Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas trešā (ārkārtas) sēde
2020. gada 16. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim 2020. gada 16. aprīļa trešo ārkārtas sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, deputāti Feldmans, Butāns, Znotiņš, Riekstiņš, Rancāns un citi lūdz noteikt debašu laiku par sēdē izskatāmajiem jautājumiem: runājot pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A. Gobzems: “Jā!”) Tātad deputātiem ir iebildumi, un mēs balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 2020. gada 16. aprīļa trešajā ārkārtas sēdē tiktu noteikts debašu laiks par sēdē izskatāmajiem jautājumiem: runājot pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par debašu laika saīsināšanu, nosakot divas minūtes, runājot pirmo reizi, vienu minūti – runājot otro reizi: par – 56, pret – 16, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to debašu laiks par sēdē izskatāmajiem jautājumiem ir šāds: runājot pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.
Darba kārtībā – likumprojekta nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Sākam likumprojekta izskatīšanu.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Anda Čakša.
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” un aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu: par – 82, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A. Čakša. Tātad – kāpēc vajadzīgs šāds grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”? Tā svarīgākā lieta ir tā, ka personas, kas līdztekus algotajam darbam ir reģistrētas kā pašnodarbinātie, bet saimniecisko darbību faktiski neveic... šīs personas, kas 2019. gadā nav mainījušas nodokļu maksātāja statusu 2020. gadam, šogad to vairs nevar izdarīt. Tādējādi situācijā, kad šīs personas saimniecisko darbību faktiski neveic un negūst ienākumus, tām saglabājas darba ņēmēja statuss, kas liedz iegūt bezdarbnieka statusu, saņemt bezdarbnieka pabalstu (ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu) un piedalīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kurus organizē Nodarbinātības valsts aģentūra.
Ar šī likuma grozījuma palīdzību mēs tātad palīdzam to novērst.
Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā: par – 85, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Čakša. Informēju, ka Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu ir saskaņojusi ar Juridisko biroju un ka likumprojektu ir izskatījuši Saeimas redaktori.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu šodien atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Anda Čakša.
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu grozījumam likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.
Sociālo un darba lietu komisija strādāja pie likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” sagatavošanas otrajam lasījumam.
Kopumā komisija saņēma septiņus priekšlikumus.
1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kriša Lipšāna priekšlikums. Tas papildina pārejas noteikumu 37. punkta 1. apakšpunktu ar šādu teikumu: “Pašvaldība neizmaksā vai samazina par attiecīgo daļu pabalstu krīzes situācijā par laikposmu, kad personai atbilstoši tiesību aktos noteiktajam ir piešķirts dīkstāves pabalsts.” Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Mans priekšlikums ir... skaidrs, ka šī nebūs pēdējā sēde... tomēr ļoti sarežģīto un patiesībā pret iedzīvotājiem vērsto dīkstāves pabalstu un citu atbalsta mehānismu... tādu, kāds tas šobrīd ir... Principā tas nedarbojas Latvijas cilvēku interesēs. Es aicinu nevis ierobežot iespējas iedzīvotājus atbalstīt (šādu ierobežojumu paredz šis ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums!), bet, tieši otrādi, darīt visu iespējamo, lai jebkura institūcija maksimāli palīdzētu cilvēkiem... nevis aizliegt... un nevis sarežģīt šo pabalstu saņemšanas kārtību. Padomājiet par to!
Cilvēku neapmierinātība aug augumā, tā jūtama arvien vairāk.
Cik ir izmaksāts? Ir mēnesis pagājis – ir izmaksāti tikai kādi trīs miljoni no šiem četriem miljardiem.
Mēs nepalīdzam cilvēkiem. Mums beidzot to vajadzētu sākt darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. Čakša. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai jūs uzturat... prasāt balsojumu, Gobzema kungs?
A. Gobzems. Es prasu balsojumu.
Sēdes vadītāja. Tātad balsosim. (Starpsauciens: “Mēs uzturam...!”) Tātad balsosim!
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kriša Lipšāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 72, pret – 11, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.
A. Čakša. 2. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava un Jāņa Vucāna priekšlikums. Tas paredz izteikt pārejas noteikumu 39. punktu šādā redakcijā: “Ja ģimene (persona), tai skaitā audžuģimene un aizbildnis, kurai ir tiesības uz šā likuma pārejas noteikumu 37. punkta 1. apakšpunktā minēto pabalstu krīzes situācijā, aprūpē bērnu līdz 18 gadu vecumam, pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 107,50 euro mēnesī katram bērnam līdz 7 gadu vecumam un par 129 euro mēnesī katram bērnam vecumā no 7 līdz 18 gadu vecumam. Šo pabalstu valsts pašvaldībām kompensē 100 % apmērā. Lai saņemtu mērķdotāciju, pašvaldība šā likuma pārejas noteikumu 37. punkta 3. apakšpunktā minētajā pārskatā norāda bērnu skaitu, par kuriem izmaksāts pabalsts krīzes situācijā.”
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Vispirms es vēlos teikt paldies Labklājības ministrijai, ka tā ir nākusi ar iniciatīvu, ka tām ģimenēm, kuras krīzes laikā nevar nodrošināt savas pamatvajadzības un kurām pašvaldība izmaksā īpašo pabalstu, tiktu nodrošināts papildu atbalsts bērnu nodrošināšanai.
Bet mēs uzskatām, ka 50 eiro katram bērnam neatkarīgi no bērna vecuma... ir par maz. Valsts jau pati citkārt ir noteikusi, ka ir dažādas vajadzības arī bērnam – atkarībā no vecuma.
Viens piemērs ir Uzturlīdzekļu garantiju fonds, kur tajos gadījumos, kad bērns ir palicis bez vecāku atbalsta... atbalsts, pirmkārt, ir daudz lielāks un, otrkārt, ir gradēts.
Un šādu principu mēs piedāvājam īstenot arī šajā krīzes situācijā, domājot par ģimenēm, kurām ir bērni, kuras pašas nespēj tās pamatvajadzības nodrošināt, – ka valsts piedalās, nodrošinot bērniem atbalstu lielākā apmērā un to attiecīgi gradējot: 25 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas – bērniem līdz septiņu gadu vecumam (tie ir šie 107,5 eiro) un 30 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas – vecākiem bērniem, no septiņiem līdz 18 gadiem (tie ir šie 129 eiro mēnesī).
Tas tik un tā būs maz – ģimenes ar bērniem knapi savilks galus –, bet... nu, tas vismaz ļaus to izdarīt.
Turklāt es ļoti ceru, ka ar 1. priekšlikuma atbalstīšanu mēs neesam iegriezuši paši sev kājās un neesam apdraudējuši šādas ģimenes... ka tajā situācijā, kad ģimene saņem mazu dīkstāves pabalstu, pabalsts no pašvaldības netiks saņemts un līdz ar to arī bērniem šī atbalsta nebūs.
Es ceru, ka šādas kļūdas šeit nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas...?
A. Čakša. Jā. Komisijas...
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli!
Vēl debatēs pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs, kā Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļa ziņo. Tātad debates vēl tiek turpinātas.
Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A. Klementjevs (SASKAŅA).
Paldies.
Es gribēju tikai... Es pakonsultējos ar speciālistiem, kuri strādā pašvaldībās, un komisijas vadītāju...
Saprotiet, dažādās pašvaldībās der dažādi kritēriji... uz to krīzes situāciju. Un iznāks ļoti nekorekta situācija, ka vienā pašvaldībā ģimene ar vienu līmeni... ar to pašu... ar vienu un to pašu līmeni, līdzīgu līmeni, saņems to bērnu pabalstu – 50 eiro no valsts, citā – ne...
Es saprotu, ka ir krīzes situācija un ļoti ātri vajag reaģēt, bet... Ministrijai vajadzēja daudz rūpīgāk sagatavot šo priekšlikumu, lai nebūtu pēc tam mums problēmas ar tiem... krīzes situācijā... konkrēti pašvaldībā...
Tas normatīvais akts, uz ko bāzējas šis pabalsts, – tas katrā pašvaldībā ir individuāli pieņemts. Jo bagātās pašvaldības var atļauties krīzes situācijā ģimeni atbalstīt daudz ātrāk nekā trūcīgās pašvaldības. Un iznāks tā – atkal nabaga Latgales reģions sēdēs bez... 50 eiro uz katru bērnu krīzes situācijā, bet bagātās pašvaldībās, kur krīzes situācijā varēs atvēlēt no pirmā eiro, saņems daudz ātrāk... Un tā neuzticība savas pašvaldības iedzīvotājiem... tā mēs to turpināsim.
Es saprotu, ka šodien mēs nevaram neko labot. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Bet vajadzētu, lai nākošreiz Labklājības ministrijas pirmā politiskā persona piedalītos komisijas sēdē, lai mēs varētu tās mūsu bažas un mūsu uztraukumu darīt zināmu pirmajai personai. Nevajag atsūtīt uz komisiju tikai ierēdņus, kuri izpilda tikai ministres Ramonas Petravičas politisko pozīciju! Kad labklājības ministre nepiedalās komisijas sēdē, tas nozīmē, ka mēs komisijā nevaram izrunāt šo situāciju un nevaram redzēt, kas būs tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?
A. Čakša. Jā, paldies.
Konkrētais priekšlikums komisijā nav atbalstīts, jo jau šobrīd pašvaldībām ir iespēja noteikt arī lielāku atbalsta summu. Šī ir konkrēti tā, ko valsts sedz atbalstam.
Tātad priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Bergmaņa, Dūklava un Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie deputāti! Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 14, pret – 57, atturas – 14.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Čakša. 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kriša Lipšāna priekšlikums, kas paredz, ka šo palielināto pašvaldības pabalstu bērniem līdz 18 gadu vecumam... šo pabalstu, ko pašvaldības palielina par 50 eiro katram bērnam, valsts pašvaldībām kompensē 100 procentu apmērā.
Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Čakša. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīga satura, precizēts... Tātad – par 37. punktā noteikto 50 eiro piemaksu... ka pašvaldība nodrošina pabalsta palielināšanu par 50 eiro katram bērnam.
Arī šis priekšlikums daļēji atbalstīts komisijā, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Čakša. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 40. punktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Čakša. Un 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 39. punktu šādā redakcijā: “Ja ģimene (persona), tai skaitā audžuģimene un aizbildnis, kam ir tiesības uz šo pārejas noteikumu 37. punkta 1. apakšpunktā minēto pabalstu krīzes situācijā, aprūpē bērnu līdz 18 gadu vecumam, pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 euro mēnesī katram bērnam un valsts to pašvaldībai kompensē 100 procentu apmērā. Ja pašvaldība līdz 2020. gada 17. aprīlim ģimenei (personai), tai skaitā audžuģimenei un aizbildnim, ir piešķīrusi šo pārejas noteikumu [..] minēto pabalstu krīzes situācijā par 2020. gada martu, pašvaldība nodrošina pabalsta palielināšanu par 50 euro katram bērnam. Pašvaldība nepalielina izmaksājamo pabalstu krīzes situācijā vai samazina to par attiecīgo daļu par laikposmu, kad personai, kura saņem dīkstāves pabalstu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir piešķirta piemaksa par apgādībā esošu bērnu. Lai saņemtu mērķdotāciju, pašvaldība šo pārejas noteikumu 37. punkta 3. apakšpunktā minētajā pārskatā norāda to bērnu skaitu, par kuriem izmaksāts pabalsts krīzes situācijā.”
Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Čakša. Un 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2020. gada 18. aprīlī.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Čakša. Lūgums atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Anda Čakša.
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.
Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir no Juridiskā biroja, un tas noteic, ka līdz 2020. gada 31. decembrim persona nezaudē bezdarbnieka statusu atbilstoši šā likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktam, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss divreiz 12 mēnešu periodā iegūts uz laiku, kas kopumā nepārsniedz 120 dienas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Čakša. Līdz ar to lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā: par – 83, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Tagad – par nākamo likumprojektu.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””. Atbildīgā komisija darbu vēl nav pabeigusi, līdz ar to likumprojektu izskatīt nevaram. Mēs to izskatīsim tad, kad komisija darbu būs pabeigusi.
Līdz ar to Saeimas 2020. gada 16. aprīļa trešo ārkārtas sēdi slēdzu.
Paldies visiem par darbu – gan Saeimas darbiniekiem, gan deputātiem.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 3. (ārkārtas) sēde
2020. gada 16. aprīlī
| 16a3.04.2020 | 19.00 |
Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi
Frakcijas KPV LV balsojumi
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, pie frakcijām nepiederošo deputātu A. Blumberga un A. Gobzema balsojumi
Frakcijas AP! balsojumi
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi
ZZS frakcijas balsojumi
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi
Pie frakcijām nepiederošo deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko un D. Šmita balsojumi