Latvijas Republikas 13. Saeimas
otrās ārkārtas sesijas attālinātā sēde 2020. gada 21. jūlijā (pulksten 12.20)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie deputāti! Sākam Saeimas 2020. gada 21. jūlija otrās ārkārtas sesijas sēdi.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labdien, kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” paredz vairākas lietas.
Pirmkārt. Līdz 2020. gada 31. decembrim pagarināt lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu derīguma termiņu. Šāds grozījums ir nepieciešams, lai ārvalstnieki, tajā skaitā no augsta riska valstīm, esošajā situācijā nebrauktu uz Latviju vienīgi tamdēļ, lai pagarinātu šo atļauju derīguma termiņu.
Otrkārt. Likumprojekts paredz, ka ārvalstnieka prombūtne, sākot no ārkārtējās situācijas noteikšanas brīža, tas ir, no šā gada 12. marta līdz šā gada 31. decembrim, ir uzskatāma par attaisnojamu, izvērtējot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, reģistrēšanu vai anulēšanu. Šāds grozījums ir nepieciešams, jo ārvalstniekam, kuram ir attiecīgā atļauja, vismaz reizi gadā ir jāierodas Latvijā, savukārt ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ tas varēja nebūt vai arī var nebūt iespējams līdz 31. decembrim.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka papildus administratīvajam sodam par izolācijas, pašizolācijas vai mājas karantīnas noteikumu neievērošanu pēc pārkāpuma rakstura individuāla izvērtējuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde varēs atcelt izsniegto vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju ārvalstniekam.
Likumprojektā ir precizēta arī administratīvā atbildība par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumiem.
Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.
Komisija lūdz noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.
Neviens no deputātiem nav pieteicies runāt ne “par”, ne “pret” steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
J. Rancāns. Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, un izskatīšana – tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks – līdz pulksten 12.45, izskatīšana – tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.
Paldies.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labdien, dārgie kolēģi! Šodien izskatīsim likumprojektu “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”, ko Saeimā saņēmām no Ministru prezidenta Kariņa kunga. Likumprojekta mērķis ir dot iespēju Ventspils brīvostas pārvaldei saņemt valsts aizdevumu uzsākto... jau uzsākto būvniecības projektu kreditēšanai, tādējādi nodrošinot brīvostas pārvaldes kredītspējas atjaunošanu un darbību. Tur ir runa par to, ka nepieciešams valsts aizdevums, lai pārfinansētu esošās kredītsaistības 8,3 miljonu eiro apmērā, kā arī nepieciešams kredīts investīciju projektu īstenošanas pabeigšanai 7 miljonu eiro apmērā, kas kopā sastāda summu 15,3 miljoni eiro.
Kā zināms, tranzīta un loģistikas nozare šobrīd saskaras ar virkni izaicinājumu, kuru pārvarēšanai nepieciešami risinājumi dažādos līmeņos. Un Ventspils ostas pārņemšana valsts kontrolē, kā arī pārmaiņu process, migrējot no Ventspils brīvostas pārvaldes uz akciju sabiedrību “Ventas osta”... ir ieviesuši fundamentālas izmaiņas, tai skaitā ar būtisku ietekmi uz iespējām ātros... īsos termiņos šai vecajai pārvaldības struktūrai piesaistīt papildu kredītlīdzekļus jau iesākto investīciju projektu pabeigšanai. Tāpēc šis likuma grozījums dos iespēju saņemt valsts aizdevumu būvniecības kredītu pārkreditēšanai, faktiski tādā veidā nodrošinot brīvostas pārvaldes kredītspējas... tādu adekvātu turpināšanu.
Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti runāt par steidzamību nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 53, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
K. Feldmans. Tāpat komisija, izskatot šo likumprojektu, arī atbalstīja to pirmajā lasījumā.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieteikušies debatēt.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Paldies.
Es uzskatu, ka papildus pieprasītie 15,3 miljoni eiro ir sekas Jaunās konservatīvās partijas nepārdomātajai un ačgārnajai rīcībai... attiecīgi rīkojoties ļoti subjektīvi un netālredzīgi jautājumā par Ventspils ostu. Manuprāt, pārlikt aizņēmuma saņemšanu no jauna 15,3 miljonus eiro uz nodokļu maksātāju pleciem ir pārmērīgs un nepamatots slogs. Līdz ar to es uzskatu, ka par nekonsekvento rīcību... par to, ka šis uzņēmums ir... praktiski atrodas uz maksātnespējas robežas, vajadzētu uzņemties atbildību Feldmana kungam un Jaunajai konservatīvajai partijai, kura ir izdarījusi visu, lai šis tautsaimniecības subjekts nonāktu ekonomiskajās grūtībās.
Tagad par politiskajām kļūdām un netālredzīgu rīcību jāatbild visiem Latvijas nodokļu maksātājiem, jo papildu parādsaistību uzņemšana pēc noteikta laika perioda gulsies uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Manuprāt, tas nav pieņemami.
Es neatbalstu šo likumprojektu, es neatbalstu papildu aizņemšanos, ņemšanu un sloga uzlikšanu uz iedzīvotājiem un lūdzu arī attiecīgi citus deputātus neatbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Tā, es īsumā varbūt ieskicēšu, kāpēc tā aizņemšanās ir vajadzīga, jo es saprotu, ka ne visiem ir skaidrs, kāpēc šāds likumprojekts... likums ir vajadzīgs. Bet faktiski situācija ir tāda, ka iepriekšējos laikos gan ostas vadība, gan pašvaldība daudzus gadus nav bijusi tālredzīga un nav prognozējusi, ka varētu arī samazināties kaut kādā veidā tranzīts Latvijā un ostas pārkrautie apjomi, kā rezultātā arī varētu samazināties naudas plūsma ostā. Lai gan faktiski arī Krievija publiski jau ir vairākas reizes ziņojusi, ka tranzīts... Viņi plāno visas savas kravas novirzīt uz savām ostām, nevis virzīt tranzītā caur Latviju vai citām valstīm.
Praktiski arī šajos krīzes apstākļos var redzēt, pat neskatoties uz to, ka Krievija virza visas kravas caur savām ostām, – arī viņiem šie apjomi nebūt nav tik spīdoši un nav ar augšupejošu līkni.
Attiecīgi arī Latvijā šie tranzīta apjomi ir krītoši un arī Ventspils brīvostā šie apjomi krīt. Pats no sevis skaidrs ir, ka tādējādi krīt šie finanšu ieņēmumi arī Ventspils ostā. Arī tāpēc, ka Ventspils brīvosta iekļuva šajā, teiksim tā, melnajā sarakstā jeb sankciju sarakstā, arī bankām vairs nav intereses sadarboties ar ostu.
Rezultātā, lai nodrošinātu, pārfinansētu kredītus un pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, ir vajadzīga aizņemšanās. Un nevis vienkārši kaut kāda aizņemšanās, bet aizņemšanās ar tirgus noteikumiem – ar attiecīgām procentlikmēm un tā tālāk. Lai šāda iespēja būtu, ir jāveic grozījumi likumā... kur šo kredītu varētu aizņemties Valsts kasē.
Negribētu piekrist, ka šis ir kaut kādā veidā slogs uz nodokļu maksātājiem, jo osta nodrošinās kredīta maksājumus atbilstoši noteiktajam kredītlīgumam, noteiktajam grafikam, noteiktajiem procentiem un maksājumiem.
Par to, ka iepriekš nav bijuši tālredzīgi un nezināja, ka ostās kritīsies kravas, diemžēl es nevaru atbildēt, jo personīgi man tas bija skaidrs jau no pirmās dienas, strādājot valdībā un Saeimā, un patiesībā man tas bija skaidrs jau sen. Skaidrs tas bija, lai vai cik tas dīvaini arī nebūtu, arī vienam no ievērojamākajiem Ventspils cilvēkiem, kurš daudz un dikti ir runājis par to publiskajā telpā, ka ir sagaidāms kravu kritums no Krievijas.
Līdz ar to neredzu iemeslu, kāpēc neatbalstīt likumprojektu un kāpēc pārmest kaut kam, kas ir pašreiz pie varas, kas novērš tikai trūkumus, kādi ir radīti iepriekš, un atbilstoši rīkojas, maksimāli optimizējot un padarot ostu efektīvāku... Kāpēc kaut kādas šādas darbības... vispār runas uzklausīt?
Līdz ar to aicinu neņemt vērā šos pārmetumus un atbalstīt likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mīļā Latvijas sabiedrība! Tagad uzdosim visi kopā jautājumus katrs sev un JKP. Vai nav tiesa, ka no brīža, kad JKP ir valdībā un JKP atbildībā ir satiksme, izglītība un tieslietas, mēs neesam piedzīvojuši dramatisku degradāciju – ekonomisku, tiesisku... degradāciju pēc būtības? Atbildiet uz šo jautājumu.
Es sākšu ar piemēriem. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, kuram nekad dzīvē nav bijusi nekāda saistība ar satiksmi, izņemot 40 eiro kompensāciju pie savas parlamentārā sekretāra vairāku tūkstošu algas (tā ir vienīgā viņa saistība ar satiksmi), saka, ka viss, kas ir noticis ostā, ir noticis tāpēc, ka tam tā vajadzēja vienkārši būt un to vajadzēja plānot.
Bet tas, ko es gribētu ieteikt Jānim Butānam, Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram, – iekāpt autobusā par 40 eiro kompensāciju un aizbraukt līdz Klaipēdai. Tas nav tik tālu. Robežas nav slēgtas. Klaipēdā var atpūsties brīvdienās ar ģimeni vai darba dienā par nodokļu maksātāju naudu aizbraukt un paskatīties Klaipēdas ostas termināļus, paskatīties kravu apjomu tur, paskatīties, kā tur kūsā dzīvība, kā tur kūsā bizness. Un tas tur kūsā daudz vairāk nekā Ventspilī, Rīgā un Liepājā. Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka JKP vienmēr (vienmēr! – es uzsveru) ir melojusi sabiedrībai, vienmēr ir rīkojusies tā, lai degradētu. Ostas ir viens no piemēriem.
Dzelzceļš ir otrs piemērs. Kopš ministrs ir no JKP – Linkaits –, mūsu dzelzceļam iet tikai sliktāk. Kopš ministrs mums ir Linkaits satiksmē, mūsu ostas ir tukšas. Kāpēc? Tāpēc, ka, pateicoties tieši JKP, mēs panācām, ka tiek, atvainojos, aizklapētas mūsu ostas ar šīm pašām sankcijām, kuru iniciatori faktiski bija JKP. To pierāda Bordāna kunga skaistie un drosmīgie paziņojumi pirms kāda laika.
Ja mēs skatāmies uz šo degradāciju un meliem, es aicinātu katru Latvijas iedzīvotāju uzdot sev jautājumu, cik ilgi jūs turpināsiet ticēt JKP. JKP jums solīja “3 × 500”. Šodien JKP atkal nobalsoja pret neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā. JKP jums solīja fantastisku izglītības sistēmu. Jūs, dārgie skatītāji, klausītāji, vēlētāji, Latvijas sabiedrība, jūs pat nezināt, vai skolas būs rudenī. Jūs zināt to, ka JKP ministrei ir Pandoras lāde, ar kuru viņa gribēja sabojāt arī Latvijas Universitāti, lielāko universitāti Latvijā, un, paldies Dievam, zaudēja.
Viss, kas ir noticis satiksmē... Jūs varat paskatīties uz ceļiem, pa kuriem jūs braucat, paskatīties uz bedrēm, kas ir Latvijas ceļos, un salīdzināt to ar Lietuvu, ar Igauniju, salīdzināt ar to, ko saka ministrs Tālis Linkaits. Ministrs Tālis Linkaits jums saka, ka līdzekļi ceļu būvei samazināsies. Tajā pašā laikā viņš nesaka, ka mums ir divas institūcijas, kas ir atbildīgas par faktiski šādas infrastruktūras uzturēšanu, – “Latvijas Valsts ceļi” un “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kas pēc būtības dara vienu un to pašu katra ar 300 un cik tur cilvēku štatu. Bet varbūt mums vajadzētu vienu tādu institūciju? Varbūt ar mazāku štatu? Un varbūt tad mums paliktu vairāk naudas tiem, kas dara, nevis tiem, kas uzrauga. Varbūt tad mums arī nevajadzētu tādu Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Butānu, kura vienīgā saistība ar satiksmi ir 40 eiro kompensācija par braukšanu autobusā uz nodokļu maksātāju naudas rēķina, bet varbūt tad mums būtu cilvēki, kas spēj piesaistīt ostām kravas valdības līmenī. Jo ostām kravas piesaista valdības līmenī. Šī valdība un atbildīgā par satiksmi – JKP – Latvijas ostām, Latvijas dzelzceļam un Latvijas ceļiem nav piesaistījusi neko. Tā ir tikai degradējusi.
Tāpat kā izglītību, tāpat kā faktiski zinātni, jo vienīgais, kas mums zinātnē ir, ir fakts, ka acīmredzot Šuplinskas kundze laidīsies uz Marsu kosmosā. Bet varbūt tā arī vajag – polittūrismā ar vienvirziena biļeti. Jo lielākais sasniegums, ko JKP ir plānojusi izdarīt Latvijas ekonomikā, ir uzcelt televīzijas tornī pasaules lielāko Fuko svārstu. Acīmredzot šajā svārstā grozīsies ap savu asi ministra lepnuma pagarinājums un mēs varēsim vērot Latvijas ainavu no augšas uz mūsu sabrukušajiem ceļiem, sabrukušajām ostām, uz mūsu sabrukušo dzelzceļu, uz neizpildīto “3 × 500”, par kuru šodien balsoja “pret”, jo tur ir 54 miljoni, bet mums taču vajag pasaules lielāko Fuko svārstu, kamēr cilvēkiem atsaka dīkstāves pabalstus un palīdzību krīzes laikā. Mums taču vajag divreiz dārgāku cietumu Liepājā – divreiz dārgāku! –, nekā tikko ir pabeigts moderns cietums Igaunijā. Mums to vajag, jo tur taču ir sponsoru nauda.
Un tad jums teiks pirms vēlēšanām uz Rīgas domi, ka jums iestādīs miljonu koku – 700 futbola laukumus ar kokiem Rīgas centrā. Un pēc tam jums jaunā mēra kandidāte no JKP teiks, ka jums gadā viņa uzbūvēs nez cik tur tos tūkstošus dzīvokļu – 50 vai cik dzīvojamās mājas Rīgas centrā. Un jūs atkal ticēsiet.
Cik ilgi jūs ticēsiet JKP, cilvēki? Kad jums pietiks? Kad jūs sapratīsiet, ka viss, ko saka JKP, ir meli? Pilnīgi viss – no pirmā līdz pēdējam teikumam, no pirmās līdz pēdējai pieturzīmei, no pirmā līdz pēdējam runātājam, no pirmā līdz pēdējam deputātam – viss, ko dara JKP, ir meli.
Viņi jums saka, ka būs bezkompromisu tiesiskums. Jūs paši zināt, cik reizes viņi ir pārkāpuši likumu, balsojot pret to, kas ir noteikts Satversmē, balsojot pret mediķu algām, kas ir likumā paredzētas. Vai tas ir bezkompromisu tiesiskums?
Vai bezkompromisu tiesiskums jebkurā pasaules valstī ir parlamentārais sekretārs Tieslietu ministrijā, kuru tiesā par smagu noziegumu izdarīšanu? Viņš, starp citu, vada arī Juridisko komisiju, viņa uzvārds ir Jurašs. Par viņu rāda arī televīzijā, dārgie skatītāji. To, ka viņa ģimene, ģimenes loceklis it kā apkalpo noziedzīgās pasaules pārstāvjus, tā saucamos zagļus likumā. Un vai tik nevarētu būt tā, ka tie pakalpojumi – cik tur – pusmiljona eiro apmērā no bankas, kuru tagad likvidē, arī ir kukulis vienam konkrētam cilvēkam?
Vai nevarētu būt tā, ka mūsu ministrs – un JKP –, kas iestājas pret oligarhiem un bieži piemin to pašu nabaga veco Lembergu, nav cilvēks, kurš ir strādājis kā ieliktenis pie Andra Šķēles un kura sieva ir apkalpojusi Meroni, un kurš pats savā kompānijā ir veicis pārskaitījumus, saskaņojot tos ar Meroni cilvēkiem? Vai nevarētu būt tā, ka šie cilvēki, kas cīnās pret oligarhiem, patiesībā ir īsti oligarhu ielikteņi un vienmēr tādi ir bijuši? Jo viņi nekad nav strādājuši biznesā. Viņi nekad nav sapratuši, kas ir bizness. Viņi ir bijuši ielikteņi, kurus ieliek kaut kur, jo viņi prot solīt. Viņi prot pateikt tā, lai viņus ieliek, lai visiem patīk.
Un tad jūs ticat, dārgā sabiedrība, tad jūs ticat JKP. Jūs ticat, ka būs labāka dzīve, ja pie varas būs cilvēki, kas konstanti melo par visu. Es jums atbildēšu – labāka dzīve nebūs. Labāka dzīve nebūs līdz brīdim, kamēr jūs nemodīsieties, kamēr jūs neatvērsiet acis, kamēr jūs nepadzīsiet šos cilvēkus.
Tāpēc šodien tā godīgā atbilde ir tieši tā, ko teica mana kolēģe Ļubova Švecova. Šis ir likums, ar kuru jums, nodokļu maksātāji, tiks uzlikts kārtējais papildu slogs jūsu tā jau augstajiem nodokļiem. Jo to jau grib arī Bordāns ar jaunajām kadastrālajām vērtībām. Jums būs jāmaksā divreiz, trīsreiz un pat piecreiz vairāk no 2021. vai 2022. gada. Tad jums ar lepnumu pateiks, ka jums pieliks 50 eiro pie minimālās algas vai atlaidīs nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, faktiski pilnībā iznīcinot arī nekustamā īpašuma tirgu, kurš jau tā bremzē, paldies Dievam, pagaidām ne tik ļoti kā dzelzceļš, kā ceļi vai kā ostas.
Jums ir jāpieliek punkts, mīļā sabiedrība. Tagad jums ir jāceļas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Tagad, kārtējo reizi noklausoties Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra domugājienu, nu, kārtējo reizi nepaliek nekādu šaubu, ka Latvijas tranzīta nozares dienas diemžēl ir skaitītas.
Kolēģi, pirmkārt, Ventspils osta ir diezgan īpaša osta un atrodas diezgan īpašā situācijā ne tikai Krievijas dēļ un Krievijas vēlmes dēļ pārorientēt visas savas kravas uz savām ostām (tas skar ne tikai Ventspils ostu, bet arī Rīgas ostu un Klaipēdas ostu, un visas Baltijas valstu ostas), bet arī pateicoties tam, ka tieši Jaunās konservatīvās partijas dēļ, precīzāk, tās tieslietu ministra Jāņa Bordāna dēļ šī osta tika ielikta sankciju sarakstā. Ko pats Bordāna kungs ne tikai neslēpa, bet faktiski atklāti ar to lepojās, ka viņam ir izdevies, tai skaitā Ventspils ostu ielikt sankciju sarakstā. Un tieši tādēļ tai skaitā Ventspils ostai ir tās īpašās finanšu problēmas.
Tātad mums tagad sanāk visai amizanta situācija, ka Jaunā konservatīvā partija, kura pati panāca to, ka Ventspils osta tika iekļauta tajā sankciju... ASV sankciju sarakstā, kādēļ Ventspils ostai tagad ir daudz papildu finanšu grūtību... Lai to visu kompensētu, tagad Jaunā konservatīvā partija mums piedāvā aizdot nodokļu maksātāju naudu, jo savādāk Ventspils osta nekā nav spējīga aizņemties privāti. Nu, šis tiešām... Laikam pat televīzijas seriālos būtu grūtāk izdomāt murgaināku scenāriju.
Otrkārt, kolēģi, ja mēs... Es jūs aicinu padomāt par Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra domugājienu. Viņš mums tagad apgalvo, ka Latvijas tranzīta nozare, nu, faktiski beidzas, tās dienas ir skaitītas, tādēļ ka Krievija plāno visas savas kravas sūtīt tikai caur savām ostām.
Sekojot šai loģikai, noteikti sanāk, ka Latvijas ostām nekad biznesa tur pat nebūs un ka jebkāda nauda, kura tiks aizdota, tai skaitā Ventspils ostai, netiks aizdota... atdota atpakaļ, jo Krievija taču turpinās pārvietot kravas uz savām ostām un tā situācija kļūs tikai arvien sliktāka un sliktāka. Pavisam drīz Jaunā konservatīvā partija, visticamāk, aicinās lietuviešus izjaukt visas tās mūsu Latvijas dzelzceļa sliedes. Protams, lietuviešiem, kā mēs zinām, tajā jau ir uzkrāta diezgan ievērojama pieredze.
Ja seko parlamentārā sekretāra loģikai, tad nekādu naudu attīstībai ostām tranzīta sektoram aizdot nedrīkst. Jo mēs arī redzam, ka pie tā kravu krituma, ko panāca arī Jaunā konservatīvā partija, pie šīs faktiski krīzes tranzīta nozarē... Vai tas kaut kādā veidā uztrauc vai nu Jauno konservatīvo partiju, kura atbild, vismaz formāli, par tranzīta nozari, vai šīs partijas ministru un parlamentāro sekretāru, vai valdību? Vai mēs redzam, kā tiek sasauktas kaut kādas krīzes grupas, kā tiek gatavoti kaut kādi plāni, kā var rast risinājumus tranzīta nozarē? Nē, mēs neko tādu neredzam! Mēs... Tas, ko mēs redzam, – ka valdība un Jaunā konservatīvā partija, kura ir atbildīga par šo nozari, faktiski tranzīta nozari ir norakstījusi. Tā ir norakstījusi tranzīta nozari un tagad vēl aicina mūs dot atļauju tam, lai aizdotu nodokļu maksātāju naudu tranzīta nozarei.
Ja pats Butāna kungs nav spējīgs salikt divi un divi un nespēj konstruēt kaut kādas loģiskas ķēdes, kuras ir garākas par dažiem centimetriem, kolēģi, tas nenozīmē, ka jūs nespējat to darīt!
Tātad vēlreiz. Ar visu to, ko Jaunā konservatīvā partija un valdība dara jeb, precīzāk, nedara ar tranzīta nozari, jebkurš aicinājums aizdot nodokļu maksātāju naudu tranzīta nozarei ir stipri aizdomīgs, kolēģi. Tas jāvērtē ļoti nopietni. Tāpēc šādi ar steidzamību atbalstīt vairāku miljonu eiro... nodokļu maksātāju – es uzsvēršu! – naudas aizdošanu ostai, tranzīta sektoram, kuru pati valdība, pati Jaunā konservatīvā partija faktiski ir norakstījusi... Es uzskatu, ka to nedrīkst atbalstīt, kolēģi!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Reflektējot uz Butāna kunga teikto, gribu papildināt. Viņš savā uzrunā patiešām pateica vienu ļoti būtisku lietu. Un tā ir – ka šis aizdevums tiek ņemts no Valsts kases, tas ir viens. Un Valsts kase menedžē visu Latvijas gan budžeta, gan arī papildu transakciju finanšu resursu uzkrāšanu, pārdali un turpmāko plūsmu.
Vēl viens ļoti būtisks moments no tā, ko Butāna kungs ir pateicis, ir tas, ka patiešām šis aizņēmums nepieciešams tikai un vienīgi tamdēļ, ka privātās bankas... vai teiksim tā – privātajā sektorā strādājošās finanšu iestādes, bankas, atteicās finansēt šo projektu un turpmākos projektus. Daļa naudas ir nepieciešama jau uzsākto projektu refinansēšanai, daļa – jauno projektu pabeigšanai vai uzsākšanai. Līdz ar to 15,3 miljoni – tas ir Jaunās konservatīvās partijas rīcības konkrēts rezultāts.
Likumprojekta anotācija bija ierobežotas pieejamības dokuments līdz noteiktam posmam, kaut gan publiskajā telpā jau sen runāja par 15,3 miljoniem, kas ir nepieciešami, lai turpinātu šos projektus Liepājas ostā. Bet nekur netika parādīts vai atspoguļots, ka šī nauda ir nepieciešama tamdēļ, ka ostas griezās finanšu iestādēs un bankās un tās atteica to finansējuma piešķiršanu. Un sanāk, ka Valsts kase ar izdevīgākām procentu likmēm vai izdevīgākiem nosacījumiem tagad ieguldīs naudu šajos projektos, kur finanšu sektors atteicās ieguldīt līdzekļus. Tātad pēc būtības Latvijas nodokļu maksātājiem, visiem iedzīvotājiem, šis projekts nodrošina papildu slogu – administratīvo slogu un finansiālo slogu.
Es nevaru atbalstīt tādus likumprojektus, kas nākotnē pasliktina visu iedzīvotāju labklājības līmeni un palielina parādsaistību pieaugumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (JK).
Jā, pie iepriekš teiktā vēlos vien papildināt to, ka satiksmes nozarē strādāju jau ilgāk nekā 10 gadus, līdz ar to varbūt esmu iesācējs, varbūt kaut kas vairāk – grūti komentēt, bet pieredze savā ziņā ir uzkrāta, un varu teikt arī... Piemēram, ja runā par kritumu... Kravu kritumu Ventspils ostā var salīdzināt ar Klaipēdas ostu, kur tas kravu kritums ir arī šajā gadā manāms. Varbūt tas nav tik liels, jo tie apstākļi, kāpēc kravas krīt, ir dažādi. Piemēram, nesen viesojos arī Saulkrastu novada pašvaldībā, un pārrunājām Skultes ostas darbību. Skultes osta orientējas pārsvarā uz vietējām kravām, un viņiem šis kritums arī nav tik liels, un tas kritums lielāks ir tādēļ, ka tieši šīs Krievijas tranzīta kravas apstājušās. Ja ir cita veida kravas, tad attiecīgi šis kritums mazāks.
Mēs arī no savas puses strādājam pie tā, lai, piemēram, Ventspils un citas lielās ostas strādātu gan ar vietējām kravām, gan potenciāli Baltkrievijas kravām... Piemēram, tādiem pārvadātājiem kā “SCHWENK Latvija”, kas ir cementa pārvadātāji, tiem pašiem graudu pārvadātājiem, koku un rūpniecības... pārvadātājiem... Tās sarunas ir bijušas daudz un dažādas. Arī nesen atklātais dzelzceļa maršruts no Reņģes, kur pašreiz ir sākušies naftas produktu pārvadājumi. Dzelzceļam... Tas būs būtisks atbalsts Latvijas dzelzceļam, tas būs diezgan ievērojamas tonnāžas pārvadājums. Un attiecīgi ostām arī ir iespējas.
Bet viena lieta ir mums rūpēties par šīm kravām politiski, otra lieta – jābūt šīm... ostās stividoriem gataviem šīs kravas apkalpot. Un to nu mēs nekādi nevaram ietekmēt, jo tas ir privāts bizness. Tas ir viens.
Otrs – es arī gribu... par pārfinansēšanu un finansēšanu. Tāpat kā... Ostās, līdzīgi kā cilvēkiem ģimenēs – ja viņš paņem, piemēram, kredītu mājoklim un viņa ienākumi atļauj tik, cik atļauj, skaidrs, ka, prasot bankai vēl kādu kredītu vai ja ienākumi samazinās, tad bankas pie mazākiem ienākumiem atsaka šos kredītus un vairs nav gatavas aizdot.
Tāpēc ir vajadzīga šī finanšu plūsmas pārstrukturizācija, kas ir arī Ventspils ostas gadījums, ka vajag vienkārši pārstrukturēt naudas plūsmu. Bankas, redzot, ka samazinās šie ienākumi, nav gatavas tādam riskam. Tāpēc ir vajadzīgs... arī valsts iejaukšanās, lai nebūtu tā, ka nauda izmesta vējā, investīciju projekti iesākti. Tie ir iesākti jau pirms daudziem gadiem, mēs tos pusratā neatstāsim, bet tomēr pabeigsim un būsim saprātīgi, neatstāsim šādus puspabeigtus... Vai tie būtu pievadceļi, industriālās zonas vai citi investīciju projekti – tie tomēr ir jāpabeidz, un jābūt vienkārši saprātīgiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien visiem! Klausoties šīs debates, man rodas pamatots jautājums, vai tie, kas cenšas aizstāvēt šo likumprojektu, vispār ar šo likumprojektu ir iepazinušies, kāpēc tas ir vajadzīgs. Vai nu viņi to nav izdarījuši, vai arī apzināti mēģinājuši maldināt mūs visus, lai tikai dabūtu cauri šo likumprojektu.
Es izstāstīšu to, kas tiek noklusēts. Es uzskatu, ka šis likumprojekts... šis ir uzskatāms piemērs tam, cik bezatbildīgi, nepārdomāti un ar kādu visatļautību pašlaik tiek pārvaldīta mūsu valsts, jo šis likumprojekts ir nekas cits kā šīs bezatbildīgās varas darbības rezultāts. Proti, patiesais iemesls, kāpēc šodien šeit ir jālemj par šo likumprojektu un jāizdomā šāda viltīga shēma, kāda nekad nav bijusi, pret kuru iebilda – principiāli iebilda! – arī Juridiskais birojs, – tāpēc, ka kādu pusgadu atpakaļ pēkšņi kādam ienāca prātā fiksā ideja, ka varētu Ventspils ostu, brīvostas pārvaldi likvidēt un tā vietā uztaisīt jaunu sabiedrību “Ventas osta”.
Tā galvenā problēma, kāpēc tagad bankas nevēlas turpināt to visu kreditēt, nevēlas to... nodrošināt finansējumu, ir nevis tie apgrozījuma kritumi un tamlīdzīgi – tās visas ir muļķības, jo tur apakšā visam var atrast atbilstošu nodrošinājumu. Parasti bankas tā arī dara, jo esošajā situācijā šī osta varētu būt labs kredīta ņēmējs un bankas labprāt tai iedotu naudu. Bet tā problēma ir tāda, ka bankas saka: “Mēs nesaprotam. Pasakiet mums, kas tad īsti ir Ventspils brīvostas pārvalde un kas ir tā “Ventas osta”? Kurā brīdī kādas funkcijas viena no otras aizņemas?” Tā kā valdība pati neies to skaidri paskaidrot un nevienam nav skaidrības, ko šeit dubletā darīt pārvaldības struktūrā, kur neviens nezina, kas par ko atbildēs, kas kam piederēs, tad tas ir tas galvenais iemesls, kāpēc bankas noliek uz pauzes, pasaka: “Stop, stop, stop! Ja jūs paši nesajēdzat, ko jūs darīsiet, tad mēs nedosim jums naudu!” Un tas ir pamatoti. Vēl vairāk – arī paši tie ierēdņi, kas vēl saprot, ka ziepes ir savārītas un tās ir pilnīgas auzas, es atvainojos, viņi arī atklāti pasaka, ka šis ir augsta riska finansējuma projekts, tāpēc mēs jums vienkārši tāpat nevaram pateikt, ka nauda ir jādod. Tāpēc ir izdomāta šī shēma, kāda nekad nav bijusi.
Nekad Saeima šādi nav lēmusi. Šis ir precedents, kad Saeima kaut kādā nozaru likumā pēkšņi ieraksta, ka būs jādod nauda projektiem, par kuriem nav skaidrs, kādi ir tie projekti. Tas būs nākamais stāsts. Tas ir principiāli – izejam cauri šai pusei.
Un kas notika? Valsts kase pateica, ka šādam projektam naudu nevar dot. Tāpēc finanšu ministrs nav tiesīgs prasīt šādam projektam naudu. Tāpēc izdomāja tagad Saeimu uztaisīt par malējo, un tāpēc tagad steidzami ir jāizved cauri šis projekts, šāds likumprojekts, lai Saeima leģitimizētu šo valdības nekompetenci un visatļautību, lai tagad tam varētu iedot naudu, nodokļu maksātāju naudu, visas sabiedrības naudu.
Tiek melsts par 15 miljoniem, bet, ja jūs paskatīsieties likumprojektu, tur nekā tamlīdzīga nav. Mēs pie tā vēl atgriezīsimies, tagad iziesim cauri tai principiālajai lietai, tai izspēlei, kas pašlaik notiek, jo sabiedrībai būtu jāsaprot, kas tagad notiek, ar kādu atbildību, ar kādu visatļautību pašlaik tiek lemts par miljoniem. Tātad vajadzīga šī nauda. Mums tiek stāstīts, ka tie ir 15 miljoni. Pie tiem mēs vēl atgriezīsimies.
Tātad. Kas notiek? Pašlaik Saeimai... Ir vajadzīgs, lai Saeima būtu tā, kas leģitimizē šādu riskantu naudas uzdāvināšanu. Iespējams, pat... tiešām tā tiks uzdāvināta. Tas notiek... Tātad valdība saka, ka tas ir steidzami.
Vai jūs zināt, kad valdībā tika pieņemts šis lēmums? Kad šis likumprojekts tika sagatavots? 16. jūnijā. Tas ir vairāk nekā mēnesi iepriekš. To turēja līdz pēdējam brīdim un tagad pēkšņi uzmet mums galdā, kad ir 21. jūlijs. Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, un viņi saka: “Steidzami! Šodien ir jāpieņem divos lasījumos tieši šāds likumprojekts.”
Un tiek stāstītas visādas pasakas. Nekas no šīm pasakām vēlāk neparādās likumprojektā. Jums tika stāstīts, ka šī nauda būs vajadzīga konkrētiem... Vismaz mums tika stāstīts komisijā, kādiem projektiem tā būs vajadzīga. Tad kāda problēma ir ierakstīt konkrēti šos projektus iekšā šinī likumprojektā un pateikt konkrēti – tik un tik lielas summas tādiem un tādiem projektiem. Nē! Tas nav izdarīts.
Es nedomāju, ka viņi bija tik stulbi un nespēja to ierakstīt, bet viņi uztaisīja tieši pretēji, uztaisīja savādāk. Likumprojekts ir uztaisīts šobrīd tāds, lai (Nav saklausāms.)... da jebkam da jebcik, ka tikai valdība izdomās. Tas ir... tā ir reāla afēra atkal, kas tiek taisīta piesedzoties.
Jā, tik tiešām, tur ir projekti, kuri ir nepieciešami, kurus būtu pareizi turpināt, kuriem finansējumu ir nepieciešams nodrošināt. Bet es jau nezinu, kam tas tiks nodrošināts, jo Saeimai nebūs absolūti nekādas kontroles.
Tātad tas, ko grib izdarīt, – steidzami, uz aklo izdzīt cauri šādu likumprojektu, kur ir Saeimas akcepts, kurš pēc būtības saka: “Nu, valdība, cik jūs gribēsiet, kam gribēsiet, uz kādiem nosacījumiem gribēsiet... naudu varēsiet iedot.” Un to mēģina izdzīt cauri nevis tā, kā tas būtu jādara normāli, – caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un ar budžeta apropriācijām, bet šādā pilnīgi unikālā veidā. Tas ir jauns, spilgts “bezkompromisu tiesiskuma”, “atbildības” apliecinājums. “Godīgi”, “drosmīgi” un kā nu vēl jūs tur to darījāt. Tas tik tiešām tagad tiek darīts, bet ne pārāk gudri, jāatzīst.
Tālāk. Tā arī neviens nav spējis paskaidrot, kas tad tālāk notiks... Tas, ko es gribētu dzirdēt... Tie, kas šodien bija gatavi balsot par to, paskaidrojiet, kā tad būs ar to pārvaldības modeli! Kā tad pašlaik mēs runājam par to, ka tas ņēmējs un garantētājs būs ostas pārvalde. Kas tad ar to tālāk notiks – tā paliek, nepaliek? Kā tad būs tālāk ar nomu tai “Ventas ostai”? Kā savā starpā tas viss tiks (Nav saklausāms.)... lai šo risku nebūtu? Jo, ja bankas negribēja dot, tad tas... tad ir pamatoti riski. Un uz šiem pamatotajiem riskiem norādīja arī Valsts kase. Tieši tāpēc tiek veidota šī shēma. Viņi teica: “Nē, šitā mēs Finanšu ministrijai nevaram dot tiesības pasmelties naudu no mums. Vajag, lai Saeima tagad tanī visā iesaistās.”
Tas, ko es vēlētos redzēt šinī likumprojektā, – tātad, ja mēs par to runājam un tik tiešām šī nauda ir vajadzīga, un šīs valdības stulbuma, nepārdomātības un politisko ambīciju dēļ ir jāglābj tiešām šie daudzie projekti, tad konkrēti likumprojektā vajadzētu uzrādīt, kas tie ir par projektiem, cik lielā apmērā un ar kādiem nosacījumiem tas tiks darīts.
Mani interesē arī tas, uz ko atbildi tā arī nespēja neviens iedot, – kā tiks nodrošināti šie kredīti? Jo par šiem kredītiem tiek sapņaini stāstīts, ka tā būs pašvaldība, kas to garantēs. Un kas ir visnotaļ dīvaini, jo visa šī ķeza sākās tieši tāpēc, ka tika pārmainīta šī ostas pārvaldības struktūra un pašvaldība tika izmesta laukā no tās. Līdz ar to pazuda tas galvenais garantētājs, galvenais tas stabilitātes balsts, uz kā vispār visa šī finansējuma shēma balstījās.
Ja mēs lasām anotāciju, tad ir pateikts, ka tur vēl nav vienošanās panākta. Tā delikāti pateikts. Tas pēc būtības nozīmē, ka arī garantiju nekādu šai naudai nav.
Tāpēc es gribētu dzirdēt no tiem, kas šodien gatavi par to balsot, – lūdzu, sniedziet savu pamatojumu, kāpēc šādu likumprojektu jums vajag tieši šodien, šinī dienā, steidzami vienā dienā izdzīt cauri, turklāt uztaisot likumprojektu nevis par to, kas tiek runāts, kas tiek piedāvāts anotācijā, bet... ka ir tie konkrētie projekti, konkrētas summas, bet lai Saeima iedod tādu sadalījumu kā šis sadalījums, pēc kura valdība var sadalīt da jebko, ko tā grib.
Nu, tad man jautājums – mēs tiešām dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā tautas priekšstāvji vispār ir kaut kāda... pamats kaut ko lemt, kaut ko darīt, kaut kas... No viņiem ir kaut kas atkarīgs? Dotajā gadījumā tas likumprojekts uz aklo... muļķīšiem tiek piedāvāts... par to visu nobalsot, un pēc tam jau gudrā valdība izdarīs tā, kā viņa to grib, kā viņai tas ir izdevīgāk.
Es arī... es viņiem atbildu – kas tās ir par bankām, kuras mēs tagad glābjam? Kas tie ir par būvuzņēmējiem, kuriem tagad tā naudiņa aizies, tie miljoni? Cik pamatoti... cik pamatoti vispār tie ir? Un vispār kādas tad ir šī finansējuma likmes? Ar kādiem nosacījumiem šis finansējums tiks nodrošināts? Jo tas, kas ir ierakstīts... atkal tāds amizants termins šinī visā... šinī anotācijā, ka uz tirgus nosacījumiem šādiem... šādiem gadījumiem. Bet tirgus nosacījumi šādiem gadījumiem ir tādi, ka tās ir ļoti zvērīgi dārgas likmes vai arī vispār nedot. Jo, kā mēs redzam, tirgus nav gatavs finansēt šādus projektus, kuros ir šādi milzīgi riska... riska procents, kur nav nekādas skaidrības, kas tālāk notiks ar šo ostu.
Un te nav runa par apgrozījuma kritumu vai izmaiņām. Tam vispār šeit pašlaik nav nekādas nozīmes. Principiālais šeit ir tas – šī organizatoriskā shēma, kuru ir radījis šis jūklis, šī bezatbildība, kuru tie, kas to ir radījuši, paši nesaprot, ko ar to tālāk darīt.
Tāpēc es aicinātu opozīciju... Ļoti atvainojiet... jo tad šinī gadījumā es uzskatu, ka šī nav likumdošana, šī ir pornogrāfija, ar ko jūs nodarbojaties. Un es aicinu opozīciju šinī gadījumā šinī pornogrāfijas aktā nepiedalīties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, es pilnībā pievienojos maniem kolēģiem no opozīcijas, kas raksturoja šo likumprojektu. Īpaši vēlos atbalstīt arī Zariņa kunga teikto par šo procesu. Es domāju, ka viņa vārdā... viņa nosauktais process ir visa šī e-Saeima, bet es domāju, ka mums ir jāizsaka arī sava attieksme pret šo likumprojektu. Un es gribētu saprast, teiksim, to, kādam posmam šobrīd iet cauri JKP deputāti. Vai tie ir kaut kādi apziņas izaicinājumi vai kaut kas vēl stiprāks, jo faktiski šodien mēs redzējām divas epizodes – pirmā epizode bija tā, ka balsojums pret neapliekamo minimumu... Mēs varam lasīt nesenu ierakstu no viena JKP deputāta, kurā viņš ar bažām sagaida, ka budžeta sarunās būs lieli izaicinājumi un liela pretestība pret neapliekamo minimumu – 500.
Tanī pat laikā kaut kas pēkšņi notiek un paši deputāti no JKP nobalso šodien pret savu ideju. Tātad paši rada šo pretestību. Un tagad jauna epizode saistībā ar Ventspils ostu.
Tātad sākumā, decembrī, JKP deputāti paši aizbrauc uz ASV, izlūdzas sankcijas, un tagad viņi saka... Butāna kungs saka, ka viņi vispār pat nevarēja iedomāties, ka kaut kas tāds būs noticis, – ka būs kravu kritums un Ventspils osta... brīvosta būs pirmajā vietā kravu krituma ziņā. Nu te tiešām ir jābūt kaut kādai īpašai stadijai, īpašai, teiksim, tādai, nezinu... tādam īpašam apziņas stāvoklim, lai kaut ko tādu vispār teiktu un pat domātu.
Šajā gadījumā, es uzskatu, piedalīšanās šajā ziepju burbuļu ballītē, ko aicina valdība šobrīd darīt ar šo likumprojektu – tiešām dāļāt to naudu bez attīstības plāna, bez jebkādiem... teiksim, varbūt kaut kādiem Saeimas kontroles mehānismiem –, ir tīrākais ārprāts. Un man šķiet, ka mums būtu jābalso “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā ir kas sakāms?
K. Feldmans. Komisijas vārdā man piebilstams tikai tas, ka saskaņā ar anotāciju... anotācijā arī ir uzsvērts, ka valsts aizdevuma – nevis naudas piešķiršanas, bet valsts aizdevuma – nodrošinājums tiek plānots pilnā apmērā... arī tātad to nodrošināt... ķīlas piespiedu pārdošanas vērtībai esot vienādai vai lielākai par aizdevuma atlikumu, kā arī kā ķīlas objektus paredzot Ventspils brīvostas pārvaldes vai Ventspils pašvaldības īpašumus.
Tāpat jau ir norādīts, ka Ventspils dome, kas ir ieinteresētā puse šajā lietā, arī ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu par četru pašvaldības īpašumu turpmāku izmantošanu par ķīlas objektiem. Tas tātad būtu komisijas vārdā.
Starp citu, komisija arī... kā pirmo lēmumu nolēma arī lūgt bez atkārtotas izskatīšanas uz otro lasījumu, bet sākumā tas ir vairāk sēdes vadītājai, lai... zināšanai.
Bet sākumā komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ventspils brīvostu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Es aicinu tagad atvērt procedūru sadaļu. Saprotu, ka komisija ir aicinājusi izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Tātad aicinu pieteikties deputātus, kuri iebilst likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Ir pieteikusies deputāte Jūlija Stepaņenko, arī deputāts Ivars Zariņš ir atsūtījis rakstiski pieteikumu, ka nepiekrīt likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā bez iespējas iesniegt priekšlikumus. Arī deputāts Aldis Gobzems iebilst likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, tāpat Regīna Ločmele-Luņova. Pietiktu ar viena deputāta iebildumiem. Tātad deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
K. Feldmans. Es ļoti priecājos, ka būs vēl viena iespēja šodien mums arī paplašināti izvērst diskusijas par šo likumprojektu, jo vienmēr esmu un visa mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir gatava darbam atšķirībā no tiem deputātiem, kas te iebilst atkārtotai izskatīšanai otrajā lasījumā... un paši nemaz nav tajā komisijā.
Bet šajā sakarā priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam – 15 minūtes. Kā arī... tātad izskatīšana otrajā lasījumā varētu notikt nākamajā ārkārtas sēdē, kas varētu būt arī šodien.
Un jau iepriekš informēju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde varētu notikt šodien pulksten 14.00.
Sēdes vadītāja. Es lūdzu atvērt jaunu procedūras sadaļu.
Godātie kolēģi! Deputāts Ivars Zariņš ir rakstiski atsūtījis priekšlikumu – iesniegšanas termiņu noteikt vismaz 30 minūtes.
Tātad lūdzu atvērt jaunu procedūras sadaļu.
Vai ir citi priekšlikumi par termiņa noteikšanu uz otro lasījumu?
Man ir jautājums IT platformas menedžētājiem – vai deputāti ir pieteikušies runāt par termiņu? Nevar pieteikties.
Lūdzu atvērt jaunu procedūras sadaļu. Nevar jaunu? Tie, kas ir pieteikušies... kurš ir pieteicies? Jo šobrīd sēdes vadītājs to neredz, kurš ir pieteicies runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu, Aija Vinteres kundze, kurš no deputātiem ir pieteicies? Tātad visi.
Paldies.
Lūdzu, vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es rosinu noteikt 45 minūtes priekšlikumu iesniegšanai.
Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā. (Fonā dzirdama saruna.)
Sēdes vadītāja. Deputāts Gobzems nav pieejams. Deputāt Gobzem, jums ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš? Bez jūsu sarunām... bez jūsu sarunām ar pasūtītājiem...
A. Gobzems. Jā, man ir priekšlikums.
Mūrnieces kundze, jūs par tiem pasūtītājiem noteikti zināt labāk, jums ilgāka pieredze... Es pievienojos Jūlijas Stepaņenko... Es pievienojos...
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... 45 minūtes.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien! Tas, kas notiek šodien, ir kārtējais apliecinājums...
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Ločmeles-Luņovas kundze, priekšlikumu iesniegšanas termiņš minētajam...
R. Ločmele-Luņova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis.
Sēdes vadītāja. Viens mēnesis.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka tas, kas šeit notiek, ir absolūti nepieņemami, tādēļ ka jautājums par 15 miljoniem eiro nodokļu maksātāju...
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lūdzu!
V. Dombrovskis. ... aizdevums tiek skatīts nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā...
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam...
V. Dombrovskis. ... bet Tautsaimniecības...
Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam...
V. Dombrovskis. Viens mēnesis un viena diena.
Sēdes vadītāja. Viens...
V. Dombrovskis. Viens mēnesis un viena diena.
Sēdes vadītāja. Trīsdesmit viena diena? Vai trīsdesmit viena diena?
V. Dombrovskis. Nu, atkarīgs no mēneša.
Sēdes vadītāja. Viens mēnesis un viena diena.
Lūdzu Zariņam... Zariņa kungam jau bija priekšlikums – 30 minūtes, ja?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam, kuram jau bija priekšlikums – 30 minūtes.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, nu es vēlētos tad paskaidrot, ka reāli pa 15 minūtēm...
Sēdes vadītāja. Nē, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Tātad – cik jūs...
I. Zariņš. ... pamatot savas 30 minūtes.
Sēdes vadītāja. Nē, precīzi priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
I. Zariņš. (Skaņas defekts.)... pamatot savas 30 minūtes. Un, atvainojiet, nepārtrauciet mani un ievērojiet Saeimas kārtības rulli, jo es runāju tieši pēc procedūras...
Sēdes vadītāja. ... 30 minūtes.
Tātad deputāti ir pieteikuši katrs savu termiņu.
Tātad ir jābalso par tālāko, kas bija Vjačeslava Dombrovska... – viens mēnesis un viena diena.
Lūdzu atvērt jaunu sadaļu balsojumam. Vai mēs varam balsot?
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” – viens mēnesis un viena diena! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 48, atturas – 4. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.
Tālāk bija deputātes Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Tātad viens mēnesis. Vai varam balsot?
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” – viens mēnesis! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 51, atturas – 3. Šis priekšlikums nav atbalstīts.
Tālāk bija deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums – noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 45 minūtes. Vai varam balsot?
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” – 45 minūtes! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 50, atturas – 1. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.
Deputāts Zariņš iesniedzis priekšlikumu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30 minūtes. Vai varam balsot?
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” – 30 minūtes! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 50, atturas – nav.
Līdz ar to arī šis priekšlikums ir noraidīts un paliek spēkā komisijas priekšlikums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes. Tātad šodien, 2020. gada 21. jūlijā, līdz 13.45. Un izskatīšana – komisija lūdz izskatīt tuvākajā ārkārtas sēdē.
Laiks paziņojumiem.
Godātie kolēģi! Tātad jau komisijas vārdā deputāts Krišjānis Feldmans šodien paziņoja par plānoto Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Rancānam.
J. Rancāns (JK).
Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas attālinātā sēde – 20 minūtes pēc šīs sēdes beigām.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Vēlos jūs informēt, ka Prezidijs plāno šodien izsludināt vēl vienu ārkārtas sēdi. Arī divas komisijas šodien strādās.
Tā ka šo sēdi slēdzu.
Es atvainojos, vēl deputātu reģistrācija.
Reģistrācija veiksmīgi noslēgusies.
Paldies šodien visiem.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ārkārtas (attālinātā)sesija 2020. gada 21. jūlijā (pulksten 12.20)
| Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 753/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2778, 2782) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Rancāns |
| Likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 741/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2745, 2781) |
|
| - Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Debates | - dep. Ļ. Švecova |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| Par procedūru | - Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. R. Ločmele-Luņova | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. I. Zariņš | |
| Paziņojumi | |
| - Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece | |
| - dep. J. Rancāns | |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
| 21as2.07.2020. | 12.20 |