Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas desmitā (ārkārtas) sēde
2020. gada 7. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs.

Pirms sākam izskatīt šā gada 7. maija ārkārtas sēdes darba kārtību, deputāti Jurašs, Feldmans, Butāns, Mārtuža, Znotiņš, Eglītis un citi lūdz saīsināt runas laiku, debatējot par šā gada 7. maija ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem: noteikt, ka, runājot pirmo reizi, runas laiks ir trīs minūtes, otro reizi – viena minūte, bet, debatējot par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā, debašu laiks, runājot pirmo reizi, ir divas minūtes, otro reizi – viena minūte.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Jā, protams, ka mums ir iebildumi!”) Tātad deputāti iebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 7. maija ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem noteiktu debašu laiku: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā, runājot pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par debašu laika saīsināšanu ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem, nosakot, ka, runājot pirmo reizi, laiks ir trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā, runājot pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte: par – 56, pret – 27, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to lēmums pieņemts.

Debatējot par 2020. gada 7. maija ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem, debašu laiks, runājot pirmo reizi, ir trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā, runājot pirmo reizi, debašu laiks ir divas minūtes, otro reizi – viena minūte.

Darba kārtībā – likumprojekta izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 673/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Esiet sveicināti, kolēģi un sēdes skatītāji! 30. aprīlī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirms otrā, galīgā, lasījuma izskatījām šo likumprojektu, kas paredz šā speciālā krīzes likuma grozījumu.

Saņēmām gandrīz 30 priekšlikumus.

1. – deputātu Šteina, Pucena, Eglīša, Indriksones un Čakšas priekšlikums, kas paredz paplašināt ziedojumu regulējumu krīzes laikā. Priekšlikums paredz papildināt likumu ar 5.² pantu šādā redakcijā: “Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatības dēļ radītās sekas, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid‑19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantā noteiktajam ir tiesīgs palielināt likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par trīs [..].” Vēl par trīs procentiem! Tātad kopā – astoņi procenti.

Komisijā 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... vēlas debatēt?

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Vēlos pateikt paldies par šo priekšlikumu un atgādināt, ka līdzīgs priekšlikums jau tika iesniegts pirms kāda laika.

Aicinu visus – arī, protams, pašu koalīciju, kas šo priekšlikumu ir iesniegusi! – atbalstīt šo priekšlikumu. Un pie viena aicinu arī..., ja koalīcija pieņem lēmumu atbalstīt arī savulaik iesniegtos opozīcijas priekšlikumus, tad aicinu darīt to ar ne tik lielu laika nobīdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Loģiski, ka es nelūgšu balsojumu par mūsu priekšlikumu, jo tas tika daļēji atbalstīts nākamajā priekšlikumā. Un, visticamāk, tā necerētā veiksme mums ir iekritusi tāpēc, ka vienlaikus ar mūsu priekšlikumu... līdzīga rakstura priekšlikumu ir iesniegusi koalīcija.

Bet es vēlos jums atgādināt to, ka pirms divām nedēļām mēs bezcerīgi centāmies panākt līdzīga priekšlikuma atbalstīšanu iepriekšējā likumprojektā, runājot gan par saimnieciskās darbības veicējiem, gan par nevalstiskajām organizācijām. Un šeit nu gan nav saprotams, kas ir bijis tas iemesls, kāpēc... kāpēc komisija nevarēja veidot savu priekšlikumu, kāpēc komisija nevarēja tiešām pasteigties ar šī... ar šāda absolūti, man liekas, tik niecīga – redakcionāli niecīga un arī visā pārējā ziņā niecīga – priekšlikuma atbalstīšanu, kas... kas principā ļoti pozitīvi mainītu dzīvi ļoti daudziem – gan nevalstiskajām organizācijām, gan saimnieciskās darbības veicējiem – un tik ļoti neietekmētu arī valsts iestādes un visas pārējās iestādes, kuras ir minētas šajā pantā.

Kolēģi! Vai tā ir kaut kāda greizsirdība, vai tā ir kaut kāda lēnprātība, es tiešām nevaru saprast. Jūs esat iekavējuši nu vismaz divas nedēļas šo priekšlikumu, jūs esat izraisījuši ļoti lielas bažas vairākās nevalstiskajās organizācijās un saimnieciskās darbības veicējiem esat radījuši tiešām nepatīkamus pārdzīvojumus. Tā vietā jūs... Jūs to varējāt izdarīt jau pirms divām nedēļām un vispār iestrādāt šajā likumprojektā sākotnēji. Es nesaprotu, kur ir problēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā 2. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M. Šteins. 3. – deputātu Šteina, Pucena, Eglīša, Indriksones un Čakšas priekšlikums, kas paredz paplašināt atbalstu krīzes laikā saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, nosakot, ka valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības var samazināt nomas maksas kavējuma procentus un līgumsodu nepiemērot. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas priekšlikums, kas paredz likuma 14. panta pirmajā daļā... pirmo daļu papildināt ar šādu teikumu: “Darbinieka atrašanās neapmaksātā atvaļinājumā šā likuma izpratnē netiek uzskatīta par darbinieka nodarbināšanu.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Komisijā šī priekšlikuma izskatīšanas laikā piedalījās gan Jaunzemes kundze no Valsts ieņēmumu dienesta, gan arī Finanšu ministrijas pārstāvji. Un mani tiešām izbrīnīja tas, ka ne vieni, ne otri nebija vispār izpratuši, ka šāda situācija tik tiešām pastāv. Un man bija jāmēģina pārliecināt kolēģus par to, ka ir situācija, ka ārsts fizioterapeits... viņš strādā valsts... Latvijas valsts dzelzceļa poliklīnikā, tātad viņš ir nodarbināts valsts darbā, bet viņš ir bezalgas atvaļinājumā tāpēc, ka ārstiem fizioterapeitiem nav iespējas strādāt šobrīd. Un viņam ir privātprakse. Un viņam ir atteikts dīkstāves pabalsts privātpraksei tikai tāpēc, ka formāli viņš... skaitās, ka viņš strādā valsts iestādē.

Šī iemesla dēļ es iesniedzu kopā ar kolēģiem priekšlikumu, kas paredz, ka darbinieka atrašanās neapmaksātā atvaļinājumā šī likuma izpratnē netiek uzskatīta par darbinieka nodarbināšanu. Tas, ka darbinieks skaitās kādā darbā, bet nesaņem nekādu atlīdzību par atvaļinājumu vai darbu, – tas nozīmē, ka viņam ir tiesības pretendēt uz dīkstāves pabalstu. Un man ar ļoti lielu nožēlu jāsecina, ka Finanšu ministrijas pārstāve Plokas kundze pateica tādu lietu, ka, lūk, viņasprāt, viss dīkstāves pabalsta regulējums esot ļoti veiksmīgi izstrādāts. Es nezinu, vai tas bija kaut kāds joks, vai tas bija tiešām... vai tiešām tie cilvēki tā domā... bet kāpēc tad katru nedēļu Ministru kabinets mēģina kaut ko grozīt un uzlabot dīkstāves pabalsta regulējumā, ja tas ir tiešām tik veiksmīgi izstrādāts?!

Kolēģi, es aicinu – aicinu! – jūs ieklausīties šajā situācijā un atbalstīt šo priekšlikumu. Un beidziet, lūdzu, mēģināt salāpīt to segu pa gabaliņam... pa vienam gabaliņam! Tas ir jādara ātri, kamēr cilvēki vienkārši nav palikuši badā! Kolēģi, ko jūs darāt?! Nu, paklausieties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt šo un arī citus priekšlikumus, kas attiecas vēl joprojām uz šo dīkstāves pabalstu izmaksu regulējuma izlabošanu... uzlabošanu.

Gadījumi ir dažādi, par kuriem raksta cilvēki, kas vēl joprojām krīt, kā Kariņa kungs saka, šim sietam cauri. Bet, lūdzu, būsim atbildīgi pret mūsu iedzīvotājiem un tiešām uzklausīsim šos te “sieta gadījumus”! Un, lūdzu, pieņemsim lēmumus, lai mums pēc tam nebūtu, teiksim, jāredz tā briesmīgā statistika, cik cilvēkiem mēs nepalīdzējām, – tā vietā, lai šodien uzticētos mūsu cilvēkiem, sadzirdētu viņus un atbalstītu viņus! – un kādas sekas tas radīja.

Un šīs jau nav nekādas dramatiskas summas, par kurām mēs runājam, un šie pabalstu apmēri nav nekādi... ne miljoni, ko... kas, kā mēs dzirdam, tiek izsaimniekoti uz šīs krīzes rēķina, un tā tālāk, un tā tālāk.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo un arī citus priekšlikumus, kas uzlabotu dīkstāves pabalstu izmaksas, jo joprojām ir ļoti liels šis procentuālais rādītājs... ir daudzi, kuriem šie dīkstāves pabalsti tiek atteikti, un tie iemesli ir ļoti dažādi. Un Jaunzemes kundzei drīzāk būtu jāuztraucas un jārunā par tiem, nevis jāatkārto par to, kā nu mēs te tagad kādus sodīsim vai “izķersim” tos cilvēkus, kas ir strādājuši uzņēmumos, kuri nav bijuši, teiksim, pilnībā godīgi pret valsti.

Cilvēki nav vainīgi nedz pie šīs krīzes, nedz pie daudziem citiem apstākļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā 4. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 4. priekšlikumu: par – 28, pret – 54, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 5. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums, kas paredz papildināt dīkstāves pabalsta regulējumu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šonedēļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Valsts ieņēmumu dienests priecājās, ka aizvien mazāk ir to cilvēku, kas pieprasa dīkstāves pabalstus, un ka aug savukārt to uzņēmēju skaits, kuri izmanto atlikto nodokļu maksāšanu; to uzsvēra kā tādu labu zīmi.

Es domāju, ka tā nebūt nav laba zīme. Es uzskatu, ka tas drīzāk ir tādēļ, ka dīkstāves pabalstu sistēma ir ļoti nepilnīga un uzņēmēji beidzot ir sapratuši, ka daudzi skrien, bet to balvu – dīkstāves pabalstu – ar esošajiem noteikumiem var dabūt vien daži.

Šis ir viens no priekšlikumiem, kuri atvieglotu dīkstāves pabalstu saņemšanu, īpaši – strauji augošiem uzņēmumiem.

Visupirms jāsaka paldies valdībai, ka tā jau ir ieklausījusies gan uzņēmēju viedoklī, gan arī mūsu komentāros un mainījusi spēles noteikumus, vairs neparedzot, ka tiek salīdzināts apgrozījuma kritums, vērtējot gadu pret gadu (iepriekšējā gada martu un aprīli pret šī gada apgrozījumu), jo skaidrs, ka tas nestrādā. Ir mainīti noteikumi, ir runa par 12 mēnešu periodu. Taču gan komisijas sēdē pagājušonedēļ, gan arī, atsevišķi ar uzņēmējiem runājot, ir kļuvis skaidrs, ka sešu mēnešu atskaites periods būtu daudz labāks, daudz pretimnākošāks, īpaši – straujas izaugsmes uzņēmumiem.

Iepriekšējā nedēļā ar laipnu Bondara kunga uzaicinājumu komisijas sēdē piedalījās vairāki uzņēmēji, kuri arī minēja piemērus. Žurnāla I’mperfekt īpašniece klāstīja, kā tieši pēdējā gada laikā viņas uzņēmums ir papildinājis savu darbību ar jauniem produktiem. Pēdējā pusgada laikā gan nometnes organizējot, gan konferences, līdz ar to apgrozījums ir strauji pieaudzis.

Šī straujā izaugsme apgrūtina šobrīd kvalifikāciju dīkstāves pabalstam.

Izslēgt labus spēlētājus – tas noteikti nav tas, ko mēs kā politiķi vēlamies. Un tāpēc ir sagatavots arī šis priekšlikums, kur ir runa par sešu mēnešu atskaites periodu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā 5. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 5. priekšlikumu: par – 26, pret – 57, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 6. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums, kas paredz papildināt dīkstāves pabalsta regulējumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Esošais regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un dīkstāves pabalstu piešķiršanas noteikumiem ir, jāsaka tā, vismaz sarkasma pilns. Proti, tas paredz, ka tie, kas strādā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, tas ir, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, var saņemt dīkstāves pabalstu līdz 700 eiro, tāpat kā visi citi, bet vienlaikus ir ierobežojums – 50 procentu apmērā no bruto darba algas.

Ja mikrouzņēmumā ir viens darbinieks, tad skaidrs, ka nevar saņemt lielāku atlīdzību vai dīkstāves pabalstu... lielāku par 500 eiro, jo valsts ir noteikusi, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie nedrīkst saņemt vairāk kā 720 eiro. Ja 1011 eiro ir bruto, tad 50 procenti no tā ir nedaudz vairāk kā 500 eiro.

Man šķiet, ka mēs ar šādu regulējumu vienkārši parādām, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie jeb mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji mūs neinteresē vai... nu, es nezinu, tas ir vienkārši ļauni.

Un tāpēc mūsu priekšlikums ir, ka šī norma ir jālabo un ir jāparedz, ka arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie var saņemt... 75 procentu apmērā... dīkstāves pabalstu.

Tas nozīmē, ka mēs ejam pretim vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku – mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem. Tas nozīmē, ka mēs ejam pretim cilvēkiem, kuri strādā kultūras nozarē, kur nereti tiešām mikrouzņēmumu nodokļa... uzņēmumu īpašnieki, darbinieki, kuriem nereti ir šis – mikrouzņēmumu režīms... un viņi arī strādā ar tādu apgrozījumu, lai samaksātu vienu algu.

Manuprāt, tas ir īpaši svarīgi situācijā, kad mēs kā valsts esam aizlieguši organizēt publiskus pasākumus (kultūras nozarei tas ir ārkārtīgi sāpīgi!) un kad mēs vēl kā valsts prasām, lai vismaz 200 eiro mēnesī būtu samaksāti nodokļos, lai vispār kvalificētos...

Nav godīgi spēles noteikumi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā... Kā jau Reiznieces-Ozolas kundze pieminēja, esošais regulējums tiešām ir diezgan cinisks. Es negribētu domāt, ka šī regulējuma pamatā ir vienkārši valsts ierēdņu nezināšana, cik tad faktiski mikrouzņēmuma darbiniekam vispār ir ļauts saņemt (nu, kaut gan varētu pastāvēt arī tāda iespēja, ka cilvēki vienkārši nezina).

Un otra lieta. Vēlos atgādināt, kolēģi, – šis ir absolūti legāls nodokļa regulējums, kāds pastāv Latvijas Republikā. Mums tas var patikt, mums tas var nepatikt, bet tas ir legāls! Mums bija milzum daudz iespēju šo nodokli... no šī nodokļa atteikties iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā. Mums tagad... divi gadi jau bija, kad varējām atteikties. Tā ir mūsu problēma, ka šis nodokļa regulējums vēl joprojām pastāv un ka cilvēki to... skaidrs, ka cilvēki to izmanto, ja tas ir izdevīgāk. Tagad mēs viņus sodām par to, ka viņi dzīvo šajā nodokļa režīmā un maksā valstij nodokļus, – nosakām, ka tagad tas dīkstāves pabalsts... ka šī nodokļa maksātājiem tas ir tikai 50 procentu apmērā. Nu, cik ciniskiem ir jābūt tiem, kas uzskata, ka tas ir taisnīgi pret cilvēkiem?!

Jaunie deputāti, cik ilgi paši jūs esat... nu, tie, kas esat nodarbojušies ar uzņēmējdarbību... cik paši jūs, līdz nonācāt deputātu krēslos, esat dzīvojuši mikrouzņēmumu nodokļa režīmā? Un tagad jūs mēģināt teikt, ka tas nav taisnīgi, ka kāds kaut ko ir nepiemaksājis? Padomājiet, cik ļoti jūsu retorika un sapratne par to, kas notiek uzņēmējdarbībā un kā valsts pārvalde pret to attiecas... cik ļoti jūsu attieksme ir mainījusies kopš brīža, kad jūs esat nonākuši deputātu krēslos!

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Par retoriku. Es klausos – visu laiku notiek tāda publiska kaunināšana: “Tu esi tāds slikts, un jūs esat šitādi – slikti! Un kā jūs varat šitā neatbalstīt un tā neatbalstīt?!” Un tā tālāk.

Par motivāciju. Es pats balsošu pret šo priekšlikumu. Man gan nav informācijas, kādā veidā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... kādas tur ir bijušas šīs diskusijas, un es tiešām... būtu interesanti dzirdēt no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kas tad tur īsti notika. Jo, man liekas, gana saturīgs šis priekšlikums ir... un arī iepriekšējais, un arī aiziepriekšējais, kas no opozīcijas puses ir iesniegts. Bet, kā Stepaņenko pati jau pieminēja, divas nedēļas vajadzēja, lai tā kā... lai šis priekšlikums tiktu pieņemts varbūt citā redakcijā. Nu, tad varbūt jūs, cienījamā opozīcija, savu retoriku... izslēdziet ārā šo sabojāto plati – visu laiku kaunināt un teikt, cik “vissirslikti.lv”. Un pagaidiet šīs divas nedēļas, un šis priekšlikums varbūt atnāks citā redakcijā un tiks pieņemts!

Principā es to redzu tā: no Ministru kabineta iznāk ārā tāda kā pussagatave, un šī pussagatave nonāk Saeimā, un tad deputāti to ar saviem darbarīkiem noslīpē... nu, un tad slīpē vēlreiz. Un te mums būs vēl viena ārkārtas sēde... un vēl viena ārkārtas sēde, un tur arī mēs noslīpēsim, un viss būs labi.

Šeit, protams, ir jārūpējas par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, un tas ir ļoti svarīgi, bet šajā gadījumā es balsošu “pret”. Es domāju, ka divu nedēļu laikā arī šis priekšlikums, iespējams, citā redakcijā atnāks un mēs balsosim arī “par”.

Un tiešām... jā, paldies par šiem saturīgajiem priekšlikumiem no opozīcijas puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Manuprāt, Kaimiņa kungs varēja vismaz mazliet nokaunēties pēc šīs uzrunas, jo mēs kā opozīcija nekādā gadījumā nemēģinām kādu šeit kaunināt. Un tas ir diezgan nožēlojami, ka kāds deputāts varētu mierīgi sēdēt un teikt, ka viņš kaut ko nav sapratis, kaut kam nav sekojis līdzi un ka tieši tāpēc viņš nebalsos “par”.

Nu, lai tie visi... kā jau te minēja, vairāk nekā 10 tūkstoši uzņēmēju... nu, lai viņi mazliet pagaida! Valsts ir noteikusi ierobežojumus viņu darbībai. Šobrīd ir noteikti... Kaimiņa kungs un arī citi kolēģi, pievērsiet uzmanību tam, ka šobrīd ir ieplānoti budžeta izdevumi, ir konkrētas summas dīkstāves pabalstu izmaksām, kas šobrīd... izpildes rādītāji tām ir ļoti zemi.

Tā vietā, lai jūs tiešām izmantotu šo jau ieplānoto naudu un paplašinātu šo atbalsta saņēmēju loku tad, kad viņiem tas ir nepieciešams (un tas ir nepieciešams tagad!), jūs viņiem sakāt: “Pagaidiet divas nedēļas, mēs vēl padomāsim!” Nu, šādā veidā jau tiek domāts...

Iepriekšējā ārkārtas sēde bija pirms nedēļas. Cilvēki gaida jau nedēļu. Rezultāta nav. Tas ir ļoti normāli, ka opozīcija šajā brīdī norāda (un arī pirms tam norādīja!), ka šeit ir jābūt risinājumam. Un šie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kas ir strādājuši legālā, Latvijā izveidotā nodokļu režīmā... Šis nodoklis jau kā tāds... tas ir jau piedzīvojis zināmu evolūciju. Tas vairs nav... neskan vairs tie baumu stāsti, ka Lattelecom stabā kāpj augšā mikrouzņēmējs. Šie stāsti ir beigušies. Pārsvarā tie ir tiešām normāli uzņēmēji, tieši tādi, kādi... tāds bija vispār šī nodokļa izveides mērķis, kad šo nodokli izveidoja, – ka tie ir mazie uzņēmēji, kas tiešām strādā šajā režīmā. Šobrīd viņi ir nomesti tādā tā kā... sodīti par to, ka viņi tur atrodas.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un beigt kaitināt uzņēmējus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jā, es saprotu, ka koalīcijai ir jāuzaudzē tāda bieza kārta vienaldzības šajā laikā, un Kaimiņa kungam laikam tas nav vēl izdevies. Varbūt tas... uz to vēl ir kaut kāda cerība, bet... Ziniet, Kaimiņa kungam, es domāju, kā koalīcijas pārstāvim derētu iepazīties ar to, kādā veidā notiek vispār darbs Saeimā.

Un tāpat jebkuram cilvēkam, jebkuram deputātam ir iespēja iepazīties ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes audioierakstu, kas ir pieejams Saeimas mājaslapā, un rast atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, un pārliecināties par to, ka komisijas vadītājs dzen uz priekšu šo likumprojektu, neslīpējot daudz, nedomājot par to, kādas problēmas būtu vēl risināmas šajā gaitā, bet vienkārši pilda pasūtījumu no valdības – izdzīt cauri, neatbalstot nevienu opozīcijas priekšlikumu, tāpēc ka “mums nav laika ķēpāties ar to, jo mums – mums! – neraksta neviens no šiem cilvēkiem. Mums, koalīcijai, neraksta vairs neviena māmiņa, neraksta vairs neviens mikrouzņēmējs, tāpēc ka vienkārši nav jēgas mums rakstīt”.

Un Kaimiņa kungs... Kaimiņa kungs, tas, kurš bija 12. Saeimā, kādreiz komunicēja ar cilvēkiem, kādreiz lasīja vēlētāju vēstules, arī no tribīnes runāja par daudzām problēmām, bet tagad Kaimiņa kungam vairs neraksta tie cilvēki, par kuriem jūs šobrīd sakāt: “Nomainiet plati “Vissirslikti.lv”!” Kaimiņa kungs vienkārši ir pavisam citā orbītā šobrīd, bet mēs... mums raksta cilvēki; mums raksta cilvēki, kuriem vienkārši nav, ko ēst, kuriem nav naudas, par ko nopirkt... Un tās divas nedēļas, ko jūs... jūs sakāt pagaidīt... tāpēc ka... jūs vienkārši nevarat salikt divus vārdus kopā... ir vienkārši nožēlojami. Kāpēc jūs vispār tad esat Saeimā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Man liels prieks, ka Kaimiņa kungs pieteicās debatēs, jo tas iepriekš manis sacītais par to nonākšanu deputāta krēslā... un vispār par to domu maiņu... vistiešākajā veidā attiecas uz Artusu Kaimiņu, kurš jau... Nu, teiksim, tā retorika, kas bija pirms vēlēšanām, ļoti nomainījās pēc vēlēšanām.

Un man gribētos, ņemot vērā, ka Artuss Kaimiņš šobrīd ir veiksmīgākais Latvijas uzņēmējs Saeimā, jo iepriekšējā gada deklarācija rāda, ka dividendēs Artuss Kaimiņš ir izņēmis 15 ar pusi tūkstošus eiro... Tagad, šajā krīzes laikā, es būtu ļoti priecīga, ja Artuss Kaimiņš, veiksmīgākais uzņēmējs Saeimā, padalītos ar mazo un vidējo sektoru – pastāstītu, kā būt tik veiksmīgam... un arī to, kā šobrīd Artuss Kaimiņš menedžē, teiksim, to... nu, pats jau viņš nevar to menedžēt, bet... kā šis uzņēmums vēl joprojām var būt tik veiksmīgs – peļņu un dividendes nesošs.

Tā ka – visu cieņu, Artus, par tavu uzņēmējdarbību! Nu, attieksmi gan tu varētu pamainīt un bišķi atgriezties pie tās retorikas un sapratnes, kas bija pirms vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Gribētu atbildēt vienam deputātam, kuram ir problēmas ar atmiņu.

Jau 12. martā (tātad – vienu dienu, pirms valstī tika izsludināta ārkārtas situācija!) opozīcija bija iesniegusi dokumentu, kurā jau bija sagatave visiem mūsu Ministru kabineta lēmumiem, kuri tika pieņemti uzreiz pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī.

Pēc nedēļas, 17. martā, opozīcija iesniedza ļoti apjomīgu dokumentu, kurā bija priekšlikumi gan veselības aprūpes jomā, gan ekonomikas un finanšu jomā, gan epidēmijas apkarošanas jomā. Tur... Bija tāds dokuments, kurš vēl joprojām nav pieņemts pilnā apmērā! Un tur... Skatoties uz Ministru kabineta noteikumiem, mums ir radies iespaids, ka no tās mūsu sagataves tika ņemts pa vienam punktam ik nedēļu.

Nu, tas tā. Tas – par pussagatavēm. Par to, kas ko gatavoja un kas bija pirmais, kas – otrais. Nu, tas tā.

Un nākamais, ko gribu teikt. Noliksim malā mūsu politisko nozīmi (jebkuru – gan pozīcijas, gan opozīcijas!) un vienkārši ieklausīsimies cilvēkos, piemēram, grāmatvedēs, kuras ik nedēļu sēž un lasa kārtējos MK noteikumus ar kārtējām izmaiņām! Parunājiet ar cilvēkiem, kuri vispār nevar saprast, kas notiek, jo tie noteikumi mainās ik nedēļu!

Šodien atkal mēs mainīsim. Atkal būs vārds “dīkstāve” jebkurā...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Kā jebkurā krīzē – no šīs krīzes izejot, būs svarīgi, kādus secinājumus mēs būsim izdarījuši. (Mēs – katrs Latvijas iedzīvotājs.) Un secinājumi, kurus pēc tā, kā mēs šobrīd rīkojamies, varētu izdarīt cilvēki, ir tādi: proti, stājieties rindā uz jebkādu darbu valsts pārvaldē, jo tad jums... kad būs nopietna krīze, tāda, kas nāk ne tikai no tevis, bet arī no ārējiem apstākļiem, tad nemainīsies tavos ieņēmumos nekas. Tu pat varēsi uz darbu neiet, tu varēsi sēdēt mājās un simulēt savu darbību. Un saņemt precīzi tādu pašu atalgojumu.

Pretējā gadījumā... Ja tu būsi privātajā sektorā un šī krīze vai šis ārkārtas notikums skars tevi, un tu nokļūsi diemžēl valsts pārziņā, tad valsts, mēs visi kopā, par tevi “rūpēsimies” – tad mēs tevi uzmetīsim.

Ziņa ir ļoti vienkārša: nenodarbojieties ar uzņēmējdarbību nekādā gadījumā, jo, ja, teiksim, atnāks vīruss vai kāda komēta lidos garām Zemei, tad tie, kas būs pie varas, jūs uzmetīs!

Tas ir tas, ko mēs principā šobrīd sakām visiem.

Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu. Es pilnībā piekrītu Mārtiņam Bondaram (starp citu – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam!), kurš saka, ka šī dīkstāves... sistēma ir izgāzusies. Bet, tā kā šī sistēma joprojām vēl ir, kaut vai sagāzusies vai izgāzusies, šis ir tāds maziņš, maziņš, maziņš solītis tajā virzienā, ka mēs šiem uzņēmējiem pasakām: tu neesi kretīns, ka tu uztaisīji savu uzņēmumu un uzņēmies pats atbildību par savu dzīvi.

Nu, tikai tik daudz, nekas vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Atgādinu deputātiem, ka šeit notiek Saeimas sēde, un lūdzu izvēlēties vārdus debatēs.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nav jau interesanti ar jums, opozīciju, sarunāties, jo tad, kad ar jums sāk runāt, jūs ieslēdzat plati Nr. 2 – sākat vienkārši kaunināšanas kaut kādu kārtējo savu šo te skaņdarbu. Nu, garlaicīgi tas ir.

Savukārt Stepaņenko, Valainis, Liepiņa... Es saprotu, ka, sākot ar jums dialogu... nu, re kur, tagad Gobzems skries pēc vārda noteikti... sāksies tagad nebeidzamais skrējiens pretī vējam. Es tā kā atsakos no tā, jo tas nav interesanti. Cik es saprotu, ar jums dialogs nevar normāls izveidoties. Un paldies, ka jūs uzklausījāt.

Un varu pateikt vēl priekšā, ka šodien opozīcijas priekšlikumi – tādi, kā komisijā ir nobalsoti... tā arī... tas būs viss – netiks atbalstīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Pretī vējam droši vien Kaimiņa kungam nav jāskrien, tāpēc ka atšķirībā no uzņēmējiem, ja tā ir tiešām taisnība... tā varētu būt taisnība, ka pat ar 13 tūkstošu eiro lielu nodokļu parādu Kaimiņa kungs tāpat dzīvo, cepuri kuldams. Un, ja viņam būtu jāpiesakās šim dīkstāves pabalstam, tad jau... gan jau neatteiktu. Un tieši tāpat ir ar slimības lapu... Droši vien Kaimiņa kungs var arī neņemt slimības lapu – vienkārši tāpēc, ka tas samazinās par nelielu summu viņa, deputāta, atalgojumu. Un koalīcija to visu pieļauj. Koalīcija to visu pieļauj, jo Kaimiņa kungam ir “zelta akcija”! Un es tiešām nezinu, vai koalīcija to piecietīs ilgi, vai vienkārši jūs, visi pārējie, esat tieši tādi paši. Bet Kaimiņa kungs tiešām šobrīd var dzīvot varen jauki un spļaut virsū visam tam, par ko viņš bija cīnījies 12. Saeimā. Bet...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

J. Stepaņenko. Paldies.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atceros vienu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju – aktieri... Tas bija pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām: viņš nāca pie manis un lūdzās, ka viņam vajag pāris tūkstošu eiro, jo viņš grib vecu mersedesu nopirkt. Un tad mēs gājām uz tirdzniecības centru “Domina”, un tad tur tas darījums notika. Viņam kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam bija grūti laiki. Tad viņš kļuva par deputātu, nonāca galu galā ar “zelta balsi” koalīcijā un kļuva par veiksmīgu uzņēmēju – ar dividendēm 15 tūkstošu eiro vērtībā. Tikai nav saprotams: kas ir tā uzņēmējdarbības forma? Un ko es varu atbildēt, Kaimiņa kungs? Lēti tu pārdevies! Lēti gan!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Nu, es arī gribētu atbildēt deputāta kungam... un gribētu teikt, ka tajā jūsu argumentācijā neizskanēja nekas par to, kāpēc jūs neatbalstāt šo konkrēto priekšlikumu. Neatbalstāt tikai tāpēc, ka to ir iesniegusi opozīcija.

Manuprāt, opozīcija ir sagatavojusi ļoti labi izsvērtu priekšlikumu, kas balstīts tieši uz uzņēmēju prasījumiem un uz objektīvo, reālo situāciju, ka šie izmaksātie naudas apjomi ir gaužām niecīgi... no tā, kas ir ieplānots. Valdība šobrīd ir aizņēmusies ļoti lielus naudas apjomus, taču šobrīd tos netērē, bet ļauj uzņēmējiem, godīgi sakot, bankrotēt, tajā skaitā mikrouzņēmējiem. Es domāju, mēs nedrīkstam pieļaut neviena uzņēmēja, pat mikrouzņēmēja, bankrota iespējas.

Taču tā vietā, lai skaidrotu, kāpēc šis priekšlikums netiek atbalstīts... Tāds skaidrojums ne no viena koalīcijas deputāta netiek saņemts.

Es domāju, daudzi seko līdzi šai sēdei. Un tāpēc būtu bijis normāli, ja kāds izskaidrotu. Diemžēl arī jūs, Kaimiņa kungs, to neizdarījāt, jūs tikai noplātījāt rokas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Man vienkārši būtu aicinājums gan koalīcijai, gan opozīcijai – neļausimies pilnmēness vilinājumam un strādāsim pragmatiski, un izskatīsim priekšlikumus, kā mēs esam to darījuši arī iepriekšējās ārkārtas sēdēs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 6. priekšlikumu: par – 27, pret – 58, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 7. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Kučinska, Krauzes, Jalinskas, Stepaņenko, Liepiņas, Dombrovska un Šmita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 9. – deputātu Indriksones, Petravičas, Kola, Šteina, Kozlovska un Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 14.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas, ievērojot šādus nosacījumus:

a) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu,

b) ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, papildus šā panta “a” apakšpunktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktā minimālā uzturlīdzekļu par bērnu apmērā;

2) piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.”

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Par šo regulējumu, ka Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem... dalībniekam... Nu, šis regulējums attiecas, ka par to dīkstāvi varēs izmaksāt... tātad līdz 70 procentiem. Nu, īsti nav skaidrs, kādēļ tikai šīs programmas dalībniekam un ne citiem uzņēmumiem.

Kādēļ atkal mēs kādus uzņēmumus noliekam sliktākā vai citādākā pozīcijā pret kādu citu? Nu, nevajadzētu šajos apstākļos mums šķirot – vai tādas programmas dalībnieks ir uzņēmums, vai šādas programmas dalībnieks ir uzņēmums. Vajadzētu pret visiem attiekties vienlīdzīgi, un es ļoti ceru, ka kādā no nākamajām... no nākamajiem labojumiem, kas tiks iesniegti... Vai arī valdība pati, iespējams, šo regulējumu mainīs.

Tas arī viss pagaidām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mans komentārs tikai deputātiem, kas balsos tagad par šo... vienalga, kā viņi balsos, saprast to cēloņsakarību.

Proti, šis priekšlikums. Tas nāk no uzņēmēju vidus, cik es zinu. Un tā ir atbilde, ja tā drīkst teikt, mūsu ļoti “veiksmīgajai” dīkstāves pabalstu programmai, kura nestrādā. Tā vietā, ka dīkstāves pabalstam būtu jāpalīdz uzņēmējiem noturēt darbinieku darbā (kurš strādā, nevis sēž mājās, bet viņam nav tik liela slodze) un valsts nāktu solidāri palīgā uzņēmējam, tā vietā mēs esam ieviesuši kaut kādu ārprātu, ko sauc par dīkstāves pabalstu, kuru maksā... nav pat vispār skaidrs, kam un kāpēc. Savukārt uzņēmēji, saprotot, ka valsts nespēj reaģēt uz situāciju adekvāti, prasa iespēju tiem, kam nav pilns darba apjoms, nesamaksāt pilnīgu algu. Tas tāds nu... Saucēja balss tuksnesī, es teikšu.

Vienkārši tas ir jāsaprot. Šis priekšlikums ir tāpēc, ka mēs pilnīgi izgāzāmies ar dīkstāves atbalsta ideju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Divas lietas, kuras es vēlējos pateikt. Principā mūsu valsts vadītāji ir arī definējuši, ka šī situācija savā veidā ir pielīdzināma bezmaz vai tādam kā kara stāvoklim... kas ir nebijusi situācija pasaulē. Un tad rodas, protams, diezgan loģisks jautājums: ja būtu īsts karš, arī tiktu dalīti cilvēki, kuriem dotu maizi un ūdeni un kuriem nedotu? Ir tāda globāla krīze, kas nav atkarīga no pašiem cilvēkiem un kur ar likumu viņiem aizliedz strādāt, lai gan viņi ir gatavi strādāt. Un tad viņus neatbalstīt – tas liekas kaut kā ne tikai negodīgi, bet jo īpaši dīvaini. Tā ir pirmā sadaļa.

Otrā sadaļa. Par to dalījumu arī ir tā, ka es pilnībā pievienojos Didža Šmita teiktajam, ka dīkstāves pabalstu sistēma ir pilnībā izgāzusies. Arī es esmu komunicējis ar uzņēmējiem, kuri saka: mēs audzējam dzīvniekus, bet nevaram pieteikties dīkstāves pabalstam tā iemesla dēļ, ka mums taču it kā saimnieciskā darbība notiek.

Bet loģiski, ka tā notiek, jo dzīvnieki ir jābaro katru dienu. Tos nevar apturēt. Nekad. Tikai izkaujot dzīvniekus. Bet šiem uzņēmējiem nepienākas. Un tad viņiem iesaka: nu varbūt divas nedēļas pusi no darbiniekiem jūs tā kā atlaižat, pēc tam pieņemat atpakaļ, pēc tam – otru pusi. Un tā jūs apiesiet to esošo regulējumu. Viņus jau spiež pašus krāpties, no kā viņi atsakās. Vai tas ir normāli?

Es domāju, ka mēs joprojām runājam par to, ka šādā ārkārtas stāvoklī ir jāpalīdz visiem, kas ir cietuši, un cietuši ir faktiski lielākā daļa Latvijas uzņēmēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, laikam nedzirdēja iepriekš.

Kolēģi! Šāds pats regulējums, kādu šobrīd mēs piemērojam privātajam sektoram, būtu jārada arī valsts sektorā strādājošajiem. Jo es uzskatu, ka šis būtu laiks, kad varētu valsts sektorā strādājošos arī... teiksim, tos, kuri nav nodarbināti (un tādu nav mazums), sūtīt dīkstāvē un izmaksāt viņiem šos 70 procentus, nevis pilnu algu. Ar ko gan valsts sektors lai atšķirtos no privātā sektora?

Šis būtu īstais laiks veikt arī savā ziņā funkciju auditu, jo, nu, ir ļoti daudzas funkcijas, kas šobrīd valsts sektoram vienkārši... kuras, teiksim, nevar tikt izmantotas (kā reprezentāciju veikšana vai tamlīdzīgi, tur varētu būt vesela rinda par to). Tad man ir jautājums, uz kuru arī es gribētu dzirdēt valdības atbildi – vai vispār ir domāts par šādu dīkstāves noteikšanu valsts sektorā strādājošajiem? Jo valsts sektoram šobrīd būtu jārāda piemērs, ar sevi sākot.

Paldies.

Sēdes vadītāja.  Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 10. – pašas komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti uztur balsojumu par 10. priekšlikumu? Vai deputāti lūdz balsojumu par 10. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Nē!”) Deputāti nelūdz balsojumu par 10. priekšlikumu, līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt 14.¹ panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 12. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Paredz uzskatīt esošo 14.¹ panta trešo daļu par otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 13. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Krauzes, Kučinska, Valaiņa, Jalinskas, Stepaņenko, Liepiņas, Šmita, Dombrovska un Švecovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 14.² panta pirmās daļas otro teikumu kā trešo teikumu šādā redakcijā: “Darbiniekam izmaksājamai atlīdzībai jāpiemēro šādi nosacījumi:

1) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu;

2) ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, papildus 1. punktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktā minimālā uzturlīdzekļu par bērnu apmērā.” Komisijā 14. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar likuma 14.³ pantu šādā redakcijā: “14.³ pants. Administratīvā atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā. Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.” Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es aicināšu neatbalstīt to priekšlikumu, un nevis tāpēc, ka es priecātos par to, ka ir daži, kuri grib iedzīvoties uz šiem dīkstāves pabalstiem, bet tāpēc, ka diemžēl, kā mēs redzam, sekojot līdzi visiem dīkstāves pabalstu atteikumiem, Valsts ieņēmumu dienestam šobrīd nav kapacitātes izvērtēt, pilnvērtīgi izvērtēt visus gadījumus un neatstāt aiz borta daudzus cilvēkus. Ja mums šobrīd pietrūkst kapacitātes izvērtēt visus gadījumus, tad es pieļauju un man ir visas... teiksim, man ir visas iespējas arī apgalvot, ka tā arī varētu būt, ka mums nebūs kapacitātes izvērtēt to, kurš ir sniedzis patiesu informāciju, kurš ir sniedzis nepatiesu informāciju un kādā veidā visi šie apstākļi ir vērtējami.

Līdz ar to es negribu, lai šajā smagajā laikā kāds, lūdzot dīkstāves pabalstu un sniedzot, iespējams, patiesu informāciju, kura tiktu traktēta par nepatiesu informāciju, vēl dabūtu sev sodu par to, ka viņš ir lūdzis palīdzību valstij.

Es domāju, ka šo problēmu var atrisināt pavisam vienkārši – liekot atmaksāt atpakaļ šo dīkstāves pabalstu, kas tika nepamatoti samaksāts, un pēc tam tiešām tālāk strādāt ar šo uzņēmumu nopietni, nevis šobrīd šajā likumprojektā likt iekšā to, ka, jā, mēs netiekam galā ar dīkstāves pabalstu pieprasījumiem, bet, ja gadījumā mums liksies, ka šis pieprasījums ir nepatiess, tad ziniet, ka jums būs sods. Tas ir tik ļoti nepareizs signāls sabiedrībai, ka es vienkārši... es pat brīnos, ka Zakatistova kungs kaut ko tādu ir izdomājis iesniegt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es arī neatbalstīšu šo priekšlikumu un izstāstīšu arī, kādēļ.

Nu, šobrīd tā situācija ir tāda. Jau iepriekš tie dati, ko minēja Jaunzemes kundze... Ir tā, ka, nu, aptuveni varbūt viens procents ir tie, kas krāpjas. Tas bija pirms kādas nedēļas, kad Jaunzemes kundze stāstīja par to situāciju, kāda ir ar tām kontrolēm, ko viņi veic.

Tas šobrīd izskatās pēc tā, ka, lai noķertu vienu negodīgo, mēs, nu, arī tiem 10 pārējiem nemaksājam vai radām pietiekami daudz šķēršļu, lai... nu, to vienu krāpnieku noķertu. Nu, tā situācija nav normāla. Mēs joprojām neesam iemācījušies uzticību... to vienkāršo lietu, ko sauc par uzticību un uzticēšanos, arī šajos grūtajos apstākļos.

Bet vakar pie manis vērsās uzņēmējs... un arī par šo informāciju, kas tiek prasīta no Valsts ieņēmumu dienesta. Ieklausieties! Jā, tas arī attiecas uz šo pabalstu piešķiršanu.

Valsts ieņēmumu dienests ir piešķīris šiem uzņēmēja darbiniekiem pabalstus, un šī papildu informācija, ko jautā jau šobrīd... uz aprīļa tātad tiem pabalstiem, ir tāda... Tā kā tur tiek nodarbināts ārvalstu personāls, jautājums ir, vai darbinieki, kas atrodas dīkstāvē, atrodas Indijā.

Tad padomājiet – kā šis uzņēmējs lai atbild uz šo? Vai viņš var būt simtprocentīgi pārliecināts, ka kāds atrodas Indijā, kāds atrodas Latvijā, ja uzņēmums jau vairāk nekā mēnesi, pusotru mēnesi, ir dīkstāvē. Vai tiešām šim uzņēmējam ir jāveic pilnīgi citas funkcijas, lai kontrolētu un būtu pārliecināts, kur atrodas darbinieks? Vai šāds ir nosacījums? Vai šāda ir prasība no valsts? Šis uzņēmējs nevar atbildēt konkrēti. Ja nu šis cilvēks neatrodas Indijā, bet atrodas Pakistānā, uzņēmējs arī būs sniedzis nepamatotu informāciju. Tā ka...

Nu, padomājiet nedaudz plašākā skatījumā, ko mēs prasām, kādēļ un par ko mēs šos cilvēkus vēlamies sodīt un kas tās ir par summām. Tas...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi, te... šis priekšlikums... Tas nav, kā lai saka, procesuālas dabas, jo Valsts ieņēmumu dienestam ir absolūti visi instrumenti rokās, lai novērstu kā parastajā situācijā, tā ārkārtas situācijā centienus blēdīties ar kaut kādiem pabalstiem vai jebkādu naudas apriti. Šī ārkārtas situācija nekādā veidā to nav mainījusi, apgrūtinājusi vai atvieglojusi. Visi instrumenti ir rokās. Procesuāli šeit vispār nav nekādas nozīmes šim.

Jautājums ir par signāliem... signāliem, kādus mēs raidām. Proti, šis ir viens no signāliem, kur mēs pasakām tā... Mēs uzbūvējam sistēmu tādu, kurā principā atbalstu saņemt var absolūti ierobežots uzņēmumu skaits, un tie trakie vēl, kas nāk tam pakaļ un ir gatavi uzņemties VID kontroli divreiz dienā savā uzņēmumā... Tagad mēs pasakām vēl, ka, nu, mēs vēl papildus jūs, visticamākais, sodīsim, jo mums ir aizdomas, ka jūs varētu kaut ko nepatiesu mums sniegt.

Līdz ar to šis... Vienkārši, lai būtu atkal pilnīga skaidrība, par ko mēs balsojam. Tas neko neizmainīs, neko neizmainīs tajā, kāda ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībspēja novērst krāpniecību, bet tas tikai dos vēl vienu signālu no nu jau mums kā deputātiem, ka mēs uzņēmējus uzskatām par krāpniekiem. Ja jūs gadījumā domājat nākt pēc pabalsta, mēs tagad pasakām: “Nē, nē, nav laba doma! Nenāciet, nenāciet, jo tagad jūs tiešām sodīs vēl stingrāk nekā pirms tam.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Tie cilvēki, kas vispār kaut ko sajēdz no uzņēmējdarbības, ļoti labi zina, ka parasti šādu informāciju VID sagatavo grāmatveži un, piemēram, lielajos uzņēmumos, arī kadru daļa. Valdes loceklis, parakstot tādu dokumentu, nemaz... var nepārbaudīt to informāciju. Šis pants, kurš tiek piedāvāts mums balsošanai, pašlaik nenosaka nekādus kritērijus, cik lielai kļūdai ir jābūt, lai tiktu sodīts valdes loceklis, cik lielā apmērā varētu būt konkrētā patvaļa... nu, teiksim tā, lēmumu patvaļas elements visā šajā sodīšanas sistēmā.

Es piedāvāju tomēr valdībai sākt ar sevi un, piemēram, sodīt premjeru Kariņu par to, ka 26. ... piedošanu, 23. aprīlī paziņoja visai Latvijai par to, ka, lūk, visiem tiem, kuriem iepriekš tika atteikts dīkstāves pabalsts, tiks samaksāti 180 eiro. Tobrīd premjers maldināja sabiedrību. Varbūt viņu arī kāds maldinājis, jo pēc tam tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kuri liedza šo iespēju pašnodarbinātajiem, nemaz nerunājot par patentmaksas maksātājiem, par kuriem atkal neviens neko negrib dzirdēt.

Lūdzu labot kļūdu attiecībā uz pašnodarbinātajiem, un tad nesodīsim premjeru par to, ka viņš ir maldinājis Latvijas sabiedrību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tikai tiem, kas tiešām kaut ko sajēdz no uzņēmējdarbības, ir arī apmēram kaut kāda sajēga par to, ka Valsts ieņēmumu dienests tiešām par da jebko var uzlikt sodu. Tad, ja jums kā uzņēmējam liksies, ka šis sods ir nepamatots, jūs, protams, varēsiet tiesāties. Tie, kas kaut ko sajēdz no uzņēmējdarbības, un tie, kas ir saskārušies ar šādiem sodiem, tikai tie zina, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir, nu, faktiski nelimitēti līdzekļi, lai tiesātos ar uzņēmējiem.

Tad, kad uzņēmējs jau būs notiesāts un nekādu savu taisnību nebūs izcīnījis, jo tas paņems gan naudas līdzekļus, gan laiku, un uzņēmējs būs, teiksim, nācis pie secinājuma, ka viņam šo sodu ir vienkāršāk samaksāt. Pat ja viņš uzskatīs, ka tas nav taisnīgi, uzņēmējs būs sodīts, un tad, nedod Dievs, ja notiks vēl kaut kādas likstas, tad jau šī soda dēļ viņš atkal pie valsts nevarēs vērsties pēc palīdzības, jo viņš taču būs sodīts.

Tā ka padomājiet, pirms jūs balsojat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Te jau ir, es domāju, šis jautājums vairāk par signāliem, ko mēs raidām sabiedrībai, uzņēmējiem, un tas ir pats galvenais, kas šeit atspoguļojas. Jo, ja mēs paskatāmies... Šeit ir runa patiešām par ļoti nelieliem valsts budžeta izdevumiem, salīdzinoši nelieliem, kas šobrīd ļoti tiek apkaroti. Galvenais: jo mazāk pieteiksies, jo labāk. Vēl piedraudēsim: “Ja tu būsi kaut ko nokļūdījies vai mēģinājis te šmugulēt, mēs tev visu prasīsim atdot atpakaļ.” Un tāda ir valsts drakoniskā attieksme pret jebkuru uzņēmēju.

Bet attiecībā uz valsts pārvaldi. Kā valsts pārvalde izmanto šo ārkārtas stāvokli – par to valsts pārvalde gan nav gatava runāt. Bet es gan gribētu parunāt.

Valsts pārvalde šobrīd iepērk sejas maskas ļoti apšaubāmā veidā un tiešām ar, iespējams, ļoti, ļoti lieliem uzcenojumiem. Mēs visi varam palasīt portālā “Delfi”, kur šobrīd žurnālisti principā katru dienu nāk ar jaunu paziņojumu.

Šeit ir jautājums par to, kā tādas shēmas vispār var iedomāties taisīt šādos apstākļos. Tas pats, kas notiek ar PVN karuseļiem. Tieši ārkārtas stāvokļa laikā tas viss tiek atjaunots. Mēs atkal ieraugām to, ka mums ir veiksmīgi elektrotehniku ražojošie uzņēmēji... sāk pēkšņi atkal aktivizēties.

Tās lietas izliekas nepamanām, tas tā kā neattiecas uz valsts pārvaldes bardzību. Bet attiecībā uz uzņēmējiem – tur gan valsts pārvalde šobrīd raida skaidru signālu: “Ja tu esi uzņēmējs, to visu saņemsi – visu bardzību, maksimāli, ko vien valsts pārvalde var sniegt.” Tā ka man arī šāda attieksme nav pieņemama, un te vajadzētu skatīties pašiem savā dārziņā, kas notiek, jo tur tiešām notiek daudzas, manuprāt, neizskaidrojamas lietas, kuras prasa atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Par juridisko tehniku nedaudz vēl piebilde. Es saprotu, ka tā vēlme sodīt tūlīt pat uz vietas visus uzņēmējus ir tik liela, bet, ja tā tiešām būtu, tad droši vien būtu jāveic grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Šobrīd jūs esat radījuši tādu neesošu normu, kura, iespējams, stāsies spēkā 1. jūlijā, ja mēs paspēsim sakārtot visus administratīvās atbildības aspektus, un principā jau šis likums arī nav ilgtspējīgs, tam likumam, visticamāk, būs kaut kad jābeidzas. Tāpēc diezgan smieklīgi patiesībā izskatās tie jūsu centieni par katru cenu mēģināt šos sodus ielikt visos iespējamos likumos.

Bet nav skaidrs arī, kā jūs esat domājuši, vai tiem sodiem būs atpakaļejošs spēks, vai tie uzņēmēji, kas šobrīd, jūsuprāt, ir snieguši nepatiesu informāciju, pēc 1. jūlija, paceļot augšā visas lietas, tiks sodīti, vai arī jūs šobrīd esat radījuši normu vienkārši normas radīšanas pēc. Tas ir smieklīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs tieši šobrīd runājam par uzņēmēju sodīšanu, bet būs ļoti interesanti paskatīties, vai, piemēram, tiks sodīti deputāti Jurašs un Eglītis, kas tieši šajā brīdī neievēro “divreiz divi” lietu. Saeimas lielajā zālē ārkārtas stāvoklis jau sen ir atcelts, šeit nav “divreiz divi”. Šeit par to nevienu nesoda, jo šeit ir deputāti. Un es ieteiktu vispār atcelt ārkārtas stāvokli. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es tomēr atgādinu, ka mēs atrodamies darbā, šeit ir darbs!

A. Gobzems. Es ieteiktu atcelt ārkārtas stāvokli!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

Turpinām sēdi.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Es lūdzu... es arī lūdzu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu, jo patiesībā administratīvā atbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu jau ir paredzēta attiecīgos grāmatvedības dokumentos, tajā skaitā ir paredzēta arī kriminālatbildība pie lielāku summu krāpšanas. Manuprāt, ieviest pantu ārkārtas situācijas... stāvokļa... ir absolūti pretēji sabiedrības sociālajām vajadzībām un taisnīguma principam, it īpaši ņemot vērā, ka Vācijā, kā mēs zinām, viņi atbalstīja visus, nepārbaudot nekādus dokumentus, nepieprasot un neveicot revīzijas, lai tikai nodrošinātu sabiedrībā mieru, stabilitāti un iespēju iedzīvotājiem dabūt iztiku, atstāt... saglabājot tajā skaitā arī patēriņu, stimulējot ekonomiku.

Manuprāt, biedēt cilvēkus ar pantu, jau zinot, ka atbildība ir paredzēta citos normatīvajos aktos, nav pietiekoši juridiski korekti un nav atbalstāmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, tā drusku retorikas. Kā jūs domājat, cik daudz uzņēmēju šobrīd saka visu, kā ir, un kas būtu, ja viņi pateiktu visu, kā ir. Viņi saka to, ko var atļauties pateikt, un pārsvarā, ka viņiem iet daudzmaz labi. Tā ir bijis vienmēr.

Vienkārši mēs šobrīd nodarbojamies ar absolūtām muļķībām. Tas, par ko mums tiešām būtu jādomā... Ir skaidrs, ka virkne juridisku personu, kuras pieder uzņēmējiem, būs bankrota situācijā pēc šīs krīzes. Mums būtu jādomā par to, kā ātrāk viņiem ļaut aizvērt vecu uzņēmumu un atvērt jaunu un noturēt šo uzņēmības garu, nevis domāt, kā mēs kādu par kaut ko sodīsim... Nopietni!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mūrnieces kundze, jūs, protams, varat slēgt kaut vai simtreiz ārā manu mikrofonu, bet tas neatceļ faktu, ka šajā zālē “divreiz divi” netiek ievērots nevienu ārkārtas sēdes laiku. Numur viens.

Numur divi. Par uzņēmēju sodīšanu. Es domāju, ka jums būtu jārāda paraugs, pirms jūs sodāt uzņēmējus, jums vajadzētu sodīt tos deputātus, kas neievēro “divreiz divi” Saeimas sēdes laikā.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu tātad vairāk deputāti runāt nevēlas.

Debates tiek slēgtas.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 15. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu, ko iesniedzis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Zakatistovs! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 15. priekšlikumu: par – 55, pret – 21, atturas – 7.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 16. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar likuma 14.⁴ pantu šādā redakcijā: “Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par atteiktajiem šajā likumā paredzētajiem atbalsta pasākumiem, nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par tiem iemesliem, saskaņā ar kuriem:

1) tam nav piešķirts šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;

2) tam ir atteikts piešķirt šā likuma 14. pantā minēto dīkstāves pabalstu vai attiecībā uz kuru ir konstatēta dīkstāves pabalsta nepamatota pieprasīšana vai saņemšana.”

Komisijā 16. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, visnotaļ interesants piedāvājums, par ko Jaunzemes kundze jau vairākkārt ir runājusi, ka viņai nav tiesību izteikties par šiem atteikumiem.

Es piedāvāju iet vēl tālāk un, līdzīgi kā mums ir izveidots televīzijas kanāls “Tava klase”, izveidot kanālu “Tavs Valsts ieņēmumu dienests” vai “Tavs uzņēmums”, sauciet kā gribat, un tad rotācijas secībā gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja, gan arī varbūt Reira kungs, gan pats Kariņa kungs varētu sēdēt un lasīt šos atteikumus.

Izejot no principa “atkārtošana – zināšanu māte”, tad viņi varbūt beidzot arī sadzirdētu, cik absurdi šie atteikumi izklausās. Nu, piemēram, tur nodokļu parāds 151 eiro, uzņēmums sodīts divus gadus atpakaļ vai arī atteikts pabalsts, teiksim, pašnodarbinātajam, kuram ir vēl kaut kāds līgums ar pašvaldības uzņēmumu, nu, saņēmis nekādu naudiņu viņš nav, bet, vienalga, šāds līgums ir, tad ir jāatsaka.

Varētu lasīt no rīta līdz vakaram, arī nakts stundās, un tad varbūt... nu, kaut kādā varbūt otrajā nedēļā kādam pielēktu par to absurdu, par ko mēs, opozīcija, te mēģinām jums stāstīt, un par to, ko cilvēki raksta, un, nu, kaut kā tā... visnotaļ pozitīvi...

Lasiet, mēģiniet saprast, atkārtojiet vēlreiz, lasiet, runājiet, ja tas ir nepieciešams, lai kaut kas aizietu līdz smadzeņu vielai, kad... Kāpēc ne?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šeit mēs redzam, ka koalīcija, tostarp arī KPV LV un Zakatistova kungs, ļoti naski reaģē uz sociālajos tīklos publicēto informāciju, bet ne tā, kā vajadzētu reaģēt politiķiem. Viņi lasa par dažādiem atteikumiem, par dažādiem uzņēmējiem, kurus ir skārusi šī krīze, un viņi mēģina nevis ar grozījumu palīdzību atrisināt problēmas, kā mēs šobrīd ar saviem priekšlikumiem mēģinām, bet viņi mēģina šīs problēmas noslāpēt, izlasot kāda uzņēmēja sūdzību.

Kādam no jums, gudrie cilvēki, ienāca prātā doma: iesniegsim šādu priekšlikumu, lai viņam pēc tam būtu jānožēlo tas, ka viņš pasūdzējās par to publiski. Jo tad cilvēki izlasīs publiski arī to, kādi viņam ir bijuši parādi, kādas viņam ir bijušas attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu un tā tālāk, un tā joprojām. Protams, ka ar šo priekšlikumu jūs panāksiet to, ka vairs neviens – vairs neviens! – uzņēmējs nesūdzēsies ne sociālajos tīklos, ne medijos par to, ka viņam ir, lūk, atteikts valsts atbalsts. Tāpēc ka... tāpēc ka pēc tam varēs lasīt visu – pilnīgi visu! – informāciju par nodokļu maksātāju.

Protams, jūs esat aizmirsuši arī par konkurences tiesībām, par to, ka tagad, šobrīd šis priekšlikums, kurš ir principā tas... tā Pandoras lādes atvēršana jūsu stilā, jūsu gaumē, godātā koalīcija, – tas izraisīs milzīgas problēmas uzņēmēju vidū, jo katrs varēs viens par otru izlasīt, kas nu kuram ir bijis, kādas ir bijušas problēmas, kādas ir bijušas attiecības. Un arī par privātpersonām... Es saprotu, tas ir nodokļu maksātājs, jebkurš, kurš ir lūdzis palīdzību. Tātad, pirmkārt, viņš var tikt sodīts, otrkārt, visa viņa apakšveļa var tikt izkratīta publiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Es tikai mazliet gribētu precizēt un novērst pārpratumus attiecībā uz ārkārtas stāvokļa rīkojumu, kurā ir noteikts, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās var personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Tā ka es aicinu izbeigt maldināšanu un spekulācijas par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka šis ir skaidrs mājiens uzņēmējiem, ka Latvijas uzņēmējiem ir jāpārreģistrējas citās valstīs. Nepārprotami skaidrs mājiens, kas pasaka – šajā mūsu zemē jūs neatbalstīs, jūs sodīs, jums domās dažādus birokrātiskus šķēršļus un jūs centīsies arī apklusināt.

Tā vietā, lai Jaunzemes kundze, kas 2020. gada 30. martā pulksten 16.33 “Latvijas Avīzē” skaidri un nepārprotami pasaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav risinājuma patentmaksas maksātāju atbalstam... Pusotru mēnesi iepriekš tas ir teikts.

Ir pagājis pusotrs mēnesis, viņiem joprojām nav risinājuma. Viņiem ir risinājums, kā viņi cīnīsies ar uzņēmējiem, kas pieteiksies dīkstāves pabalstiem, kā viņi viņus izgaismos vai kā viņi viņus sodīs, vai kā atteiks. Man liekas, ka viņi ir sajaukuši, kādas ir viņu funkcijas. Viņu funkcija un uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem, lai viņi gribētu nākotnē būt uzņēmēji mūsu valstī.

Var būt, ka par to mums ir jārunā šeit. Var būt, ka šeit valda pilnīga nekompetence, pilnīga un totāla nekompetence attiecībā uz Latvijas uzņēmējiem, kuru skaits pēc šī visa kļūs mazāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis priekšlikums... tā iesniedzēji... tiešām ir komisks, jo tā doma, kas ir ietverta, ir tāda, ka tad, kad mēs pastāstīsim, kāpēc mēs atsakām, tad mūs sapratīs, jo atteikumi būs absolūti pamatoti.

Es necitēšu vēlreiz, ko uzrakstīja, piemēram, “Impro ceļojumi” par atteikuma iemesliem vai vēl virkne citu, kas jau ir citēti no šīs tribīnes.

Es atbalstītu šo priekšlikumu ar vienu piebildi, ka obligāti par katru atteikumu VID ir jāizstāsta, kāpēc, nevis selektīvi vienam no tūkstoša, kam viņi atteiks, kur viņi paši izvēlēsies kādas grāmatvediskas kļūdas dēļ atteikt, bet par katru, sākot ar “Impro ceļojumi”, ar visiem uzņēmējiem, kas atradās tirdzniecības centrā “Akropole”, kuriem visiem tika ordināri atteikts, un tā tālāk. Tā būs tiešām fantastiska datubāze, un mēs noņemsim slogu no uzņēmējiem, kuriem, kā saka, būtu jāiznāk no skapja. VID pats izstāstīs, cik fantastiski lēmumi tika pieņemti uz fantastiskiem valdībā bāzētiem Ministru kabineta noteikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubova Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, šis likuma grozījums ir skaidri... pasaka un parāda patieso mērķi. Šis mērķis ir ļaut Valsts ieņēmumu dienestam publiski nosaukt uzņēmumus, starp kuriem parādās domstarpības, piešķirot vai nepiešķirot pabalstu, pilnīgi izklāstot, iespējams, pagātnes grēkus un pieļautās kļūdas neatkarīgi no tā, cik nopietnas tās kļūdas bija vai ir pieļautas un kādas sekas tās var raisīt.

Vēl interesants moments, ka šo priekšlikumu iesniedza Zakatistova kungs, kurš pats ir aizdomās turētā statusā krimināllietā... finanšu noziegumos. Tas ir tāds kā interesants... Sankcijas piedāvā ieviest cilvēks, kas pats, iespējams, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā.

Un vēl. Kāpēc tad Valsts ieņēmumu dienests un Ministru kabinets nepiedāvā publicēt tos uzņēmumus, kam tagad paātrinātā kārtībā tiek atmaksāts pievienotās vērtības nodoklis? Kāpēc Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija nepiedāvā sniegt informāciju par tiem uzņēmumiem, kuriem pašlaik, ņemot vērā ārkārtas situāciju, tiek samazinātas vai atceltas soda sankcijas, kas arī paredzētas Covid-19 likumā?

Manuprāt, pēc līdzvērtības principa, ja mēs informējam sabiedrību par pārkāpējiem, informējam arī, kuriem mēs piedodam pārkāpumus, kuriem atlaižam nodokļu soda naudas un kavējuma naudas, kuriem paātrinātā kārtībā atmaksājam miljonus, jo PVN ir atmaksāti šai laika periodā vairāk nekā 35 miljoni no VID puses. Kur šī informācija ir pieejama publiski, un kad sabiedrība zinās tos segmentus un tos uzņēmumus, kas saņēmuši šīs atmaksas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pabeigsim izskatīt šo priekšlikumu un tad dosimies pārtraukumā.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, te jau tas stāsts vairāk ir par to, kāda ir Valsts ieņēmumu dienesta funkcija. Valsts ieņēmumu dienesta funkcija jau pamatā ir iekasēt nodokļus, šobrīd viņi tā, nu, netipiski sev nodarbojas ar naudas izsniegšanu, bet viņu domāšanas gaita jau nav mainījusies. Līdz ar to viņu galvenā... galvenie paziņojumi ir par to, cik viņi ir lepni par to, cik maz naudas viņi ir izsnieguši un cik mazi pabalsti ir izsniegti. Un no viņiem arī nāk šādi, nu teiksim tā, represīva rakstura priekšlikumi, kā apkarot, kādā veidā cīnīties ar uzņēmējiem.

Manuprāt, tur ir kaut kādā veidā jālauž tā domāšana, un neviens cits kā Finanšu ministrija to nevar izdarīt. Finanšu ministrijai būtu jābūt tai, kas izvērtē šādu priekšlikumu esību, neesību un vai vajag tādus iesniegt. Tāpēc es arī mazliet esmu, nu, teiksim tā... nesaprotu Zakatistova kunga motivāciju iesniedzot. Jums, no Finanšu ministrijas, būtu jāsaprot, ka Valsts ieņēmumu dienests centīsies darīt visu, lai kaut kādā veidā ierobežotu izmaksas. Bet jāsaprot, ka tomēr ir šis ārkārtas stāvoklis, un tieši otrādāk – jums būtu jādomā par priekšlikumiem, kādā veidā veicināt, jo arī mēs esam saņēmuši...

Tas pats... Latgales viesnīca... Nu, divi gadi atpakaļ bijis pārkāpums, sen jau samaksāts, vaina ir izpirkta, bet – nē! 150 cilvēku darba vietas... Nu, tiešām 50 cilvēku... 50 cilvēki vienkārši tiek atlaisti dēļ šī. Manuprāt, nu, vajadzētu pašiem tiešām vērtēt atteikumus – nevis domāt, kā cīnīties ar tiem, kuriem jau ir atteikts, bet domāt, kā viņiem palīdzēt, lai tomēr viņi varētu pieteikties, jo dienas beigās viņi nonāk vai nu ēnu ekonomikā, vai vispār beidz uzņēmējdarbību, vienkārši aiziet uz sociālo budžetu, kļūst par bezdarbniekiem. Tas nav normāli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Man ir lūgums par debašu laika apvienošanu.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Lūdzu, runājiet.

R. Ločmele-Luņova. Paldies.

Es būšu spiesta atbalstīt šo priekšlikumu, kaut, manuprāt, tas nav pilnīgs, jo tai ir jābūt obligātai prasībai VID publicēt absolūti visu informāciju par atteikumu iemesliem absolūti visiem uzņēmumiem, tāpēc ka tas ir svarīgi visiem darba ņēmējiem, kuriem dažreiz ir liegta informācija. Viņi vienkārši nezina, vai viņu uzņēmums ir iesniedzis VID lūgumu par dīkstāves pabalstu vai nav, vai ir atteikums vai nav un kādēļ bija šis atteikums.

Es Zakatistova kunga vietā vēl paplašinātu šo priekšlikumu arī par visu absolūtu atteikumu publicēšanu ne tikai attiecībā uz juridiskajām personām, bet arī uz katru konkrētu darba ņēmēju, lai sabiedrība redz, ka pašā ārkārtas situācijas sākumā tika atteikti dīkstāves pabalsti invaliditātes pensijas saņēmējiem, ka tika atteikti simtiem cilvēku dīkstāves pabalsti tikai tādēļ, ka viņi strādā ne tikai SIA, bet viņiem ir kaut kāds tāds iesaldēts mikrouzņēmuma vai pašnodarbinātā statuss. Pat pēdējā laikā... stāsti par to, ka dīkstāves pabalsts, piemēram, tika atteikts “Lido” pavārei tikai par to, ka viņa vēl piestrādā par 50 eiro mēnesī par invalīda asistenti. Un tādi kā šī pavāre no “Lido” ir vairāki desmiti cilvēku, un bija vajadzīgs... nepieciešama finanšu ministra Reira kunga iejaukšanās, lai šo kļūdu labotu.

Es domāju, tas būtu ļoti pamācoši visām mūsu institūcijām, valdībai un arī sabiedrībai redzēt šo konkrēto darba ņēmēju... atteikumus darba ņēmējiem saņemt dīkstāves pabalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 16. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 16. priekšlikumu: par – 72, pret – 6, atturas – 7.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dodamies pārtraukumā.

Pārtraukums līdz pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti vēlreiz! Palikām pie 17. priekšlikuma, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Krauze, Daudze, Valainis, Vucāns, Jalinska, Dombrovskis, Gobzems, Liepiņa un Stepaņenko. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu 14.³ pantu šādā redakcijā: “Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem krīzes skartiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu šādam darbiniekam var izmaksāt visās darbavietās, nepārsniedzot 700 euro par kalendāra mēnesi.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Ne visi darbi Latvijā ir tādi, kur cilvēki strādā no pulksten 8.00 līdz 17.00, un ne visos darbos arī var nopelnīt pietiekami lielu algu, un cilvēks ir spiests strādāt vairākās darbavietās, lai nopelnītu ģimenes uzturēšanai.

Viens spilgts piemērs ir uzkopšanas nozare, kur darbinieks strādā vairākās vietās, dažkārt katrā nepilnu laiku, bet kopā vairākās vietās arī savācot nepieciešamo atalgojumu. Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka, ja cilvēki strādā vairākās darbavietās, tad dīkstāves pabalstu var saņemt tajā darbavietā, kuras darba devējs pirmais ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu. Tas, manuprāt, noliek darbinieku nelabvēlīgā situācijā. Un mēs jau otrreiz, kolēģi, esam sagatavojuši līdzīgu priekšlikumu, kas paredz, ka darbinieks, kurš strādā vairākās darbavietās, var saņemt valstī noteikto maksimālo dīkstāves pabalstu 700 eiro, to nepārsniedzot. To ir iespējams administrēt. Tas ir mazliet sarežģītāk, bet to var izdarīt. Valsts ieņēmumu dienests arī to atzina. Un mēs lūdzam šo netaisnību arī novērst.

Ir lietas, kur valdība tiešām ir ieklausījusies arī opozīcijas priekšlikumos, vēlāk tos iesniedzot jau no valdības puses. Paldies par to. Es ceru, ka šis būs viens no tādiem. Es domāju, ka tas būtu tikai taisnīgi pret darbiniekiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, papildinot to, ko jau teica Reiznieces-Ozolas kundze, šī patiešām ir vēl viena netaisnība šajā dīkstāves pabalstu izmaksu aprēķinā, jo šeit ir runa par cilvēkiem, kas ir maksājuši nodokļus, kas vienkārši dažādu iemeslu dēļ ir izvēlējušies strādāt vairākās darbavietās.

Nu nav saprotami tie racionālie iemesli, kādēļ šāds priekšlikums netiek atbalstīts un kādēļ šāda norma šajā dīkstāves regulējumā netiek iestrādāta. Neesmu dzirdējusi... Vienīgais, ko dzirdēju no Reira kunga, jā, ka tas būtu apsverams, tas jau bija pirms kaut kādām pāris nedēļām vai vēl nedaudz ilgāk... nu, nav dzirdēti iemesli, kādēļ ne. Šis būtu steidzami jālabo, ja vien mēs tiešām neuzskatām, ka Latvijā var izdzīvot ar 180 eiro, ja. Un ka... Tas fakts, ka cilvēki strādā vairākās darbavietās, tas... arī par to jāsaņem ir sods. Nu, taču... Kolēģi, nu, atveriet acis, ieklausieties! Un labosim to, kas vēl ir labojams!

Un vēl viena lieta. Vakar... Nu burtiski beidzamajās dienās parādījās informācija, ka vairs nevarēs pieteikties uz dīkstāves pabalstiem par martu, kas faktiski ir loģiski, bet, no otras puses, šo nebeidzamo regulējuma izmaiņu dēļ... varbūt tomēr šo arī vajadzētu pārdomāt, ja šis regulējums tiek mainīts un valdība atzīst, ka tas nav bijis pilnīgs no paša sākuma un patiesībā visu laiku ir uzlabojams un uzlabojams, tad tomēr vajag ļaut, mainot regulējumu, arī cilvēkiem pieteikties...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, šī tiešām nav pirmā reize, kad mēs aicinām jūs ieklausīties mūsu priekšlikumā par vairākām darbavietām. Iespējams, ka jums, godātā koalīcija, nav saprotams, ka cilvēki vēlas saņemt dīkstāves pabalstu vairākās darbavietās ne tāpēc, ka tā kā jūs kolekcionē amatus un piemaksas. Šis nav tas gadījums. Tas ir tas gadījums, kur cilvēki 700 eiro ietvarā mēģina “sakasīt” pa divām vai, nezinu, trijām darbavietām nepieciešamo iztikas minimumu, lai viņi varētu izdzīvot šo krīzi. Kā jau Reiznieces-Ozolas kundze teica, apkopšanas servisi, dažādu līgumdarbu darītāji, kas ir vienkārši... kas apvieno šīs darbavietas, lai varētu saņemt kaut kādu ikmēneša normālu darba algu, lai varētu izdzīvot. Tas nav tas, kur tā kā jūs tagad kolekcionējat viena... teiksim, vai ministrijā, vai parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts, komisiju vadītājs un tā tālāk. Tas nav tas gadījums. Tur nav nekādas iedzīvošanās, kolēģi. Un šī ir jau trešā nedēļa, kad mēs par to runājam. Kam ir jānotiek, lai jūs tiešām tajā visā ieklausītos? Jo, manuprāt, šis priekšlikums varētu atrisināt arī tos gadījumus, par kuriem mēs runājām šodien, pirmīt, par to, ka, ja kāds vienā darbavietā vienkārši skaitās, tad viņš nevar saņemt dīkstāves pabalstu citā vietā tikai tāpēc, ka viņš kaut kur skaitās – ne tur, kur vajag pēc likuma. Mēs saprotam, ka jūsu nostāja ir tāda – šodien neko neatbalstīt no opozīcijas priekšlikumiem. Tas nav brīnums. Bet varbūt tiešām kāds – nu, kāds no jums vai kāds no valdības – sadzird to, ka tā ir problēma, kura ir steidz...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā šis, 17., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 17. priekšlikumu: par – 26, pret – 49, atturas – 5.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 18. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu: “Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu piešķir, ja krīzes skartais darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis vismaz 120 euro apmērā.”

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es jau minēju šodien, ka regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem dīkstāves pabalstu kontekstā ir netaisnīgs, gan ierobežojot tā apjomu, gan arī tie kritēriji, kas ir paredzēti, ka ir jāsamaksā vismaz 200 eiro nodokļos mēnesī, lai vispār varētu kandidēt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Tas arī attiecas uz citiem nodokļu maksātājiem pēc atbalsta. Tas bieži vien praktiski mikrouzņēmumu nodokļa režīmā nodarbinātajiem nav izpildāms, un to mums minēja arī uzņēmēji, kad piedalījās komisijas sēdē, atkal jau minot radošo nozari kā piemēru, kur nereti mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir viena persona, kuram nav milzīgi liels apgrozījums, un es teiktu, ka tas nedrīkst būt arī pārkāpums. Tādēļ mums ir mikrouzņēmumu nodokļa režīms, tas ir režīms maza, salīdzinoši maza, apgrozījuma uzņēmumiem, uzņēmumiem, kur ir arī mazs nodarbināto skaits.

Uz komentāru, ka faktiski šis kritērijs ir bieži vien neizpildāms mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja, es teiktu, diezgan augstprātīgi komentēja, ka, nu, ja ir vismaz trīs darbinieki, tad jau to ir viegli izpildīt. Bet nav tā, ka visos uzņēmumos ir vismaz trīs darbinieki. Kādēļ tos izslēgt no atbalsta loka, ja līdz šim arī atbilstoši un godīgi Latvijas likumdošanā paredzētajā noteiktajā apjomā ir maksāti nodokļi, man nav skaidrs.

Tādēļ tas, ko mēs piedāvājam ar šo priekšlikumu, – mazināt obligāto samaksāto nodokļu apjomu tā, lai arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ar vienu darbinieku, ja viņš maksā vismaz minimālo algu (augšējais slieksnis, jūs jau zināt, ir ierobežots) un nodrošina atbilstošu apgrozījumu, varētu kvalificēties atbalstam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 18., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 18. priekšlikumu: par – 26, pret – 55, atturas – 1.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 19. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Krauze, Daudze, Valainis, Vucāns, Jalinska, Dombrovskis, Gobzems, Liepiņa un Stepaņenko, paredz papildināt likumu ar jaunu pantu: “Ja darba devējs pēc dīkstāves pabalsta piešķiršanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā precizētus datus par darbinieka darba ienākumiem laikposmā, kas tiek izmantots dīkstāves pabalsta aprēķināšanai, izmaksāto pabalsta apmēru pārrēķina, ja darba devējs dalījis darbus starp saviem darbiniekiem, tos rotējot.” Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, šī priekšlikuma būtība tiešām ir atļaut uzņēmējiem nodrošināt darba dalīšanu starp saviem darbiniekiem. Nereti ir situācijas, kad darbinieku ir vairāk, nekā šībrīža situācijā ir nepieciešams darba apjoma mazināšanās dēļ. Un tas, kādu šobrīd kārtību paredz... uzņēmējs var par daļu no darbiniekiem iesniegt dīkstāvi, bet pēcāk to nedrīkst grozīt.

Pirmkārt, tas, protams, dažkārt rada spriedzi uzņēmuma robežās, jo daļa darbinieku ir spiesti strādāt, saņemot atlīdzību, daļa, nestrādājot saņem nereti tikpat, cik tie, kas ir nodarbināti. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu darbu sadali starp saviem darbiniekiem, taisnīguma principu un arī ieņēmumu līmeni, un atbilstoši arī slodzi, uzņēmēji ir izteikuši šādu priekšlikumu, ka darba dalīšana ar iespēju rotēt darbiniekus ir nepieciešama, manuprāt, arī atbalstāma. Citas valstis to dara, prot arī administrēt, neuzskata, ka uzņēmēji ar to krāpsies.

Un tā rotācija jeb dalītais darbs ir aktuāls vairākās jomās. Pirmkārt, jau ražošanas uzņēmumos, kur ražošanas procesu uzņēmēji nereti tiešām neapstādina pavisam, saprotot, ka pēcāk to atjaunot ir ārkārtīgi sarežģīti, dara to daļējā slodzē. Un līdz ar to būtu vien prātīgi arī nodrošināt darbinieku rotāciju, kā es iepriekš jau minēju.

Otrs gadījumu loks ir uzņēmumi, kur ir maiņu darbs. Atkal jau labāk visus nodrošināt ar darbu un tos mainīt, nekā daļu no darbiniekiem, kas strādātu maiņās...

Un trešais bloks ir tādas profesijas, kur, ilgstošāk paliekot dīkstāvē, cilvēkam zūd būtiskas prasmes, ir nepieciešama regulāra vingrināšanās. Un tas arī ir šis gadījums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 19. priekšlikumu: par – 28, pret – 56, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Nākamais ir 21. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Krauze, Daudze, Valainis, Vucāns, Jalinska, Dombrovskis, Gobzems, Liepiņa un Stepaņenko. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Ja medicīnas darbiniekam saslimšana ar Covid-19 notikusi darba pienākumu pildīšanas dēļ, tā uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā vai arodsaslimšanu un darbiniekam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību.”

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šteina kungs! 20. priekšlikums! Par 19. mēs tikko balsojām.

M. Šteins. Es atvainojos, jā, tas jau bija 21.

Tātad 20. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Krauze, Daudze, Valainis, Vucāns, Jalinska, Dombrovskis, Gobzems, Liepiņa un Stepaņenko, paredz papildināt likumu ar jaunu 14.⁶ pantu šādā redakcijā: “Tiesības uz dīkstāves [..] pabalstu 180 euro apmērā, kā arī piemaksu 50 euro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu ir patentmaksu veicējiem, kas Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas dēļ atrodas dīkstāvē. Dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir un izmaksā proporcionāli kalendāra dienām, kurās persona, patentmaksas veicējs, ir dīkstāvē. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.”

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Latvijā tādām profesijām kā fotogrāfs, auklīte, frizieris, kosmetologs, privātskolotājs, amatnieks un daudzām citām ir pieejams atsevišķs nodokļu režīms – patentmaksa.

Tādu cilvēku ir stipri vairāk nekā divi tūkstoši, un šobrīd viņi ir tie, kas ir vispār izkrituši cauri atbalsta sietam. Viņi maksā nodokli, fiksētu maksājumu katru mēnesi, no kura divas trešdaļas aiziet sociālajām iemaksām (viņi ir apdrošināti pret invaliditāti, un pensijai tiek veikts uzkrājums) un viena trešdaļa ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums. Viņi nav apdrošināti pret bezdarbu. Tas nozīmē, ka šajā situācijā, ja viņiem darba nav ārkārtas situācijas dēļ, tad viņi nevar aiziet uz... pie valsts un paprasīt bezdarbnieka pabalstu.

Līdz ar to arī šai nodokļu maksātāju grupai, kura ir stipri ierobežota ar ārkārtas situāciju un tās ierobežojumiem, šobrīd savu uzdevumu pildīšanā ir jābūt vismaz minimālam, bet noteiktam valsts atbalstam. Šis priekšlikums ir par to. Mēs paredzam, ka patentmaksas veicējam, kas ir nodokļu maksātājs, ir tiesības saņemt vismaz dīkstāves pabalstu un arī piemaksu par katru viņa apgādībā esošu bērnu 50 eiro apmērā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es ceru, ka jūs arī esat iepazinušies ar 30. aprīlī Kariņa kungam, jūsu valdības vadītājam, adresēto tiesībsarga vēstuli, kurā viņš norāda par nepilnībām pabalstu izmaksā pašnodarbinātajiem.

Viņš norāda uz vairākām situācijām tieši saistībā ar patentmaksu maksātājiem. Un arī pie mums, protams, ir griezušies cilvēki, kuriem ir vienkārši nicinošā veidā atteikts šis dīkstāves pabalsts, jo viņi, lūk, kaut kādā veidā nezin kāpēc ir zemākas šķiras cilvēki šajā situācijā. Piemēram, divu mazu bērnu māmiņa, kura šobrīd ir atstāta bez iztikas tikai tāpēc, ka viņa līdz šim ir darbojusies šajā patentmaksas režīmā, kuru valsts bija atzinusi par tiesisku esam.

Un īpaši es arī vēlētos vērsties pie tiem Saeimas deputātiem, kuri ļoti bieži, it īpaši arī pēdējā laikā, deklarē savu atbalstu līdzvērtīgai attieksmei pret cilvēkiem. Viņi liek dažādas bildes un rakstus par to, ka valstī nedrīkstētu šķirot cilvēkus pēc dažādās... pēc seksuālās orientācijas, pēc reliģiskās pārliecības. Tad kāpēc šie godātie kolēģi uzskata, ka ir iespējams un ir normāli šķirot cilvēkus pēc tā, kādu nodokļu režīmu viņi ir izvēlējušies un kādu nodarbi viņi izvēlējušies. Kāpēc auklītes, fotogrāfi un mākslinieki šajā gadījumā ir sliktāki par uzņēmumos nodarbinātiem cilvēkiem? Kas viņiem ir nepareizs?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, manā ieskatā, arī šis priekšlikums viennozīmīgi ir jāatbalsta. Vēlreiz mazliet par šiem skaitļiem. Tātad no šī te... Šobrīd no plānotā īsti nav pieejama informācija, cik šobrīd ir izmaksāts dīkstāves pabalstos, bet tās iepriekšējās tendences rādīja, ka no plānotā tie ir mazāk nekā 20 procenti, kas tiek izmaksāti.

Šajā gadījumā tas trakākais ir tas, ka Valsts ieņēmumu dienests šai kategorijai vispār pat nav pievērsis uzmanību, ka tāda eksistē, ka tādai... šai kategorijai arī varētu būt... būtu nepieciešama kaut kāda palīdzība. Gluži vienkārši tā ir izslēgta no šī atbalsta saņēmēju loka.

Manā ieskatā, šajā brīdī, kad ir ārkārtas apstākļi, arī šiem uzņēmējiem, kuriem ir... nu, patentmaksu maksātājiem, kuri ir nonākuši... krīzes situācijā radītas problēmas, būtu tikai loģiski, ja mēs viņiem palīdzētu, nevis veicinātu viņu iestigšanu kaut kādos parādos. Nu tad, manuprāt, arī šiem ir jāpalīdz.

Tā ka pievienojos iepriekšējo kolēģu teiktajam un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tādējādi palīdzot.

Respektīvi, tas skumīgākais jau ir tas, ka arī Finanšu ministrija nav veikusi nekādus aprēķinus par to, cik tad šādi varētu būt. Viens skaidrs, ka tādi ir. Nav maz, un, manā ieskatā, arī viņiem būtu jāpalīdz. Tāpēc es aicinātu atbalstīt. Un varbūt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs vai kāds nu...

Viens ir tas, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs pasaka, ka dīkstāves pabalsta ideja ir izgāzusies. Otrs man nesaprotamais ir tas, kāpēc mēs nedarām neko, lai šo sistēmu, kas ir izgāzusies, mēģinātu padarīt par labāku.

Tā ka, jā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Latvijā ir trīs veidu cilvēki, trīs kastas. Pirmā kasta ir tie, kuri drīkst strādāt un drīkst saņemt atalgojumu. Otrā kasta ir tie, kuri nedrīkst strādāt, bet kuri drīkst saņemt vismaz palīdzību vai arī atalgojumu. Un tad ir trešā kasta, kura nedrīkst strādāt un nedrīkst saņemt atalgojumu. Un patentmaksātāji ir vieni no šiem trešajā kastā esošajiem.

Es domāju, ka tas ir tikai loģiski – ja valsts pieņem likumus, kas aizliedz cilvēkiem strādāt, tad valstij ir jāatbalsta šie cilvēki. Un nevarētu būt citādāk. Tā nav šo cilvēku atbildība. Tā ir valsts atbildība, jo valsts ir piespiedusi šos cilvēkus nestrādāt. Tas ir numur viens.

Numur divi. Kā jau es minēju, Jaunzemes kundze 30. martā par šo jautājumu presē runāja. Ir pusotrs mēnesis pagājis. Kāpēc nav risinājumu? Kāpēc valdība vai parlaments nepieprasa no Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas, kas pati runāja par šo jautājumu, atbildību par to, ka nav risinājuma pusotru mēnesi?

Un es aicinātu nedalīt Latvijā cilvēkus kastās un pēc tam neteikt saldsērīgas runas no tribīnes par to, kā mēs visi esam vienoti un vareni. Mēs vienoti un vareni būsim tikai tad, ja mēs atbalstīsim visu Latvijas sabiedrību, īpaši to daļu, kurai ir aizliegts strādāt un saņemt atalgojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es arī vēlos piebilst to, ka Jaunzemes kundze nepārprotami lika sabiedrībai saprast, ka tiks meklēts risinājums šai grupai. Un, kā jau Gobzema kungs teica, šis ziņojums tika izziņots 30. martā. Ir vairāk nekā pietiekams laiks un vairāk nekā pietiekami resursi, es saprotu. Ja jūs opozīciju neiesaistāt šo jautājumu risināšanā, tad jāsaprot droši vien, ka jūs esat gana spēcīgi paši to izdomāt, bet izskatās, ka ne, jo pusotru mēnesi jūs neesat nonākuši pie risinājuma, kādā veidā atbalstīt fotogrāfus, auklītes un frizierus. Es nezinu, ko šie cilvēki jums ir nodarījuši, bet jūs vienkārši šobrīd uzskatāt, ka viņi nav tiesīgi saņemt nekādu atbalstu.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. 

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 20., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 20. priekšlikumu: par – 27, pret – 53, atturas – 3.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 21. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Krauze, Daudze, Valainis, Vucāns, Jalinska, Dombrovskis, Gobzems, Liepiņa un Stepaņenko, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mums Latvijā šobrīd ir krīze, un krīzes situācijās ir tā, ka tas līdzsvars sabiedrībā starp pienākumiem, tiesībām, atbildību un līdz ar to arī risku mainās, tas ir atšķirīgs no ikdienas situācijas. Un viena no tādām sabiedrības grupām, kuras šobrīd ir ar visaugstāko pienākuma apziņu un tādējādi arī ar lielāko risku, ir mediķi. Kamēr pārējā sabiedrība ir spiesta sēdēt ierakumos, sēdēt dīkstāvē, pašizolācijā, viņi ir tie, kas strādā pirmajās frontes līnijās, pildot Hipokrata zvērestu un arī sevi līdz ar to eksponējot lielākam riskam saslimt ar šo bīstamo slimību.

Šī priekšlikuma būtība ir paredzēt, ka ārstniecības personāls, ja ir inficējies un saslimis ar Covid-19... tad tādā gadījumā tam tiek piemērots negadījuma darbā vai arodslimības... visticamāk, negadījuma darbā statuss. Šāds apdrošināšanas veids ir iekļauts mūsu obligātajās sociālajās iemaksās, un darbiniekam šādā gadījumā pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Tas nozīmētu, ka ārsts varētu saņemt (vai ārstniecības darbinieks, jebkurš, kurš ir saslimis) slimības pabalstu, arī atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par papildu izdevumiem, kas nenoliedzami būs ārstējoties, un, nedod Dievs, ja ir nāves gadījums, tad arī darbinieka radinieki var saņemt kompensāciju. Valdība tieši pretēji šobrīd ir signalizējusi, ka viņi neuzskata, ka ir kāds papildu risks, un noteikusi 7. aprīļa sēdē ar savu rīkojumu, ka ļoti skaidri jums ir jāsaprot, – saslimšana ar Covid-19 darba pienākumu pildīšanas laikā netiks uzskatīta par negadījumu, darba pienākumus pildot. Tas, manuprāt, nav pareizi un nav pat iedvesmojoši ārstiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis ir regulējums, ko aicina mūs pieņemt paši medicīnas darbinieki, un es īsti neredzu arī nevienu tādu racionālu iemeslu, kādēļ mums to neatbalstīt. Šī priekšlikuma neatbalstīšanu varētu salīdzināt ar, nu, tādu pašu muļķību, kā mediķiem tika noteikts algas pielikums atkarībā no tā, ar cik konkrēti cilvēkiem, kas ir saslimuši ar Covid-19, viņi ir bijuši saskarsmē – ar 2, 7, 15 vai 20.

Nu, tiem, kas... Es pati nāku no mediķu ģimenes, tādēļ zinu, ka, teiksim, mediķi nešķiro nevienu un neprasa cilvēkam, kuram ir nepieciešama palīdzība, ar ko tu esi slims, kādas tev ir slimības, kāda ir tava iepriekšējo slimību anamnēze, vai vēl visādus tādus jautājumus.

Mediķi ir tie, kas palīdz, ja cilvēkam palīdzība ir nepieciešama, un viņi nešķiro, vai šie cilvēki ir slimi vai nav slimi. Un, manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu. Manuprāt, tas ir mazākais, ko mēs varētu darīt mediķu labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, ar tādu lūgumu atbalstīt mediķus vēršas pie Saeimas deputātiem arodbiedrība. Viņu prasība ir pamatota un loģiska, un, ņemot vērā, ka Saeimas vairākums un vadošā elite, pieņemot budžetu, ir apdalījuši medicīnas darbiniekus atalgojuma ziņā, vienlaicīgi novirzot ik gadu četrus miljonus papildus partiju finansējumam, es uzskatu, ka šī prasība būtu minimāli elementāra, lai nodrošinātu drošības sajūtu medicīnas jomā strādājošiem.

Un nezināmu iemeslu dēļ, piemēram, ne valdošie politiskie spēki, ne valdība nenāk klajā ar priekšlikumu pieņemt moratoriju attiecībā uz partiju finansējumu... vienlaicīgi neparedzot sociālās garantijas un... negadījuma gadījumā medicīnas jomā strādājošajiem, kuriem pilnā apjomā atalgojums netika piešķirts gada budžeta griezumā.

Mediķi strādā pašaizliedzīgi, un, tikai pateicoties viņu efektīvajam un ātrajam darbam, Latvija ļoti veiksmīgi cīnās ar Covid-19 izplatību, un būtu tikai atbalstāmi šādā veidā viņiem nodrošināt drošības sajūtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, es domāju, situācijā, kad... ja valsts nevar nodrošināt normālu, pienācīgu aizsardzību mediķiem no šī vīrusa un piedāvā viņiem ļoti apšaubāmus aizsardzības līdzekļus, ko šobrīd demonstrē Veselības ministrija kopā ar Aizsardzības ministriju... pie šādiem apstākļiem, nu, es nevaru uzskatīt to par citu gadījumu kā tikai un vienīgi par nelaimes gadījumu, ja kāds medicīnas darbinieks ir saslimis ar šo vīrusu.

Tā ka, es domāju, mums no savas puses, ja mēs nevaram nodrošināt ar pienācīgiem aizsarglīdzekļiem šos darbiniekus, tad būtu jānodrošina ar pienācīgām garantijām, un, manuprāt, tas ir mūsu pienākums – šādu priekšlikumu atbalstīt, īpaši tāpēc, ka tas ir nācis no arodbiedrības. Un nevajadzētu uztraukties šajā gadījumā par kaut kādām budžeta izpildēm vai neizpildēm.

Es domāju, ka budžeta ietekme... šī priekšlikuma... ir gaužām niecīga, un tas būtu tikai pareizi, ja šādu priekšlikumu mēs atbalstītu un nodrošinātu šīs... Jo tādā ikdienas darba režīmā, es domāju, medicīnas darbiniekiem, protams, ir milzum daudz iespēju inficēties ar dažādām slimībām, bet, nu, šis gadījums, piekritīsiet, ir ar kaut ko arī atšķirīgs un savā ziņā īpašs.

Un nosaukt to par laimes gadījumu, ja kāds cilvēks vai medicīnas darbinieks saslimst ar šo slimību, – es to nevarētu nosaukt, es uzskatu, ka tas ir nelaimes gadījums. Un tādā veidā mēs parādīsim to, ka mums rūp šie medicīnas darbinieki ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Šo prasību es aicinātu atbalstīt un izpildīt šo arodbiedrības lūgumu, kas nāk no reālās dzīves.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gan šajā, gan jebkurā citā balsojumā par mediķiem un viņu interešu aizsardzību es, protams, balsošu  “par”. Taču es gribētu vērsties arī pie mediķiem (kas... kāds varbūt klausās šo Saeimas... vai skatās šo Saeimas sēdes tiešraidi) ar aicinājumu.

Tas, ka koalīcija balso pret jums un pret jūsu interesēm, ir zināmā mērā arī jūsu atbildība, jo jūs arī necīnījāties līdz galam par savu atalgojumu. Jums ir jācīnās līdz galam par savām tiesībām, jo jums ir liela sabiedrības uzticība un jūsu vārdam ir liels svars sabiedrībā. Un, ja jūs cīnīsieties līdz galam par savām tiesībām, ne tikai kuluāros deputātiem, tostarp arī man, rakstīsiet vai zvanīsiet un stāstīsiet, kādi ir apstākļi ātrās palīdzības uzņemšanas nodaļā vai Gaiļezera slimnīcā, bet, ja jūs pastāvēsiet par savām tiesībām, tad arī mums būs vieglāk pieņemt tādus likumus pretēji šiem ciniskajiem koalīcijas balsojumiem “pret”. Jums pašiem ir jāpalīdz ne tikai klusiņām un baidoties, bet aktīvi jāpalīdz sākt likt baidīties koalīcijai balsot pret mediķiem. Tas ir jūsu uzdevums. Mēs savu uzdevumu izpildīsim, mēs nobalsosim par jums, bet ar to ir par maz. Arī jums pašiem ir jāpiespiež koalīcija balsot par jums, dārgie mediķi. Ieklausieties šajos vārdos ļoti uzmanīgi un ņemiet vērā to priekšdienām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tiekoties ar kolēģiem mediķiem, es jums gribu pateikt, kāda ir attieksme – mediķu attieksme – pret mūsu pieņemtajiem lēmumiem.

Ne tik sen man viens mediķis pastāstīja anekdoti, kurš... tad, kad beidzās darba laiks, viņš, mediķis, kurš cīnījās ar Covid-19, aizgāja uz veikalu, lai iepirktu pārtiku, dzērienus. Un tad, kad viņš pienāca pie kases un kasieris viņam pateica, cik jāmaksā par nopirkto, viņš atvēra maciņu, un, skatoties uz maciņu, viņš saprata, ka trūkst naudas. Tad viņš atbildēja kasierim: “Drīkst, es jums paaplaudēšu un pateikšu paldies?”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams par 21. priekšlikumu?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 21. priekšlikumu: par – 31, pret – 55 atturas – 2.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 22. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. jūnijam veic 2020. gada valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt budžeta izdevumus atbilstoši Covid-19 izraisītās krīzes situācijai. Ietaupītos līdzekļus novirzīt budžeta programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, mēs uzskatām, ka līdz 1. jūnijam valdībai ir būtiski jāpārskata budžeta izdevumi un visi ietaupītie līdzekļi jānovirza programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai ar tiem varētu rīkoties, finansējot pasākumus krīzes novēršanai un arī dažādus attīstības pasākumus, kas jebkurā gadījumā arī pēc ārkārtas situācijas būs nepieciešami.

Daži aspekti šajā kontekstā.

Viens. Ir ārkārtīgi dīvaini klausīties, ka valsts pārvalde... pārsvarā ierēdņi, bet arī politiķi saka: “Nē, mēs valsts pārvaldes izdevumus nemazināsim, jo jāuztur patēriņš.” Jā, arguments par patēriņu ir loģisks, jo patēriņa uzturēšana nodrošina arī IKP daudzmaz stabilu. Tas, kas nav loģiski, ka šajā teikumā vai šajā domā pietrūkst otras puses, ka patēriņš ir jāveicina arī privātajā sektorā, ne tikai valsts pārvaldes pusē un to nodrošina ar atbalsta pasākumiem darbiniekiem un uzņēmējiem, bet tas šobrīd nav pietiekami.

Otrs aspekts. Pat ja valsts pārvaldei ir jānodrošina patēriņš, tas nenozīmē, ka izdevumiem krīzes situācijā ir jābūt tieši tādiem pašiem, kā ierasts. Ir jāpārskata izdevumu struktūra un kopējais finansējums pat tad, ja tu tērē tikpat daudz, jānovirza tām lietām, kas tieši šobrīd ir ārkārtīgi svarīgas, piemēram, mums šobrīd joprojām nav nevienas programmas mazo, vidējo uzņēmumu grantiem jaunu produktu izstrādei, īpaši aktuāli tas ir tūrisma nozarē. Paskatieties igauņu piemēru – viņi šādas programmas nodrošina. Pētniecība, attīstība... Mēs esam nabaga grašus šobrīd, arī ārkārtas situācijas laikā, atmetuši zinātniekiem, lai viņi varētu aktivizēt darbu izpētei. Pēdējais laiks vismaz saprast, ka šis ir brīdis, kad arī šī joma ir jāatbalsta. Nu, visbeidzot arī mediķi, visi tie... Visi solījumi joprojām nav pildīti. Finansējums ir jāpalielina.

Izdevumu pārskatīšanai ir jābūt jau tagad.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, tiešām uz tā fona, ka valdība, ne aci nepamirkšķinot, piešķir lidostai finansējumu, bet tagad bremzē likuma izpildi mediķu atalgojumam – tas ir vairāk nekā, es pat nezinu, ciniski, tas pat nav tas vārds. (Starpsauciens.) Es domāju, ka tas ir kaut kas vairāk.

Tieši tā, kā arī Reiznieces-Ozolas kundze teica, arī mūsu priekšlikums, starp citu, vēl 12. martā, kad mēs rosinājām Ministru kabinetā sākt jau sagatavošanos ārkārtas situācijai, nekavējoties visus izdevumus pārskatīt un novirzīt nepieciešamo finansējumu tam, kas mums šobrīd ir aktuāli... Protams, runājot arī par partiju finansēšanu (es saprotu, ka mēs arī par šo tēmu runāsim drīzumā), arī par visām pārējām, nu, šīm te greznuma lietām... tām... teiksim, tiem projektiem, kas šobrīd nav nepieciešami krīzes sakarā, es domāju, ka tas priekšlikums ir vairāk nekā saprotams un būtu atbalstāms.

Iespējams, ka arī visi šie... dīkstāves pabalstu palēninātā izmaksa ir tieši tāpēc, ka ļoti, ļoti, ļoti nepatīkami, protams, jums izdot naudu vienkārši algās un pabalstos. Ļoti interesanti ir visādus projektus finansēt, kuros nauda vienkārši pazūd, un pēc tam nav atklājami visi ceļi.

Es saprotu jūs, bet jums būs kaut kādā veidā tomēr jāturpina arī runāt ar vēlētājiem un jāskatās acīs arī tiem cilvēkiem, kuriem jūs atteicāt šodien palīdzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Klausoties valdības preses konferences un dažādus izteikumus par to, kādi mums... Bija viens tāds brīdis, kad ar katru jaunu dienu mums uzradās jauns miljards, un tagad jau mēs lasām par dažādiem īpatnējiem iepirkumiem, kas ir tikuši veikti.

Komisijas sēdē mēs dzirdam par lielām būvēm, kuras, izsakoties dažu deputātu vārdiem, ir paredzēts uzcelt pāris gadu laikā, piemēram, jaunu sabiedrisko mediju ēku, tad atkal mums parādās doma par Liepājas cietumu un kas tikai vēl ne, un dažbrīd tiešām iestājas tāda sajūta, ka maija vidū ir pienākuši Ziemassvētki.

Varbūt, lai šo sajūtu kliedētu ne tikai mūsu starpā, bet arī iedzīvotājiem, kuriem šī aizņemtā nauda būs jāatdod (jo kurš gan cits atmaksās – tā jau nav Santaklausa dāvināta nauda), un lai saprastu tomēr to ietvaru, kādā mēs šobrīd operējam un ar kādiem naudas līdzekļiem un konkrēti kādām pozīcijām, manuprāt, šis ir vairāk nekā nepieciešams priekšlikums, kuru prasās ne tikai atbalstīt, bet pēc iespējas ātrāk arī realizēt.

Manuprāt, arī 1. jūnijs ir pēdējais termiņš, kad valdībai vajadzētu atnākt uz Saeimas ēku ar pārskatītu valsts budžeta izdevumu sadaļu, no kuras, es ceru, daļa varētu attiekties arī uz izdevumiem valsts pārvaldē (un tieši valsts pārvaldes samaksas jautājumiem) un dīkstāves jautājumiem, par ko arī mēs šodien runājam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums... Nu, nevarētu jau teikt, ka nekas nenotiek. Šis priekšlikums uzliek par pienākumu to izdarīt un izdarīt ļoti steidzīgi, bet jūs varat paši izvērtēt, cik labi ir veicies šobrīd ministrijām ar budžeta pārskatīšanu.

Tātad galvenie sasniegumi – atteikšanās no komandējumiem... tātad komandējumi šajā laikā nenotiek. Es domāju, to nosaukt par sasniegumu būtu diezgan pagrūti. Tāpat vasarā nenotiks vesela virkne ar pasākumiem, lieliem pasākumiem. Nu loģiski, ka tie nenotiks. 

Nu tas... Šī priekšlikuma jēga jau nav pārskatīt acīmredzamas lietas, kas vienkārši nevar tikt izpildītas. Nu, neviens no jums šobrīd nevar aizbraukt nekādā komandējumā, tāpat neviens no valsts pārvaldes dalībniekiem nekur nevar aizbraukt. Tas ir loģiski, un tur nav vajadzīga nekāda augstākā matemātika, lai saprastu, ka tā nauda automātiski netiks iztērēta.

Tas, par ko mēs runājam, – mēs runājam par tādiem iepirkumiem kā, piemēram, Saeimas puķu iepirkums, kā, piemēram, reprezentācijas līdzekļi, kas arī ir diezgan lielos apjomos. Tās ir tādas simboliskas lietas, bet ir jau vēl vesela virkne ar jautājumiem, kas pašā pamatā būtu jāpārskata, – tas, kādā veidā valsts pārvalde šobrīd tērē naudu un kādas būs nākotnes prioritātes. Vai šis atbalstītais budžets, ko mēs atbalstījām, ko Saeima atbalstīja, vai tas tiešām risina... un vai tas ir sagatavots atbilstoši šīsdienas realitātei. Mūsuprāt, ne. Principā tas jautājums, ko mēs rosinām, ir budžeta pārskatīšana.

Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un pārskatīt budžetu, tai skaitā investīciju politiku un citus jautājumus tā, lai arī sildītu ekonomiku. Šajā budžetā šīs lietas nav iekšā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Tas liekas pat tā nedaudz komiski, ka šādā krīzē vai jebkurā krīzē, bet, nu, šajā konkrētajā, ka ir tā kā jāpamato tas, ka izdevumu, kā saka, plāns ir jāpārskata. Nu tas tā kā... Kā var vispār būt savādāk?

Otra lieta te ir tāda. Es kādreiz... ar kursabiedriem (politikas zinātnes... bijušajiem) spriedām, kas ir politiskā loģika. Nu, it kā ir loģika. Ir matemātiskā loģika – tas ir skaidrs. Bet tāds jēdziens “politiskā loģika”. Tagad aptuveni ir skaidrs – tā politiskā loģika ir, ka, teiksim, loģikas nav. Jo viena no lietām, kāpēc, manuprāt, ir jāpārskata un... steidzami, – ir attiecībā uz mediķiem.

Nu, mēs atceramies, ka šis parlaments vienbalsīgi pieņēma lēmumu mediķu algas noteikt noteiktā līmenī. Pēc tam ar vairākuma balsīm nolēma nepildīt pašu pieņemto likumu, pieņemot budžetu, jo tur nav naudas un vēl kaut kas...

Tagad mēs aizņemamies četrus miljardus vai tuvu tam. Un kas tas traģikomiskais ir – ka šajā krīzē tajās pirmajās rindās stāv tie, kurus, kā lai pieklājīgi pasaka, apmānīja, šo budžetu stādot. Mēs joprojām neesam atrisinājuši šo jautājumu un vēl tagad mēģinām nenodot budžeta pārskatīšanu... kā saka, nedot šādu uzdevumu.

Es saprotu, ka tūlīt pēc tam būs stāsti, ka nu tur valdība... un mums tur koalīcija... un vēl kaut kas, bet, nu, es atvainojos! Jūs taču esat dzīvi cilvēki, kas redz, kas notiek Latvijā šobrīd, vai ar savām domām, ar Saeimas kārtības rulli, kas jums nosaka balsot pēc pārliecības. Nu, pat Pinokio... “Pinokio piedzīvojumos” bija koka puisēns, kas gribēja kļūt par īstu zēnu. Nu, varbūt jūs tomēr gribat?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Es patiesībā saprotu, kāpēc koalīcija noraida priekšlikumus, kas ir saistīti ar budžeta pārskatīšanu vai mediķu algām, jo tā ir tāda zināma veida atriebība sabiedrībai. Nu, ņemot vērā, ka koalīcija nevar braukt šobrīd polittūrisma ceļojumos, tad kaut kā ir jāatriebjas. Tāpēc ir jācieš visai... lielākajai sabiedrības daļai.

Vēl ko es esmu sapratis – ka iepirkumi, kas šajā laikā tiek taisīti, ne ar ko neatšķiras no jebkuriem... citos laikos, jo, piemēram, sejas masku iepirkums no attiecīgajām ārvalstīm (par ko raksta arī ziņu portāls “Delfi”) – šajā iepirkumā uzvar reklāmas aģentūra! Ļoti interesanti, ka reklāmas aģentūra piegādā sejas maskas uz Latviju par sadārdzinātu cenu, protams.

Tas pats attiecas uz četru miljardu tērēšanu. Nu kur tad mēs tērēsim? Netērēsim mediķu algām, netērēsim cilvēku atbalstam, celsim Liepājā cietumu.

Bet tur arī ir sava loģika. Ja mēs palasām presi, tad redzam pēdējo laiku notikumus: Haritonovs, Sparāns, Jurašs un Strīķis. Nu tur ir sava loģika, kāpēc vajag vienai konkrētai partijai Liepājā cietumu. Tāpēc, ka ir, nu, acīmredzot šī jumta konstrukciju speciālistu brigāde, kurai kaut kas ir nepieciešams, kur kādu iesēdināt. Varbūt no šīs pašas brigādes.

Tā tas notiek. Tas notiek tieši šī iemesla dēļ, lai ieriebtu sabiedrībai, tāpēc ka šī koalīcija šobrīd nevar doties polittūrismā, viņiem šeit ir jānīkst, Saeimas sēdēs jāklausās garlaicīgās opozīcijas runas un jālemj it kā sabiedrības labā, kas nekad nav noticis visu šo laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Es arī lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, it īpaši tāpēc, ka patiešām valsts pārvaldē strādājošo un dīkstāvē atrodošos amatpersonu un darbinieku finansējums netika koriģēts, attiecīgi ņemot vērā krīzes situāciju.

Vienlaicīgi vēlētājam ir jāzina, ka valdība plāno izveidot vēl papildus jaunu aģentūru (ar jauniem piesaistītiem cilvēkiem un ierēdniecību), kuru plāno nosaukt “Eksporta attīstības atbalsta aģentūra un apdrošināšanas aģentūra”, par kuras nepieciešamību un akūtību vai ekonomisko pamatojumu pagaidām publiskas informācijas nav. Diskusija par aģentūras nepieciešamību bija jau parādījusies iepriekš, bet tā netika... nav guvusi apstiprinājumu. Un pašlaik, manuprāt, krīzes aizsegā tiek gatavota vēl viena barotava ierēdniecībai, lai nodrošinātu siltas vietas un finansējuma pārdali, neradot patiesībā papildu pievienoto vērtību ekonomikai, bet tikai tērējot aizņemtos naudas līdzekļus.

Es uzskatu, ka ir svarīgi samazināt administratīvo resursu izdevumus, maksimāli tos optimizējot, nevis veidojot jaunu ierēdniecības aparātu un jaunu iestādi, kuras pamatojums patiesībā ir apšaubāms un nav arī publiski pieejami tā aprēķināšanas un ekonomiskā izdevīguma dati.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tehnikas nodaļa, kas mums notiek ar sēdes aprīkojumu? (Starpsauciens: “Jūs mums raustāties.” Dep. S. Riekstiņš: “Mēs neraustāmies.”) Tehnikas nodaļa, vai varam turpināt sēdi? Mums ekrāns nerāda. Cik ilgs tehniskais pārtraukums nepieciešams? (Starpsauciens: “10 minūtes.”) Tehnikas nodaļa lūdz 10 minūtes, pareizi?

Tehniskais pārtraukums 10 minūtes līdz pulksten 12.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Debates par 22. priekšlikumu slēgtas.

Vai komisijas vārdā par 22. priekšlikumu ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 22. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Krauzes, Daudzes, Valaiņa, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 22. priekšlikumu: par – 23, pret – 48, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 23. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Valsts un pašvaldību finansējums visu izglītības iestāžu izglītojamo ēdināšanai tiek nodrošināts par katru izglītojamo ne mazākā apmērā, kādā tas ir noteikts attiecībā uz izglītojamo ēdināšanu klātienē pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, un pašvaldībām ir tiesības izvēlēties veidu, kādā izglītojamiem ir nodrošināma ēdināšana ārpus izglītības iestādes ārkārtējās situācijas laikā, Ministru kabinetam veicot nepieciešamos grozījumus attiecīgajos noteikumos un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.”

Komisijā 23. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka jūsu viskarstākā vēlēšanās šī priekšlikuma ietvarā ir: lai tas mācību gads beigtos pēc iespējas ātrāk. Nu tiešām, nu... jo jūs ļoti labi zināt, ka esat pieļāvuši kļūdu attiecībā uz bērnu ēdināšanas finansēšanu ārkārtas situācijas laikā, un mēs uz to kļūdu jums norādījām vēl pirms divām nedēļām.

Tātad, mēģinot šobrīd apiet likumā paredzētās... paredzēto pienākumu ēdināt bērnus, jūs esat izdomājuši, ka tagad varētu veidot jaunu sietu, atstājot aiz borta bērnus, kas ir... kas aug ģimenē, kas nav daudzbērnu ģimene, un arī bērnus ar invaliditāti.

Godātie kolēģi! Jā, godātie kolēģi, īpaši tie, kuriem ļoti patīk taisīt PR uz cilvēku ar invaliditāti rēķina, fotografēties un stāstīt, ka jūs esat kaut kādā konferencē atkal runājuši kaut ko! Konkrēti... Praktiski jums ir šobrīd iespēja izlabot šo kļūdu, nevis vienkārši gaidīt un skaitīt dienas, kad beigsies mācību gads un kad šis vairs nebūs aktuāli.

Tāpat arī par speciālām skolām. Šobrīd ir tā, ka nav saprotams, kāpēc iepriekšējā mēnesī bija iespēja šīs dāvanu kartes par 28 eiro saņemt, tagad ir pārtikas pakas. Un tie, kuri tās dāvanu kartes bija saņēmuši, tagad viņiem tās ir jānes kaut kur atpakaļ, jānodod. Kas tā ir par knapināšanos, kolēģi? Kas tā ir par knapināšanos uz visneaizsargātāko cilvēku rēķina?

Jūs sev piemaksas reprezentācijai nekādā gadījumā negribat atteikt, bet cilvēkiem, kuriem... kuri skaita vienkārši nepietiekošus... teiksim, cik viņiem pietrūkst līdz nākamajam... līdz nākamajam mēnesim naudas... Tos jūs... Gribat likt viņiem stāvēt uz ceļiem un rakstīt visiem lūgumu vēstules. Ko jūs...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Labdien! Paldies.

Vēršu uzmanību, ka mēs atkārtoti... un šis priekšlikums atkārtoti pievērš uzmanību iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijas, manuprāt, apzināti pieļautai kļūdai kāda cita iemesla pēc, iespējams, naudas trūkuma pēc, kas iztērēta citām vajadzībām.

Saku atkārtoti: aicinu izlabot šo kļūdu Ministru kabineta rīkojumā, un tiešām, neskatoties uz to, kad būs beigas mācību gadam, es aicinu atbalstīt visus bērnus ar tiem likuma kārtā pienākošos, jau par 50 procentiem samazināto valsts finansējumu. Aicinu atbalstīt visus bērnus 1.–4. klasē un viņu vecākus, piešķirot tiem pienākošos daļu no valsts finansējuma bērnu brīvpusdienām, un šajā brīdī nešķirot bērnus, kā jūs tikko sašķirojāt mediķus, kā jūs tikko sašķirojāt uzņēmējus, kā jūs gribat sašķirot visus citus, izņemot sevi.

Ja nav naudas, tad atkārtoti vēršu uzmanību: no reprezentācijas izdevumiem, tai skaitā arī izglītības un zinātnes ministrei (kurai šobrīd, protams, apģērba kvalitāte paaugstinās, bet vajadzība publiski uzstāties nav tik liela), kaut vai ziedot šo naudu brīvpusdienām un labot kļūdu.

Es aicinu nešķirot bērnus Latvijā, ja vēlaties šķirot pieaugušos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Lūgums pēc debašu laika apvienošanas.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova. Es tiešām nezinu, pie kā man vērsties. Vai pie labklājības ministres vai pie tiesībsarga, vai pie Valsts prezidenta. Vienkārši tas, kas pašlaik notiek ar bērnu ēdināšanu, atgādina kaut kādu Āfrikas stāstu.

Es tikko, piecas minūtes atpakaļ, saņēmu vēstuli no viena bērna invalīda mammas – kas tagad notiek Rīgā. Mēs speciāli izrunājām ar Rīgas administrāciju jautājumu par to, ka tomēr ir bērniem invalīdiem jāsaņem kaut kas, kaut kāds aizvietojums bezmaksas pusdienām. Labi, administrācija pieņēma lēmumu visām speciālās izglītības iestādēm visiem bērniem izdalīt pārtikas pakas 75 eiro vērtībā. Tāds prieks bija vecākiem. Nu tiešām viņi priecājās.

Pēc tam izrādās: sakarā ar to, ka Ministru kabineta rīkojumā Nr. 179 ir speciāls pants: “4.3.⁴ 3. noteikt, ka speciālās izglītības iestāžu izglītojamie nesaņem ēdināšanas pakalpojumu atbilstoši šā rīkojuma 4.3.³ apakšpunkta regulējumam”, jo šīs normas mērķis ir novērst dubultu finansējumu, visām šīm ģimenēm bija jānodod Maxima kartes.

Tā mamma man raksta – vai tiešām šie lielie kungi šajos augstajos krēslos domā, ka ģimenes, kurās aug bērns invalīds, pārēdīsies no vienas liekas makaronu paciņas?

Nu, tas tiešām... Nu, priekš kam mēs paši vairojam cilvēku sašutumu, kad ekonomējam vienkārši, nu, tiešām nenozīmīgas summas. Vienkārši pietrūkst, ka saietu kopā cilvēki, kas tiešām sajēdz sociālo pakalpojumu jomā, sociālās aizsardzības jomā, kopā ar tiem cilvēkiem, kuri pieņem šos Ministru kabineta rīkojumus.

Nu tiešām es... es vairs nezinu, pie kā man griezties, kas varētu vienreiz atrisināt normāli šo problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šī jau ir vismaz otrā reize, kad šāds priekšlikums ir sagatavots, un es tiešām aicinu atbalstīt to. Šķietami simptomātiski ir tas, ka par šo priekšlikumu šodien runā vien deputātes sievietes. Domāju varbūt tieši tādēļ, ka, nu, mēs arī zinām to praktisko pusi – mums ir bērni. Šobrīd ir gan jāstrādā, gan jāpalīdz ar mājapmācību un vēl jāgatavo ēst. Mums ir paveicies, ka mēs varam to darīt, nu, lielāko laiku pavadot arī mājās, bet ir ļoti daudz ģimeņu, kur abi vecāki strādā.

Tas atbalsts, ko dažkārt nodrošina pašvaldības (Kuldīga ir viens labs piemērs, kur nodrošina brīvpusdienas ļoti plašam bērnu lokam), patiešām ir reāls atspaids ģimenēm, kad vecāki var turpināt savu darbu un viņiem galva nesāp par to, ka bērns mājās nebūs paēdis. Nu, pietiek jau ar to, ka ir jāseko līdzi, vai ir izdarīti visi mājasdarbi un visās Zoom un citu platformu mācību stundās bērns ir piedalījies.

Tā ka es arī aicinu nodrošināt ēdināšanu. Tā arī ir daļa no kvalitatīvas izglītības. Mēs par to jau sausām mutēm diskutējām budžeta veidošanas procesā, kad arī toreiz bērnu ēdināšanu mētāja kā tādu karstu kartupeli vai tenisa bumbiņu no Izglītības un zinātnes ministrijas uz Labklājības ministriju. Nevienam tā nebija atbildības joma.

Laba ēdināšana ir daļa no kvalitatīva izglītības procesa. Šobrīd tas notiek mājās, tad arī ēdināšanai jābūt mājās tādā pašā apmērā kā normālā situācijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, tieši tāpat kā darbinieki, kuri veic savus pienākumus attālināti, vai, piemēram, saimnieciskās darbības veicējs, kurš savu pienākumu pildīšanai izmanto sava dzīvokļa daļu, ir tiesīgs norakstīt šos izdevumus saimnieciskajos izdevumos daļēji, tad tieši tāpat arī šobrīd, bērniem atrodoties ārpus skolas, tas nenozīmē, ka viņi ir kaut kādā brīvlaikā vai ka neapgūst vielu. Viņi, apgūstot vielu, izmanto visu mājas infrastruktūru, un daži vecāki jau pat joko: “Kurš man apmaksās jaunu aizkaru iegādi bērnistabā?” Jo bērns šobrīd izmanto visu mājas infrastruktūru, nevis skolu. Tieši tāpat šobrīd arī bērni ir tiesīgi saņemt ēdināšanu pie sevis mājās, jo viņi apgūst mācību vielu.

Nacionālā apvienība, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Jūs par to arī cīnījāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šai koalīcijai bērni nav vērtība. Šai koalīcijai bērni ir vērtība tikai skaistajās svētku uzrunās. Tad tiek runāts par demogrāfiju, par visu pārējo. Tad, kad ir jāsniedz atbalsts, reāls atbalsts, turklāt kapeikās, es atvainojos, tad bērni nav vērtība. Tad ir koalīcijas lēmums koalīcijas stabilitātes vārdā, jūsu krēslu stabilitātes vārdā. Bērni jums nav vērtība. Tā jūs balsojat.

Tad pienāks atkal kaut kādi valsts svētki un Mūrnieces kundze teiks, kā mēs par bērniem un par demogrāfiju... kopā ar Parādnieku un visiem pārējiem... Tā jūs to lemjat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

M. Šteins. Komisijā 23. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Valainis, Gobzems, Reizniece-Ozola un Ločmele-Luņova! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 23. priekšlikumu: par – 26, pret – 46, atturas – 8.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Būtu laiks pārtraukumam, bet deputāti Feldmans, Jurašs, Eglītis, Mārtuža un Butāns lūdz turpināt Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Stepaņenko.

Kolēģi, viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Vai Stepaņenko kundze vēlas runāt? 

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Jūs mani pārpratāt. Es vēlējos runāt par 24. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ziņoja Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļa, ka deputāte Stepaņenko vēlas runāt. Līdz ar to es saprotu, ka deputāti neiebilst, un turpināsim sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. 24. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: “Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā darba devēji nosūta uz valsts apmaksātajām Covid-19 analīzēm darbiniekus, kuri pilda savus darba pienākumus klātienē.”

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, arī šis priekšlikums ir atkārtots lūgums pievērst uzmanību situācijai, ka nesavlaicīgi veikto analīžu dēļ atsevišķi uzņēmumi ir paralizēti. Nebija jau ilgi jāgaida, kad arī pagājušajā nedēļā Salaspils mēbeļu uzņēmumā tika atklāta infekcija. Vairāki darbinieki šobrīd ir kļuvuši darba nespējīgi tikai tāpēc, ka analīzes netika veiktas savlaicīgi, un šīs analīzes netika apmaksātas no valsts.

Jūs jau arī saprotat, ka uzņēmējs nevar segt visus šos izdevumus par analīzēm un tas būtu jānodrošina valstij. Valstij būtu jānodrošina iespēja pēc darba devēja iesnieguma veikt šīs analīzes tiem darbiniekiem, kuri, protams, pirmām kārtām tam piekrīt un kuri strādā klātienē.

Es arī nesaprotu, kāpēc šobrīd arī šajā sfērā notiek šķirošana, kāpēc dažiem šīs analīzes pienākas, dažiem nepienākas. Man šķiet, ka, lai atļautu tiešām turpināt strādāt tiem uzņēmumiem, kuri šobrīd pilnā sparā turpina savu darbu un turpina maksāt nodokļus... tostarp, es domāju, ka mums ir vienkārši jānodrošina darba nepārtrauktība, palīdzot uzņēmējiem noskaidrot analīzes un palīdzot uzņēmējiem aizsargāt savus darbiniekus pret iespējamiem riskiem.

Mēs aicinām atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 24. priekšlikumu: par – 26, pret – 57, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 25. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu: “Ievērojot epidemiologu norādījumus, atļaut sociālās funkcijas pildošiem bērnu un jauniešu centriem atsākt savu darbību, attiecīgi ierobežojot apmeklētāju skaitu un nodrošinot nepieciešamo epidemioloģisko prasību ievērošanu.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Iebilst (Dep. J. Stepaņenko: “Es biju pieteikta!”)... Tātad vienu mirklīti. (Dep. J. Stepaņenko: “Biju pieteikta debatēs!”) Vienu mirklīti! Jā, patiešām, mums ziņo, ka ir pieteikušies debatēs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, uzmanīgāk, lūdzu, nākamreiz!

Mēs aicinām centrus (radošos centrus, dienas centrus), kuri piesaista jauniešus un palīdz viņiem pirmām kārtām pārdzīvot dažādas emocionālās krīzes, pilnveidot savu personību, tikt galā ar dažādām atkarībām... Mēs aicinām jūs padomāt par to, ka šie centri, kuri šobrīd stāv ciet, varētu atsākt savu darbību nekavējoties, jo, nu, atkal gaidīt divas nedēļas – es domāju, ka tas ir nedaudz par traku.

Šobrīd jaunieši izmanto, protams, dažādus uzticības tālruņus un mēģina risināt savas problēmas, arī emocionāla rakstura problēmas, attālināti, bet tas tomēr nepalīdz tik labi kā ciešs kontakts... nu, nevis ciešs kontakts, bet kontakts atbilstoši epidemiologu norādījumiem. Un tas ir tas, ko mēs esam minējuši arī savā priekšlikumā.

Tātad, ievērojot visus norādījumus un samazinot iespējamos riskus, novēršot riskus, šiem centriem būtu jāatsāk darbs, tāpēc ka mēs redzam, kas notiek. Jaunieši ir... Pirmām kārtām viņi ir, nu, emocionāli ļoti sliktā stāvoklī šobrīd tās krīzes dēļ, attālināto mācību dēļ. Viņiem ir ļoti daudz problēmu, par kurām viņi gribētu parunāties. Ir ļoti daudz nodarbes, kuras šobrīd centrs varētu piedāvāt, bet viņi to nevar īstenot, tāpēc ka durvis ir ciet. Mēs redzam video, kur jaunieši staigā pa jumtiem. Diemžēl ir informācija par to, ka arī jaunieši dažādas nelikumības reizēm pastrādā.

Un tas... un šie atbalsta centri ir ļoti vajadzīgi jauniešiem, kuriem varbūt arī ģimenē tik labi neklājas. Mēs zinām, ka ļoti daudz izsaukumu ir arī tieši uz ģimenes konfliktiem, kur jaunieši ir iesaistīti.

Mēs lūdzam jūs ieklausīties mūsu priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es vēl pavisam īsi piebildīšu, jā, ko Jūlija minēja, patiešām... Es domāju, mums vajadzētu padomāt par to, ka šie bērni šobrīd ir iesprostoti četrās sienās vairāk nekā jebkurš, jo nav vairs ne sporta nodarbības, ne skola un viss ir mājas.

Un informācija arī par strauji augošo ģimenes konfliktu skaitu... kas ir tikai medaļas redzamā puse... Skaidrs, ka nekādas labvēlīgas sekas uz bērniem un jauniešiem tas neatstās.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un padomāt ne tikai par šo, bet arī par to, kā atgriezt bērniem sporta nodarbības, un jebkādu citu veidu, kur viņiem izlikt ārā savu enerģiju, kas nu jau būs, man liekas, uzkrājusies pietiekami ilgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti! Es gribētu pie šī priekšlikuma minēt, ka, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, esmu noskaidrojis, ka patiesībā jau nekur tieši nav minēts, ka jauniešu centriem visiem būtu jābūt slēgtiem un ka tie nevar darboties, ievērojot visus drošības... drošības prasības.

Diemžēl jāsecina, ka daudz kur Latvijā pašvaldības tiešām ir pieņēmušas tos striktākos noteikumus, visu aizslēdzot. Bet patiesībā ļoti svarīgi būtu, ka pašvaldības ne tikai skolās, bet arī jauniešu centros jauniešu organizācijām palīdzētu veicināt šo attālināto aktivitāšu norisi. Un es zinu, ka daudz kur tas notiek un jauniešu centri ir pārgājuši uz aktivitātēm attālināti feisbukā un citās platformās un iesaista jauniešus. Tostarp arī darbojas daudzi... ir vairāki jauniešiem un bērniem pieejami konsultāciju un atbalsta tālruņi. Visi joprojām ir pieejami, esmu arī apzinājis... Ļoti strauji nepieaug bērnu un jauniešu zvanu skaits, bet tādi ir, īpaši šajā laikā. Līdz ar to tās visas atbalsta iespējas ir.

Tiklīdz būs mīkstināti šie pulcēšanās ierobežojumi, arī jauniešu centri varēs strādāt un pielāgoties, ievērojot distancēšanās un epidemioloģiskās prasības.

Tā ka, nu, nevarētu apgalvot, ka pilnībā viss ir slēgts šobrīd un tās iespējas trūkst. Tas tāds komentārs no manis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Liels paldies Šteina kungam par komentāru.

Vēlos tikai vērst uzmanību, ka runa mūsu priekšlikumā ir par klātienes pakalpojumiem. Tas ir pirmais.

Otrais. Es vēlētos norādīt, ka nekādas papildu izmaksas ne valsts, ne pašvaldību budžetam no šī priekšlikuma īstenošanas nebūs, jo, pēc mūsu informācijas, visi šie darbinieki, kas agrāk strādājuši šajos centros, ir vienkārši pārvesti uz citu darbu, piemēram, viņi strādā bērnunamos un citās iestādēs. Tātad vienkārši tas viss notiek ļoti formāli, un, ņemot vērā valdības nostāju, ka visdrīzākajā laikā varētu būt atvērti bērnudārzi, es domāju, ka mēs tiešām varētu sākt ar jauniešu centriem, kur ir iespēja gan distancēšanos ievērot, gan tur strādājošie speciālisti ir visaugstākās klases profesionāļi, kas varētu strādāt ar šo vismazāk aizsargāto un... jauniešu grupu.

Es domāju, ka, Šteina kungs, šeit ir jānodala tās iestādes, kuru pakalpojumus nodrošina NVO un par ko maksā pašvaldības, un tās iestādes, kuras darbiniekus nodarbina tieši pašas pašvaldības. Un VARAM, protams, varētu uztaisīt apkopojumu un pateikt mums precīzu statistiku, cik jauniešu centri ir vaļā, cik ir slēgti un kāpēc.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Paldies Šteina kungam par jau izteikto piebildi par to, ka patiesībā šobrīd jauniešu centri var darboties, ievērojot šībrīža epidemioloģiskās drošības prasības. Godīgi sakot, arī zinot to, ka man pašai ir mājās viens pusaudzis, kurš šobrīd tā mēreni, nu, jūk prātā no tās nekomunicēšanas un visas šīs situācijas, emocionāli, protams, labs priekšlikums un būtu atbalstāms, ja ne vien šodien jau pulksten 12.00 ir sākusies Ministru kabineta sēde, kur tieši par šo te arī varētu tikt lemts – gan par sporta pasākumiem, gan vispār par šo ierobežojumu mīkstināšanu.

Līdz ar to, mīļie kolēģi, lūdzu, sagaidīsim valdības lēmumu, un, ja nu gadījumā arī pēc Ministru kabineta šīsdienas sēdes jauniešu centriem nebūs iespējas darboties, ticiet man, es ar visām četrām palīdzēšu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Muižnieces kundze, paldies, protams, bet es vēlos atgādināt, ka likumdevējs tomēr, nu, tā kā ir augstāks par valdību un nosaka galvenokārt izpildvarai arī vadlīnijas, kas būtu jādara.

Es nedomāju, ka likumdevējam šobrīd būtu jāgaida, ko tad valdība izlems. Ja šis ir labs priekšlikums un jūs to atzīstat, tad nav problēmu to atbalstīt, kolēģi.

Šteina kungam es vēlos pateikt, ka slikti gan jūs strādājat NVO jomā, jo jūs neesat noskaidrojis tiešām patiesību. Jauniešu centriem ir jābūt ciet, jo viņi ievēro tos nosacījumus, kas ir saistīti tieši ar ārkārtējo situāciju. Attālinātā konsultēšana nebūt nav tas pats, kas klātienes nodarbības. Tas ir skaidrs. Es aicinu tiešām rūpīgāk sekot līdzi tam, kas notiek ar jauniešiem, nevis tikai taisīt dažādas īsfilmiņas par to, kā jūs it kā palīdzat NVO un jauniešiem, bet tiešām iedziļināties šajos jautājumos.

Es aicinu nevis gaidīt valdības lēmumu, bet atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Kolēģi, godīgi sakot, diezgan dīvaini dzirdēt atrunā, ko nevajag darīt, pieminam Izglītības un zinātnes ministriju. Cik zināms no publiskās informācijas, šobrīd ministrijā attiecīgajā departamentā pat īsti nav cilvēku, kas strādā ar jauniešu politiku un īsteno jauniešu politiku, tātad nav cilvēku, kas organizē jauniešu darbu realitātē. Savdabīga atruna, lai neteiktu vairāk.

Es aicinu atbalstīt iniciatīvu un tiešām ļaut jauniešiem dot iespējas jau tagad klātienē tikties un nejukt prātā (kā te daži jau piemin), īpaši akcentējot to, ka, ja jau valdība atvieglo režīmu, tad sākt ar jauniešiem. Un tiešām tikai atgādināt, ka vismaz pagaidām – vismaz pagaidām! – lēmējinstitūcija Latvijas Republikā ir Saeima. Šajā gadījumā Ministru kabinets varētu vienreiz izpildīt lēmējinstitūcijas lēmumu, nevis otrādi.

Kamēr vēl nav otrādi, aicinu atbalstīt saprātīgu ierosinājumu, īpaši, ja pat pozīcijas deputāti to šobrīd atzīst publiski un ierakstā to varēs redzēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 25. priekšlikumu: par – 27, pret – 52, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 26. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu: “Šī likuma darbības laikā piešķirt papildus ikmēneša pabalstu 180 eiro apmērā ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ir labi, ka šobrīd Sociālo un darba lietu komisijā risinās diskusija par to, ka šis pabalsts būtu izmaksājams ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, bet apbēdina tas, ka jūs atkal gribat radīt kaut kādu sietu. Mēģinot radīt šo sietu tādos ārkārtas apstākļos un tādā ātrumā, jūs atkal – atkal! – atstāsiet aiz borta cilvēkus. Šajā gadījumā tie jau būs īpaši aizsargājamie cilvēki, tie būs... tās būs ģimenes, kuras cīnās katru dienu. Arī jūsu... pēc jūsu ieskatiem, viņi atkal būs kaut kādi cilvēki, kuriem atkal kaut kas nepienākas.

Taču šeit es aicinu jūs nešķirot ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti. To ģimeņu nav tik daudz, lai jūs nevarētu atļauties katrai ģimenei šajos apstākļos piešķirt šo vienreizējo pabalstu... ikmēneša pabalstu 180 eiro apmērā. Ir bērni, kuri ir atgriezušies ģimenēs no internātskolām, ir bērni, kuru... kuriem vairs nav šobrīd iespējas saņemt auklītes pakalpojumu, un vecāki, mēģinot strādāt no mājām un mēģinot apkopt savus bērnus, cīnās. Viņi visi cīnās, viņiem visiem ir nepieciešama palīdzība. Un nevajag šķirot, vai tur ir kustību traucējumi, vai tur ir redzes traucējumi vai vēl kaut kas, vai viņi ir kaut ko saņēmuši iepriekš vai ne.

Kolēģi, šis nav tas gadījums. Lūdzu, ieklausieties šajā priekšlikumā un, veidojot tālāk šo politiku un pieņemot grozījumus, ņemiet to vērā.

Turklāt man ir jāsaka par lielu nožēlu, ka, manuprāt, ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti, ir pēdējās, par kurām jūs esat sākuši aizdomāties tikai tagad, kad jau ir pagājis tik ilgs laiks kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Jūs tikai tagad to esat atcerējušies. Lūdzu, ņemiet to vērā, kolēģi.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas skaidrojams par šo priekšlikumu?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Valaiņa, Gobzema, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 26. priekšlikumu: par – 26, pret – 44, atturas – 8.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 27. – deputātu Jalinskas, Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Krauzes, Kučinska, Valaiņa, Šmita, Stepaņenko, Liepiņas, Dombrovska un Švecovas priekšlikums. Paredz papildināt dīkstāves pabalsta regulējumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! 27. priekšlikums ir papildināt likumu ar jaunu pantu par to, ka Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu piešķir, ja uz dīkstāves pabalsta pieprasīšanas brīdi darba devējs nosedzis saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu vai vienojies par to izpildi, ja tur iepriekšējo triju gadu laikā nodokļu revīzijas (audita) rezultātā ir jāmaksā papildus iemaksājamās summas vai sodi.

Te es gribu pievērst jūsu uzmanību saistībā ar vienu konkrētu piemēru. Tā ir Daugavpils viesnīca “Park Hotel Latgola”, un uzņēmumam nav bijis nodokļu parāda uz... tātad uz marta sākumu, bet kā iemesls atteikumam par šiem dīkstāves pabalstiem ir minēts trīs gadus sena audita rezultātā uzliktais sods, kurš jau arī ir... kurš arī ir ticis nomaksāts. Protams, ka viesnīcas vadība, nesaņemot dīkstāves pabalstus, ir atlaidusi vairāk nekā 50 darbiniekus. Un Daugavpilī tas ir ļoti, ļoti daudz.

Vietējā reģionālajā laikrakstā “Latgales Laiks” viesnīcas direktore raksta: “Tik grūti ir izveidot komandu, kura saliedēti strādā ikdienā un piekrīt arī nestandarta pasākumiem. Bet viens Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, un viss – ejam katrs savu ceļu.”

Protams, ka uzņēmums ir sodīts, un sodīts tas ir otro reizi. Šis priekšlikums ļautu arī varbūt citiem uzņēmumiem, kuri šodien ir tādā pašā situācijā, varbūt arī kaut ko glābt. Un es uzskatu, ka, ja uzņēmums ir sodīts trīs gadus atpakaļ, bet ir samaksājis, – kāpēc tas jāsoda vēlreiz?

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tā būtība ir paredzēt, ka var saņemt un pretendēt uz dīkstāves pabalstu, pat ja trīs gadu periodā ir bijis nodokļu uzrēķins, bet uzņēmums ir to nokārtojis, un pat ja dīkstāves pabalsta pieprasīšanas brīdī ir nodokļu parāds, bet ir vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par parādu segšanu.

Jalinskas kundze, manuprāt, vienu spilgtu piemēru jau parādīja, kas droši vien ir viens no iemesliem, kādēļ ir tā situācija šobrīd tāda, ka uzņēmēji nestāv garā rindā pēc dīkstāves pabalsta, jo, pat ja viņš ir nokārtojis visas saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu, ir labs un liels darba devējs, viņam vienkārši pasaka “nē” par kādiem trīs gadus veciem grēkiem, kā jau arī minēts, – pilnībā nokārtotiem.

Vēl viens piemērs ir par to aktuālo situāciju. Nu, sociālajos tīklos mēs diezgan daudz tādu gadījumu redzam. Viens... “Stock POT” restorāns, kurš vēl nesen arī aktualizēja problēmu, ka ir radies PVN parāds, bet ir vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par parādu nokārtošanu, un arī šādā situācijā dīkstāves pabalsts tiek atteikts. Tā rezultātā uzņēmums ir spiests atbrīvot darbiniekus.

Protams, ka tādā situācijā prātā nāk domas, kāpēc lai nelikvidētu uzņēmumu: atlaidīsim visus darbiniekus, pēc tam nodibināsim jaunu tai pašā vietā, uzliksim citu nosaukumu, varbūt pat restorāna nosaukums paliks tāds pats, un sākas viss no nulles, uzliekot papildu slogu valsts budžetam.

Pieredze rāda, ka, lai tu varētu... lai valsts dabūtu savā pusē godīgus nodokļu maksātājus, viena, protams, ir pātagas metode, bet otra ir burkāna metode. Ja mēs ar savu attieksmi parādām, ka palīdzam uzņēmējiem grūtā brīdī, mēs varam tiešām nopelnīt cieņu un atbalstu no uzņēmējiem, kas daudz labprātāk nodokļus maksās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, nu šie gadījumi patiešām ir tik absurdi... par kuriem runāja gan Jalinskas kundze, gan arī tas “Stock POT” gadījums. Tādu gadījumu ir neskaitāmi daudz, ka mēs... Nē, “mēs” nē, es negribu teikt “mēs”, jo šis nu nav bijis mans lēmums šos uzņēmumus sodīt pirmo reizi, un es arī netaisos tos sodīt otro reizi.

Bet tā... Man ir tāds retorisks jautājums, uz kuru es nemaz nesagaidu Jaunzemes kundzes kaut kādu sakarīgu atbildi, – vai tiešām nebūs Jaunzemes kundzei kauns, tad, kad... nu, es ceru, ka tad visi tie gadījumi tiks lasīti, kāpēc uzņēmumiem ir atteikti dīkstāves pabalsti. Nu tas taču... Kolēģi! Tas taču nav normāli. Šie divi piemēri, ko izstāstīju, – tas nav normāli, un šādu piemēru ir ļoti, ļoti daudz. Vai tiešām mums nav kauns par to, ko mēs te tagad esam sadarījuši, un vai tiešām šādas lietas mēs neesam spējīgi labot?

Nu, ja mēs esam tāda bezspējnieku organizācija, tad ko mēs te vispār darām? Tad ejam tehniskajā pārtraukumā uz diviem gadiem un vēlam Saeimu par jaunu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Es īpaši šoreiz gribētu vērsties pie koalīcijas deputātiem, jo... Es domāju, ka mēs visi saprotam, ka šobrīd, nu, valstij ir grūti laiki, it īpaši fiskālā un finansiālā ziņā. Un te Jalinskas kundzes minētais gadījums...

Vispār šis priekšlikums paredz iespēju maksāt dīkstāves pabalstus, nevis atlaist darbiniekus. Līdz ar to tiem cilvēkiem būs jāmaksā bezdarbnieka pabalsts, kas izmaksās valstij daudz dārgāk. Nerunāsim šobrīd pat par uzņēmējdarbības, teiksim, jeb uzņēmumu izzušanu no aprites un tām grūtībām, kas būs, atjaunojot šīs darba vietas. Bet valstiski būtu... Valstisks lēmums būtu atbalstīt šo priekšlikumu, lai šie darbinieki varētu saņemt dīkstāves pabalstu un nevis ietu bezdarbniekos, jo bezdarbniekiem būtu jāmaksā daudz vairāk.

Es aicinu tiešām aizdomāties un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 27. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputātu Jalinskas, Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Krauzes, Kučinska, Valaiņa, Šmita, Stepaņenko, Liepiņas, Dombrovska un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu balsu skatītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

Kola kungs, mēs gaidām ziņojumu par balsošanu.

R. Kols (NA).

Es tik tikko... Labi, skaidrs.

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 27. priekšlikumu: par – 23, pret – 53, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 27. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 28.

M. Šteins. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, papildinot pārejas noteikumus. Tas tiek darīts, lai, nu jā, šī likuma 14.³ pants stātos spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Tas ir pants, par kuru jau mēs iepriekš diskutējām. Tā ir soda norma, kas šobrīd ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas zaudēs spēku 1. jūlijā, un tiek pārnesta uz šo likumu, un šie pārejas noteikumi ir vajadzīgi. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 28. priekšlikumu deputāti (Starpsauciens: “Balsot! Balsot, lūdzu!”)... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 28. priekšlikumu: par – 55, pret – 18, atturas – 2.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 29. – deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Krauzes, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Pašvaldībām no “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” tiek kompensētas piemaksas pašvaldības un to līgumorganizāciju sociālos pakalpojumus sniedzošo institūciju sociālā darba speciālistiem un darbiniekiem, bet ne vairāk kā 20 procentu apmērā no mēnešalgas par laika periodu no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. maijam.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Šī priekšlikuma būtība jau izskanēja. Faktiski tas paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt līdzekļus, lai nodrošinātu 20 procentu piemaksu sociālā darba veicējiem, kam arī šobrīd ir pieaudzis darba apjoms un arī risks, kontaktējoties ar potenciāli Covid-19 saslimušajiem. Manuprāt, šis priekšlikums ir vēl jo būtiskāks tādēļ, ka vismaz palielina kāda atbalsta mehānismu šai darbinieku grupai, īpaši ņemot vērā to, ka vēl nesen mums bija diskusija, ka arī sociālajiem dienestiem vajadzētu būt pieejamai informācijai par saslimušajām personām, lai viņi varētu īpašus piesardzības pasākumus veikt tajos gadījumos, kad ir šis kontakts. Šādas informācijas pieejamības šobrīd nav. To nevarēja līdz šim atrisināt personas datu aizsardzības dēļ.

Nu, līdz ar to šī būs kaut neliela, tomēr kompensācija sociālā dienesta darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, kompensējot gan papildu darbu, gan lielāku risku.

Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, bet pie iepriekšējām debatēm es vēlos Šteina kungam norādīt, ka ir tāds telefons 80005055. Tas ir Labklājības... Rīgas domes Labklājības departamenta informatīvais tālrunis, pa kuru jūs varētu uzzināt, cik konkrēti jauniešu centri ir vaļā un cik ir ciet. Es jums jau varu pateikt priekšā, ka jums atbildēs, ka visi centri, tostarp gan jauniešu, gan pieaugušo centri, šobrīd ir ciet. Jūs ļoti slikti pildāt savus pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par 29. priekšlikumu deputāti debatēt nevēlas.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams par 29.?

M. Šteins. 29. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Krauzes, Vucāna, Jalinskas, Dombrovska, Gobzema, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 29. priekšlikumu: par – 26, pret – 51, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Paldies par priekšlikumiem un debatēm.

Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” otrajā, galīgajā, lasījumā: par – 58, pret – 12, atturas – 9.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu – patstāvīgo priekšlikumu “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Par likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 2. maijā ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 23. aprīlī Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Atbildīgā par šo likumu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti tiek izskatīts Saeimas sēdē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Komisija lūdz nolikt 14. maiju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīt atkārtoti šo likumprojektu Saeimas 4. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 4. jūnijā.

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Kristīnes Jaunzemes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 29. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Kristīnes Jaunzemes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Kristīne Jaunzeme no 2015. gada līdz 2019. gadam ir bijusi Latvijas Valsts prezidenta kancelejas... Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece, no 2013. gada līdz 2015. gadam ir bijusi Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece, laika posmā no 2004. gada līdz 2011. gadam pildījusi dažādu amatu pienākumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, tajā skaitā bijusi Pašvaldību pārraudzības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece un Juridiskā departamenta direktore.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka, ņemot vērā Kristīnes Jaunzemes veiktos pienākumus, viņai ir atbilstošas profesionālās zināšanas un pieredze, lai pildītu Valsts kontroles padomes locekļa amatu.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kristīni Jaunzemi par Valsts kontroles padomes locekli ar 2020. gada 18. maiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti... vai ir pieteikušies debatēs?

Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, tikai neliels precizējums Agešina kungam. Šis lēmums nebija vienbalsīgs, es atturējos, un šodien es balsošu “pret”. Diemžēl ir bijusi pieredze darbā ar Jaunzemes kundzi, kur es tiešām gribētu, lai viņa strādātu labāk, darbojoties arī Valsts prezidenta kancelejā. Ir tomēr lietas, kurām ir jāpievērš uzmanība, un ir tomēr gadījumi, kuros cilvēcība ir jāliek pirmajā vietā.

Tāpēc paldies. Un, lūdzu, nākošajā gadījumā... lūdzu, rūpīgāk sekojiet līdzi notikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V. Agešins. Nē, paldies, nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Jaunzemes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Kristīnes Jaunzemes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”: par – 73, pret – 1, atturas – 1.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 5. maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kasparu Balodi par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”: par – 78, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Latvijas izglītības vadītāju asociācijas deleģētās pārstāves Jeļenas Vediščevas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Evija Papule.

E. Papule (SASKAŅA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz apstiprināt Augstākās izglītības padomes sastāvā Latvijas izglītības vadītāju asociācijas deleģēto pārstāvi Jeļenu Vediščevu.

Augstākās izglītības padomes darbu nosaka Augstskolu likums. Funkcijas ir noteiktas, un šo padomi veido vairāku institūciju deleģēti pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija ir iecerējusi likvidēt šo padomi, šī padome tomēr pagaidām – bez mūsu lēmuma – turpina strādāt.

Iepriekšējais pārstāvis savu darbu... aktīvo darbību izglītības jomā ir pārtraucis. Sakarā ar to šobrīd Jeļena Vediščeva, kurai ir doktora grāds, kurai ir ilgstoša pieredze gan kā skolotājai, gan arī kā skolas direktorei, būs laba pārstāve... runājot par vispārējo izglītību... sadarbībai ar augstāko izglītību...

Aicinu apstiprināt minēto deleģēto pārstāvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nevēlas debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas izglītības vadītāju asociācijas deleģētās pārstāves Jeļenas Vediščevas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Latvijas izglītības vadītāju asociācijas deleģētās pārstāves Jeļenas Vediščevas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”: par – 78, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Iesalniekam.

Iesalnieka kungs!

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts saistīts ar administratīvo pārkāpumu dekodifikāciju.

Juridiskajā komisijā uz trešo lasījumu tika saņemti 11 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir tehnisks. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par pantu par uzbrukumu dienesta sunim. Šis priekšlikums paredz pantu papildināt – attiecināt to arī uz dienesta zirgu, ņemot vērā, ka vairākiem dienestiem ir ne tikai dienesta suņi, bet arī dienesta zirgi. Turklāt sankcija tiek paplašināta, gan ieviešot iespējamo sodu – brīdinājumu, gan palielinot maksimālo soda apmēru līdz 400 naudas soda vienībām. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz atrašanos publiskā vietā tādā reibuma stāvoklī, “kas traucē vai var traucēt sabiedrisko kārtību vai drošību”. Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus “vai var traucēt”, un tādējādi pēc šā panta tiktu sodīti tikai tie, kuri... kur jau notiek aktīva sabiedriskās kārtības traucēšana, nevis potenciāla sabiedriskās kārtības traucēšana ar atrašanos publiskā vietā reibuma stāvoklī. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Par 6. ... Vai vēlas deputāti par 5. ...?

J. Iesalnieks. 5. ...

Sēdes vadītāja. Vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es vēlos visiem atgādināt, ka šis likumprojekts nosaka administratīvos pārkāpumus un sodus par tiem, kā arī institūciju kompetenci sodu piemērošanā.

Vienlaikus IV nodaļa... likumprojekta IV nodaļa “Administratīvie sodi valsts valodas lietošanas jomā” izraisa daudz jautājumu vēl aizvien, vēl joprojām.

IV nodaļa, manā skatījumā, neatbilst Administratīvās atbildības likumā ietvertajai administratīvās atbildības sistēmai, kas paredz, ka administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.

Lai novērstu norādīto pretrunu ar Administratīvās atbildības likumu... un, ņemot vērā, ka valsts valodas lietošanu un aizsardzību reglamentē pavisam cits likums, Valsts valodas likums, no likumprojekta jāizslēdz IV nodaļa un 31. pants, jāgroza likumprojekta nosaukums, kā arī jāprecizē 1. un 2. pants.

Ja kādi tik tiešām vēlas diskutēt par valodas jautājumiem, tad šiem cilvēkiem jāiesniedz grozījumi Valsts valodas likumā, bet ne šajā likumā.

Citiem vārdiem runājot, IV nodaļa šajā likumprojektā ir absolūti nevietā, neiet kopā ar likumprojekta tekstu. Manuprāt, tas ir skaidrs ikvienam loģiski domājošam cilvēkam.

Mans viedoklis par šo likumprojektu sasaucas ar Juridiskā biroja viedokli; šajā likumprojektā nav ievērota sākotnējā dekodifikācijas jēga.

Balsojumu neprasu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Iesalnieks. Jā. Deputāta Agešina teiktais ir konceptuālas dabas, bet šis konkrētais priekšlikums, 5. priekšlikums, runā par vārda “sodi” aizstāšanu ar vārdu “pārkāpumi” un nerunā par nodaļas esamību likumā... vai neesamību.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts nelūdz balsojumu par šo priekšlikumu.

Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir runa par izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā. Šis priekšlikums paredz, ka šis pārkāpums tiek attiecināts uz publiskas personas institūcijām vai privātpersonām, kas pilda deleģētu pārvaldes uzdevumu, – līdzīgi kā tas ir šobrīd Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet kas... netika... teiksim, otrajā lasījumā... izveidota redakcija, kāda šobrīd ir spēkā Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Līdz ar to 6. priekšlikums Juridiskajā komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt no šī panta regulējuma vārdus “šaurākas informācijas sniegšanu valsts valodā līdztekus svešvalodai”. Respektīvi, izslēgtu šos vārdus, un tādējādi... par informācijas nesniegšanu valsts valodā Latvijas ražoto preču... Latvijā ražoto preču etiķetēs, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās... Ja šī informācija latviešu valodā būtu šaurāka nekā svešvalodā, tad par to nebūtu sods. Šobrīd sods par to ir, tāpēc arī... juridiski... Šis Juridiskā biroja priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 8. priekšlikumu: par – 22, pret – 57, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu...

J. Iesalnieks. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas papildina... kas kompetentās institūcijas attiecībā uz pārkāpumiem par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu papildina ar vēl vienu iestādi, proti, Valsts meža dienestu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 10. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš atbalstīto priekšlikumu. Proti, ir runa par kompetentajām institūcijām... ir runa par tādiem pārkāpumiem, kur ir uzbrukums dienesta sunim vai zirgam. Un tās iestādes, kuras būtu kompetentas šādus pārkāpumus konstatēt, būtu Militārā policija, pašvaldības policija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija vai Valsts robežsardze, proti, dienesti, kuros ir vai nu suns, vai zirgs kā dienesta biedrs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 11. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 64, pret – 17, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar šiem grozījumiem.

Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 80, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien skatām likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.

Šo likumprojektu ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai, kā arī novērstu reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu.

Likuma grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā: par – 78, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Likumprojekts paredz pārņemt vairākas esošās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa sankcijas piesārņojuma novēršanas jomā, saglabājot esošo soda sankciju apmērus, kā arī paredz vairākus jaunus pārkāpumus, kas līdz šim nav bijuši.

Ir iecerēts, ka šie likuma grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Komisija šo likumprojektu ir izskatījusi pirmajā lasījumā un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pirmajā lasījumā: par – 81, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ar šiem grozījumiem tiek pārņemtas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa jau esošās normas radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

Paredzēti septiņi administratīvie pārkāpumi radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

Likuma grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Komisijā likumprojekts atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pirmajā lasījumā: par – 78, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā mērķis ir pārņemt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas, kas ir saistītas ar administratīvo atbildību aizsargjoslās. Proti, uz Aizsargjoslu likumu tiek pārnestas visas šobrīd noteiktās, ar administratīvo atbildību saistītās normas par pārkāpumiem aizsargjoslās.

Ir paredzēts, ka šie likuma grozījumi stāsies spēkā kopā ar Administratīvās atbildības likumu.

Komisijā likumprojekts izskatīts un atbalstīts pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pirmajā lasījumā: par – 81, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Komisijas piedāvātais priekšlikumu termiņš – 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Arī šis likumprojekts saistīts ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikāciju.

Šeit ir paredzēts pārņemt regulējumu attiecībā uz ekomarķējumu, tā piešķiršanas jomu. Tāpat saistībā ar dekodifikāciju tiek izslēgtas normas attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanos, stāvēšanu, apstāšanos ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai aizsargājamā dabas teritorijā.

Tāpat ir izslēgts no Vides aizsardzības likuma pants par sabiedriskajiem vides inspektoriem, jo šo sistēmu aizstāj mūsdienīgāki rīki.

Un visbeidzot. No šā likuma izslēgta arī prasība, ka valsts SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic vides verificētāju akreditāciju, jo šī joma tiek regulēta likumā “Par atbilstības novērtēšanu”.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā: par – 77, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” un nolēmusi atbalstīt to un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu ir izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai papildinātu Autopārvadājumu likumu ar jaunu nodaļu, kurā paredzēta administratīvā atbildība autopārvadājumu jomā un noteiktas kompetentās iestādes sodu piemērošanā par minēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, kā arī lai ieviestu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības autopārvadājumu kontroles jomā.

Likuma grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pirmajā lasījumā: par – 78, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tas ir izstrādāts, lai likumā “Par zemes dzīlēm” pārņemtu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa esošās tiesību normas zemes dzīļu jomā, precizējot pārkāpumu veidus un par tiem paredzēto administratīvo atbildību.

Kopumā šajā likumā noteikti divi pārkāpumu veidi. Proti, ir administratīvā atbildība par zemes dzīļu izmantošanu, neievērojot derīgo izrakteņu ieguves vai zemes dzīļu monitoringa veikšanas prasības, kā arī atbildība par zemes dzīļu izmantošanu bez zemes dzīļu izmantošanas licences. Kompetence šo pārkāpumu... šo sodu piemērošanā tiek noteikta Valsts vides dienestam.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un aicina Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””: par – 78, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Šis šodien ir pēdējais likumprojekts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā paketē, kas saistīta ar dekodifikāciju.

Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka administratīvās atbildības regulējumu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības jomā... konkrēti, administratīvo atbildību aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas jomā, kā arī iestādes, kuru kompetencē ir soda piemērošana par attiecīgiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts ir izskatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pirmajā lasījumā: par – 76, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Pavļuts. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam –14. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Uz šo lasījumu esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tas arī viss.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” otrajā lasījumā: par – 72, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Zariņš. 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Vai 12. maijs?

I. Zariņš. 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Uz šā likumprojekta otro lasījumu esam saņēmuši divus priekšlikumus. Abi divi ir no Juridiskā biroja.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” otrajā lasījumā: par – 78, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Zariņš. Šī gada 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi no Juridiskā biroja, un abi ir atbalstīti.

1.  – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. –Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” otrajā lasījumā: par – 73, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12. maijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajā lasījumā: par – 78, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”. Tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Un, Rancāna kungs, komisijas vārdā aiciniet mūs atbalstīt!

J. Rancāns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajā lasījumā: par – 77, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Rancāna kungs, mēs no jums termiņu gaidām.

J. Rancāns. Priekšlikumu termiņš – šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” saņemti trīs priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” otrajā lasījumā: par – 77, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Godātie kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” paredz administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas izveidošanu, kurā paredzēts elektroniskā formā uzglabāt administratīvo pārkāpumu lietas materiālus. Likumprojekts arī nosaka detalizētāku kārtību, kādā dokumentus papīra formā pārvērš elektroniskā formā un apstiprina ar elektronisko parakstu, kā arī nosaka šādu lietu uzglabāšanas termiņus.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Komisija lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sodu reģistra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījumi Sodu reģistra likumā” atzīšanu par steidzamu: par – 81, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Rancāns. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” pirmajā lasījumā: par – 81, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi...

Un izskatīšana otrajā lasījumā?

J. Rancāns. Jā. Izskatīšana otrajā lasījumā – tuvākajā ārkārtas vai kārtējā sēdē pēc šā gada 19. maija.

Sēdes vadītāja. Tātad galīgais lasījums – tuvākajā Saeimas sēdē pēc šā gada 19. maija.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekta regulējuma mērķis ir ieviest vispārīgu un uz visām lietu kategorijām (mantiska un nemantiska rakstura prasībām) attiecināmu tiesiskās aizsardzības regulējumu. Paredzams, ka likumprojekts sniegs vairākus ieguvumus – veicinās tiesiskumu, tiesību aizsardzības efektivitāti un civilprocesuālo institūtu vienveidīgāku izpratni un piemērošanu.

Likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likuma 19. nodaļu “Prasības nodrošināšana” ar pagaidu aizsardzības tiesību institūtu, līdztekus prasības nodrošināšanas regulējumam šajā nodaļā ieviešot visaptverošu pagaidu aizsardzības regulējumu. Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība ir radniecīgi tiesību institūti, tomēr tie ir nošķirami atkarībā no tā, kādas tiesiskās sekas rada katrs no šiem pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Proti, prasības nodrošināšanas mērķis ir nodrošināt tiesas sprieduma izpildi mantiska rakstura lietā, savukārt pagaidu aizsardzības mērķis ir personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšana līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim gan mantiska, gan nemantiska rakstura lietās.

Līdz ar jauno regulējumu pagaidu aizsardzība iezīmēs dalījumu divos apakšveidos: pagaidu aizsardzība, kas būs piemērojama visu nozaru prasības kārtības lietām – tas ir, vispārējā pagaidu aizsardzība un pagaidu aizsardzība, kas būs piemērojama atsevišķu tiesību nozaru prasības kārtības lietām – tā saucamā speciālā pagaidu aizsardzība.

Savukārt atsevišķu tiesību nozaru prasības kārtības lietās esošo pagaidu aizsardzības regulējumu paredzēts saglabāt tiktāl, ciktāl tas pamatojams ar konkrētās lietas kategorijas specifiku un īpašībām.

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā: par – 82, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 8. jūniju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8. jūnijs.

Likumprojekts “Par Vienošanos, ar ko groza 2004. gada 11. februāra Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošo Statūtu 14. pantu, un grozījumiem Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai ir likumprojekts, kurš ir izstrādāts ar mērķi, lai varētu veikt nepieciešamos Statūtu grozījumus, kas pēc būtības nodrošinātu Bankas dalībvalstu parakstītā pamatkapitāla palielināšanu un visu Statūtu modernizēšanu. Un par to jau Bankas Pārvaldnieku padome lēma pagājušā gada maijā, taču, tā kā ir nepieciešams grozīt šo Statūtu 14. pantu, tad Pārvaldnieku padome vēršas pie Investīciju bankas valstu likumdevējiem.

Un komisija lūgusi noteikt šim likumprojektam steidzamību. Tā ka lūdzu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vienošanos, ar ko groza 2004. gada 11. februāra Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošo Statūtu 14. pantu, un grozījumiem Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojekta Nr. 648/Lp13 atzīšanu par steidzamu: par – 80, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu mikrofonu...

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā, labdien, kolēģi! Tā kā es esmu Saeimas deleģēts pārstāvis Ziemeļu Investīciju bankas kontroles komitejā, tad es gribēju sniegt vēl nedaudz informācijas klāt pie tā, ko jau ziņotāja par šo likumprojektu pateica.

Ziemeļu Investīciju bankai, kas ir dibināta 1976. gadā, kopš 2004. gada kā līdzīpašnieki ir arī trīs Baltijas valstis. Šī ir investīciju banka. Tas nozīmē, ka šī Banka pamatā strādā ar attīstības un vides attīstības projektiem un šādu projektu finansēšanu. Taču tādā krīzes situācijā, kā ir šobrīd, šī Banka ir... tātad ir izsniegusi arī aizdevumus gan dalībvalstīm, gan citām valstīm, tai skaitā Latvija ir ņēmusi šajā Bankā pavisam nesen 500 miljonu eiro aizņēmumu.

Tas, par ko mēs šodien runājam šajā likumprojektā, ir grozījumi Bankas Statūtos, kuri nav grozīti kopš 2004. gada. Galvenie grozījumi attiecas uz šo Statūtu 6. punktu, kas nosaka to, ka Banka šajā modernajā finanšu situācijā pēdējos gados ir ļoti strādājusi pie sava kapitāla pārvaldības, pie likviditātes pārvaldības un riska pārvaldības jautājumiem, izstrādājusi principus, kas ir atzīti starptautiski par pieņemamiem. Lai Banka varētu operatīvāk reaģēt uz tām pārmaiņām, kas notiek finanšu vidē, Statūtos ir paredzēts... tātad Statūtu 14. pantā, ka likviditātes kapitāla pārvaldības un riska pārvaldības principu modernizēšanu un aktualizēšanu vajadzētu uzticēt Bankas Pārvaldnieku padomei, kas sastāv no astoņu valstu finanšu ministriem. Un šis jautājums ir vairākkārt ticis debatēts dažādās Bankas vadības institūcijās, debatēts ar starptautiskajiem ekspertiem, atzīts par labu esam. Bankas Kontroles komiteja, kurā arī es piedalījos šī gada 14. februārī, arī izskatīja šo jautājumu un atbalstīja.

Tātad gan savā... gan arī kā Kontroles komitejas loceklis aicinu atbalstīt šo likumprojektu gan par Statūtiem, gan par Līguma 14. punkta maiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Voika. Kā jūs dzirdējāt no Vucāna kunga, tad ir veikts pamatīgs darbs, lai modernizētu Bankas Statūtus, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Vienošanos, ar ko groza 2004. gada 11. februāra Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošo Statūtu 14. pantu, un grozījumiem Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Par Vienošanos, ar ko groza 2004. gada 11. februāra Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošo Statūtu 14. pantu, un grozījumiem Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” pirmajā lasījumā: par – 83, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Voika. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir šī gada 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 12. maijs.

Un izskatīšana Saeimas sēdē?

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Inesei Voikai. Izskatīšana Saeimas sēdē?

I. Voika. Izskatīšana Saeimas sēdē – nākamajā ārkārtas sēdē pēc 12. maija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Izskatīšana Saeimas sēdē – nākamajā Saeimas sēdē pēc 12. maija.

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija 5. maijā savā sēdē izskatīja Ārlietu komisijas izveidotu, sagatavotu paziņojumu par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē.

Par paziņojuma būtību. Rīt, 8. maijā, apritēs 75 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām. Līdz ar hitleriskās Vācijas kapitulāciju sabiedroto armiju priekšā Eiropa mainījās, bija beidzies karš. Kara beigas nacistu okupētās Rietumeiropas iedzīvotājiem nozīmēja brīvības atgriešanos, bet daļa kontinenta nonāca komunistiskās totalitārās sistēmas varā.

Baltijas valstīm Otrā pasaules kara beigas nenozīmēja atbrīvošanu un uzvaru pār absolūto ļaunumu, bet gan neatkarības zaudēšanu un viena ļaunuma nomaiņu ar otru ļaunumu. Latvija, Lietuva un Igaunija bija vienīgās Nāciju līgas sastāvā bijušās Eiropas valstis, kuru suverenitāte pēc Otrā pasaules kara tā arī netika atjaunota.

Es pieņemu, ka mūsu vēstures nozīmīgākos brīžus mēs visi šeit zinām un ka ar Ārlietu komisijas virzītā paziņojuma projekta saturu esam iepazinušies. Varētu, protams, tad jautāt – ja jau mēs esam informēti un izprotam, kāpēc nepieciešami šādi paziņojumi? Uz to atbilde rodama pašā paziņojuma saturā.

Laikmetu, kurā katrs dzīvojam, mēs nevaram izvēlēties, tomēr varam izvēlēties to, kā raugāmies uz vēsturi un kādu mācību no tās paņemam. Skats uz valsts vēstures notikumiem vienmēr būs subjektīvs, taču neapšaubāmi tas, izejot no vēsturisko notikumu interpretācijas, sekmēs saliedējošu vai nicinošu attieksmi pret valsti. Patiesībā pagātnes noliegums un tās aizmiršana var būt izdevīga tiem, kuri režīma vārdā veikuši kādus noziegumus vai arī aktīvi ar to kolaborējuši.

Režīma upuriem netīkamās nesenās pagātnes aizmiršana nekādu labumu nenes. Atcerēšanās ir tas, kas nepieciešams, lai spētu adekvāti un pilnīgi izvērtēt savu pagātni, bet apzināta aizmiršana tam traucē. Tas attiecas ne tikai uz mums pašiem Latvijā, bet uz visu Eiropu, kurā joprojām līdzpastāv dažādas atmiņu kultūras, dažādas vēsturiskās atmiņas.

Atklāti un pārliecinoši runāt par pagātni mums būtu pēdējais laiks, jo tikai ar vienotu izpratni, patiesu izpratni, nevis formālu atrakstīšanos, būs iespējams veidot patiesi saliedētu Eiropu, patiesi atklātas, līdzvērtīgas un noturīgas attiecības starp valstīm un tautām.

Nevēlos šodien atkārtot aktīvākās pagātnes pārrakstītājas – mūsu kaimiņvalsts kā PSRS vēsturiskās tiesību mantinieces – naratīvus par PSRS lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā un par zvērībām, ko ir cietuši miljoni šī režīma pakļautībā. To, ka divu totalitāro režīmu ambīcijas saplosīja visu Eiropu līdz nepazīšanai, domāju, nenoliegs neviens.

Nacistiskās Vācijas noziegumu stingri un nelokāmi definēja un iztiesāja Nirnbergā. Vēsturiskā situācija noteica Nirnbergas kara tribunāla lielo, pēc vairāk nekā 70 gadu attāluma īpaši skaidri saskatāmo paradoksu, ka tika tiesāta tikai viena pasaules kara izraisītāja – hitleriskā Vācija. Staļiniskā Padomju Savienība bija uzvarētāja un līdz ar to arī tiesātāju vidū. Šis vēsturiskais paradokss vēl gandrīz uz pusgadsimtu pakļāva vardarbībai miljoniem cilvēku padomju ļaunuma impērijā. Nekāda Nirnberga par padomju noziegumiem nav bijusi.

Daudzi to gaida ilgās par principiālu vēsturiskā izvērtējumu, pēc taisnīguma, ne aiz atriebības kāres, bet praktiska, juridiska, vispārcilvēciska taisnīguma vārdā, lai noziegumi pret cilvēci, ko īstenoja Padomju Savienība, nepaliktu aizmirstībā, lai šie noziegumi par tādiem tiktu arī atzīti, lai novērstu jaunus noziegumus.

Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta. Mūsu pienākums ir stāstīt mūsu vēsturi, ieklausīties citu stāstos un skaudri apzināties, ka nekas tāds vairs atkārtoties nedrīkst.

Mūsdienu Latvijas sabiedrotie – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis – ir guvuši mācību no vēstures, tādēļ šodien arī mēs neesam vieni. Miera saglabāšana ir mūsu pienākums kara un tirānijas upuru priekšā. Viņi mums ir atstājuši atmiņas, kas liek mums nodrošināt, lai šādi notikumi nekad neatkārtotos. Tāpēc mums ir jāatkārto, jāapstiprina un jāatgādina zināmais. Arī tas, ka noziegumi pret cilvēci nepaliek aizmirstībā, tiem nav noilguma un centieni tos noliegt vai panākt to nonākšanu aizmirstībā tikai tos nocietina apziņā, un samierināšanās nav iespējama.

Ar šiem vārdiem Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo Saeimas paziņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, kolēģi! No tiesas mēs tikko atzīmējām parlamentārās demokrātijas iedibināšanas svētkus Latvijā, bet rīt jau atzīmēsim 75. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara beigām. Un, jā, arī šie ir svētki, jo Eiropā atgriezās miers. Bet – un ir viens “bet”! Kā jau Ārlietu komisijas paziņojumā ir pareizi uzsvērts un referents to arī pieminēja, Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās atmiņa ir sašķelta.

Man personīgi ir ļoti svarīgi, ka mēs Eiropā aktīvi uzsveram, ka abi totalitārie režīmi, respektīvi, nacisms un komunisms, ir vienlīdz nosodāmi, vienlīdz postoši mūsu reģionam un cilvēcei kopumā. Tas ir uzsvērts paziņojuma tekstā. Un, manuprāt, ir īstais brīdis to arī pieņemt.

Starp citu, vēl tikai pirms dažiem mēnešiem mēs Eiropā bijām liecinieki tam, kā Krievija, kas ir PSRS tiesību pārņēmēja, centās un joprojām cenšas izplatīt viltus vēstures faktus attiecībā uz Otrā pasaules kara sākšanos, norisi, seku interpretāciju un arī abu totalitāro režīmu mantojumu.

Es gan ceru, ka neviens par šīm lietām nav jāpārliecina, bet, ja nu tomēr, tad vēlos vērst uzmanību uz to, ka pirms divām dienām Ministru kabinets skatīja Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu par darbu, ko veic komisija PSRS totalitārā komunistiskā režīma seku apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai. Un šajā ziņojumā es vēlos izcelt divus notikumus komisijas darbā.

Pagājušā gada martā notika starptautiska konference, veltīta apzinātajiem PSRS okupācijas radītajiem zaudējumiem Baltijā. Analizējot savstarpējo norēķinu bilanci starp Latvijas PSR un PSRS budžetu, tika noskaidrots (un ar dokumentiem ir apliecināts), ka visas trīs Baltijas republikas visā okupācijas periodā no sava budžeta ir dotējušas PSRS budžetu 30–48 procentu apmērā un Latvijā tie bija... pat maksimums, respektīvi, 48 procenti. Un tikai mazāk nekā pusi no šīm Baltijas dotācijām Maskava atgrieza investīciju un dotāciju veidā, bet izlietoja tās represīvo iestāžu (pamatā represīvo iestāžu kā VDK, PSRS armija) vajadzībām.

Un otra lieta, kas ir uzsvērta šajā ziņojumā. Ir izveidots dokumentu krājums “PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā. 1940.–1991. gads”, tātad hronoloģiski apkopoti spilgtākie PSRS militāristu izdarītie noziegumi... ar dokumentiem apliecināts. Iespējams, ka Krievijas dezinformācijas retorikā to sauktu par tā saukto kara uzvarētāju goda aptraipīšanu, bet runa ir par LPSR Ministru Padomes, par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Augstākās Padomes dokumentētiem faktiem, kas ar neskaitāmiem kriminālnoziegumiem raksturo 50 gadus ilgo PSRS okupācijas armijas klajo patvaļu, cietsirdīgo un impērisko attieksmi pret Latviju un tās pamatiedzīvotājiem. Un šie dokumentos minētie fakti ir viena no vissmagākajām apsūdzībām PSRS valdošajam totalitārajam režīmam un tā īstenotajai okupācijas politikai.

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

L. Ozola. Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

L. Ozola. Un, ņemot vērā to, ar kādu vērienu Krievijas Federācija šobrīd izvērš dezinformāciju visā pasaulē par Otro pasaules karu un komunistiskā režīma patieso dabu, mums Eiropas domapmaiņā ir jācenšas nepieļaut pašcenzūru attiecībā uz abu totalitāro režīmu raksturojumu un komunisma radīto seku nosaukšanu vārdā. Tā ir mūsu atbildība, un mūsu vietā to neviens nedarīs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Ārlietu komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

N. Kabanovs. Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jo vairāk Otrā pasaules kara laikmets attālinās no mums, jo blīvāk atmiņas telpa ir piepildīta ar mākslīgi konstruētiem mītiem.

Viens no šiem konstruētiem mītiem ir valstu sadalīšana lielvarās un mazās... kas neko nerisina. Šis skatiens ir ļoti ērts un komplimentārs priekš politiķiem bez pašcieņas un izpratnes par notikušo pasaulē.

Piemēram, mēs esam aicināti uzskatīt, ka Vācijas–Padomju līguma vai pakta dēļ sākās Otrais pasaules karš. Tas ir, pēc dokumenta veidotāju domām, Hitlers nemaz negrasījās uzbrukt Polijai un tikai Staļins viņu uz to mudināja.

Šeit liels kompliments tiek izteikts par Hitlera organizatorisko talantu, kuram tikai no 23. augusta līdz 1. septembrim izdevās organizēt vācu armiju, lai sāktu Otro pasaules karu.

Faktiski Vācijas karš pret Poliju kļuva neizbēgams kopš 1939. gada pavasara, kad Berlīne denonsēja neuzbrukšanas paktu ar Varšavu un sāka izstrādāt Veisa operācijas plānu.

PSRS loma šo notikumu norisē sākotnēji bija sekundāra, jo vācu nacisti neuztvēra padomus kā militāro faktoru. Jebkurā gadījumā Hitlers neapstāsies pirms agresijas pret Poliju.

Starp citu, par vēsturiskiem datumiem.

1939. gada 1. septembrī ar vācu iebrukumu sākās vācu un poļu karš. Tas pārvērtās par Otro pasaules karu 2. septembrī, kad Anglija un Francija pasludināja karu Vācijai. Tieši tā ir precīza notikumu secība, kas nebūtu nevietā tiem, kas vēlas Eiropā izveidot vienotu vēsturisko atmiņu.

Tagad es vēlos pieskarties tēmai par kopēju izpratni par kara vēsturi Eiropā. Problēma ir tāda, ka maz ticams, ka šāds vērtējums var būt, piemēram, no oficiālās Prāgas un no to trīs miljonu Sudetendeutschen pēctečiem, kuri pēc kara tika piespiedu kārtā izsūtīti no zemēm, kuras viņi apdzīvoja vismaz 1000 gadus.

Sudetu vāciešu kultūra Bohēmijā un Morāvijā tika neatgriezeniski iznīcināta. Tagad, apmeklējot šīs Čehijas teritorijas, mēs varam novērot tikai tās senās civilizācijas paliekas. Dažās vietās pieaudzis mežs slēpj iznīcinātu ciematu un pilsētu paliekas. Teroru pret Sudetu vāciešiem organizēja sakarā ar tā sauktajiem Beneša dekrētiem.

Edvards Benešs bija Čehoslovākijas pirmskara prezidents, kurš nemaz nav bijis komunists, bet piederēja tā dēvētajai Pilsoniskajai partijai, kuru atbalstīja sabiedrotie – ASV un Lielbritānija. Un viņš saglabāja savu amatu līdz 1948. gadam.

Vai starp Bulgāriju un Grieķiju var pastāvēt kopēja izpratne par Otrā pasaules kara vēsturi, ja pirmā valsts 1941. gada pavasarī iebruka kaimiņvalstīs, anektēja tās daļas un palielināja Bulgārijas iedzīvotāju skaitu par gandrīz diviem miljoniem cilvēku? Tas viss notika bez jebkādas PSRS iejaukšanās. Lūdzu, ņemiet vērā!

Tajā pašā gadā Padomju Savienība nekādā veidā neietekmēja Itāliju, bet itāļu fašisti nolēma izstiepties krievu stepēs. Rezultāts ir aptuveni 100 000 nogalinātu un gūstā mirušu itāļu. Tomēr tagad Krievijas militārie ārsti palīdz Itālijā cīnīties ar koronavīrusu, un nekādas vēsturiskas nianses to neliedz.

Kolēģi deputāti! Jūsu skolotāji noteikti novērtēs jūsu attālināto vēstures kontroldarbu, bet es lūdzu kolēģus nepieņemt nepārdomātus paziņojumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, godātie kolēģi! Te trīs lietas. Viena pēc procedūras, ja varētu teikt.

Ja es pareizi atceros, mēs tā kā vienojāmies, ka šajā krīzes laikā un attālinātā režīma darba laikā mēs skatām pārsvarā jautājumus, kas ir saistīti tikai un vienīgi ar akūtiem, operatīviem lēmumiem krīzes pārvarēšanai. Man kaut kā neiet kopā 75. gadadiena Otrajam pasaules karam ar šiem akūtajiem, nepieciešamajiem, tūlītējiem lēmumiem. Tas ir, pirmkārt, pēc procedūras.

Otrām kārtām par šo lēmuma projektu kopumā.

Manuprāt, vissliktākais ir vēlamību censties pārvērst par īstenību izpratnē tādā... neiespējamību – par iespējamību.

Un šajā sakarā, es domāju, varētu iet tālāk, varētu rosināt, ka vajag uzrakstīt Eiropā vienoto patiesās vēstures grāmatu, izskatīt šeit trijos lasījumos, pēc tam visos Eiropas parlamentos – vienīgo patieso vēsturi un par atkāpi un interpretāciju sodīt maksimāli bargi, un dažādas citas darbības veikt.

Orvels uzrakstījis priekšā – kā... “1984” precīzi apraksta, kā varētu tālāk iet, un tā tālāk.

Un trešā lieta, ko es gribu pateikt, ir tā, ka absurditāte arī šajā tekstā, kur es absolūti oponēju Lindai Ozolai, kura saka, ka Eiropa var būt vienota tikai tad, ja tai būs pilnīgi vienota izpratne... aptuveni par vēsturi. Šis ir absurditātes tāds augstākais punkts, jo tāda vienota izpratne.. nebūs nekad ne starp valstīm, ne starp cilvēkiem. Es nerunāju par Latviju tikai, ja. Frančiem Normandijā būs pilnīgi cita vēsturisko notikumu uztvere nekā tā, kas bija tiem, kas bija Korsikā. Un savādāk... Šis ir absurds, ietverts piedāvājumā. Un patiesībā, ja mēs gribam par kaut ko vienoties gan starp valstīm, gan starp indivīdiem, tad labākais un efektīvākais veids ir kā reiz nolikt malā to, par ko mēs nevaram ne objektīvi, ne subjektīvi vienoties – par katra izpratni par vēsturiskajiem notikumiem, kuros mēs vairs nevaram atgriezties, ne tos mainīt, ne mainīt to interpretāciju.

Tā ka es... es redzu šo... tādu politisku žestu kaut kādu, savā ziņā sava amata izmantošanu, bīdot šādus paziņojumus, kuri ir absurdi savā būtībā, lai arī varbūt ar labu domu domāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka visai loģiski, ka šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir šāds jautājums, un loģiski tas ir tā iemesla dēļ – mēs šodien esam atteikuši mediķiem, atteikuši bērniem ar invaliditāti, atteikuši patentu maksātājiem, atteikuši uzņēmējiem un tādā garā. Mūsu valstī tranzīts ir beidzies. Mūsu valstī ostas ir tukšas. Un tāpēc ir loģiski, ka pēc šādiem darbiem, kad sabiedrībā sāk valdīt arvien lielāka neapmierinātība, kad Ministru kabinets iepērk jaunus PR jeb sabiedrisko attiecību pakalpojumus par 250 tūkstošiem eiro savējiem, kad atklājas citas šmuces, tad, protams, ir jāuzliek kaut kas dienaskārtībā ārpus kārtas. Jāuzliek par okupāciju, par to, ko mēs (kā mans kolēģis, iepriekšējais runātājs, teica) nevaram ne izmainīt, ne tas kaut ko šodienas apstākļos nozīmē – tad, kad Latvijā ir krīze. Un tas ir tas instruments, ar kuru ir strādāts pēdējos 30 gadus, – tad, kad tiek, atvainojos, apzagta Latvijas tauta vai netiek tai palīdzēts, tiek uzlikts temats “Krievi nāk!” vai tiek uzlikts – “Ļaunie kaimiņi”, vai “Tie, kas nesaprot kaut ko Eiropā”. Un tad mēs te draudam visiem pārējiem. Un tas bubulis vienmēr ir strādājis.

Bet nu ir pienācis brīdis, kad cilvēki sāk atvērt acis un saprot, ka ar šādu bubuli neko nevar vairs panākt. Krievi jau sen ir atnākuši, un karš sen ir beidzies, ir paaudzes nomainījušās. Un šodienas apstākļos mums tāpat (gribat jūs to vai negribat, izmantojat dienesta stāvokli vai neizmantojat, liekot šādus jautājumus dienaskārtībā) būs jāatgriežas pie tā, ka būs jāatbalsta mediķi, būs jāatbalsta bērni ar invaliditāti un būs jābeidz runāt skaistas runas par demogrāfiju, demokrātiju un visu pārējo, ko mēs paslēpjam zem vārda “vienlīdzība”. Tas būs jāizmaina.

Un šī divkosība, kas ir šajā ēkā, būs jāizbeidz. Cilvēkiem acis sāk atvērties arvien vairāk, un diemžēl vairs nestrādā tie instrumenti, ar kuriem jūs esat nodarbojušies pēdējos 30 gadus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Tomēr ir nepieciešams gan no tā, ko Šmita kungs minēja... No Gobzema kunga bija skaidrs, ka tāda retorika būs, nekā cita mums svarīgāka nav, kā ar šādiem paziņojumiem... Ziniet, tie ir... Es arī... Ja jūs... Es nezinu, vai katrs no jums, manis pieminētajiem deputātiem, vispār paziņojuma tekstu ir izlasījis vai tagad tikai reflektē emocionāli uz to, ko dzirdēja no debatēm.

Tekstā ir diezgan skaudri norādīts, kādēļ šis paziņojums ir nepieciešams tagad, ņemot vērā arvien pieaugošo revizionismu attiecībā uz vēstures faktiem... Mēs neuzskaitām visas vēsturiskās detaļas, bet galvenos pagrieziena punktus, divus totalitāros režīmus, kas pastrādājuši smagus noziegumus, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kur citstarp jūs ļoti labi apzināties, ka šādiem noziegumiem nav noilguma. Bet mēs redzam, ka viena totalitārā režīma noziegumi tiek izmeklēti, skrupulozi datēti. Tā vietā otrs ir tā, kā nekas nebūtu bijis. Un tas ir tas, kas ir mūsu morāls pienākums, – vērst ne tikai Eiropas valstu uzmanību, bet pasaules uzmanību, ka vēl joprojām ir upuri, ir cietušie no otra totalitārā režīma, kur attiecīgi arī vajadzētu izvērtēt tās... noziegumus, it īpaši ņemot vērā, ja mēs runājam par Krieviju, kas ir sevi definējusi kā Padomju Savienības tiesisko mantinieci... tātad attiecīgi ar visām no tā izrietošajām sekām. Un skaidrs, ka mēs... ko aicinām un uzsveram, ka ir jāveido visaptverošs skatījums uz Eiropu, izvērtējot abus totalitāros režīmus. Un šajā sakarībā es domāju, ka ir nepieciešams... un mēs neesam vienīgā valsts, ir virkne valstu, kas šajās dienās... un šodien arī trīs Baltijas valstu prezidenti ir nākuši klajā ar līdzīgu paziņojumu, ir Bukarestes formāta valstis, kas arī ar šādu paziņojumu nāk klajā. Tā ka nevajag izmantot mazdruscīt tādas jēlības, kā “mēs izcelsimies, skaļi pabļausim”. Šis ir skaidrs signāls, it īpaši dienu pirms svarīgām diskusijām, kur citstarp ir rosinājusi Krievija ANO Drošības padomē par vēstures traktējumu, skatījumu... Es domāju, ka rītdien mēs varam sagaidīt no Krievijas puses atkal diezgan lielu akrobātiku par un ap vēsturi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Nu, divi komentāri.

Lai arī kā varbūt JKP un Nacionālajai apvienībai gribētos, lai visi – ne tikai Latvijā, bet arī citur, bet tieši Latvijā – domā vienādi un domā tā, kā viņi liks, tā nebūs. Cilvēki saprot, kas ir brīvība, un novērtē, kas ir domas un vārda brīvība. Neceriet, draugi, – tā nebūs!

Un otrs. Koalīcija, cienījamā koalīcija, pie varas esošie un arī Linda Ozola tai skaitā, nezinot īsti vēsturi... un tomēr, ja jūs tik kaismīgi diskutētu par bērnu pusdienām, par mediķu algām, par skolotāju algām, par papildu atbalstu bērnudārzu audzinātājām, kas šobrīd strādā Covid-19 apstākļos, tad varbūt jūsu vārdos būtu mazlietiņ cieņas pret cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā un zināmā mērā, lai vai klusu pie sevis, tomēr novērtē brīvību... Ļaujiet viņiem vismaz domāt brīvi, un viņi jums īstenībā neprasīs atļauju, ko domāt un kā domāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es arī vēlējos aicināt Kola kungu kā lielu demogrāfijas aizstāvi nākamreiz tikpat aktīvi diskutēt par bērniem ar invaliditāti. Vismaz kaut kāda jēga tad būtu no šīs lietas.

Un es aicinātu šajā zālē esošo JKP frakciju tad, kad Papules kundze runāja par to, ka arī jums vajadzētu aktīvi aizstāvēt bērnus, skolēnus un visus pārējos, nevis šeit staigāt un ņirgāties, bet vismaz paklausīties, ka ir cilvēki, kas aizstāv šo mazāk aizsargāto cilvēku grupas. Tas, ko jūs darāt, – stāvat vienkārši šeit, zālē, smejaties un gaidāt, kad sēde beigsies. Tas ir vienīgais, kas jūs interesē. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Mums Kola kungs, protams, ir pazīstams... ka viņš specializējas šādos paziņojumos, jo mums tas... par to nav nekādu pārsteigumu.

Es tomēr sākotnēji neplānoju runāt, jo, nu, varbūt jēgas nav nekādas... ne jau tas apturēs šos Kola kunga regulāros iznācienus par šīm tēmām. Tad tomēr divas lietas es gribētu pateikt.

Pirmais. Visiem tiem, kas uzskata, kas nopietni uzskata, ka, ja nebūtu Molotova–Ribentropa pakta, tad nebūtu arī Otrā pasaules kara. Jūs ar šo tikai kaut ko komunicējat, nu, par to, ka Hitlers... viss, nu, nav parakstīts šis līgums, tad viss, viss, tās Hitlera un nacistiskās Vācijas ambīcijas pierimtu, teiktu: “Labi, viss, mums nekāds ne Lebensraum... nekas mums nekur nav vajadzīgs. Ne no Lielbritānijas, ne no... tur Krievijas, ne no kā.”

Jūs ar šo tikai kaut ko komunicējat par savu IQ, piedodiet. Jūs ar šo tikai skaidri rādāt visiem, ka jūs ne tikai nezināt vēsturi, jūs to arī nesaprotat. Un tas arī viss.

Otra lieta. Ziniet, man... Un es neesmu... Un tādu kā es... Es domāju, ka katram krievvalodīgajam cilvēkam... vai nu tas... krievam, ukrainim, es domāju, arī daudziem latviešiem ģimenē ir cilvēki, kas aktīvi piedalījās Otrajā pasaules karā.

Mans vecvectēvs karoja šajā karā... divreiz ievainots... gan ar Vāciju, gan piedalījās... ar Japānu un tā tālāk.

Un jūs ziniet, visiem tiem, kas tagad piedāvā viņu un vairākus citus viņam līdzīgus cilvēkus pielīdzināt nacistiem... nu, šeit jums varu pateikt tikai vienu, kā pateica kolēģis Šmita kungs, – ir lietas, par kurām mēs nevarēsim vienoties nekad. Nekad! Saprotiet mani? Tāpēc šeit nav nekāda mēģinājuma saliedēt cilvēkus mūsu valstī, Kola kungs. Es domāju, ka jūs to arī ļoti labi saprotat. Ar šo notiek tikai tieši pretējais. Un viss.

Un tas arī ir viss.

Es domāju, ka tāds arī jūsu mērķis patiesībā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Paldies.

Vai var apvienot abus laikus?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Kiršteins. Paldies.

Molotova–Ribentropa pakts, protams, neizraisīja karu, jo Vācija neparedzēja, ka Baltijas valstis tiks okupētas, un cerēja saglabāt ekonomiskās attiecības. Vācijas iesniegtajā ultimātā Padomju Savienībai 1941. gadā kā kara iemesls un pieteikums PSRS ir minēts tieši Padomju Savienības iebrukums Baltijas valstīs. To, protams, nav izdevīgi Kremļa kaviāra un šampanieša patērētājiem šeit pieminēt.

Nirnbergas tribunāla protokoli nav nopublicēti kā tādi. Latviešu vēsturnieks Inesis Feldmanis, pētot šos protokolus, ir nopublicējis savā grāmatā izvilkumu no... pēdējā vārda, ko teica Joahims fon Ribentrops (tas ir nopublicēts par Eiropas Savienības naudu izdotajā “Latvija Otrajā pasaules karā  (1939–1945): jauns konceptuāls skatījums”). Tātad, ko tad saka šis bijušais Vācijas ārlietu ministrs. Viņš saka pēdējā vārdā Nirnbergā: “Tad, kad mēs ieradāmies Maskavā, lai vienotos par šo ietekmes sfēru sadalīšanu, mēs bijām ārkārtīgi pārsteigti, ka mūsu viedokli par jautājumu, kas bija saistīts tikai ar Dancigu un koridora atrisināšanu... Dancigas jautājumu, Molotovs ar Staļinu pagrieza un pateica, ka, ja jūs nenācāt šeit runāt par Polijas kā valsts likvidāciju, tad jūsu delegācija var braukt mājās.”

Tātad šeit izlikties, ka Padomju Savienībai nebija intereses likvidēt Poliju un ka šī iniciatīva kaut kādā mērā nāca no Vācijas, ir klaji meli, un tāpēc vien ir vajadzīgi šādi paziņojumi.

Nirnbergas protokoli tāpēc arī netiek publicēti, jo tie ir ārkārtīgi neērti tieši padomju pusei. Arī tie noziegumi, kas tika uzskaitīti, – nekur mēs ar tiem nevaram iepazīties.

Nobeigumā. Protams, es piekrītu, ka sabiedrotie sastutēja boļševismu ar savām traktoru, gultņu rūpnīcām un metalurģiskajām, ko viņi uzcēla pirms kara, un automašīnu rūpnīcām, bet, mūsuprāt, arī ir diezgan bēdīgs fakts, ka tieši sabiedrotie izglāba Staļina režīmu, izglāba faktiski Staļina ādu, un rezultātā... ko atkal nepiemin, kas ir ārkārtīgi neizdevīgi šiem... Kremļa frakcijai mūsu Saeimā pieminēt, ka terors pēc Otrā pasaules kara bija lielāks nekā 1937. gadā. Tiek noslēpti fakti, un tepat, ko teica arī daži runātāji, ka mēs nevaram salīdzināt Vācijas noziegumus ar padomju noziegumiem, tad vajadzētu atcerēties, ka Buhenvaldē ierīkoja padomju koncentrācijas nometni. Nošauto un ieslodzīto skaits pēc Otrā pasaules kara bija lielāks nekā 1937. gadā, tātad nepārtraukti meli. Kara sākums esot 1941. gads un tā tālāk, ja.

Tā ka tāpēc vien šis aicinājums ir vajadzīgs. Un es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies.

Godātie kolēģi! Cienījamie deputāti! Mēģināt iekļaut vienā politiskas dabas dokumentā visu sarežģīto 20. gadsimta vēstures kulmināciju īstenībā jau pati par sevi ir liela kļūda. Manā ieskatā, tik tiešām sarežģīti notikumi prasa arī sarežģītu un ļoti skrupulozu analīzi. Līdz ar to šis dokuments nenovēršami kļūs par angažēto.

Atbalstot šo lēmuma projektu, mēs pielīdzinām valsti, pret kuru karoja visa pasaule, valstij, kura cieta visvairāk un uzvarēja. Es gribētu arī atgādināt, ka nacisma nosodīšana pat nebūtu iespējama un mūsu saruna pat nebūtu iespējama, ja padomju armijas karavīri nebūtu izgājuši ceļu no Volgas līdz Elbai. Un šodien pat nebūtu runas, vai padomju režīms bija vainīgs, ja pirms tam nebūtu uzvaras, kuru atzina visa pasaule.

Es jau vienu reizi citēju Saeimas deputātu klātbūtnē bijušā Vācijas prezidenta Riharda fon Veiczekera runu, ar kuru viņš uzrunāja Bundestāgu 1985. gada 8. maijā saistībā ar 40. gadadienu kopš Otrā pasaules kara un nacionālsociālistu tirānijas beigām Eiropā.

Es atkārtošu tomēr vienu rindkopu. Prezidents sacīja: “1939. gada 23. augustā Vācija un Padomju Savienība parakstīja neuzbrukšanas paktu. Slepenais papildu protokols paredzēja gaidāmo Polijas dalīšanu. Šis pakts tika parakstīts, lai dotu Hitleram iespēju iebrukt Polijā. Padomju Savienības vadītāji to pilnībā apzinājās. Un visi, kas izprata politiku, apzinājās, ka Vācijas un Padomju Savienības pakta sekas būs Hitlera invāzija Polijā un līdz ar to arī Otrais pasaules karš. Bet,” turpina prezidents, “tas nemaz nemazina Vācijas atbildību par Otrā pasaules kara sākšanos. Padomju Savienība bija gatava ļaut valstīm karot vienai ar otru, lai pati varētu piedalīties teritoriju dalīšanā, taču kara iniciatīva nāca no Vācijas, nevis no Padomju Savienības, tas bija Hitlers, kurš nolēma pielietot spēku. Otrā pasaules kara sākšanās vienmēr paliks saistīta ar Vācijas vārdu, nevis ar Padomju Savienību.” Tā teica Vācijas prezidents Aukstā kara pilnā plaukumā. Neviens viņu nepiespieda to darīt.

Ar skatāmo lēmuma projektu tā autori piedāvā Saeimai pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus. Tas noteikti aizvainos Latvijas sabiedrību un var kļūt par kārtējo skandālu, kas padarīs Latvijai tikai lielāku kaunu.

Es aicinu šo lēmumu nepieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ja mēs šodien izietu ar šo lēmuma projektu uz ielas un vienkārši cilvēkam, garāmgājējam, pajautātu – nu ko jūs domājat par šo lēmumu, vai jūs to saprotat... un attieksmi... es domāju, viņi uztaisītu... izgrieztu lielas acis un raudzītos uz mums kā uz citplanētiešiem, kas tiešām ir ieradušies no citas planētas.

Ne vienreiz vien jau no šīs pašas Saeimas tribīnes (lai gan tribīnes mums nav, bet...) ir teikti tādi vārdi, kas salīdzina esošo situāciju arī ar tādu savā ziņā kara situāciju, kurā mēs esam. Es runāju par šodienas... nu... karu, nevis par to, kas bija 75 gadus atpakaļ. Un šajā lēmuma projektā ir arī tādi vārdi... Šis lēmums aicina cienīt katra Eiropas iedzīvotāja un katras ģimenes kara gadu pieredzi.

Nu tad, mīļie kolēģi, kā būtu, ja mēs no 75 gadus veciem notikumiem tomēr atgrieztos šodienā un pieņemtu lēmumus, kas katram Latvijas iedzīvotājam un katrai ģimenei būtu svarīgi šodien un šodienas Covid-19 karam ļautu iziet cauri tā, lai neatstātu rūgtu pieredzi un milzīgu vilšanos par mums un mūsu pieņemtajiem lēmumiem šodien. Un padomājiet par šo, ko mēs tagad darām, par ko jūs aktīvi diskutējat, par to, ko patiesībā cilvēki no mums sagaida.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Ja jau mūsos ir parādījusies tāda dzirksts veikt visaptverošu vēstures izpratnes veicināšanas darbu, tagad ir populāri teikt “sāksim ar sevi”, sāksim varbūt paši ar savu vēsturi, kuru ietekmējām tieši mēs paši, nevis kāds mums apkārt. Es, piemēram, varētu veikt ļoti svarīgu darbu... kā visaptverošu vēsturisko izpratni... piemēram, par 1934. gada 15. maija notikumiem. Demokrātiju Latvijā nesagrāva ne nacisti, ne komunisti, demokrātiju Latvijā sagrāvām mēs paši – tie, kas to grāva, un tie, kas uz to noskatījās. Tas būtu daudz lietderīgāks, arī šo krīzi pārvarot... secinājumi, ko mēs varētu šajās garajās debatēs veikt un ar Saeimas lēmumu apstiprināt, noteikti ir demokrātiju veicinošāki pasākumi nekā šie.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es saprotu, ka jums, godātā koalīcija, būs daudz vienkāršāk pārdzīvot savu kaunpilno šodienas balsojumu par... pret opozīcijas priekšlikumiem, kuri bija vērsti uz mūsu dzīvo šībrīža Latvijas iedzīvotāju... cilvēku dzīves kvalitātes uzturēšanu, ja ne uzlabošanu.

Tad šajā lēmuma projektā ir ļoti daudz dažādas bažas tā izteiktas, atgādināts par Latvijas Republikas Satversmi. Bet kā būtu tiešām, pievienojoties kolēģiem, ar to, ka jūs atcerētos par Satversmes 110. pantu, par to, ka valsts rūpējas par bērniem ar invaliditāti? Kā būtu ar to, ka jūs paustu bažas par to, ka Saeima joprojām nav izpildījusi savu likumā nobalsoto pienākumu par mediķu algām? Kā būtu ar to, ka jūs vērstos tiešām... aicinātu paši sevi pildīt likumus, tāpat kā jūs šajā lēmuma projektā aicināt paši sevi nerevidēt vēsturi? Kā būtu ar pavisam vienkāršām lietām? Jo es saprotu, ka tādus lēmuma projektus jūs varat rakstīt katru Saeimas sēdi par dažādām tēmām, kas tiešām novērstu uzmanību... uz ļoti, ļoti sāpīgiem lēmumiem, kuri tika pieņemti šodien. Un varbūt jums pēc šī balsojuma būs tāda apmierinātības sajūta, ka jūs esat padarījuši labu darbu, taču patiesība ir pavisam savādāka. Es saprotu, ka jums ļoti ir nepieciešams oponents, jums nepieciešams pretinieks, kuru jūs pēc tam sociālajos tīklos rādīsiet kā monstru: “Lūk, mums ir kaut kāda Kremļa frakcija, mums ir ienaidnieki, kuri joprojām domā savādāk!” Bet jūs melojat paši sev, jo jūs esat vislielākie ienaidnieki savai tautai šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ziniet, man ir patiesi žēl... es paskaidrošu, kāpēc. Sakarā ar Covid-19 krīzi visai cilvēcei bija iespēja attīstīties un pāriet uz jaunu domāšanas līmeni, izveidot jaunu sadarbības dimensiju. Tāpat mūsu parlamentam bija iespēja pāriet uz jaunu domāšanas līmeni un uz jaunu sadarbības dimensiju. Vispirms es domāju koalīcijas un opozīcijas sadarbību. Šī diena atkal sagrauj visas cerības uz šo. Jo tas, kas notiek, – opozīcijas priekšlikumi tiek noraidīti, neskatoties uz to, ka tas ir visas tautas pieprasījums. Un tagad, paralēli lasot Ministru kabineta pieņemtos lēmumus, mēs atkal redzam to pašu, ka pakāpeniski, pa pilītei, kaut kas tiek pildīts, tiek mainīti spēles noteikumi.

Un šis deklaratīvais paziņojums, kuru sagatavoja mūsu Ārlietu komisija, parāda to, ka ir cilvēki, kuri nevēlas pāriet ne uz kādu jaunu līmeni, uz jaunu domāšanas līmeni. Viņi nespēj un negrib attīstīties ne savā domāšanā, ne savā rīcībā un sadarbības iespējās. Un, kamēr mēs nesapratīsim, ka šajā dienā – Otrā pasaules kara nobeiguma priekšvakarā – mēs varētu rakstīt tikai vienas deklarācijas par pacifismu, par to, ka karš nav pieņemams nevienam un nevienai valstij, tādus paziņojumus mēs nevarētu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas piebilstams pēc šīm debatēm?

R. Kols. (Skaņas pārrāvums)... vārdā vēlos pateikties arī šī paziņojuma tapšanā Ārlietu ministrijas amatpersonām un ekspertiem. Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”: par – 65, pret – 11, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride lūdz paziņot, ka 10 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām sākas Sociālo un darba lietu komisijas sēde attālināti.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde 20 minūtes pēc šīs sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Prezidijs šodien plāno izsludināt otro ārkārtas sēdi. Sēdes sākuma laiks atkarīgs no tā, cik ilgi strādās komisijas. Sekosim līdzi!

Paldies.

Līdz ar to 2020. gada 7. maija ārkārtas sēdi slēdzu.

Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 10. (ārkārtas) sēde
2020. gada 7. maijā

Par procedūru
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 673/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2383C , [1-Deb.laik, 4P-6P, 15P-19P, 20P-29P, 2383Bals] )
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Kols
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. D. Šmits
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Rancāns
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Orlovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. E. Papule
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. M. Šteins
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Jalinska
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. G. Daudze
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 674/Lp13) (Dok. Nr. 2404, 2404A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 675/Lp13) (Dok. Nr. 2414, 2414A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 676/Lp13) (Dok. Nr. 2415, 2415A)
Par lēmuma projektu “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē” (Nr. 391/Lm13) (Dok. Nr. 2418)
Par likuma “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 123/Lp13) otrreizējo caurlūkošanu (Dok. Nr. 2420)
Priekšlikums	- dep. A. Kaimiņš
Lēmuma projekts “Par Kristīnes Jaunzemes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 387/Lm13) (Dok. Nr. 2394 , [2394Balsojums] )
- Ziņo	- dep. V. Agešins
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
Lēmuma projekts “Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 389/Lm13) (Dok. Nr. 2416 , [2416Balsojums] )
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Latvijas izglītības vadītāju asociācijas deleģētās pārstāves Jeļenas Vediščevas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (Nr. 390/Lm13) (Dok. Nr. 2417 , [2417Balsojums] )
- Ziņo	- dep. E. Papule
Likumprojekts “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 342/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2364 , [8P, 2364Balsojums] )
- Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
- Debates	- dep. V. Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 526/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2396 , [2396Balsojums] )
- Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 614/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2224, 2385 , [2385Balsojums] )
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 613/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2223, 2386 , [2386Balsojums] )
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 598/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2148, 2387 , [2387Balsojums] )
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 597/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2147, 2388 , [2388Balsojums] )
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 604/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2183, 2389 , [2389Balsojums] )
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 596/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2146, 2390 , [2390Balsojums] )
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 615/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2225, 2391 , [2391Balsojums] )
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 616/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2226, 2392 , [2392Balsojums] )
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 589/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2399 , [2399Balsojums] )
- Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” (Nr. 592/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2400 , [2400Balsojums] )
- Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 590/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2401 , [2400Balsojums] )
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 518/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2405 , [2405Balsojums] )
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 519/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2406 , [2406Balsojums] )
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 520/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2407 , [2407Balsojums] )
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr. 643/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2321, 2408 , [2408Steidz, 2408Balsojums] )
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 599/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2149, 2395 , [2395Balsojums] )
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Par Vienošanos, ar ko groza 2004. gada 11. februāra Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošo Statūtu 14. pantu, un grozījumiem Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” (Nr. 648/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2326, 2419 , [2419Steidz, 2419Balsojums] )
- Ziņo	- dep. I. Voika
- Debates	- dep. J. Vucāns
Lēmuma projekts “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē” (Nr. 391/Lm13) (Dok. Nr. 2418 , [2418Balsojums, 2418Reg] )
- Ziņo	- dep. R. Kols
- Debates	- dep. L. Ozola
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Kols
	- dep. E. Papule
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele-Luņova
Paziņojumi
	- dep. A. Skride
	- dep. J. Rancāns
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu

Sēdes videotranslācija

07.05.2020

9.00

11.10

12.30

Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi
Frakcijas KPV LV balsojumi
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, pie frakcijām nepiederošo deputātu A. Blumberga, A. Kaimiņa un A. Gobzema balsojumi
Frakcijas AP! balsojumi
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi
ZZS frakcijas balsojumi
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi
Pie frakcijām nepiederošo deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko un D. Šmita balsojumi