Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas astotās sēdes
(2020. gada 27. februārī)
turpinājums 2020. gada 5. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2020. gada 27. februāra sēdes turpinājumu.
Par iesniegtajām izmaiņām sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Andreja Jakobsona apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Māra Kāļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtības sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja vairākas kandidatūras, ieskaitot Fiskālās disciplīnas padomes locekļu kandidatūras. Viens no tiem bija Mārtiņš Āboliņš, un par viņa profesionalitāti, tāpat kā par pārējo kandidātu profesionalitāti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai šaubas neradās. Tādēļ lūgums Saeimai atbalstīt Mārtiņu Āboliņu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam Mārtiņu Āboliņu ar ievēlēšanu! (Aplausi.) Nav. (Smejas.) (Dep. M. Bondars: “Jau strādā! Nē, nav, ko apsveikt! Sastrēgumā!”)
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Andreja Jakobsona apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar izskatīja arī Andreja Jakobsona kandidatūru un uzdeva viņam dažādus jautājumus. Andrejs Jakobsons arī ir kompetents!
Kolēģi, lūgums atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andreja Jakobsona apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam Andreju Jakobsonu ar ievēlēšanu jaunajā amatā! (Aplausi.)
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Māra Kāļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Uzklausījām vakar arī Māri Kāli... Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatam. Opozīcija izteicās atzinīgi (Starpsauciens.), daļa pozīcijas izteicās atzinīgi... Nē, nu, principā pozīcija arī izteicās atzinīgi.
Tā ka lūgums, kolēģi, atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Uldim Budriķim. (Starpsauciens: “Vjačeslavam...”) Nē? Ā, vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Tā kā absolūti lielākā daļa no mums pavisam nesen atbalstīja Mārtiņu Kazāku par jauno Latvijas Bankas prezidentu un pa visu šo laiku viņš mums nav devis nevienu iemeslu šaubīties par mūsu izdarīto izvēli, es uzskatu, ka ir tikai loģiski, ka mēs respektējam viņa tiesības izvēlēties sev komandu un mēs atbalstām to komandu, ko viņš sev izvēlējies. Turklāt abi kandidāti, kurus iztaujājām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... viņu profesionālā atbilstība un pieredze, un zināšanas - par tām nav absolūti nekādu jautājumu.
Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt abus kandidātus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (JK).
Labrīt, godātie kolēģi! Mēs nebūt neapšaubām, ka Kāļa kungs ir nostiprinājies finanšu nozarē, makroekonomikas nozarē un it īpaši Latvijas Bankas struktūrās. Tas nebūt nav slikti. Bet, ņemot vērā to institucionālo atmiņu, kas viņam ir no 2001. gada... Viņš ir nostiprinājies jau operatīvajā vadībā... Latvijas Bankas struktūrā: no 2001. gada - Latvijas Bankas valdē un no 2007. gada - Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja amatā. Zīmīgs ir 2001. gads, tāpēc ka Latvijas Bankas prezidenta amatā tika ievēlēts Ilmārs Rimšēvičs. Un, runājot par šo institucionālo atmiņu, mēs uz Latvijas Bankas jauno vadību liekam ļoti lielas cerības. Un tādi “mazi” darbiņi, kas jādara, ir, pieņemsim, FKTK un Latvijas Bankas apvienošana, tad - finanšu uzņēmumu... fintech uzņēmumu attīstība... Jau Kazāka kunga ievēlēšanas debatēs tika minēts ļoti labs piemērs, kurā... Arī pārējās Baltijas valstis mums jau ir daudzus gadus priekšā. Tas pats piemērs par finanšu uzņēmumiem, finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kur... Valsts atbalsts Lietuvā ir 80 uzņēmumiem, bet Latvijā ir - cik? Cik? Kā jūs domājat, kolēģi? Viens, divi? (Starpsauciens: “Nulle!”) Nulle... Varbūt viens, kurš cīnās par savu izdzīvošanu. Šie izaicinājumi nākamajai vadībai, arī Kazāka kungam, ir zināmi, bet tos nedrīkst atlikt uz kaut kādu tālu nākotni, tie darbi ir jādara jau tagad.
Ar to es mēģinu pateikt, ka šī institucionālā atmiņa nebūt nenozīmē kaut kādu virzību uz pārmaiņām, uz kurām mēs ļoti ceram. Taču konservatīvie galvenokārt iestājas par terminētu vadošo amatu valsts institūcijās, par termiņiem, kas nebūt... kuriem nebūt nevajadzētu pārsniegt 10 gadus. (Starpsauciens.) Un šis amats diemžēl nav izņēmums. Tāpēc Jauno konservatīvo partija diemžēl neatbalstīs Māra Kāļa kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatam.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Es diemžēl paudīšu atsevišķu viedokli - viedokli, kas atšķiras no mana kolēģa Vjačeslava Dombrovska viedokļa. Man bija jautājumi, diezgan diskutabli un asi jautājumi, Kāļa kungam. Es, iepazīstoties ar viņa CV un arī analizējot papildu informāciju, konstatēju, ka viņš ir tiešām visciešākais līdzgaitnieks Rimšēviča kungam. Ņemot vērā arī pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par miljardiem, kas tika “atsaldēti” un pārskaitīti Kazahstānā, un ar Kazahstānu saistīto kriminālprocesu, es atturējos atbalstīt Kāļa kunga kandidatūru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es domāju, ka es runāju visu neatkarīgo deputātu vārdā. (Starpsauciens: “Nē!”) Nu, jā... ne visu. Es piecu neatkarīgo deputātu vārdā aicinātu atbalstīt.
Mēs tikāmies ar kandidātu, tikāmies arī ar Kazāka kungu. Un es piekrītu pilnībā Vjačeslavam Dombrovskim, ka jebkuram vadītājam jāļauj izvēlēties savu komandu, lai viņš varētu nest atbildību par savu komandu.
Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
M. Bondars. Komisija izskatīja visus kandidātus. Un man prieks, ka visi četri kandidāti - gan kandidāti Latvijas Bankas amatiem, gan kandidāti Fiskālās disciplīnas padomes locekļu amatiem - ir arī līdz šim strādājuši šajā jomā, nav izkrituši no ratu pakaļas un kaut ko citu darījuši līdz šim.
Tā ka lūgums atbalstīt arī Kāļa kungu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)
Apsveicam ar ievēlēšanu amatā!
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Kolēģi! Es jau tik daudz esmu izteicies pozitīvi par šiem kandidātiem! Zita Zariņa arī atstāj lielisku iespaidu. Balsosim par Zitu Zariņu! Atbalstīsim viņu!
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Labrīt, kolēģi! Jā, nu šajā gadījumā, runājot par Zariņas kundzi, man jāsaka tikai tie labākie vārdi.
Pirmām kārtām jāteic, ka viņa jau 18 gadus nav bijusi Latvijas Bankas valdē. Un kopš... cik tur?... 10 vai cik gadus nav bijusi Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja. Bet viņa ir strādājusi Valsts kontrolē. Un, cik es esmu darbojies šajā Saeimas sasaukumā un strādājis arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Zariņas kundze diezgan bieži ziņo par jautājumiem. Un arī mūsu kolēģi, citi ekonomisti, kas pazīst viņu, ir teikuši tikai tās labākās lietas. Un arī viņas CV liecina, ka viņa ir adekvāts un ļoti labs kandidāts un būs pienesums Latvijas Bankas vadībā.
Attiecībā uz arī visām nākotnes amatpersonām, par ko balsos jaunie konservatīvie, mēs konsekventi turēsimies pie savas programmas, kas ir iesniegta Centrālajā vēlēšanu komisijā, - ka vadošos amatos, vēlētos vadošos amatos valsts iestādēs, cilvēks nevar būt ilgāk kā 10 gadus.
Tas vienkārši, lai paskaidrojums. Tā ir turēšanās pie programmas. Es domāju, ka ir tikai normāli, ka viens cilvēks, līdzīgi kā bija Cimdara kungs, neieņem visu mūžu vienu amatu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi! Es atbalstīšu minēto kandidāti. Bet es gribētu mazliet iebilst Feldmana kungam. Viņš saka, ka ilgāk kā 10 gadus persona nedrīkst būt dažādos vadošos amatos. Pie šādas situācijas, kad Jānis Bordāns ir “Latvijas ceļa” dibinātājs bijis un politikā ir no tā laika, es aicinātu tad vispirms sākt ar Jāni Bordānu...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par jautājumu!
A. Gobzems. ... lai viņš iet prom no politikas. Tāpēc tas nevar būt arguments. Tas nevar būt arguments!
A
Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par jautājumu! (Starpsauciens.)
A. Gobzems. Ja cilvēks ir profesionālis, viņš ir jāatbalsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M. Bondars. Komisija nobalsoja par Zitu Zariņu, un aicinu, kolēģi, arī jūs atbalstīt, nobalsojot “par”, Zitas Zariņas kandidatūru Latvijas Bankas padomes locekļa amatam.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam ar ievēlēšanu! (Aplausi.)
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!).
Labrīt, kolēģi! Saeima 2019. gada 1. februārī saņēma 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu”, un savā 14. marta sēdē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija to nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai. 2020. gada 30. janvārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstuli, kurā komisija informēja, ka nepieciešams veikt detalizētāku analīzi bisfenola A jomā un ka komisijai nav attiecīgās kapacitātes (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Starpsaucieni: “Ooo!” Aplausi.), un ka šis jautājums būtu jānodod valdībai.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, iepazinusies ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli, vienbalsīgi nolēma, ka jautājums ir nododams Ministru kabinetam tālākai detalizētai analīzei. Komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta septīto daļu sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu” turpmāko virzību”. Lēmuma projekts paredz konkrētu uzdevumu Ministru kabinetam - līdz 2020. gada 1. oktobrim sagatavot ziņojumu Saeimai par pārtikas iepakojuma sastāvā esošo ķīmisko vielu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”.
Vai iesniedzēju vārdā runāsiet? Iesniedzēju vārdā? Jā, lūdzu!
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Jau vairāk nekā pirms gada mēs visi kopā vienbalsīgi nolēmām, ka OIK ir jāatceļ. Rezultātu mēs visi zinām - tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Un - kāds pārsteigums! - arī pati komisija vienojās par to, ka tā sistēma ir neefektīva, pretvalstiska, un visādos citādos vārdos izteicās par šo sistēmas efektivitāti.
Šobrīd mēs piedāvājam Saeimai vēlreiz lemt... uzdot... dot mandātu valdībai - Krišjānim Kariņam - līdz 17. aprīlim obligātā iepirkuma komponenti atcelt. Mums darba kārtībā ir arī likumprojekts, ko iesniegusi frakcija KPV LV un kur jau piedāvā kaut kāda veida risinājumu. Es domāju, šie abi dokumenti ir viens otru papildinoši, un aicinātu šodien atbalstīt. Bet tomēr... man gribētos teikt, ka, šajā komisijā strādājot, viens secinājums tomēr ir: tas viss sākās ar Krišjāni Kariņu, un tā tomēr bija VIENOTĪBAS (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Tas arī jābeidz Krišjānim Kariņam!”) vadīta politika. Un šobrīd šīs politikas pretinieki ir atkal VIENOTĪBA... lai kaut ko mainītu, ir cīnītāji pret veco politiku.
Es šobrīd aicinātu tos cīnītājus pret veco politiku tomēr nākt un izteikt savu viedokli un atbalstīt šīs pārmaiņas. Šīs jau ir pārmaiņas. Tā ir politiskā vektora maiņa, ko šobrīd piedāvājam. Un es aicinātu šodien atbalstīt ne tikai KPV LV priekšlikumu, bet arī šo lēmuma projektu, kas paredzētu OIK atcelšanu, jo tieši ar šo mēs OIK sistēmas galvenajam radītājam uzliktu par pienākumu to atcelt.
Un publiskajā telpā diemžēl galvenais pretinieks tam... ar dažādām argumentācijām par to, ka ministrs, redz, nesaprotot, ko viņš dara, “Latvenergo” tūlīt bankrotēs... dažādos citādos veidos argumentē par to, ka šo nedrīkst darīt. Visas partijas bija pārstāvētas obligātā iepirkuma komponentes parlamentārās izmeklēšanas komisijā, visi bija pārstāvēti. Visi nonāca pie tā paša secinājuma, ka tā sistēma ir neefektīva, ka tajā sistēmā ir ļoti daudz krāpnieku, dažādi gadījumi... Bet, nē, mēs turpināsim iet to pašu ceļu. Un tā diemžēl ir tieši VIENOTĪBAS ieviestā politika, kuru... šobrīd jūs neatbalstāt mainīt...
Es jūs aicinātu atbalstīt šo lēmuma projektu un beidzot sākt kaut ko arī darīt, nevis tikai runāt. Pretējā gadījumā... Attiecībā uz OIK vēlēšanu kampaņas: “OIK ir slikta - ir jāatceļ!” Visi stāsta: “Ak Dievs, šie elektrības rēķini! Uzņēmējiem vajag palīdzēt!”, bet dienas beigās, kad kaut kas jāsāk darīt... Pat pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas ar tiem darbiem ir tā pašvakāk.
Tāpēc, kolēģi, es aicinātu atbalstīt šo lēmuma projektu un vēlreiz uzdot valdībai atrisināt šo problemātiku. Līdz šai baltai dienai risinājuma nav. Attiecībā uz kontroles mehānismiem risinājuma nav. Attiecībā uz izmaksu ierobežojumiem risinājuma nav. Vēl joprojām saglabājas vecā sistēma. Un, lai vai kāds teiktu, ka kaut ko būtu darījis, risinājuma nav! Jo patiesībā mēs dzīvojam tajā pašā sistēmā, kāda tā bija agrāk. Ir noķerti divi trīs blēži, un tie tagad tiek karināti pie sienas, ka tie ir tie galvenie. Simtiem tādu ir šajā sistēmā! Tikai jautājums - kad mēs beidzot ar to sāksim cīnīties?
Es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Atim Zakatistovam.
A. Zakatistovs (KPV LV).
Labrīt, kolēģi! Mēs neatbalstīsim šo piedāvājumu un aicinām arī jūs šo piedāvājumu neatbalstīt.
OIK jautājums ir smags jautājums, tas ir visas Latvijas tautsaimniecības un Latvijas cilvēku jautājums. Šis piedāvājums degradē šo jautājumu uz zemāko kopsaucēju - politiskajām cīņām. Šis jautājums, OIK jautājums, jau sen nav jautājums par politiķu kašķiem. Šis jautājums jau sen nav jautājums par pozīciju un opozīciju. Šis jautājums nav par iesaistītajiem cilvēkiem. Šis jautājums ir par Latvijas tautsaimniecību. Jautājums par OIK, sākot ar to brīdi, kad ļoti plaši tika parādīts publiskajos medijos, tagad gadu garumā palēnām ir kļuvis par simbolu. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Par simbolu populismam!”) Tas ir kļuvis par simbolu vecajai politikai. Tas ir kļuvis par simbolu šoferu dēliem. Tas ir kļuvis par simbolu patvaļai. Tas ir kļuvis par simbolu tam, ka politiskā vara tiek izmantota privātos nolūkos. Un mums šobrīd ir situācija, ka ar simbolu mēs nevaram cīnīties aiz aizvērtām durvīm. Mums tas jānes ārā un jāveido publiska diskusija par šo jautājumu.
Mēs, tie, kas strādājam šobrīd sadarbības formātā, tie, kas veidojam valdību, - mēs zinām, ka vecā politika ir beigusies. Mēs zinām, ka lēmumi tiek pieņemti atbildīgi. Mēs zinām, ka pieci sadarbības partneri cits citam skatās pār plecu un nepieļauj neatbildīgus lēmumus. Taču opozīcija pār mums karina OIK - vecās politikas lozungus. Aiz aizslēgtām durvīm (Starpsauciens.) šo jautājumu nevarēs atrisināt. Tas jānes ārā, tas jānes laukā un publiski jādiskutē. Tas ir vienīgais ceļš, kā pārdefinēt šo simbolu. Tas ir jādara publiski. Tāpēc mēs esam aicinājuši un vērsušies pie saviem sadarbības partneriem.
Šī valdība ir bijusi drosmīga. Mēs esam redzējuši, ka ir iespējams kapitālais remonts (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) fiskālajā nozarē. Mēs zinām un ticam, ka ir iespējams kapitālais remonts arī OIK jautājumos.
Tāpēc es vēršos pie jums un aicinu noraidīt šo populistisko piedāvājumu un atbalstīt nodošanu komisijai... OIK atcelšanas projektu, kas ir mūsu nākamais lemjamais jautājums.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Nenoliedzami OIK ir afēra - viena liela un ļoti dārga Latvijas sabiedrības... afēra, par kuru mēs joprojām turpinām maksāt. Mēs labi zinām, kas ir šīs afēras krusttēvs. Viņš jau šeit tika pieminēts. Tas ir esošais premjers Krišjānis Kariņš. Tieši viņš kā ekonomikas ministrs izveidoja šo tiesisko ietvaru, pamatu OIK afērai. Un viņš joprojām nekautrējas par to. Viņš joprojām uzskata, ka viņš visu ir izdarījis pareizi un viņam vispār nav nekas pārmetams.
Ja jūs esat klausījušies izmeklēšanas komisijas sēdes, tad... tā bija viena no šīm pasakām, kas tika stāstīta komisijai,- cik viņš ir kārtīgi, apzinīgi visu darījis. Un vispār - ko jūs viņam vispār piesienaties! Apmēram ar tādu tekstu tas tika paziņots. Tāpēc būtu tikai pareizi, ka Krišjānis Kariņš, kurš ir sācis šo afēru, arī izbeigtu šo afēru. Tas būtu ne tikai viņa politiskais, bet arī morālais pienākums - to izdarīt.
Bet ir jāsaprot viena principiāla lieta, kuru es ne jau vienu reizi vien esmu uzsvēris un kuru, rādās, vajadzēs uzsvērt vēlreiz: izbeigt OIK afēru un izbeigt OIK atbalsta maksājumu - tās ir divas dažādas lietas. Tas ir kā izoperēt smadzeņu audzēju un nocirst galvu. Arī nocērtot galvu, mēs izoperējam smadzeņu audzēju, bet, nocērtot galvu, mums rodas vēl vesela virkne citu problēmu, kas rezultātā neatrisina to mērķi, kāpēc vispār šāda operācija bija vajadzīga.
Diemžēl to var teikt arī par šo lēmumu, šeit ir šādi riski. Tātad, piedāvājot izoperēt šo smadzeņu audzēju, tiek piedāvāts arī nocirst galvu. Atsauce notiek, pamatojoties uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, mēģinot to pamatot tādā veidā, ka komisija ir atklājusi, ka tur viss ir prettiesiski, nepareizi un tamlīdzīgi. Es jums varu nolasīt, kas ir komisijas galaziņojumā teikts. Tur ir teikts tieši pretējais. Situācija, komisijas ieskatā, ir šāda, jo... Latvijā ir unikāla, jo izveidojusies tiesiski, iesaistītajām pusēm rīkojoties spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros. Tas savukārt nozīmē - ko? Ka mums ir nevis jāatceļ šis regulējums, bet jāsakārto šis regulējums, jāuztaisa ir tāds, lai šo afēru varētu novērst. Reiz mēs jau pieņēmām šādu lēmumu, Saeima aicināja atcelt OIK, bet šinī lēmumā bija viena ļoti principiāla lieta - ka, pirms atcelt, aicinājums bija to izvērtēt, atrast šo tiesisko veidu, veikt šo izvērtējumu.
Tāpēc šāds lēmums bija atbalstāms un mums bija... un mēs kā Saeima paļāvāmies uz to, ka tie, kuriem tāds aicinājums tiek pieņemts, - ka viņi to arī pildīs. Diemžēl tas netika izpildīts, notika pavisam cita performance, par kuru mēs visi zinām. Tagad tiek piedāvāts lēmums, kurā vispār pat netiek aicināts to izvērtēt - vienkārši cirst.
Kolēģi! Šāds piegājiens diez vai būtu pareizs, atbalstāms. Tanī pašā laikā pateikt “pret”, ka ar to nevajag nodarboties, - tas arī dotu nepareizu politisko signālu. Tāpēc mans aicinājums būtu, ka šodien mēs atbalstām nākošo sēdes kārtības punktu, kurā... būs tiešām runa par to, ka ir šāds likumprojekts jau sagatavots... jau sagatavots un iesniegts Saeimai. Lūk, šeit jau ir reāli tā iespēja, ar kuru... mēs varam sākt strādāt un reāli sagatavot šo reālo instrumentu, ja tāds vispār ir iespējams. Bet par šo... es aicinātu vērtēt kritiski tomēr šādu priekšlikumu un nedot arī maldinošus politiskus signālus.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es nezinu, varbūt pie otrā jautājuma kāds no koalīcijas kāps tribīnē un skaidros. Jo, ja es pareizi atceros, pagājušonedēļ šie jautājumi tika atcelti dēļ fiskālās telpas kaut kādas... nu, ka būšot... tā fiskālā telpa ir paņemta līdzi šodien zālē, vai ne? Pēdējā par to runāja Strīķes kundze. Es tagad gaidu no viņas fiskālās telpas, kā lai saka, izklāstu - detalizētu.
Pie reizes Strīķes kundze varētu arī pastāstīt mums visiem, kā tas varēja būt, ka laikā, kad OIK afēru ieviesa un visus šos gadus uzturēja, viņa kā KNAB vadītāja vietniece un Juris Jurašs kā augsts KNAB darbinieks šo afēru nepamanīja. (Starpsauciens: “Tāpēc, ka nav vadītāja!”) Šo afēru nepamanīja! Nav ierosināta neviena lieta! KNAB, kura uzdevums, tiešais uzdevums, ir kontrolēt politisko partiju finansējumu, nepamanīja, ka tas tiešā veidā korelēja ar OIK saņēmējiem. Kamēr Kampars, kā lai saka, “dauzīja” atļaujas, VIENOTĪBAI ienāca 250 tūkstoši. Precīzā korelācijā. Neviens nepamanīja! Un tagad Strīķes kundze runā par fiskālo telpu. Interesanti, vai viņa zina, kas tas vispār tāds ir.
Tā ka es gaidu pierādījumus, ka Juta Strīķe zina, kas ir fiskālā telpa un nedēļas laikā ir uzzinājusi šajā sakarā. Nāciet un stāstiet! Pretējā gadījumā man būs pilnīgs pamats uzskatīt, ka JKP piedalās un arī toreiz jau piedalījās šajā afērā, kā es neuzskatīju līdz šim, bet ar to jūs tikai apliecināsiet. Tā ka, lūdzu, nāciet šeit un skaidrojiet, cik tas mums maksās un cik tas jums maksās!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.
I. Benhena-Bēkena (KPV LV).
Labrīt, kolēģi! Vēlos savā uzrunā sniegt vērtējumu par iesniegto lēmuma projektu un īsi raksturot arī mūsu frakcijas iesniegto likumprojektu.
Un tagad par lēmuma projektu. Saeimas deputātiem ir pienākums pieņemt izsvērtus lēmumus. Tomēr mums ir arī tiesības. Tiesības dot uzdevumus izpildvarai, it īpaši, ja ir redzams, ka Ministru kabineta dienaskārtībā netiek likti sabiedrībai svarīgi jautājumi. Obligātā iepirkuma komponentes virskompensācijas atcelšana ir svarīgs jautājums. Šis skatāmais lēmuma projekts paredz deleģēt noteikumu izstrādi OIK atcelšanai. Iespējams, ka šis piedāvātais risinājums būtu izcils, ja vien... ja vien mūsu frakcija nebūtu iesniegusi ekonomikas ministra Ralfa Nemiro izstrādāto likumprojektu, kas nozīmē, ka vairs nav nepieciešamības dot valdībai uzdevumu. Darbs ir izdarīts.
Un tagad nedaudz par paveikto. Iesniegtais likumprojekts paredz nodrošināt caurskatāmu un ar ekonomiskajiem aprēķiniem pamatotu cenas veidošanas mehānismu. (Starpsauciens.) Tā mērķis ir likvidēt obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, un nepieļaut šī maksājuma veikšanu no citiem finanšu avotiem. Un mums šodien ir vienreizēja iespēja atbalstīt ne tikai vienkārši likumprojektu, bet gan mazākus rēķinus Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, paaugstināt konkurētspēju un galu galā nodrošināt labāku nākotni mums visiem.
Aicinu būt saprātīgiem un neatbalstīt šo lēmuma projektu, bet gan nākošo dienaskārtības jautājumu, kas paredz nodot jau izstrādātu likumprojektu tālākam darbam Saeimas komisijas sēdēs. Jo rītdiena tiek veidota šodien.
Paldies visiem Latvijas tautas un nākamo paaudžu vārdā jau šobrīd. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Tie, kas sola atcelt OIK rītdien uz pusdienlaiku, ir vai nu populisti, vai nezina lietas apstākļus, vai viņiem ir slēpts plāns vienkārši pārlikt OIK uz cita veida maksājumu iedzīvotājiem. Un, es domāju, tie, kas ir pēc būtības tiešām arī kaut ko mēģinājuši darīt, lai OIK samazinātu un atceltu, to zina.
Līdz Pavļuta ministrēšanas laikam viss gāja vienkārši vienā grāvī - atļaujas tika izsniegtas, kontroles nebija. Pūce izsniedza 622 atļaujas, Anrijs Matīss - 279. Vairāk nekā tūkstotis tika izsniegtas, dažkārt pat neskatoties uz to, ka tie uzņēmēji, kas solīja būvēt stacijas, bija pa pieciem reģistrēti vienā dzīvoklī. Tāds bija OIK uznāciens Latvijas politikā. Pirmie nopietnie mēģinājumi to samazināt bija Pavļuta laikā, kad viņš iesniedza... kad viņš “ieslēdza” moratoriju jeb aizliegumu izsniegt jaunas licences un sāka likvidēt izsniegtās licences, kur redzēja, ka uzņēmēji nepilda saistības. Mēs to turpinājām. Es savulaik nostiprināju šo moratoriju likumā. Izstrādājām priekšlikumu par iekšējās normas rezerves ierobežošanu, samazinājām pamatkapitālu, Ašeradena kungs to pabeidza. “Latvenergo”... daļu no “Latvenergo” peļņas novirzījām arī OIK kompensācijā, ierobežojām atbalstu, piemēram, vēja stacijām, kurām nebija iepriekš atbalsts ierobežots, un gāzes cenas... ietekmi samazinājām uz cenu, sākām veidot Būvniecības valsts kontroles biroju, ņemot cilvēkus darbā, lai vispār būtu, kam kontroles īstenot fiziski uz vietas, un veicām vairākus citus pasākumus. Un visu šo pasākumu rezultātā izdevās noturēt OIK nemainīgā līmenī - 26,70 eiro par megavatstundu. Citādi tas 2018. gadā jau būtu pieaudzis līdz 41,28 eiro par megavatstundu. Tas nav vienkāršs uzdevums. Tāpēc visi tie kolēģi, kas ar putām uz lūpām pirms vēlēšanām plēsa kreklus un solīja, ka “mēs, tiklīdz kā nokļūsim valdībā, atcelsim OIK!”, vai nu neko nesaprata, vai meloja iedzīvotājiem, vai gribēja īstenot šādu plānu, kā šobrīd Nemiro kungs piedāvā, - pārlikt OIK uz nodokļu maksātāju kabatām, kompensēt to no valsts budžeta. Kompensēt no valsts budžeta nozīmē, ka beigu beigās atkal iedzīvotāji par to samaksās. Ja jūs to solījāt, tad jums noteikti bija jābūt plānam - labākam plānam nekā tas likumprojekts, ko jūs ar lielu vērienu mēģināt piedāvāt šobrīd valdībai, piesedzot savu nevarību.
Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai jums būtu... šo uzdevumu, lai jums būtu iespēja likt kārtis galdā. (Dep. A. Zakatistovs: “Populisms!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ati, tu... es tev pilnīgi piekrītu. Tu pareizi teici, ka šis ir visas Latvijas jautājums un, pirmkārt, skar mūsu tautsaimniecības... tautsaimniecību un tās iespējamo izaugsmi un ka nevajag spēlēt spēlītes ar šo. Es pilnīgi piekrītu. Bet tad es tiešām arī aicinu, lai neviens tās nespēlētu, Jo patiesībā šie abi priekšlikumi... es atbalstīšu abus un aicinu abus atbalstīt. Tie nav nekādā veidā pretrunā viens ar otru, tie drīzāk ir viens otru papildinoši. Vai tie ir kvalitatīvi, ļoti labi vai nav - tas varbūt cits jautājums, bet idejiski tie viens otru papildina.
Un vēl viena lieta. Es tā kā... nu, atļaušos... ka būtu nosapņojis... izstāstīt, ka šodien izskatās, ka atbalstīs nodošanu komisijām samaiņā pret balsojumiem par administratīvi teritoriālo reformu... dažiem... Nu, tāds sapnis man bija naktī.
Un, ja jūs domājat, ka šo spēlīti spēlē... ka tagad ar lielu troksni nodos komisijām un tur tā lieta izgaisīs pati par sevi, protams, nu, kā jau parasti, - nesanāks nekādā veidā. Un administratīvi teritoriālā reforma šādā veidā arī nesanāks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es atbalstīšu gan ZZS iesniegto priekšlikumu, gan KPV LV ministra iesniegto likumprojektu. Bet es gribu vērsties pie KPV LV... un gribu vērsties, jums atgādinot vienu lietu. Pirms gada... tad, kad jūs pieņēmāt lēmumu iet VIENOTĪBAS valdībā un faktiski atdevāt savu zelta balsi, es no šīs tribīnes teicu, ka jūs zaudēsiet. Un man bija taisnība. Un vienīgais, kas pagaidām no tā visa ir ieguvis, ir jūsu bijušais līderis, kuru divkosīgi apsveic tie, kas viņu pirms tam ļoti nežēlīgi lamāja dažādos aizvainojošos vārdos. (Dep. A. Geidāna starpsauciens.)
Es gribu, lai jūs mācāties, KPV LV, no savas kļūdas. Es gribu, lai jūs mācāties no savas kļūdas, un es gribu jums ieteikt... ieteikt atbalstīt arī ZZS iesniegto priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka jūsu vienīgā izdzīvošanas iespēja ir ar zobiem un nagiem katrā jautājumā iestāties par OIK atcelšanu. Katrā jautājumā! Pat ja to ir iesniegusi cita partija. Esiet gudrāki nekā pirms gada un atbalstiet šo! Un ir pilnīgi skaidrs, ka mēs atbalstīsim arī jūsu priekšlikumu, tie nav savstarpēji pretrunā, tie jums palīdzēs atgūties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 55, atturas - nav. Lēmuma projekts noraidīts.
Nākamais - Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto likumprojektu.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zakatistova, Kursītes, Pucena, Ģirģena, Krapānes, Vitenberga, Pugas un Benhenas-Bēkenas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (Dep. I. Zariņš: ““Par” pieteicies runāt...”)
“Par” pieteicies kāds...? Piedodiet! “Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Šis man atgādina anekdoti par studentu, kurš atnāk uz eksāmenu un mēģina iestāstīt pasniedzējam, ka viņš ir gatavojies, ka viņš ir gatavs eksāmenu nolikt. Viņš saka: “Dodiet man iespēju vilkt biļeti.” Pasniedzējs, lai gan viņu nav redzējis, saka: “Nu, labi, velciet!” Students skatās rūpīgi, izvelk vienreiz biļeti (Starpsauciens: “Par tematu!”), paskatās uz pasniedzēju un saka: “Drīkst, es vilkšu vēlreiz?” Pasniedzējs saka: “Nu, labi, velc!” Students atkal skatās rūpīgi uz galdu, meklē vajadzīgo biļeti, izvelk, paskatās: “A drīkst, es vilkšu vēlreiz?” Pasniedzējs saka: “Labi, velc!” Viņš izvelk. Viņš paskatās uz pasniedzēju, pasniedzējam vairs neko nevajag, viņš saka: “Ai, labi, dod šurp ieskaišu grāmatiņu! Ieskaitīts!” Pārējie kolēģi prasa: “Kāpēc?” Viņš saka: “Nu kā? Nu, redziet, kā viņš mēģināja! Tātad viņš bija gatavojies, tātad viņam bija plāns, kā viņš varētu kaut ko nolikt.”
Līdzīgi ir ar šo likumprojektu. Šis ir kārtējais mēģinājums... ekonomikas ministra... atcelt OIK. Iepazīstoties ar šo likumprojektu, ir acīmredzams, ka tas ir tapis Ekonomikas ministrijas... birojā, ministra birojā vai arī kādā citā vietā, kur enerģētikā orientējas tikpat labi. Šis likumprojekts ir savdabīgs, teiksim tā. Šādos gadījumos parasti sabiedrībā lieto vārdu “īpašs”.
Iepazīstoties ar tām “pērlēm” (Starpsauciens.), ko satur šis likumprojekts, ir divi varianti. Vai nu tas ir klajš demagoģisks populisms ar aprēķinu, ka neviens kaut kam tādam jau nepiekritīs un tāpēc var droši atļauties nākt ar šādu priekšlikumu, vai arī tiešām ekonomikas ministrs ir atradis šo brīnumnūjiņu, kas tika solīta sabiedrībai pirms vēlēšanām... kā atcelt OIK.
Diemžēl no iesniegtajiem materiāliem tas īsti nav redzams. Bet, ja tas tā ir, tad šis likumprojekts noteikti pretendē uz Nobela prēmiju gan fizikā, gan matemātikā, gan ekonomikā, jo tur principā ir atklāti jauni ekonomiski un matemātiski principi. Un mums tiešām būtu jātiek skaidrībā - varbūt tiešām ir šī iespēja, kuru mēs tagad palaižam garām.
Ir arī, protams, trešais variants - sazvērnieciskais -, kurā es negribētu ieslīdēt, bet diemžēl arī tāds variants pastāv, ka tas tiek darīts kā pasūtījums, lai apkalpotu kāda cita ietekmīga spēka intereses, lai radītu jaunu OIK afēras piesegu, jo šis ir atmaskots. Tāpēc ir vajadzīgs jauns, bet to nevar izveidot, kamēr ir esošais. Tāpēc to vajag tā sagraut, lai būtu pēc tam nepieciešams jauns risinājums. Bet tās visas pagaidām ir tikai spekulācijas, tie ir pieņēmumi, kas mums būtu jāpārbauda. Un tāpēc es aicinu atbalstīt to, ko ir lūdzis ekonomikas ministrs, uzstājoties iepriekšējā sēdē... to, ka viņš lūdz šo likumprojektu turpmāk virzīt Saeimā, atbalstīt to, izvērtēt to, izvērtēt tiesiskumu vai arī - tieši pretēji - prettiesiskumu.
Kolēģi, es aicinu - atbalstām! Izdarām to! Nododam izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā to lūdz ekonomikas ministrs un šī likumprojekta iesniedzēji, jo šī ir viskompetentākā komisija, lai strādātu ar šo likumprojektu! Mēs jau ilgu laiku esam strādājuši ar to, un arī Juridiskā biroja konsultanti - kas nav mazsvarīgi! - ir jau iepazinušies ar šo sarežģīto un samudžināto juridisko ietvaru, kas ir ļoti svarīgi, jo jurists no malas drīzāk šeit nolauzīs sprandu, nevis varēs sakārtot visus šos labirintus.
Tāpēc aicinu nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un rezultātā mums būs vai nu jauns efektīvs ietvars OIK regulējumam, vai arī jauns ekonomikas ministrs. (Starpsauciens: “Abi!”) Jebkurā variantā gan Latvijas sabiedrība, gan Latvijas valsts, gan arī koalīcija... būs no tā ieguvums, liels ieguvums.
Kolēģi, tas ir rets gadījums, kad Latvijas sabiedrības intereses un Latvijas koalīcijas, varas koalīcijas, intereses saskan. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu nodošanai komisijai.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Kāds grib runāt “pret?” (Smiekli.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Līdzi ar to, kolēģi, mēs esam izskatījuši 27. februāra sēdes darba kārtību.
Pirms mēs reģistrējamies, mums šodien ir jāsveic viens dzimumdienas bērns. Mūsu kolēģim Uldim Budriķim šodien ir dzimšanas diena. Apsveicam! (Aplausi. Kāds dzied: “Uz to mums atkal...”)
Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu reģistrācijai.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. (Dep. A. Gobzems: “Nu? Kas tad tur notiek tagad?” Starpsauciens: “Neviena nav!”)
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze... Krauze ir, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs un Jānis Urbanovičs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pēc 10 minūtēm turpināsim... sāksim 5. marta sēdi. Pēc 10 minūtēm! Pulksten 10.00.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 8. sēdes
(2020. gada 27. februārī)
turpinājums 2020. gada 5. martā
Datums: 05.03.2020 09:03:22 bal001
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (340/Lm13)
Datums: 05.03.2020 09:04:26 bal002
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Andreja Jakobsona apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (341/Lm13)
Datums: 05.03.2020 09:11:12 bal003
Par - 62, pret - 17, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Māra Kāļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku (342/Lm13)
Datums: 05.03.2020 09:14:35 bal004
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (343/Lm13)
Datums: 05.03.2020 09:17:28 bal005
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu” turpmāko virzību (335/Lm13)
Datums: 05.03.2020 09:40:14 bal006
Par - 16, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu (338/Lm13)
Datums: 05.03.2020 09:45:40 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (600/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 05.03.2020 09:46:46 bal008
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija