Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas sestā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 1. oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt Saeimas šā gada 1. oktobra sēdes darba kārtību attālināti.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par izskatāmajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums” nodod Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Toms Plešs.
A. T. Plešs (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Vēlos iezīmēt to, ka diskusijās par administratīvi teritoriālo reformu komisijā, kad diskutējām ar pašvaldībām, teju katru reizi iezīmējās jautājums par to, kādā veidā stiprināt un attīstīt kultūru, kultūrvēsturiskās tradīcijas.
Tieši šī iemesla dēļ likumprojektā noteicām, ka līdz šī gada beigām Kultūras ministrijai ir jānāk klajā ar plānu par to, kādā veidā to nodrošināt. Vienlaicīgi komisija un arī Saeima nobalsoja par to, ka ir nepieciešams atsevišķs likumprojekts kultūrvēsturisko zemju noteikšanai un kultūras stiprināšanai.
Ir skaidrs, ka kultūras tradīcijām un kultūrvēsturisko kopienu veidošanai pēc būtības stingras robežas dabā nav iespējams nospraust. Kultūrvēsturisko zemju senču iekoptās tradīcijas un mantojums, kas pāriet no paaudzes paaudzē, daudzām tautām vienmēr ir bijis ļoti nozīmīgs faktors pašu identitātes apliecināšanā un arī kultūrvides attīstībā. Lai arī pirmšķirīgi šādu tradīciju saglabāšana ir atkarīga no pašām kopienām, tomēr ir būtiski, ka ir arī valsts un pašvaldību īstenotā politika šādu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, un tieši šis likumprojekts šādu pienākumu attiecīgi arī nosaka.
Likumprojekts arī iezīmē dabiski izveidojušos kultūrvēsturiskā teritoriālā iedalījuma struktūru. Tam pamatu veido mūsu tautas etnogrāfiskās īpatnības, dažādie dialekti un gadsimtos nostiprinātās kultūrvēsturiskās vērtības un to pārmantošana, kas veido etniskās kultūras rādītājus.
Vienlaicīgi, strādājot ar šo likumprojektu, ko mēs komisijā noteikti ļoti atbildīgi darīsim, mums ir jāskatās ne tikai uz to, kādā veidā kultūrvēsturisko identitāti un šo daudzveidību saglabāt un savā veidā iekonservēt, bet, raugoties uz mūsdienu attīstības gaitu, ir jādomā arī par to, kādā veidā mēs šīs kultūrvēsturiskās identitātes īpatnības varam attīstīt.
Tieši tā iemesla dēļ, kolēģi, aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, kur varēsim sīki un smalki diskutēt par labākajiem variantiem, kādā veidā to dabā iedzīvināt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Liepiņas kundze, vai runāsiet “pret”?
L. Liepiņa. Es runāšu “pret”.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es balsošu pret šo Valsts prezidenta virzīto likumprojektu, jo, manuprāt, tas, ko mēs lieliski varējām vērot arī laikposmā, kad tika ļoti sasteigti, ļoti nepārdomāti pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums... Ir skaidri redzams, ka tiek jaukti jēdzieni, kas tad ir tas Latviešu vēsturisko zemju likums, it kā tagad kas nāk... kas ir kultūras mantojums un kas ir administratīvi... un kas būtu tad administratīvi teritoriālā reforma.
Lielisks piemērs ir Varakļāni, mani mīļie Varakļāni. Esmu jau gatava pārcelties dzīvot uz Varakļāniem, lai šo absurdu izbeigtu. Tas, ko jūs izdarījāt ar Varakļāniem administratīvi teritoriālās reformas sakarībā, - nu, klausieties! Sajaucāt! Ir stāsts par kultūru. No kultūras viedokļa Varakļāni vienmēr būs ar saknēm Latgalē - to neviens nekad neizmainīs -, bet kādā sakarībā jūs neļāvāt cilvēkiem, kas 30 gadus savu dzīvi ir sasaistījuši administratīvi ar Madonu...? Kas tas tāds bija?
Tāpēc, manuprāt, ir milzīgs sajukums. Nezinu, vai tikai prezidenta pilī vai... protams, Saeimā - pats par sevi. Tiek jaukti jēdzieni, tiek jaukta vispār sapratne par lietām, par elementārām lietām, kas, manuprāt, katram varakļānietim ir skaidras. Bet, nu, kaut kā šī prāta skaidrība nenonāk ne līdz Saeimas telpām, ne līdz prezidenta pilij.
Tādēļ šis... Es neatbalstīšu, jo uzskatu, ka vienkārši ir kaut kādas pamatbāzes lietas, kas ir pašas par sevi saprotamas un kas nav jānostiprina nekādos likumos. Nu, ko vēl mēs tagad, ko vēl mēs varētu nostiprināt kādā likumā? Mīļie draugi, mums to likumu ir par daudz. Atgriežamies pie saknēm, pie vērtībām, kuras nevar aprakstīt nevienā likumā, - vai nu tās ir, vai to nav.
Paldies.
Es balsošu “pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts runā “par”, viens - “pret”. Debates nav paredzētas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latviešu vēsturisko zemju likums” nodošanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru. Par procedūru vēlējās runāt deputāte Linda Liepiņa. Lūdzu, piesakieties sistēmā!
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Vēlos tātad arī šīs sēdes pašā sākuma daļā... Tātad 1. oktobra sēde, manuprāt, arī tiek noturēta nelikumīgi, un formāts... Šādu formātu neparedz ne Satversme, ne Latvijas Republikā darbojošies likumi.
Tādēļ es piedalos tikai, lai paustu savu viedokli par šīm nelikumībām un pārstāvētu 44 662 vēlētājus, kas Saeimas vēlēšanās atdeva savu balsi par mani. Bet uzskatu, ka šis ir neleģitīms pasākums, kurš pēc iespējas ātrāk ir jābeidz. To es arī aicinātu darīt gan Saeimas priekšsēdētājas kundzi, gan arī Satversmes tiesu beidzot iesaistīties šajā absurdā. Saņemieties, un beidzot varbūt mēs varam atgriezties pie Satversmes un likumiem, kas Latvijas Republikā pastāv.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Mēs dzirdējām deputātes Lindas Liepiņas viedokli.
Godātie kolēģi, es aicinu jūs iepazīties ar Satversmes komentāriem, kas ir nesen iznākuši un ir pieejami, kuros ir komentēta arī... kuros ir pieejami komentāri arī par Saeimas darbu, tostarp ir komentēts arī Saeimas darbs attālināti, un ir secināts, ka tas ir atbilstošs Satversmei.
Turpināsim darbu. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Un tagad likumprojekta nodošana komisijai un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Un tagad likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
Znotiņa kungs šobrīd nav platformā e-Saeima.
Es aicinu komisijas priekšsēdētāju Ašeradena kungu ziņot par konkrēto likumprojektu.
Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (JV).
Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” mērķis ir nodrošināt akreditētu studiju virzienu nepārtrauktu darbību. Un jāsaka, ka Covid-19 izplatība pasaulē un vairāku Eiropas valstu ierobežojumi personu ieceļošanai un izceļošanai kopumā ir radījuši būtisku problemātiku akreditācijas ekspertu piesaistei. Līdz ar to sešu mēnešu akreditācijas termiņa pagarinājums nepieciešams vismaz septiņiem akreditētiem studiju virzieniem, kuriem akreditācijas termiņš ir 2021. gads, respektīvi, nākamais.
Tātad es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu un sākt ar to, ka atbalstīt kā steidzamu, un pēc tam atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Deputāti vēlas debatēt.
Sākam debates.
Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (JV).
Es atvainojos, priekšsēdētājas kundze, es biju pieteicies, tā teikt, Znotiņa kunga vietā, tā ka es nevēlos debatēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Viss kārtībā. Jā, paldies. Tātad deputāti debatēt nevēlas.
Un komisija ir aicinājusi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Ašeradens. Tā, es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 8. oktobri un izskatīt tad Saeimas sēdē pēc divām nedēļām, pēc 8. oktobra.
Sēdes vadītāja. Tātad 22. oktobrī. Vai ir pareizi saprasts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedoklis?
A. Ašeradens. Jā, pareizi jūs sapratāt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
A. Ašeradens. Jā, paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22. oktobrī.
Lūdzu atvērt procedūras sadaļu.
Par procedūru pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu, viena minūte.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Vēl reflektējot uz Mūrnieces kundzes komentāru (Starpsauciens.)...
Sēdes vadītāja. Piesakieties! Jā. Lūdzu, reģistrējieties vēlreiz sistēmā.
J. Stepaņenko. Cik man reizes ir jāpiesakās, lūdzu?
Sēdes vadītāja. Kamēr mēs redzam, ka jūs esat reģistrējusies, lai tiek veikta laika atskaite.
Lūdzu, sniedziet palīdzību deputātei, kā to izdarīt.
J. Stepaņenko. Kolēģi! Reflektējot uz Mūrnieces kundzes atbildi uz Liepiņas kundzes sacīto, ir jāsaka tā - ar grāmatu lasīšanu nepietiek, ir arī jāsaprot vispār, ko jūs darāt tai Prezidijā.
Un jūsu voluntārais lēmums atsākt platformu e-Saeima nav saistīts ar to, ka jūs esat varbūt izlasījuši vienu grāmatu un sapratuši, ka ārkārtas situācija ir arī... ir ne tas pats, kas ārkārtējie apstākļi.
Šeit runa ir par to, ko mēs jums visu rītu cenšamies pateikt, - jūs neesat pamatojuši savu lēmumu ne uz kādiem aktuāliem apstākļiem, jūs neesat tos norādījuši. Vienīgie apstākļi, kurus jūs esat norādījuši, ir 10. jūnija lēmums, kas šobrīd nav spēkā.
Tāpēc iemācieties varbūt arī rakstīt lēmumus, iemācieties vadīt Saeimu tā, lai pēc tam nav kauns visas valsts priekšā par to, ko jūs esat sastrādājuši.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Mēs dzirdējām deputātes Jūlijas Stepaņenko politisko viedokli par Saeimas sēdes sasaukšanu e-platformā. Patiešām politiski mēs tātad varam izteikt katrs, ko mēs domājam, un politiski vērtējumi ir tikai un vienīgi politiski vērtējumi.
Saeimas Prezidijs savu skaidrojumu sniedza, sākot darbu (Starpsauciens.) šodien pulksten 9.00, tad, kad deputāti novērsa dažādas tehniskas nepilnības, kas saistītas ar datoriem un e-parakstiem.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam. Arī deputāts Gobzems vēlas runāt par procedūru.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, Mūrnieces kundze! Es jūs aicinātu nelielīties, ka tā ir vienīgā grāmata dzīvē, ko jūs esat lasījusi. Un es atgādinu, ka tie cilvēki, kas pārzina likumus, tie zina, ka likumu piemērošanā Latvijas tiesību sistēma paredz to, ka, piemērojot likumus, piemēro tiesību normas, nevis - ko kāds čalis ir ierakstījis kādā grāmatā, jo grāmatas mēs visi varam uzrakstīt. Es varu uzrakstīt, jūs, Mūrnieces kundze, arī varat uzrakstīt brīvajā laikā kādu grāmatu, jo mēs tagad attālināti darbojamies un to varam izdarīt.
Tāpēc jau ir aicinājums...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam! Mēs dzirdējām, un es aicinu vēlreiz un atkārtošu šo Kārtības ruļļa 72. pantu - piezīmes vai domu apmaiņa par sēdes vadītāja rīkojumiem attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujama.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Nu, redzu, ka vienīgā grāmata, ko Mūrnieces kundze ir apguvusi, ir Kārtības rullis. Ir okay, viss kārtībā. Derētu iepazīties arī ar otru, kas ir Satversme.
Bet tagad, atsaucoties uz to, Mūrnieces kundze, ko jūs teicāt, ka jūs šorīt pulksten 9.00 visu esat izstāstījusi. Nu, pagaidiet, šī... tā ir cita sēde. Mums pulksten 9.00 bija tā sēde, kas bija... kurā tur septembrī sasaukta? Šī ir cita sēde. Cita diena vispār, ja nu tā - pēc Kārtības ruļļa, kur... nu, manuprāt, kuru jūs labi pārzināt, tas tieši tā arī ir.
Jauna diena, jauna sēde, jauna pretenzija pret to. Es ļoti labprāt aicinātu jūs vēlreiz nolasīt varbūt visu to garo penteri, ko jūs lasījāt, - cik likumīgi, jūsuprāt un Prezidijaprāt, un, un, un, un... prezidenta pils piecīšuprāt... cik likumīgi viss šis ir? Varat sākt lasīt vēlreiz to visu.
Es uzskatu, ka šis ir nelikumīgi un šis ir absolūti neleģitīms pasākums, kas te šodien notiek.
Tāda... Sabraukums, Saeimas sabraukums.
Sēdes vadītāja. Labi, paldies, tagad mēs esam dzirdējuši arī deputātes Liepiņas politisko viedokli.
Kolēģi, skaidrojums tika sniegts, un turpināsim darbu. Tiešām darba kārtība šodien ir ļoti apjomīga.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labdien, kolēģi! “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”. Likumprojektā tika saņemti kopumā deviņi priekšlikumi.
Nekavējot laiku, iesim uzreiz tiem visiem cauri.
1. - Sanda Ģirģena, iekšlietu ministra, priekšlikums par to, ka policijai, robežsardzei un pašvaldības policijai ir tiesības apturēt transportlīdzekli un pārbaudīt, vai transportlīdzeklī esošās personas ir izpildījušas savu pienākumu ievadīt ziņas par sevi informācijas sistēmā, iebraucot no ārvalstīm. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Rancāns. Paldies.
2. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums par kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas sistēmas izmantošanu un datu apmaiņu Eiropas Savienības līmenī, un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt sistēmas pārziņus. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Aicināšu neatbalstīt to, ko Viņķeles kundze rosina. Manuprāt, tur, kur ir Viņķele, ir nevis kaut kāda sistēma, bet arvien lielāks bardaks, tur ir pilnīgi kaut kāda mēģināšana kontrolēt, iebiedēt un tā tālāk, un tā tālāk. Un at the end of the day... tātad ‘dienas beigās’ - tulkoju - neviens mēs nezināsim, cik tas izmaksās. Izmaksās ļoti daudz. Tādēļ aicinu šo priekšlikumu noraidīt un neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
J. Rancāns. Nē, komisijas vārdā nekas nav piebilstams.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - veselības ministres Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret - 3, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.
J. Rancāns. Paldies, kolēģi!
3. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru tiek uzlabota likumprojekta sākotnējā panta redakcija attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku veselības pārbaudēm, kuras tiek pagarinātas līdz 2021. gada 31. martam. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.
J. Rancāns. Paldies, kolēģi!
4. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums par individuālo aizsardzības līdzekļu, medicīnas ierīču, kā arī minēto preču laboratorisko testēšanas pakalpojumu iegādi, centralizētu iegādi, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, kā arī par minēto preču izsniegšanu apgādes koordinatoriem. Komisijā ir atbalstīts... daļēji atbalstīts. (Skaņas pārrāvums.)
Sēdes vadītāja. Rancāna kungs, mēs jūs nedzirdam. Rancāna kungs, es aicinātu ziņot vēlreiz, jo bija pārrāvums, mēs jūs nedzirdējām. Rancāna kungs, vēlreiz pamēģiniet ienākt sistēmā un noziņot par šo likumprojektu... par šo priekšlikumu vēlreiz.
J. Rancāns. (Ilga pauze.)... mums ar moderatoru. Jā, paldies. Beidzot moderatori man ir ieslēguši mikrofonu. Paldies liels.
Vēlreiz. Tātad 4. priekšlikums bija aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums par individuālo aizsardzības līdzekļu, medicīnas ierīču, kā arī minēto preču laboratorisko testēšanas pakalpojumu centralizētu iegādi, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, kā arī par minēto preču izsniegšanu apgādes koordinatoriem, nevis nogādāšanu, kā iepriekš bija noteikts likumā, ka Aizsardzības ministrija pati nogādā arī iestādēm. Tāds ir šis priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Nu kas tad tas tagad būs? Bez iepirkumiem, bez nekā... Atkal nauda kur... tā kā pa reni plūdīs projām vai kā? Ko tad te...?
Tad, Rancāna kungs, paskaidrojiet. Ja nepiemēro Publisko iepirkumu likumu, kā jūs izkontrolēsiet, lai viss būtu daudzmaz caurspīdīgi, lai nebūtu atkal kaut kādi koruptīvie mēģinājumi vai kaut kādas čaklās rociņas atkal nestrādātu, nu, kaut kā...
Bet pastāstiet, kāda tad ir tā sistēma? Ja jūs sakāt, ka šis priekšlikums, ko jūs daļēji atbalstāt, iespējams, tajā 5. priekšlikumā ir. Vienkārši iedodiet kaut kādu loģiku šim te. Nepiemērosiet vispār neko vai tomēr kaut ko piemērosiet? Kam tad atskaitīsies, un kā tad pēc tam varēs izkontrolēt? Ja būs problēma - tātad iepirkumu procedūra netiek piemērota -, ko piemērosim? Ja būs kāds palaidis rokas un kaut ko sev paņēmis, iebāzis kabatā, kā varēs...? Varēs saukt pie atbildības? Nevarēs? Vēlētos dzirdēt plašāku skaidrojumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, Mūrnieces kundze! Pirms es sāku debatēt, es aicinu nākamreiz, kad es esmu pieteicies par procedūru, neignorēt mani, jo es biju pieteicies par procedūru. Jūs ignorējāt.
Bet, runājot par debatēm šajā jautājumā, es gribu teikt, ka viss, kas saistīts ar Covid-19 un kas notiek parlamentā, šobrīd ir absolūts farss. Nav nekādas nepieciešamības pēc procedūrām, kur netiek ievērots Publisko iepirkumu likums un kur atkal bez pārskatāmas, sabiedrībai redzamas... redzama veida atkal tiks pirkts par sadārdzinātām cenām...
Starp citu, piemērs ir ar tām sejas maskām, ko valsts iepirka par 28 vai cik eiro. Vislabākās... Augstākās kvalitātes maskas varēja veikalā nopirkt par 6 eiro, kamēr valsts iepirka kaut kādas uz 3D printeriem... vājas kvalitātes par 28 eiro un tādā garā. Par sejas maskām, cik es saprotu, - tur arī jau krimināllieta... Kaut kas virzās vai nevirzās uz priekšu?
Un es nešaubos, ka šis atkal ir kārtējais valsts nozagšanas mēģinājums, tāpat kā konstitūcijas nozagšanas mēģinājums. Jo konstitūciju netulko ar kāda cilvēka ierakstītu kaut kādu komentāru grāmatā, bet konstitūciju tulko pēc tā, kas ir ierakstīts tiesību normās. Pirmām kārtām.
Tāpēc es arī ļoti demonstratīvi šodien jums rādu, ka tas viss, kas saistīts ar Covid-19, ir farss, kas notiek Latvijā. Latvijā cilvēki nemirst no šīs slimības. Latvijā nav neviens pierādījums, neviens apstāklis, kas apliecinātu, ka mums jebkad būtu bijusi epidēmija vai pandēmija, ka mums nevarētu bērni iet skolā, ka mums nevarētu notikt pasākumi 9. maijā, pēc tam Tērbatas ielā un tādā garā. Tas ir, un tagad tiek ziņots, ka ir kaut kādi bezsimptomu saslimušie. Es atvainojos, varbūt mēs visi esam arī ar bezsimptomu rotavīrusu saslimuši, tikai mūs netestē uz to.
Tāpēc es aicinu visu sabiedrību tomēr būt ļoti uzmanīgiem un saprast to, ka šeit visa sabiedrība tiek vazāta aiz deguna. Tiek speciāli attālināts Saeimas darbs. Speciāli tiek veikti iepirkumi bez iepirkumu procedūrām, jo tā ir vienkāršāk, manā ieskatā, nozagt valsti un sabiedrību.
Es aicinu to beidzot vairs nepieļaut. Es aicinu sabiedrību mosties un saprast, ka tas, kas notiek šobrīd Latvijā, ir absolūti nepieņemami. Kāpēc Latvija rīkojas šādi, ja mēs redzam, ka Zviedrija, kuru pasaulē liela par labāko izvēlēto modeli, kur visa statistika šobrīd ir labāka nekā visur citur... Mēs nekad neesam gājuši uz Zviedrijas modeli, lai gan Zviedrija mums ir daudz tuvāk nekā kaut kādas valstis, uz kurām mēs tur cenšamies it kā (pēdiņās) “atsaukties”.
Un vēl viena lieta. Ja mēs skatāmies pēc statistikas, kas ir tik šausmīga, tad šī statistika uzrāda, ka lielākoties cilvēki, kas ir devušies viņsaulē, ir jau ļoti cienījamā vecumā. Es neatceros, ka pēdējos 30 vai 100 gados Latvijas Republikas teritorijā kāds tik ļoti būtu uztraucies par astoņdesmitpiecgadīgu pensionāru, kā tas ir noticis, teiksim, šajā laikā. Un tas iemesls ir atkal vienkāršs - tāpēc ka cilvēkiem, kuriem varbūt ir mazāk izglītības, mazāk izpratnes par jautājumiem, var iestāstīt... Caur šādu baiļu ieviešanas politiku, caur politiku, kas ir vārdos skaista, bet darbos ļoti nesmuka un netīra, šos cilvēkus vienkārši apvārdo.
Es aicinu visus, tajā skaitā visus pensionārus, kas katru dienu skatās “Panorāmu” un tic “Panorāmai”, beidzot atvērt acis un saprast, ka Latvijā nav nekādas epidēmijas un nekādas pandēmijas un nav nepieciešams iepirkt par sadārdzinātām cenām neko bez konkursiem. Mums ir vajadzīga pārskatāma procedūra un pārskatāmi jautājumi.
Un kāpēc es arī šo visu farsu gribu jums parādīt kā farsu... Jo tas, kas notiek, tas ir vienkārši vājprāts, tā nenotiek nekur pasaulē! Nevienā attīstītā demokrātijā nenotiek tas, kas notiek Latvijā. Jūsu acu priekšā, mīļie Latvijas cilvēki, nozog Latvijas valsti! Cik ilgi jūs to pacietīsiet? Jums no 1. janvāra nodokļus atkal pacels! Es jums to galvoju. Palasiet avīzi, un jūs redzēsiet, ka jums atkal būs nodokļi lielāki.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.
J. Rancāns (JK).
Kolēģi! Paldies Lindai Liepiņai par jautājumu. Šeit tiešām prasās mazliet plašāks skaidrojums. Līdzīgas bažas kā jums bija mums arī komisijā. Un mēs uzdevām šos jautājumus, jo pirmšķietami tas izskatās ne pārāk labi. Tomēr šim priekšlikumam ir racionāls skaidrojums... lietderīgs skaidrojums.
Skaidrojums ir tāds, ka šīs publisko iepirkumu normas krietni paildzina medicīnas ierīču un individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes laiku, pie tam šeit tiek ņemts vērā, ka šīs ierīces un līdzekļi vēl ir arī jātestē laboratorijās, kas atkal aizņem laiku. Un tad kopējā ideja - lai nebūtu tā, ka mēs kaut ko tagad iepirksim, bet saņemsim galaproduktu tad, kad Covid-19 jau būs beidzies vispār. Respektīvi, šī priekšlikuma jēga ir samazināt šo birokrātiju un palielināt mūsu iespēju reaģēt operatīvi un gana ātri.
Kas attiecas uz bažām par korupciju un sadārdzinātajiem, kā Aldis izteicās, iepirkumiem. Es teiktu tā, ka mums jau ir pieredze ar šo - ka Valsts kontrole ļoti operatīvi kontrolē, lai šie iepirkumi būtu lietderīgi un atbilstu visiem likumiem, kuri paredz, ka nedrīkst šķērdēt valsts naudu.
Un nobeigumā, pirms es... Ja šī skaidrojuma ir par maz, protams, mēs varam arī vēl vairāk skaidrot, bet Aldim es gribētu arī norādīt: es nezinu, no kādiem datiem viņš vadās, bet vislabākā situācija Covid-19 jomā ir Latvijā, nevis Zviedrijā. Zviedrijā tā galīgi nav vislabākā, un ar to var iepazīties katrs pieejamos publiskajos datu avotos. Mūsu saslimstība uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vismazākā Eiropā, ja neskaita varbūt Vatikānu, kur (es pagājušajā nedēļā redzēju) bija nulle, manuprāt. Bet Latvija, tieši pateicoties šiem mūsu lēmumiem, mūsu politiskajai spējai ieklausīties ekspertos un operatīvi un savlaicīgi reaģēt, ir vislabākajā situācijā.
Tieši tāpēc katrs šis priekšlikums, kas tiek iesniegts no ministrijām, komisijā, apzinoties, ka sabiedrībai būs jautājumi, ļoti rūpīgi tiek un tiks arī turpmāk vētīts. Šobrīd komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, un nākamajā priekšlikumā tas ir redakcionāli uzlabots, tāpēc es aicinu arī visus pārējos atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.
D. Beitnere-Le Galla (JK).
Labdien, kolēģi! Es iesaistos šajās debatēs tikai tāpēc, lai pateiktu, ka Aldis Gobzems runā neprecīzus datus. Man ir jaunākās ziņas no Vācijas pētījumiem. Jau runā par otro Covid-19 vilni Eiropā, un, teiksim, Vācijā 25. septembra dati ir diezgan satraucoši, ka šobrīd infekcija izplatās divās vecuma grupās: no 15 līdz 34 gadiem un no 35 līdz 59 gadiem. Tās ir ekonomiski aktīvo cilvēku grupas, un stiprs samazinājums ir tieši no 60 līdz 79 gadu vecuma grupā Vācijā.
Es domāju, ka novērtēsim mūsu valdības darbu un arī mūsu infektologu brīdinājumus un novērtēsim to, cik Latvija tomēr saudzīgi izturas pret mūsu cilvēkresursu, ka mēs labāk esam uzmanīgi un ievērojam priekšrakstus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Man ir tāda sajūta, ka jūs, kolēģi, dzīvojat uz Marsa, nevis Latvijā. Ja mēs paskatāmies - Latvijā ir vismazākais ekonomiskais atbalsts šajā visā lietā, salīdzinot ar Igauniju, salīdzinot ar Lietuvu, salīdzinot ar visām citām valstīm, mēs vienmēr esam pēdējā vietā, nerunāsim par Zviedrijas ekonomiku. Kāda nabadzība Latvijā ir dēļ jūsu visām šīm lietām, ko jūs te esat izdomājuši!
Par statistiku parunāsim. Paskatieties, kādi ir mirstības rādītāji! Par kādu otro vilni jūs runājat, ja pirmā vispār nav bijis? Kāds vilnis? Es atvainojos, mums no gripas ir nomiruši vairāk, mums noslīkuši ir vairāk, pašnāvības ir izdarījuši neskaitāmi cilvēki vairāk, ceļu satiksmes negadījumos... Es nerunāšu par sirds slimniekiem, es nerunāšu par vēža slimniekiem, es nerunāšu par tiem, kas nav saņēmuši pakalpojumus.
Mums ir... Jā, tā dzīvē diemžēl notiek. Mums ir nomiruši 10 vai 20 ļoti cienījama vecuma cilvēki... Lielākā daļa Latvijas sabiedrības tik ilgi nenodzīvo. Vīrieši dzīvo līdz 69 gadiem, vidējais mirušo rādītājs ir 80 un cik gadi. Par kādu vilni jūs te runājat vispār? Kādu farsu jūs darāt?
Paskatieties, kur mūsu ekonomika virzās! Kur mūsu uzņēmējiem... Mums visas viesnīcas klapē ciet vienu pēc otras, restorānus klapē ciet, cilvēki darbu zaudē, cilvēkiem nav, par ko ēst vairs. Jūs te tagad sakāt, ka jūs esat izglābuši cilvēkus, ka viņi nav gājuši bojā. Latvijā nevar aiziet bojā, tāpēc ka šeit cilvēku vienkārši nav! Visi aizbrauc, biznesu pārceļ projām. Nevajag beidzot melot visai Latvijas sabiedrībai! Es saprotu, ka ir viena daļa sabiedrības, kas varbūt nav izglītota un ir diezgan... es atvainojos, kas nesaprot vienkārši, bet ir sabiedrība, kas ļoti labi redz un saprot, ka tas viss ir farss un mahinācija, lai apzagtu Latvijas valsti. Un tas vienreiz ir jāizbeidz!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dagmāra Beitneres‑Le Gallas kundze! Kolēģi! Nu, ir tā, es ļoti mīlu statistiku, es ļoti mīlu ciparus, šī ir pilnīgi mana tēma, un tagad kaut kas man te, Dagmāras kundze, nesalikās kopā.
Jūs minējāt, ka ir tās divas plašās grupas. Un tas, ko jūs teicāt, ja es tagad... ja mani atmiņa neviļ, jūs teicāt - tā pirmā grupa ir no 15 līdz 34, un otrā grupa ir no 35 līdz 74. Ja es kļūdos, jūs varat mani palabot. Tātad sanāk, nu... sanāk, ka tikai no 34 līdz 35 gadiem neslimo. Vai es pareizi sapratu? Kaut kas man te neiet kopā. Un tad slimo... nu, jūs teicāt, divas grupas: no 15 līdz 34 un no 35 līdz 74. Kas tā par statistiku tāda ir?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.
J. Rancāns (JK).
Labi. Paldies, kolēģi, par šīm debatēm.
Protams, tas ir svarīgi. Es tikai Aldim varbūt gribēju teikt - tā tikai vēl trūka, lai mums te būtu vēl liela saslimstība uz šī visa fona. Tieši tāpēc mēs strādājam, lai pirmām kārtām nepieļautu šo otro vilni, lai gan mēs redzam, ka šie saslimstības rādītāji, bez šaubām (vienas dienas rekords bija vakar), aug, un tieši tāpēc mums ir jābūt spējai operatīvi reaģēt, un attiecīgi arī likumdošanas līmenī mēs veicam izmaiņas.
Bet vēl ko es gribēju precizēt. Es iepriekš, aizraujoties ar savu atbildes runu Gobzema kungam, nepareizi pateicu to, ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā. Es aicinu tomēr šajā brīdī to neatbalstīt, bet attiecīgi atbalstīt 5. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas viedokli Rancāna kungs jau pauda.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - aizsardzības ministra Pabrika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 6, pret - 63, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. Paldies, kolēģi.
5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir uzlabots, un tāpēc aicinu to atbalstīt. Vēlreiz es to neprezentēšu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Rancāna kungs, esiet tik laipns, prezentējiet gan. Rancāna kungs, vēlreiz atkārtošu - lai dzird. Esiet tik laipns un prezentējiet gan.
Man īsti nebija skaidrs, kas tad ir tas uzlabotais mehānisms, ko tieši jūs esat uzlabojuši tajā Pabrika kunga, aizsardzības ministra kunga, priekšlikumā, - stāstiet. Es neko nesaprotu pagaidām. Man nepietiek ar to, ka jūs sakāt, ka būs... ka visi tagad ļoti godprātīgi attieksies pret valsts naudu un tā tālāk. Es neredzu, ka Latvijā kaut kas būtu mainījies, lai tagad mainītos politiķu ieradumi. Nezinu.
Stāstiet!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es arī vēlos piebilst, ka nekāds būtisks grozījums šajā komisijas redakcijā nav - pretēji tam, kā mums te stāsta ziņotājs, ka komisijai arī bija bažas un tāpēc ļoti rūpīgi visu vētīja un grozīja, un tagad ministra priekšlikums ir uzlabots.
Paskatoties, salīdzinot redakcijas, es pamanīju, ka vienīgais, kas izmainījies, ir tas, ka ministrs bija, iespējams, kļūdaini, norādījis pie aizsardzības līdzekļiem arī higiēniskās maskas, un tās higiēniskās maskas attiecīgi komisijas redakcijā tika iekļautas pie aizsardzības līdzekļiem.
Ja tādi ir tie grozījumi, ko tagad... Ja tie grozījumi tiešām tik būtiski uzlabo situāciju valstī un novērš korupciju iepirkumos, tad nu gan man ir jāsaka - Rancāna kungs ir diezgan naivs.
Pievienojos Liepiņas kundzes lūgumam skaidrot, kas tieši šajā iepirkumu sistēmā tiks uzlabots.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.
J. Rancāns (JK).
Kolēģi! Piekrītu, ziņotājam ir jāskaidro savi priekšlikumi... nevis savi priekšlikumi, bet tie priekšlikumi, kas bija iesniegti komisijā. Kā konkrēti... Stepaņenko kundze, paldies - jūs pareizi pamanījāt, ka bija izslēgti vārdi par šīm higiēniskajām maskām, jo tās iekļaujamas terminoloģijā pie individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Tas bija svarīgi. Komisija tā nolēma, ka tas ir svarīgi, ka vajag precizēt, lai nebūtu šī liekvārdība.
Savukārt, atbildot uz jūsu piezīmēm par korupciju, kuru nez kamdēļ jūs iedomājaties, ka šādā veidā... ka mēs tā bijām domājuši, ka šādi to varētu novērst, - nē, tas tā nebija domāts! Par korupcijas novēršanu - es jau jums iepriekš skaidroju, ka šis mehānisms ir uzticēts Valsts kontrolei, kura skatīsies attiecīgi un vētīs katru iepirkumu, kas ir veikts, nepiemērojot šo likumu.
Tāpēc, kolēģi, ja kādam vēl kaut kas nav skaidrs, es tomēr nolasīšu šo redakciju. Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas konkrētais priekšlikums ir šāds.
Tātad: “Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs veic individuālo aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču, kā arī minēto preču laboratorisko testēšanas pakalpojumu centralizētu iegādi, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu.”
Otrais. Izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču, un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas laikā, izsniegšanu apgādes koordinatoriem.”
Un pats pēdējais. Papildināt ceturto daļu aiz vārdiem “iekļautajām institūcijām” ar vārdiem “tostarp caur apgādes koordinatoriem”.
Tātad šobrīd jums redakcija nolasīta, redakcija jums ir pieejama arī rakstiskā formātā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Rancāna kungs, vārdu “sūdīgs” droši vien nedrīkst teikt, tāpēc es teikšu - ļoti slikts prezentētājs jūs esat. Ļoti slikti. Prezentēt nenozīmē lasīt. Lasīt mēs protam. Arī tie, kas lasa vienu grāmatu tikai. Jā, jo nevar izlasīt grāmatu, ja neprot lasīt. Lasīt to, kas ir rakstīts, nav problēmu vispār nekādu.
Skaidrot un prezentēt nozīmē paskaidrot cilvēcīgiem vārdiem, kā tad tur tas Pabriks pirks un kā tad tur neviens neko nečieps, un tā tālāk. Nu, tā cilvēcīgi, vienkārši izskaidrojiet, ko jūs darījāt.
Nevajag niknoties. Jūs tagad esat dusmīgs, ka jums palūdza paskaidrot. Nē, tas ir normāli. Man ir tādas tiesības palūgt jums... Es taču lūdzu, es taču nepieprasu. Jums vajadzētu iemācīties... saviem vārdiem, tā, lai pat stabiņam būtu skaidrs... ielas stabiņam lai būtu skaidrs, par ko vispār ir šis stāsts.
Tā es no jums arī nesapratu, nedzirdēju. Nevajag lasīt. Mēģiniet vēlreiz, jums ir vēl... vēl viena iespēja. Jūs varat otrreiz pieteikties debatēm. Pēc tam jūs vēl varēsiet runāt kā ziņotājs. Vienkārši mēģiniet izstāstīt - kā. Ar to Valsts kontroli nepietiek. Mēs ļoti labi zinām, nu, kas notiek ar Valsts... Cik mums... Rancāna kungs, jums ir droši vien kaut kāda statistika pieejama, cik Valsts kontroles ziņojumi ņemti vērā, cik saukti pie atbildības... vai kaut kā tamlīdzīgi. Cik ir? Nu, neesmu dzirdējusi par kaut kādiem tādiem skandāliem. Tagad Pabriks visu laiku tikai pirks un pirks, un pirks, un pirks.
Maskas izņemtas ārā ir no tā iepirkuma, es tā saprotu. Droši vien, ka aizsūtītas Viņķelei kaut kā, Viņķele droši vien maskas pirks, ja Pabriks nepirks. Nē, nu, skaidrs - kaut kādai sadalei jābūt ir.
Nu, bet par tām prezentācijas iemaņām, Rancāna kungs... Ja jūs vadāt tik atbildīgu komisiju, tad, lūdzu, izskaidrojiet tā, lai Liepiņai, kas lasa tikai vienu grāmatu, pēc Mūrnieces (Nav skaidri saklausāms.)... tad būtu skaidrs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Liepiņas kundzei.
Es jau ceru, ka jūs to vienu grāmatu arī izlasāt.
Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.
J. Rancāns (JK).
Paldies. Paldies Liepiņas kundzei par kritiku.
Tas, ko es gribēju teikt ļoti īsi, pāris sekundēs, ka prezentētājs jau var prezentēt, kā viņš grib, vienmēr atradīsies kāds, šajā gadījumā Linda Liepiņa, kas vienkārši aiz principa teiks: “Es nesapratu.”
Piedodiet, es no savas puses savu darbu esmu izdarījis, ja jūs nesapratāt, nu, aicinu varbūt izglītoties un tamlīdzīgi.
Attiecīgi aicinu arī atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad ziņotājs komisijas viedokli pauda. Rancāna kungs, vai jūs vēlaties paust vēlreiz komisijas viedokli par 5. priekšlikumu?
J. Rancāns. Vēlreiz. Komisijas viedoklis ir... Tas ir pat komisijas priekšlikums, tāpēc tur vairs nav nekas piebilstams. Aicinām atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, zvanu! Balsosim par 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret - 10, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Rancāns. Paldies, kolēģi.
Nākamais - 6. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Tas ir par administratīvo atbildību par pienākuma iekļaut ziņas personu uzraudzības sistēmā neizpildīšanu. Sods ir paredzēts tāds pats kā par pašizolācijas noteikumu neievērošanu, respektīvi, ja persona, kura ierodas no ārvalstīm, neizpildīs šo pienākumu un nereģistrēsies šajā sistēmā, tad tai tiks piemērots administratīvais sods, kurš ir tāds pats kā par pašizolācijas noteikumu neievērošanu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Ja mēs runājam par sodiem, tad par sodiem ir ļoti vienkārša lieta. Kā var būt tā, ka visi tie, kuriem ir diplomātiskās pases, tiem nav jābūt nekādā pašizolācijā, tiem nav jāievēro nekāda distancēšanās, tie var darīt visu, bet tai parastajai, atvainojos, tautai, tai ir jāsēž pašizolācijā? Vai tad mūsu valstī nav viens likums - viena taisnība visiem? Vai mūsu valstī ir kaut kādi īpašāki cilvēki, kurus no vīrusa sargā diplomātiskās pases?
Jūs ceļojat polittūrisma ceļojumos regulāri, un jums nekas nav jāievēro, bet tagad jūs pieņemsiet kārtējos noteikumus, ka sodīs parasto cilvēku, kurš jau tā ir nospiests uz ceļiem. Un tieši tāpēc šajos apstākļos jums ir nevis jāsoda cilvēki... jo Latvijā nav ne epidēmija, ne pandēmija... un nekad nav bijusi... nevienu dienu mūsu valsts vēsturē.
Pirms simts gadiem, kad Latviju dibināja, tad Latvijas teritorijā bija īsta epidēmija. Un tajā laikā Satversmes tēvi bija spējīgi un drosmīgi sanākt kopā, nevis attālināti sazināties caur telefonu, telegrāfu vai visiem citiem iespējamiem līdzekļiem, viņi bija īsti valsts patrioti, viņi sanāca kopā un lēma kopā.
Pēc simts gadiem mums ir valsts vadītāji, kas baidās no savas tautas, kas viņu grib ieslodzīt, kas grib atņemt faktiski viņai biznesus un kas pasaka skaidri un nepārprotami, ka jūs, tauta, esat kaut kas zemāks, jo mēs, lielie priekšnieki, lielie vadītāji, - mēs ar savām diplomātiskajām pasēm varam doties, kur gribam, kad gribam, ievērot, ko gribam, kad gribam. Gribam Satversmi ievērot - ievērojam, negribam - atsaucamies uz kaut kādu grāmatas lapaspusi, ko Mūrniece ir izlasījusi, un viss.
Bet Latvijā ir viens likums - viena taisnība visiem. Visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī tiem, kam ir diplomātiskās pases, arī tiem, kas tagad lems uzlikt kārtējos sodus cilvēkiem.
Nepietiek ar to, ka jūs nodokļus tūlīt pacelsiet, nepietiek ar to, ka jūs biznesus esat iznīcinājuši, nepietiek ar to, ka jūs cilvēkiem esat atņēmuši iespēju uz labu izglītību... Jūs šeit runājat par labu izglītību? Kāda mums ir izglītības un zinātnes ministre? Tukšumas kundze!
Jūs runājat par to, ka mums ir atkal kārtējais veiksmes stāsts ar vissliktākajiem ekonomiskajiem rādītājiem, kādi vispār ir iespējami. Jūs runājat par daudzo naudu, bet mums ir iztrūkums - jau miljards vai cik - budžetā. Un tajā laikā jūs nesamazināt valsts sektoru, kurš ir pāruzpūsts, tajā laikā jūs neatsakāties no saviem polittūrisma braucieniem. Un parastajam cilvēkam ir jācieš, jo viņš nevarēs nopirkt vecu mašīnu... jo viņam ir tik daudz naudas, ka viņam vajadzēs maksāt papildus, lai viņš varētu nopirkt vecu mašīnu.
Un tagad jūs liksiet atkal jaunus sodus. Kāpēc jūs vienmēr rīkojaties pret Latvijas tautu? Kāpēc jūs neļaujat cilvēkiem saņemt normālus medicīniskos pakalpojumus? No citām slimībām mirst vairāk - neskaitāmas reizes vairāk! Dienā nomirst vairāk cilvēku no citām slimībām, nekā visa šī farsa un afēras laikā... pusgada laikā ir ar tā saucamo Covid-19 nomiruši - palasiet statistikas datus! -, un nevis tāpēc, ka jūs būtu gudrus lēmumus pieņēmuši, bet tāpēc, ka Latvijā cilvēku ir tik maz. Pastaigājiet pa ielām, kuras ir tukšas, tāpēc ka šeit vienkārši neviens vairs nedzīvo, nu, gandrīz neviens. Vēl mazliet ir palicis. Jūs laikam būsiet pēdējie, kas izslēgs to gaismu lidostā.
Beidziet pazemot Latvijas cilvēkus! Sāciet viņiem palīdzēt! Mums nevajag nekādus ierobežojumus. Mēs te dzīvojam veselīgā, tīrā zemē, tāpēc ka mums šeit nekas nav, mums nav ne rūpniecība, nekas!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams vai papildināms?
J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav papildināms. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - iekšlietu ministra Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 3, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Rancāns. Paldies, kolēģi.
7. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums par šā likuma 6.2 panta stāšanos spēkā 2020. gada 15. oktobrī. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - veselības ministres Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 5, pret - 70, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. 8. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz, ka šā likuma 1., 2., 4. un 5. pants stājas spēkā 2020. gada 12. oktobrī. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Tāpēc aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - iekšlietu ministra Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 5, pret - 66, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. Paldies.
9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums par to, ka likums stājas spēkā 2020. gada 12. oktobrī. Komisijā ir atbalstīts.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 3, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.
J. Rancāns. Paldies, kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - 3, atturas - nav. Likums pieņemts.
Lūdzu, ieslēdziet sadaļu par procedūru.
Par procedūru vēlējās runāt deputāts Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es nezinu, es nebiju pieteicies par procedūru. Es ļoti atvainojos, ja kaut kas...
Sēdes vadītāja. Paldies. Jūs pārmetāt, ka tikāt ignorēts. Tātad deputāts Gobzems par procedūru nevēlas runāt.
Par procedūru vēlas runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Turpinot, varbūt... cerams, arī pabeidzot mūsu šodienas sarunu ar Mūrnieces kundzi.
Vēlreiz. Tātad Prezidijs pieņēmis lēmumu 28. septembrī bez attaisnojošiem dokumentiem, kurus var uzrādīt šodien Saeimā. Prezidijs nav pieņēmis lēmumu, motivētu lēmumu par 28. septembra sēdi un nav arī šo lēmumu prezentējis deputātiem kā atsevišķu dokumentu, kurā būtu minēta arī motivācija un attaisnojošie, uz 28. septembri spēkā esošie dokumenti.
Salīdzinot ar 10. jūnija Saeimas Prezidija lēmumu... Šim lēmumam tika pievienoti 57 deputātu iesniegumi, tika noteikti distancēšanās ierobežojumi, kuri tad bija spēkā - tātad līdz 100 cilvēkiem vienā telpā -, un bija arī SPKC rekomendācijas, kas bija balstītas uz valstī noteiktajiem, toreiz spēkā esošajiem distancēšanās ierobežojumiem.
Kā mēs redzam šobrīd, neskatoties uz to, ka ir atsevišķas pilsētas Latvijā...
Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, izslēdziet. Runas laiks par procedūru ir viena minūte.
Vēlreiz. Es neatkārtošu Prezidija minētos argumentus, kuri skaidroti deputātiem jau šorīt no rīta, uzsākot darbu. Prezidijs pieņēma motivētu lēmumu.
Tiešām darba kārtība šodien ir ļoti gara. Turpināsim darbu.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.
J. Cielēns (JK).
Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. septembra sēdē strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.
Likumprojekta mērķis ir noteikt PVN piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošināt godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no tā reģistrācijas valsts, paplašinot spēkā esošo īpašo PVN režīma piemērošanas tvērumu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.
Globalizācijas un tehnoloģiju pilnveidošanas rezultātā notikusi strauja e-komercijas attīstība un uzplaukums Eiropas Savienības līmenī. Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem, kas veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, un trešo valstu un trešo teritoriju uzņēmējiem, kā arī samazinātu administratīvo slogu... īpašie PVN režīmi.
Pirmais - ārpussavienības režīms jeb īpašs režīms pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā.
Otrais. Savienības režīms jeb īpašs režīms preču tālpārdošanai Eiropas Savienībā preču piegādēm, kas veiktas ar šādas piegādes veicinošu elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet ne patēriņa dalībvalstī.
Trešais. Importa režīms jeb īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai.
Ceturtais. Importa režīms PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, jeb īpašs PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai.
Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam, kā arī... kā arī lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. Balsosim par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 3. Tātad likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
J. Cielēns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē - 15. oktobrī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. oktobris.
Darba kārtībā esam nonākuši līdz sadaļai “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Lēmuma projekts “Par 10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte‑Pakule.
J. Kursīte‑Pakule (NA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2020. gada 12. jūnijā Saeima saņēma 10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās”.
Šā gada 8. jūlijā un 16. septembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, izskatot kolektīvo iesniegumu, uzklausīja Juridiskā biroja pārstāvi Edvīnu Danovski, kā arī Valsts prezidenta padomnieku Jāni Plepu.
Minētie juristi norādīja, ka izskatāmā iniciatīva neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam demokrātijas principam, kā arī Satversmes 9. un 101. pantā nostiprinātajām cilvēktiesībām kandidēt vēlēšanās.
Komisijas deputāti, uzklausot izteiktos viedokļus, nolēma kolektīvā iesnieguma tālāko virzību neatbalstīt un iesniegumu noraidīt. Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma ar nosaukumu “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās” noraidīšanu.
Lūdzam atbalstīt, balsojot “par”.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kursītes‑Pakules kundze un arī kolēģi! Nu, man īsti nav saprotams, nu, kā? Ja iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi vēlas, lai šāda iniciatīva tiktu skatīta, mums tā ir jāskata. Nu, kā vēl, kā vēl lai mūsu pilsoņi nodod mums ziņu, ka šis jautājums viņiem ir svarīgs? Kāpēc “jāairē” nost? Kāpēc mēs nevarētu... Kāpēc mēs nevarētu Saeimā tādas kvalitatīvas debates par šo, par citiem jautājumiem...?
Vēl vairāk - mēs varētu padiskutēt arī par to, ka varbūt tas referenduma slieksnis... Būtu jānolaiž tā latiņa uz leju... stipri vien, lai cilvēki varētu aktīvāk sākt piedalīties politiskajos procesos valstī.
Nu, vai tad tas nav tas, ko mēs visi vēlamies? Es vārdos... esmu dzirdējusi, ka daudzi jūs sakāt par to, ka, jā, cilvēkiem vairāk jāiesaistās politikā, politiskajās partijās. Jūs pat esat sev finansējumu piešķīruši lielāku. Tā ka es ceru, ka jūs aktīvi nodarbojaties ar to, ka braucat pa lauku rajoniem visi, katru sestdienu, svētdienu tiekaties ar iedzīvotājiem, skaidrojat savus lēmumus.
Nu, šajā skaitā tad jūs... ko? Arī šo lēmumu skaidrosiet? 10 tūkstoši... vairāk nekā 10 tūkstoši... 10 479 Latvijas pilsoņi iesniedz jums kolektīvo iesniegumu “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās”... Turpmāko virzību jūs tagad ignorēsiet?
Kas tas tāds ir? Kā tiem mūsu vēlētājiem, tiem cilvēkiem, kas jūs ir ielikuši iekšā Saeimā, tur, kur jūs atrodaties, - kā viņiem pateikt, ka, nu, viņu griba, iespējams, ir mainījusies? Kas viņiem ir jādara? Nē, nu tas, ka viņiem 10. oktobrī jāiet uz pasākumu, ko Aldis Gobzems organizē, - tas ir vairāk nekā skaidrs. Tur ir bez variantiem. Es vēl... Es vēl... Nu ne tikai ir jāiet, man liekas, ir jābrauc te no laukiem ar smago tehniku, vienkārši lai jums beidzot pielēktu kaut kas vispār. Nu... Kādā sakarībā jūs tagad noraidāt šo turpmāko virzību?
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, kolēģi. Manuprāt, šis jautājums tiešām līdz galam nav izdiskutēts tādā ziņā, ka, visticamāk, tā iesniedzēji vēlējās tieši ierobežot atlaisto deputātu kandidēšanu, tādu atlaisto deputātu kandidēšanu, kuru dēļ attiecīgā Saeima tiktu... bijusi atlaista.
Ja mēs skatāmies par mediķu algu jautājumu, tad, visticamāk, manuprāt, varbūt būtu tieši pareizi, ka Saeimas atlaišanas gadījumā tie konkrētie deputāti beidzot saņemtu kaut kādu atbildības devu par to, ko viņi ir sadarījuši. Un tos konkrētos deputātus, kuri ir balsojuši sākumā “par” mediķu algām, bet pēc tam neskaitāmas reizes balsojuši “pret”, tie deputāti nu gan tik tiešām nebūtu tiesīgi vispār piedalīties politiskajos procesos - vispār!
Tāpēc es vēlreiz, tā kā atkārtojot un varbūt turpinot pagājušajā nedēļā uzsāktās debates par šo jautājumu, nu, tiešām aicinātu iniciatīvas autorus varbūt pārveidot šo iniciatīvu, jo mēs zinām, ka šodien vairākums deputātu Saeimā to noraidīs, jo tā neatbilst Satversmei.
Brīnums gan tāds, ka vakardien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar līdzīgiem argumentiem par to, ka viendzimuma pāru reģistrācija neatbilst Satversmei, iniciatīva tika noraidīta, un saprotamu iemeslu dēļ - ka tā neatbilst Satversmei. Bet uz šīs iniciatīvas noraidīšanu bija ļoti, ļoti asa reakcija no atsevišķiem politisko spēku pārstāvjiem, ka, lūk, kā tad tā! Satversme ir slikta, un tāpēc tā ir jāgroza.
Šeit gan mēs nedzirdam nevienu iebildumu pret to, ka šī iniciatīva neatbilst Satversmei, tātad mēs to neatbalstām.
Es uzskatu, ka šī iniciatīva būtu jāpārstrādā, lai būtu tiešām, teiksim, nevis tādā veidā, kādā tā ir šobrīd, jo tā tik tiešām ir diezgan apšaubāma. Teiksim, ideja no cilvēktiesību viedokļa - piekrītu. Bet par deputātu... beidzot par deputātu atbildību, par to, ko viņi dara, par to, kā viņi balso, par to, kā viņi piekrāpj vēlētājus, - par to gan mums vajadzētu diskutēt un turpināt par to runāt neskaitāmi daudz, ilgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mana runa varbūt būs mazliet citādāka, nekā sagaida vēlētāji, kas ir parakstījuši šo priekšlikumu - ierobežot deputātu iespējas kandidēt, ja viņi ir atlaisti -, un es paskaidrošu.
Es pilnībā piekrītu Lindai Liepiņai un uzskatu, ka ikviena iedzīvotāju iniciatīva ir jāizskata. Tas nenozīmē, ka visas šīs iniciatīvas vienmēr ir jāapstiprina, bet tās obligāti un nekavējoties ir jāizskata, un par to... un par tām ir jādiskutē, ko Latvijas parlaments, starp citu, nedara, bieži vien ieliek atvilktnē. Tā ir pirmā sadaļa.
Otrā sadaļa. Pēc būtības visi tie 10 tūkstoši cilvēku, kas ir parakstījuši šo konkrēto iniciatīvu... Es vēlos vērsties pie jums un vēlos jums juridiski paskaidrot dažas nianses, kas man personīgi liek izdarīt secinājumu, ka šī iniciatīva ir muļķīga pēc būtības. Un muļķīga pēc būtības ir tā iemesla dēļ, ka par Latvijas Republikas Saeimas deputātu var kļūt ikviens, pat pēdējais plencis var kļūt, un tās ir viņa tiesības. Lielākais mahinators, pēdējais plencis, gudrākais un taisnīgākais - ikviens Latvijas cilvēks drīkst piedalīties vēlēšanu procesā, un pat būtu labi, ja katrs piedalītos vēlēšanu procesā.
Risinājums ir nevis deputātu tiesību ierobežošana kandidēt, bet jūsu, vēlētāju, izglītības līmeņa celšana. Skaidrs, ka to ir vajadzīgs ieviest skolās, un skaidrs, ka tam vajag labāku izglītības ministri nekā Tukšumas kundze.
Problēma ir tā, ka, ja jums nepatīk deputāti, tad jums pirmām kārtām - ko jūs neesat izdarījuši līdz šai dienai... Jūs parlamentu varat atlaist šodien, jūs to nedarāt, jo jūs, viena liela daļa, vienkārši tehniski nemākat. Un tā ir problēma - jūsu neinformētība vai jūsu izglītības trūkums.
Latvija.lv parakstu vākšanas sadaļā var šodien atlaist visus 100, un viņi būtu jāatlaiž. Visi šie 100, mani ieskaitot, būtu jāatlaiž tā iemesla dēļ, ka šis parlaments, 13. Saeima, nerīkojas cilvēku labā.
Kas būtu jādara? Nevis jāsniedz šāda iniciatīva, bet jāpieprasa mainīt vēlēšanu sistēmu, lai mēs neievēlētu visu laiku karteli - visu laiku vienus un tos pašus, pat tos, kurus izsvītro (kā Viņķeli uz pēdējo vietu) un kuri atkal lien iekšā. Pa durvīm nevar ienākt, pa sētas durvīm nevar ienākt, pa logu vai pa skursteni līdīs iekšā. Un tā tas būs vienmēr, kamēr būs šāda vēlēšanu sistēma.
Šādā vēlēšanu sistēmā Pabriks varēs solīt, ka viņš no VIENOTĪBAS nekad prom neies, un pēc būtības jau viņš arī nav aizgājis, jo Attīstībai/Par! jau tāda VIENOTĪBAS meitas filiāle vien ir. Šādā sistēmā jums var solīt “3 × 500” un var nepildīt. Un zināt, kāpēc var nepildīt? Tāpēc, ka jūs, mīļie cilvēki, neizejat ielās. Rekur, 10. oktobrī jums beidzot jāsāk ir par savu valsti rūpēties, sevi jāmācās aizsargāt.
Juridiski šo problēmu, ka deputātiem nav atbildība pret Latvijas iedzīvotājiem, var risināt vienkārši. Mums ir jāievieš mažoritārā vēlēšanu sistēma un tautas vēlēts prezidents, jo tad iestājas personiska atbildība katram deputātam individuāli, jo tad katru deputātu var atsaukt individuāli, un tad arī Valsts prezidents nevis rīkosies koalīcijas interesēs, bet visas tautas interesēs, ja viņš būs tautas ievēlēts.
Un, ja tauta izvēlēsies vienalga ko... Dievs dod, lai tauta izvēlētos labāko. Bet, ja tauta izvēlēsies arī ne pašu labāko prezidentu, - tā jebkurā gadījumā būs tautas griba, nevis tā, kā ir tagad, ka par prezidentu nobalso 61 vai 66 cilvēki un premjers vispār nav startējis vēlēšanās, un ministri mums ir izsvītroti. Tā nenotiek nevienā demokrātiskā valstī! Nevienā attīstītā, labklājīgā valstī. Valsti nevada cilvēki, kuriem objektīvi nav tautas dots mandāts, mandātu vairākums.
Jums ir nozagta demokrātija šī iemesla dēļ, ka vēlēšanu sistēma ir nepareiza, nevis tāpēc, ka deputāti var vai nevar piedalīties uz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Neskatieties vairs, mīļās pensionāres, Mirdzas tante, lūdzu, neskatieties vairs tās saldās reklāmas, neskatieties tos televīzijas raidījumus vairs, kur jums stāsta varas sabiedrisko attiecību mašinērija ar Rajevski (kurš nav nekāds politologs, bet gan Viņķeles piārists) priekšgalā, kāds mums ir veiksmes stāsts. Pajautājiet saviem bērniem vai mazbērniem, paskatieties, cik nabadzīgā valstī mēs dzīvojam, sāciet... sāciet citādāk vērtēt to jautājumu, parunājiet ar cilvēkiem apkārt, neticiet tam, ko jums rāda par lielu naudu, kas arī no jūsu kabatām ir nopirkta... kas saņemta caur to partiju finansēšanas lietu. Jums no pensijām atņēma, pielika partijām, lai jums, Mirdzas tante, varētu skalot smadzenes un stāstīt, cik mums viss ir labi, kāds mums ir veiksmes stāsts, kāds mums ir Covid‑19, - viss ir vienkārši fantastiski.
Paskatieties, kā mums ekonomika krīt, paskatieties, kādos apstākļos cilvēki dzīvo, ar cik... cik ir cilvēkiem iespējas bērnus izskolot, veselības pakalpojumus saņemt. Paskatieties beigu galā uz savām pensijām.
Tas ir tas veids, kā būtu jārīkojas, ja mēs gribam valsti aizstāvēt... valsti sākt aizstāvēt...
Kāpēc Vācija ir bagātāka valsts, Francija ir bagātāka valsts, Spānija ir bagātāka... un tādā garā... Anglija? Tāpēc, ka cilvēki ir iemācījušies iziet ielās. Cilvēki par sevi pastāv.
Jums šobrīd... Jums par to nekas nav jāmaksā, no jums neko neprasa. Jums nav jāatbalsta arī mani personīgi, bet jums ir jāparāda varai 10. oktobrī sešos vakarā pie Raiņa pieminekļa Esplanādē... Jums ir jāparāda, ka jūs gribat aizstāvēt savu valsti un ka šāda valsts pārvaldība ir jāizbeidz. Pietiek! Vairs nevajag!
Tā rīkojas visā pasaulē. Vācijā iziet ielās, Anglijā, Spānijā - visur, kur cilvēki varai grib parādīt, ka tai tomēr ir jāievēro zināmi spēles noteikumi un jāievēro tautas intereses. Cilvēki tā rīkojas. Tas ir vienīgais veids, un, ja jūs uzskatāt, ka tad nekas nemainīsies... vai vēl kaut kā, tad es jums gribu teikt - pietiek ciest, mīļie draugi, pietiek, mana mīļotā latviešu tauta, ciest un žēloties, ka mums nekas nemainīsies, ka mēs esam daudz cietuši.
Mums beidzot ir jāsaņem spēks un drosme, jo mēs esam spēcīgi cilvēki patiesībā... Paskat, mēs pat neslimojam ar to Covid-19. Nu, ja slimojam, tad bez simptomiem. Tas ir tāpat kā bez simptomiem būtu plaušu karsonis vai iesnas bez simptomiem, vai rotavīruss bez simptomiem, vai intelekts bez simptomiem - vienalga. Tātad mēs neslimojam patiesībā - tie visi ir tikai tādi skaitļi. Mums nemirst cilvēki, tāpēc ka mums ir veselīgi cilvēki kopumā. Mums ir svaigs gaiss, tāpēc ka mums šeit ir daba, kura nav piesārņota, jo mums šeit nav... nekā mums principā vairs nav. Mums finanšu sektora vairs nav, mums tranzīta sektora vairs nav, tas ir iznīcināts. Rūpnīcas arī - cik tad mums ir! Vienīgā... vienīgais lielais objekts mums ir pie Rīgas, tur, kur glabā to amonija nitrātu, tādu pašu kā Beirūtā uzsprāga, tikai cik tur tās... 50 vai cik reizes vairāk. Ja mums sprāgs, tad mums te puse Rīgas tiek noslaucīta nost.
Tāpēc, mīļie draugi, mīļā Latvijas sabiedrība, jums nav jātic man, jums nav jāatbalsta mani, bet jums ir jāiemācās sākt par sevi parūpēties, sākt sevi aizsargāt. Tieši tāpat kā sportā kanādieši prot iemest golu pēdējās sekundes simtdaļā, jo viņi cīnās līdz galam, viņi nedomā, ka viņiem ir stiprāks pretinieks, ka viņi nevarēs uzvarēt, ka nekas jau nemainīsies, - viņi cīnās līdz pēdējai sekundei.
Tieši tāpat kā pirms simts gadiem jauni čaļi, studenti ar Voldemāru Ozolu priekšgalā gāja un cīnījās Cēsu kaujās un Bermontiādē, lai būtu Latvija. Un viņi nedomāja par to, kas man par to būs, kuram politiskajam spēkam tas būs izdevīgi, - viņi cīnījās par mūsu valsti. Toreiz tas bija jādara ar ieročiem rokās.
Šodien siltās pufaikās mums ir vienkārši sešos vakarā pie Raiņa jāatnāk. Tūkstošu tūkstošiem. Parādīt, ka jūs to beidzot varat izdarīt. Tas ir tas veids, un ar šādiem priekšlikumiem - 10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās” - jums nav jānodarbojas. Ja jums nepatīk tie deputāti, vienkārši nebalsojiet par viņiem!
Nu, kā var būt tā, ka jums nepatīk Solvita Āboltiņa, bet jūs viņai ieliekat sešus tūkstošus plusu. Vai esat tik neizglītoti un speciāli braucat ievilkt viņai mīnusus, nesaprotot, ka tas tāpat viņai dod pozitīvu punktu skaitu. Ja jūs viņai ievelkat mīnusu, jūs tāpat par to partiju nobalsojat. Nedariet tā vairs nekad.
Arī jums ir jāsāk izglītoties. Arī jums ir jābūt atbildīgiem. Jūs nevarat visu novelt tikai uz deputātiem. Deputāti ir tikai tautas spogulis. Tikai tādas tautas, kas atļauj pret sevi tā izturēties, kā jūs esat šos daudzos gadus ļāvuši pret sevi izturēties. Neļaujiet vairs. Vairāk pašapziņas!
Vaira Vīķe-Freiberga teica, ka mēs esam stipri un mēs esam vareni. Nu tad parādām dzīvē, ka mēs, latviešu tauta, esam stipri un vareni! Nevis tikai dziedātāji un pastalnieki, bet - ka mēs esam stipri un vareni, ka mēs varam labāko biznesu uztaisīt, varam labāko nodokļu sistēmu uztaisīt, varam iziet ielās un parādīt varai, ka pietiek. Pietiek mūs, visu sabiedrību... (Gribēju teikt rupju vārdu, bet nedrīkstu Saeimas sēdes laikā to darīt.) Tas ir no jums atkarīgs.
Un tāpēc es aicinu tos cilvēkus, kas ir parakstījušies par šādu iesniegumu, drīzāk to atsaukt pašiem un piedāvāt mažoritāro vēlēšanu sistēmu un tautas vēlētu prezidentu, un 10. oktobrī iziet ielās neatkarīgi no politiskajām krāsām, neatkarīgi no profesionālās orientācijas, neatkarīgi no reliģiskās orientācijas un neatkarīgi arī no visām citām orientācijām. Visiem kopā - gan latviešiem, gan krieviem, gan ukraiņiem, gan ebrejiem - iemācīties būt kopā un aizstāvēt mūsu sašķelto valsti, iemācīties saliedēties, iemācīties iztaisnot muguru un beigt būt kalpiem vienreiz. Beigt būt kalpu nabagajai, apspiestajai tautai, kurai... atbrauc tikai lielāki kungi un norāda, kā mums būs rīkoties.
Mums ir jāiemācās pašiem par savu valsti pastāvēt, mums nevajag lielos kungus, jo jūs jau saprotat, ka tie, kas šobrīd pārvalda Latviju, - viņu vienīgais mērķis ir dabūt kādu... nu, tādu labu robu impērijā Eiropā, kādu labu robu sev. Viņiem jau ir apnicis šeit. Ticiet man, Kariņš to vien gaida kā braukt turpat, kur Dombrovskis.
Vai tad Latvijai no tā ir kāds labums? Mums vajag tādus cilvēkus pie varas, kas grib palikt Latvijā. Kas grib, lai viņu bērni dzīvo Latvijā, un ne tikai grib, bet arī piespiež principā savus bērnus dzīvot Latvijā. Mūsu prezidenta bērni negrib dzīvot Latvijā. Un tas nav pareizi.
Mums vajag tādus valsts vadītājus, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos apliecina lojalitāti mūsu tautai un mūsu varai un kuriem viens likums - viena taisnība ir visos jautājumos. Arī par sodiem, par distancēšanos vai par pašizolēšanos, par jebko.
10. oktobrī pie Raiņa pieminekļa Esplanādē - visiem tur ir jābūt un jāiztaisno mugura!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, var redzēt, ka Gobzema kungs gatavojas doties pie Raiņa. (Es nezinu, vai varēja dzirdēt, sākot ar “Godātie deputāti!”) Tātad pilnīgi var just, kā Gobzema kungs gatavojas doties pie Raiņa, - daiļrunība un tā. Viss skaidrs - būsim, Aldi!
Tad tagad vēl gribēju papildināt par to, kas te notiek, manuprāt, kāpēc... kāpēc lielākā daļa droši vien šodien šo lēmumu neatbalstīs. Visticamāk tādēļ, ka, nu, līdzīgi kā jau Gobzema kungs pieminēja, tur tās divas kundzītes, kuras ierāpās atpakaļ pa logu tad, kad bija izmestas ārā pa durvīm... Atgādināšu: viena ir Solvita Āboltiņa, kura gaužas asaras arī paspēja paraudāt pie Bondara studijā... pie Dombura. (Bondara nē, Bondaram nav vēl studiju, gan jau drīz arī būs.) Tātad pie Dombura studijā paspēja paraudāt, pēc tam baltā zirgā aizjāja uz Itāliju. Nē, nu, ģeniāli vispār, bet, nu, tas ir normāli Latvijas politikai, tā tas notiek.
Tad Viņķele arī. Tauta pateica “nē” Viņķelei. Ko Viņķele? Hop, hop, hop! Nu, nav deputāte, būs ministre. Tagad rullē visu šo Covid-19 pasākumu. Latvijai absolūti normāls piemērs, tik tiešām ģēnijs kundze ir.
Faktiski šo iniciatīvu vajadzētu papildināt - ne tikai, ka nevar pārvēlēt tos, kuri ir izmesti ārā, bet viņi arī nedrīkstētu būt... nu, par... kļūt par ministriem. Nu, faktiski, ja tev tauta ir parādījusi ceļu uz mēslaini, tad tur arī vajadzētu... tajā virzienā arī vajadzētu doties, nevajadzētu... nevajadzētu, teiksim, rāpties atpakaļ pa tām varas kāpnēm.
Visbeidzot. Nu, divas kundzītes tādas. Nu, lieliski - lieliski! - piemēri. Tauta vienmēr brīnās, kā tad tā atkal. Nu, aizvadījām projām, bet atkal nāk. Aizvedām, atkal nāk, atkal un atkal. Nu, tad...
Baigi jau negribētos, ka, Mūrnieces kundze, jūs būtu ar savu tādu attieksmi tāds trešais piemērs, bet tas, kā jūs šodien vadāt sēdi - diezgan nihilistiski... norādot uz deputātu prasmēm vai neprasmēm... Es taču nejautāju jums, vai jūs protat dejot vai dziedāt, un nelieku jums neko demonstrēt, vai, teiksim...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es atgādinu Saeimas kārtības ruļļa (Dep. L. Liepiņa: “Jā, jā, atgādiniet, atgādiniet!”) 72. pantu (Dep. L. Liepiņa: “Jā, protams!”)...
Turpināsim debates.
Vārds deputātam Aivaram Geidānam. (Dep. L. Liepiņa: “Jā!”)
A. Geidāns (KPV LV).
Augsti godātie kolēģi! Nu, par Alda kotletēm un šņabja pudelēm jau sabiedrība ir dzirdējusi, bet lai sabiedrība arī zina, ka Aldis Gobzems ir ziedojis partijai VIENOTĪBA 12 tūkstošus eiro pat ne tik senā vēsturē - tas bija 2014. gads.
Tad man ir jautājums Aldim - kas tad ir mainījies pa šo laiku? Kā tu pēkšņi, ziedojot elites partijai, esi kļuvis par sabiedrības aizstāvi? Vai tik tu neesi divkosis?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā par konkrēto lēmuma projektu ir kas piebilstams?
J. Kursīte-Pakule. Jā. Komisijas vārdā es vēlreiz atkārtoju (jo diskusijas aizgāja pavisam nevis par šo, bet par kaut ko citu)... Komisijas vārdā atgādinu, ka minētā iniciatīva neatbilst Satversmes 1., 9. un 101. pantam, līdz ar to komisija to noraidīja.
Es aicinu balsot “par” šo lēmuma projektu. Balsojam “par”, tātad par noraidīšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret - 6, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Deputātu pieprasījumu izskatīšana.
Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.
Deputāti Ivars Zariņš, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Jānis Urbanovičs, Ivans Klementjevs, Vladimirs Nikonovs, Boriss Cilevičs un Nikolajs Kabanovs ir iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas rīcības atbilstību Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam (par OIK pārkompensācijas aprēķinos izmantojamajām līmeņatzīmēm)”.
Vārds pieprasījuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi, kā jūs atceraties, šī gada sākumā - 30. janvārī - tika pieņemts likums “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kas savas gaitas uzsāka vēl iepriekšējā Saeimā, kad pirmsvēlēšanu karstumā visi politiskie spēki bija gatavi cīnīties ar OIK afēru. Un tāpēc šis likumprojekts tika atbalstīts, un likumprojektā tika atbalstīti noteikti principi, kuriem jau sen bija jābūt iestrādātiem OIK tiesiskajā regulējumā, proti, ka ir jābūt reālām pārbaudēm, lai varētu pārliecināties, ka OIK saņēmēji tiešām pilda visus atbalsta nosacījumus un ir tiesīgi saņemt atbalstu, ka tiem, kuri nepilda atbalsta nosacījumus vai krāpjas, atbalsta tiesības tiek atņemtas un nelikumīgi vai nepamatoti izmaksātais atbalsts ir jāatgūst.
Bet tiem... Savukārt tiem, kuriem šis atbalsts pienākas, tam ir jābūt nevis pārmērīgi dāsnam, bet gan samērīgam, ņemot vērā visu līdz šim iesniegto atbalsta apjomu un samērīgu izdevumu līmeni, nevis - kā tas ir bijis līdz šim. Proti, nosakot to visu skaidri likuma līmenī, lai ar pakārtotiem normatīvajiem aktiem, tas ir, ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem noteikumiem, nevarētu turpināt veidot šo afēras piesegu.
Vēlēšanas pagāja, un izgaisa arī daudzu politiķu dotie solījumi un vēlme cīnīties ar OIK afēru, un rezultātā gandrīz nekas no tā, kas sākotnēji bija paredzēts šajā likumprojektā, netika saglabāts. Un tas tika paveikts, tieši pateicoties Ekonomikas ministrijas uzstājīgajai pozīcijai un tās sniegtajiem priekšlikumiem, ar kuriem šis likumprojekts tika burtiski izkastrēts, panākot, ka nevis likumā tiek noteikts skaidrs ietvars, kurš Ekonomikas ministrijai ir jāievēro, bet gan Ekonomikas ministrija atkal būs tā, kura to izstrādās pēc saviem ieskatiem un saviem noteikumiem.
Tad nu viena no lietām, kas Ekonomikas ministrijai bija jāizstrādā (pēc pašas Ekonomikas ministrijas priekšlikuma) līdz 31. augustam, bija šīs jaunās līmeņatzīmes un jaunā aprēķinu metodika, kas novērstu pārkompensāciju.
Visu šo laiku tieši ar Ekonomikas ministrijas pozīciju OIK saņēmēji turpinājuši saņemt pārmērīgi lielu atbalstu - tie ir vairāki miljoni, ko mēs maksājam. Vēl septembrī pretēji likumā noteiktajam šīs jaunās līmeņatzīmes un aprēķinu metodika nav pat vēl izstrādāta. OIK komersanti turpina saņemt pārsubsidētu atbalstu.
Kā es teicu, tie ir daudzi, daudzi miljoni, un tā ir Ekonomikas ministrijas... ekonomikas ministra, jau šī ekonomikas ministra, atbildība.
Ar šo pieprasījumu mēs vēlamies noskaidrot, vai tā ir vienkārši Ekonomikas ministrijas nekompetence un mazspēja vai arī apzināta OIK afēras piesegšana. Mēs ceram saņemt no ekonomikas ministra vai nu kompetentu, vai godīgu atbildi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Deputāti Ivars Zariņš, Ivans Ribakovs, Ivans Klementjevs, Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Vladimirs Nikonovs, Edgars Kucins, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs un Nikolajs Kabanovs ir iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas noteikumu atbilstību Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam (par elektroenerģijas pašpatēriņu)”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Tātad turpinot šo pašu stāstu...
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs! Vēlreiz, lūdzu, nospiediet sistēmā... vēlreiz piesakieties sistēmā, lai tiktu veikta laika atskaite!
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš. Tātad vēlreiz. Turpinot šo pašu stāstu, viens no visplašāk piekoptajiem OIK krāpniecības veidiem, kurš tika un joprojām tiek īstenots daudzu, daudzu miljonu apmērā, kurus mēs visi kārtīgi maksājam, pateicoties vai nu Ekonomikas ministrijas mazspējai, vai nekompetencei, vai arī apzinātai OIK afēras piesegšanai, - tā ir krāpniecība ar elektroenerģijas pašpatēriņu.
Proti, kā tas izskatās. Elektroenerģijas tirgus likumā ir sen noteikts princips, ka komersants par paaugstināto tarifu drīkst pārdot tikai pārpalikumu, kas paliek pēc tam, kad viņš no savas saražotās elektroenerģijas ir “nobarojis” pats savu staciju patēriņam - savam patēriņam iztērējis elektroenerģiju.
Atkarībā no piemērotās tehnoloģijas tas var būt ļoti nozīmīgs apjoms, sastādīt pat vairākus desmitus procentu no visas saražotās elektroenerģijas. Taču, pateicoties Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem noteikumiem un pārraudzības modelim, ko tā gadiem bija piekopusi, komersantiem bija iespējams krāpties ar pašpatēriņu, tas ir, pārdot par paaugstināto tarifu gandrīz visu savu saražoto elektroenerģiju, bet par pašpatēriņu nopirkt sev nepieciešamo elektroenerģiju no valsts... pa lēto.
Mums bija gara cīņa, kamēr tika panākts, lai Ekonomikas ministrija to atzītu un sāktu kaut ko darīt. Taču diemžēl tas, ko mēs tagad redzam, ka Ekonomikas ministrija pēc tam, kad mēs esam pieņēmuši likumu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, atkal izstrādājusi savus Ministru kabineta noteikumus. Atverot šos Ministru kabineta noteikumus, kuri ir izdoti 2. septembrī, tātad jau šī ministra laikā, mēs redzam, ka tur parādās šāda lieta - paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs, tā iestāde, kas kontrolē komersantus, saņemot darbības stacijas ziņojumu par to, kāds ir bijis pašpatēriņa līmenis... Ir pateikts, ka lēmums par atļaujas anulēšanu (ka tas ir pārkāpumus) ir jāpieņem tikai tad, ja saražotās elektroenerģijas apjoms sakrīt ar obligātā iepirkumā pārdoto apjomu. Proti, tas nozīmē, ka komersants ir tiesīgs krāpties ar pašpatēriņu, pārdot gandrīz visu pilnīgi... pilnīgi obligātā iepirkuma ietvaros, ja vien viņš... ja vien viņš nav pārdevis pilnīgi visu. Tas ir - ja pašpatēriņš nav nulle, tad viss ir kārtībā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, kā jau es minēju, tas nozīmē - krāpniecības daudzu miljonu apmēros.
Un mums bija jau viens pieprasījums, kas tika izskatīts, kur es uzskatāmi ar piemēriem parādīju, ka ir šāda stacija, kas ir krāpusies, gadiem krāpusies un arī tagad ir krāpusies, kur šī krāpniecība sastāda nozīmīgas summas un ka tas viss ir dokumentēts. Bet, pateicoties šādiem Ekonomikas ministrijas noteikumiem, tas viss skaitās legāli. Stacija turpina krāpties, un Ekonomikas ministrija to piesedz.
Mēs ļoti ceram, ka ekonomikas ministram būs drosme atnākt šeit un pamatot... savu pieprasījumu... un atbildēt par šo savu rīcību, kāpēc ekonomikas ministrs tā ir rīkojies un kāpēc atkal sagatavojis šādus noteikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Sēdes darba kārtība izskatīta.
Laiks reģistrācijai. Šobrīd tiek veikta deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noslēgusies.
Godātie kolēģi! Informēju, ka Prezidijs šodien plāno sasaukt otro ārkārtas sēdi.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Tātad atsāksim darbu pulksten 13.30.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada1. oktobra 6 (attālinātā ārkārtas) sēde
Datums: 01.10.2020 10:55:50 bal001
Par - 78, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13)
Datums: 01.10.2020 10:58:45 bal002
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (789/Lp13)
Datums: 01.10.2020 10:59:53 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (787/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 01.10.2020 11:02:17 bal004
Par - 86, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījums Augstskolu likumā" atzīšanu par steidzamu (787/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:03:39 bal005
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (787/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:10:54 bal006
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:12:53 bal007
Par - 82, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:14:12 bal008
Par - 83, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:33:07 bal009
Par - 6, pret - 63, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:41:36 bal010
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:48:15 bal011
Par - 79, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:49:22 bal012
Par - 5, pret - 70, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:50:32 bal013
Par - 5, pret - 66, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:51:37 bal014
Par - 79, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:52:40 bal015
Par - 83, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (783/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:58:08 bal016
Par - 78, pret - 3, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" atzīšanu par steidzamu (750/Lp13)
Datums: 01.10.2020 11:59:11 bal017
Par - 83, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (750/Lp13)
Datums: 01.10.2020 12:26:03 bal018
Par - 81, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atlaisto deputātu ierobežojumu kandidēt vēlēšanās” turpmāko virzību (447/Lm13)
Datums: 01.10.2020 12:34:06 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija