Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas ceturtā (ārkārtas) sēde
2020. gada 23. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs. Sāksim 2020. gada 23. aprīļa ārkārtas sēdi.
Godātie kolēģi! 18. aprīlī mēs saņēmām ziņu, ka no mums ir šķīries Latvijas patriots, sabiedriskais darbinieks, 9. un 10. Saeimas deputāts Visvaldis Lācis. Godināsim viņa piemiņu! (Klusuma brīdis.)
Paldies.
Godātie deputāti! Deputāti Feldmans, Budriķis, Muižniece, Riekstiņš, Cielēns un citi lūdz saīsināt debašu laiku, debatējot par Saeimas 2020. gada 23. aprīļa sēdē izskatāmajiem jautājumiem: noteikt, ka, runājot pirmo reizi, laiks ir trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte, bet, izskatot likumprojektus otrajā un trešajā lasījumā, debašu laiks ir divas minūtes, runājot pirmo reizi, viena minūte – otro reizi.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Ir iebildumi! Iebilstam!”) Es redzu, ka ir pieteikušies... Vai deputāti ir pieteikušies runāt?
Tātad runāt “pret” pieteikusies deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies.
Kolēģi! Es tiešām veiksmīgi paspēju sekundes laikā atsūtīt e-pastu uz debates@saeima.lv. Man tiešām paveicās.
Kolēģi! Kolēģi no koalīcijas! Es tiešām aicinu jūs pārskatīt šos savus pieņemtos lēmumus attiecībā uz debašu laika samazināšanu, jo mēs visi šobrīd esam vienā... vienā kopīgā Covid-19 krīzē un mūsu, opozīcijas, priekšlikumiem ir obligāti jāizskan no šīs tribīnes; lai gan tās, protams, vairs nav debates, bet vienkārši sasaukšanās starp Saeimas sēžu zālēm, bet... vienalga, tas ir stenogrammā, un tas, ko mēs sakām šobrīd šajos priekšlikumos, ir noteikti vērā ņemams no valdības puses, ja ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Kolēģi! Ļoti daudzi cilvēki sūdzas par to, ka valdības darbs nav pietiekami labs šajās dienās, un sūdzas par to, ka ir ļoti daudz kļūdu un ļoti daudz neizdarības. Mēs uz to gribam norādīt nevis tādēļ, lai jūs kritizētu, bet tādēļ, lai mēs visi kopīgi varētu atrast risinājumu, lai pēc iespējas mazāk cilvēku vispār ciestu no šīs krīzes.
Kolēģi! Tas, ko jūs šobrīd darāt, ir vēl šausmīgāk nekā jūsu... jūsu nepatiesi un netaisnīgi kritizētajā Ungārijā, godātie “Attīstībai/Par!” kolēģi! Tas, ko jūs šobrīd darāt, ir vēl šausmīgāk, – jūs samazināt debašu laiku opozīcijas kolēģiem, jo paši jau jūs nemaz neizsakāties... vispār neko... par šiem priekšlikumiem. Jums jau nav, ko teikt, jo jūs jau vispār pat nedomājat par cilvēkiem!
Kolēģi! Es aicinu jūs izbeigt šo teātri ar debašu laika samazināšanu, jo citādi jums būs tiešām ļoti lielas problēmas pēc tam tālāk būvēt normālas attiecības ar opozīciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai debašu laiks par 2020. gada 23. aprīļa ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem, runājot pirmo reizi, būtu trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte, bet, izskatot likumprojektus otrajā un trešajā lasījumā, divas minūtes – pirmo reizi, viena minūte – otro reizi! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par debašu laika saīsināšanu, nosakot, ka debašu laiks ir trīs minūtes, runājot pirmo reizi, viena minūte – otro reizi, bet, izskatot likumprojektus otrajā un trešajā lasījumā, divas minūtes – pirmo reizi, viena minūte – otro reizi: par – 58, pret – 32, atturas – 1.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to Saeimas šā gada 23. aprīļa ārkārtas sēdē noteikts šāds debašu laiks: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte, bet, izskatot likumprojektus otrajā un trešajā lasījumā, runājot pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienījamie sēdes klausītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši pirms otrā lasījuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””.
Kopumā saņemti vairāk nekā 40 priekšlikumi.
1. – deputātu Dombravas, Pleša, Juraša, Pucena un Latkovska priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, 2.1 pantu, šādā redakcijā: “Atbildīgā ministrija par droša un attālināta darba nodrošināšanu valsts pārvaldē ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.”
Komisijā priekšlikums atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Valaiņa, Liepiņas, Stepaņenko un Bergmaņa priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā: “Pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas ir dabas resursu nodokļu maksātājs un kuru skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību, ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Dabas resursu nodokļa maksātājs iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu.” Ir regulētas šīs konkrētās iniciatīvas normas...
Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šī priekšlikuma būtība ir palīdzēt pašvaldību kapitālsabiedrībām, dabas resursu nodokļa maksātājiem, principā – atkritumu apsaimniekotājiem. Jo šībrīža iespēja atlikt nodokļu maksājumus neattiecas uz dabas resursu nodokļa maksātājiem, bet to būtu lietderīgi paredzēt krīzes situācijā, tādēļ ka komunālo pakalpojumu sniedzējiem šobrīd ir grūtības salāgot savu naudas plūsmu, jo daudzi klienti, kas ir bijuši regulāri pakalpojuma izmantotāji, šobrīd dīkstāves dēļ nestrādā. Piemēram, arī izglītības iestādes, kas ir regulāras klientes šādiem uzņēmumiem, šobrīd ir pārtraukušas darbību, līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums nav aktuāls.
Situācijā, kad arī valdības locekļi ir aicinājuši komunālo pakalpojumu sniedzējus būt pretimnākošiem pret klientiem, neaprēķināt tiem soda, nokavējuma naudas, uzņēmumi to labprāt arī darītu, ja vien varētu atļauties. Un, lai varētu atļauties, pretimnākšana dabas resursu nodokļa atlikšanā, nepiemērojot soda sankcijas un to darot līdz trīs gadiem, līdzīgi kā citu nodokļu gadījumā, ļoti palīdzētu, īpaši tādēļ, ka šāda veida uzņēmumi – pašvaldību kapitālsabiedrības, kas apsaimnieko atkritumus, – nekvalificējas cita veida valsts atbalstam.
Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Nu, ja šodien neatbalstīsiet, tad... jebkurā gadījumā šis ir jautājums, kurš, manuprāt, valdībai ir jāatrisina. Bet, es domāju, arī šī redakcija ir sagatavota korekti, atbilstoši tām redakcijām, kas likumā jau ir iestrādātas attiecībā uz citu nodokļu atlikšanas iespējām.
Tā ka lūdzam izdarīt vienu praktiski labu lietu un atbalstīt pašvaldību kapitālsabiedrības, rezultātā – arī iedzīvotājus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Valaiņa, Liepiņas, Stepaņenko un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 32, pret – 58, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 3. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Tas paredz: “Lūdzu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:
“(1) Atļaujas, kas saņemtas uz šā likuma 7. panta 1. punkta pamata, zaudē spēku nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas beigām.
(2) Pēc ārkārtējās situācijas beigām nodokļu maksātājs (izņemot ārstniecības un veterinārmedicīnas iestādes un aptiekas) dienā, kad atļaujas, kas saņemtas uz likuma 7. panta 1. punkta pamata, zaudē spēku, veic nedenaturētā spirta atlikumu inventarizāciju un deklarē konstatētos atlikumus Valsts ieņēmumu dienestam, papildus norādot plānotās darbības ar nedenaturēto spirtu.””
Turpmāk pantā detalizēti raksturotas darbības, kas nodokļu maksātājiem jāveic.
Šis priekšlikums komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 4. – deputātu grupas priekšlikums, kas paredz grozīt 13. pantu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Komisija arī vērsa valdības uzmanību uz šo problēmu, ko vajag risināt. Un izskanēja, ka risinājums tiek meklēts finanšu ministra vadītajā darba grupā. Un daļējs risinājums ir 5. – komisijas priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt likuma 13. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
“(2) Pašvaldības dome ar lēmumu šā panta pirmajā daļā paredzēto atbalstu, ievērojot Ministru kabineta noteikumos noteiktos piešķiršanas nosacījumus un kārtību, var attiecināt arī uz citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā attiecīgās pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu.
(3) Izmaksas, kas rodas, piešķirot šajā pantā paredzēto atbalstu, iznomātājam netiek tieši kompensētas no valsts budžeta.”;
uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.
Komisijā šis priekšlikums atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 6. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles‑Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“Izteikt 14. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, ne vairāk kā 1000 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts) un ne mazāk kā 300 euro par kalendāra mēnesi.””
Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Šis priekšlikums pirmo reizi parādījās jau aprīļa sākumā; tad tas bija iesniegts pirmo reizi un bija noraidīts.
Tagad šis priekšlikums ir iesniegts otro reizi. Es domāju, ka šodien jums visiem ir skaidrs, ka šis priekšlikums pēc savas būtības ir pareizs. Jo tas, ka... skaidrs, ka, no vienas puses, Finanšu ministrija ir rezervējusi, aizņemoties naudu... Tā ka šobrīd Valsts kases kontā, ja es nemaldos, ir vairāk nekā... apmēram 2,6 miljardi eiro. Bet pagājis ir mēnesis, un dīkstāves pabalstos ir izmaksāti vien kādi pieci miljoni eiro. Tātad ir absolūti skaidrs, ka ir milzīga plaisa starp labiem nodomiem un izpildījumu, proti, starp to, kas ir rezervēts, un to, kas ir izmaksāts.
Un jūs paši... tas... Es to vērtēju, protams, ļoti pozitīvi... Ir to arī sapratuši un spēruši soļus, lai ieviestu, dotu cilvēkiem pabalstus. Es saprotu, ka tikko pieņemts lēmums... 130 eiro – minimālais pabalsts vienam cilvēkam. Jau pirms nedēļas tika pieņemti lēmumi par... 50 eiro par katru bērnu.
Tad, kolēģi, ir jautājums, uz kuru neviens no koalīcijas vai valdības pagaidām nav atbildējis, – uz kādiem aprēķiniem šie skaitļi ir pamatoti? Vai ir kaut kāds minimālais patēriņa grozs, no kura jūs varat...? Varat ar pārliecību pateikt, ka... Piemēram, ja runājam par vientuļo mammu ar diviem bērniem... Vai viņai 130... plus 100... 230 eiro mēnesī... Vai tas ir pietiekami, lai samaksātu gan komunālo pakalpojumu rēķinus, gan nopirktu pārtiku... gan citām lietām? Tātad – uz ko balstās šie cipari, šie pabalstu apmēri? Vai tie ir kaut kā paņemti no gaisa? Jo tā tas tiešām arī izskatās, ka skaitļi...
Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks beidzies.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas paredz noteikt minimālo dīkstāves pabalstu 300 eiro apmērā. Tas vismaz ļautu šo krīzes laiku izdzīvot tiem iedzīvotājiem, kas ir palikuši bez darba, – pat tad, ja par viņiem iepriekš nav maksāti pārāk lieli nodokļi.
Es nevaru teikt, ka tas ir pietiekami, bet tas vismaz ļautu kaut kā savilkt galus.
Pozitīvā ziņa – ka vakardien... es lasīju, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu Labklājības ministrijas priekšlikumu atbalstīt, nosakot minimālo pabalstu 130 eiro apmērā. Es par to ļoti priecājos, jo vēl pirms dažām dienām labklājības ministre, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs diskutējām par šo priekšlikumu... Uz argumentu, ka ir jānodrošina ienākumi uzņēmējiem un darbiniekiem un ka šis nav īstais brīdis sodīt viņus par nodokļu mazmaksāšanu vai nemaksāšanu, un ka sociālās spriedzes mazināšanai šie ienākumi ir jānodrošina, labklājības ministre vēsā mierā teica: “Nē, tas nav vajadzīgs, jo ir taču pašvaldības, kas var atbalstīt viņus ar sociālajiem pabalstiem.” Manuprāt, diezgan absurda pieeja, īpaši no Labklājības ministrijas puses! Es vēl saprastu, ja Finanšu ministrija šādu pieeju virzītu.
Kolēģi! Tas, ko es vēlos vēlreiz atgādināt, – ka trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu.
40 procentiem Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi ir tādi, kas neļauj uzturēt mājsaimniecību ilgāk par trim mēnešiem.
Mums rit jau otrais ārkārtas situācijas mēnesis – jau otrais mēnesis ar šiem milzīgajiem ierobežojumiem! –, un tiešām ļoti daudzi uzņēmēji un darbinieki ir palikuši dīkstāvē, ir bez pietiekamiem resursiem.
Ja mēs negribam sociālo spriedzi, ja mēs tiešām saprotam, kas ir solidaritāte, īpaši grūtā brīdī, tad šis priekšlikums ir jāatbalsta. Un arī ekonomika no tā iegūs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts Aldis Gobzems apvieno abus runas laikus? Iebildumu nav.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi! Jautājums joprojām ir iepriekšējais – kāda ir šīs valdības stratēģija valsts izvešanai no ārkārtas stāvokļa?
Es nerunāju un neprasu par konkrēta laika noteikšanu vai konkrētiem pasākumiem. Tas, ko es vēlos saprast, – kādi ir kritēriji, kuriem izpildoties tiks izbeigti ierobežojumi? Kad šie ierobežojumi tiks izbeigti, un kā konkrēti tiks palīdzēts katram Latvijas iedzīvotājam?
Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir šīs valdības uzdevums – iepazīstināt sabiedrību ar šādiem kritērijiem, nevis dot neskaidrus mājienus par līgošanu kopā. Tie nav kritēriji, kuri ļauj plānot uzņēmējdarbību! Tie nav kritēriji, kuri ļauj mobilizēt sabiedrību kāda konkrēta mērķa sasniegšanai!
Nepamet sajūta, ka valdība un ierēdniecība ir komfortabli ieritinājusies dīvānā – brīdī, kad sabiedrība saņem vienu pēc otra smagus ekonomiskos triecienus.
Kas tiek darīts, lai sinhronizētu mūsu ekonomiskās veiktspējas atjaunošanu reģionālā līmenī – Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā, Vācijā? Kas tieši tiek darīts?
Tuvojas vasara. Kādas prognozes ir tūrisma sektoram?
Spriežot pēc statistikas rādītājiem, mēs atrodamies turpat, kur bijām aprīļa sākumā ar Covid-19 jauno gadījumu skaita pieaugumu.
Vai tas nozīmē, ka Veselības ministrijai nav cita plāna kā tikai šis – neesošais...? Un tādā gadījumā – vai šis, neesošais, ir visefektīvākais? Ja šis ir plāns, tad baidos, ka ar četriem miljardiem būs par maz. Drīz daudziem jo daudziem, kuri nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, nebūs, ko ēst.
Kāds ir valdības plāns, lai pabarotu tos tūkstošus, kuri nesaņem dīkstāves pabalstus un kuriem nav, ar ko pabarot savas ģimenes?
Nu, kaut vai tāds no jums labāk zināmajiem piemēriem... Televīzijas prominence Valters Krauze vai no “Dziļi violets” Nauris Brikmanis – viņi var iekliegties soctīklos un dzeltenajā presē. Bet ir daudzi, kuri nevar. Kāds ir jūsu plāns, lai atbalstītu tos cilvēkus, kuri nevar iekliegties presē? Kā jūs radīsiet ienākumus viņiem?
Es uzsveru, ka šis nav atvaļinājums nedz jums, nedz šīs valsts birokrātijai. Un ka šis nav laiks, lai spēlētu pozīcijas un opozīcijas spēles, noraidot konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus.
Un vēl. Runājot par ierēdņu darbu, – konkrēts piemērs, kas liecina par to, cik efektīvs tas ir pašreiz. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs kopš marta izstrādā noteikumus, lai ļautu pulcēties ārtelpu sportam. Ir jau aprīļa beigas, tūlīt būs maijs. Ir zināms, ka lielākās sporta nevalstiskās organizācijas pašas jau proaktīvi ir izstrādājušas šādus noteikumus. Un viss, kas būtu jādara konkrētam ierēdnim, – būtu tikai jākoordinē šīs darbības. Ir pagājis mēnesis, un – nekas!
Un tāpat ir arī ar šiem lēmumiem šeit, Saeimā. Ir pagājis mēnesis...
Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies.
Vai kolēģiem ir iebildumi, ja deputāte Regīna Ločmele-Luņova, debatējot par 6. priekšlikumu, apvieno abus runas laikus? Iebildumu nav.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Šorīt medijos izplatīta informācija par to, ka Ministru kabinets grasās šodien pieņemt kārtējo rīkojumu sakarā ar epidēmiju, un viens no valdības plāniem ir noteikt minimālā dīkstāves pabalsta apmēru – 130 eiro.
Kā atgādināja Vjačeslavs Dombrovskis, opozīcija jau vairākas nedēļas atpakaļ ierosināja noteikt dīkstāves pabalsta minimālo apmēru – 300 eiro. Toreiz likās, ka tas ir bezcerīgs pasākums, bet, lūk, – noticis... 130 eiro – minimālais pabalsts... vēl ar nosacījumu, ka tie cilvēki, kuriem tika izmaksāts jau dīkstāves pabalsts... mēs zinām, ka tā minimālais apmērs uz šodienu ir 4,60 eiro... ka visiem šiem cilvēkiem tiks automātiski pieskaitīts klāt, lai tas pabalsts būtu 130 eiro... Vēl automātiski tiks pieskaitīti arī 50 eiro par katru apgādībā esošu bērnu.
Tā ka, es domāju, jums tagad ir iespēja atvieglot valdībai darbu, nosakot ar likumu minimālā dīkstāves pabalsta apmēru – 300 eiro. Jo arī 130 eiro neko neuzlabos tiem cilvēkiem, kuriem reāli nav ienākumu epidēmijas laikā. Un cerat uz to, ka sabiedrība pieņems arī šo 130 eiro apmēra... minimālo dīkstāves pabalstu... Jūs varētu uz to necerēt! Ar 130 eiro Latvijā pašlaik nevar izdzīvot neviens cilvēks, neviena ģimene.
Tā ka aicinām tiešām ieklausīties opozīcijas priekšlikumā, jo tā ir tautas balss. Tā ir reāls situācijas atzinums.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, tādējādi atbalstot visu Latvijas tautu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es lūdzu apvienot abus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu runas laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
L. Liepiņa. Kolēģi! Es aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu... un izlasīt, un iepazīties ne tikai ar koalīcijas, bet arī ar citiem, opozīcijas, priekšlikumiem. Aicinu atkausēt jūsu aukstās ledus sirdis, paskatīties to un palasīt tās vēstules, ko cilvēki raksta, ieklausīties, kā cilvēki dzīvo un ar kādām problēmām cilvēki šodien saskaras. Un tas ir tikai sākums.
Kā jūs domājat, kā šodien dzīvo tie 13 tūkstoši cilvēku, kuriem līdz 20. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests bija atteicis tos dīkstāves pabalstus, kas ir, kā mēs zinām, vidēji kādi 250 eiro? Mums nav tādu datu, kā cilvēki dzīvo un kā viņi iztiek šajā pašizolācijā. Mums nav datu arī par to, cik vispār... iepazīstoties ar šiem kritērijiem, dīkstāves pabalsta kritērijiem... cik cilvēku nav pieteikušies uz šiem pabalstiem. Un mums nav arī informācijas, kā tie cilvēki dzīvo.
Manuprāt, šis būtu īstais brīdis atgādināt Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam tos zelta vārdus, ko viņš savulaik teica, – ka aiz katra ierēdņa lēmuma ir konkrētu cilvēku dzīves. Un arī tu, Ati Zakatistov... arī šodien... gan es, gan tu – mēs esam šīs valsts ierēdņi, un arī no mums katra ir atkarīgi tie lēmumi, kādus mēs pieņemam, līdz ar to – arī tās cilvēku dzīves, kas ir aiz šiem lēmumiem. Tā vienīgā atšķirība starp mani un tevi, Ati, ir tā, ka es esmu opozīcijā, bet tu esi koalīcijā. Līdz ar to tev ir daudz vairāk to sviru, lai iekustinātu kaut kādā veidā Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Ievu Jaunzemi, finanšu ministru Jāni Reiru un visu valdību kopumā. Jo mums uz tām sabiedrības bažām par to, kā cilvēki izdzīvos un kas viņus gaida rīt, ir jāreaģē šodien, nevis kaut kad... tad, kad, iespējams, būs jau par vēlu.
Es ļoti lūdzu jūs vēlreiz – atkausējiet savas ledus sirdis, ieklausieties, mēģiniet saprast, paklusējiet gadījumos, kad jūs neko nesaprotat, un esiet vienkārši cilvēki!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 6. priekšlikumu: par – 33, pret – 55, atturas – 1.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko, kura vēlas runāt par procedūru.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos norādīt, ka es lūdzu balsojumu par 4. priekšlikumu, bet brīnumainā kārtā mani neviens nesadzirdēja.
Tāpat es biju pieteikusies arī debatēs par 5. priekšlikumu, bet arī tad, kā par brīnumu, mani neviens nesadzirdēja.
Es vēlos norādīt arī uz to, ka ziņotājs par šo likumprojektu neievēro noteikumus un nenosauc visu likumprojekta priekšlikumu iesniedzēju vārdus, kā viņam to vajadzētu darīt. Nav tādas “deputātu grupas”. Ir frakcijas... frakcijas nosaukums, un ir atsevišķi deputāti, kuri ir iesnieguši priekšlikumus.
Es aicinu – un es aicinu arī Mūrnieces kundzi mani atbalstīt šajā aicinājumā! –, lai ziņotājs turpmāk nosauktu konkrēto deputātu vārdus, kuri ir iesnieguši priekšlikumu. Tā mums būtu vieglāk sekot līdzi procesam, un tā arī stenogrammā parādītos to deputātu vārdi, kuri ir iesnieguši šos priekšlikumus.
Es aicinu pieturēties pie Saeimas kārtības ruļļa, lai cik jūs šobrīd to necienītu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks beidzies.
Paldies deputātei Jūlijai Stepaņenko, kura runāja par procedūru.
Turpināsim.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šteinam.
M. Šteins. 7. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt likuma 14. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Dīkstāves periodā dīkstāves pabalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā izmaksā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kā arī komercsabiedrību un mikrouzņēmumu valdes loceklim.””
Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Šī priekšlikuma būtība ir ne tikai paredzēt minimālo dīkstāves pabalstu, kas būtu izmaksājams darbiniekiem neatkarīgi no iepriekš nomaksāto nodokļu apjoma, bet to nodrošināt arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem. Un viens no būtiskiem argumentiem, protams, ir tas, ka tiem iedzīvotājiem – ļoti liels skaits iedzīvotāju ir nodarbināti mikrouzņēmumu nodokļa režīmā! – ir vajadzīgi iztikas līdzekļi šajā grūtajā periodā.
Bet otrs... Es kopumā uzskatu, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu ministrijai ir jāizstrādā sistēma, lai minimālais pabalsts (šinī gadījumā mūsu piedāvājums ir, ka tas būtu 300 eiro) tiek piešķirts darbiniekam, kurš atrodas dīkstāvē, bez nekādām kontrolēm. Jo... godīgi sakot, mani pārsteidz tā ironija, ar kādu Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja šobrīd stāsta par vienu piemēru: 4,6 eiro – mazākais pabalsts. Izmaksāja darbiniekam 4,6 eiro... Tā, pirmkārt, protams, ir, nu, kā lai saka... var pat teikt, mazliet ņirgāšanās par cilvēku, ja kāds iedomājas, ka ar šiem līdzekļiem var izdzīvot. Bet otra lieta – jūs paši valsts pārvaldē esat strādājuši un saprotat, cik Valsts ieņēmumu dienestam izmaksāja administrēšana, lai aprēķinātu, lai kontrolētu un vēl piešķirtu šos 4,6 eiro.
Minimālajam pabalstam ir jābūt tādam, lai var savilkt galus. Tas ir jāizmaksā automātiski. (Ja uzņēmējs pieprasa lielāku summu nekā minimālais pabalsts, tad var taisīt kontroles un arī tērēt valsts budžeta līdzekļus dažāda veida pārbaudēm un administrēšanai.) No tā visi būs ieguvēji. Mēs nepazemosim tos iedzīvotājus, mēs netērēsim velti savus resursus, mēs palīdzēsim kaut nedaudz uzturēt vēl ekonomiku dzīvu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Es zinu, ka parasti jums nav, ko man atbildēt, bet jūs ļoti labi dzirdat to, ko es saku, un to, ko saka mani kolēģi. Un es ļoti labi zinu, ka jūs te nodarbojaties ar šo spēli; ka jūs dzirdat mūsu priekšlikumus. Jūs tagad... pēc tam to visu iestrādājat savos priekšlikumos.
Kaut kādā normālā situācijā valstij no tā nav nekāda kaitējuma, kolēģi. Bet šī nav normāla situācija. Šī ir ārkārtas situācija, kolēģi!
Šie priekšlikumi... pirmo reizi jums bija iespēja par tiem balsot vēl 2. aprīlī, kolēģi. Un tagad mums ir... Šodien jūs tikko pieņēmāt konceptuālu lēmumu par tiem 130 eiro mēnesī – par minimālo pabalstu. Labi, solis pareizajā virzienā. Bet tad... Saeimā jūs to pieņemsiet tikai pēc nedēļas, tas būs tikai 30. aprīlī. 30. aprīlī! Tad jau būs gandrīz divi mēneši... Cilvēki atrodas reāli dīkstāvē, viņiem nav līdzekļu, lai nodrošinātu, apgādātu savas ģimenes.
Tāpēc šodien, kolēģi, šai spēlei... šī spēle ir absolūti nepamatota!
Jūs nevarat teikt, ka jums tam nav nekādu līdzekļu. Mēs visi zinām, ka valsts kasē ir 2,6 miljardi eiro. Līdzekļi ir! Visi tās fiskālās disciplīnas apsvērumi uz šodienu vairs neattiecas.
Mēs runājam vienīgi par jūsu spītīgumu, kolēģi, un par jūsu nevēlēšanos un nespēju atzīt savas kļūdas. Kļūdīties ir normāli, kolēģi; tikai tie, kas neko nedara, nepieļauj kļūdas. Bet varbūt ir laiks tomēr nolikt malā visu to – kaut kādu izlikšanos, runāšanu par to, ka, lūk, tie ir mūsu priekšlikumi, bet tie ir opozīcijas priekšlikumi, – un tomēr izdarīt pareizu lietu? Es domāju, ka jūs ļoti labi zināt, ka tā ir pareiza lieta – tas, ko mēs šoreiz piedāvājam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Izmantošu to izdevību, ka labklājības ministre ir arī Saeimas deputāte un, visticamāk, uzmanīgi seko līdzi šīm debatēm... un par šiem pabalstiem – kam piešķirt un cik. Man ir jautājums – kāpēc 130 eiro? Kāpēc ne 230 vai 280? Un tas jautājums ir par to – kad Labklājības ministrija beidzamo reizi ir aprēķinājusi šo iztikas minimuma grozu? Es zinu, ka tas nav aprēķināts. Un kādā procesā tas ir, un kad būs aprēķināts? Un uz ko šie aprēķini vispār ir balstīti?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Koalīcija, es nevaru saprast, vai tā ir jūsu augstprātība, vai tie ir jūsu mazvērtības kompleksi...
Nepalīdzēt gandrīz 100 tūkstošiem cilvēku, kuri ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, – tas ir vājprātīgi! Patiesībā jūsu atbildība tagad, balsojot “pret”, būs... tad, kad jūs balsosiet “pret”, būs arī tad, ja cilvēki izdarīs pašnāvības; tas būs uz jūsu sirdsapziņas. Uz jūsu sirdsapziņas būs tas, ja kāds bērns nebūs paēdis. Uz jūsu! Tikai tāpēc, ka jūs izrādāt varu vai savus mazvērtības kompleksus.
Šis nav laiks ne kompleksiem, ne varas izrādīšanai. Šis ir laiks, lai palīdzētu cilvēkiem. Un varbūt jums ir jāsāk to darīt tagad – mēnesi pēc ārkārtas situācijas sākuma! –, nevis atkal jāspēlē savas birokrātiskās spēles. Balsojiet “par”, nevis spēlējiet spēles! Jūs nevis uzņematies... pareizāk sakot, jūs neuzņematies atbildību par to cilvēku likteņiem, kuri tūlīt paliks bez ienākumiem vai ir jau palikuši bez ienākumiem. Jums vispār kauns ir? Ko jūs darāt? Jūs vēl pirms diviem gadiem te daži paši bijāt bez ienākumiem. Un kas jūs tagad esat? Kungi, kas nevar palīdzēt savai tautai elementārā lietā – mazos, niecīgos pabalstos ārkārtas situācijā, kad cilvēki zaudējuši darbu? Nu, atmostieties taču, koalīcija! Vienreiz dzīvē atmostieties!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien! Solījumus atrisināt jautājumu par dīkstāves pabalstu izmaksas iespējām uzņēmumu valdes locekļiem mēs dzirdam jau divas nedēļas. Divas nedēļas ne krīzes vadības grupa, ne Ministru kabinets to nevar atrisināt. Pat jaunieceltais ekonomikas ministrs vakardien teica, ka steidzami jāpaplašina dīkstāves pabalstu saņēmēju loks. Izrādās, ka jūs esat kurli un nedzirdat to, ka tas ir jāizdara... Pie kam loģikas nav absolūti nekādas!
Es zinu, ka šodien valdība rosinās tomēr izmaksāt... valdes locekļiem tikai tādā gadījumā, ja tas ir mikrouzņēmums un valdes loceklis vienlaicīgi ir darba ņēmējs. Pasakiet man, lūdzu, – vai vienkāršais SIA valdes loceklis arī nav darba ņēmējs, ja viņš nav īpašnieks? Loģikas šajos lēmumos vispār nav nekādas.
Atgādināšu, ka joprojām visi aizmirsuši par patentmaksātājiem. Par to vispār vairs netiek celta tēma. Nevienā no pabalstiem šie cilvēki nefigurē. Viņi neeksistē mūsu valstī? Vispār kāds var pateikt, cik tādu cilvēku ir Latvijā? Patentmaksātājiem, kuriem tā viņu darbība, par ko viņi maksā patentmaksu valstij, ir vienīgais ienākuma avots.
Es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir tas, ko mutiski un saskarsmē ar sabiedrību atbalsta visa pozīcija, visi JK, KPV LV un tā tālāk, kuri sociālajos tīklos grib izlikties par tautas un uzņēmēju aizstāvjiem. Nu, parādiet tagad to! Nu, nobalsojiet, lūdzu, par šo priekšlikumu beidzot! Atvieglojiet darbu valdībai, kura lems tūlīt par to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Mikrouzņēmumu nodoklis ir absolūti legāls nodoklis. Šis regulējums tika pieņemts iepriekšējās krīzes laikā. Jā, iespējams, tas bija jāatceļ, kad mēs izgājām no iepriekšējās krīzes, bet tomēr tā laika valdība to neizdarīja. Šodienas krīzē mēs gribam cilvēkus sodīt par to, ka viņi ir izmantojuši absolūti legālu nodokļu veidu, kāds mikrouzņēmumu nodoklis ir vēl šobaltdien.
Domājiet, lūdzu, ko jūs darāt... Ja jūs, protams, neesat atraduši jau domāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Labdien, kolēģi! Par šo mikrouzņēmumu nodokli, manuprāt, visi skaidri zina, ka to ieviesa krīzes laikā. Bet es aicinātu padomāt, kas ir šī nodokļa lietotāji... kuri šobrīd visvairāk to izmanto. Mēs redzam, kā ir attīstījusies mājražošana, kā ir attīstījušies dažādi pakalpojumi. Ko tiešām... Uzņēmēji dara savu darbu, neiet uz pašvaldībām vai pie valsts, neprasa pabalstus, tiešām cīnās, izmanto šo nodokļa režīmu. Ir ļoti daudz veiksmes stāstu, mēs varam priecāties par katru uzņēmēju, kurš kaut vienā brīdī ir tomēr spējis izlauzties no šī mikrouzņēmēja režīma un nonākt normālajā režīmā. Bet ir ļoti daudz cilvēku, kas tieši tādā veidā arī pelna sev maizi. Diemžēl viņu situācija šobrīd ir tāda, kāda tā ir. Bet... Un arī viņus ir jau skārusi šī krīze.
Jautājums ir koalīcijas deputātiem: ja situācija ir tāda, ka izmaksāti nepilni pieci miljoni šī dīkstāves pabalsta apjoma pretstatā plānotajiem 65 miljoniem, kāda jēga šobrīd stāvēt pozā un teikt, ka nevienam nepienākas? Vienkārši šīs kategorijas, kam jūs esat plānojuši, acīmredzami nespēj šo apjomu izņemt, un tās pilnīgi noteikti, pat nemainot neko plānotajā apjomā, var paplašināt tiešām ar tām kategorijām, kurām tas šobrīd ir visvairāk nepieciešams, un mikrouzņēmēji ir tā kategorija, kuri jau tā, lai cīnītos, konkurētu savā uzņēmējdarbībā, izvēlas atvieglotāku režīmu.
Šajā brīdī, kad viņus skar krīze, tie bieži vien ir tādi uzņēmēji, kuriem palīdzība ir vajadzīga, un šajā gadījumā es neredzu nevienu iemeslu, lai viņiem nepalīdzētu vairāk, ņemot vērā to, ka ir izmaksāti tikai pieci no 65 miljoniem.
Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, godātie kolēģi! Jau ar pirmajiem soļiem attiecībā uz ekonomikas sildīšanu, pabalstiem un savādāk mēs esam iebraukuši smagās auzās. No valdības puses ir sajaukts absolūti viss.
Ir sajaukts jēdziens “dīkstāves pabalsts”, kas būtu, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības turpināšanos un darbinieku palikšanu darbā, nevis aiziešanu mājās. Ir sajaukts sociālais pabalsts, kas obligāti ir jāsniedz brīdī, kad cilvēkiem jānodrošina elementāra iztika un mājoklis. Ir kaut kur pa vidu... Vēl maisās bezdarbnieku pabalsts. Tagad mēs vērtējam... patiesībā dīkstāves pabalsts ir ieviests kā sociāls pabalsts, kuru nez kāpēc vērtē caur darba devēju. Nonsenss!
Saliekot kopā to, ko ir teikusi... Vairāki ministri ir teikuši, tai skaitā Pūces kungs, ka tagad samazināt algas valsts pārvaldē ir absolūti nepieļaujami, jo tas, saprotiet, nesildīšot pietiekami ekonomiku, mazināšoties pirktspēja un apgrozījums... Tas uz valsts pārvaldi attiecas, bet uz privātbiznesu vai mikrouzņēmumu, vai uz jebkādu citu tas, protams, neattiecas. Tur darbojas pilnīgi citi ekonomikas principi!
Saprotiet... Tas absurdu kopums ir nolasāms vienā citātā, ko pateica jūsu ieceltais premjers: “Pieprasījums pēc dīkstāves pabalsta ir mazāks, nekā plānots, jo vairāki uzņēmumi atraduši veidu, kā turpināt savu darbu. Mūsu sabiedrība un uzņēmumi ir ārkārtīgi dzīvotspējīgi.”
Redziet, ar katru dienu un katru šādu, piedodiet, idiotisku lēmumu, jūs veidojat šo plaisu starp jums un tiem cilvēkiem, kas šobrīd reāli atrodas krīzes situācijā.
Aicinu visus noskatīties, kā tas strādā, kā šie premjera vārdi atbilst īstenībai brīdī... Nu, pieņemsim, šodien Latvijas Televīzijā... Noskatieties sižetu ar Andri Reizenbergu, “Balzambāra” īpašnieku, un varbūt tad jums kaut kas drusciņ kļūs skaidrāks. Tas ir absurds, ar ko jūs nodarbojaties!
Ja mēs runājam par pabalstiem, šī pieeja... Ja jau tā ir tāda, ka tas ir sociālais pabalsts, tad tas pienākas visiem...
Sēdes vadītāja. Paldies, runas laiks pirmo reizi ir beidzies.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Godātie koalīcijas kolēģi! Vai jūs esat padomājuši par to, kā nodokļu maksātāji pēc šīs krīzes pārdzīvošanas skatīsies uz saviem pienākumiem maksāt nodokļus? Tie, kuri līdz šim ir godīgi maksājuši līdz katram pēdējam centam, tostarp mikrouzņēmumu nodokli, – kādā veidā, jūs domājat, viņi turpinās savu darbu? Kādā veidā, jūs domājat, viņi turpinās uzticēties valstij, kura šobrīd pagriež viņiem muguru? Un šī nievājošā attieksme pret mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem ir attieksme, valsts attieksme, pret grāmatu rakstītājiem, rokdarbniekiem, mazajiem uzņēmējiem, kuriem vienkārši nav... kuri vienkārši nav naftas ieguvēji vai tukšmuldētāji kaut kādos Eiropas gaiteņos. Viņi ir darba darītāji, kuriem vienkārši šobrīd... kuri tiek diskriminēti tikai tāpēc, ka kādam savā burbulī un orbītā, kā teica Viņķeles kundze pagājušajā sēdē, liekas: ja jau cilvēks maksā maz nodokļu, viņš ir krāpnieks un viņš kaut ko noteikti sev zem paklāja ir paslēpis.
Kolēģi, šāda attieksme novedīs pie tā, ka nodokļu maksātāji vienkārši nemaksās nodokļus, tāpēc ka viņi neredz no tā jēgu. Šobrīd valstij ir tas īstais laiks parādīt tieši to attieksmi, ka nodokļu maksātāji, kuri savus pēdējos centus ir maksājuši nodokļos... ka viņiem ir jāpalīdz, nevis jāšķiro tagad – 50 procenti, 75 procenti un tā tālāk un jāliek kaut kādi ierobežojumi. Jūs vienkārši... Jūs vienkārši valsti nolaidīsiet līdz kliņķim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es, protams, neredzu visus Saeimas deputātus, bet tikai Jaunās konservatīvās partijas deputātus Saeimas zālē, un es gribu teikt vienu: ja jūs ar tādu mīlestību, kā jūs šo debašu laikā glāstāt savus mobilos telefonus, izturētos pret Latvijas sabiedrību, tajā skaitā arī pret mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, es domāju, mēs iegūtu ļoti daudz. Jo tā jūsu mīlestība pret glāstīšanu – kā jūs glāstāt šos telefonus un nepiedalāties debatēs, un nepaskaidrojat, kāpēc jūs balsosiet pret cilvēkiem, – ir apbrīnojama. Varbūt pamainiet prioritātes! Sāciet mīlēt Latvijas sabiedrību, nevis savu telefonu ekrānus – jutīgos, skārienjutīgos... tos telefonus. Beidziet tos glāstīt! Sāciet rūpēties par cilvēkiem! Sāciet balsot par viņiem, nevis pret viņiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Svarīgi šādos brīžos, krīzes brīžos, ir – kādus signālus mēs dodam sabiedrībai. Tas signāls, ko mēs šobrīd dodam, – ejiet visi nākotnē uz valsts pārvaldi! Jums pat uz darbu nebūs jānāk, jūs varēsiet sēdēt mājās un attālināti nestrādāt, un jums nemainīsies neviens santīms jūsu ienākumos, bet visi tie, kas riskējāt, taisījāt uzņēmumus, ģenerējāt nodokļus valstij, rūpējāties par savām ģimenēm, – mēs jūs “uzmetīsim”, tikko kā ekonomikā vai pasaulē kaut kas paliks sarežģītāks. Tās ir tās ziņas, kuras mēs šodien sabiedrībai raidām.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Mums visiem ir dots mandāts rūpēties par savu valsti, savu tautu. Diemžēl, ja vara ir mazspējīga, tad tā nespēj rūpēties par saviem cilvēkiem. Tas ir tas, ko mēs uzskatāmi redzam. Šī jau ir otrā krīze, ko mēs piedzīvojam, un šinī krīzē vara rīkojas tieši tāpat kā iepriekšējā krīzē – visu šīs krīzes smagumu cenšas pārlikt uz tiem, kas vismazāk spēj pastāvēt par sevi. Iepriekšējā krīzē tie visvairāk bija pensionāri, ar kuru sakrāto naudiņu tika glābta “Parex banka”. Šinī mēs redzam citus maznodrošinātos, visvairāk dzīves skartos, par kuriem varai īpaši sirds nesāp.
Šeit ir lieki apelēt pie sirdsapziņas, pie sapratnes, jo vienkārši šiem cilvēkiem, izskatās, tās vairs nav. Jo, ja sapratne būtu, tad būtu ļoti vienkārši saprast, ka situācijā, kāda ir, kādu mēs paši esam radījuši kā likumdevējs...
Mēs esam noteikuši, ka jebkurai sabiedrībai, lai tā varētu funkcionēt, ir jābūt valdes loceklim. Ļoti bieži šie valdes locekļi ir nevis kā lielos uzņēmumos priekšnieki, kuri sēž un vienkārši izrīko citus, bet arī paši strādā. Paralēli strādā, pilda savus pienākumus. Pieņemsim, kaut vai... kaut vai zobārstu firma, kurā valdes loceklis būs arī pats zobārsts. Un tagad, ja viņam... Mēs neviens nevaram iet labot zobus, viņi arī nevar reāli funkcionēt, un viņiem pazūd ienākumu avots. Lai gan viņi godīgi ir maksājuši visus nodokļus, viņi nevarēs saņemt šo pabalstu. Viņiem tas vienkārši nepienākas.
Jums tas šķiet loģiski? Jums tas šķiet pamatoti? Jums tas šķiet taisnīgi? Godīgi? Gudri? Kaut vienu no šiem punktiem jūs, kuri balsosiet pret šo priekšlikumu... Lūdzu, pasakiet kaut vienu no šiem argumentiem! Pretējā gadījumā jums noteikti nav sapratnes un, iespējams, vairs nav arī sirdsapziņas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, es aicinātu visiem uzdot vienu jautājumu. Vienu jautājumu pašiem sev, ko jūs atbildēsiet mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, mikrouzņēmējam, kurš strādā šajā režīmā, kuram ir kaut kādi aktīvi tajā brīdī, kad viņš nonācis grūtībās. Aizejiet nākamajās brīvdienās, protams, ievērojot drošu distanci, uz kādu no tirgiem, uz Kalnciema kvartāla tirgu vai kādā pilsētā uz kādu vienkāršu tirgu. Tur šie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji diezgan plašā klāstā redzami... sastopami. Tajā brīdī, kad viņam ir šis bizness beidzies tieši šīs krīzes dēļ, pasakiet, ko viņam darīt, paskatieties viņam acīs un pasakiet, ko viņam darīt šajā situācijā. Kādu palīdzību no valsts viņš var saņemt. Atkārtošu. No 65 plānotajiem ir iztērēti tikai pieci miljoni. Kāpēc viņi nevarētu pretendēt uz tiem? Es nesaprotu.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
M. Šteins. Šis – 7. – iepriekš jau manis nosauktās deputātu grupas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 7. priekšlikumu: par – 33, pret – 58, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! 10 deputāti – Stepaņenko, Liepiņa, Šmits, Papule, Dombrovskis, Ločmele-Luņova un citi – ir lūguši Saeimas šā gada 23. aprīļa ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku, runājot par priekšlikumiem, likumprojektiem un lēmumiem, atbilstoši Saeimas kārtības rullī paredzētajam: piecas minūtes – pirmo reizi un divas minūtes – otro reizi.
Es gan vēršu uzmanību, ka debašu laiks par likumprojektiem pirmajā lasījumā ir 15 minūtes.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es domāju, Mūrnieces kundze, jūs ļoti labi sapratāt, par ko ir iesniegums, un šādi iesniegumi turpināsies, līdzīgi kā tas bija budžeta pieņemšanas laikā un arī citos laikos, kad jūs īstenojāt (ar jums priekšgalā, Mūrnieces kundze)... īstenojat principā antikonstitucionālu, nedemokrātisku procesu parlamentā par būtiskāko sabiedrībā (izšķiroši būtiskāko!) jautājumu – par to, kādā veidā tiks sniegta palīdzība Latvijas sabiedrībai. Šis ir veids, kādā jūs cenšaties aizbāzt muti opozīcijai, jo, kā tas ir redzams, pozīcija vispār tribīnē nekāpj, jo viņiem ir kauns kāpt tribīnē, lai pateiktu, ka viņi noraida loģiskus priekšlikumus, ka viņi noraida priekšlikumus, kas ir vērsti, lai palīdzētu cilvēkiem un tamlīdzīgi, jo paši nav spējuši to izdomāt.
Šis ir pirmais. Es domāju, ka es aicinu visu koalīciju ieklausīties un atgriezties pie vecās kārtības, jo man uz galda jau ir 10 deputātu parakstīti arī citi šādi iesniegumi. Mēs sāksim veco spēli, ja jūs tā gribat, koalīcija.
Es jūs aicinu būt tomēr tādiem, kas ir lasījuši Satversmes 1. un 2. pantu, un aicinu ievērot elementāras demokrātiska parlamenta pazīmes, ļaujot opozīcijai izteikties. Opozīcija korekti ievēro tai atvēlēto laiku. Kā jūs redzat, visi opozīcijas deputāti nerunā, runā tikai daļa... un arī ne par visiem priekšlikumiem.
Tāpēc es aicinu šodienas lēmumu, ar kuru tika saīsināts runas laiks, pārskatīt un atcelt. Ja jūs to nedarīsiet, mēs šādus lūgumus turpināsim pieteikt ik pa īsam mirklītim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad Gobzema kungs ir runājis “par”. Es atgādināšu, ka atbilstoši demokrātijas principiem lēmumus deputāti parlamentā pieņem ar balsu vairākumu... (Dep. A. Gobzems: “Ievērojot Satversmē noteiktu...”) Tātad pieņem ar balsu vairākumu (Dep. A. Gobzema starpsauciens.), bet par šo priekšlikumu mēs balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šā gada 23. aprīļa ārkārtas sēdē tiktu noteikts debašu laiks, runājot par priekšlikumiem likumprojektiem un lēmumiem, atbilstoši Saeimas kārtības rullī paredzētajam: piecas minūtes – pirmo reizi un divas minūtes – otro reizi! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par debašu laiku, nosakot, runājot par priekšlikumiem likumprojektiem un lēmumu projektiem, piecas minūtes – pirmo reizi, divas minūtes – otro reizi: par – 33, pret – 58, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad lēmums ir pieņemts. Atgriežamies pie Saeimas ar balsojumu noteiktā debašu laika.
Godātie kolēģi! Tie paši deputāti – Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Valērijs Agešins, Evija Papule un citi – ir iesnieguši identisku priekšlikumu – noteikt debašu laiku: runājot pirmo reizi – piecas minūtes, divas minūtes – otro reizi. Parlaments šo jautājumu tikko kā ir izlēmis.
Turpināsim parlamenta darbu.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mūrnieces kundze, es par procedūru! Par procedūru es drīkstu...
Sēdes vadītāja. Nē. Mēs šo jautājumu esam izlēmuši.
A. Gobzems. Mūrnieces kundze, par procedūru drīkst deputāts runāt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šteinam. Turpināsim izskatīt likumprojektu.
M. Šteins. Tātad mēs esam nonākuši pie 8. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas priekšlikuma. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā... papildināt likuma 14. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “Dīkstāves pabalstu šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajām personām piešķir neatkarīgi no pretendenta nodokļu parādiem, aprēķināto nodokļu apmēra, darba devējam un valdes loceklim piemērotajiem sodiem, revīzijas (audita) rezultātā noteiktām valsts budžetā papildus iemaksājamām summām vai no valsts budžetā atmaksājamā nodokļa apmēra.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Godātie kolēģi! Latvijā ir nedaudz vairāk par 163 tūkstošiem uzņēmumu jeb komersantu. Tikai divi tūkstoši (pat mazāk) samaksā vairāk nekā pusi no visiem nodokļiem. Divi tūkstoši no 163. Bet tajā pārējā daļā, kas ir... apmēram 160 tūkstoši, strādā apmēram 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Viņi samaksā, jā, salīdzinoši maz nodokļu kopumā, ja skatās pa vienam. Liela daļa no viņiem arī vispār nav uzrādījuši darbiniekus, vai ir ļoti mazs darbinieku skaits, bet viņi rada darba vietas vismaz sev un dažkārt arī saviem ģimenes locekļiem.
Ja mēs šobrīd šķirojam šādā krīzes situācijā... Nav normāla situācija šobrīd, ir krīzes situācija. Ja mēs šķirojam – tu esi labs, tu esi mums pietiekami samaksājis, bet tu – ne, tev mēs negribam dot dīkstāves pabalstu un pietiekamus līdzekļus, lai var bērnus pabarot un ģimeni pabarot, tad tā ir tā ziņa, ko mēs sakām 400 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju: jūs mums šobrīd neesat vajadzīgi vai esat vajadzīgi ļoti, ļoti maz.
Es domāju, tas ir ļoti slikts signāls sabiedrībai. Īpaši tādēļ, ka mēs esam aizņēmušies 2,6 miljardus eiro, vēl plānojam aizņemties divus.
Tad, ja jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, jūs pasakāt, ka šos aizņemtos līdzekļus, kurus atdos jūsu bērni un mazbērni, mēs plānojam tērēt valsts pārvaldes vajadzībām un tēriņiem, nevis sabiedrības, nevis uzņēmēju, nevis to cilvēku vajadzībām, kas strādā privātajā sektorā, kas kaut nedaudz, bet tomēr maksā nodokļus, nevis tos tērē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie...
Sēdes vadītāja. Ir lūgums arī apvienot abus debašu laikus. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
V. Dombrovskis. Jā, augsti godātie kolēģi, es laikam atkārtošu vēlreiz... Tas, kas bija pateikts iepriekš... Valsts kasē ir divi, komats, cik tur... četri miljardi eiro. Premjers Kariņš pirms kāda laika visiem Latvijas iedzīvotājiem paziņoja, ka mums... kā tur bija... tik daudz naudas, kā nekad nav bijis... vai kaut kā tā.
Tad, kad pati valdība, jūsu valdība, kolēģi, lēma par dīkstāves pabalstiem, tika paredzēts, ka viena mēneša laikā tiks izmaksāti 65 miljoni eiro. Realitātē mēneša laikā izmaksāti mazāk nekā pieci miljoni eiro. Valsts ieņēmumu dienests, kolēģi, veic izmaksu ar ātrumu ap kādiem 200 tūkstošiem eiro dienā.
Jums salīdzinājumam, kolēģi! Berlīnes pilsēta... es nerunāju par Vāciju... Berlīnes pilsēta ar tikai apmēram divreiz lielāku iedzīvotāju skaitu nekā Latvijā dažu dienu laikā mazajam biznesam un pašnodarbinātajām personām izmaksāja 1,3 miljardus eiro, dažu dienu laikā – dažu dienu laikā! – apstrādājot 140 tūkstošus pieteikumu. Tas jums vienkārši, lai būtu, par ko padomāt.
Jūs, kolēģi, esat radījuši situāciju, kad kaut kāda iemesla dēļ darbiniekam, kurš ir zaudējis darbu objektīvu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka viņš kaut ko ir izdarījis vai nav izdarījis, kaut kādas savas vainas dēļ, ka viņš ir slikti strādājis, bet objektīvu iemeslu dēļ, jo ir pandēmija, jo robežas slēgtas, jo ir sociālā distancēšanās... Jūs tagad... Šā darbinieka dīkstāves pabalsts ir atkarīgs no, piedodiet, kaut kādām razborkām starp Valsts ieņēmumu dienestu un šā darbinieka darba devēju, no tā, vai darba devējs ir vai nav laikus iesniedzis pārskatus, un citiem kritērijiem.
Tagad izskatās, it kā Valsts ieņēmumu dienestam, kolēģi, būtu Ziemassvētku laiks, ka Valsts ieņēmumu dienests var beidzot atspēlēties visiem tiem darba devējiem, kuru darbība vai bezdarbība kaut kādu iemeslu dēļ Valsts ieņēmumu dienestu neapmierināja. Bet pie kā šeit darbinieki?! Kolēģi, kāpēc darbiniekiem no tā jācieš?
Es tikko, lasot ziņas... Kolēģi, paskatieties ziņas. Es nesen dzirdēju, ka bārmenis Reizenberga kungs, kurš saņēmis pasaules labākā bārmeņa titulu, stāsta, ka viņš paliek aiz borta, ka viņš ir izmests no laivas. Jūs viņu izmetāt no laivas, kolēģi! Jūs! Un jūs tagad spītīgi atsakāties palīdzēt viņam un vairākiem desmitiem tūkstošu citu cilvēku vienkārši tāpēc, ka tie nebija... Jūs, kuriem...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, tas, ko es vēlos pateikt, – tikai cilvēki, kuri nekad, es pat neteikšu – nav nodarbojušies, kuri vispār vāji kaut ko saprot no uzņēmējdarbības, tikai šādiem cilvēkiem var likties, ka nodokļu parāds ir kaut kas wow... kaut kāds baigais grēks. Nodokļu parāds – tā ir absolūti normāla parādība uzņēmējdarbībā. Šādi parādi rodas atkarībā no sezonalitātes, atkarībā no uzņēmēja plāniem, attīstības un tā tālāk, arī no pieprasījuma un arī no cilvēku pirktspējas. Šādu... Šo iemeslu ir ļoti daudz.
Tāpat nav nekāda ārkārtēja parādība... Kaut kādiem sodiem, kur mūsu Valsts ieņēmumu dienests ir absolūts čempions sodu likšanā uzņēmējiem... Sodu var nopelnīt par jebko. Nav arī nekāds noslēpums, ka par šīm garajām procedūrām, kuras pastāv starp... Nu, teiksim, tiesāšanās. Valsts ieņēmumu dienests un uzņēmēji... Tad, kad kāds uzņēmējs grib pierādīt savu taisnību un Valsts ieņēmumu dienests izmanto bez limita valsts resursus, lai tiesātos ar uzņēmējiem līdz galam.
Līdz ar to tikai cilvēki, kuriem nav nekādas sapratnes par uzņēmējdarbību, spēj noteikt šādu regulējumu dīkstāves pabalstu saņemšanai. Par nožēlu jāatzīst, ka jūs, mani koalīcijas kolēģi, esat kļuvuši par tādiem, kuriem liekas, ka nauda aug kokos un ka tikai jums ir burvju lāde, kuru atvērt un no kuras pagrābt. Jūs esat aizmirsuši, ka šajā lādē naudu ieliek uzņēmēji, pret kuriem jūs šodien vēršaties. Nu...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es gribēju papildināt Lindu Liepiņu – tā ir nevis burvju lāde, bet Pandoras lāde, kuru viņi tagad taisa vaļā... visa koalīcija.
Ir jāpalīdz visiem cilvēkiem. Ja jūs nesaprotat, koalīcija... Palīdzot visiem cilvēkiem ar tām kapeikām, ar kurām jūs palīdzat, tās kapeikas jau rīt būs atpakaļ ekonomikā. Jūs nesaprotat elementāras ekonomiskas likumsakarības? Cilvēki iztērēs to veikalā, benzīntankā un tamlīdzīgi, apēdīs to jūsu niecīgo pabalstiņu. Vienkārši palīdziet cilvēkiem!
Mūrnieces kundze, es aicinātu ievērot likumu, jo arī jūs, Mūrnieces kundze, kritīsiet no sava troņa, ja turpināsiet likumu neievērot!
Sēdes vadītāja. Es aicinu jūs debatēt par konkrēto priekšlikumu.
A. Gobzems. Es aicinu jūs ievērot likumu... Es aicinu jūs ievērot...
Sēdes vadītāja. Un ievērot Saeimas kārtības rulli.
Izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Uzņēmējdarbība nav nekas vienkāršs. Tā arī ir ļoti nopietna nodarbošanās, un cilvēkiem, kas ar to nodarbojas... Statistika jau rāda, ka izaicinājumi, ar ko viņi saskaras, var būt ļoti dažādi. Tiešām ir sezonālais raksturs, ir dažādi kritumi, ir investīcijas, kas jāveic, un ir dažādi apgrūtinājumi, kas var novest kādā brīdī... Var būt, ka tevi soda, var būt, ka tev izveidojas nodokļu parāds, bet šī “audzināšana” no valsts puses šajā brīdī, manuprāt, ir vienkārši nožēlojama. Nu, kā var iedomāties audzināt šobrīd uzņēmējus par to, ka viņi nav samaksājuši laikā nodokli?
Nu, piedodiet, šobrīd šie aizņemtie līdzekļi tiek investēti tādās kompānijās kā airBaltic, kas ir valsts kapitālsabiedrība. Lielos uzņēmumos, kas arī ir svarīgi, protams, bet tā ir maza daļa. Tomēr ir vesela virkne uzņēmēju, kuri šos aizņēmumus pēc tam ar savu nodokļu... maksājot nodokļus, būs spiesti atdot.
Šeit jāpadomā arī no tās puses... ja mēs skatāmies no pandēmijas ierobežošanas... Ja uzņēmējs redz šodien, ka viņam ir nodokļu parāds, un viņam vienkārši nav citas iespējas, kādā veidā glābt savu uzņēmumu, kā tikai un vienīgi turpinot darbību, manuprāt, viņš šo darbību mēģinās turpināt jebkādā iespējamā veidā, neievērojot tos noteikumus, kas šobrīd ir svarīgi, lai apturētu pandēmiju. Meklēs veidus, kā nemaksāt nodokļus, meklēs veidus, kā apiet likumu, un šādā veidā valsts vairāk zaudēs nekā iegūs.
Pretstatā tam visam mēs redzam tiešām milzīgus aizņēmumus un neredzam to realitāti, kā vispār veidojas uzņēmējdarbība, bet nodarbojamies ar uzņēmēju “audzināšanu” tieši tajā laikā, kad to vismazāk vajadzētu darīt.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
N. Kabanovs. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es cenšos saprast, kāpēc koalīcijas deputāti ir tik dzelžaini savā pārliecībā par to, ka šajā pandēmijas krīzes situācijā viņi joprojām var taupīt. Jūs turaties pie vecas ekonomikas – monetārisma – filozofijas. Bet mēs tagad atrodamies krīzes situācijā. Mums vajag tērēt, lai saglabātu tautsaimniecību, lai palīdzētu saviem līdzcilvēkiem.
Šķiet, ka jūs visi zināt, kas ir deflācija. Deflācija ir cenu samazinājums, un laikam jūs nebalsojat par opozīcijas priekšlikumiem tādēļ, ka domājat, ka pēc mēneša vai pēc diviem cilvēki, kuri stāv uz bada sliekšņa, būs priecīgi saņemt pat 50 eiro un 100 eiro un kāpēc viņiem tagad jāmaksā 200 eiro vai vairāk?
Jūs tagad darāt tieši to, kas palielina deflāciju mūsu valstī. Cilvēki atliek pirkumus, ietaupa uz dzīvokļa maksājumiem un tā tālāk. Tas nozīmē, ka ekonomika arī stāsies dīkstāvē. Ko jūs tagad darāt? Jūs veicināt deflāciju, veicināt ekonomikas stagnāciju. Šķiet, ka jādara tieši otrādi. Jāpaplašina atbalsta saņēmēju loks, lai arī mikrouzņēmumu un SIA cilvēki saņemtu to pašu naudu, ko citi. Šķiet, ka tas būtu tīri loģiski.
Man ir priekšlikums atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi, ja deputāts Didzis Šmits apvieno abus runas laikus? Iebildumu nav.
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies. Varbūt drusciņ vēlreiz par visu to, ko mēs te darām. Mēs dīkstāves pabalstu pēc tā definīcijas... būtības... neesam sākuši ieviest un izmaksāt. Tas ir sociāls pabalsts. Dīkstāves pabalsta ideja, kas, starp citu, radās vēl iepriekšējā krīzē, bet tagad vispār netika sadzirdēta, ir tāda, ka valstij un uzņēmumam ir izdevīgi... abpusēji izdevīgi vienam nemaksāt pilnu bezdarbnieka pabalstu, otram – nepazaudēt darbinieku noteiktajā laikā, un tā viņi, kopā sadarbojoties, maksājot viens vienu daļu, otrs – otru daļu, notur cilvēku darbā uz brīdi, kad būtu atkal iespējams ekonomikai griezties pilnā apjomā. Tādas pieejas vispār šeit nav. Šeit ir sociāla pieeja.
Tas, ko Dana Reizniece-Ozola teica, ka divi tūkstoši uzņēmumu nomaksā pusi no nodokļiem un septiņi tūkstoši uzņēmumu – gandrīz vai visu no nodokļiem, nav nekas nenormāls. Jo šiem mikro... mazajiem uzņēmumiem... Viņu mērķis un ideja būtībā nav kāpināt Valsts kases ieņēmumus vai budžeta ieņēmumus, viņu uzdevums ir nodrošināt savas ģimenes un aprites ekonomiku. Šobrīd viņi, protams, saprot, ka uzņemas zināmus riskus un ka jāveic kaut kādi ietaupījumi, jo viņu pensijas un viss cits sociālais atbalsts nekad nebūs tikpat liels, kā tas ir citiem.
Bet šī krīze nav kāda nepareiza lēmuma krīze katram konkrētam cilvēkam vai uzņēmumam. Šis ir... sauksim... tie ir kara apstākļi. Šis ir karš ar vīrusu, kas skar visus vienādi, un kara laikā nešķiro, kurš ir vairāk gudrāku vai riskantāku lēmumu pieņēmis vai nav. Visi ir skarti. Mums visiem kopā ir jāiziet. Vēl pavisam labi būtu, ka mēs visi izietu kopā ar tādu ekonomiku, kas spēj ātri eksportēt tajā brīdī, kad atkal tā iespēja būs tiem, kam šobrīd nav.
Bet šķirot cilvēkus pēc tā, kādu izvēli viņš ir izdarījis... Vēlreiz atkārtoju: ja tu aizgāji uzņēmējdarbībā, tu izdarīji sliktu izvēli. Ja tu gadījumā izlēmi būt par ierēdni, tā bija pareiza un laba izvēle. Kur mēs ejam? Mums nebūs ieņēmumu vispār drīz pēc šīs krīzes.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jūsu pieņemtie lēmumi ir ekonomiski analfabētiski, un pierādījums tam ir ļoti vienkāršs. Nepalīdzot cilvēkiem šodien viņu ikdienas patēriņā un faktiski neveicinot ikdienas patēriņu visai Latvijas sabiedrībai, jūs paši ar saviem lēmumiem grūžat ekonomiku vēl dziļākā krīzē, un nav vajadzīga augstākā ekonomiskā izglītība, lai to saprastu.
Varu tikai atkārtot. Varbūt ir laiks jums mainīties, un varbūt ir laiks sākt palīdzēt citiem – ne tikai pirms vēlēšanām, solot debesmannu, bet tad, kad pēc būtības ir jāpalīdz. Un pēc būtības ir jāpalīdz šodien visiem neatkarīgi no tā, kas ko ir samaksājis vai nav samaksājis, iesniedzis vai nav iesniedzis atskaiti. Visai Latvijas sabiedrībai vajag mūsu valsts vadītāju... jūsu, koalīcijas...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Lūgums apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
R. Ločmele-Luņova. Es varu runāt?
Sēdes vadītāja. Mēs jūs dzirdam.
R. Ločmele-Luņova. Cilvēki ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem. Tie darbinieki, kuri faktiski atrodas dīkstāves situācijā, ir pilnīgā neziņā, vai darba devējs ir iesniedzis VID iesniegumu par dīkstāves pabalsta izmaksāšanu saviem darbiniekiem. VID savukārt nepublicē to uzņēmumu sarakstu, kuri ir iesnieguši šo lūgumu, ir tikai viens saraksts ar tiem uzņēmumiem, kuriem šis pabalsts ir piešķirts.
Es saņēmu ļoti daudz iesniegumu no cilvēkiem, piemēram, “Lido”. Uzņēmuma “Lido” darbinieki tikai vakardien saņēma apliecinājumu, ka viņi tomēr saņems dīkstāves pabalstu. Visas iepriekšējās trīs nedēļas darbinieki bija absolūtā neziņā par to, vai viņi saņems šo naudu vai nesaņems. Atgādināšu, ka alternatīva šiem cilvēkiem būtu iet uz bezdarbnieku biržu, bet bezdarbnieka pabalstu viņi saņems tikai no iesnieguma iesniegšanas dienas. Šī neziņa, šīs dienas un nedēļas, kad darbinieks ir neziņā, ir vienkārši drausmīgas gan konkrētam cilvēkam, gan viņa ģimenei.
Runājot par alternatīvām. Ja mums būtu, piedodiet, valdībā normāla labklājības ministre, kura varētu... kura tiešām rūpētos par cilvēkiem un kura varētu paskaidrot, ka dīkstāves pabalsts nav sociālā atbalsta alternatīva. Tieši otrādi – mums ir piedāvāts, ka vienīgā alternatīva... krīzes pabalsts, kur valsts atļaujas maksāt cilvēkiem... piemaksāt pašvaldībai 40 eiro. Nu, tas nav smieklīgi, tas pat... tas, manuprāt, ir noziegums attiecībā uz sociālā atbalsta jomu.
Tad, kad mēs stāstām cilvēkiem... Pat premjers saka, ka naudas ir tik daudz, cik nekad nav bijis, un mēs lepojamies ar to, ka mūsu rīcībā ir 2,5 miljardi... Un atļauties pateikt, ka krīzes pabalsts pasaules krīzes laikā Latvijā ir 40 eiro no valsts puses – tas ir vienkārši neaprakstāms vārdos.
Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Nepadariet, lūdzu, cilvēkus par situācijas un valdības neloģisku lēmumu ķīlniekiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi, es nezinu, vai mums gadījumā nav pienācis laiks pārtraukumam, kaut kā mēs esam... tiekam turēti neziņā šobrīd. Es ceru, ka jūs to atrisināsiet, Mūrnieces kundze.
Bet, par priekšlikumu runājot, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, domājot par uzņēmējiem šobrīd un nākotnē, jo ir skaidrs, ka bankrotu vilnis neliks sevi gaidīt. Ņemot vērā to, ka ne visiem uzņēmumiem tiek piešķirts nodokļu parāda pagarināšanas atbalsts (veids, kādā pēc tam arī uzņēmējs varētu nomaksāt parādus, kuri būs sakrājušies pa šo dīkstāves laiku diezgan lieli), mēs nedrīkstam uzņēmuma darbiniekus turēt par ķīlniekiem situācijā, kurā darbinieki nav vainojami, viņi ir pildījuši savus pienākumus, un arī uzņēmējs ļoti daudzās situācijās ir situācijas ķīlnieks. Ir ļoti dažādi uzņēmēju stāsti par šīm situācijām, par parādiem, un mēdz būt arī Valsts ieņēmumu dienesta kaut kādas kļūdas... arī komunikācijas kļūdas, tāpēc arī šis priekšlikums atrisinātu situāciju, kurā ir nonākuši ļoti daudzi uzņēmēji.
Tas nav... Tas nav tā, kā, piemēram, nu, es nezinu, tā Eiropas nauda, ko jūs esat... ar ko jūs šobrīd lepojaties. Tas arī ir tikai aizņēmums, un tas aizņēmums būs jāatgriež, un ne jau jums tas būs jāatgriež, ne jau visiem ierēdņiem, kas tagad lepojas ar to veiksmes stāstu, būs jāatgriež no savas kabatas, tas būs jāatgriež uzņēmējiem, maksājot nodokļus. Palīdziet uzņēmējiem palikt dzīviem šajā situācijā, nenogaliniet biznesu, nenogaliniet uzņēmējus un, lūdzu, saprotiet...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.
Godātie kolēģi! Deputāti Feldmans, Jurašs, Butāns, Mārtuža un Budriķis lūdz turpināt Saeimas sēdi līdz pulksten 12.00 un tad izsludināt pārtraukumu.
Tātad pulksten 12.00 ir plānots 30 minūšu pārtraukums. Debatēs nav pieteicies...
Tātad vārds deputātam Viktoram Valainim debatēs otro reizi. (Starpsauciens.)
V. Valainis (ZZS).
Jā, man ļoti patīk tā deputātu vēlme turpināt un strādāt šajā sēdē, un es arī aicinātu visus Saeimas deputātus, jo īpaši koalīcijas deputātus, tiešām sākt strādāt šajā Saeimas sēdē, nevis vienkārši balsot.
Šis priekšlikums... Es domāju, ir ļoti daudz cilvēku, kas seko līdzi šī priekšlikuma izskatīšanas gaitai un cer sagaidīt vismaz kaut kādu skaidrojumu, kā tad īsti būs, vai ir kaut kādas (kaut minimālas) cerības, ka šis priekšlikums kaut kādā brīdī tiks ņemts vērā un tiks iedzīvināts, tāpēc es aicinātu tieši koalīcijas pārstāvjus... un, re kur, tikko Feldmans, Jurašs parakstīja kaut ko, ka viņi ir gatavi strādāt... tad beidzot sākt arī strādāt un veikt kaut kādu skaidrojumu no savas puses.
Jūs tūlīt balsosiet, visticamāk, pret šo priekšlikumu, nu, tad paskaidrojiet, kāpēc jūs balsosiet pret šo priekšlikumu! Paskaidrojiet, lai visiem ir skaidrs, jo īpaši tie, kas ir atbildīgi – JAUNĀ VIENOTĪBA, KPV LV (jums ir ekonomikas ministrs) –, skaidrojiet, kāda būs šī politika!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Šteina kungs ir... Vai kas skaidrojams?
M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums, 8., nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 8. priekšlikumu: par – 33, pret – 57, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 9. ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 10. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 18. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ir tiesīga sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu, termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikto termiņu.” Šis priekšlikums ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 11. ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 12. ir deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Auguļa, Liepiņas, Stepaņenko priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar 39. pantu: “Laikā, kamēr ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju valstī sakarā ar Covid-19 izplatību, darbiniekiem, kuri noteikti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. pantā, ja šiem darbiniekiem ārkārtas situācijas dēļ ir iestājusies dīkstāve (darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), dīkstāves periodā var tikt noteikta atlīdzība līdz 75 % apmērā no mēneša bruto darba samaksas, bet ne mazāk kā valstī noteiktā minimālā alga.” Šis, 12., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vai ir iebildumi, ka deputāts Vjačeslavs Dombrovskis apvieno abus runas laikus? Iebildumu nav.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Normāli es neatbalstītu šādā situācijā tādu cilvēku nosūtīšanu dīkstāvē, atalgojuma samazināšanu un tā tālāk. Taču, kolēģi, paskatīsimies uz to, kas notiek valstī, kas notiek Latvijā. Mums ir de facto izveidojušās tādas divas iedzīvotāju grupas. Viena grupa ir tie, kas strādā valsts pārvaldē, publiskajā sektorā. Šie cilvēki, neskatoties uz to, ka absolūti skaidrs, ka objektīvi daudziem (ne visiem, bet daudziem no viņiem) darba apjoms ir samazinājies, viņi strādā attālināti, iespējams, ka tā darba ir krietni mazāk, bet neviens no viņiem nekādā dīkstāvē netiek nosūtīts. Viņiem atalgojums no tā netiek samazināts. Un tad ir otra grupa, kolēģi, – tie, kuri strādā privātajā sektorā pie privātajiem darba devējiem, kuri tiek sūtīti de facto dīkstāvē, kuri zaudē darbu, kuriem tiek samazināts atalgojums un kuriem valsts (mēs šodien par to ļoti daudz un plaši runājam)... un kuriem valsts pēc būtības nesniedz pietiekamu atbalstu. Bet, kolēģi, īpaši Ministru kabinets, tur joprojām rakstīts “Viens likums, viena taisnība visiem”. Vai nu tad, kolēģi, mēs sniedzam adekvātu atbalstu, tādu pašu gan cilvēkiem publiskajā sektorā, gan tiem, kas strādā arī privātajā sektorā, vai mēs attiecinām vienādus spēles noteikumus arī uz publiskajā sektorā strādājošajiem. Iespējams, ka tas viņiem arī palīdzēs izdomāt, administrēt, izpildīt pareizi, kā vajag, arī pabalstus tiem cilvēkiem, kas strādā privātajā sektorā. Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, lai vai kā gribētos, mums ir izveidojusies tāda divu līmeņu Latvija. Ir tā Latvija, kura ir krīzē, un ir tā Latvija, kura nav krīzē. Un diemžēl, lai vai kā skatītos, valsts pārvalde šobrīd demonstrē pilnīgi visu – ka krīzes nav un šis jautājums uz viņiem vispār neattiecas. Nu paņemsim izglītības jomu. Izglītības jomā šobrīd mācības notiek attālināti, mācības notiek no mājām, un, protams, ir ne tikai skolotāji, ir dažādi darbinieki, kas strādā, lai šīs ēkas uzturētu, lai... bibliotekāri un daudzi citi darbinieki... ir vesela virkne valsts pārvaldes darbinieku, kuri vienkārši šobrīd arī ir... de facto viņi ir dīkstāvē. Un šis priekšlikums, kā jau tur minēts, ir, ka var tikt noteikta (tas nav uzlikts pienākums noteikti, tas uzlikts...) iespēja, ka var tikt noteikta šī te... dīkstāves pabalsta samazinājums. Šobrīd nevienam nav iespējas to samazināt.
Un te ir stāsts par valsts līdzekļu taupīšanu. Mēs šobrīd ļoti dāsni... mēs to vien dzirdam, ka aizņemamies. Skaitļi vienkārši milzīgi – miljards, divi miljardi, trīs miljardi, četri miljardi! Bet mēs nevienu kripatiņu – nevienu kripatiņu!... izņemot Saeimas puķu iepirkums un vēl šie te komandējumi, Dziesmu svētku atcelšana... Nu, tā ir ņirgāšanās! Lielā bilde šobrīd paliek neskarta. Valsts pārvalde strādā tā, it kā ne... vispār krīzes nav. Un tad jautājums, vai, pieņemsim, ja no... virkne darbinieku, kuri ir šobrīd dīkstāvē... kaut vai elementāra situācija – ir bērnudārza audzinātāji... tie, kas ir mājās, saņem tikpat daudz, cik tie, kas strādā. Nu, varam jau šādi balstīt, bet, ja tas ir ilgākā termiņā, šī pieeja nav pareiza, slikts signāls no valsts pārvaldes puses, ļoti slikts!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Labdien visiem! Es gribu pateikt, ka augstākās Latvijas valsts amatpersonas vairākkārtīgi ir atzīmējušas, ka Latvija izvēlas skandināvu attīstības modeli. Un skandināvu attīstības modelis paredz un balstās uz augstas solidaritātes, sabiedrības saliedētības un sociālā atbalsta pamatvērtībām. Tās pamatvērtības tādā gadījumā arī ir sabiedrības kopējā atbildība krīzes un forsmažora apstākļos – samazinoties ienākumiem, samazinoties uzņēmējdarbībai, arī valsts pārvaldei uzņemties daļēju atbildību... tieši tiem, kas arī pašlaik atrodas dīkstāvē... samazinot to ienākumu apjomu, kas viņiem bija līdz šim parastajos apstākļos, parastajā ekonomiskajā situācijā, un nodrošinot līdzsvaru tādā gadījumā ar tiem cilvēkiem, kas palika bez darba ne savas vainas vai gribas dēļ, bet ekonomikas un krīzes dēļ... pandēmijas dēļ.
Mēs redzam, ka pandēmija ļoti plaši skāra mazos un vidējos uzņēmumus, pašnodarbinātos, patentmaksātājus. Tie patiešām ir tie cilvēki, kas nodrošināja savu dzīvi un eksistenci, un atalgojumu un nodrošināja arī nodokļu nomaksu – kaut minimālu, bet nodrošināja.
Tagad sanāk, ka valsts realizē segregācijas politiku, kad pasaka, ka tie, kas mācēja paši sevi apkalpot un nodrošināt, – viņi saņem kapeikas, vai vispār viņiem atsaka kāda pārkāpuma vai nepietiekoša līmeņa, vai kritērija dēļ to pabalstu vai atbalstu dīkstāvē. Bet tie valsts pārvaldē strādājošie, kuri atrodas dīkstāvē arī saistībā ar šo krīzi, – viņi nenes nekādu atbildību, arī materiālu, lai nodrošinātu un atbalstītu pārējo sabiedrības daļu.
Manuprāt, ja mēs paanalizēsim arī...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies.
Labdien! Es šo priekšlikumu neatbalstu un gribētu paskaidrot. Tam ir trīs iemesli.
Pirmkārt, dīkstāves pabalsts nav bezdarbnieka pabalsts. Dīkstāves pabalsts nav palīdzība darbiniekam, bet gan tā ir palīdzība uzņēmumam. Valsts rod līdzekļus un palīdz uzturēt ekonomisko aktivitāti uzņēmumam, kurā Covid-19 dēļ nevar atalgot darbinieku. Bet valsts iestādes administratoram tādu palīdzību nevajag, jo valsts jau nodrošina tās aktivitāti.
Otrkārt, šis priekšlikums nenovēršami kļūst par valsts iestādes darbinieka algas samazināšanas līdzekli. Patlaban valsts institūcijas administrators, iespējams, ja vēlas samazināt darbinieka algu, šaubās un to nedara. Ja šis priekšlikums kļūst par normu, tā tiks nolasīta viennozīmīgi – nešaubies, atlaistajam ir nodrošināts drošības spilvens. Šis priekšlikums kļūst vēl īpaši provokatoriskāks šīsdienas apstākļos, kad bezdarbs pieaudzis un, iespējams, turpinās augt un darbiniekam paliek mazāk iespēju izvēlei.
Un treškārt. Ekonomisti pasaulē arvien uzstājīgāk uzsver, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā ir nepieciešams kāpināt tirgus pieprasījumu, lai motivētu uzņēmējdarbību iekšzemē un tādēļ palielinātu pircēju ienākumus. Runā arī par bāzes ienākumu paketes piešķiršanu ikvienam līdzpilsonim.
Ar šo priekšlikumu, kuru mēs tagad izskatām, mēs virzāmies pretējā virzienā, līdz ar to šis priekšlikums var būt vienkārši kaitīgs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A. Klementjevs (SASKAŅA).
Jā, paldies.
Es uzskatu, ka šodien valdībai un parlamentam vajag vairāk domāt par cilvēku un vienalga, kur viņš strādā – pašvaldībā, valsts darbā vai privātajā segmentā. Un tāpēc esmu kategoriski pret šo priekšlikumu. Tāpēc ka šodien mums kā valsts... saviem lojāliem cilvēkiem, kuri strādā pašvaldībā vai valsts iestādē, vajag palīdzēt iziet no tās krīzes, tāpēc ka viņi, varbūt viņu draugi, paziņas, ģimenes locekļi atrodas tajā privātajā segmentā, kurš šodien ir ļoti apdraudēts. Tas ir pirmais.
Otrais. Valsts un pašvaldības darbinieki nav dīkstāvē. Daudzas iestādes, pieņemsim, kā parlaments, ieviesa kaut kādus citus režīmus, darba apmeklējumus, un šie cilvēki strādā attālināti no mājām. Tas ir pirmais. Un otrais – varbūt, ja nav iespējas kā darba organizatoram valsts vai pašvaldības iestādei organizēt tā, lai būtu droša darba vide, tad ir lūgums strādāt pa vienam vai vienam no darbiniekiem atrasties mājās, un tāpēc, nu, iznāk tā, ka... ja valsts un pašvaldība, ieviešot karantīnu, lūdz savādāk uzvesties darbiniekiem, šai momentā samazināt viņu darba atalgojumu – tas nav korekti.
Jūs saprotiet, valsts un pašvaldības iestādes jau nevarēja konkurēt ar savām algām, un mēs ļoti bieži zaudējām cilvēkus, viņi gāja uz privāto sektoru.
Un šodien mums kā saviem aizstāvjiem... valsts un pašvaldības... darbiniekus vajag pasargāt no tām krīzēm, lai viņi neatteiktos no tā darba piedāvājuma un neaizietu brīvajā tirgū.
Saprotiet, mūsu kvalificētie lēmumi atkarīgi no tiem cilvēkiem, kuri ir aiz mums un kuri strādā blakus mums. Un šodien mums kā darba organizatoriem vajag rūpēties par viņiem vairāk, un šodien nevaram vairs runāt arī par to, ka samazinām viņiem atalgojumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi, ja deputāts Gobzems apvieno abus runas laikus? Iebildumu nav.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Varbūt šis, kolēģi, jums liks atvērt acis. Pirms dažām minūtēm saņēmu šādu vēstuli: “Labdien! Saprotu, ka šajā situācijā man nav, pie kā vērsties, jo birokrātija ir mani nokāvusi un smacē. Es esmu medicīnas iestādes darbinieks. Strādāju uzņēmumā, kurš šobrīd ir dīkstāvē. Biju cerējusi, ka saņemšu dīkstāves pabalstu, jo esmu kā uzņēmums kārtīgi maksājusi nodokļus, tiešām lielus nodokļus. Šis brīdis ir tas, kad gaidīju savu valsti nākam man palīgā, bet... (daudzpunkte) birokrātija. Nevaru saņemt dīkstāves pabalstu, jo man arī personīgi ir nelietots individuālā komersanta statuss. Ieņēmumus caur šo statusu nesaņemu jau gadiem. Strādāju vispārīgā nodokļu režīmā. Šobrīd saprotu, ka esmu vairāk nekā mēnesi dīkstāvē, bet valsts atbalstu nesaņemšu birokrātijas dēļ, jo nevienam neinteresēju.”
Un tālāk. “Audzinu bērnu viena, maksājumi neatliksies, un bērns gribēs ēst. Bērnam ir nepieciešami medikamenti. Pati varu kādu laiku neēst, bet ko man pateikt mazajam bērnam? Ko darīt? Šis viss ir absurds. Kur ir solītā palīdzība iedzīvotājiem? Šis ir palīgā sauciens, jo tiešām nezinu, ko iesākt un pie kā vērsties pēc palīdzības. Krīze neklauvēja pie durvīm un nebļāva: “Mainiet darbu vai vēl kaut ko!””
Un tādas vēstules ir regulāri, bet jūs spēlējat koalīcijas spēles, jo jums jau ir vienkārši, piemēram, savus palīgus iekārtot “Tava klase” projektā par pieciem tūkstošiem vai cik tur tām algām. Jums pašiem ir algas. Mums visiem ir labi.
Bet cilvēkam, kurš ir palicis bez darba... jūs spēlējat spēles. Un pēc tam smiesieties pārtraukumā. Kā jūs atkal to opozīciju... Man liekas, ka nav īstais laiks. Man liekas, ka šis nav laiks dalīt cilvēkus. Šis laiks ir, lai palīdzētu viņiem. Varbūt pēc šīs vēstules, lūdzu, pamainiet savu attieksmi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi, atjautības uzdevums. Es ļauju minēt trīs reizes. Kur Latvijā ir lielākas algas – valsts pārvaldē vai privātajā sektorā? Valsts pārvaldē ir lielākas algas – apmēram par piektdaļu lielākas algas. Es domāju, ka labklājīga valsts var dzīvot tad, ja privātais sektors nopelna vairāk nekā valsts pārvalde. Jo valsts pārvaldei kopā ar stabilu algu ir arī stabilas sociālās garantijas, mazāk riska. Uzņēmējs ikdienā ir spiests katru dienu apēst risku.
Šī priekšlikuma būtība, kā lai saka, arī nav tāda, kas man rada sajūsmu, jo var tikt uztverta kā tāds sodīšanas elements valsts pārvaldē strādājošiem. Bet situācijā, kad mēs neesam spējīgi atbalstīt minimālos dīkstāves pabalstus privātajam sektoram, situācijā, kad mēs joprojām (jau pusotrs mēnesis ir pagājis)... joprojām pēc būtības neesam pārskatījuši valsts pārvaldes izdevumus, mēs dzīvojam kā tādos miera laikos, kā treknajos laikos. Mēs neesam samazinājuši gandrīz neko, izņemot komandējumu izmaksas, kur vienkārši nevar aizbraukt. Mēs pat reprezentācijas izmaksas neesam sev ierobežojuši un vēl tiešām puķes pasūtām. Tas nav korekti. Un šis priekšlikums paredz lielāku elastību, ja valsts pārvaldē cilvēks nestrādā vai strādā daudz mazāk nekā normālā situācijā, – ka būtu arī iespēja samazināt atlīdzību. Bet tas nav domāts kā soda mehānisms. Tas ir domāts kā priekšlikums, lai kaut nedaudz demonstrētu taisnīgu pieeju pret pārējiem, kas šobrīd vispār lielā mērā pat sāk jau zobus vadzī kārt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Šteina kungs, komisijas vārdā kas piebilstams?
M. Šteins. Komisijā šis, 12., priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Auguļa, Liepiņas, Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 12. priekšlikumu: par – 15, pret – 66, atturas – 4.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Ir laiks paziņojumam.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Cienītie un... Cienītās un godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Pulksten 12.10 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz 12.35.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas sēžu zālēs! Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir beigusi darbu.
Varam turpināt Saeimas sēdi.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Sveicināti vēlreiz! Tātad esam palikuši pie 13. – Juridiskā biroja priekšlikuma, kas precizē iepriekš apstiprināto normu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Arī 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas aicina... Juridiskais birojs aicina precizēt terminoloģiju. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 15. ir finanšu ministra Reira priekšlikums, kas paredz likuma normu... šo priekšlikumu... Likuma norma ar šo priekšlikumu tiek tehniski precizēta, lai tā būtu skaidrāka, precizējot, ka ierobežojums attiecas uz visu veidu ieguldījumu plāna veikto ieguldījumu kopsummu šāda veida instrumentos. Komisijā šis, 15., priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 16. arī ir finanšu ministra Reira priekšlikums, kas precizē normu un nodrošina skaidrāku tās piemērošanu, ņemot vērā arī Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumus. Šis, 16., priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 18. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 18. – finanšu ministra Reira priekšlikums, kas paredz likuma normā veikt precizējumus, lai nodrošinātu skaidrākus tās piemērošanas nosacījumus. Priekšlikumā ir iestrādāti Juridiskā biroja apsvērumi. Komisijā ir atbalstīts šis priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 19. ir deputātu Stepaņenko, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas priekšlikums, kas paredz 51. panta redakcijas grozījumus. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es saprotu, ka laika gaitā arī komisijā šis pants pēc tam tika grozīts un tālāk arī ir komisijas priekšlikums. Bet man diemžēl jāsaka, ka mēs bijām liecinieki diezgan tādai neglītai apdrošinātāju pārstāvja rīcībai, konkrēti Abašina kungs arī pēc tam uzrakstīja vairākas vēstules tādā nesmukā tonī uz komisiju par to, kā vispār var uzdrošināties šādus grozījumus veikt. Un runa ir par to, ka tātad transportlīdzekļa īpašniekam ir iespēja uz šo laiku apturēt transportlīdzekļa ekspluatāciju, nenododot numura zīmes, nemaksājot arī šo ekspluatācijas nodokli un arī apturot (Skaņas pārrāvums.)... noprecizētu šos noteikumus, kas notiek gadījumā, kad OCTA līgums tiek apturēts, un kā šis līgums tiek atjaunots, mēs iesniedzām precizējošus grozījumus. Un, protams, mums priekšā uzreiz bija pārmetumi par to, ka mēs nezinājām, ka, lūk, esot kaut kāda vienošanās, ka vispār šis pants netiek skatīts. Nu tā tiešām nav korekta rīcība no apdrošinātāju puses.
Un ko mēs vēlamies norādīt? Ir tas, ka apdrošināšanas līguma apturēšana, protams, ir jāregulē, un vēl ir vairākas problēmas, kuras ir saistītas arī ar transportlīdzekļiem, kuri nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, un mēs arī sniegsim atsevišķus grozījumus attiecībā uz šo jautājumu, jo ir atklātas vairākas likuma nepilnības (gadījumā, kad pasažieru pārvadājumu kartiņa tiek nopirkta no jauna... tādā gadījumā tad arī apdrošināšanas līgums nez kāpēc pats par sevi pēc likuma beidzas, bet tā nevajadzētu būt, jo tā ir likuma nepilnība). Tāpēc mēs lūgsim arī atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Stepaņenko, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 19. priekšlikumu: par – 25, pret – 55, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 20. ir deputātu Lejiņa, Kiršteina, Nemiro, Voikas un Eglīša priekšlikums, kas paredz izslēgt 51. panta pirmajā daļā vārdus “vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā”. Priekšlikums atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 21. – finanšu ministra Reira priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 22. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt likumprojekta 5. pantā iekļauto 51. pantu noteiktā redakcijā. Un priekšlikuma mērķis ir noteikt regulējumu, kas ļautu transportlīdzekļa īpašniekiem ārkārtējās situācijas laikā un līdz trīs mēnešiem pēc tās beigām vienkāršotā kārtībā pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numurzīmes, un attiecībā uz komercpārvadājumu veicējiem noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz OCTA līguma pārtraukšanu uz laiku. Komisijā šis priekšlikums, 22., ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 23. ir deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 52. pantu... likuma 52. pantu ar teikumu šādā redakcijā: “Pašvaldību gadījumā, īstenojot šo pantu, netiek attiecināti likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” 56. panta nosacījumi.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums ir terminoloģisks precizējums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 25. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. 26. – finanšu ministra Reira priekšlikums ir redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 27. ir deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt 53. pantu ar teikumu šādā redakcijā: “Pašvaldību gadījumā, īstenojot šo pantu, netiek attiecināti likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” 56. panta nosacījumi.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz likumu papildināt ar 55. pantu šādā redakcijā: “Uz šā likuma darbības laiku valstij un pašvaldībām ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un cita veida aktivitāšu īstenošanu, arī tad, ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Valsts un pašvaldības izvērtē dīkstāves ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja vai projekta īstenotāja finanšu plūsmu un nosaka, kādā apjomā tiks veikta samaksa par dīkstāves periodu.” Priekšlikums paredz dot tiesības institūcijām, kas noslēgušas līgumus par pakalpojumu sniegšanu un aktivitāšu īstenošanu ar biedrībām un nodibinājumiem... ļaujot organizācijām un institūcijām pielāgoties situācijai, nevis projektus pārtraukt vai iesaldēt krīzes dēļ. Komisijā šis, 29., priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 30. – deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Liepiņas, Stepaņenko un Bergmaņa priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“(1) Uzņēmums, kurš saistībā ar Covid-19 saņem dīkstāves pabalstu, ir tiesīgs dalīt darbu starp visiem uzņēmuma darbiniekiem. Uzņēmums sniedz informāciju nodokļu administrācijai par visiem dīkstāvē esošajiem darbiniekiem un to darba veikšanā noteiktajām slodzēm.
(2) Dīkstāves pabalsta piešķiršanai un uzņēmuma apgrozījuma krituma izvērtēšanai ņem vērā dabisko uzņēmējdarbības apjoma pieaugumu.” Komisijā šis, 30., priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Šajā priekšlikumā patiesībā ir divas būtiskas daļas.
Pirmā daļa nodrošinātu iespēju uzņēmējam dalīt darbu starp saviem darbiniekiem, ja šobrīd darbības apjoms strauji ir krities un uzņēmējam ir dīkstāve, bet ir iespēja tomēr daļu no darbiniekiem nodarbināt. Man tā šķiet atbalstāma ideja, ko arī uzņēmēji paši ir rosinājuši no savas puses – ļaut viņiem savu darbinieku robežās veikt rotācijas, tādā veidā gan sadalot darba pienākumus, gan arī solidāri nodrošinot ienākumus saviem darbiniekiem, tā vietā, lai viņus vienkārši atlaistu un uzliktu uz bezdarbnieku pabalstiem.
Šo jautājumu uzņēmēji ir lūguši atrisināt, un es arī aicinu jūs, kolēģi Saeimā, atbalstīt šo priekšlikumu.
Otra daļa ir saistīta ar gadījumiem, kad pēdējā gada laikā uzņēmums ir strauji audzis, un, ja vēl pērn martā viņam... tam nebija apgrozījuma vai apgrozījums bija ļoti mazs, bet šī gada sākumā ir bijis liels un martā un tagad, aprīlī, strauji krities, tad no VID viedokļa dīkstāves pabalsts nepienāktos, jo pret iepriekšējā gada martu apgrozījums ir pieaudzis.
Šādu gadījumu ir diezgan daudz ne tikai ar straujas izaugsmes uzņēmumiem, bet, nu, piemēram, arī konkrētie gadījumi viesmīlības nozarē. Ja pagājušā gada martā uzņēmums, kurš no 2009. gada strādā, maksā nodokļus (un ne mazus), ir apturējis savu viesnīcas darbību, lai veiktu remontdarbus, un apgrozījuma nav, šogad, protams, strādā un apgrozījuma kritums ir divas trešdaļas, salīdzinot ar gada sākumu, tad arī šādam uzņēmumam pēc esošajiem noteikumiem nepienākas dīkstāves pabalsts.
Šis priekšlikums varbūt nav ideāli noformulēts, bet risinātu šādus gadījumus.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, kolēģi, gribu teikt, ka ir lielas problēmas ar šo dīkstāves regulējumu kopumā, par ko mēs te mēģinām atrast dzirdīgas ausis jau visu rītu.
Vakar komisijas sēdē finanšu ministrs Reirs teica, ka šodien Jaunzemes kundze valdībai stāstīs, kas ir tās problēmas, kādēļ šie dīkstāves pabalsti tiek atteikti, un skaidrs, ka šis regulējums ir jāmaina.
Un es tikai vēlreiz gribu norādīt uz tām galvenajām problēmām, ko arī cilvēki raksta šodien, – tātad par dīkstāves regulējumu. Vēl joprojām tiek uzskatīts... uzskatīta arī uzņēmumu uzturēšana pie dzīvības, vai arī vienkārši saimnieciskā darbība ir nulle, bet notiek komunikācija ar klientiem... piemēram, tūrisma firmās, kur ir jākomunicē ar šiem klientiem, lai kaut vai vienotos par to, kā tiks veikta naudas atmaksa vai jau rezervētie ceļojumi tiks aizstāti ar kādiem citiem, un komunikācija, manuprāt, pie apgrozījuma ir nulle. To nekādā veidā nedrīkst uzskatīt par saimniecisko darbību. Arī tā ir savā veidā dīkstāve, kur šie uzņēmumi negūst nekādus ienākumus, bet viņiem ir jāturpina veikt kaut kādas absolūti nepieciešamas darbības, lai šis uzņēmums vispār neaiziet pa burbuli, bet šādu darbību veikšanu šobrīd Valsts ieņēmumu dienests neuzskata par dīkstāvi. Nu un šādu absurdu situāciju ir ļoti daudz.
Manuprāt, nedrīkst ņemt vērā arī tādus kritērijus, kas vienkārši tehniski nav izpildāmi, kā, piemēram, ja uzņēmums nav veicis pagājušā... saimniecisko darbību pagājušā gada martā, tad nedrīkst skatīties apgrozījuma kritumu pret mēnesi, kur apgrozījuma vispār nav bijis. Es ceru, ka Jaunzemes kundzei pietiks zināšanu, lai kaut kādā veidā valdībai šodien par šīm problēmām ne tikai pastāstītu, bet arī pastāvētu uz kaut kādu risinājumu nekavējoties...
Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, šī priekšlikuma viena no galvenajām būtībām, kā jau Dana minēja, ir tā divas daļas.
Viena daļa ir par tiem darbiniekiem... nu, piemēram, šis priekšlikums tapis kopā ar tieši tiem uzņēmējiem, kas šobrīd ir dīkstāves režīmā.
Un viens piemērs. Ēdināšanas nozarē strādājošie skolās... šobrīd šīs te brīvpusdienas... nu, tā ka skolu ēdnīcās strādājošie uzņēmēji... viņiem šī problēma ir ļoti aktuāla. Un veidojas situācija, ka daļa darbinieku tomēr strādā (un tas ir labi, ka daļai darbinieku ir iespējas strādāt), un tajā brīdī, kad viņi to dara, tiem, kas ir dīkstāvē, šie ienākumi ir mazāki. Un, protams, rodas spriedze. Ja uzņēmumā ir 100, 200 darbinieki, tad rodas spriedze. Piecdesmit strādā un saņem lielāku atalgojumu, un 150 sēž mājās un saņem mazāk. Un pa divām nedēļām rotēt ir iespējams. Ir iespējams izvairīties no krāpniecībām. Tas viss ir viegli administrējams, to vajag tikai gribēt. Šis priekšlikums paredz tādu iespēju. Aicinātu, kolēģi, atbalstīt.
Protams, otra sadaļa ir vēl tāda dramatiskāka. Iedomājieties situāciju, kolēģi: ir, piemēram... jūs tirgojat grāmatas. Pagājušā gada martā jūs pārdevāt 10 grāmatas, šogad februārī, pieņemsim, ir situācija, ka jūs jau pārdodat 100 grāmatas, un saistībā ar šo krīzi jūsu... šie apjomi krītas, pieņemsim, par 70 procentiem. Un teorētiski pret iepriekšējo gadu jūs tirgojat trīs reizes vairāk grāmatu nekā bija iepriekšējā gadā. Neskatoties uz to, ka 70 procentu apgrozījuma kritums jums šajā brīdī ir. Par šādiem uzņēmumiem... to arī ir diezgan daudz, un šie ir mūsu veiksmes stāsti, kas tad, kad viņus skar krīze... viņiem valsts nekādā veidā nepalīdz. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, viens piemērs. Jūs droši vien visi zināt tādu kompāniju kā “Impro ceļojumi”. Citēju: “Šodien saņēmām dīkstāves pabalsta atteikumu 11 darbiniekiem ar Orvela cienīgu pamatojumu: ja reiz mēs nodarbinot darbinieku (sazināmies ar klientiem), tad mēs veicam saimniecisko darbību laikā, kad tā vispār nav iespējama. Telefona sarunā ar Uzņēmējdarbības kontroles daļas Trešās nodaļas vadītāju Rasmu Balgu minētā persona teica, ka mēs varot organizēt ceļojumus pa Latviju. Uz iebildi, ka tas nav iespējams... nu tad varot organizēt individuālos ceļojumus pa Latviju. Ja šāda ir attieksme pret uzņēmumu, kurš nomaksājis nodokļos pagājušajā gadā 628 010 eiro, – tas nav nekas cits kā ņirgāšanās.” (Citāta beigas.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es domāju, ka mūsu kolēģi citējot un paskaidrojot ļoti skaidri parādījuši, ka krīzes laikā nav pamata dalīt uzņēmējus labākos, sliktākos, vairāk pelnošos vai mazāk pelnošos. Krīzes laiks ir laiks, kurā ir jāpalīdz ikvienam, kurš no krīzes ir cietis. Un krīzē cieš gandrīz visi, izņemot ļoti maz nozaru. Un šis laiks ir... man to tā grūti pateikt, bet šis laiks ir, kurā jūs apstājaties tikai tad, kad par puķu iepirkumiem, Mūrnieces kundze, publiski ir jārunā, nevis kad jums pašiem ir prāts tos apturēt. Un varbūt, ka jums tomēr vajag saņemties un palīdzēt cilvēkiem saprast, ka nākotnē viņiem būs motivācija Latvijas valstij maksāt nodokļus. Vēlreiz lūdzu – palīdziet visiem! Visiem Latvijas iedzīvotājiem – nešķirojot. Tas ir vienīgais pareizais ceļš. Cita ceļa nav. Tā dara attīstītā pasaulē. Tā dara demokrātijās – Vācijā, Amerikā, Kanādā un tā tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā šis, 30., priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Liepiņas, Stepaņenko un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 30. priekšlikumu: par – 29, pret – 53, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, es vēršu uzmanību, ka mēs par 31. priekšlikumu balsojām, ja.
M. Šteins. Nē, par 30.
Sēdes vadītāja. Par 30. Par 30.?
Jā, paldies.
Tātad balsojām par 30. priekšlikumu. Un priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 31. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Valaiņa, Dūklava, Liepiņas, Stepaņenko, Bergmaņa un Auguļa priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“(1) VAS “Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs” par periodu līdz 2020. gada beigām atsakās no apraides maksas iekasēšanas no sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī no komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas ieguvuši tiesības izplatīt televīzijas programmas bezmaksas zemes apraidē.”... un arī ar likuma panta otro daļu. Komisijā šis, 31., priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. 32. – deputātu Stepaņenko, Papules, Ločmeles-Luņovas, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Bergmaņa, Vucāna, Liepiņas, Gobzema un Dombrovska priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“(1) Uz laiku, kamēr valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ ir pārtraukta mācību procesa norise klātienē, noteikt, ka visi izglītojamie, kuri līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai apguva izglītības programmas klātienē, ir nodrošināmi ar valsts atbalstu ēdināšanai atbilstoši Izglītības likuma 14. panta 44. daļā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajai kārtībai.”
Tāpat arī: “(2) Ministru kabinetam nodrošināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām līdz 2019./2020. mācību gada beigām izglītojamo ēdināšanai, kuri apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē neatkarīgi no minēto izglītojamo izglītības ieguves formas vai vietas, nosakot, ka valsts budžeta līdzekļu apmērs pašvaldību izglītības iestādēs ir 0,71 euro dienā.”... un citas paskaidrojošās daļas. Komisijā šis, 32., priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Labdien! Paldies.
Komisijas noraidījums man, protams, zināmā mērā ir pārsteigums, lai arī Viņķeles kundzei, kas pārstāvēja mūsu diskusijās pagājušajā reizē valdību, es īpaši lūdzu šo jautājumu tālāk skatīt vai vēlreiz labot Ministru kabineta attiecīgo rīkojumu. Tad šobrīd uzskatu, ka Saeimas pienākums ir labot Ministru kabineta rīkojumā pieļauto kļūdu un atjaunot brīvpusdienas, kā to paredz arī līdz šim normālā kārtībā esošais... gan normatīvs, gan finansējuma pieejamība... atjaunot visiem 1.–4. klases skolēniem neatkarīgi no tiem piešķirtiem vai nepiešķirtiem statusiem.
Ja IZM, iespējams (un ar Ministru kabineta ziņu), šo ēdināšanas naudu ir tērējusi kādām citām vajadzībām, piedevām vēl aizmirstot arī speciālās izglītības bērnus, kas ir šobrīd mājās, nevis izglītības iestādē, tad – vēlreiz atkārtoju! – mūsu pienākums ir šo kļūdu labot un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi, vienlīdzīgu brīvpusdienu pieejamību visiem skolēniem no 1. līdz 4. klasei, kā to arī pašvaldības, visticamāk, šobrīd var nodrošināt. Bet piezīmēšu, ka pašvaldības pamatā šobrīd birokrātisko rīkojumu par ēdināšanu... ja var tā teikt, atļauj tam dzīvot savu dzīvi, neuzskata par iespējamu pildīt, bet izmanto ēdināšanai (neatkarīgi no deklarētās vietas, neatkarīgi no statusa)... izmanto ēdināšanai pašvaldības budžetu.
Manuprāt, tas nav adekvāti un nav pieļaujams. Ja valsts šādu finansējumu ir paredzējusi, tad krīzes situācijā, ņemot vērā arī dīkstāves pabalstu nepiešķiršanu, šis finansējums pienākas visiem 1.–4. klases bērniem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šis likuma tāds savdabīgs traktējums, izmantojot iespēju, kad ir ārkārtējā situācija un ka Izglītības likumā ir noteikts, ka ēdināšana jānodrošina visiem skolēniem, kuri izglītības programmu apgūst klātienē, man liekas, ir tāda ļoti liela nekrietnība. Jo, mēģinot ietaupīt uz... tostarp uz bērniem ar invaliditāti, kas ir vislielākais vispār kauns... un man ir pierādījumi, man ir rakstījuši ļoti daudzi vecāki gan Rīgā, gan citos reģionos, kuriem pašvaldība vienkārši nevar nodrošināt ēdināšanu, tāpēc ka pašvaldībai tas nav atļauts. Nav atļauts pašvaldībai tērēt šos līdzekļus citām grupām kā vien tādām, kuras ir noteiktas Ministru kabineta rīkojumā. Tātad daudzbērnu ģimenes, trūcīgie un maznodrošinātie. Un jūs esat aizmirsuši par bērniem ar invaliditāti, kuri bija apguvuši arī izglītības programmu klātienē.
Ja kāds mēģinās iebilst un pateikt, ka, nu, tagad bērni nodoti vecāku aprūpē un tas ir līdzīgi kā, piemēram, skolas brīvlaikā, tad tā ir... tas ir murgs, tas ir tiešām murgs, tā... tie ir lieli maldi, jo bērni šobrīd apgūst izglītības programmu pilnā apmērā, vecāki viņiem mēģina palīdzēt savu iespēju robežās, apvienojot savu darbu no mājām, ja tāds viņiem vēl ir, kopā ar bērnu izglītības programmas apgūšanu, un pašvaldības un valsts atbalsts... un valsts mēģinājums ietaupīt uz bērnu brīvpusdienu rēķina ir vairāk nekā nekrietnība, tāpēc ka bērniem šīs brīvpusdienas pienākas saskaņā ar likumu. Un tas, ka bērni nevar šo mācību programmu apgūt klātienē, nav nedz bērnu izvēle, nedz bērnu ģimeņu izvēle. Šī ir ārkārtējā situācija, kura...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Varbūt, lai jūs attaptos, es turpināšu lasīt par šo tematu arī vēstules, kuras es saņemu.
“Labdien! Man nav tipiski kādam rakstīt vai sūdzēties, bet tomēr ir pienācis laiks. Esmu divu bērnu mamma. Un ir tāda cilvēku kategorija (kurā es iekļūstu), kuriem ir beidzies dekrēta atvaļinājums, bet viņi darbā nevar atgriezties, jo uznāca krīze. Tāds ir arī mans variants. Vienam bērnam ir četri gadi, un otram bērnam palika pusotrs. Es paspēju īsu mirkli starp abiem dekrēta atvaļinājumiem pastrādāt, un loģiski, ka šis dekrēta atvaļinājums man nenodrošināja pilnvērtīgus ienākumus. Rezultātā šodien es nevaru atgriezties darbā un nevaru saņemt dīkstāves pabalstu. Es nevaru arī attiecīgi pabarot bērnus. Ko man darīt?”
Un tas ir jautājums jums, koalīcija! Tas ir jautājums jums, Mūrnieces kundze, un jums, Juraša kungs, un, Feldmana kungs, jums, un Zālītes-Grosas kundze, arī jums, kuras vīrs saņem “Tava klase” projektā piecus tūkstošus eiro valsts iepirkumā bez konkursa. Tas ir arī jums jautājums. Jūs, protams, varat priecāties... un arī jums, Znotiņa kungs, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā, kur jums palīgs ir Zālītes-Grosas kundzes vīrs, tas ir jums...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, atgriezieties pie priekšlikuma!
A. Gobzems. ... kā palīdzēt... kā palīdzēsiet šiem cilvēkiem...
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, atgriezieties pie priekšlikuma!
A. Gobzems. ... tostarp saņemt... Tas ir par priekšlikumu. Tas ir par to, kā jūs cilvēkiem... kā jūs viņus pabarosiet, Mūrnieces kundze! Tas ir tas, par ko mēs pēdējo mēnesi...
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Es jūs aicinu padomāt par sekojošo. Tātad ir cilvēki, kas ir pazaudējuši darbu. Jūs sakāt, ka šiem cilvēkiem minimālais apjoms, ko viņiem drīkst maksāt, nu, tagad jauns lēmums būs, – 130 eiro. Pirms tam Ieva Jaunzeme pat gandrīz lielījās ar to, ka vismazākais ir četri eiro vai kaut kas ap to. Tad jūs sakāt, ka bērniem jūs maksāsiet... par katru bērnu 50 eiro. To nebalstot ne uz kāda aprēķina. Tajā pašā laikā valdības noteikumi, piemēram, saka – gadījumos, kad cilvēkiem jāmaksā alimenti, viens bērns ir, tā teikt, novērtēts, ka minimālo... nedrīkst maksāt mazāk kā 107 eiro, kur laikam kaut kāds novērtējums ir tomēr bijis. Un tagad jūs pie tā visa vēlaties arī noņemt naudu, kas parasti tiek maksāta par bērnu ēdināšanu. Un tajā pašā laikā, kolēģi, jūs esat saglabājuši visas tās reprezentācijas izmaksas, un jūs drīz balsosiet atbilstoši jūsu koalīcijas disciplīnai pret priekšlikumu, kurš paredz tās reprezentācijas izmaksas noņemt. Nu padomājiet, lūdzu! Kā tad... Kā valsts augstākajām amatpersonām, ieskaitot Mūrnieces kundzi, ir tās piemaksas par katru mēnesi – 1000 eiro reprezentācijas izmaksām! Piedodiet, kādas reprezentācijas?! Par kādām reprezentācijas izmaksām ir runa? Tātad tās reprezentācijas izmaksas tiks saglabātas, it kā notiek kaut kādas reprezentācijas, bet bērnu ēdināšana – viss, vairs it kā nenotiek... Tad epidēmijas laikā reprezentācijas izmaksas valsts augstākajām amatpersonām ir, bet bērniem ēst nevajag epidēmijas laikā, ja? Nu, tāds ir tas rezumējums tam, kā jūs tagad sakāt... pateiksiet ar savu balsojumu, kolēģi. Padomājiet, padomājiet! Nevajag jau tikai klausīties to, kas jums nāk no tās Koalīcijas padomes. Padomājiet ar savu galvu, lūdzu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Pirmkārt, man ir lūgums apvienot uzstāšanās laikus.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu runas laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
R. Ločmele-Luņova. Mēs runājam par to, lai valdība neatteiktos no sava pienākuma samaksāt... 0,70... 71 centu dienā par sākumskolēnu bezmaksas pusdienām. Īstenībā ļoti viltīgi, atceļot šo savu pienākumu, valsts vienkārši pazemina sociālo standartu valstī. Nauda, kura tika ar likumu ieplānota 2020. gada valsts budžetā, vairs netiek izmantota pēc noteiktā mērķa.
Kad es piedalījos komisijas sēdē, man... es tiešām biju sašutusi par to, ka labklājības ministre... ka šīs komisijas locekle balsoja pret šo mūsu priekšlikumu, pret iespēju visiem 1.–4. klašu skolēniem saņemt bezmaksas pusdienas vai to analogu, aizvietojot to ar produktu kartiņām, ar produktu pakām un tā tālāk. Bet vienlaicīgi viņa nobalso arī pret to, lai mūsu ministriem uz šo krīzes laiku atceltu, kā pareizi teica mans kolēģis Dombrovskis, reprezentācijas piemaksas, par kurām nav jāatskaitās.
Mēs visi izlasījām medijos Valkas mēra sašutumu par to, ka Valkas pašvaldība atrada iespēju nodrošināt visiem skolēniem brīvpusdienas, bet, kā viņš raksta, Valkas pašvaldība nesaņems kompensāciju no valsts – tos 50 procentus, kurus valsts apņēmās piemaksāt pašvaldībām šo brīvpusdienu nodrošināšanai.
Par to, ka tika aizmirsti bērni ar invaliditāti, teica jau Jūlija Stepaņenko. Un es par to uzzināju tad, kad viena no mammām man uzrakstīja brīdī, kad viņas meita, kura slimo ar ļoti smagu ģenētisku slimību, zaudēja samaņu, jo viņai dienā ir nepieciešams palielināts kaloriju devums. Tas kaloriju devums, kuru viņai nodrošināja skolas laikā. Pati mamma arī ir invalīde, bet viņai nav maznodrošinātā statusa, jo uz ģimenes skaitās garāža. Un tas tā ir.
Un šādus likumus krīzes laikā var pieņemt tikai tie cilvēki, kuri vispār neko nesaprot no situācijas, kurā dzīvo vairākums no maznodrošinātiem cilvēkiem...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi, es domāju, ka jūs esat ļoti laimīgi un talantīgi, un visādā citādā ziņā svētīgi cilvēki, ja jums izdodas strādāt no mājām, mācīt bērnus, kas šobrīd vecākiem ir lielā mērā arī jādara, un vēl pagūt pagatavot ēdienu. Un jums tam visam vēl pietiek naudas.
Droši vien grūti ir iedziļināties tajās situācijās, kuras tu pats neesi piedzīvojis, bet varbūt varam pamēģināt. Pat ja šobrīd... tagad dīkstāvē ir darbinieks aizgājis un viņam šobrīd ir laiks (mammai vai tētim) būt kopā ar to bērnu un palīdzēt mācībās, un arī praktiski pagatavot to ēdienu, līdzīgi kā skolēnu brīvdienās, tad iedomājieties, kā tas ir, kad tas viss ir jāizdara (mēnesī vēl arī rēķini jāapmaksā un... un visi pārējie maksājumi) par 257 eiro. 257 eiro ir vidējais dīkstāves pabalsts Latvijā šobrīd. To vairākkārt ir uzsvērusi Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja, kritizējot arī uzņēmējus par to, ka viņi nav pietiekami nodokļus maksājuši, bet realitāte ir tieši tāda – 257 eiro.
Padomājiet, cik jums jāmaksā ir par elektrību, cik jums jāmaksā par atkritumiem, cik jums jāmaksā ir par internetu, lai bērns varētu tos mājasdarbus izpildīt. Cik vēl vajag, lai aizietu vienreiz uz veikalu. Un tad, nu, pieņemiet lēmumu par šo priekšlikumu. Es domāju, gan pēc jēgas tas ir ļoti svarīgs, gan arī pēc formas, ļaujot pašvaldībām atrast labāko veidu, kā šīs pusdienas bērniem nodrošināt. Tas arī, starp citu, šobrīd ir ierobežots. Un es domāju, ka pašvaldības ir tās, kas vislabāk redz, kā tie iedzīvotāji dzīvo un kāda ir vislabākā metode, kā tās pusdienas nogādāt bērniem, – vai tās ir siltas pusdienas vai pārtikas pakas, vai kā citādi.
Tā ka es tiešām aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, ar šīm ēdienreizēm, brīvpusdienām, tā situācija tiešām nav tā pati labākā, ja mēs skatāmies arī pirms šīs krīzes. Un, runājot ar pašvaldību vadītājiem un sociālajiem dienestiem, izglītības pārvaldēm, protams, situācija ir tāda, ka daudziem bērniem, tiešām daudziem... tie nav tikai daži, bet tā ir vesela virkne bērnu, kur stāvoklis ģimenē ir tāds, ka šī ēdienreize diemžēl ir vienīgā ēdienreize, kad tas bērns dienā paēd, un tad, kad viņš nonāk... nonāk mājās šobrīd mācoties, no tā situācija jau baigi nemainās. Tāpēc ēdienreižu nodrošināšana ir ļoti svarīga, bet vēl svarīgāka ir efektīva valsts pārvalde, un efektīvā valsts pārvaldē... mēs šeit varam paņemt piemēru – to pašu Rīgu, mūsu galvaspilsētu... un tos, kas kaut mazliet vispār iedomājas kādreiz kaut ko runāt par efektīvu valsts pārvaldi, aicinu to vairāk nekad nedarīt, ja jūs neatbalstāt šo priekšlikumu. Jo šis priekšlikums ir tieši, nu, tādā pilsētā kā Rīga, šobrīd es varētu tikai pateikt... tiešām uzslavēt šos cilvēkus, kas vada attiecīgos departamentus, un šī risinājuma meklēšanā esmu redzējis, cik ļoti liels darbs, enerģija tiek ieguldīta, lai atrastu labāko risinājumu. Tas labākais risinājums ir kartes, un es zinu daudzas citas pilsētas, kas grasās pāriet uz šīm kartēm. Tad pateikt no valsts puses, ka viņi neakceptē šīs kartes, ir diezgan nožēlojami, jo tas ir efektīvākais veids, kādā veidā pārvaldīt.
Tam pretī atbildīgā ministrija – Izglītības un zinātnes ministrija – vēl sāk prasīt, lai pandēmijas laikā cilvēki parakstās par pārtikas paku saņemšanu.
Nu, kolēģi, jūs maz apjēdzat, cik tas maksā – šādu procesu nodrošināt – par pārtikas paku saņemšanu lai parakstās? Visu šo procesu nevis atvieglo, bet sarežģī.
Es aicinu izmantot tehnoloģiju iespējas... un apzināties, kādas ir to iespējas. Pilsētās tas ir izdarīts.
Atbalstiet šo priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, es saprotu, ka jūs atbildēsiet, ka jūs šo naudu jau notērējāt viedierīcēm, bet tikpat labi jūs viedierīcēm varējāt notērēt savas reprezentācijas izmaksas un visas pārējās greznuma izmaksas, kuras jūs šobrīd vienkārši neizmantojat. Tērēt bērnu brīvpusdienu naudu šim nolūkam ir nepareizi, un es gribu jums pajautāt, Znotiņa kungs, jūs pieteicāties... par ko jūs sodāt bērnus no divu bērnu ģimenes, kuru mamma, vientuļā mamma, saņem šo dīkstāves pabalstu 257 eiro apmērā un nevar pieteikties maznodrošinātā statusam, jo viņai ir garāža, piemēram? Par ko jūs sodāt bērnu ar invaliditāti, ar mukoviscidozi, kurš, kā Regīna teica, krīt vienkārši ģībonī tāpēc, ka viņam nav nodrošināta atbilstoša ēdināšana, kuru viņam nodrošināja uz vietas skolā? Par ko jūs sodāt bērnu ar cerebrālo trieku, kurš arī nav tiesīgs saņemt brīvpusdienas tāpēc, ka viņš vienkārši nav iekļauts šajā jūsu Ministru kabineta rīkojumā? Par ko?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es turpināšu lasīt iedzīvotāju vēstules par bērniem.
“Es uzaicinu...” Vēstule... “Es uzaicinu Mūrnieces kundzi iekāpt savā par nodokļu maksātāju, tas ir, par tautas... pirktajā luksusa mersedesā, atbraukt pie mums un pateikt, kā pabarot bērnus, ja viņa balso ciniski pret cilvēkiem šajā laikā, ko mēs šodien dzirdam Saeimas sēdē.”
Tā raksta cilvēki, Mūrnieces kundze. Viņi klausās un redz, kā jūs balsojat.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. Vai ir iebildumi pret abu runas laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies.
Somija ieviesa bezmaksas ēdināšanu visiem bērniem, nešķirojot pēc viņu vecāku ienākumiem vai savādāk, sociālā stāvokļa, starp Ziemas karu un Otro pasaules karu un turpina to joprojām, pilnveidojot šo programmu līdz ļoti veselīgai programmai... pārtikai.
Mēs tagad, kad ir krīze (un tagad, kad būtu tiešām īpaši jārūpējas par to, lai katrs bērns būtu paēdis)... Mēs sagraujam pat to, kas mums bija izveidots pirms krīzes. Tad kam mēs šo vispār gatavojāmies veidot?
Savulaik kustības... akcijas “Nepērc svešu!” ietvaros mēs pētījām, kāds ir šis pārtikas tirgus Latvijā, kuru varētu ar valsts pasūtījumu nodrošināt, sākot ar bērnudārzu, pamatskolu, vidusskolu, pansionātiem, armiju... beigu beigās cietumu un visu pārējo. Tas ir aptuveni starp 150–200 miljoniem eiro gadā. Lūk, mēs varētu šeit apvienot divas fantastiskas lietas.
Pirmām kārtām, protams, pabarot savus bērnus, pabarot viņus veselīgi, otrām kārtām... tas būtu tas sociālais atbalsts... un otrām kārtām nodrošināt to pabarošanu pie Latvijas uzņēmējiem, dot viņiem darbu šajā krīzē. Tas būtu vislabākais “dīkstāves pabalsts” (pēdiņās), ko mēs varētu darīt ar šiem miljardiem. 150 miljonus veltīt tam, lai visi tie, kas ir no mums un mūsu varas atkarīgi, būtu paēduši no Latvijas veselīgiem produktiem. Tā būtu viena izcila lieta, nevis sagraut to, kas tika izveidots pirms krīzes. Tas ir, ziniet, tā, kā dažreiz par bankām saka, ka viņi lietussargu iedod saulainā laikā un atņem lietainā. Šeit ir daudz nopietnāka situācija. Man liekas, jūs joprojām nesaprotat, kur mēs atrodamies un kur mēs būsim pēc diviem mēnešiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.
E. Papule (SASKAŅA).
Šobrīd aicinu koalīcijas partijas, izņemot JKP, jo viņu lēmums ir skaidrs. Tātad vēlreiz, Ministru kabinet, – ja jūs arī kopumā esat ēdināšanas naudu atļāvuši izmantot citām vajadzībām, tad šobrīd ir iespēja šo kļūdu labot. Ļoti labi, ja ir nopirktas viedierīces vai kāds cits atbalsts ir sniegts, bet šobrīd ir iespēja labot šo kļūdu, pat nesakot skaļi, un izpildīt arī to, ko kāda no jūsu vai... kādi no jūsu partijas pārstāvjiem vai pārstāvēm ir teikuši arī plašsaziņas... medijos par to, ka attālināto mācību laikā pusdienām, brīvpusdienām, ir jābūt visiem skolēniem neatkarīgi no piešķirtā vai nepiešķirtā statusa. Lūdzu, labojiet kļūdu, un šajā brīdī, iespējams, jūsu reitings augs daudz vairāk nekā JKP.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Jā. Gribēju atbildēt uz dažiem nepatiesajiem un nepareizajiem kolēģu apgalvojumiem.
Tātad, pirmkārt, brīvpusdienu naudu tiek turpināts piešķirt... un piešķirt pašvaldībām... un nodrošināt brīvpusdienas no 1. līdz 4. klasei par valsts naudu. Ir tikai viens ierobežojums, ka šīm brīvpusdienām ir jābūt vai nu pārtikas paku, vai silta ēdiena formā, un šeit, atsaucoties uz kolēģa Didža Šmita izteiktajiem komentāriem, tieši šāda forma palīdz šo brīvpusdienu piegādāšanā un veidošanā iesaistīt Latvijas uzņēmējus, jo pašvaldībām nav regulēts, kādā... kas ir tas groza saturs, kam ir jābūt šajā pārtikas pakā. Līdz ar to var izmantot vietējos uzņēmējus, vietējos zemniekus, lai viņi šīs pārtikas pakas vai silto ēdienu palīdz sagādāt... arī ēdināšanas uzņēmējus. Tas ir viens punkts.
Otrkārt, man jāmin, kā tad valsts rīkojas un kā – pašvaldība. ZZS te izteica kaut kādus komentārus. Un es saņēmu tieši ļoti satrauktu cilvēku e‑pastus. Un e-pasts bija par Alūksnes pašvaldību, kur valsts piegādā šīs brīvpusdienas un ir saglabājusi savu 71 centu par vienu bērnu... tātad šo samaksu... vērtību, kurā ir brīvpusdienas jāpiegādā. Bet ko dara ZZS Alūksnes nodaļas... tātad Alūksnes domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis? Viņš samazina ar šodienas lēmumu (vai vakardienas)... viņš samazina tātad pašvaldības daļu šajā brīvpusdienu finansēšanā no līdzvērtīgās 71 centa daļas uz 29 centiem. Viņš samazina šo daļu, ko pašvaldība atvēl brīvpusdienām. ZZS, vai šis ir labas pārvaldības princips? Vai šī ir sociāla rūpēšanās par novada iedzīvotājiem? Es domāju, ka ne! Es domāju, ka ne. Valsts turpina pildīt savas funkcijas, pašvaldība ar savu brīvpusdienu nav...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Paldies. Znotiņa kungs, manuprāt, ļoti subjektīvi (tas ir, maigi izsakoties) interpretēja faktus. Patiesībā viņš melo un pasniedz informāciju tā, kā viņam ir izdevīgi. Interesanti, ka šajā gadījumā tas ir vienkārši sociālas atbildības pasākums attiecībā pret visiem bērniem. Un, manuprāt, ja mēs virzāmies uz skandināvu modeli, tad šajā gadījumā bērniem ir jābūt primāri aprūpētiem, primāri aizsargātiem un primāri nodrošinātiem, ko pašlaik valdošā koalīcija nedara.
Un, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu un nodrošiniet visiem bērniem normālus dzīves apstākļus minimālā apjomā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Es ļoti rēķinos šajā balsojumā arī ar daļu no koalīcijas partneriem, kuri, izskatās, tomēr arī saprot lietas būtību. Un šoreiz es runāju par Nacionālās apvienības kolēģiem, jo, lūk, 30. martā šogad... Nacionālās apvienības mājaslapā ir diezgan liels un, manuprāt, labs raksts, kurā Nacionālā apvienība ir uzsvērusi, ka arī šajā laikā, kamēr mācības notiek attālināti, valstij ir jānodrošina brīvpusdienas visiem 1.–4. klases skolēniem, un tad min lielisku piemēru, kur arī pēc Indriksones kundzes iniciatīvas ZZS pašvaldība, Talsu mērs un pārējā vadība, ir nodrošinājusi no saviem līdzekļiem visām 12 klasēm brīvpusdienas. Tā ka, Nacionālā apvienība, es ceru, ka jūs protat vairāk nekā tikai uzrakstīt rakstu savā mājaslapā, un arī šodien atbalstīsiet šo priekšlikumu, lai tiešām arī vārdi saskanētu ar darbiem. Tas arī ir tas, ko es gribēju pateikt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, es gribētu atbildēt. 71 cents – tas ir smagi par maz mūsdienās, lai nodrošinātu normālas brīvpusdienas. No valsts puses šis cipars sen jau varēja būt augstāks un tam vajadzēja būt augstākam.
Bet kāpēc tad šobrīd izmanto šīs kartes? Gluži vienkārša iemesla dēļ. Fiziski uzņēmēji, ēdināšanas uzņēmēji, ir dīkstāvē. Labrīt, pamostieties! Uzņēmēji atsaka dalību šajā pasākumā, jo viņi izmanto valsts dīkstāves pakalpojumu. Viņiem gluži vienkārši šis te... nav iespējams piedalīties, un tajās vietās, kur nav iespējams, tur izmanto šīs kartes.
Bet vēl vairāk. Izmantojot šīs te... karšu sistēmu... jau šobrīd ir parādījies, ka tur, kur to izmanto, var sniegt pakalpojumu daudz vairāk iedzīvotājiem. Tas ir efektīvāks pakalpojumu sniegšanas veids. Pakalpojumu var sniegt daudz vairāk iedzīvotājiem, kā tas tika novērots Daugavpilī.
Bet tā man neizprotamā problēma – kāpēc valsts tajā nepiedalās? Par to jau ir tas stāsts. Kāpēc valsts nepiedalās šajā...? Rīgā vispār savādāk vienkārši nav iespējams to šobrīd izdarīt. Lai tad parāda! Jūs esat pie varas Rīgā, parādiet to!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Jaunā konservatīvā partija jau ir panākusi, ņemot vērā iepriekšējā gada budžetu, samazinājumu no valsts finansējuma bērnu ēdināšanai par pusi. Tagad vēl vairāk tiek sašaurināts to bērnu loks, kam ir tiesības pretendēt uz brīvpusdienām.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, neaizvainojot bērnus un maznodrošinātos, neatņemot viņiem maizi... tajā pašā laikā saglabājot partijas finansējumu, tajā pašā laikā saglabājot valsts pārvaldē, kas darbojas 290 pāri... tūkstošiem cilvēku... un atalgojumu, kuram tiek tērēts miljards eiro gadā. Tas ir vienkārši sociāli netaisnīgi un neobjektīvi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā šis, 32., deputātu grupas priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – deputātu Stepaņenko, Papules, Ločmeles-Luņovas, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Bergmaņa, Vucāna, Liepiņas, Gobzema un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 32. priekšlikumu: par – 32, pret – 45, atturas – 11.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 33. ir deputātu Stepaņenko, Papules, Ločmeles-Luņovas, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Bergmaņa, Vucāna, Liepiņas, Gobzema un Dombrovska priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā darba devējs ir tiesīgs nosūtīt savus darbiniekus uz valsts apmaksātajām Covid-19 analīzēm.” Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Situācija, kad ir uzņēmums, kurš joprojām, neskatoties uz visu, turpina darboties un tostarp arī maksāt nodokļus, un ražot šo valsts budžetā nepieciešamo daļu... Ja uzņēmumā viens no darbiniekiem sāk sūdzēties par to, ka viņam ir kaut kādas aizdomīgas sajūtas attiecībā uz Covid-19, tad, aizejot pie ģimenes ārsta, viņa aizdomas nav pietiekamas, lai ģimenes ārsts varētu izrakstīt norīkojumu, jo viņš nav bijis nedz ārzemēs, nedz viņam ir kāda kontaktpersona, nedz vēl kaut kas tāds, kas varētu atbilst. Un es saprotu, ka ģimenes ārstiem arī ir savs reglaments, kādā tas notiek.
Šajā gadījumā darbiniekam ir jāturpina iet uz darbu, bet uzņēmuma īpašnieki ir norūpējušies par to, ka darbinieks varētu (gadījumā, ja viņam tomēr beigās jau izrādīsies, ka viņš ir saslimis)... viņš varētu tiešām aplaist visus uzņēmuma darbiniekus, un tie ir 20 cilvēki. Šī iemesla dēļ uzņēmums vienkārši būs spiests aiziet dīkstāvē un slēgt savu darbību... vai slēgt savu darbību šajā gadījumā.
Mēs uzskatām, ka valsts apmaksātas analīzes, pēc uzņēmēju pieprasījuma nosūtot darbiniekus uz šīm analīzēm, ir risinājums tādā gadījumā, lai tas tiešām neizvērstos pēc... neizvērstos par masveida uzņēmumu slēgšanu, jo nav noslēpums, ka ļoti daudzi uzņēmēji bažījas par to, ka viņu darbinieki nav arī... nejūtas arī paši droši par savu veselību, bet diemžēl kritēriju, kuriem viņi varētu atbilst attiecībā uz šīm valsts apmaksātajām analīzēm, nav. Tātad izvēle ir tāda: vai nu uzņēmēji paši apmaksā šīs analīzes, kas ir 80 eiro par cilvēku, vai darbinieks, kas, protams, arī nav iespējams.
Paldies. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.
I. Dūrītis (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es gribētu teikt, ka šim priekšlikumam nav principā īpaši vairs nozīmes, un aicinātu to neatbalstīt, jo principā katru dienu, es pat varētu teikt, nevis nedēļu, tiek pārskatīts algoritms, kuri pacienti un kādā veidā tiek... vai potenciālie pacienti, cilvēki... tātad nosūtīti uz Covid-19 analīzēm. Un arī varu teikt, ka, piemēram, šodien (ar šo nedēļu) faktiski jebkuru pacientu, kuram ir slimības pazīmes, ģimenes ārsts var nosūtīt uz Covid-19 analīzi par valsts finansējumu.
Tāpat, protams, paliek spēkā šīs uzņēmumu un vadības iespējas nosūtīt savus pacientus uz Covid-19 pārbaudi. Pie tam arī šādā te, teiksim... iestrādāt šajā likumā šādu... būtu ļoti neelastīgs risinājums. Daudz elastīgāks risinājums ir tas, ka Veselības ministrija būtībā ik dienu pārskata testēto pacientu skaitu, pozitīvo gadījumu skaitu un tad ļoti elastīgi arī būtībā ik dienu maina šos nosacījumus, lai palielinātu pārbaudes. Mūsu mērķis, Veselības ministrijas mērķis, ir palielināt testēšanu. Joprojām tā paliek mūsu prioritāte.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā. Lūgšu apvienot abus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
L. Liepiņa. Atbildot uz Dūrīša kunga teikto par to, ka ir algoritms, – ļoti jauki, ka šāds algoritms eksistē. Tomēr arī tiem, kas nav koalīcijā, un arī vienkāršiem cilvēkiem gribētos zināt, kāds tad ir šis algoritms vispār šo Covid-19 testu veikšanai. Vakar sociālos medijus arī pāršalca tāda ļoti nepatīkama ziņa par kādu cilvēku, kuram... ar kuru gadījās nelaimes gadījums un bija nepieciešama operācija, un kurš nonāca slimnīcā. Un, pirms viņš tika pie šīs neatliekamās palīdzības, kuru faktiski cilvēkam nācās gaidīt gandrīz diennakti, viņam bija jāgaida Covid-19 testa rezultāts. Ir pilnīgi skaidrs, ka visas šīs problēmas mums liekas tādas tālas, līdz... kamēr kaut kas tamlīdzīgs nenotiek ar mums pašiem vai ar mūsu tuviniekiem. Tādēļ es aicinātu... Es saprotu, Dūrīša kungs, ka jums ir zināmi šie algoritmi. Es saprotu, ka koalīcijai... droši vien jums ir zināms viss, ja jau jūs nepiedalāties debatēs un neatbildat uz jautājumiem, neskaidrojat neko ne par dīkstāves regulējumu, ne par naudas summām, kas tiek piešķirtas. Kaut kā apgaismojiet tad arī varbūt ne tikai mūs, opozīciju, bet arī tos cilvēkus, kas vienkārši šobrīd sēž mājās neziņā par to, kāds tad ir šis algoritms un kā reāli viņiem tikt līdz Covid-19 analīzēm. Un novēlu jums nekad nenonākt situācijā, kad jums būs kādam jālūdz nauda, un nenonākt situācijā, kad jums būs kādam jālūdz palīdzība. Jo šobrīd izskatās, ka jūs esat sevi iecēluši... nezinu, pat grūti nosaukt to vārdu, kādā lomā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es vēlējos pievienoties Lindas Liepiņas teiktajam, ka sabiedrība arī gribētu uzzināt, kāda tad ir stratēģija un kāds tad ir tas plāns attiecībā uz testēšanu. Sabiedrība to nezina. Sabiedrībai tas netiek skaidrots. Ja mēs skatāmies statistikas datus, tad patiesībā statistikas dati mums pasliktinās. Kur tad ir tie rezultāti? Cik daudz ir notestēti? Kāds ir plāns palielināt testēšanu? Sabiedrībai ir tiesības to zināt. Kāds ir plāns testēt uz antivielām? Kaut vienu ārpus PR... Vai vienīgā lieta, ko Viņķele prot, ir taisīt sev PR? Bet varbūt paskaidrot, kā visa sabiedrība tiks testēta, pēc kādiem kritērijiem, nu, vismaz televīzijā, kur Viņķele ir katru dienu. Dūrīša kungs, nu, pasakiet, lūdzu, savai partijas biedrenei to, jo sabiedrība nezina to.
Sabiedrībai ir teikts, ka ap Līgo viss varētu beigties. Bet kas liek tā domāt, kādi objektīvi rādītāji, salīdzinoši rādītāji liek domāt par to, ka mēs līgosimies visi kopā? Nav tādu rādītāju. Tas, ka jūs tur savā sulā, es atvainojos, kaut ko katru dienu maināt, – tas neko nelīdz. Paskaidrojiet sabiedrībai, cik jūs plānojat nākammēnes notestēt cilvēkus... konkrētu skaitli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, par šo priekšlikumu. Protams, ka vīruss nešķiro. Un tāpat attiecībā uz vīrusu arī... nu, pirms tam mēs runājām par brīvpusdienām. Un arī tur tika saņemts pārmetums. Un kā nu ne! Man tikko, pirms brītiņa, piezvanīja Alūksnes mērs un aicināja norādīt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram, lai nemaldina sabiedrību. Jo attiecībā uz Alūksni... Alūksnē tiek nodrošinātas brīvpusdienas pilnīgi visiem skolēniem līdz 12. klasei. Un tas, ka valdība atteicās līdzfinansēt brīvpusdienas šā gada budžetā, arī radījis ļoti daudz problēmu pašvaldībās, un tas bija tieši JKP lēmums. Tāpēc nevajag maldināt sabiedrību, ka ZZS nenodrošina brīvpusdienas, – nodrošina! – un ne tikai pirmajām četrām klasēm, kā to piedāvā valsts atbalsts, bet visām 12 klasēm, kā tas notiek Alūksnes pašvaldībā. Un lai tas kalpo kā piemērs! Un jūsu atbildībā esošā Rīgas dome šobrīd... Attīstībai/Par!, JKP... jūsu atbildībā... Šobrīd jūsu administratori to pārvalda... Parūpējieties par to, lai arī Rīgā līdz 12. klasei būtu brīvpusdienas, pamēģiniet to nodrošināt. Diez vai jums tas izdosies. ZZS pašvaldībās tas tā notiek.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Cienījamā koalīcija, es sākšu ar to, ka... iespējams, ka, Dūrīša kungs, līdzīgi rīkošos arī pret jums... būtu sava runa jāsāk ar to – paldies opozīcijai par priekšlikumiem un par idejām, kuras, iespējams, jau valdība ir darījusi –, nevis to, ka kaut kas ir bezjēdzīgs, neloģisks vai kā citādi. Es jums, Dūrīša kungs, saku paldies, jūs praktiski esat gandrīz vienīgais no pozīcijas puses, kas uzskata par vajadzīgu iesaistīties debatēs, jo narcisma... narcisa izteiktos melus nav jēgas ņemt vērā – es domāju JKP pārstāvi šajā brīdī.
Es aicinu tomēr paskatīties un likumā formulēt lielāku vai... plašāku iespēju, kā var palielināt testēto skaitu, lai jums nebūtu ar sīkiem Ministru kabineta rīkojumu... ar labojuma punktiem pakāpeniski, nepakāpeniski, iespējams, pat haotiski jāpalielina kāda grupa... cilvēku grupa, kam pienākas valsts apmaksāta Covid-19 testēšana.
Aicinu to izdarīt, iespējams, arī šajā likumā, lai tas atvērtu jums krietni plašākas iespējas un mazāk birokrātisku darbību Ministru kabineta rīkojuma grozījumos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Labdien, kolēģi! Es Covid-19 krīzei un jautājumiem par to, kādā veidā un kur ir iespējams testēties, un kam... pamatā smeļos no publiskajiem avotiem, un tam nav saistības ar to, vai kāds ir šeit, Saeimā, pozīcijā vai opozīcijā. Un... Jo viena no būtiskām iespējām tikt galā ar epidēmiju ir informācijas pieejamība visiem pēc iespējas vairāk un tiešāk, un tāpēc ir ļoti atzīstami, ka Veselības ministrija katru dienu visai sabiedrībai no visiem iespējamajiem komunikācijas līdzekļiem šo informāciju arī izplata, katru dienu izlaižot tādu īpašu biļetenu, ko katrs var apskatīt, tai skaitā arī jūs, Linda Liepiņa. Žēl, ka jūs esat tik ilgu laiku dzīvojusi neziņā, jo katru dienu šī informācija tiek publicēta jau no marta vidus. Arkartassituacija.gov.lv (vai ierakstot covid.lv) šo informāciju var paņemt.
No otras puses, ir saprotams, ka situācija mainās strauji, un mums katram ir jāpieliek pūles, lai šo jauno... jaunās iespējas un jauno situāciju nodotu un lai cilvēki pieteiktos testēties, tāpēc izmantošu iespēju – aicināšu vērsties pie ģimenes ārstiem... ar simptomiem... un izmantot iespēju un ģimenes ārstus, kā aicinājusi arī ministre, – nosūtiet uz testēšanu arī brīvdienās, lai tā jauda, kas Latvijā ir, tiktu izmantota.
Vērtēju situāciju šobrīd kā sistēmisku, pārdomātu un arī kontrolētu, ko mēs redzam no tiem rezultātiem, kas līdz šim šajā krīzes situācijā ir bijuši.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģe Voikas kundze var turpināt lasīt savus biļetenus un jūsmot par Viņķeles kundzi, bet mēs, opozīcija, Linda Liepiņa un arī es, – mēs lasām vēstules, kuras mums raksta cilvēki.
Voikas kundzei droši vien neviens neraksta, jo nav vairs jēgas, un mēs lasām arī LIZDA vēstuli, kura pagājušajā nedēļā bija izsūtīta visiem kolēģiem.
Runa ir par testēšanu, tostarp arī bērnudārzu dežūrgrupās, par kurām jūs esat aizmirsuši. Tieši tāpat kā melīgais Znotiņa kungs ir aizmirsis par bērnudārziem.
Kolēģi, pēc iespējas plašāka testēšana, arī pēc uzņēmēja pieprasījuma, ir ceļš uz to, lai mēs ātrāk varētu atsākt savu darbu un turpināt strādāt Latvijas labā.
Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Voikas kundze, paklausieties, ko cilvēki raksta! Citēju: “Cik tālu tas viss ies? Man draudzenei lauzta mugura un nepieciešama operācija, to velk garumā.
Uz lauztā kaula attīstās jau audzējs, un viss dēļ tās zoss Viņķeles. Cik dzīvību būs jāpaņem vai cik cilvēku būs jāpataisa par invalīdiem, lai debilisma kalngalam pietiktu? Ko mēs ceļam – statistiku vai ko? Es un arī daudzi citi...”
Sēdes vadītāja. Es atgādinu, Gobzema kungs, ka mēs šeit atrodamies Saeimas sēdē, un aicinu nelietot ar Saeimas...
A. Gobzems. Es citēju. Tas ir citāts. Tas ir citāts no iedzīvotāja vēstules.
Sēdes vadītāja. ... cieņu nesavienojamus izteicienus.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Ilmāram Dūrītim.
A. Gobzems. Tas ir citāts.
Sēdes vadītāja. Vārds Ilmāram Dūrītim otro reizi. (Starpsaucieni.)
I. Dūrītis (AP!).
Paldies. Paldies. Es tiešām vēlreiz gribu pateikt... nevis vēlreiz, bet tiešām pateikt paldies opozīcijai par šo priekšlikumu, bet es nopietni saku, ka pašreiz aktualitāte šim priekšlikumam ir zudusi tieši sakarā ar to, ka situācija mainās ļoti strauji un testēšana jau ir paplašināta.
Tāpat arī Veselības ministrija domā par iespējām, kā testēt vēl raitāk, kādas metodes izmantot, jo pašreiz parādās daudz arī jaunas metodes vīrusa noteikšanai, lai testēšana varētu notikt vēl ātrāk.
Es aicinu arī tajos gadījumos, ja tiešām ir kaut kāda neizpratne varbūt no ģimenes ārstu puses, ziņot par to Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam. Mēs noteikti organizēsim šo jautājumu, jo pašreiz ar slimības simptomiem ģimenes ārsts var nosūtīt uz testu jebkuru cilvēku, ja viņš uzskata, ka tas ir pamatoti.
Tā ka, lūdzu, lūdzu, dariet to!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Mēs visi gribam, lai iespējami drīz šo situāciju ar ārkārtējo situāciju būtu iespējams mainīt un varētu atgriezties normālajā darba kārtībā. Un Eiropas Komisija arī no savas puses ir izstrādājusi vadlīnijas, kādiem trim priekšnosacījumiem ir jāiestājas, lai varētu šobrīd domāt par ārkārtējās situācijas un arī ierobežojumu mīkstināšanu.
Pirmais ir saslimušo skaita dinamika jeb tās pieauguma trūkums. Tad otrais ir veselības iestāžu kapacitāte tikt galā ar saslimušo skaitu, un trešais – jebkurai valstij ir jānodrošina maksimāli plaša testēšanas kapacitāte. Ir iespējami liels skaits pārbaužu jāveic preventīvos nolūkos.
Šis ir tikai viens no šādiem priekšlikumiem šajā likumprojektā, ko opozīcijas kolēģi ir sagatavojuši, un es aicinu atbalstīt gan šo, gan visus pārējos, kas ļaus mums ātrāk atgriezties normālajā jeb ierastajā dzīvesveidā un līdz ar to arī, nu, atjaunot iespēju cilvēkiem gan strādāt, gan arī pašiem nopelnīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā šis, 33., priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputātu Stepaņenko, Papules, Ločmeles-Luņovas, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Bergmaņa, Vucāna, Liepiņas, Gobzema un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 33. priekšlikumu: par – 30, pret – 56, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie deputāti, laiks pārtraukumam. Tātad tiek izsludināts pārtraukums – stunda – līdz 15.00.
Paldies. Tātad atsāksim darbu 15.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Sveicināti vēlreiz! Tātad palikām pie 34. priekšlikuma, ko iesnieguši deputāti Dombrovskis, Švecova, Pimenovs, Ločmele-Luņova, Gobzems, Reizniece-Ozola, Valainis un Liepiņa. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Šā likuma darbības laikā kredītiestāde, piešķirot klientam kredītbrīvdienas, neveic nekādas klientam mazāk labvēlīgas izmaiņas līguma nosacījumos.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. 35. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles‑Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas priekšlikums paredz papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Šā likuma darbības laikā valsts amatpersonām reprezentācijas izdevumi netiek izmaksāti un kompensēti.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt?
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Jūs esat pamanījuši, ka nenotiek nekādas oficiālās tikšanās, nenotiek nekādas valsts augstāko amatpersonu... nekāda dalība dažādos pasākumos, svētkos un diplomātisko pārstāvju sagaidīšana. Reprezentācijas izmaksas šajā gadījumā nerodas. Un mēs aicinām šīs reprezentācijas izmaksas, kuras jau tika arī piefiksētas žurnālistu vidū un izceltas...
Mēs aicinām atteikties no šīm reprezentācijas izmaksām šī likuma ietvaros, ņemot vērā to, ka koalīcijas pārstāvji, kuri arī ir reprezentācijas izmaksu tērētāji, nevīžo padomāt par vājākajiem, nevīžo padomāt par to, ka likumdošanas procesā ir jāievēro arī taisnīguma princips. Un nedrīkst aizmirst arī par cilvēkiem... Bērni ar invaliditāti konkrēti ir tie, par kuriem mēs visvairāk šeit šodien debatējām.
Šajā gadījumā jūs vienkārši nepildāt savus tiešos pienākumus... un neesat pelnījuši reprezentācijas izmaksu atlīdzību. Tagad notiek tikai attālinātās sēdes, nekas cits nenotiek, un tātad nav nekādas vajadzības pēc šīm te... šiem greznuma izdevumiem.
Mēs aicinām atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Aicinu atbalstīt priekšlikumu un līdz ar to papildus rast iespēju izlabot pieļauto kļūdu par brīvpusdienu nepilnu finansējumu... Ir runa par finansējumu pusdienu nodrošināšanai visiem bērniem no 1. līdz 4. klasei. Jo tādējādi... Ja JKP... ministrijas vadība ir šo kļūdu pieļāvusi un Ministru kabinets to ir atbalstījis, tagad ar šo priekšlikumu mēs iedodam jums finanšu resursu, lai varētu nodrošināt pilnas pusdienas visiem 1.–4. klases skolēniem. Labojiet kļūdu!
Un otra lieta – atsakieties no šiem reprezentācijas izdevumiem! Šajā brīdī, kad daudziem cilvēkiem vispār nav ienākumu, tik grezni dzīvot... zināmā mērā... krīzes laikā var tikai nenopietni noskaņota valdība vai tāda valdība, kurai ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar tautu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Arī es aicinu atteikties no reprezentācijas izdevumiem, kuri šobrīd objektīvi neeksistē. Tie patiesībā... tas patiesībā ir algas pielikums šobrīd.
Es aicinu atteikties no šiem reprezentācijas izdevumiem! Jo, ja jūs to neizdarīsiet, tad, es nemaz nešaubos, ne pārāk tālā nākotnē Latvijas sabiedrība atteiksies no jums, dārgā koalīcija.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Neteikšu – “kolēģi”, teikšu: dārgie cilvēki, mīļie cilvēki! Cilvēki, kas atrodas šajā zālē, padomājiet! Mēs runājam par pabalsta piešķiršanu 130 eiro apmērā – kā vienīgā pabalsta piešķiršanu. 130 eiro mēnesī!
Mēs runājam par 13 tūkstošiem cilvēku, kuriem jau ir atteikts saņemt dīkstāves pabalstu. Mēs nezinām, cik cilvēku šobrīd sēž vispār bez nekādiem ienākumiem. Un mēs atļaujamies vēl debatēt par to – būtu vai nebūtu jāatsakās no reprezentācijas izdevumiem! Šīs ir tās lietas, par kurām vispār nebūtu jādebatē. Būtu automātiski jāatsakās ne tikai no reprezentācijas izdevumiem, bet arī... piemēram, komisiju vadītājiem – no savām piemaksām par komisiju vadīšanu, kuras vispār... to sēdes netiek noturētas, un tādu komisiju šobrīd ir ļoti daudz.
Par ko mēs vispār šeit runājam?!
Mīļie cilvēki, nu taču beidzot izejiet ārā uz ielas un paskatieties, kas notiek, palasiet vēstules, ko cilvēki raksta! Nedzīvojiet vienkārši savā burbulī!
Reprezentācijas... Ko jūs reprezentēsiet drīz? Pašnāvību skaitu? To, cik badā ir nomiruši?
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, par šo priekšlikumu. Manuprāt, tas ir loģisks un vietā. Un ja mēs skatāmies... šobrīd valdība ir spērusi lielu soli un zināmu iemeslu dēļ atteikusies no komandējumu izdevumiem, un tādā veidā kaut ko ietaupījusi. Nu, tāpat reprezentācija... Nu, šobrīd, lai reprezentētos Skype vai kādas citas lietotnes ekrānā, manuprāt, nav sevišķi daudz resursu vajadzīgs. Tāpēc būtu pilnīgi loģiski, ja šajā brīdī no šiem izdevumiem atteiktos.
Es saprotu... Esmu runājis arī ar bijušajiem ministriem un dažu labu esošo ministru, kas norāda uz to, cik grūti savulaik ir bijis vispār šo normu dabūt iekšā un cik tā ir bijusi svarīga. Bet šobrīd... tagad, kad valstī ir krīzes apstākļi un kad nekāda reprezentēšanās gluži vienkārši nav iespējama, kam tagad jūs reprezentēsieties? Kam vajadzīgi šie izdevumi? Tie vienkārši... gluži vienkārši šobrīd tie nav adekvāti izdevumi, un šo summu varētu ļoti veiksmīgi izlietot pilnīgi citām vajadzībām. Nauda, es domāju, noderēs – noderēs brīvpusdienām, sociālajiem pabalstiem... Noderēs, lai dīkstāves pabalstu kādam palielinātu.
Bet šobrīd šī lieta būtu jāatceļ vismaz... Es nedomāju atcelt to pavisam, bet vismaz uz krīzes laiku tā pilnīgi noteikti būtu jāatceļ.
Aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu un aizdomāties par to, cik patiesībā pat muļķīgi tas skan, ka tagad, Covid-19 krīzes laikā, mums ir reprezentācijas izdevumi. Kam? Tas ir tieši tikpat muļķīgi kā tas, ka Saeima puķu pušķus pirktu... Kam jūs tos pirksiet?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, es tiešām nezinu, kam jūs ko reprezentējat... Un īpaši jūs, Mūrnieces kundze... Jūs arī... žurnālistiem atbildējāt, ka jūs reprezentējat Saeimu. Bet... es tiešām nezinu, cik ir nepieciešams vēl naudas, lai jūs varētu elementāru īsziņu aizsūtīt, tostarp – arī opozīcijai, par to, līdz kurai dienai un līdz pulksten cikiem var iesniegt likumprojektus un dokumentus uz Saeimas ārkārtas sēdi. Jūs pat to nevarat izdarīt reprezentācijas naudas ietvaros!
Kāda ir tā Saeimas reprezentācija? Jūs šobrīd vienkārši Saeimu... Saeimas prestižu esat nolaiduši zemāk par iespējamo līmeni ar savu attieksmi pret opozīciju un ar savu attieksmi pret cilvēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Krīzes laikā ļoti svarīga ir solidaritāte.
Loģiski, ka, atsakoties no reprezentācijas izdevumiem, nevarēs nosegt ar tiem līdzekļiem brīvpusdienas vai citus lielus, vajadzīgus maksājumus. Bet tas būs būtisks signāls sabiedrībai, ka mēs, kas sēžam šeit, Jēkaba ielā, smalkās telpās, un ar labiem datoriem strādājam, un saņemam nenormāli lielas algas (un mūsu algas izskatās tiešām ļoti lielas šobrīd – uz tā fona, kad vidējais dīkstāves pabalsts ir 257 eiro!), – ka mēs atsakāmies no liekā, no visa tā, kas nav vajadzīgs šobrīd darba pienākumu izpildei. Un darba pienākumos... taisnība Valaiņa kungam... šobrīd ir ļoti grūti pat iedomāties, kāda būtu tā situācija, kad vajadzētu reprezentācijas izdevumus segt. Pat pusdienās ar biznesa partneri vai, nezinu, politisko partneri grūti ir aiziet, kur nu vēl ko citu vērtīgāku vai nozīmīgāku darīt!
Un tāpēc es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – ne pavisam, bet uz krīzes laiku. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs signāls. Citādi, es domāju, agri vai vēlu būs jāatsakās no algas, nevis no reprezentācijas izdevumiem.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas iesniegto priekšlikumu.
Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 35. priekšlikumu: par – 29, pret – 40, atturas – 14.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 36. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Šā likuma darbības laikā obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 29,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 5 procentus – darba ņēmējs, bet fondēto pensiju shēmā iemaksas neieskaita.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vai ir iebildumi, ja deputāts Dombrovskis apvieno debašu laikus? Iebildumu nav.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka mums jāizmanto šī iespēja krīzes laikā sniegt maksimālu palīdzību mūsu uzņēmumiem, samazinot tiem darbaspēka nodokļu slogu. Par šo jautājumu uzņēmēji runā jau gadiem, ja ne gadu desmitiem ilgi.
Cik zināms, no sociālā nodokļa seši procentpunkti tiek ieskaitīti tā saucamajā otrajā pensiju līmenī, kurš nedod nekādu... lielākā daļa no šīs naudas nedod nekādu reālu sniegumu mūsu tautsaimniecībai. Un tāpēc būtu iespējams uzņēmumus – darba devējus un darba ņēmējus – atbrīvot uz krīzes laiku no šā sloga.
Šī nav pirmā reize, kad mēs esam iesnieguši šādu priekšlikumu. Un es jums atgādināšu, ka kaimiņvalsts Igaunija jau krīzes sākumā pieņēma šādu lēmumu.
Es jūs, kolēģi, aicinu pārdomāt un tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Es arī lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu kā ekonomiku un uzņēmējdarbību sildošu, atstājot uzņēmumu rīcībā vairāk finanšu līdzekļu un ļaujot arī šādi saglabāt tiem gan dzīvotspēju, gan arī konkurētspēju.
Svarīgi arī saprast, ka šī priekšlikuma pozitīvais efekts varētu nodrošināt Latvijas uzņēmumu analoģisko konkurētspēju... konkurētspēju salīdzinājumā ar Igaunijas uzņēmumiem. Igaunijā, kā jau pateica Vjačeslavs Dombrovskis, ir uz laiku otrā pensijas... fonda iemaksas apstādinātas. Un līdz ar to, pēc viņu aprēķiniem, apmēram 500 miljoni eiro palika un paliks uzņēmumu rīcībā, šādi nodrošinot viņu dzīvotspēju, konkurētspēju un spēju arī būt... vairāk attīstīties un nodrošināt darbu cilvēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā 36. – deputātu priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 36. priekšlikumu: par – 30, pret – 54, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 37. – deputātu Pimenova un Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Pēc personas ierašanās Latvijā no ārvalstīm Ministru kabinets nekavējoties nodrošina šādu īpašās epidemioloģiskās drošības noteikumu izpildi:
1) personas informēšanu par ārkārtas situācijas noteikumiem un sejas aizsargmasku lietošanu;
2) nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai personai veiktu Covid-19 analīzes;
3) personas nogādāšanu līdz tās norādītajai pašizolācijas dzīvesvietai, kurā līdz analīzes rezultātu saņemšanai persona pastāvīgi uzturēsies, ņemot vērā, ka tās nogādāšanai nedrīkst izmantot sabiedrisko transportu un taksometru.” Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vai ir iebildumi, ja deputāts Igors Pimenovs apvieno abus runas laikus? Iebildumu nav.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz, godātie deputāti! Mūsu priekšlikumā runa ir par Latvijas piederīgajiem, kuri turpina atgriezties Latvijā, lai nonāktu mājās.
Es iebilstu, ja kāds iesaka vērsties pret viņiem un pārmest noteikumu neievērošanu. Repatriantu stigmatizācija nav pieņemama nekādā gadījumā. Vienlaikus viņi ir izceļami kā atsevišķa personu grupa, lai gan Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpja kungs uzskata, ka patlaban repatrianti nav galvenais epidemioloģiskais apdraudējums.
Viņi joprojām uzskatāmi par personām, par kurām ir aizdomas par saslimšanu ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību. To apliecina arī Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 attiecīgais punkts – 4.12.1. punkts, kurš īpaši norāda, kas ir jādara personām, kuras ieradušās no ārvalstīm.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra portālā iedzīvotājus, kuri atgriezušies no ārvalstīm, izceļ kā vienu no četrām pacientu grupām, kurām veic valsts apmaksātas Covid-19 analīzes, ja parādās akūtas elpceļu infekcijas simptomi.
Tomēr uzskatu, ka īstenojamie Covid-19 profilakses un kontroles pasākumi nav pietiekami. Ar to ir par maz, ka airBaltic aicina visus ielidojušos pasažierus ar saslimšanas simptomiem vērsties pie mediķiem lidostā pirms bagāžas saņemšanas un ka tiem, kas ierodas, jāievēro obligāta pašizolācija 14 dienas. Mūsu ieskatā, šīs prasības nav pietiekami stingras, īpaši ņemot vērā, ka aviopasažieri ielido Rīgā no transportēšanas un pārsēšanās mezgliem, kuri kļuvuši par inficēšanās perēkļiem.
Mēs ierosinām Ministru kabinetam, lai pēc personas ierašanās Latvijā no ārvalstīm tiktu nekavējoties nodrošināti trīs pasākumi, kurus ziņotājs jau nosauca. Aicinu neuzskatīt šādus pasākumus par sodu, bet gan par medicīniskā pakalpojuma paplašināšanu un ārkārtējās situācijas noteikumu nostiprināšanu un izpildi.
Aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Lūgums apvienot uzstāšanās laikus.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu runas laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
R. Ločmele-Luņova. Labdien, kolēģi, vēlreiz! Runāšu pa punktiem.
Pirmais. Vērojot statistiku par epidēmiju, ir novērojama zināma korelācija starp testu skaitu un inficēto personu noteikšanu. Tātad šāda korelācija pastāv.
Otrais. Iebraucējus kā īpašu grupu izceļ jau likums par Covid-19 un Ministru kabineta noteikumi, kuri noteic, ka visām personām, kuras ieceļo Latvijā no ārvalstīm, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija tajā gadījumā, kad tests uz Covid-19 nav pozitīvs.
Trešais. Kā tika noskaidrots vakardien... Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē tika apliecināts no Valsts robežsardzes priekšnieka puses, ka pašlaik pastāv nevienlīdzība starp epidemioloģiskiem kontroles pasākumiem: no vienas puses – lidostā un ostā, no otras puses – uz sauszemes robežas. Jo nevienā no pieciem robežpunktiem starp Igauniju un Latviju... jaunatvērtajiem, ne trīs punktos starp Latviju un Lietuvu netiek nodrošināta iespēja pat brīvprātīgi nodot analīzi uz Covid-19. Vienīgā iespēja nodot tādu analīzi ir, izsaucot ātro... neatliekamo medicīnisko palīdzību, ar kuru cilvēks ar simptomiem tiek aizvests.
Nākamais. Temperatūra uz sauszemes robežas netiek mērīta. Pujāta kungs paskaidroja, ka nepietiek kapacitātes. Tātad – mums ir nevienlīdzīga attieksme pat starp tiem, kuri ieceļo lidostā, ostā... un uz sauszemes robežas.
Un pēdējais. Autotransporta direkcija norādīja, ka tas transports, kas tiek nodrošināts repatriantiem... ka tas neliedz iespēju tam cilvēkam braukt uz mājām ar taksometru, jo šobrīd taksometrs netiek uzskatīts par sabiedriskā transporta veidu un nav nevienas normas, kas liedz repatriantam izvēlēties taksometru, nevis izmantot speciālo autotransportu nogādāšanai līdz mājām; tas savukārt palielina iespēju paplašināt epidēmiju.
Es uzskatu, ka šie pasākumi nav diskriminējoši, tie ir pasākumi, kas paātrinātu ārkārtas situācijas izbeigšanos un līdz ar to – Latvijas ekonomikas izveseļošanos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Piebilstu pie kolēģes Ločmeles-Luņovas teiktā. Vakar sabiedriskā transporta direkcija paziņoja mums (komisijas sēdes laikā), ka tai ir iespējas nogādāt pasažierus līdz mikrorajoniem, kuros viņi dzīvo. Faktiski cilvēki, kas brauc, piemēram, uz Bolderāju, tiek līdz savam mikrorajonam... un tā tālāk.
Kāpēc sabiedriskais transports, kurš izīrēts repatriantu vajadzībām, nevar viņus aizvest līdz mājām? Tas ir pirmais jautājums.
Otrais jautājums. Šķiet, ka obligātie testi uz Covid-19 ir nepieciešami gan lidostā, gan jūras ostā, gan uz sauszemes robežas. Latvija tagad paliek viena no nedaudzajām ES valstīm, kurās robežsardze neizvieto savus kordonus pie robežas... pie sauszemes robežām. Šķiet, ka mēs esam visbrīvākie, visliberālākie šajā ziņā. Bet – liekas, ka epidemioloģiskajam dienestam jāiet talkā un jāizvieto savas teltis arī pie robežas ar Lietuvu un Igauniju, kur joprojām cilvēki brauc ar savu personīgo autotransportu.
Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Tiešām nav saprotams, kāpēc nav atbalstīts šis priekšlikums... īpaši, ja ņemam vērā to, ka redzam pozitīvu piemēru. Liepājas pašvaldība to spēj kaut kādā veidā noorganizēt... tieši savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos repatriantus... Un tikpat labi arī Ministru kabinets varētu visu to saistībā ar šo atgriešanos sarīkot...
Saeimas deputāti tika notestēti – visi. Joprojām nav atbildes, kāpēc tas tika darīts. Bet šobrīd repatriantu testēšana un pārvešana uz mājām tiek tiešām veikta... pēc iespējas.
Ja jūs atbalstītu šo priekšlikumu, tas tik tiešām mūs pietuvinātu situācijai, ka mēs varētu tikt galā ar Covid-19 krīzi pēc iespējas ātrāk.
Es aicinu jūs atbalstīt to, bet saprotu, ka jūs tik un tā to neatbalstīsiet; jūs šodien esat atnākuši vienkārši tādēļ, lai nobalsotu pret visiem opozīcijas priekšlikumiem. Bet varbūt valdība to tomēr sadzirdēs?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi no opozīcijas! Es aicinātu teikt tā vārdu salikuma vietā, ko mēs tagad... sakām: “Nav saprotams, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts.” Beigsim izlikties! Mums ļoti labi saprotams, kāpēc šie priekšlikumi nav atbalstīti: nu, vienkārši tāpēc, ka esam opozīcija. Opozīcijas priekšlikumus neatbalsta! Koalīcija konstanti ir melojusi, teikdama, ka šī būs tā krīze... tā reize, kad opozīcija ar koalīciju strādās kopā. Meli! Nekas netiek ne atbalstīts, ne uzklausīts, neviens kopā nestrādā. Darba grupās mēs netiekam iesaistīti – un tā tālāk, un tā tālāk.
Tā ka nākamreiz mēģināsim teikt... nevis teiksim: “Mēs nesaprotam, kāpēc netiek atbalstīts kāds no mūsu priekšlikumiem”, bet sacīsim: “Mēs saprotam, ka šis priekšlikums netiek atbalstīts tāpēc, ka šis ir opozīcijas priekšlikums!”
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā 37. – deputātu priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputātu Pimenova un Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 37. priekšlikumu: par – 20, pret – 53, atturas – 11.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 38. – deputāta Orlova priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Pārvadātājam, kurš nodrošina personas ieceļošanu Latvijā, uzsākot pārvadājumu, jāizsniedz personai individuālie aizsardzības līdzekļi.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Kolēģi, labdien! Šis priekšlikums ir absolūti loģisks, un tā mērķis ir izveidot – beidzot izveidot! – normu, kura padarītu šo absolūti nepieciešamo epidēmijas apkarošanas pasākumu par obligātu. Līdz šim tas bija absolūti tikai uz pašu pārvadātāju sirdsapziņas.
Proti, bija Satiksmes ministrijas rekomendācija, taču, kā zināms, rekomendācija nav norma, jo tā neparedz nedz pienākumu, nedz atbildību.
Ieviešot šo normu, mēs ieviesīsim arī iespējamo atbildību par cilvēku drošību, sākot ar iekāpšanu attiecīgajā transportlīdzeklī, ar kuru tas ieceļotājs tiek atvests, nogādāts līdz Latvijas robežai. Tādā veidā mēs rūpēsimies par Latvijas sabiedrības veselību un drošību epidēmijas laikā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputāta Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 38. priekšlikumu: par – 27, pret – 54, atturas – 2.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 39. – deputātu Ločmeles-Luņovas un Klementjeva priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“(1) Ieceļojot Latvijā no ārvalstīm, Latvijas valsts piederīgajam jāveic Covid-19 analīze un jālieto viņam izsniegtie individuālie aizsardzības līdzekļi.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ir veicama šā panta pirmajā daļā noteiktā analīze un izsniedzami individuālie aizsardzības līdzekļi.” Komisijā 39. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz! Šis priekšlikums ir kompromisa variants, jo neparedz pat obligāto izvietojumu uz... uz karantīnu, bet paredz tikai divas lietas – pirmkārt, obligātu testēšanu uz vīrusu un, otrkārt, obligātu individuālās aizsardzības līdzekļu lietošanu. Un paredz arī to, ka Ministru kabinets nosaka jebkuru kārtību, kas attiecas uz šo divu punktu obligātu ieviešanu... ar visiem izņēmumiem... Un tā tālāk.
Vienīgā un galvenā argumentācija, kas komisijas sēdes laikā izskanēja pret šo mūsu priekšlikumu, bija tā, ka ir absolūti bezjēdzīgi veikt testēšanu uz Covid-19, ja nav simptomu, jo tad tests varētu neuzrādīt infekcijas esamību. Uz to es varētu uzdot loģisku jautājumu. Varbūt kāds paskaidros, kādēļ tika testēti visi 100 Saeimas deputāti bez nekādiem simptomiem? Kāda bija argumentācija no medicīniskā viedokļa? Vai tomēr ir kaut kas, ko mēs nezinām?
Tas, ko mēs zinām no vispārpieejamās informācijas, liecina par to, ka šis priekšlikums ir absolūti loģisks un palielinātu sabiedrības drošību, kad notiek repatriantu ieceļošana Latvijā.
Lūdzu, atbalstiet!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Nu, faktiski to jau laiks bija ieviest mēnesi atpakaļ – tad, kad jau sāka ierasties pirmo repatriantu lidmašīnas. Nevajag pozīcijai balsot pret un neatbalstīt šo priekšlikumu! Tas bija pats pirmais vilnis, kad cilvēki atbrauca, atgriezās Latvijas teritorijā. Un viņi iebrauca no tām zonām, kuras ir inficētās zonas!
Un, ja mēs nevaram viņiem nodrošināt uzreiz pat maskas uz sejām... Ja pat viens cilvēks varētu būt potenciāli inficēts ar Covid-19, tas nozīmē, ka tūlīt jau būs 10, un vēl pēc dienas tā infekcija jau var būt 100 cilvēkiem, pēc tam – 1000 cilvēkiem... Mēs redzam, ka ar katru dienu tas skaits vēl palielinās, palielinās, vēl neapstājas, vēl nepaliek uz vietas. Un, ja mēs esam tādā nabadzīgā situācijā, ka nevaram tiem, kas... Pagājušajā nedēļā tika atvesti, man liekas, 400... vai 450 pasažieri... Nu, vai patiešām mums nav iespējams 450 maskas nodrošināt mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem? Mēs esam tik nabadzīgi?! Nu, piedāvāsim tad, lai viņi nopērk vismaz par to pašu vienu eiro, ja nevaram dot viņiem par brīvu! Un, protams, pēc tam jau mēs varam domāt, ka, ja viņi ievēros to divu nedēļu karantīnu mājās... Taču, kā mēs zinām un kā mums arī Veselības ministrijas pārstāvji paziņoja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, ir tā, ka cilvēki pārslimo Covid-19 bez nekādiem simptomiem. A kas ar viņiem tad...? Un cik viņi var būt...? Tā, piemēram, lidmašīnā 60 cilvēki lidoja no Amsterdamas pagājušonedēļ. Un cik no viņiem varbūt bez simptomiem...? Varbūt arī 10 jau ir... Mēs to nezinām, mēs... Neviens nevar apgalvot to. Un pēc tam mēs sākam meklēt pa visu Rīgu, ar kuriem cilvēkiem viņš sakontaktējies.
Lūdzu, ņemiet to vērā. Tā ka labāk uzreiz samaksāsim drusciņ dārgāk, bet uzreiz būs rezultāts labāks. Neesam te tik nabadzīgi, ka nevaram...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Es arī atbalstu šo priekšlikumu.
Tad, kad mēs diskutējām par to, vai vajag vai nevajag iebraukušos pārbaudīt uz robežas, Veselības ministrijas arguments, kas jau kārtējo reizi izskanēja, bija, ka, pirmkārt, tas var radīt nepamatotu drošības sajūtu iedzīvotājiem un, otrkārt, tam ir maza rezultativitāte.
Par to drošības sajūtu. Es domāju, ja cilvēkiem skaidri izskaidros, ka tas, ka tev šodien ir negatīvs rezultāts, nenozīmē, ka tev rīt var neidentificēt šo saslimšanu vai inficēšanos, tad cilvēki to diezgan labi sapratīs.
Un otrs. Šī darbība būtu preventīva darbība. Un preventīva darbība atšķiras ar to, ka preventīvai darbībai nav jābūt simtprocentīgam rezultātam. Pat ne tuvu tam! Preventīvas darbības mērķis ir izķert tādus gadījumus, kur tiešām cilvēks ir saslimis, un to veic, lai pasargātu no iespējamā riska pārējo Latvijas sabiedrību.
Un skaidrs, ka tie cilvēki, kas vēl šobrīd ieceļo Latvijā... Ņemot vērā, ka mums tiešām ir daudz labāka situācija ar saslimušo skaitu nekā kaimiņvalstīs, tie ir riska grupa. Un, ja mēs neizmantojam šo iespēju viņus pārbaudīt uz robežas, tad... pēc tam var izrādīties, ka ir jāķer vējš tukšā laukā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Es vēlos Klementjeva kunga sacītajam nedaudz piebilst, atbildēt uz viņa retorisko jautājumu – vai tiešām mums nav masku priekš repatriantiem? Klementjeva kungs, mums nav... Mums ir tāda situācija, ka koalīcija nevar iepirkt normālas, atbilstošas maskas pat medicīnas personālam. Mēs dzīvojam tādā valstī, kur koalīcija nespēj pat to izdarīt! Es domāju, ka mēs varam tikai sapņot par to, ka kādu dienu mums būs iespēja iedalīt visiem repatriantiem personīgos higiēnas līdzekļus.
Šajā gadījumā mēs, protams, par to varam tikai sapņot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.
G. Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi! Es ļoti īsi. Es gribētu mazliet piebilst... un varbūt arī palabot manas kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas teikto, bet tas ir publiskajā telpā ļoti plaši izplatīts.
Es absolūti atbalstu šo ideju, es pilnīgi piekrītu, ka tā ir prevencija, bet... Mums vajadzētu nodalīt... Cilvēks var būt inficēts, bet tas nenozīmē, ka viņš ir slims. Ir inficēti, un ir slimi. Slimi ir tie, kuriem ir simptomi. Un tālāk jau tā slimība iedalās vieglā, vidēji smagā un smagā. Bet galvenais ir tas: ja cilvēks ir inficēts, viņš apzināsies, ka viņš var aplipināt arī citus. Un tas ir šī priekšlikuma mērķis, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, ka cilvēks, juzdamies vesels, drīzāk ir gatavs pārkāpt šos pašizolācijas noteikumus (ir runa par šīm 14 dienām), nekā tad, ja viņš, kaut arī jūtas vesels, saprot, ka viņš ir inficēts ar Covid-19.
Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Paldies kolēģiem par atbalstu. Es ceru, ka citi arī atbalstīs šo priekšlikumu.
Gribu atgādināt, ka Pasaules Veselības organizācija jau brīdināja visu pasauli 30. janvārī par ārkārtas situāciju – ka vajag sagatavoties.
Tagad no 30. janvāra jau pagājuši gandrīz trīs mēneši. Mēs joprojām... Pagaidām ir tikai kādas trīs firmas, kas ir gatavas uzšūt tikai pašas lētākās maskas. Nu, par lēnu strādājam un domājam vēl lēnāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā 39. – deputātu priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputātu Ločmeles‑Luņovas un Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 39. priekšlikumu: par – 28, pret – 49, atturas – 5.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 40. – deputātu Liepiņas, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Stepaņenko un Šmita priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu: “Dīkstāves pabalstu darbinieks var saņemt vairākās darba vietās, nepārsniedzot kopējo noteikto dīkstāves pabalsta summu.” Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Lūdzu, ieklausieties un atraujieties no saviem mobilajiem telefoniem!
Esošais regulējums par to, kādā kārtībā cilvēkiem tiek aprēķināti dīkstāves pabalsti, ir ļoti netaisnīgs attiecībā uz tiem, kuri strādā vairākās darbavietās, jo par aprēķina pamatu tiek ņemta pamata darbavietā saņemtā alga. Tas nozīmē: ja cilvēks ir strādājis divās, trijās vai vēl vairākās darbavietās, viņš nevar pretendēt uz šo maksimālo pabalsta summu – 700 eiro. Un, iespējams, šis ir viens no iemesliem, kādēļ izmaksātā pabalsta summa šobrīd ir maza. Šis regulējums būtu noteikti ar steigu jāmaina, jo tas patiešām nav taisnīgs attiecībā uz tiem, kas ir maksājuši nodokļus no algām, – šobrīd mēs viņiem liedzam šo... limitējam šā pabalsta apjomu.
Jūs runājat par taisnīguma principiem, ko jūs ieviesīsiet jaunajā nodokļu sistēmā, bet aizmirstat par taisnīguma principiem šodien, kad cilvēkiem ir nepieciešama jūsu palīdzība tik ļoti. Lūdzu, ieklausieties šajā priekšlikumā. Ja nepieciešams to savādāk definēt, pārrakstiet to, bet šis labojums ir ļoti nepieciešams.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi, lai jums ir saprotamāk, varbūt mēs varam atkārtot to vēl un vēl, bet, nu, citā veidā tātad.
Konkrēta situācija. Ārste fizioterapeite. Viņai ir sava ārsta prakse, kura bija jāslēdz, tāpēc ka viņa nestrādā ar akūtiem slimniekiem, piemēram, viņas pacientiem nav cerebrālā trieka, un viņai sava fizioterapijas prakse bija jāslēdz. Ārste palūdza, pieteicās dīkstāves pabalstam. Viņai tika atteikts, tāpēc ka viņai ir vēl neliels darbs, neliela piepelnīšanās (200 eiro) vienā citā vietā. Līdz ar to cilvēkam vienkārši ir atstāta iespēja saņemt to pašu algu, ko viņa... tos 200 eiro. Par fizioterapijas ārsta prakses slēgšanu viņai neko nemaksā. Viņai ir, protams, hipotekārais kredīts un visi pārējie izdevumi, kas saistīti arī ar prakses uzturēšanu. Viņai neviens, protams, to nesegs. Ko cilvēkam darīt tādā situācijā? Vai tiešām ārste ir pelnījusi to, ka šobrīd jādzīvo ar 200 eiro? Konkrēta aina, konkrēts jautājums. Es gribētu saprast, kāda ir jūsu atbilde uz to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Ja cilvēks vispār ir izvēlējies strādāt vairākās darbavietās, tas parasti nav no labas dzīves, to dara tad, ja vienā darbavietā nevar nopelnīt pietiekami iztikas līdzekļu. Tas nozīmē, ka šobrīd lielā mērā arī šādi cilvēki, kas, lai savilktu galus, ir strādājuši vairākās vietās, tiek atstāti ar ļoti maziem ienākumiem, jo dīkstāves pabalstu viņi var saņemt tikai vienā darbavietā.
Ja valsts ir noteikusi, ka maksimālais dīkstāves pabalsta apmērs nevar pārsniegt 700 eiro, tad pie tā arī noteikti ir jāpieturas un neatkarīgi no tā, vai cilvēks to saņem vienā vai vairākās darbavietās, ir jādod šāda iespēja.
Valsts ieņēmumu dienests komisijas sēdē arī atzina, ka to ir iespējams izdarīt. Jā, tas būtu sarežģītāk, bet to ir iespējams izdarīt. No administrēšanas viedokļa... galvenais arguments no viņu puses bija, kāpēc nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu, ka būs jāgroza divi Ministru kabineta noteikumi. Iedomājieties, kolēģi, – krīzes laikā nevar izgrozīt divus Ministru kabineta noteikumus! Mēs katru dienu, katru nedēļu šo pašu likumu jau cik reizes esam grozījuši. Tā nav problēma, tas nav arguments! Ja mēs ar šādiem argumentiem vienkārši neko nedarīsim, tad es domāju, ka mums politikā nav vietas.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es gribēju piebilst vēl Reiznieces-Ozolas kundzes sacītajam, ka ir jau arī cilvēki, kas vairākās darbavietās strādā, nu, no ļoti labas dzīves, piemēram, Znotiņa kungs ir gan deputāts, gan parlamentārais sekretārs, Petravičas kundze ir gan deputāte, gan ministre. Pats komiskākais ir tas, ka viņi jau būs tieši tie, kas nobalsos “pret” šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā šis, 40., priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputātu Liepiņas, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Stepaņenko un Šmita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 40. priekšlikumu: par – 31, pret – 48, atturas – 4.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 41. – deputātu Stepaņenko, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Atļaut rīkot brīvdabas audiovizuālo priekšnesumu izrādīšanu, apmeklētājiem atrodoties savās automašīnās, nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību un pulcēšanās ierobežojumu ievērošanu un norēķinu veikšanu elektroniskā formā, tajā skaitā diennakts tumšajā laikā pēc pulksten 22.00.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šis būs nedaudz jūsu sirdsapziņai vieglāks priekšlikums, jums būs vieglāk to noraidīt, jo tas varbūt īsti uzreiz pa tiešo nevienu nesāpina, bet tas ir risinājums attiecībā uz radošo profesiju pārstāvjiem.
Nav noslēpums, ka ļoti daudzi... nu, visi radošo profesiju pārstāvji šobrīd ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Tie, kuri pulcēja vairākus simtus un tūkstošus cilvēku koncertos, šobrīd nevar to darīt.
Tāpat, protams, ir attiecībā uz kinoteātriem – arī tāda pati situācija. Pretējā pusē ir cilvēki, kuri ļoti stipri cieš no tā, ka nevar socializēties un nevar baudīt mākslu tiešā veidā. Tāpēc, protams, arī mūsu kaimiņi Lietuvā, arī Vācijas kolēģi un Amerikas likumdevēji ir atrisinājuši šo situāciju. Tas ir tāds savdabīgs socializēšanās hibrīds – cilvēki ierodas uz koncertiem, ierodas uz kinoseansiem automašīnās. Tas ir tas pats labais... vecais, labais, teiksim, kino... auto... brīvdabas kino un arī koncerts. Vācijā pavisam nesen notika šādas formas koncerts (kurā tika vākti līdzekļi mediķu atbalstam) ar nosacījumu, ka netiek pamestas automašīnas. Cilvēki paliek automašīnās iekšā sēžam un ievēro visas epidemioloģiskās drošības prasības.
Nav ko piebilst. Arī Šteina kungs nolasīja visu priekšlikumu. Jums arī viss ir skaidrs, ka arī norēķinu veikšana notiek elektroniskā veidā, maksimāli ievērojot visas nepieciešamās prasības.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Bet, ja nē, tad es ļoti ceru uz to, ka arī Veselības ministrija turpinās domāt par to, kādā veidā varētu kaut nedaudz atvieglot cilvēku, radošo personību, teiksim, šo situāciju un sniegt viņiem iespēju...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – deputātu Stepaņenko, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 41. priekšlikumu: par – 17, pret – 53, atturas – 10.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.
Šteina kungs!
M. Šteins. Tātad 42. – deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Bergmaņa un Liepiņas priekšlikums. Paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar tekstu: “Ministru kabinetam nodrošināt, ka stacionārās ārstniecības iestādes pacientiem, kuriem nepieciešama sociālā aprūpe vai sociālā rehabilitācija ar izmitināšanu (ilgstošās vai īslaicīgās sociālās aprūpes institūcijās (pansionātos vai sociālajās gultās), grupu dzīvokļos, krīzes centrā un citos), vienu dienu pirms pārvešanas tiek veiktas analīzes Covid-19 infekcijas noteikšanai.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. 43. – deputātu Valaiņa, Bergmaņa, Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Kučinska, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar tekstu: “Ministru kabinets nodrošina, ka Slimību profilakses un kontroles centrs nodod personas datus pašvaldību sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, lai nodrošinātu likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 7. un 23. punktā minēto funkciju izpildi šā rīkojuma 4.12.2. un 4.12.3. apakšpunktā minētajos gadījumos, ja klātienes pakalpojuma sniegšanā nav iespējams ievērot divu metru distanci.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” otrajā, galīgajā, lasījumā: par – 81, pret – 1, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Edgars Kucins.
E. Kucins (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirms pirmā lasījuma izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.
Augstskolu likuma pārejas noteikumu 48. punktā noteikts, ka studiju virzienus, kuri akreditējami 2019. gadā, akreditē saskaņā ar noteikto studiju virzienu akreditācijas grafiku. Ņemot vērā radušos situāciju visā pasaulē, šobrīd vairāku ārvalstu ekspertu, kuri ir apstiprināti studiju virziena novērtēšanai, dalība ir apgrūtināta vai pat neiespējama, un tas kavē novērtēšanas procedūru gaitu. Līdz ar to nav iespējams iekļauties normatīvajā regulējumā noteiktajos termiņos.
Lai nodrošinātu, ka Covid-19 epidēmijas izraisītā situācija neietekmē studiju virzienu akreditāciju, ir nepieciešams veikt izmaiņas visā studiju virzienu akreditācijas grafikā, pagarinot studiju virzienu akreditācijai paredzētos termiņos par sešiem mēnešiem, proti, pārejas noteikumu 48. punkta 1. apakšpunktā minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš pagarināms līdz 2021. gada 30. jūnijam, 2. apakšpunktā minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš pagarināms līdz 2022. gada 30. jūnijam, 3. apakšpunktā minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš pagarināms līdz 2023. gada 30. jūnijam, savukārt 4. apakšpunktā minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš pagarināms līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” un lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Deputāti vēlas debatēt.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Nav diskutējams jautājums par to, vai ir nepieciešams pagarinājums galējam termiņam, līdz kuram ir akreditējamas studiju programmas, jo šībrīža krīzes situācija to vienkārši spiež darīt, jautājums ir par to, uz kādu papildu periodu šī akreditācija ir atliekama.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bija vērsusies Rektoru padome ar lūgumu pagarināt šos termiņus nevis par pusgadu, bet par gadu. Es noteikti pievienojos šim Rektoru padomes priekšlikumam, jo... un aicinu arī jūs aizdomāties par to, ka acīmredzot turpmāk ne tikai mācības skolā, bet arī augstskolās būs savādākas, nekā tās ir bijušas līdz šim, un šajās mācībās kā neatņemama sastāvdaļa, kas ir jāvērtē arī akreditācijā, ir jautājums par attālinātajām studijām, par augstskolu nodrošinājumu ar visu to infrastruktūru, kāda nepieciešama attālinātajām studijām, par spēju pasniedzējiem lietot to, par spēju studentiem būt gataviem visām šīm lietām. Tie ir papildu jautājumi, kuri būs jāiekļauj šajā jaunajā akreditācijā.
Manuprāt, šis papildus pusgads nedos pietiekami lielu informatīvo bāzi, lai augstskolas varētu par to atskaitīties un vērtētāji varētu to pēc būtības izvērtēt.
Tāpēc, lai tā akreditācija nebūtu formāla, bet pēc būtības, es aicinu šos termiņus pagarināt nevis par pusgadu, bet par gadu, un par to es sniegšu priekšlikumu. Līdz ar to acīmredzot tā situācija ir tāda, ka ir nepieciešams priekšlikumu iesniegšanas... saprātīgs laiks priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Paldies. Atbalstot Vucāna kunga priekšlikumu... Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes laikā no Izglītības un zinātnes ministrijas netika saņemts arguments, kādēļ tieši pusgads. Teikums, ka tā mēs visus pagarinām uz neilgu laika periodu, nav arguments. Piekrītu, ka šobrīd akreditācijas sistēmai, zināmā mērā ienākot arī jauniem elementiem par attālinātām mācībām un digitālo iespēju lielākai izmantošanai arī Latvijas augstskolās... Es arī domāju, ka pusgads nav argumentēts atlikšanas laika perioda pieprasījums.
Līdz ar to droši vien, ka jau šobrīd aicinu kolēģus, visus citus deputātus, domāt par to, ka tiešām šis gads būtu... šis pusgads būtu pagarināms jeb akreditācijas ilgums būtu noteikti nosakāms lielāks arī drošībai, jo mēs nezinām, kas notiks vasarā vai pēc dažiem mēnešiem... vai kas notiks septembrī. Viens.
Otrs. Lai, protams, augstskolas var mierīgāk sagatavoties, arī ņemot vērā šos jaunos aspektus, lūdzu koalīcijas kolēģus padomāt nevis par to, ka tas ir opozīcijas, bet tiešām Rektoru padomes kopējs aicinājums un šoreiz profesionāļu viedoklis, un to, uz ko attieksies akreditācija. Šo cilvēku viedoklis ir būtisks un vērā ņemams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Atbildot uz to kolēģu jautājumu – kāpēc tieši šāds termiņš tika noteikts? Tāpēc, ka svarīgi ir ņemt vērā faktoru, ka šāda studiju virzienu akreditācija Latvijā nav notikusi kopš 2013. gada.
Līdz ar to, kolēģi, protams, šobrīd ir sarežģīti apstākļi un ir arī komisijas locekļiem (arī ārvalstu komisijas locekļiem) jābūt uz vietas, lai šīs akreditācijas veiktu. Papildu pusgads ir pilnīgi pietiekams laiks šobrīd, cerams, lai tas arī notiktu. Ja tas tā nebūs, tad arī pagarināsim šo laiku pēc tam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Es tikai ļoti īsi. Pati esmu arī vienas privātas augstskolas pasniedzēja. Varu apliecināt, ka pašreizējie apstākļi, kad lekcijas jāvada attālināti, prasa absolūti citu metodoloģisku pieeju, gan organizējot mācību procesu, gan darbu studentu grupās, gan, protams (un galvenais!), novērtējot studentu zināšanas un prasmes.
Tāpēc, manuprāt, tas ir liels izaicinājums gan augstskolām, gan Izglītības un zinātnes ministrijai noteikt ne tikai kritērijus, bet sagatavot kritērijus abiem mācību veidiem – gan attālināti, gan klātienes –, jo atzīsim, ka mēs neviens nezinām, kad, kādā brīdī un kādā apjomā mēs varēsim atjaunot klasisko mācību procesu gan skolās, gan augstskolās. Tāpēc, manuprāt, tas gads ir tieši optimāls periods, lai gan apzinātu jaunu ārējo vidi, kas būs jebkurai mācību iestādei, un to realitāti, kādā pārvērsīsies mācību process kopumā, gan būs pietiekams laiks pašai Izglītības un zinātnes ministrijai adaptēt visas procedūras un normatīvus iekšējos dokumentus šīs procedūras veiksmīgai īstenošanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.
E. Papule (SASKAŅA).
Paldies par teikumu, ka ieklausīsieties. Bet vēlreiz: 2013. gads galīgi nav arguments, lai šobrīd pasteidzinātu vai ierobežotu šo termiņa pagarinājumu, kā to lūdz praktiķi un rektori, kas ir atbildīgi par izglītības kvalitāti augstākās izglītības iestādēs, jo politiķi un iepriekšējie ministri ir mainījuši vairākkārt likumus, mainījuši akreditācijas veidu. Augstskolas nav atbildīgas par šo procesu. Politiķi ir atbildīgi par šo – vienalga, vai bija vai nebija pie varas. Tie ir bijuši politiski lēmumi.
Līdz ar to šobrīd iedot ilgāku pagarinājumu būtu tikai goda lieta un būtībā zināmā mērā garantija, ka starptautiskajā akreditācijā mūsu augstskolas iegūs labāku vērtējumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
E. Kucins. ... Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam. Kola kungs! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
E. Kucins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30 minūtes. Izskatīšana otrajā lasījumā – nākamajā ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30 minūtes, līdz pulksten 17.05. Izskatīšana – nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.
Paldies.
Kolēģi, laiks pārtraukumam uz pusstundu. Tātad turpināsim darbu pulksten 17.00.
Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 179, ar kuru grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labdien, kolēģi! Vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 22. aprīļa sēdē izskatīja kārtējos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Minētajos grozījumos ir noteikti daži papildinājumi. Nav tik daudz kā iepriekš, bet šis tas ir, un es jums atreferēšu būtiskākos.
Tātad pirmais. Ir papildināts regulējums pašvaldībām par bērnu ēdināšanu speciālajās izglītības iestādēs. Cita starpā paredzēts, ka drīkst tērēt ne vairāk kā piecus eiro dienā uz vienu izglītojamo.
Vēl ir papildinājumi par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kura sniedz atbalstu komersantiem, kuru darbiniekiem ir nepieciešams atgriezties Latvijā vai izbraukt no valsts. Tāpat ar attiecīgu aģentūras apliecinājumu Latvijā ir atļauts ierasties nepieciešamajiem ārvalstu speciālistiem.
Turpmāk netiek izsniegtas vīzas ieceļošanai Latvijā, izņemot gadījumus, kas atrunāti ārkārtas situācijas rīkojumā.
Bez tam ārlietu ministram ir paplašinātas tiesības lemt par resora diplomātu un darbinieku pārcelšanu uz Latviju, nesaglabājot atsevišķas sociālās garantijas viņu ģimenēm.
Tāpat rīkojums ir papildināts ar regulējumu attiecībā uz zvērinātiem notāriem. Turpmāk, izbeidzot darba attiecības un ziņojot par to tieslietu ministram, notāram ir jāsniedz informācija, vai tas ir noticis tieši ārkārtas situācijas dēļ. Savukārt notāru palīgi ir atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas, ja darba attiecības izbeigtas ārkārtas situācijas dēļ un jaunas darba attiecības uzsāktas ne vēlāk kā gadu pēc ārkārtas situācijas atcelšanas.
Uzklausot iestāžu ziņojumus, komisija ārkārtas stāvokļa... situācijas... grozījumus atzīst par pamatotiem, situācijai atbilstošiem un nepieciešamiem.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi, runājot par speciālajām izglītības iestādēm, ļoti slikti, ka šis regulējums nāk tikai tagad, jo, apzinot vismaz septiņas speciālās izglītības iestādes, mēs noskaidrojām, ka dažas no tām jau mēģināja ēdināšanu organizēt pašas, bet dažas tiešām gaidīja šo 16. aprīļa rīkojumu un tikai ar nākamo nedēļu varēs sākt rīkoties.
Runājot par audzēkņiem un viņu atrašanos ģimenēs. Šobrīd situācija ir tāda, ka daudzām ģimenēm tas ir arī vēl viens papildu pārbaudījums, papildu slogs, jo noteikti vismaz vienam vecākam šajā gadījumā ir jāpaliek mājās kopā ar bērnu. Šie bērni ir dažādi, dažāda smaguma invaliditātes... Ir nepieciešama speciāla uzraudzība, arī speciāla ēdināšana, un, protams, tas, ko mēs noskaidrojām, ir, ka speciālās izglītības iestādes dara visu maksimāli iespējamo, kas ir viņu spēkos un kas ir pat pāri spēkiem. Strādā skolotāji, brauc uz mājām pie izglītojamajiem, mēģina arī noskaidrot, apzināt tos, kuriem nav iespējas mācīties attālināti, tad arī ved materiālus uz mājām.
Bet jautājums ir par atbalstu vecākiem, jo vecākiem šobrīd ir pieaugusi slodze, papildus saviem darba pienākumiem viņiem mājās ir bērns ar smagu invaliditāti, kurš līdz šim brīdim atradās speciālajā skolā, un tas nozīmē to, ka atkal jūs neesat padomājuši par visiem. Atkal tā ir tāda sadrumstalota domāšana, un ļoti žēl, ka jūs neesat aicinājuši arī savās darba grupās opozīcijas deputātus, jo mēs esam – atkārtosim! – opozīcija ne tāpēc, ka mēs esam dumjāki par jums, vienkārši jūs esat nolēmuši, ka jūs zināt labāk, bet tā nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Paldies. Saprotu, ka šis ir mēģinājums atkal ar Ministru kabineta rīkojumu labot Izglītības un zinātnes ministrijas kļūdu, palaižot garām vēl vienu grupu – bērnus, kuriem būtu pareizā sistēmā un pareizā veidā jāpiešķir brīvpusdienas, ko līdz šim finansēja valsts.
Šajā rīkojumā trīs punkti ir diezgan savdabīgi, kas diemžēl apliecina ne tikai situācijas nemonitorēšanu un nepārzināšanu, bet arī, jāatzīst, neprofesionalitāti.
Jo, ja pat pirmais... viens no punktiem, kas saka, ka speciālo bērnu ēdināšanai var tērēt ne vairāk par 5 eiro, labi, tas ir vairāk nekā citi... citos gadījumos, kaut gan tas ir tikai mazlietiņ vairāk par to, ko valsts jau atvēl viena bērna finansējumam, piemēram, 4 eiro un 24 centi. Bet nu šajā gadījumā, pieskaitot acīmredzot valsts vēl kādu citu sadaļu, iegūst šādu summu.
Otra lieta, manuprāt, apliecina pilnīgu situācijas nepārzināšanu gan brīvpusdienu gadījumā, gan arī speciālo bērnu ēdināšanā. Pēkšņi Izglītības un zinātnes ministrija ir atcerējusies, ka valsts finansējumu, ko līdz šim, protams, neietekmēja pašvaldību savstarpējie norēķini, situācijā, kad speciālie bērni ir mājās dažādās pašvaldībās, kaut arī viņi ir mācījušies vienā skolā... Šobrīd, lai ieviestu kaut kādu iespējamu nedublēšanos, pēkšņi arī šajā grupā sāk darboties pašvaldību savstarpējie norēķini. Tātad vēl viena liecība par to, ka birokrātija uzvarēs visu, kas šobrīd notiek, un kā pašvaldības to varētu risināt, ja viņiem būtu iespēja pašiem gan brīvi noteikt formu, gan ēdināt tos bērnus, kas nav tikai viņu pašvaldībās deklarēti.
Trešais punkts pat nav apspriešanas vērts, jo to neviens normāls cilvēks, kas grib īstenot kādu valdības rīkojumu, nespēj ne saprast, ne izpildīt. Līdz ar to šajā gadījumā nav atbalstāmas šādas redakcijas. Droši vien ieteikums būtu paskatīties gan Veselības, gan Labklājības ministrijai līdzi, ko īsti Izglītības un zinātnes ministrija ierosina un ko ne, lai šīs prasības vai iespējas ēdināt bērnus ar īpašajām vajadzībām, kuri šobrīd ir mājās, būtu koordinētas, saprotamas un pārskatāmas.
Līdztekus gribu vērst uzmanību, ka speciālo bērnu ēdināšanā var gadīties arī trīs reižu ēdiena piegāde, kas gan ir vērtējama pozitīvi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Gribētu atzīmēt, ka beidzot šajā lēmuma projektā jau konkrēti parādās atbalsts tiem strādniekiem un jūrniekiem, kuri bija iestrēguši Latvijā bez iespējas atgriezties savās darbavietās ārzemēs. Prieks, ka tika ņemts vērā opozīcijas ieteikums proaktīvi strādāt... LIAA, Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija... lai šie darbinieki, īpaši jūrnieki (kas tika atzīmēts mūsu frakcijas priekšsēdētāja Urbanoviča kunga vēstulē)... lai sniegtu viņiem iespēju atgriezties uz kuģiem savās darba vietās. Paldies par to, ka tas tiks... tika ņemts vērā.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 179, ar kuru grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 179, ar kuru grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””: par – 81, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.
Komisijas vārdā – deputāte Dace Bluķe.
D. Bluķe (AP!).
Godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un mēs to sagatavojām, konsultējoties ar Centrālo vēlēšanu komisiju, republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satversmes aizsardzības biroju, Valsts drošības dienestu un Saeimas Juridisko biroju.
Īsumā par būtiskāko, ko šis likumprojekts paredz.
Spēkā esošais Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums noteic, ka vēlētājs drīkst balsot tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā viņš ir iekļauts, taču Saeimas vēlēšanās drīkst balsot jebkurā iecirknī pēc izvēles.
Pirmkārt, šis likumprojekts paplašina iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, paredzot, ka vēlētāji var balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Izvēlētais risinājums paredz vēlētāju reģistrēšanu tiešsaistē jebkurā viņa pašvaldības iecirknī, kurā tas ieradies balsot.
Otrkārt, šis likumprojekts paredz, ka vēlētāju tiešsaistes reģistrācijas izmantošana pašvaldību vēlēšanās palīdzētu sekmīgi ieviest tiešsaistes vēlētāju reģistru arī Saeimas vēlēšanās un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piedalīties Saeimas vēlēšanās arī tiem vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav pases. Šobrīd šiem cilvēkiem nav iespējas piedalīties Saeimas vēlēšanās.
Treškārt, vēlētāju tiešsaistes reģistrēšanas lietojumprogrammu paredzēts izstrādāt un finansēt no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jau šā gada budžetā piešķirtā finansējuma. Finansējums ir piešķirts, bet pagaidām likumiska pamatojuma sākt darbu pie tiešsaistes reģistra izveides nav. Šis likumprojekts šo lietu sakārtotu.
Likumprojektā paredzēts arī rezerves risinājums, ja kādu tehnisku iemeslu dēļ nebūtu iespējams vēlētāju reģistrēt tiešsaistē vai, piemēram, elektroapgādes vai interneta darbības traucējumu gadījumos.
Tāpēc es aicinu jūs balsot par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā: par – 83, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
D. Bluķe. Termiņu priekšlikumiem komisija noteica piecas dienas.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš piecas dienas – šā gada 28. aprīlis. Izskatīšana Saeimas sēdē?
D. Bluķe. Izskatīšana nākamajā...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Nē, nē. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš piecas dienas – šā gada 28. aprīlis. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.
Komisijas vārdā – deputāte Dace Bluķe.
D. Bluķe (AP!).
Labdien vēlreiz! Likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, tāpat kā iepriekšējo, iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, konsultējoties ar visām tām pašām organizācijām un iestādēm, ko iepriekš jau minēju.
Abi likumprojekti ir saistīti... un ir saistīti arī ar vienu mērķi. Tieši šis likumprojekts ir tas, kas izbeidz vēlētāju piesaisti noteiktam iecirknim pašvaldību vēlēšanās, ļauj atteikties no visai dārgās un nedrošās paziņojumu sūtīšanas vēlētājiem par viņiem piesaistīto iecirkni. Līdz ar vēlētāju tiešsaistes reģistrēšanu vairs nebūs nepieciešams iepriekš sagatavot iecirkņa vēlētāju sarakstu.
Un tātad, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde varētu sākt darbu pie tiešsaistes vēlētāju reģistra iepirkumiem un izstrādes, kam budžetā nauda jau šogad ir paredzēta, ir vajadzīgs tiesiskais pamatojums, un tas ir šis likumprojekts.
Aicinu balsot pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pirmajā lasījumā: par – 82, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
D. Bluķe. Termiņu priekšlikumiem komisija noteica piecas dienas – 28. aprīli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. aprīlis.
Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.
R. Petraviča (KPV LV).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””... nodot Sociālo un darba lietu komisijai.
Likumprojekts noteic, ka personai, kurai ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts un periods beidzas 12. martā vai vēlāk, ir tiesības pieteikties bezdarbnieka palīdzības pabalstam uz laiku līdz četriem mēnešiem. Noteikts apmaksas apmērs – 130 eiro mēnesī.
Līdzekļi paredzēti 21,8 miljoni, kas tiks segti no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem. Līdz ar to tas nav papildu slogs sociālajam budžetam.
Līdz ar to lūdzu noraidīt iesniegto likumprojektu ar kārtas numuru 14 “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A. Klementjevs (SASKAŅA).
Es ļoti uzmanīgi klausos šodien debates un dzirdēju no bijušās ministres Danas Reiznieces-Ozolas interesantu apgalvojumu, ka mums nav Labklājības ministrijas, bet ir absurda ministrija. Šodien es paklausījos Ramonu un saprotu, ka, nu, reāli ministre dzīvo kādā dīvainā absurdā.
Pusstundu atpakaļ bija pieņemts lēmums, ka minimālais dīkstāves pabalsts būs 180. Kā jūs varat šodien runāt par 130... bezdarbniekiem, kuri nevar atrast darbu? Loģiski būtu jums ņemt vārdu un teikt: “Atvainojiet, šajā redakcijā, kuru mēs šodien virzām uz Sociālo un darba lietu komisiju... redakcija novecojusi. Mans jaunais priekšlikums no ministrijas būtu 180 eiro par mēnesi, kad nav paredzēts bezdarbnieka pabalsts.”
Tad es saprastu, ka jūs kaut ko lasāt vai reaģējat, kas vispār notiek Ministru kabinetā. Es saprotu, ka absurda ministre... absurda ministrija šodien strādā ļoti destruktīvi un nelasa ziņas... neko. Kā jūs varat runāt par 130? Nevar būt, ka dīkstāves pabalsts ir lielāks nekā bezdarbnieka pabalsts, tāpēc ka bezdarbnieka pabalsts – tas ir pabalsts, kas izveidojas cilvēkam, kurš ir maksājis sociālo nodokli. Tas apdrošina sistēmu. Tas nav kaut kāds labdarības žests. Tas cilvēks reāli zināja, ka būs riski, samaksāja nodokļus un no saviem samaksātajiem nodokļiem vai apdrošināšanas likmes saņēma šo atbalstu kā pretmaksājumu.
Sakarā ar to es lūdzu komisiju izstrādāt priekšlikumu, kur būs pilnīgi cita norma.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Balsosim.
Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu komisijai: par – 81, pret – 3, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Orlova, Ribakova, Krišāna un Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Ir iebildumi. Tātad ziņo, ka ir pieteicies runāt “par” deputāts Andrejs Klementjevs.
Lūdzu, “par” – deputāts Andrejs Klementjevs.
A. Klementjevs (SASKAŅA).
Lūdzu atbalstīt likumprojektu. Gribu atgādināt jums, ka pusgadu atpakaļ absurda ministrija jeb Labklājības ministrija izgāja ar priekšlikumu – samazināt gan apmēru bezdarbnieka pabalstam, gan termiņu, kad personai būs tiesības saņemt šo pabalstu, lai stimulētu cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū. Jā, rādītāji par bezdarbu mums bija ļoti labi. Vidējais termiņš, kad personas saņem bezdarbnieka pabalstu bija 3,5... trīsarpus mēneši, un tāpēc bija pamats Krišjānim Kariņam iniciēt šo grozījumu. Labklājības ministrija, nezinu, kāpēc, neaizstāvēja cilvēkus, bet atbalstīja to lēmumu un mēģināja arī paplašināt un pasliktināt situāciju ar citiem priekšlikumiem. Ļoti labi, ka komisija tos izrevidēja.
Bet, ja runājam pēc būtības, šodien darba tirgū ir pilnīgi cita situācija. Mums ir gandrīz 10 tūkstoši jaunu bezdarbnieku, kuri pieteicās, un mēs ļoti labi saprotam, ka tuvāko pusgadu viņi neatradīs darbu. Mums ir gandrīz 50 tūkstoši cilvēku, kuri šodien jau saņem pabalstu un pēc kaut kāda laika paliks bez pabalsta un sāks meklēt darbu, bet darba tirgū viņu piedāvājums netiks apmierināts. Sakarā ar to es radikāli neko nepiedāvāju. Piedāvāju tikai atgriezties pie vecās kārtības, lai bezdarbnieka pabalsts būtu trīs mēnešus simtprocentīgs pabalsts (un tā tālāk)... un pagarināt to līdz deviņiem mēnešiem.
Es domāju, ka tas ir sociāli atbildīgs solis. Atgādinu, ka apdrošināšanas sistēma un apdrošināšanas iemaksas – tas ir... Cilvēki maksā tajā momentā, kad var maksāt un kad zina, ka tādi riski būs. Bet viņiem ir arī tiesības saņemt no valsts pilnu atbalstu un pilnu izmaksu tanī momentā, kad viņš zaudē darbu konkrētā situācijā vai rodas citi riski.
Sakarā ar to neredzu pamatu noraidīt manu likumprojektu. Finansiāli tas nav tik sarežģīts. Ja iepriekšējais ietvars bija plānots 10 miljoni šī priekšlikuma atbalstīšanai, kad mēs skatījām budžetu pagājušogad, tad šodien tā vispār nav problēma – šo naudu atrast tajos līdzekļos, ko mēs piesaistījām. Bet morāli palīdzēt cilvēkiem, kuri šodien strādā un maksā nodokļus ar garantiju, ka viņi saņems pabalstu pilnā apmērā, – tas ir ļoti būtiski. Stimulēt arī biznesu aktīvāk maksāt nodokļus un būt godīgam – tas arī būtu pluss. Bet galvenais, ka mēs gandrīz 63 tūkstošus cilvēku iedrošinām ar to, ka valsts rūpējas par viņiem un pabalsts būs izmaksāts lielā apmērā, kas bija solīts vēl 31. decembrī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Sāksim no jauna! Sāksim no jauna!
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es atvainojos. Par procedūru. Nevar sākt no jauna, var tikai pēc tam izlabot balsojumu.
Es atvainojos. Divreiz nevar nospiest pogu arī balsojot, Mūrnieces kundze!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu komisijai: par – 30, pret – 55, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Labdien, kolēģi! 25. februārī komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirms trešā lasījuma. Kaut gan priekšlikumi nebija iesniegti, mēs diezgan ilgi diskutējām, jo saņēmām no Latvijas Pašvaldību savienības vēstuli – ierosinājumu vēlreiz pievērst uzmanību normai, kas attiecas uz totalitāro režīmu simboliku, apģērbu un citu priekšmetu izmantošanu. Mēs aicinājām arī Valsts drošības dienesta pārstāvjus un ļoti nopietni vēlreiz izdiskutējām attiecīgo normu.
Kas ir jāņem vērā? Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka ar šo normu mēs radām papildu pienākumu pašvaldībām, kurām var būt diezgan sarežģīti atbildēt, lemjot jautājumu par to, vai atļaut vai neatļaut aizliegtas simbolikas izmantošanu, jo tā ir atļauta, ja nav nolūka tieši slavināt attiecīgos režīmus vai attaisnot pastrādātos noziedzīgos nodarījumus.
Valsts drošības dienesta atbildīgā persona tieši informēja un stāstīja komisijas locekļiem par savu funkciju, par savu redzējumu, un svarīgi ņemt vērā, ka likuma 7. pantā, ko mēs arī atbalstījām otrajā lasījumā, ir paredzēts: ja ir pieteikums no organizatoriem par ieceri izmantot attiecīgo simboliku, pašvaldībai ir tikai pienākums informēt Valsts drošības dienestu par to, ka ir saņemts tāds lūgums, un tad jau Valsts drošības dienests iesaistīsies un, aktīvi strādājot, izvērtēs, un palīdzēs pašvaldībām pieņemt lēmumu. Respektīvi, pašvaldībām nav jāveic nekāda izmeklēšana, padziļināta analīze, pamatfunkcija ir tiešām ziņot attiecīgajai iestādei.
Līdz ar to mēs nolēmām, ka komisija neiestrādās nekādus jaunus priekšlikumus. Ņemot vērā, ka citi priekšlikumi nebija saņemti, mēs atbalstījām likumprojekta virzīšanu trešajam lasījumam.
Lūdzu atbalstīt likuma... likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” trešajā lasījumā: par – 67, pret – 18, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.
I. Benhena-Bēkena (KPV LV).
Labvakar, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts likumprojekts trešajam lasījumam “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.
Kopā tika saņemti divi priekšlikumi.
1. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas... Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. Komisijā tika atbalstīta likumprojekta tālāka virzība trešajā lasījumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” trešajā lasījumā: par – 88, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (KPV LV).
Labvakar, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā.
Likumprojekts paredz nodrošināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu dekodifikāciju jeb pārnešanu uz nozaru likumiem. Likumprojekts paredz papildināt Ūdens apsaimniekošanas likumu ar jaunu nodaļu “Administratīvie pārkāpumi ūdens resursu aizsardzības un apsaimniekošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, kā arī paredz papildināt ūdens resursu lietotāju pienākumus.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā: par – 87, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Kursīte. Šā gada 28. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A. Rubiks (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Šis likumprojekts saistīts ar dekodifikāciju.
Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja to.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pirmajā lasījumā: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Rubiks. Termiņš priekšlikumiem – šī gada 28. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs.
J. Dūklavs (ZZS).
Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 526/Lp13), otrais lasījums.
Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
Visi trīs ir saistīti ar dekodifikāciju.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Dūklavs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Dūklavs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Dūklavs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” otrajā lasījumā: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Dūklavs. Priekšlikumus iesniegt līdz 28. aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (KPV LV).
Labvakar vēlreiz! Tātad skatām likumprojektu “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā” otrajā lasījumā.
Tika saņemti 10 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 2. priekšlikumu deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 7. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Kursīte. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. Un 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir saistīts ar juridisko tehniku. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā” otrajā lasījumā: par – 87, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Kursīte. Šā gada 28. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu termiņš – šā gada 28. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2020. gada 3. marta sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā”.
Likumprojekts ietilpst tā dēvētajā dekodifikācijas likumprojektu paketē un nosaka administratīvās atbildības pārcelšanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz attiecīgās nozares likumu. Likumprojekts precizē arī atsevišķas detaļas, piemēram, speciālo licenču apturēšanas regulējumu, un nosaka iestāžu kompetenci sodu piemērošanā.
Komisijā likumprojekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts.
Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” pirmajā lasījumā: par – 85, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labvakar, cienījamie deputāti, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 3. marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 508/Lp13) otrajā lasījumā.
Ir iesniegti divi priekšlikumi.
1. priekšlikums, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Klementjevs. 2. arī iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Arī komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Klementjevs. No... Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” otrajā lasījumā: par – 87, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Klementjevs. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam ir 2020. gada 7. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 7. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A. Rubiks (SASKAŅA).
Labvakar, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”.
Šis likumprojekts saistīts ar dekodifikāciju.
Atbildīgā komisija izskatīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja to. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” pirmajā lasījumā: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 28. aprīlis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A. Rubiks (SASKAŅA).
Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 2237 – “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.
Atbildīgā komisija izskatīja minēto likumprojektu otrajā lasījumā un izskatīja septiņus priekšlikumus.
1. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 5. – atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. Un 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” otrajā lasījumā: par – 87, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Rubiks. Termiņš priekšlikumiem ir šā gada 28. aprīlis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ilmārs Dūrītis.
I. Dūrītis (AP!).
Labvakar, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija otrajā lasījumā ir izskatījusi grozījumus Farmācijas likumā. Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis bija nodrošināt... un ir nodrošināt administratīvo pārkāpumu kodifikāciju farmācijas nozarē. Uz otro lasījumu komisija saņēma sešus priekšlikumus. Visi iesniegtie priekšlikumi bija redakcionāla rakstura.
Un tā. 1. priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. 2. priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. 3. priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. 4. priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. 5. priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. Un 6. priekšlikums. Arī iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. Komisijas vārdā lūdzu deputātus... Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” otrajā lasījumā: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
I. Dūrītis. Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt šā gada 30. aprīli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30. aprīlis.
Godātie kolēģi! Deputāti Feldmans, Jurašs, Budriķis, Muižniece un Kazinovskis lūdz turpināt šā gada 23. aprīļa ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 19.00 un tad izsludināt pārtraukumu līdz 24. aprīļa pulksten 10.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Turpinām strādāt bez pārtraukuma līdz pulksten 19.00.
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.
M. Kučinskis (ZZS).
Cienījamie deputāti! Šis atvērums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā sākās no Nacionālās drošības komisijas. Un sākotnēji, atgādinu, tas arī runāja par nacionālās drošības jautājumiem, dodot plašākas pilnvaras gan NEPLP, gan arī iesaistot drošības dienestus izvērtēšanā, lai pirmām kārtām pateiktu skaidrāk patiesos labuma guvējus... noteikt... un arī pastiprinātu valstij nedraudzīgu... nedraudzīgu, nu, teiksim... atvieglotu aiztaisīšanu tādiem... tādām organizācijām, kas nodarbojas ne ar to, ar ko mēs šeit, Latvijā, gribētu.
Un uz otro lasījumu ir iesniegti divi priekšlikumi, kas tika...
1. ir deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas... kas tālāk tika arī papildināts ar vienīgo starpību komisijas priekšlikumā un runā par to, ka turpmāk 80 procentiem televīzijas programmas satura sākotnējā paketē būtu jābūt veidotiem Eiropas Savienības oficiālajās valodās, un, kā jau es teicu, komisija to pārveidoja ne tikai par Eiropas Savienības, bet arī par Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām. Komisija uzklausīja ļoti daudz ekspertu, izrunājās arī ar visām... visām ieinteresētajām un neieinteresētajām organizācijām, tai pašā laikā, protams, atzīstot un... būtība ir tā, ka runa šajos priekšlikumos ir par pamatpaketi, kas tiek pasniegta. Ko pēc tam izvēlas... izvēlas operators par naudu piedāvāt – tas ir cits jautājums. Komisija... komisijas vairākums arī šos priekšlikumus atbalstīja.
Tātad 1. – deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Protams, naidīgas propagandas ierobežošana ir leģitīms mērķis, bet diemžēl konkrētais priekšlikums nesasniegs šo mērķi, gluži otrādi – sasniegs tieši pretējo. Tas ir ļoti izdevīgs tieši Kremļa propagandai.
Kučinska kungs pareizi pateica, ka bija konsultācijas. Un visi nozares pārstāvji, kas ir iesaistīti šajā konkrētajā darbībā, ļoti skaidri parādīja, kas notiks šī grozījuma pieņemšanas rezultātā.
Ļoti īsi. Pirmām kārtām tas attiecas tikai uz kabeļtelevīzijas operatoriem, kas ieņem šobrīd ap trešdaļu tirgus un kas visi reģistrēti Latvijā un ir Latvijas uzņēmumi. Tas neattiecas uz satelīttelevīzijas un interneta televīzijas operatoriem, kas nav Latvijas uzņēmumi. Tātad tas nostāda mūsu operatorus nelabvēlīgākā situācijā.
Pats galvenais. Ja operatori būs spiesti tomēr samazināt Krievijas kanālu skaitu, tad, protams, viņi pirmām kārtām izslēgs no aprites tos neatkarīgos un opozīcijas kanālus, kam ir mazāka auditorija, un saglabās tā saucamos Kremļa kanālus, kam ir ļoti krāsaini šovi, jaunas filmas un tā tālāk (Starpsauciens.) un kas ir daudz populārāki.
Tātad šo grozījumu pieņemšanas rezultātā neatkarīgie un opozīcijas kanāli krievu valodā kļūs mazāk pieejami Latvijas skatītājiem, nekā tas ir šobrīd. (Starpsaucieni.)
Tāpēc es apgalvoju, ka tiks sasniegts tieši pretējs mērķis. Mūsu operatori zaudēs daļu klientu, jo pazudīs saturs un tas sadārdzinās viņu pakalpojumus. Viņi būs spiesti iekļaut arī vairākus lētus kanālus grieķu, portugāļu un norvēģu valodā, ko vienalga neviens neskatās, lai sasniegtu tās proporcijas, un tas nav ekonomiski izdevīgi, un tas sasniegs tieši pretēju rezultātu politiski. Ļoti aicinu jūs iedziļināties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.
V. A. Tērauda (AP!).
Šī priekšlikuma mērķis patiešām ir mazināt dezinformācijas un propagandas pieejamību Latvijā. Dezinformācija un propaganda negatīvi ietekmē un destabilizē gan Latvijas, gan citu valstu informatīvās telpas.
Taču ar šo priekšlikumu pastāv risks, ka izvēlētais līdzeklis nesasniegs šo mērķi.
Priekšlikums paredz šķirot programmas pēc valodas, automātiski aizdomīgo kategorijā ieliekot gan tās programmas, ko kontrolē Kremlis, gan tās, kuras piedāvā neatkarīgu, alternatīvu skatu, piemēram, rietumnieciski orientētais kanāls Doždj. Nosakot limitu pēc valodas pazīmes, operatoriem biznesa loģika diktēs pamatpakā atstāt visskatītākos, bet aizvākt vismazāk skatītos. Rezultātā saņemsim pamatpaku ar Kremļa propagandu bez neatkarīgiem krievu valodā raidošiem kanāliem.
Tāpēc uz trešo lasījumu piedāvāšu alternatīvu redakciju, kas šķiros nevis pēc valodas, bet pēc likumpaklausības, ierobežojot tos kanālus, kuri iepriekšējā triju gadu periodā tikuši sodīti ar retranslācijas aizliegumu. Manuprāt, šāds līdzeklis precīzāk trāpīs mērķī un neradīs nevēlamas blaknes.
Šī Saeima pagājušajā rudenī ievērojami pastiprināja NEPLP kapacitāti, monitoringa kapacitāti. Tātad izsaku arī cerību, ka mēs šo pastiprināto kapacitāti redzēsim aktīvākā NEPLP rīcībā – monitorējot, vērtējot un sodot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.
D. Beitnere-Le Galla (JK).
Labvakar, kolēģi! Mans priekšlikums piedāvāja likumā definēt kritērijus, kas jāievēro televīzijas programmu izplatītāju pakalpojumu sniedzējiem, jo runa ir tikai par pamatpaku, un tas ir kaut kas tāds, ko no mums gaida mūsu vēlētāji.
Un es gribu teikt arī, ka Saeimā šo likuma labojumu – tieši ieviestos kritērijus – jau risina sešus gadus. Mums ir iespēja šo pamatpaku kultūru mainīt.
Un es vēlreiz gribu uzsvērt – tas neliedz retranslēt Krievijas kanālus atsevišķā piedāvājumā, par ko cilvēki atsevišķi arī maksā. Un neredzu šeit iespēju apvainot Latvijas valsti nedemokrātiskumā. Mēs esam demokrātiska valsts, mēs neliedzam informācijas dažādību, bet valstij ar likumu šie standarti ir jānosaka, jo mēs redzam, ka dzīvojam hibrīdkara apstākļos.
Gribu teikt, ka mēs tādējādi mazinātu arī aizdomas par karteli, kas faktiski pastāv starp televīzijas paku izplatītājiem, jo šīs programmas piedāvā no Krievijas ar noteiktu obligātu pieprasījumu, kam ir jābūt obligātajā pamatpakā. Es domāju, ka tas ir valsts pienākums – šo situāciju un arī televīzijas programmu kultūru labot, jo mūsu uzdevums ir veidot valsts iedzīvotāju identitāti un piederību Eiropas kultūras un mediju telpai.
Es lūdzu manu priekšlikumu tātad šajā... pirmo noraidīt, bet es aicinu balsot par 2. – komisijas priekšlikumu un atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, vēlreiz atgādināšu. Nu nav tāda jēdziena “pamatpaka”. Katrs komersants šādu paku ir tiesīgs noteikt pats. Un nav mums nekādu tiesību līdz kaut kādai zināmai robežai iejaukties komercdarbībā un tagad diktēt komersantiem, kā... kas būs tajā pamatpakā un kas nebūs.
Tēraudas kundze ļoti labi pateica, ka šis regulējums nesasniegs to mērķi, bet es gribētu runāt vēl par vienu lietu. Beitneres-Le Gallas kundze runā par hibrīdkara apstākļiem, bet mēs te šobrīd... visu dienu opozīcija runāja par tiem Covid-19 kara apstākļiem, kas ir tepat Latvijā. Un man ir ļoti žēl, ka jūs esat gatavi debatēt par hibrīdkaru, par valodu, par kabeļoperatoriem... par visu kaut ko, bet tikai ne par to, kā reāli palīdzēt mūsu, Latvijas, cilvēkiem. Ar to es arī jūs apsveicu un ceru, ka šī ir jūsu pēdējā Saeima.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Lai kā jums tomēr nešķistu... bet es esmu pārliecināta, ka pret propagandu, pret visu veidu propagandu, var cīnīties tikai un vienīgi ar kvalitatīva pašmāju satura veidošanu. Tikai tādā veidā jūs varat izskaust kaut kādus melus, kuri tiek izplatīti par mūsu valsti.
Atbildot uz Tēraudas kundzes repliku par to, ka viņa tālāk trešajam lasījumam iesniegs kaut kādus grozījumus, cerot sodīt kādu... Nu tad es ceru, ka Tēraudas kundze jau ir atvainojusies Ungārijas vēstniekam par to, ka viņa ir izplatījusi nepatiesu informāciju par Ungārijas valdības pieņemtajiem lēmumiem, jo praktiski tas, par ko sapņo Tēraudas kundze, ir tas pats, par ko Tēraudas kundze kritizēja Ungārijas valdību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es gribētu tikai mazu piebildi. Es pat domāju, ka ne tik daudz tas, kādu saturu mēs rādīsim, ietekmēs mūsu cilvēku uztveri, bet tas, kādu valsti mēs uzcelsim, kādu labklājības līmeni mēs šeit nodrošināsim, lai tas, ko mums stāsta kāds cits par mums, liktos neuztverams, smieklīgs vai savādāks.
Es ļoti apšaubu, ka, teiksim, kādas citas valsts pilsonis Šveicē, kurš tur dzīvo un bauda Šveices labklājību, ir samulsināms ar kādas citas valsts propagandu par to, kā iet Šveicē. Ja jūs ievērosiet, īpašas propagandas par Šveici nebūs, jo ir skaidrs, ka tā ir bezjēdzīga. Tā ka, manuprāt, vairāk domājam, kā mēs pārvarēsim šo krīzi, kā mēs uzbūvēsim labklājības valsti. Nevis kādā pamatpakā vai kādā citā pakā mums būs kāds kanāls.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Labvakar, kolēģi! Pirmkārt, man gribētos vērst jūsu uzmanību, ka mēs runājam tieši par pamatpaku, jo es atceros, ka pēc komisijas sēdes bija žurnālistiem jautājums, vai tā ir taisnība, ka Krievijas kanāli tiks aizliegti. Stāsts ir par pamatpaku vai par to pirmo piedāvājumu. Un ir ļoti, ļoti būtiski saprast, ka mēs nerunājam par kanālu aizliegšanu. Tas ir viens.
Otrs, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību. Es saprotu, ka mums ir daži kolēģi, kas plāno šo normu pilnveidot. Tas ir ļoti, ļoti labi. Bet man ir interesanti arī redzēt un saprast, kā viņi plāno balsot, jo tagad mēs pieņēmām grozījumus otrajā lasījumā. Lai būtu iespēja kaut ko pilnveidot, svarīgi ir normu atbalstīt, un tad trešajā lasījumā mēs varēsim strādāt. Bet, ja kolēģi, kas plāno kaut ko iesniegt, tagad balsos “pret” vai atturēsies, tad tas nozīmē, ka viņi vienkārši mums liegs iespēju trešajā lasījumā strādāt, jo trešajam lasījumam var veikt redakcionālus grozījumus. Var kaut ko tieši tad pilnveidot.
Līdz ar to es aicinu kolēģus, lai arī tie, kas varbūt šaubās par redakciju, patlaban balso “par” šo priekšlikumu, un, ja jums ir labi priekšlikumi, kā var uzrakstīt labāk, tos iesniegt, un pirms trešā lasījuma mēs tieši izskatīsim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Teikšu tā ļoti lēnām: nav tādas definīcijas “pamatpaka”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
M. Kučinskis. Komisija aicina šo neatbalstīt, bet atbalstīt nākamo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem vēlas balsojumu par 1. priekšlikumu, ko priekšlikuma iesniedzēja arī aicināja neatbalstīt? Tātad neviens nevēlas.
M. Kučinskis. Un 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.
Komisijas vārdā vienīgi varētu norādīt uz to, ko teica Cileviča kungs: nebija tā, ka visi operatori bija noliedzoši... attieksmi parādīja mūsu debatēs, ņemot vērā, ka patiešām runa ir par to pirmo piedāvājumu, kas parasti ir lētākais, bet kas neizslēdz iespēju pēc tam piedāvāt arī kaut ko vairāk. Pieminētais Doždj, ar ko daudzi operē šajā jautājumā, starp citu, gan nevienam no operatoriem nav pamatpakā.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Jūs ļoti labi runājat, bet, šķiet, jūs nemaz neklausāties.
Vēl trešoreiz atkārtošu to, ko Liepiņas kundze jau teica: nav tāda jēdziena likumdošanā kā “pamatpaka”. Ja jūs domājat tās astoņas obligātās programmas, kas katram operatoram obligāti jāietver jebkurā pakā bez maksas, tā nav pamatpaka. Faktiski jūs... tur vispār nav Krievijas programmu un ne par kādiem procentiem nevar runāt. Šeit... tāpēc tas, ko jūs domājat kā pamata piedāvājumu, arī ir par naudu. No šī viedokļa nav nekādas starpības starp Doždj vai “Pirmo Baltijas Kanālu” un tā tālāk.
Kas attiecas uz nozares pārstāvjiem... patiešām daži to atbalstīja. To atbalstīja tieši tie operatori, uz kuriem šī norma nemaz neattiecas, kas nedarbojas kā kabeļtelevīzijas operatori... tāpēc... Bet visi tie, kas praktiski dara šo darbu, bija absolūti vienisprātis. Un tas absolūti nav pareizi – orientēties tieši uz valodu. Šie ierobežojumi, piemēram, neattieksies uz Russia Today, kas ir galvenais propagandas resurss, bet tie attieksies patiešām uz neatkarīgajiem kanāliem.
Un, Judina kungs, es tiešām īsti nesaprotu, kāpēc normālu priekšlikumu nevarētu izstrādāt uz trešo lasījumu no jauna. Jūsu koalīcija vairākkārt to ir darījusi. Kad jums to vajag, tas jūs nesamulsina, ka uz trešo lasījumu kaut kādus principiālus grozījumus nedrīkst iesniegt. Šis grozījums nestrādās. Tas sasniegs tieši pretējo rezultātu, un es domāju, ka tie cilvēki, kas Maskavā atbild par propagandu, būs jums ļoti pateicīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, šī ir tā reize, kad tiešām jums derētu ieklausīties tajā, ko saka Cileviča kungs, jo jūs, acīmredzot gribot... nu, jūs gribat izdarīt kaut ko labu, bet jūs nesaprotat, ka jūs izdarīsiet tieši pretējo. Un šis būs kārtējais “ķeksīša” likums, kur jūs gribēsiet sev papliķēt pa plecu un teikt: “Kādi mēs malači, mēs tagad cīnāmies tur pret hibrīdkaru!” Un tā tālāk, un tā tālāk, bet tas tā nav. Tas galīgi tā nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?
M. Kučinskis. Komisijas vārdā aicinu vienkārši atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 65, pret – 20, atturas – 2.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)
M. Kučinskis. Pareizi, otrais. Jā. Aicinu balsot par otro lasījumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā: par – 67, pret – 18, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M. Kučinskis. 30. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30. aprīlis.
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Jaundūviņi” Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P53 Duči–Limbaži pārbūves projekta īstenošanai”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas 2020. gada 15. aprīļa sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Jaundūviņi” Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P53 Duči–Limbaži pārbūves projekta īstenošanai”. Valsts reģionālā autoceļa P53 Duči–Limbaži posma no 18,35 līdz 26,15 kilometru pārbūves projekta īstenošanai ir nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Jaundūviņi” sastāvā esošās zemes vienības daļu 0,3 hektāru platībā un daļu 0,01 hektāra platībā Limbažu pagastā, Limbažu novadā. Minētā nekustamā īpašuma daļas tiek atsavinātas transporta infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai. Pārrunas par nekustamā īpašuma “Jaundūviņi” Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu labprātīgu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām norit jau vairākus gadus. 2020. gada 15. janvārī valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes ministrijas uzdevumā nosūtīja vēstuli nekustamā īpašuma īpašniekam, piedāvājot zemes vienības daļas maiņai. Īpašnieks ar 2020. gada 31. janvāra vēstuli pilnībā atteicās no minētā piedāvājuma, jo vēlas saņemt lielāku nekustamo īpašumu. Limbažu novada dome maiņai piedāvāja četrus zemes gabalus. Tā kā nebija pieejams neviens zemes gabals, kas apmēra ziņā būtu līdzvērtīgs atsavināmajam īpašumam, tika piedāvāti lielāki zemes gabali. 2019. gada 31. janvārī tika saņemta īpašnieka vēstule ar vairākiem jautājumiem, kas nav saistīti ar iepriekš minēto piedāvājumu, pēc būtības nesniedzot atbildi.
Juridiskās komisijas šā gada 11. februāra sēdē īpašnieka pārstāve norādījusi, ka piedāvātie nekustamie īpašumi ir nesalīdzināmi, pēc būtības noraidot piedāvājumu. Kā vēl viens risinājums tika piedāvāta kompensācija naudā atbilstoši veiktajam nekustamā īpašuma novērtējumam. Īpašnieks piekrīt veiktajam nekustamā īpašuma novērtējumam tiktāl, ciktāl tiek izmaksāta pilna novērtējuma summa par visu nekustamo īpašumu, kas neatbilst likuma prasībām, ņemot vērā, ka valsts var atpirkt tikai atsavināšanai nepieciešamo nekustamā īpašuma daļu. Tāpat, ņemot vērā, ka īpašnieks nepiekrita pašvaldības iepriekš minētajam piedāvājumam, Limbažu novada dome 2020. gada 26. februārī ir nosūtījusi īpašniekam vēstuli ar maiņas piedāvājumu pret pašvaldībai piekrītošo zemes gabalu “Mežigates” Vidrižu pagastā, Limbažu novadā. Pašvaldība noteica termiņu atbildes došanai – 2020. gada 15. marts.
Juridiskā komisija saņēma nekustamā īpašuma “Jaundūviņi” Limbažu pagastā, Limbažu novadā, īpašnieka Eduarda Dūviņa 2020. gada 6. marta vēstuli, kurā pēc būtības norādīts, ka atbilde tiks sniegta minētajā termiņā.
Juridiskās komisijas 2020. gada 15. aprīļa attālinātajā sēdē Limbažu novada dome informēja, ka atbilde no īpašnieka nav saņemta.
Tāpat 2020. gada 15. aprīļa Juridiskās komisijas sēdē Ainārs Liniņš, SIA “Lādes piens” pārstāvis, norādīja, ka maiņai tika piedāvāti četri SIA “Lādes piens” piederošie zemes gabali. Arī šajā gadījumā vienošanās netika panākta, ņemot vērā, ka Eduards Dūviņš vēlējās papildu finansējumu 35 tūkstošu eiro apmērā. Šādam nosacījumam SIA “Lādes piens” nepiekrita, norādot šādu prasījumu par nesamērīgu. Labprātīga vienošanās par nekustamā īpašuma “Jaundūviņi” Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām ar nekustamā īpašuma īpašnieku Eduardu Dūviņu netika panākta.
Saeimas kārtības ruļļa 95. panta noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums netika iesniegts.
Juridiskā komisija trešajam, galīgajam, lasījumam ir atbalstījusi.
Aicinu kolēģus arī atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Jaundūviņi” Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P53 Duči–Limbaži pārbūves projekta īstenošanai” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Jaundūviņi” Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P53 Duči−Limbaži pārbūves projekta īstenošanai” trešajā lasījumā: par – 81, pret – 3, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Laiks paziņojumam.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride lūdz paziņot, ka Sociālo un darba lietu komisijas sēde plānota rīt, 24. aprīlī, pulksten 9.00.
Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.
Tātad Saeimas sēdi turpināsim rīt, šā gada 24. aprīlī, pulksten 10.00.
Paldies.
(Pārtraukums.)
Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 4. (ārkārtas) sēde
2020. gada 23. aprīlī
| 23a.04.2020 | 10.00 |
12.35 | 15.00 |
17.00 |
Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi
Frakcijas KPV LV balsojumi
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, pie frakcijām nepiederošo deputātu A. Blumberga un A. Gobzema balsojumi
Frakcijas AP! balsojumi
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi
ZZS frakcijas balsojumi
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi
Pie frakcijām nepiederošo deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko un D. Šmita balsojumi