Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas četrpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 6. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim šā gada 6. maija otro Saeimas ārkārtas sēdi.
Godātie kolēģi, sāksim to ar izmaiņām Saeimas Prezidija izsludinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Golubeva, Latkovskis, Benhena-Bēkena, Ašeradens un Kalniņš lūdz izdarīt izmaiņas izsludinātajā sēdes darba kārtībā un no tās izslēgt 3. punktu (sadaļā “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”) - deputātu iesniegto lēmuma projektu “Deklarācija par armēņu genocīdu”.
Par šo jautājumu viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.
Juraša kungs, jūs runāsiet...
J. Jurašs (JK).
Labrīt, kolēģi! Es, protams, runāšu “pret” šī darba kārtības jautājuma izslēgšanu, jo...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad “pret” runās deputāts Juris Jurašs.
J. Jurašs. Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Man, protams, raisa zināmu neizpratni tas, kāpēc šis darba kārtības jautājums, kurš šīs sēdes darba kārtībā ir ticis ietverts, ņemot vērā to, ka pagājušajā nedēļā deputāti bija lēmuši par to, ka šis jautājums ir jāskata Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā... un man nav zināmi tie apstākļi, kuri šobrīd kalpo par pamatu, lai šo jautājumu... lai, tā teikt, deputātu vairākuma griba, kas tika izteikta iepriekšējā Saeimas sēdē, tiktu ignorēta un šis jautājums netiktu skatīts tieši tagad.
Aicinu kolēģus balsot, lai mēs varam šo jautājumu turpināt skatīt un pieņemt šo deklarācijas projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi! Vēlreiz atkārtoju - deputāti Golubeva, Latkovskis, Benhena-Bēkena, Ašeradens un Kalniņš ir lūguši izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības lēmuma projektu “Deklarācija par armēņu genocīdu” - deputātu iesniegto lēmuma projektu, kurš ir sēdes darba kārtības sadaļā “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.
Mēs balsosim par lēmuma projekta izslēgšanu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācija par armēņu genocīdu” (Nr. 631/Lm13) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu, balsosim! Par - 50, pret - 36, atturas - nav. Tātad lēmums par izslēgšanu pieņemts, šis patstāvīgais priekšlikums tiek izslēgts no sēdes darba kārtības.
Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Saeimas Ārlietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Deklarācija par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu”.
Lai noskaidrotu, vai deputātiem ir... Sadaļa par procedūru ir ieslēgta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī... Kolēģi, lūdzu, nodrošiniet, lai tiktu ieslēgta sadaļa par procedūru!
Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē?
Deputātam Jurašam ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurašam.
J. Jurašs (JK).
Kolēģi, mans vienīgais iebildums šobrīd ir... Tātad - skatīt tieši šajā sēdē šo jautājumu, ņemot vērā to, ka...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ir iebildumi. Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.
Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Es tiešām no sirds dziļumiem atvainojos, ka iepriekšējā balsojumā... es centos pieteikties debatēs, lai argumentētu par izslēgšanu, bet... nu, tāds ir jau arī balsojums par Ārlietu komisijas izstrādāto Saeimas deklarācijas projektu.
Tātad... Ir zināms, ka jau pāris mēnešu... Ārlietu komisijā notika diskusijas par armēņu genocīdu. Sākot skatīt šo tēmu, tūlītēja atbalsta kāda Saeimas deklarācijas projekta izstrādei un virzīšanai nebija - komisijas deputāti tiešām vēlējās turpināt padziļināti skatīt šo jautājumu. Uzklausījām visas ieinteresētās puses - diplomātus, vēsturniekus un akadēmiķus gan no Turcijas, gan Armēnijas puses. Taču Saeimas darba kārtībā ir paziņojuma projekts par armēņu genocīdu - par spīti tam, ka visu frakciju pārstāvji bija informēti par šo jautājumu un līdzdarbojās Ārlietu komisijas darbā.
Tas nav vienkāršs jautājums, un tam ir jāpieiet ar pienācīgu rūpību. Kā pagājušajā nedēļā minēja paziņojuma projekta... iniciatīvas autori, pie iesniegtās versijas esot strādāts divus gadus, bet izskatās, ka tas sagatavots pēdējā brīdī. Par neapšaubāmiem nosaukti apšaubāmi gadskaitļi, pēc kuriem sanāk, ka Osmaņu impērija īstenojusi genocīdu laikā, kad tā vairs neeksistēja. Ironiski šķiet tas, ka tekstā iekļautas atsauces uz nepieciešamību nosodīt genocīdu, bet paša nosodījuma nav. Paziņojuma formulējums neļauj skaidri saprast - vai tiešām parlaments atzīst armēņu genocīdu vai vien piekrīt tam, ka ir neapšaubāmi fakti.
Kad Ārlietu komisija vakar sēdē aicināja paziņojuma projektu parakstījušos komisijas deputātus... kolēģus sniegt pamatojumu minēto gadskaitļu un īpatnējo formulējumu izvēlei, atbildes vietā uzklausījām tādas replikas kā - labi, ka tam tagad ir atbalsts... ka Ārlietu komisija jau varēja pieslēgties un izlabot kļūdas un ka vispār nevajag to pārvērst par politisku sacensību.
Kolēģi deputāti! Saeimas kārtības rullis skaidri nosaka procedūru - to, kā norit parlamentārais darbs un ko var vai nevar darīt noteiktās situācijās. Ārlietu komisija nekam nevarēja pieslēgties un izlabot - to ļoti laipni komisijas sēdē paskaidroja arī Saeimas Juridiskais birojs. Taču nekādi argumenti nemainīja iesniedzēju vajadzību tomēr sacensties un būt pirmajiem. To nemainīja nedz manis, nedz kolēģu paustie argumenti par to, ka tik sensitīvos jautājumos nav vietas uzbrūkošai, paviršai un provocējošai retorikai.
Personīgi nespekulēšu, bet aicināšu jūs, kolēģi, aizdomāties par iemesliem, kāpēc tik pēkšņi, ignorējot normālo parlamenta darbu, bija tik uzstājīgi jāmēģina izsist cauri apšaubāmas kvalitātes projektu - Saeimas paziņojuma projektu.
Pāris mēnešu darbā gūtās padziļinātās zināšanas un izpratne par armēņu genocīda jautājumu - ar to bija vairāk nekā gana, lai ļautu komisijas deputātiem pamanīt rupjās paviršības paziņojuma projektā un operatīvi sagatavot, izskatīt un virzīt alternatīvu deklarācijas projektu.
Ārlietu komisijas sagatavotajā deklarācijas projektā atsaucamies uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, uz Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā atzīts armēņu genocīds, atzīstam un paužam nosodījumu Osmaņu impērijas laikā īstenotajam armēņu genocīdam, kā arī pieminam visus tā upurus.
Ja Saeimas vairākums uzskata, ka parlamentam pienācis laiks publiski paust politisku pozīciju, atzīstot armēņu genocīdu, tad, lūdzu, kolēģi, darīsim to kārtīgi un ar cieņu pret šo noziegumu upuriem! Lemsim par tādu paziņojumu, kas ir atbilstošs un korekts, par kuru pašiem ir pārliecība un par kuru nenāksies vēlāk kaunēties vai skaidroties starptautiskā līmenī, jo, ja vēl kādam šķiet, ka nevienu neinteresē, ko mēs te pieņemam, - ka tik pieņemam... tā tas nav, un būtu tā kā laiks ar to rēķināties.
Aicinu atbalstīt Ārlietu komisijas izstrādātā Saeimas deklarācijas projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Romāns Naudiņš.
R. Naudiņš (NA).
Labdien, godātie kolēģi! Es neatkārtošu vēlreiz to, ko jau teicu iepriekšējā Saeimas sēdē, runājot par iepriekš izstrādāto lēmuma projektu.
Joprojām es neredzu to, ka lēmuma projekts būtu tiešām analizēts no vēsturiskā viedokļa. Ārlietu komisijā nav pieaicināti vēsturnieki gan no vienas puses, gan no otras puses, lai mēs rūpīgi varētu iztirzāt šo jautājumu, iedziļināties tajā un tiešām vērtēt, kādi notikumi notikuši tajā laika posmā.
Šobrīd es nekādi nevaru balsot par vārdiem, kas iekļauti, - tādiem kā “genocīds”, “traģēdija”. Jā, nežēlīgi notikumi, traģiski notikumi - jā. Bet to, ka es varētu apvainot genocīdā kādu no tā laika iesaistītajām pusēm, - to es šobrīd nevaru darīt, ja man nav šādu faktu un Ārlietu komisija nav rūpīgi analizējusi, iedziļinājusies šajā jautājumā. Arī šis lēmuma projekts ir sagatavots uz ātru roku, nepētot jautājumu.
Es aicinātu tomēr atgriezties komisijā pie šī jautājuma, aicināt vēsturniekus analizēt... un, ja mēs vēlamies tiešām izmantot vārdu “genocīds”, iekļaut šajos lēmuma projektos arī kurdus, turkus, azerbaidžāņus, ebrejus - tos cilvēkus, kas tika nogalināti tajā laika posmā un kas... tika veikti arī no tās tautības puses, kas ir minēta šajā deklarācijā...
Tā ka - lūdzu, iepazīsimies ar visiem vēstures faktiem, izanalizēsim tos un tad sagatavosim kvalitatīvu, labu parlamenta paziņojumu, kurā nosodīsim jebkādu vardarbību pret cilvēci, lai nekādā gadījumā šādi notikumi nākotnē neatkārtotos.
Lūgums skatīt šo jautājumu atkārtoti komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.
Mums būs jālemj par šī lēmuma projekta, patstāvīgā priekšlikuma, iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Deklarācija par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu” - iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 4, atturas - 7. Lēmums par iekļaušanu pieņemts - lēmuma projekts iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.
Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Maijas Āboliņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 5. maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Maijas Āboliņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 27. panta pirmo daļu Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem. Šobrīd Valsts kontroles padomē ir viena vakanta amata vieta, jo 2021. gada 19. februārī pilnvaru termiņš beidzās Ingai Vāravai. Savukārt padomes loceklei Ilzei Grīnhofai otrais pilnvaru termiņš beigsies 2021. gada 19. maijā.
Lai izraudzītos padomes locekļu kandidātus minētajām amata vietām, pēc valsts kontroliera iniciatīvas tika nolemts rīkot konkursu. Pretendentu atlase notika kārtās.
Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja pretendentu atbilstību prasībām un iesniegtos rakstiskos redzējumus par Valsts kontroles darba prioritātēm turpmākajos četros gados.
Otrajā kārtā izvirzītie pretendenti konkursa komisijai intervijas laikā prezentēja savu redzējumu par Valsts kontroles darba prioritātēm turpmākajos četros gados, skaidroja savu motivāciju strādāt amatā un atbildēja uz komisijas jautājumiem.
Saskaņā ar komisijas lēmumu tika rīkota arī trešā kārta, kurā papildus novērtēja pretendentu kompetenci vadības jautājumos un reputāciju.
Maijas Āboliņas darba pieredze no 2006. gada jūnija līdz 2020. gada jūlijam ir saistīta ar darbu Latvijas Bankā, kurā viņa ieņēmusi dažādus amatus. No 2012. gada augusta līdz 2020. gada jūlijam ir bijusi Juridiskās pārvaldes vadītāja vietniece. Maijas Āboliņas pienākumi Latvijas Bankā saistīti ar iekšējā juridiskā pakalpojuma nodrošināšanu un Juridiskās pārvaldes komandas vadīšanu sadarbībā ar Juridiskās pārvaldes vadītāju, kā arī plaša juridiskā atbalsta sniegšanu iestādes iekšējo procesu veidošanā un attīstīšanā, piedāvājot iespējamos risinājumus.
Maija Āboliņa nodrošināja pārstāvību ekspertu darba grupās nacionālā un Eirosistēmas līmenī. Maija Āboliņa ir Eirosistēmas monetārās politikas operāciju īstenošanas tiesiskā regulējuma autore, veikusi finanšu aktīvu pārvaldīšanas līgumu saskaņošanu ar starptautiskajiem partneriem, bijusi vadošais juriskonsults kredītiestāžu krīžu jautājumos, Eirosistēmas Finanšu tiesību ekspertu darba grupas dalībniece, Latvijas Bankas likuma projekta līdzautore, kā arī Satversmes tiesai sniegto Latvijas Bankas viedokļu līdzautore.
No 2019. gada marta Maija Āboliņa ir vieslektore Rīgas Juridiskajā augstskolā, kurā izveidojusi bakalaura un maģistra programmu banku un finanšu tirgus tiesībās.
No 2020. gada septembra Maija Āboliņa ir tieslietu ministra ārštata padomniece Eiropas Savienības tiesību, valsts pārvaldes un publisko iepirkumu jautājumos.
Saeimas Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Maiju Āboliņu par Valsts kontroles padomes locekli.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Valsts kontrole ir nozīmīga institūcija Latvijas valsts pārvaldē, tā ir vienīgā neatkarīgā institūcija, kas ir ierakstīta Latvijas Republikas Satversmē. Un pēdējos 30 gadus kopš neatkarības atjaunošanas, ko mēs aizvakar svinējām, Valsts kontrole ir augusi līdzi ar Latvijas valsti, ja tā varētu teikt. No tāda finanšu revidenta, kas skaita ciparus (tam pašā sākumā nenoliedzami bija ļoti būtiska loma), Valsts kontrole ir kļuvusi par neaizvietojamu partneri dažādu nepilnību un nejēdzību atklāšanā un novēršanā. Un vairāk par finanšu revīzijām... mēs pēdējā laikā uzzinām par Valsts kontroles lietderības revīzijām.
Tie argumenti, ko arī jūs, kolēģi, šeit, Saeimā, izmantojat, debatējot, piemēram, par novadu reformu un par tiem skolu autobusiem, kas braukā ar bērniem pa visu pagastu stundām, pirms noved viņus skolās, ir Valsts kontroles darba rezultāts.
Baseini, kuros nevar nodrošināt pilnīgu apmeklējumu... Un ir liela izšķērdība, arī Rīgas domes izšķērdība... Visi šie jautājumi ir nākuši mūsu sabiedrības dienaskārtībā... no Valsts kontroles darba.
Rīgas ostas un Dienvidu tilta jautājumi un citi jautājumi nonāk ne tikai Valsts kontroles uzmanības lokā, bet - pēc kontroles darba - arī tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā.
Un Valsts kontrole pie tā neapstājas. Nupat... spilgtākā šīgada revīzija... tās noslēgums... bija par tiesībsargājošo institūciju darbu un nepieciešamību to uzlabot.
Tā kā Valsts kontrole, uzdodot savus jautājumus, var ieskatīties institūcijas darbā... to reti kurš pētnieks no malas varētu pateikt... tas ir ļoti būtisks palīgs. Tomēr runas par Valsts kontroli kā tikai biedējošo institūciju, kas birokratizē, piekasās, prasa dokumentus un atrakstīšanos, nav beigušās, un Valsts kontroles darbu ir jāturpina uzlabot; ir jāturpina uzlabot attiecības ar revidējamām vienībām, kā saka Valsts kontrolē.
Šajā sakarā šodien mēs skatām Maijas Āboliņas kandidatūru, kuru, kā nosaka likums, Saeimai pieteica valsts kontrolieris. Taču pirmo reizi mēs skatām Valsts kontroles padomes locekļa amata kandidatūru, kas izvēlēta atklātā konkursā. To, kandidējot uz valsts kontroliera amatu, solīja pašreizējais kontrolieris Rolands Irklis, un viņš savu solījumu ir pildījis.
Man bija iespēja iepazīties un uzklausīt kandidāti gan frakcijā, gan Juridiskajā komisijā. Un uzrunāja viņas kvalifikācija, darbs valsts pārvaldē un vēlme turpināt savu ieguldījumu sniegt tieši publiskajā sektorā. Un uzrunāja arī viņas skatījums uz Valsts kontroli kā partneri publiskajam sektoram.
Maija Āboliņa runāja tieši par lietderības revīzijām, kuras ir jāturpina pilnveidot un jāvērš plašumā. Un tas būs atbalsts arī mums kā Saeimai, veicot parlamentārās uzraudzības pienākumus.
Konkurss jeb, pareizāk sakot, atlase, kas notika, kā mēs dzirdējām no Irkļa kunga, trīs kārtās, dod sabiedrībai papildu pārliecību, ka atlasīti vispiemērotākie kandidāti. Tas dod arī pašam kandidātam pārliecību par atbilstību amatam... un nodrošinās tādu neatkarīgu iespēju vēl pildīt savus pienākumus Valsts kontroles padomes ietvaros.
Maija Āboliņa būs labs papildinājums Valsts kontroles padomei, tāpēc lūdzu atbalstīt viņas kandidatūru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V. Agešins. Nekas nav piebilstams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Maijas Āboliņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēlos jūs informēt, ka Ārlietu komisija lūgusi sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi pēc šīs sēdes, darba kārtībā iekļaujot lēmuma projektu “Deklarācija par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu”.
Provizoriski nākamajā sēdē nonāktu arī no šīs sēdes izslēgtais lēmuma projekts - deputātu iesniegtais lēmuma projekts “Deklarācija par armēņu genocīdu” -, kā arī vairāku deputātu iesniegtais pieprasījums veselības ministram “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem”.
Prezidijs tūlīt pēc šīs sēdes dosies lemt par nākamās sēdes darba kārtību un tās izsludināšanu.
Vēl deputātu reģistrācija.Reģistrācija noslēgusies.
Tātad nākamā sēde provizoriski pulksten 10.30. Par tās sākumu jūs tiksiet informēti ar īsziņām.
Sēdi slēdzu.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 14. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 6. maijā
| Par darba kārtību | |
| - Priekšlikums | - dep. J. Jurašs (pret) |
| Par lēmuma projektu “Deklarācija par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu” (Nr. 640/Lm13) (Dok. Nr. 4089) |
|
| Par procedūru | - dep. J. Jurašs |
| - Priekšlikumi | - dep. R. Kols (par) |
| - dep. R. Naudiņš (pret) | |
| Lēmuma projekts “Par Maijas Āboliņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 638/Lm13) (Dok. Nr. 4079, 4079A) |
|
| - Ziņo | - dep. V. Agešins |
| - Debates | - dep. I. Voika |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 06.05.2021 09:35:39 bal001
Par - 50, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Deklarācijas par armēņu genocīdu (631/Lm13) izslēgšanu no darba kārtības
Datums: 06.05.2021 09:44:17 bal002
Par - 64, pret - 4, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par Deklarācijas par armēņu genocīdu (640/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā
Datums: 06.05.2021 09:53:40 bal003
Par - 76, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Maijas Āboliņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (638/Lm13)
Datums: 06.05.2021 09:54:47 bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 06.05.2021. | 9.00 |
10.30 |
11.35 |
13.30 |
14.30 |
15.30 |
15.50 |
17.15 |