Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas divdesmit trešā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 5. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim 2020. gada 5. jūnija Saeimas ārkārtas attālināto sēdi.

Godātie deputāti! Deputāti Dzintars, Plešs, Bluķe, Bondars, Beitnere‑Le Galla, Šteins un citi lūdz saīsināt runas laiku: debatējot par Saeimas 5. jūnija attālinātajā ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem, pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā lasījumā, pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Balsosim par 2020. gada 5. jūnija attālinātajā ārkārtas sēdē noteikto debašu laiku, runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā lasījumā, pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 18, atturas – nav. Līdz ar to lēmums pieņemts.

Līdz ar to šodienas sēdē, runājot pirmo reizi, debašu laiks – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā lasījumā, runājot pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Izskatīšanai piedāvāju Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 712/Lp13).

Likumprojekts tapis, lai nodrošinātu tiesībsargājošās iestādes ar krimināltiesiskiem līdzekļiem cīņā ar cigarešu nelikumīgu tirdzniecību. Atgādināšu, ka šī problēma ieguva plašu sabiedrisku nozīmi pēc pagājušā gada nogalē publicētiem sabiedrisko mediju sižetiem par policijas nespēju tikt galā ar tabakas nelikumīgu realizāciju Centrāltirgū. Jāuzsver, ka ilgstoši pieļauta nelikumīga tabakas produktu tirdzniecība ir nodarījusi un vēl joprojām nodara būtiskus zaudējumus valsts budžetam.

Vēlos īsumā atgādināt šī likumprojekta tapšanas gaitu. Iekšlietu ministrijas sākotnējais pagājušā gada decembrī iesniegtais piedāvājums paredzēja noteikt kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, piedāvāšanu vai realizāciju, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par to piedāvāšanu vai realizāciju.

Iekšlietu ministrija par pirmo realizācijas reizi piedāvāja noteikt nevis kriminālatbildību, bet gan administratīvo atbildību, taču tieslietu speciālisti iebilda pret šo pieeju. Šobrīd izskatāmais likumprojekts, kurš ir guvis atbalstu Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā un kuru tās ietvaros ir atbalstījusi gan Iekšlietu ministrija, gan Valsts policija, paredz jau par pirmo reizi noteikt kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu realizāciju, paredzot stingrāku pieeju, kādu sākotnēji piedāvāja Iekšlietu ministrija.

Šāda Krimināllikuma grozījumu redakcija ir rūpīgi izsvērta, arīdzan diskutējot Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs, klātesot plašam ekspertu lokam. Lai par vienu cigarešu paciņas realizāciju pirmajā reizē neiestātos kriminālatbildība, grozījumi paredz Krimināllikuma piemērošanas likumā noteikt nelielus apmērus, kas ļaus atbrīvot personu no atbildības attiecīgajos gadījumos.

Sākotnējās diskusijas raisīja piedāvājums kriminalizēt jebkāda veida darbības ar tabakas izstrādājumiem neatkarīgi no personas nolūka, tādā veidā, piemēram, paredzot kriminālatbildību arī par uzcienāšanu ar kontrabandas ceļā ievestu cigareti.

Piedāvātais likumprojekts paredz noteikt kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar tabaku, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, respektīvi, saņemot par to atlīdzību.

Vēlos vēl pieminēt ekspertu lokā rosināto diskusiju par kvalifikāciju saistībā ar atbildību par tabakas izstrādājumu piedāvāšanu. Šāda piedāvāšana nav izdalīta atsevišķi noziedzīga nodarījuma sastāvā, jo tabakas izstrādājumu piedāvāšana ir atzīstama par tabakas izstrādājumu realizācijas mēģinājumu.

Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 15. panta piekto daļu atbildība par sagatavošanos noziegumam vai nozieguma mēģinājumu iestājas saskaņā ar to pašu šā likuma pantu, kas paredz atbildību par konkrēto nodarījumu. Proti, tabakas izstrādājumu piedāvātājs saskaņā ar Krimināllikuma 15. panta piekto daļu būs saucams pie kriminālatbildības pēc jaunā Krimināllikuma 221.⁶ panta “Tabakas izstrādājumu nelikumīga realizācija” tāpat kā tabakas izstrādājumu realizētājs.

Papildus jau minētajām izmaiņām šie grozījumi Krimināllikumā paredz arī salāgot sankcijas par līdzīgiem sastāviem likuma 190. panta “Kontrabanda” trešajā daļā un 190.¹ panta “Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai” otrajā daļā, paredzot maksimālo brīvības atņemšanas sodu – 10 gadus.

Būtiski norādīt, ka paredzētās izmaiņas Krimināllikumā rosina noteikt atbildību par tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, ražošanu, līdzīgi kā tas ir noteikts gadījumā ar alkoholisko dzērienu nelikumīgu ražošanu... Krimināllikuma 221. panta pirmajā daļā, paredzot atbildību par šādu nelikumīgu ražošanu ievērojamā apmērā, bet attiecīgā panta trešajā daļā, ja tas izdarīts lielā apmērā vai to ir izdarījusi organizēta grupa.

Visbeidzot, paredzamās izmaiņas Krimināllikuma 221.¹ pantā “Nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizācija” un 221.² pantā “Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana” iekļauj attiecīgo pantu dispozīcijās jaunas kvalificējošās pazīmes – ievērojamus apmērus un organizētu grupu.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 712/Lp13) pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, šā gada 10. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. ... šā gada 10. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” ir saistīts ar tikko atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Šie grozījumi definē lielu un ievērojamu apmēru saistībā ar kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgām darbībām ar tabakas izstrādājumiem. Turklāt grozījumi paredz likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” noteikt, kādi nodarījumi, kuri saistīti ar tabakas izstrādājumu realizāciju, ir atzīstami par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu. Saistībā ar cigarešu daudzumu varu norādīt, ka par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu paredzēts atzīt tādu noziedzīgu nodarījumu, kura priekšmets nepārsniedz 20 cigaretes. Vienlaikus nepieciešams uzsvērt, ka noziedzīga nodarījuma maznozīmīgums nerada pienākumu procesa virzītājam atbrīvot personu no kriminālatbildības.

Jānorāda, ka kriminālprocess pret personu var tikt turpināts, ja šī persona, kas iepriekš ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, arī tikusi atbrīvota no kriminālatbildības noziedzīga nodarījuma maznozīmīguma dēļ.

Aicinu deputātus atbalstīt krimināl... Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, šā gada 10. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... nav norādīts referents... Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Jā, paldies.

Godātie kolēģi! Šis ir dekodifikācijas likumprojekts. Ņemot vērā, ka dažādu apstākļu sakritības dēļ mums ir iekavējies darbs pie jaunā īres likuma, kurā ir iestrādāti arī administratīvie pārkāpumi, un ņemot vērā, ka šim dekodifikācijas procesam jau tuvojas termiņa beigas, tad komisija ir uzņēmusies izstrādāt likumprojektu, kas regulē administratīvos pārkāpumus šajā nozarē.

Pamatpakalpojumu nesniegšana īrniekiem var radīt būtisku kaitējumu, tāpēc nepieciešams noteikt pietiekami efektīvus instrumentus, tostarp no likumpārkāpuma pietiekami atturošus jeb preventīvus sodus, lai nodrošinātu likuma ievērošanu un sasniegtu likumā noteikto mērķi. Administratīvais sods šajā likumā ir paredzēts par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums tādus pamatpakalpojumus uzliek nodrošināt.

Tāpēc... Tā kā tas ir komisijas izstrādātais likumprojekts, komisija lūdz Saeimu likumprojektam noteikt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

U. Budriķis. Kolēģi! Aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

U. Budriķis. Komisija lūdz priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vienu dienu – 6. jūniju un izskatīt Saeimas sēdē 11. jūnijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6. jūnijs. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 718/Lp13).

Uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, kurš... priekšlikuma būtība – lai 37.⁵ panta jaunā redakcija stājas spēkā vienlaicīgi ar Administratīvās atbildības likumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu nevis par šo priekšlikumu, ņemot vērā... tā kā tas ir vienīgais, bet par jautājumu, kuru, manuprāt, mums... kuram es pievērsu uzmanību, skatot šo likumprojektu komisijas sēdē.

Kā tā likumprojekta 1. pants... 1. pantā tiek minēti un skaidroti termini, kuri lietojami likumā. Izstrādātajā likumprojektā veselības...

Sēdes vadītāja. Orlova kungs, Orlova kungs! Man tiešām jums jālūdz runāt par konkrēto priekšlikumu, jo otrajā lasījumā mēs runājam par konkrētajiem priekšlikumiem.

V. Orlovs. Komisija atbalstīja vienīgo priekšlikumu un lūdz Saeimu arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts. (Pauze.)

Un komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 716/Lp13).

Likumprojekts ir izskatīts Juridiskajā komisijā pirms otrā lasījuma bez priekšlikumiem. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja otrajam lasījumam grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Priekšlikumi šajā likumprojektā netika saņemti, līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

(Skaņas pārrāvums.)... “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Jā, labdien, kolēģi! Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (Nr. 721/Lp13). Vakar izskatījām komisijā.

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums par to, ka vajadzētu noteikt normu, ar kuru Saeimai būtu ar atsevišķu lēmumu tiesības grozīt Ministru kabineta izsludināto ārkārtējās situācijas lēmumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Es vakardien arī komisijā pamatoju savu priekšlikumu ar to, ka mēs bijām liecinieki tam tagad, ārkārtējās situācijas laikā, ka Saeima diezgan garu sprīdi... laika sprīdi bija vienkārši kā novērotāji un diemžēl tikai kā podziņu spaidītāji situācijā, kad bija nepieciešams aktīvi iesaistīties situācijas risināšanā.

Es runāju šobrīd par gadījumu, par stāvokli, kurā Saeimai ir jāpiedalās Ministru kabineta rīkojuma apstiprināšanā. Un šajā... saskaņā ar šo likumu Saeima principā vienkārši automātiski apstiprina Ministru kabineta rīkojumu un nespēj nekādā veidā piedāvāt savus priekšlikumus, tikai caur Ministru prezidentu vai caur koalīciju, kas, mūsuprāt, šķiet galīgi nepareizi. Jo augstākais likumdevēja spēks tomēr pieder Saeimai un arī iniciatīvai jābūt no Saeimas kaut kādā veidā noformētai.

Jā, es saprotu, ka jūs šo diskusiju turpināsiet, es saprotu, ka ir vairāki varbūt neatrisināti jautājumi un bažas par to, ka Saeima varbūt varētu radīt neskaidrības ar saviem grozījumiem, ja Ministru kabinets pieņem vienu regulējumu un Saeima tagad kaut ko groza, un cilvēki nesaprot, ko darīt tālāk, bet es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka patiesībā cilvēki jau tāpat nesaprata, ko viņiem darīt šajā laikā. Ministru kabinets veica neskaitāmus grozījumus savā rīkojumā, un cilvēkiem bija ļoti rūpīgi jāseko līdzi jaunākām izmaiņām visā šajā stāstā.

Tā ka es domāju, ka Saeima ar saviem priekšlikumiem, ar saviem lēmumiem var rosināt veikt grozījumus šajā visā ārkārtas situācijas rīkojumā un piedalīties procesā, arī uzņemoties savu daļu atbildības, jo šajā gadījumā tiešām tas līdzsvars ir jāsaglabā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Apzinoties mums priekšā esošo milzīgo darbu un milzīgo priekšlikumu skaitu, es tomēr uzskatu par nepieciešamu šajā mirklī pateikt noraidīšanas motivāciju. Šai problēmai un krīzes mācībām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ir pievērsta uzmanība, arī šim jautājumam pēc būtības. Tāpēc mēs jau esam nosūtījuši vēstules konstitucionālo tiesību ekspertiem un aicināsim viņus diskutēt par šo un attiecīgie likuma grozījumi arī tiks pieņemti turpmāk, bet ne šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Rancāns. Komisijas vārdā vairs nekas nav piebilstams. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 53, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Jā, ejam tālāk.

2. bija Sanda Ģirģena, iekšlietu ministra, priekšlikums, ar kuru bija precizēts nosaukums V nodaļai par administratīvajiem pārkāpumiem. Šis priekšlikums ir noraidīts, tāpēc ka Juridiskais birojs iesniedza labāku – nākamo – priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 58, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais, 3., šajā likumprojektā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē likumprojekta V nodaļas nosaukumu. Un šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Es atvainojos. Lūdzu, balsosim par 3. – Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Kolēģi, pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā ir Sanda Ģirģena priekšlikums... iekšlietu ministra... par likuma spēkā stāšanās nosacījumu, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā... Un komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 17, atturas – nav. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es bez gariem ievadiem uzreiz teikšu, ka šajā likumprojektā saņemti 45 priekšlikumi.

1. priekšlikums ir... Saeimas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs un pārējie... Priekšlikums paredzēja izslēgt likumprojekta 1. panta ceturto daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Dūklava, Daudzes, Auguļa, Vucāna, Krauzes un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. 2. ir tāds pats kā 1. priekšlikums, tikai to ir iesniedzis Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis, respektīvi, izslēgt likumprojekta 1. panta ceturto daļu. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Kolēģi, jums varētu rasties jautājums, kāpēc es kādu brīdi neko nerunāju, bet tas ir tāpēc, ka man vēl nav parādījusies manējā bilde uz ekrāna.

Turpināsim. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tāds pats kā iepriekšējie. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

4. mums ir Saeimas deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Pēc būtības tas atkārto likumprojekta 2. pantu, tikai mazliet citā valodā un ar minimālām atšķirībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... par 4. – deputāta Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 57, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais šajā likumprojektā ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz, ka izsludinātās ārkārtas situācijas laikā atliktās lietas izskata prioritāri, ja vēlāk ienākusī lieta nav steidzama. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... Balsosim par 5. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais ir 6. priekšlikums. Tas ir... Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Evija Papule, Dana Reizniece-Ozola un Jānis Dūklavs. Priekšlikums paredz izslēgt no likumprojekta II nodaļu “Personu tiesību ierobežojumi”. Komisijā nav atbalstīts. Aicinu neatbalstīt. Motivāciju pateikšu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es aicinātu jūs atbalstīt šo priekšlikumu tāpēc, ka šī 2. nodaļa likumā ir tieši saistīta ar personu tiesību ierobežojumu, un personu tiesību ierobežojums šajā gadījumā ir paredzēts tikai sakarā ar kaut kādām iekšējām sajūtām, kuras var rasties Ministru kabinetā.

Nebūs atskaites punkta, kā tas ir ārkārtas situācijas rīkojumā, tas būs vienkārši kaut kāds... kaut kādas... tās būs vienkārši kaut kādas izjūtas, kuras radīsies. Mēs šobrīd nezinām, pēc kā vadīsies Ministru kabinets.

Es saprotu, ka Ministru kabinets ir piekritis ziņot Saeimai ik pa brīdim par epidemioloģisko situāciju. Taču tas nav pietiekami, un, ņemot vērā to, ka šajā sadaļā ir tiešām koncentrētas tiesības valdībai, nesaskaņojot ar Saeimu, izmantojot šīs pilnvaras, ierobežot personu tiesības un brīvības bez jebkādas tālākas atbildības, es aicinu tiešām apsvērt iespēju šo sadaļu labot. Ja jūs nepiekritīsiet... es saprotu, ka lielākā daļa neatbalstīs šo priekšlikumu, bet es saprotu, ka mēs strādāsim tālāk ar šo likumprojektu, un tā nav pirmā reize, kad mēs ar to strādāsim, tāpēc es aicinu tiešām apsvērt iespēju izdarīt tā, lai mums pēc tam nebūtu jātaisnojas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Jā, kā solīju, ļoti īsi noraidīšanas motivācija. Komisijas deputāti necentās būt gudrāki par iestādēm, ekspertiem šajā epidemioloģijas jomā. Apzinoties to, ka valdībai varētu būt nepieciešams ātri reaģēt un ierobežot... un izdot šādus te noteikumus, komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Stepaņenko, Papules, Reiznieces-Ozolas un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.

7. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums par kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros finansē asistenta pakalpojumus. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais, 8., ir kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums, kas regulē kultūras, izklaides pasākumu pakalpojumu sniedzējus un attiecības ar patērētājiem. Šis priekšlikums bija daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 46, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais, 9., ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ļoti līdzīgs kā iepriekšējais Naura Puntuļa priekšlikums, arī daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā. Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 54, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais, 10., ir pašas komisijas priekšlikums, kas attiecas uz iepriekš nosauktajiem priekšlikumiem. Šoreiz tas ir noslīpēts un izdiskutēts. Un tāpēc aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

11. ir Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums, kurā viņa aicina izslēgt likumprojekta 8. panta sesto daļu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Lūgums apvienot debašu laikus.

Jā, paldies.

Tātad mans priekšlikums ir saistīts ar nepieciešamību izbeigt fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumu no Valsts ieņēmumu dienesta puses. Vakardien komisijā noskaidrojās, ka, izrādās, visu ārkārtas situācijas laiku Valsts ieņēmumu dienests neizsniedz ne fiziskajām, ne juridiskajām personām uzziņas, kuras ir paredzētas ar likumu, un šiem dokumentiem varēja būt likuma spēks. Ņemot vērā to, ka dīkstāves pabalsti un dīkstāves palīdzības pabalsta regulējums būs spēkā arī pēc ārkārtas situācijas beigām, tiesiskai noteiktībai ir saglabājams likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid‑19 izplatību” 3. pantā ietvertais nosacījums, no kura citstarp izriet, ka uzziņu nesniedz par normatīvo aktu piemērošanu. Tas bija visu ārkārtas situāciju. Bet tagad un pašlaik no Valsts ieņēmumu... puses (un to vajadzēja izdarīt arī ārkārtas situācijas laikā) vajadzēja nevis atteikties no uzziņu izsniegšanas, bet tieši otrādi – samazināt uzziņas izsniegšanas laiku. Tāpat kā lēmumu par dīkstāves pabalsta piemērošanu izsniedz piecu dienu laikā, vajadzēja šo uzziņu... samazināt līdz trīs dienām. Kā man šorīt teica vairāki grāmatveži, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām bija vienkārši jāatstrādā sava alga. Bet pašlaik viņi grib šo praksi, kura iesakņojās ārkārtas situācijas laikā, pagarināt arī uz to periodu, kad būs spēkā vēl atlikušie ierobežojumi. Tas ir būtisks – vēlreiz atkārtoju! – fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojums. Tas nav pieļaujams! Tas neatbilst un ir pretrunā ar APL regulējumu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, kuru arī Juridiskais birojs uzskatīja par loģisku un absolūti pozitīvu mūsu iedzīvotāju, fizisko un juridisko personu, tiesību normu ievērošanu, un nobalsot “par” šo priekšlikumu. Jo vakardienas Finanšu ministrijas paskaidrojums komisijas laikā nebija adekvāts. Un es speciāli konsultējos gan ar juristiem, gan ar finanšu jomas speciālistiem – tas ir tiesību aizskārums, un tas neatbilst APL regulējumam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi, uzklausot Valsts ieņēmumu dienesta Juridiskās pārvaldes amatpersonas par problēmām ar šo regulējuma savietojamību un tieši ar APK normām, arī Juridiskais birojs pārstāja uzskatīt, ka šis priekšlikums būtu atbalstāms. Komisija tāpēc arī vienojās, ka tas nav atbalstāms.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas paskaidrojams?

J. Rancāns. Nē, komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Ločmeles‑Luņovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 57, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Kolēģi, nākamais, 12., ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par to, ka alkohola pārbaudes turpmāk varētu veikt ar alkometru, nevedot uz slimnīcu, uz medicīnas iestādēm. Komisijā, uzklausot ekspertus, ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 1, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi!

Nākamais, 13., ir Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums par to... par ārzemniekiem un dokumentiem. Mēs diskutējām. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā, noslīpējot šo priekšlikumu turpmāk kā komisijas priekšlikumu. Tāpēc šo aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kalniņas-Lukaševicas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 41, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi! Ejam tālāk.

14. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurā arī ir runa par termiņiem, par šiem... saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu, par 30 dienām. Arī izdiskutējot šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā. Tāpēc aicinu šo neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 51, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi!

15., kā iepriekš minēju, ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš bija izdiskutēts. Tas ir saistīts ar abiem iepriekšējiem priekšlikumiem saistībā ar ārzemniekiem un viņu dokumentiem. Un komisijā ir atbalstīts, tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

16. ir Saeimas deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums aizstāt 25. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “nepiemērojot” ar vārdu “piemērojot”. Runa ir par Publisko iepirkumu likuma turpmāku piemērošanu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, cienījamie deputāti! Vēlos informēt, ka jau aptuveni mēnesi epidemioloģiskā situācija valstī ir normalizējusies un būtu jāatgriežas pie publisko iepirkumu procedūras atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Aktuālā statistika vairs neprasa, lai publiskie iepirkumi tiktu pakļauti augstam korupcijas, visatļautības un negodprātības riskam.

Es saprotu, ka nepieciešams šos iepirkumus veikt ātrāk, tomēr sabiedrībai un arī man personīgi joprojām rodas jautājumi par iepirkumiem ārkārtējās situācijas laikā. Kaut vai par piemēru šīs sejas maskas.

Tāpēc mans priekšlikums ir piemērot Publisko iepirkumu likumu visiem iepirkumiem bez izņēmumiem – arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Es nevēlos, lai veidotos absurda situācija, ka dzīvojam valstī ar mazāko saslimušo un mirušo skaitu, bet vienlaikus arī ar visvairāk izšķērdētiem, negodprātīgi izsaimniekotiem nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā gribu teikt, ka mēs uzklausījām iestādes, Aizsardzības ministriju un pārējos un atgādinājām, ka šie iepirkumi attiecas tikai uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ir saistīti tikai ar šīs infekcijas izplatības ierobežošanu.

Un attiecīgi Aizsardzības ministrija mums pastāstīja, ka viņi nevar plānot iepriekš noteiktās trīs mēnešu rezerves, ja viņiem būtu jāiziet caur parasto iepirkumu procedūru – 90 dienām, ar absolūtu pārsūdzēšanu un visu šo kārtību.

Tieši tāpēc mēs arī neatbalstījām Ģirģena kunga priekšlikumu un atstājām pagaidām, kā ir.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 57, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

17. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš precizē 25. panta ceturto daļu par jautājumiem, kas saistās ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra iegādātajām precēm, to nodošanu citām iestādēm atbilstoši sarakstiem un šo nodošanas kārtību. Un komisijā tas ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

18. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums saistībā ar konsulāro dienestu darbību un konsulāro pakalpojumu sniegšanu attālināti. Uzklausot Ārlietu ministrijas pārstāvi, šis priekšlikums netika atbalstīts. Aicinu (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 66, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.

19. priekšlikums bija... Saeimas deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Ivans Klementjevs, Regīna Ločmele-Luņova un pārējie. Priekšlikums paredzēja izslēgt likumprojekta 31. pantu, kurā bija runa par Darba likumu un kolektīvās atlaišanas paziņošanas termiņa samazināšanu. Komisijā nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

(Skaņas pārrāvums.)... situācijas laikā bija spēkā... Ārkārtas situācijas laikā bija spēkā norma, kas ļāva pārkāpt Darba likumu un deva lielāku elastību darba devējiem īstenot kolektīvo atlaišanu, paredzot, ka pretēji normālai situācijai, kad vismaz 30 dienas iepriekš ir par to jāpaziņo, Nodarbinātības valsts aģentūra varēja šo termiņu saīsināt – atlaist daudz ātrākā periodā. Tas vēl būtu saprotams ārkārtas situācijas laikā, bet šobrīd ārkārtas stāvoklis ir beidzies. Manuprāt, kopumā šai normai vairs nevajadzētu būt jaunajā likumā, jo tas dod vienu ļoti sliktu signālu – ka mēs gribam krīzi pārvarēt lielā mērā uz darbinieku rēķina, uz darbinieku rēķina, kurus patiesībā mums šobrīd vajadzētu visiem spēkiem censties pasargāt. Ja vēl būtu skaidrs plašs instrumentu klāsts no valsts puses, kā mēs viņus atbalstām, tad es, nu, būtu elastīgāka šai jomā, bet, tā kā tāda nav, izņemot parastos bezdarbnieku pabalstus, tad es domāju, ka šai normai nav šeit vietas. Minimālā programma (un tādu priekšlikumu mēs ar dažiem kolēģiem arī esam iesnieguši no savas puses) – šai normai ir jābūt terminētai. Tā nedrīkst darboties ilgāk kā dažus mēnešus – nu, piemēram, līdz šī gada beigām. Viens vai otrs priekšlikums, manuprāt, ir jāatbalsta. Tas ļaus saglabāt līdzsvaru starp darba devēju un darba ņēmēju – īpaši situācijā, kad mēs vēl citā likumā, otrā likumā, joprojām turpinām to regulējumu, ka darba devējs var samazināt darbiniekam... ja viņš ir baltajā sarakstā Valsts ieņēmumu dienestā, var samazināt darbalaiku un arī darba algu pretēji Darba likumam, atlaižot (Nav saklausāms.)...

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Šī norma šajā likumā ir absolūtais absurds, ņemot vērā to, ka šodien mēs balsosim par citu likumu, kurš noteiks mūsu dzīvi pēc ārkārtas situācijas, kur valdošā koalīcija ar savām rokām piešķir sev tiesības pašai regulēt ekonomiku, visus atbalsta mehānismus un tā tālāk un mums skaidro, ka tas ir nepieciešams tieši tādēļ, lai stabilizētu ekonomiku, atbalstītu no krīzes cietušās nozares un tā tālāk. Ar šo normu mēs paredzam, ka valdība to nedarīs, jo nebūs nekādu atbalsta mehānismu un būs pieļaujama situācija, kad uzņēmumam būs nepieciešama steidzama darbinieku masveida atlaišana. Es domāju, tie, kas nobalsos tagad “par” šo normu... tas nozīmē, ka viņi atzīst, ka nedarīs neko valdība, lai atbalstītu ekonomiku krīzes atjaunošanās gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Jā, kolēģi! Vakar mums komisijā par šo bija gana karstas debates. Un es arī sākotnēji sliecos atbalstīt šo priekšlikumu. Tomēr vēlāk mēs tikām pārliecināti no iestāžu puses un no tādas loģiskās un saprāta puses, ka mums tomēr ir svarīgi... šiem uzņēmējiem... lai viņi izdzīvotu un viņiem būtu iespējas optimizēt izmaksas. Tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts, jo, ja nebūs uzņēmuma, nebūs arī darbiniekiem, kur strādāt. Tāpēc šajā gadījumā tā ir tāda neliela pretimnākšana varbūt mūsu pašu uzņēmumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es Rancāna kungam un citiem Saeimas kolēģiem gribētu pastāstīt tādu, nu, ne gluži anekdoti, bet no ekonomikas, kur viens mazāk pieredzējis ekonomists jautā vairāk pieredzējušam ekonomistam, kāda ir starpība starp ekonomisko recesiju un ekonomisko depresiju. Viņš atbild: “Saproti, ekonomiskā recesija iestājas tad, kad tavs kaimiņš zaudē savu darbu, bet ekonomiskā depresija iestājas tad, kad tu zaudē savu darbu.”

Tāpēc jūs, kolēģi... daudzi no jums ir jauni cilvēki, kurus varbūt kādām valsts... es nezinu, vai nu iestādēm, vai nu Darba devēju konfederācijai... vai kas... ir viegli jūs pārliecināt ar kaut kādiem argumentiem, bet jūs padomājiet par to brīdi, kad, iespējams (es domāju, ka ļoti iespējams, ka tas brīdis iestāsies), jūs zaudēsiet savu darbu, un varbūt uz to brīdi jums būs ģimene, bērni, jums būs jāmaksā daudzi un vairāki rēķini, un padomājiet par to, kāds... vai tas brīdinājums par to... kad jūs zaudēsiet šo darbu, vai tas būs... jūs to zaudēsiet pēc mēneša, vai jums pateiks, ka jūs to zaudēsiet pēc... nākamajā dienā vai pēc nedēļas. Un varbūt tad jūs atcerēsieties to, kā jūs šodien nobalsojāt par šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, ir, protams, tādi uzņēmumi, kuri atlaiž darbiniekus un pēc tam vēl saņem naudu no valdības. Tādu uzņēmumu nemaz nav daudz.

Šobrīd ir runa par parastiem uzņēmumiem, kuriem mēs dodam... jūs dodat signālu, ka viņiem netiks palīdzēts savādāk... kā tikai ļaut iespēju pārkāpt faktiski Darba likumu un atlaist šos cilvēkus, lai viņi iet un meklē sev darbu citur.

Man arī ir neliela piezīme attiecībā uz komisiju. Paldies Rancāna kungam, tiešām ļoti korekti vadījāt komisiju, salīdzinot ar varbūt citām komisijām, bet es gribu pateikt to, ka kopumā šis... šī komisijas gaita bija visai dīvaina.

Komisijā piedalās deputāti, augstākā lēmējvara, bet katrreiz, kad ir... kad tiek izskatīts deputātu priekšlikums, komisija atskatās uz visām iestādēm, uz izpildvaru – ko jūs teiksiet, cienījamā Tieslietu ministrija, ko jūs teiksiet, Iekšlietu ministrija, un te būs... Un te ir tā, ka nevis kaut kādi argumenti “par” tiek meklēti, bet tiek meklēti argumenti, kāpēc noraidīt.

Un man tas personīgi nešķiet pareizi, ka deputāti katrreiz atskatās, vai tiešām... vai ministrija atļaus pieņemt šādu vai citādu lēmumu – īpaši šajā situācijā. Mēs esam Saeima. Jūs laikam par to esat aizmirsuši, ka jūs esat ievēlēti šeit nevis no ministrijām, bet no tautas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, Rancāna kungs un arī pārējie kolēģi, kuri domā par to, kam šobrīd vairāk atbalsts vajadzīgs – uzņēmējiem vai darbiniekiem –, Darba likums ar to ir īpašs, ka vienmēr ir karstas diskusijas. Kaut mazāko nieku, lietu tajā grozot (kā arī pieredzējuši politiķi saprot), ir ļoti svarīgi to līdzsvaru saglabāt, lai būtu vienādas tiesības, pienākumi uzņēmējam un darbiniekam.

Un galu galā, ja mēs domājam par to, ka jāpalīdz ir uzņēmējiem... Doma laba, bet pats svarīgākais – atcerēties, ka to nedrīkst darīt uz darbinieku rēķina.

Un kāpēc, manuprāt, īpaši šī norma ir bīstama? Tādēļ, ka, es atgādināšu, spēkā joprojām ir tās normas, kas tika grozītas pagājušā gada beigās, kad mēs saīsinājām bezdarba periodu, saīsinājām arī bezdarbnieka pabalsta laiku. Jau tas līdzsvars ir nojaukts. Un tāpēc, man šķiet, šī norma ir īpaši bīstama.

Es lūgtu to izslēgt vai vismaz terminēt – vismaz terminēt! Jā, saprotam, šobrīd īpaši kritisks laiks, varbūt dažus mēnešus var strādāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Labdien! Paldies.

Es reflektēšu ļoti īsi par komisijas darbu. Es vēlētos atgādināt, ka komisija tam arī radīta, lai uzklausītu ekspertus, iestādes... un visus pārējos viedokļus un pieņemtu izsvērtu lēmumu.

Kas attiecas uz viedokļa jautājumu... viedokļa prasīšanu ministrijām, tas ir nenormāli svarīgi, jo ministrijas kā izpildvara, kas strādā uz vietas, labāk pārzina situāciju. Mēs nevaram pieņemt aklus lēmumus tikai savstarpēji ar deputātiem, mums ir jādzird eksperti, mums ir jāsaprot, kas reāli notiek šajās konkrētajās jomās. Mēs pieņemam politiskus lēmumus, un šiem lēmumiem jābūt kvalitatīviem un izsvērtiem.

Un es absolūti nepiekrītu, ka mēs vienmēr darām kā ministrija. Mums komisijā ir noraidīti ministriju priekšlikumi, mums ir bijušas karstas debates, mums ir veidoti komisijas priekšlikumi.

Absolūti nepiekrītu jums, Stepaņenko kundze, un aicinu būt tomēr objektīvai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Nu to, ko teica Juris Rancāns... arī gribu piebilst to, ko... ja nebūs tie, kas strādās tajā biznesā, tad nebūs biznesmeņu arī un nebūs biznesa arī. Kāpēc cilvēki brauc prom uz ārzemēm? Tāpēc, ka uz tādiem nosacījumiem viņi vienkārši negrib strādāt, lai kaut kā tikai izdzīvotu no viena mēneša līdz otra mēneša galam. Tāpēc viņi izvēlas tās citas valstis, citus biznesus, kur viņi zina, ka strādās smagi, bet saņems savu atalgojumu pietiekami daudz, lai kaut kā vēl iekrātu to naudiņu.

Biznesu mēs saglabāsim ar tiem četriem miljardiem. Es ceru, ka tie biznesmeņi arī dabūs to naudu, bet šeit ir runa par tiem pašiem darbiniekiem, kas strādā tajā biznesā.

Paldies. Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Turpinot to, ko teica Dana Reizniece-Ozola. Darba ņēmēju tiesības jau pašlaik ir vairākos aspektos ierobežotas. Bez tā, ko viņa minēja, vēl ir tas, ka darba devējam ir tiesības samazināt darba algu līdz 70 procentiem no iepriekšējās, un, ja cilvēks nepiekrīt, ir tiesības viņu atlaist. Ierobežo tas, ka cilvēks nevar saņemt dīkstāves pabalstu, vienlaicīgi strādājot, piemēram, kā pašnodarbinātais un kā SIA darbinieks, kas pēc tam tika samazināts... tad, kad cilvēki jau bija atteikušies no šī statusa. Tāpēc krīzes laikā darba ņēmēju tiesības tika ierobežotas vairākkārt un masveidā. Un, balsojot tagad par šo, mēs vienkārši pasakām – ārkārtas situācija valstī nav beigusies un valdība negrasās atbalstīt biznesu nekādā veidā. Valdība – tieši otrādi – grasās atbalstīt lielo biznesu, bet negrasās atbalstīt ne mazos uzņēmējus, ne (vēl vairāk) – darba ņēmējus.

Un tie, kas nobalsos tagad pret šo priekšlikumu, to vienkārši apliecinās, ieskaitot Staķa kungu, kurš...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks ir beidzies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Dombrovska, Klementjeva, Ločmeles-Luņovas, Rubika, Krišāna un Tutina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 53, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.

20. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistās ar ārzemnieku dokumentiem saistībā ar uzturēšanās atļaujām, to reģistrāciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

21. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē likumprojekta pantu saistībā ar to, ka ārzemnieks, kuram beidzies dokumentu derīguma termiņš, vēl divu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas var tranzīta nolūkā ieceļot Latvijas Republikā vai izceļot no tās. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

22. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz to, ka elektronisko sakaru komersants, sniedzot balss telefonijas pakalpojumus, nodrošina lietotājiem numura “8303” bezmaksas izsaukumu, kas ir saistīts ar šo infekcijas ierobežošanu. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais, 23., ir Saeimas deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums par to, ka šajā likumā varētu saglabāt iepriekš noteiktās virsstundas valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, Nacionālajam veselības dienestam, veselai virknei iestāžu, tai skaitā Iekšlietu ministrijas resora darbiniekiem, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Valsts policijas amatpersonām un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām. Komisijā nav atbalstīts. Motivāciju pateikšu debatēs.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.13. apakšpunktu no 2020. gada 25. marta noteiktās iestādēs nodarbinātajiem atļauts noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz attiecīgos likumos noteikto maksimāli pieļaujamo virsstundu darba laiku, kas (Nav saklausāms.)... nepārsniedzot (Nav saklausāms.)... stundas nedēļā.

Ņemot vērā to, ka pieļaujamais virsstundu darba maksimālais stundu skaits ir noteikts attiecīgajos likumos, Ministru kabineta rīkojumā ietverto virsstundu darba tiesisko regulējumu ir nepieciešams ietvert likumprojektā, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu tā piemērošanu noteiktās iestādēs arī pēc ārkārtas situācijas atcelšanas.

Tieslietu ministrija norādīja, ka priekšlikums ir Satversmes pārkāpums un direktīvas pārkāpums. Vēlos vērst uzmanību, ka ārkārtējās situācijas laikā mēs to pieļāvām un vēl šobrīd Veselības ministrijas darbinieki strādājuši vairāk virsstundu, tādēļ pārejas posmā vairs ne.

Savukārt Publisko iepirkumu likumu būs atļauts nepiemērot, atceļot ārkārtējo situāciju, arī pārejas posmā. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Jā, kolēģi, šis bija viens no priekšlikumiem, kas mums paņēma gandrīz visilgāko laiku. Sākotnēji tas šķita ļoti, ļoti sakarīgs, vajadzīgs un tā tālāk, bet, uzklausot iestāžu argumentus, noskaidrojās, ka, piemēram, ar Veselības ministriju tas nav saskaņots un, izrādās, tas ir bijis iesniegts arī valdībā pēc ārkārtas situācijas beigām. Šobrīd atceļot, izrādās, virsstundas nevienam vairs īpaši nav vajadzības strādāt.

Es sākumā sliecos veidot no tā komisijas priekšlikumu iekšlietu iestādes... iekšlietu iestāžu sistēmas darbiniekiem, jo diez vai Iekšlietu ministrijas darbiniekiem būtu vajadzība pēc ārkārtas situācijas saņemt virsstundas un strādāt ilgāku darbu.

Tai skaitā noskaidrojās, ka, ja mēs runājam par Satversmes normu pārkāpumiem, tad ārkārtas situācijas laikā tā pati Satversme paredz, ka var ierobežot atsevišķas tiesības, ja tas ir nepieciešams. Savukārt, ja mēs atceļam ārkārtas situāciju, tad atkrīt arī vajadzība pēc šīm virsstundām.

Savukārt tas jautājums, kas bija sāpīgais jautājums Iekšlietu ministrijā, par šīm 12... 24 stundu maiņām, es aicināju to risināt, tomēr nākot atsevišķi, ne šajā likumprojektā, jo mēs kā komisija bijām gatavi arī iesaistīties un risināt šīs Iekšlietu ministrijas attiecīgās problēmas un jautājumus.

Paldies, kolēģi. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams, kā jau teicu. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 47, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais, 24., ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par Uzņēmumu reģistram iesniedzamajiem dokumentiem un kārtību, kā to darīt. Diskusiju rezultātā tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā. Tāpēc šo, 24., aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 49, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

25. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Kā jau iepriekš minēju, tas ir par Uzņēmumu reģistram iesniedzamajiem dokumentiem. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... Balsosim par 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

26. arī ir komisijas priekšlikums saistībā ar Zemessardzes dienesta pienākumu pildīšanu ārkārtas situācijas laikā, ko ir pildījis... un attiecīgi arī par šiem nosacījumiem, ko ieskaitīt, ko neieskaitīt. Un komisijā šis ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Laiks pusstundas pārtraukumam.

Šobrīd notiek deputātu reģistrācija. Tā veiksmīgi noslēgusies.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns. Kolēģi! Mēs palikām pie 27. priekšlikuma.

27. priekšlikums paredz izslēgt... Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt 42. panta ceturto daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Kolēģi, nākamais, 28., ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Tas ir identisks iepriekšējam. Un komisijā tas ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

29. priekšlikums ir... Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Evija Papule, Dana Reizniece-Ozola un Jānis Dūklavs. Paredz valsts pašvaldību pienākumu nodrošināt izglītojamo ēdināšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir par noteiktību. Tā mēs saprotam, ka jūs vēlaties vismaz kaut kādu kārtību ieviest šajā situācijā, kas notiks pēc ārkārtas situācijas atcelšanas. Taču jūs paredzat arī to, ka valdība varēs dažādu iemeslu dēļ izdomāt, ka mācību process ir realizējams arī attālināti.

Jūs bijāt liecinieki, un arī sabiedrība bija liecinieki tam, kā opozīcija cīnījās par to, lai nodrošinātu ēdināšanu visiem bērniem, lai tiešām nebūtu iespējas interpretēt šo Izglītības likuma pantu attiecībā uz valsts pienākumu līdzfinansēt no 1. līdz 4. klasei visiem bērniem. Tāpēc mēs vēlamies šajā likumprojektā ieviest skaidrību attiecībā uz to, ka visi bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir spiesti mācīties attālināti vai ne, viņiem ir jāsaņem šī ēdināšana, kura ir paredzēta gan saistošajos noteikumos, gan arī konkrēti Izglītības likumā.

Tāpēc tieši tā – lai nebūtu... lai nebūtu šīs situācijas, ka bērni no divu bērnu ģimenes tiek aizmirsti, lai nebūtu tā, ka bērni ar invaliditāti ir aizmirsti, jo joprojām jūs neesat izlabojuši to kļūdu (un es redzu, ka jūs nemaz to negrasāties izlabot)... jūs esat šajā likumā atstājuši brīvu izvēli Ministru kabinetam pašam pieņemt lēmumu, kādā veidā šī nauda tiks iztērēta. Tāpēc mēs gribam nodrošināt, lai visām ģimenēm, tuvojoties 1. septembrim, būtu skaidrība vismaz par tādu sfēru kā bērnu ēdināšana gadījumā, ja šī... ja šis mācību process būs nodrošināms attālināti.

Mēs aicinām jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Īsi komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas pozīciju. Tātad iesniegtā redakcija paredz, ka... dod fleksibilitāti Izglītības un zinātnes ministrijai pielāgoties, teiksim, situācijai, ja gadījumā, piemēram, septembrī atkal ir nepieciešams attālināti nodrošināt mācību procesu, līdz ar to arī formu, kā, teiksim, līdzkompensēt šīs te pusdienas un kā tās piegādāt – vai tas ir siltu maltīšu veidā, piegādājot uz bērnu mājām, vai citā formā –, tātad ļauj arī šādos veidos to Izglītības un zinātnes ministrijai veikt. Tāpēc šis regulējums būtu jāatstāj tā, kā piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija.

Un līdz ar to aicinu arī noraidīt deputātu iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Labdien! Droši vien nepārsteigs fakts, ka jebkurā gadījumā ārkārtas situācijas apstākļos un arī to seku novēršanā visvairāk cilvēkiem un īpaši cilvēkiem, kam ir bērni (un ja bērni vēl mācās skolā vai pirmsskolā), ir svarīga stabilitāte un... zināt, kā valsts rīkosies turpmāk – īpaši, ja jau ir bijusi pieredze.

Šajā gadījumā mūsu priekšlikums būtu skatāms kontekstā arī ar jau papildu (un arī divu miljardu kontekstā) naudas sadalījumu ministrijām jautājumu risināšanā. Un mēs zinām, ka pusdienu nauda tika izmantota arī IKT nodrošinājumam. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi papildu finansējumu arī šim jautājumam. Līdz ar to uzskatām, ka ir ļoti svarīgi likumā tomēr nostiprināt jau iepriekš... esošo normu, kas runā par 50 procentiem ēdināšanai no valsts budžeta, tātad stabilu finansējumu.

Līdz ar to aicinu atbalstīt. Un šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas minētie, nu, tā kā garantētie vai negarantētie fleksibilitātes vajadzības minējumi nav uzskatāmi par nopietnu argumentāciju, ja mēs runājam par situācijas stabilitāti. Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, būtībā pievēršot un... gan vecāku, gan deputātu uzmanību tam, ka spēkā ir esošā norma, kas darbojas jebkuros apstākļos... tai skaitā darbotos arī Covid-19 seku novēršanas apstākļos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Znotiņa kunga pieminētā norma pašā likumprojekta sākumā tiešām nodrošina fleksibilitāti un brīvu izvēli ministrijai pieņemt lēmumus attiecībā uz to, kādas skolēnu grupas viņi vēlas ēdināt. Tā tas ir saprotams, jo nav noteikts... nav noteikta konkrēta piesaiste Izglītības likuma... Izglītības likumā noteiktajam pienākumam, lai šo fleksibilitāti novērstu, lai šo fleksibilitāti noteiktu kaut kādā konkrētā likuma rāmī, mēs tāpēc arī aicinām nodrošināt stabilitāti vecākiem un bērniem arī attiecībā ne tikai uz Izglītības likuma normām, bet arī uz visiem saistošajiem noteikumiem, ja mēs runājam par citām izglītības iestādēm.

Nav runa tikai par 1.–4. klasi, ir runa arī par ēdināšanu pašvaldību bērnudārzos un arī speciālās izglītības skolās, lai novērstu to neskaidrību, ar kuru sastopas bērnu vecāki un ar kuru, cerams, nesastapsies, bet jūs pieļaujat, ka šāda situācija būs. Mēs aicinām atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Paldies, kolēģi.

Noraidīšanas motivāciju mēs jau dzirdējām Reiņa Znotiņa debatēs. No savas puses es tikai gribētu piebilst, ka šī normas... šādas normas neatbalstīšana nenozīmē, ka kāds paliks bez pusdienām. Tas ir tas, ko es vēlos uzsvērt: pusdienas būs bērniem, un tās būs tādā veidā, kā ir paredzēts. Un šeit es gribētu teikt paldies, protams, opozīcijas deputātiem par rūpēm, bet es teiktu, ka (tā kā jau es iepriekš teicu) nekas nemainīsies sliktā nozīmē šiem bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ar visu cieņu pret Rancāna kungu, bet es jūs turēšu pie vārda. Un tad, ja gadījumā mēs septembrī atjaunosim attālinātas apmācības un kādam no Rīgas bērniem nebūs bezmaksas pusdienu, es tā arī teikšu: “Tas nevar būt, Rancāna kungs apsolīja – visiem bērniem ir jāsaņem pusdienas.”

Pirms kaut ko runāt, jums vajadzētu zināt reālo situāciju, un teikt, ka nekas nepasliktināsies, nozīmē tikai to, ka tie bērni, kuri nesaņēma bezmaksas pusdienas, arī turpmāk nesaņems gadījumā, ja būs atkal no septembra attālinātas apmācības.

Jūsu zināšanai, Rancāna kungs, Rīgā vairākums bērnu nesaņēma bezmaksas pusdienas, nesaņēma arī to aizvietojumu nekādā veidā – ne sausās paciņas, ne talonus. Nekādā veidā! Un, pirms kaut ko apgalvot, ir jāzina tā situācija, bet es jūs paturēšu pie vārda un, goda vārds, tā arī atbildēšu cilvēkiem, kad viņi man jautās, ka to solīja JKP un personīgi Rancāna kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es domāju, ka Rancāna kungs labu gribēja, uzsverot, ka neviens bērns netiks aizmirsts, bet tur jau ir tā problēma, ka šībrīža regulējumi... Rancāna kungs, ne jums kā deputātam, ne kādam citam nebūs iespējas praktiski šo procesu nodrošināt jeb ietekmēt, jo jūs ar savu mandātu būsiet devuši šo uzdevumu un pilnu atbildību, un izvēles iespējas, kam nodrošināt pusdienas, kādā apmērā nodrošināt tās, Izglītības un zinātnes ministrijai. Un diemžēl tā pieredze no ārkārtas situācijas laika patiesi parāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija aizmirst bērnus invalīdus, aizmirst parūpēties par ģimenēm, kas nav daudzbērnu ģimenes, un ir ļoti daudz caurumu šajos lēmumos. Tāpēc man šķiet ļoti pareiza doma, ka vispārējā norma ir jānostiprina šeit, likumā, lai neviens netiktu aizmirsts un arī lai, Rancāna kungs, jums būtu iespēja savu nupat doto solījumu izpildīt. Valdībai dodot mandātu, tādas iespējas nebūs, tad jums atliks tikai sēdēt, gaidīt rezultātu, atbildēt arī par kļūdām.

Es aicinu atbalstīt šo normu, jo... lai tas ir tāds papildu drošības garants mums visiem, ka tās pusdienas tiks nodrošinātas pilnīgi visiem neatkarīgi no mācību režīma rudenī.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Paldies Regīnai... Es aicinātu Regīnu pavisam noteikti man ziņot, ja tiks pieļauti kādi pārkāpumi šajās visās procedūrās un kāds ļaunprātīgi šiem bērniem neļaus pusdienas saņemt bez maksas. Es noteikti reaģēšu uz to, es iestāšos gan savā partijā, gan arī šeit, Saeimā, runāšu par to, ka tas ir jānodrošina. Bet, kā jau iepriekš minēju, diez vai tas ir šajā likumā risināms jautājums.

Paldies, kolēģi. Noteikti ziņojiet par tādiem pārkāpumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Es aicinātu atbalstīt priekšlikumu visiem likumdevēja, tātad Saeimas, deputātiem. Un par viena cilvēka garantiem Latvijā... Latvijas vēsture jau rāda, ka šīs viena cilvēka dotās garantijas... vai es esmu garants, ka tas notiks, nav apstiprinājies, ka tas strādā. Līdz ar to aicinātu nesolīt to, ko nevar izpildīt, bet šajā gadījumā ar balsojumu parādīt, ka jūs atbalstāt Latvijas iedzīvotājus un cilvēkus, kuru ģimenēs ir bērni. Un šajā gadījumā atjaunotu parasto kārtību, ka 1.–4. klase, visi skolēni (neatkarīgi no jūsu sašķirotajiem bērniem līdz šim Covid-19 situācijā), tomēr saņem atbalstu, kuru valsts ir solījusi. Atgādinu, ka tas jau šobrīd ir par 50 procentiem mazāks, nekā tas bija 2019. gadā pirms jūsu lēmuma par budžetu.

Aicinu atbalstīt, lai cilvēki sāk ticēt Latvijas valsts parlamentam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu balsot tā, kā komisija, proti, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputātu Stepaņenko, Papules, Reiznieces-Ozolas un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 48, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais, 30., ir Saeimas deputātu Ērika Pucena un Ievas Krapānes priekšlikums par to, ka šo likumu vajadzētu papildināt ar mūsu iepriekš... strīdīgo jautājumu par PVN 12 procentu apmērā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Es šo priekšlikumu atsaucu. Un mēs to skatīsim otrajā likumā, kur tas ir ar 78. kārtas numuru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts Pucens šo priekšlikumu atsauc, bet turpinām debates.

Vārds deputātei Ievai Krapānei.

I. Krapāne (KPV LV).

Labdien! Labdien! Es vēlējos arī atsaukt savu parakstu un pievienojos Ērikam Pucenam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikums ir atsaukts. (Starpsaucieni.)

Nebija... tā...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ievai Krapānei, lai mēs varētu pārliecināties. (Starpsauciens.)

Lūdzu, vēlreiz. Ieva Krapāne, tā... paldies.

Vai jūs atsaucat savu priekšlikumu?

I. Krapāne. Jā, es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Smiekli.)

Līdz ar to priekšlikums ir atsaukts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais, 31., ir Aizsardzības ministrijas parlamentārs... parlamentārā sekretāra Mārtiņa Staķa priekšlikums arī saistībā ar Zemessardzes dienesta pienākumu pildīšanu. Tas ir atbalstīts daļēji, iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā. Tāpēc aicinu neatbalstīt šajā brīdī.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es lūdzu vēlreiz komisijas priekšsēdētāju un referentu precizēt par šo priekšlikumu, vai tas ir daļēji atbalstīts vai atbalstīts, jo tabulās ir norādīts, ka tas ir atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies par piezīmi, paldies par precizējumu, atvainojos par kļūdu.

Jā, tas ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā. Tāpēc aicinu atbalstīt tomēr tik un tā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rancāna kungs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 3, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

32. ir Saeimas deputātes Ievas Krapānes priekšlikums par atļaušanu organizēt sporta pasākumus pēc kritērija – viens cilvēks uz četriem kvadrātmetriem bez kopējā skaita ierobežošanas, sadalot sektoros. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ievai Krapānei.

I. Krapāne (KPV LV).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Jā, mans priekšlikums ir atļaut organizēt sporta pasākumus ārā pēc kritērija – viens cilvēks uz četriem kvadrātmetriem bez kopējā skaita ierobežošanas, sadalot tos konkrētos sektoros. Vienā sektorā tas būtu apmēram ne vairāk kā 200 cilvēku, šis priekšlikums ir labāks, nekā Ministru kabinetā pašreiz tiek diskutēts, ka 1000 cilvēku varētu būt vienuviet. Tātad 200 cilvēku kontrolēti pa sektoriem, un tas nevarētu būt nekas slikts.

Mani ir arī uzrunājušas vairākas federācijas, un federācijas ir gatavas rīkot sacensības, nevis saņemt dīkstāves pabalstus, jo labāk taču ir strādāt un Latvijai nest ienākumus, nekā dalīt naudu. Sacensību organizatori ir gatavi nodrošināt visus drošības pasākumus, kā, piemēram, ātrie testi, mobilās aplikācijas, dezinfekcijas prasības, un, protams, arī nodrošināt distancēšanos.

Manuprāt, nav vairāk jābaidās no vīrusa, ir sfērām jāļauj strādāt, it īpaši sportam, kas notiek ārā, nekādu vīrusu tur noteikti nevarētu dabūt.

Es lūdzu kolēģus, esiet saprātīgi un atbalstiet sporta sfēru. Līdz ar to ekonomika arī varētu uzplaukt un mēs ļautu daudzām sfērām atsperties šajā grūtajā laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Pavisam īsi kolēģi. Uzklausot atbildīgās iestādes un viņu vērtējumus, un ekspertu vērtējumus par šo, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Sadarbībā ar daudz un dažādām sporta organizācijām un arī federācijām šobrīd ir izveidota darba grupa, kurā tieši par šiem dažādajiem scenārijiem, kā varētu atjaunot sacensību organizēšanu, ir runāts, diskutēts un arī ir uzklausīti speciālistu viedokļi, tai pašā laikā arī Veselības ministrijas un tamlīdzīgi, un tāpēc es domāju, ka mums nevajadzētu tomēr ar... šādā veidā ar likumu pieņemtu šādas izmaiņas, tomēr neskriet pa priekšu vilcienam un notikumiem. Un tomēr varbūt deputāti, kas ir Sporta apakškomisijā, varētu aktīvāk iesaistīties visos citos procesos, kur pie šī strādāts.

Ir dīvaini klausīties, kā... kā tagad deputāti stāsta, kā vajag atjaunot, sporta nozarei palīdzēt un tamlīdzīgi, kaut gan paši pirms tam budžeta sarunās ir balsojuši pret finansējuma piešķiršanu šiem pašiem sporta pasākumiem. Beigsim, kolēģi, šo liekulību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ievai Krapānei otro reizi.

I. Krapāne (KPV LV).

Jā, Riekstiņa kungs, tiešām beigsim šo liekulību – pārstāvēt tikai sev interesējošās federācijas. Es arī aicinātu jūs iesaistīt mūs kā Sporta apakškomisijas deputātus... vairākus, un tiešām būt konstruktīvam sarunās, nevis vienam kā solistam skriet kaut kur un pārstāvēt Sporta apakškomisiju, jo mēs taču esam komanda. Jums taču vairāk vajadzētu zināt, studējot sporta akadēmijā. Vai arī jūs to esat pabeidzis jau ātrāk nekā citi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Situācija par šiem ierobežojumiem katrā vietā ir nedaudz savādāka. Es pats nāku no Kuldīgas, un šajā visā laikā mūsu mazpilsētā nekas nav mainījies, cilvēki dzīvo kā dzīvo, un šī saslimšana, nu, tāda... radījusi tādu viltus ilūziju, ka mēs dzīvojam nenormālā krīzes laikā.

Es patiešām aicinātu Sandi mūs sākt iesaistīt šajās darba grupās, jo Saeimas Sporta apakškomisija nav sanākusi ne reizi, lai par šīm lietām runātu. Nu tad, Sandi, mēs esam gatavi darīt, bet, ja tu mums nesaki, kurās grupās par to tu runā, tad, nu, ļoti žēl. Un es domāju, ka daudzi deputāti, kas ir apakškomisijā, gribētu arī iesaistīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Protams, ka sports aizņem ļoti lielu daļu no mūsu dzīves. Tā ir arī ienesīga nozare, kura nes naudu, nes popularitāti, un tiem sportistiem arī vajag trenēties un gatavoties nākamajai sezonai, ja šīs sezonas nebūs.

Bet diemžēl arī, kas man nepatīk, piemēram, ka Riekstiņa kungs teica, ka mums tur ir darba grupa. Riekstiņa kungs, nopublicējiet, atsūtiet mums to informāciju par darba grupu, kad jūs sapulcējat, kad būs nākošā sanāksme un par kādiem jautājumiem jūs spriedāt.

Es tikai redzēju tur Latvijas Sporta federāciju padomes mājaslapā, ka tur divi teikumi, ko jūs nospriedāt, un viss... neko. Bet faktiski, jā, mums vajag arī, lai iniciatīva būtu no visām federācijām, lai katra federācija atsevišķi var piedāvāt savu vīziju, ko viņi var piedāvāt, kā viņi redz attīstīt savu sporta veidu, kurā laikā kaut ko sākt darīt individuālajā sporta veidā vai komandu sporta veidā. Trenēties ir labi, bet sacensības arī vajag. Rezultāts aug nevis treniņos, bet rezultāts aug sacensību laikā arī... un ne tikai no tā, ka olimpiskās spēles ir atceltas, pasaules čempionāti arī atcelti, starptautiskie turnīri arī, bet mums vajag trenēties, mēs neesam tik stipri pasaulē, kā vajadzētu būt.

Mēs zinām, ka, piemēram, ja būtu šī gada olimpiskās spēles, tad mums bija tikai astoņas licences. Astoņas! Nu varbūt vēl pa šo vasaru varēja izpildīt vēl kādas 20, bet par maz. Bet, ja olimpiskās spēles notiks, es ceru, ka nākošajā gadā, tad mums vajag ļoti cītīgi trenēties. Citi sportisti, piemēram, citās valstīs vienkārši... aiziet grupa ar sportistiem kādā viesnīcā, un viņi trenējas tur... visu laiku trenējas. Mums vajag to izmantot, īpaši cikliskiem sporta veidiem.

Tāpat arī noticis... kas notiks Daugavas stadionā arī... par to renovāciju, darbiem. Arī gribam zināt, kāpēc mainīja direktoru, arī... Lūdzu, kādreiz tā kā vajag sasaukt kārtējo Sporta apakškomisijas sēdi un sākt runāt par to. Jūs saņemat par to algu. Janvārī, kad jūs atskaitījāties, jūs solījāt, ka jūs atmaksāsiet savu algu, lai nebūtu nekāda sprieduma. Jūs atmaksājāt savu algu? Pierādiet to čekā, piemēram. Publicējiet to Facebook, ko... jūs rādāt, kā jūs strādājat tur 24 stundas, tad būs saprotami.

Bet es atbalstīšu šo priekšlikumu, tāpēc ka kaut ko vajag sākt darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, aicinu debatēt par konkrēto priekšlikumu.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es noteikti nevēlētos turpināt diskusiju par to, kura komisija kaut ko dara vai nedara, bet, reflektējot uz dzirdēto, pašā sākumā Krapānes kundzes teikto. Mani tiešām mulsina tāds vieglprātīgs uzskats un tas, ka mēs varam apgalvot, ka vīruss ir beidzies, ārā nekāda vīrusa nav un tamlīdzīgi. Droši vien ir vērts pameklēt itin viegli atrodamu informāciju par valstīm, kas ir šādu vieglprātīgu ceļu gājušas, par to, ka šis Covid-19 vīruss arī atgriežas un seko nākamie viļņi. Un es domāju, ka mēs neviens nevēlamies, lai arī Latvija nokļūst šādās pozīcijās.

Otra lieta, ko es gribēju minēt, ir tā, ka visas šīs epidēmijas laikā valdība un arī parlaments ir rūpīgi attiecībā tieši uz šiem ierobežojumiem ieklausījušies tieši speciālistu, nevis vienas vai otras organizācijas vai atsevišķu deputātu viedokļos. Tieši speciālisti ir bijuši tie, kas ir noteikuši vienus vai otrus ierobežojumus un to pamatotību, tāpēc šeit vienkārši... nu, pateikt – četri metri... četri kvadrātmetri uz vienu cilvēku vai seši, vai 10, es domāju, ka neviens no mums nav speciālists, kurš to izvērtēs. Cilvēki strādā, ir pieņēmuši atvieglojumus. Sporta pasākumi jau var sākt notikt, un acīmredzot ir pamatojums tam, kāpēc tieši šādi kritēriji ir šobrīd piemēroti.

Tā ka es arī aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Uzreiz atvainošos Saeimas priekšsēdētājas kundzei un tomēr atgādināšu, ka deputātiem ir tiesības sniegt priekšlikumus. Un, kaut arī leksikas krājums ir palielinājies, nu, diezgan lēni, bet tomēr... atgādināšu, ka pavisam nesen Beitneres-Le Gallas kundze lūdza tieši debatēt likumos.

Un šis ir brīdis, kas parāda, ka faktiski nav notikušas debates par sporta nozares attīstību, par lēmumiem, kādi būtu nepieciešami ne tikai naudas sadalē, bet arī lēmumiem, kas būtu nepieciešami sporta nozarē. Un, dzirdot arī diskusiju, ir skaidrs, ka šis priekšlikums būtu debatējams noteiktajā apakškomisijā, iespējams, arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jo tas skar kopējo izglītības arī jomu.

Un šajā gadījumā domāju, ka debates arī par sporta jomas tālāko atļauju vai neatļauju būtu tomēr turpināmas apakškomisijā un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ja apakškomisija nespēj sanākt vai kā citādi nevar vienoties par savu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Plašākas debates par to, kā attīstīt sporta jomu, patiešām ir risināmas gan norādītajā apakškomisijā, gan arī komisijā, bet šobrīd koncentrējamies uz
32. – deputātes Krapānes iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Ja mēs paņemsim tos četrus kvadrātmetrus vai divus kvadrātmetrus, arī ienāciet jebkurā sabiedriskā transportā. Pat nevajag tajā pikčasā, kad visi brauc uz darbu vai no darba, bet pa vidu, pa dienu arī... kā cilvēki ievēro tos noteikumus un vai viņiem ir četri kvadrātmetri vai ne? Aizejiet uz Centrāltirgu pastaigāt tur pa dienu, tagad, kad būs pārtraukums, stunda laika. Kur tur ir četri metri? Tā kā... tā kā nav. Tāpat arī šeit, sportā, piemēram, futbolā. Ko nozīmē futbols? Futbolā paskrēji, un viss. Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka nevajag nēsāt masku veselam cilvēkam – tikai ja tu esi slims. Pasaules Veselības organizācija. Mums tā atrodas, Latvijas filiāle, šeit blakus, vienu kvartālu no Saeimas, var aiziet pajautāt tur arī pie speciālistiem... kas grib.

Tāpat arī citi sporta veidi – riteņbraukšana. Riteņbraukšanā brauc viens, pat ja peletons – brauc 200 cilvēki kopā, tad viņi jau ir ar riteņiem viena metra attālumā viens no...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Debašu laiks beidzies.

I. Klementjevs. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam otro reizi.

S. Riekstiņš (JK).

Paldies, kolēģi, par priekšlikumu.

Man ir prieks, jā, tiešām, ka strādājam un iesniedzam šos priekšlikumus, tāpēc es aicinu turpināt tādā pašā garā. Es jau pusotru gadu gaidu savā e-pastā priekšlikumus no deputātiem par iespējamo darba kārtību, neesmu saņēmis, bet es ceru, ka nu tad beidzot es sagaidīšu arī kādu rosinājumu no šiem deputātiem, un aicinu visus tiešām iesniegt priekšlikumus, debatēt. Dibināt darba grupas nav aizliegts. Katrs deputāts var dibināt sev darba grupu un darboties, iesaistot visas jumta organizācijas, kas mums arī sportā ir, kuras arī ir iesaistītas manā darba grupā.

Paldies, kolēģi. Strādāsim visi kopā. Ļoti gaidu, pusotru gadu gaidu jau, gaidīšu vēl pusotru gadu, iesniedziet.

Paldies. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Nu, lūdzu, koncentrējamies uz 32. – deputātes Krapānes iesniegto priekšlikumu!

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt... un labdien, cienījamie deputāti! 32. priekšlikums, ko ir iesniegusi deputāte Krapāne, patiesībā salauž pilnīgi visu līdz šim noteikto ierobežojumu jēgu, kādos mēs principā esam dzīvojuši pēdējās 90 dienas.

Tātad teksts ir tāds: “Atļaut organizēt sporta pasākumus pēc kritērija – viens cilvēks uz četriem kvadrātmetriem” – un tagad pats galvenais – “bez kopējā skaita ierobežošanas. Sadalot sektoros, vienā sektorā ne vairāk kā 200 cilvēku.”

Protams, tas nozīmē, ka principā Dziesmu svētki... principā varētu notikt. Tas nozīmē, ka lielie masu pasākumi, vienalga, kādi tie būtu, parasti vasarā... kas mums ir pierasti un apmeklējumā cilvēku bagāti, – tie var notikt.

Bet man ir jāatgādina, kāpēc vispār ir šie ierobežojumi. Tie jau nav tāpēc, ka kādam ļoti gribas, lai cilvēki nesatiekas vai satiekas mazās un... kādās kompānijās. Jums ir jāsaprot, ka, pieņemsim, kultūras darbinieki, ja, teātri (es ceru, ka Krapānes kundze arī apmeklē teātri) un āra pasākumi teātriem... ir šobrīd atļauti 300 cilvēki. 300, ja! Un tie nav, kā te ir minēts šajā priekšlikumā, cik vien grib cilvēkus, ka tikai pa četriem kvadrātmetriem. Un tā doma, kāpēc ir cilvēku ierobežošana, ir tāpēc, lai epidemiologi – epidemiologi! – varētu izsekot, no kurienes, ja nu gadījumā, nedod Dievs, kāds atkal saslimst. Jo, ja ir šis ierobežotais cilvēku skaits, tad tu vari izsekot, no kurienes šis cilvēks ir saslimis, un tādā veidā radīt situāciju, lai nebūtu kaut kāda atkal, nezinu, milzīga pandēmija. Un tāpēc arī ar šo saslimušo statistiku mums ir, manuprāt, burvīgi cipari. Mums ir...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

A. Kaimiņš. Es neesmu...

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Ir fakti un faktu interpretācijas. Manuprāt, ir skaidri parādījies diskusijās, ka vairākums no politiskās pozīcijas partiju pārstāvjiem deputātiem izmanto izrauti no konteksta virkni no medicīniskās terminoloģijas, virkni no speciālistu un ekspertu atziņām un interpretē tieši tā, kā viņiem ir izdevīgi, lai pamatotu savu pozīciju.

Bet diemžēl, manuprāt, šeit notiek vienkārši demagoģija. Un virkne adekvātu un labu priekšlikumu tiek noraidīti tikai tāpēc, lai parādītu, ka pozīcija ir tā, kura noteiks, kad, kam un kas tiks atļauts. Es domāju, ka, izvērtējot kopējo situāciju, Krapānes kundzes priekšlikums ir atbalstāms.

Un lūdzu arī balsot, atbalstot to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es... Jā, es gribētu pabeigt savu iesākto runu. Es vienkārši neesmu pieradis pie 180 sekundēm, bet jāpierod.

Tātad šie cilvēki tiek ierobežoti tāpēc, lai epidemiologi varētu izsekot. Un, ja es dzirdu kā pats Covid-19 izslimojis cilvēks par to, ka Covid-19 nevar saķert ārā, uz ielas vai pļavā, nu tad – labrīt! – es atvainojos. Nu, tās tādas pilnīgas muļķības, kas nāk no Saeimas deputātu priekšlikumiem, kas ir demagoģija šajā gadījumā. Vienkārši Švecovas kundze arī minēja.

Tātad ne par velti mēs esam arī... nu, ļoti, ja tā var teikt, slikti teikt vārdus “statistiski tikai 25 miruši”, kas... nepiestāv teikt – tikai 25, bet mēs esam labi noturējuši šo Covid-19 krīzi, tāpēc arī mums ir jāņem piemērs tāds, kā epidemiologi mums saka. Ja mums saka epidemiologi tā, tad tā, nevis kā Krapāne – izdomās sava veida cilvēku skaitu.

Paldies. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav skaidrojams. Aicinu noraidīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – Saeimas deputātes Krapānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

33. priekšlikums ir... Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Evija Papule, Dana Reizniece-Ozola un Jānis Dūklavs lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par to, ka... noteikt, ka, novērtējot klienta materiālos resursus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma ietvaros, par ienākumiem neuzskata arī tos ienākumus, kuri ir gūti kā sezonas laukstrādnieku ienākumi.

Komisijā pēc gana garām diskusijām šis priekšlikums nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, mēs zinām, ka šī krīze ir radījusi arī lielas problēmas lauksaimniekiem, tāpēc ka ierastā... ievestā darbaspēka vietā viņiem tagad ir jāmeklē darbaspēks Latvijā, un tas ir arī ļoti labi. Ļoti labi, un mums ir jāpalīdz viņiem šajā jautājumā. Tāpēc mēs, vēlreiz pārskatot to regulējumu, kurš ir noteikts (protams, ļoti veiksmīgs regulējums) attiecībā uz sezonas laukstrādniekiem... Mums šķiet, ka to vajadzētu vēl elastīgāk pielāgot šai situācijai, jo sezonas laukstrādnieki... viņiem ir jādod iespēja gūt šos papildu nelielos ienākumus, neieskaitot šos ienākumus viņu kopējā ienākumu grozā, īpaši vērtējot situāciju attiecībā uz dažādiem pabalstiem un sociālo palīdzību.

Jā, šobrīd ir šāda iespēja, ka sociālais dienests var nevērtēt gada griezumā šo nelielo pieaugumu, bet, ja, piemēram, persona, pirms laukstrādnieki... pirms darbiem laukos ir pastrādājusi nedaudz par pašnodarbināto un tai ir nedaudz šis ienākumu līmenis cēlies, un tad vēl pielikts klāt šis darbs laukā, tad attiecīgi, es domāju, šis mūsu priekšlikums, kas izslēdz ārā ienākumus no lauku darbiem vispār no ienākumu groza, palīdzēs vēl vairāk sezonas laukstrādniekiem justies aizsargātiem un garantēti nezaudēt savu statusu, nezaudēt visus tos atbalsta mehānismus, kuri ir paredzēti trūcīgajiem, maznodrošinātajiem un citām cilvēku grupām.

Mēs aicinām jūs atbalstīt šo priekšlikumu un palīdzēt mūsu lauksaimniekiem, jo šobrīd situācija, kā mēs redzam, viņiem ir sarežģīta, tāpēc ka viņi nevar arī atrast sev darbiniekus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Es lūgšu divas lietas.

Pirmā lieta. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tādēļ ka (papildinot jau iepriekšējo runātāju) tas dotu iespēju cilvēkiem izvērtēt – doties prom vai nedoties, jo, kā zināms, vairākas Eiropas Savienības valstis, īpaši tā, kas šobrīd ir izstājusies no Eiropas Savienības, dažādos veidos palīdz mūsu cilvēkiem nokļūt viņu laukos un strādāt tur.

Bet otrs... Priekšsēdētājas kundze, es lūdzu iespēju pēc balsojuma runāt par procedūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā par 33. priekšlikumu...?

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu balsot kā komisija, proti, neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputātu Stepaņenko, Papules, Reiznieces-Ozolas un Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu aktivizēt sadaļu par procedūru un ieslēgt mikrofonu deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Es tiešām novērtēju, priekšsēdētājas kundze, jūsu meistarību (tiešā nozīmē) Saeimas attālināto sēžu vadīšanā.

Tomēr es biju pie 32. priekšlikuma vēl pieteikusies debatēs. Un, iespējams, ka tas arī ar laika nobīdi vai kā citādi saistīts. Es aicinu tomēr debašu slēgšanā palūkoties sarakstā uz pieteikšanos, īpaši, ja deputāti strādā attālināti. Bet vēlreiz saku: šis nav pārmetums, bet vienkārši aicinājums.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Nu, man ir jāatbild. Debates tiek slēgtas tad, kad elektroniskajā tablo, kas ir manā datorā, nav vairs neviena runātāja. Iespējams, ka patiešām ir kādu sekunžu nobīde, tāpēc es aicinu visus kolēģus saprast, ka mēs darbojamies e‑platformā, un debatēm pieteikties laikus. Ja nav runātāju sarakstā neviena deputāta, tad debates pilnīgi dabiski tiek slēgtas.

Turpinām darbu.

Vārds... Komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.

34. arī ir Saeimas deputātu Jūlijas Stepaņenko, Evijas Papules, Danas Reiznieces-Ozolas un Jāņa Dūklava priekšlikums. Tas ir saistīts ar... arī ar sociālās palīdzības jautājumiem, faktiski attiecībā uz bezdarbnieka statusu un pabalsta saņemšanu. Komisijā smagās diskusijās šis priekšlikums bija noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pirmkārt, es apliecinu – Papules kundze tiešām bija debatēs, es redzēju viņu debašu sarakstā.

Otrkārt, runājot par pašu priekšlikumu. Tātad šobrīd sezonas laukstrādniekiem ir tiesības piedalīties lauku darbos, nezaudējot bezdarbnieka statusu, bet bezdarbnieka... bet pabalsts, kas viņiem pienākas, var... tiek atlikts uz laiku, kad beidzas sezonas laukstrādnieka līgums. Tāds ir regulējums šobrīd.

Mēs, rūpīgi arī iepazīstoties ar situāciju, noskaidrojām, ka ir iespējama tāda situācija, ka, piemēram, bezdarbnieka pabalsts ir gana liels, no kura cilvēks var iztikt kādu laiku, bet tajā situācijā, kad cilvēks maina šo pabalstu, bezdarbnieka pabalstu, pret sezonas laukstrādnieka ienākumu, viņš riskē ar to, ka, pirmkārt, var būt slikts laiks, slikta raža un viņš nenopelnīs vispār neko daudz. Viņš ir atkarīgs tikai no apstākļiem, kas ir uz lauka, un... no dabas faktiski.

Un šajā situācijā personai ir jāļauj izvēlēties, vai tā saņem bezdarbnieka pabalstu vienlaicīgi ar šo laukstrādnieka ienākumu vai atliek (tā, kā līdz šim, tā, kā šobrīd šis regulējums ir) bezdarbnieka pabalsta saņemšanas brīdi, kad beigsies šie darbi. Tas ir tik vienkārši, tas neprasa nekādus – nekādus! – izdevumus no valsts budžeta. Tas nodrošina elastību attiecībā uz personas tiesībām izvēlēties, kurā brīdī tā vēlēsies saņemt šo pabalstu, kurā brīdī tā šo pabalstu atliks, tas tieši tāpat kā daudzos citos gadījumos ar pabalstiem.

Mēs aicinām jūs tiešām atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu noraidīt šo priekšlikumu – balsot tā, kā komisija bija izlēmusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputātu Stepaņenko, Papules, Reiznieces-Ozolas un Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt nākamo priekšlikumu. Šeit bija deputāti, kas runāja par procedūru, vai viņi ir pieteikušies debatēm vai nav pieteikušies debatēm, par iepriekšējo gadījumu... deputāts debatēm piesakās, tad atsakās runāt, tad piesakās vēlreiz, tad atsakās runāt.

Kolēģi, jā, nu, lūdzu, tad izlemiet, vai jūs runājat debatēs, vai jūs nerunājat debatēs. Es saku vēlreiz – paiet, iespējams, sekunde vai sekundes daļas, kamēr jūsu vārds atkal trešo reizi parādās elektroniskajā sarakstā uz tablo. Ar to arī ir jārēķinās. Vārds tiek dots visiem, kuri ir pieteikušies debatēs un redzami tablo.

Turpinām darbu.

Vārds komisijas vārdā deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns. Labi, paldies, kolēģi.

Ejam uz priekšu. 35. priekšlikums ir... Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Evija Papule, Dana Reizniece-Ozola un Jānis Dūklavs. Priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par to, ka vajadzētu aizliegt vērst piedziņu, jebkāda veida piedziņu, izņemot uzturlīdzekļu piedziņu, uz ienākumiem, kuri gūti kā laukstrādnieka ienākumi. Komisijā šis priekšlikums bija noraidīts, diskusijās uzklausot visas puses.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis ir trešais priekšlikums atbalstam zemniekiem un sezonas laukstrādniekiem.

Ir daudz cilvēku, kuri ir dažādu iemeslu dēļ parādnieki, īpaši – ja mēs runājam par ātrajiem kredītiem. Šis priekšlikums ļautu šiem cilvēkiem atvilkt elpu burtiskā nozīmē vasarā, saņemot šos ienākumus, nebaidoties no tā, ka šie ienākumi uzreiz tiks ieskaitīti tiesu izpildītāja kontā.

Mēs aicinām noteikt to, ka šie ienākumi ir pasargājami no piedziņas, izņemot, protams, uzturlīdzekļu piedziņu. Un es nepiekrītu tiem argumentiem, kuri izskanēja vakardien komisijā, ka, lūk, ir arī, piemēram, piedziņa, kas ir saistīta ar administratīvo pārkāpumu vai nodokļu jautājumiem. Nu, valsts nav mazais bērns, kuram ir jāēd katru dienu. Valsts varētu nedaudz pagaidīt attiecībā uz šiem ienākumiem, kuri tiešām... tas nav nekāds lielais ienākums. Godātie kolēģi, vidējais ienākumu apjoms sezonas laukstrādniekiem ir ne vairāk par 500 eiro. Par ko mēs vispār šobrīd runājam, ja cilvēkiem tas ir izdzīvošanas jautājums un ja mēs vienkārši ļaujam... pirmkārt, mēs ļaujam lauksaimniekiem nodrošināties ar darbaspēku tieši uz šo īso laiku, sezonas laiku, un mēs ļaujam arī tiem cilvēkiem, kuri labprāt tad nenāktu uz tiem darbiem, jo viņi zaudēs uzreiz naudu, justies droši, palīdzēt laukstrādniekiem un arī sev nedaudz... nelielu atelpas brīdi nodrošināt. Es domāju, ka tas ir tas iemesls, kāpēc mums ir tik maz darbaspēka laukos, kāpēc mums ir jāimportē darbaspēks no citām valstīm.

Es tiešām aicinu arī koalīcijas kolēģus aizdomāties par šo risinājumu, jo mums tiešām negribētos atkal vispār problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Paldies, paldies Danai Reizniecei... ui, paldies Jūlijai Stepaņenko, atvainojos.

Tas, ko es gribēju teikt, bez šaubām, valsts varbūt arī varētu pagaidīt attiecīgi šo piedziņu un iekasēt šos nodokļus, bet tas būtu jārisina nodokļu likumdošanas paketē.

Bet citstarp izskanēja arī tādi argumenti, ka pagaidīt... saskaņā ar šo tad būtu jāpagaida arī citām personām, kas ir privātpersonas un kurām varbūt arī ir jāmaksā uzturlīdzekļi saviem bērniem. Un tieši tas bija viens no tādiem momentiem, kāpēc tomēr šī piedziņa netiek aizliegta, jo privātpersonām tomēr ir arī vajadzīgi šie līdzekļi. Tāpēc, izsverot visus argumentus, šis priekšlikums tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies Jurim Rancānam.

Bet, ja nopietni, tad es arī lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, tādēļ ka praktiskā situācija rāda, ka šobrīd, kad tuvojas tā lauksaimniecības sezona, ļoti plašas diskusijas... diskusijas jau atkal atsākas par to, vai nevajadzētu šogad liegt iebraukt ārvalstniekiem strādāt lauksaimniecībā, jo ir taču tā, ka mums pašiem daudzi cilvēki ir palikuši bez darba un vajadzētu ļaut viņiem primāri tad nodarboties ar lauksaimniecību. Nu, šim argumentam varētu piekrist, ja nebūtu viens būtisks faktors.

Patiesi ir tā, ka daudzu gadu garumā ir cilvēki... nu, diezgan liels skaits... nokļuvuši ēnu ekonomikā tādēļ, ka viņi ir ņēmuši kredītus, nav spējuši tos atdot, un tagad, pat ja viņi gribētu strādāt lauksaimniecībā, nereti lūgtu to darba devēju nodarbināt viņus nelegāli. Nu atkal... lauksaimniecība... Ja lauksaimnieks grib gulēt mierīgi, tad viņš divreiz padomās, vai ņemt ukraiņu strādnieku, maksāt legāli, vai ņemt, nu, Latvijas darbinieku, bet maksāt aploksnē.

Mēs tādā veidā palīdzētu samazināt ēnu ekonomiku, ja ļautu nebaidīties šiem darbiniekiem saņemt legālu atalgojumu. Tas arī lauksaimniekiem atvieglotu dzīvi kā darba devējiem, ja nebūtu jādomā kaut kāda tāda cietumnieku dilemma, kuru variantu izvēlēties – aploksnē vai legāli viņiem maksāt.

Es domāju, ka tas ir īpaši svarīgi arī tādēļ, ka tieši Tieslietu ministrija bija tā, kas vairāku gadu garumā... nu, uzdevums jau tika dots pirms trim gadiem, ja nemaldos... vairāku gadu garumā nespēja izstrādāt regulējumu vienkāršotai maksātnespējai, lai tie, kas ir nonākuši tai milzu parādu jūgā, varētu no tā atbrīvoties. Šobrīd, kad ir krīzes laiks, šis pagaidu risinājums, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs un atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, ja mēs runājam par konsultēšanos ar atbildīgajām iestādēm, tad diemžēl jāpiezīmē tas, ka komisijā vakardien nebija iespējams sazināties ar Zemkopības ministriju, uzzināt tieši konkrēti iesaistītās iestādes viedokli.

Es ceru, ka tā nebija slēpšanās. Es ceru, ka koalīcijas deputāti, īpaši Nacionālā apvienība, arī JKP, kuri iebilst pret imigrāciju, pret darbaspēka ievešanu, kuri visādos citādos veidos demonstrē sevi, mēģina demonstrēt kā nacionāli patriotisku spēku, aizdomāsies par to, kādu risinājumu tad jūs piedāvāsiet zemniekiem, ja viņiem nebūs, kas lasa šo ražu, jo jūs patlaban neko neesat piedāvājuši, jūs tikai noraidāt reālu risinājumu, lai nebūtu jāieved darbaspēks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Paldies, kolēģi! Paldies arī, protams, Jūlijai, bet viņai absolūti nav taisnība, ka mēs neko nepiedāvājam.

Mēs šīs problēmas risināšanai esam piedāvājuši mazo parādsaistību likumprojektu, kurš paredzētu atbrīvot cilvēkus no mazajām parādsaistībām, tai skaitā tas būtu risinājums šai problēmai, par ko tiek runāts šajā priekšlikumā.

Tā ka es aicinu pēc iespējas ātrāk to iekļaut mūsu Saeimas darba kārtībā un pieņemt to.

Paldies. No manas puses tas būtu viss.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es piekrītu, ka mazo parādu dzēšanas likumprojekts ir ļoti savlaicīgs, bet kolēģu – Stepaņenko, Papules un pārējo – priekšlikums ir tieši mērķtiecīgs. Tas mērķtiecīgi runā par lauksaimniekiem un laukstrādniekiem. Tie cilvēki, kas seko situācijai mūsu agrosektorā, redz, ka ir izveidojusies akūta situācija ar darbaspēku.

Šodien nav zināms, kur būs cilvēki, kas palīdz mūsu fermeriem savākt ražu. Paldies Dievam, Latvijā līdz šim brīdim nav sliktas situācijas ar pārtikas produktiem, nav izveidojies deficīts kā Lielbritānijā, piemēram, kur nav iespējams nopirkt dažus produktus veikalos. Un es domāju, ka palīdzēt laukstrādniekiem, stimulēt viņus – tas ir likumdevēja pienākums.

Man ļoti žēl, ka mūsu deputāti, kas pozicionē sevi kā nacionāli domājošus, neatbalsta iepriekšējo priekšlikumu, un es ceru, ka Latvijas patrioti atbalstīs šo mūsu kolēģu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – deputātu Stepaņenko, Papules, Reiznieces-Ozolas un Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.

36. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumu 6. punktu pirms vārdiem “Ieslodzījuma vieta” ar vārdiem “Ja to pieļauj epidemioloģiskās drošības prasības”. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas attiecas uz šī likuma spēkā stāšanās... esību. Vakar mums bija... šis bija, manuprāt, visilgāko diskusiju objekts. Par šiem nosacījumiem tika iesniegti veseli septiņi priekšlikumi, ja es pareizi atceros, bet iesim katram no viņiem... pēc kārtas un izrunāsim. Šis konkrētais priekšlikums bija daļēji atbalstīts, iekļauts 41. – komisijas priekšlikumā, kas bija kopējais kompromisa variants visiem priekšlikumiem, kuri attiecās uz šī likuma spēkā esību. Tāpēc aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 49, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.

38. ir Saeimas deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Gundara Daudzes un pārējo priekšlikums. Attiecas tieši uz to pašu likuma spēkā esības nosacījumu, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, patiesi, šī norma attiecas uz 31. pantu – uz kolektīvo atlaišanu. Jūs neatbalstījāt priekšlikumu izslēgt to pavisam, tad šī priekšlikuma būtība ir terminēt Darba likuma pārkāpumu, ļaujot noteikt īsāku termiņu par 30 dienām kolektīvai atlaišanai.

Es vēlreiz, kolēģi, vēlos teikt, ka mums ir salīdzinoši elastīgs darba tirgus. Tā ir bijusi arī mūsu konkurētspējas priekšrocība... ļauj arī vieglāk iziet no krīzēm, bet man šķiet, ka visur ir vērts ievērot samērību. Un arī šajā situācijā, kad mums ir jau ilgstoši ārkārtas stāvoklis bijis un kad mēs vēl nezinām, cik ilgi tāds sasprindzinājums darba tirgū būs, mums ir svarīgi līdzsvaru starp darba devējiem un darba ņēmējiem saglabāt.

Tāpēc priekšlikums ir šo normu atstāt spēkā, bet līdz šī gada beigām ļaut ātrāk, elastīgāk kolektīvo atlaišanu īstenot, bet līdz šim (Skaņas pārrāvums.)... gadam... lai to arī uzņēmēji neizmantotu ilgstoši un neizmantotu negodprātīgi.

Man liekas, ka darbiniekiem ļoti svarīgs ir signāls, ka mēs negribam visu krīzes smagumu likt uz viņu pleciem un ka tas ir kā pagaidu risinājums, ja kādas viņu tiesības, vispārējās darba tiesības, tiek pārkāptas; ka tā jaunā norma... ka tā nebūs pavisam; ka tas ir tikai šobrīd, šogad, kad mēs redzam, ka tās, nu, svārstības mums šobrīd ir ļoti lielas un katram tā solidaritātes deva ir jāpilda.

Aicinu atbalstīt. To atbalsta arī arodbiedrību pārstāvji – šādu terminējumu.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu balsot tā, kā komisija, proti, neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputātu Reiznieces- Ozolas, Kučinska, Dūklava, Daudzes, Auguļa, Vucāna, Krauzes un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.

Nākamais ir 39. – deputātes Jūlijas Stepaņenko un deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar to, ka epidemioloģiskās drošības draudu klātbūtni nosaka Saeima ar atsevišķu lēmumu, uzklausot Ministru kabineta rekomendācijas. Komisijā pēc garām diskusijām priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ar šiem likumiem jūs mēģināt radīt tādu kā starpsituāciju starp nenormālo ārprātu, kas mums bija šī ārkārtējā situācija, un normālo dzīvi. Un šajā situācijā, jā, jūs gribat, lai valdība patur sev tiesības brīvi rīkoties pēc savām sajūtām.

Tas, ko mēs piedāvājam, – mēs piedāvājam kaut kādu nebūt atskaites punktu, kas liecinātu, ka šī starpnormālā situācija ir sākusies. Ja runājam par draudiem, konkrēti, par epidemioloģiskajiem draudiem, tas ir absolūti nenoteikts (nenoteikts!) lielums – šie draudi kādam var iestāties, kādam var neiestāties. Tātad vienkārši pieļaut to, ka valdība, sajūtot draudus, var rīkoties atbilstoši šim likumam, nav pareizi. Es domāju, ka ir nepieciešams šajā gadījumā kaut kāds Saeimas verificējums šiem draudiem. Un Saeima ar savu lēmumu tad arī varētu šo atskaites punktu iedot. Jo citādi, ziniet, sanāk tiešām dīvaini, ka viena... viens varas pakāpiens, sajūtot šos draudus, tos izmanto kā... nu, kā nu kuram gribas... atbilstoši likumam.

Tāpēc es aicinu Saeimu noteikt, ka Saeimai ir tiesības, uzklausot Ministru kabineta rekomendācijas un arī epidemiologus, nolikt šo atskaites punktu – kurā brīdī mums ir sākušies draudi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Svarīgi ir tas, ka, lai šis likumprojekts... šis likums varētu reāli un sakārtoti darboties, mums tiešām ir vajadzīgs atskaites punkts, no kura šīs normas, kas šajā likumā ir paredzētas, reāli būtu piemērojamas, jo daudz kur ir atsauce uz šiem epidemioloģiskajiem draudiem, šiem infekcijas draudiem.

Kad ir šādu draudu situācija, tad ir konkrētas attiecīgas darbības, kuras tanī brīdī ir veicamas, vai konkrēti apstākļi, kuri iestājas. Taču nav skaidrs, kad konkrēti tie iestājas. Tādēļ ir vajadzīgs atskaites punkts. Šāds atskaites punkts varētu būt Saeimas lēmums, kur Saeima verificē, apliecina – jā, sākas draudu situācija. Un šādā draudu situācijā visiem ir skaidrs – sāk tikt piemērotas un darboties konkrētas tiesību normas.

Es redzu, ka pieteicies debatēt ir Rancāna kungs. Būtu ļoti labi, ja jūs izskaidrotu, kādā veidā tad tas viss darbosies, ja šādas normas nebūs, un kādā veidā mēs objektīvi varēsim noteikt – juridiski pamatoti un objektīvi pamatoti –, kad ir iestājusies šī draudu situācija, kurā jūs tad varat piemērot un darīt visas tās lietas, kuras jūs šajos likumos esat paredzējuši. Jo pretējā gadījumā tas tiešām radīs, pirmkārt, haosu, un, otrkārt, tas radīs interpretācijas iespējas, kā rezultātā var rasties ļoti daudzas afēras. Un, lai to novērstu, mēs aicinām šādu priekšlikumu atbalstīt.

Gribētu dzirdēt pretargumentus, ja kāds tam nepiekrīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Jā... Paldies Zariņa kungam.

Labprāt argumentēšu un paskaidrošu šo situāciju.

Es no savas puses gribētu teikt, ka līdzšinējā stratēģija, Ministru kabineta un Saeimas kopējā darbība, uzklausot ekspertus un veidojot šo krīzes pārvarēšanas un Covid-19 infekcijas ierobežošanas stratēģiju, ir bijusi gana veiksmīga (par to mūs slavē arī pasaulē). Tā ir bijusi gana piesardzīga, visi šie lēmumi mums ir bijuši gana izsvērti, mēs neesam spēruši pašus radikālākos soļus. Un šī kopdarbība ir nesusi konkrētus augļus – tas atspoguļojas mūsu situācijā, kas ir krietni labāka par ārvalstīs esošo situāciju.

Tāpēc šajā gadījumā... Es saprotu opozīcijas bažas un vēlmi vienmēr saskatīt katrā... bezmaz vai katrā likuma grozījumā kādu Ministru kabineta vai arī pozīcijas deputātu ļaunprātību – ka nu viņi tagad te visiem mēģinās ieriebt.

Kolēģi, es teiktu, ka šis ir populistisks kara arguments, kurš neatbilst patiesībai, jo gan Ministru kabinets, gan pozīcijas deputāti, gan arī opozīcijas deputāti ir ieinteresēti, lai mūsu valsts kopumā būtu drošībā un kopumā pēc iespējas labāk pārvarētu šo situāciju.

Šis juridiskais ietvars, kas ir izstrādāts šajā likumā, paredz, jā, Ministru kabinetam... Kāpēc Ministru kabinetam? Es ieteiktu nebūt greizsirdīgiem, bet... Tieši tāpēc, ka Ministru kabinetā ir visvairāk informācijas gan no ekspertiem, gan no epidemiologiem un tur tiek pieņemti politiski risinājumi, kurus mēs izvērtējam un izsvērti pieņemam. Tāpēc, kolēģi, es aicinu neļauties paranojai, ka tagad kāds grib nodarīt ļaunu.

Es ieteiktu tomēr vadīties arī no veselā saprāta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Rancāna kungs nupat pierādīja mums, ka viņš nav vispār vajadzīgs kā deputāts, jo Ministru kabinetā ir daudz dažādu ekspertu, gudru cilvēku, kuri viņa vietā vislabāk lems.

Bet, ja runājam par šo priekšlikumu, es vēl gribētu piebilst to, ka ārkārtējā situācijā, kad Ministru kabinetam un visai sabiedrībai kopumā rodas bažas par kaut kādu problēmu, tad šo Ministru kabineta lēmumu verificē Saeima ar savu lēmumu. Saeima var arī neatbalstīt šo Ministru kabineta rīkojumu, bet šajā gadījumā jūs tiešām gribat tādās permanentās bailēs, bažās turēt visu sabiedrību. Nav jau runa tikai par opozīcijas deputātiem... Par to jau mēs neuztraucamies, ka mums ir bažas. Bažas vairāk ir cilvēkiem, kuri nezina, kā sāksies 1. septembris, kuri nezina, vai viņi saņems dīkstāves pabalstu un kā viņi tālāk dzīvos. Par mums jau jūs varat neuztraukties, Rancāna kungs. Mēs runājam par cilvēkiem, kuri mūs ir ievēlējuši, kuri gaida lēmumus no Saeimas, nevis no Ministru kabineta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Paldies Jūlijai.

Es gan gribētu norādīt, ka mēs kā deputāti... un es kā deputāts uztraucos arī par opozīcijas deputātiem... un gan par vēlētājiem, gan par visiem pārējiem.

Tas, ko es gribēju skaidrot arī sabiedrībai un Jūlijai, – ka Saeimas deputāti ir vajadzīgi. Tā darbojas demokrātija. Mēs pieņemam politiskus lēmumus, taču tos mēs pieņemam, pamatojoties uz precīzi sniegtu informāciju un saskaņotām, sabalansētām dažādu grupu interesēm, dažādu sfēru interesēm – drošības interesēm, sabiedrības veselības interesēm.

Šis sarežģītais politiskais lēmums mums ir jāpieņem. Ne jau eksperti to pieņem, viņi dod mums informāciju. Mēs pieņemam lēmumus, un mēs pieņemam tos risinājumus, kas mums ir iesniegti; uzklausām šos ekspertus. Un līdz šim, kā jau iepriekš minēju, tas ir bijis gana veiksmīgi. Tāpēc paldies ekspertiem. Un paldies, protams, arī opozīcijai par aktīvo darbību.

Paldies. Kolēģi, man viss.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

(Skaņas pārrāvums.)... mani dzirdat?

Faktiski es gribētu teikt par šīm debatēm, kas patlaban starp Jūliju Stepaņenko un Juri Rancānu (Skaņas pārrāvums.)... Es gribētu teikt mazu repliku par šīm debatēm starp Juri Rancānu un Jūliju Stepaņenko.

Paldies Stepaņenko kundzei, jo principiāla opozīcija vienmēr palīdz pozīcijai darboties, un mēs darbojamies Latvijas labā. Es domāju, ka jūs aizskārāt vienu ļoti būtisku, principiālu jautājumu, kas ir faktiski pat viena doktora darba vērtībā (esmu redzējusi doktora darbu par šādu tēmu – ka Saeima ir atdevusi lielu daļu tās pilnvaru Ministru kabinetam). Un dažbrīd es sliecos jums piekrist šajās debatēs, kur jūs runājat par ļoti daudziem jautājumiem.

Tas ir lielāks un sarežģītāks jautājums... Un faktiski... Paldies par to, ko jūs darāt, bet mums kā deputātiem ir jāpieņem lēmumi par ļoti daudziem un dažādiem jautājumiem. Mēs ne visos jautājumos esam profesionāļi un speciālisti, mēs uzklausām dažādus viedokļus. Un es gribētu teikt, ka mums patiešām ir ļoti nopietns jautājums. Un es nezinu, kad mēs (Nav saklausāms.)... varētu skart šo tēmu un runāt par šo jautājumu. Jo, lai gan sabiedrība ir iedevusi mums varu pārvaldīt valsti, ļoti daudzi jautājumi tiek risināti un lēmumi tiek pieņemti – ar mūsu akceptu! – Ministru kabinetā. Tas ir viens tiešām juridisks, nopietns valststiesību un pārvaldības jautājums.

Paldies Jūlijai Stepaņenko un paldies Jurim Rancānam. Šī ir ļoti svarīga diskusija, kura mūs gaida nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es tomēr gribētu, atsaucoties uz šīm debatēm, uz to, kas te tika dzirdēts...

Rancāna kungs! Es pieņemu, ka jūs kā šī likumprojekta ziņotājs esat ar to iepazinies, tad jūs varētu pateikt, kur... konkrēti kurā vietā šinī likumprojektā ir teikts tas, ko jūs tagad stāstījāt.

Problēma ir tā, ka šinī likumā daudzviet tiek lietoti šie vārdi... tiek pieminēta šī draudu situācija, bet nekur nav pateikts, kā tā tiek noteikta, kā tā iestājas, kā tā leģitimizējas. Un tieši tāpēc ir šis opozīcijas priekšlikums. Jo, ja tas iet caur Saeimu (tieši tā, kā jūs arī to teicāt), tad tas būs jāizdebatē, tas būs izdebatēts no visām pusēm. Visa argumentācija tiks uzklausīta, un lēmums tiks pieņemts pamatoti.

Ja mēs, Latvija, esam tiesiska un demokrātiska valsts, kur tiešām augstākā lēmējvara ir parlaments, un ja mēs esam parlamentāra republika, tad ir tikai loģiski, ka šādus būtiskus lēmumus pieņem parlaments.

Tā ka es jūs aicinu tagad pateikt, kur tad ir likumā pateikts, kā tiks pieņemts lēmums, ka ir draudu situācija. Pretējā gadījumā ir šie milzīgie riski, par ko mēs runājam.

Un šis priekšlikums tāpēc ir ļoti svarīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Priekšlikuma iesniedzēji... rāda, ka diskusijai pēc būtības bija jābūt krietni garākai...

Bet man ir lūgums – patiešām lūgums! – Prezidija loceklei, kas runāja pirms deputāta Ivara Zariņa. Lūdzu, atkārtojiet teikto, jo, strādājot attālināti, nedzird, ko jūs runājat, vai arī mainiet tehniskās iespējas, kad jūs runājat. Es tiešām vēlējos dzirdēt jūsu runu, bet tas bija neiespējami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu balsot tā, kā komisija balsoja, un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputātes Stepaņenko un deputātes Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.

40. – deputātes Jūlijas Stepaņenko un deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Priekšlikuma būtība – Ministru kabinetam ir pienākums ne retāk kā vienu reizi mēnesī atskaitīties Saeimai par epidemioloģisko stāvokli un epidemioloģiskās drošības draudiem un prognozēm. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts komisijā, iekļauts 41. – komisijas priekšlikumā, kas ir kompromisa variants attiecībā uz visiem priekšlikumiem par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, lai mēs arī saprastu, kā šos draudus izjūt Ministru kabinets, cik lielā līmenī un cik lielā apjomā Ministru kabinets plāno personu brīvības ierobežot un veikt dažādas citas darbības, kuras tam ir paredzētas šajos te divos likumos, Saeimai tomēr ir jāzina, kā Ministru kabinets jūtas šajos draudos... Un tāpēc mēs piedāvājām priekšlikumu – ne retāk kā reizi mēnesī ziņot par šiem draudiem, par šīm iekšējām sajūtām, pēc kurām vadīsies Ministru kabinets, un arī par prognozēm, kādas būs... kā Ministru kabinets redz šo draudu situāciju.

Kolēģi! Mani mazliet izbrīnīja tas, ka komisijā viens no piedāvājumiem bija, ka reizi deviņos mēnešos par to ziņotu. Tas nozīmē, ka valdība uzskata, ka šī situācija ir tik permanenta, ka reizi deviņos mēnešos... Tad tas gandrīz vai kā valdības ziņojums...

Man liekas, tas ir absolūti nenormāli. Jūs tiešām domājat, ka mēs tagad reizi deviņos mēnešos lemsim par to, vai samazināt šo draudu līmeni vai tomēr ne? Tas, man liekas, nav normāli, tāpēc mūsu priekšlikums bija – reizi mēnesī.

Es redzu, ka ir kompromisa priekšlikums – reizi trijos mēnešos. Bet man personīgi šķiet, ka arī tas ir par traku. Reizi mēnesī...

Situācija nav normāla.

Godātā valdība, ja jūs gribat ierobežot brīvības, tad ziņojiet, kāpēc jūs to darāt, kā jūs jūtaties šajā situācijā un kā jūs jutīsieties, kā jūs prognozējat savas sajūtas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, ir viens būtisks princips, kas parasti jāievēro, – jo lielākas tev pilnvaras, jo lielāka atbildība, jo lielāks mandāts, jo lielāks tev pienākums atskaitīties pēc būtības. Taču šeit... jā, gan ar šo likumu, gan ar pārējiem paketes likumiem mēs dodam ļoti lielu mandātu valdībai faktiski pašai, bez Saeimas iesaistes vai ar minimālu Saeimas iesaisti, pieņemt virkni lēmumu, kamēr vien pastāv epidemioloģisko draudu riski.

Epidemioloģisko draudu riski – kopumā tas ir ļoti subjektīvs jēdziens. Nav skaidru kritēriju, kuri noteiktu, kad mēs uzskatām, ka riski ir, kad – ka risku nav. Un tāpēc prātīgi vien ir, ka valdība regulāri nāk un Saeimai ziņo par aktuālo stāvokli, lai tad Saeima – kopā ar valdību, kur tas ir nepieciešams, vai viena pati – var pieņemt lēmumus gan ierobežojumu noteikšanā, gan arī pārējo jautājumu (arī ar budžetu saistīto) risināšanā.

Mums gan šķiet, ka vienreiz mēnesī – tas būtu daudz labāk, jo tas ir pietiekami ilgs laiks, lai jau varētu novērtēt dinamiku. Ļoti strauji mainās šobrīd situācija. Bet paldies arī par to, ka vispār esat ieklausījušies un vispār esat iestrādājuši šādu mehānismu, ka valdība nāk un Saeimai ziņo – ziņo vismaz reizi trijos mēnešos.

Tā ka priecājos, ka esat ieklausījušies šajā iniciatīvā un ka šādas atskaites būs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Tas, ka valdošā koalīcija ir iestrādājusi principu, ka valdībai reizi trijos mēnešos vajadzēs atskaitīties Saeimai, – tas liecina par to, ka vismaz tuvākajā laikā kaut kādas izmaiņas tie, kas ir pie varas, nevēlas redzēt; vēlas saglabāt šīs manipulēšanas iespējas ar šo ārkārtējo situāciju, ar šiem instrumentiem, kurus viņiem padomā pielietot.

Tā problemātika ir – kur? Ja tas ir reizi trijos mēnešos, tad kas notiks tajos starplaikos? Kā tad tiks konkrēti nodefinēts šis... šī draudu situācija? Jo šī draudu situācija ir manipulējama. Un šī manipulēšana var novest pie sabiedrībai ļoti nevēlamām sekām, proti, pie visdažādākajām afērām. Pēc būtības, ja tagad te paliek tā, kā tas pašlaik ir, – ka draudus var vienkārši tā frivoli... frivoli izdomāt – ka te tie ir, te to nav –, tad sanāk kā tajā anekdotē par kādas reliģijas pārstāvi, kuram ticība neatļauj brīvdienās pieskarties naudai. Viņš iet brīvdienā pa ielu un redz – uz ceļa guļ 100 eiro. Bet ir brīvdienas! Un tad viņš vienkārši vēršas pie Dieva un saka: “Tavu brīnumu! Visapkārt visiem ir brīvdienas, a man – ceturtdiena.” Un viņš paņem šo naudu.

Diemžēl tā, kā jūs pašlaik darāt... tā, kā šis likums ir konstruēts... un diemžēl arī tāpēc, ka Rancāna kungs nebija spējīgs pateikt, kā tad īsti konkrēti likumā šī draudu situācija tiks noteikta – vai tā tiks pareizi, leģitīmi un skaidri definēta un noteikta –, ir pamats domāt, ka jūs gatavojat tieši tādu pašu stāstu. Un tāpēc arī neatbalstāt šos priekšlikumus. Ja tas tā nav, es vēlētos saņemt pretargumentus.

Kur un kā šajā likumā tiks skaidri definēti šie draudi, lai visi varētu ar tiem rēķināties, tāpēc ka tie ir objektīvi, noteikti un saprotami?

Lai šī atskaites sistēma būtu nevis reizi trijos mēnešos (pēc tam, pēc trim mēnešiem, varēs strīdēties – kas bija, kas nebija), bet lai būtu skaidra uzreiz!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, šie būs pirmie likumi, kuri ir radīti trauksmes sajūtai! Balstoties uz kādas personas vai personu grupas trauksmi, radīsies kaut kādi tiesiski... radīsies tiesiskas sekas, tiesības un pienākumi. Šis tiešām būs ļoti interesants precedents.

Un, ja runājam par vispār šo konstrukciju, – es vairākas reizes arī komisijā piedāvāju... Kur ir problēma Ministru kabinetam – izsludināt ārkārtējo situāciju atkārtoti? Ja tiešām šīs bailes un šī trauksme ir tik liela, nav nekādu problēmu to izdarīt vēlreiz. Bet likumā paredzēt to, ka pēc sajūtām tagad Ministru kabinets vadīsies, – tas ir absolūti nepareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Paldies Ivaram. Un paldies, protams, opozīcijas deputātiem par šīm debatēm.

No savas puses es gribētu teikt, ka... iepriekš es nevarēju atbildēt, jo es jau divreiz biju runājis par šiem kritērijiem, pēc kādiem tad Ministru kabinets noteiks šo draudu situāciju. Bet es jums tagad teikšu, ka tas noteikti nenotiks, balstoties uz sajūtām. Un šī mūsu esošā atklātība un pieejamā statistika par saslimušo skaitu, par mirušo skaitu... to atklātību šajā ziņā neviens nav atcēlis.

Es domāju, ka šie epidemioloģiskie rādītāji, kas ir, – saslimušo skaits uz noteiktu skaitu iedzīvotāju un visi pārējie šie kritēriji, pēc kuriem Ministru kabinets arī varētu vadīties... un attiecīgi izstrādāt šos savus kritērijus, kuriem nebūtu, manuprāt, obligāti jābūt likumā... pēc tiem tad arī noteiks.

Es gribētu teikt, ka diez vai mēs redzēsim situāciju, kurā pilnīgi nepamatoti tiek ierobežotas cilvēku tiesības, pulcēšanās brīvība un tamlīdzīgi. Ja saslimušo skaits turas uz nullēm, tad, es domāju, mēs varētu rosināt (tajā skaitā Ivars varbūt un vēl citi opozīcijas deputāti) vispār atcelt šo likumu, jo, kā jau es iepriekš minēju, neviens nav atcēlis deputātu likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Tā ka, manuprāt, šīs bažas no jūsu puses ir krietni vien pārspīlētas.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nu, viss, ko pašlaik es dzirdēju no kolēģa Jura, – tā visa bija vienkārši lirika! Tieši šādu pašu liriku es savulaik varēju klausīties, kad tika organizēta OIK afēra.

Es gribētu aicināt arī jūs kā referentu... Jums nav kā deputātam šie ierobežojumi... divas reizes... kad beidzas priekšlikums... Jūs kā referents varat apkopot debates un sniegt savus komentārus un atbildes. Un tas, uz ko es jūs aicinu tagad, – lai jūs kā šī likumprojekta referents pateiktu, ka tas viss, ko jūs stāstījāt, nav lirika, tukša runāšana. Kurā vietā likumā ir rakstīts, ka Ministru kabinets izstrādās šos kritērijus? Kurā vietā ir rakstīts, pēc kādas procedūras tas notiks... vai vismaz tas, ka Ministru kabinetam būs jāizstrādā tas viss?

Pasakiet konkrēti šos likuma pantus! Ja jūs to nevarat pateikt, tad diemžēl ir vērts atcerēties to anekdoti, ko es nupat stāstīju, jo tāda ir tā situācija, ko jūs pašlaik gatavojat. Varbūt jūs paši... kāds no... teiksim, jūsu politiskajā spēkā to negrasās darīt, bet šī situācija, kas tiek izveidota, – tā tiks izmantota... tieši tāpat kā OIK afēra savulaik.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Paldies, Zariņa kungs.

Man negribas ielaisties ļoti garās diskusijās, ņemot vērā, ka garākās mums droši vien vēl ir priekšā.

Tas, ko es jums gribu atbildēt. Līdz šim arī nebija tādu kritēriju, bet Ministru kabinets kaut kā tika galā, un nekas briesmīgs nav noticis. Paldies Dievam! Un paldies arī kopīgajam mūsu – gan Saeimas, gan Ministru kabineta, gan ekspertu – darbam.

Tā ka par šīm lietām mēs varam runāt ilgi un dikti, bet es tomēr turpmāk atturēšos atbildēt uz katru no šādām replikām.

Paldies jums, kolēģi. Aicinu neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

(Troksnis.) Gribētu atbildēt Rancāna kungam, ka šajā gadījumā es varētu pateikties nevis Dievam, bet teikt: “Paldies Dievam!” Paldies...

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, vai jūs varētu novērst... lai šajā telpā, kur jūs atrodaties, nebūtu citu skaņas signālu? Mēs ļoti dzirdam fona troksni.

R. Ločmele-Luņova. Principā tā bija replika, ka mēs varam pateikties vairāk parlamentam un opozīcijai nekā Dievam. Un tas ir jāatceras, lai komentētu mūsu priekšlikumu šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā gribu teikt visiem paldies par debatēm. Un aicinu balsot tā, kā ir balsojusi komisija, proti, neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputātes Stepaņenko un deputātes Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Laiks 30 minūšu pārtraukumam.

Ir pieprasīta un notiek deputātu klātbūtnes reģistrācija.

Tā ir veiksmīgi notikusi.

Pārtraukums 30 minūtes – līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums”.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns. Labdien, kolēģi, pēc pārtraukuma! Vēl palikuši tikai pieci priekšlikumi.

41. priekšlikums ir par minēto tēmu... tas ir, par spēkā esības nosacījumu šajā likumā. Tas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka Ministru kabinetam reizi trīs mēnešos jāziņo Saeimai par situāciju. Komisijā tas ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! Lai ierobežotu vīrusa infekcijas izplatību, mēs ar šo likumprojektu dodam pilnvaras Ministru kabinetam epidemioloģiskās drošības dēļ ierobežot indivīda tiesības. Šīs ir nopietnas pilnvaras, un tas prasa no mums nopietnu attieksmi un rāmi.

Es uzskatu, ka:

pirmkārt, ir skaidri šajā likumā jānorāda, ka šīs pilnvaras nav beztermiņa;

otrkārt, par pilnvaru izbeigšanos ir jālemj pilnvaru devējam – Saeimai, nevis pilnvaru saņēmējam – Ministru kabinetam;

treškārt, Saeimai, lai tā pieņemtu atbildīgus lēmumus, ir nepieciešams periodiski saņemt adekvātus datus un analīzi par epidemioloģiskās drošības draudiem.

Šie ir tie trīs elementi, kurus mēs ar kolēģiem iekļāvām mūsu priekšlikumā, kas ir 45. priekšlikums.

Šie trīs elementi ir iekļauti arī komisijas priekšlikumā – 41. priekšlikumā. Tāpēc aicinu visus kolēģus atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Jā, paldies, kolēģi.

Komisijas vārdā vēl tikai piebildīšu mazu niansi, kas ir svarīga, bet ko iepriekš nepateicu, – ka Saeima atzīst šo likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu.

Aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 60, pret – 13, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

42. – deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikums, kurš paredzēja izslēgt šo spēkā stāšanās noteikumu vispār... un tāpat paredzēja, ka pēc Ministru kabineta ierosinājuma likumu atzīs par spēkā neesošu ar atsevišķu Saeimas lēmumu. Šis priekšlikums netika atbalstīts, jo, kā jau minēju, atbalstījām citu redakciju – labāku, manuprāt. Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – deputāta Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 54, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

43. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī attiecas uz šo spēkā esības nosacījumu, kuru Juridiskais birojs rosināja izslēgt vispār. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 51, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

44. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Gundara Daudzes, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes un Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī tas saistīts ar likuma spēkā esības nosacījumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Turpināšu šo tēmu par ārkārtējās situācijas turpinājuma... situācijas nenoteiktību.

Es saprotu, ka mēs līdz šim brīdim neesam atraduši nedz likumā, nedz arī Rancāna kunga ziņojumos tos kritērijus, pēc kuriem tad Ministru kabinets izlems par šiem draudiem, par šo draudu esamību vai neesamību. Tāpēc, mūsuprāt, tas būtu ļoti pamatoti – noteikt vismaz kaut kādas nebūt robežas attiecībā uz šo semiārkārtējo situāciju un radīt cilvēkiem... cilvēkos radīt vismaz kaut kādu drošības, noteiktības sajūtu attiecībā uz to, kas viņus gaida.

Šajā gadījumā man liekas, ka... tā kā mums nav kritēriju... Kritēriji ir, piemēram, attiecībā uz ārkārtējo situāciju, šeit to kritēriju nav, atsauces uz kritērijiem likumā nav. Tas, ko Rancāna kungs norāda – ka kritēriji būs un Ministru kabinets pats tos izstrādās (nevis Saeima, bet pats izstrādās!), – tas, man liekas, ir ļoti nenopietns arguments. Un līdz ar to... nu, mēs darām, ko varam. Mēs mēģinām saglābt šo likumu. Mēs mēģinām saglābt šo situāciju un piedāvājam vismaz šo – kaut kādu robežlaiku, lai, ja situācija turpināsies, ja Ministru kabinetam būs joprojām bail... ja būs bažas vai draudi, tad Ministru kabinets varēs rosināt šo likuma darbības termiņu pagarināt.

Taču tā, kā tas ir šobrīd noteikts, tas... tas nav pat nopietni.

Paldies. Mēs aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

(Skaņas pārrāvums.)... jo tas, ko stāstīja Rancāna kungs, – par to, cik veiksmīgi mēs līdz šim esam strādājuši un visu darījuši...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, mēs jūs neredzam.

I. Zariņš. Jā, ir problēma... Man ar kameru kaut kas ir noticis. Tehniskie dienesti strādā. Tuvākajā laikā, es ceru, to atrisinās. Bet es tagad turpinu to tematu, par ko es jau biju runājis, kad kamera strādāja, un visi zina, ka tas ir mans temats, par ko es runāju. Un...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, mēs jūs neredzam.

Nu ko mēs darām? Ļaujam...? (Tehniskas problēmas. Starpsaucieni.)

Tehniskais pārtraukums – divas minūtes. Es ceru, ka Zariņa...

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim! Zariņa kungs, vai ir izdevies nokārtot šo tehnisko problēmu?

I. Zariņš. Laikam jau nav.

Sēdes vadītāja. Mēs jūs aicinām šeit, uz Saeimas Sēžu zāli, kur...

I. Zariņš. Sēde notiek attālināti, es jums atgādināšu.

Sēdes vadītāja. Jūs esat laipni aicināts šeit. Jums palīdzēs novērst visas tehniskās problēmas, kas ir radušās (ja tādas ir radušās) ar jūsu datortehniku. Šeit, kur ir jūsu arī frakcija.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu balsot tā, kā komisija balsoja, proti, neatbalstīt šo priekšlikumu. Jo tas ir arī daļēji iekļauts 41. priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Kučinska, Dūklava, Daudzes, Auguļa, Vucāna, Krauzes un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Un pēdējais ir 45. – deputātu Vitas Andas Tēraudas, Marijas Golubevas, Ineses Voikas, Mārtiņa Šteina un Ilmāra Dūrīša priekšlikums, kurš arī attiecas uz spēkā stāšanos... nevis uz spēkā stāšanos, bet uz spēkā esības nosacījumiem. Un šeit ir arī tas, ka Ministru kabinets reizi deviņos mēnešos ziņo Saeimai...

Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 41. – komisijas priekšlikumā. Tāpēc aicinām balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – deputātu Tēraudas, Golubevas, Voikas, Šteina un Dūrīša priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 57, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo steidzamo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 60, pret – 18, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar izskatīja valdības izstrādāto likumprojektu “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums” pirms otrā, galīgā, lasījuma.

Uz likumprojekta otro lasījumu saņemto un sēdē izskatāmo priekšlikumu kopskaits – 94.

Priekšlikumi tika skatīti vairāk nekā piecu stundu garumā, karstu debašu apvīti. Rezultātā tika nolemts likumprojektu atbalstīt skatīšanai Saeimas sēdē. Tad nu ķeramies pie darba!

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Man ir lūgums tehniskajiem darbiniekiem.

Parādījās ziņotājas attēls, un pēc tam tika uzlikts virsū vēl balsošanas rezultāts. Lūdzu novērst šādas situācijas: ziņotājs sāk ziņot, un pēc tam virsū vēl parādās balsošanas rezultāts. Tas nebūtu pieļaujams.

Tātad – par 3. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. (Skaņas pārrāvums.)... atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Benhenas kundze, mēs jūs klausāmies. Par 4. priekšlikumu.

I. Benhena-Bēkena. Acīmredzot ir zināmas tehniskas problēmas – skaņa pienāk vēlāk vai ātrāk nekā mans videoattēls. Bet – nu, tehnika ir tehnika! Man nav iebildumu atkārtot.

4. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Šeit runa ir pārsvarā par dīkstāves pabalstiem.

Mēs atceramies visu to, kas notika pēdējo nepilnu trīs mēnešu laikā. Ļoti labi atceramies, ka, lai gan bija labi sākotnējie nodomi no valdības puses, šī dīkstāves pabalstu programma ir izrādījusies pilnīgs fiasko. (Nav skaidri saklausāms.)... pati valdība šos savus kritērijus sākotnējos noteikumos ir grozījusi vairākas reizes.

Un, neskatoties pat uz visiem tiem grozījumiem, mums ir... fakti ir tādi, ka, neskatoties uz sākotnējiem plāniem palīdzēt, nu, vismaz 100 tūkstošiem cilvēku un tam paredzot vairāk nekā 100 miljonus eiro, faktiski uz šo brīdi (nu, pat nepilnu trīs mēnešu laikā) piešķirta ir vien tikai mazāk nekā trešdaļa no šīs summas, proti, ja es nemaldos, uz šo brīdi tie ir kādi 30 miljoni eiro.

Mēs visi atceramies tās garās debates par šiem jautājumiem – par saņēmēju loka paplašināšanu, par minimālo apmēru un tā tālāk. Tā ka, manuprāt, valdība diezgan skaidri ir apliecinājusi savu... nu, vai nu nespēju, vai nevēlēšanos palīdzēt vienkāršajiem cilvēkiem.

Nav nekādu šaubu par valdības spēju piešķirt milzīgas naudas summas konkrētiem uzņēmumiem, tādiem kā airBaltic, bet par to, lai palīdzētu tieši plašam cilvēku lokam... nu, šajā ziņā diemžēl valdība ir izrādījusies samērā nespējīga.

Tāpēc mēs, es un mani kolēģi, uzskatām, ka ir nepieciešama Saeimas kontrole pār šo kritēriju izstrādi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā atgādinu, ka nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 5. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Kolēģi! Ir pagājuši trīs mēneši, un mēs varam uzskatīt, ka vismaz de facto šī krīze ir beigusies (kamēr nav sācies nekāds otrais vai trešais, vai kāds tur vilnis), un varam arī paskatīties uz to, kāda ir bijusi valdības rīcība attiecībā uz šo nozaru noteikšanu.

Vēl pirms trim mēnešiem mums visiem it kā bija pilnībā skaidrs, ka tūrisma nozare būs tā nozare, kura visvairāk cietīs no šīs krīzes. Par to vairākas reizes runāja no tribīnes – no Saeimas tribīnes; arī es par to runāju. It kā visiem viss bija skaidrs un nekādu iebildumu nebija.

Un ko mēs tagad redzam? Ka tikai tagad, kad faktiski šī epidēmija kā tāda beigusies, kad valstis sāk atvērt savas robežas, kad sāk atjaunoties aviopārvadājumi, – ka tikai tagad valdība piedāvā kaut kādu konkrētu palīdzību tūrisma nozarei. Tikai tagad!

Kolēģi! Ja kāds ārējais novērotājs paskatīsies uz valdības piešķirto pabalstu konkrētām nozarēm un, ņemdams vērā to faktu, ka pati valdība vairākas reizes paziņoja, ka teju vai visas nozares ir cietušas no krīzes, mēģinās kaut ko izsecināt par to, kā izskatās Latvijas tautsaimniecība, tad viņš droši vien secinās, ka uz 90 procentiem – 90 procentiem! – no Latvijas tautsaimniecības ir tikai viens uzņēmums: tas ir airBaltic. Proti, ja mēs papētīsim kopējo valdības atbalstu nozarēm, nozaru politikai, tad redzēsim, ka apmēram 90 procenti no šīs palīdzības ir tieši vienam uzņēmumam – airBaltic.

Tātad, kolēģi, valdība ir demonstrējusi savu pilnīgo nespēju veidot sakarīgu atbalstu nozaru līmenī. Tāpēc, manuprāt, šādas pilnvaras valdībai nav piešķiramas. Ja valdība vēlas šādi piedāvāt palīdzību nozaru līmenī, tai tas jāsaskaņo ar likumdevēju, proti, ar Saeimu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Kolēģi! Es vēlos papildināt un paskaidrot.

Jaunā likuma 2. panta otrais teikums paredz: “Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurās sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.”

Taču pēdējā monitoringa ziņojumā, kas tapa Fiskālās disciplīnas padomē un kas ir par laika periodu no 17. maija līdz 2. jūnijam, ir noteikts, ka valsts atbalstam uzņēmumiem ir jābūt samērīgam ar krīzes izraisītajām problēmām un tas nedrīkst kropļot godīgas konkurences principu vai kalpot par biznesa izaugsmes pamatu.

Izrādītais dāsnums pret atsevišķiem uzņēmumiem kontrastē ar Eiropas Savienības Padomes aizrādījumu, ka Latvijā pārāk daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cieš no pārmērīgi stingrām prasībām garantiju saņemšanai, taču daži atsevišķi uzņēmumi saņem pārāk dāsnas garantijas.

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Atgādinu, ka komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 6. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Ir ļoti atbalstāma tā doma, ko šī norma kopumā paredz, – ka tad, ja uzņēmums ir reģistrēts ārzonās jeb tā sauktajā ofšorā, uzņēmums nevar saņemt Latvijas valsts atbalsta pasākumus.

Bet problēma ir tā, ka nereti tas skar arī darbiniekus. Tāpēc šeit nu gan būtu jānošķir: ja tāds atbalsts ir mērķēts darbiniekiem, tad to šāds liegums nedrīkstētu skart, jo darbinieki visbiežāk nekādā ziņā nav vainīgi pie tā, ka viņu darba devējs un tā īpašnieki ir izvēlējušies šādu pārvaldības modeli un ofšoru... ofšorus kā reģistrācijas vietu.

Šajā likumprojektā ir patiesi paredzēts, ka dīkstāves pabalstus var saņemt darbinieki, uz tiem neattiektos šis liegums. Taču mums jau šobrīd spēkā ir ne tikai dīkstāves pabalsti, bet arī dīkstāves palīdzības pabalsti, kas ir vērsti uz darbinieku; tad vismaz tie noteikti būtu jāiekļauj. Bet vēl jo vairāk mēs ceram sagaidīt, ka tad, kad beigsies dīkstāves pabalsti (30. jūnijā), valdība tiešām, kā solīts arī šajā likumā un publiskajā telpā, nāks ar jauniem pasākumiem darbinieku atbalstam. Un tāpēc jau šajā likumā būtu jānosaka, ka ne tikai esošos, bet arī visus jaunos valdības piedāvātos un Saeimas apstiprinātos atbalsta pasākumus darbiniekiem neietekmēs šāda norma.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Juridiskā biroja piedāvātais risinājums, ka šobrīd paredzētu dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, nerisina nākotnes situāciju. Ja būs jaunas pabalstu formas, tad atkal mums būs jāgroza likums, lai tas nebūtu sitiens darbiniekiem.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Atgādinu – komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par (Skaņas pārrāvums.)... priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 11. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 13. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 14. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 15. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Kamēr mums tiešām bija nopietni epidēmijas draudi, atļauja pārdot alkoholu caur internetu bija visai saprotama, jo, protams, nevajadzētu tiem cilvēkiem, kuriem varbūt ir pat nopietna atkarība no alkohola, braukt uz veikalu un riskēt ar citu cilvēku veselību un, iespējams, arī ar dzīvību.

Taču tagad, kad ārkārtējā situācija faktiski ir beigusies, nav skaidrs, kāpēc valdība un koalīcija tik ļoti vēlas veicināt alkohola pārdošanu attālināti, nopietni neizvērtēdami nedz to, cik lielā mērā tas veicinās alkohola pieejamību nepilngadīgām personām (jo, visticamāk, attālināti to nopirkt būs daudz vieglāk nekā veikalā), nedz arī to, cik lielā mērā tas varētu veicināt alkohola patēriņu kā tādu – un īpaši tiem, kuriem ir alkoholisma problēmas.

Veselības ministrija ļoti kategoriski iebilst pret šāda veida soli – pret atļauju pārdot alkoholu attālināti. Tāpēc šeit īpaši vēršos ar jautājumu pie frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātiem: kāpēc, neskatoties uz savas ministres iebildumiem, jums ir tāda, nu, mīlas dēka ar alkoholu? Iepriekš jūs samazinājāt akcīzes nodokli alkoholam, tagad – attālinātā tirdzniecība. Kas tad jums tur saistībā ar to alkoholu īsti notiek? Es gaidu atbildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es nezinu, kā ir ar mīlas dēku ar alkoholu, bet patiešām ir tā, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Veselības ministrija ļoti precīzi pauda savu viedokli, ka viņi neatbalsta alkohola tirgošanu internetā, jo tad lielā mērā zūd (var teikt, arī pat šobrīd zūd) jēga noteikt ierobežojumu saistībā ar stundām, kurās drīkst veikt tirdzniecību ar alkoholu... pārdot alkoholu jeb to realizēt.

Kas man liek atbalstīt šo priekšlikumu? Lielā mērā tas fakts, ka arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija diskusijās atzina, ka šobrīd vēl tādas īstas kontroles pār to... lai nebūtu situācija, ka nopērk alkoholu atļautajās stundās, bet to piegādā jau neatļautajās stundās... šobrīd nav praktiski iespējama.

Tāpēc... Ja jau mums vispār spēkā šobrīd ir norma, kas nosaka ierobežojumu, no cikiem līdz cikiem alkoholu drīkst realizēt, tad, kamēr vien nav skaidras atbildes, ka mēs protam kontrolēt šo piegādi, lai tā nenotiktu nakts stundās, lai tā nenotiktu nepilngadīgām personām, es sliecos tomēr tajā virzienā, ka šī tirdzniecība būtu jāierobežo, īpaši jau tāpēc, ka tiešām ārkārtas stāvoklis ir beidzies un tie, kam tiešām ļoti vajag, var aiziet veikalam.

Tā ka es arī atbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es arī, protams, atbalstu mūsu vietējos ražotājus. Es ceru, ka šī atļauja – realizēt alkoholu attālināti – viņiem palīdzēja pārdzīvot šo krīzi. Taču vienlaikus es arī vēlos uzsvērt to, ka šis regulējums, manuprāt, ir kārtīgi jāizdiskutē. Kā jau teica iepriekšējie runātāji, ir noteikti jānosaka kritēriji, lai aizsargātu, piemēram, nepilngadīgos, lai nodrošinātu to, ka alkohols netiek piegādāts uz tādām vietām, kurās to lietot nav vēlams un kurās tas apdraud cilvēku dzīvības (piemēram, uz pludmali).

Man šķiet, ka šis likumprojekts nav tā īstā vieta, kurā mēs varam runāt par šādu jautājumu – pilnīgi nodalītu no visām citām lietām, no visiem citiem jautājumiem, kas šajā likumprojektā ir risināti.

Es aicinu tiešām šobrīd neatbalstīt alkohola tirdzniecību attālināti. Respektīvi – atbalstīt kolēģu deputātu priekšlikumu un turpināt šīs diskusijas pie attiecīgā likuma, kurā... uz kuru šī diskusija ir attiecināma. Šobrīd tā tirdzniecība, manuprāt, būtu pārtraucama līdz tālākajam lēmumam, kā arī līdz Veselības ministrijas rekomendācijām... jo tiešām, kā jau teica kolēģi, pastāv bažas attiecībā uz vairākiem faktoriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 16. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 53, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 17. – deputāta Ģirģena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 50, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 18. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 20. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šī likumprojekta galvenā būtība, ko vismaz mēģina atspoguļot arī likumprojekta mērķis... Mēs nupat nobalsojām par precizējumu 2. pantam, pasakot, ka ar šo likumu mēs nosakām pasākumus (un arī veidu, kā mēs tos finansējam), lai novērstu Covid-19 krīzes radītās sekas, bet tas paradokss ir tāds, ka patiesībā likums satur ļoti maz vai gandrīz nemaz... nekādu atbalsta pasākumu kopu, vien turpina dažus vecos, kā arī vēl nosaka, ka, piemēram, dīkstāves pabalsti beigsies jau 30. jūnijā. Un nav ne pušplēsta vārda par to, kas tad jauns un būtisks nāks vietā. Un šī norma savukārt pasaka, ka, neskatoties uz to, ka Ministru kabinetam būs milzu mandāts... faktiski veido to atbalsta politiku uzņēmējiem, darbiniekiem, bez darba palikušajiem... ka Ministru kabinets var (nu, ja grib) šīs pilnvaras izmantot; ka tam ir tiesības veidot atbalsta pasākumus. Mēs ar šo priekšlikumu paredzam, ka Ministru kabinets nevis var un ka tam ir tādas tiesības, bet ka Ministru kabinetam vajag, viņiem ir pienākums veidot atbalsta programmas, piedāvāt pasākumus nodokļu maksātājiem, darbiniekiem un arī sociālo palīdzību bez darba palikušajiem.

Manuprāt, mēs kā Saeima esam atbildīgi par to, lai mēs dotu skaidru mandātu, ka... Tā kā šis likums ir tukšs un faktiski gandrīz neparedz kādu atbalstu, tad mums ir jāpasaka, ka Ministru kabinetam ir pienākums šādus priekšlikumus sniegt.

Es aicinu atbalstīt un dot arī uzdevumu Ministru kabinetam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tā kā pieteikties runāt par procedūru ir tiešām ļoti sarežģīts process, es gribētu vispirms norādīt, ka ir jāpaziņo visu iesniedzēju vārdi, kad ziņotājs ziņo par priekšlikumu.

Bet par šo konkrēto priekšlikumu es gribētu pateikt to, ka Ministru kabinetam... pēc savām sajūtām, pēc savām trauksmes... savas izjustās trauksmes attiecīgi ir jāreaģē, un šeit arī varētu noteikt kaut kādus kritērijus, pēc kādiem Ministru kabinets vadīsies, visu šo nosakot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā atgādinu – netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 21. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Šā priekšlikuma un vairāku citu priekšlikumu, kurus iesniedza gan frakcijas SASKAŅA deputāti, gan citi opozīcijas deputāti, gan arī daži pozīcijas deputāti, mērķis ir nepieļaut to valsts ulmanizāciju, ko sākotnēji valdība piedāvāja, cik es saprotu, ar finanšu ministru priekšgalā. Par to vakardien mums bija ļoti garas debates (līdz pulksten 22.00 naktī!) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur kādi priekšlikumi tika atbalstīti, kādi – netika atbalstīti.

Bet kopumā, es domāju, ir pozitīvi tas, ka pati valdība ir sapratusi, ka aizgājusi pārāk tālu, un parādīja gatavību kompromisam un ka kompromiss vakardien tika sasniegts. Tāpēc es šodien neredzu jēgu pārāk gari debatēt par katru no šādiem iesniegtajiem priekšlikumiem.

Paldies. Aicinu tomēr atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā par 21. ...?

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu (Skaņas pārrāvums.)... 22. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet... aktivizējiet sadaļu “Par procedūru” un ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tā, mēģinu spiest. Nav pogas.

Sēdes vadītāja. Mēģiniet tagad pieteikties.

J. Stepaņenko. Nav pogas “Pieteikties”.

Sēdes vadītāja. Ir. Jūs esat pieteikusies, runājiet.

J. Stepaņenko. Jā.

Kolēģi! Es tikai vēlos lūgt un atgādināt ziņotājai, ka vajag nosaukt visu iesniedzēju vārdus, jo deputātu grupas kā tādas Saeimā nav, ir vai nu frakcijas, vai atsevišķi deputāti.

Lūdzu, ievērojiet to kārtību. Mēs gaidām no jums precizitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Stepaņenko ir runājusi par procedūru un aicina ziņotāju nosaukt visus deputātus, kas parakstījuši priekšlikumu.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

I. Benhena-Bēkena. Tātad esam nonākuši pie 23. priekšlikuma. Šo priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Dombrovskis, Švecova, Klementjevs, Rubiks, Tutins, Kucins, Goldberga, Agešins, Papule, Pimenovs, Ribakovs, Orlovs, Cilevičs (Troksnis.)… Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu, kuru iesnieguši deputāti Dombrovskis, Švecova, Klementjevs, Rubiks, Tutins, Kucins, Goldberga, Agešins, Papule, Pimenovs, Ribakovs, Orlovs, Cilevičs un Krišāns. Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Vēlos mazliet skaidrot priekšlikuma būtību. Šis priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar pantu, kas sniegtu iespēju atbalstīt jaunos speciālistus, kuri krīzes dēļ ir zaudējuši darbu un palikuši bez iespējām sevi nodrošināt.

Persona, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ieguvusi augstākās izglītības diplomu, un ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, varēs pretendēt uz jaunā speciālista pabalstu, kas principā aizstās... daļēji... īstermiņa... daudz īsākā termiņā... bezdarbnieka pabalstu, un šo personu varēs atbalstīt četrus mēnešus: divus mēnešus – 500 eiro apmērā un tad vēl divus mēnešus, ja persona darbu vēl nebūs atradusi, – 375 eiro apmērā. Kopumā pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Tas varbūt palīdzēs jaunajiem speciālistiem meklēt darbu Latvijā un sajust valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Šis ir vienkārši brīnišķīgs priekšlikums, kas, manuprāt, ļoti labi ilustrē visus tos koalīcijas, tā teikt, modus operandi – tā teikt, darba režīmu. Proti, kopumā jums dažreiz ļoti patīk sajusties kā tādam Ziemassvētku vecītim, kurš var dažreiz dot kādu dāsnu dāvanu kādai iedzīvotāju grupai.

Tagad padomājiet, lūdzu. Pēdējo trīs mēnešu laikā jūs vairākas reizes... jūs balsojāt pret mūsu, opozīcijas, priekšlikumu noteikt minimālu dīkstāves pabalstu – vismaz 300 eiro mēnesī. Tikai 300 eiro mēnesī! Tā nav pārāk liela summa. Es domāju, pat ar 300 eiro mēnesī izdzīvot, samaksāt visus komunālos pakalpojumus un tā tālāk – tas nav viegli. Un tagad jūs ar vieglu roku piešķirsiet vienai konkrētai iedzīvotāju grupai vismaz 500 eiro mēnesī!

Tātad – ar ko jūs nošķirat vienu iedzīvotāju grupu no citas? Ar ko jums tāds viens cilvēks ir labāks nekā cits cilvēks? Jūs tagad esat sajutušies kā pats Dievs! Tas ir pretrunā ar Satversmi. Tas nav vis tā, kā Satversmē rakstīts, – ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi. Jums daži cilvēki ir daudz vienlīdzīgāki nekā citi – atkarībā no tā, kādas ir jūsu šābrīža simpātijas.

Kolēģi! Es jūs ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Saeimas Juridiskajam birojam šis priekšlikums ļoti patīk, vai ne? Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Atbildot uz Vjačeslava Dombrovska kunga repliku, jāteic, ka šeit nav izrauta no sabiedrības īpaša, atsevišķa daļa, kurai atbalstu sniegt. Ir skaidrs, ka ir identificēta sabiedrības daļa, kura ir zaudējusi šajā periodā darbu. Viņi ir nesen iekļuvuši darba tirgū kā jaunie speciālisti.

Un attiecīgi... no esošā regulējuma, kas nosaka... ja bezdarbnieka statusu var saņemt tikai no 12 mēnešiem, kad ir stājies darba tiesiskajās attiecībās un nostrādājis... Šādā gadījumā, jā, parādās virkne jauno speciālistu, kas ir pakļauti šādam riskam un burtiski ir izmesti absolūti ārpus laivas. Un šāds regulējums... skaidri arī Indriksones kundze norādīja, ka tas ir uz četriem mēnešiem, turklāt vēl sadalīts divās daļās.

Es domāju, tā ir pretimnākšana jaunajiem speciālistiem. Tas taču būtu absurds, ja mēs, ieguldīdami budžeta līdzekļus, valsts līdzekļus, jauno speciālistu sagatavošanā augstskolās, arī šajā situācijā par viņiem neparūpētos kaut vai tādā apmērā.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

(Troksnis.) Skaņa?

Kolēģi! Mani nedaudz pārsteidza šis priekšlikums, tāpēc ka mēs esam ļoti ilgu laiku centušies Covid-19 krīzes sakarā palīdzēt vairākām personu grupām. Īpaši daudz laika un priekšlikumu bija veltīts tam, lai pievērstu uzmanību ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, un nu beidzot ir izsisti šie 150 eiro – vienreizējs pabalsts. Taču tagad... Man liekas, šis priekšlikums rada tādu nevienlīdzības sajūtu visai sabiedrībai!

Nenoliedzami ļoti augsti vērtējot jaunos speciālistus, man tiešām ar ļoti lielu nožēlu ir jāsecina, ka šajā gadījumā jūs atkal esat aizmirsuši ļoti daudzus cilvēkus. Mums tālāk šajā likumprojektā būs runa arī par sezonas laukstrādniekiem, kuri ir bezdarbnieki; jūs esat nez kāpēc ignorējuši arī to jautājumu.

Es tiešām negribētu radīt šādu nevienlīdzīgu attieksmi, un man nav saprotams, kāpēc mums šobrīd, aizmirstot visas tās grupas, kuras lūdza palīdzību krīzes laikā, būtu tagad jāpievēršas tikai kaut kādam vienam... jāizceļ kaut kas viens.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Būtu ļoti jauki, ja šis priekšlikums, kaut arī izskatās ļoti skaists, pareizs, pūkains un droši vien dažiem arī patiktu... Būtu ļoti jauki, ja koalīcija... jau iepriekšējā reizē, diskutējot par vairākiem atbalstiem... tikpat rūpīgi un kaislīgi aizstāvētu jaunos cilvēkus, kas studē.

Kad mēs piedāvājām Latvijas Studentu apvienības priekšlikumus iekļaut atbalstam... valdībai... tai skaitā – ļoti lielā jomā... finanšu atbalstam...

Un finanšu resursi mums šobrīd ir. Zinu, ka iepriekšējie miljardi esot sadalīti, bet divi miljardi tomēr vēl tiek dalīti. Līdz ar to būtu ļoti jauki, ja koalīcija paskatītos un, papildinot argumentāciju par šāda šķirojoša priekšlikuma atbalstīšanu, minētu kādus faktus un piemērus, ka atbalsta arī studējošos – studējošos jaunos speciālistus, kas šobrīd mācās Latvijā un kas būs Latvijas speciālisti, un kas būs tie, kas būs ieguvuši augstāko izglītību pirmajā vai augstākajā līmenī (tas nav būtiski šobrīd).

Kola kungs, ja jūs tik sirsnīgi aizstāvat jaunos cilvēkus, es aicinātu argumentācijā teikt faktus. Vai Latvijas Studentu apvienība ir saņēmusi finansējumu, ko tai solīja Ministru kabineta vai Reira grupas kontekstā piešķirt? Un iespējams, ka šis priekšlikums būtu atbalstāms, jo tad tā būtu kaut zināma vienlīdzība, vismaz kādas vienas paaudzes ziņā, ar to domājot jauniešus, kas studē vai nesen ir beiguši savas studijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Nu, es šo priekšlikumu atbalstu. Šobrīd jebkura veida atbalsts tiem, kuri nevar sevi nodarbināt un kuriem trūkst līdzekļu, manuprāt, ir ļoti svarīgs.

Bet! Diemžēl man jāpievienojas to kolēģu kritikai par formu, kādā tiek piešķirts atbalsts. Tas ir apmēram tā: “Nu mums ir krīze. Kurus vajag atbalstīt?” Un tad seko atbilde: “Nu, gaumes jautājums. Man patīk jaunie speciālisti, vajadzētu atbalstīt jaunos speciālistus.”

Man šķiet, ka tā ir nepareiza forma un ka ir jāatbalsta tie, kuriem visvairāk vajag. Un arī kaut kāda secība ir jāievēro.

Patiešām bēdīgi ir, ka mēs jau nedēļām ilgi bez rezultāta mēģinājām atgādināt par to, ka ārkārtīgi plašas sabiedrības daļas joprojām palikušas bez atbalsta: tie, kuriem vajag atbalstu, – autori, patentmaksas maksātāji, pašnodarbinātie, kam ir atteikts atbalsts, jo viņi nav pietiekami daudz nodokļos maksājuši. Tās ir grupas, kurām, manuprāt, primāri atbalsts bija jāsniedz. Papildus – jaunajiem speciālistiem.

Šobrīd ir sajūta, ka ir tā: nu ir tāda gara rinda to, kuri gaida, un tad kāds, kurš ir manīgāks, ir aizgājis citiem priekšā – tāpēc ka viņš pazīst koalīcijas deputātus.

Tas ir bēdīgi, bet kopumā es arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es patiesi ļoti cienu Ilzi Indriksoni. Visu šo pēdējo divu gadu laikā viņa ir ļoti patīkami pārsteigusi gan mani, gan vairākus citus kolēģus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar savu profesionalitāti, nosvērtību un kompetenci (nu, tas varbūt nav visai raksturīgi viņas... viņas attiecīgajam politiskajam spēkam).

Bet, Ilze, šobrīd... Tas nav jūsu labākais priekšlikums. Jo tas signāls, kuru jūs dodat sabiedrībai, ir tāds, ka... Tajā brīdī, kad Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja paziņoja par to, ka tas minimālais dīkstāves pabalsts, kas izmaksājams, ir četri eiro, un kad izrādījās, ka tas vidējais... kam tas izmaksāts, ir sieviete ar bērniem, tu klusēji. Bet tagad tu esi izvēlējusies vienu konkrētu grupu, kurai... pret kuru tāds dāsnums.

Šis ir tāds “deputātu kvotu” priekšlikums, Ilze. Tas nav ļoti cienījami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Es nebiju domājusi debatēt par šo, bet... Mani pārsteidza tas, ko teica Stepaņenko kundze, jo... Te mēs redzam milzīgu – vienkārši milzīgu! – liekulības paraugstundu, kā vaidēt, stāstīt, cik viss ir slikti, un kritizēt. Bet, Stepaņenko kundze, kāds ir jūsu piedāvātais risinājums – noraidīt šo priekšlikumu, tāpēc ka viens vai otrs jūsu priekšlikums nav atbalstīts?

Un es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Reiznieces-Ozolas kundze, – ka ar atbalsta pasākumu piešķiršanu jāstrādā raitāk – un krietni raitāk.

Un, ja es te uzdrīkstos arī kritizēt to putru, kas, manuprāt, ir ievārīta ar pabalstiem un atbalstiem... Bet, Stepaņenko kundze, pateikt, ka šo priekšlikumu nevajag atbalstīt, tāpēc ka kādam citam nepietiek, – tas ir absurds!

Ja ziloni nevar apēst visu, tad ir jāsāk ēst pa gabaliņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, to ziloni ēdīsiet jūs, Muižnieces kundze, jo jūs dalīsiet savā ziņā naudu koalīcijā, un labu apetīti jums!

Ja runājam par liekulību, tad jāteic, ka jūs esat tie, kas noraidīja neskaitāmus opozīcijas priekšlikumus, kuri nebija vienkārši no gaisa parauti, bet kuri bija piedāvāti, lai labotu tās kļūdas, ko jūs esat šobrīd ievārījuši. Es neredzu šajā likumprojektā nevienu kļūdu labojumu, kas liecinātu par to, ka jūs esat sapratuši, ka... ka kaut vai tiem pašiem pašnodarbinātajiem pienāktos kaut vai tas pats dīkstāves palīdzības pabalsts, par ko mēs runājām vairākās – neskaitāmās! – sēdēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies Muižnieces kundzei.

Es gribētu atgādināt par to, ka politikā ļoti nepieciešama un svarīga ir konsekvence. Vēlētos atgādināt jūsu kolēģim Eglīša kungam, ka viņš pirms 10 dienām solīja, ka Jauno konservatīvo frakcija tuvākajā laikā iesniegs priekšlikumu par to, lai arī patentmaksātāji saņemtu no valsts atbalstu krīzes laikā, proti, dīkstāves pabalstu.

Ar cerību gaidīju, cerēju ieraudzīt jūsu frakcijas priekšlikumu šajā likumprojektā, bet nesagaidīju. Tāpēc jūsu norādījumi uz kādu citu deputātu neizdarītajiem darbiem ir vienkārši nevietā.

Esiet, lūdzu, konsekventi! Un nevajag līdzināties tiem vēsturiskajiem personāžiem, kuri kādreiz uz norādi, ka, lūk, tautai nav maizes, piedāvāja tautai ēst kūkas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 25. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 26. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un
atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 27. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un
atturas – nav. Tātad 27. priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 28. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Skaņas pārrāvums.)... atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 29. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 30. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Ir saprotami, ka postkovida ekonomiskās krīzes risinājumi pieprasa aktīvu un pat proaktīvu rīcību, risinot problēmas. Taču finanšu resursu tērēšana, proti, nekontrolēta un voluntāra vai, iespējams, necaurskatāma nodokļu maksātāju naudas un aizņemtās naudas tērēšana, nav pieļaujama. Tas prasa gan parlamentāro kontroli, gan arī sabiedrības informēšanu.

Opozīcijas jautājumi un diskusija Saeimā – tie ir tieši tie instrumenti, kas nodrošina valdības pieņemto lēmumu kontroli un caurskatāmību un kalpo visas sabiedrības interešu līdzsvarotībai.

Lemjot par finanšu līdzekļu pārdali, ir jāsaprot, ka tie visi ir nodokļu maksātāju naudas līdzekļi un ka tā ir arī aizņemtā nauda, kuru būs nepieciešams atdot ne tikai mums un ministriem vai ierēdņiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, visiem uzņēmumiem... iespējams, mūsu bērniem un mazbērniem. Tāpēc mēs ierosinām izslēgt iespēju, ka tikai un vienīgi Ministru kabinets par to lemtu, un nodrošināt parlamentāro kontroli pār izlietoto resursu virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 31. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis ir viens no daudzajiem priekšlikumiem, kurus sagatavoja Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, lai novērstu to provokāciju, ko valdība bija iestrādājusi šajā likumprojektā.

Tam visam nosaukums ir “atbalsta pasākumi krīzes novēršanai”, bet pēc būtības tas, kas šeit bija iestrādāts, – milzu mandāts valdībai: nekontrolēti, bez sabiedrības un Saeimas iesaistes, gan pārdalīt līdzekļus no ministrijas uz ministriju, gan sadalīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, gan... es teiktu īpaši kritiski, ka pat gandrīz vai noziedzīga norma tika iestrādāta – ka finanšu ministrs bez nekāda mandāta var valsts vārdā aizņemties, no kā grib, cik grib... ar kādiem noteikumiem, nevienam pat īsti neatskaitoties.

Mēs vakardien jau tiešām diezgan daudz par to diskutējām. Ar to, ka esam pievērsuši uzmanību šai problēmai, ir panākts kompromiss, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija būs iesaistīta visos šajos procesos.

Te daudzās vietās ir mazāk, nekā vispārējā kārtība paredz... arī tajos gadījumos, kuros vajadzīgs visas Saeimas lēmums... Šobrīd ir paredzēta tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesaiste, bet... nu, jāteic, ka tas ir daudz, daudz labāk nekā nekas.

Nu jāsaka vēlreiz: es esmu ļoti priecīga, ka man paveicies – es esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte. Nu, pārējie... Kolēģi, paļaujieties uz tiem jūsu frakciju biedriem, kuri Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādā.

Tā ka aicinu atbalstīt gan šo, gan visus pārējos ZZS priekšlikumus, kas attiecas uz... no 24. panta līdz 28. pantam... šajā sakarā. Ja ne, tad vismaz kompromisa priekšlikumu, kuru Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 56,
atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Deputātu reģistrācija šobrīd ir pieprasīta. Tā notiek.

Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena. Esam pie 32. priekšlikuma.

32. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Labdien, kolēģi! Jāteic, ka šī nedēļa bija mazliet satraucoša mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, jo mēs secinājām, ka Finanšu ministrija “ļoti labi”, izskatās, iztiek bez mums vai grib iztikt bez mums. Tas nu bija tāds nepatīkams pārsteigums, jo visus šos trīs mēnešus, kamēr bija ārkārtējā situācija, mēs esam ļoti ražīgi strādājuši, mēs esam neskaitāmas stundas pavadījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, izskatot gan Finanšu ministrijas, gan valdības sūtītos likumprojektus, un mēs esam strādājuši ļoti ātri, konstruktīvi, efektīvi un tā tālāk. Un ko mēs dabūjām kā paldies? Nu mēs dabūjām likumu, kurā bija... būtībā bija ierakstīts, ka no otrdienas (paldies!) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesaiste valsts naudas jautājumos nav vajadzīga. Būtībā – “paldies, mēs iztiksim bez jums”. Visi lēmumi, kuri skar budžetu – 10 miljardu budžetu... plus, teiksim, tagad lielā atkopšanās pakete, kas ir trīs, četri, pieci miljardi... Sak, “nu ar to mēs, Jānis Reirs un Baiba Bāne, Finanšu ministrijā... mēs visi tur tiksim galā”.

Godīgi sakot, tas nu ir tāds Orbāna gājiens – ka tiek pārņemta... nu, būtībā pilnīga kontrole pār valsts finansēm; ka parlamentārā uzraudzība tiek demolēta. Nu ko? Tāpēc nākamajā reizē, kad Reira kungs būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs tiešām uzdosim viņam daudz jautājumu. Nu kā vispār līdz kaut kam tādam varēja aizdomāties?!

Bet nu par priekšlikumu. (Starpsauciens: “Dumpinieks!”) Nākamie trīs panti... Lūdzu, balsojiet “par” deputātu grupas, kas sākas ar Eglīti, priekšlikumu.

Paldies. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Atgādinu, ka komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 54,
atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 33. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu ko es varu pateikt? Pirmkārt, nākamreiz mēs iesniegsim priekšlikumus ar vēl dažiem citiem deputātiem... klāt pieliksim.

Un, otrkārt, aicinu atbalstīt deputātu grupu – priekšlikumu, kurš sākas ar uzvārdu “Dombrovskis”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 34. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es pilnībā pievienojos Eglīša kunga teiktajam, vienīgi tēze par Orbāna gājienu gan, manuprāt, nav īsti korekta. Es domāju, ka šis nav tāds Orbāna vēriens. Te ir drīzāk tādas sīkas viltības, kuru plāns bija pēcāk darīt lielas blēdības.

Bet, Eglīša kungs un pārējie kolēģi, ja jūs gribat tiešām pilnīgu parlamenta kontroli pār visām Finanšu ministrijas darbībām, tad... Šis priekšlikums ir labāks nekā deputātu grupas priekšlikums, jo šeit ir paredzēts, ka... nu, tāpat kā vispārējā kārtībā... arī tad, ja apropriācijas tiek veiktas starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem vienas ministrijas vai centrālās valsts iestādes robežās, Saeima ir jāinformē. Priekšlikumā, kas ir deputātu grupas sagatavots, kas ir... nu, līdzīgi Reira kunga kompromisa priekšlikumam... šāda informācijas saņemšana Saeimā nav paredzēta.

Tā ka... nu, šī būtu parastā kārtība – stingrāka un, manuprāt, arī korektāka.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 54,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 35. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 36. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 42, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 36. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 37. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 54,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 38. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 39. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 58,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 40. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 41. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 42, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 41. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 42. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 43. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 58,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 44. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 45. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 58,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 46. – deputāta Ģirģena priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (SASKAŅA).

Cienītie deputāti! Arī turpmākie mani priekšlikumi – 48., 51., 53., 55. – ierobežo finanšu ministra pilnvaras. Ir nepieciešams Ministru kabineta un Saeimas lēmums, lai varētu tālāk finanšu ministrs darboties.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nav slēgtas.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Godīgi sakot, es vispār nedzirdēju priekšlikuma autora motivāciju – par ko ir šis priekšlikums. Vienkārši raustās zona. Tā ka... es nezinu. Tā ir viena lieta.

Otra. Es palūgtu referenti nelikt deputātiem justies kā koncentrācijas nometnē, bet izstāstīt, par ko ir katrs priekšlikums. Jo – var jau runāt varbūt runājošā galva, bet... par ko ir runa?

Vēlreiz atkārtoju: šo priekšlikumu... lai izskaidro! Varbūt nav kārtībā komunikācija. Un arī par runājošo galvu ir aizrādījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu izturēties citam pret citu ar cieņu.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es saprotu, ka varbūt visi ir piekusuši – piektdienas vakars –, bet man tomēr ir liels lūgums, lai referente kaut vai vienā teikumā pastāstītu (stenogrammas dēļ – ne jau mūsu dēļ, bet vēstures un to cilvēku dēļ, kuri pēc tam lasīs šo stenogrammu!), par ko ir konkrētais priekšlikums. Tas skaidrojums ir vajadzīgs tiešām stenogrammas labad... un arī saistībā ar visu, par ko mēs runāsim pēc tam; varbūt tas būs vajadzīgs arī Satversmes tiesai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā... Nu, tā kā referentes kundze nenoziņoja par šo priekšlikumu, es varu teikt no savas puses, ka es šo priekšlikumu arī atbalstu, un tas pēc būtības ir līdzīgs ZZS iepriekšējam priekšlikumam, kuru diemžēl Saeimas vairākums šobrīd nav atbalstījis. Un tas paredz, ka finanšu ministram, ja tas grib ņemt aizņēmumus, lai mazinātu Covid-19 sekas, ir nepieciešams saņemt gan valdības, gan Saeimas atbalstu. Manuprāt, tā ir samērīga prasība šajā situācijā.

Šeit ir runa arī par to, ka ministrs, informējot Saeimu, varētu palielināt valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās. Nu, tā ir šībrīža redakcija. Tas, par ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums vienojās, – ka ministrs to var darīt, ja ir saņemts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalsts. Man šķiet, ka ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vien ir par maz. Tie ir nopietni lēmumi.

Ja mēs palielinām parādu, tas nozīmē, ka mēs aizņemamies papildu līdzekļus. Tas nozīmē, ka, ja šobrīd ieguldām ekonomikas attīstībā, mums daudzus gadus pēc tam nāksies šos parādus atmaksāt.

Šie ir lēmumi, kuru pieņemšanā, manuprāt, ir jāiesaista Saeima. Tas ir tas, ko paredz Likums par budžetu un finanšu vadību; tas ir tas, ko paredz vispārējā kārtība. Manuprāt, tā likuma autori ir bijuši gana gudri, lai paredzētu drošības ventili šādu lēmumu pieņemšanā.

Tā ka es arī no savas puses aicinu atbalstīt Ģirģena kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam otro reizi.

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie kolēģi, kuri varbūt nedzirdēja to, ko es mēģināju izstāstīt! Īsumā ir tā: Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs bieži aicinām Finanšu ministrijas pārstāvjus atskaitīties par šiem naudas izdevumiem...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Ģirģena kungs, es aicinu... varbūt mēģiniet runāt tuvāk datora mikrofonam!

K. Ģirģens. Vai... jūs dzirdat, ja?

Atkārtošu vēlreiz: Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs bieži aicinām Finanšu ministrijas pārstāvjus tieši atskaitīties par šiem kredītiem un izdevumiem un bieži saskaramies ar to darbību sekām, kuras jau ir paveiktas. Un sakarā ar to šis mans priekšlikums ir tāds: pirms ņem kādus aizņēmumus vai veic citas finanšu darbības, tas būtu jāsaskaņo ar Ministru kabinetu un arī ar Saeimu. Un šajā priekšlikumā es esmu paredzējis to, ka šādā gadījumā tas ir Saeimas lēmums, lai varētu šajā procesā piedalīties visi deputāti, ne tikai tie, kuri ir frakciju pārstāvji Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Finanšu jautājumi – tā tomēr ir Saeimas prerogatīva. Un jebkurš finanšu jautājums, tajā skaitā aizņēmumi, ir ļoti nopietns. Un vajag atcerēties, ka Ministru kabinets un tātad arī finanšu ministrs – tā ir tikai izpildvara. Un tas nozīmē, ka jebkurā jautājumā, kas saistīts ar finansējumu, jābūt Saeimas lēmumam.

Es pilnīgi atbalstu Kaspara Ģirģena priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Kolēģi! Izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, Juridiskais birojs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā norādīja, ka šis likumprojekts būtiski paplašina izpildvaras pilnvaras un kompetenci, piešķirot būtiskas... lielākas pilnvaras Ministru kabinetam.

Ģirģena kunga priekšlikums nodrošina parlamentāro kontroli pār izpildvaras lēmumiem, tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Un tā ir atbilde uz to kolēģu jautājumu, kuri nemāk dzirdēt vai nemāk lasīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, šī norma... 27. pants, kāds tas ir apstiprināts, pieņemts pirmajā lasījumā, faktiski paplašina nevis Ministru kabineta, bet tieši finanšu ministra pilnvaras, sakot, ka, vien painformējot Saeimu, bet nepasakot, kad Saeima ir jāpainformē, finanšu ministrs var aizņemties līdzekļus, cik grib, no kā grib, ar kādiem noteikumiem grib. Tad nu iedomājieties, cik liels patiesībā ir korupcijas risks, viena cilvēka rokās dodot šādas neierobežotas pilnvaras, – valsts vārdā ņemt līdzekļus, no kā grib, uz cik ilgu laiku grib, uz kādiem noteikumiem, ar kādiem procentiem grib!

Šādā gadījumā pilnīgi noteikti ir jābūt Saeimas dotam mandātam. Šādā gadījumā pilnīgi noteikti ir jābūt visas Saeimas dotam mandātam, ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstam! Tāpēc vēlreiz uzsveru: šis priekšlikums, līdzīgi kā ZZS priekšlikums, to paredz.

Es aicinu visus saprātīgos kolēģus, Saeimas deputātus, kuri jūtas atbildīgi par šo valsti, par mūsu budžetu, balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā, kolēģi! Visu šo priekšlikumu grupa ir ļoti nopietna, jo runa ir ne tikai par varas atzaru kompetenci un harmonisku pastāvēšanu valstī, bet arī par politisko atbildību.

Atkarībā no tā, par kuru no priekšlikumiem jūs nobalsosiet, nākotnē un vēsturē tā paliks kā konkrētu deputātu atbildība. Konkrētie deputāti, kuri nobalsos par konkrētu priekšlikumu, būs turpmāk politiski atbildīgi par Latvijas valsts parāda palielināšanos, jo šodien jūs dosiet tam zaļo gaismu, nosakot konkrētu politisko figūru, – vai tas būs ministrs, vai tā būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kur valdošajai koalīcijai ir spēka pārsvars, vai tā tomēr būs Saeima. Un tā būs visu mūsu kolektīva politiskā atbildība.

Tas ir pirmais.

Otrais. Skatoties uz 48. priekšlikumu, ir skaidrs, ka arī šī likumprojekta ietvaros opozīcijai izdevās izcīnīt vismaz kaut ko, ko varētu saukt par politisko kompromisu starp pozīciju un opozīciju. Varbūt tieši tādēļ, ka tas absurds... nu, nevis absurds... tā politiskā bezatbildība un vēlme pārņemt valstī varu bija tik izteikta tieši šajā, 27., priekšlikumā, ka to vienkārši nevarēja nedarīt.

Es, piemēram, uzreiz pēc savas uzstāšanās saņēmu tādu atgriezenisko saiti no vienas politiskās partijas, no pozīcijas spēkiem, jo tad jau bija skaidrs, ka pārkāpums ir pārāk liels...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks, arī pagarinātais, arī otrais, ir beidzies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mazliet izbrīna tā vientiesība, ar kādu šis likumprojekts valdībā tika sagatavots, cerot, ka Saeima vienkārši ņems un neskatoties, laikam pat nelasot, nobalsos “par”.

Es atbalstu Ģirģena kunga priekšlikumu.

Tiem cilvēkiem, kuri varbūt nav iedziļinājušies, es pavisam vienkāršiem vārdiem paskaidrošu. Iedomājieties, ka jūsu vietā kāds paņems aizdevumu un pēc tam, vienkārši garāmejot, jums pateiks: “Zini, Jāni, es paņēmu tur tavā vārdā hipotēku, un tu pēc tam atmaksāsi!” Vajag, lai tas Jānis tomēr piekrīt. Un tas Jānis šajā gadījumā ir Saeima – Saeimai ir jāpiekrīt tam, ka tās vietā, tautas vietā, kāds ir paņēmis aizdevumu. Ne jau finanšu ministram būs pēc tam tas aizdevums jāatmaksā! Tas aizdevums būs jāatmaksā cilvēkiem, kuriem nebūs nekādas teikšanas, jo deputāti būs par to nobalsojuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paskaidrošu, lai būtu varbūt lielāka skaidrība vienam otram Saeimas deputātam, kas nav varbūt darbojies jeb strādājis pašvaldībās vai... vai arī kādā uzņēmumā.

Nu iedomājieties situāciju! Atbildība par uzņēmuma vadību vai... Par pašvaldības vadību, protams, gulstas uz deputātu. Pēc tam – uz priekšsēdētāju... Un jūs tagad dodat kādam grāmatvedim vai finansistam... savam... izpildinstitūcijā neierobežotas tiesības rīkoties ar finansēm, tas ir, ņemt aizņēmumus. Tāpat arī uzņēmumam.

Es domāju, ka loģikas te nav.

Ja mēs gribam tomēr būt noteicēji savā valstī, tad... Parlaments demokrātiski lemj par visiem procesiem, arī par finansēm un valsts attīstību.

Ir jāatbalsta šis deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Jau vairāki opozīcijas pārstāvji ļoti emocionāli izteicās...

Ņemot vērā, ka sabiedrība seko Saeimas sēdei un tiek analizētas arī stenogrammas, es vēlētos tomēr vēlreiz uzsvērt, ka deputātu grupas priekšlikums – 48. priekšlikums –, ko kā pirmais ir parakstījis deputāts Gatis Eglītis, paredz to, ka parlaments tiek iesaistīts arī to lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz valsts aizņēmumiem. Tas tik tiešām ir parlamenta deputātu panākums! Un parlaments ir apliecinājis, ka deputāti nepieļaus to, ka valdība nesamērīgi pārņem visus instrumentus savās rokās. Līdzsvaram starp izpildvaru un likumdevējvaru noteikti ir jāsaglabājas.

Tāpat arī nākamais priekšlikums, ko kā zināmu kompromisu acīmredzot finanšu ministrs bija iecerējis, manuprāt, bija diezgan... nu, tāds fiktīvs, ja tā var izteikties, – tas paredzēja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vienas darba dienas laikā būtu jāiebilst pret kādiem lēmumiem, ko finanšu ministrs būtu plānojis pieņemt, bet objektīvi, nu, iedomāsimies to situāciju. Skaidrs, ka vienas darba dienas laikā komisiju sasaukt, pieņemt lēmumu būtu diezgan apgrūtinoši un nodrošināt iebildumu pēc būtības.

Tāpēc es aicinu atbalstīt deputātu grupas priekšlikumu, kas sākas ar... Eglītis... kas ir 48. un kas arī novērš opozīcijas deputātu paustās bažas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Tomēr vēlētos norādīt Ozolas kundzei uz atšķirību starp to, kas ir parlamenta komisija un kas ir Saeima kopumā.

Ja mēs skatāmies uz priekšlikumiem, labākais, protams, bija mūsu parlamenta deputātu grupas priekšlikums, kurš pirmais... kuru pirmais parakstīja... parakstījis Vjačeslavs Dombrovskis, bet Ģirģena kunga priekšlikums – otrais pēc savas nozīmes.

Tas, ko jūs runājat par fiktīvu ministra Reira priekšlikumu, un jūsu norāde, ka labākais priekšlikums ir par to, ka nevis viena darba diena, bet piecas darba dienas, atgādina man situāciju, kad pāris vēlas reģistrēt laulību un viņiem saīsina laulības reģistrācijas termiņu tikai tādēļ, ka līgava ir stāvoklī. Es domāju, mūsu valsts tagad visa ir stāvoklī no valdošās koalīcijas darbībām.

Tāpēc lūdzu un aicinu nobalsot par deputāta Ģirģena priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es pavisam noteikti negribētu šobrīd sākt cīniņu un spriest – vai viena vai otra deputāta priekšlikums ir labāks vai sliktāks. Ir skaidri saprotams tas, ka kopumā parlaments ir vienprātīgi uzsvēris to, ka iebilst pret ministra varas uzurpēšanu un nekādā veidā to nepieļaus.

Kas attiecas uz manu personīgo balsojumu par šo, es nekādā veidā neuzskatu, ka es būtu pietiekami, nu, tā teikt, zinoša visās mazākajās niansēs, un tāpēc šoreiz uzticēšos komisijas viedoklim.

Manuprāt, arī formulējums, kas ir izteikts tālākajā, komisijas atbalstītajā, priekšlikumā, ir tāds, kurš atbilst šībrīža Likumam par budžetu un finanšu vadību, tāpēc noteikti atbalstīšu tālāko.

Bet katrā ziņā paldies visiem deputātiem, kas ir pauduši nostāju un iebildes pret finanšu ministra, nu, tā teikt, varas pārņemšanas mēģinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā gribu atgādināt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir pārstāvētas visas frakcijas. Frakciju vadītāju pienākums ir deleģēt savus deputātus, lai šie deputāti pārstāvētu savu frakciju viedokļus. Ja tas tā nenotiek, tad, iespējams, ir jāmeklē problēmas risinājums savu... sava darba organizēšanā.

Ņemot vērā to, ka ir notikušas garas un plašas diskusijas ar iesaistītajiem ekspertiem gan no nozares, gan no ministrijām, gan no citām iesaistītajām institūcijām, tāpat arī deputāti ir izteikuši savu viedokli un atbalstu, tad, lūdzu, jautājiet saviem kolēģiem, lai viņi ar jums padalās ar savām zināšanām.

Liels paldies.

Runājot par priekšlikumu, tas komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Viņa nerunāja komisijas vārdā!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 47, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un, Benhenas-Bēkenas kundze, deputāti aicina jūs ziņot komisijas vārdā par komisijā notikušajām debatēm, konkrēti – par konkrēto priekšlikumu, un izteikt komisijas viedokli. Jūs varat piedalīties debatēs un izteikt savu pozīciju. Bet tad, kad jūs ziņojat komisijas vārdā, tad jūs esat aicināta izteikt komisijas viedokli vai arī pārstāstīt debates, kas notikušas komisijā. (Starpsauciens.)

47. priekšlikums.

I. Benhena-Bēkena. (Uzspēlētā intonācijā.) 47. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 48. priekšlikumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Benhenas-Bēkenas kundze, nemāžojieties, tas jautājums ir patiešām pārāk nopietns, lai ironizētu vai pamācītu citus Saeimas deputātus, kuri nav pietiekami informēti.

Es šo priekšlikumu aicinu neatbalstīt, jo tas patiesi, kā jau kolēģi minēja, paredz, ka finanšu ministrs drīkstēs ņemt aizņēmumus un arī palielināt budžeta deficītu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā nebūs paguvusi pret to iebilst. Tas, manuprāt, ir nesamērīgi, un, ja jau mēs paliekam pie tā, ka tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo kontroli veic, tad vismaz piecas darba dienas ir nepieciešamas.

Muižnieces kundzei es savukārt vēlos komentēt, ka šībrīža Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka šādos gadījumos, kad tiek ņemti aizņēmumi vai palielināts budžeta deficīts un parāda griesti, ir nepieciešams Ministru kabineta un Saeimas lēmums, ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums.

Manuprāt, tas būtu arī adekvāti šobrīd, bet, tā kā Saeimas vairākums to nav atbalstījis, tad, protams, vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalsts piecu darba dienu laikā.

Tā ka es aicinu neatbalstīt Reira kunga priekšlikumu un atbalstīt nākamo.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā – daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 53, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 48. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. (Uzspēlētā intonācijā.) 49. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es vēroju šo te. Nu, atvainojiet, mums ir ļoti nopietns likumprojekts, ļoti nopietni ir arī priekšlikumi. Es...

Iveta Benhena-Bēkena, nekavējoties izslēdziet ārā šo cirku! Es nezinu, kas šeit par Pampāļu teātri no jūsu puses notiek... Lūdzu bez kaut kādām grimasēm un izpausmēm normāli referēt par priekšlikumiem! Te nav kaut kāds... šobrīd... es nezinu, tiešām zaļumballe, kur jūs varat šādā veidā izturēties un runāt.

Paldies. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Es lūdzu kolēģus atbalstīt priekšlikumu. Un pateicos komisijai par darbu un kolēģiem, kas atbalstīja un, ņemot vērā kopējo koncepciju, nodrošināja to, ka nākamie priekšlikumi, kas ir atbalstīti, – tie nodrošina to pamatkontroli pār notiekošajiem procesiem saistībā ar postkovida krīzes ekonomisko problēmu risinājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 50. – deputātu Cielēna, Šteina, Mūrnieces, Lībiņas‑Egneres un Gata Eglīša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 51. – deputāta Ģirģena priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputāta Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 51, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 52. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. priekšlikumā. Komisijas lēmums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 54, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 53. – deputāta Ģirģena priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – deputāta Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 54, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 54. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 55. – deputāta Ģirģena priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – deputāta Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 55, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 56. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – deputātu Eglīša, Cielēna, Šteina, Mūrnieces un Lībiņas-Egneres priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 57. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 54. un 56. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Starpsaucieni.) Par – 21, pret – 60, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 58. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 77,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 59. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, gan šis, gan iepriekšējais priekšlikums ir saistīts ar to, ka šis likumprojekts pēc būtības paredz izslēgt Fiskālās disciplīnas likuma normu, kas šobrīd gan nosaka izdevumu apjoma griestus un strukturālās bilances griestus, gan paredz arī principu... līdz šim, ka, ja tiek piedāvāti pasākumi, kas ir saistīti ar papildu izdevumiem (ne iepriekš plānotiem), tad ir jāpiedāvā arī pasākumi, kas rada ienākumus, un arī ar to, ka mēs atsakāmies no principa, ka ieguldīt ekonomikas lejupslīdes kompensēšanai var vairāk nekā parasti, bet – tikai kompensējot to daļu, kas ir saistīta ar neiegūtajiem ieņēmumiem.

Pēc būtības ir pareizi – ir jāstimulē ekonomika, un krīzes laikā ir jāiegulda vairāk nekā parasti. To principu mēs pilnībā atbalstām. Bet – kur šobrīd ir problēma?

Problēma ir tajā, ka, ja mēs pilnībā palaižam grožus vaļā ne tikai šogad, bet arī nākamajā gadā... Nekur šobrīd nav atrunāts, kas būs tas princips, pie kā mēs pieturēsimies, lai nebūtu nesamērīgi daudz tēriņu un arī nelietderīgu tēriņu, ka mēs pēc tam, nu, nevarēsim savākt savu budžetu daudzu gadu garumā.

Tāpēc šī priekšlikuma būtība ir, ka valdībai, premjeram, finanšu ministram ir jānāk uz Saeimu, ir jāziņo mums, cik lielā mērā šīs atkāpes no disciplīnas notiks, kam tiks ieguldīti līdzekļi, kādi pasākumi tiks veikti, lai ekonomika nostātos atkal uz kājām... Un jāsaņem atbalsts gan šim gadam, gan nākamajam gadam atsevišķi.

Citādi es baidos, ka budžeta veidošana 2021. gadam būs viens traks koalīcijas žurku skrējiens.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Atceļamais aizliegums, kuru aprakstīja Dana Reizniece‑Ozola, Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā, ir bijis spēkā kopš 2012. gada. Uz tā pamata tika piekopta stingras taupības politika. Tās rezultātā tika atņemta iespēja realizēt valsts diriģēto industriālās attīstības politiku, kuras sekmīga realizācija ir būtisks priekšnosacījums, lai ekonomika sasniegtu pietiekami augstu konkurētspējas līmeni. Šādas politikas sekas bija zemi iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītāji gandrīz visās dalībvalstīs un īpaši eirozonas valstīs stagnācijai tuvi.

Arvien vērienīgāka fiskālā politika ir pieprasīta ekonomikas smagas lejupslīdes laikā. Tāpēc Eiropas Komisija šā gada 20. martā un Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri 23. martā izlaida paziņojumu, ar kuru iedarbināti Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma nosacījumi. Ar šo paziņojumu iedvesmotā Latvijas valdība savukārt tagad atceļ aktīvas fiskālās politikas aizliegumu. Tas ir likumsakarīgs un netiešs atzinums tam, ka stingras taupības politika nav spējīga pārvarēt ekonomiskās aktivitātes kritumu un noturēt līdzpilsoņu dzīves kvalitāti.

Es ar sapratni izturos pret ZZS kolēģu bažām un šaubām, tomēr aicinu Saeimas deputātus nekādi nebremzēt sākto izlēmīgo finanšu politikas pagriezienu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Paldies.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tomēr tā atbildība par valsts attīstību ir likumdevēja atbildība, jo, ja mēs, teiksim, šajā gadījumā nepiemērosim šī priekšlikuma pantu, ka Ministru prezidents sniedz ziņojumu Saeimas sēdē, faktiski mēs dodam iespēju valdībai aiziet no atbildības.

Jo, ja, teiksim, ir problēmas arī krīzes apstākļos, šī atbildība tomēr tā vai citādi prasās ne tikai no Ministru kabineta, no Finanšu ministrijas un ministra, bet galvenokārt – no Saeimas. Saeimai jābūt lietas kursā par visiem finanšu rādītājiem – par budžetu, par kritumu, par attīstību.

Ir tomēr jāatbalsta šis priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies, kolēģi.

Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka arī mēs esam par fiskālo stimulēšanu, bet vismaz kādam atskaites punktam, kas ir tie griesti, par kuriem tālāk mēs neejam, lai nesagrautu valsti, lai neatstātu nākamajām paaudzēm, nu, tukšu kasi un nepanesamus parādus, – manuprāt, politiski par to ir jāvienojas. Un politiski par to ir jāvienojas Saeimā, vismaz pie kādiem principiem pieturoties.

Es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uzdevu šo jautājumu Finanšu ministrijai – kas tad būs tas rāmis, pēc kā mēs vadīsimies, to nākamā gada budžetu veidojot. Tad indikatīvi tika minēts, ka, jā, nu nevajadzētu, lai mums ārējais parāds pārsniegtu 55 procentus no prognozētā IKP, bet tas nekur nav rakstīts.

Finanšu ministram arī savs uzskats, ka, jā, vajadzētu pieturēties pie bāzes izdevumiem un tos nepalielināt. Tas arī nekur nav rakstīts.

Par to politiski ir jāvienojas šeit, Saeimā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Šis atskaites punkts, par kuru runāja deputāte Reizniece-Ozola, tās bažas, kuras pauda Kazinovska kungs, jau ir... novērstas gadskārtējā budžeta likumprojektā, kurš ik rudeni tiek iesniegts Saeimā izskatīšanai.

Kā mēs labi atceramies, budžeta likumprojekta pašās pirmajās rindās ir norādīts, cik liels ir budžeta deficīts, izdevumu un ienākumu summas, kāds ir strukturālās bilances lielums. To... Šos visus rādītājus Saeima var izanalizēt un paust savu viedokli un attieksmi... arī par nākamā gada budžetu un līdz ar to arī finanšu plānojumu, apspriežot budžeta likumprojektu. Es uzskatu – ar to pietiek.

Es gribētu vēl... savādāk vienkārši gribētu veicināt valdību būt drosmīgākai savos finanšu plānojumos, lai nodrošinātu lielākas investīcijas valstij piederošo uzņēmumu pamatkapitālu palielinājumā, lai nodrošinātu šo uzņēmumu un līdz ar to arī ekonomikas izaugsmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Dana Reizniece-Ozola uzdod absolūti pareizus jautājumus.

Mēs par visiem šiem jautājumiem... nu, vismaz... labi, ne mēs, bet tā daļa, kura te bijusi kādu laiku, bija runājuši vēl pirms 10 gadiem, kad bija debates par to, kā risināt, kā iziet ārā no tās iepriekšējās – 2009. gada – krīzes. Vismaz tad, nu, bija it kā panākta diezgan skaidra izpratne, ka tas, cik liels jums ir ārējais parāds, – tam tomēr ir nozīme un diezgan ievērojama nozīme. It kā pat bija panākta... it kā konceptuāla vienošanās, vismaz tā šķita, ka tie 60 procenti no iekšzemes kopprodukta ir tāda sarkanā līnija, kuru pārkāpt tomēr nevajag nevienai valstij nekādā gadījumā.

Bet tagad tas, ko mēs redzam, ir, nu, pēc visiem tiem gadiem, fiskālās disciplīnas gadiem, pēkšņi tās fiskālās slūžas ir vaļā un daļai no koalīcijas tas ir urā, urā, urā! – mēs tagad būvēsim Liepājas cietumu un visu, kas tur... un visu ko mēs būvēsim. Un šķiet, ka var tērēt naudu uz nebēdu.

Nu, tomēr vērts atcerēties, kolēģi, ka šī ir aizņemta nauda un tā aizņemtā nauda būs jāatdod, un ne jau Liepājas cietums jums palīdzēs atdot šo naudu. Nekādā gadījumā!

Tāpēc, kā es jau teicu, kolēģe Dana Reizniece-Ozola uzdod ļoti pareizus jautājumus. Ir nepieciešams definēt skaidrus rāmjus, ņemot vērā prognozēto iekšzemes kopprodukta kritumu, kāds ir tas pieļaujamais fiskālā stimula apjoms. Valdība neko tādu nav izdarījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā, protams, balsojums par šo priekšlikumu nenoņems no darba kārtības jautājumu par to, ar kādiem līdzekļiem mums sildīt ekonomiku, lai panāktu, ka tomēr IKP samazinājums šajā gadā kompensēsies 2021. gadā, lai panāktu to U veida īslaicīgo krīzi.

Bet mūsu frakcijas nostāja paliek viennozīmīga. Ekonomikas sildīšana ir jāparedz arī ar sociālo elementu, proti, tagad jau tiek novērots iekšējā patēriņa samazinājums, un to varētu palielināt arī ar sociālajām... ar sociālo atbalstu, ar iedzīvotāju ienākumu palielināšanu.

Tātad pareizi ieguldījumi, investīcijas – vai tikai būvniecībā, vai arī cilvēkos. Manuprāt, tas ir pamatjautājums līdzsvarotai ekonomiskajai un sociālajai politikai.

Tomēr mēs esam kategoriski pret to, lai Fiskālās disciplīnas likums tiktu ievērots krīzes laikā, jo tas jau mums ir bijis Dombrovska valdības (ne mūsu Dombrovska, bet VIENOTĪBAS Dombrovska valdīšanas) laikā, kad totālas ekonomijas dēļ cieta parastie iedzīvotāji. Tas nav pieļaujams.

Bet pret šo priekšlikumu mēs būsim kategoriski “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 68,
atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 60. – Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 67,
pret – 2, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 61. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 62. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 48, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 63. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Nu, augsti godātie kolēģi, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, pie kā mēs, ļoti iespējams, atgriezīsimies pēc dažiem gadiem. Proti, šeit ir piedāvāts absolūti tāds... ārpus normāla likuma regulējums kādam konkrētam ieguldījumu fondam, kurš rīkosies pat ne tikai ar nodokļu maksātāju naudu, tas rīkosies ar pensiju uzkrājumiem. Un šos uzkrājumus pensijām ar otrā līmeņa finanšu līdzekļiem tas ieguldīs, nopērkot kādu atsevišķu privāto – mazo un vidējo – uzņēmumu parādzīmes. Kas, kolēģi, notiks, ja, iespējams, pēc kāda laika izrādīsies, ka kādi vai daži, vai varbūt pat liela daļa no šiem uzņēmumiem būs kaut kādā veidā tiem politiski pietuvinātajiem... politiskajiem spēkiem vai atsevišķiem politiķiem, kas virza šo iniciatīvu? Kas notiks, ja šie uzņēmumi bankrotēs vai kaut kādā citā veidā šo naudu neatdos?

Tad tas, kas notiks, ir tas, ka vairāki tūkstoši, iespējams, pat 10 tūkstoši cilvēku zaudēs vai nu visu, vai ievērojamu daļu no saviem pensiju uzkrājumiem. Un tas viss notiks, pateicoties tam, ka jūs tagad, pat ārpus ārkārtējās situācijas, piešķirat kaut kādu unikālu tiesisko regulējumu šim atsevišķajam līdzekļu pārvaldības fondam.

Jūs varat, protams, tagad balsot, kā jūs vēlaties, bet, ja tas, ko es saku, notiks, tad pēc dažiem gadiem mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – deputātu Dombrovska, Švecovas, Klementjeva, Rubika, Tutina, Kucina, Goldbergas, Agešina, Papules, Pimenova, Ribakova, Orlova, Cileviča un Krišāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 64. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 65. – arī finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 66. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 67. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 68. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 69. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 49, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 69. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 70. – deputātu Feldmana, Ozolas un Eglīša priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Cienījamie... cienījamās kolēģes, dārgie, godātie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos pateikties visiem tiem, kas, izskatot tā saucamo Covid-19 likumu, iepriekšējā reizē balsoja “par” azartspēļu zāļu slēgšanu uz ārkārtējās situācijas laiku. Es domāju, ka visi šie deputāti ir šajā laikā saņēmuši pateicības vārdus no sabiedrības pārstāvjiem.

Runājot par postkovida laikmetu, ir skaidrs, ka arī tagad ekonomikai ir jādod iespēja atkopties un vienlaikus daudzu cilvēku labklājība arvien ir apdraudēta. Tāpēc deputātu pienākums ir domāt par sabiedrības vairākuma interesēm, tai skaitā par tiem cilvēkiem, kuru finanšu pratība ir zem vidējā, nevis par dažu konkrētu uzņēmēju personiskās kabatas interesēm.

Uz šo priekšlikumu raugoties visaptveroši, ir skaidrs, ka šim priekšlikumam nav fiskālas ietekmes, tāpēc ka cilvēki ar zemāku finanšu pratību pārsvarā nav tie, kam ir visaugstākie ienākumi valstī. Viņi ies uz veikalu, pirks pārtikas preces, citus pakalpojumus, kas caur nodokļu slogu atgriezīsies valsts budžetā daudz lielākā apmērā, un vēl palīdzēs ekonomikai, piemērojot tā saucamo ekonomikas multiplikācijas efektu.

Šodien mēs dzirdēsim arī pretējus viedokļus. Šo alternatīvo ekonomiku, ko mēs dzirdēsim šajās debatēs, māca azartspēļu akadēmijā, ko, iespējams, ir absolvējis dažs labs pretvalstisko spēku deputāts.

Es aicinu deputātus, par spīti tam, ka lobijs ir uzlidojis Saeimai un daudzi ir mainījuši viedokli atšķirībā no iepriekšējā balsojuma, tomēr pārdomāt un balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies par atbalstu sabiedrības vārdā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies.

Es īsu stāstu izstāstīšu. Šonedēļ braucu ar taksi, un taksists... Viņš mani ierauga un saka: “O, vai tik jūs neesat Gatis Eglītis?” Es saku: “Jā, es esmu Gatis Eglītis.” Viņš saka: “O, jūs – malači, jūs cīnāties pret tām spēļu zālēm.” Es saku: “Jā, mēs cīnāmies.” Viņš saka: “Es esmu no Kauguriem.” Nu, Jūrmalā... Un viņš saka: “Mums te brīnumu lietas notiek. Pēdējo divu gadu laikā... divu mēnešu laikā, kopš slēgtas spēļu zāles...” Nu, viņam ir divi paziņas. Vienam pieder vietējā kafejnīca, otram – auto remonts. Un viņš saka: “Brīnumu lietas, vai ne... Tajā kafejnīcā nāk cilvēki ar ģimenēm, pasūta normālus ēdienus. Un otrs... tajā autoservisā pēkšņi cilvēki ir sākuši tērēt naudu, normālus remontus taisīt.” Viņš to visu paskaidroja ar to, ka ir slēgtas spēļu zāles.

Nu, īstenībā jau loģiski. Iedomājieties tagad... vienalga tagad... tūkstoš eiro... Vai nu tu aizej... ieliec tajā spēļu automātā, vai aizej vietējā komūnā, teiksim, to naudu iztērē dažādos mazos, vidējos uzņēmumos un... pakalpojumos.

Tā ka, es domāju, mēs jau visi būtībā esam pamanījuši pēdējo divarpus mēnešu laikā, ka dzīve bez spēļu zālēm ir iespējama un īstenībā tā ir tīri patīkama, vismaz man, piemēram.

Tā ka, nu, es gribētu aicināt arī deputātus paklausīt savu sirdsapziņu un atbalstīt šo priekšlikumu, jo īstenībā jau no tām spēļu zālēm nav nekāda labuma, nu, tā godīgi sakot, sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Liepiņas kundze! Azartspēļu nozares attīstība Latvijā ir pretrunīgi vērtēta lielākajā daļā sabiedrības ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.

Latvijā iepriekšējo gadu laikā azartspēļu nozare ir baudījusi lielu labvēlību no valdības puses. To pierāda uzņēmumu finanšu pārskati. Uzklausot Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvju argumentus par to, ka, ja tiks likvidēta šī nozare, tad parādīsies nelegāla azartspēļu aprite, kura nonāks ēnu ekonomikā un noziedzīgu grupējumu rokās, – argumenti ir pilnīgi absurdi.

Runa ir par Ukrainas nelegālo azartspēļu tirgu, uz kuru atsaukties nav īsti korekti. Nozares argumenti nav pārliecinoši, jo nevar mūs salīdzināt ar valstīm, kuras nav tik attīstītas un kurās korupcijas indekss ir daudz augstāks nekā Latvijā.

Es pārstāvu sabiedrības intereses. Man ir noraidoša attieksme pret azartspēļu nozares attīstību Latvijas teritorijā. Šis nav gana labs signāls ārvalstu investoriem, ka pie mums ir neprognozējama uzņēmējdarbības vide, bet tas, ka mēs pasauli protam pārsteigt, nevienam jau vairs nav noslēpums. Piemēram, pārņemot “Parex banku” par miljardu eiro.

Mani argumenti, kāpēc es aicināšu balsot “par” azartspēļu nozares likvidēšanu Latvijas teritorijā, – azartspēļu uzņēmumi nerada nekādu pievienoto vērtību Latvijas iedzīvotājiem, tieši pretēji – azartspēļu atkarīgie, kuri Latvijā ir ap 80 tūkstošiem, pakļauj... iedzīt nabadzībā sevi un arī savās mājsaimniecībās dzīvojošos cilvēkus.

Šo uzņēmumu īpašnieki un patiesie labuma guvēji nav Latvijas pilsoņi. Lai izpildītu tikai formālas likuma prasības, tiek iecelti pārvaldnieki. Šo uzņēmumu kapitāls ir ieplūdināts no Šveices, Austrijas, Vācijas un citām lielajām ekonomikām. Šo uzņēmumu finanšu rādītāji ir vienkārši fantastiski: rentabilitātes rādītāji svārstās 30–40 procentu robežās un neto peļņa sastāda līdz 30 procentiem no kopējā apgrozījuma gadā.

Atsevišķi uzņēmumi izņem pat...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Debašu laiks ir beidzies.

Godātie kolēģi! Pabeigsim izskatīt šo priekšlikumu un tad lemsim par pārtraukumu.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām esmu dziļi iespaidots ar to analīzes līmeni, ko mums demonstrē kolēģi.

Gatim Eglītim ir visnotaļ cienījami informācijas avoti un datu apkopojumi. Nu, patiešām! Kas labāk var zināt, kāda ir situācija, nekā takša šoferis? Nu, vajadzētu piestrādāt arī pie statistikas. Varbūt, Eglīša kungs, jums vajadzētu vēl kādus, nu, vismaz piecus takša šoferus aptaujāt, lai tie rezultāti būtu ticami, bet vienalga tā ir dziļa zinātniska analīze.

Protams, es nerunāšu par visādām sazvērestības teorijām, ko mēs tikko dzirdējām, par pretvalstiskiem spēkiem. Nu, protams, tie ir slēptie komunisti. Feldmana kungs, jums, kā vienmēr, ir taisnība, jūs visur redzat tos ienaidniekus, kas zem gultas slēpjas un organizē azartspēles, lai iznīcinātu Latvijas neatkarību.

Kolēģi! Es vienkārši ieteiktu jums palasīt arī citus informācijas avotus, piemēram, lsm.lv publicēto analīzi par nelegālajām azartspēļu vietām, un parēķināt, cik daudz nodokļu tādēļ mēs nesaņēmām un nesaņemsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gan nebūtu tik nievājoša attiecībā pret cilvēkiem, kas strādā taksometru nozarē, – viņi arī zina daudz un, iespējams, pat ir pārāki par daudziem deputātiem Saeimā. Tā nu tas ir.

Es gribētu pateikt... izteikt komplimentu Eglīša kungam par drosmi. Jo Eglīša kungam ir liela drosme braukt taksometrā un runāt ar cilvēkiem, zinot to, kā viņš ir balsojis daudzos jautājumos. Es tiešām... nu, visu cieņu! Jums ir palaimējies, ka šis... ka šis cilvēks nav bijis, piemēram, tas, kuram bija atteikts dīkstāves pabalsts vai vēl kaut kas.

Bet, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, es jau komisijā izteicos par to, ka nevajag raudāt par tiem neiegūtajiem nodokļiem, jo šie nodokļi... tos nodokļus sastāda cilvēku zaudētā nauda azartspēlēs, un nevajag visu laiku atskatīties uz to, ka... ja mēs šo aizliegsim, tad mums būs tagad nelegālās spēles. Vajag apkarot šīs nelegālās spēles, un tas ir Finanšu ministrijas ziņā.

Es aicinu šajā gadījumā arī Finanšu ministriju kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju risināt jautājumu par maksājumu starpnieku iesaistīšanu bloķēšanā, jo mums ir ļoti daudzas problēmas arī ar nelegālajām azartspēlēm – online tieši konkrēti. Lai šo jautājumu atrisinātu, es domāju, ka mums ir nevis jāsēž un jāvaid, ka tagad, ja mēs – tā, tad – tā... bet tas ir jārisina. Ja kāds to negrib risināt, tad tas ir vēl atsevišķs jautājums.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Latvija bija ļoti daudzu valstu vidū, kuras ļoti atzinīgi vērtēja... Pārējās valstis vērtēja atzinīgi Latvijas lēmumu un izteica nožēlu, ka viņu parlamenti nav spējīgi pieņemt šādus lēmumus Covid-19 laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam otro reizi.

A. Geidāns (KPV LV).

Turpinot par tiem uzņēmumiem – ka uzņēmums spēj izņemt 18 miljonus dividendēs ik gadu. Es nezinu citus uzņēmumus Latvijā, kas spētu šādas summas izņemt. Nu, principā azartspēļu nozares apgrozījums – 377 miljoni – viennozīmīgi pierāda to, ka ārvalstu investori Latvijas teritorijā ir nostabilizējuši “Klondaiku”.

 Paradokss ir tajā, ka par aizliegumu ir gan tie iedzīvotāji, kuri nespēlē azartspēles, gan tie, kuri paši ikdienā spēlē. Principā ir savienoto trauku efekts, jo azartspēļu tirgus faktiski kropļo Latvijas tautsaimniecību... pārējo tirgū esošo uzņēmumu darbību. Es uzskatu, ka mūsu valsts iedzīvotāji ir pelnījuši šos finanšu resursus izlietot atbilstoši savas mājsaimniecības vajadzībām.

Uzņemamies atbildību!

Aicinu kolēģus atbalstīt azartspēļu nozares likvidēšanu Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Sveicināti, kolēģi! Es pēc vakardienas redzētā, kas notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... Man vienkārši ir ļoti lielas pārdomas, jo ļoti daudzas reizes tika pieminēta Satversmes tiesa, ka Satversmes tiesa varētu šos grozījumus apstrīdēt un... bet ir jāsaprot, ka... un es varu gandrīz vai citēt – ļoti daudzos Satversmes tiesas nolēmumos ir minēts, ka personu vai arī uzņēmumu ierobežojumi ir samērīgi, ja labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīdam vai uzņēmumam nodarīto zaudējumu. Tas nozīmē, ka... Nu, mēs paši visi zinām, kas notiek, ko cilvēki dara, kad viņi ir izmisumā, un uz ko cilvēki ir spējīgi. Azartspēļu nozare, iedzenot cilvēkus izmisumā, arī vedina uz noziedzības līmeņa paaugstināšanos. Tāpēc es domāju, ka Satversmes tiesa šajā – šajā tieši! – situācijā ļoti labi apzinātos, ka sabiedrībā iegūtais labums būs daudz lielāks nekā zaudējumi dažiem uzņēmējiem.

Paldies.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labvakar vēlreiz, cienījamie kolēģi! Mēs līdz šim esam dzirdējuši tādas divas tēzes vai domas kā pretargumentu šim ierosinājumam slēgt azartspēļu vietas, un viena ir – iespējamā nonākšana pagrīdē.

Nu, ziniet, man personīgi ir ļoti grūti iedomāties, kā šāda nelegāla spēļu zāle kā fiziska telpa varētu pēkšņi sākt darboties nelegāli. Iespējams, esmu naiva. Bet par... piemēram, runājot par nodokļu pienesumu... Manuprāt, tā ir klaja demagoģija, jo mēs visi saprotam, ka šī nauda atgriezīsies apritē, ka tā nonāks mūsu ēdinātāju, mūsu vietējo tūrisma pakalpojumu sniedzēju maciņos un atgriezīsies mūsu valsts ekonomikā, nevis dažu konkrētu personāžu dividendēs un kabatas pildīšanā.

Šī ir tā retā reize, kad man ir jāpiekrīt Stepaņenko kundzei. Un, papildinot viņas domu par iespējamo apkarošanas... Nu, ja mēs pieņemam, ka varētu būt nelegālās spēļu zāles... Par apkarošanu jāsaka – ļoti daudz ir atkarīgs no cilvēku patiesās gribas un spējas izlēmīgi rīkoties. Es domāju, mēs katrs esam dzirdējuši... pietiek arī ar “Aizliegtā paņēmiena” neseno sižetu par Rīgas Centrāltirgu, kur nelegāli tirgo cigaretes un alkoholu. Tas ir tikai un vienīgi gribas jautājums kontrolēt, izskaust šādus nelegālus rūpalus, nevis to iespējamību izmantot kā argumentu, lai neaizliegtu spēļu zāļu turpmāku pastāvēšanu.

Kolēģi! Saņemamies, esam vienreiz drosmīgi! Labuma no tā visa nevienam sabiedrības loceklim nav. Beigsim izmantot kaut kādus viltus argumentus, lai vienkārši dažu, piedodiet, miljonāru intereses tagad aizstāvētu, jo tās nav sabiedrības intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Turpinot sakarīgo diskusiju par taksistiem. Man ir īpaši sarežģīta situācija, jo mans vīrs strādā par taksometra vadītāju, tāpēc es vēlētos pabrīdināt visus deputātus, ieskaitot JK pārstāvjus, par to, ka tad, kad viņi sarunājas ar taksometra vadītāju, viņi varētu sarunāties ar pretvalstisko spēku deputātes vīru. Tas ir pirmais.

Otrais. Es tiešām pirmo reizi izsakos par šo tēmu, jo tā ir ļoti sarežģīta, smaga un pretrunīga. Protams, es zinu bēdīgus stāstus par ģimenēm, kuras cieš, bet tikpat labi es zinu bēdīgus stāstus par alkoholiķu ģimenēm, par vienkārši cilvēku, kuri nevēlas strādāt... Bet es ļoti daudzus cilvēkus saprotu arī no tās puses.

Es nezinu, vai jums tiešām pirmā dzirdēšana par to, ka pēc Saeimas lēmuma par spēļu zāļu slēgšanu bez darba palika simtiem aizsargu... apsargu, piedošanu, apsardzes firmu darbinieku, bārmenis... bārmeņu, kuriem un kurām ir ģimenes ar bērniem, tāpēc apgalvot, ka neviens necietīs no tā, ka mēs slēgsim spēļu zāles, – tā arī nav taisnība.

Tanī pusē ir arī... Un vēl viens uzņēmums, kur strādā simtiem mūsu jauniešu... Es domāju, ja jūs sekojat līdzi ekonomiskajiem notikumiem, jūs zināsiet to nosaukumu. Tāpēc man ir brīnums, ka jūs neuzrunāja cilvēki arī no tās puses. Tiešām ļoti smags jautājums, neviennozīmīgs. Katram deputātam ir tiešām jābalso pēc savas sirdsapziņas.

Es ļoti, ļoti ceru, ka tie politiķi, kuri šodien iesniedza šo priekšlikumu, rīkojas tiešām atbilstoši savai sirdsapziņai, nevis politiskajām interesēm. Es zinu, ka Stepaņenko kundze rīkojas tieši saskaņā ar savu sirdsapziņu...

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Vēlos pie šī priekšlikuma atzīmēt vairākus punktus.

Tātad pirmais punkts. Daži no deputātiem nav līdz galam iepazinušies ar priekšlikumu, un priekšlikumā minēts ir – izņemot interaktīvās spēļu vietas, kas nozīmē, ka pagrīdes sektors, kas ir interaktīvajā vidē, netiks nostādīts kaut kādā veidā labākā pozīcijā par legālo biznesu. Tas ir viens.

Otrs. Mēs zinām, ka krīzes laikā cilvēki zaudē darbu, zaudē ienākumus un viņi meklē visādas iespējas nopelnīt, un vienu no tām iespējām viņi rod spēļu zālēs, cerēdami ielikt eiro un vinnēt 100 eiro, bet faktiski tādā veidā rodas atkarība un nauda arī tiek zaudēta, un... Es jums... Cilvēki saka: “Spēļu zālēs vinnēt nevar!” Nu, tas ir jāiegaumē – tas nav iespējams! Aizmirstiet, tā nav opcija! Tas ir otrs.

Trešais, ko es gribu teikt, ka... nesen Finanšu izlūkošanas dienests nāca ar paziņojumu, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai tiek izmantots arī Latvijas azartspēļu sektors. Ņemot vērā apstākļus, ka, pirmkārt, šis sektors tiek izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, otrkārt, ka cilvēki līdzekļus tērēs citos pakalpojumos, precēs un tādējādi nodokļi atgriezīsies valsts budžetā, mēs varēsim ilgākā periodā novērtēt, vai budžetā ir zaudējumi vai nav. Treškārt, mēs iegūsim tikai finanšu sektorā labāku slavu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tādējādi uzlabojot savu, teiksim tā, reputāciju starptautiskajā vidē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Vēlreiz, atsaucoties uz Regīnas Ločmeles-Luņovas teikto, es patiešām atbalstu aicinājumu balsot katram pēc savas sirdsapziņas.

Ziniet, līdzīgi kā Eglīša kungs, es arī droši vien gribētu padalīties ar stāstu, ka man savā laikā, mācoties vēl 12. klasē, zināmu apsvērumu dēļ jau tad bija jāpelna iztika, un tā laime nelaimē bija tā, ka viena no manām pirmajām darbavietām ļoti īsu brīdi bija spēļu zāle.

Teikt to, ka šie darbinieki... Protams, zaudējot darbu, slēdzot tās... Viņi jau patiesībā, ja šajās spēļu zālēs viss notiktu legāli un algas tiktu maksātas arī oficiāli, visticamāk, būtu varējuši saņemt visus dīkstāves pabalstus. Apsardzes kompānijas, kas ir uz līguma pamata, visticamāk, spēj darboties citos uzņēmumos, nevis šajās spēļu zālēs.

Ziniet, tās salauztās dzīves, kas redzētas šo dažu mēnešu laikā, es atcerēšos visu mūžu, un es tiešām aicinu visus balsot šodien “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Es gribu, lai likumā tiktu iekļauts teksts: “Aizliegts organizēt azartspēles un izlozes.” Un man ir vienalga, kādā likumā šis teksts būs iekļauts. Manas pārliecības pamatā ir triviāla patiesība, ka azartspēles ir viltīgākais atkarības veids no visām atkarībām, kas pastāv. Tās vedina... un maitā mūsu tautu neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības un profesijas, arī visizglītotākos, lai kas tas būtu – uzņēmējs, zemnieks vai skolotājs. Azartspēļu aizliegšana ir nepieciešama Latvijā, lai pārtrauktu šā biznesa klientu reproducēšanu un audzināšanu.

Es balsošu “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Pugam.

I. Puga (KPV LV).

Labvakar, kolēģi! Gribēju tikai atgādināt, ka azartspēļu nozare dara... ir darījusi un dara to, kas ilgstoši nav bijis pa spēkam valstij, proti, gadiem ir palīdzējusi uzturēt, piemēram, sporta un kultūras dzīvi Latvijā.

Tāpēc es aicinu par to padomāt un balsot “pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labvakar, kolēģi! Pirmām kārtām, tā kā esmu arī parakstījusi šo priekšlikumu, vēlos apliecināt, ka tas tik tiešām ir manas sirdsapziņas... tā ir manas sirdsapziņas pārliecība par to, ka azartspēles ir aizliedzamas. Atgādinu, ka šis ir likumprojekts, kas arī būs spēkā terminētu laika sprīdi, jo mēs runājam par šo periodu pēc Covid-19.

Gribu uzsvērt, ka priekšlikums patiesībā ir ļoti līdzsvarots, jo tajā ir atstāta iespēja interaktīvajām spēlēm. Joma, kur nelegāla spēlēšana ir visiespējamākā, un, kā jau mani kolēģi norādīja iepriekš, fiziskās spēļu zāles ir gandrīz neiespējami organizēt nelegālā veidā.

Tāpat mans kolēģis uzsvēra noziedzīgi iegūto līdzekļu atmazgāšanas bīstamību, par ko ir ziņojušas valsts iestādes šajā nozarē. To mēs kā deputāti, kā likumdevējs, nevaram ignorēt.

Kolēģi, kas runāja par to, ka te ir pretrunīga un neviennozīmīga joma... Pilnīgi nepiekrītu. Viss ir ļoti viennozīmīgi, jo tie, kas izmanto šo pakalpojumu, zaudē, tie, kam pieder šīs spēļu zāles, vinnē. Bet mums kā deputātiem būtu jāuztraucas par tiem, kuri zaudē un dara to nevis tāpēc, ka tā ir viņu izklaide vai atpūta, bet tāpēc, ka tā viņi mēģina pieķerties pie šī salmiņa cerībā tomēr nopelnīt kādu papildu naudiņu.

Un ir ļoti manipulatīvi sasaistīt šo jautājumu ar darbiniekiem, kas, iespējams... no kuriem daļa arī zaudēja darbu šajā laikā, jo viņi nav zaudētāji. Viņi jau nav tie, kas zaudē ikdienā savus ienākumus, viņiem būs iespēja vienmēr atrast un meklēt darbu citās jomās. Ir tiešām manipulatīvi nolikt darbiniekus šajā nozarē uz viena svaru kausa, ieliekot pretī tos cilvēkus, kas zaudē tūkstošus un tūkstošus.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, problēma drusciņ ir cita. Nevar infantilizēt pieaugušus cilvēkus, noņemot atbildību par viņu lēmumiem un visu lemjot viņu vietā. Ne jau visi ir trūcīgi, un ne jau visi ir turīgi. Problēma ir pavisam citur, ar ko mēs netiekam gadu no gada galā. Un tas ir godīgi jāatzīst – Latvijā ir apmēram 300... kaut kur tur drusku vairāk vai mazāk... 300 spēļu zāles, kas ir pilnīgi nenormāla parādība. Zinot, ka Latvijā pilnīgi uz diviem miljoniem (Skaņas pārrāvums.)... kā tas ir Slovēnijā.

Visideālākā vieta būtu, ja mēs šādu kazino būtu ierīkojuši ar valsts atbalstu Ķemeru sanatorijā, kas 20 gadus stāv tukša, odu pārņemta, tur tajā purvājā, kurā nekad nekas nenotiek šos 20 gadus un nenotiks arī nākamos 20 gadus.

Bet, tā kā mēs to nespējam, tad, manuprāt, vispirms būtu jāgroza Azartspēļu un izložu likums, nosakot, ka šīs spēļu zāles drīkst atrasties tikai lielajās valstspilsētās. Jo tie, kam ir līdzekļi, var mierīgi tur aizbraukt un tie, kam nav līdzekļu, tur nenokļūtu. Tad mēs atrisinātu gan nelegālo zāļu problēmu, gan, kā teica kolēģis Gatis Eglītis (un es pilnīgi piekrītu), to, ka tie, kam ir varbūt kaut kādi 500 eiro, iet un tos nospēlē. Nu, sliktākā gadījumā varbūt kaut kādos lielajos novados vēl atļaut, bet jāsamazina būtu vismaz 10 reizes, nauda jāieskaita Valsts kultūrkapitāla fondā un tad jāpaskatās, kas notiek, – vai šīs nelegālās spēļu zāles vēl eksistē un kā mēs ar to visu tiekam galā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Šī būs tā retā reize, kad es piekritīšu
Ločmeles-Luņovas kundzei, kur viņa definēja, ka šis jautājums ir sarežģīts, smags un pretrunīgs. Tā patiešām ir.

Atkarība patiesībā ir ļoti, ļoti sarežģīta, un tā ir sarežģīta pilnīgi visiem sabiedrības locekļiem, sevišķi ģimenēm, sevišķi, ja kādam no ģimenes locekļiem ir atkarība. Tā ir smaga, jo padara vājus pat vis... ārēji vis... šķietami visspēcīgākos cilvēkus, un mēs to esam redzējuši ļoti daudz gan presē, gan... jā, mēs to vienkārši esam redzējuši savā... savā vidū.

Pretrunīga šobrīd tā kļūst – šobrīd! – tieši faktā, ka deputāti, kuriem būtu jāaizstāv un jāpasargā sabiedrība un jādara dzīve labāka, pavērš seju pret sabiedrību un klupina vājākos, radot viņiem visas iespējas... un nemaz nemeklējot savādāku veidu.

Manuprāt, tas ir... tas liecina par vienu citu lietu. Manuprāt, tas liecina par kādu azartspēli, kurā kādi no mums ir nokļuvuši. To sauc par “Varu, naudu un politiku”. Un arī šī azartspēle... šajā azartspēlē, mīļie draugi, var pazaudēt visu, tikai šobrīd tā nešķiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Zinātniska pieeja (ko izmantoja Jaunā konservatīvā partija), kas ir balstīta uz aptaujas rezultātiem, acīmredzami parāda, ka Jaunā konservatīvā partija sākusi startu pašvaldības... Rīgas pašvaldības domes vēlēšanās un nāk klajā ar ļoti populistiskiem priekšlikumiem, mēģinot ar nepamatotiem un vispārīgiem argumentiem un uz emocijām balstītu pieeju patiesībā ietekmēt arī pārējos deputātus.

Manuprāt, kad cilvēki runā par lietām, par kurām viņiem nav ne mazākās izpratnes (es runāju par azartspēļu atkarību un to iespējamo ierobežošanu), vienlaicīgi atbalstot alkoholisko dzērienu tirdzniecību attālināti, paredzot to speciāli; vienlaicīgi atļaujot arī veidot ar pensiju fondu naudu alternatīvos ieguldījumu fondus, nerūpējoties par pensionāriem; vienlaicīgi būvējot Liepājas cietumu, šādi sildot ekonomiku; vienlaicīgi nepamanot, ka arī Finanšu izlūkošanas dienests atzīmēja, ka sabiedriskā labuma organizācijas ir naudas atmazgāšanas riska grupa... Nu, man nav vārdu.

Es neatbalstīšu šo priekšlikumu un uzskatu, ka tas ir klajš kārtējais Jaunās konservatīvās partijas populisms, un es ceru, ka vēlētāju acīs šis politiskais spēks paliks atmiņā kā Liepājas cietuma būvētāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Tātad debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Es te negribu tik daudz atkārtot to, ko es jau vairākas reizes esmu teicis. Varbūt vienu lietu – tiem, kas no Jaunās konservatīvās partijas atkal izteica to hipotēzi par to, ka, ja aizliedz azartspēles, tad visi tie... tiem nodokļu ieņēmumiem nekas nenotiks, visa tā nauda kaut kā atgriezīsies atpakaļ un tā tālāk. Jūsu kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šodien vairs tā nerunā.

Jo, nu, atkārtošu arī laikam jums, Muižnieces kundze, – ir nodokļi, kas ir piemērojami visiem: uzņēmumu ienākuma nodoklis, darbaspēka nodokļi un tā tālāk. Tas pats azartspēļu sektors arī maksā tos nodokļus, bet azartspēļu sektors maksā arī papildu nodokļus, saprotiet, – no katra spēļu automāta, no katra ruletes galda un tā tālāk. Tātad nodokļu slogs azartspēļu sektoram ir lielāks, tāpēc, to aizliedzot, nodokļu ieņēmumi nu nekādi nevarētu atgriezties. Tātad šeit nekādas demagoģijas nav, ir vienkārši ignorance par nodokļu sistēmu.

Es lūdzu apvienot debašu laikus, bet tas raidītājs...

Sēdes vadītāja. Runājiet, runājiet!

V. Dombrovskis. Jā. Bet galvenais, kolēģi, ir tas, ka es nevaru noticēt tam, ka Jaunās konservatīvās... Vot, vērojot visu šo notiekošo pēdējo nepilnu divu gadu laikā, es neticu tam, ka Jaunās konservatīvās partijas nodomi šeit ir patiesi.

Nu, kaut vai paskatieties uz šo priekšlikumu! Te pat runa nav par to, vai aizliegt visas azartspēles. Ja azartspēles ir tik sliktas, tad kāpēc jūs aizliedzat tikai daļu no tā, bet atstājat interaktīvās azartspēles? Nu tad sanāk, ka cilvēki tāpat var būt tajā atkarībā no interaktīvajām azartspēlēm. Punkts pirmais.

Punkts otrais. Ja jūs esat pret jebkāda veida atkarībām, tad es jums nocitēšu pagājušā gada novembra virsrakstu: “Latvijā augstākais alkoholisma rādītājs vīriešu vidū OECD valstīs.” Katrs desmitais pieaugušais Latvijā – viņam ir alkoholisma problēmas... Bet jūs šī tēma absolūti neuztrauc. Jūs absolūti pretēji – jūs balsojāt par akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam. Jūs balsojāt par to, lai būtu iespējams attālināti nopirkt alkoholu.

Tāpēc viss, ko es redzu, kas te notiek, ir tas, ka acīmredzot ir kaut kādi jauni reitingi, kuri jums ir zemāki, bet tai partijai, ar kuru jūs asociējat tos miljonārus, ir augstāki. Tas arī ir absolūti viss.

Un tikai tas ir pietiekams, lai balsotu “pret” šo priekšlikumu, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Es, protams, ceru, ka šo priekšlikumu atbalstīs, tomēr, ja tā nenotiks un... Lai vai kāda būtu motivācija tiem cilvēkiem, kas balsos pret šo priekšlikumu, atsaucoties uz Aleksandra Kiršteina vārdiem un... teikto, ceru, ka koalīcijas partneri kopā... atradīsim spēku, lai līdz gada beigām pieņemtu tādus likumus, kas slēdz šīs azartspēļu vietas ciet (tā vietā, lai atrastu vietu tām, piemēram, Ķemeru pieczvaigžņu viesnīcā vai citās pieczvaigžņu viesnīcās), kādu vēlmi bija izteikusi Latvijas tauta, parakstot kopējo iniciatīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Sveicināti, kolēģi! Mēs šodien varam spilgti redzēt pie šī konkrētā priekšlikuma, kādā veidā azartspēļu industrija demonstrē savu ietekmi Latvijas politikā. Es arī būtu priecīgs, ja šis būtu īstais likums, kurā diskutēt par to – ierobežot vai neierobežot azartspēļu zāles Latvijas teritorijā, bet šis tomēr nav īstais likums. Šeit mēs – atgādināšu – runājam par Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumā ietvertiem jautājumiem, un es gribētu vērst uzmanību, ka šeit ir jārunā par epidemioloģiskiem riskiem.

Atcerēsimies, kāpēc vispār tika šāds liegums ietverts un šīs azartspēles tika ierobežotas. Tad vēlos atgādināt, ka Covid-19 vīrusa izplatība vēl joprojām nav ierobežota un tas, par ko mums būtu atbildīgi šodien jālemj... Mums ir jāsaprot, ka azartspēļu zāles nav ne kino, ne teātris, ne arī kāda cita sabiedrībai tiešām lietderīga un vajadzīga lieta, tās ir azartspēļu zāles, par kuru radikālu ierobežošanu iestājas vairāk nekā 80 procenti sabiedrības pārstāvju. Tāpēc, manuprāt, tas, kas absolūti nebūtu pieļaujams, – ka tiek ignorēts sabiedrības viedoklis, kad atsevišķu azartspēļu industrijas oligarhu intereses tiek stādītas pāri sabiedrības interesēm. Te es aicinātu tomēr deputātus tiešām lemt atbildīgi Latvijas sabiedrības interesēs un jautājumus par to, vai slēgt vai ierobežot azartspēles visā Latvijas teritorijā, skatīt citā likumā un to darīt pēc iespējas ātrāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Šī priekšlikuma pirmais parakstītājs esmu es, un es neplānoju kandidēt Rīgas domes vēlēšanās.

Komentējot izskanējušo par kultūras atbalstu, man jāsaka: mecenātisms, kas balstīts citu nelaimē, nav mecenātisms. Jā, un man jāsaka paldies arī tiem opozīcijas pārstāvjiem, kas atbalstīja līdzīgu priekšlikumu iepriekšējo reizi un gatavojas atbalstīt arī šoreiz.

Azartspēļu ļaunums nešķiro savus upurus ne pēc tautības, ne pēc ideoloģiskās piederības, ne arī pēc ideoloģiskiem uzskatiem vai dzimuma. Kamēr pastāv virkne dažādu ierobežojumu, ir gluži vienkārši neētiski, ka azartspēļu zāles jau tagad tiktu atvērtas. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas! Es aicinu jūs nodrošināt to, lai, ja šis grozījums netiks pieņemts... Jūs esat ļoti, kā mēs redzam, dedzīgi azartspēļu biznesa aizvēršanas atbalstītāji.

Es aicinu jūs panākt to, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadītu varbūt kāds cits politiskais spēks, un tas ir jūsu rokās, jūs to varat izdarīt. Tikai tādā veidā jūs varēsiet panākt to, lai tiktu atbalstīti un izstrādāti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā. Es domāju, ka jūs to varat panākt.

Uz priekšu! Es jūs atbalstīšu. Es jūs atbalstu arī tagad. Lai jums veicas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Manuprāt, diemžēl šis likumprojekts tiek izmantots, Jaunajai konservatīvajai partijai iesniedzot priekšlikumus, kas patiesībā nav mērķēti attiecīgajā likumprojektā. Un vēl – tā demagoģija, ko izmanto Jaunā konservatīvā partija, ir, manuprāt, ļoti populistiska.

Kāpēc? Tāpēc, ka Jaunās konservatīvās partijas vadības ģimenes locekļi sniedz juridiskus pakalpojumus Krievijas organizētās noziedzības pārstāvjiem un līdz ar to saņem arī noziedzīgi iegūtus līdzekļus, visticamāk, kā samaksu par juridiskajiem pakalpojumiem. Un tagad Jaunajai konservatīvajai partijai runāt par to, ka nozare, kas strādā legāli un kas vēlas maksāt nodokļus legāli, un kas patiesībā nodrošina legālu darbu un darbību valstī, maksājot nodokļus, – ir vienkārši nekorekti un populistiski.

Un vēlreiz – uzskatu, ka šis ir vienkārši Jaunās konservatīvās partijas reklāmas gājiens.

Neatbalstīt šo priekšlikumu! Un arī pārējos lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labvakar, kolēģi! Turpināšu, kā te kolēģe pieminēja, Jaunās konservatīvās partijas reklāmas gājienu.

Patiesībā ir jocīgi klausīties, kā te daži aizstāvji tirgojas ar savu sirdsapziņu, lai tikai sevi apmānītu. Es aicinu tomēr, kolēģi, saprast, par ko patiesībā šeit ir runa. Tie, kas aizstāv un runā nepārtraukti par remigrāciju, – šis arī ir stāsts par to patiesībā.

Man pašam ir personīgi pazīstami (domāju, daudziem ir pazīstami) cilvēki, kas tur tālu vienkārši ir aizmukuši no šīs valsts tāpēc, ka ir iestiguši parādos. Un tie parādi radušies tāpēc, ka viņi ir spēlējuši azartspēles. Tas nevienam nav noslēpums.

Es aicinu tos kolēģus, kuri pārmet valdībai... Nepārtraukti dzirdam: “Jūs tikai redzat Excel tabulas un aiz tabulām neredzat cilvēkus!” Šis arī ir stāsts tieši par to. Šobrīd redzam kaut kādu Excel tabulu par kaut kādiem neiegūtajiem nodokļu ieņēmumiem, bet neredzam tos cilvēkus, kas ir aiz šīs Excel tabulas.

Un vēl... Uz ko es gribētu tomēr aicināt kolēģus. Es pasekoju vakar... paskatījos vakardienas balsojumu. Tur bija kolēģi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kuri nebalsoja vai atturējās.

Nu, saņemieties drosmes! Šis nav jautājums, kurā nebalsot vai atturēties. Šis ir jautājums, kurā jums tomēr vajadzētu skaidri paust savu nostāju bez liekulības, izlikšanās un kaut kādas savas sirdsapziņas mānīšanas, ar ko tagad te daļa nodarbojas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Jā, kolēģi, paklausoties šo diskusiju un runājot par demagoģiju... Man likās ļoti dīvaini un ļoti vāji argumenti no atsevišķu deputātu puses, sakot, ka tā ir reklāmas akcija, ka mēs neticam jūsu nodomiem, mēs neticam nekam... labajam. Tiek ignorēts tas, ka šai... šai idejai... šim azartspēļu ļaunumam pretojas ne jau tikai Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, bet arī opozīcijas pārstāvji. Vai tad viņi arī tādā gadījumā šeit veic reklāmas akciju?

Ziniet, kolēģi, par jebkuru labu priekšlikumu var pateikt, ka mēs jums neticam un tas ir populisms. Es domāju, es kādā brīdī, tad, kad opozīcija iesniegs kādu, viņuprāt, labu priekšlikumu, arī tāpat varētu teikt – ziniet, jūs esat (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. (Nav skaidri saklausāms.)... par priekšlikuma būtību.

J. Rancāns. Bet tas nav nopietns arguments, tas absolūti nav...

Runājot par būtību šim priekšlikumam. Vai vispār pastāv kādas šaubas par to, ka azartspēļu tirgotāji tirgo naiviem cilvēkiem cerību? Pie tam tā tiešām ir peļņa uz citu cilvēku nelaimes. Es saprotu šo vēlmi sasaistīt un mēģināt pateikt: “Ja jau alkohols arī ir legāls valstī, tad, redziet, vajadzētu atļaut varbūt arī azartspēles.” Bet es teiktu tā: “Ar kaut ko mums ir jāsāk.”

Un šobrīd es aicinātu sākt ar azartspēļu aizliegšanu un tad lēnām iet arī pie pārējo atkarību un netikumu izskaušanas.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu... lūdzu, zvanu! Balsosim par 70. – deputātu Feldmana, Ozolas un Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 34, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Lībiņa-Egnere, Bluķe, Šteins un Agešins lūdz izsludināt 15 minūšu pārtraukumu un pēc tam turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Tā, mēs varam nobalsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts 15 minūšu pārtraukums un pēc tam sēde turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Tātad pārtraukums 15 minūtes līdz pulksten 19.25. Pēc tam turpināsim sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Tātad, lūdzu, deputātu reģistrācija. Nekas nenotiek.

Paldies, reģistrācija veiksmīgi noritējusi.

Tātad sēdi turpināsim pulksten 19.25.

Kolēģi, izņemiet datu nesējus, e-paraksta datu nesējus un izejiet no sistēmas ārā!

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu ar likumprojektu “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums”.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena. 71. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 72. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un
atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 73. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 52,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 74. – deputātu Dombrovska, Papules, Švecovas un Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Es lūdzu deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tā būtība ir nodrošināt parlamentāro kontroli. Es lūdzu priekšlikumu atbalstīt arī Jauno konservatīvo partiju, kura tik kaismīgi un emocionāli iepriekšējā priekšlikumā piedāvāja atbalstīt viņu priekšlikumu, lai būtu konsekvence un arī spēku samērs starp opozīciju un pozīciju un lai būtu veidots arī parlamentārais dialogs starp pozīcijas un opozīcijas deputātiem, nevis vienkārši demagoģija un sev izdevīgu priekšlikumu izcelšana balsošanas rezultātā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. – deputātu Dombrovska, Papules, Švecovas un Ločmeles-Luņovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 75. – deputātu Ozolas, Muižnieces un Budriķa priekšlikums. Komisijā diemžēl neatbalstīts. (Starpsauciens: “Kas tas ir?”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labvakar, kolēģi, vēlreiz! Vēlējos tikai īsi paskaidrot, kāda bija šī priekšlikuma pamatdoma. Tā kā sākotnējā redakcijā bija vienkārši atsauce uz draudiem – tātad viens vārds... Te mēs varētu, protams, improvizēt par to, ka, ja notiek uzliesmojums... infekcijas uzliesmojums citā kontinentā, tad arī teorētiski pie mums šādi draudi varētu pastāvēt. Tā ka mūsu piedāvājums bija redakcionāli precizēt, ka runa ir tieši par epidemioloģiskās drošības draudiem šeit uz vietas, kurus, visdrīzāk, konstatētu attiecīgi nozares eksperti.

Jāatzīst, ka komisijā deputāti neizteicās pret šo priekšlikumu. Man par nožēlu... Komisijas vadītājs uzturēja diezgan strauju un aktīvu darba tempu un acīmredzot, nu, arī neiekļāva šo priekšlikumu komisijas tālākajā... atbildīgās komisijas priekšlikumā, kur varētu apvienot gan šo, gan nākamo, kas bija Finanšu ministrijas piedāvāts. Tā ka man žēl, ka to neiekļāva, bet es vēlējos vienkārši paskaidrot, ka pamatdoma šim priekšlikumam bija precizēt, kas slēpjas aiz šī vārda “draudi”.

Protams, es atzīstu, ka ir ļoti svarīgi, ka tālāk atbildīgā komisija šajā pantā ir iekļāvusi arī sadarbību ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un nozares komisiju, ja nu kādi lēmumi būtu jāpieņem šī panta kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Paldies.

Manuprāt, šis deputātu Ozolas, Muižnieces un Budriķa iesniegtais priekšlikums ir kārtējais reklāmas solis. Tas nav izsvērts un nav arī pietiekoši pamatoti atbalstīts komisijas darba laikā. Komisija atbalstīja un uzskatīja par kompetentāku un juridiski korektāku 77. priekšlikumu.

Lūdzu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt 77. – komisijas izveidoto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labvakar, kolēģi! Es, protams, arī aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka komisija ir izveidojusi precīzāku redakciju, un lai neradītu šādu te... nu, pretrunas starp atbalstītajiem priekšlikumiem. Tomēr es arī biju pieteikusies... gan par vēlu (mana vaina) debatēt par iepriekšējo priekšlikumu. Es ļoti aicinātu kolēģi Švecovas kundzi tajā brīdī, kad jūs izsakāt kaut kādus apgalvojumus par nekompetenci vai kaut kādus savus personīgos spriedumus, tad varbūt arī pamatot... nu, paust tātad pamatojumu šādiem spriedumiem, nevis vienkārši kaut kur “iespļaut” un to arī tā atstāt. Nu, ja tas tā... ir nekompetenti, tad, lūdzu, argumentējiet, kas tieši šajā precizējumā nav bijis pareizi un kādēļ ir noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Precizēju: Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 77. priekšlikumā izsvērti un juridiski korekti atspoguļota tāda redakcija, kas arī ir atbalstīta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā diemžēl neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – deputātu Ozolas, Muižnieces un Budriķa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 78, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 76. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 77. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 47, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 77. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 78. – deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Komisijā diemžēl neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie deputāti! Vēlētos atgādināt, ka (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Ģirģena kungs, mēs ļoti slikti dzirdam. Lūdzu, runājiet tuvāk mikrofonam.

K. Ģirģens. Vai jūs dzirdat? Šobrīd dzirdat?

Sēdes vadītāja. Runājiet, mēs jūs dzirdam daudz labāk.

K. Ģirģens. Vēlos atgādināt, ka šodien mēs lemsim par nozari, kurā strādā aptuveni 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Nozari, kas līdz Covid-19 krīzei valstī nodokļos katru gadu samaksāja vairāk nekā 125 miljonus eiro, bet pašlaik ir pamesta iznīcībai.

Neraugoties uz Eiropas Komisijas ieteikumiem Eiropas Savienības dalībvalstīm īpaši atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī krīzes vissmagāk skartās nozares, tai skaitā tūrisma nozari, Latvijas politiķi joprojām šīs nozares labā nav izdarījuši neko.

Covid-19 krīzes sākumā Latvijas valdība paziņoja, ka valsts ekonomikas glābšanai tiks novirzīti 4 miljardi eiro. Eiropas Savienības ekonomikas atjaunošanas fondā Latvijai iezīmēts 2,9 miljardu eiro liels atbalsts grantu veidā. Diemžēl tūrisma nozare, neraugoties uz tās centieniem un vēlmi sadarboties ar valdību, atbalsta pasākumu izstrādē līdz šim nav saņēmusi ilgtspējīgu risinājumu. Ne tikai restorānu biznesā, bet visā Latvijā... Latvijas tūrisma nozarē, kas veido 5 procentus no IKP, pašlaik valda bezcerība un situācija pasliktinās ar katru dienu. Teju katru dienu savu darbību izbeidz kāda iecienīta kafejnīca vai restorāns. Uz bankrota robežas ir arī skolu un slimnīcu ēdinātāji. Vienīgās, kas jūtas droši par savu nākotni, ir starptautiskās ātrās ēdināšanas ķēdes.

Pašlaik Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi atrodas sliktākā situācijā, nekā tas bija 2009. gada ekonomiskajā krīzē, jo ārkārtas situācijas ieviešana un ceļošanas ierobežojumi pilnībā paralizējuši restorānu darbību. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem pašlaik saimnieciskās darbības kritums ir no 50 līdz 100 procentiem. Tas nozīmē, ka liela daļa uzņēmēju... uzņēmumu, tā arī nesagaidot atbalstu no valsts, var lemt par biznesa aizvēršanu.

Nozare savu vārdu ir turējusi. Tā vairāk nekā divus gadus ir strādājusi pie nozares sakārtošanas un...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies. Debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Paldies.

Lūdzu pozīcijas deputātus tiešām sadzirdēt Ģirģena kunga aicinājumu un atbalstīt patiesi ļoti nozīmīgu un mūsu tautsaimniecībai ļoti svarīgu nozari – restorānu biznesu.

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana ir pietiekoši efektīvs līdzeklis, lai stimulētu nozares attīstību un padarītu to konkurētspējīgu.

Vēršu deputātu uzmanību, ka Fiskālās disciplīnas padome norādīja uz to, ka Latvijā pastāv ļoti būtisks disbalanss starp ļoti dāsni piešķirtajiem naudas līdzekļiem konkrētajām nozarēm, proti, piemēram, airBaltic korporācijai... Vienlaicīgi ļoti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cieš no pārmērīgi stingrām prasībām garantiju saņemšanai.

Manuprāt, šis instruments – samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi šajā jomā strādājošiem uzņēmumiem un komersantiem – būtu ļoti pozitīvs signāls sabiedrībai un arī palīdzētu nozarei attīstīties un būt konkurētspējīgai šajā ļoti sarežģītajā postkovida krīzes situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam otro reizi.

K. Ģirģens (KPV LV).

Es nedaudz turpināšu. Tātad nozare savu vārdu ir turējusi. Tā vairāk nekā divus gadus ir strādājusi pie nozares sakārtošanas un iziešanas no pelēkās zonas, turējusi valdībai doto solījumu. Nozares ģenerālvienošanās ir parakstīta. Tāpēc ir tikai godīgi prasīt, lai politiķi pilda nozarei doto solījumu par pazeminātās PVN likmes ieviešanu.

Uzskatu, ka solījumu turēšana ir ne tikai deputāta amata pienākums, bet pašcieņas jautājums. Ieviešot samazināto PVN likmi, kā to ir izdarījušas jau 19 Eiropas Savienības dalībvalstis, Latvija ne tikai pildīs Eiropas Komisijas direktīvu, bet arī apliecinās, ka ir nobriedusi valsts, kurai rūp tās iedzīvotāji un uzņēmumi, arī mazie. Kā zinām, 80 procentus no nodokļiem Latvijā samaksā lielie uzņēmumi, bet, nu... nu, ne jau viņu dēļ šeit ierodas tūristi.

Aicinu atbalstīt pazeminātā PVN ieviešanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, tādējādi atbalstot nozares pašsakārtošanos un iziešanu no krīzes, bet pats galvenais – lai cilvēkiem atkal nav jāpamet Latvija.

Liels paldies.

Atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es aicinu pozīcijas deputātus atbalstīt Ģirģena kunga priekšlikumu, īpaši ņemot vērā to, ka šodien šajā likumprojektā mums arī bija vairāki pozitīvi, jūsuprāt, priekšlikumi attiecībā uz atsevišķām grupām. Jūs esat jau izreklamējuši savus sasniegumus, kam tik... kam tik jūs neesat izdāļājuši naudu.

Šis priekšlikums ir īsti... tieši laikā, tāpēc ka nozarei šobrīd ir jāpalīdz atkopties, un tā nav kaut kāda naudas dāļāšana. Šis ir konkrēts instruments, lai nozare iznāktu ārā – tā daļa nozares, kura vēl joprojām bija pelēkajā zonā... nozarei to ļoti labi apzinoties, norādot vājās vietas un lūdzot palīdzību šīs vājās vietas sakārtot. Šis ir visgudrākais un vispareizākais instruments atšķirībā no grantiem vai vēl kaut kādiem citiem instrumentiem, kurus jūs tagad izdomāsiet.

Lūdzu atbalstīt Ģirģena kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. – deputāta Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 41, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 79. – deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 53, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 80. – Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nu, mēģināsim vēlreiz. Šis ir... Mēs atkārtosim šo priekšlikumu. Tas ir instruments attiecībā uz laukstrādniekiem, īpaši svarīgs tieši Covid-19... pēc Covid-19 krīzes atkopšanās gadījumā, kad laukstrādnieki... laukstrādniekus nebija iespējams ievest no citām valstīm. Šobrīd zemnieki saskaras ar ļoti sarežģītu situāciju, jo nebūs (kā viņi apgalvo) pietiekami daudz darbinieku, lai strādātu ar ražu šajā vasarā. Šis ir instruments, kas palīdzētu piesaistīt laukstrādniekus, padarīt šo laukstrādnieka, sezonas laukstrādnieka, darbu pievilcīgu mūsu pašu iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ izvairās no šiem darbiem.

Šis pirmais priekšlikums, atkārtošu jums, kolēģi, – šis pirmais priekšlikums, vienkāršāk izsakoties, padara šos ienākumus faktiski neredzamus sociālajam dienestam uzskaitei dažādiem sociālajiem pabalstiem. Tas ir vēl labvēlīgāks priekšlikums – rada vēl labvēlīgāku situāciju, nekā tā ir šobrīd attiecībā uz sezonas laukstrādniekiem.

Es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, īpaši uzrunājot Nacionālo apvienību un JK.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Cik?”)

I. Benhena-Bēkena. 81. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Komisijā atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums... Godātā Nacionālā apvienība, nevar taču būt tā, ka jums svarīgāki ir jaunie speciālisti, bet absolūti nav svarīgi zemnieki, kuri ir faktiski šobrīd jūsu pārziņā, jo jūs vadāt Zemkopības ministriju.

Ja mēs vienā likumprojektā sniedzam īpašu atbalstu jaunajiem speciālistiem, bet noraidām atbalstu laukstrādniekiem – konkrēti zemniekiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, kuri šobrīd nezina, kā viņi rīkosies šajā vasarā –, tad man vairs nav, ko teikt. Tad vienkārši... man vienkārši liekas, ka jūs nemaz neinteresē tā sfēra, kuru jūs uzņēmāties vadīt. Paldies.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas nosaka, ka laukstrādniekam ir tiesības izvēlēties, vai viņš saņem bezdarbnieka pabalstu kopā ar laukstrādnieka ienākumiem vai atliek šo bezdarbnieka pabalsta saņemšanu līdz laikam, kad beigsies līgums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 82. – arī deputātes Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nerada atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu šī ir pēdējā iespēja jums palīdzēt sezonas laukstrādniekiem un zemniekiem. Šis priekšlikums, atkārtošu jums, ir par to, ka piedziņa nevar tikt vērsta uz sezonas laukstrādnieku ienākumiem. Šie ienākumi jau tā likumā ir īpaši. Šis ir īpašais nodokļu režīms, un es domāju, ka nekas mums netraucē noteikt, ka uz šiem ienākumiem, līdzīgi kā uz pabalstiem, nevar tikt vērsta piedziņa, izņemot uzturlīdzekļu piedziņu.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Diemžēl komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 83. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 84. – arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 1, atturas – 16. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 85. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts. (Starpsauciens: “Es domāju, ka JKP...”)

I. Benhena-Bēkena. 87. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 88. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 90. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 91. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 92. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 93. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 94. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 53,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā vēlos pateikties visiem kolēģiem, kuri piedalījās vakardienas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā mēs plaši un gari izdiskutējām visus iepriekšminētos priekšlikumus, kā rezultātā mums ļoti veiksmīgi izdevās šīsdienas sēde.

Tāpat aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Liels paldies par darbu un jūsu laiku!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – 3,
atturas – 18. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 555/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 9. jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 555/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 9. jūnijam”! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 554/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 9. jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 554/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 9. jūnijam”! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Atgādinu, ka Saeimas sēde ir paredzēta otrdien, šā gada 9. jūnijā, pulksten 14.00, kad turpināsim darbu pie likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

Vēl notiek deputātu reģistrācija. Tā ir veiksmīgi notikusi.

Paldies visiem par darbu.

Šodien sēdi slēdzu.

Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 23. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 5. jūnijā

Par procedūru
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 712/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2583, [1.DebLaiks, 2583Balsoj])
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 713/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2584, [2584Balsoj])
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr. 726/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2628, [2628Steidz, 2628Balsoj])
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 718/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2606B, [1P, 2606Balsoj])
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
- Debates	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 716/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2659, [2659Balsojums])
- Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 719/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2660, [2660Balsojums])
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” (Nr. 721/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2609B, [1P-4P, 2609Balsoj])
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” (Nr. 715/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2603B, [1P-45P, 2603Balsoj, 2603Reg])
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Rancāns
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Rancāns
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Rancāns
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Rancāns
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. J. Rancāns
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Rancāns
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Rancāns
	- dep. E. Papule
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. I. Krapāne
	- dep. I. Krapāne
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. I. Krapāne
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. A. Muižniece
	- dep. E. Papule
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. E. Papule
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Rancāns
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Rancāns
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Rancāns
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Rancāns
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. I. Zariņš
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Rancāns
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Rancāns
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums” (Nr. 720/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2608B, [1P-94P, 2608Balsoj, 15Pa, 2Reg])
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
- Debates	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Dombrovskis
Par procedūru	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Indriksone
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Kols
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. E. Papule
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. G. Eglītis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. L. Ozola
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Muižniece
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. G. Eglītis
	- dep. A. Geidāns
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Geidāns
	- dep. U. Budriķis
	- dep. A. Muižniece
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Muižniece
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. I. Puga
	- dep. L. Ozola
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. E. Zālīte-Grosa
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Jurašs
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. J. Rancāns
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. L. Ozola
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. A. Muižniece
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 555/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 9. jūnijam” (Nr. 416/Lm13) (Dok. Nr. 2640, [2640Balsojums])
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 554/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 9. jūnijam” (Nr. 417/Lm13) (Dok. Nr. 2641, [2641Balsojums, 2641Reg])
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu

Sēdes videotranslācija

05a.06.2020.

11.00

13.00

15.00

17.00

19.35