Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divpadsmitā (ārkārtas) sēde
2020. gada 16. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, kolēģi, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Kolēģi, lūdzu, ieņemam vietas Sēžu zālē!
Sākam 2020. gada 16. marta ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 13. marta rīkojumu Nr. 104 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” un Ministru kabineta 2020. gada 14. marta rīkojumu Nr. 105 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labrīt, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2020. gada 15. marta ārkārtas sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Minētajos grozījumos ārkārtējā situācijā ir noteikti vairāki papildu ierobežojumi. Laika taupīšanas nolūkā es nosaukšu tikai būtiskākos.
Pirmais. Bērnudārzos vecākiem papildus iepriekš noteiktajam ir jāiesniedz apliecinājums, ka viņiem nav citu iespēju nodrošināt bērnu pieskatīšanu.
Otrais. Valsts centralizētais eksāmens svešvalodā pārcelts uz maiju.
Trešais. Atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, kā arī ierobežota neorganizēta pulcēšanās cilvēku skaitā vairāk nekā 50 cilvēkiem, kā arī ierobežots izklaides vietu darbs līdz pulksten 23.00.
Ceturtais. Ar 2020. gada 17. martu ir atcelti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu. Protams, ka atgriešanās Latvijā valstspiederīgajiem... mūsējiem ir atļauta, tāpat kā ir atļauta ārzemnieku izceļošana uz savām valstīm.
Uzklausot iestāžu ziņojumus, komisija šos papildu ierobežojumus atzina par pamatotiem, situācijai atbilstošiem un nepieciešamiem.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas iesniegto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E. Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Ļoti cienījamais Saeimas Prezidij! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Ministru kabinets mani ir pilnvarojis valdības vārdā sniegt īsu informāciju Saeimai par apstākļiem, kādēļ valdība sestdien sanāca uz ārkārtas sēdi un lēma par papildu ierobežojumiem un liegumiem.
Mēs sestdien valdības sēdē uzklausījām atbildīgās institūcijas, ekspertus un lēmām par nepieciešamību veikt papildu pasākumus gan tāpēc, ka Covid-19 vīruss jeb koronavīruss šobrīd izplatās diezgan strauji, gan arī tāpēc, ka uzskatām par nepieciešamu šobrīd darīt visu, lai kontrolētu šīs epidēmijas izplatību Latvijā. Epidēmiju maksimāli ierobežotu un pēc tam arī novērstu.
Mēs uzskatām, ka piedāvātie liegumi un ierobežojumi ir efektīvi un samērīgi. Šeit jau Rancāna kungs minēja vairākus.
Pirmām kārtām es gribētu teikt, ka no 17. marta pusnakts tiek pārtraukta starptautiskā pasažieru (avio, jūras, dzelzceļa un sauszemes) pārvadājumu politika un prakse. Tas gan dod iespējas un tiesības satiksmes ministram nepieciešamības gadījumā ar atbilstošu attiecīgu rīkojumu veikt izņēmumu un atļaut nosēsties čarterlidmašīnām, ja tas būs nepieciešams mūsu pilsoņu repatriācijai.
Mēs arī no 17. marta pusnakts slēdzam Eiropas Savienības ārējo robežu. Valdības sēdē bija diskusija arī par Latvijas-Lietuvas, Latvijas-Igaunijas robežas slēgšanu, bet, ņemot vērā gan resursus, gan arī nepieciešamos, teiksim, pasākumus, ko veic arī Lietuvas un Igaunijas puse (faktiski šī robeža tiks slēgta no šo valstu puses), mēs neuzskatījām par nepieciešamu vēl vairāk, teiksim, šobrīd izmantot mūsu robežsardzes un policijas resursus, kas būs nepieciešami citu pienākumu veikšanai.
Te jau arī tika minēts, ka tiek pārcelti centralizētie eksāmeni. Visas mācības tiek noteiktas attālināti. Tāpat arī ir ierobežota cilvēku pulcēšanās. Tiek atcelti un aizliegti visu veidu publiskie pasākumi.
Šajā rīkojumā tiek norādīts arī, ka, protams, valdības institūcijām tiek novirzīti papildu resursi, par kuriem Ministru kabinets lems atbilstoši pieprasījumam funkciju veikšanai.
No savas puses, ņemot vērā, ka es esmu ārlietu ministrs, es gribu teikt, ka... Ņemot vērā to, ka tiek slēgta starptautiskā pasažieru satiksme (un mēs jau šobrīd redzam, ka daudzas valstis Eiropā ir slēgušas gan aviosatiksmi, gan savas robežas), mēs strādājam 24 stundu režīmā, lai risinātu jautājumu par mūsu valstspiederīgo repatriāciju.
Mēs šobrīd koncentrējamies uz šādiem trim blokiem.
Pirmais bloks ir maksimāli panākt, lai cilvēki izmanto tās iespējas, kādas vēl šodien ir, lai atgrieztos, izmantojot gan gaisa, gan sauszemes, gan dzelzceļa, gan jūras satiksmi.
Mēs jau šobrīd apzinām cilvēku loku un kopā ar airBaltic strādājam pie tā, lai organizētu repatriācijas lidojumus. Jāteic, ka šobrīd atsaucība ir liela un ir pilnīgi skaidrs, ka tādi būs.
Mēs arī kopā ar Satiksmes ministriju un Veselības ministriju strādājam pie tā, lai šos cilvēkus informētu, ka pēc atgriešanās visiem neatkarīgi no tā, no kurienes šie cilvēki ir ieradušies, ir jāpaliek divu nedēļu karantīnā. No vakardienas Veselības ministrijas struktūrvienības veic pārbaudes Rīgas lidostā tiem, kuriem ir simptomi. Protams, arī šis darbs, šī informatīvā kampaņa turpināsies.
Otrs bloks būs darbs ar tiem cilvēkiem, kas atrodas ārpus Eiropas. Mēs strādājam ar tūroperatoriem, un arī šeit tiek meklēti risinājumi. Es gan uzreiz gribu teikt, ka tas var prasīt zināmu laiku. Tas prasīs laiku nevis tāpēc, ka kāds šeit kaut ko negrib darīt, bet tāpēc, ka mēs redzam, kā mainās šobrīd lēmumi, kā mainās politikas pasaulē, kā tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un liegumi būtībā dažas stundas pirms to ieviešanas. Tā ir tā realitāte, ar ko mēs saskaramies.
Līdz ar to es domāju, ka pilnai visu cilvēku atgriešanai Latvijā mums būs nepieciešamas plus mīnus 10 dienas. Taču šis darbs notiek, cilvēki atsaucīgi piesakās konsulārajā reģistrā, cilvēki atsaucīgi piesakās uz tiem telefona numuriem, ko mēs esam norādījuši, un arī uz e-pastiem, bet, protams, pēc tam mums ir jārēķinās, ka tā ir arī informatīva kampaņa šeit, lai visus tos padomus un ierobežojumus, ko mēs ar šo Ministru kabineta rīkojumu esam noteikuši pagājušonedēļ un arī grozījuši, īstenotu.
Man valdības vārdā ir lūgums atbalstīt Ministru kabineta rīkojumu un akceptēt to šeit, Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Uzreiz vēlos pateikt, ka ir tiešām ļoti žēl, ka Saeima šobrīd nevar reaģēt ar saviem priekšlikumiem un papildināt jau esošo... šobrīd uz galda esošo lēmumu... Ministru kabineta rīkojumu, jo tiešām situācija mainās. Mēs tiešām gribētu arī ielikt savus priekšlikumus.
Tāpēc es arī aicinu Rancāna kungu sasaukt tuvākajā laikā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdi, kurā mēs turpināsim skatīt mūsu priekšlikumus, kurus mēs papildināsim jau šodien... un ar jauniem priekšlikumiem, ņemot vērā šo situāciju.
Vēlos uzsvērt: tātad pirmām kārtām, protams, mums ir noteikti jāpadomā par precizējumu attiecībā uz bērnudārzu darbu. Mēs saprotam, ka šobrīd paļaujamies uz vecāku godaprātu, bet ir skaidrs, ka, nu, vēl būs situācijas, kurās vecākus vienkārši darba devējs nelaidīs sēdēt mājās ar bērnu neatkarīgi no tā, vai vecāki strādā... Pat ja vecāks nestrādā šajos nosauktajos dienestos. Tāpēc, protams, ir jādomā.
Nu, nākamais solis - ir noteikti jādomā par darbnespējas lapu izsniegšanu tiem vecākiem, kuri... kuru... bērnudārzi ir slēgti. Būs tiešām... Es saprotu, ka tas ir ļoti smags trieciens valsts budžetam, bet mums nav, visticamāk, citas izejas, jo mums ir šobrīd pēc iespējas jāmazina cilvēku kontakti. Tieši tāpat arī jādomā par atbalstu darba devējiem.
Mēs aicinām visus cilvēkus nenākt ārā no mājām. Tas nozīmē, ka cilvēki nesaņem... neiet pie pakalpojumu sniedzējiem, neiet uz restorāniem, neiet uz frizētavām, neiet uz veikaliem. Tas uzreiz, protams, ir milzīgs trieciens ekonomikai, milzīgs trieciens visiem mazajiem un lielajiem... tāpēc par to arī noteikti ir jādomā. Ir cilvēkiem jādod drošības sajūta, jāsniedz drošības sajūta uzņēmējiem, jo kaut kas šajā visā stāstā mazliet iztrūkst. Mēs esam gatavi kopā ar jums strādāt, mēs esam gatavi strādāt pie priekšlikumiem un kopīgi risināt šo situāciju.
Es vēlos pateikt lielu paldies ārlietu ministram par operatīvo darbu. Mēs esam visi kopā... Vakardien laikam, cik varējām, dalījāmies ar informāciju par Polijas koridora izveidošanu. Liels paldies arī Polijas vēstniecei Monikai Mihališinai par to, ka viņa svētdienas dienā... neatkarīgi no tā, ka tā ir svētdiena, viņa risināja šo situāciju ļoti operatīvi.
Bet es vēlos pievērst jūsu uzmanību, cienītais ministra kungs, tam, ka šobrīd ir neliela problēma (ja to var saukt par nelielu problēmu) saistībā ar Polijas robežu tādā ziņā, ka vakardien informācija bija, ka var sniegt visu informāciju līdz pulksten 12.00. Šorīt šī informācija jau ir mainījusies - tātad ir līdz pulksten 8.30 - un ir ļoti daudzi cilvēki, kuri to nav paspējuši izdarīt pēdējā brīdī, bet ir ļoti liela problēma, humānā problēma - uz Polijas robežas ir kilometru rindas ar cilvēkiem, kuri nevar iziet no mašīnas, kuri salst naktī. Nu, es saprotu, ka tā ir tāda nebijusi problēma, bet ņemsim vērā, ka mums ir, nu, tas jāpatur prātā, ka tās nav tikai kaut kādas, nezinu, dažas mašīnas. Milzīga rinda, kā mums ziņo, gan ar fūrēm, gan ar privātajiem transportlīdzekļiem, kuri atgriezās ne no slēpošanas kūrortiem. Ļoti daudzi cilvēki atgriežas no darba. Viņi ir strādājuši Eiropā. Viņi šobrīd ar visu savu iedzīvi mēģina atgriezties Latvijā, un viņi ir pilnīgā neziņā, vai viņi varēs, caur Poliju braucot, es nezinu, kaut vai apstāties, kaut ko apēst vai, es nezinu, kaut kādas siltās drēbes paņemt. Par to noteikti arī jāpadomā šajā situācijā.
Protams, par ģimenes ārstiem arī jāpadomā, jo ir ļoti daudzi ģimenes ārsti, kā mums arī ziņo, kuri vieglprātīgi pasaka cilvēkiem, kuri atgriezušies no skartajām teritorijām: “Dzīvojiet savu dzīvi, nu, turpmāk mierīgi un nemainiet neko savos paradumos!” Ļoti daudzi arī ģimenes locekļi, to cilvēku ģimenes locekļi, kuri ir atgriezušies no skartajām teritorijām, ir pilnīgā neziņā, ko viņiem darīt, vai viņi var iet uz darbu vai viņiem jādistancējas, cik daudz jādistancējas...
Lūdzu, pastrādājiet ar ģimenes ārstiem, lai viņi šo informāciju tiem cilvēkiem, kuri griežas pie viņiem, sniedz kvalitatīvi un atbilstoši pēdējiem norādījumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.
R. Bergmanis (ZZS).
Labrīt! Vai es varētu lūgt apvienot abus debašu laikus?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nē!”) Laiks ir apvienots. Paldies.
R. Bergmanis. Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šajā jautājumā tiešām nav emocijas, bet profesionāls secinājums, ka krīzes un ārkārtējām situācijām mūsu valsts... mēs pilnā apmērā neesam gatavi.
Ļoti augstu novērtēju atbildīgo dienestu amatpersonu un to darbinieku ieguldītās pūles, laiku un risku, ka viņi visi uzņemas, lai savu augsto profesionālo spēju, savas ierobežotās kapacitātes un līdz šim ārkārtīgi novājinātās Latvijas veselības sistēmas apstākļos veicinātu sabiedrības cerību, ka ar šo epidēmiju tiksim galā.
Atzinīgi vērtēju atbildīgo amatpersonu vēlmi mācīties no citu valstu pieredzes rīkoties iespējami ātri, lai ierobežotu pandēmijas izplatīšanos Latvijā.
Tomēr. Par komunikāciju ar sabiedrību. Ārkārtīgi zemā sabiedrības uzticēšanās valdībai un Saeimai ir kritisks rādītājs brīdī, kad ir nepieciešams uzrunāt sabiedrību un aicināt iesaistīties krīzes ierobežošanā un tās seku likvidēšanā. Tāpēc vēl jo svarīgāka ir atbildīgo amatpersonu prasme atbildēt uz jautājumiem un skaidrot situāciju sabiedrībai saprotamā veidā, atbildot uz interesējošajiem jautājumiem.
Šajā ziņā atzinīgi vērtēju Ārlietu ministrijas paziņojumu, tai skaitā ārlietu ministra paziņojumu (tai skaitā arī sociālajos tīklos), kas ir konstruktīvi un sniedz sabiedrībai tik nepieciešamo informāciju skaidri, precīzi un nekavējoties. Acīmredzot Rinkēviča kunga ilggadējā pieredze Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā ir apstāklis, kas ļauj objektīvi novērtēt situāciju, vienlaikus strukturēti un saprotami pateikt to, kas ir svarīgi.
Par krīzes situācijas vadību. Lai civilās aizsardzības vai ārkārtējās situācijas novēršanas vadības process būtu kvalitatīvs, nepieciešamas trīs lietas - mērķis, kāpēc sabiedrībai šāds plāns nepieciešams; skaidrs un visām iesaistītajām pusēm saprotams plāns; profesionāla vadība un koordinēšana.
Šajā brīdī jāakcentē tik ļoti nepieciešamā krīzes vadības centra izveide, kurā... profesionāls krīzes vadības vadītājs spētu koordinēt sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm. Ja valdība neuzskata par nepieciešamu organizēt atsevišķu krīzes vadības centru, tad pavisam noteikti Ministru prezidenta komandai ir nepieciešams nacionālās drošības padomnieks. Šādi padomnieki ir Lietuvas un Igaunijas premjeriem. Šajā situācijā... ļaut operatīvāk pārvaldīt situāciju jau Baltijas mērogā, piemēram, to pašu koordinēto robežu šķērsošanu jautājumu, vai sinhronizēt kopējas darbības krīzes pārvarēšanā.
Par Ministru kabineta rīkojumu grozījumiem. Precizitāte, pieņemot rīkojumus par krīzes situāciju, ir ārkārtīgi svarīga, jo tā attiecas ne tikai uz to precīzu interpretācijas piemērošanu, bet galu galā arī tiesiskajām faktiskajām sekām, piemēram, tiesībām uz izdevumu un zaudējumu atmaksu. No Ministru kabineta rīkojumu grozījumu teksta izriet vairāk jautājumi nekā atbildes. Vairāki no uzskaitītajiem punktiem ir neskaidri, plaši interpretējami vai arī attiecināmi uz atsevišķiem pasākumiem, lai gan pēc būtības definējumam būtu jābūt precīzam daudz plašāku pasākumu lokam.
Turklāt grozījumu tekstā ir manāmas vairākas neprecizitātes, kuras ir labojamas, ievērojot atbilstošo normatīvo regulējumu. Daži piemēri.
Precizēt kaut vai 4.5. punktu par publiskajiem pasākumiem atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā minētajai definīcijai. No 4.5. punkta otrās rindkopas nav saprotams, vai tas pirmais teikums attiecas uz privātiem pasākumiem... Turklāt nav saprotams, kādā mērā paredzēti ierobežojumi, vien minēts - tos ierobežot.
4.13. punkts. Noteikt virsstundu darbu... Mediķiem regulē Ārstniecības likums, kamēr citiem ir Darba likums.
4.14. punkts par tiesībām nepiemērot Publisko iepirkumu likumu ir pārāk vispārīgs un precizējams. Kā tiks kontrolēta 4.24. punktā minētā prasība uzņēmumiem primāri nodrošināt...
Es vēlētos, līdzīgi kā Stepaņenko kundze... Papildus minētajam vēlos aicināt arī Ministru kabinetu apsvērt iespējas pārcelt gada pārskatu iesniegšanas termiņu biedrībām un nodibinājumiem, jo, kā zināms, tas ir 31. marts, taču līdz tam ir jānotur biedru kopsapulces.
Nodrošināt, ka informatīvie tālruņi ir pieejami 24/7 režīmā, nevis noteikt darba laiku, kā mēs redzējām masu informācijas līdzekļos, no deviņiem līdz pieciem. Nepieciešams ieviest vienu kopēju zvanu centru, kas novirzītu zvanus attiecīgajiem dienestiem, lai atvieglotu šobrīd tos dažus pieejamos, un organizēt visas oficiālās dažādu nozaru informācijas publicēšanu vienuviet, lai nav tā, ka informācijas ir daudz, bet tā ir sadrumstalota un nepārskatāma.
Aicinu krīzes pārvarēšanā daudz plašāk iesaistīt pašvaldības, kuras ir vistuvāk iedzīvotājiem.
Aicinu Veselības ministriju, jo īpaši ministri Viņķeles kundzi kā atbildīgo par infekcijas slimību epidēmiju pārvaldīšanu, turpināt iesākto, nepadoties un būt drosmīgiem pieņemt arī nepopulārus lēmumus, ja tie ir ar mērķi aizsargāt Latvijas iedzīvotāju drošību, veselību un dzīvību.
Aicinu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ingai Goldbergai.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Labdien! Labdien, cienījamie kolēģi! Bergmaņa kungs tikko pieminēja pašvaldības. Arī tas ir iemesls, kāpēc es gribēju šodien runāt.
Gribēju pievērst uzmanību, ka tieši pašvaldību resursi un pašvaldības šobrīd nav pietiekami iesaistītas tajā, lai ierobežotu un informētu... ierobežotu epidēmijas izplatību, informētu sabiedrību.
Cik man izdevās noskaidrot, līdz vakardienai pašvaldības nebija saņēmušas nekādus norādījumus vai informāciju, kā rīkoties, līdz ar to katra to dara pa savam, kā to izprot un cik uzskata par vajadzīgu.
Es nocitēšu viena izpilddirektora, diezgan lielas pašvaldības izpilddirektora, teikto: “Mēs taustāmies pa tumsu, lasām Ministru kabineta rīkojumus, klausāmies, ko runā premjers, kā ārvalstis reaģē, mēģinām saprast, kurā stadijā mēs atrodamies. Varbūt varam izdarīt ko vairāk, nekā Ministru kabinets var atļauties pieņemt. Nav informācijas, vai pie mums ir saslimušie. Manuprāt, tas mobilizētu tos, kuri šo visu uztver nopietni.”
Līdz ar to, vērojot pašvaldības, to rīcība ir ļoti, ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kas ir sasaukušas civilās aizsardzības komisijas sēdi, pieņēmušas kaut kādus noteiktus plānus rīkoties. Ir pašvaldības, kurām ir tikai oficiāla informācija tām pieejamos informācijas avotos un nekā lieka vai nekas vairāk. Ir pašvaldības, kuras ļoti pārspīlēti pieņem... informē un izmanto šo situāciju. Ir pašvaldības, kuras ir paziņojušas, ka, piemēram, netiks iekasēta soda nauda par komunālo pakalpojumu kavējumiem, organizē dažādu palīdzību, bet ir, kur nedara neko.
Bet es gribētu pievērst uzmanību, ka tik tiešām pašvaldību rīcībā ir ļoti daudz dažādu resursu, lai uzrunātu, informētu savus iedzīvotājus, piemēram, pašvaldību policija var sekot publisko pasākumu ierobežošanai un sabiedriskajai kārtībai. Gribu pievērst uzmanību, ka parasti, ja ieilgst brīvdienas, pašvaldības speciāli organizē un plāno, kādā veidā nodrošināt sabiedrisko kārtību. Šobrīd skolēnu un studentu brīvdienas būs daudz garākas.
Sociālie dienesti var parūpēties par saviem klientiem, un viņi tik tiešām redz, kas notiek pašvaldībā uz vietas.
Aicinu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kurš ir Krīzes vadības padomes loceklis un vienlaicīgi atbildīgs par pašvaldību darbu, uzņemties iniciatīvu un koordinējošo lomu un nodrošināt saskaņotu rīcību starp pašvaldībām un valsts institūcijām, kā arī starp dažādām pašvaldībām. Pašvaldības var efektīvi informēt, nomierināt un parūpēties par katru savu iedzīvotāju, tikai tām vajag uzticēties, tās vajag informēt un ļaut tām darboties.
Tāpat, kolēģi, vēlos informēt, ka pusstundu pēc Saeimas sēdes notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kurā visus šos jautājumus plānojam arī pārrunāt.
Paldies.
Aicinu atbalstīt rīkojumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Vispirms gribu teikt, ka es pilnīgi noteikti atbalstu valdības soļus. Pirmkārt, es uzskatu, ka tie ir lielos vilcienos pareizi laikā un saturā. Otrkārt, ja arī man liekas, ka kaut kas ir jādara ātrāk, gudrāk, savādāk, es to darīšu zināmu, bet ne no šīs tribīnes obligāti.
Man ir viens jautājums un komentārs. Beigās tas... vēl būtu ieteikums. Es skatos uz JKP. Man ir jautājums: “Jūs joprojām esat šīs valdības sastāvā? Vai vismaz jūs atbalstāt šo valdību vai ne?” Ja jūs esat un atbalstāt, tad rakstīt publiskas vēstules šajā brīdī premjeram, viegli izsakoties, ir ļoti dīvains solis.
Ko tas solis rāda? Tas rāda, ka valdība nav vienota. Punkts viens. Un otrs, ka valdība rīkojas kaut kādā veidā nepareizi.
Es nemaz negribētu iedziļināties šajos soļos, es noskatījos arī “dzīvo” video par to, kas būtu ekonomikā pareizi darāms. Ziniet: ja mēs to visu, ko jūs ierosināt, šobrīd darīsim tādā veidā, kā jūs solījāt, mēs pilnīgi noteikti tuvāko divu mēnešu laikā būsim maksātnespējā šajā valstī, faktiski bankrotā.
Soļi ekonomikā jāveic, bet tie jāveic pārdomāti. Ir jābūt gataviem aktīvai rīcībai - nav runa! Bet tai ir jābūt saprātīgai. Un šodien pateikt, ka visi zina zāles, ir... ir vienkārši blefot, jo šī nav kaut kāda, ja tā var teikt, parasta dabas katastrofa, kas, lai cik arī nebūtu postoša, bet ir beigusies un mums jānovērš sekas.
Šobrīd mēs nezinām, kāds laikposms paies. Ļoti būtiski var mainīties instrumenti, ko mēs darām, ja šis turpinās mēnesi vai šis turpinās trīs mēnešus vai, nedod Dievs, ilgāk. Un zāles katrā posmā būs citas. Tas, kas ir rūpīgi jāsaprot - šeit jābūt vairākiem scenārijiem, bet pirmās... Kā saka, realizējot pirmo scenāriju, nedrīkst dot zāles, kas būs kaitīgas, ja gadījumā būs vajadzīgs trešais.
Tā ka no manas puses - pilnīgi viss atbalsts. Es vēlreiz saku: es uzskatu, ka mēs lielos vilcienos ejam pareizā ceļā. Es ļoti aicinu vēlreiz visus saprast, ka šis nav kaut kāds vēlēšanu, pirmsvēlēšanu laiks, kad mēs te tagad rādīsim, kurš te ir baigi gudrāks par otru, publiskās vēstulēs.
Es saprastu, ka opozīcija varētu rakstīt publiskas vēstules, jo viņi nepiedalās tieši valdības darbā un savādāk, bet ne jau tie, kas ir valdībā. Uz mums skatās visi. Uz mums skatās vecie - vecie! - cilvēki, kas ir riska grupā, uz mums skatās bērni cerībā, ka vecākiem pietiek sapratnes, ko darīt šādā situācijā, uz mums skatās uzņēmēji, visa sabiedrība. Viņi gribētu būt pārliecībā, ka šis ir brīdis, kad parlaments un valdība spēj vienoties vienā veselumā un strādāt, lai mēs ātrāk aizveram šo, es teikšu, Pandoras lādi. Aizvērsim to, un tad gan mums būs, par ko parunāt. Bet pa priekšu aizveram to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Vispirms vēlētos pateikties valdībai par operatīvo rīcību. Izmantojot to, ka Rinkēviča kungs ir klāt, vēlos informēt, kādus jautājumus uzdod vēlētāji un cilvēki. Es izmantošu šo iespēju, lai šos jautājumus nodotu valdībai. Es - to sadalījumu pa jomām.
Nu, pirmkārt, tas, ko jau teica Bergmaņa kungs, par to, ka ir nepieciešama viena vietne, kur cilvēki varētu ienākt un izlasīt absolūti visas informācijas apkopojumu, jo informācija ir sadalīta pa dažādiem avotiem un tādēļ izplatās baumas. Baumas izplatās ļoti aktīvi, un nepieciešams tās kliedēt.
Tātad pirmā joma par veselības aprūpi. Internetā klīst ļoti daudz baumu par to, ka Latvijā pietrūkst plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtu. Vai ir apzināts šo iekārtu skaits, un vai ir apzinātas arī privātās klīnikas un privātie piegādātāji, un vai ar tiem ir noslēgti attiecīgie līgumi?
Otrkārt. Vai nevarētu tomēr precizēt ķēdīti starp 113 zvanu centru un Slimību profilakses un kontroles centru, ja tie sniedz pretrunīgu informāciju par to, kas pirmām kārtām ir jādara cilvēkam, kurš tikko ir atgriezies no Covid-19 skartajām valstīm, cik dienas jāatrodas pašizolācijā un vai ir vai nav nepieciešams nodot attiecīgas analīzes?
Treškārt. Testēšana uz Covid-19. Sakarā ar to, ka vakardien tika panāktas jaunas iespējas ar sistēmu COBA-688800, kas atšķirībā no COBA‑6800 spēj jau apkalpot vairāk nekā četrus tūkstošus pacientu dienā. Šo sistēmu pašlaik izmanto Vācija un Šveice. Vai ir iespēja arī Latvijai pievienoties un ievest attiecīgu testēšanas iekārtu?
Nākamais. Tas, kas attiecas uz robežu šķērsošanu. Ļoti daudz sūdzību par to, ka Konsulārā departamenta tālruni, kurš tiek izplatīts publiski, nevar sazvanīt. Cilvēki pavada veselu dienu, lai sazinātos pa šo tālruni un saņemtu informāciju. Vēl ir sūdzības par to, ka ir ļoti, ļoti lielas, augstas cenas aviobiļetēm, lai tiktu uz Latviju, lai cilvēki varētu atgriezties. Ko darīt, ja tādas naudas nav?
Nākamais. Par tirdzniecību un uzņēmēju atbildību. Cilvēki... Ļoti, ļoti daudz cilvēku sašutuši par cenu kāpšanu pirmām kārtām dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām. “Cenuklubā” vakardien sejas maskas tika tirgotas - viens eiro par masku. Cilvēki prasa, lai Ekonomikas ministrijā varētu būt viens tālrunis, pa kuru informēt par nesamērīgu cenu kāpšanu konkrētajās tirdzniecības vietās.
Nākamais. Uzņēmēju atbalsts. Joprojām nav informācijas par to, vai Latvijā būs kaut kādi pasākumi attiecībā uz nodokļu brīvdienām vai kādi citi atbalsta pasākumi. Šodien jau pieminēja Dānijas piemēru un ASV piemēru. Tanī pašā laikā šajās dienās saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimības Covid-19 izplatīšanos informē ceļotājus par viņu tiesībām un tiesībām pieprasīt no tūrisma kompānijām saņemt atpakaļ visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu. Vai nevarētu tomēr koordinēt Ekonomikas ministrijas darbību attiecībā uz uzņēmēju atbalstu šajās smagajās dienās?
Tas, kas attiecas uz skolām. Skolotāji uzdod jautājumus, vai skolotājiem tiešām ir nepieciešams nākt uz darbu... uz tukšām skolām tad, kad bērni sēž mājās.
Nākamais. Kā tiks nodrošināta attālināta apmācība tiem bērniem, kuriem mājās nav datora vai viedtālruņa, un vai šie bērni ir apzināti? Ir pieprasījums pēc karstās līnijas psiholoģiskajam atbalstam, jo cilvēki lasot...
Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, debašu laiks beidzies. Vai vēlaties apvienot laikus?
R. Ločmele-Luņova. Drīkst burtiski vienu...? (Starpsauciens: “Laiks!”)
Un pēdējais. Vai pašreizējā situācija juridiski varētu būt atzīta valstī par force majeure, jo tas ietekmē apdrošināšanu, uzņēmējdarbības līgumus un tā tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Ločmeles-Luņovas kundze.
Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Pirmām kārtām es gribu teikt, ka es, protams, atbalstu valdības sagatavoto projektu un ka tas ir ļoti būtiski. Paldies valdībai par to, ka tā rīkojas.
Bet es gribētu arī norādīt tomēr... gan es pats personīgi no saviem novērojumiem, gan arī to, par ko man ir zvanījuši vēlētāji.
Pirmais. Kaut vai par šo ārkārtējās situācijas apziņošanu. Operators atsūta īsziņu, es noklikšķinu uz linku, un man atveras vaļā teksts angļu valodā. Es saprotu, bet, ja tāda... ja šādas saites tiek nosūtītas ļoti daudziem iedzīvotājiem, es pieņemu, ka ir arī, kas nesaprot. Tāpēc mums ir ļoti daudz kas vēl arī pašiem jāuzlabo.
Otrais. Ja runājam kaut vai par Saeimu, par saviem kolēģiem, tad arī mums vajadzētu pieņemt oficiālu lēmumu, ka, ja ir sajūta, ka ir jāveic pašizolācija (liekas, Prezidijs tādu lēmumu nav pieņēmis), un šinī gadījumā... slimības pazīmju gadījumā vai arī kad mums ir aizdomas, ka varētu būt, ka mēs esam kontaktējušies... ka mums tiešām vajadzētu palikt mājās.
Nākošais. Jā, es saprotu arī valdības rūpes - un arī premjera - par bērnudārziem.
Saistībā ar speciālajiem dienestiem un policistiem - iespējams, ka tur ir ļoti tāds... risinājums jāatrod.
Liels satraukums ir uzņēmējiem, jo ļoti daudziem šobrīd ir jāslēdz uzņēmumi, un tad arī viņi ir neziņā.
Es šodien runāju ar vienu grāmatvedības firmas pārstāvi. Viņai zvana desmitiem uzņēmēju - ko darīt ar darbiniekiem? Atlaist? Bezalgas atvaļinājumā? Kādas sekas, ja nepiekrīt? Uzņēmums jātaisa ciet? Ja vienojas, tad viens stāsts...
Tā ka faktiski šeit arī ļoti daudz neskaidrību ir. Es domāju, ka valsts iestādēm tomēr ir pienākums nodrošināt vairāk resursu konsultācijām, jo galu galā, ja apmeklētāji netiek pieņemti, tad to visu var nodrošināt pa tālruni.
Vēl viena būtiska lieta, ko es ieteiktu valdībai padomāt. Ja nu nākotnē jāpieņem stingrāki mēri - tā, kā tas ir citās valstīs, kur vaļā paliek tikai pārtikas veikali -, tad noteikti jāatceras par pārtikas ražotājiem, par lauksaimniekiem, pārtikas industriju.
Es atgādinu, ka Latvijā ir apmēram 20 tūkstoši tādas ražojošas saimniecības, kas ražo tirgum, un vēl ir 40 tūkstoši piemājas saimniecības, kas arī ražo lauksaimniecības produktus. Ja mēs atstājam vaļā tikai pārtikas veikalus, tad vajag padomāt, kā tomēr tiek nodrošinātas šīs saimniecības ar nepieciešamajiem resursiem - lopbarību, dažādiem... nu, dažādiem citiem ražošanai... vajadzīgām lietām.
Tā ka, man liekas, ka... nu, ļoti svarīgi atcerēties ir, ka lauksaimniecība - tā ir industrija, kas mums ir vajadzīga, jo mums ir jāēd. Gadījumā, ja arī citas valstis ierobežos pārtikas produktu eksportu, tad šobrīd, jā, mums krājumu pietiek, viss ir kārtībā, bet mēs nevaram radīt situāciju, ka kaut kāda ražošana apstājas, jo... Nu, jūs labi saprotat, ka, ja govs ir jāslauc un jābaro, tad tas ir jādara katru dienu un tur gaidīt nevar. Tāpēc man lūgums arī tomēr skatīties nedaudz plašāk un šos vitāli svarīgos, stratēģiskos punktus ievērot. Un šinī gadījumā pārtikas ražošana ir stratēģiski ļoti nozīmīga.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Ministra kungs! Vispirms paldies valdībai par darbu. Un, protams, arī es atbalstu Saeimas lēmumu. Bet daži komentāri, ieteikumi šajā kontekstā par līdzšinējām un turpmākajām darbībām.
Viens. Ļoti skaidra informācija bija par to, kad, kurā brīdī robežas tiks slēgtas. Bet tas, kas ir acīmredzami, - ka iedzīvotājiem ļoti trūkst praktiskas informācijas, kā atgriezties valstī gan šajā periodā, ņemot vērā, ka blakus valstīs ir ceļošanas ierobežojumi, gan arī tajās dienās, kas būs tūlīt pēc robežu aizslēgšanas. Nu, piemēram, ja cilvēks ielido Lietuvā naktī uz 18. martu, kādas būs iespējas nokļūt mājās, kur robežpunkti strādās? Viņiem ir jāpaskaidro tas, ka, sabiedriskajam transportam esot ierobežotam, pašiem ir jāatrod ceļš līdz robežai. Viņiem jāpaskaidro tas, ka radinieks - mamma, tētis, brālis - nevar aizbraukt pretī, jo tā ir vistipiskākā lieta: “Aizbrauksim tev pretī uz Viļņu!”
Šādi praktiski jautājumi... Diemžēl publiski nekur atbildes nav rodamas. Un es ieteiktu tuvākajā laikā nodrošināt arī to, kā tikt mājās no tuvākajām kaimiņvalstīm. Jo patiesi ir tā, ka konsulāros tālruņus sazvanīt šobrīd nevar. Acīmredzot tiešām ir pārslodze. Un, vienkārši rakstot rakstiskus pieteikumus, informāciju iegūt nevar.
Otrs jautājums ir par bērnudārziem. Es atbalstu domu, ka ir stingrāk jāierobežo bērnudārzu apmeklēšana. Bet es domāju, ka tam solim būtu jābūt vēl radikālākam, ka tiešām ir jāatstāj tikai dežūrgrupas bērniem to profesiju cilvēkiem, kas mums ir akūti nepieciešami. Jo paši infektologi arī saka, ka turpmākās dienas būs izšķirošas. Tagad sanāk tā, ka, skolas ierobežojot, augstskolas ierobežojot, publiskus pasākumus ierobežojot, bet bērnudārzos ļaujot bērnus vest vien ar apliecinājumu, vecāks nav bijis kontaktā ar inficētu cilvēku, vecāks pat var nezināt, ka viņš vai viņa ir kontaktā ar inficētu cilvēku. Sanāk, ka mēs riepu piepūšam, tad atrodam īlenu, ar kuru to riepu pārdurt.
Par turpmākajiem darbiem. Jā, uzņēmējiem šobrīd ir kritisks brīdis, jo lielai uzņēmēju grupai ir jāpieņem lēmums, ko darīt ar savu saimniecisko darbību, ko darīt ar saviem darbiniekiem. Ja viņiem būtu precīzāka informācija, kāda veida atbalsts no valdības ir sagaidāms, viņi varētu precīzi pieņemt lēmumus.
Publiski ir izskanējis, ka būs miljards, ka būs “Altum” garantijas, bet tā ir pārāk vispārīga informācija. Un garantijas vien, īpaši uzņēmumam, ja tas pēc būtības pat vairs nevar šobrīd eksportēt, īsti neko nedod. Jautājums ir - vai būs kādas kredītbrīvdienas? Vai būs bezprocentu aizdevumi? Vai būs nodokļu brīvdienas? Vai būs valsts atbalsts slimības lapu apmaksā? Jo ātrāk to zinās uzņēmēji, jo korektākas būs viņu darbības arī pret darbiniekiem.
Jā, un arī gada pārskatu iesniegšanas termiņš - arī viena praktiskā lieta, ko jau minēja par biedrībām un nodibinājumiem.
Pašvaldību iesaiste jau izskanēja, šī tēze. Bet viens būtisks apsvērums arī, kādēļ aktīvāk ir jāstrādā ar pašvaldībām, ir to sociālie dienesti. Sociālie dienesti arī jau piedāvā savus pakalpojumus veikt attālināti. Bet to klienti pārsvarā ir mazturīgas ģimenes, trūcīgas, mazturīgas ģimenes, kurām nereti nav interneta un iespēju sazināties attālināti. Arī tie cilvēki, kuriem visbiežāk nav regulāru darba attiecību, - pat ja viņus atlaiž vai nenodarbina, viņiem arī nebūs līdz ar to bezdarbnieka pabalsta. Gadījuma rakstura darbiniekiem šobrīd ir visgrūtākā situācija, un līdz ar to pašvaldību iesaiste, apzinot katru šādu trūcīgo, mazturīgo ģimeni un saprotot, kāds atbalsts šobrīd būtu vajadzīgs, ir ļoti nepieciešama.
Visbeidzot. Valsts finanses. Steigšus, kā es jau iepriekšējā nedēļā minēju, arī valsts budžetam ir jāpāriet uz krīzes režīmu. Finanšu ministrijai ir jāizdod rīkojums visām pārējām ministrijām apzināt nepieciešamos tēriņus - pašus akūtākos - un no visa pārējā, liekā, ir jāatsakās. Jāveido finanšu rezerve, lai varētu sniegt iedzīvotājiem, uzņēmējiem, sabiedrībai nepieciešamo atbalstu šajā ļoti kritiskajā laikā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Reiznieces-Ozolas kundzei.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Labdien, kolēģi! Es domāju, ka šajās brīvdienās ikviens, nu, vismaz lielākā daļa noteikti, kaut kādā mērā personīgi vai kaut kur konsultējoties bija iesaistīti šī jautājuma jebkādā risināšanā, un... un tiešām tās ikdienas problēmas iezīmējās diezgan daudz. Te kolēģi jau daudz ko runāja. Konsulārā dienesta tālrunis it kā ir, bet sazvanīt nevar. Tie visi jautājumi, tie, kas, manuprāt, būtu jārisina...
Es arī gribētu pieskarties vienam jautājumam, kas ir attiecībā uz pašvaldību iesaisti, jo īpaši - par lielo pašvaldību iesaisti šīs problemātikas risināšanā. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs... Es pa brīvdienām ļoti daudz personīgi runāju ar lielu pašvaldību vadītājiem par situāciju katrā atsevišķā vietā. Nu, nav viennozīmīgi tādas skaidras informācijas. Tai skaitā man no piektdienas vakara jau zvanīja un prasīja tiešām būtiskos jautājumos... Kā rīkoties gadījumā, ja tiešām ļoti liels iedzīvotāju skaits... Vienā konkrētā pilsētā tika ierobežota viņu pārvietošanās. Bet tas viss... Tie jautājumi ir šobrīd atstāti pašvaldību pašu ziņā, viņu interpretācijā.
Protams, var lasīt MK noteikumus, protams, var lasīt valdības lēmumus un mēģināt kaut ko saprast no valdības vadītāja teiktā, bet tāda tieša komunikācija un kaut kāds komunikāciju kanāls ar pašvaldībām šobrīd diemžēl nav.
Es aicinātu par to padomāt un pēc iespējas ātrāk izveidot. Tas nav normāli, ka civilās aizsardzības komisiju vadītāji... un viņu iespējās ir ļoti daudz, viņu rīcībā esošie dienesti ir ļoti ietekmīgi, lai risinātu kaut kādas lokālās problēmas, ja tur tādas nonāk... Šobrīd informācija par to teritorijās tieši šiem vadītājiem pēc būtības nav un visi lēmumi tiek pieņemti, nu, teiksim tā, uz sajūtām. Manuprāt, tas īsti... īsti normāli nav. Pašvaldību iesaiste šobrīd būtu tikai jāveicina, un tas mums visiem nāks tikai par labu.
Manuprāt, tas nav normāli, ka man zvana un prasa, kā rīkoties ar cilvēku, nu, teiksim tā, bloķēšanu, viņu iespēju... viņu pārvietošanos. Te ir runa par lielu cilvēku apjomu, nevis pieciem vai desmit cilvēkiem. Te ir runa par simtiem cilvēku pārvietošanās iespēju liegšanu uz veselu dienu šajā gadījumā. Tā ka, kolēģi, aicinu iesaistīties.
Attiecībā uz pārējo, kas... Manuprāt, viens ir šis lielais uzsvars uz uzņēmējiem. Bet, nu, būsim objektīvi - skatāmies, kas ir tie cilvēki tieši no valsts pārvaldes puses, kas būs tie, kas pirmie... Un jau šobrīd strādā...
Skatoties uz citu valstu praksi, tomēr medicīnas darbinieki... Mēs visi jau zinām, ka medicīnas darbiniekiem... Šobrīd vispār ir liels aprūpes darbinieku deficīts. Parunājot reģionos ar slimnīcām, - tur jau norāda to, ka valstij šajā situācijā būtu jāsniedz skaidrs signāls attiecībā uz viņu atalgojumu, skaidrs signāls attiecībā uz viņu motivāciju vispār strādāt, jo visi redz starptautisko presi un redz to, cik daudzi medicīnas darbinieki arī personīgi cieš no šī vīrusa izplatības. Slimnīcu jautājums... arī šeit būtu nepieciešama komunikācija. Reģionos... Arī apzvanot lielākās reģionālās slimnīcas, - katra savā izpratnē šo jautājumu saprot. Nav tā, ka būtu vienota izpratne, vienoti signāli, kā rīkoties. Liepājā - viena pieeja, Daugavpilī - cita pieeja, Jelgavas slimnīcā - vēl cita pieeja. Manuprāt, tas īsti šajā situācijā nav normāli.
Pietrūkst koordinācijas reģionos, un es to ieteiktu sākt tieši ar civilās aizsardzības komisiju vadītājiem. Tie ir konkrēti cilvēki katrā reģionā, kur katrs atbild... Ap 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir viņu aprūpes lokā, tai skaitā visas reģionālās slimnīcas, pašvaldību policija, sociālie dienesti. Tie ir daži cilvēki, kuri ir jāiesaista šajā procesā, lai viņi būtu tiešā informācijas konta... tiešā informētībā par to, kas notiek. Šobrīd šī sadaļa diemžēl iztrūkst.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labrīt, Saeimas deputāti! Labrīt, Rinkēviča kungs! Ļoti konkrēts jautājums.
1. aprīlis ir biedrību gada pārskatu iesniegšanas termiņš. Dažām biedrībām gada pārskats atbilstoši to statūtiem ir jāapstiprina kopsapulcēs. Pašreizējās situācijas apstākļos rīkot kopsapulces var būt grūti, īpaši, ja biedrībā ir daudz biedru. Es lūdzu Ministru kabinetu izvērtēt iespēju pārcelt biedrību gada pārskatu iesniegšanas termiņu uz maija sākumu. Arī, iespējams, termiņi var tikt pārcelti citos gadījumos, Rinkēviča kungs, kad valsts iestādes par robežtermiņu dokumentu iesniegšanai ir noteikušas 1. aprīli.
Es lūdzu izvērtēt šo iespēju un sniegt savu viedokli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Pimenova kungam.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laika apvienošanu? (Starpsauciens: “Nē!”) Iebildumu nav. Laiks apvienots.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi! Labrīt, sabiedrība! Es domāju, ka es iekļaušos piecās minūtēs, bet tomēr...
Šis laiks ir laiks, kad mums visiem ir jābūt vienotiem. Šis laiks nav koalīcijas un opozīcijas laiks, un tāpēc citos apstākļos es teiktu, ka pēc pēdējiem notikumiem, kas notiek valdībā, KPV LV būtu jāiet prom. Bet, tā kā šodien ir ārkārtējā situācija, tad es aicinu KPV LV palikt valdībā un būt vienotiem.
Šis ir laiks, kurā, es uzskatu, no parlamenta un valdības sabiedrība sagaida sekojošo - un pats būtiskākais... Saprotami izklāsta, kā rīkoties privātā sektora uzņēmējiem un darba ņēmējiem, jo nav noslēpums, ka iekrājumu lielākajai daļai sabiedrības nav. Uzņēmējiem nav brīnumlādes, tumbočkas, no kuras paņemt. Visi nav iesaistīti pārtikas un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecībā. Un tas nozīmē tikai vienu - situācija ir līdz šim nepieredzēta, attiecīgi nav pamata cerēt, ka to var risināt tradicionālām, birokrātiskām metodēm. Mums jāķeras pie citādākiem risinājumiem, un būs jādomā citādāk.
Es aicinu Finanšu ministriju kopā ar Latvijas Banku izvērtēt visvairāk cietušās tautsaimniecības nozares un sniegt tām konkrētu un praktisku palīdzību, sākot ar konkrētu, skaidru redzējumu jau šodien.
Pats, pats galvenais. Mums šobrīd ir jārod iespēja samazināt Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju iztikšanas izmaksas, izdzīvošanas izmaksas - elektrība, siltums, gāze, cenas, parādi. (Starpsauciens: “Internets!”) Es uzskatu, ka šobrīd ir jānosaka, ka attiecīgās lietas (kā gāze vai elektrība) ir jāpiegādā par pašizmaksu. Es uzskatu, ka šis ir īstais brīdis atcelt OIK, un tas nav smieklīgi, jo tas samazina iztikšanas izmaksas lielākajai daļai sabiedrības. Savukārt tie, kas vēlēsies šantažēt valsti... Es aicinu atbilstošo ministru doties pie stratēģiskā partnera un lūgt šādu šantažētāju iekļaut sankciju sarakstā. Es aicinu izvērtēt nodokļu brīvdienu ieviešanu noteiktām tautsaimniecības nozarēm, aicinu pasludināt moratoriju visu veidu piedziņām. Es faktiski aicinu valdību un parlamentu oficiāli pasludināt force majeure stāvokli, kāds objektīvi ir ne tikai Latvijā, bet faktiski visā Eiropā. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Visas pazīmes ir, jā!”)
Mums vēlreiz uzmanīgi jāpārskata budžeta izdevumu sadaļa. Es samazinātu ierēdņu atalgojumu, valsts sektorā strādājošo atalgojumu vispār. Jo tas ir garantēts neatkarīgi no ekonomiskajiem procesiem īstermiņā. Cilvēkiem, kas nav atkarīgi no budžeta, tas palīdzētu izdzīvot šajos grūtajos apstākļos. Un vēlreiz - pārskatīt budžeta izdevumus! Nosaukšu piemēru.
Finanšu izlūkošanas dienests. Mēs nesen paredzējām 10 miljonus šim gadam. Es šobrīd neredzu par lietderīgu šādu līdzekļu izlietojumu. Šobrīd nav, ko izmeklēt. Nekas nenotiek. Tie ir lieki izdevumi. Es būtu vēl radikālāks. Šī ir krīzes situācija, un nav nekādi joki. Es personīgi (un tas ir mans subjektīvs viedoklis) aizliegtu spēļu zāles, īpaši perifērijā. Ja neaizliegtu, drakoniski paceltu nodokļus šai jomai.
Nobeigumā. Šodienas apstākļos mums ir jābūt solidāriem. Šodienas apstākļos visvairāk riskam savas ģimenes un sevi pašu pakļauj mediķi, kuri ārstē un ārstēs ar vīrusu saslimušos. Šodienas apstākļos, ja mēs esam solidāri, mums nekavējoties šiem mediķiem, šiem konkrētajiem cilvēkiem, par viņu darbu ir jāpaceļ atalgojums - vismaz 1500 eiro uz rokas. To sauc par solidaritāti. Valsts sektoram - jāsamazina, mediķiem - jāpalielina. Ja mainīsies situācija, skatīsimies, kā mēs varam visu atjaunot.
Un nobeigumā. Šis ir līderu laiks. Jums, mums, visiem ir iespēja parādīt sabiedrībai, ka mēs gan šajā zālē, gan valdībā neesam ierēdņi, birokrāti, viduvējības, bet līderi. Mums ir godīgi sabiedrībai jāpasaka, ka šī ir un būs lielākā krīze vismaz pēdējos 80 gados. Tā jau ir sākusies. Mums ir godīgi jāpasaka sabiedrībai, ka ārkārtējā situācija nozīmē, ka cietīsim mēs visi un ka mums visiem būs jāiziet no savas komforta zonas. Mums ir godīgi jāpasaka sabiedrībai, kāda ir reālā situācija, un jādod skaidras un nepārprotamas norādes, kā rīkoties. Jo nav nekādu šaubu, ka labākajā gadījumā sabiedrība ir neziņā, bet patiesībā tā ir ļoti nobijusies.
Es aicinu visus šobrīd saprast, ka tikai vienoti - visa sabiedrība vienota! - mēs daudz vienkāršāk iziesim no šīs situācijas. Šodien nav krievu, latviešu, nav koalīcijas un nav opozīcijas. Šodien esam mēs - vienota tauta -, un tā mums arī ir jārīkojas. Lai Dievs mums palīdz!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Gobzema kungs.
Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Labrīt, kolēģi! Es vispirms gribu teikt, ka es noteikti atbalstīšu Ministru kabineta rīkojumu, grozījumus un tiešām centīšos atbalstīt visādiem... visiem iespējamiem līdzekļiem valdības rīcību šajā situācijā.
Es domāju, mums visiem jārēķinās ar to, ka valdībai nāksies operatīvi lemt un rīkoties vēl daudzas reizes. Iespējams, arī mums šeit, Saeimā, operatīvi būs jāpulcējas, lai apstiprinātu šos valdības lēmumus daudzas reizes. Un es esmu pārliecināts, ka mēs visi tam esam gatavi. Jo, piekrītot iepriekšējam runātājam, gribētos teikt, ka šis ir solidaritātes laiks - tās solidaritātes, kuru mēs jau esam daudzējādā ziņā izrādījuši, un tās solidaritātes, kuru mēs vēl rādīsim. Solidaritāte sākas un beidzas ar katra cilvēka individuālo rīcību, kas kopā veido kopīgu, saskanīgu rīcību, kas sniedz vēlamo rezultātu. Un vēlamais rezultāts, protams, būtu, lai mēs varētu pasargāt gan sabiedrību no saslimšanas, gan ekonomiku no pārliecīgas sašūpošanās, lai iespējami drīz mēs varētu cerēt atgriezties pie salīdzinoši normālas dzīves.
Mums šobrīd klājies salīdzinoši labi. Saslimušo skaits uz šo brīdi nav tik liels, tajā pašā laikā skaidrs, ka lielākie izaicinājumi mums ir priekšā. Šobrīd mums faktiski nav smagu gadījumu, kas prasītu mediķu nopietnāku iejaukšanos, bet atgriežas cilvēki no ārvalstīm, no krīzes skartajām teritorijām, un faktiski vislielākais jautājums un vislielākā atbildība šobrīd, vislielākā nepieciešamība pēc solidaritātes ir šiem cilvēkiem, kas būs atgriezušies un kuriem tiešām viņu pašu, viņu tuvinieku un mūsu visu kā sabiedrības interesēs būtu jāievēro šī 14 dienu, es teiktu, obligātā pašizolācija un paškarantīna.
Ir vairākas mērķgrupas, par kurām šobrīd ir jāparūpējas īpaši. Es gribētu piekrist visiem tiem, kas ir pauduši atbalstu mediķiem (arī es darīšu to pašu), visiem citiem ārkārtas dienestu cilvēkiem, mūsu valdības pārstāvjiem, dažādu dienestu vadītājiem, kas strādāja nepagurstot, lai risinātu šo krīzes situāciju.
Cilvēki, kas ir iesprūduši ārvalstīs, kuriem šobrīd ārlietu dienests cenšas palīdzēt atgriezties Latvijā, - viņiem ir jāpalīdz, un nav šobrīd īstais brīdis nosodīt un tiesāt par to, kurā brīdī kurš ir aizbraucis uz kuru valsti. To mēs droši vien pagūsim izdarīt. Mēs varēsim mācīties no šīs... no šīs nelaimes vēl daudz un ilgi, bet šobrīd ir jāpalīdz tiem, kam ir nepieciešams palīdzēt.
Es ceru un paļaujos, ka jau rīt, vēlākais rīt, valdība lems par pirmajiem nozīmīgajiem ekonomiskās palīdzības pasākumiem. Mēs redzam, ka pakalpojumu sektorā kopumā (ne tikai tajās nozarēs, kas ir saistītas ar ceļošanu) krītas... katastrofāli krītas ieņēmumi. Uzņēmumi ir sākuši atlaist darbiniekus un sākuši cilvēkus novirzīt bezalgas atvaļinājumos. Tā ir situācija, kas prasa risinājumu. Mēs paredzējām, ka tas tā būs.
Ir nepieciešama steidzīga valdības intervence. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šis vīruss liek nopietni saslimt Latvijas ekonomikai uz ilgu laiku.
Kolēģi! Mēs visi saprotam, ka šī krīze nebeigsies ātri. Pat ja mēs, Latvija, kopīgi saņemoties, novērsīsim ļaunākos scenārijus un tiksim cauri salīdzinoši vieglāk nekā citas valstis, mums, protams, būs ilgstoši jāsargājas, jo citās valstīs (un es neminēšu konkrētus piemērus, bet tepat Eiropā) diemžēl situācija ir ļoti nopietna. Tas būs ilgi, un mums būs jāsargā sevi no tām valstīm, kurās šī situācija gandrīz pilnībā ir izgājusi no kontroles.
Tā ka nekas šajā situācijā nevar aizvietot veselo saprātu, lai... Es esmu pateicīgs visiem kolēģiem no opozīcijas, no pozīcijas - tiešām šobrīd nav būtiski, no kurienes priekšlikumi nāk. Ja ir racionāli priekšlikumi, visi tie ir jāņem vērā, jāizvērtē un jāpārvērš lēmumos. Tomēr nebūs iespējams katram un ikvienam nodiktēt detalizētu algoritmu, kā rīkoties katrā situācijā. Veselais saprāts un savstarpējs atbildīgums ir tas, kas šobrīd mums ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad.
Novēlot, ka mums tas viss izdosies, tiešām paldies visiem, kas strādā frontes pirmajā līnijā, risinot šo krīzi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Pavļuta kungs.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Ministra kungs! Tā kā faktiski Saeimai šobrīd nav citu iespēju valdības lēmumus (un tas ir arī pareizi - valdība ir galvenais kuģa kapteinis) mainīt, tad es ļoti ceru, ka visi šodienas izteikumi tiks tiešām sadzirdēti un pārvērsti arī lēmumos.
Tādēļ gribu pievērst uzmanību vienai, iespējams, risinātai, bet, iespējams, mazliet svarīgāk risināmai nepieciešamībai - par speciālo skolu darba ritmu un darbības noteikšanu. Šobrīd speciālās izglītības iestādes, protams, ir pašvaldību izglītības iestādes, un pagaidām uz tām attiecas tas pats, kas uz jebkuru skolu (vai lēmumi, kādus pieņem bērnudārzi), tomēr, tā kā to skaits nav liels un tur tiešām ir smagi bērni, tad, šķiet, būtu nepieciešams vienots valdības lēmums par to, kas nosaka algoritmu, kā strādā un ko dara tieši speciālās izglītības iestādes. Nu vismaz divu iemeslu pēc.
Pirmkārt, tāpēc ka (mēs zinām) šīs iestādes sniedz būtisku sociālo atbalstu, tai skaitā ēdināšanu, aprūpi un tā tālāk.
Otrkārt, tās sniedz ne tikai pedagoģisko atbalsta funkciju, domājams, ar atbalstu pedagogiem, bet arī nepieciešamo medicīnisko atbalstu, prevenciju un darbības. Līdz ar to tas būtu tas, kam būtu jāpievērš uzmanība.
Treškārt, valsts arī rādītu rūpes, ka rūpējas tiešām par vienu no sociālajām grupām... cilvēku grupām, kam pievērš uzmanību.
Tas šajā brīdī arī būtu viss. Es tiešām ceru, ka tas, ko deputāti šobrīd runā, īpaši izglītībā... ka tas izveidosies arī minētā... kādā noteiktā algoritmā, darbības aprakstā, kas ir vai nav jādara.
Iespējams, ka varbūt tas ir nokavēts, tomēr pieminēšu arī profesionālās izglītības iestādes. Iespējams, ka būtu jāizvērtē - tur, kur bērni ir praksēs, varbūt nevajag pārtraukt tās darbības. Varbūt prakses, kas ir ārpus Rīgas vai lielām pilsētām, vai ārpus tiem kartē esošajiem reģioniem... Ka tie, ja strādā īpaši mazos uzņēmumos vai varbūt attālināti, - arī šie bērni var prakses iziet. Iespējams, ka tas dotu tādu racionālu risinājumu, jo praksi pēc tam ir diezgan grūti atgūt.
Bet par speciālās izglītības bērniem aicinu padomāt ļoti racionāli un diezgan ātri, jo šobrīd uz viņiem tiek attiecinātas brīvdienas. Bērni ir nosacīti mājās. Viņi atgriežas atpakaļ, kā kura pašvaldība to lemj, bet tam būtu jābūt noteiktam vienoti. Būtu pateicīga, ja arī mūsu ieteikumus jūs racionāli izvērtētu, lai nav jāizmanto kādi citi - varbūt muļķīgi - līdzekļi.
Paldies jums, un izturību!
Sēdes vadītāja. Paldies, Papules kundze!
Vārds deputātam Gatim Eglītim.
G. Eglītis (JK).
Labrīt, kolēģi! Mēs, jaunie konservatīvie, esam pārliecināti, ka šajā brīdī ir jārīkojas izlēmīgi, drosmīgi un pamatīgi (Starpsauciens: “Godīgi!”), neknapinoties, lai izbēgtu no ekonomiskās depresijas scenārija, lai izbēgtu no jauna emigrācijas viļņa, kādu mēs piedzīvojām pirms 10 gadiem. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Uz kurieni?”)
Šajā sakarā mēs esam piedāvājuši valdībai vairākus punktus, kurus, mēs uzskatām, vajadzētu realizēt pēc iespējas ātrāk.
Tātad, pirmkārt, sarunas ar bankām, komercbankām, par kredītbrīvdienām gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, kas strādā šajos krīzes vissmagāk skartajos uzņēmumos, nozarēs.
Šodien mēs tieši balsosim arī par FKTK padomes locekli Ģirtu Rūdu, un es arī viņam pie reizes novēlu veiksmes... gan viņam, gan Purgailes kundzei, gan pārējiem FKTK padomes locekļiem tiešām šajā smagajā darbā - sarunās ar bankām panākt labu risinājumu gan bankām, gan ekonomikai, gan iedzīvotājiem.
Otrais. Mums ir jāatceļ... iespējams, jāatceļ darbaspēka nodokļi noteiktās nozarēs, tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās iemaksas nozarēs, kuras ir skartas vissmagāk. Un kāpēc tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs, lai darbiniekus noturētu, kamēr šie krīzes mēneši paiet.
Trešais. Es ceru, ka mēs šodien, rīt dzirdēsim no valdības un no koalīcijas lēmumu attiecībā uz darbnespējas lapām. Šeit ir piedāvāts risinājums, ka varētu būt jau no otrās darbnespējas dienas valsts apmaksātas darbnespējas lapas. Tas ir pareizais virziens. (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.)
Ceturtais. Mēs piedāvājam maksimāli veicināt iekšējo patēriņu - būvēt ceļus, būvēt tiltus, būvēt, atjaunot daudzdzīvokļu mājas (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.), piemēram, Rīgā 10 gadus nekas nav darīts, lai siltinātu mājas, lai tās uzlabotu. Tagad ir īstais laiks atvērt maku un veicināt patēriņu.
Piektais. Protams, Valsts ieņēmumu dienesta maksimāla atvērtība pret uzņēmējiem šajos grūtajos apstākļos.
Sestais. Lai par to visu samaksātu, mēs esam piedāvājuši, ka tūlīt, nekavējoties fiskālā telpa būtībā jāpalielina par 300 miljoniem eiro vismaz šogad, lai, teiksim, var samaksāt gan par šiem pasākumiem, gan par citiem pasākumiem, ko arī opozīcija ir ieteikusi, un tā tālāk. Plus - Latvijai ir jāaizņemas starptautiskajos tirgos, es teiktu, nekavējoties, arī vismaz viens miljards eiro, lai ir buferis nākošajiem mēnešiem, kurus mēs nevaram prognozēt, kādi tie būs.
No savas puses mēs apsolāmies būt uzstājīgi gan pret mūsu koalīcijas partneriem, gan pret Finanšu ministriju, lai mēs nonāktu pie lēmumiem, kas patiešām palīdz ekonomikai, uzņēmējiem, lai netiktu radīti kaut kādi kosmētiski uzlabojumi, kas pēc būtības nepalīdz.
Tāpat mēs arī ļoti cieši sekosim, lai augstākā līmeņa ierēdniecība darbojas efektīvi, proaktīvi un motivēti šajos grūtajos apstākļos.
Paldies, veiksmes mums!
Sēdes vadītāja. Paldies Eglīša kungam. (Aplausi.)
Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Sveiki, kolēģi! Gribēju nedaudz precizēt izskanējušos apgalvojumus vai jautājumus par izglītības jomu. Tātad pirmām kārtām Izglītības un zinātnes ministrija liek uzsvaru uz rekomendāciju nevest bērnus uz bērnudārziem, ja ir tāda iespēja. Pēc sagatavotajiem likumprojekta grozījumiem, par ko mēs šodien balsosim, izglītības iestādēm... pirmsskolas izglītības iestādēm ir jānodrošina dežūrgrupas - tātad dežūrgrupas! Un šīs grupas primāri ir nepieciešamas, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu vietu, kur atstāt bērnus... tātad vissvarīgākajiem šajā brīdī darbiniekiem - ārstiem, robežsargiem, policistiem un citiem primāri iesaistītajiem krīzes procesu risināšanā.
Vēl - par izglītību, par speciālajām izglītības iestādēm. Es uzskatu, mēs... mēs arī esam diskutējuši par to, ka tām ir jāstrādā līdzīgā dežūrrežīmā. Arī profesionālajām izglītības iestādēm prakses varētu palikt vaļā. Par to mēs vēl diskutējam. Bet tas ir ļoti iespējams.
Nobeigumā es gribēju vēlvienreiz apliecināt to, ko mans kolēģis Gatis Eglītis tikko teica, - mums ir jāpalielina budžeta izdevumi un primāri tas jādara ar vienu mērķi, lai nenotiktu tas pats, kas notika pirms 10 gadiem. Mēs nevaram atļauties otru emigrācijas vilni.
Mēs uzskatām, ka tajā laikā tika tērēts pārāk maz un varēja... varēja darīt to efektīvāk. Otru emigrācijas vilni - lai nu ko, bet to mēs nevaram atļauties Latvijas valsts ekonomikā.
Veiksmi visiem! Jā... (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Znotiņa kungam.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Labrīt! Ir acīmredzami, ka ir iestājušies de iure un de facto force majeure apstākļi Latvijā un ne tikai... bet visā Eiropā. Sabiedrības intereses pieprasa atbilstošu gan likumdevēja, gan izpildvaras rīcību.
Caur sociālekonomisko prizmu skatoties, ir nepieciešami darba ņēmēju sociālās aizsardzības pasākumi, un man liekas, ka būtu tikai loģiski, ja izvērtētu iespēju no sociālā budžeta 75 procentus no algas segt tiem darbiniekiem, kuru uzņēmumi... vai pašnodarbinātajiem, kas ir piespiedu... bez darba... viesmīlības jomā. Viesnīcas... atpūtu, tūrismu apkalpojošās nozares, uzņēmumi, kuru pasūtījumi ir apturēti vīrusa izplatības karantīnas dēļ.
Ir akūti nepieciešams atlikt nodokļu parādu atmaksas termiņus, apturot soda un nokavējuma naudas. Ir jāizvērtē iespēja pagarināt tekošos nodokļu nomaksas termiņus bez soda naudas un nokavējuma naudas aprēķināšanas.
Problēmas ar gada pārskatu nodošanu kontekstā ar dalībnieku sapulces organizēšanu - ir nepieciešams pagarināt iesniegšanas termiņu gada pārskatiem.
Protams, jāizvērtē un jātestē e‑pārvaldes efektivitāte. Informācijas trūkums par iespējām iesniegt attālināti iesniegumus, saņemt dokumentus ļaus izvērtēt, kā darbojas e-platformas, kur var griezties cilvēki problēmjautājumu sakārtošanai un kā tiek nodrošinātas iedzīvotāju intereses.
Izvērtējot un veicot monitoringu, ir iespējams lemt par cilvēkresursu efektivizēšanu un izdevumu samazināšanu. Vienreiz valsts pārvaldes izdevumus vajag pārskatīt un likvidēt visus uzņēmumus, kas vienkārši parazitē uz valsts budžeta rēķina, piemēram, Possessor.
Sociālie dienesti - tiem ir nepieciešams veikt vecu un maznodrošinātu personu veselības stāvokļa monitoringu un sniegt operatīvu informāciju un palīdzību kritiskā stāvoklī nonākušiem cilvēkiem.
Ir nepieciešams izvērtēt atvieglojumus īres maksājumu veikšanai, elektrības rēķinu apmaksai, gāzes rēķinu apmaksai, samazināt un nepiemērot nokavējuma naudu vai soda naudas.
Un par aizņemšanos ārvalstu tirgos. Es labāk ieteiktu nevis aizņemties vēl aizvien, bet izmantot fiskālo rezervi un sildīt ekonomiku ar citiem iekšējā tirgū pieejamiem resursiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Švecovas kundzei.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies valdībai par pieņemtajiem papildu lēmumiem, ko mēs šodien arī Saeimā apstiprināsim. Bet vēlos vērst uzmanību uz vēl turpmākajiem soļiem, ko mums vajadzētu izvērtēt un skatīties atbilstoši arī ārlietu ministra paustajai informācijai. Latvijas valstspiederīgo atgriešanās Latvijā varētu vēl turpināties turpmākās 10 dienas, līdz ar to paliek jautājums par tā saucamo pašizolēšanos, mājas karantīnu.
Un šeit būtu jāapsver viena doma, kas ir saistīta ar pakalpojumu nozari, konkrēti ar viesnīcām, saprotot, ka ir jau virkne viesnīcu, kas ir apturējušas savu aktīvo darbību, un tomēr valdība varētu... vajadzētu apsvērt domu nodrošināt paškarantīnu šiem valsts iedzīvotājiem, kas atgriežas tagad, pēc 16. marta, Latvijā... izvēlēties brīvprātīgi pašizolāciju mājās, ģimenē vai pašizolāciju, ko varētu nodrošināt viesnīcas ar valsts atbalstu.
Kādēļ tas būtu nepieciešams? Nav tā, ka atgriezīsies tikai pilnas ģimenes. Būs ģimenes locekļi, kas atgriežas atpakaļ mājās. Un domāju, ka cilvēkam ir jādod iespēja brīvprātīgi izvēlēties karantīnu pavadīt kādā citā telpā, nevis mājās, jo kurš pie laba saprāta un sirds gribas vēlas potenciālu... ja viņš arī ir vīrusa pārnēsātājs... to mājas karantīnu veikt mājas apstākļos, kur viņš līdz ar to automātiski... uzliek arī visus pārējos ģimenes locekļus... kur mēs redzam, ka Latvijā mums nav izsludināta vispārēja karantīna. Tas būtu papildu slogs.
Un šeit arī vajadzētu apsvērt domu, ka, sākot ar 17. marta pulksten 00.00 jebkurš, kas ierodas, šķērso pa sauszemes robežu vai ar aviosatiksmi, vai jūras ceļiem... valstspiederīgie vai ārvalstnieki, kam ir uzturēšanās atļauja Latvijā, parakstītu juridisku dokumentu, ka viņi apņemas ievērot mājas karantīnu, pašizolāciju.
Vēl vēlētos vērst uzmanību uz citu jautājumu, ko mēs redzam, kas ir novērojams gan uz Latvijas-Lietuvas, gan arī Latvijas-Igaunijas robežas. Tātad garas rindas konkrēti kravas transportam. Skaidrs, ka tie ir piegāžu ķēdes... piegāžu... tātad preču piegāde. Un šeit man būtu aicinājums valdībai vienoties ar vietējiem ražotājiem, kas konkrēti izgatavo sanitārdezinfekcijas līdzekļus, liegt eksportēt šīs preces uz noteiktu periodu, tādā veidā nodrošinot rezerves gan privātajam sektoram, gan valsts sektoram - medicīniskajām iestādēm.
Ja šeit ir... Protams, atkal paveras jautājums par Eiropas brīvo tirgu, preču plūsmu. Nu, mēs redzam, ka ir sabremzētas piegāžu ķēdes. Šādiem svarīgiem dezinfekcijas līdzekļiem tomēr, es domāju, būtu pamatojums vērst iepirkumu no vietējiem, ko vietēji var ražot, līdz ar to samazinot, nu, var teikt, nevajadzīgu transporta plūsmu pāri robežām un arī nodrošinot noteiktā laikā prioritāru preču, lietu piegādi gan publiskajām iestādēm, gan privātajam sektoram.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Kola kungs.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Papildinot... jā, tieši tā, Kola kungs! Kā arī mēs priekšlikumos bijām minējuši, mums ir jāstrādā ar vietējiem ražotājiem, mums ir daudz... nu vismaz viens zināms ražotājs, kas ražo dezinfekcijas līdzekļus. Un mēs kaut kā neesam sapratuši šobrīd, vai valdība ir uzrunājusi to par speciālo rezervju veidošanu vai nav. Tāpat ir arī ar sejas maskām. To ražošanu varētu tiešām uzsākt.
Tas, ko es vēlos piebilst, pirmām kārtām ir par tiem, kas atgriežas no Eiropas, par to autotransporta kolonnu. Iespējams, būs jāpadomā par kaut kādu humanitārās palīdzības sniegšanu uz Latvijas robežas, viņiem iebraucot, jo, visticamāk, cilvēki būs, iespējams, pārguruši, iespējams, negulējuši, izbadējušies, vispār... mēs nezinām, kādos apstākļos šī kolonna brauks cauri Polijai un Lietuvai. Par to arī, lūdzu, lūdzu, padomājiet, kādā veidā šos cilvēkus Latvijā uzņemt. Protams, arī nodrošinot medicīnisku pārbaudi un dezinfekciju. Bet cilvēki būs tiešām ļoti noguruši, izsalkuši, negulējuši, un tādu cilvēku būs ļoti daudz. Tūkstošiem.
Kolēģi, es aicinu jūs tiešām operatīvi varbūt sasaukt arī Saeimas komisiju sēdes, kurās mēs varam apkopot šos mūsu priekšlikumus, aiznest līdz Ministru kabinetam, lai viss darbs ritētu ātrāk, jo es nezinu, vai to, ko mēs šobrīd sakām no tribīnes, kāds šobrīd translē uz Ministru kabinetu, vai mums tas būs rakstiski atkal jāformē. Tāpēc es aicinu jūs strādāt operatīvi, tostarp arī cienījamos komisiju vadītājus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Stepaņenko kundze.
Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Tik daudz šie ekonomiskie jautājumi tiek cilāti... un, kā es sapratu, rītdien ir valdības sēde, tai skaitā arī tieši par ekonomiskajiem jautājumiem. Tas viss ir labi.
Bet visi noteikti ir lasījuši daudz materiālu, un tomēr tie pirmie, kā teica Pavļuta kungs, frontes līnijā būs medicīnas darbinieki. Un, manuprāt, šobrīd īpaši arī politiski būtu svarīgi, ja valdībā prioritizētu šo jautājumu, jo šobrīd izskatās, ka medicīnas darbinieki dzīvo paši savu dzīvi, kaut gan visi skaidri apzinās, ka tā būs pirmā prioritāte frontes līnijā, viņi būs tie, kas visvairāk cīnīsies, ja gadījumā šis vīruss sāks izplatīties vēl vairāk.
Šobrīd, manuprāt, neviens nevar apgalvot to, ka tas tā nenotiks. Tik lielu uzsvaru likt uz ekonomiskajiem jautājumiem ir pareizi, bet tikpat liels uzsvars jāliek arī uz medicīnas darbiniekiem.
Tāpat nupat kā lasīju rakstu par to, kāda situācija ir Itālijas aptiekās, kur cilvēki ar iesnām dodas uz aptiekām pēc zālēm. Patiesībā tas ir šis vīruss un beigās nav farmaceita, kas vispār cilvēkus apkalpo aptiekās. Iedomājieties, kas būtu, ja aptiekas pēkšņi beigtu strādāt!
Tāpat viss veselības aprūpes izaicinājums attiecībā uz plānveida dažādiem pasākumiem. Tas arī... kādā veidā viss nodalās. Tieši medicīnas, veselības... manuprāt, šobrīd būtu jāizsver vēl prioritārāk nekā ekonomiskie jautājumi. Ekonomiskos jautājumus atrisinās tāpat. Tos risinās, bet medicīnas jautājumam jābūt šobrīd dienaskārtībā kā pirmajam jautājumam tieši par darbinieku un visu aprūpē iesaistīto cilvēku apstākļu apzināšanu un mēģinājumiem jelkādā veidā šo situāciju viņiem uzlabot.
Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs.
Vārds deputātei Andai Čakšai.
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Es atbalstu šo rīkojumu grozījumus. Bet tas svarīgākais, ko es gribēju šodien, - nerunāt par medicīnu, lai arī jums liekas, ka varbūt visvairāk es šodien varētu runāt par epidemioloģisko situāciju.
Es gribētu aicināt jūs aizdomāties par to, ka mēs visi sociālajos tīklos un arī no šīs tribīnes aicinām uz sociālo izolēšanos, distancēšanos, uz pašizolāciju. Bet paši sēžam telpā nu jau stundas 20... diezgan lielā skaitā, diezgan neventilētā telpā, un tas mans aicinājums ir... saprotu, ka tādus grozījumus nevar veikt uzreiz un tās ir izmaiņas pat Satversmē.
Bet, ņemot vērā, ka dzīve iet uz priekšu, domāt par to, ka... iespējams, ka Saeima nekļūst darbnespējīga... ja tā nespēj sanākt kopā fiziski, un domāt arī par šādām pārmaiņām likumdošanā. Tādēļ tas mans aicinājums ir vairāk tāds, ka arī mēs ar savu rīcību parādām, kā tieši sabiedrībai šobrīd ir šajos jaunajos apstākļos jāfunkcionē.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Čakšas kundzei.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Protams, arī es atbalstīšu Ministru kabineta sagatavoto lēmuma projektu, rīkojumu. Bet es gribēju teikt, ka šādās krīzes situācijās informācijai iedzīvotājiem, kā rīkoties, saskaroties ar noteiktām situācijām, ir jābūt viennozīmīgai, bez interpretācijas iespējām.
Un šeit es gribu runāt par vienu situāciju, kura pašreiz ir izveidojusies izglītības sektorā - pirmsskolas izglītībā saistībā ar tiem vecākiem, kuri nevar diemžēl atrast citu iespēju savu bērnu pieskatīšanai un kuri vēlas vest savus bērnus uz dežūrgrupām bērnudārzos. Šajā situācijā, pēc tās informācijas, kura ir Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, vecākiem ir jāparaksta apliecinājums. IZM mājaslapā ir arī tipveida paraugs šim apliecinājumam. Un apliecinājums ir par to, ka audzēknis un ģimene nav pēdējo 14 dienu laikā bijuši ārvalstīs, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām, un šajā pašā apliecinājumu paraugā ir atsauce, kas tad ir kontaktpersona, kā arī atsauce uz Epidemioloģiskās drošības likuma 1. panta 22. punktu: “Kontaktpersona - cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties.”
Kolēģi, es zinu, ka šobrīd Rīgā ir tādas daudzdzīvokļu mājas, kur kāpņu telpās ir izlikti paziņojumi, ka šajā kāpņu telpā dzīvo cilvēks, kurš ir izolācijā saistībā ar to, ka viņš ir inficējies ar Covid-19. Un jautājums tagad ir tāds - vai tiem bērniem, kurus ved caur šādu kāpņu telpu, ir iespēja inficēties vai nav iespējas inficēties? Un kā vecākiem ir šī situācija jāinterpretē? Vai vispār ir interpretācijas iespējas? Un es lūdzu ātri, iespējami ātri uz šādām situācijām rast atbildi, skaidru atbildi, ko vecāki drīkst darīt un ko nedrīkst, un tas attiecas arī ne tikai uz izglītības jomu, tas attiecas uz jebkuru jomu, ja ir situācija... krīzes situācijā ir jābūt pilnīgi skaidram rīcības algoritmam, kā rīkoties.
Un lūdzu gan valdību, gan arī deputātus par šīm lietām domāt un, ja nepieciešams, tad arī veikt precizējošus skaidrojumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Vucāna kungam.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni.)
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Kā jebkurā situācijā - ir racionālais un ir emocionālais. Skaidrs, ka ir vajadzīgas likumdošanas iniciatīvas, un pašlaik es nesākšu iztirzāt, cik tās ir efektīvas vai cik tās nav efektīvas.
Viena lieta ir pieņemt pareizu likumu, otra lieta - šo likumu pildīt. Manuprāt, viena no svarīgākajām lietām, kā var ierobežot šo vīrusu, ir nevis cīnīties ar tā sekām... protams, ar sekām arī jācīnās... bet primāri ir censties novērst cēloņus. Jā, likumā mēs esam ierakstījuši šo nepieciešamību par pašizolēšanos, bet reāli kā tā strādās? Manuprāt, šis ir pats svarīgākais punkts, ja mēs tiešām vēlamies izbeigt šo epidēmiju, lai tā šeit neizplatītos, - padomāt par efektīvu pašizolēšanās mehānismu.
Ņemot vērā mūsu sabiedrības apziņu... Mums likumā ir daudzas lietas rakstītas, teiksim, arī uz ceļa zīmes ir saliktas, ar kādu ātrumu jābrauc, un jūs paši zināt, kā tās tiek ievērotas. Gandrīz neviens tās neievēro, tāpēc varu pateikt droši - droši! -, ka ar šo prasību, ko mēs tagad paredzam likumā, arī būs lielas problēmas.
Tāpēc, manuprāt, racionāli... lai mēs efektīvi apstādinātu šo epidēmiju, vajadzētu ieviest... vēl viens priekšlikums no manas puses būtu, kas būtu jāievieš, tas ir, būtu jāseko līdzi šīm personām, jāmonitorē šīs personas, kurām ir uzlikts šis izolēšanās nosacījums. Proti, mēs varētu ieviest aproces, uzlikt viņiem aproces un paralēli... paralēli kā nosacījumu, ja viņi to izpilda... ņemot vērā, ka tās viņiem ir papildu neērtības (Zālē troksnis. Starpsaucieni.), finansiāli... viņi varēs saņemt arī finansiālu motivāciju. Tādā veidā mēs panāktu, ka visas tās personas, kuras ir inficētas, nevis slapstītos vai staigātu apkārt, bet būtu motivētas atrasties mājās pirmām kārtām tāpēc, ka viņām būtu paredzēta atbildība.
Iespējams, ka mēs varētu paredzēt viņām arī atbildību - 15 dienas ielikt cietumā, kā to agrāk darīja par šiem mazajiem pārkāpumiem, viņām tik un tā šīs 15 dienas būs jānosēž. Un labāk, lai viņas nosēž mājās, nekā viņām to varēs darīt... vajadzēs darīt kādā ieslodzījumā. Tā ir viena lieta. (Dep. I. Puga aplaudē.)
Otra lieta. Paredzēt arī, protams, finansiālu motivāciju, lai šie cilvēki būtu motivēti paši pieteikties, paši saņemtu šo aproci un pēc tam izpildītu šos nosacījumus, teiksim, konkrētu naudas summu. Teiksim, 500 eiro. Tas... priekš sabiedrības tas būtu nieks... kopējais... bet pienesums būtu milzīgs. Tādā veidā mēs šos cilvēkus izslēgtu no socializēšanās un paralēli samazinātu arī sociālo spriedzi, kas tagad notiek, ka visapkārt ir psihoze, vai kāds ir slims vai nav slims. Būtu ļoti skaidri zināms, vai šis cilvēks ir slims vai nav slims un kur viņš atrodas. Tā ir otra lieta.
Un trešā lieta. Manuprāt, būtu laiks atcerēties arī par paaudžu solidarizāciju. Es vēl esmu tanī vecumā, kad atceras tādu grāmatu kā... kura bija obligātajā literatūrā vasarā jālasa... kā “Timurs un viņa komanda”. Kā jūs atceraties, tur bija par jauniešiem, kuri rūpējās par tiem vecākā gājuma cilvēkiem, kuriem bērni bija aizgājuši uz fronti un kuri paši nevarēja parūpēties. Arī tas varētu būt, iespējams, kā tāda sociālā kustība, kad jaunieši, kuri pret šo vīrusu ir salīdzinoši imūni (Starpsauciens.), kuriem tas nedraud, varētu parūpēties par to paaudzi, kurai tas tiešām ir ļoti nopietni, lai viņiem nevajadzētu uzņemties socializēšanās riskus.
Tātad šīs divas praktiskās lietas, bet jo sevišķi pirmā. Manuprāt, tas būtu pats efektīvākais veids. Un paralēli ar to mēs panāktu, ka visas šīs milzīgās... es pieņemu, ka no koalīcijas puses nav intereses par to visu tāpēc, ka jums jau ir prātā, kā jūs dalīsiet miljardu.
Es jau esmu dzirdējis, kā koridoros tiek gatavots (Starpsaucieni no KPV LV un JK frakcijas. Zālē troksnis.)... tiek gatavoti saraksti, jau apzvanītas kompānijas, kurām saka: mums būs šāds projekts... un tāpēc jūs neesat ieinteresēti (Starpsauciens.), lai efektīvi apkarotu to visu, jo jums ir vajadzīgi šie nākošie soļi, šī varoņu cīņa ar ekonomiku, naudas resursi, kurus varēs pārdalīt. Ja tas tā nav... Es domāju, šis priekšlikums, kā efektīvi ierobežot tos cilvēkus no socializēšanās, kuri ir šī riska, vīrusa nesēji, būtu vērā ņemams un jūs to ievērosiet.
Paldies. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pirms dodu vārdu ārlietu ministram, ir saņemts iesniegums no deputātiem Pavļuta, Zakatistova, Dzintara, Kaimiņa un Feldmana ar lūgumu Saeimas šā gada 16. marta ārkārtas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Iebildumu nav.
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E. Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Tiešām liels paldies par visiem priekšlikumiem gan no opozīcijas deputātu puses, gan no pozīcijas deputātu puses.
Es izmantošu iespēju atbildēt uz dažiem, ne visiem (es visu esmu piefiksējis, viss tiks nodots atbildīgajiem ministriem un institūcijām)... bet uz dažām lietām un dažiem jautājumiem es ļoti ātri mēģināšu atbildēt.
Pirmkārt, Stepaņenko kundze, paldies arī par to, ka jūs vakar palīdzējāt dalīties ar to informāciju, kas bija mums pieejama sociālajos tīklos. Paldies visiem kolēģiem, arī politiķiem, kas to darīja. Mēs šobrīd vēl joprojām strādājam pie daudzām detaļām krīzes apstākļos. Tiešām laiks vēlu vakarā, naktī, tika mainīts, bet mēs turpinām pieņemt gan zvanus, gan e-pastus un strādājam pie tā, lai visi cilvēki tiktu cauri šim humanitārajam koridoram, un arī darīsim visu, lai šie cilvēki nonāktu Latvijā.
Mēs arī šobrīd vēl mēģinām saprast... ņemot vērā to, ka situācija strauji mainās, piemēram, Vācija ir ieviesusi robežkontroli pavisam nesen, burtiski šorīt no rīta. Daudzas valstis ļoti bieži diezgan radikāli maina savus lēmumus, kas, protams, atstāj iespaidu, bet līdz ar to mēs darām visu, ko varam izdarīt, lai noformētu konvoju, saprastu, kas būs pēc tam, un arī tos jautājumus, ko jūs minējāt par to, ka cilvēki ir noguruši, ir rindas, mēģinām ar Polijas varas iestādēm risināt. Labāk, sliktāk, bet mēs darām, ko varam, un to dara arī mūsu vēstniecība gan Vācijā, gan Polijā.
Bergmaņa kungs, Goldbergas kundze, Ločmeles-Luņovas kundze, paldies par visām tām lietām, ko jūs minējāt. Mēs to noteikti... es to noteikti nodošu.
Par konsulāro tālruni. Mēs jau vakar palielinājām kapacitāti, šodien palielinām. Tiešām zvanu ir daudz, tiek fiksēta informācija, uz to tiek atbildēts. Mēs tiešām šobrīd... nu lielā mērā tikai tagad esam sapratuši, cik daudz cilvēku ir ārpus valsts. Un tas ir tas, ko es esmu teicis un mani kolēģi ministrijā vienmēr ir lūguši: kad jūs dodaties prom, reģistrējieties Konsulārajā reģistrā. Ne vienmēr tas ir noticis, un šādā krīzes situācijā pēkšņi izrādās, ka nereģistrēšanās un situācija, ka mēs nezinām pat lielo daļu cilvēku, kur kurš atrodas, mums diemžēl nenāk par labu, bet mēs tiešām tās kapacitātes palielinām ar katru brīdi, arī šodien būs papildu cilvēku līnijas. Pie tā strādā.
Par biedrību gada pārskatu pagarināšanu, ko minēja gan Gobzema kungs, gan Dana Reizniece-Ozola, gan Pimenova kungs, gan... ja es kādu neesmu nosaucis... Es šo informāciju pilnīgi noteikti nodošu kolēģiem Tieslietu ministrijā. Šie jautājumi ir jārisina. Es pateicos arī par tām problēmām, ko jūs minat, jo daudzas lietas tiešām šādā krīzes situācijā faktiski parādās ar katru brīdi, ar katru dienu.
Un arī Papules kundzes teiktais par izglītības iestādēm, īpaši par izglītības... ja es varbūt neprecīzi minu to terminu... “ar speciālās vajadzības”... “ar speciālām vajadzībām vai speciālajām izglītības iestādēm” (Dep. E. Papule: “Jā!”)... Šuplinskas kundzei šī informācija tiks pēc šīs sēdes nodota.
Un arī, Kola kungs, paldies par jūsu priekšlikumu par viesnīcām, par pašizolāciju un par parakstu. Es gan gribētu teikt, ka saistībā ar parakstu par obligāto pašizolācijas jeb karantīnas ieviešanu, tas rīkojums, ko jūs šodien, ceru, apstiprināsiet, faktiski nosaka gan kriminālo, gan administratīvo atbildību. Par to mēs diezgan daudz sestdien runājām, speciāli ierakstījām. Un arī tie nosacījumi, kas ir rīkojumā sarakstīti, kas cilvēkiem jādara, jau paši par sevi, ja kāds kaut ko neizpilda, ir pamats saukšanai pie atbildības.
Un arī Vucāna kungam paldies par priekšlikumiem. Ja es kādu neesmu šeit minējis, tas nenozīmē, ka nav piefiksēts. Es mēģināju apkopot visus priekšlikumus.
Bet ko es gribētu teikt... Tiešām šis vīruss nešķiro - pozīcija, opozīcija, valdības ministri, deputāti vai cilvēki... Tas arī nešķiro koalīcijas partnerus.
Es tiešām gribu teikt paldies par to, ko es šeit redzēju, - tādu tiešām vienotu garu, kad mēs meklējām risinājumus. Gribu tiešām teikt, ka mēs mēģināsim analizēt. Varbūt kāds risinājums kaut kādu iemeslu dēļ netiek īstenots nevis tāpēc, ka tas ir nācis no opozīcijas... mēs vadāmies arī no ekspertu piedāvājumiem... bet es gribu teikt, ka, ja mēs nedalīsimies un strādāsim kopā, un strādāsim vienam mērķim, tad mūs uzveikt būs grūti. Bet, ja mēs te dalīsimies un šķelsimies, tad arī vīruss ar mums tiks galā.
Tā ka paldies liels. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt valdības sagatavoto rīkojumu un attiecīgi to šodien pieņemt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Paldies ministra kungam par dalību debatēs. (Aplausi.)
Vārds komisijai. Vai ko piebildīsiet?
J. Rancāns. Jā. Paldies, kolēģi, par debatēm un priekšlikumiem.
Vēlos komisijas vārdā piebilst, ka opozīcija tiek uzklausīta un sadzirdēta. Ārkārtas sēde par opozīcijas lēmuma projektu notiks trešdien pulksten 10.00. Ņemot vērā nepieciešamību vairāk distancēties, mēs meklēsim lielākas telpas, un provizoriski tā varētu būt Sarkanā zāle. Uzklausīsim... un atgādināšu vēl, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir rītdiena.
Tā ka gaidīsim visus priekšlikumus un gaidīsim arī cilvēkus, kuri grib nākt uz šo komisiju. Man tas būtu viss. Paldies.
Aicinu atbalstīt iesniegto komisijas likumprojektu... ui, lēmuma projektu! Atvainojos!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 13. marta rīkojumu Nr. 104 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” un Ministru kabineta 2020. gada 14. marta rīkojumu Nr. 105 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Esam nonākuši pie otrā... darba kārtības sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies Prezidijam par šī - gan Ilo Kāzika, gan Ģirta Rūdas - jautājuma iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, jo šie jautājumi nevar gaidīt.
Komisijā vienbalsīgi tika atbalstīti abi kandidāti - gan Ilo Kāziks, gan Ģirts Rūda, tāpēc lūgums arī Saeimas sēdē atbalstīt no jūsu puses.
Ilo Kāziks... tātad ir pirmais lēmuma projekts. Lūgums atbalstīt viņu kā Fiskālās disciplīnas padomes locekli.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Ilo Kāziku ar apstiprināšanu!
Lēmuma projekts “Par Ģirta Rūdas apstiprināšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Paldies, kolēģi, par iepriekšējo balsojumu.
Tagad jūsu izlemšanā ir jautājums par Ģirta Rūdas apstiprināšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli. Lūgums atbalstīt, jo komisijā arī tika atbalstīts, uzklausot Ģirtu Rūdu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ģirta Rūdas apstiprināšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad Ģirts Rūda ir apstiprināts par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli.
Apsveicam un vēlam panākumus darbā! (Aplausi.)
M. Bondars. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)
Kolēģi, esam nonākuši pie trešās darba sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Par Vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līguma termiņa pagarināšanu”.
Referents Rihards... deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līguma termiņa pagarināšanu”.
Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts ir steidzams.
Un lūdzu zvanu! Balsosim “Par Vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līguma termiņa pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Kolēģi! Šodien ir arī kāds ļoti patīkams brīdis, jo mūsu kolēģis Uldis Augulis tieši šodien svin dzimšanas dienu. Mēs viņu apsveicam! (Aplausi. Smiekli.)
Kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātei Marijai Golubevai.
Un paziņojumam vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dalībnieces un cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dalībnieki! Ļoti īsa Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde tagad, tūlīt, uzreiz.
Paldies.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Janīna Jalinska, Andris Kazinovskis, Ivans Klementjevs, Janīna Kursīte‑Pakule, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Vladimirs Nikonovs, Ēriks Pucens, Ivans Ribakovs, Inguna (Dep. I. Ribakovs: “Es šeit!”)... Ribakovs ir, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Karina Sprūde un Juta Strīķe.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 12. (ārkārtas) sēde
2020. gada13. martā
Datums: 16.03.2020 10:34:34 bal001
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2020. gada 13. marta rīkojumu Nr. 104 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" un Ministru kabineta 2020. gada 14. marta rīkojumu Nr. 105 ... (355/Lm13)
Datums: 16.03.2020 10:35:57 bal002
Par - 73, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (350/Lm13)
Datums: 16.03.2020 10:36:53 bal003
Par - 72, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Ģirta Rūdas apstiprināšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli (351/Lm13)
Datums: 16.03.2020 10:38:19 bal004
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par Vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līguma termiņa pagarināšanu (578/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 16.03.2020 10:39:18 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija