Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trīsdesmit devītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 17. decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Labrīt, Ministru prezidenta kungs! Sākam Saeimas 2020. gada 17. decembra pirmo attālināto ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam”.
Tātad pirmais runāt bija pieteicies Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš.
Kariņa kungs, jums e-sistēmā jāpiesakās. Paldies.
Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.
A. K. Kariņš (Ministru prezidents).
Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti!
Sēdes vadītāja. Kariņa kungs, vienu mirkli! Būtu labi, ja jūs ieslēgtu kameru datoram.
A. K. Kariņš. Jā. Es it kā esmu ieslēdzis. Tā. Es tiešām atvainojos, man kaut kas acīmredzot sistēmā... Man arī rādās pilnīgi melna bilde manā galā. Vai es varu runāt bez kameras? Vai man mēģināt ieslēgties no jauna, priekšsēdētājas kundze?
Sēdes vadītāja. Pamēģiniet iziet un ieiet sistēmā no jauna. (Pauze.)
Godātie kolēģi! Tehniskais pārtraukums līdz pulksten 9.20. Tātad darbu turpināsim pulksten 9.20.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc tehniskā pārtraukuma.
Tātad darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam”.
Debatēs pieteicies runāt Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš.
Vārds premjerministram.
A. K. Kariņš (Ministru prezidents).
Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Šorīt jūsu lemšanai ir jautājums par jauno... iespējamo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.
Artūrs Toms Plešs ir kandidāts, ko koalīcijas partneris Attīstībai/Par! ir izvirzījis. Jūs, kolēģi Saeimā, Artūru pazīstat labi, jo viņš strādā Saeimā arī kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Es arī esmu ar viņu iepazinies, mums bija garāka, detalizētāka saruna.
Es varu teikt, ka no iespējamiem kandidātiem, kādi mums Latvijā ir uz šādu amatu šobrīd, Artūrs Toms Plešs ir, iespējams, viens no vislabākajiem kandidātiem, jo viņš jau kopš šīs valdības izveidošanas ir strādājis kā parlamentārais sekretārs, ļoti labi pārzina visu ministrijas specifiku. Bet vēl nozīmīgāka ir viņa... Runājot... man palika skaidrs iespaids, ka viņam gan par digitalizāciju, gan par klimata jautājumiem, protams, arī par administratīvi teritoriālās reformas praktisko ieviešanu ir labs priekšstats un arī diezgan skaidrs redzējums, kā viņš gribētu virzīties uz priekšu.
Tātad kā valdības vadītājs es jums piedāvāju šo kandidātu apspriešanai. Es arī varu teikt, ka valdība jau ilgāku laiku strādā nepilnā sastāvā, kas jebkuros apstākļos ir apgrūtinoši, bet šādos krīzes apstākļos - ar visu kovida pandēmiju - tas ir drusku vairāk nekā apgrūtinoši. Arī mūsu aizsardzības ministrs ir bijis spiests pildīt divu ministru funkcijas, un tas jebkurā gadījumā nav viens labs ilgtermiņa veids, kā valdībai darboties.
Tātad mēs esam piecu partiju koalīcija. Mūsu viens no koalīcijas partneriem apvienība Attīstībai/Par! ir izvirzījusi Artūru Tomu Plešu - man piedāvājuši, un atbilstoši es jums piedāvāju šo kandidatūru. Bet es arī varu teikt, ka pēc sarunas ar Artūru es domāju, ka šī nav tikai tāda vienkārša politiska kandidatūra, bet faktiski arī cilvēks, kurš saprot darba uzdevumu un ir gatavs veikt šos pienākumus, un ir ar savu vīziju.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.
Kolēģi, uzsākam debates.
Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es vēlos pirmām kārtām pateikties premjeram Arturam Krišjānim Kariņam par izrādīto uzticību un pausto atbalstu manai kandidatūrai. Tāpat vēlos pateikties arī saviem kolēģiem no Attīstībai/Par! par man sniegto uzticības garantu, virzot manu kandidatūru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam. Tāpat paldies vēlos teikt arī koalīcijas partneriem, kā arī citiem parlamentāriešiem par man līdz šim pausto atbalstu.
Ja Saeima apstiprinās manu kandidatūru ministra postenim, ar lielāko rūpību, vērību un cieņu pildīšu amata pienākumus.
Viena no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reformas ieviešana, kas nu jau ir iegājusi finiša taisnē. Pie reformas izstrādes esmu strādājis jau no paša tās sākuma, tādēļ varu apliecināt, ka šis vēsturiskais solis, ko mēs kopīgi esam spēruši, ļaus nodrošināt iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas līdzvērtīgus un kvalitatīvākus pakalpojumus - vai tā būtu izglītība, sociālie pakalpojumi vai citi. Tāpat tas ļaus mazināt reģionālo nevienlīdzību un ienākumu atšķirības, ļaus piesaistīt papildu investīcijas un radīs augsni ekonomiski spēcīgākām pašvaldībām, kam turklāt būs arī vairāk iespēju kopt katra novada unikālo identitāti un kultūras mantojumu.
Pašvaldību reforma ietver arī solījumu sniegt mērķtiecīgu atbalstu pašvaldībām, lai Latvija var lepoties ar spēcīgiem un moderniem reģioniem, laikmetīgu pārvaldību un plašāku sabiedrības iesaisti. To nodrošinās pašvaldību pārvaldības reforma jeb jaunais pašvaldību likums, ko ministrija jau tuvākajā laikā iesniegs Valsts kancelejā skatīšanai Ministru kabinetā un tālāk attiecīgi arī Saeimā.
Tikpat būtiski ir uzņemt apgriezienus, lai Latvija kursētu arvien zaļākā virzienā un pilnvērtīgi īstenotu valsts digitālo attīstību. Latvijai ir jākļūst par klimatneitrālu, patiesi zaļu un digitālu valsti. Šī ir mūsu iespēja transformēt ekonomiku tā, lai tā sniedz devumu ikvienam iedzīvotājam un kalpo par dzinējspēku tautsaimniecībai, neatstājot aiz sevis piesārņojuma, izmešu un atkritumu jūru.
Mums jāturpina cieša sadarbība šajā jomā ar partneriem Eiropas Savienībā, taču vienlaikus jādara viss iespējamais, lai mēs paši lepotos ar to, kā saimniekojam savā sētā. Tā, piemēram, ir nepieciešams izstrādāt mehānismus, kas transporta sektoram ļautu kļūt zaļākam, īpaši pievēršot uzmanību tieši zemu... vai bezizmešu auto īpatsvara palielināšanai.
Tāpat jāstrādā pie vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas ierobežošanas mazumtirdzniecībā, lai mazinātu piesārņojumu Baltijas jūrā, upēs un ezeros, mūsu mežos un arī kopējā Eiropas telpā. Tīra, sakārtota un cilvēkam draudzīga vide ir viens no modernas sabiedrības priekšnoteikumiem.
Es esmu lepns par paveikto un ieguldīto darbu, izstrādājot depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Tā uzsāks darbu 2022. gadā un katram Latvijas iedzīvotājam dos iespēju līdzdarboties zaļākas nākotnes veidošanā. Drīzumā ir gaidāmi arī depozīta sistēmas atlases rezultāti.
Jārisina arī nolietoto riepu jautājums, lai šie videi kaitīgie atkritumi tiktu pārstrādāti, realizēti un tiem tiktu piešķirta otrā dzīve, nevis krātos nebeidzami riepu kalni.
Tāpat es vēlos uzsvērt, ka darbs pie vides aizsardzības nekad nebeidzas. Tādēļ es esmu apņēmības pilns cīnīties par Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz dzīvi videi draudzīgā valstī. Tā, piemēram, 2021. gada vasarā noslēgsies unikāla mēroga projekts “Dabas skaitīšana”, kas ļaus iegūt ievērojamu informācijas apjomu un datus par Latvijā sastopamajām dabas vērtībām, un iegūtie dati palīdzēs daudz efektīvāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību, vienlaikus nodrošinot arī to, ka rūpēsimies par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tādēļ, lai mēs iesoļotu ne vien pārtikušā, bet arī zaļā nākotnē, klimata pārmaiņu radīto seku apzināšanai un ierobežošanai ir jābūt vienam no mūsu galvenajiem virzībspēkiem.
Bet, kolēģi, skaidrs arī tas, ka mūsu šodienas lielākais izaicinājums ir Covid-19 izplatība un tā ierobežošana. Es apzinos, ka mēs visi esam noguruši un nevaram sagaidīt, kad dzīve atgriezīsies kaut cik normālās sliedēs. Es apzinos, ka ne visus arī šī krīze ir skārusi vienlīdz skarbi. Es apzinos, ka cilvēki cieš gan no inficēšanās ar vīrusu, gan no ierobežojumiem, kas stājušies spēkā, to cenšoties apkarot, taču līdzcilvēku dzīvības, kas ir izdzisušas cīņā ar Covid‑19, ir nežēlīgs atgādinājums tam, ka mūs ir skārusi globāla mēroga kataklizma, ar kuru mums ir jātiek galā.
Es esmu pārliecināts, ka mums kopīgiem spēkiem izdosies pārvarēt šo krīzi. Cīņā ar šo neredzamo ienaidnieku es atbalstīšu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdību, esot arī ministra amatā.
Kolēģi mani pazīst kā komandas spēlētāju, kā cilvēku, kas septiņreiz nomēra, pirms griež, kas uzticas zinātnei, ekspertu viedoklim un kompetentiem nozaru pārstāvjiem, kas ar savām zināšanām un pieredzi ir apliecinājuši savu vārdu drošu ticamību. Es esmu atvērts komunikācijai, to kolēģi zina. Es protu sarunāties un protu arī sadzirdēt.
Jā, es varu kļūt par pirmo Ministru kabineta locekli, kas ir dzimis pēc neatkarības atgūšanas jau brīvā Latvijas Republikā, un, jā, es vēl nevaru lepoties ar desmitiem gadu ilgu stāžu valsts pārvaldē, taču, kā jau to esmu pierādījis līdz šim, ar nenogurstošu degsmi un patiesu vēlmi esmu gatavs smagi strādāt, lai nodrošinātu laikmetam atbilstošu, jaudīgu un iekļaujošu izaugsmi visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Sākotnēji likās, ka uz ministra amatu varētu tikt virzīts partiju apvienības Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, jo viņam ir ministra pieredze, kā arī šķietama vēlme pēc ministra amata. Taču tad Saeimas frakcija “Attīstībai/Par!” zaudētu vadītāju un tajā iekļūtu Māris Mičerevskis, kurš, maigi sakot, ir diezgan precīzi trāpījis ministra Jura Pūces un viņam tuvākās apkārtnes Ahilleja papēdī.
Mičerevska atrašanās kā nākamajam rindā uz vietu Saeimā, visticamāk, varēja likt ministra amatam izvirzīt Artūru Tomu Plešu. Varbūt Pleša kungs nav sliktākā izvēle, tomēr viņa kandidatūras virzīšanā es nesaskatu neko gaišu un neko pozitīvu. Plešs ir izvēlēts ne jau tāpēc, ka viņš būtu jauns, labs un perspektīvs, bet tāpēc, ka Pavļuts nevar.
Vienlaikus apsveicu partiju apvienību Jaunā VIENOTĪBA, kurai, manuprāt, izdevies smalki, radoši un gudri pieveikt dumpiniekus no Attīstībai/Par!, kas nopietni tīkoja pēc premjerministra amata. Tagad šis Attīstībai/Par! veiksmes stāsts ir beidzies.
Godātie kolēģi, atbalstīt kādu nozīmē uzņemties atbildību. Par šo kandidātu uzņemties atbildību mēs nevaram, neesam arī gatavi piedāvāt atbalsta pasākumus šai amatpersonai. Demonstrēt solidaritāti ar valdības haotisku un histērisku darbību mēs negribam, atbalstīt hameleonu rotaļas parlamentā mēs nevaram.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs šobrīd mūsu valstij. Par šo ministra kandidatūru, protams, mēs varam daudz spriest un izteikt savu viedokli, tomēr man ir cerība, ka šis jaunais ministrs varētu veikt uzdevumus, kas ir paredzēti šai valdībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un arī ar pārējiem jautājumiem.
Tomēr es gribētu norādīt dažus jautājumus, kas ministram... Jaunajam ministram būs nepieciešams vistuvākajā laikā tos risināt.
Skaidrs, ka pieņemtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums par jaunu administratīvo teritoriju izveidošanu uzliek ļoti lielus pienākumus jaunajam ministram, jo tomēr pastāv viedoklis... Arī mans viedoklis ir tāds, ka pieņemtais likums tomēr ir zināmā veidā brāķis, kas būtu vairāk vai mazāk jālabo. Nu, kaut vai šāds piemērs, ka, veidojot jaunos novadus, tika deklarēts, ka jaunajiem novadiem būs jābūt pašpietiekamiem, kas nodrošinās šajos novados attīstību.
Es gribētu minēt dažus konkrētus skaitļus. 2018. gadā no 119 pašvaldībām pašpietiekamas bija tikai trīs republikas pilsētas - Jūrmala, Rīga, Ventspils - un 12 novadu pašvaldības - Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Stopiņu. 2019. gadā vairs bija pašpietiekamas trīs republikas pilsētas un deviņas novadu pašvaldības. 2020. gadā bija tikai vairs divas republikas pilsētas un deviņas novadu pašvaldības. Pie tam šajā pašvaldību sarakstā kā pašpietiekama bija arī, piemēram, Ikšķiles novada pašvaldība.
Tad pirmais jautājums, kas būtu tomēr jāpadomā un jāizšķiras, - jaunais likums paredz izveidot Ogres novadu, kur Ikšķiles novada pašvaldība tiek pievienota Ogres novadam. Bet varbūt ekonomiski un finansiāli pamatotāk būtu Ogres novadu pievienot Ikšķiles novadam un kopējo novadu nosaukt par Ikšķiles novadu, jo tam ir savs pamatojums. Ikšķiles novads bija starp šiem pašpietiekamajiem novadiem arī 2020. gadā.
Tāpat arī Saulkrastu novads pēdējo trīs gadu laikā ir starp tām pašvaldībām, kuras veikušas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Un Saulkrastu novads neatkarīgi no izvirzītajiem kritērijiem ir pašpietiekams. Tāpēc nav redzams izskaidrojums, kāpēc Saulkrastu novadam būtu nepieciešams pievienot no Limbažu novada atņemto Skultes pagastu, kuram ir pietiekami turīgs... kurš ir turīgs un nozīmīgs Limbažu novada sastāvā... kurš ir pietiekami nozīmīgs.
Tātad paliek neatbildēts jautājums - kas notiks ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijām? Vai pēc reformas visas jauno novadu pašvaldības būs pašpietiekamas un tām vairs nebūs vajadzīga valsts dotācija?
Valsts prezidents, parakstot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, arī netieši atzina, ka šī reforma ir slikti sagatavota. Manuprāt, likuma spēkā stāšanās uz kādu laiku būtu jāatliek, kamēr tiek atrisināts administratīvo reģionu izveides likums, jo, kā zināms, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 14. pants paredz izveidot administratīvos reģionus un sagatavot likumprojektu līdz 2021. gada 1. janvārim. Un būtu tad jaunizveidotajiem reģioniem jāuztic pašiem izlemt, cik un kādas katra reģiona ietvaros tiks veidotas novadu pašvaldības.
Es esmu pārliecināts, ka reģionu administrāciju veidotās novadu kartes būtiski atšķirsies no SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” sagatavotās un izveidotās Latvijas novadu kartes.
Es vēl gribētu pateikt, ka arī šobrīd izskatāmais likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums” ir arī ar sava veida, teiksim, dažādām dīvainībām vai varbūt pat nejēdzībām, piemēram, 5. panta trešā daļa paredz, ka Latvijā pamatiedzīvotāji ir lībieši. Nu, manuprāt, nav pareizi, jo - kā tad paliek ar pārējiem? Latvieši, latgalieši - vai mēs esam iebraucēji šeit? Nu diez vai.
Tālāk. Man gribētos, ka jaunais ministrs varētu pievērst varbūt lielāku uzmanību valsts kopējai attīstībai, domājot par valsts pārvaldi ne tikai vietējā mēroga pašvaldību līmenī, bet arī reģionu un valsts pārvaldes institūciju (tātad ministriju un iestāžu) vienlaicīgi, teiksim, reformu griezumā, jo nav iespējams attīstīt valsti un arī nodrošināt funkcijas gan vietējā, gan reģionālajā mērogā, neskarot valsts institūcijas.
Skaidrs, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pēc būtības ir milzīga nozīme valsts attīstībā. Šī hroniskā nevienlīdzīgā attīstība, kas ir Latvijā, praktiski ir daudzos rādītājos mūsu valsti nobīdījusi pēdējās vietās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Es ceru, ka šie priekšlikumi tiks ņemti vērā un arī ministrs būs atsaucīgs un vērsts uz sadarbību praktiski ar visiem - gan deputātiem, gan politiķiem -, kas ir vērsti... un sniedz priekšlikumus saistībā ar mūsu valsts kopējo attīstību.
Es tomēr novēlu ministram, kā saka, labu ceļamaizi... ceļavēju!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Ministra kandidāta kungs! Es gribētu iesākt šo uzrunu ar mūsu Ministru prezidenta uzrunu Latvijas sabiedrībai Latvijas Televīzijā, kur Ministru prezidents teica: “Draugi, nav labi!”, un es domāju, ka “Draugi, nav labi!” - tā nav tā lieta, ko ikviens Latvijas iedzīvotājs gribēja dzirdēt no Ministru prezidenta šādā ārkārtas uzrunā. Tāpat dzirdēt frāzi “Draugi, nav labi!”, es domāju, ir tas, ko vismazāk grib dzirdēt ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzņēmējs, vecāks, iestādes darbinieks, kuri šobrīd ir gaidās par jaunajiem ierobežojumiem, jo īpaši tad, ja šie ierobežojumi atstās ietekmi uz viņu uzņēmējdarbību vai kā savādāk.
“Draugi, nav labi!” - tā ir tāda vispārīga frāze, kas pēc būtības neko nepasaka, bet cilvēki, uz kuriem šī frāze attiecas, tomēr sagaida konkrētas lietas un konkrētas atbildes.
Arī ministra kandidāta šodienas uzstāšanās ir pilna ar daudzām vispārējām frāzēm, bet tai pietrūkst saturiskā... konkrētā piedāvājuma. Un tas ir tas, ko es no ministra sagaidu, - daudz konkrētāku redzējumu, piedāvājumu, un, manuprāt, pietiek runāt ar vispārējām frāzēm, stāstīt, ka pašvaldībās viss būs labi - veidosim jaunas, modernas, lielākas, spēcīgākas pašvaldības. Tās ir vispārējas frāzes.
Konkrētās lietas ir tās, ka pašvaldībām ir 90 miljoni mīnusā nākamajā gadā. Konkrētā lieta ir tā, ka šobrīd jau deputāti parakstījuši, iesnieguši priekšlikumu palielināt piecu miljonu... pēc būtības sniegt dotāciju pašvaldībām, lai tās varētu samaksāt sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem algas. Šīs pašvaldības - liela daļa - būs tieši Latgalē, kur palīdzība tik tiešām ir vajadzīga, un palīdzība ir vajadzīga ilgākā laika periodā nekā šobrīd piedāvātais pusgads, jo ar šiem pieciem miljoniem pietiks tikai pusgadam.
Te pašvaldības ir nonākušas situācijā, kad... Liela, maza - nav starpības... Arī tām, kuras reformas laikā palika bez robežu izmaiņām, nākamā gada budžets ir ļoti, ļoti sāpīgs un šī palīdzība būs vajadzīga.
Un tās ir tās konkrētās lietas, kur vairs, es domāju, turpmākajās ministra gaitās nevarēs teikt, ka jums būs lielas, foršas pašvaldības un būs vēl finanšu izlīdzināšana. Es domāju, tādā profesionālā vidē cilvēki var palikt dusmīgi un pat ļoti dusmīgi par šādiem izteicieniem, jo tas gluži vienkārši neatbilst normālai esošajai realitātei un reālpolitikai. Un tas, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšana kaut ko varētu glābt, arī neatbilst reālajai situācijai, jo tas sen jau vairs nespēlē nozīmīgu lomu pašvaldību finanšu pašpietiekamībā.
Tāpēc es aicinātu būt tādiem, kolēģi... Tieši jauno ministru aicinātu būt atbildīgākam savos izteicienos un runāt konkrētāk, jo no jums turpmāk jo īpaši gaida sabiedrība, īpaši tās jomas, uz kurām attiecas... Ja mēs runājam par vides jomu, klimatneitrālo jomu, depozīta sistēmu - visas šīs jomas gaida ļoti konkrētus piedāvājumus no ministra kunga.
Ja runājam par atkritumiem, tad skaidri zinām, ka depozīta sistēmas ieviešana ir mazākā problēma atkritumu jomā. Tur ir daudz lielāki jautājumi, kas ministram jau no šodienas, no pirmās dienas, būs jārisina un jāķeras klāt darbiem. Depozīta sistēma tur ir mazākais. Tas nepalīdzēs Latviju padarīt... pietuvināt tiem mērķiem, kurus Latvijas valsts ir uzņēmusies.
Par klimata neitralitāti - ja mēs runāsim tikai par elektromobiļiem, es domāju, mēs arī tālu netiksim. Par šīm lietām jārunā, bet, ja mēs gribam tiešām sasniegumus, tad tās ir pilnīgi citas lietas, par kurām būtu jārunā.
Es aicinātu ministru būt arī paškritiskākam, jo, protams, visu laiku teikt, ka viss ir labi un viss ir skaisti ar administratīvi teritoriālo reformu, - no jūsu puses varbūt tā ir pareiza pieeja, bet es vēlos jūs aicināt būt paškritiskam tieši tā iemesla dēļ, ka ne tikai Saeimas opozīcija, ne tikai vairāk kā 10 pašvaldības vērsušās Satversmes tiesā... Jebkurš, kas vēršas Satversmes tiesā, - tam ir savi argumenti, un tos argumentus nedrīkst noniecināt. Tā tas ir, un Satversmes tiesa ir tā, kas lemj rezultātu. Šajā gadījumā teikt, ka pašvaldību argumenti nav pamatoti, būtu nevietā, jo arī Valsts prezidents, izsludinot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, veltīja ļoti lielu kritiku tieši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un reformas virzītājiem. Es domāju, būtu jāieklausās tajā un tas jāņem vērā, lai turpmāk darbs uzlabotos.
Tā ka, kolēģi, es arī aicinu nākamo ministru vairāk ieklausīties un, kļūstot par ministru, sākt runāt konkrētu valodu, un pārstāt runāt vispārīgās frāzēs, jo šajā laikā, tieši Covid-19 laikā, valdība ir pierādījusi to, ka runāšana vispārīgās frāzēs, haotisku lēmumu pieņemšana ir tieši tā, kāpēc ļoti lielai sabiedrības daļai zūd uzticība valdībai. Es gribētu redzēt, ka mums ir ministrs, kas tiešām runā konkrētu valodu un piedāvā problēmām risinājumu pēc būtības.
Šobrīd, ja mēs skatāmies uz vides jautājumiem, ja man stāsta, ka vides jautājumus var atrisināt ar depozīta sistēmas ieviešanu, piedodiet, un ar elektromobiļiem, tad, manuprāt, tas ir ļoti šaurs skatījums. Ja man stāsta, ka laikā, kad vairāk nekā pusei Latvijas pašvaldību ir izaicinājums un tiek spriests pēc būtības par to, kā aizņemties naudu, lai samaksātu skolotājiem un sociālajiem darbiniekiem algas, atsakoties no jebkādiem attīstības projektiem, un tā ir liela vai maza pašvaldība, - manuprāt, tas nav normāli. Tur šie risinājumi arī ir ārpus... jeb piedāvā kaut kādus risinājumus ar fondu investīcijām vai atjaunošanas fonda investīcijām... Tā ir ļoti šaura domāšana un izpratnes trūkums par to, kā ir uzbūvēta valsts pārvalde un kāda vispār ir pašvaldību loma tajā.
Tāpēc, kolēģi, mēs, mūsu frakcija, Zaļo un Zemnieku savienība, šodien neatbalstīsim ministra kandidātu. Bet es gribu teikt to, ka mēs esam vērsti uz sadarbību pašvaldību likumu izstrādē, daudzos pašvaldību jautājumos un esam gatavi sadarbībai. Var būt... ļoti ceru, ka mūsu viedoklis, tieši attīstot šo sadarbību, ar laiku mainīsies.
Paldies. Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labrīt, godātie kolēģi! Mani patiesi izbrīnīja Kazinovska kunga savā ziņā atbalstošais viedoklis attiecībā uz Pleša kunga līdzšinējā darba vērtējumu. Ja es pareizi to saklausīju, tad es atceros, ka Kazinovska kungs bija viens no tiem deputātiem, kurš izmisīgi cīnījās, lai uzlabotu administratīvi teritoriālo reformu, un faktiski, kā mēs atceramies, zaudēja vietu frakcijā pārliecības dēļ, cīnoties par saviem novadniekiem.
Tāpēc man tiešām ir grūti saprast arī to, ko mēs šodien dzirdējām no Kariņa kunga, šo augsto vērtējumu, jo, nu, nav noslēpums, ka par likumprojekta sagatavošanu un virzīšanu tad, kad tas jau nonācis Saeimā, ir atbildīgs attiecīgās atbildīgās komisijas vadītājs.
Reformai tika speciāli izveidota īpaša Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kuru vadīja Pleša kungs, un viņam bija visas pilnvaras, visas iespējas, jo šī komisija kļuva par pilnvērtīgu Saeimas komisiju ar visiem resursiem. Tātad Pleša kungam bija visas iespējas šo reformu pabeigt un novadīt tā, lai pēc tam nebūtu jālasa arī Valsts prezidenta kunga pārmetumi.
Tas, ko Valsts prezidenta kungs, izsludinot šo reformu, teica, manuprāt, tiešām ir vērā ņemams. Valsts prezidenta kungs norādīja, ka viņu satrauc, ka administratīvi teritoriālās reformas diskusijās vismazāk ir runāts un domāts par visas valsts kopējām interesēm ilgtermiņā un visas sabiedrības un katra iedzīvotāja potenciālajiem ieguvumiem.
Valsts prezidenta kungs arī norādīja uz to, ka faktiski visas diskusijas, kuras notikušas reformas gaitā, un “sagatavošanas posms ir bijis nepietiekami pārdomāts, par labu iespējami ātrai likumprojekta virzībai upurējot rūpīgu analīzi, pienācīgu koncepcijas izstrādi un līdzvērtīgu dialogu ar sabiedrību, argumentējot un pārliecinot par reformas nepieciešamību. Likumprojekta izstrādātāju tikai formālais respekts pret mūsu demokrātiskajā valsts iekārtā ietvertajiem dialoga principiem starp vietējām kopienām, pašvaldībām un valsti”, kā arī izsvērtu argumentu un pamatojumu aizstāšana ar labākas nākotnes solījumiem ir devusi “pamatu neizpratnei un aizvainotībai daudzās vietējās kopienās un mūsu valsts iedzīvotājos. Likumprojekta izstrādātāju un virzītāju jauda politiski izdzīt reformu izsaukusi tādu pašu pretestību un emocionālu apņēmību tai pretoties par katru cenu. Tādēļ šīs pretrunas reformas sagatavošanas gaitā ir kļuvušas ļoti asas”.
Valsts prezidenta kungs teica, ka viņš var “tikai pievienoties Satversmes tiesas autoritatīvajam konstatējumam” nesenajā spriedumā par Ikšķiles iedzīvotāju aptauju, ka “šajās diskusijās no visām iesaistītajām pusēm ir pietrūcis labas ticības, savstarpējās cieņas un patiesa respekta pret mūsu demokrātiskās valsts iekārtas principiem”.
Šie pārmetumi, godātie kolēģi, ir adresēti ne tikai Pūces kungam, bet lielākā mērā Saeimas atbildīgās komisijas vadītājam, jo tikai viņam, kā jau mēs dzirdējām, ir šīs pilnvaras - virzīt likumprojektu tādā gultnē un piesaistīt tādus ekspertus, un uzklausīt tādus viedokļus, lai, kopā sakombinējot visu šo viedokļu virknējumu, varētu rasties pēc iespējas kvalitatīvāks likumprojekts. Taču tas, ko mēs redzam, ir tiešām, kā jau Valaiņa kungs norādīja, vairākas sūdzības Satversmes tiesā, un mēs, visticamāk, ļoti drīz arī dzirdēsim ļoti daudz dažādu secinājumu par to, kādā veidā šis likumprojekts tika, kā arī Levita kungs teica, “dzīts cauri”.
Tas, ko es vēlos norādīt, ir... Man principā jāsaka, - es izsaku līdzjūtību jaunajam kandidātam uz ministra posteni, jo... varbūt pretēji kādiem citiem apstākļiem, tad šajā gadījumā viņš ir tāds kompromisa variants diemžēl un varētu būt, ka arī tāds tirgošanās priekšmets, lokdauna ministrs, jo pēc... Mēs zinām, ka pēc ministra ievēlēšanas Saeimā, kas, kā mēs redzam, tagad, visticamāk, notiks, jo vienošanās jau ir panākta, ministri sanāks Ministru kabinetā, lai pabeigtu savu melno darbu un sodītu Latvijas iedzīvotājus par to, ka viņi paši - valdība - nav spējuši savlaicīgi rīkoties, lai pasargātu mūs no lieliem cipariem un pasargātu mediķus no pārslodzes.
Tā tas diemžēl ir, kolēģi, šī dāvana, ko mēs sagaidām, būs drūma.
Tāpat es arī vēlos norādīt, ka pretēji tam, ka es izsaku līdzjūtību jaunajam... tātad kandidātam, es tiešām varu ar atzinību novērtēt to, ka viņš ir izvēlēts ļoti piemēroti, jo, kā mēs zinām, viņš ļoti labi pilda visus uzdevumus. Tikko dzirdējām par reformas bīdīšanu, kas bija attiecīgi, nu, viena ministra... Pūces tātad interesēs. Un ministrs Pūce ļoti, ļoti labi caur Pleša kungu šo reformu novadīja. Tātad Pleša kungs izpilda godprātīgi visus viņam dotos uzdevumus, un Pleša kungs turpinās godprātīgi pildīt visus viņam dotos uzdevumus, jo to mēs arī redzējām no tādas vienas epizodes, kurā Pleša kungs nodemonstrēja savas oratora spējas vienā Saeimas sēdē - tad, kad mēs faktiski strādājām pie tiem likumprojektiem, ar kuriem tika paredzēts sagrābt Rīgas domē varu.
Šie bija divi likumprojekti par vēlēšanām un pašvaldībām. Un tad sanāca viena ķibele, kurā, teiksim, viena koalīcijas frakcija atteicās balsot, tādējādi cenšoties nobloķēt šī jautājuma virzīšanu, arī saprotot, ka tas, kas notiek parlamentā, - tam nav nekāda sakara ar tiesiskumu. Taču vienā brīdī mēs redzējām, ka tad, kad Pavļuta kungs metās ceļos Pucena kunga priekšā un lūdzās, lai Pucena kungs tomēr apdomājas, tad tajā brīdī bija jāvelk laiks.
Un, lai vilktu laiku, Pleša kungs varonīgi kāpa tribīnē un teica pilnīgi jebkādas bezsakarīgas lietas. Bet tās bezsakarīgās lietas tomēr paliek Saeimas stenogrammā, un tās ir ierakstītas, un tās paliks, cik ilgi vien mūsu arhīvi to varēs, nu, saglabāt. Pleša kungs teica, ka, runājot par vēlēšanām, ir ļoti nelietderīgi pēc iespējas ļoti, teiksim, īsā termiņā rīkot atkārtotas vēlēšanas, jo tas, loģiski, uzliek salīdzinoši lielu slogu uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Nu, tik tālu varbūt tas ir saprotami, bet tālāk tiešām ir ļoti interesants topošā ministra viedoklis: “[..] un es domāju, ka arī iedzīvotāju interesēs absolūti nav bieži doties uz vēlēšanām un bieži paust savu viedokli.” Tas, godātie kolēģi, ir topošā ministra viedoklis, tie ir viņa vārdi, kuri ir piefiksēti Saeimas stenogrammā. Tātad topošais ministrs neuzskata, ka iedzīvotājiem būtu bieži jāpauž savs viedoklis. Vēl jo vairāk - viņš uzskata, ka tas nav iedzīvotāju interesēs.
Par kādu ministru jūs šodien balsosiet? Es, godātie kolēģi, nekādā veidā nevaru atbalstīt šī cilvēka kandidatūru ne tāpēc, ka tā ir opozīcija vai pozīcija, jo es balsoju par ekonomikas ministra kandidatūru pirmajā kovida vilnī - Vitenberga kungs, es jūs atbalstīju -, bet Pleša kungu es atbalstīt diemžēl nevaru iepriekš manis norādīto apstākļu dēļ.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, mani kolēģi Saeimas deputāti! Labdien, Ināra Mūrniece! Un, labdien, Artūr Tom Pleš! Savulaik, ienākot politikā, jūs, Artūr Tom Pleš, publiski medijos esat teicis, ka jūsu politiskais ideāls, piemērs un paraugs, uz kuru tiekties, ir politiķis Juris Pūce. Tie ir jūsu vārdi. Šajā sakarā, pirms es balsoju un pieņemu savu lēmumu atbalstīt jūsu kandidatūru vai ne, es jums gribu uzdot pāris jautājumus un sadalīt šos jautājumus trīs daļās - par valdību, par Juri Pūci un par jums personīgi.
Par valdību pirmais jautājums man ir sekojošs. Tātad jūs kā ministra kandidāts uzskatāt - jums šodien būs jālemj par ierobežojumiem Latvijas sabiedrībai... Kā jūs uzskatāt - vai valdības līdzšinējā komunikācija un pieņemtie lēmumi ir bijuši loģiski, pareizi komunicēti un atbilstoši sabiedrības labākajām interesēm? Un kā jūs uzskatāt - kāds lēmums šodien valdībai būtu jāpieņem attiecībā uz ārkārtas stāvokli? Jūs, visticamāk, jau piedalīsieties šajā sēdē. Tas ir ļoti būtiski. Un tas ir būtiski visai sabiedrībai.
Otrā jautājumu daļa. Ņemot vērā, ka jūs kā savu piemēru nosaucāt Juri Pūci, un zinot, ka Juris Pūce ir ļoti ciešās attiecībās ar Edgaru Jaunupu, tad man jums ir jautājums - vai jūs saglabāsiet Edgara Jaunupa un Jura Pūces cilvēkus, kas šajā laikā ir apstiprināti VARAM sistēmā dažādos amatos, dažādu iestāžu vadītāju amatos un tamlīdzīgi? Tā ir viena lieta.
Otra lieta šajā pašā sakarā ir - vai jūs noliedzat, ka jums, pretēji Māra Mičerevska teiktajam, Edgars Jaunups vai Juris Pūce ir devis naudu ziedojumiem, kuru jūs esat iemaksājis? Jo Māris Mičerevskis teica, ka faktiski visiem partijas biedriem ir bijusi analoga situācija, tātad arī jums. Un, ja jūs noliedzat, vai jūs esat vērsies attiecīgi tiesā vai citās tiesībaizsardzības iestādēs, lai pierādītu pretējo, ka tā nav bijis un ka tā nenotiek, it īpaši - ņemot vērā jūsu pēdējo ziedojumu divu tūkstošu eiro apmērā, kas ir ļoti interesants ziedojums?
Un pēdējais manu jautājumu bloks, uz kuriem es gribētu dzirdēt jūsu atbildi, Artūr Tom Pleš, ir sekojošs. Brīdī, kad Juris Pūce bija spiests atkāpties no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata un vēl nebija izlemts jūs virzīt ministra postenim, bet bija jau tādas baumas, ka tas tā varētu notikt, jums bija personīga tikšanās ar Juri Pūci Bauskā kādā tumšā pievakarē kādā šķērsielā. To redzēja Bauskas iedzīvotāji. Man gribētos, lai jūs Latvijas sabiedrībai pasakāt, ko jūs pārrunājāt, pareizāk sakot, kādu ceļamaizi jums deva Juris Pūce, kas ir jūsu paraugs un piemērs, kā jūs sakāt medijos. Atklājiet šīs tikšanās, slepenās tikšanās, saturu!
Nobeidzot... pavisam īsi... ceļamaizei - Artūr Tom Pleš, ja jūsu paraugs un piemērs politikā ir Juris Pūce, kā jūs to sakāt medijos, es ceru, ir jums arī auto.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Nu, es saprotu, ka cienījamai Jūlijai Stepaņenko nav līdz galam skaidrs mans viedoklis.
Es gribu pateikt: kas saistās ar valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumiem arī reformu lietās, tad mans viedoklis jau ir sen izveidojies - vairāk nekā 20 gadu garumā. Man šie secinājumi un priekšlikumi ir apkopoti arī, jūs zināt, grāmatās. Un tas, ka bijusi situācija, ka esmu kritizējis šo likumprojektu, - es to darīšu arī turpmāk, jo tur tiešām ir daudz visādu nepilnību un nejēdzību.
Bet, kas saistās ar situāciju, ka tiek meklēts un vēlēts jauns ministrs, tad es šo redzu kā jaunu iespēju, pirmkārt, sakārtot šos jautājumus loģiskāk, otrkārt, savu... manu pārliecību iespējams realizēt pilnīgāk, jo es varu atsaukties uz savu darbu pašvaldībās. Kāds zina vai nezina, bet savulaik es esmu veidojis ļoti daudzas pašvaldību vadības tieši Balvos. Un ir dažādu veidu kombinācijas bijušas. Es vienmēr esmu meklējis kompromisu un arī atradis ar dažnedažādiem politiskajiem spēkiem, un tas tomēr ir devis rezultātu attīstībai. Ir daudz vieglāk un daudz ražīgāk strādāt, ja ir kopsaucējs. Starp citu, šī kopsaucēja starp politiskajām partijām, manuprāt, pietrūkst Saeimā šobrīd. Un arī iepriekš ir pietrūcis.
Kas saistās ar konkrēto Pleša kunga kandidatūru. Jā, es zinu, ka viņš ir strādājis savas partijas nostājas interesēs, veidojot šo politiku, bet es uz šo kandidātu skatos kā uz jaunu iespēju, jo arī viņam ministra amats nozīmē jaunas iespējas. Viņš vairs nebūs, manā skatījumā, kaut kādā pavadībā vai ēnā, viņš būs pirmais un vienīgais atbildīgais par šiem jautājumiem. Tas nozīmē - arī jauna situācija diskusijām. Un tur es saskatu arī, teiksim, savu priekšlikumu realizēšanu.
Starp citu, par aiziešanu no frakcijas. Jā, tajā brīdī mani tomēr neatbalstīja frakcija JK, nesaprata, bet es nesen sociālajos tīklos lasīju Jāņa Bordāna viedokli par reģionu reformu - nu, praktiski manas domas! Tas nozīmē - process noris... kaut vai vēlāk, bet tā sapratne rodas.
Es ceru, ka šī sapratne par reģioniem, par valsts attīstību un par pašvaldību attīstību kopumā būs arī ministram daudz labāka nekā iepriekšējam ministram... jaunajam ministram.
Tāpēc es arī atbalstu un novēlu, jo cita varianta nav, ja mēs šodien neievēlam, skaidrs, ka būs atkal ministrija bez ministra, kas, manā skatījumā, nav pareizi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies par skaidrojumu, Kazinovska kungs. Man tomēr... Vienalga caur visiem jūsu vārdiem es tikai varu saklausīt to, ka tas ministrs ir tāda kompromisa figūra. Nu, man patiesībā...
Tas, ko mēs arī dzirdējām šodien no Kariņa kunga, ka, nu, tik ļoti smagi Pabrika kungs ir strādājis, aizvietojot ministru, saņemot 50 procentu piemaksu par ministra aizvietošanu, man liekas ne pārāk nopietns arguments, lai virzītu šādu kandidātu, īpaši atceroties to, ko tikko mums pieminēja Gobzema kungs. Ir ļoti bīstami tiešām virzīt tādu ministru, tādu cilvēku ministra amatā, kura politiskais ideāls ir, jā, Pūces kungs, kurš atklāti meloja sabiedriskajos medijos, tāpēc bija spiests atkāpties no amata, un to kaut kā ļoti diplomātiski noklusēja Kariņa kungs.
Bet es gribu nomierināt visus klātesošos - nebūs varbūt vairs problēmas ar ētiku, problēmas ar reputāciju ministriem. Es parūpēšos par to, lai arī Pleša kungam nebūtu jālūdz šī caurlaide caur domes draugiem. Mums šodien būs likumprojekts, kurš paredzēs... Vienā grozījumā būs paredzēts priekšlikums tomēr sagrabināt to naudiņu valsts budžetā un apmaksāt ministriem un viņu dzīvesbiedriem (vai kā tur viņi nosauc tos savus partnerus) attiecīgi caurlaides maksas stāvvietās jebkurā vietā atbilstoši notērētajam katru mēnesi.
Tā ka, nu, Gobzema kungs, varbūt tomēr ir cerība, ka Pleša kungs, vienalga sekojot sava ideāla pēdās, tomēr neiekritīs šajās lamatās un nedarīs kaunu valdībai vēl vairāk, nekā šobrīd mēs redzam.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Dārgā sabiedrība! Jūs dzirdējāt manu iepriekšējo runu. Tā bija salīdzinoši īsa un ar ļoti konkrētiem jautājumiem no trīs blokiem.
Es uzdevu potenciālajam ministram jautājumu, kā viņš rīkosies šodien valdības sēdē. Es redzu, ka Artūrs Toms Plešs nav pieteicies debatēs, nav atbildējis uz šo ļoti vienkāršo jautājumu, lai gan tas ir svarīgs un būtisks visai sabiedrībai, manuprāt. Dienā, kad Latvijas vēsturē, visticamāk, pieņems visskarbāko lēmumu.
Artūrs Toms Plešs nav novērtējis valdības līdzšinējo darbu attiecīgi krīzes sakarā un līdzšinējo komunikāciju. Tātad tas ir viens. Neatbildēja uz elementāru jautājumu par to, vai amatos tiks saglabātas Jura Pūces un Edgara Jaunupa virzītās personas VARAM sistēmā. Jā vai nē? Par ziedojumu, kas arī elementārs jautājums, neatbildēja neko. “Jā, Edgars Jaunups man deva naudu!” “Nē, nedeva, vērsīšos (vai esmu vērsies) tiesā pret Māri Mičerevski.” Elementārs jautājums, vai ne? Un elementārs jautājums ir arī par to, kāds bija divu amatpersonu - Jura Pūces un Artūra Toma Pleša - tumšā ielas stūrī Bauskā pārrunātais. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kas bija šādas slepenas tikšanās saturā. Arī elementārs jautājums.
Artūrs Toms Plešs nav pieteicies debatēs, un tas man liek domāt, ka Artūram Tomam Plešam nav pirmām kārtām vīzijas par to, kas valdībai būtu jālemj šodien. Šajā kontekstā ir pilnīgi skaidrs, ka Artūrs Toms Plešs acīmredzot ir tikai izpildītājs - ko viņam liks, to viņš darīs. Tas sasaucas arī ar visiem šiem Pūces apmeklējumiem un visu pārējo. Jo, ja cilvēkam būtu vīzija, viņš kāptu tribīnē un stāstītu par savu vīziju, arī par ārkārtas stāvokli, ne tikai par to, ka mums ir krīze un tamlīdzīgi, bet stāstītu, kas būtu valdībai jāpieņem, kādi konkrēti lēmumi, kāda būs viņa iniciatīva šajos jautājumos, kā viņš rīkosies attiecībā uz ministrijas vadību: vai mainīs cilvēkus, nemainīs cilvēkus, vai strādās ar Jaunupa cilvēkiem, vai nestrādās ar viņiem... un tādā garā.
Es nerunāju par autostāvvietām. Tur mēs šodien parlamentā nogrozīsim, un stāvvieta būs, tāpat kā Pūcem bija. Tur tikai atliek nobalsot “par”, un arī Pūces pēctecim būs iespēja šādu stāvvietu izmantot bez maksas gan pašam, gan dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei. Līdz ar to tur nav problēmas.
Bet problēmas ir šie elementārie jautājumi. Un man tas liek domāt, ka Artūrs Toms Plešs būs ministra vietas izpildītājs valdībā, kurai patiesībā vajadzētu aiziet, par kuru tauta smejas, par kuras vadītāju tauta smejas - par visiem paziņojumiem, kas ir absolūti absurdi un neloģiski, un par pieņemtajiem lēmumiem, kurus šodien pieņems, lai faktiski rītdien uztaisītu tādu īstu melno piektdienu, kad cilvēki drūzmēsies veikalos un tamlīdzīgi.
Tāpēc tieši šī iemesla dēļ, ka Artūrs Toms Plešs neatbildēja uz šiem jautājumiem, es balsošu “pret”. Ja viņš būtu atbildējis uz šiem jautājumiem, es būtu domājis.
Es aicinu sabiedrību to ņemt vērā. Ja Artūrs Toms Plešs nav spējīgs atbildēt uz šādām elementārām lietām, tad es esmu dziļi pārliecināts - nekā laba tur nebūs. Un jūs to pieredzēsiet pavisam tuvā nākotnē, ka Artūrs Toms Plešs būs Jura Pūces uzdevumu izpildītājs bez sava personīgā viedokļa.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien visiem! Es ceru, ka mani var dzirdēt.
Es pieteicos debatēm, jo vēlējos dot iespēju Pleša kungam atbildēt uz šiem konkrētajiem jautājumiem. Dot iespēju viņam saņemt dūšu pieteikties debatēm un atbildēt, jo pretējā gadījumā tas, ko mēs pašlaik redzam, - tiek piedāvāts ministrs, pār kuru uzreiz (vēl viņš nav ievēlēts) jau ir savilkusies politiski manipulējamas personas un korupcijas ēna. Būtu tiešām ļoti svarīgi, ka ministra kungs nāktu... nākamais ministra kungs nāktu, skaidrotu un atbildētu uz šiem jautājumiem.
Uz ko es vēl vēlētos vērst uzmanību - uz visu šo procesu, kā tas mums pašlaik notiek. Šis ministra virzīšanas process... proti, Satversme ļoti skaidri nosaka principu, ka Ministru kabinetu veido premjerministrs no viņa aicinātajiem ministriem, bet savukārt pirmais teikums, ko mums pateica premjerministrs šeit, Saeimā, bija, ka šo ministru nevis viņš virza, bet šo ministru viņam virza viņa sadarbības koalīcijas partneri... pēc būtības... un pēc tam ilgi taisnojās, ka, nu, šis ministrs nav nemaz tik slikts, patiesībā viņš pat ir labs... Nu, kaut kur varējām saprast premjera prieku par to, ka varēja būt arī sliktāk, zinot, kāda ir situācija koalīcijā, un aicinot mūs atbalstīt - tāda sajūta - šo Satversmes pārkāpumu, ko viņš pats spiests darīt.
Es būtu ļoti vēlējies dzirdēt no Kariņa kunga - ja jau šāds ministrs mums tiek virzīts, ko jūs kā premjerministrs vēlaties no šī ministra? Kādus uzdevumus jūs stādāt? Kariņa kungs, nu, kļūstiet taču beidzot par premjerministru! Lieciet uzdevumus saviem ministriem! Ja jūs neko nevarat pateikt, ko jūs vēlaties no ministra, ja jūs viņu virzāt tikai tāpēc, ka jums teica, ka viņš ir jāvirza, tad kas jūs esat par premjerministru? Kāda velna pēc jums vispār tad ir vajadzīgs ministrs, kuram jūs nedodat uzdevumus?! Labāk turpiniet strādāt, kā jūs strādājāt, būs mazāk jezgas. Tā ka šeit es ļoti gribētu, lai arī Kariņa kungs pieteiktos debatēs un pateiktu, kā viņš redz primāros uzdevumus, ko viņš prasīs no šī ministra.
Tālāk. Ja mēs runājam par konkrēto ministru... iespējamo. Es klausījos jūsu uzrunu, esmu klausījies arī jūsu publiskos paziņojumus. Jūs apgalvojat, ka izdarītā reģionālā reforma - tā būs tā atslēga, kas dos iespēju uzplaukt Latvijas reģioniem. Man rodas sajūta, ka jūs līdz galam vispār nesaprotat, ko nozīmē īstenot reformu, jo, ja jūs uzskatāt, ka tas, ko jūs esat izdarījis, ir reģionālā reforma, tad man tiešām ir pamats apstrīdēt jūsu kompetenci. Pēc būtības viss, ko jūs esat izdarījuši, - esat vienkārši pārzīmējuši robežas.
Reformas kā tādas jau nav bijis. Reforma, ja tā būtu reforma, tad līdz ar robežu pārzīmēšanu, līdz ar to, ka tik tiešām mēs darām plašākas šīs pašvaldības, vēlamies tām lielāku rīcībspēju, attiecīgi vajadzēja būt izmaiņām arī uz to funkcionalitātes modeli - funkcijas, pilnvaras. Ja mēs mainām funkcijas un pilnvaras, tad attiecīgi būtu jāmaina arī šo pašvaldību finansēšanas modelis, lai tās varētu reāli darboties un pildīt tos uzdevumus, kurus jūs cerat sagaidīt, ka tiks izpildīti, jo dotajā gadījumā tā problēma jau nav tikai tas, ka mums bijuši pārāk maz un sadrumstaloti reģioni, bet arī tas, kādā veidā tie tiek finansēti.
Finansēšanas modelis ir viens no iemesliem, kāpēc mums reģionos nekas neattīstās. Un visveiksmīgākās pašvaldības ir tās, kuras vienkārši parazitē uz blakus esošo pašvaldību rēķina, - tās ir pašvaldības ap Rīgu. Un nevis tāpēc, ka tās ļoti efektīvi un veiksmīgi kaut ko vada, bet vienkārši pateicoties tam, ka blakus ir pašvaldība, kurā tiešām kaut kas vēl notiek, tās gūst labumu.
Šis būtu ļoti nopietni jāpārdomā - par finansēšanas modeli, lai pašvaldību finansējums būtu arī tiešā mērā saistīts ar to, cik lielā mērā tās rūpējas par savu attīstību, proti, viena no iespējām varētu būt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli pārdala nevis tikai tur, kur iedzīvotājs guļ, bet arī tur, kur viņš strādā, kur rada šo papildu vērtību. Tas dotu motivāciju un arī papildu iespējas pašvaldībām, debatējot ar savas teritorijas iedzīvotājiem, pamatot, kāpēc tām ir vajadzīgs tas vai cits projekts, ka tas radīs nevis tikai papildu kaut kādas emisijas vai papildu mašīnas mums brauks garām, bet tas dos papildu ieņēmumus mūsu pašvaldībai. Pašvaldībai, kura tālāk dos iespēju, teiksim, labāk finansēt savus skolotājus, sociālo aprūpi vai medicīnisko aprūpi, salabot kādu... vai uzcelt jaunu bērnudārzu, pateicoties tam, ka šeit attīstīsies ražošana.
Kā tas ir izveidots pašlaik - pašvaldībai pa lielam no tā vispār nav nekāda labuma. Tā saņem minimālu labumu - tikai no nekustamā īpašuma nodokļa, ja tiks uzcelts šeit kāds reāls īpašums.
Tālāk. Jūs minējāt - kas mani tiešām arī samulsināja -, ka reģionos jūsu prioritāte ir attīstīt digitalizāciju un zaļās tehnoloģijas. Tiešām radās sajūta, ka... Vai jūs vispār esat bijis Latvijas reģionos, vai jūs zināt, kas ir viņu darba kārtībā, ar ko cīnās pašlaik pašvaldības?
Pēc tā budžeta, ko jūs pašlaik esat pieņēmuši, tās funkciju pārdales, finansēšanas proporcijas starp valsti un pašvaldībām pārdales daudzām pašvaldībām, kā jau pareizi šeit minēja kolēģi pirms tam debatēs, ir jautājums, kā izpildīt vispār tās pamatfunkcijas, tas ir, attiecībā uz sociālo aprūpi, skolotājiem, palīdzību iedzīvotājiem, nerunājot par augstajiem plauktiem - digitālajām un zaļajām tehnoloģijām. Tas mani arī bažīgu darīja. Jums ļoti patīk piesaukt šo stāstu par zaļajām tehnoloģijām, ka tagad, nu, mēs attīstīsimies, tūlīt nāks Eiropas nauda un ka tā ir milzīgā Latvijas iespēja.
Ziniet, es visus šos tekstus par to, kā mēs... ka tūlīt būs, ka tā ir lielā iespēja, esmu jau dzirdējis pirms daudziem gadiem - tad, kad tika veidota OIK afēra. Tad tieši ar tādiem pašiem lozungiem nāca politiķi... apmēram tie paši politiķi, kas arī tagad nāk un stāsta mums šos pašus stāstus par OIK, par šo lielo iespēju.
Tad man ir jautājums, Pleša kungs: vai jūs vispār adekvāti spējat novērtēt, kāds ir potenciāls mūsu reģionos attīstīt šīs konkurētspējīgās zaļās tehnoloģijas Eiropas līmenī, konkurēt ar citām Eiropas valstīm? Jo, ja mēs runājam par šo tehnoloģiju tirgu, tas ir globālais tirgus, mums tur jābūt globāli konkurētspējīgiem, ja mēs kaut ko gribam izdarīt. Un tagad jūs mēģināt iestāstīt, ka mēs iestāsimies šinī lielajā spēlē un būsim veiksmīgi spēlētāji, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kuras jau gadu desmitiem šīs zaļās tehnoloģijas ir attīstījušas. Savukārt mēs pa lielam šeit gandrīz neko neesam darījuši, tieši otrādi - esam noplicinājuši savu zinātni, inovāciju spēju, un šinīs tehnoloģijās vispār mums ir tikai uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas reāli kaut ko varētu darīt. Lielākoties ir tieši otrādi. Mēs nebūsim spējīgi konkurēt, mēs kļūsim šinī svinību galdā, uz kuru jūs aicināt visus, par to kaujamo sivēntiņu, uz kura rēķina tiks taisītas šīs svinības, līdzīgi kā tas tika izdarīts ar OIK afēru.
Un tas ir tas, uz ko es aicinātu Kariņa kungu vērst uzmanību. Lai jums nesanāk, ka jūs otro reizi kļūstat par krusttēvu vienai globālai afērai. Pirmoreiz par krusttēvu jūs kļuvāt OIK afērai, jo tieši aiz jūsu muguras ar jūsu parakstu tika sagatavoti pamati šai OIK afērai. Jūs to parakstījāt kā ekonomikas ministrs, tagad jūs kā premjerministrs... Atkal aiz jūsu muguras tiek stumta nākamā afēra... ar kārtu lielāka - nevis vienkārši OIK afēra, šī būs jau OIK afēra kvadrātā, ja tā aizies tādā veidā, ar tām pasakām, kas mums tiek šeit stāstītas, par to, cik viss būs Latvijā vienkārši lieliski, mums vajag piedalīties šinī klimatneitrālajā plānā, un mēs te vienkārši... mums nauda birs pār mūsu galvām, mēs te pelnīsim. Viss būs pilnīgi pretēji. Mēs šinī stāstā pašlaik tiekam gatavoti kā sivēntiņš, uz kura rēķina šīs dzīres tiks rīkotas. Tam es aicinātu sekot līdzi, jo man ir grūti iedomāties, ka jūs esat tik naivs un atrauts no realitātes, lai to nesaprastu.
Tāpēc, Pleša kungs, es aicinu jūs - saņemiet drosmi, un arī, Kariņa kungs - saņemiet drosmi, parādiet, iedodiet vismazāko... kaut vai mazāko cerību Latvijas tautai, Saeimai par to, ka jūs esat spējīgs būt par premjerministru, nospiediet pogu, piesakieties debatēm un pasakiet, ko jūs kā premjerministrs sagaidāt no šī ministra un ko jūs pieprasīsiet viņam izpildīt, un kas ir tas, ko jūs vēlaties redzēt, lai viņš būtu cienījams jūsu komandas loceklis.
Pleša kungs, lūdzu, arī piesakieties debatēs un kliedējiet šo kompromitējošo ēnu, kas pār jums pašlaik ir savilkusies. Jo pretējā gadījumā jūs, vēl nesākot pildīt savus ministra pienākumus, jau esat nopietni diskreditēts kā persona, kurai nebūtu tiesības vispār ieņemt šādu amatu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Divi novērojumi no šīs sēdes sākumdaļas.
Pirmais ir ļoti drūms. Man šķiet, ka ļoti grūti vadīt valsti krīzes situācijā, ja tu nevari ieiet tīklā, lai piedalītos Saeimas attālinātajā sēdē. Tas liecina par to, ka diemžēl premjeram vajadzētu sākt ar iekšējās kārtības ieviešanu Ministru kabinetā.
Otrs novērojums ir drusku mīkstāks un drusku maigāks. Es saprotu, ka šis lēmums pēc garām debatēm koalīcijas terārijā ir izlemts, līdz ar to neatkarīgi no balsojuma, es ceru, Pleša kungs tiks apstiprināts ministra amatā. Ņemot vērā, ka jebkuram ministram - patīk viņam tas vai nepatīk, mīl viņš to vai nemīl - ir jāstrādā ar Saeimu, ar Saeimas visām frakcijām, ar pozīciju un opozīciju, es gribētu neatkarīgi no tā, kāds būs balsojums - kas balsos, kas nebalsos, kas atbalstīs, kas neatbalstīs -, tomēr izteikt trīs vēlējumus topošajam ministram.
Pirmais ir par konkrētību. Tas jau šodien bija minēts, ka vajadzētu tomēr runāt konkrēti, nevis vispārīgos vārdos. Nu, piemēram, runājot par to, ka, lūk, administratīvi teritoriālās reformas investīcijas jaunajās pašvaldībās kritīs kā no debesīm. Godīgi sakot, aiz tā, izņemot pieņēmumu, nav nekā - ne aprēķina, ne prognozes, ne ekspertu viedokļa un tā tālāk, un tā joprojām.
Otrais. Jāskatās uz problēmām, ministra kungs... topošais ministra kungs, ar drusku plašāku skatu... tādu skatu iespēju. Nu, teiksim, kad jūs runājat par reformu, - kur ir jaunais likums par pašvaldībām, kas noteiktu jaunās funkcijas jaunajām pašvaldībām? Kur ir jaunais modelis, kā tiks veidota budžeta izlīdzināšana? Kur ir citi normatīvie akti, kas ir saistīti ar šo reformu? Jo nevar skatīt tikai karti, neskatoties uz visu problēmu kompleksu un problēmu risinājumu veidiem.
Un trešais. Jūs minējāt to, ka esat komandas spēlētājs. Jūsu statuss tagad mainīsies - jūs neesat vienkārši komandas spēlētājs, jūs esat komandas vadītājs. Vai tā ir ministrija, vai tas ir Ministru kabinets, šeit jūs jau esat nevis komandas dalībnieks, jūs esat komandas vadītājs. Komandas vadītājam ir jābūt ne tikai skaidram prātam, bet arī stipram mugurkaulam, - ko es jums arī iesaku.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam”! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 15, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Apsveicam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu. Vēlam strādāt Latvijas valsts un tautas labā. (Aplausi.) Paldies.
Turpinām sēdi.
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Laiks paziņojumiem.
Tātad šā gada 17. decembra otro attālināto ārkārtas sēdi sāksim pulksten 11.00.
Vārds Mārtiņam Bondaram paziņojumam acīmredzot... Sēdes pārtraukums... Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Kolēģi, pulksten 10.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde. Pāris apropriācijas vēl šogad.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.
Līdz ar to šā gada 17. decembra pirmo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
Otrā sēde - pulksten 11.00.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 39. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 17. decembrī
| Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam” (Nr. 514/Lm13) (Dok. Nr. 3337) |
|
| - Debates | - Ministru prezidents A. K. Kariņš |
| - dep. A. T. Plešs | |
| - dep. V. Agešins | |
| - dep. A. Kazinovskis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. A. Kazinovskis | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 885/Lp13) (Dok. Nr. 3333, 3333A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 886/Lp13) (Dok. Nr. 3334, 3334A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 887/Lp13) (Dok. Nr. 3335, 3335A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (888/Lp13) (Dok. Nr. 3336, 3336A) |
|
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
| Paziņojums | |
| - dep. M. Bondars | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 17.12.2020 10:28:53 bal001
Par - 61, pret - 15, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Lēmuma projekts Par uzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (514/Lm13)
Datums: 17.12.2020 10:31:30 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 17.12.2020. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
15.30 |
17.30 |