Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas astoņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 26. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Es ceru, ka visiem ir izdevies ielogoties un pieslēgties platformai e-Saeima.lv.
Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļa, vai deputāti ir pieslēgušies platformai e-Saeima? Jā. Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļa saka, ka jā.
Godātie kolēģi! Sāksim Saeimas šā gada 26. maija ārkārtas sēdi, kura atbilstoši Saeimas Prezidija lēmumam notiks platformā e-Saeima.
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 15. pantam Saeima savas sēdes notur Rīgā un ārkārtēju apstākļu gadījumā tā var sanākt citā vietā. Satversmē ietvertās normas ir tulkojamas atbilstoši to mērķim, laika garam un tehnoloģiju radītajām iespējām, tāpēc Satversmes 15. pants ļauj Saeimas sēdei notikt arī elektroniskā vidē.
Latvijas Valsts prezidents un likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu īstenojošo valsts konstitucionālo orgānu vadītāji 2020. gada 23. marta kopsēdē ārkārtējās situācijas pārvarēšanai atzina, ka, ja nepieciešams, tad valsts konstitucionālo orgānu, institūciju, iestāžu un amatpersonu darbības formas ir piemērojamas apstākļiem, ko nosaka ārkārtējā situācija. Tas ietver arī attālināta darba režīmu, cilvēku tiešo savstarpējo kontaktu ierobežošanu, kā arī izvērstu darbību elektroniskajā vidē un citus pienākumus, kas iespēju robežās nodrošina to funkciju veikšanu un uzdevumu izpildīšanu.
Vēlos darīt zināmu, ka balsu skaitītāji pārbaudīja Saeimas attālinātās sēdes balsošanas un debašu pārvaldības nodrošinājumu platformā e-Saeima.
Vārds balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ziņoju par Latvijas Republikas 13. Saeimas balsu skaitītāju protokolu Nr. 10, kas tika sastādīts Rīgā 2020. gada 26. maijā pulksten 9.30.
2020. gada 26. maijā Saeimas nama dažādās zālēs, kā arī Sēžu zālē balsu skaitītāji Rihards Kols, Janīna Jalinska, Krišjānis Feldmans, Ojārs Ēriks Kalniņš, Iveta Benhena-Bēkena, Jānis Tutins un Inese Ikstena pārbaudīja Saeimas attālinātās sēdes balsošanas un debašu pārvaldības nodrošinājumu platformā e-Saeima un atzina, ka tā nodrošina deputāta autentifikāciju, izmantojot drošas identificēšanas rīkus. Šajā autentifikācijas pārbaudē piedalījās visi septiņi balsu skaitītāji; nekādas tehniskas kļūmes vai traucējumi netika konstatēti.
Tāpat arī pārbaudīja deputātu balsojumu, izmantojot visas balsošanas iespējas, izsakot savu viedokli ar balsojumu “par”, “pret” vai “atturas”, kā arī balsošanas rezultātu aplūkošanas iespēju, deputāta faktiskā balsojuma atbilstību sistēmā atspoguļotajam un balsojuma kopējo rezultātu. Arī šajā testā tehniskas kļūmes vai traucējumi netika konstatēti un piedalījās visi septiņi balsu skaitītāji.
Tāpat arī pārbaudīja tiešsaistes debates, izmantojot videokonferences rīku, kā arī debašu pārvaldības iespēju, debašu saraksta veidošanu, iespēju pieteikties un atteikties no debatēm. Arī šajā testā piedalījās visi septiņi balsu skaitītāji; nekādas tehniskas kļūmes vai traucējumi netika konstatēti.
Ar šo protokolu balsu skaitītāji atzīst, ka... ir izmantojama turpmākai Saeimas sēžu norisei.
Vēršu uzmanību uz to, ka attiecīgo protokolu, protokolu Nr. 10, atteicās parakstīt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas balsu skaitītāju pārstāvis un frakcijas SASKAŅA balsu skaitītāju pārstāvis, lai gan abi balsu skaitītāji piedalījās visos testa režīmos un šī testa režīmos nekādas tehniskas kļūmes vai traucējumi netika konstatēti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi! Pirms ķeramies pie sēdes darba kārtības izskatīšanas, es vēlos jūs informēt par svarīgāko, strādājot platformā e-Saeima.
Lūdzu, savas runas laikā runājiet portatīvā datora mikrofonā.
Lūdzu, sēdes laikā lietojiet austiņas.
Laikā, kad izsludināts sēdes pārtraukums, lūdzu, izejiet no platformas e‑Saeima.
Savlaicīgi atgriezieties no pārtraukuma, lai varētu atkārtoti autentificēties platformā e-Saeima, lai Saeimas sēde varētu turpināties laikā.
Lai, pirmo reizi strādājot platformā e‑Saeima, deputāti saņemtu nepieciešamo tehnisko un metodisko atbalstu, Saeimas Prezidijs nolēma šīsdienas sēdi noturēt, deputātiem atrodoties Saeimas telpās, bet vairākās zālēs. Katrā no zālēm atrodas Saeimas darbinieki, kuri ir gatavi sniegt palīdzību platformas e‑Saeima lietošanā.
Pirms sēdes vēlējās par procedūru runāt deputāts Ēriks Pucens.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ērikam Pucenam, kurš vēlējās runāt par procedūru. (Pauze.)
Tātad deputāts Ēriks Pucens nav uz vietas.
Godātie kolēģi! Pārejam pie sēdes darba kārtības izskatīšanas.
Darba kārtībā – likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.
Atbildīgās komisijas vārdā...
Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļa, vai ir pieteikušies runāt par procedūru? Ir. Es neredzu, kuri.
Tātad par procedūru ir pieteikusies runāt deputāte Evija Papule.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Labdien! Paldies.
Pirmo atbildi es saņēmu. Šobrīd redzu tos, kas ir pieteikušies runāt. Un es ceru, ka visi to redz.
Un otra lieta. Šobrīd zālē ir viens deputāts, kurš ir klāt, bet kuram nav vēl iespējas balsot platformā e‑Saeima. Un man ir jautājums – kā šim deputātam nodrošināt viņa tiesības balsot?
Paldies.
Sēdes vadītāja. (Vēršas pie kāda.) Ko mēs sakām? Cik ilgi – divas trīs nedēļas bija...?
Godātie kolēģi! Saeimas Administrācija deputātus ļoti laicīgi informēja un lūdza pieteikties e-paraksta iegūšanai. Tā ir deputātu izvēle – ierasties uz Saeimas sēdi vai neierasties uz Saeimas sēdi. Tā ir katra deputāta paša izvēle – iegūt e-parakstu vai neiegūt e-parakstu. Bez e-paraksta nav iespējams piedalīties šajā sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Labdien, cienītie kolēģi! Mēs esam nosūtījuši Saeimas Prezidijam vēstuli ar lūgumu izskatīt vēstuli steidzamības kārtā un izvērtēt iespēju visiem deputātiem atgriezties Sēžu zālē un darbu ar administratīvi teritoriālo reformu turpināt ierastajā Saeimas režīmā, jo šobrīd arī ierobežojumi neaizliedz mums šādi strādāt.
Otra lieta. Mūrnieces kundze, tas, ko jūs šobrīd lasījāt... Protams, būtu labi, ja tas viss būtu uzrakstīts... un ierakstīts Kārtības rullī...
Un... neskatoties uz to, ka ir e-paraksti... bet... vienam no mūsu deputātiem ir tehniskas problēmas ar datoru, kuras šobrīd tiek risinātas, un viņš nevar piedalīties sēdē, kamēr dators nebūs sariktēts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Evijai Papulei, kas vēlas runāt otro reizi par procedūru.
E. Papule (SASKAŅA).
Jā, paldies par jūsu atbildi.
Un es esmu arī moderno tehnoloģiju piekritēja un priecājos, ka Saeimai ir šī iespēja. Un tomēr... ja deputāts, kuram nav šobrīd iespēju piedalīties elektroniskajā Saeimas sēdē, ir klāt šeit personiski, tad, manuprāt, Prezidijs nevar liegt viņam piedalīties balsojumā vai aktīvi piedalīties sēdē arī šobrīd (kaut arī visiem pārējiem ir e-Saeima!), jo tās ir viņa tiesības – līdzīgi kā visiem citiem.
Vēlreiz uzsveru – es negribu kavēt e-Saeimas ieviešanu, es tiešām atbalstu tehnoloģijas, bet katrā ziņā, manuprāt, ir jābūt alternatīvam risinājumam arī šādos izņēmuma gadījumos – neatkarīgi no tā, cik laika Prezidijs ir iedevis, lai noformētu elektronisko parakstu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim, kas vēlas runāt par procedūru.
V. Valainis (ZZS).
Labdien, kolēģi! Man par procedūru jautājums.
Tehniski tātad, kad ir iesniegta tā aktuālā tabula... Vai nav, pēc Kārtības ruļļa, tā, ka tabulai jābūt pieejamai vismaz piecas dienas? Un vai šī tabula nav iesniegta šobrīd... citā laikā...? Vai mēs – tehniski – varam skatīt? Jo... Vēršu uzmanību – gan šī Saeimas sēde, gan priekšsēdētājas uzruna acīmredzot liecina par to, ka šo jautājumu dienas beigās vērtēs... visticamāk, vērtēs Satversmes tiesa, vai viss ir bijis kārtīgi.
Tāpēc arī šis jautājums – kad ir iesniegta šī tabula? Un – vai tas viss atbilst Kārtības rullim?
Tas ir jautājums numur viens.
Numur divi. Jautājums ir attiecībā uz mūsu frakcijas kolēģi Armandu Krauzi... Tātad – vai deputāts Armands Krauze tomēr varētu piedalīties šajā sēdē? Un, manuprāt, tas būtu minūšu jautājums, varbūt pusstundas jautājums... Tad Saeimas tehniskais atbalsts... viņam to tomēr nodrošinātu... jo tas ir tiešām tehnisks jautājums – kāpēc nevar...
Un arī par deputātu klātbūtnes reģistrāciju man jautājums – kādā veidā mēs šādā režīmā varēsim pārliecināties par to, ka deputāti tiešām klausās un ir klāt?
Minēšu piemēru, kāpēc šis tehniskais jautājums man svarīgs. Ja es debatēju no Saeimas Sēžu zāles tribīnes, es redzu, kuri deputāti ir zālē. Un var būt situācija, ka deputāts ir ievietojis kartīti... respektīvi, reģistrējies viņš ir, bet zālē viņa nav. Es tad saprotu, ka es ar viņu nerunāju. Turpretim šajā gadījumā, ja cilvēks ir piereģistrējies, bet ir izgājis vai aizgājis prom... Ja man būs sajūta, ka tāds ir vairākums, tad kā es par to varēšu pārliecināties?
Šāds tehnisks jautājums. Gribētu, lai kaut mazāko atbildi sniegtu.
Un, protams, jautājums – kas notiek ar tiem deputātiem, kuri ir neatkarīgie deputāti? Šobrīd es redzu... zinu, ka viņi ir šajā zālē. Kādā veidā mēs viņus iesaistām procesā?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es ļaušu runāt visiem deputātiem par procedūru, un tad Prezidijs centīsies sniegt atbildes.
Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Es gribētu pavisam īsi atbildēt Evijai Papulei, kura runāja par procedūru. Un mans komentārs būtu šāds.
Kolēģi, es aicinu nošķirt divus dažādus jēdzienus – “tiesības” un “iespējas”.
Iespējas visiem deputātiem ir tikušas sniegtas. Savukārt izvēle izmantot šīs iespējas un realizēt savas tiesības piedalīties Saeimas sēdē... atbilstoši kopīgi lemtajam, atbilstoši administrācijas nodrošinātajiem tehniskajiem līdzekļiem... šo izvēli katrs deputāts realizē patstāvīgi.
Mēs redzam šobrīd, ka sēdē ir reģistrējušies 84 no 100 deputātiem. Es domāju, tas ir ļoti labs rezultāts. Saeimā strādā dažādi cilvēki, dažāda vecuma, ar dažādu pieredzi tehnoloģiju lietošanā, ar dažādu dzīves pieredzi, tāpēc šādu rezultātu es personiski vērtēju kā ļoti labu.
Mēs esam lemtspējīgi! E-Saeima ir darboties spējīga!
Līdz ar to es aicinu pāriet pie darba un lemt Latvijas sabiedrībai būtiskus, svarīgus jautājumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā... Kolēģi! Tātad, par procedūru runājot, ir divas principiālas lietas.
Viena lieta ir tā, ko jau norādīja kolēģis Viktors Valainis, – ka šī sēde pēc būtības nenotiek saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Proti, galīgajam lasījumam tabula tika iesniegta 22. maijā. Taču tai bija jābūt vismaz piecas dienas pieejamai, un sēdei būtu bijis jānotiek pēc piecām dienām.
Šis termiņš nav izpildījies. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Es nevēlētos piekrist, ka visiem deputātiem ir nodrošinātas pašlaik tiesības pildīt savus pienākumus. Mums ir, piemēram, tādi kolēģi, kuriem ir redzes problēmas, kuri nevar lietot datoru, kuri tāpēc nevar atrasties pie datora un sekot līdzi sēdes norisei. Par šiem cilvēkiem nav padomāts! Pēc būtības tiek liegtas viņiem tiesības pildīt savus deputāta pienākumus, kurus viņiem ir uzticējusi (Skaņas defekts.)...
84 no 100 ir pieslēgušies – to, protams, var saukt par labu rezultātu, bet... konkrētajā gadījumā... Tas jebkurā variantā ir Satversmes un likuma pārkāpums, ja visiem simtprocentīgi netiek nodrošināta iespēja piedalīties Saeimas darbā.
Tā ka es aicinu to risināt.
Un otra lieta, par ko padomāt. Ja mēs šeit tā turpināsim strādāt – ar austiņām, skatoties datoros – tad, es pieņemu, pēc vairākām stundām ļoti daudziem būs problēmas arī ar redzi... uztvert šo sēdi. Tas būtu tas, par ko arī būtu jāpadomā Prezidijam, organizējot šo darbu, lai šīs cilvēka tiesības, darba tiesības, netiktu pārkāptas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R. Dzintars (NA).
Priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es kā Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs vēlētos izteikties visas frakcijas vārdā un pilnībā paust atbalstu tam, ko ir izteicis mans kolēģis Daniels Pavļuts. Proti, vēlos apliecināt, ka ikvienam deputātam tika sniegta visa nepieciešamā palīdzība, visa nepieciešamā informācija un tika pilnīgi nodrošinātas iespējas piedalīties šajā sēdē un izskatīt visus ar tās darba kārtību saistītos jautājumus.
Tātad šis tehnoloģiskais nodrošinājums ir sniegts.
Arī Nacionālās apvienības frakcijas deputātu vidū tehnoloģiskā sagatavotība, zināšanas par komunikācijas iespējām ir atšķirīgas, taču neatkarīgi no tā visi ir gatavi sēdei, visi piedalās un vēlas izmantot šīs iespējas.
Tātad tas, vai mēs izvēlamies izmantot šīs iespējas, – tā tomēr ir katra deputāta personīgā izvēle, līdzīgi kā arī tad, ja normālā kārtībā notiek Saeimas sēdes, ir tomēr jāizdara izvēle iet un piedalīties, un sēdē fiziski būt klāt. Šobrīd bija vienkārši jāizmanto... jāizdara izvēle izmantot šīs iespējas, nokārtot e-parakstu un pieslēgties šai sēdei.
Tātad ir viss sēdei nepieciešamais, lai mēs varētu turpināt darbu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es lūgšu Prezidiju izskaidrot vēl vienu tādu tehnisku jautājumu.
Ja ārkārtas sēdes... Es nestrīdēšos par to, ka ārkārtas sēdes var norisināties šādā platformā, tomēr... Valsts prezidents bija sasaucis kopā visus augstākos orgānus, un par šo izrunājuši, bet...
Jautājumus ārkārtas sēdē... Manā izpratnē un arī manu kolēģu izpratnē, ārkārtas sēdi var sasaukt... un to var sasaukt šādā formātā... un var skatīt jautājumus, kas saistīti ar ārkārtas sēdi.
Administratīvi teritoriālā reforma – nu, skatāmies, kā gribam, – nav saistīta ar ārkārtas stāvokli. Ārkārtas stāvoklis valstī beigsies 9. jūnijā.
Tādā gadījumā liels jautājums – kas tieši šo divu nedēļu laikā (tās pat nav īsti divas nedēļas) būtu izmainījies, lai mēs... Kāpēc mēs ejam uz šo milzīgo risku šobrīd? Riski ir milzīgi šobrīd pašai Saeimai par reputāciju: kas būs, ja zaudēs Satversmes tiesā tieši tā dēļ, ka ejam šo procedūru šodien šādā veidā?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Godātie kolēģi! Mani dzird, ja? Godātie kolēģi! Es gribētu piebilst par vēstuli no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem. Tā tikai pašlaik tiek reģistrēta.
Respektīvi, pēc būtības šie iebildumi, kas radās pēdējā brīdī, pēdējo minūšu laikā pirms sēdes sākuma, manuprāt, arī liecina par to, ka šeit nav gluži runa tikai par pēkšņu apskaidrību par to, ka kaut kas neesot saskaņā ar Kārtības rulli, bet gan daudz vairāk – par to, ka mēs pretojamies jaunai procedūrai, kura pēc būtības atbilst (kā jau teica vairāku – gan izpildvaras, gan prezidenta, gan citu – varas atzaru pārstāvji) – pilnībā atbilst! – gan situācijas vajadzībām, jo mēs esam ārkārtas stāvoklī joprojām, gan mūsdienu tehnoloģiju iespējām, kas vienkārši uzlabo mūsu iespējas piedalīties Saeimas darbā.
Tad, kad tika veidots Kārtības rullis, nebija šādu tehnoloģiju. Tagad tādas ir, un nav skaidrs, kāpēc mums 2020. gadā būtu jāatsakās no šo tehnoloģiju izmantošanas, ja juristi neredz būtiskas pretrunas un būtiskus riskus mums. Juristi, Saeimas juristi, šādus riskus nav konstatējuši.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Uldim Augulim otro reizi.
U. Augulis (ZZS).
Jā... Cienītie kolēģi! Golubevas kundze, viena vēstule jau tika no rīta izsūtīta, un arī šobrīd mēs sūtījām – tāpēc ka vienam deputātam ir ar datoru tehniskas problēmas, kas nav saistītas ar e-paraksta iegūšanu vai kaut ko citu. Mēs darām visu, lai mēs varētu nodrošināt to, ka visi mūsu frakcijas deputāti piedalās sēdēs.
Ir taisnība, ka tas ir moderni un jāstrādā, iespējams, arī citādāk... Bet šobrīd Kārtības rullis paredz to, ko paredz, un es neesmu redzējis neviena jurista izvērtējumu, ka tas ir atbilstoši Kārtības rullim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam otro reizi. (Starpsauciens: “Es piesakos par procedūru... par procedūru runāt!”)
I. Zariņš (SASKAŅA).
Paldies.
Kolēģi! Jūs uzskatāmi varat redzēt, kas pašlaik notiek Saeimā. Šīs debates uzskatāmi parāda to, ka mēs atrodamies it kā divās dažādās pasaulēs – koalīcija un opozīcija. Koalīcija savā arogancē vispār pat... ne tikai neieklausās nekādos opozīcijas argumentos, viņi pat vispār nedzird, kas tiek teikts.
Jūs šeit runājat par tehnisko nodrošinājumu, par to, cik viss ir labi... un ka visiem bija savlaicīgas iespējas... Mēs šajā gadījumā nerunājam par tehnisko nodrošinājumu; es konkrēti runāju par cilvēku, kuram fiziski nav iespējams piedalīties šādā sēdē. Jūs viņam esat nodrošinājuši...? Jūs neesat nodrošinājuši! Šim cilvēkam pašlaik tiek liegtas tiesības piedalīties sēdē – viņa likumīgās tiesības.
Un otrs jautājums, uz ko es gaidu atbildi. Es gaidu atbildi no Juridiskā biroja – kā tad īsti ir? Ja tabula, šī tabula, ko mēs šodien izskatīsim, tika mainīta vēl 22. maijā, tātad galīgā redakcija ir bijusi pieejama tikai 22. maijā. Vai šodien, 26. maijā, šī sēde var būt likumīga? Jo, pēc Saeimas kārtības ruļļa, ir vajadzīgas vismaz piecas dienas, lai iepazītos ar tabulas galīgo variantu. Šīs piecas dienas nav nodrošinātas.
Gaidu atbildi uz šiem diviem jautājumiem. Vai tas ir tiesiski, ka mēs liedzam atsevišķiem deputātiem pildīt savas tiesības? Un vai šāda sēde ir vispār pamatota, vai tā atbilst Saeimas kārtības rullim?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien visiem! Cienījamie kolēģi, te tā situācija ir tāda, ka... Patiesībā mēs esam tādā situācijā, ka gribēšana nesaskan ar varēšanu. Varēšana nesaskan ar gribēšanu!
Šobrīd es atrodos Saeimas galvenajā... balsošanas... tas ir, Sēžu zālē. Jūs redzat, ka zālē... pilns ar cilvēkiem! Tiešām – tik daudz cilvēku šeit nav bijis nu jau, es domāju, vairāk nekā divus mēnešus. Un tur, pašā galā, jūs redzat... tur sēž cilvēki, kas ir atnākuši sabotēt šo sēdi.
Un es lūgtu tehnisko dienestu... ja ne – tad policiju vai Saeimas priekšsēdētāju... darīt visu, lai tehniskie noteikumi, kas ir izstrādāti speciāli, lai nebūtu šis skaņas eho ceļš, respektīvi, skaņas ķēde... Jo šie cilvēki ir atnākuši ar ieslēgtiem datoriem un spīkeriem... Uz tumbām tas viss skan, un tas viss arī iet šeit pārējiem... Mēs šeit esam, es domāju, kādi 60 cilvēki.
Un šeit ir četri indivīdi, kas, nu, speciāli... Viņiem kopējā “summa” (es domāju – gados) ir kādi 120 gadi... Un... nu, tātad dalīt uz četri – tur nekā daudz īsti nav...
Tā tāda speciāla sabotēšana, kas šobrīd arī notiek. Es gribu, lai arī tie, kas sēdi vēro šobrīd internetā, redzētu šo visu. Jo viens vienkārši bļaustās: “Par procedūru! Par procedūru!” Sausais atlikums – nekāds. Un, ja nu mēs tā arī turpināsim, tad... Vienkārši policija šos cilvēkus izvestu ārā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Godātie kolēģi! Es tiešām izsaku pateicību, ka tiek nodrošināta mūsu epidemioloģiskā drošība; ka mēs varam sēdēt attālināti viens no otra un tādējādi šajos ārkārtējās situācijas, pandēmijas apstākļos varam būt droši.
Es vēlos informēt visus deputātus, ka jūsu e-pastos ir pieejama... nosūtīta vēstule (saskaņā ar Saeimas priekšsēdētājas rezolūciju), kas tika sākotnēji gatavota kā atbildes vēstule deputātam Aldim Gobzemam; Juridiskais birojs to ir sagatavojis kā atbildes vēstuli, kas satur izklāstu gan par Satversmes, gan par Saeimas kārtības ruļļa normām un par to atbilstību tai procedūrai, kādā mēs patlaban strādājam. Šis dokuments jums visiem ir pieejams jūsu e-pastos, un jūs ar to varat iepazīties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Deputāti par procedūru ir runājuši. (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru!”)
Godātie kolēģi! Es vēlos jūs informēt, ka deputātiem bija iespējas tātad iegūt gan e-parakstus, gan e-ID. Un Saeimas Administrācija vairākas nedēļas ļoti aktīvi deputātus uzrunāja un lūdza izdarīt nepieciešamās lietas. (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru!”)
Tāpat deputāti ir nodrošināti ar Saeimas datoriem, kas ir pielāgoti darbam e-platformas vidē. (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru!”)
Šeit tika uzdots jautājums par deputātiem, kuriem (Dep. A. Gobzems: “Es gribu runāt par procedūru!”)... kuriem ir problēmas piedalīties Saeimas sēdes norisē e-platformā. (Dep. A. Gobzems: “Es gribu runāt par procedūru!”)
Jā, patiešām... Tad ir lūgums, lai šis deputāts vērstos pie Saeimas Administrācijas, un visa nepieciešamā tehniskā palīdzība tiks nodrošināta. Tas ir saprotami, un tas arī šobrīd, es redzu, tiek darīts.
Godātie kolēģi! (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru!”) Vēl tika uzdots jautājums par tabulu, kas šodien ir paredzēta likumprojektam “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Es esmu saņēmusi atbildi no Juridiskā biroja, ka šī tabula ir iesniegta 15. maijā. (Starpsauciens.)
Līdz ar to sākam sēdi.
Darba kārtībā ir likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” izskatīšanai trešajā lasījumā.
Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs. (Dep. A. Gobzems: “Man neļauj runāt par procedūru!” Starpsauciens.)
A. T. Plešs (AP!).
Labdien, kolēģi! Administratīvi teritoriālās reformas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.
Vispirms nedaudz ieskicēšu... par to kopējo darbu, par tām kopējām lietām, ko komisija izskatījusi šajā procesā, kopš Administratīvi teritoriālās reformas komisija ir izveidota.
Par konkrēto likumprojektu debatējām vairāk nekā 20 stundas komisijas ietvaros, izskatījām vairāk nekā 800 priekšlikumus.
Uz trešo lasījumu... Jā, paldies... Uz trešo lasījumu tas galvenais redzējums par šo likumprojektu ir šāds: piedāvājam 42 administratīvo teritoriju vienības esošo 119 pašvaldību vietā.
Izskatījām virkni priekšlikumu, kuri maina pašvaldību nosaukumus, kā arī virkni jautājumu, kuri risināmi saistībā ar kultūrvēsturisko kopienu atbalstīšanu. Bet par tiem visiem runāsim pēc kārtas, iesim cauri priekšlikumu tabulai.
1. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz mainīt likumprojekta nosaukumu, lai tas būtu “Administratīvo un apdzīvoto vietu un sadarbības teritoriju likums”. Šis priekšlikums komisijā tika noraidīts, jo tas paredz pavisam cita veida koncepciju, kādā veidā pašvaldības organizē savu pārvaldību attiecīgajās teritorijās.
Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... debates.
Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Nē, es neesmu pieteicies. Atvainojiet.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāts runāt nevēlas.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, labdien! Es gribēju par šo priekšlikumu...
Protams, tas... Manuprāt, pareizāk būtu, ja tas tiktu... būtu izskatāms kā pēdējais priekšlikums, jo vismaz tie, kas nepiedalījās komisijas sēdē, vairāk saprastu, par ko ir runa.
Tātad – šis priekšlikums paredz mainīt likumprojekta nosaukumu.
Nosaukums šobrīd ir šāds: “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Es ierosināju to papildināt ar vārdiem “un sadarbības”, jo šis likumprojekts piedāvā attiecībā uz septiņām teritorijām... Kopsummā tātad tās būs 14 teritorijas Latvijā... no 42, kurām šajā likumprojektā... Ne tikai pārejas periodā, bet arī pēc likuma stāšanās spēkā būs noteikts sadarbības mehānisms, kas viņiem būs ikdienā jāizmanto...
Es domāju, šāds tehnisks papildinājums precīzāk pateiktu, par ko ir likums. Jo likums nav tikai par teritorijām, likums ir arī par teritoriju savstarpējo sadarbību. Vismaz trešajā daļā no piedāvātajām versijām... Es piedāvāšu arī piecpadsmito sadarbības teritoriju veidot... Par šiem saviem priekšlikumiem es runāšu vēlāk – tur, kur mēs pieskarsimies galvaspilsētai...
Bet šis priekšlikums... aicinu to atbalstīt, jo tas skaidrāk pasaka likumprojekta mērķi.
Un, protams, Mūrnieces kundze, jūs tīri par procedūru... jūs daudz ko atbildējāt, bet divi mani jautājumi palika neatbildēti.
Kā es varu pārliecināties par deputātu klātbūtni? Cik īsti mani šobrīd klausās? Cik ir deputātu, kurus es šobrīd uzrunāju?
Un kāpēc mēs šo likumprojektu vispār skatām šodien? Kāpēc mēs to skatām ārkārtas apstākļos, ārkārtas režīmā, ja šim likumprojektam nav nekādas saistības ar ārkārtas stāvokli un ja šā likumprojekta skatīšana pēc 9. jūnija absolūti neko nebūtu mainījusi?
Paldies jums! Paldies arī par atbildēm, ko sniedzāt iepriekš, bet šie jautājumi palika neatbildēti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pirms pārejam tālāk pie debatēm, es ļoti īsi atbildēšu uz uzdotajiem jautājumiem.
Par iespēju pārliecināties klātienē. Jā, mēs visi šobrīd atrodamies Saeimas sēžu zālēs – tieši tāpat kā pagājušajā nedēļā. Jā, mēs strādājam e-vidē, bet atrodamies Saeimas telpās. Tieši tikpat drošs Valaiņa kungs varēja būt par mūsu klātbūtni pagājušonedēļ, cik arī šonedēļ.
Kāpēc mēs esam iekļāvuši darba kārtībā likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”? Tādēļ, ka komisija, kas ar šo likumprojektu strādāja un to pabeidza skatīt trešajā lasījumā, lūdza Prezidiju iekļaut to Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā. Šis lūgums ir izpildīts.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā... Jā, es biju pieteicies runāt par procedūru, un es pabeigšu to, ko es... Vēlējos vēlreiz norādīt...
Proti, es uzdevu jautājumu par to, cik šī sēde ir likumīga. Jo, pēc Saeimas kārtības ruļļa, jābūt piecām dienām, ja tas nav steidzams jautājums... Un šis nav steidzams jautājums! Tātad dokumentiem... galīgajai versijai bija jābūt vismaz piecas dienas pirms sēdes iesniegtai.
Tas, kas notika ar šo galīgās redakcijas tabulu, – tā tik tiešām tika iesniegta 15. maijā, bet pēc tam tā tika labota – tika izlabota! –, un galīgā versija tika iesniegta vēlreiz – 22. maijā.
Tātad – šī dokumenta galīgā versija, ar ko mēs šodien strādājam, tika iesniegta 22. maijā! Šodien mums ir 26. maijs. Un, lai arī kāda ir tā virtuālā realitāte, nesanāk Saeimas kārtības ruļļa noteiktā kārtība, ka jābūt vismaz piecām dienām.
Tā ka es aicinu to piefiksēt. Un, ja šis nav pārkāpums, es vēlos, lai Juridiskais birojs to tagad, pašlaik, attiecīgi apliecina.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Zariņam.
Kolēģi, uzskatīsim, ka debatēs tātad... Vai kāds vēlas pieteikties debatēs par 1. priekšlikumu? (Starpsauciens.) Debates par 1. priekšlikumu slēdzu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Vai komisijas vārdā par 1. priekšlikumu ir kas piebilstams?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos piebilst (lai nebūtu jārunā tālāk), ka šis priekšlikums attiecībā uz sadarbības teritorijām... kontekstā ar Valaiņa kunga minēto, kas noteiktu virkni sadarbības teritoriju tālāk, pielikumā... pēc būtības paredzētu saglabāt esošo 119 pašvaldību modeli, tikai nosakot, ka konkrētās teritorijās šīs pašvaldības sadarbojas.
Līdz ar to komisija negāja šo ceļu un, saprotot to, ka mēs ejam uz lielāku pašvaldību veidošanu, noraidīja šo konceptuālo priekšlikumu... un arī virkni tālāko priekšlikumu.
Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums par šo priekšlikumu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Par – 6, pret – 57, atturas – 19. Un nebalso 5 deputāti. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Lai atbildētu uz izskanējušajiem jautājumiem, ko izteica deputāts Ivars Zariņš, es vēlreiz atkārtošu to, ko jau es teicu iepriekš: no Dokumentu pārvaldības nodaļas ir atbilde, ka šī tabula ir tikusi iesniegta 15. maijā. (Starpsauciens.)
Lūdzu, turpinām darbu.
Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs. 2. – deputāta Valaiņa kunga priekšlikums. Tas komisijā tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Es aicinātu komisijas vadītāju un... nemaldināt Saeimu, kā tas bija tad, kad bija runa par 1. priekšlikumu. Šis priekšlikums paredzēja mainīt likumprojekta nosaukumu. Un tam nebija saistības... tas... neatkarīgi no citiem priekšlikumiem... tam nebija nekādas saistības ar 119 pašvaldību saglabāšanu, tas bija ļoti konkrēti... norādīt likumā to, ka šis ir arī par sadarbību...
Kā jau es argumentēju pie sava priekšlikuma... kā jau norādīju... šajā likumprojektā... ir vesela virkne teritoriju, kurām ir noteikta sadarbība. Tas nekādā gadījumā nebija par 119 pašvaldību saglabāšanu.
Tāpēc izsakieties, lūdzu, komisijas vārdā precīzāk!
Diemžēl man nav iespējas būt ar jums vienā telpā un jums aizrādīt, kā tas būtu normālā sēdes darba kārtības... Ja sēde norisētu normālā veidā, man būtu iespējams to tomēr izdarīt.
Un papildus – Mūrnieces kundzei. Nu jā, tā lieta tāda, ka tajā iepriekšējā režīmā, kurā mēs strādājām divus mēnešus, man tomēr bija iespēja redzēt savus kolēģus. Bija tomēr šis nodrošinājums... Varbūt šos televizorus var vēlreiz ieslēgt, lai vismaz kaut kādā mērā...? Šobrīd es varu skatīties tikai pats uz sevi, bet citus kolēģus es diemžēl neredzu; redzu tikai tos, kas runā. Bet iepriekš, lai vai kāda tā iespēja bija, mēs to šeit izmantojām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā par 2. priekšlikumu...?
Kolēģi! Mums ir jābal... (Skaņas pārrāvums.)
Vēlreiz...!
A. T. Plešs. 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Taču teica, ka jārunā ir datora mikrofonā!”)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mēs balsosim par 2. priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Par – 6, pret – 58, atturas – 19, nebalso – 5. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.
Mikrofonu, lūdzu, deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs. 3. – deputāta Valaiņa kunga priekšlikums. Tā galvenā atšķirība no esošās redakcijas ir tāda, ka tas papildinātu 1. pantu ar administratīvo reģionu kā teritoriju, kurā tiek realizēta pārvalde. Komisijā diskutējot (tas notika arī otrajā lasījumā), komisija vienojās, ka administratīvo reģionu pārvaldei tiks veidots atsevišķs likums, un tas tālāk likumprojekta tekstā ir arī minēts. 3. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, par šo priekšlikumu. Tas ir... Tie ir zināmā mērā saistīti priekšlikumi – es teiktu, tāda priekšlikumu ķēde, kas šeit būs: 3., 4., 5., 6. un... līdz 7., kas ir Budriķa kunga priekšlikums. Principā tie visi ir par vienu un to pašu tēmu, tātad – pārsvarā par administratīvajiem reģioniem. Es aicinātu tomēr kādu no šiem modeļiem izvēlēties un atbalstīt, jo tas savā ziņā kalpotu arī par kaut kādu pamatu valsts pārvaldei... kā jau es minēju otrajā lasījumā garās diskusijās, kalpotu par pamatu valsts pārvaldei tomēr virzīties kaut kādā noteiktā virzienā. Vai tas ir nulltā līmeņa pārvaldības modelis vai šajā gadījumā piedāvātais administratīvo reģionu modelis – to izvēli tomēr izdarīt...
Priekšlikumi... 4., 5. vai 6. ... 6. priekšlikums, kas ir... Manuprāt, to ir iesniedzis Budriķa kungs, bet tā ir Kazinovska kunga ideja, kas ir iesniegta.
Šis mans konkrētais priekšlikums vairāk palīdzētu risināt to situāciju, ka valstī ir tieši... Mēs ļoti pieķeramies šīm administratīvajām teritorijām, bet nepieķeramies valsts pārvaldes iekārtas regulējumam. Valsts pārvaldes iekārtas regulējuma sasaiste ar administratīvajām vienībām, manuprāt, būtu pareiza, jo šobrīd ugunsdzēsība, ātrā palīdzība, Valsts zemes dienests... Nu, es varu šo uzskaitījumu tā turpināt. Ir 30... vairāk nekā 30 dažādas kartes... Ir runa par to, kādā veidā valsts pārvalde – ne pašvaldības, bet valsts pārvalde! – sniedz savus pakalpojumus. Ar šo es tiešām piedāvāju veikt kaut kādas izmaiņas tajā virzienā, lai šī plānošana būtu kaut kādā veidā vienota.
Bez šādiem priekšlikumiem tas diemžēl savu... dienasgaismu neieraudzīs. Un, manuprāt, šīs reformas ieviešana... te ir īstā vieta, kur to darīt.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (JK).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es par šo priekšlikumu gribu paturpināt.
Ja mēs darām tik nopietnas lietas – ierosinām mainīt struktūru tieši pašvaldībās, veicam vietējo pašvaldību reformu, apvienojot tās, izveidojot lielākas –, tad... Man jāsaka, ka parasti veic trīs reformas. Tas skar, pirmkārt, valsts pārvaldi – centrālo valsts pārvaldi, tas ir, ministrijas un attiecīgās institūcijas. Otrkārt, normālā situācijā tas skar reģionālo institūciju jeb reģionus – vai nu izveidojot, vai pārveidojot, vai likvidējot. Un tikai trešais jautājums ir novadu jeb vietējās administratīvi teritoriālās reformas veikšana.
Diemžēl šobrīd notiek tas, ka ir izvēlēta... tiek veikta tikai trešā daļa.
Jāteic, ka pirmajā reformā, kas noritēja 2008., 2009. gadā... bija veiktas divas reformas. Tika likvidēts otrais, reģionālais, līmenis, kas bija rajonu pašvaldības, un palika pie šī viena... Tādēļ īstenībā... Jāsecina: ja mēs neveicam šos visus trīs pārveidojumus jeb uzlabojumus vienlaicīgi, tad tā reforma ir nepilnīga. Jo faktiski tas ir ceļš, kas ir vieglākais ceļš, veicot šo... tikai vietējo administratīvi teritoriālo reformu.
Pirms vēlēšanām daudzas partijas, it sevišķi jaunās partijas, savos solījumos bija paudušas, ka, jā, ierēdņu skaits un valsts pārvalde ir jāmaina, jāsamazina ministriju skaits un tamlīdzīgi. Diemžēl praksē tas nenotiek.
Mēdz atsaukties uz to, ka, veicot tikai trešo posmu, izveidojot lielākus novadus, tikšot atrisinātas problēmas, kas saistītas ar teritoriju līdzsvarotu attīstību. Diemžēl jāsecina, ka tas tā nenotiks! To pierādīja arī pirmā reforma – tā, kura tika veikta iepriekš.
Es tomēr lūgtu deputātus atbalstīt ja ne šo, tad vismaz 6. un 12. priekšlikumu, kas ir no manis un deputāta Budriķa iesniegtie, kas norāda vismaz reģionālo dimensiju šajā likumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijā 3. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Par – 7, pret – 58, atturas – 20. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 4. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Kā jau Valaiņa kungs minēja, 4. priekšlikums ir līdzīga rakstura. Arī tajā ir runa par administratīvā reģiona ieviešanu un pārvaldes nodrošināšanu tajā. Līdzīgi kā 3. priekšlikums, arī 4. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.
Vai tiek prasīts balsojums par šo priekšlikumu? Bet mums ir jābalso acīmredzot par visiem priekšlikumiem.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 7, pret – 57, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 5. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas arī runā par to, kādā veidā Latvijas teritorijā izveidot vairāku līmeņu iedalījuma vienības, kurās varētu attiecīgi realizēt pārvaldi. Līdzīgi kā iepriekšējie priekšlikumi, arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 6, pret – 59, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 6. – deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Arī tas runā par līdzīgiem jautājumiem, par kuriem mēs tikko jau runājām. Un šajā gadījumā arī būtu pienākums izveidot administratīvo teritoriju, kas būtu tāda, kurā gan pašvaldība, gan valsts atbilstoši kompetencei varētu realizēt pārvaldi.
Kā jau minēju, otrajā lasījumā mēs plaši runājām par administratīvā reģiona jeb otrā teritoriālās pārvaldes līmeņa ieviešanu, un komisijā mēs esam vienojušies, un komisija nobalsojusi par to, ka mēs šī likuma 14. pantā nosakām to, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas un Vidzemes vai... arī Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu, kā jau minēju, un darbības nosacījumus regulētu atsevišķs likums. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija minēja, ka atbilstoši dotajam uzdevumam šī gada rudenī sagaidāms, ka šis jaunais likumprojekts būs Saeimā apspriešanai, kur arī tālāk diskutēsim par funkcijām. Šis, 6., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Labdien vēlvienreiz, cienījamie kolēģi! Es esmu Krišjānis Feldmans un šodien vēlējos pastāstīt... vispār, pareizāk sakot, sākt ar to, ka es vēlos pateikties par lielo darbu, ko, iestājoties par reģiona interesēm, ir paveikuši, nu, šajā... šajā gadījumā jauno konservatīvo deputāti, īpaši Andris Kazinovskis, kas sadarbībā ar Uldi Budriķi ir iesniedzis arī šo, 6., priekšlikumu un arī saistītos priekšlikumus šajā likumprojektā.
Varbūt kāds atceras, ka otrajā lasījumā mēs debatējam... debatējām par līdzīgiem jautājumiem. Un paldies visiem, kas atbalstīja administratīvo reģionu nostiprināšanu arī šajā likumprojektā. Ar nepacietību gaidīsim, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nāks klajā ar to saistīto likumprojektu, kur šīs... kur varēs redzēt, kā tad administratīvie reģioni īsti strādās, kādas varētu būt to funkcijas, kā viņi, nu, tas aparāts, nodrošinās komandas darbu katrā administratīvajā reģionā, liekot pašvaldībām sadarboties, arī lemjot par dažādiem naudietilpīgiem projektiem attiecīgajā reģionā.
Kāpēc šis priekšlikums bijis...? Kāpēc to bija svarīgi iesniegt uz trešo lasījumu? Tāpēc, ka šīs debates... Nu, jūs jau atceraties, ka otrajā lasījumā bija pietiekami... varbūt uz beigām tāds sasteigts tas... tā likumprojekta virzība un mēs varbūt neizdiskutējām par visiem jautājumiem, tāpēc ir lieliski, ka ir iesniegts šis priekšlikums un mēs varēsim par šiem priekšlikumiem runāt. Tā būtība ir tāda – vai administratīvajiem reģioniem būtu jābūt arī kā administratīvajām teritorijām šajā juridiskajā izpratnē. Un es saprotu arī, ka komisijā... Es gan pats nebiju komisijas dalībnieks. Paldies vadītājam par darbu. Mēs esam... Tur ir notikušas dažādas debates, un mēs esam šobrīd arī, nu, faktiski fakta priekšā – nu, kāds tad ir tas debašu rezultāts? Personīgi es domāju, ka šīs debates komisijā ir bijušas pietiekami kvalitatīvas un deputāti tātad ir izsvēruši visus par un pret, tieši runājot par šo administratīvo reģionu kā administratīvo teritoriju stāstu.
Ja mēs nebūtu iesnieguši šo priekšlikumu, tad šīs debates vispār izpaliktu. Tāpēc man vēlvienreiz jāsaka, ka es ar nepacietību gaidu, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nāks klajā ar šo saistīto likumprojektu un mēs iestāsimies par reģiona interesēm, par Eiropas Savienības fondu sadali par labu reģioniem. Mēs vēlamies redzēt arī izmaiņas NUTS reģionos nākamajam plānošanas periodam vai aiznākamajam – kuram nu tagad tur tie... kurš nu vēl nav nokavēts. Mēs vēlamies, lai strādātu komandā šīs pašvaldības.
Bet šodien mēs, protams, vēl dzirdēsim citu deputātu viedokļus, bet konkrēti šajā priekšlikumā es piekritīšu komisijas izdiskutētajam viedoklim, jo es saprotu, ka tas ir komisijas viedoklis, šajā gadījumā vairākuma... vairākuma viedoklis. Nu, es tā kā paļaujos uz speciālistu viedokli.
Katrā ziņā vēlvienreiz paldies mūsu deputātiem, kas iesniedza šos priekšlikumus un saistītos priekšlikumus. Bez tiem šīs debates par šīm juridiskajām niansēm nebūtu iespējamas. Veiksmi darbā šodien un arī nākamajās dienās, turpinot ATR izskatīšanu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (JK).
Labdien, kolēģi! Es vēlējos vienkārši pateikt, ka tiešām šis... šis priekšlikums tika iesniegts, lai virzītu debates. Un, ja nebūtu bijušas šīs debates gan par 6., gan par 12. priekšlikumu, tad arī mēs tajā saistītajā priekšlikumā nebūtu panākuši tik daudz, kā mēs varējām... kāds rezultāts ir panākts tikai otrajā lasījumā. Tas nozīmē, ka mēs esam panākuši vairāk, nekā dabūjām otrajā lasījumā.
Paldies komisijai par diskusiju. Tomēr pie jebkāda balsojuma, kā Saeimas deputāti lems, es vēlos pateikties Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai un it īpaši Satiksmes ministrijai, kuri saprata to domu, ko mēs gribam vēstīt, – ka mēs no augšas arī nododam funkcijas. Bet es gribu pieminēt un varbūt uzteikt pašvaldības, kuras bija... varbūt nebija tik... tās bija kūtras, lai... kad bija šīs debates, lai nodotu kaut kādas funkcijas no lejas uz augšu... Un vēlreiz paldies Satiksmes ministrijai, kas tiešām izstrādāja ļoti, ļoti lielu piedāvājumu, ko mēs varētu īstenot jau reģionālajā līmenī. Nu kurš labāk varētu zināt, kādus ceļus taisīt, ja ne paši uz vietas! Tāpēc paldies.
Vēl vēlos teikt, ka kompromisa variantā, kas ir tālākajos priekšlikumos, ir daudzas mūsu idejas, tomēr ministram Pūcem gadījumā, ja šis priekšlikums arī būs... tiks noraidīts, – viņš būs personīgi un politiski atbildīgs, lai iekļautu visas lietas, kuras mēs esam runājuši gan komisijās, gan apakškomisijās, jaunajā regulējumā, kurš tiks izstrādāts līdz rudenim.
Tā ka paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
Vēlreiz – vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
(Tehniskas problēmas.) O! Kolēģi! Tagad laikam aizgāja, ja.
Jā, par šo priekšlikumu. Protams, es to jebkur un... atbalstīšu, jo nu es domāju, ka bija vairāki cilvēki, kas par šo ideju iestājās – Jaunā konservatīvā partija, arī Zaļo un Zemnieku savienība šo ideju atbalstīja. Būsim atklāti, arī šai idejai pamatā bija arī dažādi zinātniskie pētījumi, kur, es domāju, ar pašvaldību sistēmu saistītie cilvēki, jebkurš, kas to padziļinātāk izprot un vērtē... Ja mēs runātu ar universitātes profesoriem, kas tiešām šo pašvaldību sistēmu uzbūvi saprot, tad nonāktu pie secinājuma, ka šī otrā līmeņa pārvaldība vajadzīga. Šajā gadījumā mēs, Latvija, šobrīd esam nu savā ziņā vieni no retajiem, kuriem ir viena līmeņa pārvaldība.
Tomēr, vai šis otrā līmeņa pārvaldības modelis, kā te cerīgi ieskicēja kolēģi... Manuprāt... Es stipri apšaubu to, jo ir notikušas... Jūs, nu, piemēram, slavējāt ministrijas. Ir milzīga starpība starp plānošanas reģionu un otrā līmeņa pārvaldības modeli. Un tas, manuprāt, par ko runā daudzi, ir vairāk par plānošanas reģionu nekā otrā līmeņa pārvaldīšanas modeli, kas būtu.
Jo, ja mēs skatāmies arī caur... ejam cauri funkcijām, tad šobrīd, manuprāt, ja JK tiešām grib šo reformu iedzīvināt un... lai tā tiešām tā arī, kā jūs... īpaši Feldmana kungs te smalki uzstājās, stāstot, cik tas ir viss skaisti, bet beigās nebalsos par to... Tomēr, ja tiešām grib to iedzīvināt, tad būtu jāsāk ar sabiedrisko transportu un jāpaskatās, kas notiek Satiksmes ministrijā šobrīd, – uz kādu termiņu tiek slēgti līgumi un ar kādiem uzņēmējiem šobrīd tiek slēgti līgumi sabiedriskā transporta iepirkumā. Šobrīd tuvojas arī Rīgas domes vēlēšanas. Visi tik ļoti stāsta, kā cīnīsies ar Rīgas e-karti. Šobrīd e-karte tieši Linkaita kunga vadītajā ministrijā principā ar tādu milzu uzvaras gājienu iesoļos, turpmākos deviņus gadus pārvaldīs lielu daļu sabiedriskā transporta pārvadājumu visā Latvijā.
Manuprāt, tas īsti... un ar šādiem nosacījumiem šī reģionālā līmeņa pārvaldība vismaz transporta jomā būs stipri grūti iespējama. Līgumi jau tagad būs saslēgti pie tā modeļa, kas ir. Tas atliksies par teju 10 gadiem, kolēģi. Vajag saprast, ko mēs paši darām paralēli šim likumam.
Nākamā lieta. Par fondiem, protams. Fondus mēs jau tagad varam paskatīties, kādā veidā pārdales notiek. Tā ka... Kolēģi, jūs runājat par reģioniem, tad paskatieties, kādā veidā šobrīd tiek sadalīta fondu nauda valdības lēmumiem. Varat paskatīties, kādi lēmumi valdībā pieņemti pēdējo divu nedēļu laikā, kur un kādās proporcijās tiek sadalīti fondi reģionālajā griezumā, tad jūs ieraudzīsiet bildi, ka Rīga dominē.
Tāpēc es, protams, aicinu kolēģus šajā etapā... Manā ieskatā, šis paliks tikai vārdos. Es neticu, ka tas tiks izpildīts, ka šis tiks iedzīvināts reālajā dzīvē. Bet, protams, varbūt es kļūdos. Pierādiet man pretējo! Varbūt sāciet jau šodien tiešām cīnīties par reģioniem, jo faktiskās darbības nesakrīt ar to, ko jūs sakāt. Kaut vai ar to, kādā veidā pēdējo divu nedēļu laikā valdība ir rīkojusies ar Eiropas Savienības investīciju fondu pārdalāmajām naudām. Kurā reģionā tās nosēdīsies, kolēģi? Salieciet šo puzli, ieraudzīsiet lielu pārsteigumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! 3., 4., 5., 6. un vēl vairāki priekšlikumi turpmāk ir kārtējais mēģinājums ielikt pamatu administratīvo reģionu izveidei. Un visu cieņu, protams, Andrim Kazinovskim, viņa pārliecībai, uzstājībai šajā jautājumā.
Nu, runa ir laikam par administratīvo reģionu izveidi, kuru funkcijas zināmā mērā šobrīd realizē plānošanas reģioni. Tā būtībā būtu atbalstāma ideja, ja vien runa būtu par reģionālo pašvaldību vai, veidojot administratīvos reģionus ar valsts līdzdalību, tiktu vienlaicīgi sakārtota un decentralizēta valsts pārvalde kopumā. Šobrīd nenotiek ne viens, ne otrs. Paskaidrošu, kāpēc.
Efektīvas reģionālās pašvaldības, realizējot vietējo reformu, šobrīd ieteiktajā veidā neattaisnosies. Pirmkārt, veidojas lielas... (Šeit un turpmāk skaņas pārrāvumi.) pirmā līmeņa pašvaldības, kuras pašas veido... funkciju... un tām nebūtu pamata atteikties... un nodot atsevišķu funkciju veikšanu reģionālajam līmenim.
Otrkārt, nedeleģējot pašvaldībām valsts funkcijas, šīm reģionu pašvaldībām īsti nebūs, ko arī darīt.
Treškārt, nav novērots, ka mūsu valstī būtu kaut vismazākie centieni decentralizēt valsts pārvaldi. Gluži pretēji! Notiek tikai centralizācija. Kaut vai, piemēram, pirmām kārtām vienmēr slēdzot iestādes reģionos. To apliecināja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā uzsāktā diskusija par funkciju deleģēšanu reģionālajam līmenim.
Nobeigumā. Mēģinājums veidot kopīgus pašvaldību un valsts pārvaldītus reģionus jau ir bijis, tos veidojot uz plānošanu reģionu bāzes. Bet to īstenot nav izdevies. Pirmkārt, tāpēc ka nespēja atrast veidu, kā nodrošināt lēmumu pieņemšanu, otrkārt, noteikt šādas reģionālās administrācijas finansēšanas modeli – un galvenokārt politiskās gribas trūkuma dēļ. Nav pamata domāt, ka situācija šobrīd būtu mainījusies.
Tomēr viens ir skaidrs, ka nopietni jādomā, kas notiks, kādus uzdevumus pildīs esošie plānošanas reģioni (jo no ministrijas sagatavotā ziņojuma tas netop skaidrs) un ko darīt, lai centralizācija nepastiprinātos un mūsu šobrīd jaunveidojamās pirmā līmeņa pašvaldības kļūtu stiprākas, nevis vājākas. Līdz ar to šādu pieeju joprojām... šobrīd atbalstīt nevaram.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (JK).
Tātad cienījamie kolēģi! Šis un arī nākamais, 12., priekšlikums praktiski nozīmē administratīvo reģionu izveidošanu kā administratīvās teritorijas. Kāpēc es nevaru piekrist kompromisa variantam, ka veidos administratīvos reģionus un pieņems atsevišķu likumu administratīvajiem reģioniem? Tāpēc, ka, ja tā... ja administratīvie reģioni nav kā administratīvās teritorijas, tad tie ir praktiski tie paši plānošanas reģioni, kuriem nomainīts nosaukums. Arī šobrīd darbojas Reģionālās attīstības likums, kas regulē plānošanas reģionu darbību. Tātad šis likums tiks pārsaukts par Administratīvo reģionu likumu. Un ar to būs beidzies. Nekas tur īpaši nemainīsies, tur nedaudz papildinās, un punkts.
Kāds man bija plāns? Šie administratīvie reģioni ir tikai instruments, lai līdzsvarotu visas teritorijas attīstību, jo mēs zinām milzīgo atšķirību, kāda ir starp reģioniem. Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē vairākkārt, pat trīs un četras reizes, atšķiras dzīves līmenis (ko raksturo IKP) nekā Rīgā. Tas nozīmē, ka, veidojot administratīvos reģionus kā administratīvo teritoriju, viena no galvenajām funkcijām būtu izlīdzināt šo dzīves līmeni. Tad šī... šai reformai parādās jēga. Pretējā gadījumā apgalvojumi, ka izveidot tikai novadus lielākus, – tam nav pamata, nav satura.
Izveidot administratīvos reģionus būtu nākamais solis, ko es jau iepriekš esmu teicis. Nākamais solis būtu papildinājums Nacionālajā attīstības plānā saistībā ar šo administratīvo reģionu kā administratīvo teritoriju, arī finansējuma piesaiste nākamajos septiņos gados.
Šobrīd mēs zinām, ka skatām Ilgtspējīgas attīstības komisijā tieši paziņojumu... Saeimā gatavo saistībā ar NAP. Man bija iesniegti vairāki priekšlikumi. Viena daļa priekšlikumu saistījās ar to, ka saistībā ar Covid-19 epidēmiju... pandēmiju... tā vai citādi būs jāatgriežas pie šī dokumenta – Nacionālā attīstības plāna –, jo dzīves apstākļi spiedīs to darīt. Situācijā... nodokļu situācijā viss būs mainījies pēc šīs krīzes, tātad vēlreiz būs jāskata šis NAP vai pat jāraksta jauns.
Otra priekšlikumu daļa bija – šajā pašā NAP, otrreiz skatot, iekļaut šo reģionālo dimensiju, administratīvo reģionu griezumā skatīt jau šo NAP. Diemžēl šie priekšlikumi tika noraidīti, tos noraidīja JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvji un “Attīstībai/Par!” pārstāvji, daļēji atbalstīja Nacionālā apvienība. Atbalstīja šos manus priekšlikumus KPV LV, man liekas, ZZS, un viss. Tas parāda, ka no Pūces kunga puses šis kompromisa priekšlikums par administratīvajiem reģioniem un likumu, ko viņi domā veidot, – tas ir blefs, viņam ticēt nevar, jo NAP neparādās administratīvie reģioni. Man nav pamata tam ticēt.
Tāpēc es tomēr lūgtu visus deputātus, kuriem rūp visas Latvijas teritorijas vienlīdzīga, vienmērīga attīstība, it sevišķi tos, kuri pārstāv šos reģionus, bet arī rīdziniekus, tomēr balsot “par” šo un nākamajiem mūsu priekšlikumiem. Pretējā gadījumā... Pretējā gadījumā es neredzu attīstībai jēgu tādā griezumā, kādā tā šobrīd veidojas. Ja gadījumā, teiksim, netiks nobalsots šis priekšlikums, tad vispār šai reformai, kas saistās ar lielāku novadu veidošanu, neredzu jēgu, jo tad rodas vēl vairāk problēmu, par kurām es vēlāk pateikšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs (AP!).
Sveicināti, kolēģi! Es saprotu, ka varbūt sakrājies kaut kāda veida rūgtums no pagātnes, ka ir kaut kādas lietas, kas nav bijušas izdarītas senāk, nav nonākušas... neesam nonākuši līdz kaut kādiem lēmumiem, bet kas nav bijusi mūsu Saeima.
Mēs paskatāmies uz šo Saeimu, ko šajā laikā mēs esam paveikuši, tad jau līdz šim mēs esam pieņēmuši nozīmīgus lēmumus. Mēs esam atklāti ievēlējuši Valsts prezidentu, mēs esam pieņēmuši depozītu sistēmu, par ko ir bijušas diskusijas vairāk nekā 20 gadus, un šobrīd mēs esam arī nozīmīgas reformas pieņemšanas priekšvakarā. Līdz ar to arī komisijā, esot uz vietas un diskutējot par šo otro teritoriālo pārvaldes līmeni, mēs redzam, cik daudz dažādu veidu nepieciešamības ir, lai to realizētu.
Kā viena no lietām šajā aspektā ir sadarbība un funkciju realizācija Rīgas reģionā. Jo, es domāju, piekritīsiet, ka nav normāli, ka, piemēram, Rīga un Pierīgas pašvaldības nesadarbojas virknē jautājumu, kā arī Valaiņa kungs atzīmēja, piemēram, ar sabiedriskā transporta organizēšanu. Pretēji citās attīstītās Eiropas valstīs šāda veida sadarbība notiek, un tieši tas... nu, arī viens no mūsu aspektiem, ko mēs risināsim reģionālās attīstības plānošanas likumā, kur mēs veidosim šos te administratīvos reģionus.
Turklāt. Diskutējot par to, kādā veidā šos administratīvos reģionus būtu labāk noteikt, tad arī tieši par likumprojekta ietvaru eksperti norādīja, ka... ja mēs administratīvos reģionus iezīmējam šajā likumprojekta pielikumā, tad tās ir pašvaldības. Nu, diskusijās komisijā neredzēju, ka kolēģi būtu gatavi atbalstīt tādu redzējumu, kur mums ir pieci lieli reģioni, piecas lielas pašvaldības, kurās mēs ievēlam savus pārstāvjus un kuras realizē funkcijas. Es domāju, ka tas absolūti nav tas ceļš, pa kuru mēs ejam.
Tā ka, kolēģi, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Darbs priekšā mums vēl būs, lai atrastu labāko veidu, kā funkcijas pārdalīt un īstenot šiem reģioniem.
Es arī Andrim Kazinovskim varu pateikt paldies par ieguldīto darbu gan šīs komisijas laikā, gan arī apakškomisijas darbā. Tā ka, es domāju, sagataves jau ir un mums būs tikai, kur atsperties, strādāt uz priekšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es arī gribētu teikt... tiešām pievienoties un pateikt paldies Kazinovska kungam, tiešām viņam ir ne tikai akadēmisks (Starpsauciens.), bet arī praktisks skats uz šo jautājumu. Bet tas, ko gribētu papildus minēt attiecībā uz šo priekšlikumu.
Stāsts jau tieši par to ir. Viens ir stāstīt, un te Kazinovska kungs... arī es pilnībā pievienojos viņam, viņa teiktajam par to, ka tas, ka valdība ir iedomājusies šo pasniegt Saeimai kā plānošanas... otro plānošanas līmeni... Tas drīzāk izskatās pēc vienkārši plānošanas reģionu pārsaukšanas par plānošanas līmeni.
Kāpēc es kritizēju šo modeli? Pleša kungs, jūs perfekti pateicāt to, ka vajag sadarboties, bet, pasakot to, tomēr neatbalstījāt manus priekšlikumus, kur es tieši arī piedāvāju Rīgai sadarbību ar Pierīgu. Bet pateicāt to, ka tas būs kaut kur citur.
Ja mēs runājam tieši par jūsu minēto piemēru – sabiedrisko transportu. Nu, te jau ir tas, ko es saku. Šobrīd sabiedriskais transports valsts līmenī (un tā ir Pierīga)... Pierīga ir valsts līmeņa plānošana sabiedriskajā transportā... Noslēdza jau līgumus uz teju 8–9 gadiem, precīzi nepateikšu, cik tur īsti ir šajos jaunajos līgumos, bet tie ir 8–9 gadi. Es principā šo ideju... Pašā pamatā atmet par 8–9 gadiem.
Nu, manuprāt, ir vieta kritikai, un tas arī ir tas, kāpēc es saku, kāpēc šie skaistie vārdi un šīs tiešām daiļās idejas par to, kas nu būs un kādi būs plānošanas reģioni, kā šis otrais pārvaldības līmenis tiks ieviests, gluži vienkārši dzīvē nepiepildīsies, jo praktiskie iemesli būs pārāk lieli, lai to izdarītu. Tas nesanāks. Sabiedriskais transports ir izcils piemērs.
Tā ka paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Vēlētos atgādināt, ka vēl 18. aprīlī parlamenta frakcija SASKAŅA izplatīja atklātu paziņojumu, kurā aicināja (Skaņas pārrāvums.)... un pieņemt atbildīgu ārkārtas situācijai un sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu, proti, apturēt Administratīvi teritoriālās reformas turpmāku virzību, atsākt darbu pie valsts pārvaldes un pašvaldību reformas pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām, tādējādi atstājot administratīvi teritoriālās reformas turpmāko virzību lemšanai 14. Saeimā.
Mūsu aicinājums netika uzklausīts, un, lūk, mēs esam šeit un virtuālajā vidē lemjam par administratīvi teritoriālo mūsu valsts sadalījumu. Uz visiem iespējamiem trūkumiem tika norādīts, jau skatot šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nekas īpaši nav mainījies, par ko tikko runāja Kazinovska kungs.
No savas puses apkopojot, varētu teikt tā, ka visa reforma kopumā nav sistēmiska, visa reforma kopumā ir slikti sagatavota un nav pamatota ekonomiski. Un pēdējais – šī reforma ir slikti izdiskutēta, uz ko tika norādīts pat Valsts kontroles atzinumā.
Vienīgais, ko vēlētos piebilst... un varbūt tā šodien būs mana pēdējā uzstāšanās debatēs, jo es neredzu jēgu runāt par to, ka... par kaut ko, par ko tevi nedzird. Opozīciju nedzird. Un, kā mēs dzirdējām, pat valdošās koalīcijas dalībnieks... JKP principā ir uzmesta šīs reformas gaitā.
Vienīgais, ko gribēju bilst Feldmana kungam par diskusiju. Galvenie, kas diskutēja šīs reformas pieņemšanas laikā, bija nevis deputāti, tās bija pašvaldības. Tie bija Alsunga, Pārgauja, Baltinava, Sēlija, apvienojušies novadi. Mums visiem šodien paveicās, ka šajā diskusijā nepiedalās traktori, ar kuriem būtu, 100 punkti, atbraukuši dažādu pašvaldību pārstāvji, ja valstī nebūtu ārkārtas stāvoklis. Varbūt tieši tāpēc mūsu sēde šodien notiek virtuālajā vidē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.
A. Kazinovskis (JK).
Cienījamie deputāti! Es nevaru piekrist Pleša kungam, kas saka, ka administratīvās teritorijas var būt tikai pašvaldības. Tieši 6. priekšlikumā mums ir paredzēts, ka “administratīvā teritorija – Latvijas Republikas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība un valsts atbilstoši kompetencei realizē pārvaldi”.
Es saprotu, ka iepriekšējā likumā ir bijis tā, ka tikai pašvaldība varēja būt šī administratīvā teritorija. Tomēr es gribu pateikt drusciņ vēsturi. Es biju pie tā, kas autoritāro režīmu palīdzēja sagraut, atjaunojot neatkarīgo valsti. Un tur iepriekš bija šīs valsts pārvaldes... izpildkomitejas kā viena no galvenajām struktūrām, teiksim, teritorijās. Tāpēc arī neielika, ka tas bija pašsaprotams, ka ir arī valsts pārvaldes iespēja būt par teritoriālo vienību.
Te tagad to kā... teiksim, pašvaldības teritoriju aizstāv kā tikai vienīgo kritēriju. Nav taisnība! Arī reģioni daudzās Eiropas dalībvalstīs... arī Latvijā pirmās brīvvalsts laikā bija administratīvie reģioni – apriņķi. Es uzskatu, ka te nekādas pretrunas nav.
Turklāt deputāti teica, ka šeit būs valsts pārvaldes reģioni. Nē! Šeit ir tikai likumprojekta ietvari, šie priekšlikumi, ka būs administratīvie reģioni kā teritorijas. Par to, kāda būs pārvalde, – tas būs tālāk lemjams konkrētajā likumā.
Tā ka es vēlreiz lūgtu tomēr balsot un atbalstīt, ja mēs gribam līdzsvarotu attīstību. Cita varianta nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.
K. Feldmans (JK).
Sveiki vēlreiz! Es jau pirms tam teicu, ka mēs dzirdēsim visdažādākos viedokļus par to, vai administratīvajiem reģioniem ir jābūt arī administratīvajām teritorijām vai tomēr administratīvajiem reģioniem ir jābūt kā administratīvajiem reģioniem. Arī šeit, līdzīgi kā droši vien komisijā, bija par šiem jautājumiem runāts, arī šeit mēs varētu vēl daudz un dikti runāt. Bet tas mans aicinājums ir, ka šajā gadījumā mums droši vien būtu jāuzticas tam, kas komisijā ir ticis lemts, tāpēc ka šis... par to, vai administratīvajam reģionam ir jābūt kā administratīvajai teritorijai, – šīs debates tomēr ir jārisina kopā ar augsta līmeņa juristiem, kas tieši saprot to, kādas konsekvences rodas no tā, ka, piemēram, ievieš jaunas administratīvās teritorijas un potenciāli pašvaldības, un tamlīdzīgi. Tāpēc šajā gadījumā ir... es piekritīšu komisijas viedoklim.
Bet vēlvienreiz paldies Andrim Kazinovskim, pateicoties kuram šī debate notika... debates notika arī trešajā lasījumā.
Paldies visiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijā 6. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim!
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Budriķa iesniegto priekšlikumu! Par – 12, pret – 52, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Deputāti Krauze, Vucāns, Reizniece-Ozola, Valainis, Bergmanis un citi ir lūguši kvoruma pārbaudi, bet pirms došanās pārtraukumā mums tāpat ir jāreģistrējas.
Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Starpsaucieni.)
(Skaņas pārrāvums)... ir tikai šajā datorā pieejams. Tātad dalībnieki... Un tūlīt notiek reģistrācija, kolēģi, notiek reģistrācija.
Šobrīd sēdē piedalās 88 deputāti, tātad ir kvorums.
Paldies.
Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 16.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, tātad likumprojekts izskatīšanai trešajā lasījumā.
Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.
A. T. Plešs. Tātad, kolēģi, pirms pārtraukuma palikām pie 7. priekšlikuma.
7. – Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikums. Aicina noteikt: “Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums.” Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, es arī komisijā atbalstīju šo priekšlikumu un aicinātu arī visus pārējos atbalstīt. Priekšlikums ir labs. Kopumā tad es gribētu paskatīties, kādā veidā mēs varētu tiešām turēt valdību... un sagaidīt pēc iespējas ātrāk šo likumprojektu.
Bet, balsojot par šo priekšlikumu, es gribu paskaidrot motivāciju. Es personīgi to neatbalstu, skatoties no punkta, ka tas neattaisno Sēlijas esību, neesību kā administratīvajai teritorijai. Katrā ziņā pie priekšlikumiem attiecībā uz Sēliju es argumentēšu. Un šis – par vēsturiskajām zemēm – nekādā gadījumā nekompensē Sēlijas esību vai neesību kā atsevišķai pašvaldībai. Tas nav viens un tas pats, un ir svarīgi pie šī priekšlikuma to atzīmēt, kolēģi, manā izpratnē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ingai Goldbergai.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents paziņojumā presei pēc likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā teica, ka likumprojektā joprojām nepietiekami spēcīgi ir noteikta iedzīvotāju demokrātiskā piederība vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās piederības stiprināšana. Lai situāciju mainītu, bija aicinājis uz sarunu arī komisijas locekļus un, lai pārliecinātos, ka tomēr šis jautājums tiks risināts, iesniedza arī priekšlikumus.
Vai šis prezidenta priekšlikums to spēs atrisināt, īstas pārliecības nav... Ja vien atradīsies institūcija (nevis atkal dibināsim kādu jaunu institūciju) un, protams, finansējums, lai realizētu šo labo ideju. Nu, jebkurā gadījumā atbildīgajai ministrijai būs rūpīgi jāpiestrādā pie šī punkta īstenošanas.
Joprojām aktuāls ir 1999. gadā akadēmiķa Jāņa Stradiņa teiktais: “Nav šaubu, ka administratīvi teritoriālais iedalījums jāsaista ne tikai ar saimniecību, pašreizējo realitāti un nākotnes redzējumu, bet arī ar vēsturisko ģeogrāfiju un kultūrvēsturiskajām tradīcijām.” Cik aktuāli skan arī šodien!
Diemžēl šī virzītā reforma tiek balstīta uz saimniecību un politiskajām realitātēm, izpaliekot tādam īstam nākotnes redzējumam, ģeogrāfijai un kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Tāpēc aicinu atbalstīt šo prezidenta priekšlikumu, jo pretējā gadījumā ir bažas, kas šis aspekts reformas rezultātā varētu tikt aizmirsts vispār.
Aicinu atbalstīt priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man īstenībā nav saprotams, kāpēc šajā priekšlikumā ir minēts tikai etnonīms “latvieši”, nevis toponīms “Latvijas”... “piederīgs Latvijai”, “piederīgs Latvijas valstij”. Šķiet, ka pilsoniskas sabiedrības saliedētības dēļ mums vajag lietot vārdus “Latvijas pilsoņi” un “Latvijas valsts”.
Man arī nav saprotams, kāpēc piedāvātie reģioni neatbilst esošajai reģionalizācijai. Piemēram, vēlēšanu apgabali mums ir pieci, proti, tur ietilpst arī Rīgas vēlēšanu apgabals. Rīga šajā priekšlikumā nav minēta. Mums ir arī Rīgas plānošanas reģions, kas ietver sevī gan galvaspilsētu, gan Pierīgas reģionu, kur dzīvo apmēram miljons cilvēku. Visi saprot, ka Rīgas aglomerācija ražo vairāk nekā pusi no IKP. Un liekas, ka Rīga pelna attiecīgu attieksmi.
Es atturos šajā balsojumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti būtisks, jo tas, ka mēs pieņemam administratīvi teritoriālo reformu un pieņemam jaunu teritoriālo dalījumu, kas attiecas uz pakalpojumiem, uz administratīvo pārvaldību, nekādā gadījumā nenoliedz un arī nenoraida uz nākotni to, ka mums nepieciešams saglabāt mantojumu, kas ir saistīts arī ar šīm vēsturiskajām zemēm – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Un es priecājos, ka arī starp koalīcijas deputātiem ir vairāki... Es redzu, ka ir pieteikusies Janīna Kursīte-Pakule, kas... kam šī lieta ir ļoti tuva sirdij, kam šī vēsture un kultūras vēsture ir ļoti svarīga. Mēs noteikti sekosim, lai šis likums, kurš regulēs šī kultūrvēsturiskā mantojuma zemes statusu, būtu atbilstošs gan vajadzībām saglabāt mantojumu, gan arī mūsdienu valstij, kas to sargā. Un tas nekādā gadījumā nenonāk pretrunā ar to, ka administratīvais dalījums ir saistīts ar attīstību, ar ieguldījumiem gan infrastruktūrā, gan iedzīvotājiem pieejamos pakalpojumos. Viens tikai veicinās otru.
Būtu nedaudz jocīgi, ja, piemēram, tagad attīstoties Tukuma novadam, mēs runātu par Zemgales jūrmalu, nevis par Kurzemes jūras ciematiem, bet tas nenozīmē, ka mēs nerūpēsimies arī par pakalpojumiem atbilstoši mūsdienu administratīvajam regulējumam. Viens nekādā gadījumā nav pretrunā ar otru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība otrajā lasījumā bija iesniegusi līdzīgu priekšlikumu, kas runāja par šiem kultūrvēsturiskajiem novadiem. Vēlamies teikt paldies Valsts prezidentam, kas ir iesniedzis trešajam lasījumam precizējošu, papildinošu priekšlikumu, kas arī tiešā veidā iet kopsolī ar Latvijas Republikas Satversmi, kur ir skaidri un gaiši definēts, ka tātad “1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu”.
Šajā gadījumā ar šo atsevišķo likumu mēs precīzi varēsim definēt šos kultūrvēsturiskos novadus, kas tajos ietilpst iekšā, un arī konkrētus valsts atbalsta mehānismus, kas ir paredzami, lai stiprinātu šos vēsturiskos... latviešu vēsturiskās zemes.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J. Kursīte-Pakule (NA).
Kolēģi! Šis ir ļoti būtisks priekšlikums. Runa ir par latviešu veidotajām vēsturiskajām zemēm un kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko, protams, mūsdienās apdzīvo ne tikai latvieši, bet arī citas tautības. Bet šeit svarīga šī vēsturiskā un kultūrvēsturiskā pēctecība.
Tā ka es uzskatu, ka šis ir visam likumam ļoti būtisks priekšlikums, kas paver plašāku kontekstu – ne tikai administratīvo, ne tikai ekonomisko aspektu, bet arī kultūrvēsturisko.
Līdz ar to aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs. Paldies par mikrofonu.
Jā, kultūrvēsturiskie novadi un kultūrvēsturisko tradīciju kopšana bija viena no tādām diezgan būtiskām šķautnēm, par kuru mēs Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, izskatot šo likumprojektu, diskutējām. Un paldies (arī vēlos pievienoties) Valsts prezidentam, kas... Valsts prezidenta kungam par šo un citiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kas tādā ziņā risina šo problemātiku, lai mēs saglabātu un koptu tās kultūrvēsturiskās vērtības, kuras mums ir gan šajās vēsturiskajās zemēs, gan arī citās, kas ir daudz mazākas teritorijas, kā, piemēram, suitu.
Komisijā šis, 7., priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs. Paldies.
8. priekšlikums un arī virkne priekšlikumu, kuri te... šeit tālāk sekos, runā par 4. pantu – par administratīvajām teritorijām. Šeit vēlos piebilst, ka sākotnēji likumprojekta tekstā šo lielo pilsētu jeb, kā komisija ir atbalstījusi, valstspilsētu uzskaitījums tika noteikts 4. pantā. Precizējot likumprojekta tekstu, šīs valstspilsētas ir noteiktas 10. pantā, taču 4. pants ir precizēts komisijas redakcijā, diskutējot gan par kolēģu iesniegtajiem priekšlikumiem, gan atbildīgās ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem.
Konkrētais... 8. – Valaiņa kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
9. – Valaiņa kunga priekšlikums. Arī runā šajā sadaļā par lielo pilsētu uzskaitījumu. Kā jau minēju, lielās pilsētas jeb valstspilsētas ir uzskaitītas 10. pantā. Šis, 9., priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 10. – Valaiņa kunga priekšlikums. Arī, līdzīgi kā 9. un 8. priekšlikums, runā par lielo pilsētu uzskaitījuma noteikšanu šeit. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 11. – Valaiņa kunga priekšlikums. Paredz 4. pantā pie administratīvajām teritorijām noteikt papildu iedalījumu, ka Latvijas teritoriju iedala zemēs – Rīgavā, Vidzemē, Sēlijā, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 58, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
12. – Ulda Budriķa priekšlikums. Saistīts ar 6. priekšlikumu (kuru Saeima noraidīja), paredz papildināt likumprojekta 4. pantu ar administratīvo reģionu iedalījumu Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā.
Jāpiebilst, ka līdzīgi jau pie 6. priekšlikuma, kad debatējām, arī šajā priekšlikumā tālāk ir iezīmēts administratīvo reģionu iedalījums tieši šādās vienībās, par ko debates, kā jau runājām, mums vēl būs priekšā.
Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Kā jau komisijas vārdā ziņotājs arī ziņoja, tas atbilst patiesībai. Šis priekšlikums ir saistīts ar 6. priekšlikumu, ko Saeimas vairākums neatbalstīja. Bet... kas ir labā ziņa. Labā ziņa ir tā, ka mēs, skatot tālāk šo likumprojektu, nonāksim līdz 69. – atbildīgās komisijas priekšlikumam, kurš skan tā: 14. pants “Administratīvie reģioni”. Un tur ir nosaukti administratīvie reģioni – Kurzeme, Zemgale, Rīga, Vidzeme un Latgale –, par kuriem mēs stingri arī iestāsimies.
Labā ziņa – komisija ir atbalstījusi. Tā ka šajā gadījumā uzticēšos komisijai, atbalstīšu 69. priekšlikumu, bet, ņemot vērā, ka komisija nebija atbalstījusi šo, 12., priekšlikumu, uzticēšos komisijai arī šajā gadījumā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (JK).
Tātad sākumā drusciņ oponēšu Krišjānim Feldmanam. Komisijā ir arī pārstāvis... bija no Jaunās konservatīvās partijas – es. Un es neatbalstīju to priekšlikumu, ka ir jāiet kompromisa... šis priekšlikums jāatbalsta.
Tātad ko nozīmē – “komisija atbalstīja”? Tātad komisijā atbalstīja “Attīstībai/Par!”, Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība, KPV LV, pārējie – ne.
Šis priekšlikums par administratīvajiem reģioniem kā administratīvajām teritorijām ir ļoti būtisks. Pirmām kārtām, ja izveidotu reģionus kā administratīvās teritorijas, mēs šodien nerunātu ne par Varakļānu jautājumu, ne par Kurzemes jautājumu, kas skar Kandavu vai Tukumu, ne par citiem arī, teiksim, jautājumiem, kas ir sajaukuši šīs teritorijas, kas bija sākotnēji Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales administratīvās teritorijas, kad Latvija dibinājās.
Man šis atgādina... Teiksim, Staļina laikā arī Dienvidslāvija tika sadalīta dažādās teritorijās neatkarīgi no ticībām, piemēram, musulmaņi ar kristiešiem sajaukti, kas pēc tam radīja konfliktus un lielas problēmas.
Neveidojot... Nenosakot šīs robežas šobrīd mūsu administratīvajiem reģioniem, šīs teritorijas neveidojot kā administratīvās, mēs īstenībā pakļaujam zināmam riskam mūsu valsti (tā jau ir nacionālā drošība!): izveidojam lielākus novadus, samazinām pašvaldības deputātu skaitu. Es tikai gribu atgādināt: katra deputāta samazināšana – tā ir demokrātijas mazināšana. Tad būtu jāatceras: mēs faktiski gatavojam augsni ar konkrētām 40... cik tur... divām pašvaldībām. Un agresoram nebūs problēmu, teiksim, tā vai citādi, vajadzības gadījumā paņemt mūsu valsti, ja būs tāda izdevība.
Ko mēs darām? Neveidojot šos administratīvos reģionus, mēs vēl vairāk pavājinām. Mēs mēģinām noniecināt identitāti, mēs aizmirstam, kā veidojās Latvijas valsts. Aizmirstam, ka no šiem trijiem... toreiz guberņām jeb reģioniem izveidojās šī valsts. Katrs ar savu identitāti, pat ar ticību un ar savu... teiksim, dzīvesziņu. Tagad mēs visu to gribam noliegt. Mēs gribam globalizēt. Mēs paši nezinām, ko mēs gribam.
Es tomēr pastāvu pie sava. Es aicinu visus deputātus balsot par šo iesniegto priekšlikumu, it sevišķi deputātus no JK. Tas ir mūsu priekšlikums. Ja jūs nebalsojat... Tad balsosiet par kādiem priekšlikumiem, kaut kādas mistiskas komisijas priekšlikumiem, nevis par mūsu pašu priekšlikumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Jā, par šo priekšlikumu. Manuprāt, tas ir vietā. Kā jau es aicināju visus atgriezties (un es to darīšu vēl un vēl – šodien un cik mēs ilgi skatīsim), tātad 2009. gads, iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma. Visas atliktās lietas, atliktās uz nenoteiktu laiku, principā vēl šodien nav piepildījušās.
Šis priekšlikums skaidri paredz ieviest administratīvos reģionus. Lai arī tas ir Budriķa kunga priekšlikums (tehniski iesniegts), mēs skaidri zinām, ka to ir gatavojis Andris Kazinovskis, kurš savā ziņā, protams, ir ne tikai teorētiķis par pašvaldību lietām, bet arī praktiķis. Es varētu teikt, ka šim pašam priekšlikumam pievienojas arī trīs – divi profesori, viens doktors, ekonomikas zinātņu doktors –, kuri arī pagājušajā vasarā... pagājušā gada vasarā kopā ar vairākiem rektoriem kopīgās konferencēs... beigās finalizēja darbu par pašvaldību sistēmas pilnveidi un arī nonāca tieši pie šī paša secinājuma, kas atspoguļojas šajā priekšlikumā, un aicināja ar to arī sākt.
Mēs kaut kādu iemeslu dēļ visu darām pilnīgi otrādi. Mēs sākam ar teritorijām un beidzam, un pēc tam sakām: “Pēc tam mēs runāsim par reģioniem.” Arī Valsts prezidents... lai vai kā, bet šajā jautājumā Valsts prezidents vēstulē, ko bija adresējis Saeimai, norādīja to, ka ir jāsāk ar... tieši ar lieliem jautājumiem, ar reģionālajiem jautājumiem. Tātad kas mums ir... Zemgale, Latgale, Kurzeme... Sākam ar šiem jautājumiem.
Tālāk nākamais jautājums attiecībā uz to, kas... kā tas process varētu attīstīties. Šobrīd es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Nekas traks nenotiks no tā. Katrā ziņā likumprojektā tas uzreiz parādīs, ka ir šie administratīvie reģioni – zemes.
Protams, tas ietekmē pielikumu. Bet, pat nemainot to pielikumu, šī būtu pareizā pieeja – sākt no šī gala, runāt par funkcijām, jo... Es jau negribu būt baigais pesimists, bet tajā pašā laikā es lasu informatīvos ziņojumus, kas tiek gatavoti valdībai. Tur neparādās tās lietas, par kurām runā Kazinovska kungs, neparādās ne pašvaldību likumā, nekur, neparādās tā izteikti tas, ka tiešām pēc tam kaut kas no tā, kas tiek minēts, piepildīsies.
Minēšu konkrētu piemēru par reformām, kur šīs idejas tiek īstenotas, un šis piemērs, es teiktu, – Somija. Somija, manuprāt, ir izcils piemērs. Viņi, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, īstenoja trīs reformas uzreiz. Tātad – teritoriāli administratīvā, izglītības un veselības reforma. Trīs reformas uzreiz, un to teritoriju reformu sadalīja uzreiz līmeņos: ko dara nulltais līmenis, ko dara otrais līmenis. Nu, viņi izvēlējās nullto un otro (nullto un pirmo līmeni, kas mums tā kā šī brīža līmenis ir). Tas bija perfekts veids, kā īstenot administratīvi teritoriālo reformu.
Mēs īstenojam reformu, sadalām teritorijas, stāstām kaut ko par nākotnes platformām un nemainām neko funkcijās. Tā ir tāda milzīga, milzīga... nu, kā to... makaronu karināšana... Es nezinu, kā to nosaukt mierīgāk, bet, nu, dienas beigās nekas nemainās. Mainās tikai mainītās robežas. Sistēmisku pārmaiņu nav. Ja nav sistēmisku pārmaiņu, tad arī nekas nemainīsies un šī reforma nedos tos vēlamos rezultātus, ko tik daudzi cer sagaidīt, tāpēc tiešām šajā priekšlikumā atspoguļojas ļoti liels tieši pētnieciskais darbs un ilgu gadu pieredze, ko ir veikuši tiešām... Pašvaldībās Latvijā nav daudz pašvaldību ekspertu, bet nu visi, ko es zinu, es domāju, pievienotos šim priekšlikumam.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (JK).
Nu, es saprotu, ka Valaiņa kungam ir bijusi šī iespēja runāt ar ekspertiem Latvijas Zinātņu akadēmijā, bet es arī nenoliedzu, ka man ir zināmi konsultanti, ar kuriem atsevišķus jautājumus es mēģināju precizēt. Un šie konsultanti... Es varu nosaukt: profesors Staņislavs Keišs, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas kopā ar mani jau kopš 1996. gada, un otrs konsultants, ar ko es arī saskaņoju, ja man nepieciešams, ir profesors Māris Pūķis.
Tad es gribētu pateikt, ka šie administratīvie reģioni... Tie faktiski atrisina ļoti daudzus jautājumus, arī valsts pārvaldi sakārto. Par to jau es esmu kādreiz teicis, tas arī netiek ņemts vērā. Bet, ja runā tā dziļāk, tad administratīvie reģioni faktiski ilgtermiņā kalpo valsts attīstībai, līdzīgi kā tas notiek blakusvalstīs, kur ir šī reģionālā attīstība un Eiropas struktūrfondu līdzekļi tieši ieplūst reģionos, laukos caur administratīvajiem reģioniem vai šīm administratīvajām teritorijām. Tas ir ļoti būtiski. Ja netiek veidoti administratīvie reģioni kā teritorijas, tad kas tie ir? Tie ir plānošanas reģioni, tiem funkcijas mazas un... un arī, teiksim tā, ilgtspēja tiem ir neliela, un tie netiek atspoguļoti ne Nacionālajā attīstības plānā, ne kādos citos plānošanas dokumentos.
Es tomēr lūgtu vēlreiz deputātus padomāt, jo veidot tikai šos novadus – tās ir nopietnas sekas, kuras mēs jutīsim pēc pieciem, sešiem, varbūt astoņiem gadiem. Un, ja mēs...
Jā, paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.
K. Feldmans (JK).
Kā jau teicu, es aicinu atbalstīt 69. priekšlikumu, kad mēs līdz tam nonāksim. Bet šeit interesanti, ka it kā vairāki deputāti no dažādiem politiskajiem spēkiem atbalsta it kā vienu un to pašu priekšlikumu, bet tas izšķirošais droši vien ir motivācija, kāpēc to darīt.
Man nav šaubu, ka Andris Kazinovskis iestājas par reģioniem un cīnās par reģionu attīstību. Savukārt, kāpēc to dara Viktors Valainis, man nav skaidrs, un, kā mums iet ar tiem... reģionu attīstību, īpaši tur, kur valda ZZS, mēs ļoti labi zinām. Tāpēc man tas liek domāt, ka te ir kaut kādas juridiskas nianses, un es neesmu jurists, es esmu vienkāršs... caurmēra cilvēks, ekonomists, kas šobrīd ir Saeimas deputāts, un tādēļ šajā gadījumā man ir jāuzticas komisijas viedoklim.
Aicinu arī citus tam uzticēties un saprast, kāpēc šeit cīnās par šo Viktors Valainis. Tas man šķiet aizdomīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Es aizdomu pilnajam Feldmana kungam gribēju pateikt: vajag klausīties, ko es saku, un principā – jau tieši tādus pašus priekšlikumus... Līdzīga rakstura, bet tieši par to pašu – jau kopš otrā lasījuma vismaz 30, tai skaitā arī šajā likumprojektā vairākus, par kuriem es iepriekš vienkārši izlaidu debates. Kā jau minēju, tur bija kādi... trīs pēc kārtas gāja (vajag paskatīties) tieši par šo pašu tēmu. Tas, kādā veidā tas formulēts, manuprāt, ir otršķirīgi, jautājums ir par to, ka pati ideja tiek atbalstīta un pateikta uzreiz.
Šajā gadījumā jūs nevis uzticaties ekspertiem, bet paši neieklausāties ekspertos, vēl jo vairāk – tajā ekspertā, kas ir no jūsu frakcijas deleģēts šajā komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Jā, es arī gribu atbildēt Feldmana kungam, kādēļ Viktors Valainis un ZZS grib atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir tādēļ, ka ZZS un arī Viktors Valainis pārstāv politisku spēku, kuram rūp reģionu attīstība.
Kāpēc reģionos gadu gaitā nav veicies ar ekonomisko attīstību tā, kā gribētos? Ir, manuprāt, diezgan skaidra atbilde. Latvijā politiskā vara ir bijusi pamatā tādu cilvēku rokās, kuri, aizsedzoties vai arī uzliekot dažādas šiltītes sev dažādai politiskajai ideoloģijai, faktiski pēc būtības ir bijuši neoliberāļi, kuri uzskata, ka Latvija ir tikai Rīga, kuri seko Rungaiņa teorijai, ka tiem, kas vēl nav paspējuši pārvākties uz Rīgu, ir pēdējais laiks to darīt, ir jāsakrāmē čemodāns un jābrauc uz galvaspilsētu. Tas, ko tie cilvēki nesaprot, – ja cilvēks reiz sakravās čemodānu, tad tā pieturas vieta nebūs Rīga, tā būs Londona vai kāda cita pilsēta.
Es domāju, ka šis ir vēl pēdējais laiks šobrīd reformu taisīt, neaizmirst par to, ka Latvijai ir vajadzīga līdzsvarota attīstība, ne monocentriska attīstība, lai labotu tās kļūdas, ko esam pieļāvuši daudzu gadu garumā, un ka, neskatoties uz to, ka Nacionālais attīstības plāns runā par policentrisku jeb vienmērīgu valsts attīstību, puse no valsts ekonomikas ir Rīgā tieši tā iemesla dēļ, ka reģionu attīstība ir bijusi tikai vārdos un mazāk darbos.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (JK).
Jā, sveiki vēlreiz, kolēģi! Nu, ir ļoti grūti klausīties ZZS, jo... Nu, jūs ļoti ilgu laiku bijāt pie vienkārši absolūtās varas. Kur jūs bijāt ātrāk? Jūs vispār nevienu reformu nevirzījāt, kas skaitās... kas sasaucas ar reģioniem, tai skaitā arī kaut vai pirmā līmeņa. Nerunāsim pat reģionālā līmenī.
Tāpēc, lūdzu, nevajadzētu pie šādas retorikas atgriezties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien! Droši vien ir pienācis laiks izteikties konceptuāli tieši par reģioniem, lai neizskatītos, ka frakcijai Saskaņa, balsojot atturoties, nerūp reģionālā attīstība.
Tieši otrādi – tieši tādēļ, ka mums rūp reģionālā attīstība, ka mēs esam nobažījušies par nomales efektu, kas varētu būt viena no šīs reformas sekām, mēs atturamies balsojumā par visiem punktiem, kas skar otro līmeni. Kāpēc? Tāpēc, ka vairākkārt esam uzdevuši jautājumu par to, kādā veidā izveidosies šo reģionu pārvaldība: vai tie būs... tās būs vēlētas, pašvaldībām līdzīgas institūcijas vai kaut kas, ko iecels pati valdība, un reģionus pārvaldīs cilvēki, kuri līdzinās Krievijas impērijas gubernatoriem. Atbildes joprojām nav, jo būs atsevišķs likums, kurš to noteiks.
Bet, kamēr šī likuma nav un nav skaidrs, nav atbildēti šie jautājumi, mēs nevaram balsot citādāk kā atturoties, jo tas nozīmētu, ka mēs balsojam par kaut ko, kas vēl nav skaidrs, kas nav izlemts... un kādā veidā tas varētu būt lemts. Mēs redzam pašlaik, ka tiek pieņemti vairāki normatīvie akti par krīzes situāciju, kad opozīcijas priekšlikumi tiek ignorēti, neskatoties uz to loģiskumu un konstruktivitāti.
Šoreiz mēs tiešām būsim konstruktīvi un, kamēr visi šie jautājumi nav atbildēti, balsosim atturoties. Protams, atbalstot reģionālo attīstību, protams, atbalstot ekonomisko izdevīgumu valsts pārvaldē, bet saprotot, ka šī reforma nav sagatavota līdz galam. Tāpēc balsot “par” nav iespējams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Labdien, cienītie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Man patīk klausīties, ka mums ir Saeimā jauni politiķi ienākuši, kuriem vēl īsti politikā nav mātes piens uz lūpām nožuvis, bet viņi jau ir lielākie speciālisti pašvaldību jomā, nevienu brīdi nepastrādājot pašvaldībās.
ZZS nekad nav bijusi pret reformām. ZZS vienmēr ir bijusi par reformām, bet reformām, kuras ir pārdomātas, kuras ir loģiskas un kuras pēc tam dzīvē ir ieviešamas, kas nes valstij, pašvaldībām kopumā, iedzīvotājiem izaugsmi un potenciālu attīstīties, lai šis pakalpojums būtu sasniedzams jebkurā... ikvienā vietā atbilstošā kvalitātē.
Cienītie kolēģi! Droši vien nav jēgas jums runāt par priekšlikumiem, par kuriem jūs nesaprotat, jo ir tas teiciens: neesmu speciālists, bet man ir viedoklis. Mīļie kolēģi! Vispirms saprotiet, par ko ir runa, un tad uzstājieties debatēs!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijas vārdā varu tikai bilst, arī atsaucoties uz Feldmana kunga teikto, ka 69. priekšlikumā komisija ir atvēlējusi atsevišķu pantu, kur mēs nosakām administratīvo reģionu īstenošanu, kādā veidā mēs tos realizējam, nosakot arī konkrētās teritorijas, kurā tie savu pārvaldi organizēs. Šis, 12., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Budriķa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 57, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 13. – Valaiņa kunga priekšlikums. Paredz 4. pantu papildināt ar punktu, kas noteiktu to, ka administratīvās teritorijas ir arī pagastu apvienības un šīm pagastu apvienībām novada dome varētu piešķirt pašvaldības statusu. Komisijā tas netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 14. – Valaiņa kunga priekšlikums. Paredz administratīvo teritoriju uzskaitījumu papildināt ar pagastu un pilsētu apvienībām, kurām arī novada dome varētu piešķirt pašvaldības statusu. Komisijā tas netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 58, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Tomam Plešam!
A. T. Plešs. 15. – Valaiņa kunga priekšlikums. Paredz 4. pantā veikt virkni uzskaitījumu, tajā skaitā, par ko jau mēs lēmām, lielās pilsētas uzskaitīt, kā arī noteikt atsevišķu klasifikāciju – kā lielās pilsētas ar novadu teritoriju un pašvaldību sadarbības teritorijas. Kā jau minēju, valstspilsētu... lielo pilsētu uzskaitījums ir atrunāts 10. pantā, taču komisija nevienojās pēc garām diskusijām veikt... izdarīt tādu klasifikāciju, kas apzīmētu lielās pilsētas ar novadu teritoriju kā atsevišķas vienības. Šis, 15., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ingai Goldbergai.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Kolēģi, es nevēlējos debatēt par šo priekšlikumu, bet gribēju vērst uzmanību, ka strādājot mēs... šobrīd pieejamas divas tabulas ar dažādu priekšlikumu skaitu. Gribēju vērst uzmanību, kamēr nav radies pārpratums.
Ja mēs skatāmies Saeimas darba dokumentā, kuram mēs sekojam, ir 377 priekšlikumi, bet, ja ejam Saeimas mājaslapā, kur ir publicēta darba kārtība, un ejam uz priekšlikumu tabulu, tur ir 366 priekšlikumi. Līdz ar to tas noteikti apgrūtina gan tos cilvēkus, kas mēģina sekot (es tikko pārbaudīju), gan arī mūsu darbu (tiem kolēģiem, kas neatvēra tabulu pamatdokumentā).
Es ļoti vēlētos kļūdīties, ja tas tā ir, bet šobrīd... tikko pārbaudīju, tāda situācija ir izveidojusies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Goldbergas kundzei.
Mums šī informācija ir jāpārbauda.
Tehniskais pārtraukums 10 minūtes.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. ... (Skaņas pārrāvums.) sēdi pēc pārtraukuma.
Vārds Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs. Jā, kolēģi, tātad vēlreiz precizējot, lai nevienam nerodas pārpratumi, ar... ko tad mēs šobrīd izskatām.
Šobrīd mēs strādājam ar dokumentu Nr. 2521A. Atbilstoši Saeimas mājaslapā ir norādīts, ka trešajā lasījumā izskatām 377 priekšlikumus. Arī e‑Saeimas sistēmā pie darba kārtības ir redzams likumprojekts... likumprojekta dokuments, ar kuru mēs strādājam, kas arī ietver 377 priekšlikumus. Šis ir tātad dokuments Nr. 2521A, ar kuru, precizēju, šobrīd strādājam, lai nevienam nerodas apjukums vai pārpratumi.
Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.
Lūdzu debatēt par 15. priekšlikumu. Vai kāds no deputātiem bija pieteicies debatēt?
Tātad vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, pie šī jautājuma, tā kā te parādās tas... par šo te 2521A, tad tas jautājums, ko iesniedzis Zariņa kungs, es domāju, vēl joprojām ir aktuāls, bet ne par to.
Es vairāk par šo priekšlikumu. Tas, kas likumprojektā caurvijas... diemžēl tādas īstas skaidrības nav, bet, es domāju, mēs par to runāsim.
Tālāk. Kas tad mani... Mani satrauc viens jautājums – kas tad īsti būs Valmiera? Jo Valmiera šajā te... Un kas tad īsti būs Ogre? Kas tad īsti būs Jēkabpils? Jo šeit bija mēģinājums definēt, ka ir tāda forma kā administratīvā teritorija ar lauku teritoriju, ar novadu. Te vairāki deputāti to bija iesnieguši. Katram savs redzējums. Te, es zinu, Ašeradena kungs bija iesniedzis.
Bet šajā terminoloģijā kaut kur, manuprāt, tā jēga, ka valstspilsētas statuss tev tiešām kaut ko arī... kaut kā savādāk ļauj pret tevi attiekties kaut kādos jautājumos, tomēr būtu jāiekodē. Vai mēs to izdarīsim caur debatēm, kad būs tie nākamie priekšlikumi, par kuriem mēs runāsim... konkrēti par Valmieru un Jēkabpili, bet tas būtu jāizdara, jo šis priekšlikums bija mēģinājums to izdarīt.
Es neuzstāju uz balsojumu, bet šī... Ceru, ka jūs sapratāt: man... jēga tam, ka, piemēram, Ogre nav vienkārši novads, bet tas ir novads ar novada centrā esošo valstspilsētu... Kaut kādā veidā tas ir jānoregulē, jo šobrīd sanāk tā, ka mums ir valstspilsētas un mums ir novadi. Mums nav novada ar valstspilsētu. Tātad ir vai nu valstspilsēta, vai novads. Bet praksē izveidojusies situācija (arī likumprojekta pieņemšanas stadijā), ka ir valsts... novads ar valstspilsētu. Nu, īsti skaidrības nav, bet varbūt kaut kādā veidā mēs varētu pie šiem priekšlikumiem argumentēt, lai vismaz ir kaut kāda jēga, kas tas tāds ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos paskaidrot šo dalījumu, kādā veidā komisija nonāca līdz lēmumam atbalstīt 10. pantā valstspilsētu uzskaitījumu, kas sastāvēs no 10 pilsētām.
Šeit šajā gadījumā ir jānodala divas lietas: ir apdzīvotas vietas un ir administratīvās teritorijas, kurās pašvaldība realizē savu pārvaldi. 10. pantā mēs esam definējuši apdzīvotās vietas, respektīvi, ka ir šādi apdzīvotu vietu veidi jeb tipi kā valstspilsētas. Savukārt likumprojekta pielikumā mēs esam uzskaitījuši konkrētas teritorijas, konkrētas pašvaldības, kur konkrētā administratīvi teritoriālā struktūra īsteno un realizē pārvaldi, un tās var būt dažādas. Tālāk jau debatēs mēs arī par katru konkrēto... nonāksim. 15. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 57, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 16. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Runā par līdzīgiem aspektiem, ko minētais deputāts ir minējis iepriekšējos priekšlikumos, virkni priekšlikumu apvienojot vienā. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 57, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 17. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Līdzīgs 16. – viņa iesniegtajam priekšlikumam, taču piedāvā citādāku lielo pilsētu uzskaitījumu. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 55, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 18. – deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums. Paredz 4. pantā tādu izsvērtāku dalījumu, ka mēs iedalām lielās pilsētas trijos segmentos – lielās pilsētas, lielās pilsētas ar novadu teritoriju jeb lielās pilsētas ar funkcionālo teritoriju, kā arī, protams, novados. Diskutējot par 18. priekšlikumu un arī zemāk esošajiem priekšlikumiem (līdz 22.), tā ideja kopumā tika integrēta 22. – komisijas priekšlikumā. Šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un attiecīgi iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Ašeradena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 58, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
19. – Valaiņa kunga priekšlikums. Arī runā par līdzīgu dalījumu kā 18. priekšlikumā. Tas komisijā arī tika daļēji atbalstīts un iekļauts 22. –komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 20. – deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Paredz šo 4. pantu... administratīvās teritorijas iedalīt divās šāda veida administratīvajās teritorijās: lielajās pilsētās un novados. Arī šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Budriķa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 21. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Tas arī tika daļēji atbalstīts un integrēts 22. –komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Starpsauciens.) (Skaņas pārrāvums.)... 9, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
Esam nonākuši līdz 22. priekšlikumam, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums un paredz 4. pantu izteikt tādā redakcijā, kas paredz administratīvās teritorijas Latvijas Republikas teritorijā kā valstspilsētu pašvaldību teritorijas, kā arī novadu pašvaldību teritorijas. Šeit... vienā no pēdējām komisijas sēdēm bija tāda diezgan aktīva diskusija par to, kā labāk definēt un noteikt, kas ir novadi, un nonācām līdz redakcijai, ka nepieciešams definēt, ka mums Latvijā eksistē novadu pašvaldības, nevis tikai novadi... kur tiek realizēta pārvalde, lai tādā veidā izslēgtu kaut kāda veida potenciālas domstarpības vai nesaskaņas to terminu lietošanā, kas var atsaukties arī uz šiem kultūrvēsturiskajiem novadiem. Tā ka šajā gadījumā konkrēti iezīmējām, ka novadu pašvaldībās arī tiek realizēta pārvalde. Šis priekšlikums atbildīgajā komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. 23. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, ir par administratīvajiem reģioniem un piedāvā tos definēt 5. pantā, taču, kā jau iepriekš diskutēts, atbildīgās... atbildīgā komisija šo administratīvo reģionu noteikšanu ir noteikusi 14. pantā. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un attiecīgi iekļauts 69. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 60, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 24. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz definēt un noteikt pašvaldību sadarbības teritorijas un to, kādā veidā šīs sadarbības teritorijas iekļaujas administratīvās teritorijas struktūrā, kā arī piedāvā šī likumprojekta pielikumā noteikt, kas tad šīs pašvaldību teritorijas... pašvaldību sadarbības teritorijas būtu. Šeit jāpiemin, ka atbilstoši pielikumā pievienotajiem priekšlikumiem, kas noteiktu pašvaldību sadarbības teritorijas un pašvaldības, kas tajās ietilpst, par pamatu ir ņemts esošais 119 pašvaldību iedalījums, kas nozīmē to, ka netiek mainīta esošā kārtība – tas, cik lielā mērā pašvaldības pašas savā teritorijā organizē pārvaldi. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 60, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 25. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, ir par lielās pilsētas statusa noteikšanu un to, ka Saeima piešķir šādu statusu pilsētai, kurā iedzīvotāju skaits ir lielāks par 25 tūkstošiem iedzīvotāju... un virkne citu kritēriju. Šajā gadījumā jāsaka – komisijā atteicās no šāda termina kā “lielā pilsēta” pēc būtības. Mēs esam to aizvietojuši ar “valstspilsēta”, un šajā gadījumā, arī diskutējot par šo sabalansētāko mehānismu, kā varētu nonākt pie kaut kāda veida kritēriju noteikšanas, komisijā par to nevienojāmies. Līdz ar to 25. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Būtisks priekšlikums, manuprāt, un tā galvenā saistība... ir vairāk saistīta ar kādu kritēriju esības atgriešanu likumā kā tādu. Es domāju, tas, kas tur minēts – lielā pilsēta, republikas vai valstspilsēta –, tam nav nekādas nozīmes, jo tālāk seko priekšlikums, kas... par ko mēs balsosim – par valstspilsētas aizstāšanu visā likumā un visā likumprojekta tekstā.
Tāpēc tas, es domāju, neko ļoti nemainītu. Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs arī tālāk runāsim par priekšlikumiem attiecībā uz Ķekavas, Ādažu un Mārupes šībrīža pagastiem, par to automātisku pāreju uz pilsētas statusu. Un šajā gadījumā šis priekšlikums paredzētu... un, manuprāt, arī būtu pareizais ceļš ejams, līdzīgi kā ir Vācijas pašvaldībās, ka ir iestrādāts šis mehānisms, ja pilsēta vai pašvaldība... pilsēta vai pagasts sasniedz kādu noteiktu līmeni, tad šis, kā teikt... tad automātiski iegūst valstspilsētas statusu. Un lai ir kaut kāds pieskares kritērijs, ar ko tomēr... lai nav tikai politiskais kritērijs, lai tomēr ir arī kāds cits kritērijs. Tāpēc aicinātu atbalstīt. Un, kā jau minēju, tehnisko precizējumu Saeima ieviesīs vienā no nākamajiem balsojumiem, kur būs šis priekšlikums par valstspilsētas statusa... nosaukuma aizstāšanu visā likumprojektā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
25. priekšlikums.
A. T. Plešs. Jā. 25. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 61, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 26. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, ir par to, kādā veidā Saeima piešķir statusu lielai pilsētai ar lauku teritoriju. Komisijā tas netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 60, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 27. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, ir tehniska rakstura priekšlikums, kas visā likumprojekta tekstā vārdus “novada pagasts” aizstāj ar vārdu “pagasts”. Tas komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 28. priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, paredz 5. pantā... izteikt 5. pantu šādā redakcijā... nosakot, ka ir iespējams pašvaldībai veidot novada apvienības. Redakcionālu iemeslu dēļ un lai likumprojekts būtu labāk lasāms un pārskatāms, tika veidots atbildīgās komisijas priekšlikums par 5. pantu. Un attiecīgi šis, 28., priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
Attiecīgi 29. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz 5. pantu izteikt redakcijā, kas nosaka novada teritoriālo iedalījumu. Un šajā priekšlikumā ir ietvertas arī iepriekšējo priekšlikumu iesniedzēju normas, kuras tika daļēji atbalstītas. 29. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
Esam nonākuši pie diskusijas par 6. pantu, kas paredz administratīvo teritoriju noteikšanu un grozīšanu. 30. priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, paredzēja šajā likumprojektā izslēgt 6. panta pirmo un sesto daļu, attiecīgi mainot numerāciju. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 56, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
31. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, pēc būtības ir līdzīgs 6. panta pirmajai daļai, taču tā galvenā atšķirība ir tāda, ka tas paredz papildināt šī likumprojekta tekstu ar pašvaldību sadarbības teritorijām, ko Saeima iepriekš noraidīja. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 60, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 32. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, paredz noteikt to, kādā veidā pagastu apvienībai vai novada pilsētas un pagastu apvienībai tiek noteikts administratīvās teritorijas statuss. Tas komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 61, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 33. priekšlikums, ko arī bija iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredzēja šī likumprojekta 6. panta otrajā daļā vārdus “robežu nosaka” aizstāt ar vārdiem “robežu apraksta”. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Paldies. Par – nav, pret – 60, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Ir laiks 30 minūšu pārtraukumam.
Lūdzu, mums ir jāreģistrējas. Kvoruma pārbaude, lūdzu! Tiek veikta kvoruma pārbaude.
Šobrīd sēdē piedalās 92 deputāti, tātad ir kvorums.
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 18.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Vārds atbildīgās komisijas vārdā – deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs. Paldies par vārdu.
Tātad turpinām darbu ar likumprojektu. Palikām pie 34. priekšlikuma, kuru iesniedzis deputāts Viktors Valainis. Tas paredz attiecīgi šo pašvaldību sadarbības teritoriju robežu noteikšanu Ministru kabinetam.
Šis priekšlikums arī tātad ir tādā ziņā atšķirīgs no komisijas piedāvājuma. Galvenokārt lielākā atšķirība ir tā, ka šeit arī uzsvērtas un minētas pašvaldību sadarbības teritoriju grozīšanas tiesības. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 44, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 35. priekšlikums, ko iesniedzis vides (Skaņas pārrāvums.)... Tātad 35. priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, paredz to, kādā veidā tiek aktualizēta un noteikta administratīvā centra, ciema vai pilsētas statusa maiņa, kā arī administratīvās teritorijas aktualizēšanas kārtība un ka to noteiks Ministru kabinets. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 47, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 36. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, arī ir saistīts ar šiem priekšlikumiem, kas attiecas uz pašvaldību sadarbības teritoriju. Šajā gadījumā šis konkrētais priekšlikums attiektos uz to, kādā veidā tiktu noteiktas pagasta robežas un aktualizēšanas kārtība, protams, arī Valaiņa kunga piedāvājumā – pašvaldību sadarbības teritorijas. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 55, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 37. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, ir par to, kas un kādā veidā izvērtē administratīvo teritoriju robežu grozīšanas, apvienošanas vai sadalīšanas gadījumus. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 57, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 38. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, ir par to, kādā veidā administratīvās teritorijas robežu var grozīt un kas to var darīt. Galvenā atšķirība no atbildīgās komisijas izstrādātās un arī otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas ir tāda – Valaiņa kungs piedāvā, ka administratīvās teritorijas robežu var grozīt pašvaldība. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 56, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 39. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, arī ir par to, kādā veidā administratīvās teritorijas robežu var grozīt Ministru kabinets. Šajā konkrētajā priekšlikumā ir konkrēts uzskaitījums, kādā gadījumā to var darīt attiecībā uz lielajām pilsētām... lielajām pilsētām ar novadu teritoriju. Bet, kā jau iepriekš mēs saistītus priekšlikumus noraidījām un daļa no tiem tika daļēji atbalstīti komisijas priekšlikumā, līdzīgi arī šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā, kur kompleksi runāts par administratīvo teritoriju robežu grozīšanas noteikumiem un nosacījumiem.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputātu Ašeradena un Valaiņa... deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 57, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 40. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Arvils Ašeradens, ir idejiski līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam. Un arī tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputāta Ašeradena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 15, pret – 57, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 41. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz – ja novada administratīvais centrs noteikts citas pašvaldības teritorijā, pašvaldība, iesniedzot priekšlikumu, var rosināt mainīt šī administratīvā centra atrašanās vietu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 58, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 42. priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, paredz papildināt 6. panta septīto daļu ar vārdiem “kārtību”... atvainojos, pēc vārda “kārtību” ar vārdiem “un nosacījumus”. Arī šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 52, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 43. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt 6. pantu, kas attiecīgi noteiktu administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas. Šis priekšlikums un šis pants kompleksi nosaka, kādā veidā administratīvo teritoriju robežas tiek noteiktas, kā arī deleģē virkni pienākumu Ministru kabinetam, nosakot, kādā veidā šos pienākumus attiecīgi veikt. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 44. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz šo likumprojektu papildināt ar jaunu pantu par galvaspilsētu Rīgu, kas noteiktu, tā teikt, īpašas pilnvaras galvaspilsētā un to, kādā veidā galvaspilsēta darbotos turpmāk, kur būtu noteikta virkne darbību, kādā veidā un ko dome saskaņotu ar Ministru kabinetu (piemēram, pilsētas attīstības plānu, pilsētas ikgadējo budžetu un citas nozīmīgas lietas).
Par šo jautājumu plaši komisijā diskutēja. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija minēja, ka par šo jautājumu paredzētas atsevišķas redakcijas likumā “Par pašvaldībām”, kā arī, kā jau iepriekš minēju, runājot, diskutējot par reģionālās attīstības plānošanas likumu, kurā tiks noteiktas funkcijas administratīvajiem reģioniem... arī šeit tiks atrunātas konkrētas lietas, kādā veidā galvaspilsētai sadarboties ar Pierīgas pašvaldību tās metropoles areālā. Līdz ar to šis priekšlikums šajā likumprojektā, komisijas ieskatā, neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 57, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
Nonākam pie likumprojekta 8. panta par pilsētām un skatām 45. priekšlikumu, ko iesniedzis Valaiņa kungs. Tas paredz 8. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: “Latvijas Republikas galvaspilsēta ir Rīga.”
Jāsaka, ka likumprojekta tekstā jau ir paredzēts šāda veida regulējums un nosacījumi, kā arī tieši šajā gadījumā komisija, apkopojot visus viedokļus, priekšlikumus un debates, veidoja savu – atbildīgās komisijas priekšlikumu, ko redzēsiet nedaudz vēlāk. Bet šis, 45., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Dacei Bluķei.
D. Bluķe (AP!).
Nē, es... (Nav skaidri saklausāms.) nevēlos, nē.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 57, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 46. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredzētu, ka novada pilsētas statusu varētu piešķirt apdzīvotām vietām, kurās būtu vismaz pieci tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.
Gan otrajā lasījumā, gan trešajā lasījumā diskutējām par šo, tā teikt, slieksni, no kura būtu jānosaka pilsētas statuss attiecībā uz jau esošajām teritorijām, taču 46. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 56, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 47. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Arvils Ašeradens, arī paredzēja 8. pantu attiecībā uz pilsētām izteikt redakcijā, kas ietvertu virkni kritēriju, kādā veidā noteikt, kas ir lielā pilsēta, kas ir lielā pilsēta ar novadu teritoriju, kas ir lielā pilsēta ar funkcionālo teritoriju, kā arī noteikt šo iedzīvotāju skaita kritēriju attiecībā uz lielo pilsētu un novadu pilsētu statusu. Tā kā mēs komisijā vienojāmies, ka mēs neizdalām atsevišķi šo lielo pilsētu ar novadu teritoriju vai funkcionālo teritoriju kā tādas administratīvās vienības vai funkcionālās vienības, šis konkrētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – deputāta Ašeradena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 60, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 48. priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, paredz precizēt 8. panta tekstu galvenokārt ar to, ka nosaka valstspilsētas un to uzskaitījumu šajā 8. pantā. Kā iepriekš minēju, 4. pantā, par kuru mēs diskutējām sākotnēji, kur esošajā likumprojekta tekstā un struktūrā bija iekļauts valstspilsētu uzskaitījums, tas ir pārcelts uz 8. pantu. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 49. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 52, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
Nonākam pie 49. priekšlikuma, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un 8. panta, kas ir par pilsētām un ir izteikts attiecīgi redakcijā, kāda redzama priekšlikuma tabulā. Un šeit tad attiecīgi arī ir uzskaitītas valstspilsētas (un tās ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils), kā arī noteikts, ka novada pilsētas ir noteiktas šā likuma pielikumā. Komisijā šis priekšlikums pēc garām diskusijām tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies, kolēģi, par atbalstu.
50. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas paredz precizēt 9. panta pirmo daļu, ka ciema statusu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķir un atceļ novada dome. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Par – 17, pret – 53, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
51. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz to, ka attiecībā uz ciemiem un to, kurā brīdī ciemi var iegūt pilsētas statusu... paredz samazināt šo slieksni no 5000 iedzīvotājiem līdz 2000 iedzīvotājiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – nav, pret – 57, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies, kolēģi!
52. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas arī runā par to, kādā veidā ciemi var iegūt pilsētas statusu.
Un šajā gadījumā... Komisijā diskutējām gan otrajā, gan trešajā lasījumā... Komisijas ieskatā, ir racionāli tomēr to noteikt kā obligātu pienākumu nekā... nekā... atšķirībā no tā, kas varētu būt vēlamības izteiksmē. Jo, izskatot šos konkrētos gadījumus, kur... kur šobrīd apdzīvotas vietas ir ciemi... tomēr iedzīvotāju skaits šeit ir ievērojams... un atbilstošā sasniedzamībā un kvalitātē ir jāsniedz pakalpojumi iedzīvotājiem.
Komisijas ieskatā, ir prātīgi saglabāt to, ka šis ir tomēr obligāts pienākums, ka tajā brīdī, kad ciems sasniedz 5000 iedzīvotāju skaita robežu, pastāvīgo iedzīvotāju skaita robežu, viņiem ir... jākļūst ciemam par pilsētu.
Komisijā 52. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 1, pret – 57, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
53. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums.
Un 54. – deputāta Valaiņa priekšlikums.
Tie ir identiski un paredz svītrot 9. panta ceturto daļu. Šie priekšlikumi tika atbalstīti. Un (Skaņas pārrāvums.)...
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Šajā sistēmā mēs balsojam par katru no šiem priekšlikumiem. Lai arī komisijas viedoklis ir līdzīgs un priekšlikumi ir identiski, mēs balsojam par katru.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Par – 62, pret – 15, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
Un 54. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kurš ir identisks.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 67, pret – 7, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. 55. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz... precizē 9. pantu... attiecībā uz ciemiem... Komisijā tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. 56. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas arī ir saistīts ar viņa iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz pašvaldību sadarbības teritorijām. Šajā gadījumā tas viņa ierosinātais papildinājums regulētu to, kādā veidā tiek veidoti administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumi. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 1, pret – 59, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 57. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kurā tiek runāts par to, kādā veidā nosaukumi tiek piešķirti pagastu apvienībām. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 17, pret – 57, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 58. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas pēc būtības apvieno šī likumprojekta divus pantus – 11. pantu un 12. pantu –, tādējādi veidojot likumprojektu vienkāršāku. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 59. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Tas paredz izslēgt 12. pantu šajā likumprojektā, jo... tas tika iekļauts iepriekšējā priekšlikumā... 11. pantā... atbilstīgās normas... Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Par – 77, pret – nav, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 60. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz svītrot likumprojekta 14. pantu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 61. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Tas paredz šī likumprojekta 15. panta pirmajā daļā vārdus “Lielās pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus” aizstāt ar vārdiem “Pilsētas, novadus, pagastus”, tādā veidā vienkāršojot likumprojekta struktūru. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Par – 24, pret – 52, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
62. – deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums, kurā ir runa par lielo pilsētu, lielo pilsētu ar novadu teritoriju, novadu, novadu pilsētu, novadu pagastu un ciemu un to robežu reģistrēšanu... par to, kādā veidā tie tiek reģistrēti Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. – deputāta Ašeradena priekšlikumu! Par – 19, pret – 61, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 63. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas ir idejiski līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam. Arī tas tika komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 23, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 64. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas runā par to, kādā veidā un kas sistēmās reģistrē administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības, ciemus un to robežas. Šis priekšlikums, apkopojot deputātu iesniegtās idejas, komisijā tika izveidots un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 65. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Tas tika komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 66. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Par – 18, pret – 56, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 66. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tajā ir runa (kontekstā ar adresācijas sistēmu) par to, kas un kādā veidā sistēmā reģistrē ielas, laukumus, ēkas, viensētas un citus apbūves elementus. Komisijā tas tika izveidots un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. 67. – deputāta Ašeradena priekšlikums. Arī tas saistīts ar adresāciju, un tas paredz 15. pantu papildināt ar normu, ka adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu un ka attiecīgo pašvaldības lēmumu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – deputāta Ašeradena priekšlikumu! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 68. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredzēja likumprojekta 16. pantu izteikt citā redakcijā, proti, noteikt to, ka mēs Latvijas Republikā izveidojam zemes. Un tas tādā ziņā aizvietotu komisijā izveidoto otrā lasījuma redakciju, kas paredz veidot šos administratīvos reģionus, par ko mēs tik cītīgi diskutējām pašā likumprojekta sākumā. Komisija neatbalstīja zemju veidošanu un līdz ar to neatbalstīja arī 68. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 2, pret – 58, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 69. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē 14. pantu attiecībā uz administratīvo reģionu izveidi. Un atšķirībā no otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas šeit galvenā izmaiņa ir tāda, ka mēs minam konkrētos administratīvos reģionus, kuri attiecīgi tiktu izveidoti un kuru darbību regulētu cits atsevišķs likums, par kuru jau mēs diskutējam, ka tāds taps. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Par – 67, pret – 1, atturas – 19. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies, kolēģi!
70. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar pantu, kas noteiktu to, kādā veidā tiek vērtēta pašvaldību un novadu teritoriālā dalījuma vienību attīstība.
Par šo priekšlikumu runājot, vairākās sēdēs diskutējām par to, kādā veidā un cik lielā apmērā būtu jāvērtē teritoriālā attīstība, jo skaidrs, ka, tikai uz datiem balstoties, mēs varam pieņemt kvalitatīvus lēmumus.
Pēc komisijā diskutētā... Komisija nolēma, ka šos jautājumus mēs varētu regulēt citā likumprojektā, kas arī atrodas šobrīd izskatīšanā Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, bet tos neregulēt šajā likumprojektā. Līdz ar to 70. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! (Skaņas pārrāvums.)... pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
71. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas izsvērti runā par to, kādā veidā būtu nodrošināma brīvprātīga administratīvo teritoriju apvienošana, ja pašvaldības savā starpā vienojas. Taču pēc plašām diskusijām komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 1, pret – 60, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Līdz ar 72. priekšlikumu nonākam pie pārejas noteikumu izskatīšanas.
72. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas pēc būtības nosaka to, ka administratīvi teritoriālā reforma pārceļas par gadu... līdz ar nākamajām Saeimas vēlēšanām. Komisijā tas netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 27, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 73. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir juridiski tehnisks priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumu 2. punkta pirmajā teikumā vārdu “lielo” aizstāt ar vārdu “republikas”.
Tas ir darāms un nepieciešams sekojošu iemeslu dēļ. Valstspilsētas statuss attiecīgajām pilsētām, kuras mums ir noteiktas... tas stājas spēkā 2021. gadā – pēc Saeimas vēlēšanām. Līdz tam brīdim turpina eksistēt republikas pilsētas. Nosaukumā līdz ar to ir nepieciešams tehnisks precizējums, lai tehniski salabotu šo normu.
Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
74. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz, ka pārejas noteikumu 2. punktā minētie Ministru kabineta noteikumi ir spēkā līdz nākamā gada 30. jūnijam.
Komisijā, par šo jautājumu diskutējot, šis priekšlikums netika atbalstīts, jo tā ideja, lai precīzāk noregulētu visu šo statusu un lietas, kas ir minētas pārejas noteikumu 2. punktā, tika... tas viss ir iekļauts nākamajā, 75., priekšlikumā.
74. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Par – nav, pret – 64, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
75. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas pārejas noteikumu 2. punktā precizē atsevišķu Ministru kabineta noteikumu darbības laiku. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Par – 66, pret – nav, atturas – 20. Priekšlikums ir atbalstīts.
Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Plešs, Tērauda, Ščipčinska un Šteins lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas 26. maija attālinātajā ārkārtas sēdē un atsākt sēdi 28. maijā pulksten 19.00... 30 minūtes pēc Saeimas 28. maija ārkārtas sēdes beigām.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Tātad tas nozīmē, ka šodien mēs darbu beidzam un atsākam ceturtdien pēc ārkārtas sēdes beigām – 30 minūtes pēc ārkārtas sēdes beigām. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Kas runās...?
Tātad – vai deputāts Kols runās “par” vai “pret”?
R. Kols (NA).
Es runāšu... Es runāšu, kolēģi, par atbalstu deputātu ierosinājumam turpināt sēdi pēc... 30 minūtes pēc 28. maija ārkārtas sēdes noslēguma.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt “pret” nav pieteicies neviens deputāts.
Tātad pieņemam lēmumu šodien izsludināt pārtraukumu un sēdi atsākt 28. maijā – 30 minūtes pēc Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanas beigām.
Kolēģi! Ir laiks paziņojumiem.
Šodien 51 gada jubileju svin mūsu kolēģis Rihards Kozlovskis, un mēs viņu sveicam attālināti un e-platformā. (Aplausi.)
Paldies.
Vēl viens paziņojums.
Saeimas Prezidija locekļus lūdzu uzreiz pēc sēdes pulcēties šeit, Saeimas Sēžu zālē.
Kolēģi! Tātad pārtraukums līdz 28. maijam – 30 minūtes pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām.
Paldies.
Vēl, kolēģi, reģistrācija. (Starpsaucieni.) Labi, mēs esam tikko kā balsojuši. Pieņemsim pēdējo balsojumu par deputātu reģistrāciju.
Paldies visiem šodien par darbu. (Aplausi.)
(Pārtraukums.)
Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 18. (ārkārtas) sēdes
2020. gada 26. maijā
| 26a.05.2020. | 14.00 |
16.05 |
17.00 |
18.00 |