Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas pirmā (ārkārtas) sēde
2020. gada 3. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Labrīt, Saeimas rudens sesiju uzsākot, un labrīt, tiekoties klātienē! Mēs priecājamies, ka beidzot varam satikt cits citu. Tomēr ņemsim vērā, ka joprojām ir spēkā piesardzība un vīrusa ierobežošanas pasākumi. Līdz ar to aicinu visus lietot sejas aizsegus. Vadot sēdi, tad, kad man būs jārunā, es šo sejas aizsegu noņemšu. Tāpat runātājs tribīnē var arī noņemt sejas aizsegu, jo ir ļoti grūti runāt ar to. Kolēģi, paldies par sapratni.

Ķersimies pie darba. Sāksim Saeimas 2020. gada 3. septembra sēdi.

Darba kārtībā ir Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. Sagaidīsim prezidentu.

Vārds Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam.

E. Levits (Valsts prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Savas uzrunas centrā es vēlos likt vārdu “ilgtspēja”. Ilgtspēja ir spēks ilgi pastāvēt, vērtību apzināšanās un nodošana nākamajām paaudzēm. Tā ir mērķtiecīga rīcība, veidojot tādu nākotni, kurā šīs vērtības var pastāvēt. Mēs nevaram teikt - nākotne pienāks un tad jau redzēs, kas darāms. Ar šodienas gribu un tālredzīgiem lēmumiem mums jāveido Latvijas sabiedrībai iespējami labvēlīgāka nākotne.

Labs atskaites punkts ilgtspējas mērķiem ir 10 gadi. Tātad 2030. gads.

Tas nav pārāk tālu, lai ļautos sapņiem, un nav pārāk tuvu, lai apmaldītos taktikas sīkumos. Šodien vēlos ar jums, cienījamie deputāti, pārrunāt vairākus konkrētus darbus, kas man šķiet būtiski.

Latvijas ilgtspējīga un vienmērīga attīstība bija mērķis Saeimas pavasara sesijā pieņemtajai administratīvi teritoriālajai reformai. Lielākiem novadiem būtu ekonomiski lielāka jauda un līdz ar to labāka spēja sniegt pakalpojumus.

Tomēr gribu uzsvērt, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma spēkā stāšanās vēl nebūt nenozīmē sekmīgi pabeigtu reformu. Likums daudzus būtiskus jaunās pašvaldību iekārtas jautājumus ir atstājis citu likumu regulējumam, un tieši šie pavadošie likumi noteiks, vai reforma kopumā būs vai nebūs sekmīga.

Diviem būtiskiem reformas turpinājuma aspektiem vēlos pievērst īpašu uzmanību. Tie attiecas uz piederību un demokrātisko līdzdalību. Domāju, ka spriedze sabiedrībā šīs reformas apspriešanas gaitā būtu bijusi krietni mazāka, ja abi šie aspekti jau laikus būtu skatīti kā daļa no reformas.

Godātie deputāti! Drīzumā es iesniegšu jums šeit, Saeimā, likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm. Šādu likumu paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 3. panta otrā daļa.

Likumprojekta mērķis ir veidot tālredzīgu valsts politiku latviskuma daudzveidības saglabāšanai un kultūrvēsturiskās vides ilgtspējīgai attīstībai. Stiprinot piederību vietējām kopienām, lokālajām kultūrtelpām un latviešu vēsturiskajām zemēm, mēs stiprinām mūsu kopējo nacionālo identitāti.

Es aicinu tieši apzināties mūsu paaudzes atbildību. Ja nākamajām paaudzēm mūsu kultūrvēsturiskā vide būs pieejama vismaz tādā pašā apjomā, kādā tā ir mums pieejama šodien, tad jau šī likuma mērķis varētu tikt uzskatīts par sasniegtu.

Ir atzīstami, ka Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, jau ir lēmusi par vietējo kopienu - pagastu, mazpilsētu - tiesībām pašām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus. Pagastos un mazpilsētās nedrīkst rasties sajūta, ka valsts ir tālu un ir viņus aizmirsusi. Jāņem vērā, ka vēlētas pārstāvniecības nevar pilnvērtīgi aizstāt ar dažādiem līdzdalības mehānismiem. Tie visi ir labi, bet tiem trūkst galvenais. Un galvenais - tiem trūkst demokrātiskā leģitimitāte, ko var iegūt tikai vēlēšanās.

Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam šīs vietējo kopienu tiesības ietvert likumā, un mēs visi sagaidām, ka šis uzdevums tiks izpildīts.

Godātie deputāti! Administratīvās reformas kopējais mērķis ir labklājība, iesakņotība, līdzdalība. Taču ar to nebūs pietiekami, domājot par nācijas ilgtspēju. Mums ir nepieciešama mērķtiecīga un, es uzsveru, uz konkrētiem, pārbaudāmiem rezultātiem vērsta demogrāfijas un ģimeņu politika.

Eurostat prognozes par iedzīvotāju skaitu paredz, ka šajā desmitgadē (tātad līdz 2030. gadam) iedzīvotāju skaits samazināsies par 200 tūkstošiem, bet nākamajos 30 gados (līdz 2050. gadam) - apmēram par pusmiljonu. Tātad tad Latvijā būs tikai vairs 1,4 miljoni iedzīvotāju. Turpretim Igaunijā prognozes paredz, ka gan uz 2030., gan 2050. gadu iedzīvotāju skaits vairāk vai mazāk noturēsies pašreizējā līmenī.

Mums ir ministrijas, nodaļas un institūcijas, kas kaut kādā līmenī atbild par ģimeņu un bērnu lietām. Taču demogrāfijas politika pie mums līdz šim netiek uzskatīta par konsolidētu politiku ar prioritāru nozīmi un atbilstošu finansējumu.

Demogrāfijas politikas centrā ir ģimeņu atbalsta politika, taču tā, protams, ir plašāka. Tā ietver, piemēram, arī nodokļu politiku, kura orientējas uz reāliem atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem, mājokļu politiku, kas līdz šim faktiski bija pamesta novārtā, tāpat inteliģentu remigrācijas politiku un daudzas citas jomas, kas ir svarīgas tautas ataudzei.

Demogrāfijas un ģimeņu politika ir tipiska pārnozaru politika, taču tai trūkst efektīvas pārnozaru jeb tā saucamās horizontālās pārvaldības un trūkst arī politiski atbildīgas vadības, kam šī politika ir prioritātes ziņā pirmajā, nevis kaut kādā piektajā vai desmitajā vietā.

Igaunija savu demogrāfijas un ģimeņu politiku aizsāka pirms vairākiem gadiem, pirms laikam 10 gadiem, un rezultāti šodien ir redzami. Igaunijas valdības sastāvā ir iedzīvotāju lietu ministrs (konkrēti - ministre), kas politiski šo valsts ilgtspējai tik svarīgo jomu pārrauga kopumā. Arī mums jāatrod piemērots institucionāls risinājums.

Pavasara sesijas noslēgumā es aicināju jūs, godātie deputāti, pievērst uzmanību tam, ka aizvien sarežģītākajai 21. gadsimta pasaulei neatbilst 19. gadsimtam raksturīgā valsts pārvaldes sistēma ar nodalītām ministriju atbildībām par klasiskajām politikas nozarēm, ārpusē atstājot vairākas modernai valstij prioritāras jomas, kas prasa politiski atbildīgu vadību.

Blakus demogrāfijas politikai cits raksturīgs piemērs šim deficītam ir informācijas telpas kvalitātes un drošības politika. Tās sektori iekrīt vairāku ministriju pārziņā, taču nevienai no tām tā nav prioritāte. Piemēram, sociālo mediju jomā vispār nekāda valsts politika nav saskatāma, arī ne ar lupu nav saskatāma. Tomēr tieši tas, cik kvalitatīva vai piesārņota ir informācija, kuru lietojam ikdienā, ietekmē to, cik racionāli vai - tieši otrādi - tumsonīgi ir mūsu lēmumi.

Gribētu pozitīvi atzīmēt to, ka jūs, godātie deputāti, esat pievērsušies sabiedriskajiem medijiem, jūsu dienaskārtībā ir sabiedrisko mediju likumprojekts, un tas būtu jāpieņem vēl līdz šī gada beigām.

Šie mediji ir informācijas telpas centrālais posms. To demokrātiskajai atbildībai, žurnālistu profesionalitātei un ētikas principiem ir jābūt tādiem, kas nosaka kvalitātes standartus visai pārējai mediju telpai.

Sabiedrība finansē medijus... sabiedriskos medijus tādēļ, lai tie atšķirībā no komercmedijiem pildītu noteiktu pienākumu, un šis pienākums ir, kā tas noteikts likumprojektā, stiprināt Latvijas demokrātisko valsts iekārtu, piederības sajūtu Latvijai, latvisko identitāti, latviešu valodu, veicināt izpratni par Latviju kā tiesisku, nacionālu valsti.

Bet jāņem vērā arī tas, ka sociālo tīklu laikmetā ir būtiski mainījusies publiskās informācijas telpas struktūra. Tā ir fragmentējusies daudzos paralēlos “burbuļos”, un to iemītniekiem bieži rodas subjektīvs iespaids, ka tieši viņu “burbulis” ir tā “tauta”, kura tagad tur izsaka šo viedokli. Tādēļ šādos apstākļos sabiedriskajiem medijiem vēl ir īpaša loma - pēc iespējas pārklāt un integrēt šos fragmentētos viedokļu “burbuļus”.

Likumprojekts garantē sabiedrisko mediju neatkarību, bet nevis neatkarību no šo pienākumu pildīšanas.

Tāpēc, lemjot par likumprojektu, aicinu jūs pievērst īpašu uzmanību diviem aspektiem.

Pirmkārt, izvēlēties tādu sabiedrisko mediju padomes modeli, kas varētu saprātīgi formulēt un pārstāvēt sabiedrības intereses un kas baudītu gan sabiedrības, gan arī sabiedrisko mediju žurnālistu uzticību.

Otrkārt, nodrošināt, lai padomes rīcībā, kurai sabiedrība ir uzticējusi pārstāvēt savas intereses, būtu efektīvi instrumenti, kas garantētu, ka sabiedriskie mediji savu pienākumu, ko es minēju iepriekš, patiešām pildītu kvalitatīvi un atbildīgi.

Informācijas telpas kontekstā vēl gribu uzsvērt valsts atbildību atbalstīt arī kvalitatīvos komercmedijus, tai skaitā ļoti nozīmīgos reģionālos medijus. Bet uzsveru - atbalstīt tieši kvalitatīvos, nevis kādu korumpētu “šeftmaņu” ruporus vai Kremļa interešu pārstāvjus. (Aplausi.)

Kolēģi! Vēl viens aktuāls darba virziens ir valsts e-pārvaldība. Arī tai ir jāveido pārnozaru politika, pārvaldība un tiesiskā bāze, tātad integrēta politika. Šī brīža fragmentētība kavē Latvijas kā modernas valsts attīstību.

Vienota valsts digitālā platforma ir vieta, kur gan valsts, gan privātais sektors uz skaidriem un drošiem pamatiem piedāvā savus pakalpojumus. Tiem jābūt savietojamiem, ērtiem un viegli uztveramiem, tiem jābūt drošiem datu aizsardzības un privātuma ziņā.

Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam radīt digitālu monstru - pakļaut cilvēku tehnoloģijām. Īpaši gribu izcelt algoritmu problemātiku gan valsts, gan privātajā sektorā. Algoritmi nav tiesību normas, un tādēļ tie nedrīkst noteikt, ko mēs drīkstam un ko mēs nedrīkstam. Algoritmi nedrīkst ierobežot cilvēka tiesības un dzīves iespējas likuma ietvaros brīvi, neviena neuzraudzītam un nevienam neatskaitoties, lemt par savu rīcību. Algoritmu pielietošana nav tikai tehnisks jautājums, bet tas ir centrāls, politisks, tiesībpolitisks un konstitucionāls jautājums. Un tas būs mums jādiskutē nākamajos gados, lai panāktu to, ka digitālā attīstība neierobežo cilvēku.

Digitalizācija var būt līdzeklis dzīves kvalitātes uzlabošanai, taču tas var kļūt par... arī par ieroci, kuru pavēršam paši pret sevi. Gatavojot gan e-pārvaldi, gan citus digitalizācijas projektus, šī digitalizācijas riskantā dimensija ir pienācīgi jāņem vērā. Piemēram, ikvienam no valsts pakalpojumiem ir jābūt pieejamam arī klātienē, it sevišķi, lai risinātu nestandarta jautājumus. Ja kādam ir nestandarta problemātika... nevis, ka viņš nonāk strupceļā, jo tāda problemātika nav paredzēta...

Tādēļ te ir nepieciešami arī inovatīvi tehniski... tiesiski risinājumi. Par tehniskajiem risinājumiem es nerunāšu, bet par tiesiskajiem. Piemēram, ja kāds nelikumīgi būtu piekļuvis personas datiem, tad cietušajai personai automātiski būtu jāsaņem ziņojums par to un arī likumā automātiski noteikta kompensācija. Tas, protams, liktu šiem pārvaldniekiem daudz, daudz uzmanīgāk lietot šāda veida instrumentu.

Latvija savā ceļā uz digitālu sabiedrību un konkurenci ar citām valstīm varētu izcelties tieši ar tādiem ne vien tehniskajiem risinājumiem (un mums ir izcili - izcili! - programmētāji un izcili speciālisti IT jomā), bet jo sevišķi arī ar tiesiskajiem risinājumiem, kas būtu ne tikai efektīvi no utilitārā viedokļa, bet arī nodrošinātu cilvēkam viņa tiesības un individuālo rīcības brīvību arī turpmāk.

Godātie deputāti! Saeimas dienaskārtībā ir Latvijas kā modernas valsts ilgtspējai nozīmīgā augstākās izglītības reforma.

Reformas virsmērķis ir radīt tādu augstskolu ekosistēmu, kas kļūst par valsts izaugsmes motoru un katalizatoru, dodot studentiem kvalitatīvu, gan Eiropā, gan pasaulē konkurētspējīgu izglītību. Tā ir tāda ekosistēma, kas rada zināšanas sabiedrības vajadzībām, lai tieši veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kā arī sekmētu sabiedrības garīgo un kultūras attīstību.

Tajā pašā laikā gribu uzsvērt, ka augstskolām ir jābūt arī vietai, kur cilvēks ne tikai var iegūt tehniskas zināšanas un prasmes, lai kļūtu par noderīgu darbaspēku tautsaimniecībai, bet arī veidot un attīstīt savu personību, izjust domātprieku.

Tāpat augstskolām būtu jābūt impulsa devējām sabiedrībai Latvijas demokrātijas un patriotisma veicināšanai. Augstskolu redzeslokā jābūt mūsu nacionālās kultūras - šī vārda visplašākajā izpratnē - saglabāšanai un attīstībai, un latviešu valodai arī 21. gadsimtā ir jābūt valodai, kurā top zinātne.

Šī augstskolu valstiskās funkcijas reformas... Šīs augstskolu valstiskās reformas funkcijas nedrīkst tikt aizmirstas un pamestas novārtā. Tās ir jāņem vērā arī reformas gaitā.

Godātie deputāti! Ir ārkārtīgi nepieciešams uzlabot mūsu likumdošanas kvalitāti. Tāpēc es aicinu jūs turpināt debates par Valsts padomes izveidošanu.

Tās uzdevums būtu pirms likuma pieņemšanas vērtēt, vai tas atbilst valsts ilgtspējas interesēm un Satversmē ietvertajām tiesību normām un pamatvērtībām.

Likumdevējs vienmēr ir, un tam ir jābūt politiskam. Jūs nevarat būt nepolitiski. Bet likums parasti ir politisks kompromiss, un tas demokrātijā ir normāli. Kompromiss ir normāli. Taču, atrodot šo politisko kompromisu likuma izskatā, tas varbūt ne vienmēr atbildīs Satversmes vērtību un Latvijas valsts ilgtspējas - tātad kopējā labuma - kritērijiem. Tādēļ Valsts padomes uzdevums būtu uz to pamatoti, ar izsvērtiem argumentiem norādīt. Galalēmumam, protams, ir jābūt demokrātiski leģitimētās Saeimas rokās, bet valsts ilgtspējas un Satversmes vērtību - tātad mūsu visu kopējā labuma argumentu - apjoms kopējā diskusijā ievērojami pieaugtu ar šāda veida Valsts padomes iesaisti. Tas krietni uzlabotu likumdošanas kvalitāti un veicinātu mūsu valsts attīstību un ilgtspēju.

Godātie deputāti! Nobeigumā... Tagad es vēlos uzrunāt... Dažas svarīgas prioritātes mūsu ārējā un drošības politikā.

Tieši aktīva un kompetenta ārpolitika ir viens no Latvijas ilgtspējas stūrakmeņiem. Redzamība un ietekme Eiropas un pasaules politikā stiprina mūsu drošību. Mums ir jāstāda augsti mērķi, lai ar savu nostāju ietekmētu starptautisko institūciju dienaskārtību. Es gribu pateikties visiem ārpolitikas veidotājiem par līdz šim paveikto.

Kolēģi! Mūsu morālais pienākums ir atbalstīt baltkrievu pilsoniskās sabiedrības nevardarbīgo pretošanos, jo ir ticis pārkāpts demokrātijas pats galvenais princips - godīgas vēlēšanas. To prasa mūsu demokrātiskā pārliecība un mūsu vēsturiskā pieredze. Tieši baltiešu un Polijas kopīgā, skaidrā un jau laikus paustā pozīcija uzdeva kamertoni pašreizējai Eiropas Savienības vienotajai nostājai par notiekošo Baltkrievijā.

Mūsu ārpolitikas panākums bija Apvienoto Nāciju ietvaros Latvijas iniciētais pārrobežu paziņojums par “infodēmiju” Covid-19 kontekstā... kuru parakstīja 130 pasaules valstis. Nesenā telefonsarunā ar Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru viņš man pateicās par šo iniciatīvu un uzsvēra, ka Latvija cīņā ar dezinformāciju ir parādījusi globālu līderību, un, ņemot vērā mūsu starptautiski atzīmējamo kompetenci, izteica vēlmi, lai Latvija arī turpmāk spēlētu aktīvu lomu šajā jomā.

Godātie deputāti! Tas ir tikai viens piemērs, kas norāda, ka mūsu valsts jau ir pietiekoši attīstīta un sabiedrība pietiekoši nobriedusi, lai mēs varētu dot savu pienesumu lielāka mēroga problēmu risināšanā. Latvija ir apņēmusies 2025. gadā kandidēt uz vietu Apvienoto Nāciju Drošības padomē. Tā ir Apvienoto Nāciju institūcija ar vislielāko ietekmi un prestižu.

Lai Latvija tiktu ievēlēta šajā padomē, mums ir jāpārliecina 129 no 193 pasaules valstīm, lai tās mūs atbalsta. Tādēļ mums jādefinē, kāds būs Latvijas īpašais devums, kas pārliecinās šīs 129 valstis - un viena daļa, iespējams, nemaz nezina, kur Latvija atrodas, - balsot par mums. Tas ir prioritārs uzdevums ne tikai ārpolitikas veidotājiem, bet arī plašākai sabiedrībai, nevalstiskajam sektoram.

Ārējai un iekšējai drošībai arī turpmāk jābūt mūsu prioritātei. Šajā sarežģītajā situācijā atslābt nekādā ziņā nedrīkst. Aizsardzības jomā mums jāturpina iesāktie plāni, it sevišķi - paredzētie iepirkumi mūsu militāro spēju stiprināšanā. Nebūtu pieļaujams tos reducēt, mehāniski norādot uz šī gada iekšzemes kopprodukta samazināšanos Covid-19 rezultātā.

Tāpat Latvijai jau tūlīt mērķtiecīgi ir jāiesaistās ANO alianses tālākas attīstības plānošanā. Ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs jūnijā atklāja “NATO 2030” konsultāciju procesu par alianses attīstību. Latvijai ir svarīgi, lai izmaiņas, kas skars NATO šajā desmitgadē, stiprinātu mūsu drošību. Ir jāizstrādā Latvijas redzējums, jāsaskaņo ar reģionālajiem partneriem un jāpanāk, lai tas pienācīgi tiktu ietverts NATO kopējos stratēģiskajos plānos.

Eiropas Savienība, adekvāti reaģējot uz Covid-19 radīto krīzi, izveidoja Eiropas atveseļošanas fondu, taču nesaskaņotā un novēlotā rīcība krīzes pašā iesākumā liecina, ka Eiropas Savienībai ir nepietiekama institucionālā kompetence šādu situāciju risināšanai. Latvijai ir jāaktualizē jautājums par Eiropas Savienības krīžu izturētspēju un jādod savs pienesums šādu spēju iestrādei Eiropas Savienības institucionālajos mehānismos.

Eiropas Savienības valstu vidū mēs esam bijuši starp labākajiem ne tikai pandēmijas apkarošanā, bet - kas varbūt sabiedrībā nav tik ļoti uztverts - arī ekonomikas izturības ziņā. Ekonomikas kritums šogad pie mums nebūs tik liels kā vairumā citās Eiropas Savienības valstīs, un nākamajā gadā Latvijas Banka jau prognozē IKP izaugsmi. Tādēļ papildu līdzekļi, kas Latvijai nāks no Eiropas atveseļošanas fonda, ir unikāla iespēja gudri tos ieguldīt un vienlaikus reformēt, pārveidot mūsu ekonomiku, lai tā būtu videi draudzīgāka un radītu augstāku pievienotu vērtību. Tas jo sevišķi nozīmē ieguldīt arī zinātnē un inovācijās.

Tāpēc Eiropas zaļais kurss, pāreja uz klimatam draudzīgu ekonomikas modeli ir izaicinājums, pie kura valdībai... pie kura visiem ir jāstrādā arvien aktīvāk, un jāiesaista šeit arī visa sabiedrība. Atcerēsimies - tas ir nākotnes ekonomikas modelis. Jo ātrāk mēs sāksim to ieviest, jo labāk mums.

Godātie deputāti! Mūsu šodien lemtais atbalsosies nākotnē. Mūsu lēmumiem jābūt gudriem un ilgtspējīgiem.

Jūs gaida ražīgs darba cēliens. Labu veiksmi jums un mums visiem!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam.

Mēs pavadām Valsts prezidentu pieceļoties.

Paldies arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par dalību Saeimas šodienas sēdē.

Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Vispirms iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Dūrītis, Tērauda, Baumane, Skride un Plešs lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR)” izskatīt kā nākamo pēc Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR)”.

Vai runāsiet? Aizsardzības ministrs...

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Godātie kolēģi deputāti! Apsveicu ar rudens sesijas sākšanos. Un pēc prezidenta runas es varbūt arī paturpināšu tieši ar šo drošības aspektu. Jūsu priekšā ir lēmums par vienas rotas - aptuveni 150 Latvijas karavīru - nosūtīšanu misijā uz Kosovu, lai nodrošinātu šajā valstī drošību, kā arī apmācības procesu viņu bruņotajiem spēkiem.

Mūsu misija ir būtiska no tā aspekta, ka, kā mēs zinām arī no Latvijas aizsardzības koncepcijas un visas mūsu drošības plānošanas, Latvijas dalība starptautiskajās misijās ir nopietns ieguldījums arī mūsu nacionālajā drošībā, jo, ja mēs vēlamies labu sadarbību ar mūsu starptautiskajiem partneriem NATO, Eiropas Savienībā un ANO, tad mums arī jāparāda, ka mēs šajās organizācijās esam gana aktīvi. Turklāt tas reģions, Balkānu reģions, ir ne tikai nestabils vai potenciāli nestabils reģions, bet arī viens no tiem reģioniem, kuri kandidē un turpinās kandidēt uz līdzdalību gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Līdz ar to mēs Aizsardzības ministrijā un valdībā esam nolēmuši lūgt un lūdzam šeit Saeimas atbalstu, lai varētu nosūtīt uz Kosovu nākošgad šo mūsu rotu.

Mums jau ir pieredze Kosovā. Tā nav pati nedrošākā vieta (jebkura dalība jebkurā misijā, protams, ir ar zināmiem riskiem, bet - tā nav pati nedrošākā). Mūsu dalība tur ir bijusi jau aptuveni deviņu gadu garumā - no 1999. gada līdz aptuveni 2009. gadam. Šoreiz mēs piedalīsimies - plānojam piedalīties - šajā starptautiskajā misijā kopā ar Amerikas Savienoto Valstu karavīriem. Tas pats par sevi ir ļoti svarīgi, jo Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu stratēģiskais partneris, un, piedaloties misijā Kosovā, mēs spēsim ne tikai dot savu ieguldījumu starptautiskās drošības veicināšanā, bet ļoti būtiski uzlabosim arī savas nacionālās sadarbības spējas tieši ar ASV armiju. Tā ka tas ir vēl viens ļoti svarīgs aspekts.

Vēl es gribētu pateikt, ka, nosūtot aptuveni 150 karavīrus uz Kosovu ar mūsu pašu nodrošinājumu, ar mūsu pašu komandieriem... tas ir tomēr arī, nu, tāds nopietns līmenis arī mūsu bruņotajiem spēkiem, jo mēs ar katru gadu pilnveidojamies, augam un šāda veida spēku nosūtīšana starptautiskajās misijās, protams, ne tikai apliecina mūsu kvalitāti, bet arī ceļ mūsu kvalitāti.

Aicinu atbalstīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku šo starptautisko misiju un līdz ar to - mūsu sadarbību ar mūsu sabiedrotajiem, drošības veicināšanu Eiropas kontinentā un, protams, arī Latvijas drošības veicināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vai deputāti vēlas debatēt? Deputāti nevēlas debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies arī aizsardzības ministram Artim Pabrikam par dalību šodienas sēdē un ziņošanu par lēmuma projektu.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pucena, Pugas, Nemiro, Zakatistova un Benhenas‑Bēkenas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Aicinu atbalstīt un nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”.

Grozījumi paredz izslēgt no likuma 15.¹ pantu, kur ir paredzēts, ka domes vadītājs un vadītāja vietnieks saņem pabalstu, nonākot pensijā.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā... 2018. gadā ir revidēta 21 pašvaldība un 15 pašvaldībās ir konstatēts, ka tiek izmaksāts... vairāk nekā 300 tūkstoši... Nu, šī ir nauda, ko mēs varam atrast iekšēji un pārdalīt citām lietām, ko norāda Valsts kontrole, - GMI.

Tātad lūdzu likumprojektu atbalstīt un nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tāds satraukums... Tik sen nav būts Saeimas namā! (Smiekli.)

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Parlamenta viesi! Arī mediju pārstāvji šodien ir klāt... Tiešām - šodien aprit tieši 100 dienas, kopš man nav bijusi tā iespēja no Saeimas tribīnes runāt 44 662 Latvijas pilsoņu - konkrēti, visu manu vēlētāju - vārdā. Iespējams, mēs vēl kādreiz runāsim par to, kādēļ tas tā sanāca, bet ne par to ir šis stāsts, un ne par to ir šis likumprojekts.

Bet pirmām kārtām šodien es vēlos pateikt, ka es turpināšu ievērot savu pirms 667 dienām doto Saeimas deputāta zvērestu un būt atbildīga pret saviem vēlētājiem.

Un nu par konkrēto likumprojektu. Savu 44 662 vēlētāju vārdā es jūs lūdzu neatbalstīt mirušas partijas iesniegtu likumprojektu. Un, lūdzu, ieklausieties! Es domāju, ka lielākā daļa no jums mani sapratīs. Es uzskatu, ka nedz man, nedz jums, deputāti, šobrīd nav morālu tiesību balsot par jebko, ko iesniedz šī frakcija. Ja jūs runājat par politisko atbildību vārdos, tad darbos tas izskatītos tieši šādi. Pat tad, ja šis likumprojekts ir labs... es pati to neesmu lasījusi, jo šo iesniedza tieši šī frakcija... (Smiekli.) Ja tas būs labs... jūs paši zināt, kādi vēl ir mehānismi, lai to pašu iesniegtu kāds cits, un tad es, iespējams, to arī atbalstītu, bet ne šoreiz.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, tiešām, lūdzu, runājiet par likumprojektu...

L. Liepiņa. Es runāju. Jā, es aicinu... Tātad...

Sēdes vadītāja. ... ko jūs neesat lasījusi. Kā jūs pati teicāt, jūs to neesat lasījusi. (Starpsaucieni.)

L. Liepiņa. Mūrnieces kundze!... Mūrnieces kundze, likumprojektu var atbalstīt, var neatbalstīt... un varu runāt “pret” arī tajos gadījumos, kad es neesmu pārliecināta par iesniedzēju mērķiem, vai ne?

Sēdes vadītāja. Runājiet par likumprojektu.

L. Liepiņa. Jā, es runāšu. Paldies.

Es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu, jo Ēriks Pucens tikko no šīs tribīnes aicināja balsot “par”.

Un tas ir tik vienkārši... tieši tik vienkārši - jums, vēlētāju nodevēju frakcijai, būtu šodien jānoliek mandāts, nevis jāiesniedz likumprojekti. Jūs visi, ejot VIENOTĪBAS pavadā, nodevāt savus vēlētājus. Un tieši tādēļ nedrīkst atbalstīt šo likumprojektu. Par jūsu nodevību man ir jāatvainojas cilvēkiem. Un, ziniet, es to arī daru katru dienu. Katru mīļu dienu!

Es ceru, ka es iekļaušos laikā.

Es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta tālāku virzību, tāpat kā publiski es aicinu Ēriku Pucenu nezvanīt vairs man...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, lūdzu, nerisiniet savas attiecības ar Ēriku Pucenu šeit no tribīnes. Runājiet par likumprojektu. (Starpsaucieni. Smiekli.)

L. Liepiņa. ... kamēr viņa frakcijas biedri nav pametuši VIENOTĪBAS valdību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Es aizrādu otrreiz. Lūdzu, runājiet par konkrēto likumprojektu.

L. Liepiņa. Mūrnieces kundze! Ja jūs mani pārtrauksiet, es...

Sēdes vadītāja. Sēdes vadītāja norādes nav apspriežamas.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Kāpēc jūs neļāvāt pabeigt runāt...?”) Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 20, atturas - 7. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čakšas, Latkovska, Ašeradena, Ikstenas, Voikas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Protams, žēl, ka jūs man neļāvāt pateikt, bet man būs tāda iespēja pabeigt runu citur.

Bet nu par šo konkrēto likumprojektu. Es tiešām to varētu atbalstīt, bet es to nedarīšu. Un paskaidrošu - kāpēc.

Tieši 12. Saeimā no šīs pašas tribīnes, kur es stāvu, Artuss Kaimiņš, kuru daudzi 13. Saeimas vēlētāji šodien uzskata par nodevēju, veltīja šādus vārdus Gundaram Daudzem... no šīs pašas tribīnes viņš toreiz Daudzes kungam teica: “Arī jūsu laiks drīz beigsies!”

Es aicinu nebalsot “par” šo likumprojektu, jo, Kaimiņa kunga vārdiem runājot, laiks drīz beigsies Arvilam Ašeradenam, Ainaram Latkovskim, Andrejam Judinam un arī Andai Čakšai. Un es esmu priecīga, ka Latvijas politikā Gundara Daudzes laiks nav beidzies. Un, ziniet, mani tas izbrīna - pēc visa tā, ko es šeit, Saeimā, šajā laikā esmu redzējusi.

Paldies. Balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es ceru, ka nākamais runātājs runās par likumprojektu.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, es atļaušos runāt par likumprojektu.

Likumprojekts ir sagatavots pavasarī, bet... Jūs atceraties situāciju ar Covid-19, jūs atceraties mūsu darbu ar teritoriālo reformu... Un tādēļ mēs tikai šodien varēsim lemt par likumprojekta nodošanu komisijai. Protams, ja tas notiktu pavasarī, varbūt dažiem tas nebūtu... daži neuztvertu to kritiski.

Bet nu par likumprojekta būtību. (Dep. V. Agešina starpsauciens.) Mums ir likums, kas paredz tiesībsarga darbību, nosaka, kā tiesībsargs strādā, un paredz arī tiesībsarga apstiprināšanas kārtību, prasības kandidātam... Un nākamajā gadā mums būs jābalso... Bet, ja paskatīsimies šajā likumā, tad redzēsim, ka tur ir vairākas nepilnības. Un šis likumprojekts ir izstrādāts, lai šīs nepilnības novērstu.

Par kādām nepilnībām es runāju? (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.)

Runājot par prasībām tiesībsargam, ir paredzēts nostiprināt to, ka tiesībsargam ir jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas. Ir prasība... Ir paredzēts noteikt, ka tiesībsargam ir jābūt ar maģistra grādu. Ir ļoti dīvaini, ka mūsu likumā nav noteikts, ka tiesībsargam ir jābūt zināšanām cilvēktiesību jomā. Un tāpēc mēs gribam noteikt un skaidri ierakstīt, ka tiesībsargam ir jābūt gan pieredzei, gan zināšanām šajā jomā. Tas ir ļoti svarīgi. Kā gan citādāk?!

Tālāk. Attiecībā uz tiesībsarga izvirzīšanas kārtību. Patlaban to var izdarīt pieci deputāti. Mēs ierosinām noteikt, ka vismaz 10 deputātiem būs šādas tiesības. Kādēļ tas ir svarīgi? Lai deputāti savā starpā runātu par kandidātiem, diskutētu, apspriestu, kuru var virzīt. Nevis tā, ka mums būs vairāki... katrs piecinieks izvirzīs savu un tad... Ir ļoti svarīgi, lai mēs šeit, Saeimā, diskutētu. Ir paredzēts nostiprināt likumā to, ka, pirms mēs balsosim Saeimas sēdē, kandidātus... kandidatūras izskatīs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Savulaik mums ļoti labi sanāca ar NEPLP, kad mēs aicinājām cilvēkus, dzirdējām viņu viedokli, pozīciju, un mēs ļoti gribam, lai, izvirzot arī tiesībsarga amata kandidātus, tādas diskusijas notiktu.

Tagad... Varbūt jums tas ir pārsteigums, ka patlaban tiesībsargam ir administratīvā imunitāte. Viņu nevar saukt pie administratīvās atbildības. Mēs gribam šo kārtību atcelt, un, manuprāt, tas ir pareizi.

Un pēdējais, kas varbūt piesaistīja visvairāk... vislielāko uzmanību. Mūsu likumā rakstīts, ka tiesībsargu var ievēlēt atkārtoti. Atkārtoti - cik reizes? Es saprotu, ir pieredze, citi amati, kur cilvēkus ievēlē pat sešas reizes, un tikai nāve vai pensija var nošķirt cilvēku no tā krēsla, kurā viņš sēž. Bet vai tas ir labi? Mēs gribam nostiprināt normālu prasību, ka cilvēks amatā var strādāt divus termiņus pēc kārtas. (Dep.  J. Stepaņenko: “Cik jūs esat parlamentā, Judina kungs?”) Un tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi un pareizi. Turklāt es lūdzu ņemt vērā, ka līdzīga norma... līdzīgu normu ir paredzēts iestrādāt attiecībā uz citām valsts amatpersonām.

Likumprojekts valdībā ir sagatavots. Bet, lai kāds nepadomātu, ka viss likumprojekts ir vērsts pret esošo tiesībsargu, ir svarīgi dot iespēju deputātiem izvirzīt esošo tiesībsargu amatā. (No frakcijas SASKAŅA: “Bet tas tā nav?”) Jo, ja pavasarī mēs sāktu strādāt, laiks būtu pietiekams. Tagad laika ir maz.

Līdz ar to es uz otro lasījumu iesniegšu priekšlikumu, kas paredzēs, ka jaunās normas - attiecībā uz diviem termiņiem - būs spēkā pēc tam, kad mēs apstiprināsim tiesībsargu. Proti, būs iespēja esošo tiesībsargu virzīt amatā.

Manuprāt, šis projekts ir svarīgs, ir nepieciešams, un es lūdzu atbalstīt to.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 22, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Deputāti! Es atvainojos par savu emocionalitāti, jo... Tik skaisti, mierīgi, nosvērti un saprotami runāt var iemācīties daudzu garu gadu laikā, lieliski to parādīja Judina kungs. Es nezinu, cik gadi man šeit būs paredzēti, tādēļ piedodiet, ka es esmu tik emocionāla. (Dep. A. Judina starpsauciens.)

Ieroču aprite ir ļoti svarīga lieta. Līdz ar to tikpat svarīgi... arī Judina kungs par to runāja... ir tas, kādā kvalitātē tiek sagatavoti to likumu projekti, kuri ieroču apriti regulē. Jūs taču man piekritīsiet, Judina kungs, vai ne? Jā, ne vienu reizi vien... Ne vienu reizi vien, kopš es esmu Saeimā, es esmu pārliecinājusies par to, cik zemas kvalitātes likumprojekti no Ministru kabineta tiek atnesti uz Saeimu. Tie ir tik zemas kvalitātes, ka mati ceļas stāvus. Un tas notiek vēl joprojām.

Es minēšu tikai dažus piemērus. Piemēram, budžeta likuma projekts, kuru mēs vēl gaidām. Pie budžeta likuma, piemēram, strādā cilvēki, kuriem ir problēmas ar saprašanu par tik elementārām lietām, kas ir ienākumi un kas - izdevumi.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, lūdzu, runājiet par konkrēto likumprojektu. Par likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā”.

L. Liepiņa. Es runāju par problēmām, kādas ir ar kvalitāti, ar likuma kvalitāti.

Sēdes vadītāja. Par konkrēto likumprojektu!

L. Liepiņa. Jā, par konkrēto likumprojektu. Es runāju par konkrētā likumprojekta kvalitāti, atsaucoties uz citiem piemēriem. Vai tas ir aizliegts? Vai tas ir aizliegts, Mūrnieces kundze? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Turpiniet runāt par likumprojektu.

L. Liepiņa. Es sarunājos ar Saeimas priekšsēdētāju. Vai man ir aizliegts sarunāties arī ar jums? (Starpsauciens: “Nav, nav aizliegts!”)

Burvīgi! Tātad es minu piemērus par likumu kvalitāti kopumā, par to, kā tie tiek sagatavoti un kādā veidā tiek atnesti uz Saeimu. Un jūs man piekritīsiet, ka jūs vismaz vienu likumprojektu... kas ir ar to saskārušies... Tie ir tik zemas kvalitātes, ka tie cilvēki, kas, piemēram, ir nodarbojušies ar uzņēmējdarbību, saprot, ka tas ir ārprāts. (Dep. A. Judina starpsaucieni.)

Jūs, Judina kungs, nebūsiet tas, pie kura es ņemšu privātos kursus publiskajā runā. Un tieši tāpēc, ka jūs esat no VIENOTĪBAS.

Tātad nobeidzot es aicinu... Nobeidzot (Starpsaucieni.) es aicinu balsot pret šo likumprojektu.

Lai būtu skaidrs: es esmu nonākusi pie secinājuma, ka valdība VIENOTĪBAS vadībā nav spējīga uz Saeimu nogādāt nevienu valstij svarīgu likumu... kvalitatīvu. Un tādēļ es esmu pieņēmusi lēmumu balsot pret jebkuru likumu, kas uz Saeimu tiks atnests Kariņa kunga vadībā.

Paldies par uzmanību. “Pret”!

Sēdes vadītāja. Labi, paldies runātājai.

Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieroču aprites likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Tas nāk no gaisa?”) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Ārlietu komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kola, Latkovska, Juraša, Feldmana, Dzintara, Znotiņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Šis būs absolūti citādāks “pret” balsojums, un es paskaidrošu. Es ļoti vēlos, lai šī balsojuma rezultātā šis likumprojekts... šim likumprojektam būtu tālāka virzība Saeimā un lai mēs varētu patiešām par to kārtīgi debatēt un diskutēt, jo vienīgā lieta, kas man šobrīd traucē nobalsot “par”, ir manis 15 gadus ilgā pieredze mediju un komunikāciju nozarē. Bet, ja jūs spēsiet mani pārliecināt, ka man nav taisnība, tad trešajā lasījumā es varētu arī nobalsot “par”, jo patiesībā šis (par ko es saku:  “Nacionālajai apvienībai - cepuri nost!”)... šī vienmēr ir bijusi jūsu tēma. Jūs vienmēr esat stingri par to iestājušies, un tas ir arī pareizi. Es domāju - ne tikai par šo, bet vispār par valodas jautājumiem kopumā, jo Latvijā cilvēkiem ir jārunā latviešu valodā jau no bērnudārza, jau no mazotnes.

Ir tikai viena lieta, ko es gribētu pieminēt īpaši un kas arī ir balstīta uz manu pieredzi, rūgtu un ļoti bēdīgu pieredzi. Un man atkal ir jārunā par šo te partiju... Nesaukšu vārdā.

Valodai priekšvēlēšanu aģitācijā nav pilnīgi nekāda nozīme tanī brīdī, kad jūs esat salauzis savu mugurkaulu. Pēc tam esat gatavs investēt milzīgi lielas summas, lai deputātiem... es atvainojos, lai vēlētājiem atkal kaut ko sasolītu. Ja tu esi nodevis savu vēlētāju vienreiz, ne valoda tur palīdzēs, ne nauda. Viss, kas paliks pāri, - tikai rūgtas atmiņas par haļavu, lai gan viss varēja beigties savādāk. Es atvainojos par vārdu “haļava”. Es meklēju, kā tulkojas... Latviešu valodā nav tāda tulkojuma. Es ļoti atvainojos. (No NA frakcijas: “Cūcene!”) Cūcene? Rihard, paldies. Tātad, lai būtu pilnīgi precīzi. Ja tu esi nodevis savu vēlētāju, nepalīdzēs ne valoda, ne nauda, paliks tikai rūgtas atmiņas par cūceni, lai gan viss varēja būt savādāk.

Kāds mans lielisks kolēģis savulaik teica: “Tu vari sūdu nosaukt par pīrādziņu, bet garša nemainīsies.” Un jūs varat, Zakatistova kungs, savu jauno partiju saukt, kā gribat, bet to pīrādziņu gala beigās ēdīsiet jūs pats.

Aicinu balsot “pret”, bet es būšu par diskusiju... ļoti konstruktīvu. Aicinu visus cienīt savus vēlētājus, būt godīgiem pirmām kārtām pašiem pret sevi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Sākšu ar nelielu atgādinājumu, lai tiešām precizētu kontekstu šo grozījumu virzīšanai. Latvija, tāpat kā lielākā daļa Eiropas valstu, ir nacionāla valsts, un caur šīs nacionālās valsts ietvaru tiek stiprināta Latvijas tautas identitātes un kultūras ilgtspēja cauri gadsimtiem.

Mūsu identitātes neatraujama sastāvdaļa ir latviešu valoda. Ne velti tai piešķirta konstitucionāla aizsardzība. Latviešu valoda kā valsts valoda ir visas Latvijas līdzdalības un savstarpējās saskarsmes valoda. Caur valodu veidojam savu kultūru, izprotam vēsturi un tradīcijas, kā arī definējam mūsu pašu vērtības un pasaules izpratni. Latviešu valodu nestiprināt kā vienīgo valsts valodu nozīmētu lēnām iznīcināt pašiem sevi, to, kā definējam sevi.

Tāpēc, pirms daži, varbūt vēlāk komentējot, vienkārši reaktīvi sāks vērpt visdramatiskākos scenārijus un izgudrot krāšņus epitetus par to, kāpēc šie grozījumi ir slikti, - aizdomājieties! Un aizdomājamies visi! Valsts valodas statuss nav vienkārši ķeksītis vai mērķtiecīgs apgrūtinājums visiem, kas nezina latviešu valodu.

Jā, Latvijā dzīvo cilvēki, kuru dzimtā valoda nav latviešu, kuri ikdienā varbūt izmanto kādu citu mazākumtautības valodu. Latvijā dzīvo, sazinās, savstarpēji sadarbojas un kopējā radošajā un profesionālajā darbībā iesaistās dažādu tautu un kultūru cilvēki. Un tā tiešām ir vērtība pati par sevi.

Visā šajā plašajā daudzveidībā valsts valoda atrodas valodu hierarhijas augstākajā pakāpē. Runāt un sarunāties varam visdažādākajās valodās, tomēr valsts valodai jābūt (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) sabiedrības vienotājai un reālajai saziņai... valodai starp Latvijas iedzīvotājiem.

Priekšvēlēšanu aģitācija svešvalodā, tā faktiski iedzīvinot vēl paralēlas valodas saziņai ar sabiedrību, tik fundamentālu procesu un tiesību kā vēlēšanas īstenošanā nevairo ne kopības, ne vienotas sabiedrības veidošanos. Tieši pretēji - līdz ar budžeta finansējuma palielināšanu politiskajām partijām sanāks, ka ar nodokļu maksātāju līdzekļiem tika apmaksātas darbības, kas faktiski ir pretrunā ar Valsts valodas likuma garu.

Stāsts ir arī par pašcieņu un cieņu pret Latviju un tās sabiedrību. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir tas laiks, kad partijas caur plakātiem, bukletiem, avīzēm un TV klipiem informē sabiedrību par savu politisko piedāvājumu, programmu, mērķiem, rīcības virzieniem, lai tā aicinātu vēlētājus balsot par tieši šo spēku, tas ir, ievēlēt šo politisko spēku valsti veidojošajās institūcijās: likumdevējā Saeimā vai izpildvarā pašvaldībā.

Demokrātiska, tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta. Viens no tiem ir latviešu valoda.

Nezinu, ko domāt par tiem, kuriem trūkst pat tik nedaudz cieņas pret mūsu valsts valodu, lai tajā aģitētu. Trūkst pat tik nedaudz cieņas pret Latvijas sabiedrību kā kopumu, lai to uzrunātu mūsu kopīgajā valodā. Tad pat jājautā - kā šie kandidāti iedomājas: kādas valsts vēlēšanās viņi kandidē? Jo šodienas Latvijā nedrīkst būt iespējama situācija, ka Latvijas pilsonis, vēlētājs, nezinot kādu svešvalodu, nespēj uzzināt kādas politiskās partijas piedāvājumu.

Drošības labad vēlreiz atgādināšu - nē, neviens nemēģina un arī nevēlas aizliegt ikviena politiķa un sabiedrības locekļa iespēju sazināties sev tīkamajā valodā, kas var būt... arī nebūt latviešu. Iniciatīva nav ne mērķtiecīgi izslēdzoša, ne noraidoša, ne citādi slikta, kā to jau dažiem ir paticis nodēvēt publiskajā telpā.

Latviešu valodas kā valsts valodas statuss nepastāv pats par sevi. Šo statusu ikdienā nostiprinām arī caur likumiem. Jo arī... Jo arī nemānīsim sevi, ka šodienas globālajā pasaulē vairāku pasaules lielāko valodu ielenkumā latviešu valoda Latvijā turpinās stabili pastāvēt bez mūsu rūpēm, principiāliem lēmumiem un gudras, atbildīgas rīcības. Nu, tā nebūs!

Es aicinu ikvienu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 43, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. (JK frakcijas un NA frakcijas aplausi.)

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Nataļjas Saratovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 12. augusta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Nataļjas Saratovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Nataļju Saratovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Nataļjas Saratovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Līgas Supes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 12. augusta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Līgas Supes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Līgu Supi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Supes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Zanes Aldiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 12. augusta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Zanes Aldiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Zani Aldiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zanes Aldiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ineses Kalvānes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 20. augusta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ineses Kalvānes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Latvijas Republikas Saeima 2016. gada 8. septembra sēdē par Valsts kontroles padomes locekli apstiprināja Inesi Kalvāni. Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 27. panta pirmo daļu Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Pildot Valsts kontroles padomes locekļa, Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktora pienākumus, Inese Kalvāne sevi ir apliecinājusi kā profesionālu, atbildīgu augsta līmeņa speciālistu ar labām organizatora spējām, kas spēj definēt nozares problēmas un rast risinājumus revidējamās jomas sakārtošanai gan no tiesību aktu, gan no finanšu vadības puses. Inesei Kalvānei ir vadītāja pieredze, pieredze iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveides un tās darbības novērtēšanā, finanšu vadībā, iekšējo auditu veikšanas organizēšanā, stratēģisko plānu izstrādē, starptautiskas sadarbības organizēšanā. Ineses Kalvānes profesionālās zināšanas un pieredze ir atbilstoša, lai veiksmīgi pildītu Valsts kontroles padomes locekļa amatu pienākumus.

Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti apstiprināt Inesi Kalvāni par Valsts kontroles padomes locekli ar 2020. gada 8. septembri.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Kalvānes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien skatām Izglītības likuma tātad... likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 752/Lp13).

Atgādināšu, par ko tad ir šie grozījumi. Šie grozījumi ir par izglītības attīstības pamatnostādņu apstiprināšanas kārtības maiņu. Tātad šos grozījumus virza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un uz otro, galīgo, lasījumu esam saņēmuši divus priekšlikumus.

1. - Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Paredz mainīt iepriekš lemto kārtību, kādā mēs apstiprinām šīs izglītības attīstības pamatnostādnes.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gan piebildīšu, ka kārtība vēl nav mainīta. Šobrīd spēkā ir tā kārtība, kuru apstiprināja arī 12. Saeima un kura vēl arī bija spēkā, pirms 12. Saeima to bija apstiprinājusi ar nelielām izmaiņām... 12. Saeimas laikā.

Šobrīd ir spēkā pamatnostādnes, kuras ir apstiprinājusi Saeima. Un tas, pie kā šobrīd notiek darbs, ir tās pamatnostādnes uz nākamajiem gadiem, kuras būtu jāapstiprina Saeimai līdz gada beigām. Bet, ņemot vērā to, ka parlaments, pats parlaments, ir izdomājis, ka prātiņš ir par īsu, lai piedalītos pamatnostādņu apstiprināšanā, pats ir atteicies... šobrīd pats vēlas atteikties no pamatnostādņu apstiprināšanas. Tas, kas šobrīd notiek, ir, protams, parlamenta lomas mazināšana visās jomās, īpaši - tik svarīgā jomā kā izglītība. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pati esot rosinājusi atteikties no šīs privilēģijas - apstiprināt šīs pamatnostādnes.

Jā, es saprotu, ka šobrīd jaunā kārtība, kura būs paredzēta, ir pamatnostādņu apstiprināšana komisijā, bet tās pamatnostādnes tāpat nonāks Izglītības un zinātnes ministrijā, un Izglītības un zinātnes ministrija varēs lemt arī citādāk.

Mans priekšlikums. Mans priekšlikums nosaka to, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, saņemot pamatnostādņu projektu no Izglītības un zinātnes ministrijas, piedāvā pati savus grozījumus, sastrādājoties ar visiem Saeimas deputātiem, sadarbojoties ar Juridisko biroju un izveidojot priekšlikumus, kuri nonāk pēc tam Izglītības un zinātnes ministrijā, un tā šos priekšlikumus apstiprina bez grozījumiem. Tas būtu pareizi un loģiski demokrātiskā valstī, jo parlaments ir augstākā lēmējvara un izpildvara ir izpildvara, kas izpilda parlamenta norādījumus. Taču tas, ko deputāti vēlas šajā likumprojektā iestrādāt, - ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir tikai, nu, tāds... tāds revidenta varbūt spēks. Ne vairāk, ne mazāk. Un...

Bet īstenībā, papētot arī parlamenta darbu pēdējos mēnešos un īpaši arī varbūt pēdējās nedēļās, skatoties, kādi priekšlikumi ir iesniegti likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”, ir jāsaka, ka varbūt nemaz nav tik slikti, varbūt ļoti pareizi parlaments ļoti paškritiski vērtē, ka tik tiešām tā degradācija ir sasniegusi jau tādu līmeni, ka paši Saeimas deputāti saprot, ka neko no izglītības pamatnostādnēm viņi nevar piedāvāt grozīt.

Tas ir ļoti pareizi, ka jūs, kolēģi, esat tik paškritiski, jo, piemēram, viens no priekšlikumiem, kuru... pie kura mēs drīzumā strādāsim, ir JAUNĀS Vienotības izmēģinājuma trusīša priekšlikums par to, ka tikumība ir kaut kas tikai zemāk par jostasvietu un nekas vairāk. Tas ir tas, kā jūs, kolēģi, saprotat šos vārdus, un tas ir tas, kā jūs saprotat vērtības.

Un tik tiešām varbūt tādiem deputātiem nevajag strādāt pie pamatnostādnēm, jo Izglītības un zinātnes ministrijā strādā ierēdņi, kuri gadiem ilgi ar savu pieredzi ir pierādījuši, ka viņi tomēr saprot kaut ko no izglītības.

Es naivi cerēju, ka tomēr parlamentā ievēlētie deputāti pārstāv tautas gribu un saprot tās vajadzības un problēmas, kas ir sabiedrībā. Bet arī šodien, vērojot Saeimas priekšsēdētājas attieksmi pret dažiem runātājiem, pret mūsu kolēģiem, es sapratu, ka nekādi tautas priekšstāvji jūs vairs neesat. Jūs vienkārši nopērkat vēlētāju balsis ar partiju finansējumu un ejat tālāk smaidīdami.

Tā ka, kolēģi, es, protams, balsošu par to, ka parlamentam šādas tiesības ir. Bet jūs jau zināt labāk, ka jūs neko nesaprotat no izglītības pamatnostādnēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, kolēģi! Es runāšu gan par šo priekšlikumu, gan arī par nākamo - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu. Jo pēc būtības tie ir par vienu un to pašu.

Par to, par ko jau Jūlija Stepaņenko teica, tātad - vai Saeimai ir jāapstiprina izglītības pamatnostādnes nākamajam septiņu gadu periodam, vai to dara Ministru kabinets. Tātad mans redzējums ir šāds.

Tāpat kā daļa no deputātiem, kas ilgstoši strādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā... Mēs atceramies, ar kādām problēmām saskārāmies iepriekšējo reizi, apstiprinot šīs izglītības pamatnostādnes, jo problēma bija tāda, ka process bija pārāk smags, lai kaut ko tajās pamatnostādnēs mainītu tajā situācijā, kad tās jau bija izgājušas cauri Ministru kabinetam un bija nonākušas Saeimā apstiprināšanai. Ņemot vērā procesa komplicētību un ņemot vērā to, ka Latvijā valsts pārvalde tomēr ir uzbūvēta tādā veidā, ka mums ir ne pārāk daudz, bet ir nozaru ministrijas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) - mums ir specifiski kultūrā nozares ministrija, mums ir specifiski izglītībā un zinātnē nozares ministrija -, tad šīs nozaru ministrijas tomēr ir pilnā mērā atbildīgas gan par politikas veidošanu, gan par politikas īstenošanu, un paņemt nost atbildību par politikas veidošanu no pašas ministrijas, manā skatījumā, nav pareizi. Tāpēc ir jāļauj Izglītības un zinātnes ministrijai piedāvāt šīs pamatnostādnes, bet Saeima ir kā uzraugs. Ja mums kā politiskiem uzraugiem kaut kas šķiet nepieņemams, tad pietiekami agrā šo pamatnostādņu izstrādes fāzē mums ir jābūt iespējai lūgt koriģēt tos elementus pamatnostādnēs, kuri Saeimas vairākumam nav pieņemami.

Šis šobrīd likumprojektā iestrādātais variants, ka šī uzrauga lomā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, manuprāt, ir pieņemams variants, bet situācija no situācijas var atšķirties. Ja tās pamatnostādnes, kas nonāk Saeimā, ir Saeimas deputātu vairākumam pieņemamas un neprasa ļoti plašas izmaiņas (ja ir nepieciešamas tikai redakcionālas korekcijas vai korekcijas atsevišķos akcentos), tā ir viena situācija. Otra situācija ir tāda, kur pēc būtības Saeimas deputātu vairākums saka - šādas pamatnostādnes mūs neapmierina, mēs gribam kardināli citu variantu. Un tas variants, kurš šobrīd ir izgājis cauri... Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajam lasījumam, pēc būtības nenodrošina šo papildu drošināšanu... papildu nodrošinājumu situācijā, ja Saeimā nokļuvušais dokuments ir pārāk nekvalitatīvs.

Un te tiešām ir runa par šiem diviem priekšlikumiem - par Jūlijas Stepaņenko un Igora Pimenova priekšlikumu -, kur abi divi ir risinājums šajā situācijā. Bet, manā skatījumā, tas, ko piedāvā Igors Pimenovs un kas ir 2. priekšlikums, - tas piedāvājums ir elastīgāks, jo tas paredz, ka Saeima, saņemot dokumentu un lemjot par nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, var lemt, vai tiešām atbildība paliek tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vai, ņemot vērā to dokumentu kvalitāti, kāda nu tā ir konkrētajā brīdī, Saeima patur tiesības lemt par dokumentu kopumā visai Saeimai.

Tāpēc es savā balsojumā atturēšos par Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, bet atbalstīšu Igora Pimenova priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Kā es biju sailgojies pēc šīs tribīnes un pēc Mūrnieces kundzes elpas savā pakausī.

Šis priekšlikums par izglītības pamatnostādnēm patiesībā ir ļoti sarežģīts, jo izvēlēties - izglītību uzticēt Šuplinskai Izglītības un zinātnes ministrijā vai deputātiem Saeimā, kas nezina, kā maskas šodien valkāt... Piemēram, Ojārs Kalniņš... (Aplausi.) Viņš... viņš ierodas snovborda maskā, bet saprot, ka tomēr ir parlamentā, un to masku noņem. Vai Arvils Ašeradens arī prezidenta runas laikā tur urbina to masku, beigās saprot, ka tomēr paelpot nevar, un masku - nost. Anda Čakša tieši tāpat...

Sēdes vadītāja. Pievērsieties, lūdzu, konkrētajam priekšlikumam, Gobzema kungs!

A. Gobzems. Un līdz ar to tu jūti, ka kaut kas ar to izglītību nav kārtībā - ne Saeimā, ne Izglītības un zinātnes ministrijā. Vecāki arī jūt, ka ar izglītību nav kārtībā. Viņi nezina, kā viņu bērni ies uz skolu, nevar saprast, vai bērnus drīkst skolā vest iekšā vai viņiem jāstāv ārā, un tad viņus tur kaut kā dabūs iekšā, un tad beigās tāpat visi čupojas kopā.

Problēma ir tā, ka mēs tagad kaut ko birokrātiski pārliksim no Saeimas uz Izglītības un zinātnes ministriju pie Šuplinskas, kas no izglītības neko nesaprot un saprot tikai no Pandoras lādēm. Problēma ir tā, ka mums šodien vajadzētu runāt par mūsu bērnu nākotni, par to, kā viņi mācīsies, kā viņi apmeklēs skolu, kā mēs uzlabosim izglītību, nevis nodarboties ar muļķībām.

Es aicinu visus tos cilvēkus, kas šeit zālē ir, - atcerieties, ka jums ir, cienītie deputāti, tāpat kā Egilam Levitam, diplomātiskā pase un beidziet ākstīties ar tām maskām šeit - uzlikt, novilkt, uzlikt, novilkt... Nu, tas taču arī liecina par jūsu izglītību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Šīs debates tiešām liecina par izglītību.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? (Dep. L. Liepiņas un dep. J. Stepaņenko starpsaucieni.)

R. Znotiņš. Jā, komisijas vārdā es gribēju piebilst, ka mēs... ka notika aktīvas debates Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par to, kā iesaistīt aktīvāk gan komisiju, gan Saeimas deputātus. Mēs mēģinājām rast labākos kompromisus, un agrīnā stadijā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem ir iespēja iesaistīties šo pamatnostādņu izstrādē. Tāpat ir notikušas vismaz četras publiskās apspriešanas. Ir bijis vairāk nekā mēnesi ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tā ka pietiekami liela iesaiste ir bijusi nodrošināta.

Līdz ar to aicinu šo priekšlikumu komisijas vārdā neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. A. Gobzems ir izgājis no zāles. Starpsaucieni: “Aldi!”) Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 56, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, darbu pie nākamā priekšlikuma turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis Sergejs Dolgopolovs, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde...

Sēdes vadītāja. Taču nedzird... Kolēģi, (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) uzmanību paziņojumam!

M. Bondars. Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde e-vidē pēc piecām minūtēm. (Starpsauciens: “Kāpēc e-vidē?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Gundars Daudze, Aldis Gobzems... (Dep. A. Gobzems: “Ir!”) ir, Artuss Kaimiņš... (Dep. A. Kaimiņš: “Ir!”) ir, Andris Kazinovskis... (Dep. A. Kazinovskis: “Ir!”) ir, Aleksandrs Kiršteins... (Dep. A. Kiršteins: “Ir!”) ir, Armands Krauze... (Strapsaucieni: “Ir!”) ir un Andris Skride.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš. Jā, kolēģi. Tikām līdz 2. priekšlikumam.

Tātad 2. - Igora Pimenova priekšlikums. Paredz to, ka Saeima var lemt arī citādāk, tātad ne tikai šīs pamatnostādnes stiprināt caur Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, bet arī pārbalsot to, ka tās aiziet atpakaļ uz Saeimu un tiek skatītas Saeimā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es apsveicu jūs ar rudens sesijas sākumu.

Tātad atgādināšu, ka patlaban skatāmā likumprojekta sāls ir izglītības attīstības pamatnostādņu apstiprināšanas kārtības maiņa.

Patlaban spēkā esošais regulējums nosaka, ka Ministru kabinets šīs pamatnostādnes kā vienotu valsts izglītības politiku un stratēģiju septiņiem gadiem izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Saeimā. Tas notiek pilnā saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra ieteikto politikas veidošanas rekomendāciju, proti, plānošanas dokumentu apstiprināt tajā publiskās pārvaldes līmenī, kuras kompetencē ietilpst dokumentā ietverto jautājumu risināšana. Atkarībā no līmeņa, kādā konkrētais dokuments apstiprināts, tas ir saistošs visām dokumenta izpildē iesaistītajām institūcijām un amatpersonām.

Pašvaldības apstiprināts plānošanas dokuments ir saistošs attiecīgajai pašvaldībai un tās padotības iestādēm tās administratīvajā teritorijā. Ministru kabinetā apstiprināts plānošanas dokuments ir saistošs visām Ministru kabineta padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. Saeimā apstiprināts plānošanas dokuments ir saistošs visām valsts tiešās, pastarpinātās un atvasinātās pārvaldes iestādēm. Un šāda Saeimā apstiprināta plānošanas dokumenta labs piemērs ir izglītības attīstības pamatnostādnes, kuras ir saistošas pašvaldībām un universitātēm.

Savukārt skatāmais likumprojekts izglītības attīstības pamatnostādņu apstiprināšanu pārvirza no Saeimas uz Ministru kabinetu, un sanāk, ka pašvaldībām saistošo plānošanas dokumentu gan valdības ministrija izstrādā, gan pati valdība to apstiprina, pa ceļam saņemot Saeimas komisijas akceptu. Vai deputātus, kuri nav komisijas locekļi, uzaicinās uz dokumenta projekta apspriešanu - nav paskaidrots. Atbilstoši kādai procedūrai deputāti uzzinās par projektu un tiks iesaistīti tās apspriešanā un priekšlikumu iesniegšanā - nav paskaidrots.

Deputātes Stepaņenko priekšlikumu artikulēti norādīt komisijas pienākumus par deputātu dalību projekta apspriešanā Saeima tikko noraidījusi, līdz ar to Saeimas kontrole pār valdības darbību faktiski tiek novērsta, tās komisijai vien apzīmogojot no Izglītības un zinātnes ministrijas saņemto dokumentu.

Ar savu priekšlikumu es rezervēju Saeimas iespēju izvēlēties izglītības attīstības pamatnostādņu pieņemšanas procedūru, proti, pašai Saeimai lemt par izglītības attīstības pamatnostādņu pieņemšanu vai to deleģēt komisijai, kā tas ir nolemts jau pirmajā lasījumā. Šādas izvēles procedūras precedents... šāds precedents jau ir Saeimas procedūrās.

Atgādinu, ka Saeimas kārtības ruļļa VII¹ sadaļā “Saeimas līdzdalība Eiropas Savienības jautājumos” (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) noteikts, ka “Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi”.

Mans priekšlikums verbāli atveido šo pašu formulējumu - un konkrēti - “Saeima savu līdzdalību izglītības attīstības pamatnostādņu pieņemšanā realizē ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi”, tātad Saeimai izvēlēties pašai lemt par izglītības attīstības pamatnostādņu pieņemšanu vai to deleģēt komisijai. Mans priekšlikums negroza pirmajā lasījumā pieņemto koncepciju, bet papildina ar Saeimas papildu iespēju izvēlēties. Un, manā ieskatā, tas grozījums likumā ir labvēlīgs Saeimas kontroles nostiprināšanai pār izpildvaras darbību. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Izglītības sistēmas pamatnostādnes atdot izlemšanai izglītības ministrei Šuplinskai - tas ir neprāts! Ministrei, kura uzskata, ka futbols nav viņas redzeslokā. Pasaules sporta karalis futbols nav ministres redzeslokā!

Viņa visu vasaru ir nodarbojusies ar Covid-19 formas pēc, un šodien (un vakar) visi Latvijas vecāki nezina, kā tos bērnus vest uz skolu iekšā pa durvīm. Ir tāda kārtība, ka vienā skolā ir jāiet pa noteiktu ieeju atsevišķi, un tad viņi visi satiekas. Citā ir jāgaida sporta laukumā, un pēc tam viņi atkal visi satiekas skolā.

Tās ir tās izglītības pamatnostādnes, ko izglītības ministre ir spējīga radīt. Tā vietā, lai mēs radītu sistēmu, kurā ir daudzas mazas klases ar 10 bērniem, ar daudz labākiem skolotājiem, ministre mums saka, ka viņai futbols nav svarīgs, jo... tāpēc ka fizkultūra bērniem taču arī nav svarīga!

Šīs pamatnostādnes nevar atstāt ministrei, kura šobrīd kūrē izglītības sistēmu. Nevar, jo šī ministre nesaprot neko par izglītību.

Es saprotu arī, ka šos deputātus šeit izglītība neinteresē, viņus neinteresē mūsu bērnu nākotne, jo viņi nav satikušies pusgadu un tagad notiek vislielākās klačas, kādas jebkad parlamentā ir bijušas. Bet ir viena lieta skaidra, dārgā sabiedrība: kamēr notiek viss šis Covid-19 šovs, Covid-19 teātris ar maskām vienā pusē un bez maskām otrā pusē, kamēr jūs nezināt, kā jūsu bērni mācīsies skolā, un kamēr jūs gaidīsiet, ka izglītības ministre, kas nav spējīga neko izdarīt izglītības sistēmā... tikmēr arī nekas nemainīsies.

Jums ir tikai viena iespēja. Un šī iespēja ir 10. oktobris. Visiem, kam rūp savu bērnu izglītība, visiem ir jābūt Latvijas ielās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms divām dienām pāri par 200 tūkstošiem Latvijas skolēnu uzsāka jaunu mācību gadu. Bet kā Saeima sagatavojās skolai? Augustā man bija tāda pieredze: es klausījos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi aptuveni stundu. Deputāti, ministri un ierēdņi izlēma par tā saucamo trīs modeļu izglītības pieeju, kā skolas var īstenot programmas korona krīzes laikā. Nebija ne diskusijas, ne argumentu, diezgan mierīgi un paklausīgi mūsu kolēģi deputāti noklausījās prezentācijas un izklīda. Un tāpēc Latvijas skolās tagad ir krīze un haoss.

Liekas, ka parlamentam ir jādara savs darbs izglītības jomā. Tāpēc es atbalstu Pimenova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man arī jāsaka - man liels prieks jūs pēc ilgāka pārtraukuma redzēt visus kopā. Jāsaka, nedaudz mulsina debates, kurās, apspriežot izglītības pamatnostādņu gaitu varas sistēmā, mēs nonākam jau līdz aicinājumiem doties ielās. (Starpsauciens: “Nav jau citu variantu vairāk!”) Domāju, ka nekam tādam nav pamata, un es gribu teikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izstrādājusi, manuprāt, diezgan elegantu modeli, kādā veidā pārraudzīt šo izglītības pamatnostādņu virzīšanas procesu.

Tātad vispirms ir... atšķirībā no tā, kā tas bija iepriekš, kad bija ļoti masīvs septiņu gadu dokuments, kas arī... kurā bija iestrādāti rīcības plāni šiem septiņiem gadiem, kā to realizēt.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo dokumentu ir sadalījusi divās daļās - tātad pamatnostādnes pašas kā tādas uz septiņiem gadiem, plus rīcības plāni trijiem, diviem un diviem gadiem.

Tātad šīs pamatnostādnes tikai pēc tam, kad ir saņemts akcepts no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, ir virzāmas uz Ministru kabinetu, un tātad parlamentam ir sava veida veto tiesības šo pamatnostādņu virzībā. Visi parlamentārieši ir laipni aicināti tajā brīdī caur saviem frakciju pārstāvjiem virzīt priekšlikumus un šīs pamatnostādnes, kad tās nonāks komisijā, veidot labākas. Šeit ir ļoti laba iespēja parlamentam to darīt.

Otra lieta ir rīcības plāni. Tātad bez parlamenta akcepta šie rīcības plāni arī nevar tikt akceptēti, un, manuprāt, šī ir ļoti... šis ir arī ļoti svarīgs elements pamatnostādņu virzībā. Šeit arī patiesībā uzraudzība pār izpildvaras aktivitātēm ir daudz skaidrāka un stingrāka. Tātad šie rīcības plāni tiek apstiprināti arī parlamenta komisijā.

Tā ka aicinu neatbalstīt šos divus priekšlikumus un atbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies, Ašeradena kungs! Es gan cerēju, ka jūs uzrunā komentēsiet atbildi... atbildes uz jautājumu, kuru jums uzdeva gan Stepaņenko kundze ar savu priekšlikumu, gan arī es.

Mans pienākums saprast šo pirmajā lasījumā pieņemto attiecīgā panta otro daļu burtiski. Un te ir rakstīts - ministrija izstrādā dokumentu, iesniedz komisijai, pēc atbalsta saņemšanas komisija virza dokumentu apspriešanai Ministru kabinetā. Punkts. Bez variantiem, bez interpretācijām. Tā ir kā taisna bulta, nav nekāda pagrieziena.

Paliek jautājumi - kādā veidā citi deputāti, kuri nav komisijas locekļi, var piedalīties šā dokumenta apspriešanā? Te nav aprakstīts nemaz! Kas viņi... kā viņi uzzinās vispār par šāda dokumenta saņemšanu un iekļaušanu Saeimas lietvedībā? Kas viņus uzaicinās ar savu ziņu par to, ka var piedalīties projekta apspriešanā? Tas nav paskaidrots! Kāda būs procedūra deputātu priekšlikumu iesniegšanai? Arī nav neviena vārda. Un pēc tam, kad būs rezultāts, pēc tam arī varbūt... Iespējams, šie priekšlikumi ir iesniegti komisijā un būs apspriesti. Un būs grozīts dokuments. Vai jūs šo dokumentu, ja, piemēram, priekšlikumi būs komisijā atbalstīti, sūtīsiet atpakaļ uz ministriju? Vai ko tad...

Bet galvenais jautājums - kā citi deputāti būs iesaistīti izglītības attīstības pamatnostādņu projekta apspriešanā? Jautājums bez atbildes.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam otro reizi.

A. Ašeradens (JV).

Nu jau gan mēs profanizējam parlamenta darbu. Ir skaidrs, ka viss parlamenta darbs ir atklāts, visa dokumentu kustība un iesniegtie dokumenti ir skaidri redzami parlamenta dažādās informācijas sistēmās.

Otrs drošības līmenis šim - visu frakciju deputāti ir pārstāvēti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Un nākamais viņu pienākums ir paziņot savai frakcijai par to, ka šāds dokuments ir virzībā un kādā veidā šī virzība ir paredzēta.

Protams, mēs esam ieinteresēti izskatīt visu deputātu priekšlikumus un panākt to, lai komisija nobalso, ka pamatnostādnes ir apstiprinātas. Tā ir elementāra parlamentārā darba loģika. Šeit nekāda slepena procedūra nav paredzēta. Tas saskan ar Saeimas kārtības rulli. Un Saeimas kārtības rullis mums nav jāieraksta likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ašeradena kungs! Jūs tikko kā no grāmatas nolasījāt teoriju, kā būtu jāstrādā parlamentam normālā demokrātiskā valstī. Jūs droši vien esat aizmirsis vai par maz bijis klāt tādā reālā parlamenta darbā, vai varbūt par maz ievērojis, tieši cik opozīcijas priekšlikumi ir bijuši ņemti vērā, atbalstīti, izdiskutēti. Tieši cik jūs esat dziļi iedziļinājies to cilvēku problēmās, kas ir mēģinājuši komisijās jums kaut ko pastāstīt.

Nevar saprast lietas, par kurām nav nekāda sapratne. Ar jums ir tieši tā gan ekonomikā, gan izglītībā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļā Latvijas sabiedrība! Es atkārtoju: ja jūs esat par saviem bērniem, 10. oktobrī - Latvijas ielās. (NA frakcijas starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. Jā, kolēģi, paldies.

Aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 20. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems. (Dep. J. Urbanovičs: “Cikos desmitajā?” Smiekli. Aplausi.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Urbanoviča kungs, jūs esat ļoti agrs putns. Jūs astoņos jau gaidām... astoņos pie Saeimas.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu, Gobzema kungs, par 1. priekšlikumu!

A. Gobzems. Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma ir izskatījusi “Grozījumus Satversmes tiesas likumā” (Nr. 551/Lp13). Uz trešo lasījumu iesniegti, es skatos, pieci priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ar to ir lūgts izslēgt šī likuma 4. panta ceturtās daļas 2. punkta “c” apakšpunktu. Tās ir prasības, kādām jāatbilst, iesniedzot pieteikumu par... lai kļūtu par Satversmes tiesas tiesnesi, un te ir jautājums par dzīvesvietu. Komisijā, protams, šis koalīcijas ministra priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ar to ir lūgts papildināt 7. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Ja persona atstājusi Satversmes tiesas tiesneša amatu, lai pildītu amatu starptautiskā tiesā vai pārstāvētu Latvijas valsti, ieņemot amatu starptautiskā institūcijā, un kopš Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšanas nav pagājuši vairāk kā 10 gadi, personu var atkārtoti apstiprināt uz atlikušo pilnvaru termiņu.”

Komisijā minētais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 3. - arī Jāņa Bordāna, tieslietu ministra, priekšlikums. Ar to ir lūgts izslēgt likuma 35. panta trešo daļu. Trešā daļa ir jautājums, kas saistīts ar administratīviem pārkāpumiem, kad Satversmes tiesas tiesnesi varētu saukt pie disciplinārās atbildības. Un ir lūgums izslēgt šo punktu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz izslēgt 36. panta pirmās daļas 4. punktu. 4. punkts ir arī attiecīgi tas pats, bet par administratīvajiem pārkāpumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 5. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums pārejas noteikumos. Komisijā nav atbalstīts. Komisijas... priekšlikuma būtība ir šāda: lietas, kas ierosinātas par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību Satversmei, ir izskatāmas līdz 2021. gada 5. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Komisijā, kā jau es teicu, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Mans priekšlikums tiešām komisijā nav atbalstīts, un es arī saprotu, ka no jurisdikcijas un no juristu skatpunkta tas varbūt arī nav korekts, bet mans priekšlikums tika iesniegts, lai pievērstu uzmanību problēmai.

Un problēma tā tiešām var būt, ņemot vērā, ka administratīvi teritoriālā reforma ir notikusi, daudzas pašvaldības ir iesniegušas pieteikumus Satversmes tiesā un attiecīgi arī Satversmes tiesa ir pieņēmusi un izskatījusi kaut kādā laika periodā. Bet situācija var izveidoties tāda, ja Satversmes tiesa nepaspēj izskatīt lietas līdz nākamajā gadā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām (vēlēšanas notiek, protams, pēc esošā likuma, esošajās teritorijās, kas ir apstiprinātas šeit, Saeimā), tad pēc kāda laika Satversmes tiesa pieņem lēmumu - varbūt kaut ko noraida un pasaka, ka viss bija kārtībā ar šīm teritorijām, bet atsevišķās vietās pasaka tomēr, ka tas neatbilst Satversmei. Un tad sanāk, ka, protams, vēlēšanas jau ir notikušas, tās ir leģitīmas, atbilstošas likumdošanai, un tās neviens vairs neatcels. Tas, tā tēlaini salīdzinot, būtu tā: kad senos laikos piesprieda nāves sodu, kāds, kuram ir piespriests šis nāves sods, pārsūdz, bet nāves sodu viņam izpilda un pēc pusgada pasaka - jā, ziniet, viņš tomēr, nu, bija nevainīgs un tas nāves sods ir piespriests nevietā, ja.

Tāpēc arī es iesniedzu šo priekšlikumu, lai pievērstu uzmanību šai problēmai. Es arī dzirdēju gan komisijā deputātu viedokļus, gan arī Satversmes tiesas un Tieslietu ministrijas pārstāvju viedokļus. Un es, protams, ceru, ka Satversmes tiesa izskatīs laikā.

Es arī vēlos uzsvērt, ka mans priekšlikums nekādā veidā nav... ko tur daži varbūt arī minēja, ka tā varētu būt spiediena izdarīšana uz tiesu. Nē, tā nav, jo man liekas, ka mūsu tiesa arī saprātīgos termiņos visu izskatīs un ka līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām mums jau būs zināms, vai likums un administratīvi teritoriālā reforma atbilst Satversmei vai tomēr atsevišķās vietās neatbilst.

Tāpēc, jā, tas ir mans arguments, kāpēc šāds priekšlikums tika iesniegts, un balsojumu es par to neprasu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas piebilstams?

A. Gobzems. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad par priekšlikumu, lūdzu!

A. Gobzems. Par priekšlikumiem nav nekas piebilstams vairāk.

Sēdes vadītāja. Tātad par priekšlikumu ziņotājs neko nepiebilst, bet runātājs nelūdz balsojumu par 5. priekšlikumu, un deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Gobzems. Jā. Un lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 553/Lp13). Izskatīts Juridiskajā komisijā pirms trešā, galīgā, lasījuma. Tas ir pavadošais likumprojekts tikko apstiprinātajam likumprojektam “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu priekšlikumi netika iesniegti.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā šodien skatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 712/Lp13). Juridiskajā komisijā saņemti un izskatīti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 221.⁶ panta nosaukumu ar vārdiem “nelielā apmērā”, saskaņojot to ar panta dispozīcijā norādīto objektīvās puses pazīmi, respektīvi, tabakas realizācija nelielā apmērā.

Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Tas paredz noteikt tieši panta dispozīcijā kvalificējošo pazīmi “neliels apmērs”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 713/Lp13). Likumprojekts saistīts ar tikko atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Juridiskajā komisijā saņemts un izskatīts viens priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Sistēmiski precizē “neliela apmēra” definējumu attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, attiecīgi papildinot likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. pantu ar otro daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ir patiess prieks jūs uzrunāt atkal šādi, no tribīnes.

Šodien skatām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešajam, galīgajam, lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” (Nr. 573/Lp13).

Šis likumprojekts paredz Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā precizēt dažādus kvalifikācijas nosacījumus, mazināt administratīvo slogu pieteikšanās procesā, kā arī veikt citus uzlabojumus, lai šis likums būtu nepārprotami piemērojams, un tā mērķis ir palielināt jaunuzņēmumu skaitu, kas kvalificētos atbalstam, kas paredzēts šajā likumā. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija.

Likumprojekta izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Paredz likuma 4. panta otrajā daļā noteikt, ka jaunuzņēmuma nodokļu parāds nepārsniedz 150 eiro un nav pasludināts maksātnespējas process. Iepriekš attiecīgās prasības tika noteiktas citā redakcijā, atsaucoties uz 4. panta pirmo daļu. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Paredz 4. panta trešajā daļā atsauces uz likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem atbilstoši likumprojekta otrajā lasījumā apstiprinātajiem grozījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt likuma 15. panta otro daļu ar 5. punktu, kas nosaka jaunuzņēmuma darbības vērtēšanas komisijai jaunas tiesības, proti, “pieprasīt no jaunuzņēmumus pārstāvošajām organizācijām atzinumu par jaunuzņēmuma atbilstību šā likuma 1. panta 5. punkta prasībām”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Paredz izslēgt likuma 19. panta pirmās daļas 6. punktu, kas noteica jaunuzņēmuma pienākumu iesniegt apliecinājumu par to, ka vismaz 50 procenti no jaunuzņēmuma izdevumiem kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā ir novirzīti pētniecībai un attīstībai un tiek uzskaitīti atsevišķi. Attiecīgā norma otrajā lasījumā tika svītrota. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt likuma 19. panta trešo daļu jaunā redakcijā, attiecīgi svītrojot normu, ka jaunuzņēmums neveic pārrēķinu, ja tas tiesības izmantot atbalsta programmu zaudējis tādēļ, ka atsavinājis īpašuma tiesības uz tādu inovatīvu produktu, uz kura pamata tika piešķirta atbalsta programma. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 6. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 20. panta pirmās daļas 7. punktu, ka komisija lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu atceļ, ja jaunuzņēmums atsavinājis īpašuma tiesības uz tādu inovatīvu produktu, uz kura pamata tam tika piešķirta atbalsta programma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Un visbeidzot 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos, nosakot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Arī es jūs visus sveicu ar parlamenta darba atjaunošanu. Mums ir zināms progress. Ja mēs salīdzinām vēsturiski, tad iepriekšējo reizi, kad Saeimas darbs tika prettiesiski pārtraukts 1934. gada maijā, bija jāgaida vairāk nekā pusgadsimts, lai parlaments varētu sanākt no jauna. Uz šī fona šie daži mēneši - tāds mirklis gaistošs vēsturē.

Bet tagad par šo likumprojektu. Pirmām kārtām es gribu teikt - es atbalstu arī šo 7. priekšlikumu, tāpat kā visus iepriekšējos sešus, bet man ir viens komentārs par likumprojektu kopumā, ko es arī atbalstu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, debatējot par jaunuzņēmumu likumprojekta grozījumiem, viens no argumentiem bija, ka tas mums palīdzēs... Īpaši ātri tas jādara tāpēc, ka tas mums palīdzēs ne tikai pašiem veidot uzņēmumus, bet arī piesaistīt šeit baltkrievu uzņēmumus, kas Baltkrievijas apstākļu dēļ varētu pārcelt visus savus jaunuzņēmumus citur... šeit uz Latviju. Tāpēc tas jādara maksimāli ātri.

Pirmām kārtām, man liekas, tas tāds jauns reālpolitikas piegājiens, nezinu, vai apzināts, ka mēs cenšamies uz to, kas notiek Baltkrievijā, iedzīvoties paši. Pārcelsim visus baltkrievus uz šejieni un tā. Bet okay. Tas tāds viens komentārs.

Otrs. Es vienkārši gribu, lai netiek ieliktas kaut kādas ilūzijas šādās domās, jo, lai kāds šeit pārceltos, kur nu vēl start-up taisītu... Droši vien tiem, kas pārceļas, ir jāspēj atvērt bankas konts Latvijā, piemēram, un vēl dažādas citas lietas.

Īpaši tas ir interesanti, ja mēs izlasām Finanšu izlūkošanas dienesta jaunās vadlīnijas, kā vērtēt uzņēmumus un kurus uzņēmumus uzskatīt par aizdomīgiem, un bankām attiecīgi rīkoties, verot ciet kontus vai savādāk ierobežojot tos. Tad ar šādu vizītkarti mēs ne tikai nevienu start-up neatvērsim paši, kur nu vēl baltkrievus piesaistīsim! Mēs aizvedīsim prom no Latvijas visus atlikušos uzņēmumus.

Es nosaukšu dažus kritērijus, pēc kuriem uzņēmums kļūst aizdomīgs.

Viens no kritērijiem ir tāds - ja par uzņēmumu vai tā uzņēmējiem publiskajā telpā ir redzama negatīva informācija. Izpratnē - ja es uzrakstīšu, ka man negaršo “Cēsu alus”, tad principā tā jau būs zināma negatīva informācija par “Cēsu alu” un bankām ir jāsāk aizdomīgi uz viņiem skatīties.

Otrs - ja uzņēmums savā kontā sāk uzkrāt līdzekļus, nu, pieņemsim, ja grib investēt vai nopirkt kādu citu uzņēmumu, tas ir jau aizdomīgs.

Bet “vislabākais” - ja tam ir bijuši darījumi ar valsts vai pašvaldību, vai arī privātajiem uzņēmumiem, kuri ir piedalījušies valsts iepirkumos. Arī tad uzņēmums kļūst aizdomīgs.

Visbeidzot - ja uzņēmuma mājaslapa neliecina par aktīvu uzņēmuma darbību, arī tad tas kļūst aizdomīgs. Nav gan teikts, vai mājaslapas neesība jau ir aizdomīgs pamats, bet...

Šī ir tā vizītkarte, ko mēs dodam.

Es atbalstu likumprojektu, bet tikai nepieliekam tam, lūdzu, ilūzijas, ka tas kaut kādā veidā Latvijā ko mainīs. Tas varētu strādāt, ja mēs pamatlietas sakārtotu tā, ka vispār kāds grib Latvijā ar uzņēmējdarbību nodarboties, automātiski nepakļaujot sevi iespējai sēdēt cietumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamie kolēģi! Runājot par šo argumentāciju, kādēļ būtu vēlams, lai šis likumprojekts stātos kaut nedaudz ātrāk spēkā, proti, nākamajā dienā pēc šī likuma izsludināšanas.

Šī priekšlikuma autors biju es, un patiešām viens no argumentiem, ko es lietoju, bija saistīts ar baltkrieviem. Es vēlos mazliet ilustrēt Didzim Šmitam, kādēļ tas ir būtiski. Pilnīgi citā griezumā, nekā tas tika skaidrots, proti, jums ir... un mums visiem ir jāapzinās tas, ka tajā brīdī, kad Baltkrievijā jebkurš cilvēks, tostarp cilvēks, kurš nodarbojas ar biznesu, skaidri pauž savu politisko nostāju, šis cilvēks tiek vajāts. Konkrēti man ir zināms baltkrievu... liels baltkrievu IT uzņēmējs, kurš ir publiski skaidri paudis savu atbalstu demokrātiskajām pārmaiņām Baltkrievijā. Viņa bizness... piemēram, vakar viņa biroji tika pārmeklēti ar policijas rokām.

Šajā gadījumā var veidoties situācija, ka arī uzņēmējiem ir nepieciešams gan patvērums (politiskais patvērums viņiem un viņu ģimenēm), gan jauna mājvieta viņu biznesam. Šādas situācijas var būt, un šai sakarā nav mazsvarīgi, ka mēs spējam piedāvāt jauniem tehnoloģiskiem baltkrievu uzņēmumiem labus nosacījumus, labu spēles laukumu, kur tālāk attīstīties un augt globāli, no Eiropas Savienības dalībvalsts. Un kāpēc ne Latvijā?

Runājot par pašu likumprojektu kopumā, vēlos atgādināt tā priekšvēsturi. Kolēģi, šis likumprojekts dzima 2016. gadā. Tā ieceres autori bija toreizējie Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas dibinātāji, un dialogā ar Ekonomikas ministriju tika sagatavots likumprojekts, kurš bija ļoti inovatīvs, ļoti pretimnākošs start-up. Un jāsaka - gan Lietuvas, gan Igaunijas kaimiņi toreiz vienkārši balti skauda to, ka mēs esam spējīgi dialogā ar mūsu valsts varu šādu likumprojektu sagatavot.

Diemžēl saskaņošanas procesā tur tika ielikti visdažādākie ierobežojumi - pamatā no Finanšu ministrijas bažās par nodokļu optimizāciju un ko tik vēl ne. Rezultātā šīs prasības ir bijušas tik stingras, ka trīs gadu laikā, kopš šis likums ir bijis spēkā, atbalstu ir saņēmuši nevis aptuveni 100 jaunuzņēmumi, kā mēs cerējām, savulaik likumu izstrādājot, bet tikai pieci.

Līdz ar to mūsu priekšlikumi, tostarp mani priekšlikumi, kas tika atbalstīti šeit otrajā lasījumā, šīs prasības būtiski mīkstināt, izravēt ārā šos nevajadzīgos ierobežojumus liek mums cerēt, ka Latvija tiešām beidzot varētu būt start-up magnēts Baltijas mērogā no dažādām valstīm - gan no Ukrainas, gan no tālākām Austrumu partnerības valstīm, gan arī tepat no kaimiņiem. Kādēļ ne? Arī no citiem kontinentiem. Tas ir iespējams. Es domāju, šis ir tas gadījums, kad mums sev ir jānotic, ir jāizdara pareizā lieta.

Tāpēc es aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Oi, nē... Piedošanu... Es gribēju repliku uz Daniela Pavļuta teikto.

Nenoliedzami, ka baltkrievu uzņēmējiem, kas tiek represēti un ir spiesti pamest Baltkrieviju, Latvijas durvīm jābūt plaši atvērtām. Par to nav runa. Ir runa par kaut ko pilnīgi citu, proti, tad, kad baltkrievu uzņēmums muks no politiskajām represijām Baltkrievijā, tas negribēs nokļūt ekonomiskajās represijās tajā vietā, kur tas nokļūs.

Es tikko aprakstīju, kas šādu uzņēmēju sagaida Latvijā. Ja viņš izlasīs šīs vadlīnijas un apskatīsies, kas notiek kādā citā valstī, piemēram, Lietuvā vai Polijā, viņš būs tur. Un es aicinu atcerēties...

Es neatceros visu, kas bija delegācijā, bet bija mūsu parlamenta Ilgtspējīgas attīstības komisijas delegācijas vizīte Polijā pirms nepilna gada, kur mēs tikāmies Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kur bija arī investori. Starp citu, bija arī investore no Baltkrievijas, kas bija sākumā bijusi Latvijā un pārcēlusies uz Poliju. Un tur mums izstāstīja, kā ir atvērt uzņēmumu, proti, tev vajag derīgu Šengenas vīzu (ārvalstniekam to atver internetā). Tad tu atver bankas kontu un visu pārējo. Un tad tu mēneša laikā nokārto termiņuzturēšanās atļauju, bet jau šī mēneša laikā vari strādāt, maksāt algas, maksāt nodokļus un negaidīt, ka tev dos vai nedos termiņuzturēšanās atļauju. Tādi ir noteikumi Polijā. Un jebkurš, kurš, piedošanu, mūk šobrīd no Baltkrievijas, viņš paskatās, kur viņam ir izdevīgāk nosēsties.

Es esmu “par” šo likumprojektu. Nevajag uztvert, ka es esmu “pret” to, bet šis ir... šis ir... Es nezinu, tas nav pat procents no tā, kas mums būtu jāizdara, lai kāds baltkrievs pārceltos uz Latviju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Pirms aicināt Baltkrievijas uzņēmumus uz šejieni, solot atvieglotus nosacījumus vai lojālu attieksmi, vajag no sākuma pietiekoši kvalitatīvi noorientēties attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas Latvijā ir un kas ir pakļauti patiešām, kā Šmita kungs teica, ekonomiskajām sankcijām. Un tādu uzņēmumu ir pietiekoši daudz, kas cieta no Latvijas ekonomiskās politikas un banku politikas, un “caurspīdīguma” (pēdiņās) attiecīgi. Nevajag lolot ilūzijas par pasakām, ko tagad stāstīt ar viena potenciāli iespējama likumprojekta pieņemšanu.

Un vēlreiz - veidot savu politisko reklāmu un kapitālu uz kaimiņa nelaimi un nepatikšanām, un ļoti dziļu traģēdiju, manuprāt, ir vienkārši, maz pateikts, neētiski.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

D. Pavļuts. Kolēģi! Atgādinu, ka 7. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos, paredzot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Neviens no runātājiem balsojumu neprasīja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Atbildīgajā komisijā nolemts virzīt likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimas sēdē.

Aicinu balsot un atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Jaunuzņēmumu atbalsta likumā” galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Standartizācijas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Standartizācijas likumā”.

Standartizācijas likuma grozījumi ir paredzēti, lai veiktu izmaiņas nacionālajā standartizācijas sistēmā un novērstu identificētās standartizācijas sistēmas problēmas, tātad pilnveidotu nacionālās standartizācijas institūcijas darbību un ieviestu standartizācijas pieprasījumu sistēmu, kas noteiks centralizētu modeli standarta izstrādei un tulkošanai nacionālajā līmenī, kā arī tiek paredzēts precizēt esošā Standartizācijas likuma terminus.

Komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Standartizācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Zariņš. Termiņš... Tā, tūlīt es pateikšu termiņu. (Starpsauciens: “10. oktobris!”) Ziniet, mums ir likumprojektu daudz. Mūsu komisija ir ļoti ražīga komisija...

Sēdes vadītāja. Lūdzu... priekšlikumu termiņu.

I. Zariņš. ...ļoti daudz strādā. Ja man Saeimas dators atvērs termiņu tabulu, es jums to tūlīt pateikšu. Termiņš priekšlikumiem Standartizācijas likumam ir 10. septembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 696/Lp13).

Likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” sagatavojusi Zemkopības ministrija ar mērķi pilnveidot nozari reglamentējošo normatīvo bāzi par to zaudējumu kompensāciju, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā, precizējot dažu normu saturu, lai atvieglotu normatīvo aktu izpratni un piemērošanu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 8. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.

Šis likumprojekts ir tapis pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas. Likumprojektā tiek noteikts, ka “Civilās aviācijas aģentūra” pieņem privātpersonu izdotas neatsaucamas gaisa kuģa izslēgšanas no reģistra un izvešanas pieprasījuma atļaujas un reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā informāciju par šo atļauju. Ja gaisa kuģu reģistrā ir izdarīts ieraksts par šīs atļaujas saņemšanu, tad izslēgt gaisa kuģi no reģistra var tikai pēc personas, kuras labā atļauja ir izsniegta, lūguma.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Grozījums likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām””. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu termiņu priekšlikumiem.

I. Zariņš. Arī 10. septembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Labrīt, kolēģi! Šā gada 3. jūnijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, ko piedāvā Ministru kabinets.

Tātad īsa būtība. Grozījumi paredz papildināt šī likuma 31. pantu ar... dienesta dzīvokļa izmantošanas saistīto izdevumu apmaksāšanu karavīriem. Tātad karavīram, kuram ir piešķirts dienesta dzīvoklis, no Aizsardzības ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem tiek segti tikai šādi izdevumi:  dzīvojamās telpas īres maksa, nekustamā īpašuma nodoklis (ja tāds tiek piemērots), koplietošanas elektroenerģijas izdevumi un siltumenerģijas izdevumi.

Komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā, tāpēc lūdzu jūs arī atbalstīt šo likumprojektu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Adamovičs. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam - šā gada 10. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

Likumprojekts “Militārās disciplināratbildības likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 2. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Militārās disciplināratbildības likums” (Nr. 662/Lp13). Tika saņemti 15 priekšlikumi. Pārsvarā visi šie priekšlikumi ir tehniska rakstura.

1. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. - arī aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. - arī aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Arī šo komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. - arī aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 6. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 7. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 8. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 9. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 10. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 11. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 12. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 13. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 14. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Un 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Militārās disciplināratbildības likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 14. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Šis ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 2. jūnija sēdē izskatīja arī likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 663/Lp13).

Tika iesniegts viens priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.  Bergmanis. Tā kā visi priekšlikumi šobrīd jau izskatīti, lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 14. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. septembris.

Un likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Šajā pašā 2. jūnija sēdē tika izskatīts arī likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 664/Lp13).

Tika saņemts viens priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt Saeimu šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 14. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. septembris.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”.

Es īsumā atgādināšu, ka likumprojekts izstrādāts Finanšu ministrijā ar mērķi pilnveidot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma tiesisko regulējumu, lai palielinātu atklātības un piegādātāju konkurences veicināšanu iepirkumos, kā arī lai paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti un mazinātu korupcijas riskus publiskajos iepirkumos.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.

Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Jā, un šis likumprojekts, šie grozījumi arī ir saistīti ar iepriekšējo. Arī šis ir izstrādāts Finanšu ministrijā, un arī tā mērķis ir pilnveidot Publisko iepirkumu likuma tiesisko regulējumu, lai panāktu atklātības un piegādātāju konkurences veicināšanu iepirkumos, kā arī lai paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti un mazinātu korupcijas riskus publiskajos iepirkumos.

Uz otro lasījumu tika iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - deputāta Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka piegādātāji ir tiesīgi elektroniski komentēt paziņojumus par apspriedi un plānotā iepirkuma dokumentus vismaz 10 darbdienas pēc paziņojuma un dokumentu publicēšanas. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - deputāta Pavļuta priekšlikums. Paredz papildināt un precizēt apspriedes ziņojumā iekļaujamo informāciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam. (Starpsauciens: “Kur maska, Daniel?”)

D. Pavļuts (AP!).

Kolēģes un kolēģi! Mūsu uzdevums attiecībā uz publisko iepirkumu sistēmu ir visiem iespējamiem veidiem tiekties pēc tā, lai šī sistēma būtu gan kvalitatīvāka no procesa un arī no rezultāta viedokļa, gan caurskatāmāka.

Caurskatāmība ir izšķiroši svarīga publisko iepirkumu sistēmas sastāvdaļa, tādēļ es gribētu paskaidrot to, ka šie priekšlikumi (gan iepriekšējais - 1. -, kas tika jau atbalstīts 2. - komisijas priekšlikumā, gan šis - 3. - priekšlikums) ir uzņēmējdarbības vides formulēti. Šie ir priekšlikumi, kas ir nākuši no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kura, manuprāt, motivēti lūdza to, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai iepazītos ar sarežģītām tehniskām specifikācijām un sniegtu par tām komentārus. Tāpat arī šajā priekšlikumā - par to, ka šajos protokolos attiecībā uz apspriedēm un šiem ziņojumiem pēc apspriedēm par konkrēto iepirkumu priekšmetu ir nepieciešams sīkāk atspoguļot dalībniekus, viņu sniegtos komentārus un, pats svarīgākais, pamatot tos secinājumus, kurus pasūtītājs izdara attiecībā uz rezultātu.

Tā ka aicinu atbalstīt šos priekšlikumus kā vēl vienu soli ceļā uz kvalitatīvāku un caurskatāmāku publisko iepirkumu sistēmu Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nebiju plānojis runāt, bet, ņemot vērā Daniela Pavļuta divējādo dabu... Tāpat kā ar maskām: kad viņš iznāk priekšā, maskas nav; aiziet atpakaļ, masku uzliek. Tāpat arī ar publisko iepirkumu jautājumu: viņš saka, ka grib caurskatāmāku visu tur uztaisīt... Ja to saka Attīstībai/Par! līderis...

Par caurskatāmām lietām mēs tūlīt parunāsim.

Rīgas domes pārskaitījums VEF... (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Ļoti caurskatāms publiskā iepirkuma jautājums, ja?!

Un Tērbatas ielas koncerts, ko Covid-19 laikā paristi izpildīja... Arī tas - ļoti pārskatāms?!

Masku iepirkums... Pavļuta kungs, tā maska, ko jūs uzvilkāt... Jūsu partijas biedrene, slavenā disko pirkstu meistare Ilze Viņķele iepirka maskas... Tur tūlīt būs krimināllieta.

Jūs runājat par iepirkumiem - ka jūs tagad gribat caurskatāmākus iepirkumus. Tā pati jūsu mīļotā draudzene Ilze Viņķele, kas šos visus Rajevska PR iepirkumus par pusmiljonu vai par cik tur to naudu... Kamēr jums nepietiek 150 tūkstošu bērniem ar invaliditāti! Un tad jūs, Pavļuta kungs, kāpjat tribīnē un nopietnu seju, tādā nolaizītā... smalkā balstiņā stāstāt par to, ka jūs gribat atklātību un caurskatāmību iepirkumos. Varbūt uzkāpiet tribīnē un pastāstiet par to, kāpēc jums vajag Rajevskim iedot pusmiljonu. Lai viņš televīzijā jūs attiecīgi lielītu pirms vēlēšanām?

Masku iepirkums par tik sadārdzinātām cenām! Tāpēc jau jums jāsēž tajās maskās, ka tik dārgi nopirkāt, - kaut kur jau jāizrādās ir, ja? Citur nav, kur izrādīties, tikai Saeimas sēdē to masku var uzlikt, jo citur jau var staigāt bez. It īpaši pēcvēlēšanu... Rīgas domes pēcvēlēšanu ballītē... Es neatceros, ka Pavļuts būtu ar masku kaut vienu sekundi tur atradies. (Starpsauciens.) Tikai tagad, jo kameras vēl ir ieslēgtas, jo tad varēs nopietni stāstīt, ka mums ir Covid-19 problēmas Latvijā, ka mums ir ļoti bīstama situācija. Bet tad, kad ir jāiešauj pēc ballītes, kad ir uzvarētas vēlēšanas, tad - kādas maskas?! Tad jau nelīp vairs, jo tad ir diplomātiskās pases. (Starpsauciens: “Kā tas attiecas uz likumprojektu?”)

Dārgā sabiedrība! Es aicinu neklausīties tajā, ko te runā saldās mēlēs, tādās saldās balsīs. Vienreiz jums, sabiedrība, ir jāsaprot, ka godīgums sākas ne jau ar saldām runām un tādu pareizu stāju; godīgums sākas ar tiešu valodu. Tiešu valodu par to, par ko ir divkosība iepriekšējam runātājam bijusi, kāpjot šajā tribīnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Kolēģi! Es tikai taisnības labad piebildīšu, ka saistībā ar šiem grozījumiem tika rīkota pat darba grupas sanākšana... ne darba grupa, bet... sanākšana, kurā bija pārstāvēts Iepirkumu uzraudzības birojs un piedalījās ministriju pārstāvji un nevalstisko organizāciju pārstāvji, un par šo jautājumu tika plaši un gari runāts un spriests. Un, ja es pareizi atceros, no deputātiem es tur biju vienīgais. Tāpēc... Visiem bija iespēja tur izteikties un darboties!

Tas viss, kas te tagad notiek, - tā ir, piedodiet, lirika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S. Riekstiņš. Nē, komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mums par priekšlikumu laikam... par 3. priekšlikumu...

Vai kāds no deputātiem vēlas balsojumu par 3. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Nē!”) Tātad deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

Likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts valdības iesniegtais likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts paredz nodrošināt neitrālu nodokļu režīmu, nosakot, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē netiek iekļauta debitora parāda summa, kura nav atgūta no debitora - fiziskās personas.

Komisijā likumprojekts tika skatīts, un tika nolemts atbalstīt tā virzīšanu uz pirmo lasījumu Saeimas sēdē.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. oktobris.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts arī likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts paredz, ka ienākumi, kas gūti, personai tiekot atbrīvotai no parādsaistībām, netiks iekļauti gada apliekamajā ienākumā un tādējādi netiks aplikti ar nodokli, kā bija līdz šim.

Komisijā likumprojekts tika skatīts, un tika nolemts to atbalstīt virzīšanai uz pirmo lasījumu Saeimas sēdē.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu...

Debates, atvainojos. Kolēģi ir pieteikušies debatēs. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Starpsauciens: “Tad tu dabūsi!”)

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tagad, es saprotu, ir tā īstā vieta droši vien, kur es varēšu pateikt, ko es domāju par nodokļiem... un arī saistībā ar... par to projektu... un par to, kā vispār notiek darbs pie nodokļu sistēmas izveidošanas.

Es pareizi saprotu? Es drīkstu runāt tagad, ja?

Sēdes vadītāja. Runājiet par likumprojektu!

L. Liepiņa. Es runāju. Jā.

Man, godīgi sakot, nav nekādas ticības par to kvalitāti, kādā tas nonāks Saeimā, kādā tas process viss notiks. Jo, zinot, ka cilvēki, kas strādā darba grupās, man zināmie politiķi, kas atrodas arī šeit... arī šī jaunā politiķe, kas tikko bija uz šīs tribīnes, nu neko... nu neko ne iepriekš... nu, tagad varbūt kaut ko saprot par to, kas ir ienākumu sadaļa, kas ir izdevumu sadaļa, kāpēc būtu jāpalielina ieņēmumi, lai tiktu pie lielākiem izdevumiem. Nu, mīļie draugi, ja par tik svarīgu lietu kā budžets nezina tādas elementāras lietas, tad ko tad mēs varam gribēt vispār?! Tad ko tad mēs gaidām? Ja... nu, es teikšu tā - darba grupā... bet šis gadījums gan ir noticis daudz augstākā līmenī... Ja cilvēks, augsta ranga politiķis, pat pabijis ārzemēs, strādājis, var bļaut, ka Latvijai investīcijas nav vajadzīgas, jo tas viss, kas ir investīcijas Latvijā, ir tikai vieni vienīgi noziedzīgi ofšori, nu tad, piedodiet man manu emocionalitāti, man nav savādāka veida, lai jums pateiktu - pietiek! Šis laiks ir beidzies! Jo tie uzņēmēji, kas tur ārā sēž un pelna algas priekš jums, arī priekš jūsu bērniem... ziniet, viņiem ir līdz kaklam.

Un man ir konkrēts piemērs. Nesaukšu vārdā, jo neviens nealkst atriebību šajā valstī. Konkrēts piemērs - 36 mēnešus ļoti gudri divi uzņēmēji gāja riņķa danci pa valsts institūcijām. Visādi... sūtīja no vienas vietas uz otru vietu, no vienas vietas uz otru vietu.

Nu jums taču, vecā frakcija, vajadzēja to zināt. Mēs taču uz vēlēšanām visu šo no galvas zinājām... Kā jūs aizmirsāt tagad, pie nodokļiem strādājot, nu?

Parlamentārais sekretār Finanšu ministrijā, kaut kas mainījies ir? Nē? Nu fantastiski! Gāja 36 mēnešus riņķa dancis... Nu, es, protams, uzklausu vienmēr, man arī sirds sāp, bet ko es varu darīt? Es taču esmu opozīcija! Un visiem taču pie kājas - opozīcijai ir kaut kāda pieredze, nav kaut kāda pieredze. Piedāvājām tur... Dievs pasarg, kaut kādās nopietnās komisijās opozīciju ielaist - nu nē taču, ārprāts! Kaut ko pārāk gudru pienesīsim šai valstij!

Ziniet, es metu visu kaunu pie malas, visu... es arī... Protams, neteikšu, kam es piezvanīju... (Starpsauciens: “Ērikam!” Smiekli.) Jo arī tam cilvēkam droši vien... Negribētu viņu nostādīt neērtā situācijā, bet... Es no visas sirds... tieši tāpat, kā no rīta jums mēģināju pastāstīt, kas ir nodevība pret vēlētāju, no visas sirds izstāstīju, kas ir nodevība pret uzņēmēju. Un, ziniet, tā problēma atrisinājās 10 minūšu laikā!

Jūs, šeit klātesošie, vispār saprotat, par ko jūs runājat?!

Budžets... Cilvēki, kas neko nesaprotat no uzņēmējdarbības, atveriet taču acis! (Starpsauciens.) Ej tu prom no tās komisijas! Tu neko nesaproti no tā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Atļaušos nedaudz pakomentēt šo likumprojektu. Tas ir ļoti cieši saistīts ar citu attiecīgu likumu pamatpaketi. Proti, likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām...

Un šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt ekonomisko problēmu risinājumu maznodrošinātajiem.

Citēšu Tieslietu ministrijas iesniegtos, likumprojekta anotācijā minētos skaitļus, kuri kalpo par pamatu šim likumprojektam, šim likuma grozījumam. Proti, ņemot vērā to subjektu profilu, uz kuriem attieksies šis likuma grozījums... Esošais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums visbiežāk pēc būtības nav pieejams. Uz ko tas attiecas? Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes informācijai jeb apskatam nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā... 2018. gads... Tie rezultāti rāda, ka nabadzības riskam 2017. gadā Latvijā bija pakļauti 23,3 procenti iedzīvotāju jeb 446 tūkstoši cilvēku.

Pēc minimālām aplēsēm apmēram 100 tūkstoši cilvēku ir nonākuši finansiālās grūtībās dēļ aizņemšanās, dēļ kredītiem un dēļ ekonomiskās situācijas.

Šis likumprojekts vienkārši ir papildinošs - tas paredz, ka personu, ko atbrīvos no parādiem... personai nebūs pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par šiem ienākumiem. Šis ir atbalstošs likumprojekts.

Protams, es atbalstu šo likumprojektu, šo likuma grozījumu, tikai vēršu uzmanību uz to, kas ir prioritāte un kādi likumprojekti... un to pamatojums pašlaik tiek apspriests.

Anotācijā ir arī norādīts, ka 2018. gada nogalē trūcīgas personas statuss noteikts 50 447 personām, savukārt maznodrošinātas personas statuss noteikts 50 235 personām. Un anotācijā ir minēts, ka šī likumprojekta norma, iespējams, būs piemērojama 20,4 procentiem fizisko personu jeb 142 595 cilvēkiem.

Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu, bet saprotam, kāpēc tas ir un uz ko tas attiecas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir komisijas vārdā kas piebilstams?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā saku lielu paldies debatētājiem par skaidrojumiem un izpratni.

Atgādinu, ka komisijā likumprojekts tika skatīts un atbalstīts. Lūdzu, atbalstiet to arī jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 711/Lp13).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja Elektronisko sakaru likuma grozījumus. Tie paredz, ka elektronisko sakaru komersantam pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojuma saņemšanas par katastrofu, kas saistīta ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu, pēc iespējas ātrāk jānosūta saviem sakaru lietotājiem un abonentiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavotā informācija par rīcību šādā situācijā.

Šādas likuma izmaiņas nepieciešamas, jo Latvijas epidemioloģijas eksperti un Pasaules Veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka rudenī iespējams otrais vīrusa Covid-19 uzliesmojums. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Un tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu.

Ņemot vērā, ka 98 procenti sabiedrības izmanto mobilos telefonus, tas ir iespējams kā ērts risinājums plaša personu loka sasniegšanai un informēšanai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, balsosim par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Kursīte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 10. septembris. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 17. septembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17. septembrī.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 728/Lp13 - “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Minētā likuma grozījumi sagatavoti sakarā ar direktīvu Nr. 218/410, un to mērķis - sekmēt emisiju izmaksu efektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos. Diezgan sarežģīti, bet laikam skaidrs, ka tas vērsts tikai pozitīvā virzienā.

Šie grozījumi paredz precizēt prasības, kas saistītas ar pašvaldību rīcības programmas izstrādi attiecībā uz gaisa kvalitāti. Lai izstrādātu minēto programmu, pašvaldībām tiek dotas tiesības ievākt un apkopot informāciju par to teritorijā esošām apkures iekārtām un kurināmā veidiem.

Gribu atzīmēt, ka šī direktīva ir pieņemta 2018. gadā. Kā jau jūs sapratāt, esam tā kā gandrīz vienu gadu nokavējuši ar tās pārņemšanu, bet ceru, ka tas mums pavisam drīz izdosies.

Komisijā likumprojektu esam izskatījuši un atbalstījuši.

Komisijas vārdā aicinu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10. septembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Evija Papule.

E. Papule (SASKAŅA).

Labdien! Prieks redzēt visus klātienē. Neatkarīgi no tā, kāds ārā laiks, - vienmēr prieks!

Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, otrais lasījums.

Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti pieci priekšlikumi. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Pirms pusdienām nekad nav labi runāt...

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar normatīvo aktu dekodifikāciju un precizē terminu lietošanu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz sankcijas par autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu bez attiecīgas piekrišanas saņemšanas vai atlīdzības samaksas... proti, paredz sankcijas gan fiziskajai, gan juridiskajai personai. Komisijā tika uzklausīti Saeimas Juridiskā biroja, Kultūras ministrijas, Augstākās tiesas un Valsts policijas apsvērumi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 3. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Šis priekšlikums paredz noteikt termiņu, līdz kuram Valsts policija veiks administratīvā pārkāpuma procesus par autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas pārkāpumiem. Komisijā tika uzklausīti Iekšlietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja apsvērumi. Un priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti tomēr vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - iekšlietu ministra Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Papule. 4. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Tas saistīts ar 3. priekšlikumu... līdzīgi... un paredz deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu - izstrādāt likumprojektus, kas nodrošinātu autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - iekšlietu ministra Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Papule. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanās dienu. Komisijā priekšlikums atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. Paldies.

Priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E. Papule. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas darba dienas jeb 10. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

E. Papule. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai - reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Gundars Daudze, Inga Goldberga, Inese Ikstena, Ralfs Nemiro un Andris Skride.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Marija Golubeva.

M. Golubeva (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” nodrošinās Augstskolu likuma atbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Ieviešot tiesību sistēmā pasākumus, kas nodrošinātu aizsardzību pret secīgu un noteiktu laiku... uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. To prasa arī Padomes 1999. gada 28. jūnija direktīva, kurai iepriekšējā Augstskolu likuma versija ne visai atbilda.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegts 21 priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas redakcionāli precizē likumprojekta normas, kuras nosaka profesora amata galvenos principus. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas rosina papildināt likuma 28. pantu, precizējot, ka darba līgumu ar profesoru slēdz augstskolas rektors. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē un nosaka, ka uz asociētā profesora amatu tiek rīkots atklāts konkurss. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka, ka darba līgumu ar asociēto profesoru slēdz augstskolas rektors. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas redakcionāli precizē likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstīto normu, kas regulē profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūru, nosakot, ka nozares profesoru padome lēmumu par katru pretendentu pieņem, atklāti balsojot. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas redakcionāli precizē likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstīto normu, kas regulē profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūru, nosakot kārtību, ka nozares profesoru padome iesniedz vēlēšanu rezultātus rektoram. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt likuma 33. panta piekto daļu, kas regulē profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūru. Šī norma jau ir ietverta likuma 28. panta pirmajā daļā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 8. - deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas rosina papildināt likumu ar jaunu pantu, kurā tiek paredzēts rīcības modelis augstskolām, kas īstenojams gadījumā, ja zinātnes virziens, kurā ievēlēts profesors vai asociētais profesors, saskaņā ar augstskolas attīstības stratēģiju tiek pārtraukts. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Golubeva. 9. - deputāta Ašeradena priekšlikums, kas, izsakot 34. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, paredz papildu kritērijus profesoru vai asociēto profesoru zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanai, kā arī normu, ka augstskola pati var noteikt kvalifikācijas un darba snieguma vērtēšanas kārtību profesoru un asociēto profesoru amatiem (papildus Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem). Komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Golubeva. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē un maina likuma 34. panta daļu kārtību, izsakot panta pirmo daļu kā piekto daļu. Tas ir tehnisks priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli sakārto likuma panta daļas, papildina likuma 34. pantu ar jaunu pirmo daļu, nosakot, ka nozares profesoru padome veic pretendenta, kā arī amatā esoša profesora vai asociētā profesora zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas un mākslinieciskās jaunrades darba novērtēšanu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 12. - deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums. Tur papildus jau pirmajā lasījumā atbalstītajiem nosacījumiem par kvalifikācijas novērtēšanu tiek noteikts, ka augstskola regulāri, ne retāk ka reizi divos gados, vērtē profesora vai asociētā profesora darba sniegumu un atbilstoši novērtējumam nosaka profesoru padomei tiesības veikt kvalifikācijas atbilstības pirmstermiņa vērtēšanu. Komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Golubeva. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē kārtību, kādā tiek veikta uz noteiktu laiku amatā esoša profesora vai asociētā profesora darba rezultātu vērtēšana. Šis priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Golubeva. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Izvērtējot 12. un 13. priekšlikumu un tajos piedāvātos risinājumus, komisija izstrādāja jaunu likuma 34. panta trešās daļas redakciju, kurā ir daļēji iekļauts deputāta Ašeradena priekšlikums un ir atbalstīta Juridiskā biroja piedāvātā redakcija, nosakot profesora vai asociētā profesora zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas kārtību. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

M. Golubeva. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbilstoši likumprojekta struktūrai tas redakcionāli precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju. Šis ir tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 5. panta piekto daļu, iekļaujot šo normu (par darba tiesisko attiecību ar profesoru un asociēto profesoru nodibināšanu un izbeigšanu) jaunā likumprojekta pantā, kas ir ietverts 20. - komisijas priekšlikumā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 17. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Izvērtējot 9. un 10. priekšlikumu, komisija vienojās par vienotu 34. panta piektās daļas redakciju, kur tiek paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kritērijus, kārtību un termiņus, kādos nozares profesoru padome novērtē pretendenta vai amatā esoša profesora vai asociētā profesora kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus, kā arī tiek paredzēta augstskolai iespēja noteikt papildu kritērijus. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz redakcionālus precizējumus un papildina normu, nosakot, ka, rīkojot atklātu konkursu uz profesora vai asociētā profesora amatu, tiek izveidota nozares profesoru padome, kas vērtē ne tikai profesoru zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, bet arī mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar 7. pantu, kas nosaka darba tiesisko attiecību ar profesoru un asociēto profesoru nodibināšanu un izbeigšanu. Tas ir iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā un daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Golubeva. 20.-Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu zinātnisko virzienu attīstību un īstenošanu augstskolās, tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu - 35.¹ pantu -, kas regulē kārtību, kādā tiek nodibinātas un izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar profesoru un asociēto profesoru, vienlaikus paredzot kompensējošos mehānismus. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 21. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumu 54. punktā tas precizē termiņu, līdz kuram Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri paredz kritērijus, kārtību un termiņus, kādos profesoru padome novērtē profesora vai asociētā profesora amata pretendenta vai amatā esošā profesora vai asociētā profesora kvalifikācijas un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Golubeva. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”.

Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir pārņemt direktīvas 2018/844 prasības.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, ar kuru tiek noteikts vēl papildus tas, ka Ministru kabinets nosaka ēku energoefektivitātes klases, “kā arī prasības gandrīz nulles enerģijas ēkai” (runa ir par tā saucamajām pasīvajām ēkām). Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas paredz, ka apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes nav jāveic tajā gadījumā, ja īpašnieks ir noslēdzis energoefektivitātes pakalpojuma līgumu par energoefektivitātes pasākumu veikšanu ēkā atbilstoši Energoefektivitātes likuma prasībām. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Tagad izteikšos gan par 3., gan par 4. priekšlikumu.

3. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš saistīts ar termiņa noteikšanu šī likuma noteikto punktu izstrādāšanai Ministru kabinetā. Un tas tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Nemiro. Savukārt 4. priekšlikums tika uz šī priekšlikuma pamata veidots kā atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā... mēs lēmām par to, ka Ministru kabinetam šis deleģējums izstrādāt attiecīgos noteikumus ir līdz 2021. gada 31. martam. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Nemiro. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. septembris.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Pirmajā lasījumā šodien skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 727/Lp13).

Likuma grozījumi paredz iekļaut... paredz pakļaut kontrolei divas jaunas psihoaktīvās vielas - furanyl UF-17 un 2F-viminol -, kurām Latvijā ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu ir piemērots pagaidu aizliegums uz laiku līdz 12 mēnešiem. Kā ir norādījusi Veselības ministrija, šo vielu un tās saturošu izstrādājumu lietošana “var radīt nopietnu kaitējumu personas veselībai, bīstamību dzīvībai, kā arī apdraudējumu sabiedrības drošībai kopumā”.

Jāuzsver, ka šo vielu aizliegums jāparedz arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

Līdz ar to, lai nodrošinātu savlaicīgu attiecīgo normu stāšanos spēkā, pagaidu aizlieguma perioda ietvaros nepieciešams piemērot steidzamības procedūru.

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu, atbalstījusi to un atzinusi to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Jurašs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8. septembris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?

J. Jurašs. Izskatīšanas laiks varētu būt 17. septembris.

Sēdes vadītāja. 17. septembris. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17. septembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi saņemtos priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

1. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 2. - atbildīgās komisijas, proti, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurš paredz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kompetences paplašināšanu, iekļaujot tajā lietas par komercnoslēpuma aizsardzību, autortiesību un blakustiesību aizsardzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 3. - deputāta Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Es gribētu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Lai runā!”) Iebildumu nav.

A. Zakatistovs. Paldies par atļauju.

Cienījamie kolēģi! Mēs sākam skatīt jautājumu kopumu par Ekonomisko lietu tiesu.

Mēs no savas frakcijas esam piedāvājuši vairākus priekšlikumus gan šajā likumprojektā, kurš attiecas uz civillietām, gan arī likumprojektā, kuru mēs skatīsim, visticamāk, pēc divām nedēļām un kurš attiecas uz krimināllietām.

Tas, ko es šobrīd vēlos darīt, - es vēlos izstāstīt... Atvainojos, ka es tagad aizkavēju jūsu laiku ar to, ka izmantoju apvienoto laiku. (Starpsauciens: “Nekas!”) Es vēlos izstāstīt to apstākļu kopumu jeb... to doktrīnu... jeb to faktu kopumu, kurus mēs uzskatām par patiesiem attiecībā uz tieslietu sistēmu. Un no tā savukārt izriet visi tie priekšlikumi, kurus mēs esam iesnieguši.

Ir vairākas tēzes, kuras es vispirms nosaukšu un pēc tam mēģināšu arī pamatot, balstoties uz pēdējo autoritatīvo pētījumu par Latvijas tieslietu sistēmu, kurš mums Latvijā ir iesniegts un kuru eksperti zina. Proti, tas ir ziņojums... Latvijas tiesu sistēmas novērtējums (no 2018. gada), ko ir veidojusi organizācija ar dīvainu nosaukumu - CEPEJ. Angliski abi pēdējie tās nosaukuma burti - E un J - nozīmē Efficiency of Justice (latviski - “taisnīguma efektivitāte”).

Pirmā tēze, ko es gribu jums pateikt un pēc tam apliecināt ar ekspertu viedokļiem, ir tā, ka specializētās tiesas ir saistītas ar bažām par iespējamiem korupcijas riskiem.

Otrā lieta, kas ir objektīva, jeb otrā tēze, ko es gribu pateikt, ir tā, ka lietu aprite pa kategorijām ir tāda, ka problēmu nav tik daudz ar civillietām, bet problēmas ir ar krimināllietām. Un, ja mēs sistēmiski skatāmies uz Ekonomisko lietu tiesu kā potenciālo palīgu Latvijas tieslietu sistēmai, tad, mūsuprāt, tieši krimināllietu skatīšana ir tas, kur var iegult, teiksim tā, airos, lai visiem kļūtu labāk. Bet es pakāpeniski pamatošu ar citātiem no ekspertu viedokļiem šos savus apgalvojumus.

Trešā tēze, ko es vēlos izvirzīt, ir saistīta ar ekspertu ieteikumiem par lietu izskatīšanas termiņiem un lietu izskatīšanas apjomu noteiktā termiņā. Tas, ko eksperti redz, - viņi redz, ka mērķis, izskatot lietas, ir izskatīt trīs mēnešu laikā prioritārās lietas, pēc tam 12 mēnešu laikā - apmēram 90 procentus no visa lietu kopuma. Un visbeidzot atlikušos 5 līdz 10 procentus, ja objektīvi apstākļi to ļauj, tad skatīt arī vēlāk un ilgstošāk, bet tas ir atsevišķi jāpamato.

Ceturtā tēze ir termiņa noteikšana. Un tas, ko mēs kā frakcija apgalvojam, - ka termiņa noteikšana likumā ir laba prakse.

Visbeidzot - pēdējā lieta. Latvijā tiek plaši praktizēta lietu nodošana, lai līdzsvarotu noslogotību. Tas, ko es gribētu teikt, - ka vispār tā nav Eiropā pieņemta prakse un Latvijā būtu jāizvairās no šādas prakses pielietošanas.

Un tagad atgriežos pie tā, ko mēs gribam teikt par to, kur Ekonomisko lietu tiesa varētu noderēt tieslietu sistēmā.

Pirmais punkts. Ekonomisko lietu tiesai būtu pārsvarā (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) jāskata tieši krimināllietas - tieši krimināllietas, kas ir saistītas ar ekonomiskajiem jautājumiem. Un tās sadalās trīs grupās - krāpšana, izvairīšanās no nodokļiem un naudas atmazgāšana.  Šīs būtu tās pamatlietas, kas būtu jāskata Ekonomisko lietu tiesai.

Un papildus tam Ekonomisko lietu tiesa var skatīt sarežģītas civillietas. Un tās sarežģītās civillietas šajā priekšlikumā mēs definējam ar... kā civillietas, kas ir starp divām juridiskajām personām.

Tātad mūsu vīzija efektīvai Ekonomisko lietu tiesas darbībai ir tāda, ka 90 procenti no šīs tiesas noslogotības ir tieši krimināllietas un tiek skatīti konkrēti panti visā pilnībā, nevis tiesai tiek dota izvēle jeb privilēģija izvēlēties kaut kādu kategoriju - teiksim, tautas valodā sakot, izvēlēties filejiņas un atstāt pārējai sistēmai tās cīpslas.

Tagad ar citātiem es mēģināšu pamatot vispirms to praksi, kas ir Latvijā ar lietu pārdali, lietu nodošanu citām tiesām. Un 2018. gada pētījuma 137. lappusē tiek ļoti skaidri definēts šis jautājums. Es citēju: “Pašlaik Latvijā praktizētā lietu nodošana, lai līdzsvarotu noslogotību, būtu rūpīgi jāanalizē, jo tā raisa bažas.” Vispār Eiropas tiesu iestādes nenodod lietas no vienas tiesas citai, lai risinātu pārmērīgu noslogotību.

Līdz ar to mūsu piedāvājuma būtība ir, ka mēs skaidri definējam Ekonomisko lietu tiesas, nu, tā teikt, “ēdienkarti”. Un tas, kas viņiem ir jāskata visā pilnībā, ir tieši krimināllietas, jo tur ir... ir problēmas Latvijas tiesu sistēmā.

Tālāk - noslēguma piezīmes par tiesu kvalitāti. Es citēju: “Pasākumi saistībā ar lietu pārdalīšanu vai nodošanu, kas pašreiz tiek plaši izmantoti, lai risinātu tiesu pārslodzes problēmu Rīgas tiesās, var izraisīt jautājumus attiecībā uz likumā noteiktas tiesas prasības, kā arī tiesiskās paļāvības principa īstenošanu pilnā apmērā.”

Un šeit eksperti faktiski uzrunā tieši mūs. Un es turpinu citātu: “Tādēļ Latvijas likumdevējiem vajadzētu apsvērt tiesiskā regulējuma grozīšanu, nosakot skaidrus un prognozējamus kritērijus, principus un garantijas godīgai lietu pārdalīšanai.”

Un savos priekšlikumos mēs piedāvājam tieši šādu skatījumu. (Starpsauciens: “Laiks!”) Kad nāks tālāk piedāvājumi...

Sēdes vadītāja. Zakatistova kungs, debašu laiks, arī apvienotais, ir izsmelts. (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.)

A. Zakatistovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šī mana runa būs bez patosa, un tā būs divās daļās.

Pirmkārt. Ekonomisko lietu tiesas kā tādas nebūtu, ja Kazinovska kungs nebalsotu “par” Juridiskajā komisijā tikai tādēļ, lai viņam saglabātos mīkstais deputāta mandāts; tad mēs vispār šo jautājumu nerisinātu. Tā ir godīga atbilde, Kazinovska kungs. Tā tas ir.

Otrkārt. Ekonomisko lietu tiesa, kā jau esmu teicis, pēc savas būtības ir pilnīgs absurds. Situācijā, kad valstij naudas nav (budžets ir jau par pusmiljardu mazāks!), mēs veidojam atkal jaunu institūciju, risinot ar pseidomehānismiem, iespējams, reālas problēmas. Un it īpaši, ja tā problēma ir krimināltiesību sadaļā... Un tā problēma ir tāda, ka uz Ekonomisko lietu tiesu... uz tiesneša amatu... ir pieteicies viens tiesnesis uz krimināl... cik man ir zināms, viens tiesnesis - uz krimināltiesību sadaļu. Un, ja tur jāskata sarežģītas lietas, kā mēs zinām... sarežģītās lietas... pat paņemsim... neņemsim Lemberga lietu, paņemsim kādu citu. Četri gadi! Aptuveni četri gadi vienā instancē... Tas nozīmē - ja tur ir desmit tiesneši, tā tiesa vienkārši uzkaras un nekas tur nenotiek.

Tā ir pirmā daļa.

Otrā daļa. Par pašu priekšlikumu. Es aicinātu KPV LV, aizstāvot savus priekšlikumus... pirms tos aizstāvēt, visupirms nomainīt savu pārstāvi Juridiskajā komisijā. Jums Juridiskajā komisijā ir jūsu partijas pārstāvis Geidāna kungs, kuram no jurisprudences ir tikpat daudz saprašanas kā no kosmosa zinātnes. Viņš ir šoferis, manuprāt, nevis jurists un nevis cilvēks, kurš ir spējīgs Juridiskajā komisijā juridiski pamatot jebkādu viedokli. Jebkādu jūsu viedokli! Un viņš arī nepamato, Zakatistova kungs. Nekad. Balso tā, kā vajag jums, Zakatistova kungs, tikai tāpēc, ka jūs esat pārdevies VIENOTĪBAI. Un tā ir godīga atbilde, Ati. Tu esi pārdevies VIENOTĪBAI. (Dep. L. Liepiņa: “Jautājums tikai - par kādu naudu? Par lielu naudu vai par ļoti lielu naudu?”) Tu to esi izdarījis jau sen, un tu vari nesmaidīt. Un, ja nebūtu es... Ja nebūtu es, tu šeit nesēdētu. Tā tas ir.

Starp citu, arī tad, ja Kaimiņš nebūtu (Starpsaucieni.)... Starp citu, arī tad, ja Kaimiņš nebūtu... Tā ir taisnība. Tā gan ir taisnība! (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.) Tu te nesēdētu, un tu nevarētu pārdoties, jo tu jau esi apsolījies... arī pēc šīs Saeimas... ka tev tur būs kaut kāds amats.

Bet nu par pašu priekšlikumu. Priekšlikums ir juridiski analfabētisks. Un es paskaidrošu. Klausieties ļoti uzmanīgi! Priekšlikuma būtība ir tāda: Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata komercstrīdus starp divām juridiskajām personām. Kāpēc tas ir analfabētisks priekšlikums? Tāpēc, ka strīdi var būt arī starp trim, četrām, piecām, desmit personām. Un sarežģīti strīdi parasti ir starp vairākām personām. Es nosaukšu vienu ekonomisko strīdu - Zolitūdes lieta. Strīds ir starp astoņām vai desmit personām. Un tas ir sarežģīts ekonomisks strīds - ne tikai krimināltiesisks, bet arī civiltiesisks strīds.

Tāpēc, Zakatistova kungs, pirms jūs gatavojat juridiskus priekšlikumus par ļoti smalku juridisku jautājumu, es aicinu jūs nomainīt pārstāvi, kurš varētu jūs kā frakcijas vadītāju konsultēt par juridiskām lietām, lai jums nebūtu jāizgāžas no tribīnes.

Ekonomisko lietu tiesa nav joks. Tas ir nopietns pārbaudījums vispār šajā situācijā tam absurdam, kas tiek ieviests...  par ko es esmu runājis iepriekš. Labi, tas šobrīd virzās cauri, pateicoties Kazinovska balsij. Bet, ja tas virzās cauri, tad nevajag sniegt vienkārši absurdus priekšlikumus.

Ja tie ir korekti, pareizi priekšlikumi - okay, atbalstām, skatām, domājam, kā to izdarīt labāk. Bet šādu lietu nevajag.

Un otra lieta. Šajā pašā kontekstā... Ja var apvienot laiku...

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Gobzems. Un otra lieta šajā pašā kontekstā ir jautājums par to, kādus jautājumus šī tiesa izskata. Un šeit joprojām nav no iepriekšējām visām diskusijām atrisināts tas... tā elementārā lieta... Skatīs būvniecības lietas, visu to, kur izdod būvatļauju... Es atvainojos - tad, kad ceļ mazmājiņu, arī vajag būvatļauju. Visi civiltiesiskie strīdi, pilnīgi visi, kur ir strīds par naudu, - tie visi ir ekonomiski strīdi. Visas civiltiesības ir ekonomiskas. Un, ja jūs runājat par būvniecības lietām, - būvniecības lietas ir faktiski... nu, viss, ko jūs varat iedomāties. Tas nav tikai uzcelt kaut kādu debesskrāpi vai vēl kaut ko.

Līdz ar to, nerisinot šo problēmu, jūs to tiesu vienkārši pārslogosiet.

Vēl viena lieta. Ir arī saistības, kas izriet no konkurences tiesībām... vai kaut kādas tamlīdzīgas. Katra sūdzība, katra kaut kāda tamlīdzīga lieta, kas ir saistīta... Tas arī ir vienkārši milzīgs apjoms! Un tā ir tikai pirmās instances tiesa. Pēc tam... otrajā instancē ir parasta tiesa, kasācijas instancē ir parasta tiesa.

Jēgas no tādas tiesas, Ekonomisko lietu tiesas, nav būtībā vispār nekādas. Tā ir tikai tāda pazīmēšanās - mums būs jauna tiesa, tāda, kāda bija principā pirms 25 vai cik tur gadiem, padomju laikos, un kuru likvidēja. Pašreizējais tieslietu ministrs Bordāna kungs faktiski to, kas bija padomju laika palieka, mēģina šobrīd kaut kādā veidā atjaunot. Kāpēc? Tāpēc, ka tur gribas kaut kādus savus tiesnešus, kaut kādu savu ietekmi, lai ekonomiskās lietas varētu ar savu politisko ietekmi risināt. Un tā ir godīga atbilde.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas vienkārši ir objektīvi... juridisks absurds, absolūti nekorekts priekšlikums. Strīdi, it īpaši sarežģīti strīdi, pārsvarā ir starp vairāk nekā divām juridiskajām personām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Starpsaucieni.)

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Man vienmēr patīk, kā manas bijušās... es burtiski izbaudu, kā manas bijušās partijas... nevis tikai divi bijušie līderi, bet nu jau arī trešais bijušais līderis mērās ar krāniņiem. Nu, tas vienkārši ir... kurš kuru ir kur ievilcis, kurš kuru... Nu, tas ir fantastiski! Es domāju, tie, kas vispār kaut ko... tie mazie cilvēciņi, kas kaut ko partijā vēl ir darījuši... viņi vienkārši skatās un nesaprot, vai viņi tur vispār ir bijuši.

Bet tas nu tā - atkāpei.

Runājot par šo Zakatistova kunga uzstāšanos, es atcerējos vēl nejauši - “Latvijas Televīzijā” vakar bija tāds ļoti labs sižets, kur debatēja par nodokļiem. Manis pieminētais Zakatistovs tur bija... (Starpsauciens: “Eglītis!”) Jā, Gatis Eglītis... Atvainojos, Eglīša kungs, ka uzreiz neatcerējos jūsu uzvārdu; jūs man vienmēr jūkat ar Feldmana kungu. Jūs tur bijāt, Eglīša kungs, un bija arī Nauris Puntulis. Debates bija ļoti jaukas, ļoti interesantas. Varēja redzēt, cik jūs visi saskanīgi esat tajā koalīcijā iekšā. Tas bija vienkārši fantastiski, man tā patika!

Nu, tas tā. Es nepazīstu jūs tā... nu, kā jūs... Es nezinu, kā jūs uzvedaties, teiksim, pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām; es nevaru salīdzināt. Es neesmu bijusi ar jums vienā partijā... un nez vai arī būšu. Nu, nezinu. (Smiekli. Starpsauciens.) Bet, teiksim, tas, ko izpildīja Zakatistovs, - nu, tas bija kaut kas! Saldā mēlīte, visi šitie stāsti, tā aizrunāšana, tā aprunāšana - tas viss... Skatos - es to esmu kaut kur redzējusi. Par tiem pašiem... Cik mēs tur tās vietas apbraukājām - 150 vietas... Un visi... nu taču... jā, tur brauci... uz ausīm... Un ko tik tu vakar, Ati, nedarīji tur! Pat dziedātājus sūtīji dziedāt, manuprāt, kaut kur... pie kaut kādas tur banku... kaut kādas tur asociācijas, ja. Nu, fantastiski!

Mēs visi zinām, ar ko tas beidzās. Ar ko tas beidzās? Tad, kad tev kādu vajadzēja, tu biji dāsnais ar saldo mēlīti. Tad, kad tev nevajadzēja, tu visiem (es nedrīkstu lietot rupjus vārdus) parādīji vidējo pirkstu uz visām pusēm. Un... Vai ne?

Vienkārši... nu, viens citāts... Viens citāts, kas ir no konkrēta cilvēka. Tas cilvēks tev ļoti daudz priekšvēlēšanu laikā palīdzēja. Cilvēks, pie kura tu brauci, kurš tevi laipni uzņēma priekšvēlēšanu laikā.

Un kāpēc es to saku, Mūrnieces kundze? Vienkārši nezinu... It kā jau priekšlikums... labs vai slikts, es nevaru izvērtēt, jo, ja Zakatistovs kaut ko labu saka... Es nezinu, es viņam nevaru vienkārši ticēt, jo tam cilvēkam tiešām ir divas sejas.

Un tagad es īsi citēšu, ko raksta kundze... kundze, kas ar vislabākajiem nodomiem atgriezās uz dzīvi Latvijā un vēlējās iesaistīties netīrajā Latvijas politikā, gribēdama darīt kaut ko labu. Un šis citāts skan tā: “Pēc manis izteiktās kritikas otrajā partijas sapulcē Atis nolika savu pieklājīgo seju un diplomātiskos talantus un kliedza uz mani ar sarkanu seju kā visprastākais vīrietis no varas pozīcijas.” Tāds tu esi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, es saprotu, bet tomēr es būtu pateicīga, ja deputāti par konkrēto priekšlikumu debatētu. (Starpsaucieni.)

Otra lieta. Godātie kolēģi, es atgādinu, ka mēs atrodamies parlamentā, un lūdzu lietot ar parlamenta cieņu savienojamus izteicienus. (Dep. A. Gobzems: “Bet neviens jau neciena šo parlamentu!”)

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams vai piebilstams? Nē, nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Zakatistova iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš precizē tiesību normu, kas paredz, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetencē tiek nodotas lietas par būvniecības procesa dalībnieka atbildību. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Kāpēc komisija nerunā?”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, jūs tur nopūtāties, bet... Patiesi, tas ir mans jautājums. Es tiesās esmu bijis stipri vairāk nekā jūs, līdz ar to man jāparunā par šo tematu.

4. - Bordāna priekšlikums ir vienkārši... Es jūs aicinu tiešām padomāt racionāli, loģiski. Tas priekšlikums ir tāds: Ekonomisko lietu tiesa izskatīs visus būvniecības jautājumus, par kuriem ir izdota būvatļauja.

Būvniecības jautājumi... Ja lasām Būvniecības likumu, tad redzam, ka ir tā: nevari būvēt, ja tev nav būvatļaujas. Tas nozīmē, ka visi būvniecības jautājumi tagad būs Ekonomisko lietu tiesas jautājumi pēc savas būtības. Likums to pieļauj - pilnīgi visus būvniecības jautājumus no civillietām pārnest uz vienu tiesu, kur ir 10 tiesneši, nevis skatīt visā Latvijā. Katrā tiesā... Katrā vietā tātad var būt tāds strīds, kurš tiek skatīts.... kuru var mierīgi izskatīt, piemēram, Kuldīgā, bet kuru obligāti būs tagad jāskata Ekonomisko lietu tiesā. Tur ir ieprogrammēta tās tiesas uzkāršanās. Vai arī, ja ne uzkāršanās, tad korupcija. Kādā veidā? Tādā veidā, ka, ja mēs tagad sāksim šķirot, ko tiesnesis drīkst, ko nedrīkst pieņemt, ko viņš grib pieņemt, ko negrib pieņemt izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā, tad faktiski... Tā nav nevienā citā procesuālā dokumentā, ka tiesnesis pats vienkārši izlemj... izvēlas - šī lieta man patīk, šo es ņemu, bet tā lieta man nepatīk, to es neņemu.

Būtībā, pasakot, ka šai tiesai ir pakļauti visi būvniecības strīdi, un dodot iespēju tiesnešiem izvēlēties, kuru lietu ņemt, kuru neņemt... tas var veicināt gan korupciju, gan arī pašas tiesas uzkāršanos.

Es jūs aicinu pragmatiski paskatīties uz to priekšlikumu un neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 5. - atbildīgās komisijas, proti, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurš ir saistīts ar 2. priekšlikumu un paredz, ka komercnoslēpuma aizsardzības lietas nav Ekonomisko lietu tiesas kompetencē. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 6. - deputāta Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Sveiki! Ar šo priekšlikumu gan es, gan mēs kā frakcija vēlamies likumdošanā noteikt 12 mēnešu ierobežojumu jeb tādu vēlamo izskatīšanas laiku pirmās instances tiesā.

Runājot par šo jautājumu komisijā, bija divi pretargumenti, kāpēc nevajadzētu noteikt šādu laika ierobežojumu. Pirmais bija saistīts ar pārslodzi, kas neizbēgami nozīmē lietu pārdalīšanu, un otrais bija saistīts ar kvalitāti.

Tas, ko es gribu atbildēt uz šiem diviem pretargumentiem, - es atkal vēlos citēt ekspertus. Un eksperti tajā pašā manis pieminētajā ziņojumā par... par laika noteikšanu saka sekojošo... tas ir no 137. lappuses, un es citēju: “Termiņu noteikšana ir tikai pirmais solis ceļā uz nepārtrauktu pozitīvu spriedzi, lai samazinātu tiesvedību garumu bez aizspriedumiem attiecībā uz lēmumu kvalitāti. Nav iespējams uzlabot tiesvedību garumu bez spēcīgas tiesas priekšsēdētāja un tiesnešu, kā arī tiesas darbinieku kopumā apņemšanās ievērot šos termiņus.” Lūk, tas ir tas, ko Eiropas eksperti iesaka un ko es lūdzu likumdevēju, Saeimu, atbalstīt šeit, šajā likumprojektā.

Tātad termiņu noteikšana... principā nav runa par kvalitāti.

Termiņu noteikšana... nav runa par pārslodzi.

Termiņu noteikšana... ir runa par (atkal citēšu) “nepārtrauktu pozitīvu spriedzi”, jo arī spriedze... sistēmai, lai tā efektīvi funkcionētu, ir nepieciešama tā sajūta, ka sabiedrība no tieslietu sistēmas sagaida efektivitāti.

Nav slikti noteikt termiņus likumdošanā! Ir pareizi noteikt termiņus likumdošanā, jo mēs kā likumdevējs varam radīt sistēmā šo pozitīvo spriedzi, kas varētu vainagoties ar to, ka lietas tiek izskatītas savlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Aldis Gobzems nevēlas runāt.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Deputāti! Es aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir Ata Zakatistova priekšlikums. Un katrreiz, kad Atis Zakatistovs nāks ar kādu priekšlikumu, es nākšu un atkārtošu - šim cilvēkam nevar uzticēties un viņa priekšlikumu atbalstīt nevajadzētu, lai cik tas labs vai slikts arī būtu.

Vienīgais priekšlikums, ko es atbalstītu, ko Atis Zakatistovs sagatavotu... kā tajā likumā, kur jūs pats sev... piešķīrāt to naudu partijai... Gadījumā, kad ir pilnīgi redzams, ka tur nekā nebūs, to naudu tie nodokļu maksātāji kaut kā dabūtu atpakaļ, lai jūs, kā jau es iepriekš izteicos, no sūda neuztaisītu pīrādziņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nerunāšu emocionāli, es - pragmatiski par šo priekšlikumu.

Priekšlikuma būtība ir tāda, ka spriedums Ekonomisko lietu tiesā jātaisa viena gada laikā no prasības iesniegšanas brīža.

Jāteic, ka šis priekšlikums, lai arī kādas man principā būtu pretenzijas pret KPV LV, pēc savas būtības ir loģisks. Un es paskaidrošu, kāpēc.

Ekonomisko lietu tiesa... izņemot krimināllietas... bet arī tur var atrast zināmu loģiku... bet civillietas... pēc savas būtības ir tāda... tāds instruments, tāda institūcija, kurā satiekas divas privātpersonas... principā - privātpersonas... vai kurā privātpersona civillietā cīkstas ar kādu valsts institūciju un kurā abām pusēm pašām ir pienākums pierādīt visu... pierādīt ar dokumentiem savu taisnību, savas intereses un tamlīdzīgi. Līdz ar to pēc būtības... Tā kā pēc savas būtības tā ir tāda pati civiltiesiska konstrukcija, tad šo... tad tas risinātu jautājumu, kas dažkārt ir šobrīd, - ka puses speciāli kaut ko velk garumā. Jo tehniski, procesuāli ir iespējams vilkt garumā.

Kā ārzemēs tas notiek? Dažādās valstīs - dažādi, bet principā ir arī tāda situācija, kur tiesnesis pasaka tā: “Mīļie draugi, spriedums būs tādā un tādā datumā, pēc tik un tik ilga laika. Līdz tam laikam jūs varat man atnest pierādījumus. Būs tik un tik tiesas sēdes, tādos un tādos datumos, gribat - nākat, negribat - nenākat, gribat - pierādāt savu taisnību, negribat - nepierādāt savu taisnību civiltiesiskajos strīdos.”

Līdz ar to, teiksim, civiltiesiskos strīdos noteikt (un iet uz to vismaz)... noteikt termiņa ierobežojumu... termiņu, kurā ir jātaisa spriedums, - tur ir sava loģika, jo, pēc idejas, puses, kas strīdas savā starpā, pašas ir ieinteresētas iesniegt pierādījumus, ir ieinteresētas lietas ātrākā izskatīšanā. Un nevar būt situācija... izņemot atkal... nu, tur var būt kaut kāds viens izņēmums, kad ir jāpieprasa kaut kādas... nezinu, ārvalstu ekspertīzes kaut kādas, kuras nevar dabūt tik ātrā laikā. Bet nu tādu gadījumu faktiski nav. Tad puses, iesniedzot šos pierādījumus, ir ieinteresētas, lai lieta ātrāk tiek izskatīta. Un tas nav tiesnešu jautājums, tas ir pušu ieinteresētības jautājums.

Tāpēc, atšķirībā no Lindas Liepiņas, es konceptuāli uzskatu, ka šis priekšlikums... tādā ilgā termiņā... domājot par tiesvedības kvalitātes attīstīšanu Latvijā... Tas virziens ir pareizs, ja mēs runājam par civiltiesībām. Par krimināltiesībām mēs nevaram runāt.

Kur ir problēma priekšlikumā? Mēs nevaram runāt tikai un vienīgi par termiņiem, nerisinot jautājumu, kas attiecas uz pirmstiesas izmeklēšanu, jo krimināllietās, tajā skaitā arī ekonomiskajās krimināllietās, mums ir milzīga problēma - dubultojas, atkārtojas procesuālās darbības, kuras ir jāveic. Proti, tiesā ir jāveic analogas, identiskas procesuālās darbības, kādas ir veiktas pirmstiesas izmeklēšanā. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc mums ir šausmīgi garas krimināllietas. Tāpēc ka pirmstiesas izmeklēšanā nopratina, nezinu, 300 lieciniekus un tie paši liecinieki vēlreiz ir jāpratina tiesā, izskatot lietu (tiesnesis nedrīkst viņus nenopratināt!). Tas ir pilnīgs absurds, nekur pasaulē tā nenotiek. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc ir gari termiņi.

Risinot krimināllietu sadaļā jautājumu, ka mēs neturpinām dublēt procesuālās darbības, mēs varam nonākt līdz kaut kādam termiņu ierobežojumam. Tas labi. Bet civilprocesuāli noteikt termiņu - tas ir pašu lietas dalībnieku interesēs. Jo, būsim godīgi un objektīvi, nav tādas civillietas, ko nevar izskatīt viena gada laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 42, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 7. - deputāta Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

 Priekšlikuma būtība ir, ka Ekonomisko lietu tiesas spriedumu nevar pārsūdzēt apelācijas instancē. Šeit gan ir absolūts absurds. Šeit nevaru piekrist Zakatistova kungam un visai KPV LV frakcijai, jo tas absurds slēpjas tajā: ja jūs sakāt, ka tās ir pašas sarežģītākās lietas, kādas vispār ekonomiskajos strīdos ir, un ka tām nav pārsūdzības process... ja tās no pārsūdzības viedokļa pielīdzina viselementārākajām lietām, kur strīds ir par 200 eiro, tad tas ir juridisks nonsenss. Un tā nedrīkstētu būt.

Normālā tieslietu sistēmā sarežģītākās tiesu lietas izskata trīspakāpju tiesu instancēs - pirmajā, apelācijas un kasācijas instancē. Un nevar būt tā, ka pati sarežģītākā lieta tiek skatīta kā... un ir iespējams to apstrīdēt bezmaz vai tāpat kā visvienkāršāko lietu, kurai ir atvieglots, paātrināts process.

Tāpēc šajā priekšlikumā savukārt... Nu, acīmredzot jums, frakcijai, ir slikts juridiskais konsultants. Šis priekšlikums ir vienkārši juridisks absurds.

Aicinu to arī atsaukt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Es saprotu, ka nekas nav piebilstams komisijas vārdā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 8.  - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 9. - atbildīgās komisijas, proti, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura, tas definē gadījumus, kad fiziskajai un juridiskajai personai pirmās instances un apelācijas instances tiesā ir tiesības vest lietu pašai vai ar advokāta starpniecību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas paredz: ja tiesnesis, lemjot par prasības pieteikuma virzību, konstatē, ka strīds ir piekritīgs Ekonomisko lietu tiesai, viņš lemj par prasības pieteikuma pārsūtīšanu šai tiesai. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es jūs aicinu ieklausīties! Civiltiesībās... kā notiek? Piemēram, tu ej uz tiesu, un tu iesniedz prasības pieteikumu nepareizā tiesā. Kļūdies. Tā var gadīties. Neviena tiesa nevienā procesā nepārsūta lietu citur, citai tiesai. Tā nepieņem šo lietu un norāda - norāda! - kārtību, kādā procesuāli... kur ir jāvēršas vai... ir jāievēro kaut kāda iepriekšējā... ārpustiesas izskatīšanas kārtība vai jāvēršas kādā citā tiesu institūcijā.

Tas, ko jūs gribat ieviest ar šādu priekšlikumu, ir tas, ka vienas tiesas tiesnesis lems par to, ko skatīt kādā citā tiesā. Tas arī ir absolūts absurds. Pareizi būtu, ka tiesnesis, saņemot parastajā tiesā pieteikumu un konstatējot, ka konkrētā lieta ir pakļauta Ekonomisko lietu tiesai, to nevis pārsūta uz Ekonomisko lietu tiesu, bet pieņem lēmumu lietu nepieņemt un norādīt iesniedzējam, kur viņam ir jāvēršas.

Kāpēc? Tāpēc, ka var rasties situācija, ka tiesnesis, kurš ir izdomājis, ka tā lieta ir pakļauta Ekonomisko lietu tiesai, to lietu pārsūta, savukārt tiesnesis Ekonomisko lietu tiesā pasaka: ”Nē, tā lieta pie mums nav vajadzīga... nu, nevis nav vajadzīga, bet nav mums piekritīga!” Un sākas “futbols” - šurpu turpu.

Nevar vienas tiesas tiesnesis uzlikt par pienākumu citas tiesas tiesnesim ierosināt kādu lietu.

Tāpēc es aicinu... Tas ir juridisks absurds šajā Juridiskā biroja priekšlikumā. Es aicinu to neatbalstīt, un es aicinu jūs: ja jūs tiešām gribat labu lietu izdarīt, nu nedariet vienkārši elementāras juridiskas muļķības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija, debatējot un atbalstot šo Juridiskā biroja priekšlikumu, vienojās, ka uz trešo lasījumu šis priekšlikums ir precizējams. Bet šobrīd, otrajā lasījumā, atbildīgā komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 8, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, pavisam īsa piebilde. Analoga argumentācija kā jautājumā par visiem būvniecības strīdiem.

Jūs nevarat iedomāties, cik daudz konkurences strīdu var būt. Katrs cilvēks var strīdēties par konkurences tiesību pārkāpumiem, katrs cilvēks var iesniegt tādu prasību tiesā. Tas nozīmē, ka to tiesu var vienkārši pārslogot. Mēneša laikā tajā tiesā var sakrist pilnīgi visas Latvijas konkurences tiesību lietas. Pilnīgs absurds! Būvniecības un konkurences lietas - pilnīgi visas! - sakritīs vienā tiesā. Desmit tiesneši skatīs to, ko visā Latvijā nevar savlaicīgi un ātri izskatīt. Tagad būs kaut kādi desmit superātrie tiesneši, kas skatīs visu superātri, ja? Nu, lūdzu, netaisiet absurdu! Vismaz nosakiet kaut kādus kritērijus attiecībā uz to, kādas tieši konkurences lietas vai kādas tieši būvniecības lietas var tikt pakļautas šādai piekritībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Lībiņa-Egnere. Šis konkrētais priekšlikums atsaucas uz pirmajā lasījumā jau atbalstīto redakciju, ka tās būs lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem. Taču Juridiskais birojs vērsa uzmanību uz to, ka runa ir par minētā panta pirmo daļu, nevis trešo daļu, kā kļūdaini pirmajā lasījumā atbalstīts. Līdz ar to es arī teicu, ka šis ir tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 12. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz, ka nav jāmaksā drošības nauda par tādu blakus sūdzību iesniegšanu, kas iesniegtas par lēmumiem, ar kuriem atteikts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz papildināt Civilprocesa likumu ar normu, kas noteic, ka, iesniedzot pieteikumus par lietas jaunu izskatīšanu saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem, drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas saistīts ar nākamo - 15. priekšlikumu. Precizē darbību apjomu, ko veic tiesu izpildītājs, kad izpildu lietvedība tiek apturēta. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un 15. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas nupat tika minēts saistībā ar 14. priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Līdz ar to esam izskatījuši visus komisijā saņemtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt šā gada 10. septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Ir iesniegti deputātu jautājumi, par kuriem man jūs jāinformē.

Deputāti Zariņš, Agešins, Klementjevs, Orlovs un Krišāns iesnieguši jautājumu “Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Ločmele-Luņova, Tutins, Kucins un Dombrovskis iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar ‘OIK elektrostaciju’ pārbaužu rezultātiem”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Un deputāti Ločmele-Luņova, Orlovs, Agešins, Papule un Zariņš iesnieguši jautājumu “Par apkures sezonas uzsākšanu Rīgā”.

Vārds motivācijai deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Es neesmu prasījusi!”)

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šo jautājumu es varētu pamatot pat tad, ja mani kāds pamodinātu nakts laikā.

Pašlaik Rīgas iedzīvotāji saņem anketas no “Rīgas namu pārvaldnieka” ar jautājumu - vai viņi ir gatavi apmaksāt savas daudzdzīvokļu mājas parādus par apkuri no mājas uzkrājumiem. Cilvēki nesaprot, ka šai aptaujai ir ļoti nozīmīga loma. Proti, ar šo aptauju tiek aizvietota sapulce, kur varētu būt pieņemts attiecīgais lēmums. Cilvēki ir nesaprašanā, viņi nesaņem pareizu informāciju. Bet pats galvenais - RNP pašlaik ir pagaidu valde, Rīgas domes jaunais sasaukums nav apstiprināts, Rīgā ir absolūtais valsts... absolūtais varas vakuums. Toties apkures sezonai jāsākas oktobrī.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājuma motivāciju.

Jautājumu nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

R. Ločmele-Luņova. Tāpēc šo jautājumu mēs uzdodam ekonomikas ministram.

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, nav iespējams pagarināt runas laiku pie motivācijas sadaļas. Lūdzu, cieniet kolēģus!

Godātie kolēģi! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Pēc 10 minūtēm Saeimas Viesu zālē Saeimas Prezidija tikšanās ar komisiju priekšsēdētājiem. Lūdzu, pievērsiet uzmanību - pēc 10 minūtēm! Sāksim mazliet agrāk.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Inga Goldberga, Linda Liepiņa, Andris Skride, Mārtiņš Šteins un Jānis Tutins. (Starpsauciens: “Linda Liepiņa ir!”) Ā, Tutins ir. Un Liepiņa arī ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada 3. septembra sēde

V.E. Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR)” (Nr. 439/Lm13) (Dok. Nr. 2828, 2839A)
- Ziņo	- aizsardzības ministrs A. Pabriks
Par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 737/Lp13) (Dok. Nr. 2736, 2736A)
Priekšlikumi	- dep. Ē. Pucens (par)
	- dep. L. Liepiņa (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 754/Lp13) (Dok. Nr. 2791, 2791A)
Priekšlikumi	- dep. L. Liepiņa (pret)
	- dep. A. Judins (par)
Par likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” (Nr. 756/Lp13) (Dok. Nr. 2794, 2794A)
Priekšlikums	- dep. L. Liepiņa (pret)
Par likumprojektu “Par Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm” (Nr. 758/Lp13) (Dok. Nr. 2796, 2796A)
Par likumprojektu “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 759/Lp13) (Dok. Nr. 2807, 2807A)
Par likumprojektu “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” (Nr. 760/Lp13) (Dok. Nr. 2808, 2808A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 761/Lp13) (Dok. Nr. 2809, 2809A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 762/Lp13) (Dok. Nr. 2810, 2810A)
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 763/Lp13) (Dok. Nr. 2811, 2811A)
Par likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 764/Lp13) (Dok. Nr. 2812, 2812A)
Par likumprojektu “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 765/Lp13) (Dok. Nr. 2813, 2813A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 766/Lp13) (Dok. Nr. 2814, 2814A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” (Nr. 767/Lp13) (Dok. Nr. 2815, 2815A)
Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 768/Lp13) (Dok. Nr. 2816, 2816A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 769/Lp13) (Dok. Nr. 2817, 2817A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 770/Lp13) (Dok. Nr. 2818, 2818A)
Par likumprojektu “Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā” (Nr. 771/Lp13) (Dok. Nr. 2819, 2819A)
Par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 772/Lp13) (Dok. Nr. 2820, 2820A)
Par likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” (Nr. 773/Lp13) (Dok. Nr. 2821, 2821A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 774/Lp13) (Dok. Nr. 2822, 2822A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 775/Lp13) (Dok. Nr. 2823, 2823A)
Par likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu” (Nr. 776/Lp13) (Dok. Nr. 2824, 2824A)
Par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 777/Lp13) (Dok. Nr. 2825, 2825A)
Par likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 778/Lp13) (Dok. Nr. 2826, 2826A)
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 779/Lp13) (Dok. Nr. 2827, 2827A)
Par likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 780/Lp13) (Dok. Nr. 2837, 2837A)
Priekšlikumi	- dep. L. Liepiņa (pret)
	- dep. R. Kols (par)
Lēmuma projekts “Par Nataļjas Saratovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 435/Lm13) (Dok. Nr. 2799)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Līgas Supes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 436/Lm13) (Dok. Nr. 2800)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Zanes Aldiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 437/Lm13) (Dok. Nr. 2801)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Ineses Kalvānes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 440/Lm13) (Dok. Nr. 2832)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 752/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2835)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Gobzems
Paziņojums
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. L. Lapiņa
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 551/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2797)
- Ziņo	- dep. A. Gobzems
Debates	- dep. A. Krauze
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 553/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2798)
- Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 712/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2833)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 713/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2834)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” (Nr. 573/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2836)
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Debates	- dep. D. Šmits
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. D. Šmits
	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Standartizācijas likumā” (Nr. 603/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2182, 2422)
- Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 696/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2519, 2568)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 610/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2220, 2581)
- Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 693/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2486, 2642)
- Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Likumprojekts “Militārās disciplināratbildības likums” (Nr. 662/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2643)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 663/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2644)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 664/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2645)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 571/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2650)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 548/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2651)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Debates	- dep. D. Pavļuts
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 655/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2343, 2663)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 652/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2340, 2664)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Debates	- dep. L. Liepiņa
	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 711/Lp13)(1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2576, 2727)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 728/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2668, 2728)
- Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 682/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2772)
- Ziņo	- dep. E. Papule
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 697/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2775)
- Ziņo	- dep. M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 683/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2787)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 727/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2667, 2831)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 554/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2838)
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Gobzems
Informācija par deputātu I. Zariņa, I. Klementjeva, V. Agešina, V. Orlova un J. Krišāna jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi” (Nr. 130/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, R. Ločmeles-Luņovas, J. Tutina, E. Kucina un V. Dombrovska jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem” (Nr. 131/J13)
Informācija par deputātu R. Ločmeles-Luņovas, V. Orlova, V. Agešina, E. Papules un I. Zariņa jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par apkures sezonas uzsākšanu Rīgā” (Nr. 132/J13)
Motivācija	- dep. R. Ločmele-Luņova
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrnirce
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 03.09.2020 09:31:27 bal001
Par - 82, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR) (439/Lm13)

Datums: 03.09.2020 09:38:09 bal002
Par - 56, pret - 20, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (737/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.09.2020 09:44:49 bal003
Par - 66, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (754/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.09.2020 09:48:37 bal004
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieroču aprites likumā (756/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.09.2020 10:06:52 bal005
Par - 47, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (780/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.09.2020 10:08:08 bal006
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Nataļjas Saratovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (435/Lm13)

Datums: 03.09.2020 10:09:00 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Līgas Supes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (436/Lm13)

Datums: 03.09.2020 10:09:51 bal008
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Zanes Aldiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (437/Lm13)

Datums: 03.09.2020 10:12:25 bal009
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Kalvānes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (440/Lm13)

Datums: 03.09.2020 10:26:05 bal010
Par - 21, pret - 56, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (752/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.09.2020 10:26:42 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.09.2020 11:19:40 bal012
Par - 26, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (752/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.09.2020 11:20:09 bal013
Par - 66, pret - 3, atturas - 20. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (752/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.09.2020 11:27:27 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (551/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:28:30 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par tiesu varu” (553/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:30:11 bal016
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (712/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:31:34 bal017
Par - 90, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (713/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:45:13 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (573/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:46:46 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Standartizācijas likumā (603/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:49:02 bal020
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (696/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:50:48 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (610/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:52:30 bal022
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (693/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:55:30 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Militārās disciplināratbildības likums (662/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:56:43 bal024
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (663/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:57:56 bal025
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (664/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 11:59:21 bal026
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (571/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:06:47 bal027
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (548/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:08:15 bal028
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (655/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:17:22 bal029
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (652/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:19:43 bal030
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (711/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:20:07 bal031
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (711/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:22:22 bal032
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (728/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:24:49 bal033
Par - 29, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Autortiesību likumā (682/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:25:29 bal034
Par - 32, pret - 51, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Autortiesību likumā (682/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:26:10 bal035
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (682/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 12:26:51 bal036
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.09.2020 13:43:37 bal037
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (697/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 13:46:46 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (683/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 13:48:52 bal039
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (727/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 13:49:19 bal040
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (727/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.09.2020 14:10:09 bal041
Par - 8, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 14:13:23 bal042
Par - 53, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 14:22:51 bal043
Par - 10, pret - 42, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 14:25:04 bal044
Par - 8, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 14:28:57 bal045
Par - 46, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 14:31:16 bal046
Par - 49, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 14:33:07 bal047
Par - 50, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.09.2020 14:36:50 bal048
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija