Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas ceturtā (ārkārtas) sēde
2020. gada 24. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt izskatīt Saeimas šā gada 24. septembra ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē?

Stepaņenko kundze, jums ir iebildumi? (Dep. J. Stepaņenko: “Jā!”) Tātad deputātei Stepaņenko ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē.

Tātad mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Stepaņenko kundze, jūs vēlaties runāt “par” vai “pret”? Stepaņenko kundze, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? “Par”.

Tātad “par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šī iniciatīva nenoliedzami ir pelnījusi Saeimas uzmanību. Un ļoti žēl, ka varbūt... Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir pieņēmusi šādu lēmumu, ka šai iniciatīvai uzreiz ir jāaiziet nebūtībā bez tādām nopietnām diskusijām.

Es varbūt varētu piedāvāt arī uz nākamo Saeimas sēdi... ka šī diskusija varbūt turpinās Juridiskajā komisijā, jo patiesībā šis ir ļoti interesants jautājums. Un šis jautājums ir saistīts arī ar Saeimas atlaišanas iniciatīvu, kurai šobrīd joprojām mēģina savākt balsis, bet, visticamāk, šoreiz neizdosies, jo balsu vajag ļoti daudz. Par to mēs arī runāsim šodien Saeimas sēdē, runājot par citiem jautājumiem, par pilsoņu iniciatīvām.

Bet, protams, viens jautājums, par kuru droši vien mēs varam vienoties arī šeit visi kopā, ir šāds: ja Saeimu atlaiž par kaut kādiem pārkāpumiem, par kaut kādiem nodarījumiem vai par prestiža krišanu, tad faktiski nav jau tā, ka visi Saeimas deputāti ir līdzdarbojušies šajā jautājumā; noteikti vismaz daži deputāti Saeimā būs bijuši tie, kuri cīnījās varbūt tieši pret... piemēram, valdošo koalīciju.

Ja runājam par to solījumu nepildīšanu, kuri bija doti attiecībā uz mediķu algām, tad... šeit nu gan opozīcijai nevajadzētu liegt tiesības pēc Saeimas atlaišanas turpināt... kandidēt. Un es ticu, es tiešām ticu, ka šāds nodoms nebija šīs iniciatīvas iesniedzējiem, jo ir skaidrs, ka cilvēku neapmierinātība ar Saeimu un varbūt arī ar domi ir ļoti liela. Un tāpēc varbūt... Nu, pat neiedziļinoties niansēs, cilvēkiem ir vēlme padzīt visus prom un tad sākt no jauna.

Bet reizēm ir tā, ka... nezinu, kādēļ tas tā ir, - vai mediju vai vēl kā cita dēļ... ka tie labie darbi, kuri nāk no opozīcijas, un visa tā cīņa paliek nepamanīta. Un cilvēkiem pārsvarā ir tāds viedoklis, ka nu viss ir slikti, visi tajā Saeimā ir slikti, viņi visi piemāna un... un nepilda savus solījumus.

Tā nu gan nav. Tāpēc šīs debates - debates par atlaisto deputātu tiesībām kandidēt nākamajā Saeimā - būtu ļoti interesanti apskatāmas no dažādām... no dažādiem aspektiem.

Tāpēc varbūt uzreiz atvadīties no šīs iniciatīvas nebūtu pareizi. Vajadzētu šo iniciatīvu virzīt uz kādu no komisijām, lai tur varētu to nedaudz uzlabot, kaut kā piekoriģēt. Var būt, ka mums ir jārunā par deputātu atsaukšanas tiesībām, bet tas jau, protams, saistīts ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu visvairāk, jo, piemēram, mūsu vēlētāji labprāt atsauktu Pavļuta kungu, ja viņiem būtu tādas tiesības, un Pavļuta kunga vēlētāji varbūt mūs gribētu atsaukt. Tas nebūtu pareizi.

Tā ka, godātie, kolēģi, varbūt mēs varam pa šo nedēļu padomāt par šīs iniciatīvas... nu, kaut kāda veida... teiksim, debašu turpināšanu, jo tas, es domāju, ir ļoti interesants juridisks jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par”, es atvainojos, “pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Tā nopūta, kad es eju garām Zakatistova kungam... Nu tā ir: “Tā Liepiņa atkal uz tribīnes!” Nepūtiet, nepūtiet - būs jau labi. Gan jau jūs neievēlēs nākamajā Saeimā. Tā ka... tieši par šo tas arī ir.

Es domāju, Jūlija, es ļoti saprotu, ko tu saki, - ka nedēļu vajadzētu padomāt. Te daudzi tādi, kuriem ar nedēļu nepietiks, un daudzi tādi, kuriem, iespējams, līdz mūža galam nepietiks laika, lai padomātu vispār par to, par ko tad ir šis stāsts - būt deputātam un būt vēlētam tautas pārstāvim.

Tas jau nav tā, ka jums, Zakatistova kungs, tas mandāts ir iedots no... no Turaidas, ja. Jums tomēr ir kaut kāds balsu skaits, un jums to cilvēku intereses jāpārstāv. Es nezinu, kā jūs tur naktī saguļat ar savu... savu sirdsapziņu par to, vai jūs tiešām viņus pārstāvat vai ne. Tā ka... Labi. Lai nu tas paliek, kurš ar ko guļ - ar sirdsapziņu vai... un tā tālāk. (Dep. A. Geidāna starpsauciens.)

Es domāju, ka ļoti nopietni ir jādiskutē par jautājumu vispār, par tādām lietām kā gods, cieņa, sirdsapziņa, mīlestība pret līdzcilvēkiem. Saruna, mierīga saruna ar vēlētāju... Skaidrot, izskaidrot Saeimas lēmumus, pat vistupākos, ko jūs pieņemat.

Budžets būs nākamais, ko atnesīs Zakatistovs uz šejieni... Tā ka bišķiņ cits stāsts, tā piezemētāk... Un tad... Es domāju, ka tā galīgi nav problēma tiem cilvēkiem, kas patiešām ir tādi tautas priekšstāvji... Zakatistov, jums jāsaprot... jums tā lokanā mēlīte, tautas priekšstāvji... Jā, iztaisnojiet tagad muguriņu... Tautas priekšstāvji... Nu, pelnījuši tādi, kas visu mūžu... nu, kaut vai no... kā likums atļauj... Ja viņš ir labs tautas priekšstāvis, mīlēts tautā, kāds jūs nekad vairs nebūsiet, tad manis pēc lai viņš Saeimas deputāta amatu ieņem visu savu mūžu, bet tas neattiecas uz jums, jo jūsu laiks ir beidzies, nodevēja kungs!

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta Par “10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās” turpmāko virzību” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Un tagad - lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem”.

Godātie kolēģi! Deputāti Linda Liepiņa, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Dana Reizniece-Ozola, Gundars Daudze, Viktors Valainis, Inguna Rībena, Vjačeslavs Dombrovskis, Ļubova Švecova un Regīna Ločmele-Luņova ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad iebildumu nav. Sākam izskatīt lēmuma projektu. (Dep. L. Liepiņa aplaudē.)

Tātad darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem”.

Uzsākam debates.

Iesniedzēju vārdā - deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Un šī ir tā reize, kad man jums gribas teikt - kolēģi! Visiem, jo neviens neiepīkstējās un neteica “pret”, lai šo mūsu priekšlikumu par šādu lēmumu attiecībā pret Valsts ieņēmumu dienesta darbībām mēs, iespējams, pieņemtu pēc debatēm, kas tagad sāksies.

Tādēļ es lūdzu un aicinu... kolēģi, nāciet un stāstiet, runājiet, skaidrojiet savu pozīciju... ja kāds ir “pret”, varam nonākt varbūt pie kaut kāda konsensa.

Bet, redziet, tā ir laba zīme, ja.

Pirms nedēļas Latkovska kungs teica to, ka viņš ir “pret”. Un tāpēc mēs pagājušajā sēdē neskatījām šo jautājumu. Skatām to šodien. Latkovska kungs nav uz vietas. Es ļoti ceru, ka viņš ir ēdis šīs nedēļas laikā, padzēries... Mēs aicinājām uzņēmējus patiešām neapkalpot tos tautas priekšstāvjus, kuri neieklausās uzņēmēju sacītajā.

Uzņēmējiem ir ļoti lielas problēmas, konstantas problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Valsts ieņēmumu dienesta prioritātes ir absolūti nesaprotamas, un tā ir tieša - tā ir tieša! - Ata Zakatistova atbildība, kurš ir parlamentārais sekretārs Reiram. Un jūsu paspārnē ir Valsts ieņēmumu dienests. Vismaz ja atbilst patiesībai tas, ko jūs savulaik man teicāt. Kaut gan - kurš to lai zina? Jūs jau varat arī melot, tā jau galīgi nav nekāda problēma. Misters Divkosis, kā jūs tur sauc... Labi, nav nozīmes tam, kā jūs tur sauc. Bet atcerieties - programmiņā... Kas bija rakstīts politiskās partijas “KPV LV” priekšvēlēšanu programmiņā? Reformēt Valsts ieņēmumu dienestu! Reformēts jau ir, vai ne? Ģeniāli! Darbiņš izpildīts. Tikai deputāte Linda Liepiņa ir painteresējusies pie Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, ko viņi domā, - kā tad tai Jaunzemes kundzei ar to reformu ir veicies. Un, ziniet, nu tur nāk zili brīnumi ārā. Tur ir tā, ka tur... Lūgšu Ģirģena kungu varbūt painteresēties savā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, nu kas tad īsti notiek tur - Valsts ieņēmumu dienestā. Bardaks! Konkrēts bardaks!

Un tas jūsu bardaks, ko jūs tagad, sēžot tajā parlamentārajā... Es gribēju teikt - “izmeklētāji”. Nu kas jūs par izmeklētāju? Nekāds izmeklētājs! Jūs - kaut kāds sekr...! Tas bardaks... Atsaucas uz to naudu, par kuru... Jums tiek maksāta alga, par kuru jūsu partijai, jūsu kabatas partijai... jā, jūsu kabatas partijai... 600... cik tur bija? Palīdziet! 660...? 650 tūkstoši? Ziniet, cienītais nodevēj, man ir visa informācija, kā jūs atmazgājat naudu partijā. Par to, par visiem tēriņiem, kas ir priekšvēlēšanu tēriņi. Nosaukt tos ciparus? (Starpsauciens.) Nosaukt? Reālie cipari... cik jūs iztērējāt par nulles vietu Rīgas domē - 340 tūkstošus. 340 tūkstošus! Jūs domājat, ka es nezinu, kāda ir pirmā tāme, ko jūsu kabatas puisītis Pucens atstiepa jums uz partiju par apsarga... Apsarga tāme... kāda ir? Aizmirsi, Ērik? Atgādināt? Jā, pirmais piedāvājums tavs... kāds bija? (Vēlas padzerties ūdeni.)

Cerams, ka nav saindēts, var dzert. (Starpsauciens: “Var, var!” Smiekli.)

Nu, Ērik, kāda bija pirmā tāme? (Dep. Ē. Pucena starpsauciens.) Paldies Dievam, tur ir dažas veselā saprāta paliekas - jūsu tajā nu jau sapelējušajā partijā, kuru sapelinājis ir Zakatistovs, gudrinieks.

Tātad Ēriks Pucens atskrēja ar tāmīti. Nu tagad... Un tagad ļaujiet vaļu savai izdomai. Kongress, ja. Nu cik vispār “KPV LV” var sasaukt kongresā šodien? Visi taču redzējām tur kaut kādas... nu, nieki, ja. (Starpsauciens.)

Šis ir tieši... Es tieši runāju par parlamentāro sekretāru un par Valsts ieņēmumu dienestu.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze! Liepiņas kundze! Lūdzu, runājiet par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt VID īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem.

L. Liepiņa. Tieši tā! Tas ir... Ja jūs nezināt, - Valsts ieņēmumu dienests viņu pārraudzībā ir.

Es jums vēlos parādīt, kāda cilvēka pārraudzībā šobrīd ir Valsts ieņēmumu dienests Finanšu ministrijā. Kas jums nav skaidrs, Judina kungs? (Starpsauciens.) Man ir skaidrs tas, ka VIENOTĪBA vada Finanšu ministriju. Bet, protams - protams! -, jūs arī tad, kad es runāju par žurnālistu karteli... jūs kliedzat, jo karteli ir uztaisījusi Solvita Āboltiņa. Ko jūs te tēlojat tagad? Nē, nu, protams, VIENOTĪBAS kadrs - nākamais aiz Latkovska... ārā no zāles! (Starpsauciens.)

Tagad atgriežos... Atgriežos pie apsarga. Ērik! Apsargam, vienam cilvēkam par veselu darbadienu... Tavs atnestais piedāvājums - 1000 eiro vienam cilvēkam. Stādieties priekšā, kā... Es nezinu, vai visās partijās jūs tā mazgājat valsts finansējumu. Jums tiešām visiem ir vienalga? Un par to maksā tie nodokļu maksātāji. Jā, tas ir... Jā...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze! Es saprotu, ka jums sāp saistībā ar “KPV LV”, bet kā būtu, ja jūs atgrieztos pie konkrētā lēmuma projekta...

L. Liepiņa. Tieši tā!

Bet, lūk, tajā lēmuma projektā...

Sēdes vadītāja. ... par uzdevumu Ministru kabinetam?

L. Liepiņa. ... ir runa par nodokļu maksātāju naudu. Tajā lēmuma projektā, kuru tagad ņem atpakaļ.

Iedeva niecīgos pabalstus, kapeikas meta pakaļ. Jaunzeme izņirgājās par visiem uzņēmējiem - par visiem uzņēmējiem izņirgājās! Vienam ir piešķirts pabalsts - četri eiro! Ha-ha-ha! Iedomājieties šito! Ārprāts! Cik Latvijā tādu ir? Izrādās - pēkšņi mēs sapratām: Latvijā uzņēmēji nepelna. Ak Dievs! Nē, viņi noteikti pelna. Viņi slēpj kaut ko. Jā, visiem uzņēmējiem, katram, ir bunkurs, un bunkurā ir vagons ar zelta stieņiem. Hallo!

Pamēģiniet kāds neatbalstīt šo lēmuma projektu, un jūs redzēsiet, kā uzņēmēji piecelsies un vērsīsies pret jums nevis rīt, bet šodien.

Un, Judina kungs, jūs būsiet nākamais VIENOTĪBAS sargsuns. Velns un elle!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es tomēr atgādinu, ka esam parlamentā. Izturēsimies ar cieņu pret parlamentu un pret saviem kolēģiem šeit, Saeimas Sēžu zālē!

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos pateikties visiem Saeimas deputātiem, kolēģiem, kuri pagājušajā Saeimas sēdē tā vai citādi tomēr atbalstīja šā lēmuma projekta virzību.

Mums diemžēl pietrūka pavisam mazliet, lai mēs varētu griezties pie Ministru kabineta ar šādu iniciatīvu. Es tomēr aicinu šoreiz saņemties un nobalsot “par”, jo mums kā augstākajai lēmējvarai ir tiesības arī iejaukties šajā nestandarta situācijā, jo šī tik tiešām ir nestandarta situācija. Ārkārtas situācijas laikā steidzīgi pieņemtos lēmumus tagad Valsts ieņēmumu dienests, lēnā garā pārskatot, uzskata par nepamatotiem un naidīgi jau vēršas pret šo pabalstu saņēmējiem.

Mūsuprāt, šī nav normāla situācija.

Mūsuprāt, mums ir pirmām kārtām, protams, jānoskaidro Pieprasījumu komisijā... Mēs esam jau iesnieguši šo pieprasījumu un gaidām, kad Pugas kungs atklās šo komisiju, lai mēs varētu noskaidrot visas detaļas, kāpēc Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka šie dīkstāves pabalsti ir tikuši nepamatoti izmaksāti; kurš par to ir atbildīgs; kurš ir gatavs varbūt no savas kabatas atmaksāt valstij tos zaudējumus, ja tie zaudējumi tiešām ir. Cik lieli tie zaudējumi ir? Varbūt ir runa par 10 eiro, varbūt ir runa par nedaudz lielāku summu.

Bet, kolēģi, jebkurā gadījumā... uz tā fona, kad viens valdības loceklis saka, ka mums ir ļoti daudz naudas un ka mēs esam gatavi atbalstīt lielos uzņēmējus un airBaltic, un ko tik vēl ne... Tanī pašā laikā dzīties pakaļ dīkstāves pabalstiem, kuri Valsts ieņēmumu dienesta vainas dēļ tika izmaksāti nepamatoti,  - tas, manuprāt, ir ne tikai slikts signāls, tas ir briesmīgs signāls vispār uzņēmēju videi! Ja jūs to nesaprotat, tad varbūt parunājiet ar tiem cilvēkiem, no kuriem šie pabalsti tiek atprasīti atpakaļ, un pajautājiet, ko viņi vispār domā par nodokļu maksāšanu šajā valstī.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu neļaut šai situācijai atrisināties pašai par sevi. Mums ir jāiejaucas kā mediatoram starp Valsts ieņēmumu dienestu un uzņēmējiem un jānoskaidro visa patiesība - kā tur īsti ir, kas nav kārtībā, kāpēc. Kāpēc šo pozitīvo administratīvo aktu Valsts ieņēmumu dienests atceļ.

Tāpēc es aicinu: šodien tiešām saņemamies un nobalsojam “par”! Tiekam skaidrībā, kas tur īsti nav bijis... un kā mēs varam uz priekšdienām saprast, ko darīt. Šī situācija nav normāla.

Aicinu atbalstīt mūsu lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi Saeimas deputāti! Mums ir bijusi ārkārtas situācija, krīzes laiks, kur ļoti īsā brīdī bija jāreaģē un jāsniedz atbalsts milzīgam skaitam uzņēmēju. Gāja kā pa akmeņiem, klupdami krizdami, bet atbalsts tika uzņēmējiem sniegts. Un Valsts ieņēmumu dienests pats atzīst, ka tik intensīvā darba režīmā bija iespējams pieļaut kļūdas. Un, es domāju, tas ir arī atslēgvārds jeb... tēze, ka Valsts ieņēmumu dienests pats atzīst, ka bija iespējams pieļaut kļūdas.

Jā, jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienests ir fiksējis, ka daļa gadījumu, kad uzņēmumi saņem dīkstāves pabalstu... bija vienlaikus pieņēmuši jaunus darbiniekus, lai gan tas - atbilstoši noteikumiem - nebija ļauts. Daļa uzņēmumu bija izsituši čekus, kas pēcāk tika iesniegti čeku loterijai.

Bet ne visos gadījumos uzņēmēji ir ļaunprātīgi izmantojuši situāciju un pieprasījuši dīkstāves pabalstus, kas tiem nepienākas. Un tieši šis ir iemesls, kādēļ mums, kolēģi, ir jāaptur šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta... šī darbība, jāaptur šo dīkstāves pabalstu atprasīšana - jāaptur līdz visu faktu noskaidrošanai, lai saprastu, vai un kuros gadījumos šāda nepamatota izmaksa ir notikusi arī paša VID vainas jeb kļūdas dēļ.

Arī gadījumos, kad, iespējams, uzņēmums ir izdarījis kādu darbību, kas atbilstoši noteikumiem nebija pieļaujama... Es domāju, ka mums ir jābūt daudz pretimnākošākiem. Un, es pieņemu, arī Valsts ieņēmumu dienests to labprāt darītu. Es saprotu viņus, viņi šobrīd rīkojas kā izpildinstitūcija - atbilstoši esošajam regulējumam.

Bet tas ir mūsu mandāts: ja mēs redzam, ka regulējums ir jāmaina, tad mums tas ir jādara, lai Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem būtu iespēja būt draudzīgākiem pret uzņēmēju un neatprasīt šos izmaksātos dīkstāves pabalstus. Viņi paši to nevar darīt uz savu galvu. Viņiem ir vajadzīgs Saeimas mandāts (iespējams, arī valdības mandāts kādā gadījumā). Bet, lai mēs to varētu izdarīt, mums ir vajadzīga pilna informācija, un līdz tam laikam jebkādas darbības ir jāaptur no Valsts ieņēmumu dienesta puses.

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo uzdevumu.

Vienlaikus mēs esam pagājušajā nedēļā jau sagatavojuši jautājumus valdībai, uz kuriem vēlamies sagaidīt atbildes, lai varētu jau kompetenti pieņemt lēmumus, nepieciešamības gadījumā arī mainīt spēles noteikumus, lai uzņēmumi varētu baudīt VID labvēlību.

Es vēlreiz uzsvēršu arī to, ka katrā gadījumā, kur ir šaubas par uzņēmuma godaprātu vai aizdomas par neatbilstošu dīkstāves pabalsta izmaksu un kur nav simtprocentīgas pārliecības, ka tas pabalsts ir bijis nepamatoti izmaksāts, lēmumam vienmēr ir jābūt par labu uzņēmējam jeb uzņēmumam labvēlīgam.

Un pat tad, ja pienākums atmaksu veikt būs radies, Valsts ieņēmumu dienestam ir jāpiedāvā uzņēmumam kādi elastīgi risinājumi (piemēram, nodokļu savstarpēja ieskaita veidā).

Tā ka lūdzu atbalstīt šo uzdevumu, sagaidīt atbildes no valdības, no Valsts ieņēmumu dienesta puses, veikt nepieciešamos labojumus, lai VID varētu būt draudzīgs uzņēmējiem, tādā veidā demonstrējot, ka mums tiešām rūp, ka uzņēmēji tiek galā ar šo krīzi; ka mums tiešām rūp, ka uzņēmumu darbinieki saņem nepieciešamo atbalstu krīzes laikā; ka mums tiešām rūp, lai arī nākamgad un aiznākamgad cilvēkiem būtu gan ticība valstij, gan arī vēlme ar uzņēmējdarbību nodarboties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī lēmuma projekta iesniedzēji ir ļoti korekti, jo patiesībā tam īstajam nosaukumam būtu jābūt tādam: “Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt Jāni Reiru. Ieteicams, kopā ar Krišjāni Kariņu. Ieteicams, abus divus atlaižot”.

Jo, lai cik muļķīgus lēmumus pieņem kāds ierēdnis (tai skaitā Valsts ieņēmumu dienestā) par šo konkrēto jautājumu, tas, kā mēs saprotam, nav iespējams apstākļos, kur politiskā vadība tam nepiekristu, to nestimulētu, neatbalstītu.

Un cēloņsakarība visā šajā izriet nevis no... es negribu teikt - no visas valdības (es zinu, ka valdībā ir arī saprātīgi cilvēki), bet no Jāņa Reira un Krišjāņa Kariņa (kurš vēl ir darba devējs Jānim Reiram) izpratnes jeb, pareizāk sakot, pilnīgas izpratnes trūkuma par tautsaimniecības procesiem, tai skaitā par lēmumiem, kas būtu jāpieņem krīzes laikā. Un tai skaitā - precīzi par dīkstāves pabalstiem.

Es saprotu, ka līdz šai dienai tas nav saprasts.

Kur bija dīkstāves pabalstu lielākā muļķība, ja mēs salīdzinām ar valstīm, kas ir, kā saka, šo instrumentu lietojušas pareizi, vispār sapratušas tā definīciju?

Mēs uz dīkstāves pabalstiem skatījāmies nevis kā uz atbalstu uzņēmējiem, lai viņi varētu saglabāt, teiksim, savu kapacitāti krīzes laikā (tas būtu vienīgais pareizais skatījums!)... Mēs skatījāmies pilnīgi citādāk.

Es došu vienu piemēru. Kokrūpniecības uzņēmums nodarbina 700 darbiniekus, ir iestājusies krīze, viņiem ražošanas pieprasījums... tirgū apjoms ir nokrities par 30-40 procentiem. Objektīvi uzņēmējam līdzšinējais darbinieku skaits šobrīd, šīs krīzes laikā, nav nedz vajadzīgs, nedz finansiāli uzturams. Taču, ja viņš viņus palaidīs bezdarbniekos, viņš nokļūs ļoti lielā riska situācijā, ka viņš tos darbiniekus atpakaļ vairs nedabūs, un tajā brīdī, kad tirgus atjaunosies, viņš nevarēs kāpināt savu jaudu nepieciešamajā apjomā.

Tieši tāpēc dīkstāves pabalstu ideja - ģenerālā, galvenā ideja - bija runāt ar uzņēmējiem, savstarpēji... līdzfinansēt ar valsts atbalstu šo darbinieku palikšanu darbā - palikšanu darbā, nevis došanos mājās un nestrādāšanu!

Kā šis pabalsts tika piemērots? Varēja sodīt par to, ka dīkstāves atbalsta saņēmējs ir nevis mājās, bet strādā, taču būtu bijis jādara pilnīgi otrādi - viņš bija jāsaglabā darbavietā, viņam obligāti būtu bijis jānāk uz darbu! Viņš būtu varējis tikt nodarbināts nevis tiešajos savos pienākumos, bet citos. Viņš varēja arī tikt aizdots citam uzņēmumam, kuram varbūt krīzes laikā darbinieku skaita pieprasījums aug. Un tādi uzņēmumi, kuriem tas aug, bija. Tādi bija, piemēram, pārtikas rūpniecībā.

Tas bija tas, kas bija jādara. Tika izdarīts viss pilnīgi otrādi.

Labi, Jānis Reirs teica - mēs nesniegsim atbalstu uzņēmumiem, mēs sniegsim dīkstāves pabalstu konkrētai fiziskajai personai.

Jā, pēc uzņēmumu krituma parametriem... tur, kur mēs redzam, ka šī problēma varētu būt objektīva... Cilvēkiem šis atbalsts nav sniegts. Uzņēmumiem... bet fiziskajām personām... no pirmās dienas...

Un tagad, kad izrādās, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļūdījies, mēs atprasīsim izmaksāto naudu no šīm fiziskajām personām!

Nu, varbūt, ja kāds ir kļūdījies, viņš būtu atlaižams. Nevar būt tā, ka tas, kas kļūdās, samaksu par savu kļūdu atprasa no tiem, pret kuriem viņš ir kļūdījies - pret Latvijas fiziskajām personām, dzīviem cilvēkiem, kas tos 700 eiro, protams, sen jau ir iztērējuši.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Kamēr jūs visi, kas esat koalīcijā, turēsiet krēslā Krišjāni Kariņu kopā ar viņa draugu Jāni Reiru, jūsu laiks šajos krēslos strauji ies uz beigām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Nemaz tik sen tas nenotika, kad šie dīkstāves pabalsti kā tādi tika vispār ieviesti. Es domāju, mēs visi atceramies, kādā veidā tas notika. Tā bija patiesībā parlamenta liela vienprātība. Bija lieli strīdi, bet šos Covid-19 likumus, kuros šie dīkstāves pabalsti bija paredzēti, parlaments patiesībā pieņēma lielā vienprātībā.

Atcerieties, kādā veidā tas viss notika! Sākumā nāca ar pirmo piedāvājumu, pēc tam tas viss... tika automātiski fiksēts, ka kaut kas tomēr neiekļaujas - kaut kādi ēdinātāji, kaut kādi uzņēmēji, vieni vai otri... Un tas loks pastāvīgi tika paplašināts. Pastāvīgi tas notika! Un patiesībā tas bija tāds, nu, nebijis izaicinājums gan parlamentam, gan uzņēmējiem - gan nodrošināt darbu, gan arī uzņēmējiem cīnīties par savu izdzīvošanu.

Es domāju, visā tajā informācijas plūsmā, ierobežojumu plūsmā, dabiski, bija arī dažādas kļūdas... tika pieļautas. Un šīs kļūdas tika pieļautas gan starp uzņēmējiem, kas varbūt šo... vienu otru regulējumu neizprata, gan arī valsts pārvaldē. Arī valsts pārvaldē, es domāju, tika pieļauts diezgan daudz kļūdu - ļoti lielas kļūdas, kuras šodien mēs izliekamies neredzam, neatceramies, ka kaut kas tamlīdzīgs ir bijis. Tomēr šiem uzņēmējiem tā bija savdabīga cīņa par izdzīvošanu, kur valsts nāca palīgā. Protams, nebija nekādas instrukcijas, katrs varēja sekot līdzi caur dažādām organizācijām, Saeimas sēdēm, komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas bija vienkārši pārslogots tajā laikā un pieņēma dažādus uzņēmējdarbību glābjošus lēmumus.

Dienas beigās gadās kļūdas, un tas ir normāli, ka cilvēki kļūdās. Jautājums  - kāda ir vispār šī uzdevuma galvenā jēga? Apturēt vēršanos pret šiem uzņēmējiem, kas ir kļūdījušies. Man ir diezgan pamatotas bažas par to, ka vismaz tie gadījumi, kas ir izskanējuši publiskajā telpā, tie gadījumi, par kuriem mēs runājam publiskajā telpā, tie gadījumi, kas tiek radioraidījumos apspriesti, - tie nebūt nav tie gadījumi, kuros būtu ļaunprātīgi mēģinājuši kaut ko izkrāpt no valsts. Neviens no tiem gadījumiem tāds nav! Tie gadījumi ir tādi, kuriem burta kalpi iet cauri, skatās: ”Jūs tajā laika periodā esat izsniedzis vienu čeku, tātad jums nepienākas...! Dodiet atpakaļ šos savus dīkstāves pabalstus! Ak Dievs, jūs esat paņēmuši vienu darbinieku darbā!...” Šādi ir tie piemēri.

Manuprāt, vēršanās pret šiem uzņēmējiem šobrīd, kad, paldies Dievam, kaut kādā veidā arī uzņēmējdarbības rādītāji sāk uzlaboties, - vēršanās pret šiem uzņēmējiem, manuprāt, ir pilnīgi nevietā šobrīd. Un šī burta kalpu lomas pildīšana, kas šobrīd tiek demonstrēta no Valsts ieņēmumu dienesta puses, būtu jāaptur - vismaz uz laiku, lai izvērtētu vai arī mainītu normatīvo regulējumu, būtu jāaptur. Mēs šobrīd ar tādu lielu patosu - Valsts ieņēmumu dienests dodas pildīt likumu! Dodas pildīt likumu, vēršoties pret uzņēmējiem, kas nav izpildījuši vienu vai otru mazu normiņu.

Tajā pašā laikā mēs nekādā veidā... Tajā Covid-19 krīzes laikā tika arī dažādi citi lēmumi pieņemti - nu, piemēram, lēmums par atbalsta sniegšanu airBaltic. Tie nebija daži desmiti eiro, tie bija simtiem miljonu, kas tika ieguldīti airBaltic tajā laikā. Vai kāds ir vērtējis, cik pamatoti? Kas notiek ar šo naudu? Kāda vispār tā nākotnes perspektīva ir? Vai kādreiz mēs dabūsim šo naudu atpakaļ? Šāda tipa jautājumi. Lielās lietas paliek vienkārši aizmirstas.

Tajā pašā laikā sabiedrības uzticība parlamentam šajā gadījumā... Un te es gribētu salikt... Ļoti labi, ka ir Pabrika kungs šeit.

Un te es gribētu salikt divas lietas kopā. Mums bija Valsts kontroles atzinums: Veselības ministrija, Aizsardzības ministrija, kas nu pirka šos respiratorus, šīs aizsargmaskas... vienalga, kurš to darīja, abi divi to izdarīja, pārkāpjot likumu, abi divi to izdarīja ļoti apšaubāmā veidā, abi divi raisīja bažas sabiedrībā par to, cik tiesiski un cik caurskatāmi ir bijuši šie darījumi par ļoti lielām summām. Vai tur kāds pret kādu vērsās? Viss tika pamatots, sakot: “Ir Covid-19 laiks! Vai, mums ļoti vajadzēja...! Mēs nebijām tam gatavi, mēs to izdarījām, piedodiet, mēs strādājam tālāk!” Tāda ir valsts pārvaldes attieksme.

Bet šobrīd, kad uzņēmēji nonākuši par daudz niecīgākām lietām... un par lietām, kas daudz izšķirošākas viņu attīstībai, viņu nākotnes biznesam... Mēs nonākam situācijā, kad mēs ar pilnu likuma bardzību rādām to, cik valsts ir strikta un ka šī nauda ir jāatdod.

Kolēģi! Manuprāt, šis uzdevums ir jāatbalsta, jo tādā veidā mēs varam tikai un vienīgi veicināt uzticību valsts pārvaldei. Veicināt to, ka valsts pārvalde saklausa šīs uzņēmēju pārdomas un tiešām ir gatava arī rīkoties, nevis turpina noskatīties, kā uzņēmēji cieš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mums te nu debatē un strīdas par dīkstāves pabalstiem jau laikam kopš pieņemšanas brīža. Un visiem zināms, ka tie redzējumi ir bijuši diezgan, diezgan dažādi.

Es vairākkārt no šīs tribīnes... un daudzi citi kolēģi jums apgalvoja, ka tas veids, kādā tie pabalsti tika ieviesti un izmaksāti, - ka tā bija kļūda. Un ka kļūdas pieļaut ir okay, pieņemami. Tikai tie, kas neko nedara, nepieļauj nekādas kļūdas.

Bet ir ļoti svarīgi saprast, ka tas “kaut kas” bija kļūda.

Diemžēl Valsts ieņēmumu dienesta rīcība liecina par to, ka tā izpratne par to, ka tā bija kļūda, ir nulles līmenī. Un tāpēc tomēr vajag iziet tam jautājumam cauri vēlreiz.

Kolēģi! Tā bija kļūda divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmais. Bija kļūda dīkstāves pabalstus piesaistīt darbaspēka nodokļu maksājumiem, precīzāk, sociālā nodokļa maksājumiem. Tas, kolēģi, liecina par to, ka ir nulles izpratne par to, kāda ir apdrošināšanas būtība. Jūs nevarat apdrošināties pret stihiju, jūs nevarat apdrošināties pret pandēmiju vai zemestrīci, vai kaut ko tamlīdzīgu. Pat apdrošināšanās pret darba vietas zaudējumu nav iespējama, ja darba vietas tiek zaudētas masveidīgi. Jūs varat mēģināt aiziet pie privātā apdrošinātāja un pamēģināt apdrošināties pret stihiju. Nav iespējams, neizdosies! Tā tas nestrādā.

Pieņēmums, ka cilvēki maksā nodokļus tikai kā darbaspēka nodokļus, ir pašā saknē nepareizs. Cilvēki tāpat maksā nodokļus... kā to pašu PVN - pievienotās vērtības nodokli... un daudzus citus.

Kolēģi, tāpēc šī politika - piesaistīt pie sociālā nodokļa maksājumiem -bija nepareiza pašā saknē.

Otrais, kolēģi. No makroekonomiskās stabilizācijas viedokļa. Jums ir ekonomiskā krīze, mums ir ekonomiskā krīze. Skaidrs, ka iekšzemes kopprodukts krīt... drīz kritīs, tāpēc ka samazinās kopējais pieprasījums. Kas jādara? Vajag sildīt ekonomiku, kompensēt šo pieprasījumu.

Es atceros, ka ne tik sen kādā no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas iestājās par to Liepājas cietuma būvniecības projektu dēļ tā, ka tas rada kaut kādus lielus multiplikatorus.

Ja krīze, kolēģi, ir šodien, tad plāns kaut ko uzbūvēt pēc gada... tas nekādu pieprasījuma kompensāciju, nekādus multiplikatorus nerada. Nevar radīt. Bet tas, kas var kompensēt, ir tas, ka... ja... jūs dodat cilvēkiem naudu, līdzekļus šodien. Un, jo vairāk naudas jūs viņiem iedosiet, jo lielāka būs tā kompensācija.

Tātad, kolēģi, ja, neskatoties uz visiem tiem aizņemtajiem diviem miljardiem eiro... tur, kur tā pieprasījuma kompensēšana, ekonomikas sildīšana tiešām dotu tūlītēju un tiešu efektu, tika ieguldīti tikai - cik? 58 miljoni eiro. Un pēc tam te daži brīnās - kāpēc, salīdzinot Latvijas iekšzemes kopprodukta kritumu 2. ceturksnī... kāpēc Latvijā tas kritums ir bijis lielāks nekā Igaunijā vai Lietuvā? Nu, tāpēc. Kolēģi, tas ir makroekonomiskās politikas ABC faktiski. Tas ir tik vienkārši! Jo... Piešķirot 250 miljonus airBaltic, lai nopirktu jaunas lidmašīnas... tam nav nekāda liela sakara ar iekšējo pieprasījumu šeit, Latvijā. Nav! Bet, ja dod šodien, tūlīt, naudu tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, - tam ir! Tāpēc tas, ko dara Valsts ieņēmumu dienests, liecina par to, ka joprojām tas to nesaprot. Un tāpēc par to jārunā atkal un atkal, un atkal. Diemžēl, kolēģi.

Tāpēc es aicinu šo atbalstīt, vismaz lai Finanšu ministrijā un Valsts ieņēmumu dienestā beidzot kaut ko saprastu par makroekonomiskās stabilizācijas politikas ABC, varbūt pie reizes - arī par sociālās apdrošināšanas būtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Šo visu klausoties, man rodas... arī saistībā ar Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vakardienas sēdi rodas tāds jautājums - kas ir mūsu valsts prioritāte?

No vienas puses, mēs dodam šos dīkstāves pabalstus, tāpat arī Ekonomikas ministrija piešķīra papildu finansējumu mazajiem uzņēmējiem, bet tas ir tāds neliels piliens. Un tas ir tikai īslaicīgs pasākums, lai varētu tālāk ķepuroties ārā no visas šīs... sistēmas. Turpretī otrā pusē mēs liekam valsts ierēdņus. Un kā piemērs ir tas, ka šo četru gadu laikā ir izmaksāti nepamatoti valdes locekļiem vairāk nekā 4 miljoni. Jautājums bija Valsts kontrolei - cik piedziņas procesus jūs esat sākuši? Atbilde bija - nulle. Bet, protams, ir nodotas arī Valsts policijai ziņas par piedziņu. Bet sliktākā ziņa ir tāda, ka no šiem 4 miljoniem ir piedzīti tikai 20 tūkstoši.

Manā izpratnē, tas ir nožēlojami, ka mēs tieši no valdības puses domājam vairāk par ierēdniecību, nevis par mazajiem uzņēmējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Es atvainojos.

Tātad debates ir slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48 (Aplausi.), atturas - 4. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska atsaukšanu no Administratīvi teritoriālās reformas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska atsaukšanu no Administratīvi teritoriālās reformas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ulda Budriķa ievēlēšanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ulda Budriķa ievēlēšanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir skatījusi šī gada 9. septembrī savā sēdē Valsts aizsardzības koncepciju. Tas ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko izstrādā, balstoties uz Nacionālās drošības koncepciju un militāro draudu analīzi.

Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem mērķiem un principiem, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas ietver konkrētus pasākumus mērķu īstenošanā, un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns.

Valsts aizsardzības stratēģijas mērķis ir padarīt Latvijas aizsardzību pietiekami spēcīgu, lai jebkurš uzbrukums radītu agresoram ievērojami lielāku zaudējumu salīdzinājumā ar potenciālajiem ieguvumiem, tādā veidā atturot to no uzbrukumu veikšanas.

Stratēģijā ir atzīmēts, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi aizsargāt Latviju militāra uzbrukuma gadījumā. Vienlaikus Latvijas sabiedrībai ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ka neviens cits nespēs aizsargāt Latviju, ja Latvijas sabiedrība nebūs gatava to darīt.

Atturēšanu arī veido sabiedrības griba aizsargāt valsti un savlaicīga sagatavotība visdažādākā veida satricinājumiem.

Visaptveroša aizsardzība ir labākais instruments, kā veidot noturīgu sabiedrību. Tā ceļ ne tikai gatavību pārvarēt miera un kara laika satricinājumus, bet arī mazina neuzticības plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, kā arī vieno sabiedrību kopumā.

Izskatāmajā koncepcijā valsts aizsardzības stratēģiskie mērķi balstās uz četriem pīlāriem - Nacionālie bruņotie spēki, visaptveroša aizsardzība, NATO kolektīvā aizsardzība un starptautiskā sadarbība.

Valsts aizsardzības koncepcijā tiek norādīts, ka, saglabājot esošo aizsardzības finansējuma līmeni, iespējams attīstīt tikai visnepieciešamākās spējas. Tādēļ tādu spēju kā vidējās darbības pretgaisa aizsardzība, aktīva jūras akvatorijas aizsardzība un tālās darbības netiešās uguns atbalsta attīstība būs iespējams uzsākt tikai ilgtermiņā.

Šeit vietā ir atgādināt Valsts prezidenta Levita pausto Saeimas 3. septembra sēdē (citāts): “Ārējai un iekšējai drošībai arī turpmāk jābūt mūsu prioritātei. Šajā sarežģītajā situācijā atslābt nekādā ziņā nedrīkst!” (Citāta beigas.)

Atzinīgi ir vērtējams prezidenta paustais, ka aizsardzības jomā mums ir jāturpina iesāktie plāni, it sevišķi paredzētie iepirkumi mūsu militāro spēju stiprināšanai. Nebūtu pieļaujams tos reducēt, mehāniski norādot uz šī gada iekšzemes kopprodukta samazināšanos Covid-19 rezultātā.

Valsts aizsardzības pamatprincips - tiek uzsvērta arī sadarbība ar civilajām struktūrām. Tas nozīmē NBS sadarbību ar Latvijas augstskolām un ar veselības nozari.

Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, nodrošinot civilo un militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu koordinēšanu un spēju harmonizāciju.

Koncepcijā kā būtisks aspekts civilajā sektorā tiek atzīmēta NATO noteikto pamatprasību īstenošana, nodrošinot kritisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un civilo atbalstu militārām operācijām.

Atšķirībā no līdz šim spēkā esošās valsts aizsardzības stratēģijas, jaunums šajā - visaptverošā aizsardzība. To ir vērts akcentēt, jo tas prasa visas sabiedrības iesaisti.

Visaptverošās valsts aizsardzības mērķis ir nodrošināt, lai valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas un pilsoņi vēlas aizstāvēt valsti un ir gatavi nodrošināt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un īstenot vitāli svarīgas funkcijas sabiedrības un tautsaimniecības pastāvēšanai, kā arī civilās aizsardzības darbības kara laikā.

Koncepcijā tiek uzsvērti tādi aspekti kā valsts varas nepārtrauktība, sabiedrības noturība, informācijas telpas aizsardzība, tautsaimniecības noturība, kiberdrošība un citi. Īpaši jāuzsver jauniešu audzināšana.

Pirmo reizi Valsts aizsardzības koncepcijā tiek izdalīta sadarbība ar atsevišķām valstīm, nosaucot stratēģiski nozīmīgākos sadarbības partnerus un aprakstot konkrētus rīcības attīstības virzienus.

Runājot par valsts aizsardzības resursiem, tiek atzīmēts ne tikai budžets, kas neapšaubāmi ir priekšnoteikums koncepcijas īstenošanai, bet arī - ļoti būtiski! - personāls, piegādes drošības, nozaru materiāltehnisko līdzekļu rezerves un - tas ir būtiski! - arī industrija.

Par šīs koncepcijas saturu vairāk jūs droši vien iepazīstinās aizsardzības ministrs doktors Artis Pabriks.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir vērtējusi un atbalsta izskatāmo Valsts aizsardzības koncepciju un aicina Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie parlamentārieši, kolēģi! Katram Latvijas parlamentam, katram Saeimas sasaukumam, reizi četros gados ir jāapstiprina Valsts aizsardzības koncepcija. Šodien ir tā diena pienākusi jums. Tādēļ šis dokuments arī ir jūsu priekšā.

Un es pateicos komisijai par darbu, par vērtējumu un arī bijušajam aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim - par šo skaidrojumu.

Valsts aizsardzības koncepcijas nozīme ir tik svarīga, un tas atbalsts no parlamenta ir tik svarīgs, jo tālāk, jau balstoties uz šo koncepciju, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns. Un Valsts aizsardzības plāns, protams, detaļās apraksta visu to, ko mēs varētu darīt vienā vai otrā, vai trešajā krīzē, kas varētu notikt.

Šī Valsts aizsardzības koncepcija arī nav radusies tukšā vietā. Tā ir turpinātība, un tas ir turpinātības darbs iepriekšējām koncepcijām, kas tika apstiprinātas... Iepriekšējā koncepcija tika apstiprināta 2016. gadā.

Ja mēs lūkojamies, kas tad šajā koncepcijā ir pateikts, es gribētu šeit pievērsties vairākām būtiskām lietām.

Pirmais, protams, ir tas, ka mēs saprotam, ka lielā mērā mūsu drošība ir saistīta un ir tieši atkarīga no tiem globālās drošības aspektiem, kas ir apkārt mūsu valstij un kas iespaido gan Eiropas kontinentu, gan transatlantisko savienību, gan kopumā visu pasauli.

Mūsu konkrētajā gadījumā būtiskākais militārais izaicinājums valsts drošībai joprojām ir mūsu kaimiņvalsts Krievija. Pašreiz ļoti daudzi prāti un acis seko tam, kas notiek arī mūsu otrā kaimiņvalstī Baltkrievijā. Un mēs zinām, ka, no militārā viedokļa skatoties, ja Baltkrievija zaudē savu neatkarību, ja Baltkrievija kaut kādā formā tiek pilnībā integrēta Krievijas sastāvā, tad tas uzliks vēl lielāku militāru izaicinājumu mūsu drošībai, nekā tas bija līdz šim. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ļaus Krievijas bruņotajiem spēkiem neierobežoti pārvietoties pa Baltkrievijas teritoriju. Līdz šim. Lai arī Baltkrievija ir bijusi līdz šim ļoti cieši saistīta ar Krieviju, tas tomēr nebija tik vienkārši.

Jau vakar raidījumā “900 sekundes” es rādīju šīs kartes mūsu skatītājiem, iedzīvotājiem, jo mūsu uzdevums ir savlaicīgi informēt pilsoņus, jo valsts, demokrātiska valsts, var balstīties tikai uz zinošiem un izprotošiem pilsoņiem.

Konkrētajā gadījumā arī šajās dienās mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā un Krievijā notiek nopietnas militārās mācības, kur ir arī nopietni Krievijas spēki pārsviesti uz Baltkrieviju. Tieši blakus tā saucamajam Suvalku koridoram. Un mēs nezinām, cik ilgi šie spēki tur turpinās uzturēties, vai viņi gribēs rotēt un būs tur uz pastāvīgu palikšanu. Un tas viss ir, protams, ciešā kopsakarībā arī ar tām iespējamajām politiskajām izmaiņām, par kurām mēs satraucamies un kurām sekojam kaimiņvalstī Baltkrievijā.

Krievija pastāvīgi īsteno dažāda veida militārās mācības, vai nu lai norobežotu Ziemeļeiropu no palīdzības sniegšanas no Amerikas Savienoto Valstu puses, vai lai ierobežotu Baltijas jūru vai Baltijas valstis. Šeit kā tradicionālas mēs varam minēt tādas Krievijas militārās mācības kā “Grom” vai “Zapad”, kuras notiek katru gadu.

Mēs zinām arī no tiem ziņojumiem, ka Latvijas un... Baltijas robežā... katru nedēļu pastāvīgi pie mūsu robežām ir dažāda veida Krievijas karakuģi, zemūdenes, gaisa spēku iznīcinātāji, kā arī stratēģiskie bumbvedēji, kas lido mūsu tuvumā un, protams, arī var vest atomieročus uz sava borta.

Ko tad mēs sakām Valsts aizsardzības koncepcijā? Protams, kā Bergmaņa kungs jau minēja, mums ir būtiski saglabāt vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzības budžetam, jo, ja mēs kaut vienu reizi piebremzējam ar šo attīstību, tas nozīmētu, ka lielos vilcienos mēs nobremzēsim bruņoto spēku attīstību uz trijiem līdz pieciem gadiem. Un tas nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams.

No šāda viedokļa skatoties, man ir jums arī jāziņo, ka līdz šim brīdim ir bijusi mums ļoti laba sadarbība ar premjeru un arī ar finanšu ministru un ar prezidentu, jo visas šīs trīs amatpersonas, tāpat kā Saeimas priekšsēdētāja, atbalsta budžeta nesamazināšanu mūsu aizsardzībai - par spīti dažādām krīzēm. Un es domāju, ka mēs varam pateikt paldies šajā momentā ne tikai no mūsu karavīru puses, bet arī no visiem tiem civiliedzīvotājiem, uzņēmumiem un visiem tiem, kas ir iesaistīti tieši vai netieši aizsardzības jomā.

Kā jūs zināt, nu jau diezgan daudzus gadus mums eksistē arī tā saucamā militārās industrijas federācija. Un, pateicoties tieši mūsu Nacionālo bruņoto spēku dažādiem pasūtījumiem, mūsu industrija turpina pieņemties spēkā, mūsu inovācijas paliek arvien konkurētspējīgākas gan Eiropā, gan pasaulē. Un, no šāda viedokļa skatoties, es gribēju arī izmantot šo uzstāšanos jūsu priekšā, lai vēlreiz vērstu uzmanību arī uz to faktu, ko arī šodien vienā no masu saziņas līdzekļiem ir pateicis Latvijas Bankas prezidents, proti, mums ir pēdējais laiks domāt par to, lai mēs ar dažāda veida nepamatotām prasībām - vai nu Latvijas bankām, vai caur Latvijas bankām - mūsu uzņēmējiem nenogremdētu Latvijas uzņēmējdarbību, Latvijas komerciju, jo tas vien, ka starp mums ir bijušas melnās avis, nenozīmē, ka mums ir jānogalē visa Latvijas ekonomika, visa Latvijas uzņēmējdarbība, ka ir jāaptur Latvijas eksports un investīciju piesaistīšana. Ja mēs riska zonā redzam visas tās valstis, kas ir ārpus Eiropas Savienības, tad visas mūsu runas par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu Singapūrā, Dubaijā vai vienalga kur - Āzijā vai kādos citos reģionos - ir, vienkāršā valodā runājot, kaķim zem astes. Jo kurš tad spēs tur darboties, ja viņu konti ir iesaldēti, ja vispār tie ir atvērti? Un tā ir viena no problēmām, ar ko saduras arī mūsu aizsardzības industrija, kurā, starp citu, ir to pašu mūsu sabiedroto, Eiropas Savienības valstu, NATO valstu, Amerikas Savienoto Valstu, investori, kuri iet pie bankām un kuriem kaut kāda iemesla dēļ tiek pateikts, ka, lūk, viņi nevar atvērt šeit kontu. Līdz tādam absurdam mēs esam nonākuši!

Šajā sakarā es gribētu jums kā demokrātiskā valstī augstākajam likumdošanas orgānam arī ziņot, ka es esmu lūdzis šajā sakarā sagatavot vēstuli, ar kuru es iepazīstināšu gan premjeru, gan prezidentu, gan visus savus kolēģus ministrus, gan arī ģenerālprokuroru un arī, iespējams, plašāku sabiedrību, jo tuvākajā laikā mums šis jautājums ir kopīgi jāatrisina. Šis nav jautājums, ko es viens pats kā aizsardzības ministrs spēju risināt, jo tas ir ar daudz plašākām sekām un nozīmi.

Tālāk. Runājot par Valsts aizsardzības koncepciju, es domāju, ka par augstu nevar novērtēt to, ko mēs esam darījuši un turpināsim darīt, iesaistot mūsu pilsonisko sabiedrību, mēģinot gan panākt piederības labāku izpratni mūsu valstī, gan mazināt plaisu starp sabiedrību un valsti, gan arī veicināt noturību pret dažāda veida hipotētiskām krīzēm un agresijām.

Šajā sakarā prioritāra lieta mums ir visaptverošā valsts aizsardzība, kā arī valsts aizsardzības mācība. Vakar man bija tas gods apbalvot, ja nemaldos, kādas 13 skolas, kuras jau vairāk nekā divus gadus īsteno valsts aizsardzības mācību. Ļoti pozitīvs projekts, ļoti ambiciozs projekts, jo mums ir jāspēj savlaicīgi sagatavot instruktorus, kas spētu profesionāli šo mācību pasniegt skolās, jo, kā jūs zināt, sākot ar 2024. gadu, šī mācība būs obligāta divus gadus visās mūsu skolās. Šo izaicinājumu mēs varam pārvarēt tikai tad, ja mēs kopīgi saprotam, cik tam ir liela nozīme un cik pozitīvi tas kopumā varētu ietekmēt ne tikai mūsu aizsardzību, bet arī mūsu pilsoniskās sabiedrības izpratni par patriotismu un par to, kā mēs varam arī ikdienā palīdzēt līdzcilvēkiem, kuri nonāk daudzās citās civilās... mazākās krīzēs, sākot varbūt ar satiksmes negadījumu vai ar kaut ko citu. Man bija sarunas ar šiem skolotājiem, un jāsaka, ka nebija nevienas skolas, kas teiktu, ka šī aizsardzības mācība nebūtu arī uzlabojusi gan saturisko apguvi, gan arī kopumā skolēnu attiecības un vidi šajās skolās. Tā ka - visnotaļ ambiciozs, bet tajā pašā laikā ļoti nozīmīgs projekts, kas no militārā viedokļa mums ir ļoti būtisks, jo, esot neliela valsts, mēs varam parādīt, ka mēs sevi aizsargāt esam ne tikai griboši, bet spējīgi aizsargāt un tādējādi atturēt kādu no uzbrukuma mums... tikai tad, ja mēs redzam, ka visa sabiedrība ir roku rokā gatava aizstāvēt savu valsti kopā ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

No šī viedokļa skatoties, agrākajos gadsimtos - 20. gadsimtā, 19. gadsimtā - bieži bija izplatīts obligātais iesaukums. Bet, kā mēs redzējām, kad analizējām situāciju tajās valstīs, kur tas joprojām eksistē, ļoti retā tas ir obligātais un vispārējais iesaukums. Tādās kaimiņvalstīs kā Lietuva vai Zviedrija šajā obligātajā iesaukumā patiesībā tiek iesaukti, maksimums, 10 procenti, parasti - 5 procenti no iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka 90-95 procenti nav sagatavoti pilnīgi nekam un nav sagatavoti nekādai krīzei. Es domāju, ka tad, kad mēs pilnībā ieviesīsim valsts aizsardzības mācību Latvijas skolās, mēs būsim labs piemērs daudzām citām mazām un nelielām valstīm... un varbūt - ne tikai... ar dažām atsevišķām detaļām... jo mēs spēsim drošības jautājumos, politiskos jautājumos, vēstures jautājumos, militāros jautājumos sagatavot burtiski 100 procentus visu mūsu jauno iedzīvotāju, kuri iet cauri izglītības sistēmai.

Bez tā, ņemot vērā arī mūsu valsts izmērus, mums ir nepieciešams palielināt bruņoto spēku karavīru skaitu; mums ir nepieciešams, lai mums būtu vairāk brīvprātīgo Latvijas Zemessardzē. Mēs ticam un, pēc mūsu aprēķiniem, arī ļoti ceram, ka tad, kad šī valsts aizsardzības mācība pilnziedā tiks īstenota mūsu skolās, būs arī daudz vairāk brīvprātīgo, kas stāsies Zemessardzē, un būs arī daudz vairāk cilvēku, kas tīri profesionāli gribēs savu darbu saistīt ar bruņotajiem spēkiem. Tas nozīmē, ka (pēdiņās) “nevardarbīgā” veidā, neatraujot ar obligāto iesaukumu cilvēkus no saviem ikdienas darbiem, no tām prioritātēm, no tiem sapņiem, ko viņi dzīvē grib īstenot, mēs spēsim panākt to mērķi, kas mums ir vajadzīgs, - sagatavota sabiedrība; sabiedrība, kas ir gatava aizstāvēt savu valsti, kad ir nepieciešams, un izglītota sabiedrība arī militārajos aspektos.

Es domāju, ka es vairāk neatņemšu jums laiku, runājot par Valsts aizsardzības koncepcijas svarīgumu un būtību. Visiem bija iespēja ar šo dokumentu iepazīties. Mums ir bijušas arī ļoti daudzas sapulces ar sabiedrības līdzdalību pa visu Latvijas teritoriju.

Šis ir laiks, kad, protams, deputātiem ir pienākums... un, ja ir vēlme, - arī paust savu viedokli, bet... Šis ir laiks - reizi četros gados šo koncepciju atbalstīt. Aicinu jūs to atbalstīt, un aicinu uz tālāku sadarbību ar Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem.

Starp citu, virkne no jums ir arī saņēmuši ielūgumu uz atvērto durvju dienu, ko organizē mūsu Rīgas 1. brigāde, jo pašlaik, kad mēs runājam, arī notiek mūsu kārtējās militārās mācības - Rīgas aizstāvēšanas mācības.

Šo svētdien ir atvērto durvju diena Zaķusalā. Laipni lūgti piedalīties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, par šo dokumentu komisijā bija zināmas diskusijas - ne tik daudz par to pamatuzstādījumu, kuru mēs, protams, visi atbalstām, bet par zināmiem atsevišķiem formulējumiem, kuri bija, maigi sakot, dažubrīd diezgan divdomīgi.

Un es šeit vienu piemēru minēšu. Sadaļā par starptautisko sadarbību šajā dokumentā ir teikts, ka, demonstrējot solidaritāti ar Gruziju un Ukrainu, neatzīstot to teritoriju okupāciju, Latvija turpinās atbalstīt šo valstu centienus sarunu ceļā atgūt okupētās teritorijas. Nu, mēs zinām, ka Ukraina... Ukrainas armija to dara ar ieročiem rokās, tātad - militārā ceļā. Nu, vai tad mēs to neatbalstām? Es domāju, ka mēs to atbalstām, un acīmredzot arī šajā dokumentā šis formulējums... būtu bijis labāk lietot citu, veiksmīgāku... es to arī rosināju komisijas sēdē. Diemžēl, ņemot vērā to, ka tad ir faktiski jātaisa vaļā viss dokuments, jāmaina visa esošā kārtība, kādā tas tiek virzīts (tātad - no Ministru kabineta uz Saeimu, bez izmaiņām faktiski), komisija pieņēma lēmumu - šo pāris vārdu dēļ (kaut gan bija arī vēl citi ierosinājumi) to nedarīt, atstāt tā, kā ir.

Es uzskatu, ka tas nav pareizi un ka šī kārtība, ka šo dokumentu ik pēc četriem gadiem Saeima vienkārši apstiprina bez izmaiņām, to nekoriģējot... es domāju, ka šī kārtība būtu turpmāk jāmaina.

Bet tagad es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Godātie kolēģi, klātesošie! Salīdzinot šo Valsts aizsardzības koncepciju ar 2016. gada koncepciju, es novērtēju to, ka valsts aizsardzībā būtiska loma piešķirta jauniešu audzināšanai un izglītošanai un nevalstiskajām organizācijām.

Šīm tēmām veltītas veselas nodaļas, un, ņemot vērā, ka šīs tēmas man tuvas, es dažas lietas gribētu pateikt.

Koncepcijā teikts, ka jauniešu izglītībai un audzināšanai ir liela nozīme, veidojot nākotnes sabiedrību Latvijā. Koncepcijā galvenie uzsvari likti uz jaunsardzes kustības attīstību un valsts aizsardzības mācības ieviešanu Latvijas izglītības iestādēs.

Bet es aicinu neaizmirst par jau esošajiem valsts uzdevumiem. Latvijā pastāv nepietiekami finansēta jaunatnes politika un no tās izrietošie pasākumi. Ir būtiski jāstiprina šī politika, jo tās rezultāti ir nozīmīgi jauniešiem un valstij. Pilsoniskās izglītības jomā, kas tiek ieviesta arī ar “Skola2030” ienākšanu skolās, ir maz materiālu par jauniešu līdzdalību demokrātijas, cilvēktiesību un sociālās atbildības jomās.

Ir jāveic ieguldījumi, lai šādi materiāli tiktu izstrādāti un būtu pieejami skolās, jaunatnes organizācijās un jauniešu centros pašvaldībās.

Šobrīd top arī bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes nākamajam periodam. Jaunatnes politikai nopietni jāparādās šajā plānošanas dokumentā, un es ceru, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies to panākt.

Koncepcijā vesela nodaļa veltīta nevalstiskajām organizācijām. Tajā teikts, ka iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās un uzticība valsts pārvaldei ir sevišķi svarīga valsts drošībai un attīstībai. Krīzes gadījumā uzticība starp sabiedrību un valsts pārvaldi ir īpaši vajadzīga, lai spētu kopīgi pārvarēt apdraudējumu.

Šajā sakarā būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām, kuras jāiesaista aizsardzības plānošanas procesā. Koncepcijā teikts, ka nevalstisko organizāciju loma miera laikā ir iedzīvotāju izglītošana un praktisko iemaņu apguve, kā arī sabiedrības informēšana par rīcību krīzes gadījumos.

Nevalstisko organizāciju loma ir būtiska, jo, kā pētījumi rāda, nevalstiskajām organizācijām sabiedrība uzticas daudz vairāk nekā galvenajām valsts pārvaldes institūcijām. Un, lai šo NVO darbību stiprinātu, ir nepieciešams regulāri... ikdienā radīt mehānismus un atbalsta rīkus, lai NVO varētu šo kapacitāti un darbību stiprināt. Es ļoti negribētu, lai šis labais novērtējums NVO, kas minēts dokumentā, paliktu tikai deklaratīvs.

Būtisks atbalsts biedrībām un nodibinājumiem ir jānodrošina arī jaunajā struktūrfondu plānošanā. Jākļūst par vēsturi tam, ka deklaratīvas normas mēs ierakstām Saeimas lēmumos un vēlāk neieviešam atbalsta rīkus!

Noslēgumā es vēlos runāt par to, ko mēs varam darīt ikdienā. Arī šajā koncepcijā teikts, ka sabiedrībā jāpopularizē brīvprātīga iesaiste savas valsts aizsardzībā, lai šāda pilsoniskā rīcība būtu plaši izplatīta un cienījama. Koncepcijā būtiski uzsvērta iesaistīšanās Zemessardzē, bet es aicinātu uz šo jautājumu skatīties daudz plašāk.

Iesaiste valsts aizsardzībā ir iesaistīšanās arī brīvprātīgā darba norisēs savā kopienā, pilsētā, novadā un skolā, tā ir iesaistīšanās arī nevalstiskajās organizācijās, sabiedriskā labuma darbība, arī asins ziedošana. Jau šodien aicina ikvienu atsaukties Valsts asinsdonoru centra aicinājumam ziedot asinis, jo atsevišķās grupās ir kritisks iztrūkums.

Kā jau ministrs minēja, uz šīs koncepcijas pamata tiks izstrādāts arī plāns... un arī pašvaldībās tiks izstrādāti civilās aizsardzības plāni.

Es aicinu ministriju gan turpināt sadarbību ar partneriem un nevalstiskajām organizācijām, gan rosināt to darīt arī pašvaldībās.

Lai izdodas ieviest koncepciju dzīvē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, tas ir ļoti svarīgi - šodien apstiprināt Valsts aizsardzības koncepciju. Tomēr es gribētu pievērst uzmanību dažiem faktoriem, negācijām, kas faktiski apdraud mūsu valsts nacionālo drošību.

Pirmais. Kā jau iepriekšējās reizēs... daudzas reizes es esmu minējis par šo nevienmērīgo attīstību. It sevišķi tas skar austrumu pierobežu. Ko nozīmē patriotisms, ja ir šī dzīves līmeņu atšķirība... trīs četras reizes... salīdzinot, teiksim, ar galvaspilsētu? Patriotisms - tas ir, kad valsts nodrošina līdzsvarotu attīstību, iespēju katram iedzīvotājam, pilsonim saņemt pakalpojumus pilnā apmērā. Daudzās valstīs... attīstītās valstīs tieši pierobežas teritorija, it sevišķi, ja tā ir Eiropas Savienības teritorija, tiek īpaši attīstīta. Tur ir dažāda veida privilēģijas, pat dzīves līmenis bieži vien ir augstāks nekā citā vietā... šo valstu teritorijās. Mums ir pilnīgi pretēji...

Ministra kungs, es lūgtu jūs tomēr paklausīties, nevis sarunāties. Pabrika kungs, es runāju... es runāju priekš jums arī.

Tālāk. Otrs faktors. Esmu jau minējis, ka austrumu pierobeža - Ludzas puse, Zilupes puse... 30-40 procenti teritorijas, zemes, meži pieder Latvijas nepilsoņiem, svešām - citu valstu - firmām. Kur ir garantija, ka šīs teritorijas nevar nonākt pilnīgi agresīvu valstu, firmu vai pilsoņu rokās? Nekādas garantijas šobrīd nav.

Trešais. Šai pierobežas teritorijai - es šeit domāju tieši austrumu pierobežas teritoriju - ir jābūt pilnīgi perfekti aprīkotai ar sakariem, internetu, infrastruktūru, ceļiem, visu pārējo. Tam bija jāatspoguļojas Nacionālajā attīstības plānā, tam bija jāatspoguļojas nākošajā programmēšanas periodā, sarunās ar Eiropas Komisiju, Eiropas struktūrfondu līdzekļu apgūšanas sadaļā. Vai tas tā ir? Nav.

Es atbalstu šo koncepciju, bet es lūgtu ņemt vērā... gan izstrādājot attiecīgi tālāk plānus, gan arī strādājot pie budžeta, pie šī gada budžeta, pie nākošo gadu budžetiem, ņemt vērā manis teikto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Jānis Dūklavs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Atis Lejiņš (Dep. A. Lejiņš: “Atis Lejiņš ir šeit!”)... Lejiņš ir, Linda Liepiņa, Ralfs Nemiro, Evija Papule (Dep. E. Papule: “Esmu!”)... Evija Papule ir, Dana Reizniece-Ozola, Artūrs Rubiks, Karina Sprūde, Jānis Urbanovičs... Karina Sprūde... ir, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš (Dep. I. Zariņš: “Kā tad nav? Re, kur ir!”)... Zariņš ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. (Troksnis zālē. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Mēs esam sākuši Saeimas sēdi. Mēs jums netraucējam, kolēģi, čalot?

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Aplūkojot 2020. gada... Valsts aizsardzības koncepciju, šķiet, ka esam nonākuši tādā dīvainā realitātē.

Jau pirms aptuveni 9 vai 10 gadiem Nacionālā apvienība nāca ar dažādām iniciatīvām, tostarp lai tiktu noteikts, ka aizsardzības finansējumam būtu jābūt diviem procentiem (tobrīd bija zem viena procenta).

Kad pirms teju 10 gadiem mēs uzsvērām nepieciešamību veidot ciešu sadarbību ar citām sabiedrotajām valstīm, lai mazinātu iespējamību, ka Krievijas agresija varētu notikt šeit, Baltijas valstīs, tad daudzi par to pavīpsnāja un runāja, ka ir jāveido tilts starp Rietumiem un Austrumiem.

Kad tika runāts, ka skolā vajadzētu veidot patriotisko audzināšanu un militāro apmācību, tad daži teica: “Kolēģi, jūs galīgi traki esat?! Kāpēc jūs gribat gatavot bērnus un jauniešus karam? Mums ir jādzīvo skaistā, sadraudzīgā nākotnē.”

Kad tika runāts par to, ka Zemessardzei būtu jāstiprina pašaizsardzības spējas, ka būtu jāļauj zemessargiem daudz plašāk turēt ieročus mājās, tolaik daudzi kolēģi teica: “Vai jūs gribat, lai atgriežas deviņdesmitie gadi, kad viens uz otru šāva?”

Kad tika runāts par informatīvās telpas drošību... pirms šiem aptuveni 10 gadiem, kad tika runāts par Krievijas propagandu, kura ietekmē Latvijas iedzīvotāju prātus, tajā laikā tika teikts: “Ko jūs gribat - uzbrukt runas un vārda brīvībai?!”

Un citi kolēģi toreiz nemaz negribēja klausīties kaut kādas diskusijas, ka valsts varētu daudz stratēģiskāk pieiet dažādām materiāli tehniskajām rezervēm, piemēram, degvielas rezervēm. Kad tika sūtītas vēstules uz Ministru kabinetu: “Lūdzu, turpmāk glabājiet degvielas rezerves tepat uz vietas, Latvijā, fiziskā veidā!”, tad daudzi kolēģi pavīpsnāja: “Priekš kam? Mums taču ir saslēgti līgumi, ka ārkārtas situācijā degviela tiks piegādāta no Lietuvas, no Eiropas un citām pasaules malām!”

Šobrīd realitāte ir cita, un ir ieviestas ļoti daudzas lietas, par kurām Nacionālā apvienība runāja un par kurām iestājās pirms vairākiem gadiem; pateicoties gan iepriekšējiem ministriem Raimondam Vējonim un Raimondam Bergmanim, gan arī esošajam ministram, šīs iniciatīvas ir ieviestas.

Un turpmākajā gaitā noteikti būs arī citas Nacionālās apvienības iniciatīvas... ko mēs esam uzsvēruši valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, ka tās tiks ieviestas neatkarīgi no tā, kāds šobrīd ir daudziem viedoklis.

Piemēram, mums tuvākajā laikā ir jāsaprot, kāda būs Latvijas atbilde uz dažādiem ar tehnoloģisko attīstību saistītiem drošības izaicinājumiem. Tajā brīdī, kad parādīsies ne tikai viltus ziņas, bet dziļie viltus video, kas ir datorprojekcijas, perfekti izstrādātas, atdarinot cilvēka balsi un izskatu... kur var dot konkrētus norādījumus, veidojot šos sižetus no ārvalstīm... Kāda būs Latvijas atbilde uz to?

Tāpat arī, ja ir runāts par to, ka mums ir jānodara, varētu teikt, asimetriski zaudējumi jebkuram ienaidniekam, kas vēlas potenciāli iebrukt Latvijā, tad mums noteikti būs jārunā par plašākām tiesībām turēt ieročus mājās un dažādu ieroču kategorijām.

Ja mēs runājam, ka mums ir nepieciešami labi sagatavoti mūsu valsts pilsoņi, tad mēs atgriezīsimies pie diskusijas par obligāto militāro dienestu. (Dep. D. Šmits aplaudē.)

Ja mēs runājam par tālāku valsts drošības attīstību, tad noteikti tā nebūs atraujama no robotizācijas. Nākotnē ikvienas modernas armijas pamatā, visticamāk, būs robotizētas vienības, kuras varēs nodrošināt valsts drošību.

Es šodien aicinu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju un arī turpmāk iet soli solī, lai mūsu valsts kļūtu aizvien stiprāka.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Jānis Dombrava jau vienā teikumā pieminēja to, kā dēļ es esmu uzkāpis šodien šeit, tribīnē.

Ja mēs... Un es ceru, ka mēs te tā darām - mēs ļoti nopietni pieejam valsts aizsardzības plāniem un koncepcijām. Manuprāt, mēs tuvojamies brīdim, kurā mums vajadzēs atzīt acīmredzamo iztrūkumu mūsu spējās, proti, obligātā dienesta neesamību. Reģionā mēs esam vienīgā valsts, kurā nav obligātā dienesta. Es runāju par salīdzināmām valstīm - par Igauniju, Lietuvu, Somiju, piemēram. Kāda no tām ir uzturējusi obligāto militāro dienestu vienmēr, kāda ir atjaunojusi. Mēs esam palikuši unikāli. Dažreiz, kad tu esi unikāls, tas nenozīmē, ka tu esi gudrākais. Tas varbūt nozīmē, ka tu kaut ko esi izdarījis nepareizi.

Es neiešu te gari runāt par to, kāpēc profesionāla armija, ja mēs tādu gribētu pilnā apjomā, tādu, kas spētu Latvijas teritoriju ar rezervēm sargāt, nav iespējama tik mazā valstī kā Latvija pilnvērtīgi, jo tas nozīmētu, ka kādai trešdaļai nācijas ir nepārtraukti jāatrodas profesionālā militārā dienestā; tas, protams, nav teorētiski iespējams.

Mūsu skepse par obligāto dienestu arī ir objektīvi pamatojama. Proti, nav pat svarīgi, kāpēc, bet... tas obligātais dienests, kādu mēs izveidojām deviņdesmito gadu sākumā... protams, tas nebūtu tas, ko mums vajadzētu darīt šodien. Diemžēl toreiz mēs pārņēmām visas sliktākās, ja tā var teikt, tradīcijas no padomju armijas, sākot ar ārpusreglamenta attiecībām un beidzot ar karavīru un virsnieku attiecībām. Ne velti tas beidzās ar milzīgu studentu protestu pie Brīvības pieminekļa un šī dienesta atcelšanu.

Taču tas nenozīmē, ka tādai ir jābūt armijai.

Man... Kad 1995. gadā tika pieņemts valdības lēmums Drošības dienestu pārveidot par Militāro policiju, man bija tāds gods un iespēja būt dāņu armijas militārās policijas apmācībās Olborgas daļā, kurā bija vairākas obligātā dienesta kaujas vienības, un redzēt, kas ir normāls šodienas... moderns obligātais dienests. Tas nav tikai skriet un šaut; tās ir lielākoties intelektuālas apmācības - svešvalodu apmācības, kartogrāfijas apmācības, filozofijas apmācības, matemātiskās loģikas apmācības.

Šodien dāņu armijas obligāto dienestu izgājušie uzrāda nesalīdzināmi labākus iestājeksāmenu rezultātus augstskolās nekā tie, kuri nav to izgājuši.

Es drusciņ vēl par Dāniju. Es neuzskatu, ka tas ir ideālais modelis. Arī obligātā dienesta modeļi no valsts uz valsti atšķiras. Atšķiras Somijā, atšķiras Igaunijā, atšķiras Lietuvā, un atšķiras arī Dānijā. Bet Dānijas piemērs ir ļoti labs piemērs... ar viņu atšķirību... kur var novērtēt obligātā dienesta rezultātus. Proti, Dānijā neiesauc visus dienestā - viņi iesauc aptuveni trešdaļu, izrēķinot, cik tas viņiem nepieciešams. Un kā notiek šīs trešdaļas iesaukšana? Sasniedzot 18 gadu vecumu, katrs Dānijas pilsonis izvelk lozi - vai viņam ir vai nav jāiet armijā. Šī loze mainās atkarībā no brīvprātīgo skaita, kāds piesakās armijā. Pēdējais dāņu iesaukums armijā... ir 98 procenti... brīvprātīgais. Kāpēc? Tāpēc, ka tam ir ne tikai militāri stratēģisks rezultāts. Proti, veidot nācijas rezervi apdraudējuma gadījumam - tas ir sen kļuvis par nācijas izglītības instrumentu. Šodien dāņu uzņēmēji, kuri grib ņemt savā darbā jaunus kadrus... Pirmais, pēc kā viņi šķiro, - vai ir bijis armijā vai nav. Prioritāte ir visiem, kuri ir bijuši. Viņi ir ne tikai spēlējuši ģitāru un pīpējuši zālīti, bet ir iemācījušies aizstāvēt savu valsti: sākumā - pakļauties komandām, beigās - sniegt komandas.

Tas ir tas, kas būtu jāizdara arī mums Latvijā.

Un Latvijā ir vēl viens būtisks aizsardzības fundaments, kā dēļ obligātais dienests ir izšķirošs. Drošība sākas ar iekšējo drošību valstī. Es domāju, ja mums būtu situācija, ka gadu... nu, nevajag divus... gadu, varbūt nepilnu gadu kā Dānijā - 11 mēnešus... Ja Latvijas pilsoņi, jaunieši, dažādas etniskas izcelsmes, dažādu vecumu un politiskās pārliecības bērni kopā izietu šķēršļu joslu, kopā nodzīvotu mēnesi mežā, tad iespēja, ka kādu dienu viņi pagriež ieročus viens pret otru stundā X, es domāju, būtu samazināta līdz nullei.

Vispārējā valsts aizsardzības stratēģija... Nosaukums jau mūs vedina šajā virzienā. Es ceru, ka ātrāk nekā vēlāk mēs šo lēmumu pieņemsim... un neiztērēsim starpposmā naudu tur, kur tā nebūtu jātērē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šoreiz jau kā deputāts nedaudz pieskaršos šai tēmai.

Par to, kas man liek būt varbūt tādam uzmanīgākam. Arī par to, kas ir iekļauts koncepcijā un liek aizdomāties, vai koncepcijas realizācijā mēs spējam palīdzēt un realizēt.

Nupat Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija bija Latgalē. Mēs bijām uz robežas un izrunājām un pārrunājām situāciju uz robežas. Un... Ja šeit koncepcijā ir melns uz balta rakstīts, ka vienotajā agrās brīdināšanas sistēmā ir jāintegrē valsts robežsardzes sistēmas un valsts ārējās robežas infrastruktūra, tad attiecībā uz šo jautājumu ir ļoti nopietni jādomā, jo šobrīd ir apstājušies darbi gan uz mūsu ārējās... Eiropas Savienības ārējās robežas... no mūsu valsts puses... ar Krievijas Federāciju... tāpat šobrīd nekas nenotiek uz 179 kilometru garās robežas ar Baltkrieviju.

Nu tie deputāti, kuri tur bija, tie varēja pārliecināties, kāda izskatās šobrīd robeža. Un tas nu galīgi neatbilst 21. gadsimta robežai.

Un, lai mēs šo koncepciju realizētu un lai mūsu valsts tiešām būtu pietiekoši droša un atbildīga pret to, ko mēs darām, atcerēsimies... Mēs ļoti bieži pieminam Vašingtonas līguma 5. pantu. Bet ir arī 3. pants! Tur teikts, ka katrai valstij ir jāuzņemas sava atbildība un jāstiprina savi bruņotie spēki un sava drošība. Tas ir mūsu visu pienākums. Tāpēc, es domāju, mums vajadzētu tam pievērst uzmanību un palīdzēt risināt šīs problēmas. Un tādā veidā... integrējot... un būvējot to, ko... arī Šmita kungs teica - visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu mūsu valstī... kur katrai iestādei būs zināms, kas tai ir jādara krīzes situācijā. Tas nebūt nenozīmē, ka tā ir militāra krīze.

Vēl viens tāds vārds... viens vārds, kas man, tā kā esmu iepriekš bijis aizsardzības ministra amatā, liek būt drusciņ piesardzīgam. Arī man bija ļoti grūti skatīties zemessargiem acīs un teikt, ka kārtējo reizi viņiem ir jāpaciešas, jo bija 2016. gadā Varšavas... NATO samita lēmums par mūsu sabiedroto izvietošanu, kas atkal lika... iekšēji aizsardzības budžetā, nevis papildus, kā, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, kur valdība iedeva papildu līdzekļus šo mūsu sabiedroto uzņemšanas organizēšanai. Mēs iekšēji no saviem resursiem to darījām. Tā summa ir pilnīgi identiska. Gandrīz tāda pati, kāda tika iztērēta Lietuvā vai Igaunijā. Rēķiniet, ka tā ir summa no mūsu iekšējiem... ko mēs varējām... kas droši vien būtu arī tikusi zemessardzes attīstībai...

Tagad šeit ir viens šāds vārds... Te ir teikts, ka pakāpeniski jāuzlabo zemessardzes bataljonu infrastruktūra. Šī infrastruktūra tiešām ir jāuzlabo. Es, protams, saprotu šo vārdu - “pakāpeniski”, bet... Tiešām ir jācenšas kaut kādā veidā palīdzēt un stimulēt to, ko mēs sajutām 2014. gadā, kad mūsu zemessardzes rindas ļoti īsā laikā nomainījās ar jauniem, patriotiskiem, šo zemi mīlošiem cilvēkiem. Un tāpēc... Viņi arī gribētu dienēt mūsdienīgos apstākļos, jo... es neļaušu samelot, Pabrika kungs ļoti labi zina, kāda ir daža zemessardzes bataljona infrastruktūra. Droši vien labāk šeit par to neizpausties... Tāpēc par to ir tiešām ļoti daudz jādomā un jāpievērš uzmanība varbūt tiešām šim vārdam, lai tam nebūtu tā varbūt ne pārāk labā pieskaņa.

Es vēlētos piebilst arī par šo jaunatnes izglītību, kas ir tiešām ļoti būtiska. Tiešām piekrītu Šmita kungam, ka tādā veidā mēs audzināsim Latvijas jauno paaudzi, kas būs daudz, daudz konkurētspējīgāka. Absolūti piekrītu tam, varētu tā teikt! Un tas šobrīd ir jāveic, jāiekļauj šajā jaunajā, kompetencēs balstītajā mācību saturā. Un šodien mēs runāsim par vienu likumprojektu, kurā mēs to tiešām vēlamies arī realizēt.

Un noslēgumā... Es gribētu noslēgt šīs savas īsās debates par Valsts aizsardzības koncepciju ar vienu teikumu no koncepcijas, kas varbūt tiešām... ieklausieties šobrīd visi: “Latvijas ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez valsts aizsardzības un sabiedrības noturības.” Tad nu darīsim visu, lai tāda tā turpmāk arī būtu - vienmēr aizsargāta un droša! Un es arī aicinu atbalstīt šo Valsts aizsardzības koncepciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamais ministra kungs! Es uzmanīgi izlasīju jūsu politiskās plānošanas dokumentu un varu secināt, ka tur ir daudz kas teikts par tā saucamo maigo varu. Bet aizsardzība ir, manuprāt, vispirms “cieta vara” - tā ir tehnika, tie ir cilvēki. Un šajā griezumā, manuprāt, Latvijā trīs reizes palaida garām iespēju līdzināties kaut vidusmēra... Austrumeiropas valstīm.

Pirmo reizi mēs to palaidām garām 1992. gadā, kad Latvija... kā pareizi?... Baltijas valstis... nepiedalījās PSRS kara tehnikas sadalījumā. Kāpēc es akcentēju tagad šo jautājumu? Jo Ukrainas armija, kas diezgan sekmīgi pretojās saviem oponentiem austrumos, balstās taču uz padomju izstrādājumiem, uz padomju tehnikas. Tajā pašā laikā Ukraina pati modernizē un attīsta tankus, bruņutehniku, raķetes un tā tālāk, un tā joprojām. Tas viss balstās uz valsts rūpnīcām, kuras Ukraina saglabāja.

Latvijai būtu tagad iespēja gan modernizēt, gan varbūt pašai ražot bruņutehniku, jo mums bija tanku remonta rūpnīca, mums bija arsenāla rūpnīca, aviācijas remonta rūpnīcas un tā tālāk. Visas šīs rūpnīcas tika izdemolētas deviņdesmitajos gados, prihvatizētas.

Tagad par cilvēkiem. Jau divtūkstošo gadu sākumā Latvijā bija tāda kampaņa pret tiem latviešu virsniekiem, kas savulaik pabeidza karaskolas PSRS, - viņus pasludināja par nevēlamām personām NATO, un pakāpeniski viņus izstūma no bruņotajiem spēkiem. Tagad viņu nav.

Bet, ja mēs paskatīsimies atkal uz Ukrainu... jūs paši redzat, ka ukraiņu ģenerāļi, pulkveži... viņi visi ir 50 gadu... teiksim, tā paaudze... viņi pabeidza padomju karaskolas... un veiksmīgi cīnījās dažreiz Donbasā ar saviem klasesbiedriem.

Par ko es te runāju? Es runāju par to, ka trūkst uzticības. Trūkst pašiem uzticības saviem cilvēkiem. Un par to arī liecina manevri “Namejs 2020”, kuri tagad notiek nekur citur kā Purvciemā. Mūsu guļamrajonā brauc zemessargi ar kaujas ieročiem, kvadricikliem. Tas izskatās diezgan smieklīgi un nožēlojami.

Manuprāt, zemessargiem tagad ir jāizvērš savi spēki kaut kur novados, kur pat nav ne valsts, ne pašvaldības policijas, lai cīnītos pret malumedniekiem, pret kontrabandistiem un noziedzību.

Es nebalsošu par jūsu koncepciju šodien, ministra kungs. Es domāju, ka jums rūpīgi jānovērtē tas, ka Latvijai nevajag gaidīt piecus gadus, kad mēs būsim gatavi potenciālam konfliktam. Neviens mums šo laiku nedos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies arī aizsardzības ministram par šīs koncepcijas skaidrojumu un debatēm Saeimas sēdē. (Aizsardzības ministrs A. Pabriks: “Paldies jums!”)

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir šodien lūgusi izskatīt likumprojektu “Grozījumi Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” pirmajā lasījumā.

Pēc Kārtības ruļļa mēs nevaram papildināt ārkārtas sēdes darba kārtību. (Dep. J. Stepaņenko: “Taisiet normālu sēdi!”) Līdz ar to Saeimas Prezidijs ir lēmis par pārtraukuma izsludināšanu, kura laikā mēs turpināsim darbu, un tiks izsludināta šodien otra ārkārtas sēde, kurā izskatīsim gan likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, gan arī tiks nodots Pieprasījumu komisijai pieprasījums satiksmes ministram.

Vai deputātiem ir iebildumi pret pārtraukuma izsludināšanu? (Starpsauciens: “Nav!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Dana Reizniece‑Ozola, Artūrs Rubiks un Atis Zakatistovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pēc piecām minūtēm sākam Saeimas 2020. gada 24. septembra otro ārkārtas sēdi.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt šā gada 24. septembra pirmās ārkārtas sēdes darba kārtību!

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020. gada 17. septembra sēdē izskatīja jautājumu, kas skar Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei, un atbalstīja šo jautājumu. Šis jautājums skar augstākās izglītības pedagogu finansējuma nodrošināšanu, un tas skar zemākās algas likmes paaugstināšanu pedagogu darba samaksas grafikā noteiktajā apmērā ar 2020. gada 1. septembri. Kopējā summa ir 383 777 eiro, un tā sadalās pa sešām programmām dažādās ministrijās.

Kolēģi, lūgums jums - atbalstīt. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es jau saprotu, ka nauda kokos neaug. Arī tajos laimes kokos, ko sastādīja, cerams... vai visticamāk, nebūs nauda kokos. Tas nepalīdzēs. Un tomēr.

Valdības Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas cinismam robežu nav. To man diemžēl nākas secināt atkal un atkal. Savulaik pedagogiem neētiska šķita algas pielikuma solīšana no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas. Tagad, kad politiskais kurss šajā jautājumā ir strauji mainījis virzienu un pagājušā gada solījumi, ka neviens netīrs eiro neizies caur Latvijas bankām, jau pavisam ir aizmirsies, arī pedagogu... celšanai līdzekļi, izrādās, ir jāmeklē citur, un atrasti ir. Atkal atņemot sākumskolas bērniem kvalitatīvu ēdienreizi. (Starpsaucieni.) Pedagogiem būs iespēja atļauties vairāk, bet bērni ēdīs (Dep. A. Muižnieces starpsaucieni.) mazāk. Vai nekvalitatīvāk. (Starpsaucieni.) Tieši tik burtiski ar šo priekšlikumu ir jāsaprot līdzekļu pārdale un ciniskais, pēdējā laikā popularitāti ieguvušais izteikums (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) - lai kādam līdzekļus atrastu, kādam jānoņem. (Starpsaucieni.) Nāciet un runājiet, un neķērciet no vietas!

2020. gada budžeta sagatavošanas procesā tika pieņemts 1.-4. klasei skolēniem brīvpusdienas no valsts budžeta finansēt par 50 procentiem mazāk jeb uz pusi lētāk.

Es vēlos atgādināt, ka ģimeņu valsts politika sākas ar valsts attieksmi. Nav vērts gudri spriest par atbalstu ģimenēm, par dzimstības pieaugumu, ja attieksme ir šāda.

Latvijā valstiski nav nekāda kompleksa redzējuma par to, lai ikvienam Latvijas bērnam būtu nodrošināti tādi sociālie apstākļi, kas ļautu viņam augt, attīstīt savas prasmes un talantus maksimāli iespējamā līmenī... arī kompetences - ne.

Latvijā vairumam ierēdņu un politiķu patīk viduvējības un tiek darīts viss, lai cilvēkiem nepatiktu dzīvot šajā valstī un lai individuālā cīņa ar sociālajām problēmām būtu dzīves pamats. Bērnu brīvpusdienas (Starpsauciens.)... Es neprasīju attieksmi... Bērnu brīvpusdienas ir attieksmes ar... un valsts labklājības jautājums. Covid-19 laiks parādīja to, ka ir pašvaldības, kas domāja, kā atvieglot ģimeņu saspringto ikdienu, un, protams, bija arī tādas, kas par to nerūpējās pilnā apjomā.

Tāpēc, atņemot finansējumu bērniem un ģimenēm, ir pavisam noteikti skaidrs, ka būs bērni, kas saņems nepilnvērtīgu uzturu, īpaši - no sausajām pakām.

Starp citu, augstskolu pedagogiem šis dažu mēnešu niecīgais algu pielikums uz bērnu rēķina, visticamāk, būs vien kā skaudrs atgādinājums par ministres cinisko attieksmi pret nozari. Un vienalga, par kādiem avotiem jūs runātu, jebkurā gadījumā četri mēneši... četri mēneši pieaugums... Es ceru, ka tas atspoguļosies arī nākamajā budžetā.

Priecājos, ka došu beidzot jums iespēju diskutēt skaļi un no tribīnes par pedagogu algām. Es ļoti ceru, ka nākamajā budžetā pedagogiem ir nevis tikai pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika minimums ielikts, bet ir ielikts būtisks... paaugstinājums šai profesijai, jo citādi par valsts izaugsmi runāt ir grūti. Tāpat par atbalstu ģimeņu politikai - ceru, ka būs būtisks paaugstinājums, nevis tikai sarunas, kuras šobrīd diskusijās nerāda jūsu attieksmi pret cilvēkiem, kuri te dzīvo.

Ļoti ceru, ka atbildēsiet labāk, nekā es šodien runāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamie kolēģi! Tātad šī nauda tiek pārdalīta no brīvpusdienu naudas, kura ir palikusi pāri. Un šāda situācija mums ir katru gadu. Katru gadu vairākās pašvaldībās - pārsvarā pašvaldībās - paliek pāri šī brīvpusdienu nauda, un tad tā katru gadu tiek pārdalīta citiem mērķiem.

Visvairāk katru gadu, protams... pārliecinoši... paliek pāri Rīgai, tikai problēma tā, ka Rīga citkārt to naudu ne izmanto bērnu brīvpusdienām, ne arī atskaita atpakaļ valsts budžetā. Kur tā nauda paliek - to varētu prasīt Rīgas līdz šim valdošajai koalīcijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es no savas puses atbalstu mērķi, kam līdzekļi tiek piešķirti, bet es arī nevaru atbalstīt šo apropriācijas pārdali tieši tā iemesla dēļ, ka avots ir ļoti slikts. Avots šogad ir bērnu brīvpusdienas jeb ietaupītie līdzekļi šajā programmā.

Šogad ir īpaša situācija. Iepriekšējos gados valsts no sava maciņa, no saviem līdzekļiem, pilnībā sedza bērnu brīvpusdienas 1.-4. klasei, bet šis gads ir tas gads, kad jūs, cienītie koalīcijas kolēģi, nobalsojāt par to, ka pašvaldībām ir jāsedz puse no pusdienu izmaksām. Un šādā situācijā nav korekti pārpalikušos līdzekļus vienkārši atņemt bērnu brīvpusdienu finansējumam un pārdalīt citām vajadzībām, pat ja tās ir pedagogu algas.

19 miljoni ir tas finansējums, ko jūs uzlikāt uz pašvaldību pleciem. Ja līdzekļi ietaupās, tie ir jāatstāj bērnu brīvpusdienām, vai nu nodrošinot lielāku skaitu bērnu, kam ir iespēja paēst brīvpusdienas, vai arī uzlabojot kvalitāti, nedaudz palielinot naudu, kāda tiek veltīta pusdienām, - 1,42 eiro, piekritīsiet, ir salīdzinoši zema summa, lai bērniem ne tikai garšīgu, bet arī veselīgu ēdienu nodrošinātu skolās.

Otra lieta, kolēģi, - par formu. Šis finansējums bija nepieciešams jau no 1. septembra. Mēs šodien esam 24. septembrī. Jūs gribat teikt, ka tā ir normāla situācija? Ka ne tikai gada sākumā pedagogi vēl nezina, vai viņiem būs vai nebūs minimālās likmes palielinājums, bet vēl 24. septembra pēcpusdienā viņiem nav skaidrs, vai šī nauda būs. Tā ka padomājiet arī par formu, par to, kādu signālu jūs dodat izglītībā strādājošajiem, ja pat vēl mēnesi pēc tam, kad ir strādājuši, viņi vēl nezina, vai saņems pienācīgu atalgojumu vai ne.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Priekšsēdētājas kundze! Nu, apbēdinājāt. Kur atbild Izglītības un zinātnes ministrija, atkal vainīgi citi, nevis jūs paši.

Ja kaut jēdzīgs priekšlikums... kaut viens būtu nācis, tad tas būtu šāds: ja ir kāds pārpalikums, tad atļaujiet pacelt cenu. 1,42 eiro - kopējais finansējums labai ēdināšanai? Atļaujiet izmantot šos līdzekļus, lai bērniem ēdiens, kas šobrīd ir arī sausā veidā, būtu kvalitatīvāks. Esat redzējuši fotogrāfijas, ko piedāvā vai nepiedāvā bērniem šodien kā brīvpusdienas? Šaubos. Tātad ļaujiet šo naudu izmantot mērķim un atrodiet pedagogiem cienīgu vismaz... citu avotu, lai tas nav uz bērnu rēķina. Jo - vēlreiz atkārtoju: augstskolu pedagogi diez vai jutīsies ērti, ja uzzinās avotu, no kura šī papildu nauda ir ņemta, lai pieliktu viņiem 50 eiro.

Znotiņa kungs, varbūt nāciet un pastāstiet, kur atradīsiet naudu nākamā gada budžetā tiem pašiem augstskolu pedagogiem, lai atkal palielinātu naudu par nieka 50 eiro. Laipni aicināts!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Covid-19 krīzes laikā arī Nacionālā apvienība cīnījās par to, lai brīvpusdienas bērniem tiktu saglabātas normālajā apjomā. Visiem bērniem neatkarīgi no statusa - daudzbērnu ģimene vai maznodrošinātie. Viņiem tas neizdevās, un mēs centāmies arī no opozīcijas puses cīnīties par to pašu, bet diemžēl koalīcija balsoja “pret” katru reizi, kad mēs sniedzām šos priekšlikumus. Mēs sniedzām tos vairākkārt, jo jūs bijāt aizmirsuši arī par bērniem ar invaliditāti un citiem cilvēkiem... bērniem no citām ģimenēm... ne tikai daudzbērnu ģimenes vai maznodrošinātie.

Tagad tik tiešām ļoti ciniski ir redzēt to, ko jūs esat piedāvājuši. Tātad tas ietaupījums, kas tostarp ir bijis uz bērnu invalīdu rēķina, tagad tiek novadīts tam, lai jūs vienkārši tos savus varbūt nepareizi veiktos aprēķinus tagad piesegtu. Tas nav pareizi.

Znotiņa kungs, es arī ļoti gribētu saprast... zināt, kur Rīgas pagaidu administrācija ir likusi šo naudu, kura bija paredzēta visiem bērniem, ne tikai daudzbērnu ģimenēm vai maznodrošinātajiem. Pagaidu administrācija sāka darboties Covid-19 laikā, un Covid-19 laikā viņi bija pilnībā atbildīgi par to, lai pabarotu bērnus. Un viņi to nedarīja. Tā ka, lūdzu, prasiet no saviem koalīcijas kolēģiem, prasiet arī paši sev - kas tur ir bijis, kur tā nauda ir palikusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Covid-19 laikā tiešām Rīga bija viena no tām pilsētām, kurai ļoti pietrūka politiskās vadības, un cerams, ka maksimāli ātri tā beidzot tur būs.

Bet, runājot par šo savā ziņā pretnostatīšanu... Tāda ļoti dīvaina tendence parādās, jo šis bērnu brīvpusdienu jautājums - ka no brīvpusdienām dod naudu skolotāju algām - savā ziņā pretnostata sabiedrības grupas vienu pret otru. Tas pats šobrīd notiek veselības jomā. Veselības ministre mierīgi gatava iet uz sarunām ar veselības darbinieku arodbiedrībām, piedāvājot kompromisu - samazinām jūsu daļu, lai palielinātu veselības pakalpojumus iedzīvotājiem.

Manuprāt, šāda pieeja īsti nav pareiza un nav laba. Tas savā ziņā iezīmē arī kaut kādu politikas virzienu, kas šobrīd ir. Iepriekšējā gada budžetā... bija ļoti daudzi deputāti... Un arī šodien kāpj tribīnē principā tie paši deputāti, kas runā par bērnu brīvpusdienu nozīmi un svarīgumu... un ka, ja gadījumā kaut kas tiek ietaupīts šajā jomā... 1,42 eiro. Šai nozarei diemžēl arī nākamā gada budžetā ir tikai 1,42 eiro. Un tas ir, Bondara kungs, jūsu politiskās partijas atbildības jomā - par to, ka ir palikuši tikai 1,42 eiro. Veselības ministrijai bija jānāk ar priekšlikumu, lai tiešām būtu veselīgs uzturs, lai uzturs būtu pieejams un lai piegādātāji arī spētu nodrošināt to.

Šajā gadījumā, lai valdība kaut kādā veidā... Signāli jau arī mums, opozīcijai, tika sūtīti no šiem ēdināšanas uzņēmumiem ar aicinājumu pārskatīt... Esmu pārliecināts, ka arī jums daudziem šie signāli ir - vēstules no organizācijām par to, lai pārskatītu šos 1,42 eiro. Tā vietā nevis tiek pārskatīti 1,42 eiro, bet mierīgi tiek pārlikts un pēc būtības nemeklēts avots.

Bet... kas mani mulsina šajās debatēs - ka arvien mazāk, arvien mazāk paliek Saeimā deputātu, kuriem tiešām rūp tas, lai būtu bērniem brīvpusdienas, lai tās nodrošinātu kvalitatīvas. Ja budžeta sarunās iepriekšējā gadā bija... gan Dana Reizniece-Ozola uzstājās, gan Evija Papule uzstājās, Jūlija Stepaņenko, arī Aldis Gobzems uzstājās, bet Aldis Gobzems šodien klusē. Un tad ir jautājums - kāpēc tā? (Starpsaucieni: “Ooo!”) Vai kaut kas ir mainījies?

Tāpēc, kolēģi, es aicinu nepretnostatīt šīs divas nozares.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Nu šis ir tas brīdis, kad kārtējo reizi es atkal neko nesaprotu, kas tas tāds ir. Tagad no brīvpusdienām, par kurām mēs cīnījāmies... Nauda no brīvpusdienām nost, un tagad pieliks klāt skolotāju algām, par kurām mēs arī it kā cīnījāmies. Nu, īsti nesaprotu, kā tagad balsot.

Tad skatāmies, kas notiek ar tām brīvpusdienām skolā un ko tie vecāki raksta, un tur ir tādas lietas... Pieņemsim, ja manam bērnam, kurš, paldies Dievam, jau skolu ir beidzis un kuram nav tās šausmas jāpārdzīvo... tur virzieni gaiteņos, kā staigāt; kad drīkst iziet no klases, kad nedrīkst... Tad nu es novēlu izturību tiem vecākiem, kuriem bērni mācās skolā šobrīd. Jo, teiksim, kā tiek pasniegtas pusdienas dažās skolās. Es pieņemu, ka jums arī vēlētāji raksta.

Ir viena skola, kur saldētas pusdienu paciņas... Un te nav nekā smieklīga, jo ir bērni, kas arī... bērnu vecāki un bērni, kas arī šādā izskatā šīs pusdienas gaida finansiālu apsvērumu dēļ.

Tātad iedomājieties, mēģiniet vizualizēt to skatu - saldētas pusdienu paciņas tiek noliktas pie klases durvīm. Es nezinu, kā jums, man tas atgādina stāstu no filmas par cietuma dzīvi vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas, par ko mēs lēnām... mēs - nē, mēs - nē, bet Izglītības un zinātnes ministrija roku rokā ar veselības ministri un visiem šiem ģeniālajiem ekspertiem, kas tagad labāk zina, kā vadīt valsti, kā mums dzīvot. Nu, tas līdz tam ir novedis.

Es vēlos publiski pateikt lielu paldies Siguldas skolai. Sigulda šobrīd ir, nu, no tās man pieejamās informācijas vislabākais piemērs, kur direktors ir mēģinājis nesajukt prātā. Novēlu viņam veiksmi un izturību! Tā turpināt!

Bet, nu, šis, man liekas, ir stāsts par kaut kādiem 300 tūkstošiem, ja es pareizi saprotu. Palabojiet, ja man nav taisnība. Un tagad tie 300 tūkstoši... Tad, kad mēs runājam par tik lielu ciparu kā 300 tūkstoši, par tik daudz naudas kā 300 tūkstoši, es atceros - tur kaut kādi septiņi pētījumi... Man liekas, bija dažādi pētījumi, kur tagad visi pēta to Covid-19. Septiņi pētījumi - katrs tuvu par pusmiljonu. Tie, kas prot rēķināt, sarēķina, ka tas ir, nu, nevis 300 tūkstoši, bet kaut kādi trīsarpus miljoni.

Pētām Covid-19. Okay! Pētām Covid-19. Papētām tad arī, kas notiks ar tiem bērniem, kas šodien tās saldētās pusdienas saņem kastītēs pie durvīm. Kā... par ko viņi izaugs? Būs kaut kāda trauma, nebūs kaut kāda trauma? Cits varbūt... Ir bērni, kas jau nevis būs... bet jau tagad atsakās iet uz skolu, jo, nu, mēs taču zinām, ka pastāv arī tādas lietas kā klaustrofobija... Kad bērnam pasaka: “Tu nedrīksti iet ārā no klases!”

Iedomājieties, ja mēs te jūs paturētu! Nē, Geidāns normāli tajā apsējā sēž, tas normāls raksturs ir. Uz šo... tas ir, uz ko tu esi spējīgs... Uz kaut ko vairāk (Nav skaidri saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, es aicinu iztikt bez personiskiem uzbrukumiem. Lūdzu, runājiet par konkrēto lēmuma projektu - “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”!

L. Liepiņa. Jā, jā, es vienkārši... es vienkārši... Jā, nu, jūs varat... Ir cilvēki, kuri man tieši personiski ir absolūta nulle. Tieši arī tas... Varat izslēgt man mikrofonu, jā. Ja jau tās ir vienkārši tās maskas, kurās jūs sēžat... Noteikti jau arī par budžeta naudu pirktas, neba jūs paši gājāt... Un “ARS”, piemēram, tirgo par 70 centiem...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies, Liepiņas kundze! Ja jūs nerunāsiet par tēmu... Tad arī nevēlaties...

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā... Tad, kad tiem skolniekiem noliek tās saldētās pusdienas pie durvīm, tad jūs uzdodat jautājumu - kas tur izaugs, kas tur izaugs? Tad pēc tam jums liksies, ka Sandis Riekstiņš ir intelekta gigants vispār. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un Šuplinska vispār būs, es domāju, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere. Intelekta...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es aicinu jūs runāt par konkrēto tēmu, par konkrēto lēmuma projektu!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze! Covid-19 laiks...

Sēdes vadītāja. Neuzbrukt deputātiem personiski, bet runāt par konkrēto lēmuma projektu...

A. Gobzems. Jā, tāpēc klausieties!

Sēdes vadītāja. ... “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, bet tāpēc noklausieties līdz galam! Jūs mani pārtraucat visu laiku, ļaujiet man runāt!

Sēdes vadītāja. Es jums aizrādīju vienreiz. Ja jūs uzbruksiet deputātiem personiski un runāsiet personiski aizskaroši, jums tiks aiz... ņemts vārds. Lūdzu, turpiniet!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze... Mūrnieces kundze, nepārtrauciet visu laiku mani! Pamēģiniet noklausīties!

Sēdes vadītāja. Saeimas... sēdes vadītājam (Starpsauciens.) ir arī pienākums pārtraukt deputātu, ja tas novirzās no tēmas, ja tiek lietoti ar Saeimas cieņu nesavienojami izteicieni.

A. Gobzems. Jā. Ar Saeimas cieņu nesavienojama rīcība, balsojot par to, ka tiek atņemtas brīvpusdienas skolniekiem, Mūrnieces kundze! Latvijas sabiedrībā Saeimai nav cieņas! Latvijas sabiedrībā Saeima ir zemāka par zemi. Un tā ir zemāka par zemi nevis tāpēc, ka Gobzems ir tribīnē, bet tāpēc, ka jūs, koalīcija... Vienīgais sasniegums, ko var izdarīt, nevis piešķirt brīvpusdienas skolniekiem, Mūrnieces kundze, bet jūsu partija, Nacionālā apvienība, vienīgais, var mahāties ar lentītēm. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc sabiedrībai nav cieņas pret šo parlamentu. Un tāpēc paklausieties līdz galam!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam! Paldies. Viņam ir ņemts vārds.

Paldies Gobzema kungam par debatēm.

A. Gobzems. Nebaidieties noklausīties to, ko es pateikšu par to lietu. Un nekaunieties no saviem darbiem... Latvijas sabiedrība...

Sēdes vadītāja. Tehniskais pārtraukums - piecas minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām sēdi. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es pievienojos tiem deputātiem, to deputātu viedoklim, kuri jau iepriekš no šīs tribīnes teica, ka šī apropriācijas pārdale zināmā veidā ir amorāla, jo no viena avota, kuram ir nepieciešami līdzekļi, tiek pārdalīts otram avotam, otrai jomai, kurai tie līdzekļi ir tikpat nepieciešami. Es pat teiktu - vēl vairāk nepieciešami.

Es teikšu uzreiz: es balsošu par šo apropriāciju divu iemeslu dēļ. Un tie divi iemesli ir šādi.

Pirmais. Mēs šobrīd... Šobrīd mums ir jau septembra divdesmitie datumi. Šī apropriācija runā par to, ka augstskolu pedagogiem līdz šī gada beigām ir jāsaņem tas atalgojums, kas viņiem pēc likuma pienākas... pēc likuma normām pienākas. Līdz šim valdība šo naudu nebija atradusi. Šeit, kaut arī, manā skatījumā, ne no tā pareizākā avota, šie līdzekļi ir atrasti, un, ticiet man, augstskolu pedagogi un vēl jo vairāk augstskolu vadība, kam pedagogiem šie līdzekļi ir jānodrošina, tos gaida.

Otrs iemesls ir tas, ka šie līdzekļi ir gaidīti ļoti ilgi. Un pēc būtības šajā jomā ir nepieciešams, lai ledus sakustētos, jo mēs nodrošinājām līdzekļus vispārējās vidējās izglītības pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, bet augstskolu pedagogu atalgojuma paaugstināšana tajā brīdī tika atlikta. Šis ir brīdis, kad ir jāsāk strādāt arī ar šo jautājumu.

Šie ir divi iemesli, kāpēc, kā es teicu, es balsošu “par”. Bet, kā iepriekš jau minēju, manuprāt, domājot par avotiem, ir jādomā, no kā tiek ņemts, lai neizraisītu tādas diskusijas, kā mēs šodien dzirdējām. Tiem, kas runāja “pret”... Es ļoti labi saprotu, kāpēc viņi runāja “pret”, un arī es uzskatu, ka tas... tā... tas lielums, ar kādu šobrīd tiek finansētas brīvpusdienas vienam bērnam, šie pieminētie 1,42 eiro, ka tie, ņemot vērā cenu lielumu tautsaimniecībā, ir neatbilstošs lielums.

Tikai mums ir jāpatur prātā vēl viena lieta - ja mēs no valsts puses celsim, tad automātiski otra puse... otra finansējuma puse nāk no pašvaldības. Droši vien pašvaldībām varētu radīt zināmas problēmas šīs otrās puses (tikpat lielā apmērā) piefinansēšana, jo likums saka - ka tik, cik dod valsts, tieši tikpat pretī ir jādod pašvaldībai. Šobrīd likums ir formulēts šādā veidā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Atņemt bērniem brīvpusdienas - tas ir īsts patriotisms. Īsts patriotisms Nacionālās apvienības garā. Tas ir īstāks patriotisms nekā ar lentītēm vicināties - Georga, sarkanbaltsarkanajām -, prievītēm, pastalām vai vēl kaut ko, bet tieši atņemt bērniem brīvpusdienas! Neko patriotiskāku vispār Nacionālā apvienība nevar izdarīt. Tas notiek gadā, kad Latvijā piedzimst 100 gadu laikā vismazāk cilvēku. Un jums ir tas sadarbības līgums ar Jauno konservatīvo partiju, kas virza faktiski šo jautājumu, jo tas ir arī konservatīvi - atņemt bērniem brīvpusdienas. Tas ir gan patriotiski, gan konservatīvi. Un tas ir tas veids, kādā mēs saprotam, jo pagājušonedēļ nobalsojām par lentītēm. Valstī viss ir kārtībā. Šodien atņemam brīvpusdienas.

Maza piebilde. Iepriekšējās runas sākumā es izteicu komplimentu, ka mūsu skolnieki, kuriem atņem brīvpusdienas, būs tik gudri, tik skaisti, tik izcili deputāti kā Riekstiņa kungs. Es izteicu komplimentu. Man par to izslēdza mikrofonu. Man izslēdza mikrofonu, ka es pieminēju Georga lentītes kā patriotismu brīdī, kad bērniem tiek atņemtas brīvpusdienas. Tad tika izsludināts tehniskais pārtraukums, un Mūrnieces kundze aprunājās, ka vajadzētu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad piezīmes vai domu apmaiņa par rīkojumiem attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujamas. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

No vienas puses, teorētiski, protams, ja kādā programmā paliek pāri līdzekļi, tostarp prātīgi pārdalītajā aptuveni tajā pašā sfērā... tur, kur tas ir nepieciešams, - vai šī pārdale ir vispareizākā? Nezinu, netaisos būt kompetents šajā jautājumā.

Bet... bet filozofiski pats fakts, ka mums bērnu brīvpusdienu dotācijā ir palikusi pāri nauda, nozīmē tikai vienu lietu, par ko mēs arī brīdinājām toreiz, kad tika noņemts šis finansējums... valsts finansējums pašvaldībām, - ka tas sagraus šo (vēl tikai iedīglī esošo... bijušo tajā laikā) ēdināšanas politiku skolās, kam ir tiešs sakars ne tikai ar veselīgu pārtiku, bet ar cilvēku intelektuālās kapacitātes kāpināšanu.

Tas, ka mums ir palikusi pāri nauda, tieši šo arī ļoti skaidri parāda, jo, ja šī programma tiktu turpināta tādā veidā, kā tas bija jādara, mums pietrūktu naudas. Es neatceros precīzi skaitli - žēl, ka Jānis Dūklavs nav! -, bet savulaik Zemkopības ministrija rēķināja, kāda ir tā summa 1,42 eiro vietā, pie kuras parādās iespēja, minimālais slieksnis, nopirkt veselīgu, Latvijā ražotu... pat varbūt ne vienmēr bioloģisku, bet pārtiku un izveidot sabalansētu ēdienkarti. Ja pareizi atceros, tad bija 2,30 eiro. Mums būtu bijis jāpieliek klāt 90 centi par katru pusdienu reizi, nevis jāņem tam nost.

Un te ir tāda lieta, ka mēs ļoti bieži runājam kaut kādos šablonos. Šorīt mēs runājām par aizsardzības koncepciju. Tagad tāds jauns jēdziens, kuru... īpaši ministrs to nes... tas ir, visaptverošā valsts aizsardzība - nu, ka visi piedalās valsts aizsardzībā, citiem vārdiem, Somijas valsts aizsardzības stratēģija. Bet tajā pašā laikā izliekamies, ka to var izdarīt bez obligātā dienesta.

Mēs bieži sakām - Somijas izglītības sistēma; fantastiski rezultāti pēdējos 20 gados; vajadzētu kaut ko tajā lietā darīt. Viena no šādām visvienkāršākajām lietām, ko viņi dara, ir tieši šī ēdināšanas politika. Bet mēs to sagraujam. Kaut kad jau mēs pie tās atgriezīsimies, un kaut kad mēs būsim spiesti pieņemt tos pareizos lēmumus. Vienkārši vēl vienu reizi - ļoti žēl, ka mēs turpinām dzīvot šablonos. Būsim Ziemeļvalsts, būsim nezin kas tur vēl, bet, tikko kā mēs nokļūstam pie reālas izpildes, tā mēs drīzāk esam vien Austrumvalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Attiecībā uz bērnu ēdināšanu un tās kvalitāti... un attiecīgi likuma mērķi, un ko grib sasniegt ar kāda likuma pieņemšanu vai kāda finansējuma pārdali. Ja mērķis, pārdalot līdzekļus, ir atbalstīt pedagogus, tas ir cēls. Bet, ja mērķis ir nenodrošināt kvalitatīvu ēdienu bērniem (un kur pirms tam tika samazinātas arī kategorijas tiem bērniem, kuri saņem to ēdināšanu), tad tas arī atstāj iespaidu uz bērna intelektuālo, fizisko un emocionālo attīstību.

Līdz ar to, manuprāt, šo divu pretstatu - šoreiz... šajā gadījumā ar šo apropriāciju - nostādīšana ir ļoti apšaubāmas kvalitātes iniciatīva un nav mērķēta uz bērnu attīstību un kvalitatīvu augstas... intelektuālā potenciāla audzēšanu augstskolās un skolās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es atceros, pirms kaut kāda laika (un tās bija vienas no manām pirmajām debatēm šajā tribīnē) es teicu, ka esmu diezgan izbrīnīta par to, kā opozīcija veiksmīgi virpina stāstus, mēģina uzvārīt kaut kādu garšīgu zupu, tur saberot visu iespējamo iekšā. Un šobrīd atkal, man šķiet, - mēs esam līdzīgā situācijā.

Tajā brīdī, kad valdība plāno budžetu, plāno naudu un, pieņemsim, ka paredz kaut ko, kam nav seguma, tad opozīcija skrien un saka: “Nē, šitā darīt nevar, jo seguma nav.” Tajā brīdī, kad valdība atrod līdzekļus, pārpalikušos - pārpalikušos! -, nevis kaut ko ņem nost, Gobzema kungs, tad atkal opozīcija skrien un saka: “Nē, nē, nē, tā jūs nedrīkstat darīt!”

Bet bērni ir slimojuši, ir bērni, kas nav gājuši uz skolu, un tamlīdzīgi - un šie ietaupījumi rodas. Un es patiešām atbalstu šo šīsdienas lēmumu pārdalei augstskolu pedagogiem.

Mēs varam runāt par... Katram ir savi morāles, ētikas un tamlīdzīgi apsvērumi... Bet tas, kas nav absolūti pieļaujams, ir nākt šeit, tribīnē, pirmām kārtām dezinformēt visus šos cilvēkus, kas klausās, stāstīt to, ka kāds kaut ko kādam ņem nost, stāstīt to, ka kāds neciena parlamentu, tāpēc ka jūs paši - tie, kas šeit bļaustās no tribīnes, Gobzems un Liepiņa, kas ir laikam izgājuši ārā (Aplausi.), - iemīdāt kājām zemē visu to, kas šeit ir simts gadus uzbūvēts. Un tas gan nav pieļaujams, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Man ir atbilde Muižnieces kundzei. Es saprotu, ka mēdz būt ietaupījumi. Jā, jūs teicāt, ka bērni nav gājuši skolā, ir slimojuši.

Bet, kolēģi, jūs ļoti labi atceraties, kā mēs, opozīcija, cīnījāmies par bērnu brīvpusdienām Covid-19 laikā. Un jūs vienkārši, galvas nodūruši, sēdējāt un klausījāties patiesību, ka tik tiešām visiem bērniem šīs brīvpusdienas netiek pievestas. Kāpēc? Nu, tāpēc! Un ka tik šeit nav tiešām tā, ka jūs šo lēmumu pieņēmāt Covid-19 laikā, zinot, ka jums ir jāietaupa šie līdzekļi, jo jums ir jāpiesedz pedagogu algas. Es negribētu tā domāt, kolēģi! Es negribētu tā domāt, bet šobrīd tā izskatās.

Ja mēs runājam par Saeimas cieņu, tad Saeimas cieņu nevar uzlabot ar tādiem lēmumiem, taisot šādus lēmumus, pieņemot likumus, kurus jūs nevarat izpildīt un negribat izpildīt. Šeit var no tribīnes runāt skaisti, var runāt ne pārāk skaisti, bet tas neskar Saeimas cieņu. Saeimas cieņa ir tas, ko Saeima nodara cilvēkiem tur, ārpusē. Un tā cieņa... tas nav savienojams ar Saeimas cieņu... tieši tā rīcība, ko Saeima šobrīd nodara, nevis tas, kas notiek šeit, parlamentā. Neviens neskatās šīs sēdes, kolēģi. Jūs varat būt mierīgi. Neviens tās neskatās. Visi vienkārši cieš no tā, ko Saeima ir izdarījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Par zupas vārīšanu. Zupas ingredientus izvēlas un to recepti izvēlas pozīcija vai - šajā gadījumā - Izglītības un zinātnes ministrija. Un, cik kvalitatīvi un veselīgi, un garšīgi tie ingredienti bērniem ir izvēlēti - un pedagogiem -, tāda arī ir tā zupa. Tāpēc nevajag zupas vārīšanā celt pretenzijas tiem, kas nevāra šo zupu un kas neieliek tajā zupā tos ingredientus, kuri maksā vien 1,40 eiro. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Nesen Veselības ministrija bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai, kuru valdība (es nezinu, paši atbildēsiet, kādu iemeslu dēļ) neiekļāva savā darba kārtībā. Šajā informatīvajā ziņojumā Veselības ministrija norāda, ka vēlamais minimālais finansējuma apjoms vienai ēdienreizei būtu nepieciešams 1,89 eiro, nevis 1,42 eiro.

Un šādā situācijā, kad mēs visi saprotam, ka, jā, naudas budžetā vienmēr ir par maz... Bet situācijā, kad mēs visi saprotam, ka 1,42 eiro ir pārāk maz, lai bērnus labi paēdinātu skolā, teikt, ka ir normāli, ka līdzekļi ietaupās, un ir normāli, ka mēs tos septembrī pārdalām pedagogu algām, un ir normāli, ka pedagogi vēl septembrī nezina, cik viņi saņems atalgojumā par jau mēnesi nostrādāta laika, - es uzskatu, ka tas ir vienkārši ciniski.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Kolēģes! Kolēģi! Man jāatzīst, ka tik plašas debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebija. Un tāds tvērums - arī ne. Geidāna kunga maska, piemēram, netika tur apspriesta, bet mēs rūpīgi izvērtējām dažus no argumentiem, kuri te izskanēja. Un, ņemot to vērā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo noteikto apropriācijas pārdali.

Tādēļ aicinu jūs arī atbalstīt šo apropriācijas pārdali.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Deputāti Uldis Augulis, Gundars Daudze, Viktors Valainis, Dana Reizniece-Ozola, Jānis Vucāns, Armands Krauze, Linda Liepiņa, Janīna Jalinska, Inga Goldberga, Evija Papule un Raimonds Bergmanis ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par likumā noteikto prasību pildīšanu”.

Vārds motivācijai deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Pagājušo ceturtdien mēs uzrakstījām šo pieprasījumu, lai valdība, kas ir sevi deklarējusi kā tiesisku un uz tiesiskumu virzītu valdību, arī pildītu tiešām to, ko Saeima ir pieņēmusi likumos.

Bet, kā mēs zinām pieredzē, šai valdībai parlamenta pieņemtie lēmumi nebūt ne vienmēr ir saistoši, lai gan Ministru kabinetā virs premjera krēsla ir rakstīts “Viens likums - viena taisnība visiem”.

Līdz ar to mēs šo pieprasījumu adresējam Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, lai pildītu likumā noteiktās prasības. Atgādinām Ministru prezidentam “par labas pārvaldības principiem un to nozīmīgumu, lai valsts ikvienam garantētu iespēju realizēt tiesības un tiesiskās intereses attiecībā uz valsts institūciju - ierobežojot valsts pārvaldes patvaļu un ļaunprātīgu varas izmantošanu, kā arī nodrošinot sabiedrības aizsardzību pret valsts varas neierobežotu izpausmi”.

Kolēģi! Mēs visi kopā pieņēmām 2020. gada 5. jūnijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu. Likuma pārejas noteikumos tika paredzēts: “Šis likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinets vismaz reizi trijos mēnešos sniedz Saeimai ziņojumu par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.” Šobrīd jau ir vairāk nekā trīs mēneši. Šādu ziņojumu mēs vēl Saeimā neesam saņēmuši.

Līdz ar to mēs aicinām Ministru prezidentu nekavējoties iesniegt Saeimai ziņojumu, informēt Latvijas sabiedrību par rīcību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.

Pirmkārt, par personu tiesību ierobežojumiem.

Otrkārt, par īpašiem nosacījumiem tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai.

Treškārt, par kriminālsodu izpildes īpašiem nosacījumiem.

Ceturtkārt, par īpašiem nosacījumiem izglītības, kultūras, izklaides, sporta un tūrisma jomā.

Piektkārt, par sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšanas nosacījumiem.

Sestkārt, par administratīvo atbildību par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Kaut gan mēs cerējām, ka līdz šai sēdei šis ziņojums tiks iesniegts, bet tas nav iesniegts.

Es aicinātu arī Pieprasījumu komisijā šo jautājumu izskatīt pietiekami stingri, lai šādas lietas, kad valdība nepilda parlamenta uzdevumus, nākotnē mums vairs neatkārtotos. Un, kolēģi, es aicinātu tad, kad šis pieprasījums būs, to arī atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Jānis Dūklavs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs... ir, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Linda Liepiņa (Dep. L. Liepiņa: “Esmu!”)... ir, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča un Artūrs Rubiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes un Vjačeslava Dombrovska pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim “Par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti, virzot uz Ministru kabinetu rīkojumu par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā 2, Rīgā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Dāmas un kungi! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes un Vjačeslava Dombrovska pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim “Par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti, virzot uz Ministru kabinetu rīkojumu par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā 2, Rīgā” (Nr. 30/P13, dok. Nr. 2739) un, balsojot par - 4, pret - 6, atturoties - 4 un 1 deputātam balsojumā nepiedaloties, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģi politikā un kolēģi skatuves mākslā un mūzikā! Līdz šim neviena nozīmīga pasaules vai Eiropas koncertzāle nav tikusi uzcelta bez nopietniem skandāliem, bez diametrāli pretējiem viedokļiem, bez karalauka, bez cīņām, bez ievainotajiem un bez kritušajiem. Es paredzu, ka iepriekšējā pieredze mums rāda, ka arī Rīga šinī jautājumā nebūs izņēmums.

Tādēļ atļaujiet man šodien par koncertzāli Elizabetes ielā 2 runāt trīs izteiksmēs - pagātnes, tagadnes un nākotnes izteiksmē.

Sākšu secīgi ar pagātnes izteiksmi. Tātad jūnija vidus. Jūnija vidū valdība pieņēma lēmumu būvēt akustisko koncertzāli Rīgā, Elizabetes ielā 2. Kas tad bija šī lēmuma pamatā? Šī lēmuma pamatā bija Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums kopā ar:

 pirmkārt, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu par ēkas vērtību, kurā skaidri norādīts, ka šai ēkai nepiemīt tāda vērtība, lai to saglabātu, un ka ēka savulaik iebūvēta, nerēķinoties ar apbūves noteikumiem, zaļo zonu, pilsētas vides tradīcijām un tamlīdzīgi;

otrkārt, Kultūras ministrijas pasūtītu arhitektu biroja pētījumu par iespēju šeit, Elizabetes ielā, uzbūvēt akustisko koncertzāli;

treškārt, “Valsts nekustamo īpašumu” atzinumu par ēkas renovācijas vai demontāžas izmaksām;

ceturtkārt, Nacionālās arhitektūras padomes konsultatīvo viedokli par iespēju Elizabetes ielā uzbūvēt koncertzāli;

piektkārt, viedokli, kas izveidojies diskusijā ar mūzikas nozares pārstāvjiem, orķestru vadību, mūzikas producentiem, mūziķiem, tātad topošās ēkas rezidentiem, un ko šie mūzikas nozares pārstāvji vēlāk arī apliecināja savā atbalstā publiskajā telpā.

Visa tā rezultātā es esmu lepns un gandarīts, ka ar šo lēmumu valdība ir pierādījusi, pirmkārt, ka tā spēj realizēt solīto un pieņemt nozīmīgus politiskās varas lēmumus, neietekmējoties no ekonomiskās varas un tās lobijiem. Un šeit, visticamāk, arī ir meklējami opozīcijas patiesie iemesli.

Otrkārt. Tiek atdots sens parāds mūzikas nozarei, ar ko mēs visi tik ļoti lepojamies, un tādā veidā pielikts punkts arī publiskajām diskusijām kopš 1987. gada. Tātad 33 gadus - ja kādam šķiet, ka diskusijām laika par koncertzāles būvniecību ir bijis nepietiekami.

Treškārt. Es esmu gandarīts, ka valdība atteicās no ieceres ēku renovēt biroju vajadzībām, kas būtu komunisma tradīciju turpināšana, pret ko kategoriski iebilst Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (un to ir uzsvērusi arī savā ziņojumā) un pret ko iebilst arī šīs koncertzāles idejas oponenti, modernās arhitektūras pārstāvji, tā pieliekot punktu ēkas faktiskajai saturiskajai nīkuļošanai 30 gadu garumā, nemaz nerunājot par ēkas saturisko veidolu pirms tam, un... ēkai 30 gadu garumā ar skaļu tās nosaukumu, bet bieži vien apšaubāmas kvalitātes īrniekiem.

Ceturtkārt. Esmu gandarīts, ka valdība neizvēlējās šo ēku un tās izcilo atrašanās vietu pārdot kādam ārzemju investoram, lai mēs paši savu koncertzāli pēc tam būvētu kaut kur krūmos.

Piektkārt. Es esmu gandarīts, ka līdz ar šo izvēli mēs dodam jaunu elpu un dzīvību arī vēsturiskajai ēkai Kronvalda bulvārī 6, jūrskolas ēkai, kas 13 gadus ir stāvējusi tukša, un iekļaujam to koncertzāles vienotajā ansamblī vai projektā. Tas par pagātni.

Šobrīd.

Pirmkārt. Šobrīd Kultūras ministrijā ir nodibināta darba grupa ar plašu sabiedrības dažādu nozaru profesionāļu iesaisti.

Otrkārt. Šobrīd “Valsts nekustamie īpašumi” veic padziļinātu ēkas tehnisko apsekošanu, kuras slēdziens būs gatavs oktobrī, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka stāsts par ēkas izcilo tehnisko stāvokli ir mīts.

Treškārt. Padziļinātu ēkas izpēti UNESCO uzdevumā veic arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Ceturtkārt. Ceļā uz starptautisko arhitektu konkursu šīs koncertzāles būvniecībai oktobra vidū notiks Baltijas arhitektu skolu plenērs, kura rezultātā tapušās skices dos skaidrāku uztveri sabiedrībai par ieceri uzbūvēt šo koncertzāli, integrējot, neintegrējot vai daļēji integrējot esošo ēku.

Un visbeidzot. Šorīt televīzijā “Rīta Panorāmā” Latvijas Bankas prezidents uz jautājumu par 2021. gada budžetu atbildēja: “Ar budžetu ir okay, bet nav īsti ambīciju.” Te nu jums tās ir.

Koncertzāle Elizabetes ielā 2 nav šauri skatāms jautājums. Vispirms mēs šeit runājam par Kronvalda parku kā vienotu kultūrtelpu, par kultūras un mūzikas centru Rīgā ar:

pirmkārt, akustisko koncertzāli Elizabetes ielā 2... kas, iespējams, varētu nest izcilā Marisa Jansona vārdu;

otrkārt, ar kvalitatīvi apskaņotu koncertzāli citiem mūzikas žanriem Kongresa nama vietā (ceļš uz to jau ir sācies);

treškārt, ar vienotu doktorantūru trīs kultūras augstskolām, kas pārtapušas konsorcijā, universitātē, ar visu no tā izrietošo sinerģiju šā brīža Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda parkā;

ceturtkārt, ar Kronvalda parka teritorijā jau esošo Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolu un Latvijas Nacionālo teātri;

piektkārt, ar Rīgas brīvostas pārvaldes biroja ēku kā vienojošo telpu visam Kronvalda parkam;

sestkārt, skatāmies plašāk: kanāls kā vienojoša ass, un zaļā zona kā vienojoša ass, kur vienā tās galā ir Latvijas Nacionālā opera, otrā - šī Kronvalda parka kultūrtelpa;

septītkārt, cieša sadarbība ar Rīgas domi, un tiek realizēts projekts, arhitektoniski izcilais projekts, un vitālā nepieciešamība pēc laikmetīgā mākslas muzeja Rīgā;

astotkārt, publiskās un privātās sadarbības rezultātā atjaunotā Vāgnera zāle - arī uz to mēs jau esam ceļā.

Visa tā rezultātā mēs varam runāt par Rīgu kā Eiropas, kā Ziemeļeiropas kultūras metropoli. Un nevis tikai runās, bet de facto.

Graša vērta tā valdība, kurai nav diženu mērķu. Graša vērts ministrs, kuram nav diženu mērķu un diženu ambīciju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais ministra kungs! Kolēģi deputāti! Vēl īsti nebija pienākuši Jāņi, kad mēs šo jautājumu izskatījām Pieprasījumu komisijas sēdē, un šobrīd prieks, ka vēl nav uzsnidzis sniegs, kad mēs to skatām šajā Saeimas sēdē.

Bet tomēr. Jūs minējāt to, ka nav nevienas koncertzāles, kas uztaisīta bez cīņas. Te jautājums ir - kurš tad šo cīņu ir radījis? Vai tiešām tā bija Saeimas opozīcija?

Ieskatieties, par ko īsti ir pieprasījums. Pieprasījums jau ir par to pagātni, kādā veidā jūs nonācāt līdz šādam lēmumam. Pieprasījumu komisijā skatot šo jautājumu, jūs pats bijāt klāt, un tur šie arhitekti, pie kuriem jūs pieskārāties vienā no punktiem, - nu gluži nebija tāda vienprātība, viennozīmīgums, ka visi šie arhitekti atbalstītu šo valdības pieņemto lēmumu.

Jautājums, ko mēs iesniedzām, bija par to, kā valdība strādā, izstrādājot savus lēmumu projektus, par to, kā viņi līdz šim lēmumam nonāk, un šim lēmumam nav tā, ka tas būtu vienā dienā tapis. Tam bija vesela pagātne. Un šī pagātne balstījās tiešām pētījumos, izstrādātos pētījumos gan par vietas izvēli, gan par savādākiem modeļiem, ko... Cita starpā, privātās partnerības modeli virzīja Kultūras ministrija, kur tāpat bija Nacionālās apvienības politiskā pārraudzība, bet šobrīd tas viedoklis jums ir pamainījies uz citu risinājumu.

Jūs minat to, ka ir... šai mājai nav vērtība. Tad ir atzinuši to, ka šai mājai nav kultūrvēsturiskā mantojuma vērtība, nu - varbūt arī. Bet šai mājai ir finansiālā vērtība. Un, skatieties, kā gribat, tie ir 7 miljoni, kas ir šajos ziņojumos pieejami, un tie ir vēl 3 miljoni, lai šo māju nojauktu. Kopumā tie ir 10 miljoni tikai tāpēc, lai tas notiktu tur. Vai tiešām mūsu valsts budžets ir gatavs 10 miljonus veltīt, lai koncertzāles būvniecība notiktu tieši tur?

Ja mēs skatāmies pašas Kultūras ministrijas un valdības iepriekšējos darbus, pasūtot, analizējot dažādas vietas Rīgā, kur varētu būt jaunā koncertzāle, nevienā no šiem pētījumiem - absolūti nevienā no šiem pētījumiem! - nebija minēta Elizabetes iela 2. Nevienā! (Starpsauciens.) Tas vienkārši nokrita no gaisa.

Bija dažādi projekti, ko virzīja Nacionālā apvienība ar savu kultūras ministru priekšgalā, tai skaitā par tiem, ko runā šobrīd no JKP puses. Bet šis projekts nudien nebija. Un tie ir 10 miljoni, ko maksā tikai vietas izvēle. Tajā pašā laikā attīstīt kaut kāda veida citas degradētās teritorijas Rīgā - to jūs vispār neizskatāt, aizmirstat, ka tādi priekšlikumi ir bijuši.

Tie priekšlikumi ir, un tie ir ļoti konkrēti - gan Torņakalna apkaimē, gan Skanstes apkaimē, kur ir zemes, publiskajai personai, pašvaldībai vai valstij piederošas zemes, kur varētu attīstīt kaut kādu degradētu teritoriju, kurai varētu piesaistīt arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Visas šīs iespējas ir, un šīs iespējas ir jāizvērtē. Es domāju, kopā ar Rīgas pašvaldības vadību jānonāk pie kopēja risinājuma.

Šis pieprasījums bija par to, ka darbs līdz iesniegšanai netika izdarīts, ministr... Un tā ir jūsu atbildība, ministra kungs, ka jūs to neizdarījāt.

Šobrīd jūs sakāt - šodien mēs runājam par darba grupām, kuras nāks kopā, veidos plenērus, visa Baltija...  visi nāks kopā un taisīs kaut kādas skices, kā nu tas viss izskatīsies, bet realitātē tam visam bija jābūt izdarītam, pirms nāk ar šādu cietu paziņojumu, un šis cietais paziņojums, manuprāt, vēl joprojām ir ļoti kritiski vērtējams.

Bažas par to, ka mēs esam tik bagāta valsts, tik bagāta, ka varam 10 miljonus... mierīgi pievērt acis, ka 10 miljoni... tikai tāpēc, ka tas būs tur, tikai tāpēc, lai tas būtu Elizabetes ielā 2, tikai tāpēc, lai mēs nojauktu šo māju, mēs esam mierīgi gatavi šodien atbalstīt šādu pieeju. Tajā pašā laikā ir pilnīgi citas teritorijas, kur varbūt šos 10 miljonus būtu ieguldīt jēgpilnāk un attīstīt varbūt kaut kādu aizmirstāku vietu.

Tajos... Šajos pašos pētījumos, šis pats PricewaterhouseCoopers, kur bija analizētas dažādās vietas, kā viena no galvenajām lietām, attīstot šādu infrastruktūras būvi, ir attīstīt teritoriju. Attīstīt degradētu teritoriju - viens no galvenajiem ieguvumiem.

Tā citās Eiropas valstīs dara. Tā dara Īrijā, tā ir arī citur. Bet mēs izvēlamies attīstīt Kluso centru. Piedodiet, kolēģi, kas tieši Klusajā centrā ir degradēts? Kas tieši Klusajā centrā ir tāds, kur vajadzētu attīstības ceļu iet tādā veidā, kā šobrīd piedāvā ministrs?

Manuprāt, šai diskusijai pēc būtības... ar ekspertiem bija jābūt, jau pirms jūs nācāt ar šo skaļo paziņojumu, un tas būtu pareizais veids.

Viss, ko valdība darījusi iepriekš, tai skaitā tā valdība, kurā jūs esat,  - tas ir bijis pilnīgi cits virziens. Nu, tad būtu jāpamato, kāpēc jūs atsakāties no iepriekšējām izvēlēm. To jūs neizdarījāt ne komisijā, ne tagad no tribīnes. Jūs vienkārši pateicāt savu galveno virzienu, ka mēs iesim... turpināsim iet šo ceļu.

Te ir vēl daudz jautājumu arī no pilsētplānotājiem. Kāda būs satiksmes kustība? Kur šīs mašīnas paliks? Arī no vides skatu punkta - cik daudz koku būs jāizzāģē? Jūs komisijas sēdē minējāt to, ka tie būs tikai daži, bet, paklausoties dažādus arhitektus, kas ir izteikušies... tie ir izteikušies... daudz citu... citu skatījumu minējuši par šo tēmu. Tie varbūt nebūs tikai daži koki, kas Rīgas centrā būs jāizzāģē.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo pieprasījumu atbalstīt, jo pieprasījums pēc būtības ir pareizs un jūs visi to labi zināt. Šis lēmums netika pieņemts izdiskutējot. Šī arhitektu padome, uz kuru atsaucās ministrs, publiskajā telpā -ne tikai komisijas sēdē - atzina to, ka viņi šo jautājumu vispār nebija uztvēruši tā īsti nopietni. Tas bija tāds: “Vai varētu tur būt?” Nu, teorētiski jau varētu. Bet tas nebija uzdots jautājums: “Tiešām mēs būvēsim šeit. Ko jūs par to sakāt?” Mēs redzam to, ka ManaBalss.lv iniciatīvā vāc parakstus par to, lai šai ēkai piešķirtu kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu. Dažādas iniciatīvas. Arhitektu viedoklis nav viennozīmīgs.

Bet tā vietā, lai būvētu šo koncertzāli vietā, kur šādas cīņas nebūtu... Un es te nerunāju par Andrejsalu, es runāju arī par daudzām citām vietām, kas Rīgā... kas ir publiskajai personai piederoša zeme. Šobrīd Rīgas jaunā vadība... Kāds ir viņu viedoklis par šo? Kāds ir viņu viedoklis par to, kur būtu jāatrodas koncertzālei? Kolēģi, neviens arī iepriekš īsti tai Rīgas domei neko neprasīja.

Ja mēs skatāmies, kā Latvijā mūsdienās ir attīstījušās koncertzāles. Nu, ir... ir mums skaisti piemēri Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī - nu, fantastiski piemēri! Un tur šīs koncertzāles galvenais virzītājs kopā ar Kultūras ministriju vienmēr ir bijusi arī pašvaldība. Viena no galvenajām idejas iniciatorēm, virzītājām vienmēr ir bijusi pašvaldība. Šajā gadījumā pašvaldība vienkārši gaida, kad viņiem uzliks... vienkārši visu... saliks kūciņas uz galda - lūdzu, re, kur jums koncertzāle, mēs no jums neko neprasām. Tas īsti... Tā pieeja nav pareiza. Rīgas iedzīvotājiem būtu jābūt ar pašvaldības mandātu. Būtu jāpasaka, kurā vietā būs... Un, ja tas... ja šīs abas domas sakrīt, tad cīņas nebūs, par kurām jūs minējāt. Arī šīs trīs citas koncertzāles - tās jau ir uzbūvētas bez tādām cīņām. Tur bija cita veida cīņas, bet ne cīņas par to, kurā vietā, kādā veidā, kāda... kāda tad izskatīsies šī koncertzāle. Tur bija vairāk cīņas par finansējumiem... vienmēr. Neviena nav viegli tapusi, un arī šī koncertzāle viegli netaps.

Bet par vietas izvēli vēl šodien... vēl šodien šeit, no tribīnes... Viennozīmīga atbalsta gan no nozares profesionāļiem... Nozares profesionāļi parakstīja šo vēstuli, un es ar to iepazinos - nu, tiešām skaista vēstule! Viņi visi bija parakstījušies par to, ka koncertzāli vajag. Un arī mēs uzskatām, ka koncertzāli vajag. Mēs nesakām, ka koncertzāli nevajag, bet vajag izdiskutēt un arī no šiem ekonomiskajiem aspektiem vajag paskatīties, kurā vietā ir visizdevīgākā vieta, kur koncertzāli būvēt, kā tā iekļaujas pilsētplānošanā, kā tā iekļaujas pilsētas ainavā. Šobrīd tas nav izdarīts.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - šo pieprasījumu ministram. Pēc būtības šīs atbildes nav sniegtas, un šo jautājumu ir jāturpina vērtēt, un tās lietas, par ko es šodien runāju, - uz tām vajag skaidras atbildes, un vajag panākt vienprātību... Vajag panākt vienprātību. Varbūt ir īstais brīdis, varbūt vēl, kamēr nav notikušas lielas valsts līdzekļu iztērēšanas, jo iepriekš jau tie simti tūkstošu, kas ir iztērēti dažādos pētījumos... Varbūt vajag, pirmkārt, pateikt, kāpēc tie pētījumi nekam neder, un, otrkārt, skaidri pamatot, kāpēc tad ir šī jaunā izvēle.

Jūs diemžēl šodien no šīs tribīnes to nepateicāt. Viss, ko jūs pateicāt, - ka tā ir komunisma... komunisma rēgs un mēs to jauksim nost un būvēsim tur koncertzāli. Bet no otras puses - visi šie arhitektu... ekonomiskie jautājumi tomēr rada neskaidrību, kuru vajadzētu kliedēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Saeimas deputāti! Ministra kungs! Vispirms vēlos pateikties ministra kungam par pacietību, ka jūs vairākas stundas esat uzturējies šeit, Saeimas Sēžu zālē, gaidot savu rindu un diskutējot, iespējams, par ne tikai sarežģītu, bet arī jums šobrīd nepatīkamu tēmu - par koncertzāles vietas izvēli Elizabetes ielā 2.

Nu saka, ka par gaumi nestrīdas, un tādēļ es arī nerunāšu par to, ir vai nav Vilciņa, Ūdra un Asara modernisma stilā būvētā ēka tikai sava laika piemineklis (dažiem arī ar ne pārāk labu konotāciju) vai ir vērtējama arī kā arhitektūras pērle un, iespējams, arī kultūrvēsturisks piemineklis, bet es arī vēlos runāt par dažiem citiem apsvērumiem, kas, manuprāt, ir neapmierinoši šī procesa īstenošanā.

Pirmais. Par lēmuma pieņemšanu. Patiesi - man bija prieks klausīties, ka jūs šeit, no tribīnes, klāstījāt, ka šobrīd jums ir izveidota darba grupa ar speciālistiem, kas vērtē Elizabetes ielas 2 ēkas stāvokli, kas vērtē, vai tajā konkrētajā vietā koncertzāle var tikt uzbūvēta, un daudzus citus apsvērumus. Šis ir tas mājasdarbs, kas bija jāizdara, pirms jūs gājāt ar jautājumu uz valdību. Šis un ne tikai šis, bet arī diskusijas ar sabiedrību, ar speciālistiem bija jāizdara pirms lēmuma pieņemšanas valdībā.

Es no savas puses atbalstu koncertzāles būvniecību un vienmēr esmu to arī darījusi, un arī kā finanšu ministre (iepriekš pat jau vēl kā ekonomikas ministre) atbalstījusi iepriekšējās jūsu kolēģes Daces Melbārdes centienus koncertzāli uzbūvēt. Un arī ir piešķirts būtisks finansējums un līdzekļi iepriekšējos gados, lai dažādu veidu izpētes veiktu un sagatavotu labāko variantu koncertzāles būvniecībai.

Un patiesi - vairāku gadu garumā nevienu mirkli ne pat ar pušplēstu vārdiņu nedz no ministrijas, nedz no ekspertu puses, nedz no nozares puses nebija tādas idejas par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2. Es pieņemu, ka tam arī bija savi apsvērumi. Bija daudzi citi varianti, kas tika analizēti, un interesanti, ka vēl pagājušogad, ministra kungs, Kultūras ministrijas organizētajā sabiedriskajā diskusijā bija vismaz deviņi dažādi varianti, starp kuriem nebija Elizabetes iela 2.

Šinī kontekstā es vēlos pāriet pie otrās tēmas. Jūs runājāt par emocionāliem faktoriem, ka patiešām ir simbolismam nozīme, ir lieliem projektiem nozīme un ka nevar bez asinīm lielas lietas izdarīt (piedodiet, ja es jūs citēju mazliet neprecīzi). Jūs arī pieminējāt, ka tie, kas ir pret šo projektu, iespējams, arī opozīcija, vadās no kādas ekonomiskās varas. Es ceru, ka tas nebija domāts kā tāds pārmetums, ka ir kāda ekonomiskā vara, kuras pavadā iet opozīcija un tie, kas vispār ir pret šo projektu, bet domājāt par to, ka tie, kas ir pret šo projektu, vadās arī no ekonomiskiem apsvērumiem.

Diemžēl vai par laimi, ministra kungs, arī ekonomiskie apsvērumi ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu par lieliem, izciliem kultūras objektiem. Un tas ir otrs apsvērums, kas man nešķiet pieņemams, ka situācijā, kad mums faktiski ir ekonomiskā krīze, kad, jā, no vienas puses, mums ir salīdzinoši lieli līdzekļi, kurus mēs šobrīd varam iegūt attīstībai, kurus mums ir uzdāvinājusi Eiropas Savienība, mums priekšā ir grūti laiki. Mēs kā maza valsts nevaram atļauties šķērdēt līdzekļus, ja skaidri zinām, ka šajā konkrētajā vietā ir ēka (par kultūrvēsturisko, arhitektonisko vērtību nediskutējam), kurai ir noteikta materiālā vērtība. Šobrīd 7 miljoni - atlikusī vērtība, blakus ēkai - vēl 1,5 miljoni, vērtība, kuru mēs vienkārši noslaukām, lai uzbūvētu tur koncertzāli tā vietā, ka mēs varētu koncertzāli veidot arī kur citur, nu, kādā no tiem deviņiem variantiem.

Es uzskatu, ka tas ir nesaimniecisks lēmums un nav atbalstāms. Tāpat kā... Sanāk, ka kaķim zem astes vai vienkārši izšķērdēti ir visi tie līdzekļi, kas jau ir ieguldīti iepriekšējo gadu darbā, jūsu priekšgājējas darbā, vērtējot citus variantus, par kuriem jau faktiski arī valdība vairākkārt ir lēmusi un bija jau pieņēmusi konceptuālu lēmumu un atbalstu.

Visbeidzot, ministra kungs, par ambīcijām. Ambīcijas, ja tās ir uz attīstību vērstas, ir labas un atbalstāmas. Bet tad, kad jūs runājat par ambīcijām nākamā gada budžetā, tad es tomēr jūs kā par nozari atbildīgo ministru aicinātu nelikt kārti tikai uz vienu projektu, uz vienas ēkas uzbūvēšanu vai neuzbūvēšanu. Jūs esat nozares ministrs, nevis koncertzāles ministrs. Daudz lielākas ambīcijas, manuprāt, un lielāki panākumi jums būtu tad, ja jūs varētu lepni iznākt mediju priekšā un paziņot, ka esat koalīcijas sēdē izcīnījis algas palielinājumu nozarē strādājošajiem, nevis attaisnojies, ka ir grūti laiki un diemžēl kultūras nozarē strādājošajiem būs jāpagaida. Paralēli ar koncertzāles būvniecību, ticiet man, tas izklausās mazliet jocīgi, ja tā var teikt.

Ambīcijas būtu labas, ja jūs spētu tās sasniegt arī tajā brīdī, kad kultūras nozarei nebūtu bijis jāgaida vismaz trīs mēneši Covid-19 krīzes laikā, kad nozarē vispār tika apturēts darbs un cilvēkiem nebija ienākumu. Jūs nespējāt vienoties par atbalstu kultūras nozares projektiem. Pagāja vairāki mēneši, pirms vispār varējāt pateikt kādu labu ziņu cilvēkiem - ka viņiem būs kāda kompensācija, būs kāda palīdzība no valsts. Tās būtu, es teiktu, tādas lielas ambīcijas, un tas būtu labs rezultāts, ko jūs varētu kā ministrs sasniegt.

Es arī novērtēšu, ja jūs kā ministrs izvirzīsiet sev ambīciju - noturēt autoratlīdzības nozarē strādājošajiem vai vismaz tādu nodokļu režīmu, kuru var pavilkt kultūras un mākslas nozarē strādājošie. Jo, ticiet man, ja minimālās sociālās iemaksas ieviesīs tagad... pat ja no 1. jūlija... jums šķiet, ka ļoti daudz laika sagatavoties... viņi nespēs to pavilkt. Viņiem vienkārši nebūs, ko ēst.

Tās ir ambīcijas, kuras es novēlu jums īstenot, ne tikai koncentrēties uz vienas ēkas būvniecību! Un tad... es ticu, ka tad jūs nozarē daudz vairāk cienīs. Un tad, es ticu, nebūs tā, ka arī kultūras nozarē... ka mūziķiem būs tāda dilemma, kad viņiem ir nolikts projekts priekšā - būs vai nu šeit, vai nebūs vispār. Es arī viņus saprotu. Pilnīgi saprotu, kāpēc viņi ir atbalstījuši šo projektu, jo saprotu, ka tieši mūzikas nozarē strādājošajiem... labāk, lai ēka vispār ir, nekā tās nav. Zinot, jau cik daudzus gadus vispār ir meditēts, sapratīs - ja vienu iespēju palaiž garām, tad citas var arī nebūt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Puntuļa kungs! Es zinu, ka jūs faktiski visu savu apzinīgo mūžu esat bijis kultūrā iekšā ar saknēm - līdz brīdim, kad jūs iestājāties Nacionālajā apvienībā. Protams... Jūs bijāt tenors operā pirms tam.

Es atceros - skolas laikā es gribēju kopēt jūsu garo matu frizūru un meitenēm mēs dziedājām: “Kad dvēsele smaržo kā, naktij sadegot, naktsvijoles...”. Es atceros arī, ka jūs bijāt Padomju armijas popgrupas “Zvaigznīte” dalībnieks...

Visa tā jūsu vēsture ir ar kultūru saistīta. Un es nešaubos, ka jūsu mērķis un vēlme ir pēc labas koncertzāles. Taču jūsu izvēlētā argumentācija, manuprāt, ir mazliet kritizējama. Un tā ir kritizējama vairākos aspektos.

Pirmais aspekts ir tāds. Jūs sakāt, ka mums vajag Elizabetes ielā koncertzāli. Par katru cenu - tieši tur! Es domāju, ka tā ir savā ziņā kļūda. Es esmu runājis ar lieliem būvniekiem, kuri saka, ka puse parka tur būs jāizcērt, lai uzceltu... īstenotu to projektu, ko jūs vēlaties realizēt Rīgas centrā, kur principā viss ir kārtībā.

Otrs. Jūsu arguments ir, ka tas nams ir padomju laika... nu, tāda kā palieka. Bet tad man ir pretarguments: mums visi mikrorajoni ir ar padomju laika paliekām. Varbūt mums no sākuma vajag cilvēkiem savest mājas kārtībā?

Ir vēl viena lieta, kas ir būtiska. Mums Latvijā ir... cik koncertzāļu uz šo brīdi? Diezgan daudz, ja skatāmies salīdzinoši. Problēma ir tā, ka mēs gribam atkal, kārtējo reizi... šobrīd... Un es nešaubos, ka būtu jau labi, ja mēs varētu atļauties tagad - brīdī, kad mēs nevaram atļauties bērniem... Jūsu partija balso pret brīvpusdienām... vairāk par 1,20 eiro... saldētu paciņu pie skolas durvīm...

Būtu jau labi, ja mēs varētu vienkārši tā mētāties ar naudu. Un tā, manuprāt, ir liela problēma. Tā problēma ir... slēpjas argumentācijā, ka, ceļot koncertzāli, mēs it kā tādā viltus veidā cīnāmies par kultūru. Bet kultūra patiesībā sākas ar izglītību! Kultūra sākas ar bērnu izglītību skolā, nevis ar lielu, milzīgu koncertzāli.

Es neesmu pret koncertzālēm. Es tikai saku, ka ir brīdis, kurā mēs varam atļauties, un ir brīdis, kurā mums ir jāskatās, vai tad, ja mums nav iespējams bērniem nodrošināt brīvpusdienas, - vai mums vajag 10 miljonus izgrūst tikai tāpēc, ka tā ir mūsu ambīcija. Un tā problēma ir, ka šobrīd izskatās... ne tikai šodienas apstākļos, bet arī apstākļos, kas ir bijuši daudzus pēdējos gadus... mums ir tāda vēlme izrādīties... ka tad, ja mēs uzcelsim kaut kādu lielu betona kluci, mums būs viss kārtībā, tad valstī viss iestāsies... viss būs kārtībā - visi te brauks, dzīvos, ies uz koncertiem, dzīvība kūsās un tamlīdzīgi. Bet tā nav taisnība! Tā nav taisnība!

No otra gala jāsāk. Mēs gribam būt lepni ar koncertzāli, bet mums atliek tikai aizbraukt līdz Matīsa ielas... vai Jelgavas... policijas iecirknim un paskatīties, kādi tur ir apstākļi... Un vai tas viss liecina par to mūsu augsto kultūras attīstību? Tas nav pārmetums jūsu virzienā, bet... es runāju par salīdzinoši vienkāršu argumentāciju, ko jūs izmantojāt.

Šajā kontekstā, man liekas, būtiskākais uzsvars ir tas - vai šobrīd, kad mūsu valstī ir piecas lielas koncertzāles... Es neatceros, ka kādā no tām mums būtu uzstājies kāds pasaulē slavens... ka kāda no tām būtu bijusi pārpildīta ar pasaulslaveniem tenoriem, pasaulslavenām popgrupām, pasaulslaveniem māksliniekiem... ka no tā būtu tūrisma milzīga attīstība.

Problēma ir nevis koncertzālē... problēma ir tajās blakuslietās - ka no mūsu valsts... Mēs varam uzcelt... lai vai ko, bet no mūsu valsts cilvēki grib aizbēgt, nevis braukt uz šejieni.

Tas ir līdzīgi kā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kurā... Mēs lepojamies, ka esam uzcēluši lielu... izremontējuši lielu māju. Pasaulē nelepojas ar to, kāda ir māja, pasaulē lepojas ar to, kāds ir saturs! Un piemērs ir Metropolitēna muzejs, kas ir absolūti necils, bet saturs tur ir brīnišķīgs.

Tas pats attiecas arī uz koncertzāli.

Es domāju, ka šajos apstākļos, kad valstī ir naudas iztrūkums (budžetā ir iztrūkums - vismaz miljards, kā vismaz presē to saka!), izmest vienkārši 10 miljonus mūsu ambīciju dēļ, - tas ir... tas rada sajūtu, ka mēs gribam celt tāpēc, ka celtniecībā pastāv tā saucamie... kā tautā saka, otkati; ka tas ir tas iemesls, kāpēc par visām varītēm tieši tur... Mums ir neskaitāmas vietas, neskaitāmas degradētas teritorijas, kuras mēs varētu attīstīt un kurās varētu būvēt šo koncertzāli - turklāt lētāk... un varbūt interesantāku... un varētu atstāt to parku tādu, kāds tas ir, - mazliet pielabot... Lai pašvaldība to pielabo! Un tamlīdzīgi.

Vēl viena lieta, ko es gribu šajā kontekstā pateikt, ir tā, ka... No jūsu runas, ministra kungs, es nedzirdēju to... Jūs teicāt, ka mēs leposimies, ka mums Rīgā būs koncertzāle. Es nedzirdēju argumentāciju, kāpēc, neskatoties uz to, ka mums ir šīs citas... piecas koncertzāles... kāpēc mūsu sabiedrībā attieksme pret valsti... tikai tāpēc, ka mums ir māja, koncertzāles māja, nav uzlabojusies.

Un varbūt šajā kontekstā no jums kā mākslinieka ar lielu dzīves pieredzi kultūras jomā... tieši prasītos paskaidrojums - kādi ir tie argumenti pēc būtības... nevis tādi izskaistināti, arhitektu valodā izskaistināti apzīmējumi, bet pēc būtības - no nacionālas identitātes pozīcijām, no valsts attīstības pozīcijām, no kultūrtelpas sakārtošanas pozīcijām. Kāpēc ir vajadzīgs tieši tur un ne citur?

Es vēlreiz atkārtoju: es negribu jums pārmest to, ka Matīsa ielas policijas iecirknis ir nožēlojamā stāvoklī, bet ka vienlaikus mēs runājam par fantastisku kultūras attīstību.

Es negribu pārmest jums personīgi, bet jūsu partijai gan gribu pārmest, ka mums bērnu brīvpusdienām ir lats un 20 santīmi, bet tajā pašā laikā mums nav žēl 10 miljonus vienkārši izgrūst ārā savu ambīciju dēļ.

Tās ir tās lietas, kuras es sagaidītu no jums. Varbūt jūs papildus paskaidrotu no tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ministra kungs! Augsti godātie kolēģi! Šodien tik daudz jau ir pateikts!

Es negribu neko teikt par to, vai šī koncertzāle kā tāda ir nepieciešama vai nav. Lai gan tā ir atsevišķa diskusija pati par sevi.

Bet, runājot par atrašanās vietu, - šeit mums ir ļoti skaidra... nu, tas, ko sauc par nesaimniecisku rīcību.

Kolēģi! Ja tas būtu komercuzņēmums, tad par šādu lēmumu komercuzņēmuma akcionāri pilnīgi pamatoti celtu tiesā prasību pret... šajā gadījumā - pret ministru. Un par to draudētu kriminālatbildība, kolēģi.

To pierādīt ir absolūti elementāri. Rīgā netrūkst tukšu un brīvu vietu - tas ir absolūti skaidrs! Ja tiek izvēlēta vieta, kurā šobrīd atrodas funkcionējoša ēka, kura nes peļņu (un tas nozīmē, ka šai funkcionējošajai ēkai ir ekonomiska vērtība!), tad šis lēmums... šis piedāvājums ir acīmredzami nesaimniecisks. Jo tas radīs zaudējumus valstij, šādu ēku nojaucot.

Ja kāds vēlas apgalvot, ka šī ēka ir grausts, tad... Kolēģi, pirms dažiem gadiem Ekonomikas ministrija plānoja pārvākties uz šo ēku Elizabetes ielā 2. Nu tad, ja kāds saka, ka šī ēka ir grausts, tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija, kura ir atbildīga par būvniecības un mājokļu politiku... tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija absolūti neorientējas nedz būvniecībā, nedz mājokļu politikā, nedz arī ekonomikā kā tādā.

Kolēģi! Ja runājam par šiem zaudējumiem, kuri radīsies, ja tiks nojaukta šī ēka Elizabetes ielā 2, tad jāteic, ka tie ir mērāmi vismaz dažu miljonu eiro apmērā.

Es jums, kolēģi, šodien atgādināšu to, kas notika tikai pirms dažām stundām! Kad skatījām jautājumu par denacionalizēto māju īrniekiem, tad šeit daudzi no jums nespēja atbalstīt priekšlikumu piešķirt summu, kura ir mērāma dažos miljonos eiro, šiem denacionalizēto māju īrniekiem.

Un šeit, kolēģi, tiešām ir vietā jautājums savai sirdsapziņai. Ja jau jums tā ēka Elizabetes ielā 2 ir tik ļoti nevajadzīga, tad varbūt to varētu atsavināt... atdot tiem pašiem denacionalizēto māju īrniekiem? Esmu pārliecināts, ka dažu gadu laikā vismaz dažiem simtiem no viņiem... no īres maksājumiem būtu nauda, lai palīdzētu viņiem pārcelties, nopirkt kādus citus dzīvokļus vai mājokļus.

Tāpēc... Kolēģi, es aicinu nedarīt neko tādu, kas, ja jūs būtu privātuzņēmuma darbinieki, jums draudētu ar kriminālatbildību. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Deputāti! Nu šodien izskan tāds jautrs jautājums - vai vajag koncertzāli vai nevajag koncertzāli. Laikam vajag. Vajag atzīt, ka vajag.

Mēs par to runājam jau 20 gadu, bija daudz projektu. Tajā pašā dambī - arī... bija projekts, kur... Visdārgākais projekts - uz ūdens... tur, kur nevar piebraukt ar mašīnu nekā. Un mums diemžēl arī nav tādas pieredzes - būvēt kaut ko zem ūdens... īpaši, ja to dambi vajadzība vēl nostiprināt arī. Bet mēs bijām gatavi būvēt.

Mēs uzbūvējām bibliotēku, nojaucām vēsturisku māju, kurai bija vairāk nekā 100 gadu. Neviens no jums neprotestēja pret to, neteica, ka vēsturisku māju nevajag nojaukt! Nojauca, aizmirsa visu, nevis pārnesa... Tehnoloģiski atļauts bija pārnest to māju, bet nē - nojaucām.

Tagad būvējam Latvijas Okupācijas muzeja otro kārtu. Jūs laikam gājāt garām un redzējāt, kā viņi būvē, - vienkārši pa ķieģelītim ņem ārā, liek jaunu ķieģelīti... Darbs turpinās... Divi procenti... lai uzbūvētu sarkofāgu... A varēja uzbūvēt ķīnieši laikam pa diviem mēnešiem.

Nesen apmeklēju Rīgas Tirdzniecības ostu... Eiropas projektu, kuru var par sešiem eiro apmeklēt... Un tur stāv ļoti daudzi sarkofāgi vai bijušie angāri... Māksla arī tur iekšā - mākslinieki ievieto savas gleznas tur. Stāv tukša, degradēta teritorija jau 20 gadu garumā pilsētas centrā, upes krastā! Protams, ka... Varbūt tur... ir divi laikam oligarhi īpašnieki... vai kā...? Nezinu. Bet kāpēc tad (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nevaram izpirkt no viņiem - no tiem oligarhiem? Ja valsts... Jūs, “Tēvzemei un Brīvībai”, bijāt visu laiku pie varas, jūs atdevāt to ēku tam oligarham... atļauju - arī...

Nē, to nevajag...! Mēs cenšamies, lai tas projekts būtu visdārgākais projekts pasaulē.

Paņemsim kā piemēru Parīzi, Franciju! Desmit vai astoņus gadus atpakaļ viņi uzbūvēja milzīgu koncertzāli... laikam trim ar pusi tūkstošiem skatītāju. Vai viņi to uzbūvēja Luvras parkā vai Konkordijas laukumā? Varbūt Trokadero laukumā? Nē! Viņi to uzbūvēja 13 kilometru attālumā no pilsētas centra. Trīspadsmit! Un - nekas! Visi brauc!

A mēs šeit gribam sabāzt visus teātrus pie kanāla krasta... kuru izveidoja Pēteris I.

Tā ka dilemma ir ļoti liela. Bet - nu mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un tautai arī ir sakāms kāds vārds... īpaši, ja tauta arī pieprasa, ka vajag to un to...

Protams, arhitekts Vilciņš... Viņš jau nomira, bet viņa darbi palika.

Un, ja jūs bijāt Turaidā - Dainu kalnā... Tas - arī... Izveidot to Dainu kalna ansambli...

Tas ir viņa darbs. Tā ka viņš arī... kā izcils arhitekts... un kopā ar citiem...

Nedomāju, ka tā ēka ļoti sliktā stāvoklī, kā pašlaik teica ministrs.

Es arī pieļauju to, ka tie speciālisti, kas strādā par padomniekiem ministram... viņi taču nevar pateikt neviena vārda pret to... ka projekts ir slikts vai ka ekonomiski nav izdevīgi... tāpēc ka viņi nākošajā dienā būs atbrīvoti - uzreiz jau.

Mēs uzbūvējām lielo Mežaparka estrādi par 100 miljoniem, kaut mēs (Starpsauciens.)... vienu pasākumu... vienu pasākumu - labākajā gadījumā! - tur rīkojam. Dārgs projekts stāv tukšs. Aizbrauciet tur un paskatieties.

Un tāpēc... es - par koncertzāli, bet es neesmu gatavs no nodokļu maksātāju naudas maksāt tādu lielu cenu.

Tā ka - noraidīt! (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ministra kungs! Kolēģi! Atšķirībā no daudziem no jums man bija gods ilgus gadus nodarboties ar attīstības lietām Rīgā. Tas nav viegls darbs, tas prasa ļoti lielu uzmanību, iejūtīgumu, ambīcijas, kā teica ministra kungs. Neapšaubāmi.

Pirmais jautājums. Vajadzīga Rīgā koncertzāle vai nav? Neapšaubāmi koncertzāle Rīgā ir vajadzīga.

Otrs jautājums. Kurā vietā tā būtu būvējama? Parasti atbildi uz šo jautājumu sniedz pilsētas attīstības plāns. Esošais attīstības plāns Rīgā neparedz šāda veida būvi tieši šinī paredzētajā vietā.

Trešais. Ja mēs runājam par to, ka šī ēka ir novecojusi, ka nojaukšana ir lētāka nekā renovācija... un ka tas nav nekāds piemineklis, varbūt es tam piekrītu, bet - blakus stāv Zemkopības ministrijas ēka, kas nu galīgi izkrīt no visa Rīgas ansambļa, no visiem Rīgas attīstības plāniem. Un galvenais - ka tā ēka tiešām nav piemērota ierēdņu darbam un vispār normāliem, cilvēciskiem apstākļiem, darbam kā tādam.

Ceturtkārt. Es jau nerunāju par to, ka pirmais, ko vajadzētu darīt, ir ieskatīties Nacionālajā attīstības plānā. Nākamais, kas būtu jādara, - jāmēģina kopā ar arhitektiem un mūziķiem izstrādāt šīs paredzētās vietas kaut skiču projektu, kā izskatītos šī lieta.

Kad bija runa par Rīgas Kongresu nama rekonstrukciju, man bija garas sarunas ar Raimondu Paulu. Viņš uzskatīja, ka to ēku tiešām var pārbūvēt, bet tā pārbūve bija tik radikāla, ka faktiski vieglāk būtu to ēku nojaukt un tanī vietā uzbūvēt koncertzāli, kas ir reāls variants.

Piektkārt. Mēs aizmirsām šodien runāt arī par to, kādas būs būvniecības izmaksas, jo tas ir atkarīgs arī no projekta un pārējiem nosacījumiem, jo mēs runājam tikai par to, ko maksā esošā ēka un ko maksā ēkas nojaukšana. Cik maksās šis projekts, kā būs īstenoti finansēšanas avoti un kādi tie būs - tas ir atklāts jautājums... galīgi.

Gribu atgādināt, cienījamie kolēģi, diskusijas, kas bija ap Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. Varbūt kāds vēl atceras, ka savā laikā, lai segtu šos izdevumus, bija ieplānots ieviest speciālo elektronodokli, lai savāktu līdzekļus ēkas būvniecībai. Es nerunāju, ka šis variants būtu arī šodien skatāms, bet - kas minēts arī pieprasījumā -, ka finansiālās dabas jautājums nav atrisināts nekādi un nav pat projektā - nav pat projektā! -, jo izmaksas būs atkarīgas no paša ēkas projekta.

Visbeidzot. Redziet, kad bija runa par dažādām vietām šai ēkai... vai citām vietām, bija plašas publiskās debates, bet esošā valdība un valdošā koalīcija, jūs man, kolēģi, atvainojiet, rīkojas absolūti pretēji jebkurām demokrātijas normām.

Pavisam nesens piemērs - Valsts Drošības dienesta būvniecība... ēkas būvniecība. Tas projekts ar kādu bija saskaņots? Ne ar vienu. Koku stādīšana, ko sola Jaunā konservatīvā partija, vēl stāv priekšā, bet koku ciršana jau ir notikusi. Tas arī ir būvniecības projekts, pie kam pietiekami dārgs.

Šis projekts arī nav apspriests ne ar vienu nopietni, tā, lai varētu pateikt, ka sabiedrība, lūk, ir stāvā sajūsmā no visa piedāvātā projekta un vietas un gatava atbalstīt šo lietu pat ar saviem maciņiem.

Un visbeidzot. Ambīcijas ir laba lieta. Ambīcijas bez saprāta un aprēķiniem, jūs man piedodiet, ir idiotisma pazīme.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debatēm atvēlētais laiks ir 15 minūtes. Dombravas kungs, jums pietiks ar septiņām?

Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Starpsauciens.)

J. Dombrava (NA).

Kad politiskajiem spēkiem jautā, vai tie vēlas jaunas akustiskās koncertzāles būvniecību, tad pārsvarā visi saka “jā”, tikai katram atšķiras tas viedoklis, kur tieši. Nu, jā, nu ir reti izņēmumi arī varbūt, kas pateiks “nē”. Bet atšķiras viedokļi, kur to būvēt. Vienam šķiet, ka koncertzāle nogrims līdz ar AB dambi, ja tur tiks uzcelta. Citam šķiet, ka Šķēles nauda... naudas kapitāls pieaugs, ja uzcels citā vietā, savukārt Elizabetes ielā ir izdevies uztrāpīt uz daudzu tādu ļoti emocionālo strīpu, ka daudzi ir savu politisko karjeru sākuši ar darbību šajā ēkā, atceras savas jaunības dienas, tāpēc ar nostalģiju skatās uz šo ēku un noteikti negrib pieļaut, ka tā tiek nojaukta.

Man arī ir savs viedoklis par šo koncertzāli. Es uzskatu, ka Elizabetes vieta... Elizabetes iela nav slikta vieta, bet es tiešām uzskatu, ka ideālāka vieta būtu Uzvaras laukums. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Pārvietojam... pārvietojam šo pieminekli. (Aplausi.) Es domāju, ka tautas ziedojumi tiks savākti. Dodam no parlamenta tikai akceptu šai iniciatīvai. Es domāju, ministrs arī piekritīs. (Starpsaucieni.) Blakus atradīsies skaisti dīķi, kur varēs iziet ārā koncerta baudītāji. SASKAŅA raudās, bet mums vismaz būs iespēja ietaupīt arī budžeta līdzekļus. Izdarām to! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, jums ar piecām... nu jau četrām minūtēm pietiks? (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Es kā vienīgais Pieprasījumu komisijas loceklis no šeit runājošajiem, šeit runājošajiem (Starpsauciens: “Loceklis - jā!”)... Varbūt... Es atbilstoši ministra kunga teiktajam par pagātni, par tagadni un par nākotni.

Tad par pagātni runājot. Nu... nu, kā tad es te runāšu par koncertzāli un nerunāšu ar... jā, kaut ko, kas pateikts dziesmā, a? Ārija Elksne, “Nav vērts”. Jo pēc būtības pieprasījums ir par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti. Līdz šim šeit nebija neviena teksta par to. (Dep. E. Papule: “Bija!” Starpsauciens: “Vajag klausīties!”) Nē, nu es klausījos uzmanīgi... es klausījos uzmanīgi, bet Ārija... Ārija Elksne pateikusi vislabāk:

“Pār Raiņa kapu lido kraukļi

Un žēli ķērc - nav vērts, nav vērts.”

(Zālē troksnis.) Man liekas, ka, par pagātni runājot, Ārija Elksne ar Edgaru Liepiņu ir pateikuši precīzi. (Starpsaucieni: “Beidzam sēdi!”; “Mājās!”)

Runājot par tagadni.... runājot par tagadni, ņemot vērā, ka ministra kungs ir uzteicis zināmu rāmi. Valaiņa kungs teica, ka...  vai... tas notiek starp Jāņiem un sniegu, bet Žoržs Siksna lieliski dziedāja:

“Tas būs ap Jāņiem Mārtiņos

Pēc pusnakts tieši dienas vidū.”

Tas ir par tagadni! Tas ir par tagadni! (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.)

Par nākotni runājot, kolēģi! Es jums... es redzu, šis jautājums par koncertzāli raisa tādu kaisli - gan pozīcijā, gan opozīcijā. Un tāpēc es gribu teikt Naura kolēģa vārdiem:

“Viena alga, kas tev priekšā -

draugu pulks vai zvēru bars.

Galvenais, lai tevī pašā

uzplaukst sapumpurots zars.”

Paldies jums!

Noraidām pieprasījumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kaut kā poētiski... bet novirzāmies no tēmas.

Laiks pārtraukumam.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Dzintars, Jurašs, Latkovskis, Zakatistovs, Augulis un Agešins lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 1. oktobra pulksten 9.00.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nē!”; “Nav!”) Tātad deputātiem nav iebildumu. Debates turpināsim šā gada 1. oktobrī.

Paldies kultūras ministram Naurim Puntulim par skaidrojumu un par piedalīšanos Saeimas sēdē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem man jūs jāinformē.

Par deputātu Zariņa, Ločmeles-Luņovas, Tutina, Kucina un Dombrovska steidzamu jautājumu ekonomikas ministram “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu saplānotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Krišāna, Klementjeva, Nikonova un Orlova steidzamu jautājumu ekonomikas ministram “Par Elektroenerģijas tirgus likumam nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un to atbilstību Saeimas lemtajam attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu saplānotā darba grafika dēļ.

Tagad reģistrācijas rezultāti. Vārds Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis (Starpsaucieni: “Ir!”)... ir, Dūrītis ir, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Ralfs Nemiro un Artūrs Rubiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz šā gada 1. oktobra pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada 24. septembra 4. (ārkārtas) sēde

Par lēmuma projektu “Par 10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās” turpmāko virzību” (Nr. 447/Lm13)
(Dok. Nr. 2899)
   
Priekšlikumi - dep. J. Stepaņenko (par)
  - dep. L. Liepiņa (pret)
   
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem” (Nr. 450/Lm13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2923)
   
- Debates - dep. L. Liepiņa
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. D. Šmits
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. K. Ģirģens
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska atsaukšanu no Administratīvi teritoriālās reformas komisijas” (Nr. 448/Lm13)
(Dok. Nr. 2902)
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ulda Budriķa ievēlēšanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā” (Nr. 409/Lm13)
(Dok. Nr. 2602)
   
Lēmuma projekts “Par deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 451/Lm13)
(Dok. Nr. 2925)
   
Lēmuma projekts “Par deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 452/Lm13)
(Dok. Nr. 2926)
   
Lēmuma projekts “Par deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 453/Lm13)
(Dok. Nr. 2927)
   
Lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” (Nr. 443/Lm13)
(Dok. Nr. 2878)
   
- Ziņo - dep. R. Bergmanis
   
- Debates aizsardzības ministrs A. Pabriks
  - dep. E. Šnore
  - dep. M. Šteins
  - dep. A. Kazinovskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
   
- Debašu turpinājums - dep. J. Dombrava
  - dep. D. Šmits
  - dep. R. Bergmanis
  - dep. N. Kabanovs
   
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 449/Lm13)
(Dok. Nr. 2906)
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
- Debates - dep. E. Papule
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Valainis
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Vucāns
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Šmits
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. A. Muižniece
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. D. Reizniece-Ozola
   
Pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par likumā noteikto prasību pildīšanu” (Nr. 34/P13)
(Dok. Nr. 2919)
   
Motivācija - dep. U. Augulis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
   
Deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Vjačeslava Dombrovska pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim “Par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti, virzot uz Ministru kabinetu rīkojumu par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā 2, Rīgā” (Nr. 30/P13)
(Dok. Nr. 2739, 2739A)
   
- Ziņo - dep. I. Puga
   
- Debates kultūras ministrs N. Puntulis
  - dep. V. Valainis
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. I. Klementjevs
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J. Dombrava
  - dep. M. Bondars
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 24.09.2020 11:56:12 bal001
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par 10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās” turpmāko virzību (447/Lm13)

Datums: 24.09.2020 12:27:20 bal002
Par - 34, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem (450/Lm13)

Datums: 24.09.2020 12:28:03 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska atsaukšanu no Administratīvi teritoriālās reformas komisijas (448/Lm13)

Datums: 24.09.2020 12:28:30 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ulda Budriķa ievēlēšanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā (409/Lm13)

Datums: 24.09.2020 12:28:55 bal005
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (451/Lm13)

Datums: 24.09.2020 12:29:18 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (452/Lm13)

Datums: 24.09.2020 12:29:41 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (453/Lm13)

Datums: 24.09.2020 13:00:15 bal008
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 24.09.2020 14:20:30 bal009
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu (443/Lm13)

Datums: 24.09.2020 14:21:48 bal010
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 24.09.2020 15:26:39 bal011
Par - 58, pret - 3, atturas - 15. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (449/Lm13)

Datums: 24.09.2020 15:30:38 bal012
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 24.09.2020 16:58:10 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija



Otrdien, 24.decembrī