Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīsdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 18. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam izskatīt 18. marta ceturtās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs šo papildus Saeimas ārkārtas sēdi ir sasaucis, balstoties uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Prezidijam adresēto lūgumu sasaukt šādu ārkārtas sēdi ar darba kārtību - likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Tātad sākam izskatīt šo sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labvakar, kolēģi! Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē vēlreiz izskatīja atgriezto likumprojektu un izlēma izdarīt izmaiņas šajā likumprojektā tieši komisijas attieksmē pret atsevišķiem priekšlikumiem, kā arī izstrādāja vairākus savus komisijas priekšlikumus, par kuriem mēs arī turpmāk runāsim.

Sākumā paskaidrošu konceptuāli, ka iepriekšējā reizē, pagājušajā ceturtdienā, kad mēs runājām, diezgan strīdīgs bija jautājums tieši par šīm attālinātajām publiskajām apspriešanām, kur bija atbalstīti deputātu Gata Eglīša un Ulda Budriķa priekšlikumi... tomēr sēdē tie tika noraidīti sakarā ar bažām par šo priekšlikumu būtību un kādā veidā tad tikšot nodrošinātas cilvēktiesības.

Vēlos mazliet paskaidrot šeit, sēdē, deputātiem, ka iepriekš komisijā bija alternatīvs priekšlikums, ko mums bija sūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un kas bija izrunāts arī daļēji komisijas sēdē, un kuram bija atbalsts. Protams, tas bija mazliet šaurāks nekā komisijā iesniegtie deputātu Ulda Budriķa un Gata Eglīša priekšlikumi. Tāpēc tika atbalstīti tieši deputātu priekšlikumi, bet šīs šaurākās redakcijas, kas nāca no ministrijas un pret kurām nebija iebildumu ne Juridiskajam birojam, ne sociālajiem partneriem, ne arī kādam citam, tajā brīdī netika atbalstītas.

Tad, lūk, ņemot vērā situāciju, ka investīcijas nevajadzētu kavēt un ka nākamais likumprojekts, kurā mēs varētu šo jautājumu skatīties, varētu būt, agrākais, nākamajā nedēļā (un tad ir sesijas pārtraukums, un pēc tam, kad likums stāsies spēkā, paies mēnesis, vairāk), komisijā nolēmām, ka mēs varam iekļaut kā komisijas priekšlikumu Varam sagatavoto redakciju, kas arī ir noticis. Un turpmāk es aicinu, ka tos priekšlikumus, kurus mēs neskārām, vēlreiz neskatām, skatām tikai jaunos priekšlikumus un tos, kas iepriekš netika skatīti.

Līdz ar to tabulā... Šobrīd runa ir par jauno komisijas priekšlikumu, kas saistās... Tas ir 6.A priekšlikums tabulā, un tas ir saistīts ar vides normatīvajos aktos noteikto publisko apspriešanu attālināti. Komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Līdz ar to aicinu atbalstīt arī deputātus sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 6.A - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu.

J. Rancāns. Nākamais. 10.A - arī komisijas priekšlikums. Saistīts ar šo tēmu, paredz jau mazliet, mazliet precīzākas detaļas, kādā vietā un kurām tieši apspriedēm šis attālinātais risinājums ir piemērojams. Komisijā ir atbalstīts, aicinu atbalstīt arī šeit, sēdē. Tas ir...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta...

J. Rancāns. Tas ir 10. ...

Sēdes vadītāja. ... 10.A - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu.

Tad turpinām tālāk no...

J. Rancāns. Tad turpinām tālāk ar tiem priekšlikumiem, kuri iepriekš bija... pie kā mēs palikām pagājušajā reizē. Tas bija 20. priekšlikums, kurš bija... tā, tūlīt tabula...

20. - deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Pēc satura tika lūgts izslēgt no likumprojekta 49.⁴ pantu par vakcinācijas biroju. Komisija iepriekš šo priekšlikumu nebija atbalstījusi, tomēr, ņemot vērā jaunienākušo informāciju no Veselības ministrijas par to, ka vakcinācijas birojs tiks reorganizēts un novirzīts attiecīgi Nacionālā veselības dienesta sastāvā, komisija izlēma mainīt savu attieksmi pret to. Līdz ar to komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es vēlos arī jūs visus informēt, ka mēs par 20. priekšlikumu 11. marta trešajā attālinātajā ārkārtas sēdē jau sākām debates. Debatēs piedalījās deputāti Jūlija Stepaņenko, Viktors Valainis un Ēriks Pucens. Debatēs bija pieteikušies deputāti Ivars Zariņš un Sergejs Dolgopolovs. Es aicinu viņus, ja viņi vēlas arī šodien debatēt pie šī priekšlikuma tagad, pieteikties elektroniskajā sistēmā.

Zariņa kungs un Dolgopolova kungs neizmanto šobrīd iespēju pieteikties prioritāri. Ir pieteikusies deputāte Jūlija Stepaņenko, bet, tā kā vienu reizi jau pie šī priekšlikuma Stepaņenko kundze ir debatējusi, tad šodien viņas runa ir kā uzstāšanās otrā reize - divas minūtes.

Lūdzu, Stepaņenko kundze, jums vārds.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Es redzu, ka komisija ir pārdomājusi, tāpēc ka Veselības ministrija ir diezgan dīvaini rīkojusies, iesniegusi tieši tādus pašus priekšlikumus un aizsūtījusi šo likumprojektu atpakaļ uz komisiju tikai tāpēc, lai pieteiktos, ka arī Veselības ministrija grib likvidēt šo vakcinācijas biroju.

Taču, godātie kolēģi un godātā sabiedrība, šī Veselības ministrijas vēlme gan nav likvidēt vakcinācijas biroju, bet pārstrukturizēt to uz citu struktūrvienību un attiecīgi palīdzēt saviem kolēģiem iekārtoties tālāk ērti un mierīgi.

Šis priekšlikums, protams, ir atbalstāms. Mēs par to cīnījāmies jau vairākas nedēļas, un mēs esam pateicīgi tiem 18 tūkstošiem parakstītāju, kuri ManaBalss.lv parakstījās par vakcinācijas biroja likvidāciju. Un, mīļie parakstītāji ManaBalss.lv, tieši jūsu - sabiedrības - radītā spiediena dēļ Veselības ministrija ir izšķīrusies par šo soli. Taču mums ir jāseko līdzi situācijai tālāk, mums ir jāseko līdzi tam, lai nauda netiktu izsaimniekota, lai netiktu radītas jaunas PR barotavas. Un mēs noteikti sekosim tam līdzi un arī attiecīgi lūkosim, kas notiek tālāk ar šiem cilvēkiem no vakcinācijas biroja, kādā veidā viņi tiek atalgoti un kādi ir viņu darba pienākumi.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Labvakar, kolēģi! Par to, ka komisija ir pārdomājusi un arī acīmredzot Saeima tūliņ pārdomās, šaubu nav, bet tas tikai apstiprina to, ko es jau pirmīt arī runāju, debatējot par pieprasījumu Ministru prezidentam, - ka ne jau deputāti diemžēl lemj par to, kas notiek mūsu valstī, bet lēmumus pieņem mafiozas struktūras, kuras arī visu diriģē.

Savā laikā... nesen kādā no intervijām Valsts prezidents minēja, ka jebkurš garāmgājējs... mēs dzīvojam demokrātiskā valstī... Varbūt es kļūdos precizitātē, bet tā ideja bija tāda, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un jebkurš garāmgājējs var kļūt par ministru.

Nesen uzstājoties parlamentā, nez kāpēc Kariņa kungam bija nostalģija pēc padomju laikiem. Nu, tas arī būtu piedodams. Bet, ja mēs aiziesim mazliet tālāk vēsturē, kāds no marksisma pamatlicējiem minēja, ka arī ķēkša var vadīt valsti, (komats) kā piedzēries ormanis - ķēvi. Diemžēl mūsu valdībai tieši tā arī iet - kā piedz... Bet šeit gan būtu jāsaka, ka piedzēries ir ne tikai ormanis, bet arī ķēve, šeit es domāju mūsu mīļo valdību. Viņi nezina, ko dara, kā jādara. Mums ir cilvēki, kas ir absolūti neprofesionāli ieņemamajos amatos. Viņi nezina, kas ir jādara krīzes situācijā, neprot pieņemt lēmumus. Bet, ko viņi precīzi var, - izkārtot lietas savējiem.

Un šajā gadījumā vakcinācijas biroju bija domāts dibināt tikai viena iemesla dēļ - lai iekārtotu savējos. Kas tagad mainīsies sakarā ar to, ka mēs to izslēgsim no likuma? Un paldies Dievam, ka izslēgsim. Nekas jau pēc būtības nemainīsies. Viņus reorganizēs, iekļaus kādā no Veselības ministrijas struktūrām, principā saglabājot to pašu atalgojumu, kāds ir. Par vienotu atlīdzības sistēmu mēs nemaz pat nevaram sapņot. Mēs runājam par to, ka iesaldējam atalgojumu valsts amatpersonām, tai pašā laikā piemaksu sistēma... Paskatāmies Rīgas domē - no 30 līdz 100 procentiem dažādu veidu padomniekiem. Analoģiskas sistēmas darbojas arī visās ministrijās, kur ir nesamērīgi liels atalgojums par nez kādiem lieliem varoņdarbiem.

Mēs varam turpināt tādā pašā garā, bet ir jāsecina, ka pie valdības stūres... valsti vada, ministrijas vada cilvēks, kuru lielgabala šāviena attālumā nevar tur laist. Viņam nav izpratnes ne par budžetu, ne par to, kāda ir atbildība, izlietojot nodokļu maksātāju naudu.

Kolēģi, tiešām beidzam ākstīties, šī krīze skar absolūti visus. Es ļoti ceru, ka ģenerālprokuroram, jaunajam Valsts policijas priekšniekam pietiks drosmes un uzņēmības iestāties par tiesiskumu mūsu valstī, nevis par tiesiskumu vārdos, ko demonstrē mums Jaunā konservatīvā partija, bet tiesiskumu darbos. Es jau neizslēdzu, ka tuvākajā laikā viņus atkal sāks pelt pa visām iespējamām malām, visos masu medijos, ja viņi nepakļausies šai valstiski organizētajai noziedzībai.

Aicinu tomēr padomāt, ko mēs darām, kāpēc atrodamies parlamentā, kādus lēmumus pieņemam, un beidzot strādāt valsts un tautas labā, nevis savas kabatas labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar, kolēģi! Es gribētu nedaudz parunāt par “Attīstībai/Par!” darbību un aktivitātēm šajā Saeimā. Es ceru, ka visi klausītāji un Latvijas iedzīvotāji pievērš uzmanību tam, ar ko nodarbojas “Attīstībai/Par!” un viņu ministri. Un es ceru, ka tas vakcinācijas birojs ir vienkārši viņu kulminācija, pēc kuras būs milzīgs kritums un atnāks... atbildība tiem cilvēkiem, kas to dara.

No paša sākuma mēs redzējām, ka “Attīstībai/Par!”, sākot darbu 13. Saeimā... kā viņi uzmeta mediķus ar finansēm, sekoja administratīvi teritoriālā reforma, izmantoja savu dienesta stāvokli, atlaida Rīgas domi, Ikšķiles domes priekšsēdētāju, tagad pilnībā turpina izmantot savu dienesta stāvokli un izšķērdēt līdzekļus. Es domāju, ka tas vakcinācijas birojs ir... jau vakar vajadzēja to likvidēt. Tas pilnībā kopē Nacionālā veselības dienesta darbību, mēs vienkārši izšķērdējam cilvēku līdzekļus. Šos līdzekļus mēs varējām jau sen novirzīt citiem nolūkiem, kas varētu iet par labu cilvēkiem.

Pirmām kārtām. Ja vakcinācijas biroja vadītājai bija ļoti grūti atrast tos speciālistus un tāpēc ir tik milzīgas algas... Es atgādināšu cilvēkiem, ka vakcinācijas projekta vadītāja saņem ne vairāk kā 4905 eiro, procesa koordinators - 4247, loģistikas koordinators - 4247. Un tik nesen mēs redzējām, kā viņiem veicas ar loģistiku, ka vakcīnas nebija piegādātas konkrētajā laikā un konkrētajā dienā. Protams, var meklēt vainīgos. Kā Pavļuta kungs teica, var gadīties, ka kļūdāmies... Nu, bet, es domāju, pandēmijas laikā, kad jūs no visām pusēm pasludinājāt, ka ir pandēmija, ka cilvēki mirst, ir jābūt atbildībai, lūdzu - divu metru attālums, nevajag apmeklēt bērnudārzu, palieciet mājās, mēs samazināsim jums (Nav saklausāms.)... bet tas ir cilvēku dzīvības dēļ. Es atvainojos, tās ir pilnīgas muļķības, manipulācija ar cilvēkiem. Un to man pierāda tikai tas, ka tagad to vakcinācijas biroju mēģina integrēt citā iestādē, kur atalgojums ir mazāks. Tad man rodas jautājums, vai nepārmaksājam mēs jau tagad, ja šie paši cilvēki ir gatavi strādāt par divreiz mazāku atalgojumu. Vai nav tā, ka Pavļuta kungs vienkārši izmantoja savu dienesta stāvokli un piešķīra pārāk... augstāko atalgojumu šiem cilvēkiem. Runājot par šiem cilvēkiem, tik tiešām, kā iepriekšējais runātājs teica, tā ir vienkārši draugu būšana. Par cilvēkiem neviens nedomā.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un pilnīgi likvidēt... un nekad neatgriezties pie šiem jautājumiem. Savukārt vajag atgādināt, ka ir savākti 18 tūkstoši iedzīvotāju paraksti ļoti mazā laikā. Tas arī ir rādītājs, kuru mēs nevaram ignorēt, cilvēkiem riebjas visas šīs lietas, arī tā avīze riebjas. Un mēs gaidām arī Pavļuta godīgo atbildi, cik izmaksā tas papīrs.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un likvidēt vakcinācijas biroju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es arī noteikti aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu. Bet saprotam to, ka, gan pateicoties sabiedrības uzstājībai, kad īsā laikā tika savākti vairāk nekā 19 tūkstoši parakstu... Acīmredzamu kļūdu, ko atzinis arī veselības ministrs Pavļuta kungs... vēršoties pie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un skaidri pasakot, ka zināmā mērā tā ir bijusi kļūda - šis Vakcinācijas birojs - un ka ir jāstiprina tieši šī vakcīnu pieejamības nodrošināšana (tādējādi, iespējams, šīs funkcijas daļēji tiktu nodotas Nacionālajam veselības dienestam vai kā savādāk...), mēģina šos cilvēkus vai šo tā saucamo zibensnovedēju novirzīt kādā citā instancē.

Manuprāt, sabiedrība, Latvijas sabiedrība, ir ļoti skaidri pateikusi, ka neatbalsta šādu vakcinācijas biroju, kuram it kā būtu bijis, kā mēs tagad varam lasīt, jānodrošina pārresoru funkcijas, pārresoru koordinējošās funkcijas, lai gan Ministru kabinetam, tieši premjeram, ir pakļauts Pārresoru koordinācijas centrs, kam būtu arī jākoordinē šādas funkcijas ar valdības uzdevumu. Nu, mēs saprotam arī daudzus citus iemeslus, kāpēc šāds vakcinācijas birojs tika plānots. Bet tas, ko mēs redzējām, - ka plāna, kā notiks vakcinācija, nebija jau no vasaras, rīcība bija vairāk nekā haotiska, absolūti nekoordinēta. Mēs ļoti daudz varējām lasīt, ko saka ģimenes ārsti vai medicīnas speciālisti, kuriem pašiem nācās Excel failos organizēt šo vakcinēšanas procesu. Apsola, ka būs vakcīnas pirmdienā, pirmdienas vakarā piezvana un pasaka, ka to nav. Ir otrdiena - pārliek uz trešdienu. Piektdien pasaka, ka vēl tiek pārlikts. Un šāds haoss turpinājās visā valstī.

Tāpēc likumsakarīgs bija sabiedrības balsojums platformā ManaBalss.lv, kad vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku skaidri pateica, ka absolūti iestājas par šāda vakcinēšanas biroja likvidēšanu. Manuprāt, tas nozīmē arī to, ka - likvidēt, nevis kaut kādā veidā radīt jaunu struktūrvienību ar astronomiski lielām algām un ar absolūti nekompetentiem cilvēkiem kādā jau eksistējošā vienībā.

Mums ir jāatrod labākie speciālisti, kas ir Nacionālajā veselības dienestā, veselības sistēmā kopumā. Un ar esošo resursu mēs varam koordinēt šo procesu. Ir Pārresoru koordinācijas centrs, ir daudzi ministrijās aparāti, lai mēs varētu veiksmīgi nodrošināt šī procesa koordinēšanu. Galu galā ir pietiekami daudz arī publisko paziņojumu no valdības locekļiem, no Ministru kabineta, no premjera, no veselības ministra, kur mēs informējam par vakcinēšanas plāniem. Mums nevajag regulāri kacināt sabiedrību ar iedomām, kādus mēs tos vēlamies, bet kas absolūti neatbilst realitātei. Cilvēki to visu redz, un tāpēc arī cilvēku skepse pret vakcīnām, kad ir šāda ļoti haotiska rīcība, manuprāt, palielinās. Līdzīgi kā sākotnēji, kad bija iespējams pasūtīt “Pfizer” vakcīnas, bet kas nenotika. Tad sameklēja vainīgo - vienu ierēdni kaut kur trešajā līmenī, kurš par to ir it kā atbildīgs.

Tāpēc, kolēģi, ļoti labi, ka ir šāda kopēja sapratne vismaz komisijā atbalstīta, ka vakcinēšanas biroju likvidē, bet tā likvidēšana tiešām nozīmē likvidēšanu, nevis kādas jaunas, uzpūstas struktūrvienības radīšanu kādā citā vienībā, piemēram, Nacionālajā veselības dienestā.

Tāpēc, kolēģi, atbalstām šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Spriežot pēc tās informācijas, kura ir deputātu rīcībā, notiek sekojošais - formāli opozīcijas priekšlikums tiek atbalstīts, formāli vakcinācijas birojs tiek likvidēts, uz papīra. Realitātē visi šie cilvēki, kuri tur strādāja, ieskaitot Edgaru Labsvīru, tiek pārvirzīti uz Nacionālo veselības dienestu varbūt ar tādām pašām algām un varbūt ar iespēju vēl saņemt piemaksu par virsstundām, tātad par kaut kādām stundām, kuras šīs personas nostrādā ārpus sava darba laika.

Man šajā sakarā ir vairāki jautājumi. Pirmais jautājums. Skatoties uz to, kādas funkcijas tika deleģētas pašā sākumā vakcinācijas birojam un tā darbiniekiem, liela daļa bija tieši saistīta ar informācijas sagatavošanu, izplatīšanu un novadīšanu līdz publiskajai telpai un līdz katram Latvijas iedzīvotājam. Principā tās ir sabiedrisko attiecību darbinieku un speciālistu funkcijas. Man ir jautājums - ko šajā sakarā dara Ministru kabineta un katras ministrijas preses dienesti un cilvēki, kas atbild par sabiedrisko attiecību aktivitātēm katrā ministrijā un Ministru kabinetā kopumā. Es domāju, ka tas ir labs temats deputātu pieprasījumam - ar pilnu informāciju, cik ir tādu cilvēku, kuri pilda informācijas izplatīšanas un sabiedrisko attiecību aktivitāšu organizēšanas funkcijas mūsu izpildvarā. Noteikti to izdarīsim.

Otrais jautājums. Cik lielā mērā šīs funkcijas varēja... un pilda sabiedriskie mediji, vai ar to nav pietiekami. Kāpēc šīs funkcijas jāuzliek speciāli izveidotām struktūrām, un vai šīs funkcijas pašlaik tiek pārdeleģētas Nacionālajam veselības dienestam.

Trešais jautājums. Vai nebija valsts budžetam izdevīgāk deleģēt šīs sabiedrisko attiecību aktivitāšu funkcijas ārpakalpojumam, proti, privātajam sektoram, kurš konkurences apstākļos varēja piedāvāt gan radošākas idejas, gan zemākas cenas. Varbūt tas tiešām būtu bijis izdevīgāk mūsu budžetam un nodokļu maksātājiem.

Un nākamais. Kas ir tas, kas kontrolē, cik lielā mērā un cik profesionāli strādā visas šīs komandas. Tātad vēlreiz - Ministru kabineta preses dienesti, ministriju sabiedrisko attiecību speciālisti, sabiedrisko attiecību komandas... lai izpildītu konkrētu uzdevumu. Kāpēc mums ir jāveido speciālas darba vietas tām funkcijām, kuru izpilde sen jau paredzēta un kam jau sen atvēlēta budžeta nauda.

Es noteikti sagatavošu attiecīgus jautājumus un ar nepacietību gaidīšu atbildes uz tiem. Galvenais - vai jauno Nacionālā veselības dienesta darbinieku saraksts... cik lielā mērā tas sakritīs ar pašlaik likvidējamā vakcinācijas biroja darbinieku sarakstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vispirms jau ieviesīsim skaidrību, lai nebūtu nevienam ilūziju. Ne par kādu vakcinācijas biroja likvidāciju nav runa, tas netiek likvidēts, tas tiek reorganizēts, vienkārši noslēpts zem cita jumta. Tas bija uztaisīts atsevišķi kā zibensnovedējs, lai vara varētu slēpt savu bezatbildību, lai būtu kāds, uz kā pleciem to novelt, tagad nepieciešams biroju nedaudz pasargāt, nu to ieliks iekšā kādā no struktūrām, jau esošajām struktūrām.

Šeit ir viena interesanta lieta. Jau pašā sākumā, kad šis birojs tika dibināts, bija acīmredzamas neatbilstības, sistēmiskas kļūdas, kas tika pieļautas šī biroja dibināšanā. Tāpēc mēs uzdevām virkni jautājumu veselības ministram - skaidrot to, kā šis birojs integrēsies pārējās struktūrās, kāda būs viņu kompetence, pilnvaras, tiesības, kā tas ir atrunāts, lai notiktu šī sadarbība, lai birojs nebūtu kā svešķermenis. Jo bija acīmredzami, ka tā, kā tas ir izveidots, tas būs svešķermenis, kurš neiederēsies kopējā sistēmā. Un tas arī notika.

Te ir daudzas lietas. Vienas ir tīri funkcionāli pēc būtības, otras ir tīri psiholoģiskas lietas. Jūs iedomājieties: ir sistēma, kura ir strādājusi, un pēkšņi šajā sistēmā parādās kaut kāda jauna šūniņa, kurā ir cilvēki, kuri vispār nav par šo jautājumu kompetenti, nav strādājuši, un šiem sistēmas cilvēkiem paziņo, ka tie būs tie, kas jūs vadīs, kas jums noteiks, kas dos jums rīkojumus un kuri vēl saņems par to vairāk nekā jūs - tie, kas ir strādājuši tur visu mūžu un ar šiem jautājumiem nodarbojušies. Ir skaidrs, ka tādā veidā tiek ielikta fundamentāla menedžmenta problēma. To var izdarīt tikai nekompetenti, bezatbildīgi cilvēki, un to arī viņi izdarīja.

Tālāk. Šinī situācijā man ir nākamais pamatotais jautājums. Ja vakcinācijas birojs, kurš tika veidots, lai it kā nedublētu funkcijas, tagad ir iekļauts esošajās struktūrās, tad ir jautājums - kuri cilvēki tiks atbrīvoti no darba? Nevar taču būt tā, ka vienā struktūrvienībā vienlaicīgi ir divas apakšstruktūrvienības, kas dara vienu un to pašu, vai cilvēki, kas dara vienu un to pašu. Kādā veidā tas viss tiks organizēts? Un, ja, teiksim, neviens... ja visas reorganizācijas rezultātā nekas netiek optimizēts, netiek izmainīts, tad ir jautājums - kas tad tā ir bijusi par reorganizāciju? Pēc būtības tā nav bijusi nekāda reorganizācija.

Līdz ar to tātad, pirmkārt, skaidri jāpasaka, ka šī bezatbildība un afēra ar vakcinācijas biroju turpinās. Afēra tā ir nevis tāpēc, ka birojs ir nodibināts, bet tāpēc, ka birojs ir nodibināts, bet neviens jēdzīgus uzdevumus tam dot nevar, nespēj dot, nespēj to organizēt, nespēj likt atskaitīties šim birojam jēdzīgi. Un atbildīgais, kā tas izriet no veselības ministra sniegtajām atbildēm, ir pats veselības ministrs, jo viņam pa tiešo viņi atskaitās un birojs bija viņa pārraudzībā, viņa atbildībā. Tad šeit ir pamatots jautājums premjeram izvērtēt šāda ministra kompetenci un atbildību par to visu.

Otrkārt, mēs tiešām neredzam, cik jēgpilni tiek tērēti tie resursi, kas šim birojam ir paredzēti. Bez tā, ka ir nopirktas skaistas jaunas mēbeles un datori un tagad tiks izdotas skaistas, greznas avīzes... uz kurām atbildēm... par kurām... jūs arī varat iepazīties... ir saņemtas... Saeimas mājaslapā, manuprāt, 195. jautājums. Ļoti vērtīga, ļoti pārdomas raisoša viela, sevišķi tiesībsargājošajām organizācijām. Šeit es pievērstu prokuratūras uzmanību un, iespējams, arī KNAB uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Ir prieks, ka valdošie politiķi beidzot pievienojās mūsu aicinājumam un komisija, izskatot vēlreiz likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, pieņēma lēmumu arī atbalstīt mūsu priekšlikumu un neleģitimizēt vakcinācijas biroju.

Ir jāsaka, ka vakcinācijas birojs no pašas savas dibināšanas bija plānots, kā izriet no vēstules, ko veselības ministrs uzrakstīja un iesniedza Saeimā, kā koordinējošā institūcija, lai nodrošinātu vakcinācijas procesu. No vēstules izriet, ka patiesībā... reāli visi jautājumi, kas skar vakcinācijas procesu, ietilpst un... tos nodrošina Nacionālais veselības dienests.

Tātad tiek apstiprināts mūsu pieņēmums (par ko mēs vairākkārt runājām iepriekš un arī publiski, visa tā komunikācija), ka patiesībā vakcinācijas biroja pamatmērķis un uzdevums, to dibinot, bija tikai un vienīgi “Attīstībai/Par!” PR kampaņa. Un arī finansējums, kas piešķirts attiecīgajam dienestam, to parāda un pierāda. Tikai 641 805 eiro bija paša biroja izveidošanas izmaksas. Tika paredzēts miljons 320 tūkstoši naudas līdzekļu iedzīvotāju individuālās apziņošanas pasākumiem jeb, tulkojot vienkāršiem vārdiem, PR kampaņai. Arī 418 500 eiro ir plānoti komunikācijas pasākumu finansējumam. Visi šie līdzekļi patiesībā ir vienkārši PR akcijas nodrošināšanai kā tādai. Ja mēs vēl paņemsim pētījumus, kas publiskajā vidē ir par to, ka kopumā Ministru kabinetā un ministrijā darbojas 72 ierēdņi, kuru tiešajos amata pienākumos ietilpst komunikācija un preses relīžu sagatavošana, un sabiedrības informēšana, un par to valsts pagājušogad, piemēram, atalgojumā šiem ierēdņiem izmaksāja 1 382 400 eiro, tad, kopā saliekot gan ministrijas komunikācijas dienestus, gan arī īpaši birojam izveidoto un piešķirto finansējumu, veidojas ļoti, ļoti iespaidīgas summas.

Ja mēs vēl paskatīsimies un pieskaitīsim 300 tūkstošus, kuru piešķiršanu nesen akceptēja Valsts kancelejai... Pārresoru koordinācija centra pieteikums, kas bija attiecīgi vēl papildus komunikācijas un informācijas pasākumiem, kā arī, ja mēs paskatīsimies Finanšu ministrijas pēdējo iesniegto ziņojumu, kur parādīts, ka iepriekšējā gadā un šogad kopumā ir iztērēti dažādām informēšanas kampaņām 3 069 369 eiro, tad es nezinu, kāds budžets ir iztērēts tikai informēšanai un informētības nodrošināšanai, bet pašas reālās potes un vakcinācijas process kā iestrēdzis, tā iestrēdzis.

Man patiesi ir prieks, ka sabiedrība pievienojās protestam un, parakstot ManaBalss.lv iniciatīvu par vakcinācijas biroja likvidāciju, arī izdarīja spiedienu uz politiķiem pieņemt lēmumu par šī biroja, kas parazitē patiesībā uz valsts finansējuma, nodokļu maksātāju finansējuma, un dublē Nacionālā veselības dienesta amatpersonu attiecīgos pienākums, likvidāciju.

Paldies.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Nobeigumā... Beidzot diskusijas par šo konkrēto priekšlikumu, kas līdzīgs arī nākamajiem priekšlikumiem, mums ir jāsaprot viena lieta. Viens ir biroju likvidēt, izņemt to no likuma, bet pa īstam tas būs likvidēts tad, kad mēs redzēsim, ka automašīnā tiks sakrautas dārgās mēbeles, tās tiks nogādātas skolām, kurām tas būtu šobrīd nepieciešams, tieši tāpat kā datortehnika un aparatūra - mācību iestādēm, jo īpaši tām, kurām šobrīd klājas visgrūtāk un kurām tehniskie līdzekļi neļauj veikt attālinātu apmācības procesu, kā arī nauda - desmitiem, simtiem tūkstošu -, kas ir piešķirta šim birojam, tiks novirzīta mediķiem, tiem, kuri šobrīd strādā ar kovida pacientiem. Tad mēs varēsim uzskatīt, ka šis vakcinēšanās birojs ir likvidēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūrīša kungs, jūs pieteicāties, kad debates jau bija slēgtas.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā par šo priekšlikumu nekas nav piebilstams. Varam iet droši tālāk un skatīties... ja, protams, deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.

J. Rancāns. Tātad 21.  ir identisks priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 20. priekšlikumu. Tātad netika pieprasīts balsojums. Pārejam tālāk.

J. Rancāns. 21. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Identisks iepriekšējam priekšlikumam. Tieši tāpat ir atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 22. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, tātad ir pieprasīts balsojums, bet, tā kā ir atbalstīts 20. priekšlikums, tad, arī Juridiskais birojs apliecina, balsojums par 21. priekšlikumu nav iespējams. Tas nav balsojams.

Rancāna kungs...?

J. Rancāns. Labi. Turpinām.

22. - deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava un Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Arī ir identisks iepriekšējiem priekšlikumiem - izslēgt no likumprojekta 49.⁴ pantu. Arī ir atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Tālāk ir... Nākamais - 23. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tieši par to, ko mēs tikko runājām, - arī izslēgt no likumprojekta 49.⁴ pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Tātad deputāti ir pieprasījuši balsojumu. Arī šis priekšlikums nav atsevišķi balsojams, tie visi ir vienādi priekšlikumi - 20., 21., 22. un 23. 

J. Rancāns. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 49.⁴ panta pēdējo teikumu. Tā kā jau iepriekš principā ir izlemts viss šis pants, tad šis priekšlikums acīmredzot arī nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad, jā, šis, 24., priekšlikums nav balsojams.

J. Rancāns. Ejam tālāk. 25.  - deputātu Romāna Naudiņa un Raivja Dzintara priekšlikums.  Tas ir par to, ka Ministru kabinets septiņu dienu laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā nosaka kārtību, kādā ir atjaunojamas bērnu un jauniešu sporta nodarbības ārtelpās un iekštelpās. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā, kur ir noteikts konkrēts termiņš, līdz kuram Ministru kabinetam tas ir jāizdara. Tur nav septiņas dienas, tur būs līdz 31. martam.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R. Naudiņš (NA).

Labdien, kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu tādā redakcijā, kādā mēs esam to iesnieguši kopā ar deputātu Raivi Dzintaru, jo tomēr tas, kas ir atbalstīts komisijā, ir... salikts kopā ar ēdināšanu un ar tirdzniecību. Sports, manuprāt, ir kaut kas savādāks - kas īpaši svarīgi šobrīd - un ir nepieciešams mūsu bērniem, kas nevar nodarboties pilnvērtīgi sporta nodarbībās. Man joprojām ir neatbildēts jautājums, kāpēc, piemēram, nevar strādāt tenisa halles, kur varētu nodarboties divi sportisti. Tā nav kontaktspēle, un no epidemioloģiskā viedokļa nekādi riski nepastāv, jo netiek izmantotas ne ģērbtuves, ne dušas... Kā arī citi sporta veidi.

Attiecīgi arī šajā priekšlikumā, kuru esam sagatavojuši, mēs norādām, ka ir jāievēro katra sporta veida īpatnības un arī, protams, reģionālais princips... kur saslimstība ir mazāka. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts. Uzdosim Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus katram sporta veidam atsevišķi. Attiecīgi tad arī mēs kā deputāti... būtu mums pienākums uzņemties tomēr atbildību par to, ka mēs bērniem ļautu sportot. Šobrīd no malas izskatās tā, ka politiķi... Saeimas deputāti vairāk tā kā atbildību noveļ uz Ministru kabinetu - mēs neko nevaram izdarīt, Ministru kabinets tā izlemj. Es domāju, ka mums pašiem ir jāpieņem lēmumi un par tiem ir jāuzņemas atbildība. Ļausim bērniem sportot.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tā kā Naudiņa kunga un Dzintara kunga priekšlikumi ir pirmie tabulā uzreiz... pirms mūsu ar Ļubovu Švecovu priekšlikumiem, tad droši vien es runāšu arī pie šī priekšlikuma un lūgšu atbalstīt Naudiņa kunga priekšlikumu.

Atšķirība no komisijā atbalstītā priekšlikuma... It kā varētu domāt tā, ka, jā, šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, mums ir jāpriecājas par to, kas mums ir. Taču tas, ko mēs redzam 38. - komisijas atbalstītajā priekšlikumā, - ir atkal nosacījums “kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļauj”, vēl viena atkāpe, neskatoties uz to, ka kopš 28. janvāra valdība, respektīvi, Veselības ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, bija saņēmusi uzdevumu izveidot kārtību, kādā ir atjaunojams bērnu un jauniešu sports. Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, tūlīt jau būs divi mēneši, 31. martā būs jau vairāk nekā divi mēneši kopš šī lēmuma projekta atbalstīšanas Saeimā vienbalsīgi, un paldies jums par to, ka jūs atbalstījāt. Taču valdība, kā mēs redzam, nav darījusi neko šinī sakarā, un mēs šobrīd atkārtoti lūdzam valdību atkal izdomāt kārtību, kādā ir atjaunojams bērnu un jauniešu sports.

Mēs skatāmies šo 38. priekšlikumu. Tas nav pieļaujami. Mēs aicinām septiņu dienu laikā, kas ir ātrāk nekā 31. marts, sākt atjaunot bērnu un jauniešu sportu, ņemot vērā sporta veida īpatnības un reģionālo principu. Jā, 38. priekšlikumā arī ir minēts šis reģionālais princips, tāpēc ka vienkārši mūsu redakcija ir paņemta tajā priekšlikumā. Bet šī atruna “kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļauj” ir traucējoša, jo šo kārtību, kā jau mēs minam, varēja noteikt jau 29., 30. janvārī, kolīdz Saeima šo kārtību bija uzdevusi.

Nav vajadzīga īpaša gudrība, nu, īpaši pētījumi, lai uzrakstītu divas lapaspuses ar kārtību, kādā bērnu un jauniešu sports ir atjaunojams. Tur nevajag nekādu augstāko matemātiku. Ir nepieciešams tikai noteikt stingras epidemioloģiskās prasības, kā bērni ierodas uz treniņu, cik kvadrātmetru ir nepieciešams treniņa norisei, kādā veidā notiek dezinfekcijas pasākumi, kādā veidā notiek kontaktēšanās. Tas ir arī viss. Vēl, protams, ņemot vērā sporta veidu īpatnības... Tas nav sarežģīti, bet mēs redzam, ka valdība nestrādā, valdība neko nav izdarījusi. Mēs tagad, atbalstot tikai komisijas priekšlikumu, parakstāmies par to, ka mēs vienkārši neko nespējam šeit, Saeimā... neko nespējam. Atkal uzdodam valdībai sēdēt un domāt - kad atkal epidemioloģiskā situācija to atļaus, tad mēs atkal domāsim. Tas ir bezatbildīgi, un tas ir jau noziedzīgi pret bērnu un jauniešu veselību.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu un neatbalstīt muļļāšanos ar bērnu un jauniešu sportu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Sportā ir tā - ja tu nedomā par nākotni, par rītdienu, tu jau esi zaudētājs. Tu jau nevari būt sportā un nekad neuzvarēsi. Tāpat arī šeit. Pēc pirmā pandēmijas viļņa bija četri mēneši laika, lai sagatavotos otrajam vilnim. Jau bija prognozējams, ka otrais vilnis būs. Mājasdarbi diemžēl nebija izdarīti, un tagad mēs esam tur, kur esam.  Ir pagājuši jau pieci mēneši, kopš mums izsludināja ārkārtējo stāvokli Latvijā, un atkal mēs neesam gatavi. Divi mēneši, kā tikko teica deputāti, arī kā stāv... kā jau dots uzdevums Ministru kabinetam. Joprojām mēs nezinām, ko... kas ir. Tagad mēs gaidām 31. martu, kad pēkšņi būs kaut kas citādi. Bet, ja 31. martā... Bērni... tagad atgriežas pēc atvaļinājuma no dienvidiem, un sekos jau trešais vilnis, tāpēc ka lidmašīnas sāk lidot un cilvēki sāk ceļot. Eiropa taisa ciet savas valstis, a mēs atvērām tikko.

Bet, kā es jau minēju no rīta, Nils Konstantinovs, kas ir Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs... viņš iezīmē, kuras ir tās galvenās jauniešu mentālās veselības problēmas. Viņš pie sava pētījuma iezīmē, ka 57 procentiem bērnu tās ir mācīšanās grūtības, 50,7 procentiem - nomāktība un depresija, 45,8 procentiem - uzmācīgas domas, 43,3 procentiem - aizkaitināmība, 42,3 procentiem - pārmērīga datora un sociālo tīklu lietošana.

Nu ļaujam bērniem sportot, lai viņi tomēr izvēdina galvu, lai sāp muskuļi, tad nebūs viņiem nekādi stresi, viņiem nebūs problēmas ar domāšanu, kas būs, lai viņiem (Nav saklausāms.)... bet ar stingru uzskatu!

Paldies jums. Ceru (Skaņas pārrāvums.)...

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar! Paldies, cienījamā sēdes vadītāja. Gribu tikai pievienoties jau iepriekš teiktajam un aicināt deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Pirmkārt, tādēļ, ka tas nāk no koalīcijas; otrkārt, tieši tādēļ, ka Saeima jau ir devusi Ministru kabinetam attiecīgu uzdevumu nodrošināt sporta nodarbībām iespēju ar noteiktajiem nosacījumiem būt gan ārā, gan iekštelpās; treškārt, tādēļ, ka, ja jau mēs esam atļāvuši šobrīd bērniem ārā mācīties un skolas to risinās (dažas Rīgas skolas varbūt tikai kapos var ārā mācīties, jo tā ir vienīgā pieejamā āra teritorija, un tomēr), tad jau nu sportot jebkurā gadījumā būtu jāļauj jau tagad, jo ne tikai sporta nodarbības, bet arī treniņnodarbības šobrīd patiešām ir ļoti, ļoti vajadzīgas skolēniem gan agresijas novēršanai, gan komunikācijai, pozitīvajā jomā domājot, gan arī tādēļ, ka patiešām šīm... Ja var būt mācības ārā, tad var arī sportot.

Paldies.

Paldies, Znotiņa kungs, par jūsu iesaisti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi! Gribēju tikai atgādināt, ka izglītības un zinātnes ministre katrā Ministru kabineta sēdē uzstājas un katrā OVG grupā piedāvā savas redakcijas tieši jauniešu sporta un arī citu neformālās izglītības iespēju atsākšanai. Mēs esam gājuši uz OVG grupu vairākas reizes, katru reizi šo piedāvājam.

Tas, kas ir labi, - ir izdevies panākt reģionālo principu. Tātad reģionos, kur ir mazāka saslimstība, tur ir iespēja nodarboties gan ar formālo, gan neformālo izglītību ārā. Mums jau ir ļoti daudz skolotāju, kas ir apsveikuši šo lēmumu un to, ka mums ir izdevies to panākt. Ir visdažādākie veidi, kā to nodrošināt. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas teiks, ka to nevar izdarīt, bet tas tomēr ir izdevies, un daudzi skolotāji arī redz, kā to veiksmīgi var nodrošināt, it īpaši reģionu skolās. Tomēr gribētos, un mēs ļoti ceram un sagaidām no Veselības ministrijas arī šo principu - vismaz 20 ārā -, tātad bērniem piemēros gan formālajai, gan neformālajai izglītībai, it īpaši arī bērnu sportam. Tā ka ļoti ceram, ka drīzumā tas būs iespējams, un turpināsim katru nedēļu iesniegt priekšlikumus, lai to arī Veselības ministrija atbalstītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, tad gan sabiedrība, gan vecāki, gan sportisti, īpaši jauno sportistu un sporta skolu pārstāvji, jau sen aicina dot iespēju, ievērojot drošus epidemioloģiskos nosacījumus, šo veselības protokolu, nodarboties ar sportu. Tas ir vitāli nepieciešams. Šādam priekšlikumam jau bija jānāk Ministru kabinetā, bija jābūt apstiprinātam Ministru kabinetā jau sen, katrā ziņā ne vēlāk, kā bija attiecīgais Saeimas lēmums - uzdot Ministru kabinetam šo jautājumu risināt.

Tagad mēs atgriežamies šeit, šajā konkrētajā likumprojektā. Jā, 38. priekšlikums, kas ir komisijas priekšlikums, pēc savas būtības, protams, ir nesalīdzināmi labāks nekā nekas, bet konkrētais priekšlikums nosaka konkrētu laiku, līdz kādam tam ir jābūt, un samazina kādas varbūtības iespējas, ka iznāks ārā kāds pārstāvis bez skaidra pamatojuma un pateiks, ka, nē, nevar šobrīd atkal bērni sportot.

Mēs esam ļoti daudz pieredzējuši, īpaši par izglītības jomu, ka drīkstēs, ka no ceturtdienas varēs jau iet. Ceturtdien paziņo, ka ar pirmdienu varēs jau iet... 1. līdz 6. klasēm... pirmās četras klases varēs iet mācīties, bet rezultātā tas viss tiek atcelts pēdējā brīdī. Vecāki tiek tikai tracināti, audzēkņi tiek tracināti, pedagogi tiek tracināti un tamlīdzīgi.

Tas, kas šobrīd notiek ar mazo bērnu... ar profesionālo sportu, ar šo profesionālo interešu sportu... Tās ir briesmas, kādos apstākļos bērni šobrīd trenējas. Daudzi no šiem bērniem arī pārkāpj nosacījumus, un neslēpsim to, ka mēs esam dzirdējuši, ka notiek arī nelegāli treniņi telpās, tur netiek ievēroti absolūti nekādi epidemioloģiskie nosacījumi. Tas ir dabisks process diemžēl.

Tas, ko mēs varam darīt, - varam šo priekšlikumu atbalstīt. Viens jēdzīgs priekšlikums, lai Ministru kabinets pēc iespējas ātrāk, līdz konkrētajam datumam, arī dod nosacījumus, kādos apstākļos, ar kādiem ierobežojumiem drīkst notikt bērnu un jauniešu sports, kolēģi. Normāls priekšlikums.

Atbalstām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītāja! Man jāpiezīmē, ka ir jau labi nepārtraukti, Znotiņa kungs, uzstāties dažādās saīsināto nosaukumu grupās vai Ministru kabinetā ik pa laikam runāt. Iespējams, ka līdzīgi kā ministres dialogā jeb nedialogā ar nozari, tai skaitā ar pedagogiem, šī komunikācija nav pietiekami efektīva vai nav pietiekami labi piedāvājumi no sistēmas viedokļa - nevis atsevišķas idejas, bet no sistēmas viedokļa.

Es ne velti atsaucos uz Saeimas lēmumu ar nosūtītu pielikumu... ar noteiktiem principiem un noteiktiem nosacījumiem, kurus pati sporta nozare bija izstrādājusi un tātad var arī ievērot. Iespējams, ka vajadzētu ņemt šo, jo šis ir uzdevums Ministru kabinetam, ne tikai vienai ministrei... ņemt šo par pamatu, un tad arī Veselības ministrija, visticamāk, varēs atbalstīt, jo tas tiks veidots kā kopdarbs, nevis kā vienas ministres izteikumi katru dienu vai, nu, vienalga, cik bieži. Jūs esat komanda, un būtu jāstrādā kopā, tad arī sporta nozare, visticamāk, iegūtu reālu atļauju strādāt iekštelpās un ārā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Znotiņa kungs! Pirmkārt, paldies par to, ka jūs bijāt pirmais, kas pieteicās atbalstīt mūsu kopīgi izstrādāto 28. janvāra lēmuma projektu, mēs to neaizmirstam.

Otrkārt, šis priekšlikums, kuru arī mēs iesniedzām no savas puses, - tas ir atbalsts Šuplinskas kundzei. Mēs vēlamies atbalstīt Izglītības un zinātnes ministriju pret Veselības ministrijas visai stūrgalvīgo rīcību, jo mēs arī komisijā bijām liecinieki tam, ka Veselības ministrija nevēlas sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju un nav iespējama sinerģija - nevar izveidot. Tāpēc arī ir vajadzīga Saeima, lai no Saeimas puses mēs varētu iejaukties un attiecīgi pieteikt šo jautājumu kā prioritāru.

Kolēģi! Cik var skatīties uz šo liekulību? “Zelta Mikrofons”, “Muzikālā banka”, Saeimas Prezidija locekļu fotosesijas bez maskas... Mēs nevaram nekur redzēt Ministru kabineta rīkojumos šādus nosacījumus. Mēs nekur tos neredzam. Nevienā likumā, nevienos grozījumos nav nosacījumu, ka var bildēties iekštelpās bez maskas. Nav nosacījuma, ka “Muzikālajā...”, “Zelta Mikrofonā” var ar kaut kādiem testiem... tātad negatīviem pulcēties kopā bez maskām un priecāties.

Bet bērni tanī pašā laikā... bērniem ir stingri jāievēro visi metri, visas roku mazgāšanas un maskas, un tā tālāk, un viņi nevar joprojām vingrot. Kas tas ir? Kas tā ir par attieksmi pret bērniem, kolēģi? Tā ir divkosība, tā ir divkosība! Mēs redzam bildes no pasākumiem, cilvēki priecājas, bet bērniem ir jāsēž mājās un jāslīgst depresijā. Kauns!

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien! Varu runāt?

Sēdes vadītāja. Jā, Klementjeva kungs, bet mēs jūs neredzam.

I. Klementjevs. Hallo! Varu runāt? Kaut kur internets uzkāries...

Sēdes vadītāja. Mēs jūs dzirdam, bet mēs jūs neredzam.

I. Klementjevs. Labi, es runāšu. Cienījamie kolēģi! Nupat Veselības ministrija norāda...

Sēdes vadītāja. Klementjeva kungs, mēs jūs neredzam.

I. Klementjevs. ... uz to, ka šīs pandēmijas laikā ir ļoti...

Sēdes vadītāja. Klementjeva kungs! Klementjeva kungs, mēs jūs neredzam. Klementjeva kungs, uzgaidiet mirklīti! Mēs jūs neredzam.

I. Klementjevs. ... svarīga sportošana, tāpēc ka nostiprina veselību. Mēs varam izbēgt no tās saslimšanas vai...

Sēdes vadītāja. Ļoti ceram, ka Klementjeva kungam izdosies atrisināt pieslēguma problēmas.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja!

Sēdes vadītāja. Bergmaņa kungs, atveriet, lūdzu, kameru.

R. Bergmanis. Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi!

Sēdes vadītāja. Bergmaņa kungs, mēs jūs neredzam.

R. Bergmanis. Mēs jau tik daudz esam runājuši par šīm lietām un neizskaidrojamām (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Bergmaņa kungs, vienu mirklīti, mēs jūs neredzam.

R. Bergmanis. ... un tiešām es zinu, ka Izglītības un zinātnes ministrija cīnās par...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tehniskais pārtraukums piecas minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa‑Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc tehniskā pārtraukuma.

Tātad bija sāktas debates pie 25. priekšlikuma.

Deputāts Ivans Klementjevs ir pieteicies debatēm otro reizi. Lūdzu, jums vārds.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies, Lībiņas-Egneres kundze. Patiešām tehniskas problēmas vakara laikā ir jau notikušas biežāk nekā no rīta.

Labi, ja mēs runājam šeit par to, cik sportistu var iziet uz laukuma, piemēram, hokeja laukuma, gribu atgādināt, ka hokeja laukuma izmērs ir 61 uz 31 metru, kas kopumā ir 1891 kvadrātmetrs. Priekšlikumā nākamais... piedāvāts, ka 50 kvadrātmetru uz cilvēku. Nu, nozīmē, ka 50 metri... Tas nozīmē - 10 cilvēki, 540 cilvēki uz hokeja laukuma būs, bet komanda spēlē... mēs zinām, ka nespēlē tik daudz. Nozīmē, ka var spēlēt, īpaši uz auksta ledus. Protams, vajag ievērot to, ka viņi atbrauc uz halli jau apģērbti, tikai bez slidām, un arī nemazgājas dušā, bet to var.

Dodiet atļauju, un bērni ir gatavi to darīt, un tad nevajadzēs arī maksāt kompensāciju ledus halles īpašniekam par ledus uzturēšanu. Tuvojas pasaules čempionāts hokejā, vajag turēt roku uz tā, ka mēs esam... būsim stipra valsts hokejā. Tā ka domājam un strādāsim kopā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tehniskas problēmas... Visiem grūti, arī tehnikai. Es domāju, arī bērniem ir grūti, ne tikai vecākiem, skolotājiem, jebkuram šobrīd ir grūti. Un ļoti dīvainas ir šīs sarunas par argumentāciju... Mēs mēģinām ieklausīties un saprast, kāpēc bērni nevarētu sportot.

Šobrīd ir atļauts, kā mēs arī dzirdam un šobrīd arī paši apstiprinājām to lēmumu par 20 bērnu mācībām ārpus telpām. Un tikai 10... argumentācija bija iepriekš, kad sākās... Kā jau es minēju, šie 10 bērni, tas ir, 10 cilvēki, vieglāk izsekojami. Nu, un tad 20. Tad mēs dzirdējām argumentāciju, ka vajag paaugstināt arī ārpus telpām sportojošo bērnu skaitu, jo šīs grupas ir 10 cilvēki, bet parasti komandu spēlēs ir 12, 14, 15 bērni grupā sporta skolās vai kādos klubos, tāpēc vajag palielināt, nevis tāpēc, ka ir medicīniskie riski vai kaut kādas izsekojamības, bet tieši šis grupu skaits.

Tagad mēs dzirdam par mācībām ārpus telpām - 20. Kāpēc mēs nesakām, ka mēs, ievērojot visus epidemioloģiskos nosacījumus, varētu ļaut mācīties 28, 32 vai 24? Un tad mēs dzirdam Sporta apakškomisijā Veselības ministrijas argumentāciju, kāpēc to nevar atļaut, jo, izrādās, kalnu slēpošanas trasēs kāds ir pārkāpis noteikumus. Tāpēc mēs neļausim sportot ārpus telpām, piemēram, orientieristiem, kuri mierīgi var veikt individuāli, ievērojot visus piesardzības... drošības noteikumus, un vēl daudzi citi sporta veidi, es nezinu, raķešu modelisms, makšķerēšana, šaušana, nu, es nezinu, es varu saukt un saukt.

Šo Latvijas Sporta federāciju padomes rezolūciju ar lūgumu izskatīt ir parakstījuši 94 federāciju pārstāvji. Nu, pieejam kaut kādā veidā un izvērtējam to sportu pēc kaut kādiem nosacījumiem, nevis vienkārši aizliedzam, un viss, nedomājot par to, kas notiek.

Mēs paši redzam, kas notiek ar bērniem. Daudziem taču mājās ir bērni... apkārt redzami. Tā ir liela problēma. Atrodam to iespēju. Ja mēs atradām arī mācībām reģionālo principu, kāpēc nevar atrast kaut kādā veidā pēc kaut kādiem kritērijiem katram no sporta veidiem un atļaut rīkot bērniem sacensības, ievērojot epidemioloģiskos normatīvus un drošību?

Man liekas, tas ir ļoti skaidri saprotams... Jo vienkārši tā pārraudzība un tā krīzes vadība... To apliecina vēl viens piemērs, ka šodien apstiprinātajā lēmumā “Par Ministru kabineta 2021. gada 12. marta rīkojumu Nr. 163, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””... nu, ka tur pēc gada - pēc gada! - ir šāds grozījums: Izglītības un zinātnes ministrijai ir jādalās ar Centrālo statistikas pārvaldi ar informāciju “par izglītības iestāžu atrašanās vietu, pedagogiem un skolēniem, lai iegūtu datus, kas nepieciešami Covid-19 gadījumu papildu kritēriju izvērtēšanai saistībā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesu organizāciju un attiecīgiem aizsardzības pasākumiem”. Gads bija vajadzīgs, lai varētu dalīties ar šādu informāciju?

Ja mēs gribam kaut ko veikt un kaut ko mainīt šajā valstī, un ļaut bērniem strādāt, tad darām kaut ko, nevis... Argumentācija vēl... Es domāju, noslēgumā, man liekas, šis nu bija pēdējais, ko es esmu dzirdējis... Argumentācija no Veselības ministrijas puses, ka sportisti pēc sacensībām, ja tās notiks ārā, ārpus telpām, svinēs, un tāpēc nevajag atļaut sportot. Ja tāda ir argumentācija, tad diez vai mēs kādreiz vispār sportosim šajā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mani fascinē gan Ivana Klementjeva, olimpiskā čempiona, gan Raimonda Bergmaņa, arī čempiona, uzstāšanās. Abi divi viņi meklē veselo saprātu, bet kādā istabā, arī tumšā istabā, var atrast tikai to, kas tur ir. Bet, ja valdībai nav veselā saprāta, Bergmaņa kungs un Klementjeva kungs, jūs veltīgi to meklējat.

Tagad bērniem ir brīvlaiks. Viņi vienalga tusējas, satiekas, tāpēc ka nav mācību. Tas ir loģiski. Ievēro, neievēro epidemioloģiskās drošības prasības - to neviens nekontrolē. A tur, kur var kāds kontrolēt, - to mēs negribam.

Neapšaubāmi, šie priekšlikumi ir jāatbalsta, bet es gribētu uzdot jautājumu. Man līdz šim nav skaidrs. Kad sākās vakcinācija, tika paziņots, ka jāvakcinē valdība un VIP amatpersonas - nav iebildumu -, kā pamatojums bija tas, lai viņi varētu strādāt klātienē. Jautājums man ir ļoti vienkāršs - kāpēc valdība nesatiekas klātienē?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums tiešām ir ļoti atbalstāms, un arī kaut vai ir šī piebilde, tad, nu, es redzu, ka šeit ir arī risinājums un mums būtu jāņem vērā tieši šis reģionālais princips. Šodien, atverot Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapu, redzam, ka mums ir trīs novadi, tātad viens ir Vidzemē Jaunpiebalgas novads, mums ir arī Rucavas novads un Durbes novads, kur saslimstība 14 dienu laikā ir nulle. Es redzu, ka mums jau ir pirmie trīs novadi, kas būtu gatavi atgriezties... varbūt ļaut bērniem sportot un skatīties, kas notiek, jo, ja mēs skolās esam jau pieņēmuši šo reģionālo principu, tad mēs varam iet arī tālāk un bērnus laist sportot.

 Es redzu, ka ir arī jāļauj profesionāļiem daudz vairāk trenēties, jo pašreiz ir ļoti daudz halles ciet, manēžas ciet, bet mūsu sportistiem ir profesionāli jāgatavojas. Tā ka es ceru, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts tiešām ņems vērā, ievēros šo reģionālo principu, paskatīsies karti, kāda ir saslimstība pa reģioniem, un arī atbalstīs.

Tas būtu arī viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es gribētu nedaudz paturpināt šo diskusiju. Pirmām kārtām es gribu akcentēt to, ka mums jāsaprot, ka tiešām mēs esam lēmējvara, tieši deputāti lemj par likumprojektiem, par to virzību. Ministru kabinets ir tikai izpildvara. Tāpēc, ja viņiem pietrūkst kompetences, tad palīdzēsim pieņemt gudrus, bērniem pretimnākošus lēmumus.

Sporta apakškomisijā viens no pretargumentiem par individuālajiem sporta veidiem bija, ka tik tiešām sacensības var organizēt, bet ir milzīgs risks, ka cilvēki pēc sacensībām... viņiem var parādīties vēlme komunicēt. Tāpēc, nedod Dievs, pieļaut organizēt kaut kādas sacensības.

Savukārt mēs visu šo laiku atļaujam cilvēkiem lietot alkoholu, kas arī izraisa vēlmi komunicēt. Es gribu pateikt, ka mums ir jāmaina valsts prioritātes un ar šo priekšlikumu mēs varam parādīt attieksmi pret bērniem, pret sportu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Zariņa kungs, mēs jūs nedzirdam!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Un kā tagad? Vai tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Brīnišķīgi, Zariņa kungs.

I. Zariņš. Ļoti labi. Vispirms jau tiem, kuri seko sēdei, es gribētu norādīt, ka mēs esam lēmējvara tikai formāli. Reāli šī Saeima strādā vienkārši kā akla balsošanas mašīna. Visu šo lēmumu, kas attiecas uz kovidu, pieņemšanas gaita to uzskatāmi parāda. Mēs vienkārši pēdējā brīdī... Mums tiek nolikti priekšā likumprojekti, par kuriem ir jābalso, un principā Saeimas balsojums nevienu neinteresē. Tas jau ir tāpat zināms, kāds tas būs, un Saeima pēc būtības neko nelemj, tā vienkārši leģitimizē... leģitimizē politiskā karteļa mazspēju un visatļautību, kas izpaužas tajos lēmumos, kādi tiek mums piedāvāti.

Ja mēs runājam konkrēti par šo lēmumu, kas ir saistīts ar iespējām bērniem sportot, man šeit ir pāris ieteikumi nīkuļiem, kuri pieņem šos lēmumus. Tātad, izejot no šī paša principa, ko es jau mēģināju skaidrot, ļoti būtiski saprast, ka ar šo slimību mums būs jāsadzīvo, mēs nevarēsim no tās aizmukt, bet tas ir tas, ko visu laiku esam mēģinājuši.

Tas jūsu piegājiens, kas ir bijis līdz šim, tas ir īstermiņā iespējams. Līdzīgi kā minēju piemēru ar tualeti. Jūs varat kādu laiku neiet uz tualeti un tādā veidā it kā izsargāties, ka jums nav jāiet šinī tualetē, bet vēlāk jūs panāksiet sev fundamentālas problēmas, jūs vienkārši ar tām pietaisītajām biksēm nezināsiet, kur likties. Tas ir tas, ko jūs pašlaik veidojat ar saviem lēmumiem.

Ja mēs runājam par bērniem, tad tiešām ir ļoti svarīgi, ka jūs padomājat par viņu psihoemocionālo veselību, jo principā tas ir tas, kas arī visvairāk atsauksies tālāk uz to, vai viņi kļūs šim kovida riskam pakļauti un uz viņiem nostrādās šī slimība vai ne, plus - paralēli ar to rodas vēl vesela kaudze citu problēmu, kuras būs jārisina un kuras, kā redzam, jau ir samilzušas, un tās ir grūti atrisināt.

Līdz ar to būtu pareizi meklēt ilgtermiņa risinājumus, tas ir, kā sadzīvot ar to visu. Un, kā sadzīvot, principiālais, kas ir nepieciešams šai valdībai (un šeit es vēršos pie saviem koalīcijas kolēģiem, jo sevišķi tiem, kas strādā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, jo jūs esat tie, kas veido šo pirmo Saeimas attieksmi pret valdības priekšlikumiem), - prasiet atbildīgajiem ekspertiem, prasiet Veselības ministrijai skaidrot, kādi konkrēti ir inficēšanās riski tajā vai citā gadījumā, piemēram, bērniem nodarbojoties svaigā gaisā ar sportu. Johaidī, man jābūt...

Es tiešām ar lielu interesi gribētu uzzināt, kāpēc ir vajadzīgi tieši 20 cilvēkiem tas ierobežojums. Iedomājieties, pavasarī nokusīs sniegs, sāksies futbols. Vienā futbola komandā ir cik cilvēku? Un kā tur 20 cilvēki...? Ko - jūs noņemsiet katrā komandā pa cilvēkam nost? Nu, tas ir vienkārši idiotisms maksimālākais! Tas ir vienkārši kā viens no piemēriem... tīri tehniski. Bet pēc būtības prasiet, lai dod skaidrojumu, lai stāsta, kādi ir šie riski. Jā, dažas lietas varbūt nevar noteikt tieši, ir arī netiešās pazīmes. Paprasiet, cik tad ir bijuši tie, kas ir inficējušies, kas ir nodarbojušies ar sportu svaigā gaisā, vai mēs runājam arī attiecīgi par hallēm un tamlīdzīgi, jo mums šeit ir jāsaprot samērojamība. Ja mēs visu nogriezīsim, tad sanāk šis pilno bikšu stāsts. Tas ir tas, ar ko pašlaik valdība skraida un nezina, kur likties.

Tāpēc man, kolēģi, ir aicinājums. Ja mēs runājam par svaigu gaisu, tad ierobežojumiem vispār nevajadzētu būt. Tieši otrādi - mums maksimāli vajag domāt, kā cilvēkus dabūt vairāk svaigā gaisā, vairāk kustēties, jo tieši tam būs daudz lielāka ietekme uz šīs sērgas izplatības samazinājumu. Ja cilvēkiem būs pietiekami spēcīga imunitāte un viņi nekļūs par nēsātājiem... kā tas tagad notiek, principā tiek īstenots tāds reāls emocionālais un fiziskais terors pret savu tautu. Rezultātā pat šī paklausīgā tauta sāk pamazām sacelties un neklausīt. Protams, tās nav demonstrācijas, tie nav nemieri, kā tas notiek citās Eiropas valstīs, bet arī šeit mēs jau dzirdam tādu biklu, neapmierinātu mulēšanu, kad pūlis var sākt kļūt nepaklausīgs. Tāda sajūta, ka valdība ar saviem lēmumiem vienkārši meklē, kā padarīt tautu pēc iespējas mazspējīgāku, vārgāku, lai ar to būtu ērtāk manipulēt. To mēs redzam visur - gan veselībā, gan veselības aprūpē, gan izglītībā, gan arī tagad attiecībā uz sporta nodarbībām.

Tāpēc, kolēģi (vēršos vēlreiz pie koalīcijas kolēģiem), vienkārši prasiet no cilvēkiem, kas jums piedāvā šos priekšlikumus, par kuriem jūs lemsiet, pamatotību, mēģiniet iedziļināties. Citiem vārdiem - bērni, mācieties fiziku!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romānam Naudiņam otro reizi.

R. Naudiņš (NA).

Kolēģi! Mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijā bija ļoti interesanta diskusija ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, kuri pilnīgi apliecināja, ka viņi ir gatavi izskatīt jautājumu par treniņiem iekštelpās konkrēti pa sporta veidiem, izvērtējot katra sporta veida īpatnības. Ņemot vērā, ka visā valstī mums ir sabūvētas samērā jaunas treniņtelpas, sporta halles, kurām ir ļoti laba ventilācija, pat stipri labāka nekā skolās, nekā bērnudārzos, tad es neredzu nekādas...

Arī Veselības ministrijas pārstāvji apliecināja, ka neredz problēmas, ja regulēti notiktu treniņi arī iekštelpās. Individuālie treniņi - tā, kā tas mums jau bija pirms neilga laika. Tādēļ uzdosim valdībai šo jautājumu risināt. Veselības ministrijas pārstāvji ir gatavi iesaistīties, visām federācijām jau šobrīd ir praktiski izstrādāti noteikumi, kā tās to redz, kā bērni varētu atsākt treniņus iekštelpās, individuālos treniņus vairāk gan. Tādā veidā mēs bērnus atgrieztu pie sporta.

Mēs visi zinām, ka fiziskās aktivitātes veicina plaušu darbību, veicina imunitāti, un tas tieši mazinās saslimstību un veidos mums veselīgu sabiedrību.

Lūdzu, kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Pabeidzot domu, ko es izteicu pašās savas uzrunas beigās: “Bērni, mācieties fiziku!” Ņemot vērā, ka ne visi to ir mācījušies, tad es paskaidrošu, ko es ar to biju domājis.

Tātad, manuprāt, fundamentāli aplams ir piegājiens, kādu valdība pašlaik piemēro, tas ir, tā mēģina noteikt kaut kādu cilvēku skaitu, kaut kādu kvadrātmetru skaitu. Tas īsti nestrādā, un tas arī nav... tas nesasniedz mērķi, jo, kā to pareizi tikko norādīja arī Naudiņa kungs, tas būtiskais šinī visā stāstā ir ne jau tā platība, bet gan gaisa kvalitāte.

Valdība nez kāpēc iedomājas, ka, nosakot proporciju starp platību un cilvēkiem, viņi varēs panākt gaisa kvalitāti. Absolūti tas tā nav. Tas ir apmēram tāpat... mēģināt noteikt šo pareizo platības kvadrātmetru skaitu - tas ir apmēram tāpat, kā mēģināt nopirkt pareizo datoru pēc svara. Tas ir apmēram tikpat absurdi.

Svarīgi tiešām ir runāt par gaisa kvalitāti un to, kā šo gaisa kvalitāti varētu mērīt. Skaidrs, ka mēs nevaram uzstādīt ierīces (tās būs dārgas), kuras noķers, vai tur ir kovids un cik lielā koncentrācijā atrodas, vai tie ir saistītie lielumi, kas parāda, cik lielā mērā cilvēki jau šo gaisu ir, teiksim tā, piesātinājuši ar saviem aerosoliem. Tas ir, teiksim, gāzu sastāvs, kaut vai CO₂ daudzums. Iespējams, ka tas var būt tas kritērijs, ko mēs nosakām vienkārši - ka šīm telpām ir jāuzliek kaut kāds kritērijs, CO₂ kritērijs. Tas var būt ne tikai sporta zālēm, tas var būt arī restorāniem, viesnīcām un tamlīdzīgi. Ja viņi ievēro šo kritēriju, tad cilvēki tur var atrasties, ja neievēro, tad attiecīgi nevar atrasties. Tas var būt bezmaz vai kā tāda signāllampiņa, kas kontrolē šo līmeni visu laiku, lai būtu nepieciešamā ventilācija. Vai tā tiek nodrošināta mehāniski vai dabīgā veidā, bet tā mēs panākam iespēju, ka šinīs telpās cilvēki var atrasties salīdzinoši droši.

Aicinu padomāt par to un aicinu valdību pieņemt saprātīgus, fizikā balstītus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Man negribētos, teiksim tā, nedaudz negatīvi noskaņot Naudiņa kungu, bet man tomēr jāatbild. Tas, ko Naudiņa kungs piedāvā, individuālās sporta nodarbības zālē un tā tālāk... Katras iepriekšējās... Vairākas nedēļas pēc kārtas Izglītības un zinātnes ministrija operatīvās vadības grupā ir tieši šādu redakciju piedāvājusi. Individuālās sporta nodarbības, piemēram, tenisā, kur ir daudz kvadrātmetru telpās, katrs cilvēks savā tenisa korta pusē. Diemžēl atbilde no Veselības ministrijas ir vienkārši - nē. Mēs lūdzam paskaidrot, kas ir jādara, kas ir tie kritēriji. Atbilde ir vienkārši - nē.

Tomēr man jāsaka, ka tas mūs neapstādinās. Tas mūs tikai motivēs turpināt sniegt, prasīt, ja vajag - prasīt publiski, kamēr šo savu mērķi sasniegsim, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija panāks, ka sports būs atļauts ārā, sports būs atļauts iekštelpās, it īpaši jauniešiem un bērniem. Tas ir ļoti būtisks mērķis.

Mēs redzam un aktīvi sekojam līdzi un diskutējam ar Nilu Konstantinovu un citiem ekspertiem par psihoemocionālo veselību, arī par fizisko veselību. Un šobrīd, man liekas, ļoti ciniski... un varbūt šeit būtu jāvērtē kultūras ministra atbildība par “Zelta Mikrofona” pasākumu, kurā nav problēmu savākties vairākiem māksliniekiem, pat 10 māksliniekiem uz skatuves, bez maskām... un to visu publiski demonstrēt, kamēr bērniem ir jāsēž telpās, kamēr bērniem nav atļauts sportot. Tas ir vienkārši ciniski. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija turpinās prasīt un prasīt, kamēr beidzot, cerams, Veselības ministrija mūs sadzirdēs un ļaus bērniem sportot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies, kolēģi, par spilgtajām un plašajām debatēm. Es gan aicinātu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot par komisijas 38. priekšlikumu, jo, ņemot vērā, ka šajā priekšlikumā nav ne... Tur var haoss veidoties, un mēs dabūsim vēl trešo reizi atpakaļ... vai otro reizi šo likumprojektu uz komisiju. Es aicinu tomēr balsot kā komisija... balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātu Romāna Naudiņa un Raivja Dzintara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 55, pret - 21, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Kolēģi! Nākamais - 26. - deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Pēc būtības tas ir identisks iepriekšējam priekšlikumam. Arī komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums ir identisks, kā norāda Juridiskais birojs, iepriekš nobalsotajam un atbalstītajam priekšlikumam un nav balsojams.

J. Rancāns. 27. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Saturs ir par to, ka Ministru kabinets septiņu dienu laikā no grozījumu stāšanās spēkā nodrošina iespēju bērnu un jauniešu hokeja nodarbību atsākšanai iekštelpās, paredzot attiecīgā veselības drošības protokolā konkrētu prasību izpildi. Komisijā atbalstīts daļēji, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī hokejs nevar gaidīt, kamēr Ministru kabinets izdomās noteikumus. Latvijas Hokeja federācija ir saskaņojusi šo priekšlikumu un pati rosinājusi konkrētus ierobežojumus, kurus viņi var ievērot. Šie ierobežojumi ir: tātad ne mazāk kā 50 kvadrātmetru uz katru bērnu, ierašanās uz treniņu pilnā ekipējumā. Jā, stiprās mammas, kamēr tēvi strādā, vai arī tikai tēvi, kamēr mammas strādā, ieceļ šos bērnus pilnā ekipējumā automašīnā un ved uz treniņu. Izceļ ārā un attiecīgi aizved līdz treniņam. Ja tas tā notiek, ja ir nepieciešams, var arī pilnā ekipējumā, bez ģērbtuvju izmantošanas. Izņemot, protams, slidas. Arī slidu uzvilkšanai ir jau sagatavotas atsevišķas vietas ar lielu distanci vienam no otra, lai nav jālieto ģērbtuves... Tātad bez ģērbtuvju izmantošanas.

Kāpēc hokejs šajā gadījumā ir vēl atsevišķs jautājums? Tāpēc, ka mums nav nekādas garantijas, ka Ministru kabinets šajā jautājumā var izdomāt... var pieķerties hokejam kā pirmajam sporta veidam, taču hokejs ir svarīgs ar to šajā gadījumā, ka bērniem vienkārši vairs nav vietas, kur nodarboties ar hokeju. Ja ziemā vēl kaut kādā veidā varēja nodrošināt laukumu, tad tagad - labi, šodien ir uzsnidzis sniegs, rīt viss nokusīs - nav iespējas nodarboties ar hokeju. Šīs iespējas ir pilnībā bloķētas, pilnībā. Tātad viens sporta veids, kurš šobrīd cieš visvairāk, ir hokejs. Tāpēc kopā ar Latvijas Hokeja federāciju mēs aicinām šo priekšlikumu arī atbalstīt un negaidīt 31. martu, bet nodrošināt ātrāk, ievērojot konkrētās prasības.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Arī sistēmai ir nepieciešama atslodze.

Vēl tikai deputātu klātienes reģistrācija. Lūdzu pēc tās visiem iziet no šīs sistēmas, un pulksten 20.00, kad atsāksies sēde pēc pārtraukuma, atkal varēsiet ielogoties sistēmā.

Tātad vēl deputātu klātienes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums līdz pulksten 20.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie kolēģi! Turpinām darbu - skatām likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 933/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.

Esam pie 27. priekšlikuma. Debatēs ir pieteicies deputāts Romāns Naudiņš. Jums vārds. Lūdzu!

R. Naudiņš (NA).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Mēs zinām, cik hokejs ir Latvijā populārs sporta veids, un tas arī savā ziņā ir ļoti īpašs, specifisks sporta veids, kuram nepieciešams ledus. Ne tikai hokejam, bet arī daiļslidošanai, piemēram, vai kērlingam. Tādēļ šis priekšlikums, ko iesniegusi opozīcija, ir, manuprāt, ļoti labs un ļoti precīzs, un ļoti konkrēts, ka treniņi var notikt bērniem, ievērojot to, ka laukumā uz 50 kvadrātmetriem atrodas viens bērns. Pēc būtības tie ir individuālie treniņi, kas jau arī mums nesen, gadu atpakaļ, bija notikuši, bet diemžēl pārtraukti, un šobrīd visas ledus halles Latvijā ir slēgtas. Latvijas Hokeja federācija ir ļoti detalizēti izstrādājusi to, kādā veidā hokeja treniņi var notikt. Es arī nedaudz pastāstīšu par to.

Es nezinu, vai to varēs redzēt. Šeit ir hokeja laukums, kas tiktu sadalīts sešās zonās, un šīs būtu trīs zonas. Tālāk pa vidu novelkam strīpu, kas attiecīgi rada sešas zonas. Viena zona ir 294 kvadrātmetri, vidējās zonas ir 224 kvadrātmetri viena zona. Tad jūs iedomājieties, cik liels ir tas laukums sešās zonās, kur notiktu individuālie treniņi.

Latvijas Hokeja federācija piedāvā vadlīnijas, pēc kurām notiktu treniņi. Minimālais kvadrātmetru skaits uz vienu dalībnieku būtu 50 kvadrātmetri, treniņa ilgums nedrīkst pārsniegt 45 minūtes, minimālā pauze starp individuālajiem treniņiem ir 15 minūtes.

Organizējot treniņus stacijās, stingri jāievēro, lai staciju un laukumu ietvaros audzēkņi un treneris savstarpēji nekrustojas, ne mainot stacijas, ne arī pašu vingrinājumu laikā. Darbs stacijā vienai grupai - sešas līdz septiņas minūtes, darbs audzēknim stacijā - četrreiz 30 sekundes ar divkāršu atpūtas pauzi. Stingri ievērot, ka notiek tikai individuāls darbs ar katru audzēkni, pilnīgi bez kontaktiem vienam ar otru. Treneris izskaidro vingrinājumus un analizē to izpildījumu. Grupas starp treniņiem nedrīkst krustoties.

Audzēkņi uz hokeja treniņiem ierodas daļēji pilnā ekipējumā - attiecīgi saģērbti, bez slidām - slidas var uzvilkt hokeja hallē, kur būtu numurētas vietas ar divu metru distanci. Un tad bērni arī var doties slidot, trenēties. Manuprāt, hokeja hallēs ir teju labākās ventilācijas sistēmas, bez kurām hokeja halles nevarētu nemaz funkcionēt, ledus kvalitāte nebūtu iespējama, tādēļ es domāju, ka risks attiecībā uz saslimšanu ir ļoti, ļoti mazs. Protams, nekad to nevar izslēgt, bet noteikti tas ir stipri mazāks nekā Rīgas sabiedriskajā transportā, kas ir pārpildīts ar cilvēkiem.

Mēs zinām, ka gadu atpakaļ, kad sākās epidēmija, ļoti daudz gadījumu bija arī hokejā, bet vai šobrīd jūs esat dzirdējuši par šādiem gadījumiem? Hokejs ir gājis līdzi epidemiologu ieteikumiem. Agrāk hokejisti dzēra no vienas pudeles, padzērās starp maiņām, šobrīd katram ir sava pudele, cilvēki ievēro distanci, dušās nedodas, arī ģērbtuves tiek pielāgotas, lai pēc iespējas vairāk būtu distance starp cilvēkiem, bet tas attiecas uz profesionālo spēlēšanu.

Šeit, bērnu hokejā, mēs nerunājam ne par dušām, ne ģērbtuvēm. Mēs runājam tikai par to, lai bērns, ieejot viens pats hokeja hallē, apsēžoties savā numurētajā vietā, uzvelkot slidas un ķiveri, dodas uz laukumu un kopā ar treneri trenējas savā zonā.

Kolēģi! Šeit, manuprāt, attiecībā uz hokeju ir ļoti precīzi viss pateikts, detalizēti. Federācija ir ieguldījusi milzīgu darbu, un, ja mēs to atbalstīsim, to uzreiz var arī pieņemt un bērni var atsākt treniņus. Arī ledus halles varēs atjaunot darbu. Mums no nodokļu maksātāju naudas nebūs jāfinansē, jāsubsidē ledus haļļu uzņēmējdarbība, jo šobrīd tās ir slēgtas un prasa valsts atbalstu.

Tādēļ, kolēģi, atbalstām šo priekšlikumu un ļaujam hokejam Latvijā atjaunoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Paldies, Naudiņa kungs, un labi, ka jūs iesniedzāt kopā ar Dzintara kungu arī 25. priekšlikumu, kas acīmredzot ir tāds pilnīgāks, un, par laimi, Saeimas vairākums to jau ir atbalstījis. Man prieks, ka Saeima neizdala, ka viens sports ir kaut kādā ziņā labāks par citu sportu, nepretnostata.

25. priekšlikumā ir runa par visu sportu un, loģiski, arī par hokeju. Lai neradītu normu dublēšanos, šis priekšlikums ir jānoraida, jo 25. - hokejs - jau ir atbalstīts. Ja gadījumā Latvijas Hokeja federācijai šķiet, - kaut kas nav kārtībā, tad droši var doties pie Sanda Riekstiņa, Sporta apakškomisijas vadītāja, kurš tad arī izskatīs, kādi grozījumi vēl būtu nepieciešami papildus 25. priekšlikumam.

Paldies.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es nebūt neuzskatu, ka šis priekšlikums konfliktē ar iepriekšējo priekšlikumu, kas tika atbalstīts, īpaši ņemot vērā to, ka mēs esam šobrīd uzdevuši Ministru kabinetam domāt par visu sportu, ievērojot sporta veidu īpatnības, bet mēs neesam droši par to, vai Ministru kabinetā ir pietiekami laba izpratne par sporta veida vajadzībām.

Un šis priekšlikums... Konkrēti mēs runājam par hokeju, kurš šobrīd ļoti, ļoti... kuram šobrīd ļoti nepieciešams atbalsts, un tas ir akcents uz konkrēto sporta veidu. Tā nav kaut kāda prioritizēšana, Feldmana kungs! Jūs pats ļoti labi saprotat, ka bērniem šobrīd hokejs ir liegts pilnībā. Ja bērni vēl var paspēlēt futbolu, kamēr nokūst sniegs. Jā, mans bērns arī tādā... uz tāda laukuma spēlē futbolu, jo viņam ļoti... viņš ļoti mīl šo sporta veidu. Bet hokeju šobrīd bērni nevar spēlēt vispār nekādā veidā.

Tas ir arī... Tā ir arī šī priekšlikuma būtība. Mēs nevaram būt droši (vēlreiz atkārtošu), ka Ministru kabinetam izpratne radīsies tieši par to, ka ir jāsāk ar hokeju, ir jāsāk ar tiem sporta veidiem, kuri tiešām prasa uzmanību šobrīd. Tāpēc es neuzskatu, ka tā ir konfliktējoša norma. Šī norma tikai pasvītro to, kādā secībā mums būtu jāsāk attiecībā uz sporta veidiem.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Patiešām ļoti liels prieks, ka kolēģi ir iesnieguši šādu priekšlikumu, un arī šeit ir ļoti pamatoti argumenti. Paldies Naudiņa kungam.

Bet nedaudz gribēju atbildēt uz Krišjāņa Feldmana repliku par Sporta apakškomisiju, kad kādam ir jāiet un jālūdzas. Mēs zinām, šī komisija notiek agri no rīta un pārsvarā tur nav ne laika... knapi dabū deputāti izteikties. Nu, šī komisija ir saspiesta tik īsa... To ļoti labi zina visi Sporta apakškomisijas dalībnieki. Varbūt mums šī apakškomisija ir jāpārceļ citos laikos, un varam diskutēt daudz vairāk un ilgāk?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. Lūdzu!

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies. Kolēģi, mums notika tikai 27 Sporta apakškomisijas sēdes pa diviem gadiem. Katrā kalendāra gadā ir 54 nedēļas, tā ka viena sēde... jūs paši saprotat, cik... Tā ka mēs varam pulcēties un pulcēties, runāt un runāt. Neviens nevar aizliegt satikties arī pēc diviem, pēc trijiem, ja apakškomisijai ir vēlme, ja ir vēstules, ja ir problēmas izskatīšanā. Tas ir viens.

Otrs. Bet ar tādiem stingriem ierobežojumiem mēs arī pat... Ir aizdomas, ka tas ir bīstami... Nu, cienījamie deputāti, aizliegsim cilvēkiem vispār staigāt pa trotuāru - tas ir ļoti bīstami, tāpēc ka varbūt tur pieci procenti tikai, kas staigā pa trotuāriem, izmanto maskas. Citi visi staigā bez maskām - kas ir bīstami, un viņi iet pusmetru attālumā viens no otra. Aizliedziet viņiem staigāt pa trotuāru, lai tikai pārvietojas ar automašīnu, aiz stikliem un vēl maskās iekšā, - tikai tad būsim...

Nu nevajag to darīt! Mums jau sportisti piedalījās sacensībās - gan ārzemēs, gan arī Latvijā spēlē nacionālās izlases. Un es esmu dzirdējis kaut ko, ka ir saslimuši cilvēki gan pasaules čempionātā biatlonā, gan pasaules čempionātā slēpošanā, tā ka nu nav tā... tāpēc ka viņi ievēro tos visus noteikumus, kas ir nepieciešami. Nevajag trakot! Vajag vienkārši dzīvot, vajag ievērot tos noteikumus.

Man tagad tas atgādina kā apmēram astoņdesmito gadu sākumā, kad pasaulē parādījās tāda slimība kā aids, arī teica - o, visi sportisti izmantoja vienu zobusuku, lai tīrītu zobus! Nu bija tāda īsta anekdote par sportistiem.

Tāpat arī šeit šodien. Katrs sportists, ja viņš grib sportot, ja viņš grib piedalīties sacensībās, viņš zina, ko viņam vajag ievērot. Tā ka nu... Un nedzers viņš no vienas pudeles, jau sen, sen nedzer... Tā ka atļausim to darīt.

Jā, katrai federācijai vajag izstrādāt savus noteikumus, piekritīsim. Bet tad, kad man teica, ka Rīgas Nacionālajā sporta manēžā nevar sportot, tukša zāle stāv... Desmit cilvēki nevar iet sportot? Nu kāpēc ne? Katru stundu pa 10 cilvēkiem laidiet, un viss, lai sporto, var taču. Nē, nevar! Nu, domāsim tad tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, lūdzu komentāru komisijas vārdā!

J. Rancāns. Paldies, kolēģi, par debatēm.

Es aicināšu, protams, neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu. Vairāk tieši taisnība kolēģim Krišjānim Feldmanam, ka 25. priekšlikumā šī problēma ir jau risināta.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 39, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

J. Rancāns. 28. - deputātu Kaspara Ģirģena, Māra Možvillo, Ralfa Nemiro, Ievas Krapānes, Ivara Pugas un Ērika Pucena priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets vienas nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta visu tirdzniecības vietu darbības atjaunošana, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju. Komisijā daļēji atbalstīts. Iekļauts 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (KPV LV).

Labvakar, kolēģi! Es aicinātu noraidīt 28. priekšlikumu un atbalstīt 30., kas ir identisks, bet uzlabota versija šim, 28. Mēs nepaspējām to komisijā atsaukt, tādēļ ka e‑paraksts nenostrādāja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums tātad ir atsaukts.

J. Rancāns. Tālāk 29. - deputāšu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets piecu darba dienu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta visu tirdzniecības vietu darbības atjaunošana, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju. Respektīvi, priekšlikums ir tāds pats kā iepriekšējais. Komisijā, protams, daļēji tika atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es tikai gribēju norādīt, ka iepriekšējo priekšlikumu nevarēja atsaukt viens deputāts Možvillo, jo šo priekšlikumu parakstījuši vairāki deputāti.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, tā kā mēs esam atbalstījuši sportu 25. priekšlikumā, tad loģiski būtu attiecīgi katru nozari atbalstīt individuāli. Jo 38. priekšlikums, kā mēs zinām, ir ar sliktākiem nosacījumiem, Možvillo kungs, nekā jūsu piedāvātie un mūsu piedāvātie, jo, pirmkārt, tas paredz ilgāku laiku Ministru kabinetam vēl domāt un lemt, otrkārt, Ministru kabinetam vēl ir iespēja ņemt vērā šo... atkal aizbildināties ar epidemioloģisko situāciju. Tā ka tā nav nekāda uzlabotā versija, Možvillo kungs, tā ir sliktāka versija - 38. priekšlikums.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien! Vēlreiz es vēlētos runāt par procedūru, ja ir iespējams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu pieteikties par procedūru.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans. Runājot par iepriekšējo priekšlikumu, tātad par 28. priekšlikumu, kad Možvillo kungs debatēja. Saskaņā ar kārtību, kāda mums Saeimā ir, viņš viens pats nevarēja atsaukt (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atgriežamies pie darba! Tehniskā problēma ir novērsta. Tieši tādēļ atgriežamies pie 28. priekšlikuma.

Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Ģirģena, Možvillo, Nemiro, Krapānes, Pugas un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 38, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Mēs palikām pie 29. - deputāšu Sprūdes, Stepaņenko un Švecovas priekšlikuma.

Debatēs runāja deputāte Jūlija Stepaņenko. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par 29. priekšlikumu? Lūdzu pieteikties. Deputāti debatēt nevēlas. Balsojums nav prasīts.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, Beitneres-Le Gallas kundze, bet es tomēr... Es atceros, ka debatējot es lūdzu balsojumu. Tātad es ļoti lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāšu Sprūdes, Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 30. - deputāta Māra Možvillo priekšlikums. Tā būtība ir, ka Ministru kabinetam tiek uzdots nedēļas laikā sagatavot grozījumus un izstrādāt šo konkrēto koncepciju, ar kuru tiktu atļauta tirdzniecība klātienē. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (KPV LV).

Labvakar vēlreiz! Varbūt sākšu ar to, ka atvainojos par savu dikciju, centīšos turpmāk runāt lēnāk un lielākiem burtiem, lai Stepaņenko kundze dzird, ka es neaicināju atsaukt priekšlikumu, bet gan balsot pret 28.

Tad par 30. Šis priekšlikums ir 28. priekšlikuma uzlabota versija, jo mēs papildinājām ar atsevišķām lietām, kas mums likās svarīgas. Precizējām terminoloģiju un ielikām tās lietas, kas šobrīd mūs satrauc.

Pirmajā daļā, kur mēs vēlamies, lai Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā varētu atsākt darboties veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem. Un tas ir ļoti būtiski lauku reģionos, kur šie veikali šobrīd nevar darboties pilnā apjomā. Tautas gudrība ir izstrādājusi savu sistēmu, kā tikt pie kārotās preces. Un diemžēl šī tautas izdomātā sistēma strādā par sliktu cilvēku pulcēšanās ierobežošanai. Šī kārtība ir ļoti vienkārša, ka cilvēks, pienākot pie veikala durvīm, piezvana uz telefonu, kas atrodas praktiski piecus metrus aiz durvīm. Pārdevējs paceļ, pieņem pasūtījumu, un pēc piecām minūtēm pircējs var ieiet veikalā un saņemt savu pasūtījumu. Tā gaidīšanas laikā viņš jau ir paspējis apmainīties ar visām jaunākajām ziņām, kas notiek miestā, ar tādiem pašiem gaidītājiem un zvanītājiem pie durvīm. Līdz ar to ir nepieciešams tomēr pārskatīt šo kārtību, kā mēs ļaujam strādāt veikaliem.

Runājot par otro daļu, kur ir... Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams mainīt arī šo kārtību, kā var atvērt specializētos veikalus, jo, internetā pasūtot zābakus un, piedodiet, prezervatīvus, jūs apmēram zināt, ko jūs saņemat pēc izmēra, skata un izpildījuma, taču, pieņemsim, pasūtot detaļu dārgai lauksaimniecības tehnikai, kas varētu sastādīt vairākus desmitus tūkstošu, diemžēl iepriekš minētie parametri vien neder. Un šeit ir reizēm nepieciešama pasūtītāja paša klātbūtne veikalā, lai var izvēlēties konkrēto preci. Šobrīd diemžēl tas ir liegts. Reizēm veikalnieki piekopj šo telefona... zvanīšanas principu, jo diemžēl šobrīd tāda sistēma strādā.

Tā ka aicināšu kolēģus balsot “par” šo priekšlikumu, jo tuvojas pavasaris, tuvojas sējas darbi, tuvojas lieli pasākumi lauksaimnieku dzīvē, kas faktiski nosaka viņu darba rezultātu rudenī.

Tā ka paldies par uzmanību.

Aicināšu kolēģus balsot “par” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Māra Možvillo priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 21, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. 31. - deputātes Karinas Sprūdes priekšlikums. Paredz, ka septiņu dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets papildina klātienē tirgojamo preču klāstu ar visu veidu velosipēdiem, skrejriteņiem, skrituļslidām, tai skaitā elektriskajiem skrejriteņiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei. Lūdzu!

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, paldies (Nav saklausāms.)... pastāstīto. Bet ko es gribēju pateikt ar savu priekšlikumu, kāpēc es to vispār virzu? Es gribētu pievērst uzmanību, ka visu šo laiku Ministru kabinets gan soctīklos, gan visā savā... uzstāšanā... aicina cilvēkus neizmantot sabiedrisko transportu, jo tur notiek tāda komunikācija un cilvēki, nu, nevar divu metru distanci...

Tāpēc rodas jautājums - ko mēs varam piedāvāt šiem cilvēkiem pretī? Nu, skaidrs, ka no Ādažiem līdz Juglai cilvēks kājām netiks tik ātri... vai no Juglas līdz Zolitūdei. Nav tā, ka cilvēkiem darbs ir savā apdzīvotajā vietā. Rīgas rajonā ir daudz guļamteritorijas, kur cilvēki izmanto vietējo infrastruktūru, apmeklē skolas, bet uz darbu viņiem tomēr ir kaut kādā veidā jāpārvietojas. Tā kā tuvākajā laikā būs silts laiks, vēl divas trīs nedēļas atpakaļ šis jautājums bija ļoti aktuāls. Uzņēmēji un parastie cilvēki arī zvanīja, prasīja, kā var iegādāties riteņus klātienē, lai viņi varētu apsēsties un pareizu izmēru, ģeometriju... sev sakārtot visu, lai būtu ērta pārvietošanās un lai viņi varētu atbalstīt Ministru kabineta aicinājumu neizmantot sabiedrisko transportu.

Savukārt mēs redzam, kas notiek Rīgas domē, ka Ministru kabineta lēmumi nav atbalstīti no Rīgas domes Satiksmes departamenta - viņi netaisa papildu reisus, viņiem tas nav izdevīgi, nav rentabli. Bet - kur ir tā rentabilitāte, kad runa ir par cilvēku veselību un dzīvību.

Tāpēc, man liekas, mans aicinājums ir ļoti aktuāls ne tikai Ministru kabineta aicinājuma dēļ. Tikko ir sagatavots Latvijas tūrisma attīstības rīcības plāns. Tur mēs ļoti daudz varam redzēt plānus, kas ir saistīti tieši ar infrastruktūras attīstību EuroVelo... 8, 10, 11 un 13, ja es nekļūdos. Arī no Ekonomikas ministrijas puses bija pasūtīts pētījums par EuroVelo tīkla Latvijas posma attīstību, kur ir ļoti... izklāstīts, pastāstīts, kādi veloceliņi mums ir, cik daudz ir ieguldīts. Es domāju, šis pētījums ir ļoti labs. Un tur mēs varam atrast arī statistiku par pārdoto velosipēdu skaitu. Ir apkopota statistika kopš 1993. gada, un pēdējo 14 gadu laikā Latvijā kopā pārdots 537 751 velosipēds. Tas nozīmē, ka velosipēds ir katram piektajam iedzīvotājam. Šie dati nav pieejami par iepriekšējiem gadiem, taču arī pirms 1993. gada tika iegādāti velosipēdi, ar kuriem cilvēki brauc vēl šobrīd.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, jo nav nekāda bīstamība, ka cilvēki nāks uz veikalu un iegādāsies riteņus, tikai otrādāk - viņi kļūs veselīgāki, nebūs tās drūzmēšanās sabiedriskajā transportā, būs daudzi veikali... jau ir tādi kā paraugstadioni blakus veikaliem, kur cilvēki var nākt (tas ir ārā) un paskatīties. Neredzu nekādas problēmas atļaut... jau vakar, bet skaidrs, ka pēc septiņām dienām... Gribētu lūgt atbalstu no kolēģiem, lai cilvēki tiešām varētu iegādāties sev riteņus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, ja mēs atbalstījām Možvillo kunga priekšlikumu, kurā ir specifiskas preces norādītas, tad arī šis priekšlikums ir atbalstāms. Tad tīri loģiski būtu.

Možvillo kungam es gribētu pateikt - jā, jums taisnība, tiešām, atvainojiet! Es vēlreiz noklausījos - jūs neatsaucāt šo priekšlikumu. Bet tiešām jums būtu vērts runāt vai rakstīt lielākiem burtiem, jo būs redaktoriem jāpielabo šis priekšlikums, kuru mēs atbalstījām, 30. priekšlikums. Pēdējā rindkopā ir kļūdiņas galotnēs. Tā ka, lūdzu, ņemiet vērā, ka mazliet būs jāizlabo.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputātes Karinas Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 47, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 32. - deputāta Māra Možvillo priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets vienas nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā nosaka epidemioloģiskās drošības noteikumu kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedriskajai ēdināšanai iespēja sniegt pakalpojumus āra terasēs. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (KPV LV).

Labvakar vēlreiz! Cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Analoģiski kā ar 28. priekšlikumu lūdzu kolēģus balsot pret šo priekšlikumu un atbalstīt 33., kas arī ir frakcijas sagatavots priekšlikums un ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātu Ģirģena, Možvillo, Nemiro, Krapānes, Pugas un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 33. - deputāta Māra Možvillo priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar pantu, kurā paredzēts, ka Ministru kabinets vienas nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu spēkā stāšanās nosaka epidemioloģisko drošības noteikumu kārtību, kādā tiek nodrošināta iespēja sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārpus telpām. Komisijā atbalstīts daļēji, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (KPV LV).

Jā, paldies par doto vārdu.

Aicinu kolēģus balsot “par” šo priekšlikumu, jo uzskatām, ka tuvojas pavasaris un ēdinātājiem ir visas tiesības un arī attiecīgi apstākļi, lai varētu nodrošināt drošu ēdināšanu ārpus telpām.

Paldies.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Māra Možvillo priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 19, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. 34. - deputāšu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Pēc būtības ļoti līdzīgs iepriekšējam, tikai paredz, ka Ministru kabinetam 10 dienu laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā ir jāizstrādā kārtība, kādā varētu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārpus telpām. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ļoti sarežģīti laikam sekot līdzi, bet mazliet šeit ir tāda konkurence starp priekšlikumiem. Es paskaidrošu, kur ir problēma.

Jā, mūsu priekšlikums paredz par dažām dienām ilgāku laiku Ministru kabinetam to visu sakārtot, taču mūsu priekšlikums nosaka nevis noteikumu Ministru kabinetam vienas nedēļas laikā noteikt kārtību, bet 10 darba dienu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās noteikt kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju darbība, atļaujot sniegt ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās, ievērojot veselības drošības protokolu.

Mūsu priekšlikums, manā ieskatā, ir konkrēts uzdevums Ministru kabinetam 10 darba dienu laikā atļaut - jau atļaut tātad 10 darba dienu laikā... pēc 10 darba dienām, kopš šie grozījumi stājas spēkā, Ministru kabinetam ir jāatļauj ēdināšana ārtelpās, ievērojot visus noteikumus un ievērojot to kārtību, kādu Ministru kabinets būs izstrādājis.

Tāpēc es rosinu balsot par mūsu priekšlikumu un atbalstīt to, tāpēc ka šis priekšlikums ir daudz konkrētāks un jau sniedz konkrētu uzdevumu noteiktā laikā ļaut strādāt ēdinātājiem.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāšu Sprūdes, Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais. 35. - deputāšu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Paredz, ka pašvaldība nodrošina vienreizēju piemaksu pirmsskolas izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem 30 procentu apmērā no mēnešalgas ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. maijam. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Debatēs noskaidrojās, ka nav īsti saprotams, no kādiem līdzekļiem pašvaldības šādu piemaksu varētu izmaksāt, tāpēc nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es vēlos pievērst uzmanību tam, ka, neskatoties uz to, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls it kā ir saņēmuši šo solīto 300 eiro atbalstu... Taču noskaidrojās, ka tā ir tikai puse, kas nonāca līdz pedagogiem. Bet šeit ir jautājums par tehnisko personālu, kuri vispār nesaņēma pilnīgi neko, lai gan viņiem ir tāpat jābrauc uz darbu, viņiem ir tāpat jākontaktējas ar bērniem, kuri, dažu epidemiologu uzskatā, ir īpaši infekciozi, kā mēs dzirdam un lasām.

Tātad, ja tiek uzskatīts, ka šis ir liels risks, tad attiecīgi šiem cilvēkiem ir jāsaņem arī atbalsts, jo bieži vien daudzi no viņiem ir riska grupā un ir pakļauti palielinātai slodzei, ņemot vērā visu šo noteikumu biežo maiņu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāšu Sprūdes, Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 50, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais. 36. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets 10 darba dienu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas sagatavo nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu asistenta atalgojumu 80 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Atceros debates, šiem asistentiem ir paredzēts algu pieaugums, manuprāt, ja es pareizi atceros, - 23 miljoni ir paredzēti šiem mērķiem līdz jūlijam, tāpēc arī komisijā šis priekšlikums nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es tikai vēlos atgādināt, ka, jā, komisijas debates un komisijas solījumi šo lietu attiecīgi noskaidrot... Kā pierādīja vairāki fakti, daudziem vecākiem, kuri ir asistenti saviem bērniem, šī atlīdzība ir sarukusi, un ir nepieciešams tiešām steidzami risināt šo jautājumu. Steidzami, nevis gaidīt jūliju vai vēl kaut ko. Bet es arī ceru uz Rancāna kungu un komisijas atbalstu šajā jautājumā, jo tieši šajā likumprojektā... Šis likumprojekts ir tas, kas risina šo problēmu, nevis iepriekšējais, kuru mēs šodien skatījām, - seku pārvarēšanas likumprojekts.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais. 37. - deputāšu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets vienu reizi mēnesī sniedz Saeimai ziņojumu par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un par Ministru kabineta pieņemto lēmumu ietekmi uz Covid-19 saslimstības rādītājiem un tautsaimniecību... un ka Saeima atzīst šo konkrēto likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Protams, tur bija mums diezgan karstas debates vienu brīdi. Nav atbalstīts, tāpēc ka šī informācija par ierobežojumiem ir pieejama, tā regulāri tiek sniegta no visām pusēm, un šobrīd jau likums paredz, ka Ministru kabinets reizi trijos mēnešos sniedz šāda veida ziņojumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, atšķirība starp esošo situāciju un to, ko mēs piedāvājam, ir tāda, ka Ministru kabinetam būtu mazliet tomēr biežāk jāsniedz šī informācija - nevis reizi trijos mēnešos, bet reizi mēnesī. Un, jā, šīs karstās debates, ko pieminēja Rancāna kungs, izraisījās tāpēc, ka ir domstarpības. Tātad koalīcija, arī Rancāna kunga vaigā, uzskata, ka ir pietiekoši daudz šīs korelācijas uzrādītas starp Ministru kabineta lēmumiem un to postu, ko šie lēmumi izraisa.

Bet, kā mēs šodien arī dzirdējām debatēs pie deputātu... opozīcijas deputātu pieprasījuma, ir skaidrs, ka šīs korelācijas nav. Es arī debatēs, konkrētu piemēru rādot, pierādīju to, ka nav šādas korelācijas un nav nekādi secinājumi izdarīti no iepriekšējām kļūdām.

Rancāna kungam es vēlos vēl atbildēt, ka es noskatījos... noklausījos visas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, kurās jūs uzklausījāt ziņojumus no Ministru kabineta. Man nav nekādu pārmetumu pret komisijas vadību vai pret komisijas darbu, man, tieši tāpat kā maniem kolēģiem opozīcijā, ir vēlme redzēt konkrētus secinājumus, nevis atsevišķas tabulas - mēs esam sabojājuši šito, mēs esam sabojājuši to, un mums ir saslimstība tāda -, bet konkrētus secinājumus, kas norāda, ka konkrēts aizliegums ir izraisījis tādas un tādas sekas, un attiecīgus secinājumus, kas vienkārši pēc tam liedz uz tādu... paļaujoties uz kaut kādu veiksmi vai fantāzijām, lemt par kārtējiem ierobežojumiem. Tas ir tas... tas ir viss, ko mēs vēlamies. Mēs vēlamies, lai ir lielāka atbildība par šiem ierobežojumiem un lai secinājumi būtu redzami gan pašiem lēmumu pieņēmējiem (jo mums šķiet, ka viņi tos secinājumus nemaz neredz un nesaprot), gan sabiedrībai, kura no tā cieš.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputāšu Sprūdes, Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 38. - komisijas priekšlikums. Tas tik daudz tika pieminēts, pie katra no iepriekšējiem priekšlikumiem gandrīz vai. Tas paredzēja, ka Ministru kabinetam līdz šā gada 31. martam ir jāizstrādā kārtība jeb noteikumi, kādā veidā varētu droši atjaunot bērnu sportu, tirdzniecību un ēdināšanas pakalpojumus. Komisijā, protams, bija atbalstīts, jo tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. Lūdzu!

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi, man ir tikai viens jautājums (un tas vairāk ir par procedūru) - vai sakarā ar to, ka mēs tur iebalsojām, nevajag atkal izvērtēt un balsot pa daļām?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, mēs neredzējām, bet dzirdējām.

Konsultējāmies ar Juridisko biroju, un, ja deputāti pieprasa balsojumu, tad visi pieņemtie lēmumi sakrīt randomā, kā vajadzīgs.

Par priekšlikumu debatēt pieteicies deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Es tādos vienkāršākos vārdos lūgšu šo priekšlikumu... Ņemot vērā, ka mēs ļoti daudzas labas lietas jau nobalsojām iepriekšējos priekšlikumos, un lai neradītu nevajadzīgus pārpratumus, nobalsojam mierīgi pret šo priekšlikumu, nekas nenotiks. Labās lietas jau ir izdarītas.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Piedodiet, debates turpinās.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es atvainojos. Es gribētu atgādināt Feldmana kungam, ka viens ļoti svarīgs priekšlikums par tirdzniecības atsākšanu, manuprāt, netika nobalsots. Ir Možvillo kunga priekšlikumus par tirdzniecības atsākšanu... līdz 300 kvadrātmetriem, bet šis nav kopējs konceptuāls priekšlikums, tāpēc es nezinu, vai mēs varam šobrīd noraidīt 38. Bet es saprotu jūsu domu, es arī labprāt balsotu “pret”, bet par tirdzniecību, man šķiet, mēs neesam līdz galam visu, visu nodrošinājuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 49, pret - 29, atturas - 8. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Tālāk 40. ... 39. - deputāšu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Par to, ka Ministru kabinets piecu darba dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās nosaka kārtību, kādā atjaunot bērnu nodarbības dejošanā, muzicēšanā un dziedāšanā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ne tikai sports, bet arī muzicēšana, dejošana, dziedāšana prasa noteikti uzmanību. Un šeit es aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicināšu arī atcelt šo pazemojošo normu, kuru ir ieviesusi Veselības ministrija attiecībā uz piespiedu kārtā... nepieciešamo testēšanu, ja bērniem ir jābūt klātienes konsultācijās pirms eksāmeniem... dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas nodarbībās... vai spēlējot pūšamos instrumentus.

Manā ieskatā, šāda prasība ir absolūti nepieņemama, ņemot vērā to, ka ir iespējams nodrošināt nepieciešamo distanci, jo tās ir individuālās nodarbības.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāšu Sprūdes, Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Tālāk 40. - deputāšu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Paredz uzdevumu Ministru kabinetam piecu darba dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās veikt dienesta pārbaudi par masku iepirkumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Pirms mēs vēršamies Latvijas Republikas Prokuratūrā par šo iepirkumu, es domāju, ka mēs varētu dot iespēju valdībai pašai izmeklēt šo jautājumu, jo pie mums ir griezušies bērnu vecāki, kuri šobrīd izmanto šīs maskas, kuras iepirktas no SIA “SOLUTIONS”. Šis iepirkums noteikti ir jāpārbauda attiecībā uz masku atbilstību dokumentācijai un patērētāju drošībai, jo esam noskaidrojuši, ka šīs maskas... uzvedas pavisam dīvaini pēc vairākām mazgāšanas reizēm un nebūt nav paredzētas 30 mazgāšanas reizēm, jo, 60 grādu temperatūrā mazgājot, maskas sāk pūkoties. Tās pūkas var iekļūt elpceļos. Sazinoties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Slimību profilakses un kontroles centru, vecākiem tika rekomendēts šīs maskas izņemt no savu bērnu... nedodot saviem bērniem šīs maskas.

Ja mēs esam... jūs esat iepirkuši šīs maskas, kuras ir kaitīgas bērniem, samaksājot par to valsts līdzekļus, tad, mūsu ieskatā, ir nepieciešams vismaz veikt dienesta pārbaudi, ja ne, - protams, tiesībsargājošās institūcijas iesaistīt šajā jautājumā.

Es gribētu tiešām saprast, vai kādam no koalīcijas ir kaut kas pret dienesta pārbaudi. Mēs noskaidrojām, ka šo dienesta pārbaudi var rosināt valdības vadītājs. Ir šādi precedenti bijuši, un šis būtu attiecīgs Saeimas uzdevums Ministru kabinetam veikt dienesta pārbaudi. Protams, mēs arī gribētu, lai mums tiktu ziņots par rezultātiem.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kā jau tas bija redzams no pašiem pirmsākumiem, kad sākās šī kovida krīze, vara šo ārkārtas situāciju izmanto ne tikai, lai rūpētos par sabiedrību, bet arī lai šīs ārkārtas situācijas piesegā varētu īstenot šaubīgus darījumus.

Pirmais, uz ko mēs jau savulaik vērsām uzmanību, bija respiratoru iepirkumi, arī masku iepirkumi, bet, nu, visleģendārākais, protams, ir SIA “TITLED” respiratoru iepirkums, kur bija analoģiska situācija, kad, izmantojot īpašus nosacījumus, pārkāpjot likumā noteiktās prasības, tika ekskluzīvi iepirkts nepamatoti liels respiratoru daudzums no firmas, kura nespēja uzrādīt nekādus pamatojošus dokumentus, ka šī prece būtu atbilstoša. Un, kā vēlāk izrādījās, tā tik tiešam arī bija neatbilstoša.

Tagad, izskatās, līdzīga situācija veidojas ar maskām. Diemžēl šinī visā stāstā konstatējams, ka vara pati nav ieinteresēta atbildīgā, kompetentā rīcībā, vēl vairāk - tā situācijās... ka tik tiešām kāda situācija būtu jāizmeklē, kā tas, piemēram, bija ar vakcīnu iepirkumu, šīs dienesta izmeklēšanas īsteno nevis, lai kaut ko atklātu, bet lai slēptu savu neizdarību, savas, iespējams, koruptīvās un noziedzīgās darbības, kā tas bija, piemēram, ar šo vakcīnu iepirkumu, kad tika steidzami uztaisīta dienesta izmeklēšana. Tad, kad mēs uztaisījām savu izmeklēšanu, proti, uztaisījām pieprasījumu par šo vakcīnu iepirkumu un pieprasījuma gaitā uzskatāmi pierādījām, ka patiesībā šī izmeklēšana... dienesta izmeklēšana nav notikusi ar mērķi kaut ko izmeklēt, bet piesegt, tad pēkšņi veselības ministrs bija gatavs taisīt vēl vienu dienesta izmeklēšanu.

Jautājums - kam tad bija vajadzīga tā pirmā izmeklēšana? Ja jūs tagad taisīsiet otru, kas mainīsies no tā visa? Vai jūs pēkšņi esat sapratuši, ka, nu, nav izgājis cauri šis gājiens ar savas bezatbildības... iespējams, arī ne tikai bezatbildības, bet pretlikumīgās rīcības piesegšanu.

Situācijā ar šīm maskām, protams, mēs varam prasīt un droši vien ir jāiet pieprasīt šādu dienesta izmeklēšanu veikt, jo tas parādīs, cik lielā mērā šie bezatbildīgie darījumi tiek piesegti. Vai tas ir kāda viena resora interesēs vai kāda viena politiskā spēka interesēs, vai tas ir plašāk - visa valdošā politiskā karteļa interesēs un visas valdības interesēs, jo, ja dienesta izmeklēšanu ierosinās Krišjānis Kariņš un pārraudzīs Krišjānis Kariņš, tad attiecīgi viņam būs jāatbild par šīs dienesta izmeklēšanas rezultātiem. Un es pieņemu, ka tieši tas būs iemesls, kāpēc šis priekšlikums tiks noraidīts no valdošās koalīcijas puses, jo patiesība varētu būt ļoti neizdevīga valdošajai koalīcijai, un ka tas ir vienkārši tāds šovs, ko jūs pašlaik spēlējat.

Arī tas, ko Jaunā konservatīvā partija pašlaik... Kā es saprotu, tā ir vērsusies pie Ģenerālprokuratūras par pašu vakcīnu iepirkumu izmeklēšanu. Būs ļoti interesanti sekot jūsu balsojumam Saeimā, kad mēs reāli šeit par to lemsim, par šo pieprasījumu, kur reāli ar faktiem būs redzams, ka šī dienesta izmeklēšana nav notikusi ar mērķi kaut ko izmeklēt.

Tomēr, es domāju, mums vajadzētu dot iespēju tātad arī šinī gadījumā varai parādīt, ar ko viņi nodarbojas, un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputāšu Sprūdes, Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais. 41. - deputāšu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Paredz Ministru kabinetam dot uzdevumu, ka 10 dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas izveidot monitoringa sistēmu, kurā tiek apkopotas un izvērtētas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra rīkotajos iepirkumos iegādāto daudzreiz lietojamo higiēnisko auduma masku lietotāju sūdzības un iesniegumi. Līdz ar to komisijā ir bijušas par to debates. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, jo šobrīd šī kvalitātes kontrole, kā mēs dzirdējām no iestādēm, pastāv. Tātad aicinu neatbalstīt balsojuma gadījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kā lai tagad... Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nevar apkopot šo visu informāciju, tas nekontrolē šo iepirkumu preču... kontroles... kvalitātes kontroli. Tā tas ir, un patiesībā šis monitoringa centrs ir nepieciešams, jo ir iepirktas maskas ne tikai bērniem, bet arī trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Un, ja ir konstatējams, ka šīs maskas ir neatbilstošas, tad personām nav saprotams, kur viņiem griezties - vai Aizsardzības ministrijā, vai Veselības ministrijā, vai vēl kaut kur. Ir jābūt tādam centram, kas attiecīgi publiski apkopo šo informāciju, publiski arī šo informāciju monitorē un pieņem lēmumus par to, ka šīs maskas ir vai nav attiecīgi lietojamas. Jo mēs zinām, ka... iespējams, pavisam drīz mēs uzzināsim to, ka visas šīs maskas, kuras ir iepirktas, nav lietojamas, jo ir, iespējams, iegādātas... ar pārkāpumiem.

Bet, lai nodrošinātu, ka nākotnē valsts iepirkumi neradītu cilvēkiem veselības traucējumus, ir nepieciešams šāds monitoringa centrs, kas varētu sekot līdzi iepirkumu kvalitātei.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāšu Sprūdes, Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 51, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 42. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz publiskās apspriešanas, “kas uzsākta līdz grozījumu šā likuma 21. pantā par plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publisko apspriešanu”... tātad šos nosacījumus. Komisijā, protams, šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt, ja gadījumā tiek prasīts balsojums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 43. - deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 10. pantu, ar kuru tika noteiktas vakcinācijas biroja algas. Komisijā atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja tas ir daļēji atbalstīts, nē, es redzu, ka tas ir atbalstīts. Šis ir priekšlikums, jā, par vakcinācijas biroja algām. Tā ka, ja mēs esam it kā... it kā ar jums kopā likvidējuši beidzot šo vakcinācijas biroju, tad mums attiecīgi arī algas no šī likumprojekta ir jāizņem ārā.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labvakar, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Es gribētu arī varbūt, noklausoties šo garo sēdi un debates, nedaudz izteikt komentārus un savu viedokli par šo likumprojektu un galvenokārt par šo tematu “vakcinācijas birojs”, kas izvērsa ļoti plašas debates.

Jāsaka tā, ka jebkurš no debatētājiem (paldies tiem, kuri bija konstruktīvi debatēs, bet tādu bija diemžēl, man jāatzīst, ļoti maz) atzīst to, ka mums kaut kādā veidā un visnotaļ veiksmīgā veidā ir jāveic iedzīvotāju iespējami ātra vakcinācija, un tie ir, vēlams, 70-80 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, kuri būtu šogad jāsavakcinē līdz rudenim.

Mums ir noteikti jānodrošina skaidrs, caurspīdīgs vakcinācijas process. Mums ir jāprioritizē šī vakcinācija. Nav vienkārši to izdarīt pusotram miljonam iedzīvotāju. Mums ir jāorganizē vakcinācija iespējami tuvu iedzīvotājiem, un jau pat šodien ir vairāk nekā 627 vakcinācijas punkti Latvijā. Tie visi ir jāapgādā ar zināmu daudzumu vakcīnu, tiem visiem ir jānodrošina iedzīvotāju rindojums, un tas ir liels organizatoriskais darbs, un es domāju, ka jebkurš no jums tomēr tā dziļi sirdī saprot, ka tas ir liels papildu darbs, ka tas nav Veselības ministrijas ikdienas darbs, ka tas ir izaicinājums. Tas ir izaicinājums jebkurai valstij, un tas ir izaicinājums arī Latvijai.

Man jāsaka - lai kā man gribētos būt konstruktīvam šajās debatēs, bet šodien tas žanrs ir nedaudz cits un vairāk emocionāls, un man arī gribot vai negribot tādam kaut kādā veidā gribas būt. Es domāju, ka visas tās negācijas, kas rodas... jā, nu, kas ir radušās šīs pandēmijas dēļ gan sabiedrībā, gan arī deputātos par dažādiem jautājumiem... par to, ka daudzi varbūt nav gadiem tikuši pie varas un jūtas par to nelaimīgi, - tas viss kaut kādā veidā koncentrējas un sakoncentrējas uz šiem dažiem cilvēkiem, kas strādāja un pameta savus iepriekšējos darbus, un atnāca strādāt šajā vakcinācijas birojā, lai organizētu ātru vakcinācijas procesu. Neapšaubāmi, tas kādam ir jādara, un to šie cilvēki darīja, un to šie cilvēki darīs. Mēs arī, Veselības ministrija, redzam, ka tas efektīvāk varētu būt kā Nacionālā veselības dienesta struktūrvienība, un neapšaubāmi tā ir valsts prioritāte.

Klausoties šīs debates, dzirdu, ka principā... nu, kurš nu ko atbalsta. Kurš ir saistīts ar sportu, tas atbalsta sportu. Kurš ir saistīts ar tirgošanu un tirdzniecību vai no tā gūst kādu labumu, tas atbalsta tirgošanas atvēršanu. Kurš it kā atbalsta trūcīgos un bērnus, tai pat laikā gadījuma rakstura pēc par vairāk nekā 10 tūkstošiem nopērk Šveicē, garām ejot skatlogam, pulksteni.

Nu, mēs katrs it kā cīnāmies par savu kaut ko, bet jāsaprot, ka valdībai ir kopumā jādomā par slimības izplatības ierobežošanu. Un Veselības ministrijai ir jāatceras tas, ka joprojām veselības aprūpe nav visā pilnībā nodrošināta hroniskajiem pacientiem.

Es lūdzu apvienot man debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

I. Dūrītis. Un jāsaprot arī tas, ka, ja... es tā šo gadu klausos opozīcijas deputātu debates, un, manuprāt, ja valdība būtu tā plandījusies līdzi tam vējam (pirms divām nedēļām vai trijām mēs slavinājām, piemēram, Igaunijas situāciju), tad diez vai Sprūdes kundze būtu atgriezusies no Šveices atpakaļ uz Latviju, jo viņai diez vai gribētos to darīt, ja Latvijā nebūtu iespējas, iespējams, sniegt vispār iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus. Slimnīcas būtu pilnas ar kovida pacientiem.

Mums, kolēģi... Es aicinu tomēr domāt kopumā un plašāk un nelobēt tik šauri, un nepārmest citiem kādas intereses bez pamata, kur... pašiem varbūt tiešām tās skabargas vietā acī baļķis ir. Es katrā ziņā gribu teikt, ka... tiešām pateikt paldies tiem opozīcijas deputātiem, kuri nāk pie mums ar konstruktīvu kritiku. Mēs esam gatavi tiešām šo kritiku arī uzklausīt. Un to pierāda, es domāju, arī komisijas darbs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darbs, un liels paldies komisijas priekšsēdētājam, kurš, manuprāt, ārkārtīgi daudz darījis šīs kovidkrīzes risināšanā.

Es nepiekrītu tam, ka, teiksim, šis populistiskais piegājiens, arī attiecībā uz vakcinācijas biroju, būtu attaisnojams. Manuprāt, tas nav pareizi. Manuprāt, mums ir jāstrādā kopā un jādomā, kā šo krīzi kopā atrisināt. Un tā nav krīze pozīcijai vai opozīcijai - tā ir krīze visiem Latvijas iedzīvotājiem, tā ir krīze visai pasaulei.

Tāpēc es te pateikt gribu paldies ikvienam, kas sniedz atbalstu, nevis tikai bez pamatojuma kritizē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nu, es domāju, ka šī pēdējā uzstāšanās bija uzskatāms apliecinājums un piemērs tam, kāpēc tik garas Saeimas sēdes mums nevajag rīkot. Un šeit es pirmām kārtām vēršos pie sēdes vadītājas. Jūsu pienākums bija šinī situācijā reaģēt un norādīt, ka mēs runājam par otro lasījumu (iespējams, daudzi koalīcijas deputāti, kuri vispār nepiedalās šinīs debatēs, nav vispār piefiksējuši to) un ka pašlaik pienākums ir runāt par konkrētiem priekšlikumiem, nevis par visu likumprojektu kopumā vai vispār ne par likumprojektu. Un visi šie... pat apvienotais debašu laiks bija vispār ne par ko - ne par priekšlikumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ir tiešām amizanti dzirdēt no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra, ka viņam pašlaik tikai, kā sakot, ir radusies sapratne par to, ka tiešām vakcinācija ir ļoti atbildīgs, smags process un tiešām tas būtu jāorganizē. Nu, mēs ceram, ka jūs beidzot arī to sāksiet organizēt, jo pēc būtības tas viss, par ko pašlaik notiek visas šīs debates, un tas, kā sabiedrībā saka, cepiens, ir par to, ka jūs to nespējat izdarīt, jūs to neizdarāt. Dotajā gadījumā tas ir opozīcijas pienākums un funkcija, un mēs to arī pildām, mēs uz to norādām un pamatoti par to kritizējam, jo tas ir tas, ko mēs varam darīt. Savukārt jūs, tie, kas esat pie varas, jums būtu jāparāda, kā jūs to risināsiet.

Ja mūsu debates veidojas tādas, ka opozīcija piedalās šinīs debatēs, nāk ar priekšlikumiem, tanī skaitā, kā jūs pats atzināt, ar konstruktīviem priekšlikumiem, ar konstruktīvu kritiku, bet jūs no savas puses neko nespējat atbildēt, tad, atvainojiet, ar to jūs vienkārši demonstrējat vai nu savu mazspēju, vai aroganci, ka jūs neatzīstat vispār Latviju kā demokrātisku valsti, kurā jūs esat ārpus likuma. Un tas ir principā tas, kas atkal tika nodemonstrēts. Tad opozīcijai ir jāpiedalās debatēs, ievērojot Saeimas kārtības rulli, savukārt pozīcijas deputāti var darīt, kā viņi grib.

Tālāk. Tas, ko jūs pieminējāt par sabiedrības neapmierinātību ar kovidu. Nē, jūs joprojām neesat sapratuši, ka sabiedrība ir neapmierināta nevis ar kovidu, bet ar jūsu rīcību, kā jūs risināt šo situāciju. Tā ir tā galvenā problēma.

Tālāk. Ja mēs runājam konkrēti par šo priekšlikumu, tad pēc būtības nav jau starpības, kā mēs nobalsosim, jo, kā mēs zinām, pašlaik ir uztaisīts kārtējais apmānu manevrs - šis vakcinācijas birojs ir pārcelts zem cita jumta, kur jau ir ministrs pateicis tiešā tekstā, ka būs... mēs to iekļausim vienotajā atalgojumā, algas būs konkrēti pēc šī ierastā, ierēdņiem noteiktā režģa, bet viņiem būs piemaksas.

Līdz ar to mēs varam te lemt, ko mēs gribam, mēs varam kaut vai noteikt jebkādas algas, jebkādus ierobežojumus, tas neattieksies... tas neko vispār nedos, jo, kā mēs redzam, šī vara spēlējas ar valsts budžetu, ar atbildību kā ar savu kabatu, kā ar piemājas dārziņu, kurā, ko viņi grib, to viņi stāda, ko grib, to izrok, un vienalga, kādas beigās būs sekas. Viņiem par to nebūs jāatbild. To mēs uzskatāmi redzam no šīm debatēm. Dalības nav nekādas, vai arī vienkārši augstprātīga attieksme tiek pausta, vai arī vispār cilvēki nespēj runāt par priekšlikumiem, vispār pat neseko līdzi. Daudzi, kā mēs redzam, pat nemāk pieteikties... nemāk pat vispār piedalīties debatēs. Nu tad kādu rezultātu mēs vēlamies no tā visa panākt?!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, mēs par šo likumprojektu debatējam otrajā, galīgajā, lasījumā.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Gribu papildināt un nedaudz reflektēt uz Dūrīša kunga teikto par vakcinācijas biroja nepieciešamību un to, kādas milzīgas problēmas šī iestāde ir atrisinājusi.

Es izpētīju publiski pieejamo informāciju par Lietuvu un Igauniju. Nevienā no šīm valstīm netika izveidots speciāls dienests līdzīgā formā kā Latvijā vakcinācijas birojs. Ne Lietuvā, ne Igaunijā no publiski pieejamās informācijas neizriet, ka Veselības ministrijas resoru dienesti, kas nodrošina vakcinācijas procesu, saņemtu kādas papildu piemaksas par darbu, ko viņi pilda.

No šiem diviem faktiem izriet sekojošs secinājums. Ja ierēdņi Igaunijā un Lietuvā tiek galā ar problemātiku Veselības ministrijā un nodrošina krietni augstāku procentu vakcinēto personu skaitā un ja šīs valstis gan nodrošina ar vakcīnām tos cilvēkus, kas vēlas vakcinēties, gan nodrošina menedžmentu vakcīnu piegādei, un tas tiek darīts uz esošās veselības sistēmas pamata, ko varētu salīdzināt ar Latvijā pastāvošo ģimenes ārstu sistēmu, tad rodas jautājums: kamdēļ vai ar ko tādu īpašu atšķiras mūsu Veselības ministrija un Veselības ministrijas resoru iestādes, ka šeit mēs nevaram bez īpaši jau izveidotas iestādes ar dubultu atalgojumu salīdzinājumā ar Nacionālo veselības dienestu nodrošināt pat vakcīnu iegādi valstī?

Mēs esam pēdējā... vienā no praktiski pēdējām vietām attiecībā uz vakcinēto personu skaitu. Tad par ko saņem algas vakcinācijas birojs? Par kādiem tādiem nopelniem? Par to, ka mēs esam pašā, pašā apakšā vakcinēto skaitā? Par to, ka mēs vēl aizvien gaidām vakcīnas, bet vakcinācijas birojs mums jau sen darbojas? Un par to, ka tagad veselības ministrs savā vēstulē arī atzīst, ka vakcinācijas birojs pēc būtības nodrošina vai plāno nodrošināt komunikācijas menedžmenta funkcijas?

Komunikācijas menedžmenta funkcijām ir PR speciālisti. Un šis birojs kā PR speciālisti un naudas apgūšanas iestāde viņus ir izsmēlusi, jo nenodrošina elementāru lietu - adekvātu un konkurētspējīgu ne vakcīnu, ne vakcinēto personu skaitu salīdzinājumā ar kaimiņiem.

Un, ja mēs runājam par kaimiņiem, tad vajag saprast arī, ka jebkuri ierobežojumi, ko ievieš, veido nogurumu sabiedrībā, tie veido sabiedrības nogurumu nevis tikai un vienīgi no pandēmijas, bet no iestādēm un no politiķiem, kas pieņem tādus lēmumus. Ja citas valstis pakāpeniski ieviesa ierobežojumus un reducēja tos, skatījās pa reģioniem un modelēja situācijas, nenosakot tik stingrus ierobežojumus kā Latvijā, tad... sabiedrība gan pieņem ierobežojumus, gan nenogurst no attiecīgajām sankcijām, ierobežojot dzīvi... sportu vai komunikāciju.

Latvijā diemžēl sarkanā gaisma deg visur un visiem, kas strādā attiecīgajās jomās. Un tas, manuprāt, ir vissliktākais, kas varētu notikt, jo pašlaik nogurums jau no ierobežojumiem sakrājies, un tā neapmierinātības temperatūra vēl aizvien turpina pieaugt, ko arī parādīja publiskais balsojums platformā ManaBalss.lv, kas izvērsās... un kas parādīja neapmierinātību konkrēti pret vakcinācijas biroja pastāvēšanu.

Tāpēc, kolēģi, lai arī tas birojs tiek reorganizēts, neapmierinātība turpinās pieaugt. Un jūs varat biroju reorganizēt vai modernizēt, vai iekļaut... jebkurā gadījumā tas atstās sekas gan uz komunikāciju, gan arī uz vēlēšanām, kas tuvojas pašvaldībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, visi! Dūrīša kungs, jūs neizmantojāt lielisku iespēju paklusēt. Jūs esat Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, cik es saprotu. Un jūs esat līdzatbildīgs pie nekvalitatīvā vakcinācijas biroja darba, vispār pie tā, ka mums ir pēdējā vieta visā tajā. Jūs jau tur visi antivakseri esat, spriežot pēc statistikas un visa pārējā. Vienīgais, ko protat, - to vakcinācijas avīzi izlaist.

Un jautājums ir vietā - par ko tās algas jūs viņiem maksājāt? Par ko? Par to slaveno Ministru kabineta atklāto sēdi, kur Juhņēvičas kundze nespēja Kariņam atbildēt, cik ir vienā tajā pudelītē devas, un teica, ka viņa noskaidros kaut kādā e-klasē vai kādā sistēmā? Par ko? Par to, ka viņi nespēj piegādāt...?

Vai jūs atbildēsiet vai vakcinācijas birojs, vai visa tā jūsu brandža atbildēs par... kopā ar Viņķeli... par to, ka neiepirka vakcīnas ne no “Pfizer”, ne no “Moderna”, par ko krimināllietu, šodien es lasu presē, ģenerālprokurors taisās rosināt, Dūrīša kungs?

Jūs esat tajā pašā paristu brandžā, kas atbild par šo visu vājprātu. Jums statistiku parādīt, kurā vietā Latvija ir? Visa pasaule vaļā. Mums cilvēki sēž ieslogoti jūsu dēļ, Dūrīša kungs, un jūs te atļaujaties filozofēt par to, ka vajag vakcinācijas biroju ar, nezinu, piecu tūkstošu vai cik tur lielām algām. Jums jau ir pieredze ar pusmiljonu pētījumiem par siļķi kažokā, Dūrīša kungs! Naudu jūs kāst mākat - tas ir vienīgais -, ne jau vakcinēt cilvēkus. Pat tos, kas grib.

Jūs tur to rindu kaut kādu taisījāt, ka ir jāpiezvana, jāpiesakās. Kaut kādi 50 tūkstoši trako piezvanīja, pieteicās, pēc tam omes pašas gāja uz Dzemdību namu vai uz Bērnu slimnīcu... meklēt, kur vakcinēties. Tā ir tā jūsu kārtība? Par to tās algas maksā, Dūrīša kungs? Taču visa sabiedrība to zina. Un tad piesakās vienā vietā, un no četrām citām atkal zvana, jo kārtības jau nav nekādas.

Jūs kā parlamentārais sekretārs, kurš atbildīgs par likumdošanu šajā jautājumā, esat tieši atbildīgs. Jums ir tiešā saikne jānodrošina starp Veselības ministriju un parlamentu, Dūrīša kungs! Un jūs te muti virināt šovakar par vakcinācijas biroju, kuram algas vajag. Varbūt jums vajadzētu parunāt, ka jums kopā ar Viņķeli jāsēž uz apsūdzēto sola par to, ka mums nav vakcīnu, Dūrīša kungs! Vai par to, ka maskas iepirka tas Labsvīrs... vai kā viņu tur sauc, pēc tam bēga projām. Pēc tam tagad atkal uz nākamajiem iepirkumiem... Tur, kur Jaunās VIENOTĪBAS tie... deputātu kandidāti vinnē to izplatīšanu... SIA “Vakcīna”, Aksels Roshofs viņa vārds. Par to varbūt parunāsim? Tas ir tas sasniegums vakcinācijas birojam?

Kas ir sasniegums? Jūs pat nezināt, kādas funkcijas ir šim pasākumam, kas ir izgāzies sabiedrībā. Jūs te runājat par kaut kādu ļoti nopietnu lietu. Jūs vispār zināt, cik cilvēku Latvijā grib vakcinēties? Jūs runājat par 70 procentu cilvēku vakcināciju... 70, nē, es domāju, 97 procenti Latvijas sabiedrības negrib vakcinēties. Un vakcinācijas avīze nepalīdzēs. Un algas nepalīdzēs, Dūrīša kungs!

Šī nu bija vieta jums kā Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram uzkāpt tribīnē un atvainoties par to drausmīgo izgāšanos, par to nespēju. Un jūsu personīgo nespēju, Dūrīša kungs! Ko tad jūs esat spējis? Mums cilvēki lido no Lietuvas un Igaunijas, jo tur var, tur ir atvērts viss. Citās valstīs iet uz krodziņiem, iet uz darbiem. Mums ir ciet. Jūsu dēļ, Dūrīša kungs! Jūsu dēļ cilvēki sēž mājās. Tāpēc ka jūs filozofējat un tikai naudu kāšat. Bet varbūt vajag vienreiz iznākt no skapja, Dūrīša kungs, jo viss, ko jūs darāt, ir tā kā caur to vietu... kur ķeizars kājām staigā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Klausoties Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru, kurš, starp citu, bija arī parlamentārais sekretārs pie bēdīgi slavenās Viņķeles kundzes un, es saprotu, nemaz nav nekādus secinājumus izdarījis, un nemaz nenožēlo pilnīgi neko no savām kļūdām...

Dažs labs Dūrīša kunga veidolā tiešām ir patiesībā ļoti stipri sajaucis jēdzienus, jo Dūrīša kungs uzskata, ka vara ir kaut kas tāds, par ko kādam kāds ir jāskauž. Droši vien tāpēc, ka Dūrīša kungs ir pārliecināts, ka vara ir nevis atbildības uzņemšanās par savām neizdarībām, par savām kļūdām, par savu skaudību, par savu skopumu, bet, Dūrīša kunga ieskatā, vara ir šeptēšanās pa valsts iestādēm kā pa savu mazdārziņu, iekārtojot tur savus draugus vai... kas jums tur viņi ir visi. Vienreiz kaut kur vienā vietā izkrīt, pēc tam parādās citā vietā. Dūrīša kungs uzskata, ka vara - tā ir tiešām šeptēšanās pa nodokļu maksātāju līdzekļiem kā pa savu kabatu, iekārtojot Ščipčinskim pasūtījumu, iekārtojot vakcinācijas avīzē... Mēs uzzināsim, kam jūs samaksājāt... vakcinācijas avīzes drukāšanu. Viņš uzskata, ka vara - tā ir vienkārši līdzekļu izsaimniekošana.

Viņam skauž, ka kāds var atļauties nopirkt kādu mantu par saviem līdzekļiem, jo Dūrīša kungs uzskata, ka viss, kas viņam ir jādara, - ir jātērē jūsu - nodokļu maksātāju - līdzekļi. Pa labi, pa kreisi, ka tik saņem kaut ko. Dūrīša kungs uzskata, ka šobrīd ir ballēšanās laiks, ka šobrīd ir tēriņu laiks, jo 2,3 miljonus Dūrīša kungs no nodokļu maksātāju līdzekļiem izpļekarēs uz vakcinācijas apzināšanu un komunikācijas kampaņām. Tāda ir Dūrīša kunga filozofija. Protams, kāds droši vien domā, ka ir...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Rancāna kungs, lūdzu, jūsu komentārs komisijas vārdā.

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Balsojums par šo nav pieprasīts. Varam iet tālāk, pie nākamā priekšlikuma. Ar jūsu atļauju, protams.

Sēdes vadītāja. Jā.

Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 27, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

J. Rancāns. 44. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Identisks iepriekšējam priekšlikumam. Atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā Nav balsojams, jo ir jau atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta un debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu!

J. Rancāns. Tālāk. 45. - deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava un Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Atkal... izslēgt likumprojekta 10. pantu, kas nozīmē... par šī vakcinācijas biroja algām, kas bija jau paredzētas likuma pielikumā. Komisijā atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.  Arī nav balsojams vairs.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 46. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī paredz izslēgt likumprojekta 10. pantu, kurā iekļauts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pielikums ar vakcinācijas biroja algām. Komisijā, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, darba kārtība šajā sēdē ir izskatīta. Es jūs iepazīstināšu ar deputātu iesūtītajiem jautājumiem.

Deputāti Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova un Armands Krauze ir iesnieguši jautājumu “Par senlietu uzglabāšanu un apgrozību”. Šo jautājumu mēs nododam tieslietu ministram Jānim Bordānam.

Un deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova un Andris Kazinovskis ir iesnieguši jautājumu “Par Covid-19 vīrusa diagnosticēšanu, izmantojot PCR testēšanas metodi”. Šo deputātu jautājumu mēs nododam veselības ministram Danielam Pavļutam.

Līdz ar to šīsdienas darba kārtība ir izskatīta.

Vēl dalībnieku reģistrācija. Kvorums ir konstatēts.

Šodien pieteiktās darba kārtības Saeimas sēdēs tiks izskatītas nākamajā ceturtdienā, 25. martā.

Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 38. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 18. martā

Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 933/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3865)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. K. Sprūde
	- dep. E. Tavars
	- dep. R. Ločmele
	- dep. I. Zariņš
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Tavars
	- dep. R. Naudiņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. E. Papule
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Bergmanis
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Bergmanis
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. K. Sprūde
	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Naudiņš
	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. J. Stepaņenko
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. R. Naudiņš
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. M. Možvillo
	- dep. J. Stepaņenko
- Par procedūru	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Stepaņenko
- Debašu turpinājums	- dep. M. Možvillo
	- dep. K. Sprūde
	- dep. M. Možvillo
	- dep. M. Možvillo
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
Informācija par deputātu K. Sprūdes, J. Stepaņenko, A. Gobzema, Ļ. Švecovas un A. Krauzes jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par senlietu uzglabāšanu un apgrozību” (Nr. 199/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, A. Gobzema, Ļ. Švecovas un A. Kazinovska jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid – 19 vīrusa diagnosticēšanu izmantojot PCR testēšanas metodi” (Nr. 200/J13)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 18.03.2021 19:28:00 bal001
Par - 55, pret - 21, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 25. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 19:32:12 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 18.03.2021 20:13:22 bal003
Par - 33, pret - 39, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 27. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 20:35:44 bal004
Par - 18, pret - 38, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 28. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 20:37:15 bal005
Par - 30, pret - 49, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 29. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 20:42:01 bal006
Par - 54, pret - 21, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 20:48:46 bal007
Par - 29, pret - 47, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 31. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 20:50:30 bal008
Par - 12, pret - 55, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 32. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 20:52:07 bal009
Par - 59, pret - 19, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 33. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 20:54:54 bal010
Par - 29, pret - 50, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 34. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 20:57:27 bal011
Par - 25, pret - 50, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 35. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 20:59:50 bal012
Par - 33, pret - 52, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 36. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 21:03:56 bal013
Par - 31, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 37. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 21:07:15 bal014
Par - 49, pret - 29, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 38. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 21:09:32 bal015
Par - 30, pret - 46, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 39. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 21:16:34 bal016
Par - 24, pret - 52, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: 40. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 21:19:43 bal017
Par - 24, pret - 51, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: 41. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 21:44:55 bal018
Par - 53, pret - 27, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 43. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 21:47:23 bal019
Par - 87, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums

Datums: 18.03.2021 21:48:33 bal020
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

18.03.2021.

9.00

13.00

15.00

16.15

18.00