Latvijas Republikas Saeima

13.Saeimas sēžu stenogrammas11a7

Drukāt Drukāt bez attēliem

Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīsdesmit ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2021. gada 11. marta piekto attālināto ārkārtas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Lūdzu pieteikties deputātu Ivaru Zariņu. Zariņa kungs, lūdzu! Jūs vēlējāties runāt par procedūru. Lūdzu pieteikties.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar! Droši vien man, tāpat kā vismaz lielākajai daļai kolēģu, nebija skaidrs, kādā veidā tika izsludināta šī jaunā sēde.

Tātad iepriekšējais pārtraukums, kurš beidzās pirms 10 minūtēm... Mums bija jāsanāk uz vienu ļoti svarīgu likumprojektu.

Nu, manuprāt, pēc procedūras būtu bijis tā, ka vispirms ir Prezidija lēmums vai Saeimas lēmums par šādu jaunu sēdi un tad tā tiek izsludināta, turklāt tiek pateikts arī... Ja runa ir par likumprojektu, konkrētu likumprojektu, kurš tiks izskatīts, tad būtu jānosauc, kas tas ir par likumprojektu. Taču notika pretējais – mums sanāca gluži kā bērnudārzā, kad bērniem pasaka: “Nu jūs vēl nekur projām neejiet, tūlīt būs interesanta pasaciņa. Visi gaidiet! Tūlīt mēs jums sāksim to stāstīt.”

Es aicinātu turpmāk tomēr ievērot Saeimas kārtības rulli un organizēt darbu atbilstoši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Zariņam par aizrādījumu.

Es domāju, ka šī likumprojekta svarīgums atklāsies mūsu darba gaitā. Un mēs tiešām nezinājām, vai būs iespējams šo likumprojektu izskatīt jau šovakar. Ņemam vērā jūsu aizrādījumu.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labvakar, sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam pirms otrā, galīgā, lasījuma izskatījuši likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 970/Lp13).

Esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. - deputātes Stepaņenko priekšlikums, kas paredz izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa regulējumā. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir jau vienreiz kopā ar Švecovas kundzes priekšlikumu izskanējis šajā Saeimā. Ja nemaldos, tas bija rudenī, kad mēs piedāvājām tomēr apdomāties un neiekasēt šo nekustamā īpašuma nodokļa nokavēto samaksas... nokavēto naudu, jo ir skaidrs, ka pašvaldības... pat ja to vēlētos darīt... pašvaldības nevar šobrīd neiekasēt šo soda naudu tā iemesla dēļ, ka, ja likums paredz soda naudas iemaksas, tad arī Valsts kontrole seko līdzi tam, kā šī soda nauda tiek iekasēta.

Es atceros, ka tad, kad mēs pirmo reizi šo priekšlikumu iesniedzām, mums ļoti pretimnākoši izteicās... pret šo priekšlikumu... arī Feldmana kungs no JK. Viņš teica, ka pēc būtības šāds priekšlikums ir labs, bet viņš tic, ka pašvaldības pašas var neiekasēt šo soda naudu, tikt galā ar šiem parādniekiem, tātad atlikt viņiem šos maksājumus, neiekasēt sodu un pasaudzēt cilvēkus šajā trakajā laikā.

Bet vēlreiz atkārtošu (cik reižu jau mēs esam to skaidrojuši Saeimas sēžu laikā!): šādu tiesību pašvaldībām nav, kamēr likumā nav paredzētas tiesības pašvaldībām šo sodu neiekasēt. Tāpēc mēs piedāvājam, lai pasargātu iedzīvotājus no nekustamā īpašuma nodokļa smagās nastas... turklāt, ņemot vērā to, ka daudzas pašvaldības nav pārcēlušas šos maksājumu termiņus, ko ļauj arī likums... vai arī, piemēram, mēģina izskatīt individuālos iesniegumus...

Ņemot vērā to, ka šobrīd daudziem Latvijas iedzīvotājiem draud tiesu izpildītāju rīcības attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa nesavlaicīgu samaksu, un ņemot vērā to, ka situācija vēl nav beigusies un mēs pat vēl nezinām, cik ilgi vēl mēs šādā režīmā dzīvosim, mēs tomēr aicinām pasargāt Latvijas iedzīvotājus no soda naudas par nokavēto nekustamā īpašuma nodokļa samaksu.

Es ļoti izbrīnījos šodien, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mūsu priekšlikumu aizstāvēja nu nebūt ne opozīcijas deputāti no ZZS, bet citi deputāti, un paldies viņiem par to, ka viņi saprot šo problēmu, viņi saprot šo sāpi.

Es ļoti gribētu sagaidīt, ka šo priekšlikumu tomēr atbalstīs vairākums Saeimas deputātu, tostarp arī opozīcija, kura tagad sākusi uzvesties ļoti dīvaini, manuprāt (vai nu tas iemesls ir pašvaldību vēlēšanas, kas nāk, vai vēl kaut kas cits).

Kolēģi, lūdzu, atbalstām šo priekšlikumu un nedzenam cilvēkus izmisumā vēl vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu! (Pauze.)

Gobzema kungs, mēs jūs nedzirdam. Noregulējiet, lūdzu, skaņu. Nedzirdam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tagad jūs mani dzirdat?

Sēdes vadītāja. Jā. Tagad ir kārtībā. Lūdzu!

A. Gobzems. Es nezinu, kāpēc man tas mikrofons bija izslēgts, droši vien es par daudz runāju.

Apvienojiet uzreiz laikus, lai es varu tā (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

A. Gobzems. Es vairākas lietas gribu pateikt, mīļie cilvēki.

Pirmā lieta ir šāda. Nekustamā īpašuma nodoklis ir jāatceļ vispār, visiem īpašumiem, lai mums sāktos vispār kaut kāda komercdarbība. Tie ir kādi 200, 300, cik tur miljoni. Tas, kā mēs te tērējam naudu vakcinācijas birojam, tūlīt armiju piesaistīsim un ko tik tur visu ne... nu cietumus celsim un ko tik vēl ne... Mums vajag atcelt nekustamā īpašuma nodokli, atbrīvot cilvēkus no tās nastas, lai neliek cilvēkus ārā no mājām, lai cilvēki justos droši. Un tas nav tik dārgi. Un cels vairāk īpašumus, pirks un pārdos vairāk. Tas virziens ir pirmais.

Otrā lieta, ko es gribu pateikt. Tad, kad Saeimas vēlēšanas būs, atcerieties, mīļie cilvēki, - visus šos priekšlikumus par cilvēkiem sagatavo Jūlija Stepaņenko, mana partijas biedre. Nevis es, bet Jūlija Stepaņenko! Es, protams, runāju krāšņāk, bet tā darba skudriņa ir Jūlija. Mēs esam tāds iņ un jaņ, tāpēc to atcerieties vēlēšanās.

Trešā. Šodien otro reizi mums opozīcijas čatā bija asa diskusija... Asa diskusija! Neteikšu, starp kuriem deputātiem, bet bija asa diskusija. ZZS, jums ir jāizdomā, vai jūs esat opozīcijas partija un tie, kas saka, ka opozīcija kopā strādā. Nu tad strādājiet kopā! Tad neflirtējiet ar VIENOTĪBU un paristiem, tad strādājiet kā opozīcija līdz galam! Pierādiet sevi, nevis kļūstiet no zaļiem par ziliem zemniekiem un no konservatīviem par liberāliem, bet arī citos priekšlikumos...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, atļaujiet jums aizrādīt, ka ir jārunā tieši par priekšlikumu, esiet tik laipns.

A. Gobzems. Es arī runāju par priekšlikumu, es aicinu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Tad tuvāk pie tēmas turieties. Paldies.

A. Gobzems. Es arī aicinu atbalstīt. Es arī aicinu atbalstīt!

Un es vienmēr pret visiem esmu bijis taisnīgs, arī pret pozīciju, starp citu, ne tikai pret opozīciju. Un esmu daudz lielījis gan ZZS, gan arī citus deputātus (arī pozīcijas virzienā!) tad, kad ir pareizi priekšlikumi atbalstīti, un aizstāvējis pozīcijas deputātus. Un tā ir taisnība.

Es domāju, ka tagad ir liels izšķiršanās mirklis, jo mēs Saeimā esam, lai atbalstītu cilvēkus. Un nekustamā īpašuma nodoklis ir tas, kur mēs vistiešākajā veidā varam atbalstīt cilvēkus. Šodien, tagad, uzreiz.

Un tāpēc nevajag tēlot... nevajag tēlot, ka mēs te visi kopā strādājam, baigi saliedētie un tā. Tā nav taisnība. Te nekas nav saliedēts, te katrs par sevi, lai gan krīzes laikā visiem vajadzētu būt saliedētiem. Katrs kaut kādu savu politisko kapitāliņu, savu politisko darījumiņu grib nokārtot un tamlīdzīgi. Te nevienam neinteresē cilvēki, interesē personiskas intereses, un tā ir taisnība. Lai gan
šogad - šogad! - vispār nevienam ar politiku nevajadzēja nodarboties, šogad vajadzēja tikai stāvēt un krist par cilvēkiem. No rīta līdz vakaram. Katru dienu. Un nevis pārtraukt to iepriekšējo sēdi pirms 20 minūtēm, bet turpināt visus jautājumus caurām naktīm skatīt, izskatīt un balsot par cilvēkiem. Arī par šo...

Le Gallas kundze, tikai nepārtrauciet mani. Man sirds pilna, tāpat kā jums. Tāpat kā jums. Jūs jau arī noteikti esat par cilvēkiem, jums tikai Bordāns neļauj.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, bet mazliet tuvāk... tieši par šo priekšlikumu...

A. Gobzems. Nu man ir vēl 15 sekundes. Es jau visu pateicu, ko es gribēju pateikt, Le Gallas kundze.

Cilvēki, novērtējiet to, ko Jūlija dara jūsu labā.

Paldies.

Arlabvakaru!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Es gribu pateikt, ka, protams, ir labi, ka mēs esam atbalstījuši un atbalstīsim nākamajās dokumentu pakotnēs iespēju ieviest moratoriju par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu.

Bet viens no instrumentiem, kas varētu ļaut cilvēkiem šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā... un nestabilajā situācijā, - paredzēt arī iespēju nepiemērot attiecīgas soda naudas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Ir jāsaprot, ka jebkurā gadījumā... Katrs maksājums - pašlaik cilvēkiem, ģimenei un ģimenes budžetam tā ir nopietna nasta. Un ne tikai ģimenēm, bet arī uzņēmumiem.

Protams, ir lielie uzņēmumi, kuri var atļauties maksāt, bet ir arī uzņēmumi, kuriem ir ļoti ierobežota darbība šajā laika periodā, un viņiem iestājas patiešām ļoti sarežģīta situācija. Pat tad, kad pašvaldība pieņem pozitīvu lēmumu un atļauj pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu uz vēlāku laiku, tāpat veidojas noteikti kavējuma naudiņas, kuras arī pieskaitīs pie noteikta rēķina.

Tāpēc man liekas, ka būtu tikai korekti, ja arī tās pašvaldības, kuras to var atļauties un kuras varētu nodrošināt... šādā veidā atbalstīt ģimenes un uzņēmumus, lai nostiprinātu konkurētspēju... Likuma ietvaros būtu paredzēts tāds instruments un mehānisms.

Un tāpēc, kolēģi, es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Balsojiet “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labs vakars, kolēģi! Mums ir svarīgs lēmuma projekts jāpieņem. Un arī šis priekšlikums... Un es tiešām skatos - vakars ir vakars, un paliek jau grūti strādāt.

Bet es gribētu uzteikt: tiešām Jūlija Stepaņenko iesniedz priekšlikumus - trāpīgus priekšlikumus, daudz! Un visnotaļ no mūsu puses vienmēr tie, liela daļa, ir bijuši atbalstīti.

Un šajā gadījumā īpaši gribētu uzsvērt vienu lietu. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija un partiju apvienība ir pārstāvēta visvairāk pašvaldībās Latvijā, un mums ir visspēcīgākā pārstāvniecība, un ikvienu jautājumu, kas skar pašvaldību darbību, mēs vērtējam, rūpīgi vērtējam, taisām finanšu analīzes - ko tas varētu ietekmēt.

Un arī šis jautājums... Mēs šajā ne pārāk garajā laikā, cik nu bija iespējams, esam veikuši šo izvērtēšanu, mēs vairumā balsosim “par” šo priekšlikumu, jo, protams, ja pašvaldībām dotu šādas iespējas - pašām izvērtēt, kam dot atlikušos nodokļu maksājumus, kam - ne... Tas šajā brīdī palīdzētu un padarītu nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas jautājumus daudz skaidrākus.

Tāpēc arī es no savas puses aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, neskatoties uz to, ka Finanšu ministrija nespēja argumentēt un paust, kāda ir ietekme uz budžetu šādu priekšlikumu atbalstīšanas gadījumā.

Jāsaprot, ka, ja tā var izteikties, bumbiņa būtu pašu pašvaldību pusē - izmantot šo vai neizmantot... līdzīgi, kā tas ir šobrīd ar nekustamo īpašumu... atlaižu piešķiršanu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, kolēģi! Es gribētu uzrunāt pozīcijas pārstāvjus un atbalstīt šo 1. priekšlikumu - Stepaņenko iesniegto.

Šis ir grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, un pats likuma nosaukums jau nozīmē to, ka mums kaut kādā veidā ir jāpalīdz. Un principā... esot tik ilgi... un saprotot, ka... Neatbalstīt tikai tāpēc, ka iesniegusi ir opozīcija, - tas arguments īsti neiztur kritiku. Es lūgtu pozīcijas kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un iet uz priekšu, jo vienā valstī dzīvojam.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Tas priekšlikums ir atbalstāms divu apsvērumu dēļ.

Pirmais - tas skar soda naudu, līdz ar to te nav nekādas ietekmes uz budžetu, jo soda naudas netiek plānotas.

Otrais - tas ir piesegums nevis pašvaldībām, bet iedzīvotājiem, līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji zinātu, ka viņiem šāds iesniegums šinī gadījumā ir...

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti! Šis ir patiešām, manuprāt, visai loģisks priekšlikums.

Es, protams, nezinu, vai ir juridiski korekti noformulēts, un nepiedalījos komisijas sēdē, nezinu, ko juridiskais dienests teica, bet, manuprāt, šajos krīzes apstākļos, kad cilvēki zaudē darbu... Un, kā zinām, nekustamā īpašuma nodoklis ir obligāti maksājams - bezierunu kārtībā. Ja to nesamaksā, cilvēki var zaudēt nekustamo īpašumu.

Manuprāt, būtu tikai loģiski nākt pretī cilvēkiem un viņus vismaz uz šo krīzes laiku atbalstīt. Lai pašvaldības pašas izvērtē, vai to nodokli samaksāt vienā termiņā vai otrā termiņā. Šis nav valsts budžeta jautājums, bet gan konkrētās pašvaldības jautājums un pašvaldības vadības atbildība par to, kādu tad pašvaldības budžetu viņi veidos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Jā, paldies. Paldies kolēģiem, kas atceras, ka es tiešām vienmēr esmu pievērsis lielu uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar kapitāla pārdali, šajā gadījumā - arī attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli... Tā, manuprāt, nav tāda īpaši stimulējama prakse nodokļu politikā.

Un tā tiešām ir sagadīšanās - nesen, faktiski pirms kāda brīža, šodien saskaņoju līdzīga priekšlikuma redakciju, ko gan bija plānots iesniegt jau atvērtā likumprojektā, ko te izskatītu nākamceturtdien, jo šis konkrētais likumprojekts, ko mēs skatām, ir par pensiju pabalstiem.

Tas īsti nav labi, ka tiek atvērti šādi konceptuāli jautājumi... likumprojektiem, kuru būtība ir pavisam cita... un tāda ļoti ierobežota... Nu, šajā gadījumā man grūti ir, ka nav tāda... nu, Juridiskā biroja (es jau arī nepiedalījos komisijas sēdē) tāda slēdziena.

Es domāju, ka konceptuāli lieta ir atbalstāma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, sniedziet komisijas vārdā komentāru, Šmita kungs.

M. Šteins. Šteina kungs. Šteins Mārtiņš.

Labi. Komisijā Finanšu ministrija minēja, ka pašvaldībām nekustamā īpašuma nodoklis ir nozīmīgs ienākuma avots - no septiņiem līdz pat deviņiem procentiem.

Garas diskusijas nebija, Juridiskā biroja viedoklis netika izteikts pie šī priekšlikuma. Un kopumā komisijas vairākums lēma neatbalstīt šajā likumprojektā... par atbalsta pasākumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, Šteina kungs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 17, atturas - 13. Priekšlikums atbalstīts.

M. Šteins. 2. - deputātes Ločmeles priekšlikums, kas paredz izmaiņas atbalsta regulējumā bērniem. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mans priekšlikums ir saistīts ar mūsu iepriekš atbalstīto un ļoti labo lēmumu - piemaksāt 500 eiro par katru bērnu pie ģimenes pabalsta un arī citiem pabalstiem.

Bet šoreiz... Mans priekšlikums labos kļūdu, kura tiešām dārgi izmaksās daudzām ģimenēm Latvijā.

Paskaidrošu būtību. 500 eiro piemaksa pie ģimenes pabalsta par katru bērnu tiešām bija saistīta ar tiesībām vecākiem saņemt valsts ģimenes pabalstu. Bet, ja jūs paskatītos likumus, kas regulē šo ģimenes pabalsta piešķiršanu, tad jūs ieraudzītu, ka līdz 15 gadu vecumam katrs bērns... uz katru bērnu to aprēķina bez ierunām, bet laika posmā... vecumā no 15 līdz 20 gadiem kārtība mainās - valsts ģimenes pabalstu izmaksā tikai tiem vecākiem, kuru bērns, pirmkārt, turpina mācīties vispārizglītojošā iestādē, tātad vidusskolā, un, otrkārt, turpina mācīties speciālajā izglītības iestādē, tātad tehnikumā vai profesionālajā skolā.

Bet ir divi ierobežojumi. Pirmais - ja jaunais cilvēks līdz 20 gadu vecumam stājas laulībā (un to es neapstrīdu), bet otrais ierobežojums - ja šis jaunais cilvēks vecumā līdz 20 gadiem iestājas augstskolā, turklāt - bez atrunas, vai par to, ka viņš mācās augstskolā, viņš saņem stipendiju vai nesaņem stipendiju, vai viņš paliek savu vecāku apgādībā vai nepaliek. Tur atšķirības nav.

Sanāk tā, ka pašlaik tieši šajā... principā - bērnu grupā, jo viņi sēž savu vecāku apgādībā, bet mācās augstskolās... viņiem ir liegts gan valsts ģimenes pabalsts, gan, piemēram, tāds atbalsta mehānisms kā uzturlīdzekļu fonda atbalsts, ja viens no vecākiem nemaksā alimentus. Jo, kad bērns sasniedz pilngadību, vecāks, kas audzina bērnu, zaudē tiesības uz uzturlīdzekļiem un iesniegt prasību tiesā par uzturlīdzekļu saņemšanu drīkst tikai pats pilngadīgais, bet vēl nestrādājošais bērns. Tas ļoti apgrūtina šo procesu, un aprēķins tam atbalstam, tiem alimentiem ir absolūti citāds un nav salīdzināms... līdz pilngadībai.

Bet pašlaik... Par šo pabalstu. Tātad mums palika ļoti netaisnīgi apieti ar 500 eiro atbalstu augstskolu studenti. Pārsvarā tie ir pirmā, otrā kursa studenti, kuriem pašlaik, tagad, kad mums ir ārkārtas situācijas dēļ ierobežojumi, ir liegta pārsvarā arī iespēja strādāt un piestrādāt, jo viņi bija bārmeņi un mazo un vidējo uzņēmumu darbinieki; tas viņiem deva iespēju piestrādāt, mācoties augstskolā.

Uz to, ka man ir taisnība, šodien norādīja gan Juridiskais birojs, gan Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Lipšāna kungs.

Vēl vairāk. Lipšāna kungs teica, ka Labklājības ministrija būtu iekļāvusi šo jauniešu grupu, bet vienīgais iemesls ir tas, ka VSAA pārziņā nav datu par šiem vecākiem; ka tur ir nepieciešama informācija no Finanšu ministrijas pakļautībā esošā Valsts ieņēmumu dienesta, kurš varētu norādīt tos cilvēkus, kuru apgādībā ir personas, kas mācās augstskolās un vēl nesaņem citus ienākumus.

Īstenībā tas ir divu resoru, divu ministriju, sadarbības projekts, bet diemžēl tas netika īstenots nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ. Vecāki jau uzrakstījuši neskaitāmas vēstules uz Labklājības ministriju, bet, izrādās, tās bija jāraksta uz Finanšu ministriju. Es nezinu, kam adresēt - premjerministram Kariņam, Dievam? Bet es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo tad tiešām būs taisnīgums. Un, atbalstot šo priekšlikumu, jums būs tiesības teikt: jā, tiešām pašlaik par katru bērnu mēs samaksājam 500 eiro piemaksu pie ikmēneša pabalsta.

Lūdzu, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies par doto vārdu.

Kolēģi! Man ir jautājums Regīnai Ločmelei.

Ločmeles kundze, vai jūs varat pateikt kaut kādus konkrētus ciparus, cik ir šādu studējošo bērnu, kas ir vecumā līdz 20 gadiem un kas ir ietverti šajā jūsu priekšlikumā? Jo, ja jūs atsaucaties uz tiesībsarga... kandidātu, šobrīd joprojām esošo Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Lipšāna kungu, tad nu es personīgi neticu nevienam vārdam, ko viņš saka.

Arī komisijā mums ir diezgan saspīlētas attiecības ar Labklājības ministriju un tās pārstāvjiem. Vakar bija apliecinājums tam. Labklājības ministrija bija mazliet izlaidusi 600 bērnus... Pieņemsim, tie, kas dzīvo aprūpes iestādēs un ārpusģimenes... veidā... Vienkārši bija izlaiduši no šiem 500 eiro... Un tie bērniņi, kas dzīvo šajās instancēs, šo naudiņu... tā kā nebija paredzēts viņiem, jo - nu, priekš kam? Tas bija Labklājības ministrijas... tāds interpretējums. Mēs komisijā darījām savu, un šie 600 bērniņi saņems... viņu pārstāvji vai tā instance... tomēr saņems šos 500 eiro.

Bet jautājums ir par reālo skaitli - cik daudz ir šo cilvēku, par kuriem jūs runājat savā priekšlikumā.

Mēs pēc tam varam to risināt arī tālāk komisijas jautājumu lokā.

Paldies. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies Kaimiņa kungam par jautājumu.

Atbildu. To informāciju no Lipšāna kunga es saņēmu burtiski pirms mazāk nekā stundas, tad, kad aizstāvēju savu priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Es, varbūt jūs atceraties, aktualizēju šo problēmu tad, kad mēs izskatījām likumprojektu par 500 eiro piešķiršanu, un mani kolēģi no frakcijas SASKAŅA Sociālo un darba lietu komisijas sēdē bija lūguši savukārt Izglītības un zinātnes ministriju saskaitīt to studentu... skaitu. Tagad izrādās - tie cipari bija jālūdz no Valsts ieņēmumu dienesta. Bet Labklājības ministrija zināja, kam prasīt šos ciparus. Viņi nevarēja nezināt, ka tāds izņēmums no ģimenes pabalsta piešķiršanas normas pastāv. Un viņi tiešām bija vienkārši izlaiduši šo bērnu grupu no sava redzesloka.

Tātad šeit būtu jāpastrādā mazlietiņ Izglītības un zinātnes ministrijai, jo tai ir zināms augstskolās studējošo skaits, kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuri zina šo studentu vecāku... vai šis students ir vecāku apgādībā vai nav.

Un principā Lipšāna kungs man, atsaucoties uz Bondara kunga teikto... Bondara kungs stundu atpakaļ pavaicāja, vai Labklājības ministrija būtu spējīga izstrādāt attiecīgu priekšlikumu ātri. Viņš teica, ka, jā, protams, tas varētu notikt pat nākamnedēļ.

Liels jautājums - kāpēc tas netika izdarīts pagājušajās divās nedēļas, kad visi par to zināja?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, atvainojiet, ka mums te sācies tāds čatiņš ar Ločmeles kundzi, bet jautājums ir par lietu.

Regīna, man ir lūgums tāds: varbūt noskaidrojiet nevis pēdējās stundas laikā informāciju, ko tur pa galvu, pa kaklu var dabūt no parlamentārā sekretāra, bet precīzi, jo tur ir iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija, tur ir iesaistīta Labklājības ministrija.

Deputātu kaut kāda veida jautājums varētu būt adresēts attiecīgajai ministrijai - Labklājības ministrijai. Dodiet mums to atbildi... es domāju, uz komisiju - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Mēs šo jautājumu varam izskatīt un... nu, lai būtu pilnvērtīgāka informācija, lai nav tā, ka pēdējās stundas laikā... ka jūs pirms stundas kaut ko no šī indivīda esat uzzinājusi.

Es šādu informāciju pārbaudu sešas reizes vismaz... šādu, kas nāk no šīs ministrijas. Diemžēl ar šo ministriju, manuprāt... izpildvaru un lēmējvaru... mums ir milzīgas problēmas. Lūdzu, kaut kādu vēstuli tiem izpildvaras orgāniem... lai atsūta mums informāciju... jums, tad iedodiet mums, komisijām! Un tad mēs varam to izskatīt. Šoreiz gan pa galvu, pa kaklu neskriesim.

Es lūdzu tagad noraidīt, bet gaidām informāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu, Šteina kungs!

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Un, kā jau arī kolēģi minēja, tad Labklājības ministrijas pārstāvis arī apstiprināja, ka problēma pastāv. Tiks pieprasīti dati un meklēts problēmas risinājums. Šobrīd šajā likumprojektā... par vienreizēja 200 eiro pabalsta piešķiršanu... Šo priekšlikumu komisijas vairākums neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 40, pret - 42, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 3. - deputātes Stepaņenko priekšlikums, kas paredz izmaiņas atbalsta regulējumā bērniem. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, arī mans priekšlikums ir līdzīgs manas kolēģes Regīnas Ločmeles priekšlikumam, tikai es piedāvāju kolēģiem konkrētu formulējumu, kurš ir ņemts no Bērnu tiesību aizsardzības likuma, runājot par daudzbērnu ģimeni.

Tātad šeit mums ir persona, kura ir sasniegusi pilngadību, bet kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Atgādināšu jums, ka šī persona... ja šī persona ir viens no daudzbērnu ģimenes bērniem un ja šai ģimenei ir vairāk nekā divi bērni, tātad trīs bērni, šī persona tiek uzskatīta par bērnu - daudzbērnu ģimenes definīcijas kontekstā, tieši šīs definīcijas... Tātad - 24 gadu vecums, ja iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Līdz ar to, manā ieskatā, tas būtu, iespējams, veiksmīgāks formulējums, ja mēs runājam par bērnu atbalstu, par ģimeņu atbalstu. Es ceru, ka mums izdosies tomēr... Es saprotu, ka tas ir tikai tehnisks jautājums, kāpēc šo priekšlikumu varbūt komisijā kolēģi vilcinājās atbalstīt, jo Labklājības ministrija pagaidām nespēja uzreiz visus šos datus nodot. Es noprotu, ka šie dati galvenokārt ir meklējami Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs, bet šis ir tikai un vienīgi tehnisks jautājums. Tātad šis priekšlikums prasa tehnisku risinājumu, kas, manuprāt, nemaz nav tik ļoti (Skaņas pārrāvums.)...

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 39, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 4. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums, kas paredz papildināt 68. panta 1. punktu ar vārdiem “speciālās valsts pensijas saņēmēji”. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

M. Šteins. 5. - deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina papildināt likumu ar jaunu pantu, kas nosaka, ka pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kurās īsti nav mazākumtautību izglītības programmas, šā likuma darbības laikā var nepiemērot tiesiskā regulējuma noteikumus attiecībā uz mācību satura apguvi valsts valodā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es atkārtoti iesniedzu priekšlikumu, kuru jau vienu reizi biju iesniedzis - proti, iepriekšējā gadā, kad tika skatīti grozījumi līdzīgā likumā.

Runa ir par mazākumtautībām piederīgo bērnu attālinātām mācībām valsts valodā, kas nav bērnu dzimtā valoda. Attālināto mācību apstākļos jebkādam pusaudzim ir grūti ilgi koncentrēties uz datora ekrānu. Vēl jo grūtāk, ja nodarbības notiek valodā, kuru viņš prot slikti vai neprot vispār. Šāda mācību norise kritiski pazemina mācīšanās motivāciju, īpaši sākumskolas bērniem no 1. līdz 6. klasei; rodas riebums pret jebkādu mācīšanos. Visstiprākais spiediens tiek izdarīts uz 1. klases skolēniem, jo ārkārtējās situācijas dēļ viņiem nebija dota iespēja apmeklēt sagatavošanas nodarbības.

Tomēr atbilstoši Izglītības likumam septiņgadīgiem skolēniem vismaz pusi no mācību satura pagājušajā septembrī bija jāsāk apgūt valsts valodā. Šis slogs dažreiz ir bērniem nepanesams un arī vecākiem ir nesamērīgi apgrūtinošs. Tāpēc vecāki vēršas ar lūgumiem atjaunot viņu bērniem iespēju ārkārtējās situācijas apstākļos mācīties galvenokārt ģimenes valodā.

Ir skaidrs, ka sākumskolās attālinātās mācības ir cena par mūsu bērnu aizsardzību pret sērgu, tomēr, ja ir iespējams kaut daļēji atvieglot viņu psihisko spriedzi, tas ir jāizdara.

Un tādēļ es ierosinu noteikt, ka pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kā jau nolasīja ziņotājs... Es gribētu atkārtot savu priekšlikumu, lai jūs varētu ieklausīties tajā saturā labāk.

Tātad: tajās izglītības iestādēs, kuras dibinātas pašvaldībās un kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, šā likuma darbības laikā var nepiemērot tiesiskā regulējuma noteikumus attiecībā uz mācību satura apguvi valsts valodā.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pimenova kungs! Es šoreiz jums iebildīšu nevis tāpēc, ka es... Man patīk krievu valoda, es lasu grāmatas krievu valodā. Man tiešām ļoti patīk! Ļoti bagāta valoda. Bet ir viena problēma - jūsu argumentācija neiztur nekādu kritiku. Es jums nosaukšu piemēru.

Mani bērni nemācās latviešu valodā - dzimtajā valodā; nevienu dienu savā mūžā nav mācījušies nevienā izglītības iestādē savā dzimtajā valodā. Un viņi ir latvieši. Un viņi māk latviski. Un viņiem nav psihotraumas tāpēc, ka viņi apgūst citas valodas. Bērni ir kā švammes. Un visiem Latvijas bērniem būtu jāmācās uzreiz, no bērnības, maksimāli daudz... vairāk valodas. Un būtu pēc iespējas jāmācās ne dzimtajā, ne tajā valodā, kurā sarunājas mājās, jo dzimto valodu bērniem iemācīs viņu vecāki.

Un tāpēc tās nav ciešanas, es to redzu savos bērnos. Nevienam nav nevienas psihotraumas. Argumentācija ir nepareiza, Pimenova kungs. Tā nav taisnība pēc būtības.

Tas, ka Latvijā būtu jāmācās bērniem arī krievu valoda, - tas ir cits stāsts. Būtu jāmācās krievu valoda. Būtu jāmācās angļu, krievu, franču, vācu valoda. Vismaz divas trīs svešvalodas - obligāti. No pirmās dienas. Un, vēlams, visiem bērniem būtu jāapgūst no pašiem pamatiem viss svešvalodā, lai viņi būtu izglītoti, konkurētspējīgi. Un lai Dievs dod mums atrast skolotājus visās šajās lietās! Un nekas bērniem nenotiks, viņi iemācīsies latviski. Tur nav nekādu problēmu.

Un tas nenozīmē, ka es neaizstāvu... Cilvēkiem mācīties krievu literatūru - es esmu tikai “par”. Nekā skaistāka... manuprāt, nekā skaistāka, ja mēs runājam no valodas viedokļa, nav - krievu literatūra. Bet nevajag šito... Beidzam visu šito šķeltniecību un tamlīdzīgi, runājam pēc būtības, kā pareizi būtu jāizglīto bērni! Tā runājam, nevis piesaucam krīzi krīzes laikā!

Psihotraumas vai vēl kaut kas - tā nav taisnība. Ja godīgi, maziem bērniem pilnīgi vienalga. Viņiem pats svarīgākais iet uz skolu socializēties, tā ir lielākā problēma. Kādā valodā runāt - ir pilnīgi vienalga.

Mana meita - latviete, viņai vienalga, vai viņa sarunājas ar krievu cilvēku vai ar angļu valodā runājošu cilvēku, vai ar franču valodā runājošu cilvēku vai ķīnieti. Viņa izbauda to procesu, tāpēc ka viņa ir bērns, tāpēc ka bērniem viss tāds patīk. Viņiem vajag socializēties, viņus vajag laist skolā. Tā ir galvenā lieta.

Un, es domāju, tie visi mūsu PSRS un visi šie... tā visa domāšana ir jāatmet. Mums vajag izglītot sabiedrību, gan latviešu bērnus, gan krievu bērnus, kas ir gan pilsoņi, gan nepilsoņi, mums vajag vienkārši izglītotus bērnus, kas visi prot runāt trijās valodās. Visi kā viens - vismaz trijās valodās.

Nevis tā kā nabadziņiem: ārprāts, tur vieni... Latvieši - ārprāts, mums būs jāmācās krievu valoda. Krievu bērni - ārprāts, mums būs jāmācās latviešu valoda.

Visiem, kas dzīvo Latvijā, - visiem vajadzētu runāt gan latviski, gan krieviski un angliski. Lai mēs visus varētu izkonkurēt, apspēlēt, nopelnīt visvairāk un tādā garā. Un beigt to ciešanas... visu to pozīciju... cik daudzu gadu garumā. Bērniem nekas nenotiks, iemācīsies valodas. Tā, lūk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Es pateicos Gobzema kungam par viņa dāsno aģitācijas seansu par labu daudzvalodībai. Es labprāt piedalītos šinī sarunā arī turpmāk, bet tas būs gan, iespējams, Kārtības ruļļa pārkāpums, un tas būs pārtraukts - un likumsakarīgi pārtraukts. Bet es sekošu jūsu aicinājumam runāt par būtību.

Mana priekšlikuma būtība, es gribētu pievērst jūsu uzmanību, attiecas uz ļoti konkrēto laika posmu, proti, laiku, kad visa valsts ir ārkārtējās situācijas apstākļos. Tas - pirmkārt.

Otrkārt, runa ir par bērniem, kas mācās sākumskolā (no 1. līdz 6. klasei) pirmām kārtām, un bērniem, kuri līdz šim nebija mācījušies nekur, nekad. Viņiem nebija iespējas apmeklēt skolas varbūt tikai tāpēc, ka nodarbības bija pārtrauktas. Un tas nozīmē, ka viņiem tagad... nebija tās iespējas, kas bija jūsu bērniem, kas mācījās tomēr skolā - varbūt angļu valodā, varbūt krievu valodā; es cienu jūsu ģimenes izvēli tāpat kā jebkādas citas ģimenes izvēli.

Runa ir par to, ka mūsu bērni, par kuriem es tagad runāju, spiesti dzīvot apstākļos, kas ir ļoti tuvi nevis ārkārtējai situācijai, bet izņēmuma stāvoklim, kad nav nekādas iespējas komunicēt ar sava vecuma biedriem, apmeklēt skolu un runāt klātienē ar skolēniem un arī ar skolotājiem. Viss slogs gulstas uz vecāku pleciem.

Lai tieši šādos apstākļos atvieglotu mācīšanos, tomēr mans priekšlikums ir iesniegts. Es domāju, ka tas ir taisnīgs.

Sēdes vadītāja. Paldies, Pimenova kungs, laiks beidzies.

Debates slēdzu.

Šteina kungs, jūs vēl ko bildīsiet komisijas vārdā?

M. Šteins. Tikai to, ka šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Kolēģi, visi priekšlikumi izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Šteina kungs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!

I. Krapāne (KPV LV).

Labvakar, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un sagatavoja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Kopumā uz trešo lasījumu saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.