Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 29. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes videotranslācija
Sēsu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Gaidām vēl ierodamies Saeimas deputātus šajā e-sēdē.
Pirms mēs turpinām izskatīt šā gada 26. maija sēdes darba kārtību, par procedūru vēlas runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
Lūdzu sistēmā aktivizēt jautājumu par procedūru! Jums ir jāpiesakās. Vai ir aktivizēts? Esat sēdē? Jums vajadzētu aktivizēt, pieteikties debatēm. Tā! Lūk, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, kurš vēlas runāt par procedūru.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Jā, paldies. Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi bijām liecinieki tam, ka iepriekšējās sēdes laikā jūs neļāvāt runāt, prezentēt likumprojektu deputātam kolēģim Raivim Dzintaram, tāpēc ka viņš nebija redzams ekrānā, un jūs pateicāt, ka līdz ar to mēs... jūs nevarat pārliecināties, ka tas tiešām ir Raivis Dzintars. Man ir tāds jautājums – ja jums bija nepieciešams pārliecināties tad, kad deputāts runāja, tas nozīmē, ka jūs pieļaujat iespēju, ka, ja jūs neredzat vai... jūs vai sēdes moderators nevar redzēt deputātu, tad ir šaubas, ka tas tiešām ir deputāts, kurš piedalās sēdē? Bet attiecībā uz balsojumiem nekādu, es sapratu, mēģinājumu pārliecināties par to, vai deputāti vizuāli ir redzami, nav. Nu, es te saskatu tādu diezgan svarīgu pretrunu. Ja jūs pieļaujat iespēju, ka, neredzot deputātu, tas nav īstais deputāts, tad kāpēc šādā veidā netiek kontrolēti cilvēku, deputātu, balsojumi, kas ir daudz svarīgāka daļa nekā deputāta uzstāšanās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Mēs sapratām.
Vārds deputātam Uldim Augulim.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es vienkārši gribētu protokolam. Un, tā kā šī kārtība ir ļoti svarīga nākotnei, tad saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 21. pantu (panta pirmo teikumu) “Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev Kārtības rulli.”
No Satversmes tiesas spriedumiem izriet, ka, lemjot par administratīvi teritoriālo reformu, ievērojama nozīme ir procedūrai. Šajā sakarā Satversmes tiesā arī tika vērtētas likumdošanas procedūras. Apzinoties, ka ir iespējamas tiesvedības, šobrīd to skrupuloza ievērošana ir īpaši svarīga, jo Saeimā otrajā lasījumā vairums jauno administratīvo teritoriju priekšlikumu netika izdiskutēts. Iepriekšējā sēdē, kad uzsāka skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, jūs, Mūrnieces kundze, minējāt procedūras, kādās notiks šāda likuma pieņemšana. Ievērojot minēto, lūdzu vēlreiz norādīt, kur Saeimas kārtības rullī tās ir aprakstītas un vai Saeimas kārtības rullī noteiktās procedūras vairs netiek piemērotas, un kur tas ir noteikts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es arī vēlos pievērst uzmanību tam, ka patlaban mēs sāksim... turpināsim skatīt administratīvo teritoriju reformu šajā Saeimas ārkārtas režīmā, izmantojot e-Saeima platformu, un šī ir trešā sēde, kurā mēs testējam šo platformu saskaņā ar iepirkuma līgumu.
Protams, pārdomu vērts jautājums ir par to, vai tiešām šī ārkārtas situācija ir jāizmanto ikdienišķu jautājumu lemšanai, kuriem nav nepieciešams, lai deputāti sanāktu šajā ārkārtas platformā un lemtu par tiešām steidzamiem jautājumiem.
Šis arī ir jautājums par... iespējams, par Satversmes tiesu, par to, kādā veidā šobrīd reforma, kurai nepieciešamas kvalitatīvas debates un deputātu klātbūtnes reģistrācija, un redzamība... notiek šādā veidā, deputātiem klāt neesot pat Rīgā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Tātad trīs deputāti ir runājuši par procedūru.
Tātad par šādu Saeimas sēdes norises kārtību ir lēmis Prezidijs. Kolēģi, un ir ārkārtējā situācija, kad esam nolēmuši pāriet strādāt uz e-Saeimu.
Attiecībā uz Satversmi un Saeimas kārtības rulli – ne Satversme, ne Saeimas kārtības rullis netiek pārkāpts. Esam konsultējušies arī par šo darbu ar Saeimas Juridiskā biroja juristiem. Gan Satversme, gan būtiskākās Kārtības ruļļa procedūras šajā sistēmā tiek ievērotas.
Paldies.
Tātad turpināsim darbu.
Darba kārtībā – likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, trešais lasījums.
Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.
A. T. Plešs (AP!).
Labdien, kolēģi! Turpinām darbu pie likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) izskatīšanas trešajā lasījumā saskaņā ar tabulu Nr. 2521A. Iepriekšējā reizē darbu noslēdzām, balsojot par 75. priekšlikumu, līdz ar to uzsāksim šodien darbu, sākot ar 76. priekšlikumu.
76. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz noteikt, kādā veidā tiek ievēlēta novada vēlēšanu komisija. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 56, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 77. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, arī ir saistīts ar kārtību, kādā veidā tiek ievēlēta novada vēlēšanu komisija. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts 78. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Kas “par” no mums? Kas no mums nobalsoja “par”?”)
78.
A. T. Plešs. 78. – deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums, kas arī regulē to, kādā veidā tiek ievēlēta novada vēlēšanu komisija. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. – deputāta Ašeradena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 79. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Arvils Ašeradens, arī ir saistīts ar vēlēšanu komisijas ievēlēšanu un to, kādā veidā tā darbojas. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 81. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. – deputāta Ašeradena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 48, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 80. – atbildīgās komisijas priekšlikums nosaka to, kas sasauc pirmo vēlēšanu komisijas sēdi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
Godātie kolēģi! Par procedūru ir pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Jūs tikko kā runājāt.
Lūdzu, aktivizējiet sadaļu “Par procedūru”.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es drīkstu jau? Nav ieslēgts... Jā, paldies.
Godātie kolēģi! Kolēģis Dombrovska kungs pirms brīža minēja, ka nebija iespējams pagājušajā sēdē identificēt Dzintara kungu, jo viņam bija izslēgusies kamera.
Tā kā mēs joprojām nevaram identificēt, vai Dzintara kunga vietā gadījumā kāds cits nebalso, tad es lūdzu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 15. panta ceturto daļu pārbaudīt Raivja Dzintara klātbūtni šajā Saeimas sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet...
Tātad vēl ir pieteicies runāt par procedūru deputāts Aldis Gobzems. Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Hallo? (Smiekli.) Dzirdējāt mani? Es gribēju pateikt...
Sēdes vadītāja. Jums vajadzētu aktivizēt, nospiest pogu un aktivizēt.
A. Gobzems. Es esmu aktivizējis to. Dārgie kolēģi un dārgā sabiedrība! Divas lietas.
Pirmā lieta. Igaunijā parlaments sanāk normāli kā cilvēki, visi deputāti debatē no tribīnes. Igaunijā ārkārtas stāvoklis un bīstamība, starp citu, bija daudz lielāka nekā Latvijā, bet tur cilvēki strādā kā cilvēki.
Otra lieta. Ārkārtas stāvoklī izmantot ārkārtas rīkus var tikai ārkārtēju lēmumu pieņemšanai. Šodien mēs skatām jautājumu, kam sakars ar ārkārtas stāvokli nav nekāds – administratīvi teritoriālā reforma. Nekas nemainītos, ja to jautājumu skatītu pēc 9. datuma jūnijā. Līdz ar to tas ir būtisks procesuāls pārkāpums, ka šāds rīks tiek izmantots attiecīgajām lietām.
Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Es joprojām nevaru pārliecināties, kā ir balsojis Raivis Dzintars vai Juris Jurašs, kurš arī šodien neatrodas parlamenta zālē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vēl par procedūru vēlas runāt deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu, aktivizējiet “Pieteikties”!
K. Feldmans (JK).
Labdien, kolēģi! Es gribētu atbildēt iepriekšējam runātājam, ka es nezinu, kur viņš smeļas informāciju un uz kāda pamata viņš izsaka dažādus nepamatotus apgalvojumus, bet es varu apliecināt, ka Juris Jurašs atrodas Saeimā. Tāpēc es lūdzu nākotnē neizdarīt šādus nepamatotus apgalvojumus publiskajā telpā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Par procedūru ir pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.
R. Dzintars (NA).
Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! (Starpsaucieni.) Man jāatvainojas par mazo tehnisko ķibeli, kāda bija gadījusies, ziņojot par likumprojektu. Es ceru, ka mēs drīzumā izskatīsim to. Vēlējos nodot sveicienus Stepaņenko kundzei, Gobzema kungam un apliecināt, ka piedalos šajā sēdē un arī pats balsoju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi, par procedūru esam runājuši. Deputāte Stepaņenko ir pārliecinājusies par Raivja Dzintara klātbūtni. Bet vēlreiz, ja ir šāda nepieciešamība, varam veikt deputātu reģistrāciju.
Godātie kolēģi, mēs atrodamies un esam sasaukuši šo sēdi e-platformā e-Saeima. Šobrīd notiek deputātu reģistrācija. Reģistrācija ir sekmīgi veikta. Varam turpināt sēdes darbu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu komisijas ziņotājam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs (AP!).
Paldies, kolēģi! Turpinām. Izskatām 81. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas nosaka to, kurā vietā jaunveidojamā pašvaldībā atrodas vēlēšanu komisija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 82. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Arvils Ašeradens, paredz to, kādā veidā jaunveidojamās pašvaldības tiek veidotas. Un Arvils Ašeradens piedāvāja, ka jaunās teritorijas tiek veidotas, blakus esošās pašvaldības pievienojot jaunajam administratīvajam centram. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vispār es biju nosūtījis pieteikumu par procedūru vēlreiz. Bet labi. Es izmantošu burtiski 30 sekundes.
Sēdes vadītāja. Nē. Vai nu jūs runājat debatēs, vai jūs runājat par procedūru.
A. Gobzems. Es biju pieteicies runāt par procedūru vēl vienu reizi.
Sēdes vadītāja. Labi.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es par 82. priekšlikumu. Pēc būtības tas ir pareizs un ļoti līdzīgs tam priekšlikumam, ko es uz otro lasījumu arī iesniedzu par šo pašu tēmu. Tātad, ja šīs teritorijas tiek apvienotas (tās tiek pēc būtības pievienotas), tas palīdzētu risināt darba tiesiskos strīdus. Jo šādā gadījumā mums, nu, piemēram, departamentu direktori vai izpilddirektori, vai... vai vadošie darbinieki, apvienojot... Sanāk, ja apvienojam septiņas teritorijas ap vienu, nu, pieņemsim, Cēsīm, tad darbā tiek paturēts tas izpilddirektors, kurš ir visilgāk amatā. Vai tas ir pareizi – neatkarīgi no tā, kādas ir viņa spējas un tā tālāk? Tā ka šis priekšlikums tieši ir tendēts pēc būtības uz darba tiesisko attiecību sakārtošanu.
Paldies, es šo priekšlikumu atbalstīšu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A. T. Plešs. Komisijā 82. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. – deputāta Ašeradena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 75, atturas – 4. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam par procedūru. Tātad vispirms aktivizējam procedūras sadaļu.
Deputāt Gobzem... lūdzu, piesakieties runāt par procedūru. Gobzema kungs, jums ir iespēja tātad pieteikties runāt par procedūru. Tā, redzam, ir aktivizēts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
... īsi. Šodien tātad bija vēl divas sēdes pirms tam faktiski. Un publiskajā telpā ir redzams, ka Juraša kunga nebija zālē. Tas nav pārmetums, tāpēc es arī jautāju, ka es nevaru pārliecināties, vai deputāts, kura nav Saeimas zālē, balso pats vai nebalso pats.
Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka procesuāli tas ir būtisks jautājums attiecībā uz tālākām darbībām, kas būs saistītas ar pārsūdzēšanu. Tātad tiek izskatīti jautājumi, deputāti... tajā skaitā arī es šobrīd neatrodos Saeimas zālē, un neviens nevar objektīvi pārbaudīt, kā notiek balsošana. Ne velti Igaunija ir atteikusies no elektroniskām vēlēšanām. Un ļoti saprotams, ka deputāti var sanākt objektīvi kopā, nav karš, nav nekas tāds, kāpēc deputāti nevarētu visi sanākt normālā ritmā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Liela pateicība iepriekšējam runātājam, ka neparādīja kādu nepieklājīgu bildi. Bet, runājot par šo bildi, mums būtu jākonstatē, ka attiecīgajā... attiecīgā bilde ir uzņemta konkrētā laikā, kāds ir šī attēla laika zīmogs, un, otrkārt, būtu jākonstatē, ka tajā laikā, lai potenciāli šīs šaubas būtu radušās, vai tas balsojums... vai tiešām, piemēram, konkrētā attēlā redzamā persona ir balsojusi vispār tajā brīdī Saeimas sēdē. Jo, kā man izskatījās tajā bildē, tur nebija redzamas elektroniskās ierīces, kur tajā brīdī ir veikta balsošana, tātad vienkārši nav jau deputāts ar važām, kā saka, pieslēgts pie krēsla, vai ne, un tāpēc, nu, te būtu vairākas lietas sākumā jākonstatē, kas netika darīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, es atgādinu, ka līdzīgus jautājumus risina mūsu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Ja kādam ir šaubas par deputātu balsojumu, aicinu vērsties šajā komisijā.
Atgriezīsimies pie darba, pie likumprojekta.
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Plešam.
A. T. Plešs. 83. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī (tādā ziņā kontekstā, reaģējot uz Ašeradena kunga iesniegto priekšlikumu) regulē to, kādā veidā nodrošināt pašvaldību darbības nepārtrauktību... un šīs problēmas, kādā veidā efektīvāk veikt apvienošanās procesu. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 84. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums, kas precizē termiņu metodikas izstrādei jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Balsosim par 84. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 1, atturas – 17. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 85. ir deputāta Ērika Pucena iesniegts priekšlikums. Tas paredzēja no šī te... pārejas noteikumiem izslēgt to daļu, kas attiecas uz Liepājas pilsētas un Lejaskurzemes novada sadarbību. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Ērikam Pucenam.
Ē. Pucens (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Patiešām Kurzemē Liepāja ir lielākā pilsēta, un Lejaskurzemes jeb Dienvidkurzemes novads, kas tika atbalstīts komisijā, – viņiem ir pavisam atšķirīgi šie attīstības plāni. Tātad Liepāja attīstās kā viena no spēcīgākajām... spēcīgām pilsētām ar ostu, lidostu un ražošanu, bet Dienvidkurzemes novads, kura patiešām viena no spēcīgākajām lietām ir lauksaimniecības teritorijas, kas būtu jāattīsta...
Tāpēc es uzskatu, ka šie attīstības plānošanas dokumenti katrai teritorijai būtu jāapstiprina atsevišķi, nevis saskaņojot tos kopīgi.
Paldies. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos bilst to, ka komisija kopumā vēlējās saglabāt vienādu pieeju attiecībā uz valstspilsētas pašvaldībām, kuras ir kā atsevišķas pilsētas ar piegulošajiem novadiem, uzsverot to svarīgo lomu, kādā veidā šī sadarbība starp pilsētām un piegulošajām pašvaldībām ir jāveicina un jāizdara, tāpēc neredzēja komisija pamatu veikt izņēmumu attiecībā uz Liepājas pašvaldību. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. – deputāta Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 55, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 86. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz šajā punktā vārdu “līdzfinansē” aizstāt ar vārdu “finansē”. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi! Par šo priekšlikumu reformas virzītāji, kā jau daudz esmu minējis, sākotnēji minēja to, ka valsts uzņemsies izmaksas, kas saistītas ar reformu. Šis priekšlikums paredz to tiešā tekstā – arī iezīmēt, ka valsts uzņemas šīs finanses, ne tikai līdzfinansē. Jo, kā jau daudzās lietās tā līdzfinansē, parasti apmainās ar proporciju, ka šī reforma, visticamāk, būs uz pašu iedzīvotāju pleciem. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. 86. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 87. ir deputātes Indriksones priekšlikums, kas paredz visā likumprojekta tekstā vārdus “Lejaskurzemes novads” aizstāt ar vārdiem “Dienvidkurzemes novads” attiecīgā locījumā. Komisijā pašvaldības, kas veidos Lejaskurzemes novadu, bija vienojušās un arī otrajā lasījumā pauda vēlmi turpmāk novadu saukt par Dienvidkurzemes novadu. Komisija šo pašvaldību vēlmi atbalstīja, un 87. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums pirmo reizi izskanēja, kad likumprojekts tika izskatīts komisijā otrajā lasījumā, un pēc tam arī saņēmu aicinājumu no topošā Lejaskurzemes... nu arī caur Dienvidkurzemes novada vadītājiem iesniegt šo priekšlikumu, jo viņi bija tikušies, vienojušies un paši arī izteica vēlmi šādai nosaukuma maiņai. Manuprāt, arī Dienvidkurzeme saistās ar, varētu teikt, precīzāku formulējumu šim topošajam novadam nekā Lejaskurzeme, un arī tas ir tāds pozitīvāks, saulaināks un siltāks nosaukums. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. – deputātes Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 88. ir deputātes Goldbergas priekšlikums, kas piedāvāja citā redakcijā izteikt attiecīgo pārejas noteikumu normu, kas arī neietver šajā gadījumā atsevišķas pilsētas, par kurām komisija bija lēmusi. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Goldbergai.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šis pārejas noteikumu 9. punkts paredz, ka vēl pirms jauno novadu pašvaldību izveides esošajām pašvaldībām jāuzsāk kopīgi izstrādāt teritorijas attīstības plānošanas dokumenti. Tie ir attīstības stratēģija, programma un teritorijas plānojums. Mazliet neloģiska un neizpildāma ir šī norma, ja paskatāmies tikai no dažiem aspektiem.
Pirmkārt, tie ir termiņi – pašvaldību vēlēšanas – 2021. gada jūnijā, savukārt minētie plānošanas dokumenti jāizstrādā līdz 2021. gada 1. decembrim. Lai šādu dokumentu izstrādi uzsāktu, ir nepieciešami visu pašvaldību domju lēmumi un arī lēmumi par finansējuma piešķiršanu. Jāveic iepirkums, lai izvēlētos izstrādātāju, jo prasības ir augstas un tikai dažās pašvaldībās ir atbilstošas kvalifikācijas speciālisti.
Vēl procedūra prasa sabiedrisko apspriešanu, kas ilgst vairākus mēnešus, saskaņošanu un tā tālāk. Jāpiezīmē, protams, ka valstij arī nav nemaz tik daudz uzņēmumu, kas tik īsā laikā un vienlaicīgi varētu izstrādāt vairāk nekā 40 dažādu līmeņu dokumentus.
Otrais ir jautājums par finansēm. Pieņemsim, ka valsts solījumu tur un nākamā gada budžetā piešķir līdzfinansējumu. Par finansējuma piešķiršanu jālemj esošajām pašvaldību domēm – gan tām, kuras grib apvienoties un atbalsta reformu, gan tādām, kuras ne. Jautājums – kas notiek, ja deputāti nepieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu? Varbūt ministrija tad atlaidīs domi, vai ir kaut kas cits padomā? Tas šobrīd nav skaidrs.
Un trešais ir motivācija. Atbilstoši normai plānu izstrādi līdz vēlēšanām vada lielākā pašvaldība arī tur, kur nenotiek apvienošana. Vienmēr lielāka teikšana, ja tā var teikt, un savu interešu lobēšana būtu lielākajai pašvaldībai un tai, protams, kura vadīs procesu. Ja vēl apvienojamām pašvaldībām būtu motivācija, piemēram, līdz apvienošanai, kad ir iespējams... kad pēc apvienošanas viņi zaudēs savu pārstāvniecību, tad šajā procesā varbūt savas intereses varētu aizstāvēt, tad interese... kāda varētu būt interese kopīgu plānošanas dokumentu izstrādē un... finansējuma izdalīšana pašvaldībām, kuras nav paredzēts apvienot.
Un tie ir tikai daži neskaidri aspekti, uz kuriem ministrija ATR komisijas sēdē nesniedza skaidrojumu un teica, ka par to, kā to visu realizēt (Skaņas pārrāvums.)... un runās ar pašvaldībām.
Un nobeigumā vēl daži apsvērumi. Ja jaunās pašvaldības neakceptē iepriekš veikto plānošanas darbu, tā būs klaja naudas izšķērdēšana, un atbildīgs par to nebūs neviens. Un sabiedriskās apspriešanas būs, protams, arī labs instruments politisko partiju iespējām zināmā mērā slēptā veidā organizēt vēlēšanu kampaņas pirms nākamajām vēlēšanām.
Bet, lai šo likuma normu padarītu kaut cik izpildāmu, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijā priekšlikums... Komisijā 88. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. – deputātes Goldbergas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 56, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 89. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, arī precizē šo uzskaitījumu un sadarbību ar tām pašvaldībām, kurām būtu jāveic teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde. Komisijā kopumā par šo pārejas noteikumu normu... numur... 9. punktu bija plašas diskusijas, un komisija, ņemot arī dažādu deputātu priekšlikumus un apsvērumus, veidoja... izveidoja 91. – komisijas priekšlikumu. Un šis, 89., priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 91. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Es tik saku – mēs taču visu uzrakstījām, tās atšķirīgās...
Paldies. (Starpsauciens: “Mēs visu dzirdam!”)
90. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, arī... līdzīgu apsvērumu, kā pie... minēju pie 89. priekšlikuma, tika daļēji atbalstīts un iekļauts 91. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Un 91. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumu 9. punktu tā, lai tas atbilst pielikumā lemtajam. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – nav, atturas – 16. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. 92. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz precizēt šo pārejas noteikumu 10. punktu, aizstājot vārdu “līdzfinansē” ar vārdu “finansē”. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 93. ir Valsts prezidenta Egila Levita iesniegts priekšlikums. Un tas paredz, ka līdz šī gada 31. decembrim Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai izskatīšanā likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, par šo priekšlikumu. Manuprāt, priekšlikums, protams, kā tāds ir atbalstāms un pareizs, un... Bet, saprotiet, te ir tā... tas ilustrē izšķiršanos starp zemāka līmeņa pārvaldības modeli un starp otrā līmeņa pārvaldības modeli. Un šis ir tas zemāka līmeņa pārvaldības modelis, kas tiek piedāvāts, tātad vietējās kopienas.
Šeit skaidri redzams, ka Valsts prezidents ir vadījies pēc Vācijas konstitūcijas un Vācijas pašvaldību modeļa. Un arī viņa vēstule, ko viņš bija atsūtījis pirms otrā lasījuma, rādīja to (nu vismaz izskatās), ka ir kaut kādā veidā prezidents iepazinies tieši ar Vācijas pašvaldību modeli. Un tas ir pareizs pēc būtības, bet šobrīd šajā konstrukcijā tā nepareizā lieta ir tā, ka šajā likumā, kas tiek virzīts, arī iepriekš mēs atbalstījām otrā līmeņa pašvaldības, tātad reģionālo līmeni, un arī šo te zemāko līmeni. Un tas, manuprāt, ir tā... tā ir tā kļūda, kas pieļauta reformas virzīšanā, ka, šo likumu pieņemot... ir atvērti abi divi virzieni, tātad ir... Nu, ir līmenis tāds, kā mēs to redzam šobrīd, pielikuma kartē ir piedāvāts, ka kaut kad nesīs reģionālo līmeni, ka būs vēl viena līmeņa pašvaldības. Un šis piedāvā zemāku līmeni. Principā tas... ejam uz trīs līmeņu pašvaldību modeli.
Manuprāt, Latvijā divi līmeņi ir ļoti pareizs piedāvājums, bet ne trīs. Tāpēc pareizāk būtu izvēlēties un politiski nolemt tomēr vienu. Šīs izvēles pēc tam būs jāizdara. Vispareizāk būtu, ja tās jau tagad būtu izdarītas, savādāk mēs tikai tracinām sabiedrību, tas nozīmē to, ka... nu, tad jautājums: cik – 119 vai 520, vai 600 vēlētas vienības šobrīd potenciāli varētu būt tajā nulltajā līmenī? Tur arī ir tā kļūda. Neapšaubāmi šo reformu, es domāju, neatbalsta (pēc Kaktiņa kunga publicētās... pavisam nesen)... trešā daļa Latvijas iedzīvotāju neatbalsta, un es varu pateikt – tas ir galvenais iemesls, kāpēc neatbalsta. Tāpēc ka nav skaidri šie jautājumi – būs nulltais? Būs. A ko tas darīs – tas nulltais? To neviens nav pateicis. Un vai vispār būs? Un tās bažas rada tas, ka ir tieši šie divi virzieni šajā reformā... ir atvērti un nav skaidri pateikts...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es vēl gribētu precizēt tādu lietu. Ir tomēr zināma kārtības sistēma, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstīs, to regulē divas, teiksim, statistikas sistēmas, kas saistās ar pašvaldībām vai... vai administratīvajām pārvaldēm šajās valstīs. Tā ir LAU sistēma un NUTS sistēma.
Un, ja mēs, teiksim, savā valstī veidojam šos līmeņus, nullto nosaucam par nullto, novadu līmeni – par pirmo un reģionu – par otro līmeni, tad ir jāpieturas pie šīm sistēmām. Eiropas Savienībā LAU tad tas nulltais būs pirmais, novadi būs otrais un... un reģioni – trešais. Un tā ir, ka Latvija ir tāda eksperimentu zeme. Visu laiku notiek nepārtraukti eksperimenti vai nu tāpēc, ka nesaprot, meklē savus risinājumus kaut kādus un neskatās, kas notiek kopējā, teiksim, Eiropas Savienības kontekstā... Un es nezinu, kur mēs aiziesim, ja šitā mēs veiksim eksperimentus, jo, piemēram, arī finansējums, kas šobrīd līdz šim bija paredzēts, nosaucot atsevišķi administratīvos centrus, kas bija 21, atsevišķi lielās pilsētas, kas bija deviņas, iekļaujot tos Nacionālajā attīstības plānā speciāli... šo finansējumu šiem centriem un atsevišķi šīm pilsētām.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē – vienā vietā iegulda līdzekļus, citā vietā neiegulda. Un tās teritorijas, kas bija parasti novadi bez centriem, lauku teritorijas... tās tāpēc arī nīkuļoja, un tagad liek priekšā, ka, lūk, tās jāapvieno, jo neprot saimniekot. Nu, es tomēr teiktu, ka šis projekts ir brāķis, tas ir stipri, stipri šķidrs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (JK).
Jā, labdien, kolēģi! Vēlos minēt, ka pēc esošā regulējuma pašvaldībām tas nav liegts – veidot šo kopienu sanākšanu kopā un puslīdz demokrātiski arī ievēlēt savu ciemu valdes.
Ļoti labs piemērs ir Dundagas novada pašvaldība. Zem pašvaldības izveidotais Kolkas ciems... valde... kur sanāk iedzīvotāju kopsapulcē un izvēlas savus valdes locekļus, kuri arī pārstāv Dundagas novada domē. Viņi... Viņiem arī ir ekskluzīvas tiesības savu pārvaldnieku ievēlēt un virzīt uz izskatīšanu Dundagas novada pašvaldībā... domē.
Lai arī tas ir iespējams, es saprotu arī prezidenta bažas, ka tas nav īsti leģitimizēts, tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt prezidenta priekšlikumu. Tomēr tas neizslēdz to, ka tās pašvaldības jau to drīkst darīt... jau tagad.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. – Valsts prezidenta Levita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
Godātie kolēģi! Deputāti Plešs, Tērauda, Staķis, Skride un Klementjevs lūdz izsludināt pārtraukumu no pulksten 13.30 līdz pulksten 14.30.
Aktivizēt balsojumu par procedūru. Mēs varam balsot?
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums no pulksten 13.30 līdz pulksten 14.30! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret – 3, atturas – 4. Tātad dodamies pārtraukumā no pulksten 13.30 līdz pulksten 14.30.
Godātie kolēģi! Šobrīd notiek deputātu reģistrācija.
Reģistrācija veiksmīgi pabeigta.
Sistēmas uzturētāju vārdā es atgādinu visiem – lūdzu izņemt datu nesējus no datoriem un iziet no sistēmas.
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 14.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, trešais lasījums.
Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.
A. T. Plešs. Tātad, kolēģi, turpinām izskatīt likumprojekta Nr. 462/Lp13 tabulu Nr. 2521A.
Un esam pie 94. priekšlikuma. Tas ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums, kas precizē Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās laiku un izdošanas laiku. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 95. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 42, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 95. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš attiecīgi precizē šo pārejas noteikumu izstrādi un spēkā stāšanās datumu. Tas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 96. ir tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts, bet tika izveidota atbildīgās komisijas redakcija, kas kontekstā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces iesniegto priekšlikumu precīzāk nosaka šo pārejas noteikumu normu. 96. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par 96. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 63, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 97. priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, arī precizē šo pārejas noteikumu daļu. Kā jau minēju, arī šis ir daļēji atbalstīts priekšlikums, un tika izveidota atbildīgās komisijas redakcija, lai jautājumus risinātu. 97. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 98. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par 97. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 49, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 98. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – nav, atturas – 17. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 99. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir redakcionāls precizējums, lai arī šajā pārejas noteikumu daļā tiktu aizvietoti vārdi “lielās pilsētas” ar vārdu “valstspilsētas”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – nav, atturas – 14. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 100. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – nav, atturas – 14. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. 101. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Arī komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 102. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī, vairākās komisijas sēdēs diskutējot par kultūrvēsturisko aspektu nozīmi... Šo atbildīgā komisija... atbilstošo redakciju izveidotu... lai attiecīgi tiktu izveidots un apstiprināts latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. Arī 103., kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums un paredz izslēgt pārejas noteikumu 14. punktu, komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. T. Plešs. 104. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Ilze Indriksone, paredzēja to, kādā veidā līdz 2021. gada 1. jūlijam Inčukalna novada pašvaldība nodod jaunveidojamā Ulbrokas novada administratīvajam centram... noteiktajā kārtībā Vangažu pilsētu. Pēc diskusijām komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Cienījamie kolēģi! Tā kā tika rasts risinājums sarunās un izveidots cits priekšlikums, kā šo problēmu risināt, es savu priekšlikumu atsaucu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikums ir atsaukts.
A. T. Plešs. Paldies.
Tad 105. ir deputāta Dombravas priekšlikums, kas paredz likumprojekta tekstā vārdu “Ulbrokas” aizstāt ar vārdu “Ropažu”.
Šajā gadījumā varu teikt, ka komisijā vairākās sēdēs bija diskusija par šo jautājumu. Jāsaka, arī Ulbrokas novadā iekļaujošās pašvaldības, kuras nākotnē tur atradīsies, sniedza dažādus viedokļus un nebija viennozīmīgas attieksmes attiecībā uz to, vai būtu nepieciešama šāda novada nosaukuma maiņa. Atšķirībā no tā, kā, piemēram, Augšdaugavas novadā gan Ilūkstes novads, gan Daugavpils novads bija vienots par novada nosaukuma maiņu, līdzīgi kā tas bija arī Dienvidkurzemes novadā. Komisija gan šo priekšlikumu daļēji atbalstīja un iekļāva 110. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J. Kursīte-Pakule (NA).
Godātie kolēģi! Ropažnieki pamato savu nosaukumu ar senu lībiešu vārdu. Tā tas patiešām ir, bet lībiskais mantojums saglabāsies Ropažu kā pagasta nosaukumā un nekur no kartes nepazudīs.
Ja jau runājam par kultūrtradīciju, tad Ulbrokas nosaukums nāk no ievērojama 16. gadsimta vīra Heinriha Ūlenbroka, kas bija veiksmīgs un tālredzīgs Rīgas birģermeistars.
Ja novadiem, kā iesaka ropažnieki (mēs, visi deputāti, saņēmām ropažnieku, pēc tam stopiņiešu vēstules)... kā iesaka ropažnieki, izvēlēsimies nosaukumus pēc tā, kura apdzīvotā vieta minēta senāk (un patiešām – Ropaži ir minēti senāk nekā Ulbroka), tādā gadījumā ne viens vien novads ir jāpārsauc. Jābūt kādai loģikai. Piemēram, Bērzaune minēta 13. gadsimta sākumā, Madona – 200 gadus vēlāk. Un šis nav vienīgais piemērs, kas apliecina, ka vietas pieminēšanas vecums nevar būt kritērijs tā vai cita novada nosaukumā.
Ulbroka kā centrs un teritorija ir gan labi attīstīta, gan ar katru gadu ekonomiski pieaug. Es cienu Ropažus, bet ekonomiski Ropaži un tagadējie Stopiņi tomēr ir divi atšķirīgi lielumi. Salīdzinot šo divu novadu attīstības līmeņa indeksu, Stopiņu novads ir 6., Ropaži – 14. vietā. Tātad, jaunveidojamajam novadam attīstoties, loģiski būtu ne tikai saglabāt centru Ulbrokā, bet arī saukties tāpat kā citos novados tieši centra vārdā.
Aicinu neatbalstīt piedāvāto versiju par Ropažu novadu, balsojot “pret”, tādējādi saglabājot iepriekš piedāvāto Ulbrokas nosaukumu novadā. Tāpat aicinu balsot arī “pret” 106., 107., 108. un 109. priekšlikumu.
Tātad aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, kolēģi! Patiesi, tā, kā Kursītes-Pakules kundze minēja... es esmu ieklausījusies Ropažu novada domes deputātu, arī ropažnieku lūgumā un izveidojusi 106. priekšlikumu, bet pieteicos runāt pie šī. Esmu sadzirdējusi šo vēsturisko pamatojumu. Piekrītu, ka ne vienmēr tas varētu būt tas labākais veids, bet, arī runājot par Ulbroku un pieminot 16. gadsimtu, tomēr, es domāju, šis Ropažu nosaukums – tas ir krietni senāks, minēts jau 12. gadsimtā... 12.−13. gadsimtā, un, manuprāt, arī mums kā konservatīvajiem šīs kultūrvēsturiskās... un tieši tas vēsturiskais aspekts ir ļoti, ļoti nozīmīgs. Un arī, ņemot vērā to, ka par šo Ropažu novadu runā gan... atbalsta gan Ropažu novada, gan Garkalnes novada pašvaldība, mēs tomēr uzskatām, ka tas būtu atbalstāms, un aicinām arī pārējos deputātus atbalstīt šo priekšlikumu par Ropažu novada saglabāšanu.
Tāpat arī būtiski, manuprāt, norādīt... tas gan ir mans subjektīvais vērtējums, tomēr Ulbroka arī šobrīd, lai arī ir... nu tāds nosacīts centrs, arī šobrīd mēs zinām, ka ir Stopiņu, nevis Ulbrokas novads, tā ka nu... un arī tas varbūt priekšstats kā par tādu pilsētas... piepilsētas nomali un ne tādu lielu centru, manuprāt, ir cilvēkiem, un es tomēr aicinātu atbalstīt Ropažu novada nosaukumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs (AP!).
Kolēģi, mēs tomēr kaut kādā mērā līdz šim esam pieturējušies pie sistēmas. Un skaidrs – vēsturiskie aspekti ir svarīgi, bet tikpat svarīgi ir tas, cik sistēmiski mēs veidojam novadu nosaukumus attiecīgi šobrīd.
Ja raugāmies uz esošo piedāvājumu, tad visā piedāvājumā 42 pašvaldību modelī visas pašvaldības ir nosauktas tā, kā to sauc... kā ir nosaukts administratīvais centrs. Ir divi izņēmumi – Dienvidkurzemes novads un Augšdaugavas novads. Bet šeit ir ļoti būtiska atšķirība. Gan Dienvidkurzemes novadā, gan Augšdaugavas novadā visas iesaistītās pašvaldības bija vienisprātis par to, ka grib mainīt novada nosaukumu. Šajā gadījumā – Ulbrokas novada gadījumā – šādas vienprātības nav, un es nedomāju, ka šajā gadījumā, pirms mēs vēl arī esam pieņēmuši lēmumu galīgajā lasījumā par administratīvi teritoriālo reformu... uz šāda pamata, pirms jauna pašvaldība tiek izveidota, mēs jau, tā teikt, sākumā šķeļam nākotnes pašvaldības iedzīvotājus šajā teritorijā. Tā ka kolēģi, es arī... arī es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus un saglabāt Ulbrokas novada nosaukumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Paldies par izteiktajiem viedokļiem. Jāpiekrīt ir visiem runātājiem un jāsaka, ka taisnība ir kaut kur pa vidu. Ja skatāmies uz Ulbroku tīri ģeogrāfiski, kā tas ir attēlots kartē... un arī dzīvē, kā tas praktiski notiek, iedzīvotāju dzīve, saimnieciskā dzīve, pašvaldības... tad redzam, ka Ulbroka faktiski jau sāk integrēties Rīgas teritorijā, un nākotnē tas ir tikai laika jautājums, kad Ulbroka varētu kļūt par Rīgas teritorijas sastāvdaļu.
Ja skatāmies tātad nākotnē un paredzot šādu scenāriju, ka Ulbroka kļūst par Rīgas sastāvdaļu, tad pārējai teritorijai, kas nekļūst par Rīgas teritoriju, būtu jāpiešķir gan cits centrs, gan cits nosaukums. Un šajā gadījumā tieši Ropažu nosaukums sevi attaisnotu, jo cilvēkiem nebūtu jāmaina paradumi un izpratne par to, kurš tad ir kurš novads. Aicināšu atbalstīt Ropažu novada nosaukumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei otro reizi.
J. Kursīte-Pakule (NA).
Pilnībā piekrītu Artūra Toma Pleša sacītajam, bet nelielu izbrīnu rada Jāņa Butāna teiktais par to, ka Stopiņi varētu nākotnē integrēties Rīgā. Pagaidām gan es neredzu šo integrāciju. Viņi ir gana spēcīgi gan ekonomiski, gan arī kultūrmantojuma apzināšanas un arī kultūrtradīciju ziņā ļoti spēcīgi, bet kas būs tālā nākotnē? Varbūt Valmiera pievienosies Rīgai... Vai tāpēc mēs Valmierai nepiešķirsim Valmieras nosaukumu? Ir jāiet loģiski. Ja mēs centru saucam vienā vārdā un novadu otrā vārdā, tas patiešām radīs nevajadzīgus pārpratumus, nu, atskaitot šos izņēmumus, kur patiešām nav kā Dienvidkurzemē, kur ir cits princips, bet tas ir cits princips. Bet tad šis nez kāpēc būtu tāds dīvains izņēmums – atsaukties konservatīvām vērtībām. Nu tad es gribētu redzēt, kā Jaunā konservatīvā partija, kuru... nu, visnotaļ cienu Anitas Muižnieces viedokli, kur es sapratu pamatojumu. Kā Jaunā konservatīvā partija... tad jau jābūt konservatīviem līdz galam un nedrīkst atbalstīt Madonu, bet jāpastāv, lai Madonas novads turpmāk sauktos par Bērzaunes novadu. Ja konsekventi un konservatīvi, tad līdz galam.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie deputāti! Šajā procesā, kas saucas... administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, kad veica dažādu veidu aptaujas novados, tad šo aptauju bija gana daudz, arī vēstuļu komisijai un komisijas locekļiem bija daudz. Tikai jocīgi, ka viena daļa vēstuļu tika ņemta vērā, cita daļa netika ņemta vērā. (Aplausi.) Ir tomēr jāsaprot, ka pašvaldības iedzīvotāji... ja viņi apvienojas ar kādu citu pašvaldību, tad tā vispirms ir viņu problēma, viņu darīšana, viņu nākotne. Un mēs te it kā skaldām matus par nosaukumu. Bet pēc būtības ne jau Rīga, ne jau pat Saeima... Ir jāpieņem tādi... tādi uzspiesti lēmumi tieši šiem iedzīvotājiem. Šīs aptaujas, manā skatījumā, bija obligāta sastāvdaļa, kura nenotika.
Kas saistās ar šo jautājumu – te arī bija diskusija komisijās, bija pārstāvniecība gan no Ropažiem, gan no Ulbrokas. Cik es sapratu no šīs diskusijas tieši komisijā, tad sākotnēji starp pašvaldību pārstāvjiem un vadību bija šī vienošanās, ka piekrita – labi, okay, lai nu ir šis kopējais novads, centrs ir Ulbrokā un nosaukums būs Ropaži.
Manā skatījumā, būtu arī šis jāņem vērā, jo Ropaži faktiski gāja bez tāda ļoti... tādas izteiktas pretestības un piekrita būt Ulbrokas novadā, bet zināms nosacījums viņiem – šis nosaukums. Es tomēr sliecos ievērot pašvaldību kompromisus. Pēc tam gan sekoja vēstules – it kā katra atsevišķi grib, katrai savs viedoklis, tur uzņēmēji iesaistīti. Bet nu... te es domāju, tas nav tik nozīmīgs jautājums, ir daudz nozīmīgāks, ko es teicu sākumā, par to, ka iedzīvotāji ir tomēr jāņem vērā, kas nav šajā situācijā, šajā projektā līdz galam izdarīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Kolēģi! Novada nosaukumu izlems Saeimas balsojums, tomēr es vēlos norādīt, ka Juridiskais birojs šo... 105. un 106. priekšlikumu atzina par juridiski ne līdz galam precīziem un pauda, ka šī pati doma ir precīzāk atspoguļota 107. un 108. priekšlikumā.
Ņemot vērā, ka mums ir Saeimas procedūra šobrīd tāda, ka mēs arī balsojam par daļēji atbalstītiem priekšlikumiem, es savu 105. priekšlikumu labprāt atsauktu un arī aicinātu to izdarīt Anitai Muižniecei, jo vispareizāk būtu, ka Saeimas lēmums tiktu pieņemts attiecīgi par 107. un 108. deputātu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pirms nākamais debatētājs sācis runāt, man ir jāteic, ka šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un to nevar atsaukt.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Dārgie kolēģi! Jā, nu es arī esmu uzklausījis daudzu ropažnieku un arī apkārtējo... iedzīvotāju viedokļus. Es domāju, daudzi no mums ir saņēmuši visdažādākās vēstules šajā sakarā, un, kā jau arī rakstīja daži rakstītāji šajā sakarā, piemēram, no Ropažiem, tad tā pati Ropažu novada pašvaldība jau nekad nav iebildusi pret administratīvā centra izveidi Ulbrokā. Tomēr tā diskusija tieši par to nosaukumu... Un, viņuprāt, tas nosaukums būtu... nosaukumā būtu saglabājams Ropažu novada vārds. Un arī šī reģiona iedzīvotāji neuzskata, ka viennozīmīgi jaunizveidojamā novada nosaukumam būtu obligāti jāsakrīt ar novada administratīvā centra nosaukumu.
Nē, nu, man ir prieks, ka vairākumā gadījumu un... gandrīz visos gadījumos tā prakse tiek piemērota, bet arī jāteic, ka šāda prasība jau nav ne ATR veidošanas pamatprincipos... Un tas arī... to apliecina tas, ka... arī komisijā atbalstītais un jau Saeimā nobalsotais tikko, nu, nesen, jautājums, lēmums par Dienvidkurzemes novada nosaukumu. Un tad mums vēl ir šis jautājums par Augšdaugavas novadu arī atvērts.
Un arī, cik man zināms, varbūt kāds var teikt, ka tā nav, bet, cik man zināms, arī Garkalnes novads esot paudis atbalstu tieši Ropažu novada nosaukumam. Tāpēc jautājums jau viennozīmīgi nav viennozīmīgs.
Nākotne un attīstība tomēr ir jābūvē uz tādiem stabiliem vienlīdzības pamatiem. Un tādā sakarā būtu vēlams ņemt vērā gan Garkalnes, gan Ropažu, gan Stopiņu un citu cilvēku... apdzīvoto vietu iedzīvotāju viedokļus arī tajos jautājumos, kas skar šo vēsturisko mantojumu, un tāpēc... Arī ņemot vērā, ka Ropaži jau ir tikpat seni (citi saka – tikpat seni kā Rīga, Sigulda un Cēsis) un Ropažu, Garkalnes un arī Stopiņu novadu izcelsme un vēsturiskais mantojums ir cieši saistīts, tad nu būtu tikai loģiski, ka jaunveidojamā novada teritorijas lielākajai daļai (un pamatojoties uz šo lielāko daļu tieši)... Ropažu vēsturiskajam nosaukumam tad būtu turpinājums... šai vēsturiskajai nozīmei arī.
Un tāpēc es arī... Un es vēršu uzmanību, ka komisijā jau šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Tad man ir jautājums, kāpēc komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, ja tas ir juridiski nepareizs vai nepamatots un tur ir daudz... visdažādākie viedokļi saņemti? Kas tad tāds ir noticis, ka komisija, kur ir septiņi... nu, es pieņemu, kompetenti cilvēki, daļēji atbalstīja šos priekšlikumus (un ne vienu vien – ne vienu vien! – kādus četrus... kādus četrus par šo nosaukumu)? Un kāpēc tad tagad pēkšņi sākas lielas debates un sāk deputāti atsaukt priekšlikumus un sāk teikt, ka juridiski tur kaut kas nav pareizi? Vai tad Juridiskais birojs tur nebija tajā komisijas sēdē klāt, kad atbalstīja daļēji? Kāpēc tad neteica, ka kaut kas nav kārtībā ar priekšlikumu? Nu, man vienkārši rodas arvien vairāk jautājumu par šo.
Un tāpēc arī nu... Man liekas (un es jau arī esmu to praksi uzturējis iepriekš, arī runājot par dažādiem jautājumiem ATR kontekstā, tai skaitā par administratīvajiem reģioniem), ka nu tur, kur nav tādas... kaut kādas pilnīgi absurdas lietas vai neizskaidrojami pavērsieni, tomēr būtu jāmēģina ieturēt konsekvenci un turēties... kaut kā pieturēties pie komisijas viedokļa.
Un, ņemot vērā, ka man nav tāda īpaša pamatojuma šobrīd uzskatīt, ka komisija, pieņemot lēmumu Juridiskā biroja un visādu pašvaldības speciālistu un juristu klātbūtnē, būtu nepareizu lēmumu pieņēmusi... man neatliek nekas cits, kā faktiski ieturēt konsekvenci un šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Es īsti nesapratu, ko iepriekšējais runātājs gribēja pateikt (Smiekli.), bet, runājot par šo priekšlikumu, jāskatās... Tas skaidri parāda... iezīmē vienu ļoti būtisku lietu. Tātad aicinu visus deputātus... Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapā var iepazīties... šodien ir Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Vietējo pašvaldību palātas prezidenta paziņojums, kas atkārtoti aicina apturēt šo administratīvi teritoriālo reformu. Jo tieši šie pašvaldību hartas, teiksim tā, uzraugi vēršas... uz to, ka harta ir pārkāpta. Harta ir pārkāpta tieši sadaļā par konsultācijām ar pašvaldībām.
Attiecībā uz hartas pārkāpumu aicinu saprast to, ka tā ir Latvijas likumdošanā noteikta procedūra – ievērot šo hartu un šos konkrētos punktus attiecībā uz reformas veikšanu tai skaitā.
Protams, var strīdēties, kas tā ir par organizāciju, bet, manuprāt, tā ir pietiekami leģitīma organizācija, un, ņemot vērā to, kādu mēs izskatām šo reformu, tai skaitā šo konkrēto priekšlikumu, kur parādās (jūs daudz runājat par Ropažiem, Ulbroku)... Atcerēsimies, ka ir arī Inčukalns, kurš tiek sadalīts šajā novadā. Tiek iekļauta viena Inčukalna novada daļa. Un, ja mēs runājam... te pieminēja kaut kas Garkalni, tad Garkalnes viedoklis komisijā bija – apvienošanās ar Inčukalnu, kur viedokļi sakrita.
Un es neizslēdzu, ka kāds no šiem novadiem (iespējams, ļoti iespējams, Inčukalna novads) varētu vērsties arī Satversmes tiesā, lai apstrīdētu vispār tāda novada – Ropažu vai Ulbrokas, kā nu viņu nosauks vispār, tapšanas... esību, jēgu kā tādu.
Tāpēc, manuprāt, balsojums par šiem priekšlikumiem būtībā iedzīvotāju dzīvē absolūti neko nemainīs, jo problēmas šī novada izveidē jau ir iekodētas. Problēmas ir iekodētas, ja cilvēki tā cīnās, izmantojot pašvaldību deputātus, pašvaldību dome... tātad domes pauž iedzīvotāju viedokli, cīnās par šo nosaukumu, tas nozīmē – automātiski viņi arī cīnās par savām kultūrvēsturiskajām vērtībām un savu identitāti. Un es neizslēdzu – lai vai kā ietu, paies kāds laika periods un, ja šie identitātes jautājumi neatrisināsies, Saeimai būs jāpieņem lēmums par šo novadu atdalīšanu. Jo, manuprāt, šis novads nav izveidots veiksmīgi, tas varēja apvienot pašvaldības, balstoties pašvaldību pašu viedokļos... Mums nebūtu šāda tipa jautājumi šodien šeit jāskata.
Es paskaidrošu par savu iesniegto priekšlikumu. Esmu to iesniedzis, pamatojoties uz pašvaldības domes atsūtītu vēstuli, kur tā aicināja ar domes lēmumu iesniegt šādu priekšlikumu. Tā ka, kolēģi, balsosim pēc sirdsapziņas, un atcerieties to, ka šajā novadā tās problēmas ir daudz dziļākas nekā tikai nosaukums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Ozolai.
L. Ozola (JK).
Labdien, godātie kolēģi! Uzklausot arī kolēģu debates par šo jautājumu, vēlējos reaģēt. Protams, vienmēr, kad mēs runājam par nosaukumu... un tas ir simboliski, un tas nav... Es neuzskatu, ka tā ir matu skaldīšana. Tas ir ļoti svarīgi, jo, mēs jau dzirdējām, atsaucās arī uz identitāti. Tieši tā! Tas veido nosaukumu, veido identitāti, tāpat kā cilvēkiem vārdi veido identitāti.
Un simboliski tam ir ļoti liela nozīme. Es, protams, pilnīgi nepiekrītu Valaiņa kunga cerībai par to, ka šie novadi būtu perspektīvā atdalāmi. Tieši otrādi. Tie noteikti ir jāveido lielāki. Mēs aicinām domāt... arī es aicinu domāt valstiski – par stiprākiem, lielākiem novadiem, bet visu pēc kārtas.
Kursītes-Pakules kundze runāja par to, ka senums, nosaukuma vai vārda senums, izcelsme nevarētu būt kritērijs, pēc kura vērtēt. Piekrītu, tas tiešām varētu nebūt kritērijs, bet tas nenozīmē, ka šajā situācijā mēs nevaram šo novada nosaukumu izvēlēties “Ropaži”. Tā ka šo argumentu es īsti... īsti neņemu pretī, tā teikt. Manuprāt, tie ir vienlīdz vērtējami.
Par vienādo nosaukumu kolēģi jau arī runāja... arī nekur nav pateikts nevienā normatīvajā aktā, ka novada nosaukumam būtu jāsakrīt ar novada centra nosaukumu. Mēs varam izvēlēties uzskatīt, ka tas ir ērtāk atsevišķos gadījumos, bet... bet tam tā obligāti nav jābūt.
Un kolēģis atsaucās arī uz to, ka mēs a priori šķeļam iedzīvotājus jaunveidojamajā novadā. Noteikti, ka nepiekrītu... kā reiz Ropažu novada uzņēmēju vēstule, ko, kolēģi, mēs visi esam saņēmuši, liecina par pilnīgi pretējo, pat varētu teikt – mūsu sabiedrībai ne vienmēr raksturīgo iezīmi sadarboties (mēs bieži vien esam paškritiski attiecībā uz sevi šajā lietā, bet šajā vēstulē ir minēts par to, ka, piemēram, Ropažu un Garkalnes novadu uzņēmēji regulāri veido sadarbības pasākumus, kas, es ticu, stiprina arī ekonomisko vilkmi šajos novados).
Tā ka, pirms vēl šis novads vispār (jaunveidojamais novads, kas sastāvēs no Ropažu, Garkalnes un Stopiņu novadu teritorijām) tiek izveidots, jau šobrīd te ir ļoti labas iestrādes sadarbībai. Tā ka man kā reiz šis process vieš ļoti lielu cerību. Un plus mani ļoti iepriecina, ka šī novada, jaunveidojamā novada, uzņēmēju pārstāvji domā valstiski un tiešām arī novērtē šī... šīs administratīvi teritoriālās reformas nozīmību ar mērķi stiprināt pašvaldību kapacitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvu un daudzpusīgu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Tā ka es tiešām ar lielu cerību lūkojos šī jaunveidojamā novada virzienā.
No savas puses, protams, mums kā Saeimas deputātiem ir jāņem vērā iedzīvotāju viedokļi. Šobrīd iedzīvotājiem ir dažādi viedokļi, un tas ir normāli, tā tas būs jebkurā situācijā, jebkurā sabiedrībā, un mums būs jāpieņem viens vai otrs... viena vai otra nostāja, viena vai otra izvēle, un par savu lēmumu katram jāatbild un jāspēj paskaidrot, kāpēc – gan vienai, gan otrai pusei. Un te nav runa par šķelšanu. Te ir runa par atbildīgu lēmumu pieņemšanu pēc sirdsapziņas.
Manējā saka atbalstīt Ropažu novada nosaukumu, un es aicinu darīt to arī savus kolēģus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nu, es domāju, ka nevajadzētu mums taisīt... ieviest haosu šajos nosaukumos.
Mums taču Dienvidkurzemes novads neatrodas Ziemeļkurzemē, un, ja jau mēs varētu likt nosaukumus atšķirīgus, mēs varētu radīt diezgan lielu haosu. Cilvēks, teiksim, kas varbūt nezina vietējos apstākļus vai brauc ciemos pie kāda uz Ulbrokas novadu, bet novads sauksies “Ropaži” (ja mēs nobalsojam un centrs būs Ulbrokā), nu, viņš aizbrauks uz Ropažiem, ja, bet faktiski neaizbrauks uz Ulbroku.
Ja jau nav jāsakrīt nosaukumam ar to vietu, kur, piemēram, atrodas novada dome vai kaut kāds centrs, nu, tad jau, piemēram, tikpat labi Rīgas dome varētu sēdēt Rundāles pilī. Nu tā taču ir skaisti... pelnījusi kaut kādu pili, nevis tur tādu māju, kur ziemā ir auksti, vasarā karsti un kur slikti darbojas vēdināšana.
Ja runā... Te tika pieminēts Garkalnes novads, tad es gribētu atgādināt, ka vairāk nekā 80 procenti iedzīvotāju atšķirībā no Garkalnes domes gan nebija ne par vienu, ne par otru nosaukumu, bet viņi bija par Ādažiem, ja, to vajadzētu atcerēties.
Un es domāju, ka jukas nevajag. Ja tas ir Ulbrokas novads un tam centrs ir Ulbrokā, tad nevajadzētu kabināt klāt Ropažu... vai vēl kaut ko jaunu. Es pilnībā piekrītu Janīnai Kursītei-Pakulei, kas te runāja.
Un aicinu balsot pret Ropažu nosaukumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (JK).
Piekrītu Aleksandram Kiršteinam, ka jukas nevajag.
Savukārt Janīnai Kursītei-Pakulei vēlos oponēt, ka arguments, ka Ropaži, atvainojos, Ulbroka ir ekonomiski pašpietiekama administratīva vienība, manuprāt, nav korekts, jo ekonomiski patstāvīgas ir arī, piemēram, Rīgas apkaimes – Teika, Čiekurkalns un citas. Tas nozīmē, ka šīm apkaimēm būtu jāatdalās no Rīgas un jākļūst par patstāvīgām administratīvām vienībām.
Otrs arguments – ka tad jau varētu arī pievienot Valmieru... Arī tas nav īsti korekts. Jo jau tuvākajā laikā starp Ulbroku un Rīgu tiks pilnveidota satiksmes infrastruktūra, tādējādi jau tagad Ulbroku integrējot Rīgas teritorijā. Piemēram, tiek plānots izbūvēt ietvi, veloceļu... papildu ielu, savienojot ar Rīgu.
Ir bijušas diskusijas arī par to, cik lielai tad Rīgas teritorijai jābūt. Un jau administratīvi teritoriālās reformas ietvaros daudzās diskusijās tiek pieminēts, ka faktiski šīs daudzās Pierīgas pašvaldības pēc būtības tiešām varētu integrēties Rīgā.
Un, ja skatās no šī skatpunkta, tad Ropaži tiešām ir tālāk no Rīgas un ir kā atsevišķs centrs, kas nav integrējies Rīgas pilsētā.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Manā skatījumā, šim projektam ir ļoti daudzas fundamentālas kļūdas.
Lūk, šī kļūda, kas saistīta ar Pierīgas novadu apvienošanu, es uzskatu, arī ir fundamentāla. Pašpietiekamas, pelnošas, pakalpojumus sniedzošas pašvaldības – vienalga, vai tie ir Ropaži, Stopiņi, Mārupe vai Ādaži – bija jāsaglabā, tās šajā reformā nebija jāaiztiek. Tā ir fundamentāla kļūda. Ko nozīmē – pelnošo...? Tad, kad pēkšņi apvienos un skatīsies, kas tur sanāks... Un izjauc kārtību gan uzņēmējam, gan pakalpojumiem...
Tā bija kļūda.
Otra kļūda, ko es paspēšu pateikt, skar pierobežas pašvaldības. Nu iedomājieties – Zilupe, kas atrodas 40 kilometrus... līdz Ludzai, kur šobrīd normāla pašvaldība, sakārtota pilsēta un apkārtne, skola; arī latviskuma kopšana tur notiek, pateicoties šai pašvaldībai... Tagad tā tiek likvidēta. Tas ir atkal valsts drošības jautājums.
Te tik daudz kļūdu, ka mēs... Es tiešām uzskatu šo par brāķi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Labdien, visi, kas mūs skatās!
Es esmu pateicīga liktenim, ka es strādāju šajā komisijā – Administratīvi teritoriālās reformas komisijā. Jo – kā citādāk es uzzinātu tik daudz interesantu lietu un arī faktu no vēstures?
Es nekad nebūtu iedomājusies, ka agrāk tiešām visu to teritoriju ap Ķīšezeru un Juglu sauca par Ropažiem, ka tas nosaukums ir nācis no līvu valodas.
Es nekad nebūtu uzzinājusi arī to, ka šie novadi, Stopiņu novads un Ulbrokas novads, ir nosaukti pēc kādreiz dzīvojušu reālu cilvēku vārdiem; ka, lūk, bija vācietis Ūlenbroks un polis Stopijs, kuri kādreiz, tad, kad latvieši vēl nevaldīja ne Latvijā, ne Rīgā, vienkārši kreditēja Rīgas pilsētu ar naudu un par to viņiem piešķīra zemes Rīgas tolaik tālajā apkaimē. Nu, lūk.
Bet, protams, šis stāsts... šī cīņa par Ropažu nosaukumu nav stāsts par vēsturi – nekādā gadījumā. Protams, visnoslēpumainākais ir tas, ka no sākuma Nacionālās apvienības pārstāvis Dombravas kungs iesniedza šo priekšlikumu, bet šodien viņš to atsauc. Un ir jautājums – kāpēc? Un tagad mēs mēģināsim saprast, kas tur ir par lietu.
Paskatīsimies vispirms uz cipariem. Atgādināšu, ka frakcija SASKAŅA bija kategoriski pret lielu, pašpietiekamu Pierīgas pašvaldību apvienošanos. Visas šīs pašvaldības ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda donores. Tās ir tās pašvaldības, kuras pašas pelna lielu naudu. Ja runājam par naudu, tad jāteic, ka 2019. gadā izlīdzināšanas fondā Garkalnes novads iemaksāja 5 miljonus eiro, Stopiņu novads – 834 tūkstošus eiro. Ropaži bija tie, kuri pieņēma naudu.
Ja runājam par iedzīvotāju skaitu, – Stopiņu novads – 10 845 cilvēki... Bet kopā tās teritorijas, tās pašvaldības, kuras pievieno... Ropaži, Garkalne un Vangažu pilsēta, kuru atdala no Inčukalna... Kopā tie ir 18,5 tūkstoši iedzīvotāju, tātad – gandrīz divreiz vairāk nekā Stopiņu novadā.
Taču, lai cik dīvaini tas būtu, man ir tāda sajūta, ka viss šis stāsts ir saistīts ar Nacionālās apvienības vēlmi sadalīt vēl vairāk Garkalnes novadu un atdalīt daļu no bagātā Baltezera un pievienot to Ādažiem. Un šeit nu ir tas rēbuss, kurš sastāv no vairākiem elementiem. Pirmais – ir jāskatās, kas ir pie varas katrā novadā. Otrais – cik bagāti ir konkrētie novadi, un kādi citi priekšlikumi ir iesniegti administratīvi teritoriālās reformas ietvarā.
Tā ka viss šis stāsts par nosaukumu – tas ir tikai piesegs finanšu interesēm un vēlmei pārņemt lielu naudu lielajās un stiprajās pašvaldībās.
Ko tagad darīt? Kā balsot – “par” Ropažu nosaukumu vai “pret” Ropažu nosaukumu? Es domāju, ka tiešām, kā teica Butāna kungs, taisnība ir kaut kur pa vidu. Un šī taisnība ir tāda, ka ir jāatliek šīs reformas pieņemšana, ir jāveic no jauna konsultācijas ar visām pašvaldībām un Pierīga jāatstāj mierā.
Un, ja runājam par sasniedzamību, – lai tiktu līdz Ulbrokai kā līdz jaunizveidota novada centram, gan ropažniekiem, gan garkalniešiem ir jābrauc caur Rīgu. Tā ka neatkarīgi no tā, kāds būs nosaukums, pirmā pietura viņiem būs Rīga.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es ļoti uzmanīgi klausījos šīs aizraujošās debates – to, kā Nacionālā apvienība ar JKP savā ziņā stīvējās.
Man kā šo teritoriju iedzīvotājam (es jūtu, ka tas varētu skart arī manas intereses) ir jāteic, ka... Koalīcijas stabilitātes vārdā es ieteiktu izdomāt jaunu nosaukumu vai apvienot abus nosaukumus, lai nebūtu tāda stīvēšanās. Tāpēc es saucu tādu ironisku piemēru... Tas piemērs ir ļoti vienkārša iemesla dēļ. Proti, nosaukums – neatkarīgi no tā, vai būs viens vai otrs, – pēc savas būtības ne uzlabos, ne pasliktinās jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Un nosaukumus mēs varam mainīt pilnīgi visam – pilsētām un novadiem... un tamlīdzīgi.
Tāpēc tik intensīva diskusija par to, kāds būs nosaukums, es domāju, ir nevietā.
Es domāju, ka mums vairāk būtu jādiskutē, vai pati reforma kopumā ir samērojama ar... un atbilstoša... visas Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai un kas par to liecina – tieši kādi pieņemtie lēmumi par to liecina. Atbildes uz šiem jautājumiem nekad nav izskanējušas. Ir tikai pateikts, ka reformu vajag. To objektīvi vajag, jā, bet, vai tā tiek veikta pareizi vai nepareizi un kādi būs uzlabojumi, – to dārgā koalīcija nepasaka.
Un tāpēc, uztraucoties par koalīcijas stabilitāti un uztraucoties par Nacionālās apvienības un JKP savstarpēji noslēgto sadarbības līgumu, kas tika publiski izreklamēts, es aicinātu abas šīs politiskās partijas koalīcijas stabilitātes vārdā atlikt šo kašķi un izdomāt kādu alternatīvu, trešo, nosaukumu. Tas būtu tā kā politiskais kompromiss šajā cīņā, citādi strīds – Ropaži vai Ulbroka – ir pilnīgi bezjēdzīgs strīds.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Paldies, kolēģi, par viedokļiem.
Komisijā 105. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 110. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. – deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Par – 33, pret – 41, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 106. – deputātes Muižnieces priekšlikums, kurā ir runa par šo pašu tēmu, par ko debatējām. Arī šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 110. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Man zināmā mērā sagādāja vilšanos iepriekšējais balsojums, bet labā ziņa ir tā, ka mums ir vēl šī un vēl pāris iespējas, kā saka, mēģināt vēlreiz.
Un... Ar ko es vēlējos sākt? Pirmām kārtām atbildēšu Viktoram Valaiņa kungam. Viņš radīja savā debašu runā tādu iespaidu, ka Garkalnes novada dome... Nu, tā kā Viktors Valainis tā kā atbildēja man un radīja iespaidu, ka varbūt es kaut kā nepareizi... varbūt nepamatoti esmu teicis, ka Garkalnes novada dome neiebilst vai arī... nu, ka atbalsta to, ka tas jaunveidojamais novads... Ropažu... arī saucas Ropažu novads... Ir ļoti labi, ka man ir konkrēti fakti, ar kuriem es varu pamatot sevis teikto, tātad arī to, ka 2019. gada 16. decembrī Garkalnes novada dome ir nosūtījusi oficiālu vēstuli Ropažu novada domei par... par jaunveidojamā novada nosaukumu. Tur saka, ka jā, bet tika saņemta tā... Ropažu novada domes lūgums sniegt viedokli... un... nu, Garkalnes novada dome ir izvērtējusi šo ierosinājumu... par to, kāds tad tas varētu būt – šis jaunveidojamā novada nosaukums... nu, ņemot vērā arī atsauces uz šiem vēsturiskajiem faktiem, kas saistīti ar Ropažu izcelsmi un agrākajām teritorijām, un ņemot vērā to, ka teritoriāli lielākā daļa no jaunizveidojamā novada ir vēsturiski saistīta ar Ropažu novadu. Garkalnes novada dome saka... atbild savā vēstulē (šajā, ko es minēju), ka Garkalnes novada domei nav principiālu iebildumu pret jaunveidojamā novada nosaukuma maiņu. Un tad tur ir... izņemot... ja vispār ar ATR kaut kas tur vēl nelabs notiek...
Tā ka... nu, ja šis bija man... ir mans iepriekšējais... par to, ka nav iebildumu... ir citāts – citāts tieši no vēstules.
Tātad – tie ir fakti.
Un vēl. Interesanti bija klausīties arī Ločmeles-Luņovas runu, īpaši to sadaļu... par to, kā komisijā viņai izdevās uzzināt, kad latvieši ir sākuši pārvaldīt to teritoriju, kas šobrīd saucas Rīga un Pierīga.
Nu, es ceru, ka komisijā šīs debates tiešām skāra tik senus laikus... par to, ka šīs senlatviešu ciltis šeit, Latvijas teritorijā... apdzīvoja Latvijas teritoriju, tātad arī Rīgu, Rīgas un Pierīgas reģionu. Bet... nu, jā, es ļoti ceru, ka tieši par to laiku bija diskusijas, jo... citādi jau varētu pārprast un padomāt, ka latvieši šeit bezmaz nav kā mājās un ka viņi tikai kaut kad nesen šeit ir sākuši kaut ko pārvaldīt.
Tāpēc... nu, tas ir arī būtiski – derētu arī precizēt šo...
Pagaidām viss. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Manuprāt, iepriekšējam runātājam ir nepieciešamas kaut kāda veida apmācības darbam Saeimā.
Es aicinātu kolēģus virzīties tālāk un balsot par tiem priekšlikumiem, par kuriem var balsot – šajā gadījumā tas būtu 107. priekšlikums –, un izteikt savas domas, savu pozīciju, kad nonāksim pie tā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.
D. Beitnere-Le Galla (JK).
Labdien, kolēģi! Es arī gribu izteikt savu viedokli, jo mēs, deputāti, saņēmām, es domāju, no abām ieinteresētajām kopienām vēstules un pretējus viedokļus. Un mēs arī šeit saduramies... pat viena memoranduma partiju vidū vai...
Es gribētu teikt, ka šodien... un pie šīs reformas... mēs arī pat vienas frakcijas ietvarā varam (Skaņas pārrāvums.)... kura no kopienām, kas aktīvi piedalījās... un šis ir politisks process... arī novada nosaukuma izvēlē... kura no kopienām ir bijusi aktīvāka, argumentētāka un mūs iespaidojošāka. Jo mēs nevaram apmeklēt visus novadus un nevaram strādāt visās komisijās, bet mēs saņemam vēstules, mēs tās lasām. Mēs sazvanāmies arī ar šiem cilvēkiem, kas mums adresē vēstules, mēs viņus uzklausām. Un tāpēc arī šajā debatē, es domāju, mums ir ļoti svarīgi pēc iespējas plašākus viedokļus demonstrēt un parādīt tai sabiedrībai, kas mums raksta vēstules, ka mēs tās lasām, mēs viņus uzklausām.
Un tā dilemma, kas mums ir jālemj (es ceru, ka šeit, zālē, nebūs smiekli par to), – mums ir ļoti atbildīgi jāizturas pret šo reformu, jo tā sašķeļ sabiedrību uz vietām. Un tieši tāpēc šai debatei, es domāju, ir jābūt ļoti izsvērtai, lai katra no pozīcijām... dzirdētu savu viedokli un lai mēs iedzīvinātu demokrātiju Latvijas valsts pārvaldībā. Jo kaut vai šāds moments... tikai nosaukuma dēļ lai būtu strīdi... parāda pilsoņu ieinteresētību savā novadā, savā apkaimē, un galarezultātā tas veido arī politisku iesaisti Latvijas attīstībā.
Un es arī... gribētu teikt, ka mani arī šīs vēstules samulsināja. Man bija jādomā. Es varbūt nezvanīju ropažniekiem, bet es izlasīju katru vēstuli, un es gribēju saprast, kurā virzienā varētu nosliekties manas domas, jo mēs, deputāti, esam šeit ievēlēti, mums ir uzticēti noteikti politiskie procesi. Un tāpēc, man liekas, ir jāņem vērā arī šis aglomerācijas moments, ka Rīga izplešas un tuvākās pašvaldības tiek pievienotas gluži dabiskā veidā, kā mēs dzirdējām no kolēģa Butāna teiktā.
Un man gribētos arī atbalstīt ropažniekus, kas uztur šo seno nosaukumu, un es domāju, ka ir jābalso par novada nosaukumu “Ropaži”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Tieši tā!
Gribu papildināt gan sava viedokļa izklāstu, gan Dagmāras teikto par to, ka Rīga izplešas.
Ja paskatāmies 10–15 gadus senā vēsturē, tad redzam: Ulbroka un Rīga – kā divas administratīvas vienības. Rīgas nomalē apbūves faktiski nebija. Līdz ar to pastāvēja tāda kā buferzona starp Ulbroku un Rīgu, un šī Ulbrokas integrācija Rīgā varbūt netika uztverta tik tieši. Savukārt pēdējos gados šajā Rīgas nomalē... tieši Ulbrokas tuvumā ir notikusi strauja apbūve, uzcelti lieli veikali, vairāki daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartāli. Un, ja tādā garā turpināsies, tad – neatkarīgi no tā, vai Ulbroku mēs gribam vai negribam iekļaut Rīgā, – Rīga būs faktiski tā, kas aprīs Pierīgas teritorijas, izplešoties uz āru.
Tāpēc uzskatu, ka mums jau... vispār jau sākotnēji administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Pierīgas pašvaldību... novadu veidošanu vajadzēja skatīt tieši no šī skatpunkta – kā perspektīvā Rīgas teritorija nevis kaut kādu šauru interešu un varbūt reizēm (es nesaku, ka vienmēr, bet reizēm!) ačgārnas domāšanas dēļ...
Tāpēc šoreiz aicināšu atbalstīt šo nosaukumu “Ropaži”. Jo Ropaži kā administratīvā vienība, visticamāk, Rīgā neiekļausies vēl ļoti ilgu laiku vai pat vispār nekad.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.
K. Feldmans (JK).
Protams, es ļoti pateicos Valaiņa kungam par viņa dažādiem, kā lai saka, novēlējumiem man un vēlmi pamācīt, kā jāstrādā Saeimā. Bet es... Ņemot vērā, ka viņš šodien pārsvarā ir ļoti kluss pēc vakardienas palicis, jo zina, kas viņam draud, ja viņš runās (tātad – intensīvas debates draud!), es viņam ieteiktu arī turpināt klusēt, jo acīmredzot viedokļa viņam nav ne par vienu jautājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mēs esam sapulcējušies, lai nevis klusētu, bet debatētu. Turpināsim debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Šodien absolūti nedzirdu, ko runā tas iepriekšējais runātājs. Bet tas, ko es gribētu teikt, klausoties tās debates, kur kāds kaut ko mēģināja pateikt šodien, – es ieteiktu visiem kopumā balsot pret šo likumprojektu. Jo tas, ko jūs pusgada laikā esat radījuši, ir pilnīgā pretrunā ar to, par ko jūs šodien runājat.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai otro reizi.
D. Beitnere-Le Galla (JK).
Paldies par šo iespēju.
Es gribu teikt tomēr: ļoti godātais Viktor Valaini, jūs esat nenoliedzami ļoti kompetents cilvēks šajos teritoriālās reformas jautājumos. Pilnīgs respekts! Es jūsos ļoti uzmanīgi klausījos visā otrajā apspriešanas... līmenī, un es ļoti lūdzu jūs šoreiz, kad mēs... Patiešām, šis ir gala... noslēgums, un mēs esam saņēmuši tik daudz vēstuļu, mēs gribam par to runāt. Es ļoti jūs lūdzu: nevajag būt augstprātīgam šoreiz! Mēs ieklausījāmies to cilvēku vēstulēs, kuri mums rakstīja, un mēs gribam tās šodien... mēs varam sākt tās arī lasīt. Bet, lūdzu, neizturieties pret mums augstprātīgi! Mēs ļoti nopietni ņēmām vērā visas tās vēstules, kas mums tika adresētas. Mēs tās lasījām, un es gribētu novērtēt tomēr... ka mēs piedalāmies šajā debatē...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es klausos Beitneres-Le Gallas kundzi un nevaru saprast... par to augstprātību runājot un īso atmiņu... Diez kur šāds Beitneres-Le Gallas kundzes teksts bija tad, kad runas laiki bija jāsamazina, un visos citos jautājumos?
Un es tiešām vēlos pateikt paldies Valaiņa kungam par ļoti konstruktīvām debatēm. Un man ir mazliet dīvaini klausīties, ka vienu dienu parlamentā sola sist sejā un tamlīdzīgi, otrā dienā draud, ka ir jāklusē, jo tad būšot kaut kas...
Parlaments un debates, protams, ir demokrātijas pati būtiskākā sastāvdaļa; parlaments ir tādēļ, lai būtu debates. Bet tas debašu līmenis... tas, kas skan no Jauno konservatīvo frakcijas... solot sist un tad tur... un tad vērt muti ciet... un tamlīdzīgi... Tas ir ļoti prasts līmenis, it īpaši, ņemot vērā situāciju, ka vienīgais teikums, ko pateica Valaiņa kungs, – ka šis priekšlikums nav balsojams un ejam pie nākamā priekšlikuma. Un viņam var absolūti piekrist.
Tāpēc es aicinātu Jauno konservatīvo frakciju un Le Gallas kundzi, kas runā par augstprātību, aprunāties ar saviem kolēģiem, arī ar tiem, kas it kā nav jūsu frakcijas biedri, bet tur sēž, un... un pamainīt savu divkosīgo attieksmi jautājumos, kur... Jūs sakāt, ka kāds cits rīkojas augstprātīgi, taču sajūta patiesībā ir tāda, ka visaugstprātīgāk rīkojaties tieši jūs.
Un šis jautājums pēc būtības ir izdebatēts. Jūs visi to esat jau izdebatējuši. Tas ir atkārtojums tieši tam pašam, kas tika skatīts iepriekšējā priekšlikumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (JK).
Pastāvēs, kas mainīsies. Tāpēc negribu piekrist Viktoram Valaiņa kungam, ka reforma nav nepieciešama. Tieši pretēji! Reforma kā tāda ir vajadzīga, bet jautājums ir par to, ko mēs šajā reformā... un kādas detaļas īstenojam. Un tāpēc pašreiz tiek veiktas debates par to, lai pieņemtu lēmumus šajos atsevišķajos jautājumos, konkrēti – par Ropažu vai Ulbrokas... par nosaukumu attiecīgajam novadam.
Jāatzīst, iepriekš tika piesaukts arī Garkalnes pagasts, kas iekļaujas šajā novadā; šeit ir rasts sava veida kompromiss, par ko mēs runāsim vēlāk, kad debatēsim par citiem priekšlikumiem.
Tāpēc jebkāda veida mēģinājumu apturēt šo reformu es uzskatu par kaitniecību Latvijai un ne pie kā laba nevedošu, un pēc vecās, daudzus gadus ilgstošās politikas, kas nav ļāvusi iet uz priekšu Latvijai kā veiksmīgai valstij, aicinu atbalstīt priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es vēršos pie Beitneres-Le Gallas kundzes kā pie, manuprāt, Jaunās konservatīvās partijas inteliģentākās deputātes un, iespējams, arī kā pie Saeimas Prezidija inteliģentākās deputātes.
Mēs vakardien dzirdējām ļoti daudzas nepatīkamas runas no jūsu kolēģiem, un šodien tās runas turpinās. Jūs runājat par augstprātību. Un tāpēc es pievienojos maniem kolēģiem un aicinu jūs parunāt par augstprātību jūsu kolēģu rindās un... tiešām aprunāties. Jo ir tā, ka droši vien ir kaut kādas... ir kaut kādas lietas, kuras cilvēki dzird, un ir kaut kādas lietas, kuras viņi nedzird... Un, tā kā es redzēju, ka jūs esat ļoti... Es saprotu, ka jūs esat tāda autoritāte jūsu kolēģiem, jo... es arī redzēju, ka Muižnieces kundze savulaik nesa savu runu rādīt un saskaņot pie jums, vai tā drīkst teikt vai tā nedrīkst teikt. Tā ka, es saprotu, jūs šobrīd esat tas, nu, smadzeņu centrs jūsu frakcijā.
Tāpēc es aicinu, lai jūs ārpus šīs sēdes tiešām aprunātos ar kolēģiem frakcijā, lai mums nav jāpiesārņo debates un stenogramma ar dažādiem draudiem. Draudi sadot pa muti vai likt paklusēt – tas, es domāju, nav Saeimas cienīgs izteiksmes veids.
Bet par šo priekšlikumu es vēlētos piebilst, ka patiesībā, kolēģi, ir tā, ka, ja ieskatāmies Saeimas mājaslapā pie darba kārtības, tad varam redzēt, ka 106. priekšlikums nav Anitas Muižnieces priekšlikums, bet ir Ingas Goldbergas priekšlikums.
Vēl viena piezīme ir tā, ka ir vēl viens procedūras pārkāpums. Priekšlikumu tabula, par kuru mēs šobrīd diskutējam iekš e-Saeimas, nav tieši tā pati priekšlikumu tabula, kura ir Saeimas mājaslapā ievietotajā darba kārtībā.
Es aicinu Prezidiju arī par to pārliecināties, Beitneres-Le Gallas kundzi it īpaši; varbūt arī Mūrnieces kundze dzirdēs mūs. Bet, lūdzu, to ņemiet vērā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pirms mēs tālāk runājam debatēs, došu vārdu komisijas priekšsēdētājam Artūram Tomam Plešam, lai viņš vēlreiz varētu deputātiem izskaidrot, ar kuru tabulu mēs īsti strādājam. Par to mēs runājām vakar; varbūt kāds vēl nav dzirdējis un sapratis.
A. T. Plešs. Jā, paldies. Paldies, Mūrnieces kundze.
Trešo reizi šodien atgādināšu, ka šobrīd strādājam ar likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) trešajā lasījumā, skatām tabulu, kura ir dokumentā Nr. 2521A.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Ingunai Rībenai.
I. Rībena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godājamie kolēģi, labdien! Es gribētu teikt, ka deputātam bieži vien nav citas izvēles – nākas balsot par vāji sagatavotu likumprojektu vai pat par ļoti vāji sagatavotu likumprojektu.
Pat ar visu manu ilggadējo Saeimā gūto pieredzi es tomēr nesaprotu, kā iespējams burtiski dzīt uz priekšu reformu, kuras pamati ļogās jau tagad, – reformu, kura tik lielā mērā un līdz galam nepārdomāti mainīs Latvijas teritorijas pārvaldes struktūru?! Neizprotu arī kolēģus, kuri, apzinādamies notiekošo, tomēr gatavi balsot, nevis noraut stopkrānu.
Atzīstami speciālisti, vēl atlikušās nācijas autoritātes, pašvaldības un paši iedzīvotāji reformas izstrādes kvalitāti un saturu... jau no reformas plānošanas sākuma reformu vērtējuši kā nepareizu, virspusēju un, es pat teiktu, bīstamu, jo tās rezultātā iestāsies vēl lielāka administratīvā un birokrātiskā putra nekā līdz šim. Tā izļodzīs Latviju vēl vairāk, tā pasliktinās iedzīvotāju stāvokli. Tieši iedzīvotāji rūgti un dārgi maksās par šīs tuvredzīgās reformas kļūdām.
Diemžēl mēs Latvijā jau ilgstoši dzīvojam politiskā nevarīguma un relatīvisma gaisotnē; tā tas ir visos tajos jautājumos, kuri attiecas uz vissvarīgākajām parasta pilsoņa... uz nodokļu maksājumiem, sociālajām, izglītības un veselības aprūpes vajadzībām.
Reforma reformas galā, bet pie kopainas, jēgas un būtības tā arī nav tikts!
Arī šī reforma neradīs tādus apstākļus, lai latviešu kopīgais, kā saka Andrejs Lucāns, “esības prieks” pieņemtos spēkā un valsts uzplauktu.
Es principā iestājos pret tik vājā kvalitātē sagatavotu reformu, es nepiedalos, es nebalsoju, un es nebalsošu arī kopumā par šo reformu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, dārgie kolēģi! Es arī īsti nesaprotu. Atveru Saeimas mājaslapā darba kārtību, atveru ievietoto tabulu, bet tur tabula pavisam cita – 106. priekšlikums tajā ir Goldbergas kundzes priekšlikums.
Nu tad principā gan Prezidijam, gan atbildīgās komisijas vadītājam ir mums jāpaskaidro, kā, attālināti strādājot, ir pareizi... kā sekot līdzi, ja paši jūs uzstājāt, ka ir 15. maija versija. Jo būtībā, ieejot mājaslapā, ir divas tabulas. Un kā tagad cilvēki...? Ja ir atklāta Saeimas sēde (Satversmes 22. pants), atklātā Saeimas sēdē... visai sabiedrībai, tātad arī attālināti strādājošiem deputātiem, tad ir iespēja sekot līdzi.
Un publiski pieejamā priekšlikumu tabula... Tur ir veselas divas pieejamas, ja mēs skatāmies tehniski. Atveram pirmo – tur ir Goldbergas kundzes... 106. priekšlikums. Atveram otro – tur ir Muižnieces kundzes priekšlikums. Kā juridiski...? Cilvēkam tagad ir jāizlemj, kura ir īstā un kura nav īstā priekšlikumu tabula, jo pieejamas ir abas divas. Abas divas ir darba kārtībā – publiski izsludinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā!
Tas, ka deputāti iekšēji novienojušies par kaut ko... Es personīgi neesmu bijis tādas vienošanās pieņemšanā klāt, tāpēc procedurāli ir jāsaprot, kā juridiski iespējama tāda situācija, ka mēs izskatām divas tabulas vienlaicīgi un ka mums ir jāzīlē, kura ir īstā, kura – neīstā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad... komisijas vārdā par šo priekšlikumu... Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.
Lūdzu vēlreiz Pleša kungu norādīt – jau kādu ceturto reizi –, ar kuru tabulu mēs strādājam, jo virkne deputātu vēl to nav sapratuši.
A. T. Plešs. Jā. Vēlreiz norādu kolēģiem, kuriem ir grūtības atrast vai grūtības izlasīt vai sadzirdēt par to tabulu, ar kuru mēs strādājam. Vēlreiz atkārtoju: mēs šodien strādājam ar likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā lasījumā; tas ir likumprojekts Nr. 462/Lp13. Tabula ir dokumentā Nr. 2521A, kas ir pieejams Saeimas mājaslapā un ir Saeimas sēdes darba kārtībā, kura ir e-Saeimas sistēmā.
Un – atbilstoši minētajam – 106. priekšlikums ir deputātes Muižnieces priekšlikums, kas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 110. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. – deputātes Muižnieces priekšlikumu! Par – 38, pret – 41, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 107. – deputātes Goldbergas priekšlikums. Tas – līdzīgi kā iepriekšējie – paredz aizstāt vārdu “Ulbrokas” ar vārdu “Ropažu”. Komisijā tas atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā... atvainojos, ne komisijas priekšlikumā, bet... Atvainojos! Ir priekšlikums atbalstīts un iekļauts 110. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. – deputātes Goldbergas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Aplausi.) Par – 49, pret – 39, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. Paldies.
108. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas arī paredz vārdu “Ulbrokas” aizstāt ar vārdu “Ropažu”. Priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 110. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Dārgie kolēģi! Tas, ko mēs tikko piedzīvojām, balsojot par 107. priekšlikumu, ir spilgts demokrātiskā procesa pozitīvais piemērs. Es pateicos visiem, kas atbalstīja Jauno konservatīvo frakcijas pozīciju, par kuru mēs šajās debatēs aktīvi iestājāmies.
Paldies visiem deputātiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Gribēju atvainoties, ja es kādu deputātu esmu aizskāris. Tā es necenšos kādreiz darīt, bet... atbilstoši tam, kā ir gājis...
Aicinu balsot arī par šo priekšlikumu un atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Paldies, kolēģi.
108. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, ir atbalstīts un iekļauts 110. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.
Notiek deputātu reģistrācija.
Paldies.
Reģistrācija ir veiksmīgi notikusi.
Pārtraukums līdz pulksten 16.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Deputāte Jūlija Stepaņenko vēlas runāt par procedūru.
Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.
Mēs jūs nedzirdam, nerunājiet! Mēs jūs nedzirdam.
Tagad, lūdzu, piesakieties un runājiet.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es nevaru otrreiz. Man jau tur rāda, ka ir... Tagad var? Ļoti labi.
Es tiešām aicinu jūs ieklausīties...
Sēdes vadītāja. Nav... nav tablo. Nav runas laika tablo. Vienu mirkli! Tagad ir.
Runājiet, lūdzu!
J. Stepaņenko. Es aicinu trešo reizi jūs ieklausīties Beitneres-Le Gallas kundzes vārdos par augstprātību.
Šeit nav runa par to, ka deputāti kaut ko nesaprot. Mēs protam atšķirt tabulas – 22. maija un 15. maija tabulu. Runa ir par to, ka pagājušajā sēdē, kad mēs norādījām uz pārkāpumu, ka sasauca sēdi, pamatojoties uz tabulu, kura nav bijusi pieejama deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš, Mūrnieces kundze norādīja, ka sēde ir sasaukta saskaņā ar 15. maija tabulu. Taču šobrīd Saeimas mājaslapā ir atrodamas divas tabulas – 15. maija un 22. maija tabula. Šobrīd mēs, deputāti, šeit strādājam saskaņā ar 22. maija tabulu. Taču es aicinu Mūrnieces kundzi vai Pleša kungu atbildēt, kāpēc šobrīd ir pieejamas divas tabulas. Vai tas nav tāpēc, ka jūs mēģināt apiet likumu, sasaucot sēdi ar 15. maija tabulu, bet reāli strādājot ar 22. maija tabulu?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāte Stepaņenko ir runājusi par procedūru.
Es aicinu deputāti Jūliju Stepaņenko neizkropļot manis teikto un nebūt augstprātīgai. Lūdzu, atmetiet savu augstprātību! Es nenorādīju, ka sēde ir sasaukta saskaņā ar kādu tabulu, ko jūs bijāt minējusi; es norādīju, ka manā rīcībā ir informācija, ka šī tabula ir iesniegta norādītajā datumā. Un komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka strādājam ar tabulu, kura ir koriģēta.
Attiecībā uz tabulām, ar kurām strādājam Saeimas sēdē, jāteic, ka redzam, ka tām dažkārt ir iesniegtas apmaiņas lapas.
Turpinām darbu pie likumprojekta.
Vārds komisijas priekšsēdētājam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs. Paldies par doto vārdu.
Tātad turpinām izskatīt likumprojektu. Palikām pie 108. – deputāta Valaiņa priekšlikuma. Mēs par 108. priekšlikumu nobalsojām? (Starpsauciens.) Paldies. Paldies par precizējumu.
109. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums, kas paredz to, kādā veidā tiek veikta institūciju, finanšu, mantas un tiesību pārdale tajās pašvaldībās, kur tāda ir nepieciešama.
Šajā gadījumā tika veidots arī komisijas priekšlikums, jo ministra Pūces priekšlikumā nav papildinājuma ar Kastuļinas pagastu, kas... pēc trešā lasījuma... pēc komisijā atbalstītā... Tika lemts, ka Kastuļinas pagasts arī tiks ievietots... pievienots Krāslavas novadam. Tāpēc 109. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 110. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Par – 10, pret – 58, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Un nākamais ir 110. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā tiek paredzēta pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdale Ropažu novadā... starp Preiļu novada un Krāslavas novada pašvaldībām, kā arī Limbažu novada pašvaldību. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es biju klāt komisijas sēdē, kad mēs runājām par Limbažiem un Skultes novadu. Taču šis jautājums attiecas arī uz pārējām šajā pārejas noteikumu punktā minētajām pašvaldībām. Jo, protams, ir viena situācija, ka divus vai trīs novadus apvienojam, pievienojam vienu otram... Bet šī ir situācija, ka mēs no viena... piemēram, no Limbažu novada paņemam nost Skultes pagastu. Šobrīd šeit, priekšlikumā, ir rakstīts faktiski tas, ka pašvaldībām pašām būs savstarpēji jāatrisina, kā tad Skultes pagasts tiks nodots tālāk otrai pašvaldībai. Bet nav skaidrs mehānisms, kas... Kas notiks? Kādā veidā tiks apmaksāti šībrīža... Limbažu novada darbinieki, kas faktiski šobrīd ir Limbažu novada darbinieki? Kas notiks ar ieguldījumiem no Limbažu novada Skultes pagastā? Ir daudzi šādi jautājumi, kas faktiski šobrīd vēl joprojām nav atrisināti.
Un arī tad, kad komisijā es šo diskusiju uzsāku, faktiski atbildes nebija.
Tāpēc es aicinu atbildīgo komisiju (un droši vien VARAM arī seko līdzi šai sēdei) tomēr līdz vēlēšanām, jo šis uzdevums pašvaldībām ir no 2021. gada... pēc... pašvaldību vēlēšanu laikā... rast un dot šos mehānismus, pareizās atbildes, lai pašvaldībām pēc tam nebūtu savstarpēju kašķu un lai Valsts kontrole un arī visas citas institūcijas būtu vienisprātis, ka šie pieņemtie lēmumi ir bijuši pareizi un pašvaldībām nav nekādu pārmetumu.
Tā ka, kolēģi, es aicinu domāt par to, kā tad pašvaldībām palīdzēt, nevis atstāt pašvaldības vienas pašas pēc reformas... rezultāta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Šajā priekšlikumā ir... Tas sastāv no trīs daļām.
Es gribētu teikt, ka otrā daļa ir vienīgā no daļām, kuru šobrīd... viennozīmīgi atbalstīt. Bet es nevarētu piekrist pirmās un trešās daļas izskatīšanai šādā redakcijā. Kā jau minēja Auguļa kungs... Mēģināšu ieskicēt arī dažus tādus objektīvus faktus.
Par pirmo. Pēc būtības reformas virzītāji, kad virzīja reformu un gatavoja to iesniegšanai Saeimā un arī valdībā... skatot... un veicot šīs iedzīvotāju aptaujas... Bija definēts tas, ka netiks dalīts viens vesels novads pagastos. Tālāk reformas gaitā tomēr radās... un šis... Inčukalna sadalīšana... Tātad Vangažu pilsētas nodalīšana bija pirmais precedents.
Kā tā situācija var attīstīties tālāk? Šajā gadījumā... pretstatā šim, otrajam, gadījumam, kur... vismaz komisijā... Un no iesūtītajām vēstulēm ir pilnīgi skaidrs, ka visas apkārtējās pašvaldības ir vienojušās un ir vienprātība šī jautājuma tādā risināšanā, taču Siguldas novada un Limbažu novada gadījumā... ne vienā, ne otrā gadījumā šādas vienprātības nav.
Šajā gadījumā izveidosies situācija, ka pēc pašvaldību vēlēšanām gan viena, gan otra teritorija var izteikt ambīcijas attiecībā uz kaut kādu vidus teritoriju un pateikt “nē”. Nu, pieņemsim, ja Inčukalnu šobrīd sanāk pievienot Siguldai, tad jaunveidojamā Siguldas pašvaldība, kurā iekļausies arī Inčukalns, var pateikt: “Nē, Vangaži tomēr mūsējie!”, var arī izrādīt kaut kādas pretenzijas, pieņemsim, jautājumā par to, kam pieder kaut kāda kapitālsabiedrība, kas varbūt apkalpo ne tikai Vangažu pilsētu, bet kaut ko vairāk; kam pieder kaut kādas mašīnas, kam pieder kaut kādi aktīvi; kam ir kaut kādi kredīti un kam tie ir jāapmaksā. Tieši tāda pati situācija pilnīgi noteikti izveidosies attiecībā uz Skultes pagastu. Jau šobrīd ir skaidrs, ka Limbaži ir diezgan kategoriski pret to, ka Skultes pagasta ciemu atdala. Saulkrastus... protams, par. Bet Skultes pagastā arī... Ir jau šobrīd skaidrs, ka... Tur ir gan iestādes, gan kaut kāda infrastruktūra; ir ieguldījumi, ir finansiālas saistības uzņemtas, darbinieki strādā.
Par šo gadījumu pateikt, ka pašvaldībām jāvienojas... Tas ir ļoti vienkārši – ierakstīt, un tā arī šeit ir ierakstīts. Ļoti vienkārši! Bet likumdevējam bija jāuzņemas... un jāparedz šī sadales procedūra, un ļoti konkrēti jāpasaka, kādā veidā tiks dalīta šī manta – līdz detaļām. Tā, kā tas bija darīts 2009. gada reformā, kad bija apvienošanās plāni, kur šie niansētie jautājumi tika atrunāti.
Šobrīd veidojas situācija, ka gadījumā, ja šīs pašvaldības būs, teiksim tā, savstarpēji pretējās pozīcijās, likumdevējs nebūs iedevis rāmi, kā to visu sadalīt. Manuprāt, tas arī norāda uz likumprojekta sagatavošanas kvalitāti, un tas paver arī iespēju satversmības riskiem, jo šis būtiskais jautājums šeit nav atrisināts. Šis piedāvājums ir piedāvājums gadījumam, kad viss ir kārtībā. Bet... Attiecībā uz Siguldu un Ropažiem tas risks varbūt nav tik augsts, bet trešā sadaļa – Limbaži un Skulte... tur pilnīgi noteikti riska pakāpe ir ļoti augsta. Un komisijā mēs jau esam iepazinušies ar saistību apmēriem, ar to, ko Limbažu novada iedzīvotāji ir ieguldījuši... novada pašvaldības ir ieguldījušas Skultes pagastā; ir saistības, ir kredīti. Tur ir jābūt skaidram mehānismam, nevis tikai labas domas gribai – ierakstīt tajā likumā: nu jūs paši tieciet galā. Ir skaidrs, ka viņi netiks galā paši šādā veidā. Tas norāda uz likumprojekta slikto kvalitāti.
Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Un valdībai vajadzētu uztaisīt apvienošanās plānu, kā tas būtu jādara. Līdzīgi, kā bija 2009. gada reformā, kur šos jautājumus tādā veidā risināja.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Labdien! Piekrītot iepriekšējiem runātājiem, gribu aktualizēt Ingunas Rībenas kundzes teikto, ka kopumā šis... un šis punkts īpaši, arī trešā daļa... rāda, ka nav īsti notikušas diskusijas par novadu reformu, nav īsti uzklausīti iedzīvotāji un vēl maz ir bijis jēdzīgu sarunu un diskusiju ārpus komisijas vai... vai pirms tam, veidojot plānus ar pašvaldībām. Tāpēc to var teikt.
Jā, mani kolēģi jau minēja ļoti būtiskus argumentus un faktus.
Pirmais, ko es gribētu teikt. Godīgi sakot, nav tādu īsti... mēs runājam par trešo daļu šajā priekšlikumā... nav tādu īsti... un konkrēti Limbažu domes lēmumi... vai lēmumu par to, ka grib atdalīt... caur teritoriju... ka apņemas sākt skaitīt mantu, apņemas skatīties uz ieguldījumiem – cik finanšu ieguldījumu ir vienā vai otrā pagastā, tajā skaitā Skultes pagastā... Un tas rāda, ka faktiski pat tad, ja pašvaldības piekristu kādai no... šai darbībai, tās faktiski nevar to izdarīt. Tam vajadzīgs ilgāks laiks, un vajadzīgas arī diskusijas par to.
Otrkārt. Ja kā reformas mērķis vienmēr tiek norādīts tas, ka jāveido stipras pašvaldības, ekonomiski attīstītas pašvaldības, tad šis priekšlikums (īpaši – runājot par trešo daļu) būtiski mazina Limbažu tagadējā novada aprisēs... būtiski mazina tā ekonomisko kapacitāti. Un mēs to labi zinām. Līdz ar to... Iespējams, ka reformas veidotājiem ir misējies un ir gadījusies kļūda, domājot par kādu no sadalījumiem, jo Limbažu puse... noteikti rāda, ka tas neattīsta viņu sociālekonomisko situāciju, nestiprina iedzīvotā (Skaņas pārrāvums.)... novadiem.
Es gan esmu no Valmieras puses, bet Limbaži ir ļoti tuvu... Man tas šķiet pavisam nepareizi – stiprināt citu pilsētu, nevis Limbažus, kas vēsturiski Latvijā ir bijusi nozīmīga vieta, vēsturiski nozī... (Skaņas pārrāvums.)... nemazināt un nevājināt jau vēsturiski esošu pilsētu stiprumu un nejaukt vēsturiski izveidojušās saites!
Domāju, ka reformas bīdītājiem (bīdītājiem gan labā, gan arī varbūt ne pārāk labā nozīmē) būtu jāpadomā arī par cilvēkiem. Jo, kad tiekos ar limbažniekiem, šie cilvēki nekad nav pauduši pozitīvu attieksmi pret to, ka izjauktu viņu vēsturiskās saites. Protams, Rīgas tuvums otrai pusei ir svarīgs, bet varbūt tomēr var atrast citu risinājumu.
Negribu šeit pieminēt to, ka, visticamāk, šī jaukšana un šo jauno novadu dibināšana ir vairāk saistīta ar politisko partiju ekonomiskajām interesēm.
Atļaušos apgalvot, ka tas nav iedzīvotāju pieprasīts sadalījums, un aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos bilst to, ka mums komisijā gan pirms otrā, gan pirms trešā lasījuma bija diezgan garas debates un sarunas par to, kādā veidā šo saistību pārdali veikt. Vēlos atzīmēt tikai to, ko norādīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un kas ir iekļauts arī šā likumprojekta tekstā, – ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavos metodiku par to, kādā veidā šos pienākumus pašvaldībām veikt. Komisijā 110. priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Par – 62, pret – 1, atturas – 26. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. T. Plešs. 111. – deputātes Goldbergas priekšlikums. Tas ir saistīts ar pārejas noteikumu normu, kas attiecas uz to, ka pašvaldībai būtu jāpieņem saistošie noteikumi par teritorijas plānojuma izstrādi. Goldbergas kundze ierosina izslēgt noteiktu termiņu no šī pārejas noteikumu punkta. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Goldbergai.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Vēlos norādīt vēl uz vienu neatbilstību, kas ir izveidojusies piedāvātajā likumprojektā.
Tikko apstiprinātajā komisijas piedāvājumā... 9. pantā ir noteikts, ka teritorijas plānojums, kas ir arī saistošie noteikumi, jāizstrādā līdz 2021. gada 1. decembrim. Tas ir tajā paketē, kur mēs runājam par teritorijas attīstības plāniem.
Šeit, 18. punktā, komisijas piedāvātajā redakcijā... saistošie noteikumi par teritorijas plānojumu izņēmuma kārtā jāizstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ja ministrijai vai atbildīgajai komisijai doma bija cita, tas no piedāvātajām normām tomēr netop skaidrs. Lai novērstu šo neskaidrību, ierosinu izslēgt pārejas noteikumu 18. punktā vārdus (citēju) “kurus izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim”.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai tādējādi novērstu neskaidrības ar likuma normu piemērošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šis priekšlikums ir vērā ņemams, jo komisijas izstrādātais priekšlikums faktiski parāda zināmu nekompetenci. Kādā ziņā? Tie, kas reāli ir bijuši pašvaldību deputāti vai pat vadītāji, ļoti labi zina situāciju. Kaut vai – ņemot vērā iepriekšējo reformu.
Tad, kad tiek apvienota teritorija un izveidota jauna pašvaldība, deputāti pašvaldībā nekavējoties ķeras klāt pie sakārtošanas – it sevišķi to dokumentu sakārtošanas, kuri saistīti ar novada attīstību, ar plānošanu.
Tas, ka ieliek kaut kādu termiņu, – tas vienkārši parāda, ka domā: teiksim, no augšas regulēs, noteiks. Tas ir pilnīgi lieks. Deputāti paši ir ieinteresēti pašvaldībā to lietu ātrāk izdarīt.
Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo deputātes Ingas Goldbergas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi! Šim priekšlikumam... Jā, es arī redzu... un pilnībā pievienojos tam, ko teica Goldbergas kundze.
Teritoriju plānošanas jautājumi ir ļoti, ļoti neskaidri. Es domāju, ja šī redakcija paliks tāda, kāda tā ir piedāvātajā likumprojektā, mums būs ļoti nopietns darbs jāveic – maksimāli ātri! – atbildīgajā komisijā, skatoties, vai mēs varam šādu skaidrību ieviest teritoriju plānošanas likumā, kaut kādā veidā šos jautājumus padarīt skaidrākus. Jo to, kas šeit ir rakstīts, neviens... nu, labi, varbūt ir kāds sapratējs, bet man nav izdevies pašvaldībās sastapt nevienu teritorijas plānotāju, kas saprastu, kas šeit ir rakstīts.
Aicinu atbalstīt deputātes Goldbergas priekšlikumu, jo tas ieviestu skaidrību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijā 111. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. – deputātes Goldbergas priekšlikumu! Par – 30, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 112. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Tas paredz palielināt pārdošanas vērtības slieksni īpašumiem pašvaldībās no 50 tūkstošiem eiro līdz 500 tūkstošiem eiro... tajā brīdī... līdz tam brīdim, kamēr vēl pašvaldības darbojas... līdz 2021. gada pirmajām vēlēšanām... Un kopumā šis pārejas noteikumu punkts nosaka kārtību, kādā apvienotās finanšu komisijas pieņem lēmumu. Komisijā 112. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Es aicinu – uzticēsimies pašvaldībām!
Šis priekšlikums paredz palielināt pašvaldību rīcības brīvību, neierobežot to uz 50 tūkstošiem eiro, pārdodot savu mantu.
Es domāju, šādi darījumi pašvaldībās notiek diezgan regulāri. Šis priekšlikums gan mazinātu birokrātiju, gan arī parādītu, ka Saeima kaut mazliet arī uzticas pašvaldībām. Un tieši šis ir tas periods, kad... Ir tiešām daudz izaicinājumu, ar kuriem ikvienai pašvaldībai ir jāsastopas sakarā ar izveidojušos krīzi.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un uzticēties pašvaldībām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijā 112. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 10, pret – 59, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 113. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekš skatītajiem priekšlikumiem šajā likumprojektā, un tas paredz administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Rīgā un arī Sēlijā... un noteikt tās kā zemes... un atbilstošo iedalījumu noteikt arī pielikumā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 4, pret – 57, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 114. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumu 24. punktā administratīvo reģionu uzskaitījumu papildināt ar Sēliju. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 4, pret – 58, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 115. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 25. punktu. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 3, pret – 60, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. Līdz ar 116. priekšlikumu nonākam pie pārejas noteikumu 26. punkta.
Saistībā ar 26. punktu pēc garām debatēm komisijā tika izveidots atbildīgās komisijas priekšlikums. Tāpēc 116. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis un kas paredz izslēgt šo normu, komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Par – 25, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. T. Plešs. 117. – deputātes Goldbergas priekšlikums, kas paredz precizēt pārejas noteikumu 26. punktu... pārejas noteikumu šaurākā redakcijā. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Goldbergai.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šī ir vēl viena norma, kurai nevajadzētu būt tieši šajā likumprojektā. Tā paredz, ka visas pašvaldības, kuras ministrija plānoja apvienot reformas sākumā... bet politisko, tā teikt, sarunu laikā... netika izdarīts... turpmāk obligāti jāveido kopīgas iestādes trīs jomās – izglītībā, civilajā aizsardzībā un atkritumu apsaimniekošanā. Turklāt jomas vairākkārt mainījās šo sarunu ceļā.
Ja par katru cenu to normu vajag iekļaut, tad ar savu priekšlikumu piedāvāju veidu, kā to varētu tomēr jēgpilni realizēt.
Mans priekšlikums piedāvā skaidru mehānismu. Minētās pašvaldības sadarbojas un kopīgi strādā pie attīstības stratēģijas, identificē un vienojas par jomām, kurās ir lietderīgi veidot kopīgas iestādes. Es apzināti runāju par iestādēm, kas ir juridiskas, patstāvīgas institūcijas – ar savu budžetu un darbiniekiem. To, ka tieši tā to saprot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē apliecināja ministrijas pārstāvji. Tomēr ministrija neatbildēja uz neskaidrajiem jautājumiem par to, kā tā redz šīs normas piemērošanu; tā atsaucās uz plāniem tikties un runāt ar pašvaldībām, lai meklētu veidu, kā to izpildīt.
Ar dažiem piemēriem pamatošu, kāpēc komisijas piedāvātais priekšlikums ir neloģisks.
Pirmais piemērs – civilās aizsardzības komisijas. Šobrīd darbojas civilās aizsardzības komisijas, kuras tiek sasauktas pēc nepieciešamības. Tajās darbojas ne tikai pašvaldības, bet arī valsts institūcijas. Atbildība par civilās aizsardzības komisiju darba koordinēšanu ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
Šajās komisijās darbojas ne tikai pašvaldības, kurām tagad ir obligāti... kurām tagad obligāti būs kopīgi jāveido jauna iestāde ar savu budžetu un darbiniekiem... un jāpilda dažādu pašvaldību un valsts iestāžu lēmumi.
Pēdējos gados būtiski ir uzlabojušies šo komisiju darbība, tāpēc vēlmi izjaukt sistēmu, kura acīm redzami ir sākusi sakārtoties, nesaprotu.
Otrais. Komisijas atbalstītais priekšlikums paredz arī obligāti izveidot kopīgu iestādi izglītības jomā. Vai tas nozīmē, ka katrai neatkarīgajai pašvaldībai, veicot vienu no savām pamatfunkcijām, būs sava izglītības pārvalde? Lielajās pilsētās parasti tā ir iestāde, mazākās pašvaldībās – departaments. Bet tagad būs vēl viena... virs tām... kopīga izglītības jomas iestāde ar... kā jau es teicu, ar atsevišķu budžetu, ar darbiniekiem. Un viņiem būs jāpilda un jārealizē dažādu pašvaldību, iespējams, pretēji lēmumi.
Par atkritumu jomu arī nav skaidrs. Jau šobrīd pašvaldības kopīgi apsaimnieko poligonus un kopīgi arī organizē apsaimniekošanu. Ko darīs vēl viena jauna iestāde – tas šobrīd nav skaidrs.
Šobrīd ar šo labo domu veicināt sadarbību... Izskatās, ka būs tikai jaunas institūcijas un papildu darba vietas un budžeta tēriņi. Iespējams, ka šo neskaidrību novērst un skaidrību šajā procesā ieviest varētu jaunais vietējo pašvaldību likums, bet no tā diemžēl pagaidām vēl nav ne miņas.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kas ļautu šo normu tomēr izpildīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā... Es domāju, ka tā ir tāda sarežģīta lieta, ko Goldbergas kundze pacēla. Komisijā ne vienu vien stundu mēs pie šī jautājuma strādājām (un ne tikai komisijā, bet arī ārpus komisijas!). Un mēģinājām saprast, kas ar to ir domāts...
Šobrīd es... vismaz es esmu guvis pārliecību par to, kādā veidā norisināsies atkritumu apsaimniekošana un kādā veidā tiks salāgoti šie atkritumu apsaimniekošanas plāni. Jo ne visur ir tā, ka šajās sadarbības vietās ir viens un tas pats... Tur ir dažādas... Dažādu veidu modeļi – atkritumu apsaimniekošanas modeļi – ir izvēlēti, un to saplūšana vienā... arī šajā gadījumā...
Vismaz... Es saprotu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir izpratne, kādā veidā šī likuma norma tiks izpildīta. Diemžēl par pārējām divām jomām, kas ir izglītība un teritoriju attīstība un investīciju plānošana, šobrīd tās neskaidrības ir vislielākās. Un sajūta ir tāda, ka juristi ar politiķiem ir aprakstījuši kādu domu... Doma varbūt laba, bet ar reālo dzīvi tai maz sakara. Un praktiķiem to ieviest dzīvē... Diemžēl vēl joprojām ir ļoti daudz jautājumu. Es domāju, tas... arī šis punkts parāda to savdabīgo brāķi, kas šeit ir izveidojies.
Šis deputātes Goldbergas piedāvātais priekšlikums ir ļoti apsveicams.
Tālāk ir arī viens mans priekšlikums, kurā arī...
Aicinātu apdomāt un tomēr šodien atbalstīt, dodot iespēju šādas institūcijas brīvprātīgi veidot vismaz sākumposmā. Jo šādas obligāti izveidotas institūcijas...
Es domāju, lai no šīs situācijas kaut kādā veidā izietu, es varētu aicināt Kazinovska kungu tuvākajā laikā pēc šī likuma pieņemšanas saukt kopā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisiju, lai mēģinātu šos jautājumus – jautājumus tieši par šīm daļām – risināt un nepieciešamības gadījumā arī veikt grozījumus šajā likumā. Jo tā, kā šeit tagad ir ierakstīts... Kolēģi, ja jūs pamēģināsiet parunāt ar kāda novada, uz ko tas attiecas, vai pilsētas, uz ko tas attiecas, pārstāvi, diez vai jūs varēsiet saņemt atbildi, ka viņiem pilnīgi skaidrs un saprotams, kā tas darbosies.
Vēl jo vairāk – tie jautājumi... varētu būt diezgan graujoši... norādot uz riskiem, kādi var izveidoties, šādu priekšlikumu ieviešot, jo tas absolūti neiet kopā ar likumu “Par pašvaldībām” un pašvaldību autonomajām pamatfunkcijām.
Ja mēs apskatām likuma “Par pašvaldībām”... informatīvo ziņojumu, kas šobrīd ir sagatavošanā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un virzās jau valdībā... uz izskatīšanu valdībā, tur skaidri parādās, ka šie jautājumi tur nav apskatīti – pamatfunkciju jautājumi.
Līdz ar to šī redakcija ir pretrunā ar likumu “Par pašvaldībām”, un būs ļoti grūti izpildīt, praktiski neiespējami izpildīt to dzīvē, jo gluži vienkārši ir pārāk daudzas dažādas izpratnes – ko tas īsti nozīmē...
Kā jau minēju, atkritumu apsaimniekošanas joma varētu būt vienīgā, kur ir kaut kāds kopīgs redzējums – kas tas tāds ir...
Izglītībā... Ja mēs runājam par to, vai tā ir izglītības pārvalde vai kopīga izglītības iestāde... vai tā paliek vecās vai paliek jaunās... šis priekšlikums nesniedz nekādu atbildi. Vai izglītībā... Vai, pieņemsim, Liepāja lems par Lejaskurzemes novada izglītības iestāžu slēgšanu?
Ja paprasīsim šobrīd Saeimas deputātiem pie datoriem, ko viņi par to domā, tad, es domāju, katram būs savs redzējums par to, kā tam būtu jābūt. Bet šajā gadījumā... Piekritīsiet – ja mēs balsojam par šādu priekšlikumu, redzējumam jābūt vienotam.
Tāpēc pie šī priekšlikuma... Atbalstot deputātes Goldbergas priekšlikumu, šie jautājumi noņemas. Bet kopumā šis jautājums vēl joprojām nesakārtots. Bet tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un līdz 2021. gadam ir jāatrod skaidra atbilde – ar vienotu parlamenta un valdības izpratni par to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Šis punkts, 26. punkts, praktiski... manā skatījumā, vēl viena kārtējā nejēdzība.
Nu kas zem tā... Kas ar to bija domāts? Tātad – vai nu iestrādāts, ka... nepaies ilgs laiks, un šīs teritorijas tiks apvienotas – Daugavpils un Daugavpils novads... un tā tālāk... pārējās trīs... Vai te ir sajaukts kopā...?
Mēs taču spriedām ar administratīvajiem reģioniem, mēs taču runājām, ka būs zināmas funkcijas šiem reģioniem nodotas... un būs arī finansējums. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā, kuru es vadu, mēs jau iesākām skatīt ministriju piedāvājumus, kādas funkcijas varētu nodot šiem reģioniem jeb reģionālajiem... administratīvajiem reģioniem. Un ka viena no tām jomām varētu būt civilā aizsardzība. Un arī... iespējams, arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jautājumu...
Un tad rodas jautājums. Šeit Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nemaz to iniciatīvu joprojām neizrāda saistībā ar reģionu veidošanu. Un kontekstā ar šo priekšlikumu tad... es saprotu, ka, veidojot šos... šīs divas pašvaldības... lielās pilsētas un blakus – novada... tad tiek faktiski uzspiesta šī jautājumu kārtošana, it kā savstarpēji vienojoties.
Kāpēc tas vispār ir vajadzīgs? Es tiešām šo punktu, 26. punktu, neizprotu.
Es tomēr lūgtu ieklausīties pašvaldību pārstāvju, kuri šobrīd ir Saeimas deputāti, viedokļos vai priekšlikumos.
Tomēr... Ja jau šis, 26., punkts paliek, tad deputātes Ingas Goldbergas priekšlikums tomēr ir loģisks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka pārejas noteikumu 26. punkts – gan tāds, kāds tas ir esošajā redakcijā, gan tāds, kā komisija ir piedāvājusi, – neuzliek par pienākumu pašvaldībām, kas ir minētas, dibināt jaunas iestādes. Ir jāveido kopīgas sadarbības institūcijas, un tās var būt... tur var būt visdažādākās formas, kādas pašvaldības atrod par labām esam, lai veicinātu... lai veiktu noteiktos pienākumus.
Kā norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdz šim brīdim ir bijušas konsultācijas ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un lielajām pilsētām. Komisijas sēdē ministrija apliecināja arī to, ka viņi konsultācijas un apspriešanu ar lielajām pilsētām turpinās, lai nonāktu līdz kopīgam skaidrojumam un kopīgai izpratnei, kādā veidā labāk procesu iedzīvināt.
Un šajā kontekstā sekos arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rekomendācijas Ministru kabineta noteikumu formā, lai pilnībā novērstu jebkādas bažas, kuras izskanēja debatēs un kuras potenciāli varētu būt.
Komisijā 117. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 117. – deputātes Goldbergas priekšlikumu! Par – 28, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Plešs, Tērauda, Bluķe un Voika lūdz izsludināt pārtraukumu šā gada 26. maija sēdē un darba kārtības izskatīšanu atsākt šā gada 2. jūnijā pulksten 14.00.
Par to mums ir jābalso.
Lūdzu aktivizēt balsojuma iespēju! (Starpsauciens: “Pēc 40 minūtēm būs vēl viena sēde šodien...”) Cita sēde... Nē, nē, būs vēl viena sēde. (Starpsauciens.)
Vai ir aktivizēta balsojuma iespēja? (Starpsauciens: “Jā.”) Ir.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums un sēdes darba kārtības izskatīšana tiktu atsākta šā gada 2. jūnijā pulksten 14.00! Par – 81, pret – 1, atturas – 1. Tātad pārtraukums līdz šā gada 2. jūnija pulksten 14.00.
Godātie kolēģi! Notiek deputātu reģistrācija.
Tā ir veiksmīgi notikusi.
Paldies.
Tātad pārtraukums līdz šā gada 2. jūnija pulksten 14.00.
Laiks paziņojumiem.
Godātie kolēģi! Tūlīt tiks sasaukta Saeimas Prezidija sēde.
Saeimas Prezidijs plāno izsludināt šodien vēl vienu ārkārtas sēdi – tik ātri, cik vien tas tehniski būs iespējams.
Atgādinu vēlreiz: izņemiet, lūdzu, savus e-paraksta datu nesējus no datoriem un izlogojieties no sistēmas.
(Pārtraukums.)
Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 18. (attālinātās ārkārtas) sēdes
2020. gada 26. maijā
turpinājums
2020. gada 29. maijā
26/29a.05.2020. | 12.35 |
14.30 |
16.30 |