Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trešās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 24. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt Saeimas šā gada 17. septembra ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”. Turpinām ar 13. priekšlikumu.

13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt to, ka, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu, izīrētājs un īrnieks var sastādīt pieņemšanas un nodošanas aktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, atstājot to kā varbūtību pašiem īrniekiem un izīrētājiem vienoties par pieņemšanas un nodošanas aktu.

15. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 16. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums, kurš saskaņo terminoloģiju ar pārvaldīšanas likumu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt 9. pantā vārdus “izņemot termiņu”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Saistībā ar to, ka Saeima jau ir pieņēmusi lēmumu par 10. un 11. priekšlikuma neatbalstīšanu, tad... Šis priekšlikums ir saistīts... Un es aicinu balsot attiecīgi... ne tā, kā ir nolemts komisijā... attiecīgi - noraidot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Priekšā vēl viens lasījums. Un, tā kā jūs, godātie koalīcijas kolēģi, esat sabojājuši šo likumprojektu, balsojot pretēji tam, kā komisija ir vienojusies, jo... Šis ir tas gadījums, kur tiešām bija jābūt sākumā komisijas darbam. Un tāda pēkšņa izlemšana Saeimas Sēžu zālē šim likumprojektam ir kaitējusi.

Tāpēc es tiešām aicinu... Kolēģi, es saprotu, ka tas ir pretēji juridiskās tehnikas noteikumiem un visam pārējam, bet aicinu atstāt šo normu likumprojektā, īpaši ņemot vērā to, ka tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un uz trešo lasījumu izlabot arī to, ko jūs esat sabojājuši iepriekšējos priekšlikumos. Jūs nedrīkstat noteikt to, ka likumam ir jānosaka termiņš, jo tādējādi jūs kaitējat tiem cilvēkiem, ar kuriem jūs tikko mēģinājāt laipni aprunāties pie Saeimas, solot viņiem risināt mājokļa problēmas pilsētā.

Es runāju šobrīd ar diviem kungiem no “Attīstībai/Par!”, kuri skatās savos datoros.

Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu... Juridiskā biroja priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, šeit prasītos mazliet lielāks paskaidrojums no Saeimas vairākuma, vismaz no kāda pārstāvja no Saeimas vairākuma. Lai paskaidro šo konceptuālās pieejas maiņu.

Tas vien, ka tas atvieglotu sadarbību ar zemesgrāmatu... Respektīvi, ja līgums ir... piemēram, īres līgums tiek slēgts uz pieciem gadiem... Tas būtu it kā pareizi - uz pieciem gadiem... Iesniedz zemesgrāmatā, un tad vairs neko nemainām. Bet šāda pieeja... Nu vajadzētu skaidrojumu, jo tas pēc būtības nozīmē to, ka vairs šos līguma nosacījumus mainīt nedrīkst. Un tas tiek noteikts ar likumu.

Kāda tad ir tā alternatīva? Nu iedomājieties paši situāciju - tad tas ir viennozīmīgi ļoti, ļoti par labu izīrētājam, kam uzreiz tiek garantēti kaut kādi ienākumi ilgākā laika periodā. Bet... kaut vai šobrīd šī Covid-19 krīze - nu, piemēram, cilvēks paliek bez darba, viņam ir līgums uz pieciem gadiem - tas nozīmē to, ka viņu iedzen saistībās uz pieciem gadiem. Ja vēl šī pamatlīguma tekstā nav ierakstīts tas, ka viņš šo dzīvokli varētu nodot kaut kādā apakšnomā, tad tas arī rada automātiskas problēmas.

Šis jautājums komisijā tika skatīts, izdiskutēts, un tika nolemts, ka šī norma no likumprojekta jāizņem ārā. Un tas bija Juridiskā biroja priekšlikums.

Juridiskais birojs... arī kolēģi no komisijas piekritīs man, ka te tika norādīts arī uz konstitucionāliem riskiem. Un šāda pieeja īres tirgū, es domāju, var novest pie gluži pretējā, un diez vai visa Latvijas sabiedrība ir ar mieru, ka līgumu slēdzam vienreiz, uz konkrētu laiku, un nekad, nekādos apstākļos neko vairs nemainām, jo tas ir iesniegts zemesgrāmatā, ir nostiprinātas saistības cilvēkam uz ilgāku laika periodu.

Es zinu, kur šāda līdzīga kārtība pastāv, bet arī tur ir iespējas atkāpties no īres līguma termiņa.

Manuprāt, kolēģi, tas ir ļoti, ļoti pārsteidzīgi, un, lai par šādu jautājumu balsotu, vajadzētu vismaz paskaidrojumu, jebkādu paskaidrojumu, no tiem, kas virza. Ar to, ka tas atvieglos zemesgrāmatu darbu, ir stipri par maz. Vajag paskaidrot arī no tā viedokļa, kādā veidā tas... kādas tad būs tās alternatīvas cilvēkam.

Nu iedomājieties paši, kāds tad tas... Ja tagad īres nams piedāvā slēgt tikai uz trijiem, četriem gadiem līgumu, cilvēks iet un noslēdz šo līgumu, un viņam kaut kas ģimenē izmainās, un viņš vairs nevar atļauties šo īres līgumu turpināt. (Dep. U. Budriķis: “Lauzt līgumu!”) Tas nozīmē to, ka viņš nonāk parādsaistībās tajā brīdī. Tas ir jāsaprot!

Līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Šis likumprojekts šobrīd paredz to, ka līguma termiņu mainīt nevar. Tātad līguma termiņš ir konkrēti gadi, konkrēts laiks.

Tam vajag skaidrojumu. Lūdzu, virzītāji, nāciet un izskaidrojiet, kādā veidā tas notiks! Tas nav normāli, ka likumā pasaka to, ka līguma termiņu grozīt vairs nedrīkst. Noslēdza uz tādu termiņu, un viss.

Kolēģi, šobrīd garas diskusijas komisijā. Un šis priekšlikums par to, ka no tā jāatkāpjas, nāca no Juridiskā biroja, nevis no kādiem deputātiem. Un tieši tāpēc, ka bija šie konstitucionālie riski...

Kolēģi, padomājiet, vai jūs gribat šo likumu! Es domāju, ne viens vien jau šobrīd gatavojas šīs normas apstrīdēt Satversmes tiesā.

Satversmes tiesā jau tā ir daudz jautājumu. Vai tiešām mums to skaits jāpalielina ar vēl vienu jautājumu, kas tur varētu nonākt?!

Aicinu rūpīgi pārdomāt. Un vismaz lai nāk kāds argumentēt! Ja ne, tad aicinu balsot pret šīs normas izņemšanu ārā un aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām ļoti sliktu praksi.

Šis likumprojekts izgāja ļoti garu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ļoti sarežģītu ceļu. Debates komisijā bija pietiekami nopietnas - diezgan pretrunīgas, bet tomēr argumentētas. Un pēc gariem strīdiem komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu. Motivāciju par to jau pastāstīja Valaiņa kungs.

Kas šodien notiek? Vienreiz mēs izveidojām speciālu komisiju, lai paātrinātā tempā risinātu reformas jautājumus, tagad mēs koalīcijas vārdā mēģinām mainīt to, kas ir akceptēts komisijā. Kur mēs ejam tālāk? Varbūt vispār Saeima nav vajadzīga? Ir vajadzīga tikai koalīcijas padome, kur varētu ļoti mierīgi štempelēt visāda veida lēmumus un pēc tam laist tos tautā, sakot, ka tā ir Saeima, ka tā ir tautas griba... un tā tālāk, un tā joprojām?!

Tā ir slikta prakse. Ļoti slikta, bīstama prakse. Ne tikai no tā apsvēruma, par kuru runāja Valaiņa kungs, - ka stāv priekšā skatīšana Satversmes tiesā - , bet vispār. Tas ir amorāli.

Es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Tas, ka pašlaik par šo priekšlikumu notiek debates, ir sekas tam, ka pagājušajā sēdē vairāku frakciju deputāti negaidīti nobalsoja par 10. ... neatbalstīja 10. priekšlikumu. Atgādināšu, ka tas bija Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredzēja, ka, īrniekam un izīrētājam rakstiski vienojoties, var grozīt arī īres līguma termiņu.

Lai jūs saprastu labāk, es kādu piemēru pateikšu. Nu, piemēram, jūs, cienījamie deputāti... Tie, kuri īrē Rīgā dzīvokli, ir noslēguši līgumu, piemēram, uz visu Saeimas pilnvaru termiņu, uz četriem gadiem. Bet pēkšņi jūs atradāt labāku dzīvokli un vēlaties samainīt, atteikties no iepriekšējā un pārbraukt uz citu dzīvokli. Bet - nekā! Un vainot varēsiet tikai paši sevi, jo tā arī nobalsojāt.

Es piedāvāju tomēr atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atstāt to maigāko formu, ka arī par līguma termiņu var izīrētājs un īrnieks rakstiski vienoties.

Es nesaprotu, kur ir tas iemesls. Varbūt kādi biznesa pārstāvji jums kaut ko iestāstīja?

Es mēģinu jums ar vienkāršu piemēru parādīt, ka rakstiski vienoties var jebkura puse. Vienalga, vai vienojas juridiskā persona ar fizisko vai juridiskā ar juridisko, vai vienkārši cilvēks ar cilvēku. Tāpat kā jūs tagad, būdami deputāti, īrējat dzīvokli ar domu, ka jebkurā brīdī jūs varēsiet mainīt savus dzīves apstākļus uz labākiem.

Lūdzu, nobalsojiet tā, kā to izdarīja komisija!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt! Es tā arī nesapratu, par ko ir debates pie šī priekšlikuma.

Es drošības pēc tad, kad sākās te tāda intensīva plūsma uz tribīnes, izlasīju, par ko... es pārlasīju drošības pēc to priekšlikumu. Tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka īres līguma noteikumus var grozīt rakstveidā. Un var... tātad līgumu var arī izbeigt un nodarboties ar visām iespējamām darbībām līgumslēdzējas puses (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.), kā tas normāli rakstveidā būtu iespējams. Jā, izņemot vienu niansi - izņemot termiņu. Tas risinājums, lai būtu publiskā... Tātad reģistrā ar publisku ticamību publicējams šis termiņa datums, lai būtu ticams arī, teiksim, apskatot trešajām personām; tur tiek norādīts arī termiņš. Un, ja tas termiņš ir jāgroza, tad tā tehnika būtu attiecīgi lauzt līgumu, noslēgt jaunu līgumu.

Es nesaprotu, kur ir tā problēma. Puses rakstveidā... Par visu pārējo var tāpat... bez atkārtotas atspoguļošanas, atjaunināšanas zemesgrāmatā iesniegt informāciju, bet, ja ir runa par termiņu, kas ir zemesgrāmatā parādīts un kas... trešās puses jau pieņem zināšanai, ka, lūk, jā, tur tāds ir termiņš... Nu, kaut kādu, vienalga, nezināmu iemeslu dēļ... kāpēc viņām tas būtu tur jāzina, ja? To gan saka - nē, vot, tur vajadzētu lauzt līgumu, noslēgsim jaunu, iesniegsim par jaunu, lai jauns termiņš, viss skaisti, lai nevienam nav strīdu, lai bezstrīda kārtībā visas tās lietas, tie strīdi izšķirami.

Es nesaprotu, par ko ir debates.

Aicinu noraidīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Feldmana kungs, jūsu loģika ir visnotaļ apbrīnojama.

Ja ierakstīs zemesgrāmatā iekšā termiņu (piemēram, pieci gadi), bet varēs mainīt citus līguma nosacījumus... Nu, piemēram, ierakstām iekšā zemesgrāmatā, ka termiņš - pieci gadi. Līgumā summa ir, piemēram, 500 eiro. Nu, loģiski, vai ne? Līguma summu grozīt mēs drīkstam. Nu ko trešajai personai dos tas, ja izgrozīs līguma summu uz pieci eiro, bet zemesgrāmatā tāpat stāvēs rakstīts - pieci gadi? Ko tas mainīs dzīvē tām trešajām personām, kuru dēļ vispār šis likumprojekts ir tapis?

Es domāju, šeit ir skaidri ierakstīts... 9. pants: īres līguma noteikumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties. Ļoti normāls pants! Bet tas, ko jūs gribat ielikt šeit iekšā... izņemot termiņu... diviem cilvēkiem vienojoties...

Kāpēc jālauž līgums? Kāpēc jālauž līgums, lai mainītu termiņa nosacījumus? Laužot līgumu, tā ir pilnīgi jauna situācija. Pilnīgi jauna situācija! Un to līgumu... neviens negarantē, ka pagarinās kādam. Tātad - divas puses lauž līgumu, pēc tam var nākt kaut kāda trešā puse un pateikt - nē, turpmāk es...

Kādā veidā tad jūs aizstāvat tās īrnieku tiesības ar šādu te grozījumu? Nekādā veidā! Absolūti nekādā! Tieši otrādi - šādā veidā jūs varat cilvēkus, kuri nonāk grūtībās, iedzīt tādā savdabīgā parādu jūgā. Jo gluži vienkārši, ja tā viena puse negribēs lauzt to līgumu... Ir cits pants ar 17 noteikumiem - obligātiem, ierakstāmiem īres līgumā; tas piespiedīs šim cilvēkam šo īres līgumu turpināt neatkarīgi no tā, vai var viņš maksāt vai nevar. Un tad caur tiesu jau piedzīt sazin ko no viņa varēs.

Vienkārši priekšlikums - mainām īres līguma termiņu, ļaujam mainīt cilvēkiem īres līguma termiņu! Kur problēmas, kolēģi? Kur ir problēmas?! (Dep. K. Feldmans: “Iesniedz atjauninājumu zemesgrāmatā!”) Mierīgi! Arī šis priekšlikums... varētu divas personas... rakstveidā vienojoties, varētu mierīgi mainīt arī tos zemesgrāmatas noteikumus.

Un likumprojekta konstrukcija arī to paredzēja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Pēc dažām debatēm ir skaidrs, ka frakcijā ir izrunātas tikai dažas nianses, bet likumprojekts nav lasīts kopumā.

Tātad - par publisko ticamību.

Pirmkārt. Likumprojekta redakcija - pašreizējā, kura iesniegta otrajam lasījumam, - paredz, ka cilvēki iesniedz reģistrācijai zemesgrāmatā savus īres līgumus joprojām brīvprātīgi. Tātad mums paliek zināma masa īres līgumu, kuri netiks reģistrēti zemesgrāmatā.

Tas ir pirmkārt. Un tas ir pilnīgi atbilstoši Civillikuma burtam un garam. Tas - pirmkārt.

Otrkārt. Mēs vēl neesam pieskārušies tam, kādā veidā šie līgumi tiks reģistrēti zemesgrāmatā, un joprojām pastāv strīds... un jūs lieliski par to zināt - tie, kas tiešām lasījāt likumprojektu... par to, cik lielā mērā līgumi, īres līgumi, kuri tiks reģistrēti zemesgrāmatā, iegūs to publisko ticamību. Tikai tad, kad zemesgrāmatas tiesnesis tos iereģistrēs vai cilvēks nosūtīs ar elektronisko parakstu? Vai tomēr tikai tad, kad tos apstiprinās notārs? Debates par šo jautājumu vēl priekšā, a jūs jau steidzaties te apgalvot par kaut kādu publisko ticamību!

Mums vēl nav notikusi neviena tiesa uz jaunā īres likuma pamata, un mēs nezinām, kāda būs tā tiesas prakse. Un tieši publiskā ticamība būs tas akmens, pret kuru var paklupt daži. Un varbūt jums pašiem būs jātiesājas ar kādu izīrētāju.

Un vēl. Jums ir jāatceras, ka īres attiecības ir tik daudzveidīgas, visi strīdu gadījumi ir tik daudzveidīgi, ka jūs nekad nevarat paredzēt, kurā gadījumā konkrētā likuma norma būs izīrētāja vai īrnieka pusē, kuram tā būs par labu. Viss, ko vēlas komisija, - iet tiešām zelta vidusceļu, rast kompromisu.

Ļoti smags likums! Skar ļoti daudzus... vairākus likumus. Tiešām.

Tas, kas ir izgājis no komisijas...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks, Ločmeles-Luņovas kundze, ir beidzies. Paldies. Debašu laiks ir beidzies.

Debates slēdzu.

R. Ločmele-Luņova. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Jā, godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts tikai ar vienas balss pārsvaru. Komisijā nebija vienprātības.

Sēdes vadītāja. 17. ...

U. Budriķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 41, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 18. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums, kurš piedāvā citādāk regulēt īrnieka tiesības iemitināt ģimenes locekļus un citas personas. Komisija ir izveidojusi savu redakciju 19. priekšlikumā. 18. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 21. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, 22. priekšlikums ir par līguma pagarināšanu, atjaunošanu tā iespējamiem mantiniekiem. Bet šeit ir būtiska lieta. Šeit ir minēti 10 gadi - ka līgums pēc šī likuma stāšanās spēkā... un tas ietverts ir visā likumprojekta koncepcijā... ka pēc likuma stāšanās spēkā vecie līgumi darbosies 10 gadus. Tas ir it kā saprotams, bet es vēlētos vērst uzmanību uz situācijām... Pie manis ir vērsušies vairāki īrnieki, skaidrojot to neatbilstību (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... skaidrojot to neatbilstību atsevišķām situācijām, kas var rasties, ko šis likumprojekts nav paredzējis.

Es aicinu uz trešo lasījumu pārdomāt. Un es šodien neatbalstīšu šo priekšlikumu. Aicinu arī citus padomāt. Paskaidrošu - kāpēc.

Tad, kad dzīvokļa īres līgums tiek slēgts uz 50 vai 100 gadiem (tādi īres līgumi ir - 99 gadiem), ir bijuši kaut kādi noteikti apstākļi, kāpēc abas divas puses to ir darījušas. Vai nu ir bijusi denacionalizācija, vai ir bijuši kaut kādi citi īpaši gadījumi. Varbūt cilvēkam to dzīvokli kompensēja tādā veidā. Ir daudz dažādu gadījumu, kāpēc vienā dienā divas puses sanāk kopā un vienojas par šādu līgumu.

Tāpat ir arī ļoti daudz gadījumu... es nebiju par to informēts, bet ir ļoti daudz tādu gadījumu, ka īres līgumus pērk. Ka īres līgumus pērk! Piemēram, nopērk par 10 000 eiro. Šodien samaksāja 10 000 eiro, lai turpmākajos 20 gados maksātu, pieņemsim, 200 eiro par šo dzīvokli. Un tas ir līgums uz 20 gadiem, kurš noslēgšanas brīdī... vai nu cilvēks šo telpu ir atjaunojis, ieguldījis savu kapitālu tajā, vai arī ir vienkārši pircis - šodien samaksājis konkrētu naudas summu par to, lai šis līgums būtu konkrētu laika periodu.

Šī likumprojekta konstrukcija principā liek lauzt šāda tipa līgumus, kas tomēr ir noslēgti starp divām pusēm, pamatojoties uz kaut kādu vienošanos. Cilvēkam, piemēram, ir bijis kāds īpašums, un viņš šo īpašumu ir pārdevis (pirkuma un pārdevuma darījums), un tā vietā viņam ir kompensēts ar citu dzīvokli... Piemēram, arī tādi gadījumi ir, un tādu gadījumu nav mazums. Un tur šīs īres maksas uz to brīdi varbūt ir noteiktas mazākas, bet līguma termiņš ir kaut kāds... vairāk par 10 gadiem.

Šis likumprojekts paredz to, ka visas šīs līguma attiecības pēc 10 gadiem izbeidzas. Un tā ir šī likumprojekta koncepcija!

Manuprāt, to, kāpēc ir šie 10 gadi... un vai mēs esam aptvēruši visus gadījumus... Manuprāt, tas līdz galam nav pārdomāts.

Mēs zinām dažus Rīgas centra attīstītājus, kuriem ļoti svarīgs ir šāds moments, un varbūt kāds ir uzņēmies lielas saistības, lai šādu normu izdzītu cauri. Bet tomēr jābūt ir kaut kādam... arī Saeimas deputāta sirdsapziņai, balsojot par šādām normām, saprotot, ka tomēr ir bijusi arī kaut kāda vēsture. Un papētīt to vēsturi, kāpēc šādi līgumi vispār ir tapuši!

Varbūt gluži vienkārši mēs ar likuma palīdzību šobrīd varam nostādīt ļoti nepatīkamā situācijā daudzus īrniekus, kuriem šis likums liegs tiesības izmantot tos labumus, par kuriem viņi ir vienojušies savulaik. Un šī norma - 10 gadi - noteikti prasa arī būtiskāku skaidrojumu. Komisijas darbā tas skaidrojums, manuprāt, nebija pietiekams. Ja es redzu, ka komisijā jau šodien pieprasa stenogrammas, komisijā jau šodien pieprasa sarunu argumentāciju atšifrējumus, tas nozīmē tikai to, ka daudzas no šīm normām tiks apstrīdētas.

Ja jūs tiešām, Budriķa kungs, esat par šo likumprojektu, par šīm normām, tad, lūdzu, skaidrojiet kārtīgāk par to, kāpēc ir viena vai otra norma. Nepietiek ar to, ka tā vajag un tā būs labāk.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Komisijas vairākums izvēlējās atbalstīt šo redakciju (saistībā ar to, ka pēc 10 gadiem tā jau varētu būt pielīdzināma... kā īpašuma atsavināšana).

22. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 17, atturas - 8. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. 23. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, tāpēc ka komisija izvēlējās veidot savu redakciju 1. punktam, un tā ir 27. priekšlikumā.

Tātad 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 28. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 30. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 31. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 32. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 33. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 34. - komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 35. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā nav... ir atbalstīts. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 36. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 37. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 39. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt visu nodaļu “Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšana”. Komisijā nav atbalstīts.

Ņemot vērā, ka komisija lēma par visu īres tiesību regulējuma atstāšanu šajā likumā, 40. - Juridiskā biroja priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 41. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 42. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 46.  - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 45. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 46. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt visu nodaļu “Valstij piederošu dzīvojamo telpu izīrēšana”. Un argumentācija, kāpēc komisija izvēlējās neatbalstīt šo priekšlikumu, ir tā pati - ka visām īres tiesībām jābūt regulētām vienā likumā. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 48. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 49. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz izveidot jaunu reģistru - Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru - un tajā īres tiesības nostiprināt. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 50. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka īres tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā ir tiesība, nevis pienākums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Vai var būt divi likumi, kas dzīvo katrs savu dzīvi un ko cilvēki interpretē, kā viņiem ienāk prātā?

Šobrīd 36. pants, ko Juridiskais birojs piedāvā izslēgt, paredz to, ka īres tiesību nostiprināšana Zemesgrāmatu likuma noteiktajos piemērošanas... tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi... Respektīvi, pamatnormas paredz to, ka... Zemesgrāmatu likuma pamatnormas paredz to, ka tur ir atrunāta kārtība, kādā reģistrē īpašumu zemesgrāmatā. Nu it kā viss skaidrs. Te ir vesels likums, kas to paredz.

Šeit... tiek piedāvāts šajā likumā noteikt pilnīgi citu, jaunu, kārtību, kas neiet kopā ar šo... pamatlikuma kārtību.

Un te... Protams, komisijas vadībai, kā arī citām komisijām tika nosūtīta vēstule no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un no Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja, kurā tieši par šo normu runā un... atbalstoši... Juridiskajam birojam... ka likumprojektā ietvertās normas neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un ir pretrunā ar tiesu un tiesību zinātnieku atziņām par zemesgrāmatu procesu un saistību bezstrīdus piespiedu piedziņas izpildīšanu.

Neizdiskutēts un kļūdains risinājums nevis veicinās īres tirgus attīstību, bet radīs jaunas grūtības, kuras tiks risinātas ilgstošos juridiskos procesos, tai skaitā  - Satversmes tiesā.

Manuprāt... Kolēģi, mēs esam piedzīvojuši to, ka... Un Satversmes tiesa, starp citu, tieši šobrīd skata jautājumu par Augstskolu likumu, kur arī tas tiek šķetināts... Kas tad ir pārāks - budžeta likums vai speciālie likumi? Vai var būt tā, ka ir divi dažādi likumi, kuros ir dažādas normas? Tas jautājums tieši šobrīd tiek skatīts. Un šajā gadījumā šī norma ir tieši tāda pati... Ir Zemesgrāmatu likums, kas nosaka kārtību, un šajā likumā tiks noteikta cita kārtība.

Manuprāt, kolēģi, mums šādu kļūdu nevajadzētu pieļaut. Un tas ir tas, uz ko mēs... uz ko mudina Juridiskais birojs virzīties, - atstāt likumā normu, ka ir Zemesgrāmatu likums un, ja kaut kāds iesniegums kaut kur ir jāiesniedz, tad vadāmies pēc Zemesgrāmatu likuma. Tur ir noteikta kārtība.

Šajā gadījumā tiek paredzēta kārtība šajā likumā - speciāla, īpaša kārtība, kādā šie īres līgumi tiek nesti uz zemesgrāmatu nodaļu. It kā jau tas ir pareizi, bet kāpēc to nevarēja salāgot kopā ar Zemesgrāmatu likumu? Šobrīd man nav pārliecības, ka tas tā ir izdarīts.

Un šie tiesību zinātnieku un tiešām, nu, juridiskās puses šie te atzinumi... pārdomas par šo ir gana nopietnas, un vajag pārdomāt.

Un te ir tas pats stāsts. Protams, no vienas puses, ir attīstītāju milzīgā vēlme, lai tas tā būtu un lai viņu investīcijas tiktu pasargātas. No otras puses, - lai tas tā tiešām būtu un tiešām tas tā piepildītos, nu vajag sakārtot šo likumprojektu tādā veidā, lai šie satversmības riski būtu maksimāli mazi un lai, nedod Dievs, pieņemot likumu, mēs nenonāktu tādā situācijā, ka gadiem izstrādāts likums galu galā nestrādā, jo, redz, šādas kļūdas pieļautas.

Kāds sāks strīdēties par to, vai tas bija pareizi vai nebija pareizi - pēc šī likuma normām ierakstīt zemesgrāmatā šo dzīvokli. Tas ietekmēs arī visus pārējos.

Šo jautājumu, manuprāt, līdz galam vajag izdiskutēt. Šobrīd tas nav izdiskutēts. Manuprāt, Juridiskā biroja piedāvātais risinājums, ka tas notiek Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā, būtu bijis vispareizākais un visdrošākais.

Šādu ceļu ejot, mēs paveram risku pašam likumprojektam.

Aicinu nevis neatbalstīt, bet atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumus!

Un atcerieties, kolēģi, to, ka katra no šīm normām, par kurām es runāju... Es esmu redzējis to, kas prasa šo informāciju no Saeimas komisijas par šīm normām. Visticamāk, tās tiks kaut kādā veidā pārstrīdētas... apstrīdētas.

Vai jūs domājat, ka tie piketi ārā, tepat pie Saeimas nama, kuri ir regulāri... jau gadiem tur cilvēki, viena un tā pati kompānija, lielāka, mazāka... ka viņi tā vienkārši pateiks paldies jums par jauno likumu? Es domāju, ka viņi meklēs katru vietu, kuru apstrīdēt, un galu galā šie attīstītāji dabūs nevis jaunu likumu, kas aizsargā viņu investīcijas, bet Satversmes tiesas procesus, kuros, visticamāk, Saeima var arī zaudēt, jo šie pamatojumi nav līdz galam sniegti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tiešām par šo normu bija ļoti garas un plašas diskusijas komisijā, jo šeit ir savi plusi un savi mīnusi.

Kāpēc tā norma ir parādījusies? Jo tiešām likumprojekta izstrādātāji paredz, ka līgumu apjoms, līgumu skaits būs milzīgs, jo īres attiecības, cerams, pēc šā likuma pieņemšanas ies plašumā un tādējādi sektors paplašināsies līdz bezgalībai. Līdz ar to šīs darbības vajadzētu, no vienas puses, vienkāršot.

No otras puses, visas lietas, kas ir regulējamas ar mājokļa speciālajiem likumiem, tomēr ir atrunātas Civillikumā - ar atsevišķu norādi par to, ka šie jautājumi tiek regulēti speciālajos likumos.

Man liekas, ka no likumdošanas viedokļa būtu pareizi sākumā ieviest attiecīgus grozījumus Zemesgrāmatu likumā un tikai pēc tam ierakstīt šo normu īres likumā, ne otrādi, jo, ja šis likums stāsies spēkā ar šo normu, darbosies divi likumi - Zemesgrāmatu likums un šis -, kuros ir pretrunīgas normas, kas regulē vienu un to pašu lietu.

Tāpēc pareizi būtu šodien atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, iestrādāt grozījumus Zemesgrāmatu likumā un tikai pēc tam - uz trešo lasījumu - mainīt arī šo kārtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Mums tiešām bija ļoti garas diskusijas par visu šo sadaļu, par īres tiesību nostiprināšanu, un komisijas vairākums nosliecās tieši uz to, ka īres tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatu likuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādāk.

51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 37. pantu, kurš regulē atbrīvojumus no izmaksām, kas saistītas ar nostiprinājuma lūgumu apliecināšanu zemesgrāmatā. Komisijā nav atbalstīts.

Ir izveidots 53. - komisijas priekšlikums.

52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 53. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš precizē, no kādām nodevām ir atbrīvojami nostiprinājuma lūdzēji. 53. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 38. pantu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 39. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Savā ziņā mēģināšu paskaidrot gan iepriekšējo - 55., gan arī šo - 56. priekšlikumu. Tie savā ziņā ir saistīti.

Juridiskais birojs piedāvāja pilnībā izslēgt šo pantu no likumprojekta, bet komisija izstrādāja savu alternatīvo priekšlikumu. Un šajā priekšlikumā... Kāpēc es nepiekrītu?

Pirmā daļa - nostiprinājumu par īres tiesību nostiprināšanu var lūgt... It kā viss skaidrs.

Pirmā sadaļa - izīrētājs un īrnieks...

Otrā sadaļa - izīrētājs vai īrnieks...

Nākamā sadaļa - privātpersona, ievērojot šā panta nosacījumus, var pilnvarot zvērinātu notāru caur datu apmaiņas informācijas sistēmu iesniegt elektroniski nostiprinājuma lūgumu. It kā arī te viss skaidrs.

Bet tad ir nākamā sadaļa, un tai es galīgi nevaru piekrist: izīrētājs var lūgt īres tiesību dzēšanu pirms īres līguma termiņa, pamatojoties uz īrniekam izsniegtu brīdinājumu par atkāpšanos no īres līguma, kas ir parakstīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai brīdinājumu par atkāpšanos no īres līguma... izsniegts ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību.

Tātad... Kolēģi! Kad mēs runājām par īres līguma termiņiem, par to, ka... te kolēģi stāstīja, ka var lauzt īres līgumu. Šobrīd sanāk tā, ka šo īres līgumu var lauzt izīrētājs. Šajā pantā īrniekam nekādas tiesības nav dotas, bet izīrētājs pēc būtības var iesniegt (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... izīrētājs var iesniegt pēc būtības šo uzteikumu, pamatojoties uz savu... izsniegtu rēķinu.

Nu, piemēram, par jautājumu par komunālo maksājumu parādiem... Tur ir izteikta tiesu prakse, kur 95... vairāk gadījumos... es domāju, absolūtā vairākumā... namu pārvaldnieki uzvar tiesu procesos, un šis apliecinājums par viņu izrakstīto rēķinu... nu, viņam... nevajadzētu būt šaubām, bet grozījumā Civilprocesa likumā... arī tur ir ielikts tas, ka kaut kādām galējām darbībām pamatojums var būt tiesas spriedums, dabūts jau izpildraksts, nevis kaut kāds rēķins.

Šajā gadījumā tiek piedāvāts, ka dzīvokļa īpašnieks, pamatojoties uz kaut kādu nesamaksātu rēķinu, vienpusēji var lūgt šo līgumu lauzt un pārtraukt šīs līgumattiecības, respektīvi, prasīt jau atbrīvot dzīvokli.

Tiesas process šajā gadījumā... Nu, tad ir jautājums: kādā veidā varēs tad īrnieks aizstāvēties pret šādu iespējamu patvaļu? Kā šis īres likums aizstāvēs īrnieku?

Kolēģi, iedomājieties situāciju! Vientuļš cilvēks... Pavisam parasta situācija Latvijā: vientuļš cilvēks nonāk, piemēram, slimnīcā, trīs mēnešus viņš pavada slimnīcā, trīs mēnešus viņam sūta rēķinus, viņš nemaksā. Ceturtajā mēnesī viņš iznāk ārā no slimnīcas un saņem jau izziņu, ka viņam šis dzīvoklis jāatbrīvo.

Jautājums ir, kādā veidā var aizstāvēt... kādā veidā šis likums aizstāv īrnieka tiesības.

Šī trešā sadaļa ļoti konkrēti pasaka to, ka šis dokuments ir īrniekam izsniegts brīdinājums vai vēl kaut kas, kas var kļūt par pamatu procesa sākšanai, lai cilvēku izliktu no dzīvokļa. Manuprāt, tas nav pareizi. Īrnieka tiesības šajā gadījumā netiek līdz galam aizstāvētas.

Un otra lieta ir tā, ka šīs tiesas jau... neviens nav atcēlis... Tāpēc arī no attīstītāju puses un no šī likumprojekta virzītāju puses būtu skaidri jāsaprot, vai tiešām šī norma tā strādās un vai galu galā mēs nenonāksim atpakaļ pie šīm desmitgadīgajām tiesvedībām, lai cilvēku dabūtu ārā no dzīvokļa. Arī tāda iespēja pastāv, un arī tas līdz galam ar šo normu nav pateikts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Nu, man liekas, ka ētikas kodeksā arī ir teikts, ka ir jārunā par faktiem...

Nu, pieņemsim, 39. priekšlikums - komisijas priekšlikums, pret ko jums nebija iebildumu, - skaidri pasaka termiņus... pasaka, kādā veidā jāizsniedz brīdinājums. Un tikai pēc tam sākas šis process, lai tikai izrakstītu no zemesgrāmatas. Nevis par izlikšanām vai kaut ko tādu..

Godātie kolēģi, lūdzu, balstīsimies uz faktiem un pašu atbalstītiem priekšlikumiem!

Komisijas vārdā...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tagad runājiet komisijas vārdā.

U. Budriķis. 56. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 18, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 40. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”) vēlas balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 41. pantu. Komisijā nav atbalstīts. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Lūdzam balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 40. ...  42. pantu. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 60. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 61. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš paredz izslēgt pārejas noteikumu 1., 2., 3. un 4. punktu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 62. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš pārliek attiecīgi termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 63. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš arī pārliek termiņus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 64. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš paredz izslēgt pārejas noteikumu 7. punktu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 65. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī - attiecīgi mainot termiņus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 66. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu. Kur šeit bija tāda juridiska nianse... ka pārejas noteikumi paši paredz sev termiņus. Tiks labots uz trešo lasījumu. 66. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 67. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šie daži priekšlikumi pie pārejas noteikumiem... Manuprāt, ar to palīdzību mēs varētu tomēr labot šo situāciju, kurā esam nonākuši ar likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” pieņemšanu.

Es saprotu, ka godātie koalīcijas kolēģi ļoti... gaida ar nepacietību, kad beidzot Dzīvojamo telpu īres likums stāsies spēkā un nu varēs tagad strādāt ar attīstītājiem, būvēt mājas, īres namus un pelnīt arī naudiņu.

Bet - nav jau tas mājasdarbs izpildīts, godātie kolēģi. Nav jau tā rupjmaizes garoziņa apēsta, pirms jūs ķeraties pie saldā ēdiena. Nav jau atrisināts jautājums ar denacionalizēto namu īrniekiem, kolēģi. Un jūs to ļoti labi apzināties. Tā ir tāda pati sociālā minoritāte, kuru jūs neredzat. Tie ir cilvēki, kuri katru mīļu brīdi, kad vien ir iespējams, mēģina savas tiesības aizstāvēt, piketējot pie Ministru kabineta, pie Saeimas. Kad mēs komisijā runājām par šo likumprojektu, debatējām, ļoti bieži aiz loga bija dzirdami saucieni: “Atdodiet atņemto!”

Šie cilvēki ir noskaņoti iet līdz galam, jo viņiem vairs nekas nav atlicis, viņiem ir atņemts īpašums, viņiem nav tiesību normāli dzīvot, normāli dzīvot mājās. Karstais ūdens, apkure... Ļoti bieži šie konflikti ar māju īpašniekiem... atņem arī šādas ekstras.

Es saprotu kolēģus no “Attīstībai/Par!”. Viņi ļoti mīl cīnīties par dažādām minoritātēm, bet šīs minoritātes viņi neredz. Tāpēc ka tas jau nav progresīvi, tas nav moderni. Par to jau tviterī neuzrakstīs, vai ne? Olšūnu piketos ir daudz svarīgāk piedalīties, un arī bēgļu uzņemšanas piketos ir svarīgāk, jo, redziet, tas ir ļoti moderni - aizstāvēt bēgļus kādā citā zemes galā un cīnīties par to, lai bēgļiem (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) šeit būtu dzīvoklis. Bet jūsu pašu līdzpilsoņi, kuriem ir ļoti grūti izdzīvot, - jūs jau viņus neredzat. Jūs jau esat gatavi pieiet pie viņiem piketā un pateikt: “Jā, nu mēs risināsim to jautājumu. Mēs tiešām risināsim!” Un vairāk neko arī nepateikt, tikai solīt!

Bet šodien jūs nobalsosiet “pret” kompensācijām, jo mēs esam vairākas reizes opozīcijā snieguši priekšlikumus par kompensāciju piešķiršanu denacionalizēto namu īrniekiem. Šis jautājums, manuprāt, ir darba kārtībā jau entos gadus, bet jūs turpināt balsot “pret”.

Un arī Ašeradena kungs... no 12. Saeimas, būdams ekonomikas ministrs, arī šeit, no šīs tribīnes, solīja: “Mēs, protams, šo jautājumu risināsim. Mēs jau esam rezervējuši trīsarpus miljonus!” Bet tā rezervācija paliek vienkārši uz papīra.

Arī šajā budžetā, visticamāk, šī rezervācija būs uz papīra un mēs redzēsim to pie neatbalstītajām Ekonomikas ministrijas iniciatīvām, jo jūs jau balsosiet “pret”. Jūsu finanšu ministrs Reirs, kas sēž uz lielā maka, pateiks: “Nē, šitiem es naudu nedošu. Es nezinu vispār, kas tie tādi ir.” Jo tas jau nav interesanti. Saprotiet, tā ir vienkārši naudas iedalīšana cilvēkiem, ar to jau nevar nopelnīt, te jau nevar neko ne uzbūvēt, ne nojaukt. Tie jau nav nekādi projektiņi. Tā vienkārši ir... Tieši tāpat kā ar mediķu algām - arī nav interesanti samaksāt. Bet tā nauda vienkārši aiziet cilvēkiem, tur nevar nekādus projektiņus samuhļīt. (Starpsauciens.)

Arī šis priekšlikums, visticamāk, godātie kolēģi, no jūsu puses netiks atbalstīts, jo šis priekšlikums jums nav interesants. Pirmkārt, šis nav progresīvs jautājums, jo, nu, kurš vispār zina, kas ir denacionalizēto namu īrnieki? Otrkārt, nu, tāpat naudu cilvēkiem jūs neesat pieraduši dot. Bet viņi ir pelnījuši kompensācijas, un viņi šīs kompensācijas gaida jau vairāk nekā 20 gadus.

Es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es aicināšu vismaz savas frakcijas deputātus balsot “par” šo priekšlikumu tīri politiski, neskatoties uz to, ka no juridiskās puses šim priekšlikumam ir zināma vājā vieta. Un tā ir tā, ka šī norma pēc būtības jau pastāv likumā. Šī norma ir likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Problēma ir tajā, ka šī likuma norma netiek pildīta, jo jau vairākus gadus nauda šīm kompensācijām nav paredzēta valsts budžetā. Pastāv vēl jautājums, vai, pat pieņemot šo normu un izdalot naudu denacionalizēto namu īrniekiem, tiks panākta... tiks panākts taisnīgums.

Es vakardien runāju ar vienu sievieti, kurai ir 75 gadi un kura ar vīru 2005. gadā vienkārši atdeva atslēgas denacionalizētā nama saimniekam pēc tam, kad namā tika atslēgts viss iespējamais - tur nebija neviena pakalpojuma. Dēls, kurš labi pelna, nopirka viņiem dzīvokli. Un tādēļ, ka viņiem ir... tomēr ir pensija un abu divu pensionāru ienākums ir mazlietiņ lielāks, lai saņemtu Rīgas pašvaldībā maznodrošinātā statusu, viņi nav reģistrā, kurš ļaus cilvēkiem saņemt kompensāciju. Tā ka - vienalga, pat ja budžetā tiks paredzēta nauda denacionalizēto namu īrnieku kompensāciju izmaksai, absolūtais taisnīgums attiecībā uz to ārprāta netaisnīgumu, kas tika pieļauts deviņdesmito gadu sākumā, netiks panākts.

Tomēr politiski, lai parādītu, ka jūs atbalstāt šos cilvēkus, ka jūs uzskatāt, ka netaisnīgumam tomēr kaut minimāli ir jābeidzas, nobalsojiet “par”! Parādiet savu gribu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tiešām šis jautājums, kas ir saistīts ar denacionalizēto namu īrniekiem, nav viegls, un tas tiešām ir sāpīgs. Arī mēs, “Attīstībai/Par!” kolēģi, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, gan arī individuāli tiekoties frakcijā... ar šiem jautājumiem... šiem cilvēkiem, bijām un joprojām esam apņēmušies problēmu risināt. Es domāju, ka kopumā šī valdība un šī koalīcija ir pierādījusi to, ka tā spēj īstenot cilvēcīgu politiku, un ir tāda, kas problēmas risina pēc būtības.

Es ļoti labi saprotu, ka varbūt Stepaņenko kundze grib kapitalizēt šo žanru, šo problēmu risināšanu, bet vajag jau, teiksim tā, problēmu risināt pēc būtības. Tas, ka mēs uzrakstām kāda veida priekšlikumus, rādot sava veida labo gribu, bet reāli nerisinot problēmu pēc būtības, - tas neko neatrisina.

Tas, par ko man ir liels prieks, - ka patiesībā šī valdība, šī koalīcija, kas ir apsolījusi veidot jauna veida politiku, to arī ir darījusi. Un šī gada, tas ir, nākamā gada, budžetā ir pieņemts bezprecedenta lēmums - valdība budžeta projektā ir ieplānojusi teju trīs miljonus eiro, lai beidzot risinātu šo jautājumu, kas ir saistīts ar denacionalizēto namu īrnieku pabalstu izmaksāšanu. Ilgi gadi bija vajadzīgi, bet beidzot mēs to problēmu esam risinājuši... esam apņēmušies to risināt.

Tā ka, kolēģi, es aicināšu neuzķerties uz tādiem skaļiem vārdiem un skaļiem saukļiem, bet skatīties tur, kur reāli darbi tiek darīti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi, es vēlreiz apliecināšu to, ko tikko Pleša kungs teica. Tātad mūsu koalīcijas ekonomikas ministrs ir radis iespēju piedāvāt nākamā gada budžetā finansējumu denacionalizācijas... jautājumu risinājumam. Un tas paver zināmu dilemmu gan jums, Ločmeles-Luņovas kundze, gan Stepaņenko kundzei (Dep. J. Stepaņenko: “Skaļāk! Es nedzirdu!”), jo es aicinu jūs atbalstīt budžetu, kad pienāks šeit tas laiks. Jo - ja jūs atbalstīsiet budžetu, valdības piedāvāto budžetu (Dep. J. Stepaņenko: “Visu kopā?”), jūs atbalstīsiet arī denacionalizēto... problēmu risinājumu. Ja jūs neatbalstīsiet to budžetu, tad jūs nonāksiet nelielā pretrunā, ka tieši jūs būsiet tie (Starpsauciens: “Kas tas tāds?”), kas vērsīsies pret denacionalizācijas... risinājumu. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tiešām - koalīcijas jaunā politika izpaužas daudzos solījumos, kuri kādreiz droši vien būs arī pildīti. Bet ļoti interesanti izskanēja tagad Zakatistova kunga priekšlikums - atbalstiet budžetu, un tad būs prieks un laime denacionalizēto māju īrniekiem.

Tieši šie paši vārdi drusku citā kontekstā izskanēja pagājušajā sasaukumā, kad Ašeradena kungs, būdams ekonomikas ministrs, runāja no šīs tribīnes un arī aicināja - pieņemiet šo likumu, un tad būs laime denacionalizēto māju īrniekiem, jo ir paredzēta nauda, ko mēs jau turam.

Ko piedāvā šinī priekšlikumā? Likumprojektā... pašā likumprojekta tekstā nav neviens minējums par to, kādā veidā šī solītā nauda tiks izmaksāta kompensāciju veidā, jo to risina cits likums, kur šī norma ir stipri ierobežota un neattiecas uz visiem denacionalizēto māju īrniekiem, bet tikai uz tiem, kas ir uzskaitē kā trūcīgie un maznodrošinātie.

Otrs moments. Ja mēs atbalstām pārejas noteikumos šo priekšlikumu... vai vēl viens un divi stāv priekšā... tādā gadījumā tas ir pamats valdībai ne tikai solīt, ka mēs iekļausim budžetā naudu šim gadījumam, bet arī pienākums to darīt, - kas ir liela atšķirība no tā visa, kas bija teikts.

Tāpēc es arī aicinu atbalstīt Stepaņenko kundzes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es domāju, ka valdība savā ziņā ir guvusi tādu ļoti rūpīgu mācību pēc iepriekšējā budžeta pieņemšanas laika, kad šeit, pie Saeimas, bija mediķi un izteica savu neapmierinātību par likumā ierakstītajām normām. Šobrīd, es sapratu, šī mācība rezultējas kaut kādos augļos un jūs negribat pieļaut vēlreiz kaut kādu kļūdu, jo - kas zina, kas notiks.

Manuprāt, Pleša kunga pārmetumi Stepaņenko kundzei bija pilnīgi nevietā. Es Saeimā strādāju jau kādu laiku. Lai vai kas, bet Stepaņenko kundze pilnīgi noteikti vienmēr un arī šajā likumprojektā ir iestājusies par šiem jautājumiem - nevis par attīstītāju, bet konkrēti par denacionalizēto... tiesību jautājumiem. Un jūs pats zināt: ja nebūtu šo priekšlikumu, šis jautājums netiktu pacelts augšā tādā... tādā veidā, ka taptu 70. - komisijas priekšlikums. Tieši no Stepaņenko kundzes priekšlikumiem tas tapa. Tāpēc pārmest to, ka kāds kaut ko dara un kāds kaut ko nedara... Viņa tieši dara! Un tas, ko jūs solāt, - līdz tam vēl ir... tie vēl pagaidām ir tikai solījumi.

Jā, es arī esmu redzējis to, ka budžetā ir iekļauts iekšā... ar to visi var iepazīties. Tas ir apsveicami. Bet ieklausieties tajā, ko minēja Dolgopolova kungs. Tas, kas ir budžetā, - jau tāda ļoti šaura daļa tikai aptverta, ne jau visus tos gadījumus aptvers. Un tā ir lieta, par ko aizdomāties.

Tāpēc, ja mēs izlasām šos priekšlikumus, ko iesniegusi Jūlija... Nu, es, protams, atbalstīšu... bet es visus aicinu pārdomāt savu balsojumu pie 70. priekšlikuma un tomēr izpildīt šo te... Tā būs ļoti liela vilšanās tiem cilvēkiem, kas šeit vairākus gadus sanāk, pulcējas pie Saeimas, protams, arī visiem tiem, kas pie Saeimas nenāk, bet kam šī problēma pastāv.

Tā ka aicinu atbalstīt šos, bet galvenokārt 70. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ati, vai kā uzrunāt, nezinu. Viss jau principā ir pateikts.

Viltīgais deputāts, kas tikko te kāpa tribīnē, atrada to momentu, kamēr es tā kā bitīte skrienu pa Saeimu, kaut ko daru, neesmu Sēžu zālē, nu, taču atrada momentu uzkāpt tribīnē un kaut ko pateikt! Es taču teicu: “Katru reizi, kad tu kāpsi tribīnē un kaut ko teiksi, es nākšu un teikšu: “Neticiet šim nodevējam! Neticiet nodevējam Atim Zakatistovam!” Kā es te stāvu - katru reizi!” (Dep. A. Geidāna starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Kolēģi no opozīcijas norādīja, ka juridiski korekti tas nav, un es piekrītu, ka... Redziet, nu, termiņš jau ir garām, jo mēs to plānojām atrisināt jau janvārī, bet, nu, diemžēl tā iet mums ļoti lēni ar šo likumprojektu. Un tā ir varbūt vienīgā kļūda, kuru es atzīstu, ka, nu... bet tā nav manas vainas dēļ, jo es šo priekšlikumu rakstīju krietni sen. Tāpēc... Bet visu jau var labot. Visu jau var labot uz trešo lasījumu, un mēs varam to termiņu pārnest.

Priekšlikums ir par to, ka Ministru kabinetam ir uzdevums noteiktā laikā izstrādāt likumprojektu par to, ka valsts un pašvaldība līdzīgās daļās kompensē denacionalizēto namu īrniekiem to, ko viņi jau sen ir pelnījuši.

Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī nākamais priekšlikums bez šī priekšlikuma nevarēs strādāt, jo tie ir saistīti. Tie ir saistīti tāpēc, ka nākamais priekšlikums ir par to, ka likums nestājas spēkā, kamēr mēs neesam atrisinājuši šo problēmu.

Tas, ko jūs šobrīd solāt no tribīnes... Mēs esam to dzirdējuši no ekonomikas ministra savulaik. Mēs esam dzirdējuši vēl 12. Saeimā. Mēs esam pieraduši pie jūsu solījumiem, mēs esam pieraduši arī pie neizpildītajiem likumiem. Mēs esam pie tā pieraduši, tāpēc mums ir nepieciešams noteikt precīzāku un stingrāku mehānismu... denacionalizēto namu īrniekiem, jo viņiem... viņi šobrīd ir pilnīgi neaizsargāti.

Jūs esat izņēmuši datumu, laiku, to īres... īres termiņu, un arī esat izņēmuši terminoloģiju vispār no likumprojekta. Un šī ir pēdējā drošības saliņa, kura likumprojektā ir atlikusi. Un, ja jūs atsakāties no tās, tad izejiet un pasakiet tiem cilvēkiem, ja viņi tur vēl ir, ka jūs esat viņus piemānījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Komisijas vārdā... 67. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 68. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums, kas nosaka, ka likums nestājas spēkā, kamēr jūs neesat atrisinājuši problēmu ar denacionalizēto namu īrniekiem. Un, lai kā jūs tagad smaidītu, godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi, jūsu solījumi par to, ka jums ir kaut kur iebudžetēts, - tas absolūti šobrīd nav saistoši, jo, vēlreiz atkārtošu, mēs labi zinām, kā tas... kā tas praksē notiek. Praksē notiek tā, ka jūs prezentācijā parādāt šos trīsarpus miljonus katrreiz kā: “Nu, diemžēl Reira kungs tam nepiekrita.” Un tā būs arī šoreiz. Jo tas vienmēr ir... tas vienmēr ir jautājums par to, kura iniciatīva ir interesantāka. Šī iniciatīva, visticamāk, mums vienkārši aizies secen.

Es aicinu jūs padomāt par to, kādā veidā jūs izturaties pret cilvēkiem, kuri mēģina jūs jau kuro reizi uzrunāt pie Saeimas durvīm un kuri mēģina parādīt to visu... tās visas šausmas, kurām viņiem jāiet ir cauri šajos namos. Un tie nav bēgļi! Un tas nav arī ebreju īpašums, par kuru jūs cīnījāties, godātie “Attīstībai/Par!”, - jūs taču gribējāt 40 miljonus viņiem piešķirt. (Starpsauciens: “Kuriem viņiem?”) Tie ir mūsu cilvēki, kuri vienkārši lūdz to, kas viņiem pienākas.

Es aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka iepriekšējos noraidījāt. Jo, vēlreiz atkārtošu, visu var labot uz trešo lasījumu. Un mēs to arī darīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es nesaprotu īsti, kur ir problēma atbalstīt šo? Tas ir vienreizējs maksājums, vienreizēja kompensācija. Aptuvenā summa - trīsarpus miljoni. Tas tādā laika un naudas izpratnē... un tajā brīdī, kad valstī naudas tik daudz kā nekad! Divi miljardi papildus, trīs, četri... Kovids... viss... nauda no viskautkurienes. Naudas jūra vienkārši! Mēs peldamies naudā - tik daudz kā nekad! Un kas tad tie ir - 3,5 miljoni, nu? Kolēģi! Tas taču nav nekas. Tas tā kā pilieniņš, ko acīs pilina tad, kad slikti ar redzi paliek.

Tad te ir tā. Es jums izstāstīšu, kas notiks, ja jūs neatbalstīsiet šo. Tas nav jāuztver kā kaut kāds... Es vienkārši izstāstīšu, ko mēs darām tālāk. Tas ir skaidrs, ka neatbalstīsiet... Jo koalīcija arī šobrīd ir tik stipra kā nekad vēl. Tik stipra, ka nemaz tur nevar redzēt, ka tur viss jūk un brūk iekšā, bet tas nekas. Tad tālāk jūs nāksiet ar to savu budžetu ģeniālo, Zakatistova kungs ar savu kompāniju. Un uz to budžetu mums ir vienkārši... Jūs pat nevarat iedomāties, kāda mums - visiem Latvijas uzņēmējiem un visai Latvijas tautai... tā ir domājošā daļa - ir stratēģija, kā atbildēt uz jūsu ģeniālo budžetu, kuru es jau stādos priekšā aptuveni, kas tur ir iestrādāts, zinot Zakatistova idejas un izpildījumu, un visu, kas ap to apkārt, un tā tālāk, un tā tālāk.

Tas, ko es vēlos pateikt... īsumā. Mans piedāvājums jums būtu atbalstīt šo, jo, atbalstot šo, tas būs daudz nesāpīgāk, daudz nesāpīgāk... Šie 3,5 miljoni, Zakatistova kungs, būs daudz nesāpīgāk nekā tad, kad jūs atskriesiet ar savu budžetu... Tad jūs dabūsiet pēc pilnas programmas un 3,5 miljoni jums liksies kā pēdējais nieks.

Es lūdzu atbalstīt. Es tiešām lūdzu - atbalstiet! Tas nav nekas - vienreizējs maksājums, 3,5 miljoni laikā, kad valstij naudas ir tik daudz kā nekad. Atbalstiet šo Jūlijas priekšlikumu un beidziet vienreiz rīdīt izīrētājus uz nomātājiem un tā tālāk, un tā tālāk. Šitais stāsts arī ir beidzies, tāpat kā te vesela virkne stāstu tūdaļ būs beigušies. Rakstiet un sūtiet ziņas, kam jūs tur sūtāt. Es ceru, ka Visaugstākajam. Lai viņš stāv jums klāt, Zakatistova kungs, tad, kad jūs atnāksiet ar budžetu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Komisijas vārdā... 68. - Jūlijas Stepaņenko priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 69. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš būtībā bija veidots kā kompromisa variants. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Šeit ir tā, ka komisija, skatot, kāda problēmsituācija ir saistībā ar denacionalizēto ēku īrniekiem, mēģināja veidot kompromisa redakciju, kura diemžēl nav... nav pilnībā derīga. Uz ko es vēlos vērst uzmanību. Tās ir trīs lietas.

Pirmais. No pašām pirmajām debatēm komisijā Juridiskais birojs ir uzstājis uz to, ka denacionalizēto ēku īrnieku jautājums - palīdzības jautājums un pabalsti - nav šī likumprojekta jautājums, tas ir likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” jautājums. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Es atļaušos jums nolasīt jau 2006. gadā Satversmes tiesas sprieduma atziņu par denacionalizēto ēku īrnieku un citu īrnieku attiecībām. “Īpašuma reformas gaitā pirmsreformas īrniekiem nebija tiesību paļauties uz to, ka viņiem arī pēc reformas procesa beigām būs kāds īpašs, no citiem īrniekiem atšķirīgs statuss un viņi mūžīgi varēs dzīvot tajā pašā dzīvoklī, maksājot būtiski mazāku īres maksu nekā citas personas attiecīgajos namos par tādas pašas kvalitātes dzīvokļiem.”

Būtībā Satversmes tiesa jau norāda uz to, ka mums nedrīkst būt atsevišķa attieksme pret denacionalizēto ēku īrniekiem. Protams, mēs tagad labojam tās kļūdas, kas ir pieļautas 30 gadus atpakaļ, mēs to cenšamies, bet tas ir jādara citā likumā.

Pēc būtības 70. priekšlikums ir tāds, ka uz denacionalizēto ēku īrniekiem attieksies vecais regulējums, kurš īstenībā nav spēkā... bet attieksies tikai uz mazu nišas grupu, teiksim tā, un viss pārējais regulējums attieksies uz citiem... uz visiem pārējiem. Kolēģi, tas ir tiešām juridisks kāzuss, un šādi tiesiskā valstī, man liekas, nevajadzētu darīt.

Trešais ir tas, ka šo priekšlikumu mēs izveidojām tikai tāpēc, ka nebija vēl zināms par to, ka ir šie atbrīvošanas pabalsti... nauda saņemta, pat nav saņemta, bet iebudžetēta. Mēs rakstījām neskaitāmas vēstules no komisijas gan Ministru prezidentam, gan Ekonomikas ministrijai. Mums bija solījums... Kurš tas bija? 9. jūlijs, kad Ekonomikas ministrija iesniedza tieši šo kompensāciju izmaksu budžeta prioritātēs? Un tagad, šonedēļ, jāsaka: gods kas gods... vīrs, vārds... Vitenberga kungs no paņemtajiem... no atņemtajiem trīsarpus miljoniem... viņš ir iedevis sešarpus.

Tāpēc, lūdzu, kolēģi, netaisīsim kaut kādus pseidoregulējumus un izbeigsim šo denacionalizēto namu īrnieku stāstu, un attiecīgi arī regulēsim pārējos - kas attiecas uz pārējiem denacionalizēto ēku īrniekiem - tieši likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu neatbalstīt 70. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Poļu rakstniekam Staņislavam Ježi Ļecam ir tāda grāmatiņa “Īsi izteikumi”. Un viens no tādiem izteikumiem skan sekojoši: “Mīlēju visu cilvēci, izņemot savus kaimiņus.” Tas ir no tās operas, par ko tikko runāja cienījamais Budriķa kungs. Jā, mēs tiešām mīlam visus, izņemot konkrētu kategoriju, konkrētus cilvēkus, konkrētas ģimenes, konkrētus līdzpilsoņus un tā tālāk.

Atgādinu, ka šis juridiskais kāzuss, kas saucas Dzīvojamo telpu īres likums, ir parādījies deviņdesmito gadu sākumā ar vienu mērķi. Ar vienu vienīgu mērķi - denacionalizācijas procesā pasargāt “laimīgos” īrniekus no patvaļas, kas plašos apmēros bija no laimīgajiem mantiniekiem un jaunajiem īpašniekiem.

Es jau nerunāju par to, ka šie procesi bija saistīti ar lielu kriminalizāciju un ka to procesu skaits arī bija neskaitāms, un ka cilvēku likteņi dalījās ļoti dažādi. Bija cilvēki, kas dzīvoja pašvaldības mājās vai valsts mājās, kuriem bija tā laime privatizēt savus dzīvokļus, un bija liela daļa Latvijas pilsoņu, kam nepaveicās, un viņi turpināja dzīvot tur, kur viņi dzīvoja. Viņi nevarēja izmantot ne privatizācijas sertifikātus, neko!

Tagad parādās šis jaunais likumprojekts. Tas ir par labu kam? Vispār -īrniekiem. Nebūt ne! Tas ir par labu izīrētājiem, jo šeit, es saprotu, ka ir jābūt zināmai aizstāvībai, jo izīrētie dzīvokļi... Cilvēks, kas nodarbojas ar šāda veida biznesu, iegulda naudu garajos projektos, un šī nauda atgriežas ļoti lēni un ar lielām problēmām atšķirībā no tā, ka investors ieliek līdzekļus jaunās mājas būvniecībā ar vienu mērķi - pārdot dzīvokļus un aiziet sveikā ar iegūtajiem līdzekļiem... atgūtajiem līdzekļiem. Šī ir baigā problēma. Problēma konkrētiem cilvēkiem, no kuriem daudzi nav nodzīvojuši līdz šai laimīgajai dienai, kad valdība ir rezervējusi 3,6 miljonus eiro, lai risinātu šo problēmu.

Bet otrs jautājums ir sekojošs. Vai kāds šodien Ekonomikas ministrijā, valdībā, valdošajā koalīcijā zina, cik ir palicis šo īrnieku? Vai kāds zina, cik reāli būs jāpiešķir līdzekļi? Tādas statistikas nav ne Centrālajā statistikas pārvaldē, ne Ekonomikas ministrijā, jo mēs tā uz pirkstiem rādām: šodien 3,5, rīt - 6, parīt - vēl kaut kādi 10 miljoni. Bet problēma no tā netiek risināta un nevirzās ne par soli uz priekšu.

70. priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, tiešām ir kompromisa priekšlikums. Tas ir nosacījums, ka šis likums stājas spēkā pilnā apjomā tikai tad, ja mēs pildām savus solījumus un risinām problēmu, labojot tās kļūdas, ko pieļāvuši nevis īrnieki un nevis izīrētāji, bet ko ir pieļāvusi valsts, pieņemot brāķi likumdošanā.

Par to šodien arī ļoti daudz runāja. Tāpēc, kolēģi, es ļoti aicinātu jūs padomāt un mīlēt nevis vispārējas vērtības vispārējā kontekstā, bet runāt par konkrētiem... un domāt par konkrētiem cilvēkiem, par saviem līdzpilsoņiem, par cilvēkiem, kas vēlē un ievēlē šo varu un kas paļaujas uz to, ka viņi dzīvo likumīgā zemē, kur tiešām tiesiskums ir viena no normām, nevis deklarācija.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu šis, manuprāt, ir ļoti svarīgs priekšlikums, un tiešām, Budriķa kungs, visu cieņu par jūsu tādu bravūru šodien no tribīnes, iestājoties “pret” šo priekšlikumu, jo tā bravūra diemžēl nebija komisijā, kad skatīja tiešām kopā ar šiem cilvēkiem, uz ko šis priekšlikums attiecas.

Es gribētu teikt, ka tas nekādā gadījumā neizslēdz valdības labos nodomus cilvēkiem kompensēt šos izdevumus... kompensēt denacionalizēto namu īrniekiem mājokļus. Nauda ir iebudžetēta, viss ir kārtībā.

Šis priekšlikums pa lielam dotu garantiju vismaz līdz tam brīdim, kamēr vēl viņiem ir šīs īres tiesības... īres attiecības... dotu viņiem garantiju, ka viņi netiks brutāli izsviesti ārā no dzīvokļiem. Dolgopolova kungs jau minēja, ka vispār likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” kā tāds radās tikai un vienīgi... tikai un vienīgi šo denacionalizēto namu īrnieku dēļ.

Visi jaunattīstības projekti, kurus piesauc pie šī likumprojekta, absolūti neattiecas uz denacionalizēto namu īrniekiem. Protams, ir vietas Rīgas centrā, kas varētu būt ļoti interesantas dažam labam uzņēmējam, kur gribētos attīstīt un šos cilvēkus palūgt vienkārši izvākties ārā no šiem dzīvokļiem, - viennozīmīgi šis likums dos tādas iespējas. Šis likums vairs neaizstāvēs viņu intereses, bet šis konkrētais priekšlikums - 70. - ir par to, lai šīs attiecības, kas ir denacionalizēto dzīvokļu īpašniekiem, saglabātos pēc vecā regulējuma, un šis vecais regulējums gluži vienkārši vairs nebūs vajadzīgs tajā brīdī, kad jūs izpildīsiet savu solījumu.

Solījuma izpilde arī nebūs vienkārša. Tas arī nebūs vienkārši. Tas, ka jūs šodien solījāt, ka jums tā nauda ir, vēl nenozīmē to, ka atsevišķas likuma normas neapstrīdēs Satversmes tiesā. Tas nenozīmē to, ka šis process kā tāds tiešām tik ātri veiksies un ka visiem šīs kompensācijas... A ja nu otra puse, pieņemsim, Rīgas pašvaldība, atsakās piedalīties šajā procesā, kas tad notiek? Tad viņiem daļēji kompensēs un pēc tam tik un tā izliks ārā?

Te ir vēl daudzi tādi neatbildēti jautājumi. 70. priekšlikums neatmet to, ka jūs varat viņiem palīdzēt un kompensēt šos izdevumus - tas to neatmet. Tas vienkārši paredz to, ka līdz brīdim, kamēr šis jautājums ir atrisināts, darbojas vecais regulējums.

Es aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, un tiešām, manuprāt, tas būtu ļoti, nu, teiksim tā, augstprātīgi un tiešām necienīgi attieksmē pret piketētājiem, kas šeit, pie Saeimas, ir piketējuši. Es domāju - necienīga attieksme pret sabiedrības iesaistīšanu procesā. Šobrīd cilvēki gadiem, kolēģi, gadiem ārā pie Saeimas piketē, izsaka savu viedokli. Viņiem ir dota iespēja piedalīties komisijas (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)... Gadiem viņi tur piketē... gadiem! Kolēģi, jūs šeit neesat gadiem. Viņi tur ir jau gadiem.

Un otra lieta - attiecībā uz to... Komisijā viņus uzklausīja... komisijā viņus uzklausīja, komisijā, viņiem klātesot, vienojās par šo redakciju.

Šobrīd tiek piedāvāts pilnīgi atteikties no šī aizsardzības mehānisma, par ko tik daudzi no jums paši iestājās, paši to teica. Priekšlikums nav pretrunīgs, vēlreiz atkārtoju, nav priekšlikums pretrunīgs. Ja valdība ir rezervējusi naudu, lūdzu, dariet to! Ja jūs izpildīsiet to, ko solījāt, šim vecajam likumam vairs nebūs jēgas. Tas vienkārši pats par sevi pazudīs. Bet, ja jūs neizpildīsiet, tad šie iedzīvotāji paliks uz ielas.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Prezidijam ir priekšlikums turpināt darbu bez pārtraukuma līdz likumprojekta izskatīšanai. Tad slēgsim 17. septembra sēdes darba kārtību un iesim pārtraukumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai debatēs.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Pirmām kārtām... oponēt Budriķa kungam. Nekāds juridiskais nonsenss nebūs, ja mēs nobalsosim par 70. priekšlikumu. Ir bijuši precedenti, kad, pieņemot jaunu likumu, daļēji palika spēkā vecais likums. Un Latvijas likumdošanas sistēma no tā nav sabrukusi.

Kāpēc ir jābalso par 70. priekšlikumu? Tāpēc, ka, kā es jau teicu, kompensācijas nesaņems absolūti visi denacionalizēto namu īrnieki. Tiesa gan, kā teica Dolgopolova kungs, diemžēl Ekonomikas ministrijai nav precīzas statistikas un nav zināms šo cilvēku precīzs skaits, jo daudzi vienkārši ir miruši pa šiem gadiem un nav reģistrēti Rīgas pašvaldības reģistrā kompensācijas saņemšanai, jo nav maznodrošināti pēc sava statusa. Tiesa gan, ka šo kompensāciju izmaksa būs atkarīga arī no pašvaldības budžeta. Vai šī pozīcija tur būs?

Un pats galvenais. Kas notiks, ja mēs pieņemsim šo normu? Kas būs tie cilvēki, kas saskarsies ar šīs normas pildīšanas sekām? Tie būs daži denacionalizēto namu īpašnieki. Un es jums varu šodien pateikt vienu lietu, ka es runāju par šo normu ar vienu no ietekmīgākajiem mantiniekiem Latvijā, ar Karlsona kungu, un viņš bija “par”. Jo tieši šī norma... Jūs izlasiet, lūdzu, nobeigumu šai normai - ka paliek spēkā vecais likums, ja vien izīrētājs un īrnieks nevienojas citādi. Un tā ir iespēja tiešām godprātīgiem namu īpašniekiem beidzot vienoties ar saviem īrniekiem par civilizētu attiecību izbeigšanu.

Tātad vēlreiz - nekāds juridiskais nonsenss tas nav. Tas regulēs varbūt tikai dažu desmitu cilvēku attiecības, kur viena no pusēm ir tiešām bagāti cilvēki, jo tiem pieder nami Rīgas centrā.

Un pēdējais. Neviens neuzdeva jautājumu, cik liela būs tā kompensācija un ko var nopirkt par šo naudu. Varu jūs mierināt: par to naudu, kuru dabūs šie cilvēki, viņi nevarēs nopirkt dzīvokļus Rīgas centrā un pat attālinātajos Rīgas mikrorajonos. Viss, ko cilvēki varēs atļauties par šo kompensāciju, saņemot to pilnā apmērā - gan pašvaldības daļu, gan valsts daļu -, būs dzīvoklītis kaut kur neprestižajā Pierīgā vai pat tālāk.

Tāpēc es aicinu jūs nobalsot par šo priekšlikumu. Nekāda ļaunuma no tā nebūs ne Latvijas likumdošanai, ne cilvēkiem.

Atbalstiet, lūdzu, 70. priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pat ja notiks brīnums un koalīcija būs izturējusi visas budžeta vētras, un tik tiešām vienā brīdī sāksies kompensāciju izmaksa denacionalizēto namu īrniekiem, kā mums te kolēģi sola šodien, varbūt pat no nākamā gada, tad nav jau nekādas garantijas šiem cilvēkiem, ka viņu kārta pienāks pirmā, nevis... nākamgad. Jo jūs arī, es domāju, esat iepazinušies ar šo problēmu un saprotat, ka ar viena gada šo iebudžetēto naudu jūs nevarēsiet atrisināt visu īrnieku problēmas. Ir vismaz uz trim vai četriem gadiem tas jāizstiepj. Tātad šī problēma nav tāda, kas būtu atrisināma viena gada laikā.

Līdz ar to, kolēģi, ja jūs nobalsosiet pret šo normu, jūs pakļausiet riskam tos cilvēkus, kuriem nebūs tā laime, es nezinu, pēc alfabēta vai pēc vecuma iekļūt šī saraksta pirmajā daļā, un līdz ar to viņi tiks brutāli izmesti uz ielas, pateicoties jūsu priekšlikumam par šo īres termiņa normu.

Es gribu vērsties pie Pucena kunga. Es redzēju, ka viņš atbalstīja manu ideju un arī komisijas ideju, kopā ar mums cīnījās par to, lai šis likums neattiektos uz denacionalizēto namu īrniekiem. Un kaut kas notika šo sarunu gaitā, un Pucena kungs atteicās no sava priekšlikuma par labu komisijas kopdarbam.

Un ko jūs tagad darīsiet? Vai tiešām jūs būtu gatavs ticēt solījumiem par to, ka nu kaut kad iebudžetēsim šos līdzekļus un izglābsim denacionalizēto namu īrniekus, un tāpēc mēs vispār tos nepieminēsim šajā likumā? Vai tiešām... Jūs jau vienreiz pievīla jūsu kolēģi no koalīcijas šodien, ja mēs runājam par priekšlikumiem. Tad jūs pievils vēlreiz, un tad jūs varēsiet iet un pateikt tiem cilvēkiem, kas stāv, ka - nu, piedodiet, mums nesanāca.

Un Budriķa kungam es gribu teikt - jūs runājat par lepniem īres namiem, bet vai jūs esat kādreiz bijis kādā denacionalizētā nama īrnieka dzīvoklī? (Starpsaucieni: “Jā!”; dep. S. Riekstiņš: “Nē, tikai jūs noteikti...”) Jūs neesat bijis droši vien. Jūs nesaprotat, kā šie cilvēki dzīvo, - ka viņiem bieži vien ir atslēgta apkure, varētu būt atslēgts arī ūdens un viņiem ir arī... viņiem nav šis dzīvoklis remontēts. Viņi cer katru gadu, ejot šeit, pie Saeimas, uz to, ka viņiem būs beidzot savs stūrītis, kurš viņiem nebūs jāsargā no dažādiem... teiksim, arī no ielaušanās gadījumiem, kā te cilvēki pie Saeimas mums ir parādījuši uz lapām uzrakstītajās vēstulēs. Kam tik viņi nav gājuši cauri.

Tāpēc, kolēģi, it īpaši frakcija KPV LV, kura sākumā tiešām atbalstīja denacionalizēto namu īrniekus, tostarp arī Benhenas‑Bēkenas kundze, kura savulaik arī sniedza priekšlikumus budžetā par to, ka mums vajadzētu palīdzēt šiem cilvēkiem, - vai tiešām jūs šajā gadījumā balsosiet pret komisijas priekšlikumu, kas aizsargā? Vēl palika pēdējais priekšlikums, kurš vēl... ar kuru vēl ir iespēja pasargāt šos cilvēkus. Lūdzu, padomājiet! (Dep. I. Benhenas-Bēkenas starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godātais Budriķa kungs! Solīts makā nekrīt. Un diemžēl gan mums kā opozīcijai, gan - pats galvenais - cilvēkiem ir pamats neticēt jūsu solījumiem.

Jūs atceraties situāciju ar skolotāju algām. Būtībā otrreiz jūs gribat pielietot to pašu paņēmienu - vienkārši apmānīt cilvēkus. Ja jūs patiešām ticat tam, ka budžets būs tāds, kā Zakatistova kungs un citi koalīcijas deputāti sola, šī norma nemaz netraucē to visu īstenot. Normāla situācija būtu saglabāt šo normu, kas nodrošina vismaz kaut kādu aizsardzību tiem cilvēkiem, kuri kļuva par acīmredzami milzīga netaisnīguma upuriem. Jau pagājuši vairāki gadi, bet šis netaisnīgums netiek labots.

Tagad jūs tikai solāt un gribat atcelt to normu, kas vismaz kaut kādā mērā šos cilvēkus aizstāv. Es to uztveru kā vienkārši negodīgu uzvedību. Un, ja patiešām jūs gribat izlabot šo situāciju, tad normāli būtu atcelt to normu tad, kad nauda jau ierakstīta budžetā un kad viss notiek. Bet tagad... jūsu paņēmieni ir pilnīgi skaidri - tagad piesolīt atcelt šo normu un naudu arī nedot. Un, pat ja nauda tiks iedota, tiks izdalīta, tad, kolēģi, es neatkārtošu to, ko kolēģi jau teica, ka vienalga visiem tas nepalīdzēs. Bet tomēr - esiet konsekventi un esiet godīgi! Jūs taču zināt, ka var apmānīt daļu cilvēku pastāvīgi, var apmānīt visus cilvēkus vienreiz, bet nevar apmānīt visus cilvēkus visu laiku.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli. (Dep. S. Riekstiņš: “Jūs to vislabāk zināt tagad!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Vispirms man jāatzīst, ka mani mazliet izbrīna tas, ka mūsu kolēģi no opozīcijas runā tā, it kā viņiem piederētu kaut kāds monopols par izpratni, kas ir sociāla traģēdija. (Dep. L. Liepiņa: “Ak Dievs!”) Es gribētu citēt (Zālē troksnis. Dep. L. Liepiņas un J. Stepaņenko starpsaucieni.)... Es gribētu citēt no 2004. gada 30. jūlija Valsts cilvēktiesību biroja vēstules, kurā ir minēti šādi vārdi... Šo vēstuli man, tāpat kā jums un daudziem citiem, šorīt iedeva rokās tie cilvēki, kas jau daudzas, daudzas reizes ir pulcējušies pie Saeimas nama, tostarp arī lietū un sniegā. Un vēstulē ir minēti šādi vārdi: “Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieki bija nostādīti nevienlīdzīgā situācijā privatizācijas brīdī, jo nevarēja iegūt īpašumā dzīvokļus, kuros dzīvoja, atšķirībā no valsts un pašvaldību māju īrniekiem.”

Es pilnībā piekrītu šim viedoklim. Mūsu frakcija arī ir tikusies vairākkārt ar denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem, un mums šī problemātika ir labi pazīstama. Vēl vairāk. Šī problemātika ir pazīstama visiem, kas ir bijuši pie varas tādā vai citādā veidā aizvadītos 30 gadus. Un, kolēģi, to, kas šeit izskan no šīs tribīnes, nopietni var uztvert tikai tad, ja sirgst ar atmiņas zudumu.

Valaiņa kungs, jūsu finanšu ministre būtu varējusi šo problēmu atrisināt. (Dep. L. Liepiņa: “Vai Dievs!”) Rīgas domes deputāte Ločmele-Luņova... Nils Ušakovs 10 gadu laikā būtu varējis iedot pašvaldības dzīvokļus, sakārtot problēmas ar rindām, izmaksāt kompensācijas (Zālē troksnis.)...

Jūs teicāt - mēs nezinām, cik ir šo denacionalizēto namu īrnieku. Tiešām es rakstīju vēstules, lai noskaidrotu, kādi ir dati Ekonomikas ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Rīgas domei. Patiešām mēs pat šobaltdien - pēc 30 gadiem - īsti nezinām, cik cilvēkiem ir vajadzīgas kompensācijas. Rīgas dome būtu varējusi šo problēmu atrisināt jau sen.

Lūdzu, uzņemieties atbildību par saviem pagātnes darbiem un arī neizdarību! (Starpsauciens: “Vēlēšanu laiks ir beidzies!”) Šī valdība un ekonomikas ministrs ir atraduši konkrētu risinājumu, finansējuma avotu, lai trīs gadu laikā šo kompensāciju jautājumu beidzot - pēc 30 gadiem - atrisinātu. (Dep. L. Liepiņa: “Beidzot, Daniel, jums tas izdevās! Daniel, cepuri nost!”) Tas mums ļautu beidzot - pēc šiem 30 gadiem -, kad Latvijas Republikā faktiski nav bijis jēgpilna īres regulējuma... Mājokļu trūkst ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās... Tas ir saistīts ar diviem lieliem iemesliem. (Starpsauciens: “Kādiem?”)

Pirmkārt. Pašvaldības līdz šim dažādu iemeslu dēļ nav bijušas nedz ieinteresētas, nedz spējīgas risināt mājokļu jautājumu, tāpēc mums ir mājokļu būvniecības programmas, tādēļ mēs veidojam programmas Altum, speciālus finanšu instrumentus, lai šo problemātiku risinātu.

Otrkārt. Liels iemesls ir tas, ka esošais īres regulējums ir radījis nevienlīdzīgus apstākļus, šis regulējums ir bijis nesamērīgs. Tā rezultātā privātie mājokļu būvētāji nav bijuši ieinteresēti veidot privātus mājokļus, būvēt izīrējamās mājas jeb īres namus. (Starpsaucieni.)

Šis likumprojekts, manā ieskatā, atrisinātu šīs 30 gadu vecās problēmas, nodibinot samērīgu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku interesēm (Dep. L. Liepiņa: “Vēl viens ģēnijs Saeimā!”), izveidojot veselīgāku mājokļu politiku un sekmējot mājokļu pieejamību visā Latvijā.

Mūsu frakcija balsos “pret” komisijas priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka risinājums ir atrasts un mums nevajag izlikties, ka šī risinājuma nav. (Dep. J. Stepaņenko: “Kāds risinājums?”) Risinājums būs. Ja ir bažas par to, vai mums izdosies apstiprināt budžetu, pagaidīsim līdz trešajam lasījumam - jums būs visas iespējas iesniegt šo priekšlikumu vēlreiz. Un, ja tas nebūs atrisināts, es pats nobalsošu “par” šādu komisijas priekšlikumu trešajā lasījumā. (Dep. L. Liepiņa: “Jā, jā! Bravo!”)

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni. Dep. L. Liepiņa: “Laiks iedzert vīnu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Šis jautājums ir tik ilgi skatīts Saeimā, un, man liekas, gandrīz katram ministram ir bijusi iespēja šo jautājumu likt dienaskārtībā. Visiem iepriekšējiem ekonomikas ministriem. Man ir bijis viens kolēģis, kurš mani ir pamācījis, - nekad nesauktu vārdā, bet viņš pats šodien tribīnē nokļūdījās, un viņš pats arī varēja daudz ko labot.

Tā kā mēs kā frakcija esam šo likuši kā vienu no savām prioritātēm un Jānis ir sadzirdējis mūs, un tāpēc... ja man (Dep. L. Liepiņa: “Tikai jautājums - ar Zakatistovu kopā vai bez Zakatistova?”)... Jā, varbūt... Linda Liepiņa, nekliedziet... Bet mēs uzturēsim šo kā vienu no mūsu prioritātēm un aicināsim visi atbalstīt to budžetā. Arī Lindu Liepiņu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Eksministra kungs, kurš šobrīd runā pa telefonu, tomēr jūs arī bijāt, Pavļuta kungs, ministrs, un arī jums bija tiešā atbildība. Kad jūs runājat par kādu citu, atcerieties savu karjeras punktu, kad jūs pats bijāt šajā amatā, un mēģiniet saprast, kāpēc šis jautājums netika atrisināts.

Par daudz ko runā no šīs tribīnes šodien, bet es vēlreiz... vēlreiz lūgtu kolēģus ieskatīties... ieskatieties šajā priekšlikumā! Judina kungs, jūs juridiski vienmēr skatāties... ieskatieties šajā priekšlikumā, kas tur ir rakstīts! Tas nekādā gadījumā neizslēdz... neizslēdz jūsu labos darbus, bet tas pasargā. Nu, piemēram, situācija - jūs runājat šobrīd par budžetu, par valsts budžetu. Kompensācija, par kuru runā no šīs tribīnes, ir iespējama tikai tad, ja abas puses - pašvaldība un valsts - to dara kopā.

Šobrīd jūs runājat par to, ka valsts to izdarīs. Valsts no savas puses solījumu pildīs. Darīts - valsts izpildīs. Pašvaldībām tiek samazināti pašvaldību budžeti par 90 miljoniem, aptuveni par 90 miljoniem. To vēl redzēs, kā tur īsti būs. Kā tad jūs varat garantēt to, ka pašvaldībām būs šobrīd tā politiskā vēlme šajā sarežģītajā situācijā, kad viņiem ir izaicinājums nodrošināt pamatbāzes izdevumus...? Kā jūs panāksiet to, ka tās šobrīd tieši šim jautājumam... tā būs viņu prioritāte, kuram tagad dot to naudu? Arī pašvaldībai ir jāliek. Un kas būs, ja viņi neiedos? Arī tur ir iespējamība.

Šis priekšlikums nenonāk pretrunā ne ar ko. Ne ar ko nenonāk pretrunā - tas vienkārši aizsargās tik ilgi šos īrniekus, kamēr šī problēma tiks atrisināta. Jūs gribat to visu vienkārši atmest un teikt, ka nu tik mēs risināsim. Var būt, ka nesanāk. (Starpsauciens: “Viktor, laiks!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām paredz to, ka īrnieku tiesības tiks aizsargātas līdz jautājuma atrisināšanai un denacionalizēto dzīvokļu kompensāciju mehānisma reālai iedarbināšanai.

Vai bija iespēja atrisināt iepriekšējos gados? Kamēr Pavļuta kungs šobrīd aktīvi runā pa telefonu un neklausās, es atgādināšu, ka viņš bija ekonomikas ministrs no 2011. gada līdz 2014. gadam. Un šis jautājums ir tieši ekonomikas ministra kompetencē. Viņš ir tas, kuram ir jāvirza šis jautājums budžetā, lai finanšu ministrs var piekrist. Vai jūs kaut vienu reizi virzījāt šo finansējumu (Starpsauciens: “Jā!”) kā prioritāti? (Starpsaucieni.) Un jūs saņēmāt atbalstu un īstenojāt šo programmu? Trīs gadus to neizdarījāt!

Es arī biju ekonomikas ministre. Un es no (Starpsaucieni.)... Un es no ietaupītajiem līdzekļiem sešus miljonus eiro, kas bija ietaupīti degvielas rezervēs, piedāvāju Rīgas pašvaldībai... šo jautājumu atrisināt. Un toreiz Rīgas pašvaldības vadītājs vienā vārdā man atbildēja (es tulkošu no krievu valodas): “Kam gan tas?”

Pašvaldības gribai ir jābūt, un par to mēs arī jau dzirdējām. Un jautājums, vai situācijā, kad jūs nākamā gada budžetā pašvaldībām vēl atņemsiet 90 miljonus eiro, pašvaldības varēs atrisināt šo jautājumu un likt savu daļu, kas ir precīzi puse.

To, ka pašvaldībām nav gribas, - par to liecina arī pēdējie gadi, kamēr ekonomikas ministrs bija Ašeradena kungs un Reiznieces-Ozolas kundze bija finanšu ministre. Šis finansējums valsts budžetā bija paredzēts... bija paredzēts! Tā ir atbilde uz jūsu it kā pārmetumiem. Un ar visu to, ka budžetā bija nauda, to neatrisināja. Nauda nav vienīgais šķērslis, šeit ir jābūt politiskajai gribai. Politiskajai gribai no Rīgas pašvaldības.

Šobrīd varbūt ir labāka situācija, ir jauna vadība Rīgas pašvaldībā, bet viņiem būs mazāk naudas, un līdz tam... līdz tam ir jāpasargā īrnieku tiesības.

Tas, ka jūs šeit lepni pasakāt, - jūs beidzot esat nākuši ar bezprecedenta priekšlikumu jautājuma atrisināšanai, tā ir, es teiktu, labākajā gadījumā koķetērija. Jūs nākat ar lielāko valsts budžeta deficītu pēdējo daudzu gadu laikā - 3,9 procenti jeb 1,18 miljardi eiro. Ar to lepoties, ka jūs uz nākotnes rēķina šobrīd tērējat naudu, manuprāt, nav pamata. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, pavisam... pirms... īsu brīdi pirms manis te tribīnē kāpa bijušais ekonomikas ministrs (Dep. A. Kaimiņš: “Kurš no viņiem?”)... Pavļuta kungs. Pavļuta kungs, Kaimiņa kungs! Un Pavļuta kungs izcēlās ar to, ka viņš mēdz parakstīt dokumentus neskatoties. Tā viņš mums skaidroja, kad mēs runājām par atkritumu krīzi. Bija tāds... tāds gadījums.

Iespējams, Pavļuta kungs nav pamanījis, ka bija parakstījis dokumentu par likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”, kura autors viņš bija savulaik, kad bija ekonomikas ministrs. Un mēs zinām, ka jau toreiz, jau Pavļuta kunga laikos, sabiedrībā bija manāms ļoti liels sašutums, ka šis likumprojekts ir tik ļoti vienpusējs un apdraud denacionalizēto namu īrniekus. Bet varbūt Pavļuta kungs vienkārši to nepamanīja.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Man ir liels prieks, ka vismaz sociālajos jautājumos ar partiju Attīstībai/Par! “Saskaņai” vairs nav sarkanās līnijas un ka mēs tiešām varētu kopā cīnīties par cilvēku sociālo aizsardzību.

Oponēt varētu par sekojošo. Ja dažus gadus atpakaļ kompensāciju izmaksai tikai valsts daļai bija nepieciešami seši miljoni eiro, tad pašlaik ir nepieciešami mazāk par trīsarpus miljoniem. Un tā ir arī atbilde uz jautājumu, ko ir darījusi Rīgas pašvaldība. Rīgas pašvaldība, iekļaujot šos cilvēkus speciālajā reģistrā... Un tieši šo cilvēku skaits šajā reģistrā ir kļuvis par pamatu ekonomikas ministra... Ekonomikas ministrijas aprēķiniem šīs kompensācijas izdalīšanai valsts budžetā.

Vēl es gribētu nosūtīt sveicienu debesīs Grūtupa kungam. Ja mēs runājam par vaininiekiem, tad tomēr atcerēsimies deviņdesmito gadu sākumu un tos mūsu bijušos kolēģus, kuri sēdēja šeit un atbalstīja to likumu, kurš kļuva par pamatu vislielākajam netaisnīgumam.

Un tas, ko es lūgšu, - atbalstīt 70. priekšlikumu. Varbūt mazlietiņ glābs Grūtupa kunga dvēselīti tur, augšā, un varbūt - jūsu dvēselītes arī.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Ja stratēģija bija mēģināt pārliecināt, ka nodomi ir labi, šo neatbalstot un kaut ko citu darot... Ja tāda bija stratēģija, tad vajadzēja šīs stratēģijas ietvaros arī aicināt nekādā gadījumā neuzstāties, šo stratēģiju aizstāvot, Zakatistovu un Pavļutu. (Smiekli. Aplausi.) Pavļutu, kurš ļoti labi zina, atceras visus, kas ir bijuši ministri, tikai aizmirst, ka pats ir bijis... (Smiekli.) Tur ar atmiņu vispār ir ļoti slikti.

Acīmredzot viņš ir aizmirsis arī, kā sauca viņa paša atlaisto valsts sekretāru... par OIK un ziedojumu Ascendum. Nu, ja viņš atcerētos, ka tas bija Juris Pūce, diezgan grūti droši vien būtu kopā partiju veidot. (Dep. L. Liepiņa: “Nekādu problēmu!”)

Daniels, man liekas, ir... Daniels, man liekas, ir aizmirsis arī savu grēksūdzi pēc Zolitūdes slepkavības, kur viņš kā aizejošais ministrs rakstīja, ka viņš nav varējis apturēt būvnieku lobiju, kas ir... kura rezultātā ir Zolitūdes slepkavības sekas. (Dep. A. Kaimiņš: “Sauc viņu par Maximu!”)

Un tad ir Atis. Es skatos, viņš vēlreiz... vēlreiz nāks. Atis, kurš... Atis, kurš lieto jēdzienu “pretruna”... Wow! Es varētu tevi par Misteru Pretrunu tagad no šīs dienas sākt saukt. Ati, atver, lūdzu, savas partijas, kuru tu joprojām vadi (nu vismaz līdz 31. oktobrim), pirmsvēlēšanu programmu un izlasi, ko tu solīji... ko mēs visi solījām, mani ieskaitot. Tad atver kādu prezentāciju no tām vizītēm pa lauku reģioniem... ko tu stāstīji, ko mēs visi stāstījām, un tad padomā, ko tu divus gadus esi šajā krēslā darījis. Un tad pamēģini vēlreiz runāt par jēdzienu “pretruna”.

Paldies. (Starpsauciens: “Ūūū!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam. (Dep. L. Liepiņa: “Ak Dievs! Nopietni? Aiziet, Ati! Nu?” Starpsaucieni: “Nopietni?”)

A. Zakatistovs (KPV LV).

Es šoreiz gribētu uzslavēt Regīnu Ločmeli-Luņovu, jo viņa ir ļoti skaisti mācējusi pateikt, kas ir šī priekšlikuma būtība. Un tas, ko viņa teica pirms daudzām uzrunām, bija “civilizēti izbeigt attiecības”. (Starpsauciens.) Un, es domāju, ieklausīsimies šajos vārdos “civilizēti izbeigt attiecības”. Tas darītu mums visiem... droši vien... godu. Un, jā, mūsu frakcija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Un mēs esam iesākuši zināmu ēnošanas tradīciju, jūs jau... kolēģu ēnošanas tradīciju. Man Linda Liepiņa ir pieteikusies kā ēna. Nu varbūt, Linda, civilizēti izbeigsim attiecības un iesim uz priekšu! (Dep. L. Liepiņa: “Jūs manās acīs esat nulle! Misters Pretruna! Mācīs, kas man jādara! Mācītājs!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.)

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu te jau tiek saukti pie atbildības visi iepriekšējie ekonomikas ministri (Starpsauciens: “Labdien, ekonomikas ministr!”), tad nu jāatbild arī man. (Starpsauciens. Zālē troksnis.)

Likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” ir bijis arī manā dienaskārtībā un arī Daniela Pavļuta dienaskārtībā. Un es varu pateikt, ka viņš savu darbu bija izdarījis un šo jautājumu sagatavojis, bet ir... nu, ir, kolēģi, jautājumi, kas ir ārpus ekonomikas ministra atbildības, un tas ir tas, vai finansējums kompensācijām tiks piešķirts vai netiks piešķirts. Tas nav tikai viena ministra jautājums, tas ir visas valdības un Saeimas lēmums. (Starpsauciens.)

Vismaz no savas puses es vienmēr redzēju nepieciešamību kompensēt denacionalizēto māju īrniekiem kā priekšnosacījumu šā likumprojekta virzīšanai. Un tāpēc tad, kad es biju ministrs, es šo likumprojektu arī nevirzīju uz Saeimu, tā kā es redzēju, ka šī kompensācija nebija iespējama, to valdība nebija gatava piešķirt.

Tagad, kolēģi, par to, kas ir taisnīgi, nav taisnīgi, ētiski un nav ētiski. Tātad deviņdesmito gadu sākumā, kad tika pieņemti arī lēmumi par restitūciju un tā tālāk, faktiski sabiedrība tika sadalīta tādās divās daļās, ka viena sabiedrības daļa izlozēja... Tā tiešām izlozēja, var teikt, tādu laimīgo biļeti. Tā kā viņi dzīvoja vai nu valsts, vai pašvaldības mājā, bija iespējams privatizēt... Šie cilvēki tā vai savādāk dabūja šos ērtos dzīvokļus, kuros viņi dzīvoja.

Bet cita sabiedrības daļa - ne tā dēļ, ka viņi kaut ko ne tā bija izdarījuši... vai kaut kādas nepareizas izvēles, vai kā - dzīvoja tajās mājās, kuras bija denacionalizētas. Un tas bija faktiski kā izlozēt to nepareizo biļeti loterijā.

Tāpēc, kolēģi, - vai tas ir taisnīgi vai nav taisnīgi - viņi saprot, ka viņiem vairs faktiski tā leģitīmā jumta vairs nav. Nu, tas... Uzdodiet sev jautājumu - ja jūs izlozētu sev šādu nelaimīgo biļeti... Tādā ziņā, ka jūs nekur... jūsu tēvi un vectēvi nekur nekad nav izbraukuši, viņi ir palikuši valstī, viņi ir dzīvojuši šajā valstī visu laiku, un tad to māju, kurā viņi ir dzīvojuši, atdotu tiem vai... cilvēku pēctečiem, kas pēc tam to pārdotu par miljoniem, bet jums - nekas. Tātad atbildiet sev uz šo jautājumu - kā jūs domātu, kā jūs rīkotos, ja jūs dabūtu šo biļeti?

Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka sabiedrības morālais pienākums ir kompensēt denacionalizēto māju īrniekiem to, kas ar viņiem tika izdarīts. Tas ir visas sabiedrības morālais pienākums. Un mēs te nerunājam par tik lieliem līdzekļiem, kolēģi! Mums no valsts budžeta vai kaut kā savādāk... Mēs katru gadu 150 miljonus eiro maksājam OIK... ražotājiem. Mēs esam gatavi piešķirt airBaltic vairāk nekā 350 miljonus eiro jaunu lidmašīnu iegādei. Mēs esam gatavi būvēt jaunu Liepājas cietumu... un koncertzāli, nojaucot iepriekšējo funkcionējošo ēku, un tā tālāk. Bet mēs nevaram atrast dažus miljonus, lai kompensētu šiem cilvēkiem to acīmredzamo netaisnību, kas ar viņiem tika izdarīta?

Es domāju, kolēģi, ja tā gatavība kompensēt tiešām ir...  un kompensēt ne trīs gadu laikā, bet šodien, tūlīt, nekavējoties, tad, ņemot vērā visus tos aizņemtos miljardus, visu to naudu, kuras “nekad tik daudz nav bijis”, - kur tad tiešām ir problēma to izdarīt? Un, ja šodien daži no kolēģiem nav gatavi atbalstīt šo priekšlikumu, nu, tad to ir grūti interpretēt kaut kā savādāk kā... kamēr galu galā kaut kas notiks, ka tas tiešām nenotiks. Tāpēc, ja nauda ir, ja risinājums ir, - kur ir problēma atbalstīt, kolēģi?

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Šajā zālē ir tik daudz bijušo ekonomikas ministru, ka principā to atbildību var dalīt uz visiem. Bet ne par to stāsts.

Redzat, īpaši Pavļuta kungs, kurš it kā no debesīm ir nokritis un nezina, ka pat viņa savā laikā izstrādātais likumprojekts bija vēl drastiskāks nekā šis un pat neaizgāja līdz izskatīšanai Saeimā tieši sava... tāda odiozā rakstura dēļ.

Bet runa par citu. Kāpēc jāatbalsta 70. priekšlikums?

Pirmkārt. Šeit daudz runāts par to, ka nauda ir rezervēta. Laimīgs brīdis. Tā vēl nav iebudžetēta, nav pieņemta kā likums.

Otrkārt. Nav mehānisma, kā šī nauda tiks maksāta, jo nav nekāda dokumenta, izņemot labo vēlmi, kas noteiktu, kādā veidā, kādā kārtībā notiks cilvēku uzskaite, kādā veidā un kādos apmēros būs maksājama šī kompensācija un tā tālāk. Līdz ar to šo “balto lapu”, neatbildēto jautājumu, ir daudz vairāk nekā skaisto solījumu. Tāpēc, kamēr šis jautājums nenovirzīsies no nulles punkta uz priekšu, ir jāsaglabā tas, kas piedāvāts 70. priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt visus, kam ir veselais saprāts un kam tiešām rūp cilvēku, līdzpilsoņu problēmas... un... tas, kas kaiš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Paldies par saturīgajām debatēm. Komisijas vārdā... 70. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. L. Liepiņa: “Blumberg?!”)

U. Budriķis. 71. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās pārlikšanu uz 2021. gada 1. janvāri. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Vai likums tiešām stāsies spēkā konkrētajā datumā, tam būs vairāki... vairāki jautājumi, kas to noteiks.

Pirmām kārtām jau tas, vai tiks vai netiks kāda norma pārsūdzēta Satversmes tiesā. Es gribētu teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta šo likumprojektu, atbalsta to, ka šis likums varētu stāties spēkā jau 2021. gada 1. janvārī un viennozīmīgi šis likumprojekts ir vajadzīgs.

Šodien mēs atbalstīsim 71. priekšlikumu, bet kopumā par likumprojektu gan mēs atturēsimies, un mēs to pamatojam ar to... ar tām debatēm, kas bija līdz šim priekšlikumam. Pirmām kārtām ar atteikšanos no līgumu termiņu grozījumiem... ar šiem zemesgrāmatu... vēl joprojām neatbildētajiem jautājumiem. Par visu to, par ko mēs šobrīd debatējam.

Mēs sniegsim priekšlikumus un strādāsim, lai uz trešo lasījumu šis likumprojekts iegūtu arī Zaļo un Zemnieku savienības atbalstu.

Šobrīd šim likumprojektam ir pārāk daudz risku, un šie labie nodomi, par kuriem jūs te runājat, var sastapties ar negaidītām tiesvedībām, var sastapties ar negaidītiem izaicinājumiem. Šis pats denacionalizēto namu īrnieku jautājums vēl ne tuvu nav atrisināts.

Tāpēc mēs atbalstīsim 71., bet, vai mēs atbalstīsim likumprojektu trešajā lasījumā - tas atkarīgs no tālākās likumprojekta izskatīšanas komisijā.

Šodien mēs atturēsimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gan neuzskatu, ka ir prātīgi tiešām šo priekšlikumu atbalstīt, ņemot vērā to, ko jūs esat sastrādājuši visos iepriekšējos priekšlikumos.

Un mums šodien bija ļoti garas debates, un bija arī tāds temats kā attiecību izbeigšana cieņpilnā veidā. Vai tiešām mēs varētu cerēt uz to, ka tie kolēģi, kuri šodien no tribīnes solīja, ka kompensācijas tiks izmaksātas ar 2021. gada budžetu... Ja tas tomēr nenotiks, vai viņi būs gana drosmīgi nolikt savu deputāta mandātu? Izbeigt cieņpilnas attiecības starp sevi un vēlētājiem, kurus viņi joprojām turpina muļķot? Pavļuta kungs droši vien nav gatavs to darīt.

Bet, ja mēs runājam par... ja mēs runājam par tālāko šī likumprojekta gaitu un to, ka... Mēs, protams, sniegsim priekšlikumus, mēs nekādā gadījumā nepiekāpsimies tam, ko jūs šobrīd esat nodomājuši darīt, jo ar 1. janvāri faktiski tādā redakcijā, kādā šobrīd šis likumprojekts ir sagatavots, visu šo cilvēku, šo denacionalizēto namu īrnieku tiesības izbeidzas, Pavļuta kungs. Arī to cilvēku, ar kuriem jūs šodien mēģinājāt iejūtīgi runāties un solīt viņiem mājokļa jautājuma sakārtošanu. Jūs esat pievīlis šos cilvēkus.

Es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es aicinu kopumā likumprojektu noraidīt, tā būtu pareizi. Un liels paldies arī frakcijai KPV LV par to, ka iepriekšējo priekšlikumu tomēr atbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ir lielāka dilemma šodien - kā balsot par šo likumprojektu?

No vienas puses - likumprojekts ir tiešām novecojis, tas vairs neregulē esošo situāciju tirgū. Nav līdzsvara starp izīrētāju un īrnieku interesēm, ir jāattīsta īres dzīvokļu tirgus, īres namu būvniecība, ir tomēr jāiedrošina bankas kreditēt šo tirgus nišu.

No otras puses - jūs, valdošā koalīcija, šodien nobalsojāt par vairākām normām, kas nepārprotami norāda, kurā pusē jūs esat. Un diemžēl līdzsvars varbūt netiks panākts ar šo likumprojektu. Tikko jūs nodemonstrējāt, ka dažu denacionalizēto namu īpašnieku dēļ jūs esat gatavi uzspļaut desmitiem cilvēku, kuri joprojām dzīvo šādos namos.

Tāpēc frakcija SASKAŅA atturēsies, balsojot par šo likumprojektu, kura normatīvā bāze nav pieslīpēta līdz tam līdzsvaram, kurš tiešām pašā sākumā tika ielikts šajā likumprojektā, lai sakārtotu attiecības, lai rastu to zelta vidu, lai būtu tas līdzsvars.

Padomājiet, jūs - tie, kuri neizlasījāt šo likumprojektu kopumā un pakļāvāties frakcijas viedoklim -, par kādām normām jūs nobalsojāt šodien? Šodien šis balsojums par atsevišķiem priekšlikumiem... Tie bija marķieri, tas bija lakmusa papīrs jūsu īstajām interesēm. (Dep. S. Riekstiņš: “Kurš nu runātu?”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 6, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. Godātie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 10, atturas - 24. (Aplausi.) Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

U. Budriķis. Komisijā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tika noteikts 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. 24. oktobris.

Budriķa kungs, jūs gribat citu priekšlikumu izteikt?

U. Budriķis. Jā, es... Ņemot vērā situāciju, ka šis likumprojekts jau ir mums dienaskārtībā ļoti ilgu laiku, ņemot vērā ārkārtējo situāciju un citus apstākļus, es piedāvātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 4. oktobri. (Dep. L. Liepiņa: “Kāda ārkārtas situācija? Kurā vietā?”)

Sēdes vadītāja. 4. oktobris.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, ka ir nobalsots ļoti daudz kas pretrunā tam, kas lemts komisijā, aicinu likt 1. novembri.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. novembris.

Tātad balsosim par tālāko. Kolēģi, mēs balsosim vispirms par tālāko priekšlikumu - šā gada 1. novembris. Ja tas netiks atbalstīts, balsosim par priekšlikumu - šā gada 24. oktobris. Un, ja tas netiks atbalstīts, tad paliks spēkā priekšlikums - šā gada 4. oktobris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Dzīvojamo telpu īres likums” - šā gada 1. novembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 56, atturas - nav. Tātad šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Dzīvojamo telpu īres likums” - šā gada 24. oktobris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 30, atturas - nav. Līdz ar to paliek spēkā termiņš - šā gada 24. oktobris. (Starpsauciens.)

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

U. Budriķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie frakciju vadītāji! Lūdzu uzreiz, pēc minūtes, Sarkanajā zālē uz ļoti īsu Frakciju padomes (Dep. L. Liepiņa: “Neatkarīgie deputāti arī?”)... Pagaidām tikai frakciju vadītāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsauciens.)

M. Bondars (AP!).

Ļoti cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekles! Augsti godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde sāksies pēc piecām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Dep. L. Liepiņa: “Cikos sēde sākas?”)

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Aše... es atvainojos, Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Uldis Budriķis, Jānis Dūklavs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ralfs Nemiro, Artūrs Toms Plešs un Artūrs Rubiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, šā gada 17. septembra ārkārtas sēdi slēdzu.

Šā gada 24. septembra sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pēc 30 minūtēm, tas ir, pulksten 11.45. Tātad bez piecpadsmit minūtēm divpadsmitos gaidām visus atpakaļ Sēžu zālē.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada 17. septembra 3. (ārkārtas) sēdes
turpinājums
2020. gada 24. septembrī

Likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2751)
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
- Debates	- dep. U. Budriķis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Budriķis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. U. Budriķis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
Paziņojums
	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 24.09.2020 09:21:41 bal001
Par - 41, pret - 41, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 09:28:06 bal002
Par - 55, pret - 17, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 09:40:56 bal003
Par - 32, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 09:47:59 bal004
Par - 54, pret - 18, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 09:48:31 bal005
Par - 27, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 09:48:58 bal006
Par - 18, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 10:09:43 bal007
Par - 34, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 10:15:25 bal008
Par - 34, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 11:02:13 bal009
Par - 44, pret - 44, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 11:09:15 bal010
Par - 80, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 11:09:40 bal011
Par - 58, pret - 10, atturas - 24. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 11:11:15 bal012
Par - 34, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /01.11.2020/. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 11:11:42 bal013
Par - 58, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /24.10.2020./. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.09.2020 11:12:23 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija