Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas trešā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 7. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam skatīt Saeimas 2021. gada 25. marta pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidija ziņojumi.
Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 974/Lp13). Ministru kabinets to ir atsaucis. Līdz ar to tas nav izskatāms.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Pašvaldību likums” nodot Administratīvi teritoriālās reformas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” priekšlikumu... “Par” likumprojekta nodošanu ir pieteicies runāt deputāts Juris Pūce. Lūdzu!
J. Pūce (AP!).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Kopš pašvaldību likuma pieņemšanas 1994. gadā ir pagājuši gandrīz 30 gadi, un to laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas ne tikai valsts pārvaldē, bet arī sabiedrībā, pilsoniskajā sabiedrībā. Ir nepieciešamas jaunas iesaistes formas... sabiedrībai... vietējo kopienu pārvaldē. Šis Ministru kabineta apstiprinātais, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts ir solis uz to, lai izveidotu mūsdienīgu pārvaldi Latvijas pašvaldībās. Jauns, visaptverošs, laikmetam atbilstošs pašvaldību tiesiskais regulējums iezīmē pašvaldību pārvaldības reformu.
Es gribu uzsvērt trīs jautājumus, kas patiesībā šajā likumā... likumprojektā ir būtiski... izcelti.
Viens no tiem - virzība uz tiesisku, efektīvu, atklātu pārvaldi.
Otrs, kas ir būtisks, - virzība uz pašvaldību ikdienas dzīves tālāku demokratizāciju un sabiedrības plašāku iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Un visbeidzot trešais - funkciju, pašvaldību atbildības pārmaiņa, pārkonsolidēšana, funkciju spēja... pašvaldību funkciju realizācijas iespēju precīzāku regulējumu...
Likumprojekts ir vērsts uz efektīvāku pārvaldi. Likumprojekts ir vērsts uz sabiedrības iesaisti. Sabiedrības iesaistes kategorijā es gribētu uzsvērt trīs lietas.
Ar likumprojektu tiek ieviesta tā sauktā līdzdalības budžeta ideja, kas nebūt nav nekas jauns ne Eiropā, ne arī Latvijā. Vairākas pašvaldības to jau ir izmēģinājušas un ir redzējušas, ka, iedzīvotājiem dodot iespēju lemt par kādu pašvaldības budžeta daļu - kur tieši ieguldīt pašvaldības teritorijas attīstībā šo budžetu... tas tikai vairo iedzīvotāju interesi par pašvaldību darbu. Tagad to ir plānots attiecināt uz visām pašvaldībām, dodot visiem Latvijas iedzīvotājiem šādas tiesības.
Vienlaikus likumprojekts paredz iespēju pilsētās un pagastos veidot iedzīvotāju padomes, kā arī iedzīvotājiem dot iespēju pašvaldību domēs iesniegt kolektīvo iesniegumu (līdzīgi, kā tas ir Saeimā), tādā veidā risinot kādu iedzīvotājiem nozīmīgu, vietējai kopienai svarīgu jautājumu... risināšanu.
Pārvaldības pusē likumprojekts skaidrāk nodala lēmējvaru no izpildvaras, nosaka skaidru kompetenču un funkciju sadali.
Uzlabotais pašvaldību darbības organizācijas modelis mazinās iespēju dažādi interpretēt un piemērot tiesību normas, kā tas diemžēl nereti ir bijis pie pašreizējās, diezgan novecojušās likuma redakcijas.
Likumā... Likumprojektā ir precizēti domes deputātu amatu savienošanas ierobežojumi; ir noteikts pienākums izveidot iestāžu iekšējās kontroles sistēmu; ir noteikta atklāta kandidātu atlase uz pašvaldību administrāciju... amatiem, tādējādi veicinot caurskatāmību pašvaldību darbā.
Runājot par pašvaldību darba optimizēšanu un digitālo risinājumu ieviešanu, ir precizēti domes un komiteju darba organizācijas jautājumi. Digitālo risinājumu pieejamība ir risināta, ar to dodot iespēju noturēt videokonferences, noturēt dažādas formas sapulces... pašvaldību sapulces, tādā veidā modernizējot kopīgo pašvaldības ikdienas darbu regulējuma jautājumu.
Funkciju definīcijas ir būtiski pārskatītas. Tās ir padarītas precīzākas, skaidrāk regulējot pašvaldību atbildību.
Jauna funkcija, skaidri nodefinēta funkcija, ir - visās pašvaldībās no 2024. gada izveidot pašvaldības policiju. Tas tapa, iespējams, līdz ar administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu; pirms tam šāda prasība būtu nesamērīga pašvaldībām, kuru administratīvās un finansiālās iespējas bija tik ļoti dažādas.
Es aicinu atbalstīt šī likumprojektu nodošanu, izskatīšanu komisijā un tālāku virzību Saeimā.
Es aicinu arī precizēt attiecībā uz komisiju, kam tiek nodots šis likumprojekts, - nenodot šo likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, nodot tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un par atbildīgo noteikt tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju - par šī likumprojekta izskatīšanu.
Lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Paldies Pūces kungam par ieskatu vēsturē. Es arī sākšu ar ieskatu vēsturē.
Pirms 30 gadiem, kad tika izveidots pašvaldību tiesiskais regulējums, Latvijas tālaika deputāti izdarīja vienu tiešām ļoti vērtīgu lietu - viņi atteicās no izpildkomitejām - no izpildkomitejām, kas bija raksturīgas Padomju Savienībai... tālaika vadošajam mehānismam, tālaika pārvaldes struktūrai. Bet šobrīd... Es gribētu teikt, ka šis likums, kas tiek piedāvāts... tajā caurvijas vairākas lietas, kas ir svarīgas demokrātijā... lietas, kas ir svarīgas... un kas ir raksturīgas galvenokārt tieši izpildkomitejām... un tieši šim pārvaldes modelim.
Ja mēs runājam par to, cik šis likumprojekts ir svarīgs... padarīts, tad... realitātē tās lietas, kas tiek piedāvātas... Es gribētu iebilst un gribētu teikt, ka tas, kas tiek piedāvāts, - tas īsti neiztur kritiku. Pēc būtības tas varētu būt likuma grozījumu līmenis, ne jauna likuma projekta līmenis. Bet arī šie grozījumi ir ļoti, ļoti diskutabli.
Protams, mēs varam pievērsties arī atsevišķām lietām, kuras šajā likumprojektā ir piedāvātas un kuras, manuprāt, būtu ļoti būtiski jāpārskata, un kuras, pats galvenais, neizpilda to uzdevumu, ko Saeima vienprātībā nolēma, administratīvi teritoriālo reformu uzsākot, un kas iekļāva arī izpratni par to, ka būtu jāveic funkciju audits - ko dara pašvaldība, ko dara valsts kā puse. Tas diemžēl nav izdarīts.
Arī šī likumprojekta iesniegšanā... Nekur nav izlasāms neviens vārds par to, kāda tad būtu... izņemot... tas, ko minēja tikko Pūces kungs, - ka tagad visām pašvaldībām būs jātaisa pašvaldības policija. Kārtību pilsētās, ielās, novados jau šobrīd pārsvarā nodrošina tikai pašvaldības policija; saukt to par kaut kādu novitāti būtu grūti. Tajā pašā laikā likumprojekts neparedz nekādu finansējuma piesaisti... finansējuma līdzdošanu, kaut gan to paredz Eiropas vietējo pašvaldību harta. Ja tāda funkcija pašvaldībām tiek uzdota no valsts kā obligāta funkcija, tad tās izpildei būtu jāparedz arī finansējums.
Tāpat arī par tām it kā precizētajām funkcijām... Ja tiek slavināts tas, ka šīs funkcijas tagad ir precizētas, tad es, tieši pretēji, teiktu, ka funkcijas ir padarītas izplūdušākas. Piemēram, viena no galvenajām funkcijām, kas ir, - šī brīvprātīgās iniciatīvas... pašvaldība... tiek sašaurināts... atbilstoši tam, kas... ir iespējams tikai tvērumā, kas ir atbilstošs... pašvaldību autonomo funkciju ietvaros. Tas, manuprāt, nav pareizi, jo tādā veidā mēs izslēdzam, piemēram, studējošo stipendijas, kas ļoti populāras un tieši caur brīvprātīgo iniciatīvu tiek īstenotas, un arī citus jautājumus.
Tāpat es gribētu teikt, ka pats galvenais... un arī kas būtu jāvērtē... tas ir Satversmes tiesas spriedumā, pēdējā, par administratīvi teritoriālo reformu... Ikšķiles lietā, kur Satversmes tiesa nodefinēja vienu svarīgu jautājumu, tas ir - vietējā pārvalde. Un, ja no deviņdesmitajiem gadiem ir bijušas... viss kaut kas ir redzēts, bet tas, kas šeit tiek piedāvāts, - šeit piedāvāts tāds hibrīdmodelis, kas ir raksturīgs Krievijai... kaut kur, - ka tur pārvalda... ka ieceļ kaut kādus pārvaldniekus...
Tāpat... nezinu... es mēģināju ar kolēģiem atrast... Kaut kur Āfrikā ir tādi piedāvājumi, kādus piedāvā šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, - piedāvā Saeimai akceptēt, piemēram, par šīm valdēm, kuras tad atbilstoši demokrātijai ieceļ... tātad viņus izvēlas iedzīvotāji, un pēc tam pašvaldības domē viņi ir jāapstiprina, tātad pašvaldības dome viņus var arī neapstiprināt. Tāda iespēja arī pastāv, un tas galīgi nav demokrātiski.
Tas, ko uzsvēra Satversmes tiesa, - par to, ka ir jābūt šai pārvaldības struktūrai... sauksim tās par nulltā līmeņa pašvaldībām... Tas, kas šeit tiek piedāvāts, - tās nekādā gadījumā nav nulltā līmeņa pašvaldības. Protams, tas ir tāds hibrīdmodelis, kas galīgi neatbilst tam ietvaram, kas... bija uzdots... gan uzdevumā no Valsts prezidenta, gan likumā... un tā tālāk.
Un, protams, šī padomju vēlme - no centra atlaist... pieņemt tātad šīs pašvaldības ministra pilnvaras... atlaist mēru... manuprāt, arī ir vēsturiski... jāņem ārā no šī likumprojekta.
Aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Pašvaldību likums” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - 6, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Somijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu”. To ir iesniedzis Ministru kabinets. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. To ir iesniedzis Ministru kabinets. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. To ir iesniedzis Ministru kabinets. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Deputāti Marija Golubeva, Vita Anda Tērauda, Krista Baumane, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Inese Voika un Aigars Bikše ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Marija Golubeva. Lūdzu!
M. Golubeva (AP!).
Minētie grozījumi paplašina to kandidātu loku, kuri var pieteikties konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, nosakot, ka uz docenta, asociētā profesora un profesora amatu var pretendēt arī tie zinātnieki un pasniedzēji, kuri ir docenti, asociētie profesori vai profesori Eiropas Savienības valstīs, kā arī Šveicē, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Arī tajos gadījumos, kad viņiem nav doktora grāda, bet viņiem ir akadēmiskie sasniegumi, kas atbilst likumā izvirzītajām prasībām, lai šādā gadījumā kandidātu atbilstība tiktu vērtēta pēc viņu zinātniskās darbības rezultātiem starptautiskā mērogā.
Tas pavērtu iespēju Latvijas universitātēm izmantot to zinātnieku pieredzi un zināšanas, kuriem ir izcili zinātniskie, pedagoģiskie sasniegumi, kas atbilst likumā noteiktajiem zinātniskajiem kritērijiem, pat tad, ja viņiem nav Latvijā atzīta doktora grāda. Ir vairākas zinātnes jomas, kurās pašlaik pastāv liela prasību nesakritība starp Latvijas augstākās izglītības sistēmu un daudzām pasaules līmeņa universitātēm. Piemēram, klīniskās medicīnas profesors bez akadēmiska - doktora - grāda var pasniegt Hārvardā, bet ne Latvijā. Līdzīgas situācijas mēdz veidoties attiecībā uz dažiem juristiem, arhitektiem un arī dažās citās jomās, piemēram, biznesa vadības zinātnes jomā.
Kāds ir labums no šiem grozījumiem? Pašlaik daudzu latviešu zinātnieku situācija ir tāda, ka viņi strādā ārpus Latvijas robežām, valstīs, kur augstskolu zinātniskais līmenis pašlaik ir objektīvi augstāks nekā daudzviet Latvijā, bet, lai pasniegtu augstskolā, tur... ne visur tiek prasīts doktora grāds. Nereti šo zinātnieku starptautiskais sniegums ir augstāks, un Latvijas augstskolas noteikti iegūtu, ja viņus piesaistītu.
Ne velti lūgumu virzīt šādus grozījumus iesniedza arī diasporas zinātnieki, Eiropas Latviešu apvienība, un tos atbalsta arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Latvijas augstskolām šī starptautiski izcilu zinātnieku klātbūtne ir nepieciešama kā malks svaiga gaisa. Protams, paši par sevi šie grozījumi necels augstskolu reitingus, bet pēc augstskolu pārvaldības reformas, piesaistot lielāku finansējumu, šo zinātnieku klātbūtne un viņu publikācijas cels Latvijas augstskolu atpazīstamību un zinātnisko sniegumu.
Mēs apzināmies, ka ne visām zinātnes jomām šī situācija varētu būt vienlīdz aktuāla. Komisijā mēs varēsim uzklausīt gan IZM viedokli, gan ekspertu viedokļus un nepieciešamības gadījumā arī precizēt šīs prasības. Protams, par šiem priekšlikumiem jādiskutē, ņemot vērā visas nianses, tieši tāpēc mēs ceram uz pilnvērtīgu diskusiju komisijā, arī ar diasporas organizācijām, kuras jau sen nobriedušas šai diskusijai.
Aicinām nodot šo iniciatīvu komisijai.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Teirumnieks. Lūdzu!
E. Teirumnieks (NA).
Labdien, kolēģi! Lūgšu neatbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību un gribētu likt akcentus uz sekojošo.
Pirmkārt, finansējums. Jau ilgu laiku Latvijas problēma ir finansējums augstākajā izglītībā, tātad arī akadēmiskā personāla atalgojums. Tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Lai cik patriotiski pret savu darbu būtu augstskolu docētāji, tomēr arī viņiem ir jāuztur ģimenes. Atalgojuma dēļ daudzi izcili augsta līmeņa akadēmiskās saimes pārstāvji šobrīd docē un savu zinātnisko darbību veic ārpus Latvijas, bieži vien pilnībā pārceļoties dzīvot citā valstī. Turklāt esošais atalgojums Latvijas augstskolām neļauj un neļaus piesaistīt augstas raudzes profesorus no ārzemēm. Un mēs to vienkārši nevaram izdarīt... kaut vai konkurencē ar mūsu kaimiņvalstu augstskolām. Jāņem vērā, ka, attīstoties ražojošajai industrijai un tehnoloģiju sarežģītībai, augsti kvalificēts akadēmiskais personāls izvēlas strādāt ne augstskolu segmentā.
Otrkārt, docētāju noslodze jeb slodze. Latvijā ir ļoti augsts kontaktstundu skaits profesūras līmenī, savukārt daudzās citās Eiropas Savienības valstīs profesoram ir tikai pāris kontaktstundu nedēļā, pārējo slodzes daļu veido zinātniski pētnieciskais darbs, diplomdarbu un doktora disertāciju vadīšana. Latvijā profesori ļoti bieži strādā paralēli vairākās augstskolās. Protams, no tā cieš zinātniskā kvalitāte, piemēram, zinātniskās publikācijas. Latvijas profesūra, ja tā var teikt, zaudē ārzemju pētnieku grupām, kur ir kolektīvās augsta līmeņa publikācijas, bet ir grūti novērtēt katra autora zinātnisko devumu.
Treškārt, doktorantūras skolas jeb doktorantūra. Situācijā, kad uz asociētā profesora un profesora amatu, izņemot, piemēram, mākslas, varēs kandidēt bez doktora zinātniskā grāda, tiks apdraudēta doktorantūru pastāvēšana. Jau šobrīd Latvijā ir akūta problēma ar studējošajiem doktorantūrās un doktora zinātnisko grādu ieguvušajiem. Esošais doktora grādu ieguvušo skaits nenodrošina zinātniskā personāla ataudzi. Tendence ir bīstama, šie priekšlikumi var pazemināt ieinteresētību maģistra grādu ieguvušajiem studēt doktorantūrā.
Ceturtkārt, ievēlēšanas kritēriji. Jau šobrīd esošā ievēlēšanas sistēma un procedūra neliedz piedalīties atklātajos konkursos un pretendēt uz profesionālajiem docētāju amatiem. Patlaban ievēlēšanas prasības profesoru un asociēto profesoru amatiem tiek kāpinātas. Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi profesora un asociētā profesora amata pretendentiem paredz promocijas darbu vadīšanu profesoram, arī vismaz viena vadītā promocijas darba aizstāvēšanu, kā arī promocijas darbu recenzēšanu un tā tālāk.
Bez doktora zinātniskā grāda veikt šos darbus nav iespējams.
Līdz ar piedāvātajiem grozījumiem Augstskolu likumā arī šīs prasības tiks mazinātas.
Ņemot vērā minēto, vēlreiz atgādinu, ka finansējums augstākajā izglītībā - tā ir atslēga uz kvalitatīvu mācībspēku piesaisti Latvijas augstākās izglītības sistēmai, to skaitā - no diasporas. Un doktora zinātniskā grāda neņemšana vērā noteiktiem akadēmiskajiem amatiem - tas neveicinās virzīšanos uz augstākās izglītības izcilību.
Aicinu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubevas, Tēraudas, Baumanes, Rukšānes-Ščipčinskas, Voikas un Bikšes iesniegtā likumprojekta nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 21, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas, Jāņa Iesalnieka, Aleksandra Kiršteina un Riharda Kola iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai Šnores kungs runās “par”?
Lūdzu, jums vārds.
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Latvijā šodien, 30 gadus pēc okupācijas, ir novērojama paradoksāla situācija, ka pilsoņus var vajāt, viņiem draudēt, viņus sodīt par okupācijas armijas kara tehnikas novākšanu no goda pjedestāliem. Pēc loģikas vajadzētu būt otrādi - ka sodāma būtu okupācijas atribūtu izstādīšana un godināšana, nevis to novākšana.
Likumprojekta mērķis ir šo situāciju sakārtot, pirmām kārtām - radīt motivāciju zemes īpašniekiem šādus pieminekļus novākt un noteikt atbildību, ja tas netiek izdarīts.
Ir grūti iedomāties, ka Parīzē vai Londonā goda vietā uz postamenta šodien stāvētu vācu bumbvedējs ar kāškrustu, pie kura vācu veterāni liktu ziedus. Taču Latvijā piemineklis PSRS bumbvedējam, ar visu sarkano zvaigzni, stāv goda vietā - laukuma centrā... tepat, Pierīgā, un pašvaldība visu to nodrošina no sava budžeta.
Savulaik PSRS militārā tehnika - tanki, lielgabali un lidmašīnas - tika izstādīta redzamās vietās PSRS okupētajās teritorijās, lai vietējie iedzīvotāji, katru dienu garām ejot, neaizmirstu, kādas varas pakļautībā tie atrodas. PSRS laiki ir pagājuši jau 30 gadus. Okupācijas armijas pieminekļa vieta ir vai nu metāllūžņos, vai muzejā, taču nekādā gadījumā ne Latvijas pilsētu laukumos.
Likumprojektu ir atbalstījušas Latvijas represēto organizācijas.
Aicinu jūs, kolēģi, to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs. Lūdzu!
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Man šķiet, likumprojekta iesniedzējiem jābūt godīgiem un vajag nosaukt šo dokumentu par likumu par Skultes lidmašīnu, jo vienīgais objekts, kas pašlaik atrodas Latvijā un kaut kādā veidā ir saistīts ar bijušās PSRS bruņotajiem spēkiem, ir lidmašīna IL-28, kas stāv Pierīgas ciematā... Skultē pie lidostas.
Taču man ir sarežģīti uzskatīt, ka vispār šo pieminekļu jautājums ir liela problēma Latvijai. Tieši otrādi. Liekas, ka likumprojekta iesniedzēji rīkojas pretvalstiski, jo viņi piesaista tagad mūsu republikai lieku negatīvu uzslavu, proti, dažu valstu, kaimiņvalstu, mediji un līderi sāk uzbudināties, ka, redziet, Latvijā “nonāvē” padomju simboliku, teiksim tā, iznīcina pieminekļus. Varbūt tas dod pamatu uzbrukumiem Latvijai... politiskiem uzbrukumiem, es domāju.
Protams, Nacionālās apvienības frakcija dažreiz uzstājas, vadoties no tādas frāzes - jo sliktāk, jo labāk. Diemžēl jūs nesaprotat, ka darbības, ko jūsu aktīvisti īstenoja Jēkabpilī, - tas ir nekas cits kā tiesiskais nihilisms. Ja ir kaut kādas pretenzijas pret bijušo pieminekli artilēristiem, tās vajag īstenot caur pašvaldību, pieņemt attiecīgu lēmumu un pēc tam rīkoties, nevis kā zagļiem naktī izvest, demontēt ar spēku šo lielgabalu.
To pašu jūs tagad domājat izdarīt ar lidmašīnu, bet tas jums neizdosies, kungi, jo šis objekts ir diezgan pamatīgs, labi nostiprināts. Tur dzīvo cilvēki, kas ļoti labi zina jūsu vēlmes, zina arī to, ka... teiksim, pirms kāda laiciņa norauj tabulu pie postamenta. Tā ka šis objekts tiek apsargāts, vietējie cilvēki zina to, un jums tas vienkārši neizdosies, jūs provocējat konfliktu.
Jums ir izdevīgi izprovocēt konfliktu un pēc tam... Jūs domājat, ka jūs varat sasniegt savus politiskos mērķus. Tas ir ļoti, ļoti bīstami esošajā situācijā, kad Latvijā notiek pandēmija un mums jābūt politiski saskaņotai un saliedētai sabiedrībai; jūs mākslīgi īstenojat faktiski starptautisku konfliktu, jo ir zināms, ka vairākumam cilvēku, kas pieder pie nacionālām minoritātēm, pie mazākumtautībām, lietas, kas ir saistītas ar vēsturi, ir svētas lietas. Pašlaik vēsture kļuvusi par tādu kā reliģiju, tas attiecas gan uz latviešiem, gan uz krieviem.
Es varu atgādināt, ka padomju vēsturiskā politika, kaut tā bija ļoti aplama, manuprāt... tika iznīcināti dažādi pieminekļi, piemēram, Rēzeknē, bet Brīvības piemineklis tika saglabāts. Un bija arī tāds piemērs par Latvijas armijas pieminekli. Varu nosaukt šo pašu bruņumašīnas skulptūru no betona, kas bija uzstādīta 1939. gadā Rīgā, Pulka ielā. To atklāja ģenerālis Balodis. Un šis piemineklis, bruņumašīna, stāvēja visos laikos un nodzīvoja līdz neatkarībai, kad tika remontēts...
Es lūdzu kolēģus neatbalstīt Nacionālās apvienības frakcijas deputātu priekšlikumu un nobalsot pret šo bīstamo un nepareizo priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Šnores, Dzintara, Dombrava, Iesalnieka, Kiršteina un Kola iesniegtā likumprojekta “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 23, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Bankas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” nodot komisijām - Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot komisijām - Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot komisijām - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1003/Lp13), tas ir otrs likumprojekts, nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Edgara Tavara un Armanda Krauzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku” nodot Ārlietu komisijai, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu, ar ko groza Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Čakšas, Lībiņas-Egneres, Ašeradena un Možvillo iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu šā gada 25. marta pirmajā attālinātajā ārkārtas sēdē pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi” izskatīšanas līdz šā gada 8. aprīļa pulksten 9.00.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Latkovska, Čakšas, Lībiņas‑Egneres, Ašeradena un Možvillo iesniegto priekšlikumu par sēdes pārtraukumu līdz šā gada 8. aprīļa pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 7, atturas - nav. Līdz ar to šis iesniegums ir atbalstīts.
Paldies.
Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.
Paldies par darbu.
Šobrīd sēdi slēdzu.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. pavasara sesijas 3. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 7. aprīlī
un turpinājums 2021. gada 8. aprīlī
Datums: 07.04.2021 18:01:48 bal001
Par - 71, pret - 6, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Nr.976/Lp13 nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
Datums: 07.04.2021 18:11:20 bal002
Par - 57, pret - 21, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (981/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 07.04.2021 18:19:21 bal003
Par - 56, pret - 23, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (982/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 07.04.2021 18:34:08 bal004
Par - 79, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu sēdē līdz 2021. gada 8. aprīļa pulksten 9.00
Datums: 07.04.2021 18:34:24 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 07.04.2021. | 15.00 |
15.30 |
17.15 |
17.50 |