Latvijas Republikas Saeima

Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit devītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2021. gada 11. marta otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija paziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Raimonda Bergmaņa un Māra Kučinska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti debatēs nav pieteikušies, ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Auguļa, Jalinskas, Dūklava, Krauzes, Tavara, Vucāna, Daudzes, Bergmaņa un Kučinska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 44, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 970/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 973/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pārejam pie darba kārtības otrās sadaļas “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 5. marta rīkojumu Nr. 140, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar 2021. gada 10. marta sēdē izskatīja kārtējo Ministru kabineta rīkojumu par grozījumiem izsludinātajā ārkārtējā situācijā.

Gribu teikt tā, ka šajā rīkojumā jaunu ierobežojumu nav. Respektīvi, nekas no jauna netiek ierobežots un vēl vairāk pastiprināts. Drīzāk šajā rīkojumā runa ir par atsevišķiem atvieglojumiem izglītības un sporta jomā.

Es varbūt gana īsi atreferēšu dažus no tiem.

Tātad rīkojumā paredzēts, ka, ievērojot noteiktus nosacījumus un izpildot noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības, ir atļauta individuālā augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguve klātienē Latvijas Lauksaimniecības universitātē otrā līmeņa profesionālo studiju programmā “Veterinārmedicīna” un studiju virzienā “Veselības aprūpe” visās studiju programmās (tajā skaitā arī profesionālās vidējās izglītības programmās un arodizglītības programmās), kā arī klīniskās prakses rezidentūrā.

Tāpat rīkojuma grozījumi paredz, ka ir atļautas klātienes individuālās konsultācijas izglītojamajiem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kā arī vispārējās izglītības programmu apguvē 12. klases izglītojamajiem un profesionālās izglītības programmu apguvē to grupu vai kursu izglītojamajiem, kuriem 2021. gada pirmajā pusgadā paredzēts kārtot valsts pārbaudes darbus un iegūt atbilstošu profesionālo izglītību.

Klātienē ir atļautas arī praktiskās mācības (dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, kā arī pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu, bīstamo kravu pārvadājumu jomā), kas nepieciešamas dažādu rīkojuma punktā uzskaitīto kategoriju transportlīdzekļa vadītāja tiesību iegūšanai.

Tāpat rīkojums paredz, ka audžuģimeņu un adoptētāju mācību programmas individuālās prakses daļu var apgūt attālināti vai aizstāt ar papildu teorētisko zināšanu apguvi vismaz 16 akadēmisko stundu apmērā par jautājumiem, kas veicina izpratni par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna ienākšanu ģimene.

Tāpat grozījumi paredz, ka, ja pirmās medicīniskās palīdzības apgūšanu apliecinošo dokumentu derīguma termiņš beidzas ārkārtējās situācijas laikā, tie uzskatāmi par derīgiem līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Kā jau minēju, rīkojuma grozījumi paredz arī atsevišķus atvieglojumus un nosacījumus sporta sacensībām un treniņiem gan iekštelpās, gan ārā konkrētām sportistu kategorijām un sacensībām, kas minētas detalizētāk šajā rīkojumā.

Izskatot konkrētos grozījumus un atvieglojumus, komisija uzklausīja attiecīgo jomu speciālistus, kuriem ir atbilstoša izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kuriem ir arī atbilstoša pieredze infektoloģijā un saistībā ar jautājumiem vīrusu... tai skaitā vīrusu izplatības mazināšanas jautājumiem. Un mums tika demonstrēta arī attiecīga prezentācija par kopējo situāciju, kāda šobrīd tā ir.

Veselības ministrs iepriekšējā sēdē jau nosauca dažādas lietas, vairākus skaitļus. Es neatkārtošos. Es atgādināšu par kopējo situāciju, ko mums minēja konkrētie speciālisti.

Tātad situācija ir šāda. No gada sākuma, tas ir, no šī gada pirmās nedēļas līdz devītajai nedēļai, jeb uz šo brīdi vīrusa izplatība kopumā ir samazinājusies par 41,3 procentiem. Pēdējo divu nedēļu laikā vīrusa izplatība ir samazinājusies par 11,2 procentiem. Pozitīvo testu skaits uz šo brīdi ir samazinājies no iepriekš vidējiem 11,8 procentiem uz 5,1 procentu. Četrpadsmit dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju kopš šā gada janvāra vidus, kad tas bija 690 gadījumi, uz šo brīdi ir samazinājies līdz 420. Salīdzinājumam: Igaunijā, kā jūs zināt – veselības ministrs nosauca aktuālos datus –, tie bija virs 1420.

Tālāk, ja mēs runājam par saslimstību sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs. Sociālās aprūpes centros no gada sākuma tā ir samazinājusies no 12,1 procenta līdz 1,7 procentiem. Ārstniecības iestādēs – no 9,6 uz 3 procentiem.

Savukārt, ja runā par stacionēto skaitu, tas arī, protams, ir samazinājies, un šobrīd septiņu dienu kumulatīvais skaits... stacionēto skaits ir 71 cilvēks. Protams, gribas labāk, bet šobrīd skaits ir stabilizējies. Bet tas arī neiet īpaši mazumā. Biežākās inficēšanās vietas ir darbavietas un mājsaimniecības. Kopumā uz Eiropas fona skatoties... Eiropā, Ziemeļvalstīs, tai skaitā Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, ir vērojams inficēšanās pieaugums, par Igauniju varbūt pat nav vērts runāt, tur ir milzīgs skaita pieaugums. Tāpat izplatības pieaugums ir vērojams arī Čehijā un citās valstīs. Polijā, pēc pēdējām ziņām, arī.

Tātad vēl viena interesanta sadaļa, kas tika demonstrēta, ir datu salīdzināšana par saslimstību skolās Igaunijā un Latvijā. No gada sākuma tad, kad Latvijā jau bija aizvērtas skolas kādu brīdi un nedarbojās, saslimstība Latvijā tieši skolās bija mazāka nekā Igaunijā ar viņu atvērtajām skolām par 5,8 procentiem jeb par 354 gadījumiem nedēļā. Tā ir ļoti liela atšķirība. Savukārt astotajā nedēļā, kad Latvijas skolas joprojām turpināja būt aizvērtas, bet igauņi jau bija spiesti daļēji vērt ciet, tik un tā Latvijā ir šis mazākais rādītājs. Latvijā tātad saslimstība ir par 5,7 (arī šobrīd) procentiem mazāka nekā Igaunijas skolās, un nedēļā tie ir 266 gadījumi mazāk nekā Igaunijā.

Tāpat ir novērots, ka saslimstība ar jauno britu celmu ir vairāk izplatīta bērnu vidū, kamdēļ izglītības iestādes joprojām mums ir riska objekts.

Kopumā runājot, uzklausot konkrētos speciālistus, ar kuru izglītību, pieredzi, kvalifikāciju un spējām saskatīt korelāciju starp ierobežojošajiem pasākumiem un samazinošos infekcijas izplatību, komisijā nevienam nebija nekādu šaubu. Uzklausot speciālistus, komisija nolēma, ka konkrētie grozījumi rīkojumā ir atbalstāmi, samērīgi un nepieciešami.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu, ar kuru mēs atbalstām Ministru kabineta grozījumus izsludinātajā ārkārtējā situācijā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šoreiz es tiešām lūgšu iespēju izmantot šo situāciju un paziņot veselības ministram kādu ļoti svarīgu ziņu, un aicināt no mūsu puses, pie frakcijām nepiederošo deputātu puses... atsevišķu, steidzami rīkoties. Ja mums pievienosies arī pārējie deputāti, tas būtu ļoti labi.

Situācija šobrīd ir par konkrētas vakcīnas iedarbību. Kā liecina publiski pieejamā informācija... 11. marta paziņojums no Dānijas veselības iestādēm attiecībā uz “AstraZeneca” vakcīnas apturēšanu Dānijā. Mēs nerunājam šobrīd par konkrētas sērijas apturēšanu, bet mēs runājam konkrēti par to, ka Dānija ir apturējusi visu “AstraZeneca” vakcīnas lietošanu Dānijas teritorijā, ņemot vērā nopietnas bažas par vakcīnas blakusefektiem.

Ja mēs runājam par to, ka mums ir nepieciešams pasargāt cilvēku dzīvības, tad mums ir jābūt gataviem arī pasargāt cilvēku dzīvības no tādām lietām kā, piemēram, nopietni blakusefekti jauniem un vēl neizpētītiem medikamentiem. Mēs saprotam, ka ir vēlme palīdzēt cilvēkiem un steidzami atbildēt uz šo koronavīrusa izaicinājumu, taču tas ir jādara prātīgi un ņemot vērā visus piesardzības pasākumus.

Tāpēc es aicinu, ņemot vērā to, ka Saeima ir publiska tribīne un mums šobrīd notiek debates par ārkārtas situācijas rīkojumu, un mūs dzird arī visa sabiedrība, – tas ir publisks aicinājums Pavļuta kungam šodien pat izskatīt iespēju pieņemt lēmumu steidzami rīkoties attiecībā uz “AstraZeneca” vakcīnām, izpētīt šo vakcīnu sērijas... piegādātāja numuru attiecībā uz Dānijas vakcīnām un pieņemt lēmumu attiecībā uz to, kādu risku “AstraZeneca” vakcīnas šobrīd var radīt Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies, tas man ir viss.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Man tikai rodas viens jautājums. Šodien mēs runājam par atvieglojumiem ierobežojumos, bet divas dienas pēc kārtas notiek Ministru kabineta sēdes, kur tiek apspriests jautājums par dažādiem plāniem – A, B, C, D, ar kuriem tiks ieviesti jauni ierobežojumi.

Es saprotu, ka tā situācija Latvijā, paldies Dievam, ir uzlabojusies, tas priecē. Bet, ja mēs šodien pieņemsim lēmumu par atvieglojumiem un rīt būs jāskata par to atvieglojumu atcelšanu, jo nav zināms, kāds būs pieņemts Ministru kabineta lēmums, varbūt mums tiešām drusku pagaidīt ar šo lēmumu, kad parādīsies arī ar speciālistu palīdzību izstrādātais lēmuma projekts, kur būs ņemti vērā visi tie riski, kas ir un kas nav, un kāda situācija parādīsies uz to brīdi, kad taps Ministru kabineta lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Divas lietas.

Pirmā lieta. Cipari šobrīd krīt radikāli. Es tos pierakstu katru dienu, lai pieķertu koalīciju un pamatstraumi. Ja ņem pēdējās septiņas dienas, tad ir mīnus 21 procents pret iepriekšējām septiņām dienām. Ja ņem pirmdienu, otrdienu, tad ir mīnus 29 procenti pret iepriekšējās nedēļas pirmdienu un otrdienu. Ierobežojumi ir jāatceļ, jo šie procenti, salīdzinot ar novembri, decembri, ir zemāki nekā tad, kad šādu ierobežojumu nebija.

Un otra lieta. Virknē Eiropas valstu tiek apturēta vakcīnas “AstraZeneca” izplatīšana sakarā ar bīstamību cilvēka veselībai. Latvijā nekavējoties ir jāaptur vakcīnas “AstraZeneca” izplatīšana, ja jau koalīcija rūpējas par cilvēka veselību un dzīvību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst, Rancāna kungs?

J. Rancāns. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka pēdējās dienās atkal ir uzsnidzis sniegs, un paldies valdībai par tālredzīgo lēmumu, ar kuru tika noregulēta kalnu darbība.

Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt konkrēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 5. marta rīkojumu Nr. 140, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - 1, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to 2021. gada 11. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir notikusi.

Šo sēdi slēdzu.

Mēs tiekamies pulksten 14.15.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 29. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. martā

Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 967/Lp13) (Dok. Nr. 3715, 3715A)

Par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 969/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3725, 3725A)

Par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr 970/Lp13) (Dok. Nr. 3756, 3756A)

Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 973/Lp13) (Dok. Nr. 3764, 3764A)

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 5. marta rīkojumu Nr. 140, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 607/Lm13) (Dok. Nr. 3763)

- Ziņo	- dep. J. Rancāns

- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Gobzems

Informācija par ārkārtas sēdi

Informācija par reģistrācijas rezultātiem