Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas piecpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 28. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim 2020. gada 28. oktobra attālināto ārkārtas sēdi.

Pirms uzsākam sēdes darba kārtības skatīšanu, vēlos jūs informēt par to, ka Saeimas Prezidijs šā gada 26. oktobrī pieņēma lēmumu par diviem pilnveidojumiem platformā e-Saeima.

Turpmāk attālinātajās sēdēs par priekšlikumiem, kas iesniegti likumprojektiem, kā arī par komisijām nododamajiem likumprojektiem balsosim tikai tad, kad deputāts balsošanu īpaši pieprasīs, nospiežot pogu “Pieprasīt balsojumu”. Vienlaikus uzsveru, ka šodienas sēdes darba kārtībā šādu jautājumu nav, tāpēc balsojuma pieprasīšanu, nospiežot pogu “Pieprasīt balsojumu”, varēsim īstenot nākamajā attālinātajā sēdē.

Tāpat vēršu jūsu uzmanību uz to, ka balsošanas ilgums platformā e-Saeima turpmāk būs 20 sekundes.

Kolēģi! Šīsdienas sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2021. gadam” un ar to saistītie likumprojekti un lēmumu projekti.

Vēlos atgādināt, ka, izskatot gadskārtējā valsts budžeta projektu un ar to saistītos likumprojektus pirmajā lasījumā, vispirms aicināsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju ziņot par Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem, un tad, ņemot vērā komisijas izteikto lūgumu, balsosim par steidzamības noteikšanu katram likumprojektam.

Pirms balsojuma par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens deputāts var runāt “pret”.

Pēc balsojuma par steidzamību uzsāksim debates, un - atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam - deputāti var debatēt par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā.

Tagad dodu vārdu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram.

Godātie kolēģi, vispirms mums ir darba kārtībā lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 827/Lp13) izslēgšanu no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi gan likumprojektu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, gan pavadošo likumprojektu paketi un nolēmusi, ka trīs likumprojektus ir nepieciešams izslēgt no budžeta paketes. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”, tādēļ lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti nepiesakās runāt “par” vai “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 827/Lp13) izslēgšanu no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā” izslēgts no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes.

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 829/Lp13) izslēgšanu no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Es atvainojos, ka es savā ievadā teicu, ka būs trīs likumprojekti jāizslēdz. Ir divi likumprojekti jāizslēdz. Tātad otrs ir likumprojekts “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, to izskatot, ir lūgusi, lai to izslēgtu no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 829/Lp13) izslēgšanu no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” ir izslēgts no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes.

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 829/Lp13)”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot likumprojektu “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums”, saskatīja ne tikai to, ka būtu nepieciešams izslēgt šo likumprojektu no budžeta paketes, bet arī to, ka būtu nepieciešams nomainīt komisiju - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju nomainīt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Tāpēc mēs ierosinām šo... Izpildvaras politiskā vadība un izpildvaras, teiksim, ierēdņi ir vienisprātis, ka gan šis, gan iepriekšējais likumprojekts no budžeta paketes bija izslēdzami un ka šim likumprojektam nepieciešama komisijas maiņa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 829/Lp13)”! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā esam nonākuši pie sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā.

Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Mums šobrīd ir tātad likumprojektu pakete, kura nāk kopā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2021. gadam”.

Pirmajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kā arī... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Kā jau jūs informēju, vispirms mēs balsosim par katra likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Vārds atbildīgās komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Mēs lūdzam atzīt arī likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Arī likumprojektu “Grozījumi Čeku loterijas likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Čeku loterijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Gluži kā iepriekšējos likumprojektus arī likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un lūdz atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Gluži kā iepriekšējos likumprojektus arī likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Invaliditātes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir izskatīts, un komisija lūdz to atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Arī likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Ņemot vērā, ka likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” skar 2021. gada valsts budžetu, arī šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par steidzamu ir atzīts arī likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, tādēļ lūgums atbalstīt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kā jau jūs varat nojaust, arī likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atzīts par steidzamu. Lūgums atbalstīt steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atzīts par steidzamu. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””. Ir atzīts par steidzamu. Tādēļ lūgums jums atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atzīts par steidzamu. Lūgums jums atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu un atzīt arī šo likumprojektu par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” arī atzīts par steidzamu, tādēļ lūgums jums atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atzīts par steidzamu, tādēļ lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atzīts par steidzamu. Lūgums... jūsu atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atzīts par steidzamu. Lūgums jums atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu, atzīstot šos grozījumus par steidzamiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” ir atzīts par steidzamu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tādēļ lūgums atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu, atzīstot šo likumprojektu par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīts par steidzamu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī ir atzīts par steidzamu. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atzīts par steidzamu. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atzīts par steidzamu. Lūgums atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atzīts par steidzamu. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts “Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” atzīts par steidzamu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tādēļ lūgums jums atbalstīt komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīts par steidzamu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Lūgums jums atbalstīt komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atzīts par steidzamu. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī ir atzīts par steidzamu. Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atzīts par steidzamu. Lūgums jums atbalstīt šo komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru” arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir... tātad par... Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” ir atzīts par steidzamu. Lūgums jums atbalstīt šo steidzamību arī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Un visbeidzot pie šīm dažādajām steidzamībām lūgums atbalstīt likumprojekta “Par valsts budžetu 2021. gadam” atzīšanu par steidzamu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2021. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Godātie kolēģi! Tātad likumprojekts “Par valsts budžetu 2021. gadam” un ar to saistītie likumprojekti ir atzīti par steidzamiem.

Tātad sāksim debates, bet pirms tam komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Kā jau minēju, gan likumprojekts “Par valsts budžetu 2021. gadam”, gan likumprojektu pakete ir izskatīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Valdība pie tā ir strādājusi jau kopš gada sākuma. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir skatījusi mazāk par divām nedēļām. Kā esmu minējis, budžets ir un paliek valdības redzējums par to, kā dzīvot nākamajā gadā.

Bet galvenās lietas, kuras es vēlētos minēt, ko gan valdības vadītājs, gan finanšu ministrs mūsu tikšanās reizēs pieminējis, ka faktiski šis ir pandēmijas laika budžets, jo gan 2020. gada notikums, gan... 2021. gada budžetu tomēr ietekmē tā pandēmija, kura šobrīd plosās, jā, un es nebaidos lietot šo vārdu - plosās pasaulē.

Tāpēc, kolēģi, nu, tie trīs galvenie uzdevumi, kurus ir minējuši premjerministrs un finanšu ministrs, ir saistīti, pirmkārt, ar taisnīgumu, jo zināmā mērā šajā gadā mēs piedzīvojām situāciju, kad, nu, jā, atbalstu lūdz tie, kuriem, iespējams, nodokļu maksājumi līdz šim bija bijuši mazāki, nekā mēs sabiedrībā būtu gaidījuši un vēlējušies.

Otrais ir saistīts ar konkurētspēju. Tātad nākotnē Latvijas kopumā konkurētspēja un uzņēmumu konkurētspēja ir ļoti kritisks jautājums, tāpēc valdība ir pievērsusies šim jautājumam.

Un visbeidzot trešais. Pēc būtības ir zināmas gaidas. Gaidas no mediķiem, gaidas no pedagogiem, gaidas no augstskolu pasniedzējiem, ka viņiem tiks palielinātas algas, kā bija teikts līdz šim. Un tas arī šajā budžetā tiek darīts.

Protams, es ticu, ka premjerministra kungs un finanšu ministra kungs ziņos par detaļām un detalizāciju daudz plašāk, bet es teikšu tā - no tāda makroviedokļa esmu iezīmējis to laukumu, to, ko mēs dzirdējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Bondara kungam.

Godātie kolēģi! Es vēlreiz vēlos atgādināt, ka debates notiek par visu likumprojektu paketi kopumā, bet var runāt arī par atsevišķiem likumprojektiem. Bet debates ir par visu likumprojektu paketi kopumā.

Vispirms mēs vārdu dosim tiem, kas debatēm ir pieteikušies rakstveidā. Tie ir: premjerministrs, finanšu ministrs, labklājības ministre, aizsardzības ministrs, izglītības un zinātnes ministre, kā arī deputāts Daniels Pavļuts, kas paudīs frakcijas viedokli. Pēc tam debatēs deputāti, kas ir pieteikušies elektroniski un kuru pieteikumus jūs varat redzēt arī e-Saeimā.

Tātad sākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam. (Pauze.)

Kariņa kungs, jums ir jāpiesakās debatēm elektroniski.

Paldies, ka pieteicāties.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Ministri, kolēģi! Mēs tik tiešām dzīvojam ārkārtas laikos. Mums ne tikai Latvijā - visā Eiropā, visā pasaulē šobrīd izplatās pandēmija, Covid-19 pandēmija. Šis ir jauns vīruss, ar ko cilvēce līdz šim vēl nav saskārusies, tas nozīmē - pret šo vīrusu nav ne zāļu, ne vakcīnas. Labākais, ko mediķi jebkur pasaulē var darīt, ir palīdzēt... censties palīdzēt pacientiem ar simptomiem... Diemžēl mēs redzam, ka visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, cilvēki arī mirst no šī vīrusa. Tas nozīmē, ka labākais, ko var darīt jebkura valsts, jebkurš iedzīvotājs, jebkura sabiedrība, ir pieņemt tādus mērus, lai samazinātu iespēju šim vīrusam izplatīties. Un tas veids, kā mēs to visi darām, ir - mēs samazinām savus sociālos, savus tiešos kontaktus, lai šis vīruss nevarētu pārlēkt no viena uz otru cilvēku.

Es gribu teikt tiešām paldies visiem Saeimas deputātiem, kuri ar savu piemēru un argumentāciju arī palīdz sabiedrībai izvairīties no slimības izplatības un faktiski palīdz arī glābt cilvēku dzīvības. Tātad paldies visiem par to!

Bet šis vīruss un šī pandēmija ir izraisījusi pasaulē, arī Latvijā, šogad ekonomiskas grūtības, ļoti jūtamu lejupslīdi. Citos gados un citās krīzēs... Kad bijusi šāda ekonomikas krīze (tātad naudas ienākumi valsts budžetā krietni samazinās), valdības - ne tikai Latvijā - ir samazinājušas savus tēriņus, tādā veidā cenšoties sabalansēt ienākumus ar izdevumiem. Tātad ar krītošiem ienākumiem arī cenšas samazināt izdevumus.

Mūsu valdība pavasarī, kad pirmo reizi šī pandēmija atnāca uz Latviju... mēs pieņēmām aktīvu lēmumu nesamazināt budžeta izdevumus ar apzinātu domu stimulēt valsts ekonomiku, arī tai skaitā caur publiskajiem, tas ir, budžeta izdevumiem, un to finansēt ar aizņemto naudu jeb parādu. Šī stratēģija, šķiet, mums ir attaisnojusies, jo pēc jaunākajiem datiem budžeta iztrūkums vai budžeta deficīts šogad varētu būt virs 7,5, pat līdz astoņiem procentiem. Bet tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu ekonomikas datiem, tad redzam, ka mūsu kopējais bezdarba līmenis, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku... ir zem viena procentpunkta palielinājums.

Mēs redzam arī to, ka šobrīd mūsu budžeta ieņēmumi... tie vasaras posmā - pavasara beigās un vasarā - krietni samazinājās, tagad atkal... mēnesi uz mēnesi... ja salīdzina... par gadu... šie ieņēmumi atkal ir plānotā... vai pat virs plānotā līmeņa. Tas norāda uz to, ka... arī pateicoties valdības budžeta stimulu taktikai... ekonomika faktiski šobrīd, tieši šobrīd, izrāda ļoti spēcīgas veselības pazīmes.

Mums bija posms, kad bezdarbs uzauga gandrīz līdz deviņiem procentiem, tagad tas atpakaļ - uz 7,5 procentiem. Tas ir drusku augstāks bezdarbs, nekā mēs gribētu valstī kopumā, bet tas ir zem viena procenta... virs tā, kur mēs bijām agrāk.

Tie ir tie apstākļi, kuros mēs veidojam arī nākamo... un nākamo trīs gadu budžeta ietvaru, zinot, ka ir šī pandēmija... zinot, ka valdības ekonomiskais stimuls var palīdzēt mūsu ekonomikai būt izturīgai šajos grūtajos apstākļos.

Mēs plānojam tātad 2021. gada budžetu ar deficītu... un līdzīgi - 2022. gada... un, iespējams, vēl arī 2023. gada...

Bet, ja šogad, 2020. gadā, budžeta deficīts būs ap 7,5, varbūt pat astoņiem procentiem (nu, līdz decembra beigām mēs to sapratīsim), tad... 2021. gadā mēs plānojam budžeta deficītu ar 3,9 procentiem, tātad - jau samazināt, 2022. gadā - zem trim procentiem, un 2023. gadā... mēs plānojam, ka varētu tuvoties atkal... nu, ļoti, ļoti mazā deficītā... Tas jau, iespējams, nebūtu sabalansēts budžets, bet tas būtu ar ļoti mazu deficītu.

Kāpēc mēs to darām? Mēs gribam turpināt ieguldīt naudu ekonomikā ar... stimulu veidā. Faktiski varētu teikt, ka šis budžets, 2021. gada, ir arī zināma veida... ekonomikas stimulēšanas budžets. Tā, lai pārvarētu grūtības, kas ekonomikā ir gaidāmas jebkurā gadījumā, jo diemžēl šai pandēmijai... Kaut gan mēs jau pusgadu lasām ziņas, ka zinātnieki aktīvi strādā pie vakcīnas... un pasaulē ir desmitiem firmu, kuras aktīvi strādā... un ir kaut kādā pārbaudes fāzē... tomēr domāt vai cerēt, ka tuvākajā nākotnē, tuvākajos mēnešos būs vakcīna, kas apturēs... es domāju, ka tas varētu arī nepiepildīties; ka tomēr paies ilgāks laiks. Un, redzot, ka šobrīd Latvijā atkal mums ir tāds jūtams uzliesmojums... vēl mēs neredzam negatīvas sekas ekonomikā kopumā, bet mums ir jāsaprot, ka tādas sekas arī varētu būt, un tāpēc ir ļoti svarīgi pieņemt budžetu, kas tomēr stimulētu ekonomiku.

Tagad atgriežos pie paša budžeta.

Mums ir paredzēts budžets ar tēriņiem vai izdevumiem 10,76 miljardu eiro apjomā, un ienākumi... mēs šobrīd plānojam, ka tie būtu 9,58 miljardi, tas ir, deficīts gandrīz 1,2 miljardi - tie ir tie paši 3,9 procenti no paredzamā IKP.

Tātad mēs izdosim vairāk nekā ieņemsim. Tas būs uz parāda rēķina, bet mēs prognozējam, ka mūsu ārējais parāds uzaugtu tikai līdz kādiem 48 procentiem no iekšzemes kopprodukta... kas ir tomēr veselīgi... zem tā, ko Latvijas Banka saka... ko mēs varētu atļauties... kas būtu nedaudz virs 50 procentiem, kādi 52 procenti.

Tātad mēs paliekam krietni zem tā. Tas nozīmē: gaidāms, ka ārējie tirgi, kredītreitingu aģentūras - un tā tālāk - turpinās labvēlīgi uzskatīt Latvijas budžeta veidošanas politiku. Kā Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē teica, valdība ir paturējusi fiskālās disciplīnas garu, veidojot šo budžetu. Un tieši tas ir mūsu mērķis - apzināti un plānveidīgi stimulēt ekonomiku, bet neatvērt, kā saka, deficīta slūžas vaļā, jo viss, ko mēs šodien aizņemamies, nākotnē būs arī jāatdod. Tātad ir ļoti svarīgi, ka mēs aizņemamies un ieguldām tā, lai mūsu ekonomika arī turpmāk augtu. Tātad deficīts plānots kā stimuls.

Bondara kungs savā ievadā ļoti akurāti minēja, varētu teikt, trīs tēmas, kas šajā budžetā un valdības redzējumā ir. Tās ir: konkurētspēja, taisnīgums un sociālās garantijas.

Par konkurētspēju. Gadiem ilgi visi, kuri ir uzņēmēji, kuri standarta režīmā... kuri maksā godīgi visus nodokļus... šie cilvēki gadiem ilgi... labi saprot, ka... Nodokļu slogs uz algām Latvijā ir augsts, un tas padara mūs nespējīgus konkurēt pat ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, arī ar Skandināviju. Šī nespēja konkurēt nozīmē daļēji zaudētas investīcijas, zaudētas iespējas, un tas nozīmē... tas ir viens no faktoriem, kas diemžēl notur algas, vidējās algas, Latvijā zemākas, nekā tās varētu būt. Tātad mūsu mērķis ir mainīt šo situāciju. Mēs gribam padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku, īpaši šādos pandēmijas apstākļos. Mēs uzskatām, ka tas ir gudri. Un Latvijas Banka arī norāda, ka tas ir pareizais virziens.

Mēs sākam ar nākamā gada procesu, ko mēs gribētu turpināt nākamajos... vēl vismaz divus gadus. Būs vispārējā režīma... nodokļu sloga samazinājumi. Mēs sāksim 2021. gadā, jau no 1. janvāra, ar viena procenta samazinājumu sociālajā nodoklī. Un tas ir skaidrs signāls mūsu uzņēmējiem. Tie, kas iegulda, tie, kas ražo, tie, kas, varētu teikt, veido lauvas tiesu no pievienotās vērtības mūsu valstī... un lauvas tiesu no visiem nodokļiem, kurus mēs iekasējam un kurus mēs izmantojam, lai finansētu mūsu veselības aprūpes sistēmu, lai finansētu mūsu pedagogus, lai finansētu policistus, bruņotos spēkus... tas nāk no šiem pašiem uzņēmējiem. Mēs piedāvājam nākt viņiem pretī - samazināt sociālo nodokli par vienu procentpunktu; tas jau 2021. gadā mūs padarīs spējīgus konkurēt jau ar Lietuvu, vēl ne ar Igauniju. Bet, ja 2022. gadā mēs turpinātu (un es ierosinu, ka mēs turpinām) šo virzienu, ka mēs varētu skatīt gan... vai kombinācijā... vēl sociālā nodokļa samazinājumu... Un es tā ar rokām parādu līkni - neapliekamā minimuma palielinājumu, lai justu uz zemām algām pat vēl lielāku efektu, nekā tas būs šogad.

Un šogad mēs arī... Jau palielinām - no 1. janvāra - neapliekamā minimuma aprēķināšanas slieksni no 1200 uz 1800 eiro, tā aptverot daudz vairāk darba ņēmēju, ļaujot viņiem ņemt šo atlaidi nodokļu samaksā. Un viņiem arī būtu pieejams šis neapliekamā minimuma aprēķins, kas samazinātu viņu konkrēto nodokļu slogu. Tātad mēs paplašinām to loku, kuri varētu legāli maksāt mazāk nodokļus, ar vienu mērķi - padarīt mūsu ekonomiku, mūsu uzņēmumus konkurētspējīgākus.

Otrā tēma ir taisnīgums. Tā ir ļoti plaša tēma, mēs katrs varam izprast to jēdzienu nedaudz citādi, bet katrs Latvijas iedzīvotājs droši zina vismaz vienu jomu, kurā, kā viņam liekas, ir zināma netaisnība. Mēs centīsimies aktīvāk izrunāt arī šo jautājumu... arī - caur mūsu budžetu un... nu, budžeta piedāvājumu.

Tātad mēs... tas ir pie taisnīguma... vai kur... bet no 1. janvāra minimālā alga tiks palielināta no 430 uz 500 eiro. Tātad valstī noteiktā minimālā alga būs 500 eiro no 1. janvāra. Šī ir arī ļoti redzama konsekvence. Mēs pirms gada, veidojot 2020. gada budžetu, teicām, ka no 2021. gada mēs palielināsim šo minimālo algu. Lūk, tagad jūsu lemšanai ir šis solītais minimālās algas paaugstinājums.

Tāpat mēs valdībā ļoti labi izprotam Saeimas deputātu vēlmi ar savu pieņemto un negrozīto likumu par mediķu algu palielinājumu... Un tātad šī gada budžetā... es atvainojos, nākamā gada, 2021. gada, budžetā mēs piedāvājam pilnībā - latviski sakot, santīms santīmā - atbalstīt vai pildīt Saeimas... jūsu pašu, deputātu, pieņemto likumu par mediķu algu palielinājumu, kas tātad segtu visus paredzētos... visas paredzētās summas (tas laikam sanāk trīs gadu garumā). Tas prasa papildus 183 miljonu eiro ieguldījumu valsts budžetā. To mēs jums piedāvājam, kolēģi deputāti, lemšanai un pieņemšanai.

Tāpat mēs uzskatām, ka pedagogiem pienāktos skaidrība jau tagad... tagad ir vēl oktobris... ka viņiem būtu skaidrība visa 2021. gada garumā, tātad - arī septembrī, uz gaidāmo algas pieaugumu. Tie būtu skolu pedagogi un arī augstskolu pedagogi, un tur budžetā ir paredzēti 40 ar pusi miljoni eiro - papildu nauda.

Tāpat mēs labi izprotam Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu, argumentāciju, ka sistēma ir jāsakārto, bet mēs faktiski piedāvājam iet drusku tālāk, palielināt šo garantēto minimālo ienākumu, ne tikai ieviešot sistēmu un atskaiti, kā tas veidojas, bet arī... to faktiski palielināt no 64 eiro uz 109 eiro. Papildus ir vēl paredzēta nauda, lai palielinātu minimālās pensijas, mājokļu pabalstus. Kopumā šajā jomā mēs gandrīz 96 miljonus eiro plānojam papildus atvēlēt valsts budžetā.

Tātad apstākļos, kad budžeta ieņēmumi samazinās, pandēmijas apstākļos, mēs nevis savelkam jostas, bet piedāvājam palielināt izdevumus... ieguldījumus vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā ne tikai tādēļ, lai nāktu pretī mediķiem, pedagogiem, pensionāriem un citiem, bet arī tādēļ, lai caur šo veidotu vienu aktīvu stimulu mūsu ekonomikai, jo, protams, visa tā nauda tepat Latvijā atradīsies, tā ieies patēriņā, tā ieies cilvēku maksājumos, un tas palīdzēs uzturēt mūsu ekonomikas dzīvotspēju un pat attīstības spēju. Jo mēs plānojam, ka nākamgad izaugsme būtu 5,1 procents. Tātad kopā ar stimulu, kas ir bijis šogad, un vēl gaidāmajiem stimuliem... un to, kas ir nākamgad... budžetā 5,1 procenta izaugsmi mēs plānojam.

Un visbeidzot. Bet tas tā... Varbūt varēja arī sākt ar to - par sociālajām garantijām un mācību, ko mēs visi esam guvuši šīs pandēmijas laikā.

Pavasarī, kad pirmo reizi sastapāmies ar pandēmiju, mēs, lai pasargātu savu sabiedrību... un tajā laikā neviens pasaulē īsti nesaprata, kāda ir slimības gaita, cik šī slimība ir bīstama, cik tā nav bīstama, kā to vispār varētu ārstēt un kā palīdzēt pacientiem... valdībā mēs pieņēmām lēmumu - un paldies, ka jūs, Saeima, atbalstījāt! - izsludināt ārkārtas stāvokli. Mēs slēdzām skolas, mēs ļoti, ļoti īsā laikā nonācām pie faktiski pilnīgas izolācijas arī no pārējās pasaules - mums lidosta bija slēgta, pasažieru pārvadājumi bija slēgti. Lietuva un Igaunija slēdza mūsu iekšējās... Eiropas robežas, un, protams, ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju arī bija slēgtas.

Tādējādi mēs izdarījām divas lietas - mēs ļoti īsā laikā savaldījām pandēmijas izplatību un ļoti īsā laikā uzlikām ārkārtīgi spēcīgu bremzi mūsu ekonomikai. Mēs apzināti to izdarījām - tā, lai pasargātu cilvēkus no saslimšanas un no šīs epidēmijas izplatības. Bet tā maksa, protams, bija ekonomikai... Mēs ļoti īsā laikā... un bija runa par dienām... Mēs izveidojām - laikam trīs dienu laik - tā saucamo dīkstāves pabalstu programmu. Pirmajā dienā, kad to atvērām, tā bija, protams, nepilnīga, jo trijās dienās nevar izstrādāt un izdomāt visas nianses, kā būtu pareizi, - galvenais bija ātrums. Ātrums, lai tiem uzņēmumiem (piemēram, tiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus), kuriem ar mūsu pašu likumu tika... viņiem atņēma visu viņu iztikas avotu... lai mēs izveidotu pabalstu sistēmu viņiem, palīdzētu ekonomiski.

Un, attīstot šo dīkstāves pabalstu mehānismu, kurš tagad mums ir atkal, vēlreiz, gatavībā, mēs valdībā vakar lēmām atkal atjaunot visu struktūru, lai mēs vajadzības gadījumā, ja mūsu ekonomika vēlreiz izrādītu šādas pazīmes... Mums jau ir tā pieredze, kas ir gūta pavasarī un vasarā. Un mēs sāksim nevis no sākuma, kad mēs nezinājām, kā tādu sistēmu veidot, bet sāksim ar to jau attīstīto, kas bija perioda beigās, un pēc vajadzības mēs to vēl pielāgosim un pilnveidosim atkarībā no apstākļiem... tā, kā mums būtu vajadzīgs.

Bet ar šiem pabalstiem... Mēs ātri sapratām vienu lietu - ir ārkārtīgi daudz cilvēku Latvijā, kuri strādā, kuri ir veseli, kuriem nekas nekaiš un kuri būtībā jau nekā no valsts arī neprasa. Viņi strādā, viņi godīgi maksā visus nodokļus, bet, izrādās, viņi nav sociāli apdrošināti. Valsts, mēs paši, esam izveidojuši sistēmu, kurā... cilvēks domā, ka, maksādams visus nodokļus... viņš jau tā pieņem, un es viņu nevainoju... ka viņš ir, protams... viņš maksā kā citi... ka viņš ir segts... bet, izrādās, šie režīmi tika izveidoti bez sociālās apdrošināšanas. Ko tas nozīmē?

Veidojot dīkstāves pabalstus tiem cilvēkiem (un tādu ir lauvas tiesa jeb vairums - 65-70 procentu), kuri strādā standarta režīmā uzņēmumos... bija ļoti viegli caur Valsts ieņēmumu dienestu sniegt atbalstu šiem uzņēmumiem. Šādā veidā mēs spējām palīdzēt vairāk nekā 40 tūkstošiem cilvēku - cilvēkiem, kuri nekļuva par bezdarbniekiem; viņi pārziemoja un vai nu atgriezās savā darbavietā, vai ir atraduši jaunā darbavietā darbu. Viņi nav kļuvuši par bezdarbniekiem, un par emigrāciju, būtisku emigrāciju, šobrīd, pandēmijas apstākļos, vispār runāt nevar. Drīzāk mēs esam redzējuši pretējo - vairāk cilvēku iebrauc tagad Latvijā (mūsu tautieši, kas ir agrāk dzīvojuši ārzemēs), nekā šobrīd dodas prom, jo citur apstākļi nav labāki, un, no pandēmijas viedokļa, daudz kur Rietumeiropā pat ir sliktāk nekā pie mums Latvijā. Aizvien, arī šodien.

Un šiem cilvēkiem, kuri strādā standarta režīmā, - pilns sociālais nodrošinājums. Valstij bija ļoti viegli viņus identificēt un viņiem palīdzēt.

Bet tiem pārējiem, kas strādā tajos saucamajos alternatīvajos režīmos... Viņi sāk izkrist sietam cauri. Un tam mēs valdībā bijām spiesti veltīt sēdi pēc sēdes, atrodot, identificējot cilvēku grupas un izveidojot īpašas atbalsta programmas viņiem. Mums pat... Es atceros, bija viena sēde, kur... bija viena pabalstu grupa... ja es nemaldos, tur bija 16 cilvēki, kuri atbilda tai konkrētajai kategorijai, bet mēs gājām kā ar lupu, meklēdami, kā tik varētu visiem palīdzēt.

Bet kāda ir tā mācība valdībai, Saeimai un, man liekas, visai sabiedrībai? Tas nav pareizi, ka mēs ļaujam cilvēkiem strādāt un laupīt viņiem sociālo apdrošināšanu. Mums ir jābūt tā kā vienai normālai Ziemeļvalstij, un es uzskatu, ka mēs esam viena normāla Eiropas Ziemeļvalsts. Mums ir jānodrošina tas, ka visi strādājošie ir arī sociāli apdrošināti.

Pirmkārt. Ārpus jebkurām krīzēm... paskatīsimies uz to, kas notiks, kad šie cilvēki sasniegs pensijas vecumu! Šobrīd viņiem nekrājas nekāda valsts pensija. Varbūt viens otrs spēj privāti uzkrāt, bet vairums cilvēku to tomēr nespēj, tomēr vajadzēs no valsts. Viņi sasniegs pensijas vecumu. Viņi taču sagaidīs pensiju, jo... Cilvēks ir visu mūžu strādājis un maksājis nodokļus. Kurš maksās to pensiju? Nākotnes... Pārējie nodokļu maksātāji būs spiesti maksāt par viņiem, jo tas nebūtu pareizi - nemaksāt cilvēkiem pensijas. Bet tikpat nepareizi ir neprasīt visiem darba mūža laikā tomēr iemaksāt...

Tātad mums ir jānodrošina, lai visi strādājošie arī maksā par savu pensiju. Vienkārši sakot, - lai mūsu bērniem nebūtu par viņiem nākotnē jāmaksā, kad viņi sasniegs... Viņi jau būs paši iemaksājuši sistēmā.

Otrkārt. Un tas ir tas, ko mēs redzam šādas pandēmijas laikos, - cilvēkiem ir vajadzīgs reizēm diemžēl valsts atbalsts, jo darbs ir zaudēts, ekonomiskā aktivitāte ir piebremzēta. Piemēram, kaut vai tas pats tūrisma sektors, kas visā pasaulē šobrīd iziet cauri ļoti, ļoti grūtiem laikiem... Latvija nav izņēmums. Drīzāk mums... Vismaz vasaras sezonā mums gāja krietni labāk nekā daudzās citās valstīs, jo mums ir ļoti daudz mazu tūrisma pakalpojumu sniedzēju. Tieši lielām viesnīcām ir bijis grūtāk. Tieši mazie... tie tomēr ir paspējuši... ar vietējo un ar pārējo Baltijas valstu tūrismu, kas aizstāj tūristus no citām valstīm, kuru šovasar nebija...

Kaut vai šai nozarei, kas joprojām ir grūtos apstākļos, mums ir jānodrošina, ka visi strādājošie ir sociāli apdrošināti.

Tāpēc mēs šajā budžeta pakotnē piedāvājam... ne no 1. janvāra, bet sešus mēnešus vēlāk, tātad astoņus mēnešus no šodienas, iedibināt to, ko mēs saucam vienkārši par minimālo sociālo iemaksu. Tas nozīmē, ka visi strādājošie - vai viņi būtu vienā vai otrā, vai trešajā režīmā... tā saucamajā standarta vai vispārējā režīmā, vai kādā alternatīvā režīmā... ka visi strādājošie būtu vismaz minimāli sociāli apdrošināti.

Tagad te ir jāatšķetina divas lietas, kas jau... Publiskajā telpā ir tāda drusku nepilna informācija, un es ceru, ka deputātiem, ja vēl nav bijusi iespēja, būs iespēja iepazīties ar visiem dokumentiem un izprast sistēmu līdz galam.

Nav tā, ka valdība plāno likt cilvēkiem, kuriem tiešām ir mazi ienākumi, tātad ienākumi, kuri ir zem minimālās algas, zem 500 eiro mēnesī vidēji... likt viņiem maksāt nodokli par naudu, kādas viņiem nav. Mums ir paredzēts mehānisms, lai cilvēki, kuri godīgi strādā un nenopelna minimālo algu... Tur var būt dažādi apstākļi. Cilvēks dzīvo reģionā vai vietā, kur vienkārši nav to darbu vai nav to klientu. Varbūt cilvēks... Nu, tur tie iemesli var būt ļoti dažādi. Mēs nesodīsim nevienu par to, ka viņš nespēj nopelnīt minimālo algu. Šiem cilvēkiem paredzēts mehānisms, kā viņi varēs turpināt godīgi strādāt un maksāt proporcionālu nodokli.

Bet tas, ko mēs gribam novērst... Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm... un tas ir, varētu teikt, ar tādu datu analīzes palīdzību... ka ir aizdomas, ka ir, iespējams, aptuveni... pat vairāk nekā 200 tūkstoši strādājošo, kuriem... darba devēji nemaksā par viņiem pilnu algu legālā veidā. Respektīvi, viņi nav pilnīgi sociāli apdrošināti, kaut gan viņi strādā pilna laika... ekvivalentu... vai reizēm pat vairāk.

Un tur mēs uzliksim... Un tur arī ir mehānismi, kā nodrošināt, lai visi strādājošie... vienā, otrā vai trešajā režīmā... visi būtu segti... Bet mums ir veids, kas ir piedāvāts, - kā atšķetināt tos cilvēkus, kuri negrib maksāt nodokli, no tiem cilvēkiem, kuri nevar šo nodokli samaksāt.

Ja cilvēks strādā un šo nodokli nevar samaksāt, nav jāuztraucas. Protams, visos laikos būs cilvēki, kuri negrib maksāt nodokļus.

Es savā, varētu teikt, karjeras laikā... nevaru atcerēties, ka es būtu runājis ar kādu, kuram patīk vai kurš grib maksāt nodokļus, bet vairums cilvēku saprot, ka tie nodokļi ir jāmaksā, jo mēs visi gribam labus ceļus, mēs visi gribam mūsu bērniem labus skolotājus, mēs visi sagaidām un gribam labu veselības aprūpi, mēs visi no valsts sagaidām normālus pakalpojumus. Tie arī maksā. Un mums kā sabiedrībai ir vienreiz jāpieņem tāds aktīvs lēmums, ka mēs nevaram nemaksāt nodokļus, bet sagaidīt labus pakalpojumus. Ja mēs gribam labus pakalpojumus (un es domāju, ka mēs gribam), tad mums arī ir jāmaksā šie nodokļi, kas šos pakalpojumus segs. Mums ir jāmaksā sociālais nodoklis, lai mums pašiem krātos pensija tad, kad mēs vairs nestrādāsim. Mums ir jāmaksā nodokļi tā, lai mēs varētu uzturēt mūsu veselības aprūpes sistēmu, kas šobrīd ir milzu spiediena priekšā pandēmijas rezultātā. Mums ir jāmaksā nodokļi, lai gādātu par mūsu bērnu izglītību un lai mūsu ceļi un transporta sistēma būtu tāda, ko mēs arī gribētu.

Tātad, kolēģi! Pandēmijas apstākļi ir izaicinājumu apstākļi, maigi izsakoties, ikkatram no mums. Ikkatram no mums, īpaši ievēlētajām amatpersonām, sākot ar Saeimas deputātiem, kas ir tautas tieši ievēlēti, caur visiem valdības locekļiem, kas ir Saeimas ievēlēti... Valsts prezidents, visi pārējie amati, ko Saeimas deputāti apstiprina... mums visiem ir ļoti liela atbildība pret savu sabiedrību - ne tikai viņus pārstāvēt, bet arī rādīt ar to, ka mēs esam preses uzmanībā... ar savu priekšzīmi stāstīt un mācīt, un palīdzēt atgādināt, kādā veidā mēs varam apturēt šo pandēmijas izplatību.

No valdības puses mēs, piedāvājot 2021. gada budžetu, pirmām kārtām uzskatām, ka ir jāturpina stimulēt ekonomiku, un mēs apzināti veidosim budžeta deficītu, ko mēs... Tomēr tas būs mazāks nākamgad nekā šogad, un aiznākamgad - vēl mazāks. Tātad mēs samazināsim budžeta deficītu, arī ekonomikai attīstoties, bet mums ir jāturpina stimulēt. Mums ir jāuzlabo mūsu valsts konkurētspēja un jāsamazina vispārējā režīma nodokļi. Nākamgad - konkrēti sociālais nodoklis no 1. janvāra, bet 2022. gadā mēs plānojam šo virzienu attīstīt.

Mums ir jāstiprina taisnīgums. Minimālā alga ir jāceļ uz 500 eiro no 1. janvāra. Pilnas algas pieaugums visiem mediķiem, kā Saeimas likums to nosaka, pilns pedagogu algu piemaksu apjoms, kā tas ir paredzēts, Satversmes tiesas lēmuma ievērošana, protams, minimālo pensiju, mājokļa pabalstu pacelšana un visbeidzot - sociālās garantijas no 1. jūlija, ne no 1. janvāra, bet lai pusgadu visi saprastu, kāda būtu sistēma. Un arī tas ies, protams, roku rokā ar šo daudzo alternatīvo režīmu pakāpenisku vienkāršošanu, pataisot caurspīdīgāku. Un mums vēl ir paredzēts (par to varēs arī vairāk droši vien stāstīt mūsu finanšu ministrs), ka alternatīvajos režīmos, tajā režīmā, kas būtu apgrozījuma nodoklis... Ir paredzēts, ka mēs ieviesīsim, un banku asociācija ir piekritusi un sapratusi, kā darījumu kontu, kur šāda veida nodokļu maksātājs... Viņam būtu konts, kur klients ieskaita naudu, banka atskaita valstij pienākošos nodokļus, un atlikums paliek pašam klientam bez jebkādām atskaitēm, bez jebkādas birokrātijas.

Mēs ne tikai ieviesīsim sociālās garantijas, mēs arī vienkāršosim šādā režīmā strādājošajiem norēķināšanos ar valsti, padarot norēķināšanos automātisku. Un tas mehānisms jau ir faktiski izstrādāts. Tas ir tāds pats mehānisms, kur šobrīd bankas, ja kādam ir depozīta konts un tas konts nes kaut kādu peļņu vai procentus maksā cilvēkam, tad banka jau atvelk valstij pienākošos nodokļus, un nauda, kas ir iedzīvotāja kontā, paliek pilnā iedzīvotāja rīcībā bez jebkādas birokrātijas. Un, pildot ikgadējo ienākumu deklarāciju, tas jau automātiski parādās, nav jālauza galva.

Tātad vienkāršosim sistēmu, stiprināsim sociālās garantijas, lai visiem strādājošajiem būtu... Stiprināsim taisnīgumu un celsim mūsu konkurētspēju.

Kolēģi! Saeimas deputāti! Es aicinu jūs ne tikai izdebatēt šo budžetu, bet apstiprināt gan budžetu, gan pavadošos likumprojektus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Paldies.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie Saeimas deputāti! Kolēģi! Šis gads pasaulē un arī Latvijā rit slimības Covid-19 zīmē. Pavasaris mums visiem nāca ar lieliem izaicinājumiem, kas praktiski turpinās joprojām. Covid-19 ir tieši ietekmējis mūsu valsts tautsaimniecību, veselības, izglītības un citas jomas un arī iedzīvotājus kopumā.

Situācija Latvijā, Eiropā, pasaulē kopumā strauji attīstījās un mainījās. Arvien vairāk valstu noteica dažādus ierobežojumus, aizliedzot organizēt publiskus pasākumus, slēdzot izglītības iestādes, samazinot iekšējos... iespējas šķērsot robežas. Ierobežojumu dēļ uzņēmumi saskārās ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem, rezervācijām, kā rezultātā daudzu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji kritās.

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un nekavējoties piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem konkrētus risinājumus, uzreiz pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valdība izveidoja vadības grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Vakar Ministru kabinetā mēs esam vienojušies par šīs grupas darbības atbalstu un jau nākamnedēļ esam gatavi atsākt darbu grupā un operatīvi lemt par jauniem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, ja tas būs nepieciešams ierobežojumu dēļ, ja krīze pastiprināsies.

Pavasarī grupa sāka savu darbu nekavējoties un tikās vismaz divas reizes nedēļā intensīvā darba režīmā. Vairāk nekā 18 sēdēs, cieši sadarbojoties ar mūsu sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību -, kā arī ar uzņēmēju organizācijām, vadības grupā esam pieņēmuši aptuveni 180 lēmumus, kas tika nekavējoties apstiprināti valdībā, pēc tam tie, kuriem bija nepieciešams, arī operatīvi apstiprināti Saeimā.

Vieni no pirmajiem Eiropā mēs spējām nodrošināt praktisku atbalstu un faktiski uzsākt finanšu līdzekļu piešķiršanu. Jau 25. martā uzņēmumi varēja pieteikties atbalsta instrumentiem - garantijām banku kredītbrīvdienām, apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Garantijas banku kredītbrīvdienām ir ļāvušas bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem. Šo iespēju uzņēmēji izmantojuši ar kopējo finansējuma apjomu 85 miljonu eiro apjomā.

Tika nodrošināti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglojumiem. Tie paredzēti uzņēmumiem ar būtiski samazinājušos darbības apjomu. Kopā noslēgti teju 500 aizdevuma līgumi par kopējo summu 86 miljoni.

Gan šis, gan arī iepriekšējie... gan arī nākamās palīdzības būs iespējams izmantot arī nākamajā gadā. Tātad šīs pieņemtās palīdzības neapstājas šī gada budžeta ietvaros.

Krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem tika rasta iespēja pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam līdz trīs gadiem. Līdz 23. oktobrim mēs esam pieņēmuši vairāk nekā 15 tūkstošus šādu lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu par kopējo summu 272 miljoni eiro, kur visi šie līdzekļi paliek uzņēmēja rīcībā vai, ja nav pretim ieņēmumi, netiek arī maksāti nodokļi.

Turklāt, lai atbalstītu nodokļu maksātājus, operatīvi atgriezām tiem arī pienākošos naudas līdzekļus. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa pārmaksātās summas tika izvērtētas īsākā termiņā, proti, 30 dienās, un līdz 23. oktobrim kopēji nodrošināta ātrāka līdzekļu atmaksa uzņēmējiem 536 miljonu eiro apjomā.

Tika ieviesta iespēja izmaksāt dīkstāves pabalstu tiem uzņēmumiem un darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas atrodas dīkstāvē. Pabalstu saņēmēju loks vairākkārt tika paplašināts, atbalstot arvien vairāk iedzīvotāju, kuri sastapušies ar Covid-19 krīzes grūtībām.

Pirmais dīkstāves pabalsts tika izmaksāts jau 25. martā, bet kopumā līdz augusta beigām tie izmaksāti 55 tūkstošiem personu, un kopējo transakciju skaits ir vairāk nekā 130 tūkstoši transakciju.

Lai atbalstītu tos strādājošos, kuriem dīkstāves pabalsti bija ļoti mazi vai kuri nevarēja pretendēt uz dīkstāves pabalstu, tika ieviests dīkstāves palīdzības pabalsts 180 eiro apmērā. Arī šeit tika palīdzība sniegta 15 tūkstošiem personu vairāk nekā pusotra miljona eiro apjomā.

Gan dīkstāves pabalstu, gan dīkstāves palīdzības pabalstu saņēmēji papildus saņēma arī 50 eiro piemaksu pie pabalsta par apgādībā esošu bērnu līdz 24 gadu vecumam. Šīs piemaksas ir izmantojuši 31 tūkstotis iedzīvotāju par kopējo summu vairāk nekā 1,6 miljoni eiro.

Esmu pārliecināts, ka šie atbalsta pasākumi ir devuši efektu, lai maksimāli saglabātu darba vietas. Svarīgi norādīt, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā turpina lejupslīdes tendences un kopš septembra beigām tas ir samazinājies vēl par 0,2 procentiem, nokrītot līdz 7,5 procentiem.

Salīdzinājumā - Lietuvā ir 14,6 procenti, un Igaunijā - 7,7. Praktiski pēdējo trīs nedēļu laikā mēs esam bijuši unikālā situācijā, ka bezdarba līmenis Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā. Pēdējās dekādēs tā tas nav bijis, vienmēr mēs esam bijuši vidusdaļā. Bet... Un Lietuvas bezdarba rādītāju līmenis pārsniedz pat divreiz.

Ņemot vērā, ka Covid-19 vīruss nobremzējis ne tikai ekonomiku kopumā, bet ietekmējis arī uzņēmumu, mājsaimniecību un privāto finanšu plūsmu, bankas ir īsā termiņā izstrādājušas virkni risinājumu uzņēmumiem un privātpersonām. Izvērtējot katra klienta individuālo situāciju, bankas piedāvāja pakalpojumus sniegt attālināti, kā arī piemērot kredītbrīvdienas vai kredīta pamatsummas atlaišanu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Līdz 30. septembrim Latvijas bankās noslēgtas 13 300 saistību izpildes atlikšanas vienošanās par kopējo summu lielāku nekā viens miljards eiro.

Covid-19 uzliesmojums izraisīja nepieciešamību kopš 2020. gada marta vidus operatīvi nodrošināt segumu valdības lēmumiem pandēmijas ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam ārkārtējā situācijā. Kopumā ir nodrošināts valsts atbalsts virs trim miljoniem eiro Covid-19 izplatības seku novirzīšanai. Šeit ir divi... Trīs miljardiem, es atvainojos. Un tie ir divi miljardi reālos līdzekļos, plus miljards caur Altum finanšu instrumentu.

Šis finansējums ir pieejams arī pašreiz, un puse no tā tiks izmantota arī nākamajā gadā. Piemēram, atbalsts dažādām nozarēm - medicīnai, transportam, izglītībai un kultūrai -, kā arī pabalstiem mūsu iedzīvotājiem ir bijis gandrīz vai viena miljarda eiro apjomā.

Tāpat virs viena miljarda eiro ir piešķirts atbalsts aizdevumu garantijas... garantijām un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, kā es minēju jau, caur finanšu institūciju Altum.

Tāpat 150... par 150 miljoniem tika palielināts pašvaldību aizņēmuma limits 2020. gadam.

Esam īstenojuši arī Eiropas Savienības fondu ieguldījumu par pārskatīšanu... ieguldījumu pārskatīšanu aptuveni par 760 miljoniem eiro, novirzot prioritāriem pasākumiem un tādiem pasākumiem, kuri nestu uzreiz darba vietu palielinājumu vai infrastruktūras uzlabojumu.

Kolēģi! Šī krīze ir ietekmējusi ne tikai veselības un sociālo jomu, bet tai ir arī nozīmīgas sekas uz mūsu valsts ekonomiku kopumā.

Valsts kases kontos pieejamo resursu rezerve tika papildināta, veicot aizņemšanos iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot parāda vērtspapīrus 2020. gadā kopumā par... līdz šim 2,3 miljardu eiro apjomā.

Tāpat ir piesaistīts aizdevums no Ziemeļu Investīciju bankas 250 miljonu eiro apjomā, tādējādi kopsummā mums ir pieejami izmantojamie līdzekļi no Ziemeļu Investīciju bankas pusmiljarda eiro apjomā.

Līdz ar to valstij šobrīd jau ir pieejams finansējums ievērojamā apjomā, lai uzlabotu... uzlabojumiem ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam, kas 2021. gadā tiks papildināts, veicot aizņemšanos nepieciešamajā apjomā iekšējā un starptautiskajā... starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī izmantojot nodrošinātās, finansiāli izdevīgās aizņemšanās iespējas no Eiropas institūcijām - Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Komisijas SURE instrumenta, kas nodrošina bezdarbu... kas nodrošina līdzekļus pret bezdarba palielināšanos.

Mums ir svarīgi apzināties, ka valsts iespējas aizņemties ierobežo nevis naudas daudzums, bet gan tas, cik esam gatavi palielināt valsts parādu. Fiskālās disciplīnas regulējums ļauj palielināt valsts parādu un atbalstīt ekonomiku 2021. gadā tik, cik ir nepieciešams arī turpmāk.

Uzskatu, ka mums ir jārīkojas tā, lai maksimāli izvairītos no papildu deficīta un parādu palielināšanas. Tomēr, ja pandēmijas ietekme uz ekonomiku ir tāda, ka papildu atbalstam... papildu atbalsta pasākumiem ir nepieciešami līdzekļi, tad šādus ieguldījumus var veikt.

Valsts kase to var nodrošināt ar papildu aizņemšanos tirgos - gan ārējos tirgos, gan iekšējā tirgū. Un šogad mēs esam aizņēmušies gandrīz vai divreiz vairāk tieši iekšējā tirgū. Ir svarīgi, lai valsts parāda līmenis nepārsniegtu 50-52 procentus (par ko mums arī ir vienošanās valdību veidojošajās partijās) no IKP. Īstermiņā tas var sniegt nepieciešamo atbalstu krīzes risināšanā, bet jāatceras, ka ilgtermiņā tas būs slogs, kas jāatdod nākamajām paaudzēm. Un, tuvojoties Māstrihtas kritēriju noteiktajiem 60 procentiem, tātad... valsts nerada risinājumus nākotnes krīzēm, ja būs nepieciešama aizņemšanās.

Godātie Saeimas deputāti! Lai gan Covid‑19 dēļ pastāv izaicinājumi un neskaidrības, 2021. gada valsts budžeta projekts svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm paredz būtisku papildu finansējumu.

2021. gadā Covid‑19 dēļ pastāv izaicinājumi... 2021. gadā valsts budžeta būtiskās prioritātes ir veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājums, Satversmes tiesas spriedumu izpilde labklājības jomā, kā arī neatkarīgo institūciju prioritārie pasākumi un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma paplašināšanai un vispārējā nodokļu režīmā strādājošo konkurētspējas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 9,5 miljardu eiro apjomā, savukārt izdevumi - 10,7 miljardu eiro apjomā. Salīdzinot ar 2020. gadu, ar šī gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi ir paredzēti par 328 miljoniem eiro mazāki, savukārt izdevumi paredzēti par 744 miljoniem eiro lielāki nekā šajā gadā.

Pamatbudžeta plānotie ieņēmumi 2021. gadā ir 6,7 miljardi, izdevumi ir 7,8 miljardi, savukārt sociālais budžets ir plānots sabalansēts:  ieņēmumu un izdevumu pusē - 3,2 miljardu eiro apjomā. Tas galā rada 1,2 miljardu eiro jeb 3,9 procentu budžeta deficītu no iekšzemes kopprodukta.

Svarīgi ir pieminēt dažas nozares. Tātad 2021. gada budžetā vislielāko papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu valdība ir paredzējusi veselības nozarei. Un tie ir 183 miljardi eiro... miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai.

Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas piecgadīgo un sešgadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā. Tam paredzēts novirzīt 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un attiecīgi 49 miljonus eiro 2022. gadā un turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai paredzēti 7,2 miljoni eiro. Un arī attiecīgs finansējums 2022. un 2023. gadā.

Kā jau premjerministrs savā uzrunā teica, Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir paredzēts 95,7 miljonu eiro apjomā. Tas ietver minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem nepieciešami 19,4 miljoni eiro, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus - 8,3 miljoni eiro.

Svarīgi norādīt, ko arī premjers savā uzrunā teica, ka no 2021. gada paredzēts celt minimālo atalgojumu līdz 500 eiro līdzšinējo 430 eiro vietā.

Valdība ir arī spējusi vienoties ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību vadītājiem par modeli, kā krīzes laikā nodrošināt finansējumu pašvaldībām. Ir rasta iespēja 2021. gadā noteikt pašvaldību kopējo aizņemšanās limita palielināšanu līdz 268 miljoniem. Tas nozīmē, ka tā būs par 150 miljoniem eiro lielāka aizņemšanās nekā šajā gadā.

Arī turpmāk būs pieejami aizņēmumi pirmsskolas iestāžu būvniecības investīciju projektiem, kas dod iespēju mazināt pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs. Jau 2020. gadā šī projekta ietvaros tika atbalstīti 15 jauni vai paplašināti bērnudārzu būvniecības projekti 11 pašvaldībās. Līdz ar to gandrīz vai 2200 bērniem būs iespēja apmeklēt pašvaldību pirmsskolas iestādes, kas ir jaunas grupas.

Ministru kabinets ir atbalstījis piedāvājumu, ka nākamgad pašvaldības varēs aizņemties izglītības iestāžu investīciju projektiem, kā arī līdz 400 tūkstošiem eiro pašvaldībai svarīgākajai prioritātei. Reizē pašvaldības... pašvaldībām samazināta pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļa no 25 procentiem uz 10 procentiem izglītības iestāžu, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektu līdzfinansēšanai.

Izvērtējot gan valsts aizņēmumu apjomu, gan pašvaldību esošos līdzekļus, nākamgad paredzēts arī mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu. Turpmāk valsts budžetā tiks ieskaitīti 25 procenti līdzšinējo 20 procentu vietā, bet pašvaldību budžetos - 75 procenti līdzšinējo 80 procentu vietā. Zinot, ka šis nodoklis ir galvenais pašvaldību ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2021. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozei 100 procentu apmērā. Šī valdības apņemšanās nodrošina pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti.

Tāpat ar pašvaldībām ir panākta vienota izpratne par pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanu. Izmaiņas izlīdzināšanas sistēmā ir iespējams veikt pēc administratīvi teritoriālās reformas ietekmes izvērtējuma. Līdz ar to 2021. gadā tiek saglabāts esošais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina modelis.

Godājamie Saeimas deputāti! Lai ar nodokļu politikas palīdzību turpinātu arī Eiropas Savienības rekomendācijās ieteikto darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, it sevišķi strādājošajiem ar zemu atalgojuma līmeni, un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, par vienu procentpunktu tiek samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme - pusprocentu darba devēju pusē un pusprocentu darba ņēmēju pusē. Tāpat no 1200 uz 1800 eiro mēnesī tiek paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu. Ar šo lēmumu mēs esam paredzējuši atstāt gan uzņēmumu kontos, gan arī iedzīvotāju maciņos vairāk nekā 100 miljonu eiro.

Viens no galvenajiem Covid-19 krīzes laika identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kurš neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Tāpēc, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, no 2021. gada plānots ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē. Veikt izmaiņas pastāvošajā sociālajā apdrošināšanas sistēmā nepieciešams, lai visiem strādājošajiem nākotnē nodrošinātu vismaz minimālo sociālo aizsardzību. Rezultātā tiks panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā gan krīzes gadījumos, gan arī pensijas vecuma sasniegšanā.

Pakāpeniski plānots ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot nodokļa likmes apgrozījumu un ieviešot citas izmaiņas. Plānots, ka likme apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem eiro būs 25 procenti, bet apgrozījumam virs 25 tūkstošiem eiro - 40 procenti. Šeit arī plānots ieviest darījumu kontus, kur praktiski visas darbības veiks komercbankas un Valsts ieņēmumu dienests nodokļu atskaitē un nebūs nepieciešamība papildus veikt grāmatvedības darbības.

Ņemot vērā, ka arī autoratlīdzības saņēmēju samaksātie nodokļi nenodrošina personām adekvātas sociālās apdrošināšanas garantijas, ir arī paredzēts mainīt nodokļu režīmu autoratlīdzības saņēmējiem. No nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim paredzēts piemērot īpašu nodokļu maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. No nākamā gada otrā pusgada personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ieturētais nodoklis būs 25 procentu apmērā no ienākuma, un lielākā daļa no šī ieturējuma (tātad 80 procenti no nodokļiem) tiks novirzīta sociālajām iemaksām, veicinot sociālās garantijas gan īstermiņa sociālajiem pakalpojumiem, gan arī pensijas uzkrājumiem.

Līdz 2023. gada 31. decembrim paredzēts arī saglabāt samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem.

Kolēģi, paredzams, ka pēc 2020. gadā piedzīvotā krituma ekonomikas izaugsme 2021. gadā atjaunosies un iekšzemes kopprodukts pēc Finanšu ministrijas prognozēm palielināsies par 5,1 procentu. Vienlaikus straujākas arī kļūs patēriņa cenas un darba samaksas pieaugums, palielināsies tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits un samazināsies bezdarbs. Savās prognozēs Finanšu ministrija balstās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtē ārējās un iekšējās vides riskus.

Vēlos akcentēt, ka ekonomisko aktivitāti stimulēs arī Eiropas fondu investīcijas 2021.-2027. gada plānošanas periodā, it sevišķi saistībā ar Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma finansēm un Rail Baltica projekta īstenošanu.

2021. gadā turpināsies intensīva esošā Eiropas struktūrfondu plānošanas perioda līdzfinansēto projektu īstenošana, lai līdz 2023. gadam Latvija saņemtu visu finansējuma piešķīrumu 4,4 miljardu eiro apmērā.

2021. gads iezīmē arī Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta termiņa sākumu. Tā ietvaros būs arī jauna kohēzijas politika Eiropas fondos 2021.-2027. gadā. Šajā plānošanas periodā programmā mums ir paredzēts piešķīrums 4,43 miljardu eiro apjomā investīcijām. Normatīvā bāze darbības programmas apstiprināšanai vēl nav pilnībā izstrādāta, bet budžeta likumā finansējums investīcijām tiek prognozēts jau no pirmā izdevumu attiecināmības gada, lai nodrošinātu iespējami ātru ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Ārvalstu finanšu palīdzība ietver arī Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas grantus, ko donorvalstis (šajā gadījumā Norvēģija, Islande un Lihtenšteina) novirza Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai.

Šobrīd atbilstošu programmu ieviešanas prognozēm... Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas grantu naudas plūsmas prognoze izdevumiem 2021. gadā ir 15,9 miljoni eiro.

Būtiska daļa no Eiropas Komisijas rosinātā Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīta atveseļošanas un noturības mehānismam. Tā mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Jaunais instruments Latvijā ir ne tikai lielas iespējas, bet arī liela atbildība ļoti saspringtā laika grafikā kvalitatīvi sagatavoties, lai nezaudētu iespēju iegūt finansējumu, nodrošinātu reformu un investīciju ieguldījumu sākšanu jau nākamajā, 2021. gadā. Latvijai no šī mehānisma plānots 2,2 miljardu eiro finanšu līdzekļu apjoms, no kuriem 1,65 miljardi ir garantētā summa, savukārt pārējais finansējums tiks aprēķināts indikatīvi.

Godātie Saeimas deputāti! Valdība ir apņēmusies arī turpmāk sekot līdzi situācijas attīstībai un atbildīgi rīkoties atbilstoši tai. Esam gatavi operatīvi nodrošināt gan vīrusa izplatības mazināšanu, gan atbalstu mūsu tautsaimniecībai, piešķirot nepieciešamo finansējumu un atbalstu nozarēm.

Valsts budžets ir pamatu pamats visu nozaru norisēm gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Tāpēc aicinu Saeimu izvērtēt sagatavoto likumprojektu un pavadošos likumprojektus, kā arī apstiprināt Saeimā 2021. gada budžeta un vidējā termiņa budžeta likumprojektus pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram Jānim Reiram.

Godātie kolēģi! Laiks 30 minūšu pārtraukumam.

Vispirms deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.20.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds labklājības ministrei Ramonai Petravičai. (Pauze.)

Kolēģi! Vārds ir dots labklājības ministrei Ramonai Petravičai debatēs.

R. Petraviča (labklājības ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2021. gada budžets labklājības jomai būs ļoti nozīmīgs, jo, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad paredz par 225,8 miljoniem eiro lielāku finansējumu.

Tiks celti minimālā ienākuma sliekšņi, par kuru nesamērīgi zemo apmēru Labklājības ministrija ir cēlusi trauksmi jau gadiem ilgi. Minimālās vecuma un invaliditātes pensijas celšana, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana būs turpinājums jau pērn sāktajai ienākuma līmeņa celšanai cilvēkiem, kuri dzīvo uz nabadzības robežas.

Šobrīd dzīvojam neziņā par Covid‑19 otrā uzliesmojuma viļņa ietekmi uz ekonomiku. Tomēr ir svarīgi, ka tieši sociāli vismazāk aizsargātie cilvēki nākamgad varēs rēķināties ar ienākumu pieaugumu.

Minimālās pensijas un pabalstu celšana parāda, ka Latvija var būt tiesiska un sociāli atbildīga valsts.

Minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveides uzlabošanu Labklājības ministrija piedāvāja jau pērn, tomēr valdība to pilnā apmērā neatbalstīja. Tomēr vēlos uzsvērt, ka valstij ir pienākums regulāri izvērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas atbilst sociālajai realitātei un trūcīgajām personām tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība. Vienlaikus šīs palīdzības apmēri nosakāmi pēc pamatotas un argumentētas metodes.

Lai īstenotu Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālā ienākuma sliekšņa celšanu, nākamgad kopumā tiks tērēti 70,7 miljoni eiro.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka runāšana par miljoniem, kas tiks papildus tērēti labklājības vai kādai citai nozarei, daudzos Latvijas cilvēkos rada neizpratni un negatīvas emocijas, jo viņi netic, ka no šīs naudas tiks arī viņiem. Tomēr tieši sociāli vismazāk aizsargātie cilvēki savos maciņos jutīs papildinājumu. Pati mazākā pensija nākamgad vairs nebūs zemāka par 149,60 eiro līdzšinējo 88 eiro vietā. Ievērojami kāps invaliditātes pensijas, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugums atsevišķām grupām pārsniegs trešdaļu no līdzšinējā apmēra, tostarp vecuma gadījumā no pašreizējiem 64 līdz 109 eiro.

Vēlos uzsvērt, ka nedz Labklājības ministrija, nedz valdība, nedz arī Saeima nevienam cilvēkam nevar iedot tik daudz naudas, cik viņš vēlētos, tomēr šie pielikumi, par ko koalīcijā esam vienojušies un ko finansiāli valsts var atļauties, ir vēsturiski lielākie. Vienmēr būs cilvēki, kas kritizē politiķus un kuri katrā lēmumā atrod ko sliktu, bet šoreiz budžetu ir izdevies izveidot tādu, kurā domāts par plašu atbalstu, risinot gadiem sasāpējušus jautājumus.

Viens no tiem ir arī mūžīgo bērnu jautājums un asistenta problēmas. No nākamā gada vidus būtiski tiks uzlaboti nosacījumi asistenta pakalpojuma saņemšanai, tostarp kāps arī asistenta atalgojums. Šim mērķim budžetā paredzēts piešķirt papildus 9,5 miljonus eiro. Vienlaikus tiks vienkāršota arī asistenta atskaitīšanās sistēma, atsakoties no detalizētas pierādījumu vākšanas.

Plānots arī, ka no 2021. gada jūlija tiks dubultots pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu. Šim mērķim nākamgad papildus plānoti 2,4 miljoni eiro. Tāpat nākamā gada budžetā paredzēts palielināt atbalstu bērniem apgādnieka nāves gadījumā.

Svarīgi uzsvērt, ka arī pensijas nākamgad būs lielākas, pateicoties šā gada oktobrī veiktajai indeksācijai. Lai to finansētu un turpinātu atbalstīt pensiju saņēmējus, nākamā gada budžetā tiks tērēti 93,6 miljoni eiro.

Un noslēgumā vēlos uzsvērt, ka nākamā gada budžeta kontekstā būtiski ir pieminēt arī pašvaldības un to pienākumus pret iedzīvotājiem. Garantētā minimālā ienākuma celšana no 64 līdz 109 eiro no nākamā gada 1. janvāra būs papildu slogs vietvaru budžetiem, arī vienotas pieejas ieviešana mājokļa pabalsta piešķiršanā būs izaicinājums un papildu tēriņi, tomēr arī šie soļi ir svarīgi nevienlīdzības mazināšanai un Latvijas labklājības celšanai.

Aicinu jūs atbalstīt nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies labklājības ministrei Ramonai Petravičai.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Labdien, dāmas un kungi! Labdien, kolēģi! Prieks jūs atkal dzirdēt, redzēt laikam īsti neredzu.

Es varbūt īsākā veidā ieskicēšu nākamā gada aizsardzības budžetu. Un man ir jāsaka: protams, aizsardzības budžets veidojas no mūsu nacionālajiem līdzekļiem, līdz ar to mēs nevaram cerēt ne uz kādām Eiropas naudām un pabalstiem, kā tas varbūt ir citās nozarēs, un mēs vienlaikus arī, protams, savu budžetu redzam, tāpat kā pārējās ministrijas, trīs gadu perspektīvā.

Tas, kas varbūt ir pozitīvais mūsu izpratnē ar aizsardzības budžetu nākamajam gadam, ir tas, ka mēs spējam saglabāt to izaugsmi, kas ir sākusies iepriekšējos gados, to sadarbību ar tiem Latvijas komersantiem, uzņēmējiem, kas piedalās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā, un ne tikai, un kas arvien vairāk un vairāk, tieši balstoties uz vietējiem Latvijas resursiem, apgādā ikdienā Latvijas karavīrus, Latvijas zemessargus... un bruņotos spēkus.

Nākamajam gadam šis budžets ir 707,82 miljoni, un šādā izpratnē mūsu sadalījums iekšējais... es jums varu arī šeit dot... sadalās apmēram trīs daļās.

Tātad trešā daļa no šī budžeta iet uz attīstību, trešā daļa iet uz uzturēšanu, un trešā daļa iet uz algām, pensijām un pārējām vietām. Līdz ar to tas pēc būtības ir veselīgs budžets saskaņā ar mūsu kopīgajiem NATO standartiem un ļauj arī lielai daļai no šiem līdzekļiem apgrozīties un palikt Latvijas ekonomikā. Svarīgi ir šeit piebilst to, ka Aizsardzības ministrija pievērš ļoti lielu uzmanību tieši tam, kādā veidā mēs izmantojam vietējos pasūtījumus mūsu tālākajā attīstībā, jo, ja arī mēs veicam kaut kādus iepirkumus (kuri ir jāveic daudz, jo daudzas lietas mēs joprojām nevaram Latvijā saražot, un tas ir normāli, jo militārā industrija ir komplicēta industrija), tad mēs vienmēr prasām piegādātājiem no ārzemēm atstāt daļu no šīs summas vietējās investīcijās.

Ja man ir jārunā par tādām būtiskākajām lietām, kas mums ir svarīgas nākamā gada attīstībā, par to budžetu, par kuru jums būs jābalso, tad šeit ļoti nopietns... nopietna sadaļa ir tieši infrastruktūras attīstība, jo mums ir ne tikai jānodrošina mūs, piemēram, ar noliktavām un dzīvojamām telpām mūsu karavīriem, jo, kā mēs redzam, Aizsardzības ministrijas un NBS nozarei kopumā ir uzticēts arī atbildīgais amats Covid-19 krīzes laikā rūpēties par valsts nacionālajām rezervēm attiecībā uz visiem drošības līdzekļiem pret šo vīrusu. Un tas nozīmē, ka mūsu noliktavas ir pilnas, un mums ir vajadzīgas noliktavas ne tikai maskām, ne tikai cimdiem, ne tikai halātiem, mums ir vajadzīgas noliktavas gan munīcijai, gan mūsu ekipējumam, gan visam pārējam.

Protams, šī attīstība Nacionālajos bruņotajos spēkos ir sākusies tikai pēdējos gados, kad beidzot mūsu budžets sasniedz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Ja mēs skatāmies kopumā uz plānošanu, tad redzam, ka, kā jau es minēju, sadaļa “Personāls, uzturēšana un attīstība” ir ļoti tāda veselīga un sabalansēta. Tāpat, nu, bieži varbūt deputāti vai arī sabiedrība uzdod jautājumu par to, vai tad neaiziet pārāk daudz naudas kaut kādiem tādiem birokrātiskiem tēriņiem vai ierēdniecībai, vai kaut kur citur, kas, šķiet, it kā nav labs rādītājs.

Man gan šeit jāatzīmē, ka, no vienas puses, protams, mēs valstij visu laiku uzliekam papildu administratīvos slogus, ne vienmēr tos izvērtējot veiksmīgi, tajā pašā laikā, ja es skatos uz savu nozari, uz aizsardzības budžeta sadalījumu, tad šeit patiesībā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (un tai skaitā īpašumu pārvaldīšanai) aiziet patiesībā aptuveni 90 pāri procentu, kas arī ir ļoti, ļoti labs rādītājs, ņemot vēl vērā to, ka pie tiem pārējiem 10 procentiem ir tādas lietas kā, piemēram, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Latvijas Kara muzejs, Jaunsardzes centrs - lietas, kas arī ir pielīdzināmas pie drošības nodrošināšanas.

Tālāk. Ja mēs vēl runājam par mūsu attīstības plāniem, jūs zināt, ka mums ir šis ambiciozais reformu plāns par aizsardzības mācības ieviešanu, sākot ar 2024. gadu, par ko Saeima ir lēmusi un nobalsojusi. Arī šeit, protams, liela daļa budžeta mums aizies, sagatavojot tās vietas, kur šie skolēni eventuāli varēs apmācīties, varēs piedalīties nometnēs, varēs strādāt un mācīties.

Ja es skatos caur budžeta prizmu uz Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību 2021. gadā, nākamajā gadā... Kas attiecas tieši uz šo budžetu, tad es gribētu šeit izdalīt kādas 10 galvenās... galvenos attīstības virzienus, kas ir: kaujas inženieri, vidējās kapacitātes kājnieku spējas, speciālo uzdevumu vienība, kas, jūs redzat, jebkurā mūsdienu krīzē ir ar ļoti lielu nozīmi, komandvadības sistēmas, kas saistās ne tikai ar sauszemes spēkiem, bet arī ar mūsu resursu spēju attīstību gaisa aizsardzībā un piekrastes aizsardzībā, protams, izlūkošanas spējas, netiešā uguns atbalsts, noteikti - Zemessardze, jo Zemessardzē mums ir šis ambiciozais plāns palielināt noteiktā laika periodā Zemessardzi līdz 12 tūkstošiem, gaisa transports, kur mēs lēnām nomainīsim novecojušos padomju ražojuma helikopterus pret amerikāņu ražojuma helikopteriem, un, protams, es minēju gaisa telpu, bet šeit arī gaisa telpa un pretgaisa aizsardzība, kur mēs ļoti nopietni strādājam pie šīm tēmām.

Pēc būtības, es gribētu varbūt arī pieminēt vēl poligonu attīstību, jo, kā mēs zinām, kopš Latvijā uzturas mūsu sabiedroto spēki Ādažos... Lai arī Ādažu poligons ir modernākais un lielākais poligons Baltijā, tas ir pārslogots, jo šeit ikdienā trenējas ne tikai mūsu visu brigāžu karavīri un tehnika, bet arī šeit izvietotie sabiedroto spēki, kā arī mūsu sabiedrotie no Igaunijas. Arī briti nāk bieži pie mums uz Ādažiem trenēties, un viņi stājas rindā, lai piekļūtu poligonam, jo Igaunijā viņiem nav tik laba piedāvājuma.

Tas nozīmē, ka mums ir arī mūsu centrālais poligons jāatslogo, un mēs esam ieplānojuši attīstīt un attīstām trīs reģionālos poligonus, kas nozīmē - mēs tos neveidojam no jauna, bet tos labiekārtojam. Tas nozīmē, ka viens poligons ir netālu no Skrundas - “Mežaine”, tāpat ir vēl viens poligons - “Lāču sils”, kas ir pie Alūksnes karabāzes, un, protams, arī poligons Latgalē - “Meža Mackeviči”.

Tāpat mēs esam šā gada laikā jau izvietojuši pa rotai no mūsu artilērijas vienībām - iepriekš tas bija Latgalē, netālu no “Meža Mackevičiem”. Pašlaik arī šis izvietojums tiek plānots tātad Valmieras-Gulbenes virzienā, tas ir arī mūsu aizsardzības virzienā nepieciešams. Kurzemē, protams, notiek ļoti intensīvs darbs pie vienas no mūsu galvenajām prioritātēm, kas ir arī kadetu skolas izveide netālu no Skrundas poligona, arī mēģinot tātad šo te kompleksi apvienot.

Nobeidzot un nekavējot vairāk jūsu laiku, es gribēju pateikt vēl vienu būtisku politisku lietu. Mēs redzam, ka gan ar pandēmijas Covid-19, gan ar daudz un dažādiem citiem izaicinājumiem drošības vide pasaulē nepaliek stabilāka. Izaicinājumi pieaug, starptautisko organizāciju nozīme mazinās, un diemžēl daudz kur mēs redzam, ka taisnība tiek prasīta vairāk ar spēka palīdzību, nevis ar likuma vai ar taisnīguma palīdzību.

No šī viedokļa skatoties, pašlaik ir ļoti svarīgi saglabāt ieguldījumu un attīstību tieši mūsu aizsardzības laukā, jo mēs nevaram vienkārši paļauties uz potenciālā oponenta vai pretinieka žēlsirdību, mums ir jābūt spējīgiem pateikt, ka - jā, mēs nevēlamies nekādā veidā iesaistīties konfliktos, bet vienlaikus mēs esam gatavi, morāli gatavi, un mēs esam arī tehniski un praktiski spējīgi aizsargāt gan savu nacionālo neatkarību, gan arī savu demokrātiju, savas brīvības, kuras pārstāvji esat arī jūs kā Latvijas - neatkarīgās Latvijas - parlaments.

Līdz ar to es aicinu visus deputātus - gan pozīciju, gan opozīciju - atbalstīt šī gada budžetu, jo, no aizsardzības viedokļa skatoties, tas ir saprātīgs, tas ir atbilstošs un tas iet roku rokā arī ar citu reģionālo, mums tuvo kaimiņu plānošanu aizsardzībā. Kā tas ir ar Igauniju, Lietuvu, arī Somiju un Zviedriju, kas ļoti nopietni šai mirklī iegulda aizsardzībā.

Šis budžets no mūsu viedokļa, protams, nebūt nav pārspīlēts. Mēs būtu gribējuši, lai tas būtu varbūt vēl lielāks, ņemot vērā to papildu atbildību, kas mums gulstas virsū kaut vai ar tiem pašiem rezervju iepirkumiem pandēmijā Covid‑19. Bet Nacionālie bruņotie spēki nesūdzas, mēs esam arī gana pieticīgi, un līdz ar to mēs esam gatavi operēt ar šo pieejamo budžetu, jo tas ļauj mums turpināt attīstību.

Paldies par uzmanību.

Protams, aicinu jūs atbalstīt šo budžetu.

Sēdes vadītāja. Paldies Artim Pabrikam.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (izglītības un zinātnes ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kolēģi! Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva!

Mēs dzīvojam trīskārši sarežģītā laikā.

Tas ir Covid‑19, kas noteikti diktē noteikumus un liek tos darbus, ko mēs visi esam ieraduši darīt ierastajā ritmā, darīt ar pilnīgi citu intensitāti, ar pilnīgi citiem radošiem un negaidītiem risinājumiem.

Tās ir daudzās reformas, kas ir uzsāktas izglītības jomā.

Un trešais, varbūt pat svarīgākais, - mēs redzam, ka šobrīd sabiedrībā ļoti pēctecīgi un, es teiktu, mērķtiecīgi mainās domāšana. Tas nozīmē, ka mēs patiešām ejam uz tādu sabiedrību Latvijā, kas ir zināšanu sabiedrība, kas atbild par savu rīcību, ir spējīga pašreflektēties un uzņemties atbildību.

Runājot par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu, es fokusēšu savu runu divos blokos.

Pirmais. Nedaudz raksturošu skaitļus, kādi šajā brīdī ir Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā.

Tad tā pirmā lieta - mēs redzam, ka arī Finanšu ministrijas norādītajā mājaslapā ir uzrādīts, ka izglītībai no valsts kopējā budžeta tiek atvēlēti 8,7 procenti. Tai pašā laikā skaitliskā summa, kas nonāk Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, ir 786 miljoni. Ir jāuzsver, ka jau kuro gadu pēc kārtas pieaug tieši pamatbudžeta izdevumi, kas turpinās arī vidēja termiņa budžetā, un tas ir ļoti pozitīvs faktors.

Tai pašā laikā uzreiz var arī norādīt, ka lielākā daļa Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta - šogad tie ir 52 procenti un (skaitļu izteiksmē) 405 miljoni - tiek novirzīta pašvaldību budžetos mērķdotācijai skolotājiem. Izglītības un zinātnes ministrija atbild par piecām pamatatbildības jomām. Tā ir izglītība, kurai budžetā ir atvēlēti 72 procenti, zinātne - 8 procenti, sports - 4 procenti, jaunatne un valoda - atbilstoši katra pa 0,3 procentiem no kopējā budžeta apjoma.

Ir skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījums, īpaši saistībā ar zinātnes finansējumu, ar augstākās izglītības finansējumu, ir bijis lielāks, tai pašā laikā mums ir jāatzīst, ka 45 miljonus esam ieguvuši kā papildu finansējumu, uzsveru vēlreiz, pamatbudžetā, un tas ir saistīts gan ar pedagogu, gan akadēmiskā personāla atalgojuma kāpumu.

Tas nozīmē - šis pēc ilgāka perioda būs pirmais gads, kurā pedagogi, arī akadēmiskais personāls, ievērojot algu kāpinājuma grafiku, to zinās, jau pieņemot budžetu, nevis cīnoties par šo atalgojuma kāpumu tekošā gada laikā.

Otra pozīcija, kas ir saistīta ar šo pieaugumu, ir atsāktie Dziesmu un deju svētki. Mēs ļoti ceram, ka, neskatoties uz Covid‑19, mēs spēsim organizēt Dziesmu un deju svētkus nākamajā vasarā. Iespējams, tie būs citādā formā, iespējams, tie nebūs tikai centrā, bet notiks arī visos reģionos, bet mēs ļoti ceram, ka mums tas izdosies.

Runājot par Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm, jau valdības deklarācijā bija uzsvērts, ka svarīgākais darbs ir izglītības kvalitāte, un Izglītības un zinātnes ministrijā šobrīd viss tiek darīts, lai sakārtotu, stiprinātu un, jāsaka, mērķtiecīgi orientētu finansējumu tieši uz izglītības kvalitāti.

Tāpēc plašāk es runāšu par trim prioritātēm, kas ir arī šī gada lielākie darāmie darbi.

Pirmais ir saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu, un nedaudz skumji kļūst, klausoties retorikā, kas izskan medijos, ka skolu reforma, kas ir iesākta 2016. gadā, arī šajā brīdī vēl ir atliekama, arī šajā brīdī pašvaldības tam nav gatavas. Un ne jau tādēļ, ka neredzētu, ka izglītības kvalitātei pietrūkst mērķtiecīgi pieņemtu un virzītu lēmumu, bet galvenokārt tādēļ, ka skolu tīkla reorganizācija ir saistīta ar pašvaldības darba un izdevumu pārskatīšanu.

Ja es minēju, ka kopējā budžetā izglītības izdevumi veido 8,7 procentus, tad, skatoties katras pašvaldības budžeta griezumu (un mēs pagājušajā gadā tikāmies ar 119 pašvaldībām), mēs redzējām, ka izglītības izdevumi veidoti no 40 līdz pat 60 procentiem no pašvaldību izdevumiem.

Tas nozīmē - finansējuma apjoms ir liels, bet tai pašā laikā mērķtiecīga pedagogu atbalstīšana, modernas izglītības nodrošināšana, bērnu un jauniešu spēju un talantu attīstīšana nenotiek pietiekamā apjomā. Tāpēc arī šobrīd, publicējot un, jāsaka, sagatavojot šo informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu, mēs vēršam uzmanību, ka kvalitatīvas izglītības mērķis principā sastāv no trim ļoti svarīgām komponentēm: tā ir izglītība, kas ir vērsta uz bērna, uz jaunieša spēju attīstību, tā ir modernās tehnoloģijas respektējoša izglītība un atbalsta sistēmu nodrošinoša pedagogam gan metodiski, gan finansiāli, gan organizatoriski. Un kā ļoti svarīga komponente šai ziņā ir tieši šī sadarbība ar pašvaldību. Tāpēc man prieks, ka pēc informatīvā ziņojuma pieņemšanas šobrīd sāk darbu starpinstitucionālā darba grupa, kas beidzot risinās trīs ļoti svarīgus jautājumus.

Pirmām kārtām mums ir izdevies saprast un pārliecināt pašvaldību pārstāvjus, ka ir nepieciešams izstrādāt optimālu metodoloģiju, lai saprastu, kuras ir tiešās un kuras ir netiešās izglītības izmaksas, lai tādā veidā varētu salīdzināt izglītības sistēmu Latvijā. Citstarp ar līdzīgu uzdevumu nodarbojas arī Eiropā, un OECD šobrīd arī ir tieši tādas metodoloģijas meklējumos. Teikšu vēl vairāk - viens no pirmajiem digitālās izglītības kvalitātes rīkiem, kas šobrīd tiek gatavots (un mēs to gaidām uz decembri), būs efektīvs skolas modelis.

Otrs darāmais darbs ir saistīts ar starpnovadu norēķiniem un to, kā mainīsies sistēma “nauda seko skolēnam”.

Un trešais, kas ir caurvija abiem diviem, ir pedagogu atalgojuma, slodzes un arī, jāsaka, noslogojuma izpratnes maiņa.

Bez skolu tīkla sakārtošanas otrs ļoti svarīgs uzdevums ir augstskolu pārvaldības reforma, un arī tajā ir vairāki pakāpieni.

Šobrīd paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas strādā pie Augstskolu likuma grozījumu izskatīšanas. Mēs ļoti ceram, ka šis darbs tiks noslēgts vēl šajā gadā un augstskolas varēs sākt domāt par padomēm... par padomēm kā par instrumentu, kas var kāpināt augstskolas autonomiju un, kas ir pats svarīgākais, izcelt augstskolas būtiskākos sasniegumus un arī viņu zinātniskās un pētnieciskās komponentes pievilcību starptautiskajā izglītības telpā.

Otrs solis ir saistīts ar akadēmiskā personāla karjeras un noslogojuma pārskatīšanu. Gluži tāpat kā skolu tīkla sakārtošanā... mums ir ļoti svarīgs jautājums, kas ir saistīts ar cilvēkkapitāla ataudzi, tā pārliecības un kompetences stiprināšanu, arī ar atbalsta mehānismu radīšanu.

Trešais ir saistīts ar resursu koplietošanu, un šeit mums jau ir pozitīvi paraugi. Tas ir Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes izveidotais konsorcijs, kas šobrīd skatās un domā par kopīgu programmu realizēšanu, par to, kādā veidā varētu efektīvi izmantot resursus un tuvoties izcilībai, kas ir viens no Latvijas augstākās izglītības un zinātnes mērķiem.

Tieši tāpēc, lai stiprinātu izcilību un lai Latvijas zinātnieki, kas ir mazskaitlīgi, bet tai pašā laikā ar ļoti spēcīgu, inovatīvu raksturu... Mēs esam noslēguši... un turpinām sadarbību, un gaidām pozitīvas ziņas gan no Eiropas Kosmosa aģentūras, gan no CERN, gan no citiem zinātnes un pētniecības izcilības centriem pasaulē, un ļoti ceram, ka tieši STEM jomas stiprināšana līdzās Latvijas unikālajai un, jāsaka, arī ļoti augstā līmenī attīstītajai kultūras tradīcijai kļūs par Latvijas veiksmes atslēgu un, pats svarīgākais, arī tautsaimniecības problēmu risinātāju.

Profesionālajā izglītībā akcents tiks vērsts arī uz resursu un galvenokārt infrastruktūras lietderības pārskatīšanu, tai pašā laikā neaizmirstot, ka ļoti svarīgs ir absolventu monitorings, un mēs noteikti pievērsīsim uzmanību arī tam, kā profesionālo iestāžu audzēkņi atrod vai, gluži otrādi, neatrod savu vietu dzīvē tieši darba tirgū. Profesionālā izglītība, kas tiks stiprināta arī ar šo darba vidē balstīto pieeju, noteikti Latvijā atgūs gan prestižu, gan arī spēju konkurēt pasaulē.

Ņemot vērā, ka augstskolu pārvaldībā ļoti svarīga loma ir tieši akadēmiskā personāla karjeras akcentu maiņai, es teikšu uzreiz, ka mūsu mērķis ir panākt, ka augstākās izglītības iestādēs mēs vairs nerunājam par pamatkomponenti kā skolotājs, kā pasniedzējs, bet runājam par pamatkomponenti kā zinātnieks, pētnieks. Šī akcentu pārlikšana ļaus stiprināt ne tikai sadarbību starp zinātnisko institūciju un paša zinātnieka devumu, bet arī tā sadarbību ar uzņēmumu, nozari, fundamentālās zinātnes attīstību. Un, kas ir pats svarīgākais, mums ir ļoti svarīgi, lai pētnieciskais aspekts nostiprinās jau vidējās izglītības posmā. Mēs ļoti ceram, ka pētnieki un augstākās izglītības mācībspēki būs, es teiktu, pētnieciskās idejas vēstneši vidējā izglītības posmā, lai saprastu un motivētu jauniešus pievērsties jaunām tēmām, jauniem izaicinājumiem un radīt Latviju kā radošu un inovatīvu zemi.

Un trešā mūsu prioritāte saistās ar sporta pārvaldību. Sporta pārvaldībā ir daudzas lietas, kas nav kārtotas gadiem, un šeit man jāsaka milzīgs paldies gan par to, ka nozare ir reaģējusi uz izmaiņām ministrijas darbībā, gan par to, ka Sporta apakškomisiju vada Sandis Riekstiņš, kurš patiešām ar savu iniciatīvu ir radījis augsni ļoti lietderīgai sporta pārvaldības un, es teiktu, arī visas sporta pamatnostādņu izpratnes un stratēģijas attīstībai.

Tāpēc ļoti ceru, ka tās pārmaiņas, kas ir iesāktas, ļaus sabiedrībai izprast un atrast balansu starp to, ka mēs vēlamies, lai augstu sasniegumu sports joprojām ir Latvijas zīmols... Tai pašā laikā mēs ļoti vēlētos, lai Latvijas iedzīvotāju iesaiste sportā ir krietni lielāka, nekā tā ir šobrīd. Mēs vēlamies stiprināt arī profesionālās ievirzes sportu un šajā brīdī, līdzīgi kā par katru jomu domājot, īpaši piedomājam par digitalizāciju, kas nozīmē, ka tieši tehnoloģiju ļoti mērķtiecīga, efektīva un ātra iesaiste izglītībā pilnīgi visos tās posmos ļaus Latvijas izglītības sistēmai atgūt savu konkurētspēju augstākajā izglītībā, atgūt izcilību vidējās izglītības līmenī, lai redzētu patiešām ieinteresētus, motivētus studentus, un noteikti arī darba prieku un amata attīstības prasmi tieši profesionālajā izglītībā.

Paldies. Un ļoti ceru uz Saeimas atbalstu budžeta apstiprināšanā un arī pavadošo likumprojektu apstiprināšanā.

Sēdes vadītāja. Paldies Ilgai Šuplinskas kundzei.

Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kolēģi! Šis ir solidaritātes budžets. Mēs dzīvojam pandēmijas laikā, kurā mēs vairāk nekā citkārt koncentrējamies katrs uz sevi, uzdodot jautājumus: “Vai es nesaslimšu? Vai es nezaudēšu darbu? Vai es izdzīvošu?” Līdzīgi kā pandēmiju mēs spējam uzveikt tikai visa sabiedrība kopā, arī uz valsts budžetu mums jāprot paraudzīties solidāri, saskatot tajā ko vairāk nekā tikai katram sevi.

Runājot par Kultūras ministrijas budžetu, jā, tas ne tuvu nav 2020. gada budžets ar 16 procentu algu pieaugumu nozarē strādājošajiem un citām atbalstītām prioritātēm, tostarp Covid-19 atbalstu 20 miljonu apmērā. Taču mēs nedrīkstam (un īpaši šobrīd) solidāri neatbalstīt valdības prioritāti - mediķus, tieši tāpat kā izglītības darbiniekus, no kuru budžeta pieauguma vairāk nekā trīs miljoni nonāks mūsu kultūrizglītībā, kas joprojām sastāda lielāko budžeta sadaļu Kultūras ministrijas 191 miljona budžetā.

Īsi par nodokļiem, kas ir raisījuši plašu rezonansi sabiedrībā. Tātad nodokļu sistēmai ir jābūt, pirmkārt, taisnīgai un solidārai; otrkārt, sociāli apdrošinošai; treškārt, vienkāršai lietotājam.

Šābrīža nodokļu sistēma neatbilst nevienam no šiem principiem ne vien no Kultūras ministrijas skatpunkta pret citām nozarēm, bet arī nozares iekšienē. Jā, valoda un kultūra ir mūsu valsts pastāvēšanas jēga un pamats, un, nenoliedzami, nacionālā kultūra prasa īpašu atbalstu, taču kroplīga nodokļu sistēma nav pareizākais veids, kā atbalstīt kultūru.

Par nodokļu izmaiņām. Jāatzīst, ka neskaidrību un bažu par izmaiņām ir bijis vairāk un tās ir bijušas lielākas nekā pašas izmaiņas. Mēs esam centušies skaidrot, taču acīmredzot tas ir bijis nepietiekami.

Tātad būtiskākās izmaiņas autoratlīdzības saņēmējiem.

Pirmkārt. Tas ir saimnieciskās darbības konts ar 25 procentu nodokļa likmi no apgrozījuma, kas pēc būtības 80 procentu apmērā atgriežas pie pašiem autoriem. Ilgi gaidīts, taisnīgs, sociāli apdrošinošs un vienkāršs. Šī pieauguma starpība valdībai ir jākompensē, un šeit mana nostāja ir un būs principiāla.

Otrkārt. Tiem autoriem, kuri nav gatavi šim režīmam, nav gatavi saimnieciskās darbības kontam un kuru specifikā, radot darbu, ir daudz reālu izdevumu, joprojām tiek saglabāts režīms reģistrēties kā pašnodarbinātai personai gan ar attaisnoto izdevumu likmēm, gan ar izdevumiem, kurus var norakstīt (tos attaisnojot, pierādot) līdz pat 80 procentu apmēram.

Treškārt. Ieņēmumiem, kuri ir autoriem no tā dēvētajām pasīvajām autortiesībām, nekādu izmaiņu nebūs.

Vai šis ir īstais brīdis pārmaiņām?

 Pirmkārt. Mēs nerunājam par šo brīdi, bet runājam par nākamā gada 1. jūliju.

Otrkārt. Nodokļu izmaiņas ir process, kam nekad nebūs īstais brīdis visas sabiedrības vienotā skatījumā.

Treškārt. Ja valdība apņemas kompensēt šo nodokļu pieaugumu, tad šis ir īstais brīdis. Un es esmu pārliecināts, ka mums izdosies vienoties par šo kompensējošo mehānismu un kompensējošo summu, lai mirklī, kad mēs būsim uzveikuši krīzi, mēs varētu sākt darbu jau pēc jauniem noteikumiem, kuri nepieļaus atkārtoties situācijai, kādā bija nonākusi liela daļa kultūras nozares mirklī, kad tika aprēķināti dīkstāves pabalsti, un ilgtermiņā atrisinās situāciju, kas vērojama šobrīd, kad Valsts kultūrkapitāla fonda programmā pēc atbalsta stāv rindā kultūras darbinieki seniori, kas nespēj samaksāt savus rēķinus par apkuri, komunālos rēķinus un rēķinus par zālēm.

Es piekrītu, ka laika šīm izmaiņām bijis maz. Katru dienu joprojām mums ir diskusijas gan ar nozari, gan ar Finanšu ministriju. Mēs esam ceļā, lai vēl labotu tās nepilnības un kļūdas, vienotos par kompensējošā finansējuma apjomu, sadarbībā ar radošajām savienībām un Valsts kultūrkapitāla fonda izstrādātu kompensēšanas kārtību, lai otrajā lasījumā to iestrādātu likumprojektos un pieņemtu valsts budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies kultūras ministram Naurim Puntulim.

Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā runās deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģes un kolēģi! Nu, kā tik Latvijā nav ticis dēvēts galvenais valsts finanšu dokuments - valsts budžets.

Varētu pat teikt, ka budžeta virsraksts panes visu.

Mums ir bijuši trekno gadu valsts budžeti, jostu savilkšanas jeb konsolidācijas budžeti, ir bijusi dāvana valsts simtgadei... neatkarīgi no tā, vai tas ir bijis domāts nopietni vai ar ironijas devu.

Nākamā gada budžets jau ir nodēvēts par solījumu pildīšanas budžetu; ir dzirdēts, ka tas tiek saukts arī par pandēmijas budžetu. Kultūras ministrs tikko runāja par solidaritātes budžetu. Es no savas puses gribētu to raksturot vēl citādāk. Es domāju, tas būs cilvēcības budžets.

Jāsaka, arī debates par budžetu panes visu. Tās, visticamāk, būs pretrunīgas, tās saturēs savstarpēji izslēdzošus apgalvojumus. Mēs dzirdēsim pārmetumus gan par to, ka netērējam vēl vairāk naudas uz budžeta deficīta jeb, saprotamāk izsakoties, valsts parāda rēķina, gan arī... dzirdēsim to, ka palielināt valsts parādu pat šajos Covid‑19 krīzes - sociālas, ekonomiskas, ne jau tikai veselības aprūpes krīzes - apstākļos... ka tas nebūtu atbildīgi. Iespējams, ka šos pārmetumus izteiks tieši tie politiķi, kuri pat ekonomiskas augšupejas apstākļos, pie varas esot, nav varējuši nodrošināt sabalansēta budžeta pieņemšanu.

Covid‑19 mēs pieminam un pieminēsim daudzkārt - gan kā iemeslu kaut ko darīt, gan kā iemeslu tieši kaut ko nedarīt. Covid‑19 sakarā mēs runāsim gan par to, kas budžeta projektā ir, gan arī par to, kas tajā nav ietverts.

Bet tagad ļaujiet mazliet parunāt par to, kas budžeta projektā ir un kādēļ es personīgi to dēvēšu par cilvēcības budžetu.

Neskatoties uz Covid‑19 izraisīto krīzi un par spīti tai, ārstiem un skolotājiem būs lielākas algas. Bezprecedenta algu pielikums - bez daudzskaitlīgas cilvēku grupas iziešanas ielās, bez skaļām protesta akcijām.

Šogad, jūs nepārklausījāties, mums ir izdevies ar valdības partneriem panākt vienprātību, ka tiem, kas ir frontes pirmajās līnijās cīņā ar Covid‑19, pienākas būt arī nākamā gada valsts budžeta pirmajās līnijās. Gan slimnīcās un ārstu praksēs, aprūpējot sasirgušos, gan skolās, kopā ar bērniem un viņu vecākiem pielāgojoties darbam jaunajā - Covid‑19 - realitātē.

Būsim godīgi, algu pielikumu viņi bija pelnījuši jau sen, sen - pirms Covid‑19 krīzes. Taču dzirdīgas ausis, lai uzklausītu šo sasāpējušo problēmu, lai kā mēs censtos, izdodas atrast tikai tagad. Paldies ārstiem, viņu palīgiem, māsām un visiem citiem, kas tik ilgi ir pašaizliedzīgi gaidījuši.

Neskatoties uz Covid‑19 izraisīto krīzi un par spīti tai, mēs speram soli darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas virzienā. Beidzot mēs Latvijā varam tiešām rīkoties pretcikliski un samazināt nodokļus tad, kad ir īpaši grūti. Mēs samazināsim sociālās iemaksas par vienu procentpunktu. Un to kā atbalstu konkurences cīņā Baltijas mērogā novērtējuši mūsu uzņēmēji.

Pie tā mēs neapstāsimies. Neskatoties uz Covid‑19 izraisīto krīzi un par spīti tai, mēs atbalstīsim vistrūcīgākos un visneaizsargātākos. Celsim minimālo algu; Satversmes tiesas mudināti, uzlabosim sociālās drošības sistēmu tā, lai tā nodrošinātu cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.

Neskatoties uz Covid‑19 izraisīto krīzi un par spīti tai... novājināto mediju nozari spēcināt palīdzēs sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Sabiedriskie mediji vairs nebūs atkarīgi no reklāmas ieņēmumiem.

Jāstiprina arī komerciālie mediji. Tie varēs veiksmīgāk konkurēt jaunajos apstākļos, bet tiem vēl joprojām vajadzīgs lielāks atbalsts nacionālās mediju telpas drošības un kvalitātes nostiprināšanai.

Diemžēl visus mājasdarbus izpildīt nav izdevies, un taps kļūdu labojums. Ja labām iecerēm izpildījums ir neveikls, tad tā ir mūsu visu kopīga problēma. Es, protams, runāju par alternatīvo nodokļu režīmu pārskatīšanu. Radošie cilvēki no budžeta lēmumiem ciest nedrīkst, kur nu vēl šajā Covid‑19 krīzes, neziņas un grūtību laikā!

Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaņem sociālās garantijas, tas ir taisnīguma un cilvēcības jautājums, bet vienlīdz taisnīgi ir arī tas, ka visiem nodarbinātajiem ir par šīm sociālajām garantijām taisnīgi arī jāsamaksā nodokļi. Tam gan būtu jānotiek saprotami, paredzami un pēc iespējas vienkārši.

Kļūdu labošana ir jāuzņemas mums visiem, un darbs jāpaveic vēl pirms galīgā balsojuma par budžetu. Tā ir mūsu kopīga atbildība. Tieši tāpat, kā mūsu kopīga atbildība ir cīņa pret Covid-19 gan šeit, Saeimā un valdībā, gan visā Latvijā.

Pāri visam mums jāpatur prātā, ka šis ir budžets, kas palielina algas mediķiem un skolotājiem, cilvēcības budžets.

Frakcija “Attīstībai/Par!” balsos par konceptuālu atbalstu 2021. gada valsts budžeta projektam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nacionālās apvienības frakcijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labdien, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Visās uzrunās un visos viedokļos šodien izskan vārds “pandēmija”, vārds “krīze” un “Covid-19”.

Šis budžets tiešām ir tapis ļoti lielās pārdomās, paskatoties uz visu no malas, un katras nozares, katras ministrijas vēlmes un ieceres nebūt nav izdevies īstenot.

Covid-19 pandēmija ir nesusi arī būtiskas izmaiņas fiskālajā politikā. Šogad tika aktivizēta Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas ļāva saglabāt līdzsvaru un palielināt budžeta deficītu, lai veiktu ieguldījumus ekonomikai radītā kaitējuma mazināšanai. Sastādot šo budžetu, tika pieņemts, ka vispārējā izņēmuma klauzula paliek spēkā 2021. gadā, bet... Pieņemts, ka klauzula vairs nebūs spēkā 2022. gadā, bet, mūsuprāt, šis pieņēmums, domājams, neapstiprināsies, it sevišķi - redzot šībrīža situāciju Eiropā.

Budžetā ir prognozēts, ka 2021. gadā nodokļu ieņēmumu pieaugums atjaunosies un tāds būs arī visā vidējā termiņā. To, protams, sekmēs gan ekonomiskās aktivitātes kāpums, gan arī minimālās algas celšana, atlīdzības palielināšanās ārstniecības personām, pedagogiem, akadēmiskajam personālam. Taču varbūt nav ņemts vērā tas pozitīvais ekonomiskais efekts un atalgojuma pieaugums privātajā sektorā, ko nesīs gan ieguldījums ekonomikā Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai, gan arī Eiropas Savienības atjaunošanas... Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana.

Mums vēl aizvien un arī turpmāk ir jābūt gataviem vairāk finansējuma ieguldīt ekonomikas izaugsmes veicināšanā un pandēmijas ietekmes ātrākā pārvarēšanā.

No nākamā gada ir paredzēta minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro. Tas, protams, pozitīvi ietekmēs nodokļu ieņēmumus, bet vienlaikus palielinās arī izdevumus gan pašvaldību budžetos, gan valsts budžetā.

Minimālās algas celšanas iespēju izvērtējām jau 2020. gada budžetā, tomēr tas netika darīts, jo bija pamatotas bažas par uzņēmēju spēju to reāli īstenot. Arī šobrīd situācija lauku reģionos un mazkvalificētos darbos ar zemu produktivitāti nav būtiski mainījusies. Un, no vienas puses, tas varētu būt papildu stimuls produktivitātes paaugstināšanai, efektivitātei, bet, no otras puses, atliek tikai izteikt cerību, ka mazākumā būs tie uzņēmumi, kas nespēs pielāgoties šīm izmaiņām, kā rezultātā varam zaudēt jau tā trūkstošās darba vietas lauku reģionos.

Šajā pandēmijas laikā, protams, ir noticis, varētu pat teikt, mazliet neiespējamais - tiek sperts pirmais un ļoti svarīgais solis darbaspēka izmaksu konkurētspējas virzienā. Tas mūsu darbaspēka nodokļu slogu pietuvinās kaimiņvalstīm, un nozarēs ar lielāku pievienoto vērtību tas sniegs iespējas konkurēt gan par jaunu uzņēmumu piesaisti, gan jaunu darba vietu izveidi. Lai īstenotu šo mērķi, ir samazināta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme par vienu procentpunktu. Un ir arī palielināts līdz 1800 eiro ienākumu slieksnis, kam piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

Jāatzīmē, ka tas mazinās mazo algu slazdu, jo darba devējam izmaksas par katru darbiniekam izmaksāto eiro, kuras ir tuvu vidējai algai valstī, būtiski samazināsies. Tajā pašā laikā... lielākie ieguvēji būs tie, kas pelna nedaudz virs vidējās algas valstī, bet, ja viņiem apgādībā ir divi bērni un alga ir, piemēram, 700 eiro, tad ieguvums no nodokļu izmaiņām būtu par septiņiem eiro mazāks nekā tiem strādājošajiem, kuri ir bez bērniem un kuriem ir tāds pats atalgojums. Šīs izmaiņas mazāku atbalstu sniegs tieši strādājošiem ar vairākiem bērniem, un tāpēc mēs ļoti uzstājam uz ģimenes valsts pabalsta reformu un pabalsta būtisku palielinājumu tieši ģimenēm ar vairākiem bērniem.

Covid-19 krīze ir izgaismojusi arī iedzīvotāju nepietiekošo sociālo aizsardzību. Nenoliedzami - visa tā lielā epopeja ar dīkstāves pabalstiem to skaidri un gaiši parādīja. Un tāpēc iedzīvotāju sociālās aizsardzības uzlabošanai un lielākas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļas pilnvērtīgai iesaistei sociālajā apdrošināšanā ir paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu. Lai cik tas izklausītos ļoti sarežģīti un grūti, svarīgākais būtu nodrošināt cilvēkiem saprotamu, vienkāršu informāciju... un būt visā šajā procesā gataviem, zinošiem un informētiem. Mēs nekad nevarēsim garantēt, ka Saeimas labi domātie lēmumi un valdības lēmumi nonāks līdz iedzīvotājiem vienkāršā, saprotamā un pietiekoši skaidrā veidā.

Plānots, ka no 2021. gada 1. janvāra alga... minimālā alga būs 500 eiro, bet no 1. jūlija šis minimālais sociālā nodrošinājuma apmērs būs līdzvērtīgs iemaksai no minimālās algas, taču tas attieksies tikai uz tiem, kas parastā kārtībā šo līmeni nesasniedz.

Pateicoties mūsu uzstājībai un argumentiem, panācām, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks summētas par visām darbavietām un visiem nodarbinātības veidiem (pretēji sākotnēji piedāvātajam, ka šis iemaksu apmērs jāsasniedz katrā no nodarbinātības veidiem un katrā no darbavietām).

Vairākām iedzīvotāju grupām nebūs jāsasniedz šī minimālā iemaksa, jo tās pamatoti var strādāt nepilnu laiku. Jau paredzēts, ka tā nebūs jānodrošina pensionāriem, studentiem, cilvēkiem ar būtisku darbspēju zudumu, vecākiem, kuri audzina bērnu līdz trīs gadu vecumam. Mūsu ieskatā, tā nebūtu jānodrošina arī vecākiem, kas audzina trīs vai vairāk bērnus, no kuriem viens ir vecumā līdz septiņiem gadiem.

Minimālās iemaksas ieviešanai jānotiek tā, lai tie, kas tiešām nopelna vairāk, piedalās sociālo iemaksu veikšanā atbilstošā apmērā, lai nebūtu tā, ka mēs kādu iedzīvotāju daļu, kas šobrīd spēj par sevi parūpēties, izspiestu... piespiestu iet ēnu ekonomikā un viņi nevarētu legāli turpināt strādāt tur, kur to šobrīd dara, apgādājot sevi un savu ģimeni.

Mēs neatbalstām piedāvājumu, ka pašnodarbinātai personai, kas patiesi pelna mazāk par minimālo algu, nodokļu slogs būtiski pieaugtu.

Šo izmaiņu īstenošana un praktiskā ieviešana vērtējama taisnīguma, vienkāršības un to īstenošanas procesa cilvēcības aspektā.

Arī citos, alternatīvajos, nodokļu režīmos strādājošajiem būs vairāk jāpiedalās savas sociālās aizsardzības nodrošināšanā.

Mēs neatbalstījām priekšlikumu par atteikšanos no autoratlīdzības nodokļa nosacījumiem kā tādiem. Tas būtu bijis... nesamērīgi lielu nodokļu kāpumu būtu radījis un būtu sarežģīts no autoru puses, kuri nebūt nav grāmatveži.

Būtiskākais ieguvums autoriem būs tas, ka no viņu nomaksātajiem nodokļiem 80 procenti ies sociālajās iemaksās, tātad - būtiski lielākam sociālajam nodrošinājumam. Tas ir svarīgākais, ko mēs esam uzsvēruši arī visas krīzes laikā... un izjutuši šajā periodā.

Valdība plāno arī pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu tabakas produktiem. Esam izvērtējuši, ka tomēr nepieciešams lielāks nodokļa kāpums jaunajiem produktiem, kuri strauji ienāk tirgū (tādiem kā, piemēram, karsējamā tabaka), lai tuvāko gadu laikā tiem akcīzes nodoklis sasniegtu 50 procentus no parasto cigarešu akcīzes. Šis papildus iegūtais finansējums dotu iespēju uzlabot onkoloģisko saslimšanu skrīningu un kaut nedaudz paplašinātu jaunu un efektīvu zāļu izmantošanu onkoloģisko pacientu ārstēšanā.

Ņemot vērā, ka aktuālas kļuvušas attālinātā darba iespējas, ir plānots, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks darba devēja segtos darbinieka izdevumus, kuri saistīti ar attālināto darbu, kas ir šībrīža aktualitāte, bet kas noteikti nezaudēs savu nozīmi arī turpmāk un tālākajos gados.

Vienlaikus jāuzsver, ka mediķu un pedagogu algu palielinājumam, kas ir svarīgs un nenovēršami ļoti būtisks gan šobrīd... jo kopumā visas valsts būtiskākās nozares šobrīd ir gan izglītība, gan veselības aprūpe... finansējums daļēji rasts nodokļu ieņēmumu pieaugumā, mainot sadalījumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem... nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetu, proti, samazinot pašvaldību budžeta daļu.

Jāatzīst, ka šīs izmaiņas prasīs pašvaldībām detalizēti pārvērtēt savus izdevumus un atteikties no daļas brīvprātīgo iniciatīvu, kā arī samazinās investīciju iespējas.

Tas būs sarežģīts izaicinājums administratīvi teritoriālās reformas laikā, kad jālīdzsvaro apvienojamo pašvaldību atšķirīgās sociālās programmas.

Šobrīd būtu īstais laiks veidot ekonomisko attīstību motivējošu modeli... pašvaldību finansēšanas modeli, novirzot pašvaldību ieņēmumos daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai arī... iedzīvotāju ienākuma nodokli... ne tikai pēc dzīvesvietas, bet arī pēc darbavietas...

Lai gan pašvaldībām šogad tika palielināts aizņemšanās limits par 150 miljoniem eiro, tā faktiskā izpilde rāda, ka pašvaldības nevarēs izmantot visu... šo iespēju pilnībā.

Tāpēc būtu svarīgi pārvērtēt kreditēšanas kritērijus un izsniegt aizdevumus visiem tiem augstas gatavības projektiem, kas uzlabos pašvaldību pakalpojumu kvalitāti.

2021. gada budžets ir sociālā nodrošinājuma, nevienlīdzības mazināšanas un veselības aprūpes budžets. Tas nav budžets dzelžiem un budžets betonam!

Būs arī ilgi gaidītā minimālās pensijas aprēķināšanas kārtības maiņa, kas palielinās minimālo pensiju. Tās aprēķinu noteiks taisnīgāku - nevis par stāža desmitgadēm, bet par katru darba stāža gadu.

Tiks sekmēta nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un būtiski palielinot atbalstu bērniem apgādnieka zaudējuma gadījumā.

Tiks uzlabota asistentu pakalpojuma pieejamība.

Tiks dubultots atbalsts tieši aizbildniecībā esošiem bērniem.

Papildu finansējums ļaus sabiedriskajiem medijiem jēgpilni un kvalitatīvi izmantot apraides laiku, pilnībā izejot no reklāmas tirgus. Vienlaikus komercmedijiem tā būs iespēja gūt lielākus ieņēmumus no reklāmdevējiem.

Protams, ir gandarījums arī par panākto lēmumu vēl uz trīs gadiem saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Budžets ir gada svarīgākais valdības lēmums, bet tas darbs nebeigsies ar budžeta apstiprināšanu; ir jāturpina strādāt, lai varētu īstenot nākamos risinājumus iedzīvotāju dzīves kvalitātes un ataudzes nodrošināšanai.

Ģimenes valsts pabalstu reforma - no 2022. gada... Tā sniegs lielāku un mērķētāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Un tas nozīmē labi iesāktā turpināšanu.

Būs jāsper nākamie nozīmīgie soļi mūsu valsts ekonomikas konkurētspējas uzlabošanā un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanā.

Aicinu atbalstīt šo budžetu un strādāt kopīgi Latvijas nākotnes labā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Paldies visiem ministriem, paldies premjerministram. Paldies par garajām prezentācijām un savu nozaru aktualitāšu izklāstu, runājot par šī gada... nākamā gada budžetu.

Mēs no savas puses savukārt kritiskāk skatāmies uz šo budžeta projektu un jau vairākkārt esam norādījuši uz tām lietām, kuras mums pagaidām liedz šo budžeta projektu atbalstīt.

Ceram gan uz būtiskām izmaiņām laikā starp abiem lasījumiem. No savas puses sniegsim priekšlikumus. Un paļaujamies arī uz kolēģu atbalstu.

Bet nu nedaudz vairāk par tiem iebildumiem pret lietām, kuras, mūsuprāt, nenodrošinās ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un arī taisnīgumu un sociālās garantijas... kā šeit tika daudz minēts.

Vispirms jau jāsāk ar to, ka arī valdība, kad uzsāka darbu, solīja cilvēkiem Latvijā labāku dzīvi. Daudziem tas šķita cerīgi.

Šobrīd te ir tāds īpašs konteksts - plosās Covid-19. Tā ir slimība, kas ietekmē ne tikai cilvēku veselību, bet arī kopējo ekonomikas un tautsaimniecības veselību.

Valdība ar to cīnās, ierobežojot, aizliedzot... nu, brīžiem šķiet arī, ka gana apņēmīgi to dara, bet Covid-19 tik un tā atņem darbu, atņem dzīvības un, kā daudzi saka, arī iešauj kājā... vienā kājā uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Un šajā situācijā diemžēl arī rodas sajūta, ka valdība daudziem sabiedrības locekļiem iešauj otrā kājā, noliekot tos uz ceļiem. Un dīvaini, ka tas ir tā! Jo patiesībā šis ir brīdis, kad tiešām ir daudz vaļīgāks fiskālās disciplīnas rāmis, var tērēt vairāk, faktiski budžeta deficīts lielā mērā pat nav ierobežots; ir arī Eiropas Savienības līdzekļi gandrīz divu miljardu eiro apmērā, ko var ieguldīt tautsaimniecības attīstībā.

Ir resursi, ir iespējas, lai atbalstītu sabiedrību, lai atbalstītu uzņēmējus, lai palīdzētu viņiem atkopties šajā ļoti grūtajā laikā. Bet tas diemžēl netiek darīts.

Tas ko valdība ar šo budžetu izdara: divas būtiskās lietas - atņem naudu pašvaldībām, atņem naudu reģionu attīstībai. Un tas nenozīmē, ka nauda tiek atņemta pašvaldību deputātiem. Tas nozīmē, ka dzīves līmenis tieši reģionos ļoti pasliktināsies. Vairāk nekā 100 miljonu eiro - papildu slogs pašvaldībām... Tas nozīmē to, ka tām būs grūtāk... Budžeta samazinājums nozīmē to, ka tām būs grūtāk nodrošināt sociālo palīdzību cilvēkiem tajos brīžos, kad viņi nāks pēc tās. Būs daudz grūtāk nodrošināt jaunu infrastruktūru gan bērnudārzu, gan rotaļu laukumu, gan ielu veidā; tā ir kritiskā infrastruktūra, kas ir vajadzīga kvalitatīvai dzīves videi. Un kur nu vēl runāt par kultūras pasākumu atbalstu un citām lietām, kas pašvaldībām jāveic!

Un otrs. Ir mazo uzņēmēju bloks. Mēs šobrīd zinām, ka apmēram 250 tūkstoši Latvijas darbinieku ir tādi, kas... par kuriem netiek samaksātas pat minimālās sociālās iemaksas. Viņi faktiski ir vai nu daļējas slodzes darbinieki, vai strādā mazajos režīmos. Un šī ir joma, kurai valdība no savas puses uzliks milzīgu nodokļu slogu, kas krīzes laikā daudziem no tiem būs nesamaksājams.

Premjers minēja, ka šis budžets ir raksturīgs ar trim būtiskākajām lietām: ka tas ir konkurētspējas budžets, ka tas ir taisnīguma budžets, ka tas ir sociālo garantiju budžets.

Mazliet par katru no tām.

Par konkurētspēju. Ir laba lieta, ka nākamā gada budžeta projektā ir paredzēts tomēr kaut neliels darbaspēka nodokļu samazinājums. Virknei uzņēmumu, kas pārsvarā ir lieli, eksportspējīgi uzņēmumi, tas būs nozīmīgs atbalsts - ne daudz, bet... pietuvinot kopējam reģiona nodokļu slogam. Arī investīcijām, iespējams, tie kļūs mazliet, mazliet pievilcīgāki.

Taču, kad runājam par konkurētspēju, nedrīkstam aizmirst arī par mazajiem nodokļu režīmiem. Latvijas ekonomiku veido ne tikai lielie uzņēmēji; pie mums liela daļa nodarbināto strādā tieši mazajos nodokļu režīmos... mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, ir pašnodarbināti, paši sev nodrošinot darbu un arī saviem ģimenes locekļiem.

Mēs redzam arī no budžeta projekta, ka ir diezgan detalizēti analizēta šobrīd situācija vairākās nozarēs. Un mēs redzam, ka vienīgā nozare, kas joprojām saglabā konkurētspēju arī krīzes apstākļos, - tā ir būvniecība.

Šajā situācijā mēs redzam, ka valdība faktiski ar savu budžetu nav pievērsusi uzmanību nozaru konkurētspējas attīstībai, ja runājam par tādām nozarēm, kurām patiesībā būs visgrūtākais periods, kurām ziemu būs grūti pārdzīvot. Tas ir tūrisms, tā ir ēdināšana, tā ir transporta nozare.

Būtiskākās investīcijas, kā mēs redzam, no valdības puses ir paredzētas būvniecībā, tādējādi to nozari, kas pati vēl tiek galā, papildus sildot un, iespējams, pat zināmā mērā uzkarsējot.

Nav pietiekami domāts par to, kā atbalstīt pārējās jomas, kurām šobrīd ir nepieciešams atbalsts eksportam, kurām nepieciešams atbalsts investīcijām, kurām nepieciešams atbalsts kaut vai pārziemošanai.

Es pieņemu, ka lielā mērā šos jautājumus plānots risināt ar atveseļošanas fonda... Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Un tas ir tas, ko mēs arī gribētu redzēt, - ka vienlaikus ar valsts budžeta projektu Saeimai būtu piedāvāts arī valdības redzējums par to, kā ieguldīt šos miljardus eiro. Vai tie būs pasākumi, kas tiešām ļaus atkopties Latvijas ekonomikai samērā īsā periodā?

Par konkurētspēju runājot, jāteic, ka mēs redzam, ka reformas, kas šobrīd valdībā tiek īstenotas, faktiski tiek īstenotas bez redzējuma par nopietniem ieguldījumiem, lai tās varētu kvalitatīvi tikt īstenotas.

Viena reforma, kas nupat jau ir formāli veikta, ir administratīvi teritoriālā reforma. Tika solīts, ka kopā ar robežu pārzīmēšanu būs plāns arī nopietniem ieguldījumiem, lai pašvaldības un reģionus padarītu stiprākus. Nedz nākamā gada budžetā, nedz arī nākamo trīs gadu budžeta plānā mēs neredzam būtiskus ieguldījumus pašvaldību attīstībā.

Arī augstākās izglītības reforma... Šobrīd izskatās, ka tā koncentrējas uz to, kā pārdalīt varu izglītības iestādēs, kā nodrošināt tur lielāku politisko teikšanu. Bet finansējums vidēja termiņa budžetā kvalitatīvai augstākajai izglītībai... lai vadības maiņa notiktu... kopā ar redzējumu par būtiskiem ieguldījumiem gan zinātnē, gan augstākajā izglītībā... mēs to visu budžetā neredzam.

Par konkurētspēju. Prieks, ka nākamajā gadā un arī nākamajos trīs gados būs samazināts arī pievienotās vērtības nodoklis augļiem un dārzeņiem. Vietējiem ražotājiem tas arī būs zināmā mērā atspaids krīzes situācijā. Mēs uzskatām, ka ir arī citas jomas, kur... Gan tādēļ, lai varētu mazāk turīgās sabiedrības daļas iegādāties šos produktus un atstāt vairāk naudas sev maciņā, gan arī tādēļ, lai atbalstītu vietējos ražotājus, būtu šis samazinātais PVN jāpaplašina pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem - piena produktiem, gaļas, zivju un olu produktiem. Šie priekšlikumi arī nāks no mūsu puses. Cerams, ka koalīcijas partneri arī tos atbalstīs.

Par taisnīgumu. Priecē tas, ka beidzot tiešām tiek pildīti solījumi - mediķu atalgojums ir palielināts, arī skolotājiem nebūs jāgaida līdz nākamā gada septembrim, lai viņi būtu pārliecināti par to, ka viņiem atalgojums tiešām, kā solīts, tiks palielināts. Bet... Mēs tomēr redzam, ka valdība un arī Saeima zināmā mērā dzīvo izolētā pasaulē - izolētā no tā, kas notiek uz ielas.

Tad, kad runājam par taisnīgumu, šķiet, ka ir viena lieta, kas būtu jāņem vērā, - būtu publiskajam sektoram jāsolidarizējas ar privāto sektoru, kam nodokļu slogs tiek palielināts un kam šobrīd tiešām ir apgrozījuma kritums. Privātajā sektorā strādājošajiem ir grūtības sev nopelnīt tikpat daudz, cik iepriekš, daudziem - pat vienkārši iztikai. Un šādā situācijā šķiet, ka būtu loģiski, ja valsts pārvalde veiktu būtisku izdevumu pārskatīšanu.

Premjers teica, ka valsts pārvalde savus izdevumus nemazinās, lai uzturētu patēriņu, bet es domāju, ka šī ir, nu, nepareiza domāšana.

Ja patēriņa līmeni ir plānots uzturēt tikai publiskā sektora tēriņiem, palielinot joprojām, arī krīzes laikā, ierēdņiem atalgojumu, pēc būtības nepārskatot izdevumus...

Mēs redzam, ka vien 13 miljoni eiro ir... pārskatīti izdevumi... novirzīti kopējās fiskālās telpas palielināšanai - uz tā fona, kad virknei sabiedrības locekļu ir situācija, ka knapi galus var savilkt kopā, kad mēs mēģinām uzlikt milzu nodokļu slogu, lai iekasētu valsts budžetā naudu jauniem papildu tēriņiem. Tie ir apmēram 80 miljoni no mazajiem uzņēmējiem nākamgad, 140 miljoni - no mazajiem uzņēmējiem aiznākamgad.

Man šķiet, ka būtu tikai loģiski, ka valsts pārvalde arī pārskatītu savus izdevumus pēc būtības - tā, kā tas piedien krīzes situācijā. Tā, kā tas piedien situācijā, kad mēs, lai nodrošinātu savus ikdienas izdevumus, kā valsts kopumā aizņemamies, palielinot budžeta deficītu uz 3,9 procentiem jeb 1,2 miljardiem eiro.

Mēs uzskatām, ka tas jau sen bija jādara, faktiski jau martā, kad sakarā ar Covid-19 izraisīto krīzi ierobežojumi parādījās, kad privātais sektors arī juta vistiešāko sitienu pa sevi. Valsts pārvalde no savas puses nedeva sabiedrībai nekādu signālu, ka mēs esam gatavi solidarizēties. Dzīvojam principā kā tādos treknos laikos.

Par sociālajām garantijām. Pareiza ir doma, ka jāpalielina sociālās garantijas iedzīvotājiem, jo patiesi ir liela daļa iedzīvotāju, kam tādos grūtos brīžos, kā mēs pieredzējām pavasarī... Viņi palika bez darba, nebija pietiekama atbalsta un garantiju no valsts. Un dīkstāves pabalstu sistēma... ar to sarežģīto administrēšanu, ar smagnējo piešķiršanu... arī tie līdzekļi nonāca iedzīvotāju, uzņēmēju kabatās vēlu un nepietiekamā apjomā. Un mēs redzējām, ka vēl no daļas saņēmēju tie pēcāk tika atprasīti!

Ja būtu sociālās iemaksas pietiekamā līmenī iepriekš maksātas, tad, protams, šī situācija būtu vienkāršāka.

Bet, kolēģi, šādus pasākumus - palielināt maksājumu slogu - nevar veikt krīzes laikā. Tas nu nekādi nav pretciklisks pasākums! Krīzes laikā maksājumi ir jāsamazina, krīzes laikā nodokļu slogs ir jāsamazina. Tas, ko jūs šobrīd darāt, - jūs vieglu roku... strauji paceļat nodokļu slogu tieši mazajos režīmos strādājošajiem. Tas nozīmē, ka liela daļa no viņiem paliks bez darba. Tas nozīmē, ka liela daļa no viņiem tajā brīdī, kad atvērsies Latvijas robežas, būs spiesti meklēt sev darba iespējas ārpus valsts.

Finanšu ministrija savās prezentācijās pat nekautrējas rādīt, ka vairāk nekā 60 tūkstošus mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošos, pašnodarbināto režīmā strādājošos, tos, kas... lielā mērā arī ietver radošajās nozarēs strādājošos... ka tie būs cilvēki, kas būs spiesti meklēt darbu kur citur. Sešdesmit tūkstoši iedzīvotāju! Situācijā, kad mums, kā Finanšu ministrija prognozē, šajā gadā bezdarba līmenis būs lielāks par 10,5 procentiem. Situācijā, kad vakanču mums ir vien daži tūkstoši. Situācijā, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Ekonomikas ministrija ar visiem saviem ieguldījumiem, ko viņi plāno valsts tēla stiprināšanai, eksporta atbalstam, investīciju piesaistei, labi ja tūkstoti darba vietu grasās izveidot tuvākajos gados. Kur strādās tie 60 tūkstoši iedzīvotāju? Par otriem 60 tūkstošiem lēšot, ka viņi būs tie, kas varēs vieglu roku pārreģistrēties uz vispārējo režīmu.

Kolēģi! Šie jūsu centieni it kā nodrošināt sociālo aizsardzību - tie patiesībā ir tāds Trojas zirgs Latvijas iedzīvotājiem. Jūs tieši tiem, kuriem šobrīd ir vismazākie ieņēmumi, vēl ar obligātu sociālās iemaksas maksājumu... neatkarīgi no tā, vai ieņēmumi būs vai nebūs... Jūs tieši vismazāk aizsargātajiem atņemsiet ikmēneša ienākumus! To nevar saukt par sociālo garantiju veidu. Un, manuprāt, tā ir tāda ironija, ka... arī daļa no kolēģiem jau šobrīd aģitē, ka jums ir ceļš - iet un reģistrēties kā maznodrošinātajiem vai kā trūcīgajām personām, saņemot pabalstus no pašvaldības vai valsts budžeta.

Šīs ir dažas lietas, kuras, mūsuprāt, nākamā gada budžeta projektā un to pavadošajos likumprojektos nav pietiekami pārdomātas. Lietas, kuras būtiski ietekmēs katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi, īpaši to cilvēku dzīvi, kuri strādā un dzīvo reģionos.

Mēs to nevaram pieļaut. Mēs ar saviem priekšlikumiem, ar saviem padomiem, ar savām iniciatīvām nāksim un cerēsim, ka jūs iekļausiet... ka tajos ieklausīsieties, ka labosiet tās kļūdas, kuras vai nu nezināšanas, vai nesaprašanas dēļ ir valdība no savas puses... atnesusi uz Saeimu.

Paļaujamies, ka kopā strādāsim, vēl līdz otrajam lasījumam to labosim!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Laiks ir pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā ir sekmīgi notikusi.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - 2021. gada valsts budžeta projekts un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā.

Turpinām debates.

Jauno konservatīvo frakcijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Izskatot šo budžetu un vispār vērtējot to, jāsaka tā, ka ir gan labas ziņas, gan arī pamats dažādām bažām.

Labā ziņa ir tā, ka tai skaitā... konservatīvi ekonomiska spiediena rezultātā... mācoties arī no iepriekšējā krīzē pieļautajām, es teiktu, noziedzīgajām kļūdām... šis nav tas, ko mēs sauktu par konsolidācijas budžetu.

Tomēr ir jāatzīst, ka liels šķērslis šajā budžetā daudzu nepieciešamu, pierādījumos balstītu izmaiņu veikšanai ir un paliek. Šis šķērslis - politiskā greizsirdība! Jo tikai ar politisko greizsirdību var izskaidrot “vingrojumus”, kas šī budžeta ietvaros, to gatavojot, bija jāveic, lai atstātu pēc iespējas vairāk naudas cilvēkiem uz rokas, tai skaitā ceļot diferencētā un neapliekamā minimuma diferenciācijas diapazonu no 1200 eiro līdz 1800 eiro, vienlaikus neceļot neapliekamā minimuma apjomu kā tādu jau šogad.

Labā ziņa - citas partijas ir gatavas diskusijai par neapliekamā minimuma apjoma celšanu nākamajā gadā.

Tātad... līdz ar to... ņemot vērā, ka tiek celta šīs diferenciācijas diapazona maksimālā robeža... Kaut gan lielai daļai strādājošo tas tiešām atstāj vairāk naudas uz rokas, tas nav, manā uzskatā... konservatīvo uzskatā, trāpīgākais risinājums attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuru algas ir tuvākas drīzāk minimālajai algai.

Un tā ir problēma, par kuru es aicinu vēl domāt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Apzinoties (un konservatīvie to ļoti labi apzinās!), ka sabiedrība pēdējā laikā ir... arī vairākās vēlēšanās izteikusi neapšaubāmu vēlmi, lai, ceļot nodokļus... pirmkārt, lai tiktu celti nodokļi, un, otrkārt, lai ieņēmumi no tiem tiktu novirzīti dažādu sociālo labumu nodrošināšanai... es tomēr, uzturot konservatīvisma garu, aicinu finanšu ministru un premjeru vēlreiz pārdomāt, vai budžeta ietvarā... tad runāt budžeta kontekstā, vai kāda strādājošo grupa tomēr netiek nepamatoti aizskarta ar piedāvāto regulējumu.

Konservatīvie labi izprot sabiedrības vēlmi pēc sociālajām garantijām, taču Finanšu ministrijas pienākums ir radīt pārdomātus risinājumus, kas ir arī taisnīgi.

Un vienlaikus ir vēl viena laba ziņa - ka izpildvara, atšķirībā no pagājušā gada, ir spējusi piedāvāt parlamentam tādu budžeta projektu, kurš paredz izpildīt parlamenta vēlmes un pieņemtos likumus. Tas ir labi, ka ir jau budžeta pamatā iekļauts finansējums mediķu algām, skolotājiem, pasniedzējiem. Un ir arī labi, ka beidzot tiks dzīvē ieviesta minimālā alga 500 eiro. Arī būtiski tiks celtas minimālās pensijas, kas pie 35 gadu darba stāža nevarēs vairs būt mazākas par 200 eiro... pat teorētiski. Un, protams, ir labi, ka kopumā tiek mazināts darbaspēka nodokļu slogs visā plaknē, izmantojot VSAOI samazināšanu kopumā par vienu procentu.

Vilšanās šī budžeta ietvaros varētu būt par to, ka uz nākamo gadu tiek atlikts jautājums par ģimenes valsts pabalstiem, jo... kā zināms... un arī konservatīvie uzskata, ka ir diezgan svarīgi, lai ģimenes valsts pabalsti tiktu celti tajā apjomā, kāds tas ir akceptēts gan ekspertu sadarbības platformā “Demogrāfisko lietu centrs”, gan... kā akceptē arī sociālie partneri, nosakot pabalstu par reāli apgādībā esošiem bērniem. Par vienu bērnu - 25 eiro, par diviem - 100, par trijiem - 225, par četriem - 400, par katru nākamo bērnu - 100 eiro.

Un šajā sakarā es paredzu, ka, pat ja iepriekš minētais jautājums netiks atrisināts... bet tad, ņemot vērā arī visu manis iepriekš minēto, es ceru sagaidīt, ka... un paredzu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis likumprojekts... gan budžeta likumprojekts, gan pavadošie likumprojekti, vesela virkne, tiks būtiski uzlaboti. Jo skaidrs, ka otrajā lasījumā tie varēs tikt pieņemti tikai tad, ja tie būs sasnieguši vismaz kaut kādu minimālo kvalitāti, kādu modernā politika, pierādījumos balstīta politika, varētu akceptēt kā pieņemamu parlamentā.

Tas īsumā par šo budžetu.

Kopumā pirmajā lasījumā, konceptuāli, šis budžets ir atbalstāms, bet, kā jau teicu, es paredzu plašas debates, plašas diskusijas, daudz priekšlikumu no opozīcijas, no pozīcijas, no pašas atbildīgās komisijas.

Un es paredzu, ka otrajā lasījumā daudzi no šiem priekšlikumiem arī tiks iebalsoti budžetā un ka līdz ar to tas budžeta likums iznāks ārā no parlamenta jaunā kvalitātē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir runājuši tie deputāti, kas ir pieteikušies runāt savu frakciju vārdā. Tālāk vārds deputātiem tiks dots pieteikšanās kārtībā.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Šoreiz par valsts budžetu nākamajam gadam runāšu satiksmes nozares skatījumā. Kā jau ikkatram budžetam tam ir pozitīvās un negatīvās iezīmes. Un arī satiksmes nozares skatījumā tas nav citādāk.

Sākšu ar pozitīvo.

Beidzot valsts par universālo pasta pakalpojumu norēķināsies laikus, un tas ir labi, jo - kurš gan grib strādāt, ja nezina, vai atalgojums būs?! Turpmāk “Latvijas Pastam” par to vairs nebūs jāuztraucas.

Valdība ir devusi zaļo gaismu Ķekavas apvedceļa būvniecībai. Un jau nākamgad sāksies projektēšanas darbi.

Projekts Rail Baltica turpina savu gaitu, un neatlaidīgais darbs pie tā dod rezultātu. Tūlīt sāksies pirmie darbi Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, un aiz kalniem nav arī darba uzsākšana Rīgas lidostā. Notiks projektēšanas darbi visā Rail Baltica trases garumā. Tas vieš cerību, ka reiz būsim pilnvērtīgi iekļāvušies vienotajā Eiropā.

Tomēr ir arī sliktās ziņas. Dīzeļvilcieniem naudas joprojām nav. Bet mēs turamies un meklējam risinājumus, jo izprotam situāciju, ka kuru katru mirkli dīzeļvilcienu sastāvi viens pēc otra var iziet no ierindas. Tas tieši ietekmētu vilcienu kustību virzienā uz Cēsīm un Daugavpili.

Valsts autoceļu remontiem pašreizējā situācijā... nākamajā gadā, salīdzinot ar šo gadu, ir finanšu samazinājums vairāk nekā 140 miljonu eiro apmērā. Jaunu līgumu slēgšanai pašreiz pieejamais finansējums nākamajam gadam ir tikai 5,6 miljoni eiro uz visu Latviju. Nākamgad plānotais lielākais iepirkumu objekts ir autoceļam Barkava-Lubāna, kur plānots sakārtot grantēto autoceļu. Bet mēs turamies. Meklējam risinājumus un veidus, kā nozari uzturēt pie dzīvības.

Šādos apstākļos man prātā nāk kāda austrumu politiķa teiciens: “Naudas nav, bet jūs turieties!” Un tas ir tieši par satiksmes nozari. Mēs turamies.

Man rūp satiksmes nozare. Esmu par to atbildīgs, tāpēc cīnos līdz beigām. Varbūt esmu naivs, tomēr ticu finanšu ministra solījumam par papildu 100 miljonu eiro piešķiršanu autoceļu būvniecībai. Gaidu - jau drīz... Jo - kā gan lai netic, ja pats premjers ir teicis (citēju), ka šajā laikā “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, un Covid‑19 krīzē esam ļoti labi situēti”. Bet varbūt tas ir no laikiem, kad kāds slavens politiķis teicis: “Kā var nesolīt?!”

Paldies, ka uzklausījāt. Ceru uz jūsu sapratni un atbalstu satiksmes nozarei.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Vēlos paust savu viedokli par valsts budžeta prioritātēm, izaicinājumiem un riskiem.

Es uzskatu, ka primārais likumdevēja uzdevums šodien ir nekavējoties un pilnā apjomā atdot parādu skolotājiem un mediķiem... tāpat kā tas vienmēr notiek ar aizsardzības budžetu - bez atrunām.

Valstij ir daudz saistību, daudz pildāmu doto solījumu, un ir Covid-19 ietekme uz ekonomiku, tāpēc valsts finanses, manā skatījumā, nav labā situācijā.

Turklāt valdība atkal nepamatoti aizskar pašvaldības - pašvaldībām regulāri pieliek jaunas funkcijas, bet naudu atņem. Pašvaldību budžeti pildās, pašvaldībām ir uzkrājumi; tas nozīmē, ka no pašvaldībām naudu var arī paņemt. Tāpēc notiks iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale, samazinot pašvaldību budžetos šī nodokļa daļu no līdzšinējiem 80 procentiem uz 75 procentiem. Pašvaldībām tas nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā. Tāpēc nākamā gada prognozes pašvaldībām ir skumjas. Piemēram, Liepājas budžets 2021. gadā varētu būt par 2,6 miljoniem eiro mazāks.

Skaidrs arī tas, ka tagad ir koalīcijas, ministriju un to iemītnieku zvaigžņu stunda - Eiropas naudas dalīšana. Daļa no šīs naudas nav jāatdod. Turklāt publiskajā telpā izskanējis premjera Kariņa paustais, ka iztrūkumu budžetos varēs nosegt ar Eiropas Savienības līdzekļiem. Man gan liekas, ka tik viegli ar to nebūs. Jā, Eiropas Savienība dos 2,5 miljardus eiro ekonomikas atveseļošanai, taču šo naudu varēs izmantot tikai noteiktās jomās. Un vēl ir jāpieņem dažādi normatīvie akti, lai šo finansējumu varētu likt lietā. Un, kā es prognozēju, šis kompensējošais mehānisms reāli varētu sākt darboties tikai 2023. gadā.

Rodas iespaids, ka atsevišķi budžeta veidotāji dzīvo burbulī, kurā nav problēmu. Iespējams, viņi vienkārši nedomā par to, kas notiek mūsu valstī. Tāpēc budžeta autoriem vēlos atgādināt to, ka Latvijā bērna pabalsts ir izsmiekla līmenī. Nav skaidrs arī, vai tiks paredzēti līdzekļi dīkstāvju pabalstiem. Lasot budžeta projektu, man nav skaidrs, kā pelnīsim. Neredzu valdībā skaidru plānu, izņemot “vingrinājumus” ar nodokļiem. Domāju, ka rezultātā būs ļoti daudz nelaimīgu un dusmīgu cilvēku. Skumji.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Pirms divām nedēļām mēs ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Zakatistova kungu bijām uzaicināti piedalīties televīzijas pārraidē gadskārtējā budžeta apspriešanai. Un pārraides vadītāja mums jautāja, kādu virsrakstu, īsi raksturojot budžetu, mēs abi tam liktu. Zakatistova kungs to dēvēja par drošību atalgojumiem valsts sektorā strādājošajiem un pārmaiņu iespēju ekonomikā. Tomēr es nosaucu šo budžetu par kļūdu labošanu. Un šādai kļūdu labošanai, manā ieskatā, par labu nāca... kalpoja Covid-19 izraisītā krīze. Sen jau pamanīts, ka krīzes laikā galu galā stājas spēkā viss, kas ir nobriedis pirms krīzes, un izlaiž garu viss, kam jau sen vajadzēja aiziet.

Cīņa par IKP pieciem procentiem veselības aprūpei ilga kopš 2013. gada.

Minimālo ienākumu slieksnis ir ieviests tikai pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesā. Sen tas bija jāizdara, bet krīzes ciešanas valsti pastūma no muguras. Krīze piespieda atgriezties arī aktīvai fiskālajai politikai, kam jau arī vajadzēja notikt sen.

Sociāldemokrātiem ir četri progresa kritēriji - sabiedrības bagātības palielināšana (izteiksmē uz vienu iedzīvotāju), pieaugošas bagātības vienlīdzīgs sadalījums sabiedrībā, dzīves kvalitāte un cilvēktiesību ievērošana. Cik lielā mērā jaunā gada budžets veicinās šo uzdevumu risināšanu? Bez fiskālās politikas valstij, kas faktiski brīvprātīgi atteikusies no savas monetārās politikas, valsts politikas arsenālā palikuši vēl divi rīki - nodokļu politika un investīciju politika.

Par nodokļu politiku. Savā nesen izlaistajā informatīvajā ziņojumā par nodokļu politikas attīstības virzieniem Finanšu ministrija pauž (citēju): “Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis.” (Citāta beigas.)

Vai nodokļu sistēma ir taisnīga? Pensiju sistēmā sanāk, ka vienreiz šis ienākums jau ir aplikts, tiek uzkrāts pensijas kapitāls, un tas tiek aplikts ar nodokli vēlreiz.

Vai nodokļu sistēma veicina sociālās nevienlīdzības mazināšanu? Gan kafejnīcas īpašnieks, gan žurnāla Forbes personāžs maksā 20 procentu nodokli par dividendēs sadalītiem ienākumiem. Tātad progresivitātes princips tiek piemērots algām, bet netiek piemērots dividendēm.

Vai nodokļu sistēma ir vienkārša? Tā izskatās pēc segas, kas sašūta no dažādu drānu gabaliem. Tas ir solidaritātes nodoklis, progresivitātes substrāts, tas ir regresīvais diferencētais... iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums, un klāt vēl progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka pēc vairākkārtējiem grozījumiem likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir kļuvis tāds, ka vidusmēra cilvēkam, likuma lietotājam, to ir ļoti grūti saprast. Šajā gadā ar jauniem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” visnepateicīgākajā situācijā nokļūst autoratlīdzību saņēmēji. Likuma piemērotājiem, kas nav nodokļu konsultanti, nodokļu regulējumu saprast nav iespējams.

Nodokļu sistēmas reforma paliek par vienu no budžeta pīlāriem, lai gan tā samazina ieņēmumus pašvaldību budžetos, izskauž mikrouzņēmumus un ar obligātām minimālajām sociālajām iemaksām smacē pašnodarbinātos, autoratlīdzību saņēmējus un ievelk viņus ēnu ekonomikā vai dzen ārā no valsts, liek doties emigrācijā.

Par investīciju politiku. Uzrunājot Saeimu, es jau biju atsaucies uz Pasaules Bankas veikto izaugsmes pētījumu - pētījumu par noturīgas izaugsmes un iekļaujošas attīstības stratēģiju. Lai valsts dubultotu savus ienākumus 10 gadu laikā un sasniegtu attīstības līmeni, kurš raksturīgs Eiropas vecajām demokrātijām, ir jānodrošina nepārtraukta izaugsme: vidēji - septiņi procenti gadā.

Viena no svarīgākajām ziņojuma atziņām ir, ka šāds izaugsmes ātrums ir sasniedzams, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 25 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas, un ja vēl septiņus procentus no IKP investē izglītībā un veselības aprūpē. Tātad kopā - 32 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Tikmēr investīciju kopapjoma īpatsvars Latvijā, ieskaitot izglītību un veselības aprūpi, 2021. gadā būs 22,7 procenti, tātad nevis 32, bet nepilni 23 procenti no IKP.

Starpība starp Pasaules Bankas rekomendāciju un investīciju līmeni Latvijā ir deviņi procentpunkti. Tātad Latvijai ir vajadzīgas kopsummā vēl 2 miljardu 700 miljonu eiro lielas investīcijas, lai ekonomika varētu ieskrieties un pieaugt līdz septiņiem procentiem gadā.

Nepietiekamā investīciju politika rada nepietiekamu budžeta ieņēmumu pieaugumu. Kā palielināt investīcijas Latvijas ekonomikā? Līdzšinējā ekonomikas attīstības politika pamatojas uz privāto investīciju piesaisti un aprobežojas ar makroekonomiku... makroekonomikas stabilizēšanu, cerot, ka privātpersonu nauda ienāks reālajā ekonomikā. Tomēr mēs redzam: pat tad, ja tas tā notiek, šis process ir īslaicīgs un privāto investīciju pieaugumam seko to kritums.

Šādos apstākļos investīciju politikas prioritātei ir jābūt publisko investīciju palielināšanai. Tam ir divi cēloņi.

Pirmkārt. Publiskās investīcijas ir nepieciešamas, lai palielinātu iekšzemes pieprasījumu un motivētu privātās investīcijas.

Otrkārt. Valsts finansējums ir nozaru investīciju drošuma rādītājs, tāpēc privātās investīcijas vienmēr labprāt seko publiskajām. Pasaules Bankas pētījums atzīst, ka, lai nodrošinātu augstu kopējo investīciju līmeni un piesaistītu privātā sektora investīcijas visās ātri augošajās zemēs, tādās kā Latvija, valsts investīcijām sabiedriskajā infrastruktūrā būtu jābūt apmēram septiņiem procentiem no IKP ik gadu. Tikmēr Latvijas valsts investīcijas nākamajā gadā ir mazākas par pieciem procentiem.

Tātad mans secinājums ir šāds. Budžeta pamatos liktā nodokļu sistēmas reformēšana nav nedz taisnīga, nedz uzņēmējdarbību motivējoša, bet lielākoties fiskāla, naudu izspiedoša. Budžetā ieplānotā valsts investīciju politika nav pietiekama, lai radītu augošai ekonomikai nepieciešamo budžeta ieņēmumu pieaugumu.

Šādu budžetu atbalstīt nevar.

Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I. Ribakovs (SASKAŅA).

Godātā Saeima! Kolēģi! Augsti godātais Ministru prezident! Ministri! Es, cilvēks ar pieredzi, kurš ievēlēts Saeimā ne pirmo reizi, esmu pirmo reizi tādā situācijā, ka nevaru atbildēt uz dažādiem jautājumiem tikšanās laikā ar vēlētājiem, kurus es bieži, praktiski katru nedēļu, apmeklēju Latgalē.

Jautājums tāds - kas notiek Latvijā? Viņi visi ir dzirdējuši pavasarī Ministru prezidenta izteikumu par to, ka naudas tagad tik daudz kā nekad. Viņi ir dzirdējuši par atskaiti Finanšu ministrijā... par to, kāda bija palīdzība, cik liela nauda bija iztērēta tieši cilvēkiem.

Bet neviens - neviena fiziskā persona, neviena juridiskā persona, neviens uzņēmuma vadītājs... nav konkrēti pateikuši, ka viņi bija kaut ko saņēmuši. Diemžēl.

Un kas notiek tagad? Tagad mēs atkal esam sadzirdējuši no ministriem par to, kā mēs... cik labi dzīvosim nākamajā gadā. Cik daudz labu vārdu! Bet kas notiek reāli? Reāli notiek tā, ka šajā budžetā, šajā budžeta paketē, mēs nevaram izpildīt Satversmes tiesas lēmumus. Mēs gribam pasliktināt dzīvi mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajām personām... tiem, kuriem bija iespējams kaut ko nopelnīt, lai izdzīvotu šajos grūtajos laikos.

Vēl vairāk. Pēc tam kad Saeimas vairākums atbalstīja likumu par teritoriālo reformu - tā vietā, lai palīdzētu pašvaldībām -, tām funkcijas nav samazinājušās. Vēl vairāk - mēs gribam... nu, ne mēs, bet Saeimas vairākums un Ministru kabinets grib atņemt pašvaldībām naudu.

Protams, es nevaru atbalstīt šo budžetu un lūgšu kolēģus to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es esmu šeit, jā.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs varētu mēģināt varbūt uzrunāt mūsu dārgos koalīcijas deputātus vienkāršiem, saprotamiem vārdiem, lai būtu tiešām skaidrs, kā šī situācija un kā šis valdības redzējums par valsts budžetu izskatās no malas, no to cilvēku puses, uz kuriem tiek cerēts... nu, ka viņi samaksās tos nodokļus un tie nodokļi veidos tātad arī šo te kopējo labumu.

Iedomājieties, ka jūs braucat cauri tumšam mežam, cauri vētrai zirgu pajūgā, kurā jūs vedat lielu ziloni. Jūs esat izbraukuši cauri tai vētrai, bija ļoti bail, bija liels vējš, bija aukstums, un zirgi arī piekusa. Un tad jūs apturējāt zirgus, lai nedaudz atpūstos, jo vētra norimās. Jūs pabarojāt mazliet zirgus - dažus pabarojāt, dažus ne. Un tagad jūs ķeraties barot ziloni, tāpēc ka zilonis ir ļoti izsalcis. Zilonim vajag ļoti, ļoti daudz. Un jūs redzat, ka priekšā atkal ir vētra, atkal padebeši tumši un būs droši vien tas pats, varbūt vēl sliktāk. Un ko jūs tagad darāt? Jūs tos... dažus tos zirgus vienkārši šaujat nost vai, nezinu, sitat viņus līdz... līdz nāvei. Un barojat ziloni. Un turpināt barot ziloni, jo zilonim vajag ļoti daudz, zilonim vajag ēst.

Tieši tā šobrīd izskatās jūsu rīcība pēc pirmās Covid-19 krīzes, šajā starplaikā, un sākoties otrajai Covid-19 krīzei.

Jūs tos zirgus, tos mazos zirdziņus, kuri vilka jūs cauri... mūs visus kopā ar jums cauri šai smagajai krīzei, tagad vienkārši galējat nost. Kāpēc? Loģikas tajā absolūti nav.

Jūs gribat barot ziloni. Tas zilonis esat jūs, tas zilonis ir airBaltic un visas pārējās absolūti nevajadzīgās greznuma lietas, no kurām jūs nekādā gadījumā negribat atteikties, - dažādi pētījumi, dažādas informatīvās kampaņas.

Kas ir jūsu tajā iepirkumu sarakstā, kuru jūs sastādījāt, kolīdz jūs uzzinājāt, ka ir ienākusi jauna Covid-19 naudiņa? Nu, dažādi būvniecības projekti un, kā jau teicu, pētījumi, reklāmas kampaņas un viss kaut kas cits.

Bet par tiem cilvēkiem, par tiem nodokļu maksātājiem, kas jūs izvilka arī cauri visai šai vētrai, jo jūs jau no nodokļu maksātāju naudas tomēr pārtiekat, tāpat kā mēs visi...

Es nezinu, kāpēc jūs tik ļoti nemīlat cilvēkus. Es tiešām mēģinu saprast, kur ir tā robeža, kurā... kurā brīdī... Jūs varbūt reizi četros gados atverat acis un braucat pa reģioniem un runājat ar cilvēkiem, bet tad kaut kādā vienā brīdī aizveras ciet viss un jūs vienkārši vairs tos cilvēkus neredzat, nedzirdat, nesaprotat un uzskatāt visus par krāpniekiem un nekā nedarītājiem.

Tas, ko mēs šodien dzirdējām no premjera, un tas, ko mēs šodien dzirdējām no finanšu ministra, - tā tiešām ir pavisam cita kaut kāda dimensija, cita planēta... tas, ko mēs dzirdējām.

Mēs nevaram cilvēkus sodīt par to, ka viņi nenopelna minimālo algu.

Ieklausieties, vienkārši ieklausieties tajos vārdos! Jūs saprotat, ka šie cilvēki, kuri mūs visus uzrunāja, tiešām nesaprot, kā dzīvo mazie uzņēmēji, no kā viņi pārtiek un kā viņi šobrīd... kādā situācijā ir nostādīti.

Lielākā daļa no viņiem uz dīkstāves pabalstiem nemaz necerēja. Viņi paši izvilka visu šo vezumu, šo ziloni. Un tagad jūs sakāt viņiem “paldies”. Zilonis ir pabarots. Viņiem vajag vēl.

Uz visa tā fona, protams, jūs, kas galējat nost visus zirdziņus, protams, arī iesperat pašvaldībām par to, ka pašvaldības arī izvilka cauri visu šo... šo baismīgo laiku, šo Covid-19 laiku, kurā... jūs paši apzināties, ka īsti nezinājāt - kā. Neviens nezināja - kā. Bet atriebties, nezinu, nošaut tos, kuri jums palīdzēja, uz kuru pleciem visa... visa šī situācija tika izvilkta... Nav loģikas. Nav loģikas absolūti.

Jo pašvaldībām jūs sakāt tagad: “Jūs varēsiet aizņemties. Mēs jūs aplaupīsim, bet jūs jau varēsiet aizņemties.”

Un ko jūs sakāt pašnodarbinātajiem? “Ja jūs nevarēsiet sapelnīt, jūs varat iet un pazemoties sociālajā dienestā.”

Tiešām tas ir cilvēcības budžets? Tā tiešām ir cilvēcība? Tas, ko jūs piedāvājat cilvēkiem, - iet un stāstīt... piedalīties kaut kādās programmās. Tā, it kā tie cilvēki būtu kaut kādi varmākas, kuriem ir jākoriģē sava uzvedība. Tikai tāpēc, ka cilvēks nevar nopelnīt tik daudz, cik jūs esat nolikuši to latiņu.

Vai tā ir cilvēcība?!

Un jūs lepojaties ar to, ka jūs beidzot esat daļēji it kā izpildījuši likumu.

Jums pietika ar to, ka divas reizes jums tika atgādināts, ka likums ir jāpilda, un jūs beidzot esat sākuši to likumu puslīdz pildīt. Un tagad jūs ar to lepojaties un saucat to par cilvēcību? Nē, tā nav cilvēcība. Tā ir jūsu pienākumu pildīšana. Ne tik labi, bet tomēr jūs kaut ko esat sākuši darīt. Bet ar to nav jālepojas. Ir jākaunas no tā, kādā situācijā jūs nostādāt cilvēkus, tos pašus cilvēkus, kuri jūs izglāba, jo jūs jau paši neko neprotat.

Es, protams, aicināšu kolēģus neatbalstīt šo budžetu, jo arī paši jūs nesaprotat, dārgie koalīcijas kolēģi, ko jūs esat atnesuši uz Saeimu. Jūs vēl turpināt strīdēties par to, kam būtu jābūt šajā budžetā un kas būtu jālabo. Jums pašiem nav nekāda redzējuma par nākotni. Jūs turpināt dalīt kaut kādas... kaut kādas pozīcijas, strīdēties... Tas nozīmē, ka jūsu darbs, protams, arī nav teicams un nav saskanīgs.

Tas nav redzējums par nākotni. Tas ir vienkārši ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžets, kuru sastādījuši šopaholiķi, kuri domā tikai par greznuma lietām, par ziloņu barošanu.

Es aicinu neatbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Paldies, protams, gan Ministru prezidentam, gan visiem ministriem par apjomīgām atskaitēm sakarā ar 2021. gada budžetu. Tomēr es gaidīju vairāk paškritikas. Un, tādu paškritiku nesagaidot, vēlos uzstādīt diagnozi 2021. gada valsts budžeta projektam.

Šī diagnoze sastāv no trim punktiem.

Pirmais punkts. Veselības aprūpes sistēmas mazspējas iekonservēšana.

Otrais. Nāves spriedums mazajam biznesam valstī.

Trešais. Satversmes tiesas sprieduma par garantēto minimālo ienākumu izpildes imitācija.

Tagad - sīkāk un detalizētāk par katru no punktiem.

Pirmais. Veselības aprūpes mazspējas iekonservēšana. Sākšu ar citātu no kāda izteikuma, kas nepieder man. Tas ir NMPD vadītājas Cipules kundzes izteikums par to, ka mēs atrodamies pirmsapokalipses stāvoklī un, ja Covid-19 slimnieku skaits, stacionēto slimnieku skaits, palielināsies, tas būs kolapss.

Kas šim izteikumam varētu būt par pamatu? Citēšu citu valsts iestādi, proti, Valsts kontroli: Valsts kontroles veiktās pārbaudes (šogad, vasarā) izgaismoja civilās aizsardzības sistēmas vājās vietas - pirmkārt, Latvijā kopš 2017. gada nebija spēkā esoša valsts civilās aizsardzības plāna; otrkārt, kopš 2020. gada 1. aprīļa nav arī spēkā esošas valsts materiālo rezervju nomenklatūras; savukārt finansējums veselības resora valsts materiālo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi ticis piešķirts 2018. gadā.

Valsts kontroliere vēstulē premjeram uzsvēra, ka ilgstoši pieļautas nevērīgas attieksmes pret valsts materiālo rezervju plānošanu un finansēšanu dēļ, iestājoties ārkārtējai situācijai, veselības resoram nebija drošības spilvena, uz ko paļauties. Diemžēl lielāka skaidrība par nepieciešamo resursu apjomiem neradās līdz pat ārkārtējās situācijas beigām.

Teikšu vairāk - šīs skaidrības un plāna, un vīzijas par rezervēm, par stratēģiskajām rezervēm, veselības aprūpes sistēmai nav līdz šim brīdim.

Uz to norāda sekojošais.

Pirmais. Nesenais paziņojums no mediķu ētikas komisijas par to, ka pie noteikta Covid-19 pacientu skaita tie tiks šķiroti pēc principa - kam mirt un kuru glābt.

Otrais. Tika konstatēts totāls pretgripas vakcīnu iztrūkums valstī. Pašlaik cilvēkiem sola, ka varētu būt šīs vakcīnas kaut kad decembrī. Uz šo brīdi ir tikai dažiem ģimenes ārstiem šīs vakcīnas, kuras viņi piedāvā, varētu teikt, saviem klientiem pa blatu. Un nekāda plānveida šīs vakcīnas iepirkuma Veselības ministrijai vismaz šogad nebija, un arī nākamajam gadam tāds nav paredzēts.

Trešais. Masku, aizsarglīdzekļu iztrūkums.

Tas attiecas ne tikai uz veselības aprūpi; tas attiecas galvenokārt uz Labklājības ministrijas “dārziņu”, jo pašlaik vairākumā pašvaldību ir tā, ka aizsarglīdzekļi ir sociālajiem darbiniekiem, bet sociālo darbinieku klientiem, kuriem ir vislielākais risks inficēt mūsu sabiedrības locekļus, šādu masku nav. Ir novēroti gadījumi, kad sirmgalvji, cilvēki ar ļoti niecīgiem ienākumiem vienkārši rakņājas miskastēs, lai izvilktu no tām aizsargmasku, lai netiktu sodīti ar 50 eiro sodu. Šajā gadījumā valsts ētiski nevar pieļaut situāciju... sodīt savus pilsoņus par to, ka viņiem nav piegādāti aizsarglīdzekļi ārkārtas situācijas laikā.

Un tagad - tieši par ārkārtas situāciju.

Un tas būs otrais punkts - par mazā biznesa nāves spriedumu.

Šeit darbojas divi faktori.

Pirmais. Nodokļu politikas izmaiņas. Par to mums šodien šeit, pie Saeimas nama, bija pikets - par to, ka mēs ļoti konsekventi... ar vārdu “mēs” es domāju valdību un valdošo koalīciju... vienkārši iznīcina mazo biznesu Latvijā kā klasi.

Mēs ejam uz mikrouzņēmumu un maznodrošināto... un patentu lietotāju biznesa konsekventu iznīcināšanu. Un viens no soļiem šajā virzienā ir... nav sperts... ir izdarīts pašlaik...

Tagad, kad mums ir epidēmijas otrais vilnis, kad inficēto personu skaits atkal aug un pārsniedz 250 cilvēkus dienā un saslimstības īpatsvars ir lielāks par četriem procentiem, valdība neizsludina valstī ārkārtējo stāvokli.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka netiek iedarbināti visi tie kompensējošie mehānismi, kuri tika iedarbināti šī gada pavasarī, - proti, dīkstāves pabalsti, kompensācijas konkrētajām nozarēm, kuras skar valdības noteiktie ierobežojumi. Mēs nedarām neko. Mēs pasakām: “Tā nav valdības darīšana. Izdzīvojiet paši, kā vien jūs protat! Lūdzu, dejojiet attālināti! Interešu pulciņi - attālināti!”

Es pat nerunāšu tagad par to, kas notiek pašlaik ar mūsu bērniem un ar ģimenēm ar bērniem. Es runāšu tikai par to, ka drīzumā mazā biznesa Latvijā nebūs, jo mēs izspiedīsim no mikrouzņēmumiem un pašnodarbināto loka visus cilvēkus. Viņi nonāks bezdarbniekos.

Par bezdarbu. Joprojām nav nekādas vīzijas par bezdarba mazināšanu. Es domāju - par strukturētā bezdarba mazināšanu. Mums nav joprojām nekādas politikas attiecībā uz reģionālu bezdarba samazināšanu un cilvēku pārkvalifikāciju, jo mums nav vīzijas par Latvijas nozaru attīstību.

Un tas ir stāsts par to pašu konkurētspēju, par kuru runāja premjers. Vai šai konkurētspējai... vai bez šī skaistā vārda mums ir vīzija par to, kādas nozares mēs attīstīsim, kādās nozarēs ieguldīsim tos četrus miljardus, par kuru izlietošanu atskaiti gaida tauta? Tas ir visbiežākais jautājums. Cilvēki jautā, kur tad ir tie četri miljardi no Eiropas. Kur mēs tos liksim? Varbūt mēs jau esam ielikuši, jo redz arī to, kā... cik lielā mērā ir palielinājies valsts ārējais parāds. Tas jau ir palielinājies 2019. gadā. Mēs vēl nezinām šī gada ciparus, nezinām, kāds tas būs 2021. gada beigās, jo tā summa, kuru nosauca premjers... pagaidām tai faktiskās apstiprināšanas vēl nav.

Un trešais punkts. Tas ir par Satversmes tiesas sprieduma - par garantēto minimālo ienākumu - izpildes imitāciju.

Protams, liels paldies labklājības ministrei Petravičas kundzei par to, ka... viņa teica, ka viņas vadītā ministrija izstrādāja metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai realitātei atbilstošu piedāvājumu minimālā ienākuma sliekšņu - tostarp, sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo valsts pensiju - paaugstināšanai... metodi.

Bet pasakiet man, lūdzu, vai Satversmes tiesa savā spriedumā teica kaut ko tamlīdzīgu? Vai Satversmes tiesa nebija norādījusi uz to, ka garantētajam minimālajam ienākumam un minimālā ienākuma sliekšņiem ir jābūt piesaistītiem patēriņa grozam? Jo tieši sociālekonomiskā realitāte ir tas patēriņa grozs.

Un pasakiet man, lūdzu, vai tiešām, palielinot garantēto minimālo ienākumu no 64 eiro līdz 109 eiro, gribam teikt to, ka ar šo summu Latvijā var izdzīvot? Ka var izdzīvot ar minimālo pensiju?

Tagad... šodien arī bija tādi dīvaini, strīdīgi cipari: ministre teica - 136 eiro, Feldmana kungs teica - 200 eiro. Ne ar 136 eiro, ne ar 200 eiro Latvijā izdzīvot nevar.

Un vēl ministres kundze ļoti pareizi norādīja, ka tieši tādēļ, ka mēs palielinām... pat uz šo niecīgo cipariņu... GMI, mēs uzliekam šo slogu - kam? Valstij? Nē! Mēs to uzliekam pašvaldībām, kurām ar vienu roku atņēmām miljonus. Ar otru roku pieliekam... Lūdzu! Pateicoties Satversmes tiesas spriedumam, jums būs tagad jāpalielina dzīvokļu pabalsti. Trūcīgu, maznodrošinātu cilvēku jums būs vairāk, jo sliekšņi palielinās.

Tā ka diagnoze, kura sastāv no šīm trim sastāvdaļām, ir diezgan nopietna, lai balsotu par šo budžetu. Ir jālabo šis budžets, lai - citēšu atkal labklājības ministri - Latvija varētu sevi uzskatīt par sociāli atbildīgu valsti. Lai mēs varētu tiešām teikt: “Lūk, šis ir budžets, kurā cilvēks ir pirmajā plānā. Lūk, mēs rūpējamies par jums.”

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! “Solidāri” un “taisnīgi” - tie ir vārdi, kuri visbiežāk skanēja gan budžeta tapšanas laikā, gan šodien no valdības pārstāvju puses. Ko tas nozīmē 2021. gada budžeta kontekstā?

Valdība uzspieda solidārām būt pašvaldībām trūkstošās naudas meklējumos un samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu... pašvaldībām samazināja finansējumu par 90 miljoniem eiro.

Vienlaikus tiek uzlikts pašvaldībām veikt virkni uzdevumu, kas prasīs ievērojamus finanšu resursus - vismaz 50 miljonus (tā liecina pašvaldību aprēķini). Būs jāceļ minimālā alga, jānodrošina garantētais minimālais ienākums, jāpalielina mājokļu pabalsti... un citi.

Ko savukārt solidāri dara valdība? No 28 ministrijām un tiešās valsts pārvaldes iestādēm 20 ir tādas, kurām ir ievērojams finansējuma pieaugums. Pat neņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas budžeta palielinājumu (par skolotāju un medicīnas darbinieku atalgojuma palielinājumu panākta sabiedrības vienošanās), kopumā šāda pieeja nav saprotama.

Ko vēl solidāri dara valdība? Ceļ algas augstākajām amatpersonām un atsevišķām iestādēm. Un nebūt nesteidzas sakārtot atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē. Izdevīgi, jo katru gadu budžeta paketē steidzamības kārtā kādai no iestādēm tiek palielināts atalgojuma līmenis, neizvērtējot, kā tas ietekmēs darba efektivitāti, kā tiks vērtēts darba rezultāts, un nemaz neieklausoties Valsts kontroles ieteikumos.

Bet visā šajā stāstā vissolidārākās ir Latgales pašvaldības, jo vislielākais budžeta samazinājums salīdzinājumā ar 2020. gadu būs tieši tām.

Savukārt nevar nepamanīt ļoti ievērojamu Aizsardzības ministrijas budžeta pieaugumu. Un pamatoti rodas jautājums, vai gadījumā Aizsardzības ministrijai nav kādi lielāki plāni, kā... tikai viens poligons attiecībā uz jau drīz pilnībā no iedzīvotājiem iztukšoto Latgales teritoriju.

Esmu vadījusi pašvaldības budžetu izstrādi ne vienu vien reizi un arī šobrīd ielūkojos, ko tad pašvaldības varētu darīt, lai rastu finansējumu visu pamatfunkciju veikšanai un vēl cerētu uz kādiem attīstības projektiem, un realizētu arī konkrētajai pašvaldībai svarīgas brīvprātīgās iniciatīvas.

Aina nebūt nav iepriecinoša. Dažās pašvaldībās, pat likvidējot savas iestādes un pat domi, neizdosies nosegt samazinājumu.

Varbūt kāds domā, ka varētu neuzturēt infrastruktūru, samazināt darbinieku algas un skaitu, slēgt skolas un bērnudārzus, netērēt līdzekļus vides un kultūras pasākumiem vai samazināt sociālos budžetus. Tādas būs izvēles, kuras, ja tiks pieņemts šāds valsts budžets, būs jāizdara pašvaldībām.

Protams, ja pašvaldībām budžeta struktūrā būtu patstāvīga attīstības daļa, varētu nerealizēt jaunus investīciju projektus. Bet vismaz Latgales pašvaldības šādus projektus realizēja no aizņēmumu līdzekļiem, un šobrīd tieši pamatfunkciju veikšanai tā darīt iesaka valdība. Vai tas ir taisnīgi? Nē, nav. Ne pret pašvaldībām, ne pret reģionu iedzīvotājiem.

Un vēl. Ceru, ka atbildīgā ministrija atbildīgi ir arī izvērtējusi un sekos līdzi, kā pašvaldības pirmajā pusgadā... līdz jauno pašvaldību ievēlēšanai... tērēs savus līdzekļus. Ka tik nesanāk, ka, realizējot visus valdības uzliktos pienākumus, turklāt Covid-19 apstākļos, tiks iztērēta lielākā daļa 2021. gada pašvaldību budžeta līdzekļu un jaunās pašvaldības jaunajās teritorijās sāks savu jauno dzīvi ar milzīgu darba apjomu un bez finansējuma.  Un tad gan sapnis par stiprām, finansiāli patstāvīgām un ekonomiski spēcīgām pašvaldībām visā Latvijas teritorijā būs izsapņots.

Paldies, kolēģi! Un ceru uz saprātīgu pieeju budžeta izskatīšanas laikā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī uzmanīgi klausījos Ministru prezidentu un ministrus.

Praktiski neviens no šiem valdības pārstāvjiem nepieminēja ļoti būtisku lietu - reģionālo attīstību, kas saistīta ar atšķirību mazināšanu. Faktiski tā jau ir hroniska slimība Latvijai - gadu no gada ikviena valdība praktiski šo jautājumu nerisina.

Es ļoti gaidīju, ka uzstāsies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūces kungs, jo reforma faktiski... likums ir pieņemts. Bija solījumi, arī finansiāla rakstura solījumi, par to, ka tiks atbalstītas pašvaldības tad, kad... nākošgad tās apvienosies.

Un budžets praktiski būtu šis mehānisms... tur būtu jāatspoguļojas šiem solījumiem. Diemžēl nevar ieraudzīt ne 300 miljonus eiro, kas bija solīti ceļu sakārtošanai pašvaldībām, ne arī citus...

Esam saņēmuši Latvijas Pašvaldību savienības vēstuli. Es arī ar to iepazinos, izlasīju.

Taisnība Goldbergas kundzei - Latgales pašvaldības tiešām ir ļoti lielas zaudētājas nākošā gada budžeta projektā.

Samazinājums ir vairāk par četriem procentiem - seši vai septiņi procenti. Latvijas Pašvaldību savienība Latgales pašvaldību vārdā lūdz, lai šis samazinājums nebūtu lielāks par četriem procentiem. Šim nolūkam ir nepieciešami 9,2 miljoni.

Es domāju, ka šis priekšlikums - 9,2 miljoni - varētu būt tas kompromiss tieši Latgales reģionam.

Kariņa kungs minēja par iespējamu arī parāda palielināšanu. Iespējams, ka šis finansējums varbūt varētu tikt saistīts ar šo jautājumu - ar parāda palielināšanu. Tā vai citādi tas būtu jāatrisina, jo reģionālās atšķirības... Tad, kad mazināsies mazo uzņēmēju īpatsvars Latgalē, kur mazo uzņēmēju, ražotāju īpatsvars ir ļoti liels, tad Latgale vēl vairāk tiks attālināta attīstības, dzīves līmeņa ziņā no pārējiem reģioniem un galvaspilsētas.

Šajā sakarā es gribētu vēlreiz atgādināt to situāciju, kas saistīta ar svešu, ārzemju, firmu klātbūtni nekustamo īpašumu tirgū, it īpaši Latgales pierobežā.  Es kādreiz jums jau teicu šeit, no tribīnes, ka, piemēram, Ludzas novadā jau gandrīz 40 procenti nekustamā īpašuma - zemes, meža - nepieder pilsoņiem, Zilupē - vēl vairāk, gandrīz jau puse. Tagad iedomāsimies - šajā zemē, šajos mežos nedzīvos iedzīvotāji, pilsoņi, netiks celtas mājas, infrastruktūras objekti.

Uz ko mēs ejam? Faktiski šis budžets, varētu teikt, sekmēs vēl tālāku izpārdošanu, jo nekustamā īpašuma tirgus arī raksturo atšķirību - dzīves līmeņa atšķirību.

Es gribētu redzēt šajā budžetā arī līdzekļus, kas paredzētu iespēju pirmpirkuma tiesībām gadījumā, ja... Ja šīs ārzemju firmas pārdod šos īpašumus, tad valstij būtu jābūt pirmpirkuma tiesībām un līdzekļiem, par ko iegādāties šos mežus un zemes. Tā ir mūsu nacionālā bagātība un, kā es jau teicu, arī nacionālā drošība, it sevišķi austrumu pierobežā.

Vēl. Es gribētu budžeta sakarā pieskarties tādai lietai kā partiju finansējums.

Arī par šo jautājumu es esmu runājis - ka izpildvara tad, kad tiek izstrādāti lēmumu projekti Saeimas komisijās... ministriju pārstāvniecība... faktiski... man sajūta... es domāju, ne man vienam... un tā tas arī ir, ka pārlieku liela ietekme uz lēmumu projektu sagatavošanu ir tieši izpildinstitūciju struktūrvienībām, ministriju... pārstāvniecībām.

Ja partijas, kurām ir šis finansējums tagad saņemts (es te domāju būtībā koalīcijas partijas), tiešām varētu - līdzīgi kā ārzemēs - gan noalgot ekspertus, gan izveidot institūcijas, kas nodarbotos ar ļoti konkrētiem jautājumiem visās šajās nozarēs (nu, sākotnēji kaut vai finanšu jomā, izglītības, veselības jomā), kur partiju eksperti pārstāvētu deputātus un sniegtu konsultācijas un priekšlikumus (nevis ministriju ierēdņi!), tad...

Kad izskata jautājumu, tad bieži vien deputātiem faktiski ir jāpārtrauc jautājuma izskatīšana, tāpēc ka netiek saskaņots kaut kādas ministrijas pārstāvja... konkrēts risinājums. Nu kas tas ir? Tā jau ir faktiski tieša izpildinstitūciju iejaukšanās.

Bieži ir tāda sajūta, ka deputāti ir tādi balsošanas mehānismi, mašīnas - paceļ roku... pasaka “par”... nospiež pogu “par” vai “pret”.

Tā nedrīkst būt.

Es tomēr aicinātu partijas (šeit ir arī, teiksim, konservatīvās partijas pārstāvētas, acīmredzot būs arī jaunās partijas) par šo jautājumu padomāt.

Ja mēs turpināsim tādā veidā, ka izpildinstitūcijas ļoti tieši ietekmēs lēmumu projektu izstrādi... likumprojektu izstrādi, tieši likumu pieņemšanu, tad, es domāju, mēs nonāksim pie vēl... ļoti... pārlieku centralizētas pārvaldes ar neskaitāmiem normatīviem, pārbaudītājiem, inspektoriem, kādu jau ir milzum daudz mūsu valstī.

Un struktūrvienība, kas faktiski... teiksim, ministriju iestādes, kas... faktiski var uzzīmēt kā apgrieztu trīsstūri - augšā ir dažāda veida komandieri, lēmēji, analītiķi, bet lejā nav, kas praktisko darbu dara. Tas attiecas, piemēram, kaut vai uz policiju. Laukos vairs nav policistu, kas dara praktisko darbu. Toties analītisko dienestu un nodaļu daudz. Un tas tā ir visās jomās... daudzās jomās.

Protams, uz nākošo, uz otro, lasījumu manus priekšlikumus (tie būs acīmredzot noformulēti rakstiskā veidā) es lūgtu arī atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Mūsu uzdevums, pieņemot šo budžetu krīzes apstākļos, ir vairot sabiedrības izturētspēju un neļaut samazināties valsts attīstības potenciālam.

Esmu tālu no tā, lai atkārtotu klišeju par to, ka katra krīze ir iespēja. Kādam šī krīze ir traģēdija, jo slimība laupīja tuvu cilvēku, kādam sabruka savs bizness, un daudziem nācās pielāgoties diezgan straujām pārmaiņām darba apstākļos, palielinot gan psiholoģisko, gan fizioloģisko slodzi. Starp šiem cilvēkiem ir ārsti un pedagogi, bet jo īpaši - bērnu vecāki un strādājošie vecāki, kuri vieni paši audzina bērnus. Viņiem Covid-19 gads ir milzīgs izaicinājums.

Tāpēc esmu gandarīta, ka šajā budžetā paredzam 183 miljonus mediķu algām, pildot šīs Saeimas solījumu, kā arī plānojam turpināt skolotāju algu pakāpenisku palielināšanu.

Pieaugs arī asistentu atalgojums, kas ir būtisks ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti vai ar īpašām vajadzībām. Tomēr ir vēl liels darbs sagaidāms gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no Labklājības ministrijas, lai katrs bērns un pusaudzis neatkarīgi no sociālajiem apstākļiem, veselības stāvokļa un iespējamām problēmām, tādām kā, piemēram, pusaudžu atkarības, saņemtu kvalitatīvu atbalstu attīstībai, labai izglītībai un startam pilnvērtīgā dzīvē.

Vēl par daudz naudas tiek tērēts neefektīvam izglītības iestāžu tīklam un par maz - skolotāju palīgiem, sociālajiem pedagogiem un citiem speciālistiem, kuru atbalsts ir pilnīgi nepieciešams, lai sasniegtu iekļaujošas izglītības mērķus. Nepieciešams arī turpināt palielināt finansējumu akadēmiskajam personālam, tai skaitā arī augstskolās, lai Latvija varētu ar zinātnes un augstākās izglītības attīstību nākotnē izrauties no tā saucamā vidējo ienākumu slazda.

Esmu pārliecināta, ka mums ir nepieciešamas arī nemitīgas inovācijas skolu jomā. Latvijai ir vajadzīgas arī izglītības entuziastu dibinātas neatkarīgas skolas, kas attīsta savas programmas un cenšas atrast iejūtīgu pieeju katram bērnam. Tāpēc esmu gandarīta, ka Izglītības un zinātnes ministrija piekrita uz otro lasījumu labot grozījumus un vairs neparedz nākotnē atņemt iespēju arī nevalstisko organizāciju dibinātām skolām, kas ir sabiedriskā labuma organizācijas, saņemt pašvaldību finansējumu.

Esmu pārliecināta, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunas, spēcīgas un lielākas pašvaldības būs spējīgas atbalstīt savas teritorijas NVO skolu centienus uzlabot izglītības kvalitāti, bet... arī atsaucību bērnu īpašajām vajadzībām un talantiem. Tā ir sabiedriskā labuma organizāciju dibināto skolu misija, un tā ir nepieciešama mums visiem.

Ar iejūtīgāku, niansētāku pieeju izglītības jomas un labklājības jomas problēmu risināšanai mēs varam panākt daudz pat šajos krīzes apstākļos.

Aicinu atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā un turpināt darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Cik pārdomāts un pamatots ir valdības lēmums samazināt ieņēmumus pašvaldību budžetā, mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas sadali par labu valstij?

Gan valdība, gan Saeima pieņēmusi virkni lēmumu, kas nākamajā gadā būtiski palielinās pašvaldību izdevumus. Tiks celts garantētā minimālā ienākuma līmenis, paaugstināta minimālā alga, palielināts pirmsskolas pedagogu atalgojums.

Neaizmirsīsim, ka 2021. gadā būs dzīvē jāīsteno administratīvi teritoriālā reforma, kas prasīs izdevumus.

Ar šo budžetu valdība mums piedāvā samazināt pašvaldību ienākumus un tajā pašā laikā palielināt to izdevumus.

Protams, ir apsveicams, ka valdība beidzot pilda savus solījumus un palielina atalgojumu pedagogiem un mediķiem. Bet tiek piedāvāts to darīt uz reģionu attīstības rēķina. Jo izmaiņas proporcijas sadalē ietekmēs visas pašvaldības, bet visvairāk skars tieši Latgali, kur samazinājums plānots vislielākais.

Cienījamie kolēģi! Gribētos atgādināt, ka Latvija ir ne tikai Rīga un Pierīga; arī ārpus Rīgas dzīvo cilvēki, mūsu valsts iedzīvotāji. Viņi ir pelnījuši par savu darbu gan saņemt pienācīgu atalgojumu, gan dzīvot sakoptā vidē ar normālu infrastruktūru, saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus, baudīt kvalitatīvu kultūru, nodarboties ar sportu.

Atbalstot valdības piedāvāto - ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām -, mēs veicinām vēl lielāku dzīves līmeņa atšķirību starp galvaspilsētu un reģioniem.

Kolēģi! Lielākā daļa no jums pārstāvat tieši reģionus. Tātad jums nevar būt svešas pašvaldību un cilvēku, kas tajās dzīvo, problēmas.

Tāpēc aicinu jūs, pieņemot lēmumu par valdības piedāvājumu mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas sadali par labu valstij, tādējādi samazinot pašvaldību ieņēmumus, atcerēties tos reģionu iedzīvotājus, kuri jums uzticējās un atdeva par jums savu balsi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Es kā Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs patiešām varu būt priecīgs un gandarīts par 2021. gada budžeta projektu. Jo, kā jau mēs visi vairākas reizes esam dzirdējuši, medicīnas un labklājības sfēra ir tieši tās nozares, kurām šis pieaugums ir vislielākais.

Vispirms es vēlētos mazliet pieskarties tieši medicīnas nozarei.

Esmu sazinājies arī ar pacientu organizācijām, konkrēti - ar Baibu Ziemeli, kas ir Latvijas pacientu organizāciju koordinācijas tīkla vadītāja, un viņa lūdza nodot paldies visiem deputātiem un arī ministriem par to, ka mediķiem algas tiks palielinātas. Respektīvi, arī pacienti atbalsta to, ka mediķiem algas tiks palielinātas, jo pacienti saprot, ka bez ārstiem, bez medmāsām, bez slimnieku kopējiem faktiski tā medicīna, protams, mums nebūs iespējama tāda, kāda ir Rietumeiropas valstīs.

Un, protams, es gribu teikt lielu paldies arī Latvijas Jauno Ārstu asociācijai un atzīmēt tās paveikto šajā laikā. Kā zināms, viņi ieguva arī gada balvu medicīnā... un Kārlim Rācenim, Luīzei Auziņai, Ievai Glāzerei, Jurim Jansonam, Kristai Brūnai, Artūram Šilovam un Signei Šetlerei - visiem šiem dakteriem, kuri arī iestājās par medicīnas... par mediķu budžeta kā tāda palielinājumu. Un arī jaunie ārsti, arī studenti - piektā, sestā kursa un pārējie - ir ļoti priecīgi, ka viņiem mēs kā parlaments, kā valdība dodam šo cerību, lai viņi varētu palikt strādāt Latvijā.

Vakardien man bija sanāksme Zoom ar 100 jaunajiem kardiologiem un infektologiem, un viņu uzstāšanās un zināšanas tiešām bija pārsteidzošas gan par Covid-19, gan par kardioloģiju.

Tas, ka viņi paliks strādāt Latvijā, jo mēs... jo tiešām es vairākus satiku un arī runāju. Viņi zina, ka būs šis mediķu algu pielikums, un viņi par to tiešām ir priecīgi un gandarīti.

Tāpat arī medmāsu... māsu asociācijas pārstāvji. Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska arī ir priecīga un gandarīta. Arī es gribu īpašu uzsvaru likt uz NMPD un vadītāju Lieni Cipuli. NMPD ir pirmie faktiski, kas šobrīd cīnās gan ar visiem pārējiem akūtajiem gadījumiem medicīnā, gan ar Covid-19 infekciju. Tā ka tiešām es gribu teikt, ka mēs... Nevajadzētu lietot terminu, ka šis budžets ir tikai mediķu algām, ja. Tas ir, ko saka pašas pacientu organizācijas, - tas tiešām ir visiem. Tas ir arī pacientiem.

Un liels prieks arī tam... Pateicoties, protams, arī Satversmes tiesas spriedumiem, ir būtisks palielinājums gan asistentiem, gan vecuma minimālā pensija ir palielināta, gan cilvēkiem ar invaliditāti.

Tas, ko mēs komisijā aktīvi darām un turpināsim darīt, ir tas, lai pretim šim - šai saņemtajai naudai - mums būtu arī konkrēts pakalpojums. Lai mums pieaugtu pacientam... arī kvalitāte, lai Nacionālais veselības dienests iestrādā savā... savos līgumos arī kvalitātes prasības, kuras mēs nosakām, lai pacienta veselība būtu labāka. Un arī Labklājības ministrijai mēs prasīsim, lai mums būtu nevis tikai nauda, bet lai būtu arī pretim iedzīvotājiem pakalpojums - gan tas, ko Golubevas kundze minēja par bērniem no dažādām riska grupām, gan pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti, bērniem ar invaliditāti, tām ģimenēm, kuras varētu strādāt un kurām būtu jāatstāj darba laikā savi bērni pieskatīt... lai šis pakalpojums būtu.

Es būtiski gribu uzsvērt vienu lietu - ir jāturpina stiprināt arī Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta iekšējie resursi, lai mūsu valsts veselības pārvaldība būtu vēl labāka.

Es tiešām ar prieku atbalstu šo budžetu un aicinu atbalstīt arī pārējos deputātus, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Nu, Kariņa kungs, paldies par jūsu dzīvu stāstu par Latvijas valsts budžetu nākamajam gadam. Jūs pieminējāt konkurētspēju un taisnīgumu.

Bet gribu uzdot jautājumu uzreiz. Nu kāpēc tad... ja mums ir taisnīgums, mums ir konkurētspēja, kāpēc tad šodien mazie uzņēmēji stāvēja šeit, Saeimai pretī, un rādīja savu neapmierinātību par valsts budžetu un nodokļu palielināšanu?

Bet, nu, kā jūs arī minējāt, nākamajā gadā mums būs minimālā alga 500 eiro... minimums. Apsveicu jūs ar tādu panākumu, bet otrā pusē es uzdodu jautājumu: a kas ir labāk - vai, piemēram, 2004. gadā saņemt minimālo algu 180 latus vai tagad saņemt 500 eiro mēnesī? Tāpēc ka, ja, piemēram, tajā pašā gadā jūs varējāt ieiet supermārketā un nopirkt par 10 latiem pilnu... pilnu grozu, tad šodien jūs varat to izdarīt tikai par 100 eiro... labākajā gadījumā. Tā ir tā atbilde.

Mums sola katru gadu, ka ekonomika pieaugs, pieaugs par trim procentiem vai par sešiem septiņiem procentiem. Un varbūt tas tā ir, bet par cik ir palielinājusies inflācija? Par to ļoti maz kas runā. Inflācija iet ātrāk, nekā ekonomika aug. Un to... Tas ir redzams, tāpēc ka mēs nevarējām sasniegt to līmeni - 2008. gada, pirms pasaules krīzes.

Joprojām nav skaidrības par medicīnas reformām un medicīnas apdrošināšanu - vai būs vai nebūs. Tāpēc ka šodien pieteikties pie ārstiem ir ļoti liela problēma speciālistu trūkuma dēļ.

Finanšu ministrs Reira kungs arī minēja šeit dīkstāves pabalstus, ka taisnīgums ir, bet tā taisnība tad ne vienmēr bija. Tad, kad mēs spriedām aprīlī, maijā, jūnijā par dīkstāves izmaksām, SASKAŅA ļoti daudzas reizes norādīja uz to, ka diemžēl tur taisnīguma ir ļoti maz.

Arī diemžēl... runājot par algām, ka ir palielinājums beigās vismaz kaut kāds izglītības nozarē, - tas ir ļoti apsveicami, cilvēki jau gaidīja ļoti daudz. Bet tai pašā... nav apmierināti ar esošajām algām Valsts probācijas dienestā, un piesaistīt kādus jaunus darbiniekus nav iespējams. Lai viņi paņemtu jaunus darbiniekus... tātad viņiem arī vajag apmācīt viņus sešus mēnešus, un pēc tam viņi iet prom. Kad izsludināts konkurss... tad, kad viņi uzzina, kāds būs algas apmērs, viņi uzreiz negrib piedalīties pat tai konkursā. Un tā arī ir svarīga nozare, kas strādā ar dzīviem cilvēkiem.

Tāpat arī mums bija tikšanās ar ceļu policistiem, ar tiem, kas brauc ar motocikliem uz šosejas, tad viņiem arī ne tikai risks, bet viņi brauc arī... Jauni čaļi brauc ar ātrumu... lai noķertu kādu likumpārkāpēja automašīnu. Un arī viņi teic - ja man kā jaunam cilvēkam... Ja tev ir 26, piemēram, gadi un tev ir tikai 600 eiro, kā tu vari uzturēt ģimeni? Nav gandrīz nekāda iespējama... Tikai var knapi, knapi izdzīvot. Un kas ar tevi grib dzīvot? Pajautā tad sievietēm arī!

Un tai pašā Valsts probācijas dienestā arī budžets saglabāts tai pašā 2020. gadā, pat nav nekādas izmaiņas. Inflācija, kā es jau minēju, iet ļoti strauji uz augšu katru gadu.

Šuplinskas kundze arī minēja šeit, cik labi strādā Izglītības un zinātnes ministrija, īpaši sporta nozare, mūsu Sporta apakškomisijas vadītājs, kur... mēs ļoti reti varam sapulcēties vispār uz Sporta apakškomisiju. Nu, izņēmuma kārtā vakar mums bija tā tikšanās attālinātā veidā. Bet tai pašā laikā (pēc manām ziņām) diemžēl izglītības un zinātnes ministre aizmirsa iesniegt priekšlikumu par sporta nozares budžeta palielināšanu. Un tāpēc uz šodienu ir trūkums 2,7 miljoni eiro.

Tā nauda ir domāta augstu sasniegumu sportam, tāpēc ka mēs gatavojamies olimpiskajām spēlēm Tokijā, kas nākamajā gadā būs, mēs gaidām arī, ka Latvija atvedīs kādas olimpiskās medaļas. Un Tokijā arī var pacelties Latvijas karogs. Tas ir ļoti svarīgi, tāpēc ka sporta nozare vienmēr ir augstākajā līmenī un vienmēr mēs lepojamies ar mūsu panākumiem, ka mums sportā...

Diemžēl arī tai pašā Izglītības un zinātnes ministrijas nozarē sporta būvēs arī liels kritums - no 5 miljoniem 727 tūkstošiem kritums ir līdz tikai (šajā gadā un nākamajos divos gados) 627 tūkstošiem 957 eiro. Nu, mēs neko negribam būvēt. Kāpēc?

Bet šis Covid-19 laiks parāda tieši, ka mums ir vajadzīgs treniņu centrs, sporta treniņu centrs, kur sportisti var dzīvot, ēst, atpūsties un trenēties, kā ir citās valstīs. Mums Latvijā nav. Mēs tikai uzbūvējam treniņbāzes, bet kur ir viss komplekss - kopā ar medicīnu, ar ēdināšanas procesu, ar atjaunošanās procesu? Mums diemžēl tā nav. Bet mums vajag darīt to, domāt... domāt par to, tāpēc ka sports vienmēr bija un sports būs. Un visas valstis arī cenšas, lai viņiem būtu augstākie rezultāti arī sporta nozarē.

Tā ir veselība arī. Un arī ļoti pozitīva ietekme uz nākamo paaudzi. Mēs redzam - mums vajadzēja jau pagājušā gada maijā, lai gan Aizsardzības ministrija, gan Iekšlietu ministrija samazina normatīvus tiem, kas grib pieteikties gan armijā mūsu, gan policijā, jo nevar izpildīt tos normatīvus. Uz ko tas norāda? Ka mēs esam... paliekam vājāki un vājāki.

Un tajā pašā arī sporta nodarbībā... Arī nav saprotami līdz galam ar mūsu sporta skolām, ka ir aizliegums pašlaik ar kaut ko nodarboties. Bet, nu, es aicinu arī Izglītības un zinātnes ministriju kopā ar Veselības ministriju izvērtēt to visu situāciju. Katram sporta veidam ir sava specifika, un, pirms aizliegt tā kā uzreiz ar vienu lēmumu visām sporta skolām darboties, vajag pieiet pie katra sporta veida, pie katras sporta skolas atsevišķi, arī lai paši tie speciālisti novērtē risku un izsaka savu viedokli. Tad mēs būsim vismaz gan droši, gan arī neziedosim to laiku, īpaši sporta...

Tad, kad cilvēks sporto, organisms arī tā kā cīnās iekšā un nedod saslimt cilvēkam, a ja organisms necīnās, tad tas necīnās, paliek vājš arī. Tas arī tā kā sen no pieredzes. Tā ka aicinu nopietni attiekties pret jebkuriem aizliegumiem.

Nu, kā jau jūs zināt, šodien mums arī bija 251 gadījums ar Covid-19 saslimušajiem no jauna, un SASKAŅA šodien jau aizsūtīja vēstuli premjerministram Kariņa kungam par to, ka vajag izsludināt ārkārtas stāvokli.

Kāpēc tā? Varbūt daudzi cilvēki būs pret to, bet, nu, pats Kariņš sāka savu runu, ka mēs dzīvojam ārkārtējā situācijā. Nu, Kariņa kungs, jūs pats teicāt pirmo teikumu savā runā, ka mēs dzīvojam ārkārtējā situācijā. Tad vajag izsludināt to ārkārtējo situāciju, vajag sākt cīnīties, nevis gaidīt, ka mums katru dienu būs pa piecsimt cilvēkiem klāt saslimuši.

Vēlu veiksmi nākamā gada budžetam, bet diemžēl nevaru atbalstīt valsts budžetu nākamajam gadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Valsts budžets ir sagatavots un iesniegts mūsu izvērtēšanai.

Vispirms es vēlos teikt, ka to atbalstu virzīšanai tālākai izskatīšanai. Tomēr ir daži jautājumi, kurus vēlos vērst... uz kuriem vēlos vērst jūsu uzmanību. Es vēlos runāt par cilvēktiesībām, kuras ir jāievēro, sagatavojot un apstiprinot valsts budžetu.

Latvijas Republikas Satversmes 93. pants nosaka: “Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.” Tātad arī budžeta likumā ir jābūt paredzētam finansējumam, lai nodrošinātu šīs tiesības uz dzīvību, tai skaitā arī lai veselības aprūpes budžetā būtu pietiekams finansējums gan mediķu algām, gan veselības aprūpei, gan medikamentiem.

Vēlos teikt lielu paldies mūsu veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kura ir panākusi, ka budžetā ir paredzēti papildu finanšu līdzekļi ārstniecības darbinieku atalgojumam. Tomēr Latvijai joprojām trūkst finansējuma kompensējamiem un inovatīviem medikamentiem, kurus citur pasaulē un Eiropas valstīs izmanto jau vairāk nekā 10 gadus. Tāpēc stingri iestājos par papildu finansējuma piešķiršanu onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Publikācijās var izlasīt, ka pasaulē pašlaik ir vairāk nekā 80 jauni medikamenti, kurus izmanto onkoloģijas pacientu ārstēšanai, bet Latvija spēj izmantot tikai daļu no tiem, jo nav naudas iegādei.

Pēc 2019. gada datiem, onkoloģijas pacientiem ārstēšanai Latvijā par valsts budžeta līdzekļiem pieejamas 21 veida zāles, Lietuvā - 61 veids, Igaunijā - 52. Ļoti svarīgi saprast, ka, lai izmantotu onkoloģijas terapijai inovatīvos medikamentus, tai skaitā mērķterapiju, ir nepieciešams piešķirt finansējumu arī biomarķieru noteikšanai, jo tas ir pamats un sākums individuālai ārstēšanas pieejai un tam, kāpēc ārstu konsilijs izraksta konkrētus kompensējamos medikamentus.

Pašlaik pacienti, kuriem ir paņemti audu paraugi, paši dodas uz morgu, kur paraugi tiek uzglabāti, un paši tos ved uz laboratoriju izmeklējumiem. Savukārt ārsti lūdzas farmācijas kompānijām apmaksāt šo marķieru noteikšanu, jo valsts finansējuma tam nav. Ja nevar noteikt biomarķierus jeb šūnu mutācijas veidu, nav iespējams piešķirt attiecīgi terapiju.

Piebildīšu, ka vienā brīdī farmācija var arī neapmaksāt šos izmeklējumus. Jaunākā veida ārstēšana - mērķterapija un imūnterapija - nodrošina vislielāko atdevi. Piemēram, melanomas gadījumā ar mērķterapiju un imūnterapiju 40 procenti pacientu dzīvo. Iepriekš, ārstējot ar klasiskajiem medikamentiem, tie bija tikai 10 procenti.

Lai jaunie un daudzsološie medikamenti kļūtu pieejamāki arī Latvijas pacientiem, ir būtiski veikt reformas onkoloģijas nozarē, paredzot gan lielāku finansējumu nozarei kopumā, gan jaunu zāļu aktīvāku iekļaušanu kompensējamo medikamentu sistēmā.

Ja mēs runājam par Covid-19 pandēmiju, organizējam darba grupas un meklējam labākos risinājumus slimības apturēšanai, tad arī vienlīdz jādarbojas citu slimību gadījumos.

Onkoloģijas drūmā statistika ir, ka katru gadu no jauna saslimušo skaits ir 11,5 tūkstoši cilvēku. Uzskaitē katru gadu atrodas apmēram 80 tūkstoši cilvēku, bet mirst seši tūkstoši cilvēku.

Tāpēc aicinu novirzīt finanšu līdzekļus, kuri tiks iegūti no akcīzes nodokļa palielināšanas tabakai, biomarķieru noteikšanai un kompensējamiem medikamentiem.

Otrs būtisks jautājums ir par ģimeņu atbalstu. Es priecājos, ka beidzot ir nolemts palielināt pabalstus bērniem, tomēr tas ir paredzēts tikai ap 2022. gadu. Laikā, kad Covid-19 dēļ daudzi uzņēmumi veras ciet vai atrodas dīkstāvē, daudzi cilvēki paliek bez darba, ģimenēm ar bērniem šie pabalsti būtu būtisks atbalsts.

Es aicinu pārdomāt un noteikt nākamā gada termiņu bērnu pabalstu palielināšanai. Gribu vērst uzmanību, ka ģimeņu atbalstam jau pagājušā gada martā frakcija “Attīstībai/Par!” rosināja fiskāli neitrālus grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” par to, ka vecākiem, kuri pēc bērna piedzimšanas saņem bērna kopšanas pabalstu, ir atļauts piestrādāt līdz pusslodzei, saglabājot 100 procentus bērna kopšanas pabalsta.

Pret šo priekšlikumu būtisku iebildumu nav, tomēr tie joprojām cirkulē Saeimā, bet nav iekļauti normatīvajos aktos. Daudzas māmiņas man ir zvanījušas un jautājušas, vai tas ir stājies spēkā. Bet man ar nožēlu ir jāsaka, ka jau pusotru gadu nezināmu iemeslu dēļ tas tiek novilcināts.

Aicinu deputātus vairāk domāt par ģimeņu izdzīvošanu Covid-19 krīzes apstākļos un ne tikai.

Paldies vēlos teikt arī labklājības ministrei Ramonai Petravičai, ka tiek strādāts pie atbalsta ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, un iespēju robežās ir palielināti dažādu veidu pabalsti.

Aicinu turpināt uzsākto un vēl vairāk atbalstīt nākotnē iedzīvotājus ar invaliditāti, vēl aktīvāk veicot deinstitucionalizāciju, nodrošinot iespēju cilvēkiem dzīvot savās ģimenēs un saņemt dažādus nepieciešamos pakalpojumus dienas centros un līdzīgās iestādēs.

Vēlos pateikt lielu paldies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem par neatlaidīgo darbu vides un klimata jautājumos, kā arī veiksmīgi saplānoto budžetu administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai.

Es aicinu atbalstīt sagatavoto valsts budžeta projektu, kā arī ņemt vērā un atbalstīt papildu ierosinātos precizējumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Dacei Rukšānei-Ščipčinskai pietiktu ar septiņām minūtēm debatēm? Ščipčinskas kundze? (Dep. D. Rukšāne-Ščipčinska: “Jā, pietiktu. Jā.”) Jā, paldies.

Tad vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts budžets 2021. gadam ir tikai pirmajā lasījumā, tāpēc, manuprāt, būtiski un vietā ir norādīt uz lietām, kas uz otro lasījumu būtu jāpilnveido.

Un viena no tām noteikti ir autoratlīdzības nodokļa režīma sakārtošana. Skaidrs, ka sociālā aizsardzība tiem, kas strādā autoratlīdzības režīmā, ir svarīga tēma un pat ļoti akūta Covid-19 krīzē, taču priekšlikumiem, kas to nodrošinātu, būtu jābūt izdiskutētiem ar kultūras nozari - māksliniekiem un autoriem, kas strādā šajā režīmā. Diemžēl šāda diskusija tika uzsākta tikai pēc mākslinieku publiskās akcijas “Nesaprašanas siena”. Un es ļoti ceru, ka šī diskusija turpināsies, lai Finanšu ministrija kopā ar Kultūras ministriju uz otro lasījumu piedāvātu pilnveidoto reformas redakciju, jo nav pieļaujams, ka māksliniekiem, kas nereti jau tā dzīvo uz nabadzības sliekšņa, ienākumi dramatiski kristos, izdzenot viņus no mākslas lauka.

Es piekrītu, ka Latvijā daudzi ļaunprātīgi izmanto autoratlīdzības nodokļa režīmu, bet siets, kas atšķirtu viņus no māksliniekiem un autoriem, ir jāveido Finanšu ministrijas ekspertiem, nevis māksliniekiem.

Šis ir tikai pirmais lasījums, un vēl ir jārunā, lai radošo jomu pārstāvji neciestu no jaunās reformas. Taču tas, ko dzirdēju no Puntuļa kunga, dod mazliet lielāku cerību. Es ceru, ka viņa teiktais par attaisnotajiem izdevumiem līdz 80 procentiem tiks īstenots.

Bet kopumā es atbalstu budžetu un aicinu arī savus kolēģus to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tutina kungs, vai jums ar piecām minūtēm pietiktu? (Dep. J. Tutins: “Jā, pilnīgi pietiks.”)

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J. Tutins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” paredz, ka 2021. gadā valsts un pašvaldību dabas resursu nodokļa ieskaitījuma proporcija būs 100 procenti valstij un nulle procentu pašvaldību budžetos. Pašreiz šī proporcija ir attiecīgi - 60 pret 40 procentiem. Pašvaldībām nebūs papildu līdzekļu savu vides objektu, upju, ezeru gultņu un krastu sakārtošanai un arī tradicionālo pavasara tīrīšanas talku organizēšanai.

Arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” paredz to, ka ienākuma nodokļa sadalījumu no pašreizējiem 20 procentiem valsts un 80 procentiem pašvaldību budžetos valdība plāno mainīt pret attiecīgi 25 un 75 procenti. Un tas nozīmē, ka ar 2021. gadu pašvaldību budžetos būs acīmredzams ļoti būtisks samazinājums.

Gribu pievērst jūsu uzmanību: paralēli šodien notiekošajiem notikumiem gandrīz pa kluso - Covid-19 un valsts budžeta pieņemšanas aizsegā, bez deputātu un iedzīvotāju ziņas - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu. Un ir sagatavots informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada”, kuru plāno izskatīt kā Ministru kabineta lietu un pieņemt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus. Plānots noteikt, ka trīs gadu laikā no 2021. gada līdz 2024. gadam 10 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu vietā tiks izveidoti pieci sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni.

Tas vēl nebūtu nekas dramatisks, bet vienlaikus plānots noteikt katrā reģionā vienu atkritumu apglabāšanas poligonu, kur pēc 2023. gada 31. decembra tiks apglabāti atkritumi no visa reģiona. Un tas rada bažas, jo maksātāji par atkritumu ražošanu ir iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas.

Nosakot piecu atkritumu apglabāšanas poligonus tagadējo 10 vietā, kuros jau ir ieguldīti ļoti daudzi miljoni eiro gan no valsts, gan pašvaldību, gan Eiropas līdzekļiem, galvenie zaudētāji būs iedzīvotāji, jo atkritumu savākšanas, transportēšanas un noglabāšanas izmaksas pieaugs un samaksa, tas ir, tarifi par atkritumu apsaimniekošanu, noteikti paaugstināsies ļoti, ļoti būtiski. Kā piemērs - atkritumi no Jēkabpils, Aizkraukles, Kārsavas, Ludzas, Zilupes un citiem novadiem būs jāved uz Daugavpils novadu, kas ir 110 kilometru tālāk nekā pašreiz. Ar šo plānu tiks noteikts, ka vēl daudzi miljoni eiro būs jāiegulda piecu atkritumu apglabāšanas poligonu konservācijai un slēgšanai.

Tas būtu izšķērdīgi valsts un pašvaldību budžetiem. Un pavisam negodīgi un ciniski attiecībā pret mūsu valsts iedzīvotājiem gan Latgalē, gan Vidzemē, gan Kurzemē, gan Zemgalē.

Aicinu neatbalstīt likumprojektus “Grozījumi dabas resursu nodokļa likumā” un “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un aicinu kolēģus, īpaši pozīciju pārstāvošos, pievērst uzmanību paralēlajām darbībām, kas notiek valdībā saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosināto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, pārejot no 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.

Kolēģi, ar vienu roku jūs nedaudz paaugstināt iedzīvotāju nepieciešamo sociālo vajadzību samaksu apmērus, bet ar ar otru jūs no iedzīvotājiem paņemsiet tās visas atpakaļ.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Laiks pusstundas pārtraukumam.

Tiek pieprasīta deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! 2021. gada budžeta projektā ir paredzēts nozīmīgs atbalsts mūsu mediju telpai. Laikā, kad nevaram satikties, mūsu kopējā mediju telpa piedāvā kopābūšanu sabiedrībai. Laikā, kad sabiedrības drošība un veselība ir atkarīga no droši ticamas informācijas, tā žurnālistikas kvalitātes latiņa, ko uztur mūsu sabiedriskie mediji, ir vitāli nepieciešama. Un laikā, kad informācijas telpa ir pilna ar dezinformāciju un viltus ziņām, mums ir jāstiprina mūsu kapacitāte uzraudzīt mediju telpu un sniegt dezinformācijas vietā kvalitatīvu, pārbaudītu informāciju.

Šis budžeta projekts atļaus arī pabeigt sen iecerētu procesu - sabiedriskie mediji ar 1. janvāri izies no reklāmas tirgus. Budžetā ir ielikta pilna finansiāla kompensācija par zudušajiem reklāmas ieņēmumiem. Tas atļaus sabiedriskajiem medijiem nevis sašaurināties iztrūkstošo reklāmas ieņēmumu dēļ, bet gan uzturēt kvalitatīvu sniegumu un reklāmas vietā piedāvāt jaunus raidījumus. Sabiedriskie mediji vairs nekonkurēs reklāmas tirgū ar komerciālajiem, tādējādi paverot jaunas iespējas arī komerciālajiem medijiem.

Budžeta projekts paredz arī paplašināt atbalstu komercmedijiem grantu veidā. Covid-19 krīze ir smagi skārusi komerciālos medijus, un, medijiem savelkot jostas, pirmais, kas cieš, ir kvalitatīvs saturs. Atbalsta programmas palīdzēs nodrošināt mediju daudzveidību un kvalitāti. Šie ir pozitīvi un atbalstāmi soļi, bet, kā katrā nozarē, nebūt nav nosegtas visas vajadzības.

Šī Saeima tuvākajā laikā trešajā lasījumā skatīs likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”. Tam stājoties spēkā, būs jārod līdzekļi jaunās sistēmas iedzīvināšanai. Mediju tirgus arī joprojām ir trausls. Lai gan budžetā ir paredzēts atbalsts medijiem, arī turpmāk būs jāmeklē atbilstošas jaunas atbalsta formas, lai saglabātu mediju daudzveidību Latvijā.

Mediju pētniece Anda Rožukalne šonedēļ publiskoja datus no procesā esoša pētījuma par tiem mūsu iedzīvotājiem, kuri notic dezinformācijai. Šie dati ir pārdomu vērti - 11 procenti respondentu tic tam, ka tie aizsarglīdzekļi, ko aicinām lietot, lai pasargātu sevi un sabiedrību no Covid-19 vīrusa, patiesībā nevis sargā cilvēku, bet kaitē cilvēka veselībai. Vienpadsmit procenti! Un trešā daļa - 33 procenti - respondentu uzskata, ka valdības sniegtā Covid-19 statistika ir maldinoša. Te mēs varam redzēt soctīklos cirkulējošās, nepārbaudītās un maldinošās informācijas ietekmi un saprast arī, kāda bīstamība slēpjas situācijā, ja mūsu informācijas telpā izzūd kvalitatīva, pārbaudīta, neatkarīga un uzticama informācija.

2021. gada budžeta projekts stiprinās mūsu mediju telpu. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi un visi, kas seko līdzi šai sēdei!

Šajā budžetā, protams, ir vietas un lietas, ko būtu vērts izcelt un ko jau arī Ministru prezidents ir izcēlis kā pozitīvas, un arī daudzi iepriekšējie runātāji ir izcēluši kā pozitīvas. Tomēr šajā budžetā ir pietiekoši daudz lietas, kas ir izteikti negatīvas un atstās ļoti negatīvu iespaidu uz Latvijas kopējo stāvokli šajos visnotaļ ne pārāk pozitīvajos apstākļos.

Šo mīnusu ir tik daudz, ka diemžēl ne es, ne mani frakcijas kolēģi... mēs nevarēsim atbalstīt šo budžetu arī pirmajā lasījumā, lai arī tas ir... šis ir tikai konceptuālais balsojums.

Pievērsīšos dažām lietām, ko minēja iepriekšējie runātāji. Nu, piemēram, šī te nevienlīdzības mazināšana. Un te man jāsaka... Pie “Attīstībai/Par!” kolēģiem vēlos vērsties, īpaši pie Pavļuta kunga, kas tik ļoti slavēja savu ministri, veselības ministri, par to, kā viņa cīnās un ka veselības darbiniekiem būs šīs piemaksas pie algas un algas pieaugums.

Tas viss ir ļoti skaisti, bet es absolūti nevaru piekrist un nevaru saprast, kā vispār varēja ienākt prātā Viņķeles kundzei sākt izmantot tādu retoriku, lai nostādītu mediķus pret pacientiem. Un pacientu sadaļu jūs absolūti neesat risinājuši šajā budžetā. Tā vietā jūs izvēlējāties konfrontēt medicīnas darbiniekus ar pacientiem, un, manuprāt, bija ļoti nožēlojami tādā veidā pieiet - nevis risināt problēmu, bet konfrontēt lielas sabiedrības daļas vienu ar otru.

Tas pats atspoguļojas arī citās vietās. Ja mēs skatāmies arī šīs ļoti pompozās idejas par solidaritātes nodokli - mazināsim nevienlīdzību, samazināsim solidaritātes nodokli un palielināsim speciālajos nodokļu režīmos strādājošajiem visas šīs sociālās iemaksas. Par kādu nevienlīdzības mazināšanu jūs šajā sadaļā vispār runājat?!

Manuprāt, tas ne tikai mazinās, bet tas tieši otrādāk - vairos Latvijas sabiedrībā nevienlīdzību. Un šī nevienlīdzība, ja mēs paskatāmies reģionālajā kontekstā... Šeit jau iepriekšējie runātāji daudz pieķērās arī šim te Latgales stāvoklim. Latgales stāvoklis nav vienīgais, ir vēl arī citi stāvokļi. Un, ka, piemēram, Kurzemē, Zemgalē... Jo tālāk no Rīgas atrodas pašvaldība, administratīvā teritorija, jo šis ienākumu līmenis ir daudz mazāks, līdz ar to tas atspoguļojas arī pašvaldību ienākumos un reģiona kopējos ienākumos, kas šajā budžetā absolūti netiek respektēts. Visas šīs labās lietas, ko jūs piesaucat, - tās tiek darītas pēc būtības uz reģionu rēķina.

Ja mēs runājam par skolotāju algu pieaugumu, par mediķu algu pieaugumu, tad tajā pašā laikā tas tiek darīts uz reģionu rēķina, un šajā gadījumā mēs esam apzinājuši pašvaldības, ko tas viņiem nozīmē. Citur tas ir viens bērnudārzs, kas netiks uzbūvēts, citur tas ir pilnīgi viss sociālais budžets, citur tas ir brīvpusdienu apjoms, kas būs jāsamazina iedzīvotājiem reģionos, kur ir visgrūtāk šajos apstākļos.

Izaicinājumi reģionos, kas būs saistībā ar Covid-19... Mēs neviens nevaram paredzēt, kā tas viss attīstīsies, bet jau šobrīd redzam, ka tieši reģionos pašvaldības ir tās, kas ar šo problēmu visvairāk cīnās, un tās ir arī pirmajā frontes līnijā - sniedz gan sociālo palīdzību, gan palīdz slimnīcām. Šīs slimnīcas šobrīd tieši attālākajos nostūros principā pilda ļoti nozīmīgu lomu šajā... šīs Covid-19 krīzes risināšanā. To neviens nevar noliegt.

Un, manuprāt, tas, ka pašvaldībām tiek samazināts kopējais budžets... Ja mēs skatāmies, 70 teritorijām... 70 teritorijās budžeta samazinājums būs mazāks par četriem procentiem... lielāks par četriem procentiem, kas pēc būtības administratīvi teritoriālās reformas lielo uzstādījumu, ka mums tagad būs stipras pašvaldības... Jūs tajā teritorijā varat apvienot visu Latgali vienā lielā pašvaldībā, bet pēc būtības šis iztrūkums budžetā, kas būs, būs kritisks. Tas apdraudēs pamatbāzes budžeta funkciju izpildi, pamatbāzes nodrošināšanu arī lielajās pilsētās, kur atsakās no jebkādām jaunām politiskajām iniciatīvām, kur atsakās no attīstības projektiem, kur atsakās pilnīgi no visa liekā pamatbāzes funkciju nodrošināšanai. Sociālā pabalsta, izglītības sistēmas nodrošināšanai vēl joprojām vienā konkrētā pašvaldībā tas ir mīnus četri miljoni - tā ir liela Latgales pilsēta. Mīnus četri miljoni, un jūs to saucat par normālu?! Tā ir nevienlīdzības mazināšana?

Šāda politika novedīs pie tā, ka šie cilvēki no reģioniem aizbrauks, palielināsies bezdarbs, šiem cilvēkiem gluži vienkārši nebūs citu iespēju kā braukt prom no Latvijas. Un tas būs šīs politikas rezultāts.

Šajā gadījumā es uzskatu, ka šajā budžetā īsti nav domāts par to, kādā veidā palielināt ieņēmumus, pēc būtības palielināt ieņēmumus ar ekonomiskiem instrumentiem. Tiek domāts - paņemt no tiem, kuri paši sevi nevar aizsargāt. Paņemt no tiem, kas ir mazāk aizsargātie - mikrouzņēmēji, patentmaksas režīmā strādājošie, reģionu pašvaldības, kas šobrīd absolūti netiek sadzirdētas, par kurām gluži vienkārši ņirgājas. Manuprāt, tāda politika novedīs pie vēl lielākas sabiedrības sadrumstalotības un būs ļoti ilgi jāstrādā, lai šo visu situāciju vērstu par labu.

Nākamais, ko gribēju papildināt. Attiecībā uz šiem visnotaļ (pēdiņās) “pozitīvajiem lēmumiem” - budžeta ieņēmumiem. Skatāmies, kur tad tā budžeta ieņēmumu bāze mums ir pazudusi. Viens ir, protams, mēs varam stāstīt par to, kas notiek - Covid-19 krīze, un viss ir ļoti slikti. Tai pašā laikā mēs redzam to, kā baro lielos valsts uzņēmumus, piemēram, airBaltic, un šodien jau mēs dzirdam to, ka airBaltic vēl būs nauda jāiegulda. Tai pašā laikā mēs pilnīgi bezkaislīgi, bez jebkādiem kompromisiem vēršamies pret mazajiem uzņēmējiem. Manuprāt, šobrīd būtu jāpriecājas, ka šie mazie uzņēmēji nav sociālā budžeta klienti, kas pēc šī budžeta tādi pavisam noteikti kļūs.

Tai pašā laikā mēs redzam to, ka tie uzņēmumi, kas ir bijuši kādi flagmaņi, tie uzņēmumi, kas ir budžetā nesuši naudu, kur vienmēr ir bijusi diskusija, cik tad mēs atstāsim šī uzņēmuma attīstībai, ir kļuvuši par dotējamiem uzņēmumiem. Un spilgtākais piemērs ir “Latvijas dzelzceļš” un vispār tranzīta biznesa nozare kopumā. Mēs redzam to, ka jau šajā gadā mēs sniedzām kredītu Ventspils ostai, kas arī ir, manuprāt, pilnīgi aplami.

Tas parāda tikai to, cik katastrofāli patiesībā strādā satiksmes ministrs. Un ir valdības vadītājam jādomā, vai tāds ministrs vispār var atrasties šādas ministrijas vadībā. Mēs redzam pilnīgi apšaubāmus iepirkumus sabiedriskā transporta jomā, kas uz doto brīdi ir apturēti, bet, no otras puses, mēs redzam to, ka šie uzņēmumi... Tik un tā Satiksmes ministrija meklē veidus, kā tomēr turpināt sadarbību ar šiem uzņēmējiem. Pusmiljarda izdevumu valsts budžetam tas prasīs. Un vēl daudzas citas lietas, kurām vēl pieskaršos.

Tāpat viena lieta gan, kam es gribētu piekrist Viņķeles kundzei, ir par to, ka mūsu Ministru prezidents iesaistās valdības vadīšanā un krīzes vadīšanā tikai un vienīgi ar jaunu ierobežojumu... jaunu ierobežojumu veidu noteikšanu, bet pēc būtības nevada šo krīzes... vadību, skatoties kopumā.

Kopumā absolūti nekas nenotiek. Mēs neredzam nekādus reālus risinājumus mūsu tūrisma nozares attīstībai, atbalstam. Mēs tikai redzam to, ka veras viena vieta pēc otras ciet. Visdažādāko nozaru uzņēmēji vēršas pie Saeimas frakcijām, meklējot atbalstu. Vai tas ir normāli? Manuprāt, tas nav normāli.

Tas tikai parāda to, ka mūsu Ministru prezidents ir vienkārši vērotājs... kā vērotājs no malas. Viņš nepiedalās šajā procesā, un visi šie paziņojumi, kas nāk, ir tādi no malas vērotāja paziņojumi. Liekas, ka tas ir kaut kāds politikas komentētājs, nevis Ministru prezidents. Un tāda pieeja arī nav pieņemama. Es aicinu Ministru prezidentu beidzot sākt vadīt savu valdību. Un te veselības ministrei ir absolūta taisnība.

Izglītības jomā šī te augstprātība, kas nāk no ministres kundzes... Tā jau pedagogiem šobrīd ir ļoti liela slodze. Augstprātība novedusi pie tā, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība taisās lemt tieši augstprātības dēļ par ministres demisiju. Ir jāmeklē vairāk saskares punkti... nevis domāt, kā nonicināt vienu vai otru profesiju.

Tas pats attiecas arī uz iepriekš paustajiem solījumiem ekonomikas jomā. Ko mēs gribam redzēt valdībā kopumā - redzējumu, kādā veidā tiks attīstīta ekonomika. Šobrīd ir tikai tukši vārdi. Šobrīd nekas netiek darīts, lai veicinātu budžeta ieņēmumu pieaugumu, lai mēs skatītos, kādā veidā kopumā veicināt ekonomiku.

Mēs skatāmies arī uz pievienotās vērtības nodokli, mēs skatāmies uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kur būs jāveic nopietnas izmaiņas, lai kaut kādā veidā rastu papildu līdzekļus gan tiem pašiem... veselības nozares pakalpojumu pieejamības veicināšanai, gan pašvaldībām, jo īpaši reģioniem, kas šobrīd cieš visvairāk.

Un, protams, es aicinu neturpināt šo diskusiju attiecībā uz mazo uzņēmēju... papildu nodokļu sloga uzlikšanu mazajiem uzņēmējiem un visiem speciālo režīmu nodokļu maksātājiem. Šobrīd, laikā, kad ir ekonomiskā lejupslīde, kad pilnīgi absolūti nav nekāda skaidrība par nākotni, es domāju, nevienam - ne man, ne kādam no jums, kas seko šai sēdei līdzi, - absolūti nav skaidrība par to, kā izskatīsies ekonomika pēc trijiem mēnešiem, kā tā izskatīsies pēc pusgada. Mazie uzņēmēji to jūt primāri.

Lielos uzņēmumus... mēs redzam, valdība plēš kreklu, glābj uzreiz - 250, pārdesmit miljonu, cik vajag, dod bez jebkādiem biznesa plāniem. To mēs redzējām “Latvijas dzelzceļa” gadījumā. Un, manuprāt, nav pieņemami šādā veidā vadīt šos procesus.

Mēs redzam OIK apkarotājus, kuri pēc būtības nevis apkaro OIK, bet atrod 80 miljonus budžetā no Latvijas... no “Latvenergo”, ko... vienkārši nokompensē šos elektrības rēķinus... Bet pēc būtības nevar ciest šīs OIK saņēmēju stacijas, uz kurām... kuras būtu jāver ciet, kur redzami nepārprotami pārkāpumi, pašpatēriņš. Zariņa kungs par to runājis entās reizes OIK komisijā, tur bija redzams, ka lielākā... izteikti lielākā daļa krāpjas ar šiem pašpatēriņiem.

Vai tiešām nevaram nonākt pie situācijas, ka beidzot kāda licence tiks atņemta? Nē, tai pašā laikā mēs paņemam “Latvenergo” dividendes, kuras varēja novirzīt dažnedažādiem mērķiem, un tā vietā tos vienkārši nokompensējam, radot fikciju, ka cīnāmies ar OIK. Pēc būtības OIK mierīgi dzīvo tālāk un tam nav nekādas... nekādas izmaiņas šiem biznesmeņiem nenotiek.

Tā ka, kolēģi, es aicinu strādāt un pēc būtības domāt par to, kādā veidā mēs varam palīdzēt savai ekonomikai - ne tikai cīnoties ar mikrouzņēmējiem, ne tikai cīnoties ar reģioniem. Es domāju, šo budžetu uz saviem pleciem nes vismazāk aizsargātie cilvēki. Un tie solījumi, par kuriem jūs priecājaties veselības jomā - mēs redzam šo blakni ar pacientiem... par pacientu palīdzību, mēs redzam arī Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kas nav izdarīta līdz galam. Kolēģi, kā var atbalstīt tādu budžetu?

Mēs no opozīcijas sniegsim priekšlikumus ikvienā no šīm jomām un piedāvāsim savu redzējumu, kurā vietā atrast avotu. Atcerieties to, ka arī šie fiskālās disciplīnas ierobežojumi šobrīd nav spēkā un varbūt ir vērts palielināt budžeta deficītu atsevišķās vietās, lai tomēr uzlabotu kaut kādu stāvokli, īpaši reģionos, īpaši mazajam biznesam. Lai uzlabotu viņu stāvokli, lai šie cilvēki nebrauktu prom no Latvijas, lai viņi neaizietu ēnu ekonomikā, lai nekļūtu par sociālā budžeta klientiem. Es domāju, tā visai sabiedrībai un mums visiem kopumā būtu labāk.

Mums nav jācīnās ar Covid-19, veicot tikai ierobežojumus. Mūsu uzdevums ir parūpēties par to, lai cilvēki arī ekonomiski varētu šo Covid-19 krīzi pēc būtības pārvarēt.

Paldies, kolēģi. Es aicinu šo budžetu konceptuāli neatbalstīt, valdībai to pārstrādāt, ieklausīties opozīcijas argumentos un tālāk, ja šis budžets iegūs atbalstu pirmajā lasījumā, uz otro lasījumu pēc būtības izskatīt opozīcijas priekšlikumus, lai arī kādā režīmā mēs strādājam.

Šo budžetu no nulltā lasījuma jau pa ceļam no Finanšu ministrijas (tepat ap stūri) līdz Saeimai pavadīja protesta akcijas. Šodien šo budžetu pavadīja protesta akcijas. Cilvēki bija atbraukuši no Ludzas, cilvēki bija atbraukuši no Ventspils, no daudziem, daudziem reģioniem, no Tukuma, Dobeles, Jelgavas. Bija tiešām ļoti plašs cilvēku skaits, kas, neskatoties uz šiem ierobežojumiem, atrada laiku, un mēs atradām veidu, kā nodrošināt drošus apstākļus šai protesta akcijai. Paldies viņiem visiem par to.

Es aicinu jūs ieklausīties. Tie ir mūsu, Latvijas, iedzīvotāji, pret kuriem jūs šobrīd vēršaties. Nevajag ņemt nost no tiem, kuriem ir visgrūtāk, bet barot vēl joprojām tos, kuriem patiesībā viss ir kārtībā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tiešraides skatītāji un tie, kas šodien pie Saeimas protestēja! Covid-19 krīze skaidri parāda - lai strādājošiem cilvēkiem būtu pieejamas sociālās garantijas, ir jāveic vismaz minimālās sociālās iemaksas. Tas ekonomiski aktīvos cilvēkus pasargā no satricinājumiem un arī nodrošina taisnīgumu sabiedrībā.

Pašlaik tikai divas trešdaļas strādājošo veic sociālās iemaksas no summas, kas ir minimālās algas apmērā un vairāk. Vienai trešdaļai sociālais nodrošinājums ir mazāks par minimālo vai tā nav vispār.

Veidot tādu nodokļu reformu, kas paredz ikvienam valstī strādājošajam neatkarīgi no izvēlētās darbības formas veikt vismaz minimālās sociālās iemaksas un tā rezultātā arī saņemt vismaz minimālās sociālās garantijas, ir visnotaļ apsveicami, vajadzīgi un ieviešami. Taču tas, kas labi izskatās uz papīra, ne vienmēr tikpat skaisti izskatās arī dzīvē. Šoreiz tas ir noticis ar tiem, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos kā pašnodarbinātie, saņemot autoratlīdzības, kā mikronodokļa vai patentmaksas maksātāji. Liela daļa no tiem ir radošajās nozarēs strādājošie.

Ir atbalstāmas izmaiņas alternatīvo režīmu nodokļu sistēmā, jo tas ir ceļš virzienā uz mākslinieku sociālo aizsardzību. Daļa radošo personu ir labi pelnošas, un nodokļu nomaksa tiem nesagādās problēmas, taču tie, kas tādi nav, nebūtu noliekami finansiālā bezizejā. Personām ar nelieliem ienākumiem vai vispār bez ienākumiem atsevišķos mēnešos nākamajā gadā plānotās 170 eiro minimālās sociālās iemaksas ir nesamērīgi liels slogs. Tas nepadarīs šo cilvēku un viņu ģimeņu dzīves labākas. Visdrīzāk daļa nonāks pelēkajā zonā, vēl daļa atteiksies no jebkādas profesionālās darbības vispār.

Ilgtermiņā pārtikšana no autoratlīdzībām un sociālo iemaksu neveikšana ir problēma pašām radošajām personām. Šī problēma gadiem ir turēta aizkrāsnē. Valdības un atbildīgie ministri ir ļoti negribīgi iesaistījušies diskusijās un izejas meklēšanā. Iemesls tam ir viens - it kā nav ideālu risinājumu, kas apmierinātu visus, taču ceļš, kas vestu ārā no šīs situācijas, ir ļoti vajadzīgs. Tāpēc es atbalstu šo pirmo sperto soli, ko vada vēlme adekvāti sociāli nodrošināt autoratlīdzības saņēmējus un citos alternatīvajos režīmos strādājošos.

Šobrīd likumprojekts ir Saeimā, un šodien es balsošu par to pirmajā lasījumā. Vienlaikus gribu iestāties par mazo nodokļu režīmu vienkāršošanu un sakārtošanu, lai būtu nevis tā, ka cilvēks kalpo nodokļu sistēmai, bet gan lai nodokļu sistēma kalpo cilvēkam.

Līdz otrajam lasījumam iespējams sniegt priekšlikumus un labojumus, tāpēc aicinu atbildīgās ministrijas vēlreiz runāt ar nozarēm un atbilstošo jomu pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un meklēt kopīgi labāko risinājumu, izstrādājot kompensējošos mehānismus autoru stāvokļa uzlabošanai, īpašu vērību pievēršot tām autoru grupām, kuru reālie ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo līmeni.

Mazo nodokļu slogs ir jāpielāgo atbilstoši mūsdienu situācijai un dažādajiem nodarbinātības veidiem, lai mazāk nodrošinātie nekļūtu pavisam trūcīgi, lai nomaksājamais nodoklis nebūtu lielāks par summu, kas vispār tiek nopelnīta. Ir būtiski, lai izmaiņas būtu cilvēcīgi panesamas, pakāpeniskas, viegli un saprotami administrējamas.

Radošo jomu pārstāvji nedrīkst ciest no jaunās reformas, tāpēc ir jālabo kļūdas pirms galīgā lasījuma. Atbildīgajām ministrijām ir jāatrisina neatrisinātie jautājumi, uz kuriem ir norādījis gan Valsts prezidents, gan nozares pārstāvji, gan arī premjers. Jāsniedz skaidra atbilde uz jautājumiem, kas notiek, ja persona nopelna mazāk nekā 170 eiro mēnesī un ja ienākumi nav regulāri.

Tos kolēģus, kas neatbalsta budžetu, aicinu tomēr šo soli pārdomāt, balsot “par” un strādāt pie budžeta uzlabošanas pirms otrā lasījuma.

Paldies, kolēģi, par uzmanību, un turpinām darbu pie budžeta uzlabošanas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Sākšu ar pozitīvo. Šis budžets kardināli atšķiras no tā izstrādājuma, pret kuru mēs asi iestājāmies pirms gada.

Man arī šodien ir prieks, ka vairāki... daudzi koalīcijas deputāti arī uzstājas, runā. Es ceru, ka arī uzmanīgi klausās, ko saka viņu kolēģi opozīcijas deputāti. Varbūt šodien mums tomēr sanāks īstas budžeta debates.

Šis budžeta projekts kopumā ir pozitīvi vērtējams vismaz četrās jomās.

Pirmkārt. Nākamgad tomēr tiks izpildīts Veselības aprūpes finansēšanas likums par mediķu algām. Visu cieņu! Grūti iedomāties tiesisku valsti, kurā pati valdība nepilda likumus. Un mums tagad par vienu šādu likumu mazāk.

Otrkārt. Budžeta projektā mēs redzam kopumā saprātīgu un arī atbildīgu budžeta politiku. Pandēmijas dēļ mums ir īslaicīgs IKP kritums. Tātad saglabājam izdevumu daļu, un mums ir budžeta deficīts. Tajā pašā laikā vidējā termiņā paredzēta deficīta pakāpeniska samazināšana un ārējā parāda stabilizēšana zem 60 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tik tālu viss ir pareizi.

Treškārt. Darbaspēka nodokļu mazināšana - viens procentpunkts no 35 procentpunktiem. Un te mēs runājam tikai par sociālo nodokli. Ļoti simboliski, bet paldies vismaz par šo mazo soli pareizajā virzienā!

Ceturtkārt. Pieaugums garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalstos un citos saistītajos pabalstos. Protams, to var vērtēt tikai un vienīgi pozitīvi.

Augsti godātie kolēģi! Ja es būtu koalīcijas deputāts, es būtu diplomātisks un arī pabeigtu tieši te savu runu. Nu, protams, ja tikai es nebūtu Jaunās konservatīvās partijas deputāts, jo šodien mūsu JK kolēģi rada diezgan labu konkurenci opozīcijas deputātiem.

Iedziļinoties, kolēģi... Ja mēs iedziļināmies, tad tā aina nav tik rožaina. Te izskanēja daži apzīmējumi šim budžetam - vai tas ir pandēmijas budžets, stimulēšanas budžets, cilvēcīguma budžets. Manā vērtējumā šis ir izmisīgu lēmumu budžets. Līdz ar to trāpīgāk būtu to nosaukt par izmisuma budžetu.

Premjers savā runā ļoti centās, bet tā arī nespēja paslēpt savu attieksmi pret tā saucamo mediķu algu likumu. Un tas ir pilnīgi saprotams. Mediķu algu likums nebija Kariņa valdības iniciatīva un, es domāju, nekad arī nebūtu. Tā bija dažu deputātu iniciatīva, ko daudzi citi kolēģi arī atbalstīja. Un bija redzams, ka nepieciešamība pildīt šo likumu pilnībā izjauca valdības plānus vismaz uz diviem gadiem, ja ne uz visu šīs Saeimas sasaukumu.

Tātad, premjera kungs, pildīt šo likumu - tas, protams, ir jūsu valdības panākums un uzvara. Principiāls, cienījams lēmums. Bet, premjera kungs, vai tā nav Pirra uzvara, jo jūsu valdības izmantotās metodes liecina par izmisumu - atņemt pašvaldībām piecus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem?

Iedomājieties, premjera kungs, ja jūs, protams, klausāties manī joprojām... Iedomājieties, ja Eiropas Savienība pieņemtu lēmumu jūsu valdībai un mūsu valstij atņemt piecus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, tā teikt, Eiropas vajadzībām, jūsu reakcija būtu konkrēti - kāda?

Varbūt tad jūs saprastu, kāda ir pašvaldību reakcija... Nu, to pašu cilvēku, kas kopā ar mums dzīvo vienā valstī.

Tad tālāk. Jūsu valdība faktiski pieņēma lēmumu iznīcināt labvēlīgus nodokļu nosacījumus mazajam biznesam un uzņēmējdarbības iesācējiem.

Un tad, protams, novārtā atstātas arī citas no valsts budžeta atkarīgās profesijas - skolotāji, augstskolu pasniedzēji, policisti, ugunsdzēsēji un tā tālāk. Visi tie, kam nepaveicās. Tad, pirms pusotra gada, kad daži deputāti iesniedza priekšlikumu tieši par mediķu atalgojuma palielināšanu.

Nu, un tad, protams, kolēģi, kas paliek ar citiem neizpildītajiem likumiem - Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu?

Ejam tālāk. Par makroekonomiku un ekonomikas sildīšanu. Tātad valdība saprot, ka šajā situācijā vajag aizņemties naudu, tas labi. Bet vai valdība saprot, kā šo aizņemto naudu vajag likt tur, kur tā strādā? Jo, kolēģi, piemēram, piešķirt vairāk nekā 380 miljonus eiro airBaltic galvenokārt jaunu lidmašīnu iegādei - tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē šī nauda strādās Hamburgā, jo tieši Hamburgā, kolēģi, tiek ražotas Airbus lidmašīnas.

Savukārt, ja mēs runājam par dīkstāves pabalstiem, tieši par to, kas īstermiņā strādātu mūsu valstī, tad mēs redzam no valdības puses tikai pilnīgu izgāšanos pagājušajā gadā un absolūti nepareizus secinājumus, kur valdība absolūti sapinusies sociālās apdrošināšanas sistēmas jēgā un būtībā un tajā, kas no tās izriet vai neizriet.

Par konkurētspēju, kolēģi. Kā es jau teicu, mēs saprotam, ka šis solis ir simbolisks - viens procentpunkts no 35 procentpunktiem. Un tas ir tikai sociālais nodoklis, kolēģi. Vai šis solis pacels starptautisko konkurētspēju? Nu, šis ir stipri pārspīlēts apgalvojums. Es domāju, ka visi, kas kaut ko saprot ekonomikā, to ļoti labi saprot.

Turklāt atceramies, ka 2016. gadā tā laika valdība pacēla sociālo nodokli precīzi par vienu procentpunktu. Līdz ar to piecu gadu laikā mēs šajā ziņā... mēs faktiski, kolēģi, stāvam uz vietas.

Par taisnīgumu. Es, kolēģi, uzdošu, iespējams, retorisku jautājumu - vai valdība piedāvātu celt tā saucamo GMI un sociālos pabalstus, ja nebūtu Satversmes tiesas sprieduma? Es vien atzīmēšu, ka vairāk nekā uz 70 miljoniem eiro lielie sociālie pabalsti... izdevumi ir tieši šā Satversmes tiesas lēmuma dēļ un šo procesu ir iniciējis tiesībsargs Juris Jansons, nevis labklājības ministre vai kāds cits valdības loceklis. Un arī jāpiebilst, ka valdība tā arī nav spējusi līdz galam pilnībā izpildīt Satversmes tiesas lēmumus, jo es te citēšu Juridiskā biroja vārdus, kas bija pateikti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kad mēs izskatījām šos likumprojektus, - ka valdība pieļauj, es citēju, “fundamentālu kļūdu un ka būs turpmāk tiesvedība”, jo valdība tā arī neradīja tā saucamo minimālo iztikas grozu. Un šis grozs, tā metodoloģija jāpārskata reizi gadā atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam, nevis reizi trīs gados, kā to piedāvā darīt valdība.

Godātie kolēģi! Šis pa lielam ir reaģēšanas budžets. Izmisīgas reaģēšanas budžets. No šī budžeta projekta... vai mums visiem ir skaidra vīzija, kur tad mēs ejam? Uz kurieni?

Vismaz pirms gada valdības vadītājs mums piedāvāja, pateica, ka mēs ejam Ziemeļvalstu virzienā. No tā visa noprotams, ka valdība vēlētos tērēt tik daudz, cik tērē Ziemeļvalstis iedzīvotāju labklājībai, sociālajām lietām, veselībai un tā tālāk. Bet kā panākt šo iespēju līmeni, lai tērētu tik daudz, cik tērē Ziemeļvalstis? Es runāju par ienākumiem. Ja mēs, kolēģi, salīdzināsim sevi ar tādu Ziemeļvalsti kā Zviedrija, tad Zviedrijai pagājušā gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija gandrīz 52 tūkstoši ASV dolāru. Latvijai tas bija tikai gandrīz 18 tūkstoši ASV dolāru. Līdz ar to tā starpība ir trīs reizes.

Tās ir tās iespējas, kas dod, nu, iespēju, kolēģi, tērēt vairāk, un kaut kā mēs dzirdam tikai par vēlmi tērēt vairāk, bet mēs neko nedzirdam par to, kā sasniegt šo ienākumu līmeni, citiem vārdiem - par ekonomiku.

Tātad - ko mums šis budžeta projekts vispār saka par ekonomiku, par tām iespējām vispār kaut kādu naudu turpmāk tērēt? Kādas ir valdības prioritātes - finanšu sistēmas kapitālais remonts? Nu, tas... Mēs redzam, ka te tiek izmantotas tādas metodes, kā... nu, pat 1917. gadā boļševiki apskaustu, ka tā vispār drīkst darīt. Ar šīm metodēm tiks sagrauta mūsu valsts reputācija, ka ārvalstu kapitāls, vismaz no austrumiem, es domāju, šeit vēl neparādīsies vairākus gadus.

Bet labi, es saprotu, ka valdība un koalīcija uzskata, ka vismaz no tās pasaules puses kapitāls vispār arī nav vajadzīgs un arī nebūs vajadzīgs.

Iesim tālāk. Tranzīts, tā saucamais tilts. Nu, mēs arī redzam visi, kas notiek ar tranzītu. Tur viss acīmredzot ir tik slikti, ka valdības atbildīgais ministrs Linkaits pat vispār par to klusē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā redzējām prezentāciju uz 30 slaidiem, kurā nebija pateikts neviena vārda par to. Par tranzītu - neviena vārda! Un tas laikam arī pirmais ministrs visu pēdējo 30 gadu laikā, kas ir izvēlējies absolūti neko nedarīt. Bet skaidrs, ka jūsu valdībai arī tranzīts nav vajadzīgs.

Iesim tālāk. Tūrisms. Nu, skaidrs, ka pandēmijas laikā šajā nozarē viss ir apstājies, bet tieši valdība, izskatās, ir gatava šo nozari norakstīt, jo nozares pārstāvji ir gatavi iziet ārā uz ielām. Un valdība nav spējusi un, kā mēs redzam no šā budžeta projekta, arī nepiedāvā pieņemt nevienu reālu, nozīmīgu lēmumu attiecībā uz šo nozari. Nu, izņemot, protams, airBaltic jeb, piedodiet, precīzāk, izņemot Airbus.

Rūpniecība. Valdībai bija vismaz viens darbs, ko vajadzēja izdarīt tā, lai paceltu rūpniecības konkurētspēju, - vismaz samazināt rūpniecības elektrības izmaksas. Mēs runājam par to pašu OIK, kurš... Es domāju, jums šis burtu salikums visiem ir laikam apnicis. Tomēr, kolēģi, valdība pieņem risinājumu par šo OIK it kā samazināšanu, bet šis risinājums ir pretrunā ar pašas valdības deklarāciju, jo tas piedāvā pēc būtības šo OIK finansēt no cita avota. Un valdības deklarācijā bija skaidri pateikts, ka to darīt nedrīkst.

Iesim tālāk. Uzņēmējdarbība un mazais bizness. Valdība uz nākamo gadu, uz turpmākajiem gadiem piedāvā faktiski iznīcināt labvēlīgo nodokļu režīmu. Tas liecina par dziļu neizpratni par to... par uzņēmējdarbības būtību un lomu ekonomikā. Un tam būs arī negatīvas ilgtermiņa sekas visai ekonomikai.

Tātad - ko valdība piedāvā tā visa vietā. Var, protams, bezgalīgi atkārtot tos maģiskos vārdus - “inovācijas”, “augsta pievienotā vērtība” un tā tālāk -, bet ar to vien nelīdzēs. Zaļais kurss? Es atgādināšu par iepriekšējo zaļo kursu, kolēģi. Tā nav tik tāla vēsture. Paskatieties uz to, kas notiek ar biodegvielas ražošanas nozari, kura sākotnēji ar subsīdijām tika radīta un pēc tam faktiski tika likvidēta. Tikai gaisa sildīšana.

Es baidos, ka savā naivumā jūs uzskatāt, ka tagad tas zaļais kurss būs milzīga iespēja Latvijas ekonomikai. Bet drīzāk tas, kas tas ir, ir tas, ka viena pasaules daļa saka - mēs esam radījuši tehnoloģijas un produktus šajā zaļajā jomā, un tagad mēs piespiedīsim jūs pirkt tās tehnoloģijas un produktus. Un tas, es domāju, ir tas, kas notiks.

Tālāk kas tiek darīts? Ekonomikas ministra vienotais tēls? Tas - ko? Tas palielinās eksportu? Tas, kas nav izdevies “magnētiskajai Latvijai”? Vai tagad Latvijas nokia ir tāds - izdomāt kādu maģisku nosaukumu, kas mums... kurš mums cels eksportu?

Šis, kolēģi, ir tāda krievu pasaka. Es nezinu, vai daudzi zina par to Jemeļu, kurš sēž, tā teikt, na peči un vēlas, lai viss notiktu po ščučjemu veļeņiju, po mojemu hoteņiju. Nu, šie veiksmīgie vienotā tēla...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, es jums atgādinu, ka Saeimas sēdes Latvijā notiek valsts valodā.

V. Dombrovskis. Jā. Jemeļa, kurš sēž uz krāsns un vēlas, lai viss notiktu pēc viņa vēlmēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

V. Dombrovskis. Šie vienotā tēla meklējumi man ļoti atgādina šo krievu pasaku.

Tāpēc, augsti godātie kolēģi, es uzskatu, ka valdībai jādod cilvēkiem vīzija, cerība. Pateikt, ka, jā, šodien ir grūti un mums jāpieņem daži ļoti smagi lēmumi, bet rīt būs labāk, jo mēs šodien investējam tur un tur un tas mums... tas mums rīt, parīt radīs to un to, un tas mums dos līdz ar to iespēju cilvēkiem palīdzēt pacelt viņu ienākumus...

Bet šā budžeta projekta galvenais vēstījums faktiski ir tas, ka mēs šodien joprojām kaut kā turamies. Labāk nedomāt par to, kas būs rīt, jo mēs šodien esam aizņēmušies tik daudz naudas - divus miljardus - tik daudz, ka mēs vēl pēc tam ilgu laiku nespēsim aizņemties vairāk. Mums pat vajadzēs konsolidēt... un savilkt jostas. Un no Eiropas Savienības mēs vēl saņemsim pāris miljardus eiro, kas ir it kā dāvana, bet patiesībā tā nav dāvana. Tas patiesībā ir tāds slēptais aizdevums. Līdz ar to uz pāris gadiem mums pietiks, bet pēc tam - mēs nezinām, kas tur īsti būs.

Šāds diemžēl, kolēģi, ir tas vēstījums no nākamā gada budžeta. Līdz ar to, jā, mēs... ar opozīcijas kolēģiem mēs sniegsim priekšlikumus, vairākus priekšlikumus. Un atkarībā no tā, cik lielā mērā koalīcijas kolēģi būs gatavi nopietni diskutēt un iesaistīties, būs arī atkarīgs, vai mēs atbalstīsim šo uz otro lasījumu vai ne.

Pagaidām avansā uz pirmo lasījumu mēs to atbalstīt nevaram.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Kad es klausījos ministru uzstāšanos, prezentācijas, tik daudz bija teikts par veselību un sociālajiem jautājumiem. Kopumā tas viss atstāja tādu drūmu nostāju. Tas man atgādina hospisa laiku - patversmes bezcerīgi slimiem cilvēkiem -, sapulci, cik daudz segu, čību un naktskreklu, cik daudz zārku mums būs jānopērk nākamajā gadā.

Atvainojiet, vai tas viss ir par konkurētspēju? Ziemeļvalstīs (kā mūs sauc par tādām bez visādas ironijas cienījamais Ministru prezidents) tomēr ir augsti attīstīta rūpniecība. Zviedri, somi prot ražot priekšmetus, vērtīgas lietas. Arī Latvijas industrijai piemīt spējas un liels potenciāls, bet kāpēc neviens no jums, ministri, koalīcijas politiķi, vispār nestāsta par rūpniecības situāciju šajā krīzes laikā?

Šodien mūsu virtuālo apspriedi diemžēl nepagodināja ar savu klātbūtni ekonomikas ministrs. Es tomēr neticu, ka Vitenberga kungam ir tik sarežģīts grafiks, viņš ir tik aizņemts, ka ministram nebija 15 minūtes brīva laika deputātiem un tautai, kas pelna naudu.

Man būtu ļoti interesanti uzzināt, kādus pasākumus Ekonomikas ministrija plāno veikt, piemēram, saistībā ar straujo pieprasījuma samazināšanos meža nozares produkcijai. Es arī gribētu uzzināt, kas notiek mašīnbūves nozarē, kas cieši saistīta ar Rietumeiropas automobiļu milžiem, kuri arī tuvojas krīzes kulminācijai. Ekonomikas ministrija Latvijā ir atbildīga arī par mājokļu politiku.

Pagājušajā nedēļā es piedalījos centra “Providus” seminārā, kur tika atskaņoti OECD pētījuma dati par Latvijas mājokļiem. Saskaņā ar šiem datiem aptuveni ceturtdaļai mājokļu Latvijā vispār nav iedzīvotāju. Tie degradē. Vienlaikus liels skaits Latvijas cilvēku dzīvo pārapdzīvotās mītnēs, kuras atrodas avārijas stāvoklī. Un, ja mēs, kā teica Kariņa kungs, tiecamies kļūt par normālu Ziemeļvalsti, tad mājokļu jomā mēs no viņiem esam pusgadsimta noilguma līmenī. Mūsu mājokļi izskatās kā Somijas režisora Aki Kaurismeki melnajās komēdijās.

Tajā pašā depresīvajā Somijas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu ainavā izskatās un atrodas Latvijas ostas un ceļi. Man ir saprotami, kāpēc Saeimu šodien nav uzrunājis satiksmes ministrs. Es, protams, būtu ļoti pateicīgs, ja Tālis Linkaits būtu izstāstījis par tranzīta perspektīvām Latvijā vai par to, ka mēs visi drīz brauksim ar elektromobiļiem pa diviem vietējās nozīmes ceļiem, kuru atjaunošana plānota 2021. gadā.

Protams, lai veicas Madonas novada iedzīvotājiem, tomēr man šķiet, ka tāda prioritāšu izvēle ir aplama. Jo, teiksim, Pierīgā, kur ir liels noslogojums tieši smagajām mašīnām, nav viss kārtībā ar apvedceļiem. Un kravas mašīnas, braucot caur galvaspilsētu, faktiski piesārņo Rīgu un rada bojājumus tās infrastruktūrai.

Man šķiet, ka šis budžets nav paredzēts tam, lai pēc laika atdotu mūsu naudu. Tas Latviju iedzen tikai parādos.

Tāpēc es nebalsošu par šo budžetu un aicinu to noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es pateicos visiem, kas šodien debatēs pieskārās... runājot par administratīvi teritoriālo reformu. Tas tikai apliecina, ka mēs esam izdarījuši pareizu un nozīmīgu darbu, pieņemot šo likumu. Līdz ar Saeimas balsojumu par administratīvi teritoriālo reformu jaunajās administratīvajās teritorijās esošo pašvaldību atbildība ir kopīga darba uzsākšana. Šī reforma sniedz iespējas.

Valstij tā ir iespēja ne vien stiprināt ekonomiku un mazināt pastāvošo nevienlīdzību reģionos, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, bet arī pamats citu nozīmīgu reformu veikšanai jomās, kur tās ilgstoši bijušas nepieciešamas. Savukārt pašvaldībām, saimniekojot atbildīgi un visu iedzīvotāju interesēs, tā ir iespēja attīstībai un izaugsmei. Latvijā būs pašvaldības - un jau šobrīd ir - ar spēcīgiem attīstības centriem. Tām būs pietiekama nodokļu bāze pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanai, piemēram, izglītībai, sociālās aprūpes pakalpojumiem un citiem.

Tāpat pašvaldības būs pietiekami jaudīgas investīciju piesaistei un jaunu, labi apmaksātu darba vietu izveidošanai. Lai veiksmīgāk sasniegtu šos mērķus, ir paredzēta virkne atbalsta veidu, 2021. gada budžetā paredzot līdzekļus veiksmīgai reformas ieviešanai. Tāpat ir paredzēts turpināt pašvaldību aizdevuma programmu ekonomikas stiprināšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā vienu no nozīmīgākajām 2021. gada budžeta prioritātēm virza administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai paredzēto finansējumu. Un administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai tie būs 7,6 miljoni eiro, kas ir mērķdotācija ar jauno pašvaldību izveidi saistīto izdevumu segšanai.

Par pašvaldību aizdevumiem runājot. Šis ir lielas nenoteiktības laiks, kolēģi, ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā. Šobrīd mēs saskaramies ar situāciju, ka mūs sagaida ekonomikas satricinājumi, un jau tagad saskaramies ar Covid-19 negatīvo ietekmi uz mūsu ekonomiku un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā.

Gan nacionālā līmeņa politiķu, gan arī vietējo pašvaldību politiķu atbildība šajā laikā un šajos apstākļos ir pieņemt izsvērtus lēmumus - jāattīsta un jāatbalsta projekti, kur redzam iespējami ātru pienesumu tautsaimniecībai. Tas nozīmē jaunas darba vietas, atbalstu uzņēmējiem, dzīves vides un labāku pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem.

Arī nākamgad ir paredzēts turpināt valsts atbalsta programmas, un pie šī es vēlos norādīt, ka pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums nākamajā gadā ir vairāk nekā 250 miljoni eiro, tajā skaitā 150 miljoni eiro aizņēmumu palielinājums pašvaldību investīciju projektiem, kas nav Eiropas Savienības fondu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti. Ar šiem līdzekļiem, piemēram, varēs īstenot dažādus investīciju projektus ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību, tāpat arī jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību vai esošo bērnudārzu paplašināšanu, tādā veidā mazinot bērnudārzu rindas. Tāpat arī varēs īstenot cita veida izglītības iestāžu investīciju projektu attīstību, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkciju izpildi. Un šie ir tikai daži no virzieniem, kuros pašvaldības varēs strādāt, izmantojot šo nozīmīgo finanšu apjomu nākamajā gadā.

Jā, šobrīd esam izaicinājumu pilnā situācijā, taču ar sadarbību un kopīgu darbu mēs spēsim sekmīgi attīstīt mūsu pašvaldības, reģionus un līdz ar to arī valsti kopumā.

Es, kolēģi, aicinu atbalstīt nākamā gada budžetu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis budžeta projekts ir tapis vispasaules ārkārtas situācijas apstākļos un tās izraisītas dziļas un ļoti daudzpusīgas krīzes apstākļos. Līdz ar to, runājot par budžeta projektu, galvenais jautājums ir nevis - labs vai slikts tas ir, bet - atbilst vai neatbilst šis budžets tām prasībām, ko izvirza krīzes situācija, un ir efektīvi vai mazāk efektīvi tie instrumenti, kas izvēlēti, lai risinātu šos uzdevumus.

Atbilde būtu - i jā, i nē. Runājot par budžeta projektu, dabīgi, var pateikt: jā, ir nebailīgi paaugstināts budžeta deficīts, pie kam tā, lai nodrošinātu sociālo drošības spilvenu, tai skaitā arī paceļot algas vairākām kategorijām, - kas ir neapšaubāms “jā”.

Bet ir arī vairāki “nē” šinī budžeta projektā. Visus es nenosaukšu, bet pie trijiem es gribētu pakavēties.

Pirmais “nē” ir nodokļu politika. Vispār krīzes apstākļos parasti jebkura valsts cenšas mazināt nodokļu slogu - mazinot nodokļus kā tādus, jo tas, no vienas puses, paaugstina konkurētspēju un palīdz izvirzīties labākās pozīcijās konkurencei ar citām valstīm, no otras puses - tas arī savukārt nodrošina to, ka iekasējamie nodokļi tiks savākti pilnā apmērā. Vai piedāvātais risinājums atbilst šiem mērķiem? I jā, i nē, bet vairāk - nē, jo, teiksim, ir tādas lietas, ko vajadzēja ieviest varbūt sen, - kas ir progresīvais ieņēmumu nodoklis.

Tā vietā tika reformas gaitā ieviesti divi surogāti - progresīvais neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis, kas varbūt uz to brīdi strādāja vairāk vai mazāk labi, bet krīzes situācijā tie nestrādā. Progresīvais ieņēmumu nodoklis risina arī krīzes situāciju, jo tās nozares, kas nevar gūt ieņēmumus, tās līdz ar... Šis nodokļu slogs tiek mazināts. Tie, kas strādā un pelna, tie maksā vairāk, un tādas nozares arī ir.

Līdz ar to šis risinājums, kas ir piedāvāts valdības programmā, runājot par nodokļiem, nav efektīvs un nav pārdomāts līdz galam.

Otrs moments ir investīciju politika, kas arī ir ļoti cieši saistīta ar to, par ko es esmu sācis. Spriežot pēc tā, ko šodien runāja ministri un Ministru prezidents, īpaši lielas skaidrības par to, kādai būtu jābūt investīciju politikai, ne budžetā, ne valdībā nav. Līdz ar to neparādītos, teiksim, tāda lieta kā sūdzības un sūrojumi par to, ka, lūk, ir izņemti līdzekļi ceļu būvniecībai, kaut ceļu nozare... celtniecības nozare strādā diezgan efektīvi arī krīzes apstākļos.

Runājot par investīciju politiku, mēs arī kritizējam situāciju ar publiskām un nepubliskām ēkām - kāda tur ir situācija. Mums ir, starp citu, uzstādījums no Eiropas Savienības par zaļo Eiropu, un līdz ar to ēku renovācija ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tai skaitā arī investīciju jomā. Kā vēl viens no tādiem virzieniem, kas arī saistīts ar ekoloģiju un mūsu tekošajām problēmām, ir atkritumu pārstrāde un tā tālāk, un joprojām.

Bet kopējo priekšstatu par to, kādai ir jābūt investīciju politikai, diemžēl šis budžeta projekts nepiedāvā.

Un trešais. Šodien ļoti daudz bija runāts par pašvaldībām, par pašvaldību budžetu vietu... pašvaldību vietu šā budžeta ietvaros. Jāsaka, ka jebkurš investīciju i atveseļošanas projekts, i vispār viss, kas tiek darīts, - viss tiek darīts nevis kaut kādā virtuālajā vidē, bet pašvaldībās un pašvaldību teritorijās. Līdz ar to, runājot par to, kādi... kādas nozares strādās un kādas nozares attīstīsies, kādi būs investīciju projekti, neapšaubāmi šeit galvenais vārds ir saistīts ar pašvaldībām.

Krīzes situācija šeit ir vēl dziļāka, jo, neskatoties uz to, ko teica Pleša kungs par to skaisto nākotni, kas sagaida reformētās pašvaldības, tieši nākamais gads ir pārejas gads, kad pusgadu strādās vecās pašvaldības un pusgadu strādās jaunās pašvaldības, turklāt jaunajām pašvaldībām jāsāk viss darbs no baltas lapas, tai skaitā arī budžeta projektēšana. Līdz ar to tas jautājums netika atbildēts, jo tas, ka samazinātu ieņēmumu daļu pašvaldībām un palielinātu aizdevumu iespējas, - tas nav risinājums. Tā ir tikai risinājuma imitācija, jo katra jaunā pašvaldība, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām, ir jauns projekts, valsts mēroga projekts, kur visām ministrijām, Ministru kabinetam kopumā ir jāpalīdz pašvaldībām.

Šo sarakstu var turpināt, bet, es domāju, nākamais jautājums, kas no tā izriet, - vai var šīs lietas uzlabot līdz otrajam lasījumam. Atbilde būs - drīzāk nē, nekā jā.

Jo tiešām būtu pareizi, ja, izstrādājot budžeta projektu, būtu piesaistīti ne tikai koalīcijas partiju spēki, bet arī opozīcija, jo mēs dzīvojam vienā valstī un mums visiem, katram no mums, neatkarīgi, vai viņš ir koalīcijas partijā vai opozīcijā, ir tuvas mūsu valsts un mūsu cilvēku intereses. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas nāk nevis budžeta apspriešanas laikā, bet budžeta sagatavošanas laikā, ir vitāli svarīgi.

Es personīgi, nebūdams drošs, ka tas, par ko šodien gāja runa visos... visās uzstāšanās, visās runās, ka tas tiks ņemts vērā, jo tomēr budžeta projekts lielā mērā ir ierēdņu produkts, nevis politiķu produkts, - es balsošu pret šo budžeta projektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei‑Le Gallai.

D. Beitnere‑Le Galla (JK).

Labdien, kolēģi! Es tikai... četras mazas ziņas.

Es, pirmkārt, gribētu pateikties premjeram Kariņa kungam par viņa ziņojumu un arī par to, kā viņš ir vadījis valsti šajā ļoti sarežģītajā gadā. Paldies jums liels! Un paldies arī par jūsu komunikāciju ar sabiedrību.

Otrkārt. Es gribētu izteikt savu prieku par kultūras ministra Naura Puntuļa ziņojumu. Šeit es redzu, ka viņš runās arī pēc manis, bet man bija patīkami dzirdēt, ka kultūras ministrs atzina, ka viņš nav pietiekami komunicējis.

Jā, patiešām, nodokļu reforma, īpaši par sociālo apdrošināšanu, es domāju, ir viena... viena kļūda - vienā krīzes gadā runāt par kaut kādu jauna veida nodokli, kaut vai tā būtu jebkura grupa - mazais, vidējais uzņēmējs vai radošā grupa.

Un es gribu tikai atgādināt, ka Straujumas valdības laikā 2015. gadā arī budžeta paketē bija pieņemts šāda veida likums, Saeima to apstiprināja, bet pēdējā brīdī tomēr atcēla. Toreiz nebija krīze... un arī valdība, redz, nobijās.

Šoreiz, es domāju, tā ir viena ļoti liela kļūda no valdības puses - krīzes gadā neviens nerunā par papildu nodokļiem. Bet, ja kultūras ministrs veiksmīgi nokomunicēs ar nozari, es domāju, ka izdosies un arī citi ministri uzlabos savu komunikāciju ar sabiedrību un nozari.

Un, treškārt, es gribētu tomēr izcelt ļoti svarīgu lietu - būtu patīkami, ja tas būtu protokolā. Jo 20 gadus Saeimai nebija izdevies panākt mūsu sabiedriskā medija izeju no reklāmas tirgus, un ar jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšanu, pie kura strādāja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un arī apakškomisijā... Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs notikums visai mediju saimei. Un mums kā sabiedrībai ir ļoti nozīmīgi, jo sabiedriskais medijs bez reklāmas - mēs esam iegājuši ļoti nopietni Eiropā caur šāda veida uzlabojumu. Ir budžetā 8,3 miljoni izejai no reklāmas tirgus. Un mūsu kā Saeimas uzdevums ir stiprināt sabiedrisko mediju un panākt arī tādu finansējumu, lai mēs nostātos līdzās sabiedriskā medija finansējumam, kāds ir Baltijas valstīs. Un kopumā pie tā vēl mums ir jāstrādā.

Un, ceturtkārt, es gribētu pateikt paldies opozīcijai par konstruktīvu kritiku. Es domāju, pie finanšu un budžeta debatēm konstruktīva kritika ir vienmēr ļoti svarīga. Neizpratni rada tā kritika, kas atskanēja no partijas, kura līdz šim ir bijusi varas partija. Un faktiski, manuprāt, nevajadzēja tādā veidā piedalīties šajās debatēs, kā mēs tikko dzirdējām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kolēģi! Vēlreiz. Tātad man būtu dažas replikas, atsaucoties uz deputātes Rukšānes‑Ščipčinskas, Bluķes kundzes un arī Beitneres-Le Gallas kundzes teikto.

Par diskusiju nepietiekamību. Tas, ka līdz šim nav panākta vienošanās, nenozīmē, ka diskusiju nav bijis. Diskusijas ir bijušas daudz, bet acīmredzot diskusijas ir pietiekami tad, kad beidzot ir panākta vienošanās. Un es ļoti esmu pārliecināts, ka šī vienošanās tiks panākta līdz otrajam lasījumam.

Vēlreiz. Nav tiesa tas, ka diskusijas sākās tikai pēc šīs “Nesaprašanas sienas” izveidošanas. Diskusijas patiešām notiek regulāri, tās notiek joprojām, un arī šīs akcijas, šīs sienas, iniciatori dienu vai divas pirms šīs akcijas bija pie sarunu galda Kultūras ministrijā, bet diskusijas sākās mēnesi pēc manas stāšanās amatā, tātad pagājušajā vasarā, kad es pie sarunu galda aicināju nozares privātos producentus un mēs visi vienojāmies, ka beidzot ir jāuzsāk šis sarežģītais ceļš, ko jau minēja Bluķes kundze, un šis jautājums par autoratlīdzībām un par nodokļiem ir jāatrisina. Tanī brīdī... Tanī brīdī darījumu konts jeb šīs saimnieciskās darbības konts, kurš ir absolūti vienkāršs, sociāli nodrošinošs un solidārs, likās kā tāla un nesasniedzama nākotne.

Te nu tas ir. Mēs esam gada laikā līdz tam tikuši un izveidojuši šo darījumu kontu, ko tik ļoti gaidīja visa nozare ar šo 25 procentu likmi no apgrozījuma. Taču... Taču es uzsveru, ka joprojām paralēli tam eksistē un eksistēs autoratlīdzības saņēmējiem iespēja reģistrēties kā pašnodarbinātajām personām, kas, starp citu, arī šobrīd ir obligāti visiem vispārējā nodokļu režīmā nenodarbinātajiem autoratlīdzības saņēmējiem, ja to ienākumi mēnesī sasniedz valstī noteiktās minimālās algas apmēru. Un arī ir eksistējusi, joprojām eksistē un eksistēs iespēja jau šobrīd attaisnot izdevumus un tos norakstīt līdz pat 80 procentu apmēram. Tā ka šis darījumu konts, ko mēs esam ieviesuši, ir jaunievedums, taču tas nenozīmē, ka šī iespēja reģistrēties kā pašnodarbinātajai personai kaut kur būtu zudusi un šī iespēja norakstīt izdevumus kaut kur būtu zudusi.

Neraugoties uz to, diskusijas gan ar nozari, gan Finanšu ministriju turpinās, un, kā jau es solīju, mēs veiksim uzlabojumus un otrajā lasījumā spēsim vienoties jau par valsts budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, visa Latvijas sabiedrība! Es šodien nekritizēšu budžetu, lai gan droši vien daļa no manas auditorijas gaida, ka es to darīšu.

Es, pirmkārt, gribu uzslavēt un teikt, ka šodienas, manuprāt, izcilākā runa bija Vjačeslavam Dombrovskim par budžetu. Un tāds tas arī ir.

Bet es gribu vērsties pie visām Mirdzas tantēm, kas skatās šo Saeimas tiešraidi, kas klausās debates par budžetu. Un es aicinu visas Mirdzas tantes atcerēties laikus, kad bija tāds raidījums “Vremja”. Arī tajā laikā bija politiķi...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, joprojām Saeimas sēdes notiek valsts valodā.

A. Gobzems. Jā, tam raidījumam tāds nosaukums, Mūrnieces kundze, bija. Jūs arī dzīvojāt tajā laikā.

Sēdes vadītāja. To var arī iztulkot. To var arī iztulkot.

A. Gobzems. Un... Un tajā laikā šajā raidījumā (tas bija “Panorāmas” vietā) rādīja, cik labi strādā valdība, kādi mums ir sasniegumi, ko tik mēs labu neesam dzīvē izdarījuši. Un tas pats notiek šodien, šodienas apstākļos. Apstākļos, kad mūsu iekšzemes kopprodukts ir viens no konkurētnespējīgākajiem Eiropā. Rumānija mūs ir apsteigusi. Tas ir laikā, kad 170 gultasvietas slimnīcā nozīmē... tuvu sabrukumam visu veselības aprūpes sistēmu.

Tas ir laikā, kad visu vasaru kāds ministrs ir diskojis un neko nav izdarījis, un šobrīd draud ar jauniem ierobežojumiem un to, ka mūsu veselības aprūpes sistēma nevar izturēt.

Tas ir laikā, kad mūsu uzņēmēji, mazākie no uzņēmējiem, saņem faktiski vismazāko palīdzību un turīgākie saņem vistreknākos iepirkumus.

Tas ir laikā, kad faktiski valstī - un es jūs aicinu, Mirdzas tantes, uz to paskatīties reāli! - sabiedrība tiek sadalīta divās daļās: pietuvinātie, kas ir valsts sektors un kas būtībā necieš nekādā veidā šajā krīzē, un privātais sektors, kas rada nodokļus, kas cieš, kuram tūlīt... tāpat nākamgad paaugstinās kopumā nodokļus.

Tas ir laikā, kad mums jau divus gadus sola “3 × 500”, un tas ir laikā, kad mums sola visu pēc kārtas, sākot ar OIK atcelšanu.

Mēs esam būtībā turpat, kur bijām padomju iekārtā, ka mums ir vara, kas sevi liela. Loģiski, ka vara sevi liela, cik viss ir labi, bet es aicinu ikvienu cilvēku paskatīties savā maciņā, paskatīties uz savu radu pulku, kas joprojām brauc prom, jo īstenībā jau droši vien tā nav taisnība, ka jums saka, ka ir daudzās naudas un ka šis ir rekorda budžets.

Pagājušogad arī, starp citu, teica, ka tas ir rekorda budžets. Pagājušogad teica, ka būs daudzās naudas un ka visiem pietiks, un ka nekad mēs tik trekni neesam dzīvojuši. Un tad labi - uznāca krīze. Uznāca krīze, bet ko mēs darām? Vai šajā budžetā un kaut vienā no runām, kuras jūs šodien dzirdējāt, Mirdzas tantes, jūs dzirdējāt, kā Latvijas Republika pelnīs? Nē, jūs dzirdējāt uzslavas, ka mums aizdos, lai maniem bērniem un jūsu mazbērniem būtu neatdodami parādi. Un tas nav sasniegums - aizņemties. Tur nevajag daudz prāta. Tur nevajag daudz zināšanu. Tur patiesībā neko nevajag, jo aizņemties, esot Eiropas Savienībā, ir elementāri. Bet mums un mūsu nākamajām paaudzēm būs jāatdod šis neatdodamais parāds laikā, kad budžetā nav nevienas pozīcijas, kurā mēs pelnīsim. Kur mēs pelnīsim? Finansēs? Pēc kapitālā remonta, ko pagājušogad lielīja, ka tas ir izcilākais remonts. Kur tas ir novedis? Ka jums kontus visiem ver ciet. Vienam pēc otra. Vai arī tas ir tas sasniegums, ka mēs tagad divreiz vairāk liecamies pie zemes, jo mums, cik es saprotu, šis aizsardzības budžets būs 2,4 procenti no IKP. Jo mums jau vajag labāk, vairāk izdarīt, nekā no mums prasa. Mums vajag zemāk pieliekties citu priekšā.

Tas ir laikā, kad 170 gultas... Mēs metīsim tās bumbas Ādažu poligonā laikā... mēs metīsim tās bumbas Ādažu poligonā, kad mums 170 gultas... ir kolapss medicīnas sistēmā. Es dzīvoju tur netālu, katru nakti tur gāž tās bumbas, to naudu vienkārši izgāž, ko varētu samaksāt sanitāram, kurš bēg no medicīnas sistēmas.

Un, Mirdzas tante, jūs šovakar skatīsieties televizoru. Un piedodiet, ka es tik tieši runāju: televizoru, kas ir jūsu dievs... Un jūs tur redzēsiet to, ko rādīja padomju laikā, cik mums labs ir budžets. Tas budžets būs jāatdod tiem, kuriem šogad atņēma, kuriem paaugstinās nodokļus, kuriem sūtīja un sūta VID kā pie pēdējiem noziedzniekiem virsū ar automātiem tikai tāpēc, ka viņi ir paprasījuši dīkstāves pabalstus.

Mirdzas tantes, jūs esat daudz, un jūs izšķirat Latvijas likteni, par laimi vai diemžēl, es nezinu, bet es jūs ļoti lūdzu - varbūt vajag nomainīt savu dievu - televizoru - uz reālo dzīvi un paskatīties, cik no jūsu bērniem un mazbērniem šobrīd lasa zemenes Anglijā, nevis ir bagāti uzņēmēji Latvijā - bagāti un valdības atbalstīti uzņēmēji Latvijā.

Šodien jūs klausāties, ka sabiedrība ir sadevusies rokās, lai sargātu jūsu veselību. Un kā viņi sargā, iepērkot nederīgas maskas par sadārdzinātu cenu, par jūsu pensiju naudu, dārgās Mirdzas tantes, lai uz citu nelaimes rēķina iedzīvotos.

Ārkārtas situācijas laikā izdarīti noziegumi patiesībā ir tādi, kas būtu jātiesā pēc kara laika kara tiesu likumiem. Un tas ir salīdzināmi, jo tas, kas notiek Latvijā, - tas ir kaut kas ārkārtējs. Mēs esam jau sen tālu atpalikuši no Igaunijas un Lietuvas, mūs vairs nesalīdzina ar šīm zemēm. Mūs salīdzina ar Bulgāriju un Rumāniju - tas ir mūsu līmenis un sasniegums, tie ir mūsu veiksmes stāsti, tie ir mūsu kapitālo remontu, strukturālo reformu daudzās naudas rezultāti. Tā ir diskošana ar pirkstiem pa vidu vasarā, un tās ir mediķu žēlošanās šobrīd televīzijā. Mediķu, kuriem, paldies Dievam, beidzot, pēc ļoti liela sabiedrības spiediena, pieliks pie algām, bet mediķu, kuri baidās pateikt, ka mums ir ministre, kura būtu jāatlaiž.

Un vēl viena lieta, sabiedrība, kas ir jāsaka. Jums to nestāstīs jūsu dievs - televizors. Šobrīd Saeimas kuluāros un tajos kuluāros, kur politiķi apgrozās, patiesībā jau tiek stutēta jauna valdība. Un Juris Pūce tiek gatavots par premjeru. Un tas ir iemesls, lai izglābtu Ilzi Viņķeli, kas neko visu vasaru nav darījusi, lai mūsu veselības aprūpes sistēma būtu tādā kārtībā, lai mēs varētu katru omīti izglābt, lai mēs varētu katram ārstam iedot labākās kvalitātes masku. Un ne tikai ar trīs gadu nokavēšanos ar lepnumu teikt, ka mēs tagad izpildīsim likumu, bet samaksāt tā, kā pasaulē maksā.

Tas ir laikā, kad mums nevajadzētu... man jāatkārtojas, bet tas ir ļoti būtiski - nevis 2,4 procentus tērēt bumbu mešanai Ādažu poligonā, bet par to naudu izremontēt onkoloģijas centru vai Gaiļezeru vai uztaisīt vismaz divreiz vairāk tās gultasvietas. Un pieņemt darbā - nevis atlaist, bet pieņemt darbā! - sanitārus, lai nav katru vakaru pa televizoru jādzird, ka mūsu veselības sistēma tūlīt sabruks.

Un es nemaz nerunāšu par izglītības sistēmu. Vecāki, kas ir pilnīgā neziņā par to, kā tad būs, - tad viņiem ir jāsēž mājās vai ir jāved tie bērni uz skolu, jo tā taču ir vecāku atbildība. Un tā nekad nav ministru atbildība. Tā nekad nav politiķu atbildība. Neviens mūsu valstī nekad un ne par ko neatbild!

Un tā ir uzbūvēta sistēma. Sistēma, kurā neviens ne par ko personiski neatbild. Ir tikai skaistas runas, ko vakarā parādīt pa televizoru, ka mums tagad būs budžets uz aizņemtiem miljardiem daudzās naudas.

Jums, Mirdzas tantes, to nevajadzēs atdot, to vajadzēs atdot mums un mūsu bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Es gribētu izcelt tikai vienu aspektu no 2021. gada budžeta projekta. Un kāpēc? Man liekas, ka pēdējos 20 gadus, veidojot valdības un runājot politiskajām partijām pēc katrām vēlēšanām, nekad nav izpalicis viens jautājums, kurš ir dedzīgi apspriests no dažādu partiju un politiķu puses - tas ir par darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu.

Vienmēr visi savās programmās ir par to iestājušies, bet tad, kad mēs esam nonākuši... mēs vai citi politiķi, vai politiskās partijas... līdz konkrētam lēmumam par to, ka tas tiešām būtu jāiedzīvina realitātē, vienmēr atrodas vajadzības, kuras ir nepieciešams finansēt, un to finansēšanai nu nekādi nevar iztikt bez viena vai diviem, vai vairāk procentiem, kuri nāktu arī no darbaspēka nodokļiem.

Šoreiz laikā, kas ir sarežģīts (tas ir Covid-19 laiks), valdība piedāvā Saeimai budžetu, kurā ir paredzēta darbaspēka nodokļu sloga mazināšana par vienu procentpunktu. Manā skatījumā, šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem šajā budžeta projektā. Es tiešām to aicinu akceptēt, jo ne jau tikai manai frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA ir bijusi tikšanās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem, bet arī citas Saeimas frakcijas ir tikušās ar uzņēmēju organizācijām, ar Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem. Visi kā viens viņi runā par to, ka šoreiz viņiem ir vienošanās ar valdību par to, ka šis ir tikai sākums. Lai piesaistītu investīcijas, lai mēs varētu tiešām attīstīt ražošanu un līdz ar to cilvēkiem būtu darbs progresīvos uzņēmumos, kur darbiniekiem tiek maksāti visi nodokļi, mums šis darbaspēka nodokļu slogs ir jāmazina.

Es domāju, šis ir būtisks, ļoti būtisks, punkts tieši šī gada budžeta projektā.

Tieši tāpēc es aicinu visus atbalstīt šo budžeta projektu un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi deputāti! Garās runās šodien katrs vai nu kopumā, vai par katru savu lietu atsevišķi mēģina iezīmēt problēmu vai tieši pretēji - pateikt “jā, labi”.

Es gribēju pateikt par “jā, labi”. Esmu ļoti gandarīts un priecīgs par to, ka beidzot pēc šiem daudzajiem gadiem (manuprāt, nu jau ir vairāk nekā 12 gadu) Latvijas sabiedriskais medijs pamet reklāmas tirgu. Jā, tā ir taisnība, reklāmdevējs aizceļos uz komercmedijiem. Jā, tā ir taisnība, tas ir nepietiekami, jo reklāmdevējs aizceļos arī uz Latvijā nereģistrētiem reklāmdevējiem. Tas ir Facebook, tas ir Twitter, tas ir YouTube, tas ir Google. Un te mums vajadzētu vienu jaunu nodokli. Cilvēkiem jauni nodokļi Latvijā nepatīk, bet šis nodoklis, es domāju, varētu būt diezgan patīkams un arī pragmatisks.

Vienīgi problēma tāda, ka šo nodokli nevar ieviest viena pati Latvija. Tas mums ir jādara Baltijā visām valstīm kopā, proti, Lietuvai, Igaunijai, Latvijai ir jāsadodas rokās, lai ieviestu pret šiem lielajiem manis nosauktajiem interneta milžiem... jāsadodas rokās, lai digitālo nodokli ievāktu. Jo patiešām jebkurš principā mūsdienīgs reklāmdevējs šobrīd valstī ir migrējis un joprojām migrē, to arī darīs uz citām platformām, un tās ir digitālās interneta platformas.

Šajā gadījumā naudu saņem tikai un vienīgi šīs platformas, bet tās neatstāj neko mūsu Latvijas budžetā. Pēc aprēķiniem tie ir vairāk nekā 10 miljoni gadā, un šos 10 miljonus mēs varētu tālāk dalīt mūsu medijiem - vai tie ir sabiedriskie vai komercmediji... un atbalstīt tos vēl.

Tā ir tāda lieta, kas, man liekas, ir tiešām jāakcentē, proti, ka sabiedriskais medijs - Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, Latvijas sabiedriskais medijs LSM.lv - pamet reklāmas tirgu no 2021. gada 1. janvāra.

Tas ir ļoti apsveicami, tas ir ļoti pareizi, un es arī uzskatu, ka medijpratību tas tikai un vienīgi veicinās. Un cilvēki, kuriem vārds vispirms ir Mirdzas tante, vairāk vai mazāk sapratīs, kas ir medijpratība un kas ir informācija, kurā vajadzētu ieklausīties un kura ir pilnīgi laižama gar ausīm un nav jāņem vērā, jo, iespējams, ka tā ir kaitīga.

Tad vēl. Gadus deviņus Saeimā ir bijis likumprojekts, kas vairāk vai mazāk vienmēr palikts kādā atvilktnē, bet šobrīd Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izdarījusi to, ka patiesībā pašvaldību izdevumi vai avīzes pārstāj savu darbību. Tas viss ir izdarīts, un es nebaidos šī vārda, bez šodienas protestētāju organizatoriem, ZZS klātbūtnes, jā, tas tā ir. Gan iziešana no reklāmas tirgus, gan jaunais SEPLP likums, gan pašvaldību avīžu ierobežošana... varbūt tikai un vienīgi šis informatīvais izdevums, kas būs visām pašvaldībām vienāds. Lai Viktors Valainis pēc tam pakomentē, ja viņam par to ir, ko teikt, bet es domāju, ka veselā saprāta vārdā tas ir pareizi. Nu tas ir tas, ko es gribēju minēt.

Savukārt SASKAŅAS kolēģiem... Kolēģi! Es esmu sesto gadu parlamentā, un es varu derēt, ka vēl pirms tam sešus gadus un arī vēl pirms tam sešus gadus, kopā jau varbūt 18 gadus, neesmu dzirdējis nekad nevienu teikumu par to, ka budžets varētu būt, iespējams, labs. Tas vienmēr būs slikts tā vai tā. Ja arī ir, pieņemsim, SASKAŅAS kaut kādas... vai kvotas ieliktas iekšā esošajā budžetā. Un tas mani īsti nepārsteidz. Varēja vienīgi vairāk kaut kādu radošumu pielikt klāt bez šī fona, kad ir SASKAŅAS bultas un tā tālāk.

Tie deputāti, kas ir ārpus frakcijām un ir opozīcijā... Jā, skaidrs, jūsu vēstījums ir pamatots, dažkārt absolūti nepieņemams, bet pārsvarā tas ir pamatots.

Tātad es gribēju akcentēt sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus. Tas ir kaut kas jauns un nebijis Latvijas valstī. Jaunais SEPLP likums principā arī nodala funkcijas par sabiedriskā medija pārvaldības principiem, ir pilnīgi jauna ģeogrāfija, pilnīgi jauna arhitektūra, likuma jēga un būtība kā tāda. Tā gan mūs vēl sagaida pēdējā, trešajā, balsojumā... galīgajā balsojumā šeit, vienā no Saeimas ārkārtas sēdēm, līdz šī gada beigām, bet tas ir vitāli svarīgi tai pašai medijpratībai un sabiedriskā medija vīzijai, un tam, kāpēc vispār sabiedriskais medijs kā tāds pastāv, kāda ir šī... respektīvi, sūtība zemes virsū.

Lai vai kā, šis ir pirmais lasījums, es aicinu atbalstīt. Ir virkne jautājumu, kas... principā ar priekšlikumiem, kas raisa jautājumus, vai to vajag vai nevajag. Man personīgi ir jautājumi, it sevišķi par Latvijas brendingu, tā teikt, par Latvijas tēla veidošanu ārpus Latvijas robežām. Manuprāt, ir Latvijas Investīciju attīstības aģentūrai paredzētie, iezīmētie 4,5 miljoni eiro. Man ir jautājumi par to, vai vajag, jo tādi brendingi mums ir bijuši jau četri vai pieci. Bija “Runājošie akmeņi”, Magnetic Latvia un tā tālāk, bet tas jau ir atsevišķi. Tas ir uz otro (es to saucu par otro cēlienu)... otro lasījumu. Kad budžetā tas tiks skatīts, šeit, Saeimas sēdē, atkal runāsim, bet es nevarēju nepieminēt sevis iepriekš nosauktos trīs punktus.

Paldies visiem. Aicinu atbalstīt. Un lai visiem jauka atlikusī darbadiena!

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Vispirms par Kaimiņa kunga teikto attiecībā uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, to, vai ir vai nav tas medijs. Manuprāt, tas jau tika atrisināts. Un man vispār grūti iedomāties, kur vēl ir kāds pašvaldību informatīvais izdevums, kas reģistrēts kā medijs. Turklāt jāņem vērā, ka arī pašvaldību informatīvie izdevumi no reklāmas tirgus, kas agrāk bija problēma, jau kādu laiku ir ārā. Tā ka lielākais izaicinājums, kas Saeimai būs, - jādomā, kā kopā ar pašvaldībām panākt to, lai iedzīvotājiem būtu pilna informētība par to, kas notiek viņu teritorijā. Tas šobrīd ir tāds gaisā pakārts jautājums.

Attiecībā... bet kādēļ galvenokārt pieteicos debatēm, ir Latkovska kunga minētais par to, ka šajā budžetā galvenā lieta ir viena procenta nodokļa samazinājums darbaspēka nodokļu pusēm un ka ilgu laiku nekas tāds nav darīts. Ir darīts. 2018. gadā bija straujākais darbaspēka nodokļu samazinājums. Tas notika, neietekmējot mazo biznesu. Šajā gadījumā, lai vai ko jūs runātu, jūs ar otru roku esat ietekmējuši mazo biznesu un padarījuši viņu nākotni ļoti neskaidru. Ļoti iespējams, pat liela daļa no šiem uzņēmumiem pārtrauks savu eksistenci, darbību. Tā ir ļoti liela kļūda šajā budžetā, kas būs jālabo.

Otrā lieta, par darbaspēka nodokļiem runājot, vienmēr ir bijusi izpratne par to, kur nauda - nodokļu ieņēmumi - aiziet. Ja mēs runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad līdz šim 80, 82 procenti, kā nu kuru gadu, bija pašvaldību budžetos. Arī pēc iepriekšējās nodokļu reformas pret pašvaldībām izturējās ar izpratni, izprotot viņu lomu kopējā valsts pārvaldē. Šobrīd jūs esat ļoti augstprātīgi vispār noignorējuši pašvaldības, neiedziļinoties to argumentos un uzsvarā, ka tas ietekmē pamatbāzes izdevumus.

Pleša kungs runāja par visām aizņemšanās iespējām, dažādajiem fondiem un vēl visādām iespējām, kā nu varēs pašvaldības nodrošināt savu darbību un spožo nākotni. Bet tajā pašā laikā atcerieties šos vārdus “pamatbudžeta izdevumi”.

Tu nevari skolotājai samaksāt algu, tev ir jāsamaksā skolotājai... pirmsskolas skolotājai alga, tu nevari viņai pateikt: re kur tev būs jauns tilts, vai re kur tev būs jauns bērnudārzs, kurā cilvēkiem ir jāmaksā algas. Pamatbudžeta izdevumi arī ir tieši par šīm algām. Tās ir lielas teritorijas, kas pēc reformas ir palikušas neskartas, kur šis būs liels izaicinājums un nekādi attīstības investīciju jautājumi. Ir radusies problēma pat par fondu projektu līdzfinansēšanu, jo gluži vienkārši pašvaldībām nav naudas, lai samaksātu senioriem nepieciešamos garantētos pabalstus, kas ir ar likumu noteikti un ir jāizmaksā.

Kopējais budžeta apjoms ir tik niecīgs, ka to gluži vienkārši nevar... un šī valdības pieeja... kad agrāk bija sarunas un ar izpratni skatījās šos jautājumus, jo īpaši tos, kas radīja smagas darbaspēka nodokļu sarunas. Tagad ne tikai mazais bizness cieš, arī pašvaldības cieš ļoti, ļoti lielā formā.

Ja tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma daļa pašvaldībām, varēja jau vēl pat drastiskāk darīt. Bet šobrīd joprojām paliek pie tā, ka arī pēc debatēm neviens nedod pretargumentus. Šis budžets tiek balstīts uz mazo biznesu, tiek balstīts uz reģioniem, uz reģionu turpmāko attīstību. Attīstības naudas nevar kompensēt darba algas. Nav jēgas būvēt jaunu bērnudārzu, ja tev gluži vienkārši tur nebūs, kas strādā. Un tā ir šī lielākā budžeta problēma. Ja iedzīvotājiem kādā attālākā novadā vajag nodrošināt malkas piegādi mājās, un arī tādi pabalsti ir, tad tie ir jānodrošina. Tev nebūs... Iedzīvotājiem nepalīdzēs ziemā sasildīties tas, ka tev pateiks, kad noasfaltēs kaut kādu galveno ceļu. Ar to galīgi būs par maz. Un arī nauda galvenajam ceļam diemžēl izskatās gaužām niecīga.

Tāpēc, kolēģi, es palieku pie tā, ka šis budžets ir slikti sagatavots. Es savā ziņā nepiekrītu. Es sekoju līdzi arī tiem, kas seko līdzi šai sēdei, un es gribētu uzteikt vienu ministru - tas ir ekonomikas ministrs, kas ir sekojis līdzi šai sēdei visu dienu. Es domāju, ka mums būs ļoti interesanta sadarbība uz otro lasījumu, jo vismaz kāds no ministriem būs ieklausījies tajā, ko pauž opozīcija. Tā ka arī valdības izpratne šeit būs... ne tikai Saeima nepieciešama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Plešs, Šteins, Baumane, Dombrovskis un Bondars lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu atvērt procedūras sadaļu, mums par to būs jābalso. Varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu turpināta 2020. gada 28. oktobra ārkārtas sēde attālinātā formā bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es gribu tikai atgādināt, ka tie ieņēmumi - 9,6 miljardi eiro, kas ir paredzēti nākamā gada budžetā, - tā nav jūsu nauda. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Tā ka rīkosimies prātīgi ar šo nodokļu maksātāju naudu.

Paldies. Visu labu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies.

Es... īsa replika. Gribētu komentēt Latkovska kunga teikto, kā arī Ministru prezidenta teikto un finanšu ministra teikto, kuri kopā cildina sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas samazinājumu par vienu procentu kā notikumu, kuru gaidīja visi, kas piedāvāja samazināt darba nodokļus. Arī Reira kungs vairākkārt ir piezīmējis, ka tas arī uzlabo mūsu uzņēmēju konkurētspēju, samazina produkcijas pašizmaksu.

Jautājums: kāpēc jūs, kungi, ja jūs tik tiešām kvēli uzstājaties par darba nodokļu samazināšanu, neuzsākāt celt šo baļķi no cita gala un nesamazinājāt, un nepiedāvājāt samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli vismaz tiem ienākumiem, kas ir zemāki par vienu vidējo mēneša algu? Tas būtu tik tiešām labs ieguldījums darba nodokļu sloga samazinājumā. Bet jūs vienlaikus ar sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas samazināšanu ieviesāt obligāto minimālo sociālo iemaksu - šeit jūs nerūpējaties par to, ka jūs, ar vienu roku samazinot vienu nodokli, ieviesāt tai kaktā citu nodokļu slogu un arī citai nodokļu maksātāju grupai. Kur ir jūsu loģika un konsekvence?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, paldies Ainaram Latkovskim par šo viedokli par darbaspēka nodokli, par to, ka piešķīra tam tik lielu nozīmi. Nu, es tam varu piekrist tikai daļēji.

Ja jau mēs sākam no sākuma... vispār no kaut kāda nosacīta sākuma, es, iespējams, esmu tas cilvēks, kurš savā laikā pirms drusku mazāk nekā 10 gadiem esmu iesācis visu to, tā teikt, kustību par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Un kolēģis Ainars Latkovskis droši vien arī atceras to, tā teikt, lielo vienošanos starp savā laikā Zatlera Reformu partiju un VIENOTĪBU, kur VIENOTĪBAI vajadzēja iestāties par katru cenu eirozonā, Reformu partijai vajadzēja samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Tā vienošanās arī nostiprināta likumā no mūsu puses, lielā mērā no manas puses... bija samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par pieciem procentpunktiem, kas diezgan liela daļa - par trim procentpunktiem - tika arī izpildīta. Par diviem procentiem IN tika samazināts, pēc tam par vienu procentu tika samazināts sociālais nodoklis.

Vai tas galu galā būtiski palielināja valsts konkurētspēju, palīdzēja piesaistīt investīcijas vai kaut kas tāds - tas ir labs jautājums kopumā.

Bet ir labi, kolēģi, ka vismaz šādi sāk domāt par to, kas tad veido mūsu konkurētspēju. Es domāju, ka šī saruna ir... nu es ceru, ka nav nokavēta, bet to jau vajadzēja uzsākt kaut kad daudz, daudz agrāk.

Ja mēs runājam par darbaspēka nodokli, tad... konkurētspēju, pievilcīgu investīcijām, tieši kur? Domāt par kaut kādu vidējo tautsaimniecības uzņēmumu - nu šī, kolēģi, ir pilnīga vakardiena. Mums jārunā par konkrētajām nozarēm.

Ja mēs runājam par rūpniecības nozari, tad nu tur, modernajā rūpniecībā, ir nodarbināts diezgan mazs cilvēku skaits. Līdz ar to es domāju, ka tas, vai sociālais nodoklis ir 35 procenti vai 34 procenti, neko daudz neizšķirs. Rūpniecībā, kur darbaspēka izmaksas tipiskajam rūpniecības uzņēmumam būtu, visticamāk, mazāk nekā 30 procenti no kopējām izmaksām.

Tas būtu svarīgi tādiem uzņēmumiem, kas vairāk balstās uz pakalpojumiem. Nu, piemēram, pēdējā laikā diezgan populārs piemērs ir par tiem programmētājiem, par tiem, kas strādā informācijas tehnoloģiju nozarē. Un būtu ļoti interesanti paskatīties, kāda tad būs tā galabilance par Baltkrievijas programmētāju IT uzņēmumu piesaisti. Jo, no vienas puses, izskatās, ka LIAA ir samērā veiksmīga šajā ziņā, un es domāju, ka nav nekādu šaubu, ka diezgan lielā mērā šī veiksme ir ļoti labvēlīga nodokļu režīma dēļ... starp citu, alternatīvā nodokļu režīma. Tiem tā saucamajiem (tagad man Mūrnieces kundze aizrādīs) start‑up, par kuriem nesen tika pieņemti attiecīgi likuma grozījumi, kur tiem start‑up ir paredzēti daudz, daudz zemāki darbaspēka nodokļi nekā tiem, kas strādā parastajos darba režīmos.

Bet salīdzinājumā, es domāju, daudzi ies uz Ukrainu, kur darbaspēka nodokļi kopumā no pirmā skatījuma ir tikai drusku mazāki. Bet tagad uzmanību visiem tiem, kas grib uzlikt vienu sociālās apdrošināšanas šablonu absolūti visiem iedzīvotājiem... Piemēram, Ukrainā sociālās apdrošināšanas nodokļi ir maksājami tikai apmēram uz pirmajiem 1400 eiro no algas. Un pēc tam tiek uzskatīts, ka šī sociālā apdrošināšana... sociālās apdrošināšanas polise beidzas, un uz visu to, ko cilvēks pelna virs tiem 1400 eiro apmēram mēnesī, sociālās apdrošināšanas nodoklis netiek piemērots. Un tas, protams, rada daudz lielāku pievilcību, piemēram, Ukrainas nodokļu sistēmai, salīdzinot ar Latvijas vai pat Igaunijas, vai Lietuvas.

Tāpēc šeit velns ir detaļās un atbild uz jautājumu, kuras nozares mēs vēlamies attīstīt. Un sarunai par konkurētspēju jābūt tieši nozaru līmenī, nevis par kaut kādu mītisko tautsaimniecības vidējo uzņēmumu.

Bet, kā es jau teicu, domāju, ka ir pozitīvi, ka vismaz kaut kāda šāda saruna ir, es ceru, sākusies. Un es ceru, ka tā turpināsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam otro reizi.

Kariņa kungs, lūdzu, vēlreiz sistēmā reģistrējieties.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies.

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es esmu noklausījies visas debates, uzklausījis, ko saka gan opozīcijas deputāti, gan pozīcijas deputāti. Ir runāts gan par valsts budžetu, gan par plašāku situāciju kopumā un, protams, arī par Covid-19 pandēmiju.

Viena lieta gan mūs visus vieno. Un tas ir tas, ka mums visiem ļoti rūp tas, kas notiek mūsu valstī. Mums visiem ir domas, kā vajadzētu attīstīt apstākļus, lai mūsu valsts... vai kā varētu kaut ko uzlabot, lai valsts attīstība būtu straujāka. Tas mūs pilnīgi visus vieno.

Protams, detaļās un kāda ir tā uztvere, - tur ir tās atšķirības, protams, bet tas jebkurā veselīgā demokrātijā pilnīgi raksturīgi, un es gribētu tiešām visiem izteikt paldies par viedokļiem, ko jūs esat pauduši. Tie ir... nu viens otrs vairāk varbūt ar humoru ir izteikts vai ar tādu ironisku humoru, bet kopumā es uztveru to kā tiešām katra sirsnīgu laba vēlējumu mūsu valstij.

Bet kas jums priekšā ir lemšanai? Ir valdības izstrādātais, diezgan plaši diskutētais, arī tai skaitā ar visiem sociālajiem partneriem, 2021. gada budžeta projekts ar pavadošajiem likumprojektiem.

Rezumējot vēlreiz: ja šādu budžetu Saeima apstiprinātu, tad mēs varētu uzlabot mūsu valsts konkurētspēju, samazinot darbaspēka nodokļus, konkrēti sociālo nodokli, par vienu procentpunktu no 1. janvāra, un arī paplašināt vai palielināt slieksni... paaugstināt slieksni neapliekamā minimuma aprēķinam no 1200 uz 1800 eiro. Mēs arī no 1. janvāra paaugstinātu minimālo algu no 430 uz 500 eiro.

Mēs arī no taisnīguma viedokļa... tur ir diezgan plašs piedāvājums, tai skaitā mediķu algu palielinājums paredzētā apjomā... likumā paredzētajā apjomā, pedagogu algu palielinājums pilnā apjomā, kā tas ir paredzēts ar Satversmes tiesas lēmumu, tātad garantētais minimālais ienākums, minimālā pensija, mājokļa pabalsti un vēl vairākas lietas tieši šajā jomā. Un arī, protams, nauda, lai sabiedriskie mediji varētu iziet no reklāmas tirgus, kas ir ilgi runāts, un tagad tā nauda ir paredzēta, ka varētu līdz galam to lietu izdarīt.

Un visbeidzot par sociālajām garantijām. Daudzi arī ir runājuši par šo tēmu šodien. Tas nav pareizi, manuprāt, ka cilvēki, kuri Latvijā strādā un pelna naudu, un maksā nodokļus, nebūtu sociāli apdrošināti. Tas vienkārši nav taisnīgi pret viņiem. Un šajā budžetā un pavadošo likumu pakotnēs... pakotnē mēs piedāvājam, kā šo situāciju varētu mainīt... ne no 1. janvāra, no 1. jūlija, ieviešot šo... saucamo minimālā sociālā... sociālo nodokli, ko maksātu visi, bet, protams, tiem, kas pelna zem minimālās algas, ir mehānisms izveidots, kā viņiem nebūtu jāmaksā konkrēta summa, bet viņi varētu turpināt maksāt proporcionāli, netiekot sodīti par to, ka viņi maz pelna, ļaujot šiem cilvēkiem maksāt proporcionālu nodokli, kas būtu zem minimālās algas.

Mēs... Es sadzirdu to, ko arī saka opozīcija. Vienmēr opozīcijas neatbalsta valdības, tā jau demokrātiskās parlamentārās iekārtas ir izveidotas. Bet nav arī tā, ka viss, ko opozīcija saka, nav vērā ņemams. Un mēs esam centušies arī šajā budžetā iekļaut, un, manuprāt, ir iekļauts faktiski daudz tas, par ko arī opozīcija runā, īpaši šajā sociālā taisnīguma ziņā. Tātad es aicinu deputātus, pirms vienkārši kritizēt piedāvājumu, drusku iedziļināties, izlasīt līdz galam. Un man liekas, ka jūs redzēsit, ka nav gluži tā, kā viens otrs ir teicis.

Tātad vēlreiz paldies visiem par šīm debatēm. Man liekas, tās ir nozīmīgas un svarīgas. Protams, zīmīgi, ka mēs šīs debates veicam šādā veidā, neklātienē... ar interneta starpniecību pandēmijas apstākļos, kas arī, es pieņemu, vēstures grāmatās tiks ierakstīts, ka toreiz - 2020. gadā - tā noritēja Saeimas budžeta pieņemšana. Dievs dod, lai tas būtu vēstures grāmatās un ka šī pandēmija ātrāk nekā vēlāk arī tiešām varētu beigties.

Tātad paldies visiem. Paldies, priekšsēdētājas kundze.

Es vēlreiz aicinu visiem Saeimas deputātiem atbalstīt 2021. gada budžeta likumprojektu un pavadošo likumu pakotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies premjerministra kungam. Paldies valdības ministriem.

Paldies Saeimas deputātiem par saturīgām budžeta debatēm.

Vai atbildīgās komisijas vārdā, Bondara kungs, ir kas piebilstams? (Dep. M. Bondars: “Ļoti īsi!”) Lūdzu.

M. Bondars. Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Milzīgs paldies premjerministra kungam, ministriem, visiem debatētājiem. Patiešām es vairāk neaizkavēšu. Šeit, debatēs, ir bijis gan tas, kas bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan arī pluss tam, jo debatēja arī citi deputāti. Tas, ko vienīgi gribētu teikt, ka mums pēc iespējas ātrāk ir jāpāriet pie lemšanas, pie balsošanas, jo es zinu, ka mūsu kolēģi gaida iespēju iesniegt priekšlikumus. Un es zinu, ka valdība gaida iespēju pamainīt dažus akcentus, ko es dzirdēju šodien budžeta debatēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu mikrofonu atpakaļ Bondara kungam. Viņam ir jāziņo komisijas vārdā par likumprojektiem.

M. Bondars (AP!).

Jā. Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobris pulksten 12.00 dienā un izskatīšana Saeimas sēdē 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu izskatīšanas termiņš... priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembris.

M. Bondars (AP!).

Arī likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobris pulksten 12.00, nākamās... tātad izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembra Saeimas sēdē. Paldies. 

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembris.

M. Bondars (AP!).

Lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Čeku loterijas likumā” pirmajā lasījumā. Komisijā atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Čeku loterijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 2, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. (Skaņas pārrāvums.)... termiņš - šī gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies. 

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembris.

M. Bondars (AP!).

Arī likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” ir atbalstīts komisijā pirmajā lasījumā. Lūgums atbalstīt arī Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē. 

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobris pulksten 12.00 dienā, izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembris.

M. Bondars (AP!).

Arī likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīts komisijā pirmajā lasījumā. Lūgums atbalstīt arī Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana - šā gada 23. novembra Saeimas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” arī atbalstīts komisijā pirmajā lasījumā. Lūgums atbalstīt arī Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobris pulksten 12.00 un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana - šā gada 23. novembra Saeimas sēdē.

M. Bondars (AP!).

Komisijā arī atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Lūgums atbalstīt arī Saeimā pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembris.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” arī tika atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā.

Lūgums atbalstīt arī Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 17, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Termiņš priekšlikumiem ir šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobris pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembris.

M. Bondars (AP!).

Komisijā arī tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā. Lūgums atbalstīt arī Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija atbalstīja arī likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā.

Lūgums Saeimai - atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.

Lūgums Saeimai - atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” pirmajā lasījumā un atbalstījusi.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā par sociālo drošību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. (Skaņas pārrāvums.)... otrajam lasījumam ir šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir izskatījusi arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā, atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu ir 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā arī šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē!

M. Bondars. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir atbalstījusi arī likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” pirmajā lasījumā.

Lūgums Saeimai - atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Lūgums Saeimai - atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.

Lūgums Saeimai - atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 un izskatīšana Saeimas sēdē - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī atbalstījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pirmajā lasījumā.

Lūgums Saeimai - atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” un atbalstījusi pirmajā lasījumā, un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 un izskatīšana Saeimas sēdē - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pirmajā lasījumā.

Lūgums Saeimai - atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otram lasījumam - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pirmajā lasījumā.

Lūgums Saeimai - atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā.

Lūgums Saeimai - atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - 2, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” pirmajā lasījumā.

Lūgums Saeimai - atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” otrajam lasījumam ir šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā”.

Lūgums Saeimai - atbalstīt atbilstoši komisijas lemtajam arī likumprojektu “Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā un to atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu darīt tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un atbalstījusi pirmajam lasījumam, un lūdz Saeimu atbalstīt arī šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir arī atbalstījusi pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. (Skaņas pārrāvums.)... iesniegšanas termiņš - līdz šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. (Skaņas pārrāvums.)... iesniegšanas termiņš - šī gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Komisija pirmajam lasījumam ir atbalstījusi likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 26, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00 un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Visbeidzot komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu “Par valsts budžetu 2021. gadam”.

Lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2021. gadam”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts budžetu 2021. gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00 dienā un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šī gada 23. novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. oktobra pulksten 12.00, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

Godātie kolēģi! Tātad gan likumprojektam “Par valsts budžetu 2021. gadam”, gan to pavadošajiem likumprojektiem, proti, likumprojektiem no budžeta likumprojektu paketes, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 30. oktobra pulksten 12.00 un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23. novembrī.

Paldies.

Esam nonākuši darba kārtībā pie lēmuma projekta izskatīšanas.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītie kolēģi! Kā ik reizi, arī šogad ir lēmuma projekts par to, lai mēs varētu... mums būtu vienota kārtība, kādā izskatīt 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketi. Tātad ir radīta forma.

Vienīgā atšķirība no iepriekšējiem gadiem ir tāda, ka šobrīd vairs nav ierobežojumu zīmju skaitam, cik zīmēs jūs varat sniegt savu motivāciju par to, kāpēc tāds vai citāds priekšlikums ir iesniegts.

Ja jūs vēlaties no e-grāmatām... pārkopējiet “Zaļo zemi” un iekopējiet... Tā ka - būs ļoti plaši... Daudzi cilvēki izlasīs “Zaļo zemi”.

Paldies. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Šodienas sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija sekmīgi noslēgusies.

Paldies visiem šodien par darbu. Paldies premjerministram Krišjānim Kariņam. Paldies visiem valdības ministriem, kas piedalījās Saeimas sēdē un skaidroja gan budžeta likumprojektu, gan to pavadošo paketi. Paldies visiem kolēģiem par debatēm.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada 28. oktobra 15. (attālinātā ārkārtas) sēde

Informācija par procedūru
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr.827/Lp13) izslēgšanu no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 469/Lm13)  (Dok. Nr. 3092)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 829/Lp13) izslēgšanu no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 470/Lm13) (Dok. Nr. 3093)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 829/Lp13)” (Nr. 471/Lm13) (Dok. Nr. 3094)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 806/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3011, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 807/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3012, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Čeku loterijas likumā” (Nr. 808/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3013, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 809/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3014, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 810/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3015, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 811/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3016, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 812/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3017, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 813/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3018, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 814/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3019, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 815/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3020, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” (Nr. 816/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3025, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par sociālo drošību” (Nr. 817/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3026, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 818/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3027, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (819/Lp13)(1. lasījums) (Dok. Nr. 3028, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 820/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3029, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 821/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3030, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 822/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3031, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr. 823/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3032, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 824/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3033, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 825/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3034, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ““Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”” (Nr. 826/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3035, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 828/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3037, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 830/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3039, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” (Nr. 831/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3040, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 832/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3041, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 833/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3042, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 834/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3043, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 835/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3044, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” (Nr. 836/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3046, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2021. gadam” (Nr. 837/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3047, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
2021. gada budžeta likumprojektu pieņemšana 1. lasījumā
- Ziņo	- dep. M. Bondars
- Debates	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
	- ekonomikas ministrs J. Reirs
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- labklājības ministre R. Petraviča
	- aizsardzības ministrs A. Pabriks
	- izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
	- kultūras ministrs N. Puntulis
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. I. Indriksone
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Agešins
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. I. Ribakovs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele
	- dep. I. Goldberga
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. M. Golubeva
	- dep. E. Kucins
	- dep. A. Skride
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. I. Ikstena
	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
	- dep. J. Tutins
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Bluķe
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- kultūras ministrs N. Puntulis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Latkovskis
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 806/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3011, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 807/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3012, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Čeku loterijas likumā” (Nr. 808/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3013, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 809/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3014, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 810/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3015, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 811/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3016, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 812/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3017, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 813/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3018, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 814/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3019, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 815/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3020, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” (Nr. 816/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3025, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību” (Nr. 817/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3026, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 818/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3027, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 819/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3028, 3095
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 820/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3029, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 821/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3030, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 822/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3031, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr. 823/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3032, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 824/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3033, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 825/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3034, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 826/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3035, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 828/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3037, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 830/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3039, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā” (Nr. 831/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3040, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 832/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3041, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 833/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3042, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 834/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3043, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 835/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3044, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” (Nr. 836/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3046, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2021. gadam” (Nr. 837/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3047, 3095)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” (Nr. 472/Lm13) (Dok. Nr. 3096)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 28.10.2020 09:07:12 bal001
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr.827/Lp13) izslēgšanu no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes (469/Lm13)

Datums: 28.10.2020 09:08:48 bal002
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr.829/Lp13) izslēgšanu no 2021. gada valsts budžeta likumprojektu paketes (470/Lm13)

Datums: 28.10.2020 09:10:44 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr.829/Lp13) (471/Lm13)

Datums: 28.10.2020 09:12:34 bal004
Par - 60, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (806/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:13:31 bal005
Par - 58, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Nacionālās drošības likumā (807/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:14:30 bal006
Par - 60, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Čeku loterijas likumā (808/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:15:28 bal007
Par - 61, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā (809/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:16:28 bal008
Par - 60, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Invaliditātes likumā (810/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:17:27 bal009
Par - 62, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par aviāciju” (811/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:18:24 bal010
Par - 63, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (812/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:19:24 bal011
Par - 58, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (813/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:20:17 bal012
Par - 61, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (814/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:21:20 bal013
Par - 60, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (815/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:22:35 bal014
Par - 62, pret - 25, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (816/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:23:33 bal015
Par - 59, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par sociālo drošību” (817/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:24:37 bal016
Par - 61, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (818/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:25:40 bal017
Par - 62, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (819/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:26:36 bal018
Par - 60, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (820/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:27:31 bal019
Par - 60, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (821/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:28:40 bal020
Par - 61, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (822/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:29:42 bal021
Par - 59, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (823/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:30:39 bal022
Par - 62, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (824/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:31:38 bal023
Par - 61, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (825/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:32:35 bal024
Par - 60, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (826/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:33:32 bal025
Par - 61, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (828/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:34:26 bal026
Par - 62, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (830/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:35:24 bal027
Par - 62, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā (831/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:36:19 bal028
Par - 59, pret - 28, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:37:11 bal029
Par - 58, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:38:08 bal030
Par - 59, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (834/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:39:07 bal031
Par - 60, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (835/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:40:22 bal032
Par - 62, pret - 29, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam (836/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 09:41:22 bal033
Par - 59, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 28.10.2020 10:48:40 bal034
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 28.10.2020 12:31:27 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 28.10.2020 15:00:23 bal036
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 28.10.2020 17:00:11 bal037
Par - 78, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par š.g.28.oktobra sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz visu sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanai

Datums: 28.10.2020 17:15:56 bal038
Par - 65, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (806/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:17:14 bal039
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (807/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:18:29 bal040
Par - 70, pret - 2, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Čeku loterijas likumā (808/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:19:40 bal041
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (809/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:20:56 bal042
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (810/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:22:06 bal043
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (811/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:23:16 bal044
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (812/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:24:24 bal045
Par - 64, pret - 17, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (813/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:25:35 bal046
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (814/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:26:45 bal047
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (815/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:28:12 bal048
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (816/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:29:21 bal049
Par - 85, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sociālo drošību” (817/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:30:39 bal050
Par - 86, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (818/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:32:01 bal051
Par - 85, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (819/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:33:09 bal052
Par - 86, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (820/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:34:17 bal053
Par - 88, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (821/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:35:36 bal054
Par - 88, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (822/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:36:47 bal055
Par - 84, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (823/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:38:04 bal056
Par - 85, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (824/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:39:16 bal057
Par - 84, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (825/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:40:27 bal058
Par - 88, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (826/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:41:35 bal059
Par - 71, pret - 2, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (828/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:42:43 bal060
Par - 85, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (830/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:44:00 bal061
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā (831/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:45:10 bal062
Par - 61, pret - 28, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:46:22 bal063
Par - 62, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:47:32 bal064
Par - 57, pret - 27, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (834/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:48:50 bal065
Par - 60, pret - 25, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (835/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:50:14 bal066
Par - 62, pret - 26, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam (836/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:51:30 bal067
Par - 63, pret - 25, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.10.2020 17:54:10 bal068
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2021.gada valsts budžeta likumprojektu paketei (472/Lm13)

Datums: 28.10.2020 17:54:24 bal069
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija