Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas piecpadsmitā (ārkārtas) sēde
2020. gada 20. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, labvakar! Turpinām darbu.

Sākam 2020. gada 20. marta trešo ārkārtas sēdi.

Un likumprojektu izskatīšanu sākam ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums, steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumus Komerclikumā.

Tika saņemts viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums -, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā”, otrais lasījums, steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labvakar! Iesniegti četri priekšlikumi.

1. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz svītrot likuma 5. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 2. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz noteikt, ka Rīgas domes vēlēšanas notiek 2020. gada 29. augustā un Centrālā vēlēšanu komisija šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā izsludina 2020. gada 15. aprīlī. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 3. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kas paredz: ” Izslēgt likumprojekta 2. pantu par likuma papildināšanu ar pārejas noteikumiem.” Komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 4. - deputātu Reiznieces-Ozolas un Valaiņa priekšlikums, kas paredz svītrot likumprojekta pārejas noteikumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 19, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”, otrais lasījums, steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā”.

Saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja - papildināt pārejas noteikumu 9. punktu pēc vārdiem “ārkārtējā situācija” ar vārdiem “sakarā ar Covid-19 izplatību”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. Vairāk priekšlikumu šim likumprojektam nebija.

Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums, steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!)

Kolēģi! Otrajam lasījumam steidzami izskatījām četrus priekšlikumus.

1. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Skride. 2. priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums papildina normu ar vēl vienu vārdu, tātad ir runa ne tikai par karantīnu, bet arī par pašizolāciju.

Un es arī komisijas deputātiem paskaidroju situāciju, proti, norādīju, ka ir cilvēki kuri pēdējās dienās iebrauc Latvijā, atgriežoties no ārvalstīm, kuras jau visas ir atzītas par skartajām zonām. Un, lai tik tiešām izpildītu tās prasības, kuras mēs visi izvirzām mūsu tautiešiem un kuras mūsu tautiešiem paziņo pie izkāpšanas no prāmja vai no lidmašīnas... lai izpildītu šīs prasības - stingru pašizolāciju uz divām nedēļām, kā viņiem stāsta atbildīgie dienesti (un paldies tiem par to!)... Daudzi cilvēki tās nespēj realizēt tā iemesla dēļ, ka darba devēji aicina - uzstājīgi aicina! - viņus atgriezties atpakaļ darbā.

Un tieši tāpēc mūsu priekšlikums ir paredzēt šim pašizolēšanās laikam to pašu slimības lapu, kura ir paredzēta karantīnas laikam. Jo, arī skaidrojot komisijā, runājot ar komisijas deputātiem... Tātad karantīna tiek noteikta cilvēkam, kurš ir bijis kontaktpersona kādam. Šī kontaktpersonas noteikšana... nu, tā arī faktiski ir tāda vairāk vai mazāk subjektīva lieta. Daudz objektīvāk noteikt pašizolēšanās sākumu. Tātad cilvēks ir atceļojis uz Latviju pēdējās nedēļas laikā, un ir skaidri pierādāms fakts, ka viņš ir... Viņam ir ceļošanas dokuments, un ar to ceļošanas dokumentu viņš var pierādīt, ka viņš ir šķērsojis Latvijas robežu un ir bijis tajā valstī, kura attiecīgi ir bīstama.

Tāpēc, lai ietaupītu valsts līdzekļus un lai mazinātu iespējamos draudus veselības aprūpei... Paredzot to, ka visi tie cilvēki, kurus mēs ļoti, ļoti aicinām palikt mājās, tik tiešām pilnīgi visi paliks mājās, mums tomēr... neskatoties uz to, kāds teiks - tas ir taisnīgi vai tas nav taisnīgi -, mums tomēr ir jāizdomā mehānisms, kā nodrošināt, lai viņi paliek mājās.

Neviens nevar ieslodzīt cilvēku - brīvu cilvēku! - kaut kur, aizslēgt durvis; mēs to nevaram darīt, mēs to nemaz nepiedāvājam; mēs piedāvājam cilvēkus stimulēt, lai viņi tiešām paliek mājās, lai viņi nesaka, ka viņiem jāskrien uz darbu nākamajā dienā. Un tiešām lai darba devēji viņus neaicina uz darbu! Jo, kā mums skaidroja vairāki kolēģi, arī ārstu pārstāvji, ir situācijas, kad darba devējs tiešām neko negrib dzirdēt par to visu un aicina cilvēku atgriezties darbā.

Tāpēc... Godātie kolēģi, es saprotu, ka tā būs ļoti liela slodze uz budžetu, bet, manuprāt, labāk tagad šo slodzi izturēt, nekā pēc tam cīnīties ar ļoti lielām sekām.

Atliek vien paskatīties uz to, kas notiek citās valstīs, kurās varbūt bija nedaudz novēloti šie līdzekļi. Mums ir, no kā mācīties, mums vēl neliels laika sprīdis, lai paspētu... lai paspētu tiešām mazināt efektu.

Es aicinu jūs to atbalstīt, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 48, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

A. Skride. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz, ka valsts apmaksās jau no otrās dienas tiem cilvēkiem, kam ir slimība, vai tiem, kas atrodas karantīnā, un ka tas sāksies no 22. marta, - slimības lapu apmaksās.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Skride. Jā, komisijas atbalstīts. Okay.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts.

A. Skride. Un 4. priekšlikums paredz, ka likums stājas spēkā 22. martā. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Un aicinu atbalstīt likumprojektu arī kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums, steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar! Tātad Sociālo un darba lietu komisija strādāja pie grozījuma Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

Kopumā saņēmām divus priekšlikumus.

1. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas ir - izslēgt likumprojekta pantu, kas paredz papildināt likumu ar 37.¹ pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 2. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums, kas papildina likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā... Un tur ir papildināti pārejas noteikumi ar 36., 37. un 38. punktu... Ir runa par konkrētām lietām, un es tās jums nolasīšu, lai būtu skaidrība, kādas papildu lietas ar šo likuma pantu tiek noteiktas.

36. punkts: “Laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību:

1) ģimenei (personai) izsniegtās izziņas, kas apliecina, ka tā atzīta par trūcīgu, maznodrošinātu vai par maznodrošinātu atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko noteicis Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 242 euro mēnesī) un kuras derīguma termiņš beidzas vai ir jāpagarina laikā, kad valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, tad izziņas derīguma termiņš ir uzskatāms par pagarinātu uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām;

2) ārkārtējās situācijas laikā un vienu kalendāro mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām ģimenei (personai) saglabājas visi pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti un atvieglojumi, uz kuriem šai ģimenei (personai) ir tiesības kā trūcīgai vai maznodrošinātai;

3) persona, kurai no jauna nepieciešams noteikt atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam [..]”... drīkst iesniegt e-vidē vai e-pastā.

Un atbilstoši šai informācijai arī tiek vai nu piešķirts, vai... atteikums tiek noteikts... par atbalstu krīzes situācijā.

37. punkts nosaka: “Laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un viena kalendārā mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām:

1) pašvaldība piešķir ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, šā likuma 35. panta otrajā daļā noteikto pabalstu krīzes situācijā, kuru izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem;

2) lai daļēji kompensētu pašvaldības izdevumus par pabalstu krīzes situācijā nodrošināšanu, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50 % apmērā no personai piešķirtā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 euro mēnesī vienai personai trīs mēnešu periodā.” Tātad valsts sniedz atbalstu pašvaldībām!

Un 3. apakšpunkts: “3) pašvaldība, lai saņemtu mērķdotāciju, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam  datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu, izmantojot Valsts kases informācijas sistēmu [..].” Tā ir tāda svarīga lieta!

Un tad vēl tas, kas ļoti būtiski, ko es gribētu pieminēt, - ir 38. punkts, kas nosaka: “Laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija [..], valstij un pašvaldībām ir tiesības veikt samaksu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir noslēgts līgums par sociālo pakalpojumu sniegšanu klātienē, ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt. Valsts un pašvaldības izvērtē dīkstāves perioda ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja finanšu plūsmu un nosaka samaksas apjomu par dīkstāves periodu.”

Tātad mēs runājam par sociālo rehabilitāciju, kas ir palīdzība gan neredzīgajiem vai nedzirdīgajiem... Tieši tāpat arī par vardarbību ģimenē... situāciju risināšanu... Ar šo punktu tiek palīdzēts pašvaldībām turpināt to realizēt.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. Līdz ar to...

Sēdes vadītāja. Tie ir ļoti nozīmīgi labojumi. Paldies komisijai!

A. Čakša. Jā.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, otrais lasījums, steidzams.

Patlaban administrācija pavairo, lai mums katram tas būtu uz galda.

Prezidijs izsludina 15 minūšu tehnisko pārtraukumu līdz... Atgriežamies pulksten 20.15 Sēžu zālē.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atgriežamies visi Sēžu zālē, ieņemam vietas! Turpinām darbu.

Likumprojekts “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Jā, otrais lasījums, kolēģi, un vēlos pateikties visiem, visiem, visiem, visiem, kuri iesniedza priekšlikumus. Kā var redzēt, šī situācija valstī nevienu neatstāj vienaldzīgu, un tas patiešām priecē, ka deputāti to ir darījuši.

1. priekšlikums ir deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā tas nav guvis atzinību un atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamie deputāti! Sniedzot uzņēmumiem atbalstu sakarā ar Covid-19 izplatību, ir jāatlasa uzņēmumi atbalstam atkarībā no to finansiālā stāvokļa, nevis no nozares, kurā uzņēmums darbojas, manā ieskatā.

Būtu nepareizi un tuvredzīgi šķirot uzņēmumus pa nozarēm, censties nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai to nozaru uzņēmumiem, kuras nosaka Ministru kabinets.

Latvijas Darba devēju konfederācija visai precīzi uzskaitīja trīs iemeslus, kāpēc tas nav jādara.

Pirmkārt, pandēmijas radītā krīze ekonomikā tūdaļ skars gandrīz visas nozares, nešķirojot - mazs vai liels, vietējā tirgū strādājošs vai eksportējošs... tirgotājs, ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs.

Otrs iemesls. Ir taču daudzu nozaru uzņēmumi... Kā rīkoties šādos gadījumos?

Un trešais. Dažādiem uzņēmumiem situācija atšķiras arī vienas nozares ietvaros.

Tāpēc es ierosinu likumprojekta tekstā - visā tekstā! - aizstāt vārdus “krīzes skartās nozares” ar vārdiem “krīzes skartie uzņēmumi” (attiecīgā locījumā).

Aicinu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgie kolēģi! Es arī aicinātu atbalstīt to, ka mēs runājam par palīdzību nevis konkrētām nozarēm, bet uzņēmumiem, tāpēc ka arī nozarēs uzņēmumi ir ļoti dažādi. Un būs arī tādi uzņēmumi, kuriem šī palīdzība noteikti nebūs nepieciešama. Un, es uzskatu, arī tādiem uzņēmumiem, kuru kontos ir ievērojami naudas uzkrājumi, nebūtu jābūt pirmajiem, kā saka, rindā uz šo valsts atbalstu.

Mēs arī vēlāk runāsim par azartspēlēm un azartspēļu ierobežošanu. Un es dzirdēju, ka daļa deputātu nevēlas atbalstīt azartspēles šī iemesla dēļ: ja mēs šo nozari aizveram ciet, tad mums šī nozare būs jāiekļauj pie tām, kuras mēs atbalstām. Bet, ja mēs runātu nevis par nozari, bet par uzņēmumiem, kurus mēs atbalstām, tad azartspēles noteikti neklasificētos pie šādiem uzņēmumiem.

Lūdzu, ieklausieties, ko saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citas uzņēmēju organizācijas, un atbalstīsim nevis konkrētas nozares, bet konkrētus uzņēmumus, kurus mēs varēsim izvēlēties pēc kritērijiem un arī kopā ar katras nozares pārstāvjiem! Un, starp citu, tas būs arī viens labs veids, kā atbrīvoties, iespējams, no tiem uzņēmumiem, kuri bijuši pret valsti negodprātīgi ilgākā laikā jeb termiņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Komisijas sēdē finanšu ministrs atzina, ka nozaru saraksts būs jākoriģē vienreiz vai divreiz nedēļā. Tad iedomājieties, kādu darba apjomu valdība sev uzliek ar šādu regulējumu - regulāri pārskatīt nozares! Un tad jautājums - kuras būs pirmās, kuras būs nākamās? Te ir arī vēl viens nopietns korupcijas risks, ja valdība visu laiku mēģinās saprast, kuras nozares būs atbalstāmo sarakstā, kuras - ne.

Līdz ar to es arī aicinu ieklausīties divu lielāko uzņēmēju organizāciju aicinājumā. Gan LTRK, gan LDDK - abas šodien bija klātesošas komisijā un aicināja valdību noteikt kritērijus, kādi uzņēmumi tiek iekļauti atbalstāmo jomu sarakstā, nenosakot nozares. Jo arī viņi ļoti labi saprot, ka vienā un tajā pašā nozarē var būt uzņēmumi, kuri tiešām ir krīzes smagi skarti, citi savukārt tajā pašā nozarē var pat gūt kādu ieguvumu. Kā jūs pēc tam šķirosiet? Būs dubults darbs. Pati ministrija arī atzina (un arī regulējums tālāk paredz), ka bez šī saraksta, kas šobrīd jau ir apstiprināts, valdībai vēl būs tiesības izstrādāt kādus noteiktus kritērijus ārpus šīm nozarēm.

Nu, es domāju, nebūs tālu jāmeklē. Jau pirmajā nedēļā paši būsiet sapinušies meistarībā, un būs arī ļoti daudz pretenziju no uzņēmējiem, kuri sevi neatradīs šajā sarakstā. Es domāju, jau šobrīd tas saraksts, kas ir redzams valdības protokollēmumā, daudzus mulsina: kāpēc viena vai otra nozare ir tajā iekļauta, bet kāpēc citas, stratēģiski daudz svarīgākas (piemēram, lidosta), nav tajā iekļautas?

Aicinu atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu un arī visus pārējos, kas faktiski paredz nozaru izslēgšanu, nosakot kritērijus, kādiem uzņēmumiem atbalsts tiek sniegts, kādiem - ne.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Krīzes laikā nav tādas nozares, kura necietīs. Pat tās nozares, kuras īstermiņā būs ieguvējas, ilgtermiņā par tādām nevarēs uzskatīt. Līdz ar to ir muļķīgi noteikt kaut kādas īpaši aizsargājamās nozares.

Un varbūt vienreiz dzīvē, koalīcija, jūs varētu ieklausīties uzņēmējos, kas jums atnes līdzekļus, kas jums piepilda budžetu. Varbūt vienreiz dzīvē ieklausieties tajos cilvēkos, kas jums algu maksā!

Un arī uzņēmēji, tie, kas aicina parlamentu... es aicinu visus uzņēmējus beigt baidīties un pastāvēt uz savu viedokli daudz nopietnāk.

Pirmkārt. Mums ir jāizvēlas nevis nozares, bet prioritāri uzņēmumi, konkrēti uzņēmumi - ar konkrētu nosaukumu, ar konkrētu īpašnieka vārdu un uzvārdu -, kuri mums ir jāatbalsta. Un tie prioritārie uzņēmumi, kuri mums ir jāatbalsta, ir ražojoši uzņēmumi. Jo tieši ražojoši uzņēmumi ir tie, kas mums palīdzēs izkļūt no krīzes.

Nosakot nozares, jūs vienmēr kādu izlaidīsiet; nosakot uzņēmumus, jūs arī kādu izlaidīsiet, bet objektīva būs iespēja sniegt palīdzīgu roku tiem, kuri visvairāk ienes nodokļos un visvairāk nodarbina cilvēkus un kuri visvairāk palīdzēs atjaunoties ekonomikai Latvijā.

Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Mēs šodien lemsim par azartspēlēm. Krīzē, visticamāk, arī azartspēļu nozare cietīs. Bet - krīzē vienlaikus ir tā izcilā iespēja no azartspēlēm atteikties!

Un šajā sakarā es varu minēt vienu salīdzinājumu. Ziniet, cilvēki arī Aušvicā zaudēja darbu. Viņi zaudēja darbu, un droši vien kaut kādā veidā... kaut kā ekonomika arī tajā laikā cieta.

Mums ir jāatsakās no tā, kas nes ļaunumu sabiedrībai, jo ekonomiku nevar uzbūvēt uz tām nozarēm, kas pēc būtības daudziem Latvijas iedzīvotājiem nes ļaunumu, un azartspēles ir viena no šādām nozarēm.

Kā var būt situācija, ka mums ir slēgti teātri, slēgtas skolas, slēgti sporta klubi, bet azartspēļu vietas mums ir atvērtas? Kā tas ir iespējams?

Un es jums paskaidrošu, kā tas ir iespējams. Tas ļoti vienkārši ir iespējams tāpēc, ka, lūk, koalīcijā ir dažas partijas vai daži politiķi, kuriem azartspēļu biznesa īpašnieki, multimiljonāri, ir sponsori. Un tas ir vienīgais arguments. Vienīgais arguments ir sponsoru intereses! Tieši tāpat kā ar OIK, kas būtu krīzes laikā jāatceļ.

Mēs krīzes laikā dalīsim miljardu... Mums nav 60 miljonu mediķiem. Mēs šodien šeit aplaudējām... un varbūt tas ir vienīgi farss, kas šeit notika, - mēs aplaudējām mediķiem, bet mediķiem 60 miljoni tajā, ko mēs tagad dalīsim, mums neatradīsies.

Un tāpēc es aicinu visus tos uzņēmējus, kas ir parakstījuši vēstuli... Es jūs aicinu nevis klanīties Kariņam un koalīcijai, bet stingri pastāvēt par Latvijas interesēm, stingri pastāvēt par to, ko es saku no tribīnes, - par to, ka prioritāri ir jāatbalsta tie uzņēmumi, kuri ražo, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība un kuri būs pirmie, kas palīdzēs Latvijai atveseļoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nu, īsti es nevaru piekrist, ka visas nozares krīzē būs zaudētājas. Ir acīmredzami, ka, teiksim, tāda nozare kā... farmācijas nozare būs liela ieguvēja. Es pieņemu, ka arī tualetes papīra ražotāji būs lieli ieguvēji no šīs krīzes.

Bet pats galvenais, uz ko es aicinātu, - debatēt par šo priekšlikumu. Tie, kuri neatbalstīs šo priekšlikumu, atnāciet un pasakiet argumentāciju, kāpēc jūs nepiekrītat tam, ka šis atbalsts jāsniedz pēc konkrētiem kritērijiem! Nevar vis pēc šī vienkārši absolūti trulā, nepārdomātā nozaru griezuma... Atnāciet un pasakiet, kāpēc jūs aizstāvat šo - nozaru griezumu. Es joprojām neesmu dzirdējis nevienu argumentu, nevienu pašu!

Vienīgais, kas tad atliek, - domāt, ka tas ir vienkārši tādēļ, lai būtu iespējama korupcija. Katru šādu lēmumu pieņemot, varētu spēlēties un panākt kaut kādus politiskos darījumus. Ja tas tā nav, atnāciet un pasakiet, kāds ir iemesls, kāpēc jūs vēlaties saglabāt šo - nozaru kritēriju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Es daudz laika neaizņemšu šajā vēlajā vakara stundā, bet atgādināšu, ko es jau teicu dienā, - ka šis saraksts, ko ir minējusi valdība... jā, tās nozares ir cietušas, un tām atbalsts ir vajadzīgs, bet tās nav vienīgās, un jāatbalsta ir konkrēti uzņēmumi, jo arī tad, ja nosauc visu nozari, tur ir atsevišķi uzņēmumi, kuri strādā citādāk un kuriem rādītāji ir labi.

Bet, ja runājam par šo sarakstu, tad iedomājieties... Mēs atbalstām tagad ēdināšanas uzņēmumus, un tas ir pareizi. Bet kas notiks ar tiem zemniekiem, kuri tagad jau... es taisni starp pirmo savu runu un... tagad piezvanīju un painteresējos... kuri jau met ārā savu saaudzēto produkciju - to, ko viņi ir piegādājuši restorāniem? Viņiem vairs nav, kur pārdot. Šinī sarakstā nav - nav! - iekšā dārzeņu audzētāju. Nav! (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Tur nav daudzi iekšā. Tāpēc, lūdzu, nevajag uzņēmējus šķirot labos un sliktos... pa nozarēm, bet mums jāskatās viena uzņēmuma griezumā - kā tam uzņēmumam iet, vai tam apgrozījums krītas, vai tam vispār ir ienākumi. Varbūt vairs vispār nav, ir absolūta nulle...

Tāpēc, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! Un neskatīsimies... nedalīsim uzņēmumus pēc nozarēm, bet skatīsimies uzņēmumu līmenī! Tas ir ļoti objektīvi un pareizi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Neatbalstot šo priekšlikumu vai līdzīgu, kas seko, mēs, es atkārtošu, palaidīsim garām iespēju strādāt roku rokā ar uzņēmējiem un izvilkt Latvijas ekonomiku. Tas ir šodien pilnīgi skaidrs.

Bija viens arguments no ministra kunga... vismaz pirmajā komisijas... nu, rīta cēliena sanāksmē, - proti, ka, ja mēs tagad runātu un lemtu par kritērijiem, nevis par nozarēm, mēs te vēl nezin kad beigtu un tas viss ievilktos garumā uz nez cik tur nedēļām vai... To, kā viņš teica, es precīzi neatceros.

Pirmkārt, tā nav taisnība. Tie kritēriji ir ļoti skaidri (Dep. I. Zariņa starpsauciens.), pēc kuriem mēs varētu noteikt.

Tā, pirmkārt, nav taisnība!

Bet, otrkārt, ja ir tāda doma, ka mēs te sēdēsim nedēļām, tas nozīmē tikai vienkārši ziņu... Ko mēs tagad sakām? Mēs sakām, ka būs nozares... un pēc tam būs kaut kādi kritēriji atsevišķiem uzņēmumiem. Ministrs pats pateica: “Tā būs milzīgi gara sēdēšana.” Nebūs nekādu kritēriju. Un tad, kad tie būs, būs jau sen, sen par vēlu.

Kritēriji ir skaidri, es nesaprotu šo stīvēšanos... Es nesaprotu, man vienkārši tiešām nav skaidrs, kāpēc šādā jautājumā, kurā visas uzņēmēju organizācijas ir vienotas, ir izstrādājušas... ir gatavas uzņemties atbildību... mēs vienkārši viņus sūtām mājās un spītīgi... Kaut kādi atkal darījumi... kaut kāds balsojums būs pēc tam par kaut kādu punktu, par azartspēlēm... Krustām šķērsām kaut kas vēl... Nu, visa ticība šim namam pazūd.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ja šis priekšlikums tiek noraidīts, faktiski var uzskatīt, ka visa tā saucamā palīdzības programma ir viena liela butaforija. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja premjers Kariņš būtu patiesi īsts valsts vadītājs, viņš pats būtu šodien nosaucis konkrētus uzņēmumus un konkrētas lietas, kas būtu jādara nekavējoties, nevis... Tagad, nosaucot nozares, mēs pēc tam vēl domāsim, ko papildināt, ko nepapildināt. Īsts valsts vadītājs jau būtu izlēmis un nācis, un stādījis priekšā visai sabiedrībai...

Šobrīd mēs ieejam faktiski kārtējā shēmā, kā... Miljards tiks sadalīts, visticamāk, savējiem. Tieši tāpat, kā pāris miljardi tika nočiepti OIK sakarā... tāpat, kā tika lobēti, piesegti atsevišķi azartspēļu biznesmeņi... un tādā garā. Izmaiņu nav nekādu. Šāda palīdzība nebūs Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas ekonomikai, tā būs pietuvinātajiem. Un tā būs faktiski kārtējā korupcija.

Un es aicinu sabiedrību to ieraudzīt. Es aicinu ieraudzīt, ka šajā parlamentā koalīcija neieklausās lielākajās uzņēmēju organizācijās; ka šajā parlamentā koalīcijai tas ir vienaldzīgi.

Šis parlaments nestrādā Latvijas tautas interesēs. Nekā citādāk to nosaukt nevar.

Es domāju, ka tā ir īsa un precīza atbilde, īss un precīzs patiesības mirklis par tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir pie varas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Bondars. Paldies par kvēlajām debatēm, bet komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums ir noraidīts.

M. Bondars. Kolēģi! 2. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Priekšlikums paredz, ka nenosaka nozares, bet nosaka kritērijus. To dara Ministru kabinets, paredzot, kādiem uzņēmumiem tiek sniegts šajā likumprojektā domātais atbalsts... daudz efektīvāk nekā šobrīd paredzētā kārtība, kura jau, ministrs pats saka, vienreiz vai divreiz nedēļā būs jāpārskata.

Aicinu atbalstīt to, atvieglot sev darbu, noņemt šaubu ēnu pār... novērst aizdomas par iespējamu korupciju, veidojot atbalstāmo uzņēmumu sarakstus. Neizšķērdēsim valsts naudu! Ticiet man, viens miljards, ar kuru ministrs šobrīd... nu, kā lai saka... nu, ne gluži lielās, bet kuru visiem piedāvā... tas būs ļoti, ļoti maz, ņemot vērā, ka krīze, visticamāk, nebeigsies nedz viena, nedz trīs mēnešu laikā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ir tāds teiciens, ka satiekas divi kungi un sarunājas savā starpā, kā dalīs vienu miljardu, otru miljardu... nu, un pēc tam sāks runāt par lielu naudu. Un tā tas būs arī ar šo krīzes menedžmentu. Ja jūs tagad kļūdīsieties, mēs runāsim nākotnē par lielu naudu, nevis tikai par miljardu.

Es pilnībā piekrītu Danai Reizniecei-Ozolai attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka, mainoties pasaulei un mainoties situācijai... ka, pateicoties šai krīzei, būs arī nozares, kuras... un tas ir, es domāju, drosmīgi un skarbi jāpasaka - kuras būs skartas un kuras it kā teorijā vajadzētu atbalstīt, bet kuras varbūt nav jāatbalsta, kuras varbūt jaunajā pasaulē, kas pēc krīzes būs, nebūs vajadzīgas.

Es domāju, ka šī ir tā diena, kad mums jāsāk domāt citādāk. Mums jāsāk domāt par to, kas mums, valstij, būs vajadzīgs pēc krīzes. Vai mums būs vajadzīgs dzelzceļš? Vai mums būs vajadzīga lidosta? Vai mums būs vajadzīgs airBaltic? Vai mums būs vajadzīgi ražojoši uzņēmumi? Vai mums pietiks tikai un vienīgi ar nevalstiskajām organizācijām?

Tas ir ļoti būtisks jautājums - kas ir prioritāte šodien.

Būtisks jautājums šajā pašā kontekstā ir jautājums, kas netiek risināts šodien... - kāpēc mēs šodien neapspriežam... un principā es neredzu, ka arī tuvākajā laikā mēs apspriedīsim jautājumu... Kāpēc mēs nepārskatām visu mūsu budžetu? Kāpēc mēs nesamazinām mūsu budžeta izdevumu sadaļu? Tur taču ir tik daudz, ko saīsināt, ir daudz, ko samazināt. Tas ir īsts krīzes menedžments - pieņemt nepopulārus lēmumus, samazinot savus izdevumus. Ne tikai tagad... Domājam, ka izdalīsim vienu miljardu un viss ar to atrisināsies. Nē, mīļie draugi, ar to tikai viss sāksies! Viens miljards, otrs, un pēc tam jau mēs runāsim par lielu naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo... Acīmredzot Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu, tomēr nav ņēmis vērā to, kas Ministru kabineta zālē ir rakstīts uz sienas premjeram aiz muguras, - “Viens likums - viena taisnība visiem”.

Viens likums būs visiem, bet taisnības nebūs.

Tas, ko mēs šobrīd darām, - mēs darām apmēram tā kā... ja mēs lauksaimniecībā graudaudzētājiem piešķirtu pabalstu par sausumu... Zinot, ka Kurzemē ir bijis liels sausums, bet Latgalē lietus ir lijis pietiekami un tur viss ir kārtībā, naudu mēs iedodam visiem pilnīgi vienādi. Vieni priecājas un nopelna, citi knapi spēj savos uzņēmumos savilkt kopā galus.

Tāpēc tāda pieeja nedrīkst būt. Ir jābūt pieejai uzņēmumu līmenī: atbalsts ir jāsaņem tiem konkrētajiem uzņēmumiem, kuriem ir problēmas.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es atkārtoti no tribīnes aicinu jūs atnākt šeit un pateikt kaut vienu iemeslu, kāpēc jūs negribat piekrist šim principam, ka ir kritēriji; ka uzņēmumiem ir atbalsts pēc konkrētiem kritērijiem, nevis pēc īpašām, atlasītām nozarēm. Ja jūs to nevarat pateikt, ir tikai viens iemesls - korupcija. Sevišķi liela korupcija, kuru jūs tagad vēlaties piesegt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Bondara kungs, vēlaties ko piebilst?

M. Bondars. Nē, paldies. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 3. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, mans priekšlikums. Es mēģināju ar savu priekšlikumu atrast kompromisu.

Runa ir par to pašu, par ko mēs jau nupat debatējām pie iepriekšējiem priekšlikumiem, - par to, ka šim atbalstam jābūt pēc konkrētiem kritērijiem. Konkrētiem kritērijiem konkrētiem uzņēmumiem. Ja uzņēmums tiem kritērijiem kvalificējas, viņam pienākas šis atbalsts. Šis ir ļoti svarīgs princips, kas ir jāievieš.

Es nosaukšu tikai pāris lietu vēlreiz. (Zālē troksnis.)

Pirmkārt. Šī paredzamība uzņēmējiem, kuriem jau tagad ir problēmas. Tā problēma ir kur? Krīze neskar vienādi visus uzņēmumus; arī vienā un tanī pašā nozarē var būt uzņēmumi, kuriem vajadzīgs atbalsts un kuriem nav vajadzīgs. Savukārt var būt nozare, kurai jūs neesat paredzējuši atbalstu, bet kurā jau ir problēmas. Un uzņēmējiem ir jāpieņem reāli lēmumi, un viņi tos pieņems. Ja uzņēmējam nav skaidrības... ja viņš nevar plānot savu biznesu un viņš nezina, kad viņš varēs... vai viņš vispār varēs pieteikties šim atbalstam vai nevarēs, tad skaidrs, ka viņš sāks visu optimizēt, un par to vēlāk mēs visi dārgi maksāsim. Savukārt, ja viņam ir iedoti šie kritēriji, viņš pēc šiem kritērijiem redz, cik tālu viņš var cīnīties, kas viņam ir jādara ar savu biznesu, lai viņš varētu izdzīvot, un kurā brīdī kādi lēmumi jāpieņem, lai tie būtu saskanīgi un atbilstīgi mūsu tautsaimniecības interesēm... zinot, ka viņš var rēķināties ar konkrētu atbalstu. Protams, vēl viena lieta ir šie multiuzņēmumi, kurus jūs nekādi nevarat dabūt iekšā... kuriem jau sākas problēmas. Tagad iedomājieties, ko jūs izdarītu šajos uzņēmumos, kuros... Teiksim, tas uzņēmums nekvalificējas pēc kaut kādas pazīmes... kaut vai apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri... apsaimnieko dažādus objektus, tanī skaitā arī viesnīcas... Un viesnīcas taisās ciet. Un ko darīt ar tiem cilvēkiem, kuri bija nodarbināti šajās viesnīcās? A tas uzņēmums nav nekādos atbalsta kritērijos... Iedomājieties, kāds klimats uzreiz veidojas šiem uzņēmumiem, kad kaut kāda daļa... daļa cilvēku ir vienkārši izdzītie, kuriem nav nekādu tiesību ne uz ko pretendēt, ne uz kādu atbalstu... Tas ir pilnīgākais absurds!

Šeit jūs nenosaucāt nevienu argumentu, kāpēc jūs gribat pieturēties pie šī stulbā, nepārdomātā nozaru principa. Finanšu ministrs mēģināja sameloties un stāstīt, kāpēc tas ir vajadzīgs. Viņš saka: “Jā, nu, tāpēc, ka mēs nosakām nozares, kurām vajag ātrāk.” Un tad es viņam pajautāju: “Sakiet, nu kā tad īsti ir! Jūs šinīs nozarēs... visai nozarei pilnīgi jebkādu atbalstu sniegsiet, kādu viņi prasīs, vai tomēr vērtēsiet kaut kādā veidā šos uzņēmumus? Un pēc kādiem kritērijiem tomēr noteiksiet, kā viņiem palīdzēt?”

Tātad izrādījās, ka šādi kritēriji ir. Nu tad kāda tur problēma - šos kritērijus uzreiz noteikt un pateikt, ka tieši šie ir tie kritēriji, pēc kuriem mēs vērtēsim? Un, ja vajag, pēc tam var uzlabot, var vēl pielikt klāt kādus kritērijus, ja vajag. Tādā veidā mēs nodrošinātu to, ka uzņēmējam ir šī paredzamības iespēja. Un tā ir ļoti svarīga lieta, kuras pašlaik trūkst.

Un es aicinātu vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, ja neviens cits nav spējīgs... Varbūt jums ir kāds arguments, kurš ir slepens, kurš nevienam nav bijis zināms, - kāpēc jums ir vajadzīgs šis nozaru kritērijs? Jo... pretējā gadījumā ir tikai viens vienīgs iemesls - tā ir korupcija. Korupcija un papildu birokrātija. Visur, kur ir papildu birokrātija, tur ir korupcija.

Tāpēc mans priekšlikums bija - izejam tad no pretējā...  Ja jūs tik ļoti gribat saglabāt šīs nozares, tad pasakām: “Jā, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt šīs nozares.” Bet sākumā a priori nosakām, ka tas atbalsts attiecas uz visām nozarēm, un tad Ministru kabinets pieņem lēmumus, kurām nozarēm to nevajag. Un tādas nozares ir. Es uzreiz jau redzu vienu tādu - tā ir azartspēļu joma. Tur nav vajadzīgs atbalsts.

Lūdzu, pieņemiet... Un tāpēc mans priekšlikums ir šāds: ejam tad no pretējā... - ja gribat noteikt nozares, tad sākam ar to, ka visām nozarēm šis atbalsts ir garantēts. Un tad atšķiriet, kurām to nevajag.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es tik ilgi, tā teikt, adresēju savus vārdus koalīcijai! Šodien adresēšu saviem kolēģiem - opozīcijai.

Par tiem stulbajiem, nepārdomātajiem nozares kritērijiem.

Es, starp citu, jau kādu divu nedēļu laikā aicinu sākt ar nodaļām... ar nozarēm, ja kāds nav dzirdējis no maniem kolēģiem.

Te varbūt dažiem grūti saprast - nozares, uzņēmumi... Šeit uzņēmumi - tas ir labi, nozares - slikti... It kā nozarēs nedzīvotu neviens uzņēmums... Tāds... kaut kāds nākamais līmenis, kas var būt ar lozungu “Palīdzēsim cilvēkiem, nevis uzņēmumiem!”... Nu, arī... Kas ir uzņēmums? (Dep. I. Zariņa starpsauciens.) Kaut kāds... Cilvēki taču ir centrā... un tā, ja.

Es jums, kolēģi, notiekošo ilustrēšu ar šādu piemēru. Iedomājieties, ka ir kuģis ar nosaukumu “Titāniks”. Nu, ko tas kuģis dara? To, ko jau nu tas “Titāniks” dara, tā teikt, savas dzīves pēdējās dienās. Nu, un visi, kas ir tajā “Titānikā”, protams, grib glābties. Un ir tikai tik daudz glābšanas laivu... Un šā kuģa kapteinis saka: “Prioritāte - sievietes un bērni.” Nu, it kā šķietami nekas te nav neloģisks - sievietes un bērni... Un te kāds saka: “Nē, laivas taču ir nepieciešamas visiem pasažieriem, ne tikai sievietēm un bērniem! Nē, mums vajag sākotnēji pieņemt lēmumu par kritērijiem visiem pasažieriem, un, kamēr mēs par tiem kritērijiem neizlemsim, neviena sieviete, neviens bērns uz to laivu nedrīkst doties!”

Nu, tas ir tas, kolēģi, ar ko šodien notiek tā darbošanās. Krīze skars visus pasažierus, ja, bet starp tiem visiem pasažieriem ir tādas, nu, prioritārās grupas, vai jums tas patīk vai ne, un tās prioritārās grupas dzīvo konkrētajās nozarēs, vai jums tas patīk vai ne. Sievietes un bērni. Tie ir tie, kuriem vajag palīdzēt pirmajā kārtā, arī - vai jums tas patīk vai ne. Šie uzņēmumi gaida šodien mūsu lēmumu pēc iespējas ātrāk, nevis to, ar ko mēs nodarbojamies.

Un tad, kad mēs pieņemsim lēmumu par šiem uzņēmumiem šajās nozarēs - tie paši aviopārvadājumi, tūrisms un tā tālāk, kuriem skaits ir uz dienām un kuriem praktiski ir gals, jau šodien gals, viss -, tad, protams, valdībai vajadzēs nekavējoties ķerties pie pārējiem pasažieriem.

Un, ja valdība neķersies pie tiem pārējiem pasažieriem ar tiem kritērijiem un tā, nu, tad gan man, gan es... es arī aicinātu visus savus kolēģus gan kāpt uz tribīnes un tā tālāk, un prasīt, kur ir tie visi kritēriji.

Bet pagaidām, kolēģi, es jūs aicinu, nu, pieņemsim šo likumprojektu bez lielas kavēšanās pēc iespējas ātrāk, jo tas ir tas, ko... ko cilvēki no mums gaida. Es domāju, ka tas būtu pareizi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Varbūt vēlreiz... ar piemēru es uzskatāmi parādīšu, ko, saglabājot nozares, nevis uzņēmumus... kritērijus uzņēmumiem, jūs izdarīsiet. Vienkārši piemērs.

Elektronisko ierīču ražotājs nodarbina virkni vadošu inženieru Latvijā. Ražo... 220… strādnieku, eksportē uz 37 valstīm, apgrozījums virs 10 miljoniem, strauji augošs uzņēmums, bet šovakar sevi šajā sarakstā neieraudzīs. Šos inženierus atlaidīs un aizvērsies ciet. Savukārt restorānu tīkls Gan Bei, kurš krāpās ar kases automātiem un nodokļiem, sevi tur šovakar ieraudzīs. (Starpsauciens: “Jā!”)

Tas ir precīzi tas, ko jūs šodien izdarīsiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kā es saprotu, daļa no kolēģiem ir patiesos maldos un joprojām nav sapratuši, kādu situāciju ir radījuši. Es paņemšu... turpināšu šo piemēru par “Titāniku”, par sievietēm un bērniem. Tas ir kā reiz tas, par ko mēs pašlaik cīnāmies ar šiem priekšlikumiem, - lai panāktu, ka tik tiešām tie, kuri pirmām kārtām būtu jāglābj... lai būtu skaidri definēts, ka būtu sievietes un bērni. Bet tas, kas pašlaik likumā ir ierakstīts... sekojot jūsu analoģijai, ir pateikts, ka tikai tās tūrisma grupas, kurās lielākā daļa būs sievietes un bērni, var pretendēt uz glābšanas laivām, savukārt citām tūrisma grupām, kurās arī ir sievietes un bērni, bet ne tādā proporcijā, kā mēs te esam izdomājuši, nebūs tiesību pretendēt. Tas ir tas absurds, kas pašlaik notiek. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Par to, ko es jau minēju, pati galvenā, manuprāt, vēl daudz svarīgāka, - ka šie uzņēmēji, kuriem reāli tagad ir vajadzīga šī palīdzība un kuri neredz sevi šinī sarakstā, sāks pieņemt tādus lēmumus, par kuriem mēs dārgi maksāsim. Tāpēc ir vajadzīgs šis lēmums.

Un man... Es aicinātu šeit atnāk kaut vienu, kurš... vot, tas, kurš tagad aizstāvēs, atnāciet un pasakiet ar konkrētiem piemēriem, kāpēc jūs gribat saglabāt šo absurdo principu! (Starpsauciens.) Atnāciet šeit un pasakiet, kāpēc jūs aizstāvat. Jo nav neviena tāda argumenta.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. Kolēģi! Kamēr es te grozījos apkārt, tikmēr mana lapiņa ir, nu, pazudusi, ja, bet nu te cilvēki runāja par krāpšanos un vēl visādām tēmām. Bet 4. priekšlikums ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Savā priekšlikumā, cienījamie kolēģi, es uzturu to filozofiju, kuru esmu paudis savā 1. priekšlikumā, kurš jau ir izskatīts. Es joprojām uzskatu, ka par objektu, kas saņemtu atbalsta mehānismu, ir jābūt uzņēmumam, nevis nozarei. Mans priekšlikums nav tik visaptverošs salīdzinājumā ar to, ko tikko ziņojis jums Zariņa kungs par savu priekšlikumu, bet konkrētāks.

Kā jau teicu, ir nepareizi un tuvredzīgi šķirot uzņēmumus pa krīzes skartām un krīzes neskartām nozarēm. Tāpat arī tāds kritērijs, ka pasliktinājusies finanšu situācija - es runāju tagad par likumprojekta 2. pantu -, rada iespējas tam, ka Ministru kabineta vērtējums būs neobjektīvs. Es ierosinu atbalsta mehānismus noteikt tiem uzņēmumiem, kuriem kritis apgrozījums Covid pandēmijas rezultātā. Tieši tie uzņēmumi krituši krīzē tagad, kad samazinājies apgrozījums. Viņiem vienkārši nav iespējas nodrošināt savas izmaksas, samaksāt algas un līdz ar to arī veikt tos plānus un saglabāties tirgū salīdzinājumā ar to situāciju, kāda bija pirms epidēmijas sākšanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es arī minēšu tikai piemēru. Principā tas, ko koalīcija piedāvā... zem šāda regulējuma būtībā var paiet arī OIK biznesmeņi. Cilvēkiem nebūs naudas, nevarēs samaksāt visus rēķinus, viņiem arī kritīsies gan ienākumi, gan apgrozījums. Un OIK biznesmeņi arī tad nonāks īpaši aizsargājamo uzņēmēju sarakstā un būtu jāatbalsta, tērējot šo miljardu, kuru jūs dāsni solāt izdalīt. Nebūs nekāds brīnums, ka jūs to arī izdarīsiet. Līdz ar to šie daudzie piemēri, kas jau ir izskanējuši šovakar no šīs tribīnes, skaidri un gaiši parāda, ka tas viss, ko jūs šobrīd darāt, ir potenciāla un reāla nākotnes korupcija, kas sāksies jau no rītdienas. Tie uzņēmēji, kuri kaut kādā veidā jums spēs pielabināties... īpaši tos jūs šajā sarakstā iekļausiet, bet tas ir pretvalstiski, tas nav visas sabiedrības interesēs, tas nav uzņēmēju interesēs un uzņēmēju organizāciju interesēs. Jums tika piedāvāta loģiska un pareiza lietu kārtība - visupirms atbalstīt konkrētus ražojošus uzņēmumus, kas ienes Latvijas budžetā attiecīgi nodokļu veidā naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā!

M. Bondars. 4. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 5. - komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums... doma laba, bet izpildījums mulsinošs. Ar šī priekšlikuma atbalstīšanu sanāk tā, ka mums būs gan nozares, kuras būs ierobežotā sarakstā, gan Ministru kabinetam būs pienākums izveidot kritērijus, lai arī citus uzņēmumus, kuru nav šajā sarakstā, varētu atbalstīt. Sanāk, ka mēs vēl vairāk sarežģījam savu uzdevumu - ne izvēlamies nozares, ne nosakām tikai kritērijus, bet izvirzām divus paralēlus uzdevumus. Manuprāt, sarežģīti, nelietderīgi un... lieki. Sanāk tā kā sviestmaize ar sviestu. Es teiktu, ka vajadzētu palikt vai nu pie nozarēm, vai pie kritērijiem, neņemot vērā nozares. Šis gadījums, manuprāt, visu tikai sarežģīs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Redzot 2. panta pretrunīgo formulējumu, īsti nevarēju tajā brīdī saprast precīzi, ko ir domājis Ministru kabinets, sadalot pantu divos teikumos. Precizējot Finanšu ministrijas viedokli, mēs sapratām, ka bija iecere veidot tiešām divus Ministru kabineta noteikumus ar divu veidu kritērijiem - vieni kritēriji attiektos tieši uz šīm atbalstāmajām, ļoti steidzīgi atbalstāmajām nozarēm, un otri kritēriji būtu piemērojami pārējiem uzņēmumiem, bet ir ļoti dažādas situācijas vienas nozares ietvaros.

Tāpēc es aicināju komisiju veidot priekšlikumu un precizēt šo otro teikumu, kas paredzētu skaidri noteikt Ministru kabinetam, nevis ar divreiz atkārtotu “var veikt”, “var noteikt”, “var tikt piemēroti”, bet skaidri noteikt, ka tas ir jādara un droši vien ļoti steidzīgi jādara, lai izvērtētu situāciju, jo tā mainās ik pa pāris dienām, nerunājot par nedēļām.

Tāpēc es domāju, ka otrais teikums 2. pantā šobrīd ir precizēts tā, ka arī citu nozaru uzņēmumiem, kurus skārusi krīze, gan 3., gan 12., gan 13. pants, kuros ir noteikti pasākumi un arī īpašie atbalsta mehānismi, kas tiks īstenoti, tiks piemēroti... citu nozaru uzņēmumiem, kuriem Ministru kabinets būs izstrādājis un noteicis kritērijus, kādā kārtībā tas notiks.

Bet ir vajadzīga tieši šī divpakāpju regulācija, tāpēc ka ir nozares, kurās jau šobrīd ir skaidrs, ka atbalsts ir ļoti steidzīgi, tūliņ nepieciešams, nevaram gaidīt kritēriju izstrādi, nevar... nevar gaidīt nedēļu, nevar gaidīt divas. Tātad var sākt atbalstīt šīs konkrētās nozares un turpināt strādāt, kritērijus veidot un pēc tam arī secīgi atbalstīt pārējo.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo zināmā mērā tas tomēr ir kaut kāds solis tanī virzienā, kurā vajadzētu iet, bet es nekādīgi nevaru piekrist tam, ka mums bija vajadzīgs šis nozaru regulējums, jo, redziet, ir nozares, kurām vajag ātrāk sākt sniegt. Šis atbalsts, kā jūs labi zināt, netiks sniegts nozarēm, tas tiks sniegts konkrētiem uzņēmumiem pēc konkrētiem kritērijiem, un šie kritēriji jau ir zināmi. Un nebija nekādas problēmas viņus uzreiz likt iekšā. Šeit... kur es redzu risku šinī priekšlikumā... mēs tagad kā likumdevējs viņu pieņemam šo... šādu grozījumu. Es pieņemu, ka mēs pieņemsim šādu grozījumu, jo viņš tiešām būtu nepieciešams, bet risks ir kur? Ka Ministru kabinets var nesteigties ar šo kritēriju izstrādi. Un tas ir tas, uz ko es aicinātu koalīcijas kolēģus, - pasekot līdzi valdības darbam, lai šie kritēriji tiktu pēc iespējas ātrāk pieņemti. Jo tas, ko mēs redzējām... Ministru kabinets izteikti bija... nevēlējās nodarboties ar šādu noteikumu izstrādi. To viņi arī komisijā pateica: “Nē, nē, mēs gribam, lai tā būtu mūsu izvēles iespēja, vai mēs to darīsim vai nedarīsim.”

Tāpēc es aicinu to izdarīt tiešām. Pretējā gadījumā, kā es minēju, paveras milzīgs korupcijas lauks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt?

M. Bondars. Jā, deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Balsot...

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 6. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šim priekšlikumam ir trīs daļas, pirmā daļa jau ir izdiskutēta, mēs gribam noteiktu uzņēmumu kritērijus, nevis nozares, bet divas pārējās daļas, manuprāt, ir ne mazāk būtiskas.

Viens ir skaidrs - krīzei būs inerce. Un ļoti īsā laikā arī paši uzņēmēji nevarēs īsti saprast, cik liela tā trauma uzņēmējdarbībai būs, tāpēc mēs paredzam, ka tajos gadījumos, kad nodokļu maksātājs vēlas sev piemērot nodokļu brīvdienas, respektīvi, lūgt Valsts ieņēmumu dienestu atlikt kādu nodokļu maksāšanas termiņu, tad šis iesniegums ir jāiesniedz nevis divu mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās vai no samaksas termiņa, bet sešu mēnešu laikā. Tas būtu pietiekams periods, lai uzņēmums tiešām saprastu, cik lielā mērā situācija ir apgrūtināta un cik lielu nodokļu daļu būtu nepieciešams maksāt vēlāk.

Un otrs. Virkne uzņēmumu ir kopumā pret ideju par nodokļu brīvdienām, un viens, galvenais, iemesls ir tas, ka tajā brīdī, kad viņiem pienāk kārta maksāt gan kārtējos nodokļus, gan atliktos nodokļus, tā slodze uzņēmumam ir pārāk liela. Trīs gadu termiņš, ko kā maksimumu Valsts ieņēmumu dienests dod, lai atliktos nodokļus maksātu pa daļām, ir ļoti īss. Īpaši šajā situācijā, kad tā krīze nebūs viena atsevišķa uzņēmuma līmenī, bet visas valsts un veselu nozaru līmenī, mūsu priekšlikums ir šo termiņu padarīt garāku, no trim gadiem pagarinot uz pieciem gadiem. Ja uzņēmumam būtu iespēja savu atlikto nodokļu maksājumu sadalīt piecu gadu periodā - tas, protams, būtu stipri lielāks atvieglojums, es domāju, arī pēc būtības -, tad atliktie nodokļi būtu taustāms, atbalstāms labums uzņēmējiem.

Tā ka aicinu atbalstīt. Ja to neizdara šodien, es jebkurā gadījumā Finanšu ministriju rosinātu nākamnedēļ, kad viņi plāno atkal atgriezties pie šī likumprojekta, divas šīs lietas iestrādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Piekrītot Danai Reizniecei-Ozolai, gribu tikai papildināt. Nodokļu atlikšana faktiski var nebūt nekāds palīdzīgais risinājums. Līdz ar to es gribu atkārtot to, ko jau pa dienu teicu, ka daudz efektīvāks risinājums ir skatīties veidus, kā, piemēram, caur darbaspēka nodokļiem nodokļus, piemēram, atlaist, vismaz daļēji atlaist šobrīd.

Piemēram, kā esmu jau iepriekš no šīs tribīnes teicis citās sesijās, citās sēdēs, drosmīgs vadītājs un drosmīgs parlaments analizētu jautājumu. Ļoti iespējams, ka mums ir tādas teritorijas kā Latgale, piemēram, kas jau tā ir stipri cietusi pēdējos daudzus jo daudzus gadus... ļoti iespējams, ka mums šādas teritorijas šobrīd vispār ir jāpasludina par no nodokļiem brīvām zonām, jo viņas objektīvi tāpat budžetā ienes salīdzinoši maz. Šai situācijai jāpieiet radošāk, nevis tikai un vienīgi sakot, ka mums būs nodokļu brīvdienas un tad tas risinās jautājumu.

Es atceros sevi 2008.-2009. gadā, kad, strādājot par advokātu, man nācās sastapties ar daudziem uzņēmējiem, ar daudzām bankām. Tas bija krīzes laiks. Un tajā laikā faktiski lielākā daļa problēmu bija tieši šajā aspektā, ka uzņēmējiem nelīdzēja atliktas, vienkārši pārliktas uz priekšu saistības. Tās tāpat karājās kā tāds Damokla zobens un agrāk vai vēlāk noveda līdz uzņēmumu maksātnespējai.

Tāpēc varbūt tomēr būtu jāpaskatās arī pagātnē, 2008., 2009. un pat 2010. gadā, kas ir bijuši tie galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi faktiski nespēj izdzīvot, un jāmācās no pagātnes kļūdām.

Darbaspēka nodokļu samazināšana ir vajadzīga uzņēmumiem, lai viņi varētu izdzīvot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Gluži tāpat kā 7. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso.

M. Bondars. 8. - deputāta Valaiņa priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, mums ir jābalso par 6. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. Es gribēju pietiekoši ātri noziņot.

7. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nē, nu, kolēģi, var jau ieslēgt kaut kādu ātrumu, bet tomēr šajā tabulā 7. - mans priekšlikums tajā skaitā... visi pārējie pārsvarā... lielākā daļa ir opozīcijas iesniegti priekšlikumi. Un šie priekšlikumi, protams, komisijā nav atbalstīti.

Protams, ir steiga, protams, visa Saeima pēc stundas pieņems šo likumprojektu vienbalsīgi, nebūs kāda, kas būs pret, visticamāk.

Uz ko es gribēju vērst uzmanību... Bondara kungs tikko iezīmēja tādu steigu, tāpēc arī nolēmu uzkāpt. Es šodien nekāpšu runāt par saviem priekšlikumiem, ja nebūs īpašas vajadzības. Varbūt par kādu uzkāpšu vēl, bet pēc būtības tur ir vairāki manējie, par kuriem es nerunāšu.

Bet mans aicinājums būtu tomēr tos priekšlikumus... diskusija ir vajadzīga par tiem. Ne tikai par maniem, bet arī deputātu grupu iesniegtajiem priekšlikumiem. Šobrīd tādas diskusijas nav bijis. Jūs zināt, kādos ātrumos opozīcija strādāja, lai sagatavotu šos priekšlikumus? Divas trīs dienas, tas bija tas laiks. Ir vajadzīgas sarunas. Šobrīd nav tas laiks, lai strīdētos, kuram ir taisnība, kuram nav, kurš pareizāks, kurš nepareizāks. Visiem ir kaut kāda veida pieredze, izpratne par to, kādam vajadzētu būt šim likumprojektam. Es domāju, šodien pēc tādām nelielām debatēm šis likums tomēr būs jāgroza vēlreiz. Pilnīgi viennozīmīgi. Es ceru, ka Finanšu ministrija šobrīd seko līdzi šīm debatēm un ieklausās tajā, ko es saku. Šie priekšlikumi nepazudīs. Tie parādīsies tikai... ja Bondara kungs ievēroja, es negāju uz komisiju tos aizstāvēt, bet, ja tie netiks izrunāti - un es nedomāju tikai šo Saeimas formātu, bet tuvākā laikā ar frakcijām un no Finanšu ministrijas puses -, mēs sāksim arī jūsu komisijā un citos formātos jau daudz savādākā līmenī par tiem jautājumiem runāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Te bija minēts vārds “opozīcija”. Bet tas nebija opozīcijas priekšlikums. Tas bija dažu ZZS deputātu priekšlikums. Valaiņa kungs, runājiet, lūdzu, konkrētāk, kad jūs runājat par konkrētiem priekšlikumiem!

Es gribētu pieskarties Maslova piramīdai. Pazīstams sociologs Maslovs, viņš savulaik izdomāja tādu konceptu, kur pamatā bija drošība. Tagad mēs visi esam lielā pandēmijas situācijā. Bet par ko mēs tagad runājam? Par lobismu. Ir vieni lobisti, otri lobisti, bet padomājiet taču par savām mātēm! Neviens taču nezina, cik daudz cilvēku Latvijā nomirs dažu dienu laikā! Mums nav mākslīgās elpināšanas aparātu, bet mēs tagad runājam par kaut kādām nozarēm. Kas zina, kas būs pēc 10 dienām Latvijā? Jūs man atgādināt vienu Latvijas vēstnieku Anglijā - Kārli Zariņu, kurš 1941. gadā ar savu vietnieku runāja par to, ka būs miera konference un mēs tur sēdēsim pie galda un risināsim, kāda būs Latvija. Pagāja pēc tam 50 gadi, līdz Latvija kļuva brīva. Tagad mums vajag atlikt šo ekonomisko bloku un vērsties tieši pie veselības jautājumiem. Piedāvājums atlikt vispār šo izskatīšanu un atgriezties pēc tam, kad būs zināma epidemioloģiskā situācija Latvijā. Kamēr mēs šeit sēžam, katru stundu Latvijā parādīsies jauni Covid slimnieki. Atliksim šo jautājumu pēc tam - pēc mēneša, pēc diviem atgriezīsimies pie tā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

M. Bondars. Tātad, kolēģi, Valaiņa kungs! Mums... man kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam nav ne mazāko šaubu, ka jums sirds ir pareizajā pusē, bet jūsu 7. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

Bondara kungs, vienu mirklīti!

Ir deputātu Pavļuta, Zakatistova, Latkovska, Feldmana un Dzintara iesniegums ar lūgumu 20. marta trešo ārkārtas sēdi bez pārtraukuma visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai... tātad veltīt bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Paldies. Turpinām darbu!

M. Bondars. 8. arī ir deputāta Valaiņa priekšlikums, kurš komisijā arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 9. ir Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums, kurš komisijā arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. (Smiekli.)

Labi. Tad vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienītie kolēģi! Es runāšu par šo priekšlikumu, bet pārējie Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumi ir ar to saistīti.

Šie priekšlikumi visi ir saistīti ar mūsu stratēģisko objektu, kas ir nacionālā lidosta “Rīga”. Varbūt, ātri veidojot šo likumprojektu, kaut kas ir pazudis. Arī finanšu ministrs šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē (es klausījos viņu attālināti) teica, ka šis jautājums ir turpmāk risināms. Jo lidosta “Rīga” no mazas lidostas pastāvīgi ir augusi un kļuvusi par Eiropā straujāk augošo lidostu. Līdz ar to, lai turpinātu un attīstītu lidostu... tie cilvēki, kas tur strādā un strādā arī šobrīd, sagaidot repatriācijas reisus, sagaidot vēl tos reisus, kas šobrīd ielido, viņi tviteros neizplata to savu darbu, kā varbūt šad tad darām mēs, viņi tiešām strādā, un viņi ir ļoti lielās gaidās par to, kas notiks turpmāk, vai viņiem būs, piemēram, jādarbina mašīna, kamēr būs degviela, un vai nebūs tā, ka tanī brīdī, kad mašīnai būs jāsāk braukt, degvielas vairs nebūs. Ja mēs skatāmies kopumā... šie visi jautājumi ir jāskata kopumā.

Es ceru, ka nozares atbildīgie cilvēki to saprot, jo arī Ministru kabinetā mēs šodien daudz diskutējām, vai tās ir nozares vai tie ir prioritāri atbalstāmo nozaru uzņēmumi... Pēc kvalifikācijas kodiem mēs redzam, ka ir aviopārvadājumi, bet visa pārējā nav! Tas nozīmē, ka mēs cimdu, kuram būtu jābūt cimdam kopā ar roku... cimdu mēs kaut kādā veidā mēģināsim atbalstīt, bet roku - roku! - mēs liksim, lai tā nokalst. Nu, pilnīgi aplama darbība. Es ceru, ka valdība... ja šodien jūs, deputāti, neatbalstīsiet šos priekšlikumus, kas komisijā jau nav atbalstīti... Acīmredzot Bondara kungs, kā ņirgājoties par citiem priekšlikumiem, arī dzen uz priekšu komisijā šos priekšlikumus... Bet šeit, apakšā... ir pietiekoši daudz cilvēku, kas gaida atbildīgus, pareizus lēmumus, lai viņi varētu tanī brīdī, kad mašīnai jāsāk braukt, to arī darīt, lai nebūtu tādas situācijas, ka mēs gribam braukt, bet mēs vairs nevaram braukt. Mēs nedrīkstam pazaudēt Baltijā lielāko centru, kas ir veiksmīgi līdz šim brīdim attīstījies.

Kolēģi, es aicinātu būt apdomīgiem un atbalstīt visus šos Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumus, bet, ja ne, tad nākošajā nedēļā, kad valdība lems par grozījumiem šajā likumā, šo kļūdu - lielu kļūdu! - labot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā, kolēģi! Mans frakcijas biedrs Uldis Augulis runāja par lidostu “Rīga”, bet pēc būtības šajā priekšlikumā jau runa ir par visiem stratēģiskajiem uzņēmumiem, valsts uzņēmumiem, par kuriem būtu jārūpējas gan satiksmes ministram, gan vēl jo vairāk ekonomikas ministram. Un, godīgi sakot, tiešām tā situācija, ka šobrīd mēs esam bez apstiprināta ekonomikas ministra un lemjam par šiem te jautājumiem, šī priekšlikuma kontekstā man tiešām liekas dramatiska.

Tāpēc es aicinu koalīciju pēc iespējas ātrāk tomēr lemt par ekonomikas ministra apstiprināšanu. Jo šis konkrētais priekšlikums liecina, ka izpratnes par to, kādi ir stratēģiskie riski mūsu valstij... šīs izpratnes šobrīd nav.

Paldies. (Dep. I. Zariņa starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Kolēģi, tas ir ļoti savlaicīgs priekšlikums un ļoti labs priekšlikums. Īstenībā valsts atbalsts mūsu nacionālajiem čempioniem ir nepieciešams jebkādos apstākļos, īpaši krīzes apstākļos, kad tik tiešām var ciest, nenovēršami un neatgriezeniski ciest uzņēmums, kurā valsts un sabiedrība ieguldīja savus līdzekļus ilgu laiku. Tas tikai viens piemērs, un es ceru, ka tas ir vienīgais piemērs. Diemžēl var gadīties tā, ka arī citi uzņēmumi, kuros ieguldījusi savus līdzekļus valsts, būs cietuši. Mums nepieciešama iespēja rīkoties brīvi, un valdībai vajag dot iespēju, protams, saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikumiem palīdzēt tādos gadījumos.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. 9. - ZZS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 10. - deputātu grupas priekšlikums, arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pat tai laikā, kad vēl nebija nekādu ziņu par to, ka Latvijā sāksies šī milzu krīze, Latvijas iedzīvotāji vairāku gadu garumā bija vākuši parakstus ManaBalss.lv par vienīgā nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu... par nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam un arī Saeima akceptēja konceptuāli to, ka tik tiešām šajā regulējumā kaut kas ir darāms, un piekrita tam, ka šis ir ļoti smags un nepanesams nodoklis ļoti lielai iedzīvotāju grupai.

Šobrīd ir saprotams, ka pilnīgi visi - pilnīgi visi! - saskarsies ar šo krīzi. Tā būs, visticamāk, līdz šim vēl neredzēta krīze, kuru atcerēsies vēl nākamās paaudzes. Un tādā gadījumā mums noteikti jāpadomā par to, lai šos te maksājumus par nekustamā īpašuma nodokli varētu kompensēt valsts budžets, nododot tos pašvaldību budžetā.

Ir skaidrs, ka 31. martā, kas ir kritiskais brīdis, kas būs, visticamāk, viens no kritiskajiem brīžiem Latvijā, būs ļoti smagi visiem un diez vai kāds atcerēsies par to, ka ir iestājies nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma termiņš. Tāpēc arī pašvaldības cietīs no tā, ka neienāks nauda. Pašvaldībām nāksies ļoti daudz strādāt šobrīd sociālajā jomā, nāksies pārkvalificēt arī darbiniekus, lai sniegtu palīdzību... visiem iedzīvotājiem, kuriem tas būs nepieciešams, un tādu būs daudz. Tāpēc mūsu priekšlikums ir, ka šos divus maksājumus - pirmā pusgada maksājumus, kuru termiņš ir 31. marts un 15. maijs,- valsts iemaksā iedzīvotāju vietā, juridisko personu un fizisko personu vietā iemaksā attiecīgās pašvaldības budžetā. Un tas nav nekas tāds īpašs, jo, ja jūs paskatīsieties, kādus instrumentus piedāvā citas valstis, tad redzēsiet, ka mēs vēl esam ļoti tālu no tādas cilvēcīgas attieksmes pret uzņēmējiem, pret iedzīvotājiem.

Ir valstis, kurās vienkārši izdala pabalstus katram, nešķirojot, cik viņš ir bijis labs vai slikts, cik viņš ir ko maksājis. Ir valstis, kurās tiek apmaksāti komunālie maksājumi cilvēka vietā, jo ir vienkārši saprotams, ka cilvēkiem tās naudas nebūs un... kas būs tālāk? Tālāk būs izlikšanas, piedziņas... Jūs taču saprotat, ka tas viss nebūs iespējams šajā gadījumā, bet pašvaldībām būs nepieciešama palīdzība, pašvaldībām būs tiešā veidā jāstrādā ar iedzīvotājiem.

Tāpēc mūsu priekšlikums, godātie kolēģi, lai cik tas jums varbūt pirms mēneša liktos dīvains, pēc mēneša jau liksies pašsaprotams.

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 10. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 11. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Turpinot stāstu par pašvaldībām, ir ļoti labi, ka Ministru kabinets sakarā ar sava rīkojuma grozījumiem arī ir atbalstījis precīzāku regulējumu par to, kas būtu darāms tiem cilvēkiem, kuri atrodas karantīnā, vai tiem cilvēkiem, kurus ir nepieciešams pasargāt. Tie ir vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar sliktāku veselību, kuriem drošības labad jāpaliek mājās. Un viens no punktiem - ļoti labi, ka tas tika ņemts vērā - tātad paredz iespēju lūgt sociālo dienestu palīdzību pirmās nepieciešamības pārtikas piegādē. Taču ar lūgumu vien jau nepietiek, ir nepieciešams mehānisms, veids, kādā tas tiks nodrošināts. Zinot to, ka ļoti daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, visticamāk, kā man stāsta arī mani vēlētāji, pat nemaz neapzinās, kas notiek valstī... viņi ir jāinformē visos iespējamos veidos. Daudzi cilvēki ir jāapzina un jānoskaidro, kas viņiem nepieciešams, lai viņi varētu palikt mājās. Tāpēc mūsu priekšlikums ir, ka pašvaldību sociālajiem dienestiem ir jāpiesaista visi pārējie pašvaldību resursi, kuri nav iesaistīti ārkārtas situācijas risināšanā... ir daudzas struktūras, kuras šobrīd vienkārši... tukšgaitā strādā, jo nav aktuāli tie uzdevumi, kas pašvaldībām bija jāīsteno pirms krīzes. Tāpēc, protams, ierosinājums ir tāds, ka tos darbiniekus, kuri var... kurus varētu pārlikt uz sociālo dienestu... un, protams, kas ir arī ļoti svarīgi, šiem darbiniekiem, kuri strādās ar cilvēkiem, ir nepieciešams arī apmaksāt virsstundas, jo šobrīd tik tiešām, godātie kolēģi, ļoti liela slodze būs uz valsts un pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.

Un otrā priekšlikuma daļa, godātie kolēģi, ir saistīta arī ar vienu no mūsu priekšlikumiem, kurus mēs sniedzām pie Ministru kabineta rīkojuma projekta par ārkārtējo situāciju. Šis priekšlikums paredz to, ka ir obligāti... ir obligāti jāslēdz pēc iespējas ātrāk visas tās vietas, kuras nav minētas Ministru kabineta rīkojumā, visas tās vietas, kurām valdība ir noteikusi vienkāršu darba laiku no 8.00 līdz 23.00. Tās ir sporta zāles, tie ir SPA centri, tie ir sporta klubi, skaistumkopšanas saloni un citas izklaides un tirdzniecības vietas, izņemot pārtikas un zāļu tirdzniecību. Un, tā kā jūs to neesat ņēmuši vērā šajā Ministru kabineta rīkojumā... šajos grozījumos, tad mēs rosinām to kā priekšlikumu likumprojektam - atļauju pašvaldībai pašai veikt šo slēgšanu. Šajā gadījumā mēs pieminam arī spēļu zāles, godātie kolēģi. Mēs jau šodien par to runājām, un spēļu zāles ir obligāti jāslēdz ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram būt droši, ka tajās nenotiek cilvēku pulcēšanās un ka tajās tiešām cilvēki viens no otra turas divu metru attālumā, bet arī tāpēc, ka spēļu zāles būs ļoti liela problēma mājsaimniecībām, īpaši ņemot vērā to, ka cilvēkiem ļoti drīz aptrūksies naudas un daži varbūt mēģinās šo naudu kaut kādā veidā automātos atgūt atpakaļ. Tāpēc jāslēdz spēļu zāles, jāslēdz arī naktsklubi, diskotēkas, jo, kā jau mēs šodien runājām, divu metru attālumu naktsklubos un diskotēkās diez vai kāds varētu pārbaudīt atšķirībā no lielveikaliem, no veikaliem, no pārtikas ķēdēm. Tur, protams, viss notiek šobrīd jau ļoti labi. Šīs visas vietas, godātie kolēģi, ir jāslēdz. Un jo ātrāk mēs to darīsim, jo labāk būs mums visiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko gribat bilst?

M. Bondars. 11. priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. Arī 12. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neatbalsta.

M. Bondars. 13. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā. Kolēģi, šis ir viens no tiem kompleksajiem priekšlikumiem, kas paredz dažādu veidu valsts atbalstu, tai skaitā arī to, ka atlikt nodokļu maksājumus var ne tikai privāts komersants, bet arī valsts kapitālsabiedrība, ja to ir nopietni skārusi krīze... šinī gadījumā saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņa atlikšanu.

Tā ka, ja neredzat iespēju atbalstīt šodien, viens no konkrētajiem priekšlikumiem, sakarā ar kuriem Finanšu ministrijai ir obligāti jānāk ar risinājumu, tai skaitā, protams, konsultējoties ar Eiropas Komisiju par valsts atbalsta nosacījumiem... jo šobrīd, piemēram, lidosta, valsts kapitālsabiedrība, nav starp to nozaru uzņēmumiem, kuri varētu saņemt valsts atbalstu... pat ja mēs gribētu šim uzņēmumam krīzē palīdzēt, nav kārtības, kādā to varētu darīt. Ja Finanšu ministrija, ja valdība kopumā vēl nav sākusi ar Komisiju sarunas par šo jautājumu, pēdējais laiks to darīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. Kolēģi, 14. - deputātu grupas priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Es atvainojos, sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis un nākamais priekšlikums ir saistīti ar paātrinātu pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Šis likums faktiski ietver vairākas normas, kas paredz ātrāku pievienotās vērtības nodokļa atmaksu arī tādos gadījumos, ja PVN deklarācija ir labota, un arī tādos gadījumos, ja PVN maksātājs ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra. Šie ir divi tipiski gadījumi, kuri normālā situācijā tiek uzskatīti par diezgan riskantiem. Nu, piemēram, PVN maksātāju izslēdz no reģistra arī tajos gadījumos, kad VID grib to darīt preventīvi, lai izvairītos no kādām PVN shēmām. Mēs uzskatām, ka, ja ir paredzēta paātrināta PVN atmaksa, tad to var darīt tikai tad, ja Valsts ieņēmumu dienests ir pārliecinājies, ka darījumos nav risku, ka darījumos nav krāpniecības pazīmju.

Valsts ieņēmumu dienests gan šodien komisijas sēdē minēja, ka citur pēc šā likumprojekta vispārējām normām var nojaust, ka jebkurā gadījumā pārbaude tiks veikta. Bet es domāju, ka ir vērts pastiprināt, lai mums ir garantija, ka šajā laikā valsts budžeta līdzekļi netiek izsaimniekoti negodprātīgi un tā nauda nonāk tiem uzņēmumiem, kam atbalsts patiesi ir vajadzīgs.

Mēs diezgan daudz diskutējam arī par priekšlikumiem, kā atvieglot naudas plūsmu uzņēmumiem, piemēram, par... par pagaidu iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī. Tie ir tie virzieni, kuros ir jādomā, nevis aizverot acis un strauji veicot PVN atmaksas bez pietiekamas kontroles.

Tā ka aicinu atbalstīt šo un arī nākamo, jebkurā gadījumā tas mums arī padarīs drošāku sirdi, ka būs pietiekama kontrole nodrošināta un nebūs nepamatotu PVN atmaksu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

M. Bondars. 14. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 15. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 16. - deputātu Juraša, Znotiņa, Eglīša priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labvakar, kolēģi! Zālē jūtams zināms emocionāls pacēlums, tā noteikti nav, es teiktu, spriedze. Jādomā, ka šobrīd notiek daudz un dažādas sarunas, kas varētu interesēt vairāk KNAB. (Starpsaucieni: “Ooo!”) Bet, ja mēs atgriežamies pie (Aplausi.)... bet, ja mēs atgriežamies pie mūsu priekšlikuma, tad aizliegums palīdzētu ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību, papildus samazinot iedzīvotāju iespējas pulcēties vienuviet bez nepieciešamības, jo azartspēļu iestādes tikai retos gadījumos tiek apmeklētas izklaides nolūkā, bet galvenokārt tieši dēļ atkarības no azartspēlēm.

Papildus jāmin, ka spēļu zālēs tiek radīta tāda atmosfēra un apstākļi, kas tieši vērsti uz to, lai persona tur uzturētos pēc iespējas ilgāku laiku, un rezultātā vēl vairāk paaugstinās inficēšanās risks. Lai veicinātu iedzīvotāju atbildīgu attieksmi pret valsts noteikto pienākumu izvairīties no tādiem sabiedriskiem kontaktiem, kas nav primāri nepieciešami, būtu maksimāli jāsamazina nevajadzīgi stimuli iedzīvotājiem atstāt savu dzīvesvietu.

Šajā saspringtajā laikā, kad vajadzētu būt kopā ar savām ģimenēm... vai ierobežot, liegt pārvietošanos... cilvēki joprojām pulcējas spēļu zālēs, jo tās ir palikušas teju vai vienīgās bezatbildīgās iestādes, kurās apmeklētāju skaits palielinās uz to sabiedrisko vietu un iestāžu rēķina, kuras savu darbību pārtraukušas, lai godprātīgi un atbildīgi attiektos pret Latvijas iedzīvotājiem.

Aizlieguma mērķis ir arī krīzes situācijā aizsargāt iedzīvotājus ar zemu finanšu pratību un tādējādi ierobežot straujo ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos daudzās ģimenēs. Jārēķinās ar to, ka Covid-19 ietekmes dēļ ekonomiskā situācija valstī pasliktināsies, tāpēc iedzīvotājiem ar sev pieejamiem finanšu resursiem būtu jārīkojas apdomīgi, tos neizmantojot azartspēlēs un izlozēs un līdz ar to neradot sev un savai ģimenei būtiskas finanšu problēmas krīzes situācijā.

Neslēgt apmeklētājiem azartspēļu zāles - tā ir absolūti bezatbildīga, nepieļaujama valsts bezdarbība. Valstij vispirms ir jānodrošina sabiedrības interešu aizsardzība, nevis atsevišķu industrijas īpašnieku ciniska un neremdināma alkatība iedzīvoties un vairot savu bagātību uz cilvēku nelaimes rēķina. Tas ir absurdi. Valsts liedz saviem iedzīvotājiem apmeklēt kultūras, sporta, piemiņas pasākumus, liedz apmeklēt baznīcas, bet tajā pašā laikā “putinātavās” sācies pļaujas laiks. Tiek pļauti cilvēku likteņi. Un tas ir traģiski.

Kam vēl valstī ir jānotiek, lai no azartspēļu industrijas atkarīgie politiskie spēki un politiķi saprastu, ka, nerīkojoties un neslēdzot šīs spēļu elles, viņi uz sevi uzņemas milzīgu grēku.

Aicinu vismaz uz ārkārtējās situācijas laiku (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) apturēt spēļu zāļu darbību, līdzīgi kā to pirms pāris dienām izdarīja Lietuva un Igaunija. Tādējādi mēs ierobežotu Covid-19 izplatību, no azartspēlēm atkarīgām personām mazinātu stimulu atstāt savu dzīvesvietu, palīdzētu izvairīties no sabiedriskiem kontaktiem, kas nav primāri nepieciešami, un pasargātu cilvēkus no inficēšanās riska, sniegtu iespēju vairāk pavadīt laiku kopā ar ģimeni, kas ir īpaši svarīgi ārkārtas situācijā.

Lūdzu atbalstīt. (Frakcijas JK aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgā sabiedrība! Es jūs aicinu ļoti uzmanīgi ieklausīties. Es jums tūlīt pierādīšu, ka Juris Jurašs rīkojas divkosīgi, tāpat kā solot par miljons kokiem Rīgas centrā. Tikko, pirms neilga mirkļa, mēs izskatījām 11. priekšlikumu, un es nocitēšu šī priekšlikuma saturu. “[..] Atļaut pašvaldībām nodrošināt visu attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo baseinu, sporta klubu, sporta zāļu, SPA centru, azartspēļu iestāžu, skaistumkopšanas salonu, naktsklubu un citu izklaides un tirdzniecības vietu slēgšanu [..].” Juris Jurašs par šo priekšlikumu balsoja “pret”, un tagad viņš kāpj tribīnē un saka, ka viņš ir lielākais azartspēļu aizliedzējs. Bet tas ir mazākais.

Lielākais, kas ir jāpasaka: Juris Jurašs ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un it kā jurists pēc izglītības, viņam vajadzētu spēt noformulēt priekšlikumu. Bet problēma šajā priekšlikumā... lai gan es, protams, piekrītu, ka azartspēles ir jāaizliedz... problēma ir tā, ka parlamentārajam sekretāram jau nu vajadzētu zināt: iesniedzot šādu priekšlikumu, ir jāiesniedz arī pārejas noteikumos attiecīgs punkts. Jo šobrīd esošais priekšlikums, kas tiek iesniegts, nozīmē, ka tas ir spēkā ar atpakaļejošu datumu, un azartspēļu biznesmeņi... viņi ļoti elementāri rītdien var apstrīdēt. Un ļoti iespējams, ka Juris Jurašs šādi rīkojas speciāli, lai azartspēļu biznesmeņi varētu apstrīdēt, un to pierāda viņa balsojums 11. priekšlikumā, kur viņš balsoja “pret” azartspēļu iestāžu aizliegšanu krīzes un ārkārtas situācijā.

Un tāpēc es uzskatu, ka Juris Jurašs ir gan divkosis, gan arī kā parlamentārais sekretārs nav sagatavojis precīzu juridisku priekšlikumu, lai gan viņam kā Tieslietu ministrijas pārstāvim jau nu vislabāk to vajadzēja izdarīt. Un tā ir šī priekšlikuma problēma. Tā ir pirmā daļa.

Un otrā daļa par azartspēlēm. Neskatoties uz to, ir pilnīgi skaidrs, ka azartspēles ir jāaizliedz, un ir pilnīgi skaidrs, ka “Attīstībai/Par!” balsos “pret”. Un ir pilnīgi skaidrs, ka “Attīstībai/Par!” balsos “pret”, tāpēc ka Attīstībai/Par!... Edgaram Jaunupam, kurš ir jūsu biedrs, vedējtēvs ir Jānis Zuzāns, kuram pieder visas “Feniksa” zāles. Un tā ir taisnība.

Un, ja mēs runājam par īstu atbildību sabiedrības priekšā, tad es aicinu no šīs tribīnes multimiljonāru Jāni Zuzānu rīkoties kā BMW kompānijai, kas šobrīd pasaulē rīkojas atbildīgi un no saviem līdzekļiem palīdz konkrētajā valstī nokopt krīzes sekas, nevis rīkojas tā, kā to darīs tagad “Attīstībai/Par!” kopā ar Zuzānu un “Feniksa” zālēm, kur tiks lobēts azartspēļu bizness.

Jāni Zuzān, es jūs pazīstu personīgi. Un tas, ko es gribu teikt: nav liela māksla būt multimiljonāram un izdalīt gadā 20 tūkstošus vienai balvai. Liela māksla ir iziet no komforta zonas un šodien, šomēnes valsts budžetā no azartspēļu biznesa, no jūsu personīgās kabatas ieskaitīt vismaz miljonu nabadzīgākai sabiedrības daļai. Tas ir jūsu kā multimiljonāra pienākums - izglābt šo valsti.

Un “Attīstībai/Par!” ir pienākums beigt lobēt azartspēļu biznesu ar visu Edgaru Jaunupu un ar visu viņa vedējtēvu. Azartspēles ir nelaime, kas ir iedzinusi postā ļoti lielu sabiedrības daļu. Un azartspēles nav tas, uz ko var uzbūvēt veiksmīgu, laimīgu nāciju ar pašlepnumu, nāciju, kura ir labāka par citām. Azartspēles nav tas virziens, kurā mums ir jāiet, un tāpēc azartspēles šodien ir jāaizliedz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, situācijā, kad mēs esam aizvēruši skolas, kad nenotiek teātru izrādes, operas izrādes, citi kultūras pasākumi un publiski... publiskas kopā sanākšanas... arī tiešām baznīcas... baznīcās ir liegts noturēt dievkalpojumus, nav normāla situācija, ka azartspēļu vietnes vēl joprojām strādā. Ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, lai tās būtu aizvērtas divu iemeslu dēļ - gan tādēļ, ka tajās tiek ievilināti cilvēki... bez gaismas, bez laika sajūtas un turēti... turēti ilgstoši slēgtās telpās, tādā veidā palielinot risku viņiem saslimt, gan arī tādēļ, ka īpaši šajā situācijā, kad cilvēkiem būs aizvien mazāk naudas un aizvien lielākas bažas par to, vai rītdien arī būs, kā ģimeni pabarot, aizvien lielāks kārdinājums jau atkarīgajiem būs ieiet vienu lieku reizi azartspēļu vietnē un uzspēlēt cerībā, ka viņi laimēs. Nelaimēs! Laimētavas nav nekādas laimētavas, tās tiešām ir zaudētavas.

Tas, kas, protams, mums šķiet svarīgi, - ka tiek ierobežotas iespējas spēlēt ne tikai fiziski klātienē, spēļu vietās, kazino un citur, bet arī elektroniskajās jeb interaktīvajās spēļu vietās. Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka šobrīd daudzi no mums atrodas paškarantīnā, daudziem ir lieks laiks, daudzi, kam ir atkarības, diemžēl nav nodarbināti ar citām lietām, un atkal jau ir kārdinājums izmantot iespēju uzspēlēt.

Un par šo priekšlikumu runā nākamais, 17., priekšlikums: ierobežot gan fiziskās spēļu vietas, gan interaktīvās spēļu vietas, tādā veidā tiešām pasargājot ģimenes no izputināšanas.

Tas, ka JK mērķis varbūt ir labs, bet ne līdz galam... par to liecina arī balsojums komisijā. Par savu priekšlikumu JK deputāti nobalsoja “par”. Arī mēs to atbalstījām. Bet par nākamo, kur ir paredzēta gan fizisko spēļu vietu aizliegšana, gan arī interaktīvo azartspēļu aizliegšana, balsu nebija. Nodoms acīmredzot nav līdz galam labs. Jautājums: vai tiešām nav nodoms tikai uztaisīt šeit šovu? Es ceru, ka ne.

Un aicinu atbalstīt gan šo, gan arī nākamo deputātu grupas priekšlikumu, kas, manuprāt, ir daudz korektāks, daudz precīzāks, tai skaitā nosakot laiku, ka šie ierobežojumi ir spēkā uz šī likuma darbības periodu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, kā attīstīsies notikumi, es domāju, mēs varam tikai iedomāties un cerēt, ka tie notikumi tomēr attīstīsies daudzmaz saprātīgā virzienā, un šī te... varbūt mēs jau šobrīd esam sasnieguši šo pīķi un tiešām šī ārkārtas situācija beigsies maksimāli ātri.

Šis priekšlikums, ko iesniegusi Jaunās konservatīvās partijas deputāti, manā ieskatā, arī nav pilnīgs, un es aicinātu ļoti rūpīgi ieklausīties tieši jūs, jo no jums būs atkarīgs, vai šī ideja tiks īstenota vai jūs tikai nodarbojaties ar šovu. Kāds būs balsojums par šo priekšlikumu? Visiem jāsaprot: šo likumprojektu izsludinās, un tas brāķis, kas šajā priekšlikumā ir, visticamāk, varētu radīt apstākļus, ka tas nestāsies nemaz spēkā Tā var notikt. Un jūs paši to ļoti labi zināt.

Atbalstot nākamo priekšlikumu... tas ir daudz plašāks un paredz arī to, ka, mājās sēžot, nedrīkst spēlēt šīs spēlītes internetā, ko šobrīd ļoti daudzi cilvēki dara. Tas ir, salīdzināsim viens pret vienu ar to, vai tu ieej tajā zālē vai tu sēdi mājās... istabā to dari. Šajā gadījumā tas ietver daudz plašāku tvērumu. Un tas ir uzreiz izdarāms. Jūsu gadījumā jums nav šo pārejas noteikumu. Tas ir tiešām būtisks arguments, kāpēc tas varētu nestāsies spēkā.

Es aicinātu kolēģus deputātus balsot, protams, kā vienmēr, pēc sirdsapziņas... un šo priekšlikumu... izteikt balsojumu, kā nu... kā nu kuram ienāk... kā nu kurš vēlas to darīt. Bet arī nākamajā priekšlikumā... visticamāk, mūsu frakcija arī atbalstīs šo priekšlikumu, bet arī nākamo priekšlikumu... aicinātu jūs arī atbalstīt nākamo priekšlikumu, lai tiešām šis regulējums stātos spēkā.

Ja abi divi tiktu atbalstīti, tad pilnīgi noteikti būs regulējums, kas strādās, jo 17. priekšlikumam nav vajadzīgi nekādi pārejas noteikumi. To atbalstot, tas vienkārši stājas spēkā, tas ir plašāk, bet labāk noformulēts šajā likumprojektā.

Es aicinātu tā arī rīkoties un... Un tiešām attiecībā uz azartspēlēm... es saprotu, ka Finanšu ministrija esot teikusi, ka paši nākamnedēļ nāks ar iniciatīvu tagad ierobežot un slēgt. Es domāju, ka šis nav tas brīdis un viss parlaments varētu vienoti... jo nu te jau minēja, ar ko atšķiras kinoteātris, vienkārši teātris, muzejs, viss, kas šobrīd jau ir slēgts. Azartspēļu vietas...

Mēs diskutējam par bērnudārziem, un azartspēļu vietas - tās ir tās, kas šobrīd no diskusijām vispār ir noņemtas nost. Un būtu labi, ja šis priekšlikums iegūtu visas Saeimas vienprātību, tāpat kā šis, tāpat arī nākamais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es aicināšu atbalstīt šo un arī nākamo priekšlikumu.

Bet es gribēju, Juraša kungs, vērsties pie jums. Jūs no tribīnes minējāt, ka šeit, Saeimas Sēžu zālē, notiek kaut kādas sarunas, par kurām būtu jāzina KNAB. Esiet tik laipns un kā godīgs, atbildīgs pilsonis, kā kandidāts uz Rīgas mēra amatu, kā cīnītājs pret korupciju, lūdzu, pirmdien par šo sarunu, atstāstījumu vai ar savām šaubām vērsieties KNAB, lai arī mēs, pārējie, zinātu, kas te īsti notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Man līdz šim brīdim arī nav skaidrs, kāpēc mūsu kolēģi no JKP visa šī laika gaitā nav panākuši to savu lielāko mērķi - slēgt visas azartspēles Latvijas teritorijā.

ManaBalss.lv iniciatīva, kuru jums izdevās ienest Saeimā un nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... es saprotu, ka tālāk tā izvērtēšana turpinājās bezgalīgi, bet jūs kā ļoti uzstājīgie, vieni no aktīvākajiem koalīcijas kolēģiem jau nu varējāt šī vairāk nekā gada laikā panākt to, lai tiktu izstrādāti attiecīgi grozījumi likumprojektā un tas tiktu pieņemts. Un mums šodien laikam nevajadzētu par to tik ļoti daudz strīdēties.

Bet man arī nav skaidrs, kāpēc šis priekšlikums nav iekļāvis sevī tiešām tik ļoti svarīgo online azartspēļu attīstību... atcelšanu. Tāpēc, kā jau minēja mani kolēģi, kad tiks slēgtas šīs visas - visas! - iestādes... visticamāk, kādā brīdī mēs līdz tam nonāksim... online kazino turpināsies. Un te tik tiešām ir vislielākais risks, ka cilvēki spēlēs... spēlēs online un visi šie instrumenti, par kuriem mēs šobrīd cīnāmies šajā likumā, aizies vienkārši online kazino budžetos, un tālāk jau...

Tāpēc mēs aicinām jūs atbalstīt... Nu šis priekšlikums nav tik tiešām kvalitatīvi izstrādāts. Mēs varētu to atbalstīt, bet mēs saprotam, kā jau minēja kolēģi: tas radīs arī satversmības riskus, jo tam ir tā kā tāds atpakaļejošs negatīvs spēks. Un tik tiešām tas runā par ārkārtas situācijas regulējumu. Tātad ārkārtas situācija jau tika izsludināta. Un tas nozīmē, ka jau no 12. marta faktiski spēļu zālēm būtu bijis jābūt ciet.

Mēs no savas puses, no opozīcijas puses, aicinājām spēļu zāles aizvērt ciet jau vairākas dienas pirms tam. Šis lūgums tika ignorēts, bet... pat netika vispār izskatīts, šodien komisijas sēdē mums vispār pat nedeva iespēju aizstāvēt mūsu priekšlikumus, taču šeit, godātie kolēģi, ir tik tiešām... Jā, šeit ir tikai aicinājums... slēgt tikai spēļu zāles, bet viss pārējais, par ko ir runa 17. priekšlikumā, kurš ir pilnīgāks un kurš tiešām ir precīzāk noformulēts, nekas nav... nekas nav no tā, kas ir 17. priekšlikumā. Mēs, protams, atbalstīsim, bet tieši tāpat aicinām jūs atbalstīt 17. priekšlikumu.

Paldies Eglīša kungam no JK, kurš atbalstīja 17. priekšlikumu. Es ceru, ka pārējie kolēģi arī no JK atbalstīs, jo tas ir tas, ko jūs vēlējāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Šis... vispār jebkurš krīzes laiks ir ļoti labs tajā ziņā, ka cilvēkos kaut kāds patiesais no iekšienes... viņiem sāk tāds parādīties. Tā kā es jau iepriekš salīdzināju situāciju ar “Titāniku”, tad ir vieni, kas sāk organizēt glābšanas operācijas... labi, ir domstarpības par to, kā to glābšanas operāciju organizēt, kas ir nozares, uzņēmumi... uzņēmumi, nozares un tā tālāk. Tad ir tie, kas to laiku izmanto: ā, iespēja kaut kā sakārtot kaut kādus vecus rēķinus.

Nu, tas, kolēģi, ir tas, kas ir... Es šeit neredzu nekādu vēlmi īsti panākt tā saucamo containment. Ja tāda vēlme būtu, tad būtu kaut kādi horizontāli noteikumi visiem. Ja slēdzam, tad slēdzam visus. Tāpat - tā kā kolēģiem bija šeit 11. priekšlikums. Sporta zāles, naktsklubus, visu. Bet šeit speciāli izraudzīties vienu nozari... iekšienē mēs visi saprotam, ka notiek kaut kādu veco rēķinu kārtošana. Tie kolēģi, kas grib piedalīties šo rēķinu kārtošanā krīzes laikā, lūdzu, varat to darīt. Es uzskatu, ka vismaz es šajā nepiedalīšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labvakar, kolēģi! Šajā balsojumā mēs atturēsimies, un savu atturēšanos mēs uzskatām kā uzdevuma došanu valdībai sakārtot šo jautājumu jau tuvākajā laikā. (Dep. L. Liepiņa: “Ārprāts!”) Es pilnīgi piekrītu JKP pozīcijai, ka spēļu zāles ir elle un posts. (Starpsaucieni.) Es pilnīgi piekrītu, ka tas ir posts vienalga kādā formā - internetā, uz stūra vai viesnīcā.

 Bet šodien mēs runājam pamatā par krīzi un mēs runājam par to, ko nozīmē krīzes situācijas uzlabošana. Mēs runājam par vienu miljardu eiro (Starpsauciens.), un tas nav pat mūsu miljards. Tas ir aizņēmums. Tā ir mūsu bērnu nauda, pret kuru mums ir jāizturas ļoti atbildīgi.

Un centrālā lieta šajā krīzes likumprojektā, par kuru mēs runājam, ir dīkstāves regulējums. Dīkstāves regulējums nozīmē, ka no savas bērnu naudas mēs maksāsim darbiniekiem nozarēs, kuras cieš krīzē. (Starpsaucieni.) Ar šo likumprojektu mēs pasakām, ka dīkstāves regulējums attiecas arī uz azartnozari. Tātad no nodokļu maksātājiem mēs... no savu bērnu naudas, ko mēs esam kaut kur aizņēmušies, maksāsim azartspēļu nozares darbiniekiem algas! (Starpsaucieni.) Un pasakiet man: kas ir nepareizāk?

Manuprāt, šis jautājums ir nepareizs abpusēji. Līdz ar to ir jādod uzdevums valdībai to sakārtot. Un tāpēc mēs atturamies, jo šis ir krīzes likumprojekts. Šis ir jautājums par to, kādā veidā viens miljards tiek dalīts, ieskaitot dīkstāves. (Zālē troksnis. Dep. A. Muižniece: “Balso “pret”!” Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

Paldies. (Aplausi. Dep. V. Agešins: “Jums ir ļoti jauna politika!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Spēļu zāles ir vietas, kur pulcējas cilvēki. Un Covid‑19 epidēmijas laikā tās ir jāslēdz. Tas ir saprotams kā divi plus divi. Bet online kazino - tur cilvēki nepulcējas klātienē. Un tas ir tikai morāles jautājums: vai jūs atbalstāt azartspēles kā, teiksim tā, tādu veidolu vai ne, neviens nevar saņemt šo Covid-19 caur online kazino.

Bet kur ir starpība starp spēļu zālēm un, teiksim, viedtālruni? Starpība ir tāda, ka online kazino strādā mūsu, Latvijas, cilvēki, tur strādā jauni, izglītoti cilvēki, kas pārzina daudz svešvalodu, un, ja mēs tagad slēgsim šitās interaktīvās spēles, tas nozīmē, ka tūkstoši jaunu cilvēku uzreiz zaudē savu darbu. Tajā pašā laikā cilvēki, kas ir atkarīgi no azartspēlēm, mierīgi var apmeklēt jebkuru Krievijas azartspēļu vietni, piemēram, “777”, vai jebkuru citu, kas viegli atrodama internetā... visas šīs vietnes nav slēdzamas no Latvijas tehniski. Un tāpēc azartspēles turpināsies, ja pat mēs šeit slēgsim mūsu interaktīvās vietnes.

Tāpēc es personīgi atbalstīšu 16. priekšlikumu, bet neatbalstīšu 17.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man arī šis priekšlikums liekas pareizāks par 17., jo interneta azartspēles ienes arī naudu no citurienes, nevis pārdala tikai šeit.

Bet krīze... Es gribu vienu citu lietu pateikt. Krīze - tāda kā šī - ir arī... mēdz teikt, tā... tas ir iespēju laiks. Iespēja laikus novirzīt cilvēkus tur strādāt, kur ekonomikai viņi būtu daudz lietderīgāki. Kā saka, azartspēlēs, īpaši kazino, cilvēkiem ir ļoti veiklas rokas. Viņi labi jauc kārtis un virpina tos... čipsus. Zivrūpnieki ziņo, ka viņiem trūkst darbaroku zivrūpniecībā šobrīd. Viņi varētu būt ļoti labi šprotu pakotāji.

Es atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu vērsties pie KPV LV un pie Ata Zakatistova personīgi. Ati, pirms vēlēšanām mēs kopā rakstījām reklāmas rullīti. Un tā reklāmas rullīša galvenais teikums bija, ko ierunāji tu un arī es ierunāju... tas skanēja šādi: “Mums ir mērķis, drosme un pārliecība.” Atturēšanās balsojumā nav drosme. Atturēšanās balsojumā ir balsojums “pret”. Tas ir balsojums, pasakot, ka azartspēles uz katra ielas stūra - tas ir normāli, ka būvēt valsti uz nelaimes ir normāli. Tā nav drosme, tas nav ne mērķis, ne pārliecība, tā ir lavierēšana. Un tas ir tas, ko jūs gadu darāt ar tevi, Ati, priekšgalā. Tā ir lavierēšana jūsu amatu dēļ, nevis pārliecības un mērķa dēļ par labāku Latviju.

Krīze ir lielo iespēju laiks izmainīt Latviju. Un tu esi mācījies Kanādā. Vai Kanādā uz katra ielas stūra ir azartspēļu būdiņas? Vai Londonā ir? Vai Parīzē ir? Vai jebkurā citā valstī? Vīnē un tā tālāk ir azartspēļu būdiņas vai kioskiņi, kā pie mums šeit, Latvijā? Nekur tas tā nav. Tāpēc ka tās valstis, kuras ir bagātas valstis, nebūvē savu laimi uz citu cilvēku nelaimes. Valsts ir jābūvē uz tādas lietas, kas visiem nes labumu, nevis nes labumu tikai Jaunupa vedējtēvam un pārējiem nes nelaimi.

Es aicinu tevi mainīt viedokli, es aicinu beidzot pa gadu tev kļūt drosmīgam. Jo tu solīji, ka tev ir mērķis, drosme un pārliecība. Ati, beidz lavierēt! Šis ir brīdis, kad ir jābeidz lavierēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Kolēģi! Laikā, kad ir aizvērtas skolas, ir aizvērti teātri, ir aizvērtas daudzas citas kultūras, sporta un visu veidu iestādes, kad... laikā, kad brīvprātīgi ir aizvērušies lielākā daļa restorānu... pastaigājiet apkārt Vecrīgai vai kaut... kur jūs kārtīgi paēdīsiet šajās dienās? Visticamāk, ne. (Starpsauciens: “Saeimas ēdnīca ciet!”) Mans sporta klubs atsūtīja, ka viņi arī ir slēgti, kaut gan tas pēc likuma nav it kā vēl jādara, bet visi slēdzas.

Kolēģi! Šajā laikā nav pilnīgi neviena argumenta, lai spēļu zāles paliktu atvērtas - pilnīgi neviena argumenta. Nu par ko mēs šeit runājam? (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Par to arī runājam!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Labvakar, kolēģi! Šī likuma mērķis ir atbalstīt Latvijas ekonomiku, uzņēmējus un sabiedrību un mazināt Covid-19 sekas. Šī likuma mērķis nav radīt papildu ierobežojumus epidemioloģiskās drošības palielināšanai. Tam drīzāk būtu bijusi vieta valdības ārkārtas situācijas rīkojuma grozījumos, par kuriem mēs diskutējām... un izlēmām (Starpsauciens.) šodien agrāk. (Dep. A. Gobzems: “Ar Jaunupu saskaņoji?”)

Visus līdz šim pieņemtos lēmumus Covid-19 sakarā vieno vairākas kopīgas pazīmes. Pirmkārt, tos ir formulējuši speciālisti un eksperti, epidemiologi, iekšējās drošības speciālisti, ir ņemtas vērā Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas un piemēri citās valstīs. Šie priekšlikumi nav politiski motivēti. (Starpsauciens: “Izlasi pamatojumu!”) Šie priekšlikumi, neraugoties uz steidzamību, ir izdiskutēti un atbalstīti gan Krīzes vadības padomē, gan valdībā. Un, kas ir zīmīgi, mēs tos visus esam negrozot vai būtiski negrozot Saeimā šeit atbalstījuši, uzskatot, ka krīzes laikā jāuzticas, pirmkārt, speciālistiem, otrkārt, izpildvarai.

Attīstībai/Par! uzskata, ka arī turpmāk priekšlikumiem sakarā ar to vai citu vietu slēgšanu Covid-19 dēļ ir jānāk no speciālistiem, Krīzes vadības padomes un valdības. Mēs šos lēmumus līdz šim esam atbalstījuši un atbalstīsim arī turpmāk. (Dep. J. Stepaņenko: “Jūs par to maksāsiet!” Starpsauciens: “Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien! Labvakar, kolēģi! (Dep. L. Liepiņa: “Šlagbaum, baum, baum, baum...”) Šo priekšlikumu iesniedza mani kolēģi no tiesas, no Jaunās konservatīvās partijas. Un tiem, kas norāda, ka tas ir mūsu partijas virzīts priekšlikums, tik tiešām ir taisnība - nekad neesam slēpuši, ka mēs atbalstām azartspēļu slēgšanu Latvijā, visā Latvijā. Mēs joprojām par to iestājamies un iestājamies par to vēl vairāk, jo īpaši krīzes situācijā.

Tā kā komisijas sēde, kurā šie priekšlikumi tika skatīti, bija atklāta, katram no mums bija iespēja sekot līdzi, kādas tur risinājās debates un kas notika, kādi bija arī balsojumi un kā kurš deputāts balsoja.

Tad, kad komisija atbalstīja šo normu, bija pozitīvs balsojums, un no tiesas juridiski bija jāsaprot, ka ārkārtas situācija stājās spēkā jau pagājušajā nedēļā... ko ar to darīt... tad no tiesas bija jānāk klajā ar pārejas noteikumiem. Un mēs nedrīkstam aizmirst... kas varbūt no šīs tribīnes neizskanēja... ka pārejas noteikumi tika piedāvāti un balsojums komisijā par pārejas noteikumiem bija. Tikai... pat divas reizes, jo tika pieprasīts atkārtots balsojums... tikai daļai to deputātu, kas nobalsoja par šo normu, nebija dūšas nobalsot arī par pārejas noteikumu spēkā stāšanos, jo tad šī norma tik tiešām stājas spēkā.

Un, manuprāt, to ir ļoti svarīgi saprast varbūt arī tiem deputātiem, kas nesekoja līdzi komisijas sēdei un tieši norāda uz šo juridisko it kā (es uzsveru - tikai it kā!) mīnusu, ka runa ir par ārkārtējās situācijas laikā šo spēkā esošo normu. Tātad par pārejas noteikumiem iespēja nobalsot bija visiem, kas atbalstīja šo normu, bet jautājums, vai bija dūša. Dūšas nebija.

Ja šobrīd mēs Saeimā atbalstām šo normu un tā stājas spēkā, mums ir visas iespējas, iespējams, pat pienākums izsludināt pārtraukumu, atgriezt šajos priekšlikumos arīdzan balsojumu par pārejas noteikumiem un par tiem nobalsot.

Kāds kolēģis minēja to, ka pat... pāri skrienot, ka baznīcās ir liegts noturēt dievkalpojumus. Tā nav taisnība! Baznīcās, paldies Dievam, nav liegts, un valsts nevar liegt baznīcās noturēt dievkalpojumus. Priesteri un mācītāji vien paši, esot tur, drīkst un, es ceru, mūsu valstī vienmēr drīkstēs noturēt dievkalpojumus. Bet baznīcu priesteri un mācītāji... viņiem rūp sabiedrības kopējais labums un individuālais labums, un veselība atšķirībā no spēļu zāļu īpašniekiem. (Pozīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Mana runa būs par liekulību. Šorīt pulksten 8.30 notika Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (ar Rancāna kungu priekšgalā), kurā tika izskatīts arī opozīcijas iesniegtais lēmuma projekts “Par Ministru kabineta rīcību situācijā ar bīstamās infekcijas slimības Covid-19 izplatību Latvijas teritorijā”, kur starp citiem priekšlikumiem bija arī priekšlikums 1.3.3., kurš skanēja: “Noteikt visu baseinu, sporta klubu, sporta zāļu, SPA centru, azartspēļu iestāžu, skaistumkopšanas salonu, naktsklubu un citu izklaides vietu slēgšanu.” Es nerunāšu par to, ka visam šim lēmuma projektam komisija uzskatīja par nepieciešamu veltīt veselas 10 minūtes. Pateikšu tikai to, ka komisija ļoti draudzīgi un vienbalsīgi šo lēmuma projektu šodien noraidīja.

Tāpēc visi jūsu priekšlikumi šovakar ir atkal kārtējā politiskā spēlīte, aizkulises, pārrunas par sponsoru lietām, par to, - saukt vai nesaukt KNAB, un tā tālāk.

Ziniet ko, palieciet jūs paši ar savām spēlītēm un tieciet galā ar saviem sponsoriem!

A, kā es nobalsošu, jūs ieraudzīsiet! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Varbūt es esmu atpalicis no dzīves un neesmu lietas kursā (Smiekli. Starpsauciens: “Jā!”), kā tiek organizētas spēļu zāles un kas tur notiek, bet, manuprāt, bezmaz vai katrā spēļu zālē ir arī bārs, iespēja nopirkt alkoholu (Starpsauciens: “Vārds vietā!”), un bieži vien tur ne tikai notiek... tiek organizēta šī spēļu darbība, bet arī cilvēki iet izklaidēties un lietot alkoholiskos dzērienus.

Tad, ja mēs paskatāmies, ja pašreiz tiek slēgtas kafejnīcas, tiek slēgti naktsklubi, visas pulcēšanās vietas tiek ierobežotas, tad, lūk, mēs saglabājam atsevišķas vietas - bārus, alkohola lietošanas vietas -, kur cilvēkiem tomēr ir iespēja pulcēties. Es nezinu, vai šis būs tas labais izņēmums, kur mums ļaut cilvēkiem pulcēties. Manuprāt, uz šo... uz vīrusa krīzes laiku noteikti šīs iestādes būtu slēdzamas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģe Linda Ozola izteica priekšlikumu izsludināt pārtraukumu un sasaukt vēl vienu komisijas sēdi, lai precizētu pārejas noteikumus. Taču, lai taupītu laiku, lai šis likums ātrāk stātos spēkā... Mēs gribam, lai tas būtu ar jau rītdienu. Ja mēs ievilksim līdz pusnaktij, tad jau būs laikam grūtāk.

Mēs aicinām atbalstīt 17. priekšlikumu, kas ir visaptverošāks, kas pasargās vairāk iedzīvotāju un kas nav jāpārveido. Nekādas greizsirdības, kolēģi, nav. Nav taču nekādas opozīcijas un pozīcijas, vai ne? Kāpēc jūs neatbalstāt mūsu priekšlikumu? Kāpēc jūs tik ļoti cīnāties par to nekvalitatīvo priekšlikumu, kurš jums šobrīd? Tāpēc mēs sagaidām arī no jums konstruktīvu rīcību. Tiešām, nu, cik var plēsties te tagad?

Par pārējiem kolēģiem. Nu, šeit droši vien kādam psihologam ir vērts pavērot sejas izteiksmi dažiem kolēģiem, kuri cenšas visādos veidos paskaidrot, kāpēc viņi neatbalsta spēļu zāļu slēgšanu, bet sejā jau nolasāms tas, ka viņi droši vien... viņiem ir kaut kāda vēl viena doma, kuru viņi patur prātā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Amerikāņiem ir labs teiciens: ja likumu varētu traktēt viennozīmīgi, tad advokāti nebūtu vajadzīgi. Pārejas noteikumu 2. punkts ir... tur teikts, ka likuma normas tiešām piemērojamas no ārkārtas situācijas izsludināšanas brīža, lai ierobežotu Covid‑19 izplatību. Bet tālāk ir teikts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Ja pieiet atbilstoši latviešu gramatikai, tad šo te pantu var lasīt nevis, ka ārkārtas situācijas sakarā no likuma pieņemšanas brīža, bet tikpat labi var lasīt, ka sakarā ar to, ka ir izveidojusies ārkārtas situācija, tiek aizliegts organizēt azartspēles. Mēs 2. punktu varam izskatīt: “[..], lai ierobežotu Covid‑19 izplatību”, tikpat labi šeit mēs to varam traktēt, ka ārkārtas situācija ir izveidojusies un tāpēc mēs ierobežojam azartspēles.

Es domāju: ja likumu skata pēc gara, nevis pēc burta, tā nav liela problēma. Tas, ko teica Zakatistova kungs Ministru kabinetā, - azartspēļu nozare nebūs tā nozare, uz kuru attieksies... es domāju. Tā ka tas arī ir skatāms jautājums.

Es domāju, ka mums ir jārīkojas atbilstoši tam, kā izsludinājusi Vācijas valdība, ka cilvēki nevar uzturēties vairāk... pa vienam viņi konkrēti var iet tikai uz aptieku, uz veikalu vai vēl kaut kur.  Jūs zināt, ka dažās Vācijas zemēs, piemēram, Bavārijā un Saksijā, jau ir pieņemti šie noteikumi un Vācijas federālā valdība pateica (jūs šodien to varat izlasīt), ka tiks novērota situācija sestdien un svētdien. Ja cilvēki būs sapulcējušies vairāk par dažiem, tad tiks pieņemts lēmums visā valstī... aizliegums iziet, kā tas ir, piemēram, Izraēlā.

Es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, ka mēs pēc nedēļas atgriezīsimies šeit atpakaļ, lai pieņemtu lēmumu par vispārēju aizliegumu staigāt (izņemot konkrēti tātad uz šīm vietām), lai ierobežotu, ja mēs gribam. Un šeit diskutēt par azartspēlēm, par sporta sacīkstēm, par dziesmu svētkiem vai vēl par kaut ko, man liekas, ir pilnīgi nevajadzīgi.

Es aicinu tomēr šo atbalstīt, un es domāju, ka arī nekāda Satversmes tiesa neatceltu vai neatzītu, ka šeit ir kaut kāds pārkāpums, ja nav izlaboti šie pārejas noteikumi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Šajā likumprojektā runa ir par atbildību - par atbildību, kā ierobežot vīrusa izplatību, tāpēc šajā priekšlikumā nav runa par neko interaktīvu. Tieši tā, infekciju caur datoru ļoti, ļoti jācenšas noķert.

Bet ir mēģinājums. Laikā, kad vieni ir atbildīgi, tai skaitā kafejnīcas slēdzas ciet, bāri un visi pārējie slēdzas ciet, pat sporta centri slēdzas ciet, baznīcas aicina palikt mājās un lasīt Bībeli mājās, nenākt uz dievkalpojumiem un tā tālāk, ir izveidots... Kāds grib panākt, ka ir jaunas baznīcas - tās, kur pielūdz “vienroci”. Cik no jums šodien jau piezvanīja pēc komisijas sēdes... azartspēļu lobijs izmisumā... pēc tam, kad komisijā tika atbalstīts šis priekšlikums? Paceliet rokas!

Paldies. Varat nolaist rokas. (Smiekli. Starpsauciens.)

Ir nepieciešams saprast. (Starpsaucieni.) Paldies Kiršteina kungam, kurš ļoti pareizi atzīmēja par to... par šīm nesvarīgajām, šīm juridiskajām niansēm, kur kāds mēģina vēl izlavierēt pēdējiem spēkiem, velkot pakaļkājas, lai tikai nebūtu šīs “vienroču” vietas jāaizliedz, un es pateikšu, kāpēc. Jā, šis likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Tas nozīmē, ka policija - policija! - varēs atnākt uz šīm putinātavām tikai tad, kad likums jau būs stājies spēkā, un sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu tikai tad, kad likums jau būs stājies spēkā. Viņi nevarēs atnākt un teikt: “Ziniet, jā, jūs šodien strādājat, bet, ziniet, ka mēs sastādīsim... par to, ka jūs strādājāt 15. martā.” Tā nenotiks! Tie ir pilnīgi meli, blefs, lai atturētu kādu, kas cenšas iedziļināties šajā... šajos centienos torpedēt šo priekšlikumu... un ka tas netiek atbalstīts otrajā lasījumā. Šis priekšlikums ir jāatbalsta. Nav nepieciešami nekādi uzlabojumi. Tas gan pēc gara, gan pēc... arī pat pēc burta atbilst tam, ko mēs vēlamies panākt. Mēs vēlamies ierobežot vīrusa izplatību laikā, kamēr vieni atbildīgi slēdz sabiedriskās iestādes, tikmēr otri svin un dzer šampanieti.

Paldies. (Frakcijas JK aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es pilnībā piekrītu Feldmana kungam par to, ka vīruss ir jāierobežo, bet jāierobežo ne tikai Covid-19 vīruss, bet arī azartspēļu vīruss (Aplausi.), un to vislabāk var izdarīt tad, ja aizliedz gan klātienes spēles, gan interaktīvās spēles.

Es vēlos reflektēt par to, ko KPV LV... Zakatistova kungs minēja kā argumentu, kādēļ neatbalstīsiet šos priekšlikumus par azartspēļu ierosinājumu. Runas vīriem spēks ir rokās. Šinī gadījumā viss mandāts ir dots valdībai, un valdības protokollēmumā es lasu, ka Ekonomikas ministrija līdz 2020. gada 24. martam sniedz priekšlikumus par īpaši skartajām nozarēm. Šobrīd ir indikatīvs saraksts, tur neredz azartspēles kā atbalstāmās nozares.

Ja šodien pieņems normu par azartspēļu aizliegumu, tas nenozīmē, ka azartspēles ir jāatbalsta kā īpaši atbalstāmā nozare, ja vien nebūs tā, ka līdz 24. martam jūs iecelsiet kādu ekonomikas ministru no savām rindām, kam tā būs īpaša prioritāte.

Aicinu atbalstīt. (Frakcijas ZZS aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni.)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es personīgi uzskatu, ka azarta bizness - tā ir sērga, ar kuru jātiek galā.

Maksimums, kā es to redzu, tā šeit var palikt kā luksusa izprieca tūristiem, kuri atbrauc un ir gatavi atstāt naudu mūsu ekonomikā. Tāpēc es atbalstīšu priekšlikumus, kas ierobežo šo sērgu.

Bet es ļoti vēlētos, JKP, ka jūs pārejat vienkārši no runāšanas par to, ka jūs vēlaties cīnīties ar šo sērgu, uz konkrētiem priekšlikumiem, lai jūs ar šo neapstātos - ka mēs šeit nerunājam tikai par krīzi. Par šo sērgu ir jācīnās ne tikai... ar šo sērgu jācīnās ne tikai tanī laikā, kad ir vīruss, bet jācīnās principiāli. Ja jūs tik tiešām esat gatavi darīt, tad pierādiet to ar savu rīcību, jo pretējā gadījumā jūs sākat pamazām atgādināt...

Mums te jau bija viens cīnītājs, kas cīnījās ar alkoholu, - visu laiku piedāvāja pacelt akcīzi un pēc tam, kad visus bija sabiedējis, nāca un mainīja šīs akcīzes, un teica: “Nē, būs citas!” Ir skaidrs, ka viņš to darīja ne jau vienkārši tāpat.

Es ļoti ceru, ka šis nebūs tāds tirgus, kas tagad notiek potenciālo sponsoru dēļ, lai viņi saprastu, kura tad partija kā viņiem ir jāfinansē, lai viņus mazāk aiztiktu.

Tā ka es aicinu jūs būt konsekventiem, atbildīgiem par saviem solījumiem un izdarīt šo darbu līdz galam. Jo tikai ar jūsu atbalstu to var izdarīt. Opozīcija viena pati nevar atrisināt šo azartspēļu jautājumu, bet, ja būs kaut viena koalīcijas partija, kas ir gatava atbalstīt, un jūs nāksiet ar šādu risinājumu, ar sistēmisku risinājumu, kā mēs to varam sakārtot, lai šī sērga pēc iespējas mazāk skartu mūsu cilvēkus... Bet, ja tas ir vajadzīgs, lūdzu, mēs varam bagātos tūristus vai nu caur luksusa viesnīcām, vai tiešām ar kādiem interneta risinājumiem... Lūdzu, varam pelnīt. Mūsu ekonomika no tā var pelnīt, bet no mūsu tautsaimniecības, no mūsu cilvēkiem šo sērgu vajag dabūt laukā pēc iespējas vairāk.

Es ceru, ka jūs, JKP, to izdarīsiet, nevis vienkārši solīsiet un spēlēsieties, lai dabūtu sev kādus sponsorus.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Jurašam otro reizi.

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Pavisam īsi. Ārkārtas situācijā mums ir jāspēj pieņemt atbildīgus un drosmīgus lēmumus.

Aicinu atbalstīt. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 21. Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)

M. Bondars. Kolēģi! 17. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts, kuru mēs skatām, runā par valsts apdraudējuma novēršanu. Un valsts apdraudējums šajā krīzes situācijā ir ne tikai (kā izteicās kolēģi no JKP) infekcijas izplatība, bet tieši tāpat (pēc kolēģes Reiznieces-Ozolas kundzes teiktā) šī sērga - tā arī ir valsts apdraudējums tieši šajā krīzes laikā. Ja ar Saeimas lēmumu ir slēgtas spēļu zāles - vēl, protams, nav saprotams, kā šis regulējums šobrīd darbosies -, tad tikpat labi es aicinu jūs atbalstīt to, lai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija varētu apturēt uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” darbības laiku licences, kuras ir izsniegtas ne tikai spēļu zālēm, kazino zālēm, bet arī interaktīvajam kazino.

Paskaidrošu, kāpēc. Ir skaidrs, vairāk nekā skaidrs, ka vēl šajā laikā, kamēr būs vaļā kaut kas, kamēr bija vaļā spēļu zāles, tikmēr cilvēki varbūt uz tām gāja un neaizdomājās, ka ir alternatīva. Bet šobrīd, ja tiks slēgtas spēļu zāles, tad ļoti liela publikas daļa pārorientēsies arī uz online kazino, un tādā veidā jūs šobrīd šajā nozarē esat radījuši nelīdzvērtīgu konkurenci. Tas arī, protams, ja šajā krīzes situācijā mēs varam par to runāt, tad tas arī, protams, ir vēl viens arguments.

Bet visspēcīgākais arguments, manuprāt, ir tieši tas, ka mums ir jādomā par atbildīgu attieksmi pret mūsu līdzcilvēkiem. Mēs nedrīkstam radīt tādus apstākļus, lai viņi varētu zaudēt naudu online kazino, kas ir, protams...

Kabanova kungs iebilda iepriekšējā priekšlikumā, ka, lūk, online kazino ir neregulējama nozare un ir dažādas Krievijas vietnes. Bet es vēlos norādīt uz to, ka Finanšu ministrija veido bloķēto vietņu sarakstu, un, ja kādam ir zināma nelegāla vietne, tad ir pienākums ziņot par to, ka ir atklāta kārtējā nelegālā vietne, un tā ir jāiekļauj sarakstā, nevis jāveicina tas, ka cilvēki aizraujas ar azartspēlēm tiešsaistē.

Vēl, protams, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, tad būs jāvirza jauns priekšlikums par to, lai arī finanšu nozarē maksājumi online kazino netiktu atbalstīti, lai bankas varētu atteikt šos maksājumus uz visiem iespējamiem online kazino, lai tiešām cilvēki netērētu savu naudu, lai cilvēki nekristu izmisumā šajā jau tā ne tik vieglajā laikā.

Tāpēc, godātie kolēģi, aicinām jūs atbalstīt šo priekšlikumu un pasargāt mūsu līdzpilsoņus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi. Šim priekšlikumam divas dabas. Viena lieta ir par azartspēlēm, un savā iepriekšējā balsojumā Saeima jau nolēma par šīm spēļu zālēm. Otra sadaļa ir par to... Visticamāk, un tas ir pilnīgi droši - turpmākais laiks nebūs tas vienkāršākais ļoti lielai Latvijas iedzīvotāju daļai, un šādos periodos ir divas daļas.

Viena daļa ir par šīm interaktīvajām azartspēlēm. Es domāju, cilvēkiem būs...  tiešām grūtībās nonākušajiem cilvēkiem būs vēlme kaut kādā veidā tomēr nonākt... kaut kādu salmiņu ieraudzīt, un tas salmiņš varētu būt tieši šīs interaktīvās azartspēles, ko vajadzētu ierobežot.

Otra lieta būs tā sauktie ātrie kredīti. Tas gan nav šajā priekšlikumā, bet arī par šo jautājumu mums nākamajos atvērumos būs jārunā. Par... Šie divi jautājumi savā ziņā ir saistīti.

Tāpēc es aicinu visus kolēģus atbalstīt šo opozīcijas priekšlikumu, kas par azartspēlēm runā mazliet plašāk, tai skaitā par interaktīvajām. Nav tikai spēļu zāles, “vienroči”, ko visi ir ieraudzījuši un pieraduši jau pie tā, ka “vienroči” ir tie sliktie. Arī telefonos šobrīd tieši tas pats notiek, un nav nekāda starpība, to nevar... Nevar tos šķirot, tas ir viens un tas pats, un šajā laikā - tieši šajā laikā! - cilvēkiem tomēr naudiņai būtu jāpaliek pie viņiem pašiem. Nu, nebūtu labi, ja mēs atbalstītu, ka viņiem ir iespēja to telefonā vienkārši notrallināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Šis nu tiešām būs patiesības mirklis mūsu godīgajiem, drosmīgajiem, gudrajiem kolēģiem - JKP. Es ļoti ceru, ka jūs atbalstīsiet arī šo priekšlikumu, jo, ja mēs cīnāmies ar azartspēļu sērgu, tad mēs cīnāmies ar to visaptveroši. Un tiem kolēģiem, kuri varbūt izteica bažas par to, ka, lūk, tad neienāks budžetā nauda, es vēlos vēlreiz atgādināt, ka es šaubos, vai tieši šī nauda, kura... kuru jūs sagaidāt budžetā, būs tiešām tā, kuru jūs vēlēsieties, jo tā nauda būs ļoti nelaimīga, salīdzinot ar to naudu, kuru mēs sagaidīsim no ražošanas, kuru mēs labprāt atbalstīsim.

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un palikt konsekventiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka lielākais jautājums attiecībā uz azartspēļu zālēm un to slēgšanu ir nevis par pašām zālēm, bet jautājums ir, vai Attīstībai/Par! mēra kandidāts joprojām ir Staķa kungs - pēc balsojuma, ka azartspēles tagad jāslēdz. Jo Attīstībai/Par!, protams, ir pozīcija, ka zālēm ir jābūt atvērtām. Tas ir viens.

Otrs, kas sabiedrībai būtu jāzina. Principā tas iepriekšējais balsojums (un tā ir mana subjektīvā sajūta)... Vienā daļā zāles pēc balsojuma, kur ar minimālu balsu pārsvaru tika atbalstīts iepriekšējais priekšlikums par spēļu zāļu slēgšanu... Šī balsojuma rezultāta brīdī Saeimas zālē iestājās tāds kā daļējs kapa klusums. Es jūtu, ka dažiem būs vakarā pēc Saeimas sēdes pārrunas ar saviem sponsoriem, Daniel Pavļut, vai ne?

Es aicinu atbalstīt Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka nevienā valstī labu, veiksmīgu valsti nevar uzbūvēt, atbalstot vienu konkrētu biznesmeni vai dažus konkrētus biznesmeņus, kam vēl ir privātas attiecības ar kādas partijas pelēko kardinālu. Tas ir pretēji sabiedrības interesēm. Tas ir bizness, kas principā sabiedrībai nes nelaimi.

Es domāju, ka šie balsojumi ir patiesības mirklis, mēs šeit redzam šajos balsojumos, kas atbalsta dažus konkrētus cilvēkus ar Jāni Zuzānu priekšgalā un kas iestājas pret sabiedrības kopējo labumu.

Arguments, ka spēļu bizness ienes kādus nodokļus... Protams, tas ienes kaut kādus nodokļus. Bet es domāju, ka mēs būtu daudz lepnāki un veiksmīgāki, ja tos pašus nodokļus un to pašu enerģiju mēs ieguldītu mašīnbūvē vai informācijas tehnoloģijās, nevis azartspēlēs un cilvēku nelaimē.

Tāpēc es aicinu “Attīstībai/Par!” beigt būt par azartspēļu un Jāņa Zuzāna lobiju (Starpsauciens: “Beidz mani mācīt!”), beigt būt par šauru interešu grupu, biznesa interešu grupu aizstāvi, bet sākt aizstāvēt Latvijas sabiedrību. Es uz to visvairāk aicinu vienīgo, kas tur iekliedzās. Mārtiņ Štein, jūs esat visjaunākais deputāts, un es... Man prātā nāk filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tur bija tāds moments uz filmas otro galu, kur Gundaram Āboliņam teica (un to varētu jūsu virzienā šobrīd adresēt): “Tik jauns un jau samaitāts!”

Paldies. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Staķim.

M. Staķis (AP!).

Jā, kolēģi! Es uztraucos par to, vai šajā priekšlikumā nav ieslēpts... nu, varbūt pavisam netīšām, bet viens liels risks un ka tas ir trāpījis arī pa Finanšu ministrijai piederošo “Latvijas Loto”. Ja tas tā ir, tad patiesībā šo priekšlikumu nu nekādā variantā nevar atbalstīt.

Varbūt izstrādātāji var atnākt šeit un izskaidrot. Jūs noteikti šo jautājumu esat izpētījuši. Tas trāpīs pa “Latvijas Loto” vai netrāpīs? Tā nu gan gluži nav tā... tā iestāde, kura šobrīd būtu jāslēdz.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien vēlvienreiz! Tur nav, ko satraukties. “Attīstībai/Par!”, tieši valdība gribēja slēgt “Latvijas Loto”.

Tā ka droši balsojam “par”! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 21, atturas - 4. (Opozīcijas aplausi.) 17. priekšlikums ir atbalstīts.

Bondara kungs, vienu mirklīti!

Tuvojas jau pavēla vakara stunda, kolēģi. Mums ir 10 deputātu iesniegums.

Deputāti Ainars Latkovskis, Raivis Dzintars, Krišjānis Feldmans, Atis Zakatistovs, Daniels Pavļuts, Rihards Kozlovskis, Artūrs Toms Plešs, Ēriks Pucens, Iveta Benhena-Bēkena un Rihards Kols lūdz samazināt debašu laiku: pirmajā reizē - divas minūtes, un otrajā reizē - viena minūte. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. I. Zariņš: “Cik pirmajā reizē?” Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.)

Es varu par procedūru... par procedūru... Var ieslēgt klausuli...? Ieslēdziet mikrofonu! (Dep. A. Gobzems: “Viens “par”, viens “pret”!”)

Lūdzu! Vārds deputātam... Jūs runāsiet “par” vai “pret”? (Starpsauciens: ““Pret”!”) “Pret”.

Lūdzu! Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad, pirmkārt, es runāšu “pret” laika samazināšanu - atkal! - tā iemesla dēļ, ka mēs runājam par ļoti būtiskiem pasākumiem, kas saistīti ar visaptverošu krīzes seku, kā saka, mīkstināšanu. Tas ir ļoti nopietns temats, par to ierobežot laiku droši vien nevajadzētu.

Otra lieta, kas man liekas bīstama. Šāds priekšlikums par runas laika samazināšanu nāk tieši pēc tam, kad ļoti būtisku triecienu ir saņēmis azartspēļu bizness. Un azartspēļu sponsori (Starpsauciens.)... azartspēļu partijas, kas lobē šo lietu, virza jautājumu par runas laika ierobežošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Gobzema kungs.

A. Gobzems. Es pieļauju, ka šis bizness...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, paldies.

A. Gobzems. ... šobrīd ļoti uztraucas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir runāts “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par runas laika saīsināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts. Debašu laiks ir divas minūtes pirmo reizi un viena minūte - otro reizi.

Turpinām. (Starpsauciens.)

M. Bondars. Tātad 18. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Turpinām. Lūdzu!

M. Bondars. 18. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 19. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 20. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 21. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 22. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Šis priekšlikums paredz: “Uz personas motivēta iesnieguma pamata nodrošināt valsts garantēto minimālā pabalsta izmaksu mikrouzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem valsts garantētās minimālās algas apmērā šī likuma darbības laikā.”

Tas nozīmē to, ka šobrīd, jā, domājot par skartajām nozarēm, uzņēmumiem un dīkstāves atbalstu, nav padomāts par to, kas notiks ar pašnodarbinātajiem un kas notiks ar mikrouzņēmumiem. Šie mazie uzņēmumi, šie cilvēki, kuri veic dažādu pakalpojumu sniegšanu, ražošanu, sīkražošanu, - viņi visi šobrīd ir neaizsargāti. Jā, viņi cenšas šobrīd internetā... mēģina piedāvāt savus pakalpojumus, savas preces. Cik vien var, cilvēki viņus atbalsta, lai uzņēmumi kaut kā vēl paliktu dzīvi... pie budžeta kaut kāda zināma. Bet šajā gadījumā mums ir jāpadomā arī par viņiem tāpēc, ka Latvija - arī šajā gadījumā šajā priekšlikumā - nebūs vienīgā, kas domā par katru cilvēku. Arī citās valstīs ir izveidoti pabalsti katram cilvēkam, katram nodokļu maksātājam.

Par tiem cilvēkiem, kuri būs atradušies ēnu ekonomikas zonā, mums arī būs jāpadomā. Tāpēc ka viņiem tāpat ir nepieciešams kaut kāds uzturs un kaut kādi līdzekļi. Pēc tam risināsim to, kādā veidā cīnīties ar ēnu ekonomiku, - jau pēc šīs krīzes. Mums viss būs jau skaidrs, kas ir kas.

Bet es aicinu jūs atbalstīt, godātie kolēģi, šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 23. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums paredz palielināt dīkstāves valsts līdzmaksājumu apjomu no 700 eiro uz 3000 eiro tā apsvēruma dēļ, ka visbiežāk tajos gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis lielāku algu (un šobrīd valsts piedāvātu kā īpašu atbalstu 700 eiro maksimālo algas līdzmaksājumu par nekā nedarīšanu), vienalga šis labākas algas saņēmējs, īpaši, ja nodokļi ir maksāti, izvēlētos bezdarbnieka pabalstu.

Tas nozīmē, ka būtu gan lielāks slogs uz valsts budžetu, gan arī mēs nesasniegtu mērķi - noturēt uzņēmumos kvalificēto darbaspēku. Kvalificēts darbaspēks ir tieši tas, kas saņem lielākas algas. Mazākas algas saņem darbinieki, kuru rotācija arī parasti ir lielāka, vienkāršāka darba darītāji.

Mēs piedāvājam šo limitu pacelt. Protams, var noteikt papildu nosacījumus, gradējot šo atbalsta apjomu atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma krituma vai nosakot vēl kādu papildu nosacījumu, ka cilvēks nevis vienkārši pavada laiku dīkstāvē, bet dara sabiedriski nozīmīgu darbu. Katrā ziņā, arī balstoties uz uzņēmēju rekomendācijām, šobrīd skaidrs, ka ar 700 eiro, ja mēs patiesi gribam sasniegt to mērķi, ko postulējam, šo algas līdzmaksājumu sasniegt nevarēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi. Es arī gribēju vērst jūsu uzmanību uz to, ka ar šī brīža esošo likumdošanu tas dīkstāves piedāvājums tieši tajā algu kategorijā, kur ir lielākas algas, gluži vienkārši netiks izmantots. Cilvēki ņems... pilnīgi izmantos savas likumā noteiktās iespējas - ies uz bezdarbniekiem. Un šī labā... labi domātā doma par dīkstāvēm - nu, tā attieksies tikai uz ļoti šauru... nu, tādu darbinieku nišu.

Šādā gadījumā mēs varētu tiešām vismaz mēģināt izvairīties no tās situācijas, kāda šobrīd ir ar airBaltic, kur notiek kolektīvās atlaišanas, vai citos lielos uzņēmumos, par kuriem... par kuru nākotni mēs visi ļoti rūpējamies un ceram, ka tur viss būs kārtībā.

Šis priekšlikums piedāvātu savā ziņā izeju no tās situācijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Jo šī glupība, kas pašlaik ir šinī likumā, ir jānovērš. Tā ir... tie ir divi varianti - vai nu šī ir vienkārši glupība bijusi un cilvēki nav sapratuši, ko viņi ir izdarījuši, proti, šo absurdu, ka šie 700 nestrādās attiecībā uz lielākām algām, vai arī tā ir bijusi apzināta diversija pret sociālo budžetu, jo, proti, ko izraisa... Ja mēs neizmantojam šo situāciju, kas notiek?

Notiek tas, ka šis atbalsts reāli nestrādās lielajām algām. Šie cilvēki, kurus it kā būtu paredzēts noturēt dīkstāvē ar šo atbalstu, - viņi izvēlēsies labāk bezdarbnieka pabalstu, un šo bezdarbnieka pabalstu savukārt nāksies maksāt no sociālā budžeta.

Es pieņemu, ka tā ir apzināta diversija, kas pašlaik tiek veikta pret mūsu Latvijas pensiju sistēmu, pret nākotnes pensionāriem. Jo ir ļoti... jo tie, kas taisīja šo sistēmu, viņi droši vien zina to, ka sociālajā budžetā ir uzkrāts pārpalikums. Un ir ļoti liels kārdinājums šo pārpalikumu atkal “noēst” krīzes radītajām sekām, līdzīgi kā tas tika darīts iepriekšējā krīzē, kad par sociālā budžeta naudu tika glābti “Parex bankas” akcionāri. Tagad piedāvā līdzīgu afēru izstrādāt, proti, nevis meklēt tiešām efektīvus risinājumus, kā Latvijas valstij piesaistīt šo finansējumu, kas ir iespējams krīzes seku segšanai, bet “noēst” to uzkrājumu, kas ir sociālajā budžetā un kas mums būs nepieciešams, lai veiksmīgi varētu risināt nākotnē sociālā budžeta problēmas, kad būs šie demogrāfijas izaicinājumi, kad šī darbaspēka struktūra būs principiāli izmainījusies un būs kļuvusi vēl sliktāka nekā ir pašlaik. Reāli mēs nevarēsim uzturēt ilgtspējīgu savu pensiju budžetu, ja mēs tagad “noēdīsim” šo sociālā budžeta uzkrājumu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir tiešām svarīgs priekšlikums. Tas ir par to, lai... rūpējoties par ilgtspēju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Balsojumu...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 24. - mana laba kolēģa Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Šī priekšlikuma būtība ir tieši tāda pati kā iepriekšējā. Jūs noraidījāt iepriekšējo priekšlikumu. Es gribētu tiem, kuri noraidīja šo priekšlikumu... atnākt un iedot argumentāciju, kāpēc jūs noraidāt šo priekšlikumu.

Tātad šeit ir divi varianti - vai nu jūs nesaprotat, ka tas ir reāls brāķis... bet to ir ļoti vienkārši saprast. Paņemiet elementāru situāciju. 700 eiro. Ja man kā darbiniekam, teiksim, ir bijusi alga 1500 eiro, tad man tagad ir izvēle (ja iestājas šis dīkstāves variants) - piekrist dīkstāvei par 700 eiro vai iet bezdarbniekos un turpināt saņemt vismaz pirmos mēnešus 1500 eiro un pēc tam vēl vairāk nekā 1000 eiro nākamos mēnešus. Tad skaidrs, ko izvēlēsies darbinieks.

Un kas šeit jāsaprot? Ja viņš izvēlas šo dīkstāves variantu, viņam nauda netiek maksāta no sociālā budžeta. Tā ir tā krīzes nauda, ko mēs varam piesaistīt, tā lētā nauda. Savukārt, ja viņš, kā jūs tagad piedāvājat, aiziet bezdarbniekos, tad tā nauda nāks no sociālā budžeta, tā būs pensiju... pensiju nauda, kas mums būs jātērē.

Atnāciet un pastāstiet - kāpēc jūs vēlaties graut Latvijas pensiju sistēmu? Tas būtu ļoti svarīgi arī tai sabiedrības daļai - saprast, kas pašlaik notiek. Pēc būtības jūs tagad gribat ātri, fiksi risināt savas problēmas (kuras jūs nejēdzat, kā efektīvi risināt) uz nākotnes rēķina, uz Latvijas nākotnes rēķina, uz Latvijas sociālā budžeta rēķina.

Atnāciet un pasakiet kaut vienu argumentu, kāpēc jūs negribat atbalstīt šo priekšlikumu. Pretējā gadījumā jūs ar to apliecināt, ka jūs nejēdzat, kā pareizi jārisina šie krīzes izaicinājumi, un darīsiet to uz Latvijas nākotnes rēķina.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 25. - identisks deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Nav balsojams.

M. Bondars. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 27. - ZZS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 28. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 29. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un Viktora Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, paldies, ka šo priekšlikumu atbalstījāt komisijā. Es ceru, ka atbalstīs arī Saeimas sēdē. Līdz ar to es nākamo, 30., priekšlikumu atsaucu.

Un es gribētu... pie kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas vērsties. Jūs pasekojiet līdzi savam ministram Bordāna kungam - ar kādiem priekšlikumiem viņš nāk šajā likumā. Ja ir vēlme šajos apstākļos kārtot kaut kādas privātās attiecības, šī nav vieta, kur to darīt. Mēs lasām, sekojam līdzi.

Aicinu izvairīties no šādām lietām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

M. Bondars. Tātad atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Jā. 30. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Atsaukts!”)

Sēdes vadītāja. Atsaukts. Deputāts Valainis tikko atsauca.

M. Bondars. Atsaukts, es atvainojos. Ā, jā, jā, es neieklausījos Valaiņa kunga (Starpsauciens: “Vajag klausīties!”)...

Bet tātad (Starpsauciens.)... 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums... Komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 32. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 33. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis un nākamais priekšlikums ir cieši saistīti. Mums jāskatās attiecībā uz 1. pantu šajā likumā, kur ir seku novēršana. Un šie visi ieguldījumi, kas ir no fondiem, it sevišķi, ņemot vērā, ka ir kapitālsabiedrības, kam ir intensitāte nulle vai nav valsts atbalsta... Nonākot problēmās... jau iepriekš jums pieņemtajos lēmumos, kur nav šobrīd nekāda atbalsta... var radīt ļoti lielus riskus nākotnē ar jau esošajiem ieguldījumiem. Pie neesošiem ienākumiem vēl atmaksāt ieguldījumus - nu, būs ļoti sarežģīti.

Tā ka, kolēģi, es aicinātu pārdomāt un tomēr šo un nākamo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? (Starpsauciens: “Nē!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. Tātad 34. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 35. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 36. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 37. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 38. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 39. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, atgādināšu: tā kā šis likumprojekts ir saistīts ar valsts apdraudējuma novēršanu, tad arī šajā gadījumā iedzīvotāju drošība šajā neskaidrajā laikā ir prioritāte. Tai ir jābūt mūsu prioritātei. Mums ir jānodrošina tas, lai reģionos un arī šeit, arī pilsētas ielās, būtu... cilvēki justos droši, cilvēki zinātu, ka neuzradīsies kaut kādi nelieši, kuri izmanto šo situāciju savtīgos nolūkos, mēģinot izmantot laiku, kad ielas ir tukšas, kad reģioni arī... sēž savās mājās, arī nomaļās mājās...

Godātie kolēģi, mēs aicinām, lai Iekšlietu ministrija, kurai jau tā, protams, ir ļoti sarežģīti ar resursiem šobrīd, lai ņem talkā... aicina talkā Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus un sadarbībā ar pašvaldību policiju nodrošina ārkārtējās situācijas noteikumu kontroli, veidojot speciālās patruļas iedzīvotāju drošībai, lai... lai mēs varētu nodrošināt to, ka cilvēki savās mājās jūtas droši un neapdraudēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 46, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 40. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī šeit pavisam īsi. Mums ir jānodrošina arī tas, lai slogs uz pašvaldībām nebūtu tik liels (Starpsauciens.), lai pārkāpumi, kuri šobrīd nav saistīti ar ārkārtas situācijas režīma pārkāpšanu, netiktu... nepārplūdinātu lietvedību, lai prioritāte būtu tieši tie... to pārkāpumu izskatīšana, kuri šobrīd ir svarīgi iedzīvotāju drošībai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 46, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 41. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, šis priekšlikums ir saistīts arī ar valsts drošību, ar iedzīvotāju drošību, un šis priekšlikums runā par bīstamo atkritumu transportēšanu uz Latvijas teritoriju, kas joprojām turpinās. No Igaunijas tiek ievesti bīstamie atkritumi, medicīnas atkritumi. Cilvēki strādā ar šo atkritumu utilizāciju un, protams, ļoti uztraucas par savu drošību.

Tāpēc es aicinu uz šī likuma darbības laiku Valsts vides dienestu apturēt tādu atļauju darbību, kuras nodrošina bīstamo atkritumu - un iekavās ir šo atkritumu klasifikācija - ievešanu un apstrādi Latvijas teritorijā.

Ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, es aicinu jūs arī kopā ar valdības kolēģiem ļoti nopietni aizdomāties, jau sākot ar nākamo sanākšanas dienu, par to, ka joprojām šīs darbības turpinās. Mums ir jānodrošina tas, lai uz šo laiku, kamēr ir krīzes situācija, šī atkritumu transportēšana tiktu pārtraukta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 42. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, lai kā jūs būtu noguruši, es domāju, ka mēs šobrīd runājam par svarīgām, nopietnām lietām, par kurām jūs, visticamāk, varbūt aizdomāsieties pēc nedēļas.

Šajā gadījumā mēs aicinām Ministru kabinetu līdz 1. aprīlim izstrādāt kārtību, kādā netiek piemērotas soda sankcijas uzņēmējiem, fiziskajām personām, kuras ir tieši ietekmējusi šī situācija... un kredītiestādes... un arī aicinām Ministru kabinetu izstrādāt force majeure piemērošanu šiem nosacījumiem civiltiesiskajos darījumos.

Tāpat mēs aicinām sabiedrisko pakalpojumu regulatoram sadarbībā ar komunālo un sakaru pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt iespēju iedzīvotājiem uz laiku līdz trim mēnešiem kavēt komunālo maksājumu apmaksu bez soda procentu uzrēķina, tāpat arī paredzot iespēju veikt maksājumus pa daļām. Un, kas ir ļoti būtiski, ir jāaizliedz komunālo un sakaru pakalpojumu sniedzējiem uz šo krīzes laiku, uz šī likuma darbības laiku atslēgt būtiskākos pakalpojumus - telefona sakarus, elektrību, gāzi, auksto ūdeni. Mēs nedrīkstam pieļaut to, ka cilvēki paliek bez šīm būtiskajām lietām, mēģinot šo krīzi pārciest.

Un tāpat arī Ekonomikas ministriju mēs aicinām sadarbībā ar PTAC pastiprināti sekot līdzi apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju darbībai, nodrošinot to, lai šie maksājumi, kas tika veikti uz komunālo maksājumu... komunālo maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, netiktu aizkavēti, izmantojot tos savai... savām nepieciešamībām.

Un visbeidzot es aicinu jūs atbalstīt to, ka Tieslietu ministrijai... Ja drīkst apvienot laikus...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Laiks apvienots.

J. Stepaņenko. Paldies.

Pavisam īsi. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi izskatīt iespēju atlikt visas šobrīd lietvedībā esošās lietas par izlikšanu no dzīvojamām telpām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 43. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Liela cerība, ka šo priekšlikumu varētu atbalstīt, tiešām ļoti ceru uz kolēģiem no... arī no koalīcijas. Mēs aicinām Ekonomikas ministriju sadarbībā ar PTAC, Zāļu valsts aģentūru un citām kompetentām institūcijām noteikt pirmās nepieciešamības pārtikas, medicīnas preču un medikamentu sarakstu, veicot regulāri, ne retāk kā vienu reizi nedēļā, cenu monitoringu, nepieļaujot spekulatīvu cenu kāpumu un aktīvi izmantojot trauksmes cēlēju informāciju.

Jūs arī, iespējams, ievērojāt to, ka, ņemot vērā neseno ažiotāžu ap zālēm... paracetamolu, ibuprofēnu... dažās aptiekās dažu stundu laikā mainījās paracetamola cena. Ir arī zināmi pierādījumi, ir fotogrāfijas, tāpēc, ņemot vērā to, ka šobrīd mainās dezinfekcijas līdzekļu cena, mēs tiešām negribētu pieļaut šajā situācijā to, ka negodprātīgi kāds iedzīvojas uz krīzes rēķina.

Tāpēc mēs aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 44. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, pēdējais mūsu grupas priekšlikums sadarbībā ar FKTK ir aicinājums kredītiestādēm noteikt kredītbrīvdienas hipotekārajiem kredītiem gan pamatsummai, gan procentu summai, īpaši uzsverot to, ka pēc šīs krīzes beigām bankas nedrīkstēs mainīt noteikumus, tos pasliktināt. Un īpaši - īpaši! - aicinām arī pievērst uzmanību nebanku kredītiem un kreditētājiem attiecībā uz visu veidu kredītiem.

Mēs aicinām jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 45, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 45. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 46. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Pavisam nedaudz pacietības, tūlīt jau mēs beidzam. Bet šis ir viens priekšlikums, par ko es tomēr aicinātu aizdomāties. Šodien jūs visi šeit, zālē, stāvējāt un aplaudējāt mediķiem par viņu pašaizliedzīgo cīņu ar vīrusu. Tagad, kad jūs skatāt šo likumprojektu, ko mēs šodien taisāmies apstiprināt, tas paredz vairāk nekā divu miljardu atbalstu visdažādākajām nozarēm, taču par mediķiem vispār nav padomāts... par šiem cilvēkiem, kuriem jūs te aplaudējāt un paudāt savu atbalstu... vispār nav padomāts šinī likumprojektā. 

Un šī likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša (Starpsauciens.) - paredzēt mediķiem atbalstu vismaz tādā apmērā, kāds tas jau bija noteikts likumā. Tātad mēs runājam par nieka 60 miljoniem. Ja mēs nevaram atrast apsolītos 60 miljonus mediķiem uz visu šo divu miljardu fona, nu tad atvainojiet... nu tad tas, kas šodien tika darīts ar aplausiem, ir vienkārši maksimālākā liekulība. Tad tiešām šai Saeimai ir jāiet mājās, jo tā būs vienkārši uzskatāma liekulības un tuvredzības paraugstunda, kas tika šeit darīta.

Tāpēc, kolēģi, mans aicinājums ir atbalstīt šo priekšlikumu un dot tomēr atbildīgu signālu mediķiem, ka mēs ne tikai spējam aplaudēt, bet arī izpildīt tos solījumus... ko viņi ir pildījuši, ko viņi tagad... viņi savu darbu dara pašaizliedzīgi, arī mums vajadzētu kārtīgi izdarīt savu darbu - tas ir, to, kas ir likumā lemts, arī ņemt un izpildīt. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Bet savukārt tiem, kuriem koalīcijas diktāts neatļauj balsot pēc sirdsapziņas, vismaz nebalsot vispār.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Mēs visi esam pateicīgi mediķiem par to, ko viņi šodien dara un darīs vēl rīt un turpmākajā laikā. (Dep. I. Zariņš: “Kādā veidā?”)

Šodien Eiropas Savienība ir aktivizējusi vispārējo izņēmuma klauzulu Stabilitātes un izaugsmes paktam, kas nozīmē, ka mūsu valdībai un mums visiem būs iespēja ieguldīt ekonomikā šīs krīzes dēļ vairāk un būs iespēja neņemt vērā vairs ierobežojumus, kas līdz šim mūs iegrožoja ar budžeta deficītu. Un kā viena no prioritātēm noteikti iezīmēsies arī veselības darbinieku atalgojuma palielināšana un ieguldījumi veselības nozarē visu mūsu nodrošināšanai ar kvalitatīviem veselības pakalpojumiem īpaši šajā situācijā.

Bet šis nav tas likums un šī nav tā vieta, kur tas būtu jārisina. Es domāju, mēs visi saprotam, ka jau esam pieļāvuši kļūdas iepriekšējā reizē, kad mēs šādu, varētu teikt, vispārēju, deklaratīvu, populistisku normu ielikām likumā. Un es domāju, ka šis ir brīdis, kad tas ir jāvērtē, jādara un ar to nevajag kavēties, tomēr ne šodien un ne šajā likumā, bet, atverot budžeta likumu, Finanšu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju un arī komisiju... un komisijas vadītājam ir jāķeras pie darba, jāvērtē, jādod aprēķini, un tas ir jādara tuvākajā laikā, jo visas iespējas tam ir dotas šodien, bet ne šajā likumā. (Aplausi. Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Es personīgi atbalstīšu deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu. Un es tiešām vēlos, lai jūs atbalstītu. (Opozīcijas aplausi.) Mēs tiešām no rīta aplaudējām mediķiem... un lai tiešām nesanāk tā, kā Ēvalds Valters teica, ka mēs vakarā atkal viņiem parādām pigu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikko izlasīju, ka Kalifornijas gubernators ir ieviesis arī aizliegumu iziet... Tātad, ja jūs neejat uz aptieku, kā jau es teicu, vai vēl kaut kur, tad uz ielas nevarat parādīties, bet problēma ir tā, ka šī krīze būs... tā nebūs trīs mēnešus. Amerikāņi rēķina, ka minimums ir no 12 līdz 18 mēnešiem. Tā ka sliktākais variants ir tāds, ka tas varētu būt tikai uz nākamā gada rudeni.

Līdz ar to, protams, no vienas puses... Ir Eiropas Komisijas prezidentes Leienas paziņojums, ka fiskālā disciplīna neattiecas uz pandēmijas izraisīto seku pārvarēšanas izdevumiem. Tā neattiecas uz, teiksim, medikamentu iepirkšanu, tā neattiecas uz ārstu algu. Un, protams, šie trūkstošie 60 miljoni ir tikai nulle, komats... nu, kaut kādi nepilni, teiksim... attiecīgi, ja viens procents ir 300 miljoni, nu, piektā daļa, teiksim, 0,2 procenti... bet problēma jau nav šie 60 miljoni vai viens... vai viens miljards, kas ir tagad paredzēts šīs krīzes pārvarēšanai, problēma nav arī divi miljardi, ko Igaunijas valdība ir pieņēmusi, ka tā pārvarēs. 

Problēma ir tā, ka būs jāpārskata pilnīgi viss budžets - pilnīgi viss budžets! Ja piepildās šis sliktākais scenārijs par gadu vai pat pusotru gadu, tad, sākot ar izglītības jautājumu un beidzot ar pārējiem jautājumiem, šis tiešām ir budžeta jautājums, nevis fiskālās disciplīnas jautājums.

Un līdz ar to acīmredzot jāpieiet daudz nopietnāk šai situācijai. Mēs nevaram iebalsot tagad kaut ko vienu. Piemēram, ja mēs zinām, ka skolas varbūt būs slēgtas gadu vai vēl ilgāk... tāpēc ir jāpāriet (Dep. I. Zariņš: “Nevis par skolām, bet par mediķiem!”) pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ir jāatkārtojas, bet tā ir taisnība, ka šis laiks būs patiesības laiks un šis laiks izgaismos ļoti daudzas lietas, šis laiks izgaismos politiķus, viņu lēmumus, viņu attieksmi. Tas būs patiesības mirklis par visu, kas notiek mūsu valstī un ne tikai mūsu valstī. Un tas attiecas arī uz mediķiem.

Ir pilnīgi skaidrs, ka naudu mēs varam atrast ne tikai tajā miljardā, kas tiks dalīts, bet naudu mēs varam arī atrast, beidzot piespiežot varu ar premjeru un visām koalīcijas partijām pārskatīt budžeta izdevumu sadaļu. Un mediķiem šie 60 miljoni ir jāpiešķir. Un atkārtošana - zināšanu māte.

Es aicinātu visus tos, kas balsos “par” mediķu algu palielināšanu un 60 miljonu piešķiršanu mediķiem, piecelties vēlreiz un aplaudēt mediķiem. Un tad mēs redzēsim, vai mums pietiek vai nepietiek balsu.

Mīļie kolēģi, pieceļamies un aplaudējam mediķiem, un piešķiram 60 miljonus ar šo balsojumu. (Aplausi.) Pagaidām mums balsu nepietiek, bet es ceru, ka līdz balsojumam, kamēr divi norunās, mums balsis pietiks.

Un vēlreiz es atkārtoju, neskumstiet, azartspēļu partija, nobalsojiet “par” mediķiem, vismaz kāds prieks jums šovakar būs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Kā jau mana kolēģe Indriksones kundze minēja, mums tagad ir iespēja palielināt finansējumu mediķiem ar burtiski pirms divām stundām Eiropas Komisijā pieņemto, virzīto lēmumu dalībvalstīm atļaut noņemt budžeta deficīta ierobežojošos griestus.

Ja līdz šim stabilitātes un šis komplekts... izaugsmes komplektiem noteica 3 procentu maksimālo slieksni, tagad šim slieksnim ir absolūti noņemts ierobežojums, un, ko norādīja Eiropas Komisijas prezidente, dalībvalstis ir aicinātas prioritāri... protams, ekonomikas atbalstu veicinošos pasākumus atbalstīt, bet prioritāri veselības nozari, veselības nozarē nodarbināto atalgojumu un citu apstākļu veicināšanu.

Līdz ar to, kolēģi, nu, atzīsim, ka šis nav likums, kurā mēs varam to tagad panākt. Ja mēs šo atbalstām, valdībai ir jāskata līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, jātur pilnīgi cits bloks, tā vietā mums jāver vaļā budžets... likumprojekts... likums par valsts budžetu un attiecīgā summa... finansējums jāatrod un jāpiešķir, un mēs to varam darīt. Pašlaik mums budžeta deficīts ir 1,2 procenti. Kā jau Kiršteina kungs minēja, piešķirot šo finansējumu, tas palielināsies līdz 1,4-1,5, kas, ņemot vērā nopietno situāciju, Eiropas Savienībā būs vēl joprojām viens no zemākajiem.

Tā ka es aicinu šo priekšlikumu attiecīgi neatbalstīt, bet jau ne tikai pirmdien... jau pa nedēļas nogali atbildīgās komisijas... gan vadītājus, gan deputātus strādāt pie attiecīgajiem grozījumiem, lai grozītu likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam” un attiecīgo finansējumu piešķirtu mūsu mediķiem.

Paldies. 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Labvakar, kolēģi, vēlreiz! Laiks un notikumi pilnīgi noteikti liek mums pārskatīt dažādus viedokļus un izpratni par lietām, vai ne?

Pirms kādiem trim mēnešiem, kad mēs rosinājām pārskatīt budžeta deficīta griestus, lai rastu trūkstošo finansējumu mediķu algām, budžeta deficīts bija svētā govs. (Dep. J. Stepaņenko: “To darīja opozīcija!”) To darīja Attīstībai/Par!. (Starpsaucieni.)

Šobrīd, kad visi mēs esam pateicību parādā mediķiem, kad mēs ceram, ka viņi mūs glābs, šobrīd, kad Latvijas valdība ir gatava ekonomikā iepludināt vairākus miljardus eiro, lai uz šo krīzes situāciju reaģētu, es domāju, ka mums ir jāspēj rīkoties arī simboliski un parādīt, kas mums ir svarīgi.

Mēs atbalstīsim deputāta Zariņa priekšlikumu, bet šai gadījumā (Aplausi.) nav būtiski, kurš ir iesniedzis šo priekšlikumu. Šim priekšlikumam autors ir tikai viens - humānisms, loģika un visu mūsu drošība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo patiesi dīvaini izskatās, ka uz tā fona, kad mediķiem naudas nav, ar otru roku izsolē tiek likts miljards uzņēmējiem. Un nodarbojamies ar vairāksolīšanu, kurš kurai nozarei vai kuram uzņēmumam to varēs piedāvāt.

Bet paralēli es, kolēģi, tiešām nesaprotu, kāpēc joprojām nav finanšu ministra rīkojuma visām nozaru ministrijām pārskatīt savus izdevumus. Jo ilgāk jūs velkat to garumā, jo mazāk jums izredžu veidot tiešām naudas buferi krīzes pārvarēšanai. Kur vēl labāks brīdis, kā šis brīdis, kad ir krīzes situācija, lai Finanšu ministrija paņemtu grožus savās rokās un pateiktu, ka ir jāatstāj tikai paši nepieciešamākie tēriņi. Viss pārējais ir jānoliek nebaltajām dienām, kuras jau ir pienākušas. Jā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Sociālie darbinieki, policisti, mediķi - es domāju, ikviena no šīm jomām, kas šobrīd tiešām diendienā strādā, stājas pretī šim vīrusam un cenšas kaut kādā veidā to apkarot... es domāju, ikviens no viņiem tajā brīdī, kad izskanēja valdības vadītāja paziņojums par miljarda iepludināšanu, palīdzību miljarda apmērā, cerēja tur ieraudzīt sevi. Un šis priekšlikums vismaz daļai no viņiem dod atbildi.

Un es arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Es neatbalstīšu šito. Es... Mārtiņš Bondars jautāja, vai atbalstīšu šo priekšlikumu. Nē, mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim. Bet mēs atbalstīsim 20 procentus ugunsdzēsējiem, 20 procentus policistiem. Veči uz robežas... Veči uz robežas šovakar... šodien strādā bez sejas maskām. Par ko mēs vispār varam runāt? Divdesmit procentus policistiem, 20 procentus ugunsdzēsējiem. Mēs noteikti iesniegsim. (Starpsauciens: “Ūūū!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 27, atturas - 11. Priekšlikums ir noraidīts.

M. Bondars. Tā. 47. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Es labi saprotu, ka jūs esat noguruši dienas beigās. Diena tuvojas beigām, bet es gan lūgtu ļaut man runāt, apvienojot divus laikus, kas man ir solīts.

Priekšsēdētāja, vai es varu runāt, apvienojot divus laikus?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret runas laika apvienošanu? Nē. Lūdzu!

I. Pimenovs. Paldies.

Cienījamie deputāti! Ārkārtējās situācijas pasākumu izstrādes pašā sākumā, manā ieskatā, netika pietiekami izvērtētas nepieciešamās rīcības prioritātes un tika pieļautas principiālas kļūdas. Pirms astoņām dienām mēs atradāmies ceļu sazarojumā, veicinot galvenokārt personu pašizolēšanos mājās (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ar nodomu sagaidīt epidēmijas pierimšanu un vakcīnas sintezēšanu vai aptvert pēc iespējas lielāku personu skaitu, identificējot vīrusu nesējus, bet veselīgiem līdzpilsoņiem ļaujot veikt savus darba pienākumus.

Ja sistēmiski rīkojamies, ir jāstrādā abos virzienos. Valsts reglamentācija tam, kas ir jādara, lai koronavīruss nepieliptu, un tas, kas nav jādara ārkārtējās situācijas apstākļos, ir jāpastiprina ar vienkāršu, jebkurai personai pieejamu un vairākkārtēju iespēju pārliecināties, ir viņa inficēta vai nav inficēta.

Tomēr šādas sabalansētas sistēmas vietā visas valsts iestāžu pūles bija virzītas, lai panāktu cik vien iespējams lielāku pašizolēšanos. Slimnieku identificēšana ir palicis sekundārs ārkārtējās situācijas uzdevums. Šāda politika ir aplama. Turklāt maz pieejama, bet faktiski nepieejama Covid-19 testēšana šo vispārējo pašizolēšanos nostiprina.

Latvijā izplatītākais medicīnisko analīžu dienests - Egila Gulbja laboratorija - pieņem pacientu, kuram nav ārēju Covid-19 simptomu, par 80 eiro. Savukārt bezmaksas testēšana ļautu pārbaudīt sevi un, ja vīruss nav atrasts, turpināt aktīvi strādāt, nevis gaidīt mājās, kad epidēmija beigsies.

Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai uzņēmumi varētu turpināt darbu, un izvairīties no vispārējas pašizolēšanās ieviešanas, kura varētu paralizēt ekonomiku. Es atkārtošos - kura varētu paralizēt ekonomiku. Tāpēc ir jāizlabo pieļautā kļūda un jāatver medicīniskie kabineti koronavīrusa noteikšanai. Un tādēļ jāfinansē pacientu maksas uz valsts rēķina. Patlaban tās ir atbaidošas, bet maznodrošinātajiem un trūcīgajiem nepanesamas. Lai kompensētu izmeklējumu maksas 100 tūkstošiem pacientu, vajag astoņus miljonus eiro.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu laiks ir beidzies.

Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ziniet, es vēl līdz galam nevaru aptvert to, kas šodien, šovakar šeit notiek.

JK, jūsu mērķis šīs krīzes laikā bija panākt, lai slēgtu azartspēļu zāles? Tas ir viss? Viss? Sapnis piepildījies? (Starpsauciens.) Par medicīnu jums nekas nesāp? Kāpēc jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, lai mūsu iedzīvotāji bez maksas uzzinātu, vai viņi ir slimi vai nav slimi. Vai ir slimi vai nav slimi tie Salaspils skolas audzēkņi, kuri mācījās vienā klasē ar to inficēto skolnieku? Jūs to nevēlaties? Jūsu sapnis ir piepildījies šovakar? Viss ar jums ir skaidrs. Un jūsu iepriekšējais balsojums par mediķu algu pielikšanu...

Vēl viena lieta. Jūs neaizmirstiet, ka...

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, lūdzu par priekšlikumu.

R. Ločmele-Luņova. Jā, es runāju par priekšlikumu.

Šis likums ir par to, kā mazināt krīzes sekas. Jūs nedomājat par to, kā jūs iziesiet no šīs situācijas, kas ar to būs. Ja jūs nobalsosiet par to, lai Latvijas cilvēkiem testi ir par maksu, nekas cits... par liekuļiem jūs neviens nevarēs nosaukt, jūs esat liekuļi vispār kvadrātā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 48. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Šodien bija garas debates. Mēs šo likumprojektu atbalstīsim, jo krīze... es neteiktu... krīze ir situācija, ārkārtas situācija vai strādāšana citos apstākļos... jo krīzes vēl nav.

Laikam šajā zālē es esmu vienīgais no tā laika valdības, kad mēs bijām dziļā krīzē. Un es varu pilnīgi skaidri pateikt - šobrīd mēs vēl krīzē neesam. Mums ir apstākļi, kuros ir jārisina jautājumi, lai mēs maksimāli izietu ar vieglāku... ar sausākām kājām no šīs krīzes situācijas.

Kariņš, uzstājoties šeit, no tribīnes teica, ka viņa valdība ieklausīsies opozīcijas priekšlikumos, tos izvērtēs. Diemžēl tas nenotiek. Daudzi no šodien iesniegtajiem priekšlikumiem tiešām bija vērsti uz to, lai mēs ar šo likumu palīdzību varētu pēc iespējas ar mazākām sekām vai zaudējumiem iziet no šiem apstākļiem, jo neviens mēs nezinām, cik tas būs ilgi un kā tas būs.

Mīļie kolēģi! Es aicinu, es ceru, ka jūs šodien sadzirdējāt to, ko teica opozīcija, un turpmāk, līdzīgi kā mēs atteicāmies no debatēm attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu, lai tiešām kopā risinātu šos jautājumus... tad arī ieklausīties, izvērtēt tos priekšlikumus, ko iesniedz opozīcija... nebūt lepniem, neparādīt savu vājumu, samazinot debašu laiku, bet strādāt kopā visiem.

Es aicinu, kolēģi: būsim šajā brīdī saprātīgi, jo jūs vēl nezināt, ko nozīmē, kad jāaiziet no krīzes. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 48. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Deputāti atbalsta.

Kolēģi, lūgums atbalstīt visu likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Līdz ar to darba kārtība šodien izskatīta.

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātei Marijai Golubevai rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Marija Golubeva... ir, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Andris Kazinovskis, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ralfs Nemiro, Vladimirs Nikonovs, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Karina Sprūde, Ļubova Švecova un Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
3. Saeimas ziemas sesijas 15. (ārkārtas) sēde
2020. gada 20. martā

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 624/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2255B)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā” (Nr. 622/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2253B)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā” (Nr. 619/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2250)
- Ziņo	- dep. A. Čakša
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 620/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2251)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Debates	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 621/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2252)
- Ziņo	- dep. A. Čakša
Likumprojekts “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (Nr. 623/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2254)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Debates	- dep. I. Pimenovs
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Krauze
	- dep. I. Zariņš
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Zariņš
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. I. Indriksone
	- dep. I. Zariņš
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. U. Augulis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Jurašs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. L. Ozola
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. K. Feldmans
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Jurašs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Staķis
	- dep. K. Feldmans
Par procedūru	- dep. A. Gobzems (pret)
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Augulis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. I. Indriksone
	- dep. A. Skride
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Kols
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Vitenbergs
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. U. Augulis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 20.03.2020 19:46:48 bal001
Par - 61, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 69)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (624/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 19:48:17 bal002
Par - 16, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā (622/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 19:48:53 bal003
Par - 51, pret - 19, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā (622/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 19:50:03 bal004
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Invaliditātes likumā (619/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 19:55:21 bal005
Par - 10, pret - 48, atturas - 14. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (620/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 19:56:15 bal006
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (620/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 20:01:23 bal007
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (621/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 20:48:03 bal008
Par - 25, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 20:53:48 bal009
Par - 27, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:04:23 bal010
Par - 27, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:08:26 bal011
Par - 26, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:13:05 bal012
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:18:35 bal013
Par - 23, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:23:36 bal014
Par - 22, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:30:15 bal015
Par - 25, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:34:25 bal016
Par - 17, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:39:35 bal017
Par - 8, pret - 44, atturas - 10. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:41:14 bal018
Par - 19, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:43:50 bal019
Par - 24, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 21:44:11 bal020
Par - 22, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 22:33:31 bal021
Par - 38, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 65)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 22:45:00 bal022
Par - 37, pret - 21, atturas - 4. (Reģistr. - 72)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 22:47:26 bal023
Par - 46, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Datums: 20.03.2020 22:48:33 bal024
Par - 21, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 22:51:04 bal025
Par - 20, pret - 42, atturas - 1. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 22:56:14 bal026
Par - 23, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 22:58:25 bal027
Par - 18, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 22:59:06 bal028
Par - 19, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:02:11 bal029
Par - 20, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:02:35 bal030
Par - 21, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:03:13 bal031
Par - 21, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:05:17 bal032
Par - 8, pret - 46, atturas - 10. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:06:22 bal033
Par - 7, pret - 46, atturas - 9. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:08:03 bal034
Par - 23, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:10:42 bal035
Par - 25, pret - 45, atturas - 2. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:12:24 bal036
Par - 25, pret - 44, atturas - 3. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:13:33 bal037
Par - 26, pret - 45, atturas - 1. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:14:03 bal038
Par - 23, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:28:07 bal039
Par - 36, pret - 27, atturas - 11. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:33:52 bal040
Par - 24, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:36:40 bal041
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (623/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.03.2020 23:37:07 bal042
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija