Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas trīspadsmitā (ārkārtas) sēde
2020. gada 14. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs. Sāksim Saeimas 2020. gada 14. maija ārkārtas sēdi!
Godātie kolēģi! Deputāti Feldmans, Jurašs, Cielēns, Muižniece, Butāns, Mārtuža un citi lūdz 2020. gada 14. maija ārkārtas sēdē saīsināt runas laiku, debatējot par izskatāmajiem jautājumiem: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Deputātiem ir iebildumi. Prasām balsojumu!”; “Par garu ir atstāts…!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 14. maija ārkārtas sēdē noteiktu debašu laiku: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par runas laika saīsināšanu ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem, nosakot, ka, runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte: par – 58, pret – 27, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad debašu laiks, runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte.
Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 7. maija rīkojumu Nr. 254, ar kuru grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labrīt, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2020. gada 13. maija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos dokumentus par ārkārtas situācijas pagarināšanu un grozījumus 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Kā jau jūs zināt no publiskiem avotiem, Ministru kabinets, pagarinot ārkārtas situāciju, rīkojumā no šā gada 12. maija ir noteicis vairākus izsludināto ierobežojumu atvieglojumus.
Īsi uzskaitīšu būtiskākos.
Ievērojot sociālās distancēšanās prasības, ir atļautas klātienes konsultācijas izglītības iestādēs, gatavojoties valsts pārbaudījumiem, kā arī klātienes konsultācijas 9. klašu skolēniem izglītības ieguvei pamatizglītības pakāpē.
Atļauts doties uz Lietuvu un Igauniju, un, atgriežoties no šīm valstīm, nav jānodrošina 14 dienu izolācija, ja nav apmeklētas citas valstis.
Atļauti publiski un privāti pasākumi iekštelpās un ārtelpās, piedaloties ne vairāk kā 25 cilvēkiem un ievērojot divu metru distanci; pasākuma laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas.
Brīvdienās atļauts tirdzniecības centros strādāt visiem veikaliem.
Kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbojas no pulksten 7.00 līdz pulksten 24.00.
Sabiedriskajā transportā jāvalkā maskas.
Uzklausījusi iestāžu ziņojumus, komisija ārkārtas stāvokļa pagarināšanu un attiecīgos grozījumus atzina par pamatotiem, situācijai atbilstošiem un nepieciešamiem.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 7. maija rīkojumu Nr. 254, ar kuru grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 7. maija rīkojumu Nr. 254, ar kuru grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””: par – 88, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Indriksones, Petravičas, Iesalnieka, Budriķa, Eglīša, Kiršteina, Naudiņa un Teirumnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Aicinu nodot likumprojektu atbildīgajai komisijai.
Likumprojekts paredz uzlabot un palielināt iespējas attīstīties Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai saistībā ar tiešo nodokļu atlaižu piemērošanu.
Un par tā nosacījuma izvēli jāteic, ka galvenā atšķirība ir tā, ka šobrīd mēs atbalstām speciālajās ekonomiskajās zonās ieguldījumus faktiski dzelžos, betonā, infrastruktūras un iekārtu iegādē, bet tiešo nodokļu atvieglojumi netiek piemēroti paredzamo algu izmaksai un ieguldījumiem darbaspēkā.
Liepājas speciālā ekonomiskā zona jau 15 gadu laikā... ir paredzējusi sasniegt ievērojamus attīstības rādītājus. Taču šībrīža situācija neļauj tai pietiekami labi konkurēt – starptautiski konkurēt ar Baltkrieviju, ar Lietuvu, ar speciālajām ekonomiskajām zonām, kur vispār... 10 gadus ir noteikta jaunajiem uzņēmumiem, kas šajā zonā strādā, nodokļu... uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide līdz nullei.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas... šie priekšlikumi par atvieglojumu piemērošanu tika iesniegti arī jau esošajā... jau atvērtajā likumprojektā, bet diemžēl... otrreiz... pārbalsojot tika izbalsoti ārā. Tāpēc mēs esam iesnieguši atsevišķu likumprojektu ar šiem priekšlikumiem. Aicinām atbalstīt.
Un būtiskākais ieguvums būs tieši Liepājas speciālās ekonomiskās zonas konkurētspējas uzlabošana un augstas pievienotās vērtības uzņēmumu iesaiste, piesaiste un tieša starptautisko investoru iesaiste, jo uzņēmums varēs izvēlēties, vai piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus iekārtām vai darbaspēka izmaksām. Ir daudzas nozares, kur darbaspēka izmaksas ir būtiski lielākas, un mēs tieši ejam uz augstu pievienoto vērtību.
Šodien arī visās aktuālajās sarunās ar uzņēmējiem tiek uzsvērts, ka mums jāceļ efektivitāte, jāceļ eksportspēja un ka tā ir Latvijas nākotne.
Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pārejam pie darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Par Vienošanos, ar ko groza 2004. gada 11. februāra Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošo Statūtu 14. pantu, un grozījumiem Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.
I. Voika (AP!).
Labrīt, kolēģi! Izskatām likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Likumprojekts paredz Bankas dalībvalstu pamatkapitāla palielināšanu un Statūtu modernizēšanu.
Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums – finanšu ministra priekšlikums –, kas saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku, – ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Voika. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Vienošanos, ar ko groza 2004. gada 11. februāra Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošo Statūtu 14. pantu, un grozījumiem Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Par Vienošanos, ar ko groza 2004. gada 11. februāra Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošo Statūtu 14. pantu, un grozījumiem Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” otrajā, galīgajā, lasījumā: par – 85, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Janīna Jalinska.
J. Jalinska (ZZS).
Labdien, cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” trešajam lasījumam tika iesniegti 24 priekšlikumi.
Deputāte Indriksone jau arī skaidroja saistībā ar iesniegtajiem priekšlikumiem no deputātu grupas... Un šie priekšlikumi tātad ir arī sagatavoti likumprojektā un šodien nodoti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Savukārt šie 24 priekšlikumi ir arī no Juridiskās komisijas un arī no deputātu grupas.
1. – deputātu Budriķa, Indriksones un Bluķes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Par 1. priekšlikumu. Šajā likumprojektā... mēs, deputātu grupa, iesniedzām priekšlikumus, lai piemērotu tādas pašas nodokļu... tiešo nodokļu atlaides, kādas ir plānotas Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai un Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai, arī Liepājas ekonomiskajai zonai.
Pēc būtības tas ir atvieglojums darbaspēka ieguldījumiem... paredzētajiem, kas dod iespēju uzņēmumiem saņemt tiešo nodokļu atlaides par ieguldījumiem darbaspēkā, kas ir... tiek rēķināts no bruto... paredzamās algas divu gadu periodā. Un darba vietas jāsaglabā lielajos uzņēmumos vēl piecus gadus un mazajos, vidējos – trīs gadus pēc šīs darba vietas... varētu teikt, pēc uzsākšanas..
Manuprāt, šie ir ļoti būtiski nodokļu atvieglojumi, kas palielinātu konkurētspēju nevis Latvijas mērogā... jo Liepājas speciālā ekonomiskā zona nekonkurē tiešā veidā ar Latgali, bet vairāk konkurē starptautiski – gan ar kaimiņos esošo Klaipēdu, gan ar Baltkrievijas speciālajām ekonomiskajām zonām.
Un būtiska atšķirība ir arī ostas klātesamība Liepājā.
Manuprāt, šīs nodokļu atlaides būtu liels atspēriens tieši... arī bijušā “Liepājas metalurga” teritorijai piesaistīt uzņēmējus. Šī teritorija ir degradēta un piesārņota, tur ir jāveic ļoti lieli kapitāla ieguldījumi attīrīšanai, kā arī atbilstošas infrastruktūras izveidošanai. Un varētu teikt, ja uzņēmums var izvēlēties – nonākt jau sakoptā, skaistā vidē vai tomēr ieguldīt savu kapitālu teritorijā, kas ir degradēta un pat ar piesārņojumu –, tad jābūt daudz lielākiem šiem piesaistošajiem kritērijiem un iespējām attīstīties.
Diemžēl pēdējā komisijas sēdē tika pārbalsoti jau komisijas atbalstītie priekšlikumi, kas tika iesniegti šajā likumprojektā.
Mēs esam arī iesnieguši alternatīvu likumprojektu, kurā šie priekšlikumi ir iekļauti, bet neatkarīgi no tā es ļoti aicinu visus aizdomāties, ka mēs paši, varētu teikt, neatbalstām savas valsts, Latvijas, uzņēmēju iespējas – iespējas piesaistīt ārvalstu investorus un radīt jaunas darba vietas.
Šis grozījums radītu iespēju arī Liepājas reģionā radīt darba vietas ar augstu atalgojumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runas laiks beidzies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Jalinska. Nav nekas piebilstams.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Budriķa, Indriksones un Bluķes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 35, pret – 45, atturas – 2.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Kas balsoja “pret”, Janīn?”)
J. Jalinska. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 4. – deputātu Budriķa, Indriksones un Bluķes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Jalinska. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 6. – deputātu Budriķa, Indriksones un Bluķes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Jalinska. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 10. – deputātu Budriķa, Indriksones un Bluķes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Es vēlējos runāt par procedūru, jo es biju iesniegusi – kopā ar pieteikumu debatēm – uzturēt balsojumu par visiem mūsu deputātu grupas iesniegtajiem priekšlikumiem. Netika laikam nodota šī ziņa – uzturēt balsojumu.
Sēdes vadītāja. Nē, šāda ziņa netika nodota.
Un Juridiskais birojs saka, ka šie konkrētie priekšlikumi, tajā skaitā 10., 4., 6., nav balsojami... un 14. ... un vēl uz priekšu... ka tie nav balsojami, jo nav atbalstīts 1. priekšlikums. (Starpsauciens.)
Bet šāda ziņa netika saņemta – par balsojuma uzturēšanu.
Bet... nu, šie priekšlikumi tik un tā nav balsojami.
J. Jalinska. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10. priekšlikumu.
Par 11. priekšlikumu.
J. Jalinska. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Un deputāte Stepaņenko vēlas runāt par procedūru.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka jūs paši redzat, ka šī kārtība, kādā mēs strādājam parlamentā, šobrīd kaitē arī pašiem jums, koalīcijai.
Pirmkārt, jūs samazinājāt debates un nevarējāt paspēt izteikt priekšlikumu būtību.
Otrkārt, nav iespējams sasniegt Prezidiju, savlaicīgi pasakot, kas ir nepieciešams, izskatot šo likumprojektu, kādas debates...
Mēs aicinām jūs apsvērt iespēju atgriezties pie normālās darba kārtības, kāda mums ir bijusi pirms Covid-19 krīzes, pārtraukt debašu laika samazināšanu, šo teātri, un tiešām pievērsties normālam darbam – normāli strādāt Saeimas lielajā zālē. Tā, lai deputāti varētu savlaicīgi izteikt savu viedokli par katru priekšlikumu, par katru likumprojektu, lai nav šī problēma – “pazudis tulkojumā”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad uzklausījām deputāti Jūliju Stepaņenko – par procedūru.
Turpinām likumprojekta izskatīšanu.
12. priekšlikums.
J. Jalinska. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 14. – deputātu Budriķa, Indriksones un Bluķes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Jalinska. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt. (Starpsauciens: “Par procedūru!”) Tātad komisijas viedoklim par 17. priekšlikumu deputāti piekrīt.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam. Par procedūru.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, Mūrnieces kundze. Mēs pieteicām, ka vēlamies balsot par vienu konkrētu priekšlikumu – par Budriķa kunga priekšlikumu; gan mikrofonā teicām, gan... Tas netika ņemts vērā.
Sēdes vadītāja. Mikrofonā nav jāpiesakās. Jāpiesakās ar zaļajām lapiņām.
Šāda vēlme šo zāli nav sasniegusi.
Mēs šobrīd nevaram pārbaudīt to, kā ir notikusi pieteikšanās jūsu telpā. Lūgsim moderatoram skaidrojumu par to, kas ir noticis vai nav noticis.
Turpinām skatīt. Skatām nākamo priekšlikumu!
18. priekšlikums.
J. Jalinska. 18. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt un atbalsta.
J. Jalinska. 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti... 21. priekšlikumu deputāti atbalsta.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam. Par procedūru.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mūrnieces kundze! Mēs notestējām arī jūsu piedāvātajā versijā un lūdzām balsojumu, bet jūs jau skrienat uz priekšu. Jūs pat nepagaidāt, kad tas pieteikums līdz jums aizies. Jums varbūt mazliet lēnāk vajadzētu vadīt sēdi, jo tagad taču sēdēs strādājam attālināti. Un tad, kad deputāti...
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Gobzemam par viedokli.
Tātad ir jautājums moderatoram no jūsu telpas: vai tiešām tika pieteikts balsojums par kādu no priekšlikumiem?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu moderatoram no neatkarīgo deputātu telpas.
Moderators. Labdien! Respektīvi, pieteikums balsot tika saņemts tajā brīdī, kad jūs jau bijāt pārgājusi uz nākamo jautājumu.
Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem ir laicīgāk jāpiesakās debatēm.
Sagatavot pieteikšanos debatēm ir iespējams gan pirms sēdes, gan arī sēdes laikā. Tātad deputātu vēlme pieteikties debatēm tomēr ir jāpiesaka laicīgi.
Tālāk! 22. priekšlikums.
J. Jalinska. 22. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 22. priekšlikumu.
Ieslēdziet mikrofonu deputātei Stepaņenko, kas vēlas runāt atkal par procedūru!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Nebijām pieteikušies debatēm, bet mēs lūdzām... tajā brīdī, kad jūs nolasījāt priekšlikumus... mēs lūdzām balsojumu par Budriķa kunga, Indriksones kundzes un Bluķes kundzes priekšlikumiem.
Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, šie priekšlikumi nav balsojami. Tas tika ļoti skaidri pateikts sēdes laikā, un deputāti saprot, ka šie priekšlikumi nav balsojami.
J. Stepaņenko. Bet mēs... Kādā veidā, pasakiet, lūdzu, mēs varam paspēt iekliegties, ka mēs lūdzam balsojumu par katru konkrēto priekšlikumu?! Šī nav pieteikšanās debatēm. Tas ir...
Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, jūs varat arī pirms sēdes, jūs varat sēdes laikā... jūs varat, izskatot konkrēto likumprojektu, iesniegt pieteikumus ar zaļajām lapiņām par visiem likumprojektiem... par visiem priekšlikumiem. Ir iespēja tādus sagatavot. Ir iespēja izskatīt likumprojektus pirms sēdes, laicīgi sagatavojoties sēdei.
Tātad – 23. priekšlikums.
J. Stepaņenko. Mēs lūdzam balsot par 23. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Jums tika paskaidrots. Juridiskais birojs saka, ka šis priekšlikums nav balsojams.
J. Jalinska. 23. – deputātu Budriķa, Indriksones un Bluķes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Debates, protams, ir iespējamas. Bet... saprotu, ka deputāti ir lūguši balsojumu. Balsojums nav iespējams.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (JK).
Godātie kolēģi! Lai arī šis priekšlikums un visi pārējie ir noraidīti, nav balsojami, tomēr ir jāmēģina izskaidrot sabiedrībai, kāpēc labi, nekādus līdzekļus neprasoši, tikai uz attīstību vērsti priekšlikumi tiek noraidīti parlamentā.
Sāksim ar to, ka... jā, tagad ir trešais lasījums. Sākums šai... šo grozījumu paketei... bija tiešām tikai priekš Latgales... Tomēr, ņemot vērā, kāda ir bijusi situācija saistībā ar ostām (valsts iesaiste gan Rīgas, gan Ventspils ostā), tad Liepāja paliek tā kā mazais pastarītis, mazais brālis. Latgalē ir saprotama situācija, tur ir maz... bezdarbs. Bet Liepājā mums ir jākonkurē ar daudz lielāko, daudz spēcīgāko blakusostu, kas ir turpat, reģionā, 100 kilometru attālumā. Mēs mēģinām virzīties uz augsti kvalificētu darbaspēku, nevis vienkārši turpināt parasto ražošanu...
Tomēr šie priekšlikumi... lai arī tie tika noraidīti (jau 1., un pārējie nebija balsojami), tie ir iestrādāti atsevišķā likumā. Un es ceru, ka nākotnē... tad, kad mēs skatīsim šo likumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, atsevišķi deputāti neuztrauksies par to, vai tas ir uzbrukums viņu vēlēšanu apgabalam, vai arī tas ir... ka tas ir vērsts uz visas valsts attīstību. Jo tas nav tikai Liepājas jautājums, tas ir visas Liepājas... bijušā rajona jautājums. Visas blakuspilsētas... iedzīvotāji strādā SEZ un tajos uzņēmumos.
Tas ir vērsts uz valsts attīstību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tikko mēs dzirdējām divkosības un lišķības paraugstundu.
Budriķa kungs, starp citu, nenobalsoja par savu paša priekšlikumu, bet viņa frakcija nobalsoja pret šo priekšlikumu. Tā tas strādā!
Dārgie vēlētāji! Dārgā Latvijas sabiedrība! Jums pa mikrofoniem stāsta, kā tur tiek atbalstīts. Bet tad, kad ir balsojums, – tad Jaunā konservatīvā partija balso “pret”, bet pats priekšlikuma iesniedzējs Budriķa kungs vispār nemaz nebalso, baidās balsot “par” savu priekšlikumu. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka šajos ārkārtas apstākļos Latvija ir Eiropā vienīgā valsts, kurā tiek samazināts runas laiks, lai opozīcija nevarētu izteikties, lai opozīcijai aizvērtu muti. Vai tā notiek demokrātiskā sabiedrībā? Vai tā notiek tiesiskā valstī? Nē, tā nenotiek. Tā notiek valstī, kurā grib uzurpēt varu daži.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Labdien, kolēģi! Es domāju, Budriķa kungam tiešām liela taisnība par to... par šiem priekšlikumiem. Un, es domāju, ne vienu vien deputātu ir uzrunājuši Liepājas pārstāvji, speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji, kas ir tomēr publiskas personas, un, ja viņi redz, kādā veidā šī zona var labāk attīstīties, tad viennozīmīgi šie priekšlikumi ir jāatbalsta. Un nav starpības, vai tas ir pirmais, otrais vai trešais lasījums, kad tas tiek darīts. Tas ir vienkārši jāizdara.
Manuprāt... Šī sajaukšana kopā ar šo Latgales zonu un šie strīdi starp šīm divām zonām, manuprāt, ir mazliet nevietā. Es vairāk skatos uz to tā, ka Latgales zona izdomāja labu risinājumu un citas zonas vienkārši grib pievienoties šim risinājumam. Un te tāda savstarpēja, nu, sadarbība ir vairāk jāveicina nekā savstarpēji strīdi.
Un man tiešām ļoti patika Budriķa kunga uzruna par šo priekšlikumu. Un es aicinātu arī jūs turpmāk tieši tādu pašu attieksmi demonstrēt arī pret citiem priekšlikumiem, jo šis tiešām ir uz konkurētspējas veicināšanu tapis... šie priekšlikumi, ko jūs esat iesnieguši. Mēs arī diezgan labi zinām, kā tie ir tapuši. Tiešām eksperti tos ir sagatavojuši. Un arī turpmāk... arī citus priekšlikumus, ko ir sagatavojuši eksperti, izvērtēt un atbalstīt...
Bet par to, kas šodien notiek šajā sēdē... Es nevaru nepievienoties neatkarīgo deputātu frakcijai... grupai, runājot par to, kas šodien notiek. Šī sistēma ir jāpārdomā, jāuzlabo, jo... nu, iedomājieties, kas notiks, ja mēs kā frakcija tagad iesniegsim... balsojumu palūgsim par katru jautājumu. Nu ir jāatrod veids... kādā veidā... Mums arī bijuši vairāki gadījumi – vairāki gadījumi! –, kad mēs esam mēģinājuši iebilst, bet Saeimas Sēžu zāli tas nav sasniedzis.
Tā ka šeit ir jāatrod veiksmīgāks risinājums. Šobrīd tas nav labākais veids.
Un, kolēģi, jebkurš no mums ar to var saskarties arī citās telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā... Es mazliet... negribēju piekrist Valaiņa kungam par to... par tām uzslavām Budriķa kungam. Saldas runas no Saeimas tribīnes vai no savas vietas neko neizšķir. Visu izšķir balsojums pēc tam. Un arī citi šī priekšlikuma iesniedzēji no “Attīstībai/Par!” konkrētajā gadījumā balsoja paši pret savu priekšlikumu.
Tā ka visu izšķir balsojums, nevis tas, cik tu skaisti un saldi norunā par to, kā to atbalstīs vieni vai otri reģioni.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Es nevaru piekrist Gobzema kungam, jo nav jau tā, ka es... Šie komplimenti Budriķa kungam bija ar domu, nu, tā kā... Galvenais jautājums ir un paliek tas, kā cilvēks nobalso. Tas, ko viņš runā... Mans aicinājums Budriķa kungam bija, lai tās runas sakrīt arī ar darbiem. Tā ka, nu, ir forši runāt pareizas lietas, bet pēc tam, kad jābalso, tad nobalso pretēji. Tas nav...
Tas tāpat kā daudzi kolēģi runā, ka atbalsta mediķus, bet, kad jābalso par mediķiem, tad balsojums ir gaužām savādāks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Tātad 23. priekšlikums... Komisija nav atbalstījusi, nav arī balsojams.
J. Jalinska. 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Tātad sākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Lūdzu apvienot abus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
I. Indriksone. Paldies tiem deputātiem, kas atbalstīja mūsu deputātu grupas iesniegtos priekšlikumus. Protams, izsaku arī nožēlu par tiem, kas parakstīja šos priekšlikumus, bet zaudēja drosmi tos atbalstīt.
Gribu vērst uzmanību, ka lielākais iniciators, kāpēc tika pārbalsoti un izmesti tā brutāli no likumprojekta šie priekšlikumi, bija Finanšu ministrija, kurai bija tikai divi argumenti, kas nebija mainījušies no janvāra, kad šie priekšlikumi tika atbalstīti. Nekādu papildu jaunu argumentu nebija, un šie divi argumenti skanēja tā, ka...
Viens bija tas, ka Latgales plānošanas reģionā ir šī īpašā situācija ar lielāku bezdarbu, kas šobrīd, krīzes apstākļos, es domāju, vairs nav aktuāli, jo bezdarbs būs visos reģionos. Viņi, varētu teikt, apgalvoja, ka, piešķirot šīs atlaides arī Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai, tas nedos plānoto pienesumu tieši Latgalei, jo zudīs šī papildus noteiktā atvieglojuma pamatbūtība – stabilizēt reģionu atšķirību.
Vēlos uzsvērt, ka Latgales speciālā ekonomiskā zona tādā izpratnē par investoriem nekonkurē ar Liepāju, bet konkurē pavisam savādākā veidā, jo Liepājai ir jākonkurē starptautiski.
Otrs arguments, ko Finanšu ministrija izmantoja, – ka Valsts kontrole ir norādījusi: jāizvērtē visi piešķirtie nodokļu atvieglojumi un tikai tad var vērtēt jaunu nodokļu atvieglojumu piešķiršanu.
Manā izpratnē, Valsts kontrole to izteica kopumā par Latvijā piemērotajām nodokļu atlaidēm, kas tiešām mums ir ļoti daudz un dažādas, un ļoti bieži tās nav mērķētas un nav mērķtiecīgas, un tās būtu jāpārvērtē. Bet Finanšu ministrija šo argumentu izmantoja tieši, lai atteiktu Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai šos, varētu teikt, iespējamos attīstības atvieglojumus.
Tai pašā laikā vēršu uzmanību, ka ne tikai Latgales reģionam ir sava attīstības programma, arī Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai 2018. gadā ir apstiprināti 15 gadu mērķi un programma, kur ir tieši uzsvērta komercdarbības veikšana ar augstu pievienoto vērtību un tūkstoš jaunu labi apmaksātu darba vietu veidošana.
Liepājas speciālā ekonomiskā zona mērķtiecīgi iet uz šo attīstību, gan iegulda daudz darba, gan iesaistās arī repatriācijas programmās. Ir atgriezuši jau diezgan daudz ārvalstīs dzīvojošos latviešus, nodrošinot labi atalgotas darba vietas ar izaugsmes iespējām.
Tāpēc es vēlreiz aicinu padomāt deputātus, kad izskatīsim šo likumprojektu, kas ir iesniegts šodien Saeimā, ka jādomā ir par visu Latviju un nevajadzētu veidot viena reģiona attīstību, tai pašā laikā piedraudot ar cita reģiona attīstības bremzēšanu, un vēl jo mazāk vajadzētu izmantot resursus kā kaut kādu ietekmēšanu, lēmumu pieņemšanu un piedraudēšanu, ka viss likumprojekts tiks noraidīts, ja tiks atbalstīti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas priekšlikumi.
Paldies tiem, kas atbalstīja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Noklausoties to, ko Indriksones kundze minēja, manuprāt, diezgan dīvaini ir šo priekšlikumu neatbalstīt. Varbūt kāds varētu kaut ko vairāk paskaidrot, jo, ja tie ir argumenti attiecībā uz attīstības situāciju, tad Latgale no Kurzemes ne ar ko neatšķiras. Ja skatāmies Latgali attiecībā pret Rīgu, pēc pirktspējas tā starpība ir aptuveni trīs reizes. Ja mēs skatāmies Kurzemi... Kurzemi pret Rīgu, tad tas ir starp divām un trijām reizēm. Nu, tā starpība ir ļoti būtiska, ja mēs skatāmies pēc pirktspējas paritātes. Tad tā... tas arguments nu galīgi neiztur kritiku. Ja mēs skatāmies pēc nodokļu atvieglojumiem, tad nodokļu atvieglojumi... Kur tad tie ir? Iedzīvotāju ienākuma nodoklis... Vesels miljards tiek... Tas jau ir tas, ko Valsts kontrole minēja, – par šo izvērtējuma nepieciešamību. Miljards ienākuma nodoklī! Kāds tam sakars ar ekonomiskajām zonām? Nekāds! Absolūti nekāds! Šobrīd ir ieviesti dažādi citi nodokļu atbalsta mehānismi, un šajā gadījumā tas arguments par atvieglojumiem gluži vienkārši neiztur kritiku.
Tāpēc es domāju par šo priekšlikumu... Ja tādi ir bijuši argumenti tā noraidīšanai, tad tas ir pilnīgs neprāts tā darīt. Manuprāt, tas jāatbalsta, jo, kā jau minēju, Kurzemes, Liepājas puses, attīstības indeksi ir labāki nekā Latgalē, viennozīmīgi, par to nav strīdu! Bet tie par kārtām – par kārtām! – ir atšķirīgi no Rīgas areāla attīstības indeksiem. Tā ka tas nav par procentiem, tas ir par kārtām – divas trīs reizes. Nu, kolēģi!
Aicinu aizdomāties un tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es aicinātu Nacionālo apvienību un Jauno konservatīvo partiju izbeigt to teātri. Es te lasu, ka pirms dažām dienām Jaunā konservatīvā partija ir vienojusies ar Nacionālo apvienību par kopīgu pozīciju straujākai ekonomikas attīstībai un ka ir parakstīts kopīgs saprašanās memorands par nodokļu jomu un tamlīdzīgi. Skatos balsojumus šodien Saeimas sēdē: Jaunā konservatīvā partija tur, kur mums ir jārunā par atbalstu straujākai ekonomiskajai attīstībai, balso pilnīgi citādāk nekā Nacionālā apvienība.
Nu varbūt tomēr, kolēģi, pieturieties pie pašu parakstītā dokumenta... nu tā, lai vismaz balsojumos parādās, ka jums tomēr tas parakstītais papīrs kaut ko nozīmē pašiem, lai nav tā, ka tikai presē jūs tur paziņojat, ka jums ir kopīga pozīcija, ka mums tagad viss valstī attīstīsies. Nu varbūt darbos arī. Pēc parakstīšanas vajadzētu sekot darbiem. Uz to es jūs aicinu – abas šīs partijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (JK).
Godātie kolēģi! Lūdzu, nemaldināsim sabiedrību! Šie jautājumi tomēr tiek iestrādāti atsevišķā likumprojektā. Un es aicinu jūs ar tikpat – tikpat! – lielu degsmi aizstāvēt tos tad, kad tie tiks skatīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Šeit ir saņemta ziņa, ka Gobzema kungs vēlas uzturēt balsojumu par 24. priekšlikumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam. Debatēs Gobzema kungs to nelūdza, vai tas atbilst patiesībai?
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, Mūrnieces kundze! Mēs te notestējām to versiju...
Sēdes vadītāja. Tātad vēlaties balsojumu par 24. priekšlikumu?
A. Gobzems. Es vēlos balsojumu par visiem priekšlikumiem, pilnīgi visiem, jo nevar paspēt citādāk pieteikt to. Jūs aizskrienat...
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 24. priekšlikumu: par – 85, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Jalinska. Aicinu balsot “par” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 86, pret – nav, atturas – 1.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (KPV LV).
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajā lasījumā.
Uz trešo lasījumu tika saņemti 10 priekšlikumi.
1. – deputātu Eglīša, Kursītes, Adamoviča, Kazinovska un Teirumnieka (turpmāk – deputātu grupas) priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Tā. Godātie kolēģi, deputāts Gobzems uztur balsojumu par visiem priekšlikumiem šajā likumprojektā.
Tātad debatēt neviens nevēlas.
Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Eglīša, Kursītes, Adamoviča, Kazinovska un Teirumnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 5, pret – 57, atturas – 24.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Kursīte. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāts Gobzems ir lūdzis balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 1, pret – 57, atturas – 26.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Kursīte. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti ir lūguši balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 3. priekšlikumu: par – 91, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Kursīte. 4. – deputātu grupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Ir lūgts balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Eglīša, Kursītes, Adamoviča, Kazinovska un Teirumnieka priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 4. priekšlikumu: par – 4, pret – 58, atturas – 24.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.
Laiks paziņojumiem.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Skridem.
A. Skride (AP!).
Kolēģi no Sociālo un darba lietu komisijas! Komisijas sēde – piecas minūtes... tagad, sākoties jau šim starpbrīdim... pēc piecām minūtēm.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Un tagad ļoti svarīgs paziņojums.
Pusapaļo jubileju sestdien svinēja mūsu kolēģis Gundars Daudze, un šodien dzimšanas diena ir Danielam Pavļutam. Mēs viņus sveicam! (Aplausi.)
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte. (Skaņas pārrāvums.)... atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Kursītes kundze, lūdzu, sāciet vēlreiz! Mēs jūs nedzirdējām.
J. Kursīte. Tātad 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 5. priekšlikumu: par – 65, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
6.
J. Kursīte. 6. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Eglīša, Kursītes, Adamoviča, Kazinovska un Teirumnieka priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 6. priekšlikumu: par – 79, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums atbalstīts.
J. Kursīte. 7. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Eglīša, Kursītes, Adamoviča, Kazinovska un Teirumnieka priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 7. priekšlikumu: par – 83, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Kursīte. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nepiesakās.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 8. priekšlikumu: par – nav, pret – 58, atturas – 24.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Kursīte. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti nevēlas debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 9. priekšlikumu: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Kursīte. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
(Skaņas pārrāvums.)... priekšlikumu: par – 87, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Kursīte. (Skaņas pārrāvums.)... Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 88, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.
Komisijā saņemti un izskatīti divi priekšlikumi.
1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es nevēlējos debatēs... Es tikai gribēju... Es jau pieteicos par to, ka es uzturu balsojumu par visiem priekšlikumiem visos likumprojektos.
Sēdes vadītāja. Nē, jūs varat uzturēt balsojumu tikai par konkrēto... par priekšlikumiem tam likumprojektam, kas tiek izskatīts.
A. Gobzems. Uzturu balsojumu.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāts Gobzems uztur balsojumu par 1. un 2. priekšlikumu.
Paldies.
Debates slēdzu. (Starpsauciens.)
Tās bija debates, kolēģi.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 89, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Lībiņa-Egnere. 2. – arīdzan ir atbildīgās – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 85, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Lībiņa-Egnere. Lūdzu, balsosim par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 89, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Lūdzu, mainiet tablo! Vai mums ir vajadzīgs tehniskais pārtraukums? Cik? Tehnikas nodaļa! Sistēma neiet uz priekšu. Cik mums ir vajadzīgs tehniskais pārtraukums? Cik? (Starpsauciens: “10 minūtes!”)
Godātie kolēģi! Tehniskais pārtraukums 10 minūtes līdz pulksten 11.45.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc tehniskā pārtraukuma.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir arī izskatījusi trešajam lasījumam saistīto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”.
Arī šajā likumprojektā ir saņemti divi priekšlikumi. Komisijā izskatīti.
1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē redakciju ar konkrētiem datiem, kādus Tiesnešu ētikas komisijai ir nepieciešams saņemt no Sodu reģistra par tiesnešu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es tikai vēlējos uzturēt balsojumu pie šī likumprojekta par visiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītāja. Par visiem diviem.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 78, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Lībiņa-Egnere. 2. – arīdzan tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 77, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad 2. priekšlikums ir atbalstīts.
I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 80, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.
R. Dzintars (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien trešajā lasījumā izskatāmie likumprojekti “Grozījumi Izglītības likumā” un “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” ir saistīti.
Atgādināšu, ka likumu atvēršanas mērķis bija noteikt pašvaldībām pienākumu nodrošināt, ka visās to pirmsskolas izglītības iestādēs tiek nodrošināta iespēja apgūt izglītības programmu valsts valodā.
Vairāki arī trešajā lasījumā iesniegtie priekšlikumi abos likumprojektos izteikti dažādos formulējumos, bet ir pretrunā šim konceptuālajam mērķim. Par attiecīgiem priekšlikumiem es informēšu tad, kad mēs tos skatīsim.
Tātad “Grozījumi Izglītības likumā”.
1. – deputātu Golubevas, Pavļuta, Bluķes un Voikas priekšlikums. Tā pirmajā daļā ietvertais saturs par to, ka pirmsskolas izglītības iestādēm jānodrošina atbalsts latviešu valodas apguvei, bija komisijas deputātu vairākuma atbalstīts, bet vienojāmies, ka juridiski korektāk to būtu iekļaut otrajā, saistītajā, likumprojektā – “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Savukārt priekšlikuma otrā daļa par izvēles nodarbību piedāvāšanu mazākumtautību valodās komisijā netika atbalstīta.
Attiecīgi aicinu šajā likumprojektā šo 1. priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nevēlējos debatēt par šo priekšlikumu, bet es uzturu balsojumu pie visiem priekšlikumiem, kas bija likumprojektā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Labdien, kolēģi! Mans un kolēģu priekšlikums, kā jau Dzintara kungs to atzīmēja, nosaka pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītību valsts valodā grupās, kurās mācās izglītojamie ar dažādām dzimtajām valodām, nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvē izglītojamajiem, kuriem tā nav dzimtā valoda, kā arī var piedāvāt izvēlēties nodarbības dzimtās valodas atbalstam mazākumtautību valodās.
Kolēģi! Šis ir būtisks papildinājums ilgi gaidītajam valdības plānam, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos. Mums ir jāapzinās, ka, lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu, valsts pienākums ir nodrošināt atbalstu tiem, kam nepieciešama šī palīdzība ar komunikāciju valsts valodā, lai visi bērni un līdz ar to arī viņu vecāki justos droši un atbalstīti.
Attiecībā uz citu valodu mācīšanu – priekšlikumā svarīgs ir darbības vārds “var”. Bērnudārzi var rīkot šādas programmas. Tā nekādā veidā nebūtu obligāta prasība, un ne visiem. Mēs piedāvājam likumā nostiprināt iespējas pirmsskolas izglītības iestādē citu valodu mācīšanai, lai atbalstītu bērnus dzimtās valodas attīstībā. Mēs redzam, ka ar šādu iespēju varētu būt pozitīvs efekts uz visiem kopīgās latviešu valodas apgūšanu.
Latvija kopš tās dibināšanas ir bijusi atbalstoša mazākumtautībām, un tādai tai jābūt arī turpmāk.
Lūdzu Saeimas balsojumu par šo priekšlikumu un aicinu to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Paldies.
Labdien! Mazlietiņ oponēšu komisijas pārstāvim, sakot, ka šis priekšlikums ir ļoti labs un skatāms kontekstā, nevis no divām daļām.
Pirmkārt, tas ļoti labi strādā jaunajā migrācijas politikā, kas ir gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē kopumā, – par noteiktas valsts valodas apguvi visiem... Un dot šo iespēju pilnīgi visiem ar vienādām tiesībām.
Otrkārt, paldies Voikas kundzei, kas atzīmēja, ka līdz šim ir bijusi laba mazākumtautību izglītības politika. Mēs runājam par izglītības politiku, bet piebilstot, ka šis priekšlikums ir vērtējams kā mazs solis uz to praksi un pieredzi, kas ir Eiropā un arī pasaulē. Pārbaudīta prakse – atbalstīt valodu, kā jau teicu, gan attiecīgās valsts valodas apguvi, gan arī mazākumtautību valodas apguvi, jo attīstītā Eiropa zina un dara to arī izglītības sistēmā, ka līdz 6. klasei bērniem, kam ir cita mācību valoda un ģimenes valoda, nekā ir skolā, ir jānodrošina iespēja apgūt arī akadēmiskā veidā (par nodarbību skaitu var diskutēt), bet akadēmiskā veidā tātad skolā apgūt savu mazākumtautības valodu.
Šajā gadījumā gribu pievērst koalīcijas uzmanību – jūsu valdības vadītājs ir teicis, ka mūsu attīstība, valsts attīstība, iet Skandināvijas virzienā. Nu tad lūdzu – šis mazākumtautību izglītības modelis, kas šajā priekšlikumā ir ietverts, tiešām vērtējams kā mazs solis uz Skandināvijas modeli arī izglītībā.
Aicinu jūs atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Paldies iesniedzējiem par šo priekšlikumu. Ļoti labs priekšlikums, un es arī to atbalstīšu. Vienīgi esmu tādā nelielā nesaprašanā, ņemot vērā Raivja Dzintara komentāru par to, ka komisija šo nav atbalstījusi, jo tas ir ietverts kādā citā likumprojektā, respektīvi, likumprojektā “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, un tajā pašā laikā iesniedzēji uztur balsojumu.
Vai tad tas nav saskaņots ar iesniedzējiem? Ir vai nav citā likumprojektā iekļauta šī norma? Vai tā tur ir atbalstīta? Nu... Ja man būtu jābalso tagad, uzklausot tikai ziņotāja ziņojumu un arī to, ko saka debatēs iesniedzēji, tad es īsti nezinu, kam ticēt un uz ko paļauties. Es, protams, šo priekšlikumu atbalstīšu, ņemot vērā, ka tas tiešām ir nepieciešams, bet kaut kas man te neiet kopā ar to informāciju no ziņotāja un to, ko saka iesniedzēji.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, kolēģi, es arī labprāt tiešām aicinātu Voikas kundzi vēl papildināt savu ziņojumu, atbildot uz kolēģes Liepiņas kundzes jautājumu.
Bet par pašu priekšlikumu – es vēlētos vēl pievērst jūsu uzmanību tam, ka... jā, tieši tā, pirmām kārtām tā ir palīdzība bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, apgūt latviešu valodu jau pirmsskolas izglītības iestādē. Ir tiešām ļoti daudz situāciju, kurās tā saucamajos guļamrajonos bērni no krievu... krievvalodīgajām ģimenēm apmeklē latviešu dārziņus un... ir ļoti būtiski pašā sākumā jau palīdzēt viņiem apgūt latviešu valodu dažādos veidos. Bieži vien ir tā, ka bērni, nesaņemot šo atbalstu, vienkārši turpina savā starpā spēlēties un runāties krievu valodā, un līdz ar to tā atbalsta nav. Un tālāk jau viņiem būs grūti arī skolā.
Vēl viens būtisks moments, par ko es arī aicinātu jūs aizdomāties, ir šis priekšlikums par to, ka iestāde var piedāvāt izvēles nodarbības dzimtās valodas atbalstam. Bērni pirmsskolas vecumā... Bieži vien viņiem ir nepieciešams logopēds, un logopēds ir... var strādāt tikai dzimtajā valodā. Bērni var stiprināt savu valodu... savas prasmes tikai caur dzimto valodu. Neder krievu bērnam latviešu logopēds. Pajautājiet pirmsskolas izglītības iestādēs! Un arī šis... šajā gadījumā, es domāju, tas ir ļoti svarīgi. Lūdzu, aizdomājieties par to, jo krievu bērnam tad ir jāmeklē atsevišķi kaut kur krievu logopēds, lai varētu izkopt savu runas šo... runas spējas. Tas ir svarīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, kolēģi! Atbildot uz Lindas Liepiņas... deputātes Lindas Liepiņas jautājumu, es gribēju piebilst, ka tā ir taisnība, ka mēs esam šos... šo priekšlikumu pārnesuši uz likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Tas ir vispārējās... nākamā darba kārtības jautājuma 4. priekšlikums, kas skan šādi: “Izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, sniedz atbalstu latviešu valodas apguvei izglītojamajiem, kuriem tas nepieciešams, tai skaitā izglītojamajiem, kuriem tā nav dzimtā valoda.”
Šis apsvērums bija saistībā, kā jau Dzintara kungs minēja, ar to, ka Vispārējās izglītības likums ir tas, kurš runā par... nu, ir specifiskāks tieši par izglītības ieguves formu un detalizētāk var aprakstīt nekā galvenais, jumta, likums.
Tā ka es tiešām aicinu noraidīt un arī varbūt iesniedzējus nelūgt balsojumu par šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Cienījamie kolēģi! Atbildot uz deputātes Liepiņas jautājumu, es precizēšu, ka komisija atbalstīja mūsu priekšlikuma pirmo daļu, kas attiecas uz atbalstu latviešu valodas apguvei tiem bērniem, kam tas ir nepieciešams, tai skaitā tiem, kam ir cita dzimtā valoda. Tas ir ļoti apsveicami, ka tas tika iekļauts likumprojektā “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” kā komisijas priekšlikums, par ko mēs runāsim atsevišķi.
Bet mūsu priekšlikuma otrā daļa, kas attiecas uz to, ka pirmsskola var – nevis ir pienākums, bet var! – pēc vecāku vēlmes un... saskaņojot ar pašu pirmsskolu, piedāvāt arī nodarbības dzimtajā valodā, tika noraidīta. Savukārt mēs uzskatām, ka tā ir svarīga daļa no mūsdienīgas pieejas vienotai izglītības sistēmai, ka visi mācās kopā valsts valodā. Bet, lai veicinātu kognitīvo attīstību un iespējas arī tiem bērniem, kuriem ir cita dzimtā valoda, varētu vienoties arī par nodarbībām dzimtajā valodā, jo tas saskaņā ar vairāku lingvistu, tai skaitā Džima Kaminsa un citu, atziņām tiešām veicina to bērnu, kas mācās nevis savā dzimtajā valodā, kognitīvās attīstības paritāti.
Tāpēc lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.
E. Papule (SASKAŅA).
Paldies.
Gribētu pakomentēt tomēr atbildi Lindai... Liepiņas kundzei par jautājumu, kā balsot vai nebalsot. Jā, Muižnieces kundze zināmā mērā jūs maldināja. Šī iespēja mazākumtautībām saņemt atbildes savas dzimtās valodas apguvei nebūs arī nākamajā likumprojektā. Tieši tāpēc šobrīd ir svarīgi atbalstīt šo priekšlikumu, kur ir ietverta eiropeiska pieeja, tai skaitā mazākumtautību izglītībā, kur dod atbalstu gan valsts valodai, gan ģimenes valodai jeb mazākumtautību valodai. Latvijā šī pieredze ir stabila un labi attīstīta un skolotāji arī pirmsskolā ir gatavi to darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.
A. Muižniece (JK).
Ļoti īsi. Es tomēr gribētu noraidīt Papules kundzes pārmetumus par jebkāda veida maldināšanu, jo arī attiecībā uz šo otro daļu mēs komisijā daudz diskutējām un tieši es uzdevu jautājumu arī Izglītības un zinātnes ministrijai par to, vai šobrīd ir kaut kas, kas liedz pirmsskolas izglītības iestādei organizēt jebkāda veida – ne tikai dzimtās valodas atbalstam, bet jebkāda veida! – papildu nodarbības.
Šādu aizliegumu vai jebkādu citu, nu... Nepastāv nekādi šķēršļi, kas to liegtu darīt jau šobrīd, un pirmsskolas izglītības iestādes to organizē. Tāpēc, manuprāt, likumā vēl to papildus nostiprināt nav nekādas nepieciešamības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es tikai vēlējos pateikt paldies Marijai Golubevai par korekto komentāru, un mēs, neatkarīgie deputāti, atbalstīsim šo priekšlikumu. Nu, tie, kas patiesībā neatkarīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Kolēģi, piedodiet! Es parasti izsakos (Starpsauciens: “Varētu mani pieteikt?”) ļoti korekti, bet šoreiz nevaru atturēties no ļoti tiešas runas. Muižnieces kundze, es ļoti sen nebiju dzirdējis tādu demagoģiju, ko es tikko dzirdēju no jums. (Aplausi.)
Tātad jūs sakāt, ka tas nav aizliegts un līdz ar to tas ir iespējams. Piedodiet, es pat neanalizēšu, kāpēc tā ir demagoģija. Es domāju, ka mums visiem ir skaidrs, par ko ir runa. Ja jūs patiešām gribat pilnīgi likvidēt visas iespējas lietot mazākumtautības... Latvijas izglītības sistēmas visos līmeņos, tad vismaz esiet godīgi un atzīstiet... lai to atzītu publiski.
Bet tas, ko jūs tagad darāt, nu piedodiet, man ir kauns par to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es vēlētos pajautāt Muižnieces kundzei, vai viņa varētu nosaukt to iestāžu, pirmsskolas izglītības iestāžu, skaitu, kuras strādā latviešu valodā un ir sagādājušas saviem izglītojamajiem krievu logopēdu? Būsim precīzi! Nosauciet, lūdzu, to skaitu, kuras organizē tātad pirmām kārtām krievu logopēdus tiem bērniem, kuri mācās latviešu dārziņos, kuri nav latvieši, nav no latviešu ģimenēm, un varbūt arī citas nodarbības mazākumtautību valodu stiprināšanai. Mani visvairāk interesē tieši logopēdijas nodarbības, jo tas ir ļoti būtiski bērna attīstībai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Es gribētu pievērst deputātu uzmanību tam, ka Muižnieces kundze tiešām maldināja jūs, jo pašlaik vadlīnijas neparedz tādu iespēju pašam... pašai pirmsskolas iestādei organizēt šāda veida nodarbības.
Jā, šādas nodarbības varētu organizēt, bet tikai par vecāku naudu un ar ārpakalpojuma palīdzību. Vadlīnijas – vēlreiz! –, kuras izstrādāja ministrija, tādu iespēju neparedz.
Lūdzu atbalstīt šo minimālo priekšlikumu, lai maziem bērniem nodrošinātu iespēju dabiski runāt un attīstīt savu dzimto valodu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Gribēju mazu repliku uz Muižnieces kundzes teikto, ka nav jau aizliegts un varot jau kaut ko darīt. Es gribētu atgādināt, ka no juridiskās tehnikas viedokļa publiskajā sektorā darbojas princips – atļauts tikai tas, kas atļauts ar likumu, nevis atļauts viss, kas nav aizliegts.
Privātajā sektorā, civiltiesiskajā sektorā, darbojas princips – atļauts viss, kas nav aizliegts, bet publiskajā sektorā ir tieši pretēji. Un tas ir iemesls, kāpēc ir jāatbalsta šāds priekšlikums, jo valstij ir jāpalīdz bērniem visos iespējamos veidos un nav svarīgi, kas šo priekšlikumu ir sagatavojis – pozīcija, opozīcija. Pat ja tā ir “Attīstībai/Par!”... Bet, ja tā sagatavo loģisku un saprotamu priekšlikumu, tas ir jāatbalsta.
Tāpēc neatkarīgie deputāti, kas tiešām ir neatkarīgi deputāti atšķirībā no dažiem citiem, kuri tādi nav, atbalstīs šo priekšlikumu, jo tas ir visas Latvijas bērnu interesēs.
Sēdes vadītāja. Debašu laiks beidzies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Raivim Dzintaram.
R. Dzintars. Es vēlreiz tikai varu atgādināt, ka deputātu grupas priekšlikums saturiski ir diskutējams divos blokos, divās daļās. Tā arī šī diskusija noritēja komisijas sēdē, un, kā jau teicu, pirmā daļa tika no komisijas puses atbalstīta, un tā ir iekļauta likumprojektā “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” šobrīd kā 4. priekšlikums, par ko mēs vēl šodien arī balsosim.
Savukārt attiecībā uz otru priekšlikuma daļu – kopīgais... komisijas vairākuma lēmums ir neatbalstīt. Šo likuma grozījumu mērķis tomēr ir virzīties soli tuvāk izglītības sistēmai, kas ir atbilstoša Satversmē formulētajam, ka Latvijā ir viena valsts valoda.
Mērķis ir šobrīd tajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās tiek piedāvātas programmas tikai mazākumtautībās... mazākumtautību valodās, nodrošināt, ka arī latviešu valoda ir pieejama. Savukārt šī priekšlikuma daļa drīzāk būtu solis pretējā virzienā, proti, pirmsskolas izglītības iestādēs, kas ir valsts valodā, tomēr ieviest zināmu bilingvālismu.
Tātad komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Golubevas, Pavļuta, Bluķes un Voikas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
(Skaņas pārrāvums.)... godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 41, pret – 49, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. Paldies.
2., 3. un 4. priekšlikums runā par pirmsskolas izglītības iestāžu pieprasījuma apzināšanu pašvaldību griezumā un attiecīga reģistra izveidi.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Dod deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt reģistra izveides kārtību. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 88, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
R. Dzintars. Paldies.
3. – deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz īpaši uzskaitīt bērnus, kuriem netiek nodrošināta pirmsskolas izglītība mazākumtautību valodās. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti... tātad vēlas debatēt.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Jūsu... kolēģus mēs redzam, bet ne visus. Tagad mūsu zālē arī rāda. Paldies.
Mans priekšlikums tik tiešām bija tas, kas bija pamats 2., 3. un 4. priekšlikumam, bet mana priekšlikuma būtība bija izņemta ārā un bija vienkārši izmantots priekšlikums izdot vadlīnijas.
Bet patiesībā priekšlikums par programmu valsts valodā īstenošanu pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras jau īsteno programmas mazākumtautību valodās, formāli radies tāpēc, ka bērniem no latviešu ģimenēm pietrūka vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno programmas latviešu valodā. Rindās gaida vietas bērnudārzos bērni gan no latviešu ģimenēm, gan no ģimenēm, kurās runā krievu valodā, tomēr priekšplānā izstumtas un rada īpašu neapmierinātību garās rindas latviešu bērnudārzos. Bet, cik lielā mērā reāli pietrūkst vietu latviešu bērnudārzos, precīzi nav skaidrs līdz šim brīdim.
2019. gada jūlijā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz saviem jautājumiem saņēma izvērstu uzziņu par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu bērniem līdz septiņu gadu vecumam. Uz vairākiem detalizētiem jautājumiem bija saņemtas tikpat detalizētas atbildes, arī par bērnu skaitu, kuri gaida rindā vietu pašvaldības bērnudārzos. Uz tā fona bija manāms, ka VARAM nesniedz ziņas par to, cik daudz bērnu gaida vietu pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības programmās valsts valodā un cik – mazākumtautību valodās. Telefoniski VARAM speciālists paskaidroja, ka šādu ziņu ministrijai neesot. Es pieļauju, ka VARAM nesaņem informāciju par bērnu sadalījumu rindās pa valodām, kurās īsteno programmas pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc ka neviens ministrijai šādu uzdevumu nav devis.
Sēdes vadītāja. Paldies, Pimenova kungs. Debašu laiks ir beidzies.
I. Pimenovs. ... ļaut pabeigt manu uzrunu.
Sēdes vadītāja. Ir iespēja apvienot abus debašu laikus. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
I. Pimenovs. Es esmu pārliecināts, ka pašās pašvaldībās noteikti ir ziņas par to, kādās valodās pašvaldības teritorijā mītošie iedzīvotāji vēlas... sūtīt savus bērnus... valsts valodā, proti, latviešu valodā, vai krievu valodā.
Es ar savu priekšlikumu ierosinu savest kārtībā, uzskaitīt tieši pa divām plūsmām, proti, par bērniem, kuriem netiek nodrošinātas vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmās latviešu valodā, un bērniem, kuriem netiek nodrošinātas vietas pirmsskolas izglītības programmās mazākumtautību valodās. Šī informācija, centralizētā kārtā saņemta ministrijā, ļaus mums dzīvot nevis ar aizdomām un aizspriedumiem, bet pamatoties tieši uz zinātnisko analīzi un statistiku un līdz ar to izsmelt visus politiskos mēģinājumus izmantot šo fenomenu savas atpazīstamības kāpināšanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Raivim Dzintaram.
Lūdzu, pārslēdziet uz Nacionālās apvienības frakciju, lai Dzintara kungs var referēt.
R. Dzintars. (Skaņas pārrāvums.)... balsta priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu...
R. Dzintars. Tātad, ja jūs gadījumā mani tagad dzirdat, tad es vēlreiz apliecinu, ka komisija neatbalsta deputāta Pimenova priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 3. priekšlikumu: par – 20, pret – 68, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi!
R. Dzintars. 4. ...
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi!
R. Dzintars. 4. – Izglītības...
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. Tātad dodamies pārtraukumā. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.
R. Dzintars. Tātad 4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka pienākumu Vides un reģionālās attīstības ministrijai uzturēt jau pieminēto reģistru. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt acīmredzot nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 4. priekšlikumu: par – 71, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
R. Dzintars. Paldies.
5. – deputāta Pimenova fiskāli ietilpīgs priekšlikums. Paredz valsts mērķdotācijas bērnudārza vietu nodrošināšanai dažādās valodās. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies. Es ierosinu uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atbilstoši vietu pieprasījumam pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs dažādās valodās īstenojamās programmās nodrošināt mērķdotācijas pieprasīto vietu izveidošanai.
Visa šī pasākuma iespējas pamatā, proti, latviešu grupu izveidošanai bērnudārzos, kuros patlaban īsteno pirmsskolas izglītības programmas mazākumtautību valodās, bet galvenokārt krievu valodā, ir zems finansējums. Pirmsskolas izglītība noteikti ir valsts uzdevums, bet deleģēts pašvaldībām. Tā ir pretruna.
Pašvaldībām, kur dzīvo daudz bērnu, izpildīt pilnā apjomā šo uzdevumu dažreiz nav iespējams, tāpēc valsts mērķdotācijas, manā ieskatā, ir vitāli svarīgas prātīgas valsts politikas veikšanai jomā, kura nosaka pie dažādām etniskām un lingvistiskām grupām piederīgo savstarpējo uzticēšanos un valsts stabilitāti. Tas pārtrauks politiskās spekulācijas un neļaus pie dažādām etniskām grupām piederīgos noskaņot vienu pret otru.
Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
R. Dzintars. Komisijas vārdā varu atgādināt, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 5. priekšlikumu: par – 17, pret – 63, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. Paldies.
6. – deputāta Kucina priekšlikums. Uzliek pašvaldībai pienākumu regulāri noskaidrot vecāku viedokli par pirmsskolas izglītības kvalitāti un programmu pietiekamību. Kā varēja secināt no deputāta paskaidrojumiem komisijā, runa ir par mazākumtautību programmu pieejamību. Komisija lēma neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Kucinam.
E. Kucins (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Gan šeit, no Saeimas zālēm, gan komisijas sēdēs, gan ikdienā pastāvīgi tiek runāts par nepieciešamību sakārtot izglītības sistēmu. Es tam piekrītu un domāju, ka visi jūs arī esat par to. Manuprāt, lai mums tas izdotos, ļoti svarīgi ir noskaidrot patieso pieprasījumu: cik, kas un kādas iestādes, grupas, izglītības programmas vispār ir nepieciešamas. Uz to arī ir vērsti visi manis iesniegtie priekšlikumi likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”.
Piedāvāju papildināt likuma 17. panta trešo daļu ar 8.1 punktu šādā redakcijā, ka pašvaldības “regulāri noskaidro bērnu vecāku (personu, kas realizē aizgādību) viedokli par esošo pirmsskolas un vispārējas izglītības programmu īstenošanas kvalitāti, kā arī par katrā izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu veidu pietiekamību”.
Atbalstot šo priekšlikumu, mēs īstenosim gan daudzus pētījumus, gan “Skola 2030” materiālus, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju runās uzsvērto nepieciešamību pēc iespējas vairāk iesaistīt vecākus izglītības sistēmas darbībā, kā arī tiks noteikts mehānisms, kādā veidā pašvaldība pieņem lēmumu par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu attiecīgā administratīvajā teritorijā tā, lai bērniem ar dažādām dzimtajām valodām un, galvenais, atbilstoši vecāku izvēlei būtu nodrošināta vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm. Ņemot vērā apstākli, ka vietu skaits bērnudārzos vien... aizvien ir nepietiekams, priekšlikums paredz uzdot pašvaldībai, kas ir pirmsskolas izglītības iestādes dibinātājs, uzdevumu noskaidrot vecāku viedokli un reālo pieprasījumu pēc izglītības programmām, lai turpmāk, vadoties pēc tā, proporcionāli sadalītu vietu skaitu.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
R. Dzintars. Komisija aicina neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 6. priekšlikumu: par – 18, pret – 61, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 7. – deputāta Kucina priekšlikums. Ir pretrunā likumprojekta grozījumu konceptuālajam mērķim. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Kucinam.
E. Kucins (SASKAŅA).
Arī šis mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai palielinātu vecāku lomu, noskaidrotu viņu viedokli un reālo pieprasījumu, proti, ka noteikts bērnu vecāku skaits var pieprasīt uzsākt konkrētas izglītības programmas īstenošanu konkrētajā vai kādā no tuvākajām izglītības iestādēm.
Piedāvāju papildināt likuma 17. panta trešo daļu ar 12.1 punktu šādā redakcijā: “Viena gada laikā pēc bērnu vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pieteikuma nodrošina attiecīgajā izglītības iestādē izglītības ieguvi pēc pieprasītās izglītības programmas. Pašvaldība ir tiesīga noteikt minimālu pieteicēju skaitu izglītības programmas uzsākšanai, kā arī piedāvāt citu tuvumā esošu izglītības iestādi šīs programmas īstenošanai.”
Uzskatu, ka tikai skaidri un saprotami noteikumi var vairot mūsu sabiedrības uzticību likumdevējam. Dodot iespēju vecākiem paust savu viedokli un reāli iesaistīties bērnu izglītošanas procesā, pirmkārt, mēs palielināsim viņu uzticību izglītības sistēmai, otrkārt, motivēsim vecākus sadarboties. Ikvienam ir zināms, ka vislabākais rezultāts tiek sasniegts tieši tad, kad kopā strādā visas iesaistītās puses. Treškārt, beidzot depolitizēsim valodas jautājumu, un cilvēki varēs saņemt to, ko viņi patiesi vēlas. Viņi paši būs izteikuši savas vēlmes, un likumā būs noteikts skaidrs mehānisms, kā tās var reāli apmierināt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
R. Dzintars. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 7. priekšlikumu: par – 18, pret – 60, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 8. – Evijas Papules priekšlikums. Par pirmssvētku saīsināto darba dienu pedagogiem.
Līdzīga rakstura priekšlikums jau tika noraidīts šā likumprojekta otrajā lasījumā ar pamatojumu, ka komisija šim jautājumam rīkos atsevišķu diskusiju. Attiecīgi arī šobrīd komisija trešajā lasījumā aicina priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Paldies. Man ir prieks, ka diskusijas turpināsies, un tomēr šis priekšlikums ļauj un ļautu ievērot vienlīdzīgu pieeju jebkurai profesijai, jebkuram profesijas darbiniekam, tai skaitā kā ierēdņiem... Visi zina, ka attiecīgi pirms svētku dienām darba diena ir saīsināta, un jautājumu nav, visiem ir skaidrs, kā plānot savu attiecīgo īsāko darba dienu vai arī nākamās brīvdienas.
Šis priekšlikums ieviestu arī, nu, tādu zināmu... precīzu skaidrību tieši pedagogiem, novērstu zvanus kontrolējošām institūcijām par to, vai mēs drīkstam saīsināt, ko mēs drīkstam darīt un kāpēc mēs drīkstam vai nedrīkstam. Tātad direktoru lēmumi būtu pamatoti likumā, nevis konsultācijās ar kādu citu kontrolējošu institūciju. Tas dotu skaidrību arī vecākiem, skolēniem un, protams, arī pedagogiem, cik gara diena, kā organizēt šo pirmssvētku darba dienu.
Lai arī es ļoti ceru, ka diskusijas būs, es gribu tikai pievērst uzmanību, ka šis ir arī arodbiedrības priekšlikums, ko noteikti ir saņēmuši visi deputāti, tādēļ aicinu atbalstīt, lai būtu skaidra, noteikta pozīcija un pieeja skolotājiem, organizējot darbu skolā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Apspriežot reformu, jau 2018. gadā nākotnes redakcijā ir atbalstīts līdzīga rakstura priekšlikums, bet deputāte Evija Papule savā priekšlikumā precizē un papildina to, kas jau savulaik 12. Saeimā tika atbalstīts un par ko atzinīgi izteicās gan Kārlis Šadurskis, būdams ministrs, gan arī vecāku organizācija “Mammām un tētiem”, protams, arī LIZDA. Tāpēc vēl jo vairāk man šķiet ļoti nekārtīgi vispār no koalīcijas puses, īpaši no Dzintara kunga puses, teikt, ka tagad... mums ir tagad jāatver jauna diskusija. Jūs bijāt 12. Saeimā, un jūs arī balsojāt par šo priekšlikumu. Nevajag mānīt cilvēkus. Cilvēki jau saņēma labo ziņu, ka drīz mēs pāriesim uz šo sistēmu, ka būs saīsinātā darba diena – tāpat kā visiem – arī skolās.
Ko es vēlos vēl piebilst? Bija vairāki mācību gadi, kuros tika pārceltas dažādas pirmssvētku dienas. Līdz ar to bija izveidojusies, piemēram, situācija, ka vienā nedēļā bērniem bija divas pirmdienas. Tātad viņi mācījās arī sestdien. Uz sestdienu tika pārnesta viena pirmdiena, un tā pirmdiena, kas tika pārnesta uz sestdienu, teorētiski bija pirmssvētku diena. Bet šie noteikumi neattiecas uz bērniem, un līdz ar to bērni bija pārguruši, pārslogoti, un, protams, nereti pirmdienās bērniem ir ļoti intensīvs stundu saraksts.
Šis ir viens no piemēriem, kas liecina par to, ka... Protams, nu es arī personīgi esmu pret svētku dienu pārcelšanu. Bet šeit mēs runājam konkrēti par pirmssvētku dienām, un tās ir obligāti jāparedz saīsinātas gan bērniem, gan skolotājiem, tāpēc ka arī vecākiem ir saīsinātās darba dienas, un nedrīkstētu būt tā, ka vecāki gaida savus bērnus, kad viņi beidzot izmācīsies... Un visu garo dienu... Paldies.
Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, kolēģi! Mums pilnīgi identiska, manuprāt, diskusija jau bija otrajā lasījumā, bet, ņemot vērā, ka tā atmiņa mēdz būt īsa, tad es gribēju atgādināt savus apsvērumus, kāpēc iestājos pret šo priekšlikumu.
Pirmām kārtām daudz un dikti mēs esam runājuši par to, ka jebkurš pedagogs izglītības iestādē ir pakļauts Darba likumam, un Darba likums jau šobrīd nosaka šīs saīsinātās dienas. Lai gan es piekrītu, protams, ka nekāda skāde nerastos no tā, ja mēs to atrunātu arī vēl Izglītības likumā.
No otras puses, ņemot vērā to, ka jau septembrī stājas spēkā šī nākotnes redakcija, kur arī ir atrunāta šī stundu saīsināšana... Tā kā arī arodbiedrība mums norādīja uz to, ka tur patiešām pastāv nepilnības, mēs komisijā esam solidāri vienojušies, ka to visu plaši diskutēsim, jo tas nav vienkāršs jautājums, kur nosaka 10 minūtes īsāk un ar to arī punkts ir pielikts.
Tāpēc šoreiz neatbalstīšu šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Muižnieces kundze no JKP, es gribētu par īso atmiņu parunāt. Par īso atmiņu tad, kad jūs nobalsojāt likumā “par” mediķu algām un pēc tam budžetā nobalsojāt “pret” mediķu algām, vai īso atmiņu par OIK atcelšanu, vai īso atmiņu par “3 × 500”. Es domāju, ka par to jūs varētu parunāt.
Īsā atmiņa ir arī šādā kontekstā, ka, sākoties ārkārtas stāvoklim, parlaments vienojās, ka ārkārtas stāvoklī lems tikai un vienīgi ar krīzi saistītus jautājumus. Tas bija iemesls, kāpēc tika atsaukti visi priekšlikumi likumprojektā par administratīvi teritoriālo reformu uz otro lasījumu.
Ko mēs šodien darām? Mēs skatām jautājumus, kam vispār ar krīzi nav nekāda lieta saistīta. Mums vajadzētu pāriet normālā režīmā, visiem atgriezties Saeimas Sēžu zālē un lemt ikdienas jautājumus nevis Saeimas ārkārtas sēdēs, bet Saeimas ierastās, parastās sēdēs.
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, par priekšlikumu!
A. Gobzems. Nobeidzot – par izglītību runājot. Ja ir ārkārtas situācija, mums šodien ir nevis jārisina šie ikdienišķie jautājumi, bet būtu sabiedrībai jāpasaka, kas notiks 1. septembrī Latvijā, kādus lēmumus mēs pieņemsim par nākamo mācību gadu. Kur ir risinājumi, koalīcija? Kur ir jūsu izglītības ministres piedāvājums, JKP? Muižnieces kundze? Jūs tur arī bijāt parlamentārā sekretāre. Tādus jūs nesakāt. Jūs visu laiku sakāt tikai to – atliksim, pagaidīsim – vai vēl kaut ko. Latvijā vecāki gaida no jums risinājumus šodien, ārkārtas situācijas laikā. Un tas ir par īso atmiņu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Muižnieces kundze, ja jūs tiešām negribat nostāties pret vecākiem, pret bērniem, pret skolotājiem, tad es jūsu vietā šo diskusiju nemēģinātu atvērt – jūs šobrīd sakāt, ka tagad ir jāpārskata viss, kas tika atbalstīts 12. Saeimā saistībā ar šo saīsināto darba dienu, un jāatceļ. Es saprotu, ka jūs tā kā neatbalstāt šobrīd šīs saīsinātās darba dienas nostiprināšanu likumā un precizēšanu.
Es aicinu jūs tiešām vairāk kontaktēties ar arodbiedrību, vairāk kontaktēties ar bērnu vecākiem, noskaidrot visas nianses, starp kurām... kuras tika ņemtas vērā, atbalstot šos grozījumus 12. Saeimā, un iedziļināties tajā, ka tik tiešām ļoti bieži skolas vadās pašas, teiksim, no savas prakses un ļoti bieži direktori traktē šos noteikumus pa savam, un praktiski lielākā daļa skolu nepakļaujas tiem nosacījumiem, kā ir nosakāma saīsinātā darba diena. Tas ir jānostiprina likumā. Ja ir nepieciešams precizējums, ko Papules kundze piedāvā, šis precizējums ir jāatbalsta un nav jāvada...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.
A. Muižniece (JK).
Es ļoti īsi tomēr gribētu reflektēt uz šiem izteiktajiem apgalvojumiem.
Pirmām kārtām Stepaņenko kundzes saprašanai es nekādi nevaru palīdzēt, un droši vien, ja negribas dzirdēt to, ko negribas dzirdēt, tad nevajag runāt pilnīgas muļķības.
Gobzema kungam – pirmkārt, mēs nobalsojām “par” mediķu algām. Otrkārt, plāns “3 × 500”, ko jums visiem tik ļoti patīk pieminēt... Viens punkts no tā jau šobrīd tiek īstenots, par vienu mēs šajā gadā runāsim, un mums ir vēl divi gadi strādāt...
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Muižnieces kundze, par priekšlikumu!
A. Muižniece. Kārtības rullis atļauj arī reflektēt uz oponentu teikto.
Treškārt. Par solījumiem runājot. Es kaut kā neredzu, ka jūs esat sakrāmējis savu koferi un izvācies no valsts. (Aplausi.)
Un visbeidzot – tas, ka kāds no darba devējiem nespēj interpretēt elementāri Darba likumu, tas nenozīmē, ka tagad ikvienā nozares likumā būtu jāieraksta...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es atgādināšu, Muižnieces kundze, par jūsu īso atmiņu. Jūs, JKP, parakstījāt valdības deklarāciju, kur jūs solījāt atcelt OIK (Smiekli.), un šodien jūs melojat, ka jūs balsojat “par” mediķiem, lai gan nobalsojāt “pret”.
Un vēl, Muižnieces kundze! Ja jau jūs esat tāda speciāliste izglītības jautājumos, tad vajag nevis skatīties manus Facebook rullīšus, bet vecākiem pateikt, kas notiks 1. septembrī Latvijas skolās. Es saprotu, ka jūs esat liela mana fane, un es saprotu, ka jums ļoti patīk man sekot līdzi, bet varbūt pasekojiet tam, kas notiek izglītības sistēmā! Vai jūs tur strādājāt – tajā Izglītības un zinātnes ministrijā – tikai algas dēļ, kas ir lielāka nekā parlamentā? Un jūs saņēmāt tur vairāk nekā parlamentā. Muižnieces kundze, par to jums vajadzētu parunāt, nevis par to, ko jūs te stāstāt... un te melojat sabiedrībai, kā jūs “par” mediķiem balsojat, kā jūs...
Sēdes vadītāja. Nu, kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Nu atgriezīsimies pie debatēm par izglītību!
A. Gobzems. (Nav saklausāms.)... 500!
Sēdes vadītāja. Paldies. (Smiekli.)
Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.
E. Papule (SASKAŅA).
Paldies.
Es arī vēlos atgādināt, ka mēs runājam par svētku dienām un darba dienas garumu izglītības iestādē, kas attiecas uz skolotājiem. Un šobrīd – īpaši šobrīd! – bez garām diskusijām Covid-19 apstākļos, kad skolotāji strādā jaunā situācijā, šis būtu labs piemērs, atbalstot skolotājus, norādīt, kāda ir darba diena un ka Saeima saprot skolotāju darbu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
R. Dzintars. Jā, komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka likuma atvēršanas mērķis bija cits. Un arī komisijas deputātu vairākums nebija “pret” diskusiju par šo jautājumu un faktiski bija drīzāk atbalstošs tam, vienlaikus arī saprotot, ka jautājums ir daudzšķautņains, sarežģīts... ir jāsaprot, kā šo piedāvājumu salāgot ar jauno kompetenču izglītības saturu, kā interpretēt, piemēram, Darba likumā noteiktās normas, kur atbilstoši Juridiskā biroja viedoklim, protams, šīs saīsinātās darba dienas normas ir attiecināmas jau šobrīd arī uz pedagogiem. Komisija pieņēma lēmumu, ka šim jautājumam tiks paredzēta fundamentāla diskusija, tā ka tas nebija atsevišķs deputātu viedoklis. Tā bija komisijas apņemšanās, par ko ir informēta arī LIZDA vadība. Un LIZDA vadība arī akceptēja un, nu, faktiski atbalstīja to, ka šāda diskusija notiks.
Bet šobrīd trešajā lasījumā, līdzīgi kā otrajā lasījumā, mēs to jau nobalsojām. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 8. priekšlikumu: par – 20, pret – 56, atturas – 3.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 9. – deputātes Papules priekšlikums paredz mainīt pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas kārtību. Priekšlikums ir ar būtisku fiskālu ietekmi valsts budžetam un atbilstoši komisijas vērtējumam trešajā lasījumā nav atbalstāms.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Paldies. Šī priekšlikuma iesniegšanas iemesli varētu būt vismaz trīs, ja ne vairāk. Kaut gan šis patiešām ir sarežģīts... es pat nezinu, ar ko salīdzināt. Ja arī iepriekšējais bija sarežģīts, kur faktiski jāpieņem lēmums tikai par darba dienas saīsināšanu, tad šis tiešām ir sarežģīts, jo jāpieņem lēmums par dalītu finansējumu pirmsskolas pedagogiem.
No vienas puses, pirmais iemesls būtu, ka Covid-19 situācijā tas būtu labs žests un labs atbalsts... tai skaitā arī Kariņa valdības un Saeimas akceptētās deklarācijas izpildei, kurā ir paredzēts tieši šāda veida finansējums. Tātad fiskāli – jā, bet nu par budžetu jūs vēl lemsiet, tātad varat to izdarīt. Saeima būs ievērojusi nosacījumu par fiskāliem lēmumiem.
Otrs. Tas rādītu arī Saeimas cieņu un pedagogu darba novērtējumu, stimulējot arī profesijas prestiža paaugstināšanos un atjaunošanu sabiedrībā.
Un trešais iemesls. Šis būtu labs solis, sākums pedagogu atalgojuma paaugstināšanai izglītības reformu īstenošanas laikā.
Es aicinu šo atbalstīt, jo jums ir iespēja lemt par budžetu, jau par 2021. gada budžetu, un šī fiskālā ietekme ir legāla, atkārtoju – saskaņā jau ar Kariņa valdības deklarāciju. Lūdzu atbalstīt!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es gribēju atgādināt, ka šis priekšlikums ir pa pusei jau tas, ko “KPV LV” pirms vēlēšanām solīja. Bija tāds programmas punkts “Visas skolas valsts pārvaldē”... “valsts pārziņā”, proti, finansētas no valsts budžeta pilnībā.
Šis priekšlikums paredz pusi uz pusi. Tātad KPV LV pēc idejas pa pusei varētu izpildīt beidzot pirmo... vienīgo no saviem solījumiem, kas bija programmā.
Otra lieta. Es skatos, kas ir pieteicies debatēs pēc manis. Tā ir tikai Jūlija Stepaņenko, kas vienmēr ir iestājusies par bērniem, par ģimenēm un par vērtībām, kas tiešām ir svarīgas.
Es neredzu, ka debatēs būtu iestājies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Znotiņš no JKP vai bijusī parlamentārā sekretāre Muižniece no JKP un ar putām uz lūpām aizstāvētu bērnu intereses izglītības sistēmā – aizstāvētu to, ka valsts attiecīgi finansē izglītību bērniem un nodrošina visu to labāko. Tas arī ir pierādījums, kas patiesībā liecina, ka šīs personas attiecīgajos amatos ir bijušas tikai sava atalgojuma dēļ, nevis visas sabiedrības interesēs, un jo īpaši mūsu Latvijas bērnu interesēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, kolēģi! Acīmredzot mūsu kolēģiem no koalīcijas drosmes pietiek pieteikties debatēs tikai tad, kad gribas kādu apvainot un pārējiem par to paaplaudēt. Šeit tiešām jautājums ir nopietns, šeit jums atkal būs jānoraida priekšlikums, par kuru mēs esam runājuši jau vairākus gadus. Un es saprotu, ka jūs droši vien esat aizmirsuši, ka šajā ārkārtas situācijā pirmsskolas izglītības pedagogi izturēja ļoti lielu slodzi un joprojām iztur šo lielo slodzi, strādājot joprojām bērnudārzos dežūrgrupās un palīdzot gan mediķu bērniem, gan arī policistu bērniem... un visiem tiem, kuri nevarēja savu bērnu atstāt mājās.
Šis tiešām, kā Papules kundze teica, būtu bijis ļoti labs žests, ja vien jūs tiešām novērtētu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, tiešām novērtētu, nevis vienkārši aplaudētu, tāpat kā jūs mediķiem aplaudējāt, tāpat jūs arī tagad viens otram aplaudējat.
Paldies. Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
R. Dzintars. Jā, es tikai vēlos atgādināt, ka šis priekšlikums nav par pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas palielināšanu, bet gan par šī finansējuma dalīšanu starp valsti un pašvaldību. Līdz ar to šķietami nevietā būtu pieminēt bērnu intereses šajā jautājumā.
Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 9. priekšlikumu: par – 26, pret – 55, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums nosaka atbildību par 36. panta pirmajā daļā noteiktās institūcijas dibinātāju pienākumu nepildīšanu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 10. priekšlikumu: par – 64, pret – 17, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
R. Dzintars. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums saistīts ar pantu numerāciju. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Tātad, godātie un cienītie kolēģi, balsošanas rezultāts par 11. priekšlikumu: par – 67, pret – 16, atturas – 1.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums atbalstīts.
R. Dzintars. 12. – deputātu Golubevas, Pavļuta, Bluķes un Voikas priekšlikums attiecas uz normu spēkā stāšanās laiku. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums nav arī balsojams. (Starpsauciens.)
R. Dzintars. 13. – ar pārejas noteikumiem saistīts atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 13. priekšlikumu: par – 88, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts.
R. Dzintars. Paldies, kolēģi, par izturību! Tā noteikti mums vēl noderēs gan šodien, gan rīt.
Šobrīd aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā lasījumā: par – 66, pret – 19, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.
R. Dzintars (NA).
Paldies, kolēģi! Tātad Vispārējās izglītības likumam komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus. Līdz ar to aicinu deputātus atbildīgi sadalīt debatēšanas enerģiju.
1. – Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums, kas dod deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kā svešvalodu centralizēto eksāmenu var aizstāt ar starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījumu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 2. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es nevēlējos debatēt par šo jautājumu, es vēlējos tikai uzturēt balsojumu par visiem priekšlikumiem pie šī likumprojekta.
Sēdes vadītāja. Nu, acīmredzot tas ir piederīgs pie debatēm.
Debates slēdzu.
Balsosim par 1. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāti par 1. priekšlikumu: par – 3, pret – 57, atturas – 23.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
R. Dzintars. 3. – deputātes Papules priekšlikums, kas ir par darba dienas ilgumu un mācību stundu ilgumu pirms svētku dienām.
Arī šajā likumprojektā... ar jau iepriekš minēto motivāciju, kad diskutējām par Izglītības likumu... Komisija priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Jā... Paldies par atgādinājumu... un par noraidījumu – kā parasti.
Tomēr es aicinu šajā likumprojektā atbalstīt šo priekšlikumu, atkārtoti norādot, ka būs vienlīdzīga pieeja visām profesijām. To nosaka arī Darba likums.
Darba likums dublē šur tur arī normas, kas attiecas uz skolotājiem, bet būs ieviesta pilnīga skaidrība un sinerģija ar Darba likumu – ka arī skolotājiem pirms svētku dienām, tieši tāpat kā visām citām profesijām, darba diena ir attiecīgi saīsināta.
Es domāju, ka tā ir vienlīdzīga pieeja, ļoti pareiza pieeja. Tas nav sarežģīts jautājums, par kuru vēl būtu jādiskutē ilgi un dikti.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Tiem, kuri mēģināja oponēt, sakot, ka tas viss ir atrisināts Darba likumā un ka nekas nav jāgroza, es vēlos atgādināt to, ka Darba likuma 135. pants, kas runā par darba dienas ilgumu pirms svētku dienām, ir attiecināms tikai un vienīgi uz skolotājiem. Un līdz ar to darba dienas ilgums būtu samazināms – saskaņā šobrīd ar spēkā esošo regulējumu – tikai uz konsultāciju un darbu labošanas, un gatavošanos stundām rēķina. Nereti tas varbūt arī mēdz notikt uz starpbrīžu rēķina. Bet nekādā gadījumā netiek samazināts mācību stundu ilgums! Un bērni šajā gadījumā netiek uzskatīti par darbiniekiem – loģiski! –, bet bērni arī – tieši tāpat kā pieaugušie – ir pelnījuši saīsināto darba dienu jeb mācību dienu pirms svētkiem.
Tāpēc, pievienojoties Papules kundzei, saku: jā, šis regulējums ieviestu lielāku skaidrību ne tikai attiecībā uz skolotāju darba dienas ilgumu, bet – īpaši uzsveru! – tieši uz mācību dienas ilgumu bērniem, lai nepārprotami ir skaidrs, ka nevis starpbrīži jāsaīsina vai konsultācijas stundas jānoņem, bet ka konkrēti katra mācību stunda katrā konkrētā izglītības iestādē ir samazināma par 10 minūtēm.
Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
R. Dzintars. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 3. priekšlikumu: par – 28, pret – 54, atturas – 1.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 4. – komisijas priekšlikums, kas radās, pamatojoties uz “Attīstībai/Par!” deputātu grupas iesniegto... Izglītības likumā... radās uz iesniegtā priekšlikuma bāzes un paredz, ka izglītības iestādes sniedz atbalstu latviešu valodas apguvei. Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Jā... Paldies.
Šis priekšlikums tiešām veidojās, izvērtējot mācību... un atbalsta nepieciešamību pirmsskolas izglītības iestādēs... dažādiem bērniem, to skaitā arī bērniem, kuru dzimtā valoda ir latviešu valoda, un ņemot vērā to, ka sagatavotības līmenis, valodas prasmes apjoma, leksikas apjoma līmenis ir dažāds.
Un tas patiešām rāda atkal eiropeisku pieeju... arī situācijā, ja palielinās migrācija attiecīgajā valstī.
Turklāt šī pieeja dod valsts atbalstu – valsts finansētu atbalstu! –, tātad atslogotu vecākus – to bērnu vecākus, kuru bērniem latviešu valoda nav dzimtā valoda; tā dod valsts atbalstu – uzsveru šo finansiālo atbalstu! – latviešu valodas papildu apguvei, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas tālākai izglītībai jau pamatskolā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Cienījamie kolēģi! Liels paldies komisijai par atbalstu šim priekšlikumam. Tas tiešām ir ļoti būtiski, ka katram bērnam ir individuāls atbalsts latviešu valodas apguvei jau bērnudārzā, ka šis atbalsts izriet no bērna individuālajām vajadzībām.
Šis ir skatāms arī kontekstā ar nākošo – komisijas – priekšlikumu, kura pamatā arī ir ideja par to, ka katram bērnam pienākas laba izglītība. Un tas nozīmē – izglītība, kas ir pieskaņota bērna individuālajām vajadzībām.
Gan atbalsts latviešu valodas individuālai apguvei, gan arī speciālo vajadzību izvērtējums pirmsskolā – tie ir divi būtiski soļi ceļā uz patiesi iekļaujošo izglītības sistēmu Latvijā, proti, uz tādu sistēmu, kuras centrā ir bērns un viņa vajadzības. Jo izglītības sistēma kalpo katra cilvēka potenciāla atraisīšanai. Katrs cilvēks ir pelnījis individuālu pieeju, un katram ir savas atšķirīgas vajadzības izglītībā.
Apzinot šīs vajadzības un sniedzot atbalstu pēc individuālajām vajadzībām, varam palīdzēt katram pirmsskolas bērnam labāk apgūt arī citu mācību vielu, ne tikai valodu. Un tas ir pamats iekļaujošai izglītības sistēmai, kas, es ceru, arī būs tālejošs rezultāts šim grozījumam.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
R. Dzintars. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 4. priekšlikumu: par – 83, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
Godātie kolēģi! Deputāti Feldmans, Jurašs, Butāns, Znotiņš un Ozola lūdz izsludināt pulksten 15.00 pārtraukumu – 10 minūšu ilgu pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā, ir iebildumi!”; “Ir iebildumi!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts sēdē 10 minūšu pārtraukums! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par sēdes pārtraukumu: par – 51, pret – 25, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.15.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.
R. Dzintars (NA).
Esam tikuši līdz 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumam, kas precizē redakciju jau otrajā lasījumā atbalstītajai normai; tas paredz pirmsskolas izglītības iestādes pienākumu veikt izglītojamo speciālo vajadzību izvērtējumu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Cienījamie kolēģi! Arī šis priekšlikums pēc būtības ir vērsts uz to, lai bērniem būtu daudz lielāks individuālais atbalsts Latvijas izglītības sistēmā, jau sākot no pirmsskolas.
Konkrēti priekšlikuma būtība ir tāda, ka katram bērnam, uzsākot obligāto izglītību, tas ir, piecu gadu vecumā, pirmsskolā tiek nodrošināts izvērtējums, ko var veikt paši pedagogi, lai pēc tam, ja ir kādas speciālas vajadzības, pieskaņotu bērna vajadzībām aktivitātes un nodarbības. Tas nenozīmē, ka bērnam būs atsevišķa programma un viņš būs prom no pārējās grupiņas vai no pārējiem bērniem. Tas nozīmē tikai to, ka būs atbalsta pasākumi: iespējams, būs arī kādas individuālas stundas; iespējams, būs aktivitātes, kurās bērns piedalīsies kopā ar citiem bērniem, bet kuras būs pieskaņotas šim bērnam.
Tātad šis ir viens solis uz to, lai mūsu izglītības sistēma būtu iekļaujoša jau no paša pirmā posma – no pirmsskolas.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
R. Dzintars. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par 5. priekšlikumu? (Dep. J. Stepaņenko: “Jā, Aldis Gobzems bija pieteicis balsojumu par katru priekšlikumu.” Starpsauciens.) Nē, Gobzema kungu es šeit neredzu – nevienā no sēžu zālēm.
Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par 5. priekšlikumu? (Dep. J. Stepaņenko: “Es lūdzu (Skaņas pārrāvums.)... balsojumu! Paldies.”) Kurš lūdz balsojumu? (Dep. J. Stepaņenko: “Jūlija Stepaņenko – Saeimas dep...”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 5. priekšlikumu: par – 70, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
R. Dzintars. 6. – deputāta Kucina priekšlikums, kas ir pretrunā ar grozījuma konceptuālo mērķi. Komisija lūdz neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Kucinam.
E. Kucins (SASKAŅA).
Pašvaldības ir pirmsskolas iestāžu dibinātājas, un tām ir jānodrošina attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem pakalpojumi, tajā skaitā arī pirmsskolas izglītība.
Tāpēc ierosināju papildināt likuma 21. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Pašvaldības pienākums ir nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs valsts vai mazākumtautību valodā tādējādi, lai grupu skaits, kas realizē attiecīgu pirmsskolas izglītības programmu, būtu proporcionāls bērnu skaitam, kas ir reģistrēti attiecīgam izglītības programmas veidam.”
Kolēģi! Tas ļaus nodrošināt, lai pirmsskolas izglītības iestāžu piedāvājums atbilstu pieprasījumam; līdz ar to uzlabosies arī pirmsskolas izglītības pieejamība.
Tieši vecāki ir tie, kas pārstāv un vislabāk saprot savu bērnu šajā vecumā. Tāpēc es izturos ar cieņu pret jebkuru viņu izvēli – sūtīt savu bērnu latviešu vai mazākumtautību grupiņās. Un aicinu to darīt arī jūs, kolēģi.
Esošajā situācijā, kad vēl aizvien vietu bērnudārzos visiem gribētājiem nepietiek, vienīgais taisnīgais risinājums ir sadalīt esošās vietas proporcionāli reālajam vecāku pieprasījumam.
Tāpēc es piedāvāju nostiprināt proporcionālās sadales principu ar likumu, par atskaites punktu šai proporcijai ņemot nevis bērna dzimto valodu vai etnisko piederību, bet vecāku izteikto vēlmi, proti, izvēli, kuru viņi izdarīs, reģistrējot bērnu rindā.
Pielietojot šādu principu praksē, ir ļoti svarīgi, lai vecākiem būtu iespēja paust savu viedokli par to, kādu pirmsskolas izglītības programmu attiecīgajā apkaimē viņi izvēlētos savam bērnam... ideālajā variantā, ja viņiem šāda vieta tiktu garantēta. Jo bieži...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debašu laiks ir beidzies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams par 6.?
R. Dzintars. Komisija aicina neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Kucina priekšlikumu. Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 6. priekšlikumu: par – 13, pret – 62, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 7. – deputātes Golubevas priekšlikums. Komisijas ieskatā, tas precizē 21. panta otro daļu tā, lai novērstu likuma grozījumu mērķu neadekvātu interpretāciju.
Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies.
Es lūdzu apvienot abus divus laika intervālus.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
I. Pimenovs. Paldies.
Tātad – ar ko atšķiras Marijas Golubevas priekšlikums no otrajā lasījumā pieņemtā?
Golubevas kundze aizstāj pienākumu “nodrošināt [..] programmu apguvi valsts valodā” ar pienākumu “nodrošināt iespēju [..] apgūt [..] programmu valsts valodā”. Izskatās pat demokrātiskāk, bet īstenībā tas ir liekulīgāk. Jo, tā teikt, uz zemes, nevis likumā nodrošināt iespēju apgūt... tas nozīmē nodrošināt apguvi...
Marija! Hren redjki ņe slašče.
Viens (Starpsaucieni. Troksnis.)...
Sēdes vadītāja. Es tomēr atgādinu, Pimenova kungs, ka Saeimas sēdes notiek valsts valodā.
I. Pimenovs. Es tulkošu noteikti. Man Kārtības rullis...
Sēdes vadītāja. Saeimas sēdes notiek valsts valodā.
I. Pimenovs. ... bet tulkot valsts valodā... To es arī tūlīt izdarīšu.
Sēdes vadītāja. Es aicinu jūs Saeimas sēžu laikā runāt valsts valodā.
I. Pimenovs. ... viens nav labāks par otru.
Es turpināšu.
Nekavējoties ieviesta jau esošajos mazākumtautību bērnudārzos divplūsmu bērnudārzu sistēma nozīmēs mākslīgu krievu grupu skaita samazināšanu. Ierobežotos telpu, personāla un citu resursu apstākļos šāda apgūšanas iespēja nenovēršami nozīmēs, ka, jaunajam mācību gadam sākoties, jaunākā vecuma krievu bērnu grupas vietā tiks izveidota latviešu bērnu grupa.
Likums neapraksta un nevar aprakstīt šāda procesa iznākumu, bet... Ņemot vērā, ka tam būs sistēmisks raksturs, bērniem, kam bērnudārzā patlaban tiek plānota, bet šo pārmaiņu rezultātā nebūs vieta bērnudārzā, netiks atrastas vietas arī citos bērnudārzos.
Tomēr, lai divplūsmu sistēma tiktu izveidota un darbotos atbilstoši demokrātiskas valsts principiem... un, pildot valsts uzņemtās starptautiskās saistības, papildus tikko pieņemtajiem noteikumiem ir jānosaka kārtība, kādā jaunajos apstākļos ir finansējamas pirmsskolas izglītības programmas Latvijas mazākumtautību valodās. Šāda kārtība nav paredzēta ne likumā, kuru mēs tagad skatām, ne cienījamās Golubevas kundzes priekšlikumā.
Tāpēc es aicinu 7. priekšlikumu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas papildināms?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Dzintara kungam.
R. Dzintars. Ļoti labs priekšlikums. Aicinu atbalstīt. (Smiekli.)
Sēdes vadītāja. Ļoti labi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Golubevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 7. priekšlikumu: par – 62, pret – 2, atturas – 2.
Sēdes vadītāja. Paldies. 7. priekšlikums ir atbalstīts.
R. Dzintars. 8. – deputāta Pimenova priekšlikums, kas ir pretrunā ar grozījuma galveno mērķi. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Lūdzu apvienot...
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret debašu laika apvienošanu? Iebildumu nav.
I. Pimenovs. Dāmas un kungi! Viss šis likumprojekts un arī Izglītības likuma grozījumu projekts riņķo ap nodomu uzdot pašvaldībām par pienākumu nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi valsts valodā arī iestādēs, kuras īsteno programmu mazākumtautību valodās.
Mēs visi labi zinām to, kā visbiežāk notiek Latvijā ikdienā bērnudārzos, kuros īsteno programmu krievu valodā... jeb, kā Dzintara kungs reiz izteicies, “bērnudārzos ar krievu grupiņām”.
Saprotot likumprojekta uzdevumu un pasākumus, es ierosinu papildināt.
Līdz ar to, ka Latvijas Republika ir nacionāla valsts, Latvija ir arī multietniska valsts. Tāpēc, ja likumdevējs likumprojekta otrajā lasījumā noteica nosacījumus pirmsskolas izglītības pieejamībai valsts valodā, ir jānosaka pirmsskolas izglītības pieejamības nosacījumi arī Latvijas mazākumtautību valodās. Vai šāda nepieciešamība ir? Noteikti – jā!
Skatot abus likumprojektus, es vairākkārt esmu nosaucis savus argumentus, kurus uzturu spēkā arī tagad, bet nosaukšu tikai vienu. Proti, Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību nosaka, ka valsts apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā.
Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas komisārs savā vēstulē aicina Saeimas deputātus Latvijas valsts apņemšanos iekļaut regulējumā.
Līdz ar to es ierosinu likuma 21. pantā, kurš nosaka pirmsskolas izglītības pieejamību... sekojot tam, ka ir noteikta pirmsskolas izglītības pieejamība valsts valodā, noteikt arī pirmsskolas izglītības pieejamību mazākumtautību valodās un likumā iekļaut šādu normu: “Pašvaldība nodrošina pirmsskolas izglītības programmu apguvi mazākumtautības valodā pirmsskolas izglītības iestādēs, kas atrodas tās administratīvajā teritorijā, ja ir pietiekams pieprasījums.”
Es uzsveru, ka mans priekšlikums ir pilnā saskaņā ar Latvijas saistībām, kuras tā apņēmusies pildīt, 2005. gadā ratificējot šo konvenciju.
Līdz ar to... Uzsvērt, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar šo likumprojektu, nozīmē, ka likumprojekts ir īstenībā pretrunā ar Latvijas saistībām, kuras tā ir apņēmusies pildīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?
R. Dzintars. Vēlos piebilst.
Pirmkārt, šis priekšlikums nepaskaidro, kas tad ir uzskatāms par šo pietiekamo pieprasījumu. Un, otrkārt, ja arī tas būtu definēts, komisijas vairākums uzskatīja, ka nebūtu pašvaldībai nosakāms šāds pienākums – mazākumtautību valodas programmas uzturēt.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 8. priekšlikumu: par – 16, pret – 61, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu normām. Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Starpsaucieni: “Par 9.!”; “Par 8.!”; “Jūs teicāt – par 8.!”; “Nu tad vēlreiz!”; “Par 9.!”; “Jūs pateicāt – 8.!”; “Nu, ja mēs par 9., tad “par”!” Smiekli.)
Kolēģi! Ir precizējums: balsošana notiek par 9. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu.
Paldies.
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 9. priekšlikumu: par – 79, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums atbalstīts.
R. Dzintars. 10. – deputāta Kucina priekšlikums, kas paredz šo grozījumu galvenās normas spēkā stāšanos atlikt līdz 2025. gada 1. septembrim. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Kucinam.
E. Kucins (SASKAŅA).
Lūdzu apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
E. Kucins. Par pedagogu trūkumu tiek runāts gari un plaši gan no dažādām tribīnēm, gan plašsaziņas līdzekļos, gan ikdienā. Ņemot to vērā, uzskatu, ka jāskatās uz esošo, reālo situāciju.
Grupu, kuras realizē izglītības programmu valsts valodā, atvēršanai katrā bērnudārzā ir jāatvēl krietni ilgāks laiks, nekā piedāvā komisija.
Mēs varam vēlēties visu sasniegt triecientempā un likt, lai katrā pirmsskolas iestādē jau 2020. gada 1. septembrī darbotos grupas, kas izglītības programmas realizē valsts valodā. Bet – teiksim godīgi – tas nav reāli.
Jā, protams, būs iestādes, kas spēs piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas pedagogus, bet vairākumam tas nebūs pa spēkam. Ja likums to paredzēs, pieļauju, ka uz papīra viss būs kārtībā, bet ne realitātē. Tas radīs vienīgi neapmierinātību, stresu un nekādā veidā nevairos sabiedrības paļāvību un uzticēšanos likumdevējam.
Uzskatu, ka mums ir jādod laiks, lai tiktu realizēti jauni pedagogu apmācības projekti, sakārtota pedagogu atalgojuma sistēma un viņiem katru gadu nebūtu solītais algas palielinājums jāizcīna protesta akcijās.
Zinātniskajā literatūrā... Zinātnisko rakstu krājumā “Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā” ir norādīts, ka laikā, kad bērns vēl tikai apgūst valodu, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka pedagogs pārzina to dzimtās valodas līmenī. Šodien kadru trūkuma apstākļos ir grūti to nodrošināt.
Kolēģi, mēs nedrīkstam pieļaut eksperimentus ar mūsu bērniem!
Aicinu atbalstīt priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Raivim Dzintaram.
R. Dzintars. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 10. priekšlikumu: par – 17, pret – 59, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 11. priekšlikums. Komisijas deputāti nobalsoja par to, ka likuma 21. panta otrās daļas spēkā stāšanās datums ir 2021. gada 1. septembris.
11. priekšlikumā ir ietverts sākotnējais Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums 21. panta otrajā daļā ietverto normu ieviest pēc vairāk nekā diviem gadiem jeb 2022. gada 1. septembrī. Komisijā tas netika atbalstīts.
Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Kolēģi! Šis priekšlikums... Izglītības un zinātnes ministrija bija panākusi vienošanos ar pašvaldībām, lai dotu tām laiku pielāgoties, tāpēc bija noteikts šis termiņš – 2022. gada 1. septembris, bet es personīgi uzskatu... un arī atbalstu komisijas viedokli, ka varētu noteikt 2021. gada 1. septembri, kā ir atbalstīts nākamajā priekšlikumā.
Līdz ar to aicinu 11. priekšlikumu neatbalstīt, bet 12. – atbalstīt. Pašvaldībām būs vienkārši ātrāk jāpielāgojas.
Bet, godīgi sakot, šis ir darbs, ko vajadzēja izdarīt jau 2000. gadā vai 1992. gadā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai kas piebilstams komisijas vārdā?
R. Dzintars. Arī komisijas vārdā es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 11. priekšlikumu: par – 6, pret – 73, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Dzintars. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas nosaka to, ka 21. panta otrā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumu...
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Mūrnieces kundze! Es biju pieteikusies debatēs savlaicīgi. Lūdzu, paskatieties savus... ziņojumus no moderatora.
Sēdes vadītāja. Moderatori šajā zālē neko nav saņēmuši. Joprojām nav saņēmuši.
J. Stepaņenko. Mūsu moderators to var apliecināt. Lūdzu, respektējiet kolēģus Saeimā. Mūrnieces kundze, lūdzu, pārbaudiet visus savus telefonus, WhatsApp un... es nezinu, kur jūs...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, Stepaņenko kundze! Viss notiek. Mēs gaidām moderatora pieslēgšanos no šīs telpas.
Tātad tika atsūtīts pieteikums debatēm?... Tikko kā atnāca.
Lūdzu! Tātad uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Es skatos – priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam bija šā gada 28. februāris. Tas nozīmē, ka vēl pirms Covid-19 krīzes... Tātad pirms Covid-19 krīzes Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza saprātīgu priekšlikumu par garāku termiņu pārejas periodam.
Un kas notiek šobrīd? Neskatoties uz to, ka Covid-19 krīze apgrūtinājusi visu izglītības sistēmu un mums arī nav skaidrības par to, kad viss beigsies un kad bērni varēs atgriezties pie normāla mācību procesa, jūs šobrīd pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajam, neņemot vērā pat to, ka šobrīd, Covid-19 krīzes laikā, nekas nav skaidrs, – jūs lemjat par daudz stingrākiem un daudz sliktākiem nosacījumiem pašvaldībām, nekā tie nosacījumi, kas bija paredzēti iepriekš.
Es uzskatu, ka šis ir absolūti neloģisks solis.
Es aicinu atbalstīt... Es aicinu neatbalstīt šo komisijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
R. Dzintars. (Skaņas pārrāvums.) ... taisnības labad paskaidrot, ka, ja netiktu atbalstīts šis priekšlikums, tad šī norma stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanās brīdi, kas... tas varētu nebūt tas, uz ko deputāte Stepaņenko... nu, tas, ko šobrīd vēlētos sasniegt...
Tā ka šis termiņš, 2021. gada 1. septembris, – tas jau ir kompromiss. Jo, protams, bija iespējams lemt arī par tūlītēju šīs normas stāšanos spēkā.
Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 12. priekšlikumu: par – 64, pret – 16, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts.
R. Dzintars. Paldies.
13. – Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums, kas saistīts ar speciālo izglītības iestāžu... ar speciālās izglītības attīstības centra statusa saglabāšanu un attiecīgajiem kritērijiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 13. priekšlikumu: par – 63, pret – 15, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts.
R. Dzintars. 14. – Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums. Tas paredz likuma spēkā stāšanās datumu – 2020. gada 1. aprīli, kas, ja nemaldos, jau ir aiz muguras. Līdz ar to komisija neatbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav arī balsojams.
R. Dzintars. 15. priekšlikumu komisija atsauc, un arī tas attiecīgi... nav balsojams. Respektīvi, mēs par šīm normām esam jau nobalsojuši likumā par Covid-19... institūciju likumā... steidzamības kārtā.
Kolēģi! Pirms...
Sēdes vadītāja. Tātad 15. priekšlikums ir atsaukts.
R. Dzintars. 15. priekšlikums ir atsaukts.
Kolēģi! Pirms balsot par likumprojektu kopumā, es vēlos izmantot iespēju un teikt paldies par darbu ar abiem likumiem... pateikt paldies komisijas kolēģiem, Nacionālās apvienības frakcijas konsultantiem, Juridiskā biroja pārstāvei Lilitai Vilsones kundzei, komisijas konsultantiem, ministrijas ierēdņiem un ikvienam, kurš, par spīti dažādu agresīvu organizāciju centieniem, kas bremzēja šo normu pieņemšanu, pielika palīdzīgu roku, lai mēs to apstiprinātu.
Tātad komisijas vārdā aicinu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” trešajā lasījumā: par – 61, pret – 15, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 551/Lp13).
Likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tas ir apstiprināts Ministru kabinetā.
Likumprojekta būtība: šeit ir risināti tādi jautājumi kā Satversmes tiesas tiesnešu sociālās garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām, Satversmes tiesas budžeta autonomija, Satversmes tiesas Administrācijas vadītāja vietas izveide; šeit ir risināti arī jautājumi par juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu lietās, kad juridiskās palīdzības saņēmējam tiek sniegta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība.
Es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pirmajā lasījumā: par – 77, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas, tas ir, līdz 19. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. maijs.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 553/Lp13).
Likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tas ir apstiprināts Ministru kabinetā.
Faktiski šis likumprojekts ir pavadošais likumprojektam “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, par kuru nupat nobalsojām pirmajā lasījumā. Tāpēc es neatkārtošu par tā saturu un nozīmi.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā: par – 76, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas, tas ir, 19. maijs.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 19. maijs.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A. Rubiks (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 538/Lp13) trešajā lasījumā.
Atbildīgā komisija izskatīja minēto likumprojektu, kas saistīts ar dekodifikāciju.
Uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” trešajā lasījumā: par – 72, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (KPV LV).
Skatām likumprojektu “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā” trešajā lasījumā.
Uz trešo lasījumu netika iesniegti priekšlikumi.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā” trešajā lasījumā: par – 78, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 510/Lp13). Izskatām otrajā lasījumā.
Komisija izskatīja likumprojektu. Ir saņemti trīs priekšlikumi. Komisija veidoja šos priekšlikumus.
1. priekšlikums paredz 1. panta, kas definē likumā lietotos jēdzienus, 9.1 punktā izslēgt vārdu “nolaidība”. Proti, 9.1 punkts skaidro, kas ir vardarbība. Un saskaņā ar likumu viena no vardarbības izpausmes formām ir nolaidība.
Šo normu Saeima pieņēma 2013. gadā, uzskatot, ka ir svarīgi uzsvērt, ka arī nolaidība ir bīstama; ka ir svarīgi pasargāt bērnus arī no nolaidības. Taču netika diemžēl ņemta vērā saikne ar Krimināllikuma 174. pantu, kas arī paredz atbildību par vardarbīgu un cietsirdīgu attieksmi pret bērnu. Tāpēc tagad, ņemot vērā, ka jau ir parādījusies nepareiza tiesu prakse 174. panta piemērošanā, izdiskutējot ir nolemts aicināt Saeimu izslēgt no definīcijas vārdu “nolaidība”. Bet jāņem vērā, ka nolaidība, protams, paliks kā nosodāma rīcība. Un nākamais punkts tieši saistīts ar jēdziena “nolaidība” definīciju.
Tātad lūdzu atbalstīt 1. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Stepaņenko, kas vēlas runāt par procedūru.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es tradicionāli, lai tiešām uzturētu deputātu izpratni par balsojamiem priekšlikumiem, aicinu balsot par visiem šī likumprojekta priekšlikumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tas piesakāms pie debatēm.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Kolēģi! Es tagad savā vārdā gribu paskaidrot lietas būtību.
Kā jau es minēju, Krimināllikuma 174. pantā ir paredzēta atbildība par vardarbīgu attieksmi pret bērniem. Un visu laiku to interpretēja tā: ja ir cietsirdīga attieksme... ja ir redzams, ka vecāki vai citas personas rīkojas cietsirdīgi, tad bija iespēja sodīt gan par fizisku, gan par psihisku vardarbību, gan arī par nolaidību. Bet pagājušajā gadā bija viens gadījums, kad vecākus sauca pie atbildības un piemēroja reālu brīvības atņemšanu par nolaidību, kurai faktiski nebija cietsirdības pazīmju. Tātad sanāk tā: ja mēs attīstītu tādu praksi, tas nozīmētu, ka gadījumā, ja, piemēram, bērnu atstāj bez pieskatīšanas... nu, mazgadīgu bērnu... ja vecāki, piemēram, nekontrolē bērna uzvedību un ar viņu kaut kas notiek, tad tas nozīmētu, ka... bērnam slimnīcā, protams, sniegs palīdzību, bet vecākiem būs kriminālatbildība, jo saskaņā ar esošo interpretāciju par ikvienu nolaidību paredz kriminālatbildību.
Jo... Agrāk bija tā – nolaidība... prasīja konstatēt, ka tā ir cietsirdīga attieksme pret bērnu (piemēram, bērnu nebaro, bērnu tur aukstumā, bērns ir atstāts novārtā – un tā tālāk, un tā tālāk).
Turpretim ar jaunajiem grozījumiem, 2013. gadā izdarītajiem, sanāk tā, ka pietiek konstatēt nolaidību kā tādu. Un, lai šādu praksi novērstu... lai nepakļautu riskam vecākus tikt sauktiem pie atbildības tikai tāpēc, ka viņi uz īsu laiku novērsa savu uzmanību un nepieskatīja bērnu, un lai tiktu arī turpmāk vērtēts katrs konkrētais gadījums, un lai būtu iespēja saukt pie atbildības tikai tad, kad ir redzama, nu, tāda rupja nolaidība, minētie grozījumi ir jāizdara.
Un, ja kādam ir interese, es varu pateikt, ka šogad... es tieši pētīju to praksi un februārī “Jurista Vārdā” publicēju rakstu par konkrētu situāciju, kad vecākus...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debašu laiks ir beidzies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams par 1. priekšlikumu?
A. Judins. Lūdzu atbalstīt 1. – komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Judins. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas saistīts ar 1. priekšlikumu.
Patlaban 1. panta 13. punktā ir skaidrots jēdziens “vecāku nolaidība”. Proti, vecāku nolaidība ir “bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana”. Taču ir svarīgi ievērot, ka nolaidīgi var rīkoties ne tikai vecāki, bet arī citas personas. Arī auklīte var pieļaut nolaidību, arī bērna radinieki... un arī citas personas, kurām bērns ir uzticēts. Tāpēc nav pareizi runāt tikai par vecāku nolaidību. Ir svarīgi definēt nolaidību kā tādu un nesaistīt to ar personu, kura rīkojas nolaidīgi.
Komisija, izvērtējusi šos argumentus, nolēma izslēgt vārdu “vecāku” no 13. punkta. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 83, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Judins. Paldies.
Un 3. – komisijas priekšlikums par grozījumiem 5.1 pantā.
5.1 pantā ir definēti... uzskaitīti subjekti, kuriem nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un komisija saņēma tiesībsarga vēstuli ar aicinājumu papildināt šo uzskaitījumu.
Patlaban speciālas zināšanas ir prasītas pašvaldības administratīvās komisijas vadītājam un pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisijas vadītājam. Bet, ņemot vērā, ka ar bērniem strādā gan komisiju, gan apakškomisiju vietnieki, gan arī citi komisiju locekļi, ir svarīgi, lai visiem darbiniekiem, visiem komisiju locekļiem un apakškomisiju locekļiem, tādas zināšanas būtu. Līdz ar to mūsu komisija izstrādāja priekšlikumu papildināt 5.1 pantu un noteikt, ka... paplašināt to cilvēku loku, kuram ir vajadzīgas speciālas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzību.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 3. priekšlikumu: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Judins. Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 21. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21. maijs.
Godātie kolēģi! Deputāti Feldmans, Jurašs, Butāns, Ozola un Zālīte‑Grosa lūdz izsludināt 15 minūšu pārtraukumu pēc darba kārtības 26. jautājuma izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts 15 minūšu pārtraukums pēc sēdes darba kārtības 26. jautājuma izskatīšanas! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz darba kārtības 26. punkta izskatīšanai: par – 64, pret – 17, atturas – 2.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lēmums pieņemts. (Starpsaucieni. Troksnis.)
Darba kārtībā – likumprojekts (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.
U. Budriķis (JK).
Labdien, kolēģi! Šie grozījumi ir saistīti ar dekodifikācijas procesu. Likumprojekts paredz administratīvos sodus par pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā korupcijas novēršanas jomā.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kas nosaka piecus administratīvā pārkāpuma sastāvus:
1) valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana noteiktā termiņā;
2) nepatiesu ziņu norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā;
3) likumā noteikto valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšana noteiktā kārtībā;
4) likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana (tas skar publiskas personas – institūciju vadītājus);
5) likumā noteikto pienākumu nepildīšana attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu.
Likumprojekts paredz arī pievienot vēl vienu pantu, nosakot kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Komisijā likumprojekts pirmajam lasījumam ir atbalstīts.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā: par – 80, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
U. Budriķis. Piecas dienas – 19. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. maijs.
Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 17.10.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 550/Lp13).
Likumprojekts izstrādāts dekodifikācijas procesa ietvaros.
Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti.
Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, par ko jūs esat pieteikusies runāt? Nav... Tātad tā ir kļūda, ja? Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā: par – 61, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 21. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labvakar, kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” priekšlikumi netika iesniegti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” otrajā lasījumā: par – 72, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 19. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. maijs.
Likumprojekts “Militārās disciplināratbildības likums”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.
M. Staķis (AP!).
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 5. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Militārās disciplināratbildības likums” pirms pirmā lasījuma.
Likuma mērķis ir vienkopus likuma līmenī regulēt karavīru un zemessargu militārās disciplīnas jautājumus, nosakot disciplināratbildības pamatu, karavīriem un zemessargiem piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā karavīri un zemessargi saucami pie disciplināratbildības.
Šobrīd disciplināratbildības jautājums karavīriem un zemessargiem tiek regulēts vairākos dažāda līmeņa normatīvajos aktos. Lai novērstu tiesiskā regulējuma sadrumstalotību un vienkāršotu tā piemērošanu, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi jaunu likumu – Militārās disciplināratbildības likumu. Tātad turpmāk disciplināratbildības jautājumu karavīriem un zemessargiem paredzēts regulēt vienotā likumā.
Komisija ir apstiprinājusi likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Militārās disciplināratbildības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Militārās disciplināratbildības likums” pirmajā lasījumā: par – 76, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
M. Staķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 25. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.
M. Staķis (AP!).
Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekta mērķis ir novērst atsevišķu normu dublēšanos pēc likuma “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” un Militārās disciplināratbildības likuma spēkā stāšanās, kā arī atsevišķu normu dublēšanos ar Ieroču aprites likuma regulējumu.
Komisija ir apstiprinājusi likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā: par – 81, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
M. Staķis. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.
M. Staķis (AP!).
Komisija izskatīja minēto likumprojektu.
Ar šo likumprojektu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 38. panta trešo un ceturto daļu. Šāds grozījums nepieciešams, jo likumprojektā “Militārās disciplināratbildības likums” netiek paredzēta Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglamenta jeb Disciplīnas reglamenta 50. punktā noteiktā disciplināratbildība no Zemessardzes izslēgtam zemessargam, ja pārkāpums ir izdarīts karavīra formas tērpā ārpus dienesta laika, par:
1) nepieklājīgu uzvedību un sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu;
2) karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumu pārkāpšanu.
Attiecīgie grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā stāsies spēkā vienlaikus ar Militārās disciplināratbildības likumu.
Komisija ir apstiprinājusi likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” pirmajā lasījumā: par – 81, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
M. Staķis. Šī gada 25. maijs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.
S. Riekstiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Latvijā šobrīd ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču esošā situācija liecina, ka ir tīmekļvietnes, kas tomēr piedāvā iegādāties alkoholiskos dzērienus arī internetā, apejot likuma aizliegumu un radot negodīgas konkurences priekšrocības attiecībā pret pārējiem komersantiem.
Praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, un arī Latvijas iedzīvotāji izmanto iespēju un iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā no citām valstīm, tādējādi radot valsts budžetā zaudējumus no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa.
Lai risinātu šos jautājumus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, lai atļautu alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā (tātad likumprojekts paredz noteikt arī mazumtirgotāju un piegādātāju pienākumus, lai nodrošinātu, ka alkoholiskie dzērieni netiek piegādāti nepilngadīgajiem un tiek ievērotas citas šā likuma prasības).
Lai nodrošinātu likuma grozījumu ieviešanu, ir izstrādāts atbilstošs regulējums attiecībā uz alkoholisko dzērienu pārdošanu internetā.
Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.
Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pirmajā lasījumā: par – 71, pret – 12, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. maijs.
Likumprojekts “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.
G. Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” izstrādājusi Finanšu ministrija un Saeimā iesniedzis Ministru kabinets.
Likumprojekta mērķis ir noteikt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kas paredzēti šī likuma 46. pantā, 49. panta pirmajā daļā un 50. pantā. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 125. pantam lēmumu pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši savai kompetencei veiks Valsts policija vai Veselības inspekcija.
Likumprojekts ir saistīts ar dekodifikāciju un stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
Sociālo un darba lietu komisija šo likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un atbalstīja to.
Komisijas vārdā es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” pirmajā lasījumā: par – 81, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
G. Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 19. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 671/Lp13), pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Pirmajā lasījumā izskatām... Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 671/Lp13).
Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai līdz šā gada 19. septembrim Latvija pārņemtu Eiropas Savienības 2018. gada 14. novembra Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā.
Šis likumprojekts paredz nostiprināt izcelsmes valsts principu, kas nosaka, ka pakalpojumu sniedzējam ir jāievēro tikai vienas dalībvalsts noteikumi. Zināmos gadījumos noteikumi var attiekties arī uz video koplietošanas platformām – kā YouTube vai Facebook.
Pastiprināta aizsardzība televīzijā un video pēc pieprasījuma pret kūdīšanu uz vardarbību vai naidu un publisku aicinājumu veikt terora... teroristiskus nodarījumus. Labāka nepilngadīgo bērnu aizsardzība pret kaitīgu saturu tiešsaistes vidē. Lielāka televīzijas reklāmu elastība.
Un komisija... Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Ļoti žēl, ka komisijas vadītājs tik skopi pastāstīja par likumprojekta būtību un tiem papildinājumiem, kuri tiek ieviesti šajā pirmajā lasījumā. Rūpīgi iepazīstoties ar šo jauno likumprojektu, tajā varētu atrast neviennozīmīgumu un arī pretrunas. Piemēram, anotācijā tiek pieminēts, ka, izstrādājot likumprojektu, netika ņemti vērā Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas ieteikumi, kuri būtu ļāvuši papildināt likumprojektu ar normām, kas sekmētu mūsu Latvijas mediju ilgtspēju un redakcionālo neatkarību. Netika ņemti vērā arī Valsts policijas ieteikumi, kuri ļautu Latvijai sekmīgāk cīnīties ar ļoti svarīgu problēmu, proti, pirātismu.
Kopumā viss likumprojekts un tā normas ir satura normas, kuras varētu būt interpretējamas kā vārda brīvības un mediju redakcionālas neatkarības ierobežojumi, un tāpēc nesaskatu iespēju atbalstīt šo projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, Regīnai Ločmelei-Luņovai, tāpat kā jebkuram homo sapiens, noteikti ir iespējas noskatīties Saeimas sēdes... nē, bet komisijas sēdes atkārtojumā, redzēt, kā šī sēde notika.
Atgādināšu to, ka šī ir Eiropas Savienības direktīva, kura mums ir jāpieņem. Šeit uzaicinātās puses, kas bija komisijā, gan no Kultūras ministrijas, gan no NEPLP vienbalsīgi... un arī deputāti, ja nemaldos, lielā, plašā vairākumā atbalstīja šīs direktīvas tālāko virzību uz Saeimu pirmajā lasījumā.
Protams, ka Regīnai, tāpat kā visiem pārējiem Saeimas deputātiem, ir pilnīgi jebkādas iespējas uz otro lasījumu iesniegt savus priekšlikumus, kurus mēs noteikti komisijā arī izskatīsim.
Paldies. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Paldies par komentāru, kurš bija nedaudz plašāks par pirmo komisijas vadītāja uzstāšanos.
Tomēr uzsveru, ka šajā likumprojektā ir pazīmes, kas neļautu atbalstīt šo likumprojektu, jo normas satur un varētu būt interpretējamas kā vārda brīvības un mediju redakcionālas neatkarības ierobežojumi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir vēl kas skaidrojams?
A. Kaimiņš. Jā, komisijas vārdā es vēlētos, lai mēs atbalstītu šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Skaidrojams vairāk nekas nebūs. Tikai otrajā lasījumā, ja kādam būs īpaša vēlme dzirdēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 671/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 671/Lp13) pirmajā lasījumā: par – 67, pret – 1, atturas – 14.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Kaimiņš. Termiņš Regīnai Ločmelei-Luņovai un visiem pārējiem 13. Saeimas deputātiem priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam ir šā gada 22. maijs. Lūdzu!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. maijs.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 591/Lp13), pirmais lasījums, un likumprojekta iesniedzējs – Ministru kabinets, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 682/Lp13), pirmais lasījums, iesniedzējs – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Godātie kolēģi! Komisijas vārdā tiks ziņots par abiem likumprojektiem, un arī debates notiks par abiem likumprojektiem. Pēc tam mēs balsosim. Balsosim vispirms par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, pēc tam – par komisijas piedāvāto alternatīvo likumprojektu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Evija Papule.
E. Papule (SASKAŅA).
Paldies, priekšsēdētājas kundze! Tā kā mums ir šobrīd jābalso par diviem likumprojektiem, tad īsi par to izstrādes gaitu un vēsturi.
Šā gada 4. martā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 591/Lp13) pirms pirmā lasījuma un nolēma neatbalstīt tā tālāku virzību, nosakot, ka jāizstrādā alternatīvs likumprojekts. Šā gada 5. maija sēdē Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja un atbalstīja alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” tālāku virzību pirmajā lasījumā, un šī likumprojekta numurs ir 682/Lp13.
Likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” mērķis ir nodrošināt autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas autortiesību un blakustiesību jomā.
Likumprojekts paredz noteikt administratīvos pārkāpumus un sodus par tiem, kā arī kompetenci sodu piemērošanā. Šajā jaunajā alternatīvā likumprojekta variantā ir konkrētāk definēti administratīvo pārkāpumu sastāvi. Alternatīvā likumprojekta redakcija būtiski sašaurina administratīvās atbildības tvērumu attiecībā uz iespējamo autortiesību vai blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizskārumu.
Alternatīvais likumprojekts paredz papildināt likumu arī ar XII nodaļu “Administratīvie pārkāpumi autortiesību un blakustiesību jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, kurā būtu divi jauni panti, kas ietvertu redakcionāli precizētus administratīvā pārkāpuma sastāvus, sodus un norādi uz kompetentajām iestādēm sodu piemērošanā.
Konkrēti paredzēti sodi par autortiesību vai blakustiesību objekta izmantošanu publiskā izpildījumā bez autortiesību vai blakustiesību subjekta piekrišanas vai atlīdzības samaksas; autortiesību vai blakustiesību objekta reproducēšanu; nesēja atlīdzības vai atlīdzības par darbu reprogrāfisko reproducēšanu nesamaksāšanu; autortiesību vai blakustiesību objekta padarīšanu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā; autortiesību vai blakustiesību objekta retranslēšanu bez autortiesību vai blakustiesību subjekta piekrišanas vai atlīdzības samaksas.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk (un tā ir jauna norma salīdzinoši ar iepriekšējiem priekšlikumiem), ka turpmāk administratīvā pārkāpuma procesu par likuma 72. pantā minētajiem pārkāpumiem autortiesību un blakustiesību jomā veic Valsts policija, kuras resursi ir apguvuši, kā to darīt, bet līdz šim nav šo funkciju tieši veikuši.
Ievērojot minēto, pirmām kārtām mēs aicinām noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu (Nr. 591/Lp13) un atbalstīt... Aicinām komisijas vārdā atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojekta redakciju pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies debatēt.
Tātad mēs balsosim, kā arī komisijas ziņotāja teica, vispirms par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kuru komisija aicina noraidīt, pēc tam – par komisijas pašas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 591/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 591/Lp13) pirmajā lasījumā: par – 4, pret – 79, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts ir noraidīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 682/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 682/Lp13) pirmajā lasījumā: par – 81, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to likumprojekts ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
E. Papule. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas pēc izskatīšanas Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Nu tātad 19. maijā. Pareizi, Papules kundze?
E. Papule. Jā.
Sēdes vadītāja. 19. maijā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Dace Bluķe.
D. Bluķe (AP!).
Labdien, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” pirms otrā lasījuma.
Atgādinu, ka šie grozījumi saistīti ar to, lai arī pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varētu balsot jebkurā iecirknī, tāpat kā tas ir Saeimas vēlēšanās.
Pirms otrā lasījuma tika iesniegti trīs priekšlikumi, divus bija iesniedzis Juridiskais birojs, vienu – pati komisija.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz 32. pantu, kurš pirmajā lasījumā tika apstiprināts šādā redakcijā: “Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs ierodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kurā ir balsstiesīgs.” Juridiskais birojs lika priekšā vārdus “kurā ir balsstiesīgs” aizstāt ar vārdiem “kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts”. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, es arī vēlos šajā likumprojektā pie visiem priekšlikumiem balsojumu, jo man patiesi šodien bija sajūta, ka Mūrnieces kundzei un koalīcijai ir jāizbauda tās zāles, ar kurām viņi grib ārstēt opozīciju...
Sēdes vadītāja. Pievērsieties priekšlikumam, lūdzu!
A. Gobzems. Priekšlikums pēc būtības ir atbalstāms. Tā ka balsosim “par”.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad deputāts ir lūdzis balsojumu par trīs priekšlikumiem.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
D. Bluķe. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un aizstāj likuma 38. panta septītajā daļā vārdus “protokola pirmajā daļā” ar vārdu “protokolā”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 83, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
D. Bluķe. 3. – komisijas priekšlikums. Attiecas uz 40.1 pantu un nosaka to, kā strādās vēlēšanu komisija, un to, ka protokolā turpmāk ir jānorāda ziņas par balsotāju skaitu, vēlēšanu aplokšņu uzskaiti, vēlēšanu kastēs atrasto vēlēšanu aplokšņu skaitu un saturu, kā arī par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 3. priekšlikumu: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts.
D. Bluķe. Tā kā vairāk priekšlikumu nebija, aicinu kolēģus balsot par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā: par – 85, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
D. Bluķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Dace Bluķe.
D. Bluķe (AP!).
Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Atgādināšu, ka šis likum... šie grozījumi paredz izveidot elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru.
Saņēmām sešus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt visā likumā vārdus “vēlētāju saraksts” ar vārdiem “vēlētāju elektroniskais saraksts”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mēs šodien esam nonākuši pie pēdējā izskatāmā likumprojekta šajā Saeimas sēdē, un šajā sakarā es vēlos teikt, ka es aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.
Es aicinu pozīciju turpmāk cieņpilni un korekti izturēties pret opozīcijas tiesībām. Un tādā gadījumā es apsolu jums personīgi, Mūrnieces kundze, ja tas tiks īstenots, tad turpmāk es būšu, kā kurzemnieki saka (Starpsauciens.), rāms kā ķeblis un jums būs dzīve bez bažu.
Paldies. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Bluķei.
D. Bluķe (AP!).
Godātie kolēģi, vēlos mazliet vairāk uzsvērt vēlētāju elektroniskā saraksta ieviešanas nozīmi Latvijas vēlēšanu sistēmā. Tas dod trīs ļoti nozīmīgus ieguvumus.
Pirmkārt, vēlot savu pašvaldību, iedzīvotāji vairs nebūs piesaistīti vienam konkrētam iecirknim. Izvēli, kur iet balsot, varēs izdarīt kaut vai pēdējā brīdī vēlēšanu dienā. Patlaban vēlētājs drīkst balsot tikai tajā iecirknī, kura sarakstā viņš iekļauts.
Īpaši svarīgi tas ir tieši nākamo pašvaldību vēlēšanu kontekstā. Nākamgad pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību skaits būtiski samazināsies un mēs balsosim jaunos vēlēšanu apgabalos. Iespēja iedzīvotājiem brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni savā jaunajā pašvaldības teritorijā būs liela ērtība un daļai – iespēja vispār šajās vēlēšanās piedalīties.
Otrkārt, tiešsaistes elektroniskajam vēlētāju reģistram vēlēšanu dienās varēs piekļūt no ikviena iecirkņa Latvijā. Mēs lepojamies, ka Latvija ir digitālā lielvalsts, bet vēlēšanās līdz šim neesam tikuši vaļā no papīru kalniem, tintes pildspalvām un spiedogiem. Ir laiks papīru kalnus aizvietot ar tehnoloģijām. Tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešana nozīmē arī to, ka vairs nebūs jāizsūta vēstule katram vēlētājam par viņa piesaisti iecirknim. Vēlētājiem vairs nebūs pirms vēlēšanām jāveic vēlēšanu iecirkņa maiņas procedūra, ja viņš vēlēsies balsot citur.
Kā liecina pieredze ar iepriekšējām, Eiropas Parlamenta, vēlēšanām, fizisku vēstuļu izsūtīšana ne vienmēr notiek veiksmīgi. Mēs pieredzējām, ka vēstuļu izsūtītājs ne vienmēr godprātīgi ir gatavs veikt tam uzticētos pienākumus un vēstules nogādāt adresātam. Tiešsaistes vēlētāju reģistrs ir ceļš modernas un mūsdienīgas digitālās Latvijas virzienā.
Trešais ieguvums no elektroniskā vēlētāju reģistra ir ar skatu nākotnē. Tiešsaistes reģistrs būs izmantojams arī Saeimas vēlēšanās. Tas nozīmē to, ka jau nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu nodrošināta pilnvērtīga iespēja balsot ar elektronisko identifikācijas karti. Šobrīd Latvijas pilsoņi, kuriem nav pases, bet ir tikai ID kartes...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debašu laiks ir beidzies. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, protams, likumprojekts ir jāatbalsta. Un es tikai... Ja mēs runājam par digitālo lielvalsti, es varu tikai atgādināt, kā mums gāja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kad visa šī sistēma izgāzās. Manuprāt, un tas būtu pareizi... izmēģināt šo sistēmu, kas arī notiks, gaidāmajās Rīgas ārkārtas vēlēšanās. Tomēr mums jāsaprot, ka šobrīd liels jautājums ir tas, vai ir veikts, nu, tāds audits, analīze par tām kļūdām, kas tika pieļautas Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Es ļoti ceru, ka tas ir izdarīts, bet, manuprāt, līdz galam īsti nav, jo šobrīd tās amatpersonas vainoja viena otru, beigās... beigās visi citi vainīgi, bet ne paši.
Šajā gadījumā es tikai aicinu tiešām kārtīgi sagatavoties, lai mēs nepiedzīvojam tādu pašu izgāšanos kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kad atkal visi būs vainīgi, sistēmas vainīgas, bet ne paši. Tāpēc atbildīgi ieviesīsim šo sistēmu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Deputāti komisijas viedokli atbalsta.
D. Bluķe. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar likumprojekta 5. pantu, paredzot izslēgt otro daļu un tieši tāpat... vārda “saraksts” vietā likt vārdus “elektroniskais saraksts” attiecīgajā locījumā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Bluķe. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā likumprojekta 7. pantā... likuma 14. panta piektajā daļā grozījumu: “Aizstāt piektajā daļā vārdus “vēlēšanu iecirkni tās pašvaldības administratīvajā teritorijā” ar vārdiem “vēlēšanu apgabalu”.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Bluķe. 4. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 8. pantā ietverto... 15. pantu ar jaunu otro daļu, kas skan šādi: “Aizstāt trešajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs saskaņā ar Sodu reģistrā” ar vārdiem “Ieslodzījuma vietu pārvalde saskaņā ar Ieslodzīto informācijas sistēmā”.” Priekšlikums ir saistīts ar vēlētājiem, kas balso soda... balso brīvības atņemšanas vietā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Bluķe. Arī 5. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā, kurš paredz likumprojekta stāšanos spēkā 2022. gada 1. janvārī. Komisijā daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Par 5. priekšlikumu deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
D. Bluķe. Un 6. – komisijas priekšlikums. Ietver iepriekšējo Ģirģena iesniegto priekšlikumu un šobrīd skan tā: “Pārejas noteikums. Grozījums šā likuma 15. panta trešajā daļā par vārdu “Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs saskaņā ar Sodu reģistrā” aizstāšanu ar vārdiem “Ieslodzījuma vietu pārvalde saskaņā ar Ieslodzīto informācijas sistēmā” stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Bluķe. Tā kā vairāk priekšlikumu nav, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” otrajā lasījumā: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
D. Bluķe. Priekšlikumus gaidīsim komisijā līdz 19. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. maijs.
Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši ārkārtas sēdes darba kārtību.
Vēlos jūs informēt, ka deputāti Valainis, Augulis, Bergmanis, Reizniece‑Ozola un Dūklavs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par sejas aizsargmaskām un respiratoriem”. Jautājums ir iesniegts kā steidzams, to nododam veselības ministrei atbildes sniegšanai.
Godātie kolēģi! Piecas minūtes pēc ārkārtas sēdes beigām notiek Prezidija sēde. Prezidijs plāno izsludināt otru ārkārtas sēdi šodien maksimāli ātri, cik vien tas būs iespējams, – aptuveni 15–20 minūšu laikā.
Paldies.
Līdz ar to sēdi slēdzu.
Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 13. (ārkārtas) sēde
2020. gada 14. maijā
| 14a1.05.2020 | 09.00 |
11.00 |
11.45 |
13.30 |
15.15 |
17.10 |
Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi: (9.00) (11.00) (13.30) (15.15) (17.10)
Frakcijas KPV LV balsojumi: (9.00) (11.00) (13.30) (15.15) (17.10)
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, dažu pie frakcijām nepiederošo deputātu balsojumi: (9.00) (11.00) (13.30) (15.15) (17.10)
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi: (9.00) (11.00) (13.30) (15.15) (17.10)
ZZS frakcijas balsojumi: (9.00) (11.00) (13.30) (15.15) (17.10)
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi: (9.00) (11.00) (13.30) (15.15) (17.10)
Dažu pie frakcijām nepiederošo deputātu balsojumi: (9.00) (11.00) (13.30) (15.15) (17.10)