Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas
trīsdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 10. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam Saeimas 2021. gada 3. jūnija attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vjačeslava Dombrovska, Jūlijas Stepaņenko, Evijas Papules, Karinas Sprūdes un Ļubovas Švecovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Dombrovska kungs, jūs runāsiet “par”? (Pauze.) Dombrovska kungs, jūs runāsiet “par” likumprojekta nodošanu komisijām? (Pauze.) Dombrovska kungs, neredzam, nedzirdam jūs. Dombrovska kungam ir problēmas ar pieslēgšanos Saeimas sēdei.

Stepaņenko kundze, vai jūs vēlaties runāt “par”?

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nevaram pagaidīt, uztaisīt tehnisko pārtraukumu, ja ir kādas problēmas? Es labprāt...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, jūs esat gatava runāt “par”?

J. Stepaņenko. Mēs nevaram pagaidīt, uztaisīt tehnisko pārtraukumu?

Sēdes vadītāja. Mums nav informācijas, kāpēc deputāts nevar runāt. Mēs nezinām...

J. Stepaņenko. Nu, loģiski, ka nav informācijas, jo deputāts nav sasniedzams tehnisku iemeslu dēļ. Viņš jau nevar jums kaut kā savādāk to paziņot.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, vai jūs runāsiet “par”?

J. Stepaņenko. Es redzu, ka viņš ir pieteicies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Dombrovska kungs, vai jūs tagad esat gatavs runāt “par”? (Pauze.) Dombrovska kungs? (Pauze.)

Tātad, ja ir šādas tehniskas problēmas, mēs nevaram to novērtēt. Stepaņenko kundze, ja jūs vēlaties runāt “par”, tad runājiet “par”, ja ne, tad runātāju “par” nav. Lūdzu!

J. Stepaņenko. Jā, kolēģi. Mēģināšu aizvietot Dombrovska kungu, jo es arī esmu viena no parakstītājām šajā likumprojektā.

Un problēma ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu ir tāda, ka pie frakcijām nepiederošiem deputātiem šobrīd ir liegta iespēja piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbā. Mēs to secinājām arī no pēdējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides. Mēs aktīvi piedalījāmies šīs komisijas izveidē, parakstījāmies, atbalstījām šo ideju, bet tas, kas notiek šobrīd... Diemžēl likums liedz tam deputātam, kuram dažādu iemeslu dēļ nav iespējas strādāt frakcijā... un es redzu, ka, visticamāk, drīz jau lielākā daļa Saeimas deputātu sapratīs, par ko es runāju, jo šobrīd vislielākā frakcija gandrīz jau... tūlīt būs vislielākā frakcija droši vien tie, kas ir pie frakcijām nepiederošie deputāti. Daži, protams, ir jau atraduši sev kolēģus citās frakcijās, bet vēl joprojām...

Šāda kārtība ir diskriminējoša gan attiecībā uz pie frakcijām nepiederošo deputātu darbu, gan arī attiecībā uz Saeimas deputātu tiesībām un pienākumiem parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbā nonākt līdz kvalitatīvam secinājumam un nonākt līdz rezultātam, jo tas, kā šobrīd tiek organizēts parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbs, ir nepareizs signāls, un tas ir absolūti... tā ir nepareiza kārtība, jo mēs redzam: katra frakcija izvēlas savu pārstāvi, bet ir ļoti liela daļa to deputātu, kuri labprāt piedalītos šajā darbā, bet viņiem šobrīd ir liegts to darīt.

Tāpēc arī šie grozījumi paredz konkrētu kārtību, kādā pārējie deputāti, kas neietilpst frakcijās, būtu izvirzāmi darbam komisijā, ievērojot proporcionalitātes principu un nosakot to, kā deputāti savā starpā noteikti varēs vienoties.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu, nodošanu Juridiskajai komisijai. Pie frakcijām nepiederošo deputātu tiesības, manuprāt, būs viens no šī pēdējā gada svarīgākajiem jautājumiem, jo mēs redzam, ka šīs problēmas ir jārisina. Tāpēc mēs aicinām šo priekšlikumu atbalstīt un šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens var runāt “pret”.

Dombrovska kungs ir man nosūtījis ziņu, ka viņš vēlas runāt “pret”.

Lūdzu, vārds deputātam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu beidzot ar tehnoloģijām viss esot kārtībā. Es tiešam vēlētos paskaidrot tiem deputātiem, kas plāno balsot “pret”... jo, kā es redzu, balsojums jau ir pieprasīts. Kāpēc jums vajadzētu to darīt? Es tagad vairs neskaidrošu šā likumprojekta būtību. Paldies kolēģei Jūlijai Stepaņenko, kas to jau izdarījusi. Tikai atkārtojot – tas dod iespēju mūsu kolēģiem neatkarīgajiem deputātiem arī piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbā. Kā jūs zināt, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu tas nav iespējams, un šajā, 13., Saeimā, kolēģi, kā jūs zināt, neatkarīgo deputātu skaits jau pārsniedz, ja nemaldos, 20 deputātus. Šajā Saeimā, kolēģi, es domāju, daudzi var sev uzdot... daudzi šobrīd koalīcijas deputāti var sev uzdot jautājumu – vai pēc kāda laika es arī nekļūšu par neatkarīgu deputātu?

Tātad, kolēģi, kāpēc vajag balsot “pret” šo likumprojektu? Parasti, kā jūs zināt, parlamentāro izmeklēšanu pieprasa opozīcija. Un parastā prakse ir, ka koalīcija, kura ir Saeimā vairākumā, protams, to pārņem un ieceļ kādu savu deputātu par komisijas vadītāju. Tā tas arī bija ar pēdējām divām parlamentārās izmeklēšanas komisijām – vismaz šajā, 13., Saeimā.

Protams, daudzi uzskata, ka šī ir ļoti gudra un pareiza rīcība, lai gan patiesībā šī rīcība ir ļoti tuvredzīga, jo skaidrs, ka šādas komisijas, kuras parasti tiek ierosinātas no opozīcijas puses par kaut kādām, protams, pozīcijas neizdarībām vai pārkāpumiem... protams, ja šādu komisiju vada koalīcijas vairākuma deputāts, tad skaidrs, ka šāda komisija neko nopietni neizmeklēs, un, visticamāk, notiks sabotāža no paša sākuma.

Tas, protams, diskreditē ne tikai komisiju kā parlamentāro instrumentu, tas diskreditē likumdevēju, bet, pats galvenais, kolēģi, tas diskreditēs gan komisijas vadītāju, gan šīs komisijas vadītāja politisko partiju. Un patiesībā daudz gudrāk, godātie kolēģi, ir atstāt parlamentārās izmeklēšanas komisijas to ierosinātāju pārziņā, proti, opozīcijai, jo gatavība to darīt no pozīcijas puses dod skaidru signālu sabiedrībai, ka pozīcijai, tas ir, vairākumam, nav, no kā baidīties, un ka opozīcija var izmeklēt visu, ko tā vēlas, neko opozīcija neatradīs, jo, lūk, pozīcijai nav, ko slēpt.

Protams, tajā brīdī, kad vairākums vēlas jebkādā veidā sabotēt šo parlamentāro izmeklēšanu, vai nu ieceļot savas partijas pārstāvi par vadītāju, vai nu, pieņemsim, neļaujot neatkarīgiem deputātiem piedalīties komisijas darbā, vadīt šo komisiju, tad, protams, no paša sākuma pozīcija sāk pilnīgi pretēji... no paša sākuma vairākums atzīst, ka ir vainīgi. Tāpēc, ja jūs vēlaties turpināt tā darīt un ja mēs runājam par vienu konkrētu gadījumu, tā saucamo būvnieku karteļa negadījumu, par kuru pavisam noteikti sabiedrība turpinās uzdot jautājumus, un ir pilnīgi skaidrs, ka neviena no koalīcijas partijām, varbūt izņemot Nacionālo apvienību, nav morāli tiesīga vadīt šo izmeklēšanu, jo faktiski katra partija, kā es jau teicu, izņemot Nacionālo apvienību, tā vai citādi ir bijusi iesaistīta šajās tā saucamajās “Taureņu” sarunās.

Šajā situācijā ir skaidrs, ka faktiski vienīgais, kurš var vadīt šo komisiju, ja mēs, tā teikt, neņemam Nacionālo apvienību, kas tomēr ir šīs koalīcijas partija, ir viens no neatkarīgajiem deputātiem. Tāpēc, ja jūs, kolēģi, vēlaties turpināt šo diezgan tuvredzīgo politiku attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijām, es jūs aicinu balsot “pret” šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens – runājis “pret”. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa un Jāņa Dūklava iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Arī šeit viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Tavara kungs, vai jūs runāsiet “par”?

E. Tavars (ZZS).

Jā, es runāšu “par”.

Godātie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Šādus priekšlikumus mūsu frakcijas kolēģi gatavo un arī gatavos, ja tas būs nepieciešams, sistemātiski ar vienu aicinājumu - ar koleģiālu aicinājumu parlamentam atzīt, ka šī bija kļūda, un nodot šo konkrēto priekšlikumu atbildīgajai komisijai, jo ne tikai Latvijas Darba devēju konfederācija, ne tikai Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija, kas ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, bet arī Latvijas Preses izdevēju asociācija un daudzas citas organizācijas mūs aicina atlikt šo jautājumu par minimālajām sociālajām iemaksām.

Tikai vienā nozarē, ja mēs saskaņā ar VID datiem skatāmies autoratlīdzību saņēmējus, kas ir reģistrējušies, tie ir nedaudz mazāk nekā 40 tūkstoši. Ja mēs saskaitām visu grupu cilvēkus kopā, tā ir milzīga daļa Latvijas sabiedrības. Tie ir cilvēki, kas saņem šo mazo naudiņu par viņu pašu padarīto darbu un nodrošina ar iztiku sevi, savas ģimenes. Viņi nenāk pēc pabalsta pie valsts. Viņi faktiski veic mūsu valsts tautsaimniecības asinsriti, viņi šo savu nopelnīto naudu visbiežāk iztērē arī pie lieliem nodokļu maksātājiem. Degviela, telefons, elektrība un dažādi citi maksājumi lielām kompānijām, kas strādā pilnā nodokļu režīmā, maksā PVN un visus pārējos nodokļus, akcīzes nodokļus un tamlīdzīgi. Tāpat liela, ja ne lielākā daļa šīs naudas atgriežas valsts budžetā.

Bet šobrīd, kolēģi, ar šiem priekšlikumiem, kas jau ilgāku laiku ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, jo ar 1. jūliju... daudzi cilvēki tagad sāk aptvert, ko tas tiešām nozīmē. Un ne tikai Preses izdevēju asociācija, daudzas organizācijas, daudzi šie cilvēki ar 1. jūliju sapratīs, cik tas ir ļoti, ļoti sāpīgi. Mēs nesakām, ka šos nodokļu režīmus nevajag nākotnē pārskatīt. Ļoti iespējams, ka vajag, bet katrā ziņā ne laikā, kad daudzas nozares pandēmijas rezultātā ir ļoti nopietni cietušas, ne laikā, kad izdevējiem ienākumi ir ļoti būtiski kritušies, ne laikā, kad daudzi uzņēmēji aizvien nevar pilnvērtīgi strādāt, bet mēs viņiem ar 1. jūliju uzliekam papildu nodokļu slogu.

Kolēģi, lūdzu, atbalstām šo priekšlikumu, nododam komisijai, un tur arī jēgpilni, kopā ar šīm organizācijām, lielākajām Latvijas organizācijām, darba devējiem, nonāksim pie jēgpilna datuma, ar kuru šādām vai līdzīgām izmaiņām būtu reāli jāstājas spēkā, bet ne ar 1. jūliju.

Lūdzu, balsojiet “par”.

Sēdes vadītāja. “Pret” likumprojekta nodošanu komisijām deputāti nav pieteikušies runāt, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 47, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamā sadaļa Saeimas sēdes darba kārtībā - “Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Agešina kungs, vai jūs vēlaties runāt “par” likumprojekta nodošanu komisijai?

V. Agešins (SASKAŅA).

Es vēlos runāt “pret”.

Sēdes vadītāja. Tātad vārds deputātam Agešinam - “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

V. Agešins. Godātie kolēģi! Mūsu frakcija neatbalsta šo likumprojektu.

Pirmkārt, vairāku ļoti atšķirīgu likumprojektu apvienošana vienā pēc tīri formālas pazīmes neatbilst labas likumdošanas principiem, jo neļauj deputātiem pamatoti paust savu attieksmi “par” vai “pret” katru no priekšlikumiem.

Otrkārt, traģiskie Otrā pasaules kara notikumi sadalīja Latvijas tautu. Abās pusēs bija gan savas pārliecības par Latvijas brīvību vadītie, gan apstākļu spiestie, gan ar varu mobilizētie. Piedāvātie grozījumi atzīst un izceļ tikai vienu sabiedrības daļu, bet izslēdz otru daļu - tos, kas cīnījās pret nacistiem.

Pirmais likumprojekts, ko piedāvā Andris Kazinovskis kopā ar Nacionālās apvienības deputātiem, mūsuprāt, nosaka to pilnīgi nepārprotami. Otrais - Kaimiņa kunga un deputātu grupas virzītais - dara to aizplīvuroti, ar atsauci uz Konstantīnu Čaksti.

SASKAŅAS frakcija uzskata, ka jātiecas uz izlīgumu sabiedrībā, kā to izdarīja, piemēram, Spānija pēc pilsoņu kara un ilggadējas diktatūras. Diemžēl piedāvātais likumprojekts ir vērsts uz pilnīgi pretējo un var padziļināt sabiedrības šķelšanos.

Treškārt, runājot par Zolitūdes traģēdijas atceres dienu, vēlos atgādināt, ka šis ir tas pats projekts, ko jau sen konsekventi virzīja SASKAŅAS deputāte Regīna Ločmele. Diemžēl liela daļa no tiem deputātiem, kas šobrīd virza šo likumprojektu, šajā sasaukumā balsoja “pret” Zolitūdes traģēdijas atceres dienu. Protams, uz likumprojektiem autortiesību aizsardzība neattiecas, un man ir prieks, ka beidzot kolēģi no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas novērtēja Regīnas Ločmeles iniciatīvu, tomēr no ētikas viedokļa šāda rīcība izskatās ļoti slikti, likumprojekta autori varētu, mūsuprāt, piesaistīt dokumentu sagatavošanā šīs idejas patieso autoru. Tas netika izdarīts. Mēs neredzam, kādā veidā šis likumprojekts kopumā veicinās saliedētas sabiedrības veidošanu mūsu valstī.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. “Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Es ļoti atvainojos, mēs te divatā esam ekrānā.

Neiztur nevienu kritiku Agešina kunga teiktās lietas. Jā, tur ir četras atzīmējamās dienas, kas ir apvienotas vienā likumprojektā. Uzskatu, ka svarīgāks ir mērķis nekā ceļš šajā gadījumā. Un Maxima traģēdija ir arī šajā likumprojektā kā atzīmējamā diena. Šeit ir arī 17. marts, 2. marts, Valsts valodas diena. Ļoti svarīgas simboliskas nozīmes dienas, par kurām Latvijā sen ir runāts, un sen jau tām bija jābūt kalendārā, tāpēc tas neiztur nekādu kritiku.

Lūdzu, kolēģi, nododam šo komisijai un izskatām arī pirmajā lasījumā steidzamības režīmā, bet to pēc tam.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt, nodot komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens ir runājis “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 60, pret - 18, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Tātad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējām dienām”” pirmajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mēs šodien tik ilgi esam runājuši un ievilkuši darba kārtību, ka viens otrs jau ir pamodies un pieprasa laiku sev. Bet es centīšos, kolēģi, noreferēt par šo likumprojektu. Ja nu gadījumā man puika sāk kliegt vai raudāt (vai raudāt, Kaupo!), tad, lūdzu, esiet man sekretāri vai vietnieki. Nu jums arī... jūs varbūt varat palīdzēt, bet labi...

Kolēģi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1086/Lp13).

Komisijas likumprojekts ir sagatavots, apvienojot trīs atsevišķus komisijai nodotos likumprojektus - Nr. 1040/Lp13, 1060/Lp13 un 1061/Lp13.

Likumprojekta mērķis ir par svētku, atceres un atzīmējamām dienām... 2. pantā noteikt vairākas jaunas atceres dienas - Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres dienu, godinot lielākās traģēdijas Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas upuru piemiņu, kā arī papildināt likuma 2. pantu ar jaunu atzīmējamo dienu - Valsts valodas dienu. Tātad es īsumā ieskicēšu šīs likumprojektā minētās atceres dienas.

Tātad, pieminot latviešu tautas pretošanos padomju okupācijas varai 50 gadu garumā, ir vienlīdz svarīgi atbilstoši novērtēt kā nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos. Nozīmīgākā nacionālo partizānu kauja notika 1945. gada 2. un 3. martā Viļakas, bijušā Abrenes apriņķa, Stompaku purva salās, tā bija lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Tāpēc komisija rosināja noteikt Stompaku kaujas datumu, 2. martu, par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu.

Nākamā atceres diena. Jau vairākus gadus pilsoniskās sabiedrības aktīvisti ir aizsākuši tradīciju kā Nacionālas pretošanās kustības atceres dienu atzīmēt 17. martu. Šajā dienā profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944. gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana un pausta pārliecība, ka, par spīti abu totalitāro okupācijas režīmu rīcībai, Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt kā pamats nacionālās pretošanās kustības rīcībai Latvijas labā. Aizsāktās tradīcijas un Latvijas Centrālās padomes konstitucionālā mantojuma nostiprināšanās sabiedrības sociālajā atmiņā dod iespēju 17. martu noteikt kā visas Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu.

2013. gada 21. novembrī Rīgā, Priedaines ielā 20, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, bojā gāja 54 cilvēki un 59 cilvēki tika ievainoti. Šī traģēdija skāra ne tikai bojāgājušo tuviniekus, draugus, glābējus un citus, kas strādāja ar nepieredzētās traģēdijas sekām, tā ir radījusi dziļas rētas visas Latvijas sabiedrības apziņā. Par šīs dienas nozīmīgumu liecina arī traģēdijas vietā rīkotie piemiņas pasākumi. Komisija lūdz noteikt 21. novembri par šīs traģēdijas atceres dienu. Komisija to ir rosinājusi un konsultējusies arī ar Latvijas iedzīvotājiem un vairākām nevalstiskām organizācijām.

1998. gada 15. oktobrī Saeima pabeidza vēl Satversmes izstrādāšanas laikā aizsāktās diskusijas un Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Ar Satversmes 4. panta grozījumu latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda tika nostiprināta arī kā viena no Latvijas valstiskuma svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām. Līdz ar to komisija aicina papildināt likuma 2. pantu ar jaunu atzīmējamo dienu - Valsts valodas dienu.

Tas būtu tāds ieskicējums par šīm atzīmējamām dienām. Komisija lūdz šo likumprojektu, cienījamie deputāti, atzīt par steidzamu. Iesākumā tas arī viss.

Paldies. Tātad steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vispirms mums ir jābalso par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 53, pret - 16, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Kaimiņš. Paldies, kolēģi, ka jūs atbalstījāt steidzamību.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 55, pret - 15, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas dienu Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

A. Kaimiņš. Jā, cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu ņemt vērā to, ka šie jautājumi un šīs atceres dienas ir skatītas komisijā ne vienreiz vien, un, ņemot vērā arī steidzamības faktoru, es komisijas vārdā lūgtu deputātus, ja nav iebildumu, izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šajā Saeimas sēdē.

Tātad tagad un uzreiz.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka izskatām likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā šobrīd Saeimas sēdē?

Agešina kungs, vai jūs iebilstat?

V. Agešins (SASKAŅA).

Jā, es iebilstu. Un aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Nē, jums ir jānosaka termiņš, nevis jābalso “pret”.

Kaimiņa kungs, kāds varētu būt termiņš otrajam lasījumam?

A. Kaimiņš. Speciāli Agešina kungam komisija gaida priekšlikumus 15 minūtes. Lūk, tas ir, pulksten 14.40... 2021. gada 10. jūnijā.

Kolēģi, es lūdzu šo likumprojektu, kas mums ir steidzams, otrajā lasījumā izskatīt nākamās ceturtdienas Saeimas sēdē, proti, 17. jūnijā. Līdz ar to otrdien mēs taisīsim Agešina kungam par godu Saeimas komisijas sēdi par šo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pimenova kungs, vai jums ir cits priekšlikuma termiņš? Nē.

Tātad ir viens priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 14.40 šodien, 10. jūnijā... priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, un izskatīšana - Saeimas 17. jūnija sēdē.

Nākamā sadaļa sēdes darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Pētera Opincāna atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 25. maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Pētera Opincāna atbrīvošanu no tiesneša amata” sakarā ar došanos pensijā.

Tiesneša apbalvojumi:

2010. gadā - Augstākās tiesas Atzinības raksts un Augstākās tiesas 10 gadu izdienas nozīme;

2012. gadā - Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīme;

2015. gadā - Augstākās tiesas 15 gadu izdienas nozīme;

2020. gadā - Augstākās tiesas 20 gadu izdienas nozīme;

2021. gadā - Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 2. augustu atbrīvot Augstākās tiesas tiesnesi Pēteri Opincānu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Paldies tiesnesim par godprātīgu darbu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Pētera Opincāna atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK)

Labdien, cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā izskatīto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 858/Lp13), kurš tika izstrādāts ar mērķi vienkāršot būves ierakstīšanas zemesgrāmatā procesu.

Juridiskajā komisijā tika saņemti un izskatīti trīs priekšlikumi.

1. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz likuma pārejas noteikumu 26. punkta ievaddaļā noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūlijam izdara grozījumus 2009. gada 27. oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”, nosakot valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu likumā noteiktā apmērā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt pārejas noteikumu 27. punktu, jo tika atbalstīts 1. priekšlikums. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka likuma spēkā stāšanās datumu - 2021. gada 1. jūliju. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 858/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā izskatīto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 757/Lp13), kurš tika izstrādāts ar mērķi turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vēl vairākus gadus. Juridiskajā komisijā tika izskatīti pieci priekšlikumi.

1. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz likumprojekta 1. pantā aizstāt vārdus “sertificēto personu” ar vārdiem “kā arī sertificēto personu”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš likuma 29. panta 2.¹ daļā ierosina izslēgt vārdu “kārtību”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz izteikt likuma 29. panta 2.¹ daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Pārskata saturu, tā iesniegšanu un izskatīšanu nosaka Ministru kabinets.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 42. punktu, nosakot, ka grozījums šā likuma 29. pantā par tā papildināšanu ar 2.¹ daļu stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz likuma pārejas noteikumu 43. punktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka šā likuma 68. panta trešo un ceturto daļu nepiemēro līdz dienai, kad tiek apstiprināta kadastrālo vērtību bāze 2025.-2028. gadam. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 757/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu! (Pauze.)

Švecovas kundze nav pieteikusies e-Saeimas sistēmā. Bondara kungs, vai jūs kā komisijas vadītājs varat ziņot?

M. Bondars (AP!).

Tā, man tik tad jāatver ir... man ir jāatver likumprojekts. Tā, es saprotu, ka grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā tika izskatīti trešajā lasījumā komisijā. Un komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Tādēļ es lūgtu Saeimu balsot par šī likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” apstiprināšanu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus Muitas likumā trešajā lasījumā.

Ir saņemti divi tehniski priekšlikumi no Saeimas Juridiskā biroja, kuri abi, protams, komisijā ir atbalstīti, bet izskatīsim priekšlikumus pēc kārtas.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Un komisijā tas arī ir atbalstīts. Lūgums deputātus šo priekšlikumu arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Ņemot vērā to, ka esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus, lūgums atbalstīt grozījumus Muitas likumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajā lasījumā grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Atgādināšu, ka šis likumprojekts... tā pieņemšana bija nepieciešama pēc likuma par administratīvi teritoriālo reformu pieņemšanas, lai implementētu un saskaņotu ATR likumā lietoto terminoloģiju ar citiem normatīvajiem aktiem.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir tehniska rakstura un piedāvā likuma 5. pantā apvienot... “a” un “b”... daļas, tādā veidā vienā pantā nosakot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pienākumus gan televīzijas, gan radio programmās. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt.

R. Ločmele. Paldies.

2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš izsaka šo normu tādā veidā, ka 5. panta trešās daļas 1. punktā ir izslēgti “a” un “b” apakšpunkti, par kuriem es jau runāju.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nosaka šī likuma spēkā stāšanās dienu... piedāvā noteikt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Strādājam ar likumprojektu Nr. 910/Lp13 “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.

Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā uz trešo lasījumu šajā likumprojektā priekšlikumi netika saņemti.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja grozījumus Kredītiestāžu likumā (Nr. 1049/Lp13).

Uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums. Līdz ar to komisijā tika atbalstīts, un aicinu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Turpināsim skatīt likumprojektu, kas ir saistīts ar iepriekšējo. Šie ir grozījumi Kontu reģistra likumā.

Un, tāpat kā iepriekšējam, arī šim uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums, līdz ar to komisijā tas tika atbalstīts, un aicinu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kontu reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grāmatvedības likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Grāmatvedības likumu trešajā lasījumā. Saņemti 19 priekšlikumi.

Lielākā daļa no šiem priekšlikumiem ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir redakcionāla rakstura un, protams, komisijā atbalstīti. Bet skatīsim visus priekšlikumus pēc kārtas.

Tātad 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. - deputātu Mārtiņa Šteina un Gata Eglīša priekšlikums. Saistīts ar to, lai... ja uzņēmuma iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienas vidējie kases ieņēmumi nav lielāki par 500 eiro, uzņēmums kases grāmatu var kārtot reizi nedēļā - nedēļas pēdējā darbdienā. Un arī šis, 5., priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Paldies.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. - deputāta Mārtiņa Šteina priekšlikums par to, ka arodbiedrību, to apvienību, biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanu var veikt brīvprātīgā darba veicējs, ar ko vadība noslēgusi vienošanos. Komisijā arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 17. gan ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas saistīts ar ārpakalpojuma grāmatvežu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu. Un arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 18. ir, kā jau šeit ierasts, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Savukārt 19. - noslēdzošais - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas saistīts ar pārejas noteikumiem par... otrās daļas stāšanos spēkā 2023. gada 1. janvārī. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti atbalsta 19. priekšlikumu.

M. Bondars. Paldies. Līdz ar to esam izskatījuši visus 19 saņemtos priekšlikumus.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu “Grāmatvedības likums” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grāmatvedības likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Otrajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 960/Lp13), kurš tika izstrādāts ar mērķi nodrošināt Maksātnespējas likuma normu saskaņotību ar likumprojekta “Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem” normām, lai nodrošinātu tiesību sistēmas saskaņotību un terminoloģijas vienveidību.

Juridiskajā komisijā tika saņemts un izskatīts viens redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz likuma 2. panta sestajā daļā aizstāt vārdus “Likumā par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem” ar vārdiem “Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 15. jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””.

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus. Un iziesim tiem secīgi cauri.

Tātad 1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas pēc būtības nosaka tiesības izbeigt... tātad apturēt būvju ekspluatāciju, ja netiek ievēroti normatīvie akti. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Paldies.

2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir juridiski tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī definē ekspluatācijas noteikumu neievērošanas sekas, attiecīgi sadalot hidroelektrostacijas pēc klasēm. Un šis priekšlikums komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Paldies.

4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka likuma stāšanās spēkā norādi... Līdz ar to komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Pateicos.

Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Nemiro. Kolēģi, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 17. jūnijs.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - “Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Ojārs Ēriks Kalniņš, jo Kola kungs atrodas prombūtnē. Lūdzu!

O. Ē. Kalniņš (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1068/Lp13. Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu”.

Ziemeļu kultūras partnerība tika izveidota 2010. gada 20. maijā starp 11 valstīm - Norvēģiju, Krieviju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Vāciju, Islandi, Lietuvu, Poliju, Zviedriju un Latviju - un Eiropas Komisiju. Kultūras partnerības galvenā funkcija ir kalpot par kontaktpunktu informācijas apmaiņai par kultūras un radošo industriju labākās prakses piemēriem, īstenot radošo industriju attīstību un piesaistīt papildu finansējumu kultūras un radošo industriju projektiem... šobrīd tas ir fokusa punkts tīkliem un projektiem ar citām kultūras aktivitātēm Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas partnervalsts teritorijā... kā arī būt par mijiedarbības veicinātāju starp kultūras darbiniekiem un uzņēmējdarbības kopienu. Kultūras partnerība savas darbības ietvaros arī veic projekta finansiālās ilgtspējas un rentabilitātes novērtējumu un informē par piekļuvi finansējumam, kā arī organizē augsta līmeņa ekspertu sanāksmes.

Saskaņā ar 2018. gadā noslēgto starpvaldību līgumu par Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariāta atrašanās vietu ir izvēlēta Rīga. Sekretariāts nepieciešams, lai nodrošinātu kultūras partnerības darba nepārtrauktību un koordināciju. Tas darbojas, pamatojoties uz Kultūras partnerības dalībvalsts brīvprātīgi veiktajām iemaksām.

Sekretariāts, tā īpašumi un aktīvi, ienākumi un... ieņēmumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem, netiešajiem un darba algu nodokļiem, muitas nodokļa, kā arī importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Es aicinu kolēģus to arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O. Ē. Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 18. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu uz otro lasījumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 18. jūnijs.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam sēdē.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Uz tikšanos sēdes turpinājumā pulksten 15.30!

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim šā gada 3. jūnija otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Un darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts otrajam lasījumam “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 921/Lp13).

Juridiskajā komisijā ir saņemti un izskatīti seši priekšlikumi. Visi precizējoši, redakcionāli priekšlikumi, saistīti ar zvērinātu tiesu izpildītāju biroju darbību, to darba organizēšanu un kārtību.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz precizēt kārtību, kādā notiek zvērinātu tiesu izpildītāju un viņu biroju darbības izbeigšana, un precizē citus jautājumus saistībā ar biroja darbības izbeigšanu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 2. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Arī precizē priekšlikumu par liegumu ieķīlāt un apķīlāt zvērinātu tiesu izpildītāju biroja pamatkapitāla daļas. Un norāda tiesības, kas saistās ar mantiniekiem... kā iegūt šīs mantojuma tiesības. Komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 3. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 4. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Priekšlikuma būtība ir izmaiņas... precizējošas izmaiņas 140. pantā par to, kā zvērināti tiesu izpildītāji kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Un priekšlikuma būtība ir saistīta ar zvērinātu tiesu izpildītāju biroju saimnieciskās darbības organizēšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 5. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. Arī 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. Šie visi priekšlikumi ir izstrādāti Tieslietu ministrijā sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Tavars. Komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - šī gada 15. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” otrajā lasījumā (Nr. 922/Lp13).

Juridiskajā komisijā saņemti 20 priekšlikumi. No tiem 19 ir tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikumi un viens ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Pārsvarā priekšlikumi ir tehniski un izstrādāti Tieslietu ministrijā sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, tie precizē un nosaka kārtību, kā tiek veikta zvērinātu notāru saimnieciskā un tehniskā darbība.

1. - tehnisks priekšlikums no tieslietu ministra Jāņa Bordāna. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 2. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāls - aizstāt 37. pantā vārdus “pilsētās vai ciemos” ar vārdiem “apdzīvotās vietās”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizējošs, redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 4. - precizējošs tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas nosaka, kā notāram jāveic... šī reģistrācijas lapa - kā tā ir sadalīta, kādās ailītēs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 5. - arī precizējošs priekšlikums, līdzīgs kā iepriekšējais, kas nosaka, precīzi kādā kārtībā ir izstrādājama un analizējama glabājumu grāmata, no kā tā sastāv un kas tur ir jāieraksta. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 6. - arī precizējošs tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz... ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura ir jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases vai personas apliecības. Un priekšlikuma būtība ir - tostarp ieskatoties Iedzīvotāju reģistra datos. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 7. - arī precizējošs tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz, ka var nosūtīt arī uz oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālais elektroniskās adreses konts, ne tikai ierakstītā vēstulē, izmantojot pastu... priekšlikuma būtība... 7. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir, ka zvērināts notārs var saņemt un kādā veidā var saņemt oficiālu elektronisko adresi, ja tas ir iedzīvotājam... ja šī adrese iedzīvotājam ir reģistrēta... vai arī, ja nav, tad attiecīgi, izmantojot “Latvijas Vēstnesi”, vēršas ar paziņojumu pie cilvēka. Redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 9. priekšlikums. Redakcionāls - izslēgt 139.¹³ pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Par disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanu un atzinumu sniegšanu. Komisija ievēlē tās priekšsēdētāju, bet priekšlikums paredz, ka ievēlē arī viņa vietnieku, kurš aizstāj priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā. Tas precizē kārtību, kādā tieslietu ministrs var atstādināt zvērinātu notāru no amata.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Tavars. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē kārtību, kādā tieslietu ministrs var atstādināt zvērinātu notāru no amata. Komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Priekšlikuma būtība - ir aprakstīta situācija... ja iestājas vienīgā notāra biroja dalībnieka nāve. Komisijā šis 13. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par kārtību, kādā zvērināta notāra birojs kārto grāmatvedības uzskaiti. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 15. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas nosaka kārtību un... precizē kārtību saistībā ar aizliegumu ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām zvērinātu notāru biroja pamatkapitāla daļas, un jautājums ir arī par lietu, kas no šīm kapitāldaļām un kādā brīdī ietilpst mantojumā, ja zvērināts notārs ir miris. 15. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 16. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehniska rakstura. Paredz aizstāt 324.⁹ pantā vārdu “izsniedz” ar vārdiem “var izsniegt”. Tehnisks priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 17. priekšlikums ir saistīts ar regulas pārņemšanu. Komisijā ir atbalstīts. Priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 18. ir līdzīgs priekšlikums. Arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 19. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna tehniska rakstura priekšlikums, kas paredz aizstāt likumprojekta 9. pantā ietvertajā pārejas noteikumu 37. un 38. punktā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “piecu dienu”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. Un pēdējais - 20. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Līdz ar to visi priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 20. priekšlikumu.

E. Tavars. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Tavars. Paldies. Juridiskās komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas vai līdz šī gada 15. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Tātad otrajā lasījumā skatām piecās Juridiskās komisijas sēdēs izskatīto likumprojektu Nr. 843/Lp13. Atgādināšu, ka minētā likumprojekta mērķis ir radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem un atjaunot taisnīgu līdzsvaru starp tajā iesaistīto personu likumiskajām interesēm.

Uz otro lasījumu Juridiskajā komisijā tika izskatīti 20 priekšlikumi, par kuriem tika uzklausīti dažādu ekspertu viedokļi, notika garas diskusijas un tika izvērtēti labākie risinājumi, ar kuriem spēkā esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu.

Tātad 1. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš ierosina likuma 14. panta pirmo daļu papildināt ar 6. punktu, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt zemes teritorijas, piesaistīt investīcijas gadījumos, kad zemju īpašnieki nezināmu iemeslu dēļ ar īpašumiem nerīkojas, bremzējot teritoriju attīstību. Komisija uzklausīja ekspertu viedokļus par šo priekšlikumu, konstatēja, ka to ir izvērtējuši eksperti no Augstākās tiesas, advokātu padomes un Latvijas Universitātes, un secināja, ka likuma papildināšana ar jaunu piespiedu dalītā īpašuma veidu šobrīd nebūtu lietderīga. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 1., 12., 16., 18. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumi ir savstarpēji saistīti un tik tiešām sagatavoti ar mērķi meklēt risinājumus piespiedu dalītā īpašuma problēmai un ar to saistītajiem jautājumiem, atvieglot dzīvi uzņēmējiem, palīdzēt piesaistīt investīcijas, attīstīt investīciju projektus, attīstīt degradētas teritorijas, tai skaitā arī ostās.

Jāsaprot, ka reālajā dzīvē pastāv reālas situācijas, kuras nevar atrisināt ar esošā regulējuma palīdzību, un patiesībā normatīvajā bāzē jau sen izveidojies caurums. Tāpēc mēs vēlamies rast risinājumu gadījumos, kad, no vienas puses, zemes īpašnieks neko nevēlas darīt ar savu īpašumu, bremzējot attiecīgās teritorijas attīstību kopumā. Protams, zemes īpašniekam šādas tiesības neattīstīt savu zemes īpašumu ir, tomēr, no citas puses skatoties, ir gadījumi, kad pašvaldībai un uzņēmējiem ir skaidrs, ka konkrētu teritoriju, īpašumu ir nepieciešams attīstīt un tas pašvaldībai ir vitāli svarīgi.

Mūsuprāt, šī redakcija palīdzēs risināt problēmas pašvaldībām un komersantiem, kuri vēlas attīstīties un rēķinās ar zināmu tiesisku paļāvību. Būtiski, ka atbalstu šim SASKAŅAS priekšlikumam paudusi Latvijas Pašvaldību savienība, jo tas skar arī pašvaldību problēmas, kas saistītas ar ostu teritorijām, zemi pie ostām. Cilvēkiem, iegādājoties īpašumus šāda veida ēkās vai nu ražošanai, vai arī dzīvošanai, ir radusies tiesiskā paļāvība, ka varēs šo īpašumu lietot. Uzņēmējs vēlas attīstīties, un, zemes īpašniekam piekrītot, nesaskatu iemeslu tam, lai minētā tiesiskā paļāvība uz jau esoša īpašuma izmantošanu un tālāku attīstīšanu tiktu ierobežota.

Varu arī piebilst, ka zemes īpašniekiem un apbūves īpašniekiem šādās situācijās ir bijušas problēmas ar ceļiem situācijās saistībā ar daudzdzīvokļu māju apbūves gadījumiem pie privatizētām mājām.

Lūdzu atbalstīt 1. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu ar mērķi risināt dalītā īpašuma problēmu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Jurašs. Komisijas vārdā vēlos atzīmēt, ka šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 2. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš paredz papildināt likumu ar 14.¹ pantu konkrētā redakcijā, kas rosina stiprināt pirmpirkuma tiesības un risināt jautājumu ar zemes izmantošanu zem daudzdzīvokļu mājām. Uzklausot jomas ekspertus, komisija secināja, ka priekšlikumā norādītie jautājumi nav risināmi šā likumprojekta ietvaros, bet gan jārisina speciālā likumā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 3. - redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina likumprojekta 1. pantā ietvertā likuma 33. panta otro daļu izteikt redakcijā, kura nosaka: “Ja šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos uz iznomātās zemes ir izveidots patstāvīgs būvju nekustamais īpašums un nomas līgums to pieļauj, nomnieks var celt ar šo nekustamo īpašumu saistītas ēkas vai inženierbūves. Šādas tiesības piemērojamas tikai tādiem nomas līgumiem, kas ir ierakstīti zemesgrāmatā. Šīs ēkas un inženierbūves ir ierakstāmas esošā būvju nekustamā īpašuma sastāvā.”

Atbilstoši Tieslietu ministrijas viedoklim, šāds priekšlikums sašaurinātu sākotnējās panta redakcijas tvērumu un ir pretrunā likumprojekta mērķim. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz papildināt... likuma 33. panta otro daļu pēc vārdiem “patstāvīgs būvju nekustamais īpašums” ar vārdiem “uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 1. pantā ietvertā likuma 33. panta trešo daļu, tādējādi ļaujot privātpersonām patstāvīgi lemt par līguma pagarināšanu vai nepagarināšanu pēc līguma termiņa beigām, slēdzot vienošanos par zemes iznomāšanu. Tieslietu ministrija komisijā pauda viedokli, ka likuma 33. panta trešā daļa nekādā veidā netraucē pusēm pārskatīt nomas līgumu termiņus un noteikumus pirms tiesību īstenošanas. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz papildināt likumprojekta 1. pantā piedāvāto likuma 33. panta ceturto daļu pēc vārdiem “kā zemes daļu” ar teikumu, nosakot, ka “pārjaunojot zemes nomas līgumu uz apbūves tiesību, zemes nomas līgums zaudē spēku līdz ar apbūves tiesības ierakstīšanu zemesgrāmatā”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē likumprojekta 1. pantā ietverto likuma 33. panta ceturto daļu, paredzot iespēju būvēt ēkas uz svešas zemes, veidojot dalītu īpašumu un pārjaunot par apbūves tiesībām. Šobrīd regulējums nepieļauj šādas tiešas apbūves ostās un speciālajās ekonomiskajās zonās un dod iespēju spēkā esošos nomas līgumus pārjaunot uz apbūves tiesībām, atrisinot zemes apbūves plānus nākotnē. Priekšlikums tapis, izdebatējot jautājumus par būvēm, kas jau ir uzbūvētas uz nomas līguma pamata, un noskaidrojot, kā tās integrēt pārjaunotajā apbūves tiesību līgumā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 8. - arī Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma 33. pantu ar piekto daļu, kura nosaka - ja nodibināmās apbūves tiesības termiņa iestāšanās ir paredzēta pirms pārjaunojamā nomas līguma termiņa iestāšanās, pārjaunojums var notikt tikai ar to trešo personu, kurām par labu nostiprinātas lietu tiesības uz patstāvīgām būvēm, piekrišanu. Minētais priekšlikums izceļ atsevišķus gadījumus, kad ir nepieciešama trešās personas piekrišana situācijām, kad brīvprātīgā noma tiek pārjaunota par apbūves tiesību. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina izslēgt likumprojekta 2. pantā ietverto likuma 38. pantu, būtiski mainot likumprojekta mērķi un otrajā lasījumā atbalstīto likumprojekta redakciju par piemērotāko risinājumu saistībā ar liettiesisko institūtu. Uzklausot ekspertu viedokļus un tiesību zinātnieku vērtējumus, komisija nolēma atbalstīt Tieslietu ministrijas piedāvāto risinājumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 10. - deputāta Didža Šmita priekšlikums, kurš ierosina likuma 38. pantā noteikt jautājumu par personālservitūtu, lai izbeigtu dubulto īpašumu un sniegtu noteiktu regulējumu līdz brīdim, kad īpašumi nonāk viena īpašnieka rokās. Uzklausot ekspertu viedokļus, komisija noskaidroja, ka priekšlikumā piedāvātais regulējums nav labākais risinājums, jo atlīdzībai par citu īpašumu izmantošanu ir jābūt taisnīgai un atbilstošai Satversmes tiesas vērtējumiem. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 11. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš piedāvā likuma 38. panta pirmajā daļā noteikt jautājumu par personālservitūtu. Ņemot vērā to, ka komisija neatbalstīja 10. priekšlikumu, arī 11. priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu gribētu paust sekojošo. Strādājot ar dalītā īpašuma likumprojektiem, ne vienu vien reizi esmu saskāries ar jautājumiem, strīdīgām situācijām. Arī, es domāju, Saeimā kolēģi, kas strādā ar šiem jautājumiem, ir saskārušies ar jautājumiem, nu, piemēram, ir šī piespiedu... zeme... ir zem šīs mājas iespēja izveidot autostāvvietu... Un te jautājums - kurš ar to jautājumu tālāk nodarbosies? Kurš nodarbosies ar šī ceļa sakārtošanas jautājumiem? Kurš nodarbosies... piemēram, ja tur gribēs kaut kādu papildu uzņēmējdarbību attīstīt?

Līdz šim brīdim, manā ieskatā, ņemot vērā to, ka šo jautājumu ir tik daudz, tas vēl joprojām ir pakārts gaisā un līdz galam nav atrisināts. Un tas, ko es gribu ar šo priekšlikumu pateikt un panākt, ir ieviest gluži vienkāršu principu. Tātad... ja mēs veidojam situāciju, ka ir šīs piespiedu nomas attiecības, tad šādos apstākļos mēs varam zemes īpašniekam, ja viņš gūst kaut kādus ienākumus - dzīvokļu īpašniekiem piespiedu kārtā ir jāmaksā... tad dzīvokļu īpašnieki uz šī priekšlikuma pamata varētu saņemt pilnīgi visus labumus, kas pienākas viņiem kā šīs zemes lietotājiem, tai skaitā arī iespēju gūt... pieņemsim, izveidot autostāvvietas, gūt par to peļņu vai iznomāt kādam citam, respektīvi, pilna atbildība un pilna rīcības brīvība uzlabot, pļaut, iznomāt kādam citam, darīt vienalga ko ar šo zemes gabalu.

Šobrīd tas jautājums, manuprāt, līdz galam nav sakārtots. Tāda bija šī un arī viena no nākamajiem maniem priekšlikumiem jēga, ka principā... pēc būtības zemes īpašniekam pilnībā atņemt šīs tiesības. Lai zemes īpašnieks saņem šo piespiedu nomas maksājumu, ar to arī visas šīs attiecības beidzas. Dzīvokļu īpašnieki, ja reiz viņi šo zemi ir iznomājuši, lai dara ar to, ko grib... pēc saviem ieskatiem. Lai taisa bērnu laukumus, lai taisa autostāvvietas, lai taisa vienalga ko, lai iznomā kādam citam. Lai tādā veidā kompensētu šos izdevumus. Tāda bija šī priekšlikuma virzība.

Aicinu Saeimu atbalstīt. Ja netiks atbalstīts, tad aicinu arī Tieslietu ministriju jau pie šī jautājuma strādāt, jo, lai arī komisijā tika skaidrots, ka it kā viss ir kārtībā... Ja viss būtu kārtībā, tad mēs kā deputāti nesaņemtu vēstules ar aicinājumiem skaidrot un zvanus par to, ka tomēr šī sistēma nav perfektā kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

J. Jurašs. Komisijas vārdā vēlējos informēt, ka šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 12. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Likuma 38. panta pirmajā daļā piedāvā risinājumus piespiedu dalītā īpašuma problēmām, palīdzot uzņēmējiem sadarbībā ar pašvaldībām attīstīt pilsētas degradētās teritorijas un īpašumus. Ņemot vērā to, ka 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts, arī šis priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

J. Jurašs. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 2. pantā ietverto 38. pantu aiz trešās daļas ar jaunu daļu redakcijā, kas nosaka: “Ja būve ir kopīpašumā un ir iestājies parādnieka nokavējums lietošanas maksas samaksai, būves īpašnieks sedz zaudējumus un citas papildu izmaksas par saistības kopdalībnieku identificēšanu, saistības daļu noteikšanu un paziņošanu parādniekam, kas zemes īpašniekam tā dēļ rodas. Tiesa var samazināt pieprasītos zaudējumus un izmaksas līdz saprātīgam apmēram, ja tie ir pārmērīgi, salīdzinot ar to apmēru, kas zemes īpašniekam rastos, ievērojot pienācīgu rūpību.” Pēc ilgstošām debatēm priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantā ietverto 39. pantu, kurš ir būtisks piespiedu dalītā īpašuma un likumisko zemes lietošanas tiesību pārejas regulējums, nosakot, kādas ir zemes un ēkas īpašnieku savstarpējās attiecības, pienākumi, attiecību sadalījums, kad nav iespējams panākt vienošanos. Tā kā, ekspertu ieskatā, 39. pants ir nepieciešams lietu tiesiskā institūta problemātikas risināšanai, Juridiskā biroja priekšlikums par 39. panta izslēgšanu Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 15. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz likuma 39. panta pirmajā daļā noteikt: “Šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētajām likumiskajām lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par personālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.” Ņemot vērā to, ka komisija neatbalstīja 11. priekšlikumu, kurā tika skatīts līdzīgs jautājums, šis priekšlikums Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es aicinu tikai vēlreiz pievērst uzmanību. Šis priekšlikums par personālservitūtu... man likās, ka tas ir pareizais virziens, kādā būtu jāiet, respektīvi, nodot šīs tiesības pilnībā dzīvokļu īpašnieku rokās. Tie risinājumi, uz kuriem vērsa uzmanību atbildīgajā komisijā, kur man bija iespēja piedalīties, Tieslietu ministrijas pārstāvji, kas par šo tēmu runāja, manuprāt, līdz galam neiztur kritiku, jo šīs problēmas dabā šobrīd pastāv un risinājumi tam netiek... līdz galam risinājumu šobrīd tomēr nav. Mums ir gadījumi, kad daudzdzīvokļu māju pagalmā iedzīvotāji, vēloties, pieņemsim, sakārtot savu iekšpagalmu, saskaras ar zemes īpašnieku... un nevar saskaņot šīs tiesības... zemes īpašnieks nesaskaņo, jo viņš ir tā kā šīs lietas lietotājs, un tur nonāk strupceļā... vai, otrādāk... vai grib izveidot bērnu laukumiņu un atkal atduras pret to, ka viņi pēc būtības maksā nomu, bet īsti brīvi rīkoties ar šo zemes gabalu nevar. Tas, manuprāt, nav pareizi. Ja viņi maksā šo piespiedu nomu, tad viņiem būtu jābūt pilnai rīcības brīvībai.

Tāpēc es, sekojot iepriekšējam priekšlikumam, arī šo aicinu atbalstīt. Tas ir no viena koncepta, un aicinu domāt, kā šos jautājumus tomēr sakārtot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Jurašs. Komisijas vārdā vēlējos informēt, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 16. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Ierosina papildināt likumprojekta 39. pantu ar jaunu sesto daļu, kura nosaka: “Būves īpašniekam uz viņa lietošanā esošās zemes ar zemes īpašnieka piekrišanu ir tiesības būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves, kas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ierakstāmas zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti.” Tā kā komisija neatbalstīja 1. un 12. priekšlikumu, arī šis priekšlikums Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums, un šis priekšlikums ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantā ietverto 40. pantu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts, jo viens no likumprojekta mērķiem ir noregulēt jau nodibinātas tiesiskās attiecības, respektējot nodibināto attiecību pārkārtošanu un dodot laiku tiesiskās paļāvības principa nodrošināšanai.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 18. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš piedāvā likumprojekta 40. panta pirmajā daļā noteikt: “Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 6. punktu un zemes un būves īpašnieka savstarpējo tiesisko attiecību saturu jau nosaka vienošanās vai tiesas spriedums, šā likuma 38. un 39. pantu šādām attiecībām piemēro ar 2022. gada 1. janvāri.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā netika atbalstīts, jo tika noraidīts 1. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

J. Jurašs. 19. - redakcionāls Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz likumprojekta 2. pantā ietvertajā 40. panta trešajā daļā aizstāt vārdu “ceturtajā” ar vārdu “piektajā”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 2. pantā ietverto 40. pantu ar jaunu ceturto daļu, nosakot, ka šā likuma 38. un 39. panta noteikumus piemēro ar 2024. gada 1. janvāri. Priekšlikums Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Ņemot vērā šī likumprojekta rūpīgu izskatīšanu vairākās Juridiskās komisijas sēdēs plašās ekspertu diskusijās un tiesību zinātnieku vērtējumus par piespiedu dalītā īpašuma risināšanas problemātiku, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un klātesošie! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 500/Lp13) otrajā lasījumā. Atgādināšu, ka esam sākuši strādāt ar likumprojektu vēl 2019. gadā, bet pandēmija iekavēja izskatīšanas procesu.

Uz otro lasījumu likumprojektam saņemti 14 priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz precizēt terminu “paaugstināta riska pasākums”, nosakot, ka attiecīgais regulējums attiecas tikai uz āra pasākumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 2. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz saglabāt normu, kas ietverta 2020. gada 4. jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā “Grozījumi Publisku izklaides un svētku drošības pasākumu likumā”, atrunājot, ka pasākuma rīkotājiem jāiesniedz pieteikums Valsts policijas teritoriālajai vienībai un attiecīgās pašvaldības policijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 3. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz saglabāt normu, kas ietverta 2020. gada 4. jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, papildinot ar atsauci par aizliegumu izmantot dažādus, arī stilizētus, PSRS un nacistiskās Vācijas simbolus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 4. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Redakcionāls precizējums likuma 6. panta otrās daļas 3. punktam, pēc vārdiem “pasākuma drošības plānu” papildinot ar vārdiem iekavās “(ja tāds ir)”. Eksperti norādīja, ka minētais precizējums ir lieks, jo likumā ir noteikts, kādos gadījumos ir nepieciešams saskaņot paaugstināta riska pasākuma drošības plānus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 5. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Redakcionāls precizējums 6.¹ panta pirmajai daļai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 6. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz saglabāt normu, kas ietverta 2020. gada 4. jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”: “Ja iesniegumā pasākuma organizators ir norādījis, ka publiska pasākuma laikā tiks izmantoti šā likuma 4.¹ panta pirmās daļas 4. punktā minētie simboli, pirms iesnieguma izskatīšanas pašvaldība noskaidro Valsts drošības dienesta viedokli.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Pēc pašvaldību un pasākumu organizētāju ierosinājuma komisija izstrādāja priekšlikumu, kas paredz papildināt likuma 8. pantu ar piekto daļu, nosakot, ka pašvaldības izsniegto atļauju publisku pasākumu rīkošanai var pārsūdzēt administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikumu iesniegšana tiesā neaptur izsniegtās atļaujas darbību. Tādējādi tiek novērsta iespēja jebkurai personai sabotēt jebkura publiska pasākuma norisi, tikai iesniedzot tiesā pieteikumu par publiska pasākuma atļaujas pārsūdzēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 8. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Redakcionāls precizējums likuma 11. panta nosaukumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 9. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Redakcionāls precizējums, kas komisijā neguva atbalstu, ņemot vērā to, ka netika atbalstīts 4. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balosim par 9. - iekšlietu ministra Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 8, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 10. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Redakcionāls precizējums, kas komisijā neguva atbalstu, ņemot vērā to, ka netika atbalstīts 4. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, - īpaši Kasparam Ģirģenam! Nu nav jāprasa... šie Sanda Ģirģena iesniegtie priekšlikumi tikai tāpēc, ka komisijā tie nav atbalstīti.

Gan Iekšlietu ministrija, gan policijas pārstāvji, pašvaldības policija, - visi vienprātīgi nolēma, ka tas juridiski ir nekorekti, jo tur ir rakstīts “(ja tāds ir)” (iekavās). Un visi tie priekšlikumi, kas ir iekavās... (ja tāds ir)... tika komisijā noraidīti un pārtaisīti par komisijas priekšlikumiem. Un tāpēc nevajag tagad, tāpēc ka ir šīs radurakstu... pasēs vienādie uzvārdi... un brāļi tagad ies un tagad speciāli prasīs balsojumus. Tas ir pilnīgi... Tas ir, nu, nekonstruktīvi.

Lūdzu tā nedarīt, Kaspar Ģirģen. Un ejam, lūdzu, komisijas pavadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Godātie kolēģi, man jāteic, ka deputātiem ir tiesības lūgt balsojumu par priekšlikumiem un ir tiesības nepiekrist arī komisijas izteiktajam viedoklim, tāpat arī ekspertu viedoklim, kāds ir izteikts komisijā. Tāpēc jau arī mēs esam šeit, parlamentā, balsojam par šiem priekšlikumiem.

Vai, lūdzu, ir kas piebilstams komisijas vārdā?

D. Rukšāne-Ščipčinska. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā, Kaimiņa kungs, debates bija slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - iekšlietu ministra Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 6, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. 11. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz saglabāt normu, kas ietverta 2020. gada 4. jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, proti, nosakot, ka pienākums ziņot par kādu nodarījumu ir Valsts policijai vai pašvaldības policijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. 12. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Redakcionāls precizējums, kas komisijā neguva atbalstu, ņemot vērā to, ka netika atbalstīts 4. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - iekšlietu ministra Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 6, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. 13. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Tehniskas dabas precizējums, kas paredz izslēgt likuma 11. panta ceturto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. 14. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu punktu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 9, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1066/Lp13) otrajam lasījumam.

Komisija ir saņēmusi 34 priekšlikumus.

1. - deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Paredz, ka tikai pēc Saeimas apstiprinājuma Ministru kabinets var noteikt ierobežojumus. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs turpinām atkārtoti iesniegt šādus priekšlikumus, un mēs turpināsim to arī tālāk, jo ir saprotams, ka šobrīd Ministru kabinets ir jau pārņēmis ļoti lielu daļu Saeimas funkciju.

Tas, ko mēs redzam šodien no valdības sēdes atskaitēm, - ka Ministru kabinets jau ir sācis šķirot cilvēkus, jau ir sācis uzlikt pienākumus komersantiem vākt sensitīvo informāciju par cilvēkiem, kas ir tātad... šķirojot cilvēkus vakcinētajos un pārslimojušajos, un tātad attiecīgi tajos, kuri nevar saņemt pakalpojumus, ja mēs runājam par tiem, kuri nav vakcinējušies.

Ministru kabinets atļaujas ļoti daudz, ir pārņemtas visas Saeimas funkcijas, kuras šobrīd ir vissvarīgākās mūsu iedzīvotājiem, jo mūsu iedzīvotāji šobrīd jūtas nepasargāti, viņi vēršas pie Saeimas deputātiem ar lūgumu kaut ko darīt lietas labā, lai nenotiktu šis ārprāts, kas gāžas katru dienu no mūsu ziņu kanāliem, kas atskaitās par jauniem pieņemtajiem noteikumiem no valdības puses. Šobrīd to vienkārši nav iespējams apturēt.

Saeima mēģina ar dažādiem priekšlikumiem, sagaidot šos divus svarīgos likumus - Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu... gaida kā tādu debesmannu, lai mēģinātu paspēt iesniegt priekšlikumus, kas varētu kaut mazliet labot to ārprātu, kurā mēs esam nonākuši... ar valdību. Mazliet tas izdodas, jā, ja mēs runājam par terasēm, ja mēs runājam par motobraukšanas apmācībām. Tie ir tie retie gadījumi, kad Saeimas viedoklis kaut kādā veidā tiek respektēts šajā, teiksim, balsojumā.

Bet tas, kas, manuprāt... par ko mums noteikti būtu jāsāk vienoties... Es nezinu, cik reižu mums tas būtu jums jāsaka, jāstāsta - ka Saeimai joprojām ir jāsaglabā sava likumdevēja funkcija. Tas, ka Saeima šobrīd ir nodevusi valdībai 4. panta ietvaros tiesības noteikt ierobežojumus personām... jūs redzat, ka šīm pilnvarām nav limitu. Jūs redzat, kas šobrīd notiek attiecībā uz visiem pasākumiem gan komersantiem, gan privātpersonām. Šobrīd notiek tas, ka - jūs dzirdējāt - valdība ir noteikusi noteiktus ierobežojumus vai privilēģijas, kā to ņem... teiksim, no kuras puses skatās. Mēs to varētu uzskatīt par ierobežojumiem nevakcinētiem cilvēkiem - paēst restorāna iekštelpās vai, piemēram, piedalīties sacensībās vai... sporta klubos. Tie tomēr ir ierobežojumi, un, ja jūs iesiet un mēģināsiet saņemt pakalpojumu, jums tiks liegts.

Tie ir papildu uzdevumi arī komersantiem - šķirot savus klientus, atteikties no tiem, samazināt savus ienākumus galu galā, jo mēs zinām, ka vakcinēto cilvēku Latvijā tomēr nav tik daudz, lai viņi varētu nodrošināt arī ienākumus komersantiem. Tas viss, kas notiek šobrīd, ir jāaptur, un tie, kas to saprot... es ceru, ka jūs pievienosieties mūsu aicinājumam noteikt Saeimai tiesības šos Ministru kabineta ierobežojumus apturēt, rediģēt un apstiprināt. Uzņemsimies atbildību par to, ko šobrīd paralēli mūsu pieņemtajiem likumiem dara valdība! Kamēr mēs runājam par visām lietām (paskatieties, kas mums ir darba kārtībā - pilnīgi dažādi jautājumi!), tikmēr valdība mērķtiecīgi iznīcina gan mūsu sabiedrību, gan mūsu ekonomiku. Mums tas ir jāaptur.

Es aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu un arī tālākos priekšlikumus, kas runā par Saeimas pilnvarām apturēt valdības patvaļu, noteikt Saeimas balsojumu katram valdības lēmumam attiecībā uz personu ierobežošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

E. Šnore. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 51, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 2. - deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Paredz kārtību, kādā Saeima izvērtē Ministru kabineta priekšlikumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, šis priekšlikums nosaka ne tikai kārtību, kādā Saeima izvērtē visus Ministru kabineta iesniegtos ierobežojumus, bet arī nosaka konkrētu pienākumu Ministru kabinetam - pirms iesniedz šādus ierobežojošos pasākumus Saeimai apstiprināšanai, garantēt to, ka ir nodrošināti atbalsta pasākumi tām personu grupām, kuru tiesības un likumiskās intereses ierobežojumu vai aizliegumu rezultātā tiek ierobežotas.

Ko mēs redzam šobrīd? Šobrīd mēs redzam, ka ar savu jauno lēmumu valdība ir pamatīgi ierobežojusi, nu, turpina ierobežot, bet tagad šobrīd droši vien vēl vairāk to dara... attiecībā uz sporta klubiem. Mēs redzam, ka sporta klubiem no jūnija netiek maksāts dīkstāves pabalsts. It kā tiek piedāvāta iespēja atvērt savas durvis, bet, protams, atkal - tikai šķirojot cilvēkus.

Tā vietā, lai mēģinātu kaut vai noteikt pārejas periodu, lai mēģinātu vienoties par atbalsta pasākumu turpinājumu... jo, kā jau teicu iepriekšējā runā, - ja jūs tiešām tik ļoti gribat aizrauties ar cilvēku šķirošanu, tad vismaz varbūt pagaidiet, kamēr visi tie, kuri būs spiesti vakcinēties, novakcinēsies, jo pat tie cilvēki, kuri ļoti grib, to gluži vienkārši nevar paspēt attiecībā uz visām rindām un vakcinācijas kārtību. Kamēr tas nav noticis un kamēr arī sporta klubu darbinieki... lai gan tas ir ļoti, ļoti liels jautājums, vai tiešām - vai tiešām! - Valsts darba inspekcija pieļaus to, ka tiek diskriminēti arī darbinieki un tiek spiesti faktiski ar valdības lēmumu vakcinēties, neatkarīgi no tā, kāds ir personas, teiksim... kāds ir personas veselības stāvoklis vai kāda ir personas pārliecība attiecībā uz šo vakcīnu.

Ja jūs to tagad tā esat iedomājušies un ja jūs, godātie deputāti, tiešām atbalstāt šo valdības ģeniālo ideju, tad mums būtu vismaz jānosaka, ka šādi pasākumi ir īstenojami tikai tad, kad visi - kad visi! - cilvēki būs saņēmuši šādu iespēju. Ja ne, tad tā tiešām ir mērķtiecīga biznesa graušana. Ir jāsaprot, kādiem mērķiem šis šobrīd tiek darīts. Vai tā ir kaut kāda... Vai tas ir kaut kāds uzbrukums konkrētai nozarei, vai tā ir varas demonstrēšana, vai vēl kaut kas tāds, par ko varbūt būtu jāinteresējas tiesībsargājošām iestādēm.

Es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

E. Šnore. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 50, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 3. - arī Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Noteic, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai apstiprināšanai šos ierobežojumus. Arī nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 24. panta pirmās daļas otro teikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 7. - deputātu Eglīša un Feldmana priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

E. Šnore. 8. - deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Paredz izslēgt normu par naudas sodu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atcelt... vismaz atcelt naudas sodus par masku nenēsāšanu. Ja jūs redzat... Ja jūs varbūt sekojat līdzi notikumiem, tad jūs esat droši vien arī pamanījuši, ka Igaunijā maskām jau ir rekomendējošs raksturs. Un mēs ne ar ko īpaši neatšķiramies no Igaunijas - nedz ar... tik ļoti krasi... nedz ar rādītājiem, nedz ar varbūt savādāku elpošanas sistēmu vai gaisa filtrācijas, teiksim, sistēmu telpās. Mēs esam tādi paši cilvēki kā igauņi un arī dzīvojam līdzīgi kā Igaunijā.

Kāpēc šobrīd cilvēks, kurš ieiet veikalā bez maskas, saņem 50 eiro sodu, pat ja viņam ir ārsta zīme? Tas ir ļoti liels jautājums. Un šis jautājums ir uz to deputātu sirdsapziņas, kuri sistemātiski balso “par” šo sodu saglabāšanu. Šī jau laikam būs, ja nemaldos, trešā reize, kad mēs aicinām šos sodus atcelt, vienlaicīgi, protams, arī pārkāpjot likumus paši, neievērojot to noteikumu, par ko paši bijām balsojuši.

Mēs sodu iekasēšanas jautājumā, kā jau arī jūs pamanījāt, esam pirmajā vietā Baltijas valstīs. (Mēs runājam par sodiem attiecībā uz kovida ierobežojumu pārkāpšanu.) Ja citas valstis izvēlas saudzējošu attieksmi un mēģina sadarboties, kas ir arī, kā mēs redzam, visai veiksmīgi iedzīvotājiem, tātad mēģinot vairāk konsultēt, rekomendēt, nevis sodīt, tad mēs redzam, ka šie panākumi ir - atšķirībā no mūsu sabiedrības sašķeļošiem priekšlikumiem no valdības... salīdzinot ar valdības vienkārši neiedomājami cietsirdīgo attieksmi pret cilvēkiem. Ja mēs runājam par sodu politiku, ja mēs runājam par pabalstu nogriešanu šobrīd attiecībā uz komersantiem un ja mēs runājam par nodokļu reformu, kuru, kā mēs redzam, šodienas balsojumā lielākā daļa deputātu joprojām turpina atbalstīt, neskatoties uz to, ka 1. jūlijs jau klauvē pie durvīm.

Kolēģi, kamēr jūs nemainīsiet attieksmi pret iedzīvotājiem, jūs droši vien varat necerēt uz to, ka kādu dienu jūs varēsiet turpināt šādā veidā... pēc gada darboties tā, kā jūs šobrīd darbojaties. Jums ļoti nopietni ir jāpadomā par to, kādas sekas jūsu darbība atstāj uz mūsu sabiedrību, kādas sekas jūsu darbība atstāj uz cilvēku prātiem.

Tas, kas šobrīd notiek attiecībā uz masku sodiem, - manuprāt, jūs esat atpalikuši. Paskatieties, kas notiek citās Eiropas valstīs. Paskatieties, jūs paliksiet drīz vienīgie, kas vispār turpina iekasēt 50 eiro sodu par to, ka cilvēks nevelk masku.

Ziniet, ja mēs runājam par konkrēto sodu, tad šo sodu atcēla, tāpēc ka tas, ko jūs esat uzbūvējuši... šī sistēma ar cilvēku sodīšanu, izņemot situāciju, ja cilvēks var pierādīt, ka viņš nespēj šo masku uzvilkt, patiesībā ir pretlikumīga. Un to arī pašas iestādes zina. Un pašas iestādes arī atceļ pašu pieņemtos lēmumus. Jūs pilnīgi droši šobrīd varat nobalsot un atcelt šo sodu, atstāt kaut vai brīdinājumu, ja jūs tiešām ļoti baidāties, ka pēkšņi neviens nesāks vairs nēsāt maskas.

Es aicinu jūs atbalstīt šo soda atcelšanu par masku nenēsāšanu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas skaidrojams komisijas vārdā?

E. Šnore. Komisija 8. priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Švecovas, Stepaņenko, Sprūdes un Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 9. - deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu par noteikumiem personām, kuras ir vai nu vakcinējušās, vai pārslimojušas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Papules un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 10. - arī deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Paredz to, ka vakcinētām personām vai tādām, kas ir pārslimojušas, nevajadzētu lietot sejas maskas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 11. - deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Paredz to, kā vakcinētām un pārslimojušām personām apmeklēt sporta zāles, sporta treniņus, sporta pasākumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 12. - deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 13. - deputātu Eglīša un Feldmana priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums atsaukts.

E. Šnore. 14. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Par ārstniecības pakalpojumu sniegšanas vietām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Nē, deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Es tikai vēlējos atgādināt, cienījamie kolēģi, ka šis priekšlikums, nu, lai kādu tas neizbrīna, tika atbalstīts citā likumprojekta atvērumā. Līdz ar to es arī neprasu balsojumu, vienkārši atgādinu, ka daudz kas ir atrisināts šajā likumprojektā jau citos atvērumos.

Un vispār bija vērts sniegt šos priekšlikumus, jo, piemēram, mēs tur vēl nonāksim pie dažiem... ko valdība... faktiski zinot, ka tie ir iesniegti šajā atvērumā, pirms izskatīšanas tālāk jau Ministru kabinetā gāja uz priekšu un atrisināja. Piemēram, tā sauktais Dombura priekšlikums, manuprāt, tika jau valdībā priekšlaicīgi atrisināts. Un tā daudz kas. Tā ka priekšlikumus sniegt ir jēga. Paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Šis ir nobalsots jau citur. Neprasu balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Iepriekš deputāte Jūlija Stepaņenko runāja par to, ka Saeimai vajadzētu tā kā apstiprināt Ministru kabineta noteiktos ierobežojumus. Šeit ir spilgts pierādījums tam, ka vairāki deputāti un faktiski Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas  komisijā, izskatot jautājumu par skaistumkopšanas nozares iespējām strādāt (kontekstā ar Konkurences padomes un tiesībsarga ziņojumu), kolēģi, tātad deputāti, pieņēma vienbalsīgu lēmumu tomēr virzīties uz to, lai šāda veida atvieglojumus tomēr... jeb praktiski nevienlīdzību arī izbeigtu.

Kāpēc es pieminu šo kontekstu ar 1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu. Tāpēc, ka faktiski šādi priekšlikumi, kad tie tiek iesniegti Saeimā un pēc to iesniegšanas tiek dots Ministru kabinetam uzdevums... mēs nonākam tādā kā apburtajā aplī, ka faktiski mēs paši arī varētu pieņemt šādus ierobežojumus... vai nepieņemt. Arī pēc... Savukārt pēc diskusijām, kuras notiek komisijā... un tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā... kā reiz šīs diskusijas ir pietiekoši kvalitatīvas. Tādas pašas kvalitātes diskusijas notika arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tieši par šo priekšlikumu. Piedalījās arī Veselības ministrijas pārstāvji, un mēs neguvām nekādu apliecinājumu tam, ka šāds ierobežojums būtu vēl joprojām jāuztur.

Komisijas priekšlikums šobrīd tiešām nav aktuāls, es arī neprasīšu balsojumu, bet vēlējos vienkārši ieskicēt debatēs tieši kontekstu, kas veidojas brīdī, kad mēs lemjam par kādiem ierobežojumiem, tāpēc, protams, šādi priekšlikumi motivē valdību pēc iespējas apdomīgi strādāt un pieņemt lēmumus, kurus tai skaitā Saeimas deputāti uzzina gan no nozarēm, gan no kaut vai savas tiešās pieredzes, un līdz ar to tomēr virzāmies uz priekšu.

Katrā ziņā jāsaka, ka 1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums nākotnē tomēr būtu izvērtējams un, iespējams, pat atbalstāms, lai neveidotu kā reiz šos apburtos apļus un mēs nepārtraukti paliktu pie konkrēta viena vai otra priekšlikuma atbalstīšanas... vai savukārt neatbalstīšanas, bet pēc garām debatēm.

Tāpēc, jā, šis bija tāds spilgts piemērs, kur komisija, izskatot visu iesaistīto pušu viedokļus, pieņēma lēmumu tomēr atbalstīt. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šis lēmums arī tika pieņemts neviennozīmīgi, noraidot priekšlikumu ar... laikam toreiz balsis bija - četras pret četrām... nu, tādā veidā.

Tā ka nākotnē katrā ziņā es piedāvāju apsvērt iespēju atbalstīt priekšlikumu par to, ka ierobežojumu apmēru un līdz ar to arī sabiedrības ierobežošanu kopumā varētu apspriest Saeima.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Atkārtošu to, ko tikko teica Nemiro kungs. Šim parlamentārās komisijas priekšlikumam nav nekādas jēgas, jo ar skaistumkopšanas jomas darbiniekiem pašlaik situācija ir sekojoša. Neatkarīgi no tā, vai tā ir ārstniecības persona un ir reģistrēta Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta attiecīgajā reģistrā vai strādā medicīnas iestādē ārpus tās, ir atļauts strādāt tikai un vienīgi vakcinētām personām. Punkts. Pat skaistumkopšanas salonu administratoriem ir jābūt vakcinētiem - bez jebkādiem paskaidrojumiem.

Ja jums tomēr atradīsies kāds laiks, deputāti, jūs varētu iepazīties ar skaistumkopšanas nozares atklātu vēstuli, kura ir publicēta portālā beauty.lv, un vienkārši izlasīt to skaistumkopšanas jomā strādājošo, pārsvarā sieviešu, dvēseles kliedzienu par to, kādā veidā šīs nozares darbinieki pašlaik tiek diskriminēti salīdzinājumā ar tiem pašiem medicīnas darbiniekiem, stomatologiem un tā tālāk... ka tie ierobežojumi, kurus izstrādā un apstiprina, pamatojoties uz SPKC ieteikumiem... vispār nav iedziļinājušies ne nozarē, ne kur, un tas viss izskatās tikpat dīvaini, cik dīvaini nesen izskatījās ierobežojumi attiecībā uz tirdzniecības centru darbu.

Bet pašlaik, kad tirdzniecības centri ir panākuši savu un valdība ir apstiprinājusi visdažādākos atvieglojumus, skaistumkopšanas nozare cieš no visbargākajiem ierobežojumiem, kādi vispār pašlaik ir valstī sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Vēl vairāk - šodien jau tika runāts par to, ka mēs nedrīkstam pieļaut cilvēku šantāžu un diskrimināciju tikai tādēļ, ka viņi nav vakcinēti, bet attiecībā uz skaistumkopšanas nozari... visa nozare jau ir brīdināta, ka no rudens sniegs pakalpojumus tikai tie, kuri būs vakcinēti. Pat tiem, kuri nesniedz pakalpojumus, nu, piemēram, salona administratoriem, kuri veic tikai pierakstu un palīdz nodrošināt tehnisko atbalstu konkrētajam pakalpojuma sniedzējam, arī jābūt vakcinētiem.

Parādiet man, lūdzu, vēl kādu profesiju, kur pastāv tādas prasības! Un šie ierobežojumi pašlaik tiešām ir diskriminējoši un absolūti absurdi.

Bet šim priekšlikumam, kuru izstrādāja parlamentārā komisija, pašlaik nav nekādas jēgas, jo ir spēkā valdības noteiktie drošības noteikumi, kuri ir jāievēro katram, kas strādā attiecīgajā nozarē, vienalga, vai tā ir ārstniecības persona vai nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, tik tiešām šiem grozījumiem vairs nav jēgas, jo, kā jau tas tika minēts, ir jau pieņemts jauns regulējums, taču, par ko tik tiešām ir vērts satraukties, kā jau tas tika šeit debatēs minēts, - tas ir par to, kādu regulējumu paredz nākotnē valdība.

Un šeit tiešām būtu vērts ieviest skaidrību, vai valdība vienkārši apzināti melo vai vienkārši nesajēdz, ko dara, ja mēs runājam saistībā ar šo obligāto vakcināciju.

Mums vakar bija ļoti savdabīga Pieprasījumu komisijas sēde, kur mēs Krišjānim Kariņam kā reiz šo jautājumu bijām uzdevuši - kādi tad ir tie valdības plāni attiecībā uz obligāto vakcināciju, un valdība rakstiski ir atbildējusi, ka nekādu obligāto vakcināciju neplāno.

Tanī pašā laikā, kā mēs redzam, valdības lēmumi ir pilnīgi pretēji. Un šeit nav runa... šeit tika pieminēta tikai viena joma, to mēs paši dzirdam gan attiecībā uz militārajā dienestā esošajiem, gan tagad attiecībā uz sociālās aprūpes centriem, gan arī tiek runāts par ārstniecības personām. Tātad... Un šeit, kas ir zīmīgi... Es aicinātu sekot līdzi šiem valdības meliem un tam, kā viņi mēģinās lavierēt. Vakar uz šo pieprasījumu atbildētāji nemaz nebija ieradušies. Krišjānis Kariņš bija deleģējis atbildēt uz šo pieprasījumu par obligāto vakcināciju Pavļuta kungu. Pavļuta kungs nemaz neieradās. Mums izdevās panākt, ka opozīcija draudzīgi boikotē šādu sēdi, un rezultātā šo pieprasījumu vajadzēs tomēr skatīt vēlreiz, un tas notiks rītdien pulksten 11.00.

Es aicinu visiem sekot līdzi. Tur būs arī patiesības momenti, ko visiem vajadzētu zināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai ir ko komentēt komisijas vārdā?

E. Šnore. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Un deputāti debatējot arī nav lūguši balsojumu. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

E. Šnore. Tālāk - tātad 15., 16. un 17. priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad šie priekšlikumi ir atsaukti.

E. Šnore. 18. - deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Par savlaicīgu prasību noteikšanu bērnu nometnēm. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 19. - arī Dombrovska un Papules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 20. - Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 21. - Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Par bērnu hokeja un daiļslidošanas nodarbību atļaušanas kārtību. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 22. un 23. priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad šie priekšlikumi atsaukti.

E. Šnore. 24. - Valaiņa priekšlikums. Par drošības prasību noteikšanu starptautiskajām sporta sacensībām klātienē. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 25. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Arī par hokeja čempionāta apmeklēšanas kārtību. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 26. ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli. Šeit tomēr parādījās, ka deputāte par 25. bija lūgusi balsojumu. Nobalsosim, lai nebūtu domstarpību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. Tālāk - tātad 26. un 27. priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi atsaukti.

E. Šnore. 28. - Saeimas deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 29. ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts.

E. Šnore. 30. priekšlikums arī ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts.

E. Šnore. 31. - deputāta Budriķa priekšlikums. Par atļauju sniegt tetovēšanas pakalpojumus. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kolēģes! Es esmu par tādiem loģiskiem un pierādāmiem ierobežojumiem, ja tie sasniedz savu mērķi.

Šis priekšlikums atļaut visiem tetovētājiem strādāt ir tāds loģisks turpinājums un teju pārbaude, vai Veselības ministrija vispār iedziļinās katras nozares un apakšnozares specifikā. Veselības ministrijas pārstāvji nemitīgi atgādina, ka ierobežojumiem un tagad ieviestajiem atvieglojumiem ir tāds mērķis, lai pēc iespējas epidemioloģiski droši varētu dzīvot tālāk.

Tātad tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji, vismaz tie, kuri ir legalizējušies un iekļauti šī pakalpojuma sniegšanas Veselības inspekcijas reģistrā, jau pirms kovida un šobrīd arī ievēro noteiktos tos ierobežojumus, kas ir paredzēti MK noteikumos Nr. 360. Proti, pa vienam, pēc pieraksta. Ja kāds ir bijis, tad zina, cik augstas higiēnas prasības ir vispār, sniedzot šo pakalpojumu. Tiem ir saistoši MK noteikumi Nr. 182, kuri ir divreiz drastiskāki nekā Nr. 360 - MK noteikumi frizieriem.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām paužu neizpratni: ja pakalpojumi jau tā ir epidemioloģiski droši, tad kāpēc liegt strādāt speciālistiem? Un, būsim godīgi, kovids ir mazākais no tā, no kā varētu izvairīties, saņemot šo pakalpojumu, jo šis darbs skar asinis.

Jā, es saprotu, un arī Veselības ministrija norāda, ka šobrīd šie speciālisti, kuri ir vakcinējušies, var sniegt šos pakalpojumus. Bet mēs paši zinām, kā ir ar šiem izvērtējumiem, ar vakcinācijas grafikiem un tā tālāk.

Kolēģi, nebūsim naivi, pēc būtības šobrīd tiek un arī iepriekš šie pakalpojumi tika nodrošināti, taču aizliegums ir pret tiem, kas darbojas legāli un godīgi. Tāpēc, jā, kolēģi, tas naivums ir visai neizprotams, jo šobrīd pakalpojumi tāpat tiek sniegti. Tas pēc būtības ir sods šai apakšnozarei un godīgajiem speciālistiem, kas jau tā tiek ļoti bieži bez pamatojuma dēmonizēti.

Šajā komisijas sēdē šis priekšlikums bez dižas argumentācijas no Veselības ministrijas tika noraidīts ar balsīm - četras pret četrām. Es, kolēģi, lūdzu un aicinu atbalstīt un ļaut visiem godīgajiem speciālistiem strādāt un... jo Veselības inspekcija un arī attiecīgās iestādes var un tām vajag tvarstīt negodīgos, tomēr tas netiek darīts. Un tie, kas ir legalizējušies un izgājuši šo procesu, lai vispār tiktu atļauts un spētu sniegt šos pakalpojumus, tiem ir liegts strādāt.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt, jo viņiem ir... viņi jau tā epidemioloģiski droši strādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, plāns, par kuru mēs runājām un kuru mēs aicinājām grozīt, ir šis 4. pants, kas nosaka, ka Covid‑19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt... un tad ir vesela virkne ar pasākumiem, ko Ministru kabinets var noteikt.

Šajā gadījumā mēs redzam, ka Ministru kabinets šos draudus un izplatīšanos var interpretēt ļoti plaši un tas arī to dara šobrīd attiecībā uz cilvēku šķirošanu vakcinētajos un nevakcinētajos. Tas ir tiešām ļoti plašs lauks, un tas ir nebeidzams stāsts, kamēr mēs ar jums to kopā neizbeigsim... spēlēties ar cilvēku likteņiem, šķirojot pēc savas patikas.

Šajā gadījumā, ja mēs runājam par Budriķa kunga priekšlikumu, un es noprotu, ka ir runa arī par to, ka ir atļauts strādāt visiem, kas nodarbojas šobrīd ar šāda pakalpojuma sniegšanu, šāda priekšlikuma atbalstīšana varētu palīdzēt arī to citu nozaru speciālistiem, kuri šobrīd ir diskriminēti no Ministru kabineta puses. Tā ka es domāju - ja mēs to vienu diedziņu izvilksim ārā, tad tas viss pārējais izirs, un tas būs ļoti labi, jo šis ļaunprātīgais murgs, kas šobrīd tiek būvēts un tamborēts mūsu sabiedrībai, ir jāizbeidz.

Tāpēc es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, un ir skaidrs, ka šādi ierobežojumi, šādi izdomāti dažādi ierobežojumi vakcinētām vai nevakcinētām personām, ir būvēti tikai un vienīgi uz sabiedrības apātiju, jo cilvēki, saņemot šīs ziņas katru dienu, aizvien jaunas un jaunas, visneiedomājamākās ziņas... jo kas no jums būtu iedomājies, piemēram, pirms diviem gadiem, ka mēs šobrīd runāsim par šādām lietām. Es domāju, ka neviens.

Līdz ar to cilvēki ir nonākuši jau tādā apātijā, ka viņiem jau... viņus jau vairs neizbrīna pat šādi birumi no mūsu Ministru prezidenta puses, kurš saka, ka drīz par testiem būs jāmaksā tiem, kas nevakcinējas. No Levita kunga puses, kurš droši vien sen nav nevienu juridisku grāmatu atvēris vaļā... tiesību zinātnes jautājumos un tiešām atļaujas pateikt, ka diskriminācija tā nav, bet tas ir kaut kas cits un ka tie cilvēki ir antisociāli, kuri nevakcinējas. Vairs jau nekas neizbrīna. Un tāpēc šajā gadījumā mums vajadzētu tiešām vismaz šajā jautājumā vienoties un atbalstīt šo priekšlikumu, lai tie, kas šobrīd domā, ka viņi tagad var izmainīt sabiedrību ar dažādiem eksperimentiem, mazliet tā kā jau... tā kā varbūt izbeidz spēlēties ar cilvēkiem... tikai un vienīgi uz tā pamata, ka cilvēki šobrīd vairs netic ne Satversmes tiesai, ne kādiem citiem priekšlikumiem, kuri varētu tikt atbalstīti. Viņi vienkārši vairs neklausās neko, tāpēc ka tas viss jau ir sasniedzis, es domāju, viszemāko punktu šajā visā pasākumā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt visus priekšlikumus, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem. Ir jābeidz šī kaite, kura ir ieviesusies valdībā, šī cilvēku šķirošana ir jābeidz. Es domāju, ka pie tā mēs ar kolēģiem kopā strādāsim un novērsīsim šo situāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, vai jums pietiktu debatēm ar divām minūtēm?

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jā, pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele. Es ļoti īsi. Šis būs aicinājums Nacionālās apvienības deputātiem, jo jūsu frakcijas biedrs Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, kurš, kā izrādās, nav nolicis Saeimas deputāta mandātu, bet šobrīd nepiedalās šajā sēdē, - nodot vēl tādu informāciju, ka ir lūgums izskaidrot, tāpat kā Budriķa kungs tikko izskaidroja par tetovēšanas pakalpojumiem, ka absolūti nekādas loģikas nav aizliegt kopā ar skaistumkopšanas jomas speciālistu darbu arī solāriju darbu. Jo pašlaik ar valdības lēmumu tas atļauts tikai vakcinētām personām - būt darbiniekiem tur, jo solārija pakalpojums ir bezkontakta pakalpojums, un tas ir absolūtais absurds, un tas liecina tikai par valdības lēmumu kvalitāti un par to, ka kreisā roka nezina to, ko dara labā.

Es aicinu Ekonomikas ministriju risināt šo problēmu, neskatoties uz to, cik lielu daļu mūsu ekonomikā ieņem konkrētais pakalpojums konkrētajā nozarē, jo pašlaik notiek tas, ka vesela nozare aizgāja pagrīdē un viss notiek - tikai ārpus nodokļu maksāšanas sistēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas skaidrojams komisijas vārdā?

E. Šnore. Komisija balsoja un kopumā pieņēma lēmumu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputāta Budriķa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30. Tātad pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Skatām 3. jūnija darba kārtību un likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”.

Esam pie 32. priekšlikuma.

Komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E. Šnore. Paldies.

32. priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 33. - Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, ja es pareizi atceros, tad šis priekšlikums netika atbalstīts ar tādu domu, ka nu jau drīz valdība pieņems lēmumu attiecībā uz šiem dīvainajiem kvadrātmetru noteikumiem tirdzniecības vietās un šis Saeimas darbs un Saeimas uzmanība šim jautājumam vairs nebūs vajadzīga. Nu mēs esam nonākuši pie šī priekšlikuma, kurš ļoti ilgi gaidīja jūsu uzmanību, un redzam, ka Ministru kabinets neko nav izdarījis šajā jautājumā un joprojām mums ir šie 25 kvadrātmetri... kas arī turpina diskriminēt veikalus. Šajā gadījumā, atsaucoties uz diskusijām, kas bija mūsu komisijas sēdē, es varu teikt tā, ka Veselības ministrijas pārstāvjiem nav nekāda konkrēta pamatojuma, kāpēc būtu saglabājams šis noteikums un kāpēc vispār šis noteikums tika pieņemts.

Tas, ko mēs dzirdējām no Veselības ministrijas pārstāvjiem, ir tas, ka šāda norma ir tikusi piedāvāta no pašas nozares. Tātad es saprotu, ka tika nodemonstrēta tāda attieksme, ka ir tādas sfēras, kurās Veselības ministrija klausa nozares un pieņem jebkuru priekšlikumu no nozares, un pēc tam turas pie šī priekšlikuma, un ir tādas sfēras, kurās Veselības ministrija, pirmkārt, neorientējas konkrētajā jautājumā, ja mēs runājam, piemēram, par to pašu sportu, un nekādā veidā nemēģina neko, nevienu no piedāvājumiem nepieņem. Tāpat mēs arī šobrīd runājam par sporta zālēm, par fitnesa klubiem. Tur arī, cik noprotams, nav nekādas iedziļināšanās un nekādas izpratnes.

Ja mēs atgriežamies pie tirdzniecības centriem, pie tirdzniecības vietām, tad mūsu priekšlikums nosaka to, ka platība vienam apmeklētājam būtu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības. Un tirdzniecības vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Šāds nosacījums ir saskaņots ar nozari, un nozare to ļoti gaida, bet joprojām Ministru kabinets turpina žņaugt nozari un mēģina turēties pie 25 kvadrātmetriem. Kāpēc? Tas, protams, ir ļoti liels jautājums. Un kāpēc Veselības ministrija, neskatoties ne uz kādiem aprēķiniem, nekādu formulu nevarēja piedāvāt komisijas sēdē, nekādu citu pamatojumu kā vien to, ka, nu, nozare atnāca un palūdza, neizskaidrojot, kurš bija tas, kas palūdza, kādi tirdzniecības centru pārstāvji vai kāds cits palūdza un vai tas tiešām bija saskaņots ar visiem. Nekādas atbildes par to nebija. Līdz ar to ir skaidrs, ka ir jāpieņem saprātīgs lēmums. Šie 15 kvadrātmetri nodrošina vairāk nekā nepieciešamos divus metrus... šo attālumu starp apmeklētājiem, līdz ar to priekšlikums ir saprātīgs.

Un es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu arī JK kolēģus, kuri bija gatavi gandrīz vai jau balsot “par”, tikai gaidīja valdības lēmumu. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

E. Šnore. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Saeimas deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. Un pēdējais, 34., ir deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes un Gobzema priekšlikums, kas nosaka terašu darbalaiku no sešiem rītā līdz 24.00. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies. Un nav prasīts balsojums. Tātad deputāti neiebilst.

E. Šnore. Līdz ar to esam izskatījuši visus 34 priekšlikumus.

Un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1066/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Šnore. Termiņš priekšlikumiem ir šī gada 15. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. jūnijs.

Godātie kolēģi! Mēs esam beiguši likumu izskatīšanu. Un pārejam pie sadaļas “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Ivana Ribakova, Igora Pimenova pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu izvairīšanos un nespēju pamatot SIA TITLED respiratoru iepirkuma īstenošanas atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm un tā pamatotību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, joprojām sveicināti! Tātad Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Ivana Ribakova, Igora Pimenova pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu izvairīšanos un nespēju pamatot SIA TITLED respiratoru iepirkuma īstenošanas atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm un tā pamatotību” (Nr. 57/P13).

Un, balsojot 5 - par un 8 - pret un vienam deputātam nebalsojot, komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu šis ir vēl viens leģendārs iepirkums, ko ir veikusi mūsu valdība, pareizāk sakot, veikts mūsu valdības paspārnē, ar lielu mūsu valdības gādību.

Tātad runa ir par šo respiratoru iepirkumu, kas... kad Latvijas valsts iepirka gandrīz miljonu respiratoru ļoti dīvainā procedūrā ar dīvainiem nosacījumiem, ar ļoti dīvainiem dokumentiem. Par šo mums jau bija pirmais pieprasījums gandrīz vairāk nekā pirms gada, kad mēs vērsām uzmanību uz to, ka šis ir ļoti dīvains iepirkums; ka tiešām tika nopirkti šie respiratori bez atbilstošiem dokumentiem, vēl vairāk, ar acīmredzamiem viltojumiem, apejot likumā noteikto procedūru, - valdība pieņēma speciālu lēmumu, lai to izdarītu.

Kā vēlāk izrādījās, šie respiratori tiešām bija arī neatbilstošas kvalitātes. Tas bija pēc tam, kad šie respiratori jau vairāk nekā pusgadu tika lietoti. Pamatoti rodas jautājumi par vairākām lietām saistībā ar šo iepirkumu. Un šeit būs runa par to... ja kāds gribēja filozofēt par to, vai pildspalva ir tumši zila vai violeta, tad šeit būs fakti, kuri... nu grūti būs tos kaut kādā veidā interpretēt, jo tie ļoti skaidri norāda uz to, ka attiecībā uz šo iepirkumu vajadzētu tikt veiktām turpmākām un krietni detalizētākām izmeklēšanas procedūrām. Un uz to es vēršu parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzmanību. Un es norādīšu uz šīm neatbilstībām.

Tātad. Pirmā neatbilstība, uz kuru vajadzētu būt atbildei un uz kuru atbildi joprojām mēs neesam saņēmuši, ir par šī iepirkuma apjoma pamatotību. Tad nu tika nopirkti gandrīz miljons respiratoru, jo steidzami tie bija vajadzīgi. Jautājums - kāpēc bija vajadzīgs tāds apjoms? Tas rodas sevišķi pēc tā, kad, kā mēs zinām, šie respiratori bija gandrīz vairāk nekā pusgadu lietoti. Un rezultātā apmēram puse no respiratoriem joprojām nebija izmantota. Tātad respiratori tika lietoti vairāk nekā pusgadu, joprojām puse... gandrīz puse respiratoru nebija izlietoti. Jautājums - kāpēc vajadzēja tik steidzami pirkt tik milzīgu apjomu?

Otrs pamatots jautājums - par cenu un par šī iepirkuma izvēli. Kāpēc tika iepirkts tieši no šī piegādātāja, kuram vispār ar respiratoriem, ar medicīnas līdzekļiem nebija nekāda sakara? Tā ir reklāmas kompānija. Tātad valdība izlēma tieši no reklāmas aģentūras, no šī piegādātāja pirkt šo milzīgo apjomu. Un pats... arī būtiska, protams, ir cena. Kāpēc tieši par šādu cenu?

Tas, ko mēs darījām ar šo pieprasījumu, - mēs uzdevām konkrētas lietas, kas izgaismotu... kas dotu iespēju atbildīgajiem par šo iepirkumu pierādīt - tik tiešām, jā, mēs šo iepirkumu esam veikuši, rūpējoties par sabiedrības interesēm, nevis lai veiktu, iespējams, ne visai likumīgu darījumu - un ne valsts interesēs! -, radot valstij milzīgus zaudējumus. Jo šis darījums ir gandrīz trīs miljonu eiro apmērā.

Tātad ļoti vienkārši - lai noskaidrotu šo apjomu, jo ir pamatots jautājums: nu kā var būt tā, ka pusgadu lieto un vēl puse nav izlietota? Kāpēc tik daudz vajadzēja? Uz to atsaucās... atbildīgie atsaucās uz to, ka tas esot bijis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kurš iedevis tādu pieprasījumu, jo viņi esot bijuši tie, kas apkopo. Mēs paprasījām - lūdzu, iedaliet mums šos datus. Mums vajadzēja atkal taisīt ne vienu vien sēdi priekš tā, lai vienkārši iegūtu šo informāciju. Nu, sākotnēji mēģināja vienkārši atrunāties, pateikt - nu, ticiet mums uz vārda, ka tā bija. Mēs prasījām - nē, mēs tomēr gribētu redzēt šo tabulu, uz kuru jūs atsaucaties. Tad ziniet, kolēģi, ko mēs saņēmām? Mēs saņēmām vienkārši Excel tabulu ar vienu rindiņu, kurā viena no pozīcijām bija attiecībā uz respiratoriem. Absolūti nekāda pamatojuma, kā šī rindiņa ir tapusi. Kur ir apakšā, teiksim, tas, kam vajadzēja būt visā šinī tabulā tātad par katru šo pozīciju, par katru iestādi vajadzēja būt konkrētiem apjomiem, konkrētam pamatojumam, kā tas ir radies. Mums tika atsūtīta šāda tabula ar vienu rindiņu.

Komisijā tika pieprasīts iedot apstiprinājumu, ka tik tiešām tā ir tā tabula, balstoties uz kuru... tā ir tā informācija, balstoties uz kuru tika pieņemts šis lēmums par miljons respiratoriem. Kas ir zīmīgi un ko es gribētu šeit norādīt, runājot par pildspalvas krāsu... šinī tabulā, tie, kuri daudzmaz prot darboties ar Excel tabulām, ieejot... informācijā par šo tabulu, ir redzams, ka šī tabula ir izveidota šī gada 20. maijā. Jautājums, kā 2021. ... šī gada 20. maijā... jautājums - kā, balstoties uz šo tabulu, kas izveidota šī gada 20. maijā, pagājušogad aprīlī varēja tikt veikta šī iepirkuma apjoma noteikšana? Tas tā - viena no niansēm, kuru es aicinātu piefiksēt tiem, kuriem tālāk vajadzēs izmeklēt šo stāstu.

Tālāk - jautājums par komersanta izvēli. Arī ilgi un dikti mums bija stīvēšanās par to visu. Mēs pieprasījām iesniegt tātad... lai pārliecinātos, ka šis darījums ir ticis veikts sabiedrības interesēs un tiešām ir izvēlēts priekš Latvijas valsts, priekš Latvijas sabiedrības labākais iespējamais partneris. Mēs paprasījām iesūtīt visus alternatīvos piedāvājumus, kādi ir bijuši. Nez kāpēc atbildīgajiem atkal ar šīs informācijas iesniegšanu nevedās. Uz ko viņi varēja saņemties... viņi atsūtīja sarakstu ar komersantiem, kuri vēl ir bijuši, nepieliekot klāt tos nosacījumus. Mums bija ilga stīvēšanās... tagad es varu atklāt kārtis, ka mums visa šī informācija jau sen ir bijusi, mūsu rīcībā ir, mēs zinām, kādi ir bijuši alternatīvie piedāvājumi, šī tabula ar visiem cipariem, ar piedāvātājiem ir bijusi mūsu rīcībā. Un mēs konfrontējām Pieprasījumu komisijas sēdē atbildētājus un prasījām viņiem sniegt atbildes, kāpēc viņi ir izvēlējušies šī konkrētā komersanta piedāvājumu, kurš ir krietni dārgāks un neizdevīgāks nekā virkne citu piedāvājumu, kuri bija acīmredzami izdevīgāki un acīmredzami drošāki nekā... nu, arī pēc kvalitātes, ar acīmredzamām kvalitātes garantijām... nekā šis piegādātājs “TITLED”.

Tas viss ir komisijas sēdes protokolā fiksēts. Šie komersanti ir tikuši nosaukti, turpat ir arī mūsu vietējie ražotāji, kuri bija gatavi piedāvāt šo produktu - par krietni labākām cenām un ar garantētu kvalitāti. Nez kāpēc iepircēji tos nebija izvēlējušies. Tas ir piefiksēts fakts. Un nespēja atbildēt, kāpēc ir veikta tāda izvēle. Viņi mēģināja spēlēt tādu spēli, teikt, ka, par cik tas bija šis Aizsardzības ministrijas paspārnē esošais iepirkumu centrs... viņi mēģināja atsaukties uz to, ka, nu, tas jau bija Nacionālais veselības dienests, kas mums ieteica ar šiem komersantiem slēgt šādu darījumu. Pēc būtības tātad pasakot, ka viņi vispār neko tālāk nav vērtējuši.

Iepazīstoties ar šo vēstuli, kuru arī nekādīgi negribēja dot... iesniegt šo Nacionālā veselības dienesta vēstuli nekādīgi negribēja iesniegt šie atbildētāji, taču, kad mēs to ieguvām, tad mēs izlasījām, ka šinī vēstulē ir runa par to, ka tik tiešām SIA “TITLED” varētu būt viens no piegādātājiem, bet varētu piegādāt nevis 900 tūkstošus, bet, manuprāt, 50 vai 60 tūkstošus respiratoru. Tātad summu daudzkārt zemāku... apjomu daudzkārt zemāku. Tas nozīmē, ka, ja tie, kas veica... kas taisīja šo darījumu ar šiem apšaubāmajiem dokumentiem, kuri pēc tam tika mainīti... pēc tam, kad jau bija piegādes veiktas, tad viņiem būtu bijis pareizi izvērtēt un pamatot, kāpēc tad pēkšņi no šī konkrētā komersanta tiks pirkts vairāk nekā desmitkārt lielāks iepirkuma apjoms. To viņi nespēja izdarīt. Tātad šāda pamatojuma nav. Tātad nav pamatojuma ne apjomam, ne komersanta izvēlei, ne arī cenai.

Tālāk. Mēs vēlējāmies arī noskaidrot, kādā veidā vispār tika izvērtēts, kāpēc tieši no šīs reklāmas aģentūras pēkšņi tiks pirkti šie respiratori. Kāds bijis izvērtējums? Izrādās, ka izvērtējums par šīs kompānijas reputāciju, par iespēju vispār finansēt, īstenot šādu pasākumu netika veikts. Pēc būtības sanāk, ka, ja mēs sakām, ka viss ir normāli, ka tā varēja darīt, tas nozīmē, ka pēc būtības tātad jebkurš komersants jebkādā apjomā ir tiesīgs slēgt šādus līgumus ar valsti un tas būs normāli, un tas būs atbilstoši labai praksei, tas būs veikts atbildīgi, ja šādi līgumi ar šādu jebkādu komersantu uz jebkādiem nosacījumiem tiks slēgti. Tas ir tas, kāda pašlaik ir tā realitāte.

Un, ja, kolēģi, jūs esat gatavi atbalstīt šādu rezultātu un uzskatāt, ka šis pieprasījums nav pamatots un ka nav nepieciešams iegūt patiesību par šiem lietas apstākļiem, tad, protams, jūs varat noraidīt to, bet, manuprāt, tas būs principiāli pret to, ko jūs esat zvērējuši saviem vēlētājiem. Un šeit es atkal vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas. Jūs taču bijāt tie, kuri nāca politikā un teica - mēs iestāsimies pret varas bezatbildību. Es atceros, kā jūs runājāt par šo atbildības līmeni, jaunu atbildības līmeni publiskajos iepirkumos. Par to, ka valstij šie iepirkumi jāveic atbildīgi. Šeit ir tas stāsts, kur jūs tagad ar savu rīcību varat apliecināt, vai tiešām šie solījumi bija tāpēc, lai viņus pildītu, vai arī tikai tāpēc, lai jūs varētu tikt pie varas un pēc tam bezatbildīgi piesegt tālāk jau... no vienas puses, paši rīkoties bezatbildīgi, no otras puses, piesegt šādus acīmredzami bezatbildīgus iepirkumus.

Vēl viens stāsts, kas visā šinī tā arī palicis nenoskaidrots... nevis nenoskaidrots, bet, pareizāk sakot, noskaidrots, - attiecībā uz zaudējumiem. Valstij ir radīti reāli zaudējumi, nekas nav atgūts, nekādi zaudējumi nav atgūti. Un tas, ko mēģināja mums iestāstīt, - ka it kā vispār neredz arī iespēju, ka varētu kaut ko atgūt. Kad es prasīju, kādas konkrēti darbības ir tikušas veiktas, lai gadījumā, ja tomēr sapratīs, ka vajag atgūt un kā atgūt... arī nekas nav veikts, tanī pašā laikā šī pati sabiedrība pēkšņi steidzami par šo laiku ir izmaksājusi sev dividendes, tātad to peļņu, ko ir guvusi no šī darījuma, jau ir paguvusi sadalīt. Pēc tam jau droši vien visdrīzāk izrādīsies, ja kaut ko vajadzēs atgūt, ja tik tiešām izrādīsies tā, ka...

 

Sēdes vadītāja. Jā, jā...

I. Zariņš. ... šo pasākumu... Es tur netraucēju nevienam? Šo pasākumu tomēr vajadzēs izmeklēt un vajadzēs patiesību, un, kad patiesība atklāsies, tad visdrīzāk nebūs jau vairs, no kā atgūt šos zaudējumus, jo šī nauda jau būs aizgājusi kaut kur tālāk.

Starp citu, runājot par šiem naudas ceļiem, atkal vērsīšu parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzmanību. Ņemot vērā apstākļus ap šo iepirkumu, tātad to, ka bija acīmredzami viltoti dokumenti pašā sākumā, to, ka šī izvēles procedūra tika... tātad darījums ar šo komersantu un šīs preces pieņemšana notika, apejot likumu, tad valdība speciāli pieņēma lēmumu, ar kuru apiet likumā noteikto procedūru. Ņemot vērā visus šos faktus, kas ir atklājušies, ka šī prece bija neatbilstošas kvalitātes, ar viltotiem kvalitātes dokumentiem, ņemot vērā visu to, ko es uzskaitīju, to, kā tas tika izvēlēts, ka nav pamatojuma, kāpēc tieši šis komersants, kāpēc tieši par šādu cenu, tad es aicinātu parlamentārās izmeklēšanas komisiju vērsties pie Finanšu izlūkošanas dienesta, lai noskaidrotu naudas plūsmas, uz kurieni, kā tās ir gājušas par šo darījumu. Iespējams, šeit var atklāties ļoti interesanti fakti, kur un kā ir patiesībā sadalījusies šī nauda.

Aicinu to piefiksēt - šos faktus. Un aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo, manuprāt, šīs visas ir būtiskas lietas, par kurām Latvijas sabiedrībai būtu tiesības uzzināt un mums kā atbildīgam likumdevējam un izpildvaras pārraugam šos faktus noskaidrot līdz galam. Ja mēs to nedarām, tad tas nozīmē - tie, kuri neatbalsta šo pieprasījumu, patiesībā ir “par” šo varas bezatbildību, “par” šo iespēju turpināt veikt šādus aizdomīgus darījumus un nenest par to nekādu atbildību.

Es aicinu visus, kas seko šai sēdei, arī vēlētājus, to atcerēties, izdarot savu politisko izvēli turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā ko bildīsiet, Pugas kungs?

I. Puga. Komisijas vārdā bildīšu, ka šis pieprasījums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu, ko ir iesnieguši deputāti Zariņš, Agešins, Cilevičs, Klementjevs, Krišāns, Nikonovs, Rubiks, Kucins, Ribakovs un Pimenovs, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu izvairīšanos un nespēju pamatot SIA TITLED respiratoru iepirkuma īstenošanas atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm un tā pamatotību”! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 49, atturas - nav. Deputātu pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! 3. jūnija sēdes darba kārtībā mēs esam pie pēdējās sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Lēmuma projekts “Par Saeimas 2021. gada pavasara sesijas slēgšanu un 2021. gada rudens sesijas sākšanu”.

Saeima nolemj slēgt Saeimas pavasara sesiju 2021. gada 21. jūnijā un sākt rudens sesiju 2021. gada 1. septembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmumu slēgt Saeimas pavasara sesiju 2021. gada 21. jūnijā un sākt rudens sesiju 2021. gada 1. septembrī! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam pabeiguši skatīt darba kārtību. Vēl tikai nolasīšu jums deputātu iesniegto jautājumu.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Jānis Tutins un Artūrs Rubiks ir iesnieguši deputātu jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par pensiju sistēmas ilgtspēju”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu tagad, kad mums ir labklājības ministrs, kas kaut ko saprot no ekonomikas, kaut ko saprot no finanšu aprēķiniem, mēs ceram, ka Labklājības ministrija mums varēs atsūtīt informāciju, balstoties uz kuru mēs varēsim pārliecināties, ka tā politika, kas pašlaik tiek īstenota, spēs nodrošināt ilgtspējīgu pensiju budžetu, tas ir, ka pensiju sistēma ir ilgtspējīga, ka tie cilvēki, kuriem jūs tagad paredzat un liksiet maksāt sociālo apdrošināšanu, saņems atbilstīgu pensiju pēc tam par to, ka viņi ir godprātīgi pildījuši šo savu pienākumu.

Mūsu bažas radušās par to, ka mēs... cik no tiem datiem, kas ir bijuši līdz šim pieejami, mēs redzam, ka tās prognozes attiecībā uz sociālo budžetu neatbilst realitātei. Tātad neatbilst ne demogrāfijas dati, ne ekonomikas attīstības dati, ne darbaspēka dati. Ļoti ceram, ka mēs iegūsim informāciju, kas mums ļaus kliedēt šīs bažas, vai pensijas mums būs tādas, kā ir solīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājums tiek nodots... tiks nodots ministram.

Un vēl viens deputātu jautājums ministram.

Saeimas deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Vladimirs Nikonovs un Ivans Klementjevs ir iesnieguši deputātu jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par aktuālo situāciju saistībā ar obligātās iepirkuma sistēmas uzraudzību”. Jautājums tiks nodots ministram.

Godātie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Saeimas 3. jūnija sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 38. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 10. jūnijā

Par likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” (Nr. 1087/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4216, 4216A)
- Priekšlikumi	- dep. J. Stepaņenko (par)
	- dep. V. Dombrovskis (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1089/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4239, 4239A)
- Priekšlikums	- dep. E. Tavars (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1086/Lp13) (Dok. Nr. 4215, 4215A)
- Priekšlikumi	- dep. V. Agešins (pret)
	- dep. A. Kaimiņš (par)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1086/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4215)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Priekšlikums	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Pētera Opincāna atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 648/Lm13) (Dok. Nr. 4210)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 858/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4212)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 757/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4218)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 952/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4219)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (Nrf. 1016/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4220)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 923/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4228)
- Ziņo	- dep. R. Ločmele
Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 910/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4229)
- Ziņo	- dep. J. Pūce
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1049/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4234)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Kontu reģistra likumā” (Nr. 1050/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4235)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grāmatvedības likums” (Nr. 795/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4244)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 960/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4213)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” (Nr. 919/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4214)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu” (Nr. 1068/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4103, 4224)
- Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 921/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4230)
- Ziņo	- dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 922/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4231)
- Ziņo	- dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 843/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4232)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
- Debates	- dep. V. Agešins
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 500/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4233)
- Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
- Debates	- dep. A. Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1066/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4243, 4243A, 4243B, 4243C)
- Ziņo	- dep. E. Šnore
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. K. Feldmans
	- dep. R. Nemiro
	- dep. R. Ločmele
	- dep. I. Zariņš
	- dep. U. Budriķis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
	- dep. J. Stepaņenko
Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Ivana Ribakova, Igora Pimenova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu izvairīšanos un nespēju pamatot SIA TITLED respiratoru iepirkuma īstenošanas atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm un tā pamatotību” (Nr. 57/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3872, 3872A, 4217)
- Ziņo	- dep I. Puga
- Debates	- dep. I. Zariņš
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2021. gada pavasara sesijas slēgšanu un 2021. gada rudens sesijas sākšanu” (Nr. 650/Lm13) (Dok. Nr. 4236, 4241)
I. Zariņa, V. Agešina, I. Klementjeva, J. Tutina un A. Rubika jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par pensiju sistēmas ilgtspēju” (Nr. 229/J13)
- Motivācija	- dep. I. Zariņš
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, A. Rubika, V. Nikonova un I. Klementjeva jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par aktuālo situāciju saistībā ar obligātās iepirkuma sistēmas uzraudzību” (Nr. 230/J13)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 10.06.2021 14:07:22 bal001
Par - 29, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā (1087/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.06.2021 14:11:38 bal002
Par - 27, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1089/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.06.2021 14:17:02 bal003
Par - 60, pret - 18, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1086/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.06.2021 14:23:19 bal004
Par - 53, pret - 16, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1068/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 10.06.2021 14:24:22 bal005
Par - 55, pret - 15, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1086/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:29:16 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneša Pētera Opincāna atbrīvošanu no tiesneša amata (648/Lm13)

Datums: 10.06.2021 14:32:05 bal007
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (858/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:35:36 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (757/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:37:37 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (952/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:39:36 bal010
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (1016/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:42:37 bal011
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (923/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:44:05 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (910/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:45:27 bal013
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1049/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:46:45 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kontu reģistra likumā (1050/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:51:45 bal015
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grāmatvedības likums (795/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:53:46 bal016
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (960/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 14:56:39 bal017
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (919/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 15:00:38 bal018
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu (1068/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.06.2021 15:01:22 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 10.06.2021 15:34:06 bal020
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (921/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 15:41:35 bal021
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (922/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 15:47:22 bal022
Par - 17, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (843/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 15:57:22 bal023
Par - 13, pret - 57, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (843/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:02:18 bal024
Par - 13, pret - 56, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (843/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:03:41 bal025
Par - 19, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (843/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:06:48 bal026
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (843/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:11:35 bal027
Par - 8, pret - 43, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (500/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:14:11 bal028
Par - 6, pret - 53, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (500/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:15:31 bal029
Par - 6, pret - 55, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (500/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:16:45 bal030
Par - 67, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (500/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:23:11 bal031
Par - 20, pret - 51, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1066/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:27:16 bal032
Par - 20, pret - 50, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1066/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:28:14 bal033
Par - 22, pret - 48, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1066/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:34:12 bal034
Par - 25, pret - 49, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1066/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:35:10 bal035
Par - 24, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1066/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 16:49:36 bal036
Par - 12, pret - 46, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 25. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1066/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 17:00:41 bal037
Par - 30, pret - 43, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 31. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1066/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 17:00:51 bal038
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 10.06.2021 17:38:46 bal039
Par - 20, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 33. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1066/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 17:40:12 bal040
Par - 65, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1066/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.06.2021 17:56:46 bal041
Par - 27, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Ivana Ribakova, Igora Pimenova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Jūsu izvairīšanos un nespēju pamatot SIA TITLED respiratoru iepirkuma īstenošanas atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm un tā pamatotību" (Pieprasījumu komisijas atzinums (57/P13))

Datums: 10.06.2021 17:58:42 bal042
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2021. gada pavasara sesijas slēgšanu un 2021. gada rudens sesijas sākšanu (650/Lm13)

Datums: 10.06.2021 18:01:18 bal043
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

10.06.2021.

9.00

9.20

9.45

11.00

13.30

13.50

15.30

17.30