Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīsdesmit sestā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 18. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Labrīt, tiesībsarga kungs! Sāksim Saeimas 2021. gada 18. marta pirmo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - tiesībsarga zvērests (svinīgais solījums).

Aicinu tiesībsargu Juri Jansonu dot svinīgo solījumu vai zvērestu.

J. Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Jūsu Ekselence Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie... Cienījamās deputātes! Deputāti! Dāmas un kungi!

Es, Juris Jansons, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi solu būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, tiesībsarga kungs.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Paldies, augsti godātais tiesībsarga kungs.

Godātie deputāti, tiesībsarga zvērestu vai svinīgo solījumu esam pieņēmuši. Novēlam tiesībsargam Jurim Jansonam tiesībsarga pienākumus pildīt godam un pēc labākās apziņas.

Paldies jums.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Lēmuma projekts “Par Saeimas 2021. gada ziemas sesijas slēgšanu un 2021. gada pavasara sesijas sākšanu”. Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas ziemas sesiju 2021. gada 29. martā un sākt pavasara sesiju 2021. gada 6. aprīlī. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2021. gada ziemas sesijas slēgšanu un 2021. gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 12. marta rīkojumu Nr. 163, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2021. gada 17. marta sēdē izskatīja kārtējos Ministru kabineta grozījumus rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Kā parasti, nosaukšu būtiskākos.

Ir paredzēts, ka pirmsskolas izglītības programmas apguve var notikt klātienē, ja bērna likumiskais pārstāvis nevar strādāt attālināti un nevar nodrošināt bērna uzraudzību. Protams, šādā gadījumā mācību procesu īsteno, veicot nodarbināto iknedēļas testēšanu un, protams, ievērojot arī attiecīgās epidemioloģiskās drošības prasības.

Tāpat rīkojums paredz, ka ārtelpās var īstenot ne vairāk kā piecas formālās un ne vairāk kā divas neformālās izglītības nodarbības no attiecīgajā nedēļā paredzēto nodarbību skaita.

Rīkojums, kā jau jūs zināt, paredz arī plašāku pāriešanu uz attālināto darbu. Darba devējam ir noteikts pienākums organizēt darbu tā, lai klātienē darbu veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darba nepārtrauktību un nevar veikt šo darbu attālināti savā dzīvesvietā. Vienlaikus darbavietā, protams, ir jānosaka arī attiecīgie kontroles pasākumi. Tāpat rīkojums paredz darba devēja tiesības vienpusēji norīkot darbiniekus attālinātam darbam - līdz pat ārkārtas situācijas beigām.

Savukārt valsts pārvaldes institūcijās papildus jau nosauktajiem nosacījumiem ir vēl daži nosacījumi, proti, kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, bet atvērtā tipa birojā darbiniekam ir jāparedz 15 kvadrātmetri. Ja nav iespējams ievērot šīs prasības, tad ir jāizstrādā darba grafiks.

Īsi sakot, šai attālinātā darba noteikšanai pamatojums ir tāds, ka saskaņā ar epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem šobrīd ir divas vietas, kur visvairāk notiek inficēšanās ar Covid-19, - tās ir darbavietas un mājsaimniecības. Šis valdības solis ir vērsts uz to, lai vēl vairāk samazinātu saslimstību darbavietās.

Tālāk. Grozījumi rīkojumā, protams, paredz arī sabiedriskā transporta pasūtītāju un pārvadātāju pienākumu nodrošināt rīkojumā minēto epidemioloģiskās drošības prasību izpildi; tas nozīmē sabiedriskā transporta aizpildījumu par 50 procentiem, kā arī citas prasības. Savukārt Valsts policijai un pašvaldību policijai ir pienākums kontrolēt, kā šie pienākumi attiecībā uz sabiedrisko transportu tiek pildīti.

Rīkojuma grozījumi paredz arī atsauci uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 35. punkta... ar indeksu... pirmo un otro daļu, kurā ir paredzēts, tāpat kā iepriekš, ka persona drīkst ieceļot Latvijā, ja tā 72 stundas pirms iekāpšanas transportlīdzeklī ir veikusi Covid-19 testu un šis tests ir negatīvs. Vai arī - ja persona var uzrādīt citu dokumentu, kas paliecina, ka tā nav infekcioza.

Rīkojuma grozījumi paredz arī to, ka no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” drīkst apmaksāt pašvaldības policijas darbinieku virsstundu darbu, kas tika veikts nakts laikā - tā dēvētās mājsēdes laikā.

Kopumā, uzklausot valdības pārstāvjus, tiesību ekspertus un infektologus, komisija atzina konkrētos grozījumus par samērīgiem, konkrētajai situācijai atbilstošiem un nepieciešamiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kāpēc es izvēlējos izteikties par šo lēmuma projektu? Tā nu ir sakritis, ka tieši šodien Ministru kabinetā tiek skatīts informatīvais ziņojums par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu, kurā... tieši par rīcību un darbībām... sabiedrības informēšanu dažādās krīzes situācijās...

Būtu ļoti priecīgs, ja valdība tā arī rīkotos, kur... tieši šie secinājumi ir veikti, bet diemžēl ir jāsecina, ka laikam šie secinājumi netiek ņemti vērā, veidojot grozījumus saistībā tieši ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 655.

Man tiešām šobrīd ir tāda déjà vu sajūta - mēs atgriežamies Padomju Savienības laikos, jo arī tur cilvēki izdomāja un izveidoja kaut kādu problēmu, un tad viņi varonīgi ķērās pie šīs problēmas pārvarēšanas.

Nu padomāsim paši! No sākuma mums neizveidojas laba situācija, un mēs nepasūtām vakcīnas, šobrīd ministrs... un daudzi citi ministri, to skaitā arī Ministru kabineta vadītājs Kariņa kungs, kopā cīnās, lai mēs kaut kā pārvarētu šo problēmu.

Mēs izveidojām vakcinācijas biroju. Labi, bet mēs nesaprotam, kur to ielikt. Tagad mēs to... šodien arī skatīsim... un mainīsim, un ņemsim ārā no likuma, un darbosimies...

Nākamais. Rīkojumos mēs izdomājam mainīt kaut kādus drošības nosacījumus. Saprotam, ka tādā veidā ir izveidojušās šobrīd entās rindas pie veikaliem, cilvēki nesaprot, kā rīkoties, kur iet, kā darīt. Tagad mēs domāsim atkal, kā to pārvarēt.

Tagad mēs savā komisijā - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā - dzirdam no Krīzes vadības padomes sekretariāta cilvēkiem, ka viņi bija izdomājuši, ka šo preču sortimentu... dažādus iepirkšanās ierobežojumus tikai līdz Ziemassvētkiem... Šodien ir 18. marts, un mēs dzirdam, ka tas viss jāatceļ un jāmaina, lai cilvēki varētu savlaicīgi un viegli iepirkties un lai sabiedrībā nebūtu šīs situācijas, par ko mēs dzirdam ik dienas.

Nu tādas sajūtas mani pārņem... un tā.

Par rīkojumu attiecībā uz sportu un mācīšanos ārā. Desmit bērni drīkstēs sportot un 20 - varēs mācīties... Un, kad es aicinu Veselības ministriju paskaidrot, kāpēc tā, tad skaidrojums ir tāds, ka svarīgs ir vidējais bērnu skaits, nevis medicīniskie... kovida situācijas... krīzes riski. Pirms tam mēs, šādus rīkojumus uzklausot, dzirdējām skaidrojumu, ka 10 cilvēki ir tas skaits, ko drīkst izsekot. Labi, pieņemam. Kāpēc tagad 20? Kāpēc tā, nevis normāli - tā, ka var ievērot visus epidemioloģiskos riskus, ievērot sanitāro protokolu? Un kā mēs tagad dalīsim bērnus, ja būs 22 bērni klasē? Kuri būs tie divi, kas neies uz to āra stundu? Kāpēc ir 20, ja visi var ievērot šos noteikumus un ja šīs nodarbības var notikt? Kāpēc, teiksim, fizika, dziedāšana, matemātika var notikt 20 bērniem, bet 20 bērni nevar sportot āra telpās? Es nerunāju par iekštelpām.

Liekas ļoti dīvaini šie lēmumi.

Mēs visu laiku mēģinām tos... tas pats, ko mēs... piemēram, dzirdam šobrīd arī komisijā... no Tiesībsarga biroja... par ārkārtējo situāciju... Mūsu ieskatā konkrētā norma nav pietiekami skaidra, tā rada diezgan daudz pārpratumu.

Rīkojums paredz, ka bērnudārzu bērns var apmeklēt, ja bērna likumīgais pārstāvis nevar strādāt attālināti un nevar nodrošināt bērna uzraudzību cita pieaugušā klātbūtnē. Saiklis “un” nozīmē, ka abiem nosacījumiem jāizpildās - nevar strādāt attālināti un nevar uzraudzīt bērnu. Mūsu ieskatā, pareizāk būtu, ja pēc gramatikas un mērķu regulējuma būtu skaidrs, ka... to saka Tiesībsarga biroja pārstāve.

Mēs visu laiku mēģinām sabiedrībai skaidrot... ar to es arī sāku savu uzrunu... mēģinām vienkāršākā veidā... Nu ir atkal šie entie cipari, skaitļi... Visu laiku mums sabiedrība ir neizpratnē. Nu (Nav saklausāms.)...

Es lūdzu apvienot manas uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Bergmanis. Paldies.

Nu, līdzīgas domas... Mēs atceramies vienu stāstu. Kad mums bija vēl veselības ministre Viņķeles kundze... sākumā mēs dzirdējām par 200 gultām - kovida gultām. Un šobrīd mēs zinām, ka mums ir līdz 1500 jau to skaits aizgājis... un līdz 2000 varbūt... ir iespējams, ja gadījumā saasinās... Nedod Dievs, ka tā notiek!

Saprotiet, sabiedrību tracina šī nenoteiktība: viens solis uz priekšu, divi - atpakaļ. Nu kad reiz mēs mēģināsim kaut kā paskaidrot?

Mēs teicām, ka šobrīd mēs vadāmies pēc principa “septiņreiz nomērī, vienreiz nogriez”. Nu mēs atkal... mērījām, mērījām, mērījām un - nogriezām atkal neveiksmīgi! Nu cik ilgi mēs tā mērīsim? Nu cik ilgi sabiedrība var tā... gaidīt?

Es daudzus un dažādus epitetus varētu piemeklēt, bet... man tiešām ir vēlme reiz saprast, kāpēc mēs tik... gatavojam vienu... un tagad atkal nāk mums kārtējais armagedons.

Lieldienas. Sabiedrība nezina, kā rīkoties, ko gaidīt, kas būs. Kad mums bija Ziemassvētku laiks, bija dažādi skaisti izteikumi no dažādām amatpersonām. Nu cerēsim, ka varbūt atkal mūs ar kaut ko iepriecinās uz Lieldienām.

Bet, ja godīgi, - uzticēšanās valdībai ir sabiedrībai ļoti, ļoti svarīga. Mēs jau tā... zinām, ka ne valdībai, ne Saeimai nav pārāk... Un, ja mēs šādus likumprojektus un lēmumu projektus, nesagatavotus, mēģinām šobrīd apstiprināt, tad tā uzticēšanās neveidojas.

Es jums varu minēt vienu piemēru. Liekas: ai, nu kas nu tur liels - tā viena kļūda, izlabosim, un viss. Nē. Skotijā karalis, cīnoties par neatkarību... vienreiz atteicās to darīt kopā ar skotiem un pēc tam visu mūžu cīnījās... viņa piemineklis ir aiz pils mūra vārtiem... par šo vienu reizi...

Mīļie cilvēki, nu palīdzēsim... palīdzēsim ar skaidriem lēmumiem, lai sabiedrība, kura tā jau ir nogurusi... lai mēs varētu atrisināt šo krīzi!

Un tāpēc... Mēs nevaram arī atbalstīt šo lēmuma projektu, jo, lai gan tajā ir daudz labu lietu, tajā ir arī tik lielas kļūdas.

Tāpēc tas, kā es šobrīd redzu... Lūdzu, palīdzēsim sabiedrībai pārvarēt šo krīzi! Un mēs esam gatavi, mēs esam labi sagatavoti. Un es domāju, ka arī šobrīd... atgriežoties pie šī paša... sākuma, kur... tieši šajā informatīvajā ziņojumā...

Un tā ir tāda interesanta lieta - laikam sanācis, ka šobrīd Ministru kabineta vadītājs mums ir Kariņš un visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas izbūvē ir izvēlēts komunikators ar ļoti simbolisku nosaukumu - Mieriņš.

Ticēsim un uzticēsimies Mieriņam, kurš liek izdarīt un skaidri saprast, kā ir jārīkojas sabiedrībai konkrētā situācijā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt visiem! Tas, ko mēs darīsim Lieldienās... Es domāju, ka visiem ir pilnīgi skaidrs jau no pagājušā gada, ko mēs visiem rādīsim, visai pasaulei, bet ar to nebūs līdzēts.

Visi šie ierobežojumi un visi šie... trūkst vārdu un epitetu... ir salīdzināmi ar kāda sašutuša vecāka soctīklos nopubliskotu sava bērna uzdevumu sociālajās zinībās 7.-9. klasei.

Es vienkārši salīdzinājumam to uzdevumu (tas ir īss) nocitēšu: “Izlasi piedāvātās situācijas un ieraksti, kuru no kontracepcijas veidiem un kāpēc tu ieteiktu konkrētajā situācijā. Pirmais variants. Puisis devies ārzemju ceļojumā. Ceļojuma laikā viņš vēlas izbaudīt visas iespējas, arī prostitūtu pakalpojumus. Ko tu puisim ieteiktu? Un otrs. Meitene nonākusi naudas grūtībās un aizņēmusies naudu no svešiem cilvēkiem. Tā kā darba nav un nav iespējas parādu atdot, meitene saņem piedāvājumu kļūt par naudas aizdevēja mīļāko, neskatoties uz to, ka vīrietim ir sava ģimene. Viņa piekrīt. Ko tu meitenei ieteiktu?”

Tāds uzdevums, reāls uzdevums, Latvijas izglītības sistēmā! Un šis uzdevums skaidri un gaiši parāda visu pieņemto lēmumu būtību un visu rīcību, kas no valdības puses - un jo īpaši no Izglītības un zinātnes ministrijas puses - ir bijusi vērsta uz izglītības sistēmas degradāciju.

Bergmaņa kungs jau visu principā pateica par tiem skaitļiem; es domāju, ka to nav vērts atkārtot. Svarīgākais, kas ir jāpasaka sabiedrībai, ir tas, ka šī valdība neļaus bērniem kļūt izglītotiem, neļaus attīstīties. Un vienīgā iespēja, mīļie cilvēki, - vienīgā iespēja! -, lai jūsu bērni ietu skolā bez šādiem ierobežojumiem, kuri ir prātam neaptverami, vienīgā iespēja, lai jums būtu brīvība, mīļie cilvēki, lai jūs varētu iet uz darbu un lai jums nebūtu jādistancējas un jāvalkā maskas (tāpat kā to varēja nedarīt “Muzikālajā bankā” izredzētie), ir dot varu man, mīļā sabiedrība. Un es jums atdošu brīvību.

Nav vairs jēgas kritizēt šo varu. Jums ir izvēles iespējas. Vai nu mēs turpinām dzīvot šādi, kā mēs esam dzīvojuši pēdējo gadu, - katru nedēļu ar vājprātīgiem ierobežojumiem un līdz komiskumam smieklīgiem, traģikomiski smieklīgiem, valsts galveno amatpersonu izteikumiem -, vai nu mēs nomainām to visu. Citas iespējas nav. Nav citas alternatīvas, mīļie cilvēki, jums tas patīk vai nepatīk. Un tā izvēle ir jūsu ziņā, jo kritizēt vairs nav jēgas. Es domāju, ka 99,99 procentiem sabiedrības ir skaidrs, ka šī vara ir nespējīga - sākot no prezidenta un premjera... un kur nu vēl runāt par izglītības un zinātnes ministri un finanšu ministru, un visiem pārējiem.

Latvija ir stabili pēdējā vietā gandrīz visos rādītājos... gandrīz visos pozitīvajos rādītājos ir pēdējā vietā, negatīvajos rādītājos - pirmajā. Šī vara ir sevi izsmēlusi, šī sistēma ir sevi izsmēlusi, un vienīgais veids, kā to nomainīt, ir to nojaukt līdz pamatiem - un nomainīt likumīgā kārtā. Citu iespēju nav. Un izvēle ir jūsu ziņā.

Vai nu jūs nākat, cilvēki, ar mani un mēs to izdarām, un jūs atgūstat brīvību, vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! Mana kolēģa Gobzema kunga pieminētais materiāls pēc tam, kad vecāki veselu nedēļu cēla trauksmi internetā un dalījās ar šo materiālu, tika brīnumainā kārtā izņemts ārā no apgrozības - ar atvainošanās vārdiem, ka šis materiāls ir novecojis. Tas kārtējo reizi pierāda to, ka Šuplinskas kundze absolūti nezina, kas vispār notiek Izglītības un zinātnes ministrijā, jo šis materiāls, šis konkrētais uzdevums, tika dots bērnam apmācības procesā. Tātad bērnam bija jādomā atbildes... jāpārdomā atbildes uz šiem jautājumiem.

Kolēģi, šis lēmuma projekts atkal turpina ņirgāties par mūsu bērniem. Es uzskatu, ka nav pieļaujama tāda klaja necieņa pret bērnu dzīvēm, pret bērnu veselību. Tas, ko mēs redzam šodien, braucot uz darbu, - uzsnidzis sniegs, un paralēli mēs dzirdam ziņās, ka Izglītības un zinātnes ministrija tagad rīkos seminārus, kā labāk bērniem vadīt stundas ārtelpās - sniegā, āliņģos, es nezinu, kur vēl -, jo mums jau nav šobrīd līdzekļu, lai aprīkotu kaut kādas teltis, tāfeles... Es tiešām gribētu redzēt to konkursa uzvarētāju, kurš būs saņēmis pasūtījumus kaut kādām jaunām mācību... mācību vietu aprīkojuma... šiem materiāliem. Droši vien jūs arī to esat izdomājuši, ņemot vērā to, cik ļoti jūs, godātie kolēģi no valdības un arī no koalīcijas... cik ļoti naski jūs šobrīd dalāt naudu visādām muļķībām, jo tas, ko mēs redzam, - jūs iebraucat auzās, un tad jūs tērējat naudu komunikācijas stratēģijai, tad jūs tērējat naudu dažādām kampaņām, lai cilvēkus nomierinātu.

Nav noslēpums, ka pat aptieku bizness, farmācijas bizness jau veido reklāmas, kas ir mērķētas uz nogurušiem cilvēkiem, pierādot, ka, jā, redziet, jums ir apnikušas maskas, jums ir apnikuši ierobežojumi. To jau ir pamanījuši farmakologi, to jau ir pamanījuši visi tie, kas piedāvā zāles, un piedāvājums ir tāds: “Dzeriet “Nervostrong”!” Tātad to jau ir atzinuši viņi visi; viņi visi redz to, ka šie ierobežojumi - visi šie ierobežojumi, neskaidrie un negaidītie, - atstāj ļoti smagu iespaidu uz cilvēku psihi.

Un šobrīd... Jā, protams, - ja ir pieprasījums, uzreiz ir arī piedāvājums. Un piedāvājums ir šāds - tabletītes! Dzeriet zāles, dzeriet kaut kādus uzlējumus, nomierinieties!

Tātad jūs, valdība, saprotiet, ka cilvēkiem pret šīm jūsu muļķībām vienkārši ir jādzer zāles! Cik tas vispār ir normāli, ka cilvēki meklē šobrīd aptiekā nomierinošas zāles, lai viņi varētu saprast šos jūsu ierobežojumus un lai viņi varētu ar tiem sadzīvot? Jūs esat iedzinuši... cilvēkus noveduši jau tiktāl, ka viņiem ir jāmeklē zāles.

Ja mēs runājam par bērnu sportu, par to nelaimīgo jautājumu, par kuru mēs runājam jau kopš janvāra, tad nekas šajā jautājumā nav pavirzījies, un, lai cik parakstu tiktu savākts, lai cik federācijas iesniegtu vēstules, nekas netiek virzīts uz priekšu. Tikai tiek virzīta ņirgāšanās par bērniem. Droši vien tāpēc, ka jums ir jānopērk teltis, droši vien tāpēc, ka jums ir jāierīko brīvdabas klases, un tur atkal būs kāds radinieks, kurš sildīs savas rociņas.

Es varu būt pilnīgi pārliecināta par to, jo jūs neko nedarāt, lai cilvēkiem palīdzētu. Jūs darāt visu, lai jūsu čomi varētu saņemt atlīdzību par kādu konkursu. Mēs redzam, piemēram, to pašu testēšanu. Kas notiek ar testēšanu lidostās? Kāpēc tagad mums ir viens uzvarētājs? Kāpēc mums ir viens uzvarētājs, kurš tagad taisīs testus - tūkstošiem, desmitiem tūkstošu, simtiem tūkstošu testu? Cilvēkiem jau nav izvēles - ielidojot viņiem ir jāveic tests. Un šī testa maksa, kā mēs redzam, tagad tiks celta! Kurš to ir izdomājis? Jūs izdomājat šķēršļu joslu un uzreiz izdomājat risinājumu, uz kura sildīs rociņas savējie. Jūs nedomājat par cilvēkiem, jūs domājat tikai un vienīgi par savu personīgo maku, jūs domājat, kādā veidā var nopelnīt. Un jūs ļoti labi pelnāt uz šo pandēmiju!

Jūs tiešām ļoti labi pelnāt, un mēs to redzam, un mēs to arī pierādīsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Es aicinu savienot manus uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Klementjevs. Paldies.

Īpaši kritiskā situācijā mēs redzam, kas ir kas valstī, - kas var vadīt, kas nevar vadīt. Un arī to, ko mēs darām ar bērniem gan skolā, gan ārpus skolas, - visi pulciņi... Tas arī norāda uz to problēmu, kas pašlaik ir. Piemēram, psihoterapeits Nils Konstantinovs savos pētījumos parādīja, kas jauniešiem ir vairāk vajadzīgs, lai viņi varētu justies labāk: 60 procenti no aptaujātajiem jauniešiem sacīja, ka vairāk laika pavadīt ar draugiem, 41,1 procents - fiziskās aktivitātes vai sports, 37,6 procenti - psihologa konsultācija vai psihoterapija. Tādi ir reālie fakti.

Ja paskatāmies uz tādu Eiropas valsti kā Slovēnija... tur kopš 1991. gada regulāri organizē Eurofit testu, kur mēra visus skolēnus no 7 līdz 19 gadu vecumam, un pēc tam viņi to pēta... Tieši tas kovida pirmā viļņa laikā arī parādīja, kādas problēmas ir parādījušās tiem jauniešiem, - tur par 14 procentiem ir palielinājusies aptaukošanās.

Mēs par saviem bērniem zinām, ka visu laiku pie mums notiek aptaukošanās - vidējā līmenī -, bet tagad mēs varam pielīdzināt... laikam vēl tie 14 procenti klāt nākuši arī mūsu bērniem.

Un arī tas, ka viņi prasa - 37,6 procenti... ka ir vajadzīgas psihologa konsultācijas... tāpēc ka nevaram organizēt fiziskas aktivitātes ārā.

Bija ziema... bet, kā teica Stepaņenko kundze, tikai tagad izglītības un zinātnes ministre sāk pētīt, kādus pasākumus organizēt ārā. Bija sniegs, bija laba slēpošana. Kura skola vai kura ministrija organizēja slēpošanas sacensības? Steidzīgi būtu vajadzējis pirkt - jau decembrī, janvārī - slēpes, lai visi bērni par brīvu var slēpot malu malās, visās labās vietās, kuru ir daudz, - gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. To vajadzēja darīt! Ārā nevienam netraucēja... tāpēc ka individuāli katrs var, bet katrā skolā 20 cilvēki nevar iziet un paslēpot svaigā gaisā. Tas varēja nostiprināt veselību un arī parādīt... Kad bērni ir kopā, viņiem vajag izpaust savu enerģiju kaut kur ārā... Nevis - turēsim iekšā. Tas netika darīts!

Tagad ir pavasaris, tūlīt - vasara. Lūdzu, izglītības un zinātnes ministre, ko jūs piedāvājat tagad brīvdienās? Neko! Nekādu tādu pastaigu vai tādu sacensību, kur var ievērot visus epidemioloģiskās situācijas nosacījumus, - nekā tāda nav!

Vasara mums arī ir priekšā, lūdzu, sagatavojieties tai.

12. martā notika Latvijas Sporta federāciju padomes kopsapulce, kura vieno 94 Latvijas atzītas federācijas, un tika arī aizsūtīta vēstule... rezolūcija gan Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, gan izglītības un zinātnes ministrei Šuplinskai, gan veselības ministram Pavļutam, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam deputātam Ašeradenam, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijai par to, ka diemžēl pietrūka sociālā dialoga, ka valdība nerunā ar tām organizācijām, kā palīdzēt, ko viņi rekomendē.

Arī tie speciālisti, kas savā nozarē ir labākie Latvijā, neveido nekādu sociālo dialogu, katrs dara kaut ko pats, un pēc tam mēs lasām... un domājam: kā mēs varam to izpildīt?

Cienījamās dāmas un kungi, mēs taču arī esam profesionāļi - arī mēs esam ar lielu pieredzi! Nevis jūs! Jūs esat tie, kas par sportu neko... nedraudzējas ar sportu. To, ko citi speciālisti, nopelniem bagātie treneri, sportisti, saka, - lūdzu, ņemiet to vērā un paklausiet reiz! Mēs taču varam sapulcēties arī online režīmā un aprunāties, izpētot situāciju, parādot arī, ko varam. Mēs neesam par to, ka vajag pārkāpt tos noteikumus, nē, mēs esam par to, ka vajag ierobežot kaut ko, bet saprātīgi un tā, lai būtu skaidri zināms, ko var un ko nevar, un kā var. Ir simtiem iespēju, kā var to organizēt, lai mēs ejam uz priekšu. Nu pasmelsimies no tās pieredzes, kāda ir citām Eiropas valstīm, ja paši negribam domāt!

Paldies jums. Ceru, ka nākamais rīkojums varbūt būs daudz labāks un ka sāks veidoties sociālais dialogs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Nu kā? Viss pa vecam mūsu karalistē! Un, ja vakcinācijas biroju, kuru mēs šodien it kā likvidēsim, bet īstenībā vienkārši pārstrukturēsim, saglabājot algas... tad mūsu Ministru kabinetu, skatot šo konkrēto 12. marta rīkojumu, varētu nosaukt par dezinformācijas Ministru kabinetu. Ja vakcinācijas birojs mums ir vakcinācijas profanācijas birojs, tad Ministru kabinets nodarbojas ar dezinformāciju jau ilgstoši un absolūti leģitīmi.

Konkrēts piemērs. 12. martā pieņēma rīkojumu, kur gaiši un skaidri rakstīts, ka bērnu nedrīkst vest uz bērnudārzu, ja bērna likumiskais pārstāvis nevar strādāt attālināti un nevar nodrošināt bērna uzraudzību. Jau 13. martā no rīta visi bērnudārzu direktori zināja, ka viņiem nav tiesību nepieņemt bērnu bērnudārzā, tā kā to paredz valdība. Valdība to lieliski zina, bet iztēlojas, ka nezina un sludina visiem iedzīvotājiem: nē, nevediet savus bērnus uz dārziņu, ja jūs nevarat strādāt... nevarat nestrādāt attālināti... Īstenībā nav nodrošināta nekāda normatīvā bāze, lai nepieņemtu bērnus bērnudārzā. Un pēc tam klusiņām, pēc vairākām dienām, atzīst, ka šai normai, šim ierakstam šajā rīkojumā, ir tikai rekomendējošs raksturs. Kas tas ir, vai tā nav dezinformācija? Jūs turat visus cilvēkus par muļķiem? Ka vedīs tikai tie, kuri zinās un kuriem pačukstēs bērnudārzu direktori?

Nākamais piemērs. Jūs svinīgi pasludinājāt, ka, lūk, visi pensionāri, invalīdi saņems 200 eiro. Jūs uzrakstījāt tādu normu, kuru izskaidrot... es jums nopietni saku - vairāki juristi, vairāki speciālisti sēž un domā, ko nozīmē šis teikums un šis. Vakardien jau sāka skanēt balsis, ka... ziniet, man pačukstēja, ka tomēr tie bērni, kuriem pienākas pensija sakarā ar apgādnieka zaudējumu, nesaņems tos 200 eiro. Es teicu: protams, jums taču vajadzēja izlasīt, ka tur bija viens pielikts teikums par to, ka, jā, bērnam ir tiesības saņemt tos 200 eiro sakarā ar to, ka viņš ir zaudējis mammu un tēti, proti, saņemt to apgādnieka zaudējuma pensiju, bet vienlaikus viņam ir tiesības uz 500 eiro, tad viņš saņems tikai 500 eiro, tos 200 eiro nesaņems, var izvēlēties tikai vienu.

Kur bija tā skaidrā komunikācija? Kur jūs skaidri un gaiši pateicāt cilvēkiem, ka tas būs tā? Kāpēc jūs nevarat pateikt bērnu invalīdu mammām un tētiem, ka, nē, jūs nesaņemsiet tos... plus 200 eiro klāt; saņems tikai tie vecāki, kuri audzina ļoti, ļoti smagus... bērnus ar ļoti smagu invaliditātes pakāpi, jo mums nav tāda kritērija - ja tu esi bērns vai pensionārs, vai invalīds, tad, lūdzu, saņem. Nē, mums ir citi kritēriji. Mums ir birokrātiski kritēriji, kuri palīdz ministrijām vienkārši viegli nomenedžēt šo “helikoptera naudas” dalīšanu.

Es vakar vakarā beidzot saņēmu - beidzot! - labklājības ministres Petravičas kundzes parakstītu vēstuli par to, ka, lūk, viņi saskaitīja, cik ir augstskolu studentu līdz 20 gadu vecumam. Es jums, Kaimiņa kungs, nosūtīju to vēstuli, lai jūs izlasītu, ka viņi beidzot saskaitīja, ka aptuveni varētu būt 4450 bērnu - vecumā līdz 20 gadiem... bet viņi atzīst, ka viņi nevar nomenedžēt - ne viena ministrija, ne viss Ministru kabinets... ka tur būs jāraksta vecākiem iesniegums, tad pārbaudīs, vai viņi drīkstēs šo naudu izmaksāt. Un ka tā aptuvenā nauda, kura vajadzīga, - divi miljoni, kurus neatrada...

Ziniet, jūs varētu paskatīties ManaBalss.lv, tur jau stāv attiecīga iniciatīva, un pa 20 stundām tā savākusi jau divarpus tūkstošus... trīsarpus tūkstošus parakstu. Es ļoti ceru, ka tā iniciatīva nonāks līdz mums un tad mums būs jābalso par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es vēlos pieskarties šo grozījumu 1.7. pantam, proti, tur ir rakstīts: “organizēt darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā”. Man liekas, ka šajā formulējumā vajag rakstīt citādi: “vai nevar to veikt savā dzīvesvietā”, jo tās ir divas... savādākas kategorijas.

Piemēram, ir cilvēki, kas nodarbojas ar elektrības piegādi, sabiedrisko transportu un tā tālāk. Viņiem, protams, ir jābūt savā darbavietā. Bet ir arī cilvēki, kas strādā, piemēram, mākslā vai medijos. Viņu darbs notiek studijās vai darbnīcās, viņi vienkārši tehnisku iemeslu dēļ nevar veikt šo darbu savā mājā. Piemēram, internets Latvijā nav visur vienāds. Ja cilvēks atrodas savā lauku sētā kaut kur simts kilometrus no Rīgas, viņam interneta satiksme ir vāja, un tāpēc viņš nevar pārraidīt lielu datu apjomu uz savu biroju, līdz ar to kavējas darbs tiem sabiedrisko mediju darbiniekiem, kuri parasti strādā redakcijās. Mēs taču zinām, ka ļoti svarīgi ir šajā esošajā krīzes situācijā nodrošināt sabiedrību ar objektīvu informāciju, lai nerodas viltus ziņas un tā tālāk. Tas nozīmē, ka valstī jāfunkcionē brīviem masu saziņas līdzekļiem. Taču žurnālisti, vairāki no viņiem, vienkārši tehnisku iemeslu dēļ nevar strādāt no savām mājām, jo viņiem vajag šo, teiksim tā, plūsmu organizēt, bet plūsmu var organizēt tikai no studijas. Bet viņi nepieder pie cilvēkiem, kas nepārtraukti strādā. Viņi strādā diskrēti.

Man liekas, ka šis formulējums, kas pašlaik ir likumprojektā, nav pareizs. Vajag rakstīt citādāk: “organizēt darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību vai nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā”. Tas nozīmē, ka mēs varēsim organizēt darbu arī inteliģencei, arī tiem cilvēkiem, kas ražo nemateriālas vērtības, jo mūsdienu pasaulē ne tikai rūpniecība ražo IKP, bet arī māksla un mediji.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Vēl mazlietiņ par kompetences līmeni. Vispirms par Ministru kabineta kompetenci.

Šajā rīkojumā ir ierakstīts teikums, kura nobeigums (Bergmaņa kungs par to jau runāja) skan tā: “ [..] ja bērna likumiskais pārstāvis nevar strādāt attālināti un nevar nodrošināt bērna uzraudzību.”

Un - strīds starp vīriešiem... Kā jūs zināt, mums atbildīgā komisija par šo nez kāpēc ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kurai, jūs man piedodiet, kolēģi, tāda diezgan savdabīga saprašana gan par sociālajiem jautājumiem, gan par izglītības jautājumiem, jo pārsvarā tur ir vīrieši, kuri tiešām jēdz gan aizsardzībā, gan iekšlietās, gan varbūt arī korupcijas novēršanā, bet, runājot par šo konkrēto teikumu, kas skar bērnus un to uzraudzības iespējas... Ja jums būtu tiešām saprašana par to, kas notiek mājās, ja mammai ir jāstrādā attālināti, piemēram, jāvada lekcijas ekonomikā, un ja viņai ir trīs bērni - divi mācās vidusskolā, un vienam ir trīs gadi... Viņa jums pateiks, ka, ja trīsgadīgais paliks mājās, viņa nevarēs... nedz lekcijas viņa varēs novadīt attālināti, nedz arī tie divi vidusskolnieki varēs mācīties no mājām.

Tāpēc, manuprāt, šeit nevajadzēja strīdēties, kā... atstāt savienojumu “un” vai “vai”... “un/vai”... Šeit vajadzēja atstāt tikai to vienīgo... teikuma paplašinājumu “nevar nodrošināt bērna uzraudzību”, un tas arī viss.

Šis strīds par to, ko atstāt - “un” vai “vai”, vai abus divus -, liecina tikai par to, ka nekompetents ir gan Ministru kabinets, gan, piedodiet, tā komisija, kura skata šos rīkojumus un it kā apstiprina, par ko mēs runājām... ka tam nav nekādas jēgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, es piekrītu Ločmeles kundzes sacītajam. Piemēram, agrāk, pirmajā vilnī, tie klipiņi par to, kā mamma slēpās vannasistabā, šķita jautri, uzjautrinoši kādam, turpretim tagad jau vairs nav smieklīgi nekas... par vecāku iespējām strādāt attālināti. Taču es gribētu vēl pieskarties jautājumam par meliem. Visi šie ierobežojumi ir saistīti ar meliem. Konkrēti mēs runājam par maskām bērniem.

Mēs veicām ļoti rūpīgu pētījumu attiecībā uz to, kādā veidā uzvedās mūsu valdības pārstāvji, uzspiežot bērniem šīs maskas. Un tas secinājums, pie kā mēs esam nonākuši, - ka patiesībā mums un vecākiem tiek bezkaunīgi melots. Konkrēti - bija mūsu jautājums Šuplinskas kundzei par to, kas ieteica bērniem šīs maskas nēsāt, un atbildē bija teikts, ka Šuplinskas kundze ir attiecīgi griezusies pie Rīgas Stradiņa universitātes un saņēmusi ekspertu slēdzienu par to, ka maskas ir nepieciešamas.

Mēs pajautājām Rīgas Stradiņa universitātei, un atbilde bija tāda: “Atbildot uz jūsu jautājumu un prasību iesniegt mūsu sagatavotās ekspertu rekomendācijas, vēlamies precizēt, ka minētajā jautājumā Izglītības un zinātnes ministrija nelūdza Rīgas Stradiņa universitātes ekspertu rekomendācijas vai atzinumu, bet vienkārši apkopoja dažādu ekspertu viedokļus. Atbildot uz šo IZM lūgumu, arī vairāki Rīgas Stradiņa universitātes eksperti sniedza savus viedokļus, kurus nekādā gadījumā nevarētu uzskatīt par ekspertu rekomendācijām, jo to sagatavošana prasa rūpīgāku problēmas izpēti, ilgāku laiku un plašāku dažādu kolēģu iesaisti.”

Lūk, šādā veidā mums tiek nemitīgi katru nedēļu melots! Bet mēs to noteikti atmaskosim un parādīsim jums visus melus, ar kuriem mūsu kolēģi koalīcijā un valdībā cenšas piesegt savus iepirkumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Mēs dzirdam ļoti daudz kritikas par šo rīkojumu, bet varbūt es nekritizēšu, bet varbūt... Man ir šie... daži priekšlikumi, ko mēs atkal... neredzam šajā rīkojumā.

Mēs vairākkārt esam runājuši tieši par šo reģionālo principu, un mēs redzam izglītības sistēmā... skolas jau to ir ieviesušas un ļoti labi spēja operēt... kuri novadi drīkst mācīties sportu klātienē un kuri nedrīkst.

Par šiem mazajiem lauku veikaliņiem, par šiem reģionu veikaliņiem, kuros tirgo apģērbu un citas cilvēkiem nepieciešamas lietas. Es gribētu uzsvērt, ka arī tur cilvēki, kas tirgojas, spētu nodrošināt tādus pašus uzraudzības pasākumus, kādus mēs redzam, piemēram, benzīntankos. Ja ir noteikts, ka tikai četri cilvēki var nākt iekšā uzpildes stacijā, tad arī nenāk vairāk par četriem un tādējādi tur ievēro šīs prasības - drošās tirdzniecības prasības - un benzīntanki var strādāt. Nu tad tas būtu jāattiecina arī uz visām pārējām tirdzniecības vietām, uz visiem pārējiem veikaliem, jo mēs nedrīkstam kādam liegt strādāt un kādam atļaut - tā ir nevienlīdzīga attieksme!

Mēs redzam, ka Slimību profilakses un kontroles centrs ļoti labi... katru dienu... ir izveidojuši šo karti, kur mēs redzam, cik katrā novadā ir saslimušo un kādi ir šie rādītāji. Nu tad mēs varam arī attiecināt... par šo tirdzniecību... arī uz šiem veikaliem, lai cilvēki nevis gaidītu no mums kaut kādus pabalstus, bet... mums ir jādod iespēja cilvēkiem strādāt, lai cilvēki var iet uz darbu, nopelnīt naudu un jūtas pilnvērtīgi.

Es gribētu nedaudz pieskarties tādai ļoti svarīgai nozarei Latvijas tautsaimniecībā - tā ir lauksaimniecība. Mēs ļoti labi zinām, ka tuvojas jaunā lauksaimniecības sezona. Ir ļoti daudzas tirdzniecības vietas, kurās tirgo tieši lauksaimniekiem nepieciešamos materiālus - gultņus, atsperes, sēklas un visu pārējo. Lauksaimniekam nebūtu jābūt kā pasūtītāja aģentam, kuram ir jāmeklē, kā tad viņš varēs nopirkt viņam vajadzīgās preces. Lauksaimniekam ir jānodarbojas ar lauksaimniecību. Mēs labi zinām, ka šie veikali ir diezgan palieli un ka arī tajos ir iespējams nodrošināt visu šo prasību - drošības prasību - ievērošanu, lai šie veikali varētu strādāt un lai arī lauksaimniecības nozare neciestu.

Es ceru, ka arī Zemkopības ministrija sniegs priekšlikumus un arī Ministru kabineta sēdē aktīvi sāks runāt. Aicinu Gerharda kungu runāt un pārstāvēt savu nozari, jo patiešām sējas laiks nav aiz kalniem, darbi ir jāsāk jau tūlīt, kad saulīte sāks spīdēt, jo, kā mēs zinām, lauksaimniecībā katra saulainā diena ir no svara. Un tas ir ļoti svarīgi - no tā būs atkarīgs, kāda mums būs raža gada beigās.

Tā ka... Es gribēju norādīt uz šīm lietām. Es ceru, ka pavisam drīz Ministru kabineta rīkojumā mēs redzēsim, ka iekļaujam šīs tirdzniecības vietas, šos veikalus, un ka netiks atkal no Veselības ministrijas, no veselības ministra Daniela Pavļuta puses šis jautājums aizspēlēts arvien tālāk un tālāk, pārlikts katru nedēļu, tad tas atspēlēsies uz visu mūsu tautsaimniecību un arī uz mūsu ekonomiku kopumā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribētu paturpināt to, ko iepriekšējais runātājs teica, - ka jāļauj uzņēmējiem strādāt. Tik tiešām - ir jāļauj! Es nevaru saprast, kāpēc jūs tagad nebalsojat un neatceļat tos ierobežojumus. Jūs teicāt, ka ir iespēja visu organizēt. Tad kāpēc jūs to neorganizējat? Drīzumā - drīzumā! - mēs iesniegsim priekšlikumus. Man gan liekas, ka tas “drīzumā” - tas jau ir par vēlu, jo cilvēki jau ir pārdeguši un noguruši.

Es gribētu pastāstīt nedaudz par to, kuriem veicas. Veicas tiem uzņēmējiem, kas... Šodien mēs varam redzēt, ka tieši Gulbja laboratorija ļoti labi pelna: gandrīz 26 miljonus eiro liels apgrozījums bija 2019. gadā, bet 2020. gadā bija jauns rekords - 40 miljoni.

Es domāju, cilvēkiem ir jāsaprot, jādomā kritiski un jāizdara pašiem secinājumi - kas tagad pelna un kam tā ārkārtējā situācija ir izdevīga. Mēs sodām par pagarinātāju iegādi, par dziedāšanu pie Brīvības pieminekļa. Ministru kabinets aicināja neizmantot sabiedrisko transportu, bet nekādu alternatīvu nepiedāvā. Es par to domāju... Riteņus mēs nevaram iegādāties klātienē. Un ko mēs dzirdējām tikko? Vakar Valsts kancelejā... atrada kaut kādu ierobežotu informācijas kanālu un piedāvā iztērēt 330 tūkstošus uz akciju “Gribu pavasari”. Es atvainojos, tas būs kaut kāds plakāts, kur būs sazīmēta laimīga ģimene, kas sauļojas? Man liekas, ka jābeidz ņirgāties par cilvēkiem. Notiek cilvēku prātu manipulēšana. Piešķīra 3,26 miljonus Mediju atbalsta fondam. Tāpēc nevajag brīnīties, ka mūs no rīta līdz vakaram biedē ar sodiem un ierobežo cilvēku tiesības.

Es gribētu atgādināt, ka mēs esam 9. vietā pasaulē pašnāvību skaita ziņā. Un ko mēs brīnāmies? Mēs šogad... mēs pilnīgi iznīcinājām mikrouzņēmumus, cilvēkiem ir pārdegšana - ne tikai uzņēmējiem, bet arī vecākiem. Gan vecākiem, gan arī bērniem. Bet ierēdņi saņem piemaksas par darbu pandēmijas laikā. Un vienalga, vai strādājuši labi vai slikti, - viņiem ir pārdegšana, un viņi saņem, bet ko lai dara parastie cilvēki? Jūs kaut uz mirkli esat domājuši, kas notiks, kad ārkārtējo situāciju atcels? Es aicinu padomāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Es nerunāšu par šiem ierobežojumiem, par to būtību, lietderību, nelietderību. Par to jau ir runājuši mani kolēģi. Godīgi sakot, tas jautājums lielā mērā ir uz ekspertu sirdsapziņas, jo par lēmējiem šeit jau nav, ko runāt, par to jau arī... ir teikts, ka valdība diemžēl nav lēmējinstitūcija. Bet ir divas lietas, kas, manā skatījumā, ir principiālas lietas.

Visi jaunie un vecie ierobežojumi ir vērsti uz vienu - uz cilvēku pašizolācijas pastiprināšanu. Varbūt tas ir pareizi, varbūt tas ir tiešām ļoti efektīvs līdzeklis. Bet, no otras puses, - vakar tika atvērta robeža satiksmei ar trešajām valstīm. Vakar Rīgā parādījās lidmašīnas, kas atveda no Ukrainas un Lielbritānijas ap simt cilvēku.

Jautājums. Ja mēs atveram ārējās robežas, tas nozīmē, ka mēs palielinām i riskus, i cilvēku plūsmas, kas ielido Latvijā, iebrauc Latvijā. Līdz ar to rodas jautājums - cik tas ir samērīgi, ja mēs atveram robežu, no vienas puses, bet, no otras puses, pastiprinām ierobežojumus valsts iekšienē? Tas ir pirmais jautājums. Kur šeit ir loģika?

Otrs jautājums ir par kontroli. Visos rīkojumos un visur kur ir rakstīts, ka, lūk, kontroli nodrošinās visu veidu policija - Valsts policija, pašvaldību policija un tā tālāk. Kontrole ir laba lieta, ja tā ir pārdomāta un ja ir precīzi pateikts, kā tā tiek organizēta, kādas ir tiesības un kādi ir pienākumi katrai kontrolējošai institūcijai. Šodien tas arī ir jautājums bez atbildes. Arī tie ierobežojumi, kas ir ieviesti... Kā tie tiks kontrolēti - tas arī ir atvērts jautājums.

Man šķiet, ka laikam būtu jāizbeidz reiz tā prakse, ka Ministru kabinets rīkojas tā, kā viņi uzskata par nepieciešamu, un pēc tam Saeima apstiprina vai neapstiprina... principā - apstiprina visas tās muļķības, kas tur parādās, pie tam apstiprinot arī jēdzīgas lietas.

Tas lēmums, par ko mēs šeit runājam, izskatās kā darvas muca, kurā ir iepilināta viena medus karotīte, nu, teiksim, ar piemaksām attiecīgiem darbiniekiem, kas nodarbojas ar šīm procedūrām...

Nav loģikas šeit. Tas tiešām noved pie tā, ka cilvēkiem nav nekādas uzticēšanās ne parlamentam, ne valdībai. Tas ir bīstami krīzes situācijā, it īpaši tādā, kāda ir pandēmija, kas ir skārusi visu pasauli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Runājot par šo rīkojumu, es gribētu teikt, ka šajā rīkojumā, protams, parādās vesela virkne dažādu pretrunu, par kurām jau runāja mans kolēģis Raimonds Bergmanis, piemēram, attiecībā uz 10 bērniem un 20 bērniem, kas... var mācīties 20, bet sportot drīkst tikai 10 bērni. Te īsti neparādās loģika.

Tāpat es pievienojos Dolgopolova kunga teiktajam par šiem ielidojošajiem cilvēkiem... tiem, kas šobrīd ielido. Par to ir runājis jau Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, norādot uz to, ka mēs atveram robežas un tad par šo cilvēku tālāko kontroli... ir atbildīgs pats cilvēks. Ja viņš to nedara, tad viņš principā apdraud pārējo sabiedrību un beigu beigās mums atkal nāk jauni ierobežojumi.

Es domāju, ka tieši šo daudzo neloģismu dēļ, kuri vēl joprojām... pat šodien... ziņās mēs redzam, ka infektologs Dumpis runā par to, ka ierobežojumi būtu jāpastiprina; mēs redzam, ka Ministru prezidents nesaprot, kas notiek viņa valdībā, viņš izmisīgi meklē kādu vainīgo. Esmu drošs, ka pavisam drīz mēs Ministru prezidentam sniegsim palīdzīgu roku.

Kolēģi, par to, ko darīs zemnieki. Es domāju, zemnieki darīs tieši tāpat, kā visa pārējā sabiedrība šobrīd jau dara, - arvien vairāk un vairāk sāk ignorēt valdības lēmumus, arvien vairāk un vairāk sāk neieklausīties tajā, ko valdība mēģina pateikt, ko valdība mēģina kaut kādā veidā uzlikt par pienākumu ar visiem šiem rīkojumiem. Ja vajadzēs art zemi, tad zemnieki ars zemi, neskatoties uz to, kādi būs ierobežojumi. Ja vajadzēs nopirkt sēklas, viņi tās pirks, vienalga, kādi būs ierobežojumi. Tāpat kā šobrīd... Cilvēki arvien vairāk un vairāk sāk ignorēt un jau ir, protams, noguruši no šiem ierobežojumiem, bet valdība ar savu pretrunīgo rīcību, ar šo haotisko vadību dara visu iespējamo, lai tas tā arī turpinātos.

Kolēģi, bija laiks, kad valdība... kad Saeima... kad Saeima nāca kopā... daži mani kolēģi teica, ka... kad tā ceturtdiena pienāk, tad diez ko nu atkal sagaidīs no tās Saeimas, ko nu Saeima atkal pieņems? Un tik tiešām Saeima... bija laiks, kad Saeima katru ceturtdienu... kādu brīdi nāca ar dažādiem ļoti īpatnējiem paziņojumiem.

Šobrīd Saeima ir kā izpildinstitūcija valdībai. Būtu jau labi, ja valdība strādātu kā komanda un tiešām pieņemtu sakarīgus lēmumus. Diemžēl valdība strādā absolūti haotiski. Tas, ko valdība dara, - valdība rada situāciju, ka sabiedrība skatās: “Ak dievs, atkal ir otrdiena, atkal viņi sanāk kopā! Atkal ir ceturtdiena, atkal viņi sanāk kopā! Ko nu viņi nolems, kādi brīnumi atkal nāks ārā no valdības!” Un komunikācija, protams, ir zem katras kritikas.

Viskritiskāk es vērtēju šobrīd šos... Piemēram, arī šie valdības centieni uzturēt savu publisko tēlu, aicinot veidot dažādas kampaņas, aicinot uz vakcināciju. Tajā pašā laikā mēs redzam to, ka lielākā sabiedrības daļa ir gatava vakcinēties un gaida šīs vakcīnas. Savā ziņā arī šī, manuprāt, traģiskā situācija ar to, ka mums vispār nav, ko vakcinēt šodien... manuprāt, tas ir ārpus jebkādām normām.

Tāpēc, kolēģi... Aicinu deputātus kārtējo reizi atgādināt... un paskatīties uz to... aizdomāties, kāpēc opozīcija atkal nebalso par kārtējo šo rīkojuma... projektu.

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Pie iespējas, lūdzu, ieslēdziet sadaļu par procedūru! Gribētu pieteikties par procedūru...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pabeigsim debates par šo jautājumu un pēc tam runāsim par procedūru. Bet varbūt runa par procedūru ir tieši saistīta ar debatēm par šo jautājumu, Valaiņa kungs?

V. Valainis. Nē, nē, es...

Sēdes vadītāja. Pabeigsim debates.

V. Valainis. ... es lūdzu - pie iespējas... Jā, labi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cilvēki, es neesmu Eižens Finks, bet ļaujiet man piedāvāt savu redzējumu par nākotni. Nākotne izskatās šāda... jūsu nākotne, cilvēki.

Līdz hokeja čempionātam jūs sēdēsiet... un arī jūsu bērni sēdēs... mājas aresta paveidā - bez tiesībām uz darbu. Ierēdņi kops savus dārzus un labiekārtos mājas par jūsu naudu. Vakcinācijas plāni izčākstēs, pateicoties veiksmīgai antivakceru Pavļuta, Juhņēvičas, Henkuzena un Kasparāna... sabotieru... partizānu taktikai. Veselības aprūpē samazināsies pacientu skaits, bet, visticamāk, pastāv bīstamība, ka var pieaugt mirušo skaits.

Tā tas būs līdz maija vidum, kad jums atļaus nedaudz papriecāties, kamēr jūsu bērni turpinās degradēties, nesaņemot izglītību un turpinot savu asocializāciju pie ekrāniem, vienlaicīgi kļūstot par Geitsa, Cukerberga un citu IT miljardieru vergiem.

Jūs papriecāsieties par pāris Latvijas hokejistu uzvarām un paraudāsiet par viņu daudzajiem zaudējumiem. Jums pat būs atļauts āra kafejnīcās piedzīvot pāris alus kausu. Un tad jūs ieliks, moderni sakot, lokdaunā. Respektīvi, Jāņus jūs svinēsiet bez olām, ugunskuriem un viesiem. Jums būs sekss, bet diemžēl pašiem ar sevi, jo “draugi, ir slikti”... un kādam būs jāpiedzīvo arī Ziemassvētki.

Patiesībā - nē, jūs, mīļie cilvēki, esat vajadzīgi tikai līdz pašvaldību vēlēšanām, pēc tam jūs varat, tautas valodā sakot, staigāt skuju takas.

Šī ir mana vīzija par tuvāko nākotni, un jūs, mīļie cilvēki, to varat mainīt, mainot šo sistēmu, jo nekas citādāk nenotiks kā tikko manis teiktajā runā. Pieminiet manus vārdus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies, kolēģi, par debatēm.

Komisijas vārdā tikai teikšu, ka, jā, patiešām komisijas sēdes laikā tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne vērsa uzmanību uz šīm mazliet neskaidrajām redakcijām, kas attiecas uz pirmsskolas izglītības iestādēm un attālināto darbu tajās.

Komisija vērsa arī ministriju un valdības pārstāvju uzmanību uz šo un aicināja turpmāk noteikt... precīzākas šīs redakcijas. Tas arī turpmāk tiks darīts.

Tiem deputātiem, kuri neizprot to, ka mēs nevaram vienas redakcionālas neprecizitātes dēļ neatbalstīt visu lēmuma projektu, es gribētu teikt... aicinu jūs iedziļināties mazliet vairāk tajā, kā notiek šo lēmumu apstiprināšana.

Tā ka - paldies. Kolēģi, man viss. Aicinu atbalstīt konkrēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 12. marta rīkojumu Nr. 163, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 5, atturas - 27. Lēmums pieņemts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru. Aicinu pieteikties deputātu Viktoru Valaini.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, cienītā Saeimas priekšsēdētāja.

Es vēlējos uzrunāt kolēģus Saeimas deputātus un šajā gadījumā, visticamāk, Saeimas Prezidiju.

Mēs neesam pārstāvēti Saeimas Prezidijā, tomēr mēs vēlētos vērst uzmanību uz to, ka šobrīd Saeimas darba organizācija liedz kvalitatīvi gatavoties Saeimas darbam. Un šodien... kaut vai šī saņemtā īsziņa: 18. marta pirmā sēde, tad  - 18. marta otrā sēde... 15 minūtes pēc 25. februāra trešās sēdes... Un, kad mēs paskatāmies mājaslapā, arī tur diezgan... diezgan... šīs sēžu darba kārtības... ir grūti izsekot un saprast, kad kura sēde būs.

Protams, mēs varam sekot un balsot kā balsojamās mašīnas, bet, ja mēs gribam kvalitatīvi gatavoties, ir laikus jāsaprot, kādas būs sēdes. Tāpēc aicinu šo jautājumu kaut kādā formātā apspriest un vienoties par normālu darbu, lai viss būtu saprotami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies Valaiņa kungam.

Šis jautājums ir apspriests Saeimas Prezidijā. Mēs organizējam sēdes tā, lai būtu iespējams steidzamākos jautājumus izskatīt steidzamākā kārtībā. Tie ir saistīti ar kovidkrīzes pārvarēšanu - tie ir gan lēmumu projekti, gan likumprojekti, kas saistīti ar kovidkrīzes pārvarēšanu. Tāpat arī steidzamākie likumprojekti... to likumu projekti, kuru spēkā stāšanās termiņš ir ātrāks.

Mēs esam pārrunājuši šo jautājumu ar Saeimas Administrāciju un lūguši uzlabot pārskatāmību Saeimas mājaslapā, lai deputātiem būtu iespēja redzēt un jau laikus gatavoties darba kārtībai. Taču mēs redzam, ka notiek arī komisiju sēdes, un komisijas lūdz papildus iekļaut likumprojektus Saeimas sēžu darba kārtībā vai rīkot arī ārkārtas sēdes. Šis lūgums tiek respektēts. Un vakar, vēl pēc Saeimas sēdes, darbu ir turpinājusi Administratīvi teritoriālās reformas komisija. Es zinu, ka plāno arī citas komisijas jau šodien strādāt pie steidzamiem likumprojektiem.

Kolēģi, tātad arī šo komisiju vēlme izskatīt kādus jautājumus prioritāri, kuriem ir loģisks spēkā stāšanās laiks... vai nu ātrāks, vai... tie nepieciešami, lai steidzamāk risinātus kādus jautājumus... tas arī tiek respektēts, un tas arī tiek darīts.

Es aicinu atcerēties, ka joprojām ir ārkārtējā situācija un Saeima strādā tā, lai šajā laikā risinātu tos jautājumus ātrāk, kuri ir steidzamāk risināmi.

Bet - paldies. Es saku vēlreiz - šis jautājums ir pārrunāts, un Administrācijai ir izteikts lūgums uzlabot pārskatāmību Saeimas mājaslapā.

Godātie kolēģi! Darba kārtības nākamā sadaļa - likumprojekta izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 973/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši un otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavojuši likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.

Kopumā ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina redakcionāli precizēt normu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu, likums tiek papildināts ar jaunu pantu, kas skan: Covid-19 radīto seku mazināšanai reģionālā līmenī un administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai pašvaldības var izstrādāt augstas gatavības investīciju projektus un pretendēt uz valsts finansējuma saņemšanu. Augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanas nosacījumus valsts finansējuma saņemšanai... šo kārtību nosaka Ministru kabinets. Komisijā ir atbalstīts šis priekšlikums, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek rosinātas izmaiņas atbalsta regulējumā bērniem. Priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos pateikt paldies kolēģiem no KPV LV, kuri pagājušajā sēdē (es runāju par Saeimas sēdi) atbalstīja šo priekšlikumu. Un tagad mums ir otra iespēja - otrajā likumā šis priekšlikums piedāvāts. Mēs runājam par 500 eiro... atbalsta pasākumu saņēmēju loka paplašināšanu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam, kas nosaka, ka, piemēram, daudzbērnu ģimenē par bērnu tiek uzskatīts arī tas, kurš ir vecāku apgādībā līdz 24 gadu vecumam, ja viņš mācās, turpina mācības.

Ņemot vērā to, ka... Neformālās sarunās arī Labklājības ministrija konceptuāli šo priekšlikumu atbalsta, bet problēma ir tikai tajā, ka Finanšu ministrija nav spējusi sarēķināt un nedalās ar šiem datiem par apgādājamiem (mēs runājam par 24 gadu vecumu sasniegušo bērnu, kas ir likuma izpratnē bērns). Līdz ar to šis ir, atgādināšu, tikai tehnisks jautājums, kas ir atrisināms, ministrijām kopā strādājot, sastrādājoties un komunicējot savā starpā, sarēķinot šos... efektus uz budžetu. Šis priekšlikums pēc būtības ir konceptuāla izšķiršanās par to, vai mēs atbalstām arī šos bērnus, vai mēs neatbalstām šos bērnus.

Atgādināšu jums, ka jaunie speciālisti ir nevis tie, kuri iegūst izglītību, bet tie, kuri ir pabeiguši... ieguvuši izglītību. Tātad, ja mēs runājam par to, ka... Jūs atbildēsiet, ka, jā, šie jaunieši saņem atbalstu... Nē, konkrēti mēs runājam par tiem, kuri mācās. Tātad viņi atbalstu nesaņem.

Un dažādi argumenti, kas izskanēja sēdē, - ka viņiem ir tiesības saņemt kaut kādu atbalstu, attiecīgi - studiju kredītu... es atvainojos, bet mēs nerunājam šobrīd par studiju kredītu, mēs runājam šobrīd par atbalstu par apgādājamo personu.

Es aicinu, kolēģi, šo priekšlikumu atbalstīt. Īpaši aicinu kolēģus no KPV LV būt konsekventiem un arī nobalsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 44, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru. Par procedūru vēlas runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, mazliet novēloti... Es vēlējos paturpināt to tēmu, ko aizsāka Valaiņa kungs attiecībā uz šo darba kārtību.

Mēs aicinām jūs papildināt programmu e‑Saeima ar tādu iespēju, kas ir darba kārtības papildināšana. Mums nav saprotams, kāpēc Saeimas Administrācija, pasūtot programmu e‑Saeima, nav veikusi attiecīgos uzlabojumus e‑Saeimas programmatūrā. Mēs šobrīd esam ķīlnieki e‑Saeimā e‑Saeimas kārtības dēļ - mēs nevaram papildināt darba kārtību, mēs nevaram arī no opozīcijas puses iesniegt steidzamus likumprojektus, lai varētu, piemēram, tos izskatīt šodien, negaidot Saeimas Prezidija sēdi.

Šis nav normāls darbs, un mēs šobrīd no Saeimas tribīnes aicinām jūs papildināt e‑Saeimas funkcionalitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāte Stepaņenko ir runājusi par procedūru.

Turpināsim sēdi.

Tātad - 4. priekšlikums.

M. Šteins. 4. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Un tas paredz atbalsta regulējuma izmaiņas... attiecībā uz atbalstu bērniem.

Komisijā nav atbalstīts 4. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis priekšlikums pēc būtības ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu, kuru lielākā daļa no jums neatbalstīja, bet es tomēr aicināšu balsot “par”.

Es, protams, vēlos atgādināt, ka KPV LV deputāti ir atkal nodemonstrējuši absolūtu nekonsekvenci savā rīcībā. Aicinu to iegaumēt arī tos, kuri šobrīd skatās Saeimas sēdes translāciju un kuri vērtē deputātu darbu.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 36, pret - 43, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 5. - arī deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Priekšlikums paredz deleģējumu Ministru kabinetam - noteikt kārtību, kādā pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam izmaksājams vienreizējs pabalsts 150 eiro apmērā. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Turpinot šodien Ločmeles kundzes aizsākto diskusiju par solījumu neatbilstību reālajiem darbiem, teikšu - šis ir vēl viens pierādījums tam, ka ļoti plaši izreklamētais atbalsts pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem ir pārvērties par tādu pļocku, par kuru tagad nepriecājas ne paši pedagogi, ne arī varbūt tie, kas izreklamēja. Tāpēc, ņemot vērā arī LIZDA aicinājumu kompensēt šo apēsto - nodokļu apēsto - daļu... Tātad 150 eiro - vidēji tā ir tā summa, ko no 300 eiro... no izreklamētā atbalsta ir apēduši darbaspēka nodokļi... Un tāpēc ir aicinājums noteikt šoreiz to kā pabalsta veidu, lai tam atkal neuzbruktu visi iespējamie nodokļu iekasētāji, bet lai konkrēti atbalsta personāls un pedagogi saņemtu šo naudu tieši tādā veidā, kādā tā tika solīta.

Mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs turpināsim arī diskusijas par atbalstu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam, un mēs arī, protams, uzsvērsim to, ka ne tikai viņi ir pelnījuši šo atbalstu, bet atbalstu ir pelnījuši arī tehniskie darbinieki, kuri tieši tāpat... arī varbūt vairāk... lielākā vai mazākā mērā arī šobrīd ir pakļauti slodzei... lielākai slodzei un, iespējams, arī lielākam riskam.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt! Paldies.

Kolēģi! Es gribu pateikt, ka pirmsskolas pedagogi atrodas uz pirmās līnijas - pieskatot mazus bērnus, attiecīgi nodrošina citu dienestu, citu ģimeņu, citu cilvēku iespēju strādāt un gūt ienākumus.

No pirmsskolas pedagoga emocionālās stabilitātes, no viņa profesionālajiem pienākumiem ir atkarīga arī mūsu bērnu veselība, mūsu bērnu attīstība, mūsu bērnu sagatavošanās vai gatavība skolai. Tas atbalsts, kurš patiešām ir pelnīti piešķirts un kuru vajadzētu pilnā apmērā - 300 eiro - saņemt pirmsskolas pedagogiem... diemžēl viņi saņēma praktiski tikai pusi no tās naudiņas, ko valdība un arī attiecīgie šīs iniciatīvas virzītāji ir solījuši un piešķīruši.

Kur es saskatu problēmas? Es saskatu problēmas, ka... Pagājušogad valdība, attiecīgi ministri un ierēdņi, motivēja... un papildus piešķīra piemaksas, kuras pārsniedza šo vienreizējo piemaksu pirmsskolas pedagogiem... piešķīra Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem. Tas ļoti spilgti un krasi parāda tās prioritātes un tos darba, amata pienākumus, kas valstī tiek uzskatīti par tā vērtiem, lai tos papildus stimulētu arī finansiāli. Rodas jautājums - kāpēc Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošie ir pelnījuši lielāku atalgojumu nekā pirmsskolas iestādēs strādājošie pedagogi? Un vai tiešām... Es nesaku, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem nevajadzēja piemaksas; es gribu pateikt tikai to, ka primāri un krietni nopietnāk vajadzētu no valdības un sabiedrības atbalstīt pedagogus, kuru rīcība un kuru darbs nodrošina mūsu nākotni.

Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka šis priekšlikums ir viens no instrumentiem, lai pateiktos pirmsskolas pedagogiem un lai novērtētu kaut nedaudz adekvāti to darbu, to slodzi un to emocionālo, psiholoģisko... un veselības riskus... visu to, ko šajā jomā strādājošie cilvēki ir veltījuši mūsu bērniem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es jums sniegšu atbildi uz jautājumu, kur rast naudu ne tikai šī priekšlikuma īstenošanai, bet arī kas izglītības sistēmā vispār būtu jādara šajā laikā. Jo man arī ir liels jautājums - izglītība... Un, iespējams, pameklējot var atrast, ko es esmu teicis tieši pirms gada.

Ir skaidrs, ka pūļa imunitātes ar vakcināciju nebūs. Antivakceri Juhņēviča, Pavļuts un Viņķele ir labi pastrādājuši un novērsuši masveida vakcināciju, gan iepērkot par maz, gan iepērkot nederīgas vakcīnas.

Tagad ir jautājums - kā panākt, lai septembrī bērni atrodas skolas solos, un kā panākt, lai viņiem un viņu vecākiem, un skolotājiem būtu atbalsts.

Skaidrs, ka tas, ka 30 bērni astoņas stundas pavada nevēdinātā klasē ar sejas maskām, - tas nebūs risinājums. Mīnus 20 grādos vai lietū matemātikas nodarbības - arī tas nebūs risinājums. Lai varētu atgriezties bērni skolā, ir jāmeklē risinājumi. Diemžēl valsts ir iegāzusi 500 miljonus airBaltic, lai lidotu no Viļņas un Tallinas, tādējādi attīstot Viļņas un Tallinas lidostas, nevis ieguldījusi izglītībā. Tagad vajadzība pēc tiem 500 miljoniem nekur nav pazudusi.

Ir vajadzīgi skolotāji un skolotājas, ir vajadzīgas klases. Ir vajadzīgi risinājumi, lai klases būtu mazākas, telpas - lielākas un labi vēdināmas. Ir vajadzīgi skolu autobusi, lai bērniem nav jāmīcās pa sabiedrisko transportu.

Ir vajadzīgs ministrs, kurš pārstāv izglītības intereses Ministru kabinetā, un tā nav Šuplinska. Viņai kopā ar saviem partijas biedriem daudz vairāk rūp cietumi un lidmašīnas, kas nosēžas Viļņā un Tallinā, vai ostu privatizācija savējiem. Tas viņus interesē daudz, daudz vairāk. Tik ļoti daudz vairāk, ka viņiem patiesībā ir pilnīgi vienalga par jūsu bērniem, mīļie cilvēki. Kopumā visam Ministru kabinetam jūsu bērni nerūp. Viņiem rūp prezentācijas un iespēja izsaimniekot daudzo naudu.

Un atcerieties - Kariņš augustā būs dusmīgs. Draugi, nebūs tad labi, jo nevarēs bērni skolu uzsākt, ja jūs nepanāksiet to, ka Kariņa vietā jau pavisam drīz būs cits - rīcībspējīgs, drosmīgs un izlēmīgs premjerministrs... bez Tukšumas kundzes.

Atcerieties šos manus vārdus augusta beigās, mīļie cilvēki, un rīkojieties! Ir laiks jums rīkoties, jo tikai jūs varat nomainīt šo sistēmu ar šo varu, kas nerūpējas par jūsu bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es gribētu nedaudz salīdzināt ar cipariem un paskaidrot. Pirmsskolas pedagogu alga ir 790 eiro par 40 stundām. Savukārt Lietuvā un Igaunijā tiek ņemts vērā darba stāžs. Lietuvā ir no 1216 līdz 1709 eiro, Igaunijā - no 920 eiro līdz 2700 eiro.

Kolēģi, tas izklausās ļoti bēdīgi, bet tā ir mūsu realitāte: mēs neesam konkurētspējīgi, mēs nevaram atbalstīt mūsu pedagogus, mēs nevaram atbalstīt mūsu bērnus. Es vēlos atgādināt kolēģiem, ka, pieņemot 2021. gada budžetu, mēs piešķīrām solīto līdzfinansējumu privātām iestādēm. Tas ir ļoti labi, atbalstāmi, bet ir jāpadomā par cilvēkresursiem, kas nav aizvietojami.

Es aicinu un lūdzu atbalstīt mūsu pirmsskolas pedagogus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 48, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Pabeigsim darbu pie šī likumprojekta, slēgsim šo sēdi un tad dosimies pārtraukumā.

Gribu jūs informēt, ka nākamais pārtraukums tiek plānots ierastajā laikā - no pulksten 12.30 līdz 13.30.

Un tagad - 6. priekšlikums.

M. Šteins. 6. arī ir deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Tas paredz deleģējumu Ministru kabinetam - sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu asistenta atalgojumu 80 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Jau tad, kad... pie budžeta... jūs asistenta atalgojumu atsaistījāt no minimālās mēnešalgas, tādējādi cenšoties “pasargāt” (pēdiņās) asistenta atalgojumu no algas pieauguma, jo cēlās attiecīgi arī minimālā alga valstī pēc gada, - jau tad jūs... Protams, mēs jūs brīdinājām un norādījām uz to, ka šis ir ļoti liels pārkāpums, bet jūs mūs neklausījāt.

Šobrīd tas, ko mēs dzirdam no vecākiem, kuri ir savu bērnu asistenti, - ir viena vienīga vilšanās šajā sistēmā, jo asistenta atalgojums vecākiem ir sarucis teju uz pusi. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu gudrie ierēdņi ir izdomājuši, ka jārēķina ir par trīs mēnešiem, tātad šis trīs mēnešu periods ir jāņem vērā, aprēķinot asistenta atalgojumu. Un kas mums ir bijis pēdējo trīs mēnešu laikā? Mēs redzam, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ir bijis totāls sasalums, nav noticis nekas, jo viss ir aizliegts. Ir aizliegtas visas aktivitātes, ar kurām vecāki var nodrošināt savam bērnam ar invaliditāti rehabilitāciju un attīstību. Mēs runājam gan par sporta nodarbībām bērniem ar speciālām vajadzībām, gan par nodarbībām ar pedagogiem - tas viss šobrīd nenotiek, un vecāki nav saņēmuši attiecīgo noslodzi, bet, protams, viņi šo noslodzi saņem mājās. Bet mājās viņi nevar saņemt zīmodziņus tajā asistenta atskaišu grāmatiņā, tāpēc vecākiem atalgojums ir sarucis. Un tas ir, protams, vēl pie tā visa, ka bērniem ar invaliditāti netiek izmaksāts mūsu piedāvātais 500 eiro atbalsts... plus vēl tam atbalstam, ko mēs piedāvājām attiecīgi... ko jūs piedāvājāt.

Tas, ko mēs dzirdējām arī komisijā, ir, nu, tiešām... Es domāju, ka šie cilvēki, kas izdomā dažādus argumentus pret opozīcijas priekšlikumiem, droši vien dzīvo citā realitātē, jo tas, kas mums tika teikts, ir: vecāki taču saņems 200 eiro, viņi taču saņems tos 200 eiro par bērnu ar invaliditāti. Tā taču ir tik liela nauda, ka par to naudu var māju uzcelt bezmaz vai, vai ne?

Es domāju, ka tādās kategorijās domā šie cilvēki, kuri... sākumā atsaista šo asistenta atalgojumu no minimālās mēnešalgas, un tad viņi kaut kādas drupačiņas uzber un saka, ka tās ir kūkas. Tā strādā mūsu ierēdņi. Tā strādā mūsu kolēģi arī no koalīcijas - neieklausās, nedzird un tikai rullē uz priekšu.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Divus gadus atpakaļ... es atceros - kad mēs pieņēmām budžetu, mums bija tāda liela diskusija par to, ka jūs piesaistījāt to asistenta atalgojumu... gan uzturlīdzekļus... pie minimālās algas; tas bija ļoti negodīgi.

Un ko es gribu atgādināt jums? Debatējot es ļoti aktīvi ziņoju par Valsts kontroles ziņojumu, kur bija pateikts, ka valsts tomēr nav pienācīgi finansējusi šo pakalpojumu un slikti finansē asistentu atalgojumu. Finanšu ministrs Reirs man pārmeta - tieši tā! -, ka šis pakalpojums jāsniedz profesionāļiem un cilvēkiem, kas specializējas tieši šajā specifikā.

Savukārt mēs saprotam, ka realitāte ir tā, ka vecāki uzņemas visu atbildību. Viņi katru dienu... viņi zina, kas ir vajadzīgs, un tas nav tādēļ, ka viņi negrib strādāt, negrib socializēties, negrib apmeklēt... un attīstīties, vienkārši nav iespējas. Neviens neparūpēsies par šiem cilvēkiem labāk kā cilvēks... viņu vecāks vai vecmamma. Diemžēl tāda ir mūsu realitāte. Un es neatceros, vai tas bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijā... no ierēdņiem bija jādzird, ka diemžēl, bet vecākiem jāpilda savi pienākumi, nevajag salīdzināt šo samazinājumu un attaisnot sevi, jo tas ir viņu pienākums. Tad es gribu uzdot jautājumu - bet kur ir valsts pienākums?

Es domāju, mums ir jāatbalsta šis priekšlikums un jāpilda savi valsts... pienākumi, piešķirot... un nepazemojot šos cilvēkos. Es atvainojos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 50, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 7. - arī deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Tas paredz deleģējumu Ministru kabinetam sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu personām slimības palīdzības pabalsta saņemšanu 80 procentu apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Komisijā 7. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Es domāju, ka šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kādā tagad atrodas lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem, būtu jāizprot un jāizrāda cilvēkiem izpratne par ekonomisko situāciju. Un es domāju, ka ģimenes arī... Īpaši motivējot un atbalstot ienākumu saglabāšanu, tikai būtu pozitīvi, ja pieņemtu tagad atbalstošu mehānismu un noteiktu, ka 80 procentu apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas tiktu kompensēta slimības palīdzības pabalsta saņemšana. Tas arī nodrošinātu stabilitāti, attiecīgi stimulētu iekšējo patēriņu un nodrošinātu cilvēkiem labākus un kvalitatīvākus dzīves apstākļus.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 7. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ņemot vērā to, ka šobrīd jūs esat atbalstījuši valdības aicinājumu pēc iespējas vairāk nodrošināt attālināto darbu, mēs redzam, ka, protams, ir tādas darbavietas, kurās attālināti darbu veikt nav iespējams. Un šādiem gadījumiem, ja mēs runājam par vecākiem, kuriem mājās ir pirmās līdz ceturtās klasītes bērni, kuriem ir jāpalīdz mācībās...

Mēs runājam par tiem vecākiem, kuri nevar vienkārši paņemt datoru, aiziet uz mājām un strādāt no mājām. Mēs runājam par tiem vecākiem, kuriem ir jāizšķiras: vai tas ir darbs uz vietas un nervozi zvani, un sarakstīšanās ar bērnu, vai viņš var pieslēgties programmai vai nevar pieslēgties un kas viņam atkal ir noticis ar internetu... Bet vecāki varētu paņemt slimības palīdzības pabalstu, bērna kopšanas atvaļinājumu, un palikt mājās kopā ar bērnu, attiecīgi saņemot slimības palīdzības pabalstu.

Bet kur ir problēma? Vēlreiz atgādināšu. Problēma ir tajā, kā jau norādīju (arī publiskajā telpā tika norādīts), ka slimības palīdzības pabalstu izņem maza daļa vecāku tikai tāpēc - tikai tāpēc! -, ka šis slimības palīdzības pabalsts, kas ir 60 procentu apmērā no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, nesedz līdzekļu iztrūkumu, kas rodas vecākam, atstājot darbu uz laiku.

Šo līdzekļu iztrūkumu sedz 80 procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Un tāpēc arī šis priekšlikums nostrādātu par labu... un par labu arī jums, kas baidās, ka darbavietās saslimst ļoti daudz cilvēku. Tas palīdzētu arī Ugam Dumpim un Perevoščikova kungam nebaidīties vairs no saslimstības, ja mēs ļausim vecākiem mierīgi, nenervozējot, neuztraucoties par savu ģimenes budžetu, paņemt normālu atvaļinājumu, sarunājot ar darba devēju un atrodoties mājās, lai palīdzētu bērniem pabeigt šo smago... šī vissmagākā mācību gada pēdējo posmu.

Mēs aicinām jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs, protams, arī aicināsim runāt tālāk par tiem vecākiem, kuri strādā attālināti un cenšas apvienot darbu ar bērna apmācības palīdzību, bet mēs aicinām šoreiz atbalstīt 80 procentus no sociālajām iemaksām.

Paldies, kolēģi!

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 7. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 8. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Arī šis priekšlikums paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai personas, kuru ģimenes loceklis ir izglītojamais un kuras ir iegādājušās datortehniku izglītojamā vajadzībām pandēmijas laikā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, varētu šīs izmaksas datortehnikas iegādei iekļaut attaisnotajos izdevumos. Komisijā 8. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Attālinātais mācību režīms ir visā valstī ieviests kopš pagājušā gada rudens. Arī attālināti, kopš 14. oktobra... tā jau ir noteikta virkne... un bērni nodarbojas attālināti ar interešu izglītību. Vecākiem šie ierobežojumi bija uzlikuši papildu finansiālo slogu, proti, tas finansiālais slogs izpaužas ar nepieciešamību iegādāties datortehniku, lai nodrošinātu bērnu attīstību.

Es domāju, ja mēs runājam par digitālu valsti, ja mēs runājam un valdības līmenī pasakām, ka virzāmies uz viedo reindustrializāciju, tad ir nepieciešams, lai bērniem un ģimenēm būtu pieejama datortehnika. Es uzskatu, ka viens no instrumentiem, kas varētu atbalstīt ģimenes, kas varētu nodrošināt iespēju iegādāties arī mūsdienīgu un kvalitatīvu datortehniku ģimenēs, varētu būt nodokļu atvieglojums par datortehnikas iegādi ģimenēm, kurās aug izglītojami bērni.

Šāda veida instrumenta pielietošana būtu papildu ieguvums. Tas ļautu pirmām kārtām attīstīt bērna digitālās prasmes, ļautu ekonomēt ģimenes budžeta līdzekļus un ļautu arī attiecīgi kontekstā ar nākotnes perspektīvu nodrošināt krietni konkurētspējīgāk paaudzes izaugsmi Latvijā.

Tāpēc es uzskatu, ka viens no veidiem, kā motivēt un stimulēt tieši bērnus un izglītību, varētu būt nodokļu atvieglojums datortehnikas iegādei ģimenei. Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un gribu uzrunāt valdošo koalīciju. Piešķirot pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu līdz attiecīgam vecumam, jūs komunicējāt ļoti daudz, ka šī nauda būtu jātērē datoru iegādei.

Šodien mēs dzirdējām tiesībsarga zvērestu, un tieši Juris Jansons bija tas, kurš pirms kādiem pieciem sešiem gadiem panāca, ka Latvijā tiešām ir bezmaksas izglītība.

Šis priekšlikums ir tieši tādēļ, ka Izglītības likumā noteiktais, kas jāpērk vecākiem mācību procesa nodrošināšanai, runā zināmā mērā par zīmuļiem, rakstāmajiem un papīru, bet dators nav uzskatāms par zīmuli un rakstāmo šajā brīdī, kad ir pandēmija, kad ir ieviestas attālinātas mācības nevis kā normāls process, bet kā izņēmuma gadījums.

Aicinu atbalstīt, lai vecāki varētu šo savu ieguldījumu mācību nodrošināšanā atgūt valstī noteiktajā kārtībā un Latvijas valsts ievērotu Izglītības likuma prasības par bezmaksas izglītību. Šajā gadījumā runāju par obligāto izglītību pamatizglītības līmenī, tātad - par piecgadīgo, sešgadīgo un pirmās līdz devītās klases skolēnu vecākiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Nu, te jau ir... Es vēršos tieši pie Jaunās konservatīvās partijas - jums ir lieliski finansisti, jūs pat mēģināt konkurēt ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru. Man liekas, tā ir milzīga iespēja jums sevi pierādīt, zinot, ka jūs vēl pārvaldāt Izglītības un zinātnes ministriju. Parēķiniet, ja jūs iztērējāt gandrīz četrus miljonus datoru iegādei, ap 6200 portatīvo datoru bija iegādāti, ja es nekļūdos, lasot no ziņām... Nu, attaisnotie izdevumi... Mēs taču... Cilvēks taču neatgūst pilno summu.

Jūs taču varētu ietaupīt uz šī likuma atbalstīšanas. Es aicinu parēķināt, paskaidrot pašiem sev un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es vēlos pateikt tikai to, ka komisijā mēs dzirdējām Finanšu ministrijas argumentus, kas ir diezgan dīvaini. Tātad pret šiem priekšlikumiem bija Finanšu ministrija (protams, Finanšu ministrija vienmēr ir pret visu labo un par vasaras iestāšanās balsojumiem - tur gan Finanšu ministrija neiebilst), bet tas arguments bija diezgan jocīgs - ka pēc būtības mums šobrīd likumā nav paredzēts atvieglojums par preču iegādi, tikai par pakalpojumu iegādi.

Šeit bija runa par to, ka pakalpojumu iegāde, kas ir, piemēram, interešu izglītības pulciņu apmaksa, mācību apmaksa, zobārstniecības pakalpojumu apmaksa un tā tālāk... Tātad, Finanšu ministrijas ieskatā, ja mēs ieliksim šajā normā preci, tad notiks faktiski pasaules gals, jo preci likt šajā pantā nedrīkst vispār, tas nav iespējams. Bet tas, ka mums šobrīd ir apstājušās interešu izglītības pakalpojumu sniegšanas stundas... Un tik tiešām speciālisti atzīst, ka nav iespējams interešu izglītību pasniegt attālināti, jo tā ir - bērni nesaprot... mazi bērni raud tad, kad viņi nesaprot, kādas kustības viņiem izpildīt, kur pazūd internets vienā brīdī un kādā veidā un kāpēc visi jau ir paspējuši vienu kustību iemācīties, bet tu vēl neesi paspējis. Un te uzreiz ir jābaidās par to, ka esi kaut ko iekavējis. Tā bērni šobrīd pārdzīvo gan visas attālinātās stundas, gan arī attālinātos interešu izglītības pasākumus.

Ja jums nav mājās mazi bērni no pirmās līdz ceturtajai klasei, jūs vienkārši nesaprotat to, kam iet cauri bērni un kāda trauma šobrīd viņiem ir nodrošināta, pateicoties jūsu lēmumiem. Datoru iegādes kompensācija, daļēja kompensācija no iedzīvotāju ienākuma nodokļa... atvieglojuma - tas ir mazākais, ko jūs vispār varat izdarīt, atbalstot vecākus šajā smagajā cīņā. Mazākais!

Es aicinu atbalstīt.

Es gribētu dzirdēt, ko Znotiņa kungs mums pateiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribēju pirmām kārtām atgādināt, kas ir izdarīts viedierīču un datortehnikas iegādes ziņā. Pirmais, kas ir jāmin, tātad 2018.-2020. gadā tika novirzīti 23 miljoni eiro no Eiropas fondu naudas tieši digitalizācijai un viedierīču iegādei. Tālāk, sākoties kovida krīzei, Izglītības un zinātnes ministrija 2020. gadā papildus iegādājās un izsūtīja pašvaldībām 11 500 viedierīču, tātad gan datorus, gan arī planšetes un mobilos telefonus. Tie tika piegādāti pašvaldībām un nodoti skolām, lai tālāk tos varētu nodot gan skolotāju, gan bērnu un vecāku lietošanā.Vienlaicīgi tika nodrošināts šajās ierīcēs... 5600 no šīm ierīcēm bija arī pieejams internets par brīvu. Arī turpmāk Izglītības un zinātnes ministrija ir ieplānojusi 10,5 miljonus eiro no Eiropas fondu finansējuma, lai turpinātu segt vajadzības pēc viedierīcēm, iegādājoties datorus un piegādājot arī 2021. gadā vēl papildu palīdzību šādā veidā.

Vienlaicīgi es gribu atgādināt kolēģiem arī par 500 eiro atbalstu par katru bērnu, tātad šis atbalsts būs pieejams... tiks izmaksāts jau tuvākajās dienās. Līdz ar to arī dažādās sociālajās vietnēs mēs redzam, ka tieši viedierīču iegāde, datoru iegāde tiek minēta kā viens no mērķiem, kur šo pabalstu varētu izmantot, un tas noteikti nāks par labu situācijai.

Par šo konkrēto priekšlikumu gribētos dzirdēt vairāk tieši Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta argumentāciju. To gan es diemžēl neesmu dzirdējis, jo patiesībā, nu, ja mēs arī piedāvājam... ja kādi vecāki izlemj par šo 500 eiro atbalstu iegādāties viedierīces, tad varētu arī izskatīt patiesībā šo... iekļaut arī pie nodokļu atvieglojumiem. Tā ka man gribētos dzirdēt, un es noteikti prasīšu Finanšu ministrijai, kāda bija argumentācija.

Tas kopumā viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es saprotu, situācija ir diezgan amizanta. Ja jums krīzes laikā... šajā pandēmijas laikā izdodas nonākt pie zobārsta, tad zobārsta izdevumus jūs varat iekļaut kā attaisnotos izdevumus. Ja jūs krīzes laikā nonākat situācijā, kad jums nav kāds no šiem savā ziņā diezgan daudziem datoriem, kas ir valsts iegādāti... Tomēr vēl joprojām tikpat daudz ir gadījumi, kad datori nav bērniem pieejami. Un arī - gan rūteru nav, gan vispār internets ir švaks. Paskatieties, mums vakar pat Saeimas sēdē dažiem... kolēģei Regīnai noraustījās internets. Tā ka tie uzlabojumi, kas jāveic mājsaimniecībās, lai varētu kvalitatīvi piedalīties mācību procesā, viennozīmīgi ir. Šie 500 eiro... Manuprāt, nav pareizi saistīt, ka šie 500 eiro ir viedierīču iegādei. Šie 500 eiro, vismaz manā uztverē, ir atbalsta pasākums kā tāds ģimenēm šajos grūtajos apstākļos.

Bet priekšlikums ir visai loģisks, kopējo sistēmu papildinošs un pareizs. Tā ka es aicinātu tomēr to atbalstīt, jo tas ļoti skaidri parāda to... rada iespēju ģimenēm par to parūpēties, valstij to uzskaitīt. Tā nav nekāda baigi sarežģītā administrācija. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēs aptuveni miljardu... Miljards eiro ik gadu netiek iekasēts dažādos attaisnotajos izdevumos, atvieglojumos un tā tālāk.

Tā ka šis viens papildinājums, manuprāt, dotu vairāk pienesuma nekā zaudējumi valsts budžetam un tām mājsaimniecībām, ģimenēm, kurām šāda situācija radusies, dotu iespēju negaidīt, kad tām valsts atsūtīs datoru, bet pašiem iegādāties un pašiem paņemt par datora iegādi attaisnotos izdevumus. Tas būtu pareizi. Aicinu atbalstīt un nākt pretī. Manuprāt, šis ir ļoti mērķtiecīgs un skaidrs atbalsta mehānisms ikvienam sabiedrības loceklim šajā krīzes situācijā un attiecināms tieši uz šo Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu.

Ja mēs runājam par atvieglojumiem kopumā un dažādiem attaisnotajiem izdevumiem, tad tieši otrādāk - šis ir precīzi pareizais virziens, kur būtu jāiet. Mums būtu jāpārskata tie atvieglojumi, kuri krīzes laikā varbūt nestrādā tā, kā tiem būtu jāstrādā, varbūt tie nav taisnīgi šajā brīdī, bet ieviest tādus, kas ir vajadzīgi. Ir krīzes apstākļi, ir Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, un šajos apstākļos dators (vai mācību procesam, vai darbam), internets - tie ir attaisnotie izdevumi, tie viennozīmīgi ir iekļaujami.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Es gribu tikai papildināt ar to, ka tie 500 eiro pa visu šo pusgadu, kamēr cilvēki atrodas... un ģimenes atrodas attālinātajā mācību režīmā, pat nesedz izdevumus saistībā ar to, kā pieauga bērnu barošanas izdevumi. Un, sēžot mājās... tās paciņas, ko pašvaldības sadala, patiesībā nenodrošina to pilno kvalitatīvo apjomu, ko bērni apēd, atrodoties mācībās. Tā ir viena lieta.

Tā ka, jā, noteikti labi situētas ģimenes to izmanto datortehnikas iegādei, kvalitatīvas tehnikas iegādei. Bet jāskatās arī uz to, ka pirmām kārtām ģimeņu labklājības līmenis nav vienāds, it īpaši reģionos tas nav vienāds. Runājot arī par nodrošinātajiem datoriem, ko Izglītības un zinātnes ministrija iepirka, - tos datorus iedeva tagad maznodrošinātajiem vai ģimenēm, kuras varētu arī definēt sevi kā nepietiekama ienākumu apjoma ģimeni, un tad pašvaldība atbalsta, nevis nodrošināt, teiksim, vairākumu ģimeņu.

Šis priekšlikums ir vairāk uz perspektīvu - ar nolūku tieši motivēt un ļaut ģimenēm iegādāties mūsdienīgu, kvalitatīvu tehniku un līdz ar to arī nodrošināt bērniem kvalitatīvākus un konkurētspējīgākus mācību apstākļus.

Ir jāsaprot, ka Latvijā plaisa starp nabadzību un turīgumu ir ļoti liela. Apmēram 40... līdz 40 procentiem mājsaimniecību atrodas uz nabadzības sliekšņa. Es neuzskatu, ka ar tādu milzīgu ciparu, cik iedzīvotāji, mājsaimniecības atrodas uz nabadzības sliekšņa, šis instruments par atvieglojumu nebūtu patiesi labs un efektīvs rīks, lai izlīdzinātu vai minimizētu to nevienlīdzību, kas it īpaši attiecas uz ģimenēm ar bērniem.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

 

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es neuzskatu, ka būtu pareizi tagad ložņāt pa vecāku maciņiem un norādīt, kur viņiem šī nauda būtu jātērē, ja mēs runājam par 500 eiro atbalstu. Tas nav pareizi. Šis atbalsts nav domāts datortehnikas iegādei, jo eventuāli datortehnikas iegāde bija jāveic valstij. Valsts to nav paveikusi attiecībā pret visiem vecākiem. Šīs ir konstitucionālas tiesības saņemt izglītību. Izglītības saņemšana netika nodrošināta no valsts puses visiem vecākiem. Tas ir skaidrs, un brīnums, ka mums vēl nav sūdzības Satversmes tiesā par vecāku... par bērna tiesību ierobežojumiem.

Ja mēs runājam par attaisnoto izdevumu atlīdzināšanu, tad es nedomāju, ka te varētu būt kaut kādi šķēršļi, vajag tikai sakārtot sistēmu.

Bet Znotiņa kungam es tiešām arī varētu atbildēt, ka mēs varam atrast vairākas pozīcijas, kurās vecākiem ir bijuši palielināti tēriņi. Jā, viena no pozīcijām, kuru norādīja Švecovas kundze, ir bērnu ēdināšana, kura, nu, nekādā veidā netika nosegta daudziem vecākiem pavasara periodā. Mēs runājām arī par to, ka ļoti daudzi vecāki šobrīd tērēs šos 500 eiro bērnu nometnēm, kolīdz tās tiks atļautas, jo tas ir... tas būs vienīgais veids, kā vasarā bērniem palīdzēt socializēties kvalitatīvi. Šīs nometnes, kā jūs saprotat, nemaksā ne 10, ne 20 eiro, tur ir nepieciešams liels ieguldījums.

Tā ka, lūdzu, lūdzu, nemēģiniet tagad regulēt vecāku maciņus, nemēģiniet tagad norādīt, kur viņiem būtu šī nauda jātērē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei otro reizi

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es gribētu paturpināt, runājot par cipariem. Skaidrs, ka mūsu valstī personai attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienu reizi. Un šī summa nepārsniedz maksimālo normu - 600 eiro. Vienas ierīces izmaksas, ko iegādājās Izglītības un zinātnes ministrija, ir 634 eiro. Es vēlos vienkārši uztaisīt akcentu un pateikt, ka nedrīkst uztvert, ka tas ir kaut kāds atbalsts cilvēkiem. Es domāju, tas ir sadarbībā ar cilvēkiem un tas ir mehānisms, kā mēs varam ietaupīt valsts resursus. Citādā gadījumā man ir aizdomas, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vienkārši ir izdevīgi iegādāties pašiem konkrētu ierīci vai tērēt valsts finansējumu, vai apgūt Eiropas fondus, jo citi attaisnojumi, kāpēc jūs nevēlaties atbalstīt šo priekšlikumu, man nav skaidri. Cipari un matemātika rāda to, ka tas ir ļoti atbalstāms priekšlikums, kas ietaupa valsts resursus un atbalsta, motivē vecākus varbūt iegādāties arī kaut ko labāku, paņemt čeku. Tas apkaro arī ēnu ekonomiku.

Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Es gribu vērsties pie visiem tiem piesūcekņiem, kas šajā gadā, kas daudziem cilvēkiem, lielākajai daļai sabiedrības, ir, nu, tāds ļoti grūts un nelaimju pilns gads... Es gribu vērsties pie visām... “E. Gulbja laboratorijas”, pie visiem masku pārdevējiem, iepircējiem par paaugstinātām cenām, pie visiem vakcinācijas biroja vadītājiem un Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kas sēž mājās apakšbiksēs un izbauda gada garumā apmaksātu atvaļinājumu... faktiski. Es gribētu, ka jūs no savas labās dzīves un no saviem paaugstinātajiem ienākumiem, savām prēmijām un apgrozījuma paaugstinājumiem... Ja valsts nevar atļauties, tad, nu, jums vajadzētu samesties un tiem cilvēkiem, kas ir nokļuvuši nelaimē, uz kuru rēķina jūs šobrīd iedzīvojaties, nopirkt datorus, palīdzēt izglītības sistēmai.

Pirmām kārtām es gribu vērsties pie “E. Gulbja laboratorijas”. Es lasu tos ziņu portālus un lasu, cik desmitu - desmitiem! - miljonu ir iztērēti šajā laikā ļoti interesantos iepirkumos, un varbūt jums ir tāds rekordgads, “E. Gulbja laboratorija”, ienākumos. Nu tad kaut ko... sabiedrībai atpakaļ! Jūs dzīvojat uz citu cilvēku nelaimes rēķina, un tas ir godīgi... Visi tie vakcinācijas biroja ierēdņi pa pieciem... cik jūs tur... tūkstošiem saņemat... Nu tad - pusi! Ticiet man, jūsu vietā būtu cilvēki, kas būtu gatavi par mazāku naudu darīt to pašu neko, ko jūs... neko darāt šobrīd. Par divarpus tūkstošiem jūs varat vairākus datorus bērniem nopirkt. Visi tie pārējie, ko jūs tur, nezinu... visur pēc kārtas, kur jūs tērējat, - avīzēs tajās, vakcinācijas avīzēs... Droši vien tur būs horoskops, kā sader vakcīna ar Svariem vai Mežāzi.

Man liekas, ka mums jāsāk skatīties tā, ka jūs esat līdzatbildīgi, jūs, kas iedzīvojaties uz citu nelaimi, uz citu grūtībām, - jūs esat līdzatbildīgi! Tā nav tikai valsts. Tie ir arī ārsti, kas iedzīvojas uz citu nelaimi un nerunā tā, kā ir... jo citādāk mēs nekad neizkļūsim no šīs situācijas.

Ir skaidrs, ka Kariņš netiks galā. Par to nav šaubu. Ir skaidrs, ka Levits netiks galā. Ir skaidrs, ka Šuplinska netiks galā. Viņiem nav ne tādas dukas, ne spēju, ne drosmes, ne kā. Lielākā daļa sabiedrības saprot, ka tukšas vietas, bet sabiedrībai jāsāk pieprasīt ir... Sabiedrība, uz jūsu rēķina, arī uz jūsu, Mirdzas un Skaidrītes tantes, rēķina daži šobrīd ļoti labi pelna - uz nelaimes rēķina, jo nav labie laiki, ir sliktie laiki. Un neko nedod atpakaļ... Arī koncertzāle, starp citu, par tiem daudzajiem desmitiem miljonu... varētu nopelnīt. Es atgādināšu, ka, starp citu, “Latvijas dzelzceļš” labākajos laikos, man liekas, nedzīvoja tik labi kā “E. Gulbja laboratorija” tagad. Interesanti, kāpēc? Tad ir jāatgriež sabiedrībai, tad ir jāsāk sponsorēt skolēni, izglītība, jāceļ koncertzāles. Ja Zuzāns nevar uzcelt koncertzāli, tad “E. Gulbja laboratorija” to var izdarīt. Un jābeidz slaukt tautu. Cik ilgi vēl?

Tautai jādod brīvība, lai tā var elpot, dzīvot, priecāties, strādāt. Un, tauta, - jūs varat nomainīt... jums tikai jānotic sev. Jūs varat šo visu nomainīt. Jāsaņem drosme un jānotic sev.

Un es ticu, ka jūs to varat izdarīt. Es ticu, Latvijas tauta, ka jūs esat spēcīga un ka jūs saņemsiet drosmi, un jums izdosies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 8., priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 9. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Paredz samazināto PVN likmi piecu procentu apmērā sabiedriskajai ēdināšanai. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka varbūt kādam Prezidijā šķita, ka mūsu priekšlikumi ir tik ļoti nebūtiski, ka varam ātri tos izdzīt cauri 15 minūtēs, bet tā nav. Tā bija kļūda tiešām - atteikties no iespējas skatīt visu normālajā kārtībā. Mēs runājam šobrīd par samazināto PVN sabiedriskajai ēdināšanai, kas ir, manuprāt, ļoti, ļoti svarīgs jautājums, un šis jautājums nav pelnījis, lai mēs tam fiksi, fiksi izskrietu cauri pirms pārtraukuma.

Sabiedriskā ēdināšana šobrīd, ja jūs varbūt to nepamanījāt, piedzīvo diezgan smagu krīzi, maigi izsakoties, un tie restorāni, sabiedriskās ēdināšanas vietas, kuras šobrīd cenšas izdzīvot, dara to tiešām, nu, pēdējiem spēkiem un gaida - ļoti gaida! - uz valdības rīcību attiecīgi atļaut ēdināšanu kaut vai ārā, tāpat kā jūs šobrīd atļāvāt vismaz bērniem tādā vai citādā veidā komunicēt ārā.

Šis jautājums joprojām tiek atlikts, un, kā mēs redzam, arī tas likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 933/Lp13)... Jūs esat rosinājuši, kā mēs redzam, šo likumprojektu atgriezt atpakaļ Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, jo tieši šajā likumprojektā ir vairāki Saeimas deputātu priekšlikumi par to, kādā veidā mēs varētu beidzot vienkārši atvieglot šos ierobežojumus.

Vai tas ir tāpēc, ka Uga Dumpis pateica, ka tagad visi ierobežojumi ir jāpadara daudz nopietnāki, vai ir vēl kāda problēma ar vakcinācijas biroju, - man to grūti spriest, to jūs zināt paši. Bet jautājums ir par to, ka sabiedriskajai ēdināšanai ir jāpalīdz, sabiedriskajai ēdināšanai jānodrošina atbalsts tā, kā to dara daudzās Eiropas valstīs. Un mēs atceramies, ka vēl pavasarī mums pietrūka pavisam maz balsu, KPV LV, lai mēs varētu nodrošināt samazinātu PVN sabiedriskai ēdināšanai.

Sabiedriskās ēdināšanas sektors gadiem ilgi cīnās par samazināto PVN - vēl pirms pandēmijas laika, tā saucamās pandēmijas laika. Tad, kad bija vairākas prezentācijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, katru budžeta sēdi (es ļoti labi to atceros)... katru gadu bija prezentācijas par to, ka ir nepieciešams samazināt PVN, lai izdzīvotu nozare, lai izdzīvotu godīgie uzņēmēji. Visu laiku tas tiek ignorēts.

Šobrīd, kad mums ir atlikuši, nezinu, uz cik roku pirkstiem saskaitāmi restorāni, kas strādā šobrīd Vecrīgā, vēl mēģina kaut kā turpināt darbību, jūs atsakāties palīdzēt pat tiem, kas strādā pēdējiem spēkiem.

Es tiešām aicinu, kolēģi, jūs izturēties nopietni pret šo pasākumu, izturēties nopietni pret nodokļu maksātājiem, kuri nodrošina jums šo mierīgo dzīvi, nodrošina jums iespēju izdomāt aizvien jaunus ierobežojumus. Palīdziet restorānu nozarei, palīdziet sabiedriskajai ēdināšanai, samaziniet PVN! Un šis nav atbalsts, šis nav atbalsts - tā ir pretimnākšana, kas pēc tam palīdzēs izdzīvot vairākiem. Un tad, kad ierobežojumi tiks atcelti, mēs ceram, ka tas vismaz kādu dienu notiks, būs ļoti daudz... Šiem uzņēmējiem, saņemot atbalstu, pavērsies iespējas izdzīvot un izlīst ārā no parādiem.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Vēlos vērst uzmanību, ka apmēram pirms gada arī pats personīgi biju iesniedzis priekšlikumu par samazināto PVN, bet joprojām es spilgti atceros to mirkli, ka tika norauta Saeimas sēde, lai šis jautājums nevirzītos uz priekšu. Balsu, iespējams, tajā mirklī būtu pieticis, bet, pateicoties šai norautajai sēdei un arī pateicoties tam, kā valdošā koalīcija iespaidoja KPV LV deputātus, kuri pēc tam arī neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatu, ka ne valdībai, ne daudziem deputātiem nav tālredzības saskatīt, kā visas nozares varētu turpmāk tālāk attīstīties.

Manā skatījumā, jau tad, 2020. gada pavasarī, vajadzēja ieviest šo samazināto piecu procentu PVN... Ja ne piecu procentu, tad vismaz 12 procentu atbalstu... samazināto PVN, jo tas ļautu uzņēmējiem tomēr veikt kādus papildu uzkrājumus, kuri varētu noderēt turpmākajai darbībai. Un, redz, tāds mirklis arī pienāca - 2020. gada rudens, kad uzņēmējiem piespiedu kārtā bija jāver ciet savas durvis. Arī, teiksim, līdzņemšanai dot ēdienus - tas tomēr nekompensē iespēju, lai varētu nosegt visas darba izmaksas un arī pilnvērtīgi... izdzīvot. Šī bija, uzskatu, ļoti liela kļūda. Es arī personīgi esmu aizvainots uz daudziem KPV LV deputātiem, kuri iepriekš solīja atbalstu šai nozarei.

Bet, ja mēs skatāmies mazliet tagad uz priekšu, tad kādā mirklī tomēr ir jāatgriežas pie šīm diskusijām, un būtu ideāli, protams, nobalsot šobrīd par šo priekšlikumu. Jo jāatceras ir viens - vai uzņēmēji, kuri vēl vispār atgriezīsies šajā uzņēmējdarbībā, labprāt vēlēsies maksāt nodokļus? Un arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā es daudzreiz uzdodu gan Finanšu ministrijai, gan Valsts ieņēmumu dienestam jautājumus - vai jums vispār tiek izstrādāts plāns, kā motivēt uzņēmējus tālāk maksāt nodokļus? Tai pašai skaistumkopšanas nozarei, ēdināšanai, sportam un tūrismam...? Cik viņi ir ieinteresēti? Šobrīd uz šiem jautājumiem nav nevienas atbildes. Un tad ir jāsaprot, kāds vispār ir domāšanas veids.

Šobrīd komisijās, uzklausot pārstāvjus no šīs pašas Veselības ministrijas vai no citām iestādēm, es redzu tikai: galvenais ir plāns, kā apgūt naudas līdzekļus, iegrūžot vēl e‑veselībā, iegrūžot šajās avīzēs, informatīvajos materiālos. Visam spilgts kronis bija vakar, kad atnāca no Valsts kancelejas un stāstīja mums par šiem finanšu resursiem, kuri tiks ieguldīti šajos pasākumos. Un ar jautājumu - jūs taču gribat, lai jums būtu vasara? Nu tad, lai jums būtu vasara, mums taču ir jāiegulda papildu finanšu līdzekļi tajā, lai jums varētu izstāstīt, kā vajadzētu sagaidīt vasaru.

Līdz ar to es uzskatu, ka šīs darbības, kuras ir vērstas uz uzņēmēju, teiksim, atkopšanos un turpmāko darbību, nav vērstas pilnvērtīgi un būtu papildus jāparedz jauni stimulējošie pasākumi. Joprojām uzskatu, ka PVN samazināšana varētu būt viens no efektīvākajiem veidiem kā samazināt arī ēnu ekonomiku un kā palīdzēt uzņēmējiem veikt papildu uzkrājumus.

Es teikšu paldies. Viela pārdomām ir. Protams, es ļoti labi apzinos, kā balsos daudzi deputāti. Man ar nožēlu jāsaka... un saprotu šos koalīcijas noteikumus, bet vēlreiz aicinu arī KPV LV atcerēties, ka cilvēkiem tika teikts, ka tiks atbalstīti daudzi saprātīgi lēmumi, neskatoties uz to, vai tā ir koalīcija vai opozīcija. Bet realitāte ir cita. Tad redzēsim, kā jūs mēģināsiet cilvēkiem pēc tam stāstīt, kā jūs esat... kā pamatosiet savus balsojumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Šī situācija, kura mūsu valstī izveidojusies ap nodokļu politiku un vispār visādiem priekšlikumiem izmantot nodokļu atvieglojumus, precīzāk, PVN samazinātās likmes, lai risinātu vienu vai otru jautājumu, tiešām ir ļoti interesanta. Es pat teiktu, ka izskatās, ka Finanšu ministrijas līmenī mēs pat runājam par tādu gandrīz kā reliģisku pārliecību, gandrīz kaut kāds kults tāds, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut šo nodokļu atvieglojumu izmantošanu, tāds laikam reironomikas postulāts.

Pie tam diezgan interesanti, ka tas neattiecas uz tiem gadījumiem, kad, piemēram, tiek piedāvāts samazināt akcīzes nodokli alkoholam, kas pēc būtības tas pats kā PVN, tikai viens ir rēķināts kā procents, otrs - kā absolūtā summa. Tātad, runājot par alkoholu, par Igaunijas alkotūristu piesaistīšanu, Finanšu ministrijas reironomikas ieskatā, šī nodokļa atvieglojums ir tīri labs un efektīvs instruments, bet attiecībā uz restorāniem, sabiedrisko ēdināšanu, citām nozarēm - nekādā gadījumā. Arī līdzīgi tad, kad tomēr izdevās ieviest samazinātu PVN augļiem un dārzeņiem, tad redzējām, kā pēc tam Finanšu ministrija sāka rakstīt ziņojumus, publiski komunicēt par to, ka, lūk, cik labs un efektīvs ir šis instruments - samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem. Tas ir... Reironomika nekad nav bijusi zināma ar savu konsekvento pozīciju.

Es diezgan daudz esmu mēģinājis saprast, kas tad izskaidro šo reliģisko pārliecību, šo kultu, šo reironomikas postulātu. Es sapratu (kā mēs arī nesen dzirdējām šīs reironomikas jaunā, tā teikt, dalībnieka - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova kunga - teikto), ka, lūk, kamdēļ ir nepieciešams tas samazinātais PVN - mums taču ir 20 vai cik pabalsti. Tātad Finanšu ministrija un laikam koalīcijas deputāti uzskata, un vispār valdība uzskata, ka nodokļu atvieglojums un pabalsts... ka viens eiro nodokļa atvieglojuma un viens pabalsta eiro ir viens un tas pats.

Bet, kolēģi, ja jūs uzmanīgāk mācītos ekonomiku (protams, ar nosacījumu, ja tiem, kuriem ir augstākā izglītība un kam šīs augstākās izglītības ietvaros bija kaut kāds ekonomikas kurss, tad pavisam noteikti pirmais mēģinājums bija ievada līmenī, tas parasti ir pirmais kurss; ja neizdodas ievada līmenī, tad otrais, trešais kurss, kas ir tā saucamā vidēja līmeņa mikroekonomika), ir tāds pieprasījuma likums. Visiem tiem, kas ir sapratuši vai bija iemācīts pieprasījuma likums, vajadzētu saprast, ka viens pabalsta eiro un viens eiro kā nodokļu atvieglojums - tas nav viens un tas pats. Tas būtu tāpat, kā jūs piešķirtu vienu eiro pabalstā sabiedriskajai ēdināšanai, un tad šis viens eiro piesaistītu vēl privātā sektora finansējumu, piemēram, 50 centu apmērā. Tas jums varētu šķist tāds neiedomājams... kaut kāda fantastika, bet tieši to nozīmē pieprasījuma likums.

Līdz ar to tas, ko mēs redzam, ir vienkārši klaja ekonomikas ignorance jeb, citiem vārdiem, nekompetence, jo vismaz tiem, kas ir Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas vadošajos amatos, vajadzētu ekonomiku tajā ievada, vidējā līmenī pietiekami labi zināt. Ja paši nesaprot, vajadzētu noalgot konsultantus, ierēdņus, kas vismaz to saprastu.

Protams, varbūt ir lieki runāt par klaju valdības nekompetenci. Tas ir tikai vienam no - cik? - 100 un/vai 1000... Nu, bet tomēr, kolēģi, protokola dēļ - tas, ko jūs šobrīd kārtējo reizi izdarīsiet, ir klaja nekompetence. Nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšana - tas ir tas, ko jūs darāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Nu, pirmā sajūta - gribas lamāties un uzdot jautājumu, vai tiešām esat tik nekompetenta un stulba, tik... valdība un valsts pārstāvji. Gadu atpakaļ, kad bija pirmais vilnis, es sekoju tirgum, kas vispār notiek Latvijā. Piemēram, Liepājā. Pilns ss.com - sludinājumi par viesnīcu un lielisku un smuku ēku pārdošanu. Cilvēki saprata, ka nav nākotnes. Labāk pārdot un tikt vaļā no kaut kādiem īpašumiem nekā palikt ar parādiem un vēl uzsākt kaut kādu maksātnespējas procesu... diemžēl.

Gada laikā mēs redzējām, ka atbalsta mehānismi valstī vispār nestrādā, visi paziņojumi no Valsts ieņēmumu dienesta bija vienkārši cilvēku apmuļķošana. Atceros, gadu atpakaļ bija kaut kāda akcija Valsts ieņēmumu dienestam - samaksā visus parādus, mēs tev piešķirsim atvieglojumus. Nekā nebija! Uzņēmēji sūdzas, uzņēmēji raksta un saka - nu kur ir tā uzticība? Vārdi nesakrīt ar darbiem. Un tie grafiki, kuri bija doti uzņēmējiem (es runāju tagad par restorāniem)... Uzņēmēji varēja uztaisīt grafikus, maksājot minimālās iemaksas. Bet kas sanāk? Ko mēs redzam tagad? Pēkšņi uzņēmējs saņem paziņojumu, ka viņam tomēr tā palikusī daļa ir jāatmaksā, un vēl termiņš ir līdz, piemēram, pirmdienai. Vai ārkārtējā situācijā tas ir no valsts puses normāli? - es pat gribēju pajautāt. Tas ir amorāli tagad iznīcināt pēdējos, kas vispār palikuši mūsu valstī.

Pirmkārt. Mēs jau par PVN samazinājumu runājām ļoti, ļoti... divus gadus atpakaļ. Teica, ka tas ir liels lobijs. Latvijas Restorānu asociācija jūs aicināja pie sevis, kur atklātā valodā restorānu pārstāvji pastāstīja, kā viņiem notiek tā shēmošana ar to PVN, ka, ja būtu PVN samazinājums ap 10, nu, kaut 11 procentiem, tas vienkārši... mēs varētu cīnīties arī ar ēnu ekonomiku. Viņi paši bija gatavi iznākt no šīs ēnu ekonomikas. Ko mēs izdarām? Neko. Mēs viņus ierobežojam, mēs viņiem sūtām brīdinājumus, mēs viņiem aizveram biznesu, man liekas, tas ir ļoti negodīgi. Kāda nākotne mūs te, Latvijā, gaida - nav skaidrs.

Otrkārt. Ko es gribēju vēl pastāstīt? Par Valsts kancelejas paziņojumu vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Nu, brīnišķīgi! Kad mēs taisām valsts pārvaldē amatpersonu atalgojumu, nedrīkst salīdzināt ar privāto sektoru, viņiem taču ir ēnu ekonomika, mēs taču nevaram salīdzināt sevi, un mums vajag pacelt to algu, jā, vajag pacelt. Redzot, kādus lēmumus mēs pieņēmām, skaidrs, ka strādā nevis izglītoti, nevis kompetenti cilvēki mūsu valsts pārvaldē... Jāmaina, jāceļ algas, lai piesaistītu gudrus cilvēkus, jo tas, kas notiek tagad... Man nav skaidrs, kādi eksperti pie jums tur strādā. Tas ir viens.

Otrs. Par ēnu ekonomiku. Ja uzņēmēji jums piedāvāja reanimācijas pasākumus, ka, piemēram, terminēt PVN samazinājumu uz kaut kādu laiku, kamēr ir ārkārtējā situācija, kāpēc jūs nereaģējāt? Tāpēc... Mēs, opozīcija, bez ekspertiem, bez kaut kādu administrāciju atbalsta visu to redzam, varam sekot, kur jūs esat, kur ir jūsu paziņojumi, kur ir jūsu darba grupas, kur ir rezultāti. Nav rezultātu.

Nu, mēs... Paņemiet Vāciju! Uz doto brīdi Vācijā PVN ēdināšanai ir 15 procenti, bet pasūtījumiem līdzņemšanai ir septiņi procenti. Kāpēc mēs neko nedarām?

Es atvainojos, man liekas, ka, jā, jāsāk ir... paziņojot par vēl ārkārtējo situāciju, mēs sēdēsim te līdz pusnaktij... gatavi strādāt. Nu, ko jūs... kādu darba kārtību jūs kārtojat? Es atvainojos!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt nozari, lai viņi vienkārši varētu piecelties no ceļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par šo (Skaņas pārrāvums.)... priekšlikumu... es uzskatu (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Acīmredzot ir problēmas ar internetu, tā ka ir jāsaprot, vai tas ir deputātam Valainim sistēmā...

V. Valainis. Vai jūs mani dzirdat, Saeimas priekšsēdētāja?

Sēdes vadītāja. Jā, dzirdu, dzirdu. Varam turpināt debates?

V. Valainis. Jā.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis. Man izskatās, ka man problēma ir, iespējams (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Vēlreiz piesakieties, lai var jūs pieteikt.

Lūdzu, piesakieties vēlreiz debatēm, Valaiņa kungs!

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis. Paldies.

Cerams, ka tikām galā ar šo tehnisko problēmu.

Kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, es domāju, te ir vairāk jārunā par kopējām nodokļu politikas izmaiņām, kuras diemžēl ir notikušas. Tās notika, pieņemot šī gada budžetu, kur valdība spēra pilnīgi pretējus soļus tam, kādi būtu bijuši krīzes laikā piemērojami.

Valdība pēc būtības likvidēja speciālo (Skaņas defekts.)... Valdība aizgāja pilnīgi pretējā virzienā, nekā tai vajadzēja darīt krīzes situācijā. Nodokļu reforma pēc būtības notika šī gada budžeta pieņemšanas laikā. Ja kāds kādam stāsta par to, ka nodokļu reforma notiks kaut kad, pēc kāda laika, vēl nekas nebūs... Attiecībā uz šiem nodokļu atvieglojumiem (Skaņas defekts.)... priekšlikumā viesnīcu, restorānu nozare, es domāju (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, acīmredzot ir interneta pārrāvums. Sistēma, platforma e-Saeima, strādā bez kavēšanās, un šeit ar interneta pārklājumu problēmu nav. Tātad acīmredzot problēmas ir deputātam Viktoram Valainim.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par krīzes skartajām nozarēm (mēs esam daudz un dikti diskutējuši par šo sarakstu), kuras ir visvairāk skartās šo ierobežojumu dēļ - kur cilvēki paliek bez darba, kur darba devēji cieš būtiskus zaudējumus. Viņiem tāpat ir jāmaksā kredīti, viņiem ir jāuztur sava infrastruktūra, kur viņi šo pakalpojumu sniedz ļoti daudz un dažādos veidos.

Mēs runājam par ēdināšanas nozari, tāpat kā nākamajā priekšlikumā - par viesmīlību, par izmitināšanu... Tad mums jāsaprot, ka šīs ir divas nozares, kuras pašas pirmās saņēma vislielāko triecienu un kur ļoti daudz cilvēku - mājsaimniecības, mazās... ģimenes uzņēmēji - šobrīd knapi, knapi savelk galus. Liela daļa savus darbiniekus jau bija atlaiduši, lai varētu pārciest šo periodu, nemitīgi cerot, ka pienāks tas brīdis jau drīzumā, kad varēs atsākt darbību. Bet šis brīdis pārceļas un pārceļas, tā gaisma tuneļa galā paliek aizvien blāvāka un blāvāka, līdz ļoti daudziem izdziest pavisam.

Mēs esam runājuši ar daudz dažādiem uzņēmējiem, kuru darbinieki ir pametuši šo valsti vai arī taisās to darīt. Bet ir daļa uzņēmēju, kuri vēl ir saglabājuši cerības strādāt šajā nozarē un atvērties, un sniegt pakalpojumu mūsu teritorijā, mūsu valstī, un maksāt nodokļus.

Tas, ko mēs varam šobrīd izdarīt... Es saprotu, ka valdība nenāk pretim ar reālu atbalstu un, ja kāds atbalsts ir bijis, tad bijis butaforisks un lielai daļai tas ir atprasīts, tad valsts šobrīd var nākt pretī un samazināt šo pievienotās vērtības nodokli. Tas ir tāds elementārs, mazs solis, lai šī nozare izdzīvotu kaut kā, jo daļa no tās šobrīd, protams, pārprofilējās uz produktu līdzņemšanu, uz piegādēm, bet nekas no tā nav pat 50 procentos gadījumu, kā tas bija pirms Covid-19 ierobežojumiem.

Mēs varam aiziet tepat tuvumā uz Saeimas iecienītāko ēdnīcu, kur arī daudzi deputāti iet, un parunāt ar cilvēkiem tur, kāds bija apgrozījuma kritums. Tie ir 70-80 procenti. Šīs ģimenes knapi savelk galus kopā, parādi krājas.

Mēs varam šo mazo solīti izdarīt - samazināt pievienotās vērtības nodokli tiem, kas strādā godprātīgi. Paturēsim prātā arī vienu citu faktu, ka šādi apstākļi šobrīd, kas ir pandēmijas laikā, daudziem uzņēmējiem liek pārdomāt savu attieksmi attiecībā uz godprātīgu nodokļu maksāšanu. Neslēpsim, es pieļauju, ka jūs paši to saprotat, ka ir daudzi uzņēmēji palikuši tādi... kuri vairs nemaksā valstij vispār nekādus nodokļus... tie, kas vēl kaut kādā mērā eksistē, jo viņiem ir jābaro savas ģimenes, savas atvases, kuras sēž mājās šobrīd un  Microsoft  Teams, e-klasē apgūst mācības, un daudziem cilvēkiem šī ir tāda histērija.

Mums, deputātiem, ir ļoti vienkārši - mēs saņemam avansu mēneša vidū, algu mēneša sākumā, un ir tādi vai šitādi ierobežojumi, mums nekas nemainās. Ministriem tieši tas pats. Uzņēmējiem, mazajiem uzņēmumiem, ģimenes uzņēmējiem tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu - atbalstām šo priekšlikumu, lai sabiedrība saglabā kaut kādu ticību lēmējvarai, kaut kādu ticību arī izpildvarai, ka nav viss tik slikti un ka valsts nāk pretī vismaz elementāros soļos. Tāpēc, kolēģi, tiešām atbalstām šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Man ir jautājums, vai Valaiņa kungs vēlas piedalīties debatēs? Vai tehniskie traucējumi ir novērsti? Ja tā ir, tad jūs varat pieteikties.

Pagaidām vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Turpinot Vjačeslava Dombrovska iesāktās debates par Keinsa krustu, es vēlētos pievērst visas sabiedrības uzmanību pašlaik šīm debatēm, tam, kādā veidā tiek spriests un lemts par šo priekšlikumu, jo tas, manuprāt, ļoti zīmīgi, ļoti uzskatāmi parāda, ar kādu kompetenci, ar kādu atbildību šī vara cenšas risināt valsts problēmas un to, kas ir saistīts ar kovidu. Tā, manuprāt, arī ir uzskatāma atbilde, kāpēc mums, visai valstij, tā neveicas, jo tiešām gan kompetence, gan rīcībspēja izpaliek.

Proti, ja mēs skatāmies konkrēti šo gadījumu, tātad, ja runājam par viesmīlības nozari, tad jau gadiem ir bijušas debates par nepieciešamību samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi. Ilgu laiku vara ir izvairījusies to darīt, tāpēc ka uzskatījusi, ka šāds risinājums varētu būt fiskāli ļoti sāpīgs budžetam. Līdzīgi savulaik bija, es atceros, arī ar svaigajiem dārzeņiem un augļiem, par kuriem arī nācās ilgstoši... Bija ilgas, ilgas debates par to, ka vajadzētu samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, un Finanšu ministrija stāstīja, cik tas būs šausmīgi, kā tas... cik miljonus mēs zaudēsim. Beigās izrādījās - visas šīs aplēses bija nepareizas.

Kas notiek esošajā situācijā? Tātad mēs runājam par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu uz pieciem procentiem sabiedriskajai ēdināšanai. Ja līdz šim Finanšu ministrijai bija jelkādi argumenti pretī, tad, protams, tie bija par fiskālo ietekmi uz budžetu, bet tagad, kolēģi, - tagad! - apgrozījuma nav gandrīz vispār šīm nozarēm, tas ir būtiski nokrities. Tad būtu īstais brīdis, kad varētu tiešām šo nozares vēlmi uzklausīt un nākt viņiem pretī, jo šeit ir principiāla starpība.

Viena lieta, ko Vjačeslavs minēja, runājot par šo vienu eiro pabalstā vai vienu eiro atlaidēs no nodokļiem, šeit ir vēl viena principiāla lieta. Viens eiro pabalstā - tas nozīmē, ka jūs viennozīmīgi šo vienu eiro esat iztērējuši un kādam viņš būs jāatdod. Savukārt, ja mēs runājam par to, ka būs šī atlaide par vienu eiro, par vienu eiro uz nodokļiem, tas nozīmē, ka uzņēmējs līdz tam jau būs kaut ko nopelnījis (es runāju par pievienotās vērtības nodokli), tas nozīmē, ka būs notikusi saimnieciskā darbība, kāds būs strādājis, kāds būs samaksājis par to gan ienākuma nodokli, gan sociālo apdrošināšanu, gan citus nodokļus, kas būtu bijuši saistīti ar to visu.

Pēc būtības es domāju, ka šinī situācijā, pat ņemot vērā, kāda tā ir izveidojusies ar šīs nozares apgrozījumu, drīzāk mēs iegūsim fiskāli pozitīvu efektu, nevis negatīvu. Ja tas tā nav, es gribētu, lai šinīs debatēs piesakās kāds no varas koalīcijas, lai piesakās Finanšu ministrija, parlamentārais sekretārs... Obligāti būtu tagad jārunā un jāpamato, kāpēc jūs negribat atbalstīt šo priekšlikumu. Ja jums šāda pamatojuma nav, tad tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka jūs atkal lemjat kaut ko bezjēgā, vienkārši bailēs ieplestām acīm un bez sapratnes, ko jūs darāt. Diemžēl tā ir bijis visu laiku, un tas ir tas iemesls, kāpēc mūsu valdībai ir plāns A, plāns B, plāns C un beigās tik un tā sanāk plāns D. Un tas ir tas, ko jūs visu laiku, arī pašlaik darāt.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu piedalīties šinīs debatēs un atspēkot manus apgalvojumus, pateikt, pierādīt, ka man nav patiesība, pieteikties tad kādam no koalīcijas vai pieteikties pirmām kārtām jau Finanšu ministrijas pārstāvim un atspēkot to. Ja jūs to neizdarāt, tad tas... jūs ar savu klusēšanu apliecināt, ka maniem apgalvojumiem ir bijusi pilnīga taisnība. Un es aicinu visu sabiedrību izdarīt secinājumus par šādu varas rīcībspēju un kompetenci, un par tām sekām, kādas šī rīcība rada.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Varbūt pirmām kārtām runa nav par Keinsa krustu, bet par pieprasījuma likumu, Keinsa krusts tomēr ir kaut kas cits.

Kolēģi, Ivars Zariņš uzdeva ļoti pamatotu jautājumu. Kāpēc visās šajās debatēs nepiedalās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs? Tie ir viņa tiešie darba pienākumi. Kolēģi, uzdosim jautājumu, kad mēs vispār pēdējoreiz esam dzirdējuši Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, kurš piedalās ceturtdien Saeimas sēdēs? To pašu, starp citu, var teikt par daudziem citiem parlamentārajiem sekretāriem. Es saprotu, ka nesanāk.

Kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sprieda par to, vai mūsu kolēģim deputātam Didzim Šmitam, kurš principiāli nepiedalās attālinātajās Saeimas sēdēs, nevajadzētu atņemt deputāta mandātu un atlaist no darba vai kaut kā neizmaksāt darba atalgojumu. Es uzdošu jautājumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai - varbūt jums vajadzētu paspriest par tiem parlamentārajiem sekretāriem, kas nepilda savus tiešos pienākumus? Kur tad viņi ir? Kāpēc un par ko viņi saņem atalgojumu? Es domāju, ka tas ir daudz loģiskāks jautājums šajā kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 9., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 10. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmi piecu procentu apmērā izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs. Komisijā 10. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs redzam šo brīnišķīgo konsekvenci no kolēģiem, kuri kā koalīcijā visu laiku mēģina flirtēt ar restorānu nozari, bet šeit mēs redzam, ka šis balsojums ir izdrukājams un pieliekams, noteikti ieliekams rāmītī pie sienas katrā restorānā - kurš balsoja “par”, kurš balsoja “pret”.

Tieši tāpat šis balsojums par atbalstu tūrisma nozarei būtu arī pieliekams rāmītī pie sienas tajās tūristu mītnēs, kuras tāpat arī šobrīd, šajos apstākļos, mēģina izdzīvot, mēģina rast kaut kādus risinājumus - restorāns iekš viesnīcas vienas mājsaimniecības ietvaros, tātad pusdienu pasniegšana, un visādos citādos veidos tiešām mēģina dažādus piedāvājumus izdomāt, lai varētu kaut vai samaksāt visus rēķinus par nekustamo īpašumu uzturēšanu.

Mēs uzskatām, ka arī tūrisma pakalpojumā ir nepieciešams atbalsts, ņemot vērā to, ka mēs šobrīd apkalpojam pārsvarā paši sevi - tātad tikai Latvijas iedzīvotāji, cik tā rocība ir, tik arī ir. Attiecīgi mūsu viesnīcas, kuras, protams, tika orientētas uz tūristiem, šobrīd piedzīvo ne to vieglāko laiku. To mēs redzam, un mēs aicinām atbalstīt priekšlikumu par PVN samazinājumu līdz pieciem procentiem tūristu mītņu pakalpojumiem.

Mēs aicinām atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, vēlreiz! Šī absolūti nav pirmā reize, protams, kad šis jautājums tiek diskutēts. To ierosināju vairākas reizes es, to ierosināja mūsu kolēģis deputāts Kaspars Ģirģens, to ierosināja pat jūsu koalīcijas ekonomikas ministrs Vitenbergs.

Bet padomāsim tā loģiski. Ja mums ir tādi divi alternatīvi instrumenti, kā sniegt atbalstu viesnīcu nozarei, jo es ceru, ka šeit neviens neapšauba, ka viesnīcu nozarei pašreizējā situācijā šis atbalsts ir nepieciešams...

Tātad, no vienas puses, mums ir PVN nodokļa atvieglojums. Kādi tam ir plusi? Tas nav tikai tā, ka uzņēmums samaksās mazāk nodokļu no sava, protams, jau daudz, daudz mazākā apgrozījuma. Tas tādēļ, ka tam šis nodoklis būs mazāks... Tā kā šis nodoklis tiek rēķināts no cenas, tad šis uzņēmums arī pavisam droši samazinās cenu, varbūt pat viens pret vienu.

Samazinot cenu, rodas papildu efekts, tāpēc ka tas atnes papildu naudu, tāpēc ka tie ceļotāji... Protams, šajā situācijā tie pārsvarā būs iekšzemes ceļotāji, bet tādi arī ir un nav maz, tad tie iekšzemes ceļotāji, redzot, ka cena ir vēl zemāka, pieņems lēmumu biežāk braukt, piemēram, uz Latgali, uz kādiem reģioniem, tur palikt pa nakti un tā. Tas atnesīs papildu naudu. Pieprasījuma likums, kolēģi. Ja mums ir... no otras puses ir atbalsts, pabalsts, tad šim atbalstam tāda efekta nav. Līdz ar to, kā es jau teicu iepriekš, šeit viens eiro nav vienāds ar vienu eiro, ja mēs runājam par šāda veida atbalstu ar nodokļa atvieglojumu un atbalstu caur pabalstu.

Bet ar pabalstu, kolēģi, kā mēs zinām, mums ir vēl viena problēma. Pabalstus izstrādā Finanšu ministrija, kurai, protams, tiešais pienākums ir sargāt valsts maku, un pie tā viņi, jāatzīst, ir ļoti, ļoti labi... Tātad Finanšu ministrija dara visu iespējamo, lai uzliktu tādus kritērijus šā pabalsta saņemšanai, ka, ja jūs parunāsiet ar tiem uzņēmējiem, ar viesnīcu īpašniekiem un tā tālāk, tad jūs sapratīsiet, ka nav maz tādu, kas izvēlas pat pieteikties šim pabalstam, - tāpēc ka, ja neatbalstīs... ja būs neatbilstība vienam vai otram punktam, kritērijam vai tā...

Jūs paši ļoti labi zināt, kolēģi, ka mēs tikko nesen pieņēmām lēmumu katrai Latvijas ģimenei izmaksāt 500 eiro par bērnu. Absolūti visiem - tas nav gluži pareizi, jo daži ir cietuši vairāk, daži ir cietuši mazāk, bet mēs esam pieņēmuši to lēmumu, un arī jūs esat pieņēmuši to lēmumu precīzi tāpēc, ka pat koalīcija ir sapratusi, ka Finanšu ministrija nav spējīga izstrādāt mērķētu atbalstu.

Iespējams, tāpēc mēs šeit jau sen neesam redzējuši Zakatistova kungu. Varbūt viņam ir vienkārši kauns, kas ir saprotami. Es domāju, ka viņa vietā jebkuram normālam cilvēkam... vai ja es te būtu... ir milzīgs kauns par to, kas notiek un ko viņi dara.

Tad, kolēģi, tas ir jūsu darbs - jūsu, deputātu, darbs! Jums vajadzēja, runājot ar saviem vēlētājiem, starp kuriem pavisam noteikti ir gan reģionālās viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas vietas, saprast, ka tas, kas notiek, nav pareizi. Tātad nav izvēlēts pareizs atbalsta ceļš.

Bet tas, ko jūs darāt... Kad jūs pēdējo reizi esat bijuši, esat runājuši ar saviem vēlētājiem? Tas droši vien bija pirms vēlēšanām. Jūs esat ieslēgti tajos partiju sarakstos, un vispār tas, par ko jūs uztraucaties, ir, ko jums pateiks, kādas ir jaunās instrukcijas no koalīcijas padomes un vai jūs nākamajās vēlēšanās partijas valde ieliks ar tādu vai citādu numuru. Šī, kolēģi... Pat šajā vēlēšanu sistēmā tas jāmaina. Mums tomēr jāiet... jāievieš tas Lietuvas variants, vismaz daļēji, lai vismaz daļa no mums tiešām būtu atbildīga vēlētāju priekšā, nevis koalīcijas padomes un partijas valdes priekšā, lai tieši no vēlētājiem būtu atkarīgs tas, vai jūs ievēlēs vai neievēlēs, vai tas, ar kuru numuru partijas sarakstā jūs ieliks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Kolēģi, vēlos vērst uzmanību, ka pilnīgi nav nekādu pārsteigumu, kāds bija balsojums.

Grūti tomēr ir, es saprotu, deputātiem aizdomāties par to, cik šīm nozarēm šobrīd ir ļoti smagi un, iespējams, uz priekšu būs vēl smagāk, jo šī pandēmija, uzskatu, nekur nepazudīs, bet vēlējos tikai informatīvi... paust informāciju par to, ka otrdien pulksten 12.00 Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tiks skatīts jautājums par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā Covid-19 krīzes skartajām nozarēm. Protams, tur ir uzaicināti arī no Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas, ļoti ceru sagaidīt, ka arī parlamentārais sekretārs būs.

Tā ka, lūdzu, kolēģi, pieslēdzieties, noteikti būs daudz jautājumu par šīm nozarēm, kā tālāk dzīvot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju mazu repliku uz Ģirģena kunga teikto - Kaspar, ja grib nosēdēt uz diviem krēsliem, tad parasti nokrīt no abiem. Tas - par to, ka tu pārmet KPV LV (kuru balsis izšķir šajā konkrētajā balsojumā), kas ir par cilvēcīgu Latviju, bet izskatās, ka par necilvēcīgu.

Tu joprojām esi šīs organizācijas biedrs... kopā ar tiem cilvēkiem, kas balso “pret”. Tad, protams, ir liels jautājums, kāpēc tu esi kopā ar cilvēkiem, kas balso “pret”, un turpini būt? Vai kaut ko dod tāda runa no tribīnes, ja patiesībā... nu, tu atbalsti šādus cilvēkus pēc būtības?

Man liekas, ka nedrīkst, ja tu esi politiķis... nedrīkst sēdēt uz diviem krēsliem, tev tomēr jāizvēlas - vai nu tu esi par tautu, vai tu esi pret tautu. Vai nu tu esi kopā ar tiem, kas konstanti balso pret saviem solījumiem, vai tomēr esi drosmīgāks, varbūt uz laiku atsakoties arī no saviem ieņemamajiem amatiem.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es atgādināšu, ka tomēr šis ir priekšlikums par PVN likmi, nevis par viena vai otra deputāta balsojumiem vai viena vai otra deputāta dalību kādā politiskajā... pie viena vai otra politiskā spēka.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es nedaudz gribētu paturpināt to, ko iesāka Aldis. Es aicinu un vēršos tieši pie KPV LV, jo man liekas, ka jūs uzņemat uz sevi ļoti tādu smagu nastu - it kā jūs kaut ko darāt, bet nevienu priekšlikumu jūs neatbalstāt.

Es saprotu, ka Ekonomikas ministrija jau ir sagatavojusi... Bija kaut kāda darba grupa, kas sagatavoja virkni ar priekšlikumiem, kā varētu šo nozari atbalstīt, bet rezultāts... Saprotiet - ja jūs veidojat kaut kādu aktivitāti, jūs tērējat gan savu laiku, gan valsts resursus, bet rezultāts diemžēl ir nulle! Es ceru, ka jūs divu gadu laikā esat to sapratuši, ka jūs izmantojat... jūs esat ļoti naivi, jau sākot ar OIK atcelšanu un beidzot ar šo viesnīcu nozari.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tiešām, lūdzu, debatēsim par priekšlikumu.

K. Sprūde. Diemžēl ekonomikas ministrs, kas ir Vitenbergs, šos priekšlikumus gan par terminēto... uz trīs gadiem samazināt PVN, ja es pareizi saprotu, bija tāds priekšlikums... Neviens neatbalstīja. Es ceru, ka jūs atbalstāt savu ekonomikas ministru, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, jūs atbalstāt savus kolēģus.

Aicinu atbalstīt un balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju papildus pateikt par to, ka nav samazināts PVN ne viesnīcām, ne restorāniem un par visu pārējo - neatbalstot izglītībā bērnus un tamlīdzīgi - vislielākā atbildība jāuzņemas Nacionālajai apvienībai, tā satur šo valdību. Ja Nacionālā apvienība izietu no valdības, tad beidzot sāktu atbalstīt priekšlikumus gan par PVN, gan visu pārējo. Vislielākie naidnieki vispār pret cilvēkiem ir Nacionāla apvienība.

Tas, ko es gribu pateikt saviem pozīcijas kolēģiem, - tie, kuri gāzīs šo valdību, atšķirībā no visām citām reizēm savā popularitātes reitingā dabūs plus punktus, tā ka nebaidieties gāzt šo valdību, kas noraida visus priekšlikumus, kas atbalsta uzņēmējus, un tā tālāk. Pēdējais laiks to izdarīt.

Bet sabiedrībai, īpaši tiem, kas varbūt nav iedziļinājušies, - lai jūs saprastu: visi šie priekšlikumi pēc kārtas, jūs redzējāt šodien, - gan par izglītību, gan par bērniem, gan par atbalstu, gan par PVN samazināšanu un visu pārējo... Tā ir Nacionālā apvienība, kas balso pret savu tautu visu laiku un notur šo valdību, notur šādu prezidentu un premjeru. Viņiem ir izšķirošā ietekme, un tāpēc viņi ir visatbildīgākie - ar visu Ināru Mūrnieci.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu, man laikam būs tomēr jāpiekrīt Vjačeslava Dombrovska teiktajam par to, ka šīs debates nav par Keinsa krustu, jo tik tiešām, lai to saprastu, ir jāskatās plašākās makroekonomiskajās sakarībās, bet gan ir vairāk par varas stulbumu un rīcības mazspēju.

Lai gan, Vjačeslav, tu pats tomēr aprakstīji, kā tieši šis Keinsa modelis strādā, proti, runājot par to, ka tas radīs papildu naudas pieplūdumu, papildu pieprasījumu... šādas izmaiņas, kas tiek piedāvātas. Līdz ar to principā pats aprakstīji, kā šis modelis, ko esi piesaucis, strādā un kādu ietekmi tas atstās uz makroekonomiku. Bet, protams, diemžēl tiem, kuri pieņem lēmumu, šīs kopsakarības nav saprotamas un viņi pat nesaprot, par ko vispār ir runa.

Tas ir tas, ko es vēlreiz atgādinu visai sabiedrībai, kura klausās un seko līdzi, kad mēs aicinām šinīs debatēs piedalīties Finanšu ministriju un paskaidrot, kāpēc viņi neatbalsta šo priekšlikumu... tad runa šeit ir arī par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu viesmīlības nozarei.

Es aicinu pieteikties kādu no koalīcijas. Ja nav Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra (nav saprotams, ko viņš dara, ar ko viņš nodarbojas, kāpēc nepiedalās šinīs debatēs), tad nākt kādam no koalīcijas un pamatot savu pozīciju, kāpēc jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, un parādīt savu kompetenci. Parādiet savu rīcībspēju, parādiet savu atbildību, kā jūs pašlaik vadāt šo valsti!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

Valaiņa kungs, mēs jūs nedzirdam.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, Mūrnieces kundze! Runājot par šo priekšlikumu, es aicinātu tomēr to atbalstīt, neskatoties uz to, ka ir tik daudz šobrīd šo Finanšu ministrijas dažādo apsvērumu par to, ka šim priekšlikumam ir liela fiskāla ietekme.

Tomēr dienas beigās mēs skaidri redzam to, ka nekādi lielākas politiskās... nekādas nodokļu politikas izmaiņas nenotiks. Un, ja skatās no ekonomikas viedokļa, tad ir vesela virkne jomu, kas šajos apstākļos ļoti labi strādā un kas, ja tā var teikt, no pandēmijas nav cietušas. Tās, kas ir cietušas, ļoti skaidri norāda to, ka šis ir risinājums, kas viņiem varētu palīdzēt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, atbalstot arī nozari, kura vērsusi uzmanību, jo šībrīža valdības piedāvājumi diemžēl visiem nespēj palīdzēt.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 10., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 10. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 973/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 1, atturas - 16. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Es vēlos jūs informēt par mūsu tālāko darbu šodien.

Godātie kolēģi! Esmu pārbaudījusi arī Saeimas Administrācijas vakar deputātiem nosūtīto īsziņu par izsludināto sēžu kārtību. Es piekrītu, ka tā varētu būt veiksmīgāk formulēta, tāpēc vēlreiz skaidrībai. Pēc šīs sēdes turpināsim ar 11. marta neizskatīto sēdes darba kārtību. Pēc tās ir paredzēts izskatīt 25. februāra neizskatīto sēdes darba kārtību, un pēc tās - 18. marta otrās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Godātie kolēģi! Vakar darbu ir beigusi arī Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kura ir izskatījusi un virza uz Saeimu izskatīšanai galīgajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Tātad galīgajam lasījumam.

Pārtraukumā plāno sanākt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai izskatītu likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā””.

Mēs sagaidīsim šo komisiju darbu, un es pieļauju, ka Prezidijs šodien sludinās vēl vienu ārkārtas sēdi šo abu likumprojektu izskatīšanai.

Tātad vēlreiz. Nākamā sēde - 11. marta trešās sēdes turpinājums, pēc tam - 25. februāra neizskatītā sēdes darba kārtība, un tad - 18. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtība.

Tagad deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Godātie kolēģi! Par pārtraukumu. Tā kā plāno sanākt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajā pārtraukumā, tad pārtraukums būs stunda - līdz pulksten vieniem. Koriģēsim arī lielā pārtraukuma laiku. Tātad lielais pārtraukums līdz pulksten 13.00.

Darbu atsāksim pulksten 13.00 ar 11. marta sēdes darba kārtības turpinājumu.

Līdz ar to šā gada 18. marta pirmo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 36. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 18. martā

Tiesībsarga zvērests (svinīgais solījums)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 975/Lp13) (Dok. Nr. 3797, 3797A)
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2021. gada ziemas sesijas slēgšanu un 2021. gada pavasara sesijas sākšanu” (Nr. 611/Lm13) (Dok. Nr. 3789, 3790)
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 12. marta rīkojumu Nr. 163, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 614/Lm13) (Dok. Nr. 3814)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- dep. R. Bergmanis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. K. Sprūde
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 973/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3805)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
- Par procedūru	- dep. J. Stepaņenko
- Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Sprūde
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. K. Sprūde
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
	- dep. K. Sprūde
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. K. Sprūde
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. K. Sprūde
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Sprūde
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Valainis
Informācija par ārkārtas sēdēm
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 18.03.2021 09:04:23 bal001
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2021. gada ziemas sesijas slēgšanu un 2021. gada pavasara sesijas sākšanu (611/Lm13)

Datums: 18.03.2021 10:03:04 bal002
Par - 56, pret - 5, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021. gada 12. marta rīkojumu Nr. 163, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (614/Lm13)

Datums: 18.03.2021 10:11:35 bal003
Par - 34, pret - 44, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (973/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 10:14:41 bal004
Par - 36, pret - 43, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (973/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 10:24:36 bal005
Par - 35, pret - 48, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (973/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 10:31:27 bal006
Par - 32, pret - 50, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (973/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 10:36:54 bal007
Par - 34, pret - 48, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (973/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 11:02:55 bal008
Par - 37, pret - 47, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (973/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 11:34:57 bal009
Par - 35, pret - 48, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (973/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 11:52:04 bal010
Par - 34, pret - 50, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (973/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 11:53:05 bal011
Par - 67, pret - 1, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (973/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 11:55:10 bal012
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

18.03.2021.

9.00

13.00

15.00

16.15

18.00