Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trīsdesmit septītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 10. decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim izskatīt Saeimas šā gada 10. decembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Vispirms - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti nav pieteikušies runāt “par” un “pret”. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Tālāk - likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Un likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā.
Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, labrīt, cienījamie kolēģi! Vai mani jūs dzirdat? Man tehniskas kļūmes bija ar datoru. Vai es esmu dzirdams? (Starpsauciens.) Paldies.
Tātad mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Saeima 2020. gada 19. novembrī pieņēma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kurš stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Lai šis likums stātos spēkā... Mums ir virkne ar dažiem citiem pavadošiem likumiem, kas pavada šo jauno... saucamo SEPLP likumu. Virkni jautājumu, ko regulēs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, pašlaik regulē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, un tāpēc ir nepieciešams izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Sagatavotie grozījumi paredz izslēgt tās likuma normas, kas reglamentē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu specifisko darbību, konkrētāk - tiesisko statusu, sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes ievēlēšanu, iziešanu no reklāmas tirgus un jautājumus, kas saistīti ar sabiedrisko pasūtījumu. Komisija šo likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu. Mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A. Kaimiņš. Jā, paldies par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.
Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Kaimiņš. Jāsaka, šie ir tehniski grozījumi un tiem ir jāstājas spēkā vienlaikus ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu. Komisijas vārdā es aicinu nenoteikt priekšlikumu termiņu.
Es lūdzu šo likumprojektu izskatīt un pieņemt Saeimā šodien, tagad, otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, pieteikties sistēmā. Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Tālāk darba kārtībā - amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.
Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Antras Strupules atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 4. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Antras Strupules atbrīvošanu no tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 1. maiju atbrīvot tiesnesi Antru Strupuli no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Antras Strupules atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Velgas Gailītes atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 4. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Velgas Gailītes atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 1. februāri atbrīvot tiesnesi Velgu Gailīti no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Velgas Gailītes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Daces Grabovskas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 4. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Daces Grabovskas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu “Par Daces Grabovskas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” uz laiku līdz diviem gadiem.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daces Grabovskas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Lienes Lāzares iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 4. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lienes Lāzares iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Lieni Lāzari par rajona pilsētas tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lienes Lāzares iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Ingas Jaunzemes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 4. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingas Jaunzemes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ingu Jaunzemi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Jaunzemes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Alises Antones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 4. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Alises Antones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Alisi Antoni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Alises Antones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.
D. Pavļuts (AP!).
Labrīt, kolēģi, vēlreiz! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 853/Lp13).
Atgādināšu, ka likumprojekta “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” mērķis ir noteikt, lai pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam tiek apvienotas un kuras ir kapitāla daļu turētājas kapitālsabiedrībās, nav jāpilda pienākums veikt izvērtējumu par tiešās līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās līdz administratīvi teritoriālajai reformai.
Likuma paredzamais spēkā stāšanās laiks ir nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Un, kā jau Saeimas priekšsēdētāja minēja, likumprojektu esam atzinuši par steidzamu.
Uz otro lasījumu saņemti četri priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 58.1 pantu, nosakot, ka publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība sagatavo paziņojumu par korporatīvo pārvaldību; kā arī paredz paziņojumā iekļaujamo informāciju. Piemērojamos korporatīvās pārvaldības ieteikumus nosaka Ministru kabinets. Šo priekšlikumu komisijā izdiskutēja, un tas netika atbalstīts, uzskatot, ka par šo jautājumu ir nepieciešama papildu apspriešana. Priekšlikums ir iesniedzēja atsaukts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.
D. Pavļuts. 2. - arī ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 58.2, 58.3 pantu, nosakot, ka publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība sagatavo nefinanšu paziņojumu, ko iekļauj vadības ziņojumā vai sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu; kā arī paredz, ka publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai ir pienākums konsolidētajā vadības ziņojumā ietvert konsolidēto (Skaņas defekts.)... paziņojumu. Minētie panti nosaka arī paziņojumos ietveramo informāciju. Priekšlikums komisijā tika apspriests un netika atbalstīts, līdzīgi kā pirmajā gadījumā uzskatot, ka nepieciešama papildu diskusija. Priekšlikums ir iesniedzēja atsaukts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.
D. Pavļuts. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt pārejas noteikumu 30. punkta pirmo teikumu redakcijā, kas paredz, ka pašvaldības, kuras administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno un kuras ir kapitāla daļu turētājas kapitālsabiedrībā, neveic minēto publiskai personai noteikto līdzdalības pārvērtēšanas pienākumu - ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību publiskas personas līdzdalības nosacījumiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt pārejas noteikumu 30. punkta otro teikumu redakcijā, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros jaunizveidotās novada pašvaldības izpilda publiskai personai noteikto līdzdalības pārvērtēšanas pienākumu līdz 2022. gada 1. jūnijam. Priekšlikums komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. Komisija minēto likumprojektu izskatīja šī gada 8. decembra sēdē un atbalstīja to virzībai otrajā, galīgajā, lasījumā.
Aicinu Saeimu balsot otrajā, galīgajā, lasījumā un atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.
E. Zālīte-Grosa (JK).
Labrīt, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Šis likumprojekts skar divus ļoti nozīmīgus pabalstus ārkārtas situācijas laikā - vecāku pabalstu un slimības palīdzības pabalstu.
Kopumā uz otro lasījumu ir saņemti 12 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē iesniegtā likumprojekta tekstu atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 2. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra sociāli apdrošinātā persona slimības palīdzības pabalstu varētu pieprasīt atkārtoti atbilstoši nepieciešamībai par periodu, kādā ir slēgta pirmsskolas izglītības iestāde vai mācību process organizēts attālināti un persona nevar strādāt attālināti. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 3. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nosaka, ka laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam slimības palīdzības pabalstu izmaksās par iepriekšējo mēnesi, tāpat kā tas ir noteikts cita sociālās apdrošināšanas pabalsta gadījumā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 5. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Grozījumi pārejas noteikumu 50. punktā nepieciešami, lai noteiktu, ka par vienu un to pašu bērnu tiesības uz slimības palīdzības pabalstu ir vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja šī persona nevar strādāt attālināti. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 7. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Paredz pārejas noteikumu 51. punktu izteikt jaunā redakcijā, jo apakšpunkti papildināti ar teikumu par izziņās norādāmo laiku. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 8. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz, ka personas slimības palīdzības pabalstu var pieprasīt vēl mēneša laikā pēc 2021. gada 30. jūnija. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 10. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Un tas svarīgi - pārejas noteikumu 53. punktā paredz, ka slimības palīdzības pabalsts vairs nebūs vienreizējs, bet to varēs saņemt atbilstoši nepieciešamībai. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. Un 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek noteikts termiņš, kad likums stāsies spēkā, un tas būs nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. Paldies.
Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Sveicināti, kolēģi! Juridiskās komisijas 2020. gada 4. decembra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”. Likumprojekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, Ogres vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes “Cīrulītis” darbības nodrošināšanai un Ogres Centrālās bibliotēkas ēkas būvniecības realizācijai. Atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Noteiktajā termiņā neviens priekšlikums netika iesniegts.
Juridiskā komisija trešajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi.
Aicinu kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Tātad laiks paziņojumam. Es vēlos jūs visus informēt, ka platforma e-Saeima ir saņēmusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas organizēto Latvijas tehnoloģiju gada balvu “Platīna pele 2020” kā veiksmīgākais e-paraksta integrācijas risinājums šajā gadā. “Platīna pele 2020” - šī balva, ko mēs esam saņēmuši, - izskatās šādi.
Mēs sakām lielu paldies šīs platformas izstrādātājam Kirilam Solovjovam un viņa lieliskajai komandai un varam turpināt strādāt šajā platformā. (Aplausi.)
Kolēģi, ir laiks pārtraukumam.
Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu!
I. Dūrītis (AP!).
Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Ļoti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”.
Gribu jūs informēt īsumā par to, ko šis likumprojekts nosaka. Pirmām kārtām likumprojekts nosaka, ka personām līdz 2022. gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Tāpat likumprojekts paredz par gadu pārcelt normu, ka no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvojamas personas, kurām ir noteikta otrās grupas invaliditāte, kā arī paredz uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. aprīlim iesniegt Saeimā likumprojektu par vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt kritērijus veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā un kritērijus līgumu slēgšanai par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 7. punktam. Bez tam likumprojektā ir iekļauti arī daži redakcionāli precizējumi.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz šo likumprojektu Saeimā noteikt kā steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
I. Dūrītis. Paldies.
Sociālo un darba lietu komisija aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet termiņu priekšlikumiem.
I. Dūrītis. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šī gada 11. decembris.
Sēdes vadītāja. Un Saeimā izskatīšanas datums?
I. Dūrītis. Nu tuvākajā ārkārtas...
Sēdes vadītāja. 17. decembrī?
I. Dūrītis. Jā, jā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 11. decembris. Izskatīšana Saeimas sēdē - 17. decembrī.
Paldies, Dūrīša kungs.
Tālāk likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!
J. Jurašs (JK).
Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija 4. decembra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 863/Lp13).
Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija, iekļaujot likumprojektā divu problēmjautājumu risinājumu.
Pirmais jautājums, ko ministrija pamatoja komisijas sēdē, ir, ka, ņemot vērā tiesneša amata kandidātu atlases komisijā norādīto, nebūs iespējams ievērot sākotnēji noteikto termiņu - 2021. gada 1. janvāri, kurā Ekonomisko lietu tiesai būtu jāsāk strādāt.
Informēju kolēģus par šābrīža situāciju tiesneša amata kandidātu atlases darbā. Tātad kopš likuma “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” stāšanās spēkā 2020. gada 1. jūlijā par Ekonomisko lietu tiesas darbu... vienlaikus stājās spēkā arī Tieslietu padomes 2020. gada 15. aprīļa lēmums Nr. 20 “Par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību”, ieviešot konceptuāli jaunu tiesnešu atlases kārtību, izvērtējot tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences piecās atlases kārtās.
Pieteikšanās Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amatam noslēdzās augusta beigās, savukārt jautājums par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta atlases komisijas izveidi Tieslietu padomē tika skatīts šā gada 20. oktobrī rakstveida procesā, pieņemot lēmumu Nr. 53 “Par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas izveidi”.
Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amatam bija pieteikušies 94 pretendenti. Vakar, 2020. gada 9. decembrī, ir noslēgusies trešā atlases kārta.
Nākamo atlases kārtu norisi, ņemot vērā pretendentu skaitu, būtiski ietekmēja izsludinātais ārkārtas stāvoklis un noteiktie ierobežojumi epidemioloģiskās drošības ievērošanai. Lai arī Tiesu administrācija meklē un piemēro inovatīvus risinājumus, kas vienlaikus ļautu nekavēt atlases procesu un būtu ar viszemāko inficēšanās risku, atlases komisija ir informējusi, ka tiesnešu atlase Ekonomisko lietu tiesai varētu noslēgties līdz nākamā gada martam.
Ievērojot minētos apstākļus, kā arī to, ka pēc pretendentu atlases komisijas darba noslēguma vēl nepieciešams laiks Saeimas lēmumam par tiesnešu iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā un zvēresta došanai, paredzams, ka Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšana nosakāma 2021. gada 31. martā.
Otrs jautājums likumprojektā. Tieslietu ministrija paredz ar grozījumiem noteikt Ekonomisko lietu tiesas kompetencē nododamo lietu piekritības jautājumu līdz 2021. gada 30. martam, paredzot, ka šīs lietas izskata tiesa atbilstoši piekritībai, kāda noteikta uz 2020. gada 31. decembri, vienlaikus izslēdzot nepieciešamību grozīt procesuālos likumus.
Paredzams, ka likums “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Juridiskā komisija atzina minēto likumprojektu par steidzamu un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 14, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
J. Jurašs. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Jurašs. Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu, proti, “ja neviens no klātesošajiem, kas saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus, neiebilst, priekšlikumu iesniegšanas termiņu var nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūdaļ pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā”... Komisijas sēdē vieni no potenciālajiem priekšlikuma iesniedzējiem - Tieslietu ministrija un Juridiskais birojs - pauda, ka priekšlikumus neiesniegs.
Līdz ar to aicinu Saeimu par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 863/Lp13) izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai (Starpsauciens: “Par procedūru...”)... Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru! Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu pieteikties debatēs. Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!
M. Šteins (AP!).
Labdien, sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.
Šis likumprojekts izstrādāts straujā Covid-19 infekcijas izplatības pieauguma dēļ, kā rezultātā valstī no 2020. gada 9. novembra izsludināta ārkārtējā situācija un nepieciešams precizēt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma mērķi, attiecinot to uz visu Covid-19 izplatības laiku, pārskatot arī atbalsta pasākumus ekonomikai pandēmijas laikā un to termiņus, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.
Ņemot vērā, ka vairāki likumā paredzētie atbalsta pasākumi ir terminēti un paredzēti līdz 2020. gada beigām, likuma regulējums ir pārskatāms, tai skaitā precizējot mērķi, nosakot pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai ilgākam laikaposmam, kā arī īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu infekcijas izplatības laikā, kamēr vien būs nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi un atbalsta mehānismi.
Šie grozījumi precizē likuma mērķi, nesašaurinot likuma darbības laiku tikai pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, bet gan nosakot likuma darbību uz visu Covid-19 izplatības laiku, tādējādi novēršot dažādu interpretāciju iespējas.
Paredzēts, ka līdz nākamā gada 30. jūnijam tiek pagarināts termiņš, kādā ikviens nodokļu maksātājs varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt pagarināt termiņu nokavēto nodokļu maksājuma samaksai.
Plānots, ka saimnieciskā darba veicēji varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus arī par 2021. taksācijas gadu, to varēs darīt brīvprātīgi.
Tāpat paredzēts, ka arī nākamgad pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, par to neaprēķinot nokavējuma naudu.
Arī nākamgad ar uzņēmumu ienākuma nodokli paredzēts neaplikt izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, turpinot sniegt sociālo atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārvarēšanai.
Līdz nākamā gada 30. jūnijam plānots saglabāt dīkstāves pabalstus, varēs turpināt darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem un ziedojumu regulējums.
Tāpat arī līdz nākamā gada vidum paredzēts pagarināt termiņu, kādā uz pabalstu var pretendēt jaunie speciālisti, kuri nesen absolvējuši augstskolu vai koledžu un ārkārtējās situācijas laikā ir kļuvuši par bezdarbniekiem.
Ar šiem grozījumiem plānots arī likumu papildināt ar pantu, kas paredz iespēju politiskās partijas dibināšanas sapulci rīkot attālināti, ja pulcēšanās ierobežojumu dēļ to nav iespējams sarīkot klātienē.
Līdz nākamā gada vidum plānots turpināt gandrīz visus līdzšinējos atbalsta pasākumus plašām sabiedrības mērķgrupām, nodokļu maksātājiem, darba devējiem, to darbiniekiem, pašnodarbinātajām personām, patentmaksas maksātājiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, fiziskajām personām, biedrībām un citām grupām un institūcijām.
Likumprojekta tiesiskajam regulējumam par atbalsta pasākumiem, pabalstiem pašnodarbinātajiem, kā arī attiecībā uz tiesībām pagarināt nodokļu samaksas termiņu būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kurus skārušas šīs pandēmijas sekas, būs iespēja saglabāt maksātspēju.
Komisijā bija arī diskusijas par dažiem rosinājumiem precizēt Ministru kabineta noteikumu regulējumu par atbalstu uzņēmējiem, kas tieši neskar šo likumprojektu, un šī informācija tika nodota Ministru kabinetam izvērtēšanai un iespēju robežās arī ieviešanai.
Kopumā komisija vienprātīgi atbalstīja likumprojektu un arīdzan aicina likumu atzīt par steidzamu.
Lūdzu par šo arī lemt Saeimu.
Sēdes vadītāja. Jā, paldies.
Miezaiņa kungs, vai vēlaties runāt par steidzamību?
J. Miezainis. Ja var...
Sēdes vadītāja. Steidzamību vai debatēs...?
J. Miezainis. Principā varam arī par steidzamību.
Kādēļ šis ir nepieciešams? Šis likumprojekts kopumā - paldies arī Šteina kungam - nodrošina tiesisko, teiksim, stabilitāti un saprotamību visiem uzņēmējiem...
Sēdes vadītāja. Miezaiņa kungs, es ļoti atvainojos. Mans jautājums bija, vai gribat debatēt par steidzamību. Ja ne, mēs tūlīt nobalsosim par steidzamību, un tad - pie jūsu debatēm.
Paldies.
J. Miezainis. Aicinu...
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Sākam debates.
M. Šteins. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Lūdzu, Miezaiņa kungs, pieteikties debatēs.
Lūdzu, vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim. Lūdzu!
J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).
Jā, liels paldies, godātie deputāti, Šteina kungs, par šo likumprojekta prezentāciju.
Likumprojekts šobrīd ir ļoti nepieciešams tieši tiesiskās skaidrības ieviešanai un palīdzībai uzņēmējiem. No sirds aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu un, cik vien ātri mēs to spējam, dot skaidrību mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem par to, kādā kārtībā Ministru kabinets varēs sniegt atbalstu un pieņemt lēmumus. Arī paši uzņēmēji varēs pieņemt lēmumus, tai skaitā arī biedrības un nodibinājumi, izmantot attālinātos līdzekļus, lai ir pilna tiesiskā skaidrība. Šis likumprojekts šajos apstākļos ir ļoti nepieciešams.
Papildus jau minētajam šajā likumprojektā tiek ne tikai pagarinātas iepriekš pieņemtās normas uz nākamo gadu un kopumā šīs pandēmijas, teiksim, izplatības laiku, bet arī tiek jau papildinātas ar dažādiem instrumentiem, piemēram, pārskatīti termiņi energoauditu veikšanai energointensīvajiem uzņēmumiem, kuriem ir pienākums ieviest energoefektivitātes pasākumus.
Šis likumprojekts ir nepieciešams visai tautsaimniecībai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, godātie kolēģi! Es vēlos norādīt uz tādu juridisku pretrunu, kas šajā likumā un likumprojektā kopumā ir saskatāma.
Es runāju par to, ka, pamatojoties uz šo likumu, tika izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kuri ir radījuši konkrētus pienākumus fiziskajām un juridiskajām personām.
Kā mēs redzam, šis likums sākotnēji tika plānots kā likums, kas paredz īpašas pilnvaras valdībai rīkoties tad tajā situācijā, kad vairs nav ārkārtas situācija, bet ir saglabājušies draudi attiecībā uz epidemioloģisko situāciju. Mēs ļoti daudz arī par šo diskutējām, un bija iebildumi, un arī es personīgi iebildu pret šīm īpašajām pilnvarām Ministru kabinetam, jo tas, ko mēs redzējām, kad šis likums darbojās pēc ārkārtas situācijas (mēs runājam par septembri, oktobri īpaši, jo tad pasliktinājās epidemioloģiskā situācija), - ka valdība izmantoja šo likumu kā instrumentu, kurš tai tika piešķirts attiecīgi no likumdevēja puses, lai iesāktu dažādus pasākumus veikt ārpus ārkārtas situācijas rāmjiem, kas viņiem arī bija atļauts.
Un šie pasākumi bija - 14. oktobrī tika liegta iespēja darboties atsevišķām profesiju grupām. Mēs runājam par interešu izglītības skolotājiem, kuriem tika aizliegts strādāt klātienē - tātad vadīt pulciņus, dažādus citus interešu izglītības pasākumus - un kuri pārgāja tikai uz attālināto... vai bija spiesti slēgt savu darbību.
Tad, pamatojoties uz šo likumu, tika izdoti vēl Ministru kabineta noteikumi, grozījumi tajos, kas arī noteica pienākumu nēsāt maskas sabiedriskajā transportā.
Kas ir īpaši zīmīgi: uz šī likuma pamata tika izdoti Ministru kabineta noteikumu grozījumi attiecībā uz pienākumu komersantiem sekot līdzi tam, kā viņu klienti ievēro šos epidemioloģiskās drošības noteikumus. Tas radīja ļoti lielu neskaidrību komersantu vidū un daudz jautājumu, kuri joprojām nav atbildēti. Nav atbildēti tāpēc, ka nav skaidrs, vai īpašu funkciju - kas ir valsts funkcijas - uzticēšana komersantiem tiek vai netiek atlīdzināta. Kā mēs redzam, par to vispār nav domāts.
Tāpat arī nav domāts par to, ka, pamatojoties uz šiem, uz šī likuma... izdotajos noteikumos nav ne vārda minēts par to, ka tām personām, kurām ārpus jau ārkārtas situācijas tika liegts gūt ienākumus, būtu jāsaņem kaut kāda atlīdzība par to, ka viņiem šīs iespējas nav. Atkārtosim - mēs runājam par 14. oktobra aizliegumiem interešu izglītības skolotājiem strādāt un vadīt nodarbības klātienē.
Ko mēs redzam tagad? Mēs redzam tagad, ka visi šie noteikumi, visi šie aizliegumi tika balstīti likumā, kura mērķis bija noteikt īpašus pasākumus ārpus ārkārtas situācijas rāmjiem. Tātad šīs īpašās pilnvaras tika izmantotas ārpus ārkārtas situācijas rāmjiem.
Ko mēs redzam šobrīd? Šajā likumprojektā tiek piekoriģēts likuma mērķis. Un likuma mērķi šobrīd ir mēģināts pieskaņot tiešām, nu, esošajai, reālajai situācijai, jo šis likums, kā mēs redzam, tiek izmantots arī ārkārtas situācijas laikā kā papildinājums vēl dažādiem pasākumiem.
Bet - kas ir īpaši zīmīgi: uz šī likuma pamata jau laikā, kad bija iestājusies ārkārtas situācija, tika izdoti vairāki ierobežojumi, vairāki grozījumi, kuri faktiski notika jau ārkārtas situācijas laikā, bet šī likuma mērķis tajā brīdī joprojām bija palicis tāds, kāds tas ir šobrīd, pirms grozīšanas. Tātad likuma mērķis ir nodrošināt šo īpašo kārtību ārpus ārkārtas situācijas laika.
Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, manuprāt, faktiski valdība, izdodot Ministru kabineta noteikumus, kas ierobežo dažādus pasākumus un uzliek papildu pienākumus... Ja mēs runājam par komersantiem, par viņu pienākumu sekot līdzi tam, kā tiek ievēroti epidemioloģiskās drošības noteikumi no viņu klientu puses, tad šeit mēs redzam, ka šie noteikumi tika izdoti, pamatojoties uz likumu, kuram faktiski šobrīd, ārkārtas situācijas laikā, nebūtu bijis vispār spēka. Pēc būtības šim likumam nebūtu jādarbojas, tam likumam būtu jāpaiet malā, jo, kā mēs redzam, vēlreiz lasot likuma mērķus, likums ir paredzēts tam, lai sakārtotu situāciju tad, kad ir beigusies ārkārtas situācija, bet joprojām pastāv epidemioloģiskie draudi.
Tātad, kolēģi, šobrīd valdība vai arī Saeimas komisija... Ja jūs to neesat pamanījuši, šobrīd jūs esat radījuši jucekli, un radīto jucekli jūs tagad mēģināt kaut kā pielabot. Tātad ar atpakaļejošu datumu bezmaz vai pielabot, ka patiesībā šis likums darbojas arī tagad, lai gan šim likumam pēc būtības nevajadzētu darboties tagad, jo tās ir dubultas tiesības valdībai rīkoties ārkārtas situācijas laikā, neskatoties uz to, ka valdībai jau šobrīd ar 9. novembri ir... Valdība pati sev ir paņēmusi šīs tiesības izdot rīkojumus ar likuma spēku. Valdība joprojām vēlas paturēt sev tiesības uz šī likuma pamata turpināt izdot Ministru kabineta noteikumus. Mēs redzam, ka tie ir īpašie noteikumi par epidemioloģisko drošību.
Tas nozīmē, ka tādējādi valdība, neskatoties uz ārkārtas situāciju, turpinās apiet likumdevēju ar dažādu noteikumu palīdzību, kuri, protams, nav jāpārapstiprina Saeimā, kā tas ir attiecībā uz rīkojumu par ārkārtas situāciju.
Es uzskatu, ka īpaši tas punkts, kas ir šobrīd paredzēts šajā likumprojektā, nosakot, ka likumprojekts darbojas arī ārkārtas situācijas laikā un piešķir paralēli arī valdībai īpašās pilnvaras darboties, ir nepareizs, juridiski nekorekts, prettiesisks un tas ir obligāti jālabo, atņemot valdībai šīs tiesības darboties paralēli ar ārkārtas situācijas laikā piešķirtajām pilnvarām. Jo, jūs iedomājieties, valdība šobrīd turpinās izdot dažādus grozījumus Ministru kabineta noteikumos un likumdevējam gar to nebūs nekādas - nekādas! - teikšanas, nekādu komentāru. Kolēģi, tas nav pareizi, un tas ir noteikti jālabo. Es aicinu neatbalstīt īpaši šo 1. punktu, par ko mēs šobrīd runājam.
Attiecībā uz citiem grozījumiem šajā likumprojektā es saprotu, ka tie vairāk ir atbalstāmi nekā neatbalstāmi, un labi, ka, nu, jūs esat ņēmuši vērā arī mūsu ar kolēģiem... ar Ļubovu Švecovu iesniegtos priekšlikumus attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma atlikšanu un soda naudas neiekasēšanu. Tas ir labi.
Bet vienlaicīgi es vēlos arī atgādināt tiem kolēģiem, kuri noraidīja mūsu iesniegto likumprojektu, tad, jau pirms vairākām nedēļām, pasakot, ka nāk jau ātrāk šis likumprojekts, kurš ir jums... Tātad tas būs ātrāks, un nav jēgas tiešām dalīt dažādus likumprojektus un pieņemt opozīcijas iesniegto likumprojektu. Ko mēs redzam? Ja jūs būtu atbalstījuši mūsu iesniegto likumprojektu, tas jau būtu stājies spēkā... nekā gaidīt tagad to, kas ir atnācis no valdības. Un, kā mēs redzam, šis likumprojekts ir daudz, daudz lēnāku gaitu nekā mūsu iesniegtais.
Tāpēc, kolēģi, protams, politiskā greizsirdība joprojām prevalē. Ir bēdīgi to redzēt, bet es aicinu tiešām - es iesniegšu arī attiecīgos priekšlikumus - ņemt vērā opozīcijas priekšlikumus, opozīcijas idejas, jo, kā mēs redzam, bieži vien sanāk tāda viena vienīga izgāšanās, jums noraidot opozīcijas labās idejas. Mēs tomēr esam kopā šajā ārkārtas situācijā, un mēs ne mazāk kā jūs vēlamies palīdzēt cilvēkiem, kuri nokļuvuši nelaimē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Šis likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” principā tiešā veidā skar arī mani, jo es biju plānojis 22. novembrī dibināt politisko partiju un labprāt to izdarītu 2021. gada 8. janvārī.
Es gribēju parunāt par grozījumos piedāvāto likuma 37.1 pantu, kas, visticamāk, ir saistīts ar to, ka šobrīd ārkārtas situācijā esošiem... brīdī, kad ir ārkārtas situācija, faktiski tiek liegts politiskajiem konkurentiem piedalīties politiskajā procesā - nav iespējams nodibināt politisko partiju. Par to es esmu vērsies arī Satversmes tiesā un esmu dziļi pārliecināts, ka šāda lieta ir pilnībā uzvarama, jo tas ir būtisks cilvēktiesību pārkāpums. Pat ārkārtas stāvoklī. Un īpaši ārkārtas stāvoklī politiskajiem konkurentiem ir jādod tiesības pilnvērtīgi piedalīties politiskajā procesā, ņemot vērā, ka mēs nezinām, vai šis parlaments pie šāda darba režīma vispār būs spējīgs nostrādāt līdz galam, un ņemot vērā to, ka ir zināmi ierobežojumi, cik ilgi politiskajai partijai pirms vēlēšanām ir jābūt reģistrētai.
Šie grozījumi, kas tiek piedāvāti, kolēģi, juridiski, protams, izskatās, no vienas puses, varbūt skaisti, bet parunāsim par praktisko pusi. Un praktiskā puse ir tāda - kā jūs zināt, politiskajā partijā, lai tā varētu piedalīties vēlēšanās, ir vajadzīgi vismaz 500 biedri. Attiecīgais grozījums - likuma 37.1 pants - paredz, ka politisko partiju faktiski var dibināt attālināti. Tas nozīmē - droši vien tādā pašā vebināra režīmā, kādā ir šī Saeimas sēde.
Un šeit rodas problēma. Es gribētu redzēt to datorprogrammu šodienas apstākļos, kas var nodrošināt vienlaicīgi kvalitatīvi vairāk nekā 500 cilvēkiem piedalīties tiešsaistē attālinātā sēdē, kongresā... lai to tehniski vispār varētu izpildīt. Man ir dziļa pārliecība, ka mums pat Saeimas sēde ar 100 dalībniekiem nereti uzkaras tehnisku iemeslu dēļ. Zinot iespējas, cik ir pieejamas dažādas datorprogrammas, šī ir problēma.
Vēl viena problēma patiesībā ir sekojoša, runājot arī ar Latvijas notāriem notariātā. Arī viņu tiešsaistes sistēmas, kuras viņi piedāvā, apkalpo stipri mazāk zem minimuma, kas vispār vajadzīgs, lai partiju varētu nodibināt. Līdz ar to tehniski... Pat pieņemot šādu grozījumu, tehniski nav iespējams nodibināt politisko partiju. Un tam varētu sekot vēl kāds pieteikums Satversmes tiesā šī iemesla dēļ.
Tāpēc es aicinu tomēr pēc tam, kad būs apstiprināts pirmajā lasījumā, kolēģus no koalīcijas domāt, kā šo būtisko cilvēktiesību ierobežojumu labot, jo pilnīgi skaidrs: ja tas netiks labots, es personīgi vērsīšos, tajā skaitā pret Latvijas valsti, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību, tostarp arī par morālo kaitējumu. Un šoreiz es prasīšu pietiekami nopietnu summu, jo principā koalīcija šobrīd dara visu, lai politiskie oponenti nevarētu nodibināt politisko partiju.
Tā tiesiskā valstī nav iespējams, tāpēc es jo īpaši gribu uzsvērt to, ka tehniski sanākt vairāk nekā 500 cilvēkiem tiešsaistē attālināti ir faktiski neiespējami, tas izriet no šī grozījuma. Tas ir jāņem vērā.
Vēl viena lieta, kas ir būtiska. Pastāv vēl bez šāda attālināta režīma arī citas formas, kā to var darīt, - vismaz divas, ja ne trīs. Nosaukšu.
Tātad otrā forma ir tāda, ka, ņemot vērā, ka tiek samazināts dalībnieku skaits, kas drīkst atrasties jebkurās telpās, ārtelpās un tamlīdzīgi, absolūti loģiski - pēc salīdzinošajiem rādītājiem būtu jāsamazina arī partijas dibinātāju skaits. Nu, tātad, ja drīkst pulcēties tik, tad arī partiju drīkst nodibināt attiecīgi mazāks dalībnieku skaits. Nav nekādu juridisku un citu argumentu, kāpēc, esot šādiem ierobežojumiem, partijas dibinātāju skaitam būtu jāpaliek lielākam, ja cilvēki nedrīkst satikties. Un, ja nav iespējams arī Latvijas notariātā... Es domāju, ka koalīcija var sazināties arī pēc pirmā lasījuma ar notariātu un pajautāt, cik vispār notariāta DigiNotārā var atrasties vienlaikus cilvēki. Tie ir pāris desmiti, cik es saprotu, labākajā gadījumā. Līdz ar to... Tā ir viena lieta.
Otra lieta, kas ir būtiska, ko var izmainīt, - atcelt nepieciešamību pēc notariāla paraksta, proti, elektronisks paraksts var būt pietiekams. Tas būtībā ļauj nesasaukt attālinātu šādu neiespējamu sēdi. Ar elektronisko parakstu visi Latvijas Republikas pilsoņi var apliecināt to, ka viņi piekrīt dibināšanas dokumentiem. Līdz ar to šo problēmu var atrisināt tādā veidā. Tas ir otrs scenārijs.
Trešais scenārijs ir... Ņemot vērā, ka lielais uzstādījums patiesībā ir par diviem metriem - par diviem metriem! - un pulcēties tuvāk par diviem metriem ir tikai ierobežojums, tātad, ja cilvēki sastājas ar divu metru distanci viens no otra, tad viņu var būt kaut tūkstotis pēc likuma šobrīd. Savukārt, ja šī divu metru... distance ir mazāka... nu, mazāka par diviem metriem, tad ir šie ierobežojumi, cik vienlaikus cilvēki drīkst kaut kur atrasties. Principā tātad pastāv trešais veids, ka dibinātāji var arī sanākt kopā, ievērojot divu metru distanci. To tehniski ir iespējams izdarīt arī iekštelpās. Piemēram, “Arēnā Rīga” ir iespējams 500 cilvēkiem nodrošināt divu metru distanci, lai nodibinātu politisku organizāciju. Un to ir iespējams izdarīt ārā, pat ja tā ir ziema. Ārā vispār elementāri.
Tā ka, kolēģi, jūsu piedāvātais risinājums neatrisina problēmu, tā joprojām pārkāpj tostarp manas... personīgi manas tiesības - politiķa, kurš publiski ir paziņojis, ka dibinās politisku partiju, un kurš to nav varējis jau izdarīt 22. novembrī, tātad pirms nepilna mēneša. Un arī pēc šāda grozījuma objektīvi to nav iespējams izdarīt, tāpēc ka tehniski nav iespējams noturēt 500 un vairāk cilvēkiem šādu sēdi.
Es aicinātu tomēr nediskriminēt savus politiskos oponentus, lai cik es varbūt kādam no jums, kolēģi, nepatīku vai patīku. Man ir tiesības piedalīties politiskajā procesā, man ir tiesības dibināt politisko partiju. Un maniem daudzajiem atbalstītājiem, kas man ir iesnieguši vairāk nekā 600 motivācijas vēstules ar pieteikumiem stāties manis veidotajā partijā, arī ir šādas tiesības. Nav nekāda pamata atteikt lielākajai daļai - vairāk nekā divām trešdaļām -, kas ir pieteikušies... cilvēki, kas gribētu dibināt šādu partiju, ka viņi fiziski nevarēs piedalīties.
Kā jau es minēju, gribu atgādināt to, ka, nerisinot šo problēmu steidzami, man nekas cits vienkārši neatliks... es to negribu, protams, darīt, bet man vienkārši fiziski nekas cits neatliks kā tiesāties ar mūsu mīļo varu un prasīt morālā kaitējuma kompensāciju. Es pilnīgi noteikti uzvarēšu un politiski no tā iegūšu vēl vairāk.
Tāpēc, kolēģi, ieklausieties šajos racionālajos argumentos, ļaujiet man nodibināt partiju, ļaujiet loģiski un sakarīgi to izdarīt, nākot pretī un uzlabojot attiecīgo redakciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, es gribētu atbildēt uz nupat izskanējušajiem pārmetumiem par to, ka nav iespējams nodibināt partiju.
Aldi, es esmu pēdējais cilvēks Saeimā šobrīd, kurš ir nodibinājis partiju. Partija “KPV LV” ir pēdējā partija, kas ir nodibināta un kura ir Saeimā. Tātad, kā man gāja, es izstāstīšu. Ar visiem šiem digitālajiem un citiem attālinātajiem resursiem... jā, tādu problēmu nebija, bija klātienes režīms. Kad es dibināju partiju, man bija 347 dibinātāji, tie visi bija klātienē, katrs pats maksāja 14 eiro nodevu notāram, katrs no savas kabatas 14 eiro.
Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es atvainojos, par priekšlikumu, lūdzu.
A. Kaimiņš. Un šis priekšlikums...
Sēdes vadītāja. Par likumprojektu kopumā, lūdzu.
A. Kaimiņš. Jā, bet, sēdes vadītāja, man ir jāizstāsta arī atbilde uz to, kas nebija patiesība no iepriekšējā runātāja. Un man ir tiesības šeit arī reflektēt uz to.
Tātad šobrīd ir tā, ka tehniskie risinājumi ļauj, varu nosaukt konkrēti Zoom, tas gan būs par maksu. Gobzema kungs, jūs varat šo Zoom aplikāciju par maksu ielādēt, un tur var vairāk nekā 500 cilvēkus savākt vienuviet digitālā formā.
Nekādā gadījumā nevar būt tā, ka jūs tagad prasāt atlaidi šim notariālajam apstiprinājumam, kas valstī 14 eiro... Jūs prasāt atlaidi. Izklausās, ka jūs gribat maksimāli vienkāršot procesu un patiesībā varbūt nemaz nekādu vēlētāju jums nav. Varbūt ir, nezinu, varbūt rīt viņi būs, kā parasti, to mēs redzēsim.
Par to, ka jūs sakāt, ka jums neļāva nodibināt... Nu, bija kaut kādi ierobežojumi... Bet šobrīd tieši šim likumprojektam “Grozījumi Covid‑19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” ir pirmais lasījums. Laipni lūgti! Iesniedziet grozījumus uz otro lasījumu, lai tos varētu izskatīt. Lai jums pietiktu gads partijas iespējamai dibināšanai, lai jums arī būtu dibinātāji, lai arī pirms gada reģistrēti būtu 500 biedri, kas ir svarīgi un kur arī nevajadzētu samazināt biedru skaitu. Tā ir... Nu neba man jūs mācīt, kā partijas dibināt, Gobzema kungs. Cik tad partijās jūs pats esat jau bijis? Manuprāt, četrās, bet tā ir jūsu personīgā atbildība.
Par morālo kaitējumu, ko es dzirdēju, kā jūs sākāt biedēt cilvēkus, ka jūs tagad iesiet un savu morālo kaitējumu... un tā summa būs ne pa jokam. Jums pašam nav neērti šādas lietas teikt? Un tā skaļi vēl, un cik jūs esat abižots. Es domāju, par morālo kaitējumu... nu, vienīgais, ko varētu varbūt vērsties, tas ir pret jums personīgi.
Esiet tik laipns un, lūdzu, reflektējiet uz manis teikto, ieturiet sevi kaut kādos rāmjos un iesniedziet attiecīgus priekšlikumus uz otro lasījumu.
Tā ka tas, ko jūs teicāt iepriekš, - tā ir nepatiesība, un tā nav taisnība, tāpēc es pieteicos, lai pateiktu pilnīgi pretējo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Es gribēju tikai papildināt. Kaimiņa kungu, protams, nevar uztvert nopietni, jo, zinot, kas viņa vietā to partiju, no kuras viņu izmeta, nodibināja... Viņam, protams, nav pilna informācija par to, kā partijas tiek dibinātas. Bet tas tā. Tāpat kā viņam nav vairs informācijas par to, cik kurš cilvēks kurās partijās ir bijis. Kā jūs redzat - kad Kaimiņam nav režisora, viņam grūti iet ar tām runām.
Bet šeit ir tas jautājums... Tātad, nu, jautājums ir ļoti juridiski vietā. Nu, ja Latvijā ir oficiāls - oficiāls! - parakstīšanas rīks - elektroniskais paraksts... Latvijā likumus pieņem ar e-parakstu. Mēs visi šobrīd atrodamies pašā būtiskākajā institūcijā ar e-parakstu. Bez notāra.
Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos! Gobzema kungs! Kaimiņa kungs... Lūdzu, tas nav tomēr par likumprojektu kopumā. Jūs varēsiet iesniegt šos priekšlikumus.
A. Gobzems. Nē, es runāju... es runāju par... es runāju...
Sēdes vadītāja. Varbūt tomēr šo jautājumu... Mēs... Izrunājiet... izrunājiet otrajā lasījumā, Gobzema kungs!
A. Gobzems. Tas ir par likuma 37.1 pantu, un es saku, ka ir risinājums, ka ar e-parakstu to var izdarīt. Ja Latvijā likumus var pieņemt ar e-parakstu, tad partiju, kas nav likuma pieņemšana, pavisam noteikti var nodibināt ar e‑parakstu, ja pat likumus var pieņemt ar e-parakstu. Tas ir numur viens.
Numur divi. Kas ir būtiski attiecībā uz šīm tehniskajām iespējām. Mēs paši zinām - tad, kad Saeima pieslēdzas, Saeimas komisijas pieslēdzas pie jautājuma izskatīšanas, netiek visi cilvēki nemaz iekšā šajos zūmos un visos pārējos, lai visa sabiedrība varētu sekot līdzi.
Tāpēc tehniski tas ir apgrūtinošs process, un tas var radīt tiesvedību bīstamību. Es vienkārši uz to gribēju norādīt, un tas ir tikai normāli, ka tiesiskā valstī cilvēki, kas vēlas dibināt politiskas organizācijas... Es vēlos dibināt politisko organizāciju, un man netiek likti šķēršļi, bet, ja tie tiek likti un ja tas tiek apgrūtināts visos iespējamos veidos, tad man nekas cits neatliek kā tiesāties ar likumdevēju vai attiecīgajām varas institūcijām, prasīt morālā kaitējuma kompensāciju un tamlīdzīgi. Es domāju, ka to nevajag nevienam, jo no politiskā viedokļa...
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, piedodiet, tas ir jau otrā lasījuma jautājums. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
M. Šteins. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - 2, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, par ko vienojās komisijā, ir 24 stundas. Tas varētu būt 11. decembra pulksten 12.00, un izskatīšana Saeimas sēdē - šī gada 17. decembrī.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11. decembra pulksten 12.00 (24 stundas priekšlikumiem), izskatīšana Saeimas sēdē - 17. decembrī.
Paldies.
Tālāk darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Likumprojektu ir iesnieguši deputāti Ilmārs Dūrītis, Andris Skride, Mārtiņš Šteins, Vita Anda Tērauda, Dace Bluķe, Inese Voika, Regīna Ločmele-Luņova, Vitālijs Orlovs un Anda Čakša.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.
G. Daudze (ZZS).
Labdien, godātie kolēģi! Mēs strādājam ar diviem likumprojektiem vienlaicīgi - ar likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 738/Lp13), kuru ir iesnieguši deputāti Ilmārs Dūrītis, Andris Skride, Mārtiņš Šteins, Vita Anda Tērauda, Dace Bluķe, Inese Voika, Regīna Ločmele-Luņova, Vitālijs Orlovs un Anda Čakša, kā arī ar atbildīgās komisijas izstrādāto tāda paša nosaukuma alternatīvo likumprojektu (Nr. 867/Lp13).
Deviņu deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” šī gada 2. jūlijā tika izskatīts Saeimas sēdē un nodots Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgai komisijai. Sociālo un darba lietu komisija šo likumprojektu izskatīja 30. septembrī, un komisijas sēdē tika nolemts sagatavot un iesniegt alternatīvu likumprojektu.
Likumprojektam ir divi mērķi. Pirmkārt, paredzēt regulējumu tabakas aizstājējproduktiem, tai skaitā beztabakas nikotīna spilventiņiem. Un, otrkārt, paplašināt esošo elektronisko smēķēšanas ierīču definīciju, lai regulētu tabakas karsēšanas ierīces, piemēram, IQOS.
Likumprojektā ir iekļauta tabakas aizstājējproduktu definīcija, kas aptver šobrīd tirgū esošos beztabakas nikotīna spilventiņus, kā arī tabakas karsēšanas ierīces un citus tabakas aizstājējproduktus, kas varētu parādīties tirgū, ņemot vērā tabakas industrijas vēlmi attīstīt un radīt jaunus produktus.
Ir paredzēts noteikt prasības tabakas aizstājējproduktu iepakojumu vienībām, tai skaitā ārējam iepakojumam.
Ir paredzēts noteikt tabakas aizstājējproduktiem tādas pašas aprites prasības kā tabakas produktiem, tas ir, pārdošanas aizliegumu nepilngadīgām personām, aizliegumu izmantot distances līgumu jeb, tautas valodā runājot, iegādi ar interneta starpniecību, reklāmas un sponsorēšanas ierobežojumus, aizliegumu izvietot šādus produktus mazumtirdzniecības vietās tā, ka pircēji var tos redzēt.
Paredzēta arī administratīvā atbildība par tabakas aizstājējproduktu aprites jomas pārkāpumiem.
Ņemot vērā to, ka tabakas karsēšanas ierīces nav definētas un regulētas, tad šobrīd uz šīm ierīcēm nevar attiecināt un piemērot virkni Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā noteikto aprites, tirdzniecības un reklāmas ierobežojumu. Šobrīd nav aizliegta šo produktu tirdzniecība ar distances līgumu starpniecību, nav aizliegta pārdošana nepilngadīgām personām. Komersanti šādas ierīces var piedāvāt izmēģināt bez maksas. Uz šiem produktiem neattiecas visi reklāmas un sponsorēšanas ierobežojumi, kā arī prasība, ka šādas ierīces būtu aizliegts izvietot mazumtirdzniecības vietās tā, ka pircēji var tās redzēt, kas rada interesi un veicina smēķēšanas jeb šo ierīču lietošanas uzsākšanu. Bez tam šādas ierīces nereti tiek piedāvātas izmēģināšanai bez maksas.
Īpaši tādēļ, ka dažādu jaunu smēķēšanas ierīču pamēģināšana un lietošana šobrīd ir populāra pusaudžu un jauniešu vidū un ka šādu ierīču lietošana tiek reklamēta kā alternatīva tradicionālajiem produktiem, ir nepieciešams veikt grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, lai pakļautu beztabakas nikotīna produktus un tabakas karsēšanas ierīces tādam pašam regulējumam, kāds šobrīd ir noteikts gan cigaretēm, gan tabakai un elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, nosakot aprites, pārdošanas un reklamēšanas ierobežojumus, tādējādi pasargājot pusaudžus un jauniešus no šādu produktu pamēģināšanas un lietošanas kaitīgās ietekmes.
Komisijas vārdā lūdzu noraidīt iesniegto likumprojektu (Nr. 738/Lp13) un atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu (Nr. 867/Lp13).
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputāti ir... Vai deputāti vēlas debatēt par deputātu grupas iesniegto likumprojektu? Debatēs tātad neviens nav pieteicies.
Mēs balsosim par deputātu grupas iesniegto...
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 738/Lp13)! Lūdzu, balsosim! Par - 8, pret - 72, atturas - 4. Likumprojekts noraidīts.
Lūdzu zvanu vēlreiz! Balsosim par komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 867/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
G. Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2021. gada 8. janvāris.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - 2021. gada 8. janvāris.
Paldies.
Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši pie sestās sadaļas sēdē - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.
Vārds motivācijai aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Lūdzu!
A. Pabriks (aizsardzības ministrs).
Jūs mani dzirdat?
Sēdes vadītāja. Jā, mēs jūs dzirdam.
A. Pabriks. Jā, liels paldies.
Tātad šī ir mūsu kārtējā misija, kurai ir beidzies periods, līdz ar to mums būtu ļoti svarīgi pagarināt termiņu šai mirklī uz vienu gadu.
Jūs saprotat arī to (visi deputāti jau ir sekojuši mūsu debatēm par aizsardzības koncepciju un pārējo), ka misijas mums ir viens no veidiem kā garantēt Latvijai papildu drošību, jo, piedaloties starptautiskajās misijās, mēs, protams, arī paralēli gūstam starptautisko atzinību, arī atbalstu mūsu sabiedrotajiem.
Konkrētajā gadījumā runa ir par cilvēku skaitu vai karavīru skaitu līdz 50 cilvēkiem, kurus mēs plānojam nosūtīt uz Afganistānu, ja būs nepieciešams, nākošajā gadā. Protams, mēs šeit skatāmies arī, kas notiek pārējās valstīs, tai skaitā Amerikas Savienotajās Valstīs, ar misijām Afganistānā Resolute Support. Ja gadījumā šī misija tiks samazināta vai tiks pārtraukta, mēs nosūtīsim mazāk karavīru vai nenosūtīsim nemaz. Bet mums ir svarīgi nodrošināties ar to, ka mums ir politiskais lēmums, ka nepieciešamības gadījumā mēs varam operatīvi rīkoties.
Tas ir tas, par ko es arī aicinu šodien balsot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram Artim Pabrikam.
Debatēs nav pieteikušies citi. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi!
Mēs esam izskatījuši 2020. gada 10. decembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības visus punktus.
Šobrīd vēl tikai deputātu reģistrācijas režīms. Tas ir sekmīgi noslēdzies.
Paziņoju pārtraukumu mazliet garāku nekā parasti - līdz pulksten 13.30. Atgriežamies ārkārtas sēdē pulksten 13.30.
Paldies par darbu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 37. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 10. decembrī
Datums: 10.12.2020 10:01:20 bal001
Par - 68, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (871/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 10.12.2020 10:02:26 bal002
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (871/Lp13), 1.lasījums
Datums: 10.12.2020 10:04:12 bal003
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (871/Lp13), 2.lasījums
Datums: 10.12.2020 10:05:43 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Antras Strupules atbrīvošanu no tiesneša amata (501/Lm13)
Datums: 10.12.2020 10:07:06 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Velgas Gailītes atbrīvošanu no tiesneša amata (502/Lm13)
Datums: 10.12.2020 10:08:25 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Daces Grabovskas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (503/Lm13)
Datums: 10.12.2020 10:09:37 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Lienes Lāzares iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (504/Lm13)
Datums: 10.12.2020 10:10:51 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ingas Jaunzemes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (505/Lm13)
Datums: 10.12.2020 10:12:04 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Alises Antones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (506/Lm13)
Datums: 10.12.2020 10:16:42 bal010
Par - 86, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (853/Lp13), 2.lasījums
Datums: 10.12.2020 10:22:28 bal011
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (870/Lp13), 2.lasījums
Datums: 10.12.2020 10:24:26 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām (612/Lp13), 3.lasījums
Datums: 10.12.2020 10:25:38 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 10.12.2020 11:05:32 bal014
Par - 74, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (859/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 10.12.2020 11:06:31 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (859/Lp13), 1.lasījums
Datums: 10.12.2020 11:11:44 bal016
Par - 67, pret - 14, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (863/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 10.12.2020 11:12:38 bal017
Par - 67, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (863/Lp13), 1.lasījums
Datums: 10.12.2020 11:14:39 bal018
Par - 64, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (863/Lp13), 2.lasījums
Datums: 10.12.2020 11:21:07 bal019
Par - 69, pret - 0, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (864/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 10.12.2020 11:51:49 bal020
Par - 69, pret - 2, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (864/Lp13), 1.lasījums
Datums: 10.12.2020 11:58:44 bal021
Par - 8, pret - 72, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (738/Lp13), 1.lasījums
Datums: 10.12.2020 11:59:41 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Alternatīvais likumprojekts Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (867/Lp13), 1.lasījums
Datums: 10.12.2020 12:03:01 bal023
Par - 85, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (507/Lm13)
Datums: 10.12.2020 12:03:40 bal024
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
10.12.2020. | 9.00 |
10.40 |
11.00 |
13.30 |
15.30 |
16.15 |