Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit sestā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 4. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt 2021. gada 4. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 952/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 959/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Skrides, Daces Rukšānes‑Ščipčinskas, Kristas Baumanes, Andas Čakšas, Normunda Žunnas, Ineses Voikas, Ilmāra Dūrīša un Ievas Krapānes iesniegto likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo likumprojektu ir pieteikušies runāt divi deputāti.

Tātad... rakstveidā pirms sēdes ir pieteicies runāt deputāts Andris Skride, lūdzot runāt “par” šī likumprojekta nodošanu. “Par” pieteicies runāt deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze, kolēģi, klausītāji! Jā, tātad mūsu, deputātu, izstrādātā grozījuma būtība.

Kā jau jūs visi zināt, saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem atšķirībā no pārtikas produktiem alkoholiskajiem dzērieniem sastāvdaļu saraksta un paziņojuma par uzturvērtību norādīšana nav obligāta. Tas, ka mums uz pārtikas... uzturvērtība... jau ir kā obligāts... Es domāju, tas ir jau kļuvis pats par sevi... jau par pašsaprotamu lietu. Bet uz alkohola mēs varam lasīt tikai par to, kā tas bieži vien... kā tas garšos, kāda būs garša, lai tādā... pievilinātu pircēju vai varbūt pat vairāk lietotu, un uzturvērtība diemžēl tur nav norādīta.

Es varu minēt, ka Pasaules Veselības organizācija pieņēma Eiropas rīcības plānu alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai 2012.-2020. gadam. Un viena no būtiskākajām šī plāna sastāvdaļām bija tāda, ka uz marķējuma ir jānorāda sastāvdaļas, kuras ietekmē cilvēka veselību, tajā skaitā - kaloriju daudzums. Pasaules Veselības organizācija uzsvēra, ka tieši kaloriju daudzums būtu tas viens no būtiskākajiem... kas arī ir jānorāda uz marķējuma.

Šo rīcības plānu tajā laikā (2011. gadā) parakstīja un apstiprināja 53 valstis, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstis, bet, kā mēs zinām, diemžēl lielākajā daļa valstu arī, teiksim, alkohola ražotāju lobija ietekmē šis rīcības plāns nav realizējies. Visveiksmīgāk to ir realizējusi Īrija - jau... nevis jau, bet tikai 2018. gadā izdodot likumu, ka jānorāda ir kalorijas un sastāvdaļas. Un vēl dažas valstis, bet šī ieviešana iet ļoti lēnām.

Ko saka patērētāji? Patērētāju aptaujās lielākā daļa arī saka, ka viņi grib redzēt, kas tad ir uz... kādas tad sastāvdaļas un kāda kalorāža ir alkoholā, jo mēs bieži vien iedomājamies, ka varbūt tas ir tikai etanols. Bet kā viens piemērs: viena glāze vīna - tā ir faktiski kalorāžas ziņā līdzvērtīga vienam šokolādes batoniņam. Un, protams, arī visa veselības ietekme...

Protams, ir jāturpina komisijā diskusija par to, kas tad tiks norādīts, vai tikai kalorijas, vai arī, teiksim, kaitīgums, - tā, kā tas mums ir cigaretēm. Turpināsim diskusijas komisijā.

Es aicinu kolēģus atbalstīt un nodot šo likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, vai vēlaties runāt “pret”?

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Lūdzu! Vārds jums.

Ļ. Švecova. Paldies.

Kolēģi! Šoreiz atļaušos atkal salīdzināt Latviju ar Igauniju. Un kādā kontekstā? Igaunijā, cīnoties ar Covid-19 pandēmiju, vienīgais stingrais režīms, kas bija noteikts, - bija pateikts, ka alkohola tirdzniecība ir liegta no pulksten 21.00 vakarā, un arī tika izmantots aizliegums tirgot alkoholu pa attiecīgajām teritorijām pašvaldībās... Igaunijas teritorijā. Tas bija viens no konsekventajiem un uz visu teritoriju Igaunijā ieviestajiem ierobežojumiem, cīnoties ar Covid-19 pandēmiju.

Latvija tā vietā nekādā veidā nebija ierobežojusi un nav ierobežojusi alkohola tirdzniecību. Tieši otrādi - Latvijas valdība un ierēdņi atbalstīja paātrināto regulējumu alkohola tirdzniecībai internetā. Es uzskatu, ka šis priekšlikums, ko piedāvā deputāti, novērš uzmanību, ka īsta un reāla problēma - alkohola patēriņš - Latvijā, kura ieņem diezgan augstu vietu Eiropas Savienības valstu līmenī un arī pēc alkohola patēriņa par iepriekšējo periodu bija pirmā vietā starp Baltijas valstīm, starp Igauniju un Lietuvu, nerisinās.

Kāpēc? Es izlasīju un arī iepazinos ar Latvijas Alkohola nozares asociācijas uzrakstīto viedokli par piedāvātajiem grozījumiem, un uzskatu, ka nekādā gadījumā norādīšana uz etiķetes, kas attiecas uz liekām kalorijām, kas attiecas uz pārmērīgi lielu alkohola lietošanu, nerisinās problēmas ar veselību, jo tas viss nāk kopā ar virkni citu jautājumu un virkni citu problēmu. Proti, Veselības ministrijai, lai nodrošinātu efektīvu alkohola patēriņa samazināšanu, vajadzētu nevis uzdot ražotājam rakstīt uzlīmes, kurās, iespējams, nepieciešams norādīt, ka, piemēram, “Rīgas melnajam balzamam” ir 13 vai pat vairāk sastāvdaļas, bet jāpadomā, kā novērst to, ka mums nodzeras iedzīvotāji un ka mums ir tik liels alkohola patēriņš, it īpaši ņemot vērā Covid-19 krīzi.

Ir acīmredzami, ka cilvēki alkoholu lieto vairāk. Statistika, kas ir publiski pieejama, to parāda. Vai šis risinājums, ko piedāvā deputāti, samazinās alkohola patēriņu? Vai šis risinājums, ko piedāvā deputāti, samazinās iedzīvotāju aptaukošanos, jo viņiem ir liegts nodarboties ar sportu iekštelpās, kā tas bija atļauts Igaunijā? Vai šis ierobežojums kaut kādā veidā nodrošinās iedzīvotāju veselības uzlabošanu bez pieņemtajām pamatnostādnēm alkohola lietošanā un veselības jomā? Starp citu, kur tad ir tās veselības pamatnostādnes attiecībā uz alkohola lietojuma samazināšanu... patēriņa samazināšanu Latvijā? Tām jau sen vajadzēja būt pieņemtām, tās vēl aizvien nav pieņemtas. Tā vietā, lai reāli veidotu sistēmisku pieeju un risinātu nopietnas problēmas, deputāti piedāvā uzlikt papildu administratīvo slogu ražotājiem, globāli nerisinot dziļas, ielaistas kaites un problemātiku.

Tāpēc es nepiedalīšos šajā farsā un lūdzu arī citus deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 962/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tātad rakstveidā pirms sēdes runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies deputāts Ivars Zariņš.

Zariņa kungs, ja jūs vēlaties runāt “pret”, vēlreiz piesakieties sistēmā! Tātad “pret”... vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Šodien mums tiek piedāvāts piedalīties kārtējā jaunā cēlienā valdības sarīkotajā absurda teātrī, pareizāk sakot, mums tiek piedāvāts atkal legalizēt to. Kāpēc tas ir absurda teātris?

Tiem, kam tas vēl nav kļuvis skaidrs. Valdība lemj par kārtējiem ierobežojumiem saistībā ar kovida infekcijas izplatību, bet joprojām nav pati spējusi atbildēt vai vismaz nodemonstrēt kaut vismazāko sajēgu par jau pieņemto konkrēto ierobežojumu ietekmi uz epidemioloģisko situāciju un iedarbības efektivitāti.

Vakar mums bija Pieprasījumu komisijas sēde, kurā mēs izskatījām pieprasījumu... Krišjāņa Kariņa valdības pieņemto lēmumu pamatotību... par pamatotību saistībā ar sērgas ierobežošanas pasākumiem. Atbildētāji nespēja neko pateikt par šo konkrēto ierobežojumu ietekmi uz epidemioloģisko situāciju un to iedarbības efektivitāti. Vispār nav nekādas sajēgas, tikai, atvainojiet, tukša muldēšana.

Taču tas tagad netraucē valdībai uzlikt konkrētu pienākumu citiem, uzraugot šo ierobežojumu izpildi, vērtēt to ietekmi uz epidemioloģisko situāciju... un atkarībā no tā, kā šie ierobežojumi tiek pildīti... Šo vērtēšanu valdība uzliek par pienākumu, nē, ne jau epidemioloģijas ekspertiem, ne jau institūcijām, kuras ir apveltītas ar atbilstošu kompetenci, piemēram, Veselības inspekcijai. Nē. Valdība paredz, ka to, kā uzņēmumā ir izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas, iekšējās kontroles sistēmas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošana un vai tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, kompetenti būs izvērtēt valsts vai pašvaldības policisti.

Tālāk. Atkarībā no šīs personas kompetentā izvērtējuma par notiekošo... ietekmi uz epidemioloģisko situāciju... šī persona būs tiesīga pieņemt lēmumu par uzņēmuma darbības apturēšanu līdz pat septiņām dienām.

Tālāk paliek vēl interesantāk šinī likumprojektā. Šī panta pirmajā daļā minētais lēmums stājas spēkā paziņošanas brīdī un ir izpildāms nekavējoties.

Apņēmīgi, vai ne? Malači, valdība! Demonstrē izlēmīgu un stingru gribu. Ļoti tā gribētos cerēt, bet paskaidrojiet kāds, kā reāli šo tiesību normu ir paredzēts izpildīt? Ar to, ka jūs noteicāt, ka komersantiem - atbildīgajai personai - ir pienākums saņemt šo minēto lēmumu? Nu, viņa saņēma šo lēmumu, un kas tālāk? Šai komersanta personai drīzāk nebūs pilnvaru pieņemt šāda līmeņa lēmumu, kas iespaido visa uzņēmuma darbību, aiztaisīt to ciet. Kā jūs to nodrošināsiet? Liksiet klāt bruņumašīnu? Aizlīmēsiet durvis? Kā jūs nodrošināsiet šī lēmuma nodošanu adresātam, ja pēkšņi izrādīsies, ka šī persona nav uz vietas.

Vēl vairāk - pamatoti ir aizdomāties, kas notiks pēc šī lēmuma pieņemšanas. Visdrīzāk komersanta un policista viedoklis par šī lēmuma pamatotību, adekvātumu atšķirsies un komersants to pamatoti apstrīdēs tiesā. Tās ir viņa tiesības. Kādā veidā valsts būs spējīga pierādīt savu lēmumu pamatotību? Kāda pierādījumu bāze ir jāsagatavo lēmuma pieņēmējam, lai lēmums par uzņēmuma darbības slēgšanu, būtiskiem pārkāpumiem varētu tikt uzskatīts par pamatotu un pēc tam visiem Latvijas nodokļu maksātājiem nebūtu jāapmaksā šī lēmuma sekas vai kāda uzņēmēja bezatbildība? Tur nepietiks ar vienu foto ar cilvēku bez groziņa vai bez maskas.

Tāpēc tādu pašu prasības izpildes līmeni un atbildību, kādu jūs tagad vēlaties pieprasīt un sagaidīt no uzņēmējiem, valdībai vajadzētu pirmām kārtām attiecināt uz sevi, uz savu rīcību un lēmumiem. Kamēr valdība nav spējīga to izdarīt, Saeimai vajadzētu atturēties lemt par šīm valdības iniciatīvām, nevis piesegt tās mazspēju un nekompetenci. Tas motivētu valdību beidzot sākt pieņemt jēgpilnus, pamatotus un situācijai atbilstošus lēmumus.

Kas ir interesanti visā šinī, ko es ievēroju! Šo ir sagatavojusi mūsu viedā un apņēmīgā Ekonomikas ministrija. Un man šeit gribas ekonomikas ministram un ministrijai pajautāt - kāpēc tad jūs neesat tikpat apņēmīgi attiecībā uz pārkāpumiem saistība ar OIK? Kāpēc tad, kad jūs pieķerat kādu OIK krāpnieku turpat uz vietas ar acīmredzamiem pārkāpumiem un jums ir dokumentēts, pierādīts par miljonu krāpniecībām, jūs pasakāt: “Nē, nē, nē, mēs nedrīkstam lemt, mēs nedrīkstam viņus aiztikt. Tā būs viņu biznesa... iejaukšanās viņu biznesā.” Kāpēc tur jūs to nevarat izdarīt, bet šeit jūs to piedāvājat?

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šādas valdības iniciatīvas, kamēr pati valdība nespēs pamatot savu lēmumu pamatotību, parādīt, ka sajēdz, ko viņi dara, un ka tas nav vienkārši kārtējās bezatbildības vai baiļu šovs, ar ko viņi nodarbojas, ko pēc tam dārgi vajadzēs apmaksāt visai mūsu sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! No savas puses gribu teikt, ka es neesmu sajūsmā par šo likumprojektu. To mēs ļoti rūpīgi komisijā arī vērtēsim - vai tas vispār ir atbalstāms vai nav atbalstāms un tamlīdzīgi.

Bet es vairāk pieteicos... Protams, ka tas ir nododams komisijai. Tas, ko es gribēju šajā brīdī teikt, - es gribēju Zariņa kungu personīgi uzaicināt trešdienās uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un noklausīties infektologus par ierobežojumu efektivitāti.

Zariņa kungs, jūs šobrīd maldināt sabiedrību, sakot, ka nevienam nav skaidrs, kāda ir šo ierobežojumu efektivitāte. Aicinu noskatīties pēdējo divu trīs nedēļu komisijas sēdes ierakstā. Ļoti skaidri redzamas līknes, kādas ir Latvijā, kuras... kurā... Izdevās sākumā šo kovida vilni, kas nāca decembra sākumā, otro... Vispirms to izdevās apturēt ar šiem ierobežojumiem. Un pēc tam sanāca... izdevās panākt līkni lēnu, bet ar noturīgu samazināšanos... šīs slimības. Kamēr jūsu izslavētajā Igaunijā šobrīd līkne ir vienkārši debesīs - burtiski!

Ja paskatās to grafiku, ko mums rādīja, tad tur ir burtiski debesīs. Mūsu šis testu... pozitīvo testu skaits pret testētajiem šobrīd vidēji ir ap 7,7 procentiem, Igaunijā tas ir 17 procenti vidēji. Saprotiet, viņi šobrīd ir nonākuši ar savu politiku... Protams, viņi riskēja, bet šobrīd viņi ir nonākuši tur, kur viņi ir nonākuši, un ir spiesti pieņemt tieši tādus pašus lēmumus kā Latvijā. Viņi šobrīd gan tos tik un tā pieņem mīkstākus. Mēs redzēsim šo attīstību, kāda būs epidemioloģiskā situācija. Un es pieļauju, ka tur viss vēl turpināsies. Mūsu gadījumā šie ierobežojumi ir nodrošinājuši pirmām kārtām otrā viļņa samazināšanu, apturēšanu un lēnu, lēnu samazināšanu.

Tā ka nevajag, Zariņa kungs, teikt, ka neviens nesaprot, ko valdība dara un kā darbojas šie ierobežojumi.

Paldies, kolēģi, par uzmanību. Es aicinu nodot komisijai, un komisijā attiecīgi mēs rūpīgi vētīsim to. Kā jau es iepriekš minēju, es neesmu sajūsmā par to, kas tajā likumprojektā ierakstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 962/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret - 22, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Vucāna un Gundara Daudzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, augsti godātie kolēģi! Šo likumprojektu mēs iesniedzam jau otro reizi, šoreiz - uzlabotā versijā, un esam ņēmuši vērā tās rekomendācijas, kas iepriekšējo reizi tika sniegtas komisijā. Esam veikuši arī attiecīgus grozījumus gan likumprojekta anotācijā, gan tekstā un tomēr saglabājuši būtību.

Likumprojekta mērķis ir veicināt vēlētāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās, un tas ir vērsts tieši uz šobrīd ārzemēs dzīvojošajiem, kuriem nav iespējas nobalsot par tiem kandidātiem, kuri pārstāv to vēlēšanu apgabalu, no kura attiecīgais iedzīvotājs ir izceļojis. Arī citām vēlētāju grupām, kas nav piederīgas Rīgas vēlēšanu apgabalam, pēc šobrīd esošās kārtības ir jābalso par Rīgā iesniegtajiem deputātu kandidātiem. Iepriekšējo reizi, iesniedzot šo likumprojektu, bija noteikts arī maksimālais slieksnis no Rīgas ievēlēto deputātu skaitam, šodien mēs to esam izņēmuši no likumprojekta ārā.

Mēs aicinām šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lai varētu sākt darbu pie likumprojekta, lai likums varētu stāties spēkā jau gadu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt.

 Būtība ir ļoti... savā ziņā vienkārša, bet grūti tehniski izpildāma, tomēr, es domāju, ar to var tikt galā. Centrālā vēlēšanu komisija to ir paudusi. Arī starptautiskā prakse parāda to, ka mums tepat kaimiņos, Igaunijā, tāda prakse jau šobrīd pastāv, to var izdarīt. Veidosim sistēmu tādu, lai ārzemēs dzīvojošie latvieši, mūsu iedzīvotāji, varētu nobalsot par to reģionu, no kura viņi ir izceļojuši - vai tā ir Kurzeme, vai tā ir Zemgale, vai tā ir Vidzeme -, lai šīs balsis automātiski neieskaitās Rīgai. 

Tajā laikā, kad šī norma tika izveidota, no Rīgas izbraukušo skaits bija būtiski mazāks un arī mandātu skaits, kas tika pārdalīts par labu galvaspilsētai, bija būtiski mazāks. Tas bija viens vai divi mandāti. Šobrīd tie jau ir astoņi, iespējams, pat deviņi mandāti tūlīt jau būs, kurus... Taisnīgi būtu, ja būtu iespēja šiem cilvēkiem, tādējādi arī veicinot vēlētāju aktivitāti, nobalsot par to vēlēšanu apgabalu, no kura viņš ir izceļojis. Ja tie ir Latgales... Es domāju, arī iepriekšējo reizi, skatot komisijā, mēs dzirdējām atsauci uz pētījumiem par to, ka iedzīvotāji diasporā, ārzemēs dzīvojošie iedzīvotāji, lielāku saikni jūt tieši ar to vietu, no kurienes viņi ir izceļojuši, tāpēc mēs arī aicinām radīt priekšnosacījumus tam, lai iedzīvotāji ārzemēs varētu nobalsot par to apgabalu, no kura viņi ir aizbraukuši. Līdzīgi kā šobrīd pastāv iespēja, ja iedzīvotājs ir pārcēlies... piemēram, Latvijā dzīvojošais ir pārcēlies uz Rīgu, tad viņš var mierīgi aizbraukt vai uz Kurzemi, vai uz Latgali, vai uz Vidzemi un nobalsot par tiem deputātu kandidātiem, kurus viņš zina un kuri pārstāv tieši to pusi, no kurienes viņš ir nācis.

Latvijā dzīvojošajiem tas ir izdarāms - sēdies sabiedriskajā transportā vai mašīnā, aizbrauc, un nav nekādu ierobežojumu. Ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem tā ir principā... Pēc būtības vienīgā iespēja, ja kaut ko tādu grib izmantot, ir kāpt transportā, lidmašīnā, braukt atpakaļ uz Latviju un tādā veidā aizbraukt uz to vēlēšanu apgabalu. Vēlēšanu iecirknī šādu izvēli nevar izdarīt, un mūsu piedāvātais likumprojekts paredz šādas iespējas radīšanu, kas būtu pilnīgi normāli.

Kā piemēru minēju Igauniju, kur tas jau ir, ir arī citas valstis, kuras šo taisnīgumu ievieš citā veidā, kaut vai, piemēram, loterijas kārtībā, kad pirms katrām vēlēšanām tiek izlozēts, kuram vēlēšanu apgabalam šīs balsis aizies, tādējādi panākot taisnīgumu šajā jautājumā.

Aicinu atbalstīt, nodot šo likumprojektu komisijai un jau komisijā sākt debates.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti nav pieprasījuši balsojumu. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Edgara Tavara, Karinas Sprūdes, Evijas Papules, Vjačeslava Dombrovska, Alda Gobzema, Andra Kazinovska, Armanda Krauzes un Viktora Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mūsu... Vecāki, kuri cenšas apvienot darbu ar bērnu apmācību, ir jau pietuvojušies kritiskajai izdegšanas robežai. Nav noslēpums, ka šobrīd izdeg vairākas profesijas, jā, bet mēs runājam arī par vecākiem, kuriem ir jābalansē uz robežas - darbs, mājas, bērnu apmācības -, un tas viss ir jādara pēc iespējas labāk, jo atbildība par sekām... par bērna izglītību neļauj vecākiem atslābināties un mest plinti krūmos.

Šis likumprojekts ir paredzēts, lai atbalstītu tos vecākus, kuri nevar apvienot bērna apmācības palīdzību ar saviem darba pienākumiem, kurus viņi nevar veikt attālināti. Nenoliedzami ļoti liels skaits vecāku, kuri apvieno savus darba pienākumus attālināti ar bērnu apmācībām, visticamāk, jau jauc pat dienu ar nakti, jo viņiem ir jāsēž naktīs, jāstrādā tad, kad viņi var to izdarīt, jo pa dienu viņiem vismaz sešas stundas ir jāskolo bērni. Tātad ir stunda... attālinātās mācību stundas, un tad vēl ir mājasdarbs, un tas viss ir jāizdara, jo tas viss ir... Bērnam ir jāpalīdz. Arī viņiem ir nepieciešama palīdzība, un arī par viņu situācijas uzlabošanu mēs noteikti runāsim.

Šis konkrētais likumprojekts ir aicinājums palīdzēt tiem vecākiem, kuri nevar apvienot darbu attālināti ar bērnu apmācībām, tāpēc ka piedāvātie un šobrīd spēkā esošie 60 procenti no sociālajām iemaksām nevar būt nopietns segums situācijā, kad ir jāizvēlas starp darbu un bērnu apmācību. Ģimenes budžets šajā gadījumā cieš ļoti stipri. Ja mēs salīdzinām situāciju ar vecāku pabalstu, kurš tiek piešķirts, vecākam auklējot bērnu līdz gada vai līdz pusotra gada vecumam, jā, šajā gadījumā vecāku pabalsts tiek saņemts 60 procentu apmērā, bet neaizmirsīsim nevienā brīdī, ka katru mēnesi šie vecāki saņem vēl arī bērna kopšanas pabalstu, kas ir fiksēta summa un kas arī palīdz nosegt starpību starp nesaņemto algu, kuru vecāks būtu saņēmis, ja viņš strādātu.

Tāpēc arī ļoti daudzi vecāki, mīļie kolēģi, neizvēlas šo situāciju atrisināt ar darba īslaicīgu atstāšanu, lai strādātu un sēdētu bērnam blakus un palīdzētu viņam mācībās, jo gluži vienkārši to nevar atļauties. Ģimenes budžets to nevar atļauties. Paņemtie kredīti, komunālie maksājumi, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, kas tūlīt jau iestāsies visiem un nav atcelti ļoti daudzās pilsētās... nav pārlikti, - tas viss gulstas uz vecāku pleciem.

Tāpēc mūsu ierosinājums ir nodrošināt šos 80 procentus, kas ir maksimāli tuvu algai, kuru vecāki nesaņem, ja viņi paliek ar bērnu. Tātad šis aicinājums ir attiecībā uz vecākiem, kuri nevar apvienot darbu ar bērnu mācībām, un es labprāt tiešām dzirdētu mūsu kolēģa Andra Skrides pamatojumu, kāpēc viņš ir lūdzis balsojumu un kāpēc viņš nevēlas atbalstīt tos vecākus, kuri nevar šobrīd izvēlēties par labu palīdzībai bērnam, jo viņi nevar to atļauties sava ģimenes budžeta dēļ. Es ļoti labprāt dzirdētu Skrides kunga skaidrojumu. Lai Skrides kungs neslēpjas un izstāsta, kāpēc viņš grib balsot “pret” un kāpēc viņš vienmēr iestājas pret zīdaiņiem, pret vecākiem, pret grūtniecēm. Lūdzu, Skrides kungs, izstāstiet!

Es aicinu visus pārējos kolēģus balsot “pret”, ja ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 38, pret - 48, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām 2021. gada 4. marta sēdi pēc pārtraukuma. Turpinām skatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ļubovas Švecovas, Edgara Tavara, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Evijas Papules, Vjačeslava Dombrovska, Alda Gobzema, Andra Kazinovska, Armanda Krauzes un Viktora Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 965/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Švecovas kundze, jūs runāsiet “par”?

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova. Paldies, kolēģi!

Likumprojekts paredz pienākumu nodrošināt bērnu un jauniešu sporta nodarbības.

Tagad par pamatojumu. Tagad man ir saprotams, kāpēc Latvijā ir guvušas tik plašu izplatību sazvērestības teorijas, īpaši Big Pharma teorija. Kāpēc?

Vērojot un analizējot notiekošo un valdības pieņemtos lēmumus, risinot Covid-19 izraisīto krīzi, var izdarīt secinājumus - Latvijas valdība un valsts pārvalde nav spējusi nodrošināt atklātu un sabiedrībai saprotamu informāciju par pieņemtajiem lēmumiem un to kvalitāti. Latvijas valdība un ierēdņi nav nodrošinājuši vakcīnu pietiekamu un savlaicīgu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Tā vietā ir izlobēta tikai viena vakcīnas ražotāja pamata intereses, un valdība ir atteikusies no “Pfizer” vakcīnas iegādes.

Lai nodrošinātu ģimenes ārsta institūta iesaisti vakcinācijas procesā un uz šīs platformas izveidotu skaidru, saprotamu un iedzīvotājiem pieejamu vakcinācijas procedūru, valdība ir izveidojusi PR aģentūru ar nosaukumu “Vakcinācijas birojs”.

Un tagad par Igauniju - speciāli Rancāna kungam. Igaunijas valdība saprot gan to, ka, ieviešot ierobežojumus, tie jāsabalansē ar adekvātu finansiālu segumu iedzīvotājiem, lai viņi būtu spējīgi izdzīvot, ievērojot ierobežojumus, gan arī to, ka valsts pārvaldei ir jābūt orientētai uz cilvēku pamatvajadzību un pamattiesību nodrošināšanu un ievērošanu, tajā skaitā arī ieviešot ierobežojumus Covid-19 pandēmijas izplatībai.

Pieņemot lēmumus, tiem jābūt pārdomātiem un līdzsvarotiem, lai sabalansētu un nodarītu mazāku kaitējumu ekonomikai, sabiedrības psiholoģiskajai, fizioloģiskajai, emocionālajai un mentālajai veselībai. Latvijā tas netika nodrošināts.

Ieviešot aizvien stingrākas un stingrākas prasības un ierobežojumus, saslimstības līmenis netika samazināts. Mirstības līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Par kādu sabalansētu un pārdomātu, un efektīvu ierobežojumu ieviešanu mēs tagad varam runāt? Publiskajā telpā aizvien vairāk un vairāk parādās informācija par bērnu un jauniešu psiholoģiskajām un psihoemocionālajām problēmām. Eksperti ceļ trauksmi. Satraucoši paziņojumi par spriedzes un stresa pieaugumu nāk no vecākiem. Tāpat Veselības ministrija ir radusi iespēju esošā finansējuma ietvaros jau pašlaik palielināt Pusaudžu resursu centra finansējuma apjomu šim gadam. Pieprasījums pēc šī pakalpojuma pieaudzis, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītos pusaudžiem no 18 līdz... no 11 līdz 18 gadiem garastāvokļa traucējumus, tajā skaitā vieglus vai vidēji smagus depresīvus un trauksmes traucējumus. Tas laika gaitā var veicināt pašsavainošanos vai pat palielināt pašnāvības riskus. Informācija saņemta no Veselības ministrijas.

Kas šodien ir svarīgāks - turpināt diskusiju par bērnu un jauniešu drošu sporta nodarbību atjaunošanu vai ieguldīt vienu miljonu 31 876 eiro jaunas ierēdniecības struktūras izveidē, kas sauksies “Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienests”?

Vairākums deputātu jau 28. janvārī atbalstīja lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu sporta nodarbību nepārtrauktību”. Oponenti norādīja, ka beidzot tas notiks, taču vēl aizvien tiek turpinātas diskusijas. Mūsu bērni atrodas izolācijā, attālinātajās mācībās, cieš no pārmērīgas slodzes, no nespējas komunicēt ar pusaudžiem un ar sava vecuma bērniem, un tas arī iespaido viņu veselību.

Kāds būs nākamais solis? Valdība tērēs naudu, ceļot rehabilitācijas centrus psihologiem, psihoterapeitiem? Kas samaksās, Rancāna kungs, par nodarīto psiholoģisko, psihoemocionālo... vai, iespējams, arī pašnāvību tiem bērniem, kam tagad ir liegta iespēja kontaktēties, nodarboties ar sportu un normāli attīstīties? Kas atbildēs par iespējamo aptaukošanos un citiem fiziskās aktivitātes neesības kaitējumiem veselībai?

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un vienreiz pieņemt lēmumus līdzsvaroti, pārdomāti un patiešām mācīties no kolēģu pieredzes Igaunijā un Lietuvā, kur pieņemtie ierobežojumi tiek nodrošināti līdzsvaroti un pārdomāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, vai runāsiet “pret”?

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, es runāšu “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš. Es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu visus tos, kuru izpratne ir tādā pašā līmenī, kādu demonstrēja Rancāna kungs, kuru izpratne par to, kā ir jāpieņem lēmumi, ierobežojumi, ir tāda, kādu aprakstīja Rancāna kungs savā uzstāšanās, proti, nav vajadzīgs saprast nekādas cēloņsakarības, pietiek vienkārši, ka mēs redzam, ka ir kaut kādi infekcijas riski, un nav nepieciešams saprast, kāda ir bijusi dinamika, kāpēc tā ir bijusi šāda. Pietiek vienkārši, ka tā kustas vienā vai citā virzienā, un tas nozīmē, ka tie vai citi lēmumi bijuši pieņemti pareizi.

Tātad, lai būtu labāk saprotams, ar kādu kompetenci tiek lemts par šiem visiem ierobežojošajiem pasākumiem. Ja cilvēkam ir klepus, viņam tiek iedots vesels pasākumu komplekss: viņam tiek iedota kumelīšu tēja, viņam tiek uzlikts žņaugs uz kakla, un viņam tiek nocirsta kāja. Rezultātā klepus mazliet samazinās. Sekojot tai loģikai, ko stāstīja Rancāna kungs, kā jūs spriežat savā komisijā, tiek izdarīts secinājums. Nu kā: vienu kāju nocirtām - mazāks palika, nocirtīsim otru kāju - klepus kļūs vēl mazāks. Tas ir tas, kādā līmenī tiek spriests par šiem pasākumiem.

Ja tas tā nav, Rancāna kungs, es ceru, ka nākamceturtdien jums būs iespēja apliecināt, ka tas, ko jūs runājāt, bija jēgpilni un ar sapratni, jo es ceru, ka nākamceturtdien mēs skatīsim pieprasījumu, uz kuru vakar - tas bija pieprasījums Krišjānim Kariņam par lēmumu pamatotību - neviens valdības pārstāvis neko jēdzīgu nespēja atbildēt (jo viņi nodarbojas tieši ar šo retoriku par to, ka, redziet, ir klepus un tas, ka mēs esam izdarījuši to un to, un to, nozīmē, ja mēs turpināsim to visu darīt, tad kļūs labāk), nespēja dot analīzi par konkrētu pasākumu jēgu, par konkrētu pasākumu ietekmi. Tas ir viens.

Un otrs. Tas, ko jau norādīja iepriekšējais runātājs, - par to, ka vajag saprast sistēmisko ietekmi, kas būs ilgtermiņā ar šiem visiem risinājumiem. Jūs varat nocirst cilvēkam kāju cerībā, ka palīdzēsiet ar klepu, un varbūt tiešām viņš pārstās klepot, bet - kas būs tālāk? Kādu tālāk jūs redzat to problemātiku?

Ja jūs to nespējat saprast, nespējat apjēgt, tad varbūt jums vajag nevis žēloties par to, ka jūs... “Nāciet kāds uz komisiju risināt šos jautājumus...” Vienkārši atsakieties! Pasakiet, lai tā ir cita komisija, kurai būs lielāka kompetence lemt par šiem spriedumiem. Pretējā gadījumā fundamentāli visos jūsu lēmumos iztrūkst šīs cēloņsakarības. Jūs vienkārši redzat kaut kādus galarezultātus, kaut kādu dinamiku, epidemioloģijas dinamiku, bet jūs to nespējat sasaistīt ar konkrētiem pasākumiem, pateikt, kuri no šiem pasākumiem kā ir strādājuši, ko tie ir darījuši. Kas šinī komplektā - kumelīšu tēja, kājas nociršana, žņaugs uz kakla - un kādā veidā būtu jālieto, lai tiktu vaļā no klepus.

Tā ka, kolēģi, visi tie, kuriem ir tāda izpratne, kāda tika demonstrēta, uzstājoties Rancāna kungam, balsojiet “pret” šo, pārējos es aicinu sākt domāt sistēmiski un atbildīgi, un kompetenti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Švecovas, Tavara, Stepaņenko, Sprūdes, Papules, Dombrovska, Gobzema, Kazinovska, Krauzes un Valaiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 965/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 42, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Edgara Tavara, Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Andra Kazinovska, Armanda Krauzes un Viktora Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 966/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi. Mūsu ar kolēģiem kopīgi iesniegtais likumprojekts nosaka uzdevumu Ministru kabinetam vienas darba dienas laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā noteikt kārtību, kādā tiek nodrošināta pilnīgi visu tirdzniecības vietu darbības atjaunošana, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju.

Atgādināšu jums, ka šī koncepcija ir tā, par kuru savstarpēji vienojās gan ministrija, gan arī tirdzniecības pārstāvji. 14 dienu laikā pēc jaunu tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas Ministru kabinetam ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai attiecīgais pārskats par konkrēto ierobežojumu ietekmi uz epidemioloģisko situāciju.

Ja mēs runājam par šī likumprojekta anotāciju, tad visiem jums ir iespēja iepazīties arī ar konkrētām tabulām, kas principā pierāda šo līdzšinējo Ministru kabineta ieviesto ierobežojumu tirdzniecībā kaitniecīgo ietekmi gan uz saslimstības rādītājiem, gan uz tautsaimniecības rādītājiem. Šīs konkrētās tabulas ir pievienotas, lai pierādītu to, ka šādas atskaites, par kurām mēs runājam jau ne vienu sēdi vien, ir vitāli nepieciešamas, lai mēs redzētu konkrēto efektu un lai beigtu taustīties un šaudīties pa tumsu kopā ar jums, mīļie mūsu valsts vadītāji!

Tātad mēs redzam no šīs tabulas... varam apskatīt konkrētos periodus, sākot no septembra un beidzot ar februāri... februāra pēdējo nedēļu, praktiski saslimstības līkne ir augusi kopā ar mazumtirdzniecības uzņēmumu darbības aktivitāti un preču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos, mazumtirdzniecību ārpus veikaliem. Tātad līkne... saslimstības līkne ir augusi, bet mīnusi preču mazumtirdzniecības specializētajos veikalos ir auguši kopā ar saslimstības rādītājiem. Tāpat ir audzis bezdarbs.

Viskritiskāko robežu šobrīd ir sasniegusi mazumtirdzniecība specializētos veikalos - mīnus 66,8. Tātad tas ir februārī. Mazumtirdzniecības uzņēmumu darbības aktivitātes tendencē februārī ir viskritiskākais punkts - mīnus 51.

Tas nozīmē, ka principā ir milzīgi zaudējumi un jūs ar saviem lēmumiem, godātie Ministru kabineta locekļi, esat iedzinuši valsti postā, neglābjot situāciju ar epidemioloģiskajiem rādītājiem. Tātad šeit ir noteikti jārīkojas savādāk. Šeit ir jāatskaitās par saviem lēmumiem un jārāda, ko šie lēmumi ir atnesuši.

Tātad es aicināšu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Un es aicināšu deputātu Ati Lejiņu, kurš ir klusi pieprasījis balsojumu, bet nav pieteicies debatēs, aicinot balsot “pret”, paskaidrot, kādu iemeslu dēļ šis likumprojekts nav atbalstāms.

Mēs redzam, ka viss, ko šobrīd dara valdība, noved mūs vēl sliktākā situācijā. Situācijas uzlabojuma nav. Ja valdība lems par kārtējo aizliegumu, par kārtējo ierobežojumu, tad šis aizliegums vai ierobežojums rezultēsies, visticamāk, vēl sliktākos rādītājos, un neviens nekad par to nebūs atbildīgs.

Tas, kas mums ir jādara, - ir jāatver vaļā un jāļauj cilvēkiem strādāt saskaņā ar konkrētiem drošības protokoliem, saskaņā ar konkrētu vienošanos starp nozari un ministrijām. Mums ir jābeidz ļaut Veselības ministrijas ierēdņiem žņaugt mūsu ekonomiku, žņaugt sportu, mocīt mūsu bērnus, bet... beigt vienkārši vienreiz uzurpēt varu Ministru kabinetā un atļaut ekonomikai elpot. Tas, ko jūs šobrīd darāt, godātie kolēģi no koalīcijas, godātais Lejiņa kungs, it īpaši jūs, - turpināt postīt mūsu ekonomiku un turpināt mocīt cilvēkus.

Es aicinu visus pārējos kolēģus, izņemot Lejiņa kungu, balsot “par” šo likumprojektu, atbalstīt to, jo mēs, vairāki deputāti, esam lūguši, lai šis likumprojekts tiktu atbalstīts.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Stepaņenko, Švecovas, Tavara, Sprūdes, Gobzema, Kazinovska, Krauzes un Valaiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 966/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 44, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Mēs esam izskatījuši darba kārtības sadaļu par likumprojektu nodošanu komisijām un turpinām ar iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts “Par 10 129 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē?

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Tātad neviens nav pieteicies. Sākam izskatīt šo lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena‑Bēkena (KPV LV).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja un kolēģi! 2021. gada 1. februārī Saeima saņēma 10 129 Latvijas pilsoņu atkārtoti iesniegto kolektīvo iesniegumu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 24. februāra sēdē uzklausīja iniciatīvas autori, kura norādīja, ka maskas, kuras šobrīd ir atļauts lietot skolās, nenodrošina aizsardzību pret vīrusa pārnēsāšanu, un uzturēja prasību atcelt obligāto mutes un deguna aizsegu lietošanu.

Pārstāve informēja, ka bērns, kurš lieto masku, jau pēc piecām tās lietošanas minūtēm sāk elpot caur muti, kā arī uzsvēra, ka ilgtermiņa sekas uz bērnu veselību regulāras masku lietošanas gadījumā nav prognozējamas. Pārstāves ieskatā, pieļaujama atsaukšanās uz dažādu ārvalstu praksi obligāti lietot maskas sākumskolā... līdz ar to masku obligātas lietošanas prasība sākumskolās būtu atceļama.

Uzklausot iniciatīvas autori, komisija nolēma, ka Ministru kabinetam būtu jāizvērtē, vai situācija epidemioloģiskajā jomā nav mainījusies un prasība skolēniem 1.-4. klasē mācību procesa laikā un ārpus tā lietot mutes un deguna aizsegus nebūtu atceļama.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 129 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” turpmāko virzību”.

Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, es vēlos uzteikt mūsu Latvijas aktīvos vecākus, kuri turpina parakstīties par šo iniciatīvu un izmanto iespēju parakstoties vairot šīs iniciatīvas atbalstītāju skaitu. Es aicinu jūs arī turpināt... aicināt jūsu kolēģus, jūsu ģimenes locekļus parakstīties par šo iniciatīvu, jo, visticamāk, šī cīņa būs jāturpina arī trešo reizi - tad, kad bērni sāks atgriezties skolā, visticamāk, septembrī, oktobrī -, jo mēs zinām, ka Šuplinskas kundze mums paziņoja, ka mācības, visticamāk, notiks attālināti līdz pavasarim... līdz vasarai.

Taču tas, ko es vēlos pateikt, - šī iniciatīva šobrīd... Saeima šo iniciatīvu, visticamāk, atbalstīs vienbalsīgi, jo neuzņemsies nekādu atbildību par šīs iniciatīvas tālāko gaitu, vien nododot to Ministru kabinetam. Ministru kabinets paredzami saražos līdzīga rakstura atrakstīšanos, kāda jau bija pirmajā... pēc pirmās iniciatīvas nodošanas, kurā pilnīgi subjektīvi lēmumu pamatoja... ar subjektīviem lēmumiem tika pamatota nepieciešamība šīs maskas obligāti tātad uzdot...

Tas, ko mēs redzam no izglītības un zinātnes ministres komunikācijas publiskajā telpā, ir maldinoša informācija. Ministre skaidro gan deputātiem Pieprasījumu komisijā, gan arī vecākiem tiešajā ēterā no valdības sēdēm to, ka, viņasprāt, mēs esam viena no retajām valstīm Eiropā, kurās šīs maskas ir skolās obligātas, taču aizmirst piebilst to, ka tās valstis, kuras ministre norāda savos slaidos un prezentācijās, ir rekomendējušas nēsāt maskas nevis mācību procesa laikā, bet galvenokārt skolas gaiteņos, koplietošanas telpās. Tātad, nenodalot to, kurās telpās bērniem ir pienākums nēsāt maskas saskaņā ar konkrētās valsts lēmumiem, ministre maldina sabiedrību, jo tiešām ir ļoti liela starpība, vai bērniem maskas ir jānēsā klasē mācību procesa laikā, vai viņiem šīs maskas ir jāuzvelk tad, kad viņi iet pa gaiteni un dodas no vienas telpas uz otru. Tas ir pirmais.

Otrais. Ministre arī savā sniegtajā informācijā ir maldinājusi sabiedrību, norādot tās valstis, kurās maskas ir nevis uzliktas par pienākumu, bet gan ir rekomendējoša rakstura, un aizbildinoties ar to, ka vairākās valstīs, kurās maskas ir noteiktas kā rekomendējoša rakstura, šo rekomendāciju izpilda praktiski visi bērni, līdz ar to mēs varam uzskatīt, ka šīs valstis ir pieskaitāmas pie tām, kurās šīs maskas ir obligātas. Tā ir vēl viena maldinoša informācija, kura, mēs ļoti ceram - mēs, Latvijas vecāki, jo arī es parakstījos par šo iniciatīvu... Mēs ļoti ceram, ka šī maldinošā informācija netiks turpmāk izmantota Ministru kabineta darbā, netiks turpmāk izmantota šajā atrakstīšanās dokumentā, kuru mēs sagaidām no valdības saistībā ar šo iniciatīvu, un ka turpmāk šī vecāku iniciatīva tiks uztverta daudz nopietnāk, nekā mēs redzējām no ministres retorikas - kas tad tie tādi... tikai 30 tūkstoši, ja mums kopumā bērni... skolēni ir 200 tūkstoši. Šuplinskas kundze arī ir aizmirsusi to, ka pirmskolā mācās ap 77 tūkstošiem bērnu. Mēs redzam, ka parakstījušos vecāku skaits ir gandrīz vai puse no to bērnu skaita, par kuru likteņiem šobrīd tiek lemts un kuru vecāku viedokli neuzklausa un turpina neuzklausīt Izglītības un zinātnes ministrija.

Tāpēc es aicinu, godātie vecāki, godātie Latvijas vecāki, turpiniet parakstīties šajā iniciatīvā ManaBalss.lv... tie, kuri to nav paspējuši izdarīt, jo jūsu balss būs vēl viens iemesls tam, lai Saeima un Ministru kabinets atkārtoti - jau trešo reizi - šo iniciatīvu pārskatītu, un šī būs pirmā reize Latvijas vēsturē, kad mēs ar vecāku neatlaidību turpinām likt ierēdņiem ieklausīties mūsu viedoklī.

Tāpēc es vēlreiz aicināšu... Tātad, protams, es varu aicināt jūs atbalstīt šīs iniciatīvas nodošanu Ministru kabinetam, lai gan, manā ieskatā, šim lēmumam būtu bijis jābūt daudz stingrākam - nevis vienkārši vēlreiz paskatīties, ko tad mēs tur varam izmainīt, vai mēs tiešām varam, bet uzlikt par pienākumu veikt konkrētu atskaiti, konkrētus pētījumus un konkrētu detalizētu informāciju arī par citām valstīm un izbeigt maldināt sabiedrību.

Paldies, kolēģi. Es aicinu vecākus...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 129 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Māris Možvillo, Ēriks Pucens, Janīna Kursīte, Ralfs Nemiro, Atis Zakatistovs, Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne, Iveta Benhena-Bēkena, Ivars Puga, Aivars Geidāns un Edgars Kronbergs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Možvillo, Pucena, Kursītes, Nemiro, Zakatistova, Ģirģena, Krapānes, Benhenas-Bēkenas, Pugas, Geidāna un Kronberga iesniegto lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ļubovas Švecovas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Edgara Tavara, Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta nespēju nodrošināt stratēģisko vadību krīzes situācijā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Sveicināti, kolēģi! Tātad Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ļubovas Švecovas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Edgara Tavara, Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta nespēju nodrošināt stratēģisko vadību krīzes situācijā” (Nr. 47/P13) un, balsojot pieciem “par”, astoņiem - “pret” un vienam deputātam nebalsojot, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Jau 2020. gada 8. aprīlī opozīcijas deputāti Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja uz nepieciešamību veidot efektīvus horizontālas sadarbības modeļus starp ministriju resoriem, nodrošinot kvalitatīvu un efektīvu darbu, proaktīvi reaģējot uz pandēmijas laika izaicinājumiem.

Opozīcijas deputāti savlaicīgi paredzēja nepieciešamību sagatavot ministrijas savstarpējai informācijas apmaiņai, datu apmaiņai un analīzei un arī sadarbībai dezinfekcijas līdzekļu iegādei maznodrošināto, trūcīgo un cilvēku ar invaliditāti vajadzību nodrošināšanai... pansionāti un patversmes. Mudinājām Ministru prezidentu kopā ar atbildīgajām ministrijām veikt nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai novērstu inficēšanās riskus sabiedrībā. Gan 2020. gada 15. aprīļa sēdē, gan 22. un 29. aprīļa sēdē ministrijas kopā ar Ministru prezidenta biroju tika mudinātas sadarboties Ministru prezidenta vadībā.

No publiski pieejamās informācijas mēs redzam, ka opozīcijas deputātu pieprasītā ilgtermiņa Covid-19 izplatības kontroles stratēģija tika sagatavota un apstiprināta Krīzes vadības padomē un Ministru kabineta sēdē tikai 2020. gada 27. oktobrī - pusgadu pēc attiecīgajām augstāk minētajām komisijas sēdēm.

Jūsu paziņojumi presē par stratēģijas apstiprināšanu skanēja šādi: “Šodien valdībā pieņēmām svarīgus lēmumus, kas nodrošina sabiedrībai saprotamu ilgtermiņa Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas stratēģiju ar skaidriem scenārijiem, kas ļaus gan valdībai, gan sabiedrībai labāk sagatavoties dažādām iespējamām situācijām. Ņemot vērā, ka atrodamies augsta izplatības riska apstākļos, šobrīd ir īpaši būtiski ievērot veselības drošības prasības: mazgāsim un dezinficēsim rokas, publiskajās vietās lietosim sejas maskas un ieturēsim divu metru distanci, dzīvosim pēc principa - mājas, darbs un svaigs gaiss.”

Ar ko rezultējās šādi paziņojumi? No publiski pieejamās informācijas un stratēģijas infografikas ir secināms, ka stratēģija sniedz tikai norādījumus attiecībā uz aizliegumiem, bet konkrēta, starp nozarēm saistīta plāna par nepieciešamo cilvēkresursu apjomu medicīnas un sociālās aprūpes iestādēs, individuālās aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu, klātienes un attālinātajam mācību procesam nepieciešamajiem resursiem un citiem nepieciešamajiem pasākumiem, kurus būtu paredzējuši stratēģijas kā “jumta dokumenta” priekšnosacījumi, stratēģijā nav. Līdz ar to ir secināms, ka stratēģija netika izstrādāta kvalitatīva un konkrēti piemērota mūsu valsts problemātikai. Un nav saredzēts arī saliedēts un kvalitatīvs ministriju darbs kopējo mērķu sasniegšanai. Visi dati par saslimstību un mirstību par to liecina.

Piemēram, par stratēģijas neefektivitāti un nespēju redzēt situācijas kopainu liecina situācija ar izglītības procesu 1.-4. klases skolēniem. Ir konstatējama neizlēmība un negatavība savlaicīgi nodrošināt attālinātās mācības visiem bērniem atbilstoši stratēģijā norādītajam, kā arī klaja necieņa pret 1.-4. klases bērnu vecāku interesēm, nespējot sniegt skaidru plānu par bērnu izglītību. Strādājošie vecāki mazāk nekā nedēļu pirms plānotās mācību atsākšanas klātienē tika informēti par attālināto mācību uzsākšanu bērniem, kas nozīmē nepieciešamību steidzami nodrošināt bērnus ar datortehniku un vecāku atbalstu attālinātā mācību procesa laikā.

Lūdzu, izskaidrojiet, kāda ir Ministru prezidenta atbildība par Ministru kabineta pieņemto lēmumu novilcināšanu, stratēģiskā plāna novēlotu pieņemšanu un to attiecināmību uz izglītības procesu. Kāpēc 1.-4. klases skolēni bez paskaidrojumiem divas nedēļas tika turēti dīkstāves brīvlaikā, lai arī stratēģija paredz maksimāli nodrošināt mācības attālināti, esot tik augstiem saslimstības rādītājiem. Arī pedagogiem nebija paskaidrots, ka... Saskaņā ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra interneta vietnē pieejamo informāciju 2021. gada 7. janvārī tika steidzami meklēts bērnu un pieaugušo higiēnisko masku piegādātājs.

Tāpat par stratēģijas neefektivitāti un plānošanas trūkumu liecina novēlotā iesaistīšanās situācijas risināšanā attiecībā uz sociālās aprūpes centros konstatēto augsto saslimstības līmeni. Kā redzams, stratēģijā pat nav paredzēts rīcības plāns attiecībā uz drošības un aizsardzības pasākumiem atkarībā no saslimstības rādītājiem, kā arī stratēģija nav sinhronizēta ar vakcinācijas plānu, kurā tostarp kā otra nākamā grupa pēc mediķiem rindā uz vakcināciju janvārī un februārī ir norādīti aprūpes centru darbinieki un klienti.

Tāpat arī jāsaprot, ka Ministru prezidenta atbildība par stratēģiskā redzējuma neesību situācijā ar augstu saslimstību sociālās aprūpes centros ir acīmredzama. Ne tikai labklājības ministre nes par to atbildību. Labklājības ministre bez finanšu ministra, bez Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgajiem dienestiem un Veselības ministrijas dienestiem nav spējīga... un nav spējusi nodrošināt aprūpes centros atrodošos cilvēku veselību un arī dzīvību tajā skaitā.

Uzskatām, ka Ministru prezidents ir galvenā persona, kura ir atbildīga par valdības darba vadīšanu, sadarbību starp ministrijām, kopējo valdības stratēģiju un kopējo ministru saliedēto darbu kopīga mērķa sasniegšanai. Pēdējie notikumi apliecina, ka pārsvarā premjerministrs vairāk nodarbojas ar komunikāciju masu informācijas līdzekļos nekā ar ministriju sadarbības plāna pilnveidošanu krīzes pārvarēšanai.

Tāpēc pieprasām konkrētu rīcību un attiecīgu atbildību par nesekmīgu, nekvalitatīvu un neefektīvu... Covid‑19 izraisītās pandēmijas krīzes risināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mūsu kopīgi iesniegtais pieprasījums Kariņam bija ne tikai aicinājums nodrošināt visai sabiedrībai un arī Saeimai konkrētu stratēģiju kovida infekcijas apkarošanai un seku likvidēšanai, bet arī tika dota iespēja Kariņa kungam demonstrēt savu līderības prasmi. Šo testu Kariņa kungs izgāza. Tāpēc ka Kariņa kungs tā vietā, lai atnāktu pie deputātiem uz Pieprasījumu komisiju... nevis atnāktu, bet pieslēgtos Zoom un paskaidrotu savu rīcības plānu, iespējams, atzītu dažas kļūdas un uzņemtos atbildību par to, kā turpmāk tiks risinātas šīs problēmas, mums atsūtīja dažus ministrus, kaut kādus varbūt dažus sekretārus, ierēdņus un tā tālāk. Tādā veidā Kariņa kungs vienkārši atzinās personīgajā bezspēcībā.

Es saprotu, ka opozīcija jūsu acīs, Kariņa kungs, un arī koalīcijas acīs, visticamāk, šķiet tādi nožēlojami cilvēki, kuriem tiešām... kuri nav pelnījuši to, lai pie viņiem atnāktu Ministru prezidents un kaut ko paskaidrotu. Iespējams, ka tādā veidā šī augstprātība nospēlē jums par sliktu, jo sabiedrība jau redz, ka ne jau mūs jūs šobrīd mēģināt pazemot ar šādiem valsts... Veselības ministrijas dažādiem sekretāriem (es nezinu, kas ir Dūrīša kungs) un citiem parastiem cilvēkiem. Jūs mēģināt pazemot sabiedrību, nosakot, ka Kariņa kungam nav jātaisnojas, nav jāskaidro sabiedrībai savas kļūdas, nav jāuzrāda sabiedrībai savs stratēģiskais redzējums un Kariņa kungs pilnīgi mierīgi var turpināt izlikties, it kā nekas nebūtu bijis. Ņemot vērā to, ka Kariņa kunga sarunas tika noplūdinātas visai sabiedrībai neseno dienu laikā, kurās mēs redzam Kariņa kunga īsto dabu. Kariņa kungs nemīl sabiedrību, Kariņa kungs vienkārši ciest nevar mūs visus, viņš aicina ņemt atlīdzību no tiem cilvēkiem, kuri atsakās vakcinēties, un turpina līdzīgi jokot par visiem mums kā par aitu baru. Viņš mūs uzskata vienkārši par aitu baru, kurš ir kaut kādā veidā jānovalda, jāpieslēdz kaut kādi dvēseļu inženieri un tā tālāk. Un tas viss, jūsu ieskatā, ir pilnīgi normāli.

Kariņa kungs nejuta to, ka ar katru dienu, ar katru dienu zagās klāt šie mīnusi, šie procenti no sabiedrības - neuzticības procenti -, kuri šobrīd jau sasnieguši droši vien viskritiskāko robežu, kāda jebkad vispār ir bijusi valdībai Latvijas vēsturē.

Ja mēs runājam par to, ka Kariņa kunga atbildība ir noteikta Ministru kabineta iekārtas likumā - “Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā” -, tad mēs redzam, ka šī atbildība šobrīd ir nulles līmenī un Ministru prezidents nav pat nevienā brīdī mēģinājis vadīt Ministru kabinetu tā, kā tas būtu jāvada Ministru prezidentam. Jā, mēs saprotam - piecas frakcijas, piecas dažādas intereses -, bet jūs uzņēmāties šo darbu un zinājāt, ka tas nebūs viegls. Tāpat jūs redzējāt, kas notiek pandēmijas laikā, jūs redzējāt, ka jums ir dota iespēja izvest šo valsti no krīzes, palīdzēt cilvēkiem un pasargāt mūs visus. Tā vietā mēs redzam pilnīgi neko... apaļu nulli, jo katra ministrija dara, ko grib, un visas ministrijas kopumā ir pakļautas Veselības ministrijas teroram.

Veselības ministrijas ierēdņi turpina apspiest visas iniciatīvas, turpina aizvērt muti visiem, kuri nāk ar kaut kādu piedāvājumu vai priekšlikumu. Konkrēts piemērs ir sporta žņaugšana. Mēs redzam, ka jau vairāk nekā mēnesi atpakaļ Saeima ir nobalsojusi par lēmumu dot uzdevumu Ministru kabinetam sākt pamazām šo sportu atvērt; uzdot vienoties Veselības ministrijai ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai vienotos par veselības drošības protokolu, lai bērni un jaunieši beidzot sāktu sportot kaut pamazām, kaut atsevišķos sporta veidos. Bet ko mēs redzam? Mēs redzam to, ka mēnesi Ministru prezidents nav pakustinājis pat pirkstu, lai savestu kopā šīs divas ļoti... tādas neviennozīmīgas ministrijas un ministrus, lai viņi varētu vienoties par to, ka mums ir jāpalīdz bērniem kaut kā izdzīvot šo laiku. Ministru prezidents to nav izdarījis.

Mēs redzam, ka joprojām Veselības ministrija žņaudz un turpina žņaugt visas nozares, turpina žņaugt arī bērnu sportu, jo nekas, kā mēs redzējām arī no Riekstiņa kunga komisijas - Sporta apakškomisijas -, pilnīgi nekas netika darīts, lai izveidotu kaut kādu sadarbību starp šīm divām ministrijām. Ministru prezidents neredz savu lomu tajā. Ministru prezidents redz savu lomu tikai visādā ķiķināšanā par cilvēkiem... “Panorāmā” uzstāties reizi dienā un pateikt kaut ko šausmīgu. Tas ir vienīgais, uz ko Ministru prezidents ir spējīgs.

Tāpēc šis pieprasījums, kurš tika skatīts divas sēdes, jo Ministru prezidents nevarēja ierasties un bija sasūtījis visus ministrus, kurus viņš varēja atcerēties, lai viņi varētu attaisnot viņa neizdarību, tā arī netika principā izskatīts, un šis pieprasījums vienkārši nav noslēdzies, jo pirmām kārtām stratēģijas mums nav, mums nav iedota stratēģija, tā saucamā stratēģija, ko kaut kādos slaidos mums rādīja Ministru prezidenta pārstāve. Ir rimbulīši un cilvēki ar karodziņiem. Tā ir stratēģija, ko mums pilnā nopietnībā piedāvā Ministru kabinets - trīs rimbulīši, bultiņa uz turieni, bultiņa uz turieni. Tas ir tas, kā redz vispār visu stratēģisko plānu mūsu valsts vadītājs. Nevis konkrēti aprēķini, kurus ir sagatavojuši deputāti, opozīcijas deputāti kopā ar cilvēkiem, kuri strādā nozarē mazajos veikalos, kuri savā brīvajā laikā ir sēdējuši, rēķinājuši un skatījušies, kā šīs tabulas salikt kopā.

Mēs esam to izdarījuši, nevis jūs. Jūs zīmējat kaut kādus rimbulīšus. Nopietna darba nav, aprēķinu nav, atbildības nekādas nav, un tas, ko mēs šobrīd redzam, - tiks veidota kaut kāda jauna komunikācijas stratēģija. Nekā vairāk. Tātad šobrīd problēma droši vien bija komunikācijā. Ja Ministru prezidents uzskata, ka tā ir vienīgā problēma, tad es domāju, ka Ministru prezidents var nenākt uz Saeimu ar savu ikgadējo ziņojumu.

Paņemiet to ziņojumu padusē un brauciet mājās, Kariņa kungs! Nenāciet uz Saeimu ar to ziņojumu, jūs negribēsiet dzirdēt visu, ko mēs teiksim jums par to, kā jūs šo gadu mocījāt cilvēkus. Labāk nenāciet!

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu Kariņa kungam, nobalsot “par”.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par pieprasījumu Ministru prezidentam par viņa nespēju nodrošināt stratēģisko krīzes vadību, tad šodien šeit bija jārunā nevis opozīcijai, bet bija jābūt klāt valdības vadītājam vai, kā minimums, ministriem, kuriem bija jāskaidro skaidri un gaiši parlamentā (jo, atgādinu, mēs dzīvojam parlamentārā valstī), kas notiek ar stratēģisko krīzes vadību.

Mēs ļoti labi redzam to, kas ir izglītībā, kas ir ekonomikā, tautsaimniecībā, kā mazie veikali veras viens pēc otra ciet, kā mēs nobalsojām par atbalstu jauniešiem, kuri var sportot, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus, bet nekas nenotiek. Bīstamākais ir tas, ka mēs saprotam: ja mēs gribam iziet no šīs krīzes, ir nepieciešams sasniegt zināmu procentu imunitātes mūsu sabiedrībā. Ir skaidrs, ka profesionāļi saka, - tā ir vakcīna, bet vakcīnu mums nav.

Tas, ko mēs lasām ziņās, - citas Eiropas Savienības valstis savas neizmantotās vakcīnas nodod viena otrai, bet no mūsu vadības nav nekādas skaidrības, kāpēc mēs šīs brīvās vakcīnas nepaņemam uz Latviju. Mēs esam šobrīd Eiropā otrajā vietā... Ja mēs kādreiz sevi saucam kādos... pēc kādām krīzēm par veiksmes stāstu Eiropā, tad mēs esam šobrīd viens no lielākajiem, ja ne lielākais neveiksmes stāsts. Latvija ar Krišjāni Kariņu priekšgalā...

Latvijas valdība šobrīd rāda, kā nedrīkst darīt, kā nav jāstrādā. Tā vietā, lai ministri vai premjers šobrīd jau atrastos lidmašīnā vai sanāksmēs attālināti, vienalga, kā vienotos par vakcīnu, citu Eiropas valstu neizmantoto vakcīnu, piegādi uz Latviju, lai cilvēkiem, kas grib vakcinēties, būtu iespējams saņemt šo vakcīnu, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos normālā darbā, normālā ritmā, lai mazie veikali varētu strādāt un tamlīdzīgi, nekas no tā nenotiek. Tas, ko mēs redzam atklātajās Ministru kabineta sēdēs, - ka notiek viens liels PR - kurš būs asprātīgāks par vienu vai par otru ministru -, bet profesionāls darbs nenotiek.

Es atgādinu, ka jau pirms gada... gandrīz pirms gada mēs rakstījām gan Ministru prezidentam, gan arī Valsts prezidentam: ja jūs nespējat vadīt profesionāli šo krīzi, izveidojiet krīzes vadības centru no profesionāļiem, kuri nevis tiešraidē, bet tiešām sanāk un profesionāli nolemj par ierobežojumiem un atbalstu, kas ir nepieciešams medicīnā, un par ierobežojumiem un atbalstu, kas ir nepieciešams tautsaimniecībā. Nekas no tā nenotiek. Tas, ko mēs redzam, - mēs redzam tiešām šādas neprofesionālas debates. Vienkārši ir kauns skatīties.

Es tiešām vēlreiz, kolēģi, atgādinu - ja, koalīcijas deputāti, jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, vismaz pasakiet Ministru prezidentam, lai viņš atnāk uz parlamentu un izskaidro, kas ir darīts un kā mēs iziesim no šīs krīzes. Tas, ko mēs lasām, - ka otrais vilnis šobrīd ir nomierināts vai ir stabilizējies, bet tūdaļ jau nāk virsū trešais vilnis, kurš būs daudz, daudz lielāks nekā nākamie... Par ko mēs runājam? Skolās drīkstēs iet, nedrīkstēs iet? Skaidrs, tagad paziņo, ka nedrīkst iet. Vienkārši ir bardaks, haoss, un nu nav tik daudz kulturālu vārdu, kā izteikt šobrīd šo situāciju, kas notiek mūsu valstī.

Tāpēc es tiešām aicinu visus kolēģus - atbalstām šo priekšlikumu un sagaidām Ministru prezidentu šeit, parlamentā, ar reālu plānu, reālu skaidrojumu deputātiem un ar atbildēm, kā Latvija izies no šīs krīzes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi un visi tie, kas klausās šo Saeimas sēdi! Jūs uzskatāmi varat redzēt un dzirdēt apliecinājumu tam, kas pašlaik notiek, ka patiesībā tas, ka šodien šinīs debatēs nepiedalās neviens no valdības, nepiedalās Krišjānis Kariņš, nepiedalās arī koalīcija, varas koalīcija, uzskatāmi parāda, kāda ir šī patiesā stratēģija valdībai šinī krīzes situācijā.

Šī stratēģija ir ļoti vienkārša. Valdība dara visu, ko grib, ko saprot un ko nesaprot, bet Saeima akli un paklausīgi to apstiprina - tā ir šīs valdības stratēģija, kā risināt krīzes situāciju. Apmēram tā, ka varbūt tomēr trāpīs ar kādu lēmumu... kaut ko trāpīs. Līdz ar to arī rezultāts...

Iespējams, ka tik tiešām lielā mērā pie tā esam vainojami visi mēs. Jā, nevis Kariņš uzskata visus par cērpamām aitām, bet tik tiešām sabiedrība ir kļuvusi par cērpamām aitām. Un, ja ir cērpamas aitas... Kā māca tautas gudrība - ja ir aitas, būs cirpēji. Tad nu šie cirpēji arī cērp, kā spēj un kā nespēj, izejot no savas sapratnes un iespējām. Un neko citu sagaidīt nebūs iespējams... tīri objektīvi nebūs iespējams.

Diemžēl mēs neesam arī izdarījuši secinājumus. Sabiedrība pa lielam tomēr nav izdarījusi secinājumus no iepriekšējās krīzes. Arī iepriekšējo krīzi tie paši poliskie spēki izveda cauri... risināja tieši tādā pašā veidā, pārmetot visu uz vienkāršās tautas pleciem. Toreiz pāris bagātu banku akcionāri tika glābti ar visu pensionāru naudu, kuru pēc tam mēs vēl ilgus gadus turpinām atgūt un turpinām par to visu maksāt.

Šodien tas viss stāsts atkārtojas. Vienkārši - kur ir šīs valdības problemātika? Kāpēc šoreiz tas viss izskatās īpaši nožēlojami? Tāpēc, ka ar šo kovidsērgu atšķirībā no kaut kādām cilvēku savstarpējām attiecībām, darījumiem nav iespējams sarunāt. Ar kovidsērgu nav iespējams sarunāt, tā bezkaislīgi, objektīvi parāda šīs valdības kompetenci un rīcībspēju, šīs varas koalīcijas kompetenci un rīcībspēju. To nevar noslēpt, ar to nevar nekādi sarunāt. Tāpēc sabiedrībai ir iespējams redzēt to, kas pašlaik notiek, jo patiesībā tas, kas notiek, visu laiku ir noticis. Tieši ar tādu pašu kompetenci, atbildību un rīcībspēju valdība risinās arī visus pārējos jautājumus, kaut vai to pašu OIK afēru, kas joprojām turpinās, kas joprojām tiek piesegta. Vienkārši to izdodas noklusēt, jo to var noklusēt.

Savukārt kovids - tam ir... ar to nevar sarunāt. To nevar uzpirkt ar vajadzīgiem lēmumiem. Un tāpēc ir tas, ko mēs redzam. Tā ka šinī ziņā šī kovidsērga ir arī zināmā mērā kā liela iespēja Latvijas tautai beidzot apjēgt, kādā purvā mēs esam nonākuši ar to visu, kas pašlaik notiek. Apjēgt un izdarīt pareizos secinājumus. Ja tas tā nebūtu, tad šodien, kā es jau minēju, kāds no valdības šeit piedalītos un atspēkotu to visu, pierādītu, ka tas, ko runā pašlaik opozīcija, nav patiesība. Taču mēs šeit nedzirdam neviena pušplēsta vārda - neviens nav uzdrošinājies nākt un to pateikt, ar savu klusēšanu apliecinot, ka šī vara ir nekompetenta, mazspējīga un turpina izvirst savā visatļautībā un bezatbildībā. Lielā mērā mēs visi esam pie tā vainojami, jo, ja ir aitas - vienmēr būs cirpēji. Un cirpšana turpināsies, nekas nemainīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. Lūdzu!

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Jā, labdien, cienījamie kolēģi! Mums pēdējo 30 gadu laikā šī ir pati bezjēdzīgākā, nespējīgākā valdība. Valdība, kura ir tendēta uz impotentu politisko lēmumu pieņemšanu. Godīgi sakot, tā nav spējīga pieņemt šos lēmumus.

2018. gadā Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības komiteja rīkoja konferenci, kas bija veltīta krīzes situācijām. Toreiz tika veikts pētījums un rezultātā tika rezumēts, ka normatīvā bāze visās trijās Baltijas valstīs ir kārtībā, bet mūsu veselības nozare visās trijās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, mūsu slimnīcas nav gatavas krīzes situācijām. Tika pieņemta Baltijas Asamblejas rezolūcija, ka valdībām jāsāk risināt šo jautājumu. Tas bija 2018. gada beigās.

Pēc tam šī informācija tika iesniegta arī Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai. Kas ir izdarīts? A nekas. Bija vairāk nekā gads, lai sakārtotu veselības nozari, tagad veselības nozarei ir ārkārtas situācija. Mums ir valdība, kura nav spējīga vispār pieņemt kaut kādus saprātīgus lēmumus, mums arī koalīcija diemžēl ne ar ko īpaši neatšķiras.

Ja Pieprasījumu komisijas sēdes vadītājs var vienkārši pateikt, ka - jūs ziniet, mēs neatbalstījām šo pieprasījumu. Bet tad paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc jūs neatbalstījāt? Kur ir tā problēma, kādi ir iebildumi? Es komisijas sēdes laikā nekādus iebildumus pret šo pieprasījumu, kā tas būtu jānoformē, nedzirdēju, izņemot to, ka visi ir “pret”. Kāpēc esat “pret”? Pret ko jūs esat? Pret tādu valdības darbības stilu, kāds tiek piekopts? Pret to, ka valdība nezina, ko dara? Par to, ka valdības vadītājs vai ministre vaimanā un izsakās par to, ka nezina, kas ir eksperti un kas ir šos datus analizējis? Jums pašiem smiekli nenāk? Kaut gan šeit jau, godīgi jāsaka, būtu sen jāraud, jāelso par to, kas notiek ar Latviju.

Man vienu otru reizi rodas iespaids, ka mūsu valdība dara visu, lai samazinātu Latvijā dzīvojošo cilvēku skaitu, tai skaitā arī, neiepērkot vakcīnas. Vienreiz nogrābāmies ar vakcīnām, nenopirkām, bet, nu, tad parādiet, ko jūs darāt, lai šīs vakcīnas būtu. Kāpēc mēs esam vienā no pēdējām vietām tajā, kas skar vakcināciju? Ja būtu iepirktas vakcīnas, kuras maksā daudz mazāk, nekā tiek izlietots dažādos pabalstos un ekonomikas stiprināšanai, mums gan ekonomika, gan arī pārējā sabiedrība jau sen varētu pelnīt un maksāt nodokļus.

Mums ir valdības vadītājs, kurš, būdams ekonomikas ministrs, ielika pamatus visai OIK afērai. Ja paskatīsities savus elektrības rēķinus, tad 28 procenti no elektrības rēķiniem tiek maksāti tikai par OIK. Tikai par to, lai kāds paliek bagātāks. Mums ir valdība, kura nepilda Saeimas pieņemtos lēmumus. Par ko mēs runājam? Mums pie valdības stūres ir cilvēki, kuri bija vadībā, arī kad bija tā saucamā finanšu krīze. Pēc tam tika uzrakstīta grāmata, cik varonīgi mēs to pārvarējām, kaut gan ļoti daudzās nozarēs šī krīze, kas bija 2009., 2010. gadā, vēl līdz šim nav beigusies. Bet kāds ir labi iekārtojies kaut kur Briselē, kaut gan viņam arī tiek izteiktas pretenzijas par to pašu vakcīnu iegādi.

Kolēģi, beidzot paskatieties spogulī, un ir jāsaprot viena elementāra lieta - tās nav rotaļlietas, ar ko mēs nodarbojamies. Var izdarīt gan tā, gan šitā, pēc tam atslēgt kompjūteru un to spēli izspēlēt pa jaunam... Diemžēl - nē. Katru dienu iet bojā mūsu cilvēki, viņi mirst, jo netiek sniegta attiecīga palīdzība. Cilvēki nodokļus maksā tāpēc, lai noņemtu no sevis atbildību par drošību - par sabiedrisko drošību, medicīnisko drošību, ugunsdrošību un tā tālāk -, un attiecīgi tiek ievēlēti cilvēki, kuri nodarbojas ar to, lai sniegtu šos pakalpojumus. Es to nejūtu, es nejūtu, ka valdība kaut ko darītu, lai sabalansētu pieņemtos lēmumus, lai tos izskaidrotu, lai šie lēmumi būtu absolūti skaidri un saprotami. Jebkurš lēmums, jebkuri ierobežojumi var būt pietiekami stingri, bet tiem jābūt skaidriem un saprotamiem, un, pats galvenais, jāredz, kad tā gaismiņa tuneļa galā iedegsies. Šobrīd to gaismiņu mēs neredzam.

Man ir ļoti žēl, ka mūsu tiesību aizsardzības sistēma ir tik novājināta (un, atkal pateicoties nez kāpēc tieši VIENOTĪBAS pārstāvjiem, tika likvidēta Policijas akadēmija), ka neviens tās pārstāvis neierosina lietas par valdības rīcību, apzinātu vai neapzinātu kaitējumu, kas ir izdarīts valstij... par darbību vai bezdarbību. Tā ir kriminālatbildība, un diemžēl es esmu sen sapratis, ka tikmēr, kamēr neiestājas reāla atbildība, nevis kaut kāda efemēra politiskā atbildība, kamēr kāds no vadītājiem netiek iesēdināts, tikmēr šiem vadītājiem, pārējiem, kas ir palikuši, nekas nepielec.

Es aicinu tomēr gan prokuratūru, gan policiju stingrāk ievērot likumu prasības un saukt atbildīgās amatpersonas pie kriminālatbildības. Es aicinu atbalstīt gan šo, gan arī citus pieprasījumus.

Un ko mēs redzam? Ka, respektīvi, atbildētājam jābūt Ministru prezidentam. Viņam ir absolūtas bailes stāties deputātu priekšā un atbildēt uz jautājumiem, viņam ir bail acīmredzot parādīt savu absolūto nekompetenci un neizpratni šajā situācijā.

Pirms diviem gadiem, kad stiprināja šo valdību, es, uzstājoties no Saeimas tribīnes, aicināju Kariņu, pieļaujot, ka viņš ir labs cilvēks, tomēr sakravāt savas mantiņas un iet uz mājām, tāpēc ka viņš nevarētu būt labs vadītājs. Diemžēl tad mani kolēģi parlamentā nepaklausīja, un šodien mēs esam, kur esam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cilvēki! Šis ir mans viedoklis, un es to nevienam neuzspiežu. Manuprāt, mūs sēdina cietajā režīmā nevis britu celmu vai saplākšņu dēļ, bet hokeja čempionāta dēļ. Atkal kaut ko samelo, nevis godīgi pasaka. Jūsu bērni skolā, cilvēki, neies, jo mums jādabū cipari uz leju tādēļ, lai pie mums varētu notikt hokeja čempionāts. Tāpēc vajag kaut ko melot un baidīt. Tā es domāju. Man šķiet, ka domāju diezgan precīzi.

Cilvēki, es esmu sapratis, ka Kariņam neviens pavēles nedod. Ir vienkārši premjers, kurš ir drebelīga apšu lapa un kurš uzskata, ka Eiropas Savienība visu viņa vietā atrisinās, jo es domāju, ka savā prātā viņš sevi uzskata nevis par neatkarīgas valsts premjerministru, bet gan ASV štata gubernatoru.

Nesen publicētie valdības sēžu protokoli pierāda, ka Kariņš ir puķu bērns bez jelkāda premjerministra rūdījuma. Visi rausta, pašam nekādas sajēgas nav, Eiropa iedos naudu, tāpēc kaut kas kaut kā jānomuļļā, un gan jau būs labi. Plānu nevar sastādīt, citiem netic. Nu, tāds pilnīgs un galīgs ķēpausis. Tāds - gribu būt intelektuālis.

Bet īstenībā visa Kariņa pozīcija ir: “es nezinu”, “nemāku teikt”, “nav vakcīnu”, “process jāpilnveido”, “būs jāstrādā no mājām”, “nebūs jāstrādā no mājām”, “būs ierobežojumi pārvietoties vai nebūs”, “es kļūdīšos, ja es teikšu”. “Kas tad būs, ja samazināsies gadījumu skaits?” - “Tie atkal palielināsies.” “Jēga un mērķi šiem ierobežojumiem ir kādi?” - “Es nezinu,” tā Kariņa kungs.

Redziet, pavēles var dot kādam, kurš ir gudrāks par šo premjerministru. Un te, ja mēs runājam par Kariņa kungu, man jau vairs nav epitetu. Vai jums, cilvēki, klasē neviena tāda nebija? Pati apakša, pēdējo solu planktons, kurš no visiem nospiež, pie tam nepareizi, bet kuru skolotāji mīl, jo līdz asarām žēl grūtgalvju.

Vēl zīmīgi ir... pie Kariņa protokola, ko mēs lasījām šonedēļ... ka ir jānovelk līdz rudenim - nu, lai visi gribētu kā traki vakcinēties. Ziniet, kā ir? Šādi plāno korporeļu iesvētības, baļļuku ar striptīzdejotājām, nevis - ko darīt, kad valstī ir lielākā krīze kopš tās pastāvēšanas. Tieši tāpēc Kariņa valdības stils ir par iemeslu visam, arī tam, ka nenopirka pietiekoši daudz vakcīnu tiem, kuri grib vakcinēties.

Cilvēks acīmredzami ir bailēs uzdot tiešus un nepārprotamus jautājumus, un nemaz nerunāsim par tiešiem un nepārprotamiem lēmumiem, no kuriem bail ir gubernatoram Kariņam.

Un nobeidzot. Mums ir jāiet savs ceļš - savas valsts ceļš, nevis jākopē, jāskatās celmi un saplākšņi... Vienkārši mums nav citu variantu. Labākajā gadījumā mums ir jāiet zviedru ceļš, bet vislabākajā - savs ceļš. Nevis kaut ko kopēt un nepārtraukti izgāzties.

Mūsu lojalitāte - mūsu lojalitāte! - ir mūsu tautai (tādai tai ir jābūt!), nevis Eiropas Savienībai, kura ir birokrātiska un slikti pārvaldīta. Nevis koalīcijas padomei un koalīcijai, bet mūsu tautai!

Premjeram ir jābūt lojālam tautai. Un tieši tāpēc, ka mūsu premjers ir gubernators kādam štatam kādā citā valstī, viņš nespēj nodrošināt saprotamu vadības... krīzes menedžmentu valsts vēsturē lielākajā krīzē.

Kariņam ir jāatkāpjas nekavējoties, šodien, valsts interešu vārdā un jābrauc mājās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Jautājums, kas ir formulēts pieprasījumā, ir gaužām vienkāršs: vai premjers Arturs Krišjānis Kariņš vada vai nevada to domubiedru terāriju, kurš saucas “valdība”.

Ja viņš vada šo varu, tādā gadījumā visa atbildība par jēdzīgiem vai nejēdzīgiem lēmumiem, par ministru darbību vai bezdarbību, aktivitātēm, neaktivitātēm gulstas uz viņa pleciem. Un, dabīgi, tie, kas pārdzīvos pandēmiju - gadījumā ja pārdzīvos -, vērtēs arī Kariņa kunga pūliņus un lems par to, vai viņam spodrināt medaļu vai ordeni... vai kaut kāda cita veida balvu pasniegt.

Ja viņš nevada šo komandu - izskatās tieši tā -, tādā gadījumā tas pieprasījums ir atbalstāms, un par to liecina vairākas lietas, to skaitā, starp citu, arī šīsdienas... Rancāna kunga runa, kad viņš kritizēja valdības lēmumu, kas ir nonācis līdz komisijai... un ka, lūk, ir jāpieliek vairāki pūliņi, lai spodrinātu arī šo procesu...

Vēl vairāk teikšu. Arī Valsts prezidents savās retajās vēsturiskajās uzrunās... Vienā no pēdējām viņš asi kritizēja valdības locekļus. Pakārtoti... netieši tas izskanēja kā kritika premjeram, kurš nespēj tikt galā ar saviem... nu, viens otrs te bija pieminējis vārdu... “aitām”, šinī gadījumā diez vai tas ir pareizi, šeit ir runa par “domubiedriem” (pēdiņās).

Tāpēc es domāju, ka šis pieprasījums neapšaubāmi ir atbalstāms.

Un rodas arī dziļas pārdomas par to - a kas būtu darāms tālāk? Šinī gadījumā spersim to pirmo soli un atbalstīsim pieprasījumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis pieprasījums ir galvenokārt par to, ka šī valdība nespēj stratēģiski un koordinēti rīkoties.

Kopš mums ir pieejami šie audiofaili, mēs redzam, kas īsti notiek valdības sēdēs; mēs redzam to, ka, protams, ministri mēģina - uz tāda zināma populisma robežas - šobrīd stāstīt, kurš nu ir labāks par citiem. Tas nekādā veidā neliecina par normālu valdības darbu un par to, ka šajā valdībā būtu kaut kāda veida komanda.

Šodien pat... no rīta Latvijas Televīzijā vakcinācijas biroja vadītāja patiesībā diezgan godīgi pateica to, ka šobrīd ar vakcīnām problēma ir tā, ka nav vakcīnu. Uz to pēc tam sociālajos tīklos pats veselības ministrs Pavļuta kungs norādīja, ka vakcīnas, redz, nākot, ka nāk katru nedēļu, nāk šīs vakcīnas un ka viss it kā ir kārtībā. Tajā pašā laikā mēs redzam to, ka senioriem, kuriem ir pieraksti uz vakcīnām, tie tiek atteikti - atteikti, pamatojoties uz to, ka vakcīnu nav.

Latvijas Universitātes senioriem, kuriem bija paredzēta vakcinācija, vienkārši pasaka, ka vakcīnas nav, - pasaka tajā brīdī, kad viņi jau dodas saņemt šo vakcīnu, jo piegādātāji gluži vienkārši atsūta mazāk vakcīnu, nekā mēs bijām pasūtījuši.

Protams, šī problēma nav tikai un vienīgi Latvijā. Protams, galvenā Latvijas problēma ir tā, par ko jau ir daudz runāts, - ka vakcīnas gluži vienkārši netika pasūtītas pienācīgā apjomā un šī risku vadība bija ārpus jebkādas kritikas vakcīnu iepirkuma procesā. Var jau meklēt vainīgos un sodīt vainīgos, bet šobrīd, kad Latvijas sabiedrībā vairāk nekā 60 procenti Latvijas iedzīvotāju ir gatavi vakcinēties... šobrīd runāt par to, ka nav, kas vakcinējas, ir absolūti muļķīgi. Jebkādas PR aktivitātes, kas ir, lai aicinātu cilvēkus doties...

Cilvēki ir gatavi vakcinēties - nav vakcīnu. Un tas, ko mēs redzam, - ka valdība... Es personīgi uzskatu, ka valdība nav ieinteresēta vakcīnas sadabūt, jo valdības rīcība... neviens no valdības rīcības soļiem par to neliecina.

Kāpēc Lietuva šobrīd aizdod vakcīnas citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet ne Latvijai? Kāpēc Latvija šobrīd neizmanto savus diplomātiskos kontaktus? Kāpēc Latvijas valsts vadītājs, ārlietu ministrs un veselības ministrs šodien nav kaut kur citur, kādā valstī, kur ir vakcīnu pārpalikumi? Kāpēc mēs par vakcīnām necīnāmies un neaizņemamies? Kāpēc mēs nelūdzam palīdzību, lai mums palīdz ātrāk šo krīzi risināt, lai nemirtu katru dienu desmitiem cilvēku?

Visi šie ierobežojumi, ko valdība uzliek, - tas viss, ar ko nodarbojas valdība, ir sabiedrības... moralizēšana, bet ne problēmas risināšana. Moralizē, ka sabiedrība pie tā ir vainīga... Jau gads ir pagājis, kopš mēs dzīvojam ierobežojumos.

Šobrīd cilvēki saņem pirmo vakcīnas devu un pēc tam gaida uz otro devu, bet viņiem nevar apstiprinoši pateikt, vai būs otrā vakcīnas deva vai nebūs, jo gluži vienkārši nav informācijas par to, kāda ir šī situācija. Atbildīgās amatpersonas tā vietā, lai risinātu šo jautājumu, kā to dara Polija, kā to dara Austrija, kā to dara Dānija, kuras skaidri parāda, ka ir ieinteresētas vakcīnu sagādāšanā saviem iedzīvotājiem... Kāpēc mēs neņemam piemēru no labākajiem? Kāpēc mēs neņemam piemēru no tās pašas Izraēlas, kura ir ļoti skaidri... ir izgājusi cauri šim procesam? Kāpēc mēs nemeklējam sadarbību ar šīm valstīm, kas ir stipri... soli priekšā Latvijai?

Tā vietā mēs ar katru valdības sēdi redzam to, cik šī valdība ir rīcībnespējīga. Tajā brīdī, kad mums infektologi, speciālisti, paziņo par to, ka principā mums trešais vilnis jau ir neizbēgams... tā vietā mēs nedēļu kaut ko domāsim. Mēs pagaidīsim to, ka šī infekcija izplatīsies jau tādos apjomos, ka no ierobežojumiem vairs nebūs nekādas jēgas, un tajā brīdī mēs veiksim šos stingros ierobežojumus.

Kolēģi! Manuprāt, novēlota ir arī valdības... nerīcība, kā tas bija vakcīnu iepirkumā, kur bija vienkārši nerīkošanās... arī ir diezgan noziedzīgi šobrīd attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem.

Kolēģi! Šī valdība ir rīcībnespējīga. Ikkatra valdības sēde ir šīs valdības iespēja pierādīt pretējo, bet katrā valdības sēdē šī valdība parāda to, ka viņi nespēj strādāt kā komanda. Un tur ir iemesli - vairāki. Protams, sarežģīta koalīcija, bet arī Valsts prezidents, stāstot par to, ka nav citas alternatīvas šai koalīcijai, ir viens no vaininiekiem, kāpēc šie ministri, šīs politiskās partijas šobrīd sēž tādā kā aizsardzībā... ka, redz, nekas cits jau nevar nākt viņu vietā.

Es gan vēlētos atgādināt, ka Saeimā ļoti daudz kas ir mainījies kopš brīža, kad tika izveidota šī valdība. Es domāju, ka, pārskatot šīs valdības modeli kaut vai šīs koalīcijas ietvaros, daudz kas varētu arī izmainīties un varbūt cilvēki sāktu domāt valstiski, nevis tikai par saviem politiskajiem reitingiem, kuri jau tā ir nokritušies tik zemu, ka zemāk vairs nevar būt.

Šai valdībai ir nepieciešams restarts, un šī valdība ar šo savu šībrīža piegājienu parāda, ar katru valdības sēdi parāda to, ka viņi šo restartu nespēj... izveidot.

Tas pats ar šo vakcinācijas biroju. Vakcinācijas birojs ir pēc būtības izgāzies, un vakcinācijas biroja loma šobrīd ir pilnīgi nesaprotama.

Kolēģi, mums būs iespēja šodien lemt un šo vakcinācijas biroja jautājumu skatīt detalizētāk, bet tas nav arguments, kāpēc lai šo pieprasījumu nebūtu pamata atbalstīt.

Es domāju, ikviens no jums saprot to, ka valdības darbā šobrīd valda milzīgs haoss, un tas haoss balstās uz centieniem politiskajām partijām kaut kādā veidā glābt savus politiskos reitingus. Šī ir nevis cīņa par iedzīvotāju vakcinēšanu, par šīs pandēmijas izbeigšanu, bet šī cīņa ir tikai un vienīgi par valdības... valdību veidojošo partiju reitingu... kaut kāda veida mēģinājumiem uzlabot, nekas vairāk. Kamēr tas tā būs, tikmēr iedzīvotāji būs cietēji no šī visa.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Valdības... Valdību veidojošajām partijām vajag ieklausīties šajās lietās, ko saka opozīcija, un pēc būtības sākt beidzot domāt valstiski, triekt savus ministrus uz ārzemēm, lai meklē vakcīnas un bez vakcīnām neatgriežas mājās.

Kolēģi, mēs veselu mēnesi... stāstīsim tūlīt sabiedrībai, kā notiek vakcinācija, kas ir smieklīgos apjomos. Rāda vienu senioru, kuram iepotē šo vakcinācijas poti, un stāsta - vai, cik labi, vai, cik viņš apmierināts! Ir desmitiem tūkstošu, kuriem tas ir vajadzīgs jau šodien, desmitiem tūkstošu dienā ir jāvakcinē, tāds ir vakcinācijas plāns. Kāpēc mēs to nevaram jau tagad ieviest! Kāpēc mēs nevaram jau tagad nopietnos apjomos sākt šo visu darīt! Mūsu kaimiņi to dara, mēs to nedarām.

Kolēģi, tas ir nožēlojami, ir jāsāk strādāt! Aicinu visu valdību... un koalīcijas partijas jo īpaši aicinu piespiest savus ministrus sākt beidzot strādāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Lūdzu!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ir modē lamāt valdību, lamāt Ministru prezidentu, bet... es vēlos pieskarties pie pieprasījuma būtības.

Faktiski tā jēga ir savstarpējā komunikācija. Visi mēs esam ievēlēti politiķi, mēs pārstāvam dažādas sabiedrības grupas un slāņus, un tikai ciešā sazobē mēs varam šajā grūtajā brīdī lemt par labu mūsu sabiedrībai un tās veselībai.

Iepriekšējais runātājs pieskārās vakcinēšanas problēmai un tās... starptautiskajai sadarbībai. Mums Latvijā ir tabu uz šo nosaukumu - “Sputņik V”, taču šī vakcīna, kas ieviesta Krievijas Federācijā, jau izmantota vairākās Eiropas Savienības valstīs. To pasūtīja Čehijā, Slovākijā, Ungārijā. Nevienam šeit nav iebildumu pret to.

Centrāleiropas valstis arī cieta ļoti daudz no totalitārā komunisma, un viņiem ir savi rēķini ar Maskavu, bet, kad ir runa par cilvēku dzīvībām, viņi atmet šitās vēsturiskās diskusijas un pievēršas reālai iespējai saņemt vakcīnas.

Arī ja par trešajām valstīm runājam... Ņemsim piemēru no Ukrainas. Es domāju, ka galvenajā - iedzīvotāju sabiedriskās veselības - jomā, kā arī vispār antropoloģiskajā situācijā mēs esam diezgan līdzīgi ar Ukrainu. Kāpēc Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis izdarīja injekciju ar Indijas ražoto vakcīnu? To ir ražojis viens no lielākajiem farmācijas ražotājiem pasaulē.

“Covaxin”, kā arī “Covishield” - divas vakcīnas, kuras ražotas Indijā. Man liekas, ka tā ir laba iespēja arī Eiropas Savienības valstīm vakcinēties.

Diemžēl redzēju nesen Evu Juhņēviču, kura ar vainīgu smīnu stāstīja, ka martā būs ļoti grūti, tāpēc ka vakcīnu nav.

Es, tāpat kā visi, teiksim tā, godīgie Saeimas deputāti, stāvu parastā rindā www.manavakcina.lv. Man kā visiem frakcijas SASKAŅA deputātiem nav nekādu priekšrocību, bet acīmredzot daži deputāti, kuri šobrīd balsos pret šo pieprasījumu, jau saņēmuši vakcīnu, tāpēc ka viņi ir dažu Saeimas struktūru vadītāji, neaizvietojami un stratēģiski svarīgi.

Bet, kolēģi, padomāsim par mūsu līdzpilsoņu, līdzcilvēku veselību un dzīvi un atbalstīsim šo pieprasījumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Geidāna kungs, vai jums ar deviņām minūtēm pietiks?

A. Geidāns (KPV LV).

Jā, pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam. Lūdzu!

A. Geidāns. Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skaidrs, ka Valaiņa kungam jau ceļošana... teiksim, vēlas ceļot - jau aizceļot uz kādu... Kolumbiju vai uz citām valstīm.

Bet nu par Covid-19 seku likvidēšanu. Pirmajā vilnī bija situācija, kad mēs uz Eiropas fona izskatījāmies ļoti labi un visas pārējās valstis bija pārsteigtas. Taču tās bija pārsteigtas nevis tāpēc... nevis par to, ka mēs esam pirmie un visveiksmīgāk tā kā tiekam galā ar šo seku likvidēšanu, bet par to, ka Latvija atrodas ļoti augstā pozīcijā korupcijas indeksā, un, kā jaunākie pētījumi rāda, šis faktiski ir viens no faktoriem, kas ietekmēs seku likvidēšanu, teiksim, jebkuru katastrofu seku likvidēšanu, tātad - arī Covid-19. Tāpēc tagad mums nevajadzētu brīnīties par to, ka mēs netiekam... nevaram apkarot Covid-19, tāpēc ka skaidrs, ka tās valstis, kuras atrodas augstā vietā korupcijas indeksā, korupcijas... tām neizdodas tik veiksmīgi apkarot Covid-19 sekas.

Šinī gadījumā... Es skatos - pieprasījums ir parakstīts arī no atsevišķiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem. Arī Tavara kungs... nu, cēla tādu paniku, ka valdība neko nedara. Mēs kā frakcija uzklausījām arī vakcinācijas biroja, tāpat arī Veselības ministrijas pārstāvjus, ka šobrīd, jā, vakcīnu nav, bet, tiklīdz vakcīnas parādīsies valstī, tā visi operatīvi tiks vakcinēti. Un Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji... viens jau ir nonācis Centrālcietumā... Tās ir faktiski tās sekas, ar kurām arī šobrīd mēs cīnāmies, jo... Nu, es novēlu jebkuram Latvijas iedzīvotājam nodzīvot tā, ka tiesas zālē divu stundu garumā lasīs piederošo īpašumu sarakstu...

Tāpēc, ja Tavara kungs tiešām būtu īsts valstsvīrs un uzņemtos atbildību par saviem vārdiem... Cik kvēli aizstāvēja Ventspils Aivaru, ka viņš ir politiski vajāts... un kā viņu, nabadziņu, apspiež... Būtu ņēmis un nolicis deputāta mandātu un laidis nākamo Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvi... Rīgas sarakstā... uz parlamentu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, vai ar piecām vai sešām minūtēm jums pietiks? Nē? Bet tā ir otrā debate... Mēģiniet iekļauties laikā, lūdzu.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ā, labi, paldies. Es gribētu paturpināt mazliet to tēmu par... un šajās mazliet jau dīvainajās debatēs, kuras iezīmēja pēdējais runātājs...

Mēs nerunājam šobrīd par visu, kas notiek pasaulē un Latvijā; mēs runājam par valdības vadītāja nespēju vadīt krīzi. Diez vai Geidāna kungs gribētu aizstāvēt Kariņa kunga nespēju to darīt, jo arī Kariņa kunga nespējas dēļ faktiski cieš jūsu politiskā spēka... es nezinu, vai jūs tam šobrīd piederat vai ne... divi ministri... mēs runājam par Petravičas kundzi un... trīs ministri, atvainojiet... Jūs visi esat ļoti sadrumstaloti.

Bet, ja runājam par šīm valdības sēdēm... Jūsu kolēģi, tie, kuri varbūt cer, ka pēc atklātām valdības sēdēm kaut kas uzlabosies... Neceriet! Visa tā retorika, ko mēs lasījām šajos, nu, tā kā... it kā noplūdinātajos dokumentos no slēgtajām valdības sēdēm, kurās ministri - un Kariņa kungs it īpaši - ņirgājas par sabiedrību, ņirgājas par visiem cilvēkiem...

Nemaldiniet sevi! Tas, ko jūs... ka jūs šobrīd dzirdat teātri, nenozīmē to, ka šāda pati ņirgāšanās, kuru mēs tagad lasām, nenotiek citās telpās un citās sarunās. Tas joprojām notiek, tas notiks, tas turpināsies tiktāl, ciktāl mēs tam ļausim notikt. Tas tiešām turpināsies tiktāl, ciktāl mēs nepieprasīsim atbildīgajām amatpersonām politisko atbildību un varbūt arī cita veida atbildību, ja viņu vaina tiks pierādīta.

Šāda ņirgāšanās, šāda attieksme pret sabiedrību... Es nerunāju par attieksmi pret opozīciju, jo tas ir mūsu darbs, bet es runāju par attieksmi pret sabiedrību, par nevēlēšanos skaidrot, nevēlēšanos uzņemties atbildību... par aprēķinu neesamību, par lēmumu absolūtu nepamatotību.

Kā mēs redzam no šīm atklātajām sarunām, klaja ņirgāšanās par visu sabiedrību... par to Kariņa kungam būtu pirmām kārtām jāuzņemas atbildība, bet, kā mēs redzam, neviens no Kariņa kunga politiskās partijas pārstāvjiem... neviens!... tikai viens - Geidāna kungs - iznāca pastāstīt par savu sāpi, bet neviens no JAUNĀS VIENOTĪBAS neatnāca aizstāvēt savu Ministru prezidentu.

Es aicinu vēlreiz - atkārtoti jūs aicinu! - atbalstīt šo priekšlikumu. Un aicinu arī ļoti stipri aizdomāties, vai tiešām jums, godātā koalīcija, ir vajadzīgs tāds “zicpriekšsēdētājs”, “līderis” (pēdiņās).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ļubovas Švecovas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Edgara Tavara, Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta nespēju nodrošināt stratēģisko vadību krīzes situācijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Deputātu pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Bet pirms pārtraukuma vārds deputātam Jurim Jurašam - paziņojumam.

Lūdzu pieteikties. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Informācija Juridiskās komisijas deputātiem: Juridiskās komisijas sēde notiks pēc 10 minūtēm, proti, pulksten 12.40.

Aicinu visus pievienoties. Saite nosūtīta gan e-pastā, gan arī WhatsApp sarakstē.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad ir laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām Saeimas 2021. gada 4. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Kolēģi, sveicināti vēlreiz! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu” (Nr. 48/P13), dokuments Nr. 3552, un, balsojot sešiem “par”, septiņiem - “pret” un diviem deputātiem atturoties, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Atvainojos, deputāti tomēr piesakās debatēm. Aicinu pieteikties debatēm laikus.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Atvainojos, kolēģi, ka tik novēloti pieteicos debatēm par šo pieprasījumu.

Pirmām kārtām jau gribas akcentēt Tieslietu padomes 29. janvāra rezolūciju, kur tā ir norādījusi, ka tieslietu ministrs ir viena no augstākajām tieslietu resora amatpersonām valstī - ar visai plašām pilnvarām attiecībā uz tiesu varu, to skaitā ar tiesībām rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Līdz ar to, ja šāda amatpersona izsaka neargumentētu nepatiku pret sprieduma rezultātu, to var uztvert kā prettiesisku to tiesnešu ietekmēšanu, kuri skatīja šo lietu augstākās instancēs.

Kolēģi! Pieprasījuma mērķis bija adresēt šo pieprasījumu Ministru prezidentam, lai Ministru prezidents izsaka savu viedokli par šo jautājumu. Pieprasījumu komisijas... izskatīšanas laikā... Pirmā dīvainā lieta jau bija tā, ka Ministru prezidents šo lēmumu... nodeva tālāk - ar rezolūciju nodeva tālāk... atbildēt tieslietu ministram... Tas jau pēc savas būtības ir dīvaini, jo pieprasījums tika adresēts tieši premjeram.

Mūsu ieskatā, tieši premjera... tas, ka nekāda rīcība nesekoja pēc šīs visnotaļ, manuprāt, nepieņemamās tieslietu ministra rīcības, ko nosodīja visa Tieslietu padome, neiztur kritiku. Ministru prezidentam vajadzēja kaut kādā veidā vērst uzmanību... tieslietu ministra... par to, ka šāda veida darbība tiesiskā valstī nav pieņemama.

Ko mēs dzirdējām komisijas sēdē? Mēs dzirdējām komisijas sēdē, ka Ministru prezidenta pārstāvji minēja, ka viņi gribēja, lai šis jautājums tiek atrisināts tā klusām... pa kluso, tā teikt, lai tam netiktu pievērsta pastiprināta uzmanība.

Kolēģi, uzmanība tam jau bija pievērsta tajā brīdī, kad Tieslietu padome sasauca savu sēdi, lai šo jautājumu izvērtētu. Jautājums ir - kāpēc Ministru prezidents nekādā veidā neaizrādīja par tieslietu ministra, teiksim tā, neprofesionālo rīcību šajā situācijā? Bet kas ir vēl būtiskāk? Vēl būtiskāk (un tas jau iezīmē mazliet šīs koalīcijas zināmu... neskaidrību) - kā tad īsti strādā valdība kā vienota komanda.

Uz Ministru prezidenta rezolūciju tieslietu ministram ierasties Pieprasījumu komisijā... parlamentārā demokrātiskā valstī nākt uz Saeimu un atskaitīties par saviem darbiem... tieslietu ministrs ne tikai neko neatsūtīja, bet neieradās vispār. Šis pieprasījums tika izskatīts pēc būtības, neuzklausot premjera viedokli, kuru viņš bija deleģējis paust tam pašam tieslietu ministram.

Kolēģi, šādā situācijā mēs redzam, ka... Ar ko cīnās šobrīd Polijā, Ungārijā... kāpēc ir pacēlies tiesiskuma jautājums un pie lemšanas, kad tiek lemts par Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļu sadali... par tiesiskuma jautājumu... kāpēc tiek par to runāts? Par to tiek runāts tieši tā iemesla dēļ, ka politiķi iejaucas tiesu varā. Tas normālā demokrātiskā valstī nav pieņemams, un tam tā nevajadzētu būt. Šobrīd tieslietu ministrs nodemonstrēja... spilgti nodemonstrēja, kā viņš to izdara.

Mēs redzējām Tieslietu padomes lēmumu, kura to nosodīja, bet mēs neredzējām nekādu premjera lēmumu. Normāli būtu, ja premjers būtu kaut kādā veidā vērsies pie tieslietu ministra, lai tādas lietas turpmāk, nākotnē, neatkārtotos. Arī no tieslietu ministra retorikas nav noprotams, vai viņš to turpmāk darīs vai nedarīs, vai viņš ir mācījies no savām kļūdām vai nav mācījies... un kāda būs Ministru prezidenta turpmākā rīcība, ja kaut kas tāds atkārtosies. Vai Ministru prezidents prasīs demisiju šādam ministram, ja tas turpmāk atkārtosies? Arī Valsts prezidents ir aicinājis Ministru prezidentu rīkoties tajos brīžos, ja ministri nestrādā tā, kā normālā demokrātijā tas būtu jādara.

Šis ir spilgts piemērs tam, kā ministrs ir ignorējis demokrātiskas valsts pamatprincipus, uzspļaujot tiesiskumam un nostādot visu Latvijas valsti situācijā, kad Latvijas valsts kopumā var saņemt kritiku par tiesiskuma principu neievērošanu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pugas kungs, komisijas vārdā...?

I. Puga. Nē, komisijas vārdā nav piebilstams nekas. Pieprasījums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 32, pret - 49, atturas - 11. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas pārvaldības izplatības likumā”.

Ir vairāki grozījumi, nosaukšu būtiskākos.

Tālruņa numurs 8989, uz kuru iedzīvotāji var zvanīt, lai pieteiktos vakcīnām, ir bez maksas.

Likumprojektā ir arī noteikts, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir tiesīga nodot Latvijas sabiedrisko mediju izstrādāto saturu bezatlīdzības lietošanā citiem medijiem, ievērojot attiecīgo likumu, piemēram, izšķērdēšanas novēršanas likuma, prasības.

Likumprojekts paredz, ka nodrošinājuma apmērs tūrisma operatoram ir vismaz ceļotāju iemaksāto naudas summu apmērā, bet ne mazāk kā 3000 eiro. Ja tūrisma operatora un ceļotāja iemaksāto naudas summu apmērs nepārsniedz 10 000 eiro, nepieciešamā nodrošinājuma apmēra aprēķināšanai piemēro koeficientu 1,5.

Likumprojekts paredz grozījumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanas nosacījumos un īpašos nosacījumos veselības aprūpes jomās, proti, ir noteikts, ka var paredzēt papildu riska piemaksas 50 procentu apmērā valsts un pašvaldību sociālās aprūpes un izmitināšanas centra personālam par kovidinficēto personu un kontaktpersonu aprūpi par laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Minēto piemaksu var noteikt arī personālam, kas iesaistīts minēto personu testēšanā ar Covid-19 antigēna noteikšanas testu.

Ir noteikts pienākums sociālo pakalpojumu sniedzējiem ievērot vietējās pašvaldības un valsts kompetento institūciju prasības, vadlīnijas, norādījumus un citus pasākumus personāla un tā klientu veselības apdraudējuma mazināšanai. Institūcijas vadītājs ir atbildīgs par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu un darba organizāciju savā iestādē.

Ir noteikts pašvaldībai nekavējoties nodrošināt bērna aprūpi atbilstošās telpās, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un atrodas ārstniecības iestādē un ja bērnam nav iespējams nodrošināt pašizolāciju pie radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.

Likuma grozījumos noteikts, ka ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, kā arī farmaceitiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tā seku novēršanu atļauts noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Piemaksām nepieciešamā papildu summa tiek pieprasīta no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Tieši tāpat te, līdzīgi kā virknē iestāžu, kas iesaistītas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanā un seku pārvarēšanā, ir atļauts noteikt virsstundu darbu līdz pat 60 darba stundām nedēļā. Virsstundu apmaksāšana arī notiek no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Likumprojekts paredz arī Vakcinācijas projekta biroja darbības laiku līdz 2021. gada decembrim un tā darbinieku atalgojuma maksimālās likmes (likuma pielikumā).

Komisijā, uzklausot iestādes, ekspertus un Ministru kabineta pārstāvjus, likumprojekts konceptuāli tika atbalstīts.

Konceptuāli tika atbalstīta arī Ministru kabineta lūgtā steidzamība šim likumprojektam, tāpēc komisijas vārdā aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tā... Valaiņa kungs acīmredzot vēlējās debatēt pirmajā lasījumā, nevis par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 65, pret - 2, atturas - 13. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J. Rancāns. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Paldies.

Augsti godātā sēdes vadītāja! Es pievērsīšos vienai atsevišķai likumprojekta sadaļai - kas ir vakcinācijas birojs. Un paldies Rancāna kungam, kas ļoti korekti izstāstīja par tām ļoti daudzajām vajadzīgajām lietām, kas ir šajā likumprojektā iekļautas.

Tomēr tas, ko mēs varam lasīt arī no anotācijas... ka iekļauts iekšā... visam šim pareizajam un vajadzīgajam likumprojektam pa vidu iekļauts iekšā šis vakcinācijas birojs... Un tā ir pirmā vieta šajā... mums Saeimā, kur mēs varam spriest pēc būtības par vakcinācijas biroja izveidi, principiem, sasniedzamajiem mērķiem. Šobrīd, ja mēs skatāmies, kādā veidā tas ir izveidojies... manuprāt, būtu bijis pareizi, ja Saeima šo jautājumu skatītu atsevišķā izdalītā likumprojektā, kur mēs runātu tieši par vakcinācijas biroja lomu, esamību un vajadzību šobrīd šīs krīzes risināšanā. Es pilnīgi noteikti negribētu būt tas, kurš saka, ka vakcinācijas birojs kā tāds mums nav vajadzīgs.

Šobrīd vakcinācijas birojs ar savu darbību ir apliecinājis to, ka tas vienkārši meklē vietu esošajā sistēmā. Mēs redzam to, ka pēc pirmā nostrādātā mēneša vakcinācijas birojs ir to vien darījis, kā mēģinājis kaut kādā veidā - ar kaut kādiem procesiem, ar kaut kādu darbību imitāciju - radīt iespaidu, ka viņi šobrīd ļoti aktīvi strādā, kaut gan būtiskāk būtu vērtēt pēc būtības, ko tad īsti vakcinācijas birojs vispār dara. Šeit ierakstīts: koordinēs vakcinācijas nodrošinājumu, tai skaitā vakcinācijas vietu organizēšanu, prioritāri vakcinējamo grupu izvirzīšanu un tā tālāk.

Šobrīd no publiskās telpas... mēs esam redzējuši to, ka pirmais vakcinācijas biroja uzdevums bija, ar ko viņi arī lieliski ir tikuši galā... ir bijusi valdības locekļu vakcinācija. Vai tā ir prioritāte? Manuprāt, tā gluži nebija tā prioritāte, kura... būtu jādara laikā, kad ir akūts vakcīnu trūkums, kā to atzina šodien pati vakcinācijas biroja vadītāja.

Anotācijā lasām par to, ka tie ir augstas raudzes speciālisti, amatos paredzēts iesaistīt augsta līmeņa speciālistus ar pieredzi līdzvērtīgu procesu izveidē. Kā minimums, manuprāt, tiem būtu jābūt tiem cilvēkiem, kas nāk tieši no šīs nozares, kaut gan vakcinācijas biroja vadītāja ir augsta līmeņa speciāliste Dziesmu svētku organizēšanā. Un savā ziņā līdzības jau mēs varam saskatīt: kā Dziesmu svētku biļetes tika pirktas un kā šobrīd notiek cilvēku tāda masveida piereģistrēšanās portālā manavakcina.lv. Mēs redzam to, kā šī manavakcina.lv ir savā ziņā pievīlusi Latvijas iedzīvotājus, un tiešām milzīgs paldies ārstiem, ģimenes ārstiem, kas mēģina uz saviem pleciem... šo procesu šobrīd organizēt, realizēt. Un principā tie arī ir tie cilvēki, tās poliklīnikas, kas šobrīd tiešām iznes visu šo smagumu.

Un mums būtu pareizi šobrīd no šīm kļūdām mācīties, līdz ar to arī šos uzdevumus definēt daudz skaidrāk, mērķtiecīgāk, lai nesanāk tā, ka šobrīd ir vesela virkne organizatoru, vesela virkne koordinatoru, un tiem arī ir leģitīmi uzdots uzdevums, kas arī anotācijā ir skaidri pateikts, kaut gan reālā dzīve ievieš savas korekcijas, kuras mēs jau šodien redzam. Un tad, kad sāksies masveida vakcinācija, parādīsies tādas, nu, sadursmes starp reālo dzīvi un politisko vēlmi; to šobrīd skaidri parāda šī vakcinācijas biroja vēlme iesaistīties procesos.

Kāpēc par to runāju? Ja runājam par koordināciju, tad jāteic, ka šobrīd esošā sistēma... Ilustrējot varētu teikt tā: ģimenes ārsts apzina, piemēram, to, cik daudz senioru viņam ir jāvakcinē (piemēram, tādu ir 100), un tad viņš vēršas pie Zāļu valsts aģentūras un veic šo pieprasījumu (līdzīgi, kā tas ir parastā vakcinācijas pasākumā, - tā, kā parasti, ikdienā, ir strādāts jau vairāku gadu garumā), un tad jau šī struktūra tālāk vēršas pie piegādātājiem, kuri tālāk šīs vakcīnas... tik, cik nu mums Latvijai ir izdevies sadabūt šobrīd šīs vakcīnas... tālāk jau viņi pilnu loģistikas ķēdi nodrošina līdz šī ģimenes ārsta kabinetam.

Un kur šajā situācijā jūs redzat vakcinācijas biroju? Tā lomas šeit praktiski nav. Bet šeit ir pateikts, ka tas ir galvenais koordinators! Tad ko tas birojs koordinē?

Tā sistēma strādā citādāk. Mēs šeit mēģinām iestumt iekšā sistēmu, definējot viņiem uzdevumus, kas pēc būtības nav pareizi. Un jau pirmais mēnesis ir parādījis to, ka tas nav pareizi.

Un arī par komunikāciju ar sabiedrību. Kolēģi, ja vakcinācijas biroja pārstāvji nespēj atbildēt uz jautājumu, cik vienā šajā pudelītē ir devu, tas nekādā veidā neliecina par viņu augsto kompetenci un par iedzīvotāju ticību vakcīnai kā tādai.

Un šajā gadījumā jebkurš ārsts, infektologs... Šobrīd mūsu sabiedrisko mediju telpā ir tik daudz speciālistu, kas ļoti labi skaidro, ļoti labi pamato, kāpēc vakcīna ir droša, kādā veidā notiek vakcinācijas process un kas notiek pēc tam. Gluži vienkārši par nelielu piemaksu viņi būtu pateicīgi. Viņi tāpat, bez visa vakcinācijas biroja, strādās no rīta līdz vakaram. Jau tagad, bez visa vakcinācijas biroja, skaidro sabiedrībai. Jau tagad! Būtu viņiem labāk nelielu piemaksu... viņi būtu pateicīgi par to un darītu to ar vēl lielāku entuziasmu.

Šobrīd eksperti tiek nonivelēti “pareizo” vakcinācijas biroja PR konsultantu vietā... pasakot, ka tie ir gudrāki par tiem, kas desmit gadus ir mācījušies šo jomu un šobrīd, manuprāt, perfekti komunicē ar sabiedrību.

Ikviens speciālists, kurš izsaka savu viedokli par vakcinācijas procesu, to dara vienkārši izcili, pamato to daudz labāk nekā šie vakcinācijas biroja speciālisti. Un vakcinācijas biroja speciālisti to nekad neizdarīs labāk par ārstu, mediķi, kas tajā jomā ir mācījies.

Tāpēc, kolēģi, es no savas puses rosināšu šos punktus par vakcinācijas biroja atalgojumu un šiem mērķiem, kas šobrīd iekļauti tikai anotācijā... likumprojekta tekstā (tur tikai algu jautājums ir iekļauts iekšā), izslēgt ārā.

Un aicinu valdību, koalīciju, valdību veidojošās partijas šo jautājumu iesniegt Saeimā atsevišķā kārtībā un tad jau Saeimā vienoties... ar ekspertiem kopā, iesaistot plašu sabiedrības diskusiju... nodefinēt, kādas tad ir šī vakcinācijas biroja funkcijas, kāds tad ir šī vakcinācijas biroja speciālistu atalgojums... lai tās nedublētos. Līdzīgi, kā šobrīd ar tām pašām vakcīnām vakcinācijas plānā...

Mums... ir darba devējs, kas vāc šos cilvēkus uz vakcināciju. Iedzīvotājs var pieteikties manavakcina.lv... ģimenes ārsts, telefona numurs. Beigās - kur tad tam cilvēkam vispār pieteikties? Un tad, kad viņš to mēģina darīt, vienīgais, kas strādā, izrādās, ir ģimenes ārsts... ar nosacījumu: ja viņš ir piekritis nodrošināt vakcinācijas procesu.

Kolēģi, problēmas šeit organizatoriski ir milzīgas, un šāda vakcinācijas biroja leģitimizācija - ar šādiem nosacījumiem, kas ir iekļauti šajā anotācijā, - ir nepareiza.

Vakcinācijas birojam, manuprāt, būtu šobrīd... es neesmu nevienu vārdu dzirdējis par to, lai kāds skaidrotu, ko darīt ar šiem vakcīnu atlikumiem... normālā veidā skaidrot, lai nav tā, ka mēs tuvojamies tam brīdim, kad tiem, kas nodarbojas ar vakcinēšanu - ārstiem, speciālistiem - būs drošāk izliet šo vakcīnu ārā nekā ievakcinēt kādam citam, jo spiediens no visādām organizācijām un visiem, kas skatās līdzi, ir milzīgs... par to... lai, nedod Dievs, kādam ne tādam iepotēs šo vakcīnu! Dienas beigās tas var novest pie tā, ka šīs vakcīnas vienkārši lies ārā. Par šo tēmu būtu jādomā vakcinācijas birojam - jādomā, kādā veidā koordinēt šos pārpalikumus, lai neviena vakcīnas deva neaiziet zudumā. Bet par to vispār nekas nav dzirdēts.

Un, protams, par vakcīnu neesamību un par šiem niecīgajiem daudzumiem vispār negribētos turpināt. Bet šajā brīdī es aicinu, kolēģi, izdalīt šo sadaļu laukā. Šī sadaļa šobrīd liek atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Un tās labās lietas, kas ir vajadzīgas steidzamības kārtā... mēs atbalstījām steidzamību, atbalstīsim arī pirmajā lasījumā. Iet uz priekšu, bet šo sadaļu atsevišķi izdiskutēt, jo pirmais mēnesis ir parādījis, ka šī sadaļa nestrādā. Pirmais mēnesis ir parādījis to, ka šie uzdotie uzdevumi jauc galvu normālai sistēmiskai darbībai, kāda jau pastāv. Un tam tā nevajadzētu būt. Tas novedīs pie problēmām turpmākajā gaitā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā jau norādīju pie šī likumprojekta nodošanas komisijām, es neatbalstu vakcinācijas biroja izveidi. Un - tieši tāpat kā Valaiņa kungs - es arī aicināšu izslēgt ārā normu par vakcinācijas biroja izveidi un šīm algām, jo, atkārtošu, uz to niecīgo piemaksu fona šīs vakcinācijas biroja algas ir absolūti neētisks pasākums.

Joprojām es neesmu varējusi atrast vakcinācijas biroja nolikumu. Var būt, ka tas jau ir publicēts, bet pirms kāda laika es nevarēju nekādā veidā ar to iepazīties. Un, es domāju, ļoti daudzi cilvēki nevar saprast - pat izlasot šo anotāciju -, kam vispār ir nepieciešams vakcinācijas birojs, jo šajā anotācijā arī rakstīts, ka vakcinācijas birojs it kā koordinē šo rindu, koordinē visus pieteikumus, bet, kā mēs redzam, ir laikam vismaz trīs dažādi veidi, kādos tomēr cilvēki var tikt pie šīs vakcinēšanās. Un kopumā ir ļoti liela neskaidrība tiem cilvēkiem, kuri labprāt gribētu saņemt šo vakcīnu.

Kā jau mēs šodien runājām par šīm ciniskajām sarunām valdības slēgtajās sēdēs... visticamāk, šis vakcinācijas birojs ir izveidots, lai “dvēseļu inženieri” varētu pārliecināt neticīgos cilvēkus vakcinēties. Bet - “dvēseļu inženieri” mēģina šobrīd pārliecināt neticīgos, vakcinēties negribētājus, bez vakcīnām. Tas, protams, ir ļoti komiski.

Kopumā... es uzskatu, ka šāda iestāde, šāda institūcija mūsu valstī šobrīd absolūti nav nepieciešama, ņemot vērā to, ka tā dublē vairākas funkcijas. Tā pat dublē informēšanas funkciju, jo, kā mēs redzam un kā tika arī norādīts, vakcinācijas birojam pagaidām nav nepieciešama kaut kāda īpaša komunikācijas forma, jo viņu vietā jau ir SPKC, kas ļoti, ļoti aktīvi komunicē sociālajos tīklos un arī medijos.

Kopumā... es esmu jau iesniegusi kopā ar kolēģiem šādu priekšlikumu, un es arī aicināšu to atbalstīt un nepieļaut naudas izšķērdēšanu un ņirgāšanos par ārstiem.

Paldies.

Es aicinu kopumā neatbalstīt šo likumprojektu, tāpēc ka tas nav sadalīts, kā jau teica Valaiņa kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā sēdes vadītāja, augsti godātie deputāti! Es gribētu aicināt šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Un varbūt arī atbildēt uz iepriekšējo runātāju bažām attiecībā uz vakcinācijas biroju un tā nepieciešamību.

Nu, es gribu teikt, ka pirmām kārtām vakcinācijas birojam ir trīs galvenie uzdevumi, kurus, manuprāt... ja mēs tiešām tā objektīvi un detalizēti skatāmies uz vakcinācijas biroja darbu, tad šis birojs arī šos uzdevumus veic.

Un pirmais no tiem ir... tātad birojam bija uzdevums (un birojs joprojām pie tā strādā) izveidot un uzlabot platformu vakcinācijas pieteikšanai un veidot ne tikai šo rindojumu, bet arī tālāk... gan ievērojot prioritārās grupas, gan koordinējot šo rindu starp ļoti daudziem vakcinēšanas kabinetiem.

Vienkārši skaidrības labad gribu teikt, ka jau pašreiz vakcinācijas procesā ir iesaistījušies vairāk nekā 500 vakcinācijas kabineti, ieskaitot ģimenes ārstus, bet šis skaits pieaugs, jo mēs... un vakcinācijas birojs tāpat arī ir saņēmis informāciju par to, ka vairāk nekā 500 ģimenes ārstu prakses vien vakcinēs iedzīvotājus pret Covid-19 infekciju, un šis skaits arī varētu pieaugt.

Tātad ir izveidota īsā laikā platforma. Jā, ir kritika arī par šīs platformas darbību, ir pamatota kritika... vietām, bet jāsaprot, ka šī platforma tika izveidota un bija jāizveido ļoti, ļoti īsā laikā. Tā tiek uzlabota. Paralēli tika izveidots zvanu centrs. Zvanu centra kapacitāte arī pēdējās nedēļās ir ļoti būtiski palielināta. Un, protams, ņemot vērā to, ka vakcinācijas process skar un skars praktiski jebkuru iedzīvotāju Latvijā, tad neapšaubāmi pat visideālākais šī procesa organizators saskarsies ar dažādiem pārmetumiem, aizrādījumiem, neskaidrībām, jo tas ir tikai loģiski, ka katram cilvēkam rodas jautājumi.

Vakcinācijas birojs saņem ik dienas ārkārtīgi daudzus iedzīvotāju jautājumus, sūdzības... arī neskaidrības... un cenšas šo... koordinējot starp dažādām Veselības ministrijas... gan padotības iestādēm... un kopumā iesaistītajām iestādēm vakcinācijas procesā, arī atbildēt uz iedzīvotāju neskaidrajiem jautājumiem.

Skaidrs, ka arī... ņemot vērā to, ka vakcinācijas process tiek organizēts gan izbraukuma vakcinācijā, gan ģimenes ārstu praksēs, gan arī lielajās slimnīcās vakcinācijas kabinetos... un arī tiks organizēts lielos vakcinācijas centros... tad, protams, arī šo vakcinēšanas iestāžu dažāda veida interpretācija ir jāņem vērā, vēl jo vairāk - pašā procesa sākumā, kad vienkārši... nu, visai sistēmai un šim masveida vakcinācijas procesam ir vienkārši jāiestrādājas. Jo šie jautājumi, kamēr šis process tiek iestrādāts, rodas, tie rodas ļoti daudz.

Otrs svarīgs vakcinācijas biroja uzdevums ir koordinēt vakcīnu sagādi un sadali starp šiem ļoti daudzajiem... simtiem vakcinācijas kabinetu. Un, protams, tas ir liels izaicinājums, jo vakcinācijas biroja un Veselības ministrijas uzstādījums ir tāds, ka vakcīnas nedrīkst glabāties ilgstoši ledusskapī, mums tās pēc iespējas ātrāk ir jānogādā vakcinācijas kabinetos un jāļauj cilvēkiem tās saņemt. Tātad tas ir liels izaicinājums - salāgot vakcinējamo personu rindu ar vakcīnu pieejamību, reģionālo aspektu. Un tas viss tiek darīts... labāk vai sliktāk. Es domāju, ka tas ik dienas tiek darīts arvien koordinētāk un šis process sāk noritēt arvien labāk.

Vēl šeit jāņem vērā tas, ka vakcīnu piegāde ir arī atkarīga no ražotāju vārda turēšanas, ja mēs tā varam teikt. Ik dienas faktiski un ik nedēļas mēs saņemam dažādus precizējumus vakcīnu piegādēs Latvijai. Kā mēs esam arī dzirdējuši, dažādi ražotāji... “AstraZeneca” arī... maina savus piegādes plānus, samazinot kādā nedēļā piegādājamo vakcīnu skaitu, kādā nedēļā varbūt palielinot, un sistēmai ir jābūt gatavai šiem pielāgojumiem, kas nav atkarīgi ne no vakcinācijas biroja, ne no Veselības ministrijas, tātad ražotāja pusē arī ir... nu, daudz... un arī saprotami iemesli, kāpēc šīs piegādes reizēm kavējas, reizēm ir mazākas vai reizēm - lielākas.

Es varu teikt, ka jau aprīļa mēnesī, atvainojos, marta mēnesī vēl neapstiprinātas piegādes ir paredzētas 164 tūkstošiem vakcīnu devu. Tas nozīmē, ka ap 80 tūkstošiem cilvēku marta mēnesī saņems vakcīnu. Tas ir - jau pie šāda te apjoma - diezgan liels izaicinājums, bet, protams, nākamajos mēnešos - aprīlī, maijā - piegāžu apjoms tikai palielināsies. Līdz ar to mēs visi kā sabiedrība būsim ieinteresēti, lai pēc iespējas ātrāk katrs no mums varētu saņemt šo vakcīnu.

Un, protams, vēl viens ļoti svarīgs vakcinācijas biroja uzdevums ir iedzīvotāju informēšana un informēšana vispār par vakcinācijas procesu, iesaistot mediķus un ārstus, jo, protams, vakcinācijas birojā strādājošie ir organizatori, viņi nav paši ārsti.

Līdz ar to mēs ļoti... arī aicinām un paļaujamies, un sakām lielu paldies ārstiem par to, ka viņi veic šo skaidrošanas darbu tieši iedzīvotājiem gan par vakcīnas blakusiedarbībām, gan par vakcīnas indikācijām, kontrindikācijām un tā tālāk. Un, protams, ļoti izaicinošs būs tieši šis lielo vakcinācijas centru raitas organizēšanas darbs, kas būs ļoti nopietns vakcinācijas biroja uzdevums.

Mēs, protams, varam teikt, ka, iespējams, to visu var izdarīt bez šāda centra, tomēr jāatzīst, ka tik liela faktiski visu iedzīvotāju vakcinācija un samērā īsā laikā... nav bijis pasākums... un gan mums, gan daudzām citām valstīm tas ir izaicinājums. Mēs redzam, ka daudzās valstīs ir šie lielie vakcinācijas centri.

Un tādēļ šī cena, ko mēs maksājam kā valsts par vakcinācijas biroju... un tas ir paredzēts tātad šajā, 2021., gadā... vakcinācijas birojs strādā līdz 2021. gada beigām. Šī cena - 640 tūkstoši -, manuprāt, salīdzinot ar to milzīgo izdevumu apjomu, ko mēs tērējam būtībā šai kovidkrīzei, ieskaitot gan pašu vakcīnu izmaksas, gan slimnīcu izmaksas saslimušo ārstēšanai, ir samērīgs tēriņš.

Un es ļoti ceru... un mēs no Veselības ministrijas puses raudzīsimies, lai vakcinācijas biroja darbība attaisnotu sevi. Un vakcinācijas birojam ir uzstādītas augstas prasības. Un pašreizējā situācijā mēs varam būt arī priecīgi par to, ka šīs vakcīnas neuzkrājas ledusskapjos, tās tiek intensīvi izlietotas, un, pieaugot vakcīnu saņemšanas apjomiem, arī šiem vakcinācijas tempiem būs krietni, krietni jāpieaug.

Tā ka kopumā, kolēģi, es domāju, nav nepieciešamības izdalīt šo jautājumu no likumprojekta, un aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Vakcinācijas iniciatīva un kampaņa atklāj ļoti fundamentālas problēmas visā Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

Pirmā un galvenā ir tā, ka valstī nav informācijas, tas ir, datu, kas ir pamats ne tikai kvalitatīvai un pārdomātai lēmumu pieņemšanai un lietderīgai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai, bet pirmām kārtām jau esošās situācijas problēmu un risku noskaidrošanai.

Datu trūkums faktiski ir ērta pozīcija, lai varētu pateikt, ka daudzu problēmu vispār jau nav, jo nav jau datu. Latvijā nav ne vēža pacientu reģistra, ne hronisko slimību pacientu datubāzes. Ja veselības aprūpes sistēmas pamats ir ģimenes ārstu institūts, katram iedzīvotājam ir savs ģimenes ārsts, tad būtu likumsakarīgi, ka katram ģimenes ārstam ir savs pacientu reģistrs vai, kas būtu vēl loģiskāk, būtu kopējais reģistrs, kurā minēts konkrēta pacienta ģimenes ārsts un kurā ir fiksēts pacienta stāvoklis un veiktās manipulācijas. Ja būtu šāds reģistrs, tad Covid-19 un vakcinēšanas gadījumi... būtu skaidrs to personu skaits... un dati... kuras ietilpst riska grupās, sākot ar vecumu un beidzot ar dažādām kaitēm, bet, pats galvenais, šo personu kontakti ātrai saziņai, kas ļautu operatīvi organizēt vakcinēšanos.

Ne Lietuvā, ne Igaunijā saskaņā ar publiski pieejamo informāciju nav izveidotas speciālas institūcijas vai speciālas iestādes, lai veiktu procedūru attiecībā uz iedzīvotāju vakcināciju un vakcinācijas problēmu risināšanu, tajā skaitā arī... Ne Lietuvas, ne Igaunijas valsts amatpersonas un attiecīgie dienesti, darbinieki, nesaņem attiecīgu papildu finansējumu tam, kā tas ir paredzēts likumā.

Un kopsavilkums ir šāds. Vakcinācijas biroja izveidotā iniciatīva, ļaujot pieteikties uz vakcināciju elektroniski vai telefoniski, nav nekas cits kā sabiedriskās domas aptauja, kas vēlreiz pierāda manis jau pateikto, ka valstī nav ne sistēmas, ne datu, pēc kuriem īstenot efektīvu vakcināciju, - riska grupu personas, šo personu kontakti, lai ar tām ātri sazinātos ģimenes ārsti un izstāstītu, kad un kur jāveic vakcinācija.

Kopsavilkums. Veselības ministrija un dienesti nespēj runāt par efektīvu valsts budžeta plānošanu un lietderīgu izlietošanu veselības aprūpē, jo nevienā citā Baltijas valstī nav izveidots speciāls, īpašs vakcinācijas birojs, kā tas ir izdarīts Latvijā.

Valstij, šajā gadījumā - ģimenes ārstiem, kuri ir veselības aprūpes sistēmas pamats, nav tiešas saziņas ar iedzīvotājiem. Un pašlaik veselības aprūpe, izveidojot vakcinācijas biroju, ir kļuvusi par publiskas komunikācijas projektu jeb reklāmas kampaņu, lai aizvietotu reālu, jēgpilnu darbu, kas... neuzlabo sabiedrības veselības radītājus pandēmijas laikā.

Un tāpēc es pagaidām šo nosauktu par vētrainu darbības imitāciju, līdz ar ko... diemžēl nevarētu atbalstīt esošo... projekta turpmāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Es ļoti, ļoti priecātos, ja Dūrīša kungs varētu mums sniegt kaut nelielu ieskatu tajās darbībās, kuras tika veiktas no vakcinācijas biroja puses šajā laikā, kopš vakcinācijas birojs ticis izveidots. Kā jau norādīja Valaiņa kungs, mūsuprāt, vienīgā darbība, ko veic vakcinācijas birojs, ir šo amatpersonu, kuras uzskata, ka bez tām valsts apstāsies, vakcinācija.

Mēs visi redzējām šīs bildes, un principā laikam šo bilžu organizēšana bija sakrauties vienā čupā un pārkāpt, starp citu, epidemioloģiskos noteikumus. Droši vien tas ir vienīgais vakcinācijas biroja sasniegums, jo patiesībā nedaudz dīvaini ir arī lasīt šajā likumā... likumprojektā to tekstu, ka vakcinācijas birojs vēl tiks izveidots. Ja jūs kārtīgi izlasāt šo likumprojektu, tad jūs redzat, ka deputāti šobrīd balso par nākotnes plāniem, lai gan vakcinācijas birojs jau sen strādā. Tātad atkal kārtējā reize, kurā valdība mēģina leģitimizēt savus tēriņus un savus sasteigtos lēmumus.

Tā ka es neatbalstīšu un aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Es atbildēšu Dūrīša kungam un aicinātu tomēr Saeimas deputātus, šo likumprojektu tālāk skatot otrajā lasījumā, tomēr pieņemt izlēmīgu... rīcību un jautājumu par vakcinācijas biroju virzīt kā atsevišķu likumprojektu, jo, kā jau minēja arī Dūrīša kungs savā uzstāšanās reizē... Viņš minēja daudzus uzdevumus, ko darīs vakcinācijas birojs un kas tam būtu jādara... un kur vēl lieli izaicinājumi mums priekšā.

Es pilnīgi pievienojos tam, ka vakcinācijas birojam ir lieli izaicinājumi priekšā. Tomēr par šiem uzdevumiem šobrīd Saeimas deputātiem nav iespējas jēgpilni debatēt (tikai vienīgi šajā sadaļā, kur mēs lemjam par nodošanu pirmajam lasījumam) un kur nu vēl iesniegt kaut kādus priekšlikumus, lai mēs varētu kopīgi padiskutēt par tiem mērķiem, par tiem uzdevumiem, kas vakcinācijas birojam īsti ir, īpaši uzsverot to, lai tas nedublē jau esošas, strādājošas sistēmas. Nu, piemēram, šajā rīkojumā nav neviena vārda par to, ka vakcinācijas birojam būtu jāuzņemas galvenā loma komunikācijā ar pašvaldībām... attiecībā uz centriem, kur pašvaldības, iesaistot savus cilvēkus, cilvēkresursus, varētu palīdzēt... tieši palīdzēt veikt masveida vakcinācijas procesa norisi.

Protams, pašvaldības ir gatavas to darīt. Bet vēl līdz šodienai īsti normāla komunikācija ar pašvaldībām šīs problēmas risināšanai nav notikusi. Ir tikai viens piemērs, kur pēc tam, kad tika konstatētas problēmas, kad netika galā attiecībā uz situāciju Madonā, tur vērsās... beidzot pamanīja - bet ir taču tāds pašvaldības vadītājs, kurš, protams, uzņēmās šo jautājumu tālāk risināt. Es esmu pārliecināts, ka Lungeviča kungam pilnībā izdosies kopā ar veselības jomas speciālistiem šo jautājumu sakārtot, lai Madonā būtu skaidra pārliecība par to, kā notiek vakcinācijas process, iesaistot speciālistus.

Tas, ko jūs minējāt, Dūrīša kungs... Virkne no šiem uzdevumiem, kas šobrīd ir noteikti, tiks darīti, tāpat kā sistēma līdz šim ir strādājusi arī attiecībā uz... ko jūs te minējāt par šīm loģistikas ķēdēm. Es domāju, tā kārtība, kas šodien pastāv, - nekas jau pēc būtības nemainīsies. Tāpat privātie uzņēmēji šobrīd nodrošina pilnu loģistiku, un tāpat viņi to darīs arī turpmāk. Būtu forši varbūt palīdzēt ar kaut kādām saldētavām atsevišķās vietās, kur to trūkst, bet tikpat maz... Bet ir par maz konkrētības šajos uzdevumos. Tajā brīdī, kad tas ir tik vispārīgs, notiek tas, kas notiek,- vakcinācijas birojs haotiski meklē savu vietu, lai kaut kādā veidā attaisnotu savu pastāvēšanu, jo šobrīd politiķi uz viņiem mēģina novelt savu neizdarību un mēģina visur vainot viņus.

Es neuzskatu, ka vakcinācijas birojam kā tādam nevajadzētu būt. Es uzskatu, ka Saeimai ir jāvienojas par konkrētiem mērķiem, beidzot jādefinē, kas ko dara. Lai nav tā kā ar jūsu pieminētajiem visiem šiem tālruņiem un vēl kaut ko... ka beigās normāls iedzīvotājs ir apjucis, kas tad viņam tagad jādara: vai darba devējs viņu pieteiks, vai viņam kaut kur jāzvana, vai manavakcina.lv tomēr strādās vai nestrādās.

Ir haoss šajā jomā. Ja mums šobrīd būtu pietiekami daudz vakcīnu, tās vienkārši stāvētu plauktos aiz tā iemesla, ka nevis cilvēki negrib vakcinēties, bet nav sistēmas infrastruktūra sakārtota, kādā veidā šis process notiek, un tas viss balstās tikai uz ārstiem, kas šo problēmu šobrīd risina uz saviem pleciem. Tas, manuprāt, nav normāli, un tā ir tā lieta, par ko būtu jādebatē (un man arī būtu savi priekšlikumi, ko iesniegt), kur mēs definētu skaidrus uzdevumus. Šajā likumprojektā tāda iespēja netiek dota. Šajā likumprojektā vienīgā iespēja, kas tiek dota, ir vai nu atbalstīt, vai neatbalstīt vakcinācijas biroja personāla atalgojumu. Tas arī ir viss - bez mērķiem, bez uzdevumiem, bez sasniedzamajiem rādītājiem, bez kaut kā tamlīdzīga. Un te arī tas... Ar šādu lēmumu tas bardaks tikai turpināsies, un tur jau ir tā problēma.

Vēlreiz. Ja, Dūrīša kungs, jūs sekojat līdzi šīm debatēm, tad es jau vairākkārt esmu lūdzis - iesaistiet beidzot pēc būtības normāli pašvaldības. Bez pašvaldībām nekāda vakcinācija, nekāds veiksmes stāsts mums nesanāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Jā, paldies. Cienījamie kolēģi! Veidojot jebkuru jaunu iestādi, ir precīzi jādefinē tie uzdevumi, kas tur būtu risināmi.

Ja vakcinācijas birojs ir izveidots ar mērķi iegādāties vakcīnas pietiekošā kvantumā un atbilstošas kvalitātes - tas ir viens uzdevums. Loģisks uzdevums, ko varētu noteikt, teiksim, arī pieņemot attiecīgu lēmumu.

Otrs, par ko šodien daudz runāts, - par koordināciju. Tas jau ir daudz nopietnāk, jo koordinācija paredz dažādas funkcijas. Nu, pirmā funkcija, teiksim tā, vai tā pati vakcīna būtu piegādāta pie vakcinācijas centriem - vakcinācijas vietām. Šeit arī nekas no jauna nav izgudrojams, jo principā jebkuram aptieku tīklam ir sava loģistikas shēma, kura ietver visu Latvijas teritoriju, kura ir izstrādāta un sen jau strādā pietiekami operatīvi un pietiekami mobili. Līdz ar to tas diez vai ir vakcinācijas biroja uzdevums.

Trakāks jautājums ir par to, ka mums ir dažādi vakcinācijas centri: ģimenes ārsti, īpaši izveidotie vakcinācijas centri, slimnīcas un tā tālāk. Bet mēs runājam nevis par vispār kaut kāda cilvēka vakcinēšanu, katrā gadījumā mēs runājam par konkrēta pacienta vakcinēšanu. Līdz ar to pirmais, kas ir jādara un ko jums pateiks jebkurš ārsts, ka ir jāpēta pacienta, konkrētā pacienta, īpatnības, ko nosaka un var noteikt tikai ģimenes ārsts, neviens cits. Ja šodien tāds primārais apsekojums nenotiek, tad palielinās riski, ka tā vakcinēšana en gros jeb vairākuma situācijā var novest pie sliktiem rezultātiem. Tāpēc šeit arī tas jautājums par koordināciju ir daudz nopietnāks, nekā tas izskatās. Tāpēc tas, ko piedāvā deputāti, ka tas jautājums ir izdalāms no kopējo jautājumu virknes, ir pamatots, tiešām ļoti nopietns, ja mēs gribam nevis ķeksīša dēļ. Ja mēs gribam sasniegt nopietnus rezultātus, tad tas ir jādara.

Līdz ar to arī šis... Mēs jau vairākkārt esam runājuši par to, ka, ja vienā lēmumā, vienā likumā ir saliktas kopā dažādas nesaliekamas lietas, tad labāk būtu sadalīt to pa pozīcijām. Tas, kas ir apvienojams, - tas ir apvienojams; kas nav apvienojams - tas ir skatāms atsevišķi. Un šeit ir tas tipiskais gadījums, ka atsevišķi būtu jāskata jaunizveidojamas struktūras funkcijas, pienākumi, atbildība un līdz ar to arī darba samaksa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Jā, paldies, kolēģi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 933/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 65, pret - 4, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un sēdi, kad tas tiktu izskatīts otrajā lasījumā.

J. Rancāns. Jā, kolēģi. Komisija lēma priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas dienas, tas būtu šā gada 9. marts, un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā - šā gada 25. martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Budriķa lūgumu izteikties par priekšlikumu termiņu šim likumprojektam.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru un Budriķa kungu arī pieteikties vēlreiz elektroniski.

Lūdzu, Budriķa kungs, jums vārds.

U. Budriķis (JK).

Jā, godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tā kā valstī ir krīze, es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu dienu un izskatīšanu Saeimā - nākamās ceturtdienas, 11. marta, ārkārtas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad Budriķa kungs ierosina 5. martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un 11. martu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē. Tātad mums ir jābalso par šiem priekšlikumiem.

Vispirms mums jābalso par tālāko priekšlikumu. Tātad komisijas priekšlikums - 9. marts kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš un 25. marts kā likumprojekta izskatīšanas sēdes diena Saeimā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 25. martu - izskatīšanu Saeimas sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 33, atturas - 13. Tātad šis atbildīgās komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Tiek noteikts, ka priekšlikumi otrajam lasījumam... viena diena jeb 5. marts, izskatīšana Saeimas sēdē - 11. martā.

Turpinām sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

(Skaņas defekts.)... uz trešo lasījumu nekādi priekšlikumi netika saņemti.

Tāpēc aicinu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 887/Lp13).

Likumprojekts tika sagatavots Tieslietu ministrijas darba grupā, kura strādā ar elektroniskās lietas (e-lieta) platformas izstrādi un e-lietas ieviešanu tiesās. Tā kā šobrīd administratīvais process pamatā ir paredzēts papīra dokumentu apritei, plānoto jaunievedumu ieviešanai ir veicami gan redakcionāli, gan saturiski grozījumi Administratīvā procesa likumā, lai normatīvo regulējumu padarītu vispārinātāku un novērstu iespējamos tiesību normu neatbilstības gadījumus elektroniskās administratīvās lietas ieviešanai, un veicinātu elektronisko dokumentu apriti administratīvajā procesā tiesā.

Likumprojekts paredz grozījumus Administratīvā procesa likumā, lai regulējumu padarītu piemērojamu elektronizētam procesam tiesā, lai administratīvais process tiesā kļūtu vienkāršāks, ātrāks un līdz ar to arī efektīvāks.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 5. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 5. aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 888/Lp13).

 Šis ir viens no likumprojektiem, kuros nepieciešamas redakcionālas izmaiņas, jo pagājušā gada jūnijā Saeima pieņēma jaunu administratīvi teritoriālo pašvaldību iedalījumu.

Saeimas kārtības ruļļa 95. panta noteiktajā kārtībā uz otro lasījumu neviens priekšlikums netika iesniegts.

Komisija atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā un aicina to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Voika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas, tātad šī gada 9. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 9. marts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Pirmajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 897/Lp13).

Likumprojekts, līdzīgi kā likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, sagatavots Tieslietu ministrijas darba grupā, kura strādā ar e‑lietas platformas izstrādi un e-krimināllietas ieviešanu izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā un tiesās, lai veicinātu izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu resursu efektīvu izmantošanu, kā arī attīstītu mūsdienīgu, uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tiesu pakalpojumu nodrošināšanu. Tā kā šobrīd kriminālprocess pamatā ir pieskaņots papīra dokumentu apritei, plānoto jaunievedumu kontekstā ir veicama virkne gan tehnisku, gan saturisku grozījumu Kriminālprocesa likumā, lai normatīvo regulējumu padarītu tehnoloģiski neitrālu, novēršot iespējamos normatīvos šķēršļus elektroniskās krimināllietas ieviešanai un veicinātu elektronisko dokumentu apriti.

Vienlaikus, ņemot vērā kriminālprocesa specifiku un to, ka kriminālprocesa lietvedība elektroniski tiks īstenota pakāpeniski, Kriminālprocesa likumā ir nepieciešams ietvert tādu normatīvo regulējumu, kas būtu piemērots gan krimināllietas lietvedības kārtošanai papīra formātā, gan elektroniski e‑lietas platformā.

Likumprojekts paredz tādus grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai regulējumu padarītu tehnoloģiski neitrālu, elektronizētu atsevišķus procesus un kopumā veicinātu elektronisko dokumentu apriti kriminālprocesā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Likumprojektam nav pieteikušies debatētāji.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 5. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 5. aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 652/Lp13).

Likumprojekts tika izstrādāts uz otro... izskatīts uz otro lasījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tā izskatīšanas gaitā radās nepieciešamība pēc papildu sanāksmes, kuras laikā tika radīta alternatīva koncepcija nekā valdībā kopā ar sabiedriskajām organizācijām izstrādātā un komisijā piedāvātā.

Nedaudz par šīm koncepcijām. Tātad Finanšu ministrijas piedāvājums ir atbrīvot no saistībām pret valsti tos kredītņēmējus un piekāpties bankām attiecībā uz kreditoru prasībām tām personām, kuras ņēma kredītus, lai iegādātos nekustamos īpašumus savai dzīvesvietai, un samazināt kapitāla pieauguma likmi no 20 procentiem uz trīs no bruto atsavinājuma summas. Savukārt otrs mehānisms paredz atbrīvot visus kredītņēmējus maksātnespējas procesā, kuri aizņēmušies, arī citu motivāciju vadīti. Kā noprotat, diskusijas bija plašas.

Bet tālāk - pie priekšlikumiem.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Saistīts ar 3., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. priekšlikumu. Šis konkrētais paredz papildināt punktu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību šādā redakcijā: “no maksātāja nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma, kas gūts Maksātnespējas likumā noteiktā fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros - maksātnespējas procesa administrators”. Komisijā par šo priekšlikumu balsis sadalījās: pieci - “par”, pieci - “pret”, divi atturējās. Rezultātā - komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Benhenai‑Bēkenai. Lūdzu!

I. Benhena‑Bēkena (KPV LV).

Labdien vēlreiz! Tātad šis priekšlikums ir par cilvēkiem, par Latvijas iedzīvotājiem, par atbildību no banku sektora par nepārdomātu aizdevumu izsniegšanu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, neatbalstot šo priekšlikumu, mēs apstiprinām, ka mēs sargājam banku intereses, nevis Latvijas iedzīvotāju. Mēs nedrīkstam vienmēr glābt bankas un aizstāvēt tikai viņu intereses, mums būtu jābūt atbildīgiem par saviem lēmumiem un atbildīgiem pret mūsu līdzcilvēkiem.

2008. gads mums visiem ir palicis atmiņā kā banku bezatbildības izgaismošanas laiks - laiks, kura sekas izjūtam vēl šodien, laiks, kad likumdevējs uzticējās un nebija noteicis spēles noteikumus, jo paļāvās, ka izvērtējums un profesionalitāte ir tas, kas raksturo baņķierus. Tomēr realitāte izrādījās cita. Alkas pēc peļņas bija lielākas nekā atbildība pret sabiedrību un kredītņēmējiem.

Šobrīd mēs runājam par procesu, kurš pienāk tikai tad, kad šie aizdevēji ir salaiduši visu dēlī darbā ar aizņēmēju un nav izvērtējuši aizņēmēja spējas atgriezt šo aizdevumu. Šādu situāciju rašanās nav cilvēku kļūda, bet gan bankas. Neatbalstot šo priekšlikumu un ar to tālākos saistītos, vienīgais ieguvējs būs bankas.

Latvijas valsts iedzīvotāju interesēm jābūt aizsargātām. Kādēļ? Tādēļ, ka šis process ir svarīgs. Tādēļ, ka šajā jautājumā, kas izkristalizējās arī komisijā, biedējošais vārds bija “nodoklis”, “nodoklis par kapitāla pieaugumu”, kur smagās diskusijās gada garumā tika panākts kompromiss ar visām iesaistītajām pusēm.

Šobrīd strīds ir par trīs procentiem 20 procentu vietā. Par trīs procentiem tikai tiem, kuri savu nekustamo īpašumu iegādājās nevis savam mājoklim, bet gan citu motīvu vadīti. Tas nav par jaunu nodokli, bet gan par tā samazināšanu un piemērošanas kārtību.

Mēs runājam par nepieciešamību celt atalgojumu pedagogiem, tiem, kas rūpējas par bērnu izglītību, par mediķiem, kas glābj mūsu dzīvības, par bedrainajiem ceļiem, kuri ir jālabo, par mērķētu atbalstu uzņēmējdarbībai, lai dzīvotu labklājībā. Es neticu un negribu ticēt, ka mēs kā parlaments varētu atbalstīt prēmijas baņķieriem. Un es neticu, ka vairākums no mums uzskata, ka bagātajiem jākļūst bagātākiem un nabagiem - nabagākiem.

Noraidot šo priekšlikumu, mēs uzsauksim “Margaritu” Bahamu salās baņķierim. Baņķierim, kurš pirms tam ir pieprasījis kaudzi ar dokumentiem, lai varētu pārliecināties, ka kredīts ir izsniedzams un būs atgriežams. Kurš tad ir atbildīgs par saviem lēmumiem? Cilvēks, kurš lūdza profesionāli, vai profesionālis, kurš izsniedza kredītu, neskatoties, vai kredītu ir iespējams atgriezt, un ar savu lēmumu ir apzināti cilvēku iegrūdis postā, apzinoties to, ka paša peļņa ir nodrošināta, neskatoties ne uz ko. Šis priekšlikumu komplekss nodrošina iespēju uz kompromisu, iekļaujot visu iesaistīto intereses.

Mana pārliecība ir, ka nedrīkst ļaunprātīgi iedzīvoties uz citu cilvēku nezināšanas un savas rīcības seku neapzināšanos. Tieši tāpēc es aicinu neveidot sistēmu, kas ļauj turpināt baņķieru bezatbildību un iedzīvošanos uz mūsu iedzīvotāju rēķina.

Vēlos pateikt paldies komisijas kolēģiem no “Attīstībai/Par!”, Jaunās Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kuri atbalstīja priekšlikumu komisijā... kas ir Finanšu ministrijas mehānisms.

Līdz ar to aicinu apdomāt arī pārējos un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - finanšu ministra Jāņa Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 51, pret - 34, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 2. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Paredz darba devēja iespēju piešķirt bērna piedzimšanas pabalstu savam darbiniekam 250 eiro apmērā par katru vienās dzemdībās dzimušo bērnu, ja pabalsts izmaksāts sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas saskan ar 1. priekšlikumu. Līdz ar to sēdē būtu atbalstāms, lai gan komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 3. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 3. - finanšu ministra Jāņa Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 43, pret - 30, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ietver otru konceptu. Komisijā tika atbalstīts, bet, lai neradītu juridisku kāzusu, būtu balsojams un noraidāms.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Juridiskā biroja sniegto viedokli, ņemot vērā to, ka 1. priekšlikums nule kā Saeimas sēdē ir atbalstīts, tad 4. priekšlikums un arīdzan vēlāk 16. priekšlikums nav balsojami.

I. Benhena-Bēkena. Liels paldies sēdes vadītājai par precizējumu.

5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas saistīts ar 1. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Jā, es nedaudz esmu samulsis pie šī priekšlikuma, nevis pie šī priekšlikuma, bet, nu, arī pie iepriekšējo priekšlikumu izskatīšanas, kur tika pārbalsota komisijas nobalsotā redakcija, kur faktiski tātad sanāk, ka... Es nezinu, vai deputāti paši pamanīja, kas notika. Tātad sanāk, ka fiziskas personas maksātnespējas procesā tad, kad notiek piespiedu nekustamā īpašuma atsavināšana, ko veic maksātnespējas administrators nekustamā īpašuma izsoles... piespiedu izsoles ceļā, faktiski pēc tam, kad ir iekasēta kaut kāda naudas summa, kas pārsvarā ir par samazinātu vērtību, jau ātrās realizācijas vērtību, vēl ir jānomaksā trīs procentu nodoklis Valsts ieņēmumu dienestam. Tas ir jauns nodoklis.

Pirms tam tā visa nauda gāja vienkārši kreditoriem, un tagad vēl ir kaut kāds nodoklis pa vidu. Tas faktiski... tas mērķis ir bijis it kā tāds, ka jānodrošinās, ka kaut kādos gadījumos ir arī kaut kāds kapitāla pieaugums veidojies, ļoti retos gadījumos. Kur jūs esat dzirdējuši, ka ir piespiedu... tātad realizācijas izsolēs kāds parādnieks ir “uzvārījies”? Es, piemēram, tādus gadījumus... Nu, var būt, ka tādi ir, bet es neesmu par tādiem dzirdējis. Un tagad Saeima... Manuprāt, šeit nav visiem skaidrs, par ko īsti tiek balsots.

Tāpēc aicinu turēties konkrēti pie komisijas nobalsotajām redakcijām turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par 5. priekšlikumu.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Jā, paldies. Tātad, kolēģi, nu ko, es jūs varu apsveikt, jūs esat iebalsojuši jaunu nodokli, lielākā daļa no jums. Jāsaka, tik neprecīzu un tik neprofesionālu jautājumu pieteikšanu... Nu, laikam jau arī nav pārsteigums, ja mēs zinām, kurš to darīja. Tātad, kā jau es jūs apsveicu... tad ar jaunu nodokli.

Es ātri izskaidrošu to lietas būtību. Tātad esošajā maksātnespējas procesa kārtībā ir tā, ka, teiksim, tajos gadījumos, kad ir vairāki īpašumi, ja tie tiek pārdoti un ja tur rodas kapitāla pieauguma efekts, tad var būt tā, ka, noslēdzot maksātnespējas procesu, ir izpildītas visas saistības pret kreditoru, maksātnespējas process ir dzēsts, var būt tāda situācija, ka pēc kāda laika atnāk, piemēram, pavēste no VID, ka ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma, ja, piemēram, kāds īpašums tiek pārdots un tur ir pārdošanas cena augstāka nekā iegādes cena, tad veidojas šī delta, no kuras var piemērot to IIN.

Tas notiek ļoti, ļoti retos gadījumos, jo pirmām kārtām jau primārais mājoklis ir pasaudzēts no izpārdošanas un ļoti reti ir tādi gadījumi, kad ir kaut kādi otrie, trešie īpašumi, un ļoti, ļoti reti ir, ka tur veidojas kapitāla pieauguma efekts.

Bet tādi atsevišķi gadījumi ir, un, teiksim, lai to labotu, mūsu “labā Finanšu ministrija” (pēdiņās - “labā ministrija”)... Viņi tagad ir izdomājuši jaunu nodokli, kas pēc būtības... Viņi ir izdomājuši jaunu nodokli, kas iet nevis pēc tās deltas, kas rodas, pārdodot, realizējot īpašumu, bet viņi iet reāli pēc bruto ienākumiem, piemēram, tad, kad, pārdodot otro, trešo īpašumu... tagad būs trīs procenti bruto ienākums, uzreiz aizies VID pirms visiem kreditoriem, visām bankām un tā tālāk. Tātad mūsu VID tagad ir atradis veidu kā aizlēkt priekšā visai tai kreditoru ķēdītei ar jūsu palīdzību - paldies, jā! -, tātad aizlēkt priekšā kreditoriem.

Tas, ko mēs piedāvājām kopā ar Tieslietu ministriju, - ka šajos atsevišķajos dažos gadījumos, teiksim, kad ir radies šis kapitāla pieauguma efekts, ka valsts no savas puses pasaka... mēs, tātad VID, nekādas nodokļu pavēstes nesūtīsim... Tie ir ļoti daži... daži gadījumi, un tas bija tas mūsu risinājums.

Jūs nobalsojāt “par” to, ka Finanšu ministrija tagad varēs no tiem realizētajiem aktīviem aizlēkt priekšā visiem, visiem kreditoriem un iekasēt trīs procentus, nu tā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par 5. priekšlikumu.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei. Lūdzu!

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sveicināti, kolēģi! Es gribētu papildināt Krišjāni Feldmanu. Protams, es piekrītu, man liekas, ka tas, kas tagad notika, ir vienkārši bezprecedents.

Un tieši tā, es paskaidrošu ar reālu objektu, kas tagad ir izsolē. Piemēram, pamatojums, kāpēc tika organizēta izsole, ir nekustamā īpašuma nodoklis, piemēram, 300 eiro. Tik liels ir parāds. Nekustamais īpašums aiziet tagad līdz desmitiem tūkstošu eiro, jau tiek piedāvāts... no cilvēkiem. Sanāk, tā starpība... vēl no šīs starpības cilvēkiem ir jāmaksā nodoklis. Cilvēks 300 eiro dēļ... Jūs varat vienkārši iedomāties, cilvēkam nav 300 eiro, varbūt šis zemes īpašums ir mantojums, un te jūs esat pretrunā gan ar savu partijas programmu - es tagad vēršos pie KPV LV, kas tikko nobalsoja par šo priekšlikumu un atbalstīja. Jūs solījāt cilvēkiem neaplikt vienīgo māju, un, ja JK runā par primāro, tad jūs vienkārši tagad atņēmāt cilvēkiem gan īpašumu, gan vēl apliekat to ar ienākuma nodokli.

Es atvainojos, ja ir iespēja, tiešām šo likumprojektu atgriezt komisijā un izskatīt vēlreiz, jo man liekas, vienkārši tā ir vislielākā kļūda, kas varētu būt šodien, zinot, cik grūti tagad cilvēkiem dzīvot. Viņi nevar nomaksāt ne īres maksu, ne kvalitatīvu pārtiku ēst. Un jūs vēl apliekat viņus ar papildu nodokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Es tiešām nesaprotu, kas notika pie 1. priekšlikuma, kaut gan saprotu - Finanšu ministrija ir izdomājusi veidu, kā pacelt nodokļus. Mēs esam redzējuši vairākas reizes, kā tādas lietas tiek virzītas, tomēr šis ir tāds diezgan nekaunīgs veids, kā kovida laikā mēģināt nosmelt krējumu.

Godātā sēdes vadītājas kundze, tiešām man ir priekšlikums: tā kā priekšlikums, kas tika pārbalsots... komisijā, tad atgriezt to komisijai, atkārtoti izskatīt šo jautājumu, jo tiešām šis ir tāds bezprecedenta gadījums - kovida laikā paaugstināt nodokļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vispirms noslēgsim debates pie 5. priekšlikuma. Turpinām.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Jā, iespējams... man patika, ka arī Eglīša kungs, kas strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, iezīmēja, kas īsti šeit tagad notika. Es, godīgi sakot, neticu - es neticu! -, ka deputāti, kas balsoja, pārbalsoja tagad komisijas priekšlikumus (bija domāts, ka deputāti balsos stingri pēc tā, kā ir nobalsots komisijā), ka vispār apzinājās, par ko viņi balso. Es domāju, ka šobrīd sāk frakcijās viens otram jautāt - par ko mēs īsti nobalsojām? -, sāk vērt vaļā priekšlikumu tabulu un sāk lasīt redakcijas. Nu, tas, manuprāt, nav īsti labi.

Šajā sakarā man, protams, ir ļoti, ļoti liela vilšanās, ka vispār šādā līmenī Saeima var strādāt. Tāpēc es saskaņā ar Kārtības rulli pievienojos Ulda Budriķa iepriekš teiktajam un aicinu nodot šo likumprojektu atkārtotai... atpakaļ komisijai... pārtraukt tā skatīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ivetai Benhenai‑Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Liels paldies iepriekšējiem debatētājiem. Es redzu, ka beidzot ir atvērts likumprojekts un ir iedziļinājušies... nu, būtībā. Un vēl gribēju piemetināt no savas puses un paskaidrot, ka šobrīd ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, kas ir 20 procentu apmērā. Šis piedāvātais aizstāj to ar trīs procentiem bruto no atsavinātā īpašuma, kas ir stipri, stipri mazāk. Un atcerēsimies arī to, ka šis priekšlikums paredz: tajā gadījumā, ja iestājas maksātnespējas process, iedzīvotājam, kurš ir ņēmis kredītā vienīgo mājokli, tad vispār šīs saistības netiek aprēķinātas... tas tiek atlaists. Tas ir viens.

Otrs. Par darbu komisijā. Ja mēs paskatāmies pēc procedūras, tad balsojums komisijās sadalījās: pieci - “pret”, pieci - “par”, divi atturējās. Tas nozīmē, ka šis jautājums nav viennozīmīgs. Līdz ar to bija pieci “par”, pieci “pret” un divi, kas atturējās, kas veido automātisku šī priekšlikuma noraidīšanu.

Nu lūk, acīmredzot ir bijis iepriekš darbs frakcijās, ir bijis izvērtēts, ir saliktas prioritātes, kas tad īsti mums ir svarīgi, - vai mēs turpinām aizstāvēt baņķierus, kuri peļņas dēļ vienkārši neizvērtē atnesto dokumentāciju, kas ir bijusi iepriekš nepieciešama, un pieņem lēmumus, neskatoties ne uz ko. Vai tiešām varētu šo kredītu atmaksāt vai neatmaksāt - tas ir jautājums par atbildību, tas ir jautājums par to, kur mēs gribam iet. Ja mēs paņemam tādā vienkāršotā analoģijā, tad tā sajūta man ir šāda: ja klasē, kurā mācās 30 bērni, viens ir nesekmīgs, tad mēs atstājam visu klasi uz otru gadu, lai šis viens bērns, kurš ir nesekmīgs, varētu labi justies un, kā lai saka... jo zināšanas, kā to saka... atkārtošana - zināšanu māte. Nu, gluži tā tas nav.

Mums ir jāveido sistēma, kas motivē cilvēkus izvērtēt, kas motivē arī atbildību, kā profesionāļiem pieņemt lēmumus. Kā mēs zinām, ir diezgan daudz dažādi priekšnoteikumi gan attiecībā uz izvērtēšanu, gan arī risku vadību. Nu, jāsecina, ka diemžēl līdz šim acīmredzot tas nav bijis svarīgi un nav ņemts vērā. Jo - kāda atšķirība, kāpēc vērtēt un skatīties, vai, aizdodot naudu, var atgūt vai nevar atgūt, ja ir ķīla mājoklis. Nu, tas ir tieši tik vienkārši.

Šeit droši vien būtu arī jāpadomā par iespēju, kādā veidā pārliecināties par ekspertu kvalitāti, iespējams, par kaut kādiem standartiem vai citām lietām. Šeit tiešām ir daudz, ko darīt.

Un liels paldies, kolēģi, ka jūs vismaz uz Saeimas sēdi atvērāt šo likumprojektu un ieraudzījāt, ko mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā darām, jo mēs tur darām daudz un ļoti svarīgas lietas, lai arī sarežģītas, es piekrītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi vēl ir pieteikušies debatēs pie 5. priekšlikuma, un tikai tad mēs varētu izlemt šo procedurālo jautājumu - saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. pantu par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai.

Bet pulkstenis jau ir 15.00. Līdz ar to likumprojekta izskatīšanu varam turpināt pēc kārtējā pārtraukuma.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Tā veiksmīgi noritējusi.

Tātad pārtraukums sēdē līdz pulksten 15.30, kolēģi.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt šā gada 4. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Atgādinu, ka darba kārtībā likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un palikām pie debatēm par 5. priekšlikumu.

Godātie kolēģi! Tā kā šo debašu laikā tika izteikts priekšlikums nodot likumprojektu atpakaļ izskatīšanai atbildīgajai komisijai, mēs par 5. priekšlikumu pabeigsim debates, tad referents runās komisijas vārdā, pēc tam mēs balsosim par nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Un par šo priekšlikumu viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Un tad - atkarībā no tā, kāds būs šis lēmums, - vai nu turpināsim izskatīt šo likumprojektu, vai arī šis likumprojekts tiks nodots atpakaļ izskatīšanai atbildīgajai komisijai.

Tātad šobrīd turpinām debates. Debatēs bija pieteikušies vēl Jānis Butāns un Gatis Eglītis.

Kolēģi! Jums ir iespēja debatēs par 5. priekšlikumu pieteikties tagad elektroniski... vēlreiz... sistēmā.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies. Es vēlreiz uzsvēršu, kas ir pieņemts ar pirmajiem mūsu balsojumiem.

Tātad te ir nu konkrēti maldināšana... Es zinu, ka varbūt daudzi no jums domāja, klausoties referenta, teiksim, tajā stāstījumā, ka IIN tiek samazināts no 20 procentiem uz trīs procentiem. Tas ir pilnīgi maldinoši, jo mēs runājam par pilnīgi... divām dažādām nodokļu bāzēm. Pirmkārt.

Bet pats galvenais, ko es gribu pateikt, - Tieslietu ministrijas un attiecīgi arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts, paredzēja vispār atteikties no IIN... vispār - nulle procentu IIN... maksātnespējas procesos.

Un tas, kas tagad ir iebalsots, - tas paredz izveidot jaunu nodokļu bāzi... aplikšanas... nodokļu bāzi. Tātad iet projām no tiem 20 procentiem, kas bija ļoti, ļoti atsevišķos gadījumos tikai, kur radās kapitāla pieauguma efekts, pārdodot īpašumu; tie... ir ļoti maz gadījumu. Tagad paplašināt to visu bāzi... un tagad iet uz formulu, kur katra īpašuma atsavināšana... tad uzreiz būs trīs procenti, kas iet VID.

Tātad, pirmkārt, mēs piedāvājam vispār atteikties... nulle IIN maksātnespējas procesos, kā tas ir jau tagad citos gadījumos, - nulle procentu... un, otrkārt, vispār nepieļaut, ka mums tagad tiek paplašināta šī nodokļu aplikšanas bāze uz visiem īpašumiem, kas tika atsavināti, un tur uzliek... trīs procenti... bruto likmi, kas ir augsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Paldies Eglīša kungam par skaidrojumu. Un, manuprāt, šāds skaidrojums par... īpaši par strīdīgiem priekšlikumiem... būtu jāsniedz ziņotājam.

Bet es vērsīšos... reflektēšu uz to, ko teica kolēģe deputāte Benhena‑Bēkena. Un, jā, es tiešām ticu, ka Iveta kopā... deputāte Iveta kopā ar saviem frakcijas kolēģiem apsprieda, iedziļinājās, kā viņa pateica, salika prioritātes... salika prioritātes... tam... kā joprojām saglabāt savu ērto sēdēšanu šajā Saeimas sasaukumā, un izdomāja... kolēģi, izdomāja, ka, atbalstot kārtējo reironomikas brīnumu un jauna nodokļa ieviešanu... varbūt kolēģis Reirs būs labvēlīgāks un paņems vēl kādu KPV LV deputātu savā paspārnē. Nu, pilnīgi adekvāts secinājums no KPV LV frakcijas puses.

Es arī saprotu, ka gan frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA, gan frakcija “Attīstībai/Par!”, kas balsoja “par”... principā - cilvēku aplaupīšanu, jo īpaši - to cilvēku, kuri ir nonākuši zināmās grūtībās, savu balsojumu izdarīja, labi apzinoties, par ko balso, kāpēc balso, kam tas ir izdevīgi... un nav izdevīgi cilvēkiem. Bet tā arī nebūs pirmā reize, mums ir bijuši visādi azartspēļu lobiji, visādas citas interešu aizstāvēšanas. Pārdzīvosim.

Bet par pārējiem kolēģiem es tiešām neesmu pārliecināta, ka bija pietiekama iedziļināšanās, it sevišķi - ņemot vērā šo ziņotāja neprofesionalitāti.

Un es tiešām aicinu atgriezt šo kļūmi atpakaļ komisijā, caurskatīt vēlreiz, un tad arī tie deputāti, kas, iespējams, savu balsojumu izdarīja, pamatojoties uz ziņotāja sniegto informāciju... būs viņiem laiks iedziļināties un nepieļaut cilvēku apzagšanu ar bezkaunīgu papildu nodokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Te rodas arī zināma pretruna. Šis 5. priekšlikums, kas it kā atbrīvo no nodokļiem, tagad ir pretrunā ar to pašu 1., par kuru mēs jau nobalsojām (ministra Reira) un kurš apliek ar nodokli.

Kā teica ziņotājs, bankām esot rūpīgāk jāanalizē, pirms tās izsniedz kredītus. Bet jautājums - vai Finanšu ministrijai nav jāanalizē rūpīgāk? Viņi paredzēja šinī gadā uzplaukumu jeb pieaugumu... ekonomisko.

Un kas tad ir šī fiziskā persona, kas ir šajā maksātnespējas procesā? Tas ir normāls cilvēks, kas varbūt ir paņēmis kaut kādu kredītu, lai būvētu māju; viņš ir nomaksājis veselu lērumu nodokļu - gan akcīzes nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli par materiāliem, par algām, cilvēkiem... un viņš zaudē darbu - ne jau savas iegribas pēc. Viņš zaudē darbu faktiski valsts kaut kādas atbildības rezultātā.

Mēs varam teikt, ka valsts nav vainīga pie ekonomiskās krīzes. Es paskatījos IKP rādītājus par 2020. gadu - par pagājušo gadu. Un es skatos - piemēram, Ķīnai ir 2,3 procentu pieaugums, Turcijai ir 1,8 procenti... ekonomiskais pieaugums... IKP, un Eirozona, kā parasti, ir beigās: Francijai ir mīnus 8,2... un pat Vācijai ir mīnus 4,9 procenti... šis ekonomiskais pieaugums. Tātad - kurš tad šeit ir atbildīgs?

Bija diezgan dīvaini klausīties, ka bankām esot labāk jāplāno. Un nekāda liela nelaime jau nebūs, ja tos dažus procentus mēs noņemsim... un, teiksim, pārpalikums tur, protams, nekāds nebūs, jo īpašumiem ir ātrais novērtējums, tos jau tāpat pārdos zem cenas. Bet nu arī kreditori... Respektīvi, kas tad ir tie kreditori? Bankas jau arī dabūs tikai daļu, ja vispār kaut ko dabūs, jo vispirms jānomaksā visādi tiesu izdevumi, tiesu izpildītāja izdevumi, nenomaksātie nodokļi un tā tālāk, jānokārto citas saistības, un tikai tad kreditori dabūs savu naudu.

Bet kas ir smieklīgi - kam tad tās bankas... kāda nauda tad stāv tajās bankās? Tā taču ir mūsu nauda. Bankas jau nav kaut kas atrauts no cilvēkiem. Tā ir cilvēku nauda, kuru... vienkārši zaudēs to naudu, ko viņi ir aizdevuši, vai zaudēs daļu no tās naudas... un atkal - ne jau savas vainas pēc, bet ekonomiskās recesijas rezultātā, kas ir radusies neveiksmīgas ekonomiskās plānošanas politikas jeb... faktiski valsts politikas rezultāts kā tāds.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Te ir tāda drusciņ morāla lieta. Ja mēs šo 5. priekšlikumu... skatāmies, kā tas radās... tātad tas ir... respektīvi, attiecīgā panta... pateikšu tūliņ... 9. panta... 35.⁵ ... kā turpinājums... 35.⁶ ... tātad paskatieties, ka tas 35. ... esošā redakcijā... tas jau tika izveidots kā rezultāts jeb... kā atsauce uz 2008. gada krīzi.

Tad iznāk tā: mēs sākām, teiksim, šo atbrīvošanu no nodokļiem, ņēmām vērā 2008. gada ekonomisko recesiju, un tagad pēkšņi mēs secinām, ka, tieši otrādi, mēs varam it kā aplikt cilvēkus ar nodokļiem, jā, jo šeit jau mēs vairs uz to recesiju neatsaucamies, lai gan tā ir. Līdz ar to... Es domāju, ka te ir vairākas problēmas, bet tīri no morālā viedokļa tas nebūtu pareizi - krīzes situācijā palielināt šos nodokļus.

Jebkurā gadījumā... Es domāju, ka tie cilvēki, kas tiešām bija labticīgi paņēmuši kredītu - cerībā uz šo ekonomisko uzplaukumu, ko viņiem paredzēja gan Latvijas Banka, gan valdība, kura atsaucās uz dažādiem ārējiem apstākļiem... Bet, kā jau es teicu, tas īsti nav pareizi, jo dažām valstīm nez kāpēc netraucē šādi apstākļi arī dabūt kaut kādu iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tātad tas nebūtu pareizi šinī gadījumā - valstij nākt un nodokļus palielināt.

Tāpēc acīmredzot vienīgā izeja ir atgriezties un pārbalsot... veikt balsojumu par šo priekšlikumu vēlreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai‑Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Liels paldies kolēģiem no JKP. Jā, tas tiešām ir par cilvēkiem. Un, jāsaka, arī baņķieri ir cilvēki. Tas nav vispār apšaubāms. Bet te ir jautājums par to, par kādiem - vai tie ir pedagogi vai baņķieri, jo... Man ir jājautā jums - kādā veidā jūs plānojat atrast naudu budžetā pedagogiem? Nu, mēs varam visu mazināt, mēs varam nodrošināt to, ka cilvēki... principā paliek viņiem vairāk naudas, tajā pašā reizē viņi maksā par visiem pakalpojumiem. Mēs varam iet arī to ceļu. Bet es neuzskatu, ka tas... absolūtā kapitālisma versija ir tā labākā.

Jā, jāsaka arī tas, ka šis priekšlikums attiecībā uz Finanšu ministrijas mehānismu paredz to, ka tiem iedzīvotājiem, kuri ir ņēmuši kredītu, lai iegādātos sev mājokli, netiek nekas aprēķināts, viņiem šis atvieglojums tiek piešķirts. Viņiem tieši, kā Gatis saka, ir nulle. Un tie, kuri, visticamāk, kā arī komisijā tika teikts, ir izmantojuši... kā fiziskā persona... lai nodarbotos ar nekustamā īpašuma “sportu”, amatieri... nu, tiem droši vien varētu būt problēmas. Šinī gadījumā tika arī identificēts, ka šobrīd tādu cilvēku ir tieši 10. Tad man ir jautājums - tie ir jūsu paziņas? Kāpēc ir tāds sašutums?

Tāpat gribu atgādināt, ka Juridiskajā komisijā tika atbalstīti sasaistītie likumprojekti. Nu, vienkārši tā... Tad ir jautājums ļoti interesants. Nu lūk.

Līdz ar to aicinu 5. priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Kolēģi! Es te klausos... te tāds liels ķīselis ir sanācis. Beigās jau grūti saprast. Tiek jaukts kapitāla pieaugums ar kapitālu. Nu, piemēram... Tas ir viens.

Es tā ātri matemātiski pateikšu: 20 procenti no kapitāla pieauguma, kas ir, piemēram, 100 eiro, būs 20 eiro. Savukārt trīs procenti no kapitāla jeb dzīvokļa vērtības... piemēram, no 50 tūkstošiem būs 1500 eiro. Tā ir tā starpība... cik cilvēkam būtu jāsamaksā nodoklī. Tas ir viens, ko es nesaprotu.

Otrs, kas tiek jaukts. Tiek runāts visu laiku par bankām. Bet cilvēka maksātnespēja var jau iestāties dažādu apstākļu dēļ. Tam nav jābūt kredītam, viņš var palikt pēkšņi parādā par nepamatoti augstu nekustamā īpašuma nodokli, viņam piespiedu kārtā izsola dzīvokli, dzīvokļus... vairākus, iespējams, un viņam vēl par to jāmaksā tagad ir šie trīs procenti no kapitāla... par to, ka viņam ir šie dzīvokļi, bet viņš nav varējis samaksāt augsto nekustamā īpašuma nodokli, viņam vēl jāmaksā papildus. Tas tāds...

Bet, kā es sapratu no kolēģiem, šo nodokli ir plānots ieviest tādēļ, lai finansētu skolotājiem algas. Es tā arī nesapratu, vai tās skolotāju algas kolēģi plāno tagad paaugstināt, vai arī... to finansējumu, ko plāno no šiem nelaimīgajiem cilvēkiem, kuriem krīzes laikā tiešām var nākties šķirties no sava nekustamā īpašuma... jūs uz viņu rēķina tā kā plānojat palielināt tās algas? Man tas īsti nav skaidrs.

Manuprāt, šis likums ir... Lielākā daļa deputātu pat nav sapratuši, par ko ir šis likums, un, manuprāt, tas būtu tiešām jāskata atkārtoti komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es pilnīgi noteikti gribēju teikt paldies deputātei Ivetai, kura laikam saprata savu kļūdu ar savu pirmo runu un aicināja mūs atbalstīt... Tāpēc, ja nu gadījumā mēs nenodosim atpakaļ šo likumprojektu komisijai izskatīšanai vēlreiz, tad klausīsim deputāti Ivetu un atbalstīsim šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko papildināt vai komentēt komisijas vārdā par 5. priekšlikumu?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā - 5. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Tātad... Lūdzu sadaļu par procedūru.

Vairāki deputāti ir lūguši balsojumu par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Un par to viens deputāts var runāt “par” un viens deputāts - “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Dārgie Saeimas deputāti! Es pieņemu, ka visas iepriekšējās debates izklausījās zināmā mērā mulsinoši, tāpēc es jums tādos, nu, vienkāršākos vārdos ilustrēšu to situāciju, ko šis likums var radīt.

Tātad situācija ir tāda. Ir, piemēram, jaunā ģimene, tai pieder dzīvoklis, kura vērtība ir, piemēram, 70 tūkstoši, ātrās realizācijas vērtība - 50 tūkstoši.

Tālāk. Viņi bija paņēmuši nesen... nu, vai pirms kāda gada... kredītu, lai uzbūvētu sev māju. Piemēram, viņi bija paņēmuši 100 tūkstošus. Māja ceļas, ceļas... Tagad uznāca kovidkrīze, ir iestājušās problēmas ar maksātnespēju, tātad - maksātspējas problēmas. Ir nepieciešams arī... konstatē, ka, visticamāk, ienākumus neizdosies atgūt, nepieciešams tātad labticīgā veidā arī iziet šo fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Tātad administrators... pirmais, ko dara, ir tas, ka ķeras klāt pie tā saucamās... Tur bija divas daļas. Pirmā ir bankrota procedūra, kur tiek izpārdoti parādniekam piederošie īpašumi. Tātad pirmais... protams, tātad konstatē, ka viņam ir principā uzcelta gandrīz tā māja, kurai, piemēram, ātrās realizācijas vērtība... kaut gan tur ieguldīti 100 tūkstoši, tā nav nobeigta, nodota ekspluatācijā... ir 50 tūkstoši. Un dzīvoklis arī tiek, kā jau minēts, novērtēts par 50 tūkstošiem. Tātad - divi nekustamie īpašumi... tehniski.

Protams, administrators berzē rokas, ķeras pie darba un izsola par šīm vērtībām šos divus īpašumus. Un tātad iekasē... pieņemsim, ka tie aiziet par sākuma cenu... tiek abi šie īpašumi pārdoti. Kas tiek konstatēts? Konstatēts, ka... saskaņā ar 7. priekšlikumu, kas arī ir šajā likumprojektā... tālākajā... paredzēts... bija... dzīvoklī ģimene bija dzīvojusi, un tā ir uzskatīta par viņu dzīvesvietu, tādēļ tā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikta papildus... šajā maksātnespējas procesa laikā. Savukārt tā summa, kas ir tie 50 tūkstoši... iekasēti par to jaunbūvi, kas varbūt nav nodota ekspluatācijā, un tā tālāk... tie ir jāapliek ar trīs procentu... jaunu, jaunradītu nodokli, tas ir, ar 1500 eiro... ir jānomaksā nodoklī.

Pie tam saskaņā ar vienu no nākamajiem reironomikas virzītajiem priekšlikumiem - par nodokļa iekasēšanas... tātad par to datumu, kad ir jāmaksā nodoklis, tiek uzskatīts tas, kad tiesa apstiprina izsoles aktu. Tātad notiek izsole, īpašumus pārdod, saņem naudu administrators un nodod izsoles aktu apstiprināšanai. Šajā gadījumā tātad administratoram uzreiz ir jāietur no tiem 50 tūkstošiem vēl 1500... nevis tātad kreditoriem... bet jāieskaita Valsts ieņēmumu dienestam... valsts budžetā nodoklis par neko.

Tātad kopumā... kaut gan saistība tam cilvēkam... viņš bija paņēmis 100 tūkstošus, paņēmis kredītu... plus vēl visas izmaksas... Tātad jau samazinās tā summa, ko viņš var novirzīt, teiksim, šim kreditoram, piemēram. Turklāt, atcerieties, ir pārdota arī viņa vienīgā dzīvesvieta. Un šajā gadījumā, protams... kas iegūst? Iegūst valsts budžets. Tika mazināta summa, kas paliek kreditoru rīcībā.

Es domāju, ka visu šo stāstu, ko es tikko izstāstīju... Es domāju, ka daudzi deputāti nebija iedziļinājušies, par ko viņi balso. Tādēļ, ņemot vērā arī nekonsekvento ziņotājas ziņošanu, kur... viņa, piemēram, saka, ka šis ir jāatbalsta... Es piekrītu - šis 5. priekšlikums būtu jāatbalsta... par ko mēs pirms tam runājām.

Es aicinu Saeimu nodot šo likumprojektu atkārtotai... tātad - atpakaļ komisijai, lai vēlreiz pārskatītu šos priekšlikumus. Tas īsumā viss.

Kopumā krīzes laikā nav atbalstāma jaunu nodokļu veidošana, jaunu nodokļu ieviešana. Cilvēki, kas, paļaujoties uz kaut kādu ekonomisko izaugsmi, paņēmuši kādu kredītu, nevarēja paredzēt, ka, piemēram, visi zaudēs darbu ēdināšanas vai mazumtirdzniecības, vai jebkādā citā nozarē un ka viņiem būs jāiziet šis fiziskās personas maksātnespējas process.

Un te saka, ka... kaut ko tur saka, ka bankas taču to maksāšot... un vēl kaut ko... Ja jau bankas maksāšot, tad pasakiet man, kādēļ, piemēram, ir 3. priekšlikumā paredzēts, ka ienākums no... tas primārā mājokļa... nu, “vienīgā” - te ir lietots... ka nekustamais īpašums, kur ir dzīvesvieta, nav jāapliek ar nodokli. Skaidrs, ka to maksā cilvēks.

Es aicinu atdot atpakaļ komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” likumprojekta nodošanu atpakaļ izskatīšanai atbildīgajai komisijai... runās deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Man jāsaka, ka es nedaudz apbrīnoju Gati Eglīti, jo ne tikai šajā sēdē, bet arī citās sēdēs komisijā stāv Gatis Eglītis drosmīgi - viens pats pret visu pasauli. Nu, tā kā tāds fiskāls sludinātājs - ar savu vienīgo patiesību. Un tagad iznāk nedaudz dīvaini. Nepiekrīt Gata vienīgajai patiesībai nozare - nepiekrīt sliktie ķeceri. Nepiekrīt Gata Eglīša vienīgajai patiesībai Finanšu ministrija - sliktie ķeceri. Nepiekrīt Gata Eglīša vienīgajai patiesībai komisija - sliktie ķeceri. Tagad arī Saeima, redz, nepiekrīt Gatim Eglītim un viņa vienīgajai patiesībai, līdz ar to... minēsim - sliktie ķeceri.

Un tas jautājums, kas ir jāuzdod mums, īpaši šobrīd, domājot, vai šis ir jāsūta atpakaļ uz komisiju vai nav, ir jautājums - ko darīt ar sludinātāju? Vai varētu būt tā, ka sludinātāja vienīgā patiesība ir maldi? Ko mums darīt tagad, ja viens sludinātājs (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tomēr iejaukšos. Es tomēr aicinu runāt par likumprojektu un par skarto problēmu, nevis deputātiem citam par citu.

A. Zakatistovs. Es aicinu noraidīt nešanu atpakaļ, jo dažreiz starp sludinātāju un mēnessērdzīgo ir ļoti smalka līnija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu atpakaļ izskatīšanai atbildīgajai komisijai.

Mēs par to balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 49, pret - 43, atturas - 1. Likumprojekts ir nodots atpakaļ izskatīšanai atbildīgajai komisijai - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Kolēģi, tātad šis lēmums ir pieņemts.

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie Saeimas kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 842/Lp13) otrajā lasījumā.

Komisijā mēs esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. - deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts, jo piespiedu darbs, par ko runā šajā priekšlikumā Ģirģena kungs, šādā veidā nav atļauts.

Taču ir Krimināllikuma 170. pants, kas paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no uzturlīdzekļu nemaksāšanas. Un kā viens no soda veidiem par šādu pārkāpumu ir piespiedu darbs. Pēc komisijas sēdē sniegtās informācijas, kriminālsods - piespiedu darbs par ļaunprātīgu izvairīšanos no bērna uzturēšanas - 2020. gadā ir piemērots 35 cilvēkiem.

Komisijas vārdā es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā šogad uzklausīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbības izvērtējumu un valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanas dinamiku no personām, kas apzināti izvairījušās no bērna uzturlīdzekļu maksāšanas.

Līdzšinējā tendence liecina, ka parādnieku skaits, kuru vietā valsts izmaksā uzturlīdzekļus, pēdējos trīs gadus ir ar pieauguma tendenci: no 40 tūkstošiem 2018. gadā līdz 42 tūkstošiem 2020. gadā. Savukārt neatgūtie valsts līdzekļi no 41 miljona eiro 2018. gadā pieauguši līdz 43 miljoniem eiro 2020. gadā; atgūta viena piektdaļa no izmaksātajām summām.

Vēlos vērst uzmanību, ka pēdējos trīs gadus regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs ir pieaudzis par sešiem procentpunktiem - no 16 līdz 22 procentiem -, tomēr kopējā tendence liecina, ka valsts līdzekļu atgūšana notiek pārāk neefektīvi. Ir jādomā par efektīviem papildu instrumentiem, kas padarītu sarežģītāku nemaksātāju dzīvi un sekmētu vēlmi, pirmkārt, labticīgi maksāt uzturlīdzekļus par saviem bērniem un, otrkārt, atdot valstij parādu. Šos līdzekļus varētu ieguldīt citās svarīgās jomās, piemēram, medicīnā un bērnu sportā un izglītībā.

Šobrīd efektīvais veids ir kriminālprocesa ierosināšana, tomēr ar līdzšinējiem tempiem tas prasītu vismaz 60 gadus, lai visus šībrīža nemaksātājus sauktu pie kriminālatbildības.

Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums ir labs instruments, bet nav pietiekami efektīvs, lai būtiski palielinātu valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanu vai samazinātu nemaksātāju īpatsvaru.

Līdzšinējā prakse jau daudzu gadu garumā parāda, ka valsts nespēj pietiekami efektīvi atgūt līdzekļus, jo daļa no nemaksātājiem ilgstoši nestrādā vai arī darbojas ēnu ekonomikas zonā. Ir jādomā risinājumi, kas būtu striktāki un efektīvāki.

No vienas puses, valstij ir jāaizstāv bērnu tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi. No otras puses, - ir jādomā, kā izveidot maksimāli efektīvu sistēmu, lai atgūtu šos budžeta līdzekļus. Šajā gadījumā ilgstoši nestrādājošu parādnieku tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos varētu tikt ierobežotas bērnu tiesību interesēs.

Priekšlikums attieksies tikai uz tām personām, kurām nav ienākumu un kurām nav nodibinātas darba tiesiskās attiecības, kā arī... ja pret parādnieku nav iespējams vērst jebkāda cita veida piedziņu parādsaistību segšanai.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru varētu uzlikt pienākumu parādniekiem atbilstoši NVA vakancēm izvēlēties parādnieka kvalifikācijai pēc iespējas atbilstošu amatu, pieļaujot arī zemākas kvalifikācijas darba iespējas, tādā veidā uzliekot pienākumu parādniekiem gūt ienākumu nepieciešamo parādsaistību segšanai. Šis būtu pareizais solis, domājot par valsts sloga mazināšanu nākotnē minimālo pensiju nodrošināšanai, jo šādā veidā personas tiktu nodarbinātas un par tām tiktu veiktas iemaksas nodokļu veidā.

Kolēģi, es jums sniedzu tādu plašāku ieskatu par to, cik aktuāla ir šī problēma, un vēlreiz vēlos vērst uzmanību, ka šī problēma netiek pilnvērtīgi risināta un katru gadu tiek piešķirti vēl papildu miljoni eiro no valsts budžeta, un ir grūti piedzīt no uzturlīdzekļu nemaksātājiem šos naudas līdzekļus, kad viņiem pilnīgi nekā nav.

Un šis ir viens no maniem ierosinājumiem. Ja mēs nevaram piedzīt neko no viņiem, tad vismaz liekam viņus piespiedu darbā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es ļoti novērtēju - patiešām -, ka deputāti iesniedz savus priekšlikumus attiecībā uz šo likumprojektu.

Un Ģirģena kungam ir taisnība. Tie cipari, par kuriem viņš minēja, - tie ir drastiski, nepieņemami, un kauns tādus vispār redzēt.

Vēlreiz atkārtošu. Tātad: mēnesī valsts samaksā 4,5 miljonus eiro bērniem, kuriem vecāki nemaksā šos uzturlīdzekļus, kas ir kādi 120 eiro mēnesī. Kopumā ir 345 miljonu eiro parāds.

Un es saprotu Ģirģena kunga priekšlikuma būtību - nu kaut kādā veidā sažmiegt šīs eņģes, gredzenu stiprāk, lai tam bērnam tā nauda tiktu maksāta. Bet šis nav īsti tiesiski.

Ja godīgi jāteic, man pašam liekas, ka šie parādu nemaksātāji, alimentu nemaksātāji, kuru mums ir 41 tūkstotis (ar plusu, un ar katru gadu to skaits kāpj), - viņi vispār ir jāliek cietumā, manuprāt. Tā, kā tas notiek Vācijā: ja tu nemaksā alimentus savam bērnam, - cietums, un viss!

Diemžēl šeit mums ir citādāk šajā gadījumā... par šo priekšlikumu runājot. Un šis priekšlikums netika atbalstīts, neviens deputāts to neatbalstīja, bija virkne iebildumu. Un nākamais runātājs, jurists pēc profesijas, Judina kungs, noteikti arī izskaidros, par ko bija gan tiesībsarga iebildumi... par to, ka, nu, mēs tā kā tiesiskā valstī dzīvojam... un tā kā tas piespiedu darbs nav tas īstais...

Bet es ļoti novērtēju, ka šādi priekšlikumi vispār nāk - kādā veidā mēs varam šos uzturlīdzekļu nemaksātājus vairāk izķert un likt viņiem maksāt. Un šis likumprojekts pats par sevi... pēc būtības ir par to, ka mēs tādā pilotprojektā ļausim parādu piedzinējiem šos parādu nemaksātājus dabūt rokā.

Kolēģi, šo priekšlikumu nevar atbalstīt, lai arī kāda laba doma tur ir fonā... apakšā. Un, nu, patiešām paldies par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Es kopumā pievienojos Kaimiņa kunga viedoklim. Un es arī gribu teikt paldies Ģirģena kungam par priekšlikumu, jo... mēs nevaram to atbalstīt, bet, es domāju, ir labi, ka mūsu komisijā mēs diskutējam par jautājumiem un meklējam inovatīvus risinājumus.

Bet kāpēc mēs nevaram atbalstīt? Ir vairāki argumenti, es nosaukšu galvenos.

Ir Satversmes 106. pants, kur ir rakstīts: “Piespiedu darbs ir aizliegts.” To nedrīkst piemērot - saskaņā ar Satversmi. Izņēmums, kas Satversmē ir atrunāts, ir gadījums, kad to piemēro tiesa kā sodu. Šeit mēs runājam par citu situāciju. Tātad nedrīkst cilvēkam likt strādāt piespiedu kārtā, ja nav tiesas nolēmuma.

Tas ir juridisks arguments, bet es lūdzu padomāt arī par praktisko. Ir cilvēki, kas gribētu strādāt, bet viņiem nav tādu iespēju. Tā ir problēma, un, es domāju, šeit ir, ko darīt, lai, teiksim, palīdzētu viņiem atrast darbu. Šeit ir jautājums, par kuru ir jādomā.

Bet, ja ir cilvēks, kurš negrib strādāt, - nu, vai viņš strādās, ja būs tāds lēmums? Un padomājiet: ja jūs būtu darba devēji, vai jūs gribētu dabūt tādu cilvēku, kurš jūsu uzņēmumā kādu laiku strādās, lai pārskaitītu naudu un uzturētu bērnus? Kam vajadzīgs tāds darbinieks? Es domāju, ka mēs nevarētu tādā veidā arī atrisināt problēmu.

Komisijā strādājot brīžiem mēs dzirdam tādus ierosinājumus... dažādus, kā var piespiest cilvēkus aktīvāk pildīt savus pienākumus. Un, es domāju, arī turpmāk mēs... mēs turpināsim meklēt risinājumus, mēs diskutēsim.

Bet šo konkrēto priekšlikumu atbalstīt nevar.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Kaimiņš. Jā. Tas patiešām tā arī ir - tas ir Satversmes 106. pants, kas mums liedz šādu priekšlikumu atbalstīt. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 71, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Jā.

2. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Šis priekšlikums paredz to, ka uzturlīdzekļu izmaksa nosakāma nevis no jaunā uzturlīdzekļu izmaksas iesnieguma saņemšanas dienas, bet gan no uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanas dienas. Komisijā vienbalsīgi šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

3. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Principā šis priekšlikums bija tas strīdīgākais jautājums, ko mēs komisijā izskatījām, jo šeit ir tieši runa par šo tā saucamo pilotprojektu, par to, ka tiek piesaistīti šie parādu piedzinēji.

Tātad... Nu teikšu, kā bija. Tajā diskusijā bija tā, ka komisijas sēdē pret šādu pilotprojektu bija ārpustiesas parādu piedzinēju... šī komisija, Saeimas Juridiskais birojs pat bija nostājies pret, Tiesībsarga birojs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji.

Bet, kolēģi, man jums ir jāsaka, ka šis ir politisks lēmums. Un tad uz šiem svariem mēs likām... Tieši kā intereses - parādnieka intereses vai bērna intereses...? Un politiķi lēma par bērna interesēm. Respektīvi, šis priekšlikums ir atbalstīts. Un arī Tieslietu ministrijas pārstāvji aicināja atbalstīt šo priekšlikumu un dot iespēju... uz vienu gadu... piesaistot ārpustiesas parādu piedzinējus, pirms parāda lieta tiek nodota tiesu izpildītājiem, mēģināt efektīvi atgūt parādus no uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

Komisijā astoņi deputāti balsoja “par”, divi balsoja “pret”.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Pateicos.

4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Šis priekšlikums ir sagatavots un iesniegts, lai turpinātu motivēt parādniekus nosegt pret valsti izveidojušos šo milzīgo uzturlīdzekļu parādu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Un te ir arī runa par likuma pārejas noteikumu 10. punktu... un pārejas noteikumu paredzēto termiņu, ko ir... pagarināt vēl uz diviem gadiem...

Bet... Tātad no referenta puses man būtu jāsaka, ka no 2019. gada... 26. aprīlī stājas spēkā likuma pārejas noteikumu 10. punkts, kas paredz, ka parādniekam, kurš divu gadu laikā nesedz izveidojušos pamatparādu fonda administrācijai, tiks dzēsti likumiskie procenti. Proti, vienkārši sakot, - ja viņš sadarbojas, tad viņam tiek dzēsti nost šie soda procenti par šo uzturlīdzekļu nemaksāšanas... uzkrāto summu.

Priekšlikums tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jūs esat lūdzis balsojumu kā deputāts. Vai tā nav kļūda? Jūs tiešām lūdzat balsojumu par šo priekšlikumu?

A. Kaimiņš. (Skaņas pārrāvums.)... balsojumu, es neesmu spiedis nevienu pogu.

Sēdes vadītāja. Nu, tad tā ir kļūda. Nē... jo uzrādās sistēmā, ka deputāts Kaimiņš lūdzis balsojumu...

A. Kaimiņš. Man vakardien vēl karti nobloķēja. Iedomājieties...

Sēdes vadītāja. Tātad deputāts Kaimiņš balsojumu nelūdz.

A. Kaimiņš. Nē, nelūdzu. Nē.

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums.

A. Kaimiņš. 5. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Šis ir tehniskas dabas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

6. - pēdējais - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Šis priekšlikums paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 12. punktu, kas noteic, ka iepriekš atbalstītais 20. pants stājas spēkā 2021. gada 1. aprīlī un ir spēkā līdz 2022. gada 31. martam, kā arī paredz kārtību, kādā tiek pabeigtas uzsāktās parādu ārpustiesas atgūšanas lietas saskaņā ar 20. panta noteikto regulējumu.

Kolēģi, lūdzu šo atbalstīt. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Mēs esam izskatījuši visus sešus priekšlikumus.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Kaimiņš. Jā, kolēģi... es redzu joprojām... balsojumam... jā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... komisijā mēs noteicām piecas dienas... ir šī gada 9. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 9. marts.

Kolēģi, pabeigsim izskatīt sēdes darba kārtību. Ir atlicis viens likumprojekts. Un tad dosimies pārtraukumā.

Tātad darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 772/Lp13 - “Grozījumi Meža likumā”. Likumprojekts sagatavots otrajam lasījumam.

Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, kurā viņš aicina papildināt Meža likuma 4. pantu ar 2.³ daļu šādā redakcijā: koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem dzelzceļa infrastruktūras objektu un ar dzelzceļa būvniecību saistītās (Nav saklausāms.)... būvniecības procesa ietvaros Satiksmes ministrija var nodot akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts meži”. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 4. pantā piedāvāto grozījumu... 44. panta pirmajā daļā. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas uz 4. pantu... 2. punktu. Un ir aicināts izslēgt no likumprojekta šo 4. pantā piedāvāto grozījumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 4. priekšlikums. Bija diezgan lielas diskusijas par šo priekšlikumu. Un ir tapis atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir saistīts ar atsavināšanu publiskām personām... mantas atsavināšanu un nekustamā īpašuma pārdošanu. Šeit ir precīzi raksturots, kā tas darīts, kā tas atbildīs mūsu likumdošanai. Un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī attiecas uz 44. panta pirmo daļu. Un Juridiskais birojs aicināja izslēgt. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Un pēdējais - 6. - priekšlikums. Juridiskais birojs aicina izslēgt 44. panta devīto daļu. Un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas - 18. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 18. marts.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Agešins, Kucins, Rubiks un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par Covid-19 izplatības datu atspoguļošanu un iespējamajām manipulācijām”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

Zariņa kungs, sistēmā piesakieties vēlreiz.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es domāju, daudzi no jums ievēroja, ka vakar Slimību profilakses un kontroles centrs publicēja tādu asprātīgu klipiņu, kurā viņi skaidroja šīs visas vakcinācijas... testēšanas īpatnības saistībā ar kovidsērgu, lai atspēkotu vairākus mītus.

Daudz kas tiešām tika darīts veiksmīgi, taču, iepazīstoties ar šo informāciju, radās papildus pamatoti jautājumi. Kad tie tika uzdoti Slimību profilakses un kontroles centram, tas nespēja sniegt skaidras atbildes, lai gan šīm atbildēm vajadzēja būt momentānām.

Tā kā šis centrs, SPKC, nav spējīgs pats atbildēt, mēs esam spiesti vērsties un prasīt šīs atbildes no veselības ministra, jo ir iespējams, ka izrādīsies, ka afēra ir ne tikai ar vakcināciju, bet arī ar to, kā tiek atspoguļoti testu rezultāti. Mēs varam iegūt dažas pārsteidzošas lietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jautājumu nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Kucins, Goldberga, Krišāns, Nikonovs, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par kvalitatīvas augstākās izglītības iznīcināšanu Latvijas reģionos”.

Vārds motivācijai deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Nu jau gandrīz nedēļu Daugavpilī un lielā daļā Latgales ir tā, ka sarunās visdažādākajos līmeņos jautājums par Daugavpils Universitātes nākotni ir aizēnojis pat Covid-19.

Lai gan Daugavpils Universitāte atbilst visiem Augstskolu likuma grozījumos universitātēm noteiktajiem kvalitatīvajiem kritērijiem, kvantitatīvais rādītājs, kurš paredz, ka minimums ir četri tūkstoši studentu, var liegt tai saglabāt universitātes statusu. Šādi likuma grozījumi mainīs ne tikai augstskolas nosaukumu, bet arī izglītības kvalitāti un zinātnes attīstību; tas būtiski atsauksies uz tautsaimniecības izaugsmi reģionā.

Likuma grozījumiem, kuriem var būt tik liela ietekme uz viena no valsts reģioniem attīstību, ir jābūt balstītiem uz nopietnu pētījumu rezultātiem un vadošo nozaru speciālistu viedokļiem. Pašlaik tādi mums nav bijuši pieejami. Tāpēc aicinu Izglītības un zinātnes ministriju iepazīstināt deputātus ar tiem, pirms Augstskolu likuma grozījumi tiks...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Tātad jautājumu atbildes sniegšanai nododam izglītības un zinātnes ministrei.

Godātie kolēģi, pulksten 17.30 turpināsim izskatīt 25. februāra sēdes darba kārtību. Tātad pulksten 17.30 - 25. februāra sēdes darba kārtību.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Darbu turpinām pulksten 17.30.

Šā gada 4. marta otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 26. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 4. martā

Par likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 951/Lp13) (Dok. Nr. 3678, 3678A)
Par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 952/Lp13) (Dok. Nr. 3679, 3679A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 953/Lp13) (Dok. Nr. 3680, 3680A)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve 'Rail Baltica' koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” (Nr. 954/Lp13) (Dok. Nr. 3681, 3681A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 955/Lp13) (Dok. Nr. 3682, 3682A)
Par likumprojektu “Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem” (Nr. 956/Lp13) (Dok. Nr. 3683, 3683A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr. 957/Lp13) (Dok. Nr. 3684, 3684A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 958/Lp13) (Dok. Nr. 3685, 3685A)
Par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 959/Lp13) (Dok. Nr. 3686, 3686A)
Par likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 960/Lp13) (Dok. Nr. 3687, 3687A)
Par likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 961/Lp13) (Dok. Nr. 3693, 3693A)
- Priekšlikumi	- dep. A. Skride(par)
	- dep. Ļ. Švecova (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 962/Lp13) (Dok. Nr. 3700, 3700A)
- Priekšlikumi	- dep. I. Zariņš (pret)
	- dep. J. Rancāns (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 963/Lp13) (Dok. Nr. 3706, 3706A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 964/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3710, 3710A)
- Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 965/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3711, 3711A)
- Priekšlikumi	- dep. Ļ. Švecova (par)
	- dep. I. Zariņš (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 966/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3712, 3712A)
- Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
Lēmuma projekts “Par 10 129 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” turpmāko virzību” (Nr. 597/Lm13) (Dok. Nr. 3702)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas” (Nr. 595/Lm13) (Dok. Nr. 3692)
Deputātu Ļubovas Švecovas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Edgara Tavara, Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta nespēju nodrošināt stratēģisko vadību krīzes situācijā” (Nr. 47/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3498, 3498A, 3694)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. E. Tavars
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. A. Geidāns
	- dep. J. Stepaņenko
- Paziņojums
	- dep. J. Jurašs
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Deputātu Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu” (Nr. 48/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3552, 3552A, 3694)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 933/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3600, 3696)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
- Priekšlikums	- dep. U. Budriķis
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 595/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3691)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 887/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3335, 3688)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 888/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3689)
- Ziņo	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 897/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3409, 3697)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 652/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3699)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
- Debates	- dep. I. Benhena-Bēkena
	- dep. K. Feldmans
	- dep. G. Eglītis
	- dep. K. Sprūde
	- dep. U. Budriķis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. I. Benhena-Bēkena
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. G. Eglītis
	- dep. A. Muižniece
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. I. Benhena-Bēkena
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Muižniece
Par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu atpakaļ komisijai
- Priekšlikumi	- dep. K. Feldmans (par)
	- dep. A. Zakatistovs (par)
Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 842/Lp13) (2. lasījums) (6 priekšlikumi) (Dok. Nr. 3707)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Debates	- dep. K. Ģirģens
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 772/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3709)
- Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, E. Kucina, A. Rubika, V. Orlova jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 izplatības datu atspoguļošanu un iespējamajām manipulācijām” (Nr. 185/J13)
- Motivācija	- dep. I. Zariņš
Informācija par deputātu E. Kucina, I. Goldbergas, J. Krišāna, V. Nikonovs, J. Tutina un I. Ribakova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par kvalitatīvas augstākās izglītības iznīcināšanu Latvijas reģionos” (Nr. 186/J13)
- Motivācija	- dep. E. Kucins
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 04.03.2021 09:57:28 bal001
Par - 54, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (951/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 04.03.2021 10:10:23 bal002
Par - 83, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā (961/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 04.03.2021 10:19:41 bal003
Par - 66, pret - 22, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 04.03.2021 10:30:56 bal004
Par - 38, pret - 48, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (964/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 04.03.2021 10:31:10 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.03.2021 11:12:15 bal006
Par - 37, pret - 42, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (965/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 04.03.2021 11:18:31 bal007
Par - 37, pret - 44, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (966/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 04.03.2021 11:27:27 bal008
Par - 68, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10 129 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” turpmāko virzību (597/Lm13)

Datums: 04.03.2021 11:29:00 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (595/Lm13)

Datums: 04.03.2021 12:28:24 bal010
Par - 33, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ļubovas Švecovas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Edgara Tavara, Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Ministru prezidenta nespēju nodrošināt stratēģisko vadību krīzes situācijā" (47/P13)

Datums: 04.03.2021 12:29:24 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.03.2021 13:40:32 bal012
Par - 32, pret - 49, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Deputātu Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu" (48/P13)

Datums: 04.03.2021 13:46:41 bal013
Par - 65, pret - 2, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 04.03.2021 14:25:05 bal014
Par - 65, pret - 4, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 1.lasījums

Datums: 04.03.2021 14:27:33 bal015
Par - 27, pret - 33, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā"(933/Lp13)

Datums: 04.03.2021 14:29:27 bal016
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (595/Lp13), 3.lasījums

Datums: 04.03.2021 14:31:47 bal017
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvā procesa likumā (887/Lp13), 1.lasījums

Datums: 04.03.2021 14:33:47 bal018
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (888/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.03.2021 14:36:52 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (897/Lp13), 1.lasījums

Datums: 04.03.2021 14:44:14 bal020
Par - 51, pret - 34, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (652/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.03.2021 14:45:50 bal021
Par - 43, pret - 30, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (652/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.03.2021 15:00:36 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.03.2021 16:45:26 bal023
Par - 49, pret - 43, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai

Datums: 04.03.2021 16:55:46 bal024
Par - 9, pret - 71, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (842/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.03.2021 17:01:05 bal025
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (842/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.03.2021 17:04:56 bal026
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (772/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.03.2021 17:09:09 bal027

Sēdes videotranslācija

04.03.2021.

9.10

9.55

11.00

13.30

15.30

16.20

17.30