Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit otrā sēde
2019. gada 19. decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad sistēma strādā. Darbu ir iespējams turpināt.
Paldies Tehnikas nodaļai. (Aplausi.)
Sākam izskatīt 2019. gada 19. decembra sēdes darba kārtību.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas sēdes darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ārijas Ulasevičas atbrīvošanu no tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Līgas Ašitokas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”, un Juridiskā komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms darba kārtības 2. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Edītes Turkopules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms darba kārtības 2. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Latkovskis, Pavļuts, Pucens, Strīķe un Dzintars lūdz pārcelt Saeimas sēdes darba kārtības 2. punktu - lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam” - uz... tātad to izskatīt kā darba kārtības pēdējo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdes darba kārtības 2. punktu - lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam” - izskatītu kā darba kārtības pēdējo jautājumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 5, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad šis darba kārtības jautājums tiks izskatīts kā pēdējais sēdes (No frakcijas SASKAŅA: “Man nestrādā balsošanas sistēma!”; dep. A. Kaimiņš: “Tad balsojam ar rokām!”)... Tātad balsosim vēlreiz?
Tā, kolēģi, Tehnikas nodaļa strādā.
Kolēģi! Man ir jautājums - vai jūs izņēmāt balsošanas kartes (Starpsauciens.), pirms atsākām darbu? Jo es...
Lūdzu visus izņemt un atlikt atpakaļ balsošanas kartes sistēmā! Izņemt un ielikt atpakaļ!... Cik ilgi?
Tātad Tehnikas nodaļa lūdz tehnisko pārtraukumu - pusstundu. Tagad ir 13.40. Līdz pulksten 14.10. Tehniskais pārtraukums līdz pulksten 14.10.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Godātie deputāti! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! (Starpsaucieni.) Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!
Lūdzu, izņemiet savas balsošanas kartes no iekārtām! (Starpsauciens: “Parādiet, ka izņēmām!”) Lūdzu... Izņēmām? Lūdzu, ievietojam balsošanas kartes balsošanas pultīs! Visiem izdevās?
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ir!”; “Ooo!”)
Lūdzu zvanu vēlreiz! Godātie deputāti, tehniskais balsojums. Balsojiet, kā gribat - par, pret, atturieties -, bet, lūdzu, balsojam! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)
Lūdzu rezultātu! Paldies. Ļoti labs rezultāts. Ļoti labs rezultāts! (Starpsaucieni.)
Tātad varam turpināt darbu.
Deputāti Latkovskis, Pavļuts, Pucens (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), Strīķe un Dzintars lūdz darba kārtības 2. punktu “Par neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam” pārcelt un izskatīt kā pēdējo darba kārtības jautājumu šajā Saeimas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba kārtības 2. punkts “Par neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam” tiktu izskatīts kā Saeimas kārtējās sēdes darba kārtības pēdējais jautājums! Lūdzu balsošanas režīmu! (No frakcijas SASKAŅA: “Man nestrādā balsošanas karte!”) Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 11, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Kam nedarbojas? (Starpsaucieni: “78 nedarbojas!”; “Viss kārtībā!” Smiekli.) Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: “Nav!”) pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Anitai Muižniecei no 2020. gada 14. janvāra līdz 16. janvārim.
Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Anitai Muižniecei no 2020. gada 14. janvāra līdz 16. janvārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
“Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ārijas Ulasevičas atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 17. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ārijas Ulasevičas atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2020. gada 1. februāri atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Āriju Ulaseviču no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ārijas Ulasevičas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Līgas Ašitokas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 17. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Līgas Ašitokas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Līgu Ašitoku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Ašitokas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Edītes Turkopules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 17. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Edītes Turkopules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Edīti Turkopuli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edītes Turkopules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz komisijas virzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība... (Starpsauciens.) Vai ir tomēr iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izskatītu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 17. Lēmums pieņemts.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas virzīto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izskatītu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 19. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts tiks izskatīts pirmajā lasījumā.
Likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.
Valaiņa kungs, jūs debatēs vēlaties runāt?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Vai kāds varētu izskaidrot, kāpēc mēs skatām šo likumprojektu, ja atbildīgā komisija ir lēmusi neskatīt šo likumprojektu šodien Saeimas sēdē?
Sēdes vadītāja. Jā, godātie kolēģi. Šā gada 12. decembrī Saeimas sēdē mēs pieņēmām lēmumu šos abus likumprojektus - “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 512/Lp13) un likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) - kā steidzamus iekļaut šā gada 19. decembra sēdes darba kārtībā un arī izskatīt. Tas notika šeit, Sēžu zālē, ar Saeimas deputātu piekrišanu.
No Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas mēs esam saņēmuši vēstuli, ka komisija neatbalsta minēto likumprojektu virzīšanu otrajam lasījumam izskatīšanai Saeimas sēdē. Vienlaikus komisija nenolēma izslēgt un arī nelūdz izslēgt šos likumprojektus no sēdes darba kārtības.
Tātad atbilstoši šā gada 12. decembra sēdes lēmumam šie likumprojekti ir izskatāmi 19. decembra Saeimas sēdē.
Vienlaikus atbildīgā komisija ir iesniegusi abu minēto likumprojektu tabulas ar komisijas atzinumiem par katru priekšlikumu un arī par likumprojektu kopumā un piedāvā deputātiem lemšanai. Līdz ar to tātad ir uzskatāms, ka atbildīgā komisija darbu pie abiem minētajiem likumprojektiem ir pabeigusi un mēs varam tos izskatīt 19. decembra Saeimas sēdē, kā mēs 12. decembra sēdē par to lēmām.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Par procedūru. Es lasu šo dokumentu, un tur ir rakstīts, ka komisija nav atbalstījusi abu minēto likumprojektu virzīšanu otrajam lasījumam. Tāpēc, Mūrnieces kundze, ir būtiski uzsvērt, ka arī Juridiskais birojs ir norādījis, ka Saeimas kārtības rullis neparedz situāciju, nav Saeimas kārtības rullī situācijas - ja komisija nevirza likumprojektu. Tad tas nav balsojams, nav skatāms sēdē vispār. Jo tāds reglaments, tāda procedūra nepastāv, to nereglamentē Saeimas kārtības rullis.
Savukārt no jums, Mūrnieces kundze, vēlētos skaidrojumu, kā Prezidijs tādu situāciju pieļauj, neesot šādam regulējumam un esot Juridiskā biroja atzinumam, ka šādu likumprojektu nevar virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Es par to pašu. Manā rīcībā ir dokuments, kur iepriekšējais Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs ir līdzīgā situācijā veicis skaidrojumu, kur ir rekomendācijas dotas, kā rīkoties šādā situācijā. Pirmām kārtām varbūt mainīt komisijas sastāvu, varbūt mainīt atbildīgo komisiju, bet visā normatīvajā regulējumā pašā pamatā ir pateikts tas, ka bez Saeimas atbildīgās komisijas atzinuma šāda skatīšana Saeimas sēdē nav iespējama. Likums to neļauj. Protams, Saeima var balsot un darīt visu, kā ienāk prātā, bet tomēr es aicinātu koalīciju un opozīciju ievērot godīgus spēles noteikumus, un šeit jūs tos pārkāpjat. Juridiskā biroja pārstāvji mums šodien pat komisijā arī atgādināja vēlreiz visus šos iespējamos risinājumus, un tur nebija risinājums, ka Saeima vienkārši ņem un balso.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, godātie kolēģi. Atsaucoties arī uz Kusiņa kunga viedokli, es jums vēlos nocitēt “Nolikumu par likumprojektu sagatavošanu, noformēšanu un virzību Saeimā”. Tātad 2006. gada 3. jūlija nolikums. Nolikuma 70. punkta 2. apakšpunktā norādīts, ka komisija “pieņem lēmumu par likumprojekta virzīšanu otrajam lasījumam Saeimas sēdē”. No tā secināms, ka atbildīgajai komisijai ne tikai jādod viedoklis par katru iesniegto priekšlikumu, bet arī obligāti jāpieņem lēmums par likumprojekta virzīšanu otrajam lasījumam. Citādi sagatavošanas stadija nav uzskatāma par pabeigtu. Un šādu lēmumu ir tiesīga pieņemt tikai atbildīgā komisija.
Tas nozīmē, ka... Atbildīgā komisija, kā mēs redzam no atzinuma, nav pieņēmusi lēmumu par šī likumprojekta virzīšanu. Tas nozīmē, ka mēs šodien nevaram skatīt šo likumprojektu. To arī norādīja Juridiskais birojs attiecīgajā komisijas sēdē. Juridiskā biroja pārstāvis Danovska kungs teica, ka balsojums par virzību nav iespējams, jo balsojums komisijas sēdē bija vienāds - 6 pret 6. Tas nozīmē, ka lēmums netiek pieņemts un likumprojekts netiek tālāk virzīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inesei Lībiņai‑Egnerei.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Godātie kolēģi! Mēs esam tik tiešām nonākuši precedenta situācijā. Un līdz ar to, ja Saeimas kārtības rullis mums nedod tiešu atbildi, kā rīkoties šādā procedurālā jautājumā, taču Saeima ar savu balsojumu... darba kārtībā... ir uzdevusi par pienākumu komisijai uz šodienu šo likumprojektu iesniegt... likumprojekts ir iesniegts bez lēmuma virzīt to izskatīšanai šajā Saeimas sēdē, taču... atšķirībā no jūsu citētā 2010. gada precedenta... minētās likumprojekta tabulas ir iekļautas šodien Saeimas sēdes darba kārtībā. Darbs pie likumprojekta izskatīšanas... par priekšlikumiem... ir bijis pabeigts. (Starpsauciens.)
Saeimas Prezidijs Kārtības rullī nav pilnvarots pieņemt lēmumu izslēgt kādu Saeimas nolemtu steidzamu likumprojektu no darba kārtības, vēl jo vairāk, ja šādu lūgumu atbildīgā komisija nav izteikusi. Mēs neesam Prezidijā saņēmuši komisijas lūgumu izslēgt minēto likumprojektu no Saeimas sēdes darba kārtības. Nav saņemts Saeimas Prezidijā lūgums pagarināt šā likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu (Starpsauciens.)... vai kādu citu lūgumu, par kuru... kuru šodien Prezidijs varētu likt jums priekšā balsošanai. Līdz ar to šāds nenoregulēts jautājums būtu atrisināms, Saeimai balsojot. Prezidijs vienpersoniski nevar izlemt šādus jautājumus.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, šis jautājums ir skaidri un precīzi noregulēts Saeimas kārtības rullī. Tātad bez komisijas lēmuma virzīts likumprojekts nav skatāms Saeimas sēdē. Pretējā gadījumā man ir priekšlikums - nu, tad ne tikai atceļam Saeimas kārtības rulli kā tādu, bet atceļam arī komisijas. Nu ko tad ākstīsimies ar tām komisijām! Nu ko mēs vispār ar procedūru ākstīsimies! No juridiskā viedokļa Saeimas pieņemtajiem lēmumiem ir divas dabas - pēc būtības... un procedurālā daba. Un procedurālā daba ir tā, uz kuras pamata Satversmes tiesā pēc tam apstrīd un var atcelt pieņemtos normatīvos aktus. Tāpēc es arī uzdevu jautājumu, uz kuru atbildi no Prezidija neesmu saņēmis līdz šim brīdim, - kurš Saeimas kārtības ruļļa pants norāda, ka bez komisijas lēmuma par likumprojekta virzīšanu otrajam lasījumam ir iespējama šī likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Nu, manuprāt, kolēģi, tāda sarežģīta situācija. Mēs te (kāda daļa vismaz) lasām, šķirstām vienu un to pašu dokumentu. Bet... Lībiņas-Egneres kundze piedāvāja... aicināja Saeimu tomēr kaut kādu lēmumu pieņemt, bet, lai pieņemtu lēmumu, jābūt sagatavotam tam lēmumam. Un es aicinu šo likumprojektu atgriezt komisijā un uztaisīt komisijas sēdi, un tieši par procedūru tad arī... nevis tā no galvas te visiem runāties, bet izrunāt, kādi tad ir iespējamie situācijas risinājumi. Es uzskatu, ka šis jautājums nav skatāms šodien Saeimas sēdē, un aicinu kolēģus to respektēt un nepārkāpt likumu šobrīd.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, mēs esam patiešām, kā Lībiņas‑Egneres kundze to uzsvēra, citā situācijā. Ne visi jautājumi Saeimas kārtības rullī ir noregulēti un noregulēti niansēs. Tas nemaz nav iespējams. Bet atšķirībā no minētajiem Juridiskā biroja atzinumiem šī ir cita situācija, jo komisija uz Saeimas sēdi ir atsūtījusi sagatavotās likumprojektu tabulas un tātad mēs prezumējam, ka piedāvā deputātiem lemšanai. (Starpsauciens.)
Komisija nav lūgusi izslēgt šos abus likumprojektus no Saeimas sēdes darba kārtības. Šāda lūguma, šāda iesnieguma Prezidijam nav. Līdz ar to Prezidijs piedāvā lemt Saeimas deputātiem šo jautājumu šeit, Saeimas sēdē, jo 12. decembrī mēs lēmām par šo abu likumprojektu izskatīšanu šodien, 19. decembrī. Komisija ir izdarījusi... sagatavojusi dokumentus, kurus piedāvā šodien deputātiem izlemšanai. Tā ir situācija, kas ir atšķirīga no Juridiskā biroja atzinumos minētās.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem!
G. Daudze (ZZS).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja un arī godātā Inese Lībiņas-Egneres kundze! Saeimas kārtības ruļļa 86. panta otrā daļa... Un tas ir pretrunā ar to, ko Inese pirms brīža teica, ka šis nav nekur regulēts. Tātad 86. panta otrā daļa: “Likumprojektu, ko atbildīgā komisija atbalstījusi, Prezidijs [..] iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā [..].” Šo likumprojektu komisija nav atbalstījusi.
Līdz ar to, neskatoties uz to, ka mēs noteicām priekšlikumu iesniegšanas termiņu iepriekš... tā kā tas bija steidzams likumprojekts, noteicām arī laiku, kad izskatīsim... bet tas neizslēdz 86. panta otro daļu. Es šobrīd runāju vienkārši, nu, tāpēc, ka es nedomāju, ka kāds grib, lai šo likumu, kurš varētu tikt pieņemts, kāds varētu pamatoti apstrīdēt Satversmes tiesā. Nu, varbūt... nu, būsim koleģiāli un godīgi gan viens pret otru, gan arī pret tiem cilvēkiem, kas mūs ir ievēlējuši.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inesei Lībiņai‑Egnerei!
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Es vēlos pavisam īsi atbildēt uz repliku - ka Saeimas kārtības ruļļa 86. pants reglamentē likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Tik tiešām - izskatīšanu pirmajā lasījumā... Prezidijs var balstīties tikai un vienīgi uz atbildīgās komisijas lēmumu.
Savukārt attiecībā uz otro lasījumu atkarībā no tā, vai likumprojekts ir atzīts par steidzamu vai nav, Kārtības rullis noteic citu kārtību, un jūs, Daudzes kungs, arī zināt, ka Prezidijs, sagatavojot darba kārtību, balstās uz Saeimas pieņemto lēmumu par to, kurā datumā izskatīs steidzamā... par steidzamu atzītu likumprojektu otrajā lasījumā.
Tas nav Saeimas Prezidija lēmums. Saeimas Prezidija sēdes laikā, kad tiek izsludināta minētā Saeimas sēdes darba kārtība, nav informācijas par to, kāds ir komisijas lēmums. Bieži vien komisija lēmumu par steidzamiem likumprojektiem pieņem īsi pirms likumprojekta izskatīšanas šeit, Saeimas sēdē. Nav noteikti termiņi, kādā deputātiem būtu jābūt pieejamiem šiem likumprojektiem. Šeit Prezidijam nav tiesību, jo gluži vienkārši Prezidijs šajā jautājumā netiek iesaistīts.
Komisija izpilda Saeimas lēmumu par termiņu vai lūdz izslēgt no darba kārtības vai pagarināt Saeimas noteikto termiņu. Šajā gadījumā komisija nav lūgusi nevienu no šiem minētajiem lūgumiem. Prezidijam nav pat bijusi iespēja jums likt priekšā kādu no komisijas lēmumiem balsojumam. Šī ir bezprecedenta situācija, ka komisija gluži vienkārši nav norādījusi, kā mums rīkoties.
Līdz ar to mans aicinājums būtu kā parlamentārā valstī - ļaut izvēlēties rīcību, ja likums to skaidri nenoteic, ar balsojumu. Tas būtu demokrātiski.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Parlamentārā valstī pirmām kārtām ievēro likumus, kas... ko pieņem parlaments. Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Te vairākas Prezidija atsauces uz pievienoto tabulu liecina par to, ka šai tabulai ir jānosaka oficiāla dokumenta statuss. Šai tabulai šodien ir tikai informatīvs raksturs, tas nav oficiāls dokuments, kas būtu pievienojams komisijas lēmumam par lēmuma projekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē.
Un trešais moments. Pēdējie Satversmes tiesas spriedumi visās lietās, kur tiek apstrīdētas dažādas likumu normas... lielā mērā, ja ne vairākumā, tiek balstītas uz procedūrām. Un šinī gadījumā, ja tā procedūra radītu pat tikai šaubas par to, ka var būt panākts likuma pārkāpums, tas jau būtu pietiekams pamats, lai šo jautājumu Saeimas sēdē neskatītu, jo mēs paši radām precedentus likumu neievērošanai un likumu necieņai.
Sēdes vadītāja. Mums nav arī pamatojuma šos abus likumprojektus izņemt no sēdes darba kārtības, jo komisija to nav lūgusi. Tieši pretēji - komisijas priekšsēdētāja ir parakstījusi pavadvēstuli Saeimas Prezidijam, nosūtot ar visu zīmogu, ar parakstu. Tā ir reģistrēta, un ir nosūtītas arī abas likumprojektu tabulas.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim!
V. Valainis (ZZS).
Jā. Es par šo vēstuli, kuru jūs minat. Es esmu šīs komisijas loceklis.
Komisijā, kad lēma par šo vēstuli... tas notika šodien pulksten 10.35. Iemesls, kāpēc šāda vēstule... Es nezinu, pēc kā lūguma... Iespējams, ka tieši pēc Prezidija lūguma šāda vēstule atsūtīta. Mēs gluži vienkārši informējām Prezidiju par to, kas noticis ir komisijā. Komisijā lēmām... runājām par to, ka arī lēmums par izslēgšanu, kas būtu vienīgais tiesiskais lēmums šajā brīdī... arī komisijā tika balsots, bet netika atbalstīts. Bet šī vēstule ir tikai informatīva, lai jums būtu informācija, kas noticis ir atbildīgajā komisijā, nevis ar aicinājumu jums kaut ko darīt vai nedarīt.
Šī ir informatīva vēstule, kas... Ar tādu motivāciju mēs to vispār jums sūtījām. Nu, ja jūs salasāt kaut kādu citu motivāciju šajā vēstulē, tad noteikti ir jāpārbalso, jo tā nav tā motivācija, kāpēc es to esmu atbalstījis.
Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem!
G. Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi! Es vēlos vēlreiz atgādināt... un nepiekrist šoreiz manas kolēģes Ineses Lībiņas‑Egneres viedoklim, jo 86. pants ir vispārējs regulējums par to, kādi likumprojekti drīkst tikt iekļauti Saeimas sēdes darba kārtībā.
Tālāk. Par pirmā lasījuma nepieciešamajiem pavadošajiem dokumentiem runā 87. pants. Un savukārt par otro lasījumu runā 96. un 96.1 pants.
86. pants runā par vispārējo kārtību, nenosakot lasījumus.
Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Un vēl mazliet no jurisprudences. Procesuālās tiesību normas (kāds ir Saeimas kārtības rullis) ir imperatīvas, nevis deklaratīvas normas. Tas nozīmē to, ka procesuālās normas nav tulkojamas, kā piemērot... kā mēs gribam piemērot, bet tās ir piemērojamas tā, kā tajās stāv rakstīts. Deklaratīvas tiesību normas mēs varam daudz plašāk interpretēt, proti, tas ir... kā materiālās tiesību normas, kuras mēs... varam izvēlēties, kurā situācijā kā rīkoties.
Bet... jebkurā procesā, tātad arī parlamenta procesā, tiek piemērots imperatīvs regulējums, no kura atteikties Prezidijs pēc voluntāra sava tulkojuma nedrīkst.
Sēdes vadītāja. Tā. Godātie kolēģi! Es aicinu vairāk nepieteikties par procedūru runāt. Dosim vārdu visiem, kuri ir pieteikušies, bet vairāk aicinu nepieteikties.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Jā, paldies.
Cienījamie un godātie kolēģi! Es neesmu nedz prokurors, nedz advokāts, nedz tiesnesis (Smiekli. Aplausi.), bet šeit mums ir izskanējusi virkne viedokļu, un mēs šādi varētu turpināt līdz pat nākamajai dienai vai pat nākamajai nedēļai viens ar otru sacensties, kurš ir juridiski kvalificētāks sniegt to pareizāko lēmumu.
Ir skaidrojums no Prezidija. Attiecīgi lemjam. Ja kādam ir šaubas, attiecīgās iestādēs var vērsties un to apstrīdēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu Aldim Adamovičam.
A. Adamovičs (JV).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad nav taisnība, ka komisija nav pieņēmusi lēmumus. Gan vienā, gan otrā likumprojektā ir pieņēmusi lēmumus komisija. Komisija ir izskatījusi visus priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu šos abus divus likumprojektus neatbalstīt. (Starpsaucieni: “Nevirzīt!”; “Nevirzīt!”)
Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. (Starpsauciens: “Arī nevirzīt uz Saeimas sēdi! To var noklausīties sēdes audioierakstā!”) Ļaujiet runāt deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei!
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Godātie kolēģi! Es, runājot par Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu, voluntāri neuzņemos to interpretēt, es balstos uz man un visiem citiem... Juridiskā biroja Prezidijam sniegtajiem skaidrojumiem, ka Saeimas kārtības ruļļa 86. pants attiecas tikai uz pirmo lasījumu. To mutvārdos Prezidijam vairākkārt arī šodien norādīja Juridiskais birojs, jo pretējā gadījumā šā panta ceturtā daļa tad būtu piemērojama un arī uz citiem lasījumiem, ne vien tikai pirmo lasījumu, likumprojekta iesniedzējs varētu, neskatoties uz atbildīgās komisijas galalēmumu, prasīt izskatīšanu Saeimas sēdē. Šāda prakse Saeimā nav bijusi, ka uz otro vai trešo lasījumu likumprojekta iesniedzēji pretēji komisijas lēmumam varētu virzīt izskatāmo likumprojektu. Līdz ar to Juridiskais birojs man un citiem Prezidija locekļiem norādīja, ka 86. pants ir piemērojams tikai pirmajā lasījumā. Līdz ar to no savas puses varu jums to tikai darīt zināmu... kas arī ir mans pienākums.
Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Kolēģi, es domāju, mēs visi esam dzirdējuši abu pušu argumentus, ko darīt juridiski tieši neatrunātā situācijā, kas attiecas uz parlamenta procedūru. Ņemot vērā, ka te nav runa par kādiem pienākumiem pilsoņiem, bet šis ir tīri procedurāls jautājums, kā Saeimai rīkoties pašai savā darbībā, tad, manuprāt, Saeima kopumā ir tiesīga izlemt, kā šādu neregulētu jautājumu pašai atrisināt, un to darīt ar balsojumu šajā zālē. Līdz ar to es aicinātu pāriet pie šī balsojuma... kā mēs šo situāciju, kas nav tiešā veidā atrisināta Kārtības rullī, kā mēs to atrisinām ar savu balsojumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums balsot par abu likumprojektu izskatīšanu Saeimas sēdē.
Ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos atgādināt, ka jebkurš var pieteikties, var runāt par procedūru. Nedrīkst aizliegt pieteikties. Tas ir pirmais.
Otrais jautājums. Ja mēs runājam par izskatāmo jautājumu, es vēlos jums atgādināt, ka atbildīgā komisija nevienā dokumentā, kurš ir pieejams deputātiem, nav lūgusi iekļaut šos abus likumprojektus Saeimas šīsdienas sēdē. Viss, ko komisija ir lūgusi, iepriekš iekļaut 12. decembra sēdes darba kārtībā, lūgt izskatīt pirmajā lasījumā un atzīt to par steidzamu, bet nekur nav atrodams dokuments, kurā komisija būtu lūgusi iekļaut šos divus likumprojektus sēdes darba kārtībā. Tas, ka tie ir parādījušies, - tā ir Prezidija izlemšana, bet tas nav komisijas lūgums. (Starpsauciens: “Mēs to jau dzirdējām!”)
Un vēl es vēlos jums pievērst... pievērst jūsu uzmanību tam, ka pievienotie dokumenti, ko komisija ir iesniegusi pēc Prezidija lūguma, saucas tātad likumprojekta tabula... apkopoto priekšlikumu tabula. Nevis izskatīto. Un tur ir arī ļoti liela atšķirība, runājot par komisijas lēmumu. Tas vēlreiz apliecina to, ka komisija nav pieņēmusi lēmumu un komisija nav pieņēmusi lēmumu virzīt šos abus likumprojektus uz Saeimas sēdi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam.
Kolēģi, minētie argumenti sāk jau trešo reizi atkārtoties. Lūdzu, vai nu sniedziet jaunus, vai pāriesim pie darba.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Ja tiešām nepastāvētu tāds procedūras regulējošs dokuments kā Saeimas kārtības rullis, tiešām Saeima varētu katrā sēdē mainīt spēles noteikumus. Diemžēl tas dokuments, kas reglamentē visas procedūras, ir apkopots kā viens likums, kas nosaka visas procedūras, kuras notiek Saeimā. Līdz ar to šinī gadījumā būtu precīzi un pareizi grozīt Kārtības rulli (to darīt varbūt ir tiešām nepieciešams, lai izslēgtu šāda veida situācijas), nevis risināt atsevišķas situācijas, ignorējot Kārtības rulli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, paldies.
Kolēģi! Es piedāvātu... Es ieteiktu debates vairs neturpināt, jo ir taču acīmredzami, ka likumīga pamata tam nav. Un, tā kā likumīga pamata nav, es piedāvāju koalīcijas kolēģiem ierosināt, ka mēs skatām šo likumprojektu “bezkompromisu tiesiskuma” kārtībā, jo tad likums nav jāievēro, Kārtības rullis nav jāievēro.
Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Var tēlot juristus un advokātus arī tie, kas nekad nav nodarbojušies ar jurisprudenci, un arī es nekad neesmu bijis jurists, bet vienu lietu es saprotu. Pirmajā lasījumā no tribīnes pateica, ka šodien šie likumprojekti tiks skatīti. Un Kārtības rullis tādā ziņā ir ļoti gudrs - daudzas lietas ir paredzētas. Redzat, komisijā balsis dalījās 6 pret 6, un nevarēja pieņemt ne šādu, ne tādu lēmumu. Ja komisija būtu lemtspējīga un spētu pieņemt kādu lēmumu, tad viņi noteikti būtu pieņēmuši lēmumu, kāds ir pieņemts daudzos citos gadījumos, - izņemt no darba kārtības šos likumprojektus. Tāds lēmums nav pieņemts.
Nav jābaidās no demokrātijas. Šajā gadījumā, kad mazāka demokrātiska pārstāvniecība nav spējusi pieņemt kvalitatīvu... pieņemt jebkādu lēmumu, jo balsis ir dalījušās 50 pret 50, nav citu variantu kā vien šis - nodot to lielākai pārstāvniecībai.
Tāpēc es domāju, ka ir jābalso šajā gadījumā un jāķeras pie darba.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, es sekošu norādījumiem un neatkārtošu savus argumentus un... Kolēģi, bet šis stāsts tomēr ir par demokrātiskām vērtībām un par godīgu spēli starp koalīciju un opozīciju. Un aizdomājieties par to! Jo, kad mēs sākām skatīt šo jautājumu, spēles noteikumi visiem bija vienādi. Jūs šo spēli zaudējāt un šobrīd ar varu maināt spēles noteikumus spēles gaitā.
Tā ka šis nav smuki. Aizdomājieties par to, ko jūs darāt! (Starpsauciens: “Mēs neko nespēlējam...”)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad esmu saklausījusi debatēs par procedūru divus racionālus priekšlikumus.
Pirmais ir Viktora Valaiņa priekšlikums par jautājuma nodošanu atpakaļ komisijai izskatīšanai. Diemžēl šobrīd mēs to nevaram piemērot, jo pēc 136. panta pirmās daļas priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam. Tāda nav. (Starpsauciens: “Ir iesniegums!”)
Ir deputāta Iesalnieka priekšlikums balsot par likumprojektu izskatīšanu Saeimas sēdē šobrīd. (Starpsaucieni.)
Pietiek! Par procedūru, kolēģi, mēs esam debatējuši. Mēs esam pārgājuši pie priekšlikumiem (Starpsaucieni: “Kurā brīdī var pieteikt...?”; “Balsojam!”; “Balsojam!”)...
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 512/Lp13) un likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) izskatīšanu Saeimas sēdē 2019. gada 19. decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 42, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad šie likumprojekti tiek skatīti Saeimas sēdē.
Likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.
D. Bluķe (AP!).
Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā šā gada 18. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Bija debates par visiem priekšlikumiem un arī balsojums par visiem priekšlikumiem.
1. - Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Bluķe. 2. - frakcijas SASKAŅA iesniegtais priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Bluķe. 4. - deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D. Bluķe. 5. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, arī šis priekšlikums ir, teiksim tā, sporta terminoloģijā, par godīgu spēli, un šajā gadījumā, es domāju, tas, vai šis gājiens, ko jūs izpildījāt iepriekš, iekļaujot šo jautājumu šodien Saeimas sēdē, tiks vērtēts, es domāju, ne tikai (Starpsauciens.)... ne tikai šajās telpās, bet arī citās institūcijās, piemēram, Satversmes tiesā (Starpsauciens: “Ventspilī!”)... es teiktu - ļoti iespējams.
Attiecībā par šo priekšlikumu. Nu, godīga spēle... godīga spēle. Ja mēs skatāmies... vai ir starpība starp ārkārtas vēlēšanām uz vienu gadu vai uz pieciem gadiem? Es domāju, ka starpība ir gana liela - gan no veida, kā tām gatavoties, gan no veida... darbības dabiskais ilgums.
Šobrīd iesniegtais likumprojekts ļoti būtiski maina vēlēšanu kārtību. Ir starptautiskās rekomendācijas (kas Latvijas valstij ir izteiktas, un tās ir starptautiski atzītas organizācijas), ka šādus grozījumus, kas būtiski maina vēlēšanu kārtību, neizdara gadu pirms vēlēšanām.
Šis priekšlikums... Ja jūs to atbalstīsiet - šo vai nākošo priekšlikumu -, es balsošu arī par likumprojektu kopumā. Ja tas netiks atbalstīts, es neatsaukšu savu parakstu jau no sagatavotajiem grozījumiem... sagatavotā iesnieguma Valsts prezidentam - aicinājuma šos grozījumus neizsludināt divus mēnešus un vākt... taisīt aptauju par tautas nobalsošanu.
Tā ka, kolēģi, es aicinu jūs aizdomāties par to, ko jūs darāt, - par savā ziņā varas uzurpēšanu. Vēlreiz varu atgādināt, ka, manuprāt, šie grozījumi ir izstrādāti, tikai un vienīgi balstoties partiju reitingos, un tas... tā milzīgā melu gūzma, kas pavada šos grozījumus... Nu kā var... nu kam vēl ir jautājums par to, vai šie grozījumi ir vai nav saistīti ar Rīgas domes atlaišanu? Vai ir kaut viens cilvēks, kas domā, ka tas tā tiešām nav? Daniels Pavļuts noteikti tāds ir. Viņš noteikti uzskata, ka šie grozījumi ir sistēmiski un sakārtos kaut kādu to kārtību...
Es domāju, ka, lai tas tiešām tā būtu un lai tiešām nebūtu nevienam šaubu, ka šie grozījumi nav sagatavoti tikai un vienīgi Rīgas domes atlaišanai, šis priekšlikums ir vietā. Tas paredz šo kārtību attiecināt uz jaunajām pašvaldībām, ievēro visas starptautiskās rekomendācijas, kas Latvijas valstij ir izteiktas, un nerada nekādus pārmetumus no opozīcijas puses šī likumprojekta virzītājiem.
Es domāju, pietiks melot un vajag runāt lietas atklāti. Es jums nepārmestu, ja jūs atklāti pateiktu, ka jūs sagatavojāt šos grozījumus tikai un vienīgi tāpēc, ka jūs gribat Rīgas domi ievēlēt uz pieciem gadiem. Jums ir labi reitingi - aiziet, brauksim, vēlēsim uz pieciem gadiem!
Manuprāt, tas... tā pieeja nav pareiza. Tas, ko jūs šodien izpildījāt arī attiecībā uz šī likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdē, - patiesībā jūs paši apdraudat šī likumprojekta... likuma stāšanos spēkā. Un, manuprāt, tā nav laba likumdošanas prakse.
Es ceru, ka jūs esat iepazinušies ar Valsts prezidenta jums adresēto vēstuli, kurā viņš jūs aicina padomāt par normālu, pareizu, labu likumdošanas praksi un par to, kas slēpjas aiz tiem vārdiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes! Kolēģi! Runājot par deputāta Valaiņa priekšlikumu un to, kad vajadzētu stāties spēkā likumprojekta iesniedzēju piedāvātajiem grozījumiem, man ir prieks, ka mēs tagad pēc garajām, vērienīgajām diskusijām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā diskutējam pamatā jau par procedurāliem jautājumiem, nevis par substanci. Bet katram gadījumam, lai neaizmirstos, es atgādināšu, kāds tad bija tas saturs, tā substance un vajadzība, kādēļ šie likumprojekti tika piedāvāti. Un ko tad deputāts Valainis piedāvā atlikt? Tātad - atlikt ieviešanu. Nevis noraidīt kopumā, bet atlikt ieviešanu.
Tātad šeit ir runa par to, kādā veidā notiek ārkārtas vēlēšanas un kādas ir praktiskās sekas tajos retajos ārkārtas gadījumos, kad Latvijas Republikā ir atlaista pašvaldības dome un ir nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas. Atgādinu, ka šobrīd likums paredz, ka gadījumā, ja šādas vēlēšanas būtu mazāk nekā 15 mēnešus pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām, tad šādas vēlēšanas nemaz netiek rīkotas un visu šo laika periodu attiecīgās pašvaldības domē darbojas un pilnā apmērā domes funkcijas un pilnvaras īsteno iecelti administratori.
Vai šī ir vēlama vai nav vēlama situācija? Visiem deputātiem ir bijusi iespēja izteikties, ir bijusi iespēja lemt, būs iespēja arī šodien, lemjot galīgajā lasījumā par šiem likumprojektiem. Mēs, likumprojekta iesniedzēji, uzskatījām, ka nav vēlams, ka šī situācija ir jāmaina.
Kolēģi! Ja opozīcijas deputātiem gribas izspiest, sadzirdēt kaut kādu konkrētu, viņiem tīkamu atbildi no likumprojekta iesniedzējiem, es to respektēju, bet atļaujiet burtiski nepaklausīt šādam lūgumam.
Es no savas puses vēlos motivēt tos iemeslus, kādēļ šāds likumprojekts ir iesniegts. Pirmais apstāklis ir demokrātijas apsvērums (par to mēs esam runājuši). Demokrātiskāka situācija, tas, ka tautas priekšstāvji vietējā domē tiek ievēlēti ilgāku periodu pirms vēlēšanām. Un otrs kā lietderības apsvērums. Tā ir šī domju termiņu apvienošana tajā gadījumā, ja palikusi mazāk nekā puse no termiņa un dome šādā ārkārtas situācijā tiek atlaista īpašā procedūrā. (Starpsauciens.)
Visbeidzot. Šodien aicinu viest skaidrību Latvijas sabiedrībai, Latvijas iedzīvotājiem, pieņemot šos likumprojektus par to, kāda tad būs tā kārtība, kādā tiktu sarīkotas nākamās - nu jau, šķiet, daudzmaz neizbēgamās - Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Tā kā šis process arī ir paralēli Saeimā nonācis... tas ir cits, atsevišķs, process. Bet, es domāju, neviens no mums, pie vesela prāta būdams, nenoliegs, ka Rīga ir pašvaldība, līdz ar to tie lēmumi, par kuriem mēs šeit šodien spriežam attiecībā uz pašvaldību vēlēšanu sistēmu, skartu arī Rīgas pašvaldību. Līdz ar to šajā brīdī, kad paralēlā procesā šeit, Saeimā, tiek diskutēts par Rīgas domes atlaišanu, balstoties uz atkārtotiem likumpārkāpumiem un nespēju īstenot autonomās funkcijas, - šajā situācijā mums kā likumdevējam ir atbildība skaidri definēt spēles noteikumus - kā un kad, un kādā veidā, un uz cik ilgu termiņu notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Zināt, kā ir? Arī uzvarēt ir jāprot. Ir jāprot uzvarēt, lai tevi ciena un lai tas ieiet vēsturē kā dižens sasniegums. Un kāpēc es to tā saku?
Es nosaukšu divus vai trīs piemērus, kas būtu salīdzināmi ar šodienas situāciju šeit, Saeimā, no sporta dzīves. Un viens no piemēriem ir Soču olimpiskās spēles. (Dep. D. Pavļuts: “Par priekšlikumu runāsiet?”) Tas ir par priekšlikumu. Un par procedūru, Pavļuta kungs.
Šis piemērs ir saistīts ar to, ka... es domāju, ka mūsu skeletonistu atbalstītāji atceras to sāpīgo situāciju, vai bobsleja atbalstītāji atceras, pie kādiem nosacījumiem uzvarēja Krievija, lietojot dopingu, un kā tas viss finālā beidzās. Jo dopinga lietošana ir procedūras neievērošana... neņemt vērā procedūru.
Vai otrs piemērs no sporta. Mums bija tāds barjerskrējējs Olijars, kuru pieķēra dopinga lietošanā un pēc tam attaisnoja tāpēc, ka netika ievērota procedūra. Tāpēc, ka netika ievērota procedūra.
Un rezultāts tiesiskā valstī ir kāds? Ka procedūra ir jāievēro. Pavļuta kungs, ja jūs šeit atļaujaties runāt par demokrātiju, tad nav demokrātiskas valsts, kurā neņemtu vērā procedūru. Es saprotu, ka jūs neesat jurists, es saprotu, ka jums ir azartspēļu sponsori. Es saprotu, ka jūs gribat, lai Staķa kungs ir Rīgas mērs, bet - uzvarēt ir jāmāk, jo pretējā gadījumā ar jums visiem, koalīcija, jums, azartspēļu partija, jums, tiem, kas ir tie Jaunās VIENOTĪBAS līdzskrējēji, jums tas fināls būs tieši tāds pats kā Krievijas olimpiešiem, kurus uz četriem gadiem izslēdz no lielās sporta dzīves. Un es esmu pārliecināts, ka mūsu valstī iedzīvotāji arī jūs izslēgs no šīs lielās politiskās dzīves, redzot, ka “bezkompromisu tiesiskums” nozīmē pārkāpt jebko: pārkāpt Saeimas kārtības rulli, pārkāpt procedūru, kāda notiek Saeimā, neņemt vērā, kas ir komisijā rakstīts.
Principā tās komisijas arī var vispār nesasaukt. Priekš kam? Priekš kam to visu darīt? Varbūt vienkārši mums turpmāk vajag darīt tā, ka Ināra Mūrniece iziet uz Saeimas kāpnēm un pasaka: “Būs tā, jo mums tā lika, nezinu, Raivis Dzintars, Daniels Pavļuts, Juta Strīķe... Man tā lika, es nolasu. Viss!” Priekš kam mēs te nākam ākstīties, balsot? Priekš kam to procesu ievērot? Iedomājieties situāciju. Priekš kam ievērot procesu, ja Saeimas sēdē atrodas uz slimības lapas esošs... it kā slims cilvēks. It kā slims cilvēks. (Dep. S. Riekstiņš: “Pievaldi muti!”) Un...
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs! Atsaukties uz sava oponenta veselības stāvokli... Gobzema kungs, jums šobrīd ir izslēgts mikrofons. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Es jums izsaku aizrādījumu par atsaukšanos uz sava oponenta veselības stāvokli, kas pēc Saeimas deputātu ētikas kodeksa nav pieļaujami. (Starpsaucieni: “Brīvs!”; “Staigā prom!”)
Turpiniet!
A. Gobzems. Tas, ko es vēlos jums pateikt (Dep. S. Riekstiņš: “Staigā prom, pajol!”)... tas, ko es jums vēlos pateikt, - procedūra Saeimā ir būtiska. Un tas, ka jūs te kliegsiet uz mani, nemaina situāciju, ka jūsu “bezkompromisu tiesiskums” ir neievērot neko!
Savukārt Sandis Riekstiņš ar savu vidusskolas izglītību var iet un šo izglītību apgūt. (Dep. S. Riekstiņš: “Tu savu augstāko juridisko vari podā nolaist!”) Tā, lūk!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mieru!
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Es... mans galvenais mērķis ir arī pateikt paldies Pavļuta kungam par to, ka beidzot ir pateikts, ka šis viss tiek darīts Rīgas sakarā. Tas jau ir daudz. Tāpēc ka pirms tam tas tika noliegts: nē, tas ir tādēļ, lai kopumā pašvaldībām sakārtotu likumdošanu, ne tikai Rīgā.
Kolēģi! Es gribētu jums pateikt paldies, koalīcija, tiešām par šo... par šo mācību mums visiem. Jo savā cīņā pret tiem, ko jūs saucat par “kremliniem”, kaut kādiem “Austrumiem” un tā tālāk, sevi nostādot kā tādu Rietumu vērtību, tiesiskuma aizstāvjus un tā tālāk... Tas, ko mēs redzēsim tad, kad šī Rīgas domes atlaišanas sāga beigsies, - mēs redzēsim to, ka jūs, iespējams, sasniegsiet šo mērķi ar prettiesiskām metodēm. Un tas, kas notiks tad, - tas, ka šīs dienas vai šo dienu beigās jūs, tā teikt... Labi, šī Rīgas dome tiks atlaista, nākamā tiks ievēlēta uz sešiem, septiņiem, astoņiem gadiem vai... kā jūs tur lemsiet... Bet visi redzēs vai uzdos sev jautājumu - vai tie, kas ir sasnieguši šo mērķi - tā teikt, patriekuši tos cilvēkus, kuri, jūsuprāt, neievēro likumus... Paši vairākkārt pārkāpuši likumus vai tā saucamo procedūru, par kuru šeit tik nicinoši runāja... Kas viņi ir paši? Kas viņi ir? Vai... kas ir svarīgāks - ceļš vai galapunkts? Vai jebkuras metodes ir labas, lai sasniegtu vēlamo galapunktu? Paldies, ka jums tagad... tajā skaitā mums... par šo tiešām mācību stundu, ka tā rīkoties nedrīkst. Nedrīkst! Jo mēs tad redzēsim... pie tā, ka jūs paskatāties spogulī... jūs pēc tam redzēsiet, kas tur būs. Nekā tiesiska tur nebūs!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu, ka jums ir, iespējams, arī liels pārsteigums mani šodien šeit redzēt. Bet... es gribētu tagad atvainoties arī skatītājiem, kas skatās, un saviem kolēģiem. Man nav uzvalka šobrīd mugurā, jo man vienkārši to nav vairs, tie ir nodeguši. (No frakcijas SASKAŅA: “Nabadziņš!”)
Bet, runājot par šo priekšlikumu, - kolēģi, guļot slimnīcā, es... nu, man šausmīgi likās tā kā... tā kā es vēroju no malas notikumus, kurus patiesībā tu vari iespaidot... un tev ir tā retā iespēja, ka no Latvijas iedzīvotājiem tu esi ievēlēts un tu vari (Dep. A. Gobzems: “Par priekšlikumu, deputāt Kaimiņ, par priekšlikumu!”)... ka tu vari iespaidot... (Dep. S. Riekstiņš: “Pats ko gvelzi?”)
Cienījamie kolēģi! (Dep. A. Gobzems: “Par priekšlikumu, nevis par slimnīcu!”) Cienījamie kolēģi! Ja mēs skatāmies... par to, ka Rīgas domi vai, pieņemsim, kādas citas pašvaldības domi mēs atlaižam... un ir runa par pieciem gadiem šajā gadījumā vai, pieņemsim, par četriem gadiem, kā tas ir noteikts arī likumā, tad es īsti loģiku nesaprotu. Kurš gribēs? Nu, varbūt vienu kandidātu... Es aptuveni saprotu, kurš gribētu, bet... kurš vēl gribētu uz vienu gadu startēt uz galvaspilsētas domi, nezinot par to... ka ne tu vari sākt... kārtīgi sākt darbu darīt... Šī dome ir jāatlaiž. Un es ar nodedzinātām rokām, kolēģi, atbraukšu un nobalsošu “pret” šo domi. (Dep. A. Gobzems: “Nabadziņš!”) Ar degunu es piespiedīšu to pogu, ja vajadzēs. Tā būs!
Bet, cienījamie kolēģi, šeit ir runa par... šeit ir runa par to, ka šeit ir... šis termiņš ir pagarināts, jā, tas ir pagarināts. Bet kurš tad galu galā iegūst vairāk - iedzīvotāji? Vai, teiksim... tā kā Valaiņa kungs runā, ka viņam te ir visu laiku spēle, spēle, spēle, spēle... kaut kādas likmes tiek liktas. Te nav, Valaiņa kungs, nekāda spēle! Šeit ir dzīve! Reāla dzīve! Reāli cilvēki dzīvo šajā pilsētā. Reāli, dzīvi cilvēki - ar personas kodiem, deklarētām adresēm! Te nav nekāda spēle!
Līdz ar to, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt komisijā nolemto.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā būtībā ir runa par to, ka nevajag mainīt spēles noteikumus. Iedomājieties, kāpēc Rīgas domes koalīcija bija visilgākā Latvijas neatkarības laikā! Tomēr Rīgas vēlētāji trīs reizes izvēlējās ceļu, ko iemiesoja mūsu domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. (Starpsauciens: “Bedres Rīgas ielās!”)
Kolēģi! Galvaspilsētas pašvaldība... nodrošinājuši sabiedriskā transporta brīvbiļetes pensionāriem un skolēniem (Starpsauciens: “Sabrukušus tiltus un ēkas!”), bezmaksas skolas pusdienas, realizējuši pašvaldības būvniecības programmu. Ko jūs izdarījāt savā būšanā Rīgas domē? Lūzeri! (Starpsauciens: “Kur Ušakovs palika?!”)
Kopš 2017. gada SASKAŅAS politiskie pretinieki Rīgas domē pastāvīgi un neveiksmīgi centušies gāzt populāro galvaspilsētas priekšsēdētāju. Viņiem nekad nav izdevies mūs pieveikt godīgā cīņā, tāpēc viņi izgudroja slepenu ceļu. Viņu ministrs Pūce, bijušais domnieks... neveiksmīgs, vispirms ir atņēmis pilnvaras pašvaldības vadītājam (Starpsauciens: “Pareizi darīja!”), bet tagad atlaidis visu Rīgas domi. Tas ir pretlikumīgs un Latviju apkaunojošais solis. Visa Eiropa tagad redzēs, ka mūsu valstī tiek pārkāpta Eiropas vietējo pašvaldību harta.
Parlamenta priekšsēdētāja vakar uzstājās tikšanās laikā ar Latvijas vēstniekiem ārzemēs. Mūrnieces kundze atzīmēja to milzīgo progresu, ko mūsu valsts sasniedza gandrīz 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.
Šajā sakarā es vēlos atgādināt, ka tieši pirms 30 gadiem pirmoreiz uz alternatīva pamata tika ievēlēta Rīgas pašvaldība. Šajās vēlēšanās Tautas fronte bija uzvarējusi, tas notika, kaut arī balsošanā piedalījās pat padomju armijas karavīri. Tomēr Rīgas pašvaldība nostrādāja tai paredzētos četrus gadus. Pat pēc neatkarības iegūšanas tur tika saglabāti no Interfrontes ievēlētie deputāti. Vai tad galvaspilsētas tēvi mazāk baidījās no politiskajiem pretiniekiem nekā šodien?
Es varu konstatēt nopietnu regresu demokrātijas jomā, ko šodien demonstrē koalīcijas vairākums. (Starpsauciens: “Vēstniecībā runu rakstīji?”) Rīgas domes, demokrātiski ievēlētas domes, atlaišana neietekmēs Latvijas pilsoņu uzticību savām valsts institūcijām, un lielākā daļa rīdzinieku drīz atkal nobalsos Rīgas domes vēlēšanās par SASKAŅU. Kā arī mēs visi parakstāmies par 13. Saeimas atlaišanu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es tā skatos, ko ir gatavi likt tajā cīņā pretī tam... apsolītajai zemei - vēlēšanām Rīgas domē... ne jau Rīgas domē... visu: Saeimas kārtības rulli, likumus, Satversmi, nu, pilnīgi visus demokrātiskas valsts pamatus, jebko.
Es pavisam īsi, bet, nu... Mārtiņš Bondars noteikti labāk zina kā bijušais basketbolists to terminu, ja tāds termins ir. Ir tāda situācija basketbolā, kad, uzbrukumā ejot, tu ieguldi tik daudz spēka caurgājienā, ka beigās metienam nesanāk. Un tas ir tieši tas, ko tagad var redzēt. Jūs tik daudz spēka ieguldāt, lai panāktu šīs ārkārtas vēlēšanas uz piecarpus gadiem, ka ir pilnīgi skaidrs, ka jūs tās pazaudēsiet. Kā es te stāvu! (Smiekli. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Ar šo es vēlos pateikt, ka tas, kas pašlaik notiek, nav nekas cits kā tiesiskais nihilisms. Tā ir absolūta visatļautība, kura man personīgi asociējas tikai ar diviem vārdiem - “totalitārisms” un “diktatūra”.
Pat tas, ka pašlaik tiek apspriests tik nopietns un Latvijai vitāli svarīgs jautājums... ar kādu priekšspēli Prezidija izpildījumā un ar kādu šovu dažu klātbūtnes dalībnieku... ar dažu dalībnieku klātbūtni... Ziniet, man vienkārši nav vārdu. Es jau esmu uzstājusies par šiem jautājumiem, izklāstījusi pamatargumentus. Es domāju, visi tie deputāti, kuriem tiešām ir interesanti padziļināti papētīt šo problēmu un kuri tiešām ieinteresēti demokrātijas attīstībā mūsu valstī, to ir sen jau izdarījuši. Bet vēlreiz atkārtoju: tas, kas notiek pašlaik, - tā ir parlamenta vairākuma visatļautība, tā ir parlamentāra diktatūra. Un es vairs šodien šajā tribīnē nekāpšu.
Pēdējais, ko šodien vēlos pateikt: novēlu Artusam veselību un jums - priecīgus Ziemassvētkus! (Starpsaucieni: “Paldies!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Dārgie kolēģi! Šajā visā ārprātā, par ko jau stāstīja Didzis Šmits, - ka tiek ignorēts pilnīgi viss -, ir arī kāda priecīga ziņa. Un beidzot tajā balsojumā... jūs te tagad iebalsojāt, ka šis jautājums tomēr ir jāskata... ļoti atklāti parādās, ka KPV LV frakcijas biedri - Kaimiņa kungs un Blumberga kungs - ir JKP frakcijas biedri. Tas it kā nav... nu, nav nekāds noslēpums jau kopš tām pirmajām valdības sarunām, kur Kaimiņa kungs pirmais jau nostājās pret KPV LV. (Starpsauciens: “Kaimiņš izveidoja KPV!”)
Un tad man būtu aicinājums. Es esmu priecīga tiešām par frakcijas (Starpsauciens.)... par frakcijas stāju. Paldies maniem bijušajiem kolēģiem no KPV LV. Un es aicinu jūs iet arī tālāk un izslēgt gan Artusu, gan Aldi Blumbergu no KPV LV frakcijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Pirms Riekstiņš ir sācis atkal bļaut kā orangutans, man jāpaspēj pateikt sekojošu lietu.
Jūs saprotiet, arī man ir izdevīgi atlaist domi, kurā nav manis pārstāvētu politisko organizāciju, jo pilnīgi skaidrs, ka ārkārtas vēlēšanās Rīgas domē uzvarētu tieši manis pārstāvēta politiskā organizācija. Par to vispār nav nekādu šaubu. Bet te ir jautājums par procedūru, un procedūra, pat ja man ir izdevīgas ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas, tiesiskā valstī ir svarīga. Un es aicinātu Kaimiņa kungu tagad nenākt un nežēloties, kādi viņam ir... kāds viņam ir stāvoklis... ka viņš balsos, bet paskaidrot savam vēlētājam, kāpēc viņš balsos pret partiju, kuru viņš vada! Kā viņš ir panācis situāciju, ka viņš balsos ne tā, kā viņa pārstāvētā partija, kurā viņš ir priekšnieks?! (Starpsauciens.) Vai tas nozīmē, ka Kaimiņš ir JKP biedrs? Un, spriežot pēc tās mīlestības ar Jutu, ir pilnīgi skaidrs, ka Kaimiņš jau sen ir JKP biedrs. (Starpsauciens.) Tas ir viens.
Un otrs jautājums, kas konkrētajā gadījumā ir... Jums nevajadzēja uztraukties, mīļie draugi, mani koalīcijas oponenti! Jums nevajadzēs saukt uz šejieni cilvēkus... Jums bail, ka jums balsu pietrūks. Es taču arī balsošu “par” to domes atlaišanu. Ko jūs satraucaties? Balsu jums pietiks! (Starpsauciens.) Tikai... tikai procedūru jums vajag ievērot.
Tas, ka... tas, ka Jutai Strīķei ir vienalga, vai tiesiskums... to mēs jau zinām vismaz 15 gadus - vismaz 15 gadus! Tur ir tikai... tikai pistoles un roku dzelži, tas ir vienīgais. Tāda tā domāšana tajā virzienā ir. Bet tiesiskā valstī procedūra ir prioritāra. Ar to atšķiras banānu republika no augstas demokrātijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. (Starpsauciens.)
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Man ir kauns par to, kas notiek Saeimā šodien. Jūs runājat par valsts prestižu. Un ko jūs paši darāt? Jūs nevarat vienoties savā starpā. Pēdējā brīdī jūs kaut ko izdomājāt un mēģināt to visu dabūt cauri, pilnībā ignorējot gan Kārtības rulli, gan... es jau nerunāju par kaut kādām ētikas normām.
Pavļuta kungs! Jūs neapšaubāmi esat ļoti gudrs cilvēks (es jūs ļoti cienu!), bet tādēļ nevajadzētu uzskatīt visus pārējos cilvēkus par dumjiem. Vai patiešām jūs domājat, ka citi deputāti, žurnālisti, vēlētāji nesaprot, kas te šodien notiek? Pavļuta kungs! Vai jūs patiešām uzskatāt, ka šajā zālē ir vismaz viens cilvēks, kas patiešām tic, ka jūs gribat atlaist Rīgas domi problēmu ar atkritumu izvešanu dēļ? Vai jūs domājat, ka ārpus šīs zāles ir vismaz daži cilvēki, kas tic tam, ka pastāv problēmas ar atkritumu izvešanu, un tāpēc jūs gribat atlaist Rīgas domi? Rīdzinieki nejūt nekādu problēmu ar atkritumu izvešanu. Es esmu rīdzinieks vairāk nekā 50 gadus, un šīs problēmas pastāv tikai uz papīra. Un tās problēmas izveidoja Pūces kungs, lai atrastu kaut kādu ieganstu, lai atlaistu Rīgas domi. Cilvēki taču nav akli!
Jūs pirms vēlēšanām ļoti gribējāt grābt varu Rīgas domē. Jūs zaudējāt. Tad jūs sākāt meklēt ceļus, kā to tomēr panākt. Jūs atstādinājāt Rīgas mēru cerībā, ka tūlīt koalīcija sabruks un tūlīt jau vara iekritīs jums rokās. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Neizdevās. Koalīcija mainījusies, bet tomēr Rīgas dome strādā un pilda savus pienākumus. Un tagad jūs vairs nevarat gaidīt līdz nākamajām vēlēšanām, jums obligāti vajag to izdarīt tūlīt pat...
Es jūtu jums līdzi, Pavļuta kungs. Tas ir... te jau bija minētas visādas analoģijas ar sportu. Jūs zaudējāt laukumā, un tagad jūs gribat uzvarēt ģērbtuvē. Nu - uz priekšu! Bet nedomājiet, ka patiešām līdz ar to jūs kaut ko, kādus cilvēkus apmānīsiet, izņemot jūsu partijas biedrus un jūsu shēmotājus. Jo tas, ar ko jūs nodarbojaties, ir tīra veida shēmošana.
Tēraudas kundze! Jūs vairākus gadus mūs mācījāt, kas ir laba pārvalde, un patiešām jūs ļoti daudz izdarījāt, lai uzlabotu pārvaldes sistēmu Latvijā. Un šodien jūs piedāvājat atdot... nodot likumprojektu nevis tai komisijai, kurai šis likumprojekts ir piekritīgs, bet tai komisijai, kur jūs esat pārliecināta, ka koalīcijā būs vairākums. Vai jums nešķiet, ka jūs pati tagad iedragājat to, ko jūs ieguldījāt Latvijas labas pārvaldes stiprināšanā?
Kolēģi, es saprotu, ka jūs dzīvojat savā šaurajā pasaulē - tāda politiskā elite, koalīcija -, jūs esat pasaules valdnieki, tagad visur jūsu rokas. Bet kāpēc jūs esat pārliecināti, ka cilvēki to neredz? Pasaule ir daudz plašāka, un jūs nebūsiet vienmēr pasaules valdnieki, jo būs jāatbild uz jautājumiem - gan cilvēkiem, gan vēlētājiem, gan pašu sirdsapziņai. Un es ļoti ceru, ka jūs tomēr atradīsiet sevī kaut kādus ētiskus spēkus, lai mainītu šo uzvedību.
Patiešām - padomāsim drusciņ par parlamenta prestižu un par valsts prestižu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Jūs man piedodiet, kolēģi, es nerunāšu par Rīgas domes atlaišanu. Tā saruna stāv priekšā. Bet dažas lietas gan gribētos pateikt.
Pirmā. Ja šī enerģija, ar kuru Pavļuta-Pūces tandēms mēģina risināt šīs lietas... ja šo enerģiju veltītu atkritumu apsaimniekošanai, Latvijā nebūtu atkritumu vispār.
Es domāju, ka ļoti jocīgi šodien skan Pavļuta kunga izteikumi par demokrātiju, par demokrātijas stiprināšanu, jo neviens no priekšlikumiem nestiprina demokrātiju.
Un šodien tās debates par procedūru bija ļoti svarīgas ne tāpēc - ne procedūras dēļ -, bet tāpēc, ka komisijā bija trīs dienu diskusija par šiem abiem likumprojektiem. Nopietna diskusija ar nopietniem priekšlikumiem, ka tiešām daudz kas ir maināms šinī jomā, bet tikai nevar visu to jaukt vienā putrā. Un tas jau ir procedūras jautājums. Tas ir ārkārtīgi svarīgi - atdalīt to, kas ir jādara šodien, un koncentrēt pūliņus tam, lai uzlabotu sistēmu kopumā, rēķinot ne tikai šīsdienas soļus, bet arī vairākus soļus uz priekšu. Es jau nerunāju par Latvijas valsts reputāciju, kuru mēs graujam ar katru... gandrīz ar katru pieņemto likumprojektu diemžēl. Diemžēl tā tas notiek. Šinī gadījumā piedāvājums... komisijā bija dažādi piedāvājumi un dažādi risinājumu veidi. Un tikai tāpēc, ka mēs nevarējām vienoties par to, kāds ceļš ir ejams, - tikai tāpēc komisija arī pieņēma šo lēmumu... starp citu, lēmumu nevirzīt šo jautājumu izskatīšanai Saeimā un neatbalstīt piedāvātos priekšlikumus.
Valaiņa kunga iniciatīva pagarināt spēkā stāšanās termiņu, par kuru mēs tagad runājam, ir pamatota. Jo tas ir tas laiks, kad mēs varam nopietni paturpināt šo uzsākto sarunu par demokrātijas - īstās demokrātijas! - pilnveidošanu... nevis tūlītēju risinājumu sasniegšanai, kuri var dot efektu un var nedot efektu. Neviens jau nevar šodien pateikt, katram tā būs Pirra uzvara vai kāda cita, vai vispār mēs rīkosimies, kā dziesmiņā tiek dziedāts: “Džons Brauns krita kaujas laukā savā uzvaras gājienā.”
Aicinu atbalstīt Valaiņa priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Jā, paldies, kolēģi, visiem, kas debatēs pieteikušies bija, runāja par priekšlikumu un par visu kaut ko citu arī.
Pavļuta kungs, nu, man jau tas pārmetums jums un visai jūsu partijai... un diemžēl arī cienījamiem cilvēkiem... ir jāstāv un jāmelo par to, ka šis nav saistīts ar Rīgas domes atlaišanu. Nu, tas... es domāju, nav šaubu, ka tas ir saistīts ar Rīgas domes atlaišanu. Un ja tas tā ir un ja jūs šādu ideju gribējāt iestrādāt... bija arī citi risinājumi, un tas būtu godīgi - pateikt un šos risinājumus iestrādāt arī pašā atlaišanas likumā, un nenodarboties šodien ar šādu sevis un sabiedrības mānīšanu, ko jūs šobrīd darāt. Arī uzstājoties tribīnē, jūs tā līdz galam nepateicāt... Kaimiņa kungs gan sūrojās par grūto dzīvi. Nu, dzīve grūta (Dep. A. Kaimiņš: “Man viss labi! Viss labi!”), jā, bet jūs savā ziņā arī apliecinājāt to, ka šis ir par Rīgas domes atlaišanu, tāpēc jūs šeit ieradāties. Un šie visi ir savstarpēji saistīti likumprojekti. Un mēs to visi saprotam, izņemot “Attīstībai/Par!”, tie ir vienīgie, kas nesaprot, un tie ir vienīgie, kas dažādi... (Dep. L. Liepiņa: “Artuss arī nesaprot!”) dažādi shēmo. Un tik tiešām skumji, ka visi šie priekšlikumi iet caur shēmām. Nu, pieņemsim, Tēraudas kundze vakardien... minēja to, ka būtu baigi labi, ja ietu... lai iet caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, jo, redz, saistīti ar budžeta jautājumu. Nu, tas ir... nu, katram ir skaidrs, ka vienīgais iemesls, kāpēc caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, ir... nu, kolēģi, nu vai tad tas tikai tāpēc, ka viena deputāta šobrīd nav Saeimā, un viss? Un caur turieni var izlaist cauri... Būtu Sporta apakškomisijā tā situācija, laistu caur Sporta apakškomisiju vai caur Latgales apakškomisiju - kāda starpība! Laistu cauri, kā vien gribētu! (Starpsauciens: “Laiks!”)
Bet, kolēģi, šim likumprojektam burtiski...
Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, debašu laiks ir beidzies.
V. Valainis. Kolēģi, 30 sekundes prasu, 30 sekundes!
Sēdes vadītāja. Tas... Nu, būsim korekti cits pret citu!
V. Valainis. Trīsdesmit sekundes, kolēģi! (Starpsauciens: “Procedūra jāievēro!”)
Sēdes vadītāja. Būsim korekti cits pret citu!
V. Valainis. Svarīga lieta! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, nu, lūdzu! Būsim korekti!
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Taisnības vārdā vienkārši uzkāp... Man nepatīk, ka apvaino nepamatoti... ka “Attīstībai/Par!” kaut ko nesaprot vai tēlo, ka kaut ko nesaprot. Manuprāt, “Attīstībai/Par!” vislabāk šajā zālē visu saprot, bet nesaprot tie, kuri ar viņiem ir koalīcijā (Smiekli.), kuri domā, ka “Attīstībai/Par!” plāns ir nostartēt Rīgā un veidot kaut kādu koalīcijas koalīciju Rīgā. “Attīstībai/Par!” plāns ir piepildīt to vietu, ko varbūt SASKAŅA nedabūs. Un tas ir tas plāns. Un par to jūs tagad balsojat, draugi!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates (Starpsaucieni: “Slēgtas!”)... Debates jau slēgtas.
Kolēģi, ir iespēja laicīgi pieteikties debatēm. (Dep. A. Gobzems: “Ivar, piesakies par procedūru!”)
Kas komisijas vārdā ir piebilstams?
D. Bluķe. Varu atgādināt, ka komisijā tika izskatīts šis deputāta Valaiņa priekšlikums, izdiskutēts un neatbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 6. ir frakcijas KPV LV priekšlikums, ko komisija izskatīja un neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens.)
V. Valainis (ZZS).
Nu, kolēģi, paturpināšu. Priekšlikums jau tāds pats. Likumprojekts tas pats. Un es nezinu - muļķība vai gudrība -, ko jūs esat izpildījuši šajā likumprojektā... Apzināti, neapzināti, bet tieši “Attīstībai/Par!” ir sagatavojusi šo likumprojektu tā, ka... Ja līdz šim nevarēja, tad tagad gan varēs ārkārtas vēlēšanās arī citu domju deputāti mierīgi izmēģināt savu veiksmi. Iespējams, Ventspils domes priekšsēdētājs arī varēs. (Aplausi.) Ar šo likumprojektu “Attīstībai/Par!” ir sakārtojusi lietas, teiksim tā, lai tas tā varētu leģitīmi notikt. Līdz šim tas tā nevarēja notikt.
Tā ka, nu, aicinu atbalstīt KPV LV frakcijas priekšlikumu. Visu frakciju... (Dep. A. Kaimiņš: “Un to saka ZZS? Nopietni?”) visu frakciju atbalstīt šo priekšlikumu... Un patiesībā mazliet skumīgi... skumīgi ir par KPV LV frakciju... Tiešām talantīgi deputāti... gandrīz visi. (Starpsauciens.) Un... citi talantīgāki, citi varbūt ne tik talantīgi, bet šajā gadījumā, nu, tas parāda jūsu lomu koalīcijā. Domāju, tiešām drosmīgi startējāt, bet diemžēl šie divi kungi no jūsu pašu frakcijas ir izlēmuši lēmumu jūsu vietā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi, es runāšu par tām lietām, kas vēl nav runātas, - tieši tiesiskuma aspektā. Es saprotu, ka koalīciju tiesiskums neuztrauc un nav tai svarīgs, bet es domāju, ka tas būs svarīgi Satversmes tiesai, kura skatīs šo likumu. Es gribētu vērst... pāris aspekti, par kuriem netiek runāts vai arī tiek speciāli noklusēts.
Vai jūs paši esat izlasījuši šo likumprojektu, kas tajā ir rakstīts? Tur ir ļoti skaidri noteikts, ka šīs vēlēšanas notiek... tās ir tiešas, vienlīdzīgas, aizklātas un proporcionālas. Ja jūs tagad neatbalstāt šo priekšlikumu, tad šis likumprojekts neizpilda šos nosacījumus. Proti, vēlēšanas vairs nebūs vienlīdzīgas visiem pilsoņiem. Būs pilsoņi, kas varēs balsot šinīs vēlēšanās divreiz, un būs pilsoņi, kuri varēs balsot tikai vienu reizi. Vienlīdzība vairs neizpildās. Jums Centrālā vēlēšanu komisija ļoti skaidri pateica: ja tagad... tūlīt notiks šādas vēlēšanas, viņi nevar novērst šo situāciju. Viņi tam nav gatavi. Tas nozīmē, ka likums tiek pārkāpts.
Jūs piedāvājat tagad... nu, tas jau vairs nav nekāds pārmetums jums, jo tas vairs nav pārmetums priekš jums, ka jūs piedāvājat pārkāpt likumu, neievērot likumu. Tas ir tas, ko jūs tagad darāt, ja jūs šo priekšlikumu neatbalstīsiet. Šis priekšlikums to varētu saglābt.
Vēl otrs aspekts, kāpēc šis princips tiek pārkāpts. No vienas puses, tas ir, no vēlēšanu... no vēlētāju puses, no otras... ir... no tiem, kuri vēlēsies piedalīties šinīs vēlēšanās, kuri tiesiski paļāvušies uz likumu, kuri gatavojas uz to, ka 2021. gadā būs šīs vēlēšanas... un viņi tagad nevarēs piedalīties, viņi nebūs gatavi, ja tās tūlīt pēkšņi izsludinās. Tas arī aizskar viņu likumiskās tiesības. Tas arī grauj demokrātiju. Tātad gan tiesības... tiesiskums, gan demokrātija ar jūsu piedāvāto risinājumu tiek grauta. Un tas ir pamats, es domāju, ļoti liels, nopietns pamats, kāpēc šādu likumu varēs apstrīdēt un jūsu mērķis neizpildīsies.
Tāpēc tik ļoti svarīgi ir ievērot... atbalstīt šo grozījumu. Pretējā gadījumā sanāk, ka jūs tagad rīkojaties ar šo vēlēšanu likumprojektu tieši tāpat kā ar ostām. Jūs dodat skaidru simbolu, skaidru, skaistu... skaistu definīciju, ka ostas nav privatizējamas, bet pēc tam tālāk izveidojat likumprojektu tādu, lai šīs ostas varētu privatizēt. Un šeit ir tieši tas pats stāsts. Jūs apgalvojat vienu, ka vēlēšanas būs vienlīdzīgas, un tanī pašā laikā taisāt likumprojekta konstrukciju tādu, ka vēlēšanas nebūs vienlīdzīgas.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu: ja jums tik tiešām rūp tiesiskums, demokrātija... nu, varbūt pēkšņi rūp uz Ziemassvētkiem, ja, tad šādu grozījumu vajadzētu atbalstīt. Un es ceru, ka frakcija KPV LV arī atbalstīs savu priekšlikumu, jo tas ir pamatots un tiešām ir nepieciešams, ja mums tiešām vēl tiesiskums un demokrātija kaut ko šinī valstī nozīmē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, ir saņemts iesniegums.
Deputāti Strīķe, Dzintars, Pavļuts, Adamovičs un Blumbergs lūdz turpināt Saeimas 19. decembra sēdi bez pārtraukuma, izskatot likumprojektus “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 512/Lp13) un likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13), un pēc šo likumprojektu izskatīšanas izsludināt vienu stundu ilgu pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā, ir!”) Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts vienu stundu (Starpsauciens: “Divu gadu!”) ilgs pārtraukums pēc likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām” izskatīšanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Par - 59, pret - 33, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad turpinām Saeimas sēdi līdz šo abu likumprojektu izskatīšanai.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Šis likumprojekts un šie priekšlikumi ir ar ļoti zīmīgu balsojumu. Un tas balsojums ir tāds, ka partijas “KPV LV” jeb “Kapi LV” priekšnieks, vadītājs balsos pret savu partiju. Tāda situācija vispār nav bijusi, ka kāds savas partijas vadītājs kādā priekšlikumā balso pret savas partijas interesēm.
Ar to es vēlos teikt, ka nu ļoti interesanti, vai KPV LV vēl visa šī gada laikā nav sapratusi, ko ar viņiem dara koalīcija? Vai tiešām šai organizācijai pašcieņas nav nekādas? (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Aldi, bet jūs arī pret savu partiju balsojāt!”)
Un vēl viena lieta. Tad, kad mēs runājām par parlamentu... un arī par Rīgas domes atlaišanu vai Rīgas domes vēlēšanām... un, ja šī situācija būtu bijusi pirms gada, vasarā, un ja man kāds būtu teicis, ka Arvils Ašeradens vai Edgars Rinkēvičs būs tie, kas visvairāk aplidos un būs vistuvākie ar Artusu Kaimiņu, man liktos, ka tas ir vienkārši neiespējami.
Šis balsojums patiesībā ir balsojums nevis par domes atlaišanu; šis balsojums ir par iedomātu varas sagrābšanu uz pieciem vai sešiem gadiem... un vēlāk jau, cik ilgu laiku grib. Ja šis jautājums būtu tikai un vienīgi par domes atlaišanu, tad, es domāju, šādas diskusijas faktiski varētu arī nebūt. Bet šis jautājums ir par likumprojektu, kas ir pretējs Satversmē nostiprinātajai demokrātijai. Satversmē nostiprinātā demokrātija paredz, ka vēlēšanu cikls ir četri gadi. Četri gadi! (Starpsauciens.)
Un Pavļuta kungam, kuram ir muzikālā, nevis jurista izglītība, man ir jāpaskaidro. (Starpsauciens.) Man ir jāpaskaidro, ka principā, ja mēs iepazīstamies ar likumiem, tad nevar būt situācija tāda, kāda ir Krievijā, kur Vladimirs Putins arī pats savus termiņus pagarina, cik vien viņš vēlas.
Un jūs man varat, Pavļuta kungs, nevicināt ne Satversmi, ne Kārtības rulli, jo man jau ir sen skaidrs, ka jums pašiem šīs grāmatiņas neinteresē. Un šodienas balsojumi, tajā skaitā arī balsojums par šo priekšlikumu, ir tam pilnīgs pierādījums. Pilnīgs pierādījums! Un tas, Pavļuta kungs, kāpēc jums ir vajadzīga tā Rīgas dome, ir pavisam vienkārši atbildams. Tās ir azartspēles! Azartspēles, kuras jūs vēlaties saglabāt gan Rīgā, gan visā Latvijā. Jo, ja jūs būtu pret azartspēlēm, jūs jau sen būtu šeit nobalsojuši. Šobrīd jums ir radusies iespēja vismaz teorijā... ka jūs gribat, lai azartspēles turpinātu būt, jo tā vēlas jūsu sponsori. Jūsu partijas sponsori. Un tāpēc jūs esat gatavi pārkāpt Saeimas kārtības rulli, Satversmi, veselo saprātu... Tas ir tas, kā jūs rīkojaties.
Un es gribētu papildināt Dolgopolova kungu, sakot, ka man ir ļoti žēl, ka jūs, “Attīstībai/Par!”, kas sevi it kā nostāda par tādu sabiedrību... tādu partiju, kas rūpējas... Kāpēc jūs ar tādu enerģiju necīnāties par mediķiem? Mediķi Skrides kungs, kāpēc jūs ar tādu enerģiju cīnāties par nedemokrātisku vēlēšanu procesu? Tā ir jūsu patiesā seja! Un tā jūs šodien rīkojaties.
Es aicinu balsot “pret”, un es aicinu KPV LV izdarīt secinājumus, kā rīkotos organizācija, ja tās līderis balso pret partijas interesēm - kas šodien notiek.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Tātad mēs esam nonākuši situācijā, kurā koalīcijas pārstāvji uzskata, ka balsu vairākums stāv pāri pilnīgi visam. Un tā jūsu pārliecība ir tāda, ka jums jau vajag tikai tās 52 vai 51 balsi, lai, pilnīgi neieklausoties nedz Juridiskā biroja iebildumos, nedz arī citu juristu un arī valsts... piemēram, Valsts kancelejas iebildumos... Ja mēs runāsim tālāk par citiem likumprojektiem... Jūs uzskatāt, ka jūsu pusē ir taisnība tikai tāpēc, ka jums ir tā viena vai divas trīs liekās balsis, kuras jau šodien arī speciāli ieradās šim nolūkam.
Bet ilgi, protams, jūs tā nevarēsiet strādāt, jo jūsu pusē ir tikai tās dažas balsis, bet mūsu pusē ir veselais saprāts, mūsu pusē ir tiesiskums, lai cik smieklīgs šis vārds jums varbūt neliktos, bet mūsu pusē vēl šis vārds ir dzīvs, un mēs ļoti cienām tiesiskumu.
Tas, ko es vēl gribēju piebilst, ko varbūt mani kolēģi nepiebilda attiecībā uz šo vēlēšanu likumprojektu, ir tas, ka ar šo savu gājienu, it kā taupot valsts līdzekļus (tas tiešām skan ļoti smieklīgi, ņemot vērā to, ka jūs tikko sev piekrāvāt pilnas kabatas ar partiju finansēšanas likuma līdzekļiem), jūs šobrīd pārkāpjat vēlētāju tiesības ar šo likumprojektu. Jūs pārkāpjat vēlētāju tiesības tādā ziņā, ka jūs liedzat vēlētājiem reizi četros gados... ne retāk... ne retāk kā reizi četros gados izvēlēties pašvaldības pārstāvjus. Ar šo likumprojektu jūs to liegsiet. Tātad būs vēlētāji, kuri būs spiesti dzīvot ar tiem deputātiem... varbūt ar tiem deputātiem, kuri jums nemaz nepatīk, - tā arī var gadīties. Viņi būs spiesti dzīvot ar viņiem piecarpus gadus. Un, ja viņi gribēs kaut ko mainīt, tas nozīmē, ka būs atkal jārīko kaut kādas ārkārtas vēlēšanas, un tas arī nemaz nav atrunāts likumā. Atkal būs jāskrien laikam pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un jārīko šī ārkārtīgi sarežģītā procedūra.
Bet jūs šobrīd esat pārkāpuši... ar šo likumprojektu... Es saprotu, ka jūs to rullēsiet tālāk un tālāk - līdz Valsts prezidentam. Bet jūs esat pārkāpuši ne tikai tiesības piedalīties... kādu personu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās (ko arī minēja mani kolēģi), bet jūs esat pārkāpuši, manuprāt, arī pašu svarīgāko punktu tajā, ka vēlētājiem... Par vēlētājiem jums principā... ir uzspļaut, tāpēc ka jūs vienkārši gribat viņiem uzkraut virsū šo jauno domes sasaukumu un liksiet viņiem dzīvot ar to tik ilgi, cik jūs paši gribēsiet, un pēc tam vēl tiešām sanāksiet un pārvēlēsiet uz astoņiem, 10, 15 gadiem, es nezinu, kā jums gribēsies. Jums jau tās 52 balstiņas ir, bet tas nebūs ilgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Cik tie termiņi būs...? Es domāju, to vēl lems... gads, pieci, piecarpus gadi... Bet kāda te ir starpība starp gadu un pieciem ar pusi gadiem? Manuprāt, tā galvenā vēlme panākt piecarpus gadu termiņu ir tāda neizbēgama, ierasta vēlme, kas politiskajām partijām ir, un tā garša jau ir sajusta Saeimas vēlēšanās, ka var vienkārši sasolīt zilus brīnumus un nonākt pie varas. Un tā starpība ir tāda, ka tajā gadījumā, ja vēlēšanas būtu uz gadu, neviens nevarētu atļauties solīt zilus brīnumus. Nu neviens! Ja tas ir uz pieciem gadiem, tad, es domāju, tuvāko mēnešu laikā visi piedzīvos nu tādu debesmannas krišanu no debesīm, ka maz neliekas! Jo politiķi, es domāju, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, ka var apsolīt da jebko, trīskāršot visu iespējamo, “3 × 500”, algas, vēl... nu, visu, kas vien var būt... Tad Rīgā arī, visticamāk, celsies debesskrāpji, parki... debesskrāpjiem uz jumta tie parki būs... un kas tik vēl nebūs! Un tas viss būs piecos gados! Un būs visiem zaļā pārtika bērnudārzos... un bērnudārzi... un viss būs! Un tas ir tas, kas sagaida pēc šo grozījumu pieņemšanas diemžēl visu Latvijas sabiedrību, jo sevišķi rīdziniekus.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Godājamais Zariņa kungs, kas mani izprovocēja atnākt un uzstāties! Es saprotu, ka galvenais, kā teica Zariņa kungs, ir šaubas par to, ka varētu privatizēt ostas, nevis ka pašvaldības slikti strādā vai ka vajadzētu, teiksim, ātri ieviest kaut kādas izmaiņas. Un tad man uzreiz radās jautājums. Protams, es neatbalstu arī šo ostu privatizāciju, bet... Kas ir sliktāk, Zariņa kungs? Bet, ja ir valsts un pašvaldības pārziņā esoša osta, kuru viens privātīpašnieks izmanto (Starpsauciens: “Cits priekšlikums!”)... tas ir par šo “Par priekšlikumu!”) un kādu vienu vai divus no ministrijām. (Dep. L. Liepiņa: “Cits likums!”) Tātad mums ir vajadzīgas šādas pašvaldības, kas to pieļauj? Vai tomēr atliekam, kā te izskanēja priekšlikums, uz kaut kādu gadu vai diviem? Tātad - kas ir sliktāk? Kas ir sliktāk - ja pašvaldību mēs tomēr nomainām vai ja turpinās tā prakse, kas ir arī Rīgas ostā? Tā nav privatizēta... Cik tur strādā radinieku, sievu, draugu... Es saprotu - protams, privatizēta iestāde strādās daudz sliktāk un pašvaldību īpašumi darbojas lieliski. Kādas šausmas, ja būtu privatizēta, piemēram, “Rīgas satiksme”! Bet viņi jau strādā kā privāts uzņēmums tagad. Formāli tas ir pašvaldības uzņēmums (Dep. I. Zariņš: “Par priekšlikumu nav jārunā? Kas notiek?”), bet nauda jau aiziet visādiem konsultantiem, aiziet dažādiem Rīgas domē... pašvaldību draugiem, radiniekiem, un visi... viss pārējais. Tātad mēs gribam turpināt tādā veidā?
Te tika pieminēts, ka mums ir lielisks uzņēmums... teiksim, tas pats “Latvenergo”, kas ir stratēģisks uzņēmums un iepērk turbīnas Krievijā. Un tagad vaimanā (Starpsaucieni.), ka tur ir kaut kādas sankcijas. Tas ir pašvaldību... tā pati prakse ir pašvaldībā, tā pati prakse mums ir valsts uzņēmumos. Varbūt labāk tomēr ir nebaidīties no tā, ko Zariņa kungs te saka. Es saprotu, ka katrs sociāldemokrāts (Starpsauciens: “Viņš nerunā par priekšlikumu!”), kas braukā ar dārgu džipu... ka viņš ceļas un guļas ar šausmīgu domu: “Kas tad notiks ar manis pārvaldītajiem pašvaldību uzņēmumiem, kuros strādā mani draugi un radi? Vai tad viņus patrieks visus vai nepatrieks? Tāpēc mums vajadzētu atlikt...”
Tāpēc es aicinu nekavēties un tomēr šo praksi mainīt un nomainīt šo sistēmu.
Paldies. (Dep. I. Zariņš: “Par ko ir runa?”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. (Dep. V. Agešins: “Viņš runāja par ko citu! Priekšsēdētājas kundze!”)
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Par šo priekšlikumu un par tiesiskumu runājot, jūs atceraties Saeimas pagājušās nedēļas sēdi, kad Daniels Pavļuts ceļos krita priekšā deputātam Ērikam Pucenam, atceraties tādu brīdi? Daniels Pavļuts teica, ka viņš tajā brīdī necentās nopirkt Ēriku Pucenu. Man ceļos krišana saistās tikai tad ar vienu citu gadījumu, kad vīrietis krīt priekšā citam vīrietim ceļos. Un... un... un... Tas ir tas piemērs par izpratni par tiesiskumu, Daniel Pavļut. Tiesiskums jūsu izpratnē ir vai nu nopirkt balsis, vai kaut ko sarunāt Saeimas zālē vai aiz Saeimas zāles durvīm, vai kaut ko... kaut ko sašiverēt, vai ielikt ostās jūsu partijas biedra Jaunupa draudzeni, piemēram. Tas ir tas jūsu tiesiskums, un tādu pašu tiesiskumu jūs šobrīd piekopjat attiecībā uz domes vēlēšanām. Jo strīds šobrīd ir tikai un vienīgi par domes vēlēšanu termiņu, par to, vai domes ārkārtas vēlēšanas būs uz pusotru gadu, vai ārkārtas vēlēšanas būs uz nedemokrātisku 5,5 gadu termiņu.
Tad, kad jūs bijāt ekonomikas ministrs un izdevāt tās OIK atļaujas... tagad jūs sakāt, ka jūs atcelsiet OIK. Kur jūs to esat atcēluši? Arī tas ir tas tiesiskuma jautājums - solīt un neizpildīt. Balsot par mediķu algām un neizpildīt, un pēc tam teikt: “Mēs tur nebijām atbildīgi.” Bet tad varbūt beidzot sāciet būt atbildīgi!
Jūsu ievēlētais Valsts prezidents teica, ka jums ir jābūt tādiem deputātiem, kas tiesiski rīkojas un pieņem kvalitatīvus likumus, un šis būs pārbaudījums Egilam Levitam, vai viņš ir tiesiskuma aizstāvis vārdos vai darbos. Vai Egils Levits aizstāvēs tiesiskumu tad, kad viņam būs jāizsludina šis likums?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā?
D. Bluķe. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Nav komisijas vārdā!”)
Sēdes vadītāja. Komisija savu viedokli ir paudusi, un slēdziens ir dots, ka komisija neatbalsta priekšlikumu. (Dep. A. Gobzems: “Nepiekrīt, nevis neatbalsta!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - frakcijas KPV LV iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. Jā. Komisijā par likumprojektu notika debates. Balsis sadalījās 6 pret 6, un komisija neatbalstīja minēto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 41, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.
D. Bluķe (AP!).
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja to 18. decembra komisijas sēdē. Visi priekšlikumi tika izskatīti, un par visiem tika arī balsots.
1. - frakcijas SASKAŅA iesniegtais priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 2. - frakcijas SASKAŅA iesniegtais priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 3. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 4. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. E. Papule: “Izstāstiet par priekšlikumu!”) Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 61, atturas - nav. (Starpsaucieni.) Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 5. - frakcijas Saskaņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens.)
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es runāšu par frakcijas Saskaņa priekšlikumu, jo nākamais ir manējais, kas ir tieši tāds pats. Tā ka, ja jūs neatbalstīsiet frakcijas SASKAŅA priekšlikumu, tad manējais nebūs balsojams, tāpēc runāšu par frakcijas Saskaņa priekšlikumu.
Priekšlikuma jēga un būtība. Es saprotu, ka šis likumprojekts ir... nav saistīts ar Rīgas domes vēlēšanām, bet ar neatliekamiem darbiem, kas jāveic, lai uzlabotu pašvaldību sistēmu kā tādu. Un, manuprāt, šis ir viens no tādiem darbiem. Mēs varētu uzlabot un padarīt caurskatāmāku administratīvi teritoriālās reformas gaitu un jau šobrīd papildināt ar to, ka par pašvaldību administratīvās teritorijas apvienošanu vai sadalīšanu, kā arī par pašvaldības robežu grozīšanu pašvaldība var veikt iedzīvotāju aptaujas un pieņemt kaut kādus lēmumus, balstoties uz tām, skaidri to nosakot. Jo šobrīd likumā ir, piemēram... piemēram, šobrīd varam ir uzdevusi veikt iedzīvotāju aptauju atsevišķos pagastos... Olainē... tiek dalīts novads... pagastu līmenī... pievienots vienam vai otram...
Es zinu, ka šāda tipa priekšlikumi ir iesniegti šajā likumprojektā arī uz otro lasījumu... Administratīvi teritoriālās reformas likumā... uz otro lasījumu. Tur arī piedāvā ne tikai pašvaldību kā kopu, bet arī kā pagastus, atsevišķus pagastus, pievienot vienai vai otrai teritorijai.
Es domāju, ka, ja mēs atbalstītu šādu priekšlikumu, ka var taisīt šīs aptaujas par visu teritoriju kā tādu, mēs izvairītos no... galvenokārt no satversmības riskiem. Mums būtu pilna informācija par to, ko domā un kā domā vietējās kopienas iedzīvotāji... plašākā mērā, nekā tas ir šobrīd. Šobrīd šī informācija ir tāda saraustīta. Šur tur apšaubāmi tie dati ir, kas ir iesniegti. Vismaz man, iepazīstoties ar tiem... Protams, ir arī tādi, kur ir skaidri saprotams... Bet ja šī kārtība tiktu noteikta ar likumu, ka arī gadījumos, ja veselu pašvaldību pievieno... Ja, piemēram, Jelgavas novadu ar Ozolniekiem apvieno, tad Jelgavas novadā un Ozolniekos būtu obligāti jāveic aptauja par šo teritoriju grozīšanu, apvienošanu. Un ar šo lēmumu tad varētu iepazīties visa Saeima.
Sarežģīta tematika. Saprotu, ka, visticamāk, atbalsta nebūs, bet uzskatīju par savu pienākumu tomēr nākt un izstāstīt, un aicināt jūs atbalstīt.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
D. Bluķe. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Tas nav komisijas vārdā!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas Saskaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)
D. Bluķe. 6. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegtais grozījums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.
D. Bluķe. 7. - deputātes Regīnas Ločmeles‑Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Regīnas Ločmeles‑Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 8. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā mēs runājam par domes atlaišanas iemesliem. Es piedāvāju šos iemeslus sašaurināt līdz konkrētiem gadījumiem... tādiem tiešām kliedzošiem gadījumiem kā Satversmes pārkāpšana un tiesas lēmumu pārkāpšana. Jo tas, ko mēs redzam arī šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, runājot par konkrēto gadījumu par Rīgas domes atlaišanu, kura tika iniciēta, pamatojoties uz VARAM viedokli, ka dome ir pārkāpusi likumus... mēs esam konstatējuši, nonākuši pie situācijas, ka šo likumu pārkāpšanas faktu un pamatojumu ir ļoti grūti aizstāvēt tam, kas to rosina.
Un šeit mēs esam tiešām nonākuši tādā vietā, kas principā nav pat vispār regulējama, jo pēc būtības likuma pārkāpuma fiksācijai būtu jānotiek ar tiesas palīdzību. Bet, tā kā šajā gadījumā nav nevienā brīdī paredzēta tiesas iejaukšanās šajā strīdā un tas ir tikai juridiskās interpretācijas jautājums gan no vienas puses, no Rīgas domes puses, gan arī no VARAM puses, tad principā Saeimai šobrīd ir jāuzņemas tiesneša loma, kas absolūti neatbilst Saeimas darba profilam. Tāpēc Saeima ir spiesta pieņemt politisku lēmumu, kas, protams, no demokrātijas viedokļa nav pareizi. Jo tādā gadījumā Saeima kā atsevišķu citu indivīdu vēlēta institūcija lems par citu vēlētāju ievēlētu institūciju, un dažādu politisko spēku kombinācijas un samēru rezultātā šis var kļūt par politiskās izrēķināšanās gadījumu.
Tāpēc, ņemot vērā to, ka, salīdzinot ar Saeimas darbu, kurā arī principā ir konstatējami likuma pārkāpumi (un par to ir runājuši vairāki juristi, kas atzīst, ka Saeima, piemēram, balsojot par valsts budžetu 2020. gadam, ir pārkāpusi pašas pieņemto likumu par mediķu algām), taču šajā gadījumā nav nevienas augstākstāvošas institūcijas, izņemot, protams, Valsts prezidentu, kas varētu rosināt Saeimas atlaišanas procedūru. Bet, par laimi, Saeimai ir lielais... lielākais priekšnieks tātad ir Saeimas vēlētāji, kuri jau ir rosinājuši atlaišanas procedūru. Bet diemžēl dome šajā gadījumā ir daudz sliktākā stāvoklī tādā ziņā, ka pāri domei nevar lemt tās vēlētāji, bet lemj tikai cita politiska persona, kas šajā gadījumā ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Un tas arī būtu netaisnīgi no demokrātijas viedokļa. Tāpēc (īpaši ņemot vērā to, ka šobrīd pati Saeima, tā, kura lems par domes atlaišanu un par domes atlaišanas pamatotību no likuma viedokļa un kura pati nu jau pavisam nesen ir daudzu juristu viedoklī un acīs pārkāpusi likumu) nav principā pat ētiski pieļaut šādu situāciju, ka tas, kurš nevar mest pirmo akmeni, tomēr to pirmo akmeni met.
Tāpēc es, godātie kolēģi, rosinu tiešām sašaurināt šos iemeslus... atlaišanas iemeslus, jo likuma pārkāpšanas vai nepārkāpšanas interpretācija šajā gadījumā ir ļoti sarežģīta procedūra, īpaši ņemot vērā to, ka šobrīd vesela dome, vesela vēlēta struktūra ir apsūdzēta likuma pārkāpumā, nevis atsevišķs deputāts, kurš ir konkrēti pārkāpis, piemēram, administratīvo likumu vai kādu citu likumu, ko var konstatēt ar tiesas palīdzību. Bet šajā gadījumā ir, protams, ļoti sarežģīta situācija radusies. Tāpēc, lai nākotnē nerastos šādas situācijas (es ceru, protams, ka arī šo situāciju mēs varēsim atrisināt tiesiskā ceļā), lai šādas situācijas vairs nerastos, es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Strīķes kundze, ja jūs ar Riekstiņa kungu vēl neesat pa šodienu paspējuši izrunāties, varbūt izejiet no Saeimas zāles ārā, lai šeit kārtība būtu, nevis vienkārši stāvat un apkaunojat parlamentu! Un es aicinu vēlreiz, Mūrnieces kundze, tā kā demokrātiskā valstī, paskatieties, kā Amerikā notiek! Ja Saeimā nav kārtības, tad uzdauza ar to āmuru arī tad, kad opozīcija runā, nevis tikai tad, kad pozīcija runā. Paskatieties, kas... Juta Strīķe vienmēr... es atvainojos, ar savu pakaļu pret Prezidiju ir nostājusies. Vienmēr! Vienmēr! Un visu laiku sarunājas! Viņai neinteresē tas process. Daniels Pavļuts (to jau feisbukā var redzēt), piemēram, skatās NBA basketbolu datorā, kamēr mēs lemjam par domi. Viņš jau ir noskatījies visas spēles! (Smiekli.) Visas ir! Šodien feisbukā... vakarā ienāciet manā profilā, redzēsiet to visu! (Starpsaucieni.) Es atvainojos, jūs šeit tēlojat demokrātisku valsti vai tiesisku valsti... pat ne banānu republiku, es atvainojos! Kaut kāda trešās klases valsts! Kāda šeit ir kārtība parlamentā! Kādā situācijā tad jāstrādā būtu? Mēs runājam par nopietnu demokrātisku procesu - vai tas tiek vai netiek ierobežots. Starp citu, mēs runājam situācijā, kad tā pati Juta Strīķe ir parakstījusi, ka viņai vajag garāku, bez pārtraukuma, to sēdi. Viņa nevar izturēt... Viņa paraksta, ka vajag garāku, bet vienlaikus viņa nevar izturēt to sēdes garumu. Viņa nevar noklausīties visas debates. (Dep. J. Butāns: “Kāds tam sakars ar domi?”; dep. J. Iesalnieks: “Par priekšlikumu!”) Un tas sakars ar priekšlikumu ir tāds - tāda ir visa jūsu izpratne par tiesiskumu! (Dep. A. Ašeradena starpsauciens.) Visa izpratne par tiesiskumu ir tieši tāda! Un jums, Ašeradena kungs, OIK karalim, vispār vajadzētu paklusēt! Vispār vajadzētu paklusēt! Atceliet OIK un tad nāciet tribīnē un runājiet! Tas ir tas... Tas ir tas jautājums, ar kuru jums jau sen vajadzēja... pirms šīs Saeimas tikt galā. (Dep. J. Iesalnieks: “Priekšlikums ir par to, kādās situācijās var domi atlaist!”)
Un, ja mēs runājam par domi... par domi, kurā jūs arī esat bijuši mēra amatos, Nacionālā apvienība, - tajā konkrētajā laikā, kad jūs bijāt mēra amatos, nekas jau nebija citādāk - tāpat, kā nebija citādāk ne iepriekšējā parlamentā, ne šajā parlamentā. Jūs runājat par nacionālām vērtībām, bet nacionālās vērtības pirmām kārtām darbojas tiesiskuma apstākļos, kurus arī jums vajadzētu ievērot. (Dep. A. Judins: “Astotais priekšlikums, Gobzema kungs!”; starpsaucieni: “Astotais!”; “Nesarunājies ar zāli!”)
Tas, uz ko es aicinātu šīs koalīcijas pārstāvjus, - nu, ja jūs nevarat nosēdēt, nerakstiet iesniegumus, ka jums vajag pagarināt sēdes garumu! Taisiet pārtraukumu, ejiet pīpēt vai uz labierīcībām, vai uz ēdnīcu (Dep. A. Judins: “Par astoto nav ko teikt?”), vienalga, bet netaisiet haosu šajā zālē! Jūs jau apkaunojat šo parlamentu ar to uzvedību, kas ir redzama arī... arī Saeimas tiešraidē. JKP, kas vienmēr... Tad, kad notiek debates, var paskatīties videotiešraidē, kā uzvedas JKP frakcija. Un tā tas ir katrā sēdē! Tas tā ir ne tikai šodien, ne tikai pagājušoreiz, tas tā ir vienmēr! Jau veselu gadu! Un, manuprāt, par to ir atklāti jārunā! Kur mēs esam? Mēs te runājam par augstu demokrātiju, par augstu tiesiskumu, bet patiesībā mēs esam pavisam kaut kur citur.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kolēģus aicinu pašus runāt par priekšlikumu, nevis tikai aizrādīt citiem. (Dep. A. Muižniece: “Par procedūru!”; dep. U. Budriķis: “Mūrnieces kundze, par procedūru...”)
Komisijas vārdā ir kas piebilstams?
D. Bluķe. Informēju, ka 8. priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Nav komisijas vārdā!”; starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Komisija ir paudusi savu viedokli, un tas ir pieejams deputātiem tabulās.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 9. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Anitai Muižniecei, kas vēlējās runāt par procedūru. (Starpsauciens: “Tehniskais pārtraukums!” Smiekli.)
A. Muižniece (JK).
Jā. Es gribēju lūgt, nezinu, Juridiskā biroja viedokli droši vien. Vai Saeimas kārtības rullis paredz deputātiem reklāmu debašu laikā savām personiskajām interneta vietnēm?
Paldies. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Lūgsim Juridisko biroju sniegt šādu atzinumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Tātad turpinām par 9. priekšlikumu.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Arī šis priekšlikums ir saistīts ar domes atlaišanas procedūras organizēšanu, īpaši ņemot vērā šo pieredzi, ko mēs gūstam šajās dienās un praktiski šajās stundās, izskatot diezgan savādi sagatavoto VARAM pamatojumu un likumprojektu ar anotāciju.
Principā var secināt, ka mēs nevaram atstāt vienas politiskas personas ziņā likuma interpretāciju un šīs domes atlaišanas procedūras uzsākšanu, īpaši ņemot vērā to, kas arī principā ir rakstīts šīs domes atlaišanas anotācijā, kas nosaka, ka pašvaldības atlaišana ir pats smagākais... pati smagākā procedūra, pats smagākais, ja tā var teikt, sods tautas vēlētiem pārstāvjiem par, ministraprāt, veiktajiem pārkāpumiem likumu jomā.
Tāpēc, īpaši ņemot vērā to, ka mēs runājam par politiskām amatpersonām (Zālē troksnis.)... Es vairs sevi nedzirdu. Mūrnieces kundze, varbūt jūs varat paklauvēt nedaudz? (Starpsaucieni.) Labi, paldies, ja...
Sēdes vadītāja. Godātā Stepaņenko kundze! Starpsaucieni ir atļauti (Dep. A. Gobzems: “Tie nav starpsaucieni, tas ir bardaks!”), bet, kolēģi...
J. Stepaņenko. Paldies, Mūrnieces kundze, jā.
Sēdes vadītāja. ...tomēr esiet korekti, tie nedrīkst traucēt debates!
J. Stepaņenko. Jā. Paldies, Mūrnieces kundze! Protams.
Ja mēs runājam tātad... par priekšlikumu atgriežoties. Šis priekšlikums nosaka to, ka ministrs ir tiesīgs rosināt domes atlaišanu, taču šī atlaišanas procedūra nav uzticama otrai politiskajai personai - Saeimai -, bet gan tiem pašiem vēlētājiem, kuri šo domi ir ievēlējuši. (Dep. J. Iesalnieks: “Viņu vēlēs ārkārtas vēlēšanās!”)
Un tātad šī procedūra ir iesākama, ministram vēršoties Centrālajā vēlēšanu komisijā un rosinot tautas nobalsošanu. Ja vairāk nekā puse vēlētāju nobalso par domes atlaišanu, tad tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Šis, manuprāt, ir visdemokrātiskākais process, kuru mēs varētu ieviest, ja, protams, gadījumā jums būtu šī politiskā griba un jūs negribētu turpināt iet šo politiskās izrēķināšanās ceļu, kuru jūs esat jau aizsākuši.
Tāpēc es lūdzu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
D. Bluķe. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Nav komisijas vārdā!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 10. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 11. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 12. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Identisks 11., līdz ar to nav balsojams.
D. Bluķe. 13. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsaucieni. Dep. V. Agešins: “Viņš ietekmējās!”; starpsauciens: “Shēmotāji!”; smiekli, aplausi.)
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Līdzīgi kā iepriekšējais... Mans priekšlikums, 14. priekšlikums, ir tieši tāds pats, tāpēc runāšu jau šobrīd, kad esam pie frakcijas Saskaņa iesniegtā priekšlikuma. (Starpsauciens: “Kopā gatavojāt?”)
Es aicinu jūs aizdomāties un izlasīt priekšlikumu. Priekšlikums ir par to, ka tajā brīdī, kad darbojas šī administrācija, administrāciju... pilda izpilddirektors. Paskaidrošu, kāpēc.
Līdz šim esošā kārtība un visas atlaistās domes... principā, kad ir šī valdības ieceltā administrācija... viss ir okay, tāda kārtība ir bijusi. Bet jautājums - vai tagad kaut kas ir vai nav mainījies? Savā ziņā mainījies ir. Un mainījies ļoti būtiski, jo izpilddirektors kā tāds ir... Jūs... Mēs visi kopā esam nobalsojuši par to, ka izpilddirektors no nākamā gada 1. janvāra pildīs pilnīgi citas un daudz plašākas funkcijas nekā līdz šim. Un tās funkcijas viņam ir tieši uzdotas, un viņam ir arī zināma pilnīgi cita līmeņa atbildība jāuzņemas - tas ir, kapitālsabiedrību pārvaldība. Tas vairs nenotiek politiskā līmenī, kā šobrīd ir... domes priekšsēdētājs, vietnieks... kas nu tur par ko atbild. Nu, Rīgas domē... Jūs noteikti sekojat līdzi, kas tur kā notiek, bet no 1. janvāra tas būs izpilddirektors.
Manuprāt, ir tomēr jāizpilda zināmas prasības, lai vispār varētu uzņemties kaut kādu šo kapitālsabiedrību pārvaldību. Līdzīgi kā ministrijās tas ir valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks. Tad, ja ministrija paliek bez ministra, nemainās tas, kas pēc būtības vada to ministriju. Un šajā gadījumā, kad pati Saeima ir ar ļoti nopietniem un savā ziņā pārdomātiem, manuprāt, pilnīgi pareiziem grozījumiem mainījusi šo kapitāla daļu pārvaldības modeli, uzticējusi šo tiešām nozīmīgo daļu - jau šobrīd - darīt pašvaldības izpilddirektoram, noņemot to no politiskā līmeņa, tad arī šobrīd būtu pareizi veikt šos grozījumus... ka šī te jaunā administrācija ir nevis trīs iecelti ierēdņi... Katrs atbildīgs ir... Paskatieties, kas tie par ierēdņiem, kādi pienākumi viņiem tagad būs. Viņiem pilnīgi cita veida pienākumi tiek uzticēti.
Un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir... kas ir iesniegts. Tas tomēr precizētu un ieviestu šo kārtību atbilstoši tam, kāda nu ir un kādai tai būtu jābūt, ņemot vērā mūsu pašu iepriekš pieņemtos likumus.
Nu, kolēģi! Laikam jau tomēr nē, bet nu... atbalstiet, lūdzu. (Smiekli.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
D. Bluķe. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Nav komisijas vārdā!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - frakcijas Saskaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 14. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni: “Nav balsojams!”)
Ir balsojams. Mazliet... (Starpsauciens: “Tad balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Bluķe. 16. - frakcijas Saskaņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - frakcijas Saskaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 17. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsot!”; “Par ko priekšlikums?”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 18. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
D. Bluķe. 19. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tas ir identisks iepriekšējam, un nav balsojams.
D. Bluķe. 20. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Šis priekšlikums nemaina absolūti neko. (Dep. K. Feldmans: “Tad kāpēc tu iesniedzi?”) Tas nemaina absolūti neko no jūsu piedāvātās kārtības. Tas tikai un vienīgi atliek tā stāšanās spēkā laiku. Tas atliek stāšanos spēkā uz 2021. gada 1. jūliju. No 2021. gada 1. jūlija, kad būs stājusies spēkā jaunā administratīvi teritoriālā reforma... nu, ja tas tā būs, tad varēs jaunās pašvaldības iepazīties ar šo skaisto, visnotaļ pārdomāto likumu, kas nekādā gadījumā neattiecas uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Varēs iepazīties un saprast, kā tad dzīvot tālāk, kāds ir normatīvais rāmis viņu turpmākajiem četriem gadiem, kā rīkoties, kas notiks tajā brīdī, ja nu pēkšņi notiks ārkārtas vēlēšanas. Tas izslēgs iespējamību, ka politiķi, kaut kādu politisku motīvu vadīti, vēlēsies atlaist kādu domi likumīgi, nelikumīgi... tas visu to izslēdz un principā noņem jebkādu atbildību, jebkādus pārmetumus no opozīcijas puses par to, ka likumprojekts varbūt nav to mērķu vadīts, kāds tas ir iesniegts... un kas ir rakstīts anotācijā.
Kolēģi, kā es jau minēju komisijā un arī šodien no Saeimas tribīnes atkārtošu: ja jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu, es personīgi atbalstīšu šo likumu otrajā lasījumā un pat vēl vairāk. Un pat vairāk. Es arī atsaukšu savu parakstu no jau sagatavotā deputātu iesnieguma Valsts prezidentam Levitam (Dep. K. Feldmans: “Tu būsi eņģelis!”) par šo likumprojektu neizsludināšanu, un par to vairs nebūs jāuztraucas, kolēģi. (Starpsauciens: “Un demisijas pieprasījumu!”) Demisiju es neesmu parakstījis.
Es aicinu, kolēģi, jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, un mēs izbēgsim no ļoti daudzām nepatīkamām tālākām sarunām, kas radīsies, ja šis likumprojekts tādā tekstā tiks atbalstīts.
Aicinu atbalstīt - un es savu vārdu turēšu. Es atbalstīšu arī likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, ja tiks atbalstīts mans - 20. - priekšlikums, un noņemšu jebkādas pretenzijas par to, kādā veidā tiek īstenoti demokrātiskie procesi mūsu valstī, un kādu laiku jums nepārmetīšu par šo procesu pārkāpumiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (JK).
Cienījamie deputāti! Par cik bija iespēja šo procesu... piedalīties un arī noklausīties argumentāciju gan šeit, gan arī komisijas sēdēs, tad ir drusciņ... daži secinājumi. Var būt, ka varētu paturēt prātā.
Pirmais. Skaidrs, ka vairākums koalīcijā vienmēr, ja ir vēlēšanās, vienmēr panāks savu - agri vai vēlu. Tas ir princips, kas opozīcijai tomēr būtu jāpatur prātā. (Starpsauciens: “Oooo!”; aplausi.)
Otrs. Katras opozīcijas partijas vēlēšanās ir nokļūt pozīcijā. Ir vairāki ceļi. Pirmais ceļš - kritizēt, noliegt, meklēt ieganstus, lai noniecinātu pozīciju, bet iegūtu sev priekšrocības vēlētāju priekšā. Šis princips parasti tiek pielietots tad, kad tuvojas kārtējās vēlēšanas.
Ir otrs ceļš. Otrs ceļš ir ņemt vērā, kāpēc šī viena vai otra partija netika aicināta vai nenonāca pozīcijā. Piemēram, zemnieki, jāsaka atklāti, netika pozīcijā viena galvenā iemesla dēļ - tāpēc ka tika izsludināta šī... šis princips - cīņa ar korupciju -, un tā bija problēma priekš zemniekiem. Bet tagad izskatās, ka situācija mainās, pateicoties Danai Reizniecei-Ozolai, kas mēģina atjaunot prestižu partijai. Kas zina! Kas zina, dzīve gara! Saeimas (Smiekli.)... jā (Starpsauciens: “Valaiņa kungs, signāls!”)... Saeima, es ceru, strādās līdz galam - līdz sava sasaukuma galam. Un varbūt pozīcija kādreiz var arī ņemt vērā šo... Tāpēc - tāpēc! - no šī viedokļa pozīcijas partijām būtu saudzīgāk jākritizē, jo akla kritika var to... teiksim, šo principu varbūt var neievērot. (Starpsauciens.)
Okay! Tagad varbūt vēl... vēl vienu secinājumu, kas arī drusciņ pārsteidza. Tas ir par KPV LV pārstāvi komisijā. Ļoti sinhroni tika balsots kopā ar SASKAŅU un ZZS. (Starpsauciens: “Tas ir slikti!”) Drusciņ pārsteidza. It kā pozīcijas partija, it kā sasniegts tas mērķis. Trīs ministri - vai vairs nevajag šos ministrus KPV LV? Nezinu. Nezinu!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kolēģi, debates jau slēgtas. Lai kādas tās bijušas, tās jau slēgtas. (Smiekli.)
Lūdzu, komisijas vārdā... par 20. priekšlikumu! (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Nav komisijas vārdā!”) Komisijas atzinums ir šajā tabulā... tabulā! Lūdzu! (Starpsaucieni: “Nav komisijas vārdā!”; “Laicīgi vajag pieteikties!”) Lūdzu, par priekšlikumu... komisijas...
D. Bluķe. Informēju, ka komisija neatbalstīja minēto likumprojektu. (Starpsauciens: “Nav komisijas vārdā!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Starpsaucieni: “Oho!”) Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni: “Par ko mēs balsojam?”; dep. D. Bluķe: “Par priekšlikumu!”; starpsauciens: “20. priekšlikums!”; dep. D. Bluķe: “20. priekšlikums.”) Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Kur palika KPV 21. priekšlikums?”)
D. Bluķe. Likumprojektu komisija izskatīja. Balsis sadalījās 6 pret 6. Un komisija neatbalstīja minēto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 42, atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekles! Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Pulksten 16.35 atsākam darbu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Dace Bluķe, Armands Krauze... Dace Bluķe ir... Armands Krauze, Dana Reizniece-Ozola, Ļubova Švecova.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 17.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Ozolsalas” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 10. decembra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Ozolsalas” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”.
Valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Ozolsalas” zemes gabala daļu 0,8398 hektāru platībā Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā.
Satiksmes ministrija ar 2017. gada 1. decembra lēmumu apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Ozolsalas” sastāvā esošās zemes vienības daļu 0,84 hektāru platībā. Nekustamā īpašuma kopīpašnieki Petrova un Ernstsons nav piekrituši nekustamā īpašuma “Ozolsalas” daļas atsavināšanai atbilstoši aprēķinātajam atlīdzības apmēram, savukārt kopīpašnieki Jēkabsons un Čerpinskis nav snieguši atbildi.
“Latvijas Valsts ceļi” vairākkārt ir vērsušies pie nekustamā īpašuma kopīpašniekiem gan klātienē, gan telefoniski, lai skaidrotu atsavināšanas procesu, lai noslēgtu līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Nekustamā īpašuma kopīpašnieku pārstāvis telefoniski ir norādījis, ka noslēgt līgumu ar visiem kopīpašniekiem nebūs iespējams.
“Latvijas Valsts ceļi” 2018. gada 17. jūlijā nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nosūtīja atkārtotu paziņojumu ar uzaicinājumu paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, nosakot termiņu - 2018. gada 31. augustu. Pēc paziņojuma saņemšanas noteiktajā termiņā “Latvijas Valsts ceļi” nav saņēmuši visu kopīpašnieku piekrišanu noslēgt pirkuma līgumu. Tika saņemta informācija, ka viens no kopīpašniekiem dzīvo ārzemēs un nav gatavs doties uz Latviju, lai risinātu jautājumu par labprātīgu atsavināšanu. Komunikācija ar pārējiem kopīpašniekiem vai to pārstāvjiem nav notikusi.
Ņemot vērā iepriekš teikto, minētā nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums netika iesniegts. Juridiskā komisija trešajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Ozolsalas” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas (Starpsauciens.)...
Es atvainojos, kolēģi. Nē, ir priekšlikumi par darba kārtības grozījumiem.
Deputāti Bondars, Strīķe, Dzintars, Pavļuts un Iesalnieks lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektu par domes (Starpsaucieni.)... Tātad, godātie kolēģi, šie paraksti tiek atsaukti.
Tātad turpinām Saeimas sēdi.
Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.
M. Staķis (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 10. decembra sēdē izskatīja minēto likumprojektu.
Kopumā ir septiņi priekšlikumi.
1. ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Staķa priekšlikums, kurš definē šī likuma mērķi, iekļaujot arī aizsardzības industrijas atbalsta pasākumus un to īstenošanu. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Staķis. Arī 2. ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Staķa priekšlikums par atbalsta pasākumiem aizsardzības industrijas īstenošanā. Un arī to komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Staķis. 3. - arī tas ir mans priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 5. pantu. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Staķis. 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums par kārtību, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāri vai divējādi lietojamu produktu attīstības atbalstam. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Staķis. Nākamie trīs priekšlikumi ir pēc būtības līdzīgi. Aizsardzības industrijas nevalstiskās organizācijas pārstāvim, kuram... kurš būs izvirzīts sadarbībai ar Aizsardzības ministriju, - ka viņam nepieciešamības gadījumā ir jāsaņem arī speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Līdz ar to 5. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Staķis. Arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Staķis. Un attiecīgi 7. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Staķis. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu arī trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 14. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 367/Lp13), trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece‑Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Deputātes! Mēs skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 367/Lp13), trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir saņemti daži priekšlikumi.
1. ir Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums, precizējot nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Reizniece-Ozola. 2. ir finanšu ministra Reira kunga priekšlikums, kas arī komisijā ir atbalstīts, un tas precizē atskaites punktu, ko ņem vērā, aprēķinot soda apmēru par to personu skaitu, kas nav reģistrētas darba laika uzskaites sistēmā. Iepriekš tas paredzēja, ka būtu jāskaita... un atskaites punkts ir būvlaukumā konstatētās personas un to skaits. Šobrīd tas tiek precizēts uz personu skaitu, kas ir jāfiksē elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā. Komisija atbalstījusi. Lūdzu atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Reizniece-Ozola. Un 3. ir finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Lūdzu uzmanību! Šis priekšlikums paredz, ka administratīvā atbildība par laikus nesamaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli stātos spēkā privātai personai līdz 2021. gadam. Iepriekšējos lasījumos pieņemtais regulējums paredz 2022. gadu kā šo termiņu, kad iestājas atbildība. Komisija neatbalstīja Reira kunga priekšlikumu, jo, saprotot, ka... šobrīd joprojām ir sarežģīta diferencētā neapliekamā minimuma uzskaites sistēma un joprojām ir arī ļoti daudz cilvēku - apmēram 10 tūkstoši -, kas nav iesnieguši deklarācijas, līdz ar to vēl pat nezina, kāds tiem ir statuss attiecībā pret valsti - ir nodokļu pārmaksa vai būs pienākums piemaksāt. Tāpēc komisijas deputāti uzskata, ka šis termiņš - 2022. gads - būtu atbilstošs, respektīvi, garāku termiņu nosakot. Līdz ar to komisija nav atbalstījusi šo Reira kunga priekšlikumu, un es komisijas vārdā arī lūdzu jūs to neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
D. Reizniece-Ozola. Tie ir visi priekšlikumi, un es līdz ar to tad aicinātu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 367/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.
E. Zālīte-Grosa (JK).
Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Uz trešo lasījumu saņemti 10 priekšlikumi. Īsumā atgādināšu šo grozījumu būtību.
Tātad noteikt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta kā papildu ienākumu veidu, kuru neņem vērā, novērtējot klienta materiālos resursus.
Pilnveidot no psihoaktīvām vielām atkarīgo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saturu, papildinot pakalpojumu saņēmēju loku. Atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam precizēt Ministru kabinetam doto deleģējumu attiecībā uz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu regulēšanu paliatīvajā aprūpē esošiem bērniem un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu regulēšanu personām ar onkoloģisku slimību, kā arī precizēt to personu loku, kurām ir tiesības saņemt personām ar onkoloģisku slimību paredzēto psihosociālo rehabilitāciju.
Un pēdējais. Lai veicinātu darbspējīgo personu, kuras saņem pašvaldības sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus, iesaistīšanos darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos, palielināt stundu skaitu iesaistei šajos pasākumos no 12 stundām nedēļā uz 15 stundām nedēļā.
Ir saņemti 10 priekšlikumi.
1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kriša Lipšāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 2. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 5. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 8. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. 6. ...?
E. Zālīte-Grosa. Ui!
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Iekļauts 10. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. Un 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aldis Blumbergs.
A. Blumbergs (KPV LV).
Labvakar, kolēģi! Šī gada 10. decembrī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja pirms otrā lasījuma priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.
Tika saņemti kopumā seši priekšlikumi.
1. priekšlikums ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas definē... paredz terminu “munīcija” un “ierocis” definīciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Blumbergs. 2. - iekšlietu ministra priekšlikums, kas paredz atbildību par... ja, teiksim, pārvadājot, pārnēsājot ieročus, atsakās no medicīniskās pārbaudes jeb testa alkohola koncentrācijas noteikšanai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Blumbergs. 3. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un faktiski precizē pantu numerāciju... un nelieli precizējumi dažās definīcijās. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Blumbergs. 4. - deputāta Bergmaņa priekšlikums, kurš paredz zināma veida peintbola ieroču izmantošanu šautuvēs. Komisijā nav atbalstīts, bet - ar tādu domu, ka varbūt uz trešo lasījumu noprecizēs un tad varētu tas tikt arī atbalstīts... Bet... komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Blumbergs. 5. - iekšlietu ministra priekšlikums. Tas ir saistīts ar administratīvo pārkāpumu dekodifikāciju... uz speciālo likumu.... Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Blumbergs. 6. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas ir saistīts... paredz sasaistīt šī likuma spēkā stāšanos ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Blumbergs. Līdz ar to aicinātu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Blumbergs. 2020. gada 20. janvāris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 20. janvāris.
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.
M. Staķis (AP!).
Kolēģi, labdien vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 10. decembra sēdē izskatīja šo likumprojektu. Bija saņemts viens priekšlikums, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Nedaudz precizē un papildina redakciju. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Staķis. Līdz ar to lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
M. Staķis. 2020. gada 15. janvāris.
Sēdes vadītāja. 15., ja?
M. Staķis. 15. janvāris.
Sēdes vadītāja. 2020. gada 15. janvāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 421/Lp13), otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam šo likumprojektu. Ir saņemti četri priekšlikumi.
1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē panta redakciju par paredzēto atbildību starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas jomā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 2. ir finanšu ministra vietā iesniegts Ministru prezidenta Kariņa priekšlikums, kas paredz atbildību, tātad soda naudu līdz 3200 eiro saistībā ar regulējuma par ziņojamām pārrobežu shēmām neievērošanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 3. ir finanšu ministra vietā Ministru prezidenta Kariņa iesniegts priekšlikums, ar ko precizēta panta redakcija, papildinot subjektu skaitu ar finanšu iestādi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 4. arī ir finanšu ministra vietā Ministru prezidenta Kariņa iesniegts priekšlikums par pārejas noteikumos paredzētā termiņa pagarināšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 421/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Znotiņš. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 27. decembris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Godātās kolēģes un kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirms otrā lasījuma, saņēmusi piecus priekšlikumus, un es ziņošu par tiem secīgi.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē un norāda apstākļus, kuriem būtu jāizpildās, lai tieslietu ministrs varētu virzīt rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu. Šis precizējums ir atbalstīts Tieslietu padomē un arīdzan Juridiskajā komisijā. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Lībiņa-Egnere. 2. - arīdzan tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir redakcionāla rakstura, komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. Un visbeidzot 5. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura, precizē atsevišķu likuma normu spēkā stāšanās laiku... ka nevis ar 2020. gada 1. janvāri, bet gan vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos. Juridiskajā komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Lībiņa‑Egnere. Juridiskās komisijas vārdā aicinu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2020. gada 6. janvāri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 6. janvāris.
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa‑Egnere.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” pirms izskatīšanas šeit, Saeimas sēdē, otrajā lasījumā.
Pavisam ir iesniegti 13 priekšlikumi.
1. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 2. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz Tiesnešu ētikas komisijas tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra par tiesnešu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, lai izvērtētu Tiesnešu ētikas kodeksa normu iespējamu pārkāpumu. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz pienākumu Tiesnešu ētikas komisijai pieprasīt ziņas no Sodu reģistra par manis minētajiem pārkāpumiem ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts jau iepriekš minētajā 5. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Lībiņa‑Egnere. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts iepriekš minētajā 7. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Lībiņa‑Egnere. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. 12. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un precizē pārejas noteikumus attiecībā uz atsevišķu likuma normu spēkā stāšanās laiku, arīdzan paredzot, ka tas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. Un visbeidzot 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa‑Egnere. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Lībiņa‑Egnere. Arī šim likumprojektam Juridiskā komisija lūdz kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2020. gada 6. janvāri.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 6. janvāris.
I. Lībiņa‑Egnere. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Šie grozījumi tika sagatavoti, lai... galvenais mērķis bija nodrošināt regulatora padomes rotāciju, lai nerastos situācija, ka pēkšņi nomainās visa padome un padome vispār paliek bez kompetences.
Uz otro lasījumu esam saņēmuši 18 priekšlikumus.
1. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums, kas ir kā reiz saistīts ar to, kādā veidā tiek iecelti šie padomes locekļi. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Zariņš. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Kā reiz par šo, ko es minēju, par šo iecelšanu. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. 3. - deputāta Lejiņa priekšlikums. Par to, kā nodrošināt... arī par šo saistību ar rotāciju. Iekļauts... daļēji atbalstīts, iekļauts 4. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Zariņš. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. 5. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums. Arī saistīts ar rotāciju. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Zariņš. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. 7. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums, kas piedāvā, ka regulators tam nepieciešamo informāciju var iegūt bez maksas. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Zariņš. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. 9. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums. Saistīts ar to, kāda varētu būt sabiedrības līdzdalība regulatora lēmumu pieņemšanā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Zariņš. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar to, kādā veidā regulators var noteikt prasības savu funkciju veikšanai attiecībā uz izmaksu, pamatlīdzekļu vērtības un ieguldījumu uzskaites kārtošanai un organizācijai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. 11. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums, kas ir līdzīgs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Zariņš. 12. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums, ar kuru viņš piedāvā paaugstināt regulatoram pienākošos nodevu no 0,2 procentiem līdz 0,23 procentiem no pakalpojuma sniedzēja neto apgrozījuma. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Zariņš. 13. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums. Saistīts ar kompensācijām par padomes locekļu atlaišanu vai atbrīvošanu. Arī komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Zariņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas priekšlikums. Aizstāt vārdus “ir spēkā” ar vārdiem “ir piemērojami”. Atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Zariņš. 15. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar rotāciju, nosakot, ka gadījumā (kāds var iestāties tuvākajā laikā), kad beigsies esošo padomes locekļu termiņi, - lai novērstu, ka visiem vienlaicīgi beigsies, tiek paredzēti garāki termiņi, nekā tas ir noteikts likumā. Priekšsēdētājam - uz septiņiem gadiem, diviem padomes locekļiem - uz sešiem, un diviem padomes locekļiem - uz pieciem. Tādējādi radot situāciju, lai it kā ar nākošo reizi visiem vienlaicīgi uzreiz nebeigtos. Tas gan nenovērš pilnībā šo situāciju, bet daļēji to risina. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Zariņš. 16. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums. Līdzīgs, analogs priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Zariņš. Un 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kura mērķis ir ieviest priekšsēdētāja un padomes locekļu atbilstīgu rotāciju. Tātad tas, ko es minēju. Lai nebūtu tā, ka vienlaicīgi visiem izbeidzas pilnvaru termiņi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. Un 18. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums. Par to, ka grozījumi šā likuma 31. panta pirmajā daļā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Zariņš. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Zariņš. Tā. Priekšlikumu termiņš šim ir 7. janvāris... nē, 20. janvāris... nākošā gada.
Sēdes vadītāja. Tad nākamā gada kurš janvāris?
I. Zariņš. 20. janvāris.
Sēdes vadītāja. 20. janvāris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 20. janvāris.
Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums”. Vai deputātiem... tātad deputāti vēlas acīmredzot runāt “par” un ”pret”.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ņemot vērā, ka šajā parlamentā principā ir izbeidzies tas... kāda starpība, kā tu runā, tāpat nobalsos... bet ir būtiski protokolam atstāt vienu mazu detaļu, un tā detaļa ir tāda.
Šis likumprojekts nāk izskatīšanai parlamentā ar Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, kurš ir negatīvs. Tātad Saeimas Juridiskais birojs ir sniedzis savu atzinumu, ka attiecīga juridiska pamatojuma virzīt šādu konkrētu likumprojektu nav.
Skaidrs, ka jūs, koalīcija, nobalsosiet un... un skaidrs, ka tad, kad izskatīs pēc būtības, es arī sniegšu savu pamatojumu, kāpēc finālā es balsošu “par”. Bet šeit es gribu pateikt vienu mazu detaļu.
Atceramies vēsturi - parlamenta vēsturi! Parlamentā ir bijušas šādas situācijas. Viena no šīm situācijām savulaik bija saistīta ar pensijām. Arī tad bija Saeimas Juridiskā biroja negatīvs atzinums, pēc tam bija Satversmes tiesa. Un parlaments zaudēja Satversmes tiesā.
Saeimas Juridiskā biroja nozīmīgums... Saeimas Juridiskais birojs pēc savas būtības ir neitrāla institūcija parlamenta iekšienē un nepiespēlē adekvātos apstākļos vienai vai otrai pusei - ne koalīcijai, ne opozīcijai -, bet dod norādes par likumu kvalitāti, par to, kāds likumprojekts, cik kvalitatīvs vai nekvalitatīvs, tiek virzīts, vai tas ir tiesisks vai nav tiesisks. Tāds ir Saeimas Juridiskā biroja uzdevums.
Un šeit ir jāsaka, ka Saeimas Juridiskais birojs ir devis atzinumu, ka šāds likumprojekts neatbilst faktiski nekādiem tiesiskuma principiem - ar to saturu un ar to pamatojumu, kāpēc tas ir sagatavots.
Es aicinu jūs ņemt vērā un paskatīties tiešām piemērus, kādi ir bijuši mūsu pašu vēsturē, Latvijas Republikas Saeimas vēsturē, kādas ir bijušas līdzīgas situācijas, ja Saeimas Juridiskais birojs tādu atzinumu ir devis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad deputāts ir runājis “pret”.
Deputāti Dzintars, Strīķe, Bondars, Pavļuts un Latkovskis lūdz minēto likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības punkta - likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Mums ir jābalso par darba kārtības grozījumiem.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu izdarīti grozījumi, iekļaujot tajā likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā un izskatīt to pirms likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.
N. Žunna (JK).
Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā ir atbalstīts un pirmajam lasījumam sagatavots likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Grozījumu mērķis ir pārnest Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertos administratīvos sodus uz nozares normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā to, ka tabakas izstrādājumu aprites ierobežojumi ir ietverti arī citos likumos, šajā likumā tiks ietverti tikai daži... daļa šo ierobežojumu. Atsevišķas normas ir paredzēts grozīt, bet sīkāk par to ziņošu otrajā lasījumā.
Kā jau minēju, grozījumi ir atbalstīti komisijā, un aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2020. gada 31. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 21. janvāris... 31. janvāris.
Likumprojekts “Rīgas domes atlaišanas likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Kurš referēs, Bondara kungs? (Dep. M. Bondars: “Mārtiņš Šteins!”)... deputāts Mārtiņš Šteins. (Starpsaucieni.)
M. Šteins (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ministra kungs! Klātesošie!
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” (Nr. 530/Lp13).
Kā komisijā norādīja Juridiskais birojs, šāds likumprojekts nav tipisks Saeimā skatāms likumprojekts. Ņemot vērā, ka Saeima lēma likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... komisijā likumprojektu skatījām vairākas stundas. Komisijā bija plaša viedokļu dažādība. Diskusijas bija spraigas, dinamiskas, diskusijās bija juridisko argumentu sadursmes. Deputāti uzdeva interesējošos jautājumus, saņēma atbildes, ja bija jāatbild. Rezultātā deputātiem bija jāpieņem grūts uzdevums, izvērtējot argumentus.
Komisijā arī notika balsojums par likumprojekta neskatīšanu un nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tas bija šāds: par - 3, pret - 7, atturas - 2. Rezultātā ierosinājums tika noraidīts un likumprojekts komisijā tika skatīts.
Plašāk par argumentiem un komisijā notikušo.
Likumprojekts paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju. Mērķis ir novērst situāciju, ka Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Sagatavojot likumprojektu, tika izvērtēta Rīgas domes rīcība, izpildot vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu. Uz pašreizējā sasaukuma rīcības izvērtējumu attiecināma arī Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma rīcība, ievērojot, ka Rīgas dome, kopš Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2012. gada 6. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-01-01 “Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam”, nav nodrošinājusi Satversmes tiesas lēmuma atbilstošu izpildi.
Kāds ir tiesiskais pamats? Kādi tad ir tiesisko normu pārkāpumi?
Satversmes pārkāpumi. Rīgas dome pēc Konkurences padomes paziņojuma par pagaidu noregulējumu neveica nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un neradītu antropogēnas katastrofas draudus, kas saistīti ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai. Ja 2019. gada 15. septembrī tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā... ievērojot Rīgas domes nespēju nodrošināt savu funkciju izpildi atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam... risinātu situāciju, kuras gadījumā nebija normatīvajos aktos noteiktas rīcības attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas līgumiem starp atkritumu radītājiem un valdītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem, un nodrošinātu Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības ikvienam iedzīvotājam dzīvot labvēlīgā vidē, valstij rūpējoties par vides saglabāšanu un uzlabošanu.
Likumu pārkāpumi. Likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmās daļas 1. punkts, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punkts, 16., 18. un 20. pants, pārejas noteikumu 12. punkts.
Ministru kabineta noteikumu pārkāpumi. Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 184 “Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju” 2. un 2.1. punkts. Ministru kabineta 2017. gada 3. jūnija noteikumi Nr. 328 “Kritēriji un kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem”.
Un tiesas spriedumu nepildīšana. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembrī pieņemtā sprieduma lietā Nr. 2012-01-01, ko jau minēju, nepildīšana.
Kā komisijā izskanēja, atkritumu Rīgas ielās nav tāpēc, ka Ministru kabinets un Saeima ir noteikusi ārkārtējo situāciju, kas deva tiesības ārpus likumā noteiktā regulējuma nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu.
Kolēģi! Tieši ārkārtējās situācijas dēļ Rīgā nav atkritumu ielās. Rīgas domes bezdarbības dēļ Ministru kabinetam bija jāizsludina ārkārtējā situācija. Atkritumu apsaimniekošanas funkcija ir nozīmīga pašvaldības funkcija, kuras neveikšana rada ļoti nopietnas sekas.
2019. gada septembrī Rīgas dome aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nekavējoties iesaistīties situācijas risināšanā, piemērojot likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredzētos tiesiskos instrumentus. Ministru kabinets 2019. gada 12. septembrī pieņēma rīkojumu Nr. 432 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”. Rīgas dome nebija pienācīgi rīkojusies arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, līdz ar to Ministru kabinets bija spiests pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju otro reizi, vēl uz trim mēnešiem, - no 2019. gada 2. decembra līdz 2020. gada 12. martam.
Ir divas reizes, kad Ministru kabinetam nācies ķerties pie tāda ārkārtas risinājuma kā ārkārtējās situācijas izsludināšana, jo pašvaldība nespēja veikt savu autonomo funkciju.
Tas ir kaut kas nebijis! Tas vistiešākajā veidā pierāda likumu pārkāpumus. Un Rīgas dome joprojām nepilda likumu. Konstatētie pārkāpumi ir joprojām pastāvoši, tie nav novērsti. (Dep. I. Zariņš: “Kuri pārkāpumi?”) Ārkārtējā situācija jau nedeva tiesības nepildīt likumu, tā tikai deva tiesības sniegt pakalpojumu.
Juridiskais birojs norādīja uz vairākām lietām, apsvērumiem, kas jāievēro. Jāuzklausa iesaistītās puses, tiesībām tikt uzklausītam ir liela nozīme. Ir jāizvērtē izteiktie priekšlikumi, jāizvērtē argumenti, jāpamato priekšlikumi, kuri netiek atbalstīti. Juridiskais birojs norādīja, ka svarīgi uzklausīt Rīgas domes pārstāvjus un uzklausīt domes viedokli; skaidri jāsaprot tiesiskais pamats Rīgas domes atlaišanas rosināšanai; pārkāpumiem jābūt esošās domes pilnvaru laikā; pārkāpumiem jābūt atkārtotiem; citi pārraudzības līdzekļi nav bijuši pietiekami, lai pārkāpumus novērstu; pārkāpumiem ir jābūt pastāvošam... jābūt esošiem likuma pārkāpumiem, ko dome pārkāpj; Rīgas domes atlaišanai ir jānovērš, ka pārkāpumi tiks novērsti.
Juridiskais birojs arī norādīja, ka Saeima ir vieta, kur diskutēt pēc būtības, un vieta, kurā novērst šaubas. Pēc izvērtētā tiesiskā pamata jāseko politiskam lēmumam - atlaist vai neatlaist Rīgas domi.
Juridiskais birojs arī norādīja: ja likumprojektu vērtēs Satversmes tiesa, tā izmantos gan komisijas, gan Saeimas sēdes audioierakstus, vērtēs gan tajos pateiktos, gan nepateiktos argumentus.
Juridiskā birojaprāt, debatēm jāturpinās arī otrajā lasījumā, lai argumentācija kļūtu kvalitatīvāka. Gan komisijas vadītājs, gan es aicinu kolēģus debates turpināt arī otrajā lasījumā. (Starpsauciens: “Kāds bija Juridiskā biroja atzinums?”)
Komisijā bija plaša ministriju, amatpersonu un ierēdņu pārstāvniecība. VARAM atspēkoja Juridiskā biroja argumentus, Rīgas domes minētos argumentus, atbildēja uz visiem uzdotajiem jautājumiem. VARAM viedoklis detalizēti ir atspoguļots likumprojekta anotācijā, bet arī mutiski VARAM pārstāvji, pats ministrs un citi ministrijas ierēdņi, pauda un atbildēja uz jautājumiem. Ministrija norādīja uz to, ka pārkāpumus pieļāvusi tieši šī sasaukuma dome, norādīja uz atkārtotības konstatējumu. Ministrija arī minēja, ka vairākkārt vērsusies pie pašvaldības, uzturējusi aktīvu saziņu. Rīgas domei bija iespējas visus VARAM ieteikumus ieviest, pārkāpumus novērst, bet starp Rīgas domes prioritātēm šo pārkāpumu novēršana nav bijusi.
Pagaidu administrācijai ir visas tās pašas pilnvaras un arī atbildība kā domei. Pagaidu administrācijai būs jāizdod likumam atbilstoši saistošie noteikumi, jānodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpilde un sadzīves atkritumu apsaimniekošana.
Likumprojekts tika saskaņots atbildīgajās ministrijās - Tieslietu un Finanšu -, kā arī to saskaņoja Valsts kanceleja.
Bija arī norāde uz pašvaldības neuzklausīšanu Ministru kabinetā. Ministru kabinets ir tikai ierosinātājs. Lēmumu - atlaist vai neatlaist - pieņem Saeima. Saeima, atbildīgā komisija - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija - Rīgas domi uzaicināja uz sanāksmi un uzklausīja tās pārstāvjus. Arī VARAM norāda, ka ir bijusi intensīva sarakste ar Rīgas domi visa gada garumā, turklāt 21. novembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieprasīja paskaidrojumus, skaidri motivējot to ar faktu, ka Rīgas dome ir atkārtoti pārkāpusi likumu.
Komisijā uzklausījām plašu Rīgas domes pārstāvniecību - domes viedokli pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, zvērināts advokāts Edgars Atlācis, klāt bija arī domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš un Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. Rīgas dome uzskata, ka likumprojekts ir prettiesisks, un norāda, ka argumentācija ir nepietiekama. Rīgas domes priekšsēdētājs izteica arī pateicību Ministru kabinetam un Saeimai par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, lai Rīgas dome nenonāktu atkritumu kalnos.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis norādīja uz it kā neesošu mērķi likumprojektam, taču komisijā konstatējām, ka mērķis ir minēts un redzams komisijas dokumentos, un tika pausts arī no VARAM puses. Mērķis arī redzams deputātiem pieejamos materiālos. Latvijas Pašvaldību savienība lūdza iekļaut Rīgas domes viedokli anotācijā, bet tas tika pausts komisijā un bija pieejams komisijas deputātiem un arī visiem interesentiem. Tāpat Latvijas Pašvaldību savienība aicināja veikt rūpīgu analīzi. (Dep. V. Valainis: “Kāds bija Juridiskā biroja atzinums?”)
Rezultātā komisija ir atbalstījusi likumprojekta steidzamību, un par to šobrīd arī aicinu Saeimu lemt.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, tātad mūs komisija aicina lemt par steidzamību.
Dolgopolova kungs, vai jūs par steidzamību gribējāt runāt?
Tātad “pret” steidzamību, ja? Par steidzamību. Viens “par”, viens - “pret”. “Pret” tātad pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Jo tuvāk pusnakts, jo gaišāki un labāki notiek darbi. Bet ne par to stāsts.
Runājot par steidzamību, - vāciešiem ir tāds teiciens: “Langsam, aber gut!” Šinī gadījumā nav ne langsam, ne gut. Jo likumprojekts izraisīja (Dep. J. Iesalnieks: “Valsts valodā!”)... likumprojekts ir izraisījis lielus strīdus ne tikai politiskajā līmenī, bet pirmām kārtām un vistiešāk - juristiem... starp juristiem un juridiskajām institūcijām.
Līdz ar to... runāt par tiesiskumu - kompromisu vai bezkompromisu tiesiskumu - ir ļoti mīļi un ļoti patīkami, bet šeit ir runa par tiesiskumu vispār kā tādu. Un līdz ar to ir jāvērtē visi argumenti “par” un “pret”. Līdz ar to tas process nevar būt stundas garumā... un diskusija - cik tā vērtīga būtu Saeimas komisijā, it īpaši tādā nopietnā komisijā kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Punkts viens.
Punkts divi. Jāskata ne tikai visi šie argumenti, kas ir “par” un “pret” šā likumprojekta virzību uz priekšu, bet arī jāskata lietas būtība kā tāda, jo jebkurā gadījumā... mums ir jāpieņem lēmums nevis par atkritumiem, mums ir lēmums, politisks lēmums, par pašvaldības domes atlaišanu. Tas ir punkts divi.
Punkts trīs. Jāsaka un ļoti jāsarūgtina, ka šodienas diskusija par pavadošajiem likumiem, kuri, dabīgi, nekādā mērā nav saistīti ar piedāvāto likumprojektu, tomēr... tur nebūs tik vienkārši un tik viegli, kā tika iecerēts. Līdz ar to tas jāņem vērā. Tas ir punkts trīs.
Un punkts četri. Es ļoti labi saprotu autoru, iesniedzēju vēlmi pieņemt... vai nu Jaunās konservatīvās partijas saistības, vai Attīstībai/Par! saistības pieņemt šo likumprojektu pirms Ziemassvētkiem un Jaunā gada. Tā ir laba iecere, bet varbūt to var veltīt 8. martam vai 1. maijam, solidaritātes dienai vai kādai citai dienai.
Es aicinātu tomēr desmit reizes padomāt, pirms balsot par steidzamības piešķiršanu. No savas puses es aicinu tomēr atraisīties no pārliekām emocijām un balsot “pret”. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
M. Šteins. Priekšlikumi?
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.
J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! Ir vairākas lietas, kas man jums ir jāizstāsta saistībā ar sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumu.
Pirmkārt. Paldies likumprojekta ziņotājam Šteina kungam par ļoti detalizētu šodienas sēdē uzklausīto argumentu izklāstu, kā arī novērtējumu sagatavotajam... darbam.
Rīgas domes atlaišanas likumprojektu mēs esam sagatavojuši, un atbilstoši likumam šis tiešām ir speciāls gadījums. Likuma “Par pašvaldībām” 91. pants nosaka tiesības Saeimai atlaist pašvaldības domi noteiktos gadījumos, kā arī nosaka procedūru... un kam ir tiesības šādu likumprojektu iesniegt. Un atbilstoši likumam šādas tiesības ir tikai Ministru kabinetam.
Ministru kabinets ir arī atbalstījis šī gada 17. decembrī šāda likumprojekta sagatavošanu, izskatīšanu un iesniegšanu izskatīšanai Saeimā. Taču ceļš līdz 17. decembrim ir bijis visnotaļ garš. Rīgas pašvaldība ir bijusi visu šo gadu, kā arī iepriekš, arī iepriekšējā ministra laikā, pastiprinātas uzraudzības objekts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Kāpēc tas tā ir? Pirmām kārtām tāpēc, ka bija iemesli. Vairākkārtēji būtiski, publiski skandāli saistībā ar Rīgas pašvaldības darbu mudināja ministriju pievērst pastiprinātu uzmanību Rīgas domes darbam un koncentrēti izvērtēt tās darbību. Šī gada ietvaros tas turklāt sasaucās ar Rīgas pašvaldībā atklātajiem pārkāpumiem saistībā ar kapitāla daļu un kapitālsabiedrību uzraudzību, kas diemžēl ir novedis arī pie nozīmīga skandāla, kas ir saistīts ar vairākiem kriminālprocesiem un izmeklēšanām. (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.)
Vienlaikus šī gada ietvaros Rīgas pašvaldībā mums nācās saskarties ar īpašu situāciju saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Un te ir jāmin faktiski divas darbību grupas.
No vienas puses, šajā periodā notika ilgstoša, atkārtota, konkrēta Rīgas pašvaldības... likuma pārkāpšana. No otras puses, Rīgas pašvaldība šajā periodā arī veica bezdarbību, nepildot likumā noteiktās savas funkcijas un nenodrošinot iedzīvotājiem likumā paredzēto pakalpojumu saņemšanu, nenodrošinot iedzīvotāju tiesību uz vidi realizāciju pilnā apmērā.
Par likumpārkāpumiem.
2012. gada 6. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punktu. Šis spriedums lika no 2013. gada visām pašvaldībām, ne tikai Rīgas pašvaldībai, veikt noteiktas darbības, lai nodrošinātu savas darbības atbilstību Atkritumu apsaimniekošanas likuma normām. Kopš tā laika Rīgas pašvaldība līdz pat šim brīdim nav izpildījusi šīs likuma normas. Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajā kārtībā nav notikusi sadzīves atkritumu apsaimniekotāju atlase, un šobrīd nav spēkā esošu līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vai... līgumiem šai... Rīgas pilsētā. (Starpsauciens.)
Otra lieta. Par šo lietu Rīgas pašvaldībai vairākkārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aizrādīja, pieprasīja paskaidrojumus, izteica brīdinājumus šī - 2019. - gada laikā, bet arī 2018. un 2017. gadā, kad jau ievēlēts šis Rīgas domes sasaukums.
Minētās situācijas rezultātā tāpēc, ka nebija... netika... Rīgas pašvaldība nav ievērojusi Satversmes tiesas spriedumu un nav nodrošinājusi Atkritumu apsaimniekošanas likumam paredzošu... atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju izvēli. Ministru kabinetam bija jānosaka (un šī gada 12. septembrī tika noteikts) ļoti īpašs lēmums. Lēmums, kurš faktiski Latvijas Republikas teritorijā ir piemērots ļoti reti - par ārkārtējās situācijas noteikšanu.
Saeima šo lēmumu atbalstīja. Un faktiski gan Ministru kabinets, gan Saeima savās debatēs par šo jautājumu... asi vērtēja šo jautājumu, ka šī faktiski ir iespēja Rīgas pašvaldībai sakārtot savu darbību, nodrošināt rīcību atbilstoši likumam. Taču laika periodā no 12. septembra līdz 12. decembrim Rīgas pašvaldība neveica darbības, lai nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likumam atbilstošu atkritumu apsaimniekotāju izvēli. Konkurss, lai izvēlētos likumam atbilstošus atkritumu apsaimniekotājus, tika izsludināts šā gada 12. decembrī - dienā, kad noslēdzās ārkārtējās situācijas termiņš.
Šī iemesla pēc mēs visā ārkārtējās situācijas noteikšanas laikā vairākkārt Rīgas pašvaldībai pieprasījām informāciju par to, ko viņi plāno darīt, kāda ir viņu iecerētā rīcība, taču tā vietā mēs saņēmām atrunas par neizdarīto.
Otrs būtisks pārkāpums ir saistīts ar to, ka Rīgas pašvaldība nav izdevusi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošos noteikumus, kas atbilstu Atkritumu apsaimniekošanas likuma normām. Šādi noteikumi nav bijuši spēkā Rīgas pašvaldībā jau kopš 2016. gada, un gan 2017., gan 2018., gan 2019. gadā (šajā gadā konkrēti - septiņas reizes!) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir aicinājusi Rīgas pašvaldību izdot noteikumus, kas atbilstu likuma normām.
Kāpēc tas arī ir svarīgi? Jūs atceraties situāciju, kas bija saistīta ar mēģinājumu publiskās un privātās partnerības rezultātā iegādāties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējus. Rīgas pašvaldība izsludināja šo... kopā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Getliņi EKO”... iepirkuma procedūru, publiskās un privātās partnerības procedūru, situācijā, kad saistošie noteikumi noteica pilnīgi citu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību - Rīgas iedalīšanu trīs zonās, obligātus noteikumus par dažādiem pakalpojuma sniedzējiem šajās zonās. Tādi bija spēkā esošie noteikumi tajā brīdī, kad Rīgas pašvaldība izsludināja konkursa procedūru, kas bija balstīta uz pilnīgi citu principu.
Saistošie noteikumi tika pieņemti Rīgas domē beidzot, pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem, šā gada novembrī, taču arī tie tika pieņemti neatbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma normām, kas uzlika par pienākumu man kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram apturēt vairāku punktu darbību šajos noteikumos.
Visbeidzot - trešā daļa. Vai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums, ko šobrīd saņem Rīgas pašvaldības iedzīvotāji, atbilst likuma prasībām? Atbilde ir - nē.
Likums jau sen paredz citas, daudz augstākas, prasības sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, nekā tiek nodrošināts Rīgas pilsētā. Vairākkārtēji atgādinājumi un mēģinājumi nodrošināt šāda pakalpojuma sniegšanu diemžēl nesekmējas. Šī gada 21. novembrī, ņemot vērā iepriekš minētos faktus, es kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs oficiāli fiksēju to faktu, ka Rīgas pašvaldība ir atkārtoti pārkāpusi likumu un ir iestājies likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmās daļas 1. punktā minētais gadījums, kas var kalpot par pamatu, lai ierosinātu Rīgas domes atlaišanu.
Es brīdināju par šo faktu Rīgas pašvaldību un pieprasīju Rīgas pašvaldības paskaidrojumus. Saņēmu 29. novembrī arī atbildi uz šo pieprasījumu. Atbilde ir izklāstīta arī anotācijā, kas ir pievienota likumprojektam un ir pieejama visiem deputātiem. Šajā atbildē Rīgas pašvaldība faktiski neskaidro, kādus soļus viņi plāno veikt, tikai norāda, ka likuma pārkāpums tiešām joprojām pastāv; ka viņi vēl tikai domā, kā to novērst. Un vēl līdz šim brīdim, līdz 2019. gada 19. decembrim, nav novērsuši.
Ja reiz ir iestājušies apstākļi, tas nenozīmē Ministru kabinetam obligātu pienākumu iesniegt atlaišanas likumu. Likums nosaka Ministru kabinetam tiesības to darīt. Tātad šādas tiesības nozīmē arī mums pienākumu... Ministru kabinetam izvērtēt, vai šāda likumprojekta iesniegšana ir nepieciešama. Likumprojekta nepieciešamības izvērtējums arī ir iekļauts likumprojekta anotācijā, bet tā būtība ir tajā, ka Rīgas pašvaldība šajā īpašajā pārbaudes laikā, ko Ministru kabinets un Saeima tam bija noteikusi saistībā ar ārkārtējo situāciju, diemžēl ir pierādījusi, ka nespēj izpildīt šīs saistības un nav nekādu pazīmju, ka tas mainīsies.
Šādos apstākļos es uzskatīju par savu pienākumu virzīt likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” Saeimā... valdībā un pēc tam Saeimā, un tas tika izskatīts Ministru kabineta kārtības rullī paredzētajā kārtībā. Par to sniedza atzinumus juristi - Valsts kancelejas juristi, Tieslietu ministrijas juristi -, tas tika saskaņots ar Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas juristiem, un sagatavotā redakcija ir bijusi kopīgs valdības lēmums.
Likumprojekts ir salīdzinoši vienkāršs. Tas paredz lēmumu par Rīgas domes atlaišanu. Atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” Saeimai ir jānosaka pagaidu administrācija. Ministru kabinets ir piedāvājis pagaidu administrācijas sastāva projektu, bet, protams, Saeimai ir visas tiesības šo sastāvu koriģēt, ja tā uzskata par nepieciešamu.
Šodien, piemēram, komisijas sēdē viena no deputātēm, deputāte Reizniece-Ozola teica, ka būtu nepieciešams lielāks padomes... pagaidu administrācijas sastāvs. To, protams, Saeima var lemt, ja uzskata par nepieciešamu... nosaka pagaidu administrācijas funkciju tvērumu, kā arī, kas ir ļoti svarīgi, tā kā likumā “Par pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nav noteikta vēlēšanu kārtība ārkārtas vēlēšanu gadījumā, tad ar šo likumu tiek noteikti konkrēti termiņi, lai nodrošinātu vēlēšanu norisi, un arī potenciālais veids, kāds varētu būt vēlēšanu noteikšanas datums, proti, pēc diviem mēnešiem... sestdienā pēc diviem mēnešiem pēc šī likuma spēkā stāšanās. Šis termiņš tika iegūts konsultāciju procesā ar Centrālo vēlēšanu komisiju kā tāds, kas ir nepieciešams vēlēšanu organizēšanai, ņemot vērā to, ka vēlēšanas tomēr ir arī liels... aptverošs pasākums.
Visbeidzot likums nosaka pagaidu administrācijas locekļu darba apmaksas kārtību un darba apmaksas likmes.
Tagad, ja drīkst, es nedaudz izmantošu... un šajā runā iekļaušu varbūt arī savu personisko politisko vērtējumu šajā situācijā.
Es esmu ievērojis, ka atsevišķi augsti godāti Saeimas deputāti mēdz pievērst sev uzmanību ar dažādiem tēlainiem apzīmējumiem. Es arī pamēģināšu.
Iedomāsimies lielu kuģi, kurā ir atbilstoša komanda. Vienā jaukā brīdī kuģa stūrmanis vienojas ar vecāko mehāniķi, ka turpmāk vairs kapteinim nepakļausies un par kapteini kļūs vecākais mehāniķis, savukārt stūrmanis savā rīcībā iegūs kapteiņa kajīti. Pēc tam savu posteni pamet kuģa radists, jo viņš, redz, jau kopš bērnības esot gribējis kļūt par kuģa kapteini un tagad ir apvainojies. (Dep. A. Gobzems: “Nesanāk īsti! Par sarežģītu!”) Pakāpeniski strīdos iesaistās visa komanda, pavāru ieskaitot, un tādēļ nevienam nav īsti laika strādāt.
Šodienas balsojuma jautājumam atbilstoši - šī salīdzinājuma problēma ir tāda, ka uz mūsu aplūkotā Rīgas domes kuģa šobrīd neviens vairs necenšas savākt atkritumus, bet vienlaikus (Dep. I. Zariņš: “Viņi paši savācas!”)... vienlaikus problēma ir arī salūzuši mehānismi, pazudis kurss un tagad arī kartes.
Rīgas domes gadījumā runa jau nav tikai par atkritumiem. Zināmā mērā var teikt, ka juceklis šajā jomā ir tikai spēcīgāk smakojoša izpausme tam, kā Rīgas dome līdz šim ir strādājusi, - nekvalitatīvi ielu remonti, avārijas stāvoklī nonākuši tilti, korupcijas skandāli visdažādākajās pašvaldības struktūrās, nemākulīga namu apsaimniekošana - un vēl, un vēl. (Starpsauciens.) Problēma ir tā, ka Rīgas domes vadība netiek galā ar lielāko daļu tās atbildībā esošo jautājumu. Vienu daļu var labot. Kroplīgu sistēmu - ne.
Zināmā mērā nav pat tik svarīgi, kurš politiķis vai politiķu grupa ir vairāk vainojama pašreizējā situācijā un kurš mazāk. Nevar būt tā, ka galvaspilsēta kļūst par ķīlnieku politiķu savstarpējiem strīdiem un aizkulišu intrigām. (Starpsauciens: “Tiešām?”) Ir nepieciešama, tā teikt, situācijas restartēšana, kas politiķus Rīgas rātsnamā vienkārši noliktu atpakaļ uz zemes un liktu pārdomāt tālāko.
Cienījamie kolēģi! Es nojaušu, ka daļa no jums jūtas nekomfortabli šajā situācijā, kad parlamentam ir jāpieņem šāds lēmums par Rīgas pašvaldību. Varbūt labāk neiejaukties, lai mums vēlāk to nepārmet? Problēma ir tā, ka Saeimai pārmetīs arī tad, ja pašreizējā situācija Rīgā turpināsies. Kāpēc Saeima pieļāva, ka Rīgā ir šādas jukas? Īsi sakot, parlamenta distancēšanās galu galā neko nedos pat tad, ja skatāmies no Saeimas deputātu personisko interešu viedokļa. Saeima var, protams, izlikties neredzam Rīgā notiekošo, bet, ticiet man, tajā vainos valdību un arī jūs... vainos tie cilvēki, kuri ir jūsu vēlētāji novados ārpus Rīgas un kuri būs uz savas ādas izbaudījuši pašreizējās Rīgas domes saimniekošanu, strādādami vai mācīdamies Rīgā, vai apmeklēdami galvaspilsētu ar kādu citu mērķi.
Galu galā negatīvie notikumi Rīgas domē ir bijuši visu televīzijas ziņu raidījumu galvenā tēma jau vairāk nekā gadu. (Starpsauciens: “Otrā vietā ir Pūces kungs!”) Rīgas domes pašreizējā vadība apgalvo, ka situācija nav nemaz tik slikta un tūlīt, tūlīt viss būs kārtībā. Sakiet - kas tieši ļautu mums noticēt šādiem solījumiem? Kaut vai tā sīkā iemesla dēļ, ka savas spējas kašķēties visā spožumā parādījušie paliks tieši tādā pašā skaitā un personāliju līmenī... Ticamības līmenis ir apmēram tāds pats kā savulaik Padomju Savienībā - iedomāties, ka kompartijas centrālkomiteja sapratīs, ka valstij ir nepieciešamas reformas, un šīs reformas īstenos.
Godājamie deputāti! Es varu iedomāties, ka starp jums ir tādi, kuri nejūtas droši par dažādiem juridiskiem formulējumiem, jo ļoti bieži cilvēkam, kas nav jurists, patiešām nav viegli tos saprast. Šādiem cilvēkiem var likties, ka lēmumā par Rīgas domes atlaišanu juristi noteikti ir kaut ko samudžinājuši, kaut ko, kā saka, pievilkuši aiz matiem. Ziniet, es par šādām aizdomām pat neapvainotos. Tomēr es vēlos vērst jūsu uzmanību uz kādu būtisku aspektu.
Nav tā, ka visi Latvijas juristi strādātu VARAM vai valdības interesēs. Un tas nozīmē, ka jebkuru manu vai manu ministrijas kolēģu lēmumu piekasīgi vērtēs (labā nozīmē) citi juristi un eksperti, un viņi nekavēsies norādīt uz kļūdām, ja tādas būs. Jūs varat domāt par mani, ko vēlaties. Bet diez vai man ir raksturīgs avantūrisms un vēlme ļoti saspringtajam darba grafikam vēl pievienot - pilnai laimei! - skandalēšanos par lēmumu juridisko pamatotību. Tas vienkārši nav manās interesēs.
Likumprojektu ir saskaņojusi gan Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija, gan arī Valsts kanceleja.
Tāpat jau pirms iesniegšanas Saeimā ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju pilnveidoja likumprojektu atbilstoši tās juristu redzējumam.
Gribu vērst jūsu uzmanību uz vēl kādu argumentu par labu restartam Rīgas pašvaldībā.
Domāju, ka nav jāpierāda Rīgas loma Latvijas ekonomikā. Rīga valsts ekonomikai var dot daudz labu impulsu. Tajā pašā laikā Rīgas lielā ietekme nozīmē arī to, ka lejupslīde vai stagnācija Rīgā kaitē visai Latvijai. Es un mani kolēģi valdībā un jūs, cienījamie Saeimas deputāti... Tas ir pašsaprotami - esam ieinteresēti, lai Latvijas ekonomika attīstītos straujāk, jo tad būs vieglāk pildīt arī solīto vēlētājiem Kurzemē, Latgalē vai Zemgalē. Nevienam no mums nav patīkami vēlētāju pārmetumi. Mums ir jāsaprot, ka Latvijas ekonomikai, ja to salīdzinām, teiksim, ar auto, var ielikt jaunas durvis, nomainīt riepas, salabot elektroniku, tomēr, ja dzinējs nestrādā, kā nākas, auto labāks nekļūs.
Citiem vārdiem sakot, šodienas balsojums ir ne tikai par Rīgas domi, tās atlaišanu, ne tikai būtībā... par saujiņu politiķu, tas ir balsojums par Latvijas nākotni, un es aicinu jūs to šodien pieņemt.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Deputāti Strīķe, Dzintars, Pavļuts, Bondars un Latkovskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - 1. Sēdi turpinām bez pārtraukuma.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Ministra kungs! Es gribētu pateikt paldies Pūces kungam par atklātību. Godīgi sakot, es nebiju gaidījis to pēdējo daļu par to salīdzinājumu. Nu, iespējams, dažām lietām var pat piekrist, var Pūces kungs. Bet, redziet, ir tāda interesanta lieta mūsu valstī. Ja jūs te runātu, nesakot, ka tas ir par Rīgas domi, tad cilvēki varētu ļoti viegli padomāt, ka jūs runājat par valsti, par jūsu valdību un par koalīciju. Kāda ir... Cik liela ir tā atšķirība?
Tad, Pūces kungs, protams, ir jautājums: “A, ko jūs piedāvājat konkrēti?” Vai jūs konkrēti esat tas cilvēks, kas ir gatavs... kas ir gatavs Rīgu... tā teikt, pārņemt varu un aizvest līdz tai gaišai, kā jūsu kolēģis izteicās, plaukstošai Eiropas pilsētai? Vai to ir gatavs darīt kāds no jūsu kolēģiem šajā frakcijā? Pagaidām neviens nav izteicis gatavību, neviens! Tikai nolemts, Pūces kungs. Un ko jūs tieši piedāvājat rīdziniekiem? “Gāžam Nilu!”? “Latviska Rīga!”? Tā piedāvājuma tā arī nav.
Bet labi, tagad pie... kolēģi, pie lietas! Te Pūces kungs (vismaz savas runas pirmajā daļā) ir mēģinājis sevi parādīt kā tāds profesionāls, neitrāls, objektīvs pašvaldību lietu ministrs, kurš ir konstatējis likumu pārkāpumus kādas konkrētas pašvaldības darbībā un tagad ierosina Saeimai šo pašvaldību atlaist. Bet, kolēģi, tam... Es domāju, ka neviens mūsu valstī tam netic un nevar noticēt, jo pats Pūces kungs piedalījās pašvaldību vēlēšanās tai pašā Rīgā, piedalījās ar lozungu “Gāžam Nilu!”, vai ne, Pūces kungs? Pēc tam pavadījis pāris gadus opozīcijā, tāpat kā šeit vairāki cilvēki. Es tā sapratu, ka šī pieredze viņus ir ļoti traumējusi. Līdz ar to, Pūces kungs, nu nekādi nevar jūs uzskatīt par pašvaldību lietu šo neitrālo un objektīvo uzraudzītāju. Jūs esat ieinteresētā puse.
Tāpēc tas, kas šeit notiek, vairāk izskatās kā politiskais process, kur vienās vēlēšanās zaudējusī puse, kura ir uzvarējusi citās vēlēšanās, tagad organizē vienkārši prastu politisku izrēķināšanos pašvaldību līmenī. Šādai versijai arī jābūt, un tā ir. Nu, un tā ir... diezgan sakrīt ar faktiem.
Ja mēs paskatīsimies uz to tiesu, tātad, kā šī tiesa izskatās, tad, iedomājieties, tā ir tā tiesa, kur prokurors ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kurš pats ir ieinteresētā puse, piedalījies vēlēšanās, zaudējis... Viņa partija plāno piedalīties nākamajās vēlēšanās. Tātad...
Tālāk. Šajā tiesas procesā, vismaz tajā daļā, kas notikusi valdībā, tā tiesājamā puse pat... cik es sapratu, nebija pielaista uz valdības sēdi. Kāpēc, Pūces kungs? Kas tas par tādu tiesas procesu, kur jūs pat nedodat iespēju Rīgas domei sevi aizstāvēt, izteikties savai aizstāvībai? Rīgas domei, kā mums šodien pateica komisijas sēdē, pat neiedeva šo likumprojektu kā tādu... Kas tā par tiesu? Kurā tiesā vēl nedod iespēju pat iepazīties ar apsūdzību?
Tālāk. Jūs sakāt, ka Rīgas dome, pieņemsim, ir pārkāpusi likumu. Bet jūs, Pūces kungs, kā valdības ministrs pats esat pārkāpis likumu. Jūs esat pārkāpuši likumu par mediķu algām, jūs neesat pildījuši Saeimas lēmumu par OIK izbeigšanu, jūs (Starpsauciens.)... jūs... Neaicinot Rīgas domi, pašvaldību, uz to valdības sēdi, jūs esat pārkāpuši likumu “Par pašvaldībām”. Tātad... nu tad sanāk, ka jums arī... vajag nolikt savu ministra mandātu, Pūces kungs!
Tālāk. Kolēģi! Mums te... mums tas... Kā tas izskatās - viss šis process? Tātad otrdien valdība pieņem lēmumu, un jau trešdien tajā ārkārtas sēdē tas viss tiek nodots komisijām. Kurai komisijai tas tiek nodots? Nevis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura ir parasti atbildīgā profila komisija, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Kāpēc? Tāpēc, ka opozīcijai šajā komisijā šobrīd par vienu deputātu mazāk. Tad laikam, ja Ārlietu komisijā būtu opozīcijai par vienu deputātu mazāk, tas laikam nonāktu Ārlietu komisijā. (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Nē, Sporta apakškomisijai!”) Vai varbūt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. (Starpsauciens.)
Satversmē ir konkrēts pants, kas runā par komisiju veidošanu. Vai jūs domājat, kolēģi, ka Satversmes tēvi bija domājuši, ka var jebkādu likumprojektu virzīt uz jebkādu komisiju? Vai šeit nav pēc būtības Satversmes pārkāpumu kā tādu?
Iesim tālāk. Mums te stāsta par to, ka ir notikusi kāda vērienīga diskusija un viss uzklausīts. Tas vienkārši neatbilst patiesībai, kolēģi! Tas vienkārši neatbilst patiesībai.
Mēs, komisijas deputāti, tā arī nevarējām saprast, vai konkrēti likuma pārkāpumi ir bijuši vai nav bijuši. To nevarēja saprast arī Juridiskais birojs. Uz tiešu jautājumu Juridiskajam birojam, vai birojs var apstiprināt, vai, pēc viņu viedokļa, konkrētā likuma konkrētais pants, konkrētais punkts bija pārkāpts, Juridiskais birojs atbildēja noraidoši: nē. Ka nav... Ka Juridiskais birojs nav redzējis tādus faktus, kas ļautu izdarīt šādus secinājumus.
Līdz ar to pēc būtības viss, kas mums ir, ir tas, ka ministrs Pūce pārmet Rīgas pašvaldībai bezdarbību attiecībā uz atkritumu izvešanas organizēšanu. Rīgas dome atbild: nē, nekādas bezdarbības nav, mēs esam izdarījuši to, to un to. Ministrs saka: nē, tas, ko jūs esat izdarījuši, - tas nav pietiekami.
Kolēģi, šeit ir ļoti grūti saskatīt, vai likuma pārkāpums kā tāds ir bijis vai nav bijis.
Tad komisijas vairākums vienkārši ierosina: debates, diskusijas izbeigt un sākt balsot, un pēc balsojuma šādu lēmumu arī pieņem! Līdz ar to nekādas diskusijas pēc būtības nebija.
Tas, ko šeit saka... teica Šteina kungs no tribīnes, neatbilst patiesībai. Pats Šteina kungs, starp citu, nav uzdevis nevienu jautājumu šajā komisijas sēdē, kaut kā viņam absolūti viss ir skaidrs šajā ļoti sarežģītajā juridiskajā lietā.
Tāpēc, kolēģi... Ā, un, starp citu, kolēģi, šajā anotācijā nav ne vārda par korupciju. Ne vārda! Tātad jūs, koalīcija, veselu gadu rīdziniekiem esat stāstījuši to, ka Rīgas domē ir korupcija, korupcija, korupcija. Jūs arī, Pūces kungs... Jūs visi esat stāstījuši. Bet kāpēc tad šajā anotācijā ne vārda par korupciju nav? Vai tad sanāk, ka jūs maldinājāt sabiedrību par to korupciju? Kāpēc tad tā Rīgas dome netiek atlaista korupcijas dēļ? Es tad kaut kā saprastu. Ja jūs runājat par korupciju, tad atlaišana korupcijas dēļ. (Ministrs J. Pūce: “Apskaties rīkojumu, kur Ušakovu atstādina!”) Bet tagad? Rīgas domē ir korupcija, bet atlaižam kaut kādas atkritumu krīzes dēļ. Nu... tas nav gluži loģiski, kolēģi.
Tātad rezumējums, kolēģi. Šeit viss ir absolūti baltiem diegiem šūts. Iemesli ir politiski. Atkritumu krīzes nav, vai tas, kas ir, - tā ir juridiski mākslīgi radīta un izdomāta. (Dep. J. Iesalnieks: “Ir! Rīga pati prasīja ārkārtas situāciju!”) Jums vajadzēja ārkārtējo situāciju. Apsūdzības ir tukšas (Dep. J. Iesalnieks: “Tukša ir Rīgas kase!”), un es domāju, ka visai sabiedrībai tas ir absolūti skaidrs. Daļa sabiedrības diemžēl uzskata, ka jāpanāk tas mērķis - “Gāžam Nilu!” -, izmantojot jebkādas metodes. Arī prettiesiskas. Diemžēl daļa sabiedrības acīmredzot tā uzskata. Tā uzskata arī vairākums šajā koalīcijā. Bet, kā es jau teicu iepriekš, tas ceļš ir svarīgāks nekā galapunkts, kolēģi. Tas, kas ir panākts ar prettiesiskām metodēm, tas ilgi nedzīvos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo, ministrijas ieskatā, vietvara neesot spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Likumprojekts paredz atlaist Rīgas domi un iecelt Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju trīs cilvēku sastāvā, atrunā jautājumus, tai skaitā arī finansiālus, par pagaidu administrācijas tiesībām un pienākumiem. Likumprojekts nosaka, ka Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās.
Es uzskatu, ka likumprojektam ir jābūt pamatotam un labi sagatavotam, lai gadījumā, kad minētais likums tiks vērtēts Satversmes tiesā, tas atbilstu satversmībai un būtu pārliecība, ka ievēroti visi tiesiskie aspekti un visas procedūras ir bijušas korektas.
Domāju, ka tā ir ļoti slikta prakse - mainīt vispārējas normas laikā, kad domājam par konkrētu situāciju. Šādi vienreizēji gadījumi bieži izskatās slikti, pat ļoti slikti, nepareizi un juridiski nekorekti. Es uzskatu, ka ministrijas izstrādātajā likumprojektā “Rīgas domes atlaišanas likums” trūkst pietiekamas juridiskas argumentācijas. Un es savā runā izmantošu tikai juridiskus argumentus, ne politiskus.
Pilsoņu vēlētas pārstāvniecības atlaišana ir vērtējama kā vēlētāju gribas ierobežojums, ļoti nopietna pašvaldības tiesību ierobežošana. Lai varētu objektīvi izvērtēt VARAM sagatavoto likumprojektu, ir nepieciešams vērtēt arī anotācijā iekļauto informāciju, tās atbilstību tiesību principiem, jo īpaši vienlīdzības un samērīguma principiem. Anotācijā nav pietiekami izvērsta juridiska argumentācija jautājumā par šā sasaukuma Rīgas domes atkārtotu likumu pārkāpšanu un nepildīšanu, anotācija nesniedz izvērtējumu, vai šā sasaukuma Rīgas dome, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, spētu vai nespētu nākotnē efektīvi atrisināt jautājumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Katrā gadījumā man nav pārliecības, ka ir izsmeltas visas iespējas un visi instrumenti, lai šo situāciju atrisinātu bez atlaišanas. Nav skaidrs, vai mērķi - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem - nevar sasniegt ar citu rīcību. Tāpēc uzskatu, ka mums bez steigas jānoskaidro, vai konkrētajam gadījumam izvēlēta visatbilstošākā rīcība. Un es nesaprotu, kāpēc šim likumprojektam tika piešķirta steidzamība. Turklāt anotācijā nav sniegts redzējums, kādā veidā pagaidu administrācija efektīvi atrisinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu.
Tālāk. Rīgas domei iespēja izteikt savu viedokli par VARAM sagatavoto likumprojektu tika nodrošināta tikai šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā. Rīgas domes pārstāvji valdības sēdē - klātienē! - netika uzklausīti. Tas ir labas likumdošanas prakses pārkāpums, ja kāds nezina. Šķiet, ka nezina. Turklāt Ministru kabineta e‑portfelī pie valdības sēdes materiāliem nebija atrodams pašvaldības viedoklis.
Domāju, ka ir nepieciešama Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konsekventa rīcība, salīdzinot Rīgas domes gadījumu ar citu pašvaldību rīcību. To es ceru sagaidīt, jo citas pašvaldības pārkāpj likumus, un mēs visi to zinām.
Pašlaik tiek vērtēta pārsvarā tikai Rīgas domes rīcība atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet gandrīz netiek sniegts vērtējums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā pašvaldību darbību pārraugošās ministrijas darbībām.
Starp citu, partijai “Saskaņa” nav politisku iebildumu pret Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, nedz arī pret to, lai jaunajam sasaukumam (Starpsauciens.) ļautu strādāt līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Klausies uzmanīgi! (Smiekli.) “Saskaņa” neatbalsta likuma grozījumus, kas ļautu Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu par ierastajiem četriem gadiem, proti, uz pieciem un vairāk. Minētie grozījumi, manuprāt, ir necieņas izrādīšana pret Latvijas iedzīvotājiem, tos nevaram atbalstīt un neatbalstīsim.
SASKAŅA un citi kolēģi, opozīcija, pašlaik gatavo savus atbildes soļus ne tikai jautājumā par likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, bet arī par likuma grozījumiem, kas paredz palielināt pašvaldību domju ievēlēšanas termiņu līdz pieciem gadiem. Bet, iespējams, tie tiks apstrīdēti Satversmes tiesā, jo abas pieejas, manuprāt, nav pamatotas nedz ar Satversmi, nedz ar citiem likumiem.
Starp citu, debatēs par šo likumprojektu es redzu arī plusus. Skaidrs, ka šim dokumentam ir arī plašāka nozīme, lai stimulētu citas pašvaldības ievērot likumus. Jo tādi gadījumi, kad pašvaldības nepilda likumus, bez šaubām, ir. Līdz ar to saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir pamats atlaist arī citas pašvaldības.
Es balsošu “pret” šo likumprojektu, jo neredzu, ka Rīgas dome netiek galā ar atkritumu apsaimniekošanu. Nekāda ārkārtējā situācija šajā jomā nav redzama un nav jūtama.
Arī ļoti vēlos precizēt referenta teikto. Šis ziņojums bija ļoti nekorekts un patiesībai neatbilstošs. Es precizēju to, ko teica Mārtiņš Šteins... par Saeimas Juridisko biroju it īpaši. Ja runāt gribas un gatavoties slinkums, tad... šī parādība jums jāmaina, Šteina kungs. Aicinu jūs rūpīgi gatavoties pasākumam. Jūs strādājat tikai pirmo sasaukumu. Un tas ir mans padoms jums. (Starpsauciens.)
Līdz ar to... Paklausieties uzmanīgi, it īpaši jūs! Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis, par ko jūs neteicāt neko vai pat samelojāties no Saeimas tribīnes šodien, - Edvīns Danovskis - pirms komisijas galalēmuma brīdināja, ka gadījumā, ja lieta nonāks līdz Satversmes tiesai, Saeima savu lēmumu nevarēs aizstāvēt, jo pirms pirmā lasījuma netika pietiekami izvērtēti un izrunāti konkrēti Rīgas domes likuma pārkāpumi. Tādēļ Juridiskā biroja pārstāvis Danovskis rekomendēja komisijai likumprojektu tagad pirmajam lasījumam nevirzīt. (Aplausi.)
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Es saprotu, ka ir vēls vakars, ļoti gribas iet uz mājām un atpūsties pēc smagā darba.
Iepriekšējā sasaukumā šeit sēdēja deputāts Kalnozols, kurš savas uzrunas sāka ar vārdiem: “Brāļi un māsas!” Es te nesākšu savu uzrunu ar tādiem vārdiem, jo mēs neesam ne brāļi, ne māsas... diemžēl. (Starpsauciens.) Mēs neesam pat oponenti, jo viens otrs, it īpaši tie, kas sēž pa labi no manis, uzskata mūs par ienaidniekiem, nevis citādi domājošiem. Un tā ir ļoti nožēlojama un bīstama pozīcija, jo mēs visi esam Latvijas pilsoņi, mēs visi mīlam šo zemi un mēs visi cīnāmies par to, lai dzīve šeit būtu skaistāka, labāka, sakarīgāka, normālāka un tā tālāk. Stāsts ne par to. (Starpsauciens: “Tikai visos ārpolitikas balsojumos - par Krievijas interesēm!”)
Es pateikšu tā, ka jūs varat bļaut no vietas, cik jūs gribat. Es jūs aicinātu iziet tribīnē, parunāt no tribīnes - tā, lai jūsu (Starpsauciens.) vārdi būtu piefiksēti stenogrammā, lai vēsturē paliktu arī jūsu saukļi.
Man tīri cilvēciski ļoti simpātisks ir Juris Pūce, es neslēpšu to, bet, godīgi sakot, kopš viņš ir stājies ministra amatā... Te jau parādās arī tā tendence, kas bieži vien cilvēkos arī parādās, ka jāiziet uguns, ūdens (Starpsauciens.), taures un tā tālāk. Problēma ir citviet.
Runājot par Rīgas domes atlaišanas lietām. Nu jā, varbūt tiešām katrā pašvaldībā ir sava dome ar savām utīm un savām problēmām, katrai domei var atrast vairākas lietas, kas ir pārmetamas, kas varbūt neapmierina iedzīvotājus, kas neapmierina politiķus. Bet šinī gadījumā mēs runājam tikai par Rīgas domi, galvaspilsētas domi. Mēs runājam par domes neizdarībām. Starp citu, juriste minēja par korupcijas lietām, par skandāliem “Rīgas satiksmē”, citās organizācijās un tā tālāk, un tā joprojām. Jā, tiešām to var atrast jebkurā pašvaldībā. Tieši tā! Pat ja mēs runājam par atkritumu lietām. Mums ir 19 pašvaldības, kas nepilda likuma prasības, tai skaitā Publisko iepirkumu likuma prasības, strādājot atkritumu jomā. Jautājums - kāpēc mums ir dažāda pieeja galvaspilsētai un citām pašvaldībām?
Es nerunāju par to, ka nav problēmu pārvaldībā Rīgā vai citviet, tādas ir. Bet būtu labi, ja ministrija, uzraugot pašvaldību darbu, ņemtu... analizējot to darbu, ņemtu vērā visus apsvērumus kopumā, pievienojot Valsts kontroles atzinumus par revīzijām, pievienojot citus - pat krimināllietas, kas arī parādās vienā otrā pašvaldībā.
Šodien, lūk, mums vajag steidzamības kārtā parunāt par Rīgas domes atlaišanu. Kāpēc? Tāpēc, ka kādam ļoti gribas ārkārtas vēlēšanas. Es jau, runājot par steidzamību, teicu, ka šis jautājums nav skaidrs un saprotams no iznākuma viedokļa. Neviens šodien nevar lepoties ar to, ka viņam spīd uzvara šinīs vēlēšanās - vai tās būs uz pieciem vai sešiem gadiem, vai uz vienu gadu, vai kā savādāk.
Mēs žonglējam ar demokrātijas principiem, ar visu pārējo. Vienīgais, kas šodien nav izskanējis ne ministra uzrunā, ne atbildīgās komisijas prezentācijā, - kāda tad ir rīdzinieku attieksme pret Saeimas plānotajām darbībām un kustībām? Kā rīdzinieki vērtē šo lietu?
Tad dažas debates, kas bija sabiedriskajā televīzijā, liecināja par to, ka rīdzinieki diezgan skeptiski vērtē politiķu uzstādījumus šinī lietā, un varbūt ne bez pamata. Ziniet, ļoti neslikti būtu attiecināt to, teiksim, uz savas dzīves pieredzi. Es ļoti labi atceros, ka ļoti senā pagātnē, kad 2001. gadā mani ievēlēja par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku, laikraksti bija pilni ar virsrakstiem “Tagad Rīgā plīvos sarkanie karogi” un “Tagad Rīgā runās tikai krieviski”. Tā bija. Tā ir vēsture! Bet pat tanīs laikos neviens no politiķiem, kas bija pārstāvēti Saeimā, ne Ministru kabinets pat domās nebija iecerējuši atlaist Rīgas domi tikai tāpēc, ka nepatika tā laika... ievēlētā valdošā koalīcija.
Tā ir patiesība, tā ir mūsu nesenā vēsture.
Tāpēc es domāju, ka šeit ir runa ne tikai par to likumprojektu, par ko mēs runājam šodien; šeit ir runa par to, kāda mums visiem ir attieksme pret savu valsti, pret savas valsts galvaspilsētu. Tas ir ļoti būtiski, tas ir ļoti svarīgi. Tas veido pasaulē Latvijas un Rīgas tēlu. Nevajag to aizmirst! (Starpsauciens.)
Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu ne pirmajā, ne otrajā lasījumā. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. (Starpsauciens.)
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labvakar, cienījamie kolēģi! Man bija tāds gods - strādāt kopā ar Sergeju Dolgopolovu Rīgas domē par deputātu no 2001. gada līdz 2005. gadam.
Arī toreiz nebija tik viegli, arī tad citas... nacionālistiskās partijas arī nebija apmierinātas ar to, ka mēs, Tautas saskaņas partija, kopā ar sociāldemokrātiem nonācām pie varas.
Tagad varbūt tas ir veiksmes stāsts... par to, kā mūsu partija kopā ar partiju “Gods kalpot Rīgai!” nokalpojusi rīdziniekiem 10 gadu garumā. Desmit gadu garumā!
Tas ir... Var salīdzināt tikai ar bijušo Rīgas mēru Armitstedu, kam piemineklis stāv pie Latvijas Nacionālās operas un baleta. Bet tas bija 130 gadu atpakaļ. Nevar salīdzināt to, kas bija 130 gadu atpakaļ, un to, kas noticis tagad.
Kas ir izdarīts pa tiem 10 gadiem? Kāda bija Rīgas dome 10 gadus atpakaļ, kad nāca pie varas “Saskaņa” (vai Ušakovs - kā jums patīk)? Un kāds bija budžets? Liels bija parāds diemžēl. Parāds ir samazināts, un izremontēti un renovēti ļoti daudzi gan bērnudārzi, gan skolas. Jūs redzat, cik ir uzbūvēts arī spēļlaukumu! Gan (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) pie skolām tie apgaismoti, gan pagalmos; tur bērni var ārā paspēlēties un... būt veseli. Īpaši sporta centri pie Rīgas skolām kā Krišjāņa Barona parkā, gan pie 80. skolas, gan pie Imantas skolas. Tie ir milzīgi sporta centri, kur pa vakariem pulcējas ļoti daudzi jaunieši un mazi bērni.
Jā, protams, pārvaldīt tādu lielu saimniecību, kur budžets ir viens miljards, nav vienkārši, īpaši, ja jums traucē visu laiku. Un tad varbūt īpašas iepirkuma procedūras, ko jūs tur varat pieminēt... ar “Rīgas satiksmi”...
Bet es gribu pajautāt: a jūs neatceraties to skandālu, kad bija “Tēvzemei un Brīvībai” pie varas Rīgas domē? Joprojām vēl nav noslēgušies tie skandāli ar Daimler-Chrysler firmu par pirmajiem tiem Mercedes autobusiem Rīgā... Joprojām ir, kungi?
Tā ka atceramies, ka arī tad Rīgas dome nebija atlaista, nebija pat domas tādas!
Bet Rīgas transports tomēr palika ērtāks priekš rīdziniekiem, priekš invalīdiem un priekš visiem. Tramvaji brauc ātrāk, ir daudz komfortablāki. Bet citās valstīs, kur pilsēta pilda valsts galvaspilsētas funkcijas, valsts piešķir 20 procentus no sava budžeta.
Šeit, Latvijā, Rīga maksā katru gadu 20 procentus no nodokļu maksātāju nodokļiem... no Rīgas, no rīdziniekiem, nodokļu maksātājiem... līdzekļiem uz valsts izglītības fondu, kuri pēc tam... kur iet? Nezina.
Problēma tur bija, ko varu pieminēt arī, ka liela rinda uz bērnudārziem. Cienījamās dāmas un kungi, nu nevar Rīga pieņemt visus bērnus, kas dzīvo ārpus Rīgas pilsētas. Diemžēl... kur neskaitās Rīga, kur nemaksā nodokļus Rīgā, a maksā Ķekavā, Baložos un citos rajonos, kuri skaitās kā pašas bagātākās pašvaldības pēc Rīgas.
Izbūvēti arī pa tiem gadiem un renovēti ļoti daudzi... visi teātri, kas pieder Rīgas pilsētai... krāšņi, labi izremontēti pēc tiem milzīgajiem gadiem... ko jūs neizdarījāt, kad bijāt pie varas, to izdarījām mēs, un tas arī prasa naudu.
Skandālu jūs varat pieminēt par tām ielām - Krišjāņa Barona, Valdemāra -, ka neiet tik viegli. Bet tā ir jūsu vaina, tāpēc ka mums, Latvijā, diemžēl nav darbinieku, kas var to paveikt īsā laikā... Īpaši konkursa noteikumi arī tikai ir... Mums Čaka iela arī stāv... nav izremontēta, tāpēc ka neviens negrib tur ņemties, tāpēc ka tur vajag lielus ieguldījumus. Lūdzu, valsts var piedalīties pie tā, bet, nē... Par brūkošiem tiltiem... Jā, patiešām ir. Vai mums valstī visi tilti ir...? Mēs tikai šogad sākām remontēt Jūrmalas šoseju. 30 gadus neviena santīma nebija tur ieguldīts! Pleskavas šoseja arī. Tikai vienu posmu izremontēja dažos gados un tagad. (Dep. R. Kols: “Kur ir Rīgas robeža? Kāda vēl Jūrmalas šoseja?!”) Tas nav Rīgas... Tas ir tavs pienākums, ko tu nedari, kungs!
Pēc tam arī... Tā kā... jūs rakstāt 5. pantā... likumā paredzēt, ka administrācijas vadītājiem un locekļiem ir atļauts savienot savus amatus ar tiem amatiem, no kuriem viņi atnāca. Nu, Rīgas pilsēta ir milzīga, tā nav politiskais orgāns, ka jūs domājat taisīt tur politiku. Tā ir saimnieciska darbība - lai sabiedriskais transports ietu, lai siltums būtu, lai komunālie pakalpojumi būtu visiem rīdziniekiem. Vajag novērst visas tās avārijas situācijas, visas komunikācijas... trubas, kas zem ielām Rīgā ir. Es nevaru iedomāties, kā tie cilvēki, piemēram, valsts sekretārs VARAM, kā viņš var savienot divus amatus.
Varbūt, Pūces kungs, jums tur nav ko darīt tai ministrijā, ja valsts sekretārs var strādāt Rīgas domē? Vai jūs domājat, ka tas ir atnākt uz vienu stundu, parakstīt papīrus, un viss - var iet tālāk uz savu darbu? Tā nav. Un tā slodze, kas paredzēta, tur koeficients ir 3,64, tas apmēram pie 3000, kā saprotu... nauda.
Nu, diemžēl tikai trīs politisko grupu pārstāvji te... pie tiem administratoriem. Divi... Kaut kur jūs, kungi... kaut kur pazudāt. Vieni pazuda arī tā kā Rīgas un Ventspils ostu valdē. Nav tikuši pie varas... un tagad arī jūs izņēmāt ārā.
Jautājums arī - tā kā Rīgas budžets ir apstiprināts, sadalīts un mēs esam gada beigās, no kādiem līdzekļiem jūs paņemsiet tos koeficientus - 3,64, 3,2 un 2,55?
Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, un es pats balsošu “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens.)
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, pirms sāku, gribētu teikt, nu, princips ir viens, un, es domāju, tam visi pievienosies, ka jebkura pašvaldība atbilstoši spēkā esošajiem likumiem būtu atlaižama, ja tā pārkāpj likumus, neievēro kaut ko. Un pats galvenais - jebkura pašvaldība ir pelnījusi, ka to atlaiž pienācīgā veidā, ievērojot visas likuma uzliktās prasības, normas.
Sāksim ar to, kā tad likumprojekts ir līdz mums nonācis. Protams, sācies viss process, kāds kaut ko sāka runāt... nu, atlaist... šis vilnis ir sācies, un uz šī viļņa visi pamazām kāpj virsū, un nu process ir aizgājis, un tagad tas vairs nav apturams. Bet tomēr, nu, ja reiz process ir aizgājis... mēs visi zinām daudzos skandālus Rīgas domē, kas ir notikuši. Vai tiešām nevarēja sagatavot šo atlaišanas likumprojektu tādu, lai tas atbilstu kaut jel kādām likuma prasībām un lai nebūtu... nu jau šobrīd tas ir kļuvis par... Ļoti, ļoti augsta varbūtība, ka Satversmes tiesā Saeima zaudēs. Diemžēl Saeima... un te es runāju par visiem mums... opozīcija, pozīcija - mēs visi esam vienādi. Saeima tā ir. Un tas ir ļoti slikti, ja pastāv augsts risks, ka Saeima zaudēs.
Un šeit jau tālāk... par to, ka pats likumprojekts jau tajā brīdī, kad parādās pirmās bažas... un pirmās bažas parādījās valdībā jau tad, kad Valsts kanceleja norādīja uz to, ka pietrūkst juridiskā izvērtējuma.
Kolēģi! Kas notiek tālāk? Ar lielām mokām vispār tiek uzklausīts Rīgas domes viedoklis. Un tālāk - tiek norādīts, ka šis izvērtējums jāveic ir Saeimai; Saeima tad būs tā, kas vērtēs. Tas ir valdībai jau tā iegājies, ka par jebkuru jautājumu, kurā kaut kādas diskusijas notiek, galalēmumu pieņem Saeima. Atdod Saeimai: lai jau viņi tur tad lemj par to jautājumu!
Bet, kad nonāk šis jautājums Saeimā, ko mēs redzam?
Pirmā lieta. Tiek ierosināts šo jautājumu pārcelt... No atbildīgās komisijas - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kurā darbojas, manuprāt (es nevarētu pārmest nevienam no deputātiem, kas tur jau labu laiku strādā)... un ir izpratne par pašvaldību lietām, izpratne par pašvaldību jautājumiem, - šis jautājums tiek pārcelts uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kurai ar pašvaldību jautājumiem nav ne mazākā sakara. Protams, tas visiem ir skaidrs - politiskā situācija, balsu sadalījums, koalīcijas problēmas. Virzām uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Bet arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, es domāju, tādu jautājumu nebūtu... bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es saprotu, šīs debates ir bijušas par visu - par un ap. Bet galvenos uzdevumus, kas šai komisijai bija jāizdara, diemžēl šī komisija nav izpildījusi.
Un man ļoti žēl, ka atbildīgās komisijas ziņotājs komisijas vārdā neargumentē par pašu galveno, ko nu jau raksta visās ziņās... Ziņotājs, kas atbildīgās komisijas vārdā ziņoja, piemirsa to pateikt. Bet es līdz tam vēl nonākšu.
Atbildīgajai komisijai bija jāizvērtē likuma pārkāpums... vai tāds ir bijis. Protams, ir ministrijas viedoklis, un, protams, šajā gadījumā, kad valdība pati pateica, ka Saeimai ir jāizvērtē, bija vai nebija, tad arī Saeimai tas bija jāvērtē. Izvērtēt pārkāpumu, izvērtēt... un, pats galvenais, izvērtēt arī Rīgas domes argumentus šajā gadījumā.
Jautājums - vai tas, ko pārmet atbildīgais ministrs Pūce... Jautājums - vai Rīgas dome varēja no tā izvairīties? Un šeit man jāmin, ko arī... diemžēl Pūces kungs apzināti izvairās to teikt situācijā ar šo nelaimīgo atkritumu apsaimniekošanas līgumu... Jau šobrīd skaidrs, ka cietīs ne tikai Rīgas iedzīvotāji; cietīs visas Latvijas iedzīvotāji dēļ tās kļūdas, kas tika pieļauta. Šobrīd VARAM kopā ar Rīgas domi strādāja pie šiem noteikumiem, pie šī līguma strādāja kopā, tā nebija tikai un vienīgi Rīgas dome. Rīgas dome darbojās kopā ar Finanšu ministriju un tās pakļautībā esošajām institūcijām un VARAM un tās pakļautībā esošajām institūcijām. Un jautājums - vai šo pārkāpumu, ko pārmet ministrs Pūce, bija iespējams novērst? Vai jūs atbildīgajā komisijā šo aspektu izvērtējāt? Es domāju, ka šo aspektu atbildīgā komisija nav izvērtējusi līdz galam - pienācīgā veidā.
Jautājums - ja bija iespējams izvairīties vai nebija iespējams izvairīties, vai domes atlaišana kaut ko mainīs šajā situācijā? Vai, atnākot jaunajam domes sasaukumam... un šeit, kolēģi, es jūs aicinātu abstrahēties no stāstiem par labāku dzīvi rīdziniekiem, bet pēc būtības... Vai, atnākot jaunajam sasaukumam, nerunājot jau par to, ka stāstīs par starptautiskiem konkursiem un vēl visādām lietām, vai jaunais sasaukums kaut ko pēc būtības... nerunājot par sīkām detaļām, bet pēc būtības, kaut ko darīs savādāk?
Vai šie jaunievēlētie deputāti... vienalga, kas viņi būs: vai kāds no šeit, Saeimā, sēdošajiem, vai kāds cits ārējais politiskais spēks, kas Saeimā nav pārstāvēts... vai viņu rīcība varētu kaut kā savādāk šo procesu virzīt tālāk? Vai šis jautājums, kas ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas komisijai bija jāvērtē, tika komisijā izvērtēts? Manuprāt, ne.
Jautājums arī, kāpēc tik ļoti valdība man nesaprotamu iemeslu dēļ izvairījās no Rīgas domes argumentācijas tajā brīdī, kad lēma valdībā. Tas man līdz šim brīdim nav saprotams un liek domāt, ka šis likumprojekts sagatavots... ir politiski motivēts.
Kolēģi, es domāju, šāda situācija... Šodien jūs esat pie varas. Šodien jums ir visas iespējas balsot, jums ir vairākums, ir sabraukuši, sanākuši deputāti, ir 50 plus balsis, un jūs to varat nobalsot.
Saeima var visu, Saeima var visu kaut ko nobalsot, var jebkuru domi atlaist, vienalga - Daugavpils... Kaut ko pateiks ne tā... tur arī “Saskaņas” pārstāvis ir. Atlaižam Daugavpils domi! Pamatojumu atradīsim.
Kolēģi! Es domāju, šis ir ļoti bīstams precedents, ko Saeima dara, un šī ir, manuprāt, ļoti augsta līmeņa varas uzurpēšana. Jo tā ir taisnība - jūs liela daļa startējāt vēlēšanās un zaudējāt tajās, un šobrīd, izmantojot politisko situāciju, jūs ar politiskiem instrumentiem gribat nonākt pie varas. Demokrātiskā valstī tas nav pieņemams, un demokrātiskā valstī, kolēģi, cīņa par varu notiek vēlēšanās. Vienalga, ar kādām metodēm tā notiek, bet tā notiek vēlēšanās reizi četros gados. Ja kāds grib izmantot šos instrumentus, kas ir doti Saeimas rīcībā, ministrijas rīcībā jautājumā par domes atlaišanu, tad nu jābūt un jāizturas ar cieņu arī pret tiem, kurus jūs atlaižat, jo šajā gadījumā jūs ar absolūtu, teiksim tā, necieņu izturaties pret Rīgas domi un visiem Rīgas iedzīvotājiem, jo pamatojums atlaist... diemžēl es šeit to neredzu.
Kolēģi, tajā brīdī, kad jūs runājat par korupciju, sliktu pārvaldību un, dievs vien zina, kādiem visādiem pārkāpumiem, daudzām no tām lietām es pievienojos, un es arī uzskatu, ka Rīga netiek labi pārvaldīta un Rīgas dome būtu pelnījusi atlaišanu. Bet likumīgu atlaišanu, pareizi sagatavotu atlaišanu. Tajā brīdī, kad Valsts kanceleja norādīja to, ka kaut kas te nav kārtībā, kolēģi, ka likumprojekts nav juridiski sagatavots pareizi, Rīgas dome deva savu atspēkojumu. Jūs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pēc būtības šos argumentus neesat izvērtējuši. Un tas noveda pie tā, ko ziņotājs neminēja savā ziņojumā. Tas, par ko raksta visās ziņās jau šobrīd, - tas, ka Saeimas Juridiskais birojs (manuprāt, vienīgais neitrālais šajā situācijā!) ar pilnu atbildību (es domāju, viņi apzinājās tās sekas un šī viņu viedokļa svarīgumu!) paziņoja to, ka nav pamata balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Kolēģi! Tas ir ļoti nopietns arguments. Es domāju, ka, dzirdot šādu argumentu... man grūti iedomāties, nu kā politiķi... jūs tik svarīgam jautājumam varat vienkārši braukt pāri un cerēt, ka Saeimas prestižs no tā necietīs? Saeimas prestižs cietīs vistiešākajā veidā, jo tie būsiet jūs; Saeimas Prezidijs vēlāk meklēs kādu advokātu biroju, kas ies un pārstāvēs Saeimu, jo, cik es saprotu, Saeimas Juridiskais birojs to nedarīs.
Šo izvērtējumu... Nu, varējām strādāt vēl vakarā, līdz pulksten vienpadsmitiem vai divpadsmitiem... vienalga, cik ilgi, rītā nākt... Varējāt izdarīt līdz galam, tik tālu, līdz kamēr Saeimas Juridiskais birojs pasaka, ka vismaz konceptuāli ir okay un ka varam balsot par šo.
Bet jūs atbildīgajā komisijā - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā - neesat izdarījuši trīs pamatlietas. Es uzskatu, ka šis likumprojekts ir iesniegts, pārkāpjot jebkādus demokrātijas pamatprincipus. Šīs trīs lietas, manuprāt, netiek ievērotas. Pirmām kārtām - attiecībā uz to... Vai bija iespējams novērst pārkāpumu, kurā pati VARAM piedalījās, gadiem ilgi piedalījās? Vai bija iespējams Rīgas domei no tā izvairīties? Manuprāt, nebija nekādu iespēju no tā izvairīties. Jautājums - vai jaunievēlētā darīs kaut ko savādāk? Arī viņiem varēs stāstīt, ko grib, par starptautiskiem konkursiem un vēl sazin ko, arī viņi neko citu nevarēs darīt.... Vienīgais iemesls... iemesls, kāpēc šis likumprojekts ir iesniegts (un es palieku pie šīs pozīcijas, ko es minēju arī sākumā!), ir tikai un vienīgi tas, ka Rīgā ir aptuveni 175 azartspēļu zāles, kuru slēgšana šobrīd ir Rīgas domes darba kārtībā. Attīstībai/Par! sponsori ir azartspēļu biznesa lobijs, un Attīstībai/Par!, es domāju, grib saglabāt spēļu zāles Rīgā. Šis balsojums ir tikai un vienīgi par azartspēļu zālēm!
Kolēģi! Aicinu balsot “pret” un izturēties ar cieņu pret mūsu likumdošanu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ministra kungs! Pasaulē darbojas enerģijas nezūdamības likums - ko tu dod, to tu arī saņem pretim.
Un nereti... politikā jau piedzīvots, ka varas reibumā pieņem tādus lēmumus, no kuriem paši cieš. Un, ja tas būtu tikai tādā privātā līmenī un skartu tikai mūsu kā atsevišķu deputātu vai ministru kabatu, reputāciju, karjeru, tad jau varētu arī ļaut kļūdīties. Nu, savā ziņā puni arī māca gudrākam kļūt.
Bet diemžēl ar šāda likuma pieņemšanu... mēs riskējam ne tikai ar savu individuālo kabatu, reputāciju vai amatu; mēs riskējam ar valsts tiesiskuma principa pārkāpšanu, ar valsts finansējumu un ar valsts pārvaldes reputācijas graušanu, jo, visticamāk, ja tiešām likumu pieņems tādā redakcijā, kāds tas šobrīd ir, valstī būs tiesvedības process - būs Satversmes tiesas process - un valsts tajā zaudēs.
Tādi secinājumi rodas, ne tikai izlasot likumprojekta anotāciju un pašu saturu, bet... īpaši - pēc šodienas diskusijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur tiešām lielu lomu spēlēja Juridiskā biroja viedoklis.
Danovska kungs no savas puses uzsvēra, ka, jā, tas ir likumprojekts, kas nav raksturīgs Saeimai. Un tāpēc procesuālais aspekts ir īpaši svarīgs. Un īpaši tādēļ, ka, izskatot šo likumprojektu Ministru kabinetā, tika pārkāpts likuma “Par pašvaldībām” 87. pants - netika pajautāts pašvaldības viedoklis nedz rakstiski, nedz klātienē, mutiski. Tad visa lēmuma slodze un diskusija pēc būtības pārceļas uz Saeimu.
Un Danovska kungs arī minēja faktorus jeb principus, kas ir jāņem vērā, lemjot “par” vai “pret” šo likumprojektu. Un Šteina kungs jau diezgan precīzi to izklāstīja... par to, ka ir jākonstatē pēc būtības likuma vai kāda cita regulējuma pārkāpumi... ka tiem ir jābūt atkārtotiem, pastāvošiem... ka šī darbība novērsīs pārkāpumu, ka tas ir galējais līdzeklis.
Vēl daži faktori. Par to bija jābūt kvalitatīvai diskusijai pēc būtības. Un, kolēģi, tādas šobrīd Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav. Tā nenotika, jo brīdī, kad bija palikušas divas minūtes pirms Saeimas sēdes sākšanās... neskatoties uz to, ka nedz visi argumenti tika ņemti vērā un izdiskutēti pēc būtības no Latvijas Pašvaldību savienības, no pašas pašvaldības, nedz bija iespējas uzklausīt arī pašas ministrijas viedokli un Juridiskā biroja viedokli, pat deputātiem pilnībā netika dota iespēja uzdot visus jautājumus pēc būtības. Mēs no daudziem aspektiem līdz galam nevarējām pabeigt diskusiju pat par to - ir vai nav pārkāpts kāds konkrēts likums un vai tam ir arī faktoloģiski pierādījumi. Arī Danovska kungs norādīja, ka tik īsā laikā, kādā diskusija notika, nav iespējams izvērtēt, vai ir pārkāptas kādas normas, jo anotācijā ir tikai apgalvojumi, faktu mūsu rīcībā nav, Juridiskā biroja rīcībā nav. Faktu nav arī deputātu rīcībā - to es varu apliecināt. Tā ir viena lieta - par procesu.
Otra - arī pēc būtības. Viens no būtiskiem principiem tiešām ir jautājums, vai domes atlaišana ir galējais līdzeklis un vai tas atrisinās situāciju pēc būtības. Es domāju, ka viens no principiem, par kuru mēs pat nepaspējām padiskutēt, ir tas, ka, kamēr jūs domi atlaidīsiet, jūsu minētā atkritumu problēma jau pēc būtības būs atrisināta, jo piedāvājumu atvēršana ir gada sākumā un lēmumu par apsaimniekotāju izvēli pieņems dome, kura vēl nebūs atlaista. Tad ko jūs darīsiet šajā brīdī? Vai jūs kā ASV valdība izņemsiet Rīgas domi no sankciju saraksta? Atcelsiet lēmumu par domes atlaišanu?
Vai situācija tiks atrisināta pēc būtības? Ja šobrīd šī pašvaldības vadība, kura, starp citu, nestrādā ilgi... un es pieņemu, ka tas arī ir viens faktors, kas jāņem vērā, vērtējot to, cik daudz šajā īsajā laikā varēja vai nevarēja izdarīt un vai tiešām kāds cits supercilvēks būtu izdarījis labāk nekā šī pašvaldības vadība. Vērā ir jāņem tas, vai tie trīs cilvēki, kas tiks ielikti pašvaldības pagaidu vadībā, pēc būtības varēs tikt galā ar atkritumu jautājumu un visiem pārējiem ikdienas saimnieciskajiem jautājumiem, kas ir jānodrošina pašvaldības vadībā.
Trīs cilvēki - VARAM valsts sekretārs, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta vadītājs un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta vadītājs. Es uzskatu, ka apvienot šo uzdevumu ar saviem tiešajiem darba pienākumiem ministrijās, kuri viņiem tiek saglabāti, principā nevar. Es nezinu, varbūt VARAM valsts sekretārs nestrādā, ministriju nevada, bet es zinu, ka Liepiņa kungs, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta vadītājs, strādā un pat ļoti, ļoti daudz, paliekot pēc darba laika un knapi tiekot galā ar saviem pamatpienākumiem. Kur nu vēl vadīt Rīgas domi! Tas tiešām nav nopietni!
Vēlos nobeigt, atkal atgriežoties pie tā, ar ko es sāku - ja Pūces kungs kopā ar šo likumprojektu ķīlā liktu savu zobu vai vismaz kreisās rokas mazo pirkstiņu, ka nebūs Satversmes tiesas un Latvijas valsts tajā nezaudēs, tad vēl varētu padomāt. Citādi - es domāju, ka jūs vienkārši rupjā veidā īstenojat savas politiskās ambīcijas, nedomājot ne par Rīgas iedzīvotājiem, ne par valsts pārvaldes reputāciju kopumā.
Tādēļ es uzskatu, ka šobrīd šādā formā šo likumu atbalstīt nevar. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Pūces kungs! Es saprotu, ka jūs negribat klausīties to, ko tagad runā opozīcijas deputāti. Es nemaz (Starpsauciens: “Nekā jauna tur nav!”) neatkārtošu tos argumentus, kas šeit jau vairākkārt izskanēja. Es vienkārši gribu uzdot jums, Pūces kungs, tos pašus jautājumus, ko es šodien uzdevu jūsu partijas biedram Pavļuta kungam. Vai patiešām jūs ticat, ka šajā zālē atrodas vismaz viens cilvēks, kas tiešām tic, ka Rīgas dome tiek atlaista atkritumu izvešanas dēļ? Vai tiešām jūs uzskatāt cilvēkus par tik naiviem? Vai jūs domājat, ka ārpus šīs zāles jūs atradīsiet kādus cilvēkus, kas tam ticēs? Es domāju, ka, jā, daži būs priecīgi, jo - sen jau vajadzēja tos krievus dabūt ārā no domes! Bet neviens no viņiem arī neticēs, ka jūs to darāt atkritumu izvešanas dēļ. Visiem ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir pilnīgi mākslīgs iegansts. Kas ticēs tam mēslu ieganstam?! Piedodiet! Jūs tik ilgi runājāt, un paldies jums par to, ka bijāt tik atklāts. Mēs varam redzēt... redzēt ļoti skaidri, cik jūs esat neapmierināts, ka jūs - tik gudrs un labs - nevarat rullēt Rīgas domē. Jums vēl tas komplekss kopš opozīcijas laikiem palicis. Jūs vienkārši neesat pieradis strādāt opozīcijā un esat sašutumā, ka kādi citi tur sēž un pieņem lēmumus.
Es esmu rīdzinieks ar vairāk nekā 50 gadu stāžu. Nu, nav nekādas krīzes! Un, Pūces kungs, jūs kādreiz nemēģinājāt rakstīt šausmu filmu scenārijus? Jums noteikti izdotos, jo tās dabas katastrofas, ko jūs te aprakstījāt, - nu, patiešām tas var iebaidīt varbūt daudzus cilvēkus, kas nedzīvo Rīgā, jo rīdzinieki zina, kas notiek.
Es biju arī Rīgas domes deputāts, un es zinu, kā tur notiek. Es neatkārtošu to, ko Klementjeva kungs teica, - reāla korupcija, reāli tiesas spriedumi. Nekad nebija runas par Rīgas domes atlaišanu. Tas ir iegansts, un cilvēki to redz un ļoti labi saprot. Jūs zaudējāt laukumā, un tagad jūs gribat revanšēties ģērbtuvē, jo laika palicis ne pārāk daudz. Nu, uz priekšu! Es domāju, ka tīri politiski tas mums ir izdevīgi, jo jūsu cilvēki neko tur neatrisinās; var būt, ka viņi tur varēs palīdzēt kaut kādiem sponsoriem, bet ne vairāk. Un jūs zaudēsiet atkal. Tā ka, protams, nekādu argumentu nav. Un, ja jūs patiešām godīgi klausītos to, ko saka mani kolēģi no opozīcijas, jūs saprastu... nu, tas... tad tas, piedodiet, nu, nekādu kritiku neiztur.
Bet, ja jūs tagad vienojaties koalīcijā un ātri, ātri gribat dzīt to uz priekšu, kamēr kāds nav pārdomājis, kamēr kāds nav pametis... Nu, tā jūsu koalīcija strādā. Tādā raibā kompānijā nav, ko darīt. Bet nedomājiet, ka patiešām cilvēki jums tic!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.
M. Šteins (AP!).
Labvakar, vēlreiz! Man šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija drīzāk kauns, ka mūsu galvaspilsēta ir tik tālu novesta, ka jārosina atlaišana. Es neuzdevu jautājumus, jo VARAM ierēdņi mani pārliecināja. Mani pārliecina viss tas, ko ikdienā redzu Rīgā.
Atšķirībā no kolēģa Vjačeslava Dombrovska es lasu likumprojekta anotācijas un dokumentus, kas visiem deputātiem pieejami. Es savu viedokli un lēmumu balstu uz šiem dokumentiem. Un vēlos arī norādīt, ka Rīgas domes viedokli īsi pauda... tikai īsi pauda Rīgas domes priekšsēdētājs, bet lielāko laiku runāja piesaistīts advokāts. Neatkarīgi no tā, ka komisijā... Komisijas sēdēs visās klātesošs bija gan Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors, gan arī Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece. Šīs divas Rīgas domes amatpersonas pat atteicās no savas iespējas argumentēt un vēlreiz skaidrot notikušo.
Man pietika ar anotācijās un dokumentos izlasīto. Mani pārliecināja VARAM sagatavotais juridiskais vērtējums. Tur bija gan fakti, gan argumenti, uz kuriem... kurus ierēdņi, liela daļa, vairākkārt atkārtoja. Pateikt, ka vispār nav faktu un pārkāpumu, piedodiet, ir tukša muldēšana. Ja vajadzēs izklāstīt to vēl detalizētāk, to noteikti var darīt otrajā lasījumā. Man žēl, ka Juris Pūce vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā nav ilgāk par 11 mēnešiem, jo, manuprāt, Rīgas domi par pārkāpumiem vajadzēja atlaist jau vakar. Aizdomas ir jau gadiem par dažādiem pārkāpumiem. Cik nav Valsts kontroles atzinumu? Es ļoti ceru, ka mēs vēl redzēsim un piedzīvosim, kuri atbildēs par Rīgas shēmām nodibinājumos, kuru izlietoto līdzekļu lietderību apšaubījusi Valsts kontrole.
Mūsu galvaspilsēta ir pelnījusi daudz labāku pārvaldību, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M. Kučinskis (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šodien pirms pēdējās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes man bija saruna ar... es pat pieņemu... vienu no 10 labākajiem Latvijas juristiem. Un es jautāju, kas tad īsti šodien notiek juridiski? Es teicu: “Man šķiet, ka jūs graujat juristu reputāciju.” Uz ko viņš man visnotaļ objektīvi atbildēja: “Nē, jūs graujat Saeimas reputāciju, nevis mēs juridisko.”
Šis jautājums par domes atlaišanu, kas šodien ir darba kārtībā, protams, nav nekas jauns. Es ar to saduros trešo reizi. Kopš 2003. gada vairāk vai mazāk esmu parlamentā un šai laikā biju arī pašvaldību lietu ministrs. Tāpat kā tagad Pūces kungam, arī man 2005. gadā bija ārkārtīgi liels kārdinājums atlaist Rīgas domi. Man vēl bija preses sekretārs, kurš visu laiku no manis tādu kaujinieku gribēja taisīt, ka... nu, tā teikt, tevi labi ievēlēs, ja tu tā kārtīgi pastrādāsi. Pārkāpumi bija... nu, ne mazāki, jo tas, teiksim... tās laikam ir kaut kādas Rīgas domes tīri nelabojamas tradīcijas... Es varu patiešām ar tīru sirdsapziņu apgalvot, ka Valmierā nekas tāds nav bijis un, es ceru, arī nebūs tuvākajā laikā. (Starpsauciens.) Jā, bet toreiz, izvērtējot visu, es ļoti labi sapratu, ka ir “par īsu”. Es varu, protams, nākt ar to uzsaukumu atlaist, bet neizies...
Nākamā reize, kad es sadūros ar atlaišanu... bija ministrs Gerhards. Tuvojās vēlēšanas, un ministrs ar visu pārējo, arī koalīcijas atbalstu, atnesa jau vienreiz šo ziņu par to, ka mēs atlaidīsim Rīgas domi. Tad jau bija skaidrs... pirms vēlēšanām.
Es sasaucu tos juristus, kuri... tiešām bija Top 10 Latvijā (ne jau es esmu jurists), un viņi tā pa punktiem salika -, ir vai nav. Lai kā gribējās, es sapratu, ka, iespējams, šeit, kur sēž ZZS, varbūt divi cilvēki vairāk sēdētu... jo tas ir ārkārtīgi kruti atlaist kādu... lielāko... Rīgas... lielāko Latvijas pašvaldību, bet, tā kā viņi sacīja... ieskaitot arī šobrīdējo Juridiskā biroja vadītāju, kas ar... Es domāju, Juridiskais birojs patiešām ir izdarījis šodien lielu darbu, nostāvot savās juristu pozīcijās un saglabājot savu Latvijas juristu reputāciju atšķirībā no tā, ko šodien dara Saeimas vairākums.
Tad nu toreiz es arī publiski pateicu: “Ir “par īsu”. Mēs nevaram atsaukties uz 2014. gada pārkāpumiem, lai kā gribētu.” Bet man, cienījamās dāmas un kungi, patiešām nebija argumentu, kad man viens no žurnālistiem neformāli uzprasīja: “Ko tad mēs ar tiem... kā tad mēs tos draņķus varam atlaist?” Uz ko es, protams, teicu: “Nu labi, tad meklējiet kaut ko!” Bet tas nevar būt pamats, ja kaut kas notiek, ja mēs zinām. Tas nevar būt pamats, ja nav salikts pa punktiem. Likumdevējs savulaik, kad tā neignorēja Saeimas kārtības rulli un pastāvošo likumdošanu, jau salika pietiekoši lielus šķēršļus, lai nebūtu tik vienkārši atlaist... Varbūt viņi ir par daudz sarežģīti... varbūt, kā prakse parāda... varbūt tajā likumā, pašvaldību likumā, ir kaut kas jāpamaina, bet nu šobrīd likums ir tāds, kāds ir. Un, lai kā gribētos arī atlaist... nu, man šķiet, ka šobrīd... arī... Es noklausījos visu ierakstu par to, ko runāja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis komisijā. Nu, man šķiet, ir jāpiekrīt, ka mēs ieiesim ļoti neprognozējamā situācijā pēc pusotra gada - tad, kad Satversmes tiesa jaunievēlēto domi... Protams, būs vēlēšanas. Nu, kā tur būs, tā būs. Bet tad būs jautājums - kur tad likt tos, kas tika atstādināti? Tad būs vēl daudz jautājumu. Un tas būs liels haoss.
Un nākamais - tas punkts, kāpēc arī mēs... ZZS neatbalsta patiesībā šo atlaišanu. Jo man tādas sajūtas... Esmu izlasījis visu Džeku Londonu par tiem skarbajiem laikiem Aļaskā un... ledus... zelta meklētājiem... Nu, tā kā bija... lielākās bažas bija... Tur lielu lomu spēlēja tie, kas palīdzēja cilvēkiem, - suņi, kas vilka visur... Tie bija lielākie palīgi. Un tad bija jautājums - kas notiek tajā brīdī, kad parādās asinis? Kad parādās asinis, tad ir ļoti lielas ziepes, jo... jo... nu, tad paliek gan cilvēki, gan viņu palīgi neprognozējami. Un man ir tāda sajūta, ka šobrīd... šobrīd ir parādījušās asinis. Un, ja mēs tik intensīvi cenšamies pārkāpt visu likumdošanu, ievēlēties, darīt, ka... nu, tas ir tā, ka jāiet, jāiet uz priekšu...
Pēdējā reize, kad līdzīga situācija bija, - kad parādījās Šlesera teiciens “Cieti!”. Tas bija tajā laikā, kad drošības likumu šeit tādā pašā garā, ignorējot to, ko toreiz... “Jaunais laiks” norādīja, ka būs ziepes. Viņi tā... ka būs referendums. Un tomēr toreiz arī bija tā - kaut vai līdz naktij, bet mēs izdzīsim cauri to, ko mēs esam nolēmuši. Mēs to arī izdzinām, tajā skaitā es arī nobalsoju. Tas beidzās, kā jūs labi zināt, ar... gan ar valdības krišanu, gan ar cilvēkiem uz ielas... Protams, neskaitot to, ka... prezidente atsvieda atpakaļ visus šos likumus. Un man ir tāda sajūta, ka vēsture ik pa brīdim atkārtojas. Un šobrīd ar šo precedentu... nevis aiz morāliem, bet tīri aiz juridiskiem aspektiem... būs kaut kas ļoti līdzīgs. Jo viens ir... protams, mums ir visi paraksti uzlikti... un paraksti šoreiz ir uzlikti, nevis pierunājot, bet patiešām saprotot, ka mēs taisām... nu, mīdām paši savu Kārtības rulli, mīdām tos likumus, ko parlaments ir pieņēmis. Tad būs divu mēnešu pauze. Un tad būs vēl prezidenta izšķiršanās.
Un vēl viens aspekts. Pēc vēlēšanām man bija saruna arī ar Satversmes tiesas tiesnešiem, un es nesapratu, kāpēc viņi teica, ka “šobrīd laikam tuvojas mūsu laiks”. Es prasīju: “Kāpēc jūsu laiks? - Teica: “Ir sajūta, ka Satversmes tiesai būs ļoti daudz darba.” Un man šķiet, ka šobrīd aiziet trīs likumprojekti, kur... Satversmes tiesai patiešām būs ko darīt. Tāpēc es tomēr vēlu nedaudz apdomāties, bet... nu, lai mums visiem laimīga nākotne!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es vēlētos runāt par kaut ko citu mazliet šobrīd... nē, nē, par to pašu, bet par kaut ko citu - par to, kas notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Man šeit pārmet, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kāds netika pie vārda, kādam nebija iespēja tikt pie vārda, kāds tika pārtraukts vai kādam bija par maz laika.
Ziniet, es aicinātu tos cilvēkus, kas to dara, nenodarboties ar trīs “M” - melošanu, maldināšanu un muldēšanu -, jo ikkatram Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē bija dota iespēja... ieskaitot Rīgas domi. Ja Rīgas domei ir vēlme kaut kā sevi attaisnot, tad ir iespēja rakstīt vēstuli, un ikkatrs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts saņēma šo atbildi un uzrakstīja to.
Es saprotu, kolēģi, ka vieni ir pozīcijā un vieni opozīcijā, bet šobrīd mēs lemjam tomēr juridiskus argumentus, un, runājot par procedūru: mēs stundām pavadījām, lai Rīgas vara un ne tikai, ieskaitot Latvijas Pašvaldību savienību, varētu argumentēt to, ko viņi dara. Ja man tagad kāds no šīs tribīnes saka, ka viņam vai viņai nebija iespēju, tie ir meli, maldināšana un muldēšana.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. (Starpsaucieni.)
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Cienījamā priekšsēdētāja, es lūgšu apvienot uzstāšanās...
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Ir? (Starpsauciens: “Nav!”) Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Lai runā!”) Iebildumu nav. (Dep. I. Rībena: “Regīna taču solīja vairs nerunāt! Jau novēlēja priecīgus Ziemassvētkus!”)
R. Ločmele-Luņova. Es drīkstu runāt? Paldies.
Labdien, kolēģi! (Starpsauciens: “Labvakar!”) Pilnīgi pieņemot norādes uz to, ka trīs “M” burti - MMM - ir slikti... Es pieņemu to, tāpēc runāšu par juridisko argumentāciju.
Kā jūs zināt, pirms likumprojekts “Rīgas domes atlaišanas likums” nonāca Saeimā, to izskatīja Ministru kabinets.
Sākšu ar to, cik lielā mērā tika ievērota demokrātiskā procedūra Ministru kabineta sēdē. Kā ir zināms, uz Ministru kabineta sēdes laiku Ministru kabineta dokumentiem netika pievienota vēstule, kura tika nosūtīta no Rīgas pašvaldības 2019. gada 17. decembrī. Šīs vēstules apjoms ir 11 lapaspuses.
Es jums nocitēšu tikai dažas... dažas lapaspuses, jo droši vien, ja es palūgtu Saeimas deputātus vai vismaz Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas deputātus pacelt roku, vai viņi visi ir izlasījuši šo vēstuli, es baidos, ka atbilde neiepriecinātu ne Saeimu, ne konkrētas politisko partiju frakcijas.
Tātad citēšu. “Rīgas pašvaldības 17. decembra vēstule, adresēta Ministru kabinetam. Šā gada 17. decembrī, ievērojot faktu, ka Rīgas dome nebija uz šīs vēstules sagatavošanas brīdi”... tātad uz 17. decembri, tas ir, aizvakardien... tātad uz 17. decembri Rīgas dome nebija... “informēta par likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” pamatā esošajiem faktiskajiem un juridiskajiem argumentiem, kā arī saskaņā ar pašvaldības [..] un labas likumdošanas principu un likuma “Par pašvaldībām” 87. pantu Rīgas dome vērsās pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces, lūdzot nosūtīt Rīgas domei viedokļa sniegšanai šo likumprojektu.
Līdz šīs vēstules sagatavošanas brīdim atbilde no VARAM uz norādīto pieprasījumu nav saņemta. Līdz ar to, lai arī Rīgas domei nav bijusi pienācīga iespēja izteikt savu viedokli par VARAM sagatavoto likumprojektu un anotāciju pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, tomēr vēlamies paust sākotnējos apsvērumus par likumprojekta prettiesiskumu.” Rīgas dome tad vēl naivi cerēja, ka tai tiks dota iespēja paust savus argumentus Ministru kabineta sēdē. Nu nekā! Kā mēs zinām no preses, tādas iespējas Rīgas domei nebija, tā tika liegta. Tāpēc nolasīšu vēl pāris citātu no šīs vēstules. Tikai juridisko argumentāciju. Nekādu MMM! Tur mums ir citi speciālisti.
Pēc Rīgas domes ieskata, vislabākais indikators tam, ka pašvaldība ļoti labi tikusi galā ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem Rīgas pašvaldības teritorijā, neskatoties uz Konkurences padomes 2019. gada 9. septembra lēmumu, ir tas, ka nevienam pilsētā nav jāsaskaras ar situāciju, ka atkritumi netiktu savākti un/vai izvesti vai ka tas netiktu darīts savlaicīgi. Turklāt ir jāņem vērā, ka likuma pieņemšana Saeimā par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu pati par sevi atkritumu savākšanu un izvešanu Rīgas pilsētā nenodrošina. Jebkurā gadījumā ir nepieciešama vietējās pašvaldības apņēmīga, ātra un likumīga rīcība atkritumu savākšanas un izvešanas nodrošināšanai. Redzot situāciju uz Rīgas pilsētas ielām, pagalmos, skvēros un tā tālāk, nevienai saprātīgai personai nerodas šaubas, ka Rīgas dome ar to ir veiksmīgi tikusi galā un nekādi antropogēnas katastrofas draudi, grauzēju un citu parazītu nekontrolētas savairošanās draudi, kā tas ir minēts VARAM sagatavotajā likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” anotācijā, nepastāv.
Pēc Rīgas domes ieskata, tās rīcībā nav saskatāma neviena no likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām pazīmēm. Līdz ar to Rīgas domes atlaišanai, attiecīgā likuma pieņemšanai un izsludināšanai nav nekāda pamata.
Likumprojekta anotācijas 1. lapā teikts, ka, sagatavojot likumprojektu, tika izvērtēta Rīgas domes rīcība, izpildot vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - proti, atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu. Savukārt anotācijas 3. lapā ietverta norāde, ka “VARAM, atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 5. pantā paredzētajam regulējumam ir saņemta arī citu valsts institūciju, tai skaitā Valsts kontroles, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora brīdinājums, sniegtā informācija par dažādiem pārkāpumiem domes, Rīgas pašvaldības amatpersonu, iestāžu un kapitālsabiedrību darbībā, labas pārvaldības principu neievērošanu.”
Ievērojot to, ka likumprojekta anotācija gan tiešā veidā, gan netieši norāda uz to, ka likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” ietvaros tiek vērtēta Rīgas domes darbība tikai kontekstā ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma organizēšanu, nav saprotams, kāda “citu valsts institūciju [..] sniegtā informācija” atkritumu apsaimniekošanas jomā ir minēta anotācijas 3. lapā un kā šīs ziņas ir saistītas ar Rīgas domes rīcību organizēt atkritumu apsaimniekošanas funkcijas izpildi. Līdz ar to Rīgas dome šajā sakarā nevar sniegt paskaidrojumu un komentārus par norādīto institūciju sniegto informāciju, nedz arī par to, vai anotācijas 3. lapā ietvertā norāde ir pamatoti sasaistāma ar Rīgas domes rīcību atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Tādējādi ir acīmredzams, ka šobrīd nepastāv tādi normatīvo aktu pārkāpumi no Rīgas domes puses, kuri... organizējot pašvaldības autonomās funkcijas izpildi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā... dotu pamatu uzsākt diskusiju - pat diskusiju! - par Rīgas domes atlaišanas nepieciešamību.
Vērtējot likuma “Par pašvaldībām” 91. panta piemērošanas iespēju, papildus būtu ņemami vērā šādi argumenti:
Pirmais. Proporcionalitātes principa ievērošanas nepieciešamība.
Otrais. Pagaidu administrācijas iespēja mainīt esošo situāciju.
Trešais. Pagaidu administrācijas kompetence.
Un ceturtais. Proporcionalitātes principa piemērošana.
Pirmais punkts. Proporcionalitātes principa ievērošanas nepieciešamība. Eiropas vietējo pašvaldību hartas 8. panta trešajā daļā ir norādīts: “Administratīvā pārraudzība pār vietējām varām tiek realizēta tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ir paredzēts aizsargāt.”
Uz likumdevēja pienākumu ievērot proporcionalitātes principu ir norādīts arī virknē Satversmes tiesas spriedumu.
Kā izriet no likumprojekta anotācijas, tad tajā nav mēģināts analizēt to, kādēļ šajā situācijā, kad, kā jau norādīts iepriekš, nav saskatāmi nekādi atkritumu apsaimniekošanas jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, vispār būtu pamats lemt par galēja līdzekļa pašvaldības darba ietekmēšanā - domes atlaišanas - piemērošanu. Rīgas domes ieskatā, šāda rīcība, virzot likumprojektu bez detalizēta proporcionalitātes principa ievērošanas izvērtējuma, ir acīmredzamā pretrunā ne tikai ar likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanas iespēju, bet arī Latvijas Republikas Satversmi un Eiropas vietējo pašvaldību hartu.
Otrais punkts. Pagaidu administrācijas iespēja mainīt esošo situāciju.
Lai atzītu par pamatotu pašvaldības domes atlaišanu, ir jākonstatē, ka pagaidu administrācijas iecelšana ne tikai varētu, bet patiešām spēj mainīt esošo situāciju, pastāvošu likumpārkāpumu, kura esība, kā jau norādīts iepriekš, nav saskatāma, bet jābūt skaidram redzējumam, kā pie spēkā esošā normatīvā regulējuma pagaidu administrācijai, steidzami rīkojoties, būtu iespējams situāciju mainīt.
Kā jau norādīts iepriekš, tad Rīgas dome, īstenojot sarunu procedūras un 2019. gada 26. un 27. novembrī noslēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar SIA “Clean R”, SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Lautus”, uz lietas izskatīšanas laiku ir nodrošinājusi likumam atbilstošu risinājumu atkritumu savākšanai Rīgas pašvaldības teritorijā.
Savukārt 2019. gada 4. decembrī ir ticis apstiprināts atklāta konkursa “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” nolikums, kas paredz, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš konkursā ir 2020. gada 16. janvāris. Tas ir pirms termiņa, kurā beidzas izsludinātā ārkārtējā situācija.
Tādējādi nav saprotams, ko sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas jomā varētu mainīt pašvaldības domes atlaišana un pagaidu administrācijas iecelšana, jo arī pagaidu administrācijai būs saistoši ārējie normatīvie akti (kas paredz sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēles kārtību), tajā skaitā Publisko iepirkumu likumā noteiktie procedūras termiņi, gan arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējums par noslēgto līgumu spēkā esību.
Apkopojot iepriekš norādīto, atzīstams, ka pie spēkā esošā tiesiskā regulējuma nav iespējams nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu citā veidā, kā to šobrīd īsteno Rīgas dome.
Trešais punkts. Pagaidu administrācijas kompetence.
Kā izriet no likumprojekta, tad pagaidu administrāciju veidotu trīs ierēdņi:
“1) pagaidu administrācijas vadītājs - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics;
2) pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks - Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš;
3) pagaidu administrācijas loceklis - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.”
Neapšaubot nevienas no norādītajām personām kompetenci un administratora spējas, tomēr jānorāda, ka konkrētajā gadījumā, saskatot tik būtiskus pārkāpumus tieši sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā, pagaidu administrācijas vadībā un tās sastāvā būtu iekļaujami speciālisti ar specifisku pieredzi tieši sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai pagaidu administrācija spētu efektīvi un tiesiski atrisināt šķietamu krīzi. Taču, kā redzams no publiski pieejamās informācijas par katru no kandidātiem, šīs personas nav atzīstamas par speciālistiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.
Šis apstāklis dod papildu pamatu pieņēmuma pamatošanai, ka likumprojekts tiek virzīts nevis ar vēlmi steidzami risināt reāli pastāvošu problēmu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pilsētā, bet ir vērsts uz politisku izrēķināšanos ar esošo Rīgas domes pozīcijas sastāvu. Rīgas domes ieskatā, šāda rīcība nav atzīstama ne par pamatotu, ne samērīgu esošajā tiesiskajā un faktiskajā... Rīgas pilsētā esošajā situācijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Un vēl viens jautājums. Cik tad pašvaldību Latvijā ir pašlaik, kurās neatbilstoši Publisko iepirkumu likumam un Atkritumu apsaimniekošanas likumam noslēgti līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem? Vai Rīgas domes situācija līdz PPP līguma parakstīšanai bija unikāla? Latvijas iedzīvotājiem ir jāzina, ka šī gada 6. decembrī Varam ir nosūtījusi vēstules 19 pašvaldībām... piedošanu, 20 pašvaldībām ar lūgumu... un norādi uz to, ka šīs pašvaldības... šīm pašvaldībām... vairākiem desmitiem pašvaldību ir problēmas ar līgumu noslēgšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Tātad Latvijas iedzīvotājiem ir jāzina, ka iespējama atlaišana draud sekojošām pašvaldībām: Aizkraukles novada dome, Auces novada dome, Baldones novada dome, Brocēnu novada dome, Dobeles novada dome, Dundagas novada dome, Durbes novada dome, Jelgavas novada dome, Ķeguma novada dome, Lielvārdes novada dome, Līvānu novada dome, Ludzas novada dome, Madonas novada dome, Ogres novada dome, Ropažu novada dome, Saldus novada dome, Varakļānu novada dome, Ventspils pilsēta, Viesītes novada dome un Zilupes novada dome. Tā ka gatavojamies, Latvija!
Un pēdējais. Par to, cik aktuāla atkritumu izvešana Rīgā... Vai VARAM nav citas prioritātes?! It īpaši, ja paskatīsimies uz Valsts kontroles pēdējiem šī gada atzinumiem... Piemēram, paskatīsimies uz to, kā Latvijā tiek izsaimniekota Latvijas valsts bagātība, proti, kūdra! Vai tiešām visiem deputātiem, kas šeit sēž, nav acīmredzams, ka situācija šajā jomā ir jālabo steidzami? Vai tas jūs neuztrauc? Nemaz nerunājot par to, ka notiek visu Latvijas iedzīvotāju apzagšana par simtiem miljonu eiro ar OIK palīdzību!
Tā ka es jūs lūgšu nenobalsot par šo likumprojektu, jo tas ir apkaunojoši Saeimai. Un, kā norādīja parlamenta Juridiskais birojs, šajā likumprojektā ir tik daudz juridisku pamatojumu, lai to apšaubītu Satversmes... apstrīdētu Satversmes tiesā. Tā ka es lūdzu Saeimu padomāt, vai jūs tiešām gribētu vēl vairāk graut šī parlamenta reputāciju. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Lai gan liekas, ka politikā svarīgs ir indivīds, tomēr daudz nozīmīgāks ir komandas darbs, un tas attiecas gan uz šodien gaidāmo Saeimas balsojumu, gan arī, protams... Var savā ziņā izteikt atzinību arī SASKAŅAI, kura vienmēr ir spējusi noturēties kā vienota komanda, aizstāvot savējos, izmantojot jebkuras metodes jebkuros apstākļos. Neatkarīgi, vai pašu cilvēki ir sašmucējušies korupcijas skandālos vai jau ielikti aiz restēm, vienmēr tā komanda ir cieši vienota, aizstāvot savējos. Un metodes arī der jebkādas.
Atcerēsimies šī gada sākumā, kad Bolderājā māju kāpņu telpās tika izplatītas lapiņas, kur ved cietumnieka tērpā tērpto Ušakovu ar Nacionālās apvienības logo un uzrakstu “Tāpēc, ka krievs”.
Es domāju, ka šis nav tikai jautājums par to, kā to mēģina pasniegt dažādi sputņikveidīgi kanāli. Šis tomēr ir jautājums par kvalitatīvu Rīgas pārvaldību. Un es saprotu, ka daudzi rīdzinieki dzīves apstākļu dēļ nav redzējuši kaut ko labāku, bet SASKAŅAS deputāti (Starpsauciens: “Zelta tiltus redzēja!”), kuri ir aktīvi ceļojuši pa visu pasauli, tai skaitā Cileviča kungs, noteikti ir redzējuši, kā dažādas lietas ir sakārtotas ne tikai Austrumos, bet arī Rietumu valstīs.
Desmit gadi Rīgas pārvaldībā ir ilgs periods. Ja kritiskām acīm jūs paskatāties, vai tiešām jums šķiet, ka ir apmierinoša situācija ar to, cik viegli var sasniegt pilsētas centru? Vai jums tiešām šķiet, ka iekšpagalmi, kuri bieži vien izskatās kā sādžas, kur mašīnas krustu šķērsu saliktas un infrastruktūra nav attīstīta, ir labs attīstības paraugs? Vai tas, ka Rīgā ir tik ļoti, ļoti daudz māju, daudzdzīvokļu māju, kas nav siltinātas, un nekas arī netiek darīts, lai šīs mājas, māju tehnisko stāvokli uzlabotu, ir labs paraugs? Vai 10 gadu laikā ir kaut kas izdarīts, lai normalizētu īres tirgu Rīgā? Tas ir katastrofālā stāvoklī: jauniem cilvēkiem nākas par milzīgām summām īrēt mājokli, īrēt, bet nekad netikt pie sava mājokļa. Vai ikviens rīdzinieks nakts laikā vai dienas laikā visos Rīgas mikrorajonos var justies droši, vienkārši pastaigājoties pa ielu? Vai tomēr viņam jāuzmanās, ka kādā brīdī kāds viņam neuzbrūk vai nenozog kaut ko?
Kas 10 gadu laikā ir izdarīts ostas attīstībā? Fundamentāls... vai, piemēram, mums kursētu vairāk nekā viens kuģis vienā maršrutā prāmju satiksmē. Vai tiešām jūs apmierina situācija, ka ir tik dažāda attieksme pret Latvijas pilsoņiem? Māmiņa ar bērnu, kas atbrauc no kādas Latvijas mazpilsētas, saņem daudz sliktāku attieksmi un daudz dārgākus pakalpojumus nekā kāds Rīgas narkomāns, kurš nevienu nodokli nav maksājis.
Es domāju, ka mēs visi gribam, lai nākotnē mēs varētu lepoties ar to, kāda ir Rīga. Es nezinu, kas notiks pēc gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, bet es esmu pārliecināts, ka sliktāk noteikti nebūs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labvakar, kolēģi! Skaidrs, ka par juridiskiem argumentiem... tas ir vienkārši komiski, ko tur runā. Visi saprot, visi saprot patiesās cēloņsakarības Rīgas domes atlaišanai, un ar atkritumiem tur nav nekāda sakara. Vienkārši dalās divās daļās. Vieni blefo un tēlo, ka tic tam, pārējiem nav nepieciešamības to darīt. Tas arī... tas arī viss. Skaidrs, ka ir kaut kāda politiskā apsēstība ar to, ka jums izdosies Rīgu pārņemt. Kā jau te ir teikts, manuprāt... Kā es jau šodien teicu, tā ir kļūdaina pieeja. Šī cīņa būs tāpēc, lai zaudētu. Bet - dažus vārdus par to politisko fonu. Vienkārši kaut kā tā... Dažas lietas ir izkritušas ārā no diskusijas.
Man arī... es neesmu nekāds Nila Ušakova vai Andra Amerika pārvaldes Rīgā... pārvaldīšanas Rīgā fans, absolūti ne, it īpaši pēdējos gados. Un, manuprāt, viņiem ir noticis kaut kas... Nu kāpēc tas viss tā ir? Manuprāt, tas pats, kas šeit... Ka vara un nauda, un kritiskas domāšanas trūkums, jebkādu opozīcijas argumentu neuzklausīšana noved ļoti strauji arogancē, kas... nu, kas slikti beidzas. Bet... tikai tā atšķirība tāda, ka Ušakovam vajadzēja astoņus gadus, te pietiek ar nepilnu gadu. Tā ir tāda viena būtiska atšķirība. Bet viena nianse ir ļoti interesanta tomēr...
Es saprotu, ka jums arī nepatīk, kā Ušakovs ar Ameriku pārvaldīja Rīgu. Bet tagad Ušakovs ar Ameriku ir prom. Nav svarīgi, kā to kāds traktē, kāpēc viņi ir Briselē, ko viņi tur dara. (Starpsauciens: “Bet olas palika!”) Viņi ir Briselē. Viņi... viņi ir Briselē. Bet... zināt, kas ir viņu vietā? Nu, tie, kas uz šo brīdi... tie, kas ir viņu vietā, vēl nav pat... nu, lai kādi viņi būtu, nav tiešām paspējuši neko vēl parādīt vai sastrādāt.
Bet pēc būtības kas ir viņu vietā? Kas tad šodien nodrošina to koalīciju? Kas nodrošina to koalīciju, kas šobrīd ir pie varas, ko jūs gribat atlaist? Kas tad viņu nodrošina? Draugi! (Starpsauciens.) Tā. Divi no JKP - Keišs un Kleins, ja. Viens no Attīstībai/Par! - Putniņš. Un... kā lai saka? ... Nacionālās apvienības ilggadējā kandidāte uz mēra amatu - bijusī tieslietu ministre Baiba Broka.
Klausieties! Jūs taču sevi atlaižat, jūs šodien balsojat par sevis atlaišanu, tas ir tas. Un es atbalstu sevis atlaišanu noteikti, pareizi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Vēlos papildināt nedaudz ar to, kas, no juridiskā viedokļa, iespējams... arī no konteksta nedaudz pazudis šajā visā stāstā.
Šodien ministra kungs centās mums izstāstīt tādu tēlainu... pasaku par kuģi, kurā apkalpes locekļi ir nedaudz aizrāvušies ar kaut kādām savām blakuslietām, un tikmēr kuģis kaut kā iet, tā teikt, pats par sevi.
Principā ļoti pravietiski ministrs runāja tieši par sevi. Jo viņš ir tas kuģis... nezinu - viņa ministrija vai viņš pats... un tad viņam tur dalās tie... tās personības - varbūt pavārs vai kapteiņa palīgs... Bet patiesībā... patiesība ir tāda, ka ministrs šobrīd ir aizrāvies ar politiskām spēlītēm, cenšoties tiešām attīrīt savu sponsoru laukumu un, izmantojot jaunā partiju finansēšanas likuma iespējas, ieņemt Rīgu ar visiem iespējamiem līdzekļiem, kuri ir šobrīd piešķirti viņam, pateicoties atkal vēlētāju atbalstam diemžēl.
Un kāpēc es tā uzskatu? Tāpēc, ka principā ministram tā vietā, lai spēlētu savas politiskās spēlītes, patiesībā būtu jānodarbojas ar tām lietām, kuras viņam ir jādara, - nu, jāvada tas kuģis, jāvāra ēst, jāstrādā ar matrožiem −, bet viņš to nedara. Viņš nesakārto savas ministrijas pārraudzībā esošo likumdošanu, lai gan tas ir viens no viņa primārajiem uzdevumiem.
Mēs arī Pieprasījumu komisijā šonedēļ pārliecinājāmies par to, ka ministrs ir viens no tiem ministriem, kuru dēļ ir kavējusies administratīvā reforma. Un viņš pat nav zinājis, ka daži likumi pat... nav pat izstrādāti... un palaisti kaut kur... uz Ministru kabineta sēdi.
Un vēl jo vairāk, ja mēs runājam par šo situāciju, kurā mēs visu laiku dzirdam, ka ir atkritumu krīze, ka kaut kas nav kārtībā. Mēs paskatāmies uz Saeimas šīsdienas darba kārtību, un šodien Saeimas darba kārtībā aiznākamais jautājums pēc šī ir likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, kas ir steidzamā kārtā Saeimai jāpieņem. Tie ir tie “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, kuri tik ļoti bija nepieciešami pēc šīs ārkārtas situācijas beigām, bet, nu, ministrs atkal nokavēja, viņš atkal ar kaut kādām blakuslietām nodarbojās. Jo - ko mēs varam lasīt publiskajā telpā? 11. septembris - tad, kad pirmo reizi... un dome arī šodien, sniedzot savus pirmos... beidzot pirmos... paskaidrojumus šajā lietā, norādīja: tādā situācijā, kad Konkurences padome iejaucas šādā stadijā... dome nav likumdošanas orgāns, dome nevar izdomāt sev jaunus noteikumus, dome strādā ar tiem likumiem, kuri uz šo brīdi domē... domes rīcībā ir. Tāpēc, tā kā nav regulēts nekas, ko darīt šajā situācijā, kad rokas ir sasietas, protams, jautājums ir... lūgums izsludināt šo ārkārtējo situāciju, lai varētu rīdziniekus neatstāt bez pakalpojumiem. Un, lai šo ārkārtējo situāciju, kurā notiek ārkārtas iejaukšanās procesā, kuru dome nevar ietekmēt... lai šo ārkārtējo situāciju likumiski sakārtotu, lai nerastos vairākas šādas situācijas, kuras... kura bija radusies septembrī, ministrs Juris Pūce atkal raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”... viņš kaut kā ļoti bieži tur parādās... paziņoja publiski 11. septembrī: “Mēs no ministrijas puses izmantosim šo ārkārtas situāciju”... mēs runājam par pirmo ārkārtējo situāciju... “kā iespēju virzīt atkritumu apsaimniekošanas regulējošajos normatīvajos aktos tādas izmaiņas, kas gan nodrošinātu konkurences vidi, gan arī nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanu pēc šī trīs mēnešu perioda.”
Godātie kolēģi! Kurš tad nav izpildījis savus pienākumus? Kurš tad ir aizrāvies ar šīm politiskajām spēlītēm? Kurš tad nevada to kuģi tur, kur tam kuģim ir jāiet?
Mēs lasām arī anotācijā... tiešām, šī likumprojekta anotācija arī nosaka, ka šie noteikumi ir nepieciešami pagaidu tiesiskā regulējuma sakārtošanai Rīgas pašvaldības teritorijā atkritumu apsaimniekošanas jomā pēc Latvijas Republikas Saeimas atbalstītā valdības rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” beigām... kā arī tādu ārkārtējo situāciju risināšanas regulējumu, kas piemērojams visām ārkārtējām situācijām. Nu, nedaudz ir aizkavējies šis likumprojekts - godātie kolēģi, vai jums nešķiet?
Tāpēc es uzskatu, ka šajā situācijā ministram būtu jānāk šeit un jāskaidro, ar ko viņš bija aizrāvies visu šo laiku, ka ir palaidis garām gan Administratīvās atbildības likumu, gan arī šo likumu... kas bija viņa tiešais pienākums... ka viņam bija jānāk septembrī ar šo likumprojektu šeit, uz Saeimu, un jāsakārto. Jo mēs zinām, ka arī septembrī ministrs teica: “Problēma nav atkritumos, problēma ir likumos.” Bet šodien viņš to ir aizmirsis.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka man jums ir ieteikums par to, ko jums darīt tālāk ar visa tā tiesiskuma, tā teikt, galvenām amatpersonām. Es domāju, ka jums vajag Mārtiņu Bondaru, a. k. “MMM”, iecelt gan par ģenerālprokuroru, gan par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Es domāju, ka viņš varētu lieliski tikt galā ar absolūti visiem, tā teikt, tiesiskuma aspektiem un problēmām mūsu valstī.
Lemberga tiesvedība... tur kādi 10 gadi. Bondara kungs tiks galā dienas laikā. (VARAM ministrs J. Pūce: “Gatavs!”) Viņš... dienu iepriekš viņš paziņos par to, ka tur ir, tā teikt, apsūdzētais, un dos dienu, lai katra puse sagatavotos. Labi. Viena puse jau, protams, būs sagatavota kārtīgi iepriekš. Tad tiesas sēdes viņam droši vien būs tad, kad ir pusdienas pārtraukums. Viņš dos kādas divas minūtes prokuroram, divas minūtes apsūdzētajam, un viss. Spriedums gatavs! (Dep. J. Iesalnieks: “Efektīvi!”) Ko tur tagad... ko tur klausīties kaut kādas detaļas?! Jā, protams, Bondara kungam kā... gan kā prokuroram, gan kā tiesnesim spriedums jau zināms iepriekš, tāpat kā viņa kolēģiem, absolūti visiem, spriedums jau ir zināms. Kas ir vainīgs - jau ir zināms. Ko tur klausīties, iedziļināties kaut kādās detaļās, tas taču viss ir... Tas pavisam nav bezkompromisu tiesiskums, tas ir vienkārši tiesiskums. Bezkompromisu tiesiskums ir pavisam - pavisam! - cits.
Tātad... Bondara kungs! Es jums atgādināšu par to, kas tad tiešām ir noticis tajā komisijā. Mums ir anotācija, ko VARAM... Esmu absolūti pārliecināts, ka no šīs koalīcijas neviens to nav izlasījis. Es jums vienu daļu nocitēšu. Tāds, tā teikt, varam pierādījumu līmenis.
Labi, pirmais punkts ir vienkārši lirika absolūti. Pašvaldība, pašvaldību harta, bla-bla-bla... Laikam vajag aizpildīt kaut kādu lapu skaitu. Otrais punkts. Otrais punkts... Tātad varam ir konstatējusi vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus pašvaldības darbības jomās. Pārkāpumi izdarīti vairākkārtēji un sistemātiski visā 2017. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās Rīgas domes darbības laikā.
Loģiski būtu pateikt konkrēti, kādi ir tie pārkāpumi. Tagad klausieties! (Starpsauciens.) “VARAM tika saņemti daudzi privātpersonu, tiesībsarga un Rīgas domes deputātu iesniegumi, kuros norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem.” (Smiekli.) Piemēram, fiziskās personas 2019. gada 29. jūlija iesniegums, fiziskās personas 2019. gada 27. augusta iesniegums (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.) un tā tālāk, un tā tālāk. Tas ir tāds... tie ir tie pārkāpumi! Iesniegumu līmenī! VARAM ir saņēmusi iesniegumus, saprotiet!
Mēs uzdevām jautājumu Juridiskajam birojam: kā mums rīkoties šajā situācijā? Juridiskā biroja atbilde bija sekojoša: jums, cienījamie deputāti, ir divi posmi, kā jums jāstrādā. Pirmajā posmā jums ir jānoskaidro, kādi ir tie tiešie pārkāpumi, par kādiem pārkāpumiem ir runa. Jums jānoskaidro šo pārkāpumu fakti. Un tikai tad, kad jūs šos pārkāpumus esat konstatējuši, runājot par konkrētiem likumiem, konkrētiem likumu pantiem, daļām un tā tālāk, - tikai tad jūs varat pāriet pie otrās daļas - politiskas izvērtēšanas, cik smagi ir tie pārkāpumi. Vai tie ir pietiekami, lai atlaistu Rīgas domi, un tā tālāk.
Mums, kolēģi, komisijas sēdes laikā, tā kā anotācijā nekāda šāda uzskaitījuma nav... Šeit ir viss tā - saņemta iesnieguma līmenī. Mums tas prasīja stundu... mums stunda aizgāja uz to, lai no VARAM pārstāvjiem izspiestu - burtiski izspiestu! - pantu uzskaitījumu. Tad mēs mēģinājām organizēt procesu, lai viņi pateiktu, kāds ir pārkāpums konkrēti, lai Rīgas dome atbildētu, lai Juridiskais birojs pateiktu, ka piekrīt, ka pārkāpums ir. Jo birojs pateica, ka viņi nevar neko pateikt. Es vairākkārt mēģināju to darīt, Bondara kungs! Ko jūs izdarījāt? Jūs izbeidzāt komisijas sēdi. Nekādas izskatīšanas pēc būtības nebija.
Punkts. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Tomēr ir lietas... Es domāju, ka viss Saeimas sastāvs jau ir pieņēmis lēmumu, kā balsos. Un neatkarīgi no tā, kas notiek šajās debatēs, es domāju, šīs debates ir vairāk jau... viens ir skaidrs - šis likumprojekts... likums nonāks Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa to vērtēs.
Un šīs debates, kā jau iezīmēja referents Šteina kungs, patiesībā jau ir atreferējums Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri vērtēs šo īpašo situāciju. Un tas, kādā veidā likumdevējs pieņem likumus. Protams, skatoties uz to, kādā veidā likums tiek dzīts cauri Saeimai, ir pilnīgi skaidrs, ka Saeimas deputāti nav lasījuši Valsts prezidenta atsūtīto vēstuli, kur viņš jau kā ar mietu norāda to, ka ir tomēr jāievēro labas likumdošanas principi un šis ir jo īpaši svarīgs brīdis tam.
Bet es gribētu runāt par likumprojekta iesniedzējiem - VARAM - un viņu izpratni par likumu ievērošanu. Lai vai kā... dīvaini, manuprāt, VARAM ir vienīgā ministrija no visām ministrijām, kur ministrs aizstāv savu godu līdz galam. Piemēram, Saeimas deputāti vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā... sākotnēji - pie pašas ministrijas, norādot uz to, ka ministrija savā rīcībā neievēro Publisko iepirkumu likuma normas. Un kāds tam rezultāts? Iepirkumu uzraudzības birojs pretstatā VARAM tomēr saklausīja un šobrīd veic pārbaudi par jūsu darbībām. Būs rezultāts, redzēsim, kuram izrādījās taisnība.
Par ministra rīcību attiecībā uz Ikšķiles pašvaldību - arī šo jautājumu jau vērtē Satversmes tiesa.
Attiecībā uz ministra rīcību par Rīgas domes priekšsēdētāja atlaišanu - šis jautājums ir tiesā, un, manuprāt, tas liecina, ka ne vienmēr ministram ir taisnība un šīs ministra darbības ir galējas. Normālā kārtā tās nav iespējams atrisināt, un tās nonāk vai nu tiesā, vai... (Dep. J. Iesalnieks: “Nespried...!”) Es nespriežu tiesas vietā... nekādā gadījumā. Es tikai norādu uz to, ka ministra rīcība ne pirmo... Šī nav, manuprāt, pēdējā reize, kad ministrs ar savu... nu, teiksim tā, augstprātīgo attieksmi, saprotot, ka Saeimā vairākuma balsis ir un no amata viņu neviens neatcels, neskatās kritiski uz to, ko dara paša ministrija, un izmanto iespējas, nonāk tādās divdomīgās situācijās gan par paša ministrijas vadītajiem iepirkumiem (tā kā būtu jāpaskatās no sākuma pašam uz sevi), gan arī jau par pieņemtajiem lēmumiem. Jo īpaši tāpēc, ka ministra pieņemtie lēmumi ir jau šobrīd apstrīdēti tiesā un tiesa skata tos.
Būtu bijis pareizi, ja arī Saeima būtu izskatījusi jautājumu - tik svarīgu jautājumu! - atbilstoši labai likumdošanas praksei, kas diemžēl šeit nav noticis. Es uzskatu, ka šis balsojums ir politiski motivēts, un tie, kas balsos politiski šodien par Rīgas domes atlaišanu... Tas balsojums nebūs balstīts, kā tam jābūt, uz likuma pārkāpumiem... Te arī debatēs tas izskan. Tas pārsvarā ir politisks, un politiski man arī var daudz kas nepatikt, var viena otra doma nepatikt, bet es nekad neuzdrošināšos kāpt tribīnē un vienkārši politiski pateikt: “Redziet, mēs varam nobalsot, balsosim!” Ja nav likuma pārkāpuma, to nedrīkst darīt! Un šajā gadījumā, es domāju, ministrija un valdošā koalīcija... varbūt ne pilnā sastāvā, bet nu daļējā sastāvā... šodien ļoti augstprātīgi pārkāpj likumu un viņiem uzticēto mandātu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Vēl, kolēģi. Tas, ka ministrs šodien mums ļoti daudz gari un plaši stāstīja par likumu nepildīšanu. Tad, protams, es arī vēlētos atgādināt ministram, ka, ja nemaldos, viņš kā valdības pārstāvis noteikti ir skatījis arī mediķu algu jautājumu un, visticamāk, arī ir pārkāpis likumu, balsojot “pret” mediķu algu celšanu, tātad nobalsojot par tādu budžetu, sagatavojot tādu budžetu, kas ir pretrunā likumam.
Bet, redziet, nav jau neviena, kas ministram to aizrāda, un nav jau neviena, kas ministru atceļ no amata tādā kārtībā, kādā ministrs ir paredzējis atcelt no amata 60 tautas vēlētus deputātus. Un tiešām, kā jau mans kolēģis teica, ir jāskatās vairāk... tiešām ir jāskatās spogulī.
Un vēl. Es vēlos atgādināt to, ka VARAM... ministrija, manuprāt, ir ļoti sliktā stāvoklī. Tas pasākums, ko šobrīd VARAM īsteno, - nu, nedaudz tā ir spalvu spodrināšana, un nedaudz tā ir tāda... dūmu aizsegs, jo patiesībā jau ministrijā drīz varētu būt ļoti lielas problēmas, jo OECD un Eiropas Komisija ir ļoti negatīvi izteikusies par Eiropas mērķu izpildīšanu un ministrija šajā situācijā ir galvenā atbildīgā, un sankcijas, kas varētu sekot par šo bezdarbību, nu, protams, atspēlēsies uz mums visiem. Un kas tiek pārmests? Tā ir atkritumu apsaimniekošanas sistēmas organizēšanas... slikta organizēšana, tātad nepietiekama statistika, neskaidrs atbildības sadalījums starp ministriju, nozari un pašvaldībām un arī sistēmiskas pieejas neesība. Mēs arī principā šodien par to pārliecinājāmies, ka ir kaut kāda grābstīšanās gar kaut kādām tēmām, bet sistēmiska ministrijas politikas vadība attiecībā uz reformām neeksistē. Administratīvās atbildības likums, atkritumu jautājuma sakārtošana nav ministrijas prioritāte. Bet kas tad ir ministrijas prioritāte?
Kā mēs redzējām no budžeta debatēm, ministrijas prioritātes ir noslēpt algu celšanu zem dažādiem nosaukumiem, apmaksāt sev futbola laukumus un, protams, iegrābties dabas resursu nodoklī, sadalot to savās interesēs. Tas ir ministrijas interesēs, un par to jau cīnās ministrs, ne jau par to, kas viņam varbūt nav īpaši interesanti. Jā! Likumu sakārtošana un tālāka sistēmas sakārtošana - nē, tas nav interesanti! Un tāpat arī, protams, ministru daudz vairāk interesē... tā vietā, lai sakārtotu jautājumus par administratīvo teritoriju reformu, viņu vairāk interesē braukāt, filmēties un stāstīt par to, cik viņš ir labs, un atbildēt uz telefona zvaniem, kuros viņš vienkārši skaidro, ka, redziet, reforma ir laba, jūs esat muļķi.
Tāda ir ministra pieeja, tā ministrs izklaidējas, un tā ministrs... neko nedara! Tā ka ministram tomēr ir jāskatās vairāk uz sevi spogulī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mūrnieces kundze, es jūs lūdzu noņemt tos pīkstuļus, kas ir zālē, citādāk es pats nedzirdēšu, ko es runāju. (Starpsaucieni: “Nekas nepīkst!”)
Es gribētu izteikt pāris argumentu par un pret Rīgas domes atlaišanu. Bet, pirms es to sāku darīt, es gribētu visu Latvijas sabiedrību informēt, ka tāpēc, ka Juridiskais birojs, riskējot ar savām darbavietām un ar savām prēmijām uz Ziemassvētkiem, šodien pateica juridiski korektu viedokli par to, ka sagatavotais likumprojekts ir juridiski nekvalitatīvs... jurist Juri Pūce... visticamāk, šajos Ziemassvētkos prēmijas nesaņems. Un tas ir jāzina visai sabiedrībai! Un opozīcijai ir pienākums šādā brīdī aizstāvēt Juridisko biroju, lai šī iemesla dēļ Juridiskajam birojam prēmijas neatņemtu. (Aplausi.)
Argumentējot par un pret, es gribu nosaukt vairākus “pret” un vienu “par”. Un tad es pateikšu, kā es balsošu šajā balsojumā.
Argumenti “pret” ir vairāki.
Un sākšu ar manu kursa biedru, ar kuru es Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pirmajā kursā iestājos vienlaicīgi, tas ir ministrs Juris Pūce. Mēs šajā kursā iestājāmies kopā ar Jura Pūces klasesbiedru Edgaru Jaunupu. Mēs bijām vienā kursā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Un tas, ko es varu pateikt godīgi un ko zina arī Juris Pūce (un es tev to varu pateikt sejā) - no 18 gadu vecuma tu, Juri, vienmēr esi bijis Edgara Jaunupa marionete. Vienmēr! Tu vienmēr esi izpildījis to, ko ir prasījis Edgars Jaunups. Pateicoties Edgaram Jaunupam, tu biji Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tāpēc ka biji klasesbiedrs un labākais draugs. Arī Latvijas Universitātē amatus ieņēmi šī iemesla dēļ. Un secīgi tas attiecas arī uz laikposmu, kas ir tagad, kad ministrs Juris Pūce ir ministra amatā, jo tava biroja vadītāja ir Edgara Jaunupa bijusī draudzene Laila Spaliņa. Un tā, protams, nav nejauša sakritība.
Kāpēc Jurim Pūcem ir vajadzīga Rīgas domes atlaišana? Un tas arguments “pret” ir tas, ka galvenais, ko liek šobrīd sabiedrībai priekšā, ka Rīgā ir atkritumu krīze. Ticiet man, tad, kad Rīgas dome tiks atlaista, tad atkritumus Rīgā izvedīs tāda kompānija kā “Tīrīga”. “Tīrīga”! Atcerieties šos vārdus un pieminiet to, ko es saku no Saeimas tribīnes!
Kas ir “Tīrīgas” it kā patiesais labuma guvējs? Tas Guntars Kokorevičs... vai Attīstībai/Par!, es nezinu, biedrs, vai tā “Latvijas nākotnes foruma”, kas kādreiz bija Attīstībai/Par!, viens no vadītājiem... uzstājās konferencēs. Uz kuru ielu iet Guntars Kokorevičs? Uz Dzirnavu ielu 36 pie Andra Šķēles, starp citu.
Un tas ir tas iemesls, kāpēc vajag atlaist Rīgas domi, lai atkritumu biznesu Pūces kungs ar Jaunupa kungu, visticamāk, varētu novirzīt vienai konkrētai kompānijai. Starp citu, runājot par Jaunupa kungu, kurš ne dienu, kā man ir zināms (varbūt es kļūdos, ja kāds var, var palabot), nav bijis kāda liela privāta biznesa īpašnieks, bet ir varējis atļauties dzīvot kā miljonārs visus šos daudzos gadus, esot pietuvināts politikai. Es nenoliedzu, ka Jaunups varētu būt netalantīgs, protams, viņš ir talantīgs cilvēks. Bet viņa turīgums, man rodas aizdomas, ir radies politiskas korupcijas rezultātā. Juri Pūce, tas ir tavs labākais draugs un cilvēks, kura padomos tu klausies visvairāk - arī attiecībā uz Rīgas domes atlaišanu.
Starp citu, es atgādināšu, ka tieši Jaunupa kungs ir viens no galvenajiem personāžiem tā saucamajās “Taureņu” pirts sarunās, kuras neatklāja sabiedrībai Juta Strīķe, starp citu, bet atklāja Straumes kungs tad, kad KNAB mainījās vadība, un kā rezultātā Latvijas Bankā mēs beidzot tikām pie vadītāja, kuram nav korupcijas ēnas pār plecu.
Šajā konkrētajā gadījumā es gribu atgādināt vēl arī to, ka Pūces kungs... Es varu kļūdīties (tā ir sena vēsture), bet mana atmiņa kaut kā liek domāt, ka Pūce ir bijis tādas... vienas no pirmajām Šlesera partijām dibināšanas kongresā. Bija tāda situācija, Juri! Tu biji Šlesera partijas kongresā. Un, ja mēs atgriežamies pie “Tīrīgas”, kaut kā atkal ir nejauša sakritība. (Dep. J. Urbanovičs: “Ai, ai, ai! Eh!”)
Ir vēl viena lieta, ko es gribu šajā kontekstā pateikt. Jūs par Rīgas domes mēra kandidātu esat izvirzījuši Mārtiņu Staķi un lamājat opozīciju, lamājat SASKAŅU, par kuru man arī būs atsevišķs stāsts, un lamājat ZZS.
Es paskatījos Mārtiņa Staķa deklarāciju, divus punktus. Man ļoti divi punkti patika. Viens no šiem punktiem bija: Mārtiņš Staķis ir ziedojis Zaļo un Zemnieku savienībai. Viņš ir Zaļo un Zemnieku savienības ziedotājs. Viņš ir jūsu mēra kandidāts! (Smiekli. Starpsaucieni.)
Otra lieta, kas man likās ļoti dīvaina - kā parasti adekvāti un normāli cilvēki nerīkojas. Mārtiņa Staķa uzkrājumi ir aptuveni 10 tūkstoši eiro, bet ziedojis Attīstībai/Par! viņš ir 38 tūkstošus eiro. Faktiski lielāko daļu savu iekrājumu atdevis partijai. Parādiet man vienu personu pasaulē, kas visu, kas viņam pieder, atdod partijai! (Dep. A. Muižniece smejas un paceļ roku.) Vai tas nav jautājums par politisko korupciju, un vai tas nav jautājums, ka patiesībā šo naudu Mārtiņš Staķis nav ziedojis no sevis, bet viņam to ir iedevis kāds cits. Tāpat kā savulaik Edgars Jaunups man ir piedāvājis ziedot tai pašai organizācijai, iedodot konkrētus naudas līdzekļus. (Starpsaucieni. Dep. J. Urbanovičs: “Eu! Bet tā jau ir...”)
Tas, ko es vēl vēlos šajā konkrētajā sakarā pateikt. Pirms... Tas bija pagājušā... tas nebija šī gada vasarā, bet tas bija pagājušā gada vasarā. Mēs braukājām ar organizāciju, kuru tūlīt uzmetīs tās priekšsēdētājs, pa Latviju un stāstījām cilvēkiem, ka te būs labāka dzīve. Pēc tam, protams, notika tas, kas visai sabiedrībai ir zināms, bet toreiz šīs partijas vadītājs, nesaukšu viņu vārdā, cilvēkiem stāstīja, ka ir divas SASKAŅAS: ir viena SASKAŅA, kas ir Saeimā, un otra SASKAŅA, kas ir Rīgas domē. (Starpsaucieni: “Labrīt!”; “Protams!”) Un es viņam varu pilnībā piekrist. Viņš to ir aizmirsis. (Starpsauciens: “Taisnība!”) Viņš to ir aizmirsis, ko viņš stāstīja cilvēkiem, - ka tā saskaņa, kas ir Saeimā, pilnībā atšķiras no tās saskaņas, kas ir Rīgas domē.
Viņš droši vien ir aizmirsis, ka tas, kas balsos šodien “par” Rīgas domes atlaišanu, ir deputāts Blumbergs no KPV LV, kurš faktiski ir pievienojies JKP un kura biznesa partneris ir ziedojis Šleseram. (Smiekli.) Wow! Un jūs runājat... jūs te runājat, ka tās Šlesera olas tagad stāv uz tribīnes, bet patiesībā (Smiekli.)... patiesībā viņas ir kaut kur tur noziedotas... tajos... tajos stūros, kur ir ministrs Pūce, vai tur, kur ir deputāts Blumbergs. (Starpsaucieni. Smiekli.)
Attiecībā uz Rīgas domes atlaišanu ir pilnīgi skaidrs, ka Saeima ir pārkāpusi visu, ko varēja pārkāpt, - visas procedūras, visas, visu iespējamo. Neviens oligarhs, neviens korumpants, neviens nav pārkāpis tik daudz likumu, cik Saeima ir pārkāpusi. Un tas, kas ir likumpārkāpējs, šodien saka, ka viņš kaut ko atlaidīs, moralizējot no šīs tribīnes par to, kā ir strādājusi Rīgas dome.
Es negribu aizstāvēt Rīgas domi, jo ir viens arguments, kāpēc es balsošu “par” Rīgas domes atlaišanu, lai gan man kā cilvēkam ar juridisku izglītību derdzas tas process, tas veids, kādā jūs to virzāt. Man derdzas viss, kas ir bijis Rīgas domē, un man derdzas viss, ko es redzu šeit, Saeimā. Tā korupcija, ko es redzu šeit, Saeimā, tas tiesiskais nihilisms, ko es redzu šeit, Saeimā, - man tas viss derdzas! Bet es balsošu “par” Rīgas domes atlaišanu, jo man ir viens arguments, kāpēc es to darīšu. (Starpsauciens.)
Un tas arguments ir šāds: Rīgas dome ir jāatlaiž - tieši tāpat kā ir jāatlaiž šis parlaments. Šis parlaments ir jāatlaiž vēl ātrāk nekā Rīgas dome. Rīgas dome ir jāatlaiž, tāpat kā šis parlaments, tā iemesla dēļ, ka, ja parlaments vai Rīgas dome būtu privāts uzņēmums un ja šāds uzņēmums tiktu pārvaldīts tā, kā tiek pārvaldīts parlaments vai Rīgas dome, tad šāda vadība nekavējoties tiktu patriekta. Šāda vadība, kas ir korumpēta, kas krīt ceļos kā Daniels Pavļuts pirms nedēļas.
Un, ja mēs gribam vēl vienu argumentu, - KPV LV jeb “Kapi LV” šodien ir pelnījusi šo zaudējumu šajā balsojumā tieši tā iemesla dēļ, ka pagājušajā nedēļā jūs pārdevāt faktiski piecas balsis tāpēc, ka Pavļuts lūdza Pucena roku. (Smiekli. Starpsauciens: “Gluži kā tev!”)
Un tas, protams, ir piedienīgi Attīstībai/Par!, viņiem ir nosliece uz šo virzienu. (Smiekli. Starpsauciens.)
Bet jautājums ir pavisam cits. Tas, ko jūs pagājušajā nedēļā neizturējāt... un... Proti, saliecot savu mugurkaulu, jūs šodien zaudējat spēli. Un jūs to zaudēsiet arī turpmāk.
Jā, Rīgas dome ir jāatlaiž, manā ieskatā. Un tā ir jāatlaiž vēl pēdējā iemesla dēļ - tāpēc, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās uzvarēs personu grupa, politiski aktīva personu grupa, kuru atbalstīšu tieši es. (Starpsaucieni: “O-o-o-o-o!”)
Rīgas dome ir jāatlaiž tā iemesla dēļ, ka tas būs sākums arī Saeimas atlaišanai. Jo tādā tiesiskajā nihilismā, kā strādā šī “bezkompromisu tiesiskuma” koalīcija, kas vienkārši uzspļauj visam... Viņi uzspļauj Kārtības rullim, viņi uzspļauj Satversmei, viņi saka šodien no tribīnes, ka Rīgas dome pārkāpj Satversmi. Ja mēs gribam juridiskus argumentus, tad Satversmi pēc savas būtības var pārkāpt tikai valsts, jo valstij ir pienākums nodrošināt, ka katram ir tās tiesības, kas ir ierakstītas Satversmē.
Pabeidzot. Uzrakstīt nekvalitatīvu dokumentu, kuru izgrūst vienā nakts stundā... Jums ir ierasts strādāt nakts stundās. Jūs vienmēr... nakts stundās vai pilnmēnesī. Pilnmēnesī vai nakts stundās. Tas ir tas laiks, kad jūs ļoti intensīvi pieņemat likumus. Ļoti žēl, ka jūs nakts stundās neesat gatavi strādāt mediķu dēļ, skolotāju dēļ, ugunsdzēsēju dēļ, policistu, pensionāru, visu pārējo dēļ. Jūs nakts stundās varat sev septiņkārt palielināt finansējumu, lai Pavļuts atkal varētu skatīties NBA savā datorā. (Dep. J. Iesalnieks: “Mums ir garlaicīgi gaidīt! Runā!”) Un tieši tāpēc ir jāatlaiž dome.
Pabeidzot. Iesalnieka kungs, es saprotu. Es gribu salīdzināt šo parlamentu, šo koalīciju ar filmu “Vella kalpi”. Atceraties tādu filmu? Tajā bija tādi Rīgas birģermeistari, kas skrēja pie svešiem - pie zviedriem - ar tām Rīgas atslēgām. Jūs esat tādi, kas skrien pie citām valdībām ar tām atslēgām. Jūs tās nesat tur. Jūs neaizstāvat savu valsti. Jums ir tā kalpu domāšana, upuru domāšana, jo patiesībā, lai arī kā jūs man runātu pretī šeit un kliegtu no vietas, jūs gaidāt, lai uzkāpju tribīnē un jūs mazliet palamāju. Jūs no tā gūstat baudu, arī tajā skaitā jūs, Iesalnieka kungs. Tas viss saskan. Tas viss iet kopā - sponsoru intereses, ārvalstu intereses, bet ne Latvijas intereses, ne tiesiskuma intereses.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Viens no pārkāpumiem, ko VARAM ir identificējusi Rīgas domes darbā, ir tas, ka Rīgas dome 2013. gada 17. decembrī pieņēma saistošos noteikumus Nr. 90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi”. Tomēr tajos nav iekļautas visas pašreiz spēkā esošās normatīvajos aktos noteiktās prasības atkritumu apsaimniekošanai pašvaldībā, par ko VARAM vairākkārt ir norādījusi domei.
Nākamais. Šis un pārējie pārkāpumi, kas ir anotācijā minēti, ir izdarīti vairākkārtīgi un sistemātiski visā 2017. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās Rīgas domes darbības laikā. Un tad tālāk. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja Juris Pūce no Latvijas Reģionu apvienības un partijas “Latvijas attīstībai” kopējā saraksta un tika ievēlēts pašvaldībā. 22. jūnijā kļuva par Rīgas domes deputātu, bija partijas “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcijas vadītājs.
Un šajā kontekstā man ir tikai divi jautājumi. Viens - cik reizes un kādas bija iniciatīvas no deputāta un frakcijas vadītāja Jura Pūces, lai sakārtotu šos saistošos noteikumus, strādājot domē? Un otrs. Ja nu nekas netika darīts šajā jautājumā, vai Juris Pūce atlaidīs arī sevi? (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Likumdošanas debates un diskusijas ir ļoti nopietna lieta, ļoti interesanta lieta, bet ļoti neauglīga lieta.
Kādreiz viens Latvijas politiķis - gudrs politiķis! - ir teicis, ka Saeima nav īstā vieta politiskām un likumdošanas debatēm. Godīgi sakot, man ir ļoti žēl, ka ar katru dienu es piekrītu tai domai vairāk un vairāk.
Bet šodien es gribētu teikt ne “par”... ne “par”, ne “pret” attiecībā uz argumentiem, kas izskanēja; es gribu atgādināt katram, ka drusku vairāk nekā gadu atpakaļ katrs no mums ir devis svinīgo solījumu, un tas solījums nebija partijai, tas solījums nebija frakcijai, tas bija solījums Latvijas tautai - strādāt pēc labākās apziņas, ievērojot Satversmi un Latvijas likumus.
Tāpēc es aicinu katru no jums, pirms jūs spiedīsiet pogu, padomāt un atcerēties, ka tā nav partijas atbildība, tā ir mūsu... katra no mums individuālā atbildība par labāku dzīvi, par labāku likumdošanas praksi, par sevi un par mūsu tautu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Es runāšu par tām lietām, par kurām vēl nav runāts.
Vispirms par procedūru. Papildus tiem pārkāpumiem, uz kuriem ir norādījis Juridiskais birojs... Es gribētu norādīt, kādā veidā šis likumprojekts pašlaik tiek skatīts. Proti, jūs to pēkšņi iemetāt darba kārtībā, pateicāt, ka tas būs jāskata, bet mums netika nodrošināta iespēja, lai mums būtu šis likumprojekts, tas ir, jūs piespiedāt deputātus tagad debatēt un balsot par likumprojektu, kas deputātiem nemaz nav pieejams. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Runājot par procedūru. Par šo īpašo, īpašo gājienu, kas tika izpildīts, - ka šis likumprojekts, kurš pēc piederības būtu... bija jāatdod Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, tika atdots pavisam citai komisijai, kurai ar to vispār... nav nekādas kompetences. Es vēlētos jums norādīt, ka Satversmē ir diezgan skaidri noteikts... Satversmes 25. pants: “Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus.” Tātad tā jēga ir šāda: lai mēs varētu kvalitatīvi pieņemt likumus, lai mēs varētu rūpēties par sabiedrības interesēm un pildīt savā zvērestā noteikto, proti, pieņemt likumus godprātīgi un pēc labākās apziņas, tika izveidotas komisijas - katra ar konkrētu uzdevumu, katra ar konkrētu specializāciju. Savukārt ko izdarāt jūs ar šo likumprojektu? Ja jūs to tik tiešām vēlējāties pieņemt kompetenti, atbilstoši sabiedrības interesēm... Jūs - tieši otrādi - šo likumprojektu atdevāt komisijai, kurai ar to nav nekāda sakara vispār, kurai nav šīs atbilstīgās kompetences. Jautājums - kāpēc? Jautājums, protams, ļoti vienkārši ir atbildams, iepazīstoties ar šo likumprojektu pēc būtības, jo tas ir tik nejēdzīgi sagatavots, ka komisija ar atbilstošu kompetenci nekad to nevirzītu uz balsošanu Saeimā. Un tāpēc, lai šo apmānu jūs varētu īstenot, jūs izvēlējāties komisiju, kurai nav sajēgas par to. Tātad - lai šis lēmums būtu nevis tiesisks, bet politisks, labi zinot, ka tiesiski jūs to nespētu pieņemt Saeimā. Tas - runājot par procedūru.
Tagad - runājot pēc būtības. Klausoties visas šīs debates, nevilšus nāk prātā seno grieķu filozofu... šī sacensība - viņi sacentās, kurš pierādīs lielāko absurdu. Un viens no šiem stāstiem bija, ka viens no filozofiem mēģināja pierādīt, ka zaķis nekad nepanāks bruņurupuci. Jo, redziet, kamēr zaķis būs aizskrējis... teiksim, ja bruņurupucis ir metru priekšā, tad, kamēr zaķis būs to metru noskrējis, bruņurupucis jau būs parāpojis uz priekšu 10 centimetrus. Kamēr zaķis noskries šos 10 centimetrus, bruņurupucis atkal vairs nebūs tanī vietā, jo viņš jau būs norāpojis vēl pāris centimetru uz priekšu. Un tā zaķis nekad viņu nevarēs panākt.
Tā doma... absurda doma gāja vēl tālāk. Kāds grieķu filozofs pat centās pierādīt, ka kustība vispār nav iespējama, ka bulta nekad nespēs lidot. Jo, pirms bulta varēs nolidot savu ceļu, tai jānolido pusceļš, bet, lai nolidotu pusceļu, viņai būs jānolido ceturtdaļceļš. Un, tā bezgalīgi samazinot, iznāk, ka bulta nemaz... nekādi nevar izkustēties, jo visu laiku būs kaut kāds ceļš, kuru tā nepaspēj veikt; citiem vārdiem, - ka kustība nav iespējama. Kā tanī debatē uzvarēja viņa oponents? Viņš nesāka vispār debatēt. Viņš vienkārši piecēlās un sāka staigāt. Tas ir, atbildot par to, vai Rīgā ir atkritumu krīze. Nu, jebkurš, kas paskatīsies, skaidri zina, ka nekādas krīzes nav. (VARAM ministrs J. Pūce: “Tāpēc ir sofisms!”) Jūs nodarbojaties ar šo sofismu, jo to savādāk nevarat pierādīt.
Tagad interesanta nianse. Kāpēc jūs esat izvēlējušies šādu interesantu... likuma... šo iemeslu, kā atlaist Rīgas domi. Tātad jūs te nākat runāt par visu ko - par korupciju, par nanoūdeņiem, par “Rīgas satiksmi”. Lasām likumprojektu: nekā tur tāda nav. Vienīgais, kas tur ir minēts, tas ir par to, ka Rīga nespēj veikt savu autonomo funkciju, tas ir, nodrošināt atkritumu savākšanu.
Tas viss atgādina, ziniet, man anekdoti no vienas blakusvalsts. Mēģināšu pastāstīt mūsu kontekstā. Notiek debates, zvana iedzīvotājs, lai uzdotu jautājumu. Viņš stāsta savu situāciju. Viņš saka: “Pie mums, ciemā, nav ūdens, kanalizācija nestrādā, sabiedriskais transports arī nestrādā. Slimnīcu aiztaisīja. Mēs līdz citai slimnīcai nevaram tikt. Visa nauda aiziet nesamērīgi dārgiem komunālajiem pakalpojumiem. Ātrā palīdzība pie mums nebrauc. Šajā sakarā man ir jautājums: “Kāpēc mēs neratificējam Stambulas konvenciju?”” Tas ir apmēram... tādas ir šīs debates... pilnīgā bezsakarā runā par vienu, bet nerunā par likumprojektu.
Pasakiet, Pūces kungs, kāpēc jums ir vajadzīga steidzamība šim likumprojektam, ja Rīgā nekādas reālas krīzes nav? Mēs varam mierīgi to skatīt. Varbūt tas patiesais iemesls ir tieši tāds pats, kā bija ar ostām: jūs stāstāt vienu, bet tā piesegā patiesībā ir pavisam citi mērķi. Nu, konkrēti, kā bija vakar. Jūs teicāt: “Mums ir steidzami jāpieņem šis likumprojekts.” Bet jūs noklusējāt, kāpēc tas ir vajadzīgs - par šīm kapitālsabiedrībām. Tāpēc, ka jūs zinājāt, ka tūlīt iegansts, kāpēc tas viss ir vajadzīgs, tiks atcelts, jo principā Amerika jau bija nolēmusi - visas sankcijas mēs no ostas noņemam. Šis likumprojekts nebija vajadzīgs.
Jums steidzami vajadzēja to dzīt cauri tāpēc, ka jūs gribējāt tā piesegā izdzīt cauri šo iespēju ostas privatizēt. Tagad, kad šis mēģinājums ir izgāzies, es jau dzirdu, kuluāros saka: “Ai, nu, pie velna, nav mums vajadzīgas vairs tās kapitālsabiedrības ostām.” Līdzīgi ir arī ar šo Atkritumu apsaimniekošanas likumu.
Kolēģi! Vai nu jūs to paši nesaprotat, vai vienkārši kaut kā neveikli mēģināt no mums noslēpt, kāpēc tiek runāts tieši par atkritumu apsaimniekošanu, kāpēc ir vajadzīga šī steidzamība, jo patiesībā nekādas krīzes Rīgā nav. Ļoti vienkārša atbilde! (Starpsauciens.) Ļoti vienkārša atbilde, Pūces kungs, neuztraucieties tā! Es jums paskaidrošu. Tā, lai visiem būtu skaidrs. Tāpēc, ka jāpagūst par jaunu uztaisīt atkritumu apsaimniekošanas konkursu, jo, nedod, Dievs, ja tagad pēkšņi viss atrisināsies bez jums. Tāpēc jums steidzami vajag pārņemt šo, lai jums būtu šī politiskā ietekme. Jūsu kolēģi naivi jūs atbalsta... Varbūt viņi ne naivi atbalsta, varbūt viņi arī šinī procesā ir iesaistījušies. Bet patiesībā iemesls ir ļoti vienkāršs - jūs gribat uztaisīt jaunu politisko “jumtu”, un lai šis pasākums notiktu jau jūsu pārziņā.
Tāpēc uz otro lasījumu es piedāvāšu, ka mēs šinī likuma mērķī godīgi ierakstām, kāds ir šis mērķis. Ka mērķis ir tieši šis - lai atkritumu apsaimniekošanas iepirkums notiktu pareizajā politiskajā piesegā. Un nestāstiet, ka jums rūp Rīgas liktenis! Ja jums tas rūpētu, šis cirks nebūtu vajadzīgs. Jūs vienkārši nāciet un strādājiet, jums tādas iespējas ir! Rīgas domē vara mētājas pie jūsu kājām. Tie, kas ir jūsu bijušie deputāti, kas tagad ir neatkarīgie, viņi ir skaidri to definējuši. Mēs esam gatavi jūs atbalstīt. Jūs, Jaunā konservatīvā partija, Jaunā VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība, Attīstībai/Par!, ņemiet varu! Mums nevajag neko. Mēs neuzstādām nekādus uzstādījumus. Ņemiet, nāciet, strādājiet! Jūs to visu varat atrisināt, bet jūs to negribat darīt.
Tāpēc nestāstiet... nestāstiet, ka jums rūp Rīga! Jūs vismaz atnāciet kāds un paskaidrojiet, kas mainīsies no tā, ka mēs tagad domi atlaidīsim? Nu kas mainīsies? Kā jūs atrisināsiet visas tās problēmas, ko jūs šeit stāstāt? (Starpsaucieni.)
Tāpēc es piedāvāšu uz otro lasījumu, ka mēs ierakstām godīgi, kas ir šī likuma mērķis. Tas ir - novērst situāciju, ka Rīgas dome pilda pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu -, un nodrošināt, lai tiktu īstenots jauns atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkums priekš tiem pašiem pakalpojumu sniedzējiem, bet tikai jau Saeimas koalīcijas politiskajā pārraudzībā, jo tas jau ir tas galvenais mērķis, kāpēc jūs tagad steidzami to mēģināt izdarīt. Līdzīgi kā jūs vakar to mēģinājāt izdarīt ar ostām - uztaisīt vienkārši savu kārtējo biznesa shēmu priekš sevis vai priekš saviem esošajiem vai potenciālajiem sponsoriem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
M. Šteins. Kolēģi! Manuprāt, viena no lietām. Ir diezgan nekorekti atsaukties (Starpsaucieni: “Komisijas vārdā!”)... kā referents... Es - kā referents!... izraut Juridiskā biroja atsevišķus (Dep. A. Gobzema starpsaucieni.) komentārus no konteksta. (Starpsaucieni.)
Vēlos norādīt, ka... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītāja. Ļaujiet runāt komisijas vārdā! Referents var atspoguļot arī norises, kas bijušas komisijā.
Lūdzu, runājiet!
M. Šteins. Vēlos norādīt, ka... Kā likumprojekta referents šodien... šodienas dinamiskajā režīmā... atkārtoti noklausījos Juridiskā biroja pausto. Un liela daļa no mana teksta bija gandrīz tiešs atreferējums - vārds vārdā.
Bet... Visu, protams, atcerēties un fiksēt nevar, bet es vēlos norādīt, ka Juridiskais birojs norādīja, ka, ja deputātiem ir apņemšanās par minēto likumprojektu pēc būtības debatēt, tad likumprojekta otrajā lasījumā to var darīt un var raudzīties, vai (Starpsauciens: “Nevar otrajā lasījumā...”)... vai aizstāvēšana tādā gadījumā būtu iespējama. Un Juridiskā biroja bažas par debašu trūkumu vēl būs iespējams kliedēt otrā lasījuma laikā. (Dep. V. Valainis: “Nemelo! Kas par muļķībām!”)
Un... un vēlos arī jau šobrīd pateikt paldies visiem, kas argumentēti diskutēja. (Dep. V. Agešina starpsauciens.) Īpaši paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konsultantiem par dokumentu sagatavošanu. (Starpsauciens.)
Aicinu (Starpsauciens.)... aicinu balsot par likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 3. janvāris, un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 2020. gada 16. janvāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 3. janvāris, izskatīšana Saeimas sēdē - 2020. gada 16. janvārī.
Godātie kolēģi! Deputāti Dzintars, Strīķe, Pucens, Pavļuts un Adamovičs lūdz izsludināt 15 minūšu pārtraukumu pēc likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts 15 minūšu ilgs pārtraukums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 20, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Armands Krauze, Juta Strīķe... ir (Dep. J. Strīķe: “Esmu!”), Ļubova Švecova un Jānis Vucāns.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 21.35.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša.
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labvakar, kolēģi! Ceru, ka vēl gatavi dzirdēt.
Tātad 11. decembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāka darbu pie likumprojekta, kas nācis no Ministru kabineta saistībā ar grozījumiem Ārstniecības likumā. Un šajā likumprojektā... šī likumprojekta mērķis ir Veselības inspekcijas kompetencē esošos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos administratīvo pārkāpumu pantus, kas saistīti tātad ar neatļauto ārstniecību, medicīnisko atzinumu sniegšanas, ekspertīzes un veselības aprūpes pārkāpšanu, tāpat arī ar kārtības pārkāpšanu farmaceitiskajā un veterinārfarmaceitiskajā darbībā, ietvert Ārstniecības likumā.
Komisijā likumprojekts tika atbalstīts un nosūtīts... tātad pirmajā lasījumā... tādēļ aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Čakša. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 2020. gada 31. janvāris.
Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 2020. gada 31. janvāris.
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.
D. Pavļuts (AP!).
Labvakar, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Šis ir VARAM sagatavots likumprojekts, izskatīts valdībā, un tas noteiks pagaidu tiesisko regulējumu Rīgas pašvaldības teritorijā atkritumu apsaimniekošanas jomā pēc Saeimas atbalstītā valdības rīkojuma par ārkārtas situācijas izsludināšanu beigām, kā arī līdzīgās ārkārtas situācijās, kas varētu šādos gadījumos veidoties arī citās pašvaldībās.
Šie grozījumi nosaka pašvaldībām pienākumu 12 mēnešus pirms līguma ar atkritumu apsaimniekotāju termiņa beigām nodrošināt jaunas publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūras izsludināšanu, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību. Ja pašvaldība pēc iepriekšējā līguma beigām tomēr nebūs noslēgusi jaunu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kā tas gadījās Rīgā, tad līdz jauna līguma noslēgšanai, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem tā var turpināt sadarbību ar līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju. Ja atkritumu apsaimniekotājs nevēlas vai nevar turpināt nodrošināt darbību atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, pašvaldībai ir pienākums veikt sarunu procedūru, lai izvēlētos pagaidu atkritumu apsaimniekotāju. Tātad šos jautājumus caurlūko šis likumprojekts.
Komisijā likumprojekts tika atbalstīts un tika lemts arī par steidzamību. Tāpēc es aicinātu vispirms balsot par steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
D. Pavļuts. Tagad aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2020. gada 10. janvāris. Savukārt piedāvātais likumprojekta izskatīšanas laiks otrajam lasījuma Saeimas sēdē - 2020. gada 23. janvāris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 10. janvāris, izskatīšana Saeimas sēdē - 2020. gada 23. janvārī.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labvakar, kolēģi! Komisijas likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, kuru mēs skatīsim nākamo.
Šie grozījumi paredz izslēgt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu iesniegt Saeimai priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā. Savukārt pilnvaras, kas attiecas uz pārbaudes rosināšanu un atlaišanas kārtību, tiek saglabātas. Līdztekus tam tiek papildinātas Tieslietu padomes funkcijas, nosakot darbības ģenerālprokurora amata kandidātu izvēlē.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2020. gada 20. janvāris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 20. janvāris.
Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” ir izstrādāts, lai pilnveidotu ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesu un nodrošinātu lielāku pārredzamību, kā arī plašāka ekspertu loka iesaisti ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesā. Grozījumos noteikts, ka priekšlikumu Saeimai par konkrētu kandidātu iesniegs Tieslietu padome kā koleģiāla institūcija, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski, kā tas bija līdz šim. Ir paredzēts arī tas, ka kandidāti amatam netiek virzīti, bet piesakās patstāvīgi - paši.
Likumprojektā paplašināts arī ģenerālprokurora amata pretendentu loks ar tādiem tiesnešiem un prokuroriem, kam ir 15 gadu kopējais darba stāžs šajā amatā, dodot arī kvalificētiem rajona tiesu tiesnešiem un rajona prokuroriem iespēju pretendēt uz šo amatu.
Komisija piedāvā iespēju pretendēt arī augstskolu tieslietu specialitātes akadēmiskajam personālam un zvērinātiem advokātiem; tas gan nav guvis viennozīmīgu atbalstu un tiks detalizēti diskutēts uz otro lasījumu, novērtējot subjektu loku atbilstoši Tieslietu padomes un citu ekspertu viedoklim.
Tāpat likumprojekts paredz, ka viena un tā pati persona var ieņemt virsprokurora amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Regulējums piedāvāts ar mērķi padarīt prokuratūras... prokuratūru atvērtāku iespējamām pārmaiņām, uz kuru nepieciešamību ir norādījusi arī Eiropas... Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, nodrošinot prokuratūras personāla atjaunošanos ne tikai augstākajā, bet arī vidējā līmenī. Termiņa ierobežojums attiecināms tikai uz to prokuratūru, kurā prokurors ieņems amatu. Virsprokuroram netiks liegta iespēja ieņemt amatu citā prokuratūrā.
Tāpat tiek paredzēts, ka gadījumos, ja rodas aizdomas par ģenerālprokurora neatbilstību ieņemamajam amatam, pārbaudes ierosināšanu varēs iniciēt ne tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai Saeimas deputāti, bet arī Tieslietu padome. Atcelšanas kārtība pēc būtības nemainās.
Likumprojekta mērķis ir veicināt plašāku tiesu varas... varas pārstāvju iesaisti prokuratūras kā tiesu varas institūcijas prestiža sargāšanā.
Papildus tam likumprojektā ir paredzēts, ka vienu reizi gadā ģenerālprokurors iesniegtu Saeimai ziņojumu par prokuratūras darbību (lai panāktu plašāku likumdevēja un sabiedrības iesaisti, izpratni un efektīvāku rīcībspēju).
Ņemot vērā, ka esošā ģenerālprokurora pilnvaru termiņš beigsies 2020. gada 11. jūlijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju iesniedza šo likumprojektu, lai varētu attiecināt jauno regulējumu uz nākamo ģenerālprokurora pilnvaru termiņu.
Vienlaikus tiek paredzēts pārejas periods attiecībā uz virsprokuroriem, nosakot, ka esošie virsprokurori pēc pilnvaru termiņa beigām varēs tikt iecelti amatā uz vēl vienu termiņu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.
R. Bergmanis (ZZS).
Labvakar, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saprotu, ka ir Ziemassvētku laiks un emocijas ir pāri visam - kāds steidz pabeigt darbus līdz svētkiem, lai acīmredzot varētu atskaitīties sev vai kādam citam par uzspēto un padarīto. Pēdējo nedēļu notikumi liecina, ka koalīcijai šie Ziemassvētki būs atzīmējami ar gandarījumu un padarīta darba sajūtu, jo uzspēts ir gana daudz. Pārmaiņas ir uzsāktas turpat visās nozarēs, turklāt dažādos aspektos. Tomēr, no malas skatoties, arī šodien parlamentā notiekošais nav aprakstāms citiem vārdiem kā “it visur ir sarīkots ārprātīgs haoss”. (Aplausi.)
Satversmes tiesa ir norādījusi - Satversmes tiesa! -, ka “[..] likumdevējam jānodrošina tāds likumdošanas process, kas veicina uzticēšanos valstij un tiesībām, proti, vieš pārliecību, ka izraudzītais risinājums ir taisnīgs”.
“[..] Likumdošanas procesam jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām, kā arī jāveicina personu uzticēšanās valstij un tiesībām.” “Likumu galvenais mērķis ir taisnīguma nodrošināšana.”
Šobrīd vērojamā prakse ir acīmredzami pretrunā ar labas likumdošanas principu. Taču daudz būtiskāk ir tad, ja faktiskā likumdošanas prakse sāk apdraudēt arī valsts un demokrātijas drošību.
Neuzskaitot pēdējo mēnešu laikā veiktās fundamentālās izmaiņas tiesību normās, diemžēl jākonstatē, ka likumprojekti tiek pieņemti steigā, bez pienācīga pamatojuma un neiesaistot ieinteresētās puses vai ieinteresēto pušu viedokli klaji ignorējot. Tas attiecināms arī uz šiem diviem ļoti būtiskajiem likumprojektiem - “Grozījumi Prokuratūras likumā” un “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” -, ar kuriem tiks noteikta nākamā ģenerālprokurora izvēlēšanās kārtība.
Koalīcija, ja runājat par labas pārvaldības principu ieviešanu nozarēs, tad ir jājautā: “Kāpēc klaji tiek ignorēts labas likumdošanas princips likumdevēja darbā?” Bažas par šādu situāciju rada likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” un “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””... grozījumu izdarīšanas kārtība procesā... par to vēlos informēt kolēģus un arī plašāku sabiedrību. Nemaz nerunājot par to, ka netiek ievērota likumprojekta iesniegšanas procedūra, ir pretrunas arī šī likumprojekta satura sagatavošanā. Šobrīd Saeimā šos abus likumprojektus ir iesniegusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kaut gan būtībā šis likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijā.
Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus izskatīja Tieslietu padome un ar savu lēmumu aicināja neatbalstīt paplašināto kandidātu loku ar augstskolas tieslietu specialitātes akadēmisko personālu un zvērinātiem advokātiem. Tāpat arī Tieslietu padome neatbalstīja speciālas komisijas izveidi.
Vēlos uzsvērt, ka tieši Tieslietu padomē pieņemtais lēmums tika ilgstoši diskutēts, argumentēts un pamatots. Tā vietā šobrīd tiek virzīti Tieslietu ministrijas sagatavoti sākotnējie likumprojekta grozījumi. Un šobrīd ieklausieties! Atgādināšu, ka Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi - Augstākās tiesas priekšsēdētājs (Starpsauciens.), Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs un vēl šādi vēlēti locekļi: Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis, seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši.
Neapšaubāmi, manis nosauktie profesionāļi ar gadiem ilgu pieredzi savā darbā, kuri pārzina tieslietu un prokuratūras jautājumus, visticamāk, daudz labāk nekā mēs šeit visi kopā zina to. Tad kāpēc šo speciālistu viedoklis tiek noraidīts bez pamatojuma? (Starpsauciens.)
Te gan jāatzīmē, ka vienlaikus Tieslietu padomei tiek piešķirta kompetence izvēlēties ģenerālprokuroru. Man nav īsti skaidrs. Jūs, godājamā koalīcija, uzticaties Tieslietu padomei vai ne? Vai ar savu rīcību neradāt zināmu pretrunu? Sakiet, lūdzu, vai tā ir demokrātija? Vai šādā veidā tiek veicināta uzticēšanās valsts varai - tas, par ko stingri iestājas kā Satversmes tiesa, tā arī tiesību jomas eksperti?
Komisijas balsojumā par Tieslietu ministrijas iesniegtajiem likumu grozījumiem es atturējos, jo paļāvos uz Tieslietu padomes pieņemto lēmumu un argumentāciju. Man nav pieņemama politiska viedokļa atbalstīšana jautājumā, kas skar mūsu valsts pamatus - tiesiskumu un demokrātiju. Ja likumdevējs neuzticas Tieslietu padomei, kas pārstāv plaša šī valsts varas atzara viedokli, tad kā mēs varam sagaidīt, ka likumdevējam un izpildvarai uzticēsies sabiedrība? Es uzticos Tieslietu padomei. Tāpēc uzsveru, ka tās lēmumu noraidīšana bez pamatojuma... ka tas ne tikai grauj uzticību, bet arī, kā jau minēju, rada draudus valsts drošībai.
Nobeigumā atgādināšu atziņu, ka katra demokrātiska valsts ir tiesiska, taču ne katra tiesiska valsts ir demokrātiska. Man tomēr gribētos cerēt, ka Latvija ir un vienmēr būs tiesiska un demokrātiska valsts.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
J. Rancāns. Kolēģi! Komisijas vārdā gribu pateikt (Starpsauciens: “Paldies!”)... (Smejas.) Nē. (Starpsaucieni: “Nē?!”)
Bergmaņa kungs! Bergmaņa kungs (Dep. R. Bergmanis: “Klausos!”), jautājums - priekš kam komisija? Varbūt uzreiz Tieslietu padome pieņems visu šo likumprojektu? Bergmaņa kungs! Mēs skatām pirmajā lasījumā, tiks noteikts termiņš - gana garš gana plašai diskusijai. Labs likumdošanas process komisijā un Saeimā tiks nodrošināts. (Starpsauciens.)
Es aicinu nepaļauties akli uz Tieslietu padomi, jo pretējā gadījumā mēs te neviens neesam vajadzīgi. Mums... nu, pretējā gadījumā lēmumus pieņems tikai kaut kādas šauras ekspertu grupas. (Dep. V. Agešins: “Tas nav komisijas vārdā! Pilnīgi noteikti nē!”)
Godātie deputāti! Es gribu atgādināt, ka komisijā šīs diskusijas notika, un jūsu dievinātajai Tieslietu padomei iebildumi bija ļoti šauros punktos. Un... tur nebija nekāda lēmuma. Nebija nekāda lēmuma, ka viņi iebilst pret šo likumprojektu. Viņi atbalstīja. Viņi iebilda ļoti, ļoti šaurās jomās, kuras turpmāk tiks diskutētas. Un šīs šaurās jomas ir - iebildums attiecībā uz advokātiem un akadēmisko personālu un šaubas par atsevišķās atlases komisijas sastāvu, par ko turpmāk arī tiks diskutēts.
Kungi un dāmas! Pieņemam kvalitatīvā likumdošanas procesā - trijos lasījumos, bez kādas steigas, ar diskusijām! Un nesakām, lūdzu, ka mūsu vietā citi varēs izlemt! Mēs šeit vienkārši sēdēsim un spiedīsim podziņas? (Starpsauciens: “Viņam vajadzēja pieteikties debatēm! Cilvēks nezināja!”) Mums ir jābūt viedokļiem.
Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 20. janvāris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 20. janvāris.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam”.
Šmita kungs, runāsiet iesniedzēju vārdā?
Iesniedzēju vārdā - deputāts Didzis Šmits. (Starpsauciens.)
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labvakar, dāmas un kungi, vēlvienreiz šovakar! Man jārunā iesniedzēju vārdā, kas nebūt nav tas vienkāršākais uzdevums šobrīd vairāku apsvērumu pēc. Viens no tiem ir tas, ka jau pieprasījuma parakstīšanas brīdī parakstītāju motīvi nebija kāds viens vai divi vienojoši, bet to bija daudz un dažādi, teiksim tā. Ja tos visus pat noskaitītu tagad un mēģinātu argumentēt, varbūt ar to stundu nemaz nepietiktu.
Otrs apstāklis ir tas, ka mūsdienās laiks rit strauji un notikumi - vēl straujāk. Un tie motīvi, kas bija, parakstot šo priekšlikumu, droši vien šobrīd pat nedaudz nobāl pret tiem, kas ir starpposmā pienākuši klāt. Es biju pirmām kārtām domājis (mans paraksts ir primāri)... un es domāju, ka lielākās daļas parakstītāju paraksts ir virsū... attiecībā par tiesisko nihilismu, ko demonstrē patiesībā jau...
Tas viss, ko es teikšu, nav tik daudz par Krišjāni Kariņu personīgi vai par valdību, jo - kas tad būtu Krišjānis Kariņš, ja nebūtu šīs varenās koalīcijas, kas aiz viņa stāv! Es varu pateikt, kas būtu Krišjānis Kariņš citos apstākļos. Krišjānis Kariņš būtu, jāatzīst, diezgan caurkritis premjera kandidāts, kurš, vadot savu partiju uz vēlēšanām, ir sasniedzis vissliktāko rezultātu partijas vēsturē, proti, 17 gadu vēsturē vissliktāko rezultātu. Caurkritis premjera kandidāts, kurš tā arī stāvētu un domātu, kāpēc ēzelītis nevar pavilkt vezumu.
Bet tieši tāds premjers jau šai koalīcijai vajadzīgs. Tieši tāds ir vajadzīgs, jo patiesībā jūs jau nemeklējāt premjeru, jūs nemeklējāt līderi, kas... kuram ir vīzija, kurš zina, kur valsti vest, un neiesaistījāties viņa komandā aiz tāda līdera... Bet drīzāk tas ir tāds... nu, lai man piedod Krišjānis Kariņš, es negribu viņu aizskart, bet koalīcijas tāds... runājošā seja... tāds koalīcijas preses sekretārs, kurš, kamēr koalīcijā iekšā viss ir labi, runā... tajā brīdī, kad kaut kas aiziet šķērsām, tad preses sekretāru vienkārši un ātri var nomainīt.
Es biju domājis detalizēti runāt par šo tiesisko nihilismu, bet, ziniet, man, godīgi sakot, vairs nav tādas vēlmes. Es domāju, ka šodien Saeimas sēde un tas, kā tika pieņemti lēmumi kaut vai par Rīgas domi, pārkāpjot visu - Saeimas kārtības rulli, likumus un beigu beigās Satversmi -, ir tāds spilgts apliecinājums tam, kur mēs esam nokļuvuši šīs koalīcijas valdīšanas laikā. Man pat grūti atcerēties pēdējo Saeimas sēdi, kurā nebūtu pārkāpti Kārtības rullis, likums, Satversme. Es zinu, ka tādas sēdes bija, pirms šī prettiesiskuma koalīcija izveidojās, bet, vai bija kaut viena sēde jau koalīcijas laikā, kur mēs... Saeimas deputātu vairākums kaut ko nepārkāptu, es, godīgi sakot, neatceros.
Bet būtiskākais, ko es gribu šodien pateikt un vērsties pie diemžēl saviem bijušajiem frakcijas kolēģiem, bet joprojām partijas biedriem. Es domāju - tas, ko jūs redzējāt šodien balsojumos par Rīgas domi, spilgti apliecina to, par ko mēs runājām, vēl pirms šī koalīcija tika izveidota, - kas patiesībā ir tas, kas šo koalīciju veido, un kāda ir KPV LV loma tajā. KPV LV šo koalīciju neveidoja pēc būtības. Šo koalīciju izveidoja... pareizāk sakot, 50. un 51. balsi iedeva tie divi cilvēki no KPV LV biedru rindām, kas... tāpat kā toreiz, tā tagad pretēji frakcijas lēmumiem balsoja šodien tā, kā viņi balsoja. Tā bija tā 51 balss, kas izveidoja šo slaveno koalīciju. Pārējos jūs paņēma līdzi, kā saka, kā tādu balastu, pie reizes arī boksa maisu, kuru sākumā var padauzīt, bet, ja tas sāk traucēt, tad var izmest pa vilciena durvīm. Jūs ieaicināja tajā vilcienā, pat iesēdināja restorānvagonā. Bet tagad jūs redzat, ar ko tas beigsies. Kazinovska kungs jau ļoti precīzi iezīmēja tālāko scenāriju. Jūs sāks dauzīt, darīs to selektīvi, pa vienam. Es domāju, ka iekšlietu ministrs Ģirģens ir pirmais, kuram ķersies klāt. Tad skatīsies, kā pārējie reaģē - vai nu noguļas, vai iet cīņā. Un, ja iet cīņā, tad kā balastu to boksa maisu izmetīs ārā pa durvīm. Bet es domāju, ka atšķirībā no pārējās koalīcijas... es tiešām tā joprojām domāju no sirds... jums nav par vēlu vēl... jums nav par vēlu vēl šo... es domāju, tagad (ja jūs to saprotat) apzināties un pievienoties brīvu cilvēku kopai. Bet tas vilciens... nav jābaidās kāpt ārā ne no restorānvagona, ne no paša vilciena. Es, protams, jums nevaru piedāvāt restorānvagonu vietā, un man arī neko īsti nevajag no jums, bet, es domāju, mēs varētu iet tālāk kopā, pārējie lai brauc. Un pārējie lai balso par Krišjāni Kariņu tālāk un brauc uz priekšu ar to vilcienu, kurš šķietami, kā jums liekas, ved pāri kraujai pa apsolīto zelta tiltu, bet patiesībā jau tā zelta tilta tur nav, tur ir bezdibenis. Tas tilts ir mirāža.
Jo šī koalīcija patiesībā, ne jau valdība, bet... tur jau tā lieta, ka tā doma ir, ka nomainīs preses sekretāru un... kaut kādā brīdī un rullēs tālāk. Nē, ir par vēlu. Un tas “par vēlu” iestājās vairākas reizes, bet būtiski - tajā brīdī, kad deputāti pārkāpa savu zvērestu, balsojot par budžetu, kas ir, kā šodien atzīst, pretlikumīgs, jo bija spēkā jau cits likums, ko jūs pat nepacentāties atcelt.
Jā, un vēl pavisam īsi gribu teikt: tas, kas notiks ar pārējiem, ir tādā salīdzinājumā ar... aprakstīts Mihaila Bulgakova grāmatā “Meistars un Margarita”. Es domāju, daudzi ir lasījuši. Izcils darbs! Un tur ir tādas... Jūs sapratīsiet, par ko es runāju. Tas, kas jau ir noticis, - Annuška saulespuķu eļļu jau ir nopirkusi... ne tikai nopirkusi, bet jau arī izlaistījusi. Tie, kas zina, saprata. Tiem, kas nezina, nu, kas notika ar Berliozu, es negribu pirmssvētku laikā sliktas lietas teikt. Tie, kas nesaprata, izlasiet - izcila... vai atcerieties - izcila, izcila grāmata!
Bet... bet nobeigumā viena cita lieta. Un atkal es vēršos pie saviem kolēģiem. Tas arī mani pamudināja izdarīt šo soli, ko es teikšu... Es negribu... es negribu pirms svētkiem un pēc tā visa, kas šodien bija... tai skaitā - no divu mūsu partijas biedru puses... kaut kā skubināt jūs vēlreiz balsot vai nu pret sirdsapziņu... pat nav svarīgi, vai pret sirdsapziņu, bet balsot šodien.
Tāpēc Saeimas deputāti, kas iesniedza šo pieprasījumu, ir iesnieguši man šī pieprasījuma atsaukumu, ko es nododu Prezidijam. Paraksti ir atsaukti no premjera demisijas pieprasījuma.
Novēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Deputāti Gobzems, Stepaņenko, Zariņš, Sprūde, Šmits, Liepiņa, Ločmele-Luņova un Kabanovs ir atsaukuši savus parakstus lēmuma projektam “Par neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam”. Līdz ar to šis lēmuma projekts nav balsojams.
Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Godātie kolēģi! Šī bija šajā sesijā pēdējā kārtējā Saeimas sēde.
Visiem novēlu priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu jauno gadu!
Paldies visiem Saeimas darbiniekiem, kas ir palīdzējuši nodrošināt šīs sēdes norisi. (Aplausi.)
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.
Vārds Saeimas sekretārei (Starpsaucieni.) Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Artuss Kaimiņš, Armands Krauze, Ivans Ribakovs, Sandis Riekstiņš, Ļubova Švecova, Jānis Tutins un Jānis Vucāns... Tutins ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 22. sēde
2019. gada 19. decembrī
Datums: 19.12.2019 13:37:22 bal001
(atkartots balsojums).
Par - 60, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par punkta Pārcelt Saeimas kārtējās sēdes 2.darba kārtības punktu "Par neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam" (286/Lm13) kā izskatāmās darba kārtības pēdējo jautājumu iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.12.2019 13:37:22 bal002
Par - 60, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par punkta Pārcelt Saeimas kārtējās sēdes 2.darba kārtības punktu "Par neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam" (286/Lm13) kā izskatāmās darba kārtības pēdējo jautājumu iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.12.2019 14:15:29 bal003
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 19.12.2019 14:16:05 bal004
Par - 58, pret - 7, atturas - 26. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Tehniskais balsojums
Datums: 19.12.2019 14:17:11 bal005
Par - 78, pret - 11, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par punkta Pārcelt Saeimas kārtējās sēdes 2.darba kārtības punktu "Par neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam" (286/Lm13) kā izskatāmās darba kārtības pēdējo jautājumu iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.12.2019 14:18:49 bal006
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Anitai Muižniecei no 2020.gada 14.janvāra līdz 16.janvārim
Datums: 19.12.2019 14:19:56 bal007
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ārijas Ulasevičas atbrīvošanu no tiesneša amata (287/Lm13)
Datums: 19.12.2019 14:20:42 bal008
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Līgas Ašitokas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (288/Lm13)
Datums: 19.12.2019 14:21:29 bal009
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Edītes Turkopules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (289/Lm13)
Datums: 19.12.2019 14:22:22 bal010
Par - 71, pret - 1, atturas - 17. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 19.12.2019 14:23:05 bal011
Par - 70, pret - 2, atturas - 19. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 19.12.2019 14:51:50 bal012
Par - 52, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu . Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 14:53:02 bal013
Par - 27, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 15:32:11 bal014
Par - 33, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 15:38:14 bal015
Par - 59, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu
Datums: 19.12.2019 15:53:51 bal016
Par - 42, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 15:54:26 bal017
Par - 52, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 15:55:19 bal018
Par - 25, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 15:55:43 bal019
Par - 20, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 15:56:05 bal020
Par - 21, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 15:56:27 bal021
Par - 22, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:00:12 bal022
Par - 30, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:00:52 bal023
Par - 23, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:10:30 bal024
Par - 29, pret - 60, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:14:58 bal025
Par - 31, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:15:23 bal026
Par - 30, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:15:44 bal027
Par - 28, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:19:46 bal028
Par - 30, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:20:18 bal029
Par - 32, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:20:48 bal030
Par - 29, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:21:10 bal031
Par - 31, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:21:33 bal032
Par - 28, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:29:08 bal033
Par - 41, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:29:39 bal034
Par - 51, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.12.2019 16:30:03 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 19.12.2019 17:40:39 bal036
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Ozolsalas" Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai (81/Lp13), 3.lasījums
Datums: 19.12.2019 17:43:56 bal037
Par - 69, pret - 0, atturas - 14. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mobilizācijas likumā (360/Lp13), 3.lasījums
Datums: 19.12.2019 17:46:45 bal038
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (367/Lp13), 3.lasījums
Datums: 19.12.2019 17:50:20 bal039
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (291/Lp13), 3.lasījums
Datums: 19.12.2019 17:53:18 bal040
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (473/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.12.2019 17:54:27 bal041
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (470/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.12.2019 17:56:13 bal042
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (421/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.12.2019 17:57:29 bal043
Par - 77, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (480/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.12.2019 17:58:39 bal044
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (480/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.12.2019 18:01:45 bal045
Par - 83, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (481/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.12.2019 18:07:54 bal046
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (382/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.12.2019 18:12:48 bal047
Par - 51, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Rīgas domes atlaišanas likums (530/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.12.2019 18:14:44 bal048
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (498/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.12.2019 18:30:43 bal049
Par - 50, pret - 41, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Rīgas domes atlaišanas likums (530/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.12.2019 18:53:15 bal050
Par - 57, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 19.12.2019 21:16:25 bal051
Par - 53, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Rīgas domes atlaišanas likums (530/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.12.2019 21:17:30 bal052
Par - 68, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu
Datums: 19.12.2019 21:17:48 bal053
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 19.12.2019 21:38:50 bal054
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (502/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.12.2019 21:40:57 bal055
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (513/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.12.2019 21:41:18 bal056
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (513/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.12.2019 21:43:11 bal057
Par - 62, pret - 1, atturas - 14. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (534/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.12.2019 21:56:08 bal058
Par - 57, pret - 4, atturas - 21. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (533/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.12.2019 22:06:46 bal059
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija