Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit septītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas šā gada 25. novembra attālināto ārkārtas sēdi.

Vispirms - darba kārtībā iesniegtās izmaiņas.

Deputāti Jurašs, Feldmans, Žunna, Medne un Zālīte-Grosa lūdz no Saeimas sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”.

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu?

Kaimiņa kungs, runāsiet “par” vai “pret”?

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātā Saeima!

Sēdes vadītāja. Vai runāsiet “par” vai “pret”?

A. Kaimiņš. Es runāšu “par”, bet...

Sēdes vadītāja. “Par” izslēgšanu?

A. Kaimiņš. Mūrnieces kundze, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš. Jā, labdien vēlreiz, cienījamie deputāti! Cienījamā Saeimas vadītāja! Es lūgtu ar klusuma brīdi pieminēt Mārtiņu Braunu - Latvijas izcilāko, vienu no izcilākajiem komponistiem, kurš vakardien ir devies mūžībā. Lūdzu, izrādām cieņu. Es tiešām lūgtu īsu klusuma brīdi par piemiņu Mārtiņam Braunam.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi. Lūdzu, ar klusuma brīdi godināsim izcilā komponista, mūsu likteņdziesmas “Saule, Pērkons, Daugava” komponistu Mārtiņu Braunu. (Klusuma brīdis.)

Paldies.

Kaimiņa kungs, vai runāsiet “par” likumprojekta izslēgšanu?

A. Kaimiņš. Nekādā gadījumā, nē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu, respektīvi, likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības?

Kucina kungs, runāsiet “par” vai “pret”?

E. Kucins (SASKAŅA).

Ir iebildumi, jā. Labrīt visiem!

Sēdes vadītāja. Jūs vēlaties balsojumu?

E. Kucins. Jā, es vēlētos balsojumu, jo komisija izskatīja jautājumu. Un komisijā lēmums bija virzīt šo likumprojektu.

Tāpēc lūdzu balsojumu. Un kategoriski “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu, balsosim! Par - 45, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts no Saeimas sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Tālāk Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Kaspara Ģirģena, Ramonas Petravičas, Ērika Pucena iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Evija Papule.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir veidojies kā likumsakarīga reakcija un rezultāts tam, kas notika mūsu budžeta debatēs un ko mēs pieņēmām arī attiecībā uz amatpersonu algām.

Tā kā faktiski pašvaldību deputātiem tai skaitā tiks ļoti nopietni palielināts atalojums, tad mēs, arī tai skaitā partija “Republika”, uzskatām, ka ir vairāki iemesli, kādēļ Rīgas domes kā Latvijas galvaspilsētas deputātu skaits būtu jāsamazina.

Pirmkārt, jau manis minētais algu paaugstinājums, kas liecina par to, ka pašvaldībai... un tas būtu arī likumsakarīgi... pašvaldībā strādājošie deputāti būtu uzskatāmi jau par profesionāliem politiķiem, līdzīgi kā Saeimā. Un līdz ar to viņu skaits būtu jāsamazina, un šie cilvēki varētu vairāk sava laika veltīt Rīgas vajadzību, Rīgas stratēģiju, Rīgas pilsētas politiku izveidei, izstrādei un arī, protams, kontrolei pār to izpildi. Tātad tas nebūtu... pamatuzdevums nebūtu savienot amatus, bet strādāt Rīgas labā, saņemot arī attiecīgu atalgojumu.

Otrs iemesls, samazinot skaitu... ja mēs paskatāmies, tad Rīgā dzīvo viena trešdaļa no Latvijas iedzīvotājiem... līdzīgi kā Saeima - tad būtu arī viena trešdaļa pārstāvniecības. Tas nozīmē, ka apmēram 30 deputāti... ja salīdzinām ar Latvijas Republikas Saeimas skaitu - 100, tad viena trešdaļa būtu apmēram 30 deputāti. Līdz ar to Rīgas pilsēta, kā jau tikko teicu, būtu pielīdzināma arī zināmā mērā profesionalitātes un atbildības ziņā Latvijas Republikas Saeimai... kā jau es uzsvēru, iedzīvotāju skaits ir liels... un būtu pietiekami ar 30 profesionāli strādājošiem deputātiem.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 46, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Tālāk - likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izveidotā darba grupa un pēcāk arī pati Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi grozījumus Pacientu tiesību likumā. Ļaujiet man īsumā ieskicēt šo grozījumu būtību.

Likumprojekts paredz precizēt pacienta iespējas aizstāvēt savas tiesības un intereses ārstniecības procesā, nosakot kārtību pacienta gribas pārākumam un paplašinot šādas gribas izteiksmes iespējas.

Kā mēs zinām, Pacientu tiesību likuma galvenais mērķis ir veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, tādējādi sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē.

Šobrīd esošajā likumā... tātad Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmā daļa nosaka kārtību, kādā pacienta vietā citas personas var paust pacienta gribu ārstniecības procesā. Atbilstoši šai normai prioritāte pieņemt lēmumu par pacienta piekrišanu ārstniecībai tiek noteikta pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, - tuvākajam radiniekam.

Esošais Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmās daļas regulējums šobrīd faktiski liedz Pacientu tiesību likuma 6. panta septītajā daļā minētai pilnvarotai personai pieņemt lēmumu par ārstniecību, ja pacientam ir reģistrēta laulība un pacientam ir dzīvi arī tuvākie radinieki.

Tātad šie grozījumi paredz papildināt Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmo daļu, kā to paredz likumprojekts, ar terminu “pacienta pilnvarotā persona”, nosakot šai personai prioritāti pacienta gribas izpausmē pār laulāto. Šādā veidā tiks atrisināta iepriekš minētā tiesiskā problēma. Proti, ja pacients būs pilnvarojis kādu personu viņa vietā pieņemt lēmumus par savu ārstniecības procesu, tad šai konkrētai pilnvarotai personai būs absolūta prioritāte šajā... lai nodrošinātu pacienta gribu.

Tāpēc kopumā Sociālo un darba lietu komisija diskutēja par šo likumprojektu un noslēgumā arī vienbalsīgi atbalstīja virzīšanu tālāk izskatīšanai uz Saeimu pirmajā lasījumā.

Tādēļ, kolēģi, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Man jāsaka, ka šis ir tāds diezgan būtisks pagrieziens Pacientu tiesību likumā, un es aicinātu visus atbalstīt šos likuma grozījumus. Kāpēc? Te ir svarīgas divas sadaļas.

Pirmā, es teiktu, noteikti par pašiem pacientiem, jo līdz šim, ja pacienti nebija oficiālās attiecībās vai nebija tuvākais radinieks, nevarēja nekādā veidā noskaidrot neviens cits par veselības stāvokli. Un, kā mēs zinām, Latvijā ir pietiekami liels attiecību skaits, kas nav reģistrētas. Tādēļ no pacientu aspekta šī ir tāda ļoti svarīga pārmaiņa.

Bet tikpat svarīgi tas ir arī ārstniecības personām, kuras reizēm ir spiestas atrasties situācijā, kad likumiski nedrīkst citu cilvēku pielaist pie cilvēka, kas, iespējams, pavada savas pēdējās dienas ārstniecības iestādē un kas viņam ir bijis ļoti tuvs.

Tādēļ man liekas, ka šis ir tāds ļoti būtisks grozījums Pacientu tiesību likumā, un es aicinu visus atbalstīt. Un ar lielu pateicību Sociālo un darba lietu komisijai par to, ka ir bijusi pietiekami drosmīga virzīties ar šiem grozījumiem tālāk.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir kas vēl piebilstams komisijas vārdā?

I. Dūrītis. Nē, nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Tad balsosim par likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Dūrītis. Komisija ir lēmusi un lūgusi Saeimai noteikt kā priekšlikumu termiņu otrajam lasījumam šā gada 9. decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 9. decembris.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš. (Fona saruna.)

Znotiņa kungs, mēs jūs dzirdam.

R. Znotiņš (JK).

Ir tehniskas problēmas, es atvainojos, man ir jārestartē dators.

Sēdes vadītāja. Mēs jūs dzirdējām.

Varbūt par šo likumprojektu var ziņot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs? Bondara kungs, varat ziņot?

M. Bondars (AP!).

Es arī tikko pieslēdzos, man nav ne bālākā ideja, par ko vispār ir runa, jo mani izmeta no e-Saeimas, tagad esmu atpakaļ. Es ļoti atvainojos, Saeimas priekšsēdētāja, labrīt! Man nav vispār ne bālākā ideja, par ko ir jautājums.

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Vai varat ziņot komisijas vārdā? Vai varat deleģēt kādu komisijas pārstāvi ziņot par šo lēmuma projektu?

M. Bondars. Jā, es varu steidzami ziņot par apropriācijas pārdali. Šī apropriācijas pārdale tika izskatīta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tas ir jautājums par jaunu vilcienu iegādi un remonta centra izbūvi. Kopējā summa, ja nemaldos, ir 15 103 400 eiro. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā to atbalstīja. Lūdzam arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Tālāk - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Skatām likumprojektu Nr. 1222/Lp13.

1. - deputāta Ģirģena priekšlikums par to, ka Ministru kabinets, izsludinot ārkārtas situāciju, ir spiests sniegt ekonomiskās situācijas un risku izvērtējumu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad mazliet nolasīšu to precizējumu, kāds ir mans priekšlikums. Ministru kabinetam, izsludinot ārkārtas situāciju, ir pienākums sniegt ekonomiskās situācijas un risku izvērtējumu, noteikt kritērijus... kritēriju kārtību, laika termiņu šā likuma 15. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi vai skars Covid-19 izraisītā krīze... Ministru kabineta noteiktos ierobežojumus. Finanšu atbalsta mehānismiem jābūt pieejamiem ne vēlāk kā 30 dienu laikā no ārkārtas situācijas spēkā stāšanās dienas.

Tātad īsumā - šis noteikti, kā jūs zināt, nav ne pirmais, ne otrais vilnis, bet mēs jau runājam par kādu trešo vai ceturto. Manā ieskatā, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai jau ir izstrādāti atbalsta mehānismi, ar kuriem varētu atbalstīt krīzes skartos uzņēmējus. Uzskatu, ka, ieviešot ārkārtējo situāciju un arī tā saucamo lokdaunu, kas bija no 15. oktobra, jau tajā pašā dienā Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai bija jānāk ar informāciju, kādi atbalsta mehānismi būs pieejami uzņēmumiem, kuri tika pilnībā slēgti vai arī daļēji ierobežoti.

Kaut vai par piemēru varam ņemt skaistumkopšanas nozari, kura tika slēgta uz veselu mēnesi. Viņiem nebija pieejami nekādi finanšu resursi, lai varētu samaksāt, piemēram, īri vai arī darbiniekiem algas. Pēc labākās prakses būtu bijis tā, ka 15. novembrī jau būtu iespējams saņemt šos atbalsta mehānismus, lai izmaksātu gan darba algas, gan īres, gan arī citus komunālos tēriņus, kuri (Nav saklausāms.)... Mēs, kā šobrīd redzam, ir 25. novembris, un tikai tagad var sākt pieteikties atbalsta mehānismiem. Ātrākais periods, kad tos varbūt varēs saņemt, ir janvāris.

Līdz ar to es uzskatu, ka šī nav pareizākā prakse. Ja tiek ierobežots uzņēmējs, viņam ir jāsaņem arī atbalsta mehānismi.

“Paldies” es, protams, jau iepriekš saku Ilzei Indriksonei, kura beidzot ir pieteikusies un spēs uzņēmējiem noteikti paskaidrot šo situāciju, kāpēc tā ir izveidojusies, bet, ja mēs runājam par nākotni, tad šobrīd mums ir grūti prognozēt, kā attīstīsies kovida pandēmija, vai šī ārkārtējā situācija tiks pagarināta un vai uzņēmējiem tiks ieviesti vēl kādi lokdauna pasākumi.

Tādēļ es aicinātu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un paredzēt to, ka Ministru kabinets no mirkļa, kad tiek ieviesti ierobežojumi, pēc 30 dienām sāk izmaksāt... šos atbalsta mehānismus.

Vēlos informēt, ka komisijā seši deputāti bija “par”, seši deputāti - “pret”, un es ļoti ceru, ka atbalstīsiet šo priekšlikumu.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Ceru, ka jūs visi iepazīstaties ar šo likumprojektu, kuru es personīgi nevaru nosaukt nekā citādi kā ņirgāšanos par uzņēmējiem, kuriem lokdauna dēļ tika vispārēji ierobežota darbība.

Tikko Ģirģena kungs jau pieminēja skaistumkopšanas nozari, bet bija vēl virkne uzņēmumu, kuriem vienkārši tika liegts strādāt. Nezināmu apstākļu dēļ, varbūt tādēļ, ka Ekonomikas ministrija pārgāja citas partijas uzraudzībā, Nacionālā apvienība uzskatīja, ka izmaksāt šādiem uzņēmumiem dīkstāves pabalstus, kas segtu pilnu... nestrādājošas nozares darbinieku algas... nav labi, ka labāk vienkārši atlikt tiem nodokļu maksājumus un... vai pēc mēneša tie drīkst pieteikties 50 procentu subsīdijām darba algām.

Ziniet, ko saka cilvēki no šiem uzņēmumiem? Ka tā ir vienkārši ņirgāšanās. Ka viņiem ir izdevīgāk šajā gadījumā vienkārši uzspļaut uz valsti. Ka valsts spļauj viņiem sejā - nekā citādāk šo atbalstu nosaukt nevar.

Un tie argumenti, ka, lūk, būs iespēja atbrīvot no nomas maksas tos uzņēmējus, kuri nomā telpas no valsts un pašvaldību institūcijām, arī neiztur nekādu kritiku, jo visiem ir zināms, ka vairākums nomāto telpu nepieder ne valstij, ne pašvaldībām, bet nomā telpas parasti tur tie cilvēki, kuriem ir zināmas gaiteņu likmes un cilvēki, pie kuriem var griezties, lai tādas telpas iznomātu.

Vairākums uzņēmēju skaistumkopšanā un citās nozarēs, kuri tika ierobežoti ar pēdējo lokdaunu, nomā telpas no tādiem pašiem... vai privātpersonām, vai juridiskām personām, tātad uzņēmējiem, kuriem arī ir savi kredīti bankās. Un bankas nezin kāpēc nesteidzas, un valsts kaut minimālā apjomā arī nesteidzina atbrīvot šādus uzņēmumus no kredītsaistībām.

Tātad atkal un kārtējo reizi šī valdība, nesakoties uz to, ka naudas ir tik daudz kā nekad, risina pandēmijas problēmas uz uzņēmēju un vienkāršo cilvēku, šo uzņēmumu darbinieku, rēķina.

Par šo konkrēto priekšlikumu. Tas ir mēģinājums minimāli labot situāciju, lai tā galīgi neizskatītos pēc ņirgāšanās. Es ļoti ceru, ka šodien nosacīti atradīsies tas septītais deputāts no valdošās koalīcijas, kurš nobalsos “par” un Saeima nobalsos “par” šo priekšlikumu, lai nezaudētu seju.

Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt. Un, ja gadījumā šis priekšlikums netiks atbalstīts, nebalsot par šo likumprojektu, neatbalstīt to. Tieši tā šodien rīkosies “Saskaņa” sociāldemokrātiskās partijas frakcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribēju par šo priekšlikumu. Pirmā daļa priekšlikumam, manuprāt, ir ļoti loģiska un arī atbalstāma, un es paļaujos, ka Ministru kabinets vienmēr izvērtē visas ekonomiskās situācijas un riskus un arī dod vērtējumu. Arī eksperti vienmēr to ir uzsvēruši, ka tas ir svarīgi.

Bet par otro daļu, kas saistās ar atbalsta mehānismiem, pasākumiem, vēlos informēt, ka ir būtiska atšķirība no iepriekšējā tā saucamā lokdauna un no iepriekšējā viļņa, kad mēs sniedzām atbalstu visām nozarēm nešķirojot, jo visi bija ietekmēti un visi bija, gandrīz varētu teikt, vairumā gadījumu slēgti, izņemot pirmo nepieciešamību. Tad šie atbalsta instrumenti, kas tiek izmaksāti jebkuram, kam ir, varētu teikt, ienākumu kritums, kā arī bija dīkstāves pabalsti, nebija jāskaņo ar Eiropas Komisiju.

Bet tikko mēs, varētu teikt, izlemjam atbalstīt tos, kas ir tieši ietekmēti un slēgti... un varbūt ne būvniecības nozare, kas var turpināt strādāt, ne citas rūpnīcas, kas turpināja strādāt... tad mums ir jāskaņo visi šie atbalsta mehānismi ar Eiropas Komisiju. Šis 30 dienu termiņš nav reāls, jo Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas laiks jau vien parasti ir 30 dienas, ja ne vēl mazliet, kā saka, precizējot, vairāk, līdz ar to šis būtu neiespējamais (Skaņas pārrāvums.)...

Un otrs jautājums, kas, manuprāt, arī ir ļoti svarīgs, ka... uz iepriekš diskutēto... ka ir svarīgi tomēr individuāli piemērot katrai situācijai šos atbalsta mehānismus, jo viens mēnesis jeb četras nedēļas, kas tika slēgtas iepriekš, bija, varētu teikt, sadalītas divos mēnešos. Tāpēc atbalsts bija nepieciešams 50 procenti katrā no šiem mēnešiem un algu subsīdija, manuprāt, bija atbilstošs risinājums, kas dod elastīgākas iespējas arī darbiniekiem atsākt strādāt vai strādāt daļējā slodzē tiem, kas nav tieši apkalpošanas jomā... tiem turpināt veikt nepieciešamos darbus uzņēmumā.

Tā ka aicinu šo priekšlikumu noraidīt un neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi! No vienas puses, pateicos par diskusiju, bet, no otras puses, diskusijā izskanējušie teikumi, šķiet, tomēr nav par labu Latvijas valdībai, rādot, kā jūs pārvaldāt kovida situāciju.

Ja jūs runājat par to, ka kaut kas ir par īsu, kaut kas neatbilst Eiropas Savienības norādījumiem, tad man jāatgādina: valdība, jūs savus lēmumus pieņemat... tā teikt, domājat otrdien, domājat ceturtdien, domājat piektdien un tad pieņemat. Tas nav tāds īslaicīgs, spontāns, pēkšņs paziņojums, ka piektdien paziņojam un no pirmdienas viss jau ir slēgts.

Skaistumkopšanas nozare ir ļoti cietusi. Jūs tajā pašā laikā neesat izmantojuši iespēju un šīs nozares cilvēkus, kam ir medicīniskā izglītība, uzrunājuši un iesaistījuši arī medicīnas sistēmā, kas būtu likumsakarīgi, jo pirmajā kovida vilnī, kad pirmoreiz noslēdzāt šo nozari, bija cilvēki, kas bija gatavi iet kaut vai brīvprātīgi vai kā citādi uz laiku iesaistīties ne tikai vakcinācijā, bet arī slimnīcās sniegt attiecīgu palīdzību. Tas netika izmantots, tas netika pat sadzirdēts. Un šobrīd jūs sakāt, ka pēkšņi šie lēmumi nav izpildāmi, jo kaut kādas Eiropas Savienības regulas prasa ilgāku laiku.

Ja jums ir saprātīgs plāns risinājumiem kovida situācijā... un pārvaldīšanā - pārvaldīšanā! -, nevis seku labošanā, tad, lūdzu, šie argumenti neiztur nekādu kritiku. Jūs zinājāt, ka slēgsiet šīs nozares, un zinājāt, ka šiem cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts, jo lielākā daļa tiešām ir dīkstāvē un lielākā daļa šajā brīdī... godīgie cilvēki nestrādā nelegāli. Šie cilvēki gaida attiecīgi 30 dienas, lai atsāktu savu darbu, bet tajā pašā laikā nomas maksa ir jāmaksā, ģimenes ir jāuztur. No kādiem līdzekļiem? Kādēļ...?

Ja mēs runājam par kovida seku pārvaldīšanu, tad vēl jo vairāk - pasakiet: ja nevarējāt divos mēnešos šo visu izdarīt, tad sniegsiet atbalstus, apkopojot informāciju, arī pēc diviem mēnešiem šiem cilvēkiem, kuriem oktobris... no 15. oktobra līdz 15. novembrim bija dīkstāve, kuru valdība nolēma. Šie cilvēki nevarēja strādāt valdības lēmumu dēļ. Es nerunāju par valdības lēmuma pareizību vai nepareizību, bet par to, ka katram valdības lēmumam ir jābūt atbilstīgām sekām cilvēkiem, lai viņi uzticētos arī nākamajiem valdības lēmumiem, skatoties kāda virzība... vai kādi skaitļi vai saslimstības rādītāji ir Eiropas Savienības, arī tai skaitā Latvijas, kaimiņvalstīs.

Ir saprotams, ka šādi lokdauni sekos Latvijā, iespējams, vēl un vēl. Šiem cilvēkiem ir jābūt skaidrai pārliecībai: ja valdība pieņems šādu lēmumu sabiedrības veselības labā, tad šie cilvēki, izpildot un legāli... legāli izpildot lēmumus, tātad nestrādājot ēnu ekonomikā, neaizejot pagrīdē vai kā citādi, saņems atbalstu. Tas veidos pozitīvu attieksmi, tai skaitā pret kovida seku pārvarēšanu, kur nu vēl pārvaldīšanu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu, un galu galā beidzot taču sāciet atbalstīt cilvēkus, lai viņi uzticas ne tikai jums, bet arī paši sev, ka situācija Latvijā var tikt risināta profesionāli.

Atbalstiet, lūdzu, šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Noklausoties paskaidrojumus par to, ka, lūk, pie visa vainīga ir Eiropas Komisija, ar kuru ir jāsaskaņo, vēlos jums teikt, ka Eiropas Savienībā ir ļoti daudz valstu, kur dažreiz tad, kad tas tiešām vitāli nepieciešams šo valstu iedzīvotājiem, nesaskaņo vai nepilda kaut ko no tā, ko prasa Eiropas Savienības institūcijas. It īpaši tagad, kad Eiropu plosa šī pandēmija.

Ziniet, Indriksones kundze, skaistumkopšanas nozare, visas tās sievietes pārsvarā, kurām ir bērni un kurām ir ģimenes, sēdēja... viņiem bija aizliegts strādāt 25 dienas. 25 dienas! Par kādu 50 procentu atvieglojumu un subsīdijām mēs runājam? Tā bija nozare, kurā vajadzēja izmaksāt to pašu dīkstāves pabalstu bez atrunām. Vai vismaz viņi... bija gatavi gaidīt. Viņiem tika stāstīts, ka no 25. novembra varēs pieteikties un tā tālāk. Viņi bija ar mieru gaidīt, bet tad, kad viņi beidzot noskaidroja, kas varētu viņiem spīdēt, tā dēvēt galu galā... sašutums ir vienkārši neaprakstāms. Cilvēki ir vīlušies ne tikai valstī, ne tikai valdībā, bet vispār... viņi saka: ja viņi zinātu, ka tas tā notiks, viņi nekad nebūtu izvēlējušies šo profesiju. Un, es domāju, jebkura no sievietēm, kura tagad nenobalsos par šo priekšlikumu “par” un nobalsos par šo likumu “par”, lai neiet uz frizētavu, viņai jābūt... būs kauns. Uz vīriešiem tas arī attiecas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Pauze.)

Zariņa kungs, nedzirdam jūs!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Es aicinātu paskatīties uz šo problēmu vēl plašāk un sistēmiskāk. Sevišķi tiem, kuri stāsta, ka nu mēs kaut ko laicīgi atkal neesam spējuši izdarīt.

Raugi, kā darbosies, kādas sekas radīs jūsu radītie ierobežojumi. Tas, par ko pašlaik mēs runājam, tā ir pirmā... šīs tiešās problemātikas tiks radītas uzņēmējiem, proti, kad, ierobežojot viņu saimniecisko darbību, būs jākompensē viņu izdevumi, kā šeit tika minēts konkrēti... ka katrai saimnieciskajai darbībai, ja tā fiziski kaut kur notiek, ir vajadzīgas telpas. Tātad būs izdevumi par īri.

Pieņemot, ka mēs kaut kādā veidā atrisinām šo stāstu, teiksim, viņiem nav šī īre jāmaksā vai arī kaut kādā veidā viņi tiek atbrīvoti no tās, problēma parādās nākamajā solī - šo telpu turētājiem. Šo telpu turētājiem... jo, ja viņiem nav ienākumu no šīs īres... telpas ir uzceltas, un parasti šīs telpas tiek celtas par kredītiem. Tas nozīmē, ka nākamais stāsts ir... ko, manuprāt, sen jau mums vajadzētu kā likumdevējam sākt risināt... kā šinī visā situācijā ir ar kredītmaksājumiem, jo, kā mēs zinām, gandrīz viss bizness lielā mērā attīstās, izmantojot aizņemtus finanšu resursus.

Un šeit, manuprāt, mums būtu jāsāk veidot tādu regulējumu attiecībā uz to, ka būtu... pienākas šinīs ārkārtas situācijās, kad ir ierobežojumi... ka ir jābūt kaut kādām kredītbrīvdienām, atliktajiem kredītmaksājumiem, jo diemžēl tas, ko mēs pašlaik redzam, notiek tieši pretēji. Šī situācija tiek izmantota, lai tos nekustamo projektu attīstītājus, kuri ir radījuši šādas telpas... nevis viņiem palīdzētu, bet tieši otrādi - dzītu viņus uz bankrotu. Un tā, lai tādā veidā varētu pārņemt šos aktīvus.

Principā, ja valdība to nerisinās... šo stāstu, tad tā sāk piedalīties tādā plašas, globālas reiderisma shēmas veidošanā. Tāpēc mans aicinājums būtu tiem, kas tagad runā par to, ka, ziniet, mēs kaut ko nevaram izdarīt, mums ir vajadzīgs laiks un tamlīdzīgi, laicīgi sākt domāt par šo problēmu un sākt to risināt, pretējā gadījumā jūs vienkārši darbojaties ne tikai kā vienkārši banku lobiji, bet arī šo reiderisko shēmu veidotāji, ja šī problemātika netiek risināta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es atkārtoti aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu un, ja gadījumā esat jau izlēmuši darīt citādi, tad mazlietiņ aicinātu neatsaukties kolēģes Regīnas Ločmeles aicinājumam, bet tieši pretēji: tos visus, kas nobalsos “pret”, aicinu vismaz nedēļā divas reizes apmeklēt attiecīgi skaistumkopšanas salonus un darbības vietas un izmantot visu preiskurantu, tādējādi realitātē ar savu maku vai kā citādi atbalstīt šo nozari un atbalstīt šos cilvēkus, lai viņi savus uzņēmumus var uzturēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam otro reizi.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, mēģināsim šobrīd mazliet iejusties to cilvēku ādā, kuri izjuta šo lokdaunu. 15. oktobrī tika paziņots, ka būs lokdauns, jums būs jāsēž mājās, un par atbalsta mehānismiem nebija nekādu ziņu.

Protams, cilvēki kļūst nervozi, jo viņiem ir jāmaksā par... pieaugušajām cenām elektrībai, gāzei un tāpat arī visi saimnieciskie pakalpojumi... arī siltums... viss kļūst dārgāks. Mēs no partijas “Republika” esam snieguši šos samazinātos PVN gan uzņēmējdarbībai, gan elektrībai, gan gāzei, bet, kā redzams, valdība šos jautājumus pilnībā nerisina un cilvēkiem šobrīd veidojas bezizeja... kad pienāk 15. novembris. Arī rēķini ir jāmaksā uz šo datumu... kad cilvēkam faktiski nav naudas. Nav noslēpums... ja jūs esat kaut vai inbox.lv, jūs redzat, ka jums ļoti aktīvi nāk ātro kredītu piedāvājumi - “šodien ir tava laimīgā diena”, “nepalaid šo iespēju” -, apejot likumus par to, kā var reklamēties, un cilvēkiem nekas cits neatliek, kā ņemt šos kredītus. Un kurš ir teicis, ka kredīta maksājumi tiek atlikti vai procenti tiek samazināti vai ierobežoti? Cilvēki tiek vienkārši nospiesti, un viņiem pilnībā nav vairs nekādas ticības ne šai valdībai, ne Saeimai, ne citām valsts institūcijām. Bija jārīkojas ļoti strauji un uzreiz jāinformē par tiem pasākumiem... kādi finanšu līdzekļi būs pieejami cilvēkiem.

Bet mums, es domāju, ir arī jārunā, kā tālāk atbalstīt uzņēmējus. Šobrīd ļoti daudzi ierobežojumi ir neloģiski. Kaut vai, piemēram, ēdinātājiem - vairs nav iespējams pat rīkot bēru galdus, un Ekonomikas ministrija saka: jūs, ēdinātāji, varat izīrēt tikai telpas, ēdamo drīkst ņemt cilvēki paši, ēdinātāji uz vietas... nedrīkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Es saprotu, ka princips par to, ka... solidaritāte starp valsti un uzņēmējiem vairs nav spēkā. Savulaik ar šo nācās saskarties no otras puses - uzņēmējiem bija jāatrod līdzekļi, lai palīdzētu valstij, un viņi to dara joprojām. Kā šī solidaritāte no uzņēmēju puses izpaužas? Tā izpaužas ar to, ka uzņēmēji katru mēnesi, vienalga, kādi ir tirgus apstākļi, vienalga, kāda ir situācija, maksā nodokļus. Maksā valstij un cer, ka grūtā brīdī valsts viņiem pasniegs palīdzīgu roku, jo galu galā... valstij nav savas naudas, kā teica angļu premjere Tečere. Līdz ar to, manuprāt, šis priekšlikums ir atbalstāms, un visiem tiem deputātiem, kam ir kaut mazākā pieredze uzņēmējdarbībā, par šo vajadzētu iestāties ar abām rokām un balsot kaut ar divām balsīm. Ir skaidrs, ka šobrīd valsts ar savu vilcināšanos grūž vēl lielākā postā tos uzņēmējus, kas joprojām cīnās un cer, ka reiz šajā valstī būs kāda kārtība un ka viņu samaksātie nodokļi tiks tērēti ar apdomu un ļoti rūpīgi.

Es aicinu kolēģus, kam sirdī ir kaut kāds uzņēmēja gars, kas saprot, ka šajā brīdī uzņēmējiem tiešām ir grūti, tomēr saņemties un nobalsot “par” šo priekšlikumu, to atbalstīt, jo... Es aicinu vēlreiz. Iedomājamies parastā cilvēka, parastā uzņēmēja, ikdienu - ar ko jāsastopas, ar ko jāsadzīvo, par ko jācīnās.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Kolēģi, vēlos atgādināt, par ko ir šis priekšlikums. Šis priekšlikums ir par to, ka jāvērtē riski, jāvērtē ekonomiskā situācija un atbalstam jābūt pieejamam 30 darbdienu laikā. Te nav stāsts ne par skaistumkopšanas nozari individuāli, ne par kaut ko citu.

Un gribu atbildēt uz jautājumu, ka... Ja mēs saskaitām divos mēnešos... darbības ierobežojumu, kas kopumā bija četras nedēļas, tātad vidēji... skatoties - puse no katra mēneša... Ja pieejamais atbalsts subsīdijas veidā arī pašnodarbinātajiem, saimnieciskās darbības veicējiem jebkurā nozarē ir 50 procentu no viņa iepriekš deklarētajiem ienākumiem katrā mēnesī, tas nozīmē - ja viņš pirms tam nopelnīja 100 eiro mēnesī (tā vizuāli iedomājamies), tad tagad viņam par katru šo mēnesi tiks kompensēti 50 eiro, tātad tieši puse no ienākumiem, ko viņš varēja gūt tajā pusē no tā mēneša, kad viņš arī nevarēja strādāt. Tā ka, lūdzu nevajag sabiezināt krāsas un stāstīt, ka valsts nesniegs atbalstu. Protams, tas varētu būt ātrāk, tas varētu būt operatīvāk, pilnīgi piekrītu, bet aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Godājamie deputāti! Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, un aicinu arī jūs neatbalstīt, jo šis likumprojekts jau tieši ir par to, kādā veidā, kādos termiņos un kādiem uzņēmējdarbības veidiem tiek sniegts atbalsts. Tā ka aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. Paldies.

2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē kārtību, kā tiek uzskaitīti uzņēmumi, kas nevar veikt šo saimniecisko darbību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies par doto vārdu. Es būšu ļoti īss. Vienkārši jautājums Juridiskajam birojam, kuru es ļoti cienu par viedokli. Šajā grozījumā mēs paredzam un pasakām, ka faktiski Komerclikuma 4. panta otrā daļa vairs nav spēkā, jo tā skan šādi: “Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.” Līdz ar to ietverot šajā likumā normu, ka pamatdarbības veids nozīmē to, ka SIA darbība tiek paralizēta vai atbalsts tiek sniegts tikai tam komercdarbības veidam, kuru kaut kad šis SIA ir definējis kā pamatdarbību, bet, ņemot vērā šos grūtos ekonomiskos apstākļus, diemžēl SIA nākas mēģināt un saprast, un izdzīvot ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem, lai tiktu pāri krīzei.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kiršteins. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Precizē par 30 dienām... precizē pabalsta pieteikšanās termiņu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 4. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Precizē, kad atbalsta termiņš beidzas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par to, ka dokumenti attiecībā uz pabalstu pieprasīšanu jāglabā 10 gadus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē nelikumīga atbalsta atgūšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 7. - frakcijas “Neatkarīgie” priekšlikums. Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides 25 procentu apjomā... par atlaidi 25 procentu apjomā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Frakcijas “Neatkarīgie” iesniegtais priekšlikums paredz: “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs [..] ir tiesīgs saņemt ienākuma nodokļa atlaidi 25 procenti no personai aprēķinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas saskaņā ar personas iesniegto gada ienākumu deklarāciju par 2021. gadu.”

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas... spēkā esošajiem ierobežojumiem iedzīvotājiem ir ierobežotas iespējas pārvietoties un saņemt pakalpojumus, kā, piemēram, izglītības iestāžu darbība ilgu laiku bija apturēta un vecākiem pašiem nācās mājās skolot savus bērnus. Arī interešu izglītības pulciņiem bija liegta iespēja darboties. Stadioni, sporta zāles slēgtas. Kultūras un izklaides pasākumi, ko iepriekš organizēja pašvaldības, nenotiek.

Tāpat arī iedzīvotājiem ir ierobežotas iespējas izmantot infrastruktūru... pašvaldības infrastruktūru, piemēram... pat dabas takas ir slēgtas. Bet nodokļi cilvēkiem ir jāmaksā tādā pašā apmērā kā iepriekš. Nevar likt cilvēkam maksāt par pakalpojumu, kuru viņš nesaņem. Ja pašvaldībām pieaug izdevumi saistībā ar elektroenerģiju un tamlīdzīgi, tas nav jāsedz no iedzīvotāju maciņiem. Iedzīvotājiem tāpat pieaug šie izdevumi. Būtu tikai loģiski un likumsakarīgi - ja nesaņem pakalpojumu, iedzīvotājiem tiek samazināti nodokļi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisija 7. priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - frakcijas “Neatkarīgie” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 8. - deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz izslēgt 5. panta otro daļu. Tas ir par to, ko... Praktiski precizē to, ko VID publicē savā mājaslapā par pabalsta saņēmējiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 9. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. 10. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus, izslēdzot 18. un 19. punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 11. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Rosina izslēgt pārejas noteikumu 18. un 19. punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 14, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, Mūrnieces kundze! Kolēģi! Likumprojekta būtība - vakcināciju gan pret kovidu, gan pret gripu, gan pret ērču encefalītu varēs veikt arī farmaceiti aptiekās.

Un uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - veselības ministra Pavļuta kunga priekšlikums. Paredz to, ka profesionālās kompetences, kas būs nepieciešamas farmaceitiem, noteiks Ministru kabinets ar Ministru kabineta noteikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz to, ka likums stājas spēkā vienu dienu pēc izsludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labrīt, kolēģi! Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 960/Lp13), kurš ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt Maksātnespējas likuma normu saskaņotību ar likumprojekta “Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem” normām, lai nodrošinātu tiesību sistēmu saskaņotību un terminoloģijas vienveidību.

Juridiskajā komisijā tika saņemts un izskatīts viens redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt likuma 2. panta sesto daļu kā panta astoto daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Sveicināti, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1149/Lp13), trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu Nr. 1154/Lp13 - “Grozījumi Iepakojuma likumā”.

Uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andreja Judina iesniegumu, ar kuru deputāts Judins atsauc savu priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.

Trešajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.

Kā jau tika minēts, 1. priekšlikums ir atsaukts.

2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek precizēti pārejas noteikumi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. Un 3. - arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Precizē šī likuma spēkā stāšanos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” trešajā lasījumā.

Likumprojektam uz trešo lasījumu tika saņemti priekšlikumi gan no deputātiem, gan no Tieslietu ministrijas. Kā referents arī aicināju atbildīgās ministrijas atbilstoši tam, kas tika izskatīts otrajā lasījumā, iesniegt priekšlikumus. Ministrijas informēja, ka otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas ir gana pietiekamas, lai likumprojektu varētu pieņemt trešajā lasījumā, bet komisijā mēs sagatavojām arī citus priekšlikumus... lai tas būtu pareizi.

Kolēģi, sāksim skatīt.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 2. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Paredz samazināt zemes kadastrālās vērtības koeficientu izpērkamajai zemei, pievienojot koeficientu 0,5. Šobrīd spēkā esošais koeficients ir 1. Komisijā netika atbalstīts. Un pamatojums komisijai bija meklējams likumprojekta anotācijā, kur bija skaidrs, kāpēc ir izvēlēta kadastrālā vērtība, kas bija iekļauta visā likumprojekta tekstā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” frakcija šodien neatbalstīs šo likumprojektu, kas ir netaisnīgs pašā saknē.

Likums, kuru šodien grasās atbalstīt parlamenta vairākums, izbeigs piespiedu dalīto īpašumu tikai un vienīgi zemes īpašnieku interesēs, jo viņiem radīsies iespēja nopelnīt kopumā ne mazāk par 200 miljoniem eiro. Šo naudu jaunajiem zemes baroniem samaksās nevis valsts (kā deviņdesmito gadu sākumā tika pieļauta liktenīga kļūda), bet paši piespiedu nomas upuri.

Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā tika izveidots apkaunojošs dzimtbūšanas analogs - zemes piespiedu noma. Tas notika pēc tam, kad likumdevējs atkāpās no Civillikumā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības principa un pieļāva dalīta īpašuma institūta izveidi, kā rezultātā patlaban no zemes piespiedu nomas joprojām cieš ap 300 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Visi šie cilvēki par tiesībām lietot zemi zem savas mājas un tai piegulošo, bieži vien neloģiski un netaisnīgi pievienoto tā dēvēto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, līdz šim brīdim bijuši spiesti maksāt zemes īpašniekiem līdz sešiem procentiem no svešām personām piederošas zemes kadastrālās vērtības.

Vairākus gadus mediji stāstīja par dažādu zemes baronu daudzveidīgajiem un bieži vien nežēlīgajiem mēģinājumiem izspiest no namu iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk naudas, vinnējot vienu pēc otras dažāda ranga tiesas. Tikai zem sabiedriskās kustības ar nosaukumu “Tauta pret zemes baroniem” un arī mūsu, SASKAŅAS, frakcijas deputātu spiediena, Tieslietu ministrija 2019. gada martā apņēmās veikt piespiedu zemes nomas reformu, par kuru pavisam nesen tika nobalsots Saeimā un kura stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.

Tomēr pašlaik neatrisināts paliek jautājums par to, kā cilvēkiem kļūt par īpašniekiem zemei zem savām mājām. Neskatoties uz frakcijas SASKAŅA deputātu aicinājumiem, koalīcija noraidīja piedāvājumu, ka zemi izpērk valsts vai pašvaldība. Tika noraidīts arī priekšlikums, ka katrs dzīvokļa īpašnieks, ja viņš vēlas, izpērk savu domājamo daļu no zemes gabala. Vēl vairāk - dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts izpirkt savu zemi par 100 procentiem no zemes kadastrālās vērtības, tad, kad vidējā tirgus vērtība šiem zemes gabaliem ir tikai 30 procenti no kadastra. Par to arī ir stāsts - pašreizējā situācijā Rīgā, kur zemes kadastrālā cena, piemēram, Rīgas centrā, sasniedz 800 tūkstošus eiro. Un nevajag izrādīties, ka jūs nezināt, ka ir arī tādi zemes gabali, uz kuriem stāv parastas hruščovkas, kur dzīvo pensionāri. Jūs piedāvājat šiem cilvēkiem izpirkt zemi par kadastrālo vērtību, kad tirgus vērtība šai zemei ir tikai 30 procenti no kadastrālās vērtības. Kam par labu? Protams, zemes īpašniekiem!

Tas, ka šis likums ir priekšlaicīgs un to nekādā gadījumā nedrīkst skatīt, pirms nav notikusi kadastrālās vērtības reforma... ir vienkārši noziegums.

Es aicinu gan atbalstīt manu priekšlikumu, gan neatbalstīt šo likumprojektu kopumā, jo situācijā, kad cilvēkiem nav skaidrs kadastrs, situācijā, kad Rīgā nav pabeigta funkcionāli nepieciešama zemes gabalu precizēšana un noteikšana, pieņemt šo likumu nozīmē piespēlēt lauku reģioniem, nevis tām pilsētām, kur šo piespiedu nomas upuru ir vairākums.

Atgādināšu, ka kopumā ir runa par 300 tūkstošiem cilvēku, kurus skars šis likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tiešām šis likumprojekts ir diezgan, es teiktu, ne īpaši pārdomāts. Šis priekšlikums, par kuru ir runa, ir līdzīgs tiem priekšlikumiem, kas savā laikā jau bija pieņemti Saeimā, kad bija runa par zemes nomas maksu... piespiedu zemes nomas maksu apmēriem, kas bija apstrīdēti Satversmes tiesā.

Apspriežot jebkuru priekšlikumu, jebkuru likumprojektu, tomēr ir arī jāatceras, kādu mērķi mēs gribam sasniegt. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Vai tie līdzekļi, ar kuriem mēs gribam sasniegt šo mērķi, ir pārdomāti, samērīgi un atbilst citu normatīvo aktu prasībām. Šinī gadījumā jāsaka, ka diemžēl ir ļoti grūti pateikt, ka šie mērķi būtu sasniegti vai sasniedzami, pieņemot šo likumu.

Pirmais. No anotācijas jau izriet (un tā ir dzīve), ka piespiedu nomas izbeigšana šeit nekādā gadījumā nenotiek, jo tas process kaut saucas “piespiedu process”, tomēr nesasniegs galveno mērķi un liela daļa no zemes gabaliem netiks atsavināta, kā to prasa likums. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ne velti 1. priekšlikumā bija runa nevis par izpirkumu, bet par atsavināšanu. Šinī gadījumā būtu jāatceras Satversmes 105. pants, kur ir rakstīts, ka atsavināšana - īpašuma atsavināšana - var notikt tikai izņēmuma gadījumos un sabiedrības labā. Vai šie ir izņēmuma gadījumi, par kuriem ir runāts likumprojektā? Nebūt ne, šeit ir runa par sistēmas izveidošanu, kas nebūt nav atsevišķi gadījumi. Līdz ar to pašā likumprojektā jau ir iestrādāta pretruna ar Satversmes 105. pantu.

Vai tas ir pareizi vai nepareizi - man liekas, par to jāspriež katram likumdevējam. Un tāpēc arī šādu šaubu dēļ... un tās nav šaubas, tā ir pārliecība, ka šeit ir Satversmes pārkāpums, ne frakcija, ne es personīgi šo likumprojektu atbalstīt nevaram.

Ja mēs runājam par taisnīgu cenu. Šinī gadījumā netaisnība tika pieļauta jau tad, kad tika izveidota šī situācija ar dalīto īpašumu. Taisnīgs ir ne tikai tas, kas ir taisnīgs vienai darījuma daļai, bet arī otrai darījuma daļai, līdz ar to šis priekšlikums neapšaubāmi ir atbalstāms... ko es arī aicinu darīt pārējos kolēģus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Es esmu gandarīts, ka šis likumprojekts ir ticis tik tālu, jo faktiski dažādu iebilžu dēļ dalītais īpašums bija problēma daudzu gadu desmitu garumā un nebija reālu instrumentu, kā risināt šo dalīto īpašumu. Tas ir numur viens... ka es gribu pateikt paldies tiem, kas ir turpinājuši šo darbu un likumprojektu noveduši tik tālu.

Attiecībā uz dalītā īpašuma izbeigšanu savulaik darba grupās jau tika noteikts, ka atslēga šī dalītā īpašuma izbeigšanai būs finanšu pieejamība. Savulaik bija paredzēti risinājumi, ka caur Altum būtu iespēja dzīvokļu īpašniekiem finansēt... iespēju izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām, jo skaidrs, ka ne visiem ir rocība samaksāt divus tūkstošus vai piecus tūkstošus eiro par viņam piekritīgo zemes gabalu. Protams, citos gadījumos tās summas ir lielākas, citos gadījumos mazākas, bet vidējais rādītājs bija aptuveni šajā cenu diapazonā. Ir ļoti svarīgi, lai būtu šī finanšu pieejamība ikvienam cilvēkam.

Nākamā lieta - par kadastrālajām vērtībām. Ir svarīgi, lai šo likumu vēlāk nevarētu apstrīdēt Satversmes tiesā, tāpēc, protams, pareizi būtu ielikt regulējumu, kas būtu neapstrīdams. Cita lieta, ka Tieslietu ministrijai šajā jautājumā nevajadzētu gulēt un kadastrālo vērtību aprēķināšanas formulā būtu ar steigu - ar steigu! - jāieliek iekšā tas, par ko jau tika runāts pirms vairākiem gadiem, - ka zeme zem daudzdzīvokļu mājām, kur ir šis dalītais īpašums, būtu jāvērtē... ar krietni, krietni zemāku kadastrālo vērtību, teiksim tā, kā apgrūtinājums izmantot šo zemi, un attiecīgi kadastrālajai vērtībai būtu jābūt zemākai.

Paskatoties nākamajos gados prognozētās kadastrālās vērtības zem vairākām šādām daudzdzīvokļu ēkām, es redzu, ka Tieslietu ministrija ir iecerējusi nevis samazināt kadastrālās vērtības, bet palielināt, piemēram, par 35 procentiem atsevišķiem īpašumiem, kas ir absolūti neloģiski un nepareizi. Šī kļūda būtu ar steigu jālabo un šajā aprēķināšanas formulā jāparedz, ka zeme, kura ir zem daudzdzīvokļu mājām, tiek uzskatīta kā apgrūtinājums, un attiecīgi kadastrālā vērtība ir jāsamazina un jāpietuvina tirgus vērtībai, kas noteikti ir zemāka nekā kadastrālā vērtība.

Tās ir tās galvenās lietas, ko es vēlējos uzsvērt saistībā ar šo likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka liela taisnība ir gan Ločmeles kundzei, gan Dolgopolova kungam, es viņiem ļoti daudzās lietās pilnībā piekrītu. Ap šo likumprojektu diskusijas ir bijušas ļoti garas un plašas, un arī šie varianti, kā būtu pareizāk rīkoties... Arī man šķiet, ka šī netaisnība būtu risināma... taisnīgāk būtu izvēlēties citus ceļus, bet realitāte ir tāda, kāda tā ir, un, ja mēs gribam risināt šo jautājumu, tad ir jāiet tāds ceļš, kādu šajā brīdī mēs varam iet, un arī šis ir kaut kāds virziens... manuprāt, pareizā virzienā, un daudzi jo daudzi cilvēki šo instrumentu, es domāju, centīsies izmantot.

Taisnība ir Dombravas kungam. Ja mēs runājam par izpirkuma cenu, galvenais jautājums būs tas, kādi būs atbalsta instrumenti papildus tiem, kas jau šajā likumā ir iekļauti... es atļaušos minēt, tātad šīm administratīvajām izmaksām, kas nav mazas summas... šajā likumā ir iekļautas... tās pilnībā sedz valsts budžets. Tātad visi šie ieraksti zemesgrāmatās, tiesu izpildītāju izdevumi un tā tālāk. Un, protams, paredzēts arī tas, ka valstij ir iespēja... un ar likumu ir paredzēts, ka valsts var sniegt atbalstu arī šo darījumu finansēšanā, izmantojot efektīvāko veidu atbilstoši budžeta piešķirtajiem līdzekļiem.

Tāds formulējums mums arī darba grupās... mēs nonācām pie tā - nevis rakstīt kaut kādu konkrētu risinājumu, bet rakstīt tādu, kas atbilstu kaut kādai tābrīža finanšu pieejamībai. Vai tie ir granti vai finanšu instrumenti, vai tas notiek caur Altum... versijas ir dažādas, un labāko versiju var izvēlēties tikai tad, ja tu saproti, cik tad šī summa ir piešķirta. Tas jau būs nākamo budžetu jautājums, jo šis likumprojekts nestāsies spēkā nākamajā dienā, vēl nepieciešams būs sagatavošanās laiks.

Man jau ļoti gribas cerēt, ka izdosies piepildīt šajā likumprojektā šo... ielikt to iedīgli - ka šiem cilvēkiem, kas maksā nomu, gadījumā, ja viņi izvēlas izpirkt šo īpašumu, viņiem šis maksājums varētu samazināties uz pusi, pie nosacījuma, ka viņi izpērk. Tad valsts sniedz pietiekoši lielus finanšu instrumentus, lai tas tā arī varētu notikt, protams, lai nekādā gadījumā šiem cilvēkiem nebūtu jāieķīlā šie dzīvokļi vai kaut kā savādāk. Tā ka no mūžīgi mūžīgās nomas pāriet uz vienotu īpašumu.

Šis, kolēģi... Bet, ja mēs runājam par šo priekšlikumu jau daudz konkrētāk, tad jāsaprot, ka ar šo likumprojektu mēs iejaucamies divu personu - zemes īpašnieka un dzīvokļa īpašnieka - savstarpējās attiecībās. Pēc būtības valsts nosaka to, ka, ja iedzīvotāji... dzīvokļu īpašnieki vēlas, tad zemes īpašniekam nav nekādu tiesību atteikt šo darījumu. Un ir jau Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi šādās lietās (kas ir arī atspoguļoti likumprojekta anotācijā), kur ir skaidri pateikts pirmām kārtām, ka to var darīt, ko es arī ziņoju kā referents jau pie likumprojekta iesniegšanas, un visos lasījumos mēs to esam uzsvēruši.

Tātad pirmām kārtām mēs to varam darīt - mēs varam pateikt to, ka dzīvokļu īpašnieki tieši šo sabiedrības interešu vārdā var piespiest un mēs ar likumu piespiežam zemes īpašniekam pārdot šo zemi. Tas ir numur viens. Un numur divi ir tas, ka, ja kaut kas tāds notiek, tad šai atlīdzībai jābūt taisnīgai, un šo taisnīgo atlīdzību šobrīd mēs varam noteikt divos veidos: nosakot, ka tā ir tirgus cena; vai arī mēs varam meklēt citu instrumentu, kas varbūt ir efektīvāks un mazāk birokrātisks, un šajā gadījumā tā ir kadastrālā vērtība.

Par to mēs esam gari un plaši runājuši un vienojušies dažādos ekspertu līmeņos, tai skaitā komisijā, kur arī tiesību jomas eksperti atzinuši, ka tas ir taisnīgi. Šajā gadījumā es, kolēģi, atļaušos pateikt, ka ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kur Saeima ir zaudējusi zemes īpašniekiem, nosakot kaut kādus atlīdzības veidus, kas neatbilst viņu interesēm. Šajā gadījumā (vismaz komisijā) zemes īpašnieku pārstāvji piekrita šādam formulējumam, kāds šobrīd ir iekļauts likumā, un, ja mēs gribam kaut ko labāku, es domāju, ir visas iespējas, mēs varam to vērtēt, bet to vērtēt uz trešo lasījumu kā vienu priekšlikumu... es domāju, ka var sniegt likumprojektu un analizēt šo situāciju. Šobrīd šajā likumprojektā iekļautais risinājums trijos lasījumos jau ir izdiskutēts, un tas ir kadastrālā vērtība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Man ir tikai divas piezīmes. Pirmā piezīme par finansiālo palīdzību no valsts puses. Palīdzība kam? Likuma cena ir apmēram pāris simts miljoni eiro, kas nāks no iedzīvotāju maciņiem - iedzīvotāju maciņiem! Un šeit tā palīdzība kam - pircējam vai pārdevējam? No vienas puses.

Otrā piezīme. Runājot par likuma sasniedzamo mērķi, ir citi instrumenti. Un Dombravas kungs jau nosauca... vienu viņš teica - vajadzētu apzīmēt kā apgrūtinājumu. Apgrūtinājums šinī gadījumā ir servitūts, to, starp citu, piedāvāja arī zemes īpašnieki. Tāpēc arī šie varianti varētu būt izskatīti.

Bet galvenais - vēlreiz gribu atkārtot - šis likums nerisina problēmu kopumā. Problēmu, ko radījusi valsts, nevis cilvēki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mani ļoti pārsteidza šis Luņovas kundzes dīvainais priekšlikums.

Varbūt vajadzētu atcerēties, kādā veidā šis dalītais īpašums radās. Ne jau to deviņdesmitajos gados... pieņemtie... likumdevēji radīja kā tādu. Tās ir vistīrākās padomju okupācijas laika sekas, jo padomju okupācijas laikā lielo zemju īpašnieki tika arestēti, nogalināti, deportēti uz Sibīriju un uz viņu zemes tika uzceltas dzīvojamās ēkas, kurās dzīvokļi pārsvarā tika piešķirti no PSRS iebraukušajiem kolonistiem, kur tagad dzīvo viņu pēcteči. Lielākā daļa. Protams, tur ir arī kāds Latvijas pilsonis savā laikā saņēmis, bet pārsvarā, ja mēs skatāmies šos jaunos rajonus, tur 80-90 procenti ir padomju okupācijas laikā nelikumīgi iebraukušie PSRS pilsoņi.

Vispārsteidzošākais, ka tas skaitlis, ko ir aprēķinājis advokāts Šlitke (un dažus citus aprēķinus esmu redzējis), ir 40, 50, 60 miljonu robežās, kas būtu nepieciešami, lai samaksātu šiem zemes īpašniekiem, kuri līdz šim brīdim nav saņēmuši pilnu maksu par saviem īpašumiem, lai gan visi pārējie Latvijā ir saņēmuši šo samaksu.

Mani pārsteidz tas, ka frakcija, kas uzdodas par sociāldemokrātisku un ir gatava 40 miljonus piešķirt kopienai, kuras biedri (divas trešdaļas biedru) ir iebraukuši no PSRS okupācijas laikā, absolūti nenāk ar piedāvājumu samazināt viņiem šos maksājumus par 0,5 procentiem, kas ir pilnīgi nelikumīgi, jo šiem iebraucējiem nav nekāda sakara ar tiem īpašumiem, par kuriem viņi vēlas saņemt kompensāciju.

Nez kāpēc Luņovas kundze piedāvā samaksāt šiem cilvēkiem, kas ir iznīcināti okupācijas laikā, par viņu īpašumu divreiz mazāk, nekā būtu tā kadastrālā vērtība, kas jau tā nav samaksāta, teiksim, ne padomju okupācijas 45 gados pēc kara, ne arī atlikušajos 30 gados. Pie tam arī šis likums kā tāds... tas jau tāpat apliek gan ar nodokļiem, gan ar visādām citām lietām, un, ja mēs paskatāmies sīkāk, tad šie maksājumi jau ir paredzēti, teiksim, pašiem īrniekiem, kuriem būtu tā kā jāpaskatās... jāizrēķina, cik tad ir viņu nodoklis, un no nākošā gada jāmaksā.

Skaidrs, mēs taču varam paredzēt, ka lielākā daļa nemaksās, tātad sāksies atkal kaut kādi piedziņas procesi... un tas pats... Es būtu apsvēris Luņovas kundzes priekšlikumu, ja viņa būtu ierosinājusi uzreiz atpirkt par šiem 40-50 miljoniem šo zemi un šī problēma atkristu, bet viņa ir ierosinājusi tieši pretējo - sodīt tos, kas jau ir sodīti, sodīt tos, kurus padomju vara ir nogalinājusi, deportējusi, mocījusi un spīdzinājusi, jo tie taču ir Latvijas pilsoņi. Un sociāldemokrātiskajai frakcijai SASKAŅA, protams, nav nekādas vajadzības rūpēties par šiem Latvijas pilsoņiem.

Līdz ar to es aicinu noraidīt šo cinisko priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies par doto vārdu. Ziniet, Kiršteina kungs, tiešām dažreiz ir labāk paklusēt, nekā runāt par to, par ko jums nav ne mazākā priekšstata.

Ja jūs būtu iedziļinājies šajā jautājumā, jūs noteikti zinātu, ka starp zemes īpašniekiem pašlaik ir ne tikai latvieši. Un jūs zinātu, ka starp piespiedu nomas upuriem ir ļoti, ļoti daudz latviešu. Es domāju, viņi ar izbrīnu uzzinās to, ka viņi arī ar jūsu palīdzību ir pieskaitīti pie padomju kolonistiem. Es noteikti parūpēšos par to, lai viņi to uzzinātu. Tas ir pirmais.

Otrais. Jau sen šīs zemes nepieder tiem, kuriem šīs zemes tika atņemtas ar padomju laika iestāšanos Latvijas teritorijā. Jau sen visas šīs zemes ir pārpirktas ar tādu cilvēku palīdzību kā Šlitkes kungs, kurš nav nekas cits kā spekulants, kurš atklāti un ciniski... šai gadījumā tiešām ciniski pasludina, ka priekš viņa šī zeme nav nekas cits kā bizness. Tas, ko jūs pašlaik grasāties atbalstīt, būs atbalsts tieši Šlitkes negodīgajam un ciniskajam biznesam, kurš tiesās mēdz norādīt veciem cilvēkiem, ka vienīgā zeme, kas viņiem varētu piederēt, ir divi metri reiz pusotrs metrs kapsētā.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, kurš ir izsvērts un izstrādāts ar iedziļināšanos problēmā. Un vēl gribu teikt, ka Šlitke nekad neapstrīdēs šo likumu Satversmes tiesā, jo šis likums viņam - tieši viņam! - ir izdevīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja Luņovas kundze būtu kārtīgi klausījusies, nevis fantazējusi, viņa būtu dzirdējusi, ka es teicu - nevis latviešu, bet visiem Latvijas pilsoņiem... šeit. Tātad dalījums neiet pa tautību līniju, kā es teicu, bet šeit tas iet pa pilsoņu un PSRS okupācijas laikā nelikumīgi iebraukušo cilvēku dalījumu. Tātad tam nav nekāda sakara ar tautību, bet ar pilsonību. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Nevaru piekrist tam, ka Luņovas kundze saka, ka visi īpašumi it kā ir pārpirkti. Tie nav pārpirkti. Es nezinu, es personīgi arī nepazinu šo minēto advokātu, es esmu izlasījis viņa rakstu, bet es toties pazīstu daudzus Latvijas pilsoņus, kuri tiešām nav saņēmuši nekādu kompensāciju. Jā, viņi saņem kaut kādu maksu par šo zemi, bet, protams, tā nav tā vērtība, kas viņiem ir savā laikā konfiscēta, un tā nav arī tā vērtība, kas viņiem pienāktos. Tātad neteiksim - visi.

Un treškārt. Ja arī kāds īpašnieks kaut ko ir pārpircis no... vai kāds ir cedējis šīs īpašuma tiesības, tas jau nenozīmē, ka viņi to nedrīkst darīt. Jautājums ir cits, kā es teicu, - kāpēc šinī gadījumā reālā īpašuma vērtība būtu jāsamazina divas reizes, ņemot vērā, ka šī īpašuma dalīšana ir radusies padomju okupācijas rezultātā?

Mans liekas, ka šis priekšlikums ir zaimojošs, tāpēc aicinu to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Valainis. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā... kā jau minēju, šī pieeja, ka kadastrālā vērtība... tas caurvijas visam likumprojektam, anotācijā ir minēts skaidrs pamatojums, un visi tiesību jomas eksperti ir atzinuši to, ka tā būtu taisnīga atlīdzība, ja mēs minētu - šī likumprojekta izpratnē - kadastrālo vērtību. Šobrīd uz šīs argumentētās bāzes arī šo priekšlikumu komisijā neatbalstīja.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Pirms dodamies pārtraukumā, laiks paziņojumam.

Šodien dzimšanas dienu, gandrīz vai apaļu dzimšanas dienu, svin mūsu kolēģis deputāts Raivis Dzintars. Mēs viņu sveicam. Daudz laimes!

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Deputātu reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2021. gada 25. novembra attālināto ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Skatām likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis. Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Turpinām darbu pie šī likumprojekta.

Tātad 3. - deputātes Ločmeles kundzes priekšlikums, kas paredz, tā teikt, ieviest principu - iespēju izpirkt īpašumu arī pa daļām. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, pamatojoties uz to, ka likumprojektā ietvertais princips ir šāds: zemi izpērk kopumā un mēs neveidojam jaunas īpašuma formas, kas šajā gadījumā notiktu. Diemžēl mēs redzam arī praksē, ka tas šur tur jau notiek, bet tas nebūtu tas, uz ko kopumā mums būtu jāvirzās.

Mums būtu jāvirzās uz principu, kas šajā likumprojektā ietverts, proti, mēs izbeidzam dalīto īpašumu kopumā, nevis pa daļām. Tāpēc šo priekšlikumu komisijā, balstoties uz argumentāciju, deputāti noraidīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Pirms izskaidrot mana priekšlikuma būtību, paskaidrošu vairākas principiālas lietas. Pirmkārt, atgādināšu, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvija bija vienīgā valsts, kas, atgriežot īpašumus likumīgajiem īpašniekiem vai to pēctečiem, izmantoja principu, ka šis cilvēks varēja izmantot trīs iespējas.

Pirmā iespēja bija saņemt kompensāciju privatizācijas sertifikātu veidā atbilstoši konkrētā zemes gabala vērtībai. Otrais. Šis cilvēks varēja neņemt šo zemi, kas atrodas zem konkrētas daudzdzīvokļu mājas, bet izvēlēties citu zemes gabalu. Un tikai trešā iespēja bija izvēlēties sev kādreiz piederošu zemes gabalu.

Neviena no Eiropas valstīm nepiedāvāja šīs trīs iespējas, bet tikai pirmās divas, tātad uzreiz negāja uz dalītā īpašuma principu. Latvija pašlaik Eiropā ir vienīgā tāda valsts, un tā netaisnīguma sekas, kas izveidojās tieši šīs trešās iespējas dēļ, mums tagad ir kaut kādā veidā jāizbauda to deputātu vietā, kuri nobalsoja par šo netaisnīgumu deviņdesmito gadu sākumā.

Otrkārt. Paskaidrošu parastiem vārdiem, par ko jūs šodien vēlaties nobalsot. Tātad dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts izpirkt zemi zem savas daudzdzīvokļu mājas par simts procentiem no kadastrālās vērtības. Vēl vairāk - lai šis lēmums kļūtu leģitīms, šis likumprojekts piedāvā, ka tad, ja nobalso 50 procenti plus viena balss no dzīvokļu īpašniekiem, tātad minimālais vairākums, pārējie, kas varbūt nebalsos par šo lēmumu vai būs “pret”, būs spiesti - spiesti! - pakļauties šo 50 procentu plus viena balss vairākuma viedoklim un būs spiesti maksāt par šo zemes daļu pat tad, ja viņi šim lēmumam nepiekrīt.

Vēl vairāk! Gadījumā, ja šādas naudas cilvēkiem nav, tiks lemts par to, ka māja ņem kredītu, lai izpirktu šo zemi, un par šī kredīta saistībām atbildība nebūs solidāra, bet būs individuāla. Tātad cilvēks, kurš nebalsoja par šo lēmumu, kurš bija pret šo lēmumu, būs spiests pakļauties un maksāt par kredītu, kuram piekrišanu viņš nebija devis.

Mēs, kas esam no SASKAŅAS, piedāvājam izvēlēties, lai katrs dzīvokļa īpašnieks var izpirkt savu domājamo daļu, un visi argumenti par to, ka, lūk, tas nerisina dalītā īpašuma problēmu, norāda uz to, kā interesēs tiek pieņemts šis likums - un tas ir absolūti vērsts uz zemes īpašnieku interešu ievērošanu.

Tātad, ja cilvēks nevar izpirkt tikai savu domājamo daļu, kas samazina viņa maksājumu slogu, un tiks pakļauts vairākuma lēmumam, piemēram, ja šis cilvēks ir pensionārs un viņam ir jāmaksā sava kredīta daļa vai sava maksājuma daļa, kuru viņš nevar pavilkt... Bija jautājums no manas puses - kam šajā gadījumā piederēs šīs zemes domājamā daļa? Bankai vai kam šī daļa tiks atsavināta, vai tā tiks pārdalīta pārējiem dzīvokļu īpašniekiem vai kādam citam?

No vienas puses, mēs ar labu vēlmi izbeigt dalīto īpašumu palielinām finansiālo slogu uz mūsu pašu cilvēkiem, un viņi būs spiesti maksāt no savas kabatas ne tikai par Latvijas likumdevēju deviņdesmito gadu sākumā pieļauto kļūdu, bet arī par vairākuma lēmumu, par lēmumu, kurā viņi nav piedalījušies vai par kuru viņi ir balsojuši “pret”.

Šis mans priekšlikums ir kompromisa variants, kas atvieglos šo cilvēku nevēlēšanos piedalīties zemes izpirkumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Turpinot to, ko sākusi Ločmeles kundze. Ja tā uzmanīgi palasītu šo likumprojektu, ļoti interesanti sanāk. Tieši viņa minēja to normu - 50 procenti plus viens. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nobalsos, teiksim, no 100 dzīvokļu īpašniekiem 51 cilvēks, 51 īpašnieks, tādā gadījumā 49 ir pienākums maksāt par preci, ko, piedodiet, viņiem grūž valsts. Šinī gadījumā valsts uzspiež cilvēkiem ar likuma palīdzību kaut ko pirkt no privātpersonām, starp citu.

Pameklēsim kādu citu analoģiju. Teiksim, tagad ir runa par to, ka vajadzētu pāriet uz elektromobiļiem, un līdz ar to cilvēkiem būs jāpērk elektromobiļi. Bet cilvēkam paliek iespēja - vai nu viņš pirks to elektromobili, vai nepirks mašīnu vispār. Šeit tādas izvēles nav.

Es atceros tikai vienu gadījumu, kad valsts rīkojās līdzīgi, un tas nav saistīts tikai ar Padomju Savienību, arī citās valstīs tādas lietas bija, kad tika izlaistas obligātās obligācijas. Valsts izlaida vērtspapīrus, kurus vajadzēja sadalīt uz galviņām, un, ja nepirksi to obligāciju, tev atslēgs gāzi.

Šinī gadījumā ir ļoti līdzīga situācija. Tas piedāvājums varbūt nav īstais risinājums, bet, tā kā viss likumprojekts nav īstais risinājums, tad to piedāvājumu vajadzētu atbalstīt kā kompromisa variantu.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Pirms trim gadiem tieslietu ministrs Bordāna kungs, uzstājoties komisijā, bija teicis, ka ministrija, kura ir līdzautore šim likumprojektam, izstrādās likumprojektu, kas tiešām paredzēs visa dalītā īpašuma izbeigšanu, kas skar dzīvojamās mājas, nedzīvojamo fondu un rūpniecības uzņēmumus, iestādes un tā tālāk, un tā joprojām, kas būtu ļoti normāla pieeja, bet tā prasītu diezgan radikālus risinājumus, jo principā nav nekas dārgāks un nekas vērtīgāks kā zeme. Un arī tā zeme... ļoti nepareizi, ka mēs to sadalām uz galviņām, jo tas ir kopējais visu iedzīvotāju, visas tautas, Latvijas tautas, īpašums. Tāpēc rūpēties par to vajag kā par nākotnes vīziju un nākotnes balstu, kā par attīstības modeli, un tad būs pavisam citi risinājumi.

Šinī gadījumā, ja Bordāna kungs būtu spēris vēl vienu soli un būtu piedāvājis tādu risinājuma veidu, es ceru un domāju, pat vairāk teikšu, esmu pārliecināts, ka vairākums - i pozīcija, i opozīcija - šādu risinājumu atbalstītu.

Kā pirmo soli varbūt atbalstīsim Ločmeles kundzes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es kādu laiku ar šo jautājumu esmu strādājis, tāpēc mēģināšu ieskicēt šībrīža situāciju.

Mums ir viena daudzdzīvokļu māja, kas šobrīd sastāv... piemēram, ir 50 dzīvokļi, kuru skaitā var būt dzīvokļi īpašumā, var būt privatizēti dzīvokļi, neprivatizēti dzīvokļi, juridiskai personai piederoši, privātpersonai piederoši, bezsaimnieka manta, pašvaldības īpašums, valsts īpašums... Tas ir tikai īpašuma sastāvs.

Tad ir īpašumi, kuru saimnieki atrodas ārvalstīs un nav sasniedzami, īpašumi, kas ir tiesvedības procesā, maksātnespējas procesā, ieķīlāti. Tas ir, mēs runājam tikai par īpašumu.

Tad mums ir zemes īpašums, kas ir zem ēkas. Ir virkne gadījumu, kur tas ir viens skaidri saprotams zemes gabals. Ir tikpat daudz gadījumu, kur šis zemes gabals ir sadalīts četrās, piecās daļās - viena strēmele tāda, viens zemes gabals tāds, dienas beigās ir arī šis... Šobrīd zemes pārmērīšanas darbi notiek, vismaz visā Rīgā šobrīd tiek pārmērīti kvartālu ietvaros, tur šis darbs nav vienkāršs, un tas turpinās. Un, ja tā godīgi, man liekas, tur jāmeklē būtu arī kāds atbalsts Rīgas domē, kādā veidā finansiāli atbalstīt, jo tas šobrīd ir tāds fakultatīvs pasākums, ko viņi tur izpilda. Un būtu svarīgi arī kaut kā panākt to, lai šajā darbā būtu augsta kvalitāte. Tas arī būs viens no likuma balstiem tomēr.

Bet ne par to. Par šiem īpašumiem kā tādiem. Tie ir super megasarežģīti. Un te es runāju tikai par īpašniekiem, mājas īpašniekiem. Tad ir zemes īpašnieki, kas var būt ārkārtīgi dažādi. Arī tur var būt dažādas formas. Un tad mums vēl ir pašas mājas. Kolēģi, var būt privatizēta māja un var būt joprojām neprivatizēta māja. Un, ja jūs domājat par neprivatizētajām mājām, cik tādu ir, tad Rīgā tas ir izteiktais vairākums, kaut kur 70-80 procenti māju Rīgā nav privatizētas.

Respektīvi, šobrīd, teiksim tā, bardaks ir pamatīgs visā šajā īpašuma tiesību jomā. Arī mēs komisijā, kad strādājām pie šī likuma... bija atsevišķas sadaļas, kur mums bija ļoti detalizētas diskusijas, piemēram, par bezsaimnieka īpašumiem - kas ar tiem notiek? -, jo ir ļoti sarežģīts tas process, un mēs skatāmies detaļas, ka ir šāds piespiedu princips.

Un tad pie visa šī kalambūra, kas ir, mēs atradām veidu, kādā var panākt šo vienotā īpašuma veidošanos, un tas galīgi nebija vienkāršs stāsts. Bija daudz gadu nepieciešams, lai līdz tādam nonāktu.

Ločmeles kundzes piedāvāto priekšlikumu es pilnībā saprotu, bet dienas beigās... tas paredz iespēju kaut kādā veidā risināt šo problēmu subjektam pašam. Bet, kolēģi, ko mēs darīsim situācijā, ja tie subjekti, kas izpirks šīs zemes, piemēram, šajā 50 vai vienalga cik dzīvokļu mājā... sanāks tā, ka, pieņemsim, maksātspējīgā daļa izpērk un paliek šie seniori, vientuļie pensionāri, kuriem varbūt nav šīs naudiņas. Kā tad mēs viņiem palīdzēsim? Sanāk tā, ka māja nonāks kaut kādā tādā... likteņa varā nonāks vesela virkne īpašnieku, un tie palīdzības sniegšanas mehānismi jau pašlaik sarežģītajā situācijā kļūs vēl sarežģītāki.

Īpašuma struktūra, ko es jau tikko nosaucu un kas ir pamatīgs rasols, kļūs vēl... vēl smalkāk mēs to sadalīsim un mums būs vēl jauna īpašuma forma. Un, ja mēs gribēsim sniegt palīdzību tiem cilvēkiem, kas nevar izpirkt šos zemes īpašumus, tad tas būs daudz sarežģītāk izdarāms. Tad būs viena daļa, kas izpērk, otra daļa, kas neizpērk, un tad īpašums veidosies no tā, ka ir izpirkušie, neizpirkušie... Kā tad tās zemes attiecības veidosies, kam piederēs...? Šobrīd jau šāds rasols veidojas, un tas veidojas tikai tāpēc, ka nav šāda likuma.

Manā ieskatā, kolēģi, šāda pieeja nav atbalstāma. Es aicinu tomēr saglabāt šo likumprojekta konceptu, kad zemes gabalu izpērk kopumā un mēs neveidojam jaunas īpašuma formas, kas šo problēmas risināšanu nu ne par metru nepietuvinās kaut kādam normālam risinājumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Es ļoti, ļoti pateicos Valaiņa kungam par to, kā viņš raksturoja situāciju šinī jomā. Tas tiešām ir bardaks.

Bet, ja runājam par... tā kā, izejot no šā bardaka, viņš lietoja piemēru par to, ka daļa dzīvokļu var piederēt pašvaldībai... šinī gadījumā... Labi, ja pašvaldības tiks apietas lēmumu pieņemšanas procesā un balsos “pret”, kā mēs rīkosimies saskaņā ar fiskālo disciplīnu, ar budžeta politiku? Kur pašvaldības ņems un plānos līdzekļus, lai to lietu realizētu saskaņā ar likuma prasībām?

Godīgi sakot, ja vajag likvidēt bardaku, ir divi paņēmieni - vai nu mainīt mēbeles, vai nu mainīt meitenes. Es domāju, ka drīzāk tas ir otrs variants.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es pavisam īsi. Jā, šis Dolgopolova kunga minētais par pašvaldībām ir jau likumā noteikts - kas notiek ar pašvaldību īpašumiem, kā šī balsošana notiek. Pašvaldība vienmēr, respektīvi, publiskā persona vienmēr pievienojas vairākuma viedoklim un kā īpašnieks pilda visas saistības atbilstoši tam, kā ir lēmis vairākums.

Bet par šīm debatēm - kā varētu būt. Un arī man ir... es atceros, kolēģi, mēs Saeimā rīkojām konferenci, es pats aizstāvēju vienu no modeļiem, ka valsts un pašvaldība izpērk ar kaut kādiem dažādiem instrumentiem. Bija plaša ekspertu konference par šo jautājumu, tā norisinājās Saeimā šī sasaukuma laikā.

Protams, tam visam nepieciešama nauda. Ja mums skaidri visas budžeta iestādes atbild, ka šādam mērķim naudu tiešā veidā izpirkšanai neradīs, tad mēs varam, protams, par to runāt, un tas arī šobrīd neizslēdz turpināt šīs debates, bet tas mūs netuvina risinājuma iegūšanai.

Tāpēc šajā ieskatā, manuprāt, mēs varam turpināt sarunas par to, ka pašvaldībai vai valstij būtu šī problēma jārisina un jāizpērk kopumā, es arī tam piekrītu, bet tad, kad būs kāds, kas ir gatavs... kad būs Saeimā vairākums vai kādā pašvaldībā būs vairākums, kas šādu pieeju atbalsta, tad arī par to varēs runāt tālāk. Pašlaik mēs redzam jau vairāku desmitu gadu garumā, ka šādai pieejai vairākuma atbalsta nav. Līdz ar to tās ir tikai vēlmes šajā brīdī, kurām nav seguma. Diemžēl, diemžēl tas tā ir.

Tā ka, kolēģi, es vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Tomēr iesim uz šo vienoto īpašumu, mēģināsim tādu ceļu iet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jau debatējot par šo likumprojektu komisijā, Juridiskais birojs norādīja uz satversmības risku, un satversmības risks saistīts tieši ar šo manu priekšlikumu un ar principiālu šī likumprojekta nostāju, ka, lūk, zemes gabals ir jāizpērk kopumā solidāri visiem dzīvokļu īpašniekiem pat pie nosacījuma, ja daļa no šiem dzīvokļu īpašniekiem nepiekrīt izpirkt šo preci, kas šai gadījumā ir zeme.

Un tieši, ja jūs nobalsosiet “par” likumprojektu, kur ir norma, ka izpirkšana notiek vienā gabalā, parādīsies tas satversmības risks un iespēja arī dzīvokļu īpašniekiem šoreiz griezties Satversmes tiesā un apstrīdēt šo normu kā viņu īpašuma tiesību rupju pārkāpumu.

Vēlreiz. Ja jūs paskatāties uz to, kādas īpašuma tiesības pašlaik jau pastāv... jūs varat ieskatīties jebkurā zemesgrāmatā daudzdzīvokļu mājā, kur katram dzīvokļa īpašniekam ir īpašumtiesības uz savu dzīvokli un uz zemes domājamo daļu. Nekāda bardaka nav, neviens nekādu bardaku nesaskata. Vienīgā problēma šajā visā ir tā, ka ir kādam liela vēlme izdabāt zemes īpašniekiem, lai viņi dabū izpirkuma cenu par savu zemi uzreiz un vienā gabalā. Un tas ir šī likumprojekta pamatmērķis, par to es esmu pārliecināta.

Es, balsojot par šo likumprojektu un par savu priekšlikumu, būšu dzīvokļu īpašnieku pusē.

Aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas ir - vēlreiz atgādinu - tikai kompromiss, kas noņem šo satversmības risku minimāli.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, tik tiešām šo situāciju ir radījusi valsts vara ar savu rīcību, ar savu nekompetenci un bezatbildību. Patiesībā šo situāciju sen jau varēja atrisināt tiesiskā un taisnīgā veidā. Pirms daudziem gadiem es jau piedāvāju šo risinājumu, un joprojām šis risinājums ir iespējams.

Proti, ja jau valsts ir radījusi visu šo jezgu un visu šo netaisnību, tad pareizi būtu valstij arī iestāties šeit pa vidu šinī visā stāstā un to atrisināt, jo atrisināt to varētu fiskāli neitrāli priekš sevis un varbūt pat beigās nopelnot. Proti, ja mēs paskatāmies, tad šie cilvēki - dzīvokļu īpašnieki, kas atrodas ķīlnieku situācijā, - ir spiesti jebkurā variantā maksāt, un pašlaik viņi maksā ļoti dāsnas piespiedu nomas maksas par šo zemes izmantošanu esošajiem zemes īpašniekiem.

Tas, ko valsts varētu izdarīt esošajā situācijā, sevišķi tagad, kad ir iespējams piesaistīt finanšu resursus bezmaz vai bez maksas vai par ļoti nosacītiem un izdevīgiem nosacījumiem, - varētu iestāties kā starpniece šinī darījumā... vai nu kā starpniece, vai kā garants. Proti, - izpērkot šo zemi no zemes īpašniekiem un pēc tam dodot iespēju dzīvokļu īpašniekiem iegādāties šo zemi. Un maksājuma apjoms tiem, kuriem tiešām ir finansiālas grūtības, varētu būt ne lielāks, kā tas ir bijis, maksājot šo zemes nomu un tādā veidā pamazām izpērkot šo zemi.

Savukārt, ja notiek darījums un īpašnieks, kurš nav izpircis šo zemi, vēlas pārdot savu dzīvokli, tad neizpirktā summa tiek attiecīgi ņemta vērā pie šī darījuma un tiek nomaksāta, jaunajam īpašniekam pērkot šo dzīvokli. Pretējā gadījumā vienkārši šī summa... tiek turpināts maksāt, valsts ne ar ko neriskē, jo tai ķīlā paliek šī zeme, kuras vērtība noteikti tikai pieaugs. Un rezultāts - valstij nekādu risku un nekādu papildu izmaksu... gandrīz nekādu papildu izmaksu. Un arī - gandrīz nekādu papildu izmaksu un risku dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir ķīlnieki esošajā situācijā.

Tā ka vajadzīga tikai politiskā griba, kuras visus šos gadus nav bijis. Tik tiešām - diemžēl izskatās, ka tas iemesls, kāpēc šī situācija netiek risināta, ir lielo zemes īpašnieku lobijs, vēlme sargāt savas intereses. Vai arī - tā atkal ir šīs varas mazspēja un nekompetence, nespēja risināt to, kas tiešām ir aktuāls Latvijas sabiedrībai, jo šā jautājuma risināšanā nav biznesa, nav varai pienesuma, no kura viņi varētu nopelnīt uz šiem nelaimīgajiem dzīvokļu īpašniekiem.

Tā ka, kolēģi, viela pārdomām. Es aicinu tomēr atrisināt šo uzdevumu, jo tas tiešām ir vienkārši - tiesiski un taisnīgi - atrisināms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Valaiņa kungs, lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Valainis. Komisijas vārdā tomēr jāpasaka viena lieta - tika pieminēti satversmības riski attiecībā uz iedzīvotāju interešu aizskārumu. Un te es gribētu teikt, ka mēs komisijā... un visa likumprojekta izstrādes gaitā... vērtējām šo jautājumu.

Šīs līdzības ir meklējamas, piemēram... tas ir šī likumprojekta pamatā arī minēts... Šie lēmumi ir nevis kādi ārējie lēmumi, bet tikai un vienīgi iedzīvotāju vairākuma lēmumi (tātad - 50 plus viens).

Šobrīd esošā kārtība paredz, ka šādi lēmumi būtu jāpieņem, visiem iedzīvotājiem simtprocentīgi balsojot; mēs šo latiņu samazinām uz “50 plus viens”. Un te mēs arī meklējām līdzību... gan dzīvokļu īpašumos, kas ir domājamā (Skaņas defekts.)... īpašuma tiesību forma, kur... Saeima ir jau reiz mainījusi šo latiņu - no 100 procentiem samazinājusi uz “50 plus viens”, lai mainītu pārvaldnieku... vai šo iedzīvotāju lēmumu attiecībā uz to, lai veiktu mājas renovāciju, kas ir ieguldījumu uzņemšanās; tur arī ir nepieciešams šis kvorums - 50 plus viens - , lai pieņemtu šādu lēmumu, kas ir saistošs visai mājai.

Un pašā pamatā ir tas, ka šī lēmuma rezultātā iedzīvotāju dzīves situācija nepasliktinās (Nav skaidri saklausāms.), ir tikai ieguvumi, veidojas vienotais īpašums. Un šajā gadījumā... likumprojektā šīs iedzīvotāju mazākuma intereses ir ņemtas vērā. Respektīvi, no šīs mūžīgi mūžīgās nomas mājas... kopums pāriet vienotā īpašumā.

Tāpēc arī šis aspekts, kas šajās debatēs tika minēts, tika komisijā izvērtēts un tika saglabāta šī likumprojekta konceptā ietvertā pieeja.

Komisijas vārdā aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Valainis. Kolēģi! Nākamais - 4. - mūsu kolēģes deputātes Ločmeles priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Nu, lūk, tagad mēs esam sadaļā par saistībām. Un te jau... Konkrēti likumprojektā norādīts uz to, ka par lēmumu, kas pieņemts ar balsu vairākumu... par saistībām atbild ikkatrs.

Mans priekšlikums ir atkal kompromisa piedāvājums, kompromisa variants, - ka tajā gadījumā, ja daļa no dzīvokļu īpašniekiem, kuri nepiedalījās vai balsoja “pret” lēmumu par zemes izpirkumu... arī neatbild par saistībām, kuras nebija uzņēmušies.

Un šeit arī ir tas pats satversmības risks, uz kuru es norādīju jau iepriekš. Neviens nevar piespiest cilvēku pirkt kaut ko un nevar viņam piespiest īpašuma tiesību, kuru viņš pats nebija brīvprātīgi izvēlējies. Šeit ir tas galvenais satversmības risks.

Vēlreiz atgādināšu, ka mūsu, frakcijas SASKAŅA, konceptuālais priekšlikums, risinot šo dalītā īpašuma problēmu, bija ļaut katram dzīvokļa īpašniekam individuāli pieņemt lēmumu - izpirkt vai neizpirkt savu zemes domājamo daļu zem mājas.

Atgādināšu, ka pavisam nesen Saeima, pateicoties Tieslietu ministrijas pūliņiem... un par to ir liels, liels paldies visiem cilvēkiem, kas gatavoja šo piespiedu nomas reformu... mēs pārveidojām piespiedu nomas institūtu par likumiskās zemes lietošanas tiesību, tātad par savdabīgu servitūtu, nosakot vienotu maksājuma apmēru, proti, četrus procentus no kadastrālās vērtības.

Atgādināšu, ka līdz šim tas arī likās kā nepārvarams šķērslis... tas, ka, lūk, piespiedu nomas maksa tika noteikta likumisko, proti, sešu, procentu apmērā, neskatoties ne uz kādiem argumentiem.

Un visas norādes uz to, ka Satversmes tiesa vairākas reizes bija pieņēmusi zemes īpašnieku pusi... Varu teikt tā: es pati piedalījos pēdējā lēmuma... Satversmes tiesā... un varu jums apliecināt, ka Satversmes tiesas tiesnešu vidū nebija vienprātības šajā jautājumā un šis lēmums, pēdējais, tika pieņemts ar speciālajām atrunām.

Tātad, ar visu cieņu pret Satversmes tiesu, tomēr... norādāt uz to, ka problēmas ir ļoti, ļoti lielas... un šī problēma ir starp ļoti lielu... Latvijas iedzīvotāju mantisko interešu ievērošanu un zemes īpašnieku īpašuma tiesībām un tiesībām uz augļiem.

Jāņem vērā tas, ka šiem zemes īpašniekiem bija iespēja izvēlēties nevis zemi zem daudzdzīvokļu mājas, bet kompensāciju - sertifikātu veidā - vai citu zemes gabalu. Šie cilvēki brīvprātīgi izvēlējušies šo variantu. Manuprāt, pašlaik atkal risināt šo cilvēku problēmas uz 300 tūkstošu cilvēku rēķina - tas ir nevalstiski un, skaļi varu teikt, arī kārtējais noziegums, kārtējā netaisnība.

Šis ir viens no pēdējiem mēģinājumiem samazināt satversmības risku šajā likumā un mēģinājums tiešām palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevēlēsies izpirkt zemi no zemes īpašnieka. Nekādu juridisku problēmu es nesaskatu tur, ka katrs dzīvokļa īpašnieks varētu izpirkt savu zemes domājamo daļu individuāli, jo tas viss notiek īpašuma tirgū arī pašlaik.

Vēlreiz atkārtošu - kopā ar īpašuma tiesību uz dzīvokli mums ir arī īpašuma tiesība uz zemes domājamo daļu. Un tieši tad, kad pašvaldības piedāvāja atsavināt dzīvokļu īpašniekiem savu domājamo daļu no zemes gabaliem, kuri piederēja pašvaldībai, šis process bija identisks. Tāpēc visas norādes uz to, ka tas nav iespējams, šoreiz nav pieņemamas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies, sēdes vadītāja. Jā, tiešām... Viktors tikko teica, ka, lūk, nu spersim to soli, lai veidotu vienotu īpašumu. Nu būtu ļoti labi. Bet pēc būtības tas jau nav vienots īpašums, jo tā... pat tad, ja tā mājas kopība pērk zemes gabalu, tas ir kopīpašums.

Līdz ar to, lai apsaimniekotu, maksātu zemes nodokli... starp citu, tas, par ko neviens nerunā un neviens nedomā... tas ir kopības interesēs, un tas ir kopīgs uzdevums.

Līdz ar to te jau ir dalīts... jo pats dzīvoklis ir individuāls īpašums, kas pieder vienai vai vairākām personām. Starp citu, tas gadījums vispār nav atrunāts likumu normās, šinī likumā it īpaši. Tāpēc te ir problēma, ko piedāvā risināt - kaut daļēji - deputāte Regīna Ločmele; tas ir ļoti atbalstāmi.

Es vēlreiz gribu teikt, ka šis likums diemžēl nerisina nevienu no tiem uzdevumiem, ko vēlējās likumprojekta autori. Diemžēl. Tāpēc šeit vēl vajadzētu septiņas reizes nomērīt, nevis griezt un pēc tam domāt, kā mērīt.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Par nodokļiem. Jāteic, ka 30 gadu laikā jebkura nodokļu reforma, kas bija mūsu valstī... ne tikai mūsu valstī, bet visā Eiropā... ir vērsta uz vienu - drusku mazināt nodokļus darbaspēkam un palielināt patēriņa nodokļus. Īpašuma lietošana ir patēriņš. Līdz ar to... ko mēs nemēģinātu solīt... agri vai vēlu...

Un tas saistīts ar to, ka zemes vērtība pieaug, arī kadastrālā vērtība pieaugs, un arī nodokļu summas pieaugs un likmes pieaugs. Tā ir tendence, ko nevar pārvarēt, bet par to ir jādomā, kad mēs runājam par likumdošanu.

Vajag domāt ne tikai par rītdienu vai par 2024. gadu, bet jādomā kaut desmit gadus uz priekšu - kā izskatīsies šī bilde.

Aicinu atbalstīt Ločmeles kundzes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Dolgopolova kungam daudz taisnības. Es piekrītu, ka likumprojektā nav viss ideāli un likumprojekts ir ļoti, ļoti smagnējs tieši šo daudzo īpašuma formu dēļ.

Esmu pilnīgi pārliecināts - un daudzi eksperti, es domāju, man pievienosies -, ka pēc likumprojekta pieņemšanas, jau darbojoties praksē... kad šis likums beidzot sāks strādāt, mēs redzēsim virkni jautājumu, kuriem būs jāmeklē risinājumi; būs vēl jāgroza šis likums un jāuzlabo. Un tāds jau ir mūsu darbs - strādāt likumiem.

Šis ir jauns likums, kas būs kā pamatlikums, kas ir no nulles uztaisīts likums. Tomēr šeit... Par šiem finansēšanas mehānismiem jau Ločmeles kundze sāka runāt... Es domāju, deputātiem arī šobrīd ir vērts paskaidrot - šo likumu neapšaubāmi gaida ne tikai Rīgā, bet arī citur Latvijā, un vieni no tā izstrādātājiem bija arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas eksperti, kas ikdienā darbojas iedzīvotāju interesēs un nodarbojas ar šiem jautājumiem - gan pārstāv iedzīvotājus tiesā, gan pārstāv iedzīvotājus ikdienā, rūpējoties par šiem īpašumiem. Un šīs problēmas... domāju, ne vienu vien matu skaldījuši, risinot kaut kādas specifiskas lietas šajā jautājumā.

Un šie finansējuma instrumenti un modeļi jebkurā gadījumā... lielākā daļā... strādās tieši sazobē ar šiem apsaimniekotājiem.

Es vēlos kategoriski pateikt to, ka šajā likumprojektā nav iestrādāts tas modelis, kas bija vienā no sākotnējām likumprojekta versijām, ko Saeima noraidīja, kad... bija šīs ķīlas... tātad hipotēkas liktas šiem dzīvokļiem virsū. Un šāda risinājuma šeit nav. Mēs esam maksimāli no tā izvairījušies, lai tas tā nebūtu. Un šo darījumu finansētāji, visticamāk, būs tieši māju apsaimniekotāji, izmantojot šīs naudas plūsmas, kas ir viņu rīcībā. Un viņi ir arī apliecinājuši to, ka viņi ir gatavi to darīt, neskatoties, vai apsaimniekotājs darbojas kaut kur Latgalē vai Rīgā, vai Vidzemē; apsaimniekotāju asociācija ir diezgan plaša. Apsaimniekotāju loks - lielas, mazas pilsētas...

Un es arī personīgi esmu ar šiem cilvēkiem ticies dažādos formātos - gan Saeimā, gan dažādās viņu konferencēs -, par šo jautājumu tieši ar profesionāļiem runājot, kā tas dabā varētu strādāt. Un arī komisijā tika apstiprināts - gan no pašu apsaimniekotāju puses, gan no potenciālo šo darījumu finansētāju puses -, ka šāds modelis, šāds mehānisms strādātu un ka gadiem jau tiek gaidīts, kad beidzot tas tiks iedarbināts, lai to varētu sākt izmantot.

Šajā gadījumā tātad jāsaprot, kolēģi, divas lietas - ķīlas nebūs, tātad šie darījumi... Būtībā, es domāju, apsaimniekotāji būs tie, kas šo visu finansēs un... caur savu infrastruktūru... Tas viss varētu notikt, un varētu veidoties vienots īpašums. Un tas arī ir šī likumprojekta mērķis - tomēr veidot vienotu īpašumu.

Un kas ir būtiski, runājot tieši ar profesionāļiem? Neatkarīgi no tā, kāda ir politiskā vadība... Pieņemsim, “Rīgas namu pārvaldnieks” ir milzīgs apsaimniekotājs Rīgā... un arī privātie apsaimniekotāji, kas ir Rīgā...

Esmu runājis ar visiem šiem uzņēmumu vadītājiem; neatkarīgi no tā, kā laiki ir mainījušies, šī pozīcija pēc būtības nav mainījusies, un viņi ir gatavi šajā procesā iesaistīties - atbilstoši šim likumam.

Es domāju, ka, laikam ejot, neizbēgami... Mēs redzēsim - būs lietas, kas būs jāuzlabo, lai risinātu tieši specifiskos jautājumus, ļoti šaurus jautājumus, - par īpašumtiesību formām, lēmumu pieņemšanu -, kuri radīsies tajā brīdī, kad praksē šis likums sāks darboties. Tas būs neizbēgami, tas notiks. Bet iet šo ceļu, ka iedzīvotāji izpērk daļas no īpašuma, - tas radīs daudz sarežģītākus apstākļus, un mēs nevarēsim šo procesu... tā gaisma tuneļa galā būs arvien tālāk.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu - kā iepriekšējo - neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Ziniet, kad es dzirdu to, ka šī nauda zemes izpirkumam tiks ņemta no namu apsaimniekotāju naudas plūsmas, man rodas jautājums. Valaiņa kungs, vai jums ir zināms Valsts kontroles atzinums par to, ka... piemēram, “Rīgas namu pārvaldnieka” lietā? Kad no šī uzņēmuma naudas plūsmas tika apmaksāti dzīvokļu īpašnieku parādi par siltumenerģiju, tas tika atzīts par nelikumīgu procesu. Un pašlaik jūs vēlaties apgalvot, ka, lūk, no šīs naudas plūsmas tiks ņemta nauda zemes izpirkumam? Tas izklausās ļoti, ļoti dīvaini.

Es domāju, ka šis likums, ja tas tiks pieņemts, nebūs dzīvotspējīgs dažādu iemeslu dēļ. Un par to jūs varēsiet pārliecināties jau vistuvākajā laikā.

Tas priekšlikums, ar kuru mēs nācām, - par to, lai atļautu katram dzīvokļa īpašniekam izpirkt individuāli, - tas bija ideāls risinājums. Es saprotu, ka tas nebija ideāls risinājums tieši zemes īpašniekiem, bet, skatoties no visiem juridiskajiem procesiem, tas bija ideāls risinājums.

Jūs negājāt šo ceļu, jo... Kā es jau teicu, gaisma tunelī spīd tikai un vienīgi zemes īpašniekiem, nevienam citam, jo nebūs nevienas mājas, kur nebūs neapmierinātu cilvēku par to, ka tiks izpirkta šī zeme... Izņēmums ir tie gadījumi, kad zemes tirgus vērtība ir reāli augstāka par kadastrālo vērtību, bet tādu gadījumu ir maz, un tie ir tikai Latvijas reģionos, nevis galvaspilsētā, kuru šī problēma skar visvairāk. Un jūs lieliski to apzināties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Viena replika. Es ļoti augstu vērtēju apsaimniekotāju darbu un apsaimniekotāju viedokli, ļoti augstu vērtēju, bet šinī gadījumā mēs runājam par finansēšanu. Neviens apsaimniekotājs nemaksās par izpirkumu - neviens. Drīzāk būtu jāprasa sētniekiem... jo pēc likuma pienākums kopt teritoriju ir zemes īpašniekam, bet parasti to dara pārvaldnieki. Līdz ar to sētniekam tā ir tiešā interese - kurās rokās ir viņa darbavieta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, ja jūs pārmetat, ka... Ar vislielāko cieņu... Ločmeles kundzei un Dolgopolova kungam, bet... Nu es atbildēšu Ločmeles kundzei.

Ja jūs pārmetat, ka šis likumprojekts ir zemes īpašnieku interesēs, tad... šis konkrētais priekšlikums, ko jūs tagad esat iesnieguši... tas ir tas, ko īsteno zemes īpašnieki jau šobrīd, šodien, kamēr mēs te debatējam. Zemes īpašnieki veido un vairo šo bardaku, veidojot šos dalītos īpašumus vēl detalizētākus, piedāvājot cilvēkiem izpirkt katram vienu dzīvokļa daļu un uztaisot vēl lielāku bardaku.

Kolēģi, es personīgi esmu iepazinies ar šiem gadījumiem. Kas par kosmosu izveidojas tajā brīdī, kad tev pēkšņi... Īpašnieki ir trešā daļa mājas - izpērk šīs zemes, pēc tam divas trešdaļas paliek; tā trešā daļa - īpašnieka formā - sāk iekasēt no saviem kaimiņiem zemes nomu. Tas ir vienkārši kosmoss, kas izveidojas tajā brīdī! Tieši to šobrīd dara zemes īpašnieki! Un tiem iedzīvotājiem, kuri nāk un prasa, ko nu darīt šajā situācijā, ne apsaimniekotājs... Apsaimniekotāji šobrīd iesaistās tiesvedībās, iesaistās kaut kādā veidā, lai...

Mēģinot risināt, tas bardaks veidojas vēl lielāks... jau tā esošajā bardakā. Tas ir tas, kas šodien notiek! Un, ja kāds man prasa, ko dara šobrīd zemes īpašnieki, - viņi tieši to arī dara... to, kas ir šajā priekšlikumā. Un, manuprāt, tas īsti nav tas pareizais virziens.

Es būtu... es labprāt to vērtētu, bet mēs jau šobrīd praksē varam izvērtēt, kā tas darbojas, un tas nav labākais risinājums, veidojas vienkārši bardaks. Bardaks, kuram pat īsti risinājumu nevar atrast, izdomāt, ko darīt tālāk ar tiem, kuri nevar samaksāt. Veidojas situācija, ka ir daļa iedzīvotāju, kuriem... vispār nav vairs instrumentu, veidu, kā viņiem palīdzēt.

Tā ka, kolēģi, ja mēs runājam par to, kas ir zemes īpašnieku interesēs, tad nu... tas, ko viņi dara, ir šajā priekšlikumā.

Es aicinātu šādu pieeju nevairot un nepadarīt šo situāciju vēl sarežģītāku.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es varu piekrist, ka ir radīts bardaks šinī jomā, bet nekādi nevaru piekrist tam, ka nav risinājuma, kā šo bardaku atrisināt. Risinājums ir, un tas ir ļoti vienkāršs un ļoti skaidrs, tas visu sakārtos. Proti, arī pie esošās situācijas... arī pie šī likumprojekta, kas ir izveidots...

Proti, ja mēs tagad esam paredzējuši, ka namam... ka ir iespēja izpirkt šo zemi, ja vismaz vairākums iedzīvotāju ir gatavi nopirkt šo zemi zem sava nama, tad atlikušo... Kā mēs varētu jautājumu tiesiski un taisnīgi atrisināt? Ka par atlikušo summu to nofinansē valsts. Nofinansē valsts kā kredītu, kā aizdevumu tiem, kuri nevēlas pirkt par savu naudu.

Tātad parādītos šī izvēle: tie, kuri vēlas, nopērk par savu naudu, bet tiem, kuri nevēlas, valsts nokreditē. Un tie, kuri nevēlas, turpina maksāt to pašu maksājumu, ko viņi ir maksājuši esošajam zemes īpašniekam, tikai šinī gadījumā šis maksājums aizies nevis projām - svešās kabatās -, bet patiesībā būs, paliks nosacīti viņu pašu kabatā... šis maksājums, izpērkot zemi, kas viņam turpmāk piederēs, par to samaksājot attiecīgi, cik ir nepieciešama šo valsts pakalpojumu... šā finansējuma piesaistīšana. Bet, tā kā finansējumu pašlaik var ļoti lēti piesaistīt - gandrīz bez maksas -, būs ļoti zems izmaksu procents, kas būs jānosedz.

Un tādā veidā mēs panāktu skaidru, sakārtotu sistēmu: visi tajā piedalās, arī valsts piedalās, pieņemsim, caur šo pašu zemes fondu, kas mums ir, kurā papildus tad tiek ieguldīti šie naudas līdzekļi, kas ir vajadzīgi, lai šīs zemes izpirktu, kad tādas parādās. Un tās nebūs nemaz tik lielas summas - salīdzinoši - pret tām summām, ar kurām pašlaik mūsu valsts budžets operē un piesaista.

Tā ka - risinājums ir! Es aicinu komisiju par to padomāt un to implementēt šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Valaiņa kungs, komisijas vārdā...?

V. Valainis. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Jau pie iepriekšējā priekšlikuma es visu izskaidroju.

Tā ka - aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Valainis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Kā jūs redzat, datumi ir jau pagājuši...

Tā kā šis ir komisijas priekšlikums, komisijā tas ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir izveidots, lai salāgotu likumprojekta pantus un principus ar spēkā... Saeimas pieņemtiem lēmumiem par kadastrālās vērtības sistēmas maiņu un datumu pārlikšanu. Komisija to ir izstrādājusi sadarbībā ar Tieslietu ministriju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 7. - deputāta Māra Možvillo priekšlikums, kas pēc būtības paredz paātrināt likuma ieviešanas termiņu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Šis priekšlikums ir tikai ar vienu mērķi - ka šim likumam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk un jau šīs Saeimas laikā, lai sastrādātās problēmas tiktu novērstas jau tagad, nevis tiktu attālinātas uz nākamo Saeimu, lai pēc tam norakstītu visas kļūdas un nelaimes uz nākamo Saeimu.

Tā ka, kolēģi, lūdzu atbalstīt, lai šis likums stātos spēkā pēc iespējas ātrāk un lai būtu jau šajā Saeimā iespēja izlabot tās kļūdas, kas šeit ir pieļautas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es lieliski saprotu Možvillo kunga priekšlikumu un vēlmi, bet tomēr šim likumprojektam ir vēl arī pavadošās lietas - dažādi Ministru kabineta noteikumi vēl jāsagatavo un jāizstrādā; arī likumi vēl būs jāgroza saistībā ar šo likumprojektu.

Un šis termiņš ir adekvāts un... Bet es gribētu jums likt saprast, kāpēc tas likuma spēkā stāšanās termiņš, kas ir piedāvāts, nemaz nav tik traks. Jāsaprot, ka ar šo likumprojektu mēs esam strādājuši 10 gadus. Tātad 10 gadi ir bijuši nepieciešami, lai izstrādātu šo likumu. Jauns likums.

Un par to... es pat pierakstīju... te būtu vērts pateikt lielu paldies visiem tieslietu ministriem - Gaidim Bērziņam, Baibai Brokai, Jānim Bordānam kā Nacionālās apvienības izvirzītam ministram, Dzintaram Rasnačam kā Nacionālās apvienības izvirzītam ministram un jau otro reizi - Jānim Bordānam kā Jaunās konservatīvās partijas izvirzītam ministram. Paldies visiem šiem tieslietu ministriem, kas iesaistījās šī jautājuma risināšanā, meklēja risinājumus. Un paldies arī finanšu ministriem, ekonomikas ministriem un citiem, kas visu šo 10 gadu laikā tiešām ir veltījuši pūles un piedalījušies šī likumprojekta izstrādē.

Taču pats galvenais paldies, es domāju, ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas konsultantiem, jo arī tas, ko mēs šodien pieņemam... Šā likumprojekta izstrāde ir pārgājusi no vienas Saeimas uz otru, un likumprojekts tika izstrādāts pašā komisijā kā alternatīvs likumprojekts valdības iesniegtajam (protams, ar valdības atbalstu). Neskaitāmas darba grupas, dažādas koncepcijas, konferences... Bija konference, kurā piedalījās visu frakciju pārstāvji, un tad arī frakcijas izteica viedokļus par šiem dažādajiem modeļiem, kas tika detalizēti analizēti veselas dienas garumā, piedaloties tiesību ekspertiem, ekonomistiem, “par” un “pret” paudējiem - zemes īpašniekiem, dzīvokļu īpašniekiem, apsaimniekotājiem...

Lielu darbu paveica Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas konsultanti un, protams, arī Tieslietu ministrijas galvenie atbildīgie darbinieki, tie, kas darbā piedalījās jau kopš likumprojekta izstrādes gaitas sākuma, - Dagnija Palčevska, Toms Dreika un - tas, starp citu, interesanti, to ir vērts pieminēt - Kristīne Kinča, kas sāka kā Tieslietu ministrijas pārstāve darboties pie šī likumprojekta un beidza kā Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve; mainot darba vietas, turpināja darboties pie šā likumprojekta un palīdzēja šo normu formulēšanā.

Protams, paldies Saeimas Juridiskajam birojam, kas iesaistījās ar savu neviltotu kritiku attiecībā uz šā likumprojekta izaicinājumiem un kas piespieda mūs meklēt pamatojumus ikvienai normai, lai šis likumprojekts nepiedzīvotu tādu likteni... lai mazinātu riskus tam tikt apstrīdētam Satversmes tiesā un lai Saeima varētu maksimāli aizstāvēt šo likumprojektu, lai lēmums būtu labvēlīgs; lai mazinātu šos riskus un šis smagnējais likums tiktu pieņemts.

Kopumā, kā jau minēju, 10 gadi bija nepieciešami šim darbam, lai šāds likums būtu. Pieci gadi bija nepieciešami šim darbam Saeimā. Mainījās Saeimas, mainījās koalīcijas, bet šis koncepts tomēr saglabājās, un nu mēs beidzot būsim pieņēmuši.

Nevajag nevienam lolot lielas ilūzijas, ka tagad visi jautājumi atrisināsies, pieņemot šo likumu. Es domāju, ar šo likumu mēs speram pirmo milzīgi lielo soli, kas veidos pamatu citu normatīvo aktu izstrādei, to skaitā valsts atbalsta instrumentu izstrādei, to skaitā arī... Uzreiz pēc šā likuma pieņemšanas ir principā jāsāk darbs, jau domājot par to, kādā veidā slīpēt, kādā veidā papildināt, jo... jāsaprot tas, ka šis likums nemaz nerisinās pilnīgi visas problēmas; šis likums risinās privatizēto daudzdzīvokļu māju problēmas.

Jā, taisnība Ločmeles kundzei, reģionos šis jautājums risināsies daudz ātrāk un veiksmīgāk, Rīgā tam būs izaicinājumi. Būs vēl daudz darba jāizdara, lai sagatavotos šā likuma normu izpildei, sākot ar to, ka šīs mājas būs jāpārņem apsaimniekošanā.

Būs darāms vēl daudz darba, bet šis ir, manuprāt, ļoti liels solis. Lai mēs varētu šādu soli spert, ir tikusi iesaistīta vesela grupa ministru un ierēdņu daudzu gadu garumā. Un paldies jums, deputāti, ka jūs arī esat ar saviem balsojumiem pauduši atbalstu šim likumprojektam, šim likumam. Paldies.

Šo priekšlikumu aicinu noraidīt, bet likumprojektu kopumā - atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Nekāds spēkā stāšanās termiņš neglābs šo likumu, jo, kā es jau teicu, principiāli ir tas, ka mēs to pieņemam vēl pirms tam, kad ir stājies spēkā jauns kadastrālās vērtības likums.

Mēs pērkam kaķi maisā. Pareizāk sakot, ir otrādi: mēs piedāvājam iedzīvotājiem nopirkt no mums kaķi maisā - nesaprotot, cik liela būs izpirkuma cena zemei, un piedāvājot iedzīvotājiem uzņemties solidāri saistības par lēmumiem, kurus viņi varbūt vispār nemaz nepieņems un kuros viņi nepiedalīsies.

Pašlaik jūs balsosiet par kaķi maisā. Un vienīgais, ko tas dos, - tas iedos Šlitkem un citiem zemes īpašniekiem iespēju vēl intensīvāk šantažēt dzīvokļu īpašniekus, lai izpirktu zemes domājamās daļas pašlaik, jo tad, kad Valaiņa kungs runāja par to, ka, lūk, viens no maniem piedāvājumiem sakrīt ar to, ko pašlaik dara zemes īpašnieki... Manuprāt, tas norāda uz šā likumprojekta autoru lielāko pretrunu - viņi nesaprot vai izliekas, ka nesaprot, kas ir prioritārs likumdošanai dalīta īpašuma un piespiedu nomas jomā.

Mūsu, frakcijas SASKAŅA, prioritāte ir rūpes par cilvēku maksātspēju, par viņu labklājību, par to, lai samazinātu viņiem nodokļu un citu maksājumu slogu... mājokļu jautājumos, komunālo maksājumu jautājumos un tā tālāk.

Šeit tiek piedāvāts variants, kas risina teorētisko problēmu par dalītā īpašuma kā institūta pastāvēšanu Latvijā, bet ar šo likumu mēs neatrisināsim jautājumu par finansiālā sloga samazināšanu iedzīvotājiem, pirmām kārtām rīdziniekiem.

Tāpēc aicinu pirmām kārtām tos deputātus, kuri ir ievēlēti no Rīgas, nebalsot par šo likumu, jo tā būs to rīdzinieku, kuri cieš no piespiedu nomas, interešu nodevība. Variants, ar kuru tiešām šī problēma būtu atrisināma, šajā Saeimā diemžēl tika noraidīts - tāpat kā iepriekšējās.

Lūdzu nebalsot par šo likumprojektu.

Un Možvillo kunga priekšlikumu par termiņu diemžēl... es atbalstītu, ja tas tiešām dotu kaut ko labu. Šajā gadījumā nav nekādas nozīmes tam, kāds būs spēkā stāšanās termiņš likumam, kurš nenes neko labu ļoti daudziem cilvēkiem, it īpaši rīdziniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Tas jau kļuvis par tradīciju - pateikties visiem par visu. Tā kā pateicība jau ir izteikta, es pievienojos tai, bet gribētu pateikt tiešām, bez ironijas, pateicību Valaiņa kungam, kurš ilgus gadus ļoti nopietni... ķērās pie šīs problēmas, ieguldīja ļoti daudz spēka, enerģijas un intelektuālā potenciāla. Es novēlu, lai viņš to nepazaudētu arī turpmāk.

Par pašu priekšlikumu. Priekšlikums, protams, nav atbalstāms, jo no tā, vai tas likums būs pieņemts pirmajā... nākamā dienā, ar 1. decembri... vai ar 2024. gadu vai 2026. gadu... tas nemaina neko, jo jau šodien visi tie procesi notiek arī bez šāda likuma. Zemes īpašnieki piedāvā dzīvokļu īpašniekiem zemi pirkt, un dzīvokļu īpašnieki to arī dara. To varat paskatīties pēc ierakstiem zemesgrāmatā, Valsts zemes dienestā ir tāda informācija - pietiekami pilnīga.

Taču, runājot vispār par mājokļu politiku, jāteic, ka tas ir tikai viens fragments no tā, no tās lietas, kas valstī tiek saukta par mājokļu politiku. Šodien mājokļu politiku nosaka vairākas ministrijas un regulē vairāk nekā 20 likumi un vairāk nekā 100 Ministru kabineta noteikumi, ja runājam par normatīvo bāzi. Tā ir fragmentēta politika, un, godīgi sakot, mums tādas nav.

Un, ja šodien jūs pateiksiet, ka, lūk, mēs kā valsts gribam attīstīt to vai šo, tad... Mēs vienu dienu nodarbojamies ar nomas mājām, ar nomas... piedodiet, ar īres likumu, šodien mēs nodarbojamies ar dalīto īpašumu, rīt mēs nodarbosimies ar vēl kaut ko. Tā nav politika, tā ir svārstīšanās no viena grāvja līdz otram grāvim.

Vēlreiz gribu teikt, ka šis likums nespēlēs absolūti nekādu lomu procesos, kuri notiek šodien, notika vakar un notiks rīt, jo tas nenosaka nedz limitus, nedz robežas, ko drīkst, ko nedrīkst; tas nosaka vēlmi, kuru apmierināt vajadzēs pašiem iedzīvotājiem no savas kabatas.

Tāpēc arī es pievienojos Ločmeles kundzei, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, likumprojekts - arī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Manuprāt, tas būtu vietā - pavisam īsi izskaidrot... vēlreiz, mazliet... šī likumprojekta mērķi un to, kā tas likums darbosies.

Tātad: kad stāsies spēkā šis likums, tad iedzīvotājiem - nevienam citam, tieši konkrētās mājas iedzīvotājiem! - balsojot... sanākot kopā uz sapulci un nobalsojot ar “50 plus viens”, nobalsojot ar vairākuma viedokli... pieņemot lēmumu par zemes izpirkšanu, iedzīvotāji izpērk šo zemi, un zemes īpašniekam nebūs tiesību atteikt šo darījumu.

Zemes īpašuma vērtība, tātad īpašuma darījuma vērtība, likumā noteiktā kadastrālā vērtība... un atbilstoši tai arī notiek šis darījums... Visas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar šo darījumu, sedz valsts. Turklāt valsts var piesaistīt arī atbalsta instrumentus, no kā lielā mērā, manuprāt, būs atkarīgs tas, cik veiksmīgi darbosies šis likums un vai tas būs atbilstoši valsts budžeta iespējām. Un veidojas vienotais īpašums, neviens dzīvoklis netiek ieķīlāts.

Šis princips - notiek tāpat, kā šobrīd notiek daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekta finansēšanas modelis... darbojas. Tas ir ņemts par pamatu šim piedāvājumam.

Es domāju... Kolēģi, vismaz man ir sajūta, ka tas varētu būt viens labs instruments, ko tiešām cilvēki izmantos. Vismaz no profesionāļu viedokļa, ar kuriem man ir bijusi iespēja apspriesties, ir saņemti atzinīgi vārdi par šo principu, un es ceru, ka tas darbosies.

Tāpēc novēlu likumam ilgu mūžu. Un - lai iedzīvotājiem tas ir draudzīgs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ļoti, ļoti žēl, ja mēs vērtējam likumu no tā - “man ir sajūta”, “man nav sajūtas”. Godīgi sakot, ir objektīvi rādītāji, kas liecina par to - var strādāt, nevar strādāt.

Šinī gadījumā, ja runājam par lietas būtību, - tā ir viena no modifikācijām Civillikumā... te ir viena no modifikācijām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, te ir vairākas modifikācijas arī citiem normatīvajiem aktiem... Tās apvienotas zem viena jumta, kas saucas “dalītā īpašuma izbeigšanas likums”.

Tāpēc es domāju, ka... Būsim precīzi un vērtēsim šo likumprojektu no tā, vai tas ir efektīvs, reāli efektīvs. Vai tas ir tāds... tāda kā utopija, ko mēs... varbūt varam panākt kaut ko, a varbūt arī ne? Ja ne, ja ir šaubas par to, tad labāk nepieņemt tādu normu, kura nav saprotama daudziem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Vēlreiz atkārtoju: kategoriski nedrīkst pieņemt šo likumu pirms likuma par kadastrālās vērtības... pieņemšanas. Kategoriski nedrīkst pieņemt šo likumu, pirms Rīgā ir pabeigts funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas un precizēšanas process.

Kategoriski nedrīkst pieņemt šo likumu, salīdzinot finansēšanas procesu ar siltināšanas iespēju, jo siltināšanas procesā ir runa par kopīpašuma pilnveidošanu un uzlabošanu. Šajā gadījumā mums ir lieta ar privātu, individuālu īpašuma tiesību noteikšanu, piespiešanu ar matemātisku vairākuma balsu lēmumu.

Vēlreiz atgādinu, ka, pieņemot šāda veida likumu, Saeima pastiprinās satversmības riskus šajā jomā, un tas process, kas sāksies, kad šis likums stāsies spēkā, to spilgti parādīs. Šis likums nebūs dzīvotspējīgs, un tas kļūs par pamatu daudziem jo daudziem tiesvedības procesiem dažādās tiesās un dažādos līmeņos - līdz pat Satversmes tiesai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Valaiņa kungs, lūdzu, komisijas vārdā sakiet pēdējo vārdu!

V. Valainis. Kolēģi, komisijas vārdā: 7. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Es pateicos Valaiņa kungam par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Māra Možvillo priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 1, pret - 51, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Valainis. Kolēģi! Pirms balsojam trešajā, galīgajā, lasījumā, gribu vēlreiz pateikt komisijas vārdā paldies Tieslietu ministrijas pārstāvjiem Dagnijai Palčevskai un Tomam Dreikam, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas konsultantiem un visiem, kas iesaistījās, to skaitā arī opozīcijas pārstāvjiem, kas arī šodien piedalījās šajās debatēs, īpaši Ločmeles kundzei, par konstruktīvu kritiku, kas palīdzēja atrisināt šī likumprojekta vājās vietas tā izstrādes gaitā.

Tā ka - paldies visiem par iesaisti!

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 18, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kopīgās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilga Šuplinska. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skata likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kopīgās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu”” (Nr. 1206/Lp13).

Ieskats likumprojekta vēsturē.

2015. gada 29. janvārī Saeima pieņēma likumu “Par kopīgās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu”. Tā mērķis bija nodrošināt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas dalību kopīgās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanā Latvijā, lai sekmētu Eiropas Savienībā vienotu personas profesionālo iemaņu un prasmju pilnveidošanu stratēģiskajā robežu pārvaldībā, kas stiprinātu Eiropas Savienības robežas drošību.

Svarīgi atgādināt, ka šī kopīgā programma tiek realizēta sadarbībā ar Latvijas Valsts robežsardzi un ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru Frontex. Tajā pašā laikā programmu īsteno Nīderlandes Aizsardzības akadēmija, Igaunijas Drošības zinātņu akadēmija, Salamankas Universitāte Spānijā, Mīkola Romera Universitāte Lietuvā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija Latvijā, - proti, starptautisks konsorcijs.

Ņemot vērā, ka uz 2015. gadu Latvijā bija nepietiekama gan likumdošanas, gan arī administrēšanas prakse, kas ir saistīta ar šādu programmu izstrādi, šai kopīgajai programmai tika radīts speciāls likums.

Un šajā brīdī var teikt tikai to, ka programmā ir ierobežots studējošo skaits. Katra Eiropas Savienības dalībvalsts, ne tikai tās, kas ir programmas veidotājas, var deleģēt augstas valsts robežsardzes amatpersonas, kas papildina savas zināšanas tieši robežsardzes pārvaldības stratēģijās.

Un tādā veidā... Var teikt, ka Latvijas pārstāvju iesaiste arī šajā programmā ir bijusi tikai tāda, kas bija akceptēta arī no Latvijas Valsts robežsardzes, - proti, līdz šim trīs cilvēki no Latvijas tajā ir mācījušies, un šajā brīdī trīs cilvēki iegūst šo maģistra grādu, lai tad arī kļūtu par maģistriem Eiropas vienotajā stratēģijā saistībā ar robežas pārvaldi.

Un par likuma grozījumiem. Likuma grozījumi īstenībā ir divi. Abi divi ir vairāk tehniski. Pirmais ir saistīts ar to, ka 2015. gada 10. decembrī tika pieņemts likums “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi”, tādā veidā mainot līdz tam lietoto nosaukumu - Rēzeknes Augstskola.

Un otrais. Konkrētajam likumam bija arī realizēšanas termiņš. Tas bija 2021. gada 31. decembris. Un, ņemot vērā, ka tagad ir pagarināts akreditācijas termiņš...

Atgādināšu tikai to, ka principā kopīgās programmas... visi ar programmu realizēšanu saistītie procesi tiek akceptēti katrā no dalībvalstīm. Tātad šeit... ir principā, jāsaka, atkārtota akreditācija, licencēšana, visu birokrātisko procesu kārtošana vismaz piecās Eiropas Savienības valstīs. Šobrīd šie procesi ir nokārtoti, un šis, otrais, grozījums ir saistīts tieši ar to, lai pēc kārtējā akreditācijas termiņa beigām nebūtu šis likums jāgroza. Bet... Proti, nosacījumi ir ierakstīti tā, ka, izpildoties noteiktiem kritērijiem... tad likums vai nu ir spēkā, vai arī zaudē savu spēku.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija minēto likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Vienlaikus komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu, jo iepriekšējais termiņš ir bijis... kā jau teicu, norādīts, ka ir līdz 2021. gada 31. decembrim. Tas ir saistīts ar studiju procesa nepārtrauktību.

Līdz ar to pirmām kārtām ir nepieciešama atbalstoša deputātu pozīcija, lai šo likumprojektu atzītu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kopīgās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu”” atzītu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I. Šuplinska. Tātad - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kopīgās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu””, pirmais lasījums.

Vēlreiz atgādinu, ka tie principā ir divi grozījumi, ko komisija skatot ir atbalstījusi; viens ir saistīts ar Rēzeknes Augstskolas nosaukuma maiņu uz “Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija”, otrs - ar realizēšanas termiņa pagarinājumu.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim, lai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kopīgās maģistra studiju programmas “Stratēģiskā robežu pārvaldība” īstenošanu”” atbalstītu pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanu Saeimas sēdē.

I. Šuplinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam ir viena diena - 26. novembris, un izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem ir šā gada 26. novembris un izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas (attālinātajā) sēdē.

Godātie kolēģi! Turpinām skatīt darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, otrais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Ļoti cienījamās kolēģes un augsti godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr. 1171/Lp13 - “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Atgādināšu, ka minētais likumprojekts ir sagatavots, lai risinātu problemātiku, kas saistīta ar Satversmes tiesas spriedumu par minēto likumu... saistībā ar tābrīža... Ozolnieku un tābrīža... Ilūkstes novada pieteikumiem Satversmes tiesā, kuri Satversmes tiesā tika daļēji apmierināti.

Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 45 priekšlikumus, tos visus izskatījusi un sagatavojusi likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā.

Sāksim tagad izskatīt pēc kārtas priekšlikumus.

1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Minētais priekšlikums paredz atjaunot likumprojektā... tā pamatlikumprojekta izskatīšanas laikā izslēgto sadaļu, kas attiecas uz novadu un valstspilsētu izveides kritērijiem, formulējot kritērijus nedaudz citādāk, nekā tie bija likumprojekta izskatīšanas sākumā.

 Minēto priekšlikumu komisija izskatīja un noraidīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Paldies Pūces kungam. Es vispirms gribu teikt, ka, ja mēs skatām šo likumprojektu... Likumprojekts ir ar mērķi izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, tomēr piedāvātais risinājums, par ko ir nobalsots iepriekšējā lasījumā, ir tikai viens no risinājumiem, kādus likumdevējs varēja izvēlēties.

Es šobrīd jums piedāvāju otru versiju, kādu likumprojektā varētu iekļaut, un komisijā arī Saeimas Juridiskais birojs pēc būtības atzina to, ka tas patiešām ir otrs iespējamais ceļš. Un ko tad es šobrīd piedāvāju? Jā, Pūces kungam taisnība, - es piedāvāju atjaunot likumprojektā kritērijus.

Un tas, ko minēja Satversmes tiesa, - Satversmes tiesa pēc būtības minēja to, ka likumprojekta anotācijā (kolēģi, es uzsveru - anotācijā!) ir minēts tas, ka jaunajām pašvaldībām jābūt attīstības centriem.

Tātad anotācijā minēts kritērijs, kuru deputāti pēc tam likumprojekta izstrādes gaitā... Jā, mēs, ZZS, piedāvājām citus kritērijus, kas netika atbalstīti. Respektīvi, likumdevējs vispār atteicās no kritērijiem pašā likumā, tomēr anotācijā šie kritēriji palika.

Tieši balstoties uz to, ka anotācijā ir šie kritēriji, Satversmes tiesa gāja tur vienkārši cauri, ar pirkstu meklēdama, vai tur ir attīstības centrs vai nav, un neanalizējot, kas tas vispār par zvēru ir - attīstības centrs.

 Arī tagad pašvaldības, kas vēršas atbildīgajā komisijā, uzdod šo jautājumu - kas ir attīstības centrs? Kā to definē? Kā mēs saprotam, kas tas tāds vispār par zvēru ir? Ir, jā, ir tāds... ir mums normatīvajos aktos minēts, jā, ir mums šādi attīstības centri... Un, protams, Jelgavas novads nav attīstības centrs, bet varētu būt - un varētu būt, pamatojoties tieši uz Latvijas Universitātes veikto analīzi par to, kuri valstī ir attīstības centri.

Un attīstības centri... Mēs jau paši arī varam definēt, kāds tas var būt, kur tas var atrasties, kādi ir attīstības centra mērķi, un pats galvenais jau ir runāt par mērķi... par to, ar kādu mērķi tas tur tiek veidots. Un šādā veidā mēs varam izpildīt Satversmes tiesas spriedumu - respektīvi, pasakot to, kā arī šajā priekšlikumā tiek noteikts. Respektīvi, ar šo priekšlikumu mēs nosakām vairākas lietas. Te es varētu izcelt četrus tādus lielos pamatprincipus, kas ir šajā konkrētajā priekšlikumā.

Pirmām kārtām mēs nosakām papildināt likumā skaidrojumu, kas tad ir valstspilsēta un valstspilsētu... administratīvais centrs... un ka tas ir vienlaikus arī nacionālas nozīmes attīstības centrs.

Tāpat mēs pasakām, ka reģionālā teritorija, piemēram, Jelgavas novads, ir kā attīstības centrs. Un pasakām arī to, ka šādā novadā ir... mēs ar likumu pasakām to, ka var būt viens un var būt arī vairāki attīstības centri... piemēram, Jelgavas novadā tādi var būt Ozolniekos un Elejā, kas ir arī teritoriāli diezgan... ir gabals vienam no otra... un ka tur šo novada attīstību var veidot arī tādā veidā.

Un pēc būtības pasakām, nosakām arī kritērijus, pie kādiem tad tie varētu veidoties un kādas tad ir galvenās atšķirības starp valsts novadu... pilsētu... valstspilsētu un novada pašvaldību. Respektīvi, nosakām raksturojošos kritērijus, par kuriem var būt debates, neizslēdzu; uz trešo lasījumu mēs tās normas varētu precizēt, bet šajā gadījumā mēs varētu rast šo vienoto risinājumu tā, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, nemainot Saeimas jau pieņemto pašvaldību kartējumu, jo šobrīd šī, manuprāt, aplamā administratīvi teritoriālā reforma...

Es domāju, kolēģi, jūs visi zināt, ko es par to domāju, bet šobrīd taisīt atkal jukas un veikt kaut kādas izmaiņas, manuprāt, nav ne īstā vieta, ne īstais laiks, un pašvaldībām šobrīd būtu jāvelta visi spēki, lai cīnītos par sava novada attīstību, nevis par administratīvajiem jautājumiem - kas ko pārvaldīs un kādas jaunas izmaiņas būs priekšā.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Reflektējot uz Viktora Valaiņa teikto... Gribu teikt, ka tā ir tāda ilūzija, ka politiķi var noteikt, kurā vietā Latvijā būs attīstības centrs, un ka to var noteikt jebkurā vietā. Tā tas nenotiek. Attīstības centrs vai nu ir, vai nu nav. Un pieminētais Jelgavas piemērs... Skaidrs, ka šajā apkārtnē Jelgava ir tieši tas attīstības centrs, un nebūs tur blakus Ozolnieki vai kāds cits mazāks ciems, kuru nosakot par attīstības centru... tas varēs izkonkurēt Jelgavu kā šīs apkārtnes attīstības centru.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Mana kolēģa Viktora Valaiņa priekšlikums tiešām ir par kritērijiem attīstības centru veidošanai, bet jautājums jau ir daudz plašāks. Un tiešām - mēs šo likumprojektu šobrīd skatām, no vienas puses, tāpēc, ka ir bijis Satversmes tiesas spriedums, kurā norādīts, ka tātad virknē no tiem novadiem, kas ir izveidoti atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai, - ka tur nav skaidri iezīmēti šie attīstības centri.

Bet tātad, ja mēs skatāmies tālāk šo likumprojektu... un kāpēc es runāju pie šī priekšlikuma... jo es pats esmu iesniedzis tālāk vairākus priekšlikumus, kuri ir saistīti ar to, vai apvienot valstspilsētas ar tām apkārt esošo novadu vai ne. Bet, lai spriestu tālāk par šo jautājumu (par to apvienošanu), tomēr ir jāsaprot lietas būtība. Un tā lietas būtība, no vienas puses, ir saistīta ar Satversmes tiesas spriedumu, bet, no otras puses, tā izriet arī no racionālas lietu kārtības.

Ja mēs atgriežamies pie Satversmes tiesas sprieduma, tad no šī sprieduma par teritoriālo reformu neizriet pienākums lemt par valstspilsētu un novadu apvienošanu, bet izriet šī vajadzība lemt par to, kādā veidā tātad identificēt, kur izveidotajos novados ir šie attīstības centri un vai tie vispār tur ir. Un, ja arī šobrīd nav, vai ir potenciāls nākotnē šādus centrus izveidot. Tā ir tā lietas būtība, par kuru arī mums visiem būtu jādomā, balsojot par šiem priekšlikumiem.

Ja mēs skatāmies, kādā veidā pie sava sprieduma Satversmes tiesas tiesneši ir nonākuši, tad, izspriežot šo lietu par administratīvi teritoriālo reformu, viņi īpašu uzmanību pievērsa tieši pašvaldības pakalpojumu izmaiņu novērtējumam, pieprasot pierādījumus par to, vai teritoriālās izmaiņas slikti vai labi ietekmēs iedzīvotājus. Piemēram, vai samazināsies sociālo pabalstu apmēri, vai palielināsies komunālo maksājumu summas un tā tālāk.

Un to Satversmes tiesa darīja, atsaucoties uz Igaunijas tiesu praksi par reformas tiesiskuma izvērtējumu Igaunijā, kurā tiesa vērtēja šos aspektus. Šā likumprojekta ietvaros nav vērtēts, kā izmainīsies pakalpojumi, to pieejamība un kvalitāte, ja valstspilsētas apvienos ar novadiem. Bet, lai šādu vērtējumu varētu izdarīt, neapšaubāmi, ka diskusiju pamatam tomēr būtu jābūt šajā mūsu šodien skatāmajā likumprojektā par to, kādiem ir jābūt tiem kritērijiem, lai varētu izveidot patstāvīgi darboties spējīgu administratīvi teritoriālo vienību.

Ja būs kaut kādi nepareizi novadu izveides kritēriji, ja tie sākotnēji tiks ielikti likumprojekta pamatā, tad tas atstās iespaidu arī uz visu tālāko saimniecisko darbību, uz tālāko sociālo pakalpojumu sniegšanu un daudzām lietām jau pēc šīs reformas ieviešanas. Un, tā kā mēs esam šobrīd tajā situācijā, kad daļēji tātad jaunie novadi jau ir sākuši darboties, bet ir identificēti vairāki novadi, kuros skaidri nav saskatāmi šie attīstības centri, tad ļoti liela nozīme tieši šobrīd attiecībā uz šiem novadiem, kuros attīstības centri tik skaidri nav iezīmējušies, ir tomēr ļoti skaidri definēt kritērijus. Ja arī tas nav izdarīts sākotnējā likuma variantā, tad nekas mums netraucē šobrīd šo kļūdu labot.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, balsojot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu reģistrācija ir notikusi.

Tātad pārtraukums sēdē līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Debatēs par 1. priekšlikumu bija pieteicies Viktors Valainis.

Valaiņa kungs, vai jūs runāsiet? Valaiņa kungs sistēmā nav redzams.

Debates turpina deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, vēlreiz labdien! Es nedaudz paturpināšu to, par ko es jau runāju pirms pārtraukuma. Par šādu kritēriju nepieciešamību, par tiem kritērijiem, par kuriem ir runa šajā Viktora Valaiņa 1. priekšlikumā.

Es vēlos atgādināt šī likuma pieņemšanas gaitu, un tas nebija nemaz tik sen, tas bija apmēram pusotru gadu atpakaļ, 2020. gada jūnijā, kad šis likums tika pieņemts.

Toreiz, pieņemot likumu, tika pieņemts arī pārejas noteikumu 29. punkts. Es atļaušos to 29. punktu tagad nocitēt. Tur ir teikts šādi: “Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā. Ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums. Pirmajā no ziņojumiem papildus iekļauj izvērtējumu un pētījumos balstītu informāciju par Saulkrastu novada attīstības potenciālu un sniedz izvērtējumu par potenciāliem reģionālas nozīmes attīstības centriem Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā.”

Kolēģi! Lai šādu uzdevumu izpildītu... Manā skatījumā, tas ir pašsaprotami, ka jābūt kritērijiem, pēc kuriem tas tiek veikts, bet man šobrīd izskatās tā, ka, ejot šo ceļu, kas ir piedāvāts šajā likumprojektā, lai izvairītos no šādu kritēriju izveidošanas, ir izvēlēts vienkāršāks ceļš - tātad iekļaujam valstspilsētas šajos novados un likvidējam problēmu bez jebkādas analīzes. Tā nedrīkst rīkoties.

Tāpēc aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Paldies, kolēģi, jums par atbalstu. Es no savas puses gribētu atbildēt Butāna kungam par šo jūsu uzstādījumu par to, kur nu tas attīstības centrs... visiem tāpat saprotams, ka Jelgavas novadā tā ir Jelgava. Es atļaušos jums nepiekrist.

Es domāju, attīstības centrus mēs veidojam paši. Un tā problēma jau ir tā, ka šajā likumā vispār nekas nav pateikts par to, ko mēs saprotam ar attīstības centru. Attīstības centrs šobrīd Saeimas deputātu izpratnē un ikviena kaut kāda veida regulējuma izpratnē... Katram ir sava izpratne, kas ir un kas nav attīstības centrs. Mēs varam atrast viedokļus, ka Latvijā vispār ir tikai viens attīstības centrs, un tā ir Rīga. Ir sabiedrībā zināmi cilvēki, kas ļoti aktīvi un plaši pauž šādu nostāju. Un mēs varam skatīties to pozīciju, ko šobrīd paužu es (un tā ir arī ZZS pozīcija) par to, ka mēs veidojam policentrisku attīstību, mēs neveidojam monocentrisku valsti. Mēs tomēr mēģinām attīstīt vienmērīgi visu teritoriju, tai skaitā novadus.

Un novados ir dažādas atšķirības, kuras likumā vajadzētu noteikt kritēriju formā, un tādā veidā mēs arī varam, nu, kaut kādā veidā noteikt... Ja mēs ejam pēc jūsu piedāvātā redzējuma, ka visu nosaka kaut kādi matemātiski pieņēmumi, tad priekš kam vispār šeit ir vajadzīgi 100 deputāti. Mēs varam nolikt 100 mērkaķus, un lai viņi balso. Viņi to darbu izdarīs vienlīdz labi, ja mēs šādi pieejam...

Manuprāt, mums ir jādomā ar savām galvām un tiešām jāmēģina veidot valsti, kas balstās kaut kādā politikā, nevis tikai matemātiskos aprēķinos. Un jārespektē ir katras teritorijas identitāte, ko mēs arī piedāvājam.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Jā, kolēģi, komisijā šis, 1., un tam identiskais 2. priekšlikums faktiski tika plaši diskutēti un debatēti. Uzstājās gan deputāti, gan arī pieaicinātās personas no pašvaldībām un dažādām organizācijām. Šo debašu ietvaros komisija izlēma 1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas ir identisks 1. - Viktora Valaiņa iesniegtajam priekšlikumam. Un tas arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir analogs, nav balsojams, bet ir debatējams. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Tātad deputāti neiebilst.

J. Pūce. 3. - mūsu kolēģa deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas aicina papildināt likumprojektu ar jaunu daļu - jaunu pantu, kas noteiktu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus. Minētais priekšlikums ir vairākkārtīgi diskutēts šī gada ietvaros, vairākkārtīgi grozot šo likumu. Un arī šoreiz komisija to nav atbalstījusi.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka šis priekšlikums ir saistīts ar likumprojektā ietverto 45. priekšlikumu. Tātad 3. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Paldies par doto vārdu. Godātie kolēģi! Komisijas sēdē šo jautājumu izskatot, balsojumi bija ļoti interesanti. Par šiem priekšlikumiem tika balsots, man liekas, kopumā četras reizes, un abās reizēs balsojums bija trīs pret trīs un ceturtajam deputātam, kas būtu izšķīris to balsojumu par labu vienam vai otram priekšlikumam... jeb, precīzāk, septītajam deputātam bija tehniskas problēmas ar līdzdalību komisijas sēdē.

Par priekšlikuma būtību - tātad jau šobrīd Saeima pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēguma... šī būtu trešā reize, kad mēs grozām pašas Saeimas apstiprināto karti. Šis jau būtu trešais grozījums, ar kuru mēs pārzīmējam Latvijas kontūrkarti, kur visām skolām ir atkal jāpārzīmē novadi, jāmācās no jauna, kādi tad tie izskatās.

Mūsu piedāvājums ir noteikt jaunus reģionālas nozīmes centrus. Juridiskais birojs atzina, ka to Saeima faktiski varētu darīt. Un tas izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Šobrīd mēs esam piedāvājuši noteikt, ka katrā jaunizveidotajā novadā, precīzāk, šajos novados, kas ir jau apstiprināti Saeimā ar balsojumu, tiktu noteikts reģionālas nozīmes centrs.

Mēs vēl varam pēc tam trešajā lasījumā pastiprināti diskutēt par katru no šiem centriem - vai tik tiešām šajā novadā centrs izpilda reģionālas nozīmes centra kritērijus vai tomēr varbūt kādā novadā neizpilda, un tad tik tiešām tas būtu apvienojams ar blakus esošo pašvaldību. Bet es esmu pārliecināts, ka atsevišķos gadījumos pavisam noteikti gan pašvaldība no savas puses varēs to pamatot ar ilgtermiņa plānošanas dokumentiem, ka tās teritorijā ir reģionālas nozīmes centrs, gan arī VARAM būs jāatzīst, ka ir šis reģionālas nozīmes centrs, kas ir līdzvērtīgs jau esošajiem reģionālas nozīmes centriem, kuri ļoti voluntāri - ļoti voluntāri! - tika apstiprināti pirms 14 gadiem.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Un trešajā lasījumā tad rūpīgi - kopā ar ekspertiem, kopā ar pašvaldībām - diskutēt, pārliecināties par to, vai šie centri izpilda reģionālas nozīmes centra kritērijus.

Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Pie šī priekšlikuma ir vērts atcerēties likumprojekta izskatīšanas vēsturi un debates Saeimas atbildīgajā komisijā vēl pie iepriekšējā kartējuma apstiprināšanas. Un nav pirmā reize, kad mēs par šo debatējam.

Un toreiz, kad skatījām šo jautājumu, mēs visi, šīs pašas komisijas deputāti (protams, tajā laikā vēl bez Pūces kunga, bet piedaloties Pleša kungam), nonācām pie secinājuma, ka tas ir jādara. Un vēl toreiz tam bija arī tāds... izpratne no koalīcijas deputātiem par to, ka tā būtu jādara, nu, ar atsevišķiem izņēmumiem (manuprāt, Ašeradena kungs baigi neiedziļinājās šajā jautājumā), bet vairumam valdīja izpratne par to, ka tas jādara. Un mums pat bija sarakstes, kur, atceros... vēl notika dažviet Liepājas pusē... bija vēl strīdi, kur tad varētu būt administratīvais... kur mēs varētu fiksēt attīstības centru. Respektīvi, pēc šīs kartējuma izstrādes mēs likumprojekta izstrādes fināla posmā vienojāmies par šo principu, ka principā katrā no novadiem būtu jābūt attīstības centram, kuru mēs tad esam izveidojuši, un tas būtu tikai normāli.

Nu, piemēram, Ilūkste varētu būt attīstības centrs, Ozolnieki, Eleja. Nu, tur mēs varam diskutēt, bet jautājumā, piemēram, par Ozolniekiem vai Eleju... Latvijas Universitāte piedāvāja to zinātniski pamatoti novērtēt, jebkuram novadam nosakot arī ekonomiski pamatoti un... pēc dažādiem kritērijiem, kur ir attīstības centrs, un tādā veidā mēs pie šīm atbildēm varētu nonākt.

Un pat šajās diskusijās mēs jau nonācām pie secinājuma, kur tad tas varētu būt, un tad sākās futbols ar Saeimas deputātiem. Viens ierēdnis pasaka: nē, šajā likumā mēs to tomēr nevaram likt, mums tas jāliek Reģionālās attīstības likumā. Tad, kad mēs debatējām par Reģionālās attīstības likumu, tad - nē, tomēr vajadzētu kādā citā likumā... un vispār tiem attīstības centriem nav nekādas jēgas, ka mēs tos vispār kaut kur definējam. Līdz tādam līmenim tas aizgāja, ka vispār jēgas no tā nekādas, jo tam vispār nav nekādas ietekmes uz novada attīstību un novada funkcijām un tā tālāk. Vienīgā ietekme tam ir pie Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu līdzekļu sadalīšanas. Respektīvi, bezjēdzīgs ieraksts kā tāds.

Tālāk diskusijās, protams, arī par šiem kritērijiem... neiedziļināšos vairs sīkāk, bet beigās komisija nolēma, ka šis jautājums būtu jādefinē Nacionālajā attīstības plānā, un tad tur bija vēstule attīstības plāna izstrādei PKC, un tad, lūdzu, tur tad šo jautājumu atrisiniet... Un dienas beigās arī PKC pasaka: nē, tas īsti nav viņu kompetencē, tas ir Saeimas jautājums, un vispār ir tāda Latvijas attīstības stratēģija - “Latvija 2030” -, tur kaut kad sen, sen, kā Dombravas kungs minēja, pirms 14 gadiem kāds to pateica, ka tā ir, nu mēs tā kā pēc tā arī vadāmies...

Kolēģi, pēc būtības jautājums... kalambūrs milzīgs, bet Satversmes tiesa tieši šī viena ieraksta dēļ pateica to, ka šie novadi neatbilst Satversmei. Un tas, ko piedāvā Dombravas kungs... atšķirība no mana priekšlikuma ir tāda, ka viņš piedāvā definēt to, kam šajos novados ir jābūt, un mēs tad pēc tam uz trešo lasījumu varam atrast veidu, vienoties, kādiem tiem jābūt, kurā vietā tiem jābūt un kuri tad tie īsti būs, kas ir pareiza pieeja, par ko mēs varētu arī tālāk debatēt.

Bet šī likumprojekta izskatīšanas gaitā tas arī atbildētu uz jautājumu, ko ir izteikusi Satversmes tiesa, pareizi Dombravas kungs minēja, arī Saeimas Juridiskais birojs to apstiprināja, ka ar to pietiktu un nevajadzētu taisīt nekādus pārsteidzīgus lēmumus šobrīd, ko piedāvā atbildīgā ministrija, un ļoti dedzīgi to piedāvāja pieņemt arī atsevišķas politiskās partijas...

Manā ieskatā, tas nav pareizi, un šī atšķirība ir... šajā gadījumā mēs vienkārši pasakām... manā priekšlikumā es piedāvāju arī kritērijus izvirzīt, bet to var darīt arī bez kritērijiem, bet kopumā, kā jau minēju, par šiem vārdiem “attīstības centrs” - katram no mums ir atšķirīga izpratne par to, kas tas ir, bet kaut kur to definēt vajadzētu.

Šajā gadījumā, atbalstot šo priekšlikumu, mēs arī izpildām Satversmes tiesas spriedumu, un es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai. Lūdzu!

J. Jalinska (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Tiešām katram novadam vai valstspilsētai ir kaut kāda sava specifika. Sava specifika ir valstspilsētām, sava specifika ir novadiem, sava specifika ir pilsētām un sava - laukiem. Sava specifika arī ir dzīvot pierobežā un sava - valsts vidienē. Arī iedzīvotāju skaits pašvaldībās ir atšķirīgs.

Es paanalizēju un paskatījos iedzīvotāju skaitu pa valstspilsētām un novadiem, kas ir apkārt valstspilsētām. Tātad novadiem, kuri jau ir apvienojušies (tas ir Jēkabpils, Valmieras un Ogres), šī proporcija iedzīvotājiem starp pilsētu un laukiem ir ļoti maza, vienīgi Valmierai ir pusotras reizes, Jēkabpilij - 1,1 reize un Ogrei - 1,3 reizes. Bet pavisam cita situācija šajās 10 pašvaldībās, par kurām mēs šodien spriedīsim.

Rēzeknes novadam ar Rēzeknes pilsētu nu gluži gandrīz... iedzīvotāju skaits ir ļoti līdzīgs. Tālāk - Jelgavas novadam ir 1,6 reizes lielāks iedzīvotāju skaits pilsētā, Liepājai - divas reizes lielāks, Augšdaugavas novadam ar Daugavpils pilsētu - 3,2 reizes, savukārt Ventspils novadam ar Ventspils pilsētu - 3,4 reizes. Tātad arī iedzīvotāju skaits veido politisko ainu pašvaldībā. Un tur, kur ir liels pārsvars pilsētai, tad arī laukiem pārstāvība pašvaldību domēs jau ir apdraudēta.

Vai kāds ir pajautājis iedzīvotājiem, vai viņi vēlas apvienoties - novada iedzīvotāji ar valstspilsētas iedzīvotājiem? Es domāju, ja būs veikta šī aptauja, situācija būs ļoti, ļoti atšķirīga. Un, jo tālāk mēs ejam reformās, jo tālāk pašvaldībā vadība attālinās no iedzīvotāja. Bet pašvaldība ir tā, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, un pašvaldības vadībai tomēr jābūt tuvāk pietuvinātai saviem iedzīvotājiem.

Un tagad par šo - 3. - priekšlikumu par attīstības centriem. Ļoti labs Dombravas kunga priekšlikums, kas atrisina... arī šo Satversmes tiesas lēmumu par šiem attīstības centriem. Tātad attīstības centri. Ja mēs runājam par Augšdaugavas novadu - tā varētu būt Ilūkste. Bet mēs attīstīsim ne tikai Ilūksti kā attīstības centru, bet arī Sēliju, jo tomēr ir pieņemts šis zemju likums, ir vienmēr runāts par Sēlijas attīstību, tad arī Sēlija varētu ar Ilūksti attīstīties.

Un varbūt šajos novados nav svarīgi arī... teiksim, Rēzeknes novadā tā ir Viļānu pilsēta vai Jelgavas novadā - Ozolnieki, Eleja, par ko jau arī Viktors Valainis runāja, bet arī šīm teritorijām ir jāattīstās. Nevar attīstīties tikai vienas lielās valstspilsētas, bet arī šīm teritorijām ir jāattīstās. Un mēs labi zinām šīs atšķirības starp valstspilsētām un novadiem, ikdienā dzīvojot, kā tas viss notiek, bet dosim iespēju ar šiem reģionālajiem centriem attīstīt arī lauku teritorijas, un lauku teritorijas ir jāattīsta.

Tāpēc es arī aicinu atbalstīt šo - 3. - Jāņa Dombravas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Katram latvietim un arī man, visticamāk, sēž tāds viensētnieka gēns iekšā, un katrs labprāt gribētu savu māju laukos, kur arī pavadīt savu mūžu, kas varbūt nav peļami no dzīves kvalitātes viedokļa. Bet, ja skatāmies pasaules mērogā ar attīstības centriem, tad kas mums nāk prātā kā attīstības centri? Mēs domājam par tādām pilsētām kā Ņujorka, Tokija, Parīze, Londona. Protams, Latvijā mums tik lielu pilsētu un tik lielu attīstības centru nav un diez vai vajag, tāpēc mēs skatāmies savā lokālajā Latvijas mērogā.

Un Latvijas mērogā, ja mums tas lielais attīstības centrs ir Rīga, tad, skatoties jau tā vairāk perifērijā ap Rīgu un izdalot šos reģionālas nozīmes attīstības centrus, kas ir minēts Dombravas kunga priekšlikumā, kur kā kritēriji ir minēti... kultūras vai transporta, vai ražošanas, vai sociālā infrastruktūra ir attīstīta. Nu ko tas varētu nozīmēt?

Nu, transporta infrastruktūra. Piemēram, galastacija “Indra” vai autobusa... pārsēšanās punkts Vecpiebalgā vai pansionāts, vai slimnīca Aknīstē vai Strenčos, vai... nu es nezinu. Tās visas ir tādas vietas, kuras principā tad kvalificētos kā reģionālas nozīmes attīstības centri, bet faktiski tie jau nav nekādi attīstības centri.

Kā jau es teicu iepriekš, politiķi nevar noteikt, kas ir attīstības centrs. Attīstības centrs vai nu ir, vai nav. Un attīstības centrā visām šīm pakalpojumu saņemšanas vietām, darbavietām ir jābūt vienkopus, un tad, kad tas viss, kas piesaista cilvēkus no apkārtnes, ir vienkopus, tad tas ir attīstības centrs, nevis kartē iedur ar pirkstu un pasaka - šeit būs attīstības centrs.

Mēs redzam Ķīnas piemēru, kur Ķīnas valdība šādā veidā ir mēģinājusi veidot attīstības centrus, būvējot daudz māju, jaunas pilsētas daudziem miljoniem, kurās tagad svilpo vējš. Nu vai jūs gribat kaut ko tamlīdzīgu, kur mēs ieguldām valsts naudu, milzu naudu, lai kaut ko izveidotu, kur pēc tam vējš svilpo? Nu tā tas nenotiek. Cilvēku vēlmes un paradumi dzīvē ir tie, kas veido šos attīstības centrus, nevis politiķu iedomas par to, kur jābūt kādam reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centram. Mēs vienkārši ar likumu konstatējam faktu, kur jau tie ir, nevis mēģinām pielāgot pēc savām vēlmēm.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Cienītā sēdes vadītāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Šodien debatēs izskanējuši vairāki apgalvojumi, gan pie 1. priekšlikuma debatējot, gan tagad pie 3., kas apmēram iezīmē situāciju, ka tā ir pilnīgi patvaļīga izvēle Latvijā, kas ir un kas nav attīstības centri. Vai patiesībā politiķi šodien varētu pateikt un... Kā saka, Vasjukos taptu starptautiskais šaha centrs.

Pilnīgi pretēji - jāsaka, ka Latvijā attīstības centri nav vienreiz pa 14 gadiem noteikti un nekad ne pārskatīti... tie ir noteikti kopš tā laika divas reizes Nacionālajā attīstības plānā. Un arī šī Saeima, lemjot par jauno Nacionālo attīstības plānu, ir akceptējusi to faktu, ka Latvijā ir noteikts skaits attīstības centru, kas ir izvērtēti kā tādi, kas nodrošina attīstību plašākā reģionālā tvērumā. Tas ir attīstības centra uzdevums - nodrošināt... būt par ekonomiskās, sociālās attīstības dzinuli reģionam ap šīm apdzīvotajām vietām.

Un šajā... šis modelis, un tas arī ir vairākkārtīgi... komisijas sēdēs arī iepriekš, skatot šī likuma grozījumus, un tagad, skatot šo grozījumu reizi, to ir atzīmējis gan Juridiskais birojs, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ka faktiski mums Attīstības plānošanas sistēmas likums paredz kārtību, kādā veidā notiktu attīstības centru korekcijas, kas paredz plānošanas dokumentu sagatavošanu, publisku apspriešanu, cilvēku iesaisti šajā procesā un novērtējumu atbilstoši arī citu normatīvo aktu prasībām.

Caur to nav nekādu problēmu Latvijā pārskatīt un regulāri vērtēt no jauna, vai ir vai nav attīstības centri, bet tas jau notiek. Un notiek politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā tādos, kam šī Saeima - 13. Saeima - pati ir piekritusi.

Otra tēze, pret kuru es gribētu iebilst, bija mūsu kolēģes Janīnas Jalinskas paustais, ka faktiski attīstības centru nospraušana, kur to reģionos vai novados vēl nav, dos iespēju attīstīt šo lauku reģionu. Manuprāt, tā ir kļūdaina tēze. Tieši pretēji: lauku reģionu attīstība - tas ir tas, ko VARAM pētījumi (kas bija, sagatavojot šo reformu) vispārliecinošāk pierādīja, ka tikai sasaiste starp pilsētu un lauku reģionu nodrošina šo ekonomiskās attīstības dzinēju, nodrošina to, ka šai teritorijai ir izaugsmes potenciāls. Un nav spēcīgāka potenciāla kā pilsētas un lauku reģionu sadarbība, lai nodrošinātu reģionu attīstību kopumā.

Šim nolūkam, ja mēs vēlamies patiešām dot iespēju attīstīt lauku reģionus, mums ir jāatbalsta šie likumprojekti pirmajā un arī tagad komisijas sagatavotajā versijā otrajā lasījumā... atbalstītā versija par to, ka pilsētas tiek apvienotas ar lauku reģioniem un strādā kopā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Es nekādā gadījumā nevaru piekrist nevienam vārdam, ko teica Pūces kungs, un nevienam vārdam, ko vairāk teica Butāna kungs. Un tagad paskaidrošu, kāpēc.

Pirmkārt, tas, ko minēja Pūces kungs... Jums vajadzētu detalizētāk ieklausīties tajā, ko teicu. Attīstības plānu apstiprinot, atsauce bija uz - “Latvija 2030”, kur šie attīstības centri ir noteikti. Un tas, ka mēs tos pārapstiprinājām, nenozīmē, ka par šiem centriem kāds būtu veicis kaut kādu analīzi. Analīze vēl tikai būs, un šajā likumā ir noteikts pat uzdevums veikt šo analīzi. Analīzes nav. Mēs šobrīd darbojamies bez analīzes.

Otrkārt, kā jūs minējāt, attīstības centram jābūt dzinulim ekonomikas, sociālajā jomā, kultūras jomā. Un tieši tā arī es uzskatu - attīstības centram ir jābūt. Piemēram, tai pat Jelgavas novadā - jārūpējas par Jelgavas novada kultūras dzīves attīstību un jābūt galvenajam dzinulim, arī jāveido šī ekonomiskā attīstība atbilstoši novada iedzīvotāju interesēm. Un šīs novada iedzīvotāju intereses nav tādas... tā specifika, kas tām ir, nav tāda pati kā Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem. Tās ir atsevišķas teritorijas - atsevišķas teritorijas, kurās atsevišķi veidojas šī iedzīvotāju ikdienas dzīve, kas ir pilnīgi nošķirama... lauku teritorijām no pilsētas teritorijām...

Un, manā ieskatā, šis priekšlikums ir pilnīgi pareizs. Un, ja jūs man prasāt tagad par to mākslīgo... vai tiešām tā var izdarīt, kaut kur pateikt, ka tur būs attīstības centrs un attīstīt to, - kolēģi, tā var izdarīt. Viens konkrēts piemērs - Līvānu novads. Kolēģi, politiski tika nolemts tas, ka Līvānu novadā būs pilsētvides investīcijas. Vienīgais novads Latvijā ārpus valstspilsētām (republikas pilsētām tajā laikā), kurā bija pilsētvides investīcijas. Paskatieties, kāda ir ieguldīto investīciju atdeve, rezultāts un kā attīstās Līvānu novads salīdzinājumā ar citiem novadiem. Attīstības perspektīvas būtiski atšķiras, un tas bija politisks lēmums attīstīt šo novadu, attīstīt šo attīstības centru, kas iedeva būtisku atspērienu. Tātad var, ja grib. Un Latvijā ir tādi piemēri. Vajag tikai gribēt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Es vēlos teikt paldies Butāna kungam, ka viņš nocitēja šo piedāvāto definīciju. Ja Butāna kungs atvērtu vaļā “Latvija 2030” un izlasītu, kas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, tad tur jūs atrastu šo pašu, principā šo pašu definīciju, tieši tā, kā ir rakstīts šajā priekšlikumā, ar mazām gramatikas precizitātēm, ņemot vērā, ka tomēr šis ir likums, nevis ilgtermiņa attīstības stratēģija.

Atveriet vaļā “Latvija 2030”, izlasiet, kas šobrīd ir pateikts, - kas tad var būt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri. Es saprotu, ka varbūt pareizāks priekšlikums... ņemot vērā, ka Saeimas deputāti tomēr acīmredzot nav pārāk kompetenti lemt par valsts attīstību... mums vajadzēja ierakstīt likumā punktu, ka no šī brīža un uz turpmākiem laikiem reģionālas nozīmes un nacionālas nozīmes centrus noteiks Roberts Ķīlis. Un viss. Ar to arī varētu beigt šo visu diskusiju, ja būtu izdarīts šāds ieraksts.

Jo faktiski te tiek apšaubīta Saeimas deputātu kompetence, tai skaitā to, kuri ir strādājuši pie šī likuma ilgstoši vairāku gadu garumā, iepretim ekspertam, kurš ir strādājis pirms 14 gadiem.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka arī Pūces kunga interpretācija par laukiem, manuprāt, ir ļoti neprecīza. Es tiešām aicinātu Pūces kungu aizbraukt uz Ozolniekiem, uz Aizputi, uz Saulkrastiem, pastaigāt apkārt un pateikt: zināt, jūs visi te esat laucinieki. Nu aizbrauciet, pasakiet visiem šiem cilvēkiem, nu redzēsiet, kāda būs reakcija!

Nevajag jaukt kopā lauku teritoriju ar pilsētu teritoriju. Mums Latvijā ir pietiekami daudz mazu pilsētu ar pietiekami lielu attīstības potenciālu.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, Butāna kungam pat nav obligāti jāskatās stratēģija “Latvija 2030”, būtu ļoti labi, ja ieskatītos arī šo likumprojektu pavadošajos dokumentos un citstarp to pašvaldību lēmumos, uz ko attiecas šis likumprojekts, - ko viņi paši norāda, kā viņi paši redz un ko viņi ir nosaukuši par saviem iespējamiem attīstības centriem. Tas jau būtu ļoti daudz. Tā ka “Latvija 2030” - tas jau būtu, man liekas, pārāk daudz prasīts. Bet tas - replikai.

Pirmām kārtām es gribētu pateikt kopumā par šo priekšlikumu un līdz ar to arī par visu likumprojektu, ka mēs skaidri redzam šobrīd pēc pašvaldību vēlēšanām, ka šīs debesmannas un solītie labumi - iedzīvotājiem nekā no tā nav. Mēs redzam, ka ļoti daudz kur ir palicis sliktāk. Līdzīgi kā uz to daudzi cilvēki, kuri šai jautājumā bija iedziļinājušies un prasīja analīzi, arī norādīja pirms šīs reformas stāšanās spēkā.

Bet viena lieta ir pilnīgi skaidra - darbs ir izdarīts. Varam kritizēt, varam saprast, ka daudzas lietas... kas notiks un citstarp, uz ko norādījusi Satversmes tiesa, kāpēc vispār šis likums ir klāt šobrīd... tad mums jāsaprot viena lieta - ka nevajag sabojāt daudzas lietas vēl vairāk. Un līdzīgi kā jau Dombravas kungs minēja, mums ir jāsaprot, kas ir pilsēta un kas ir lauku teritorija. Un jāuzdod godīgs jautājums, piemēram, ja mēs raugāmies uz Dienvidkurzemes un Liepājas situāciju, kas Dienvidkurzemes iedzīvotājiem uzlabosies, ja viņus pievienos Liepājai. Pilnīgi atšķirīgas nozīmes, pilnīgi atšķirīgi principi pilsētai - Liepājai -, kas ir valstspilsēta, un Dienvidkurzemei, kas ir gana liels novads, bet ar pilnīgi citu specifiku, ar pilnīgi citu attīstības tempu, dinamiku. Šādus priekšlikumus mēs varētu saukt un saukt.

Tā ka, kolēģi, es noteikti atbalstu ideju, kas pasaka, ka nepadarām lietu vēl sliktāku, nosakām šos attīstības centrus atbilstoši Satversmes... tas, ko mums ir uzdevusi Satversmes tiesa... saglabājam esošo karti, netaisām nemitīgu pārzīmēšanu, no Rīgas nebakstām iekšā, kur ir attīstības centri. Tas tiešām jānosaka arī koleģiāli ciešā sadarbībā ar cilvēkiem uz vietas, kur un kā viņi to redz, un kāpēc tieši tā redz, un jābūt skaidriem, normāliem kritērijiem.

Tāpēc, kolēģi, no šiem priekšlikumiem man arī konkrēti šis Dombravas kunga priekšlikums liekas ļoti saprātīgs, ņemot vērā arī visus iepriekš uzskaitītos argumentus.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Reflektējot uz Viktora Valaiņa teikto par to, ka, redz, politiski var pieņemt lēmumus un politiķi, tos pieņemot, var panākt vienu vai otru rezultātu. Es tam nepiekritīšu.

Savā ziņā ļoti pozitīvi, ka Līvāni ir sakopta un jauka pilsēta un visādi citādi savā areālā ir tāds attīstības centrs, bet, ja mēs paskatāmies no valstiska līmeņa un ieguldītajām investīcijām, tad redzam, ka, dodot šai pilsētai priekšroku attiecībā pret citām Latvijas pilsētām un ieguldot tajā... politiski pieņemot lēmumu un ieguldot līdzekļus... mēs redzam, ka iedzīvotāju skaits no tā nav turpinājis samazināties, nav pārstājis samazināties. Līvānos joprojām iedzīvotāju skaits samazinās, un, ja salīdzina, kāds tas bija deviņdesmitajos gados - pāri par 10 tūkstošiem iedzīvotāju, tad tagad nu jau ir knapi septiņi tūkstoši iedzīvotāju - kritums gandrīz uz pusi. Līdz ar to tas ir spilgts apliecinājums tam, ka politiski pieņemti lēmumi nebūt nav tie labākie, ir jābūt ekspertu argumentiem, faktiem, pētījumiem, un līdzekļi jāiegulda racionāli, pēc noteiktiem kritērijiem - tikai tā mēs varam panākt Latvijas valsts konkurētspēju Eiropas līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai otro reizi.

J. Jalinska (ZZS).

Kolēģi, es tomēr nepiekritīšu kolēģa Pūces teiktajam, ka jāattīsta tikai šīs lielās valstspilsētas, ka novadi, godīgi sakot, nav jāattīsta un ka... novados esošie centri, kas varētu būt reģionālie centri, ir tomēr jāattīsta, jo mēs redzam, kas notiek laukos. Jo mēs vairāk visu centralizējam pilsētās un attīstām lielās pilsētas, jo vairāk izmirst mūsu lauku teritorijas.

Es varu pieminēt vienu mazu piemēru: kad es braucu no Romas uz Florenci ar ātrvilcienu... tad Roma - lielā attīstības pilsēta, Florence - arī, bet kas notiek starp Romu un Florenci? Ir tukšas viensētas ar izdauzītiem logiem un tā tālāk. Ir tikai apstrādāta zeme, bet pārējais viss tur nav apdzīvots, tur ļoti daudz ir neapdzīvots. Tas pats arī mūsu lauku teritorijās.

Tā ka es tomēr aicināšu atbalstīt šo, 3., priekšlikumu un veidot šos reģionālos centrus, lai šie reģionālie centri varētu strādāt tiešām uz šo lauku teritoriju un attīstītos arī šīs lauku teritorijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Es domāju, ka lielākā daļa Saeimas deputātu neiebilst tēzei, ka mēs vēlamies, lai Latvija tomēr būtu policentriski attīstīta valsts, ar to vienlaikus saprotot, ka Rīgai ir īpaša nozīme un ka Rīga būtu uzskatāma par Baltijas jūras... reģionu un Ziemeļeiropas vienu no šiem attīstības centriem, bet vienlaikus akcentējot arī tās lietas, kas ir pieminētas jau minētajā Nacionālajā attīstības plānā, ka Latvijā mums ir gan nacionālas nozīmes attīstības centri, gan reģionālas nozīmes attīstības centri.

Taču, manuprāt, diskusija, kas mums šobrīd notiek, - tā balstās vairākās kļūdainās (manā skatījumā) tēzēs. Viena no šīm kļūdainajām tēzēm ir tā, ka, ieliekot valstspilsētu novada vidū, vienmēr ieguvēji būs abi. Es mēģināšu pamatot, kuras ir tās situācijas, kad tas tā tiešām būs (un es piekrītu, ka ir virkne situāciju, kad tas tā var būt), bet ir arī virkne situāciju, kad tas rezultāts būs pilnīgi pretējs.

Un es saukšu jums šādus vārdus: lauksaimniecība un agrorūpniecība, mežizstrāde un kokmateriālu pārstrāde, un kokrūpniecība, tāpat kultūras un izklaides tūrisms... un lauku tūrisms. Un šie pāri, kurus es saucu, - tās ir tās kombinācijas, kad... ja pilsētā ir agrorūpniecība, ja pilsētā ir kokrūpniecība, ja pilsētā ir kultūras tūrisms un izklaides tūrisms un to papildinošās, līdzīgās, bet produktus radošās lietas ir lauku teritorijās, tad tur ir neapšaubāma sinerģija, un tādā gadījumā ieguvēji tiešām, visdrīzāk, būs gan vieni, gan otri.

Bet mums ir vesela virkne pilsētu, kuras šobrīd ir valstspilsētas, kas ir veidotas kā industriālie centri, kur galvenais ir moderna, inovācijās balstīta ražošana, un tādā veidā šo pilsētu attīstības stratēģijas paredz šo pilsētu attīstību. Un tad, ja apkārtējie reģioni, apkārtējie novadi ir tiešām balstīti agrorūpniecībā, agrorūpniecības izejvielu piegādē, ir balstīti mežizstrādē, lauku tūrismā, protams, kaut kāda mijiedarbība jau tur ir, bet katrā gadījumā tie attīstības vektori ir pavisam atšķirīgi. Un līdz šim pašvaldības, kas ir strādājušas vienās un otrās teritorijās, skaidri ir mācējušas nodalīt šo attīstības virzienu un darījušas visu, lai to iecerēto... to, kur tiešām tas reģions vai novads, vai tā pilsēta ir stipra, lai to stiprību, lai to potenciālu vēl vairāk audzētu. Tā ir, manuprāt, viena kļūdainā tēze.

Otra kļūdainā tēze ir tāda, kura balstās principā, ka attīstības centrs - tas ir kāds ģeogrāfisks punkts. Tātad vai nu konkrēts ciems, vai konkrēta pilsēta vai mazpilsēta. Mēs dzīvojam tomēr 21. gadsimtā, kad ļoti daudzas darbības notiek virtuāli, kad, iespējams, ideja kaut kādai attīstībai nāk pat pavisam no cita pasaules reģiona, bet tā tiek īstenota kādā no Latvijas novadiem. Un tādu piemēru mums ir pietiekami daudz, līdz ar to, manuprāt, mums nav šīs jēdziena “attīstības centrs” piesaistes kaut kādam konkrētam ģeogrāfiskam punktam, tādēļ pamazām vajadzētu mēģināt atiet un domāt par tām lietām citādāk.

Un, manā skatījumā, tas būtiskais jautājums ir par to, vai tai teritorijai kopā, ja mēs paņemam tās attīstības potenciālu un sasummējam visu to, kas tur ir, - vai tai pašai par sevi ir spēja attīstīties. Par to daudzkārt ir runāts, veidojot dažādus valsts plānošanas dokumentus, un, manuprāt... arī pētījumi par to ir veikti... bet, manuprāt, šībrīža aktuālajā situācijā joprojām tātad ir nepieciešama detalizēta izpēte... tieši šāda kopīgā potenciāla esības vai neesības... tātad pastāvēšanā tajās vietās, kur mums ir strīdīgās teritorijas attiecībā uz valsts tālāko attīstību.

Jāņa Dombravas priekšlikums... es neteikšu, ka es visam piekrītu šajā priekšlikumā, kaut arī, kā Jānis pats teica, tas pēc būtības... tā būtība ir pārkopēta no Nacionālā attīstības plāna, bet tas Nacionālais attīstības plāns jau arī ir veidots pirms kāda laika.

Bet es aicinu šo priekšlikumu šobrīd atbalstīt un, ja nepieciešams, uz trešo lasījumu precizēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Gribēju arī aicināt atbalstīt šo priekšlikumu un varbūt mazliet nokomentēt izskanējušos viedokļus attiecībā uz reģionālajiem attīstības centriem, to plānošanu un vispār plānošanas būtību kā tādu.

Izdzirdēju dažādus viedokļus, un, protams, mēs vienmēr varam izvēlēties dažādus attīstības plānošanas ceļus. Kā viens ir tas, nu varētu teikt, spontānais... jeb pilnīgi brīvā plānošana, kur mēs sekojam tam, kas notiek, un tikai pēc tam faktiski iezīmējam kartēs vai atrodam, kur jau notiek, un tad tie ir mūsu attīstības centri, tās ir mūsu pilsētas. Tāda veida attīstība, protams, sensenos laikos bija pieņemama un visiem saprotama.

Otrs veids ir otra galējība, ko izmanto gan droši vien tādas, kā lai saka... tādas republikas kā Ķīnas Tautas Republika, kur ir pilnīgi kontrolēta plānošana. Arī mums padomju laikos bija tā, ka uzzīmēja tukšā lauku vidū ciemu un lika visas viensētas nu tā telpiski savilkt kopā, jo spēks ir kopā un vientuļās viensētas nav vajadzīgas. Tas ir otrs galējais risinājums.

Bet, manuprāt, mums ir jāizvēlas tas trešais - kad mēs vērtējam gan esošo, gan potenciālo un tad plānojam savu attīstību. Tā ir tāda plānošana, kas ir ilgtspējīga. Tas nozīmē, ka mēs vērtējam arī potenciālo attīstību. Un šajā brīdī es gribu atgādināt, ka arī tajā mūsu attīstības stratēģijā, kur ir attīstības centri noteikti, tie ir noteikti nākotnes formulējumā. Tas nozīmē, ka tai brīdī, kad tos noteica (pirms tiem daudzajiem gadiem), tad nebūt nebija tā, ka tie visi bija gatavi un visiem kritērijiem atbilstoši. Es domāju, ka tas arī ir tikai normāli - vērtēt attīstību, skatoties vairākus gadus vai pat gadu desmitus uz priekšu, un nospraust mērķi, ko mēs gribam sasniegt, nevis sekot jau tam, kas ir noticis vakar, aizvakar vai šorīt.

Un otrs jautājums, ko es gribētu uzsvērt, ka attīstības centru noteikšana jebkurā gadījumā vienmēr dos papildu potenciālu tai attīstībai, kas jau notiek jebkurā teritorijā. Manuprāt, tas mazinātu arī nomales efektu, tas dotu... redzētu iedzīvotāju un arī pašvaldības iespēju ieguldīt šajos attīstības centros. Un tas nebūt nav apsolījums, ka, šajā likumā šos centrus ieliekot, mēs apsolām, ka valsts tagad tur uzbūvēs jaunas skolas, jaunas rūpnīcas vai vēl kaut ko. Bet tā ir tāda, varētu teikt, pozitīva ziņa un pozitīvs stāsts jebkuram novada iedzīvotājam - redziet, ka mums arī ir kopīgs redzējums par attīstības centriem.

Piekrītu arī Vucāna kungam, ka ne vienmēr fiziska ģeogrāfiskā vieta ir svarīga, bet šī likuma izpratnē tai ir jābūt, jo Satversmes tiesa ir norādījusi uz šo neizpildi, un mēs ar šo lēmumu varētu izlabot kļūdu, kas, varētu teikt, tika izdarīta pirmajā solī, kad šo likumu apstiprinājām. Tad mēs jau vairākas reizes teicām, ka tas ir jālabo, diemžēl nesadzirdējām... un šobrīd jau tas, varētu teikt, ir ar otro soli darāms, bet noteikti tas ir izdarāms. Un līdz ar to nebūtu jāveic šīs piespiedu apvienošanas ne 2025., ne 2029. gadā.

Un otra lieta, ko es gribu atgādināt: Latvijas valsts nav veidojusies tikai uz sociālekonomiskajiem pamatiem. Nav tā, ka mūsu attīstību vienmēr ir noteikuši tikai, cik mums būs, varētu teikt, ķieģeļu uzbūvēti mājā, cik mums būs koki mežā izauguši, - tā ir arī kultūra, tās ir tradicionālās vērtības. Un tās ir viensētas. Latvijas valstiskuma spēks ir nacionālā valstī, tas ir mūsu viensētās un vēl aizvien arī mūsu laukos. Un mēs nedrīkstam aizmirst par to un būvēt pilsētas, varētu teikt, tur, kur tās ir, un par laukiem aizmirst.

Ir valstis, kas ir veidojušās savādāk, kuras tagad arī ir ļoti blīvi apdzīvotas un ir faktiski viena vienīga pilsēta, lauki ir pazuduši. Bet mums ir svarīgi saglabāt tās tradicionālās vērtības un to, varētu teikt, garīgās attīstības potenciāla vērtību, kas ir mūsu laukos. Un neaizmirst arī par to.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Pūces kungs!

J. Pūce. Jā, komisijā 3. priekšlikums tiešām tika ļoti plaši diskutēts un debatēts, un balsojot netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts attiecīgi ar 5., 6. un 15. deputātu priekšlikumu. Tie faktiski iezīmē citu procesu, kādā varētu tikt izskatīta valstspilsētu un tām apkārt esošo novadu apvienošana, paredzot Ministru kabineta priekšlikumu, pašvaldību iesaisti un referendumus. Šis, 4., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Nu skumīgi par iepriekšējo priekšlikumu. Bet tiešām, manuprāt, debates bija ļoti labas un... bet es pie šī priekšlikuma. Šis priekšlikums pēc būtības paredz to, ka mēs veicam jebkādas izmaiņas tikai tajā brīdī, kad ir faktos balstīta informācija, pētījumos balstīta informācija, izvērtējums.

Un šobrīd, redziet, tā pieeja ir tāda šajā likumā. Mums ir likums, Satversmes tiesas spriedums ir par Jelgavu un Daugavpili, bet mēs voluntāri paņemam, pasakām, ka arī Liepāja, Ventspils, Rēzekne tai skaitā... arī ir jāveic šī apvienošana.

Bet tikpat īpatnēju iemeslu dēļ nevērtējam, piemēram, Jūrmalu. Mēs nevērtējam Varakļānus, nevērtējam Saulkrastus, kur šī pati problēma arī varētu iezīmēties. A kāpēc tur nevar darīt... tieši tādu pašu scenāriju iet? Un ir arī otra puse: kāpēc mēs nevaram skatīties, pieņemsim, virzienā par to, ka, piemēram, analizēt Valmieras novadu vai Jēkabpils novadu, Sēlijas novadu. Sēlijas apvienība pat Saeimā ir izveidojusies, deputātu grupa.

Ir vesela virkne virzienu, kuros vēl administratīvi teritoriālās reformas kontekstā mēs varam skatīties un, manuprāt, Saeimai būtu jāskatās. Varbūt ne šai Saeimai, bet nākamajai Saeimai pilnīgi noteikti tas būs viens no pirmajiem jautājumiem, kas būs jādara. Būs jālabo šis reformas brāķis, tai skaitā šis mūsu šodien skatītais likumprojekts.

Bet tomēr pie šiem faktiem... kādā veidā mēs virzāmies un kāda ir šī ideoloģija, spilgti parādījās Butāna kunga debatēs pie iepriekšējā priekšlikuma, analizējot faktus. Tātad pirmais fakts - no 1990. gada līdz šodienai Līvānu novadā ir samazinājies iedzīvotāju skaits, kolēģi, ģeniāli, ģeniāls fakts. Un tiešām, un tas ir precīzs un kā desmitnieks... un viss. Un tagad parādās... tas uzreiz pamato to, kāpēc Līvānos iedzīvotāji aizbrauc un nav jēgas tur neko investēt. Bet tas, ka tur ir Latvijas Top 100 uzņēmumi bāzējušies... Līvānu novadā, kas ir ne tikai Latvijas mēroga uzņēmumi, bet pasaules mēroga uzņēmumi, kas darbojas Eiropā, Kanādā un ir ar fantastisku pievienoto vērtību, lāzerķirurģijas instrumentus gatavo, - to mēs neredzam, mēs redzam tikai to, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Tas, ka tur uzņēmējdarbības, industriālās teritorijas, pilsētvide sakārtota, cilvēkiem dzeramais ūdens... kvalitāte, dažādi... šīs lietas sakārtotas, kas tiešām to veido par tādu dzinējspēku reģionam, - to mēs neredzam. Mēs skatāmies ļoti šauri uz vienu faktoru - iedzīvotāju skaits samazinājies.

Kolēģi, pēc šādas domāšanas, ja mēs turpinām šādā veidā domāt, tad tikpat labi mēs varam izvirzīt argumentu par to, ka vajadzētu Rīgu pievienot, piemēram, Mārupei, jo statistiski arī Rīgas iedzīvotāju skaits ir ļoti būtiski krities, turpretī Mārupes iedzīvotāju skaits ir pieaudzis. Ādažos, nu te varētu diskutēt, Ādažiem vai Mārupei - vienai no šīm teritorijām katrā ziņā Rīga būtu jāpievieno, pilnīgi noteikti, dzelžaini.

Tāda ir tā argumentācija, kādā veidā vispār administratīvi teritoriālā reforma tika virzīta. Bet tieši Rīgas argumentācijas dēļ nevarēja... Rīgā beigās palika bez izmaiņām, Rīgā nekas nav jādara, visas šīs problēmas, kas ir Rīgai un Pierīgai, - tur viss kārtībā, lai turpina strādāt. Mēs nedz likumā nosakām kaut kādus sadarbības mehānismus, ko mēs esam šobrīd noteikuši pilnīgi visām valstspilsētām, izņemot Rīgu... tur - nē, tur viss kārtībā. Kaut gan gan finansiāli, gan ekonomiski, skatāmies no jebkura viedokļa, visproblēmietilpīgākās lietas ir tieši Rīgas un Pierīgas sadarbībā, dažādas... tie ir visas valsts izaicinājumi gan klimata mērķu sasniegšanā, gan tā tālāk. Mēs varam iet cauri... vislielākās problēmas būs tieši Rīgai un Pierīgai.

Tur administratīvi teritoriālā reforma neko... viss bija jāmaina... faktos balstīti, un fakti bija tieši tādi, kā Butāna kungs teica. Tātad iedzīvotāju skaits samazinājies, redz, apvienosim divus, būs kopā vairāk. Nu ģeniāla, ģeniāla loģika! Un tā tika veikta visa šī reforma, un tagad visā tajā fonā noņēma nost 300 miljonus un atdeva pārdesmit miljonus atpakaļ investīcijām. Lūdzu, mēs jums dodam attīstībai naudu. Plaisa starp Rīgu un Latviju tikai palielināsies.

Ar šo priekšlikumu, kolēģi, es aicinu pieņemt lēmumus, balstoties faktos, pētījumos, kurus jau šī pati Saeima, kolēģi, - šī Saeima, nekāda cita, šī Saeima! - šajā pašā likumā ir uzdevusi... jau uzdevumu radīt šos pētījumus, kurus tad arī vajadzētu radīt, un tad pieņemt lēmumus.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pūces kungs, komisijas vārdā, lūdzu!

J. Pūce. Jā, kā es teicu, 4., 5., 6. un 15. priekšlikums ir saistīti, iezīmē citu procesu, kādā veidā varētu tikt noteikta lēmuma pieņemšana par valstspilsētām apkārt esošo novadu apvienošanu.

Komisijā par to diskutējot, jāatzīmē, ka Juridiskā biroja pārstāvji piezīmēja, ka, ievērojot deputātu ierosinātos termiņus, nebūtu iespējams izpildīt Satversmes tiesas spriedumu. Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 5. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo, 4., priekšlikumu un arī iezīmē procesu, kādā varētu tikt lemts par valstspilsētu un apkārt esošo reģionu apvienošanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Es nekādā veidā nevaru piekrist Pūces kungam kā referentam, kurš ziņoja par iepriekšējo priekšlikumu, ka tas nemainītu situāciju, ka tas šo Satversmes tiesas spriedumu neizpildītu. Kontekstā ar citiem priekšlikumiem šajā likumprojektā tas varētu izpildīt, un šie priekšlikumi iezīmē ceļu, kāds būtu normāli ejams valstī, ja mēs tiešām gribētu pēc būtības uzzināt iedzīvotāju viedokli un ņemt to vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Šobrīd, pieņemot lēmumu, mums nav nekādu viedokļu, mums ir tikai domju lēmumi, kur, piemēram, Jelgavas un Jelgavas novada gadījumā domes skaidri paudušas, ka iebilst, tikko ievēlētas leģitīmas domes pauž arī iedzīvotāju viedokli. Mēs pasakām iedzīvotāju viedoklim - nē, tātad mēs jūsu viedokli nerespektējam, mēs darīsim tā, kā mums (Skaņas defekts.)... pareizi, respektīvi, veidosim šo novadu apvienošanu. Manā ieskatā, tas nav pareizi... šāda pieeja.

Es šajā priekšlikumā piedāvāju ļoti konkrētu ceļu, kā tas būtu jādara: valdībai, Ministru kabinetam, sākotnēji pieņemt lēmumu virzīt grozījumus šajā likumā, tad šie grozījumi būtu jānosūta attiecīgi izvērtēšanai pašvaldībai, paredzot valdībai obligātu pienākumu noskaidrot iedzīvotāju viedokli - tieši iedzīvotāju viedokli -, kā to izdarījām, piemēram, Varakļānu novadā, kur bija tāds savdabīgs referenduma variants. Referenduma variants, manuprāt, ir vislabākais veids, kā noskaidrot iedzīvotāju viedokļus. Un pēc tam, kad ir šie iedzīvotāju viedokļi, veikt kaut kādas izmaiņas, plānot izmaiņas arī pašvaldību attīstībā un konkrētās teritorijas izmaiņas. Tāds būtu normāls ceļš, arī tai skaitā atbildot uz pašvaldību iesniegtajiem jautājumiem par to... par reformas rezultātā radušos problēmsituāciju.

Šobrīd, manuprāt, pēc būtības pašvaldībām nevienai nav atbildēts uz tiem jautājumiem, kurus tās ir uzdevušas. Uzdevušas gan par sociālajiem pakalpojumiem, gan par citām lietām, kas ir tie praktiskie jautājumi, kas šobrīd pašvaldībām ir jārisina pašām un kas, manuprāt, ir absolūti nepieņemami. Un kad vēl VARAM tā vietā, lai palīdzētu pašvaldībām risināt šos jautājumus, sāk mācīt par to, ka, redz, tās neesot sagatavojušās, un vēl kaut kādas muļķības stāsta par to, ka kaut ko pašvaldības nav izdarījušas... Pašvaldības dara visu pēc labākajiem pārvaldības principiem, tikai likumdevējs nav palīdzējis un sakārtojis to, lai šis būtu tiešām saprotams, normāls regulējums.

2009. gada reformā, kad tas tika darīts, visi šie jautājumi tika izrunāti līdz niansēm, līdz niansēm. Šeit ir tikai pārzīmēta karte, bez jebkāda cita saprātīga, saprotama mērķa. Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, šis ir par procedūru, kādā veidā mēs varam nonākt līdz labākajam lēmumam, ievērojot iedzīvotāju intereses, ne tikai savas politiskās intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Jā, nu 5. priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējo, 4., priekšlikumu, kas apraksta procesu, kā varētu tikt noteikta valstspilsētu un apkārtējo novadu apstiprināšana. Šī pieeja komisijā netika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 6. priekšlikums - arī no deputāta Viktora Valaiņa. Ir saistīts ar iepriekšējiem - 4. un 5. priekšlikumu. Te droši vien būtu vietā jautāt Juridiskā biroja viedokli, vai 6. priekšlikums ir vispār balsojams, ja 5. ir noraidīts. Bet komisijā 6. netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tie ir saistīti priekšlikumi, bet par to mēs varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 7. - Viktora Valaiņa priekšlikums. Ir identisks arī 8. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Aicina svītrot likumprojekta pārejas noteikumu 1. punktu, izmaiņas tajā. Un tas faktiski nozīmē atstāt administratīvo reģionu izveides termiņu tādu, kāds tas bija noteikts likumā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis ir tāds, manuprāt, lieks punkts šajā likumā. Un, ja mēs runājam par administratīvajiem reģioniem, tad šis mans priekšlikums ir tāds vairāk provokatīvs, ar aicinājumu tieši Jaunajai konservatīvajai partijai. Šis priekšlikums pēc būtības ir jums veltīts - nevienam citam šīs Saeimas sastāvā, šis ir jums -, jo jūs bijāt tie, kas ļoti dedzīgi... vismaz kamēr jūsu rindās bija Andris Kazinovskis, iestājās par administratīvajiem reģioniem valdības deklarācijās un likumprojekta izskatīšanas gaitā dažādi politiski uzsaukumi un, pat valdībā ministriem esot, debates par šīm administratīvo reģionu funkcijām un dažādiem citiem jautājumiem. Bet tagad jūs piedāvājat ar šo likumu pārcelt šo termiņu, manuprāt, radot ilūziju, ka būs šie administratīvie reģioni.

Kolēģi, būsim atklāti! Nebūs nekādi administratīvie reģioni, mēs paliksim pie viena līmeņa pārvaldības. Un tas viss, ar ko šobrīd nodarbojas gan ministrijas, gan tiek iesaistītas pašvaldības, dažādas organizācijas, taisītas kaut kādas VARAM aptaujas un informatīvie ziņojumi tiek gatavoti valdībā... ir absolūti tukša... tukša nodarbe - absolūti tukša nodarbe! -, jo ikviens profesionālis saprot, ka administratīvie reģioni var būt tikai pie nosacījuma, ja tiem ir nopietnas funkcijas, tādas, kuras var nosaukt par funkcijām pēc būtības, smagas funkcijas: sabiedriskā transporta plānošana, kas reiz bija plānošanas reģioniem, piemēram, atbildība par izglītības tīklu. Kaut kas tāds, lai vispār būtu jēga no tā, savādāk tas ir pilnīgi bezjēdzīgs veidojums, kur tikai parunāt var, tādu nav jēgas veidot.

Informatīvie ziņojumi, ministriju sniegtie atzinumi šajā pašā valdībā, kas ir sniegti par šo jautājumu, skaidri un gaiši parāda, ka valdībai nav pat mazākās intereses šajā jautājumā kaut ko darīt. Nekādas! Viss, kas tiek darīts, - tā ir absolūta fikcija, lai kaut kādā veidā imitētu darbu, tērētu nodokļu maksātāju naudu caur šo imitāciju, ka kaut kas tiek darīts šajā jautājumā. Tikai tāpēc, ka bija tāds Andris Kazinovskis šajā Saeimā, kas nopietni iestājās par šo jautājumu, kāpa tribīnē Krišjānis Feldmans, stāstīja, ka šitas viņiem ir tā, ka, ja ne šitas, tad mēs par reformu nebalsosim... un dažādus kompromisus piedāvāja, kā nu tas viss notiks.

Šobrīd mēs skaidri redzam, ka nenotiks nekas. Nekas nenotiks šajā jautājumā, un tam absolūti nav nekādu perspektīvu. Visi šie uzdevumi ir tikpat svarīgi kā... piemēram, iepriekšējās reformas laikā ielika tādu punktu, ka jāizveido apriņķi. Līdz 2013. gadam bija jāizveido apriņķi. Nu tā tas punkts tur stāvēja pašā likumā, un pienāca 2013., 2014., 2015., arī 2020. gads pienāca, un tas punkts tur tā arī stāvēja, ka ir jāizveido apriņķi ar visām funkcijām un tā tālāk. Tur bija viss detalizēti uzrādīts, daudz labāk nekā šajā likumā, starp citu. Tur šī detalizācijas pakāpe bija daudz augstāka. Un dienas beigās čiks vien ir.

Ja šīs lietas neizdara likumprojekta... reformas izstrādes laikā, skatoties uz šiem jautājumiem, ne tikai no ideoloģijas “Pārzīmēsim karti, jo vienā novadā samazinās iedzīvotāju skaits un otrā arī, un tad, ja mēs saliksim kopā, viņš veidos pluszīmi”, ja mēs pieejam šādā ideoloģijā, tad, protams, mēs dabūjam rezultātu, mēs dabūjam pārzīmētu karti. Bet nevajag, es atvainojos, jaukt prātus cilvēkiem, radot kaut kādas pilnīgi liekas ilūzijas par to, ka būs kaut kādi administratīvie reģioni. Nebūs nekādi administratīvie reģioni. To ir pateikusi jau skaidri šī valdība, šīs ministrijas, tai skaitā arī JKP ministrijas... JKP pārvaldītās ministrijas - gan Satiksmes ministrija, gan Izglītības un zinātnes ministrija, skaidri pasakot, ka nekādas funkcijas nākotnē viņi neredz... ka varētu atdot šiem plānošanas reģioniem būtiskas funkcijas, es runāju par būtiskām, lai būtu jēga tos veidot.

Līdz ar to šis ieraksts kā tāds ir absolūti bezjēdzīgs. Šobrīd es piedāvāju izslēgt šo normu un pateikt to, lai ātrāk stājas viss šitais spēkā, bet uz trešo lasījumu es pilnīgi noteikti iesniegšu normu... lai vispār izslēgtu šo normu, lai beigtu jaukt cilvēkiem prātus.

Paldies, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Jā, nu kolēģis Viktors Valainis debatēs runāja par to, ka vispār vajadzētu izslēgt laikam likumprojekta 16. pantu un attiecīgo pārejas noteikumu. Konkrēts priekšlikums gan ir iesniegts tieši pretēji - par to, lai saglabātu to. Un komisijā šī bija pirmajā lasījumā atbalstīta redakcija, par ko ziņoja ministrija kā par nepieciešamību. Un komisija arī atbalstīja tādu nepieciešamību un neatbalstīja deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 8. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir identisks 7. priekšlikumam. Un arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, bet ir debatējams. Tātad tas ir analogs. Ja deputāti nevēlas debatēt, tad deputāti atbalsta komisijas lēmumu.

J. Pūce. 9. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas ir par uzdevumu Ministru kabinetam līdz noteiktam datumam noteikt jaunus attīstības centrus, kā arī paredzēt no 2023. gada budžetā programmu jauno attīstības centru finansēšanai. Minētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis priekšlikums nekādā veidā nevarētu ietekmēt likumprojekta pieņemšanas gaitu. Tas varētu tikai uzlabot kaut kādu faktos balstītu nākotnes lēmumu pieņemšanas procesu.

Es aicinātu to atbalstīt, jo tas paredz pieeju pētīt, izpētīt, pārskatīt esošos attīstības centrus, aktualizējot to sarakstu, jo šobrīd tas, kas ir spēkā, mēs jau... pievienojos arī Dombravas kungam, iepriekšējiem runātājiem... saraksts, manuprāt, ir smagi novecojis.

Šobrīd mums ir 21 plus deviņi, bet tajā pašā laikā mēs skaidri zinām, ka būtībā tā aktualitāte jau daudz... daudz kas ir mainījies. Arī pašvaldību skaits mums ir savādāks, un, manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja mēs uzdotu uzdevumu valdībai šajā likumā pārskatīt. Jo pēc tam, ja mēs to nedarīsim, paies laiks, būs jauna attīstības stratēģija, un tad atkal valdības šajos dokumentos un... atkal parādīsies tas, ka mēs nekādas izmaiņas nevaram taisīt, jo, redz, “Latvija 2030” pateikts, ka ir tā. Tas nekas, ka 15 gadus atpakaļ to pašu teica.

Bet varbūt tomēr pa šiem gadiem kaut kas ir mainījies, jo visi attīstības plānošanas dokumenti, kuros mēs par to esam runājuši... tajos pēc būtības nav veikta šī analīze. Ir veikta atsauce uz šo dokumentu, bet nav veikta analīze, vai tas ir... vai kāds attīstības centrs varbūt ir nācis klāt, varbūt kādam tur vairs nav jāatrodas - šāda veida analīze nav bijusi. Un tas būtu tikai normāli, ja mēs ar šo likumu uzdotu pienākumu šādu analīzi veikt.

Vēlreiz atkārtoju arī tiem, kas uztraucas par to, vai tas neietekmē kaut kādā veidā paša likumprojekta pieņemšanu: nē, tas neietekmē, tas tikai un vienīgi veicinās lēmumu pieņemšanu turpmāk un arī pārskatīšanu pēc būtības. Savādāk ikkatrs no mums var arī turpmāk nākotnē, par šiem jautājumiem runājot, saskarties ar tieši tādu pašu administratīvo futbolu, kas tika, manuprāt, ļoti ļauni uzspēlēts ar Saeimas deputātiem, ka to mēs nedrīkstam, tāpēc ka ir tur, un to mēs nedrīkstam, tāpēc ka ir tur... nu diezgan nepatīkami. Un dienas beigās ir šāds Satversmes tiesas spriedums, un tas kaitē arī pašai Saeimai, manuprāt, ja mēs nonākam šādās situācijās.

Paldies, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Pūces kungs...?

J. Pūce. Jā, komisijā šis jautājums tika debatēts un balsojot netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 10. - deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar 16. un 32. priekšlikumu. Šie ir priekšlikumi, kas paredz alternatīvu pieeju tam, kā izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, proti, attiecinot tikai uz Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada pašvaldību un to apvienošanu. Minētā alternatīvā pieeja komisijā tika diskutēta un netika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Paldies ziņotājam par diezgan kompaktu un precīzu aprakstu, kāpēc šāds priekšlikums. Es varbūt vēl papildus gribētu izskaidrot, ka galvenā problēma, kas tika risināta ar šo likumprojektu, bija Satversmes tiesas spriedums, un, precīzi izsakoties, arī pirmajā lasījumā, kad mēs atbalstījām šo likumprojektu, tika teikts, ka tā iluzori 1. janvārī Ozolnieki un Ilūkste varētu pazust no šī likuma pielikuma, faktiski to šajā dokumentā vairs nebūtu, un tas bija steidzīgi jārisina.

Bet nez kāpēc šis steidzīgais risinājums tika paņemts mazliet pārmēru plaši, un ne tikai šiem diviem, kā saka, konkrētajiem mazajiem novadiem, faktiski ne novadiem, bet iepriekš pašvaldībām, pašvaldību teritorijām, tika pieķerti klāt vēl arī citi novadi, kur faktiski automātiski tiek nolīdzsvarots viss un visi tiek pievienoti lielajām pilsētām, valstspilsētām.

Manuprāt, vispirms tomēr vajadzētu risināt tieši šo konkrēto jautājumu, jo nākamajā solī, kur mēs arī visi, kā saka, zinām, ka uzdevums jau ir dots un arī VARAM, cik zinu, ir pasūtījusi pētījumu un tiks šis attīstības potenciāls... un potenciāls attīstības centru izpratnē vērtēts visos novados - gan tur, kur jau ir šie centri, gan - kur šobrīd nav. Un šis pētījums varētu būt pabeigts nākamā gada pavasarī.

Manuprāt, pirmajā solī tiešām vajadzētu attiecināt uz šo konkrēto teritoriju pārejas noteikumus un nosacījumus sadarbībai līdz 2025. vai nu jau 2029. gadam un tikai pēc tam, kad būs šis pētījums pabeigts, tiks izvērtēts un, varētu teikt, tā vienkārši izsakoties, tiks saprasts, kur ir potenciāls, kur nav, kuros novados ir iespēja noteikt attīstības centrus un kā mēs to izdarīsim... un tad procesā vērtēt tālāk. Nevis skriet, varētu teikt, ātrāk un ar lielākiem soļiem, nekā tas šobrīd ir nepieciešams, nekā Satversmes tiesas spriedums tiešā ietekmē to nosaka.

Ja tā godīgi paskatāmies, tad arī šī likumprojekta būtība jau ir, ka tas... 1. janvārī jau nekas nemainās, 1. janvārī jauni novadi netop. Un ne Ilūkste, ne Ozolnieki no kartes nepazūd, tie ir turpat, kur ir, paliek tajos pašos novados, kur ir šobrīd, un gaida šo pārejas periodu.

Manuprāt, tieši tāpēc nebūtu saprātīgi vēl tiem likt klāt citus novadus un, varētu teikt, šos soļus spert ātrāk, nekā nepieciešams. Un tad, kad būs jau zināms attīstības centra potenciāls un tas tiks izvērtēts, tad arī to varēs noteikt un tad varbūt, varētu teikt, būs iespēja pat kāpties atpakaļ arī gan Augšdaugavas novadam, gan Jelgavas novadam un noteikt savus attīstības centrus. Faktiski iznāks tā kā likumu labot uz atpakaļu.

Varbūt es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Protams, ideālā risinājumā būtu, ka būtu mans priekšlikums un 2029. gads. To diemžēl komisija... šādu komisijas priekšlikumu neveidoja, bet aicinu priekšlikumu atbalstīt, protams, un neskriet, varētu teikt, tā latviski sakot, ratiem pa priekšu, bet darīt visu secīgi, plānveidā un izvērtējot.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Jā, es gribu vispirms pateikt paldies Ilzei Indriksonei par šo priekšlikumu, jo tiešām latviešiem nav parasts jūgt ratus priekšā zirgam.

Un tā, ko Ilze Indriksone piedāvā, manā skatījumā, ir tāda konstruktīva pieeja, kas ir konsekventa, kas ir balstīta tajā pašas Saeimas jau iepriekš pieņemtajā... pārejas noteikumu 29. punktā par atbilstošu pētījumu veikšanu, par situācijas izvērtēšanu šajos strīdīgajos novados, kuriem tā kā nav iezīmēts attīstības centrs... un tikai pēc tam, kad šis vērtējums ir izdarīts, tad arī lēmuma pieņemšana.

Katrā gadījumā es pats šo priekšlikumu atbalstīšu un aicinu to darīt arī citus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pūces kungs, komisijas vārdā, lūdzu!

J. Pūce. Jā, komisijā šis priekšlikums tika tiešām plaši diskutēts, un faktiski diskusija atsaucās uz to diskusiju, kas jau bija pirms pirmā lasījuma komisijā, kur līdzīgs jautājums tika uzdots ministrijas pārstāvjiem, kas attiecīgo priekšlikumu... likumprojekta pantus ir sagatavojuši. Un faktiski ministrija vairākkārtīgi... pārstāvji atsaucās, gan gatavojot otrajam lasījumam, gan pirms pirmā lasījuma uz to, ka Satversmes tiesas spriedumā ir skaidri norādīts par to, ka Saeimai ir faktiski pienākums vienveidīgi piemērot noteikumus, veidojot pašvaldību teritoriju, un līdzīgās situācijās meklēt līdzīgu regulējumu. Un šajā gadījumā piedāvātais risinājums no deputātes Indriksones puses neatbilst šim principam. Šī iemesla pēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Ilzes Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce 11. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar 18., 27., 33., 37., 38. un 39. priekšlikumu un faktiski, līdzīgi kā... pilnīgi pretēji tam, kā piedāvā Indriksones kundze, aicina attiecināt apvienošanu uz visām citām četrām vietām, izņemot Jelgavu un Jelgavas novadu, kurus piedāvā neapvienot. Šis, 11., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu un paskaidrošu, kāpēc, jo mēs savā ziņā varam ieķēpāties vēl vienā Satversmes tiesas lietā. Ja mēs paskatāmies... un ja kāds vispār ir palasījis tās vēstules, ko pašvaldības ir atsūtījušas, ir diezgan interesantas lietas, ko... manuprāt, VARAM mūs pēc būtības šobrīd maldina ar savu pieeju. Un arī šajās debatēs koalīcijas deputāti, mēģinot aizstāvēt šo likumprojektu, patiesībā parāda to, ka viņi ir savā ziņā maldināti.

Un šeit jāsaprot, ka Satversmes tiesas... piemēram, Jelgavas novada vēstule, varat apskatīties... tas ir pašvaldības pieņēmums, ka, viņu ieskatā, Satversmes tiesas spriedums drīzāk pasaka to, ka jāvērtē attīstības centru iespējamība jaunizveidotajā Jelgavas novadā. Ne man jums atgādināt, ka nekas tāds vispār nav pat mēģināts darīt, vienkārši a priori uzreiz pateikts: nē, tā nebūs, un tas nav iespējams, un tas nav pareizi... un visvisādas argumentācijas par to, cik tas ir nepareizi un tā tālāk.

Bet tajā pašā Satversmes tiesas spriedumā ir atzīta par atbilstošu Mārupes novada izveidošana un Mārupe kā administratīvais centrs, kas nav atzīts ne par nacionālas nozīmes centru, ne reģionālas nozīmes attīstības centru. Saeima to ir vienkārši tā arī pateikusi, ka tas tā būs. Bet uzdevums Saeimai vērtēt tajā pašā likumā ir pateikts... ka jāvērtē šie attīstības centri.

Bet nedz attiecībā uz Jelgavu, nedz Jelgavas novadu nekāds izvērtējums šobrīd nav tapis. Absolūti nekāds. Pašvaldības tika paaicinātas, visi deputāti šajā gadījumā tika paaicināti uz VARAM, tur notika tāda, manuprāt, vienpusēja saruna, kur VARAM mēģināja pārliecināt pašvaldību pārstāvjus par to, ka tas ir tas labākais, ka Satversmes tiesa principā ir iezīmējusi vienīgo un pareizo ceļu virzīties tieši tā, kā VARAM jau sākotnēji bija ieplānojusi virzīties, un ka cita attīstības potenciāla vispār nav. Pašvaldības, protams, abas divas noraidīja, un no savas puses arī šajos atzinumos mēs varam redzēt, ka pašvaldības ir... savā ieskatā... uzskata, ka tomēr ir jāmeklē citas alternatīvas. Un šajā ziņā arī Jelgavas iedzīvotāju intereses vispār netiek nekādā veidā vērtētas... kā tas ietekmēs jelgavnieku attīstību, Jelgavas iedzīvotāju intereses no dažādiem aspektiem nākotnē. Absolūti nekas tāds nav vērtēts, ir tikai viens viedoklis par to, ka tas ir pareizais virziens.

Manā ieskatā, šāda pieeja nav pareiza. Un, kolēģi, es aicinu jūs visus atbalstīt šo priekšlikumu. Man ir skumji, ka mēs šo jautājumu kārtējo reizi skatām attālinātā režīmā. Šīs debates Saeimā... klātienē būtu daudz pareizāk debatēt par šiem jautājumiem, bet kā ir, tā ir. Esmu pilnīgi drošs... un Zaļo un Zemnieku savienība pilnīgi noteikti... pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, kolēģi, šī būs viena no mūsu galvenajām prioritātēm.

Tāpēc, kolēģi, kad jūs balsojat par šiem jautājumiem, atcerieties, ka varbūt nāksies kaut kādā brīdī mainīt savu viedokli, jo, mūsu ieskatā, šī apvienošana nedos neko labu nedz Jelgavas novadam, nedz Jelgavas pilsētai. Tieši otrādāk - tas radīs sarežģījumus nākotnē. Un, tieši otrādāk, būtu jāpēta, vispār šī visa administratīvi teritoriālā reforma jāpārskata pašā saknē, jāpārskata ar domu, lai tiešām šīs teritorijas ir iedzīvotājiem atbilstošas, nevis politisko interešu vadītas.

Politiski, kolēģi, mēs - Zaļo un Zemnieku savienība - esam pie varas gan Jelgavā, gan Jelgavas novadā. Un liela starpība tur nebūtu, ja arī šī apvienošana notiktu, politiski mēs tāpat vadītu šo novadu, bet mēs skatāmies no iedzīvotāju interesēm, no tā, kādā veidā nodrošināt tieši iedzīvotāju interešu vislabāko pārstāvniecību. Un to nevar izdarīt, apvienojot šos novadus. Ne velti tas ceļš tāds ir izvēlēts iepriekš, un, manā ieskatā, Jelgavas novadam un Jelgavas pilsētai ir jādzīvo katrai sava dzīve ar savām attīstības perspektīvām, kolēģi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Es vēlētos komisijas vārdā piebilst, ka deputāts Viktors Valainis debašu runā teica, ka, iespējams, deputāti nav iepazinušies ar pašvaldību vēstulēm. Mēs patiešām komisijā lēmām pirms nodošanas pirmajā lasījumā lūgt par minēto priekšlikumu visu pašvaldību domju lēmumus, kurus mēs arī esam saņēmuši, un visi komisijas deputāti ar tiem ir iepazinušies. Un tie ir arī, protams, pieejami Saeimas mājaslapā pie attiecīgā likumprojekta, datubāzē pie attiecīgā likumprojekta, attiecīgi sagatavošanā otrajam lasījumam... visi šie lēmumi ir redzami.

Pie tam visi pašvaldību vadītāji tika lūgti arī uzstāties komisijas sēdē, un tie arī to darīja - visu pašvaldību pārstāvji vismaz, ja ne vadītāji. Un tas notika vairākkārtīgi, tai skaitā pie šo priekšlikumu apspriešanas arī uzstājās pašvaldību vadītāji. Tā ka pašvaldībām iespēja piedalīties, paust savu viedokli, deputātiem dzirdēt šo viedokli pilnīgi noteikti bija pirms lēmuma pieņemšanas. Un, uzklausot tos visus, 11. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies Pūces kungam par skaidrojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 12. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Tātad tas attiecina apvienošanos uz visām valstspilsētām, izņemot Ventspili un Ventspils novadu, kas tad netiek apvienoti. Šis priekšlikums ir saistīts ar 19., 28., 34., 42., 43. un 44. priekšlikumu. Komisijā 12. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, vai jums ar trim minūtēm pietiktu debatēs?

J. Vucāns (ZZS).

Domāju, ka nepietiks.

Sēdes vadītāja. Nu tad, kolēģi, mums ir jādodas pārtraukumā līdz pulksten 15.30.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Tātad pārtraukums sēdē līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums).

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Un tātad darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Mēs palikām pie 12. priekšlikuma un debatēm.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Kā jau ziņotājs Pūces kungs teica, mans, 12., priekšlikums galvenokārt runā par Ventspils valstspilsētu un Ventspils novadu šī likuma kontekstā.

Šis priekšlikums pretēji pirmā lasījuma redakcijai paredz saglabāt patstāvīgu Ventspils valstspilsētu un patstāvīgu Ventspils novadu. Un vienlaikus arī tiek piedāvāts, ievērojot to, ka Satversmes tiesas spriedumā administratīvi teritoriālās reformas lietās tika piedāvāts nolemt, ka Ventspils... tiek piedāvāts ar šo priekšlikumu nolemt, ka Ventspils novada administratīvais un arī vienlaikus attīstības centrs ir Ugāle.

Par pašu Ugāli runājot... Ugāle tātad gan pagātnē, gan arī nākotnes skatījumā ir tā apdzīvotā vieta, kura atbilst tiem kritērijiem, par kuriem savā, 3., priekšlikumā runāja Dombravas kungs.

Kāpēc mans priekšlikums ir tieši par Ventspili un par šo Ventspils situāciju? Nu nav noslēpums, ka vairāk par 20 savas dzīves gadiem esmu veltījis darbam šajā pilsētā un joprojām dzīvoju tur, līdz ar to šīs pilsētas un arī Ventspils novada attīstības jautājumi man ir visai labi zināmi. Un tiešām caur to, ka šobrīd ir mēģinājums apvienot, ielikt Ventspils valstspilsētu kā sastāvdaļu Ventspils novadā, es saskatu gan no sociālās attīstības, gan no ekonomiskās attīstības viedokļa daudz nepareizību, daudz greizu lietu.

Es mēģināšu to arī pamatot. Lai to izdarītu, man ir jāatgriežas nu jau vairāk nekā 20 gadu senā pagātnē. Runa ir par apmēram 2000. gadu, par to brīdi, kad viens no tiem cauruļvadiem, konkrēti naftas cauruļvads, kas ved uz Ventspils ostu, ne Latvijas vainas dēļ tika aiztaisīts ciet. Un principā tas bija pirmais nopietnais drauds Latvijas tranzītbiznesa nozarei un Ventspilij kā vienai no tobrīd kravu apgrozījuma ziņā visnozīmīgākajām Baltijas jūras ostām par to, ka ir jādomā par ostas un arī par visa biznesa attīstību citās kategorijās.

Tūlīt pēc šī notikuma, jau 2000. gadā, Ventspils pilsētas vadība un arī pilsētas iedzīvotāji, ieskaitot arī tās izglītības iestādes, kas darbojas augstskolā, domāja par to, kā tad pilsētai attīstīties, strādāja pie pilsētas attīstības stratēģijas.

Tika veikti vairāki pētījumi, kuru rezultātā šī stratēģija Ventspils pilsētai, šobrīd valstspilsētai, tika iezīmēta uz vairākām tautsaimniecības nozarēm, tika iezīmēta uz industrializāciju, bet, runājot par konkrētām nozarēm... Tātad šīs nozares, kas pilsētā konsekventi tika attīstītas, ir augstas pievienotās vērtības radīšanas nozares, tādas kā informācijas tehnoloģijas un elektronika, mašīnbūve un metālapstrāde, daļēji arī kokapstrāde, bet ar augstu pievienoto vērtību... radot produktus ar augstu pievienoto vērtību, pārtikas apstrāde arī ar augstu pievienoto vērtību. Respektīvi, šī attīstība tika toreiz un joprojām tiek vērsta tajā virzienā, kas ir specifisks pilsētas apsaimniekošanas modelim.

Ja mēs skatāmies uz Ventspils novadu, nu tad nav noslēpums, ka Ventspils novads ir viens no vismazāk blīvi... apdzīvotajiem Latvijas novadiem, ja ne pēc apdzīvotības blīvuma pats, pats mazāk apdzīvotais. Un tātad tur ir jāņem vērā tas, ka ilgstošā laika periodā liela daļa šī novada teritorijas iedzīvotājiem vispār nav bijusi pieejama. Es runāju par tiem 50 padomju okupācijas gadiem, par slēgtajām teritorijām, kuras pēc būtības tikai pēdējos 30 gados atkal ir kaut kādā mērā atgriezušās ekonomiskajā apritē.

Līdz ar to ir ļoti svarīgi saprast, ka tas, kā dzīvo un attīstās pilsēta, un tas, kā dzīvo un attīstās novads, - tie ir divi pilnīgi dažādi attīstības modeļi, starp kuriem, protams, pastāv mijiedarbība, to nevar noliegt, pastāv arī darbaspēka migrācija, bet katrā gadījumā mēģināt salikt divus šādus pretēji jeb pa paralēlām sliedēm ejošus modeļus (mēs zinām, ka paralēlās taisnes nekrustojas), salikt tos vienā - tā ir neiespējamā misija, manā skatījumā.

Es lūdzu apvienot abus manus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

J. Vucāns. Jā, un līdz ar to šeit ir vēl papildu argumentācija, kāpēc to nevajadzētu darīt tā, kā tas ir iecerēts šajā likumprojektā, kā par to ir lēmusi šobrīd atbildīgā komisija.

Un tas ir saistīts ar to, ka ilgstošā laika posmā... par šo iespējamo novada un pilsētas apvienošanu sāka runāt jau tajā brīdī, kad jauno teritoriālo reformu sāka virzīt Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā. Gan Ventspils pašvaldība, gan Ventspils novada pašvaldība par virkni no tiem neskaidrajiem jautājumiem: kā tad būs saimniekot, ja šos abus divus saliks kopā; kādi būs ieguvumi; kas kompensēs iespējamos papildu izdevumus, ja tādi būs vajadzīgi, lai nodrošinātu vienādu dzīves līmeni gan novadā, gan pilsētā... šos jautājumus regulāri uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Diemžēl, cik es zinu, līdz pat šai dienai tādas konstruktīvas atbildes, kā tas viss tālāk notiks, ja notiks apvienošana, nav saņemtas.

Pašas pašvaldības ir veikušas atbilstošus pētījumus, ir aptaujājušas arī iedzīvotājus, uzņēmējus, un šie aptauju rezultāti un arī pētījumi (pašu veiktie pētījumi) viennozīmīgi parāda, ka ieguvējs šādas apvienošanas gadījumā nav ne viens, ne otrs. Un kaut vai lai panāktu to, ka sociālais nodrošinājums pilsētā un novadā saglabātos iepriekšējā līmenī (jo šobrīd tās atbalsta normas ir bijušas dažādas, dažādos virzienos vērstas), tas kopīgais nepieciešamais papildu finansējums, ja es pareizi atceros, ir pāri par 40 miljoniem eiro.

Tad jautājums ir: kurš būtu tas, kurš būtu gatavs šo piefinansēt, lai tiešām neviens no iedzīvotājiem un uzņēmējiem neciestu un lai dzīve varētu turpināties un attīstīties.

Kamēr atbilžu uz šādiem jautājumiem nav, manuprāt, tikmēr lemt par šādu iespējamu apvienošanu ir priekšlaicīgi.

Aicinu atbalstīt manu, 12., priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo, 12., priekšlikumu, un arī es aicinu jūs iepazīties ar vēstuli, atzinumu, ko ir sniegusi Ventspils dome par šo likumprojektu. Protams, arī šis ir tas gadījums, kad gan dome, gan Ventspils novada dome iebilst pret šo pieeju, ka Ventspils un Ventspils novads tiek apvienoti.

Tāpat būtiski arī minēt, ka šī likumprojekta izstrādes gaitā Saeimas komisijā, protams, piedalījās arī Ventspils domes priekšsēdētājs Vītoliņa kungs un skaidri pauda iedzīvotāju nostāju, kuru viņš balstīja ne tikai savos pieņēmumos, bet arī socioloģiskajā aptaujā, kas bija gana reprezentatīva un skaidri pauda, ka arī paši iedzīvotāji iebilst pret šo administratīvi teritoriālo reformu.

Kolēģi, tai pašā laikā kopumā... ja mēs paskatāmies, ko tad grib panākt likumprojekta virzītāji ar šo ideoloģiju apvienot pilsētas ar novadiem, tas galarezultātā (Skaņas defekts.)... protams, ir dažādas, piemēram, Rēzeknes novadā un Rēzeknes pilsētā iedzīvotāju skaita proporcija ir diezgan līdzīga. Ventspils pilsētas un Ventspils novada gadījumā ir ārkārtīgi liels tieši pilsētas iedzīvotāju pārsvars. Un, ilgtermiņā skatoties, nu te būs tā disproporcija. Vai no tā novada iedzīvotāji būs ieguvēji - grūti pateikt. Izmaksas tas prasīs gana lielas. Te jau Vucāna kungs minēja, ko (tikai ar sociālajiem pakalpojumiem vien) nozīmē šīs izlīdzināšanas un reformas. Mēs redzam, ka tie ir ne tikai vārdi, tas arī piepildās absolūti lielākajā daļā... man grūti atrast kādu novadu, kur šīs izlīdzināšanas nenes līdzi milzīgus papildu izdevumus jaunajiem apvienotajiem novadiem, radot milzīgu spriedzi uz budžetiem, te ir miljonos mērāmas summas, kas viena novada ietvaros tiek papildus budžetā paredzētas, lai izlīdzinātu šos maksājumus un... lai tie iedzīvotājiem nesamazinātos... Tas ir reāls fakts, tā tas šobrīd notiek.

Bet, ja mēs skatāmies politiski, nu tad politiski šobrīd tas arī parādās, ka valdība, neredzot veidu, kā atrisināt reģionālās attīstības jautājumus, cer to atrisināt, atstājot to pilsētu ziņā. Respektīvi: pievienosim to novadu pilsētai, kopējie statistikas rādītāji automātiski uzlabosies, jo uzreiz pilnīgi viss iedzīvotāju blīvums statistiski mainīsies, statistiski parādīsies, ka tur ir labāki rezultāti.

Nu, ja mēs ejam uz statistikas datiem... un tādā veidā kaut ko gribam parādīt, tad varbūt jā, bet, ja mēs gribam tiešām pēc būtības kaut ko uzlabot, tad jāveido ir valsts atbalsta programmas un jādomā, kādā veidā palīdzēt šiem reģioniem un novadiem... te pretī mēs neredzam nevienu darbību, kas būtu vērsta tiešām palīdzības virzienā, materiālu palīdzības virzienā. Veselības jomā būtiski tiek apdalīti reģioni, budžeta jomā būtiski tiek apdalīti reģioni... Un dienas beigās problēmas arvien vairāk samilst, tās pirmām kārtām jau samilst, protams, mazāk blīvi apdzīvotos reģionos... nevar attīstīt pietiekami šo vajadzīgo infrastruktūru... Nu dažādi jautājumi parādās.

Un tad nāk klajā ar šo ģeniālo domu: nu pievienosim vienkārši pilsētai, lai tad pilsēta risina tos jautājumus. Pēc būtības šobrīd tiek piedāvāts novadu problēmas risināt pilsētām, atstājot visu reģionu tādā pašizdzīvošanas režīmā - nu tieciet paši galā, reformējieties, dariet vienalga ko, bet mēs jums pēc būtības palīdzīgu roku nesniegsim. Nu tā tas viss izskatās.

Bet pēc būtības šis jautājums ar augstu iespējamību tiks kārtējo reizi apstrīdēts Satversmes tiesā. Iepazīstieties ar Ventspils novada domes atzinumiem, kur... manuprāt, lieki uzdot jautājumus par labas pārvaldības principiem, kā tie tiek ievēroti, par to, kā tad šie jautājumi tiek izvērtēti... Manuprāt, kolēģi, Saeima šajā gadījumā nav parādījusi labāko priekšzīmi.

Aicinu atbalstīt Vucāna kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. 12. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Vucāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 13. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Paredz mainīt veselai rindai pārejas noteikumu punktu paredzētos spēkā stāšanās termiņus no 2025. uz 2029. gadu. Minētais priekšlikums komisijā ir atbalstīts 14., 17., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 29. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātā Saeima! Tie, kas klausās šo sēdi! Es vēlos papildināt referentu, ka identisks priekšlikums ir nākamais, kuru ir iesniedzis Pūces kungs un Ašeradena kungs un kurš paredz pagarināt termiņu līdz 2029. gadam, kad var notikt valstspilsētas un apkārt esošo novadu apvienošanās.

Es esmu pateicīgs par to, ka komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un es domāju, ka arī Saeimā šis priekšlikums gūs atbalstu.

No otras puses, es vēlos tomēr aicināt vēlreiz apsvērt vienu no beidzamajiem priekšlikumiem, kurš arī ir mans, - par reģionālas nozīmes centru definēšanu. Jo faktiski - kā šobrīd sanāk? Satversmes tiesa ir pateikusi, ka šie novadi nedrīkst darboties... vismaz - attiecībā uz Augšdaugavas novadu un Jelgavas novadu. Mēs Saeimā esam vienprātībā, ka šie novadi vēl varētu darboties astoņus gadus, bet šo astoņu gadu laikā tie faktiski neizpilda Satversmes tiesas noteikto, tiem nav reģionālas nozīmes centra.

Vai tomēr nebūtu pareizāk, ka mēs kaut vai uz pārejas periodu nosakām, ka šiem novadiem tiek noteikti reģionālas nozīmes centri? Jā, var pēc tam diskutēt, vai tās cerības ir attaisnojušās. Jā, es saprotu, ka tam ir arī finansiāla ietekme, bet šie novadi astoņus turpmākos gadus pastāvēs, strādās, darbosies. Manuprāt, būtu pareizi, ka mēs ne tikai ļaujam šīm pašvaldībām pastāvēt, bet arī ļaujam tām pilnvērtīgi strādāt un funkcionēt.

Tāpēc es priecājos, ka šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts, un es ceru, ka arī Saeima kopumā to atbalstīs un šis termiņš tiks pagarināts līdz 2029. gadam.

Taču vienlaikus es tiešām aicinu nu pārstāt... pārtraukt tādu politisko... kaut kādu tur cīņu par to, kas tur ir pareizi, kurš nav reģionālas nozīmes centrs, kurš varētu būt, un tomēr visos izveidotajos novados noteikt šos reģionālās nozīmes centrus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Gribu atgādināt, ka tikai nesen, nu pavisam nesen - šogad -  jaunie novadi sāka savu darbu. Un šī priekšlikuma, varētu teikt, pamatojumam un aizstāvībai... un aicinājumā to atbalstīt... gribu uzsvērt pieredzi, kāda šobrīd ir Dienvidkurzemes novadam.

Ja skatāmies uz novadiem, kur būtisku izmaiņu nav vai varbūt ir divi novadi apvienoti... Piemēram, Ventspils novads turpina savu darbu ierastajā ritmā... un šos atlikušos četrus gadus, kā bija iecerēts, turpinātu strādāt tāpat kā iepriekšējā sasaukuma periodā.

Turpretim Dienvidkurzemes novadā šovasar tika apvienoti astoņi novadi. Tie tika apvienoti, tie ar lielu degsmi un cerībām sāka strādāt... darbu, sāka izveidot jauno novadu struktūru, visu pārvaldību. (Tiem, kas ir strādājuši pašvaldībā, ir apmēram saprotams, cik daudz resursu, darba un neatlaidības tas prasa - izveidot labu pārvaldību no astoņiem dažādiem atsevišķiem novadiem, lai tie tiešām spētu attīstīties un sniegt pakalpojumus vēl labākā kvalitātē nekā iepriekš. Nerunāsim nemaz par to, ka jāsamēro visas sociālās, izglītības, kultūras un, varētu teikt, jebkuras citas vajadzības un iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi, lai tie būtu vienlīdz pieejami visiem un vienlīdz labā kvalitātē - un, iespējams, pat labākā nekā iepriekš.) Un tad viņi saņēma šo ziņu, ka viņu laiks, varētu teikt, tas darba laiks, beigsies 2025. gadā, tas ir, pēc četriem gadiem. Tas nozīmē, ka vienu gadu viņi pavadīs, šo jauno struktūru veidojot un attīstot, un nostiprinot, pēc tam viņi turpinās darbu, kā saka, pie attīstības dokumentiem - cerībā, ka vēl pēc kāda laika būs jauns teritorijas plānojums un attīstības stratēģija, un programma. Un tad būs atlikuši pāris gadu, ko savus mērķus sasniegt un īstenot. Un tad viņiem, varētu teikt, ir jau degungalā tas brīdis, kad šā jaunā novada, kas tik tikko sācis strādāt un jau daudz laika un spēka ieguldījis, faktiski vairs nebūs, jo viņi tiek pievienoti Liepājai. Liepāja - procentuāli iedzīvotāju ziņā - ir ļoti, ļoti liela, un lauku novadu iedzīvotājiem faktiski būs ļoti maza iespēja ietekmēt procesus... arī politiskajā līmenī... Liepājas pilsētā un apvienotajā novadā.

Tad kā jums šķiet - kāda degsme un kādas iespējas ir viņiem šos resursus, kā saka, jēgpilni ieguldīt, ja Saeima nolemj viņus jau pusgadu (mazliet vairāk) pēc vēlēšanām... nolemj, ka viņu novads vairs neapstāvēs pēc četriem gadiem?!

Protams, es esmu priecīga, ka vismaz komisijas locekļi ir sadzirdējuši šo un atbalstījuši. Un aicinu arī jūs, pārējos deputātus, atbalstīt šo priekšlikumu un aizdomāties, cik tas ir jēgpilni - tik strauji mainīt virzienus, pieņemot lēmumus. Mēs to varētu darīt pakāpeniskāk un jau nākamā gada pavasarī, kad būs pētījums, vērtēt šo attīstības potenciālu, un tad izdarīt secinājumus, un tad pieņemt lēmumus. Un neraustīt iedzīvotājus, neraustīt pašvaldības šurpu turpu... kā saka, pēc katra pagrieziena, katru gadu kaut kādos citos virzienos.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Arī es savā ziņā piekrītu, ka šis ir zināms kompromiss visā šajā likumprojekta virzīšanas stāstā. Tomēr - tomēr, tomēr! - es domāju, tas nerisina problēmu pēc būtības.

Un visi šie jaunie novadi jau tagad... es domāju, iepriekšējās reformas izskatīšanas gaitā jau, kad mēs skatījām šos jautājumus... pat paši reformas virzītāji bija acīmredzami pārsteigti tajā brīdī, kad, piemēram, tas pats Jelgavas novads prezentēja savus finanšu rādītājus, savus ekonomiskās attīstības rādītājus salīdzinājumā ar citiem novadiem, kuros ir gan attīstības centri... un vēl sazin kas tur ir.

Viņu finanšu investīciju piesaistes rādītāji (Skaņas defekts.)... Paši reformas virzītāji bija pārsteigti par šiem rādītājiem. Neviens, protams, reformas kontekstā, reformas virzīšanas gaitā pat ne mazliet nebija analizējis šos rādītājus. Visi dokumenti, par kuriem barga nauda tika samaksāta, tika balstīti pašu pašvaldību mājaslapās atrodamās informācijas subjektīvā analīzē, izvilkumos. Un uz tā pamata tika balstīti novadu apvienošanas scenāriji. Uz šiem pašiem pamatiem šobrīd arī tiek piedāvāts vēlreiz apvienot...

Indriksones kundze te minēja Liepājas stāstu, Liepājas pieredzi, bet tas pats jau attiecas uz jebkuru citu novadu - to pašu Jelgavas novadu, to pašu Ventspils novadu vai Augšdaugavas novadu. Tas pats stāsts! Novadi tikko sākuši strādāt. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie dati, ko viņi parādīs pēc neilgi nostrādāta laika... mēs varēsim vērtēt visdažādākos jautājumus... Vai Saeimas deputāti grib vispār tos dzirdēt, vai grib dzirdēt iedzīvotāju viedokli? Nu kaut vai socioloģiskās aptaujas, kaut vai iedzīvotāju referendums...

Mēs atceramies, kas notika Varakļānos, - iedzīvotāji... vairāk nekā 90 procenti, tuvu pie 90 procentiem... pateica to, ko viņi vēlētos, kādā virzienā gribētu doties. Saeima viņus ignorē.

Mēs esam pat šī likumprojekta izskatīšanas gaitā dzirdējuši socioloģiskas... kāds ir iedzīvotāju viedoklis, pieņemsim, tajā pašā Ventspils pilsētā. Es esmu redzējis arī viedokļus... zinu, ko iedzīvotāji domā Jelgavā, Jelgavas novadā, - iedzīvotāji noteikti ir pret šo reformu.

Nu, ja skatāmies valsts līmenī, - tikai divi procenti iedzīvotāju uzskata, ka šī reforma ir devusi kaut kādu jēgu. Divi procenti!

Kolēģi! Jūs izmainījāt visu šo kartējumu, saplosījāt vispār visas kultūrvēsturiskās vērtības, visu, kas bija iestrādāts, pārgājāt kā ar ceļa rulli visam pāri. Divi procenti uzskata, ka jūs darījāt pareizu lietu.

Un šobrīd ļoti lielai sabiedrības daļai, iedzīvotājiem jūs piedāvājat šo vēl turpināt, vēl dragāt tālāk - nekas, izdarīsim visu līdz galam, sačakarēsim... es atvainojos, sabojāsim prātu vēl daļai sabiedrības.

Šis pārejas periods, es domāju, dos iespēju mums iepazīties ar tiešām īstiem pētījumiem. Es domāju, ka tie pētījumi, kas taps VARAM paspārnē, nebūt nebūs vienīgie, būs arī citi, uz kā pamata mēs varēsim pieņemt lēmumus un mainīt šīs teritorijas, sakārtot tās atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Un valstspilsētas un teritorijas ap tām, es domāju, nebūs vienīgās. Būs arī teritorijas... tas pats Sēlijas novads... Nu kāpēc tur nevar izvērtēt kārtīgi?

Domāju, šis laika periods tiek dots, lai sagatavotu faktos balstītu analīzi, jo visas reformas izskatīšanas gaitā tāda diemžēl nav bijusi. Un arī Satversmes tiesa diemžēl to nav vērtējusi.

Satversmes tiesa uzaicināja veselu virkni ekspertu. Virkni ekspertu! Neviens no tiem nebija tāds, kam būtu maksājusi kāda pašvaldība vai valsts iestāde. Universitāšu profesori, Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji, neatkarīgi eksperti no malas. Vai kāds slavē šo reformu? Vai kāds pateica to, ka ir kaut viena jēgpilna lieta šajā reformā?

Pārbrauc kā ar ceļa rulli pāri! Es sekoju visam tam līdzi. Un beigās Satversmes tiesa pateiks: nu mēs šos apstākļus nevaram tā vērtēt, mēs tikai braucam ar pirkstu, skatāmies, vai ir attīstības centrs vai nav. A kas tas tāds ir - attīstības centrs? Tas viņiem arī īsti nemaz neinteresē. Es biju ļoti vīlies šādā Satversmes tiesas spriedumā. Taču, es domāju, kolēģi, šis pārejas periods dos iespēju sagatavoties un veikt tādus grozījumus, kas atbilstu cilvēku interesēm.

Mēs par šo priekšlikumu nebalsosim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Sveicināta, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamās dāmas - kolēģes! Šis priekšlikums ir tādas neizlēmības sekas.

Tad, kad VARAM nāca ar reformas piedāvājumu, visas valstspilsētas bija apvienotas kopā ar novadiem, izņemot Jūrmalu un Rīgu. Tomēr dažādu politisku izšķiršanos dēļ mēs esam tur, kur mēs esam, - ar Satversmes tiesas spriedumu, kurš mums liek izdarīt attiecīgas izvēles.

Mēs katrs kā viensētnieks varbūt gribam savu lokālpatriotismu parādīt, tomēr, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, vienīgais arguments ir tas, ka esošajiem domes deputātiem zudīs motivācija strādāt, ja zinās, ka pēc trīs gadiem - uz nākamo sasaukumu - būs apvienošana. Tomēr - kas tas par argumentu, ja pēc 2025. gada vēlēšanām viņi atkal startēs un zinās, ka viņus pēc četriem gadiem apvienos?!

Tāpēc šis priekšlikums, es piekrītu Valaiņa kungam, nerisina situāciju pēc būtības. Un arī Dombravas kungs ļoti pareizi norādīja, ka līdz 2029. gadam Satversmes tiesas spriedums pēc būtības netiks... atrisināts. Tā arī mums ir tā politiskā izšķiršanās.

Turklāt šobrīd jau notiek lielo plānošanas dokumentu kopīga izstrāde vairākās pašvaldībās. Tas pats minētais Liepājas un Dienvidkurzemes novada stāsts. Attīstības programma 2022.-2027. gadam un arī ilgtspējīgas attīstības stratēģija (laika posmam līdz 2035. gadam) ir iesniegta publiskajā apspriešanā, kas... ir taisīta kopīgi...

Tad es gribu saprast... Šobrīd pašvaldības jau likumā noteiktā kārtībā lielāko daļu funkciju organizē kopīgi, politiskās plānošanas dokumentus, attīstības programmas (laika posmam līdz 2027. gadam) jau risina kopīgi. Ļoti daudz jautājumu tiek risināts kopīgi (par kultūrvidi, tūrismu, sabiedrības veselību, uzņēmējdarbības vidi, pārvaldību, pakalpojumu sistēmu un tā tālāk). Vienkārši es tad neizprotu, kāpēc šis termiņš ir jāatliek. Tieši otrādi - tas ir jāatstāj 2025. gadā.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un atstāt 2025. gadu, lai mēs izpildītu Satversmes tiesas spriedumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Pilnībā piekrītu savam kolēģim Uldim Budriķim. Un vēl tikai, papildinot viņa teikto un reflektējot uz citu kolēģu teikto... Varēja manīt, ka kolēģiem ir uztraukums par to, ka lauku teritorijas varētu tikt aizmirstas, ja tās apvieno ar lielākajām pilsētām. Es ceru, ka tās tiešām ir tikai rūpes par lauku teritoriju, nevis kaut kādas citas intereses. Un, lai atspēkotu šo argumentu, es gribu teikt, ka iepriekšējā reformā, kad apvienoja arī pagastus un atsevišķām pilsētām pievienoja pagastus...

Es pats - no Cēsīm. Cēsīm, pilsētai, pievienoja arī vienu pagastu. Es varu pateikt, ka straujāku attīstību šis pagasts nekad nav piedzīvojis, kā esot pievienots pie Cēsīm, jo skaidrs, ka lauku teritorija viena pati nespēj ieguldīt un veikt tādu attīstības izrāvienu, kā to var panākt attīstības centrs, jo attīstības centrs spēj samaksāt gan kvalificētiem speciālistiem, gan tam ir resursi, ko konsolidēt, lai ieguldītu infrastruktūras attīstībā.

Tāpēc, manuprāt, šis uztraukums par to, ka tiks aizmirstas lauku teritorijas, ir nevietā.

Un otrs, protams, ko kolēģis minēja, ir arguments par Satversmes tiesas spriedumu. Mainīt šo termiņu, kad novadus pievieno valstspilsētām, no 2025. uz 2029. gadu - tas faktiski nozīmē Satversmes tiesas sprieduma nepildīšanu, jo bez kaut kādiem pamatotiem argumentiem atlikt tiesas sprieduma pildīšanu - tas nav akceptējams, nav pieļaujams.

Līdz ar to es tomēr balstīšos uz likumprojekta autoru izstrādāto piedāvājumu un Satversmes tiesas spriedumu, nevis uz neargumentētām bailēm par to, ka lauku teritorijas varētu neattīstīties. Es vienkārši tam nepiekrītu kā speciālists.

Aicinu citus balsot “pret”, un arī pats balsošu “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es vispirms vēlos atgādināt, ka mēs šobrīd likumprojektu skatām otrajā lasījumā. Un tas nozīmē, ka tas, par ko šodien nobalsos... Tas vēl nav galīgais balsojums.

No vienas puses, man tiešām ir prieks par to, ka vismaz šeit, Saeimā, Saeimas sēdē, mums raisās diskusija, kurā piedalās gan pozīcija, gan opozīcija, un ka šeit - pretstatā tam, kā tas bija atbildīgajā komisijā, - izskan dažādi viedokļi par šiem jautājumiem.

Šis priekšlikums ir par 2025. gada termiņa pārlikšanu uz 2029. gadu. Nu ir jāpiekrīt, ka zināmā mērā tas ir mēģinājums izvairīties no tās problēmas risināšanas tagad, mēģinot cerēt, ka to atrisinās kaut kad nākotnē. Taču man ir jāsaka tā - nekas jau nākotnē nemainīsies, ja tiešām netiks pildīts tas uzdevums, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minstrijai ir uzlikusi Saeima, ierakstot šajos pārejas noteikumos 29. punktu, par ko es šodien jau trešo reizi atgādinu.

Bet, reaģējot uz to, ko tikko teica kolēģis Butāns, - par to, ka tā saucamie lauku novadi būs guvēji no veicamās reformas... Manā priekšā šobrīd ir konkrēti atzinumi no Ventspils novada, no Ventspils novada veiktās iedzīvotāju aptaujas, un arī analīzes, skaitlisko datu analīzes, kurā ir vismaz 11 punkti, kuri parāda dažādu veidu riskus, kas parādās tajā situācijā, ja Ventspils valstspilsēta tiek ielikta kā attīstības centrs Ventspils novadā, ja šo divu šībrīža neatkarīgo administratīvo teritoriju un vienību intereses tiek mēģināts sapludināt kopā.

Es nocitēšu šos 11 punktus, kas attiecas uz Ventspils novadu, nevis Ventspils pilsētu, bet Ventspils novadu. Tātad iespējamie draudi no apvienošanas ir sekojoši:

Pirmkārt, ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu pieaugums.

Otrkārt, dotāciju atcelšana par dzīvokļu apsaimniekošanu, apkuri un ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kā rezultātā ir sagaidāms komunālo pakalpojumu tarifu pieaugums.

Treškārt, sociālo pabalstu un pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugums šādu trīs iemeslu dēļ... vismaz trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, darba vietu likvidācija pašvaldības struktūrvienībās un izglītības iestādēs; otrkārt, komunālo pakalpojumu tarifu pieaugums un, treškārt, sociālo pabalstu un pakalpojumu skaita pieaugums, kā rezultātā ir sagaidāms sociālās nozares budžeta pieaugums.

Ceturtais lielais punkts - Ventspils novada autoceļu un tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās finansējuma trūkuma dēļ.

Piektkārt, sporta bāžu slēgšana finansējuma trūkuma dēļ Ventspils novada 11 pagastos un Ventspils... es atvainojos, Piltenes pilsētā.

Sestkārt, 13 Ventspils novada pašvaldības bibliotēku slēgšana finansējuma trūkuma dēļ.

Septītkārt, piecu Ventspils novada muzeju institūciju slēgšana finansējuma trūkuma dēļ.

Astotkārt, bezdarbnieku skaita pieaugums.

Devītkārt, trūcīgo un maznodrošināto skaita pieaugums novadā.

Desmitkārt, mājsaimniecību ceļa izdevumu pieaugums uz darba un mācību vietām.

Un, vienspadsmitkārt, daļa no Ventspils novada skolām tiks likvidētas.

Tas ir tas, ko savā vērtējumā ir atzinusi Ventspils novada pašvaldība, kas nāk... dati, kas nāk no Ventspils novada, kā viņi redz sekas pēc iespējamās apvienošanas. Manuprāt, šie... protams, kā es jau teicu iepriekšējās savās uzstāšanās reizēs šodien... ir, protams, arī pozitīvi aspekti, kurus varētu mēģināt saskatīt, bet šie negatīvie ir visai kliedzoši. Un, kamēr nav skaidru atbilžu, kā šie... kaut vai manis šobrīd nosauktie 11 riska faktori tiek risināti, ir pāragri lemt par apvienošanu gan 2025., gan 2029. gadā.

Līdzīgu analīzi ir veikusi arī Ventspils pilsēta. Paradoksālā kārtā šoreiz ir tā, ka, pieņemsim, par tiem pašiem ūdensapgādes un kanalizācijas tarifiem... iznāk tā, ka arī Ventspils pilsētas veiktais vērtējums parāda, ka pilsētas iedzīvotājiem šie tarifi varētu pieaugt pat par 30 procentiem, tas ir, neņemot vērā to cenu kāpumu, kāds šobrīd novērojams sakarā ar energoresursu cenu kāpumu. Un ir vēl daudz citu aspektu, kāpēc gan 2025., gan 2029. gads neko labu nesola.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Cik zinu, nesen Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tika skatīts publiskajā sektorā nodarbināto skaits, un izrādās, ka tieši pašvaldībās ir viens no lielākajiem valsts sektorā nodarbinātajiem cilvēkiem...

Protams, no vienas puses, labi - cilvēkiem ir darbs, un tādā veidā viņi var nodrošināt sev dzīvi reģionos, bet, no otras puses, tas vienkārši parāda mūsu valsts aparāta neekonomiskumu... par konkurenci... un tādā veidā mēs zaudējam konkurētspēju Eiropas mērogā, jo sanāk arī tā, ka mēs valsts budžeta un pašvaldības budžeta līdzekļus nevaram novirzīt attīstībai, jo mums vienkārši jāuztur darbinieku aparāts.

Un Vucāna kungs runāja tieši par to. Manuprāt, tieši padarot pašvaldības spēcīgākas, kur var maksāt lielākas algas, pašvaldības varēs kļūt konkurētspējīgākas, ar mazāk darbiniekiem paveikt lielāku darba apjomu. Līdz ar to tie Vucāna kunga argumenti īsti neatbilst patiesībai.

Līdz ar to joprojām uzturu savu pozīciju balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Manuprāt, Butāna kungs ir diezgan tālu no reālās dzīves, kā tiek organizēts pašvaldību darbs, un arī diezgan tālu no šī likumprojekta kā tāda, ja jūs atļaujaties salīdzināt Cēsu novadam pievienota pagasta nākotni... ka tur, redz, viss pēkšņi sprāga, uz augšu aizgāja viss. Arī šo jautājumu mēs šodien izskatām.

Redziet, Vucāna kungs, šeit runa ir par pilsētas... tā ir vairākkārt lielāka par visu Cēsu novadu kopā un par novada, kas ir divarpus kvadrātkilometru lielumā, kurā dzīvo 10 tūkstoši iedzīvotāju. Par šādām kategorijām mēs šobrīd... īstenībā (Nav skaidri saklausāms.) ir vairāk nekā 10 tūkstoši... par šādām kategorijām mēs šobrīd runājam, un te ir jāsaprot, ka cilvēkiem... Jelgavas novadā un Jelgavas valstspilsētā šie skaitļi ir vēl lielāki. Te ir pilnīgi citas kategorijas, par kurām mēs runājam.

Ja jūs runājat par administratīvo aparātu pašvaldībās, nu tik tiešām pašvaldībām šobrīd ir diezgan grūti laiki. Ja mēs skatāmies uz to, ka valsts atsakās no savu funkciju pildīšanas, - nu viens piemērs. Šīs reformas kontekstā tiek piedāvāts jauns pašvaldību likums un tiek pateikts tas, ka, piemēram, pašvaldībām ir obligāti jāveic... jātaisa pašvaldības policija. Jūs ko domājat - grāmatveži tagad pildīs pašvaldības policistu funkcijas? Tas nozīmē pēc būtības... ir novadi, kur tas nozīmēs pēc būtības jaunu štata vietu radīšanu. Un tas ir tikai viens piemērs, bet ir jau vesela virkne ar lietām, ko valsts atsakās darīt, un pašvaldībām tā funkcija kaut kā ir jānodrošina, respektīvi, valstij samazinās... bet tas cilvēku darbs jau kādam jādara. Un to dara pašvaldība. Tā tas diemžēl notiek šajā valstī.

Tā ka, es domāju, jums vajadzētu vairāk iedziļināties. Reformas kontekstā ir tieši otrādi - darbinieku skaits tikai palielinājies, nevis samazinājies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Vēlos atgādināt, ka konkrētais priekšlikums bija par termiņu - aizstāt 2025. gadu ar 2029. gadu. Piekrītu arī tiem debatētājiem, kas saka, ka ne šis sākotnējais 2025. gada likumprojekta priekšlikums, ne 2029. gada termiņš pēc būtības no 2022. gada 1. janvāra Satversmes tiesas spriedumu faktiski dzīvē neīstenos.

Manuprāt, vienīgais veids, kā to varēja īstenot, ir noteikt reģionālās attīstības centrus katrā no pašvaldībām, kas šobrīd ir izveidotas, bet diemžēl šie priekšlikumi nav līdz šim vēl atbalstīti. Varbūt ceram, ka tiks atbalstīti turpmākie, tāpēc vēl jo vairāk aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un klusībā ceru, ka, ja ne šī Saeima, tad nākamā to vērtēs. Vērtēs arī ministrija attīstību un potenciālu, kāds būs novados sasniegts līdz tam 2022. gada pavasarim. Un varbūt pieņems pēc tam izsvērtu, būtisku un savādāku lēmumu. Beigu beigās 2029. gadā mēs būsim jau citā situācijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, ka tas laiks ir pienācis, kad nepieciešams Saeimai atzīt, ka tad, kad tika pirmo reizi mēģināts īstenot administratīvi teritoriālo reformu šajā Saeimas sasaukumā, kad tika izveidoti šie tā saucamie baranku novadi, tā bija liela kļūda.

Un es atgādināšu, ka toreiz droši vien nevarēja nepamanīt, ka uz šo iespēju... ka tā ir kļūda. Jaunie konservatīvie centās visādos veidos uz to norādīt. Līdz ar to ir diezgan likumsakarīgi un nav nekāds pārsteigums, ka arī Satversmes tiesa ir lēmusi tā, kā ir lēmusi. Jo nu tomēr visi tie... Lai vai kā mums gribētos teikt un... apspriest Satversmes tiesas spriedumu, tomēr šajā gadījumā ir skaidrs, ka te ir arī objektīvi saimnieciski apsvērumi, kādēļ ir svarīgi, ka, piemēram, novadā ir gan attīstības centrs, gan ir šī teritorija, kurā nodarboties tai skaitā ar lauksaimniecību, kur dzīvot cilvēkiem, kur izvērst industriālos rajonus, kur, piemēram, turpināt apsaimniekot mežu un tā tālāk.

Tas viss, protams, veido tādu sinerģiju starp blīvāk apdzīvotu vietu un mazāk blīvu teritoriju. Starp citu, Ventspils novads ir arī diezgan mazapdzīvota teritorija tieši blīvuma ziņā, bet ne ar ko pēc būtības nav sliktāka par visiem citiem tā sauktajiem baranku novadiem, kuri faktiski Saeimas, es nezinu, kāda politiska apsvēruma dēļ toreiz tika izveidoti tādā veidā, radot tikai stresu, nenoteiktības sajūtu, nepieciešamību tiesāties.

Un, par stresu tieši runājot, tas stress iedzīvotājiem rodas, jo viņi nezina, kas tagad būs tālāk. Arī cilvēki, ar kuriem es esmu runājis dažādos novados... kad pārrunā tiešām tās praktiskās lietas, tad cilvēki ļoti labi saprot, kādi ir tie ieguvumi, potenciāli strādājot visiem kopā. Protams, ir bailes, ka pilsētnieki domās tikai par savām interesēm, bet ir jau jāsaprot, ka pilsēta bez tādām teritorijām, kur attīstīties, vienkārši kopumā nevar attīstīties kaut vai tajā pašā infrastruktūras ziņā vai arī saimniekot efektīvi kaut vai atkritumu apsaimniekošanas jautājumu sakarā... vai ūdensapgāde un kanalizācija, un visas pārējās komunālās nepieciešamības, kas ir. Nu tur ir pamats.

Un tas, ka atsūta Ventspils novads 15 punktus, ka viss būs tagad slikti, ja apvienos ar Ventspils valstspilsētu, man jāsaka, nu tad tā vadība ir diezgan nekompetenta. Man nav arī... tur, starp citu, pie varas ir LZS un Nacionālā apvienība, nu tas tā, lai tas būtu pateikts, ja... Bet pateikt, ka, piemēram, tur būs liels bezdarbs vai kaut kas tamlīdzīgs, man liekas, tas ir diezgan... nu, es teiktu, nekādos pierādījumos nav balstīts. Man vairāk liekas, ka esošie vietvari par katru cenu mēģina saglabāt savas iespējas dzīvot valsts maizē vēl līdz 2029. gadam, ne ar ko nekonkurējot... piemēram, ar veiksmīgajiem Ventspils valstspilsētas politiķiem, kurus varbūt, starp citu, Ventspils novada iedzīvotāji mīl vairāk nekā paši savus vietējos politiķus. Arī tā var, piemēram, raudzīties uz šo jautājumu.

Tāpēc, atgriežoties pie tā, ko es sākumā teicu, ir nepieciešams atzīt, ka tā bija kļūda, tā radīja nenoteiktību, stresu iedzīvotājiem. Tā kļūda jālabo pēc iespējas ātrāk un jāuztraucas, ka nevis deputāti tagad nestrādās... tad viņiem ir jāiet prom, ja viņi negatavojas strādāt... lai atsakās no tiem mandātiem. Bet tieši viņiem ir jāsaspringst, lai pierādītu, ka viņi ir jēdzīgāki un spēj konkurēt ar savām politiskām dotībām un saimniecisko izpratni kā, piemēram, valstspilsētas deputāti. Tas ir normāli, es šajā ziņā esmu par konkurenci, veselīgu konkurenci. Un tāda atlikšana ir politiskā vājuma pazīme, kas veicina nenoteiktību, arī apdraud Satversmes tiesas sprieduma izpildi, tādēļ ir jābalso pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam otro reizi.

J. Vucāns (ZZS).

Jā... Feldmana kungs izprovocēja mani ņemt vēlreiz vārdu - un tieši viņa teikums, kā viņš teica, par barankas novadiem.

Feldmana kungs, sekojot jūsu loģikai un visai šai izteikumu būtībai (es nerunāju par Ventspili un Ventspils novadu šobrīd, es runāju par Latviju kopumā)... tad, sekojot šai loģikai, vislielākā šīs reformas kļūda acīmredzot ir vislielākais barankas novads. Es runāju par Rīgu un novadiem ap Rīgu. Lielākas barankas par šo baranku Latvijā nav.

Padomājiet par to un padomājiet, kas ir pie varas šajā vislielākajā barankā un kā tiek nodrošināta sadarbība ar tiem novadiem, kas ir perifērijā šai valstspilsētai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Kolēģi! Ja runājam tiešām par bailēm, par ko Feldmana kungs runāja, tad Daugavpils un Augšdaugavas novada variantā tur ir jābūt lielām bailēm, jo Daugavpils pilsēta - tā ir otrā lielākā pilsēta valstī, tā ir rūpnieciska pilsēta, savukārt Augšdaugavas novads ir lauksaimniecisks novads, arī ar pārstrādi. Un iedzīvotāju skaits, kā es jau minēju, ir gandrīz trīsarpus reizes lielāks pilsētā nekā laukos, nekā novadā. Pie pārstāvības, protams, pašvaldībā jebkurā gadījumā novads nekad nevarēs konkurēt ar pilsētas iedzīvotājiem, lai, teiksim, izlemtu jebkuru jautājumu. Mēs nevaram salīdzināt Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu ar Cēsu novadu, jo jebkurā gadījumā pie tāda salikuma un iedzīvotāju skaita, kāds ir tur, nu neieguldīs pilsēta novada teritorijā pašvaldības līdzekļus. Viennozīmīgi. Lai izietu no šīs situācijas, kāda veidojas ar 2025. gadu, ar 2029. gadu, kā Vucāna kungs pareizi teica, tas ir tikai otrais lasījums... bet es aicināšu joprojām atgriezties pie šiem reģionālajiem centriem, lai šo problēmu atrisinātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. 13. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 31, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 14. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums. Arī par termiņa maiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 15. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekš izskatītajiem priekšlikumiem - 4., 5. un 6. - par procesu, kā pieņemt lēmumu par apvienošanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 16. - deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar 10., iepriekš izskatīto priekšlikumu, un 32. priekšlikumu, kas paredz tikai Daugavpils un Augšdaugavas novada un Jelgavas un Jelgavas novada apvienošanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 17. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums, saistīts ar iepriekš pieminētajiem priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 18. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, saistīts ar iepriekš izskatīto 11. priekšlikumu, 27., 33., 37., 38. un 39. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 19. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums, saistīts ar 12., 28., 34., 42., 43. un 44. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātu Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 20. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 21. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 22. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 23. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 24. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 25. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 26. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 27. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar Jelgavas un Jelgavas novada neapvienošanu, proti, ar 11., 18. un 33. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 28. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Tas ir saistīts ar 12., 19., 34., 42., 43. un 44. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 29. - deputātu Pūces un Ašeradena priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 30. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz neveikt izmaiņas likumprojekta... likuma pielikumā. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 31. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir identisks 30. priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams.

J. Pūce. 32. - deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar 10. un 16. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Atvainojos, deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 6, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 33. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar 11., 18., 27., 37., 38. un 39. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 34. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Saistīts ar 12., 19., 28., 42., 43. un 44. priekšlikumu. Komisijā tas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 35. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas saglabā Augšdaugavas novadu esošajā teritorijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 36. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas ir identisks 35. priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Juridiskā biroja ieskatā, 36. priekšlikums ir balsojams. (Pauze.) Juridiskais birojs lūdz minūti, lai pārliecinātos, vai priekšlikums ir balsojams. (Pauze.) Juridiskais birojs uzskata, ka par priekšlikumu ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 37. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas saglabā Jelgavas novadu ar centru Ozolniekos. Priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 38. - Viktora Valaiņa priekšlikums, kas aicina saglabāt Jelgavas novadu, nosakot administratīvo centru Ozolniekos un Elejā. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 39. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas ir identisks Viktora Valaiņa 37. priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 40. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas saglabā Rēzeknes novada esošo teritoriju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 41. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas ir identisks 40. priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Juridiskā biroja ieskatā, nav balsojams.

J. Pūce. 42. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas saglabā Ventspils novadu esošajā teritorijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 43. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas saglabā Ventspils novadu esošā teritorijā, nosakot administratīvo centru Ugālē. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 44. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums, kas ir identisks 43. priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs uzskata, ka ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. Un 45. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas ir saistīts ar 3. - iepriekš neatbalstīto priekšlikumu, kas papildina likumprojektu ar jaunu pielikumu - nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru uzskaitījumu. Minētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo Dombravas kunga priekšlikumu un paskaidrošu, kāpēc. Pirmām kārtām tas dotu lielāku skaidrību, kas pēc šī likuma attīstības scenārija... paredzēt to, ka mums, piemēram, Jelgavas novads turpina strādāt, bet attīstības centrs tam tā kā īsti neiezīmējas, taču astoņus gadus tas jau tā kā būs, un, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tad paredzētu to, ka kaut kam tur ir jābūt vismaz šos astoņus gadus, ir jābūt attīstības centram - vai tie ir Ozolnieki, vai tā ir Eleja, vai tas ir Kalnciems - tas ir cits jautājums. Tāpat arī citos novados.

Tas, manuprāt, iezīmētu, palīdzētu veicināt arī analīzi par šiem novadiem, bet, kas ir svarīgi, - ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tad mēs risinātu arī pēc būtības to problēmu, kas, piemēram, ir saistībā ar Saulkrastu novadu. Tas atrisinātu arī Saulkrastu novada problēmu.

Ja mēs tā pilnīgi gramatiski pieejam, tad... Mēs te runājam par labu pārvaldību un paķeram veselu virkni ar pašvaldībām klāt, izpildot it kā Satversmes tiesas spriedumu, un pie reizes paķeram vēl tās pašvaldības, par kurām Satversmes tiesas spriedumā vispār neviena vārda nav teikts. Ja mums ir tāda pieeja, tad mums būtu jāņem klāt arī Varakļāni un Saulkrasti, jo šiem abiem novadiem nav attīstības centru, tie ir tieši tādi paši kā Ventspils novads, Augšdaugavas novads vai Jelgavas novads. Tie ne ar ko neatšķiras, nav atšķirības starp tiem, ja mēs runājam šādās kategorijās.

Bet, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tad šis priekšlikums paredzētu arī risināt konkrēto novadu problemātiku, kas saistīta ar to attīstības centru esību. Nu, manuprāt, tā pieeja ir pareiza, tā būtu jāatbalsta, un paldies Dombravas kungam par šī priekšlikuma sagatavošanu un iesniegšanu.

Es aicinu atbalstīt. Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, es arī aicinu atbalstīt Jāņa Dombravas priekšlikumu, kurš iezīmē šos attīstības centrus un pēc būtības ir vajadzīgs solis tajā virzienā, lai ar Satversmes tiesas spriedumu uzlikto uzdevumu Saeima būtu izpildījusi, varbūt ne pilnībā izpildījusi, bet vismaz būtu pareizajā virzienā šī uzdevuma izpildē.

Taču, kas attiecas uz pašu priekšlikuma saturisko būtību - nu šodien debatēs mēs dzirdējām to, ka par atsevišķiem piedāvātajiem attīstības centriem daļa no kolēģiem izteicās skeptiski. Un viņiem ir pilnas tiesības būt skeptiskiem, jo nav jau nekādu pierādījumu ne “par”, ne “pret” šo centru iespējai būt par attīstības centriem tajā nozīmē, kā katrs no mums to saprot, jo nav jau kritēriju.

Tāpēc es domāju, ka šobrīd, kad mēs noslēdzam otro lasījumu, mums ļoti nopietni vajadzētu padomāt par to, kā, ar godu un cieņu izturoties pret Satversmes tiesas spriedumu, rīkoties tālāk, nonākot līdz trešajam lasījumam, kā varbūt tomēr gan no ministrijas puses (VARAM, es domāju), gan arī droši vien no pašvaldību puses veikt šādas, teiksim, sakarīgas konsultācijas, jo ir skaidrs, ka neviens šeit nav ieinteresēts konfrontācijā, jo ar konfrontāciju ne pie kāda laba rezultāta nonākt nevar.

Bet tātad tas, kas tiešām ir nepieciešams, ir šī analīze gan par papildu izmaksām, kuras rodas apvienošanas rezultātā, gan par guvumiem, gan zaudējumiem, iespējām un draudiem, proti, tas, ko sauc par SVID analīzi. Tas, neapšaubāmi, ir vajadzīgs. Kamēr tas nav izdarīts, manuprāt, neviens no mums nevar lepoties ar padarīta darba sajūtu, vienalga, vai mēs balsojam “par” vai “pret” šo likumprojektu.

Ņemot vērā arī tos datumus, par kuriem šodien runājām (pārlikšanu no 2025. gada uz 2029. gadu) un kurus otrajā lasījumā Saeimas vairākums atbalstīja, manuprāt, laika mums ir pietiekami, lai nevis steidzoties radītu kārtējo brāķi, bet lai darbu izdarītu tik labi, cik labi to šobrīd var izdarīt. Protams, atšķiroties politiskiem viedokļiem, bet vismaz lai būtu argumentācija, jo šobrīd ir tikai vispārēji spriedumi, labākajā gadījumā daļa no deputātiem ir izlasījuši dažu pašvaldību vēstules, to pašvaldību, kuras šie lēmumi, mūsu lēmumi, tieši skars, bet tāda īsta iedziļināšanās jautājuma būtībā jau nav notikusi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Jāņa Dombravas priekšlikumu, lai būtu pamats tālākai virzībai Satversmes tiesas sprieduma izpildē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, retu reizi Saeimas debates kaut ko ietekmē, taču es pieļauju, ka šī varētu būt tā viena no ļoti, ļoti retajām reizēm, kad Saeimas debates varbūt var ietekmēt konkrētā balsojuma iznākumu.

Tātad Saeima ir nobalsojusi par to, ka šie novadi ap valstspilsētām pastāvēs vēl turpmākos piecus gadus... nevis piecus, es atvainojos, turpmākos astoņus gadus. Un šai kontekstā, protams, varēs uzdot jautājumu - kā tie izpilda Satversmes tiesas spriedumu, un kāds ir vispār šo novadu tālākais attīstības vektors.

Es gribu vērsties atsevišķi pie Jaunās konservatīvās partijas. Jums bija deputāts Kazinovskis, kurš ļoti iestājās par to, ka gan Rēzeknes novadam, gan Augšdaugavas novadam ir jābūt kā atsevišķam novadam. Iespējams, ka nākotnē, pēc tiem astoņiem gadiem, šie novadi nebūs kā atsevišķi novadi, bet turpmākos gadus tie būs atsevišķi novadi. Vai jūs vēlaties, lai šī teritorija neattīstās faktiski, lai visi līdzekļi tiek koncentrēti tikai un vienīgi pilsētā - Rēzeknē un Daugavpilī, vai tomēr jūs uzskatāt, ka vajadzētu nodrošināt kaut kādu attīstības iespēju reģiona teritorijai?

Es labprāt vērstos arī pie Saskaņas kolēģiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu komisijā, un tad vienā citā balsojumā bija tehniskas problēmas ar iespēju piedalīties. Nu es redzu, ka Regīnai Ločmelei tiešām tas ir ļoti sarežģīti. Es viņu cienu par to, ka viņa cenšas turēties pie frakcijas disciplīnas šajos jautājumos. Bet arī te es jautāšu.

Saskaņa parasti gūst vienus no labākajiem rezultātiem Latgales reģionā, tad cik loģiski ir tas, ka jūs neļaujat divām Latgales pašvaldībām iegūt reģionālas nozīmes centra statusu, kas pavērtu tām papildu iespējas piesaistīt finansējumu? Cik tas ir loģiski arī no tā viedokļa, ka pēc astoņiem gadiem, iespējams, tās tiks apvienotas ar blakus esošo pilsētu? Bet nu ir atšķirība - vai tiek apvienotas pietiekami labi strādājošas pašvaldības vai viena pašvaldība, kurai ir bijuši pieejami resursi aizvadītos astoņus gadus, un otra, kurai resursi īsti nebija pieejami.

Es labprāt vērstos arī pie JAUNĀS VIENOTĪBAS. Ašeradena kungs! Tad, kad mēs skatījām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Saeimā sākotnēji, tad jūs pat nobalsojāt par atsevišķu Sēlijas novadu, jo jums bija skatījums... personīga pazīšanās ar Ilūkstes novada mēru, jūs arī uzsvērāt, ka nedrīkst šo Latvijas daļu atstāt bez attīstības.

Šajā gadījumā mums ir iespēja ar Saeimas balsojumu pateikt, ka šajos novados būs reģionālas nozīmes centri. Mēs varam vēl kārtīgi izdiskutēt, kur precīzi tiem ir jābūt. Iespējams, ka manā priekšlikumā atsevišķi piedāvātie centri (varbūt pat visi) nav derīgi, bet iespējams, ka ir derīgi.

Tas nodrošinātu, ka visi novadi, par ko šobrīd Saeima ir nolēmusi, ka tādi eksistēs, varēs iegūt gan finansējumu, gan spēs nodrošināt dažādus pakalpojumus iedzīvotājiem. Par to pakalpojumu apjomu mēs varam diskutēt arī. Bet mēs noteikti nodrošinātu līdzsvarotāku Latvijas teritorijas turpmāko attīstību.

Tāpēc es tiešām aicinu, kolēģi... ja mēs saprotam, ka šie novadi vēl astoņus gadus strādās, tad dodam tiem arī iespēju strādāt. Pēc tiem astoņiem gadiem mēs varam šo lēmumu grozīt.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Es tiešām gribu pateikt paldies Dombravas kungam par šo priekšlikumu un pateikt paldies Dombravam arī par uzrunu mūsu kolēģiem - gan atsevišķi partijām, gan atsevišķi deputātiem. Un es arī visam šim pievienojos. Pievienojos ar to, ka es gribu uzrunāt no Latgales ievēlētos Saeimas deputātus par atbalstu gan Daugavpilij, gan Rēzeknei... un neapvienot šīs pašvaldības, lai kā tās nosauktu - barankas vai ne barankas, jo pieminēja jau, ka tāda pati baranka ir Rīga un Pierīgas pašvaldības. Bet atcerēsimies, ka tur arī dzīvo cilvēki. Es vēlreiz gribu akcentu likt uz šiem reģionālajiem attīstības centriem Latgalē. Rēzeknē tie ir Viļāni, un Augšdaugavas novadā tā ir Ilūkste. Ilūkste atrodas Sēlijas daļā, un atbalsts Sēlijai ir vajadzīgs. Tā ka es ļoti atbalstu šo priekšlikumu. Un aicinu arī savus kolēģus, it īpaši no Latgales pašvaldības ievēlētos, atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā!

J. Pūce. 45. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par 45. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. Līdz ar to esam izskatījuši visus 45 iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam. Komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” otrajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas jeb šī gada 30. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti, tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - piecas dienas, šā gada 30. novembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. novembris.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 9. novembra sēdē pirms otrā lasījuma tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” (Nr. 1133/Lp13). Minētā projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt nekustamo īpašumu Vilkupurva ielā 24, Rīgā - tā sastāvā esošo zemes gabala daļu 0,9062 hektāru platībā. Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta ar dzelzceļa transporta infrastruktūras izbūvi saistītās infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.

Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Juridiskā komisija otrajam lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteiktu termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas jeb šā gada 30. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. novembris.

Kolēģi, vēl vienu mirklīti, lūdzu pacietību. (Pauze.)

Kolēģi, vēl turpinām darbu. Likumprojekts “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu“ E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums” (Nr. 1205/Lp13), nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrija, lai noregulētu e-lietas koplietošanas risinājumu platformas darbību, radītu tiesisku pamatu iestādēm, izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumu platformu, apstrādāt personas datus, citām procesos iesaistītajām personām piekļūt lietas materiāliem, izmantojot e-lietas portālu. Lai nodrošinātu vienotu, koordinētu e-lietas darbību un attīstību, noteikts regulējums e-lietas pārraudzības institūtam.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 9. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 9. decembris.

Godātie kolēģi! Juridiskais birojs informē, ka vēl pirms pārtraukuma mums vajadzētu izskatīt divus likumprojektus - gan likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”, gan arī nākamo darba kārtībā, jo tas saistīts ar likumprojektu termiņu un to stāšanos spēkā.

Godātie kolēģi, tātad vēl turpinām darbu. Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA)

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 1108/Lp13). Uz otro lasījumu tika iesniegti pieci priekšlikumi.

1. priekšlikumu iesniedza veselības ministrs Daniels Pavļuts. Un tas ir vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 2. priekšlikumu iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Tas arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 3. priekšlikumu iesniedza veselības ministrs Daniels Pavļuts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātu atbalsta.

V. Orlovs. 4. priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Kronberga kungs. Tas arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Arī 5. priekšlikums, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Orlovs. Gaidām jūsu priekšlikumus līdz 30. novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. novembris.

Likumprojekts “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 1109/Lp13). Šis likumprojekts sasaistīts ar iepriekš izskatīto. Uz otro lasījumu iesniegti trīs priekšlikumi.

1. priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Kronberga kungs. Un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 2. priekšlikumu iesniedza veselības ministrs Daniels Pavļuts. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 3. priekšlikumu iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Tas arī guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī 3. priekšlikumu atbalsta.

V. Orlovs. Komisijas vārdā pateicos par balsojumu un lūdzu atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Orlovs. Arī 30. novembris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. novembris.

Paldies Sociālo un darba lietu komisijai un ziņotājam par brīdinājumu saistībā ar likumprojekta stāšanos spēkā. Līdz ar to esam paguvuši izskatīt arī šos abus likumprojektus.

Godātie kolēģi, deputāti Baumane, Pūce, Zamurs, Šteins un Liepkalns lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 2. decembra pulksten 9.00. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu, zvanu! Balsosim par pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 2. decembra pulksten 9.00. Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret - 6, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, vēl man jūs jāinformē par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Rubiks, Agešins, Ločmele, Zariņš un Cilevičs ir iesnieguši jautājumu “Par ilgstošu darbnespēju pēc pārslimošanas ar Covid-19 infekciju”, ko nododam atbildes sniegšanai labklājības ministram.

Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Možvillo, Petraviča un Krapāne ir iesnieguši jautājumu “Par normatīvajos aktos lietotajiem jēdzieniem un antigēnu paštestiem”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministram.

Deputāti Možvillo, Gobzems, Nemiro, Ģirģens, Sprūde un Petraviča iesnieguši jautājumu “Par jaunā fasādes apgaismojuma izmaksām Ārlietu ministrijas (ĀM) ēkai Krišjāņa Valdemāra ielā 3, Rīgā”, ko nododam atbildes sniegšanai ārlietu ministram.

Deputāti Augulis, Tavars, Dūklavs, Vucāns un Krauze iesnieguši jautājumu “Par līguma slēgšanu SARS-CoV-2 vīrusa antigēnu noteikšanas pašpārbaudes testu piegādei ar nesen reģistrētu uzņēmumu “Ekspress laboratorija””, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Tie arī visi deputātu iesniegtie jautājumi.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Tātad pārtraukums līdz šā gada 2. decembra pulksten 9.00.

Arlabvakaru!

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 27. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. novembrī

Klusuma brīdis, pieminot komponistu Mārtiņu Braunu
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. E. Kucins (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 1228/Lp13) (Dok. Nr. 5003, 5003A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr. 1229/Lp13) (Dok. Nr. 5004, 5004A)
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1230/Lp13) (Dok. Nr. 5005, 5005A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1231/Lp13) (Dok. Nr. 5006, 5006A)
Par likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 1232/Lp13) (Dok. Nr. 5017, 5017A)
Par likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Nr. 1233/Lp13) (Dok. Nr. 5018, 5018A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1234/Lp13) (Dok. Nr. 5019, 5019A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” (Nr. 1235/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5025, 5025A)
- Priekšlikums	- dep. E. Papule (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1227/Lp13) (Dok. Nr. 4987, 4987A)
Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1227/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4987, 4987A)
- Ziņo	- dep. I. Dūrītis
- Debates	- dep. A. Čakša
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 786/Lm13) (Dok. Nr. 5001)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1222/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4964B)
- Ziņo	- dep. A. Kiršteins
- Debates	- dep. K. Ģirģens
	- dep. R. Ločmele
	- dep. I. Indriksone
	- dep. E. Papule
	- dep. R. Ločmele
	- dep. I. Zariņš
	- dep. E. Papule
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. M. Možvillo
	- dep. I. Indriksone
	- dep. M. Možvillo
	- dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1217/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4930C)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 960/Lp13)(3.lasījums) (Dok. Nr. 4975)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1149/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4985)
- Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 1154/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4990)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 486/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4998, 4998A)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” (Nr. 155/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5007)
- Ziņo	- dep. V. Valainis
- Debates	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Dombrava
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Ločmele
	- dep. A. Kiršteins
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele
	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. M. Možvillo
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kopīgās maģistra studiju programmas 'Stratēģiskā robežu pārvaldība' īstenošanu”” (Nr. 1206/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4867, 5028)
- Ziņo	- dep. I. Šuplinska
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1171/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4995)
- Ziņo	- dep. J. Pūce
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Vucāns
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Dombrava
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Jalinska
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Pūce
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Dombrava
	- dep. E. Tavars
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Jalinska
	- dep. J. Vucāns
	- dep. I. Indriksone
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Indriksone
	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Valainis
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Dombrava
	- dep. I. Indriksone
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Budriķis
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Indriksone
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Jalinska
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Jalinska
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 850/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4970)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve 'Rail Baltica' koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” (Nr. 1133/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4971)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums” (Nr. 1205/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4866, 4984)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 1108/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4996)
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 1109/Lp13) (2.lasījums) (3 priekšlikumi) (Dok. Nr. 4997)
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
Informācija par deputātu A. Rubika, V. Agešina, R. Ločmeles, I. Zariņa un B. Cileviča jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par ilgstošu darbnespēju pēc pārslimošanas ar Covid-19 infekciju” (Nr. 322/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, M. Možvillo, R. Petravičas un I. Krapānes jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par normatīvajos aktos lietotajiem jēdzieniem un antigēnu paštestiem” (Nr. 323/J13)
Informācija par deputātu M. Možvillo, A. Gobzema, R. Nemiro, K. Ģirģena, K. Sprūdes un R. Petravičas jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par jaunā fasādes apgaismojuma izmaksām Ārlietu ministrijas (ĀM) ēkai Krišjāņa Valdemāra ielā 3, Rīgā” (Nr. 324/J13)
Informācija par deputātu U. Auguļa, E. Tavara, J. Dūklava, J. Vucāna un A. Krauzes jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par līguma slēgšanu SARS-CoV-2 vīrusa antigēnu noteikšanas pašpārbaudes testu piegādei ar nesen reģistrētu uzņēmumu 'Ekspress laboratorija'” (Nr. 325/J13)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Informācija par ārkārtas sēdi

Balsojumi

Datums: 25.11.2021 09:05:18 bal001
Par - 45, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 25.11.2021 09:11:23 bal002
Par - 25, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (1235/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 25.11.2021 09:17:24 bal003
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1227/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.11.2021 09:20:47 bal004
Par - 71, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (786/Lm13)

Datums: 25.11.2021 09:47:04 bal005
Par - 28, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1222/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 09:49:16 bal006
Par - 67, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1222/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 09:53:06 bal007
Par - 23, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1222/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 09:54:50 bal008
Par - 56, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1222/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 09:56:42 bal009
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1217/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 09:58:16 bal010
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (960/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.11.2021 09:59:39 bal011
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1149/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.11.2021 10:00:46 bal012
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (1154/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.11.2021 10:02:47 bal013
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā (486/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.11.2021 10:30:48 bal014
Par - 22, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (155/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.11.2021 11:30:15 bal015
Par - 18, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (155/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.11.2021 11:51:01 bal016
Par - 19, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (155/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.11.2021 12:09:48 bal017
Par - 1, pret - 51, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (155/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.11.2021 12:11:17 bal018
Par - 56, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (155/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.11.2021 12:16:57 bal019
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kopīgās maģistra studiju programmas "Stratēģiskā robežu pārvaldība" īstenošanu"" (1206/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.11.2021 12:18:29 bal020
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par kopīgās maģistra studiju programmas "Stratēģiskā robežu pārvaldība" īstenošanu" (1206/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.11.2021 13:40:20 bal021
Par - 16, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 14:19:41 bal022
Par - 25, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 14:26:33 bal023
Par - 14, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 14:31:03 bal024
Par - 11, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 14:32:02 bal025
Par - 9, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 14:38:43 bal026
Par - 10, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 14:43:35 bal027
Par - 11, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 14:49:46 bal028
Par - 12, pret - 51, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 14:57:12 bal029
Par - 11, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 15:45:42 bal030
Par - 10, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:21:42 bal031
Par - 33, pret - 31, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:23:27 bal032
Par - 9, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:24:14 bal033
Par - 11, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:25:49 bal034
Par - 10, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 27. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:26:35 bal035
Par - 10, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 28. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:27:33 bal036
Par - 11, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:28:34 bal037
Par - 6, pret - 50, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 32. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:29:28 bal038
Par - 10, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 33. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:30:15 bal039
Par - 9, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 34. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:31:02 bal040
Par - 9, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 35. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:32:45 bal041
Par - 11, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 36. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:33:30 bal042
Par - 10, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 37. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:34:18 bal043
Par - 10, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 38. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:35:05 bal044
Par - 10, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 39. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:35:51 bal045
Par - 10, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 40. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:36:50 bal046
Par - 10, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 42. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:37:43 bal047
Par - 12, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 43. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:38:34 bal048
Par - 9, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 44. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:51:33 bal049
Par - 18, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 45. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:52:30 bal050
Par - 67, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:53:54 bal051
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (850/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:56:50 bal052
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai (1133/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 16:59:25 bal053
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums (1205/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.11.2021 17:01:42 bal054
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (1108/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 17:03:34 bal055
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (1109/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.11.2021 17:04:46 bal056
Par - 73, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu līdz 2021.gada 2.decembra pulksten 9.00

Sēdes videotranslācija

25.11.2021.

9.00

11.00

13.30

15.30