Latvijas Republikas 13. Saeimas
ārkārtas sesijas attālinātā sēde
2021. gada 4. augustā (pulksten 10.00)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas šā gada 4. augusta ārkārtas sesijas attālināto sēdi.
Godātie deputāti! Mums IT speciālisti ir lūguši pirms Saeimas sēdes sākšanas pārliecināties par interneta pārlūka Chrome aktuālo versiju. Pretējā gadījumā var būt problēmas. Jūs esat saņēmuši īsziņas un e-pastus ar lūgumu pārbaudīt šo versiju. Lūdzu, godātie deputāti, pārliecinieties vēlreiz, vai e-Saeima strādā, vai ir aktuālā Chrome versija jūsu datoros.
Sēdi sāksim pulksten 10.15.
Tātad tehniskais pārtraukums līdz pulksten 10.15.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim izskatīt Saeimas šā gada 4. augusta ārkārtas sesijas attālinātās sēdes darba kārtību.
Vispirms iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.
Deputāti Jurašs, Feldmans, Riekstiņš, Cielēns un Budriķis lūdz izdarīt izmaiņas un no sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 6. punktu – likumprojektu “Vakcinācijas loterijas likums”.
Deputāti ir pieteikušies runāt “par” un “pret”.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labrīt visiem, kolēģi! Es ceru, ka mani var dzirdēt.
Labrīt visiem! Šodien mums Saeimas sēdē būtu jāizskata valdības sagatavotais likumprojekts par vakcinācijas loteriju.
Tie, kuri ir iepazinušies ar šo likumprojektu, labi zina, ka šis likumprojekts ir kārtējais šīs varas mazspējas, nekompetences un visatļautības apliecinājums. Proti, šī vara, kas ir izdarījusi gandrīz visu iespējamo, lai izgāztu vakcinācijas procesu, tagad piedāvā iztērēt bezjēdzīgi 1,2 miljonus eiro.
Es rūpīgi izlasīju šī likumprojekta anotāciju, es neatradu nekur pamatojumu, kāpēc tas būtu mērķtiecīgi – iztērēt šos līdzekļus, vairāk nekā miljonu no nodokļu maksātāju naudas, šādā pasākumā. Vienīgais arguments, ko es esmu dzirdējis no valdības preses konferences, ir tas, ka nu nekādi citi pasākumi vairs nestrādā, tāpēc ir vajadzīgs kaut kas jauns. Normāli! Tātad tā ir vienīgā argumentācija, kas ir nepieciešama, lai varētu iztērēt vēl vairāk nekā miljonu. Ir zīmīgi tas, ka no šiem vairāk nekā miljons eiro – 1,2 miljoniem eiro... ka no šiem vairāk nekā 1,2 miljoniem eiro, kas paredzēti loterijas rīkošanai, gandrīz pusmiljons eiro tiks tērēts, lai šo loteriju vispār īstenotu. Tātad balvu fondam paliks apmēram 720 tūkstoši eiro. Gandrīz pusmiljons eiro tiks tērēts vienkārši tam, lai šos 720 tūkstošus eiro kaut kādā veidā sadalītu.
Anotācijā jūs neatradīsiet absolūti neko par to, kāpēc šī loterija varētu strādāt reāli. Vienīgais, kas pieminēts, – ka citās valstīs tā ir darīts, nu tad, iespējams, tāpēc tas strādās arī pie mums. Trūkst vispār sajēgas par to, ka šīs loterijas citās valstīs tika veidotas pavisam citā vakcinācijas procesa posmā. Tas ir līdzīgi kā tad, kad reklamē jaunu produktu: kad tā īpašības nav īsti tādas, ko noreklamēt, nu tad reklamē caur loteriju. Tanī posmā šādai loterijai ir kaut kāda jēga – tas padara atpazīstamu šo produktu, un tiem cilvēkiem, kuriem būtu interese to pamēģināt, rodas stimuls to izdarīt. Turpretim šinī posmā ir bezjēdzīgi īstenot loteriju, jo tā ir pavisam cita motivācija, kāpēc cilvēki pašlaik nepiesakās uz šo vakcināciju.
Teiksim, jaunā māmiņa, kura baidās par savu veselību... Viņa uzzinās: o, es, iespējams, varu vinnēt loterijā simts eiro, nu tad es aiziešu un pieteikšos! Vai cilvēks, kuram ir nopietnas imūndeficīta problēmas un tamlīdzīgi, kurš pamatoti baidās par savu veselību, uzzinās: o, ir iespēja piedalīties loterijā, nu tad es aiziešu novakcinēties!
Valdība vispār nav sapratusi to cilvēku motivāciju, kuri nevēlas – motivēti! – pašlaik vakcinēties. Tāpēc šāds likumprojekts būtu noraidāms.
Ko savukārt dara Jaunā konservatīvā partija, kura ir paziņojusi, ka tā nevēlētos... ka nav gatava šodien atbalstīt šo likumprojektu? Tā vietā, lai tik tiešām mēs šodien izskatītu šo likumprojektu un noraidītu šo brāķi, un aizsūtītu to projām, Jaunā konservatīvā partija piedāvā iespēju, kādā veidā vakcinācijas loteriju varētu saglabāt. Proti, viņi ierosina izņemt šodien šo likumprojektu no darba kārtības, jo, redziet, šodien viņi nav gatavi balsot; jo, ja šodien liks balsot par šo likumprojektu, tad šis likumprojekts neizies cauri Saeimai un šis stāsts par loteriju būs beidzies. Savukārt, ja šodien mēs atbalstītu šo Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu izņemt no darba kārtības šo likumprojektu, tad Jaunā konservatīvā partija tādējādi dotu iespēju politiskajam tirgum, lai šis likumprojekts varētu atgriezties kādā no nākamajām sēdēm un lai par to tiktu nobalsots. Un tad šī loterija būtu un kādam tiktu dota šī iespēja – iztērēt pusmiljonu šai loterijai. Un, iespējams, tas ir tas galvenais iemesls, kāpēc Jaunā konservatīvā partija šodien uzstājas pret to. Savukārt saviem vēlētājiem viņi to pasniedz kā cīņu pret bezjēdzīgu pasākumu īstenošanu un sabiedrības naudas tērēšanu.
Un šeit tas būtu būtiski – tomēr atšķirt formu no satura, līdzīgi kā kanalizācijas pārrāvumu – no avota. Tagad vēlētājiem, kuri nesaprot, sabiedrībai, kura nesaprot Saeimas darba specifiku, mēģina pasniegt šo priekšlikumu – izņemt no darba kārtības šo likumprojektu – kā vēršanos pret šo bezjēdzību.
Kolēģi, es aicinu balsot “pret” šo Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu un atstāt darba kārtībā šo likumprojektu, šodien veikt balsojumu par šo likumprojektu un izbeigt iespēju šādai loterijai eksistēt.
Balsojam “pret” Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu izņemt no darba kārtības šo likumprojektu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labrīt, dāmas un kungi! Tiešām – Jauno konservatīvo frakcijas pieci deputāti ir iesnieguši šo priekšlikumu par attiecīgā likumprojekta izņemšanu no darba kārtības. Un es vēlētos nedaudz pievērsties procesam, kas notika pirms šī priekšlikuma sagatavošanas un iesniegšanas.
Proti, skaidrs, ka... es domāju, tikai retajam nav skaidrs, ka kopumā vakcinācija ir praktiski vienīgais veids, kā panākt pandēmijas pēc iespējas ātrāku izbeigšanos, un ir skaidrs, ka izpildvara – nu, šajā gadījumā Veselības ministrija un tās darbinieki – dara visu iespējamo, lai panāktu pēc iespējas lielāku vakcinācijas aptveri ar dažādām metodēm, un ģenerē pēc iespējas daudz dažādu ideju. Daudzas idejas ir labas un pilnībā akceptējamas. Arī tad, kad tās atnāk uz Saeimu, tās iztur deputātu vētīšanu. Nu, šajā gadījumā ir viena ideja, kura nav izturējusi vismaz Jauno konservatīvo frakcijas deputātu vētīšanu; es saprotu, ka arī citās frakcijās ir bijuši papildu jautājumi.
Un šajā gadījumā man jāsaka paldies veselības ministram, kurš atvēlēja laiku, lai skaidrotu un aizstāvētu vienu no savas ministrijas izstrādātajām mārketinga idejām arī mūsu frakcijā. Tomēr deputāti, ņemot vērā ļoti daudzus dažādus pretargumentus, nosliecās neatbalstīt šo likumprojektu, un viens no argumentiem ir labi zināmais izmaksu jautājums – organizēšanas izmaksu jautājums; un, protams, veselības ministrs un viņa komanda mēģināja argumentēt, kāpēc tās izmaksas ir tik lielas. Bet ir arī citi iemesli.
Skaidrs, ka arī citās valstīs un valstu pavalstīs ir izmēģināts tāds mārketinga instruments kā loterijas, taču tas nu nav pierādījis savu efektivitāti (vismaz – no tās informācijas, kas ir publiski pieejama). Un ir jau sākts pētīt, kādēļ loterija nav bijusi pats efektīvākais mārketinga instruments, lai palielinātu vakcinācijas aptveri, un ir secināts, ka tas tā ir pirmām kārtām tāpēc, ka loterija nerisina divas būtiskas problēmas ar katra pilsoņa subjektīvo izpratni par vakcināciju.
Proti, pirmā problēma ir tā, ka gadījumā, ja ir ar loģistiku saistīts izaicinājums (piemēram, nav vakcīnas kādā vietā vai persona netiek līdz vakcinācijas punktam), tad loterija pati par sevi to nekādi nevar atrisināt.
Otra lieta ir šāda. Nu mēs šeit atrodamies Krievijas hibrīdkara ietekmē, dažādu... mēs jau arī redzam... varbūt Lietuvā šobrīd ir citas problēmas, kas mums arī tuvojas, bet... nu, arī šajā gadījumā... par šo dezinformācijas kampaņu... Protams, arī tas ir atstājis ietekmi. Un, protams, arī ir tāds vienmēr sabiedrībā rezidējošs... nu, tāda vēlme varbūt nevakcinēties, un jebkurā sabiedrībā ir šādi cilvēki, kuri uzskata, ka to nevajag darīt. Un šo personisko pārliecību, kur nu vēl dezinformācijas ietekmē iegūto, arī loterija pati par sevi nevar atrisināt.
Un, ņemot vērā gan visu iepriekš minēto, gan arī loterijas kā tādas morālos aspektus, kuri, skatoties no dažādām šķautnēm, ir diezgan strīdīgi, jaunie konservatīvie aicina novirzīt šo naudu varbūt tieši ģimenes ārstu... nu, šīs tā saucamās primārās aprūpes vai... nu, katrā ziņā tātad pienest šīs vakcīnas tuvāk cilvēkam un darīt visu iespējamo, lai šajā procesā iesaistītos pēc iespējas vairāk ģimenes ārstu, kuri tomēr saņem nodokļu maksātāju naudu... tā vai citādi... par šo pakalpojumu sniegšanu.
Un tādēļ, lai dotu Ministru kabinetam iespēju saskaņā ar tām procedūrām, kādas valstī mums pastāv, arī pašiem paņemt šo likumprojektu atpakaļ un diskutēt vēlvienreiz, varbūt noraidīt Ministru kabinetā, nevis, kā deputāts Zariņš ierosina, agresīvi ierādīt vietu tai sliktajai valdībai, ko viņš, protams, kā opozīcijas pārstāvis vienmēr dara un gribētu darīt.
Šajā gadījumā esam iesnieguši šādu iesniegumu un demokrātiska procesa ceļā vēlamies gūt atbalstu.
Lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta“ Vakcinācijas loterijas likums” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 28, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts no Saeimas sēdes darba kārtības ir izslēgts.
Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Tātad deputāte Jūlija Stepaņenko acīmredzot runās... Stepaņenko kundze, vai runāsiet “par” vai “ pret”? Tātad deputāte Jūlija Stepaņenko mums saka, ka...
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es biju... jā, es jau biju savlaicīgi pieteikusies.
Sēdes vadītāja. Jā, paldies, paldies.
Tātad deputāte Jūlija Stepaņenko runās “pret”.
J. Stepaņenko. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu, pat neļaut šim likumprojektam ienākt Saeimā tikai paskatīties. Tas ir tāpat kā ielaist vilku aitu kūtī tikai paostīt gaisu.
Šis likumprojekts ir apkaunojums Saeimai, un nevienā brīdī tam nepalīdzēs tas, ka šodien... tikko, pirms dažām minūtēm, Saeimas koalīcijas deputāti varonīgi ir nolēmuši atteikties no vakcinācijas loterijas.
Tas nekādā veidā nenovērsīs uzmanību no vislielākā ļaunuma, kas šobrīd Saeimā mēģina ienākt un kuru, visticamāk, ielaidīs koalīcijas deputāti ar savu balsojumu.
Es gribu uzsvērt, ka šodienas balsojums par likumprojekta nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nav vis tikai tāds paskatīšanās balsojums, bet tas pēc būtības nozīmē jau deputātu konceptuālu piekrišanu šī likumprojekta būtībai vai arī attiecīgi noraidošu attieksmi, jo šo likumprojektu nav iespējams labot ne ar kādiem līdzekļiem. Nav iespējams mīkstināt iespēju cilvēku atlaist no darba. Šo likumprojektu var labot, tikai izslēdzot visus pantus, kas tajā ir salikti.
Ņemot vērā to, ka šobrīd ir ļoti daudz emocionālu argumentu ap visu šo vakcinācijas tēmu un emocionālie argumenti pārsvarā tiek lietoti tieši obligātās jeb piespiedu vakcinācijas aizstāvju pusē, es gribētu mazliet pieskarties dažiem no tiem. Ja mēs runājam par obligāto jeb piespiedu vakcināciju... Šī vārdu spēle ar tādu melošanas pieskaņu, ko mēs dzirdējām arī šī gada sākumā, kad Pavļuts un Kariņš mums meloja, ka vakcinācija būs brīvprātīga, šodien nozīmē tieši piespiedu vakcināciju, jo cilvēka iztikas līdzekļi... iztikas līdzekļu... aizliegšana iegūt cilvēkam iztikas līdzekļus nozīmē to, ka cilvēks tiks nolemts iznīcībai. Un, ja cilvēks nevarēs saņemt pamatpakalpojumus un nevarēs saņemt iztikas līdzekļus, tad tas nav nekas cits kā vienīgi piespiedu vakcinācija.
Ja mēs runājam par sabiedrības drošību, kas ļoti bieži tiek pieminēta vakcinācijas sakarā, tad kā būtu, ja mēs šos risku un ieguvumu apsvērumus tiešām izanalizētu pamatīgi, kā to pēc būtības prasa labas pārvaldības principi? Jo tas, kas šobrīd skan, ir tikai tādas tukšas frāzes, kurām nav piepildījuma; nav arī nekādas jēgpilnas - jēgpilnas! - analīzes, ja runājam gan par ieguvumu analīzi, gan par risku analīzi.
Sāksim ar to, ka PCR testi, šo testu kļūdainība un šo testu uzskaite joprojām daudziem ir mīkla. Tieši tāpat, ja mēs runājam par riskiem. Ja runājam par riskiem, mums būtu jābūt gatavam pilnībā pārskatāmam rīcības plānam, kādā veidā tiek metodoloģiski izvērtētas visas blaknes, kas rodas no šīm vakcīnām. Tas, ko mēs redzam, tas, ko mēs konstatējām, runājot arī ar ārstiem, ir, ka šādas metodoloģijas nav un patiesībā mēs peldam galīgi tumšos ūdeņos.
Ja mēs runājam par cilvēktiesībām, tad šeit, protams, ļoti plaši tiek pielietots Satversmes 116. pants, kas ierobežo noteiktu kopumu cilvēktiesību, kuras diemžēl, godātie kolēģi, godātie likumprojekta autori, nav cilvēka tiesības uz dzīvību un cilvēka tiesības uz veselību. Jo šajā gadījumā mēs runājam par vakcīnām, kurām ir piešķirta pagaidu atļauja, un runājam par vakcīnām, kuras saņemot katrs pacients paraksta informētu piekrišanu un atteikšanos no jebkādām pretenzijām sliktos gadījumos. Pamēģiniet saņemt šo vakcīnu, neparakstot šo papīru, - jūs šo vakcīnu nevarēsiet saņemt.
Tāpēc... Kāpēc mums ir šobrīd tik ļoti svarīgi... jums... kāpēc ir tik ļoti svarīgi saņemt šo papīru, nevis glābt dzīvības... tā, kā jūs to sakāt?
Visbeidzot - ja mēs runājam par uzticēšanos zinātnei, tad... Zinātne neuzticas pati sev, zinātne joprojām pēta gan riskus, gan analizē visas iespējamās blaknes. Zinātne vienmēr attīstās, tā nestāv uz vietas. Uzticēšanās zinātnei - tie ir meli; uzticēties vajag sev, bet zinātni vajag pētīt.
Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Un visa Latvijas sabiedrība, kas klausās šo sēdi! Šis likumprojekts būs nozīmīgs vairākos aspektos. Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs esošajai varai, kura visai sabiedrībai jau neskaitāmas reizes ir uzskatāmi nodemonstrējusi savu mazspēju, nekompetenci un bezatbildību cīņā ar kovidinfekcijas izplatīšanos. Vakcinācija bija kārtējais eksāmens varas rīcībspējai, un šī vara paredzami un pārliecinoši tajā ir izgāzusies.
Šī vara ir izdarījusi gandrīz visu iespējamo, lai izgāztu sekmīgu vakcinācijas procesu valstī. Tieši šī vara ar savu rīcību un savu komunikāciju ar sabiedrību ir panākusi tik lielu neticību un pretestību vakcinācijai. Tā tas nav gandrīz nevienā Eiropas valstī. Tāpēc tagad ir nepieciešams šāds likumprojekts - par obligātu vakcināciju -, lai izdarīts nu būtu pilnīgi viss.
Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs šīs varas tālākai pastāvēšanai, jo tikai tā ir iespējams saglabāt tās autoritāti un stiprināt tās tālāku pastāvēšanu. Tāpēc es aicinu balsot “par” šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimā visus tos, kuri uzskata, ka pie varas ir jāpaliek nīkuļiem un nelgām, un pat tad, ja viņi nav spējīgi nest šo varas nastu, vajag nodrošināt viņiem šo varas iespēju - varu pār sabiedrību - ar autoritāriem līdzekļiem.
Un kas par to, ka tas nav savienojami ar demokrātiskas valsts principiem? Šādos gadījumos jūs taču varat arī šajā jomā ieviest savu bezkompromisa demokrātiju. Un tā jums noteikti būs nepieciešama, jo ir taču skaidrs, ka obligātas vakcinēšanās prasība izraisīs vēl lielāku vakcinēšanās pretinieku pretdarbību un dos vairāk augsnes to aktivitātēm sabiedrībā; tas šķels Latvijas sabiedrību vēl vairāk.
Un tāpēc es aicinu balsot “par” šī likumprojekta izskatīšanu visus tos, kuriem ir svarīgi vairot sabiedrības sašķeltību, bailes, neuzticību un savstarpējo neiecietību, jo, tikai turpinot īstenot principu “skaldi un valdi” arī šajā jomā, būs iespējams saglabāt mazspējīgu un nekompetentu, un bezatbildīgu varu Latvijā, jo tādējādi tai nebūs pieļaujamas alternatīvas.
Reālas demokrātijas pastāvēšanai ir svarīga varas nomaiņas iespēja, kas padara varu atbildīgu tautas priekšā. Latvijā tas nav iespējams.
Es aicinu balsot “par” šī likumprojekta izskatīšanu visus tos, kuri uzskata, ka kovidinfekcijas izplatīšanos var ierobežot, neveidojot veiksmīgu sadarbību ar ģimenes ārstiem un neizmantojot efektīvi Latvijas veselības aprūpes sistēmu, bet ka labāk ir veidot dārgus un bieži pamatoti apšaubāmus alternatīvus vakcinācijas veicināšanas risinājumus. Jūs laikam nedodat naudu ģimenes ārstiem, tāpēc ka nebūs vēlāk šīs naudas, ko sadalīt.
Es aicinu balsot “par” šo Kariņa valdības ieceri visus tos, kuri uzskata, ka to var īstenot līdzīgi kā OIK afēru, līdzīgi kā savulaik ekonomikas ministrs Kariņš to izdarīja ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, ietverot tajā tik plašas un neskaidras tiesību normas, ka tas deva iespēju jebkādām manipulācijām un varas visatļautībai, īstenojot tās. Šajā jomā šis likumprojekts ir cienīgs Krišjāņa Kariņa iesāktās OIK afēras mantinieks. Par to vēl būs iespēja pārliecināties arī šodienas debatēs.
Un tāpēc es aicinu balsot “par” šī likumprojekta izskatīšanu visus tos, kuri apzinās, ka šis ir ne tikai obligātās vakcinācijas, bet arī šīs varas vaksācijas likumprojekts, jo tas skaidri un demokrātiskai sabiedrībai izaicinoši atkailina šīs varas patieso būtību, tās neremdināmo kāri pēc varas dotajām iespējām un tās dramatisko nespēju izmantot šīs iespējas sabiedrības interesēs, vismaz nekaitējot tām. Tas parāda šīs mazspējnieku koalīcijas gatavību aroganti ignorēt to visu, lai paliktu pie varas ar jebkādiem līdzekļiem, pat ja tie nav savietojami ar demokrātiskas valsts principiem.
Labākais, ko varētu izdarīt šī valdība, ja tik tiešām šai varai rūpētu sabiedrības liktenis un veiksmīgs vakcinācijas process, - tai jau sen vajadzēja demisionēt, jo šis nav laiks nelgām un nīkuļiem. Tad šodien mums nebūtu jābalso par šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - 32, atturas - 8. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cileviča, Agešina, Pimenova, Nikonova, Kucina un Ločmeles iesniegto likumprojektu “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Jā, paldies, cienījamā priekšsēdētāja.
Cienījamie kolēģi! Sabiedriskajiem medijiem ir īpaša loma mediju tirgū, un tieši tāpēc Eiropas valstu, ieskaitot Latviju, likumdošana paredz tā saucamo must carry principu, proti, visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodarbojas ar televīzijas programmu izplatīšanu, ir pienākums iekļaut sabiedriskās televīzijas saturu visās piedāvātajās paketēs bez papildu maksas.
Mūsu spēkā esošā likuma attiecīgā norma ir novecojusi. Must carry princips attiecas tikai uz to sabiedriskās televīzijas saturu, kas tiek izplatīts zemes apraidē, izmantojot lineāro modeli, bet tehnoloģijas attīstās, attīstās arī skatīšanās paradumi. Satura veidošana tiek arvien vairāk atdalīta no izplatīšanas, un esošā norma būtiski sašaurina sabiedriskās televīzijas satura pieejamību.
Šī problēma ir īpaši aktuāla attiecībā uz LTV7 saturu krievu valodā. Kā jūs zināt, no šā gada 1. septembra, tātad jau pavisam drīz, šie raidījumi tiks izņemti no zemes apraides un izplatīti caur multimediju platformu LSM. Principā tas ir pareizs lēmums un potenciāli ļautu piesaistīt gados jaunāku auditoriju, bet kas notiks ar esošo - diezgan nozīmīgu - lojālo skatītāju auditoriju?
Šobrīd lielākā skatītāju daļa šos raidījumus skatās, izmantojot kabeļtelevīziju. Ja likuma norma netiks grozīta, no 1. septembra šis saturs pazudīs ne tikai no zemes apraides, bet arī no visiem kabeļtelevīzijas tīkliem. Jāņem vērā, ka pārsvarā tie ir gados veci cilvēki, diez vai viņi pārslēgsies uz multimediju platformu modeli. Un līdz ar to šī auditorija tiks neatgriezeniski zaudēta.
Tehniski LTV7 satura saglabāšana kabeļtīklos arī pēc aiziešanas no zemes apraides ir pilnīgi iespējama, un tehnoloģiski risinājumi var būt dažādi, un nedomāju, ka tas būtu prāta darbs - šīs tehniskās detaļas noteikt likumā.
Piedāvātais grozījums ir nepieciešams, lai saglabātu sabiedriskās televīzijas saturu krievu valodā, tā pieejamību un novērstu tā auditorijas krasu samazināšanos.
Jāuzsver, ka šim jautājumam ir arī būtisks drošības aspekts. LTV7 satura pieejamības sašaurināšana neizbēgami veicinātu Krievijas propagandas televīzijas auditorijas pieaugumu, jo cita Latvijā veidota satura krievu valodā praktiski nav. Lai efektīvi cīnītos pret naidīgu propagandu un viltus ziņām, kritiski svarīgi ir piedāvāt alternatīvu - kvalitatīvu un žurnālistikas standartiem atbilstošu saturu.
Piedāvātais likumprojekts ir vērsts tieši uz šī mērķa sasniegšanu. Es aicinu visus valstiski domājošus deputātus to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, cienījamais Cileviča kungs! Mēs komisijā esam ieskicējuši šo jautājumu, kuru Cileviča kungs arī pats prezentēja.
Lasot šo likumprojektu, šo potenciālo likuma grozījumu, kas šobrīd ir iesniegts, man ir jārunā “pret”, un es gribētu nolikt malā šeit visus pozīcijas un opozīcijas jautājumus, jo runa ir par pašu būtību.
Cileviča kungs pats norādīja, ka ir kaut kas novecojis, un tas “kaut kas” patiešām ir novecojis. Un šajā gadījumā jāteic, ka pats LTV7 kanāls pēc būtības kā tāds ir novecojis.
Un, lasot arī anotāciju, kas ir šim likumprojektam pievienota... Te ir rakstīts, kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Rakstīts: “Likumprojekts šo jomu neskar.” Tā nav taisnība. Es tūlīt izstāstīšu, kādēļ.
Tālāk. Ar kādām... ar ko ir bijušas konsultācijas? Te ir rakstīts, ka ar NEPLP.
Es uzrakstīju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei vēstuli ar visiem šiem jautājumiem, kurus deputāts Boriss Cilevičs tikko kā aktualizēja, un vakardien no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes saņēmu atbildi, kurā skrupulozi tika atbildēts uz visiem jautājumiem, kuri saistīti ar must carry principu un ar to, kas vispār notiks tālāk ar kanālu LTV7.
Un tāpēc lūdzu jūs, cienījamie deputāti, - saspicējiet ausis un saprotiet, par ko īsti ir runa, ja šeit tiek veidoti kaut kāda veida... iespējamie grozījumi.
Tātad es lasīšu... pa citātiem...
Padome informēja, ka must carry princips ir attiecināms tikai uz lineārajā apraidē esošās programmas retranslāciju.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 19. panta noteikumi par programmu nodrošināšanu noteiktā secībā nav attiecināmi uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu, ko tie veido un izplata internetā, piemēram, pakalpojuma pēc pieprasījuma ietvaros, jo pakalpojums pēc pieprasījuma tiek sniegts skatītāju izraudzītā laikā atbilstoši elektronisko plašsaziņas līdzekļu piedāvātajam raidījumu katalogam. Respektīvi, katrs skatītājs var noteikt, kurā laikā un tieši kādu saturu vēlas skatīties. Līdz ar to pēc būtības šāda veida saturu nav iespējams retranslēt visiem skatītājiem vienlaicīgi un nemainītā veidā lineārajā apraidē.
No 2021. gada septembra... tā ir taisnība, ko teica Boriss Cilevičs... Latvijas televīzijas kanālā LTV7 mazākumtautībām paredzētais saturs tiks nodrošināts skatītājiem multimediālā satura platformas mazākumtautībām ietvaros, nosaukums - “MT platformas”. Šī izveide notiek jau uz esošās Latvijas sabiedrisko mediju vienotā portāla lsm.lv sadaļas (mazākumtautību valodas) bāzes. Pēc būtības MT platforma būs pakalpojums pēc pieprasījuma, tomēr papildu saturs mazākumtautību valodās MT platformā būs pieejams arī rakstiskā veidā.
Padome vērš uzmanību, ka MT platformā pieejamais saturs pēc savas būtības un formas nevar tikt retranslēts.
Pirmkārt, tas netiek piedāvāts lineārās programmas veidā, kuru ir iespējams retranslēt.
Otrkārt, daļai MT platformā ietvertā satura forma tehnisku iemeslu dēļ nebūs piemērota tā pārraidīšanai. Piemēram, lsm.lv raksta: translācija televīzijas programmās pēc savas būtības jau ir nepareiza.
Padome norāda, ka kategoriski iebilst pret šādu grozījumu veikšanu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, jo tādējādi tiktu sagrauta must carry principa īstenošana un šādi grozījumi sistēmiski - pēc to jēgas un mērķa - neiekļaujas EPLL 19. panta noteikumos.
Bet nu par pašu galveno. Deputātiem vienmēr interesē, cik tas maksā, - vai tas maksā un ko tas maksā. Tātad: attiecinot EPLL 19. panta sestās daļas noteikumus uz pilnīgi visu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto saturu neatkarīgi no sākotnējās tā izplatīšanas platformas, tiktu radīta situācija, kurā kabeļoperatoriem, programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu vienlaicīgi jāpārraida visas sešas Latvijas Radio programmas, abas LTV programmas, kā arī visi LSM raksti un radītais saturs; tas pat teorētiski nav iespējams.
Un pati galvenā lieta. Jau 2016. gadā sākās sarunas ar britiem, un mums ir vienošanās memorands, trīspusējais līgums, kurš stājās spēkā 2021. gada 15. aprīlī. Un vienošanās memoranda noteikumi paredz, ka Latvija ar Britu padomi kopā... paredz, ka Zinc Network Limited nedrīkst iejaukties satura veidošanā, kā arī LTV apņemas veidot daudzveidīgu saturu mazākumtautību valodās MT platformā.
Saskaņā ar vienošanās memorandu projekta kopsumma ir 421 615 eiro. Tātad, ja mēs šobrīd kaut ko mainām no 1. septembra, tad mums ir jāmeklē aptuveni miljons eiro... līdzekļi, kas ir paredzēti šo studiju pārbūvei. Proti, tiek pārbūvētas “Rīta Panorāmas”, De Facto, “Panorāmas” studijas, un tās visas tiek pārveidotas par mazākumtautību multimediālo platformu studijām. Tās saucas S3 studijas. S2 studijas tiek pārbūvētas. Un principā - ko mēs iegūstam? Mēs iegūstam to, ka tiek veidots jauns, moderns medijs. Un tas šobrīd ir vitāli nepieciešams un vajadzīgs. Katrā ziņā, kolēģi, viens miljons eiro...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies, Kaimiņa kungs. Man ir jūs jāpārtrauc, jo runas laiks par likumprojekta nodošanu komisijai - “par” vai “pret” - nav pagarināms.
Tātad deputāts Artuss Kaimiņš lūdza balsot “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 44, pret - 29, atturas - 9. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
2020. gada 19. novembrī Saeima pieņēma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas paredz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome apstiprināšanai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā izvirza Jāni Siksni.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes iesniegto kandidatūru, uzklausot kandidāta redzējumu, kā arī dodot iespēju deputātiem uzdot jautājumus kandidātam.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja lēmuma projektu “Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.
V. A. Tērauda (AP!).
Lūdzu apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.
V. A. Tērauda. Paldies.
Kolēģi, līdz ar šodienas lēmumu - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa apstiprināšanu - sāk pilnā mērā darboties jaunais sabiedrisko mediju likums.
Atgādināšu, ka likums likvidē gadu gadiem pastāvošo interešu konfliktu NEPLP, nošķirot sabiedrisko mediju pārraudzību no visas nozares regulatora funkcijām, tas iedibina mediju ombudu, kvalitātes uzlabošanas mehānismu sabiedriskajā medijā. Tas rada skaidru nošķīrumu starp politiku un mediju pārraudzību.
Likums dod arī divus uzdevumus padomei - atgriezties Saeimā ar koncepciju par sabiedrisko mediju apvienošanu un ar koncepciju par jauna sabiedriskā medija finansēšanas modeli.
Izdzirdot vārdus “apvienot” un “konsolidēt”, esam pieraduši saskatīt uzreiz naudas taupīšanas nolūkus. Bet sabiedrisko mediju apvienošana ir tomēr kaut kas cits. Tas ir jautājums par to, kā sabiedriskajiem medijiem attīstīties, kā saglabāt savu konkurētspēju laikā, kad mediju pasaule strauji transformējas. Auditorija lineārajai apraidei krītas jau gadiem. Jaunāka gadagājuma cilvēki un arī mana gadagājuma cilvēki patērē medijus citādāk nekā iepriekšējās paaudzes.
Ja mēs gribam, lai sabiedriskais medijs turpina būt par vienu no galvenajiem informācijas avotiem mūsu, Latvijas, informatīvajā telpā, tam ir jāspēj tikt līdzi savai auditorijai. Tā ir auditorija, kas ir pieradusi internetā saņemt ziņas acumirklī, nevis ar astoņu stundu nobīdi, gaidot vakara ziņas. Tā ir auditorija, kas patērē informāciju un izklaidi tad, kad tam var atlicināt piemērotu brīdi, nevis velk ar pirkstu pa programmu un konkrētajā stundā ieslēdz radio vai televizoru.
Jau šodien redzam, ka Latvijas Radio produkti parādās televīzijā, televīzijas produkti atrodami internetā. Ir arī tāds sabiedrisko mediju piedāvājums, kas ir atrodams tikai internetā un nekad nepiedzīvo debiju lineārajā apraidē.
Lai mūsu sabiedriskais medijs attīstītos šajā multimediālajā informācijas telpā, ir jāliek kopā resursi un mērķtiecīgi jāpārorientējas uz šādu vidi, uz auditoriju, kas dzīvo šādā vidē. Par šo ir stāsts, kad runājam par sabiedrisko mediju apvienošanu.
Jaunajai padomei novēlu veiksmi un vizionāru iedvesmu, gatavojot koncepciju par apvienošanu. Saeimā to gaidām 2022. gada februārī.
Tālāk - par finansēšanas modeli. Ir skaidrs, ka sabiedriskajam medijam ir nepieciešams finansējums. Ir nepieciešams finansējums, kas ir neatkarīgs, prognozējams un adekvāts.
Esošais mehānisms padara sabiedrisko mediju atkarīgu no politiķu ikdienas lēmumiem. Tas nav prognozējams (rudenī neviens nezina, kāds būs budžets janvārī), un tas nav adekvāts. Arī šajā ziņā atrodamies Eiropas valstu lejasgalā - ar mazāku finansējumu nekā vairumā Eiropas valstu, mazāku finansējumu nekā kaimiņvalstīs.
Jaunajā sabiedrisko mediju likumā šo jautājumu neatrisinājām, bet tas ir kardināli svarīgs, lai sabiedriskie mediji nebūtu politiski ietekmējami, lai tiem būtu iespējas attīstīties kā moderniem mediju uzņēmumiem, kas spēj iekarot auditorijas uzticību, spēj kalpot plašai sabiedrībai, spēj veidot mūsu valstī tādu informatīvo telpu, kas ir vitāli nepieciešama demokrātijas funkcionēšanai.
No jaunās padomes gaidām redzējumu, kā Latvijas kontekstā mēs varētu nodrošināt šādu finansējumu - no politiskiem lēmumiem neatkarīgu, prognozējamu vairākus gadus uz priekšu un adekvātu, lai sabiedriskais medijs spētu pildīt savu funkciju. Eiropas valstīs mums visapkārt atrodami finansēšanas modeļi, kas atbilst šādiem parametriem. Gaidām padomes priekšlikumu par to, kāds modelis būtu piemērots tieši Latvijai, ņemot vērā mūsu vietējo kontekstu. Arī to Saeimā gaidām 2022. gada februārī, lai Saeima varētu caur diskusijām nonākt pie jauna finansēšanas modeļa, kas būtu iekļaujams budžeta plānošanā uz 2023. gadu.
Kolēģi, šodien vēlos ceļamaizē arī uzrunāt tuvāko laiku uzdevumus padomei: sabiedrisko mediju valžu nokomplektēšana, galveno redaktoru apstiprināšana, ombuda izraudzīšana. Tā ir liela atbildība - salikt vietās atslēgas figūras, kuras visas, kopējā sistēmā strādājot, darbinās jaunos mehānismus, kas ielikti jaunajā likumā. Sikšņa kungs, Eglīša kungs un Uplejas-Jegermanes kundze, tā ir liela atbildība. Aicinu izturēties ļoti nopietni pret šo atbildību un uzstādīt augstu profesionālo latiņu šo kandidātu izvēlē.
Līdz ar padomes locekļu apstiprināšanu sākas jauns posms sabiedrisko mediju dzīvē, izaicinājumu pilns. Visi pirmie padomes soļi radīs precedentus, kas noteiks, kā darbosies jaunā likuma ietvars. Pati padomes locekļu izraudzīšana arī ir precedents, kad izvēle ir ne tikai Saeimas deputātiem, bet to esam uzticējuši gan Valsts prezidentam, gan - pirmo reizi - nevalstiskajām organizācijām.
Es novēlu padomei spraust augstus mērķus un godāt principus, kas nodrošina brīvu, neatkarīgu mediju darbošanos demokrātiskā valstī. Būt par celmlaužiem ir liela atbildība. Vēlu veiksmi jums visiem!
Paldies.
Aicinu atbalstīt padomes locekļus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad debates slēdzu, un debatētāja lūdza atbalstīt gan šo, gan nākamos divus lēmuma projektus.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam Jāni Siksni ar jauno atbildīgo amatu.
Lēmuma projekts “Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 13. panta pirmajai daļai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirza Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.
Šā gada 15. jūnijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”. Vakantajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam pēc 10 Saeimas deputātu priekšlikuma ir izvirzīts Jānis Eglītis.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konstatēja, ka minētā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidatūra atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām amata prasībām un ir virzāma izskatīšanai Saeimā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ar balsu vairākumu nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu “Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Kolēģi, lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir nelielas tehniskas problēmas. Ir nepieciešama tehniskā pauze.
IT speciālisti, cik ilga tehniskā pauze nepieciešama? Tātad tehniskais pārtraukums līdz pulksten 11.35. Pārtraukums līdz pulksten 11.35.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mū
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pēc tehniskā pārtraukuma.
Tātad darba kārtībā mēs palikām pie lēmuma projekta “Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā vēlreiz dosim vārdu deputātam Artusam Kaimiņam. (Pauze. Starpsaucieni.)
Kolēģi! Vēl joprojām ir tehniskas problēmas. Tātad vēl joprojām tās ir jārisina. Tehniskais pārtraukums... Vai ir nepieciešams tehniskais pārtraukums? (Starpsaucieni.)
Labi, tātad mēģināsim vēlreiz. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nu re, aizgāja.
Cienījamie kandidāti uz SEPLP padomi, nesatraucieties, tie patiešām ir tehnisku kļūdu gadījumi šajā sistēmā. Ejam uz priekšu.
Kolēģi! Šā gada 15. jūnijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Vakantajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam pēc 10 Saeimas deputātu priekšlikuma ir izvirzīts Jānis Eglītis. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konstatēja, ka minētā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidatūra atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām amata prasībām un ir virzāma izskatīšanai Saeimā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ar balsu vairākumu nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu “Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam Jāni Eglīti ar jauno atbildīgo amatu.
Lēmuma projekts “Par Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto Valsts prezidents apstiprināšanai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā virza Sanitu Upleju-Jegermani.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja Valsts prezidenta iesniegto kandidatūru, uzklausot kandidātes redzējumu, kā arī dodot iespēju deputātiem uzdot jautājumus kandidātei. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja lēmuma projektu “Par Sanitas
Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Es esmu patiesi, ja godīgi, priecīgs, ka beidzot 4. augustā... mēs pagājušā gada 11. novembrī šo likumu pieņēmām... un tagad, 4. augustā, mums ir visi trīs kandidāti. Mēs jau praktiski neesam vēl iebalsojuši trešo SEPLP pārstāvi, divi jau ir strādāt varoši un, galvenais, griboši. Un man gribas patiešām pateikt paldies visiem trim kandidātiem, kas gan izturēja šo garo laika posmu, gan atrada sevī vēlēšanos un zināmā mērā arī drosmi startēt uz šo atbildīgo amatu.
Ja godīgi, darbs ir šausmīgi pilns ar izaicinājumiem, daudziem ļoti sarežģītiem, un šis likums ir tapis ilgi, ļoti ilgi - vairākus sasaukumus. Vismaz uz papīriem kaut kādi aizmetņi ir bijuši jau ļoti, ļoti sen. Tagad mēs esam principā finiša līnijā un uz jaunas starta līnijas.
Jums visiem trim jaunajiem SEPLP locekļiem priekšā ir milzīgs darbs. Es ļoti lūgtu ar sapratni izturēties pret attiecīgās komisijas darbu, jo es ļoti vēlētos: kad ir runa par medijiem, par jebkādiem jautājumiem, kas ar tiem ir saistīti, lai gan NEPLP, gan SEPLP būtu klāt - jebkura jautājuma izskatīšanā. Cik es saprotu, pirmā jautājuma izskatīšana mums jau būs ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kuru tikko kā nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai izskatīšanai.
Es redzu, ka jums simbioze visiem trijiem ir. Es ļoti ceru, ka nebūs strīdu savā starpā. Es ļoti ceru, ka jūs esat uz sadarbību vērsti - NEPLP ar SEPLP un SEPLP ar NEPLP. Es absolūti apzinos: ja būs vajadzīga kaut mazākā palīdzība vai tā kā mediatora darbs jāpilda, tad komisija to darīs. Un mēs palīdzēsim, ar ko vien varam, lai šī jaunā institūcija spētu strādāt, pārņemt lietas un NEPLP... un šis lielais vezums sāktu iet uz priekšu. Tā ka es saku vēlreiz - paldies.
Nu ko, šim likumam jau ir 11 mēneši, principā tas jau noteikti ir mazliet novecojis, ja tā var teikt. Un noteikti jau ir kaut kādas izmaiņas jāveic un tā tālāk. Bet ar visu pamazām - pamazām un palēnām. Katrā ziņā ir liels darbs izdarīts.
Paldies deputātiem komisijā. Paldies visiem, kas bija šajā atlases procesā, meklēja šos cilvēkus, kas atrada šos cilvēkus, un, galvenais, pašiem kandidātiem. Tā ka - iesim uz priekšu. Un es novēlu jums darba sparu, tīru sirdsapziņu un novērtēt šo augsto amatu, kas tiek jums piešķirts. Šis mandāts ir zināmā mērā uzticības kredīts, bet, domāju, jūs to attaisnosiet.
Tā ka, kolēģi, lūdzu, atbalstiet šo lēmuma projektu par Sanitas
Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par trešo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli.
Paldies visiem šodien par ilgi gaidīto sēdi, kad mēs varētu SEPLP, tā teikt, izveidot, un šodien tas arī principā ir jau darīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Un debatētājs lūdz atbalstīt lēmuma projektu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam Sanitu Upleju‑Jegermani ar atbildīgo amatu.
Kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta, laiks paziņojumiem.
Jūlija nogalē pusapaļas jubilejas ir svinējuši mūsu kolēģi Inguna Rībena, Raimonds Bergmanis un Inga Goldberga, un mēs viņus sveicam.
Un, godātie kolēģi, tā kā ir plānotas gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, gan Sociālo un darba lietu komisijas sēdes ar nule šajā sēdē nodotajiem likumprojektiem, tad divas komisijas dodas strādāt. Gaidīsim ziņas no šīm komisijām par turpmāko sēdi šodien.
Kolīdz no šīm komisijām tiks saņemti likumprojekti tālākai virzībai, Saeimas Prezidijs jūs brīdinās ar īsziņām par nākamo sēdi šodien.
Paldies.
Un vēl deputātu reģistrācija.
Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ārkārtas sesijas attālinātā sēde
2021. gada 4. augustā (pulksten 10.00)
Datums: 04.08.2021 10:33:10 bal001
Par - 59, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Vakcinācijas loterijas likums (1130/Lp13), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas 2021.gada 4.augusta ārkārtas sesijas attālinātās sēdes darba kārtības
Datums: 04.08.2021 10:46:00 bal002
Par - 47, pret - 32, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1128/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 04.08.2021 10:56:35 bal003
Par - 44, pret - 29, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1129/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 04.08.2021 11:05:25 bal004
Par - 70, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (664/Lm13)
Datums: 04.08.2021 11:41:18 bal005
Par - 74, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Eglīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (709/Lm13)
Datums: 04.08.2021 11:47:10 bal006
Par - 77, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (721/Lm13)
Datums: 04.08.2021 11:48:27 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 04.08.2021. | 10.00 |
10.15 |
11.45 |
15.50 |
17.55 |
19.30 |