Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas divdesmit piektā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 11. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim 2020. gada 11. jūnija otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā... Lūdzu ievietot darba kārtību elektroniski!

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Krauzes un Stepaņenko iesniegto likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vienu mirkli! Es redzu, ka deputāti ir pieteikušies runāt... Zariņa kungs bija pieteicies runāt “par”.

Vārds... Lūdzu Zariņa kungam pieteikties sistēmā. Paldies.

Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. 

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mēs, Saeimas opozīcija, esam iesnieguši grozījumus likumprojektā “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”. Lai saprastu šo grozījumu nozīmīgumu, pamēģiniet sev atbildēt, kas padara demokrātiju par efektīvu valsts pārvaldes instrumentu un kāpēc Latvijā tas tā nenotiek? Kāpēc Latvija jau gadiem slīgst politiskās bezatbildības un varas visatļautības un mazspējas slazdā un nespēj no tā izrauties?

Es domāju, ka ikvienam no jums, kuram tik tiešām rūp savas valsts liktenis, savas tautas liktenis, ir nācies aizdomāties un meklēt sev atbildi, kāpēc tas tā sanāk, ka Latvija izceļas uz kaimiņu fona ar savu nespēju pieņemt ilgtspējīgus, pārdomātus un atbildīgus lēmumus, ar to, ka politiskās atbildības princips Latvijā izraisa tikai nievājošus smieklus atšķirībā no valstīm, kurās demokrātija tik tiešām reāli strādā un kur politiskā atbildība ir daudz asāks un efektīvāks instruments pat par likumā noteikto. Kāpēc pie mums tā nav?

Demokrātijā, līdzīgi kā tirgus ekonomikā, galvenais dzinējspēks ir konkurence. Bez tās demokrātija nespēj efektīvi funkcionēt. Nu līdzīgi kā burinieks – lai cik pareizi un labi iecerēts un uzbūvēts, tas nespēs kuģot, ja nav vēja, kas to dzen uz priekšu. Šo vēju, šo spiediena starpību, kas liek buriniekam kustināties... kustēties, piešķirot procesiem virzību, politikā rada varas un opozīcijas sāncensība. Demokrātiskā valstī sabiedrībai ir iespējams tai sekot līdzi, vērtēt to un izdarīt savu politisko izvēli. Tādējādi sāk strādāt politiskās atbildības princips. Savukārt tas liek varai pieņemt atbildīgākus un pamatotākus lēmumus, jo savādāk vara zaudēs savas varas pozīcijas, ja nespēs šādus lēmumus pieņemt, nespēs sniegt sabiedrībai sastrādātā pamatojumu.

Šo varas un opozīcijas sacensības nozīmīgumu apzinājās arī mūsu Satversmes tēvi, veidojot Latvijas Republikas Satversmi, tāpēc paredzēja tajā konkrētus instrumentus, kurus būtu iespējams izmantot, lai varētu šādu sacensību un varas uzraudzību īstenot.

Viens no šādiem instrumentiem (un pats jaudīgākais!) ir iespēja izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas – iespēju tautas priekšstāvjiem vētīt un vērtēt varas sastrādāto. Valstīs ar reālu demokrātiju tas ir jaudīgs instruments, lai cīnītos ar varas radītajām nejēdzībām, kas daudzos gadījumos tieši tāpēc arī netiek pieļauts, jo vara rēķinās ar to, ka tās var tikt atklātas un nāksies atbildēt, jo ir instruments, kā tās atklāt un parādīt sabiedrībai.

Diemžēl Latvijā Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums tika izveidots tā, lai šīs izmeklēšanas komisijas varētu pārvērst pilnīgā profanācijā, un, degradējot Latvijas politiskajai videi, šī iespēja tad nu gandrīz visu laiku tā arī tiek izmantota. Rezultātā šī izmeklēšana ir nekas vairāk kā bezjēdzīga valsts līdzekļu šķērdēšana un Satversmē paredzētās iespējas un Latvijas kā demokrātiskas valsts piesmiešana. Tas būtu jāmaina.

Mēs aicinām vismaz uzsākt parlamentārās debates par to, kādam vajadzētu būt šim parlamentārās izmeklēšanas komisiju darba ietvaram, lai tas reāli strādātu un kalpotu Latvijas sabiedrības un Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts interesēm, jo pašreiz tas tā nav.

Lai atvērtu šo debati, mēs aicinām sākt ar pašu mazumiņu – paredzēt vismaz jelkādu atbildības principu tam, kurš ir uzņēmies vadīt šo izmeklēšanas komisiju, bet nepilda Saeimas doto uzdevumu vai pat klaji to sabotē, tas ir, pēc būtības atļaujas uzspļaut Latvijas Republikas Satversmei un Latvijai kā tiesiskai un demokrātiskai valstij, kā tas parasti ir bijis līdz šim.

Protams, vispareizāk būtu paredzēt likumā, ka komisijas vadība ir jāuzņemas kādam no izmeklēšanas komisijas iniciatoriem, tādējādi radot situāciju, ka opozīcija, kura parasti ir šīs izmeklēšanas iniciatīvas īstenotāja, pati būtu spiesta uzņemties visu atbildību par šī procesa īstenošanu. Tas savukārt dotu iespēju varas pozīcijai būt ne tikai šī izmeklēšanas procesa objektam, bet arī opozīcijas darbu vērtētājam un liktu opozīcijai atbildēt par sevis sastrādāto. Nu tā reāli strādā demokrātija, un pie tā mēs varētu nonākt, ja šodien izlemjam par to uzsākt debati. Rezultātā ieguvēji no tā būs visi.

Kolēģi no koalīcijas! Lai cik tas paradoksāli skanētu, arī jūs būsiet no tā ieguvēji. Tie... Nu tie, kuri nav atnākuši politikā uz vienu dienu vienkārši pakampties varas dotās iespējas un tad kā sivēntiņi ar pilniem vēderiņiem vārtīties Latvijas politiskajā sētmalē. Izveidojot šo parlamentārās izmeklēšanas komisijas iespēju par reāli darbojošos instrumentu, tas palīdzēs jums neļauties paslīdēt, tādējādi ilgāk palikt pie varas un vēlāk atgriezties pie tās. Jūs šīs varas pozīcijas zaudēsiet, jo kaut kad tas tik un tā notiks, lai cik ērti jūs justos tagad.

Tā ka šis balsojums uzskatāmi parādīs, kādas ir patiesās politisko spēku intereses Latvijas politikā un cik tie ir spējīgi...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Es vakar izlasīju šo ierosinājumu. Un, meklējot anotāciju, to neatradu, bet bija liela cerība, ka iesniedzēji izskaidros dziļo domu, ko viņi grib realizēt, un mērķus, ko viņi sasniegtu. Piecas minūtes mūsu kolēģis Zariņa kungs ir runājis, bet diemžēl skaidrības joprojām nav.

Tātad ko piedāvā likumprojekta autori? Viņi piedāvā noteikt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs ir atbildīgs par komisijas darbu. Tam es pilnīgi piekrītu – tāpat kā arī citi komisijas deputāti ir atbildīgi, arī vadītājam ir atbildība. Bet ko... kas rakstīts projektā bez anotācijas? Projektā rakstīts, ka, ja kāds no deputātiem nepiekrīt galaziņojumam, tad viņš ierosina vadītāja atbildību. Kādu atbildību? Un kāpēc tai atbildībai ir jābūt? Tāpēc, ka kādam deputātam ir atšķirīgs viedoklis?

Tiešām ļoti dīvains likumprojekts. Mans ieteikums būtu – ja kolēģim ir iespēja, – tērēt laiku nevis tam, lai rakstītu runas, kuras pēc tam lasīt, bet vismaz uzrakstīt anotāciju un izskaidrot, jo nu ir absolūti nesaprotams piedāvājums. Vai Zariņa kungam tiešām šķiet, ka viņš izskaidroja? Manuprāt, ne.

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt tādu nesagatavotu, jēlu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 52, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ozolas kundze, jūs runāsiet “par”? (Dep. L. Ozola: ““Par”!”)

Tātad “par” pieteikusies runāt deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Šobrīd mums... mēs skatām likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu komisijai, un es vēlos uzsvērt, ka grozījumi, kas šajā likumprojektā ir paredzēti, nodrošinās to, lai beidzot Latvijā visu varu pārstāvji būtu vienlīdzīgi likuma priekšā. Tas šinī gadījumā nozīmē atcelt administratīvo imunitāti, kas prokuroriem vēl joprojām ir saglabājusies.

Kā mēs zinām, Saeimas deputātiem tā jau kādu laiku ir atcelta. 13. Saeima pavisam nesen to atcēla arī tiesnešiem, bet prokurori vēl nav iekļauti šajā grupā. Es vēlos arī uzsvērt, kā jau tas likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka Eiropas Padomes starpvalstu pretkorupcijas grupa jeb GRECO jau 2012. gadā pirmoreiz norādīja uz situāciju Latvijā, ka administratīvā imunitāte tiesu varas pārstāvjiem pastāv, tajā laikā vēl arī Saeimas deputātiem, un ka tas ir viens no aspektiem, kas mazina sabiedrības uzticēšanos valstij, jo visi, kā izrādās, nav vienādi likuma priekšā. Tātad 11. Saeima to nespēja grozīt.

Atkārtoti GRECO to norādīja 2016. gadā, tas jau bija 12. Saeimas laikā, arī 12. Saeima šo situāciju nespēja labot.

Un šobrīd man ir liels prieks būt 13. Saeimas sastāvā, kas ir apliecinājusi sevi darbībā un tajā, ka tiesiskuma stiprināšana mums nav tikai vārdi, bet mēs vēlamies to apliecināt arī ar saviem darbiem.

Šajā gadījumā, protams, es aicinu visus kolēģus balsot “par”, nodot šo likumprojektu komisijai, raiti izskatīt, nodrošinot to, lai, kā jau es teicu, visu varu pārstāvji būtu vienlīdzīgi likuma priekšā, kā tas arī attiecas uz visiem mūsu sabiedrības locekļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Neviens no deputātiem nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Sveicināti, kolēģi! Ir izskatīts likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”.

Otrajā lasījumā ir saņemts tikai viens priekšlikums, un to ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Tas ir par likuma stāšanās spēkā norādi... norādes papildināšanu. Komisijā 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Kolēģi! Šis arī ir dekodifikācijas likumprojekts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to izskatīja otrajā lasījumā, un ir saņemts viens priekšlikums. To ir izstrādājusi pati atbildīgā komisija. Un papildināja ar... likumprojektu ar stāšanās spēkā norādi. 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. Vairs priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu, kolēģi, aicinu komisijas vārdā atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Šis ir komisijas izstrādātais likumprojekts.

Uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”.

Ir saņemti 38 priekšlikumi. Jāsaka komisijas vārdā, ka debates komisijā bija plašas. Tika uzklausīti dažādi viedokļi, un komisija ir arī veidojusi atsevišķus priekšlikumus. Bet sāksim secīgi.

1. bija finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kas paredzēja likumprojekta 1. panta 2. punktu pēc vārdiem “par atlīdzību” papildināt ar vārdiem “saimnieciskās darbības ietvaros”, kas nosaka... “par atlīdzību saimnieciskās darbības ietvaros” – tādējādi precizējošs. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Nemiro. Kolēģi, 2. priekšlikums bija... ekonomikas ministra vietā toreiz... pārstāvēja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Par priekšlikumu – tika noteikts, ka 6. panta pirmā daļa tiek slēgta un attiecīgi tiek mainīta turpmākā pantu numerācija. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Nemiro. Kolēģi, 3. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kurš ir identisks iepriekšējam priekšlikumam, par kuru mēs tikko nobalsojām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. Kolēģi, es izteikšos par 4. un 5. priekšlikumu.

4. priekšlikumu iesniedza finanšu ministrs Jānis Reirs.

5. priekšlikumu toreiz ekonomikas ministra vietā iesniedza iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Šis priekšlikums nosaka to, ka par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku var būt fiziskā persona, un šeit vienīgā atšķirība ir tā, ka finanšu ministra priekšlikumā bija minēts, ka personai ir jābūt ar nevainojamu reputāciju.

4. priekšlikums tika daļēji atbalstīts, un 5. priekšlikums tika atbalstīts pilnā apmērā. Līdz ar to ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 13, pret – 39, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. Kolēģi, 5. priekšlikums. Es jau izteicos – komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Nemiro. Kolēģi, es izteikšos tagad arī par 6., 7. un 8. priekšlikumu.

6. bija ekonomikas ministra vietā... iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iesniegtais priekšlikums.

7. priekšlikums tika iesniegts no finanšu ministra Jāņa Reira puses. Un savukārt 8. tika veidots kā atbildīgās komisijas priekšlikums.

Faktiski gan 6., gan 7. priekšlikums komisijā tika debatēts, un komisija kompromisa rezultātā nonāca pie 8. priekšlikuma.

8. priekšlikums tātad nosaka: par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku var būt juridiskā persona vai personālsabiedrība ar šādām prasībām – tātad prasība attiecībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu... Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu attiecībā uz valdes locekļiem, biedriem un patiesā labuma guvējiem, ka personas nevar būt sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret īpašumu, tātad nevar būt arī persona, kurai nav apdrošināšanas, civiltiesiskās apdrošināšanas polises un piemērots piespiedu līdzeklis –  likvidācija vai tiesību ierobežošana. Līdz ar to komisijā 6. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā. 7. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā. Un priekšlikums... 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Līdz ar to 6. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 45, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, par 7.

R. Nemiro. Jā, tātad 7. priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 49, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. 8. – komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. Izteikšos tagad arī par 9. un 10. priekšlikumu. Tie ir identiski.

9. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, ar kuru ir piedāvāts izslēgt 6. panta piekto daļu, savukārt 10. – finanšu ministra priekšlikums ir izslēgt 6. panta piekto daļu, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju. Līdz ar to 9. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. Un 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 11. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, ar kuru ir noteikts izslēgt 6. panta sesto daļu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu. Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Nemiro. 12. arī ir... Tātad 12. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, ar kuru tiek piedāvāts izslēgt vārdus... ar kuru tiek aktualizēts ne retāk kā piecreiz... reizi piecās dienās. Tas ir saistīts ar šo reģistru. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Nemiro. 13. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, ar kuru tiek noteikts... nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrācija, kas nosaka to, ka reģistrācijai ir jāpievieno klāt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 14. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, ar kuru tiek noteikts, ka jāpievieno attiecīgi izziņa par sodāmības neesamību, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir Eiropas Savienībā reģistrēts pilsonis vai komersants. Šāds priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 15. un 16. priekšlikums faktiski ir identiski. 15. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums.

16. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, un abi priekšlikumi nosaka to, ka darījuma starpniekam ir nekavējoties jāpaziņo par civiltiesiskās atbildības profesionālās polises izmaiņām.

Komisijā abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Tātad aicinu 15. priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 16. priekšlikums arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 17. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kas regulē profesionālās darbības civiltiesiskās apdrošināšanas atbildību, un faktiski priekšlikuma būtība ir šāda: nekustamo īpašumu darījuma starpnieks, pirms uzsāk starpniecības pakalpojumus, tātad apdrošināšanas... profesionālās darbības civiltiesisko atbildību... apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu starpniecības pakalpojumu sniegšanas laiku.

Otrais – nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir pienākums nekavējoties paziņot Ekonomikas ministrijai par ikviena profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Trešais – Ministru kabinets nosaka nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību.

Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 18. ir deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums, ar kuru tika noteikts, ka darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atlīdzības maksimālais apmērs būs 100 tūkstoši eiro gadā. Komisijā šis jautājums tika debatēts, un viedoklis bija, ka šis regulējums būtu Ministru kabineta... ietvars, nevis likums. Līdz ar to deputāta priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Feldmana priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 63, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. 19. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, ar kuru tiek noteikts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas... novēršanas... tātad uzraudzību veic Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā minētā uzraudzības un kontroles institūcija. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 20. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, ar kuru tiek papildināts, ka Ekonomikas ministrijai tiek sniegta informācija ne tikai par sniegtajiem darījumiem, bet arī par apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem. Šāda informācija būs jāsniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniekam. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – iekšlietu ministra Ģirgena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek izslēgts likumprojekta 14. pants, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. Jā, sakarā ar to, ka 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts, 22. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums netika atbalstīts komisijā, jo komisija vienojās par ētikas kodeksa un līdz ar to arī ētikas komisijas neveidošanu, kas būtu lieks, birokrātisks šķērslis. Komisijā 22. priekšlikums netika atbalstīts. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 73, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. 23. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, ar kuru tiek noteikts tātad, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks piedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Un savukārt Ministru kabinets nosaka minimālo kvalifikācijas celšanas pasākumu apjomu un saturu. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 24. ir deputāta Daniela Pavļuta priekšlikums, ar kuru tika noteikts, ka Ekonomikas ministrija ir tiesīga privātpersonai deleģēt reģistra izveidošanu. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Kā jūs droši vien zināt, Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir nostiprināta vispārēja norma, ka valsts pārvaldes iekārtas atsevišķas funkcijas, pārvaldes sniegtos pakalpojumus ir iespējams deleģēt privātajam sektoram. Šādos gadījumos jārīko konkursi, tas viss ir pietiekami skaidri atrunāts, un valsts pārvalde var skaidri noteikt noteikumus, kā šī funkciju deleģēšana notiek.

Attiecīgi es uzskatīju, ka būtu vēlama un laba prakse, ja arī nekustamā īpašuma darījumu jomā tās funkcijas, kuras Ekonomikas ministrija ar šo jauno likumu uzņemas... daļu no šīm funkcijām ministrijai būtu tiesības – es pasvītroju: tiesības, nevis pienākums! – arī deleģēt šādā veidā privātajam sektoram, ar to saprotot nevalstiskās organizācijas šajā nozarē un tā tālāk.

Komisijā manu priekšlikumu neatbalstīja, pamatojot ar to, ka kāda nepareiza organizācija varētu konkrēti iegūt šīs tiesības un tā organizācija neesot laba. Es domāju, ka šis arguments tomēr neiztur kritiku, jo organizācijas mēdz mainīties. Organizācijas mēdz veidoties dažādās nozarēs arī citas, un pilnībā liegt šādas tiesības Ekonomikas ministrijai deleģēt šīs funkcijas, kā Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzēts, būtu kļūda. Līdz ar to es aicinātu tomēr rīkoties demokrātiski un sniegt Ekonomikas ministrijai tiesības deleģēt atsevišķas savas funkcijas nozares darbības uzraudzībā arī privātajiem spēlētājiem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Mēs jūs nedzirdam, Zariņa kungs! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vai tagad mani var dzirdēt?

Jā. Tik tiešām, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un neatbalstīja nevis tāpēc, ka varbūt kāda atsevišķa nepareiza institūcija, bet tāpēc, ka šis priekšlikums sistēmiski nebija atbalstāms.

Proti, runa šeit ir par to, ka, piešķirot šādas tiesības kādai vienai konkrētai institūcijai, ja jūs iepazīstaties ar visu likumprojektu kopumā, jūs ieraudzīsiet, ka šeit runa nav vienkārši par kaut kādu reģistra turēšanu. Runa ir par to, ka kāda atsevišķa institūcija, kura pati vienlaikus ir arī tirgus dalībniece, varēs lemt par to, kurš var atrasties šinī spēles laukumā, kurš nevar atrasties šinī spēles laukumā. Un komisija uzskatīja to par pamatotu risku, kuru pašlaik šinī likumprojektā nevar atļauties, tāpēc komisija to noraidīja.

Aicinu arī kolēģus šādu priekšlikumu pašlaik noraidīt. Tas nav savlaicīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam otro reizi.

D. Pavļuts (AP!).

Es atļaušos tomēr iebilst kolēģim Zariņam. Man šķiet, ka viņš ir pārpratis gan Latvijas valsts pārvaldes iekārtu regulējošos likumus, gan arī konkrēto likumprojektu, kuru mēs izskatām.

Pirmkārt, nav nekāda pamata uzskatīt nozaru organizācijas par tirgus dalībniecēm, piemēram, nozares tirgus dalībniekus apvienojošās nevalstiskās organizācijas nekādā gadījumā nebūtu uzskatāmas par tirgus dalībniecēm. Tām ir savs pārvaldes veids, ko regulē likumdošana un tā tālāk.

Tāpat arī šis likums skaidri atrunā, kāda veida lēmumi kāda veida, teiksim, apjomā būtu pieņemami šī likuma kontekstā, līdz ar to šīs Ivara Zariņa pārdomas es noraidu un uzskatu, ka šādas funkcijas, kā reģistrēt tirgus dalībniekus, veidā, kas ir norādīts likumā, ir iespējamas.

Šai sakarā bija arī no manas puses iesniegts 32. priekšlikums par to, ka ir iespējams šai sakarā izsniegt administratīvus aktus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

R. Nemiro. Komisijā šis, 24., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 13, pret – 66, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. Jā, izteikšos par 25. un 26. priekšlikumu.

Tātad 25. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Netika... Tika daļēji atbalstīts 26. priekšlikumā, un tas jautājums ir saistīts ar nekustamā īpašuma darījumu starpnieku izslēgšanu no reģistra. Par cik komisija vienojās ētikas jautājumus neiekļaut šajā likumā, līdz ar to 25. priekšlikums bija saistīts ar ētikas kodeksu un ētikas jautājumiem, bet 26. bija precīzāks. Līdz ar to 25. tika daļēji atbalstīts, bet 26. – atbalstīts.

Runājot par 25. priekšlikumu, tas tika tātad daļēji atbalstīts un iekļauts 26. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 48, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. 26. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Tas tika atbalstīts komisijā. Aicinu atbalstīt. 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 27. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, ar kuru tiek papildināts 17. pants, un tas ir saistīts ar nekustamā īpašuma darījumu starpnieku izslēgšanu no reģistra. Un tātad pants tiek papildināts ar to, ka gadījumā, ja šis starpnieks nav veicis uzraudzības maksu, viņš tiek izslēgts no reģistra. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. Izteikšos par 28. un 29. priekšlikumu.

28. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Saistīts ar reputācijas jautājumu risināšanu, kas komisijā tika ņemts vērā, bet par cik bijām nobalsojuši jau iepriekš, ka reputācija netiek šeit vērtēta, bet tiek vērtēti citi kritēriji, līdz ar to šis priekšlikums netika atbalstīts, bet iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums faktiski mainīja pantu numerāciju un tika atbalstīts. Līdz ar to 28. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 77, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. 29. priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. Izteikšos par 30. un 31. priekšlikumu.

30. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā. Savukārt 31. priekšlikums nosaka to, ka darījumu starpniekam ir tātad jāievēro minimālās kvalifikācijas celšanas prasības. Un savukārt jau iepriekšējos pantos un priekšlikumos bija diskutēts par kvalifikācijas celšanu un ētikas jautājumiem. Par cik komisija vairāk pievērsa uzmanību arī tajā skaitā šiem te... šīm prasībām, kas celtu kvalifikāciju darījumu starpniekiem, līdz ar to 30. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Tātad 30. priekšlikums. Aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 48, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. 31. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. 32. ir deputāta Daniela Pavļuta priekšlikums, kas ir saistīts ar 24. – deputāta Daniela Pavļuta priekšlikumu. Gadījumā ja tas tiktu atbalstīts un šī deleģēšanas funkcija tiktu nodota privātpersonai, tad deleģēšanas funkcijas ietvaros privātpersonai būtu tiesības izdot administratīvos aktus. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Sveiki vēlreiz, kolēģi! Nu, kā jau komisijas vadītājs norādīja, tā kā 24. priekšlikums netika atbalstīts, tad šis, 32., tieši izriet no tā. Un citā situācijā tas droši vien arī nebūtu balsojams, līdz ar to es balsojumu neuzturu un atsaucu savu 32. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts.

R. Nemiro. Jā, paldies.

33. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts... tātad... un... un tas ir saistīts ar datumu, ar kuru stājas spēkā pārejas noteikumi. Tātad komisijā bija debates par to laiku, kad tas varētu būt, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, bet 34. priekšlikums, ko bija iesniedzis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, noteica, ka ar 2021. gada 1. jūliju. Līdz ar to 33. priekšlikums tika daļēji atbalstīts 34. priekšlikumā. Aicinu 33. priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 45, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. 34. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. Izteikšos par 35. un 36. priekšlikumu.

Tātad komisijā bija debates par pienākumu Ministru kabinetam izdot šī likuma pārejas noteikumus... kad tie stāsies spēkā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens bija iesniedzis termiņu, ka tas būtu līdz 2020. gada 1. oktobrim, savukārt komisija izveidoja attiecīgi atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka tas varētu būt ātrāk – ar 30. septembri.

Tātad komisijā tika atbalstīts komisijas priekšlikums, bet 35. priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 36. – komisijas priekšlikumā.

35. priekšlikumu aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 49, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Nemiro. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Nemiro. 37. un 38. priekšlikums ir identiski.

37. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, ar kuru tiek noteikts, ka likums stājas spēkā 2020. gada 1. augustā. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. Tā kā mēs esam atbalstījuši 37. priekšlikumu, kas ir identisks 38., 38. faktiski nebūtu balsojams.

Sēdes vadītāja. Tomēr šajā sistēmā mēs balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret – 5, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Nemiro. Paldies, kolēģi, par ieguldīto darbu.

Es uzskatu, ka šis likumprojekts būs plats solis nozares sakārtošanā, līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamie deputāti! Skatām trešajā lasījumā grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Šis atvērums bija Nacionālās drošības komisijas iniciēts un sākotnēji paredzēja lielākas pilnvaras NEPLP pret Latvijai nedraudzīgo kanālu aizvēršanu, kā arī noteica mehānismu attiecībā uz patiesajiem labuma guvējiem, kuri atrodas vai nu sankciju sarakstā... vai aiz kādiem citiem iemesliem.

Uz otro lasījumu tas tika papildināts ar priekšlikumu noteikt pamatpiedāvājumā visiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem ievērot proporciju 80:20 par labu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, kas tā tika atbalstīts.

Trešajā lasījumā ir saņemti seši priekšlikumi.

1. ir deputāta Ritvara Jansona priekšlikums, kas paredz noteikt proporciju nevis 80:20, bet faktiski visas... visas kādā no Eiropas Savienības un Ekonomikas zonas valstu valodām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība bija operatora piedāvātajā televīzijas paketē, pamatpiedāvājumā, neiekļaut Krievijas televīzijas programmas, kas bieži pret Latviju raida naidīgu propagandu, bet, ņemot vērā to, ka šim priekšlikumam nebija politiskā atbalsta un komisijā tika izstrādāts labs priekšlikums Nr. 3 (tas gan savieno Eiropas Savienības televīzijas programmu solīdu pārsvaru pamatpiedāvājumā, gan neļauj iespēju translēt programmas, kas kurina naidu un kara propagandu), līdz ar to savu 1. priekšlikumu es atsaucu un aicinu deputātus balsot par 3. – komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 1. priekšlikums ir atsaukts.

M. Kučinskis. 2. priekšlikumu iesniegusi deputāte Vita Anda Tērauda. Tas paredz šīs iepriekš minētās proporcijas vietā attiecināt aizliegumu uz tām televīzijas... uz tiem televīzijas kanāliem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši... kuri ir sodīti un trīs gadu laikā... tātad trīs gadus kopš sodīšanas ir... pastāvētu aizliegums. Daļēji, kā jau debatēs teica arī Jansona kungs, tad komisija šo pēdējo paņēma, iestrādājot savā 3. priekšlikumā, papildinot to ar... ar to, ka pamatpiedāvājumā drīkst iekļaut tikai tādas programmas, attiecībā uz kurām pēdējo trīs gadu laikā Nacionālā elektrisko plašsaziņu... elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu. Komisijā deputāte tomēr lūdza balsojumu par savu priekšlikumu, un komisijas vairākums to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Debates par šo priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Tātad šobrīd notiek deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir sekmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums. Mēs palikām pie debatēm par 2. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! Otrajā lasījumā atbalstītās 19. panta 12.¹ daļas mērķis bija stiprināt Latvijas informatīvo telpu, ierobežojot dezinformācijas un propagandas pieejamību un izplatību Latvijā. Esošajā 2. panta redakcijā tiek izmantota valoda kā pazīme, pēc kuras atšķirt tos raidījumus, kurus drīkst iekļaut vienotā piedāvājumā ar obligāti piedāvājamām programmām.

Izvēloties valodu kā sietu programmas šķirošanai, esam izraudzījuši diemžēl neprecīzu instrumentu, kas var novest arī pie negatīvām blaknēm. Izmantojot 80 (Skaņas pārrāvums.)... 20 procentu valodas proporciju, pamatpiedāvājumā, visticamāk, paliks Krievijas valdības kontrolētie kanāli, bet savu vietu zaudēs citi krievu valodā raidošie, lai gan mērķis ir tieši ierobežot tos kanālus, kuru saturā ir dezinformācija un propaganda. Pantā šobrīd iekļautais līdzeklis panāks pretējo – vienīgie krievu valodā pieejamie kanāli pamatpakā būs Krievijas valdības kontrolētie. Būsim izdarījuši lāča pakalpojumu, stiprinot Kremļa kanāla pozīcijas Latvijas mediju telpā.

Tamdēļ piedāvāju jaunu redakciju šim pantam, piedāvāju izmantot citu sietu – likumpaklausību –, lai pamatpiedāvājumā neparādītos tie kanāli, kuri ir jau par nopietniem pārkāpumiem sodīti ar retranslācijas aizliegumu.

Šāds siets precīzāk ļaus mazināt pieejamību tiem kanāliem, par kuriem ir pierādījumi, ka tie nodarbojas ar dezinformāciju vai propagandu vai pārkāpj EPLL noteiktās robežas sava satura veidošanā.

Šobrīd, lietojot likumpaklausības sietu, no pamatpiedāvājuma būtu jāizslēdz viens kanāls – Rossija RTR, kas ir jau vairākkārt sodīts ar retranslācijas aizliegumu.

Šī Saeima, apstiprinot 2020. gada budžetu, piešķīra nozīmīgu summu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai padome varētu paplašināt savu monitoringa kapacitāti. Tas atļauj prognozēt, ka ar intensīvāku padomes monitoringu arī citi likumpārkāpumi tiks fiksēti, vērtēti, un, ja nepieciešams, tiks piemēroti atbilstoši sodi.

Kolēģi! Aicinu šodien atbalstīt precīzāku instrumentu, ar ko vērsties pret dezinformācijas un propagandas klātbūtni mūsu informatīvajā telpā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi deputāti! Par 2. priekšlikumu. Es uzreiz saku arī paldies Ritvaram Jansonam, kurš ir atsaucis savu – 1. priekšlikumu.

Par 2. priekšlikumu. Kolēģi, mēs esam Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, manuprāt, septiņus gadus skatījušies šo jautājumu. Tas ir vienmēr bijis kaut kur atvilktnē ielikts un kaut kādas politiskās pārliecības vai kursa dēļ nav realizējies. Šobrīd mēs esam nu jau pie pašas finiša līnijas, un es domāju, ka pusstundas laikā arī šis balsojums notiks trešajā lasījumā. Un mēs izdarīsim tā, ka 80:20... valodas proporcija pamatpiedāvājumā TV kanāliem būs tāda, kāda tā ir nobalsota jau iepriekš otrajā lasījumā.

Ir ļoti dīvaini tas, ka mēs esam sen Saeimā jau vienojušies, ka uz trešo lasījumu netiks iesniegti kardināli pretēji priekšlikumi, kas nu pilnībā maina paša likumprojekta jēgu un būtību. Šajā gadījumā šis, 2., Tēraudas kundzes priekšlikums to dara.

Par industrijas iesaisti, kas mums ir nākusi, rakstījusi daudz un dikti... komisijas sēdēs runājuši daudz un dikti. Patiešām ir daudzas sēdes par šo bijušas, jau iepriekšējā sasaukumā VIENOTĪBA bija šo proporciju piedāvājusi 90:10. Un galarezultātā sausais atlikums ir tāds, ka komisija saņēma 7. februārī... 2020. gada 7. februārī no Valsts prezidenta Egila Levita vēstuli, kur Valsts prezidents lūdz un – es nebaidīšos šī vārda – uzstājīgi arī norāda uz to, ka 80:20 proporcijai vajadzētu saglabāties un būt, tā teikt, ierāmētai šajā likumprojektā.

Es zinu, ka industrija (un industrija – tie nav pilnīgi visi industrijas pārstāvji) ir ļoti... bija skeptiska pret šo un negribēja nekādā gadījumā, bet man, teiksim, liekas tā – ja Latvijas nodokļu maksātāji ir “Tet” īpašnieki, tad mēs drīkstam noteikt, kāda valodas proporcija būs šajos kanālos.

Šajā gadījumā mēs neko neaizliedzam, kas ir pats svarīgākais. Tu vari skatīties, kādus kanālus gribi – mēs brīvā valstī dzīvojam –, bet maksā par tiem tad vairāk. Pamatpiedāvājumā ir attiecīga kanālu pakete, kur ir Eiropā ražots saturs, teiksim tā, Eiropas valodās, kas ir ļoti svarīgi. Ja tu gribi skatīties – un es nebaidos šī vārda – Kremļa propagandas kanālus, kur varbūt šis saturs ir daudzpusīgāks, iespējams, atraktīvāki raidījumu vadītāji ir un šis saturs pats par sevi... tad, protams, tu to vari darīt, bet maksā tad vairāk, tad ņem papildpaketi un skaties to.

Šeit mēs runājam par to pašu pirmo paketi, kur ir šī valodas proporcija principā ierāmēta tajā režīmā, ka Eiropas valodas un latviešu valoda...

Par to, ko teica Vita Anda Tērauda, – par šo likumpaklausību, mēs komisijā nākamajā, 3., priekšlikumā esam izstrādājuši šo likumpaklausību, kas ir, manuprāt, ļoti jēdzīgi un pareizi, ka kanāls, kurš ir bijis pēdējo trīs gadu laikā sodīts no NEPLP puses, nevar atrasties šajā pakā. Šajā gadījumā tiešām arī Tēraudas kundzei ir taisnība, tas ir tikai viens – pagaidām tikai viens – Rossija RTR.

Virkne kanālu nav pārkāpuši. Virkne kanālu, arī mājas... šīs kanālu mājas uz papīra... juridiski arī nav Krievijā. Tā arī ir. Ir gan Zviedrijā, gan arī Anglijā. Tas jau ir tāds tehnoloģiskas dabas jautājums.

Es aicinu noraidīt un balsot, kā komisija ir lēmusi, – noraidīt 2. priekšlikumu, atbalstīt 3. – komisijas priekšlikumu. Un arī iesaistītās puses... no industrijas puses, pieņemsim, LMT, kas piedāvā savu paku televīzijā, ļoti labi iztiek un arī pelna ar savu pamatpaku, kur nav šo kanālu, kurus Tēraudas kundze vēlētos, iespējams, atstāt šajā pamata piedāvājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību. Gan pēc pirmā lasījuma, gan pēc otrā lasījuma man bija jāatbild uz diezgan dīvainu jautājumu – kāpēc mēs virzām likumu, kas paredz aizliegt krievvalodīgos kanālus? Mēs nevirzām tādu likumu. Likumprojektā ir stāsts nevis par kanālu aizliegšanu, bet ir paredzēts veidot, ir... risināt jautājumu par pamatpiedāvājumu. Un tas nav likums, kas aizliedz piedāvāt jebkādus kanālus, kas patlaban ir pieejami.

Tātad runa ir par pamatpiedāvājumu. Es pieļauju, ka nevienu nemulsina, ka Latvijā pamatpiedāvājumā ir kanāli latviešu valodā, tas šķiet dabiski, un arī likumā tas ir nostiprināts. Bet, ja mēs paskatīsimies ģeopolitiski, tad vai ir pārsteigums, ka pamatpiedāvājumā ir jābūt arī kanāliem, kas raida Eiropas valodās, Eiropas Savienības valodās. Ja kādam ir tieši svarīgi, ir interese iegūt informāciju citās valodās, tas nav aizliegts un netiks aizliegts, tad ikviens varēs arī turpmāk izmantot un skatīties kanālus, kas viņam patīk.

Tēraudas kundzes priekšlikums droši vien tika iesniegts kā alternatīva tam risinājumam, ko piedāvāja Valsts prezidents un par kuru mēs diskutējām komisijā. Bet, manā skatījumā, tā nav alternatīva, jo jautājums, par kuru mēs runājam, par pamatpiedāvājumu, ir atrisināts un jau atrisināts faktiski pirmajā lasījumā, bet Tēraudas kundzes ierosinājums ir ļoti labs un vērtīgs. Gadījumā ja kāda... kāds kanāls ir sodīts, tad skaidrs, ka tam nevajadzētu būt pirmajā pakā, tātad to nevajadzētu piedāvāt kā... tam nevajadzētu būt pamatpiedāvājumā, un, ņemot vērā šo priekšlikumu, mēs to izdiskutējām komisijā, un tas ir iestrādāts 3. priekšlikumā. Kaut gan tabulā rakstīts, ka 2. priekšlikums nav atbalstīts, faktiski, manuprāt, daļēji mēs to atbalstījām, bet tagad, kad būs jābalso, tomēr ir jābalso vai nu “pret”, vai ir jāatturas.

Es lūdzu kolēģus atbalstīt nākamo, 3., priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Kučinskis. Komisijas... komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Skaņas defekti.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es aicinu visiem datoros tomēr ielikt austiņas, pat ja jūs tās neizmantojat, jo citādi ir fona troksnis.

Lūdzu, vēlreiz, Kučinska kungs, komisijas vārdā.

M. Kučinskis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Vitas Andas Tēraudas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 45, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Kučinskis. 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija... Es par to jau debatēju, tas ir no Tēraudas kundzes priekšlikuma paņemts – tas, ka šajā 20 procentu atlikušajā daļā pamatpiedāvājumā nedrīkstēs palikt kanāls, kas ir trīs pēdējo gadu laikā sodīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs atgriezties pie lietas būtības. Tēraudas kundzes priekšlikums nav daļēji atbalstīts, tas ir būtībā noraidīts, jo Tēraudas kundze piedāvāja noteikt ierobežojumus pēc satura kritērijiem, nevis pēc valodas kritērijiem. Tātad kolēģi to atklāti nepateica, bet acīmredzot pieņem, ka viss, kas ir Eiropas Savienības valodās, ir kvalitatīva žurnālistika; viss, kas ir krievu valodā, ir propaganda. Vai tā tas ir?

Es gribētu jums atgādināt, ka galvenais Kremļa propagandas rupors Russia Today ir veidots angļu valodā, un līdz ar to nekādi ierobežojumi uz to neattieksies. Tai pašā laikā neatkarīgie un opozīcijas kanāli, tādi kā Doždj, piemēram, tiks pakļauti šiem ierobežojumiem.

Es gribu atgādināt jums, ka ASV finansē satura ražošanu krievu valodā, piemēram, Current Time (Nastojaščeje vremja) kanāls, kas tiek veidots Prāgā, un ASV maksā gan par satura veidošanu, gan par satura izplatīšanu tieši Austrumeiropā. Tātad mūsu tuvākais sabiedrotais iegulda naudu propagandas apkarošanā, bet mēs ierobežojam šo rīcību.

Es gribu atgādināt jums, ka vairāki vadošie... vairākas vadošās televīzijas veido reģionālo saturu krievu valodā – gan Lielbritānijas BBC, gan Vācijas Deutsche Welle, gan Francijas RFI, un visi šie kanāli, viss šis saturs tiks pakļauts ierobežojumiem. Mūsu negudrā politika jau noveda pie tā, ka gandrīz tika pilnīgi iznīcināta oriģinālā satura veidošana Latvijā krievu valodā.

Tagad jūs piedāvājat pasākumus, kas ierobežos arī citur veidoto alternatīvo saturu. Kā interesēs tas ir? Jūs strādājat Kremļa propagandas interesēs. Un es... Ziniet, man tiešām ir diezgan dīvaini klausīties to, jo faktiski mūsu negudrā politika jau atdeva visu krievvalodīgo, gandrīz visu krievvalodīgo, auditoriju Latvijā Kremlim, un tagad jūs stūrgalvīgi gribat turpināt šo politiku. Ziniet, ir... nesen parādījās tāds termins angļu valodā, kas apzīmē cilvēku, kas, labu gribēdams, faktiski strādā sava pretinieka interesēs.

Es negribētu tagad šo terminu minēt, jo tas varētu... kāds varētu apvainoties, bet esmu dziļi pārliecināts, ka šajā gadījumā šis termins ir simtprocentīgi piemērojams.

Aicinu neatbalstīt politiku, kas palīdz Kremļa propagandai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Ir diezgan jocīgi dzirdēt argumentu, ka Russia Today, kas ir tīrs Krievijas propagandas kanāls, tad varētu būt Latvijas operatoru pamatpiedāvājuma paketē. Tādā gadījumā, kāda tad ir šo operatoru lojalitāte pret Latvijas valsti? Ne jau tas ir tas galvenais aspekts. Latvija ir vienmēr sevi no visaugstākajām tribīnēm, arī no Saeimas tribīnes, deklarējusi kā Eiropas Savienības valsti, un līdz ar to ir tikai loģiski, ka šajā operatora pamatpiedāvājumā lielākā daļa ir vai nu Latvijas programmas, vai Eiropas Savienības programmas.

Kas attiecas uz citu valstu televīzijas programmām, tad šajā 3. – komisijas priekšlikumā ir iestrādāts ļoti labs mehānisms – ja šīs televīzijas programmas kurina rasu naidu, kara propagandu vai citādu naidu pret cilvēktiesībām, tad tādā gadījumā šādi raidījumi, šādas programmas vispār netiek retranslētas.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo 3. – komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Es atļaušos nepiekrist Cileviča kungam, ka mēs daļēji neatbalstījām Tēraudas kundzes priekšlikumu. Faktiski mēs atbalstījām – Tēraudas kundze piedāvāja, ņemot vērā saturu, noteikt ierobežojumu, un šis ierobežojums 3. priekšlikumā ir iestrādāts. Bet tās ir tiesības, tā ir jurisprudence.

Bet, runājot par būtību, es skaidri sapratu, un es apzinos, ka ir cilvēki, kas balso un atbalsta šo likumprojektu kā cīņu pret Krievijas kanāliem, bet mūsu apsvērumi ir citi, un mūsu pamatojums ir cits. Mēs tieši redzam nepieciešamību, dzīvojot Eiropas Savienībā, panākt, lai Eiropas valodas būtu mums pieejamas, lai tiešām mūsu televīzijā cilvēki varētu skatīties programmas, kas ražotas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā. Un vēlreiz uzsveru – kanāli krievu valodā ir un paliks, un tie, kas gribēs, varēs skatīties, bet šoreiz mēs balsojam par 3. priekšlikumu, mēs balsojam par to, lai Eiropa būtu mūsu televizoros.

Un tad lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Cileviča kungs galīgas muļķības, manuprāt, sarunāja šobrīd.

Tātad pirmā lieta, ko es gribu pateikt, – es gribu lielu paldies pateikt Valsts prezidenta kancelejai gan par iesaisti šī likumprojekta virzībai, gan arī klātesamības režīmā nepārtraukti mēs esam tiešām ilgi un dikti strādājuši ar šo. Šis ir politiskās izšķiršanās jautājums. Un, kā es jau minēju iepriekš, septiņus gadus šis jautājums stāv kaut kur atvilktnē. Šobrīd, deputāti, tas ir jums ekrānos, un jūs politiski pieņemsiet šo lēmumu.

Tādēļ ir radies šis 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ar iekļaujamo normu par likumpaklausību. Tieši par to, ka sodītie kanāli (un vēlreiz saku, šis, pieņemsim, viens... jau par daudz reklāmas... manuprāt, nevajag... Rossija RTR), ja, teiksim, nevar būt šajā pamatpiedāvājumā.

NEPLP atbalstīja šo priekšlikumu. Šeit ir jautājums tagad jums, jo mēs savu darbu komisijā, deputāti, esam izdarījuši, šīs debates ir bijušas krustu šķērsu, stenogrammu ir daudz un dikti, jūs varat visu to pēc tam skatīties un lasīt, un domāt, un analizēt, bet septiņus gadus, kolēģi, – septiņus gadus! – šis jautājums netika risināts.

Valsts prezidenta kungs arī norāda savā vēstulē to, ka viņš vērš uzmanību, ka stipra informatīvā telpa ir būtisks Latvijas demokrātijas un valsts drošības jautājums, starp citu. Likumdevējam jāspēj nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas kvalitatīvas un plurālistiskas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai un sekmē Latvijas iedzīvotāju iekļaušanos kopējā Eiropas informatīvās telpas diskursā.

Piedāvātais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma papildinājums risinātu sen apzinātu problēmu, kuru līdz šim ar citiem mehānismiem nav bijis iespējams efektīvi novērst.

Es mazliet patulkošu. Šie komersanti, kas piedāvā kabeļu pakalpojumus (es domāju šos kabeļtelevīzijas pakalpojumus), viņiem taču ir principā sava privātuma politika, privātā politika, kādus kanālus iekļaut, kādus neiekļaut, kuri skatītāji skatīsies, kuri ne. Līdz šim, ja nav Saeimas norādes, kas tagad būs, viņi principā nav, tā teikt (kā arī teica Ritvars Jansons), par savu patriotismu līdz galam, manuprāt, atvēruši šo lādi vaļā un rīkojušies bez norādēm, kā... Jo norādes dod maciņš, tātad – kā labāk nopelnīt.

Vēlreiz, kā Judina kungs teica, – nekas netiek aizliegts, gribi – skaties, maksā vairāk, tas arī viss.

3. priekšlikums... es ļoti ceru, ka Saeima atbalstīs 3. priekšlikumu un ka arī šis teksts par to, ka pamatpiedāvājumā drīkst iekļaut tikai tādas elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas, attiecībā uz kurām pēdējo triju gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu...

Daudzi teiks, ka... nu ko tad tur vairs, tur tāpat cilvēks Smart TV var par velti skatīties šos kanālus un... un tā arī ir. Internetā par velti var skatīties, un tā arī ir. Satelītšķīvji, atvainojiet mani, Latgalē ir katram balkonam, manuprāt, un tie visi ir pagriezti tieši austrumu virzienā, un tā arī ir. Bet šie visi lielie jautājumi, kurus es tikko nosaucu, arī būs jārisina tālāk Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, jo šīs lietas arī mums ir jāsakārto – arī šie satelītšķīvji... par tiem ir jāmaksā kaut kāda veida nodeva, kā tas notiek arī citās Eiropas valstīs, tai skaitā Anglijā, un jābūt ir kaut kādam uzskaites mehānismam.

Šī ir politiskās izšķiršanās... Septiņu gadu laikā beidzot mēs esam šajā finiša taisnē. Es ceru, ka pēc 15 minūtēm trešais lasījums... un likums būs pieņemts.

Paldies, kolēģi. Atbalstām, lūdzu, šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tas tiešām apbrīnojami, kā jūs protat runāt par visu ko, izņemot konkrētus argumentus.

Jansona kungs, tieši tur ir tā problēma, ka Russia Today jūsu atbalstītie priekšlikumi nekādā veidā neierobežo, gluži otrādi, tas palīdz Russia Today, jo faktiski novāc konkurentus.

Judina kungs runāja par Eiropas valodām. Jums taču ir zināmi dati, es ceru, ka saturu angļu valodā Latvijā patērē zem viena procenta patērētāju... skatītāju. Par pārējām valodām – statistiski tā ir nulle. Jūs varat iekļaut tajā pamatpiedāvājumā programmas norvēģu, spāņu vai dāņu valodā, vienalga, tās nav pieprasītas.

Kaimiņa kungs, nujā, protams, es saprotu, ka jūs nodarbojaties ar to, ko jūs ļoti labi protat, – politisko reklāmu, pašreklāmu. Jūs visu laiku atkārtojat: septiņus gadus viss stāvēja uz vietas, un tad atnāca Kaimiņa kungs, viņam uzdeva komisijas vadību, nu un tagad mēs visu to darām, un jūs ne par velti visu laiku pieminat Valsts prezidentu, jo gribat asociēties ar viņu. Tāds varonis! Es saprotu, ka jums jādomā par savu politisko nākotni. Jo kārtējo reizi jūs esat deputāts bez frakcijas un bez partijas, bet, piedodiet, mēs tomēr runājam par ļoti nopietnām lietām. Un, ja maksa par jūsu topošo politisko karjeru ir palīdzība Kremlim, nu, tad lai jums būtu drosme vismaz to publiski atzīt, jo nevienu nopietnu argumentu es joprojām nedzirdēju.

Kolēģi, jūs palīdzat Kremļa propagandai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cileviča kungs, jūs esat, manuprāt, jau trīs sasaukumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Nu, vismaz divus noteikti, par trešo es neesmu īsti pārliecināts, tātad jūs sešus gadus jau esat šajā komisijā un ļoti labi zināt, ka šis jautājums tika likts visu laiku uz... darba kārtībā, bet politiskās negribas dēļ tas arī ir visur... pazudis. Šajā gadījumā es tiešām labprāt esmu bezfrakcijas deputāts nekā SASKAŅAS deputāts, Cileviča kungs.

Nākamā lieta. Par manu politisko nākotni, karjeru, par manu veselības stāvokli vai manu garastāvokli jums nav jāuztraucas. Šoreiz patiešām šis ir... šis ir patriotisma un tiešām politiskās gribas jautājums, kuru... Es saprotu, jūs esat arī priecājies, ka šos sešus gadus (iespējams, pat vairāk, iespējams, visus 10 gadus, atrodoties šajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā)... Jūs esat principā, iespējams, priecājies, ka tas jautājums ir rullēts nost. Šoreiz – viss, piedodiet, jautājums nav... netiek norullēts nost. Tas ir uz galda, un mēs...

Kolēģi, lūdzu, atbalstām 3. – komisijas priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nu, lūdzu, debatēsim par priekšlikumu.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Paldies, kolēģi.

Politiska griba var būt gudra un var būt ne pārāk, var būt tālredzīga un var būt ne pārāk tālredzīga. Spriežot pēc Kaimiņa kunga argumentācijas un faktiem, ko viņš ir nosaucis, manuprāt, viņa pamatojums un viņa politiskā rīcība nav ne pārāk gudra, ne pārāk tālredzīga.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, te ne īpaši patīkami klausīties visu šo diskusiju. Mans kolēģis Cileviča kungs ir gadiem ilgi zināms un respektēts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā... cilvēktiesību speciālists.

Nu tad, kad Kaimiņa kungs saka, ka Cileviča kungs runā muļķības, nu tad te jebkuram domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka te pirmām kārtām Kaimiņa kungs no sevis taisa muļķi, nevis... nu, šādi aizvainojot savu kolēģi.

Vispār man šķiet, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir kļuvusi par tādu vietu, kur... jūs vispār kad pēdējo reizi runājāt par cilvēktiesībām kā tādām?

Tauta šo priekšlikumu pēc būtības... nu, lūk, visiem, es domāju, zināms, ka Latvijas sabiedrība, kura nemaz nav homogēna, bet ir ļoti dažāda, var pateikt, dalās divās daļās – ir tie, kas skatās Krievijas kanālus, un tie, kas neskatās Krievijas kanālus.

Un tie, kas Krievijas kanālus tik un tā neskatās, tiem no šā aizlieguma, ne aizlieguma – apgrūtinājuma (var korektāk teikt, apgrūtinājums arī ir kaut kas pusceļā uz aizliegumu), – viņiem no tā ne auksti, ne silti, kolēģi.

Bet tie, kas tos Krievijas kanālus kaut kādu iemeslu dēļ skatās, tiem ir absolūti skaidrs, ka šis ir apgrūtinājums, kur pēc būtības viņiem ir pateikts: “Jums tagad būs jāmaksā vairāk, ja jūs vēlaties turpināt skatīties tos Krievijas kanālus.” Viņi to, protams, absolūti pamatoti uztvers kā vēršanos pret sevi un, kā minimums, būs no tā drusku aizkaitināti. Tātad nekādu saliedētību, nekādu mieru sabiedrībā tas neveicinās. Līdz ar to visiem tiem, kas piebalso, kuriem vajag kaut kāda koalīcijas līguma vārdā vai vēl kaut kas... atbalstīt visas šādas iniciatīvas... Jums arī jāapzinās, ka ar šo jūs palīdzat saindēt tālāk mūsu Latvijas sabiedrību, ka tā ir vienkārši vēršanās pret noteiktām cilvēku grupām, nekas vairāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Labdien, kolēģi! Es domāju, pēc brīža mēs balsosim par vienu ļoti svarīgu lēmumu mūsu šīsdienas darba kārtībā, jo valsts kontrolē ne tikai savu fizisko teritoriju – valsts kontrolē arī teritoriju, no kuras sākas valsts, un tā ir galva. Ir ļoti svarīgi, ka ar šo balsojumu un ar šī likuma labojumu normu mēs mūsu sabiedrību vērsīsim Eiropas virzienā.

Eiropietis ir cilvēks, kurš runā, minimums, trijās, četrās... man ir bijuši studenti, kas runā piecās valodās. Ja arī šobrīd cilvēki varbūt vairākumā vēl pieraduši ir skatīties krievu valodā raidījumus, es domāju, mēs nākamajai paaudzei, kura varbūt lineārajā televīzijā arvien mazāk uzturas... bet mēs noteikti darīsim komfortablāku dzīvi valstsnācijas iedzīvotājiem, redzot, ka valsts rūpējas par to, lai mēs caur mediju telpu pienāktu tuvāk Eiropai.

Es domāju, ka tas ir arī uzaicinājums nevis šķelt sabiedrību, bet tai Latvijas sabiedrības daļai, kurai dzimtā valoda ir krievu, ukraiņu vai baltkrievu, vienalga kāda, skatīties programmas, filmas Eiropas valodās. Būs subtitri latviešu valodā, ir iespējams mācīties šīs valodas.

Es zinu, ka šeit dzīvo ļoti daudzi Eiropas Savienības pilsoņi, kuriem dublējums krievu valodā liedz skatīties filmas oriģinālvalodā. Mēs vienkārši būsim vairāk Eiropā. Šis ir ļoti nozīmīgs balsojums. Un es ļoti ceru uz jūsu atbalstu, un aicinu jūs balsot “par” 3. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Būšana Eiropā patiešām ir nozīmīga un svarīga, un ap šo ir ļoti daudz simbolu.

Šis likumprojekts... Es aicinātu, lai tas nekļūst par to vienīgo Eiropas simbolu. Mums ir ļoti daudzas citas lietas, kas mūs saista ar Eiropu, un šķirot pēc valodas, manuprāt, nav viena no tām.

Kaimiņa kungs atsaucās uz septiņiem gadiem, un patiesi šis priekšlikums ir bijis Saeimas komisijās jau daudzus gadus. Šī varbūt ir pirmā reize, kad tik maz ir uzklausīti nozaru ekspertu un nozaru... viedokļi par to, vai šāda veida siets ir piemērojams vai nav.

Tomēr “Attīstībai/Par!” šo komisijas priekšlikumu atbalstīs tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas ir labāks par otrā lasījuma redakciju, jo tas tomēr atstāj iespēju labāk kontrolēt Kremļa propagandas klātbūtni mūsu mediju telpā.

Tāpēc... ar nožēlu par valodas sietu, bet mēs tomēr balsosim “par” komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Man ir jautājums visiem tiem ekspertiem Eiropas vērtībās – kopš kuriem laikiem Eiropas vērtības ir kādu piespiest, apgrūtināt, mēģināt aizliegt vai pat aizliegt, kopš kuriem laikiem?

Un tad tiešām jautājums – ko jūs tiešām saprotat ar Eiropas vērtībām? Es domāju, ka jūs esat tuvāk autoritārajām vērtībām, spriežot pēc šādām runām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Labdien, kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Un te gribu pateikt drusciņ varbūt tiem demagogiem, kas uzstājas. Man ir “Tet”, respektīvi, Lattelecom virszemes televīzija. Un tur es vienkārši intereses dēļ skatos tādus politiskos raidījumus kā “60 minūtes”, ko vada Skabejeva, Solovjovu Rossija TV, tad arī NTV ziņas, “Pirmā Baltijas kanāla” Vremja, nu un tur vēl vesela rinda Krievijas televīziju ir.

Un ko mēs pēdējā laikā... es te izrakstīju – ko kaut kādās divās nedēļās mēs atkārtoti šajās televīzijās redzam. Vairākums krievvalodīgo jau neskatās Current Time, kā te apgalvo Cileviča kungs. Viņi skatās šos kanālus, kur viņi uzzina, ka ukraiņi ir notriekuši Holandes lidmašīnu, ka ukraiņi ir piesituši krustā puisīti, ka koronavīruss ir izdomāts, tāds vispār neeksistē, jo tas atrodas laboratorijās, kā no sākuma stāstīja, ka tas ir absolūti... nekaitīgāks par jebkuru gripu. Nu, tas, ka Latvijā atdzimst fašisms, to gandrīz katru dienu tur raida. Mēs vēl varam uzzināt, ka Otro pasaules karu sāka Polija. Mēs varam uzzināt šajos... sevišķi martā (pirms 16. marta), ka Latviešu leģions tika izveidots, lai šautu ebrejus, un ka Latviešu leģions kā organizācija ir sodīts Nirnbergas procesā. Un katru dienu tas turpinās.

Tā ka neliekuļosim un atbalstīsim komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Kučinskis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Kučinskis. 4. – deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas priekšlikums papildina 19. panta trīspadsmito daļu, nosakot, ka šajā pamata piedāvājumā vispirms ir jāsarindo 80 procenti Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valodās un atlikušie 20 – pēc tam.

Es mazliet paskaidrošu varbūt, aiztaupot arī debates, par to, uz ko tas attiecas, un oponēšu tiem, kas (komisijā bija daudz debašu)... kas saka, ka tehniski, protams, ir sarežģīti. Jā, tehniski katrs cilvēks tad, kad viņš iegādājas šo paketi, viņš var sarindot, kā viņš grib. Bet tai pašā laikā pamata piedāvājums – tas ir tas, ko jūs ieraugāt, atverot jebkura operatora mājaslapu un paskatoties, ko tad jums par mazāko cenu, piemēram, par kādiem astoņiem eiro, piedāvā... Un tad šis pamata piedāvājums, par ko vispār mēs šobrīd runājam... Nu, kā pēc mārketinga principiem atkarībā... kā tas auditorijai arī patīk, šo sarindošanu saliek tā, ka vienā otrā vietā droši vien mēs ieraudzīsim, ka mūsu TV... TV Play un visi mūsu kanāli tur ir pašās beigās, bet nu augšpusē ir savādāka pavisam sarindošana.

Tāpēc šeit, protams, paliekot... tas, ka tehniski katrs var darīt, ko grib, bet tas, ko ieraudzīsiet pēc nākamā gada 1. jūlija būs... būs katra... katrā programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā šī pamatpaka būs sarindota... 80 procenti no tā piedāvājuma – Eiropas Savienības programmas, tālāk sekos šie 20. Protams, nākamais piedāvājums, kas jau tika minēts, piemaksājot droši vien kaut vai atsevišķus eiro centus, jūs tiekat jau pie nākamās pakāpes, un... un nekas šeit netiek ne diskriminēts, ne aizliegts, bet runa ir par to, kas attiecas uz pamatpiedāvājumu.

Tāpēc deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas piedāvājums tika atbalstīts, neskatoties uz to, vēlreiz uzsveru, ka pats jau tu, protams, sakārto, kā tev ģimenē gribas to darīt, bet tas piedāvājums būs tieši tāds, kādu šis priekšlikums nosaka.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka lielākā daļa deputātu ir cilvēki ar humanitāro izglītību, bet tomēr es aicinu jūs pacensties iedziļināties šajā priekšlikumā. Situācija ir drusku atšķirīga nekā tā, ko aprakstīja cienījamais Kučinska kungs.

Jā, patiešām jebkurā mūsdienu televizorā vai jebkurā citā ierīcē skatītājs var pats sakārtot vai sarindot kanālus saskaņā ar savām vēlmēm. Tātad šeit ir runa nevis par reklāmas piedāvājumu, ko izplata pakalpojumu sniedzēji, bet šis... šī norma, piedāvātā norma, regulē tikai vienu vienīgu situāciju – kad skatītājs pirmo reizi pieslēdzas jaunajam pakalpojumu sniedzējam un vēl nav paspējis sakārtot kanālus pēc savas gaumes. Tas tiešām ir tik svarīgs jautājums, ka tas regulējams ar likumu? Un tā sākotnējā kārtība, sākotnējā secība, kā mēs redzam šos kanālus, tiek noteikta tikai ar skenēšanas tehnoloģiju. Tie kanāli var tikt sarindoti, nu... diezgan bieži pēc frekvenču palielināšanās vai samazināšanās principa vai pēc signāla līmeņa, vai pēc kādiem citiem parametriem. Es sen jau nestrādāju šajā jomā, un es nezinu, vai tīri tehniski ir iespējams tos sakārtot... to skenēšanu organizēt pēc oriģinālās valodas. Stipri šaubos. Un vēl vairāk es šaubos, ka attiecīgo ierīču ražotāji, pārsvarā Ķīnas, Korejas un citu valstu uzņēmumi, patiešām nopietni strādās, lai pārskatītu savus tehnoloģiskos risinājumus, tādēļ ka viena Eiropas valsts, nu, ne pārāk... ne lielākā valsts, pieņēma šādu jaunu regulējumu. Kolēģi, tas ir tiešām tehniskas dabas jautājums. Man šķiet, ka mēs kļūstam sīkumaini, tāpēc ka vienkārši kādam negribas redzēt kanālus krievu valodā. Nu, piedodiet, kādā secībā pakalpojumu sniedzējs piedāvā šos kanālus, tā ir pilnīgi cita lieta.

Un, Kučinska kungs, šī situācija var parādīties tikai tad, ja jūs pats to darāt, ja jūs ieslēdzat šo televizoru un pirmajā reizē pieslēdzaties; pakalpojumu sniedzējs tīri tehnoloģiski to izdarīt nevar, jo tā darbojas tās ierīces.

Un, ja jūs atceraties, – komisijas sēdē nozares pārstāvji ļoti uzskatāmi mums to visu izskaidroja. Tā ka jūsu apgalvojumi, ka, nu, redziet, pēc šīs normas stāšanās spēkā uzreiz viss mainīsies, nu, piedodiet, bet man ir dziļas šaubas par to. Es nezinu, varbūt jums ir kaut kādi privāti komunikācijas kanāli ar Ķīnas ražotājiem, elektronikas ražotājiem, un jūs varētu kaut kā sarunāt, bet tomēr stipri šaubos. Kolēģi, mēs kļūstam smieklīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Tā ir taisnība – šis ir tehniskas dabas jautājums par kanālu izvietojamību mūsu televīzijas ekrānos. Tā būtība ir tāda, ka vienkāršs, parasts kanāla lietotājs, nu, viņš pieslēdz savam televizoram klāt šo paku, un tā, kā viņš ieinstalē, tā arī šos kanālus redz. Ne visi ir tik advancēti, lai pārliktu savās pultīs tādu kanālu secību, kādu vēlas. Pārsvarā es... Manuprāt, kādi 70 procenti cilvēku vienkārši to nedara. Citiem tas ir sarežģīti, cits nemaz nezina, ka to var darīt, un tas tā arī paliek – kādā veidā tie kanāli tajā televizorā, tā teikt, iebirst iekšā un tiek saglabāti, tā arī tas paliek.

Mēs konsultējāmies ar NEPLP, kas teica, ka tas tehnoloģiski ir iespējams un tas nesagādā grūtības. Jā, Borisam Cilevičam ir taisnība – patiešām Ķīnā ražo televizorus, Taivānā ražo arī televizorus, Japānā ražo televizorus. Latvijā vēl neražo televizorus, bet daudzi tie televizori izmanto dažnedažādus algoritmus, un, kā tie kanāli tiek saglabāti televizorā, to patiešām zina tikai ražotājs, kādi ir tie parametri, bet tas, ko šis priekšlikums saka, ir tas, ka pakalpojuma sniedzējam savā bāzes stacijā ir jāsagrupē šie kanāli šādā secībā, par ko arī referents minēja, ka no sākuma ir 80 procenti kanālu, un pēc tam ir 20 pārējie. Pavisam vienkārši. Un kas vēl man gribējās... ko vēl pateikt?

Atbalstām, lūdzu, šo priekšlikumu. Paldies jums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Godātie kolēģi! Mēs neiesniegtu priekšlikumu, kas nebūtu tehniski iespējams. Tas ir tehniski iespējams, to ir arī apliecinājusi NEPLP un ar nepacietību gaida šo likuma labojumu.

Es domāju, ka ar šo nelielo likuma labojumu, kas ir tehnisks, protams, mēs, nu, panākam pretī un izdarām kaut ko ļoti labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem varbūt, nu, nav iemaņu sakārtot kanālus, tas ir tāds neliels... neliela dāvana varbūt mūsu senioriem.

Es jūs ļoti lūdzu un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ar lielu izbrīnu klausos šīs debates. Laikam daļa deputātu ir aizmirsuši, kurā laikmetā mēs dzīvojam. Atgādināšu, ka ir 2020. gads, kad jau visatpalikušākie seniori prot lietot internetu, kad visatpalikušākajiem senioriem pietiek zināšanu un spēju, un iemaņu rīkoties gan ar Japānā, gan Ķīnā, gan citās... jebkurā valstī ražotu televizoru, mēs spriežam par to, lai ieviestu likumā normu, kurai ir ideoloģiski tehnisks raksturs.

Es jums pastāstīšu vienu tādu story, tādu stāstu no mediju vēstures, kas saistīts arī ar likumdošanu. Kādreiz Eiropas Savienība, cīnoties ar ASV Holivudas produkciju, pieņēma tādu normu, lai jebkurš televīzijas kanāls lielāko savu raidlaika daļu veltītu tikai Eiropā ražotiem produktiem un raidītu tos. Bet katram risinājumam ir sava cena. Bija tādi kanāli, kuriem šis prieks bija par dārgu, un tad viņi atrada risinājumu, kopš tā laika medijos ir termins “jūras skati”. Tas nozīmē, lai aizpildītu to laiku ar Eiropā ražotu produktu, vienkārši jūras krastā tika izlikta kamera un tiešraidē mūzikas pavadījumā tika raidīts jūras skats. Un tas bija Eiropas Savienības ražojums.

Tā ka es jūs varētu varbūt... kādu apbēdināt, kādu mierināt, ka mūsdienās, 2020. gadā, nav tāda jautājuma, nav tādas problēmas, kuru nevarētu atrisināt tehniski.

Protams, pieņemt ideoloģiski tehnisku labojumu likumā – tas ir visvienkāršākais. Visgrūtākais – izdarīt tā, lai cilvēki brīvprātīgi, izmantojot Satversmes garantēto vārda brīvību un pārliecības brīvību, paši izvēlētos tos kanālus, kur nav nekādas propagandas, kur nav melu. Un tas ir grūtāk. Jūs ejat visvienkāršāko ceļu – aizliegt, aizlīmēt kādu pogu. Var arī aizliegt, piemēram, televizorus vispār. Tad nebūtu nekādu problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Manuprāt, šim priekšlikumam galīgi nav ne vainas. Un vispār ir prieks, ka ir iespēja... kaut kādās vietās domas sakrīt arī ar koalīcijas partijām un to pārstāvjiem.

Tāpēc es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Manuprāt, valstī ir vietas, kur ir jāiejaucas. Tāpat kā, protams, ir dažādi pakalpojumi, ir dažādi, protams, kas ir uz tirgu orientēti. Un, ja mēs kā valsts stāvētu malā un noskatītos vienkārši, kā viss notiek pašplūsmā, tad diez vai mums patiktu tā valsts, kādā mēs dzīvojam, tāpēc arī Saeima iejaucas ar likumdošanu.

Manuprāt, tā ir normāla, pašsaprotama lieta... ikviens ir bijis, es domāju... nu, kolēģi, daudzi bijuši arī ārpus Latvijas un redzējuši, kā tas darbojas citās valstīs – tomēr pārsvarā vienmēr ir vietējie kanāli, un pēc tam nāk tikai tādi starptautiski. Tā ka arī šajā gadījumā, manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja pirmā kanālu liste ir ar vietējo saturu vietējā valodā un ar vietējo kultūrtelpu, un es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Bet saprotam arī to, ka tas nekādā gadījumā... arī viss šis likums kopumā, es domāju, labas lietas, bet daudz kas tomēr netiek atrisināts, un šie jautājumi, kas attiecas uz pierobežu... Es domāju, vēl joprojām pierobežā būs situācija, kad, uzdodot jautājumu, kas ir Valsts prezidents, varbūt cilvēkam atšķirsies domas no tā, kā mēs, jebkurš no mums, to uztveram, un viņš dzīvo pilnīgi citā informatīvajā telpā. Šie jautājumi vēl joprojām ir aktuāli.

Es arī aicinātu komisiju vairāk domāt... un arī domājot par valsts budžetu, tam veltīt kaut kādus līdzekļus, ne tikai audzējot saturu, bet audzējot arī sasniedzamību, jo, pārvietojoties pa reģioniem ar mašīnu, bieži vien arī tie paši mūsu Latvijas radio, televīzijas signāli vienkārši neiet. Runājot ar cilvēkiem, viņi arī min to, ka viņi, iespējams, pat bez maksas vai daudz lētāk var sasniegt pilnīgi citu auditoriju, kas pierobežā ir īpaši izteikti.

Tā ka šo priekšlikumu aicinu atbalstīt. Un, kolēģi, es domāju, šī būs tikai normāla sistēma, un to, man liekas, nevajag arī tik ļoti politizēt, tas ir, man liekas, saprātīgs un praktisks risinājums, kā tam būtu arī jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Nē, nu pēdējais citāts no Valaiņa kunga par to, ka nevajag politizēt to, kas jau ir politizēts līdz, es nezinu, 500 procentiem, tiešām skan smieklīgi. Es gribētu tikai atgādināt, oponējot Valaiņa kungam, par to, ka tas ir tikai normāli, ka no sākuma, kad tu ieslēdz televizoru, vispirms redzi vietējos kanālus.

Gribētu atgādināt, ka saskaņā ar NEPLP vadītāja paziņojumu medijiem no 2021. gada 1. janvāra Latvijā dzīvojošie krieviski runājošie iedzīvotāji un godīgi nodokļu maksātāji var palikt vispār bez televīzijas, jo pēdējie daži raidījumi, kuri pašlaik eksistē kanālā “LTV7”, tiks slēgti un visa krieviski raidošā sabiedriskā televīzija tiks aizdzīta uz internetu.

Tā ka visas jūsu rūpes par senioriem (jūs lieliski saprotat, par kādiem senioriem es runāju, – tie ir krieviski runājošie seniori) – tam nav nekādas jēgas. Jo tie... vai... ja jūs tagad nezināt situāciju, tad ir tā, ka “Pirmajā Baltijas kanālā”... “Pirmais Baltijas kanāls” pašlaik, izmantojot likuma normu par to, ka viņi drīkst likt savās programmās “LTV7”, tātad sabiedrisko mediju ražoto – ziņu programmas, raida “LTV7” ziņas, kuras es... es domāju, jūs piekritīsiet, ir absolūti lojālas Latvijas valstij, ir ļoti labas kvalitātes žurnālistika. Viņi raida arī BBC reportāžas un tā tālāk. Viss, ko jūs pašlaik darāt, – jūs gribat iznīcināt atlikušo krievu televīzijas... atlikušās daļas, kuras vēl palikušas. Nebūs...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Arī otrais debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, man šobrīd ir tāds drusku pārsteigums, dzirdot šo no opozīcijas kolēģa Valaiņa kunga. Iemesls tāds – es tagad skatos uz tādu virsrakstu, ko... nesen publicētu interviju “Neatkarīgajai Rīta Avīzei”. Viktors Valainis saka sekojošas lietas. Tāds virsraksts: “Bailes no iedzīvotāju viedokļa ir valdošās koalīcijas vājums”.

Nu, man te tāds jautājums Valaiņa kungam – kāds šeit ir iedzīvotāju viedoklis... ir bijis? Jūs šeit ATR izskatīšanas laikā ļoti daudz un arī ļoti pamatoti runājāt (es tam visam piekritu) par to, ka valdošā koalīcija neņēma vērā reģionu iedzīvotāju viedokli, ka mums sabiedrība ir ļoti dažāda un šo dažādību... šī dažādība jārespektē.

Bet nu tāpat arī ar minoritāšu jautājumu, Valaiņa kungs. Šī dažādība arī jārespektē. Mani tā ļoti pārsteidz, ka šeit ļoti daudzi runātāji runā par tiem televīzijas kanāliem tā, it kā cilvēki tikai skatītos ziņas. Nu, pat pieņemsim – pieņemsim! –, ka jūs vēlētos kaut kādā veidā ierobežot ziņas kā tādas, ja. Jūs runājat tā, it kā runa būtu par tādiem kanāliem kā CNN vai Russia Today, kuri rāda tikai un vienīgi ziņas. Un kā būtu, Valaiņa kungs, ja jūs tiešām mēģinātu noskaidrot iedzīvotāju viedokli un izrādītos, ka cilvēki skatās tos Krievijas kanālus pārsvarā cita satura dēļ? Seriāli, filmas kaut kādas, izklaidējošie raidījumi, kur nekādas īpašas politikas nav. Ko tad?

Un šeit runāt par to, ka Latvija, valsts ar mazāk nekā 2 miljoniem iedzīvotāju, var finansēšanas ziņā (jūs arī zināt, kas notiek ar vietējā satura finansēšanu) nopietni konkurēt ar valsti, kurā dzīvo... cik tur tagad... 140 miljoni cilvēku, ar viņu budžetiem, ar to, ko viņi var tērēt izklaides saturam, seriālu iepirkšanai un tā tālāk, – tas, manuprāt, ir drusku naivi, kolēģi.

Tāpēc cilvēki, protams, izvēlēsies labāku saturu (es te nerunāju par ziņām), un tas ir pilnīgi un absolūti normāli. Līdz ar to... to ierobežot paranojas attiecībā uz ziņām dēļ – nu, tas, manuprāt... tā ir īsta neieklausīšanās, nesapratne par to, kāpēc cilvēki dara, ko viņi dara. Tā ir tā īstā neieklausīšanās, Valaiņa kungs.

Tāpēc es aicinu jūs, tāpat kā jebkuru, būt konsekventam attiecībā uz tām vērtībām, kuras jūs proklamējat. Lūdzu, esiet gatavi tās pašas vērtības piemērot arī attiecībā uz citiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības un tā, kur viņi dzīvo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es aicinātu mani nepārprast. Tad jāsaprot, kā kurš šo priekšlikumu uztver. Arī tas, ko Regīna teica attiecībā uz “LTV7”. Manuprāt, tas būtu ļoti nepareizi, ja tā notiktu, jo, mūsu ieskatā, mums jādara viss iespējamais, lai mēs uzrunātu visu sabiedrību un censtos to izdarīt maksimāli efektīvi, un šāds solis nekādā veidā neuzlabotu to.

Tas, kā es šo priekšlikumu uztveru, un tas, kā, manuprāt, būtu pareizi... Nav doma man, ka mēs mēģinātu ierobežot, bet, nu... Ja mēs skatāmies sporta kanālu, tā ir viena pakete. Ja skatāmies mūzikas kanālu, tā ir viena pakete. Ziņu kanālu – tā ir viena pakete... Tāpat arī Latvijā veidotie kanāli – arī tā ir viena pakete. Katram cilvēkam paliek šī izvēle, galvenais, lai tas nav izmētāts, ka viens kanāls sākumā, otrs – beigās, trešais – kaut kur pa vidu, un tad varbūt kaut kas pazūd. Lai tas tomēr ir kaut kādā koncentrētā veidā, lai tas ir pašā sākumā un lai katram iedzīvotājam paliek šī iespēja – izvēlēties. Neapšaubāmi, iedzīvotāju izvēle paliks primārā. Ja iedzīvotājs vēlēsies patērēt citu saturu, viņam būs tā iespēja atstāta.

Es šo saprotu tā – lai tas būtu tiešām sapakots pašā sākumā jau, lai viss ir vienkopus. Manis pēc, tie varētu arī būt pa vidu kaut kur, nav starpība, bet lai nav izmētāti tā, ka viens sākumā, viens – beigās, kā tas diemžēl šobrīd realitātē pastāv. Tas, manuprāt, nav pareizi. Nu, pieņemsim, ja jūs skatāties sporta kanālus, tad, ja viens sporta kanāls sākumā, otrs – vidū, trešais – beigās... Nu, tas... Kāds pakalpojuma sniedzējs, kaut kādu mērķu vadīts, to ir izdarījis tādā veidā – nu, tas, manuprāt, īsti pareizi nav.

Būtu pareizāk, ja mēs nosakām kaut kādu rāmi... Un tas ir arī tas, ko es gribēju pateikt. Nekādā veidā es nebiju domājis kaut ko ierobežot. Manuprāt, katram cilvēkam tiešām ir iespēja izvēlēties, un Latvijai jāstiprina kvalitatīvs saturs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Paldies.

Man liekas, ka svarīgi ir saprast, kāds ir galvenais mesidžs un tā būtība šim likumprojektam. Mesidžs un tā būtība ir (piemēram, konkrēti šā priekšlikuma) kanālu sarindotība pēc nacionālām pazīmēm.

Ir tā, ka sanāk... no nākamā gada jau ir pieņemts lēmums, ka “LTV7” neraidīs krievvalodīgajai auditorijai ziņas. Ir jau saprotams, ka tiesību aizsardzības iestādes maksimāli piestrādāja un praktiski ierobežoja “Pirmā Baltijas kanāla” darbību. Ir saprotams, ka arī notiek gan ar Twitter, gan ar Facebook pašlaik, gan arī ar Re:Baltica publikācijām žurnālā “Ir” vēršanās pret tiem krievvalodīgajiem medijiem, kas saņēma ļoti mazu daļiņu no atbalsta saistībā ar Covid-19 problemātiku un Covid-19 krīzes pārvarēšanu un rīcību.

Saprotiet, vissliktākais ir tas, ka krievvalodīgajai auditorijai ar šo likumprojektu tiek pateikts, ka jūs neesat šeit vēlami. Mēs ar jums nerēķināsimies, mēs negribam jums sniegt ziņas jūsu mātes valodā. Manuprāt, te ir ļoti īss ceļš patiesībā līdz krievvalodīgās auditorijas izstumšanai, un neko labu šāda attieksme nevar radīt pretī. Tāda attieksme ar ierobežošanu, ar kontrolēšanu, ar sodīšanu var radīt tikai negatīvu attieksmi – nevis lojalitātes un piederības sajūtu, bet atstumtības un ierobežošanas, līdzīgi kā Amerikā indiāņi bija ierobežoti rezervātos. Izskatās, ka šis likumprojekts – tas ir rezervāts krievvalodīgajai auditorijai pret krievu valodu saturošu ziņu saņemšanu.

Es neatbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Vienu lietu tikai gribu pateikt. Latvijas Republikas Saeimas uzdevums ir aizstāvēt un sargāt valsts nacionālās drošības intereses.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies Valaiņa kungam. Man ir prieks, ka mēs esam noskaidrojuši šo pārpratumu.

Tālāk. Kolēģi, arī... Jūs zināt, mani arī ļoti bieži pārsteidz tas, ka... kā tas var būt... attiecībā uz krievvalodīgajiem, nu, tiešām tāds iespaids, ka... Nu, labi, es saprotu, ka dažiem ir nepatīkami, tad te ir... tā klātbūtne tik liela, okupācijas sekas un tā tālāk. Un tāds iespaids, ka daudziem kolēģiem... viņi nezina, ko tad ar tiem krievvalodīgajiem darīt. Nu, aizliegsim mēs viņiem skolās mācīties dzimtajā valodā. Viens. Nu, varbūt aizliegsim viņiem arī tagad skatīties televīziju dzimtajā valodā un tad vēl kaut ko izdomāsim, un tad varbūt viņi aizbrauks, varbūt vēl kaut kas tāds... Nu, tāds eksperiments ar cilvēkiem.

Tas, kas mani pārsteidz, kolēģi, ir tas, ka... kāpēc tad, ja mēs runājam par latviešu tautu... preambulu... Daudzi no jums, kad jūs veidojāt Satversmes preambulu, ierakstīja, ka viena no latviešu tautas pamatvērtībām ir kristīgās vērtības, ja.

Jūs atceraties ceturto bausli? Ko tas saka? “Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē”, vai ne? Vai parunājiet ar savu mācītāju – ko tas nozīmē attiecībā uz attieksmi pret savu dzimto valodu, pret savas mātes, sava tēva valodu? Jūs tiešām vēlaties pārmest cilvēkiem vēlmi mācīties savā dzimtajā valodā? Vēlmi runāt savā dzimtajā valodā, skatīties televīziju, raidījumus savā dzimtajā valodā? Tas tiešām saskan ar kristīgajām vērtībām?! Parunājiet! Parunājiet ar savu mācītāju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai otro reizi.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Godātie kolēģi! Mazliet pārsteidza, ka šī tehniskā priekšlikuma būtība aizskāra tik dziļus faktiski jautājumus, ar kādiem – mazliet negaidīti – es nebiju rēķinājusies.

Es tomēr gribu lūgt arī opozīcijas pārstāvjus no SASKAŅAS varbūt paraudzīties uz šo priekšlikumu no gaišās puses. Mēs veidojam politisko nāciju. Ja jums kabatā ir Latvijas pase, jūs esat politiski piederīgi latviešu nācijai. Mēs veidojam politisko nāciju, mēs veidojam politisko nāciju, kura pieder Eiropas kultūras telpai un arī vērtībām.

Dombrovska kungs, par vērtībām runājot, mums ir patiešām jāmācās aizsargāt savas vērtības, jo Satversmē mums ir 100. pants, bet ir arī 116. pants, kas mazliet mums pavērš skatu, kā mācīties sevi aizsargāt. Mūsu prezidents mums pat piedāvā runāt par kaujiniecisko demokrātiju, kura māk sevi aizstāvēt.

Demokrātija nenozīmē visatļautību, demokrātija nozīmē arī māku sevi aizsargāt pret tādiem tīkojumiem, ko varbūt atļaujas viena otra valsts, kas ir mums līdzās. Mēs to neuzlūkojam kā ienaidnieku, kā teica Cileviča kungs, gluži otrādi – Krievija vienmēr būs mūsu kaimiņzeme, bet mēs vēlamies, lai tā sabiedrība, kas šeit dzīvo, pilsonība, kas šeit dzīvo, – lai tā būtu ar skatu pavērsta uz Eiropu. Tā ir iespēja būt Eiropas krieviem, ukraiņiem vai baltkrieviem, tāpat kā latvieši, kas gribēja... Atgriežamies Eiropā, un mēs kopā varam veidot labāku Eiropu ar to izpratni, kāda mums ir no postpadomju pieredzes.

Šeit nav vēršanās ne pret vienu minoritāti, nav... nekādā veidā. Palūkosimies uz to pozitīvā nozīmē! Mēs aicinām piederēt Eiropas kultūras telpai. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Manuprāt, demokrātija nozīmē pirmām kārtām cilvēku savstarpējo cieņu un cieņas izrādīšanu, un izpratni. Politiskā kultūra ir arī sadzirdēt citādi domājošos un citādi runājošos un arī ļaut viņiem runāt un saklausīt ziņas tajā valodā, kurā viņi runā ģimenē.

Manuprāt, ir svarīgi, ka Eiropas pamatvērtības ir tieši savstarpēja cilvēku cieņa, lojāla attieksme pret citas tautības cilvēkiem. Respekts un spēja... un iespēja izteikties un uzrunāt arī tajā valodā, kurā tu runā ģimenē ar saviem tautiešiem.

Tāpēc, manuprāt, raidījumu sapakošana pēc nacionālajām pazīmēm – nu, nav tas labākais variants, kā radīt politiski vienotu vai politiski lojālu sabiedrību un attīstīt politisko kultūru un politisko dialogu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu, tā kā viss šis stāsts ir ar garu bārdu, tie, kuri... kuriem šis nav pirmais sasaukums un kuri vispār seko līdzi un mēģina kaut ko sajēgt no notiekošā, – viņiem nav ilūziju par to, kas patiesībā notiek un ar kādu mērķi šādas iniciatīvas tiek virzītas.

Klausoties šīs debates, rodas sajūta, ka ne visi līdz galam ir sapratuši, kas patiesībā pašlaik tiek darīts, un naivi cer, un uzskata... Nu, vai mēģina sabiedrībai iestāstīt, ka tas tiek darīts rūpēs par Latvijas sabiedrību, rūpēs par latviešu valodu, par Latvijas kultūrtelpu, par nācijas saliedētību.

Atvainojiet, tās visas ir tādas pasakas! Jūs esat tā atrāvušies no realitātes, jūs esat vispār... vai nu vispār esat atrāvušies no realitātes, vai arī mēģināt tagad kaut kādas šīs pasakas iestāstīt sabiedrībai, lai attaisnotu pašu galveno, kāpēc tas tiek darīts. Tas tiek darīts, lai šķeltu Latvijas sabiedrību.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Kāpēc jūs to darāt? Jūs paši ļoti labi zināt. Jo, ja Latvijas sabiedrība būs sašķelta, ja tā atradīsies divās dažādās informatīvajās telpās, tas nozīmē, ka notiks tālāka Latvijas sabiedrības radikalizācija, kas nozīmē, ka tie politiskie spēki, kuri pārstāvēs krievvalodīgos, būs aizvien vairāk attālināti. Viņus būs vieglāk pasniegt kā tos, kas ir Latvijai naidīgi. Tie ir tā saucamie pretvalstiskie spēki, lai gan patiesībā tie ir tādi paši politiskie spēki, kādi esat jūs. Taču jums tas dos iespēju radīt šo ilūziju, šo pamatojumu, kāpēc jūs varat atrasties pie varas, kāpēc tikai jūs varat lemt par šīs valsts likteni un kāpēc jūs varat darīt jebko, ko jūs vēlaties un kā jūs vēlaties, – jums par to nevajadzēs atbildēt.

Tas ir šis galvenais mērķis. Tādēļ ir vajadzīga šī smadzeņu skalošana, tādēļ ir vajadzīga šī dalītā informatīvā telpa, no kurienes daļa tiek izspiesta un ar varu iespiesta iekšā tajā telpā, ko jūs... kuru mēs tiešām bieži pamatoti varam saukt par naidīgu Latvijai, lai viņi tur atrastos, lai viņi veidotu šos dažādos viedokļus un kopsaucēju nekad nevarētu atrast.

Kamēr vien jums to izdosies izdarīt ar Latvijas sabiedrību, tikmēr jūs bezatbildīgi, visatļautīgi varēsiet atrasties pie varas un darīt, ko jūs vēlaties, un jums par to nevajadzēs atbildēt.

Tāds ir šī likumprojekta mērķis, kāpēc tas tiek virzīts. Viens no. Un jūs jau to apliecinājāt pašā sēdes sākumā, kad nobalsojāt pret likumprojektu “Grozījumi parlamentārās izmeklēšanas likumā”, kas arī ir viens no instrumentiem, no kura jūs vēlaties... lai to Latvijā nebūtu iespējams piemērot, lai jūs varētu turpināt savu visatļautību un demonstrēt... demonstrēt to, ko jūs pašlaik demonstrējat. Diemžēl tāda ir realitāte.

Aicinātu jūs tomēr padomāt par... ko jūs darāt, jo galu galā nāksies visiem atbildēt par savu rīcību, ja ne šeit, tad kaut kur citur.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pavisam mazliet aizņemšu jūsu laiku.

Visiem tiem, kuri šobrīd ir nobijušies no tās valodas, kuras... kura nav sastopama Eiropas Savienībā. Protams, viņi var tikai cerēt uz to, ka kādreiz varbūt kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm nepasludinās krievu valodu par otru savas valsts valodu. Ko tad jūs darīsiet?

Bet es jūs gribu apbēdināt nedaudz varbūt tādā ziņā, ka Saeimai vēl ir ļoti liels darbs darāms, jo pati Saeima... Saeimas ēkās, Saeimas teritorijā ir ieperinājies ienaidnieks. Šis ienaidnieks saucas kanāls Rossija 24. Es pārbaudīju ar savu palīgu palīdzību kabinetos. Televīzijā ir iespējams skatīties šo kanālu, Saeimas ēkās atrodoties.

Es domāju, ka jums ir steidzami jāreaģē un šodien pat jāslēdz viss, visas telpas, un jālikvidē šis kanāls, lai neviens to nevarētu skatīties. Un, protams, izdzēsiet arī visas tās filmas un multfilmas, kuras jūs kādreiz esat bērnībā skatījušies, lai nekas jums netraucē skatīties tikai uz Rietumiem un palikt tādiem, kādi... kādi, jūs cerat, jūs esat.

Protams, runājot par demokrātiju, es nedomāju, ka mūsu koalīcijas deputāti vispār ir tiesīgi runāt par demokrātiju šajā... šajā situācijā, kurā mēs šobrīd atrodamies... un strādājot ar tādiem likumprojektiem, kurus mums bija piedāvājuši skatīt pagājušajā nedēļā. Es domāju, ka tā nav demokrātija. Par demokrātiju mēs jau esam aizmirsuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kučinska kungs, vai jūs laipni atgādinātu, par ko tad patiesībā ir 4. priekšlikums?

M. Kučinskis. Es arī komisijas vārdā droši vien gribētu mazliet paskaidrot un arī paskatīties, kā teica Beitneres-Le Gallas kundze, no gaišās puses, jo te patiešām nevienu brīdi nevienam nebija doma kādu aizvainot vai domāt savādāk. Es to varētu ilustrēt kaut vai ar Ukrainas piemēru, par ko mēs runājām. Ukraina, protams, nav Eiropas Savienības valsts. Ukrainā ir sava... sava, tā teikt, vēsture... šobrīd jauno laiku jau. Tur Maskavas kanāli ir nobloķēti, bet tas nenozīmē, ka Ukrainā nav krievu valodas vai ka visa Ukrainas sabiedrība ar sapratni neizturētos par šādu lēmumu attiecībā uz to propagandu.

Runa jau nav par... Runa nav par valodu tādā izpratnē, kā diemžēl deputāti runāja, runa ir par kanāla pašreklāmām, par to politiku, kāda tiek spiesta šobrīd, kā Latvija tiek taisīta par neveiksmju zemi pretēji saulainajai paradīzei Krievijā, nevis par brīvu... par produktu, kas ir pieejams krievu valodā.

Tāpēc man tas komisijas atbalsts nešķita... nešķita nemaz, nu, kaut kādā ziņā divdomīgs. Mēs vienkārši gribam sakārtot to, kas katrā normālā valstī, man šķiet, ir ar laiku jāsakārto. Mēs vispirms runājām par savu... Un es esmu pārliecināts, ka komisijā ar neizpratni skatās uz NEPLP pārsteidzīgo paziņojumu par “LTV7”, pirms vispār ir kaut kādi jauni piedāvājumi.

Te nav runa par diskrimināciju, tāpēc arī komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts kā... vienkāršas lietas, kurām jābūt.

Es jau skatos, starp citu, šobrīd... Mēs skatāmies arī jau piedāvājumos, kas pēc komisijas sēdēm ir jau vairāk vai mazāk sakārtoti. Mēs jau redzam – piedāvājumos Latvijas kanāls ielikts pirmajā devītniekā. Deviņi, man šķiet, vairāk arī nav. Ja neskaita “Tet” un citus pašu radītos.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 53, pret – 32, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Kučinskis. 5. – Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukašēvicas priekšlikums. Tehniski juridisks vai juridiski tehnisks. Regulē jau iepriekš pieņemto attiecībā uz patiesajiem labuma guvējiem, kam noteiktas starptautiskas vai nacionālas sankcijas atbilstošajos normatīvajos aktos.  Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kalniņas-Lukašēvicas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Kučinskis. Pēdējais, 6., Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz noteikt, ka šie grozījumi stājas spēkā... 19. panta grozījumi stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Mēs pilnībā... Komisija respektēja pakalpojumu sniedzēju vēlmi, ka ir vajadzīgs laiks tehniskiem risinājumiem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82,  pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Kučinskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – 20, atturas – nav. Līdz ar to likums pieņemts.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt no likuma 1. panta vecāku nolaidības definīciju. Šis priekšlikums ir izskatīts, un komisija nolēma to atbalstīt.

Kāpēc priekšlikums ir iesniegts? Es gribu jums atgādināt, ka komisija un arī Saeima otrajā lasījumā grozīja 1. panta 9.¹ punktu, kas definē vardarbību pret bērniem.

Patlaban viens no vardarbības veidiem ir nolaidība. Nolaidība pēc savas būtības... nu, tai ir cits raksturs, tā nav vardarbība, bet, protams, nosodāma rīcība. Nav pareizi definēt to kā vardarbību, it īpaši, ņemot vērā, ka tas izraisa zināmas konsekvences citās tiesību nozarēs, proti, vecākus var saukt pie kriminālatbildības.

Tātad pants bija grozīts. Mūsu 1. pantā, kura nosaukums ir “Likumā lietotie termini”, palika vecāku nolaidības jēdziens. Jēdziens mums ir, bet diemžēl šis jēdziens nav lietots likumā. Tāpēc Juridiskais birojs piedāvāja tieši veikt grozījumu un izslēgt 13. punktu. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Un tagad es savā vārdā. Diemžēl tad man nebija iespēja piedalīties Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, jo es piedalījos Juridiskās komisijas sēdē. Es pilnīgi piekritu un sapratu Juridiskā biroja pamatojumu, argumentāciju, viedokli, jo skaidrs: kāda jēga definēt kādu jēdzienu, ja tas nav lietots likumā. Bet jāņem vērā, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums nav vienīgais normatīvais akts, kas attiecas uz bērna interešu aizsardzību. Krimināllikumā arī ir paredzēta atbildība par darbību, kas apdraud bērna intereses. Mums ir administratīvā atbildība, ir vairāki citi normatīvie akti. Un mums bija... Mēs bijām vienā grāvī – uzskatījām, ka ikviena nolaidība ir vardarbība, un par vardarbību ir paredzēts kriminālsods, proti, varēja saukt pie atbildības vecākus, kas vienkārši novērsa uzmanību un nepieskatīja bērnu, ar bērnu kaut kas notika, ir trauma, un tad jau ir kriminālatbildība – var braukt uz cietumu. Tagad ir otrs grāvis – tagad mums nolaidība vispār likumā nav vajadzīga.

Es sapratu domu, ka mēs varēsim pēc kāda laika izstrādāt jaunu, varbūt labāku definīciju, mēs varēsim arī papildināt likumu ar speciālu normu, kas paredzētu atbildību par nolaidību. Tas viss būs jādara. Bet... Kam traucē definīcija? Patlaban tā ir, un man šķiet, ka tagad nav īstais brīdis, lai grozītu likumu un svītrotu ārā nolaidības definīciju. Tātad mans aicinājums – neatbalstīt Juridiskā biroja viedokli nevis tāpēc, ka tas ir nepareizs, tas ir pareizs juridiski, bet mums jāskatās arī uz jautājumu un jāmeklē labāks regulējums.

Es aicinu tomēr balsot “pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Judins. Komisijas vārdā man ir jāatgādina, ka komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 55, pret – 14, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Paldies.

2. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Groza XIII nodaļas nosaukumu. Patlaban ir rakstīts “Administratīvā atbildība...”, būs – “Administratīvie pārkāpumi...”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Darbu pie likumprojekta turpināsim pēc pārtraukuma.

Šobrīd notiek deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā veiksmīgi noslēgusies.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins. Kolēģi! Turpinām (Skaņas pārrāvums.)... mūsu darbu ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Tātad mēs izskatījām divus, tagad strādājam ar 3. priekšlikumu. 3. un 4. priekšlikums ir par vienu jautājumu.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar grozījumiem, kurus mēs atbalstījām otrajā lasījumā, proti, mēs paplašinājām to personu loku, kuriem ir nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un Juridiskais birojs norādīja, ka, ja mēs paplašinām to personu loku, tad ir svarīgi noteikt laiku, lai viņi varētu šīs zināšanas iegūt. Un tad... līdz ar to ir tieši paredzēts noteikt laiku. Nu, viņi ierosināja noteikt laiku, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc apspriešanas nolēma, ka šis laiks varētu būt 30. novembris.

Tātad 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 1, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Kolēģi, un (Skaņas pārrāvums.)... Paldies, kolēģi! 3. priekšlikums bija bez datuma, bet datums ir ierakstīts 4. priekšlikumā, proti, 30. novembris. Lūdzu atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi. Mēs šodien nolēmām grozīt nosaukumu XIII nodaļai, un līdz ar to Juridiskais birojs ir iesniedzis arī 5. priekšlikumu, kas paredz, ka ne tikai 77., 78. un 79. panta jaunā redakcija, bet arī priekšlikums, kas paredz grozīt nodaļas nosaukumu, stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. No 1. jūlija būs spēkā arī šis jaunais nosaukums. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Pēdējais, 6., priekšlikums. Ņemot vērā, ka mēs strādājam ar likumprojektu, kas... ar kuru paredzēts veikt dekodifikāciju, ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tas būtu spēkā, un, to ievērojot, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādāja 6. priekšlikumu, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Paldies, un lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Paldies. Līdz ar to likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novadu domes vēlēšanu likumā” (Nr. 617/Lp13) pirms trešā lasījuma.

Trešajam lasījumam tika iesniegti trīs priekšlikumi.

Pirmie divi, 1. un 2., – es pastāstīšu par abiem. Tie ir deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumi, savstarpēji saistīti un attiecas uz likuma 23. pantu, no viena panta daļas uz citu pārnesot nosacījumus, kur ziņot par kandidātu sarakstiem, kādos publiskos veidos to cilvēkiem darīt zināmu. Komisijā bija samērā lielas diskusijas par šo, taču abi priekšlikumi netika atbalstīti, atstājot otrā lasījuma redakciju.

1. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Bluķe. 2. – Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nevēlas debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 71, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Bluķe. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās laiku. Un tas ir tāds, ka likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Bluķe. Aicinu jūs, kolēģi, balsot par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Jā, tālāk skatām likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 618/Lp13). Atgādināšu, ka iepriekšējais un šis likumprojekts – abi ir saistīti un paredz to, ka nākamā gada pašvaldību vēlēšanās mums darbosies tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Mēs no papīra sarakstiem pāriesim uz vēlētāju elektronisku sarakstu.

Trešajam lasījumam tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Nedaudz precizējošs – papildināt otrā lasījuma redakcijā trešo daļu pēc vārdiem “dzīvesvietu ārvalstīs” ar vārdiem “republikas pilsētas un novada domes vēlēšanās”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Bluķe. Arī 2. – komisijas priekšlikums. Veidots, lai abi likumi stātos spēkā vienlaikus. Arī šinī likumprojektā ir papildinājums, ka likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Bluķe. Nu, tā kā visi priekšlikumi ir atbalstīti, aicinu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad strādājam trešajā lasījumā ar likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”.

Komisijā esam saņēmuši 16 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē, ka likuma mērķis attiecas ne tikai uz Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem, bet arī to aizsardzības zonām. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies.

Tātad 2. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. panta otro daļu, lai tās normu iekļautu nākamajā pantā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies.

3. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 4. pantu, kurā ietverta no 2. panta tikko izslēgtā norma un raksturota arī objekta kultūrvēsturiskā nozīme. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies.

4. un 5. priekšlikums saistīti ar objekta apsaimniekošanu.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tātad lūdzu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 45, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Tātad 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 5. panta trešās daļas otro teikumu. Tā būtība tiks ietverta citā pantā, kas runās par padomes funkcijām. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies, kolēģi.

7. un 8. priekšlikumā ir precizēti ar objektiem saistītie ierobežojumi un aizliegumi.

Tātad 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu neatbalstīt, attiecīgi balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 56, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar komisijas atbalstīto 7. panta redakciju Brīvības pieminekļa un tā aizsardzības zonā tiek noteikti vairāki pamatoti ierobežojumi. Vienlaikus ir aizliegts organizēt pasākumus vai veikt darbības, kas vērstas uz tā dēvēto agresīvo konfrontāciju – 7. panta ceturtās daļas 3. punkts. Proti, 7. priekšlikums, kuru mēs noraidījām. 8. priekšlikums, 11. un 12. priekšlikums paredz ierobežojumus un administratīvo atbildību par darbībām, kas vērstas uz tā dēvēto agresīvo konfrontāciju.

Manuprāt, šī subjektīvā konstrukcija ir ļoti plaši tulkojama, turklāt ietver ļoti plašu zonu ap Brīvības pieminekli, tādējādi ierobežojot pulcēšanās brīvību.

Aicinu balsot pret 8., 11. un 12. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja jūs paskatāties (Skaņas pārrāvums.)... tabulā, tur ir iekļauta ilustrācija, kas atgādina motorzāģi. Ar šo motorzāģi ierēdņi grib izzāģēt no Latvijas demokrātijas tās būtisku daļu – brīvību uz pulcēšanos.

Vēsturiski tieši vieta Brīvības bulvārī bija mītiņu un demonstrāciju vieta, jo tur atrodas mūsu izpildvara – Ministru kabinets, tur blakus arī atrodas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija. Līdz ar šo grozījumu pieņemšanu būs ierobežota Satversmes garantētā pulcēšanās brīvība.

Tāpēc es piedāvāju balsot pret šo demokrātijas izzāģēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Dzintars. Jā, es tikai vēlos piebilst, ka konkrētais... ne konkrētais priekšlikums, ne pants, ne likumprojekts kopumā neparedz aizliegt pulcēšanās iespējas pie Brīvības pieminekļa. Tiesa, turpmāk, ja mēs šo likumprojektu atbalstīsim, pasākumu saskaņošana vairs nebūs tikai Rīgas domes kompetence, šī lemšana tiks uzticēta arī Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomei, kurā būs pārstāvētas ministrijas, kurā būs pārstāvētas kultūras institūcijas, tā ka par valstiski nozīmīgiem objektiem šī atbildība būs lielāka, un tas arī ir bijis sākotnēji, nu, šī likumprojekta ierosinātāju mērķis. Tas noteikti ir arī komisijas vairākuma mērķis – faktiski neatstāt to tikai pašvaldības izlemšanai.

Tāpat arī jāteic, ka jau pieminētajās debatēs jautājums par agresīvo konfrontāciju pavisam noteikti ir viens no ļoti būtiskiem iemesliem un cēloņiem, kāpēc vispār šāds likumprojekts parādījās. Mēs atceramies šos notikumus, kad latviešu karavīru piemiņas dienas laikā ir bijuši dažādi tā dēvēto antifašistu uzbrukumi, provokācijas, mēģinājumi... nu, tātad agresija konfrontēt miermīlīga pasākuma dalībniekus. Un īsti, nu, valstij un kārtības uzturētājiem nebija argumentu, ko likt pretī.

Protams, ka tas, kas... kad kaut kas tāds notika, nu, tautas svētākajā vietā, tas daudziem, daudziem cilvēkiem bija ļoti sāpīgs moments. Pieņemot šādu likumu šādā redakcijā, turpmāk, nu, būtu izdarīts viss, lai šādas situācijas novērstu.

Tāpēc aicinu atbalstīt 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 16, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies.

9. un 10. priekšlikums ir saistīti ar 8. panta redakciju, kas nosaka Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu padomes funkcijas.

9. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 74, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Tātad 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz šo pašu pantu. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Dzintars. 11. un 12. priekšlikums saistīti ar 9. pantu, kas nosaka soda apmērus... naudas soda apmērus un citu atbildību par šo noteikto ierobežojumu pārkāpumiem.

11. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā. Tad šo priekšlikumu aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 61, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Attiecīgi 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Dzintars. 13. un 14. priekšlikums ir redakcionāla rakstura.

13. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Dzintars. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. 15. un 16. priekšlikums ir saistīti ar pārejas noteikumu normām.

15. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 60, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Visbeidzot 16. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka pārejas noteikumi paredz, ka likums pilnā mērā sāks strādāt tikai no 2023. gada, man ir gandarījums, ka beidzot tas ir noticis un mēs esam nonākuši ar šo likumprojektu līdz trešajam lasījumam.

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma pieņemšanai bija nepieciešami daudzi gadi, un bija jānomainās daudzām valdībām, līdz tas tiks beidzot pieņemts. Pirms vairāk nekā astoņiem gadiem ar savu kolēģi Jāni Eglīti diskutējām, ko rakstīt un ko nerakstīt šajā likumprojektā, lai novērstu, ka pie mūsu valsts simboliem notiek nepieņemami pasākumi un darbības.

Vēlos teikt lielu paldies 13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un referentam Raivim Dzintaram, kuri ir šo likumprojektu virzījuši uz priekšu. Vēlos teikt lielu paldies arī Vilsones kundzei, Dambja kungam, Gailīša kungam, kas visu šo gadu garumā ir konsultējuši un mēģinājuši uzlabot šī likumprojekta redakcijas. Tomēr īpašu paldies vēlos teikt Naurim Puntulim, kurš apliecināja gatavību pārņemt mūsu svētumus valsts īpašumā, un bez šīs apņemšanās, kas arī ir nostiprināta pārejas noteikumos, visticamāk, vēl šodien šis likums nebūtu pieņemts.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Dzintars. Komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies, kolēģi. Pirms balsojam galīgajā lasījumā, es gribētu piebilst Dombravas kungam, ka šis likumprojekts ir gājis cauri ne tikai... un pārdzīvojis ne tikai dažādas valdības, bet arī dažādus Saeimu sastāvus.

Vairāk nekā astoņi gadi bija nepieciešami no iniciatīvas rašanās līdz šim brīdim, kad trešajā lasījumā par to balsojam. Es noteikti pievienojos visam... kam jau debatēs pateicību izteica Jānis Dombrava. Saprotiet, astoņu gadu laikā tiešām daudziem būtu jāizsaka pateicība – piemēram, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā jau arī konsultantu paaudzes ir nomainījušās. Man ir gandarījums, ka šobrīd mēs esam finiša taisnē.

Izmantojot iespēju, es tomēr vēl vienu paldies gribētu pateikt arī iepriekš debatējušajam Jānim Dombravam, jo šī bija viņa iniciatīva, šī bija viņa ideja, kas šodien kopīgiem spēkiem ir realizējusies. Es ceru, ka realizēsies, ja mēs atbalstīsim to galīgajā balsojumā.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – 14, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā šodien skatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 425/Lp13).

Izskatot šo likumprojektu Juridiskās komisijas un tās Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs, tika izskatīti 10 priekšlikumi.

1., 2., 3., 4. un 5. priekšlikums ir savstarpēji saistīti un attiecas uz šobrīd Krimināllikumā neregulētu situāciju, ja pirms termiņa nosacīti no soda izciešanas tiek atbrīvots uz mūžu notiesātais un ja šī persona uzraudzības laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.

Krimināllikums šobrīd nenosaka, kāds ir uzraudzības periods šādām personām, kā aiz... (Skaņas pārrāvums.) neizciestā brīvības atņemšanas soda daļa, ja tiek pārkāpti uzraudzības nosacījumi. Atbilstoši tiesībpolitikas risinājumam, kuru atbalstīja Juridiskā komisija, situācijā, ja uz mūžu notiesātais, kurš pirms termiņa nosacīti atbrīvots no mūža ieslodzījuma, uzraudzības laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa noteiktajam sodam pievieno mūža ieslodzījumu.

Šī pieeja ir ietverta 1. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78... 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Sasaucas ar 1. priekšlikumu un ir tajā iekļauts. Komisijā daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 43, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 3. – arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz, ka Valsts probācijas dienests īsteno uzraudzību uz mūžu tām personām, kuras pirms termiņa atbrīvotas no mūža ieslodzījuma, un ka gadījumos, kad šīs personas pārkāpj noteiktos pienākumus, var tikt pieņemts lēmums par uzraudzības laika aizstāšanu ar mūža ieslodzījumu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 4. – arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Līdzīga pieeja kā iepriekšējā priekšlikumā. Gadījumā, ja persona, kura atbrīvota no mūža ieslodzījuma nosacīti pirms termiņa, pārkāpj elektroniskās uzraudzības nosacījumus, tiesa pieņem lēmumu pirmstermiņa uzraudzības laiku aizstāt ar mūža ieslodzījumu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nav atbalstāms, jo piedāvātās normas tika iekļautas nevis 51.¹ pantā, bet gan 51. pantā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 77, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt stingrāku atbildību personām, kas iesaista prostitūcijā vai izmanto bērnus vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 7. un 8. priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Tie paredz noteikt atbildību par nepamatotu atteikšanos dot liecību.

7. priekšlikums ir redakcionāli precizēts ar 8. priekšlikumu un iekļauts tajā.

7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisija to daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 62, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saturiski tas ir saistīts ar 7. un 8. priekšlikumu un atbilstoši iepriekš lemtajam precizē, kādos gadījumos ir piemērojama imunitāte par atteikšanos liecināt. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. Pēdējais – 10. – arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. Kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 425/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 1, atturas – 17. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Trešajā lasījumā šodien skatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 426/Lp13). Atgādināšu, ka ar šo likumprojektu paredzēts noteikt, kādām pazīmēm atbilst maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums.

Juridiskajā komisijā priekšlikumi šim likumprojektam netika iesniegti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 426/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Trešajā lasījumā šodien skatām likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 427/Lp13).

Izskatot šo likumprojektu, Juridiskās komisijas un tās Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs tika izvērtēti 42 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar cietušā pienākumu precizēšanu kriminālprocesā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – tieslietu... Balsosim par 2. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu sistēmisku pieeju amatpersonu imunitātes regulējumam kriminālprocesā. Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka ar paredzamajiem grozījumiem Satversmes tiesas likumā būtu jānosaka tās tiesneša imunitāti reglamentējošās normas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Es gribu... Kolēģi, es gribu vērst jūsu uzmanību, ka mēs tagad (Skaņas pārrāvums.)... atbalstīto. Es principā piekrītu tam, ka jautājums par Satversmes tiesas tiesneša imunitāti jārisina Satversmes tiesas likumā.

Bet – kas ir svarīgi, ko es gribu... kam es gribu pievērst uzmanību? Otrajā lasījumā mēs atbalstījām, ka uzsākt kriminālprocesu pret Satversmes tiesas tiesnesi varēs tikai tad, ja ir ģenerālprokurora piekrišana. Tagad mēs faktiski šo... šādu aizsardzību... nu, pazeminām. Būtībā ikviens policists varēs to darīt. Es negribu teikt, ka tas ir labi vai slikti, bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi jautājumu par Satversmes tiesas tiesneša imunitāti risināt un apspriest, un patlaban mums ir cits projekts, kas tieši saistīts ar... ir likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Es ļoti ceru, ka Juridiskajā komisijā, strādājot ar šo likumprojektu, arī pievērsīs uzmanību jautājumam, par kuru mēs runājām otrajā lasījumā.

Priekšlikums, protams, ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? (Troksnis.)

Komisijas vārdā referents neko nevēlas teikt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Vērsts uz kriminālprocesuālo darbību attālinātas norises nodrošināšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehnisks. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 60, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz smagākas sankcijas par procesuālajiem pārkāpumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehnisks. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 8. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nosaka iespēju atlikt vai sadalīt termiņos samaksu par procesuālajiem izdevumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 9., 10. un 11. priekšlikums. Šie priekšlikumi ir savstarpēji saistīti, un tie paredz, ka lēmums par kriminālprocesa apturēšanu vai lēmums par kriminālprocesa atjaunošanu nav pārsūdzams.

9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā. Aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 60, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 11. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar 400. panta spēkā esošo redakciju – ja kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var pieņemt lēmumu rezolūcijas veidā par kriminālprocesa apturēšanu. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedāvā papildināt likumprojekta 400. panta pirmo daļu ar teikumu: “Lēmums nav pārsūdzams.”

Es uzskatu, ka šis priekšlikums pēc būtības ir cietušo tiesību ierobežošana. Un īsti nav skaidrs, kāpēc cietušajam liegt pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu. Tas pēc būtības ir šo personu cilvēktiesību pārkāpums.

Tāpēc es aicinu balsot “pret”, jo ar šo priekšlikumu tiks nostiprināti ierobežojumi cietušo aizsardzībai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Jurašs. Komisijas vārdā vēlos norādīt, ka par šo konkrēto priekšlikumu bija plašas diskusijas gan Krimināltiesību politikas apakškomisijā, gan arī Juridiskajā komisijā, piedaloties plašam profesionāļu lokam. Un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 56, pret – 17, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu paredzēts precizēt soda noteikšanas nosacījumus. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 13. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz izslēgt 441.⁶ pantā normu par prokurora pienākumu informēt cietušo par viņa tiesībām, ņemot vērā, ka otrajā lasījumā ir atbalstīti grozījumi citos pantos, proti, 434. un 436., kas paredz uzlabot procesuālo regulējumu attiecībā uz cietušā informēšanu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 14., 15. un 16. priekšlikums ir savstarpēji saistīti un precizē otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu par tiesas procesa ātrākas izskatīšanas nodrošināšanu, paredzot, ka tiesas sēdē rakstveida pierādījumus un dokumentus nav nepieciešams nolasīt vai atskaņot.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 15. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizēts 16. priekšlikumā. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret – 5, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 17. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – nav, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 18. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz iespēju turpināt lietas izskatīšanu, ja apsūdzētajam ir vairāki aizstāvji un ja uz lietas izskatīšanu kāds no tiem nav ieradies, šajā gadījumā neprasot apsūdzētā piekrišanu. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Ļoti tad gribētos viest skaidrību, ka principā tā nav jauna norma. Praksē jau sen ir atzīts, ka, ja gadījumā apsūdzētajam ir vairāki advokāti un viens nepiedalās, tad sēde un darbs var... un darbu var turpināt, bet, lai būtu pilnīgi skaidrs, tādi grozījumi ir vajadzīgi, lai nevienam nebūtu nekādu mazāko šaubu. Tā nav jauna norma, bet būtībā esošās normas precizējums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Jurašs. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 19. un 20. – abi ir Juridiskās komisijas priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir plaši apspriesti Juridiskās komisijas un tās Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs. Tajās ir arī tapuši attiecīgās... tātad redakcijas... Šie priekšlikumi ir savstarpēji saistīti un attiecas uz tiesībām citām personām, tajā skaitā žurnālistiem, fiksēt tiesas sēdes norisi.

19. priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Jā, kolēģi, mēs tiešām tad diezgan daudz diskutējām par žurnālistu tiesībām fiksēt tiesvedības gaitu, un ir izstrādāts risinājums (paldies Tieslietu ministrijai, kas piedāvāja šo risinājumu), proti, mēs veidojam speciālu normu, jo sākotnēji mēs mēģinājām iestrādāt esošajā citu normu, bet bija problēmas.

Pēc garām diskusijām tad ir nolemts izveidot speciālu pantu – 484.¹ – “Žurnālistu tiesības fiksēt tiesas gaitu”. Un ko paredz norma? Gadījumā ja žurnālists gribēs tieši veikt audioierakstu, to viņš varēs darīt, informējot par to tiesu. Gadījumā ja ir vēlme filmēt, fotografēt, tad ir jāsaņem atļauja.

Garās diskusijas bija saistītas ar to, kā tālāk drīkst izmantot šo informāciju, un bija modelētas visdažādākās situācijas, bet man gribētos vērst uzmanību, ka primārais, kāpēc mēs grozām likumu, ir nodrošināt sabiedrībai iespējas saņemt informāciju par tiesvedību. Faktiski žurnālists ir starpnieks, viņš ir procesam klāt (mēs runājam par atklātām sēdēm), viņš saņem informāciju un nodod tālāk sabiedrībai. Nav normāla situācija, kad žurnālisti vai nu, pārkāpjot likumu, veic audioierakstu, vai ar zīmuli mēģina kaut ko pierakstīt un pēc tam atšifrēt un pieļauj kaut kādas... iespējams, ka pieļauj kaut kādas kļūdas.

Tātad pēc garām diskusijām mēs nolēmām šo normu atbalstīt, un, protams, ir arī citi normatīvie akti, kas regulē, kā var izmantot iegūto informāciju, bet tas nav Kriminālprocesa likuma jautājums.

Lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Jurašs. Minētais priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 20., kā minēju, ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 21. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums piedāvā papildināt 504. panta trešo daļu ar vēl vienu gadījumu, kurā tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas pabeigšanu. Tātad Juridiskajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Notiek deputātu reģistrācija. Tā veiksmīgi ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs. Kolēģi, esam nonākuši līdz 22. priekšlikumam, tātad 22. un 23. priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Tie abi ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna alternatīvi priekšlikumi. Tie attiecas uz iespēju tiesai noteikt tiesas debašu runas ilgumu.

22. priekšlikums (Skaņas pārrāvums.)... ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad referents ziņo, ka 22. priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 43, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 23., kā minēju, ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 13, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 24. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums, kā arī pie reizes minēšu priekšlikumus ar līdzīgu motivāciju – attiecīgi arī 27., 30. un 33. priekšlikums. Šie deputāta Ulda Auguļa priekšlikumi paredz tiesas lēmuma motivāciju par debašu runas ilgumu, kārtību, debašu runas replikas un apsūdzētā pēdējā vārda pārtraukšanu fiksēt tiesas sēdes protokolā. Nepieciešams uzsvērt, ka diskusijās par piedāvātajām normām norādīts, ka jau šobrīd tiesas lēmuma motivācija tiek atspoguļota tiesas sēdes audioierakstā.

24. priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Mēs jau... Faktiski jūs lielākā daļa nobalsojāt par priekšlikumu, ka debašu laiki tiek ierobežoti. Bet, ja tiek paredzēts atkāpties no neierobežota debašu ilguma noteikšanas, ir viennozīmīgi skaidrs, ka debašu ilguma ierobežojumu noteikšana būs par pamatu apelācijas un kasācijas sūdzībām.

Mani priekšlikumi bija saistīti ar to, ka, lai nesarežģītu minētā jautājuma izskatīšanu apelācijas vai kasācijas kārtībā, kā arī novērstu pārsteidzīgus, nepamatotus tiesas lēmumus, ir nepieciešama šo lēmumu motīvu fiksēšana tiesas sēdes protokolā. Juraša kungs minēja, ka tas tiek veikts audioierakstā, bet tas nebūt nenozīmē, ka tas tiek ierakstīts arī protokolā. Turklāt procesa dalībniekiem ir jābūt zināmiem... un jāzina motīvi, kāpēc tiek ierobežotas tiesības uz apsūdzības uzturēšanu vai aizstāvības realizēšanu. Tāpat motīvu fiksēšana dos iespēju izvērtēt, vai tiesa nav nepamatoti iejaukusies apsūdzības vai aizstāvības funkciju realizēšanā. Kaut kur ir jāfiksē, kāpēc tiesa ir noteikusi konkrētu debašu ilgumu, un vienkāršākais ir, ja tiesa paziņo savus motīvus tiesas sēdē un to automātiski fiksē audioieraksts, jo visām tiesas sēdēm tiek veikti audioieraksti, līdz ar to arī tiesas protokolā, pēc tam... pēc audioierakstu veikšanas visi šie ieraksti... ierakstiem būtu jāparādās, un būtu katrā ziņā nākotnē mazāk problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Man gribētos atgādināt, ka mēs strādājam ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, lai procesu paātrinātu, un mēs tieši meklējam problēmsituācijas un iespējas netērēt lieki laiku.

Runājot par šo priekšlikumu, tad man bija iespēja runāt gan apakškomisijas sēdē, gan arī Juridiskās komisijas sēdē, un man gribētos vērst jūsu uzmanību, ka protokolā fiksē iztiesāšanas gaitu un tas ir diezgan lakonisks dokuments. Papildus tam ir audioieraksts, kur var dzirdēt visu, ko persona stāsta, un tad līdz ar to informācija būs pieejama. Vēlreiz, teiksim, tad fiksēt... nu, teiksim tā, mēģināt audioierakstā izklāstīt detalizēti, tad rakstveidā – tas nav nepieciešams.

Papildus tam es varu pateikt to, ko stāstīja mūsu eksperti, proti, ka ikviens lēmums... ikvienam lēmumam jābūt pamatotam, un, ja ir nolemts ierobežot laiku, teiksim, debatēt, tad ir skaidrs, ka tas nebūs lēmums, kur vienkārši būs pateikts – laiks ir ierobežots, un punkts. Tur būs pamatojums un paskaidrojums.

Un, tā kā Stukāna kungs kā eksperts toreiz teica, ka, nu, neviens tiesnesis nedarīs to nepareizi, teiksim, riskējot, ka nākamā apelācijas instance, pieņemsim, tad norādīs, ka nebija motivācijas.

Līdz ar to nepieciešamības rakstīt protokolā detalizētu motivāciju nav. Var paņemt audioierakstu un klausīties. Līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Es ļoti lielā mērā piekrītu iesniedzējam Uldim Augulim un vēlos oponēt Andrejam Judinam un atgādināt, ka nedrīkst paātrināt procesu, pārkāpjot cilvēktiesības. Un ideālajā gadījumā visus normatīvos aktus, kurus mēs šeit pieņēmām, un arī šo likumu... jāskatās caur cilvēktiesību prizmu uz šiem visiem projektiem.

Pašlaik, manā skatījumā, tas tā nenotiek. Kāpēc es atbalstu šo priekšlikumu? Tāpēc, ka priekšlikums paredz tiesības zināt motīvus, kāpēc tiesa ierobežo debašu laiku. Uzskatu, ka tiesai obligāti jāinformē procesa dalībnieki. Un, manā skatījumā, šis priekšlikums ir atbalstāms, jo dubults neplīst, kā saka. Lūdzu atbalstīt 24. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim otro reizi.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Šeit nav runa par kaut kādu novilcināšanu vai par kaut ko. Šeit, tieši otrādāk, ir runa par to, lai mēs uzlabotu procesu nākotnē... uz pārsūdzībām, kas, iespējams, varētu būt.

Judina kungs pie viena no likumprojektiem šodien teica, ka, lai būtu droši, ka tas tā nav, tad labāk mums likumprojektā ir to nodrošināt. Šeit mums ir pretējs viedoklis – ka to, kas ir labs un labi piedāvāts, mums tomēr nevajag likumdošanā nodrošināt, lai nebūtu pārmetumu un nebūtu neskaidrību, un nebūtu pārsūdzību. Ja mēs to skaidri uzrakstām, tad ir mazākas iespējas, ka mums process notiek ilgāk. Tieši pretēji – notiek process ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Es varu piekrist Agešina kungam, ka dubults neplīst, bet kriminālprocesā tas prasa papildu laiku un resursus.

Runājot par priekšlikumu, es redzu šeit divus aspektus. Viens jautājums – motivācijai būt vai nebūt? Motivācijai ir jābūt, tas ir pats par sevi skaidrs, un, ja mēs saprotam, lasām šo priekšlikumu šādā veidā, tad... arī tad mēs nevaram to atbalstīt, jo tad faktiski mēs pieņemam, ka ir kaut kādi lēmumi, kas ir nepamatoti, nemotivēti, tādi lēmumi nedrīkst būt. Katram lēmumam ir motīvs un pamatojums.

Otrais jautājums – rakstīt protokolu vai ne? Es atceros vairākas Juridiskās komisijas sēdes, kur mēs runājām par to, kā var paātrināt šī dokumenta sagatavošanu, kā var, piemēram, tad norādīt varbūt to laiku, kur audioierakstā atrast vajadzīgo, nevis lai mēģinātu tērēt laiku, resursus rakstīšanai. Un šajā ziņā viss, ko pateiks tiesnesis un iesaistītās puses, tiks fiksēts. Bet nav nepieciešamības tad papildus taisīt papīra dokumentu.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Jurašs. Diemžēl neredzam, nedzirdam neko.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā, lūdzu, referents ziņo par 24. priekšlikumu pēc debatēm.

J. Jurašs. Tātad, kā jau Judina kungs minēja, par šo priekšlikumu bija plašas diskusijas ekspertu vidū, un šis priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. Tātad 25. un 26. priekšlikums, kā arī 28. un 29. priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Tie attiecas uz apstākļiem, kādos tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt tiesas debašu dalībnieku runu, kā arī to repliku.

25. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. Aicinu kolēģus balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 49, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. Tātad 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 27., kā iepriekš minēju, ir deputāta Ulda Auguļa priekšlikums par lēmuma motivāciju. Tas Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Juraša kungs... Es atvainojos Juraša kungam. Judina kungs minēja, ka tas paildzina un nekādīgi... un apgrūtina tiesas procesus un ka visi lēmumi tāpat ir motivēti. Nu, Judina kungs, tā nav. Un arī tiesas... apakškomisijas sēdē diskutējot Tieslietu ministrijas pārstāve samelojās, ka ir cits pants – 473. pants, kurā tad arī ir uzskaitīts, kas un kādi lēmumi tiesā... tiesai ir motivējami. Nu, ir daudz lēmumu, kas nav motivējami, piemēram, tiesas sēdes pārcelšana uz rītdienu vai pārtraukšana un pārcelšana uz rītdienu. Tur nav nekādas motivācijas, nevienā protokolā nekur nekāda motivācija nav ierakstīta.

Un, līdzīgi kā ar visiem maniem priekšlikumiem, kas, protams, bija kompleksi, – ja mēs no kaut kā atsakāmies, tad mēs arī pasakām, kāpēc mēs no tā atsakāmies. Bet šeit ir bailes no lēmuma vai motivācijas uzrakstīšanas par to lēmumu, ko konkrēts tiesnesis pieņem. Nu, manuprāt, tā ir aplamība.

Kolēģi, es tomēr aicinātu pārdomāt un atbalstīt šo pieeju, lai visiem būtu skaidrs un nebūtu nākotnē sarežģījumu ar apelācijas un kasācijas sūdzībām.

Kolēģi, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, pēc debašu slēgšanas ir lūgums... piecu minūšu tehnisko pārtraukumu.

Tātad tehniskais pārtraukums piecas minūtes. (Starpsauciens: “Kādēļ?”)

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu uzmanību! Mums ir lūgums visiem deputātiem izņemt elektroniskos parakstus, iziet no sistēmas un visiem restartēt datorus.

Jā, lūgums, tad to arī darām šobrīd.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs. Tātad, kolēģi, mēs bijām tikuši līdz 27. priekšlikumam, un vēlos norādīt, ka par šo priekšlikumu tika veiktas ļoti plašas ekspertu debates. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 28. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, tas iekļauts 29. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. Aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 51, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 30. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Tā būtība iepriekš jau tika minēta. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 31. un 32. priekšlikums. Šie abi priekšlikumi ir saistīti, attiecas uz tiesas iespējām noteikt apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu.

31. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 32. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. Aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 54, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 33. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums par tiesas lēmuma motivāciju protokolā. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 34. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums, kas paredz paplašināt Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu definējumu, iekļaujot atsauci uz apsūdzētā tiesību nepamatotu ierobežošanu teikt aizstāvības runu, repliku vai pēdējo vārdu. Kā secināts apspriedē par priekšlikumu, tad šī apsūdzētā tiesību aizstāvības iespēja jau ir paredzēta esošajā... regulējuma ietvaros. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 35. un 36. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikumi. Tātad 35. priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts. (Starpsauciens.)

J. Jurašs. 36. priekšlikums Juridiskās komisijas... Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 37., 38. un 39. priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Tie precizē otrajā lasījumā atbalstīto normu redakcijas attiecībā uz nosacījumiem, kā no jauna izskata spēkā stājušos tiesas nolēmumus vai prokurora priekšrakstus par sodu. Tātad 37. – Juridiskās komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 38. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Iekļauts nākamajā – 39. priekšlikumā. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 15, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 39. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 40. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls. Tas precizē otrajā lasījumā pieņemtās pārejas noteikumu normas redakciju, aizstājot vārdus “palikušais tiesnesis” ar vārdiem “otrs tiesnesis”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 41. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš saistīts ar normu par virtuālās valūtas realizācijas kārtības stāšanos spēkā 2021. gada 1. janvārī. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Jurašs. 42. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumus attiecībā uz grozījumiem nosacījumos par tiesas iespējām noteikt tiesas debašu replikas... apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Godātie kolēģi! Aicinu rīkoties līdzīgi, kā jau ir lēmusi Juridiskā komisija, – aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Kopumā par šo likumprojektu jāteic, ka, manuprāt, mums ir ļoti atzinīgi jānovērtē tas, ka esam nonākuši līdz balsojumam trešajā lasījumā, proti, līdz balsojumam par šo likumprojektu kopumā. Ļoti svarīgi ir tas, ka šie Kriminālprocesa likuma grozījumi nodrošinās kriminālprocesa efektivizāciju un novērsīs iespējas personām nepamatoti kavēt lietu iztiesāšanas raitu norisi.

Tāpēc arī ir svarīgi šo konkrēto priekšlikumu noraidīt.

Mums jāapzinās, ka sabiedrībā ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas nozīmē – bez neattaisnotas novilcināšanas. Sabiedrība, kas seko līdzi arī daudzām... daudziem skaļiem kriminālprocesiem, šā likuma grozījumu pieņemšanu ļoti gaida. Jo saprātīgos termiņos neizskatīta lieta – tas principā nozīmē, ka taisnīgums nav noticis.

Šodien, manuprāt, Saeimā ir tāda apliecinājumu diena tiesiskuma un valstiskuma stiprināšanai. Tagad mums jau ir vairāki likumprojekti, kurus sabiedrība ir ilgi gaidījusi. Un, manuprāt, arī šis likumprojekts ir ilgi gaidīts. Šie grozījumi ir sabiedrības gaidīti. Tie ir vērsti uz to, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos tiesu varai.

Tāpēc vēlreiz, kolēģi, aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Un, protams, aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Pie iepriekšējās runātājas teiktā es varētu tikai piemetināt to, ka, lai arī šie grozījumi tiek gatavoti ilgāku laiku, tomēr mums būtu jāizvairās no iespējamības, ka praksē varētu būt tādas lietas, kur valsts... apsūdzība vai aizstāvība jau ir uzsākusi tiesu debates. Piemēram, prokurori ir izmantojuši tiesības neierobežotu laiku veikt tiesu debates, bet grozījumi stājas spēkā tad, kad debatēs runāt jāsāk aizstāvībai. Šāda situācija, manuprāt, nebūtu pareiza. Attiecīgās normas tūlītēja piemērošana varētu būt pretēja kriminālprocesa principiem un tiesībām uz vienlīdzīgu iespēju izmantošanu, jo šādā gadījumā viena puse būtu izmantojusi vecā likuma normas, bet otrai pusei – nu, rekur, jums ir jauna kārtība, jauni noteikumi! Tā būtu vienkārši spēles noteikumu mainīšana spēles laikā. Tas, manuprāt, nav pieļaujams – un kur nu vēl šādos ļoti nopietnos jautājumos!

Te ir atsauce arī uz... Piemēram, Kriminālprocesa likuma 18. pantā paredzēta procesuālo pilnvaru līdzvērtība, Kriminālprocesa likuma 20. pantā noteiktas tiesības izvēlēties aizstāvības pozīciju.

Līdz ar to ir nepieciešami pārejas noteikumi, kuri varētu nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un novērst iespējamos apelācijas un kasācijas argumentus par tiesību nepamatotu ierobežošanu, kā arī novērst normu iespējamo apstrīdēšanu Satversmes tiesā.

Šie grozījumi ir gluži vienkārši tādēļ, lai... Ja kādam ir vēlme ierobežot kādu procesu, tad ar šādiem grozījumiem var nonākt gluži pretējā... pretējā grāvī iestūrēt... ka, tieši otrādi, padara par iespējamu apstrīdēt šo procesu.

Šī ir gluži vienkārši pārejas noteikumu norma, kas paredzēta, lai panāktu to, lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no tā, vai tas ir skaļš vai kluss process.

Tomēr šajā gadījumā mēs runājam par... nu, nosacīti... ka, ja mēs pieņemsim šo normu nekavējoties, tad tas radīs stipras aizdomas, ka tas ir konkrētam vienam procesam. Un šajā gadījumā ir stipras aizdomas par to, ka šis viens process varētu būt būtiski ietekmēts no likumdevēja puses, ierobežojot vienas puses tiesības izteikties.

Tāpēc, kolēģi, domāsim par to, lai Saeimas darbā tiktu pieļauts mazāk brāķa un tiesības būtu visiem vienlīdzīgas, nevis ar likumu nostādīsim kādu pusi labākā situācijā par otru!

Aicinu atbalstīt šo deputāta Ulda Auguļa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Jautājums, par kuru runāja Valaiņa kungs, ir izdiskutēts apakškomisijā. Mēs tiešām vērtējām, vai ir vajadzība pēc pārejas noteikumiem.

Valaiņa kungs pilnīgi pareizi norādīja, ka viens no kriminālprocesa principiem ir vienlīdzības princips.

Tas nozīmē, ka, ņemot vērā šo principu... Ja mēs runājam par to vienu procesu, par kuru varbūt daži uztraucas, ir jāsaprot: ja viena puse, proti, prokurors, izmantoja iespēju debatēt bez laika ierobežojuma, tad, ņemot vērā vienlīdzības principu, nevar būt tā, ka otrai pusei laiks tiks ierobežots.

Bet – tas ir princips, un principi nav papildus jāatšifrē likumā, norādot, ka, vot, šis princips nozīmē to un to un lūdzu to ievērot. Jo, ja mēs sāksim rakstīt, ka principi jāievēro, tad noteikti būs sūdzības par to, ka nav ievērots kāds no citiem principiem, kas nav minēts, vai ka to var neievērot, jo tas nav speciāli atrunāts.

Par šo jautājumu tiešām tika debatēts, un viens no argumentiem bija tas, ka mēs runājam ne tikai par debatēm, mēs runājam arī par tiesībām uz repliku. Un, ja, piemēram, pabeigts... pabeigtas (Skaņas pārrāvums.)... ierobežojumi runāt... otra puse arī...

Sēdes vadītāja. Judina kungs, mēs jūs nedzirdējām kādu brīdi.

A. Judins. Jā, mēģināšu... Man grūti pateikt, tad no kura... Labi, tad es mēģināšu to svarīgāko vēlreiz atkārtot. Tagad jūs dzirdat mani?

Sēdes vadītāja. Jā.

A. Judins. Vienlīdzības princips ir nostiprināts kriminālprocesā un ir jāievēro. Ja vienai pusei ir... bija iespēja bez laika ierobežojuma debatēt, tad arī otrai pusei tādas pašas tiesības tiks garantētas. Princips ir jāievēro, tāpēc ka tas pastāv objektīvi. Likumā neraksta: ir tāds un tāds princips, un, lūdzu, to ievērojiet! Jo, ja būtu rakstīts par katru principu tik detalizēti, tas dotu iespēju apšaubīt kādu citu principu, kas nav minēts un aprakstīts.

Līdz ar to nav pamata uztraukties, ka konkrētajā gadījumā vai kādā konkrētajā procesā tiesības tiks ierobežotas.

Un, runājot par kriminālprocesa normām, – ja mēs grozām kriminālprocesu, tad... tas attiecināms uz aktīviem procesiem, un nevajadzētu atrunāt, ka tas būs spēkā... tikai īpašos gadījumos varbūt, bet vispārīgi neatrunāt, ka tas būs spēkā pēc kāda laika. Un gadījumā, ja cilvēks tiešām... ja debates ir pabeigtas... Un ir nākamā fāze – tiesības uz repliku. Un tur ir iespēja vienai pusei ierobežot laiku... un arī otrai. Tad... līdz ar to attiecīgā norma būtu piemērojama.

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Godātie kolēģi! Atsevišķiem runātājiem, it īpaši tiem, kuri ir sajūsmā par šo likumprojektu un neatbalsta šo priekšlikumu, es vēlos atgādināt tādu tautas gudrību: “Neaizroc aku, kamēr neesi izracis jaunu!” Un tāpēc... Manā skatījumā, šis priekšlikums ir atbalstāms.

Turklāt, ja es redzu, ka likumprojektā tiek nostiprināti vairāki ierobežojumi, ir ierobežojumi cietušo aizsardzībai – ne tikai konkrētu personu aizsardzībai, bet visu topošo cietušo aizsardzībai! –, tad es šādu likumprojektu atbalstīt nekādi nevaru.

Aicinu rūpīgi iedziļināties likumprojekta būtībā, pirms izrunāties un pirms kādu tekstu glorificēt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un neatbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ir ļoti labi, ka mēs šo jautājumu izrunājam šodien.

Judina kungam paldies par skaidrojumu, bet tomēr... Viena lieta ir jūsu skaidrojums, otra – tas, kas ir rakstīts likumā.

Un, ņemot vērā to fonu, kā vispār šis likumprojekts ir radies... Tas, kā jau iepriekšējā runātāja izteicās, rada iespaidu, ka tieši tāds varbūt arī ir mērķis. Un, lai izslēgtu tiešām tādas pilnīgi prettiesiskas darbības, šāds priekšlikums... es domāju, novērš jebkādus jautājumus.

Vēlreiz varu tikai pateikt paldies par skaidrojumu. Es domāju, tas vieš kaut kādu skaidrību, bet... Viskautkas ir redzēts, tāpēc šādu priekšlikumu atbalstīt... būtu tikai atbalstāma... un daudz konkrētāk pateiktu, ka stājas spēkā visas šīs normas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Debatējot pirmo reizi, Valaiņa kungs norādīja, ka Kriminālprocesa likumā ir 18. pants. Un tā tas ir. Un tur tieši ir nostiprināts pušu vienlīdzības princips. Mēs nedrīkstam tātad pārejas noteikumos rakstīt: lūdzu, ievērojiet 18. pantu!

18. pants ir jāievēro, tāpēc ka tas ir pamatprincips.

Es domāju, ka mūsu debates tiešām palīdzēs pareizi izprast un piemērot normas, par kurām mēs šodien lemsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Jurašs. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka minētais priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – deputāta Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. Šodien jau esam pieņēmuši vairākus vēsturiski nozīmīgus likumprojektus. Arī šis ir viens no tādiem, jo jaunais kriminālprocesuālais regulējums dos iespēju efektivizēt pirmstiesas izmeklēšanu, kā arī saīsinās iztiesāšanas termiņus, liedzot iespēju ļaunprātīgi novilcināt tiesas procesus, un tādējādi nodrošinās lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

Paldies visiem, īpaši Tieslietu ministrijas komandai, kas iesaistījās un deva savu ieguldījumu, lai šie likuma grozījumi tiktu izstrādāti un pieņemti. Tas tiešām ir milzīgs solis tiesiskuma nodrošināšanas virzienā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 427/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 60, pret – 27, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 616/Lp13).

Uz likumprojekta trešo lasījumu ir ticis iesniegts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos, nosakot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Atbildīgajā komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimas sēdē.

Aicinu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā un atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 615/Lp13) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Šajā likumprojektā tiek pārņemtas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā esošās tiesību normas zemes dzīļu jomā, precizējot pārkāpumu veidus un par tiem paredzēto administratīvo atbildību.

Uz trešo lasījumu tika saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Kā jau ierasts, tas paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos, nosakot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Atbildīgajā komisijā šis priekšlikums ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimas sēdē.

Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Kolēģi! Komisija sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 604/Lp13).

Likumprojektā tiek noteikts: ja Vides pārraudzības valsts birojs konstatē ekomarķējuma izmantošanas prasību pārkāpumus, tas pieņem lēmumu par tiesiskā pienākuma noteikšanu – novērst konstatēto pārkāpumu.

Ir izslēgts pants par sabiedriskajiem vides inspektoriem.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos, paredzot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Atbildīgajā komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Pavļuts. Komisija atbalstījusi likumprojekta virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimas sēdē.

Aicinu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā un atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 613/Lp13).

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos, paredzot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Priekšlikums atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimas sēdē.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 6. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”.

Nepieciešams normatīvi nostiprināt finansiālo problēmu risinājumu fiziskajām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām. Tā kā Maksātnespējas likumā paredzētais fiziskās personas maksātnespējas process tām to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams, taču parādsaistību izpilde tik un tā nav iespējama, tas rada slogu fiziskās personas kreditoriem.

Pašlaik personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra ir fiziskās personas maksātnespējas process. Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro; turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, tai ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa.

Ja persona, kura nespēj segt savas parādsaistības, ņemot vērā tās finansiālo stāvokli, ir spējīga veikt obligātos maksājumus 930 eiro apmērā, tad neatkarīgi no tā, vai šādai personai ir aktīvi, vispirms ir jāiziet bankrota procedūra, lai piekļūtu saistību dzēšanas procedūrai.

Ievērojot minēto, likumprojekts izstrādāts attiecībā uz tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kas vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums un kuru kopējais apmērs nesasniedz Maksātnespējas likumā noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmju slieksni.

Likumprojektā paredzētais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu Latvijas Republikā dzīvojošajiem. Tajā iekļautas prasības, kuras nodrošina personas nepārprotamu saikni ar Latvijas Republiku, turklāt šo apstākli sasaista ar noteiktā statusa – trūcīga vai maznodrošināta persona – esību noteiktajā laika periodā pirms pieteikuma iesniegšanas.

Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, par šo likumprojektu debatēsim pēc pārtraukuma.

Laiks pārtraukumam.

Notiek deputātu reģistrācija. Tā ir veiksmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 18.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Mēs varam sākt.

Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”, pirmais lasījums.

Godātie kolēģi, mēs sākām debates.

Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Kā jau tika minēts, konkrētais likumprojekts paredz finansiālo problēmu risinājumu personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām, jo maksātnespējas procesa regulējums lielai daļai personu nav izmantojams to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, taču parādsaistību nasta paliek.

Latvijā ievērojama daļa cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ ir nokļuvuši parādu jūgā, joprojām nespēj tikt no tā ārā. Daudzi no parādniekiem ir ātro kredītu klienti, bet citi – azartspēlēs pazaudējuši visus savus un ģimenes uzkrājumus.

Baidīdamies no...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, vienu mirkli! Juraša kungs, ir radušās tehniskas grūtības. Vienu mirkli! Mēs pārtraucam debates uz brīdi. (Starpsauciens: “Tavu attēlu nerāda.”)

Kolēģi, lūdzu, pārslēdziet attēlu uz debatētāju, lai mēs varētu konstatēt, kurš redz debatētāju un kurš – ne. (Starpsaucieni: “Interesanti – tur nerāda.”; “Tevi dzird!”; “Pasaki kaut ko!”)

Juraša kungs, mēs jūs labi dzirdam, mēs dzirdam visu jūsu teikto. Bet mēs jūs pagaidām neredzam. Lūdzu, kolēģi, pacietību, lai šīs tehniskās problēmas tiktu novērstas. (Tehniskas problēmas. Pauze.)

Kolēģi, vai kādam vēl ir tehniskas grūtības? Lūdzu, paceliet roku! Jums palīdzēs...

Tehniskais pārtraukums – trīs minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim sēdi. Ceru, ka visas tehniskās likstas ir novērstas.

Un es vēlreiz aicinu deputātu Juri Jurašu pieteikties debatēs.

Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs. Latvijā ievērojama daļa cilvēku dažādu iemeslu dēļ ir nokļuvuši parādu jūgā un joprojām nespēj tikt no tā ārā. Daudzi no parādniekiem ir ātro kredītu klienti, bet citi – azartspēlēs pazaudējuši visus savus un ģimenes uzkrājumus.

Baidīdamies no parādu piedzinējiem, liela daļa šo personu ikdienā darbojas pelēkajā vai melnajā ekonomikā. Tas nozīmē, ka zaudētāja ir ne tikai valsts, kas nesaņem nodokļu ieņēmumus, bet arī tā sabiedrības daļa, kura nesaņem nekādas sociālās garantijas un bezdarba vai veselības problēmu gadījumos zaudē jebkādu pamatu zem kājām.

Citi šo parādu nomāktie ir devušies ārpus mūsu valsts robežām. Tas nozīmē, ka tiek mazinātas Latvijas ekonomiskās iespējas un ka šo cilvēku roku un galvu potenciāls pašlaik tiek izmantots citās valstīs.

Nevaram ignorēt arī to, ka parāds bieži ir iemesls ķerties pie zagšanas, laupīšanas vai citiem noziegumiem.

Mana pieredze liecina, ka tā nav tikai teorija, bet gan ļoti uzskatāmi redzama prakse ikdienā. Cilvēks, kas bez parāda nastas atgriežas normālā ekonomiskajā apritē, būs ieguvums godīgam uzņēmējam, kurš varēs tam oficiāli pārdot preci vai pakalpojumus. Visbeidzot – ieguvēja būs valsts, kuras budžetā ienāks vairāk naudas no tiem, kuriem vairs nebūs jāslapstās ekonomikas melnajā zonā.

Šī iniciatīva ir simbolisks valsts solis, dodot vienu reizi izmantojamu iespēju cilvēkiem ar nelielu parāda nastu sākt jaunu dzīvi – dzīvot savu dzīvi citādāk, to labojot un vadot pareizās sliedēs.

Svarīgi ir piebilst, ka šī iniciatīva neskar valsts budžetu un neprasa papildu līdzekļus parāda norakstīšanas kompensēšanai.

Esmu pārliecināts, ka šī iniciatīva ļaus normālā ekonomiskajā apritē iekļauties simtiem un pat tūkstošiem mūsu līdzpilsoņu. Ieguvēji būs ne tikai šie cilvēki, kuriem būs dota atkārtota iespēja ievirzīt dzīvi pareizajās sliedēs; ieguvēji būs daudzi – visa sabiedrība.

Kolēģi, aicinu atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Diemžēl man nebija ne skaņa, ne bilde tam, ko teica Juris Jurašs. Bet cerēsim, ka tās tehniskās ķibeles varēsim pēc tam kaut kā... ka varēsim vismaz stenogrammās lasīt, kas nu bija pateikts. Bet ceru, ka mani dzird.

Kolēģi! Šis likumprojekts, neapšaubāmi, ir svarīgs likumprojekts, un es tiešām gribu teikt paldies, ka tāds ir iesniegts Saeimā.

Vienīgā lieta, kas jāpiebilst, – diemžēl ir pagājis gads kopš brīža, kad teica, ka mēneša laikā būs šis likumprojekts. Ir gads pagājis, un tikai tagad mēs redzam šo likumprojektu Saeimas darba kārtībā!

Protams, ja šo likumprojektu salīdzina ar to likumprojektu, ko mēs ar kolēģi Danu Reiznieci-Ozolu un citiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas kolēģiem bijām sagatavojuši un iesnieguši, šis likumprojekts būtiski atšķiras. Jo tomēr šis birokrātiskais slogs... ne visiem tiem cilvēkiem, kuriem vajadzēs palīdzību pēc šī regulējuma, sniegs tādu palīdzību. Birokrātija var izrādīties pārāk sarežģīta un padarīt šo procesu nepieejamu tiem cilvēkiem, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs. Tādēļ es no savas puses iesniegšu priekšlikumus uz otro lasījumu, lai šo likumprojektu padarītu par tiešām iedzīvotājiem pieejamu, mazāk birokrātisku un tādu, kas sasniedz tos labos mērķus, par kuriem tik daudziem kolēģiem patīk runāt. Lai tās runas sakrīt ar darbiem. Nedrīkst būt tā, ka mēs ieviešam regulējumu, kurā birokrātiskie ierobežojumi ir tādi, ka tā mērķauditorija nemaz nevar pieteikties, pretendēt...

Ir jāveic būtiski uzlabojumi. No savas puses to arī darīšu – iesniegšu priekšlikumus.

Kolēģi, aicinu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā.

Vēlreiz saku paldies, ka, lai arī ar gada nobīdi, šis likumprojekts tomēr ir nonācis Saeimā. Aicinu šo likumprojektu skatīt tiešām ātri, lai nav tā, ka šis ir tikai tāds priekšvēlēšanu gājiens no dažu politiķu puses, bet lai šis likumprojekts tiešām tiktu arī pieņemts un kļūtu par likumu. Cerams, ka tā nav tikai priekšvēlēšanu kampaņa, līdzīgi kā bija iepriekšējā reizē. Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām solīja, ka būs, būs... Nu, redziet, pagājis laiks, atkal vēlēšanas, un atkal parādās likumprojekts. Cerams, ka iesniegtajam likumprojektam būs arī rezultāts.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī vēlos pateikties Tieslietu ministrijai un valdībai kopumā, ka beidzot šis likumprojekts ir nonācis Saeimā. Bet es mazliet palabošu Viktora Valaiņa kunga teikto. Patiesību sakot, ir vairāk nekā divi gadi pagājuši; ir pagājuši divarpus gadi, kopš tika dots uzdevums Tieslietu ministrijai izstrādāt šādu regulējumu, lai atbrīvotu desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri ir nonākuši parādu jūgā ātro kredītu dēļ un azartspēļu dēļ un kuri tāpēc ir spiesti būt ēnu ekonomikā un izvairās no iespējas saņemt legālu atalgojumu, jo tiesu izpildītāji viņiem, kā saka, sēž uz astes.

Tas, ko es vēlos teikt, – ka diemžēl tas ir simptomātiski, jo mēs redzam, ka jau 20 gadi ir pagājuši kopš... piedošanu, 10 gadi – vairāk nekā 10 gadi! – ir pagājuši kopš iepriekšējās krīzes, bet tikai tagad nākam ar risinājumu, lai atbrīvotu banku parādu jūgā nonākušos cilvēkus.

Tādu šķietami vienkāršu lietu kā vienu likumprojektu (ir skaidrs, kas ir jāizdara, un vienkārši tas ir jāizdara!) mēs rakstām ilgāk nekā divarpus gadus. Un cik daudz laika vēl paies, kamēr šis likumprojekts tiks cauri Saeimai!

Tas, starp citu, arī ir Tieslietu ministrijas lauciņš – ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem... Jau vairāki gadi ir pagājuši, kopš tika dots uzdevums sakārtot kadastra reģistru un sistēmu, lai varētu izveidot normālu vienīgā mājokļa... atvieglojumu sistēmu. Laiks iet. Labuma no tā visa nav nekāda... Tas, protams, dod iespēju visu laiku solīt, bet man šķiet, ka tas nav tas, ko mēs gribam panākt, – nepārtrauktus solījumus un nepārtrauktas vēlēšanu programmas. No vēlēšanām uz vēlēšanām vieni un tie paši darbi tiek solīti, bet maz ir izdarīts.

Šī ir lieta, kas jau sen bija jāizdara. Es ceru, ka mēs kopā ar jums, kolēģi, Saeimā šo likumprojektu ne tikai steigšus pieņemsim, bet arī uzlabosim tā, lai tiešām arī tas vienkāršotais maksātnespējas process... lai iespēja atbrīvoties no parādiem būtu tiešām pieejama, būtu ne tikai deklaratīva. Tiek teikts: “Jā, rekur, jums ir likums!” Bet, kad galu galā nonāksim līdz reālai īstenošanai, tad sapratīsim, ka cilvēks... neviens, tā teikt, normāls cilvēks nemaz to nevar izmantot.

Tā ka, protams, es arī aicinu atbalstīt un tad arī kopīgi strādāt, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu vēlamo rezultātu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Būtisku lietu pieminēt vajadzētu arī pie šī likumprojekta.

Tas jautājums, kurš šeit netiek risināts un kura sakarā mani ir uzrunājuši diezgan daudzi cilvēki pēdējā laikā, ar mani tiekoties, – ka 2009. gadā problēmas radīja... 2008., 2007. gads... Protams, šī finanšu krīze bija nežēlīga. Un viena lieta ir šie aizņēmumi, parādi, kredīti, bet otra lieta ir saistības pret valsti.

Tāpēc es savos priekšlikumos aicināšu izvērtēt arī saistības pret valsti; arī tādas saistības ir. Es domāju, ka tieši šīs maza apmēra saistības, ar kurām cilvēki netiek galā tieši tāpat kā ar kredītsaistībām... ka viņus tieši tādā pašā situācijā noved arī saistības pret valsti. Proti, cilvēki ir palikuši kaut kādā veidā parādā par kaut ko, kas... viņus dzen ēnu ekonomikā.

Un... jā, principā tas būtu vienlīdzīgi ar šīm kredītu parādsaistībām. Tātad jāskatās, lai tas kaut kādā veidā attiektos arī uz saistībām pret valsti. Arī šādus priekšlikumus es no savas puses iesniegšu.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Šeit nu būtu vietā atgādināt par to, ka pirms kāda laika... jau šajā Saeimas sasaukumā... ZZS pārstāvji, kuriem bija absolūtā vara pirms 13. Saeimas, proti, 12. Saeimā, bija mēģinājuši iesniegt acīmredzot no darba datora iznestu, nesagatavotu likumprojektu un... iesniedza to Saeimā ar deputātu parakstiem. Toreiz tas bija viens likumprojekts, nepilnīgs, un toreiz tas bija jānoraida.

Kā redzam, šodien mēs izskatām kvalitatīvi sagatavotu likumprojektu. Jā, tas viss ir aizņēmis ilgāku laiku. Bet, kā redzam, šodien izskatīsim ne tikai šo likumprojektu, bet arī ar to saistītos – obligāti saistītos! – likumprojektus, bez kuriem šis likumprojekts pats par sevi nevarētu pastāvēt un šis parādu atlaišanas institūts nevarētu normāli funkcionēt. Tāpēc šodien mēs jau runājam par visu šo likumprojektu paketi, kurā, ja nemaldos, ir pieci likumprojekti.

Ir skaidrs, ka žēl... Žēl, ka 12. Saeima, kura bija ļoti labi informēta par to krīzi, kura izraisījās 2008., 2009. gadā un ar kuru saistītās sekas... Daudziem, teiksim tā, mazajiem kredītņēmējiem toreiz uzgūlās šīs saistības, un viņus tās nospiež vēl joprojām. Nekas netika darīts lietas labā! Un tikai tagad, tikai šī Saeimas sasaukuma sākumā, parādījās lielie glābēji no opozīcijas, kas vēlējās kaut kā risināt šo problēmu. Bet neuztraucieties, šī likumprojektu pakete ir izgājusi visu saskaņošanas procesu, ir saskaņota starp ministrijām, ir atsūtīta no valdības, ir adekvāti saskaņota ar nozari – ir, teiksim, ļoti pilnvērtīga. Bet, neskatoties uz to, ir skaidrs, ka arī Saeimā šie likumprojekti ir arvien vēl uzlabojami, jo domas dalās par to, kāds tad varētu būt tas tvērums – kur īsti kredītņēmēji... kuriem būtu jādod iespēja piekļūt šim mazo parādsaistību atlaišanas... nu, šim institūtam.

Manuprāt, tvērumam būtu jābūt pēc iespējas plašākam.

Es domāju, ka šajā sakarā tiks saņemti daudzi priekšlikumi šajos likumprojektos, un domāju, ka arī Saeimas attiecīgajai komisijai būs daudz darba, lai šos likumprojektus vēl uzlabotu.

Katrā ziņā paldies Tieslietu ministrijai, Tieslietu ministrijas darbiniekiem, kuri uzstājīgi... pazemīgi, bet vienlaikus uzstājīgi gāja uz priekšu ar šiem likumprojektiem, un tagad tie ir ne tikai nodoti Saeimā, bet par tiem mēs jau balsosim pirmajā lasījumā. Tātad tiks noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un mēs varēsim ļoti strauji virzīties uz priekšu.

Es ceru, ka ierēdņi, tajā skaitā no Finanšu ministrijas, netraucēs šī likumprojekta ātrai virzībai un ka pēc iespējas ātrāk tiks nodrošināts taisnīgums attiecībā pret sabiedrības sociāli mazāk aizsargātajām grupām un pret tiem, kurus dažādi, varbūt ne līdz galam godīgi, uzņēmēji izmantoja, lai iedzīvotos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī saku paldies Tieslietu ministrijas ierēdniecībai, kas šo darbu ir izdarījusi, un vēlos uzsvērt (Skaņas defekts.)...

Sēdes vadītāja. Reiznieces kundze, es atvainojos! Lūdzu, pārbaudiet, vai telpā, kurā jūs atrodaties, visos datoros ir ievietotas austiņas... pat tad, ja cilvēki tās nelieto... jo tas varētu radīt ļoti lielu fona troksni. Un aicinu jūs sākt no gala. Mēs jūsu teikto vispār nedzirdējām.

D. Reizniece-Ozola. Paldies.

Es ceru, ka ir labāk.

Es arī saku paldies Tieslietu ministrijas ierēdņiem, kuri šo darbu ir izdarījuši.

Pirmā lieta, ko vēlos uzsvērt, – ka tieši politiskā vadība ir tā, kas nosaka ministrijas prioritātes. Un acīmredzot tieši politiskajai vadībai šī nav bijusi prioritāte nu jau gandrīz divu gadu garumā.

Otra lieta, ko vēlos teikt, – ka mēs tiešām iesniedzām likumprojektu... iespējams, nepilnīgu, bet, manuprāt, daudz labāku tādā ziņā, ka tvērums jeb to cilvēku loks, kuri varētu pretendēt uz šo vienkāršoto maksātnespēju un atbrīvošanos no mazākiem... mazajiem parādiem, bija daudz plašāks.

Godīgi sakot, vienīgais iemesls, kā dēļ mēs tik ilgi gaidījām, lai atkārtoti... nesagatavotu un... iesniegtu likumprojektu, bija tas, ka mēs cerējām, ka no valdības atnākusī likumdošanas pakete būs pilnīga un būs tiešām tāda, kuru varēs ātri pieņemt Saeimā. Šobrīd, iepazīstoties ar šo paketi, redzam, ka tai joprojām ir ļoti daudz defektu un būs nepieciešami būtiski uzlabojumi, kā jau arī Feldmana kungs nupat minēja.

Te tika pārmests ZZS absolūtās varas laiks... Es, tieši otrādi, teikšu, ka, par laimi, ZZS nāca pie varas (pirms dažiem gadiem) atbildīgajās ministrijās, un tikai 2016. gadā varēja tiešām... 2015. un 2016. gadā varēja tiešām praktiskas darbības beidzot veikt, lai ierobežotu, piemēram, ātro kredītu izsniegšanu.

Pirmais ministrs... visu iepriekšējo gadu laikā bija Pavļuts, kas mēģināja kaut ko darīt lietas labā, lai tos cilvēkus nepaverdzinātu ātro kredītu jūgā. Gribēja, bet nebija politiskā atbalsta. Un faktiski uz tās viņa gatavotās bāzes mēs... mūsu laikā varējām to izdarīt. Tas, es uzskatu, pasargāja ļoti daudzus cilvēkus, lai no jauna neiekristu tajās ātro kredītu važās, bet diemžēl tas lielākais kaitējums jau ir bijis nodarīts pirms tā laika. Un tie ir tie cilvēki, kuriem ir nepieciešams šis regulējums – un nepieciešams šis regulējums ātri, jo katra diena, ko mēs kavējamies, nozīmē viņiem būt ēnu ekonomikā, un mēs nevarēsim sagaidīt būtiskus uzlabojumus arī ēnu ekonomikas indeksā.

Vakardien daļa no kolēģiem arī bija klāt konferencē un redzēja, ka, lai gan ir bijuši ekonomiskās izaugsmes gadi, ēnu ekonomika vēl aizvien pastāv un īpaši aplokšņu algu apjoms Latvijā ir ļoti liels. Kamēr vien mēs turēsim šos cilvēkus ēnu ekonomikā un nebūs viņiem iespēju vienkārši tikt no saviem parādiem vaļā, lai varētu legāli strādāt, tikmēr mums arī visi šie indeksi, ar kuriem mēs gribētu lepoties, neuzlabosies.

Tā ka mēs no savas puses arī iesniegsim priekšlikumus, Feldmana kungs... ne no kādām ministrijām, nekur... ne iznestus, bet pašu radītus un sagatavotus! – un jūsu vērtējumam nodosim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā, tiešām liels paldies Tieslietu ministrijas darbiniekiem.

Bet, klausoties Feldmana kungu... bravūrīgās runas, gribētos atgādināt Jaunajai konservatīvajai partijai un arī Tieslietu ministrijai par to, ka tiek gaidīts vēl viens likumprojekts, kuru jūs joprojām nevarat sagatavot. Neraugoties uz solījumu, ka tas būs sagatavots uz 2020. gada 1. janvāri, tas joprojām nav nekādā stadijā, proti, runa ir par piespiedu nomas regulējumu, par jaunu reformu, kas pārvērstu šīs... šīs drausmīgās attiecības starp zemes īpašniekiem un daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašniekiem pārvērstu par normālu procesu, lai cilvēki maksātu nevis 6 procentus, kā tas ir pašlaik, bet tikai 4 procentus. Un tas skar 300 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.

Kopš šodienas vairs nepieņemšu nekādas atrunas ne par ko – nedz par sarežģītu virzības procesu Ministru kabinetā, nedz par to, ka jums krīze kaut ko tur... traucē pieņemt šādu likumprojektu. Sākšu ļoti aktīvi prasīt gan ministram, gan visiem, kas atbildīgi par šo procesu! Un visas runas par to, ka jūs rūpējaties par sociāli neaizsargātākajiem cilvēkiem... salīdzinot ar piespiedu nomas attiecībām... vienkārši nobāl. Tas ir, jūs paņēmāt visvienkāršāko un negribat risināt to, kas netiek risināts kopš deviņdesmito gadu sākuma.

Tā ka ļoti gaidīšu tikpat lielu aktivitāti arī piespiedu nomas regulējuma ziņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Es tā aizdomājos: nu, traki būtu, ja neviens neko nedarītu! Tad nebūtu arī ko kritizēt. Drausmīgi! Bet... Bet, ja nu tiešām uzskatāt, ka kādam ir jārīkojas un mums ir jāpārņem arī Finanšu ministrija un Finanšu ministrijas darbi, mēs labprāt to izdarīsim – un, domāju, varēsim daudz paveikt, lai uzlabotu trūcīgo cilvēku stāvokli.

Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es domāju, ka partijas “Jaunā VIENOTĪBA” pārstāvji tikko ar sajūsmu dzirdēja Butāna kunga uzstāšanos un vēlmi no Jaunās konservatīvās partijas puses pārņemt Finanšu ministriju, bet manas runas patoss bija ļoti vienkāršs – lūdzu, rīkojamies! Rīkojamies! Sen bija laiks rīkoties, lai atrisinātu problēmas, kas skar 300 tūkstošu iedzīvotāju intereses. Un es aplaudēju (Aplaudē.) jums par to, ka jūs tagad piedosiet... atlaidīsiet šiem cilvēkiem parādus, bet veidojas pa šo laiku jauni parādi, un tie veidojas nepienācīgas jūsu rīcības dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Komisijas vārdā, lūdzu!

J. Butāns. Plānotais priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam ir viens mēnesis – līdz 11. ... 11. jūlijam. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Nē, nē. Komisija acīmredzot lūdz likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, Butāna kungs. (Smiekli. Starpsauciens: “Mēs... nedzirdam.”)

J. Butāns. Nekā neredzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Tagad? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš viens mēnesis – 11. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 6. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Tas saistīts ar likumprojektu “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”.

Nepieciešams noteikt ziņu publicēšanu par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām norisi maksātnespējas reģistrā, kā arī nodrošināt konsekventu ieviešamā regulējuma mijiedarbību ar fizisko personu maksātnespējas procesiem.

Ar Maksātnespējas likuma 12. pantu ir noteikts maksātnespējas reģistra darbības pamats. Maksātnespējas reģistrs ir daļa no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas un tās pārzinis. Turētājs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Neietekmējot Maksātnespējas likuma 12. pantā noteikto, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām mērķis ir pietiekami līdzīgs Maksātnespējas likuma 3., 4. un 5. pantā noteiktajiem procesa mērķiem, lai fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāti nodrošinātu, izmantojot maksātnespējas reģistru. Turklāt tādējādi informācija par formālajām procedūrām personas finanšu grūtību risināšanai būs pieejama vienuviet, tādējādi samazinot administratīvo slogu kreditoriem un sadarbības partneriem kopumā.

Taču pašreizējā redakcijā Maksātnespējas likuma 12. pantā nostiprinātais maksātnespējas reģistra mērķis... un tajā ierakstāmās ziņas... nav pietiekams, lai bez grozījumiem varētu nodrošināt arī saistītajā likumprojektā “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” ietvertās procedūras publicitāti. Tāpēc minēto pantu paredzēts paplašināt atbilstoši likumprojektā “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” noteiktajam.

Saistītā likumprojekta “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” 7. pantā iekļauts ierobežojums mehānisma piemērošanai, ja uz fizisko personu attiecināmi Maksātnespējas likuma 130. pantā noteiktie ierobežojumi. Ierobežojums noteikts, lai atturētu... lai fiziskās personas atturētu no fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām izmantošanas, lai negodprātīgi izvairītos no saistību izpildes.

Būtu nepieciešams noteikt līdzīgu ierobežojumu arī fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā. Kolēģi, paldies.

Ceru, ka jūs dzirdat.

Par priekšlikumu. Protams, jāatbalsta šis likumprojekts.

Bet par procedūru jāteic, ka vismaz tad, kad par iepriekšējo likumprojektu debatējām, mēs te ne redzējām, ne dzirdējām pusi no runātājiem. Tiešām dažu labu vispār nedzirdējām!

Mēs esam pieci kolēģi vienā telpā, katram ir savs, savādāks, dators, un visos – viena problēma. Arī attālināti... zvana kolēģi, kas varbūt nestrādā ar mums.

Ir tā, ka ne tikai bilde pazūd, bet arī skaņu nedzird.

Tā ka varbūt... ja mums šodien ir 25 minūtes vēl atlikušas šajā sēdē, varbūt to tehnisko risinājumu... Varbūt ņemam pauzi līdz nākamajai reizei? Tāds būtu mans ierosinājums tīri tehniskajā ziņā, jo tas nu jau ir mazliet par traku – tas, kā tās aizķeršanās notiek šī likumprojekta izskatīšanā. Tas tā nav man vienam; mums te, visiem kolēģiem, pilnīgi tā bilde pazūd... un arī skaņa pazūd. Un no tā, ko teica Regīna Ločmele-Luņova un Krišjānis Feldmans... es neko vispār nedzirdēju no tā visa runātā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā... Paldies Valaiņa kungam par šo informāciju, jo... Šajā telpā problēmu vismaz šobrīd, cik es saprotu (Starpsaucieni.)... Arī šeit ir problēmas. Labi.

Godātie kolēģi! Labi, es saprotu, ir tehniskas problēmas. Tātad lemsim par pārtraukumu līdz šā gada 16. jūnija pulksten 14.00.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”. (Starpsauciens.)

Vai Kaimiņa kungs vēlas runāt par pārtraukumu līdz 16. jūnija pulksten 14.00?

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā.

Sēdes vadītāja. “Par” vai “pret”? “Par” vai “pret”?

A. Kaimiņš. Es saku – “par”. (Starpsaucieni. Smiekli.)

Es atvainojos, varbūt ir smieklīgi, bet man nav vairs smieklīgi, jo es neredzu, kas (Starpsaucieni.)... es nedzirdu, kas runā. Es dzirdu tagad arī sevi kaut kādā piektajā eho pakāpē.

Labākais risinājums mums būtu tiešām pārtraukt šo sēdi līdz nākamajai otrdienai.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kaimiņa kungs.

Tātad visi ir vienisprātis par pārtraukumu (Starpsaucieni.) līdz šā gada 16. jūnija pulksten 14.00, bet mums par to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu līdz šā gada 16. jūnija pulksten 14.00! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 1, atturas – 1. Nu, redziet, kolēģi, par pārtraukumu nobalsojām, ja. (Smejas.)

Bet, godātie kolēģi, tā kā ir bijušas tehniskas problēmas, deputātu reģistrācija šodien netiek veikta.

Tātad sēdes darba kārtību turpināsim izskatīt šā gada 16. jūnijā pulksten 14.00.

Paldies visiem šodien par darbu, paldies par pacietību. Un paldies arī tehniskajiem darbiniekiem par atbalstu!

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 25. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 11. jūnijā

Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 711/Lp13) (Dok. Nr. 2576, 2576A, [2576Balsojums])
Par likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” (Nr. 714/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2599, 2599A, [2599Balsojums])
Priekšlikumi	- dep. I. Zariņš (par)
	- dep. A. Judins (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 724/Lp13) (Dok. Nr. 2614, 2614A, [2614Balsojums])
Par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 725/Lp13) (Dok. Nr. 2625, 2625A, [2625Balsojums])
Priekšlikums	- dep. L. Ozola (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 727/Lp13) (Dok. Nr. 2667, 2667A, [2667Balsojums])
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 728/Lp13) (Dok. Nr. 2668, 2668A, [2668Balsojums])
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr. 729/Lp13) (Dok. Nr. 2674, 2674A, [2674Balsojums])
Likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 704/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2551B, [1P, 2551Balsojums])
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 705/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2552B, [1P, 2552Balsojums])
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr. 726/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2628B, [2628Balsojums])
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
Likumprojekts “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” (Nr. 465/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2506, [1P-38P, 2506Balsojums])
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
- Debates	- dep. D. Pavļuts
	- dep. I. Zariņš
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 559/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2553, [2P-6P, 2553Balsojums])
- Ziņo	- dep. M. Kučinskis
- Debates	- dep. R. Jansons
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Judins
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. R. Jansons
	- dep. A. Judins
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. L. Ozola
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 510/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2586, [1P-6P, 2586Balsojums])
- Ziņo	- dep. A. Judins
- Debates	- dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 617/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2591, [1P-3P, 2591Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Bluķe
Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 618/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2592, [1P-2P, 2592Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Bluķe
Likumprojekts “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Nr. 39/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2600, [1P-16P, 2600Balsojums])
- Ziņo	- dep. R. Dzintars
- Debates	- dep. V. Agešins
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. J. Dombrava
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 425/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2647, [1P-10P, 2647Balsojums])
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 426/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2648, [2648Balsojums])
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 427/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2649, [1P-42P, 2649Balsojums])
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
- Debates	- dep. A. Judins
	- dep. V. Agešins
	- dep. A. Judins
	- dep. A. Judins
	- dep. U. Augulis
	- dep. A. Judins
	- dep. V. Agešins
	- dep. U. Augulis
	- dep. A. Judins
	- dep. U. Augulis
	- dep. L. Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Judins
	- dep. V. Agešins
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 616/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2652, [1P, 2652Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 615/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2653, [1P, 2653Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 604/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2655, [1P, 2655Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 613/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 2656, [1P, 2656Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” (Nr. 651/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2339, 2439, [2439Balsojums, 1Pa])
- Ziņo	- dep. J. Butāns
- Debates	- dep. J. Jurašs
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. R. Ločmele-Luņova
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 653/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2341, 2440)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
- Debates	- dep. V. Valainis
- Par procedūru	- dep. A. Kaimiņš

Sēdes videotranslācija

11a2.06.2020.

9.30

11.30

14.00

16.00

16.40

18.00