Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 29. oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Darba kārtībā - šā gada 8. oktobra sēdes darba kārtība.
Vispirms iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Šeit mums ir jābalso, lūdzu. Varam balsot? Varam balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un “Grozījumi Krimināllikumā” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības līdz Juridiskās komisijas turpmākajam lēmumam! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” tiek izslēgti no 8. oktobra sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam.
Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Danas Reiznieces-Ozolas, Lindas Liepiņas un Alda Gobzema iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šajā satraukuma pilnajā laikā tomēr, runājot par adopciju uz ārvalstīm, mēs esam visu vasaru ar kolēģiem rūpīgi strādājuši pie jaunas pieejas, kuru mēs vēlētos piedāvāt šodien jums, godātie kolēģi, attiecībā uz adoptētāju atbalstu šeit, Latvijā, jo, kā mēs zinām, pagājušajā sēdē vairākums nolēma, ka šī adopcija uz ārvalstīm tiktu... vēl vairāk ierobežojama. Līdz ar to uzreiz ir loģisks jautājums, kā mēs varam nodrošināt to bērnu, kuri potenciāli varbūt gribēja tikt uz ārvalstīm, bet, nu, šobrīd, iespējams, šī iespēja viņiem tiks liegta... šo bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanu šeit, Latvijā. Par dzīves kvalitāti es runāju, tāpēc ka arī adoptētāji paši un adoptētāju biedrības, es domāju, ir pelnījuši ļoti lielu pateicību no valsts puses, jo viņi faktiski ir likteņa uzlabotāji, likteņa mainītāji bērniem, kuriem jau tā varbūt nav tas labākais liktenis iekritis.
Bet īsumā par mūsu priekšlikumu. Tātad mūsu priekšlikums sastāv no diviem likumprojektiem - tas ir šis un arī nākamais. Un es ieskicēšu sākumu. Tātad mēs nerunājam par pabalstiem, papildu pabalstiem, jo it kā adoptētājam jau Labklājības ministrija ir pacentusies šos pabalstus nodrošināt savu iespēju robežās. Mēs šobrīd runājam par to, ka valsts no savas puses dāvina laiku - dāvina laiku adoptētājiem kopā ar bērnu, jo tas ir principā... Aprunājoties ar adoptētājiem un apspriežot šo jautājumu ļoti ilgi, arī vasaras laikā, mēs nonācām pie secinājuma, ka, neskatoties, protams, uz materiālo pusi, laiks - tieši laiks - ir tas, kas pietrūkst šobrīd adoptētājiem, lai viņi varētu nodibināt labas attiecības, ģimeniskas saiknes ar bērniem. Iespējams, arī šis laika trūkums ir vainojams pie tā, ka reizēm šīs adopcijas nenotiek, tiek pārtraukts pirmsadopcijas process, un bērns... bērnam tas liek arī vilties vēl vairāk.
Šis laiks... Kā tad var šo laiku nodrošināt adoptētājs? Viņš var lūgt neapmaksātu atvaļinājumu. Viņš var saņemt atvaļinājumu speciāli bērna adoptēšanai, bet arī šeit likums nosaka, ka šis atvaļinājums ir principā nosakāms... līdz astoņu gadu vecumam. Vispār likumdevējs šobrīd palīdz vecākiem ar atvaļinājumu... ar neapmaksātu atvaļinājumu... līdz bērna astoņu gadu vecumam. Pēc tam, pēc astoņiem gadiem, iestājas principā, nu, ja var teikt, vakuums, jo attiecībā uz atvaļinājumu... jo arī bioloģiskajiem vecākiem šis bērna kopšanas atvaļinājums vairs nepienākas.
Bet šeit mēs runājam par bērna ienākšanu ģimenē. Jauns koncepts - bērna ienākšana ģimenē kā bērna piedzimšana jauniem vecākiem. Un jebkura bērna ienākšana ģimenē neatkarīgi no bērna vecuma - un paldies, ka jūs atbalstījāt arī pirms pusotra gada iniciatīvu par atvaļinājumu -, neatkarīgi no vecuma vienam no adoptētājiem... tā saucamo paternitātes atvaļinājumu. Tā ka neatkarīgi no bērna vecuma ir nepieciešams atbalsts no valsts puses tieši laika ziņā. Un šis ļoti vērtīgais laiks, kurš ir nepieciešams adoptētājam, ir nepieciešams gan pirmsadopcijas procesā (varbūt pat vēl vairāk) un arī pēcadopcijas procesā, lai nesanāktu tāda situācija, ka bērns... bērnu paņem no bērnu nama un ievieto uzreiz bērnudārzā vai aizsūta skolā un bērnam vispār nav iespēju adoptēties.
Es turpināšu pie nākamā likumprojekta. Un es tiešām aicinu, ļoti lūdzu jūs ļaut mums dot iespēju arī komisijā pastāstīt par šo plašāk.
Atbalstiet, lūdzu, šo ideju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vai kādam deputātam ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai? Ja ir iebildumi, vai kāds deputāts vēlas pieprasīt balsojumu? Jūs redzat - ir poga “Pieprasu balsojumu”. Tad, lūdzu, dariet to zināmu. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Danas Reiznieces-Ozolas, Lindas Liepiņas un Alda Gobzema iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Es vēlos pateikt jums lielu paldies par to, ka jūs ļāvāt šo likumprojektu izskatīt komisijā. Un es ļoti vēlētos, lai arī komisijas vadītājs ļautu mums pēc iespējas varbūt ātrāk prezentēt šo ideju plašākam sabiedrības lokam. Jo es zinu, ka arī adoptētāji ļoti gaida - ar nepacietību - šo jauno pieeju, un būšu ļoti pateicīga par atbalstu.
Paturpinot varbūt nedaudz par šo koncepciju. Ir tātad skaidrs, ja mēs runājam par laika dāvināšanu adoptētājiem, šis vecāku... šis bērnu kopšanas... piedodiet, šis bērna kopšanas atvaļinājums... kopā ar vecāku pabalstu būtu izmaksājams tieši tāpat kā bērna piedzimšanas gadījumā, bet atšķirībā no bioloģiskajiem vecākiem... Bioloģiskā bērna gadījumā šo atvaļinājumu būtu atļaujams sadalīt pa daļām, jo, piemēram, ja nav tādas ļoti lielas nepieciešamības izmantot visu šo gadu vai pusotru uzreiz, tad vecākiem būtu šī iespēja dalīt neatkarīgi no bērna vecuma. Piemērs: ja bērnam ir trīs gadi, tad iespējams, ka šo laiku... šis laiks tiks iztērēts uzreiz, bet, ja bērnam ir deviņi gadi, tad pirmsadopcijas periodā viena daļa atvaļinājuma tiks iztērēta, bet varbūt nedaudz vēlāk šī nepieciešamība pēc papildu laika būs uzreiz acīmredzama, un vecāki arī to iztērēs.
Iespējams, būs arī tādi vecāki, kuriem absolūti nav nepieciešams šis atvaļinājums un pabalsts. Varbūt viņi ir gana turīgi, varbūt viens no vecākiem vispār nestrādā. To mēs redzēsim vēlāk - tad, kad šī norma, cerams, stāsies spēkā.
Bet viennozīmīgi, mūsuprāt, adoptētāju atbalsta mehānisms nedrīkst būt atkarīgs no adoptējamā bērna vecuma. Ja tu paspēj bērnu adoptēt līdz nezin... pusgada vecumam, tad tu varēsi ar to bērnu pavadīt labi laiku kopā un satuvināties. Ja ne, tad, nu, pats vainīgs. Tādai pieejai, es domāju, nevajadzētu būt. Līdz ar to tas ir gan bērna interesēs, gan arī vecāku atbalstam, lai būtu pēc iespējas vairāk šādu adoptēšanas gadījumu Latvijā un lai arī bērni pēc astoņu gadu vecuma nezaudētu cerību uz to, ka kādu dienu varbūt arī viņiem būs iespēja iegūt sev ģimeni.
Es vēlreiz pateicos, kolēģi, jums par to, ka jūs neiebildāt pret šī likumprojekta nodošanu komisijai, un, protams, aicinu arī attiecīgi konsekventi neiebilst pret šī likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu lēmuma projektu “Par 10 392 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Viendzimuma partneru reģistrēšana” turpmāko virzību”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Ja ir iebildumi, lūdzu, nospiediet pogu “Pieteikties”, un tie tiks reģistrēti. Iebildumu nav.
Tātad patstāvīgais priekšlikums sēdes darba kārtībā tiek iekļauts, un mēs to izskatīsim.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.
I. Benhena‑Bēkena (KPV LV).
Labdien, kolēģi! 2020. gada 26. jūnijā Saeima saņēma 10 392 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Viendzimuma partneru reģistrēšana”. Šā gada 22. jūlijā un 30. septembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, izskatot kolektīvo iesniegumu, uzklausīja konstitucionālo tiesību ekspertus Lauri Liepu un Baibu Rudevsku.
Minētie juristi pārstāvēja atšķirīgas nostājas jautājumā par viendzimuma partneru tiesiskās aizsardzības regulējumu un nepieciešamību to regulēt ģimenes tiesību ietvaros.
Komisijas deputāti, uzklausot izteiktos viedokļus, nolēma kolektīvā iesnieguma tālāko virzību neatbalstīt un iesniegumu noraidīt.
Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 392 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Viendzimuma partneru reģistrēšana” turpmāko virzību”.
Komisija lūdz balsot par kolektīvā iesnieguma noraidīšanu un atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Latvija ir viena no pēdējām atlikušajām Eiropas Savienības valstīm, kur joprojām nepastāv iespēja reģistrēt attiecības cilvēkiem, kas nevar vai nevēlas stāties laulībā, bet kas vēlas būt kopā un veidot kopīgu mājsaimniecību. Daļai šo cilvēku - viendzimuma pāriem - Latvijā vispār nav iespējams reģistrēt kopdzīvi, bet arī šīs ģimenes ir ģimenes, un arī tās valsts likumiem ir jāņem vērā, ja tā patiešām rūpējas par visiem saviem cilvēkiem.
ManaBalss.lv iniciatīva ir vēl viens aicinājums Saeimai beidzot sakārtot šo likumdošanas robu, atsaukties cilvēku aicinājumam un nodoties dzīvesbiedru regulējuma izstrādei. Mēs zinām, ka Sociālo un darba lietu komisija jau sāka situācijas izpēti. Konstatēti vairāki nevienlīdzības piemēri, tai skaitā 60 reizes lielākas nodevas testamentāriem mantiniekiem, salīdzinot ar laulātajiem. Tātad tas, ka esot iespējams visu nokārtot pie notāra, nav taisnība.
Tas nozīmē, ka starp diviem cilvēkiem, kas nav laulībā, pēc kopā pavadītas dzīves, dzīvesbiedram aizejot aizsaulē, palikušajam būtu jāsamaksā tik liela nodeva par kopīgā mājokļa mantošanu, ka bieži vien no mājokļa nāksies atteikties. Arī tiesībsargs ir aicinājis valdību labot šo netaisnību.
Viendzimuma pāru ģimenēs mēdz arī dzīvot bērni, kuri uztver šos pārus kā savus vecākus, kaut gan tikai viens vecāks ir bioloģisks. Bioloģiskajam vecākam aizejot bojā, otrs vecāks, kuru bērns mīl kā savu mammu vai tēti un kurš rūpējas par bērnu kā par savējo, kļūst juridiski par svešu cilvēku. Ieviešot dzīvesbiedra statusu, mēs pasargātu šīs ģimenes. Tāpat dzīvesbiedra statuss uzlabotu arī daudzu citu pāru dzīvi, tai skaitā maznodrošinātākos, kuri nevar atļauties visus juridiskos jautājumus kārtot caur notāru.
Ar šīm problēmām saskaras konkrēti Latvijas cilvēki, nevis izdomātas ideoloģijas produkti. Daļa no šiem cilvēkiem dod priekšroku dzīvei citā Eiropas valstī, kur iespējas reģistrēt attiecības pastāv.
Ir pēdējais laiks labot šo netaisnību un neatgrūst šos cilvēkus. Latvijai viņi ir vajadzīgi. Arī gadījumā, ja Saeima šodien noraidīs šo iniciatīvu, rindā jau stāv jauna iniciatīva ar vairāk nekā 10 tūkstošiem balsu, kas savāktas 60 dienu laikā par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību.
Mēs turpināsim uzturēt Saeimā šo sarunu, kamēr mūsu balsis tiks sadzirdētas. Mēs par to runāsim gan šeit, gan komisijās, gan medijos un piketos pirms katra balsojuma. Mēs esam Latvijas cilvēki, kam rūp vienlīdzība. Jauni un ne tik jauni, tradicionālajās ģimenēs dzīvojoši un viendzimuma dzīvesbiedri. Mēs visi, kas grib redzēt Latviju kā iekļaujošu un eiropeisku valsti. Nešaubos, ka mēs vienreiz panāksim visu ģimeņu tiesisko aizsardzību arī Latvijā.
Aicinu noraidīt komisijas piedāvāto Saeimas lēmumu un balsot par jaunu lēmumu - nodot iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.
D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pretēji komisijas balsojumam es aicinu jūs atbalstīt šīs iniciatīvas virzību un izskatīšanu atbildīgajā komisijā, jo ticu, ka mums kā likumdevējam ir jānodrošina tiesiskā aizsardzība visām Latvijas ģimenēm.
Jā, šī iniciatīva ir tikai par viendzimuma pāru reģistrēšanu, taču domāju, ka, nododot to Sociālo un darba lietu komisijai, kas jau sākusi izskatīt dzīvesbiedru likuma tvērumu un nepieciešamību, deputāti spētu apvienot labākus un iekļaujošākus risinājumus un virzīt likumprojektu, kas aizsargātu visus cilvēkus, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Jo, būsim godīgi, tādu ir ļoti daudz.
Fakts, ka pēc komisijas balsojuma nedēļas laikā jauna iniciatīva par dzīvesbiedru likuma pieņemšanu jau ir savākusi vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, pierāda, ka Saeimai būs jāstrādā ar šiem jautājumiem. Mūsu sabiedrība pieprasa likumdošanu, kas atspoguļotu viņu dzīves realitāti. Būsim dzirdoši, strādāsim ar šiem jautājumiem un nodrošināsim katras ģimenes, vēlreiz saku - ģimenes, nevis laulāto pāru, aizsardzību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Problēma, liekas, ir tā, ka šie priekšlikumi nav iesniegti saistību tiesību jomā, bet skar ģimenes tiesības. Šodien bija pie Saeimas pikets par visu ģimeņu aizsardzību.
Ja mēs paskatāmies Civillikuma 32., 33., 35., 38. pantu, mēs varam izlasīt par dažādām kopdzīves formām, kuras faktiski paši šo formu piekopēji sauc par ģimeni, bet Civillikums viņus neatzīst, kā arī ir uzskaitītas tās kopdzīves formas, kuras nedrīkst, teiksim, atzīt par laulību.
Šinī gadījumā es varu nosaukt... faktiski ir veselas sešas tādas formas. Piemēram, nevar dibināt ģimeni, nu, tādā nozīmē kā laulība starp radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem, māsām un pusbrāļiem un pusmāsām. Nedrīkst starp adoptētājiem un adoptēto veidot... Nedrīkst veidot ģimeni persona, kas jau atrodas laulībā, respektīvi, poligāmiju. Aizliegta laulība ar aizbilstamo. Aizliegta laulība ar nepilngadīgo, kā arī viendzimuma... starp viendzimuma partneriem.
Protams, mēs varam teikt, ka tās ir tikai kaut kādas partnerattiecības, bet faktiski tās pastāv kā ģimenes. Atsevišķus gadījumus regulē arī Krimināllikums, ka nedrīkst būt šādas formas. Bet nu tās pastāv. Un tās pat nav desmitos. Es baidos, ka Latvijā šādas ģimenes... šīs sešu veidu ģimenes varbūt ir simtos, ja ne tūkstošos.
Kādā veidā tad varētu būt atrisinājums kaut kāds, nepārkāpjot Civillikumu, un kādā veidā var būt atrisinājums, kas neprasa mainīt Krimināllikumu šinī gadījumā? Es domāju, ka ziņotājs te nepastāstīja sīkāk, bet es varu atkārtot to, ko ir ieteikusi Baiba Rudevska, juriste, un es pilnībā piekrītu.
Tātad kopējā labuma interese varētu būt cilvēka rūpes vienam par otru, nevis viņu gultas darbi. Līdz ar to ir pilnīgi iespējams izstrādāt jaunu tiesību institūtu, kas nav ģimenes tiesību jomā, bet kas ir saistību tiesību jomā, ko var nodēvēt vai nu par reģistrētu mājsaimniecību, vai par reģistrētu aprūpes formu. Bet tad ir jābūt mums godīgiem un jāpasaka, ka valsti nedrīkst interesēt šo cilvēku dziļi intīmās preferences. Tātad, ja tiktu izstrādāts šāds likums, tas nozīmē, ka, piemēram, varētu dzīvot vienā dzīvoklī arī divas vai vairākas pensionāres, kuru tiesības tiktu aizsargātas, kuras, piemēram, kopā pavada vecumdienas, viena par otru rūpējas. Un viņas reģistrē šo kopējo mājsaimniecību, reģistrē šo savstarpējo aprūpi. Nu tā, tās ir juris... detaļas.
Vakardien, kas skatījās (vai aizvakardien tas bija) raidījumu “1:1” ar katoļu arhibīskapu, redzēja, ka arī baznīca faktiski atbalstītu šādu reģistrētu kopdzīves formu, kas būtu reģistrēta kā kopēja mājsaimniecība saistību tiesību jomā.
Līdz ar to es aicinu šodien nevirzīt tālāk šo likumu, jo ir juristi, kas jau strādā pie šī jaunā likuma, kurš būs saistību tiesību jomā, un tad mēs varēsim šeit diskutēt un apspriest to komisijās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Godīgi sakot, man ir... man ir kauns. Man ir kauns, ka patiesībā Latvija līdz šim brīdim nav spējusi pierādīt, ka ikkatrs cilvēks, kas šeit dzīvo, ir vērtība, ka mājas ir ikvienam cilvēkam, kas Latvijā dzīvo.
Manā ieskatā, mums ir jāpārstāj šķirot mūsu tautiešus, mums ir jāpārstāj iedalīt sabiedrību vēlamajos un nevēlamajos, mums ir jāpārstāj šķirot ģimenes. Tā ir divkosība, kolēģi, no mūsu puses, jo ikviena ģimene ir vērtība, kas jāaizstāv. Un kas mēs vispār esam, lai teiktu, kuras ģimenes ir labākas un kuras ne?
Mums ir jāpārstāj šķirot mūsu tautiešus, jo mēs to nevaram atļauties, Latvija to nevar atļauties. Mēs esam nācija ar diviem miljoniem cilvēku, un katru gadu mūsu paliek arvien mazāk, un ziniet, visu nevar novelt tikai uz dzimstību vien. Cilvēki turpina pamest mūsu valsti, un tā ir skaudra realitāte. Mēs zaudējam lieliskus prātus. Mēs zaudējam savus pilsoņus un liedzam citu valstu piederīgajiem saskatīt šo valsti kā vietu, kur ikviens var veidot ģimeni un uzsākt dzīvi šeit, jo gluži vienkārši rietumnieku acīs mēs vēl neesam lielā iespēju zeme.
Liedzot fundamentālas tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, mēs visai tiešā veidā dodam zaļo gaismu emigrācijai. Iemesli tam, protams, ir dažādi, bet vadmotīvs lielākoties ir viens un tas pats. Pieļauju, ka neviens vien jau ir dzirdējis kādu apgalvojam - došos labākas dzīves meklējumos.
Ziniet, man ir sāpīgi apzināties, ka daļa sabiedrības tic, ka Latvija saviem iedzīvotājiem nespēj nodrošināt līdz galam labu un cieņpilnu dzīvi, ka šī valsts nespēj aizsargāt ikkatru pilsoni un piever acis uz klaju diskrimināciju, ka šī valsts nemaz nevēlas iestāties par ikvienu - aktīvi pretojoties vienlīdzībai un līdztiesībai.
Un par kādu cieņu mēs, kolēģi, varam runāt, ja kārtējo reizi sabiedrības iniciatīva, kas ieguvusi vairāk nekā 10 tūkstošu cilvēku atbalstu, tiek klaji nogrūsta stūrī. Ka deviņi deputāti apklusina desmitiem tūkstošu cilvēku vēlmi tikt uzklausītiem, sadzirdētiem, atzītiem. Tas, kā mēs vēlamies redzēt pasauli, ne vienmēr atbilst tam, kāda pasaule patiesi ir.
Akli sekojot normatīvajai izpratnei par to, kas ir pareiza ģimene, mēs neredzam kopainu. Mēs neredzam sabiedrību, kāda tā patiesi ir. Ikviens zina, ka bērni aug visdažādākajās savienībās. Un, ziniet, lai kā mums to negribētos atzīt, viena no izplatītākajām ģimenes formām ir vientuļa māte, kas audzina savus bērnus ar savas mammas līdzdalību. Divas spēcīgas sievietes, kas ar zobiem un nagiem cīnās par savu atvašu labklājību. Kāds varētu apgalvot, ka tas ir tālu no ideāla, taču, ignorējot realitāti, mēs iekļūstam strupceļā.
Un ar ko šis ģimenes modelis ir sliktāks par divām mīlošām mammām, kas audzina savu bērnu ar tikpat lielu gādību? Un nesakiet, ka bērns, augot viendzimuma pāra ģimenē, apjuks varavīksnes krāšņumā un nespēs atšķirt baltu no melna.
Heteroseksuāli pāri neizzudīs. Tradicionālās ģimenes nepārstās eksistēt, bērni neizaugs mucā. Bet, ignorējot realitāti, mēs atsvešināmies no tautas un tauta - no mums.
Lai kļūtu par patiesi modernu, ekonomiski pārtikušu un sociāli taisnīgu valsti, Latvijai ir jāiet līdzi laikam. Un mums, Saeimas deputātiem, ir jāieklausās savos līdzpilsoņos. Mums ir jāskatās realitātei acīs un pašiem jāiet līdzi laikam. Un līdz šim mēs esam pierādījuši, ka drīzāk saldsērīgi vērsīsimies un skatīsimies pagātnē, nevis braši soļosim nākotnē. Manuprāt, ar to it nemaz nevajadzētu lepoties. Kamēr vairākums Eiropas valstu dodas uz priekšu, Latvija lēni slīd nopakaļ.
Kolēģi, pie Saeimas nama šodien un arī trīs nedēļas iepriekš stāvēja reāli cilvēki, mūsu līdzpilsoņi. Cilvēki, kas vēlas mums atgādināt par savu esību. Vai tas viņiem vispār būtu jādara? Acīmredzot, jo līdz šim valsts viņus ir ignorējusi, uzskatījusi par nevēlamiem traucēkļiem, par nemiera cēlājiem, kas vēlas izjaukt pastāvošo kārtību. Tas nenāk par labu sabiedrības kopējai izaugsmei. Tas tikai veicina polarizēšanos, šķelšanos un savstarpēju nicinājumu. Latvija to nevar atļauties. Es atkārtošos, mums ir jācīnās par katru pilsoni, pat ne pilsoni - iedzīvotāju.
LGBT kopiena nevēlas nevienam neko atņemt. Dzīvesbiedru likums nenojauks laulības institūciju. Laulības joprojām tiks slēgtas un arī šķirtas starp vīrieti un sievieti. Bet mēs varam tiem sniegt tiesisku regulējumu, kas likuma priekšā pasargās viņu ģimenes, viņu kopdzīvi, viņu dzīvesbiedrus. Tas atzīs viņus par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem un neradīs viņos vēlmi pamest mūsu valsti labākas dzīves meklējumos. Tas pasargās viņus no dzīves mestiem izaicinājumiem un stiprinās pārliecību, ka Latvija ir arī viņi, ka Latvija esam visi mēs. Ja vēlamies šo zemi dalīt, mums ir jāiemācās sadzīvot, ieklausīties un cienīt vienam otru.
Viens no maniem tuvākajiem cilvēkiem ir piekritis dalīties ar savas pieredzes stāstu. Šobrīd, kad debatējam par konkrēto iniciatīvu un arī dzīvesbiedru likuma nepieciešamību, es uzskatu, ka tas ir mans pienākums pret viņu un arī citiem cilvēkiem, kas saskārušies ar netaisnību, nolasīt viņa rakstīto. Starp citu, pirms padsmit gadiem es biju pirmais, kam Miks uzticēja savu rūpīgi glabāto noslēpumu un paziņoja par savu homoseksualitāti. Atceros, ka viņš drebelīgā tonī... baidoties zaudēt mūsu draudzību, “iznāca no skapja”, ja tā var teikt. Jau tolaik es viņam skaidri un gaiši apsolīju, ka allaž būšu viņa pusē, un šodien es apsolu, ka joprojām esmu viņa pusē. Esmu viņa pārstāvētās kopienas pusē un iestājos par Latviju, kurā ikviena cilvēka stāsts ir arī Latvijas stāsts.
Un lūk, Mika vēstījums: “Ar Vladu mēs iepazināmies 2014. gada sākumā. Mēs ātri vien sapratām, ka mūsu abu kopābūšana ir laimes definīcija. Jā, zinu, izklausās klišejiski, bet pats zini, ka mīlestība ir viena liela klišeja. Pēc vairākiem mēnešiem nolēmām ievākties vienā dzīvoklī un sākt kopdzīvi.
Man liekas, viens no jaukākajiem mirkļiem bija tad, kad viņš tobrīd vēl savā apmulsušajā latviešu valodā iepazīstināja mani ar savu draudzeni, sakot, ka esmu viņa dzīvesdraugs. Tobrīd sapratu, ka mēs esam ģimene. Bet redzi, arī tolaik Latvija pret mums neizturējās kā pret reālu ģimeni. Dzīvojām savā burbulī, draugi un radi mūs atbalstīja, apciemojām viens otru darbavietā un pusdienojām mūsu kopīgajā kolēģu kompānijā.
Pagāja gadi, un sapratām, ka ir jāsper nākamais solis mūsu attiecībās. Gribējām reģistrēt mūsu kopdzīvi un nodrošināt to, ka arī valsts, kurā dzīvojam, atzīst mūsu savienību. Tad nāca Vlada paaugstinājums darbā. Ilgi un dikti domājām par to, vai vēlamies pārcelties uz svešu valsti un pamest Latviju. Beigu beigās nolēmām sākt jaunu dzīvi Norvēģijā, kur mūs abus respektē - kā kopā, tā atsevišķi. Sareģistrējāmies un dzīvojām laimīgi.
Likās, ka beidzot varam uzelpot. Taču mūsu abu laime Oslo nebija ilga. Pēc pāris mēnešiem Vlads negaidīti gāja bojā, un es paliku pilnīgi viens svešumā. Lai es varētu saņemt dzīvības apdrošināšanas kompensāciju, ko viņa darba devējs izmaksā ikvienam partneri zaudējušajam dzīvesbiedram, man vajadzēja pierādīt, ka arī pirms pārcelšanās uz Norvēģiju bijām ilgstošās attiecībās. Apdrošināšanas kompānija pieprasīja dokumentu, kas apliecinātu manu un Vlada kopdzīvi Latvijā. Mēģināju viņiem ieskaidrot, ka tāds koncepts gluži vienkārši Latvijā neeksistē, taču tas nelīdzēja.
Viņa nāvei sekoja viena tiesvedība pēc otras. Viena cīņa pēc nākamās. Lieki teikt, ka procesu zaudēju, mūsu kopdzīvi Latvijā neatzina un es paliku ar sāpi sirdī. Ne vien ar sāpi sirdī par vistuvākā cilvēka zaudēšanu, bet arī ar sāpi par to, ka visgrūtākajā brīdī dzimtene mani atkal nodevusi. Vēlreiz nācās vilties valstī, ko atkal saucu par mājām.
Pēc gada atgriezos šeit, Latvijā, ar cerību, ka laiki mainās un Latvija beidzot kļūs par eiropeisku valsti, bet izskatās, ka es joprojām šeit neesmu gaidīts. Lai nu kā, patriotismu no manis tik viegli neizdzīt, tādēļ arī šī vēstule.
Nodod, lūdzu, šo ziņu deputātiem, lai viņi dzird, ka, protams, es arī mīlu šo valsti un esmu daļa no tās, un esmu atgriezies mājās, lai ar savu klātbūtni atgādinātu par savu eksistenci. Paldies Tev.” Šīs ir vēstules beigas.
Redziet, kolēģi, šādas privilēģijas un tiesības ir bieži vien neredzamas tiem, kas tās bauda, un šis Mika piedzīvotais ir uzskatāms piemērs tam, ka Latvijā joprojām pieļauj netaisnīgu un nepieņemamu attieksmi pret minoritātēm un dzīvesbiedru likums ir akūti nepieciešams solis pretī tam, lai viņa stāsts ir pagātne, nevis daudzu cilvēku ikdiena. Tas, par ko mēs lemjam šeit un tagad, ietekmē pavisam reālus cilvēkus un pavisam reālas ģimenes.
Mums ir jāpārstāj šķirot mūsu tautiešus. Mēs to nevaram vienkārši vairs atļauties. Latvija to nevar atļauties.
Es ceru, ka mēs spēsim rast labu risinājumu, lai pasargātu visas Latvijas ģimenes, tādēļ aicinu neatbalstīt šo sagatavoto lēmuma projektu un turpināt diskusijas par šiem jautājumiem Saeimā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Deputātes! Deputāti! Patlaban stāsts nav, kā tiesiski labāk noformēt viendzimuma partneru attiecības - reģistrēt vai nereģistrēt. Tas ir jautājums, kurš mums tagad ir uzdots. Ja cilvēki mīl viens otru, man vienalga, kāds ir viņu dzimums. Viņu attiecības nerada nekādu slogu sabiedrībai. Tik tiešām mums vajadzētu sarūpēties, ja viņi būtu nīduši viens otru, nevis mīlētu. Tomēr arī mīlošiem cilvēkiem ir svarīga valsts aprūpe. Un tam pierādījums ir attieksme, kas izteikta izskatāmajā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma projektā. Tas netieši pierāda, ka šim kolektīvajam iesniegumam ir cēlonis.
Aiz likumdevēju nevēlēšanās reģistrēt partnerattiecības slēpjas nevēlēšanās pamanīt un atzīt sabiedrībā homoseksuālas attiecības. Šāds vēlmes trūkums ir piekāpšanās aizspriedumiem, kuri joprojām sabiedrībā ir.
Homoseksuāļu stigmatizācijas rezultātā viņi vēl vairāk izvairās no savu attiecību atklāšanas, tas vēl vairāk viņiem liek slēpt savas attiecības, savukārt demonstratīvas cenšanās par sevi paziņot pride parādēs un individuālajos demaršos padara aizspriedumus vēl stiprākus.
Pārraut šo apburto loku vienīgi var, tiesiski atzīstot noturīgas homoseksuāļu saites un uz tām attiecinot šīs attiecības atbalstošas normas, valstij uzņemoties atbildību un sniedzot partnerattiecībās brīvprātīgi iesaistīto personu tiesību garantijas. Atzīstot partnerattiecības, mūsu sabiedrība kļūs brīvāka un godīgāka.
Es aicinu neatbalstīt komisijas lēmumu, balsojot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Bluķei.
D. Bluķe (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas telpās un tiešsaistē pie ekrāniem! Īsā laikā savāktie vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu parakstu par viendzimuma partneru reģistrēšanu liecina, ka sabiedrība kļūst empātiskāka, tolerantāka un iekļaujošāka. Līdzcilvēku nostāja jautājumos, kas saistīti ar attiecību formalizēšanu, mainās. Par to liecina arī vēl īsākā - vienas nedēļas - laikā savāktie paraksti par nākamo iniciatīvu, kuru drīzumā sagaidīsim Saeimā, par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību, kas ietver arī viendzimuma partneru ģimenes.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurai jāveic iesnieguma sākotnējā izvērtēšana un jāsagatavo ziņojums par tā turpmāko virzību, šiem cilvēkiem ir pateikusi “nē”. Komisija aicina šodien noraidīt Latvijas pilsoņu iniciatīvu.
Man ir trīs lietas, ko par šo es varu piebilst.
Pirmkārt, tas ir aicinājums pret iespēju legāli juridiski reģistrēt savas attiecības tiem cilvēkiem, kuri faktiski dzīvo vienā mājsaimniecībā, ir pilnvērtīgi savas ģimenes un sabiedrības locekļi, strādā, maksā nodokļus, audzina bērnus, veido uzņēmumus, piedalās mūsu ekonomikā, iesaistās nevalstiskajās organizācijās, vārdu sakot, dzīvo tādu pašu dzīvi kā jebkurš cits mūsu valsts iedzīvotājs. Civila savienība vai reģistrētas partnerattiecības nozīmē tiesības, atbildību un garantijas, ko valsts sniedz pāriem, kas atrodas stabilās attiecībās. Reģistrētas partnerattiecības viendzimuma pāriem radītu likumīgu iespēju kārtot īpašumtiesības, uzturēšanas, mantojuma lietas kā valsts atzītiem partneriem.
Otrkārt, tas ir aicinājums ignorēt un noraidīt visu to līdzcilvēku gaidas un cerības, kas vismaz manā e-pastā un sociālo tīklu ierakstos komentējuši šādi (minēšu tikai dažus piemērus): “Man ir mazs sapnītis, lai es varētu aiziet uz savu draugu kāzām.” Vai cits ieraksts: “Es gribu, lai Latvija kļūst draudzīgāka vieta tiem, kuri ir bijuši spiesti to atstāt savas seksuālās orientācijas dēļ.” Un vēl kāds ieraksts: “Es gribu redzēt sabiedrību ar cilvēcisko cieņu, kur katrs cilvēks ir vērtība neatkarīgi no viņa izvēlēm.” To saka dažādi cilvēki no tradicionālām ģimenēm, kurus pašus personīgi šāda regulējuma trūkums neskar, bet skar ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un paziņas.
Un, treškārt, tradicionālās ģimenes nekādā veidā šis regulējums neskar. Heteroseksuālas attiecības tas nediskriminē. Nekādas tiesības šiem cilvēkiem regulējums neatņem. Esmu pārliecināta, ka, saglabājot nevienlīdzību un atsakoties atzīt viendzimuma attiecības, mūsu valsts uztur tādu vidi, kurā var uzplaukt naids un homofobija.
Man nav pieņemami, ka komisija noraida pat iespēju jautājumu skatīt Saeimā un aicina nenodot darbam komisijā. Par viendzimuma partnerattiecībām ir jābūt argumentētai, uz savstarpēju cieņu balstītai diskusijai, izvairoties no neiecietības. Uzskatu, ka politiķu uzdevums ir nodrošināt parlamenta līmenī debates par Latvijas pilsoņu aicinājumu tiesiski aizsargāt visas Latvijas ģimenes. Nedēļas laikā savāktie 10 tūkstoši parakstu nākamajai līdzīgajai iniciatīvai liecina, ka sabiedrība šādam solim ir gatava. Vēl tikai gataviem jākļūst arī politiķiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Labdien, kolēģi! Šodien mēs balsosim par to, lai pilsoņu kopīgu iesniegumu par viendzimuma partnerības reģistrēšanu nodotu tālāk Saeimas atbildīgajai komisijai. Mēs nebalsosim par to, lai šādu partnerību atzītu, vēl šobrīd šajā reizē - ne.
Es uzskatu, ka Latvijas valstij viendzimuma partneriem jānodrošina tiesiskā aizsardzība pēc iespējas ātrāk, bet šodien mēs balsosim par iespēju Latvijas likumdevējā sarunāties par jautājumu, kas ir svarīgs vismaz 10 707 iedzīvotājiem un kas skar būtiskas Latvijas pilsoņu tiesības.
Jā, es saprotu, ka pirms 30 gadiem homoseksuālu cilvēku sabiedrības acīs nebija, toties bija kriminālsods par to. Taču pasaule mainās, izpratne mainās, un jautājums par vienlīdzīgām tiesībām ir ļoti svarīgs Latvijas tālākai attīstībai.
Romas pāvests izsakās par homoseksuāliem pāriem. Latvijas arhibīskaps iesaistās diskusijā par to, kādi varētu būt viendzimuma pāru tiesiskā risinājuma varianti. Un vienīgie, kas grib būt svētāki par pašu Romas pāvestu, šobrīd gatavojas būt Latvijas Saeima.
Šis iesniegums neaicina runāt par Satversmes grozīšanu un neaicina pārskatīt laulības institūtu. Latvija vēlas būt daļa no iekļaujošas un empātiskas Eiropas, kurā visas ģimenes ir vērtīgas, no tā iegūs visas ģimenes. Es uzsveru - visas! Jo, dodot tiesības tiem, kuriem to šobrīd nav, mēs nekādā veidā nepasliktināsim esošo ģimeņu stāvokli.
Mēs nevaram atļauties gaidīt, kad Eiropa piespiedīs šādu soli Latvijai spert. Mēs labāk paši sakārtojam partnerattiecību jautājumu un atrisinām ikdienas problēmas, kas rodas salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai. Latvija, protams, nav precedents šī jautājuma risinājumam, un daudzviet Eiropā dzīvesbiedram... likumam... līdzīgs likums jau ir pieņemts: Skandināvijas valstīs pirms 30 gadiem (deviņdesmito gadu sākumā), Somijā - pirms 20 gadiem (divtūkstošajos gados), mums kaimiņos, Igaunijā, - pirms pieciem gadiem (2015. gadā).
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pavisam nesen minēja, ka ģimene vienā Eiropas Savienības dalībvalstī ir arī ģimene citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Un nevar būt tā, ka, izkāpjot Rīgas lidostā, laulība, kas bija spēkā Stokholmā, šeit vairs netiks... netiek atzīta.
Es vēlos pateikt savu un kolēģu vārdā lielu paldies visām nevalstiskajām organizācijām un aktīvistiem, kas jau daudzus gadus cīnās par savām un citu cilvēku cilvēktiesībām un veic sabiedrības informēšanu, lai mēs labāk saprastu un būtu gatavi diskutēt par to cieņpilni un pieņemt lēmumus. Paldies arī partijām un jauniešu nodaļām par šī jautājuma nemitīgu aktualizēšanu.
Latvijas politiķiem vajadzētu apzināties, ka dažādu ģimeņu aizsardzība vairs nav tikai viņu pašu jautājums, bet tas kļūst par visai Eiropas Savienībai svarīgu jautājumu, un mums par to ir jādebatē Saeimā.
Aicinu visus Saeimas kolēģus nekļūt par tumsonības un baiļu pēdējo bastionu. Aicinu nodrošināt diskusijas par jautājumu, kas skar Latvijas pilsoņu tiesības un vienlīdzību likuma priekšā, un balsot pret komisijas ierosinājumu noraidīt iniciatīvu.
Ierosinu atbalstīt lēmuma projektu... nodot šo iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.
I. Dūrītis (AP!).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es, līdzīgi kā iepriekšējā runātāja, mana kolēģe Inese Voika, gribētu atgādināt, kolēģi, mums visiem un tiem, kas šodien tikko... tūlīt balsos par to... par ko tad mēs pašreiz runājam.
Mēs runājam par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma projektu, kurš paredz noraidīt (un man jāteic - tiešām nesaprotamu iemeslu dēļ)... noraidīt vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu parakstītu iniciatīvu. Un nav taisnība, kā teica Kiršteina kungs, ka mēs runājam jau par likumprojektu, kuru virzīt vai nevirzīt tālāk. Mēs runājam par pilsoņu parakstītu būtībā iesniegumu, kas ir nonācis Saeimā. Un patiesi, kurš nav antikonstitucionāls, jo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē arī šie tiesību eksperti, kas bija (un es esmu šīs komisijas deputāts), neviens no viņiem neminēja, ka šis pilsoņu parakstītais iesniegums būtu antikonstitucionāls.
Mēs šodien gatavojamies balsot par to, lai šo iesniegumu vienkārši pārsvītrotu, saburzītu un iemestu papīrgrozā. Tad man nevilšus nāk prātā tāda... Es domāju, katrs no mums savā dzīvē, it sevišķi varbūt tie, kas ir dzīvojuši Padomju Savienībā, vēl ir piedzīvojuši tādas situācijas, kad tu vērsies pie kādas iestādes... vai nu vienalga, pie kādas valsts iestādes pēc palīdzības, un tu saņem pretī būtībā, nu, tādu izsmieklu, naidu, un tas tavs iesniegums vai tā tava problēma tavu acu priekšā tiek vienkārši saburzīta un izmesta. Un tev skaidri un gaiši pasaka - ejiet ārā pa durvīm, mums nav tas... tas nav nekas, ko jūs tur esat atnesuši, mēs negribam vispār tajā iedziļināties.
Kolēģi, gribat vai negribat, bet šiem cilvēkiem, kuri paraksta šīs iniciatīvas (jau vairākas pēc kārtas), šāda sajūta rodas.
Es neticu, es patiesi neticu, ka starp mums, 100 Saeimas deputātiem... ka mēs tiešām esam šādi cilvēki, kuri... neesam gatavi diskutēt, turpināt diskutēt par šiem jautājumiem. Jo šodienas lēmuma projekts patiesībā ir jautājums par to, vai mēs diskutēsim vai nediskutēsim turpmāk par šīm problēmām, ko daudzi tūkstoši cilvēku mums vairākkārt jau ir norādījuši Saeimā, ka tās ir viņu problēmas.
Mēs kā tāda dusmīga tante padomju iestādē vienkārši izmetam šos cilvēkus ārā un pasakām - mūs neinteresē, mums nav nekāda sakara ar to, mēs nezinām, kas jūs tādi esat. Jūs un mēs.
Un tas ir ļoti, ļoti sāpīgi. Jūs varat tos cilvēkus... Mēs viņus varam izmest vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz, bet viņi nāks vēl. Viņi nāks, viņi jutīsies pazemoti, viņi jutīsies nepareizi. Viņi tādi jūtas, bet viņi nāks, un - paldies, ka viņi nāk. To parāda arī tas, ka viņi jau ceturto reizi pie Saeimas mums atgādina par to, ka arī viņi ir, ka šie... ka mēs esam, viņi ir mūsu sabiedrības daļa un ka viņiem ir šīs problēmas.
Es neticu, kolēģi, ka mūsos nav tik daudz cilvēcības, lai vismaz būtu gatavi uzklausīt šīs problēmas un runāt par šīm problēmām. Es neticu tam. Un to mums pasaka arhibīskaps, ka par to ir jārunā, to mums pasaka Romas pāvests, ka par to ir jārunā. Kas mums vēl ir vajadzīgs?
Es ļoti, ļoti aicinu šodien šo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma projektu noraidīt.
Tas nav par sabiedrību, tas nav par sabiedrības interesēm, tas ir nesaprotams, jo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā vienmēr esam vienojušies, ka patiesībā pilsoņu iniciatīvas, kas nav antikonstitucionālas, mēs virzām uz priekšu, mēs diskutējam par tām.
Ziniet, noslēgumā man jau... man ienāca prātā mums visiem viens ļoti labi zināms dzejolis. Es tikai fragmentu jums no tā norunāšu. Tas ir Čaklā dzejolis. Tas skan šādi:
“Katrs savu olekti liekam
Otra dzīvei kā drēbei klāt.
Un tad dusmīgi tiekam,
Ka nav vis tā, bet ir citādāk,
Un izliekamies, ka pazīstam, zinām...
Bet zinām tik maz, tik maz -
It kā kopīgus svētkus svinam,
It kā kopīgas darbdienas...”
Kolēģi, paldies! Es aicinu šo priekšlikumu, šo lēmuma projektu noraidīt, un es aicinu šo iniciatīvu nodot Sociālo un darba lietu komisijai.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Kristai Baumanei.
K. Baumane (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Kopdzīves vai partnerattiecību, vai dzīvesbiedru likuma pretinieki kā savu galveno argumentu bieži piesauc Satversmes 110. pantu, kur rakstīts, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti.
Es atgādināšu klātesošajiem un visiem, kas mūs klausās, ka šis pants nav akmenī iecirsts bauslis vai kādu augstāku spēku pavēle. To 2005. gada nogalē grozīja konkrēti politiķi šajā zālē. Es atceros diskusiju un argumentus, kas toreiz pavadīja grozījumus. Politiķu retorika publiskajā telpā bija pilna tādas homofobijas un naida, ko šodien ir grūti iedomāties. Es atceros nākamā gada praidu, ko mēģināja aizliegt un ko pavadīja bēdīgi slavenā izkārnījumu mešana praida dalībnieku un rīkotāju virzienā. Nešaubīgi, ka homofobijas uzliesmojumu sabiedrībā uzkurināja arī politiķu tā laika izteikumi un attieksme.
Pašlaik Saeimā no 65 politiķiem, kas savulaik atbalstīja Satversmes grozījumus Šlesera redakcijā, ir ievēlēti tikai trīs. Sabiedrība ir mainījusies. To, cik ļoti, es spilgti sajutu vasaras nogalē, kad tikos ar jauniešiem, kas neko par kaku mētāšanu LGBT virzienā neatceras, jo viņi vēl tad nebija piedzimuši.
Tas bija vasaras nometnes ietvaros, kur ar piecpadsmitgadīgiem skolniekiem runāju par sabiedrisko aktīvismu, blogošanu, ēdienu, politiku. Un sarunas nobeigumā es aicināju viņus kā savus nākošos vēlētājus uzrakstīt man darba uzdevumus un novēlējumus, ko es tādu labu Saeimā varētu izdarīt.
Es tagad dažus nolasīšu, jo tie bija apmēram tā kā ceturtā daļa no visiem, ko es saņēmu. Un tie skan tā: “Es ieteiktu palīdzēt panākt visas tās lietas, par ko runājām šodien, piemēram, par higiēnu skolas ēdnīcās un par viendzimuma laulību atļaušanu”; “Es vēlētos, lai praidi atkal būtu legāli un tos atkal varētu rīkot”; “Viendzimuma laulības, lūdzu! Lai Jums veicas!”; “Lai veicas izmainīt pasauli! Lūdzu ieviest viendzimuma laulības”; “Paldies par sarunu šodien. Ceru, ka viendzimuma laulības tiks atļautas”; “Paldies jums liels par cīnīšanos par sieviešu vienlīdzību un par LGBT tiesībām.” (Es nevaru izteikt vārdos, cik ļoti daudz tas man nozīmē un kā mani iepriecina.) Un pēdējais: “Es ļoti vēlētos, lai viendzimuma laulības būtu legālas, kad es izaugšu.”
Sabiedrība ir mainījusies. Sabiedrība ir gatava, kā to pie Saeimas jau ceturto nedēļu pēc kārtas atgādina pulks ar galvenokārt gados jauniem cilvēkiem (no tradicionālām un netradicionālām ģimenēm), kas vēlreiz skaļi un skaidri izklāsta, kāpēc šāds likums ir vajadzīgs.
Kolēģi! Es uzskatu, ka ir netaisnīgi un gļēvi vicināt Satversmes grozījumus Šlesera redakcijā kā vairogu homofobijas piesegšanai vai kā izmisīgu argumentu, kāpēc atkal un atkal noraidīt vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu trīs (tūliņ jau būs četras) reizes savāktos parakstus par iniciatīvu, kas daudziem mūsu līdzcilvēkiem būtiski atvieglotu dzīvi.
Aicinu parādīt, ka mēs beidzot esam viņus sadzirdējuši, un virzīt to tālāk izskatīšanai komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Es vispirms gribētu jūs aicināt atcerēties, ka, lai mēs neatbalstītu komisijas lēmuma projektu, mums ir jābalso “pret”. Mums ir jābalso “pret” tādēļ, lai šī iniciatīva, pilsoņu kolektīvais iesniegums, nonāktu Sociālo un darba lietu komisijā un mēs varētu kopīgi diskutēt par to, kā panākt visu ģimeņu aizsardzību.
Tam ir vairāki argumenti, kāpēc tas būtu jādara, jo, ja mēs skatāmies uz realitāti šodien Latvijā, tad vairāk nekā 60 procenti kopdzīves nav reģistrētas. Un, ja mēs skatāmies uz to no tāda praktiskā aspekta, tad šīs ģimenes, kas dzīvo kopā un kur ir bērni, likuma priekšā nav aizsargātas tieši tāpat kā ģimenes, kas ir savas attiecības reģistrējušas.
Tādēļ es aicinu tomēr, ka šai diskusijai jābūt ir arī Saeimā, jo visi... Tas ir stāsts par cilvēktiesībām, par to, ka visām ģimenēm ir vienādas tiesības. Un reizēm varbūt ir grūti aptvert, kāpēc mums par to ir jārunā. Bet nu, protams, ir pagājuši pavisam nedaudzi gadi, kad mēs mēģinājām kreiļus pieradināt būt labročiem, vēl senāk atpakaļ sievietēm nebija arī balsstiesības, un šobrīd Saeimā mums ir 30 procenti sieviešu. Es teiktu, ka ir tikai varbūt par labu tas nācis.
Tā ka es aicinu jūs visus padomāt vēlreiz par to un šajā gadījumā nobalsot “pret”, lai mēs varam šo diskusiju sākt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Paldies par spraigajām diskusijām. Un droši vien jau saprotams, ka Saeima šodien sadalīsies tādās laikam divās stingrās pozīcijās: vieni balsos “par”, otri balsos “pret”.
Es, protams, arī vēlos no savas puses atgādināt, ka tiem kolēģiem, kuri nevēlas atbalstīt viendzimuma laulību reģistrācijas iniciatīvu, būtu jābalso šajā balsojumā “par”, jo tādā veidā mēs atbalstītu komisijas lēmumu par šīs iniciatīvas noraidīšanu. Tātad nesajauciet pogas, kolēģi!
Un tagad es vēlos atbildēt varbūt dažiem kolēģiem uz diezgan interesantiem un saistošiem argumentiem par šo tēmu.
Tātad pirmām kārtām vēlos uzreiz atgādināt Baumanes kundzei, kura mēģināja diskreditēt grozījumus visādos veidos, mēģinot piesiet kaut kādus politiķus konkrēti pie šiem Satversmes grozījumiem, un pateica, ka tikai trīs deputāti palikuši no tiem, kuri atbalstīja. Tad, cienītā Baumanes kundze, Saeimā ir palicis tikai viens deputāts, kurš ir balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Vai tādā veidā jūs vēlaties pateikt, ka arī Latvijas neatkarība šajā gadījumā vairs nav populāra, jo mums ir tikai palicis viens deputāts? Padomājiet par to!
Tad es vēlos arī atbildēt tiem kolēģiem, kuri piesauc pāvesta runu un Stankeviča kunga uzstāšanos. Jā, mēs dzīvojam ļoti interesantā laikmetā, dažādu viltus ziņu laikmetā, virsrakstu lasīšanas laikmetā, kurā medijpratība tiešām nav pirmajā vietā. Un šeit es gribētu aicināt tos kolēģus, kuri piesauca šīs intervijas, tiešām padomāt par savu medijpratību. Jūs arī paši, man liekas, aicināt ik pa brīdim to darīt.
Pirmām kārtām, lūdzu, noklausieties pāvesta runu oriģinālvalodā, spāņu valodā, un iztulkojiet šo runu tā, kā tā runa bija domāta. Ja jūs to nevarat, nu tad noklausieties arī interpretāciju no Jura Rudevska kunga.
Par Zbigņeva Stankeviča kunga interviju - arī tieši tāpat. Lūdzu, noklausieties pilnu interviju un visu kontekstu noklausieties, ko Stankeviča kungs saka. Mēs nevaram nepiekrist arhibīskapam par to, ka mums vienmēr būs lietas, kuras ir jārisina, mums vienmēr būs jārunā, mums vienmēr būs jādiskutē par dažādām problēmām.
Un tas, kas izskan ik pa brīdim, ka mantošanas... mantojuma gadījumā tātad ir ļoti liela valsts nodeva jāmaksā cilvēkiem, kuri nav laulāti. Es domāju, ka šī diskusija ir ļoti svarīga, īpaši tādiem cilvēkiem ārpus... ārpus, teiksim, jūsu pieminētajām attiecībām. Tās varētu būt arī divas kaimiņienes, kuras savā starpā ir ļoti labi sadzīvojušas un kuras ir vientuļas. Tāpēc es domāju, ka šis mantojuma jautājums būtu ļoti svarīgs pilnīgi visai sabiedrībai, mēs nerunājam šobrīd par viendzimuma attiecībām vai nereģistrētām partnerattiecībām, tāpēc arī ir vietā arguments par to, ka mums būtu nepieciešams sakārtot atsevišķu cilvēku attiecības saistību tiesību aspektā - saistību tiesību aspektā! Tieši tā... tā arī teica Stankeviča kungs, tā tas bija domāts.
Un, ja mēs runājam par papīrgrozā izmestām iniciatīvām, ko pieminēja Dūrīša kungs, tad šeit es varētu atgādināt Dūrīša kungam par ļoti, ļoti daudzām iniciatīvām, kuras arī pats Dūrīša kungs izmeta miskastē: partiju finansēšanas likums, Marsa parks... Labi, iniciatīva par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim netika noraidīta, bet tā nekustas uz priekšu, lai gan tur ir vēsturiski vislielākais parakstītāju skaits vispār Latvijas vēsturē līdz šim brīdim.
Tāpēc, protams, katrs balso pēc savas pārliecības, katrs deputāts savu vēlētāju lokā ir saņēmis arī savu uzdevumu, ir ar savām vērtībām nācis uz Saeimu. Un tāpēc viņš arī caur savu pārliecību izvēlas balsot tā vai citādi. Tāpat kā Dūrīša kunga balsojumu neviens nenosodīja par to, ka viņš varbūt neatbalstīja tādu vai citādu iniciatīvu ManaBalss.lv, tad tikpat labi Dūrīša kungam droši vien ir jāsaprot, ka ir kolēģi, kuri arī savas pārliecības vai arī Satversmes interpretācijas dēļ nav gatavi atbalstīt šo iniciatīvu.
Esiet, lūdzu, saprotoši, esiet saprotoši arī tāpēc, ka, ja mēs runājam par daudziem iesniegumiem, par cilvēkiem, kas stāv pie Saeimas... Vakardien pat pie Saeimas stāvēja ļoti daudzi mazie uzņēmēji, kuri aicināja neatbalstīt budžetu, budžeta grozījumus konkrētos likumos. Es neatceros, ka Dūrīša kungs būtu kaut ko bildis par to.
Tāpat es neatceros, ka Dūrīša kungs būtu kaut ko ieminējies par ļoti daudzām vēstulēm no novadiem attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu. Es domāju, ka tas arī bija rekordliels skaits iesniegumu, kuri arī tieši tāpat ielidoja miskastē. Tas ir tiešām attieksmes jautājums.
Un varbūt visbeidzot, jau tā kā tuvojoties noslēgumam, vēl divi jautājumi. Ja mēs runājam par diskrimināciju, šeit tika pieminēta tātad diskriminācija attiecībā pret viendzimuma pāriem. Ir dzirdēts arī arguments, ka, lūk, bankas neizsniedzot kredītu vai skatoties šķībi uz tādiem cilvēkiem. Ja mēs salīdzinām, ka bankā, piemēram, lūdz kredītu divas sievietes, kuras dzīvo kopā kā pāris, un atnāk vīrs ar sievu un astoņiem bērniem, kā jūs domājat, kuram tad būs preferences šajā gadījumā? Es nedomāju, ka astoņu bērnu ģimenei kaut kas tiks vispār paredzēts šajā gadījumā.
Tā kā mēs runājam par diskrimināciju, tad, lūdzu, ņemiet visu kontekstu. Ņemiet diskrimināciju arī attiecībā pret uzņēmējiem, attiecībā pret vientuļajām māmiņām, arī attiecībā pret daudzbērnu māmiņām, un mēs varam turpināt ļoti, ļoti daudz piesaukt tos cilvēkus, kuri tiešām nejūtas taisnīgi... apgādāti šajā valstī un nejūtas, ka viņi saņem taisnīgu attieksmi.
Protams, pie tā ir jāstrādā. Tāpēc, ja mēs runājam visbeidzot par progresu, man liekas, ļoti interesants aspekts ir progresa piesaukšana un mūsdienīguma... Dažādi argumenti ir par to, ka mēs esam izauguši, mēs esam gatavi.
Tiem kolēģiem, kuri varbūt nav interesējušies vēstures stundās par dažādiem vēstures līkločiem, iespējams, tas būtu jaunums, ka patiesībā jau viendzimuma attiecības nav nekas jauns. Tas nav nekāds progress. Viendzimuma attiecības jau kopš Romas impērijas laikiem... Brīvi precējās divi vīrieši un reģistrēja savas attiecības. Tas nav progress. Ik pa brīdim mūsu vēsturē notiek šādas pārmaiņas.
Ik pa brīdim kaut kas atkal pamainās, un šajā gadījumā, es domāju, jums būtu ļoti pateicīgi apzināties to, ka paralēli visiem šiem eksperimentiem, caur kuriem cilvēce ir gājusi gadsimtiem ilgi, paralēli visiem tiem trakumiem un dažādiem jaunievedumiem, vienmēr līdzās kaut kur klusu ir pastāvējusi parasta ģimene - bērns, mamma un tētis. Tas ir bijis nemainīgi. Un mēs visi esam pateicīgi par to, ka cilvēce nav sajukusi trakumā un nav atteikusies no parastās ģimenes.
Tieši tāpēc arī mēs ar jums šeit šobrīd esam, ka civilizācija ir sapratusi, ka visdrošākais veids, kādā atkārtot... kādā sevi atražot, kādā attīstīties tālāk, ir tikai un vienīgi ģimene, kurā ir mamma, tēvs un bērns un bērns saņem mammas mīlestību un tēva gādīgās rokas.
Protams, ir arī dažādas ģimenes. Protams, mēs nevaram teikt, ka viss ir ideāli, vienmēr ir problēmas, nekas dzīvē vispār nav ideāls. Bet šī ģimene - mamma, tētis un bērns - ir vienmēr pastāvējusi un pastāvēs.
Tāpēc, kolēģi, ja mēs runājam par progresu, - šis nav progress, tā ir atgriešanās kaut kur atpakaļ vēsturē. Tā ir kaut kāda dažādu... varbūt dažādi aizraušanās meklējumi.
Bet Latvija patiesībā ir visbrīvākā valsts Eiropā, jo Latvija neko neaizliedz. Latvija pilnīgi neko neaizliedz! Pie mums ir atļauts pilnīgi viss - jebkura sadzīves forma pie mums ir atļauta, un jums nav nepieciešams neko regulēt. Ja jūs mīlat viens otru, jums nav vajadzīga banka, jums nav vajadzīgs līgums, jums nav vajadzīgs mantojums, - jūs vienkārši mīlat viens otru un dzīvojat tā, kā jūs vēlaties. Jums nav jāskrien pakaļ Satversmei vai dzimtsarakstu nodaļai, jūs vienkārši mīlat - tas ir tas, ko jūs sakāt. Tad kāpēc jūs gribat domāt par dažādām mantiskām lietām?
Kolēģi, es aicinu... Tātad vēlreiz aicināšu jūs, kolēģi, kuri nevēlas atbalstīt šo viendzimuma attiecību iniciatīvu, balsot “par” komisijas lēmumu par noraidīšanu. Tātad noraidīt šo iniciatīvu.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Godātie kolēģi! Satversmes 110. pants paredz, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Un šis princips ir pastāvējis tūkstošiem gadu. Esmu pārliecināts, ka to arī atbalsta absolūtais sabiedrības vairākums.
Tai pašā laikā man ir jāatzīst, ka mums ir dažādi mājsaimniecību modeļi, daži jau tika pieminēti - vientuļā māte ar bērniem, homoseksuāli pāri. Mums ir mājsaimniecību modeļi, kur kopā dzīvo divi veci kungi vai kundzes. Un te mēs nerunājam par kaut kādiem gultas priekiem, bet tiešām par racionālu kopā sadzīvošanu. Mums ir mājsaimniecību modeļi, kur, piemēram, sirmgalvei ir dēls narkomāns, kurš regulāri tiek iesēdināts cietumā. Un par šo sirmgalvi rūpējas viņas mazbērns. Tai pašā laikā šī sociālā aizsardzība un dažādu lēmumu pieņemšana joprojām saglabājas teorētiski dēla rokās, nevis mazbērna rokās.
Mums ir dažādi sabiedrības modeļi, mājsaimniecības, bet līdz šim brīdim mums joprojām nav iespēja reģistrēt, piemēram, kopēji nodokļus mājsaimniecībām, mums nav iespēju kopēji dažādas citas lietas risināt, kuras tik tiešām būtu jārisina no šāda sociālā nodrošinājuma viedokļa.
Tā vietā, lai risinātu šos sociāli sasāpējušos jautājumus, lai meklētu risinājumus likumos, protams, vieglāk ir kolēģiem uzvilkt varavīksnes krekliņus mugurā un pastāvēt pie Saeimas vairākas nedēļas, nevis risināt problēmas pēc būtības.
Tāpat arī man liekas, nav pareiza šī attieksme, kas te ir dzirdēta debatēs.
Ja “Attīstībai/Par!” kolēģi uzskata, ka ir nozīmīgi ņemt vērā tieši 10 tūkstošu iedzīvotāju parakstus un Saeimai nevajadzētu lemt nekā citādāk, tad kāpēc jums ir tik kritiska attieksme pret citiem 10 tūkstošiem parakstu, kuri aicināja nojaukt Pārdaugavas stabu. Ar ko šie 10 tūkstoši cilvēku, kas divas reizes iesniedza Saeimā iniciatīvu, kur bija vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu, tostarp es pieļauju arī daži no parakstītājiem bija tie, kas ir parakstījuši jūsu iniciatīvu... Kāpēc joprojām Saeima nav nojaukusi šo pieminekli? Kāpēc jūs par to kvēli neiestājaties, ja jums rūp sabiedrības iesaiste, ja jums rūp tas, ko vēlas 10 tūkstoši sabiedrības locekļu?
Aicinu šodien par šo lēmuma projektu... atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju un balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien vēlreiz! Tātad šis ir likumprojekts par gejiem, runāsim, kā ir. Un es gribu vairākas sadaļas pie šī jautājuma pastāstīt.
Galvenie argumenti, kas ir tai pusei, kas vēlas geju laulības, ir teikt, ka tās ir cilvēktiesības. Ka piecpadsmitgadīgi bērni raksta vēstules deputātei. Es atgādināšu Baumanes kundzei, ka piecpadsmitgadīgi bērni precēties vispār var tikai ar vecāku atļauju. Un vēl ir jautājums, vai var. Tā ka nevajadzētu ar bērniem šeit manipulēt un bērnu vēstulēm Saeimas tribīnē.
Es parunāšu par tām cilvēktiesībām un ierobežojumiem tiem, kas aizstāv geju laulības.
Jūs runājat par cilvēktiesībām, mīļie draugi deputāti. Bet es kaut kā neatceros, ka jūs iestātos par tiem simtiem tūkstošu Latvijas cilvēku, kuriem nav balsstiesību, kuriem ir nepilsoņu statuss. Kur tad jūs esat? Kāpēc tad jūsu nav, ja jau jūs esat tik liela cilvēktiesību aizstāve? Un tas liecina par jūsu divkosību, par milzīgu divkosību.
Tāpat kā par divkosību liecina tas, ka šodien arī uzstājas vairāki deputāti, kurus es aicinātu iznākt no skapja un pastāstīt, kādi tad ir tie cilvēktiesību ierobežojumi. Dūrīša kungs, varbūt vajag iznākt no skapja un pastāstīt? Vai Skrides kungs... Pastāstīt, kādi ir cilvēktiesību ierobežojumi? Jūs nevarat būt vēlētos amatos? Jūs nevarat tikt ievēlēts Saeimā? Jūs nevarat vadīt valsti? Jums kāds aizliedz dzīvot? Kas ir tie ierobežojumi?
Es pateikšu, kas ir ierobežojumi četru bērnu mammai. Un četru bērnu mamma nevar atšķirībā no jums dabūt kredītu bankā, jo viņai ir četri bērni un daudz vājāka kredītvēsture nekā jums. Viņa nevar dabūt amatu Saeimas Prezidijā kā Golubevas kundze vai ārlietu ministra amatu kā Rinkēviča kungs, jo viņai ir jāaudzina četri bērni. Un jūs runājat par cilvēktiesībām? Par vienādu attieksmi?
Es parunāšu par atbildību. Es apprecējos ļoti ātri. Es izdomāju apprecēties otrajā randiņā. Un, ticiet man, tas nav dārgi, un to var izdarīt ātri. Un apprecēšanās patiesībā ir nevis cilvēktiesību vai cilvēktiesību neievērošanas jautājums, bet tas ir atbildības jautājums. Atbildības! Un, ja tu neesi gatavs... heteroseksuāls pāris, kas dzīvo kopā, - viens par otru uzņemties atbildību... un gribi vienkārši tāpat padzīvot kopā, tad rēķinies ar sekām. Ja kāds runā par to, ka dārga mantošana ir, jo tur nodoklis ir kaut kāds tāds... Mīļie koalīcijas deputāti, samaziniet to nodokli vienreiz! Un neizmantojiet to cilvēktiesību aizsardzības jautājumā! Uztaisiet nodokļu sistēmu, lai katrs Latvijas iedzīvotājs - arī tā omīte, kas dzīvo kopā ar citu omīti, jo nevar savilkt galus... ar pensiju, kas viņām abām ir, - varētu samaksāt par mantojuma reģistrāciju. Un, starp citu, arī mantojums ir atbildības jautājums.
Mēs visi zinām, ka mēs esam mirstīgi un ka mēs nomirsim agrāk vai vēlāk, un mūsu atbildība ir uzrakstīt testamentu, esot vai neesot laulātiem. Ja mēs esam atbildīgi pret saviem bērniem, pret savu ģimeni un visu pārējo, tas ir mūsu uzdevums un tam nav nekāda sakara ar cilvēktiesībām. Tāpēc nevajag šo jautājumu iegrozīt tā, ka tas tagad ir diskriminācijas vai kāds cits jautājums.
Parunāsim vēl, šī projekta atbalstītāji, par vienu sadaļu! Jums ir tie burti LG un vēl 72 burti, kurus jūs lietojat ar visām varavīksnēm, un man nav nekas pret varavīksnēm, man tās ļoti patīk. Tāpat kā man ir ļoti labas attiecības ar man personīgi pazīstamiem gejiem. Mēs visi esam grēcīgi, un katram mums ir grēks. Un katrs lai pats izlemj, kurš ir pirmais, kurš akmeni metīs, bet ir viena būtiska lieta. Jūs iestājaties par biseksuāļu attiecībām. Kas ir biseksuālisms? Biseksuālisms ir poligāmija. Tad uzkāpiet tribīnē un pasakiet - jūs gribat legalizēt Latvijā poligāmiju? Juridiski legalizēt.
Mēs zinām, ka mums ir arī daži heteroseksuāli pāri, arī politiķu vidū, kas piekopj vai ir piekopuši poligāmiju. Un tā dzīvē var gadīties. Par to nav varbūt jānosoda, bet jautājums - vai mēs tagad to legalizēsim juridiskā formā? Jo, saprotiet, tad, kad es... un tas biseksuālais jautājums man vienmēr ir bijis ļoti labs piemērs - tad tu nevari izvēlēties, ar kuru cilvēku tu gribi būt kopā? Un mēs atgriežamies pie atbildības. Tas nozīmē, ka tev nav atbildības pret vienu konkrētu cilvēku, jo tu nevari izvēlēties - būsi tāds vai šitāds. Un tam nav sakara ar cilvēktiesībām.
Ziniet, kam ir sakars ar cilvēktiesībām? Ar cilvēktiesībām ir sakars, ka visi cilvēki Latvijā var strādāt, visi cilvēki var piedalīties politiskajā procesā, visi cilvēki savās mājās var dzīvot tā, kā viņi vēlas, un var doties pa ielu, un viņus sargā Latvijas policija. Un var būt starpgadījumi, bet tādi starpgadījumi var būt gan vieniem, gan citiem. Visiem. Un arī tas nav cilvēktiesību jautājums.
Un, ja mēs runājam par atbildību, tad visus jauniešus, kas iedomājas - padzīvos tāpat kopā, nu, kādu laiku, tad jau redzēs, varbūt atradīs kādu
labāku -, es aicinātu, it īpaši puišus, jaunos puišus, mācīties atbildību pret meiteni, ar kuru tu esi kopā, un mācīties šo atbildību, braucot pie meitenes vecākiem un lūdzot šīs meitenes vecākiem meitenes roku. Uzņemoties atbildību, puisi jaunais, tevi cienīs daudz vairāk gan tava meitene, gan viņas vecāki, un jums būs spēcīgāka ģimene.
Es domāju, ka tas ir jāmāca no Saeimas tribīnes. Es domāju, ka tas ir jāmāca ģimenē - atbildība. Un atbildības neesība... Ja jūs vienkārši, cilvēki, padzīvojat kopā... Jums ir tādas tiesības, bet jums ir jārēķinās tad ar sekām. Ja jūs negribējāt uzņemties atbildību par otru, ar kuru jūs dzīvojat kopā, tad rēķinieties ar tām negatīvajām mantiskajām sekām, kas iestājas kādas nelaimes gadījumā. Un tas ir godīgi. Un arī tam nav nekāda sakara ar cilvēktiesībām.
Tātad, ja tu uzņemies atbildību, tu appreci savu sievieti, un tu saki “jā” savam vīrietim. Ja tu neesi pārliecināts, tad es nesaprotu, kāpēc jūs, cilvēki, dzīvojat kopā. Tā var būt. Tā dzīvē gadās ļoti bieži, un arī es nemetīšu akmeni. Bet, neiedziļinoties, neieslīgstot dažādās juridiskajās peripetijās, parunāsim tikai no filozofiskā viedokļa.
Atbildiet sev, visi tie nelaulātie pāri, vai jūs esat līdz galam uzņēmušies atbildību? Atbildību, kuras mūsu valstī tik ļoti trūkst, - atbildību par bērniem. Mums ir 40 tūkstoši bērnu, kuriem nemaksā alimentus. Mums ir neskaitāmas vientuļās māmiņas... un tādā garā. Un tas ir tāpēc, ka mēs neesam audzinājuši atbildību. Pēdējais laiks mums ir sākt audzināt atbildību.
Atgriežoties pie gejiem. Kāpēc es balsošu šajā balsojumā “par”, kas nozīmē pret geju laulību reģistrāciju? Es negribu diskutēt par to, cik katram cilvēkam kas pienākas un tamlīdzīgi, bet demokrātijā diemžēl vai par laimi ir tā, ka vairākums nosaka spēles noteikumus. Un to jūs, koalīcija, vienmēr darāt, kad jūs balsojat par tautas interesēm. Jūs sakāt: “Nu, mēs esam vairākums, mēs tā balsojam. Tā ir demokrātija.” Pat Mūrnieces kundze no Prezidija kanceles to saka, ka tā esot demokrātija. Latvijā vairākums sabiedrības ir “pret”. Un mums ir jārespektē vairākuma griba.
Pat ja mums nebūtu jārespektē vairākuma griba, mums ir jāpaskatās vēsturē, tas nav nekāds progress, kā pareizi teica Jūlija Stepaņenko. Jau no Romas impērijas laikiem jautājums par gejiem ir bijis aktuāls. Tūkstošiem gadu tas ir bijis aktuāls jautājums dažādos vēstures līkločos. Tas nav ne progress, ne regress. Tas ir ciklisks notikumu kopums, kas laiku no laika gadu simtos mainās.
Un šajā notikumu kopumā es gribu uzdot visiem gejiem (arī tiem, kurus es labi pazīstu, ar kuriem man ir labas attiecības) jautājumu: kas notiktu sabiedrībā, ja mēs visi - mani tajā skaitā, mani gan pieskaita jau, bet tajā skaitā arī mani -, ja mēs visi kļūtu par gejiem? Kurp mūsu sabiedrība aizietu? Kāds būtu rezultāts? Un Romas impērija, es domāju, ir labs piemērs. Visiem tiem, kas tagad izsmies manu runu liberālajā spārnā, es domāju, tas ir labs piemērs, jo tas piemērs darbojas visos vēstures posmos.
Jo valsts ir tik stipra, cik stipras ir tradicionālās vērtības. Un, jo vājākas ir tradicionālās vērtības, jo valsts kļūst vājāka, laikam ejot. Un tā ir taisnība, jūs varat tikai vēsturi paskatīties. Un tā nav... tas nav nekas personīgs, tā ir vēsture.
Mūsu valsts jau tā ir vāja. Mūsu valsts ir konkurētnespējīga. Mūsu valsts ir ekonomiski atpalikusi no lielākās daļas Eiropas. Mūsu valstī nerūpējas par bērniem. Un mums būtu jāsāk ar atbildības jautājumu, nevis to, kā lētāk būs kārtot mantiskās attiecības. Ja jūs gribat atvieglot mantisko attiecību kārtošanu, samaziniet nodokļus - un jūs panāksiet to pašu rezultātu.
Un vēl... noslēdzot. Mūsu Latvijas Republikas Satversmē, uz kuru jūs atsaucaties, piemēram, dārgā koalīcija, tad, kad ir jānotur Saeimas attālinātās sēdes, ka tas ir Satversmes gars un ka tā Satversmē ir paredzēts. Tur melns uz balta ir rakstīts... Es aicinu jūs ievērot Satversmi. Kamēr Satversme nav mainīta. To, protams, var mainīt, bet, kamēr tā nav mainīta, aicinu izlasīt par to, ko Latvijas Republikas teritorijā saprot ar laulību, ar ģimeni.
Es saprotu, ka citi... citādi domājošie arī vēlas tādu pašu konstrukciju, bet ģimene ir ģimene, un citādākas attiecības ir citādākas attiecības. Divu vīriešu attiecības nav ģimene Latvijas Republikas Satversmes kontekstā. Un ir godīgi to pateikt.
Tāpat kā godīgi ir pateikt... Es biju pirms daudziem gadiem ceļojumā ar saviem paziņām, draugiem, tur bija viens gejs, kuru es labi pazīstu šajā kompānijā. Un viņš vienreiz teica tādu lietu personīgu, sēžot restorānā pie galda. Viņš teica: “Mums, gejiem, vispār vajadzētu uzlikt nodokli, jo mēs jau vairāk izmantojam to infrastruktūru.” Tas bija kā tāds joks no viņa puses. Tas bija draugu kompānijā teikts.
Un es šeit negribu nekādu ne naidu, ne ko... bet es gribu, lai jūs godīgi paskatāties - kur jūs esat diskriminēti, mīļie geji? Kur? Darbu jūs nevarat dabūt? Labāk dzīvot nevarat kā četru bērnu mamma? Kur jūs esat diskriminēti? Bet godīgi! Kur jums ir sliktāka dzīve nekā tiem, kas audzina trīs un četrus bērnus? Godīgu atbildi! Jo tādas atbildes nav.
Un es domāju, ka tāpēc, ka nav šādas atbildes, ir jābalso “par”. Viss pārējais ir tikai politiskā demagoģija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Polemikas karstumā atļaujiet man vienkārši atgādināt, ka jautājums ir tikai viens - atļaut kolektīvo iesniegumu virzīt tālāk vai to apturēt. Šobrīd tikai šī izvēle... un nekāda cita. Tātad nodrošināt viendzimuma partneriem iespēju reģistrēt savas attiecības vai nenodrošināt. Un lai citi izaicinājumi gaida rindā savu kārtu, kad būs jauni kolektīvie iesniegumi saņemti Saeimā.
Cienījamie kolēģi, es vienkārši aicinu - neļaujiet sevi novirzīt no lēmuma pieņemšanas takas, tas ir ļoti svarīgi. Savādāk mēs ātri būsim novirzīti pavisam citai diskusijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Paldies, priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Demokrātija ir ne tikai vairākuma vara, bet demokrātija ir arī cieņa pret mazākumu un mazākuma interešu ievērošana.
Patiešām, es piekrītu, ka ir ļoti slikti, ka ne vienmēr šis princips tiek ievērots arī mūsu Saeimā, ka ne vienmēr koalīcija tā dara, bet tas nav attaisnojums arī opozīcijai ignorēt šo būtisko principu.
Sabiedrība attīstās, un gadījumā, ja likumdevējs neseko šai attīstībai, tas vienkārši kļūst... tad likumdošana kļūst neefektīva un, nu, vispār sabiedrības interesēm neatbilstoša. Mēs te dzirdam par tradicionālu ģimeni - mamma, tētis un viņu kopīgie bērni -, bet cik lielu daļu no visām ģimenēm, kas šobrīd pastāv Latvijā, veido tās tradicionālās ģimenes? Absolūto mazākumu. Tātad valsts rūpējas par visām ģimenēm vai ģimenēm, kas... kur audzina bērnus no iepriekšējām laulībām, arī ģimenēm, kur dzīvo vecvecāki ar mazbērniem, vai arī ģimenes, kur dzīvo viendzimuma cilvēki?
Vai tad... Jā, protams, laulības definīcija un tā tālāk, bet kas ir šīs partnerības? Faktiski cilvēki to uztver par ģimeni. Un es domāju, ka patiešām, nu, mums nevajadzētu būt arhaiskiem, nevajadzētu būt dogmatiskiem. Ir vesela virkne praktisku problēmu, un tas ir ļoti labi uzskaitīts, bet skaidrs, ka šis balsojums jau nav par konkrētām lietām - par bankām, kredītiem un tā tālāk. Šis ir tāds balsojums, kas nosaka, vai Latvijas parlaments ir spējīgs sekot līdzi mūsdienu laika... mūsdienu izaicinājumiem vai mēs joprojām turēsimies pie tās arhaiskās un dogmatiskās ideoloģijas.
Principā mēs, nu, nekur neliksimies, jo es, strādājot pa Eiropas Padomi, redzēju līdzīgas debates un arī dzirdēju par ļoti līdzīgām debatēm ļoti daudzos Eiropas parlamentos. Absolūts vairākums no tām valstīm, ko mēs minam kā labus piemērus, jau sen ir atrisinājušas šo jautājumu. Nekādas lielas problēmas tur neizraisījās, pat ļoti reliģiskās, ļoti katoliskās valstis tomēr nobalsoja ar absolūto vairākumu... pat ne tikai parlamentā, bet referendumā.
Tagad... šobrīd, kā Pimenova kungs atgādināja, patiešām jautājums mūsu priekšā ir ļoti vienkāršs - vai runāt par lietas būtību vai piekopt tādu strausa politiku, ka, nē, šādas problēmas neeksistē. Mēs negribam tās risināt - ne mana cūka, ne mana druva. Mēs neko negribam dzirdēt par to ģimeņu problēmām, kas šobrīd likumā netiek atzītas.
Es nedomāju, ka tas ir cienīgs... tāda parlamenta uzvedība ir cienīga, īpaši tādam parlamentam, kas grib sevi uzskatīt par modernu parlamentu. Un es balsošu pret komisijas priekšlikumu un aicinu jūs, kolēģi, arī balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai otro reizi.
M. Golubeva (AP!).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es kaut kur lasīju, ka Latvijas pirmais prezidents Čakste, kad Saeimā kāds deputāts ir teicis citiem: “Jūs melojat”, esot iebildis, ka tas neesot savienojams ar parlamentāro diskursu. Tāpēc es dažiem kolēģiem neteikšu: “Jūs melojat.” Es teikšu: “Jūs sakāt nepatiesas lietas.”
Pirmkārt, es nekad negaidīju, ka man Saeimas debatēs nāksies atcerēties savu vēsturnieka izglītību. Man ir doktora grāds no Kembridžas universitātes vēsturē. Es pateikšu gan Gobzema kungam, gan Stepaņenko kundzei - nē, Romas impērijā nekad nav bijusi iespēja likumīgi reģistrēt vīriešu... divu vīriešu ģimeni vai attiecības, vai laulību... vienalga. Tas nekad tā nav bijis. Un tas, pret ko iebilda morālisti, kritiķi, tai skaitā kristīgie, par Romas impērijas pagrimumu, - viņi iebilda pret cilvēka cieņas degradēšanu. Vienalga, vai tas bija orģiju veidā vai briesmīgos... briesmīgajās verdzības kaut kādās fenomenālās izpausmēs, bet tas nebija par likumiem, kas sargātu divu cilvēku attiecības.
Otra lieta, pret kuru es gribētu iebilst vienkārši tāpēc, ka tas neatbilst patiesībai, ir, ka mēs esam bijuši par to, lai noraidītu konsekventi citas ManaBalss.lv iniciatīvas.
Es atceros pilnīgi droši, Dombravas kungs, ka mēs diezgan cieņpilni komisijā diskutējām par iniciatīvu par Pārdaugavas pieminekļa demontāžu. Vai tad tā nebija? Tas, ko mēs pašlaik piedāvājam, ir cieņpilni diskutēt komisijā par šo iedzīvotāju iniciatīvu, kas portālā ManaBalss.lv savāca noteiktu parakstu skaitu. Pārējais ir citu komisiju diskusiju priekšmets.
Un pēdējais. Es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi apzināties, ka tas, ko, daži kolēģi, jūs tagad sakāt par atbildības trūkumu, par to, ka mēs sacenšamies ar viendzimuma... es atvainojos, ar viena vecāka ģimeni ar četriem bērniem vai ar divu vecāku ģimeni ar astoņiem bērniem... Tā ir bezkaunīga manipulācija, jo pēc būtības tas, ko jūs tagad piedāvājat, ir teikt: ja kādam ir ekonomiskas grūtības, tad lai arī tiem pārējiem ir ekonomiskas grūtības, vai arī - ja kaut kur mums... Latvijas sociālā aizsardzība vienai iedzīvotāju kategorijai nav pietiekama vai nav pilnvērtīga, tad mums nav jāļauj citiem elementāras tiesiskas aizsardzības iespējas, kas jau gandrīz visās Eiropas valstīs pastāv.
Pēdējais. Sabiedrības - vai drīzāk šajā gadījumā politiķu - nevēlēšanās ļaut cilvēkiem reģistrēt savas attiecības nav saistīta ar to, ka šeit visstiprāk izpaužas morāle, tai skaitā kristīgā morāle. Ir ļoti ticīgas valstis, kur cilvēki praktizē reliģiju ikdienā daudz vairāk nekā Latvijā - Spānija, Īrija un tā tālāk - un kur ir iespējams... ne tikai partnerattiecību reģistrēšana ir iespējama, bet pat laulības ir iespējamas. Jo, kolēģi, ja mēs paskatāmies uz Eiropas karti, tam nav sakara ar morāli vai kristietību. Tam ir ciešākais sakars ar komunisma mantojumu un neiecietīgu sabiedrību kādreiz, un tagad palikusi daļa neiecietīgu politiķu. Jo sabiedrība jau maina savu attieksmi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
Ločmeles kundze, mēs jūs nedzirdam. Mēs jūs nedzirdam. Nedzirdam joprojām.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Tagad dzirdat?
Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam.
R. Ločmele. (Skaņas pārrāvums.)... poga viena ieslēgta. Ziniet, šīs debates man atgādināja tādu ļoti nelaimīgu cilvēku diskusiju, jo, manuprāt, tad, kad cilvēki ir laimīgi, viņi vēlas, lai visi citi cilvēki apkārt būtu laimīgi. Un dīvaini ir tas, ka, ja jūs paskatītos uz to Eiropas valstu sarakstu, kurās ir atzītas viendzimuma laulības un partnerattiecību reģistrācija, un salīdzinātu to ar vislaimīgāko valstu sarakstu, jūs ieraudzītu nepārprotamu korelāciju.
Par ko es gribētu teikt... ak Dievs, kas šodien netika pieminēts! Nacionālā apvienība pieminēja kolektīvo iesniegumu par pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu, tika pieminētas citas iniciatīvas un viss kaut kas, tika pieminēts komunisms, politika un tā tālāk. Manuprāt, viss, par ko mums būtu šodien jāaizdomājas, - vai tiešām mūsu valsts kopumā un mēs paši esam tik nelaimīgi, lai neļautu citiem cilvēkiem būt laimīgiem. Tas ir arī viss.
Un es balsošu pret mūsu parlamenta komisijas lēmumu noraidīt šo kolektīvo iesniegumu divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, es būšu konsekventa, jo es vienmēr balsoju absolūti par visu Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu izskatīšanu Saeimā un attiecīgajās komisijās.
Otrkārt, tāpēc ka es tiešām vēlos, lai ikkatrs mūsu valstī būtu laimīgs. Arī caur mīlestību pret citu cilvēku.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Mēs, katrs deputāts, caur partijām esam ievēlēti šeit, Saeimā. Pirms vēlēšanām bija šī diskusija mums katram ar saviem vēlētājiem. Katram droši vien bija arī jautājumi saistībā ar šo viendzimuma pāru jautājumu. Man arī. Godīgi sakot, mēs šeit pārstāvam (es arī) savus vēlētājus.
Mani vēlētāji ievēlēja mani ar zināmiem noteikumiem un nosacījumiem. Un es zinu savu vēlētāju nostāju šajā jautājumā. Jā, es esmu konservatīvu uzskatu pārstāvis un tāds laikam arī palikšu.
Bet daži deputāti izraisīja tādas pārdomas, izsakot savus secinājumus. Viens no tādiem secinājumiem bija, ka, lūk, nesagaidīsim, kamēr... sagaidīsim, kamēr Eiropas Komisija mums uzspiedīs šo jautājumu pieņemt vai tamlīdzīgi.
Nu, es tam negribu piekrist, pirmkārt, tāpēc ka ne jau Eiropas Komisija mūs šeit ir katru ievēlējusi; otrkārt, arī nostāja Eiropas Parlamentā un arī Komisijā nav viennozīmīga, it sevišķi tamdēļ, kā jau mēs redzam, ka ir pretnostatījums starp konservatīvajiem uzskatiem un liberālajiem uzskatiem jau pasaules mērogā.
Visi mēs gaidām rezultātu, kurš būs Amerikā prezidents - Tramps vai Baidens. Ja būs Tramps, kas ir konservatīvo vērtību piekritējs, būs viena aina... pavisam kardināla.
Un arī Eiropā tātad šīs liberālās pozīcijas pamazām zaudē savu ietekmi. To mēs redzam vēlēšanās daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Konservatīvie pie varas - Lielbritānija, Polija, tikko Lietuva. Arī šeit, Latvijā, faktiski konservatīvo partiju pārstāvniecība ir vairākumā. Parlamentā diemžēl nav vienota... Un faktiski šis balsojums būs katra deputāta attieksme, pie kuras... pie kuriem uzskatiem viņš tad arī paliek - pie konservatīvajiem vai pie liberālajiem.
Visu cieņu visiem deputātiem, bet mums jābalso bez spiediena, īpaša spiediena, uzskatu mainīšanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šodien ļoti daudz emocionālu uzstāšanos bija. Un tiešām šeit jautājums ir i par diskrimināciju, i par tiesībām, i par modernu pieeju vai vecmodīgu pieeju un tā tālāk, un tā joprojām.
Šodien, starp citu, pie Saeimas ēkas bija arī vēl viena ļoti diskriminētu cilvēku... pārstāvju... cilvēku grupas pārstāvji. Es runāju par denacionalizēto māju īrniekiem, kurus tiešām valsts ir nostādījusi diskriminētā stāvoklī, nevis dzīves situācija izveidojusies pati par sevi.
Bet šeit ir runa par kaut ko citu, un es arī saprotu, kāpēc parādījās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas attiecīgais lēmums. Šeit arī droši vien... sēdē gāja runa par vērtībām, gāja runa par diskrimināciju, par risinājumiem, par visu pārējo, negāja runa tikai par procedūrām. Jo bieži vien mums iznāk tā, ka visas tās iniciatīvas, kas nāk ar 10 tūkstošiem un vairāk parakstiem, iestrēgst pēc tam vai nu Saeimas gaiteņos, koridoros vai kabinetos, vai Ministru kabinetā. Tādu piemēru ir bezgala daudz. Un šinī gadījumā tomēr ir ļoti svarīgi, lai jebkura iniciatīva būtu izvērtēta vairākās stadijās un vairākos posmos, tai skaitā arī šī iniciatīva, kas izraisīja dalītu - krasi dalītu! - attieksmi. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā tas lēmums, godīgi sakot, ne visai atbilst tai idejai, ko bija iecerējuši likumdevēji, iestrādājot mūsu likumdošanā tādu normu kā 10 tūkstošu un vairāk Latvijas pilsoņu iniciatīvu izskatīšana Saeimā.
Es domāju, ka tās diskusijas vēl stāv priekšā. Un ļoti grūti ir pateikt, kura pieeja uzvarēs galu galā - modernā un visatļaujošā vai nevisatļaujošā, vai kāda cita. Bet jebkurā gadījumā tai diskusijai ir jābūt. Un tam pirmajam etapam būtu ļoti nepareizi ne tikai šinī, bet arī citos gadījumos, ka šāda veida iniciatīvas būtu grieztas no paša sākuma, kā tikai tās ienāk Saeimas sienās.
Es aicinātu tomēr šinī gadījumā neatbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu un dot iespēju notikumiem attīstīties tā, kā tie attīstīsies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam otro reizi.
A. T. Plešs (AP!).
Labdien, kolēģi, vēlreiz. Paldies par debatēm šeit. Vairākos brīžos izskanēja arī dažādos veidos locīts jautājums par tradicionālajām vērtībām.
Es tikai gribēju saprast, kas tad šīs tradicionālās vērtības īsti ir. Vai tā ir laulības šķiršana? Vai tā ir vardarbība pret sievieti? Vai tas ir tas, ka teju pusē ģimenēs, kurās laulība nav noslēgta, bērni dzimst ārpus laulības? Vai arī tas, ka, teiksim, atsevišķās valstīs ierobežo sieviešu tiesības lemt pašām par savu ķermeni? Kolēģi, ja šīs ir tās tradicionālās vērtības, ko cilvēki aizstāv, mums ir jāpadomā divreiz, vai šajā ceļā mēs tiešām gribam iet.
Atkārtoti aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Atbildot Golubevas kundzei, es vēlos tikai atgādināt to, ka patiesībā es jau neko jaunu neesmu pateikusi. Es izmantoju to pašu argumentāciju, ko pati Golubevas kundze izmantoja vienā raidījumā Latvijas radio, runājot par to, ka viendzimuma laulības ir pastāvējušas, attiecības ir pastāvējušas vēsturē ļoti bieži, un viņa tieši atsaucās uz savu vēsturnieces pieredzi.
Tāpēc es vēlos uz šo paskatīties pavisam citā plaknē, ka, neskatoties uz to, ka cilvēce ir izmēģinājusi dažādas kopdzīves formas, pilnīgi dažādas, un ir izeksperimentējusies pēc sirds patikas, cilvēce tāpat ir palikusi pie vienīgās drošākās kopdzīves formas. Tā ir ģimene - mamma, tētis un bērns. Tāpēc...
Visbeidzot. Varbūt es, noslēdzot arī droši vien šīs debates... un esmu jau otro reizi tagad pieteikusies... Es gribēju tikai aicināt godātos SASKAŅAS vēlētājus, kuri, es ceru, seko līdzi arī šīm debatēm un kuri ir balsojuši par saviem deputātiem Latgalē, Rīgā, sekot līdzi tam, kā šie deputāti, kuri šobrīd pārsvarā klusē, nobalsos. Lūdzu, ņemiet vērā to, ka šis balsojums... vēlreiz atgādināšu - balsojums “par” faktiski nozīmē balsojumu pret viendzimuma laulībām. Un, ja jūs balsojāt par saviem kandidātiem, kuri ir kļuvuši par deputātiem un šobrīd aizņem Saeimas deputātu vietas, ja jūs par viņiem balsojāt, ticot viņu... uzticoties viņu solījumam sargāt šīs tradicionālās vērtības, tad, lūdzu, piefiksējiet to, kā šie deputāti balsos šodien.
Tāpēc ka mums bija arī priekšvēlēšanu laikā daudzas brošūras, kurās daudzi deputāti solīja sargāt ģimenes vērtības, tradicionālās vērtības un dažādos veidos izpauda savu nostāju šajā vēlētājiem tik ļoti svarīgajā jautājumā. Tāpēc, godātie kolēģi un godātie vēlētāji, lūdzu, sekojiet līdzi, skatieties uz pirkstiem saviem deputātiem!
Un vēlreiz atgādinu - balsojums “par” komisijas lēmumu nozīmē balsojumu pret viendzimuma laulību... attiecību reģistrāciju.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.
A. Kiršteins (NA).
Paldies.
Jā, tagad es gribu drusciņ par partnerattiecībām starp vīrieti un sievieti... jo bieži mēs dzirdam, ka jāreģistrē partnerattiecības, tāpēc ka pāris negrib iet reģistrēties dzimtsarakstu birojā, bet viņi labprāt iešot pāri ielai, kur reģistrēs partnerattiecības. Nu, tā ir pilnīga ilūzija.
Jautājums ir tiešām par atbildību, kā te daži runātāji teica. Ja mums ir vairāki tūkstoši alimentu nemaksātāju, kas pat ir reģistrējušies, tad kāpēc partnerattiecības patīk cilvēkiem? Tāpēc, ka tur nav nekādas atbildības.
Un te tika pieminēta Senā Roma, lai gan jāatzīst, ka jau Senajā Grieķijā bija visādas formas šīm attiecībām. Bet es tikai atsaukšos uz Livoniju.
Tātad Baltazara Rusova Livonijas hronika. Šīs partnerattiecības bija plaši izplatītas, lai gan daudzi tagad piesauc jaunos laikus un modernos laikus. Un ko tad raksta Rusovs šajā Livonijas hronikā? Viņš raksta, ka laikā, kad valdnieki, bīskapi, domkungi un pārējā vācu tauta, kurai vajadzētu labāk saprast, bija nogrimuši minētajās netikumībās, arī nevācu nesaprātīgie zemnieki veda tādu netiklu, sodomisku un epikūrisku dzīvi, kā tas nekur kristīgajā pasaulē nav pieredzēts.
Lielais zemnieku pūlis nekā negribēja zināt no laulības dzīves. Ja zemniekam sieva tapa veca vai slima vai tā viņam nepatika, tad viņš to atstūma un ņēma citu. Ja kāds zemniekam prasīja, kādēļ viņš dzīvo ārlaulībā, tad atbilde bija tā, ka tas esot vecs Livonijas paradums un viņu tēvi arī esot tā dzīvojuši. Daži zemnieki uz šādu jautājumu atbildēja, ka nelaulātie tāpat mākot maizi ēst kā salaulātie.
Tātad situācija mainījās burtiski reformācijas laikā un sevišķi hernhūtisma brāļu draudžu iespaida, teiksim, laikā, kad radās šīs lielās ģimenes... veselīgās.
Un tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka mēs neesam pret šo interešu aizsardzību dažādiem pāriem, lai kā viņi saucas, bet nemānīsim sevi un neturpināsim runāt par daudzām ģimenēm. Un mēs taču nereģistrēsim, teiksim, fundamentāla islāmista ģimeni ar četrām sievām vai pedofila ģimeni, vai vēl kādu. Tāpēc...
Un, Baumanes kundze, es gribētu arī lūgt - nevajag degradēt laulības jēdzienu. Vīrietis un sieviete var būt tikai laulībā ar mērķi radīt bērnus, pārējās visādas attiecības mēs varam saukt citos vārdos. Nav pieņemama tendence ieviest šo jaunvalodu. Un nav nekādu jauno laiku, kā mēs redzam un salīdzinām šo vēlmi ar, teiksim, Grieķijas periodu, Romas periodu vai Livonijas periodu.
Tāpēc es domāju, ka mums stingri šinī gadījumā ir jābalso “par” šo komisijas lēmumu un jāstrādā tiešām pie reālas interešu aizsardzības likumā, kā es teicu, visiem pāriem, bet tas ir ārpus ģimenes tiesību jomas. Tātad tas var būt, kā jau es teicu, par reģistrētu mājsaimniecību vai par aprūpes tiesībām, vai kaut kā savādāk - lai juristi to izstrādā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies.
Divas piezīmes.
Pirmā piezīme. Runājot par vērtībām, mēs parasti runājam par vērtībām vispār. Ir, teiksim, 10 baušļi, kur ir uzskaitīts viss, kas ir labi, kas ir slikti. Ja mēs runājam vispār par vērtībām, tas ir labas sarunas sākums un ne vairāk. Jo vērtības vienmēr ir ļoti konkrētas.
Un otrs. Tas, ko teica Stepaņenko kundze, tas, ko teica tikko Kiršteina kungs. Šis balsojums nav par viendzimuma laulībām vai pret viendzimuma laulībām, šis ir jautājums... šis ir balsojums par to, vai skatīt šo problēmu kā tādu Saeimas komisijā. Jo, ja šis likumprojekts, kas ir iesniegts kā priekšlikums, ies tālāk, tam būs pavisam cita... pret to būs cita attieksme un citi balsojumi.
Tāpēc tas, par ko šodien ir balsojums, ir balsojums par procedūru, nevis par jautājuma būtību, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Un svarīgi ne tikai šodien, bet arī nākotnē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Es gribēju atbildēt Stepaņenko kundzei. Ziniet, es jūtos, it kā būtu viduslaiki un notiek gatavošanās autodafē procedūrai.
Tomēr pašlaik ir 21. gadsimts. Un es uzskatu, ka deputātei, kura startēja vēlēšanās no “Saskaņas” saraksta, vienkārši nav koleģiāli izteikties tādā garā un tādā tonī, kādā tu tikko biji atļāvusies.
Paldies. Es aicinu visus deputātus balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu un saviem uzskatiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pabeigsim šo jautājumu un pēc tam lemsim par pārtraukumu.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Ir plašas debates. Esam uzklausījuši gandrīz vai visus Latvijas 100 seksopatologus, un katram ir savs viedoklis par to. Es savukārt gribētu šeit piebiedroties Dolgopolova kunga viedoklim.
Mēs šeit runājam par procedūru. Tātad 10 392 cilvēki ir kaut ko iesnieguši un grib tālāku izskatīšanu. Tā ir demokrātija. Un šajā gadījumā ir tā, ka viņi to iesniedza jau, ja es nemaldos, ceturto, piekto, sesto nedēļu pēc kārtas. Ja mēs pēc procedūras atkal šo neatbalstīsim, tad, nu, nākamnedēļ būs mums atkal jauns priekšlikums un mēs atkal runāsim krustu šķērsu par šo pašu.
Es gribētu atgādināt, ka šī Saeimas sēde nav paredzēta komisijas aktuālo jautājumu aprunāšanai un iztirzāšanai. Tam patiešām ir domāta komisija. Es domāju, ka šis riņķadancis nebeigsies. Un es arī uzskatu, ka šis dejas jaunais ansamblis, kurš varētu tapt, - lai tas top attiecīgi nosauktajā komisijā, lai cilvēki strādā. Aicinu visas iesaistītās puses, nepuses un tā tālāk par to izdiskutēt. Bet to nedarām šeit, šajā Saeimas sēdē. Savādāk mēs katru nedēļu nodarbosimies ar to, ka noraidīsim kādu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto pilsoņu iniciatīvu.
Es nevaru salīdzināt šo pilsoņu iniciatīvu ar Uzvaras pieminekļa, pieņemsim, kas bija par to, ka bija savākti paraksti par Uzvaras pieminekļa... Kā nu tur bija... Tur bija - vieni bija savākuši parakstus par to, ka demontēt, otri gribēja pārsaukt un tā tālāk. Pārsaukt mēs to varam, bet tās nav pilnīgi salīdzināmas... šīs iniciatīvas.
Šī iniciatīva nāk. Sabiedrība grib kaut ko tālāk risināt. Es uzskatu, ka komisijai ir jādod uz galda šis jautājums. Tas jau pēc tam izkristalizēsies pilnīgi citā... pilnīgi citā formā, tas būs pilnīgi cits materiāls. Juridisks, ar kaut kādu savu pagātni. Tas nenotiks nedēļas laikā tā vai tā.
Tā ka - lai iet uz priekšu, un neatkārtojam šīs debates katru nedēļu no jauna. Tā ka - lai komisija strādā. Nu, tad jau redzēs, kas no tā visa sanāks, jo, cik es sapratu arī no Bluķes kundzes, ir nākamā iniciatīva jau gatava par citām... citām iniciatīvām... par to, ka šī ģimeņu būšana līdzās vienā telpā un kaut kāda viena veida aizsardzība...
Man ļoti spilgts piemērs, pieņemsim, ir Maxima traģēdija. Tur bija civilvīrs ar civilsievu, pieņemsim, un viņi nebija reģistrējušies kā vīrs un sieva. Un tad bojāgājušā atraitne neko nedabūja, jo vienkārši likums to neparedz.
Bet, cik es saprotu, tas varētu parādīties nākamnedēļ. Tad varētu apvienot šīs abas divas iniciatīvas Sociālo un darba lietu komisijā un izdomāt kopsakarā, ko mēģināja pateikt gan, iespējams, Francisks (tas, kurš pāvests), gan to, ko mēģināja pateikt tiesībsargs, gan to, ko mums pie Saeimas durvīm mēģina pateikt šie pārstāvji, gan arī, nu, kaut kādā skaidrībā ir jātiek.
Un jūs taču ļoti labi zināt, ka viss attīstās un plūst, nu, līdz ar to, manuprāt, dodam iespēju, lai komisija strādā. Tur tā vai tā ir tie paši deputāti, kas ir šajā Saeimas sēdē, un šīs debates lai attīstās tur, nevis šajā Saeimas sēdē.
Līdz ar to turpinām darbadienu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Debates ir slēgtas.
Komisijas vārdā...?
I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā vēlos izteikt pateicību par dažādajiem viedokļiem.
Komisijā tika skatīts un, balstoties uz dažādu, pretēju viedokļu apkopošanu, sagatavots lēmums, kuru aicinu atbalstīt un balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 392 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Viendzimuma partneru reģistrēšana” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 30, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izsludināt pusotru stundu ilgu pārtraukumu, lai komisijas sēdē izskatītu likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” otrajam lasījumam. Tātad Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izsludināt pārtraukumu - pusotra stunda - līdz... līdz pulksten 16.15. Līdz pulksten 16.15.
Mums ir jālemj par pārtraukumu.
Lūdzu... Varam balsot par pārtraukumu?
Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu līdz pulksten 16.15! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.
Tātad pārtraukums līdz pulksten 16.15.
Pirms tam divi paziņojumi.
Vārds Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Jurim Rancānam.
J. Rancāns (JK).
Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde - tūlīt, pēc piecām minūtēm, attālinātajā režīmā. Gaidīšu visus deputātus un interesentus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (JV).
Labdien! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tiek sasaukta pēc 13 minūtēm.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Par procedūru pieteicies runāt deputāts Artūrs Toms Plešs, bet droši vien, ka par to runāsim pēc pārtraukuma.
Vēl sēdes dalībnieku... deputātu reģistrācija. Deputātu reģistrācija sekmīgi notikusi.
Pārtraukums līdz pulksten 16.15.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad mēs esam lēmuši par atgriešanos Saeimas Sēžu zālē pulksten 16.15.
Es vēlos jūs visus informēt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vēl turpina strādāt un pārtraukums tiek pagarināts līdz turpmākajam Prezidija lēmumam.
Tātad komisija darbu turpina, un mēs šodien izskatīsim arī šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Tātad plānojam vēl vienu Saeimas ārkārtas sēdi šodien likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” izskatīšanai galīgajā lasījumā.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir beigusi darbu pie likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” otrajam lasījumam. Gatavojamies, ka šodien tiks sasaukta otrā ārkārtas sēde likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” izskatīšanai. Bet, kamēr vēl tiek gatavota likumprojekta tabula, mēs turpināsim... mēs turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību.
Un darba kārtībā ir deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.
Tātad deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Nikolaja Kabanova un Vjačeslava Dombrovska pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.
I. Puga (KPV LV).
Esiet sveicināti, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Nikolaja Kabanova un Vjačeslava Dombrovska pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem” (Nr. 31/P13) un, balsojot 5 - par, 8 - pret un vienam deputātam atturoties, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (ekonomikas ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Atgādinu tad par pieprasījuma būtību: pirmkārt, sniegt informāciju par Ekonomikas ministrijas pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar EPT jeb enerģijas publiskā tirgotāja veiktajām OIK staciju pārbaudēm; otrkārt, informēt par Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo dokumentu nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam, kuram no 1. janvāra ir deleģēta funkcija veikt šo staciju uzraudzību.
Vēlos norādīt, ka par elektrostaciju pārbaužu rezultātiem Ekonomikas ministrija... Ekonomikas ministrija Saeimas deputātus jau informējusi vairākkārt arī iepriekšējo ministru laikā, tāpat arī 15. janvārī un 3. martā ir bijuši divi pieprasījumi, uz kuriem atbildot ir iesniegta visa šī pieprasītā informācija. Un Saeimā ir iesniegti visi EPT pārbaužu protokoli, respektīvi, visu staciju pārbaužu protokoli, kā arī informācija par visiem līdz pagājušā gada beigām pieņemtajiem Ekonomikas ministrijas lēmumiem, kuri saistīti ar veiktajām kontrolēm.
Otrā sadaļa. Tad atgādinu, ka no 2020. gada 1. janvāra OIK elektrostaciju uzraudzību un kontroli veic Būvniecības valsts kontroles birojs. Un ministrija, izmantojot dokumentu vadības sistēmu, ir nodrošinājusi Būvniecības valsts kontroles birojam pieejamu visu informāciju par šīm veiktajām pārbaudēm un visiem ar to saistītajiem datiem. Arī Pieprasījumu komisijā Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja atzina, ka ir bijusi iespēja visus šos dokumentus redzēt un ar tiem iepazīties, un tālāk arī pieņemt lēmumus.
Un, nu, pārņemot obligātā iepirkuma uzraudzību un kontroles funkcijas, šobrīd primāri Būvniecības valsts kontroles birojs vērtē komersanta iesniegtos elektrostaciju darbības pārskatus par 2019. gadu, īpašu uzmanību pievēršot elektrostaciju elektroenerģijas pašpatēriņam. Gada pārskata vērtēšanas procesā tiek ņemta vērā EPT veikto pārbaužu ziņojumos esošā informācija un cita par elektrostaciju pieejamā informācija. Kā rezultātā 11 stacijām šogad ir atcelta šī OIK atļauja. Tā ka darbs ir sākts.
Esam arī grozījuši dažādus Ministru kabineta noteikumus, lai pasludinātu šīs pārbaužu funkcijas un nodotu rīkus Būvniecības valsts kontroles biroja rīcībā.
Pieprasījumu komisija šī gada 23. septembra sēdē lēma - atzīt, ka deputātu pieprasījums (Nr. 31/P13) ir noraidīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Tā. Mani var redzēt tagad?
Nu, kolēģi! Šodien daudz tika runāts par atbildību Saeimā, par likumpaklausību, par pierādāmām lietām.
Es uzmanīgi klausījos, ko teica ministra kungs. Un es mēģināšu ar pierādāmām lietām jums parādīt, ka patiesībā patiesība ir pilnīgi savādāka, nekā pašlaik tā tika interpretēta.
Jums būs iespēja pārliecināties par to, ka patiesībā OIK afēra turpinās un patiesībā Ekonomikas ministrija... Tie fakti visi, kas ir mūsu rīcībā, uzskatāmi liecina par to, ka Ekonomikas ministrija turpina piesegt šo afēru. Diemžēl.
Kā radās šis pieprasījums? Kā jau pareizi atzīmēja ekonomikas ministrs, vairākkārt mēs esam pieprasījuši Ekonomikas ministrijai atskaitīties par to visu. Un tas iemesls, kāpēc to vajadzēja darīt vairākkārt, - tāpēc, ka diemžēl katru reizi, kad mēs uzdevām ļoti konkrētus jautājumus, mēs saņēmām pretī ļoti nekonkrētas atbildes. Apmēram tas bija... skanēja apmēram tā, ka no sākuma tagad visiem tika stāstīts (līdzīgi kā jums tagad tiek stāstīts), ka ministrija ir braši strādājusi, ka visu ir pārbaudījusi, vispār šīs stacijas ir tikušas pārbaudītas, un kā Ekonomikas ministrija tālāk ir to visu vērtējusi, un ka tas visām tiešām noticis ir apzinīgi, godprātīgi.
Taču, kad mēs sākām uzdot konkrētus jautājumus - lūk, re kur, ir protokoli, jo tik tiešām šos protokolus ne ar pirmo reizi, bet mums izdevās... Un tas atkal bija viens no iemesliem, kāpēc vairākas reizes vajadzēja prasīt, lai beigās iegūtu šos protokolus... pārbaužu protokolus. Parādot jau konkrēti no šiem protokoliem konkrētus atklātus faktus, izrādījās - par to Ekonomikas ministrija nav lēmusi. Nu, mēs ņemam nākamo piemēru, atkal prasām, atkal izrādās, ka Ekonomikas ministrija nav lēmusi.
Par ko ir stāsts. Tātad mazliet par plašāku kontekstu.
Kāpēc vispār... kāpēc vispār mums nācās pie tā pieķerties? Tātad, kā jūs atceraties, viena no būtiskajām OIK afēras sastāvdaļām (lai to varētu īstenot) ir tā, ka stacijas netika reāli pārbaudītas.
Mums aizņēma kādu... Kādu gadu vajadzēja cīnīties, lai pierādītu to. Pirmām kārtām, lai no sākuma pierādītu, ka šo pārbaužu reāli nav bijis, jo Ekonomikas ministrija uzstājīgi stāstīja, ka tas tā nav.
Tas jau bija iepriekšējā Saeimā, ka stacijas tiek pārbaudītas, un tad mēs tieši tāpat kā tagad ar faktiem, ar dokumentiem pierādījām, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek.
Galu galā tad tika panākts tas, ka Ekonomikas ministrija to atzina un piekrita, ka šīs pārbaudes ir jāveic, un šīs pārbaudes uzticēja veikt publiskajam elektroenerģijas tirgotājam.
Šīs pārbaudes tātad sākās reāli 2018. gada otrajā pusē - no vasaras. Un gada laikā tika pārbaudītas visas stacijas... profesionāli. Tātad līdz 2019. gada otrajai pusei pārbaudītas tika visas stacijas.
Šie pārbaužu protokoli tika iesniegti Ekonomikas ministrijai. It kā jau šķiet, ja Ekonomikas ministrija, kura visu laiku atrunājas par to, ka tai nav resursu, tā nevar pārbaudīt, tai nav nepieciešamo speciālistu un tamlīdzīgi... Tad, lūk, šeit jums visu uzlika kā uz paplātes, šos dokumentus iesniedza Ekonomikas ministrijai.
Pārbaudes tātad (es jums atgādināšu) tika veiktas 2018. gadā un 2019. gadā. Ekonomikas ministrija to... ko tā ir paziņojusi - ka ir strādājusi ar 2018. gada rezultātiem. Mēs pajautājām, kā tad Ekonomikas ministrijai izdevies šos pārbaužu rezultātus pārbaudīt. Jūs tikko dzirdējāt, ka arī tika stāstīts, ka Ekonomikas ministrija to visu ir darījusi.
Kad mēs sākām to reāli pārbaudīt ar konkrētiem piemēriem, ņemt šos protokolus un šajos protokolos... Es domāju, Pieprasījumu komisijas locekļi to labi atceras. Mēs ņēmām ļoti konkrētus piemērus. Nevis izdomājot kaut ko, bet tā, lai pārliecinātos, ko Ekonomikas ministrija stāsta, paņēmām šos protokolus un sākām konkrēti lasīt un prasīt: “Lūk, šeit protokolā konkrēts fakts fiksēts.” Tika pieminēts elektroenerģijas pašpatēriņš. Tik tiešām, tā ir viena tāda principiāla lieta un viena no plašāk piekoptajām krāpniecībām, proti, ka komersanti krāpjas sekojošā veidā, lai gan likums... Elektroenerģijas tirgus likuma, manuprāt, 30. pants skaidri nosaka, ka par šo paaugstināto tarifu obligātajā iepirkumā var pārdot tikai to elektroenerģijas daļu, kas ir palikusi pāri pēc pašpatēriņa. Bieži komersanti, izmantojot to, ka Ekonomikas ministrija nebija to kontrolējusi, pārdeva gandrīz visu elektroenerģijas... saražoto elektroenerģiju par šo paaugstināto tarifu, bet sev nepieciešamo nopirka pa lēto no “Latvenergo”.
Un tad mēs konkrēti izvilkām konkrētus piemērus, kur tas ir piefiksēts, kur protokolos melns uz balta ir ierakstīts šis nereāli zemais pašpatēriņš, nu, proti, ja ir zināms, ka šai tehnoloģijai pašpatēriņš nevar būt zemāks par 10 vai pat 20 procentiem, bet tur stāv ierakstīts, ka pašpatēriņš ir 0,1 procents, nu, taču acīmredzami, ka kaut kas īsti nav kārtībā un to vajadzētu pārbaudīt vai atbilstoši rīkoties. Pēc būtības tas jau ir uzskatāms fakts, ka notiek krāpniecība sevišķi lielos apmēros.
Ko darīja Ekonomikas ministrija? Ekonomikas ministrija neko nedarīja. Tā jums tā kā tagad stāstīja, kā visu ir pārbaudījusi, pieņēmusi lēmumus. Mēs ņēmām konkrēti šos faktus - kur?
Tātad, runājot par pēdējām sēdēm, kas notika jau šinī - 2020. - gadā, mēs paņēmām pārbaužu protokolu, kurš ir īstenots 2018. gadā, kurš Ekonomikas ministrijas rīcībā bijis gadu. Un Ekonomikas ministrija... kur ir melns uz balta redzams, kur ir ierakstījuši šie pārbaudes speciālisti, ka šeit ir notikusi... Tie fakti liecina par acīmredzamu krāpniecību.
Ko ir darījusi Ekonomikas ministrija? Lielākajā daļā gadījumu tā nav darījusi neko vai arī to, ko ir pēc tam darījusi... Pēc tam kad mums bija kārtējais pieprasījums... pēc šī pieprasījuma tā sāka izteikt brīdinājumus par šādiem pārkāpumiem.
Tātad tā vietā, lai par šādiem faktiem, kas ir acīmredzama krāpniecība sevišķi lielos apmēros, vērstos tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumu un pateiktu: “Lūk, mēs esam atklājuši, šeit mēs redzam... Lūk, šeit ir fakts par krāpniecību sevišķi lielos apmēros. Lūdzam pārbaudīt. Lūdzam ierosināt kriminālprocesu...”, gandrīz nevienā gadījumā viņi to nav darījuši... gandrīz nevienā gadījumā. Un to var apliecināt arī Pieprasījumu komisijas locekļi, kuri tur bija. Mēs reāli ņēmām šādus praktiskus gadījumus.
Kas ir interesanti? Ka mums bija šis iepriekšējais pieprasījums, kas bija šī gada sākumā, kad mēs ar reāliem faktiem ņēmām šos reālos piemērus un protokolus un rādījām, kā šīs krāpniecības šeit ir bijušas segtas un ka nekādi lēmumi attiecībā uz tām nav pieņemti vai, tieši otrādi, lai piesegtu, pieņēma brīdinājumu par kādu citu pārkāpumu, lai teiktu: “Jā, jā, mēs uz šo esam reaģējuši, mēs jau esam izteikuši brīdinājumu.” Tad mēs noskaidrojām, par ko ir brīdinājums. Brīdinājums pavisam nebija par to. Vēl vairāk! Tad jau vajadzēja izteikt nevis brīdinājumu, bet, kā es jau minēju, vērsties par to tiesībsargājošajās iestādēs, jo tas ir reāls... reāli apliecinošs... fakts, kas liecina par krāpniecībām sevišķi lielos apmēros... To Ekonomikas ministrija nav darījusi, tātad piesegusi tās.
Un zināt, kas notika? Šis pieprasījums, ko mēs izskatījām šī gada sākumā, kurā bija reāli šie fakti, un ar ko var iepazīties Pieprasījumu komisijas sēdes ierakstā (tas viss tur ir dzirdams), - tas vienkārši pazuda. To joprojām mēs neesam skatījuši šeit, līdz Saeimas sēdei tas nav aizgājis. Un ir pamatots jautājums: kā tad mums šeit ir ar to tiesiskumu un cīņu... ar to solīto cīņu ar nelikumībām?
Tādēļ mēs sagatavojām nākamo pieprasījumu, bet šis nākamais pieprasījums diemžēl jau tika skatīts attālināti, un šinī sēdē (tas jau tagad... tātad pagājis bija vairāk nekā pusgads) mēs atkal paņēmām šos protokolus, atkal paņēmām no šī protokola konkrētu piemēru, kur komersants... Lūk, šeit ir šis protokols. Es nevaru... es nesaukšu... lai nepārkāptu ierobežotas informācijas izplatīšanas nosacījumus, nesaukšu konkrēti vārdā šo komersantu. Sēdē viņš... sēdē par to tika runāts, kur atkal melns uz balta... Šeit ir protokols, kur ir ierakstīta tehnoloģija... šī tehnoloģija, šis organiskais Renkina cikls... Renkina cikls. Tas objektīvi, nu, 20 procenti... tā būs unikāli efektīva tehnoloģija, kurai pašpatēriņš būs 20 procenti. Šeit melns uz balta ir ierakstīts, ka pašpatēriņš ir 0,1 procents. Tas ir simtām reižu mazāks, nekā tas reāli (pat teorētiski) varētu būt iespējams.
Ekonomikas ministrijai tātad šis protokols ir sastādīts 2018. gadā. Tas ir bijis Ekonomikas ministrijas rīcībā. Ko ir darījusi Ekonomikas ministrija? Kādas bijušas tās rīcības? Vai ir apstādināts šis vai ierosināta kāda lieta? Nē. Šis komersants visu 2019. gadu (es atkārtoju, protokols ir sastādīts... pārbaudes protokols - 2018. gadā)... visu 2019. gadu ir saņēmis OIK simtus tūkstošu. Tātad Ekonomikas ministrija šo rīcību (šis ir tikai viens piemērs)... ir piesegusi krāpniecību, kuras rezultātā visa sabiedrība ir maksājusi simtus tūkstošu. Un šis ir tikai viens piemērs, es atgādinu.
Šeit to ir strīpām - vienkārši var tā paņemt un strīpām uzreiz... dažu minūšu laikā identificēt tādas lietas un sākt par tām attiecīgas darbības. Ekonomikas ministrija to nebija darījusi visu šo gadu. Gadu! Ar to... piecas tikai minūtes. Tas ir tikai viens no faktiem, ko es jums pašlaik rādu.
Tāpēc, kolēģi, manuprāt, jūs šodien dzirdējāt divas dažādas patiesības. Vienu - to, ko pauda ekonomikas ministrs, otru - to, ko jums stāstu šeit ar konkrētiem faktiem.
Es domāju, ka visas šīs lietas ir tā vērtas, lai šodien mēs šeit atbalstītu šo pieprasījumu un noskaidrotu Saeimā, kā tad patiesībā ir, kuram tad ir taisnība. Es esmu gatavs atbildēt par katru savu vārdu. Es ceru, ka ekonomikas ministrs arī ir gatavs atbildēt par saviem vārdiem. Līdz ar to būtu taču tikai pareizi ņemt un noskaidrot - kas patiesībā notiek. Vai tiešām ir tā, kā saka Ekonomikas ministrija, vai patiesībā ir tā, kā es jums šodien... šeit ar faktiem pašlaik demonstrēju, ka patiesībā Ekonomikas ministrija visu šo laiku ir turpinājusi piesegt afēras - virkni krāpniecību sevišķi lielos apmēros, nepieņemot vajadzīgos lēmumus, nepieņemot vajadzīgās darbības.
Vēl vairāk. Ir viena tāda interesanta nianse, kuru tā arī mums līdz galam neizdevās noskaidrot Pieprasījumu komisijā. Kā tad ir ar tiem pārbaužu protokoliem? Jo savulaik... Ir viena lieta, ko stāsta ekonomikas ministrs, taču, kad es vasarā vērsos pie Būvniecības valsts kontroles biroja, lai noskaidrotu, vai tik tiešām visi protokoli ir nodoti Būvniecības valsts kontroles birojam, Būvniecības valsts kontroles birojs atbildēja, ka viņu rīcībā ir tikai protokoli par 2019. gadu. Savukārt tie protokoli, kas ir par 2018. gadu (un tie ir vairāk nekā 100 protokoli), - nebija apliecinājuma, ka tie būtu nodoti.
Un šeit rodas ļoti interesanta lieta. Skatieties, Ekonomikas ministrijas rīcībā ir šīs krāpniecības, tā novelk šo gadu, jo zina, ka tai jāiztur vēl ir gads un pēc gada tad viss - tai nekas nebūs jādara. Tā noslēpj šīs krāpniecības - par tām nepieņem vajadzīgos lēmumus. Un pēc tam vienkārši tālāk pārņem Būvniecības valsts kontroles birojs, bet Būvniecības valsts kontroles birojam šie protokoli nemaz nav nodoti, kurus tad tālāk varētu vērtēt šī jaunā institūcija.
Un tikai pēc tam, kad es sāku uzdot šos jautājumus un noskaidrot, kā tad tur īsti ir, es saprotu, ka kaut kāds process ir sācies. Bet būtu ļoti svarīgi noskaidrot, vai tiešām Ekonomikas ministrija savlaicīgi bija nodevusi šos protokolus, jo es tā arī nesaņēmu šādu atbildi un šādu apstiprinājumu ne no Būvniecības valsts kontroles biroja, ne arī no Ekonomikas ministrijas. Jo, kad Ekonomikas ministrija pateica, ka tā ir šādus protokolus nodevusi, es paprasīju: “Iedodiet man lietas numuru, parādiet, kur tas ir bijis - šī lietas nodošana.” Ja tie ir dokumenti, kas ir bijuši nodoti valsts iestādēs, atbilstoši lietvedības prasībām vajadzēja būt tam fiksētam. Neko tādu Ekonomikas ministrija nav spējusi uzrādīt, kas man liek domāt, ka patiesībā šādā veidā tika mēģināts manipulēt, lai arī slēptu šīs krāpniecības. Proti, kamēr Ekonomikas ministrija par to bija atbildīga, tā nepieņēma vajadzīgos lēmumus, un pēc tam šie dokumenti jau noplūdinās. Tad jau nāk jaunā iestāde un darbojas, izejot no tā materiālu klāsta, no tās informācijas, kas ir tās rīcībā. Vai vēl vairāk - kā pašlaik ir - kad ir daļa staciju, kurām vēl nav šīs pārbaudes veiktas, kurām it kā Ekonomikas ministrija ir veikusi tātad par vienu periodu, un ir nākamais periods, par kuru jau it kā Būvniecības valsts kontroles birojam jāveic, - kas apliecina to, ka Ekonomikas ministrija ir īstenojusi šīs krāpniecības.
Kad es minēju par šiem faktiem, uz kuriem Ekonomikas ministrija nebija reaģējusi gadu, Būvniecības valsts kontroles birojs pateica: “Jā, mēs to zinām, mēs ar to tagad strādājam.” Tātad gadu Ekonomikas ministrija neko nedarīja, tā zināja šos faktus, mēs visi turpinājām maksāt simtus tūkstošu šinī vienā gadījumā.
Kopumā tie būs miljoni, es domāju, ko varēs mierīgi pierādīt, jo, kā es teicu, virkne... desmitiem... Uzreiz... ir redzams dažu minūšu laikā, ka šīs krāpniecības ir virknē veiktas. Un katrs šis gadījums - tie ir simti tūkstošu, varbūt pat miljoni. Un Ekonomikas ministrija neko nebija darījusi. Un to, ka tā bija to... nebija veikusi šīs nepieciešamās darbības, apliecina tas, ka Būvniecības valsts kontroles birojs, kurš nav bijis iesaistīts līdz šim šīs afēras piesegšanā un nav veidojis visu šo spēli, uzreiz redzēja, ka te ir krāpniecības un te kaut kas ir jādara ar to visu.
Tāpēc, kolēģi, es domāju, ka tas būtu visu mūsu pienākums, pirmām kārtām jau to politisko spēku pienākums, kuri ar putām uz lūpām solīja, ka viņi nāks šeit cīnīties par tiesiskumu, par taisnību, pret valsts izzagšanu, - ka viņi šodien atbalstīs šo pieprasījumu. Pretējā gadījumā, dārgie kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas, sanāk tā, ka jūs esat gatavi cīnīties ar valsts izzagšanu, ar šīm nelikumīgajām darbībām tikai tad, ja paši tajās nevarat piedalīties. Ja tas tā nav, tad šodien es gaidu, ka mēs atbalstām šo pieprasījumu un šeit, Saeimā, tiekam skaidrībā - kas tad īstenībā ir bijis šī pēdējā gada laikā Ekonomikas ministrijā. Ar ko tā patiesībā ir nodarbojusies.
Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Puga. Komisijas vārdā, kolēģi, tikai varu atgādināt, ka komisijā deputātu pieprasījums tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Nikolaja Kabanova un Vjačeslava Dombrovska pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem”! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 55, atturas - 2. Pieprasījums ir noraidīts.
Darba kārtībā deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Dolgopolova, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Jāņa Urbanoviča, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča un Nikolaja Kabanova pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi saistībā ar Saeimai iesniedzamo ziņojumu par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.
I. Puga (KPV LV).
Jā, kolēģi! Turpinām. Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Dolgopolova, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Jāņa Urbanoviča, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča un Nikolaja Kabanova pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi saistībā ar Saeimai iesniedzamo ziņojumu par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem” (Nr. 32/P13) un, balsojot 5 - par, 8 - pret un vienam deputātam atturoties, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (ekonomikas ministrs).
Jā! Pieprasījums (Nr. 32/P13) un tā būtība ir sniegt informāciju par to, kā tiks nodrošināta Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 89. punkta izpilde - līdz šī gada 1. oktobrim iesniegt Saeimai ziņojumu.
Un divi bloki.
Pirmais. Par ETL noteiktā pienākuma - uzraudzību... kontrolēt elektroenerģijas ražotāju darbību, lai nodrošinātu pārkompensācijas novēršanu un nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu - izpildes rezultātiem.
Un otrs. Informācija par pēdējiem trim gadiem par elektroenerģijas ražotāju pašpatēriņa... “Sadales tīkla” dati par reālajām elektroenerģijas plūsmām saskaņā ar aktuālajām pieslēguma shēmām, kā arī elektrostacijas darbības rādītāji.
Vēlos deputātiem norādīt, ka šī gada 1. oktobrī Ekonomikas ministrija iesniedza Saeimā šo ziņojumu par elektroenerģijas ražotāju, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, darbības kontroles rezultātiem. Un ziņojums strukturēts divās daļās.
Pirmā ir Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 89. punktā paredzētā prasība par to, ka mēs informējam Saeimu par pienākumu izpildes rezultātiem. Ņemot vērā to, ka šis pants likumā iekļauts no 2020. gada 15. februāra, tad ziņojumā arī ir atspoguļota šī situācija un informācija par panta izpildes rezultātiem no 2020. gada 15. februāra. Tas ir laiks, ko Būvniecības valsts kontroles birojs ir patērējis, uzraugot šīs stacijas.
Un otrs bloks ziņojumā - ar iekļautu informāciju par pēdējiem trim gadiem par elektroenerģijas ražotāju pašpatēriņu, “Sadales tīkla” datiem par reālajām elektroenerģijas plūsmām saskaņā ar aktuālajām pieslēguma shēmām, kā arī elektrostaciju darbības rādītāji.
Tā ka prasīto informāciju esam iesnieguši, un Saeimas Pieprasījumu komisija šā gada 23. septembra sēdē lēma atzīt, ka deputātu pieprasījums (Nr. 32/P13) ir noraidāms.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, tātad šis pieprasījums. Kādēļ tapa šis pieprasījums? Vispirms paskaidrošu.
Lieta tā, ka neizbēgama OIK afēras sastāvdaļa, lai afēra vispār tiktu īstenota un varētu tikt īstenota tik ilgstoši, kā tas tika darīts līdz šim, ir nepieciešamība slēpt informāciju. Slēpt informāciju, manipulēt ar šo informāciju jeb pasniegt šo informāciju, izrautu no konteksta, jo tādā veidā var saglabāt šo alternatīvo patiesību, veidot alternatīvo realitāti attiecībā uz patiesajiem lietas apstākļiem.
Un tas, ko es jums arī uzskatāmi parādīju, kā to Ekonomikas ministrija ir darījusi līdz šim ar šiem pārbaužu rezultātiem... Tāpēc jau laicīgi... laicīgi mēs lūdzām, sagatavojām šo pieprasījumu. Un šis pieprasījums tik tiešām bija saistīts ar to, ka likumā ir paredzēts šis punkts par šāda ziņojuma iesniegšanu.
Ziņojums... Un te ir principiālas lietas, kas ir šinī ziņojumā. Ziņojums attiecībā uz OIK sistēmu - tātad iesniegt Ekonomikas ministrijai ziņojumu Saeimai par pēdējiem trim gadiem (šī ir tātad principiāla nianse, es vēlāk to paskaidrošu)... trim gadiem attiecībā uz to, kā šīs OIK stacijas ir pildījušas atbalsta nosacījumus, proti, vai tās ir atbilstošas visām tām prasībām, kas ir svarīgas, - tātad pašpatēriņš, lietderīgais siltums, stacijas efektivitāte un tā tālāk.
Otra lieta. Ko konkrēti uzraugošās iestādes - dotajā gadījumā Ekonomikas ministrija un Būvniecības valsts kontroles birojs - ir darījušas, kā uzraudzījušas to visu.
Kāpēc tika ielikts šāds punkts? Kāpēc tas vispār radās? Un kāpēc mums nācās laicīgi sākt kontrolēt? Jo, raugi, kad mēs taisījām iepriekšējos Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus (kuri tapa pirms vēl šīs Saeimas, pēdējās, iepriekšējās Saeimas izskaņā), pateicoties tam, ka tuvojās vēlēšanas, iepriekšējā Saeima bija gatava pieņemt likuma grozījumus, kas sakārtotu šo OIK afēru, ļautu to izbeigt. Proti, tur bija paredzētas principiālas... principiālas, vienkāršas, bet sen nepieciešamas lietas: ka jāveic reālas pārbaudes, ka atbalsts pienākas tikai tiem komersantiem, kuri pilda atbalsta nosacījumus. Savukārt tiem komersantiem, kuri nepilda atbalsta nosacījumus vai krāpjas, šis atbalsts ir jāatņem, un nelikumīgi izmaksātais atbalsts ir jāatgūst. Savukārt tiem, kuriem pienākas šis atbalsts, šim atbalsta apjomam ir jābūt samērīgam, nevis pārmērīgam.
Diemžēl mēs šo likumu nepaguvām pieņemt iepriekšējā Saeimā. Kad atnāca šis jaunais Saeimas sasaukums it kā ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri bija solījuši cīnīties ar šo afēru, viņi šo likumprojektu no sākuma vienkārši nobremzēja, un pēc tam šis likumprojekts tika principiāli pārstrādāts. Un tika principiāli pārstrādāts tieši Ekonomikas ministrijas centības dēļ. Rezultātā no šī likumprojekta pāri palika gandrīz nekas. Tas viss, ko bijām paredzējuši ielikt, tika izņemts no likumprojekta ārā, un tika paredzēts, ka atkal tā būs Ekonomikas ministrija, kura ar saviem noteikumiem varēs visu pārspēlēt.
Vienīgā lieta, ko izdevās izkarot, izdevās aizstāvēt un kura palika šajā likumprojektā, un kura tagad arī ir kā likuma prasība, - tas ir par šo ziņojumu, ka Ekonomikas ministrijai būs jāiesniedz šis ziņojums.
Kā jau es minēju, kāpēc ir svarīgs šis ziņojums? Tāpēc, ka, ja tas tiek iesniegts tādā formā, kā ir paredzēts likumā, proti, par pietiekoši ilgu laika termiņu, un tādā griezumā, kā tas tika... kā tas tika likumā paredzēts, tad principā mēs iegūstam tādu kā šīs OIK afēras vivisekciju par pēdējiem gadiem. Ar kuru... Tā būs tik uzskatāma aina, ar kuru būs ļoti grūti manipulēt, ļoti grūti noslēpt.
Zinot, ka Ekonomikas ministrija parasti nevēlas šo informāciju sniegt un mums ir ļoti grūti iegūt šo objektīvo ainu par notiekošo, mēs sagatavojām šo pieprasījumu, jau laicīgi pieprasot Ekonomikas ministrijai atskaitīties, kā tā redz, kā šim pieprasījumam būtu jāizskatās.
Tās atbildes, ko sniedza Ekonomikas ministrija uz šo pieprasījumu, liecināja, ka Ekonomikas ministrija ir sapratusi šo uzdevumu un ir gatava to pildīt. Tas mūs negaidīti patīkami pārsteidza.
Taču tagad, jau iepazīstoties ar šo ziņojumu, kas ir iesniegts, diemžēl nākas secināt, ka Ekonomikas ministrija palikusi uzticīga savam stilam, tam veidam, kā tā visus šos gadus ir centusies piesegt šo OIK afēru. Proti, Ekonomikas ministrija gatava darīt tikai to, ko tai vienkārši tā kā ar āmuru naglai... dzen uz priekšu likums. Ja ir kaut kādā veidā iespējams sākt kaut ko interpretēt un apspēlēt, tad Ekonomikas ministrija noteikti to centīsies darīt, lai tikai nevajadzētu veikt darbības, kas varētu šo OIK afēru atmaskot.
Arī šeit, ja mēs iepazīstamies ar šo ziņojumu, un es pieņemu, ka mums ar šo ziņojumu vajadzēs iepazīties, es pieņemu, ka kaut kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas... vismaz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē šis ziņojums tiks izskatīts un Ekonomikas ministrija varēs par to ziņot, nevis mums vajadzēs turpināt šeit ar pieprasījumiem spiest sniegt šo informāciju, tad tur atklāsies vairākas interesantas lietas.
Viens, ko jūs ieraudzīsiet uzreiz šinī ziņojumā, un tā ir tāda principiāla lieta... Tā kā šis ziņojums ir par šiem trim gadiem, tas ietver to laika periodu, par kuru Ekonomikas ministrija it kā, nu, visu kontrolēja, visu pārbaudīja, bet, nu, mēs tagad zinām, ka tā neko tur nebija lāgā kontrolējusi un nekādu reālu pārbaudes mehānismu nebija īstenojusi... ka šis ziņojums ietver gan šo periodu, kad šo reālo pārbaužu nav bijis, gan periodu, kad šīs reālās pārbaudes ir sākušās. Un, pateicoties šim laika periodam, ir ļoti interesants informācijas šķēlums, kas tagad ir pieejams visiem tiem, kuri vēlas iepazīties ar šo afēru un par kuriem... kuriem būtu jālemj šīs afēras sakarā.
Proti, jūs ieraudzīsiet ļoti daudzus komersantus, kuriem, teiksim, šie darbības rādītāji, principiālie darbības rādītāji, kurus nosaka normatīvie akti, kādi bija jāievēro, - tie būtiski mainās. Tātad, nemainoties ražošanas apstākļiem, tie pēkšņi sāk būtiski mainīties. Tas liecina par to, ka ir acīmredzamas manipulācijas notikušas. Vēl vairāk! Daudziem šiem komersantiem šie rādītāji pat būtiski nav mainījušies, viņi kā ir bijuši acīmredzami neatbilstoši... Teiksim, šis pats pašpatēriņš... Šajos ziņojumos ir stacijas, kurām pašpatēriņš ir, kā es jau minēju, desmitiem, simtiem reižu mazāks, nekā reāli (teorētiski) tas būtu iespējams pēc visiem fizikas likumiem.
Ļoti žēl, ka šo ziņojumu Ekonomikas ministrija neiesniedza mums agrāk. Ja tā būtu iesniegusi to pirms tam, kad tika dalītas Nobela prēmijas fizikā, mēs varējām pieteikt mūsu komersantus, kuri ir atklājuši jaunus fizikas likumus, jaunas likumsakarības enerģētikā, kuras varētu novest mūs pie nereāli efektīvām tehnoloģijām. Mums ir pārrāvums zinātnē, ko mēs varētu īstenot un uztaisīt apvērsumu visā pasaulē enerģētikas jomā... saskaņā ar šo ziņojumu. Es pieņemu, ka Ekonomikas ministrija vienkārši kautrējās, tā kaut kā negribēja to visai pasaulei paust. Droši vien... varbūt mums izdomāts kaut kāds plāns, varbūt saskaņā ar to jauno mārketinga plānu, kas mums valstī ir paredzēts, ka valsts mums tagad būs vieta, kur rodas kaut kas radošs, kaut kas jauns, un šinī kontekstā mēs tālāk to ziņojumu skatīsim.
Ja tas tā nav, tad otrs variants, kas atliek... tad tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija vienkārši ir piesegusi - šis ziņojums parāda - gadiem piesegusi krāpniecības, acīmredzamas krāpniecības. Un tādas tur ir. Ja jūs atverat... vienkārši strīpām, desmitiem... uzreiz ir redzams. Un katrā no tām tie... ja ne simti... ja ne miljoni, tad simti tūkstošu, entie, entie tūkstoši. Un tas šinī ziņojumā ir acīmredzams.
Tur ir pat vēl vispār fenomenālas lietas, kas ir Ekonomikas ministrijai ziņotas, ko tā ir zinājusi, - kur vispār komersants ir saražojis mazāk elektroenerģijas nekā nodevis tīklā, nekā pārdevis par šo paaugstināto tarifu. Un kā jūs domājat, tur ir kaut kāda reakcija? Tur ir krimināllietas kaut kādas iesāktas? Nē. Jūs neko tur neatradīsiet. Vēl vairāk!
Šinī ziņojumā nez kāpēc Ekonomikas ministrija tieši... ir sadalījusi to sadaļās. Ir sadaļas par vēja parkiem, par hidroelektrostacijām, kur, protams, lietderīgās siltumenerģijas izmantošana vai pašpatēriņš... Tās ir minimālas, un tur tās krāpniecības, ja ir arī bijušas ar to pašpatēriņu, ir nenozīmīgas. Un tur Ekonomikas ministrija parāda, kā to ir pārbaudījusi, kādus lēmumus ir pieņēmusi.
Savukārt, kad sākas sadaļa par šīm koģenerācijas stacijām, kur šis jautājums par lietderīgo siltumenerģiju, par elektroenerģijas pašpatēriņu ir būtisks, jūs vispār neatradīsiet, ko Ekonomikas ministrija tur ir darījusi.
Toties, ja ziņojumu jūs paņemat... Šinī ziņojumā jūs uzskatāmi varat redzēt, ka tur ir krāpniecību krāpniecības. Un šinī griezumā, ja ar šo ziņojumu, teiksim, nepakautrētos iepazīties tiesībsargājošie orgāni, Valsts policija, iespējams, Ģenerālprokuratūra, tur varētu rasties daudz interesantu jautājumu, uz kuriem būtu jāatbild - pirmām kārtām jau Ekonomikas ministrijai. Un es domāju, ka šeit jautājums būtu arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par to, kāpēc... kā šīs amatpersonas Ekonomikas ministrijā ir uzraudzījušas to visu, ko viņas ir darījušas ar šo informāciju, kāpēc nav bijusi atbilstoša rīcība.
Un tā ir ļoti nopietna informācija esošajam ministram pārdomām. Tāpēc ka lielākā daļa visu šo lietu ir notikušas līdz tam, kad jūs stājāties amatā. Tātad tas nav bijis saistīts tieši ar jūsu politisko darbību. Bet, ja tagad jūs, zinot, ka ir šie fakti, ir šīs krāpniecības acīmredzamās, nerīkosieties un neko nedarīsiet ar to visu, tad tā jau būs arī ne tikai jūsu politiskā atbildība, bet, iespējams, arī kriminālatbildība par to, ka jūs tagad piesedzat šīs krāpniecības sevišķi lielos apmēros. Vēl jo vairāk tāpēc, ka likums paredz pienākumu un iespēju atgūt šo nelikumīgi maksāto atbalstu. Ja jūs tagad nerīkosieties atbilstīgi, bet rīkosieties tā, kā tas ir vajadzīgs tiem, kas šo afēru ir veidojuši, un tiem, kas ir jūsu politiskie biznesa partneri jūsu varas kartelī, tad jūs būsiet līdzatbildīgs. Būsiet līdzatbildīgs visā tanī, kas ir noticis.
Un arī, kolēģi, šodien jūs visi, kas balsosiet pret šo pieprasījumu, neatbalstīsiet to un nevēlēsieties noskaidrot, - ar to jūs visai sabiedrībai uzskatāmi parādīsiet, ka jūs esat melojuši tai, ka patiesībā tas, ko jūs esat stāstījuši, ka jums rūp tiesiskums, godīgums šinī valstī, bija vienkārši, lai piemānītu sabiedrību, lai tiktu pie varas un pēc tam ignorētu to visu.
Tāpēc es aicinu šodien atbalstīt šo pieprasījumu. Ja jūs to neatbalstīsiet... Jūs nedomājiet, ka jūs tik vienkārši no tā visa tiksiet vaļā! Iepriekšējā Saeimas sasaukumā tās partijas, kas piesedza šo visu, arī tāpat domāja, un jūs paši redzat, kur tās tagad atrodas, kāds liktenis tās ir piemeklējis. Tās izglābās. Izglābās, tikai pateicoties tam, ka izdevās veidot, teiksim tā, alternatīvās patiesības masīvu informatīvo kampaņu medijos un apmānīt sabiedrību par to, kas patiesībā notiek, pirms vēlēšanām... un ko tās gatavas ir darīt. Ja būtu bijis iespējams sabiedrībai uzzināt patiesību par notiekošo, iespējams, daudzi vispār nesēdētu šeit, šinī Saeimā, viņi sēdētu kādā citā vietā.
Tas, kas pašlaik notiks... Pašlaik ir principiāli izmainījusies situācija. Ja agrāk kāds varēja spēlēties, slēpt šo informāciju, tagad šī informācija ir zināma. Tas lācītis, afēras lācītis, ir uzšķērsts, un jūs tajā varat ieskatīties un visu varat redzēt. To nevarēs vairs noslēpt. Un tagad tikai jautājums ir - vai jūs, tie, kas tagad ir atbildīgi par enerģētikas nozari vai arī atbildīgi par tiesiskumu šinī valstī, vai jūs rīkosieties? Vai rīkosieties, lai reaģētu pareizi uz šo informāciju un uzsāktu adekvātās darbības, vai arī centīsieties to slēpt un kļūsiet līdzatbildīgi par to visu?
Demokrātiskā valstī (un es pieņemu, ka Latvija kādreiz tāda tiešām būs) neviens nav pie varas uz visiem laikiem. Tas nozīmē, ka nāks jaunā slota, tieši tāpat kā jūs nācāt, un, iespējams, tad jums jau nāksies atbildēt par to, ko jūs tagad esat sastrādājuši, lai gan jums pašlaik šķiet, ka jūs esat visatļautībā, jūs varat darīt, ko jūs gribat, jums ne par ko nevajadzēs atbildēt. Bet es vēlreiz mēģinu laicīgi, koleģiāli jūs pabrīdināt, ka tas tā vairs nav.
Pašlaik tas, kas ir noticis, - ir izdevies panākt šo principiālo informāciju, kura iedota tādā griezienā, tādā šķēlumā, ka vairs to nevar noslēpt, un kādam par to visu nāksies atbildēt.
Un es aicinu, ka mēs šeit, Saeimā, sākam jau laicīgi paši ar to tikt skaidrībā. Ja mēs to... ja jūs to negribēsiet darīt tagad, tik un tā nāksies to izdarīt, bet būs vienkārši vēl skarbāk tas viss. Es aicinu, ka mēs to koleģiāli kopīgi cenšamies atrisināt un izpildīt savus dotos solījumus saviem vēlētājiem. Pretējā gadījumā nevis jūs būsiet, kas to izmeklē, bet jūs izmeklēs, jūsu rīcību, un jums nāksies jau atbildēt par to, ņemot vērā, ka jūs būsiet to visu pieseguši.
Un tas ir mans aicinājums ekonomikas ministram - nopietni pārdomāt savas tālākās darbības: iepazīties ar šo ziņojumu, paprasīt savām atbildīgajām amatpersonām, kā viņām pašām šķiet. Ja nav skaidrības, mēs palīdzēsim tikt skaidrībā, kā jau es apsolīju pašā sākumā. Es jums, ekonomikas ministr, palīdzēšu tikt ar šo afēru galā. Gribat jūs to vai negribat, mēs ar afēru tiksim galā. Mēs esam ļoti tuvu tam, lai notiktu principiālas lietas šinī stāstā.
Tāpēc aicinu jūs pašus par to pārliecināties un atbalstīt šo pieprasījumu, un iepazīties arī ar ziņojumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Puga. Komisijas vārdā, kolēģi, gribu tikai atgādināt, ka arī šis pieprasījums komisijā tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Dolgopolova, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Jāņa Urbanoviča, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča un Nikolaja Kabanova pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi saistībā ar Saeimai iesniedzamo ziņojumu par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem”! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 54, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.
Deputātu Lindas Liepiņas, Vjačeslava Dombrovska, Didža Šmita, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Viktora Valaiņa, Jūlijas Stepaņenko, Danas Reiznieces-Ozolas, Ļubovas Švecovas, Karinas Sprūdes, Armanda Krauzes un Alda Gobzema pieprasījums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.
I. Puga (KPV LV).
Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Lindas Liepiņas, Vjačeslava Dombrovska, Didža Šmita, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Viktora Valaiņa, Jūlijas Stepaņenko, Danas Reiznieces-Ozolas, Ļubovas Švecovas, Karinas Sprūdes, Armanda Krauzes un Alda Gobzema pieprasījumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem” (Nr. 33/P13) un, balsojot 3 - par, 9 - pret un vienam deputātam atturoties, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es atgādināšu jums, kāpēc radās šis pieprasījums. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore publiski atzinās, ka tātad šis Covid-19 laiks bija tāds ļoti saspringts laiks, bija ļoti maz laika, lai izvērtētu šos pieprasījumus pēc dīkstāves pabalstiem, un atzina, ka kļūdas bija iespējamas. Tādā veidā viņa komentēja šo Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvu atprasīt atpakaļ nepamatoti izmaksātos dīkstāves pabalstus.
Protams, mūsu ieskatā, šāda rīcība rada ļoti nepatīkamas sekas un palielina vēl vairāk plaisu starp uzņēmējiem un Valsts ieņēmumu dienestu. Tas, ko mums izdevās noskaidrot, ir, ka tik tiešām (tā kā mēs bijām domājuši) vismazākā dīkstāves... atprasītā dīkstāves pabalsta summa bija ap trijiem eiro. Bet, cik mēs noprotam, tad kopumā šis dīkstāves pabalstu apjoms, kurš tiek atprasīts, ir aptuveni, ja nemaldos, ap 200 tūkstošiem eiro.
Tas, ko mums neizdevās noskaidrot, lai gan mēs vairākkārtīgi uzdevām jautājumu gan Reira kungam, gan Jaunzemes kundzei, ir - vai, piešķirot dīkstāves pabalstus uzņēmējiem, šajā normatīvajā, pozitīvajā aktā tika norādīti nosacījumi, obligātie nosacījumi, kuri ir jāizpilda komersantiem, uzņēmējiem, lai šo dīkstāves pabalstu saglabātu, saņemtu. Tas ir ļoti būtisks nosacījums šim normatīvam... šim administratīvajam aktam, jo, ja šie nosacījumi netika minēti, ja uzņēmējs šajā juku laikā nezināja, kā viņam pareizi būtu rīkoties, tad līdz ar to arī šī dīkstāves pabalstu atprasīšana, mūsuprāt, nav pamatota.
Kā tādu, nu, argumentu, kāpēc dīkstāves pabalsti tiek atprasīti, lielākoties Jaunzemes kundze vairs jau neminēja Valsts ieņēmumu dienesta kļūdas, bet tā kā jau pārslēdzās uz to, ka, lūk, vairāki uzņēmēji esot sākuši pieņemt darbā darbiniekus, tāpēc, pēc Valsts ieņēmumu dienesta domām, šie dīkstāves pabalsti tad nebūtu izmaksājami.
Šajā gadījumā tātad, tā kā mēs neieguvām arī attiecīgu apstiprinājumu tam, ka šajos pozitīvajos normatīvajos aktos par dīkstāves pabalsta izmaksāšanu uzņēmēji tika detalizēti informēti par visiem nosacījumiem, kuri tiem būtu jāizpilda, mūsu ieskatā, šis pieprasījums ir atbalstāms, un mēs aicināsim arī jūs atbalstīt šo pieprasījumu. Tāpēc ka, pirmkārt, ja Valsts ieņēmumu dienests... dienesta pārstāve ir tik slikti tiešām iemācījusies komunicēt ar sabiedrību un tik slikti var nokomunicēt visus nosacījumus, kuri ir jāizpilda uzņēmējiem, un šajos paskaidrojumos ir sapinusies, sākumā sakot, ka tā bija Valsts ieņēmumu dienesta kaut kāda neizdarība, kļūda, pēc tam šajā Pieprasījumu komisijas sēdē it kā pateica, ka nav runa vairs par kļūdām no Valsts ieņēmumu dienesta puses, bet gan vairāk par tādu zināmu ļaunprātību no uzņēmēju puses, tad man šķiet, ka mums tiešām ir lielas problēmas un mums ir ļoti liela plaisa starp uzņēmējiem un Valsts ieņēmumu dienestu.
Kā es jau minēju, īpaši šajā smagajā laikā mēs nedrīkstam šīs attiecības vēl pasliktināt, un tāpēc mēs uzskatām, ka šis pieprasījums ir jāatbalsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams, piebilstams?
I. Puga. Nē, tikai tas, ka arī šis deputātu pieprasījums tika noraidīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Liepiņas, Vjačeslava Dombrovska, Didža Šmita, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Viktora Valaiņa, Jūlijas Stepaņenko, Danas Reiznieces‑Ozolas, Ļubovas Švecovas, Karinas Sprūdes, Armanda Krauzes un Alda Gobzema pieprasījumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem”! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 52, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.
Likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa...”, atvainojos, “Grozījumi Autortiesību likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Evija Papule.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies.
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šobrīd mēs strādājam pēdējā lasījumā ar grozījumiem Autortiesību likumā.
Mēs esam saņēmuši divus priekšlikumus, kas pamatā ir juridiskās tehnikas un precizēšanas jautājumi. Tos ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Līdz ar to kopumā ir iesniegti divi priekšlikumi.
Un 1. priekšlikums ir redakcionāls. Šis priekšlikums precizē, ka fiziskajai personai tiek izteikts brīdinājums vai naudas sods, bet juridiskajai personai tiek piemērots tikai naudas sods. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Papule. Paldies.
2. priekšlikums arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls un, kā jau teicu, tehnisks priekšlikums. Būtībā nosaka likuma spēkā stāšanās dienu. Otrajā lasījumā bijām paredzējuši, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu, bet, tā kā šis likums jau ir spēkā, tad regulējums šajā likumprojektā vairs nav nepieciešams. Līdz ar to likumprojekts paredz, ka grozījumi Autortiesību likumā stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, un tas skar arī šo likumu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Papule. Paldies.
Līdz ar to aicinu šobrīd atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā un kopējā balsojumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labvakar, kolēģi! Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja... likumprojektā... tika saņemti četri, tie visi bija iniciēti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Tapuši par komisijas priekšlikumiem.
Un 1. priekšlikums ir par to, ka aizstāt visā likumā vārdus “Drošības policijas” ar vārdiem “Valsts drošības dienesta”. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. Jā. 2. - arī komisijas priekšlikums. Par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem ir tiesības izbeigt darba attiecības pēc paša vēlēšanās sakarā ar to, ka sasniegts izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. Paldies.
3. - arī komisijas priekšlikums. Precizē biroja funkcijas un nosaka, ka likumā noteiktajos gadījumos birojs sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti 3. priekšlikumu atbalsta.
J. Rancāns. Paldies.
Un 4., pēdējais, priekšlikums - arī saistīts ar dekodifikāciju un paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem ir tiesības veikt administratīvo pārkāpumu procesu par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga birojam. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. Paldies.
Tādējādi visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.
D. Pavļuts (AP!).
Labvakar, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 749/Lp13) ir jau sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Ar šo likumprojektu tiek izstrādāts regulējums zemes dzīļu izpētes un jaunas, mūsdienīgas informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanas veicināšanai. Likumprojekts paredz veidot investīcijām labvēlīgāku vidi, pilnveidot normatīvo aktu ietvaru un nodrošināt iespējas veicināt zemes dzīļu efektīvu izmantošanu, kā arī veicināt zemes īpašnieku ieinteresētību zemes dzīļu resursu izpētē.
Likumprojektu ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tas stātos spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Komisija izskatīja minēto likumprojektu šī gada 22. septembra sēdē un atbalstīja.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 5. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.
I. Voika (AP!).
Labdien! Juridiskā komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā grozījumus Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā.
Un šis likumprojekts ir viens no tiem likumprojektiem, kurš palīdz pāriet Latvijai uz labāku pārvaldību un mazāku birokrātiju un ietver valdības virzību šajā virzienā. Juridiskajā komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Voika. Priekšlikumu termiņš ir divas nedēļas no šīs dienas. Tātad... vai jūs varat man palīdzēt ar datumu?
Sēdes vadītāja. Tātad šā gada 12. novembris, es saprotu, ja? Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam - šā gada 12. novembris.
Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.
N. Žunna (JK).
Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sagatavojusi pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā”.
Grozījums tiek veikts, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki tāpat kā citu izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu darbinieki varētu tikt apbalvoti ar personīgā apbalvojuma ieroci.
Komisija likumprojektu šā gada 23. septembra sēdē atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, tas ir, šī gada 3. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.
N. Žunna (JK).
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un virza pirmajam lasījumam Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, kas pilnveido iestādes reaģēšanas spējas krīzes situācijās, kā arī monitorē situāciju attiecībā uz konstatēto bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieaugumu.
Likumprojektā tiek noteiktas tiesības apmeklēt ieslodzījuma vietas bez speciālas atļaujas arī valsts drošības iestāžu amatpersonām un KNAB amatpersonām, kā arī likumprojektā tiek regulētas ieslodzījuma vietu amatpersonu tiesības pārtraukt bezpilota gaisa kuģu darbību gadījumos, kad tie pārkāpj normatīvo aktu prasības.
Bez tam likumprojektā precizētas un papildinātas tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, tehniskās ierīces un izmantot dienesta suņus. Tiek precizētas un papildinātas tiesības lietot ieroci, kā arī mainīts ieroča jēdziens atbilstoši jaunajam Ieroču aprites likumam.
Likumprojektā tiek paredzēta arī sadarbība ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām, paredzot tām tiesības gadījumos, kad ieslodzījuma vietā notiek ķīlnieku sagrābšana, grautiņi, dedzināšana, masu nekārtības vai masveida pretošanās, iekļūt ieslodzījuma vietā un lietot ieročus, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus.
Komisija šā gada 23. septembra sēdē ir pieņēmusi lēmumu likumprojektu atbalstīt.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (ZZS).
Labvakar, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir konceptuāli atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, kas paredz paaugstināt maksimālo dienesta vecumu Zemessardzē, kā arī mazināt administratīvo slogu atbilstoši dienesta aktualizētajām nepieciešamībām. Likumprojektā paredzēta jauna kārtība līgumu slēgšanai par dienestu Zemessardzē un tā pagarināšanai. Maksimālā vecuma dienestam Zemessardzē paaugstinājums līdz 60 un 65 gadiem līdzšinējo 55 gadu vietā, bet zemessargam, kurš pilda aizsardzības ministra noteiktās svarīgās profesijas kvalificēta speciālista amata pienākumus, - 60 gadu vietā. Zemessarga statuss pēc līguma ar Zemessardzi izbeigšanās, uzņemšana profesionālajā dienestā, regulējumi Zemessardzes veterāniem, formas tērpi un uzturdevas.
Paredzēts, ka turpmāk maksimālais uzņemšanas vecums dienestam Zemessardzē būs 60 gadi, saglabājot iespēju pagarināt dienestu līdz 65 gadu vecumam. Šobrīd spēkā esošās normas paredz, ka maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 55 gadi.
Līdz ar to paredzēta iespēja ilgākā laika periodā paturēt dienestā apmācītas un kvalificētas personas, kas izteikušas vēlmi un veselības dēļ ir gatavas turpināt dienestu Zemessardzē, tādējādi sniedzot ieguldījumu valsts aizsardzībā.
Paredzēts paplašināt arī Zemessardzes veterānu tiesības, nosakot, ka turpmāk veterāni formas tērpus varēs valkāt ne tikai ceremoniālos pasākumos, bet arī pildot tiem likumā paredzētos pienākumus. Tāpat Zemessardzes veterāniem tiks garantētas tiesības saņemt karavīram noteikto uzturdevu laikā, kad tie pilda Zemessardzes uzdevumus, tādējādi stiprinot Zemessardzes lomu bruņotajos spēkos.
Tāpat likumprojektā paredzētas arī citas izmaiņas, lai mazinātu administratīvo slogu aizsardzības resorā.
Pirmkārt. Līgums par dienestu Zemessardzē tiks pagarināts automātiski, ja zemessargs mēnesi pirms līguma termiņa beigām nebūs iesniedzis rakstveida paziņojumu par nevēlēšanos turpināt dienestu Zemessardzē.
Otrkārt. Jauna kārtība atvieglos līgumu noslēgšanas kārtību tiem zemessargiem, kuri dienesta pienākumus pilda Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībās, paredzot tiesības slēgt līgumu par dienestu Zemessardzē ar Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieriem... šobrīd Zemessardzes vienības komandieri.
Treškārt. Likuma grozījumi paredz iespēju bijušajiem... izbijušajiem zemessargiem tikt uzņemtiem profesionālajā dienestā, neņemot tos Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites sistēmā, kā noteikts šobrīd.
Šāds risinājums ne tikai mazinās administratīvo slogu, bet arī uzlabos personāla resursus, pārvaldības efektivitāti Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Kā jau minēts, komisija likumprojektu savā šī gada 23. septembra sēdē atbalstīja, tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - divas nedēļas - šī gada 13. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. novembris.
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir sagatavojusi Covid‑19 likumprojekta tabulu.
Ir saprātīgi lemt par tehnisko pārtraukumu, lai Prezidijs var sanākt un sludināt nākamo ārkārtas sēdi.
Tātad tehniskais pārtraukums līdz pulksten 18.20.
Paldies.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
14. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2020. gada 29. oktobrī
Par darba kārtību | |
Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 790/Lp13) (Dok. Nr. 2953, 2953A) |
|
Priekšlikums | - dep. J. Stepaņenko (par) |
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 791/Lp13) (Dok. Nr. 2954, 2954A) |
|
Priekšlikums | - dep. J. Stepaņenko (par) |
Lēmuma projekts “Par 10 392 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Viendzimuma partneru reģistrēšana” turpmāko virzību” (Nr. 455/Lm13) (Dok. Nr. 2959) |
|
- Ziņo | - dep. I. Benhena-Bēkena |
- Debates | - dep. M. Golubeva |
- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska | |
- dep. A. Kiršteins | |
- dep. A. T. Plešs | |
- dep. I. Pimenovs | |
- dep. D. Bluķe | |
- dep. I. Voika | |
- dep. I. Dūrītis | |
- dep. K. Baumane | |
- dep. A. Čakša | |
- dep. J. Stepaņenko | |
- dep. J. Dombrava | |
- dep. A. Gobzems | |
- dep. I. Pimenovs | |
- dep. B. Cilevičs | |
- dep. M. Golubeva | |
- dep. R. Ločmele | |
- dep. A. Kazinovskis | |
- dep. S. Dolgopolovs | |
- dep. A. T. Plešs | |
- dep. J. Stepaņenko | |
- dep. A. Kiršteins | |
- dep. S. Dolgopolovs | |
- dep. R. Ločmele | |
- dep. A. Kaimiņš | |
Paziņojumi | |
- dep J. Rancāns | |
- dep. A. Ašeradens | |
Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Nikolaja Kabanova, Vjačeslava Dombrovska pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem” (Nr. 31/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2841, 2841A, 2958) |
|
- Ziņo | - dep. I. Puga |
- Debates | - ekonomikas ministrs J. Vitenbergs |
- dep. I. Zariņš | |
Deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Dolgopolova, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Jāņa Urbanoviča, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Nikolaja Kabanova pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi saistībā ar Saeimai iesniedzamo ziņojumu par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem” (Nr. 32/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2842, 2842A, 2958) |
|
- Ziņo | - dep. I. Puga |
- Debates | - ekonomikas ministrs J. Vitenbergs |
- dep. I. Zariņš | |
Deputātu Lindas Liepiņas, Vjačeslava Dombrovska, Didža Šmita, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Viktora Valaiņa, Jūlijas Stepaņenko, Danas Reiznieces-Ozolas, Ļubovas Švecovas, Karinas Sprūdes, Armanda Krauzes, Alda Gobzema pieprasījums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem” (Nr. 33/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2889, 2889A, 2958) |
|
- Ziņo | - dep. I. Puga |
- Debates | - dep. J. Stepaņenko |
Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 682/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2949) |
|
- Ziņo | - dep. E. Papule |
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 34/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2960) |
|
- Ziņo | - dep J. Rancāns |
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 749/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2764, 2934) |
|
- Ziņo | - dep. D. Pavļuts |
Likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 586/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2102, 2935) |
|
- Ziņo | - dep. I. Voika |
Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā” (Nr. 756/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2794, 2936) |
|
- Ziņo | - dep. N. Žunna |
Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 786/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2888, 2937) |
|
- Ziņo | - dep. N. Žunna |
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 784/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2868, 2938) |
|
- Ziņo | - dep. R. Bergmanis |
Datums: 29.10.2020 12:45:51 bal001
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - )
Balsošanas motīvs: Par 7. un 8. darba kārtības punkta - likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (356/Lp13) un likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (357/Lp13) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības līdz turpmākam komisijas lēmumam
Datums: 29.10.2020 14:40:55 bal002
Par - 55, pret - 30, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10 392 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Viendzimuma partneru reģistrēšana” turpmāko virzību (455/Lm13)
Datums: 29.10.2020 14:42:28 bal003
Par - 79, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu līdz pulksten 16.15
Datums: 29.10.2020 14:43:30 bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 29.10.2020 17:21:23 bal005
Par - 25, pret - 55, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Nikolaja Kabanova, Vjačeslava Dombrovska pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem" (31/P13)
Datums: 29.10.2020 17:40:48 bal006
Par - 26, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Dolgopolova, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Jāņa Urbanoviča, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Nikolaja Kabanova pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi saistībā ar Saeimai iesniedzamo ziņojumu par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem" (32/P13)
Datums: 29.10.2020 17:47:27 bal007
Par - 29, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Deputātu Lindas Liepiņas, Vjačeslava Dombrovska, Didža Šmita, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Viktora Valaiņa, Jūlijas Stepaņenko, Danas Reiznieces-Ozolas, Ļubovas Švecovas, Karinas Sprūdes, Armanda Krauzes, Alda Gobzema pieprasījums finanšu ministram Jānim Reiram "Par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem" (33/P13)
Datums: 29.10.2020 17:49:59 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (682/Lp13), 3.lasījums
Datums: 29.10.2020 17:52:49 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (34/Lp13), 3.lasījums
Datums: 29.10.2020 17:54:27 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (749/Lp13), 1.lasījums
Datums: 29.10.2020 17:56:05 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (586/Lp13), 1.lasījums
Datums: 29.10.2020 17:58:00 bal012
Par - 68, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieroču aprites likumā (756/Lp13), 1.lasījums
Datums: 29.10.2020 18:00:47 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (786/Lp13), 1.lasījums
Datums: 29.10.2020 18:04:38 bal014
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (784/Lp13), 1.lasījums