Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas sestā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 14. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2021. gada 14. janvāra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra rīkojumu Nr. 4, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2021. gada 13. janvāra sēdē izskatīja Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra rīkojumu Nr. 4 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Nosaukšu būtiskākās lietas - kā parasti.

No 2021. gada 12. janvāra līdz 2021. gada 25. janvārim tiek turpināti to pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, kas attiecas uz skaistumkopšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem labsajūtas jomā; aizliegtas dzinējmedības, kā arī saglabāti noteiktie tirdzniecības ierobežojumi.

Ir ticis papildināts to pirmās nepieciešamības saimniecības preču saraksts, kuras atļauts tirgot klātienē. Tas papildināts ar lietām, kuras nepieciešamas sezonālu apstākļu dēļ, kā arī ar lietām mājsaimniecībai... saistībā ar higiēnu un sanitārajiem apstākļiem. Konkrētāks preču saraksts publicēts gan Ekonomikas ministrijas, gan Ministru kabineta tīmekļvietnēs. Būtībā turpinās noteiktie tirdzniecības ierobežojumi; tie papildināti saistībā ar tām precēm, bez kurām uz šo laiku iztikt nav iespējams. Tirdzniecība internetā joprojām nav ierobežota un ir veicama brīvi.

Tāpat grozījumos noteikts, ka līdz 2021. gada 25. janvārim turpinās aizliegums pārvietoties brīvdienu nakts stundās, lai novērstu pulcēšanos un vizītes.

Turpmāk iedzīvotājiem tiek dota iespēja saņemt līdzņemšanai grāmatas bibliotēkās; atvērtas atstātas arī dabas takas, un iespējama atpūta brīvā dabā.

Bez tam ir noteikts, ka ir nodrošināmas saskarsmes tiesības bērniem ar vecākiem, kuri nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Šādos gadījumos tikšanās ir iespējama, ja vien kādam no vecākiem vai vecāku mājsaimniecības locekļiem nav jāievēro izolācijas, mājas karantīnas vai pašizolācijas prasības.

Tiek pagarināts ziemas brīvlaiks skolās no 1. līdz 4. klasei. Tas tiek turpināts līdz šā gada 22. janvārim, lai atsāktu sezonu tikai 25. janvārī. Savukārt 5. un 6. klase atsāka mācības šajā nedēļā, uzturējās mājās nedēļu ilgāk nekā parasti.

Precizēti arī nosacījumi izglītības apguvei Murjāņu sporta ģimnāzijā un augstas klases sporta sagatavošanas centros, kā izņēmumu paredzot treniņus gan iekštelpās, gan ārtelpās.

Dalība komandu spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībās tagad ir iespējama arī nepilngadīgiem un profesionāliem sportistiem.

Ņemot vērā, ka situācijā, kad slimnīcās ir izveidojies kritisks mediķu trūkums, būtiskāks ir arī medicīnas izglītības programmās studējošo atbalsts, īpaši otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Medicīna” un “Ārstniecība” sestā studiju gada studējošajiem, ir nepieciešams nodrošināt nepārtraukta studiju procesa noslēgumu, lai 2021. gadā absolventi iegūtu ārsta grādu un varētu turpināt studijas rezidentūrā. Tāpēc ārstniecības iestādēs, kur tas ir iespējams, ir jānodrošina šiem studējošajiem praktiskās daļas apguve, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Un kā viens no pēdējiem grozījumiem ir tas, ka no 12. janvāra tiek turpināts pienākums organizēt darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darba nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā.

Komisija, uzklausot ministrijas pārstāvjus, iestādes, infektologus un tiesību ekspertus, valdības noteiktos grozījumus rīkojumā atzina par pamatotiem, samērīgiem un konkrētajā situācijā nepieciešamiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! Atkal, protams, mēs varam runāt par šo grozījumu apstiprināšanas, pārapstiprināšanas savlaicīgumu, jo šodien mēs lemsim par to, ka 5.-6. klašu skolēni... ir jau faktiski savu brīvlaiku izbaudījuši... nu, cik nu izbaudījuši tādos apstākļos, bet...

Tomēr vēlreiz atgādinu koalīcijas kolēģiem par to augsto nepieciešamību, kas mums ir... lai šos Ministru kabineta rīkojuma grozījumus mēs varētu apstiprināt nevis tad, kad jau viss ir noticis, bet uzņemties atbildību kopā ar valdības locekļiem par to, kas šobrīd valstī notiek.

Tāda pozīcija, kāda Saeimai šobrīd ir, protams, ir ļoti izdevīga koalīcijas kolēģiem, jo, kā mēs to redzam, arī jautājumā par masku nēsāšanu bērniem... Saeima it kā ir spēlējusi tā saucamā labā policista lomu - nodevusi šo jautājumu izlemšanai atkal valdībai. Nu, piedodiet, nu ko lai dara - valdība tomēr nolēma, ka šīs maskas bērniem ir nepieciešamas, neskatoties uz to... neskatoties uz to... pasvītrošu, ka infekcijas risks joprojām ir ļoti augsts, inficēto skaits

turpina pieaugt vai vismaz turēties ļoti augstā līmenī un nekas šobrīd neliecina par to, ka mēs esam izrāpušies no šīs... līknes, ka mēs esam to izlīdzinājuši, vismaz nepērkot zeķubikses un plastilīnu.

Bet, ja runājam nopietni par to, - šajā rīkojumā joprojām ir iekļauta ciniska attieksme gan pret bērnudārzu audzinātājiem... nevienā brīdī nav padomāts, ka viņiem būtu nepieciešamas piemaksas un individuālie aizsardzības līdzekļi šobrīd, šajos smagajos apstākļos, - šobrīd, kad viņi rūpējas par to, lai vecāki, kuriem nav iespējas strādāt neklātienē, varētu nodrošināt sava darba nepārtrauktību.

Un vēl. Visciniskāk... tas, kas šobrīd šajā rīkojumā ir ietverts, ir tas, ka mums ir pilnīgi vienalga, kā jūs sakāt, par mūsu bērniem... viņiem ir jāiet skolā. Tiem mazajiem bērniem ir jāiet skolā! Tajā pašā rīkojumā pēdējais punkts, ko nolasīja cienījamais Rancāna kungs, ir tas, ka pēc iespējas... jāmeklē visas iespējas darba devējam, lai darbu nodrošinātu attālināti.

Un izņēmums ir, piemēram, nu, tie paši kasieri, tie paši sētnieki, tie paši taksometra vadītāji un tā tālāk... Un pie šī izņēmuma... ir mazi bērni, kuriem mēs piedāvājam vilkt kaut kādas maskas, par kurām mums vakardien atbildēja Veselības ministrija, un šī atbilde ir absolūti neapmierinoša.

Tātad šo masku kvalitāte nav izpētīta, un tas, ko jūs šobrīd darīsiet, - jūs veiksiet pētījumu par masku efektivitāti uz mūsu mazajiem bērniem - 1.-4. klase. Vienkārši ieklausieties, ko jūs šobrīd grasāties darīt! Protams, ir skaidrs, ka šis absolūti, vecākuprāt, nevajadzīgais brīvlaiks, kurš ir izstiepies līdz pat 25. janvārim... Ko jūs darīsiet 25. janvārī? Jūs tiešām laidīsiet bērnus skolā, es saprotu, ja? Jūs riskēsiet ar viņu veselību?

Tātad šis garais brīvlaiks... Brīvlaiks ir izstiepts - kāpēc? Atbilde ir ļoti vienkārša - tāpēc, ka, kolīdz nav nodrošināts mācību process, valstij nav pienākuma atbalstīt vecākus. Attālinātās apmācības būtu ļoti labs risinājums, par to lūdzās visi - gan vecāki, gan LIZDA, gan skolotāji... arī individuāli -, bet jums ir vienalga. Tātad jums ir jāietaupa uz vecāku rēķina. Un jūs ietaupījāt arī uz pārtikas paku rēķina, jo šajā skolēnu brīvlaikā jau bērni nav jābaro. Jūs esat tiešām “malači”. Tas ir tik ciniski, ko jūs šobrīd darāt ar mūsu bērniem! Es vienkārši pat... Es domāju, ka visi šie lēmumi... visi šie valdības lēmumi ieies vēsturē kā visciniskākie un vismuļķīgākie lēmumi.

Ja runājam par atļauto preču sarakstu, tā būs Latvijas vēstures lapaspuse, par kuru pēc tam rakstīs, es domāju, ļoti daudzas grāmatas. Šis rīkojums - arī. Manuprāt, tas nav apstiprināms nekādā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, Latvijas sabiedrība! Labrīt, kolēģi! Labrīt tie, kuriem es patīku, un tie, kuriem es nepatīku! Par visiem tiem ierobežojumiem.

Sāksim ar izglītību. Izglītības jomā mēs, protams, varētu vainot Šuplinsku no JKP (Rancāns arī, starp citu, no JKP ir), bet tas būtu tieši tikpat bezjēdzīgi, kā vainot kosmisko tukšumu par to, ka tas tukšums vispār ir, jo ir pilnīgi skaidrs, ka izglītības un zinātnes ministre neko nav izdarījusi bērnu izglītības labā. Vienīgais risinājums ir bērniem uzgrūst maskas, uzpurņus... vienalga, kā tos nosaukt... un tad domā, ka tas būs risinājums. Sešas stundas saspiež klasēs, un - uz priekšu!

Vajag paskatīties, kā ārzemēs to dara. Ārzemēs to dara ļoti vienkārši - mazākas klases, klātienē stundas... daļa - neklātienē, daļa - klātienē; mazākas klases, vēdinātas telpas. Nevis visus saspiež, kā tas ir pie mums. Un nevelk garumā brīvlaikus, kā tas ir pie mums, lai mūsu bērni būtu dumjāki. Tā ir pirmā lieta. Nekas nav izdarīts izglītībā pa gadu (nu jau gandrīz gads būs apkārt). Nekas!

Otra lieta. Par tiem pirkumiem. Foliju - nedrīkst, folija ir kaut kā īpaši lipīga... ar tiem vīrusiem; bērnu cimdus, bērnu ziemas drēbes - tos arī nedrīkst. Šņabi - drīkst, visu laiku drīkst šņabi! Es saprotu, ka spirts palīdz tad, kad mazliet temperatūra paceļas, varbūt 50 grami palīdz. Bet vispār... es domāju, ka visai sabiedrībai ir vienkārši skaidrs, cik absurdi ir tie lēmumi.

Tālāk. Frizieri strādāt nedrīkst, bet CSDD... tiesības likt, braukt mašīnā divi nepazīstami cilvēki visas dienas garumā un mainīties - drīkst. Vienā gadījumā ir salīdzinoši ciešs kontakts, otrā gadījumā pat ir mazāk ciešs kontakts. Bet nu... salīdzināmas situācijas.

Ko vēl absurdu jums pateikt? Tātad pieņem valdība tos lēmumus, un tagad ar atpakaļejošu datumu... principā tagad Saeima tā kā tāds apstiprinātājs, tā kā tāds nevajadzīgs piedēklis, apendikss, apstiprina kaut ko, kas jau sen ir spēkā. (Klepo.) Klepiņš uznāca.

Nākamais. Mīļā sabiedrība, jums ir jāsaprot, ka šādi viņi te runās... Viņi tagad te par vakcīnām runā - ka tagad jāuzņem jaudas un tā, un tad viņi uz kaut kādu tur martu, aprīli... tad viņi būs atkal čempioni. Pats jau viss būs pārgājis.

Latvijā ārkārtas stāvoklis visas šīs bezdarbības dēļ būs līdz... Jūs nevarēsiet, mīļie cilvēki, strādāt vismaz līdz pavasarim (pavasaris - tas būtu kā minimums), tāpēc ka mūsu valdība ir tāda, kāda tā ir. Un mūsu valdībai - Kariņam, veselības ministram un visiem pārējiem - jāuzņemas atbildība arī par tiem cilvēkiem, kuri nomirst šajā laikā. Tāpēc ka nekas netiek darīts; ir tikai darbības imitācija, un tas arī viss.

Un vēl viena lieta, kas ir jāpasaka. Es pilnībā piekrītu, ka ir vīruss; es piekrītu, ka cilvēki mirst no dažādām slimībām, ne tikai no viena vīrusa, bet gribu pievērst uzmanību statistikas datiem. Un attiecīgos statistikas datus par pēdējiem 10 gadiem jūs varat apskatīties Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā un Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, varat salīdzināt datus par pēdējiem 10 gadiem.

Latvijā 2020. gadā nomira vidēji tikpat daudz cilvēku, cik pēdējo 10 gadu ietvarā.

Latvijā īstenībā piecos no 10 gadiem ir bijis vairāk mirušo nekā 2020. gadā. Un faktiski šajos apstākļos... Kāds teiks: “Jā, bet ir cilvēki aizbraukuši projām, un līdz ar to palielinājies skaits...” Taču es gribu atgādināt, ka statistikā ņem vērā arī valstspiederīgos, kas neatrodas Latvijā. Tātad šis arguments nestrādā.

Redzam, ka oficiālā statistika par 2020. gadu neliecina par faktiem, par kuriem runā vara, pamatstraume un tamlīdzīgi. Tas liecina mazliet par citu jautājumu. Un par to būtu jādiskutē publiski - kā tad ir patiesībā.

Es aicinātu neatbalstīt šo visu.

Un es vispār aicinātu visus cilvēkus stāties partijā “Likums un kārtība”. Šonedēļ vēl to var izdarīt. Jo ātrāk jūs to izdarīsiet, jo ātrāk šī neko nespējīgā valdība kritīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu uzsvērt vienu jautājumu, par ko droši vien arī būtu valdībai jālemj, veidojot vai grozot nākamos Ministru kabineta noteikumus.

Mēs zinām, ka no 15. janvāra stāsies spēkā ierobežojumi... ka ir noteikts, ka arī Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, to skaitā pilsoņiem, ja tie nevarēs uzrādīt Covid-19 testu, tiks liegta ieceļošana Latvijas Republikas teritorijā, kā arī... pozitīva Covid-19 testa gadījumā atļauts ieceļot tikai ar transportu (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Tātad mums pārtrūkuši sakari ar deputātu Uldi Auguli. (Pauze.)

Dosim iespēju, mazliet pagaidīsim. Varbūt deputātam Augulim izdodas pievienoties sēdei. (Pauze.)

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Dosim iespēju kolēģim atrisināt savas tehniskās problēmas.

Tātad... Klausoties iepriekšējo diskusiju... un arī drusku nopietnāk...

Iespējams, ka koalīcijas deputāti, komisijas vadītājs vai tie, kas cieši strādāja ar šo jautājumu, varētu atbildēt uz šādu jautājumu... Man skaidrs, ka šie valdībā pieņemtie ierobežojumi, arī preču klāsta ierobežojumi, visticamāk, ir vērsti uz to, lai samazinātu kaut kādu braukšanu, ceļojumu skaitu... to, ka cilvēki dodas uz veikaliem un lielveikaliem, bet vai valdība vispār sper kādus soļus, lai paskatītos, vai vispār strādā šie instrumenti, ko valdība izvēlas?

Proti, es domāju, vairs nav nekādu lielu problēmu izmantot, piemēram, mobilo sakaru operatoru datus, no kuriem varētu redzēt, cik bieži cilvēki dodas uz tiem pašiem veikaliem, lielveikaliem... tagad - varbūt ne tik lielā mērā... cik lielā mērā viņi paliek mājās, salīdzinot ar to periodu, kad šādu ierobežojumu nebija. No tā būtu iespējams izsecināt, vai šie valdības jaunieviestie ierobežojumi vismaz kaut kā... kaut vai daļēji sasniedz savu mērķi.

Var tikai izdarīt secinājumu, ka valdība izvēlas: tagad - vēl šo ierobežojumu, tagad - vēl šito, un tagad - vēl trešo un ceturto, un piekto. Un tad iet tālāk - bez jebkāda priekšstata, vai tas plāns “A” vispār strādājis... vai - cik lielā mērā plāns “B” strādājis. Un tā tālāk.

Nu, es ceru, ka... Redzu, ka kolēģi arī palīdzēs nodrošināt šo laiku Auguļa kungam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Auguļa kungs ir sistēmā. Ja jūs vēlaties turpināt, lūdzu, piesakieties vēlreiz debatēs!

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Te acīmredzot kaut kāds pārrāvums ar internetu bija...

Es jau sāku runāt par šiem ierobežojumiem, kuri stājas spēkā no 15. janvāra.

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokols Nr. 4, kurš nodrošina zināmas tiesības un brīvības, kuras nav iekļautas konvencijā un tās pirmajā protokolā... 3. panta otrā daļa noteic, ka nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības ierasties tās valsts teritorijā, kuras pilsonis viņš ir.

Taču Eiropas Savienības valstis, lai mazinātu Covid-19 izplatību, izmanto dažādas metodes, pārsvarā to, ka pēc ieceļošanas tiek noteikta pašizolācija vai karantīna. Liela daļa valstu kā obligātu prasību nosaka arī Covid-19 negatīva testa esamību. Tas, kas ir visām valstīm identiski, ir ieceļotāju dalīšana valstspiederīgajos, tas ir, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņos un trešo valstu pilsoņos, kā arī dalījums pēc ieceļošanas valstīm (tā saucamās augsta un zema riska valstis).

Valstis papildus ievieš ceļošanas aizliegumus - aizliegumus ieceļot no valstīm, kurās ir paaugstināti saslimstības rādītāji, piemēram, daļā Eiropas Savienības valstu ir aizliegti reisi no Apvienotās Karalistes un Dienvidāfrikas Republikas.

Vienlaikus gan jānorāda, ka valstis lielākoties neliedz saviem pilsoņiem ieceļot arī gadījumos, ja to rīcībā nav negatīvu Covid-19 testu, uzliekot personām par pienākumu veikt Covid-19 testus nekavējoties pēc ieceļošanas un ievērot pašizolāciju vai karantīnu. Piemēram, Dānija, Norvēģija, Lietuva, Igaunija, Francija un Portugāle neierobežo savu pilsoņu ieceļošanu, bet gan ierobežo saviem pilsoņiem tā saucamo pārvietošanās brīvību valsts iekšienē, kā arī nosaka testēšanās, pašizolēšanās vai karantīnas ievērošanas kārtību.

Daudzas valstis nodrošina iespēju veikt testus nekavējoties pēc ieceļošanas.

Latvijas Republikas Satversmes 98. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.”

Papildus jāņem vērā valsts atbildība pret saviem pilsoņiem, it sevišķi, ja tie atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Nav pieņemama situācija, ka valsts, nespējot nodrošināt epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu, liedz saviem pilsoņiem ieceļošanu, tādējādi, iespējams, atstājot tos ārvalstīs bez iztikas līdzekļiem.

Vienlaikus valsts pienākums ir nodrošināt drošību arī tiem pilsoņiem, kas nav ceļojuši ārpus Latvijas Republikas teritorijas, - ierobežot pārvietošanās brīvību, uzliekot pienākumus tiem, kas ir ceļojuši ārpus Latvijas teritorijas.

Ņemot vērā šo visu, ko es minēju... Es lūgtu valdību, izskatot šos noteikumus, iekļaut sekojošus grozījumus... papildināt 35.¹ punktu:

“Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, kuru rīcībā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā nav negatīva Covid-19 testa, kas veikts 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļošanas ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumus, ir pienākums ne vēlāk kā 12 stundas pēc ieceļošanas Latvijas Republikā pieteikties Covid-19 testam;

ja ieceļošanas vietā ir nodrošināta iespēja veikt Covid-19 testu, tad personai Covid-19 tests ir jāveic nekavējoties pēc ieceļošanas;

nepametot ieceļošanas vietu, līdz brīdim, kad persona ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu, personai ir jāatrodas pašizolācijā.”

Uz šīm personām ir attiecināmas šo noteikumu 54. punktā minētās izolācijas prasības gan pirms, gan pēc Covid-19 testa rezultātu saņemšanas.

Cienītie kolēģi! Tā kā šobrīd mums tas ir populāri - katram izteikties par Satversmes grozījumiem...

Sēdes vadītāja. Auguļa kungs, runas laiks ir beidzies.

U. Augulis. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Vakardien man bija saruna ar Latvijas Republikas pilsoni, kurš atrodas ārzemēs, kurš vēlas atgriezties Latvijā, turklāt strādāt Latvijā, jo viņš esot atradis brīnumainā kārtā darbu šeit uz vietas. Un viņš zvana uz Ārlietu ministriju  - uz Konsulāro departamentu -, zvana visur kur un stāsta savu problēmu, ka no valsts, no kuras viņš ierodas, viņam šis tests ir, bet ka viņš fiziski to rezultātu var saņemt ilgāk nekā pēc divām diennaktīm un ka tāpēc viņš nekādi nevar iekāpt lidmašīnā... vai uzkāpt uz kuģa - vienalga. Un atbilde, kas skan no Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta, ir, ka tā nav viņu problēma.

Mūsu ārlietu dienestam nerūp mūsu valsts pilsoņi, kas vēlas atgriezties Latvijā. Tā neesot mūsu ārlietu dienesta problēma! Tas ir absurds.

Es aicinu visu ārlietu dienestu risināt šo problēmu tagad un uzreiz. Viņš ir gatavs sēdēt pašizolācijā... visur kur... pēc ierašanās, ja vajag, bet risiniet! Risiniet Latvijas Republikas pilsoņu problēmas, lai nebūtu jāsaņem šādi zvani!

Vai otrs gadījums. Jūs gribat tādu smagāku gadījumu ar visiem šitiem kovida ierobežojumiem. Man zvanīja sieviete, grūtniece, kura zaudējusi bērnu, tāpēc ka viņai nesniedza medicīnisko palīdzību savlaicīgi, jo nebija rezultātu par kovida testiem. Tāda ir jūsu politika! Raudāja viņa, jā. Vēlāk es jums nopublicēšu vēstuli, ko viņa man uzrakstīja saņemoties; tā publiski būs pieejama.

Tā ir jūsu politika - cilvēku dzīvības jūs nesargājat. Cilvēkus, kas grib atgriezties Latvijā, jūs nesargājat.

Padomājiet par to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim otro reizi.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Es nepabeidzu.

Tā kā mums šobrīd tas ir populāri - katram izteikties par Satversmes grozījumiem, - vieni grozījumi Satversmē vēl vairāk sašķels tautu brīdī, kad visiem jābūt pēc iespējas vienotiem cīņā ar pandēmiju, kas ir pats galvenais uzdevums šobrīd valstī. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka Ministru kabinets apstiprina noteikumus, kas ir pretrunā ar Satversmē noteikto.

Tas, ka valsts nespēj nodrošināt kārtību... noteikumus valsts iekšienē, tas, ka mēs nespējam pārliecināt cilvēkus ieklausīties un saprast ierobežojumus, nav pamats un nedrīkst būt par pamatu neļaut tautiešiem atgriezties Latvijā. Tāpēc, kolēģi, es vēlreiz aicinu valdību ieklausīties, pārvērtēt šo noteikumu punktu, lai mēs būtu droši, ka Covid-19 neizplatīsies, bet tajā pašā laikā mēs neierobežotu kaut kādas brīvības mūsu tautiešiem, mūsu cilvēkiem, - Latvijas Republikas pilsoņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām pārstāvjus no daudzām institūcijām par situāciju, bet vēl arvien mēs gaidām, lai mēs varētu tiešām... šajā gadījumā - pieņemt un apstiprināt šos Ministru kabineta lēmumus šeit, Saeimā... daudz plašāku un varbūt argumentētāku šo rīkojumu pieņemšanas... veidu, jo mēs tiešām...

Daudzi uzdod jautājumus... Un arī diskusijās mēs esam dzirdējuši ļoti daudzus dažādus priekšlikumus, bet arvien ir tāda sajūta, ka tie deputāti, kas nav koalīcijā... viņu priekšlikumi ne vienmēr... ir jāieklausās tajos vai varbūt pat par tiem ir jārunā.

Taču šinī gadījumā es droši vien aicināšu arī savu frakciju balsot “par”, bet ar cerību... ar cerību, ka nākotnē... to, ko nupat runāja arī frakcijas vadītājs Auguļa kungs...

Nu ieklausāmies tajos priekšlikumos, kuri varbūt tiešām ir ļoti nozīmīgi!

Taču šajā brīdī, kad ir tik sarežģīti pārvaldīt valsti, ir daudzi sarežģīti jautājumi jārisina... Lēmumi, kas tiek pieņemti... varbūt iepriekš nekad tādi nav pieņemti, bet tie ir jāpieņem, tāpēc mēs šobrīd atbalstīsim, bet ar lielu cerību skatāmies uz nākotni, ka varbūt tomēr kādreiz ieklausīsies arī tajos priekšlikumos, kurus mēs esam iesnieguši. Tie arī ir vērsti uz to, lai palīdzētu visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es tikai gribētu vērst droši vien saprātīgāko deputātu uzmanību uz to, ka patiesībā šobrīd, balsojot par šiem grozījumiem Ministru kabineta rīkojumā, jūs balsojat par to, lai 1.-4. klašu bērni vēl vienu nedēļu sēdētu mājās bez apmācības procesa, vecāki nesaņemtu arī nekādas... ne pārtikas pakas, ne pabalstu. Tā vienkārši ir laika vilkšana.

Šobrīd jūs atbalstāt šo laika vilkšanu, un nav runa par kaut kādu dzīvību glābšanu vai papildu ierobežojumu, tādi paši ierobežojumi... lielākoties tas viss tāpat paliek, tur nekas ļoti daudz nemainās... visā šajā stāstā, tāpat viss ir ļoti, manuprāt, nepārdomāti.

Un, kā Dombrovska kungs pareizi norādīja, nekādā veidā nenotiek sekošana līdzi tam, vai šie ierobežojumi tiešām palīdz.

Es varbūt neatbalstītu... nevis - varbūt, bet tiešām neatbalstītu to izsekošanu... to, ka ar mobilo telefonu palīdzību tiktu izsekots, kā cilvēki pārvietojas. Es esmu - nepārprotami! - par cilvēka brīvību, par brīvu pārvietošanos, bet kas būtu ļoti svarīgi - sekot līdzi tieši tam, kā, piemēram, konkrētas preču grupas aizliegums ietekmē attiecīgos ciparus, jo tas, ko mēs redzējām, - faktiski šis valdības aizliegums, kas tika izdots pirms Ziemassvētkiem un liedza cilvēkiem apmeklēt tirdzniecības vietas, rezultējās tajā, ka cilvēki tās apmeklēja faktiski vienas vai divu dienu laikā - masveidā. Tad nu droši vien daudzi no viņiem tādā veidā radīja kaitējumu savai veselībai un radīja arī apdraudējumu citiem, jo tajā situācijā varbūt nebija iespējams ievērot visus piesardzības pasākumus. Taču, kā mēs zinām, lielākā piesardzība ir tieši distances ievērošana, nevis vēl kaut kas cits.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es par šo noteikumu projektu...

Protams, es varu tikai pievienoties tiem kolēģiem, kuri runāja par to, ka šie noteikumi tiek pieņemti, bet - tie ir kontroles mehānismi...

Es domāju, ikviens var pārliecināties par to, cik mūsu uzņēmēji tomēr ir radoši, un radošuma apliecinājums ir - var nobraukt garām jebkuram lielveikalam un paskatīties, cik daudz mašīnu stāv lielveikalu autostāvvietās. Skaidri redzams, ka tirdzniecība turpina notikt, vienīgi citā veidā.

Un tad ir jautājums - kādā veidā mēs rūpējamies par to, lai valdības pieņemtie lēmumi tiešām tiek ievēroti. Un tas ir mūsu vislielākais izaicinājums šobrīd.

Ja skatāmies reģionos, - ir Lietuvas pierobežā... Mēs redzam visu šo Lietuvas diezgan trako statistiku, un arī Latvijā saslimstības statistika nav diez ko iepriecinoša.

Šie kontroles mehānismi, ko... vismaz no reģioniem saņemu šādas ziņas... tieši tie, kas ir Lietuvas pierobežā... Ja salīdzinām pirmo vilni ar otro vilni, tad redzam, ka pirmajā vilnī cilvēki tiešām ļoti nopietni uztvēra... un arī tika radīts tāds iespaids... Katru ieceļojušo... bija arī gadījumi, kad ar konvoju pavadīja līdz mājām, lai būtu pašizolācija, un tā tālāk. Šobrīd cilvēki daudz vieglprātīgāk uztver to visu - mierīgi ieceļojot, pārbraucot pār robežu.

Tas neattiecas uz mūsu iedzīvotājiem, tas attiecas uz tiem, kas ir iebraucēji; vismaz es saņemu šādas ziņas, ka šie cilvēki diez ko neievēro ierobežojumus un tos noteikumus, kas attiecas uz viņiem. Bet arī valsts neko nedara, lai viņi to tiešām darītu. Tā ir viena sadaļa.

Taču būtiskākā šo noteikumu sadaļa, manuprāt, tomēr ir izglītības sadaļa. Un es gribētu... Pilnībā pievienojos Stepaņenko kundzei un uzskatu, ka tieši izglītības sadaļas dēļ šie noteikumi nebūtu atbalstāmi.

Es aicinu Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas, pirmām kārtām jau izglītības un zinātnes ministri, ļoti pārdomāt to, kas šīs pandēmijas laikā notiek ar izglītības jomu. Tas, ka izglītības joma ir dīkstāvē, - tas, manuprāt, nav pieļaujams. Nav pieļaujama pat viena dīkstāves nedēļa. Ir jāmeklē risinājumi! Tam visam ir tālejošas sekas. Tās nav tikai priecīgi bērni, kuriem varbūt patīk mājās mazliet ilgāk pagulēt; tomēr šie bērni ir galvenie cietēji; cietēji ir arī viņu vecāki un pedagogi - visi kopā. Ja mācības ir iespējams organizēt attālināti, tad tas tā arī ir jādara.

Un, manuprāt, šie gadījumi... un arī LIZDA pārmetumi, Latvijas Rektoru padomes pārmetumi... Mēs neesam pārāk tālu no tā, lai Saeimā tiktu iesniegts izglītības un zinātnes ministres demisijas pieprasījums no opozīcijas puses.

Un es domāju... Es šodien šos noteikumus atbalstīšu. Taču es aicinu izglītības un zinātnes ministri tiešām sākt domāt par mūsu bērniem, par izglītības kvalitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Valsts joprojām atrodas ārkārtējā situācijā, un ir komandantstunda arī.

Vakar, izskatot šo rīkojumu, arī bija daudz jautājumu - kā mēs rīkojamies, vai pareizi rīkojamies. Vai mēs ko secinājām par savu padarīto vai ne? Man ir tādi jautājumi - arī vakar bija - par to, ko valsts... ko valdība noklusē, ko valsts nestāsta mums patiesībā. Kāpēc ir tāds ļoti mazs... maza atsaucība tām vakcinācijām, kāpēc pa divām nedēļām ir vakcinēti tikai septiņi tūkstoši? Kāpēc vajadzēja mainīt ministri, ja tāpat...? Ne tikai viena pati ministre, viens uzvārds, atbild par Veselības ministriju, bet visa tā partija, no kuras viņa iecelta, izvirzīta, ir atbildīga par šo nozari - veselības aprūpi, Veselības ministriju.

Un, kā mēs redzam tagad, pēc tām pēdējām intervijām... Tas, ko teica Viņķeles kundze atklāti, - ka nu diemžēl... ka valsts, kā saprotu, viņai nepalīdzēja, a “palīdzēja”, lai tie procesi ietu ne pavisam labi.

Bet tad, kad vajag vakara laikā ziņās parādīties... ka visa valdība mūs atbalsta un grib parādīt sevi, savu nostāju pret Covid-19... tad visi - gan tieslietu ministrs, gan ekonomikas ministrs - uzstājas, a tad, kad jāatbild, - tad viņi neatbild par to. Nu, atvainojiet, tad visi četri ministri ir atbildīgi... par to vismaz. Faktiski tas pagājušonedēļ bija jautājums par uzticību valdībai. Tā ka valdībai vajag padomāt, vai viņiem vajag nolikt savus mandātus vai ne, ja viņi nevar...

Un tagad arī... Kā tikko Pavļuts apsēžas veselības ministra krēslā, tā uzreiz paziņo, ka mums vakcīnas pietrūka... tikai līdz janvāra beigām, bet ziņās parādīja, ka pēc četrām - pēc četrām! - dienām vakcīnas var beigties.

Nu, paklausieties, novembrī mums ziņoja par to, ka mums ir rezervētas četru ražotāju vakcīnas, a tagad mēs pirkām faktiski tikai vienu vakcīnu, citas pat nav atļauts pirkt. Nu paskaidrojiet cilvēkiem arī, kāpēc... kas tur ir, kāpēc medicīnas darbinieki arī negrib vakcinēties, kas tur ir tajā...? Tad, lūdzu, paziņojiet par to.

Ja negrib pirmās kārtas cilvēki, kas atrodas sarkanajā zonā, vakcinēties, nu tad ejam pie otrās kārtas, pie trešās, pie ceturtās, bet lai tā rinda iet! Jo ātrāk, jo labāk. Nevis, ka pa divām nedēļām - tikai septiņi tūkstoši. Katru dienu vajag vakcinēt septiņus tūkstošus! Mums gandrīz divi miljoni cilvēku dzīvo Latvijā, un divas reizes viņiem vajag iziet caur šo procesu. Tā ka tas neatbilst tam, ko mēs gaidām.

Šajā grūtajā laikā Latvijā visiem vajag būt vienotiem - tā, kā tas bija 1991. gadā, 30 gadus atpakaļ, kad visi bija uz barikādēm. Un tāpat tam vajag būt arī šodien. Vajag saprast to pozīciju... vajag runāt ar opozīciju, vajag satikties. Bet, ja es uzdodu jautājumus... Kariņa kungs un... vai citi ministri, cik reizes jūs pa tiem astoņiem mēnešiem satikāties ar opozīcijas deputātiem, ar opozīcijas pārstāvjiem, lai pārrunātu šo tēmu, kā labāk rīkoties, ko mēs redzam? Jūs tikai balsojat pret mūsu priekšlikumiem, un viss.

Tā ka es aicinu... Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” nevar atbalstīt šo rīkojumu... šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra rīkojumu Nr. 4, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret - 4, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana. Par saņemto deputātu pieprasījumu.

Deputāti Viktors Valainis, Ļubova Švecova, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Edgars Tavars, Armands Krauze, Jānis Vucāns, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis un Jūlija Stepaņenko ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par iespējamu izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret COVID-19 iegādes procesu”.

Vārds motivācijai deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! (Starpsaucieni: “Jāpiesakās! Jāpiesakās!”)

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs! Jums sistēmā ir jāpiesakās, lai būtu iespējama laika atskaite.

Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim - motivācijai.

V. Valainis. Kolēģi! Tātad - par šo pieprasījumu. Šobrīd publiskajā telpā ir izskanējuši vairāki pārmetumi - gan valdības vadītāja pārmetums bijušajai veselības ministrei par viņas nestrādāšanu un plāna neesamību, gan bijušās veselības ministres pārmetums Ministru prezidentam par to, ka viņš melo. Manuprāt, krīzes laikā šāda situācija nav pieļaujama.

Tajā pašā laikā... Protams, ministre ir nomainījusies, bet līdz ar nomaiņu publiskajā telpā ir izskanējušas arī aizdomas - vairākas aizdomas! - par kādu neatļautu lobēšanu... par Veselības ministriju kā par ministriju, kura no tā vien sastāv - no lobisma... no dažādiem uzņēmējiem... Un ar ko tas ir rezultējies? Rezultējies ar to, ka jaunais ministrs Pavļuta kungs ir uzsācis pārbaudi, dienesta pārbaudi, Veselības ministrijā par visu šo procesu, par to, kādā veidā šīs vakcīnas ir iegādātas.

Tāpat arī Ministru prezidents ir izteicis savas pārdomas par to, ka tas nebūtu pieņemami un tas būtu nepiedodami, ja būtu ministrijā notikusi kaut kāda veida lobēšana. Man arī tā liekas, ka - īpaši šajos apstākļos - Veselības ministrija jau ir radījusi tādu diezgan palielu šaubu ēnu ap tiem iepirkumiem. Mēs visi zinām, kas notika ap maskām. Sponsoru... saistīti uzņēmumi bija piedalījušies šajā procesā, un tas, manuprāt, nav īsti pieņemami. Un mēs visi zinām, ar ko tas beidzās. Runa ir ne tik daudz par to, cik masku tika iepirkts no savējiem, bet par to, ka beigu beigās tās maskas tika nopirktas tādas, kuras varēja vienkārši pēc būtības mest ārā.

Taču šajā gadījumā valdības vadītājam ir attiecīgas iespējas... Un, manuprāt, vienīgais veids, kā varētu pēc būtības pārbaudīt to, vai šeit ir bijusi kārtība, būtu nevis dienesta izmeklēšana, ko piedāvā šobrīd Pavļuta kungs, bet gan tāda izmeklēšana, kuru veiktu valdības norīkots prokurors. Un Stukāna kungam kā jaunajam prokuroram, ģenerālprokuroram, būtu jāseko tam visam līdzi un jāvieš skaidrība - kurš melo, kurš nemelo; ir vai nav bijusi lobēšana.

No politiķiem skaidru atbildi nav iespējams dzirdēt. Tam jābūt kādam no malas, un Ministru prezidentam ir tādas pilnvaras - šādu rīkojumu dot. Un es aicinu tās izmantot un pieprasu, lai tādas izmantotu Ministru prezidents.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par valsts kontroliera iecelšanu”.

Godātie deputāti! Valsts kontroliera amatam ir izvirzīti trīs kandidāti.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam balsošanai par visiem kandidātiem jānotiek vienlaikus un jābalso ar vēlēšanu zīmēm.

Kandidāts uzskatāms par ievēlētu, ja atbilstoši Satversmes 23. un 24. pantam balsošanā piedalās vismaz puse Saeimas deputātu un kandidāts ieguvis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

Attālinātajā Saeimas sēdē atklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm notiek platformā e-Saeima, deputātiem aizpildot elektronisko vēlēšanu zīmi.

Kolēģi, es atgādināšu, ka balsojot atzīme “Par” izdarāma ne vairāk kā par vienu kandidātu. Varat izdarīt atzīmi “Pret visiem”, ja vēlaties balsot pret visiem kandidātiem, kā arī varat iesniegt vēlēšanu zīmi, kurā nav izdarīta atzīme, taču šāda vēlēšanu zīme tiks uzskatīta par nederīgu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

Mēs jūs nedzirdam, Voikas kundze. Nedzirdam! (Pauze.) Nedzirdam joprojām. Nedzirdam!

Voikas kundzei, iespējams, uz datora tastatūras... Iespējams, ka ir izslēgts mikrofons.

Pievērsiet uzmanību tastatūrai, pārbaudiet, vai kāds no taustiņiem (Starpsauciens.)... Tā ir augšējā rinda vidus sadaļā...

Joprojām nevar dzirdēt. (Starpsaucieni.) Joprojām nedzirdam. Mēs jūs nedzirdam.

I. Voika (AP!).

Jā, lūdzu...

Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam! Voikas kundze, mēs jūs dzirdam e‑Saeimā.

Nu lūk, izdevās atrisināt tehniskās problēmas. Tātad - vēlreiz vārds deputātei Inesei Voikai.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs strādājam ar Saeimas lēmuma projektu Nr. 537/Lm13.

Juridiskā komisija atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 31. panta... daļai savā 2021. gada 12. janvāra sēdē izskatīja tai ar Saeimas Prezidija 2021. gada 6. janvāra lēmumu nodotās, 13. Saeimas deputātu iesniegtās valsts kontroliera amata kandidatūras, kuras bija - Ilze Grīnhofa, Edgars Korčagins un Rolands Irklis.

Juridiskā komisija uzklausīja un izvērtēja valsts kontroliera amata kandidātu atbilstību Valsts kontroles likuma 30. pantā noteiktajām valsts kontroliera amata prasībām un Valsts kontroles likuma 30. pantā noteikto ierobežojumu ieņemt valsts kontroliera amatu neesību.

Deputātiem un visiem interesentiem Saeimas mājaslapā pie šī darba kārtības punkta ir pieejama informācija par kandidātu profesionālo kvalifikāciju... kas iesniegta Saeimā, piesakot viņu kandidatūras... ar ko var padziļināti iepazīties.

Juridiskā komisija izvērtēja kandidātus, uzklausīja viņu redzējumu par Valsts kontroles darbu un konstatēja, ka visas Saeimā iesniegtās valsts kontroliera amata kandidatūras atbilst Valsts kontroles likumā noteiktajām valsts kontroliera amata prasībām un tās ir virzāmas izskatīšanai Saeimā.

Vēlos arī jūs informēt, ka Juridiskā komisija ar klātesošo deputātu balsu vairākumu atbalstīja šī Saeimas lēmuma projekta “Par valsts kontroliera iecelšanu” virzīšanu Saeimai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es runāšu par izvirzīto kandidātu Rolandu Irkli.

Man ir patiess prieks šodien runāt par valsts kontroliera amata kandidātu, jo par Rolandu Irkli nešauboties varu teikt tikai to labāko gan kā par profesionāli, gan cilvēku. Rolands Irklis ir augsta līmeņa vadītājs un profesionālis, kurš pēdējos piecus gadus ir sekmīgi vadījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un pārstāvējis organizāciju arī starptautiskajā līmenī, kā arī jāpiemin, ka vēl piecus gadus iepriekš ir bijis regulatora padomes loceklis.

Viņa vadībā ir nodrošināta sekmīga dabasgāzes tirgus atvēršana un sekmēta elektrības tirgus attīstība, nodrošinot Latvijas patērētājiem konkurētspējīgas enerģijas cenas. Veiktās reformas attiecībā uz tarifu noteikšanas metodēm ir sekmējušas lielo monopolistu izmaksu un atļautās peļņas samazinājumu, liekot savilkt jostas lielajiem monopoluzņēmumiem, nevis patērētājiem.

Rolands Irklis ir atzīts līderis ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā. Viņa profesionālā izaugsme un kvalitātes ir ievērotas un novērtētas arī Eiropas Savienības regulatora vadošajās institūcijās, un Irkļa kungs ieņem Energoregulatoru sadarbības aģentūras Regulatoru valdes priekšsēdētāja vietnieka un arī Eiropas Enerģētikas regulatoru padomes viceprezidenta amatu.

Esmu pārliecināta, ka darba pieredze un prasmes, vadot neatkarīgu un koleģiālu institūciju, lieti noderēs arī valsts kontroliera amatā. Savukārt ekonomiskās regulēšanas pieredze, atbilstoša izglītība un uz rezultātiem vērsta darbība lieliski noderēs Valsts kontroles darba specifikā, kas lielā mērā ir saistīta ar finanšu un ekonomiskās lietderības jautājumiem.

Rolanda Irkļa personiskā degsme un orientēšanās uz attīstību sekmēs uzlabojumu ieviešanu Valsts kontrolē un Latvijas valsts pārvaldē kopumā.

Aicinu balsot par Rolandu Irkli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi un sabiedrība! Paldies.

Šodien patiešām ir ļoti būtiska un ļoti nozīmīga lēmuma pieņemšana par valsts kontrolieri, un tas saistīts arī ar to, ka Valsts kontrole šajos laikos ir sasniegusi ļoti augstu līmeni gan sabiedrības uzticēšanās ziņā, gan arī valsts līdzekļu tērēšanas disciplīnas pārbaudes, efektivitātes un lietderības kontrolē.

Krūmiņas kundze ir pacēlusi starptautiskajā līmenī Valsts kontroles karogu, nozīmi un arī kvalitāti. Un es, darbojoties Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, vienā no sēdēm esmu detalizēti iepazinusies ar izvirzītajiem valsts kontroliera amata kandidātiem un viņu redzējumu par Valsts kontroles nākotnes attīstības stratēģiju un vīziju.

Man diemžēl jāsecina, ka, pieņemot šo būtisko lēmumu - kas vadīs Valsts kontroli nākamajos gados -, iespējams, kolēģi, ne pārāk iedziļinājās iespējamo valsts kontrolieru prioritātēs un izvirzītajos mērķos. Es varu izdarīt vienu secinājumu, ka patiesībā Valsts kontrolei būtu konsekventi jāturpina jau uzsāktā darbības stratēģija un modelis, gan efektīvi komunicējot ar sabiedrību, gan stingri nodrošinot kontroli pār valsts līdzekļu izmantošanu, gan arī neatlaidīgi un mērķtiecīgi saucot gan pie administratīvās, gan civilās, gan kriminālās atbildības tos cilvēkus un valsts amatpersonas, kuri ir pieļāvuši, iespējams, amata noziegumus. Un Valsts kontrole Elitas Krūmiņas vadībā to ir nodrošinājusi, radot ļoti augstu uzticības līmeni šai iestādei.

Es piedāvāju jums, kolēģi, ļoti izsvērti pieņemt lēmumu un atbalstīt tos kandidātus, kas jau pašlaik darbojas Valsts kontrolē. Personīgi man ikdienas darbā ļoti imponē Edgara Korčagina profesionalitāte, kompetence, komunikācijas prasmes un arī spējas pamatot savu viedokli. Es uzskatu, ka viņš mērķtiecīgi un konsekventi nodrošinās Valsts kontroles augsto līmeni, pasniegšanas veidu, sasniegto rezultātu un komunikāciju.

Man diemžēl ir jāatzīst, ka manās acīs Irkļa kunga prezentācija un redzējums par Valsts kontroles nākotni ļoti būtiski atpaliek no tā redzējuma, ko prezentēja Ilze Grīnhofa un Edgars Korčagins. Kāpēc? Es pateikšu tikai vienu lietu.

Ja Valsts kontroles esošie kolēģi... Korčagins pateica, ka Valsts kontrolei ir divas lomas - rīcība ar valsts naudu un mantu un darbības virzieni revīzijas un... tēmu un revīziju veikšanas laika noteikšana profesionālajā jomā, kā arī sadarbība ar sabiedrību un arī valsts pārvaldes iestādēm, tad diemžēl Irkļa kungs kā prioritāros virzienus redz darbu pie Valsts kontroles nākamā perioda stratēģijas, Valsts kontroles darbības iekšējā un ārējā novērtējuma, pasākumiem sadarbības veicināšanai ar iestāžu iekšējiem auditoriem un divu jaunu padomes locekļu atlasi konkursa kārtībā. Manās acīs kaut ko pozitīvu par augsto profesionalitātes līmeni tas, iespējams, liecina regulatora jomā, bet nevis Valsts kontroles kā sargsuņa... budžeta līdzekļu izlietošanā... kā par visas sabiedrības interešu aizstāvi tas neliecina.

Un vēl viena būtiska lieta. Mēs atrodamies ekonomiskās krīzes situācijā, un nākamais periods būs Eiropas Savienības fondu piešķiršanas un izlietošanas periods. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai Valsts kontrolē būtu profesionāli un sevi ļoti pierādījuši cilvēki, aizsargājot valsts līdzekļus... tērēšanā. Manuprāt, politiskā neatkarība Irkļa kungam ir apšaubāma, un iecelt amatā šajā laika periodā, kad top naudas plūsma, - man tas vieš ļoti būtiskas šaubas par objektivitāti un šīs lomas saglabāšanu šai iestādē.

Tāpēc es jūs ļoti lūdzu, kolēģi, apsvērt un atbalstīt Edgara Korčagina kandidatūru valsts kontroliera amatam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Vēlos paust frakcijas SASKAŅA nostāju šajā jautājumā. Valsts kontroliera amatam izvirzīti trīs kandidāti. Divi no tiem ir no Valsts kontroles, viens no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Nav šaubu, ka visi trīs ir augstākās klases profesionāļi un vakantajam amatam piemēroti. Juridiskajā komisijā mēs par to pārliecinājāmies.

Mēs vēlamies, lai visi trīs turpina strādāt kopā vienā iestādē kā viena komanda, tāpēc frakcija SASKAŅA atbalstīs Rolandu Irkli.

Jebkurā gadījumā jaunajam valsts kontrolierim gribam novēlēt, kā saka Austrumu gudrība - viena diena aizstāj trīs tam, kurš visu prot izdarīt laikā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm.

Elitas Krūmiņas vadībā astoņu gadu laikā arvien pieaugusi Valsts kontroles spēja veikt ne tikai vienkāršāko - finanšu revīzijas -, bet arī atbildēt uz jautājumiem par lietderību un sniegt valsts un pašvaldību iestādēm ieteikumus uzlabojumu veikšanai.

Trīs ceturtdaļas iestāžu vērtē Valsts kontroles darbu atzinīgi. Šobrīd Valsts kontrole ir redzama un dzirdama sabiedrībā, ir augstu novērtēta starptautiskās sadarbības jomā, tomēr valsts iekšienē joprojām dzirdama kritika par neiedziļināšanos jomā, kas tiek revidēta, un ierēdņu tipiskais biedēšanas veids - to nevar darīt, jo tā teiks Valsts kontrole. Tādas runas bijušas izsenis, un tas nav beidzies arī šodien. Tas traucē Valsts kontroles prestižam un kavē Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu.

Izvēloties kandidātu amatam, “Attīstībai/Par!” apzinājās, ka Valsts kontrole ir labi pārvaldīta iestāde ar stipru padomi un padomes locekļi jau ir iestrādājušies un saprot Valsts kontroles darba specifiku, ar piebildi, ja vien ārpus Valsts kontroles neatrastos kandidāts, kura pieredze un skatījums papildinātu Valsts kontroles rindas ar atbilstošu pienesumu.

Apzinoties Valsts kontroles īpašo lomu starp Satversmē noteiktajiem valsts varas orgāniem, mēs kandidātu no ārpuses vērtējam ar īpašu uzmanību un ar prieku varam paziņot, ka piedāvājam Saeimas kolēģu vērtējumam kandidātu, kuram ir 10 gadu pieredze citā neatkarīgā institūcijā - regulatorā - un kuram ir veiksmīga pieredze pārmaiņu vadībā.

Jā, Rolands Irklis ir bijis politiskās partijas biedrs, iestājoties partijā “Pilsoniskā savienība”, kas vēlāk kļuva par daļu no partijas VIENOTĪBA, taču pēdējos 10 un vairāk gadus viņš ir bijis neaktīvs partijas biedrs.

Mūsu nostāja ir, ka dalība politiskajās partijās nevar kļūt par šķērsli profesionālu amatu ieņemšanai, ar piebildi, ja kandidāts var demonstrēt savu neatkarību un profesionālismu.

Frakcija “Attīstībai/Par!” rūpīgi uzklausīja visus trīs kandidātus, par kuriem šodien balsos Saeima. Abi esošie Valsts kontroles padomes locekļi - Ilze Grīnhofa un Edgars Korčagins - bija stipri un atbilstoši kandidāti ar pozitīvām idejām. Mēs ļoti ceram, ka viņi varēs piedāvāt spēcīgu kolēģu plecu un komandas darbu Rolandam Irklim, ja viņš tiks ievēlēts, padarot Valsts kontroli arvien stiprāku, arvien vairāk vērstu uz kopīgiem valsts mērķiem un to sasniegšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, visi klātesošie! Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 2021. gada 12. janvāra sēdē uzklausīja visus trīs valsts kontroliera amata kandidātus, kuri prezentēja savu redzējumu turpmākajai Valsts kontroles darbībai. Visi kandidāti tika atzīti par labiem savas jomas profesionāļiem, kā arī kandidātiem bija līdzīgi Valsts kontroles turpmākās darbības redzējumi - veidot ciešāku sadarbību ar valsts pārvaldi, elastīgāk veidot revīzijas formu, turpināt starptautisko sadarbību.

Tomēr Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes laikā tika akcentēts, ka valsts kontrolieriem būtu nepieciešama profesionālā pieredze tieši Valsts kontroles darbībā, ņemot vērā, ka valsts kontroliera amata termiņš ir pārāk īss, lai daļu no šī laika jaunais valsts kontrolieris vēl veltītu integrācijas procesam laikā, kad Valsts kontrole, ievērojot pēctecību, varētu turpināt darba tempu, ieviešot novitātes un uzlabojot darbību atbilstoši jaunā valsts kontroliera izvirzītajai stratēģijai un mērķiem.

Ņemot vērā, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisija ilgtermiņā ir cieši sadarbojusies ar Valsts kontroli un komisijai ir izveidojies priekšstats par Valsts kontroles darbību, es kā komisijas priekšsēdētājs un arī Saeimas deputāts uzskatu, ka Valsts kontroles kapacitāti ir iespējams vēl celt un to vislabāk varētu veikt profesionālis, kurš jau ir guvis pieredzi Valsts kontroles darbībā.

Par šādu profesionāli uzskatu Valsts kontroles padomes locekli Edgaru Korčaginu, kurš sevi jau ir pierādījis kā zinošs, enerģisks, atsaucīgs, ar plašu skatījumu, uz inovācijām vērsts un Valsts kontroli prezentēt spējīgs profesionālis.

Kā pozitīvu akcentu par labu Edgaram Korčaginam vēlos atzīmēt, ka viņš savā prezentācijā vērsa uzmanību uz valsts pārvaldi attīstošas funkcijas iedzīvināšanu, kā vienu no prioritātēm minot preventīvu problēmu un risku novēršanas nepieciešamību iestāžu sadarbībā, kas līdz šim savā ziņā ir bijis Valsts kontroles klupšanas akmens. Cenšoties strikti pieturēties pamatā tikai pie audita rezultātu analīzes un konstatēto pārkāpumu seku novēršanas ieteikumu vai soda mēru formā, minētā funkcija fundamentāli varētu samazināt iespējamo pārkāpumu skaitu auditējamās iestādēs, pirms pārbaudes process uzsākts, vienlaikus samazinot Valsts kontroles darba slodzi un veidojot ar valsts pārvaldi uz sadarbību vērstu, nevis autoritāru attiecību sadarbības modeli.

Cienījamie kolēģi! Es arī personīgi... Es vēlos vērst jūsu uzmanību un aicinu atbalstīt Edgaru Korčaginu valsts kontroliera amatā.

Paldies, veiksmīgu balsošanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Par šo lēmuma projektu. Pirmām kārtām jau, manuprāt, arī iepriekš ir bijušas diskusijas par to, vai Valsts kontrolē vajag kaut kādas jaunas vēsmas, vai ir jānodrošina pēctecība. Lai arī es esmu bijis citās domās, tieši šis pēctecības faktors, manuprāt, ir nospēlējis ļoti lielu lomu tajā, ka Valsts kontroli šodien mēs uzskatām par tādu Valsts kontroli, kā arī te daudzi... Principā visi, kas iepriekš piedalījās debatēs, ir minējuši to, ka tā ir augstas kompetences un tiešām augsta prestiža iestāde.

Kas attiecas uz to, kādai Valsts kontrolei būtu jābūt nākotnē, - protams, manuprāt, tai jāsaglabā esošais kurss. Lai arī ierēdņi bieži vien saka: “Mēs darām tā, tāpēc ka Valsts kontrole tā ir teikusi...” Tas jau ir... Jo stiprāka Valsts kontrole, jo spēcīgākas personības un ar lielāku izpratni par audita darbu vada šo organizāciju... šo iestādi. Un, es domāju, valsts pārvaldei tas nāk tikai par labu.

Līdz šim tas tā ir bijis un, manā ieskatā, arī, iepazīstoties ar stratēģijām, ko piedāvāja visi trīs kandidāti, ir pilnīgi... Manī ir nostiprinājusies pārliecība par to, ka divi no kandidātiem, kas iepriekš ir darbojušies Valsts kontrolē un katrs no viņiem ir sevi pierādījis kā augsta līmeņa profesionālis, tiešām pārzinot savu jomu, arī ir iezīmējuši nākotnes redzējumus tam, kādai, manuprāt, būtu jābūt Valsts kontrolei.

Tai pašā laikā Irkļa kungs... Lai vai kā, bet tomēr tas bija skatījums no malas un Irkļa kungam būtu nepieciešams laiks, lai vispār saprastu, kā notiek un kā tiek organizēts Valsts kontroles darbs un kas vispār ir Valsts kontrole. Viņš kā ļoti labs speciālists, manuprāt, derētu jebkurā citā vietā. Daudzās vietās viņš būtu ļoti noderīgs, bet ne Valsts kontrolē. Paskaidrošu, kāpēc.

Manuprāt, tomēr diezgan liela un svarīga lieta ir politiskā neitralitāte. Un politiskā neitralitāte šajā gadījumā - nu, tas ir jautājums, kas neiztur kritiku. Valsts kontrole, manuprāt, ir viena no valstī retajām iestādēm, kur tieši šis jautājums jāvērtē viskritiskāk. Tā arī skatās uz valsts kontrolieri starptautiski. Šis ir viens no tiem galvenajiem argumentiem, kāpēc es tomēr neredzu iespēju, ka viņu varētu atbalstīt šajā amatā, nerunājot arī par to, ka viņš tomēr ir no malas un šeit ir divi ļoti spēcīgi kandidāti, kas nāk no pašas Valsts kontroles iekšienes.

Protams, negribētos minēt, kas varētu notikt vienā vai otrā gadījumā,  bet politiski ietekmējama persona ar politisko bagāžu aiz muguras var nonākt situācijā, kad mēs saņemsim ļoti skaļus politiskus paziņojumus no Valsts kontroles un ļoti daudz ko noklusēs Valsts kontrole, līdzīgi kā tas bijis tajos laikos, kad Valsts kontrole bija ar politiskajām saitēm. Manuprāt, tas nav tas, pie kā Saeimai būtu šobrīd jāatgriežas.

Būtu jāatbalsta tā pieeja, ka Valsts kontrole nodrošina darbības pēctecību un mēs izraugāmies kādu, kas varētu uzņemties turpmāko vadību no iekšienes, tādējādi saglabājot, negraujot Valsts kontroles reputāciju un saglabājot Valsts kontroles darba stilu.

Es aicinātu visus tikai atrast veidus pat visgrūtākajos jautājumos ieklausīties, sadzirdēt Valsts kontroli, mazināt strīdus, izprast to, kāpēc viena vai otra revīzija ir beigusies ar kaut kādiem secinājumiem. Varbūt šodien tas, kas notiek... Manuprāt, visu mūsu acu priekšā tiek mēģināts ielikt politisku valsts kontrolieri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Laiks paziņojumam.

Godātie kolēģi, šo pirmdien pusapaļu jubileju svinēja mūsu kolēģe Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par valsts kontroliera iecelšanu”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Dombrovska kungs vēl nav pieslēdzies sistēmai.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Iepriekšējie deputāti... kolēģi, kas runāja, izraisīja zināmas pārdomas. Faktiski jau sāk atkārtoties līdzīga situācija, kāda bija tad, kad mēs mēģinājām izvēlēties kandidātu Satversmes tiesas tiesneša amatam, jo faktiski jau šobrīd ir skaidrs, ka divu mūsu liberālo partiju deputātu virzīto... atbalstīto Irkļa kandidatūru atbalsta arī SASKAŅA. Tas izraisa tādas zināmas pārdomas.

Bet es šobrīd gribu runāt kā deputāts, kas pārstāv Juridisko komisiju. Protams, visi šie trīs kandidāti uzstājās ar savu prezentāciju, savu skatījumu, bet, lai veiktu tādu pilnīgu secinājumu, tika uzdoti jautājumi. Es tai skaitā uzdevu jautājumus katram no šiem kandidātiem.

Tad pirmajam kandidātam - Ilzei Grīnhofai - es uzdevu jautājumu par to, ka divas partijas, vismaz divas partijas, savos priekšvēlēšanu solījumos bija mēģinājušas paredzēt, ka tiks samazināts ierēdņu skaits, ministriju skaits, institūciju skaits, jo mēs redzam, ka tiešām ierēdņu skaits šobrīd ir neadekvāts iedzīvotāju skaitam, darbspējīgo skaitam. Šī problēma būtu jārisina, un es lūdzu, vai jaunā Valsts kontroles vadītāja, ja būtu, teiksim, Ilze Grīnhofa, nevarētu šo jautājumu ņemt... arī savā darbā un vismaz izstrādāt zināmas vadlīnijas. Diemžēl es nesadzirdēju pozitīvu atbildi.

Tad nākamais kandidāts bija Edgars Korčagins. Es viņam uzdevu jautājumu, kas saistās ar mūsu plānošanas dokumentiem, Nacionālo attīstības plānu... ka bieži vien Nacionālajā attīstības plānā esošie konkrētie pasākumi un aktivitātes diemžēl paliek uz papīra, bet, apgūstot valsts un Eiropas struktūrfondu līdzekļus, bieži vien notiek nesaimnieciska rīcība. Mēs zinām daudzas tādas skaļas lietas par uzņēmējiem, tai skaitā, kad pazūd miljoni un tamlīdzīgi. Vai Valsts kontrolei nevajadzētu šos jautājumus tā pastiprināti turpmāk skatīt, analizēt un panākt, lai plānošanas dokumentos paredzētais tiktu sekmīgi izpildīts? Jā, Korčagina kungs šo akceptēja un pievērsa uzmanību... nākotnē.

Tālāk. Rolandam Irklim es uzdevu jautājumu par to, ka ir šī diezgan lielā atšķirība attīstībā starp reģioniem, nabadzība iedzīvotāju vidū. Nu, nedrīkst būt mūsu nelielajā valstī tik liela atšķirība attīstībā, dzīves līmeņa attīstībā. Es sadzirdēju tādas vispārīgas atbildes.

Kāds ir secinājums? Es uzskatu, ka šiem diviem kandidātiem, kas ir no pašreizējās Valsts kontroles sistēmas, speciālisti... tomēr viņiem ir priekšrocība. Aicinātu balsot tomēr par kādu no viņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Labdien! Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Tavara kungs, vai ir iespējams noregulēt skaņu, lai mēs jūs labāk dzirdētu?

E. Tavars. Dzirdat mani?

Sēdes vadītāja. Joprojām visai vāji.

E. Tavars. Vai jūs dzirdat mani?

Sēdes vadītāja. Mēs dzirdam, bet varētu labāk. Vai arī runājiet skaļāk, mēģiniet skaļāk runāt.

E. Tavars. Vai jūs dzirdat mani, godājamā priekšsēdētājas kundze?

Sēdes vadītāja. Dzirdam, jā.

E. Tavars. Labdien, godājamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā mēs arī uzklausījām visus valsts kontroliera amata kandidātus, iepazināmies ar viņu redzējumu.

Un viena lieta, ko mēs faktiski (Nav saklausāms.)... no kandidātiem, ir šī politiskā neitralitāte, jo, kā mēs zinām, Valsts kontroles viena no svarīgākajām funkcijām ir lietderības revīzija. Lietderības revīzijā nereti tiek revidēti arī politiskie lēmumi, ko pieņem vai nu... faktiski, ko pieņem politiķi.

Un, ja valsts galvenajam kontrolierim ir politiskā piederība (viņš pārstāv šajā gadījumā premjera partiju), vai tiešām būs objektīvi... pat teorētiski vai var būt politiskā neitralitāte? Šis ir ļoti būtisks jautājums, ja mēs raugāmies uz Valsts kontroli.

Līdzšinējā Valsts kontroles darbībā mēs esam redzējuši, esam saskārušies ar to, ka Valsts kontrole pēc vienādiem principiem revidē gan politisko lēmumu izpildi... Faktiski šos projektus vai darbības jomas pārrauga vai nu varas partijas, vai opozīcijas partijas. Esam diskutējuši par to, vai sakrīt auditu mehānismi, pēc kādiem principiem strādā Valsts kontrole un pēc kādiem kritērijiem auditus veic kapitālsabiedrības vai pašvaldības. Mēs neesam saskārušies ar (Nav saklausāms.)... faktiski, iespējams, politisko pasūtījumu tik ļoti, kā varētu traktēt, tāpēc mums tiešām ir pamatotas bažas par Irkļa kunga kandidatūru. Kā iepriekšējie kolēģi minēja, valsts kontrolierim obligāti jābūt politiski neitrālam.

Mēs nule kā redzējām piemēru Igaunijā, kur pat atkāpās valdība tikai uz aizdomu pamata. Vēl nekas nav pierādīts, bet ir aizdomas, un, lai nemestu aizdomas uz faktiski visu valsti, Ministru prezidents Igaunijā atkāpās.

Šajā gadījumā mums ir tas formulējums... apstiprināt vienu no valsts kontroliera amata pretendentiem, kurš ir premjera partijas biedrs. Valsts kontrole pārrauga šos politiskos lēmumus, lietderības revīzijas ir viens no galvenajiem uzdevumiem Valsts kontrolei. Vai būs objektīvi šie lēmumi - mums ir tiešām pamatotas bažas, ņemot vērā viena no kandidātiem politisko piederību.

Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība... mēs gari, plaši diskutējām, un mēs atbalstām Edgaru Korčaginu, viņa līdzšinējo pieredzi. Vairāki no mūsu kolēģiem atzinīgi novērtēja arī Ilzes Grīnhofas redzējumu.

Mums ir ļoti svarīgi, lai Valsts kontrole saglabātu savu politisko neitralitāti, pēc iespējas objektīvāk un lietišķāk, precīzāk vērtētu visus savus auditējamos objektus neatkarīgi no tā, kas ir atbildīgs par šo attiecīgo objektu vai kāds ir politiskais spēks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Mēs esam pārliecinājušies, ka visi trīs kandidāti ir augsta līmeņa profesionāļi. Un es vēlētos vēlreiz izteikt pateicību katram no viņiem par viņu laiku un redzējumu par Valsts kontroles attīstību. Tajā pašā laikā es gribētu noraidīt visu izskanējušo par to, ka kādu kandidātu kaut kāda pagātnes dalība politiskajā partijā - ka tam vajadzētu būt par šķērsli viņu profesionālajai karjerai un izaugsmei.

Es, kolēģi... Es jūs aicinu padomāt par to, pie kādām sekām var novest šāda domāšana un prakse. Tas neizbēgami novedīs pie tā, ka neviens profesionālis neizvēlēsies pievienoties politiskajām partijām. Un politiskajās partijās tādu profesionāļu būs maz, ja mēs šādi pieņemsim lēmumus, ja mēs šādi liksim šķēršļus kādreizējo politisko partiju biedru... politiskajai karjerai. Tāpēc es aicinu kolēģus ļoti nopietni pārdomāt un šo ceļu neiet.

Mums bija ļoti... Kā es jau teicu, visi trīs kandidāti ir augsta līmeņa profesionāļi, katrs ar savu, nu, varbūt atšķirīgu redzējumu par Valsts kontroles turpmāko attīstību, attīstības stratēģiju, un tā izvēle mums bija ļoti smaga. Tomēr, rūpīgi izsverot visus “par” un “pret”, esam pieņēmuši lēmumu par labu Rolandam Irklim.

Tas galvenais iemesls ir tas, ka mēs uzskatām, ka Irkļa kungs ienesīs svaigu redzējumu un jaunu redzējumu Valsts kontroles darbībā. Mēs uzskatām, ka kopumā mums vajadzētu veicināt šādu augsti profesionālu ierēdņu rotāciju valsts pārvaldes augstākajos amatos. Mēs uzskatām, ka no tā gan Valsts kontrole, gan arī visa valsts pārvalde varētu būt liela ieguvēja.

Es arī personīgi gribēju pateikt, ka... Es uzskatu, ka gan Ilzi Grīnhofu, gan Edgaru Korčaginu noteikti gaida liela un ļoti perspektīva nākotne valsts pārvaldē un ne tikai, un es arī esmu pārliecināts, ka viņu sadarbība ar valsts kontrolieri - jaunu cilvēku - tikai veicinās viņu personīgo izaugsmi un karjeru.

Paldies par uzmanību, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskās komisijas sēdē uzklausījām visus pretendentus uz valsts kontroliera amatu. Kopā izvirzīti trīs pretendenti, kuri katrs ir savas jomas profesionāļi.

Neapšaubāmi, ka divi pretendenti ir spēcīgi audita un valsts kontroles jautājumos, un to apliecināja arī spēja kvalitatīvi atbildēt uz jautājumiem, kā arī darba Valsts kontrolē labie rezultāti, kuri bieži vien kādam bija nepatīkami un lika labot kļūdas vai novērst slikto pārvaldības praksi. Savukārt viens pretendents izrādīja zināšanas un redzējumu no cita skatpunkta. Neapšaubāmi ir labi, ka kandidātam ir savs viedoklis.

Vienlaikus, uzklausot kolēģus par to, ka Valsts kontrole ir strādājusi labi, par ko arī man nav ne mazāko šaubu... Komandai darbs ir tādā pašā garā jāturpina. Man gan nav skaidrs, kāpēc tiek apšaubīts esošās valsts kontrolieres darba novērtējums un izteikta tāda neuzticība. Atgādināšu, ka valsts kontroliere ir norādījusi, ka politiskam kandidātam Valsts kontrolē nav vietas - vai tas būtu izbijis politiķis vai esošs -, jo abos gadījumos tas ietekmēs Valsts kontroles darba kvalitāti, padarot to sliktāku.

Nešaubos, ka visi trīs kandidāti ir spēcīgi savā jomā, un tā tam arī vajadzētu palikt - katram darboties tajā jomā, kurā tas ir spēcīgs.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Mēs šodien šeit, debatēs par valsts kontroliera amata kandidātiem, dzirdējām ļoti daudz atzinīgu vārdu par Valsts kontroles faktiski pēdējos desmit gados sasniegto profesionālismu un augsti esam vērtējuši arī esošās valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas kundzes darbu.

Tas, kas man pašam šobrīd šķiet ļoti savādi, ka atsevišķi kolēģi, aicinot balsot un ievēlēt šajā tiešām ļoti nozīmīgajā amatā Irkļa kungu, nu, manā ieskatā, nonāk lielās pretrunās. Tas, ko es nesaprotu, - kāpēc iestāde, kura darbojas ļoti labi un šis profesionālais līmenis ir sasniegts tāds, ka tās darbu novērtē ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī starptautiski Valsts kontroles darbs tiek atzīts kā ļoti, ļoti labs... Šajā situācijā ir nesaprotami, kāpēc būtu, kā lai saka, jāmaina zirgi un jāieliek kāds cits kandidāts no malas.

Tas, protams, neviļus liek domāt, ka ir kādi slēpti mērķi, par kuriem diemžēl ne man, ne arī lielai daļai Latvijas sabiedrības šobrīd nav informācijas. Tas, kas personīgi mani satrauc un arī Jauno konservatīvo frakciju, ir tas, ka Valsts kontrolei ir jāsaglabā profesionālās un politiski neitrālās iestādes statuss, bet šobrīd mēs redzam, ka tas tiek torpedēts. Kā jau kolēģi minēja, tātad Juridiskajā komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tika uzklausīti visi kandidāti, tāpat arī Jauno konservatīvo frakcijas sēdē mēs uzklausījām visus trīs valsts kontroliera amata kandidātus, un neapšaubāmi acīmredzams bija esošo Valsts kontroles departamentu vadītāju pārākums gan izpratnes ziņā, gan vīzijas... skaidras vīzijas, kā būtu iestādei turpmāk jāattīstās, pārākums pār kandidātu, kurš tiek virzīts no malas.

Es šeit vēlētos uzteikt, ka Ilzes Grīnhofas kandidatūra bija visspilgtākā, visprofesionālākā, un vēlos atzīmēt, ka viņas šie pēdējie... pēdējās revīzijas... kas nule kā... šonedēļ tika paziņoti sabiedrībai saistībā ar tieslietu audita īstenošanu, kurā tika iesaistīti visaugstākās raudzes speciālisti, iesaistot OECD partnerus, speciālistus... Ir sasniegts lielisks rezultāts.

Tas, ko mēs vēlētos kā frakcija redzēt, lai sāktais darbs turpinās, lai šī iestāde netiek padarīta par politisku instrumentu. Tieši tāpat kā, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka visi deputāti saprot, ka arī tādā iestādē... neatkarīgā iestādē kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nebūtu pieļaujams, ka vadītājs būtu kādas politiskās partijas biedrs, kāds šobrīd ir Irkļa kungs, ko viņš ir arī apstiprinājis tad, kad tikai uzklausīts un viņam tika uzdots jautājums par to, vai viņš ir apolitisks vai ir vienas vai otras politiskās organizācijas biedrs. Tātad šobrīd mums ir pamats bažām. Tas, ko mēs vēlamies, ir, lai profesionāļi turpina darbu... un labākais no kandidātiem. Tāda ir arī mūsu, jauno konservatīvo, pozīcija - vienmēr valstiski svarīgos amatos izvirzīt apolitiskus profesionāļus.

Tāpēc es no savas puses aicinātu kolēģus būt maksimāli atbildīgiem un balsot par apolitisku profesionāli, un tā būtu Ilze Grīnhofa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šajās debatēs es gribētu atbildēt opozīcijas kolēģim Vjačeslavam Dombrovskim.

Šeit es nekādā veidā neesmu par to, ka cilvēki, kas ir politiskās partijas biedri, ieņem augstus amatus... es neesmu pret to, tomēr ir kaut kādas amata kategorijas, kur tas būtu pilnībā izslēdzams. Šajā gadījumā, ja mēs runājam to pašu, ko minēja Juraša kungs, - KNAB vadītājs vai ģenerālprokurors, vai Augstākās tiesas tiesneši, vai jebkāda cita veida augstas amatpersonas... Pat sabiedrisko pakalpojumu regulators - arī šajā vietā vadības līmenī būtu jāvērtē, vai šādas personas (ar politisko piederību) atrašanās tajā ir pareiza vai nav pareiza.

Tomēr šis gadījums attiecībā uz Valsts kontroli ir sevišķs. Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kad uzdeva jautājumus Irkļa kungam par politisko piederību, Irkļa kungs atbildēja, ka viņš nav bijis aktīvs biedrs, un to šodien arī debatēs norādīja “Attīstībai/Par!” pārstāvji. Tomēr ir būtiski atzīmēt, ka nevienā brīdī es neesmu dzirdējis, ka Irkļa kungs būtu gatavs uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no politiskās partijas.

Tieši Valsts kontrole ir tā vieta, kurā tas vien, ka tu atrodies politiskās partijas sastāvā, jau rada šaubu ēnu pār jebkuru revīziju, ko turpmāk veiks šī persona. Tas, manuprāt, metīs šaubu ēnu pār visu Valsts kontroles darbu gan starptautiski, gan vietējā līmenī, īpaši uzsveru vārdu “starptautiski”. Mēs neesam dzirdējuši nevienu Irkļa kunga apņēmību par to, ka viņš varētu izstāties no politiskās partijas.

Šobrīd sanāk, ka premjera partija ieceļ savu pārstāvi valsts kontroliera amatā. Kolēģi, ir jābūt kaut kādiem varas dalīšanas principiem. Šis ir ļoti skandalozs gadījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Pirmām kārtām man ir jāsaka, ka topošās partijas “Likums un kārtība” Saeimas deputāti balsos par Korčagina kungu.

Bet es gribēju painformēt jūs. Man liekas, diskusija par to, vai cilvēki, kas startē uz amatiem - nu, konceptuāla diskusija -, drīkst vai nedrīkst būt politikā... bijuši vai esoši un tamlīdzīgi... Faktiski no argumentācijas, ko mēs te dzirdam, sanāk tā, ka politikā drīkst iet neprofesionāļi, politikā drīkst iet tie, kas neko nesaprot, jo profesionāļi ir tie, kas jāieceļ amatos. Un, ja tu esi bijis politikā, tad ir skaidrs, ka tu nekādā amatā nevari būt.

Tātad šāda rīcība pati par sevi, protams, ir neloģiska, tā īstenībā atgrūž gudrākos, un tā ir visa Latvijas valsts politikas problēma, ka patiešām augstas raudzes profesionāļi gan no privātā biznesa, gan no jebkuras citas sfēras politikā nenāk, jo tas apgrūtina viņu turpmāko karjeru, dzīvi un tamlīdzīgi.

Šī lieta ir jāmaina. Cilvēkiem ir jāļauj būt politiski aktīviem, un, esot politiski aktīviem, cilvēkiem ir jāļauj arī realizēt dažādas karjeras iespējas. Jautājums, protams, ir cits... liels, vai Irkļa kungs brīdī, kad viņš tiek apstiprināts attiecīgajā amatā... Ir atsevišķi amati kā Valsts prezidents, Ministru prezidents - nē, bet Valsts prezidents - jā, tāpat arī valsts kontrolieris... ir atsevišķi amati, ka tajā brīdī, kad tevi apstiprina, tev ir jānoliek partijas biedra karte. Tas ir loģiski un saprotami. Bet līdz brīdim, kamēr tu neesi apstiprināts, es domāju, ka, lai arī tas ir kāds Jaunās VIENOTĪBAS fans... ir Jaunās VIENOTĪBAS partijas biedrs, mums ir jāsaka godīgi, nu, tā sistēma, ka mēs vēršamies pret gudriem cilvēkiem, kas grib nākt politikā vai ir politikā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir mūsu sabiedrotie vai konkurenti, ir nepareizi, pašā saknē nepareizi. Mēs atgrūžam gudrākos cilvēkus no politikas, un tad mēs saņemam tādu parlamentu, kāds mums ir. Tā ka uz nākotni, es domāju, šis jautājums ir jānoregulē.

Irkļa kungs nav piemērots šobrīd attiecīgajam amatam tieši tā iemesla dēļ, ka viņš nav apliecinājis gatavību nolikt savu partijas biedra karti. Un tas ir varbūt mazliet izpratnes trūkums par to, kādos amatos cilvēki... cilvēkiem vajadzētu būt vai nevajadzētu būt partijā, bet arguments nekādā gadījumā nedrīkst būt tas, ka cilvēks līdz šim brīdim ir bijis kādā politiskajā partijā. Tā vismaz man šķiet.

Es aicinu joprojām visus Latvijas profesionāļus būt politiski aktīviem, stāties politiskajās partijās, un es domāju, ka mēs nākotnē šo sistēmu, ka profesionāļi nedrīkst būt partijās, ka partijās drīkst būt tikai, nezinu, mazizglītoti cilvēki, kas nav profesionāļi... Mums šī kārtība būs steidzami jāmaina nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies, kolēģi. Es gribu lūgt gan kolēģus Saeimā, gan arī sabiedrību pievērst uzmanību ļoti būtiskai detaļai, uz ko es arī vērsu uzmanību, iepriekš uzstājoties.

Eiropas Savienības atveseļošanas fondā Latvijai tika piešķirts ļoti būtisks finansējums - 10 miljardi eiro -, kas ir mērāms laika periodā 2021.-2027. gads. Šo finanšu līdzekļu pārdali un menedžmentu nodrošinās attiecīgie resori. Un, manuprāt, pašlaik esošais resors un persona, kas darbojas aktīvi un nodrošina šo procesu, ir Finanšu ministrija un, proti, Dāldera kungs kā finanšu ministra un premjerministra padomnieks finanšu jautājumos. Līdz ar to, šodien virzot uz tik nozīmīgu amatu kā valsts kontrolieris, kas nodrošina kontroli pār attiecīgiem resoriem - valsts pārvaldes iestādēm, to darbību un finanšu resursu izmantošanu -, ir ļoti būtiski nepieļaut, lai amatu ieņem persona, kas, iespējams, ir politiski ietekmējama un kas, iespējams, nav pietiekami neatkarīga, pieņemot lēmumus.

Ir ļoti, ļoti būtiski nodrošināt, lai 10 miljardi finanšu līdzekļu atveseļošanas fondā tiktu izlietoti caurspīdīgi, efektīvi un tālredzīgi. Nav pieļaujami, ka viena politiskā spēka rokās koncentrējas visa kontrole - un ne tikai piešķiršana un menedžēšana, bet arī kontrole pār tās izlietojumu. Es saskatu šeit ļoti būtiskus riskus un ļoti būtiskus riskus arī Valsts kontroles kā tādas iestādes, kas ir neatkarīga, efektīva, profesionāla un politiski neietekmējama, nākotnes attīstībā un prestižā sabiedrības un iedzīvotāju acīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu jau šeit ir debates, iespējams, ne tik daudz par konkrētiem kandidātiem, bet par diezgan konceptuāliem jautājumiem. Tas, protams, ir jāizrunā.

Ja mēs runājam par profesionāļiem politikā, es visus kolēģus, arī Valaiņa kungu, aicinu uzdot sev divus jautājumus.

Jautājums numur viens. Vai jūs uzskatāt, ka profesionāļiem vajadzētu faktiski slēgt ceļu politikā jeb radīt tādu sistēmu, kur katrs topošais profesionālis sapratīs, ka dalība politiskajās partijās un politiskajos procesos viņam radīs šķēršļus profesionālajai izaugsmei tā, ka viņš... tas viņu diskvalificēs no tā, lai pretendētu uz kādiem amatiem? Tad rezultāts būs precīzi tas, ko es pateicu un uz ko norādīja arī kolēģis Gobzema kungs, ka tā būs mūsu politiskās sistēmas degradācija un debilizācija, kurā profesionāļi vienkārši izvēlēsies... nu, nekādā veidā, nedod Dievs, nepiedalīties politiskās partijas... politikas sistēmā, jo tas radīs problēmas viņu tālākajai profesionālajai izaugsmei. Tas ir jautājums numur viens - vai jūs uzskatāt, ka tas ir pareizi vai nav?

Jautājums numur divi. Vai jūs uzskatāt... Vai jūs atbalstāt augstāko amatpersonu rotācijas principu Latvijas valsts pārvaldē? Vai jūs uzskatāt, ka, ja cilvēks, kāds ierēdnis, sāk strādāt kādā konkrētā ministrijā vai Valsts kontrolē, vai citā iestādē, tad, nu, principā viņam tur arī vajadzētu palikt strādāt?

Ja es pareizi atceros, tie paši Jaunās konservatīvās partijas deputāti dažreiz iestājas par šo rotāciju. Tāpēc atkarībā no atbildēm uz šiem jautājumiem - vai jums ir atbilde arī uz šo?

Es atgādināšu kolēģiem, ka mums arī Valsts prezidenti ir bijuši no dažām konkrētām politiskajām partijām. Vai ne, kolēģi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Katru reizi, kad notiek debates šeit, Saeimā, par kādu augstu amatpersonu, kuru mums ir jāizvēlas ievēlēt vai neievēlēt, es domāju, ka jums daudziem, tāpat kā man, rodas sajūta, ka šinīs debatēs pietrūkst kaut kas būtisks. Proti, šinīs debatēs mums sanāk tā, ka mēs it kā aizmuguriski runājam par tiem deputātiem... par tiem cilvēkiem, par kuriem mēs gatavojamies balsot.

Manuprāt, būtu jāizdara viena būtiska lieta. Kad notiek debates par tādām amatpersonām kā valsts kontrolieris vai regulatora priekšsēdētājs, vai Latvijas Bankas priekšsēdētājs, vajadzētu iztaisīt grozījumus Saeimas kārtības rullī par to, ka šie kandidāti var nākt tribīnē un paust savu viedokli. Un mums visiem un arī sabiedrībai būtu iespējams viņus noklausīties, ko viņi sola sabiedrībai, ko viņi sola mums, ko viņi darīs, saņemot šādu iespēju strādāt tajā vai citā amatā. Tam būtu divas vērtīgas lietas.

Pirmām kārtām tātad objektīvi mēs dzirdētu, ko šis konkrētais cilvēks ir gatavs uzņemties, un vērtētu jau tieši viņa vārdus, nevis, ka atsaucas katrs uz kaut ko, ko ir dzirdējis, ko viņš ir runājis. Tas būtu zināmā mērā tāds kā sociālais līgums, kas izveidotos ar šo cilvēku, ar viņa solījumiem, un iespējams, ka, balstoties... sekojot līdzi šo solījumu izpildei, mēs tālāk varētu lemt, cik viņš ir atbilstošs vai neatbilstošs šim amatam, un, ja nepieciešams, tad šādu cilvēku aizsūtīt uz turieni, no kurienes viņš ir nācis, nevis ļaut pildīt šo amatu. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Runājot par tām bažām, kas pašlaik izskan... izskanēja par to, ka mēs varētu virzīt politiski angažētu cilvēku. Es vēlos apliecināt, ka... Tas ir acīmredzami, ka “Saskaņu” kā opozīcijas partiju vismazāk interesē un maksimāli patiesībā tas būtu... neinteresētu, lai šinī amatā atrastos kāds, kas būtu angažēts un strādātu varas partiju... politisko partiju interesēs.

Manuprāt, šo spekulāciju mēs varēsim ļoti ātri pārbaudīt. Lielā mērā tie, kuri ir pauduši bažas par iespējamo politisko angažētību, - lūdzu, kaut vai tā pati Publisko izdevumu un revīzijas komisija! Jums būs iespēja dialogam ar šo jauno... iespējams, jauno Valsts kontroles vadītāju un vienoties par uzdevumiem, par darba kārtību, ko būtu nepieciešams veikt, vai arī uzdot tiešus jautājumus, kāpēc tas vai cits uzdevums netiek veikts.

Viena no lietām... Pāris no lietām, ar kurām šis jaunais... iespējams, jaunais Valsts kontroles vadītājs varētu apliecināt savu politisko neitralitāti, ir kompetents izvērtējums par esošajiem kovida iepirkumiem un par to, kas ir noticis ar enerģētikas lietām, par šo pašu leģendāro OIK. Es domāju, tas uzskatāmi varētu kliedēt jebkādas bažas par to, vai ir politiskā angažētība vai nav.

Personīgi es šodien arī atdošu savu balsi par Rolandu Irkli, jo es zinu, ko nozīmē darbs regulatorā. Es zinu, ko nozīmē vadīt regulatoru. Man pašam to ir nācies darīt. Un nācies darīt ļoti smagā situācijā, kad ir jāpieņem ļoti atbildīgi lēmumi un kad politiķu neizlēmības dēļ regulatora padomei bija jāstrādā nepilnā sastāvā (no pieciem cilvēkiem tikai trīs cilvēki bija palikuši) un visi šie sarežģītie lēmumi jāpieņem, visiem padomes locekļiem par to vienojoties, tātad  - vienbalsīgi.

Es redzu, ka šeit ir ļoti daudz līdzīgu principu, un es domāju, ka šinī situācijā, kāda ir notikusi, kad mēs esam saņēmuši nevis konkrētu ziņu, konkrētu mantojumu no Valsts kontroles, ka ir viens cilvēks, kuru tiešām šī kontrole vēlētos redzēt, bet divus, jo tik tiešām vēlas saglabāt šo veselīgo sāncensību un iespēju šiem diviem cilvēkiem tālāk augt... jo neviens mēs pašlaik nerunājam par to, ka šie cilvēki, kas ir nominēti no Valsts kontroles... ka viņiem būtu jāpārtrauc sava profesionālā darbība, tieši otrādi - viņi tur paliks un viņi ar savu kompetenci varēs stiprināt tālāko Valsts kontroles izaugsmi. Es domāju, ka skats no malas - un tāda tiešām kompetenta cilvēka skats no malas - šeit noderētu.

Tāpēc mēs, SASKAŅA, dosim savu ceļamaizi Irkļa kungam, lai viņš pierādītu to, ko ir apsolījis darīt, proti, būt politiski neitrāls, padarīt Valsts kontroli vēl jaudīgāku, vēl rīcībspējīgāku. Veiksmi viņam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Zariņa kungs laikam ir palaidis garām to, ka es savulaik esmu iesniedzis priekšlikumu, kas ļauj gan uzstāties debatēs šādiem kandidātiem, gan arī sniegt atskaites pēc tam par savu darbu. Tas tika noraidīts no koalīcijas puses, starp citu. Tas ir numur viens.

Numur divi. Es gribētu piekrist kolēģei Ļubovai Švecovai, kas skaidri un gaiši norādīja uz tiem riskiem, kas šodienas apstākļos pastāv, ka būs jāuzrauga izlietojums tiem miljardiem, par kuriem droši vien kaut kādas konsultāciju padomes, vara un attiecīgie politiķi no konkrētas politiskās partijas saņem no viena konkrēta kandidāta. Līdz ar to tur veidojas zināms interešu konflikts, bet fakts pats par sevi, ka cilvēki nedrīkstētu būt politiskajās partijās, ja viņi ir augstas raudzes profesionāļi, protams, kritiku neizturētu, ja mēs runājam par nākotni.

Šodienas apstākļos mums vajag rīcībspējīgu Valsts kontroli, kura jau ir iestrādājusies, un, ja jau mēs komplimentējam Valsts kontrolei, ka tā labi strādā, es domāju, ka mums ir jāļauj būt vadībā tām personām, kas (Nav saklausāms.)... aktīvi darbojušās un kas var sākt strādāt jau no pirmās dienas bez iesildīšanās perioda pie uzraudzības Latvijā, pie tik daudz nesaimnieciskiem tēriņiem... Ir ļoti liels darbs, ļoti liels darbs, un šo darbu mēs nevaram atlikt laikā, kad daudzi cilvēki Latvijā ir trūkumā... ka netiek uzreiz pirmajā dienā turpināts darbs pie nesaimnieciskuma pārbaudes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Reflektējot uz debatēm, tātad, Gobzema kungs, es nezinu, vai jūs... acīmredzami jūs neesat ievērojis, ka šādus priekšlikumus arī es esmu iesniedzis un tie ir pašlaik... kā es saprotu, līdz Saeimai atpakaļ nav nonākuši, lai mēs tos skatītu. Tieši par to, ko es arī piedāvāju, ka atbildīgajām amatpersonām būtu jāparedz iespēja un pienākums nākt šeit, Saeimā, un ziņot mums visiem un Latvijas sabiedrībai par to, kā viņi redz savu pienākumu turpmāko izpildi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Reflektējot uz šīm debatēm, ko es šodien dzirdu, par to, cik sterili, tīri ir vēlēšanās pieiet tam, ka amatpersonām jābūt politiski neitrālām. Kolēģi, visiem jums, kas šodien par to runā, pavisam drīz būs iespēja nodemonstrēt šo attieksmi. Pavisam drīz regulatora padomē būs jāievēlē jaunie locekļi. Un es ļoti ceru, ka jūs pieiesiet tieši pēc šāda paša principa un arī attiecībā uz nākamo regulatora vadītāju jūs pieiesiet pēc tieši tāda paša principa, kā jūs šeit aicināt ievērot citus, runājot par Valsts kontroli.

No manas puses tas pašlaik viss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam otro reizi.

J. Jurašs (JK).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Vēlme šobrīd neļaut faktiski turpināt labi iesāktos darbus esošajai Valsts kontroles komandai - kādam no diviem amata kandidātiem -, manuprāt, saistīta tieši ar to, ka šī komanda, pēdējos gados jo īpaši, ir strādājusi ļoti labi. Tieši tas, ka darbs ir paveikts augsti profesionāli, ir tas, kas šobrīd atsevišķām politiskajām partijām liek domāt par to, ka ir jāievieš kādas korekcijas. Un tas, manā ieskatā, ir ļoti bīstami.

Tāpēc es vēlreiz aicinu kolēģus balsot atbildīgi un dot iespēju šo labi iesākto darbu turpināt kādam no amata kandidātiem, kuri šobrīd strādā Valsts kontrolē. Īpaši vēlos izcelt tieši Ilzes Grīnhofas kundzes paveikto un tātad balsot par šo kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Voika. Komisijas vārdā - paldies, kolēģi, par debatēm un aicinu Saeimu atbalstīt šo Juridiskās komisijas lēmumu (Nr. 537/Lm13).

Sēdes vadītāja. Labi, pāriesim pie balsošanas. Kolēģi, es atgādinu, ka balsošanas laiks katrā balsošanas kārtā ir viena minūte.

Lūdzu aktivizēt balsošanas ar vēlēšanu zīmēm pirmo kārtu. Tātad tā ir aktivizēta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par valsts kontrolieri! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, tātad balsošanai par valsts kontrolieri pirmajā kārtā ir izsniegtas 98 vēlēšanu zīmes, dzēsta - 1, derīgas bijušas 95, nederīga - 1, neiesniegtas - 2, pret visiem kandidātiem nav balsojis neviens no deputātiem.

Tātad rezultāti:

Ilze Grīnhofa - “par” - 17, “pret” - 78;

Edgars Korčagins - “par” - 25, “pret” - 70;

Rolands Irklis - “par” - 53, “pret” - 42.

Tātad ir ievēlēts valsts kontrolieris Rolands Irklis. Apsveicam valsts kontrolieri Rolandu Irkli!

Godātie kolēģi, līdz ar to šā gada 14. janvāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Sēdi slēdzu.

Godātie kolēģi, pēc 15 minūtēm sāksim trešo attālināto ārkārtas sēdi. Tātad pulksten 12.00 - trešā attālinātā ārkārtas sēde.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 6. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 14. janvārī

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra rīkojumu Nr. 4, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 538/Lm13) (Dok. Nr. 3417)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. U. Augulis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. U. Augulis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. U. Augulis
	- dep. R. Bergmanis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Klementjevs
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par iespējamu izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret COVID-19 iegādes procesu” (Nr. 43/P13) (Dok. Nr. 3414)
- Motivācija	- dep. V. Valainis
Lēmuma projekts “Par valsts kontroliera iecelšanu” (Nr. 537/Lm13) (Dok. Nr. 3411)
- Ziņo	- dep. I. Voika
- Debates	- dep. I. Ikstena
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Agešins
	- dep. M. Golubeva
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Valainis
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Jurašs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Jurašs
Balsošanas pirmā kārta
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Informācija par ārkārtas sēdi

Balsojumi

Datums: 14.01.2021 10:00:50 bal001
Par - 66, pret - 4, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra rīkojumu Nr.4, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (538/Lm13)

Datums: 14.01.2021 10:29:42 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.01.2021 11:41:55 bal003
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Balsošanas motīvs: Par valsts kontroliera iecelšanu (537/Lm13)

Datums: 14.01.2021 11:43:02 bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

14.01.2021.

9.00

11.00

12.00

13.30