Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas deviņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 12. novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt šā gada 4. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Šodien darbu sākam ar ļoti interesantu likumprojektu - “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 1045/Lp13).
Iespējams, jau 1. priekšlikumā varētu mainīties likumprojekta nosaukums, tādēļ nekavēsimies ne mirkli, ķersimies pie darba.
1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Maina likumprojekta nosaukumu uz “Ostu likums”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu gribētu teikt, ka, es domāju, šis varētu būt labs sākums likumprojekta izskatīšanai, jo priekšlikums pilnībā maina likumprojekta nosaukumu.
Es aicinātu godātos kolēģus, izskatot likumprojektu kopumā, atbalstīt arī citus manus priekšlikumus - ne tikai mainīt šī likumprojekta nosaukumu, bet arī būtību, jo tāds, kāds tas ir iesniegts pirmajā lasījumā... manuprāt, nav tas, kas varētu veicināt ostu attīstību.
Aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
K. Feldmans. Pilnīgi nekas nav piebilstams, kā tikai tas, ka neviens neprasa balsojumu un priekšlikums ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Lieliski.
2. - arī deputāta Valaiņa priekšlikums. Šajā gadījumā droši vien mums būs... Man jāsaka, ka šeit komisijai bija pilnīgi pretējs viedoklis. Runa ir par to, ka pilnībā maina 1. pantu... pieminot arī to, ka šie pārvaldības principi, kādi turpmāk būs ostām, būs uz līdztiesības pamata, kas būtībā nozīmē fifty-fifty, tātad 50 pret 50 regulējumu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Šis priekšlikums ir par likuma mērķi. Kā jau Valaiņa kungs pie iepriekšējā priekšlikuma teica, mūsuprāt, ir jāiet pavisam citā virzienā, un es mēģināšu argumentēt, kāpēc. Es lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.
U. Augulis. Gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrības tiek dibinātas, lai darbotos privāto tiesību jomā. Tā kā gan valsts, gan pašvaldību pamatuzdevums ir darboties publisko tiesību jomā, to darbošanās privāto tiesību jomā ir izņēmums. Lai pildītu valstij un sabiedrībai svarīgas funkcijas un uzdevumus publisko tiesību jomā, tiek dibinātas iestādes un atvasinātas publiskas personas.
Ostas pārvaldes stratēģiski svarīgi uzdevumi ir pildāmi publisko tiesību jomā, tādēļ ostas pārvaldei piemērotākais ir publiskas personas statuss.
Šobrīd likumprojekts ignorē pašvaldības tiesības un atņem pašvaldības īpašumu. Ventspils brīvosta aizņem 42,36 procentus no Ventspils pilsētas pašvaldības teritorijas. Izstumjot pašvaldību no gandrīz puses savas teritorijas pārvaldības, tiek pārkāpts pašvaldības princips un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3. pants. 54 procenti no Ventspils brīvostas platības atrodas Ventspils pilsētas pašvaldības īpašumā. Likumprojekts piespiež pašvaldību visu šo īpašumu nodot kapitālsabiedrības jeb privāto tiesību subjekta valdījumā. Tas nozīmē, ka pašvaldības kā īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu tiek faktiski atņemtas, jo ar likumprojektu gan tiesības pašvaldības īpašumu izīrēt un iznomāt, gan pat tiesības piekrist pašvaldības īpašuma apbūvēšanai tiek nodotas kapitālsabiedrībai.
Kapitālsabiedrības tiesības faktiski neierobežoti rīkoties ar valsts un pašvaldības īpašumu un saņemt no tā visus labumus ir uzskatāms par valsts atbalstu. Šāds valsts atbalsts, kura kopējais apmērs nav nofiksēts, ir pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu un Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.
Tā kā kapitālsabiedrības tiesības lietot valsts un pašvaldības īpašumu nav terminētas, arī valsts atbalsta kopējais apmērs nav nosakāms un ar katru nākamo gadu būtiski palielināsies. Jāatzīmē, ka ieņēmumi no zemes nomas, piestātņu nomas un telpu būvju nomas veido 41 procentu no pašreizējiem ostas pārvaldes kopējiem ienākumiem. Tas dod pamatu secinājumam, ka bez šāda valsts atbalsta ostas pārvalde zaudētu gandrīz pusi savu ienākumu un, visticamāk, nespētu eksistēt. Situācija, kurā kapitālsabiedrība nespēj eksistēt bez pastāvīga valsts atbalsta, neatbilst valsts atbalsta vispārīgajiem nosacījumiem.
Likumprojekts nacionalizē pašvaldības mantu - pašreizējās ostas pārvaldes īpašumus, ir veidojis... ostas pārvaldēm kā atvasinātām publiskām personām, pilnībā pārņemot pašvaldības iestādes un visu šo iestāžu mantu, kā arī bez atlīdzības lietojot gan valsts, gan pašvaldību nekustamo īpašumu ostas teritorijā un saņemot visus ar to saistītos ienākumus.
Tas, ka visa brīvostas pārvaldes manta, kuras būtiska daļa veidojusies, lietojot pašvaldības īpašumu, tiek ieguldīta kapitālsabiedrībā kā valsts ieguldījums, ir uzskatāms par faktisku pašvaldības īpašuma nacionalizāciju. Likvidējot ostu pārvaldes, ir jārēķina tās mantas apjoms, kas veidojas pašvaldības īpašuma izmantošanas rezultātā, un vai nu jāizmaksā pašvaldībai tai pienākošā daļa, vai tā jāiegulda kapitālsabiedrībā kā pašvaldības ieguldījums.
Trūkst ekonomiska izvērtējuma un lietderības nepieciešamības izvērtējuma pašreizējo ostu pārvalžu kā publisku personu pārveidošanai par privātām personām jeb kapitālsabiedrībām. Ir pārkāpts Likuma par ostām pārejas noteikumu 14. punkts, jo nav veikts izvērtējums Latvijas ostu pārvaldības modeļa atbilstībai starptautiskiem labas pārvaldības principiem. Nav pamatots, kādēļ starptautiskos labas pārvaldības principus nav iespējams īstenot esošajā ostu pārvaldības modelī. Ir pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants, jo nav veikts ostu esošās un paredzētās darbības ekonomiskais izvērtējums un nav pamatots, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt paredzētos mērķus.
Izstrādājot likumprojektu, nav notikušas konsultācijas ar Konkurences padomi un nav saņemts Konkurences padomes atzinums. Atbilstoši pastāvošajai praksei un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajai daļai Konkurences padome... par... kuru... valsts vai pašvaldību darbību privāto tiesību jomā sniedz atzinumus, šis atzinums ir publiski pieejams Konkurences padomes mājaslapā. Par valsts akciju sabiedrību “Ventas osta” šāds atzinums nav saņemts ne pirms tās dibināšanas 2019. gadā, ne šobrīd.
Nav veikta tirgus dalībnieku iespēju un vēlmju apzināšana, kā to parasti prasa Konkurences padome, un attiecīgi nav pierādīts, ka privātais sektors nespēj konkrēto pakalpojumu sniegt.
Konkurences padome prasa, lai līdzdalības juridiskais, ekonomiskais izvērtējums būtu veikts par katru no saimnieciskās darbības veidiem, un Satiksmes ministrija to nav veikusi.
Cienītie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo un visus nākamos mūsu priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es vēlos pievērst uzmanību šim priekšlikumam. Manuprāt, tas ir ļoti būtisks un pēc būtības... Atšķirība no tās redakcijas, kas pirmajā lasījumā ir atbalstīta... Tik tiešām, kā jau ziņotājs minēja, šeit ir pielikts tāds kā papildu teikums, nodrošinot gan... kad osta darbojas... šī jaunā ostas forma darbojas... nodrošinot līdztiesīgu un labai pārvaldībai atbilstošu valsts un pašvaldību kopīgu sadarbību ostu pārvaldē. Respektīvi, pamatā valsts un pašvaldība sadarbojas uz līdztiesīgiem nosacījumiem.
Manuprāt, šis priekšlikums ir absolūti vietā, jo, būsim godīgi, iepriekšējos gadus, kad ostas ir attīstījušās (un visi dati rāda, ka iepriekšējos gadus... līdz šai Saeimai... ostas tiešām attīstījās), galveno rūpi par ostu attīstību vienmēr uzņēmās pašvaldība, un pašvaldība bija tā, kas bija primāri ieinteresēta ostas attīstībā, gan veicot savus ieguldījumus, gan ņemot kredītus (galvojot ar savu īpašumu, savu mantu), gan arī tiešām ieinteresēti rūpējoties par to, lai būtu kravas, lai veidotos jauni ražošanas uzņēmumi.
Piemēram, tepat - Ventspilī - varam redzēt, cik daudz pilsēta ir ieguldījusi... un pilsētas kopējā stratēģija kopā ar ostu, veicot industriālo teritoriju attīstību. Fantastiski rezultāti, to neviens nevar noliegt, lai vai cik kritiski gribētu skatīties. Tas tomēr ir devis rezultātu. Un tāpat Liepājā, ja mēs paskatāmies, kāda ir bijusi pašvaldības loma jau no pašiem pirmsākumiem, kad patiesībā tikai pašvaldība bija tā, kas kaut ko uzņēmās darīt un arī sasniedza fantastiskus rezultātus. Bez šaubām, arī Rīgā, kur bez Rīgas tādas... kopīgas iesaistes osta, atrazdamās pilsētā, nemaz nevar normāli funkcionēt. Un šobrīd, kad no ostu pārvaldes pašvaldības cilvēki, tā teikt, ir izslēgti laukā, mēs redzam, kādi ir šie rezultāti.
Šis piedāvātais likumprojekts paredz pašvaldību daļēju iesaisti, un, manuprāt, tas ir smagi par maz. Ja valstij būs dominējošais stāvoklis, pēc būtības valstij būs arī jāuzņemas atbildība un pašvaldības kā mazākums varēs tikai izteikt savas pārdomas, bet tām nebūs tādas atbildības par... būt kā vilcējspēkam.
Es domāju, ka, šajā brīdī parādot, ka ir kaut kāda paritāte, ka ir viens pret viens, tomēr valsts un pašvaldības sevi redz līdzvērtīgi, tas būtu vispareizākais. Ja mēs paskatāmies Eiropu - visas lielākās ostas vai, vienalga, jebkuru kapitālsabiedrību... kur ir visas šīs kapitālsabiedrības... mēs ieraudzīsim pilnīgi pretēju ainu, ieraudzīsim to, ka galvenais akcionārs ir pašvaldība un visa pamatā ir pašvaldība, nevis valsts kapitālsabiedrība. Un es stipri apšaubu to, ka valsts kā kapitālsabiedrības galvenais... kur galvenā ietekme būs tieši valsts pusē... es ļoti apšaubu, ja viņi... ja šādā veidā tālāk... es domāju, ka šī kapitālsabiedrība nesīs zaudējumus, līdzīgi kā šobrīd ikviena kapitālsabiedrība, ko mēs redzam satiksmes jomā. Grūti atrast tādu, kas šobrīd būtu peļņu nesoša, agrāk tādas bija, šobrīd tās visas pārsvarā ir dotējamas, un jautājums tikai - cik daudz.
Šajā gadījumā mēs mazinām pašvaldību vēlmi iesaistīties ar reālu darbību ostu pārvaldībā. Šis piedāvājums neparedz to, ka pašvaldības pārņem ostas, šis piedāvājums paredz to, ka vismaz puse uz pusi... šo atbildību sadalīt līdzīgi un tādā veidā iet tālāk, lai visas puses tiktu saklausītas un lai šis būtu tāds veiksmīgāks projekts.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mani frakcijas kolēģi - Auguļa kungs un Valaiņa kungs - lielā mērā jau raksturoja šī priekšlikuma būtību un tā svarīgumu, jo mēs runājam par likuma 1. pantu, kurā ir aprakstīts likuma mērķis, un tajā redakcijā, kāda ir spēkā šobrīd... praktiski šis pants nepasaka gandrīz neko. Spēkā esošā redakcija skan (citēju): “Šis likums reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību.” Bet tie principi var būt visdažādākie, un kārtība - visdažādākā.
Tas, ko piedāvā Viktors Valainis (viņš ļoti detalizēti jau izstāstīja šo savu redzējumu), - nodrošināt tiem, kas darbojas ostā, līdztiesības principu ostas pārvaldībā, lai būtu vispusēja ieinteresētība. Un tiešām, ja mēs skatāmies lielās ostas... Šeit ļoti daudz tika pieminēts Ventspils vārds, un Ventspils tiešām ir raksturīgākais piemērs tieši ar to, ka ļoti liela daļa no šobrīd... brīvostas pārvaldībā bijušās teritorijas atrodas pilsētā, ir daļa no pilsētas, gandrīz puse no pilsētas teritorijas. Šie principi tikpat lielā mērā attiecas arī uz pārējām lielajām ostām - uz Rīgu, uz Liepāju -, un, es domāju, daļa no tiem principiem ar laiku tiks iedzīvināti arī mazajās ostās.
Par ko tad ir runa? Runa ir par to, ka valsts interese un valsts funkcijas šajās ostās... un pašvaldību funkcijas... Mēs runājam par to, ka šajās lielajās (Skaņas pārrāvums.)... ir tikai divi īpašnieki jeb divi iespējamie īpašnieki - vai nu tikai valsts, vai valsts un pašvaldība, bet nav trešā spēlētāja. Ja mums nav šī principa - puse uz pusi -, tādā gadījumā viens automātiski iznāk mazākuma akcionārs. No daudzām citām jomām un no tām diskusijām, kuras par daudziem jautājumiem ir bijušas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ilgstošā laika posmā, mēs ļoti labi redzam to, cik mazākuma akcionārs Latvijā ir neaizsargāts, ka principā likumdošana attiecībā uz mazākuma akcionāra tiesībām pakāpeniski tiek uzlabota, bet tā ir tālu no pilnības.
Tas, ko teica Auguļa kungs par pašvaldību īpašumu piespiedu nodošanu, pēc būtības... lielā mērā tas tā arī izskatās pēc tām likumprojekta redakcijām, par kurām mēs šodien tālāk runāsim.
Bet es turpināšu. Ja valsts funkcija ir pārstāvēt valsts intereses un rūpēties par, teiksim, dažādu tautsaimniecības nozaru attīstību valsts skatījumā, tai skaitā, es domāju, rūpēties arī par tranzīta biznesu kā nozares attīstību, rūpēties arī par ražošanas sektoru (jo bieži vien civilizētās, attīstītās Eiropas ostās ražošanas infrastruktūra ir attīstīta pie ostām, lai izmantotu tās priekšrocības, kādas tādā gadījumā rodas), tad pašvaldības funkcijas un pašvaldības interese, piedaloties šādā, teiksim, komercsabiedrībā, ir pavisam cita. Pašvaldības interese varētu būt... tātad pārstāvēt savus iedzīvotājus, pārstāvēt savā teritorijā darbojošos uzņēmumus - tad, ja no dalības šajā komercsabiedrībā, šajā ostas pārvaldības komercsabiedrībā, ir kāda interese. Un tā interese, pirmkārt, ir saistīta ar vides jautājumiem, jo, lai cik daudz pēdējā laikā ir darīts Latvijas ostu infrastruktūras un vides jautājumu risināšanā... infrastruktūrā, uzstādot mākslīgos degunus un citas lietas, lai konstatētu smaku noplūdes, vienalga tās regulāri parādās.
Ja mēs runājam, teiksim, par ogļu kraušanu Rīgā vai Ventspilī, vienalga, iedzīvotājiem nākas slaucīt no savām palodzēm ogļu putekļus, un tās, kas var viņus aizstāvēt, tās, kas var censties novērst, lai šī putēšana nebūtu, un piespiest komersantus ievērot, teiksim, vides noteikumus, ir pašvaldības, jo ostas pārvaldes intereses tur ir visai minimālas.
Un, redziet... Kaut vai šie piemēri parāda to, ka tur ir jābūt pilnīgai līdztiesībai lēmumu pieņemšanā, lai nebūtu tā, ka viena puse var uzspiest otrai pusei savus lēmumus. Mēs par šiem jautājumiem turpmākajos priekšlikumos vēl daudz runāsim, un es arī vēl pieteikšos, lai runātu par saviem iesniegtajiem priekšlikumiem, bet šobrīd es aicinu atbalstīt 2. - Viktora Valaiņa priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Pēc Vucāna kunga es gribēju tikai piemetināt, ka šeit jau ir stāsts arī par attīstību un vispār attīstības perspektīvām. Ja mēs skatāmies uz to, kā tas ir bijis līdz šim, tad pārsvarā ostu attīstība balstās uz struktūrfondu investīcijām... galvenokārt un šīm investīcijām kaut kādā veidā ir arī kaut kādas garantijas, tās pārsvarā ir bijušas kaut kādiem ņemtiem kredītiem, tiem ir bijušas tieši pašvaldību... veidotās garantijas. Pašvaldībām ir šī spēja un ieinteresētība ieguldīt kaut kādu teritoriju attīstībā. Šai jaunajai kapitālsabiedrībai, manuprāt, spējas un iespējas būs stipri ierobežotas. Šo paritāti jaucot, mēs jauksim galvenokārt pašvaldību vēlmi tajā iesaistīties.
Jau šobrīd pašvaldības... manuprāt, kopš tās nav šajā pārvaldē iesaistītas, mēs jau redzam to, cik patiesībā maz - maz! - un kādi rezultāti rodas. Ventspilī rodas jauna ostas pārvalde. Tiek dibināta, es domāju, arī Rīgā, galvaspilsētā. Man grūti iedomāties, kā šis likumprojekts pēc būtības varēs ievilkt iekšā Rīgas domi pārvaldības... tiešām ieinteresēt, ne tikai uz papīra vai Twitter paziņojumos, bet pēc būtības kļūt par ostas galveno vilcēju, jo valsts tā nebūs pilnīgi noteikti dažādu iemeslu dēļ, bet pirmām kārtām tai būtu jābūt pašvaldībai - līdzīgi, kā tas ir citās lielajās ostās, ja mēs skatāmies starptautiski. Nekur nav šādu piemēru - kur pašvaldība tiktu atstāta mazākumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit atkal pirmām kārtām jāatzīmē, ka 13. Saeimas labākajās tradīcijās ir tad, kad notiek diskusijas, debates par svarīgu likumprojektu, varbūt pat par jebkādu likumprojektu... neviens koalīcijas deputāts neuzskata par vajadzīgu pamatot vai nu savu personīgo, vai savas partijas, vai vispār koalīcijas viedokli, pozīciju, kāpēc viens vai otrs priekšlikums no koalīcijas puses ir noraidīts, lai gan mums Saeimas Sēžu zālē vai Saeimas virtuālajā telpā piedalās arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, kuram it kā būtu tiešais pienākums skaidrot Satiksmes ministrijas politiku un pozīciju par katru konkrētu priekšlikumu, par kuru notiek debates. Bet pie tā mēs 13. Saeimā esam jau pieraduši.
Man, kolēģi, daži punkti. Valaiņa kungs minēja, ka šeit vajadzētu būt sarunai, debatēm par attīstību, bet mēs šodien novērosim, ka šeit nebūs nekādas runas par ostu vai tranzīta jomas attīstību, lai cik dīvaini tas nebūtu. Principā par attīstību vai vismaz par to, kā novērst lejupslīdi, - par to šodien vajadzētu būt galvenajai sarunai. Bet kas šodien notiek? Šī ir saruna par kontroli. Te nav sarunas par attīstību, te ir saruna par kontroli. Ar šo valdība pēc būtības saka (kā es to interpretēju), ka, lūk, kamēr mēs neiegūsim ostas savā pilnā kontrolē... un pagaidām ostas, ostu pārvaldes, kā jūs varbūt zināt, godātie kolēģi un arī tie, kas mūs klausās... šobrīd ostu kontrole ir: puse - attiecīgā pašvaldība, puse - valdības nominētie pārstāvji. Tātad valdība mums tagad, šodien, saka: “Mēs nerunāsim par ostu attīstību, kamēr mēs nenokārtosim kontroles jautājumus, proti, kamēr mēs neiegūsim ostas savā pilnā kontrolē.”
Te ir jūtams diezgan tāds... Jaunās konservatīvās partijas rokraksts. Arī augstākās izglītības jomā mēs nebijām runājuši par šīs... par augstākās izglītības attīstību, bet tur no valdības puses arī ir kontrole: ieviesīsim padomes, ieliksim padomēs, tā teikt, pareizos cilvēkus, tad būs kontrole, varbūt - varbūt! - pēc tam parunāsim par attīstību.
Tātad šis šodien ir par kontroli. Visinteresantākais un varbūt visskumjākais visā šajā stāstā ir tas, ka es vēl saprastu šo sarunu par kontroli, ja mēs mēģinātu mūsu ostas pārņemt no kāda ārējā ienaidnieka, kurš kaut kādā viltus veidā būtu ieņēmis Latvijas galvenās ostas, vai pat nacionalizētu ostas no kāda ārvalstu investora. Bet, nē, šeit notiek cīņa par kontroli principā ar tiem pašiem latviešiem, ar pašvaldībām, Latvijas Republikas pašvaldībām.
Tas to visu padara, kolēģi, par ļoti, ļoti skumju... jo vēlreiz - tā vietā, lai runātu par ostu un tranzīta nozares attīstību vai par (pašreizējā situācijā) lejupslīdes novēršanu, te notiek cīņa par kontroli. Un tā cīņa notiek mūsu starpā. Starp Latvijas Republikas pilsoņiem. Tāds ekonomiskais civilkarš. Ir skumji, kolēģi, šo visu vērot.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Tātad debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu...?
K. Feldmans. Komisijas vārdā vēlos vērst uzmanību uz divām lietām šī priekšlikuma sakarā.
Pirmā lieta ir tā, ka šis likumprojekts, ko mēs šobrīd skatām otrajā lasījumā, ir tikai un vienīgi ostu pārvaldības reformas likumprojekts. Tas nav ne par kādiem citiem jautājumiem, tas tikai maina pārvaldību ar mērķi stiprināt valsts varu.
Otrā lieta, ko vēlos piebilst, - konkrētais pants, ko deputāts Valainis piedāvā pārrakstīt pilnīgi citādāk, ir spēkā kopš 2000. gada 1. jūlija, tas ir stājies spēkā vairāk nekā pirms 21 gada un nekad nav ticis... šajā laikā grozīts. Un arī šis likumprojekts reformas kontekstā šo pantu negroza. Šajā gadījumā deputāts ierosina grozīt pantu, kurš ir labi strādājis jau 21 gadu, un es domāju, ka tam arī būtu jāturpina strādāt.
Atgādināšu, ka komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, tādēļ aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 50, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 3. - deputāta Valaiņa priekšlikums faktiski ir par ostas jēdzienu, par 2. pantu, sadalot to divās daļās. Tīri redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Cienītie kolēģi! Es aicinātu arī ziņotāju iesaistīties debatēs, ja ir vēlme debatēt par priekšlikumu un par šo 21 gadu - ka norma ir labi strādājusi. Es gribētu teikt, ka pats likums, kamēr jūs neieviesāt tajā būtiskas izmaiņas, izslēdzot pašvaldības, arī gana labi strādāja un pat rezultāti bija tīri ciešami, jo nodrošināja pastāvīgu augšupeju ikvienā ostu rādītājā - gan kravu apjomu ziņā, kas līdz ar to arī nodrošināja labus rādītājus “Latvijas dzelzceļam”... un šobrīd mēs redzam - pāris tūkstoši cilvēku periodiski, ik pa laikam, tiek atlaisti no “Latvijas dzelzceļa”.
Ostu kritums ir pamatīgs, un tas ir sācies... visa šī lejupslīde sākās tieši tajā brīdī, kad Jaunā konservatīvā partija pārņēma šo jomu. Sākās viss ar to brīdi, kad satiksmes ministrs... tai skaitā premjers, sāka apšaubīt tranzīta lomu valstī, un mēs redzam, ka Igaunijā - pat Igaunijā! - šie rādītāji ir stipri uzlabojušies. Lietuvā vispār, bez ierunām, fantastiski darbojas, balstoties tieši uz to... kā mūsu politiķi izprot prioritātes. Ja šobrīd prioritāte ir valsts varas stiprināšana ostās, tad ar kādu mērķi tas viss notiek? Mēs mainām kārtību mainīšanas pēc, izveidojam, satricinām visu nozari un izslēdzam galveno vilcējspēku, kas ir pašvaldības, kas ir ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī, kur ir šīs ostas... kaut kādā veidā darbojas, galvenais vilcējspēks... it visur. Mēs šobrīd ejam pilnīgi pretēju ceļu. Tik tiešām tā sistēma, kas ir izveidota un 20 gadus strādājusi, kas balstījās labāko Eiropas ostu praksē un reālajos piemēros, kā attīstīt ostas, kas arī Latvijā tika ieviesta, - mēs šobrīd tam vienkārši braucam pāri.
Tāpēc... kā jau pie iepriekšējā priekšlikuma tika minēts, kad aicināja neatbalstīt manu priekšlikumu tikai tāpēc, ka spēkā esošā norma darbojas jau 21 gadu... man ir jautājums: kāpēc mēs šodien vispār šeit atrodamies... pie šī likumprojekta, un vai pašiem nebūtu kritiski jāpaskatās uz to, kādi tad īsti ir patiesie iemesli, kāpēc ostu kravu apjoms krīt, kāpēc Lietuva, Igaunija spēj noturēt to kaut kādā līmenī un pat pieaudzēt atsevišķos segmentos, kaut gan mēs esam vienā ģeopolitiskā situācijā... kāpēc viņiem izdodas, mums ne? Varbūt atbilde ir meklējama kaut kur tepat, ne pārāk tālu, vienkārši paskatoties ministru spējā vai nespējā vadīt šo nozari un pieejā kā tādā. Varbūt tā galvenā kļūda bija tajā, ka šo dzinējspēku, kas ir pašvaldības, mēs izslēdzām ārā.
Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Paldies par to. Tas ir, kā jau minēja, redakcionāls, bet tomēr pēc būtības svarīgs, tas sadala... redakcija, kas bija iesniegta, bija tādā... teiksim tā, viss bija samests kopā - vienā garā teikumā. Es to piedāvāju sadalīt, nosakot atbildības jomas par noteikumiem un pamatjēdzienā.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
K. Feldmans. Ir gan piebilstams. Tātad jūs jau jutāt, ka debatētājs acīmredzami samulst. Tas ir tādēļ, ka šis pants ir spēkā kopš 1997. gada, nav ticis grozīts vairāk kā 24 gadus. Arī reformas kontekstā nav plānots šo pantu grozīt, tādēļ vienīgā izmaiņa, ko Valaiņa kungs šeit piedāvā, ir atdalīt vienu paragrāfu kā atsevišķu... faktiski izveidojot divus atsevišķus punktus pantā.
Tā kā šis ir tīri redakcionāls, faktiski ļoti nebūtisks priekšlikums, kas vienkārši maina 24 gadus veca panta redakciju, nebija nekādu iebildumu atbalstīt.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Es atvainojos, ir pieprasīts balsojums. Auguļa kungs, jūs... tā nebija kļūda? Jūs pieprasāt balsojumu par šo likuma normu? Par 3. priekšlikumu?
Labi. Kolēģi, ir pieprasīts balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret - 5, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. Ļoti labi, paldies.
Ejam tālāk. Nākamais - 4. - Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta 1. pantu, kas ir... ka Satiksmes ministrija iesaka Ministru kabinetam veikt... tātad ir par jautājumiem attiecībā uz robežu noteikšanu. Viktors Valainis acīmredzot iesniedzis, ka Satiksmes ministrijai nebūtu jādod tādas tiesības. Šajā sakarā likās... Deputāti acīmredzamu iemeslu dēļ priekšlikumu noraidīja.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 47, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 5. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. It kā pat pārrakstot visu 3. pantu par ostas robežu noteikšanu. Tas sāls slēpjas tajā, ka būtu tā kā... jāpierāda, kuras teritorijas ir nepieciešamas ostas perspektīvai attīstībai, tātad tie vārdi “kuras nepieciešamas ostas perspektīvai attīstībai”, kas, diskutējot komisijā... Šāda jauna lieta komisijā netika atbalstīta.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Cienītie kolēģi! Acīmredzot arī komisijas vadītājs nav izpratis priekšlikuma būtību. Šī būtība ir atgriezties pie tā, ka īpašnieki vai tie, kas darbojas šajās ostas teritorijās... arī viņu priekšlikums mainīt robežas attiecīgi pie kaut kādas situācijas maiņām būtu ņemams vērā, nevis tā, kā tiek piedāvāts, ka tikai un vienīgi Ministru kabinets lemj par robežu grozīšanu, tikai un vienīgi pēc Satiksmes ministrijas priekšlikuma.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā!
K. Feldmans. Atgādināšu, ka komisija lēma šo priekšlikumu neatbalstīt.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 49, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts. (Pauze.)
Kolēģi, ir radušās nelielas tehniskas grūtības.
Sāksim vēlreiz - par nākamo priekšlikumu.
Lūdzu, vārds ziņotājam.
K. Feldmans. Jā... pazuda kaut kur Saeima.
6. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Par nekustamo īpašumu ostā, par 4. panta izteikšanu jaunā redakcijā. Komisijā netika atbalstīts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 8, pret - 48, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 7. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā pēc diezgan garām diskusijām netika atbalstīts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Kolēģi! Es pieteicos debatēt par šo - 7. - kolēģa Edgara Tavara priekšlikumu, jo mans - 8. - priekšlikums pēc būtības sakrīt ar 7. priekšlikumu.
Gan Tavara kungs, gan arī es, iesniedzot 7. un 8. priekšlikumu... pēc būtības esam runājuši jeb piedāvājuši to, ka... Tātad tas, kas pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā ir teikts par valsts īpašumiem, un tas, kas ir teikts par pašvaldību īpašumiem, - tās būtu nodalāmas lietas un par to likumā vajadzētu runāt divās dažādās vietās.
8. priekšlikums, gluži tāpat kā 7. priekšlikums, ir par valsts daļu jeb valsts īpašumiem - valsts īpašumiem pārvaldošajās komercsabiedrībās. Uzreiz gribu teikt, ka ne 7., ne 8. priekšlikums pēc būtības neko nemaina attiecībā uz valsts īpašumiem, neko no tā, kas jau ir atbalstīts pirmajā lasījumā... pirmā lasījuma redakcijā. Taču šeit ir būtiskas lietas, par kurām tomēr būtu jārunā.
Tātad šo manu - 8. - priekšlikumu vajadzētu vērtēt kopā (Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tas arī tika vērtēts kopā) ar manis iesniegto 15. priekšlikumu, līdzīgi kā 7. - Tavara kunga priekšlikums tika vērtēts kopā ar viņa iesniegto 14. priekšlikumu. Tātad, ja 7. un 8. priekšlikums ir par valsts īpašumiem, tad 14. un 15. priekšlikums - tie ir atšķirīgi, bet tie runā par to, kādā veidā un vai vispār pašvaldībām būtu jānodod savi īpašumi ostu pārvaldošās komercsabiedrības rīcībā.
Šeit es atkal gribu runāt par to, ka ir jābūt zināmā mērā paritātes principam, jo Satiksmes ministrija, iesniedzot mums šo likumprojektu izskatīšanai, attiecībā uz valsts īpašumiem jau bija paredzējusi izņēmumus, ka ne visi valsts nekustamie īpašumi ir nododami ostu pārvaldošajai komercsabiedrībai, ka izņēmumi varētu būt attiecībā uz tādiem īpašumiem, kuri, iespējams, būtu nepieciešami publiskas institūcijas darbības nodrošināšanai, vai arī (kas ir pašsaprotami) tas viss, kas ir saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru un kas būtu nododams dzelzceļa pārvaldītājam, valsts dzelzceļa pārvaldītājam.
Līdzīgā veidā acīmredzot būtu jābūt principam, ka arī (Skaņas pārrāvums.)... pašvaldībai izvērtēt visus savus īpašumus un, ja vispār pašvaldība lemj kaut ko nodot ostu pārvaldošajai komercsabiedrībai valdījumā, tad šajā lemšanas procesā vadīties no tā, kas pašai pašvaldībai ir nepieciešams, lai tā nodrošinātu savu iedzīvotāju un savā teritorijā darbojošos uzņēmēju intereses, no vienas puses, un, no otras puses, ja tā vispār ir lēmusi piedalīties šajā komercsabiedrībā, - kas būtu tie nekustamie īpašumi, kurus pašvaldība būtu gatava nodot. Jo mums šeit ir jāņem vērā tas, ka ir virkne citu likumu, tai skaitā likums “Par pašvaldībām”, likums par valsts mantas tātad... pārvaldīšanu un neizsaimniekošanu un citi normatīvie akti, kas pašvaldībām ir saistoši. Pašvaldībām vienmēr par saviem īpašumiem ir jātur rūpe, un nevar vienkārši ar likumu uzlikt pienākumu pašvaldībai kaut ko nodot privātam komersantam.
Kas attiecas uz pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju, likuma redakciju, kolēģi, izlasiet, tur nav skaidrs (no šīs redakcijas), vai tas, ka pašvaldībai savi nekustamie īpašumi ir jānodod ostu pārvaldošajai komercsabiedrībai, - vai tas ir pienākums vai tiesības? Tur ir uzrakstīts izplūdušā veidā, tā ka, manuprāt, kaut vai šī iemesla dēļ šī panta daļa būtu jāprecizē.
Es aicinu atbalstīt savu - 8. - priekšlikumu un vienlaikus arī deputāta Tavara - 7. - priekšlikumu, un vēlāk es argumentēšu arī par savu 15. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! 7. priekšlikums, kā jau kolēģis deputāts Vucāns minēja, ir līdzīgs 8. priekšlikumam. Mans - 7. - priekšlikums tiešām skatāms zināmā kontekstā ar 14. priekšlikumu, kas nosaka... 14. priekšlikums faktiski nosaka pašvaldības lomu, līdzdalību savu nekustamo īpašumu... ostas kapitālsabiedrībā, 7. priekšlikums citstarp precizē valsts lomu, un, kā jau arī pirmajā lasījumā Satiksmes ministrija piedāvājusi paredzēt noteiktus izņēmumus attiecībā uz valsts īpašumu, arī šis priekšlikums faktiski piedāvā saglabāt šos izņēmumus. Ja konkrēti, tad, pirmkārt, kapitālsabiedrības valdījumā nenodot to valstij piederošo nekustamo īpašumu, kas izmantojams publiskas... vai tās institūciju funkciju īstenošanai. Tas šķiet absolūti loģiski. Otrkārt, kapitālsabiedrību valdījumā nenodot to valstij piederošo zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla. Tas arī šķiet absolūti loģiski.
Tādējādi jau pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija faktiski neparedz valsts īpašuma automātisku nodošanu kapitālsabiedrības valdījumā, attiecīgi ir jāvērtē tā izmantošanas mērķis un nepieciešamība. Manuprāt, līdzīgas tiesības ir nododamas arī pašvaldībām. Ja mēs raugāmies arī uz pašvaldību... regulējošiem likumiem, ko citstarp minēja arī Vucāna kungs, - uz likuma “Par pašvaldībām”, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likuma noteikumiem -, tur ir skaidri teikts ne tikai par tiesībām, bet arī par pienākumiem... un šajā gadījumā lemt, vai un kādus savus īpašumus nodot ostas pārvaldes valdījumā un ar kādiem nosacījumiem tas iespējams. Tāpat pašvaldībai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums kontrolēt un uzraudzīt sava īpašuma izmantošanas likumību un lietderību.
Faktiski vairāku priekšlikumu būtība šajā likumā tieši to arī paredz, jo, ja mēs tādā voluntārā kārtībā uzliekam pilsētai, šajā gadījumā Rīgai vai Ventspilij, nodot savu pašvaldības īpašumu kapitālsabiedrībai, kuras mērķis nav primāri atbalstīt vietējo iedzīvotāju intereses, bet gūt peļņu... arī iespēja... katrā ziņā noteikti nevaram izslēgt tādu iespēju, ka, ņemot vērā arī... kopš valsts ir pārņēmusi kontroli pār šīm divām ostām, vienā brīdī varētu tikt lemts arī par šo ostu privatizāciju - noteikti par viszemāko iespējamo cenu, kāda vien ir iespējama. Tāpēc... vēl jo vairāk skatot to kontekstā, kad šīs brīvostas... Rīgas brīvosta, kas ir ļoti nozīmīga daļa Rīgas pilsētā, un Ventspils brīvosta, kura ir Ventspils pašvaldības īpašuma daļa un ventspilnieku kapitāls, ir vēl lielākā īpatsvarā, vēsturiski veidojies pilnībā uz šo pašvaldību zemēm... tad šobrīd mēs nododam kapitālsabiedrības valdījumā, kur citstarp kapitālsabiedrība šos līdzekļus var ieguldīt arī ārpus savas ostas teritorijas, bet ne pilsētā. Mēs varam nonākt situācijā, kad pilsētnieki cieš. Šajā gadījumā es domāju vairāk par Rīgu. Ļoti izteikti tas ir arī Ventspilī.
Ja mēs komisijas sēdē... es personīgi jautāju, vai ir Rīgas domes lēmums par to, ka viņi piekrīt. Tāda lēmuma nav. Ir dzirdamas kaut kur sarunas, ka Rīgas vicemērs no partijas VIENOTĪBA ir piedalījies kopā ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, ir runājuši par šo proporciju un par to, ka, jā, visticamāk, pilsēta atdos savu īpašumu valdījumā kapitālsabiedrībai, bet lēmuma nav.
Tieši tāpat kā... Es arī jautāju, vai ir Konkurences padomes atzinums kopumā par likumprojektu. Šāda atzinuma arī nav. Eiropas Komisijas pozitīvs atzinums... nē, ir tikai pirmšķietamas sarunas bijušas.
Tāpēc, kolēģi, ja mēs runājam par valsts īpašumu, valsts mantu, ļoti līdzīgai pieejai būtu jābūt arī attiecībā uz pašvaldību mantu - tā, lai pašvaldības iedzīvotājiem tiešām būtu labums, nevis ļaunums.
Šobrīd, manā ieskatā, nododot faktiski valdījumā kapitālsabiedrībai visas šīs zemes, kur pašvaldībai nav saprātīga ietekme pār šīs zemes funkciju izmantošanu, kas... varbūt tiešā veidā nav nepieciešams kapitālsabiedrības veicināšanai, bet, ņemot brīvostas... ostu teritoriju lielumu, tad es tiešām aicinu šo priekšlikumu skatīt kontekstā ar 14. priekšlikumu - tā, lai mēs varētu līdzvērtīgi skatīt gan valsts, gan pašvaldības...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Debates jau slēgtas.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Komisijas vārdā vēlos vērst uzmanību, ka likumprojekta pirmā lasījuma redakcija paredz, ka pašvaldības nekustamo īpašumu nodod valdījumā ar attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcijas lēmumu. Šo mēs vēl precizēsim redakcionāli 13. priekšlikumā, kas ir komisijas priekšlikums.
Šajā gadījumā... 7. priekšlikums vispār svītro normu, tātad neparedz vairs regulējumu, kā pašvaldības var nodot nekustamo īpašumu valdījumā, kaut gan tāds regulējums ir pat likuma spēkā esošajā redakcijā, proti, 4. panta trešajā daļā.
Līdz ar to komisijas deputāti... pārliecinoši... nolēma šo priekšlikumu noraidīt.
Tādēļ aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 49, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 8. priekšlikums ir, cik mēs konstatējām, identisks, līdz ar to varētu nebūt balsojams. (Pauze.) Hallo!
Sēdes vadītāja. Šeit Juridiskais birojs vēlas vēl pārbaudīt, vai tas ir balsojams vai nav balsojams. Mēs gaidām atbildi no Juridiskā biroja.
K. Feldmans. Labi. Gaidām, gaidām. (Pauze.)
Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs piekrīt, ka priekšlikums ir identisks, bet debates par to ir iespējamas.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Paldies. Kolēģi! Es, jau runājot par 7. priekšlikumu, pats arī atzinu, ka pēc būtības tas ir sakrītošs... 7. un 8. priekšlikums ir sakrītoši.
Bet, tā kā tālākajos priekšlikumos tomēr būs runa vēl arī par šīm... pašvaldības pienākumu vai tiesībām nodot savus nekustamos īpašumus ostu pārvaldošās komercsabiedrības valdījumā, es vēlos šeit atgādināt to, ka, izskatot šos un arī tālākos priekšlikumus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, arī Juridiskā biroja pārstāvji tomēr atzina, ka attiecībā uz pašvaldības īpašumu nodošanu ostu pārvaldošās kapitālsabiedrības valdījumā ir nepieciešams precīzāks regulējums, nevis tikai tāds, kāds bija spēkā esošajā panta redakcijā.
Manuprāt... Kā es jau teicu iepriekš, es šādu, precīzāku, regulējumu esmu piedāvājis jau šobrīd, sadalot... tātad valsts īpašumu nodošanu pašvaldībai... komercsabiedrībai un pašvaldību īpašumu nodošanu komercsabiedrībai... starp diviem priekšlikumiem, starp savu 8. un 15. priekšlikumu.
Par 8. priekšlikumu tiešām saturiski jau ir nobalsots, bet par 15. priekšlikumu es ļoti vēlētos vēl argumentēt.
Kā ziņotājs teica, tad ir komisijas... 13. priekšlikums... Bet 13. priekšlikumā iestrādātās normas, manuprāt, tomēr pārkāpj virkni no tām, teiksim, labu pārvaldību nodrošinošajām prasībām jeb principiem... labu pārvaldību nodrošinošiem principiem, tāpēc tiešām es argumentēšu, arī runājot par tālākiem priekšlikumiem, par to, kā es to lietu redzu.
Bet šobrīd tātad šis priekšlikums diemžēl nav balsojams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas piebilstams par 8. priekšlikumu pēc debatēm?
K. Feldmans. Nekas nav piebilstams. Nav balsojams priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Turpināsim.
9. priekšlikums.
K. Feldmans. 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas piedāvā vēl vienu versiju, kā izteikt likuma 4. panta trešo daļu, un tātad arī pieskaras tieši priekšlikuma pēdējā daļā, kā tagad notiktu šī pašvaldības īpašuma nodošana valdījumā. Tur ir rakstīts, ka var nodot vai arī iznomāt. Pēc diskusijām komisijā šis priekšlikums tika noraidīts.
Atgādināšu, ka precizētā versija ir 13. - komisijas priekšlikumā.
Šo aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Cienītie kolēģi! Kā jau komisijas vadītājs teica, šī ir juridiskās formas maiņa, par ko faktiski sniegts arī Eiropas Komisijas novērtējums. Bet nav dots novērtējums par kapitālsabiedrībām paredzētā valsts atbalsta pieļaujamību.
Līdz ar to, lai no tā izvairītos, ir arī šis priekšlikums, jo kapitālsabiedrībām paredzētais valsts atbalsts veidojas vismaz no šādiem elementiem: pašvaldības īpašums, ko tā nodeva ostas pārvaldei laikā, kad ostas pārvalde bija pašvaldības iestāde; ostas pārvaldes īpašums, ko tā ieguvusi bez atlīdzības, lietojot gan valsts, gan pašvaldības mantu; papildus - ieguldījums no pašvaldības puses, ja pašvaldība izlems līdzdarboties kapitālsabiedrībā; pastāvīgas tiesības kapitālsabiedrībai lietot valsts un pašvaldības īpašumu, gūstot visus ienākumus no tā lietošanas. Kapitālsabiedrība no pašvaldības īpašumu izmantošanas iegūtos līdzekļus varēs izmantot ārpus ostas un ārpus pašvaldības teritorijas.
Pašreizējais Likuma par ostām 12. pants paredz, ka ostas pārvaldes finanšu līdzekļus varēs izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, kā arī likumā noteikto funkciju izpildei, bet likumprojekts šādas normas paredz izslēgt. Un rezultāts būs tas, ka kapitālsabiedrību līdzekļus, kas iegūti no pašvaldības īpašumu izmantošanas, varēs izmantot ārpus pašvaldības teritorijas un nesaistīti ar pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Tas, protams, pārkāpj arī likuma “Par pašvaldībām” 77. pantu.
Sakarā ar to arī šinī priekšlikumā mēs piedāvājam, lai mēs izvairītos... mainot juridisko formu, izvairītos no tā, ka būs Eiropas Komisijas pārmetumi par valsts atbalstu... To arī Finanšu ministrijas pārstāvis komisijā teica: “Tad jau mēs skatīsimies... uz trešo lasījumu... Iespējams, ka tad mēs varēsim šo likumu apturēt.” Manuprāt, ir absurds.
Ja mēs kaut ko darām, tad darām kārtīgi, nevis... pirmšķietami, atbildi saņemot no Eiropas Komisijas, mums liekas, ka viss būs kārtībā.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...? Lūdzu!
K. Feldmans. Atgādināšu, ka komisija precizējusi 4. panta trešo daļu 13. priekšlikumā.
Sakarā ar to pēc plašām diskusijām šis, 9., priekšlikums ir komisijā noraidīts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 46, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 10. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas arī ir par to pašu - 4. panta trešo daļu.
Šoreiz piedāvājums ir tāds, ka pašvaldība it kā varēs iznomāt savu nekustamo īpašumu uz termiņu, kas nepārsniedz 45 gadus, izņemot... ja tiek ieguldītas investīcijas 50 miljonu apmērā un tā tālāk.
Tātad nu ir pilnīga... tātad notikusi tiesību normu jaunrade, parādījušās pilnīgi jaunas idejas.
Komisijā diskutējot priekšlikums tika noraidīts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt un neiebilst.
K. Feldmans. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir principā atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans.12. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Pēc būtības tā doma sakrīt ar Juridiskā biroja ieteikumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek precizēts, ka pašvaldības zeme nodota valdījumā ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu. Arī tas ir pēc Juridiskā biroja ieteikuma. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Jā. Nu, šī jau ir lieta, par kuru es jau iepriekš runāju, bet...
Noklausieties, izlasiet paši šo formulējumu: pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.
Izlasot šo, es saprotu, ka tā ir imperatīva norma, tātad tāda, no kuras nav iespējams (Skaņas defekts.)...
Tātad: ja kāda daļa no zemes, kas līdz šim ir bijusi brīvostas pārvaldības īpašumā, ir piekrītoša pašvaldībai, tad tā tālāk ir jānodod šai ostu pārvaldes komercsabiedrībai. Es to nolasu šādā veidā.
Un tādā formā... ja tā ir interpretējama kā imperatīva norma, tad es to nevaru atbalstīt. Ja te būtu paredzētas tiesības, ka pašvaldība var nodot, tas būtu saprotami.
Un tas viss, par ko runāja arī mani kolēģi iepriekš un par ko es runāju iepriekš, - ka pašvaldībai, gluži tāpat kā valstij, ir jābūt tiesībām lemt par to, ko nodot komercsabiedrībai valdījumā un ko nenodot...
Tāpēc es atturēšos balsojumā par šo priekšlikumu.
Jo tas, ka tiek nomainīta pilsētas dome vai novada padome... nē, pareizāk sakot, tur ir runa tikai par pilsētām. Pilsētas dome... ar pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu... Tad tas viss ir saprotams, bet tātad es jau minēju, ka princips, manuprāt, nav pareizs.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Nu man jāprecizē, ka tieši tika novērsts tas jautājums, jo pagasta padomes vairs nepastāv, mēs tā komisijā konstatējām, tādēļ pašvaldības zeme... nodod valdījumā ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.
Tas ir komisijas priekšlikums. Komisija pati izstrādāja un atbalstīja. Aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. 14. - deputāta Tavara priekšlikums, kurš paredz veidot tā kā jaunu daļu 4. pantā. Būtībā - par to pašu, par ko tikko jau deputāti nobalsoja.
Nu, ņemot vērā, ka deputāti arī šeit, Saeimas sēdē, ir atbalstījuši šo 4. panta trešās daļas korekciju, kurā ir teikts, ka pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, tad pantā nav nepieciešams veidot jaunu punktu, jaunu daļu, kurā turklāt ir teikts, ka “var nodot valdījumā”.
Komisija neatbalstīja. Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Kolēģi! 14. priekšlikumu ir iespējams atbalstīt arī tad, ja ir atbalstīts 13. priekšlikums. Un, starp citu, nebija atbalstīts arī 7. priekšlikums...
Šī priekšlikuma jēga un būtība ir faktiski nodrošināt, ka mēs skatāmies visu spēkā esošo normatīvo aktu ietvaru - par ko pašvaldībai ir tiesības lemt un par ko pašvaldībai nav tiesību lemt. Un citstarp - arī gadījumus, kad pašvaldība var nodot jeb iznomāt kapitālsabiedrībai savu nekustamo īpašumu un lemt par tā izmantošanu tiktāl, ciktāl tas ir pilsētas interesēs, tātad pašvaldības interesēs, un nelemt par lietām, kas jau ir nodotas, protams, un kas ir ostas darbības vai kapitālsabiedrības veiksmīgas darbības atbalstam nepieciešamas.
Respektīvi, ja pašvaldībai ir gana liels zemes īpašumu aktīvs konkrētajā, pašreizējā ostas teritorijā, tad vismaz par to īpašumu, kas ir nepieciešams pašvaldībai, pašvaldības iedzīvotāju labā pašvaldība arī var lemt. Un nodalīt: to, kas ir nepieciešams kapitālsabiedrības darbībai (vai tie ir termināļi vai kāda infrastruktūra ap termināļiem, īpašumi, lai osta sekmīgi darbotos un attīstītos), nodot kapitālsabiedrībai.
Respektīvi, ar 14. priekšlikumu mēs paredzam nodrošināt pašvaldībai tiešām tiesības ievērot visus spēkā esošos normatīvus par sava īpašuma izmantošanu. Priekšlikums tiešām... šķietami... pašsaprotami paredz, ka pašvaldības savu nekustamo īpašumu var nodot valdījumā vai iznomāt attiecīgajai ostas pārvaldei... komersantam... ar attiecīgās pašvaldības lēmumu.
Mēs arī komisijā par to gari un plaši diskutējām. Un, starp citu, nesaņēmu skaidru atbildi - kas notiek, ja pašvaldība nolemj citādāk? Ja mainās Rīgā vara un pašvaldība nolemj citādāk?
Saprotu, ka, nē, mēs šobrīd neesam tam gatavi... tikko kāds ir mēģinājis tirgot, ietirgot tieši vai netieši savu politisko ietekmi, pārstāvēt pašvaldību bez domes lēmumiem... ka mēs tam nepiekrītam... ka mēs neredzam... piemēram, ka rīdzinieki no tā varētu gūt vairāk labuma nekā ļaunuma.
Tāpēc, kolēģi, vismaz tajā sadaļā, kas attiecas uz pašvaldībām... Es tiešām aicinu atbalstīt šo, 14., priekšlikumu - ka pašvaldībai ir tiesības atbilstoši savai likumdošanai... atbilstoši gan savām tiesībām, gan pienākumiem, kas nav pretrunā ar jauno likumu, lemt par sava īpašuma izmantošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Cienītie kolēģi! Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, ko ir iesniedzis mans kolēģis Tavara kungs. Es arī aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.
Un pamatā jau te... Ir jāsaprot: tas savā ziņā ir saistīts ar iepriekšējo, par ko runāja Vucāna kungs. Par to, vai pašvaldībām šis ir tā kā piespiedu kārtā, vai šī ir tomēr arī brīvprātīga iespēja ņemt dalību šādā kapitālsabiedrībā... un ko pašvaldība dara ar saviem aktīviem.
Saprotiet - pašvaldības, veidojot ostas, ir izdarījušas izvēli. Izdarījušas izvēli par jaunu darba vietu veidošanu, ieķīlājušas savus īpašumus, investējušas savus līdzekļus. Tie tikpat labi varēja tikt investēti jaunu bērnudārzu būvniecībā un infrastruktūras izbūvē... citiem svarīgiem jautājumiem, bet pašvaldības to ir darījušas šajā - ostu - jautājumā.
Tagad, kad pašvaldības pēc būtības tiek izslēgtas no ostu pārvaldības, tas būtu pavisam likumsakarīgi - iedot pašvaldībām lielākas iespējas rūpēties par savas teritorijas attīstību, jo te jau ir tas stāsts, ka... Ja pašvaldība redzēs, ka ostu pārvalde tā, kā līdz šim... absolūti nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem un veidot, piemēram, kravu apjoma pieaugumu, tad pašvaldība var izdarīt savu izvēli un attīstīt, piemēram, rūpniecisko ražošanu, attīstīt degradētas teritorijas, veidot ražošanu, kas, ļoti iespējams, varētu pat nebūt saistīta ar ostu, vai veidot citas kaut kādas attīstības jomas, kurām nav tiešas sasaites ar ostu, tādējādi dodot iespēju pašām ostām... ostu pārvaldei... nu, šīm jaunajām kapitālsabiedrībām tik tiešām nodarboties ar tām lietām, kuras viņi ir ieplānojuši šobrīd... valstij pārņemt pārvaldību un tad nodarboties ar visām šīm ostu padziļināšanas lietām, ar piestātņu uzturēšanu, ar velkoņu pakalpojumiem... organizēt un darboties. Lai tad darbojas! Ja jau valsts tik ļoti grib, lai tad valsts uzņemas pilnībā šo pārvaldību, bet lai atstāj pašvaldībai iespējas, ja pašvaldība redz, ka, pieņemsim, kādu teritoriju var veiksmīgi attīstīt kā ražošanas teritoriju, ka var attīstīt kādu degradētu teritoriju. Pašvaldībai dot tiesības, iespējas šo teritoriju izmantot savām vajadzībām.
Nevar vis tā - šobrīd jau apriori pateikt: jūs “piespiedu kārtā brīvprātīgi” visu šo liekat iekšā ostā, teikšanas jums te nebūs praktiski nekādas, un pat tad, ja mēs strādāsim neveiksmīgi, jūs varēsiet tikai izteikties un kaut kādā veidā... būsiet kā mazākuma akcionārs ar stipri ierobežotām iespējām kaut ko teikt.
Šis priekšlikums pēc būtības paredz pašvaldībai iespēju uzreiz jau nodalīt, pateikt: re, šī teritorija vajadzīga pilsētas attīstībai, šeit mēs veidosim... lemsim, vai tā būs uzņēmējdarbības... kaut kāda attīstības zona vai kultūras zona, vai ar tūrismu saistīts kaut kāds objekts.
Ir jādod pašvaldībai iespējas teritoriju attīstīt pēc saviem ieskatiem - tā, kā tas būtu vislabāk tās iedzīvotājiem. Ja ir kāda teritorija, kas nepieciešama ostai, tad par to var runāt, bet tam ir jābūt savstarpēji cieņpilnam dialogam. Šobrīd likumprojekta virzītāji pēc būtības šādu, cieņpilnu, dialogu ir absolūti izslēguši no šīm sarunām, izmantodami spēka pozīcijas. Spēka pozīcijas... nu, var jau vienmēr tās izmantot, tikai - vai tas vienmēr nes vajadzīgo rezultātu?
Šis priekšlikums tiešām... Šeit ir runa tieši par pašvaldības īpašumiem; šeit nav runa par Satiksmes ministrijai vai jebkurai citai ministrijai piederošiem īpašumiem vai uz valsts vārda esošiem īpašumiem; šeit ir runa tieši par pašvaldības īpašumiem, par to, kādā veidā... kā pašvaldība redz... un lai pašvaldībai būtu atraisītākas rokas attiecībā uz savu īpašumu pārvaldību.
Tāpēc, manuprāt, priekšlikums ir labs, tas atbilst tieši iedzīvotāju interesēm; tas nekavētu šos jaunos plānus, kā attīstīt ostas vai gluži vienkārši pārņemt ostu kontroli pilnībā savās rokās, bet tas iedotu arī pašvaldībām kaut kādas iespējas lemt par tām teritorijām, ko tās, iespējams, jau sakārtojušas, kur ir kaut kāds redzējums... Tas atbilst arī iedzīvotāju interesēm.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo, 14., priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu noraidīt, balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 47, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 15. - deputāta Vucāna priekšlikums. Arī tas paredz veidot jaunu 3.1 daļu 4. pantā. Runā arī par to, ka pašvaldības nodod valdījumā šos īpašumus ostas pārvaldei, ka varētu arī iznomāt un ka ostas pārvaldei katru gadu jāveic nodotā īpašuma inventarizācija...
Tas - par spīti tam, ka pašvaldības jau ir arī šīs kapitālsabiedrības potenciālie dalībnieki... un arī padomē un valdē - pārstāvji.
Nu, te ir viss iespējamais šajā priekšlikumā! Komisija pēc debatēm tātad noraidīja arī šo priekšlikumu.
Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Paldies, Feldmana kungs, par vārdiem “viss iespējamais”.
Tiešām esmu centies ielikt instrumentāriju. Tas, no vienas puses, ir saistīts ar to, ka pašvaldības nav pilnīgi brīvas rīkoties un tām nākas kādam citam nodot valdījumā savus nekustamos īpašumus, bet, no otras puses, pašvaldībām tomēr ir jābūt kā rūpīgam saimniekam - atbildīgām par visiem saviem īpašumiem, arī par tiem, kuri ir nodoti valdījumā kādam citam. Arī privātpersona, nododot... teiksim, izīrējot savu dzīvokli vai nododot lietošanā kādam savu automašīnu, tomēr tur rūpi par šo īpašumu, un gluži līdzīgi ir jānotiek arī ar pašvaldības īpašumiem, kuri to vai citu iemeslu dēļ ir nodoti valdījumā kādam citam. Un tāpēc šīs prasības par regulārām inventarizācijas atskaitēm un par citām lietām ir tikai pašsaprotamas. Tāpēc es arī par to esmu iesniedzis šo priekšlikumu. Turklāt, ja pašvaldība konstatē, ka kādi no komercsabiedrībai nodotajiem nekustamajiem īpašumiem netiek izmantoti atbilstoši norādītajam mērķim, būtu jābūt arī iespējai saprātīgā termiņā atprasīt šos īpašumus un atkal pārņemt valdījumu pār tiem.
Tās visas ir lietas, kuras ir atrunātas jau iepriekš Latvijas likumdošanā, tāpēc, manuprāt, šis manis piedāvātais regulējums ir tikai loģisks. Jo, kā jau es teicu iepriekš, katrs īpašnieks, kurš savu īpašumu uztic kādam citam, vēlētos saņemt regulāru informāciju par to, kas ar šo īpašumu notiek, tātad - arī īpašnieks, kurš ir mazākuma akcionārs.
Tāpat ir tikai pašsaprotami, ka īpašniekam ir tiesības savu īpašumu atprasīt no katras trešās personas, un komercsabiedrība šajā gadījumā ir trešā persona. Šādas īpašnieka tiesības tiešā veidā paredz arī Civillikuma 927. pants. Un līdzīga satura regulējuma nepieciešamību, diskutējot par šīm normām, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pieļāva arī Juridiskā biroja pārstāvji. Tāpēc es iesaku neriskēt ar šādām līdz galam neizstrādātām normām, atstājot tās likumā un gaidot, kad par tām radīsies tiesvedības... vai arī - kad Satiksmes ministrija piedāvās spēkā esošajām tiesību normām atbilstošu regulējumu.
Es aicinu jau šobrīd atbalstīt pašvaldības kā īpašnieka tiesības kontrolēt savu īpašumu izmantošanu. Aicinu atbalstīt šo manis iesniegto 15. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Par šo priekšlikumu. Es redzu to, ka tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstītu priekšlikumu, 8. priekšlikumu, bet es gribētu uzsvērt, ka šis priekšlikums tomēr ir svarīgs, - līdzīgi, kā Vucāna kungs jau minēja.
Sanāk tā, ka šobrīd pati Satiksmes ministrija šajā likumprojektā ir ietvērusi normas, kuras pēc būtības paredz viņu iespējas izvēlēties tos īpašumus, kurus... tātad valsts neiegulda visus īpašumus pēc kārtas šajā jaunajā kapitālsabiedrībā, bet veic zināmu atlasi.
Attiecībā uz pašvaldībām tāda īsta atlase šeit nav nolasāma, te ir “piespiedu brīvprātības” princips, ka pašvaldība iegulda visu, kas tur ir, iegulda jaunajā kapitālsabiedrībā, nešķirojot, vai viņiem to vajag vai nevajag, un neiedziļinoties tajā, ka tur... teju puse Ventspils ir šādā situācijā, kas, manuprāt, prasa kaut kādu izvērtējumu. Un tikpat loģiska ir arī šī prasība, ka pašvaldība, redzot to, ka... ja ar tās mantu rīkojas nejēdzīgi, tad tā šo mantu var atprasīt atpakaļ. Tas būtu, manuprāt, pilnīgi normāli, ja būtu tāda kārtība ielikta likumā iekšā, - tādā veidā... kaut kādā veidā kontrolējot...
Tas, ko komisijas vārdā minēja ziņotājs... par to, ka pašvaldības jau tur ir - tajā pārvaldībā... Vēlreiz un vēlreiz jāuzsver, ka pašvaldības ir mazākumā tajā pārvaldībā un pašvaldībām nav iespējas ietekmēt šos procesus; var nonākt situācijā, kad vienkārši... es neizslēdzu, ka nonāks situācijā, kad valsts, no savas puses neprasmīgi darbojoties, degradē gan pašvaldības īpašumu vērtību, gan arī bojā pašvaldības tēlu. Šajā gadījumā tās ir lielas, lielas teritorijas daļas, kuras tiek nodotas bez ļoti stingriem kontroles instrumentiem, bez kontroles iespējām.
Šī priekšlikuma galvenā jēga ir vērsta uz to, lai pašvaldība, ieguldot savu mantu, varētu šo mantu dabūt arī kaut kādā kontrolē un lai būtu jāatskaitās, un lai pašvaldībai būtu kaut kādi instrumenti, ar kuriem rīkoties pēc būtības, ja šī manta tiek izmantota nepareizi.
Kolēģi! Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Cienītie kolēģi! Kā jau es minēju pašā sākumā, ir jābūt vienlīdzības principam.
Feldmana kungs pašā sākumā minēja, ka ieguldījumi... pašvaldību ieguldījuma attiecība dalībai kapitālsabiedrībā ir 50 pret 50 (viņš to minēja gan angliskos terminos), bet faktiski, tālāk izskatot likumprojektu, mēs redzam, ka tā attiecība ir pavisam citāda: 40 pret 60; to komisija ir lēmusi.
Līdz ar to ir tikai loģiski šie priekšlikumi - iepriekšējais un šis Vucāna kunga priekšlikums. Ir runa par to, ka mazākuma akcionāram ir tiesības, arī tiesības, kuras ir jau noteiktas Civillikumā.
Kā jau Vucāna kungs minēja, arī Juridiskais birojs uzsvēra komisijas sēdē, ka ir nepieciešams regulējums, lai katrs īpašnieks, kas piedalās kapitālsabiedrībā, tomēr redz, zina un ir pārliecināts par to, ka viņa īpašums tiek izmantots tiem mērķiem, kam ir paredzēts un kam ir būvēta kapitālsabiedrība.
Kolēģi, arī visos tālākajos priekšlikumos viss ir būvēts tā, lai nebūtu nekādu valsts atbalsta... pārkāpumu, lai būtu šī līdzvērtīgā, vienlīdzīgā “spēle” un lai mēs nenonāktu tādā situācijā, ka tiek uzskatīts, ka pašvaldības īpašums nav nekas, ka pašvaldības īpašumu ir iespējams nacionalizēt.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo Vucāna kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...? Lūdzu!
K. Feldmans. Komisijas vārdā man ir jāvērš deputātu uzmanība...
Klausītājam no malas varētu izklausīties, ka tagad jau ir tā, ka par tiem īpašumiem, kuri ir ostas teritorijā, ir vēlreiz jālemj. Tas tā nav.
Atgādinu, ka šī ir tikai pārvaldības reforma. Tātad ir jau īpašumi, kuri ir ostas valdījumā; visas saistības pārņem šī jaunā kapitālsabiedrība, nekāds... Ja ir jāiegulda jauni īpašumi, tad, protams, tos var ieguldīt dome ar savu lēmumu.
Tātad vēršu uzmanību: šī ir tikai pārvaldības reformas maiņa. Netiek veidota osta kā saimnieciska vienība pilnīgi no jauna; netiek veidota kāda pilnīgi jauna teritorija.
Visu šo mēs dzirdējām arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, uzklausījām skaidrojumus, tāpēc komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.
Komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Vucāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 45, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 16. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Atkal - par 4. panta jaunu 3.1 daļu, kur... Šajā gadījumā tātad fokuss ir tieši uz īpašuma inventarizāciju - ar tādu domu, ka pašvaldība varētu pieprasīt... jau ieguldītos, jau valdījumā nodotos īpašumus atprasīt, tādā veidā būtībā sabotējot ostas darbu. Šajā gadījumā komisijas deputāti ievēroja konsekvenci - noraidīja arī šo, 16., priekšlikumu.
Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Ka pašvaldība varētu sabotēt ostu darbu - tas nu būtu stipri pārsteidzīgs komisijas vadītāja secinājums. Pēc būtības šis priekšlikums stipri neatšķiras no 15. priekšlikuma; tur ir daži uzlabojumi. Un varbūt šis priekšlikums pat ir vērsts... ar tādu tālāku skatu nākotnē. Un paskaidrošu, kāpēc.
Pirmām kārtām jau vēlreiz un vēlreiz jāatgādina... un šajā ziņā komisijas vadītājs, manuprāt, maldina Saeimu... Proti, ja mēs paskatāmies, vai tiek veidota jauna struktūra, - tiek veidota jauna! Un mēs, veidojot šo jauno struktūru, pieņemam, ka tas viss, kas ir šobrīd brīvostas pārvaldē... visi šie īpašumi tur ir radušies tā kā no zila gaisa. Netiek vērtēts, kā šis īpašums vispār tur nonācis, kas ir ieguldījis šī īpašuma attīstībā, sakārtošanā; kas ir bijis tas galvenais, kas par to vispār ir rūpējies visus šos gadus un kā resursi tur ir ieguldīti.
Protams, brīvostas pārvalde kā tāda... Bet, ja iedziļināmies jautājumā par to, kā attīstījušās industriālās teritorijas - šeit konkrēti runa par Ventspili -, tad tā bilde pavisam, pavisam cita: pilnīgi skaidrs ir tas, ka Ventspils pašvaldība Ventspils iedzīvotāju naudu... ir veikusi ļoti būtiskus ieguldījumus... galvojumus un tā tālāk... šī īpašuma attīstībā, kuri nav salīdzināmi ar valsts budžeta ieguldījumiem.
No valsts budžeta puses, manuprāt, ir tikai un vienīgi struktūrfondu investīcijas, kuras nu nekādi nevarētu nosaukt par valsts budžeta investīcijām; tā ir Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, un tur... ir pilnīgi citi nopelni, kā dēļ šīs investīcijas te tiek ieguldītas. Tam ir tomēr citi iemesli.
Bet, ja skatāmies uz šo priekšlikumu, - jā, protams, savā ziņā tas paredz to, ka pašvaldība var atprasīt, ja pašvaldībai, piemēram, ir bažas par to, ka industriālās teritorijas turpmāk varētu tikt attīstītas tāpat, kā tiek attīstīts šobrīd “Latvijas dzelzceļš” vai jebkurš cits no Satiksmes ministrijas uzņēmumiem. Man arī būtu bažas - šādam pārvaldniekam nodot jebkādu īpašumu šobrīd.
Un, ja runājam par īpašumiem un teritoriālajām zonām, kurās darbojas un strādā vairāki tūkstoši darbinieku, tad jāteic, ka šīs bažas, manuprāt, ir diezgan pamatotas, mēģinot aizsargāt arī uzņēmēju intereses visā tajā, lai tomēr iegūtu kaut kādu pārredzamību arī nākotnē.
Bet tomēr šis priekšlikums ir ar skatu - tiešām plašu skatu - nākotnē. Un tas paredz arī komersantu attiecības nākotnē. Tas ir būtiski - saprast to, kāpēc šobrīd, šo likumu pieņemot... ja šo likumprojektu pieņem trešajā lasījumā... kāpēc šis priekšlikums ir svarīgs.
Proti, šis priekšlikums nodrošina arī komersantu... garantijas, ka pēc tam, kad būs jau nākamā Saeima un tiks atkal mainīts šis likums... Es domāju, diezgan ātri šis likums tiks atkal grozīts; agri vai vēlu Saeima, Saeimas deputāti sapratīs šo pieļauto kļūdu (tā ir bijis arī iepriekš) un šo likumu grozīs. Sapratīs to, ka pašvaldības iesaistei jābūt lielākai. Un šī pārvaldes forma arī var - teorētiski var - mainīties.
Lai nodrošinātu arī šiem pašiem uzņēmējiem viņu noslēgto līgumu pārskatāmību ilgtermiņā, tas paredz arī to, ka šie līgumi automātiski tiek pagarināti, neskatoties uz to, ar kādām darbībām nodarbojas valsts no savas puses, ar kādām mūsu pārvaldības maiņām... šogad, nākamgad vai aiznākamgad... šie līgumi turpina savu darbību. Tāds ir šis priekšlikuma... pamatuzlabojums, un tāds ir skats nākotnē.
No šodienas skatpunkta raugoties - ja šādu likumu pieņemsim -, esmu pilnīgi pārliecināts, ka agri vai vēlu šī pārvaldības forma būs jāmaina. Un pašvaldības loma būs jāstiprina, patīk tas vai ne. Tagad politisku apsvērumu dēļ tā ir būtiski samazināta, bet nākotnē, es domāju, arī līdz mums atnāks tā starptautiskā pieredze, ka tomēr pašvaldības daudz veiksmīgāk spēj pārvaldīt savu teritoriju, jo ir ieinteresētas šīs teritorijas pārvaldībā daudz vairāk nekā valsts no savas puses.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu noraidīt, balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 48, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.
Pirms pārtraukuma - paziņojums.
Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe Evija Papule un mēs viņu sveicam. Daudz laimes!
Godātie kolēģi! Vēl deputātu reģistrācija.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt šā gada 4. novembra sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans. Atsākam strādāt ar likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”.
Esam nonākuši līdz 17. priekšlikumam. Tas ir deputāta Tavara iesniegts priekšlikums. Un te izšķirošais moments ir tas, ka priekšlikuma beigās ir runa, ka “ostas pārvaldei piešķirot apbūves tiesības uz brīvostas teritorijā esošu, pašvaldībai piederošu zemi, sākotnēji ir jāsaņem attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcijas lēmums”. Nu tas neatbilst reformas būtībai. Līdz ar to komisijā deputāti šo priekšlikumu noraidīja.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms iepriekšējām sēdēm, kad mēs sākām skatīt šo konkrēto likumprojektu... nule kā beidzot šo likumprojektu pirms pārtraukuma skatīt, komisijas vadītājs citstarp minēja, ka šis likumprojekts faktiski neparedz nekādu pārvaldes maiņu, bet paredz... paredz tieši tikai un vienīgi pārvaldes maiņu, bet neparedz izmaiņas ostu darbībā pēc būtības.
Es gribētu viest skaidrību, jo mēs skaidri un gaiši šajā likumprojektā redzam, ka, tieši otrādi, likumprojekts, mainot šo pārvaldes formu, maina faktiski visu ostas darbību pēc būtības. Tiek piedāvāts pilnīgi pretējais. Mēs redzam, ka tiek piedāvātas izmaiņas ostu pārvalžu juridiskajā formā, kas pēc būtības nozīmē arī ļoti būtiskas izmaiņas visā ostu pārvaldības darbībā, tostarp veidā... ka ostu pārvaldes būs tiesīgas rīkoties ar saviem faktiski visiem publiski pieejamiem īpašumiem un resursiem.
Mēs zinām, ka šobrīd Rīgas brīvosta un Ventspils brīvosta faktiski darbojas kā publiskas atvasinātas personas, kurām ir jāstrādā gan pēc Valsts pārvaldes iekārtas likumā definētajiem pārvaldības veidiem, gan jāievēro Administratīvā procesa likums, gan uz tām ir attiecināms arī Informācijas atklātības likums... citstarp pieejama informācija arī medijiem - viss par un ap ostu.
Principā pašreizējā darbības forma paredz, ka ostas darbība ir pilnībā atklāta, bet tajā brīdī, kad mēs mainām šo formu uz kapitālsabiedrību, uz to attiecas tikai un vienīgi Komerclikums un daudz informācijas tiek slēpts. Tā ir komercinformācija... kur citstarp vēl pašvaldībām, mazākuma akcionāram, lai piedalītos, ir jāiegulda savu pašvaldību iedzīvotāju manta, tai skaitā vēl papildu manta tai, kura jau šobrīd ir ieguldīta. Tādi ieguldījumi ir ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, un tie ir vērā ņemami. Tie ieguldījumi ir miljonos.
Ko tas nozīmē šajā brīdī? Ja tiek mainīta ostu pārvaldības forma, tad mums jāsaprot, ka šī vairs nav pašvaldības vai valsts, bet šai gadījumā šī faktiski ir privāta struktūra... ar mērķi, ko mēs citstarp arī ļoti labi varējām dzirdēt komisijas sēdē, kas būtu ļoti vēlams nākamais solis, - ar kotēšanu biržā, respektīvi, ar privatizāciju. Mēs šobrīd nodarbojamies ar to, ka mēs, faktiski mainot visu pārvaldības modeli un visu ostas principu pēc būtības, laikā, kad valsts ir pārņēmusi faktiski šīs divas ostas - Rīgas ostu un Ventspils ostu -, kur ir milzīgi, milzīgi apgrozījuma kritumi...
Līdz ar to arī ostu vērtības kritumi ir milzīgi, arī pašvaldību iedzīvotāju ieguldītā manta, kopīgā manta, ko līdz šim pārvaldīja pašvaldība, bet kas ir ieguldīta ostās, ir ļoti, ļoti liela un mērāma daudzos miljonos, - tā tiek nodota kapitālsabiedrībai, kur pašvaldībai par savu mantu vairs nav teikšanas. Nekādas teikšanas.
Tad jautājums ir cits: kurš faktiski sabotē, kas ir pretlikumīgi, - vai pretlikumīgi ir tas, ka pašvaldība prasa savas mantas uzraudzību un saskaņojumu, vai pretlikumīgi ir tas, ka mēs faktiski nododam pašvaldības mantu, pašvaldības resursus un arī kopējos iedzīvotāju īpašumus, kas pieder faktiski visiem pašvaldības iedzīvotājiem, vienai kapitālsabiedrībai, kura savu peļņu, ja tāda nākotnē parādīsies, var ieguldīt stipri ārpus šīs konkrētās pilsētas? Viņi var ieguldīt jebkur atbilstoši Komerclikumam.
Kolēģi, tad kas ir tas, ko komisijas vadītājs pie iepriekšējā jautājuma, kad viņš aizrādīja deputātam Valainim... kāds ir patiesais šī likumprojekta mērķis? Tas, ko es ļoti labi redzu un saprotu, - ka patiesais šī likumprojekta mērķis ir laikā, kad ostas ir kapitāli novājinātas, kad to vērtība ir milzīgi kritusies, iegūt kā kapitālsabiedrību, pēc tam ar sev zināmiem, iespējams, ārvalstu “potenciālajiem” (pēdiņās) investoriem (iespējams, tie ir pilnīgi pretēji (Skaņas pārrāvums.)... kādi starpvalstu oligarhi) šo ostu varētu privatizēt par vērtību, kas ir stipri zem tirgus tā brīža vērtības. Tas ir patiesais šī likumprojekta mērķis.
Tas, ko komisijas vadītājs norādīja komisijas vārdā... tas nu galīgi neatbilst. Attiecīgi 17. priekšlikuma pēdējais teikums arī aicina vismaz novērst šo problēmu... lai pašvaldībai ir tiesības uz kaut kādu saskaņojumu.
Tāpēc lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgriežamies pie šī likumprojekta. Es arī pievērsīšos šī priekšlikuma pašām beigām. Tā ir tā galvenā esence, kas paredz to, ka ostas pārvaldei, tātad kapitālsabiedrībai, piešķirot apbūves tiesību uz esošo zemi šajā brīvostas teritorijā, jāsaņem attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcijas lēmums, kas ir, manuprāt, visnotaļ loģiska prasība, ja mēs pieņemam to, ka ļoti liela... vismaz Ventspils gadījumā tie ir teju 40 procenti no pašvaldības teritorijas... ir šie... brīvostā šobrīd... un pēc visas šīs konstrukcijas un pie šī veidojuma, kas šobrīd tiek veidots, sanāk tā, ka pašvaldībai baigās iespējas kaut ko nodalīt un paturēt tomēr kaut kādu... iedzīvotāju interešu... vajadzībām īsti nebūs. Tas viss automātiski iekritīs jaunajā kapitālsabiedrībā.
Tālāk tad - par 40 procentiem pašvaldības zemes... pēc būtības pašai pašvaldībai būs kā mazākumam tiesības - viņi varēs kaut ko iebilst par to, ka tur kaut kas notiek vai, pieņemsim, kaut kas tiek attīstīts tāds, kas neatbilst iedzīvotāju interesēm, bet šīm viņu iebildēm nebūs nekādu tālejošu seku, respektīvi, tās būs kā jau mazākuma dalībniekam. No otras puses, vairākuma dalībnieks bez šīs lokālās izpratnes var pieņemt lēmumus, kas galīgi neatbildīs iedzīvotāju interesēm, un šis balanss kaut kur jāmeklē.
Šāda priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā kaut kādā veidā tomēr tiktu saglabāta tā domāšana, ka ir arī kaut kāda pašvaldības manta visā tajā kapitālsabiedrībā, jo pie kapitālsabiedrības izveides... Ja tagad mums ir brīvostas pārvalde, kur manta savā ziņā ir nodalīta - ir pašvaldības manta, ir valsts manta, ministrijas manta vai dažādu ministriju manta -, tad tajā brīdī, kad tās tiks apvienotas, izveidota šī jaunā kapitālsabiedrība, nebūs vairs tādas Ventspils mantas vai Rīgas domes mantas, būs kapitālsabiedrības īpašums un šī kapitālsabiedrība pilnībā kontrolēs to, kas tur notiek. Pašvaldība būs tikai ar tādām mazākuma iespējām, es teiktu, drīzāk kā komentētājs no malas, kas varēs kādā brīdī pateikt, ka viņi kaut kam piekrīt vai nepiekrīt, bet tam sevišķi lielas nozīmes nebūs.
Līdz ar to šāda priekšlikuma atbalstīšana, kas tomēr ieliktu pašā likuma pamatā pienākumu šai jaunajai kapitālsabiedrībai par to zemi, kas ir sākotnējais pašvaldības īpašums... sākotnējais īpašnieks... par kaut kādām būvniecībām, iecerēm prasīt pašvaldības redzējumu, būtu pilnīgi pareiza, manuprāt. Tas vismaz kaut kā saglabātu pašvaldības iespēju lemt un ietekmēt procesus jaunajā kapitālsabiedrībā. Manuprāt, tas ir atbalstāms priekšlikums.
Aicinu, kolēģi, atbalstīt 17. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...? Lūdzu!
K. Feldmans. Komisijas vārdā droši vien vietā piezīmēt, ka tad, kad mēs nonāksim līdz likumprojekta 4. pantam, respektīvi, par grozījumiem likuma 7. pantā, tur jau pirmajā lasījumā deputāti ir nobalsojuši par 7. panta 1.1 daļu, kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka ne Rīgas brīvosta, ne Ventspils brīvosta... šīs pārvaldes, kas tagad būs kapitālsabiedrības, kapitāla daļas (akcijas) nav atsavināmas vai ieķīlājamas. Šajā sakarā mans pienākums ir šo uzsvērt un aicināt nemaldināt sabiedrību.
Attiecībā uz šo priekšlikumu. Ņemot vērā, ka varētu būt tāda situācija, ka pašvaldība var sabotēt ostas darbu, liedzot veikt saimniecisko darbību uz ostas valdījumā esoša īpašuma, komisijā deputāti šo priekšlikumu noraidīja.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 49, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. Labi. Tālāk ejam pie 18. priekšlikuma.
18. - deputāta Vucāna priekšlikums. Arī šajā priekšlikumā pa vidu neuzkrītoši ir ietverts šāds teikums: “Apbūves tiesību piešķiršanai uz pašvaldības īpašumu nepieciešama pašvaldības atļauja.” Tātad tieši tas pats princips, kas ir iekļauts... kādēļ iepriekšējais priekšlikums tika noraidīts. Komisijā netika atbalstīts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Paldies. Manā skatījumā, šī likumprojekta lielākā problēma ir tā, ka tas šobrīd ir skatīts un balstīts uz principu... kas balstās nevis pašvaldības un valsts sadarbībā, bet konfrontācijā. Lai tādas konfrontācijas iespējas nepieļautu, likumā nepieciešams skaidri un gaiši ierakstīt to, ko var darīt un ko nevar darīt... lai nekonfrontētu.
Paldies, Feldmana kungs, ka jūs minējāt šo vienu teikumu, kas ir manā priekšlikumā un kas sakrīt ar to, kas bija arī Edgara Tavara priekšlikumā, bet jūs neminējāt otru. Otrs teikums ir šāds: “Pašvaldībai piederošas zemes”, uzsveru - zemes, “izīrēšanai, iznomāšanai uz laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus viena gada laikā, vai apgrūtināšanai ir nepieciešama pašvaldības piekrišana.”
Manā skatījumā, šāds papildinājums ir ļoti būtisks, lai mēs izbēgtu no šīs konfrontācijas, jo, piemēram, pašvaldība varbūt ir ieplānojusi uz savas zemes ostas teritorijā realizēt kādu no saviem projektiem (tādu projektu gan Rīgā, gan Ventspilī ir visai daudz), bet projekta realizācijas gaitā var izrādīties, ka ostas pārvalde kā komersants peļņas gūšanas nolūkā ir piešķīrusi tiesības apbūvēt pašvaldības zemi pavisam citai personai ar pavisam citu mērķi. Šāda situācija nav pieļaujama, par to jau iepriekš runāja mani kolēģi. Tāpēc, lai šādas iespējas un šādas konfrontācijas nepieļautu, es tomēr aicinu atbalstīt šo manu - 18. - priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Manuprāt, komisijas vadītājs nevietā min vārdu “sabotāža”. Man ir grūti atcerēties kaut vienu gadījumu (varbūt kāds var atgādināt)... kaut vienu gadījumu, kad pašvaldības un valsts sadarbībā būtu bijušas kādas problēmas, īpaši attiecībā uz būvniecības iecerēm, kur būtu bijusi kaut kāda problemātika šajā procesā... kas ir līdz šim.
Tas, ko piedāvā Vucāna kungs, - Vucāna kungs piedāvā pēc būtības nostiprināt spēkā esošo kārtību, kas praksē nav radījusi nekāda veida problēmas. Ostas pārvalde vienmēr ir respektējusi arī pašvaldības intereses, vienalga, vai tā ir Rīga vai Ventspils, vai kāda cita, vienmēr ir šī sadarbība un kopējā plānošana, kopējā izpratne par to, kā attīstīt gan ostu, gan pilsētas teritoriju, respektējot gan ostas uzņēmējdarbības intereses, gan pilsētas attīstības intereses, lai tas būtu... vienalga kādā jautājumā. Tas var būt saistīts ne tikai ar uzņēmējdarbības attīstību, tie var būt arī kultūras, izglītības un citi jautājumi, ko un kā redz pašvaldība.
Šajā gadījumā... Šis priekšlikums piedāvā šajā brīdī nenosvērt svaru kausus tik ļoti kapitālsabiedrības pusē, kā to dara likumprojekta virzītāji. Šī vara pēc būtības... Jau šobrīd mēs varam redzēt, ka valsts pēc būtības ir pilnībā pārņēmusi varu šajās ostās. Es neesmu dzirdējis ne vienu gadījumu, ka būtu kaut kādas domstarpības starp pašvaldību un valsts pārvaldes pusi attiecībā uz būvniecības jautājumiem. Tas, ka viena vai otra pašvaldība vairāk paprasa atskaites par to, kas notiek ar tās īpašumiem, tā ir cita lieta, tas jau ir pārvaldības jautājums, bet attiecībā uz būvniecības iecerēm nonākt konfliktā - tas nebūs labi ne pašvaldībai, ne kapitālsabiedrībai. Kolēģi, ne man jums stāstīt, ko nozīmē būvniecībā nonākt konfliktā, ja kāda no pusēm (un šajā gadījumā abas puses) būtu tā kā... publiskās personas puses. Tas būtu diezgan muļķīgi, ja pēkšņi apstātos kaut kādi attīstības projekti, tāpēc ka viena puse uzskata, ka šīs zemes lietošanas mērķis varētu būt kāds cits... un ka šis dialogs būtu kaut kādā brīdī pārtrūcis.
Šajā gadījumā es esmu pārliecināts, ka, mēģinot nosvērt šos svaru kausus par labu kapitālsabiedrības pārvaldei (kapitālsabiedrība ir tātad valsts pusē), mēs tieši veicinām konflikta potenciālu iespējamību. Un, ja šāds konflikts iestāsies, tad, ticiet man, pašvaldībai ir vesela virkne citu instrumentu, kādā veidā tā var ietekmēt būvniecības tālāku... notikšanu vai nenotikšanu. Labāk jau būtu, ja tomēr šie ideju virzītāji būtu spiesti likumā noteiktā kārtībā šos jautājumus saskaņot, izrunāt un saprast to, kā tas atbilst pašas pašvaldības attīstības scenārijam, jo tomēr tur ir arī iedzīvotāji, kuru vēlmes ir jāņem vērā, kuriem arī ir kaut kāds redzējums. Tas ir jārespektē.
Un ostas neatrodas nomaļās vietās. Ir dažādi iemesli, un tās tomēr atrodas... Viena no šīm ir mūsu galvaspilsētā, otra - Ventspilī, kas arī ir pilsētas centrā, aizņem 40 procentus no pilsētas teritorijas. Ir vērts tomēr ieklausīties un saprast.
Manuprāt, šis likumprojekts pašā pamatā ir stipri pārspīlēts ar valsts vēlmi dominēt pārvaldībā.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Kolēģi! Papildinot iepriekš minēto, runājot par 18. priekšlikumu, ir ļoti būtiski saglabāt tādu zināmu paritāti (vismaz par īpašumu izmantošanu) pašvaldībai ar kapitālsabiedrību, šajā gadījumā pašvaldībai ar valsti, vismaz pagaidām, kamēr nav kāds jauns lēmums par privatizāciju, jo mēs atceramies laiku līdz 2019. gadam, kad ostas kā publiskas atvasinātas personas pārvaldīja uz pusēm, tieši uz pusēm, nevienam nebija vairākuma - nedz pašvaldībai, nedz valstij. Šī sadarbība bija veiksmīga. To mēs ļoti labi redzam arī ostu rādītājos.
Citstarp mēs redzam, ka, piemēram, Liepājas ostā, uz kuru neattiecas būtiskas pārmaiņas, kur šobrīd nav bijušas valdības tādas tiešas iejaukšanās, kur ir saglabāts normāls modelis, tāds, kāds tas bija piemērots Liepājas gadījumā, šie kravu kritumi nebūt nav tādi. Mēs redzam, šī osta turpina veiksmīgi attīstīties. Te ir tas sāls.
Lai kāda būtu bijusi vara, ja tā drīkst izteikties, Rīgas galvaspilsētā... vai tie bija tēvzemieši, vai pēc tam SASKAŅA... un lai kāda vara būtu bijusi arī valdībā, lai kas būtu vadījis atbilstīgās ministrijas... jo no četrām ministrijām bija deleģēti valdes locekļi, pārstāvji, valdības pārstāvji... šī sadarbība bija pilnīgi savādāka, nekā mēs to redzam Saeimā, tā bija konstruktīva un uz attīstību vērsta. Mēs redzējām šo pieaugumu, mēs redzējām šos rentabilitātes rādītājus.
Mēs redzējām, kā pašvaldības... kā ostas, brīvostas spēj sadarboties ar pilsētu, organizēt ļoti daudz dažādu pasākumu, citstarp pasākumus, kas ir vajadzīgi pilsētniekiem. Pilsēta bija ieinteresēta darīt visu, lai osta attīstītos. Visās starpvalstu vizītēs vai tiešām... runājot... arī uzņemot kādus delegātus, gan pilsētas vadība, gan ostas vadība, gan valsts pārstāvji gāja... roku rokā, lai ostai būtu konkurētspēja, lai mūsu reģions būtu konkurētspējīgs.
Šobrīd, darot pilnīgi visu iespējamo, lai pašvaldība ne tikai būtiski zaudētu un pašvaldības iedzīvotāji ciestu zaudējumus, bet arī nākotnē negūtu kādu labumu... mēs darām pilnīgi visu iespējamo, lai konkurētspēja ļoti būtiski kristu. Vai pilsēta, piemēram, Rīga, būs ieinteresēta, ka Rīgas ostā notiek... trokšņi? Nē! Uz kāda pamata lai viņi būtu ieinteresēti? Tā ir pilnīgi cita juridiskā forma, tā ir kapitālsabiedrība, kuras mērķis ir gūt peļņu. Viņiem vairs nav tik ļoti jārūpējas ne par smakām, ne par putekļiem, ne par trokšņiem.
Labi, mums ir bijušas lielas investīcijas arī Rīgas ostā, lai šie smakas radošie, putekļus radošie termināļi... pārvāktos uz videi draudzīgākiem termināļiem, bet problēmas un trokšņi, ja vien nākotnē būs kustība un ja vien būs dzīvība šajās ostās, būs vienmēr. Un šeit ļoti svarīga tiešām tāda konstruktīva sadarbība pašvaldībai ar brīvostu, lai kādi vēji pūstu un lai kādu koalīciju karogi mūsu galvaspilsētas domē plīvotu.
Mēs nezinām, kas būs pēc četriem gadiem, bet mēs redzam, kas ir šobrīd. Un šobrīd tā situācija nav laba. Tāpēc ir ļoti loģiski vismaz šajā punktā saglabāt šo paritāti - ka pašvaldībai ir kādas zināmas pilnvaras - un, konstruktīvi sadarbojoties ar iespējamo kapitālsabiedrību, rast risinājumu par pašvaldībai piederošo īpašumu.
Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā!
K. Feldmans. Komisijas vārdā varu teikt, ka likumprojektu skatījām vairākās sēdēs, daudzas dienas. Visi jautājumi tika izrunāti. Arī komisijas deputātiem kļuva pilnīgi skaidrs, ka ZZS frakcija ir pret ostu pārvaldības reformu. Tādā ziņā viņi ir konsekventi arī šajā Saeimas sēdē.
Jāatgādina, ka pašvaldībām ir pietiekami liela daļa paredzēta šajā kapitālsabiedrības akciju kapitālā un līdz ar to nav nekāda pamata apgalvot, ka pašvaldība kaut kādā veidā nav... kāds nevēlas iesaistīt pašvaldību ostas pārvaldībā. Tas attiecas gan uz Ventspili, gan uz Rīgu.
Te man jāpiemin, ka tika piesaukta Liepāja. Liepājā... ir Liepājas SEZ, nevis brīvosta, tur ir cits pārvaldības modelis. Un acīmredzot Liepājā nav notikusi tik liela paļaušanās uz, teiksim tā, kravām, uz zināma tipa kravām, un tāpēc arī kravu pieplūduma mazinājums no Krievijas nav mazinājis ostas apgrozījumu. Bet tas ir cits stāsts.
Aicinu šo priekšlikumu noraidīt - tāpat kā to ir darījusi komisija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Vucāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 48, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 19. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Šeit ir runa par to, ka... arī priekšlikuma beigas ir tā niansīte... ka apbūves tiesības uz brīvostas teritorijā esošu zemi piešķir atbilstoši Civillikuma noteikumiem. Pēc diskusijām, kuras notika komisijā, komisija noraidīja šo priekšlikumu.
Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Jā, cienītie kolēģi, turpinām šo sēdi un diskusiju... 19. priekšlikums ir līdzīgs 17. un 18. priekšlikumam, bet, tā kā komisijas vadītājs vēl līdz šim nav sapratis, ko nozīmē valsts un pašvaldību attiecības un zemes īpašuma tiesības un kas var par to lemt, un kurš nodod apbūvei, tad šis priekšlikums... bez jau iepriekš minēto pašvaldību... paredz arī to tiesības uz... zemes īpašniekiem... neatkarīgi no tā, vai šis īpašnieks ir valsts, pašvaldība vai privātpersona... realizēt uz sev piederoša īpašuma savus projektus. Tādējādi tiks veicināta Likuma par ostām 3. pantā formulētā mērķa - ostas perspektīvās attīstības - sasniegšana.
Ostas teritorija ir liela un aizņem būtiskas daļas no pilsētu teritorijām - vai tā ir Liepāja, vai tā ir Rīga, vai tā ir Ventspils. Līdz ar to realizēt uz sava īpašuma šādus savus projektus - tas nevar tikt atņemts ar likumu. Ostas pārvaldei kā komersantam nav nekāda pienākuma, nedz intereses attīstīt pašvaldības teritoriju. Komersanta darbības mērķis ir peļņas gūšana. Tas nav nekādā veidā saistīts ar pašvaldības teritorijas apsaimniekošanu vai iedzīvotāju interešu aizstāvību.
Satiksmes ministrija ar šo likumu paredz vairāk nekā 40 procentus no... piemēram, no Ventspils pašvaldības teritorijas... atņemt pašvaldībai un nodot komersantam, lai tas šajā pašvaldības īpašumā realizētu savus peļņas gūšanas mērķus. Turklāt vēl nav zināms, vai un kādā apmērā šī peļņa tiks atgriezta pašvaldībām. Taču jau šobrīd ir skaidrs tas, ka pašvaldībā atgriezīsies mazākā daļa no šīs peļņas. Un 19. priekšlikums piedāvā novērst šo prettiesisko situāciju un saglabāt ne tikai pašvaldībai, bet arī citiem zemes īpašniekiem ostas teritorijā, jo tādi arī ir... uz sev piederošās zemes realizēt savus projektus.
Cienītie kolēģi, es aicinu šo, 19., priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es gan gribētu aicināt arī komisijas vadītāju nekautrēties un pieteikties debatēs. Izskatās, ka jums tiešām ir daudz, ko teikt, īpaši savā vārdā, tāpēc piesakieties. Varam arī padebatēt šajā formātā, tas arī būtu visnotaļ pareizi.
Par šo priekšlikumu. Kā jau minēja Auguļa kungs, šeit ir ietverta doma, ka vajag arī mazliet plašāk paskatīties. Ir teritorijas, un ir arī privāti... zemes īpašnieki, un arī viņu tiesības būtu jārespektē, veidojot ostu pārvaldības jauno modeli.
Kolēģi! Es gribētu novērst tās bažas, ka ZZS ir pret ostu pārvaldības izmaiņām. Mēs esam “par”, un mēs arī esam iesnieguši savu redzējumu, kā mēs redzam, kā būtu jāpārvalda ostas, un šobrīd arī aktīvi mēģinām aizstāvēt. Būtībā mūsu viedoklis balstās uz ostu pārvaldībā gūto pieredzi, kāda ir Eiropā, pasaulē. Labākā Eiropas ostu pārvaldības modeļa pamatos ir ņemti šie piemēri. Un tāds ostu pārvaldības modelis ir bijis arī Latvijā. Tas diemžēl tika grozīts, un šobrīd tas viss iet grūti saprotamā virzienā.
Manuprāt, komisijas vadītājs, ja viņš komisijas vārdā un visas koalīcijas vārdā tikko minēja šos piemērus par to, kā tiek pārvaldīta Liepājas SEZ un uz ko balstās Rīgas un Ventspils ostas... manuprāt, tādā gadījumā viņš parāda to, ka nedz komisijai, nedz koalīcijai absolūti nav izpratnes par to, kā darbojas mūsu, Latvijas, tranzīta koridors, kā veidojas kravas un kādas ir ostu attīstības stratēģijas, kas tiek īstenotas jau... ne jau tikai divus, trīs, piecus, bet desmit gadus un vēl ilgāk, un kādi ir šo ostu sasniegtie rezultāti.
Mēs aktīvi cenšamies norādīt uz to, ka šis “piedāvājums” ietekmēs gan ostu komersantus, gan ostu sadarbību ar pašvaldībām; ka pēc būtības vispār tādam jautājumam nevajadzētu būt, drīzāk būtu jādomā, kā veicināt šo pašvaldību attīstību, attīstot arī ostas.
Mēs ar šiem priekšlikumiem cenšamies pievērst uzmanību tam, ka pašvaldību īpašums un līdz ar to arī privātīpašums ir ļoti maz aizsargāts šajā jaunajā modelī. Tiek pieņemts, ka ir visnotaļ apdāvināti cilvēki galvaspilsētā, kuri spēs ļoti precīzi un skaidri organizēt un kārtot ostu darbību... piemēram, tajā pašā Ventspilī.
Mēs varam paskatīties, kā iet Ventspilij, - kā ir ar kravu apgrozījumu, kādi ir ostas pārvaldības “panākumi” šobrīd, kad valsts ir pilnībā pārņēmusi vadību pār ostas darba organizēšanu. Es domāju, ka visi piekritīs, ka rezultāti nav tie spīdošākie... un vispār visam mūsu tranzīta koridoram nav tie spīdošākie, pastāvot šādam fonam, ka mūsu augstākā politiskā vadība uzskata, ka tranzītbizness nav prioritāte un ka tranzīts vispār - tā ir vēsture... un ka mēs esam kaut kādi unikāli, ka mēs kaut ko... ka vispār vēl sapņojam par kaut ko tādu. Mēs skaidri redzam, ka Lietuvā un Igaunijā domā mazliet citādāk, tās šo mūsu tuvredzību šobrīd izmanto.
Es domāju, ka te tas ir vietā - runāt par priekšlikumiem, kuri aizstāv pašvaldību iedzīvotāju, tātad arī to uzņēmēju, kuri tur darbojas, intereses. Un šis priekšlikums ir tieši par to, lai aizstāvētu. Lai uzņēmējam un pašvaldībai, redzot, ka tiek veidotas un organizētas aplamas lietas, būtu kaut kāda iespēja tomēr to ietekmēt.
Starp citu, šie pašvaldības attīstītie projekti - par tiem tiešām mēs visi varam priecāties. Tās ir milzīgas teritorijas, kuras ir attīstītas, kurās darbojas starptautiski uzņēmumi, ko pašvaldības ir piesaistījušas ne tikai no Eiropas, bet arī no ārpus Eiropas esošām valstīm. Turpretī valsts... ar šādu pieredzi... Man būtu grūti atrast tādus piemērus, kuri šobrīd... kopš brīža, kad ir pārņēmuši varu ostās... varētu parādīt, ko esam izdarījuši. Diemžēl tādu piemēru nav.
Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Jā, arī papildinot kolēģu teikto, ja raugāmies uz 19. priekšlikumu, bet tajā pašā laikā arī reflektējot attiecībā uz to, ko komisijas vadītājs komisijas vārdā saka, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir konsekventi “pret”...
Tas, ko arī komisijas sēdes laikā es, starp citu, arī sākotnēji lūdzu uzrādīt, lai tiešām visi saprastu, kāds ir biznesa plāns tad, ja mēs dibinām kapitālsabiedrību... kādi tad ir šie biznesa soļi. Mums jau pat skolā mācīja: ja mēs kaut ko sākam darīt, vispirms mēs... Pat pamatskolā, vidusskolā mēs lūdzam bērniem sastādīt primitīvu biznesa plānu: ko tu ražosi, kas to pirks, par cik tu pārdosi, kas tev ir vajadzīgs, kādi būs tavi ienākumi, kāda būs tava iespējamā peļņa vai zaudējumi un cik daudz naudas tev vajadzēs ieguldīt šodien, cik naudas tev vajadzēs ieguldīt rīt un kādus augļus tas nesīs nākotnē.
Mēs lūdzam tiešām biznesa plānu, stratēģiju, aprēķinus, pamatojumu, ko šī kapitālsabiedrība kopumā... jaunais... ostu pārvaldības principiāli konceptuālā maiņa labu nesīs. Ko labu tā nesīs pilsētām, ko labu tā nesīs visai valstij kopumā, mūsu valsts iedzīvotājiem? Un sekoja atbilde: šāda biznesa plāna nav. Bija pilnīgs klusums no Satiksmes ministrijas, pašreizējiem kolēģiem; parlamentāro sekretāru balsis es vispār nedzirdēju.
Es atceros - laikā, kad... 2018. gada jūnija vidū, kad mēs (starp citu, es personīgi arī tikos ar Nīderlandes karali Viņa Majestāti Vilemu Aleksandru un Roterdamas ostas pārstāvjiem) parakstījām līgumu starp Rīgas brīvostu un Roterdamas ostu par nākotnes sadarbību, tad...
Daudzās lietās mēs skatāmies labākos pasaules piemērus. Un arī komisijas sēdē koalīcijas pārstāvji minēja, cik labi, ka ir modeļi, tādi kā, piemēram, Roterdama, tikai nepieminēja, ka Roterdamas ostā, kas tiešām ir viena no pasaules topa ostām mūsu reģionā, absolūti... viena no topa ostām, pašvaldības kontrole ir dominējošā: tur 70 procenti ir pašvaldības līdzdalība, 30 procenti - valsts līdzdalība. Un valsts savu līdzdalību iesāka tad, kad vajadzēja šo ostu ļoti, ļoti būtiski attīstīt ar milzīgām investīcijām. Un tad arī... Šī sadarbība tiešām notiek, un faktiski viņi jūrā izbūvēja, radīja jaunas teritorijas, kur ostai attīstīties, jo osta savas attīstības potenciālā bija jau atsitusies pret tādiem... tā saucamajiem stikla griestiem. Ja jau minam pasaules piemērus, tad tiešām minam visus līdz galam.
Šī sadarbība var būt, un tai obligāti ir jābūt, bet ne šādā formā, kādu šobrīd mums koalīcija liek priekšā. Mēs neiegūsim... Ja mēs gribam nākotnē nomaksāt mūsu valsts ārējos parādus, mums ir jāattīsta ekonomika, jāattīsta labklājība un ostas. Skatāmies ne tikai politiski, bet ģeogrāfiski! Mums ir... Faktiski tas ir mūsu tautsaimniecības mugurkauls, tas ir viens no mūsu loģistikas mugurkaula skriemeļiem. Un, manuprāt, tas ir ļoti būtiski, īpaši šiem pilsētniekiem - rīdziniekiem un ventspilniekiem -, kuri ar to saskaras.
Tāpēc, ja dzirdam sakām, ka ZZS ir konceptuāli “pret”, - nē, tā tas nav. Mēs, ZZS, būtu pat konceptuāli “par”, bet mēs esam racionāli un aicinām pierādīt to, ka šis modelis nesīs vairāk labuma nekā ļaunuma. Šobrīd ir pilnīgi absolūta pārliecība, ka kopumā šiem pilsētniekiem, gan galvaspilsētas iedzīvotājiem, gan Ventspils pilsētas iedzīvotājiem, šis jaunais modelis nesīs vairāk slikta nekā laba.
Un, ja runājam par 19. priekšlikumu, - arī tas iesaka saglabāt vēl kaut kādu mazu saprātu... lai pilsēta būtu vārda tiešajā nozīmē līdzatbildīga par tiem procesiem, kuri notiktu; lai tiešām nebūtu ar laiku kaut kāda savstarpēja konkurence vai neiecietība vienam pret otru; lai tas nestu vairāk labuma nekā ļaunuma.
Un tāpēc mēs iesniedzām visus šos priekšlikumus.
Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu būt racionāliem, saprātīgiem un atbalstīt saprātīgus priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Nu, komisijas vārdā varu teikt, ka deputāti pievērsa uzmanību potenciālajām sekām, ja šāds priekšlikums tiktu atbalstīts... tieši attiecībā uz apbūves tiesību piešķiršanu jau ostai valdījumā... piemēram, uz nodotas zemes...
Līdz ar to komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 49, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 20. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī šis priekšlikums, kas principā ir par šo pašu tēmu, komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. 21. - deputāta Valaiņa priekšlikums par... tātad arī par tā saucamo savu projektu realizāciju, bet uz zemes, ko jau ir nodevusi... valdījumā ostai. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 46, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 22. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Tas tieši nosaka kārtību, kāda būs ostas teritorijā; kā tiks risināts šis apbūves tiesību jautājums, kas... arī komisijas sēdē izskanēja, ka tā ir bijusi diezgan liela problēma. Deputāti iepazinās ar šo priekšlikumu, uzskatīja to par labu esam un atbalstīja.
Aicinu atbalstīt, balsojot “par”.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 23. - deputāta Vucāna priekšlikums par nelietderīgas vai ar pašvaldību nesaskaņotas rīcības konstatēšanu un tās sekām. Komisijas deputāti nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Kolēģi! Tiešām mans priekšlikums ir šāds - papildināt Ostu likuma 4. pantu ar 5.2 daļu. Un šī redakcija ir šāda: “Konstatējot ekonomiski nepamatotu, nelietderīgu vai ar pašvaldību nesaskaņotu rīcību ar pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu, pašvaldība ir tiesīga atprasīt ostas pārvaldes valdījumā nodoto nekustamo īpašumu un pārņemt to savā valdījumā, par to paziņojot attiecīgajai ostas pārvaldei divus mēnešus iepriekš.”
Motivāciju, kāpēc šādai normai būtu jābūt, mēs šodien jau pietiekami daudz esam argumentējuši, es neatkārtošu šos argumentus.
Lūdzu atbalstīt šo, 23., priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Komisijas deputātiem nebija pieņemams tas, ka pašvaldība tad it kā ir tiesīga atprasīt jau valdījumā nodotos īpašumus, un tāpēc komisijas deputāti noraidīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Vucāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 50, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 24. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 2. panta ceturto daļu, kas paredz savukārt izmaiņas likuma 4. panta sestajā daļā. Un faktiski... jā, komisijas deputāti diskutējot noraidīja šo priekšlikumu.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums iekļaujas tajā koncepcijā, ko redz Zaļo un Zemnieku savienība attiecībā uz likumprojekta izskatīšanu, tomēr redakcionāli šim priekšlikumam tik tiešām nav īstā vieta šajā brīdī.
Tāpēc, kolēģi, aicinu balsot un... lūdzu nepiedalīties balsojumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Nē, nu... Komisija ir noraidījusi. Es aicinu noraidīt - tā, kā komisija to lēma.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - nav, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 25. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tā būtība... ir atkal tā, ka paredzēts... Priekšlikuma beigās ir teikums: “Apbūves tiesības ostas teritorijā piešķir saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.”
Jāatgādina, ka ostu gadījumā tas varētu būt diezgan apgrūtinoši, jo normālā veidā uzņēmēji nevar celt neko uz it kā svešas zemes... ja tas būtu pēc Civillikuma noteikumiem.
Protams, komisija izskatīja un noraidīja šo priekšlikumu.
Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 49, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 26. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Arī tajā runāts par apbūves tiesībām, šajā gadījumā - par to, kas notiek pēc to izbeigšanas. Un tas tika atzīts par labu priekšlikumu, tika atbalstīts.
Aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. 27. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz izteikt likuma 5. pantu jaunā redakcijā. Arī tur runā par to, kā tad varētu notikt valstij vai pašvaldībai piederošo zemju izīrēšana, iznomāšana un tā tālāk.
Komisijā deputāti iepazinās ar šo priekšlikumu, uzklausīja un noraidīja šo priekšlikumu.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. 28. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu, kas runā par likuma 5. pantu - “Ostu darbību reglamentējošie dokumenti”. Tātad - ka nevajadzētu veikt šādu precizējumu. Taču, pēc komisijas deputātu domām, vajadzētu. Un tāpēc komisijā tika noraidīts šis priekšlikums.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 50, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē jautājumus par starptautiskajiem līgumiem un likumiem, kas saistīti... Tas ir par šā likuma 5. pantu. Komisijā tika atbalstīts.
Aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 30. - ZZS frakcijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - par ostas noteikumiem. Tātad tos tagad pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju izdotu pašvaldības.
Šāds koncepts deputātiem nebija pieņemams, tāpēc deputāti priekšlikumu noraidīja.
Komisijas vārdā aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Mūsu ieskatā, tas būtu tikai pareizi, ja pašvaldības dome izdotu saistošos noteikumus šajā kontekstā, jo šis... kā jau iepriekš minēja, ka šo kapitālsabiedrības izveidi... nekādā veidā neparedzot pietiekoši svarīgu atbildību pašai pašvaldībai, šīs kapitālsabiedrības darba organizācijām... Šāds priekšlikums būtu tikai veicinošs, tā mēs varētu veicināt pašvaldības iesaisti kapitālsabiedrības pārvaldībā.
Kolēģi, arī par šo priekšlikumu... lai vai kā man gribētos teikt, ka jāatbalsta, es tomēr aicinātu kolēģus nebalsot arī par šo priekšlikumu. Manuprāt, tas nav balsojams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, arī mēs, frakcija SASKAŅA, uzskatām, ka šis priekšlikums nav balsojams. Un es arī aicinu savus frakcijas kolēģus nebalsot, nepiedalīties balsojumā par šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kas sakāms komisijas vārdā?
K. Feldmans. Komisijas vārdā aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs nav atzinis, ka priekšlikums nebūtu balsojams. Liksim to uz balsošanu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - nav, pret - 48, atturas - nav. Tātad nav kvoruma. Jābalso vēlreiz.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - nav, pret - 49, atturas - nav. Tātad konstatējām, ka arī šoreiz nav kvoruma.
Godātie kolēģi! Tātad pārtraukums līdz šā gada 25. novembra pulksten 9.00.
Reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.
Darbu pie likumprojekta turpināsim šā gada 25. novembrī pulksten 9.00.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 19. (attālinātā ārkārtas) sēdes
2021. gada 4. novembrī turpinājums 2021. gada 12. novembrī
| Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 1045/Lp13) (2.lasijums) (Dok. Nr. 4931) |
|
| - Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| - Debates | - dep. V. Valainis |
| - dep. U. Augulis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. U. Augulis | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. U. Augulis | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. U. Augulis | |
| - dep. V. Valainis | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
| - Debašu turpinājums | - dep. E. Tavars |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. U. Augulis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. I. Zariņš | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
Datums: 12.11.2021 09:29:48 bal001
Par - 12, pret - 50, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 09:36:16 bal002
Par - 73, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 09:37:36 bal003
Par - 10, pret - 47, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 09:39:41 bal004
Par - 10, pret - 49, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 09:41:30 bal005
Par - 8, pret - 48, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 09:53:15 bal006
Par - 9, pret - 49, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 10:00:23 bal007
Par - 10, pret - 46, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 10:05:02 bal008
Par - 66, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 10:14:26 bal009
Par - 10, pret - 47, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 10:24:45 bal010
Par - 10, pret - 45, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 10:31:15 bal011
Par - 10, pret - 48, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 14:39:29 bal012
Par - 10, pret - 49, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 14:52:29 bal013
Par - 10, pret - 48, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 15:06:12 bal014
Par - 10, pret - 49, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 15:07:30 bal015
Par - 9, pret - 46, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 21. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 15:10:09 bal016
Par - 9, pret - 50, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 15:11:54 bal017
Par - nav, pret - 49, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 24. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 15:13:10 bal018
Par - 4, pret - 49, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 25. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 15:14:06 bal019
Par - 61, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 26. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 15:15:49 bal020
Par - 3, pret - 50, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 28. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 15:18:50 bal021
Par - nav, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.11.2021 15:19:33 bal022
Par - nav, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 2.lasījums
Sēdes videotranslācija
| 12.11.2021. | 9.00 |
11.10 |
13.30 |
14.30 |