Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas devītās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 29. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie kolēģi! Sākam 2021. gada 22. aprīļa pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs. Lūdzu!
J. Dūklavs (ZZS).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” (Nr. 1027/Lp13).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi deputātu grupas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”, kas ir sagatavots kopīgi ar Zemkopības ministriju, tās izveidoto darba grupu.
Likumprojekta mērķis ir mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus, celt medību efektivitāti un, paplašinot medību rīku klāstu, novērst arī citus trūkumus pašreizējā Medību likumā, kā arī problēmas... nu, atsevišķas problēmas gan tās ir, redakcionāli tehniskas, šinī likumā.
Gribu jums paskaidrot, ka pēdējos gados ir būtiski pieaudzis pārnadžu (pārsvarā – stirnu, staltbriežu un aļņu) populācijas, līdz ar to – dzīvnieku blīvums uz vienu platības vienību; tā rezultāts ir tas, ka ir būtiski pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecības platībās un mežā (pārsvarā – tikko atjaunotās platībās un jaunaudzēs). Tas norāda, ka šo dzīvnieku populācijas blīvums ir pārsniedzis ilgtspējīgo robežu, jo dzīvnieki sāk noplicināt barības bāzi. Tas savukārt rada būtiskus zaudējumus zemniekiem un mežu īpašniekiem, kā arī būtisku izdevumu pieaugumu aizsardzības pasākumu veikšanai.
Likumprojekts veidots ar nolūku mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus, ceļot, kā jau minēju, medību efektivitāti. Kāda varētu būt šī likuma ietekme uz tautsaimniecību? Reāli varētu samazināties medījamo dzīvnieku postījumi lauksaimniecības kultūrām un mežaudzēm, samazināties zaudējumi zemniekiem un mežu īpašniekiem, pilnvērtīgāk tiktu apsaimniekotas savvaļas medījamo dzīvnieku populācijas un medību platības. Tas kopumā ir priekšnosacījums pozitīvai ietekmei arī uz tautsaimniecību.
Godātie kolēģi! Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Sākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labvakar, kolēģi! Un paldies par doto iespēju izteikties.
Es rūpīgi iepazinos ar likumprojektu un izanalizēju Vides konsultatīvās padomes iebildumus un argumentāciju par piedāvāto likuma redakciju. Es arī izlasīju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas saņemto vēstuli no Zemkopības ministrijas. Tur ir atspoguļots, ka patiesībā Zemkopības ministrija bija iesniegusi grozījumus Medību likumā un tie bija saistīti ar Āfrikas cūku mēra epizootijas apkarošanu. Taču vienlaikus daļa no deputātiem, kuri pārstāv mednieku lobiju, iesniedza savus priekšlikumus un savu argumentāciju, kāpēc ir nepieciešams ieviest šādus grozījumus.
Es uzskatu, ka mums jāvērtē un jāaizsargā ne tikai mednieku un medību kolektīvu, un medību saimnieciskā darbība vai izklaide, vai atpūta, vai arī... Nezinu, kā nosaukt medības mūsdienās, jo es uzskatu, ka medības – tas ir tāds hobijs vai atkarība noteiktiem cilvēkiem, kuri ar to aizraujas un nevar no tā atteikties. Noteikti medības nevar nosaukt par dzīvībai vai dzīvības uzturēšanai nepieciešamu nodarbošanos.
Es uzskatu, ka dzīvniekus iznīcināt, nošaujot medību laikā, nav tādas akūtas nepieciešamības sabiedrībā un tas ir tikai hobijs, veids, kā cilvēki, tā teikt, apmierina kaut kādas savas iekšējās vajadzības vai kā... Man grūti to nosaukt, jo es uzskatu, ka medības nav tas darbības veids, kurš būtu jāpaplašina vai kurš būtu likumdošanā jāatrunā.
Iespēja šaut dzīvniekus, piemēram, ar speciāliem ieročiem, ko piedāvā šis likumprojekts, patiesībā... Man grūti pat noformulēt to... Tiek paredzēta nakts redzamības tēmēkļu izmantošanas atļaušana. Ar elektronisko palielinājumu, ar siltumu uztverošiem tēmēkļiem dienas tumšajā laikā... un savādāk... nevis medību ieroču, lai nodrošinātu medību procesu sabiedrības interesēs... Tā ir jau slepkavība. Slepkavība, izmantojot speciālos ieročus – nakts redzamības... ar siltumuztverošu... ko izmanto pēc būtības karā vai karadarbībā. Man neliekas, ka tagad ir tāds laiks, ka mums būtu kara ieroči jāizmanto medību laikā. Tas ir mans subjektīvais viedoklis.
Man šī likumprojekta prezentācija un anotācija ir nepieņemama, tāpēc es balsošu “pret”. Un lūdzu arī kolēģus neatbalstīt šāda veida grozījumus Medību likumā.
Un vēl viena lieta, kas mani patiesībā satrauc, – loģikas neesamība likumprojekta anotācijā, proti, anotācijā mūsu kolēģi, lobisti no medību atbalstītājiem, pasaka, ka šāda veida tēmēkļi, nakts redzamības tēmēkļi, ir nepieciešami, lai nodrošinātu... tā teikt, saglabātu... jo būtiski pieaugusi pārnadžu, pārsvarā stirnu, staltbriežu un aļņu, populācija. Bet, saprotiet, pēc būtības mednieki ar šiem tēmēkļiem plāno...
Kāpēc pieaug tieši šāda populācija? Tāpēc, ka tiek nošauti plēsēji – vilki, lūši. Loģiski: ja šiem pārnadžiem nav dabīgo ienaidnieku, kas tos izmanto, teiksim tā, savā barības ķēdē, tad viņu populācija pieaug, un tad tie nodara kaitējumu lauksaimniecībai vai privātajiem īpašumiem un cilvēkam. Un tad rodas jautājums – vai patiešām mums viss ir kārtībā ar medību politikas plānošanu? Vai mums viss ir kārtībā ar argumentāciju un loģiku, ieviešot kaut kādus grozījumus un tos pamatojot? Un vai tiešām, izmantojot tēmēkļus un siltumuztverošas ierīces medībās... tas ir tas veids, kā tiks samazināta pārnadžu populācija? Mēs redzam, ka to populācijas pieaugums, visticamāk, ir vistiešākajā veidā saistīts ar to, ka tika izšauti lūši un vilki.
Līdz ar to... Redzot visas šīs nesaskaņas, šīs neloģiskās un nepamatotās lietas un saprotot un izprotot Vides konsultatīvās padomes viedokli un argumentāciju (viņi neatbalsta šāda likumprojekta šādā redakcijā turpmāko virzību), es lūdzu kolēģus neatbalstīt šī likumprojekta turpmāko virzību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labvakar visiem! Medību likums – tas ir viens no tiem retajiem likumiem, kurus parasti šeit, Saeimā, apspriež tiešām tādā... Ir demokrātiskas debates, nevis frakciju koalīcijas balsojums par šo likumprojektu, un tāpēc es gribētu aicināt deputātus mazliet ieklausīties pāris faktos, par kuriem būtu vērts zināt un par kuriem būtu vērts padomāt, pirms jūs balsosiet par šo likumprojektu.
Manuprāt, šis nav labākais likumdošanas piemērs - tas, kas pašlaik notiek. Un es pamatošu savu viedokli, gan par procedūru runājot, gan arī pēc būtības.
Par procedūru. Kā jau šeit tika minēts, šis likumprojekts... tas nav Zemkopības ministrijas sagatavots likumprojekts, tā ir atsevišķu deputātu iniciatīva, kura tika apspriesta Zemkopības ministrijā un pēc tam atnāca pie mums, uz Saeimu, kā atsevišķs likumprojekts. Ja runājam par procedūru, tad būtu bijis pareizi... Ja jau Zemkopības ministrija... Rodas pamatots jautājums - kāpēc Zemkopības ministrija... ja viņi uzskata, ka šī ideja ir pareiza un atbalstāma, kāpēc tā netika... negāja savu ierasto likumdošanas ceļu, tas ir, caur Ministru kabinetu... ar saskaņošanu... lai tas tiktu saskaņots ar visām kompetentajām un ieinteresētajām pusēm.
Kāpēc tas ir tik svarīgi? Vienu no niansēm jau iepriekšējā runātāja minēja, kura, lai gan nepiedalījās šinī komisijas sēdē, iepazinusies ar šiem dokumentiem, secināja, ka īsti viss kārtībā ar šo iniciatīvu nav. Un es paskaidrošu - kāpēc.
Pirmais, ko mūsu komisijas sēdē mēs dzirdējām: šeit ir vairāki riska faktori. Viens ir tas, ka pēc būtības mēs runājam par to, ka ir vēlme... kā varētu ērtāk medīt, plašāku šo medību tvērumu uztaisīt, tuvāk pilsētām un ar ērtākiem... plašāku ieroču klāstu, aprīkojuma klāstu. Komisijā policijas pārstāvis vērsa uzmanību... principā iebilda pret šādu regulējumu, runāja par bīstamību īstenot šādu regulējumu, jo tas varētu būt cilvēkiem bīstams. Sevišķi tas sakāms par termotēmēkļiem, kuri var radīt reālus draudus cilvēkiem, jo tie var neatšķirt zvēru no cilvēka, kurš var atrasties turpat, jo mēs runājam par to, ka mēs gribam tagad šādu principu ieviest plašāk - ka var pilsētu tuvumā medīt. Tas ir tikai viens no riskiem.
Manuprāt, būtu pareizi šādu likumprojektu, kā jau es minēju, virzīt caur Ministru kabinetu un šeit šodien to neatbalstīt. Ne jau tāpēc, ka principā nebūtu jārisina šī problemātika, kas saistīta ar zvēru populāciju, bet tāpēc, ka tā būtu jārisina atbildīgi, jo šodien mēs šeit runājam par cilvēku dzīvībām, kuras, iespējams, var tikt apdraudētas tādā veidā. Varētu tikt ne tikai nepareizi apsaimniekota šī populācija... iespējams, neadekvātiem līdzekļiem, bet arī cilvēku dzīve varētu tikt apdraudēta.
Tāpēc, kolēģi, mans priekšlikums būtu šo likumprojektu šodien tālāk nevirzīt, bet dot iespēju Zemkopības ministrijai kārtīgi izdarīt savu darbu - nevis tikai ar medniekiem apspriesties un uztaisīt šo likumprojektu no vienpusēju interešu viedokļa, bet no visām pusēm izdiskutēt un nākt ar saprātīgu, pārdomātu likumprojektu.
Tā ka aicinu šādu likumprojektu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā komentēsiet? Lūdzu!
J. Dūklavs. Paldies.
Es domāju, ka visu, kas bija anotācijā rakstīts, šeit kolēģi apsprieda. No sevis es tagad nevaru runāt, es varu tikai izteikt komisijas viedokli. Komisijā bija diskusijas, bija balsojums un likumprojekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Medību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 51, pret - 17, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Dūklavs. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 24. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. maijs.
Godātie kolēģi! Darba kārtības nākamā sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.
Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Edgara Tavara, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Veselības ministrijas nespēju organizēt un īstenot pret Covid-19 vakcinācijas procesu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!
I. Puga (KPV LV).
Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Edgara Tavara, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Veselības ministrijas nespēju organizēt un īstenot pret Covid-19 vakcinācijas procesu” (Nr. 55/P13) un balsoja: četri - par, seši - pret, viens deputāts atturējās... viens deputāts, piedošanu, nebalsoja. Un rezultāts... atzinums ir tāds, ka pieprasījums ir noraidāms.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Veselības ministrijas nespēju organizēt un īstenot pret Covid-19 vakcinācijas procesu” ir pamatots un aktuāls, jo vakcinācija pabeigta tikai 2,5 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Vakcinācijas process mūsu valstī joprojām nenorit raiti un sakārtoti. Pārmetumus izsaka gan potēšanā iesaistītie, gan plašāka sabiedrība. Aicinājumu mainīt atbildīgos, ja vakcinācija neuzņems lielu tempu, izteicis arī Ministru prezidents.
Ērihs Marija Remarks kādreiz ir teicis: “Nekad nesarežģī to, ko vari izdarīt vienkārši! Tā ir viena no vislielākajām gudrībām. Taču grūti realizējama.” (Citāta beigas.)
Es uzskatu, ka visoperatīvāk sakārtot vakcinēšanu varētu ģimenes ārsti. Parasti viņi savus pacientus pazīst vislabāk. Ģimenes ārsti zina, kādas ir katra cilvēka veselības īpatnības, vai konkrētu cilvēku vispār var potēt. Aprīlī tika atvērta tā sauktā dzīvā rinda, kurā varēja iestāties ikviens vakcinēties gribētājs neatkarīgi no piederības kādai no prioritārajām grupām. Eksperiments apliecināja, ka vakcinēties gribētāju ir daudz vairāk, nekā valsts spēj sarūpēt vakcīnas. Turklāt vairākos vakcinācijas centros par to slēgšanu tika paziņots pāris stundas pēc to atvēršanas. Jāņem vērā arī tas, ka tūkstošiem cilvēku vairākas stundas stāvēja rindā - tā vietā, lai elektroniski rezervētu sev laiku. Laipni lūgti 21. gadsimtā, un “paldies” Veselības ministrijai!
Pavisam drīz... parlamentārās izmeklēšanas komisija jau otrdien vērtēs Covid‑19 pandēmijas pārvarēšanas laikā pieļautās kļūdas, plānošanas nepilnības un neiedomājamo skandālu ar vakcīnu neiegādi. Uzmanība tiks pievērsta iepirkšanas procedūrai, kā vakcīnas tika pasūtītas, - kurš un kādu daudzumu nolēma pirkt, vienu vai otru vakcīnu pirkt vai nepirkt; kurš un ko tieši piedāvāja likt vakcinācijas plāna pamatā.
Tam, kas notiek valdībā, manuprāt, nav nekāda sakara ar rūpēm par Latvijas iedzīvotāju veselību. Valdībai bija daudz laika vasarā un rudenī, lai stiprinātu veselības aprūpi, pasūtītu vakcīnas, veidotu loģistikas ķēdes, bet tā nenotika.
Ja visi nozaru ministri būtu ar atbilstošu izglītību un ierobežojumi būtu saprātīgi, ja no varas partiju pārstāvju puses būtu mazāk pretrunīgu paziņojumu, puspatiesību un tukšu solījumu, tad vakcinācija ietu raitāk.
Pandēmijas dēļ izsludinātie ierobežojumi daudziem cilvēkiem tik tiešām jau ir apnikuši - tāpat kā baiļu atmosfēras un rindu radīšana, baidīšana ar to, ka atlaidīs no darba, “zaļās pases” atvieglojumu piesolīšana vienlaikus ar cilvēktiesību ierobežojumiem. Rodas jautājums: ja valstij nebija vakcīnu, ar ko potēt tautu, tad ar kādām tiesībām kāds valdībā mēģina atvērt diskusiju par cilvēku šķirošanu? Ne jau nevakcinētie ir vainīgi, ka nav vakcīnu.
Manuprāt, nav nekāda pamata ieviest vakcinētajiem atvieglojumus, kamēr visiem nav bijusi vienāda iespēja vakcinēties. Jānodrošina taisnīgums vakcinācijas pieejamības jautājumā. Gatavojot šāda mēroga jautājumu un šāda mēroga risinājumu, valdībai vispirms ir cītīgi jāizvērtē reālā situācija un mūsu valsts iespējas. Pretējā gadījumā prasās tiesu darbi diskriminācijas sakarā.
Pašlaik skaidrs arī tas, ka, ja kāds darbinieks nevakcinēšanās dēļ tiks atlaists no darba, strīds arī būs jāizšķir tiesā. Tā dēvēto digitālo zaļo sertifikātu pašlaik arī nedrīkst atbalstīt, jo Latvija tam vienkārši nav gatava. Un pie tā ir vainīga tikai un vienīgi Latvijas valdība, kas ir izgāzusies pilnīgi visā, kas bija saistīts ar cīņu pret vīrusu. Tādēļ arī tāda attieksme pret valdību no iedzīvotāju puses, tādēļ neviens nekam vairs netic un neuzticas.
Patiesībā jautājumu vēl ir ļoti, ļoti daudz. Piemēram, vai arī tiem, kas jau ir vakcinējušies, tiks piegādātas vakcinācijas avīzes? Es ierosinu šos drukātos materiālus piegādāt tiem, kam ir malkas apkure.
Ministru prezidentam un veselības ministram jāsniedz izsmeļošas un skaidras atbildes uz šiem jautājumiem.
Aicinu atbalstīt pieprasījumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu!... Nē, piedodiet, debates turpinās.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ko mēs ar šo pieprasījumu vēlamies noskaidrot? Vēlamies tik tiešām tikt skaidrībā par šo bardaku, kas ir ieviesies visā vakcinācijas procesā. Mēs labi atceramies šīs debates... un to, cik maksāja šīs elektroniskās rindas izstrāde, tās ieviešana, tās reklamēšana. Cilvēkiem devām cerību - teicām, lai cilvēki reģistrējas, tie, kas ir gatavi brīvprātīgi saņemt šo vakcīnu.
Nu redzam, pie kā tas ir novedis. Tas ir novedis pie tā, ka absolūti lielākā daļa no tiem, kas ir vakcinējušies, ir stāvējuši dzīvajās rindās, nezinot, vai viņi saņems vakcīnu vai ne. Mēs dzirdam par gadījumiem, ka cilvēki, nostāvējuši divas stundas rindā, vakcīnu nav saņēmuši.
Par šo vakcīnu kvalitāti un efektīvu iedarbību runā politiķi, nevis dod vārdu augstākās klases profesionāļiem, nozares profesionāļiem, kuri varētu runāt. Bardaks absolūtais!
Mēs redzam arī šos seminārus, kurus organizē Valsts izglītības satura centrs un kuros pat pedagogiem, kas gatavojas 2020./2021. gada noslēguma eksāmeniem, pasaka: “Ja jūs esat izslimojis vai esat potējies ar “Pfizer” vai
“Moderna”, jums nav jātaisa testi pirms eksāmena, bet, ja jūs esat potējies ar
“AstraZeneca”, jums ir jātestējas.” Tajā pašā laikā lielākajai daļai sabiedrības piedāvā “AstraZeneca” potes! Kā sabiedrība uz to reaģē? Kur ir tas loģiskais skaidrojums?
Ja mēs gribam sasniegt... Ja valsts kopumā grib sasniegt noteiktu apjomu cilvēku, kuri ir vakcinēti un kuriem ir antivielas, lai viņi varētu atgriezties normālā darbā, lai ekonomika attīstītos, tad... Netiek no valdības puses darīts absolūti nekas, lai kvalitatīvi šim procesam sagatavotos, lai godīgi, kvalitatīvi un precīzi informētu mūsu sabiedrību.
Mēs dzirdam par šīm avīzēm - būs, nebūs... Ir strīdēšanās par valodām - būs, nebūs...
Par šo dažādo vakcīnu iedarbību mums dažādi viedokļi izskan, to skaitā arī tas, ko Valsts izglītības satura centrs pedagogiem pasaka: “Ja jūs esat potējušies ar “AstraZeneca”, jums tik un tā ir jātestējas.” Ko viņi, pedagogi, automātiski padomā, dzirdot to? Nu, tātad loģiski, ka “AstraZeneca” nestrādā... vai nepasargā. Tad kāda jēga potēties?
Saprotiet, te ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem mums ir tiešām jāsaņem kvalitatīvas atbildes. Tāpēc es aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Auguļa, Jalinskas, Dūklava, Kučinska, Tavara, Vucāna, Daudzes, Krauzes un Bergmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Veselības ministrijas nespēju organizēt un īstenot pret Covid-19 vakcinācijas procesu”! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 53, atturas - nav. Pieprasījums noraidīts.
Godātie kolēģi, esam nonākuši pie darba kārtības pēdējās sadaļas. Patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par lūšu medību aizliegumu”” turpmāko virzību.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!
N. Žunna (JK).
Labdien, kolēģi! Šī gada 11. martā Saeima saņēma 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par lūšu medību aizliegumu”. 7. aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo kolektīvo iesniegumu, ar ko tiekam aicināti mainīt likumdošanu, lai aizliegtu lūšu medības Latvijas teritorijā.
Komisija uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš uzskata, ka Latvijā lūšu medībām nav pamata un tās notiek bez izsvērtiem argumentiem, pārkāpjot Eiropas Savienības direktīvas.
Komisija uzklausīja arī Latvijas Mednieku savienības, Latvijas Mednieku asociācijas, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Valsts meža dienesta pārstāvjus, kuri norādīja, ka lūšu populācija Latvijā sekmīgi atjaunojas, tās stāvoklis ir labvēlīgs un medību aizliegumam nav pamata ne no lūšu aizsardzības, ne no zinātniskā viedokļa. Savukārt uzaicinātie Valsts kontroles un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji norādīja uz nepilnībām un nepieciešamajiem uzlabojumiem Eiropas Savienības direktīvu kontekstā.
Komisija, uzklausot iniciatīvas autoru, kā arī uzaicinātos ekspertus un pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par lūšu medību aizliegumu”” turpmāko virzību un vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.
Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Lūšu medību jautājums atkal tiek skatīts Saeimā, virzīts uz priekšu. Es iepriekšējā reizē teicu, ka mēģināt aizliegt lūšu medības... tā ir faktiski iejaukšanās zināmā kārtībā, kāda šobrīd pastāv saistībā ar medījamiem dzīvniekiem un putniem. Taču es gribētu vairāk... atkal minēt argumentus saistībā ar to, ka šķietami tas, ka lūšu ir ļoti maz, ka tie... lūši traucē, teiksim, daudziem... dzīvot ilūzijās...
Es gribētu pateikt, pirmkārt, to, ka Latvijas teritorija nav viendabīgi apdzīvota; daudzviet Latvijā, īpaši austrumu pierobežā, teritorija ir ļoti mazapdzīvota, tur ir daudz platību - meži, purvi, krūmāji -, kurās dzīvo savvaļas dzīvnieki un putni. Tā nav teritorija, kas ir līdzīga... Centrāleiropas valstīm, teiksim, Vācijai, Šveicei, Holandei...
Kārtības izjaukšana šajās mazapdzīvotajās teritorijās, platībās, - tas draud ļoti nopietni mainīt situāciju gan dzīvnieku populācijai, gan arī... īpaši... varētu būt arī situācijas, ka arī cilvēkus šie plēsēji var apdraudēt - gan viņu saimniecībā esošo dzīvnieku, gan arī pat pašu cilvēku dzīvību.
Un vēl. Es gribētu pateikt to, ka lūšu nomedīšana katru gadu saistās ar izpēti - monitoringu. Tā regulēšana, kas gadu no gada tiek noteikta, pamatojoties uz esošo dzīvnieku, to skaitā arī lūšu, pieaugumu... Un lūšu pieaugums... Ir, lūk, šis medību skaits... cik var nomedīt medībās lūšus; šogad tas bija 180; tas nozīmē, ka par tādu skaitli katru gadu... ja nemedīs lūšus, par šo - 180... pēc tam katru gadu lūšu skaits pieaugs ģeometriskā progresijā.
Ko mēs gribam ar to panākt? Jau tā šo dzīvnieku, kas ir plēsēji... gan vilki, gan lūši, bet šobrīd - arī lāči... populācija pieaug. Un, ja mednieks neregulēs šo plēsējdzīvnieku skaitu, tad mēs varam piedzīvot situāciju, ka plēsēju būs milzīgi daudz Latvijas mežos, bet citu zvēru, mazāku zvēru, būs pavisam maz vai tie vispār pazudīs.
Kādi tad ienaidnieki ir lūsim? Lūsim dabisku ienaidnieku starp dzīvniekiem praktiski nav. Ja dzīvnieku skaits palielinās nedabiski, piemēram, arī lūšiem, tad draud slimības, un slimību izplatīšanās ir tieši saistīta ar populācijas skaitu. Un, ja kāds domā, ka lūši tiek baroti, piemēram, ar Kitekat... Tā tas nav. Lūsis ir plēsējdzīvnieks. Faktiski šo dzīvnieku var nosaukt par pilnīgi ideālu mašīnu citu dzīvnieku nogalināšanai. Lūsim ir ļoti asi zobi, asi nagi, teicama dzirde, zibenīga reakcija, ātrums, un pārsvarā lūšu racions, barības bāze, ir stirnas, zaķi, medņi, rubeņi, mežirbes - visi tie mazie dzīvnieki, kas mežā mīt. Ja lūši atrodas šādu dzīvnieku tuvumā, šiem mazajiem dzīvniekiem ir maz izredžu izglābties.
Nu tad ko? Mēs aizstāvēsim lūšus, ražosim lūšu lelles? Bet kādas lelles mēs ražosim saistībā ar zaķīšiem un stirnām? It sevišķi baltie zaķi... Tad tiem jābūt ar norautām galvām vai tamlīdzīgi...
Atsaucoties uz iepriekšējo runātāju, kas uzstājās Medību likuma sakarā, Ļubovu Švecovu, teikšu tā: nu skaidrs, ka vienam otram cilvēkam Latvijā varbūt nav līdz galam skaidrs, kā notiek šī medību saimniecības apsaimniekošana.
Es gribētu teikt, ka medības nav tikai dzīvnieku medīšana, tā ir saimniekošana konkrētajās medību platībās - iecirkņos. Un tas ir smags darbs, tas ir apjomīgs pasākums. Faktiski tiek regulēta dzīvnieku, teiksim, darbība, viņu skaits, jo nepārtraukti medniekus tirda - teiksim, prasa nomedīt zināmu skaitu aļņu un briežu, un arī stirnu - mežu īpašnieki, īpaši “Latvijas valsts meži”, jo šie dzīvnieki dara pāri jaunaudzēm un tamlīdzīgi.
Taču, zinot, ka šo sēdi klausās arī daudzi iedzīvotāji, es aicinu jauniešus kļūt par medniekiem, jo jaunietis, kas ir mednieks, faktiski vienmēr ir formā. Tas nozīmē, ka viņam ir iemaņas orientēties mežā... dabā, tumsā, klusi un uzmanīgi pārvietoties, maskēties, būt pacietīgam, bet... arī attīstīt zibenīgu reakciju, precīzas šaušanas māku, jo, lai nomedītu dzīvniekus un putnus, medniekam tas viss ir jāprot un jāpielieto.
Un vēl. Es gribētu teikt, ka kolektīvās medības stiprina mednieku kopības sajūtu - neatkarīgi no reliģiskās piederības vai tautības. Un daudzas lietas, kas saistās ar, teiksim, medībām, lieti noder - it sevišķi jauniešiem, attīstoties tīri fiziski.
Es neslēpšu, ka padomju laikos daudzi jauni cilvēki kļuva par medniekiem vēl viena apsvēruma dēļ, proti, šādā veidā, esot mednieks, katrs jaunais cilvēks, faktiski arī es savulaik... mēs varējām uzturēt tādu labu fizisko formu un attīstīt savas iemaņas, kas saistās gan ar medībām, bet kas droši vien noderētu arī brīdī, kad būtu, piemēram, jāaizsargā Tēvzeme - dzimtene.
Labāk lai jaunieši nodarbojas ar medībām, nekā sēž pie datora! Un nav arī šobrīd tik mierīgi pasaulē, un nav izslēgts, ka... kas zina... lai nedod Dievs!... kāds agresors atkal iekarotu mūsu valsti, mūsu Latviju. Nu, tad, es domāju, mednieki - īpaši jaunieši, kas ir mednieki, - varētu droši pielietot arī dzimtenes aizsardzībā savas spējas, kuras ir iegūtas, esot par mednieku.
Tāpēc es vēlreiz aicinu jauniešus nekautrēties un stāties medniekos, papildināt mednieku rindas un būt par patriotiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies.
Kolēģi! Reflektējot uz Kazinovska kunga argumentāciju un pamatojumu, es gribu pateikt, ka Latvija pašlaik ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts - pilntiesīga. Latvijai ir pietiekoši konkurētspējīgs un attīstīts dienests aizsardzības spēkos. Latvijā ir ļoti attīstīta zemessardzes struktūra, fiziskā sagatavotība un arī gan atbilstoša kompetence, gan arī iespēja... ja varētu iestāties kādi ārpolitiski riski... lai nodrošinātu valsts aizsardzību un godam aizsargātu Latvijas neatkarību.
Taču, man liekas, nebūtu korekti medības un lūšu nošaušanu pamatot ar šāda veida riskiem kā nakts redzamības tēmēkļu izmantošanu, siltumu uztverošu tēmēkļu izmantošanu... medību iedzīvināšanu likumdošanā un... izmantošanu medībās. Un gribu pateikt - kāpēc.
Mani ļoti izbrīnīja iepriekšējā balsojumā “Attīstībai/Par!” pozīcija, balsojot tieši par Medību likuma atbalstīšanu tādā redakcijā, kāda bija piedāvāta. Kāpēc? Tāpēc, ka es uzskatu, ka patiesībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai... un pārraudzībā esošai... attiecīgajai partijai, politiskajam spēkam, būtu rūpīgāk jāizturas pret vides aizsardzību, Vides konsultatīvās padomes viedokļa aizsardzību un respektēšanu, kā arī tās pozīcijas pārstāvēšanu Saeimā.
Tas, ko es esmu redzējusi iepriekšējā balsošanā... un, iespējams, arī tagad tas būs, bet... Es lūdzu atbalstīt šo Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu un nepieļaut lūšu medību turpināšanu. Kāpēc? Ja mēs runājam par to, ka Valsts kontrole atzinumā (mēs ar to iepazināmies iepriekšējā sēdē) norādīja problemātiku, kas pastāv attiecībā uz lūšu medībām, tad... Ir konstatēts, un tas ir fakts, ka pastāv riski, pastāv nesakritības un pastāv mednieku... stiprs lobijs, kas ļoti atspoguļojās šodien Saeimas balsojumā. Ļoti stiprs lobijs. Un patiešām mednieki bija ātrāki, gudrāki, attapīgāki nekā dabas aizsargi... nekā dabas aizsardzības pārstāvju pozīcija jeb viedoklis šajā jautājumā.
Es uzskatu, ka nedrīkst lūšu šaušanu pamatot ar to, ka mednieki veic pētījumus. Jūs mani ļoti atvainojiet, bet Lauksaimniecības akadēmija... Latvijas Lauksaimniecības universitāte veica pētījumu, kurā par... Izglītības un zinātnes ministrija... tajā skaitā... izdalīja piecus miljonus, lai veiktu pētījumus... kurā arī varēja tieši gan izpētīt lūšu populāciju, gan arī salāgot to ar Eiropas Savienību... (Nevis - piedāvāt risinājumu, kā griezt gurķus, kā vajag tomātus griezt... un, tā teikt, ēdiena sagatavošanas receptes citēt pētījumā!) Tas būtu ļoti noderīgs pētījums, un būtu nauda pētījumam, konkrēti saistītam ar dabu, ar lauksaimniecību, un tad mēs saņemtu konkrētu un saprotamu, un objektīvu pētījumu, zinātnisku pētījumu, nevis mednieku, kas ir ieinteresēti lūšu šaušanā, pētījumu par šo jautājumu.
Es domāju, ka tas būtu ļoti lietderīgs valsts naudas tērējums - pētījumam. Gan dabas aizsardzība tiktu nodrošināta, gan arī lēmuma pieņēmēji saņemtu pilnīgu un objektīvu informāciju par lūšu populāciju, tās stāvokli un tā tālāk.
Tas - par pētījumiem un mednieku pienesumu šajā jautājumā.
Nākamais jautājums. Man ir sašutums - kur ir loģika lēmumu pieņemšanā?! Kur ir...? Trūkst pamatojuma. Mēs runājam... Mednieki vai Kazinovska kungs runā par to, ka ir būtiski pieaugusi pārnadžu - stirnu, staltbriežu, aļņu - populācija. Vienīgais iemesls, kāpēc tā pieauga, ir tas, ka tiem dabā nav dabīgo ienaidnieku, kas tos izmanto ēšanai, es ļoti atvainojos! Un tas nozīmē, ka trūkst tieši plēsēju sugas dzīvnieku, kuri ir izšauti. Nu tad rodas jautājums - kur ir loģika, pieņemot grozījumus Medību likumā un tagad vēl pasakot, ka mums nav nepieciešamības aizstāvēt lūšus un ierobežot lūšu medības?!
Es pilnīgi pievienojos pilsoņu kolektīvā iesnieguma iniciatīvai un uzskatu, ka arī turpmāk, runājot un diskutējot tad, kad tiks veikti grozījumi Medību likumā... Lūdzu kolēģus pievērst tam uzmanību un respektēt arī dabas aizsardzības un... Vides konsultatīvās padomes viedokli jeb pozīciju, risinot šos jautājumus par atļautām medībām, par atļautiem ieročiem un ar to saistītiem gan riskiem, gan arī iespējamām konsekvencēm.
Lūdzu atbalstīt šo iniciatīvu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kristas Baumanes, Marijas Golubevas, Alda Adamoviča, Ainara Latkovska un Ivetas Benhenas-Bēkenas iesniegumu ar lūgumu izsludināt Saeimas šā gada 22. aprīļa pirmās attālinātās ārkārtas sēdes pārtraukumu no pulksten 18.00 līdz šā gada 6. maija pulksten 9.00.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Baumanes, Golubevas, Adamoviča, Latkovska un Benhenas-Bēkenas priekšlikumu izsludināt pārtraukumu sēdē līdz 6. maija pulksten 9.00. Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 8, atturas - 3. Mēs esam akceptējuši deputātu iesniegto priekšlikumu - sēdes pārtraukumu līdz 6. maija pulksten 9.00.
Līdz ar to mums ir atlikusi tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.
Sēdes pārtraukums - līdz 6. maija pulksten 9.00.
Ar labvakaru!
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 9. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 29. aprīlī
| Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā” (Nr. 1027/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3925, 3985) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Dūklavs |
| - Debates | - dep. Ļ. Švecova |
| - dep. I. Zariņš | |
| Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Edgara Tavara, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Veselības ministrijas nespēju organizēt un īstenot pret Covid-19 vakcinācijas procesu” (Nr. 55/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3787, 3787A, 3965) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Puga |
| - Debates | - dep. V. Agešins |
| - dep. E. Tavars | |
| Lēmuma projekts “Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par lūšu medību aizliegumu” turpmāko virzību” (Nr. 622/Lm13) (Dok. Nr. 3949) |
|
| - Ziņo | - dep. N. Žunna |
| - Debates | - dep. A. Kazinovskis |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| Par procedūru | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 29.04.2021 17:34:25 bal001
Par - 51, pret - 17, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 1.lasījums
Datums: 29.04.2021 17:45:31 bal002
Par - 30, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Edgara Tavara, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam 'Par Veselības ministrijas nespēju organizēt un īstenot pret Covid-19 vakcinācijas procesu' (55/P13)
Datums: 29.04.2021 18:04:43 bal003
Par - 68, pret - 8, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 22.aprīļa pirmajā attālinātajā ārkārtas sēdē plkst.18.00 līdz šā gada 6.maija plkst.9.00
Datums: 29.04.2021 18:05:03 bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 29.04.2021. | 9.00 |
11.10 |
13.30 |
15.15 |
17.15 |