Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trīsdesmit trešā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 16. decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas šā gada 16. decembra attālināto ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Jalinskas, Krauzes un Dūklava iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Armands Krauze. (Pauze.)
Krauzes kungs, nedzirdam jūs.
A. Krauze (ZZS).
Tā, tagad dzirdat?
Sēdes vadītāja. Dzirdam, jā.
A. Krauze. Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpinoties elektroenerģijas cenas kāpumam un sasniedzot jaunus rekordus, Zaļo un Zemnieku savienība aicina Saeimu nekavēties un pieņemt likumprojektu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu elektroenerģijai.
Mūsu frakcijas deputāti ir sagatavojuši un iesnieguši izskatīšanai Saeimā priekšlikumus grozījumiem PVN likumā. Zaļo un Zemnieku savienības deputāti aicina noteikt, ka nākamajā gadā no 1. janvāra līdz 31. decembrim PVN likme ir piecu procentu apmērā un to piemēro elektroenerģijai, tās pārvades pakalpojumiem, sadales pakalpojumiem, kā arī obligātajai iepirkuma komponentei.
Jau iepriekš, 2022. gada budžeta izskatīšanas gaitā, ZZS aicināja Saeimu lemt par PVN samazinātās likmes piemērošanu elektroenerģijai, tomēr šis priekšlikums Saeimas koalīcijas vairākuma atbalstu neguva. Atšķirībā no koalīcijas mēs nevaram mierīgi noskatīties un neko nedarīt apstākļos, kad elektrības cena sasniedz arvien jaunus un jaunus rekordus. Valdības līdz šim piedāvātie pasākumi atbalstam atsevišķām iedzīvotāju grupām nav pietiekami, lai kompensētu nekontrolēto rēķinu pieaugumu. Mēs vēršam uzmanību, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs ir veikti pasākumi, piemēram, uz laiku samazināti nodokļi, lai novērstu strauju mājsaimniecību izdevumu kāpumu elektroenerģijas sadārdzinājuma dēļ.
Pie līdzšinējā koalīcijas piedāvājuma, ja uz pusi samazinātu sadales tarifu, tas vidēji būtu 3 līdz 10 eiro jeb aptuveni 15 procentu ietaupījums mājsaimniecībām... no rēķina, bet elektroenerģijas cena 2021. gadā ir pieaugusi par simtiem procentu. Salīdzinot ar samazināto sadales tarifu, 15 procenti - tas ir maz.
Der atcerēties, ka “Sadales tīklam” tas arī radītu zaudējumus, ko valsts pēc tam noteiktā laika periodā kompensēs, kā plānots, - no CO2 izmešu kvotu naudas. Es domāju, ka tas nav risinājums - naudu no vienas kabatas ielikt citā kabatā. Kāpēc šajā krīzes laikā nevar noteikt maksimālo elektroenerģijas cenu? Kāpēc nevar samazināt PVN elektrībai?
Latvija izvēlas savu īpašo, es teiktu, iedzīvotāju paverdzināšanas un iedzīšanas parādos ceļu, nesamazinot PVN, pretstatā lielai daļai Eiropas Savienības valstu, kurās samazina PVN. Piemēram, tādas valstis kā Beļģija, Kipra, Čehija, Vācija, Igaunija, Īrija, Itālija, Portugāle, Spānija un Nīderlande. Visās šajās valstīs elektroenerģijai ir samazināts PVN.
Mūsu piedāvājums par PVN elektrībai ļautu rēķinus samazināt vēl par vienu sesto daļu, bet tas 2022. gada budžeta izskatīšanas gaitā tika noraidīts. Tā vietā valdība apņēmusies daļēji finansēt mājokļu pabalstus, ko trūcīgajiem rēķinu segšanai izmaksā no pašvaldību budžetiem. Vai tiešām pašvaldībām vēl nav uzlikts pietiekoši liels slogs... un pēdējos gados samazināti ieņēmumi apmēram par 300 miljoniem eiro!
Ja valdošā koalīcija nevar piedāvāt, kā šo kritisko situāciju glābt, jo budžetā ir saliktas visādas citas lietas... tur ir flīģeļi, tur ir samiti, un tie ir paredzēti šaura sabiedrības loka kaut kādu interešu bīdīšanai, svētku svinēšanai, ierēdņu algu palielināšanai, tajā pašā laikā visas tautas aizstāvēšanai un šīs kritiskās situācijas amortizēšanai valstij naudas nav... Un tikko... It kā valstij naudas nav, bet Kariņa kungs taču kādreiz teica, ka naudas ir tik daudz! Tad, protams, visērtākais veids ir visu pārlikt uz pašvaldību pleciem.
Izskatās, ka premjeram un finanšu ministram ir tāda pieeja: ja tautai nav, ko ēst, tad ēdiet kūkas, jo ierēdņiem un valsts vadībai viss būs labi - algas tiks palielinātas un arī elektrības un pārējie rēķini galvassāpes nesagādās. Valdošā koalīcija budžetā atrada finansējumu dažādu tiešām bezjēdzīgu pasākumu organizēšanai vairāku miljonu apmērā. Es uzskatu, ka lēmumu pieņēmējiem jānāk pie prāta: kas valstī svarīgāks - tauta, katrs cilvēks, kurš šajā valstī godīgi maksā nodokļus, visus rēķinus un cenšas izdzīvot, vai valdošo politiķu dažādas iegribas, flīģeļi, aizdomīgi sejas masku iepirkumi un žogu iepirkumi.
ZZS uzskata, ka ir jāsamazina PVN elektroenerģijai, vismaz šajā kritiskajā brīdī, kad ir tik augsta cena. Papildus tam arī jāapspriež par daļēju iziešanu no Nord Pool biržas, par sadales tarifu samazināšanu par 50 procentiem, kas tiek piedāvāts. Jā, tas ir jādara.
Es vēlos arī pateikt liberāli noskaņotajiem politiķiem, ka vajag domāt un palīdzēt visai tautai, samazināt PVN elektroenerģijai, nevis runāt par ļoti labu brīvo tirgu un iedzīt parādu jūgā lielāko iedzīvotāju daļu.
Es aicinu balsot “par” un atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone.
I. Indriksone (NA).
Labrīt, kolēģi! Es aicināšu balsot “pret”. Un kāpēc? Šobrīd mēs esam piedāvājuši... klāstā... visu veidu atbalsta instrumentus elektroenerģijas tarifa, varētu teikt, samazināšanai un cenas... galarēķina samazināšanai.
Jau šobrīd ir panākts, ka sadales sistēmas tarifs netiks celts, kas bija iecerēts vasarā. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem arī ir palielināts, un ir paplašināts saņēmēju loks, ieviešot automātisko samaksas sistēmu... par pabalstu. Šobrīd to izmanto jau vairāk nekā 90 tūkstoši mājsaimniecību.
Pēc “Latvenergo” vakar sniegtās informācijas, izņemot daudzbērnu ģimenes, kur patēriņš tiešām ir lielāks, pārējās grupās šis atbalsts sedz vairāk, nekā elektroenerģijas sadārdzinājums rēķinos ir veidojies.
Ir arī pilnveidots un tiek sniegts atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem. Ir ikmēneša atbalsts senioriem šajā apkures sezonā. Arī obligātās iepirkuma komponentes samazinājums jau ir nolemts un sāksies no 1. janvāra, kas galarēķinā dos ietaupījumu ap sešiem procentiem.
Šobrīd piedāvājumā bija gan pievienotās vērtības likmes samazinājums visiem energoresursiem, gan arī sadales tarifu sistēmas subsīdija. Faktiski valsts kompensēs sadales sistēmai daļu no tarifa 50 procentu apmērā. Šis šobrīd ir vismērķtiecīgākais atbalsts, jo tas palīdzēs ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem. Manuprāt, visi pārējie instrumenti mums ir pieejami, mēs tos dinamiski vērtēsim un arī pēc nepieciešamības piemērosim turpmāk.
Šajā brīdī aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums “Pievienotās vērtības nodokļa likumā”” (Nr. 1256/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 48, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Papules, Ģirģena, Pucena un Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Pievienotās vērtības nodokļa likumā”” (Nr. 1257/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Pēc būtības mēs runājam par to pašu jautājumu, par kuru tikko runāja kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības.
Jau šā gada septembra sākumā bija skaidrs, ka pasaulē notiek un notiks enerģētikas krīze. Bija pilnīgi skaidrs, ka būs straujš elektroenerģijas un gāzes cenu lēciens. Tas bija skaidrs gandrīz visiem, izņemot valdību, kura apmēram tajā pašā laikā izstrādāja savu valsts budžetu. Nekādi pasākumi tam, lai cīnītos ar energoresursu cenu strauju pieaugumu, netika paredzēti. Valdība šo vismaz septembra sākumā bija pilnībā nogulējusi.
Partijas “Republika” deputāti nekavējoties nosūtīja jautājumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam - gan jautājumus par to, kas notiek ar gāzes krātuvi (vai ir pietiekami gāzes krājumi Inčukalnā), gan par to, ko valdība sakarā ar straujo enerģijas cenu pieaugumu plāno darīt (pirmām kārtām ar atbalstu maznodrošinātajām personām, pensionāriem). Pēc tam valdība pamodās un pieņēma lēmumu par tā saucamo aizsargāto lietotāju atbalstu. Vismaz šo daļu no saviem mājasdarbiem valdība bija izdarījusi, to mēs varam atzīt.
Tomēr jau septembrī mums bija skaidrs, ka varbūt vienīgais visefektīvākais un visvienkāršākais veids, kā palīdzēt mājsaimniecībām, kā amortizēt šo cenu kāpuma efektu cilvēkiem, iedzīvotājiem, kā neļaut izvērsties... vai vismaz drusku nosist inflāciju, ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi elektroenerģijai un dabasgāzei.
Kopš septembra mēs, partijas “Republika” deputāti, jau trīs reizes (šī ir ceturtā reize), iesniedzām priekšlikumus samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi elektroenerģijai un dabasgāzei. Katru reizi Saeimas vairākums... koalīcija noraidīja šos priekšlikumus.
Ir decembra vidus, bet valdībai joprojām nav skaidra piedāvājuma, kā palīdzēt mājsaimniecībām. Tiek piedāvāts viens variants, tad cits variants, tagad vēl kādi padsmit varianti. Galu galā, es domāju, uz šodienu nekādi lēmumi pēc būtības vēl nav pieņemti, nekādi likumi netiek grozīti. 1. janvāris nav tik tālu, valdības rīcība - kā minimums - ir ārkārtīgi novēlota. Tos lēmumus, kas bija jāpieņem, vēlākais, oktobrī, valdība joprojām nevar pieņemt.
Visinteresantākais ir tas, ka, vismaz runājot par elektroenerģiju, valdībai ir visas iespējas ja ne pilnībā kompensēt, tad ļoti lielā mērā amortizēt šo pieaugošo cenu efektu, jo mēs elektroenerģijas ražošanas ziņā 70-80 procentus varam... parasti paši sevi nodrošinām ar hidroenerģiju, ar TEC. Ja mēs runājam par hidroelektrostacijām, elektroenerģijas pašizmaksa ir nulle. Ja mēs runājam par TEC, tad, ja “Latvenergo” iepirka gāzi un Inčukalna gāze tika iesūknēta līdz septembrim vēl par vecajām cenām, tas nozīmē, ka pašizmaksai faktiski nevajadzēja mainīties. Tas nozīmē, ka pēc būtības valdībai ir visas iespējas lielā mērā kompensēt... amortizēt cilvēkiem šo pieaugošo rēķinu efektu.
Vai tie visi valdības risinājumi, par ko esat dzirdējuši, tagad to izdarīs? Es domāju, katrs Latvijas iedzīvotājs, janvārī saņemot rēķinu, varēs pats izdarīt secinājumu, vai visas tās “kustības” viņam ir palīdzējušas.
Aicinu atbalstīt nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labrīt, dārgie kolēģi! Es tikai vēlējos... Es nedaudz apmulsu, jo man likās, ka Ilze Indriksone pie iepriekšējā likumprojekta tīri labi paskaidroja, ko valdība dara, tā ka mums Saeimā nebūtu jāklausās tas, kas... pirmo reizi izskan... nevajadzētu visu laiku iet pa riņķi.
Protams, var mainīt virsrakstu likumprojektam un iesniegt vienādus likumprojektus kaut vai piecas, kaut vai 10 reizes. Dombrovska kungs teica - šis laikam ir jau kāds piektais no tās sērijas. Tā nav baigi lielā māksla, ja godīgi. Bet paldies Indriksones kundzei, kura arī drosmīgi pastāstīja, ko valdība dara, un es vēlu visas veiksmes... ko darīt, respektīvi, šajā darba turpinājumā un arī attiecībā uz Saeimas darbu mums kā likumdevējam. Protams, tad, kad no valdības nāks šie sagatavotie likumprojekti, kas būs nepieciešami, lai varētu atbalstu iedzīvotājiem sniegt (un es domāju, ka tādi būs), tad mums kā deputātiem (visiem lieku aiz auss) pienākums būs tos pēc iespējas ātrāk, nesabotējot, dārgā opozīcija, pieņemt, lai būtu atbalsts tiem lēmumiem, ko valdība būs pieņēmusi.
Tā kā šis ir jau kāds piektais likumprojekts no šīs sērijas, mēs jau visu dzirdējām. Es domāju, ka šo mums vairs nevajag klausīties, bet gaidām likumprojektus, kur deputātiem būs tiešām jāstrādā smagi un sviedrainām mugurām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1257/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 48, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Un tālāk - likumprojekta nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekts tika izstrādāts sakarā ar to, ka līdzšinējā Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7. panta ceturtās daļas redakcija paredz, ka katram aizturētajam nodrošina atsevišķu guļamvietu, un 2. punkts - gultas piederumus (matraci un segu). Šeit likumā ir atšķirība no citām personām, kam ir ierobežota pārvietošanās brīvība, proti, notiesātajiem un apcietinātajiem bez segas vēl tiek piešķirts arī spilvens un dvielis, ja nepieciešams. Par to ir arī Satversmes tiesas spriedums, un ir nepieciešams uzlabot šo regulējumu, lai to salāgotu ar Eiropas cietumu noteikumiem.
Līdz ar to komisija ir izstrādājusi likumprojektu, kurā paredzēts, ka... 7. panta ceturtās daļas otrais punkts tiek izteikts redakcijā... aizturētajiem izsniedz arī gultas matraci. 3. punkts tiek izteikts... ka izsniedz arī segu un spilvenu, ja aizturēšanas laiks ietver sevī arī naktsmieru. 4. punkts turpmāk arī noteiks, ka aizturētajam izsniedz dvieli, ja nepieciešams, proti, ja aizturētajam līdzi nav sava dvieļa un tas ir vajadzīgs lietošanai.
Aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - šā gada 30. decembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. decembris.
Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Daugavpils tiesas tiesneša Arvīda Ozerska atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 7. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Daugavpils tiesas tiesneša Arvīda Ozerska atbrīvošanu no tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 17. janvāri atbrīvot Daugavpils tiesas tiesnesi Arvīdu Ozerski no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daugavpils tiesas tiesneša Arvīda Ozerska atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Agneses Adgeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 7. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Agneses Adgeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 3. janvāri iecelt Agnesi Adgeri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agneses Adgeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Jāņa Kucenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 7. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Jāņa Kucenko iecelšanu par rajona pilsētas tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 3. janvāri iecelt Jāni Kucenko par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Kucenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Guntras Kuples iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 7. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Guntras Kuples iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 3. janvāri iecelt Guntru Kupli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Guntras Kuples iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Ingas Pētersones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 7. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingas Pētersones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 3. janvāri iecelt Ingu Pētersoni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Pētersones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Madaras Štorhas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 7. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Madaras Štorhas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 3. janvāri iecelt Madaru Štorhu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Madaras Štorhas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Vadima Terentjeva iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 7. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Vadima Terentjeva iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 3. janvāri iecelt Vadimu Terentjevu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vadima Terentjeva iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Alises Trukšānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 7. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Alises Trukšānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 3. janvāri iecelt Alisi Trukšāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņošanu komisijas vārdā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Alises Trukšānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1255/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.
I. Indriksone (NA).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus šajā likumprojektā, un vēl četrus priekšlikumus esam pievienojuši, apvienojot divus likumprojektus, jo tika iesniegts vēl otrs likumprojekts.
1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz pagarināt termiņu komersantiem, kuriem atbilstoši Energoefektivitātes likumam jāiesniedz energoaudits, lai ārkārtējās situācijas laikā nebūtu jāpiemēro dažādas soda sankcijas, jo atbilstošie... apstākļi nedod iespēju viņiem veikt šo uzdevumu. Termiņš tiek pagarināts līdz 2022. gada 31. janvārim. Komisija, protams, šo priekšlikumu atbalstīja. Aicinu to atbalstīt arī jūs.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. 2. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt piedāvāto 8.2 pantu, kas paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo objektu nepiemērot par tām dienām, kad darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, ja arī viņš ir atstādināts no darba bez darba algas samaksas saglabāšanas. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labrīt, kolēģi! Paldies par doto vārdu. Es gribu pateikt, ka saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju apmēram 60 tūkstoši cilvēku nav veikuši vakcināciju, un viņiem tiek liegta tagad arī iespēja turpināt darbu. Darba devējs, loģiski, nav ieinteresēts, atstādinot cilvēkus un ievērojot tās prasības, kas ir pieņemtas Ministru kabinetā un ko ir akceptējuši vairākums no politiķiem, maksāt sociālos maksājumus par cilvēkiem, kuri izvēlējās neveikt vakcinēšanos.
Ir jāsaprot: ja piedāvātās normas aizstāv darba devēju intereses, ja tās pasaka, ka darba devējs tagad varēs nemaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas par tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ izvēlējās neveikt vakcinēšanos, viņi paliks bez darba, viņi paliks tagad bez sociālajām iemaksām un bez garantijām.
Es saskatu šajā jautājumā ļoti augstus riskus. Mēs turpinām sadalīt sabiedrību, mēs turpinām arī mazināt tās sociālās garantijas, kas cilvēkiem pienākas, vadoties no kritērija - vai cilvēks ir veicis vakcināciju vai nav. Man liekas, tas ir ceļš uz turpmāko sabiedrības šķelšanu un sabiedrības noslāņošanos.
Manuprāt, valstij, kas uzdod obligātu vakcinēšanos un darba vietas atrašanos... būtu arī jāparedz sociālās aizsardzības mehānismi vai savādāk jāmotivē cilvēki veikt tādus pienākumus, kas ir vairākuma sabiedrības interesēs, nevis praktiski izmest cilvēkus ārā, atstāt viņus bez darba, bez ienākumiem, bez sociālajām garantijām.
Tāpēc es arī iesniedzu priekšlikumu un piedāvāju to atbalstīt tiem kolēģiem, kam cilvēktiesības ir pirmajā vietā un kam cilvēka interešu aizstāvība un pārstāvniecība ir nevis tukša skaņa, bet darba vērtība un darba pienākums. Es lūdzu atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Indriksone. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Indriksone. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz Ministru kabinetam uzdot noteikt kārtību un termiņus, kādos darba devējs iesniedz ziņas par atstādinātajiem un dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Noteic, ka valsts sociālo iemaksu obligātais objekts netiek aprēķināts par visiem tiem pārskata mēnešiem, kuros ir ārkārtējā situācija. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. 5. priekšlikums ir pievienots šim likumprojektam no likumprojekta Nr. 1258/Lp13 un nosaka atbalsta pabalsta izmaksāšanu bērniem, kam piešķirts alternatīvais statuss. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ramonai Petravičai.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es runāšu par 5. un 6. priekšlikumu, jo tie abi divi attiecas uz personām, kas ieguvušas alternatīvo statusu.
Tiesībsargs jau pavasarī vērsās Labklājības ministrijā ar aicinājumu izmaksāt pabalstus tiem migrantiem, kuriem piešķirts alternatīvais statuss. Un Labklājības ministrija jau toreiz korekti norādīja, kam ir lemts izmaksāt pabalstus un kāpēc šāds likums ir tapis, kā arī norādīja, ka nekādas diskriminācijas pazīmes nesaskata.
Vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā tika lemts izmaksāt Latvijā dzīvojošām personām, kam ir piešķirta vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par darba nespēju un apgādnieka zaudējumu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, tiem cilvēkiem, kas saņem kopšanas pabalstu par bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgām personām ar invaliditāti, kā arī 500 eiro atbalstu par katru bērnu izmaksāja tādos gadījumos... tām personām, kurām ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz bērna viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalsts vai piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. Turklāt tiesības saņemt 200 eiro pabalstu ir Latvijā dzīvojošai personai. Latvijā dzīvojoša persona ir tāda, kura reāli dzīvo Latvijā. Pārējām personām, kuras arī ietilpst šajā kategorijā, bet nedzīvoja Latvijā, pabalsts netika izmaksāts.
Īstenībā, lemjot par pabalstu izmaksu alternatīvā statusa ieguvējiem... tā ir šī likuma... saņēmēju loka paplašināšana un diskriminācijas radīšana attiecībā uz citām grupām, tātad tiem cilvēkiem, kuriem šeit ir bijusi piešķirta pensija, bet kuri ir pārcēlušies un dzīvo ārvalstīs. Arī par bērniem, lai arī viņi ir šeit dzimuši, bet valsts ģimenes pabalstu šeit nesaņem, 500 eiro izmaksa tika liegta.
Uzdodot jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par tām personām, kas ir ieguvušas alternatīvās personas statusu, - vai viņi saņems šeit pabalstu, ja ir devušies prom no šīs valsts, - atbilde bija: jā. Tātad migrantiem, kas ir pametuši šo valsti, bet šeit ieguvuši alternatīvās personas statusu, šis pabalsts tiks izmaksāts. Tad ir jautājums, kāpēc netiks izmaksāts tām personām, kuras dzīvo ārpus Latvijas, bet šeit ir dzīvojušas un šeit ir viņām piešķirta pensija vai piedzimuši bērni.
Tāpat ir jautājums par studentiem. Ir vairākas reizes bijis priekšlikums... un tikpat reizes noraidīts, lai studentiem arī piešķirtu pabalstu 500 eiro apmērā... vai nu līdz 21 gada vecumam, vai vispār visiem studējošajiem.
Nu, tad šis balsojums arī būs attieksme pret mūsu studējošo jaunatni - ko mēs atbalstām. Vai mums tiešām ir svarīgāk atbalstīt tās personas, kas ir ieradušās šeit dažādu iemeslu dēļ, dažkārt arī ekonomiskie bēgļi un laimes meklētāji. Atgādināšu, ka vienreizēju finansiālu atbalstu bēgļi vai personas ar alternatīvo statusu... pieaugušai personai tie ir 278 eiro, un nepilngadīgai personai - 194 eiro. Ikmēneša pabalsts pieaugušai personai ir 139 eiro mēnesī, un nepilngadīgai personai - 97 eiro mēnesī. To varētu arī salīdzināt ar valsts ģimenes pabalstu apjomu, ko saņem šeit mūsu bērni.
Aicinu neatbalstīt ne 5., ne 6. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu, kas pievienots no likumprojekta Nr. 1258/Lp13! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 5, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Indriksone. 6. priekšlikums arī ir no likumprojekta Nr. 1258/Lp13 - pievienotais priekšlikums, kurš arī nosaka kārtību, kā tiek izmaksāts pabalsts pilngadīgai personai, kam piešķirts alternatīvais statuss. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Jā, bet tika lūgts balsojums arī par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas pievienots no likumprojekta Nr. 1258/Lp13! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret - 3, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Indriksone. 7. priekšlikums arī ir no likumprojekta Nr. 1258/Lp13. Paredz noteikt, kādos gadījumos šo pabalstu piešķir divkāršā apmērā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. 8. priekšlikums arī ir no likumprojekta Nr. 1258/Lp13. Nosaka kārtību, kā personas var pieteikties uz šo pabalstu, iesniedzot iesniegumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. 9. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt punktu, kas papildina pārejas noteikumus, kas saistīti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu neaprēķināšanu. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Šis punkts ir saistīts tajā skaitā arī ar iepriekš deputātu vairākuma noraidīto punktu par to, ka darba devējs, kas ir atstādinājis darba ņēmēju no darba bez darba algas saglabāšanas, varēs vairs nemaksāt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar iepriekšpieņemtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā.
Kā es jau iepriekš minēju un arī atkārtošu, patiesībā notiek praktiski 60 tūkstošu cilvēku atstāšana bez ienākumiem, bez darba un bez sociālajām garantijām. Par to jāuzņemas atbildība... un skaidri arī tas jāzina gan sabiedrībai, gan arī jāapzinās deputātiem, kas balso par šādu rīcību pret 60 tūkstošiem cilvēku. Un arī attiecīgi pēc tam būs jāskaidro sava pozīcija nākamgad - nākamajās Saeimas vēlēšanās debašu un diskusiju laikā.
Vai 60 tūkstoši ir maz vai daudz? Domāju, ka pietiekami daudz. Šo cilvēku atstāšana novārtā, ņemot vērā, ka palielinājies bezdarba līmenis Latvijā - un tas ir pieaudzis pēdējā laikā -, man liekas, nav pieņemama. Tas nav pārdomāts un atbildīgs solis ne no Ministru kabineta, ne no Saeimas deputātu vairākuma.
Tāpēc tika iesniegts gan šis, gan iepriekšējais priekšlikums. Un es arī tos izstāstu, lai protokolā paliek diskusija un akcents uz to, ka cilvēki paliek bez darba, bez sociālajām garantijām. Viņi praktiski ir izmesti ārpus normālas dzīves. Tas nav pareizi ne no tiesiskā viedokļa, ne no cilvēciskā viedokļa, ne arī kopumā no politikas viedokļa.
Tāpēc lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Indriksone. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Indriksone. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. 11. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz no pārejas noteikumiem izslēgt punktu, kas tika pārnests uz likuma pamattekstu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. Visus 11 priekšlikumus esam izskatījuši.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1255/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Frakcija SASKAŅA ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīviem, balsojot par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1255/Lp13).
Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Igors Pimenovs.
Pimenova kungs, jums jāpiesakās elektroniski ziņošanai par balsošanas motīviem.
Lūdzu, vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labrīt, cienījamās deputātes! Godātie deputāti! “Saskaņa” sociāldemokrātiskās partijas frakcija ir balsojusi “par” likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1255/Lp13) pieņemšanu šādu apsvērumu dēļ - mēs tomēr atbalstām likumprojektu, tāpēc ka atbalstām priekšlikumus, kuri pārcelti no likumprojekta Nr. 1258/Lp13, proti:
pabalsta piešķiršanu bērna vecākam, aizbildnim, audžuģimenei, ja bērnam piešķirts alternatīvais statuss un atbalsts nav izmaksāts;
vienreizējā pabalsta piešķiršanu pilngadīgai personai, ja tai piešķirts alternatīvais statuss un persona ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai tai ir noteikta invaliditāte;
kā arī vienreizējā pabalsta piešķiršanu divkāršā apmērā, ja šādai personai vienlaikus ir arī izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Tomēr īpaši svarīgi, ka likumprojekts faktiski uz visu Covid-19 infekcijas izplatības laiku atceļ valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālā objekta piemērošanu. To, ko nav paveikusi politiskā opozīcija, ir izdarījusi pandēmija.
Tā kā ārkārtējā situācija ir noteikta no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim, minimālo obligāto iemaksu objektu neaprēķina un darba devējiem un pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic par 2021. gada oktobri, novembri, decembri un 2022. gada janvāri.
Attiecīgi darba devējiem un pašnodarbinātajiem nebūs jāveic minimālās obligātās iemaksas par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā valsts teritorijā ir noteicis ārkārtējo situāciju.
Lai arī uz dažiem mēnešiem, taču tiek apturēts mehānisms, kurš piespiež mazos uzņēmumus darboties ēnu ekonomikā, un nesamazināsies pašnodarbināto neto ienākumi laikā, kad to vairākums zaudē klientus.
Mēs labi apzināmies, ka obligāto iemaksu minimālo objektu nepiemērošana par dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies viņa vainas dēļ, vai ir atstādināts no darba, motivēs darba devējus radīt papildu spiedienu uz darbiniekiem, kuri nevēlas potēties pret Covid-19, kā arī mazinās viņu sociālos uzkrājumus.
Laikā, kad citā svaru kausā ir sabiedrības veselība un cilvēku dzīves, šis risinājums, mūsu ieskatā, tomēr ir attaisnojams.
Paldies par jūsu uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ziņojumu par balsošanas motīviem esam uzklausījuši.
Tālāk - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Šis likumprojekts šodien ir jāizskata trešajā, galīgajā, lasījumā. Likumprojekta numurs - 736/Lp13.
Komisijā mēs strādājām tā, ka mēģinājām maksimāli maz priekšlikumu iestrādāt tabulā.
Šobrīd mums ir deviņi priekšlikumi.
Un sāksim ar 1. priekšlikumu.
1. - pašas atbildīgās komisijas, proti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu.
Un argumentācija ir šāda. Saeimā mēs šī gada 11. novembrī pieņēmām grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, un šie kritēriji... vairs arī nav tiem jābūt šajā likumā - Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Līdz ar to komisija izstrādāja savu priekšlikumu, kas paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu.
Lūdzu atbalstīt 1. - komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ir lūgts balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
A. Kaimiņš. Paldies par atbalstu.
2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums zināmā mērā ir atslēgas priekšlikums, kur... man personīgi (bet es komisijas vārdā saku) likās jau, ka vajadzētu atsaukt no paša Juridiskā biroja, bet tas mums ir šeit, šajā tabulā.
Cienījamie deputāti! Ja tiks pieprasīts balsojums par šo priekšlikumu, es komisijas vārdā jūs lūdzu neatbalstīt. Es redzu - jā, Pūces kungs ir pieprasījis balsojumu.
Cienījamie kolēģi, šis priekšlikums padara šo adopcijas rāmi, kur mēs runājam par bērnu adopciju uz ārvalstīm, plašāku. Mēs izstrādājām komisijas priekšlikumu ar šaurāku rāmi un lielāku atbildību, un tas ir 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums.
Lūdzu šo priekšlikumu, kurš ir no Juridiskā biroja un iepriekš palicis darba gaitā... kategoriski noraidīt un atbalstīt nākamo - komisijas priekšlikumu.
Par šo priekšlikumu, lūdzu, deputāti, balsojiet “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 44, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Kaimiņš. Paldies, cienījamie kolēģi, ka ieklausījāties komisijas viedoklī.
3. - kā jau minēju - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī paver šo jauno rāmi. Mazliet paskaidrošu.
Proti, šis priekšlikums paredz, ka turpmāk kārtība būs šāda: “Likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.” Līdz ar to ārvalstīm, kuras vēlas adoptēt Latvijas bērnus, izvirzītie kritēriji turpmāk būs vienādi.
Cienījamie kolēģi, šeit starpvalstu līmenī ir ietvertas vairākas vienošanās, kurām būtu jābūt izpildītām, notikušām, parakstītām, lai mēs Latvijas pilsoni dotu uz adopciju ārpus Latvijas robežām.
Man ir jāatgādina jums, cienījamie kolēģi, ka mēs esam pirmajā vietā... uz planētas Zeme... uz vienu miljonu iedzīvotāju bērnu adopcijas lietu ziņā Latvijā... pasaulē. Proti, mēs visvairāk bērnu atdodam adopcijai... visvairāk bērnu prom no mūsu valsts... Mēs esam pirmajā vietā... tas ir uz vienu miljonu iedzīvotāju... visā globālajā statistikas pārskatā pasaules mērogā.
Un šeit, kolēģi, man ir jāsaka arī tās valsts nosaukums - Amerikas Savienotās Valstis...
Mēs esam 13. vietā... Pirms mums ir Ķīna, Ukraina, Kolumbija, Indija, Dienvidkoreja, Bulgārija, Haiti, Filipīnas, Libērija, Džamaika jeb Jamaika, Taivāna... un tad ir Latvija.
Bet, ja mēs skatāmies iedzīvotāju populācijas ziņā - uz vienu miljonu iedzīvotāju -, tad mēs esam pirmajā vietā.
Kolēģi! Šeit diskusijas bijušas, kamēr vēl Pūces kungs ir bijis ministrs; šeit ir diskusijas bijušas principā sešus gadus... Un šeit nu ir ļoti loģisks priekšlikums no komisijas, kas ir arī atbalstīts.
Šeit, šinī komisijas priekšlikumā, ir vēl arī tas, ka ir ietverta Ārvalstu adopcijas komisija, kurai ir jādod savs ziņojums, pozitīvs ziņojums, par to, ka šo bērniņu mēs... komisija ir atzinusi... par to, ka tiešām viņu var sniegt uz ārvalstu adopciju. Šīs komisijas izveide ir redzama nākamajos priekšlikumos.
Bet, cienījamie kolēģi, lai runātājs tagad runā, un es tad referēšu tālāk.
Šis ir atbalstīts priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Pūcem.
J. Pūce (AP!).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās kolēģes! Augsti godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu referējot, faktiski gribu paust arī savu attieksmi kopumā par likumprojektu, kas mums ir izskatīšanā. Mēs esam... faktiski mūsu apvienība katrā likumprojekta lasījumā ir paudusi savu attieksmi pret... minēta ir negatīva attieksme.
Šis konkrētais... Līdz šim tie priekšlikumi ar katru lasījumu ir no aizvien nekonkrētākiem palikuši par aizvien konkrētākiem; no vispārīgiem adopcijas aizliegumiem un terminētiem ierobežojumiem mēs esam aizgājuši līdz tam, lai ar normu noteiktu... pilnīgi precīzi mēs esam uzrakstījuši normu... un tādas mums ir bijušas diskusijas... un referents no Saeimas tribīnes šobrīd saka... kuras nolūks faktiski ir viens... Kāpēc ir minēti šie divi konkrētie starptautiskie tiesību dokumenti, divas konvencijas, - ar nolūku, lai Latvijas bērni netiktu adoptēti uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Visas citas valstis, kas šīs abas konvencijas ir ratificējušas (tas ir absolūts vairums pasaules valstu, tai skaitā tādas valstis, kuras tiesiskuma reitingos ir pašā apakšā - pasaules tiesiskuma reitingos), varēs turpināt adoptēt bērnus no Latvijas, tur mēs uzskatīsim, ka Latvijas bērni tiek pietiekami aizsargāti, savukārt mūsu stratēģiskais sabiedrotais, lūk, nepietiekami aizsargā bērnus. Tā ir visas šīs normas pirmās daļas, tātad pirmās ievirzes jēga - pateikt, ka uz Amerikas Savienotajām Valstīm adopcija būtu jāpārtrauc.
Man personiski tas šķiet vienkārši nesaprotami; kādu signālu parlaments ar šo vēlas nodot, ir neskaidrs. Motivāciju mēs esam vairākos lasījumos dzirdējuši, man personiski tas nav pieņemami.
Un es ļoti ceru... Es balsošu “pret” šo priekšlikumu, es aicinu balsot “pret” arī citus. Un es balsošu arī “pret” šo likumprojektu, ja šis, 3., priekšlikums tiks atbalstīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai.
E. Zālīte-Grosa (JK).
Labdien, godātie kolēģi! Ārvalstu adopcija ir sākusi attīstīties, sākot ar Otrā pasaules kara beigām. Kara nomocītajā Eiropā liels daudzums bērnu bija palikuši bez vecākiem, bet novājinātās valstis nespēja par viņiem uzņemties aprūpi. Otru ārvalstu adopcijas vilni izraisīja Korejas karš, un tas sākās kā globāla humanitārā kustība, lai glābtu nabadzīgās pasaules bērnus.
Mūsdienu sabiedrības radīto parādību dēļ tā ir kļuvusi... arvien dzīvotspējīgs risinājums. Vēlākajos gados ārvalstu adopcijas fenomens ir ticis attīstīts kā palīdzības veids bērniem no nabadzīgākajām pasaules valstīm, kur pastāvēja draudi bērnu dzīvībai vai veselībai.
Šo procesu ir pavadījušas diskusijas par ētiskiem jautājumiem, kā arī jaunākajā pasaules vēsturē šis fenomens ir bijis saistīts ar bērnu tirdzniecību, nolaupīšanu un citām krimināla rakstura sekām. Tieši tādēļ pasaulē joprojām turpina samazināties starpvalstu adopcija.
Procesu veicināja arī pandēmija, kas lika valstīm meklēt citus risinājumus. Eiropā raksturīgi vietējai un ārvalstu adopcijai samazināties. Bez vecāku gādības palikušie bērni pārsvarā dzīvo audžuģimenēs, aizbildnībā vai ģimeniska tipa institūcijās. Neskatoties uz lielo pieprasījumu, Eiropas valstīs samazinās adopcija no citām valstīm, jo arvien vairāk tiek runāts par to, ka nav iespējams nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību ārvalstu adopcijā.
Šajā komisijas priekšlikumā ir atrunāti trīs priekšnoteikumi, lai būtu iespējama ārvalstu adopcija. Hāgas konvencija noteic starptautiskās adopcijas kārtību, divpusējais līgums - specifiskos adopcijas un uzraudzības noteikumus starp konkrētām valstīm, bet Bērnu tiesību konvencija garantē tiesību ietvaru, bērnam nonākot jaunajā mītnes zemē.
Tāpat adopcijas komisija vērtēs atbilstību bērna labākajām interesēm, ja kāda no valstīm noslēgs divpusēju līgumu, tieši atrunājot ārvalstu adopcijas noteikumus. Šobrīd nespecifiski par adopcijām divpusīgie līgumi ir noslēgti ar valstīm, kuras nav ieinteresētas adoptēt mūsu bērnus.
Bērnu tiesību konvencijas 21. pantā noteikts, ka “adopciju citā valstī var uzskatīt par alternatīvu bērna aprūpes veidu, ja bērnu nav iespējams nodot audžuģimenē vai adopcijai vai nodrošināt citu piemērotu aprūpi bērna izcelsmes valstī”. Šī konvencija neuzliek par pienākumu dalībvalstīm īstenot adopciju kā kaut kādu īpašu aprūpes veidu. Dalībvalsts var izveidot savai vēsturiskajai attīstībai un vērtībām atbilstošus ģimeniskas aprūpes veidus.
Hāgas konvencija noteic, ka katrai valstij prioritārā kārtībā būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu bērnam iespēju palikt savas izcelsmes zemē.
Līdz šim bērnu interešu novērtēšanas mehānismu trūkuma dēļ starpvalstu adopcijas gadījumos visas iespējas nodrošināt Latvijas bērniem iespēju augt ģimenes vidē, saņemt aprūpi mūsu valstī nav pietiekami novērtētas. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka šajā sasaukumā esam pieņēmuši grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri precīzi atrunā bērnu labākās intereses, un esam uzsākuši bāriņtiesu reformu, pieņemot grozījumus Bāriņtiesu likumā.
Iepriekšējā sasaukumā tika izveidoti ārpusģimenes aprūpes centri, krīzes un specializētās audžuģimenes. Šajā sasaukumā Labklājības ministrija sakārtojusi uzturlīdzekļu pabalstu jautājumu aizbildņiem, kā arī lēmusi par papildu finansējumu ārpusģimenes aprūpes centriem, lai nodrošinātu sociālo darbinieku adoptētājiem un aizbildņiem.
Nākamā gada prioritātes Labklājības ministrijai - profesionālas krīzes audžuģimenes pusaudžiem un uz ilglaicīgu piesaisti vērsta aprūpe.
Mēs varam un darīsim vairāk, jo esam maza valsts, kuras pašapziņai ir svarīgi pieņemt drosmīgus lēmumus un - kas vēl svarīgāk - uzņemties atbildību, nevis deleģēt to citiem.
Esmu pārliecināta, ka, būdama Eiropas Savienības un OECD dalībniece, Latvija spēj parūpēties par saviem bērniem. Un tieši tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums, kā arī likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” diemžēl ir mēģinājums aizliegt adoptēt Latvijas bāreņus uz vienu pasaules valsti, uz bagātāko pasaules valsti, - uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Kādēļ? Tas tiek motivēts ar to, ka, lūk, Latvijas bāriņtiesām nav iespējas pārbaudīt, sekot līdzi, kā dzīvo bērns pēc tam, kad viņš ticis adoptēts.
ASV mums tiek pasniegta kā kaut kāda briesmīga zeme, kur bērni tiek mocīti, un ka mēs, nepieņemot šo normu, liegsim šiem bērniem laimīgu dzīvi dzimtenē - Latvijā.
Tikko Zālītes-Grosas kundze aicināja - ar atskatu vēsturē, atskatu uz pēckara gadiem - padomāt par to, vai tiešām Latvija nevar parūpēties par saviem bāreņiem. Nu nevar diemžēl Latvija pašlaik parūpēties par saviem bāreņiem.
Es jau šī likumprojekta pirmajā lasījumā skaidroju, ka runa ir pārsvarā par bērniem pusaudžiem, par bērniem ar invaliditāti, kuri šeit, Latvijā, nevienam nav vajadzīgi kā ģimenes locekļi uz visu mūžu. Jā, viņi tiek audžuģimenēs, bet audžuģimenēs viņi būs tikai līdz pilngadībai. Kas notiek ar tiem tālāk?
Uzreiz pēc šī priekšlikuma būs mans priekšlikums - par to, lai ļautu bāreņiem izmantot tiesības uz valsts garantēto mājokli arī pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas. Kas notiek pašlaik? Sasniedzot 18 gadus, šis bārenis tiek atstāts viens pats un bez gandrīz nekādas sabiedrības palīdzības. Viss, ko valsts var viņam ieteikt, - paņem rokās mūsu likumus un lasi par to, kādi pabalsti, cik tur eiro, par cik eiro tu vari sedziņu nopirkt, spilventiņu, inventāru, kur tu iesniegumu vari pašvaldībai uzrakstīt par to, lai dabūtu kompensāciju par istabiņas īri, vai cik gadus tev būs jāgaida, kamēr tu mājoklīti saņemsi.
Mājokļa jautājumu apakškomisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs izskatījām statistiku, kuru sagatavo pašvaldības - Latvijas Pašvaldību savienība - par situāciju ar mājokļa apgādi visneaizsargātākajām grupām. Lūk, tieši bāreņu problēma, bāreņu apgāde ar mājokli ir pirmajā vietā visā Latvijā. Pirmajā!
Taču perspektīvas, ka kaut kas mainīsies, pagaidām nav nekādas, jo ir skaidrs, ka, augot elektrības un apkures cenām, pieaugs cenas arī būvniecības materiāliem un būvniecībai kā tādai un tāpēc valsts sapnis par to, kā mēs palīdzēsim palielināt mājokļu pieejamību Latvijā, var tuvākajos gados neīstenoties.
Bet mēs, protams, vēlamies izskatīties labi un vēlamies aizliegt adoptēt mūsu bērnus tieši uz ASV. Lai viņi tiek adoptēti uz Vāciju, uz Franciju, bet uz ASV - nekādā gadījumā. Manuprāt, tas ir absolūti bezatbildīgi un neatbilst bērnu tiesību garam, ka tieši bērna tiesības un intereses - tā ir tā prioritāte, kura mums ir jāaizsargā.
Un vēl. Es vēlos redzēt, lai ar tādu pašu enerģiju un dedzību gan Zālītes‑Grosas kundze, gan visa mūsu Sociālo un darba lietu komisija izpētītu, kas notiek pašlaik, pandēmijas laikā, mūsu bāriņtiesās. Es par to runāju, tāpēc ka pati sekoju līdzi vienai lietai, kad vienam puisim nomira mamma. Tēva viņam nav. Lūk, pagāja vairākas nedēļas kopš bērna mātes nāves...
Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, jūs varat lūgt apvienot debašu laikus.
R. Ločmele. ... un neviens cilvēks nebija ieradies pie viņa.
Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Paldies. Cienījamie kolēģi! Situācija ir patiešām pilnīgi skaidra, un nevar nepiekrist Zālītes‑Grosas kundzei, ka situācija pakāpeniski uzlabojas, tā ir patiesība, bet joprojām Latvijā ir simtiem bērnu, kam nav nekādu izredžu dzīvot un augt ģimeniskā vidē. Tātad tas ir rūgts fakts. Un, kamēr tā tas ir, nu nevajadzētu... vadoties no bērnu labākajām interesēm, nevajadzētu pārtraukt vispār un aizliegt iespējas šiem bērniem tikt adoptētiem uz ārzemēm.
Es neatkārtošu tos argumentus, par ko jau runāja citi deputāti. Patiešām šī panta būtība ir ļoti vienkārša - aizliegt adopciju uz ASV, un viss.
Manā skatījumā, šeit motivācija sastāv no diviem punktiem.
Pirmais ir skats uz bērniem kā uz resursu. Mūsu bērni mums pašiem ir vajadzīgi - viņi izaugs, strādās, pildīs budžetu un tā tālāk. Bet, kolēģi, cilvēki nav resursi! Un patiešām... Mēs atkārtojam, ka jāvadās no bērnu labākajām interesēm un bērnu labākās intereses ir augt ģimenē un tikt mīlētiem un aprūpētiem, un šobrīd mēs nevaram to nodrošināt visiem mūsu bērniem. Tas ir fakts, kas jāatzīst, neskatoties uz visām pūlēm.
Un otrais punkts, kas man galīgi nav saprotams, - tā ir pilnīgi skaidra neuzticības izteikšana mūsu tuvākajam stratēģiskajam partnerim. Vai mēs patiešām domājam, ka tikai tādēļ, ka ASV nepievienojās ANO konvencijai par bērnu tiesībām, bērni tiks apdraudēti un bērnu aizsardzība ASV tiks nodrošināta zemākā līmenī nekā citās valstīs, visās tajās trešās pasaules valstīs, kas ir šīs konvencijas dalībnieces? Tas ir tāds elegants veids, kā teikt - nē, ASV neatdosim, bērni ir mūsu pašu... tas ir mūsu kapitāls, mūsu cilvēkresursi, un mums nospļauties par to, kā šie bērni dzīvos un kas ar viņiem notiks.
Manā skatījumā, tas nav humāni, tas neatbilst bērnu labākajām interesēm, un tas galu galā neatbilst mūsu attiecībām ar ASV. Ja patiešām mēs esam nopietni... ja patiešām mēs uzskatām ASV par mūsu galveno stratēģisko partneri, tad partnerim būtu jāuzticas.
Aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Pateicos par debatēm.
Faktiski Labklājības ministrijas vārdā runājošā kolēģe norādīja uz vairākām lietām, ko var izsecināt no šīs runas.
Pirmkārt. Saprotams, ka Labklājības ministrija nav izstrādājusi sistēmu, kā palīdzēt bāreņiem, ko darīt ar bērniem, kuriem nav šobrīd vecāku, un... neatbalstīt noslēgtas darbības ar vienu valsti rāda tikai tādu politisku tuvredzību.
Līdz ar to es gribu teikt, ka Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre, šobrīd aizstāvot priekšlikumu, droši vien būtu ieguvusi, ja izstāstītu, kāda ir Labklājības ministrijas stratēģija un sistēma.
Varu apgalvot, ka šāda atbalsta nav. Šobrīd nav mērķtiecīgas darbības, kas palīdzētu gan bāreņiem, gan tām ģimenēm, kuras varētu adoptēt bērnus, tai skaitā ar īpašām vajadzībām. Nav šāda plāna Latvijas valstij, ir tikai sauklis: “Latvija, neatdosim bērnus!” Tie ir tukši vārdi, bez pamata.
Starp citu, ir vairāki piemēri, kas rāda, ka Labklājības ministrijai nav ne domas, kā risināt problēmas, ne idejas, kā strādāt ar bāriņtiesu (varbūt šī iestāde ir novecojusi), ne arī veidu, kā pārvaldīt Bērnu tiesību aizsardzības centra darbību, lai tas palīdzētu dažādās situācijās nokļuvušiem bērniem, tostarp arī bāreņiem.
Viens piemērs - par Naukšēniem - to rāda. Bija tikai vairāki skaļi publiski brēcieni, es atļaušos tā teikt, bet risinājuma jau šai problēmai nav. Tad ko vēl vairāk runāt par bāreņu problēmu risinājumu, tai skaitā norādot, kam dot un kam nedot tiesības adoptēt Latvijas bērnus, kuriem zināmā mērā varētu palīdzēt tie vecāki, kuri uzskata to par iespējamu, bet nav Latvijā dzīvojoši vai nav Latvijas pilsoņi.
Katrā gadījumā es aicinu Labklājības ministriju vairāk pievērsties tai situācijai, kas šobrīd notiek vienkārši izglītības sistēmā, neatkarīgi no tā, vai to izmanto bāreņi, vai to izmanto mūsu bērni, kuriem šobrīd ir vecāki. Pievērsieties un sniedziet atbalstu - psiholoģisku atbalstu - gan jauniešiem, gan pusaudžiem, paskatieties, kas notiek izglītības sistēmā, un nejaucieties tajā darbībā, kurā jums nav stratēģiska plāna.
Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres kundze, jums nav stratēģiska plāna, ko darīt ar adopcijas jautājumiem, ko darīt ar bāriņtiesas darbību vai, jāsaka, brīžiem arī ne gluži atbalstāmu darbību. Izstāstiet plānu, un tad runāsim par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā ar adopciju uz citām valstīm.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
A. Kaimiņš. Paldies.
Atgriežamies pie 3. priekšlikuma. Tātad šis ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, atbildīgās komisijas, priekšlikums.
Mazliet reflektējot, ko teica Ločmeles kundze, - iezīmēja diezgan lielu daļu no kompleksas programmas, kam būtu jāīstenojas, un tam būtu jānotiek.
Boriss Cilevičs teica, ka ir nospļauties par bērniem un ka nekādas ieinteresētības nav. Tieši pretēji, Cileviča kungs, - nav nospļauties par mūsu bērniem. Ir virkne gadījumu, kad šie bērni pāradopcijas procesā tiek citā valstī... viņi aiziet tālāk - uz citām ģimenēm. Šeit viņus paņem viena ģimene, aizved uz turieni, un tad notiek pāradopcija. Līdz ar to pēc tam nekādas kontroles pār to, kas ar to bērniņu notiek, vairs nav. Tādi gadījumi ir bijuši. Ir bijuši arī ļoti labi gadījumi, kad patiešām bērniņš iedzīvojas ģimenē un viss ir kārtībā. Bijis gan-gan. Bet, lai būtu vismaz kaut kāda veida atgriezeniskā saite ar šo adoptējamo, nepieciešama arī kaut kāda likumiskā sadarbība.
Neviens nav teicis, ka kāda valsts ir slikta vai ka kāda valsts dara kaut ko, kas mūsu valstij nav labi. Vienkārši - lai mums visiem ir vienādi noteikumi.
Dāmas un kungi, lūdzu jūs atbalstīt 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 23, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Kaimiņš. Paldies par atbalstu, cienījamie deputāti.
4. - deputātu Zālītes-Grosas, Kaimiņa un Judina priekšlikums. Šis priekšlikums ir tāds redakcionāls, jo tiek izveidota Ārvalstu adopcijas komisija, un te ir par to, kādā veidā šī komisija uz papīra tiks rakstīta, kāds tai būs vārds. Šis deputātu priekšlikums ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
Nākamais - 5. - deputātes Ločmeles kundzes pieminētais priekšlikums, par ko viņa runāja iepriekšējās debatēs. Tas komisijā nav atbalstīts, bet tas priekšlikuma... Ločmeles kundze pati nebija debatēs, Cileviča kungs runāja, pārstāvot arī Ločmeles kundzi.
Komisijā mēs secinājām, sapratām, ka paralēli šis priekšlikums arī ir skatīts Ločmeles kundzes... tātad darbības rezultātā. Labklājības ministrija mums paskaidroja sekojošo. Un es tagad nolasīšu, lai mums protokolā tas viss arī ir: “Komisijas sēdē Labklājības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka pa šo gadu, kopš tika iesniegts priekšlikums, jautājums pēc būtības tika diskutēts un iestrādāts speciālajā likumā, kas risina mājokļa nodrošināšanas jautājumu, - “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”. Piedāvātais precizējums Bērnu tiesību aizsardzības likumā nav nepieciešams.”
Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien! Paldies Kaimiņa kungam par to, ka viņš atreferēja argumentāciju, kura izskanēja komisijas sēdē. Jā, tiešām šis jautājums daļēji ir atrisināts, vismaz likuma dimensijā, un tas notika, pateicoties nevis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Jā, mēs, izskatot grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, speciāli padomājām par bāreņiem un speciāli izanalizējām to praksi, kura pašlaik eksistē Latvijas pašvaldībās attiecībā uz bāreņu iesniegumiem, jo, kā izrādījās, dažas pašvaldības savdabīgi interpretē likuma normu, kas ierobežo mājokļa saņemšanas iespēju, sasniedzot 24 gadu vecumu.
Jā, pateicoties ļoti nopietnam darbam, arī kopā ar Labklājības ministriju, mēs šo jautājumu precizējām un ielikām (Skaņas pārrāvums.)... Bet es neredzu šķērsli, kāpēc šo normu nevarētu ierakstīt arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai stiprinātu bāreņu iespēju pretendēt uz mājokli arī tad, kad viņi ir sasnieguši 24 gadu vecumu.
Es vispār uzskatu... un aicinu visas Latvijas pašvaldības, visus pašvaldību deputātus pievērst šim jautājumam ļoti, ļoti nopietnu uzmanību. Es jūs lūdzu no visas sirds - esiet kopā ar šiem cilvēkiem arī tad, kad viņi saskaņā ar Latvijas likumiem it kā ir izauguši! Šie ir īpašie cilvēki. Šie bāreņi, tāpat kā cilvēki ar invaliditāti, visu mūžu būs bērni, kuri tika apdalīti ar uzmanību jau kopš bērnības. Nevajadzētu attiekties pret viņiem tā: “Tu esi pieaudzis - ej un peldi pats!” Nē. Tieši izejot no tā, ka Latvijai ir jāparūpējas par visiem saviem bērniem, tai īpaši jāparūpējas par saviem īpašajiem bērniem, par bāreņiem.
Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un tādā veidā nostiprināt arī šajā likumā normu, kas noteiks pašu garu, kā citos likumos, - gan par sociālo palīdzību, gan par tām normām un pašvaldību pienākumiem, kas jāīsteno uz vietas, reģionos, lai būtu tiesiskais pamats palīdzēt šiem īpašajiem bērniem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
A. Kaimiņš. Paldies. Ločmeles kundze, jūs, iespējams, mani pārpratāt. Es nebiju domājis, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis priekšlikums tika skatīts. Viss darbs, ko jūs ieguldījāt, patiešām bija Sociālo un darba lietu komisijā, un paldies jums par ieguldīto darbu. Bet šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Lūdzu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 39, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Kaimiņš. Nākamais - 6. - Juridiskā biroja priekšlikums.
Es esmu dzirdams?
Sēdes vadītāja. Gan redzams, gan dzirdams.
A. Kaimiņš. Paldies jums. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 7. - komisijas priekšlikumā.
Šis likumprojekts nevienu vien mēnesi ir bijis komisijā, līdz ar to nav pat nekādas loģikas šo priekšlikumu atbalstīt, jo šeit ir runa par kalendāro laiku: “Līdz 2020. gada 4. decembrim uzsāktās adopcijas procesa lietās piemērojami normatīvie akti [..].” Mēs jau esam 2021. gada decembrī.
Līdz ar to, cienījamie kolēģi, lūdzu šo noraidīt, ja nu gadījumā tiek pieprasīts balsojums; ja ne, tad ejam tālāk.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. Paldies, kolēģi. Ejam uz priekšu.
Nākamais - 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Pateicos.
Nākamais - 8. - mūsu kolēģes, bijušās kolēģes... lai vieglas smiltis Ikstenas kundzei! Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. Runa ir par laika periodu, kurš... Praksē... dzīvē to vairs nav iespējams realizēt, jo deputāte Ikstena piedāvāja 2021. gada 31. decembri, un te mēs vairs nevaram nekādā veidā neko paspēt saglābt vai izstrādāt kādus Ministru kabineta noteikumus šajā sfērā. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Ikstenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Kaimiņš. Pēdējais - 9. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Par to, kad likums stājas spēkā. Mēs esam vienojušies... Komisijā gan Labklājības ministrija, gan Tieslietu ministrija, kas ir atbildīgās ministrijas par šāda veida likumprojektiem, ir devušas mums solījumu... par savu varēšanu, ka izpildīs un ka likums varēs spēkā stāties 2022. gada 1. jūlijā.
Lūdzu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu par likuma stāšanos spēkā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
Līdz ar to, cienījamie deputāti, mēs esam izskatījuši pilnīgi visus priekšlikumus, kas bija likumprojektam “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 736/Lp13).
Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 18, atturas - 2. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Laiks paziņojumam.
Godātie kolēģi! Šodien jubileju svin mūsu kolēģis Saeimas deputāts, politiķis un zemessargs Rihards Kols, un mēs viņu sveicam! Paldies.
Vēl deputātu reģistrācija. Tā ir noslēgusies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa‑Egnere.
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 16. decembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte. Lūdzu!
J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pirmajā lasījumā.
Likumprojekts sagatavots, lai, pirmkārt, nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas jomā attiecībā uz ražotāju grupām un organizācijām, starpnozaru organizācijām un lauksaimniecības produktu kvotām;
otrkārt, lai Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā (KUVIS) izveidotu un integrētu Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu un dotu pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus sistēmas ieviešanai;
treškārt, lai stiprinātu sadarbību ar lauksaimniecības jomas nevalstiskajām organizācijām;
ceturtkārt, lai izpildītu Ministru kabineta 2013. gada 5. februāra sēdes protokola... Nr. 13 doto uzdevumu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J. Kursīte. Šā gada 30. decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2021. gada 30. decembris.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!
G. Zamurs (AP!).
Labdien, sēdes vadītāja un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 1220/Lp13).
Likumprojekts ir sagatavots, lai novērstu Eiropas Komisijas argumentētajā atzinumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2020/209 norādīto, ka Latvija nav izpildījusi pienākumus, ko nosaka Padomes direktīvas par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 4. punkts. Komisija argumentētajā atzinumā norādījusi, ka Latvija vispārīgi un ilgstoši specifiskus saglabāšanas mērķus nav noteikusi nevienai no 328 Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000).
Komisijā likumprojekts ir atbalstīts, lūdzu arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad citi priekšlikumi šeit nav saņemti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2021. gada 30. decembris. Paldies.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Trauksmes celšanas likums”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce. Lūdzu!
J. Pūce (AP!).
Labdien, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1167/Lp13.
Uz otro lasījumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus, tos izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai arī Saeimā.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pēc savas būtības ir juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Pūce. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas precizē 10. panta trešās daļas redakciju... nepārprotamāk. Minētais priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Pūce. Līdz ar to saņemtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Trauksmes celšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J. Pūce. Komisija vienojās par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas dienas jeb šā gada 21. decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2021. gada 21. decembris. Paldies.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1120/Lp13), otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, godātie kolēģi un sēdes skatītāji un klausītāji! Likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt otrajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.
M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas jeb 21. decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam, galīgajam, lasījumam ir 2021. gada 21. decembris. Paldies.
Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13), otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!
M. Šteins (AP!).
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums - no Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Šteina. Tas paredz papildināt 5. panta otro daļu pēc vārda “pārliecības” ar vārdiem “vai citām personu diskriminējošām pazīmēm”.
Iekšlietu ministrijas ieskatā, likuma “Par policiju” 5. panta otrajā daļā ietvertais aizliegto kritēriju katalogs nav visaptverošs, tas neietver visus iespējamos diskriminācijas veidus, tajā skaitā seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ. Ņemot vērā to, ka minētajā normā ietvertais diskriminācijas pazīmju tvērums ir šaurāks nekā Satversmē nostiprinātais, to tātad nepieciešams attiecīgi precizēt, veidojot normu atvērtu.
Komisijā bija plašas debates. Viens no secinājumiem bija turpināt normu uzlabot uz trešo lasījumu un iesniegt atkārtoti, kas arī tiks darīts. Un rezultātā komisijas vairākums priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Šteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 19, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt grozījumus likumā “Par policiju” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.
M. Šteins. Komisija lēma noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu divas nedēļas jeb šā gada 30. decembri.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 30. decembris. Paldies.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajā lasījumā izskatījusi arī grozījumus Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā.
Saņemti trīs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kas precizē normas un veic tehniskus un redakcionālus labojumus. Visi priekšlikumi atbalstīti.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Un arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.
M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - piecas dienas jeb 21. decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2021. gada 21. decembris. Paldies.
Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Imigrācijas likums”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 8. decembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Imigrācijas likums” (Nr. 1176/Lp13) pirmajam lasījumam.
Šis apjomīgais dokuments paredz izveidot līdzsvarotu un Latvijas Republikas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu. Uzturēšanās atļauju jomā projektā paredzētas vairākas būtiskas atšķirības no pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pirmām kārtām projekts paredz izsniegt tikai viena veida pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, piešķirot Eiropas Savienībā pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Šobrīd ir divu veidu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
No likumprojekta izslēgtas normas, kas paredzēja termiņuzturēšanās atļauju piešķirt ārzemniekiem, kas vai nu nopērk nekustamo īpašumu, vai arī veic ieguldījumu kredītiestādēs. Vienlaikus paredzēts, ka tie ārzemnieki, kas saņēmuši šādas termiņuzturēšanās atļaujas pēc vecās kārtības, var tās atkārtoti pieprasīt, ja vien turpina pastāvēt investīciju objekts un personas veikušas nepieciešamos maksājumus.
Attiecībā uz bēgļiem paredzēts, ka tiem tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz sešiem gadiem, un alternatīvo statusu ieguvušām personām - uz diviem gadiem, tādējādi mainot pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu un samazinot administratīvo slogu gan ārzemniekiem, gan Latvijas iestādēm.
Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt minēto likumprojektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Tātad uzsākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, paldies par iespēju izteikt viedokli. Šis likumprojekts ietver vairākas būtiskas lietas un ievieš arī ierobežojumus turpmāk attiecīgi pret investīcijām nekustamajā īpašumā un pakārtotajos vērstpapīros iegūt termiņuzturēšanās atļauju.
Laikam ir jāsaka tā, ka ieviestā programma kopš tās ieviešanas ir palīdzējusi ekonomikai un tautsaimniecībai ļoti kritiskajā un sarežģītajā ekonomikas krīzes laikā iegūt papildu līdzekļus, ko izmantot sociālajām vajadzībām, izglītībai, kultūrai, kā arī citiem nepieciešamiem pasākumiem Latvijas tautsaimniecībā.
Vai esošā likumprojekta piedāvātie risinājumi atbilst ļoti aktīvajam mūsdienu biznesa pārvietošanas modelim, ļoti ātrām un mobilām kapitāla plūsmas novirzēm un virzieniem, vai atbilst arī attiecīgi un ir konkurētspējīgs saistībā ar modeli, kas darbojas pašlaik Igaunijā, - man tāda pārliecība, iepazīstoties gan ar likumprojektu, gan ar anotāciju, neradās. Es tikai redzu, ka ir neatbildēti jautājumi, kas ir saistīti ar jaunuzņēmumu dibinātājiem, ar jaunuzņēmumu darbu.
Es iepazinos arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vēl maijā sniegto prezentāciju saistībā ar kapitāla plūsmu un iespējamo IT nozares uzņēmumu pārvirzīšanu no Baltkrievijas uz Latviju, un ir konstatējams, ka vairākas ļoti nopietnas kompānijas un uzņēmumi izvēlējās pārvākšanās dislokāciju no Baltkrievijas uz Lietuvu, Ukrainu un pat Portugāli.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka problēma... tajā skaitā, ko savā atskaitē un prezentācijā norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bija saistīta ar vīzu režīmu, ar atļauju režīmu un ar to regulējumu.
Es piedāvātajā likumprojektā nesaskatīju risinājumus. Jāatzīmē, ka Igaunija ieņem vienu no pirmajām vietām start-up uzņēmumu dibināšanā teritorijā un start-up attīstībā. Kāpēc šī valsts, kura ir mazāka par Latviju gan teritorijas, gan cilvēku skaita ziņā, spēj iekasēt krietni vairāk nodokļu, kā arī krietni vairāk attiecīgi nodarbināt cilvēkus, nodrošināt arī augstākas algas ierēdņiem, augstākas... medicīnas pakalpojumu izmaksas un arī augstāku dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem? Tieši tamdēļ, ka šī valsts realizē konsekventu, gudru... tajā skaitā ļoti mūsdienīgu imigrācijas politiku. Un jāpasaka, ka Igaunijas sistēma, kas ir izveidota... arī speciāla start‑up vīza, kas ir ļoti efektīvs instruments, lai pieaicinātu... un attīstu ekonomiskos aspektus valstī, kas automātiski nozīmē arī augstākus nodokļus, lielākus ienākumus un lielākas investīcijas tautsaimniecības attīstībai. Vai Latvijai piedāvātajā risinājumā ir paredzēti analoģiski vai konkurētspējīgi instrumenti - kā Igaunijā start‑up vīza? Es te nesaskatīju tādus.
Esmu lasījusi, ka iekšlietu ministre plāno ieviest tā saucamās nomadu vīzas, tas ir analogs start‑up vīzām, digitālajam ceļošanas dokumentam, bet šajā likumprojektā es šādus risinājumus neesmu atradusi.
Neskatoties uz to, ka likumprojektā ir vairākas citas lietas, kas salāgo likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām un arī definīcijām un kas arī atbilst vairākām lietām, kas ir mūsdienīgas un juridiski korektākas terminoloģijas izmantošanā likumā kā tādā, ir arī nepārdomātas, nekonkurētspējīgas lietas, kuras varētu krietni pasliktināt arī attiecīgi vairākas Latvijas pozīcijas kontekstā ar tautsaimniecību un papildu nodokļiem.
Līdz ar to es personīgi balsošu “pret” šo likumprojektu un uzskatu, ka likumiem jābūt tādiem, kas atbalsta ne tikai skaidru definīciju piemērošanu, bet arī nodrošina konsekventu, saprotamu un mūsdienīgu risinājumu virkni ar iebraukšanu, izbraukšanu... un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas mehānismu. Šis likumprojekts, manā skatījumā, tāds nav, tāpēc es to neatbalstīšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Šnores kungs, komisijas vārdā...?
E. Šnore. Jā, komisijas vārdā es varu teikt, ka visi šie jautājumi, ko arī Švecovas kundze šeit minēja, tika pārspriesti komisijā.
Attiecībā uz pirmo argumentu, kas bija, ka tātad šīs termiņuzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu un ieguldījumiem bankās... ka tās nes tātad lielu atbalstu Latvijas ekonomikai un līdz ar to tās nevajadzētu pārtraukt. Nu to mēs komisijā izvērtējām tiešām diezgan detalizēti un vairākās sēdēs un nonācām pie secinājuma, ka tas ieguvums (arī tīri materiālais ieguvums) arvien katru gadu samazinās un administratīvās izmaksas, lai šo programmu uzturētu pie dzīvības, nu faktiski knapi nosedz vai šad tad pat ir lielākas nekā tas materiālais ieguvums, pat nerunājot par visām blaknēm, kas ir... kā saka, nav materiālas un arī ir jāņem vērā. Līdz ar to komisija atsevišķi pat uzrakstīja vēstuli Ministru kabinetam, lūdzot šīs normas izslēgt.
Kas attiecas uz citiem punktiem, kas varbūt arī ir uzlabojami šajā likumā, - būs otrais lasījums, un visi ir laipni aicināti iesniegt savus priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Imigrācijas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 28. februāris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2022. gada 28. februāris. Paldies.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Sveicināti vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatījusi otrajam lasījumam arī likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.
Uz otro lasījumu saņemti divi iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikumi, kas precizē normas.
1. - iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Un arī 2. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Aicinu Saeimu lemt par atbalstu šim likumprojektam otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.
M. Šteins. Komisija rosina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu piecas dienas jeb šā gada 21. decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam, galīgajam, lasījumam ir 2021. gada 21. decembris. Paldies.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.
V. Liepkalns (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam izskatīja likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1179/Lp13).
Atgādināšu, ka likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu patērētāju tiesības neatbilstoša digitālā satura un digitālo apkopojumu iegādes un piegādes gadījumos, tādējādi veicinot augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā.
Komisija otrajam lasījumam kopumā saņēma sešus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz aizstāt 1. panta 3. punktā vārdus “izmantot preci un pakalpojumu” ar vārdiem “izmantot preci, pakalpojumu, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu”. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Tas paredz papildināt likuma 2.1 pantu ar sesto daļu, nosakot, ka Eiropas Savienības un nacionālos tiesību aktus par personas datu aizsardzību piemēro jebkādiem personas datiem, kurus apstrādā saistībā ar noslēgtiem līgumiem. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Tas paredz papildināt likuma 4.1 panta trešo daļu ar 12. un 13. punktu, nosakot, ka likuma prasības nepiemēro veselības aprūpes pakalpojumiem un sociālajiem pakalpojumiem. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Ar priekšlikumu tiek labota tehniska kļūda, lūdzot izslēgt iepriekšējo grozījumu 4.1 panta septīto daļu un papildināt pantu ar astoto daļu. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Tas paredz papildināt likuma 4.1 pantu ar devīto daļu, kas nepieciešama, lai noteiktu izņēmumus par materiālajiem datu nesējiem, kurus izmanto vienīgi kā digitālā satura nesējus. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. Un pēdējais - 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Tas paredz papildināt likuma 20. pantu ar trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu. Tas ir saistīts ar Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu. Ministru kabineta noteikumu saskaņošanas procesā tika konstatēts, ka attiecīgo direktīvu normu pārņemšanu efektīvāk un patērētājam un komersantam saprotamāk būtu ietvert likumā. Priekšlikums tika komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. Godātie kolēģi! Esam izskatījuši visus, kopumā sešus, iesniegtos priekšlikumus šim likumprojektam.
Un komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2021. gada 30. decembris. Paldies.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E. Šnore (NA).
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 8. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” (Nr. 1177/Lp13) pirmajam lasījumam.
Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus Latvijas Republikā. Sākotnēji Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās jautājumus bija paredzēts ietvert likumprojektā “Imigrācijas likums”, tomēr tā izstrādes gaitā tika konstatēts, ka lietderīgāk būtu izstrādāt divus likumprojektus, jo trešo valstu pilsoņu un Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu regulējošās normas ir pārāk atšķirīgas.
Tā nu ir tapis šis likumprojekts, kuru komisija konceptuāli ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2022. gada 28. februāris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tiek noteikts 2022. gada 28. februāris. Paldies.
Nākamā Saeimas sēdes darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 909, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs. Lūdzu!
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar Ministru kabineta 2021. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 909, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Rīkojumā ir paredzēts par ielu tirdzniecību... kur ir paredzēts atcelt ielu tirdzniecības organizēšanas aizliegumu, atjaunot to darbību droša tirdzniecības protokola ietvaros, kas ir balstīts uz turpmāk minētajiem principiem un nosacījumiem. Piemēram, ielu tirdzniecības organizēšana notiek epidemioloģiski drošā vidē. Tiek ievērotas visas pārējās epidemioloģiskās drošības prasības - apmeklētāju informēšana, higiēnas pamatprincipi, sociālā distancēšanās, cilvēku plūsmas organizēšana, sejas maskas un tā tālāk. Un starp tirdzniecības vietām tiek noteikts divu metru attālums.
Tiek nodrošināta fiziska ielu tirdzniecības organizēšanas vietas norobežošana un vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta verifikācija apmeklētājiem pie ieejas ielu tirdzniecības organizēšanas vietas teritorijā, lai nepieļautu personu, kuras neatbilst epidemioloģiski drošas vides nosacījumiem, atrašanos ielu tirdzniecības organizēšanas vietā.
Tāpat ir paredzēts, ka vienam apmeklētājam nodrošina ne mazāk kā 10 kvadrātmetrus no ielu tirdzniecības organizēšanas teritorijas platības. Pašvaldības nosaka maksimālo tirdzniecības dalībnieku skaitu.
Nav atļauta izklaides pasākumu, atrakciju un dzīvās mūzikas rīkošana tirdzniecības organizēšanas laikā. Vienlaikus ir tiesības izvietot tematisko izstādi, piemēram, mākslas darbu, dzīvnieku, ja tiek nodrošināta divu metru distances ievērošana starp individuālajiem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem.
Nodrošina divu līmeņu... apmeklētāju plūsmas kontroli tirdzniecības organizētāju iecelta atbildīgā persona... un vēl arī no pašvaldības... un Valsts policija.
Ir izmaiņas arī interešu izglītības, profesionālās ievirzes izglītības nodrošināšanā maksimāli drošā vidē. Grozījumi paredz papildināt rīkojumu Nr. 720 ar 5.32.1 apakšpunktu attiecībā uz vispārīgiem nosacījumiem šo izglītības programmu īstenošanā, nosakot minimālo telpu platību uz katru izglītojamo, telpu ventilācijas prasības, izglītojamo skaitu grupā, izglītojamo testēšanos.
Tostarp no piedāvātajiem grozījumiem izriet, ka izglītojamo skaits vienā grupā nepārsniedz 20 personas, taču, ja interešu vai profesionālās ievirzes izglītības programma tiek īstenota pamata un vidējās izglītības pakāpes vienas grupas, klases vai kursa izglītojamiem tās pašas izglītības iestādes iekštelpās, izglītojamo skaita prasība nav jāievēro.
Tā kā par paštestiem, kas pakāpeniski tiek ieviesti izglītības sistēmā un laika gaitā aizstās šobrīd izglītības iestādēs organizētos siekalu kociņu kovida testus, netiek izsniegts apliecinājums par testa rezultātu, uzrādīt apliecinājumu minēto izglītības programmu apguvei nebūs nepieciešams.
Grozījumi paredz, ka izglītojamiem, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, interešu un profesionālās ievirzes izglītības programmas apguve notiek attālināti vai klātienē, ja izglītojamie formālajā izglītībā veikuši rutīnas skrīninga testu individuāli.
Attiecībā uz pirmsskolas vecuma izglītojamiem norādāms, ka šiem izglītojamiem rutīnas skrīnings netiek veikts, tāpēc pirmsskolas vecuma izglītojamie interešu un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvē ir tiesīgi piedalīties attālināti vai klātienē individuāli, tostarp ārpus savas pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī grupā savā izglītības iestādē - gan iekštelpās, gan ārtelpās.
Rīkojuma... projekts paredz grozīt Ministru kabineta rīkojuma Nr. 720 5.38. apakšpunktu, nosakot nosacījumus, kuri jāievēro, organizējot bērnu nometnes, tātad - arī bērnu skaitu grupā (ne vairāk kā 20 dalībnieku). Vienlaikus vienā norises vietā ir iespējama vairāku grupu atrašanās, tomēr tā iespējama tikai gadījumos, kad tiek pilnībā nodrošināts, ka šo grupu dalībnieki un iesaistītais personāls visas nometnes norises laikā savstarpēji nesatiekas.
Lai nodrošinātu drošības pasākumus un mazinātu vīrusa pārneses riskus, tiek noteiktas vairākas normas, kas paredz stingrus nosacījumus nometnes dalībniekiem, tai skaitā darbības... Bērni, sākot no 12 gadu vecuma, varēs piedalīties nometnē tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, kuru viņi uzrāda nometnes vadītājam vai viņa norīkotai atbildīgajai personai.
Par darbinieku testēšanu. Arī ir izmaiņas, ko... paredz rīkojums - iespēju darba devējiem, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu vidi, darba vietās veikt visu klātienē strādājošo darbinieku testēšanu uz Covid‑19.
Ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē (un arī Eiropas valstīs) pakāpeniski izplatās jaunais SARS-CoV-2 vīrusa paveids omikrons... lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā, nepieciešams paredzēt personu, kuras iebrauc Latvijas teritorijā (arī ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem), testēšanu.
Tā kā starptautisko pārvadātāju... avio... autobusos, vilcienos un uz prāmjiem ciešā kontaktā atrodas liels skaits cilvēku, tiek noteikts, ka ieceļotājiem ir iespēja brīvprātīgi veikt Covid-19 testu lidostā “Rīga”.
Vienlaicīgi ir arī paredzēts, ka lidostas darbiniekiem (amatpersonām), Valsts robežsardzes, Valsts policijas darbiniekiem ir tiesības norādīt uz pienākumu veikt Covid-19 testu un personai ir pienākums šo norādi izpildīt.
Taču būtu nepieciešams situācijās, kad tiktu konstatēta nepieciešamība veikt Covid‑19 testēšanu iebraucējiem no konkrētām valstīm... Šī rīkojuma darbības laikā lidostā pasažieru apkalpošanas aģentam, Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pārstāvjiem ir noteiktas tiesības un pienākumi, izņemot noteiktos gadījumos... pieprasīt pasažieriem veikt SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas testu starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā. Šis nosacījums attiecas arī uz pasažieriem, kuriem ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts.
Līdz ar to, ieceļojot Latvijas Republikā, personai ir pienākums pēc lidostas “Rīga” pasažieru apkalpošanas aģenta, Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pārstāvja pieprasījuma lidostas teritorijā veikt šī rīkojuma 5.59.1. apakšpunktā minēto testu. Šāda testa veikšana ir bez maksas.
Rīkojumā paredzētās testēšanas obligātās prasības netiek piemērotas Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 167. punktā noteiktajām personu kategorijām.
Lai nodrošinātu to, ka darbinieki, kas ir vakcinējušies, bet dažādu objektīvu iemeslu dēļ vēl nav saņēmuši vakcinācijas sertifikātu... tiek precizēts pārejas periods vakcinācijas sertifikāta iegūšanai darba pienākumu veikšanai.
Tiek precizēts rīkojuma 19. punkts, paredzot, ka rīkojuma 5.2. apakšpunktā minēto nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. novembrim, kā arī rīkojuma 5.3. apakšpunktā minēto nosacījumu par darba pienākumu veikšanu no 2021. gada 15. novembra, ja darbiniekam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, nepiemēro darbiniekiem, kuri uzsākuši vakcināciju līdz 2021. gada 15. novembrim un ne vēlāk kā līdz 2021. gada 15. decembrim... atbilstoši vakcīnu lietošanas instrukcijai.
Bet... nu, kā mēs zinām, sertifikātu var saņemt tikai 14 dienas pēc otrās vakcinācijas, un tas nozīmē, ka tas stājas spēkā... tikai 29. decembris ir vakcinācijas sertifikāta iegūšanas termiņš.
Un pēdējais. Līdz ar jaunā regulējuma spēkā stāšanos darbiniekiem, kuri bija atstādināti vai kuriem tika noteikta dīkstāve, jo vakcinācija bija uzsākta līdz 2021. gada 15. novembrim, bet sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu nevarēja iegūt līdz 2021. gada 15. decembrim... ir atceļams rīkojums par atstādināšanu vai dīkstāvi, un darbinieks uzsāk darba pienākumu veikšanu ar rīkojuma atcelšanas brīdi, un attiecīgi šādam darbiniekam atsāk darba samaksas izmaksu tikai ar brīdi, kad tiek atcelts rīkojums un darbinieks uzsāka darba pienākumu veikšanu.
Norādāms, ka par periodu, kad darbinieks bijis atstādināts vai tam noteikta dīkstāve, neizmaksā darba samaksu. Darba samaksa nav maksājama, jo atstādināšanas vai dīkstāves laikā darbinieks neveica darba pienākumus.
Tas ir īsumā viss par minēto lēmuma projektu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo rīkojuma grozījumu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par lēmuma projektu.
Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, klausītāji un skatītāji! Tas ir būtiski - saprast, ka šiem rīkojumiem, kuri nāk no Ministru kabineta un uzliek ļoti lielus ierobežojumus iedzīvotājiem un valstij, jābūt gan juridiski pareiziem, gan izdiskutētiem ar sabiedrību, ar sadarbības partneriem.
Šobrīd nekas par to neliecina, jo... kā ikvienam likumprojektam, līdzi nāk arī tāds dokuments kā anotācija. Es pieļauju, ka ir ļoti mazs daudzums deputātu, kuri... neatrodas vai nestrādā šajā komisijā... pievērš uzmanību šim dokumentam. Un tā ir bijis jau vairākas reizes, ka, iepazīstoties ar anotāciju, nākas saskarties ar ļoti paviršu attieksmi gan pret likumdošanu, gan pret šo Ministru kabineta rīkojumu dažādām kombinācijām, gan pret to, kādu iespaidu šis rīkojums atstās uz sabiedrību.
Atverot anotāciju un izlasot šo dokumentu, nākas vilties, jo ļoti daudzās pozīcijās, kur šis dokuments būtu jāsaskaņo ar sabiedrību, mēs redzam, ka ir vienkārši pāris vārdu - ka šis neatstās nekādu iespaidu uz sabiedrību, neatstās nekādu iespaidu uz saimniecisko darbību... praktiski, nu, tikpat nevainīgs kā... nezinu... karote kartupeļu cietes.
Līdz ar to man ir tomēr aicinājums kolēģiem - lūdzu, sāksim pieprasīt no Ministru kabineta kvalitatīvus dokumentus. Tas - pirmām kārtām.
Otrām kārtām. Mēs jau piedzīvojām dažādas izdarības ar šiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360, kuri beigās... izauga no pāris lapām līdz vairāk nekā simt lapām. Tāds pats liktenis sagaida arī šos... Nr. 720, kas jau ir sabiezējuši ļoti biezā kārtā ar neskaitāmiem grozījumiem, un ir sasniegts atkal tas pats efekts, ka šie dokumenti ir lasāmi tikai juristiem un arī... ne visi saprot, kas tur ir minēts.
Kolēģi! Es vēlreiz aicinu neapstiprināt šos Ministru kabineta rīkojuma grozījumus, atdot atpakaļ Ministru kabinetam un apturēt vispār šī Ministru kabineta rīkojuma Nr. 720 darbību, līdz nebūs sakārtots atbilstoši labai likumdošanas praksei... līdz nebūs anotācijas aizpildītas, kā tam būtu jābūt, līdz nebūs izvērtēts viss iespaids uz sabiedrību, uz budžetu, uz citām sabiedrībai svarīgām jomām. Pašreiz mēs strādājam ar dokumentiem, kuri ir ļoti, ļoti nekvalitatīvi.
Kolēģi! Šie dokumenti šobrīd izskatās kā... jāsaka tā: dokumenti, kas nav atbilstoši likumdošanai. Šie dokumenti padara mūs, deputātus, kā raustāmas lelles ministru rokās, ierēdņu rokās, jo viņi paļaujas uz to, ka mēs nelasīsim šos dokumentus, bet mums tie ir jālasa, jo mēs sakām savu galavārdu.
Kolēģi! Es vēlreiz aicinu neatbalstīt šos Ministru kabineta noteikumus, atdot atpakaļ Ministru kabinetam, lai tie cilvēki sakārto šo dokumentu, kā vajag, izveido anotāciju atbilstoši likumam, izstrādā rīkojumus, kas ir saprotami jebkuram iedzīvotājam, ne tikai juristiem... un arī - tikai dažiem.
Es aicinu neatbalstīt šos grozījumus un nosūtīt atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šis rīkojums Ministru kabinetā tapa ļoti ilgi laikam tāpēc, ka bija vajadzība izšķirties - vai atļaut rīkot Ziemassvētku tirdziņus vai ne. Tikai tad, kad Igaunija jau oficiāli paziņoja, ka viņi rīkos Ziemassvētku tirdziņus, - tikai tad Ministru kabinets sāka izskatīt šo jautājumu un tomēr atļāva rīkot Ziemassvētku tirdziņus.
Bet, tā kā tas jau bija par vēlu, tie, kas organizēja Ziemassvētku tirdziņu, kas tradicionāli Doma laukumā bijis gadu gadiem... diemžēl jau bija par vēlu, un viņi atteicās rīkot tradicionālos Ziemassvētkus Doma laukumā, kur cilvēki būtu varējuši izbaudīt to visu - Ziemassvētku gaisotni, mieru, mīlestību... un izbaudīt to prieku, kura mums pa pēdējiem diviem gadiem nebija tik daudz.
Tas ir tā kā... Mēs domājam ļoti lēnām un nedomājam par to soli, ko vajag veikt, - par vienu, diviem vai trim soļiem uz priekšu. Vajag domāt, kas būs pēc divām nedēļām, pēc mēneša.
It kā mums ir... Ministru kabinetā arī... tā stratēģiskā domāšana, organizācija, bet, nu, laikam nav tie cilvēki, kas var pieņemt to lēmumu.
Tāpat arī, piemēram, tas, ko es minēju savā ziņojumā... arī punkts 5.32.12., kur paredzēts, ka “tiek nodrošināta telpu ventilācija ar mehāniskās ventilācijas sistēmu vai dabīgo ventilāciju, lai oglekļa dioksīda (CO2) līmenis nepārsniegtu 1000 ppm, bet, ja tas nav iespējams, vismaz 15 minūtes astronomiskās stundas ietvaros nodrošina svaiga gaisa pieplūdi telpai”.
Komisijas sēdes laikā es pajautāju Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvim Edgaram Severam: ir vai nav tie mērītāji sporta skolās vai interešu izglītībā, vai sporta zālēs? Viņš atbildēja, ka - jā, dažās sporta hallēs ir, bet visur nav. Tomēr es esmu pārliecināts, ka nekur nav, es nekad neredzēju, ka ir. Un pierādījums tam ir. Šo rīkojumu mēs izskatījām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes laikā 7. decembrī, bet tieši nedēļu pēc tam, 14. decembrī, Ministru kabinets nolēma novirzīt 4,3 miljonus eiro gaisa kvalitātes mērītāju iegādei skolās.
Un, tā kā nauda ir izdota, tie būs nopirkti ne agrāk kā... varbūt tikai nākamajā gadā... tikai tad, kad bērni atgriežas no skolām... Tas nozīmē, ka... Nu redzat, kā - mēs pieņēmām rīkojumu vai lēmumu, bet izpildīt to mēs nevaram. Mēs tikai tradicionāli varam - atvērt logu un vēdināt.
Ja es pajautāšu... mums Saeimā ir arī saimniecības nodaļa... vai mums ir tā mērierīce, ar ko mēs varam, piemēram, gadījumā, ja Saeima janvārī atgriežas uz klātienes sēdi... atbilde laikam būs, ka - nē, mums nav joprojām. Es tā domāju. Nu, tā laikam ir. Būtu tā kā laiks piegādāt pa tām brīvdienām, lai mums Saeimā arī būtu tas mērītājs, lai mēs redzam, kā tas izskatās un kam atbilst arī mūsu gaiss... Saeimas Sēžu zālē vismaz.
Tāpēc aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu un atgriezt to atpakaļ uz Ministru kabinetu, un sagatavot daudz kvalitatīvāku.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo otro reizi.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Paldies par doto vārdu. Ir dažas sīkas tehniskas detaļas, kuras arī būtu jāzina gan kolēģiem, gan klausītājiem un skatītājiem.
Pirmkārt. Es vairākkārt komisijas sēdēs Veselības ministrijai esmu jautājis, kāds ir tas vakcinācijas līmenis, kurš jāsasniedz, lai beigtos ierobežojumi, beigtos cilvēku dalīšana vakcinētajos un nevakcinētajos. Kāds ir tas procentuālais daudzums, kas jāsasniedz? Pavasarī tie bija 70 procenti - tad iestāšoties pūļa imunitāte. Taču šobrīd tiek runāts par 90, 92, 95 procentiem. Tātad nav plāna, kurā brīdī beigsies šis kovida neprāts.
Otrkārt. Es aicināju komisijā izskatīt to, ka varbūt mums ir vērts vadīties pēc Zviedrijas varianta. Uz to Perevoščikova kungs parādīja datus, salīdzinot Latviju un Zviedriju. Šajā salīdzinājumā mēs redzējām īsto ainu. Zviedrijā riska grupa “60+” ir novakcinēta par 90 plus... procentiem. Mums tas ir stipri mazāk. Savukārt Zviedrijā no 15 gadu vecuma... uz augšu plus gadi... ir novakcinēts stipri mazāk nekā pie mums, mēs šajā ziņā esam gandrīz vai līderos.
Man ir jautājums - kurā brīdī mēs pievērsīsim uzmanību taisni riska grupām un beigsim tracināt sabiedrību, beigsim darbspējīgos cilvēkus izraidīt no valsts? Šobrīd jau ir zināms, ka 62 tūkstoši būs spiesti... ja ne visi, tad vismaz trešdaļa pametīs valsti... jau šobrīd.
Kolēģi, neatbalstīsim šo!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.
Klementjeva kungs, komisijas vārdā...?
I. Klementjevs. Komisijas vārdā gribu pateikt, ka komisija atbalsta šī lēmuma projekta virzīšanu un pieņemšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 909, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 51, pret - 24, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Pūces, Kristas Baumanes, Gata Zamura, Mārtiņa Šteina un Viestura Liepkalna lūgumu par pārtraukuma izsludināšanu šajā Saeimas 16. decembra attālinātajā ārkārtas sēdē.
Proti, lūgums skan: “Lūdzam izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 16. decembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtībā pirms lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai” izskatīšanas uz 15 minūtēm.”
Mums lēmums par šo lūgumu ir jāpieņem balsojot.
Neviens nav pieteicies runāt “par” vai “pret”. Tātad...
Lūdzu! Deputāts Aldis Gobzems vēlas runāt... “par” vai “pret”?
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Kolēģi! Mans lūgums ir... Nu, ņemot vērā, ka “Attīstībai/Par!” prasa faktiski pārtraukumu uz 15 minūtēm, ir liels jautājums - vai pēc tām 15 minūtēm sēde norisināsies vēl 15 minūtes vai turpināsies pusotru stundu, kā ierasts? Varbūt Seimas Prezidijs to varētu tā kā paziņot? Jo, ja tās ir vēl 15 minūtes, tad man nepietiks... 15 minūtēs izskaidrot to argumentāciju, kāpēc tiek prasīta demisija.
Sēdes vadītāja. Jūs runājāt “par” vai “pret”?
A. Gobzems. Ā, es runāju “pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis “pret”. Deputāti nav pieteikušies runāt “par”.
Lēmums ir jāpieņem balsojot.
Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsosim par pārtraukuma izsludināšanu sēdē uz 15 minūtēm! Par - 47, pret - 22, atturas - nav. Sēdē tātad ir jāizsludina pārtraukums.
Atbildot uz deputāta Gobzema jautājumu par pārtraukumiem Saeimas sēdēs, - mēs, ja vien nav kādu ārkārtēju apstākļu, vienmēr pieturamies pie šiem pārtraukumiem, un sākotnējie pārtraukumi, arī mainoties... iespējams, kādiem ārkārtas pārtraukumiem, tiek paturēti.
Vēlos jūs arī informēt, ka ir sasaukta Frakciju padome šajā sākotnēji iecerētajā garākajā pārtraukumā pulksten 12.35. Tā kā Frakciju padome ir sasaukta un tai ir jāpieņem tās darba kārtībā izskatāmie jautājumi... ar lēmumiem, tad šis pārtraukums pulksten 12.30 arīdzan būs jāizsludina.
Līdz ar to vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.
Pārtraukums sēdē līdz pulksten 12.16.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt šā gada 16. decembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai”.
Iesniedzēju vārdā - deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, 99 Saeimas deputāti! Es šīs tuvākās stundas laikā mēģināšu bez emocijām izskaidrot to, cik daudzas pretlikumības ir pieļāvusi valsts vara, policija. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāda rīcība nav bijusi iespējama bez augstākās policijas vadības un, ļoti iespējams, ne tikai... ļoti iespējams... bet faktiski - bez iekšlietu ministres Marijas Golubevas līdzdalības.
Sāksim ar ļoti vienkāršu juridisku detaļu. Šī juridiskā detaļa ir tāda: privātajās tiesībās ir atļauts viss, kas nav aizliegts ar likumu, savukārt publiskajās tiesībās ir atļauts tikai tas, kas ir atļauts ar likumu.
Administratīvais process - tās ir publiskās tiesības, un publiskajās tiesībās tātad ir atļauts tikai tas, kas ir atļauts ar likumu. Publiskās tiesības attiecas arī uz šādu jomu - Saeimas deputāta aizturēšanu. Un Saeimas deputāta aizturēšana ir iespējama tikai un vienīgi tad, ja Saeimas deputāts izdara noziegumu.
Pat pieņemot, ka ir... pat tad, ja es atzītu, ka ir noticis jebkāds mans likumpārkāpums, ir atļauts šajā procesā, publisko tiesību procesā, tikai tas, kas atļauts ar likumu. Tātad aizturēt mani var tikai nozieguma izdarīšanas brīdī, nevis jebkad, kad ienāk prātā. Tas ir numur viens. Un tas nav paplašināms plašāk, to pat māca Juridiskās fakultātes pirmajā kursā.
Un jurisprudencē... Par attiecīgu galasecinājumu nevar pieņemt kaut kāda viena advokāta, kas ir uzaicināts uz Saeimu, viedokli. Mēs nezinām, kas viņu ir nopircis, apmaksājis. Advokāts nav neitrāla persona. Advokāts vienmēr pārstāv kāda intereses. Pastara kungs attiecīgi pārstāv kāda intereses, tāpat kā Plepa kungs pārstāv kāda intereses. Advokāts - tā nav tiesa, kas pieņem attiecīgus lēmumus.
Skaidrs, ka pozīcija, arī lasot ziņojumu, ļoti frivoli paziņoja par faktiem.
Un tagad par faktiem. Visi šie fakti ir fiksēti videomateriālos. Tie ir publiski pieejami, ir fiksēti virkne audio... kas arī publiski pieejami... un vēl tiks publiski izsludināts.
Fakts numur viens. Vai man - kā Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības pārvietoties autobusā pa Latvijas Republikas teritoriju? Jā, man ir tādas tiesības. Tas nav likumpārkāpums. Ne administratīvs, ne krimināls likumpārkāpums. Vai man ir tiesības izkāpt no autobusa jebkurā Latvijas Republikas pilsētā? Jā, man ir tādas tiesības - izkāpt jebkurā Latvijas Republikas pilsētā no autobusa. Vai man ir tiesības izkāpt no autobusa benzīntankā? Jā, man ir tādas tiesības. Vai tas ir vai nav likumpārkāpums - benzīna tūlītēja ieliešana benzīna bākā? Nē, tas nav likumpārkāpums.
Turklāt - vai man ir likumīgas tiesības sasveicināties ar cilvēkiem, kas brīvprātīgi ir pie manis pienākuši, un ar viņiem nofotografēties? Brīvā valstī un demokrātiskā valstī man ir šādas tiesības.
Viss mans brauciens pa Latviju, kas bija redzams nepārtrauktās tiešraidēs, bija braukāšana autobusā, izkāpšana no tā un nofotografēšanās ar cilvēkiem. Un demokrātiskā, brīvā valstī to ir tiesības darīt. Tas ir numur viens.
Numur divi. (Fonā bērnu balsis.) Mīļie bērniņi, bišķiņ, bišķiņ klusāk! Numur divi. Sāksim pēc kārtas. Sāksim ar Tukumu. Tātad - par procesuāliem jautājumiem.
Vai man jebkādā veidā ir jāreaģē uz jebkuru cilvēku, kurš pie manis pienāk dzeltenā vestē, nestādoties priekšā, kas viņš tāds ir, un nepasakot, kādā sakarā viņš ir pienācis, neuzrādot nekādus dokumentus? Numur viens. Un juridiskā atbilde ir tāda: man nekā nav jāreaģē. Tukuma policija... un tas ir fiksēts ar video, audio un visu pārējo... visi tie policisti - neviens man nestādījās priekšā personīgi, neviens! Virknei no viņiem vispār nebija uzrakstu, kādi ir viņu uzvārdi (kur nu vēl runāt par personu apliecinošiem dokumentiem!).
Numur divi. Procesuāla darbība. “Gobzema kungs, pienāciet pie mašīnas” (kaut kādas melnas mašīnas), “panāciet maliņā” - tādas procesuālas darbības nav Latvijas Republikas teritorijā. “Panākt maliņā” mani aicināja cilvēki dzeltenās vestēs, kas nav stādījušies priekšā. Ļoti zīmīgi. Ļoti zīmīgi! Un tas ir fiksēts video. Mani aizturēja par to, ka es nepanācu maliņā, nepienācu pie netrafarētas melnas automašīnas, kurā mani ar varu mēģināja iestumt. Netrafarētas melnas automašīnas. Lai gan saskaņā ar likumu... pat ja mani aiztur, mani ir jāievieto vienu pašu atsevišķā nodalījumā, nost no jebkura cilvēka, īpašā šim notikumam piemērotā transportlīdzeklī.
Tālāk. Es, protams, neļāvos, ka mani ievieto šajā transportlīdzeklī - netrafarētā, nesaprotamā mašīnā. Pēc tam mani vilka benzīntankā šie cilvēki, kuri man neizskaidroja, lai gan viņiem tika vairākkārt prasīts... un tas ir fiksēts video - neviens neizskaidroja tiesības un pienākumus, lai gan tas ir viņu ikdienas pienākums - izskaidrot man tiesības un pienākumus. Vilka uz nākamo mašīnu, kurā... mani mēģināja iedabūt transportlīdzeklī - nevis atsevišķā nodalījumā, bet nodalījumā, kurā jau atradās nepazīstama sieviete. Tajā brīdī cilvēks, kurš mani nav iepazīstinājis ar sevi, nav stādījies priekšā, nav skaidrojis manas tiesības un pienākumus, vardarbīgi izlauza man rokas un uzlika rokudzelžus.
Tālāk. Mani ievietoja mašīnā un aizveda uz policijas iecirkni. Kā tas ir redzams audio... un būs publiski pieejams visur. Policijas iecirknī man neizskaidroja manas procesuālās tiesības. Man blakus atradās mans pārstāvis, kuru neielaida policijas iecirknī, bet kuru es pilnvaroju. Numur divi.
Numur trīs. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu mani... pat pieņemot, ka mani varētu aizturēt, pat pieņemot... teorijā... Lai gan mani nevar aizturēt kā Saeimas deputātu, mani var aizturēt līdz personības noskaidrošanas brīdim. Mana personība tika noskaidrota, vēl neesot iecirknī, jo visi zina, kas es esmu. Tātad mani bija nekavējoties jāatbrīvo. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu man nav jāgaida un jānīkst četras stundas, tā ir manas brīvības ierobežošana, par to mēs vēl patiesāsimies ar Latvijas Republiku, policiju... ļoti iespējams, arī ar Mariju Golubevu. Četras stundas mani vienkārši marinēja - man nelika parakstīt... man nepiedāvāja nekādus dokumentus; man neprasīja nekādus jautājumus. Mani četras stundas vienkārši marinēja izolatorā - ik pa 20 minūtēm pienāca, palūrēja uz mani un aizgāja. Lai gan - saskaņā ar administratīvo procesu - personības noskaidrošanas brīdis ir pēdējais brīdis, kad mani var aizturēt, un tad mani ir jāatbrīvo, jo administratīvajā procesā paskaidrojumu sniegšana ir iespējama pēc tam. Tā, lūk.
Ļoti dīvaina situācija, ka... Mēs pārvietojāmies pēc viena principa... Lai gan es biju teicis, ka es būšu konkrētā laikā konkrētās pilsētās un izkāpšu no autobusa... Ļoti dīvaini, ka pēc analoga scenārija, lai gan... tas ir redzams visos video - mēs visi, gan es, gan cilvēki, kas nāca ar mani nofotografēties, bijām absolūti miermīlīgi, un vienīgie, kas provocēja vardarbību, jebkāda veida vardarbību, bija policisti, kuri nezināja tiesības. Talsos mani nearestēja, lai gan tur bija tieši tāda pati situācija, analoga. Ne ar ko neatšķīrās no jebkuras citas vietas.
Tālāk mēs pārvietojāmies uz Ventspili. Ventspils - tas ir īpašs stāsts. Es izkāpu... Es nebiju nekur ziņojis - nekur! -, ka Ventspilī ieradīšos vakarpusē; es biju ziņojis, ka Ventspilī būšu pa dienu. Turklāt es biju ziņojis, ka būšu pie lielveikala, tieši tāpat kā Tukumā... pie Lidl lielveikala. Taču es nebiju pie Lidl lielveikala, es biju pavisam citā vietā - Ventspilī es biju pie “Klavierēm”. Es kā pazīstams cilvēks izkāpu pie “Klavierēm” - pastaigāties pa parku. Manu brīvību pastaigāties pa parku ierobežoja vesels bars policistu, kas man apstājās apkārt un sāka mani grūstīt. Lai gan es nebiju agresīvs, es nevienu neapdraudēju, es pastaigājos Ventspilī... laukā... pa svaigu gaisu.
Tālākais, kas notika. Policisti ne tikai sāka mani grūstīt, viņi mani aizturēja, lauza rokas. Uz kāda pamata? Ko es darīju nepareizi? Es nedrīkstu - kā brīvs cilvēks - izkāpt no autobusa un pastaigāt Ventspilī pa ielu? Bet ar to viss nebeidzās. Arī Ventspilī neviens policists man neizskaidroja manas procesuālās tiesības un manus pienākumus - nevienā brīdī. Vēl vairāk - pret mani tika pielietota vardarbība. Proti, ņemot vērā, ka es braukāju, un zinot, kāda saķeršanās... es biju aprīkots ar skaņu ierakstošu ierīci, lai fiksētu visus policijas pārkāpumus. Pie manis pienāca Ventspils policijas darbinieks Apinis, Jānis Apinis, un vardarbīgi saplēsa šīs skaņu ierīces... norāva no manis vardarbīgi. Uz kāda pamata? Uz kāda likuma pamata policijas darbinieks to var darīt?
Tāpat Ventspils policijas priekšnieks, iecirkņa priekšnieks, Zanders bez jebkāda pamata sāka miermīlīgiem cilvēkiem pūst piparu gāzi acīs, un tas ir konstatēts video. Cilvēkiem, kas nebija agresīvi... neviens. Arī Ventspilī vienīgie, kas provocēja agresiju, bija policijas darbinieki, un viss.
Tālāk. Policijas iecirknī es automātiski paziņoju, kas ir mans advokāts. Es paziņoju, ka man ir arī pārstāvis uz vietas. Es lūdzu nekavējoties sazināties ar manu advokātu. Es lūdzu nekavējoties mani atbrīvot, jo mana personība tika nekavējoties noskaidrota. Mani neatbrīvoja, mani turēja policijas gaitenī. Pie manis bija norīkoti divi policijas darbinieki, un es tiku turēts policijas gaitenī četras stundas. Man nedeva... es paskaidroju policijai, ka, tā kā mana personība ir noskaidrota un mani ir jāatbrīvo, es neparakstīšu nevienu dokumentu un administratīvajā procesā visus paskaidrojumus es varu sniegt pēc tam. Tādas juridiskas tiesības man ir.
Policijai bija mani jāatbrīvo. Viņi mani neatbrīvoja, viņi mani vienkārši turēja četras stundas, atņēma manu brīvību. Tad, kad bija atlikušas septiņas minūtes līdz pilnām četrām stundām, viņi mani, neko neliekot parakstīt, izlaida. Un viss.
Izejot ārā no policijas iecirkņa, policijas darbinieki... virkne no viņiem... tur atradās miermīlīgi iedzīvotāji, kas nekādā veidā netaisīja nekādas nekārtības un vienkārši fotografējās ar mani... bez jebkāda pamatojuma pielietoja skaņu... sirēnas, lai gan likums “Par policiju” skaidri un gaiši pasaka, kad speciālos līdzekļus drīkst un kad nedrīkst lietot. Tātad šie skaņu signāli tika pielietoti viena vienīga iemesla dēļ - lai nebūtu iespējams ar cilvēkiem sarunāties.
Bet likums “Par policiju”, Administratīvā procesa likums vai jebkurš cits likums šādas tiesības un pilnvaras policijai neparedz - lietot skaņu pastiprinošus īpašos, speciālos līdzekļus, lai traucētu cilvēkiem vienkārši sarunāties. Tātad arī Ventspilī nekārtības radīja policija - ar policijas vadības uzdevumu.
Tālāk. Es devos uz Liepāju, es biju Liepājā. Es biju informējis iepriekš, ka es būšu Liepājā sešos vakarā - sešos vakarā! Es Liepājā ierados pirms pusnakts. Es nebiju izziņojis neko par to, ka es būšu Liepājā pirms pusnakts, nedz vēl kaut ko. Es vienkārši ar autobusu iebraucu Liepājā. Es izkāpu no autobusa pirms Liepājas un iekāpu privātā transportlīdzeklī.
Un man ir liels jautājums. Kāpēc policijas darbinieki izsekoja šo privāto transportlīdzekli?
Patiesībā ir liels jautājums - kāpēc policija visu nedēļu vajāja mani jebkur, kur es dotos? Un paralēli vajāja manu dzīvesvietu... manus bērnus, manu ģimeni. Kāpēc un uz kāda tiesiska pamata?
Vai es - kā Saeimas deputāts - nedrīkstu pārvietoties pa Latvijas Republikas teritoriju? Vai jebkurš autobuss, pat ja uz šī autobusa ir mana fotogrāfija, nedrīkst pārvietoties pa Latvijas Republikas teritoriju? Kurš likums to aizliedz?
Kurš likums atļauj vajāt, izsekot, sekot, nepārtraukti braukt līdzi, terorizēt Saeimas deputātu? Kurš likums? Nav tāda likuma. Nedz Satversme, nedz likums “Par policiju”, nedz viss pārējais... neparedz to.
Sāk terorizēt autobusa šoferi, sāk terorizēt šoferus, kas brauc ar privāto mašīnu, kurā es iekāpu, vienkārši ieliku savu somu un... braucu ar privāto mašīnu, sēdēju mašīnā. Tas viss ir fiksēts video un audio.
Es iebraucu Liepājā, lai pārnakšņotu. Es brīvi iegāju viesnīcā “Līva”, lai reģistrētos (tātad - kā viesnīcas viesis), un pēc mirkļa es gribēju iziet no viesnīcas - kā brīvā valstī brīvs cilvēks pusnaktī iziet no viesnīcas. Viesnīcas durvīm priekšā nostājās desmitiem policijas darbinieku! Sakiet, lūdzu, kurā demokrātiskā valstī parlamenta deputāts vai jebkurš cilvēks nedrīkst iziet no viesnīcas ap pusnakti? Kāpēc viņš nedrīkst iziet no viesnīcas? Ir kāds likums, kas to aizliedz?
Visos video ir redzams, ka es esmu absolūti miermīlīgs; visos video - nedēļas garumā - ir redzams, ka ikvienu cilvēku, ko es esmu saticis, es esmu aicinājis uz miermīlīgumu, nevis uz agresiju.
Veiksmīgas sakritības kārtā es tiku ārā no viesnīcas “Līva” un gāju pastaigāties viens pats. Viens pats pa Liepāju. Aiz manis sāka veidoties cilvēku grupiņa, tie bija cilvēki, kurus es nepazīstu... nevienu nepazinu... kurus es nebiju tur aicinājis. Pēkšņi pieskrēja... saskrēja ap mani ļoti daudz policistu. Un es vienkārši gāju. Es nebļaustījos... es vienkārši gāju, un tas ir fiksēts video. Tas ir fiksēts tiešraidēs un tamlīdzīgi.
Policijas darbinieks Ļaudups no... nezinu, no kurienes viņš ir, bet uzvārdu es piefiksēju... sāka lauzt man pirkstus (un tas ir fiksēts video)... sāka man plēst drēbes un lauzt pirkstus tikai tāpēc, ka es gāju pa Liepāju. Es vardarbīgi tiku ielikts policijas transportlīdzeklī - par to, ka es gāju pa ielu! - un tiku aizvests uz policijas iecirkni.
Policijas iecirknī mani neievietoja izolatorā, es atrados gaitenī. Un tad, kad es policijas iecirkņa attiecīgajai personai atkārtoju to pašu mantru, ka man ir tāds un tāds advokāts, ka visus dokumentus vajag kārtot pie viņa, ka mana personība ir tāda un tāda, mans personas kods ir tāds un tāds, tad policijas darbinieks, kas veda šo lietu, sāka izlikties, ka viņš mani nepazīst. Un tikai tad, kad es viņam pateicu (piedodiet, bet es tieši tādiem vārdiem pateicu), vai tiešām viņš ir tik neizglītots cirvis, ka viņš neatpazīst pazīstamu Saeimas deputātu, viņš atzinās, ka viņš mani pazīst. Tātad tika konstatēts, kāda ir mana personība, bet es tik un tā netiku atbrīvots pēc personības konstatēšanas.
Man netika uzrādīti nekādi dokumenti. Man netika izskaidrotas nekādas manas tiesības, nekādi mani pienākumi. Mani neiepazīstināja... neviens no policijas darbiniekiem, kuri man pieskrēja klāt, lauza manas rokas un plēsa manas drēbes, neiepazīstināja... kas viņi tādi ir, kā sauc viņus, kādus amatus viņi ieņem un kāpēc viņi vispār man ir pieskrējuši klāt, kāpēc viņi mani ir aizturējuši.
Tieši tāpat nākamajā rītā... es izgāju no viesnīcas “Līva” un tieši tāpat pastaigājos pa Liepāju, un iekāpu tieši tajā pašā autobusā, ar kuru tieši tāpat turpināju braukt uz nākamajām pieturvietām, kurās es izkāpu un tieši tāpat nofotografējos ar cilvēkiem... Nofotografējos ar cilvēkiem! Es uzsveru vēlreiz - nofotografējos ar cilvēkiem! Es nezināju, ka brīvā valstī nofotografēties ar cilvēkiem ir likumpārkāpums; ka tas ir noziegums, par kuru atņem brīvību - vardarbīgi atņem brīvību... un taisa nekārtības tieši policija.
Es tālāk devos uz Kuldīgu. Kuldīgā mani sagaidīja atkal desmitiem policistu. Un man sekoja... gan Kuldīgā man sekoja... Kuldīgā mani nearestēja, man sekoja ceļā uz Saldu.
Un ļoti zīmīgi, ka vietējie lauku policisti izturējās mierīgi, bet tieši tie, kas brauca no Rīgas līdzi, bija agresīvi, trokšņoja, taisīja nekārtības, vajāja, pielietoja bez likuma attiecīga regulējuma... vienkārši piebrauc un lieto skaņas signālu - brauc pūlī iekšā ar mašīnu un lieto skaņas signālu. Kāpēc? Tur vienkārši stāv cilvēki, viņi vienkārši stāv, viņi neko sliktu nedara. Stāv uz ielas cilvēki, un policijas mašīna brauc cilvēkos iekšā - ar skaņas signālu, lai trokšņotu. Un tā tas notika gandrīz visā Latvijā.
Es pateikšu vēl vairāk. Nākamajā dienā tātad es turpināju Saldū, piestāju Dobelē, piestāju... es piestāju Jelgavā arī. Un Jelgavā es piestāju vietā, kurā es nebiju plānojis apstāties, pavisam citā pilsētas vietā. Es neko nevaru izdarīt, ka es esmu populārs cilvēks Latvijā un pie manis pienāk cilvēki, kuri grib ar mani nofotografēties vai parunāties, jo, kā jūs redzat, lielākoties visur, kur... es teicu, ka es braukšu pie lielveikaliem, bet gandrīz nekur es nebiju pie lielveikaliem, un gandrīz nekur es nebiju tajā laikā, kurā es biju pateicis, ka es būšu pie lielveikaliem. Tas ir ļoti zīmīgi.
Bet interesantais sākās nākamajā dienā. Es atbraucu mājās pēc otrās dienas, un ļoti interesanti, ka mani otrajā dienā nearestēja. Un mani nearestēja tikai viena vienīga iemesla dēļ - tāpēc, ka cilvēki, Latvijas sabiedrība, jau bija sacelti kājās un varai jau bija bail mani arestēt. Bail!
Tātad nevienā no šīm vietām man netika skaidrotas manas tiesības, mani pienākumi, lai gan policijai, kas katru dienu dara vienu un to pašu, visā Latvijā no galvas vajadzētu zināt šīs tiesības un pienākumus - no galvas! -, nevis drudžaini meklēt lapiņas... un neatrast... lai izskaidrotu, un aizmirst, ka vajag paskaidrot tiesības.
Es izbraucu no mājām trešdien, un man uz ceļa seko drošības policija... automātiski... drošības policijas mašīna. Mums ir nofilmēts viss. Es braucu līdz Siguldai, un man seko valsts vara. Kāpēc? Es esmu noziedznieks? Pret mani ir ierosinātas kaut kādas krimināllietas, es esmu pastrādājis noziegumus? Fotografēties ar cilvēkiem ir noziegums? Vai braukt autobusā ir noziegums? Kas tieši ir noziegums? Vai benzīntankā apstāties un uzreiz, momentāni, pēc sekundes, liet degvielu... vai liet degvielu bišķiņ vēlāk? Ja tu nokavē minūti, tātad tu jau esi noziedznieks.
Vēl ļoti interesanti. Mēs esam piefiksējuši, kas ir policijas meli, par Tukumu runājot... ka ir pretenzijas bijušas... tajā brīdī no benzīntanka. Es atvainojos, tur bija automātiska benzīna uzpildes stacija, tur vispār nebija, kam izteikt pretenzijas. Tas viss ir fiksēts video. Policija arī melo.
Tātad sekošana man turpinājās cauri visai Latvijai. Mēs esam piefiksējuši, tas ir video redzams. Daugavpilī bija tāda situācija, ka pūlī bija iebraucis transportlīdzeklis un tika ieslēgta skaņu pastiprinošā iekārta, un es pieeju un tādā skarbā balsī lūdzu izslēgt skaņu pastiprinošo iekārtu. Saskaņā ar likumu skaņu pastiprinošo iekārtu drīkst ne tikai ieslēgt... likumā noteiktos gadījumos... bet arī izslēgt drīkst tikai persona, kas vada transportlīdzekli, nevis cilvēks, kurš sēž blakus. Kāpēc cilvēks, kurš sēž blakus, aiztiek skaņu pastiprinošās ierīces, sirēnas? Viņš uz to tika pilnvarots? Likums to paredz? Kas bija par pamatu to visu lietot visa ceļa garumā?
Cik valsts resursu tika iztērēti, lai nedēļu izsekotu... un pa vakariem... kas ir konstatēts tātad videonovērošanas kamerās, - ka drošības policijas darbinieki policijas formās slapstās gar manu māju. Ar kādām tiesībām? Ar kādām tiesībām tiek biedēta mana ģimene un mani bērni, nepilngadīgie bērni? Pret kuru Saeimas deputātu vēl Latvijas Republikas teritorijā izturas tā, ka viņam katru dienu līdzi brauc policija? Pret kuru Saeimas deputātu vēl izturas tā, ka gar viņa māju slapstās policija? Visi mašīnu numuri ir piefiksēti. Visi cilvēki ir piefiksēti.
Kā ir izskaidrojams tas, ka neviens policijas darbinieks neprot izskaidrot tiesības un pienākumus? Kā ir izskaidrojams tas, ka policijas priekšniekam Rukam ir laiks intervijām televīzijā, bet nav laika atskaitīties Saeimas frakcijas vadītājam?
Tagad parunāsim par drošības dienestiem. Valstī bija kāds apdraudējums, ka nedēļu drošības dienesti ar speciālajiem transportlīdzekļiem, netrafarētiem transportlīdzekļiem, kas mainījās (tie nebija viens vai divi, transportlīdzekļu bija daudz vairāk, un tie visi ir fiksēti videonovērošanas... video, tie ir fiksēti video), mani izsekoja? Kāpēc mani izsekoja Valsts drošības dienests, filmēja ar Sony videokamerām, ar attiecīgiem numuriem? Kas liecina par drošības dienesta profesionalitāti, ja šie visi drošības dienesta darbinieki ir fiksēti, atpazīti un tikai uz nedēļas beigām viņi sāk lietot tos līdzekļus, kurus mēs viņiem sakām... kā viņiem būtu jāstrādā, lai viņi būtu nepamanāmi, pazustu pūlī un tamlīdzīgi.
Kā tas ir iespējams - valstī, kurā mēs runājam par to, ka mums ir apdraudējums no Krievijas vai no kurienes... laikā, kad nedēļā... katru dienu desmitiem tūkstošu nodokļu maksātāju naudas... eiro tika tērēti, lai sekotu deputātam Gobzemam? Valsts drošības dienests nepiefiksēja, ka pilnīgi likumīgā ceļā, piezvanot uz Airbnb, pie prezidenta pils varēja noīrēt dzīvojamās telpas. Kāpēc tur vispār var noīrēt dzīvojamās telpas? Ikviens - terorists, Krievijas specdienestu darbinieks... ikviens... valstij (es uzsvēršu - valstij!) piederošas telpas, nevis privātīpašniekam, bet valstij piederošas telpas Pils laukumā.
Kāpēc visas darbības, kas notika Pils laukumā...? Bija redzams, ka cilvēki, kas ir nākuši Pils laukumā, visi bija miermīlīgi, viņi nāca ar dziesmām, viņi nāca ar dejām, viņi nāca ar klavierēm. Kāpēc visas grūstīšanās sāka policija, atņemot cilvēkiem viņu īpašumus? Visas provokācijas nāca no valsts varas. Pilnīgi visas. Pilnīgi visās pilsētās, pilnīgi jebkur, kur es pēdējās nedēļas laikā atrados. Pilnīgi visur, kur es biju, vietējie policisti informēja mani, ka tas ir rīkojums no augšas.
Un tas bija acīmredzami, ka vietējie policisti neiesaistījās miermīlīgā notikumā, kad deputāts izkāpj no autobusa un ar dažiem cilvēkiem nofotografējas, pavada konkrētā vietā 20 minūtes un brauc tālāk. Un tas notiek laikā, kad mēs raujam Baltkrievijas karogus un nosodām Krievijā protestus... nevis protestus, bet protestu apspiešanu. Ir uzfilmēts video, kur policijas darbinieki rauj pensionārus aiz matiem. Uz kāda tiesiska pamata? Kāpēc? Kāpēc policijas darbinieki grūsta sievieti pensijas gados, kura stāv ar diviem kruķīšiem? Lai demonstrētu varu? Lai biedētu cilvēkus? Vai lai biedētu politisko opozīciju?
Es atgādināšu, ka demokrātiskā valstī politiskajai opozīcijai ir tiesības izteikt viedokli, ir tiesības pārvietoties pa Latvijas Republikas teritoriju, ir tiesības paust savus uzskatus, kas nesakrīt ar valdošās varas uzskatiem, ir tiesības kritizēt valdošo varu. Un demokrātiskā valstī (to, starp citu, ir konstatējusi Satversmes tiesa) nav jāprasa atļauja, lai šīs tiesības paustu.
Mēs esam savākuši stundām garus videomateriālus par policijas nekompetenci. Mēs esam savākuši stundām garus materiālus par to, kā policija mani izseko, vajā, nepaskaidrojot iemeslu, kāpēc es tieku vajāts. Mums ir video, kur mēs piebraucam Cēsu pusē pie kafejnīcas, lai pačurātu un paēstu. Un policija mani vajā. Kurš likums, likuma “Par policiju” pants to ļauj darīt?
Mēs piegājām pie šiem policistiem, pie slavenās Cēsu policistes Cīrules, un es uzdevu jautājumu gan tiešajā ēterā... tas ir ierakstīts video... saskaņā ar kura likuma pantu viņa mani vajā šajā brīdī un kāpēc viņa seko man šajā brīdī, un viņa nevarēja atbildēt. Lai gan policistiem vajadzētu varēt atbildēt par jebkuru darbību, kuru viņi veic, viņa nevarēja paskaidrot, kāpēc viņa brauc visu ceļu man līdzi - no Cēsīm uz Valmieru, tālāk uz Smilteni... un tādā garā.
Kāpēc mani vajā policists Savčenko, visticamāk, drošības dienesta darbinieks, kad es atrodos Rīgas Centrāltirgū un dalu nabadzīgiem cilvēkiem bez maksas plovu... un arī veic procesuālu darbību? “Panāc maliņā!” Kas policijā tā ir par tādu lietu, par tādu procesuālu darbību - “Panāc maliņā!”? Ļoti izplatīta katrā pilsētā, un pamatā to darīja no Rīgas sūtīti policisti, kas sekoja man visu ceļu.
Es atgādinu - tāda procesuāla darbība kā “Panāc maliņā!” neeksistē. Un man kā brīvam cilvēkam, kā Saeimas deputātam nav jāreaģē uz cilvēku, kurš nav stādījies priekšā, kurš nav skaidrojis savas procesuālās tiesības. Un Tukums tam ir īpašs piemērs. Mani sāka grūstīt, plēst man drēbes, lauzt man rokas, tāpēc ka es neizpildīju (pēdiņās) “procesuālu darbību” - “Panāc maliņā!”... līdz netrafarētai mašīnai.
Man nekur nav jāiet maliņā. Manas pilsoņa tiesības skaidri un gaiši pasaka, ka man nav jāpakļaujas pretlikumīgai policijas rīcībai. Beigu galā es nemaz nezināju, ka tie ir policisti, jo dzeltenu vesti var uzvilkt jebkurš. Jebkurš var pielikt rāciju. Pie manis pieskrēja puišeļi dzeltenās vestēs un sāka man lauzt rokas. Vienkārši tāpat, lai gan es biju miermīlīgs, smaidīgs, draudzīgs un aicināju visus cilvēkus visā Latvijas Republikas teritorijā būt miermīlīgiem un draudzīgiem. Un finālā Ruka kungs kā policijas vadītājs par to visu nevis publiski sabiedrībai skaidro situāciju, bet vēl ņirgājas, ka man roku dzelži uzlikti, lai es nesavainotu sevi.
Ruka kungs un Golubevas kundze! Jūs nedēļas laikā esat izdarījuši visu, lai policijas prestižs tiktu sadragāts - totāli sadragāts! Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jums būtu jāatkāpjas no ieņemamā amata.
Golubevas kundze, kā minimums, jums būtu jāprasa Valsts policijas priekšnieka un Valsts drošības dienesta vadītāja, tātad Armanda Ruka un Normunda Mežvieta, atkāpšanās no pienākumu pildīšanas par tiem neskaitāmajiem - neskaitāmajiem! - procesuālajiem pārkāpumiem, par to acīmredzamo neprofesionalitāti un nekompetenci, par to, ka tieši policija ir provocējusi vardarbību un tieši policijas rīcība ir novedusi pie tā, ka nedēļas garumā kāds ir ticis savainots, lai gan policijas uzdevums kā reiz ir rīkoties pretēji.
Policijas uzdevums saskaņā ar likuma “Par policiju” 11. pantu... noteic, ka policistam (katram policistam, sākot ar Armandu Ruku un Normundu Mežvietu un beidzot ar ierindas policistu) ir jāpalīdz deputātam; tas ir pienākums - nevis tiesība, bet policista papildpienākums - palīdzēt deputātam. Visa brauciena laikā man policija nepalīdzēja. Tieši otrādi - taisīja nekārtības, plus vajāja, kā jau es to teicu iepriekš.
Un ir vēl viena lieta. Man kā Saeimas deputātam, tāpat kā visiem pārējiem 91 deputātam, kuri šobrīd piedalās Saeimas sēdē, ir pienākums - nevis tiesība, bet pienākums - tikties ar vēlētājiem, komunicēt ar cilvēkiem, uzklausīt viņus. Un šo pienākumu es arī esmu pildījis. Par to, ka es pildu savus deputāta pienākumus (un jums var nepatikt mana personība, tāpēc ka es esmu opozīcijā un esmu diezgan spēcīga personība), demokrātiskā valstī neliek roku dzelžus, nelauž pirkstus, nenodara miesas bojājumus, kuri man ir konstatēti video, - miesas bojājumus, kuru nebūtu, ja policijas darbinieki pret mani neizturētos vardarbīgi.
Un nobeidzot. Es gribu pateikties visiem policistiem visā Latvijā, kuri neiesaistījās vardarbības procesā. Īpaši gribu pateikties lauku un mazo pilsētu vietējiem policistiem. Es gribu pateikties visiem cilvēkiem, kuri neiesaistījās nekādā vardarbībā. Es gribu pateikties visiem maniem atbalstītājiem un visai sabiedrībai, kurai bija iespēja nedēļas garumā redzēt testu demokrātijai, kuru acīmredzami neizturēja Valsts policija, Valsts drošības dienests, kurš nenodarbojās ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Un man rodas liels jautājums: kāpēc Valsts drošības dienests tērē resursus, un vai tiešām tas ir mērķtiecīgi uzturēt divus, ja ne vairāk, fake profilus tviterī - Cardinalis Ravus un tur... profesors... kā viņu tur sauc... neatceros no galvas tagad... lai nepārtraukti nedēļas garumā liktu ziņas par mani.
Mēs piefiksējām, no kuras puses ar to Sony kameru filmēja, un acīmredzami ir skaidrs, ka tie ir drošības dienesta konti. Vai tiešām drošības dienests nodarbojas ar fake kontu veidošanu sociālajos tīklos? Visu nedēļu viņiem nekas cits nav jādara, kā jābraukā Saeimas deputātam līdzi? Es domāju, Golubevas kundzei par to vajadzētu uzdot dažus jautājumus Mežvieta kungam un Ruka kungam.
Un, noslēdzot šo runu, Saeimas deputātiem, arī no pozīcijas, gribu teikt: es saprotu, ka mēs esam politiski pretinieki, es saprotu, ka daļai no jums ir prieks par to, kas ir noticis, bet es gribu uzsvērt un aicinu jūs padomāt par to, ka var pienākt diena, kad arī jūs varat atrasties līdzīgā situācijā, var pienākt diena, kad jūs varat būt opozīcijā. Un tad nevajag brīnīties.
Tāpēc tiesiskā valstī... Es aicinu - neatkarīgi no tā, vai Gobzems ir vai nav pozīcijā, ir vai nav opozīcijā, - tomēr mazliet objektīvi paskatīties uz esošo situāciju un konstatēt, ka brīvā valstī brīvs cilvēks ir tiesīgs ar autobusu braukt no vienas pilsētas uz otru, izkāpt no tā un nofotografēties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds iekšlietu ministrei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (iekšlietu ministre).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienījamie sēdes klausītāji un skatītāji! Deputātam Gobzemam varu teikt to, ka policijas priekšnieks Ruka kungs veiks pārbaudes par visiem aizturēšanas faktiem, šo pārbaužu rezultātus es redzēšu, tad arī vērtēsim.
Bet, ņemot vērā to, ka deputāti ierosināja izteikt man neuzticību kā iekšlietu ministrei, mana runa skars plašāku jautājumu loku.
Pirms 196 dienām, stājoties iekšlietu ministres amatā, es teicu, ka mana darba atslēgvārdi būs “cilvēcīgums”, “reformas” un “sadarbība”. Tajā dienā, 3. jūnijā, vēl nebija atklāti sācies hibrīduzbrukums Latvijai, pie Ukrainas robežas vēl nebija 100 tūkstoši Krievijas karavīru, Baltkrievijā vēl nebija ievilināti (Skaņas defekts.)... tūkstoši trešo valstu pilsoņu, kuriem solīts, ka caur mežiem pie robežas var viegli tikt uz Eiropu, un populisti vēl nebija sākuši pārvērst cilvēku nogurumu no kovida savā politiskajā kapitālā.
Šobrīd, saskaroties ar agresiju, šiem trim atslēgvārdiem, manuprāt, ir vēl lielāka nozīme.
Pirmkārt, par cilvēcīgumu. Es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktu visdziļāko paldies tiem Latvijas robežsargiem, policistiem, arī zemessargiem, kuri dienu un nakti sardzē saskaras ar Lukašenkas režīma necilvēcīgo rīcību, izmantojot hibrīdkara metodes pret cilvēkiem, kurus tas nežēlīgi lieto kā dzīvo munīciju; lai pateiktu paldies tiem valsts un pašvaldību policistiem, kurus, dienesta pienākumus pildot, mēģina apvainot un pazemot populisti. Paldies policijai par profesionālo, pacietīgo un nosvērto rīcību. Es vēlos pateikt paldies ugunsdzēsējiem un glābējiem, kuri šajās 196 dienās ir izglābuši daudzu cilvēku dzīvības, izmeklētājiem, kuri dara savu darbu nebūt ne vieglākajos apstākļos, un mūsu drošības dienestiem, kuri nodrošina lēmumu pieņēmējus ar savlaicīgu informāciju un analīzi. Paldies jums!
(Skaņas pārrāvums.)... manā darbā tā ir bijusi kritiski svarīga. Sadarbība starp iekšlietu, drošības, aizsardzības, diplomātiskajiem dienestiem mūsu robežas drošībai un sabiedrības noturīgumam, sadarbība starp ministriem un iestādēm svarīgākajā projektā - pilnvērtīgas robežas straujā izbūvē, sadarbība ar partneriem reģionā un Eiropā hibrīduzbrukumu kompleksai atvairīšanai un sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas ikdienā strādā ar sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām un ļauj uz daudzām situācijām paskatīties no malas, meklējot un atrodot labākos risinājumus.
Ļaujiet atzīmēt, ka Eiropas Komisija tikko nākusi klajā ar likumprojektu Šengenas Robežu kodeksa izmaiņām, lai tiesiski efektīvāk varētu stāties pretī viltus migrācijas krīzei. Šīs izmaiņas mēs prasījām plašā Eiropas valstu koalīcijā, tāpat kā kopīgu Eiropas uzmanību un finansējumu mūsu kopējās ārējās robežas aizsardzībai. Rezultātā Eiropas Komisija ir lēmusi trīskāršot Baltijas un Polijas robežu modernizācijai un aprīkošanai pieejamos Eiropas līdzekļus - līdz 200 miljoniem eiro divos gados.
Jāatzīst, ka līdz sistēmiskai Eiropas Savienības migrācijas, patvēruma un robežkontroles likumu izmaiņai vēl ir tāls ceļš ejams, tāpēc šeit es gribu uzsvērt skaidri un gaiši - mūsu austrumu robežas strauja un kvalitatīva izbūve ir mūsu pašu valsts atbildība un pienākums. Tā ir mana un visas valdības kopēja prioritāte, un mums kopā tā visātrākajā laikā arī jāīsteno.
Izmantošu šo iespēju, lai ziņotu, ka pašlaik uz Baltkrievijas robežas ir izbūvēts pagaidu žogs 37 kilometru garumā, un šodien robežas izbūves komiteja iepazinās ar plāna tuvākajiem soļiem. Pastāvīgas infrastruktūras izbūvei ir gatavs tehniskais uzdevums, būvniekiem un projektētājiem labojot iepriekšējo gadu kļūdas šajā jomā.
Sadarbība ir atslēga vienai no svarīgākajām iniciatīvām Iekšlietu ministrijā - iekšlietu personāla, izglītības, apmācības un pētniecības attīstīšana sadarbības projektā “Iekšējās drošības akadēmija”. To veidos Valsts policijas koledža, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte kopā, un tas nodrošinās Latvijai iespēju sagatavot Eiropas līmeņa speciālistus iekšlietu un citu iestāžu vajadzībām.
Esmu pārliecināta, ka tieši labāka izglītība un profesionālā attīstība, protams, līdzās adekvātam atalgojumam ir iekšlietu sistēmas cilvēku motivācijas un noturīguma pamats.
Atalgojuma ziņā nākamā gada budžetā ir zināms progress, agrāk pastāvējušās lielās atšķirības starp atalgojumu iekšlietu dienestā un bruņotajos spēkos pakāpeniski izlīdzināsies. Īpašu atbalstu gan atalgojuma, gan apmācību jomā saņems tie policijas darbinieki, kas izmeklē noziegumus un veic operatīvo darbību.
Sadarbība ir liela vērtība arī valdības darbā. Iekšlietu un nacionālās drošības jautājumos, kolēģi, visu politisko spēku starpā nepieciešama sadarbība, un tā arī eksistē, neskatoties uz mūsu idejisko pārliecību dažādību, mūsu sadarbība ir vitāli svarīga, jo drošība, līdzīgi kā nācijas identitāte, stāv pāri partiju interesēm. Tas ir simboliski un pareizi, ka mūsu Saeimas Nacionālās drošības komisiju vada atbildīgs un pieredzējis deputāts no opozīcijas partijas.
Treškārt, daži vārdi par reformām. Stājoties amatā, viena lieta man bija skaidra - iekšlietu sistēmā, kas lielākajā daļā valstu ir drīzāk konservatīva nekā progresīva institūcija, noteikti nav nepieciešama revolūcija, bet tai ir nepieciešamas pārdomātas, pakāpeniskas un plānveidīgas reformas. Īsi par dažām no tām.
Pirmām kārtām tehnikas, tehnoloģiju, ekipējuma, transporta un speciālo līdzekļu modernizācija. 2022. gadā plānojam aprīkot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligonu un uzbūvēt astoņus ugunsdzēsēju depo. Plānojam arī investēt tehnoloģijās - kamerās, speciālajā audio un videotehnikā, radio, sakaru un informācijas sistēmās.
Jau pieminēju izglītības un apmācību reformu. Tā ļaus Latvijā apgūt modernu un kvalitatīvu Eiropas līmeņa izglītību ikvienam, kas strādā tiesībsargājošajās iestādēs.
Jāpiemin strukturālās reformas, kuras īstenojam saskaņā ar Eiropas partneru pieredzi un analīzi, SRAP projekta ietvaros, tai skaitā pakāpeniski reorganizējot struktūras, revidējot novecojušus darba procesus policijā, PMLP, citos dienestos un veicot personāla novērtējumu un virzību dienesta interesēs.
Strukturālās reformas iekļauj arī vienotu katastrofu pārvaldības centru izveidi. Jaunbūvējamā ugunsdzēsības depo telpās vienuviet izvietosies gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, gan Valsts policijas struktūrvienības.
Lielāku uzmanību turpmāk veltīsim arī cīņai pret sadzīvisku vardarbību, tai skaitā vardarbību ģimenē. Nozīmīgs solis ir, ka jau šobrīd policijai ir tiesības nošķirt varmāku bez aizsargājamās personas iesnieguma gadījumos, kad pastāv draudi, ka agresors var nodarīt kaitējumu personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai. Šajā jomā strādājošās NVO ļoti augstu novērtē šos grozījumus.
Ir izstrādāti efektīvāki algoritmi cilvēktirdzniecības atpazīšanai, atklāšanai un novēršanai, ir lielāka iesaistīšanās pusaudžu noziedzības prevencijā, sociāli nelabvēlīgu pusaudžu un jauniešu pozitīva iesaiste, nevis sodīšana.
Digitalizācijas jomā pēc mana uzdevuma Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi konkrētus priekšlikumus par digitālo nomadu vīzu regulējumu un sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā. Tāpat pēc mana uzdevuma ministrijā tiek pievērsta īpaša uzmanība informācijas un datu drošības politikai, lai iekšlietu attīstība digitālajā vidē iet roku rokā ar datu drošību.
Lielāka uzmanība tiek un tiks veltīta naida noziegumiem, it īpaši agresijai un naida kurināšanai kibertelpā. Esam izstrādājuši priekšlikumus sodiem par izteiktiem draudiem un esam piedāvājuši Saeimas komisijai iespējamos grozījumus administratīvo sodu likumā.
Aktuāla ir arī intensīvāka iesaiste starptautiskajā sadarbībā, komunikācija un lēmumu pieņemšana Eiropā gan vadības, gan operatīvajā līmenī.
Starp citu, par mūsu cilvēku... kvalitāti un starptautisko konkurētspēju liecina Latvijas robežsardzes profesionāles Kalnājas kundzes kļūšana par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex direktora vietnieci, izturot lielu atlasi konkursā.
Visbeidzot par iekšlietu sistēmas darbību kovidpandēmijas laikā. Godīgi sakot, vasaras vidū iekšlietu sistēmas darbinieku atsaucība aicinājumam vakcinēties nebija pati augstākā. Pateicoties dienestu vadītāju līderībai un pārdomātai komunikācijai, vakcinēto darbinieku skaits īsā laikā sasniedza 75 un tagad jau arī visus 98 procentus. Cilvēki iekšlietu sistēmā saprot: dezinformācija, antivakserisms un cinisks populisms pandēmijas laikā nogalina, cilvēku maldināšana un vakcinācijas sertifikātu viltošana nogalina. Pret to jāvēršas ar visu likuma bardzību, un to arī mēs darīsim.
Jāatceras, ka nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads. Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai novērstu ārēju iejaukšanos mūsu valsts demokrātiskajos procesos, nepieļaujot dezinformāciju un manipulācijas vēlēšanu kampaņā.
Es varētu turpināt sarunu par iekšlietu darbinieku un visas sistēmas darbiem, iecerēm un plāniem nākotnei. Iekšējā drošība, kas mūsdienās ir neatdalāma arī no ārējās drošības, kiberdrošības, infotelpas drošības, ir ļoti interesanta tēma un valstiski svarīga joma. Drošība ir un būs viena no lielajām 21. gadsimta aktualitātēm.
Es ceru turpināt darbu kopā ar 13 tūkstošiem mūsu iekšlietu sistēmas darbinieču un darbinieku, ja vien jūs, cienījamās deputātes un deputāti, ar savu balsojumu šodien dosiet man iespēju to darīt.
Viens likums - viena taisnība visiem. Tas ir un paliks gan mans, gan visas iekšlietu nozares darba galvenais princips. Tas attiecas arī uz visiem Saeimas deputātiem, neatkarīgi no viņu ego lieluma, stāvokļa sabiedrībā un uzskatiem. Es uzticos Latvijas tiesu varas spējai nošķirt graudus no pelavām, vārda un pulcēšanās brīvību no pašmērķīgām, pretlikumīgām provokācijām, un es uzticos arī Saeimai.
Paldies par jūsu laipno uzmanību!
Sēdes vadītāja. Paldies iekšlietu ministrei.
Vārds deputātei Karinai Sprūdei.
K. Sprūde (Neatkarīgie).
Labvakar, godātie kolēģi! Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Nu, man pēc Marijas Golubevas kundzes uzstāšanās vispār bija sajūta, ka mums ir ikgadējais iekšlietu ministra ziņojums. Par žogiem jums vajadzēja runāt tad, kad bija jums divas demisijas par žogu nebūvēšanu, pirms vēl bija bēgļi pie robežas. Par šodienas demisiju, par 29. Satversmes pantu... Tas nosaka: “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.”
Tad, kad Aldi vairākkārtīgi aizturēja Kurzemē, Saeimai neviens neko nebija prasījis. Tas ir rupjš Satversmes pārkāpums. Jebkurā normālā demokrātiskā valstī pēc šāda incidenta ministre pati būtu demisionējusi un personīgi pārliecinājusies, ka nelikumības tiek apturētas. Golubevas kundze nerīkojās, bet ignorēja Satversmi un Latvijas tautu.
Un šodien mēs vēl varējām redzēt, ka ar atpakaļejošu datumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo par administratīvā procesa uzsākšanu - tad, kad jau tas viss process aizgāja... nedēļu atpakaļ, tika izdarīts paziņojums. Nu labi.
Deputāti kā tautas vēlēti priekšstāvji realizē tautas gribu, tāpēc demokrātijā deputātu imunitātei ir īpaši svarīga loma. Neaizskaramības princips paredzēts divu iemeslu dēļ - lai nodrošinātu parlamentā netraucētu darbību un pasargātu tā locekļus no nepamatotām un politiski motivētām apsūdzībām, kas varētu nākt no izpildvaras puses.
Mans darba devējs ir Latvijas cilvēki, kurus bija aizbraukuši satikt nevis ministre Golubeva vai policijas priekšnieks Ruks... un viņa, pārkāpjot likumus, atļāva pielietot vardarbību pret Aldi un iebāzt policijas būrī tikai tāpēc, ka kādam riebjas, ka Aldi kā politiķi gaida cilvēki visos Latvijas reģionos...
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4. pantu Iekšlietu ministrijas funkcijas ir tai skaitā izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī organizēt un koordinēt likumu... Saskaņā ar noteikumu 10. pantu Iekšlietu ministrijas padotie ir Valsts policija. Pagājušonedēļ un vēl pirmdien Valsts policija (nezinu, vai ar ministres Golubevas ziņu un svētību) nodarbojās nevis ar slepkavību izmeklēšanu, bet gan ar Saeimas deputātu vajāšanu.
Šī valdošā vara jau vairākkārtīgi ir pierādījusi, ka tai nerūp likumu hierarhija, tas, ka Satversmei ir visaugstākais spēks Latvijā. Viņi ierobežo Satversmi, tiesības strādāt, pārvietoties un izteikties par Ministru kabineta noteikumiem par epidemioloģisko drošību. Valdošajai varai nerūp nekādi likumi vai noteikumi, vajadzīgais tiek piemeklēts vai papildus pierakstīts pēc vajadzības, arī ar atpakaļejošu datumu. Un tā nav demokrātiska iekārta.
Ja šodien mēs nesagaidīsim saprātīgu šī lēmuma projekta virzību, ja netiks izteikta neuzticība, būs skaidrs, ka demokrātija Latvijā ir beigusies un mēs, deputāti, esam tikai marionetes, Ministru kabinetam nevajadzīgās demokrātijas atliekas. Tas nozīmēs, ka izpildvara jebkuru no 100 deputātiem var vajāt, sodīt, izrēķināties ar viņu politisku iemeslu dēļ, viedokļa dēļ, popularitātes dēļ. Es uzskatu - tā nav demokrātija.
Iedomājieties Latviju, kur jūs braucat tikties ar vēlētājiem, aprunāties, nofotografēties un jūsu transportlīdzekli izseko, vajā. Bija vēsturē viens pašlaik ļoti daudzās filmās attēlots vajāšanas gadījums - kad prese vajāja princesi Diānu. Un visa pasaule zina, kā tas beidzās. Bet mēs braucām pa slidenu ceļu lēnām ar autobusu. Autobusā biju arī es. Man arī ir bērni, bet mums policija brauca līdzi, policijai bija arī ieroči. Un kur garantija, ka tos nepielietos? Visi redzēja, kā rīkojās policija Kurzemē - provocēja pūli un tad pielietoja asaru gāzi pret cilvēkiem, kas pat nepretojās.
Vajāšana ir, piemēram, vairākkārtēja citas personas izsekošana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, vai citas personas aizskaršana jebkurā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla. Tāpat vajāšana var izpausties kā pietuvošanās personai vai tās konfrontēšana. Sīkāka, konkrētāka vajāšanas izpausme ir regulāra upura izsekošana tā ierastajās ikdienas gaitās, piemēram, ceļā no mājām uz darbavietu. Atbildība par vajāšanu noteikta Krimināllikuma 132.1 pantā.
Pret Saeimas deputātiem tika īstenota vajāšana. Un kam par to būtu jāuzņemas atbildība? Mums Latvijā jau ierasts, ka par milzīgiem politiskiem skandāliem atbildība jāuzņemas kādam absolūti nesaistītam cilvēkam. Izteiks rājienu varbūt Tukuma policijas iecirkņa apkopējai, bet Golubeva pati kā ministre nesapratīs, ka notikušais ir viņas politiskā atbildība. Un mums kā deputātiem, likumdevējam, ir pienācis laiks parādīt stāju. Ir vienreiz jāpasaka - šeit ir demokrātija un teikšana ir likumdevējam, nevis izpildvarai. Izpildvara izpilda to, ko likumdevējs nosaka. Un likumdevējam ir atbildība pret tautu, pret savu vēlētāju.
Kolēģi! Jebkurš var būt nākamais. Deputāts var brīvi pildīt savas pilnvaras un nevar tikt pakļauts patvaļīgai politiskai vajāšanai. Tas nodrošina visa parlamenta neatkarību. Ministres kundze ir ne tikai pieļāvusi rupju Satversmes pārkāpumu, bet viņai būtu arī jāatbild par līdzekļu izšķērdēšanu. Cik izmaksāja visu to policijas un drošības dienesta ekipāžu sekošana autobusam? Kurš deva pavēli... kāpēc laukā svaigā gaisā es nevaru vienlaicīgi nofotografēties ar diviem cilvēkiem? Un vēl atļaujas ņirgāties: “Viens likums - viena taisnība visiem.”
Grāmatas atvēršanas pasākumā var cilvēki tikties un bučoties, bet laukā svaigā gaisā es nevaru nofotografēties ar atbalstītājiem. Tāda mums tā viena taisnība visiem. Vai arī tā viena taisnība tomēr ir - ka mēs ejam uz totalitārismu un uzliekam kā normu, ka vieniem ir lielākas tiesības nekā citiem.
Kolēģi! Kā jūs šodien par to balsosiet? Kad mēs sapratīsim, ka šis nav normāli, ja mēs to nesaprotam tad, kad cilvēkiem būtiski ierobežo tiesības un brīvības, kad Aldi vairākkārt aiztur policija, Saeimas deputātus vajā ceļā uz miermīlīgu tikšanos, kad policija pret miermīlīgiem cilvēkiem pielieto brutālu spēku un asaru gāzi? Kam vēl ir jānotiek, lai mēs saprastu, ka šī vairs nav valsts, kādu mūsu senči radīja? Kad mēs sapratīsim, ka šis nav normāli? Tikai tad, kad ieliks cilvēkus lopu vagonos un aizsūtīs prom? Sākam ar gāzi acīs, beidzam ar gāzes kameru? Mēs nevaram pieļaut, ka par šo neviens neuzņemas atbildību!
Es lūdzu pagarināt savu runu... ā, man ir laiks vēl, es atvainojos.
Kāds bija iemesls tik nesamērīgai policijas klātbūtnei katrā tikšanās reizē? Kāpēc tad, kad pie Lidl pulcējas desmitiem cilvēku, tur nav neviens policists, bet, kad es mazpilsētā satiekos ar cilvēkiem, Aldis satiekas, - tur ir vairākas ekipāžas? Un par šo pat Saeimas drošības birojs ir informēts. Tas nav par cilvēku veselību un epidemioloģiskajiem noteikumiem.
Parādīt valdošās kliķes varu, pārākumu, kontroli pār visiem - tas bija mērķis? Viņi grib parādīt, kurš ir noteicējs, kurš ir saimnieks? Viņi skaidri parāda, ka uzskata citus cilvēkus par mazāk svarīgiem, pat par vergiem, tikai pātagas vietā šoreiz ir asaru gāze.
Ja ministres kundzei amats šodien nebūs jāatstāj, Saeima būs normalizējusi un pateikusi, ka tas tā tagad būs - policija kliedz uz jauniešiem, draud zvanīt vecākiem un skolas direktoriem, draud ar neiespējamām sankcijām, policija bāž kameras cilvēku sejās, policija bez pamatojuma pārbauda cilvēku dokumentus, atņem automašīnu tehniskās pases, policija traucē iedzīvotāju mieru ar nepārtrauktām sirēnām, policija ierobežo cilvēku kustības... pārvietošanos - tāda mums ir realitāte...
Ir absolūti sagrauts Valsts policijas prestižs, dodot visas tās stulbās pavēles. Policijai nevis uzticas, bet no policijas jau baidās. Kā lai bērnam iemāca, ka tad, kad notiek kas slikts vai aizdomīgs, kad bērnam dara pāri, lai viņš skrien pie policista, jo policists aizsargās. Bet kā to iemācīt? Tādā miermīlīgā tikšanās reizē, sarunājoties un dzerot tēju, uz kuru bērnu līdzi paņēmuši vecāki, policisti kliedz, grūstās un stāvošiem automobiļiem nepārtraukti slēdz sirēnas, kas bērnus nobiedē, bērni raud.
Mums tagad izaugs paaudze, kura vairāk baidās no policijas, nevis izvirtuļiem un (Nav saklausāms)... Un paldies Golubevai! Policists sargā “aisbergu”, bet nesargā bērnus. Policists cīnās ar klavierēm, bet necīnās ar noziedzību.
Ja 13. decembrī kāds kādu būtu nogalinājis, ielicis maisā un stieptu uz Daugavu, policija tikai pateiktu paldies, ka viņš neiet pie Gobzema. Policijai vairs nav ne Bunkus, ne Rebenoka, ne Bezzubova slepkavības jāizmeklē, tikai Aldis - vislielākais valsts noziedznieks.
Interesanti, Interpolam par Alda tikšanās reizēm arī ir paziņots? Kāpēc Alda māju novēro drošības dienests? Ja mēs izlēmīgi pašlaik nepasakām, ka iekšlietu ministram ir jāuzņemas politiskā atbildība par farsu, ko īsteno Valsts policija, tad katrs no balsotājiem būs personīgi atbildīgs par apspiešanas pieļaušanu. Katrs deputāts personīgi būs atbildīgs par brīvības atņemšanu un demokrātijā liedzis pārvietošanās brīvību, liedzis tiesības uz darbu, izglītību un medicīnu.
Ir arī fundamentāla brīvība - vārda brīvība. Un tas iekļāva arī tiesības protestēt. Un 13. decembrī cilvēki izmantoja savu vārda brīvību. Jā, Latvijas sabiedrībā līdz šim protesta gars ir notrulinājies, jo kā norma tiek uzsvērta klusa pakļaušanās. Un valdošā vara to izmanto, atļaujoties darīt jebko, rēķinoties, ka tauta tāpat to pacietīs.
Tāpēc izpildvarai tik ļoti kremt, ka Gobzems pasaka visiem, ka nav vienmēr jāpakļaujas. Cilvēki nav vergi, un Ministru kabinets nevar būt vergturi. Cilvēkiem ir tiesības skaidri pateikt, ko viņi vēlas, un tikt uzklausītiem.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks pateica, ka, ja celtnieki sāk Satversmi lasīt, tad arī rodas interpretācija. Un es lepojos ar katru celtnieku, kurš ir izlasījis Satversmi. Es lepojos ar katru celtnieku, pārdevēju, šoferi, sētnieku, skolotāju, auklīti, krāvēju, pastnieku, apkopēju un jebkuru citu, kurš ir izlasījis Latvijas Republikas pamatlikumu. Un Rukam pašam arī derētu vienreiz to Satversmi izlasīt, varbūt tad viņš vismaz mirkli apdomātos, pirms pateikt vai izdarīt kārtējo idiotismu. Un arī par Ruku atbildīga ir Golubeva.
Šāda augstprātība un cilvēku pazemošana nav pieļaujama. Visiem ir tiesības zināt savas tiesības, īpaši pamatlikumā - Satversmē - noteiktās, un valsts varai būtu jārūpējas tieši par to, lai katrs tās zinātu, nevis jāņirgājas par cilvēkiem, kas Satversmi lasa. Satversme ir uzrakstīta visiem, nevis Golubevai un Rukam vien.
Ir jāpārtrauc šī valdošās varas nebeidzamā arogance. Iekšlietu ministrijai jāuzņemas atbildība par Satversmes pārkāpumiem un Valsts policijas visatļautību un brutalitāti pret cilvēkiem.
Kolēģi, jebkurš no jums var būt nākamais (Nav saklausāms.)... vajāšanai vai sodīšanai. Ar jebkuru no jums var izrēķināties kā ar nākamo.
Ir jāparāda stāja. Kolēģi, aicinu balsot par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ministre! Kolēģi! Nu te ir tādas kā divas būtiskas lietas.
Viena ir konkrētā situācija, kas ir bijusi par pamatu, lai tātad runātu par demisijas pieprasīšanu, tas ir, kontekstā ar deputāta aizturēšanu - vai tas ir bijis tiesiski vai netiesiski... prettiesiski. Otra sadaļa ir jautājums par iekšlietu ministres darbu kopumā.
Tātad sāksim ar to, kas ir noticis. Deputāts Aldis Gobzems tāpat kā citi deputāti izmantoja savu pienākumu jeb faktiski pildīja savu pienākumu tikties ar vēlētājiem, un, ja ieskatās, teiksim, tajās tiešraidēs, kas ir veiktas, var redzēt, ka pasākums pats par sevi ir noticis miermīlīgi - cilvēki savstarpēji satiekas, izrunājas, deputāts izstāsta aktualitātes, dodas uz nākamo notikuma vietu.
Aizturēšana, protams, notika tādā agresīvā formā. Iespējams, ka pat vairāk bija to personu, kas aizturēja deputātu Aldi Gobzemu, nekā to personu, kas tajā brīdī atradās notikuma vietā kā privātpersonas.
Tā ka šajā gadījumā juristi, kas raksta dažādus atzinumus par to, vai tas ir bijis tiesiski vai netiesiski... manuprāt, nav tas pareizākais veids, lai aiz šiem atzinumiem slēptos, jo ‒ cik juristu, tik būs viedokļu, cik juristu, tik ‒ atzinumu, un tik dažādi arī tie būs.
Ja mēs skatāmies uz konstitucionālo tiesību ekspertiem, tad arī šajā gadījumā dažādiem ekspertiem ir bijuši dažādi viedokļi, tajā skaitā, piemēram, konstitucionālo tiesību ekspertam Ringoldam Balodim, kurš šo notikumu kopumu skatīja caur citu prizmu, nekā te tiek pasniegts.
Otra lieta, ja mēs ieskatāmies, kas var notikt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, tad... nebūsim naivi ‒ tā nav nekāda tiesa, nekādus saistošus lēmumus attiecībā uz to, vai cilvēka aizturēšanu atzīt par prettiesisku un līdz ar to nodibināt tiesiskas sekas... nu, protams, ka nav šajā komisijā... Vairākums ir pozīcijas deputātiem, kuri savā koalīcijas padomē izlemj, ko tad darīt ar šo jautājumu. To mēs ļoti labi saprotam. Tā ka tas arī nav nekāds tiesiskais aspekts.
Taču ļoti būtiski ir pacelties virs kāda konkrēta gadījuma un tomēr parunāt par ļoti svarīgām valstiskām lietām. Un šīs valstiskās lietas ir: pirmām kārtām - vārda brīvība, otrām kārtām - pulcēšanās brīvība un trešām kārtām - arī tiesības cilvēkam brīvi pārvietoties.
Šajā gadījumā tas jautājums ir ļoti būtisks, jo gadījumā, ja augstākās valsts amatpersonas var neievērot likumu, bet, piemēram, deputāts, kurš ir opozīcijā, tiek apspiests... Laiks iet, un laiks mainās, un šī situācija var nomainīties diametrāli pretēji - ka tas deputāts, kurš šobrīd, iespējams, skaļi klaigās, piemēram, atradīsies vairs nevis pozīcijā, bet savukārt opozīcijā.
Un tad, ja mēs dzīvojam nedemokrātiskā sabiedrībā... un kur ir policejiska valsts, mēs redzēsim tieši tādas pašas metodes pret bijušo pozīcijas deputātu... nu, tagad jau opozīcijas deputātu.
Respektīvi, likuma normas ir jātraktē abstrakti, nevis piemērojot tās kādai konkrētai personai, vadoties no tā, vai šis cilvēks ir apveltīts ar politisko varu vai nav apveltīts ar politisko varu.
Tātad jautājums šajā kontekstā ir šāds. Tas, ka deputāts, izpildot savus pienākumus, tiekas - svaigā gaisā - ar cilvēkiem, runājot par aktualitātēm, - tas ir aizliegts; policija vēršas diezgan agresīvi pie šī deputāta. Bet savukārt tad, kad tieši tāda pati pulcēšanās - iespējams, pat vēl plašāka pulcēšanās - notiek brīdī, kad valsts amatpersonas dodas nolikt ziedus un ļoti vēlas, lai sabiedrība redz šo brīnišķīgo, svinīgo mirkli, - tad pulcēšanās ierobežojumi, protams, nevienu vairs neinteresē. Policija stāv blakus un skatās uz šo notikumu ar pietāti: nu kā tad mēs iesim tagad te iejaukties šādā svinīgā brīdī un cilvēkus izgaiņāt.
Taču vīrusam ir pilnīgi vienalga, vai tur ir valsts svarīgākās amatpersonas, valsts nesvarīgākās amatpersonas vai da jebkurš cits. Šajā gadījumā vīrusam bija pilnīgi vienalga.
Tā ka salikt kopā... un pēc tam stāstīt, ka, nu, lūk, tur bija diezgan daudz cilvēku pulcējušies... Nu tad mēs tomēr vēlamies norādīt uz to jautājumu, kas ir saistīts - tieši un konkrēti - ar principu vienādu piemērošanu. Un te jau tika tāds teikumiņš atskaņots: “Viens likums - viena taisnība visiem.” Viens likums - viena taisnība visiem: gan vienam cilvēkam, gan otram, gan trešam un attiecīgi arī grupām. Jo tikai tādā veidā... sabiedrība, redzot tiešām vienādu, konsekventu attieksmi gan vienā, gan otrā gadījumā, likumus labprāt pildīs. Ja tā attieksme ir dažāda, nu tad mēs redzēsim, iespējams, diezgan dažādu attieksmi.
Ja mēs skatāmies uz šo juridisko aspektu, vai ir bijušas tiesības deputātu aizturēt vai nav, - acīmredzot šis jautājums nonāks tiesā. Acīmredzot tiesai nāksies to vērtēt. Acīmredzot ir jāvērtē tas, ka ir dažādi juridiskie atzinumi. Saeimas pozīcijas - vairākuma - nodrošināta komisija šo jautājumu, protams, neskata objektīvi un līdz ar to, protams, izdara attiecīgus secinājumus.
Ja mēs paskatāmies arī uz citiem jautājumiem, kas šobrīd mums ir kontekstā tieši ar neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei, - jautājums ir par kopējo darbu. Un tas būtiskākais ir - kas ir izdarīts.
Atceros, savulaik Ministru kabinetā tika runāts arī par videokameras... novērošanas sistēmu, kas varētu mums nodrošināt, pirmkārt, preventīvu darbību, lai noziegumi nenotiktu, un, otrkārt, ja noziegumi ir notikuši, tad pietiekoši ātri un kvalitatīvi tos izmeklēt, tajā skaitā arī sīkos noziegumus.
Faktiski ir pat tā, ka Latvijas iedzīvotāji bieži vien par sīko zādzību, vai tā būtu, piemēram, mobilā telefona zādzība vai divriteņa zādzība, policijā nevēršas - nevēršas tikai tāpēc, ka zina: laiku vairāk iztērēs, papīru smērējot, nekā rezultāts no tā visa sanāks. Es nesaku, ka policija strādā kopumā slikti, bet saku, ka šāda veida attieksme no cilvēkiem, neapšaubāmi, ir dzirdama.
Līdz ar to videokameras... novērošanas sistēma plānos ir - kaut kur... kaut kad, pēc ministres pilnvaru termiņa beigām, tiks realizēta... Tas neder! To vajag, protams, darīt jau šobrīd! Tas būtu ļoti vērtīgs ieteikums.
Ja mēs vēl atskatāmies uz to tiesiskuma jautājumu, tad man personīgi ļoti būtisks ir arī jautājums par mana drauga (starp citu, viņš bija arī valsts amatpersona) zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavību, kura... Tika stāstīts, ka nekavējoties tā tikšot izmeklēta, tikšot atrasti noziedznieki un bargi sodīti, bet nu jau ir 2021. gada 16. decembris un par tādiem skaļiem paziņojumiem tās personas, kuras tos ir izteikušas, jau ir aizmirsušas. Tā ka faktiski gribētos arī šo jautājumu dzirdēt.
Neapšaubāmi... gribu vēlreiz atgriezties pie pašiem galvenajiem principiem, ka demokrātija attiecas ne tikai uz pozīciju... un neattiecas uz opozīciju vai citos gadījumos - tieši pretēji... Demokrātija attiecas uz visiem Latvijas pilsoņiem vienādi. Arī pats Valsts policijas priekšnieks, kurš iesaka celtniekiem lasīt Satversmi, norādīja uz to, ka šis likums ir pilnīgi visiem vienāds.
Es šajā gadījumā norādīju uz piemēru, kurš bija attiecībā uz ziedu nolikšanu, uz citiem pasākumiem (diezgan daudz tādu piemēru var atrast) un saasinātu attieksmi pret kādu vienu citu pasākumu, kas... Šobrīd tā liekas kā politiska izrēķināšanās. Vai tas tā ir bijis? Acīmredzot tiesa noskaidros.
Tā ka ļoti svarīgi ir domāt par šiem pamatprincipiem, kuri ir jāievēro visu amatpersonu darbībā, īpaši jau, protams, policistu darbībā. Un, ja ir dots no policijas vadības uzdevums vienā vai otrā gadījumā rīkoties šādā veidā, proti, aizturēt deputātu, aizmirstot par to, kas ir rakstīts Satversmē, tad laikam palasīt Satversmi vajadzētu vēlreiz.
Un gadījumā, ja runājam par administratīvajiem pārkāpumiem, tad... Šādā gadījumā ir pilnīgi pietiekami cilvēku aizturēt: “Labdien, kā jūs sauc?” Pārkāpuma protokols tiek nekavējoties uzrakstīts, un tagad policija jau ir, teiksim, ļoti digitalizējusies - šādus protokolus spēj nosūtīt uz e-pastu; tas ir ļoti labi. Un nekāda aizturēšana nav nepieciešama, kur nu vēl brīvības atņemšana, aizturēšana uz vairākām stundām! Un kur nu vēl vairākas reizes pēc kārtas! Tieši kāds nolūks bija šādai rīcībai?
Tas nav kriminālpārkāpums. Tātad aizturēšana vai tāda ieslodzīšana vispār ir bezjēdzīga. Par to acīmredzot jautājums vēl būs.
Neviens no mums negribētu, lai viņu aiztur. Bet šajā gadījumā... no silta krēsliņa mums, protams, ir viegli paraudzīties uz to situāciju, kas ir notikusi, cilvēkam konkrēti... tiešām atņemot iespēju brīvi pārvietoties un nenodrošinot viņam tiesības brīvi rīkoties kā Latvijas pilsonim.
Turklāt... vēl pēdējā tēze - kontekstā tieši ar šo aizturētās personas statusu. Tātad ir runa par Saeimas deputātu. Kolēģi, es jums atgādināšu, ka Saeimas deputāts ir politiska persona, kura nodarbojas ar savu politisko profesionālo darbību. Politiskai personai, Saeimas deputātam, ir liegta jebkāda - absolūti jebkāda! - cita veida darbība (izņēmums, protams, ir tas, ka šāda persona var darboties kā mācībspēks un tā tālāk). Proti, šādai personai ir liegta tāda profesionālā darbība kā, piemēram, uzņēmējdarbība vai jebkāda cita. Līdz ar to... šī persona veic politisko darbību, veic to uz politiskas pārliecības pamata, un mums tā var patikt vai arī nepatikt. Bet - šai personai ir politiski nolūki, šai personai ir sabiedrības dots mandāts, šai personai ir pienākums tikties ar saviem vēlētājiem, ar valsts sabiedrību kopumā, uzklausīt sabiedrības izteikto viedokli, paziņot sabiedrībai par to, ko šī amatpersona savā profesionālajā darbībā dara, atskaitīties saviem vēlētājiem. Katrā ziņā tas ir šādas personas pienākums.
Mums pat, kolēģi, piektdiena ir tā saucamā diena, kurā mēs tiekamies ar saviem vēlētājiem; piektdienās mums ir ieplānotas tikšanās ar vēlētājiem. Kad tagad varam tikties ar saviem vēlētājiem, ja mums ir epidemioloģiskās drošības noteikumi... un to tikšanos labāk organizēt svaigā gaisā, kur, kā mums epidemiologi saka, pēc iespējas mazāka iespēja inficēties ar šo lipīgo slimību.
Protams, cilvēki tāpat tiekas, un konsekvence nav ievērota tajā aspektā, ka vienā pasākumā, redz, drīkst tikties, citā pasākumā - nedrīkst; tas vienkārši rada šādas domstarpības.
Un - vai viens vai otrs, vai trešais cilvēks ir aicinājis uz šo pasākumu pulcēties cilvēkus, lai uzklausītu deputātu... Es domāju, ka jebkuram no mums, nu jau nevis 100 deputātiem, bet 98 deputātiem, kuriem ir tiesības piedalīties Saeimas sēdē... proti, nedrīkst piedalīties deputāts Romāns Naudiņš un deputāte Jūlija Stepaņenko; viņi - ar šādu antikonstitucionālu lēmumu, kuru nodrošināja pozīcijas vairākums, - šeit nevar piedalīties.
Tāpēc ļoti jābūt uzmanīgiem tajā brīdī, kad mēs sākam aizskart demokrātijas pamatprincipus un tos principus, kuri mums ir noteikti pašā Satversmē.
Es aicinu, kolēģi, ievērot šo tēzi “Viens likums - viena taisnība visiem”. Tā jāievēro gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.
J. Rancāns (JK).
Labvakar, kolēģi! Es klausos šo Saeimas sēdi, un, noklausoties tos runātājus, kas ir bijuši pirms manis, man rodas tāda noturīga... farsa sajūta.
Kolēģi, nu man tas - Alda Gobzema uzstāšanās - vispār šķiet... atgādina kaut kādu deviņdesmito gadu advokātu uzstāšanos ar versiju - ziniet, es te gāju, neko sliktu nedarīju, mani ne par šo, ne par to ņēma un aizturēja sliktā policija.
Es nezinu, kuri mums... atsevišķi deputāti ir aizmirsuši par operāciju “Rododendrs”, kas bija izsludināta ļoti plaši sociālajos tīklos. Visi ir aizmirsuši, cik “miermīlīgi” bija šie protesti, kuru rezultātā bija uzsākti četri kriminālprocesi par uzbrukumu policistiem un pilni soctīkli ar video, cik “miermīlīgie” protestētāji “miermīlīgi” uzbruka policistiem, nogāžot viņus zemē un sperot ar kājām šiem policistiem. Pilni soctīkli ar video ir... ar šo “miermīlīgo” protestētāju necenzētu leksisku pret šiem policijas darbiniekiem. Pilni soctīkli ir ar video, kuros ir redzams, kā tiek pārkāpti pulcēšanās ierobežojumi un prasības.
Es gribēju atgādināt, kolēģi, - tas, kas šeit neizskanēja no iepriekšējiem runātājiem... Valstī ir izsludināta ārkārtas situācija. Valstī ir noteikti pulcēšanās ierobežojumi: līdz 20 personām - ārtelpās. Tie noteikti ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Deputātam ir pienākums tikties ar vēlētājiem, bez šaubām, bet to var izdarīt, arī ievērojot likumu.
Ja mēs runājam par policijas darbu, es vēlreiz gribētu pateikties savā un mūsu frakcijas, Jauno konservatīvo frakcijas, vārdā - paldies policistiem par viņu smago darbu, ka viņi nepieļāva plašāka mēroga provokācijas. Mēs redzējām, kas notika pie Rīgas pils.
Es nezinu, kāpēc neatkarīgie deputāti, kuri šeit runāja, pilnībā aizmirsa, ka šajā brīdī epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ nebija atļauta šī konkrētā politiskā akcija. Tā bija faktiski nelegāla politiskā akcija - par to mēs nez kāpēc neatceramies.
Es nezinu, no kurienes rodas šī Satversmes interpretācija, ka, ja jau tu esi Saeimas deputāts, nu tad tu drīksti, neskatoties uz jebkādiem valstī noteiktajiem... likumiem un Satversmes... nevis Satversmes, bet ārkārtas situācijas rīkojumu... ierobežojumiem, darīt vienkārši, ko tu gribi.
Nez kāpēc deputāti iedomājas, ka tagad Saeimas deputāts var skraidīt klāt katram postenī esošam policistam un agresīvi prasīt apliecību, teikt, ka viņš tur slapstās. Tas ir viņa pienākums - būt šajā postenī un uzraudzīt sabiedrisko kārtību. Kur jūs ņemat to visu, ka deputāta imunitāte dod tiesības izdarīt jebkādus pārkāpumus, savukārt policijai nav nekādu tiesību pārtraukt šos pārkāpumus?
Mums ir konstitucionālo tiesību ekspertu atzinumi, ka policijas rīcība, pārtraucot šos pārkāpumus, ir absolūti tiesiska. Un es tam absolūti pievienojos.
Es gribu pateikties tiem policistiem, kuri saglabāja savaldību šajos brīžos, kad pie viņiem skrēja klāt dažādi neadekvāti cilvēki, kas... nespēja atrast Satversmes oriģinālu, un tāpēc viņi uzskata, ka viss šajā valstī ir nelikumīgi. Mums ir ļoti daudz neadekvātu cilvēku, marginālu cilvēku. Un šeit patiešām policija bija ļoti savaldīga. Un es esmu pārliecināts, ka bez... un tas arī mums iesūtītajos videomateriālos komisijā bija redzams... ka bez vajadzības policija nevienu neaizturēja.
Un vēl papildus tam visam. Kolēģi, ja gribas tikties ar vēlētājiem, pavisam droši var organizēt šīs tikšanās attālināti, var noorganizēt tā, lai tiktu ievērots noteiktais valstī... šis pulcēšanās ierobežojums. Un šobrīd tā taisnošanās, ka “es izgāju vienkārši paelpot svaigu gaisu Liepājā, un man te... vai vēl kādās citās pilsētās... un man te pienāca policisti un ne par ko man pieprasīja panākt maliņā, un vēl kaut ko”... Nu, piedodiet, tas viss absolūti neiztur kritiku.
Ja mēs runājam par to, ka... Šeit izskanēja, ka likumā “Par policiju” esot noteikts, ka policistam ir jāpalīdz deputātam pildīt viņa pienākumus. Tur ir ļoti skaidri ierakstīts, ka jāpalīdz pildīt tikai likumīgos pienākumus. Policistam nav pienākuma palīdzēt pārkāpt likumu un organizēt tādas sapulces, kurās šobrīd ir vairāk nekā 20 cilvēku.
To tiesisko nihilismu, kas tiek kultivēts no atsevišķu deputātu puses, mēs absolūti nevaram atbalstīt. Kolēģi, tā nav demokrātija un tas nav tiesiskums, ja šis viss netiek ņemts vērā un ja pilnīgi tiek aizmirsts par to, ka valstī ir ārkārtas situācija un ka ir likumi, un ja katrs tagad uzskata, ka viņš ir tiesīgs bļaut virsū policistam vai spert viņam, vai viņu necenzēti nolamāt.
Un tā diskotēka, kas bija sarīkota... piedodiet, kolēģi, pēc kā aicinājuma tas viss notika? Tas, jūsuprāt, ir tiesiski un demokrātiski un atbilst Satversmei?
Es gribētu atgādināt vēlreiz - tiem, kas ir aizmirsuši, - par Satversmes 116. pantu. Šis pants paredz, ka cilvēka pamattiesības, tai skaitā atsevišķas brīvības, var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un sabiedrisko kārtību, drošību, tai skaitā sabiedrisko veselību. Kāpēc jūs to aizmirstat visu laiku?
Tā ka, kolēģi, es aicinu atcerēties par to, ka arī deputāti ir vienlīdzīgi likuma priekšā un visiem ir jāievēro likums. Un nestāstiet man, ka jums nav iespējas to ievērot. Ir iespēja. Ievērojiet, un nebūs problēmu ar likumu.
Cita lieta, ja šeit mēs runājam par populismu un vēlmi iegūt papildu politisko kapitālu atsevišķās margināļu aprindās; tad tā ir cita lieta. Bet tādā gadījumā... kolēģi, tad tas ir ārkārtīgi zems parlamentārisma līmenis. Nu tālāk jau vairs nav, kur krist.
Ja deputāts skrien pie policista, pats nestādās šim policistam priekšā un sāk kliegt, lai policists viņam uzrāda apliecību, un prasa, kāpēc viņš šeit (pēdiņās) “slapstās”... nu, piedodiet, tas deputāts vienkārši nav izaudzis līdz savam amatam. Ja tev visur ir jāuzsver, ka tu esi deputāts, un jāmēģina piesegties ar deputāta imunitāti, lai pārkāptu valstī noteiktos ierobežojumus un neievērotu likumus, nu, piedod, tu patiešām... varbūt tev jāpadomā, varbūt mazliet ir jāizaug un jāsaprot, kur tu esi ievēlēts, kādi ir deputāta pienākumi.
Deputātu pienākums nav uzraudzīt policijas darbību un skriet klāt katram policistam. Deputāti ir likumdevēja vara. Deputātiem ir pienākums lemt par likumdošanas aktiem konkrētā likumdošanas procesā, nevis skriet un tagad komandēt katru policistu. Piedodiet, tas ir pilnībā nepieņemami.
Tā ka es aicinu noraidīt šo demisijas pieprasījumu kā pilnīgi nepamatotu. Un es aicinu šos konkrētos deputātus ieskatīties spogulī, un tur izrādīsies, ka jūs redzat skabargu policijas rīcībā, bet neredzat baļķi savā acī.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Pūcem.
J. Pūce (AP!).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ministre! Ļoti cienījamās kolēģes! Augsti godātie kolēģi! Iesniegtais demisijas priekšlikums ir acīmredzami pašmērķīgs. Nav nekādu juridisku šaubu, ka Saeimas deputātam ir pienākums pildīt likumu, lai ko šis deputāts par attiecīgo likumu domātu. Šis pienākums, protams, ir jebkuram pilsonim, tomēr Saeimas deputātam izvirzāmās prasības ir augstākas. Mūsu atbildība ir nesalīdzināmi augstāka. Saeimas deputāts ir zvērējis vai svinīgi solījis ievērot likumu. Nav arī nekādu šaubu, ka valstī ir izveidotas tiesībsargājošās iestādes, to vidū Valsts policija, lai likumu sargātu un nodrošinātu, ka tas tiek ievērots.
Valsts policijai ir piešķirtas stingri likumā noteiktas, bet vienlaikus plašas pilnvaras, lai tā šo funkciju varētu izpildīt. Tā ir liela atbildība gan pret indivīdu, kur Valsts policijai jāievēro indivīda tiesību aizsardzības prioritāte, gan pret sabiedrību, ka minētās pilnvaras tiks pielietotas saprātīgi un vienlaikus Valsts policijas darbs būs efektīvs un mērķis aizsargāt likumu tiks sasniegts.
Likums arī nosaka skaidru, precīzu un tiesisku Valsts policijas darba likumības uzraudzības sistēmu. Ikkatru policijas lēmumu var pārbaudīt likumā noteiktajā kārtībā. Ikvienai privātpersonai ir tiesības vērsties pie augstākas policijas amatpersonas vai prokuratūrā, lai lēmuma tiesiskuma pārbaude notiktu. Juridiski izglītotai privātpersonai šis manis teiktais nav nekāds jaunums.
Likumā ir arī skaidri noteikts, ka politiskas amatpersonas nedrīkst iejaukties policijas lēmumu pieņemšanā. Par iekšlietu politiku atbildīgās politiskās amatpersonas - iekšlietu ministres - pretēja rīcība būtu pretlikumīga. Demisijas pieprasītājiem tas ir zināms, bet viņi prasa, lai iekšlietu ministre pārkāpj likumu. Skaidrs, ka Marija Golubeva to nedarīs.
Aicinu demisijas pieprasījumu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labvakar, Saeimas priekšsēdētāja! Labvakar, ministres kundze! Labvakar, kolēģi! Skatītāji un klausītāji! Savu uzrunu sākšu ar to, ka izteikšu pateicību visiem tiem cilvēkiem - policistiem, ugunsdzēsējiem, citu iekšlietu un arī ārkārtas situācijas uzraudzības un pārraudzības institūciju darbiniekiem -, kuri rūpējas par to, lai valsts būtu droša, lai cilvēki būtu veseli un lai valsts eksistētu kā tāda.
Jāsaka paldies arī deputātiem, kuri šajās debatēs parādīja īsto seju, ko viņi domā par savu tautu, par cilvēkiem... līdzcilvēkiem, kā šie koalīcijas spēki šobrīd izrīkojas ar valsti - sadala tautu divās daļās pēc viņiem vien zināmas pazīmes.
Es nebūtu runājis, ja ministre savā runā nebūtu pieminējusi dažas sakrālas frāzes, kā viņai liekas. Un tās ir tādas, ka - nevakcinētie nogalina. Nē, ministres kundze. Zinātne pierāda, ka nogalina vienaldzība, ka nogalina politiķu nepareizie lēmumi. Ļoti daudz kas nogalina. Nogalina arī tas, ka iekšlietu sistēmā policisti spiesti strādāt darbam nepiemērotos apstākļos, lietot vēl padomju laika mēbeles, iet uz darbu nevis ar pārliecību un prieku, bet ar ļoti lielu... nospiedošu... garastāvokli, jo viņi zina, kādās telpās viņiem nāksies strādāt. Viņi zina, ka atkal būs politiskais spiediens - apkalpot koalīcijas spēkus. Kaut vai tagad - šīs ārkārtas situācijas dēļ - policisti tā vietā, lai nodarbotos ar noziegumu atklāšanu un prevenciju, iet uz veikaliem un pārbauda papīrus.
Es saprotu, ka koalīcijai ļoti gribas izskatīties skaisti, izpildīt sev vien saprotamus noteikumus, taču uz ielām un visā valstī dzīve rit, un tā ir stipri savādāka, nekā jūs to domājat.
Mēs ziņās redzam, kas notiek ar iegādātajiem ugunsdzēsības automobiļiem, kas iestieg nekoptajos ceļos un kas nav piemēroti Latvijas apstākļiem, bet ir iepirkti par ļoti lieliem miljoniem, pat neuzprasot tiem cilvēkiem, kam ar to būs jāstrādā. Mēs redzam, ka arī jau pieminētās policijas telpas... kaut vai Rīgā... Iepriekšējais ministrs rosināja apvienot labā un kreisā krasta policijas nodaļas jaunās, modernās telpās, jaunā ministre izdomāja, ka ne... un aizvirzīja naudu citur. Acīmredzot nav tik būtiski, kā strādā “Viens likums - viena taisnība visiem”, kā strādā policisti, kāpēc viņiem jāstrādā tādās telpās.
Un te ir ļoti daudz, par ko izteikties. Arī robeža. Arī šis gadījums ar Baltkrievijas izvērsto hibrīdkaru pierāda, ka ministrija nav spējīga ātri reaģēt. Nezināmu iemeslu dēļ tiek vilkts laiks, tiek mēģināts pamatot, ka šie nelegālie bēgļi... pat ne bēgļi, viņi ir nelegālie robežpārkāpēji... ir kā īpaši jāuzņem. Jā, es saprotu, ir humānas vērtības, kad bērni un sievietes ir jāglābj no kara, taču netiek šķirots - valstī tiek ielaisti daudzi, kas izmanto valsts sniegto palīdzīgo roku un pēc tam pazūd nezināmā virzienā.
Varētu runāt par daudz ko, kas ir sakrājies iekšlietu jomā, ko pārstāv iekšlietu ministre, bet, protams, es apzinos to, ka iekšlietu sistēmā jau ilgus gadus nav darīts absolūti nekas, lai gan policistiem, gan ugunsdzēsējiem, gan pārējiem iekšlietu sistēmas cilvēkiem būtu patīkama darba vide, lai viņi savus pienākumus varētu pildīt pēc labākās sirdsapziņas. Nekas nav darīts... jo Rīgā izskatās labāk... Excel tabulas saka - daudz labāk, nekā ir dzīvē.
Es neesmu jurists, es varbūt neesmu Satversmes pantu zinātājs... līdz pašam pēdējam komatam, taču es redzu ikdienas dzīvi. Arī Ruka kunga apgalvojums, ka celtniekiem nevajag lasīt Satversmi, iziet ārpus jebkuriem rāmjiem, un vāja atvainošanās sabiedriskajos un sociālajos tīklos neko nedod. Vārds ir izteikts, cilvēki to ir sadzirdējuši. Viņi ir apvainojušies. Un tas nebūt nevairo policijas prestižu. Un te pie vainas nav parastais policists, kas varbūt iet ar ideju, iet ar entuziasmu uz darbu, kas grib šai valstij palīdzēt, kas grib, lai šai valstī ir kārtība. Diemžēl viņiem nākas ciest no tā, ka vadība nesaprot, ka tikai sadarbojoties, tikai esot rokrokā ar valsti un tur notiekošo, var notikt kas labāks.
Es neatbalstu, protams, to, ka cilvēki uzbrūk policistiem, ka iesaistās vārdu pārmaiņās un nebūt ne tādās patīkamākajās. Jā, es arī... kopā ar Rancāna kungu mūsu komisijā redzējām šos uzņemtos kadrus no policijas skatpunkta. Es ar to nelepojos, ko varbūt deputāts izdarīja. Nē, arī man tas nav pieņemami, bet situācija jāvērtē no abiem redzes punktiem. Iespējams, ka šajā gadījumā bija problēmas gan no vienas, gan no otras puses. Un tās problēmas radās gan no vienas, gan no otras puses, un jautājums - kāpēc.
Es domāju, te vairāk bija iesaistīta politika nekā reālais apdraudējums vai kaut kāda... reāla problēma, kuras risināšanai bija aizsūtīti policisti.
Pabeidzot savu runu, es domāju, ka pārmetums no Rancāna kunga puses par to, ka opozīcija nodarbojas ar tiesisko nihilismu, ir pilnīgi nevietā, jo viņa piesauktie kaut vai Ministru kabineta noteikumi Nr. 720 ir uzskatāms piemērs, ka Ministru kabinets ir ne tikai tiesiskie nihilisti, bet arī apzināti kaitnieki, kas šobrīd maksimālā veidā mēģina sašķelt sabiedrību.
Pēc aprēķiniem šobrīd aptuveni 62 tūkstoši cilvēku... no šodienas nezina, kas būs rīt. Viņiem ir jāpamet darbs, viņi nezina, no kā rīt pārtiks. Daļa no viņiem aizbrauks no Latvijas. Un par to noteikti “paldies” tiem daudzajiem miljoniem, ko mēs ieguldījām airBaltic, kas joprojām veiksmīgi izved no valsts iedzīvotājus. Es nesaku, ka airBaltic būtu jāpārstāj lidot. Es nesaku, ka pie vainas ir airBaltic. Pie vainas ir šobrīd pie varas esošā koalīcija un tie izdotie likumi, kas šķeļ sabiedrību, kas nevis veicina, lai ļaudis atgriežas dzimtenē... kas šeit grib būt... bet gan vēl vairāk triec ārā no valsts.
Uz maniem jautājumiem Veselības ministrijai, kurš būs tas brīdis, kad vakcinācija vairs nebūs obligāta, kurš būs tas procents, kas tiks sasniegts, kad šī vakcinācija nebūs vienīgais glābiņš no šīs bīstamās slimības, atbilde bija ļoti nekonkrēta. Pavasarī tie bija 70 procenti, pagājušonedēļ tie bija kaut kādi 90 procenti... 92 procenti.
Es jau vienreiz šodien to pieminēju - ka Perevoščikova kungs parādīja Zviedrijas situāciju. Zviedrijā situācija ir apgriezti proporcionāla mūsu situācijai. Zviedri ir ļoti parūpējušies par saviem iedzīvotājiem no 60 un uz augšu... vecākiem par 60 gadiem. Tur vakcinācijas aptvere ir pāri par 90 procentiem. Pie mums tā ir knapi 60. Zviedrijā savukārt vecuma grupā “17+” vakcinācijas aptvere ir stipri zemāka nekā Latvijā.
Par ko tas liecina? Tas liecina par vienu - mēs ar tām metodēm, kas šobrīd tiek pielietotas no Ministru kabineta puses, ar šiem noteikumiem esam piespieduši nebūt ne to grupu, kam būtu jāpotējas, aiziet un to izdarīt... aiz bailēm no tā, ka būs pazaudēts darbs, aiz bailēm no tā, ka pazaudēti būs ienākumi. Savukārt riska grupas mēs aplaimojam ar 20 eiro par to, ka riska grupā cilvēki aiziet un novakcinējas. Mums ir jāstrādā ar to grupu, kas ir reāli pakļauta briesmām... kur mēs nemākam strādāt. Bet mēs esam ļoti lieli speciālisti, lai piespiestu cilvēkus šobrīd izdarīt to, ko viņi varbūt negrib. Latvijā nekad nebūs 100 procentu vakcinācijas. Nekad! Un to pierāda ļoti daudzas situācijas.
Šobrīd nav atbildes, nav plāna B, C vai citu latviešu alfabēta burtu... kas paredzētu, kas ar šiem cilvēkiem notiks varbūt pēc mēneša, pēc diviem mēnešiem. Es paredzu, kā jau sākumā teicu, - viena daļa aizlidos, pateicoties airBaltic, savukārt viena daļa nostāsies uz noziedzības ceļa. Kā mēs ar to tiksim galā, nezinu, jo policistiem nebūs laika, viņiem būs jāskrien pa mazajām frizētavām, jāpārbauda dokumenti, viņiem būs jāpārbauda mazie veikaliņi, nedod dievs, tur kāds ārprāta pārkāpums notiek. Pie mums policistiem nebūs laika nodarboties ar šīm lietām, jo viņi ir spiesti sēdēt pie salauzta galda, strādāt ar aizvēsturiskiem datoriem. Glābējiem ir jābrauc ar mašīnām, kas nav aprīkotas ar pienācīgām riepām, pa apledojušu ceļu. Tāda šobrīd mums ir tā iekšlietu sistēma.
Es saprotu, ka ministre nevar šajā laikā visu paveikt, bet ministre arī neko nedara, lai lietas aizietu labākā gultnē. Likumdošanā tiek virzīti visādi nesaprotami priekšlikumi... ka policistiem būs uz ielas jāizvērtē - nedod dievs, pasprūk kāds aizskarošs vārds par LGBT kopienu. Izrādās, ka policijai tagad jāspēj arī to filtrēt. Piedodiet, tas nav policijas darbs, tā ir sabiedrības audzināšana, un mēs katram cilvēkam nepieliksim policistu. Runājot par to, ka šobrīd cilvēki nejūtas droši savā valstī... Izrādās, šajā valstī vismaz 40 institūcijām ir tiesības uzlikt sodu - uzlikt sodu, nevis izskaidrot, paskaidrot vai parādīt ceļu, kā pareizāk darīt... bet uzlikt sodu bez paskaidrojuma. Pie kā mēs nonākam? Mēs nonākam pie tā, ka šobrīd, “pateicoties” tam, ka koalīcija joprojām turas, tiek sašķelta sabiedrība, tiek vājināta iekšējā drošība, arī ārējā drošība... tai skaitā. Lai novērstu uzmanību no šīm problēmām, tiek radītas it kā viltus problēmas, kur jāpiesaista lieli policijas spēki un pēc tam drosmīgi jānoziņo, ka lielās briesmas ir novērstas. Tā nav. Reālā situācija aiz loga ir pavisam cita.
Es vēlreiz no sirds gribu pateikties policistam, tam parastajam, tam, kurš iet uz ielām, kurš ikdienā sastopas aci pret aci ar noziedzību, tam ugunsdzēsējam glābējam, kas ikdienā saskaras ar to, ka nevar piebraukt pie ugunsgrēka vietas... ātrās palīdzības šoferiem, ārstiem un māsiņām, kam šobrīd jācīnās ar valdības radīto haosu visā veselības sistēmā un arī visā valstī un sabiedrībā.
Es aicinu tomēr atbalstīt iekšlietu ministres demisiju un aicinu kolēģus - varbūt tomēr koalīcija pārdomās un beidzot sāks runāt ar visiem deputātiem un strādāt roku rokā, kā reiz prezidents aicināja.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Kristai Baumanei.
K. Baumane (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā iekšlietu ministre! Godātie kolēģi un kolēģes! Visi, kas mūs skatās un klausās! Parasti ministra demisijas pieprasījums ir motivēts ar to, ka amatpersona kaut ko nav izdarījusi vai savu darbu dara slikti. Šoreiz opozīcija pieprasa Marijas Golubevas demisiju, tāpēc ka ministre un viņas vadītajai ministrijai pakļautie dienesti ir darījuši savu darbu, proti, nodrošinājuši likuma ievērošanu un sabiedrisko kārtību. Tas ir viņu tiešais pienākums. Arī tad, ja viņiem pretī stāv cilvēks ar kailu izkapti rokās, arī tad, ja ironiskā kārtā likumu un kārtību neievēro persona, kuras pārstāvētā partija saucas “Likums un kārtība”. Manuprāt, “Nelikumības un haoss” būtu piemērotāks nosaukums.
Marija Golubeva amatā ir vien pusgadu. Viņa saņēma smagu mantojumu un pēc neilga laika... arī Lukašenkas hibrīduzbrukumu, kurā nevainīgi cilvēki tiek izmantoti kā ieroči pie mūsu robežas. Viņa ne tikai veiksmīgi tika ar to galā... uzbūvēja pagaidu žogu, bet arī salāgoja jūtīgās un pretrunīgās humānās intereses ar valsts drošības aizsardzību, sadarbojās ar nevalstiskajām organizācijām un medijiem un godam pārstāvēja Latviju starptautiski, tajā skaitā sadarbojoties ar kaimiņvalstu kolēģiem un piedaloties sarunās par Eiropas Savienības atbalstu. Vienlaikus viņa veido mūsdienīgu pieeju “Iekšējās drošības akadēmijai”, aktualizē jautājumus par naida runu internetā, ir panākusi 96 procentu vakcinācijas aptveri savā nozarē.
Iekšlietu ministrija ir iesaistījusies projekta “Bērnu māja” izveidošanā, apstiprinājusi Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu un panākusi grozījumu likumā “Par policiju” pieņemšanu, kas nodrošina, ka turpmāk policijai būs tiesības nošķirt varmāku bez upura iesnieguma.
Nākamā gada budžetā paredzēti ievērojami papildu līdzekļi policistu un citu iekšlietu nozares darbinieku algu palielinājumam, darba apstākļu uzlabošanai un moderna transporta iegādei Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzībām.
Tie ir tikai daži no ministres padarītajiem darbiem un plāniem. Manuprāt, tie ir iespaidīgi sasniegumi īsā laikā krīzes apstākļos.
Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt ministres darbu arī turpmāk un balsot “pret” šo nejēdzīgo, savtīgo un populistisko demisijas pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. (Pauze.)
Švecovas kundze, mēs jūs nedzirdam. Joprojām nedzirdam. Mēs jūs nedzirdam. (Pauze.)
Dosim iespēju runāt deputātam, kurš pieteicies nākamais.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Jā, noklausoties savu oponentu debates, man rodas sajūta, ka atrodos Padomju Savienībā vai Baltkrievijā, un man ir jāpārfrāzē Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, sakot... nu, kas notiks, ja izbijuši zema ranga Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki sāks interpretēt Satversmi, Rancāna kungs... vai labākās padomju kaut kādas preses sekretāres tradīcijās tā runa, ko tikko Krista Baumane teica...
Mana aizturēšana pirms nedēļas pirmdienā bija acīmredzama, nesamērīga pārspēka, varas iebiedēšanas akts attiecībā pret tautu un pret politisko opozīciju. Tā tika pārtraukta tikai viena iemesla dēļ - tikai tāpēc, ka es nepadevos. Tikai tāpēc, ka es turpināju braukt pa visu Latviju ar autobusu, lai nofotografētos ar cilvēkiem. Un tikai tāpēc, ka arvien vairāk cilvēku nostājās pret šo vardarbīgo varas aktu, vardarbīgo, antidemokrātisko varas aktu. Tas bija iemesls, kāpēc policija iekšlietu ministres vadībā... pārtrauca pretlikumīgās darbības, mani aizturot, ierobežojot manu brīvību. Un tikai tāpēc, ka radās bailes no mūsu tautas, jo pēc būtības nekādi faktiskie apstākļi nemainījās, kamdēļ policijai būtu bijis jāmaina noteiktais rīcības algoritms. Tas ir numur viens.
Numur divi. Es uzsvēršu vēlreiz - mūsu valstī vara ne ar ko neatšķiras no Baltkrievijas vai Krievijas. Ne ar ko! Tā vēršas pret politisko opozīciju, tā izrēķinās, tā vajā, tā izseko, pagaidām nešauj un neindē, lai gan es esmu saņēmis nāves draudus un par tiem esmu vērsies policijā, lai gan mani bērni ir tikuši izsekoti un par to es esmu vērsies policijā, bet tajos gadījumos policija nav reaģējusi faktiski nekā. Tā ir reaģējusi brīdī, kad es smaidīgs, labestīgs esmu izkāpis no autobusa “Neoplan”, lai nobildētos ar pensionāru vai studentu un ierakstītu muļķīgu vai dzīvespriecīgu video izplatīšanai soctīklos. Bet brīdī, kad pie manu bērnu bērnudārza - nepilngadīgo, divgadīgo, bērnu bērnudārza - stāv pieaudzis vīrietis un filmē manu bērnu ieiešanu un fotografē manu bērnu ieiešanu bērnudārzā, tad policija nekā nereaģē. Tā reaģē, slapstoties gar manu privātmāju. Tas viss ir redzams videonovērošanas kamerās. Tā diendienā braukā man līdzi un pat vēl vakar, dodoties pie mana drauga, man brauca līdzi drošības policijas mašīna, kas iebrauca... kamerās... arī tur. Un tas viss ir fiksēts.
Es, mīļie cilvēki, visi Latvijas iedzīvotāji, pēdējās nedēļas laikā vēlējos jums parādīt, cik nedemokrātiskā un cik Baltkrievijai un Krievijai līdzīgā režīmā mēs dzīvojam. Mēs neatšķiramies ne ar ko. Un, pat ja tu esi Saeimas deputāts, tikai tāpēc, ka tev ir citāds viedoklis, un tikai tāpēc, ka tu atļaujies pateikt, ka Golubeva brauc biznesa klasē uz Portugāli notrallināt nodokļu maksātāju naudu, pret tevi pielietos vardarbību.
Par tevi Saeimas tribīnē runās cilvēki, kas no Satversmes, visticamāk, zina stipri mazāk. Tevi neaizstāvēs un neizstāvēs tavus bērnus vai tavu sievieti, kuru psiholoģiski mēģinās ietekmēt dažādi dienesti, tikai tāpēc, ka tu esi bezbailīgs opozīcijas deputāts, kurš var patikt, var nepatikt. Bet nav šaubu par to, ka šis deputāts ir bezbailīgs.
Mēs dzīvojam valstī, kurā Valsts policiju vada cilvēks, kurš nevis objektīvi novērtē situāciju, bet atļaujas publiski ņirgāties Saeimas telpās... Saeimas komisijas ēkā par ļoti nopietnu jautājumu, kas skar cilvēktiesības, proti, par brīvības ierobežošanu. Viņš atļaujas ņirgāties ne jau kā augsti intelektuāls cilvēks... lai gan tieši policijas vadītājam būtu jāskaidro un objektīvi jāvērtē likumīgie apsvērumi arī savu padoto rīcībā.
Mēs visi, Latvijas sabiedrība, pēdējās nedēļas laikā redzējām policijas vardarbību pret cilvēkiem. Tā bija kā uz delnas it visur. Mēs visi redzējām, ka mūsu policija neaizsargā cilvēkus, bet provocē nekārtības. Atņem klavieres, paši sev uzgāž un par to rosina kriminālprocesus, lai gan, neatņemot klavieres, nevienam tās netiktu uzgāztas un kriminālprocesus nevajadzētu. Rauj vecas sievietes aiz matiem, lauž rokas cilvēkiem, kas staigā pa ielu, nezina savas tiesības un nezina, kā izskaidrot citiem cilvēkiem, kādas ir viņu tiesības un pienākumi.
Un tas mani pārsteidz. Mani, cilvēku ar juridisko izglītību, pārsteidz, ka visā Latvijas Republikas teritorijā, braukājot man līdzi policistam Savčenko un vēl dažiem, tiek veikta “procesuāla” (pēdiņās) darbība - “panāc maliņā!”. Kā pie tādiem bandītiem vai tādās kā razborkās, es atvainojos, kaut kādā sētmalē! Un es atgādināšu, ka Latvijas Republikas Satversmē nav noteikts, ka man ir “jāpaiet maliņā”.
Jums šeit stāsta par apdraudējumu valstij pilnīgi bezjēdzīgās runās. Un par žogiem un drošību, un iebrucējiem vai vēl kaut ko. Bet, mīļie cilvēki, jums ir jāsaprot, ka pie prezidenta pils, tā sauktā prezidenta pils, var brīvi noīrēt valsts īpašumu - valstij piederošu īpašumu - un to izīrē cilvēkam, kurš atbalsta vēl pirms dažām dienām roku dzelžos saslēgtu Saeimas deputātu. Un tas liecina par totālu nekompetenci un neprofesionalitāti. Tas ir tas, kas tika izgaismots šajā nedēļā.
Visā pasaulē demokrātiskā valstī pret varas visatļautību, pret agresiju, tajā skaitā pret ierobežojumiem, cilvēkiem ir tiesības protestēt, bet Latvija ir izņēmums. Latvijā cilvēkus apspiež... tāpat kā Krievijā un Baltkrievijā. Ne velti pēdējās nedēļas laikā mūsu Valsts prezidents pieņem Ziemeļkorejas vēstnieku. Man liekas, mēs dzīvojam kaut kādā vispār nesaprotamā... mēs dzīvojam ar kaut kādu nesaprotamu prezidentu, kurš ir atrauts no realitātes. Ziemeļkorejas vēstnieks? Šeit, Latvijā? Tas ir tas virziens, kas tiek īstenots dzīvē.
Iedomājieties to resursu, kas tika ieguldīts. Tukums bija pirmā vieta. Tukumā ar mani sasveicinājās, tas bija agrs pirmdienas rīts, darba laiks. Ar mani tur sasveicinājās trīs reizes mazāk cilvēku, nekā bija policistu. Kādi 18 cilvēki tur bija - 18! Un mani saslēdz roku dzelžos. Tur esot bijis pie 50 policistiem, kas bija visu Tukumu nobloķējuši. Vienkārši tikai tāpēc, ka es biju noīrējis lielu autobusu ar lielu manu fotogrāfiju uz tā. Es nezināju, ka nedrīkst īrēt autobusu un nedrīkst uzlīmēt savu fotogrāfiju. Es pieļauju, ja uz šī autobusa būtu Golubevas kundzes fotogrāfija, viss būtu bijis vislabākajā kārtībā... vai Rancāna kunga bilde. Problēma tikai tā, ka viņu neviens neatpazīst.
Mēs dzīvojam totalitārā režīmā, un es esmu pārliecināts, ka šis režīms kritīs. Es esmu pārliecināts, ka noziegumiem, kurus ir pastrādājis Armands Ruks un drošības policijas vadība Normunda Mežvieta personā un kurus ir piesegusi Marija Golubeva, noilgums neiestāsies rītdien. Es ceru, ka pienāks diena, kad mēs atkal dzīvosim demokrātiskā valstī, kur opozīcijai neaiztaisa muti, neizlauž rokas un neliek iet uz labierīcībām Tukuma iecirknī vai Ventspilī, kuras vienkārši nav izmazgātas. Vienkārši nav iztīrītas.
Mēs dzīvojam valstī, kurā ir varas visatļautība. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī visatļautība kādreiz beigsies, tāpat kā beidzās Padomju Savienība, kurā arī bija aizliegts opozīcijai atrasties pie Brīvības pieminekļa. Es par to esmu pārliecināts. Es to zinu, es to jūtu un saku jums droši: mīļie cilvēki, mēs pavisam drīz - pavisam drīz! - piedzīvosim, ka mūsu valstī jūs visi būsiet brīvi cilvēki.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies. Ceru, ka šoreiz mani var dzirdēt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet. Jūs dzird, jā.
Ļ. Švecova. Paldies.
Cilvēcīgums, sadarbība, reformas. Kas patiesībā slēpjas aiz šiem skaistajiem vārdiem, kurus izmantoja savā uzrunā iekšlietu ministre?
Nākamgad - Saeimas vēlēšanas. Priekšvēlēšanu maratons ir sācies.
Politiskais maratons ir sācies ar provokāciju, kuru inspirēja pie varas esošais politiskais spēks Attīstībai/Par! kopā ar Jaunās konservatīvās partijas ielikto policijas priekšnieku Ruku priekšgalā, izmantojot policijas darbiniekus kā ķīlniekus savu politisko savtīgo mērķu sasniegšanai.
Iekšlietu ministrijas politiskajā pārraudzībā ir tiesībaizsardzības iestādes. Policija izvērta vairākas aktivitātes laikā, kad bija Gobzema tikšanās ar vēlētājiem, bet patiesais šo policijas aktivitāšu mērķis nebija kārtība un iedzīvotāju drošība; patiesais šo aktivitāšu mērķis bija marginalizēt un diskreditēt opozīciju.
Šo pieņēmumu tikko savā uzrunā apstiprināja arī Rancāna kungs no Jauno konservatīvo frakcijas, kurš pateica, ka tikai viņiem, Jaunajai konservatīvajai partijai, esot taisnība un tikai viņi esot tiesīgi paust to patiesību visai pārējai sabiedrības daļai.
Nākamais. Savā uzrunā iekšlietu ministre novērsa uzmanību no problēmām iekšzemē, no pasūtījuma slepkavību neatklāšanas, no policistu pilnvaru iespējamas pārsniegšanas un ļoti ātri novirzīja uzmanību uz saspringto un sarežģīto situāciju uz ārējām robežām - uz hibrīdkaru ar Baltkrieviju, potenciāli bīstamu situāciju uz Ukrainas robežas.
Es nesaku, ka problēmu nav, taču ministre izmanto cirkā piekopto triku - novērš skatītāju skatu. Novērš uz problēmām ar kaimiņvalsti, bet neredz savā acī... problēmas.
Kritisko saspīlējumu ar Baltkrieviju izraisīja - kas? Vai tas nebija partiju apvienību Attīstībai/Par! pārstāvošais Rīgas mērs, kas apzināti provocēja kaimiņu - noņēma Baltkrievijas karogu hokeja spēļu laikā? Tad kurš pirmais uzsāka saspīlējumu? Kurš ir atbildīgs par hibrīdkara sekām? Kurš ir atbildīgs par žogu būvniecību un tiem saspīlējumiem? Es uzskatu, ka atbildība jāuzņemas Attīstībai/Par!, kura tagad mēģina pakārtot visu pārējo šo problēmu risinājumam.
Savukārt Pūces kunga runa par deputāta īpašu pienākumu pildīt likuma prasības skan ciniski, jo pats Pūces kungs gan nebija īpaši likumpaklausīgs un izmantoja Rīgas domes... Vecrīgas caurlaides personīgām vajadzībām. Es jau nesaku par KNAB pieņemto lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu par iespējamu nelikumīgu ziedojumu pieņemšanu, jo... saistībā ar Mičerevska kunga ziņojumu... vienkārši summa, no kuras iestājas kriminālatbildība, nesasniedza nepieciešamos apmērus.
Un patiešām - Iekšlietu ministrijas resora darbā trūkst cilvēcīguma, spējas sadarboties ar sabiedrību, uzklausīt un sadzirdēt sabiedrību. Reformas, kas ir vērstas uz mūsdienu digitālo rīku izmantošanu, vienlaicīgi stingri ievērojot cilvēktiesības, pievēršot uzmanību bērniem, kriminālnoziedzības apkarošanai un narkotiku apkarošanai, - tās ir patiesās problēmas, kas rūp sabiedrībai, nevis izdomāti, inspirēti, marginalizēti pasākumi, ko realizē politiķi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Es esmu viena no tiem deputātiem, kuri parakstīja šo pieprasījumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Man personīgi nebija absolūti svarīgi, kas ieņem šo svarīgo posteni mūsu valstī.
Ar visu cieņu pret Golubevas kundzi... Bet viss šis stāsts par deputātu Gobzemu atgādināja man dažus momentus no manis pašas dzīves.
Dziļajos padomju laikos, 1986. gada vasarā, sekoja viens aiz otra divi notikumi. Pirmais bija saistīts ar to, ka mani un manus draugus, kuri atļāvās Jūrmalā pludmalē dejot breakdance un klausīties skaļu mūziku, arestēja milicija. Mūs visus ielika milicijas bobikā, aizveda uz milicijas iecirkni, lika visiem rakstīt paskaidrojumus, un uz mūsu jautājumu, kāpēc mēs nevaram klausīties mūziku un dejot, viņi teica: “Vienkārši nedrīkst.” Bet tie bija padomju laiki.
Otrais. Tanī pašā 1986. gada vasarā mani pie Brīvības pieminekļa, kur es atnācu, lai uzzinātu, kāpēc šeit pulcējas cilvēki... Tas bija pats pirmais moments, kad es uzzināju, ka augstskolā mums, stāstot par vēsturi, kaut ko noklusē un par kaut ko melo... Un tur, pie Brīvības pieminekļa, 1986. gadā bija tieši tas pats, par ko pašlaik stāsta deputāts Gobzems. Cilvēks privātajā apģērbā (es pieļāvu, ka tas bija tieši VDK darbinieks) vienkārši pateica man: “Paej, lūdzu, šeit maliņā, meitene.” Un tad man uzdeva jautājumus, ko es šeit daru, priekš kam es šeit to daru, palūdza man aiziet līdz nākamajai ēkai - uz vienu istabiņu... un tā tālāk.
Pēc tam bija vēl vairākas reizes, saistītas ar VDK. Visu šo stiliņu es zinu kopš tiem laikiem un protu atšķirt drošības dienestu darbu no parastā policijas darbinieka darba.
Es ļoti rūpīgi noskatījos visus videoierakstus, kuri bija pieejami tajās dienās, kad notika Gobzema aizturēšana. Un jau Tukumā bija skaidri redzams, ka... Pirmā mašīna, uz kuru aizveda Gobzemu, kur viņu mēģināja ielikt, bija nevis policijas - trafarēta - mašīna, bet melna netrafarēta vieglā automašīna. Un tur skaidri varēja redzēt, ka policijas darbinieki atveda... tiem, kuri sēdēja šajā mašīnā, - lūk, viņš ir! Un tad droši vien viņiem tika pateikts - nē, nē, tikai ne pie mums. Un tad gan viņu veda uz trafarēto...
Tas, ka es parakstīju šo pieprasījumu, vēlreiz atkārtoju, nav vērsts konkrēti pret Golubevas kundzi, kura acīmredzami un... varbūt tiek galā ar saviem pienākumiem - ne labi, ne slikti, bet tiek. Šis pieprasījums ir protests pret to, kas notiek pašlaik valstī. Par to, lai netiktu pārkāpta šī robeža, kura šķir patvaļu no likuma ievērošanas. Lai netiktu pārkāpta robeža, kas ļauj drošības dienestiem izsekot jebkuru cilvēku, kas viņiem ienāk prātā.
Ja mēs paskatāmies uz tiem notikumiem, kuri bija saistīti it kā ar epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu (es nevēlos runāt par to, kas bija noticis 18. novembrī pie Brīvības pieminekļa, bet par to pavāra Rītiņa tusiņu), tad... Sakiet man, kāpēc policija izskaidro deputāta Gobzema izsekošanu un vajāšanu ar to, ka viņi, lūk, vēlējās novērst pārkāpumus? Tad sanāk, ka nevienam no tiem, kas piedalījās pavāra Rītiņa tusiņā, neviens nesekoja līdzi? Ka šie cilvēki var darīt, ko vien viņi vēlas?
Un kāds būs nākamais solis Gobzema “lugā”? Pie viņa sameklēs kādu patroniņu? To es nevēlos pieļaut.
Un, ja Valsts drošības dienests nebūtu pakļauts Iekšlietu ministrijai, es neparakstītu šo demisijas pieprasījumu. Bet sakarā ar to, ka tieši tai pašlaik tiek pakļauts Valsts drošības dienests un ka tas bija acīmredzami, ka visas šīs darbības Valsts policijai bija saskaņotas ar VDD, ir vērts gan parakstīt šo pieprasījumu, gan nobalsot “par” to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Jā, es aizmirsu pateikt... es gribēju pateikt milzīgu paldies visiem tiem deputātiem, kuri ir parakstījuši ministres Marijas Golubevas demisijas pieprasījumu.
Paldies visiem, kuri noklausījās manu uzstāšanos šodien un kuri arī nobalsos... Neatkarīgi no tā, ka mēs esam politiskie konkurenti vai ka mums ir atšķirīgi viedokļi, un neatkarīgi no tā, vai mēs viens otram patīkam vai nepatīkam, ir kaut kāds cilvēciskais moments, un par to es gribēju jums pateikties: paldies, ka jūs šajā brīdī mani atbalstījāt, jo tas nav vienkārši, cilvēcīgi vienkārši.
Tas ir psiholoģiski sarežģīti - ka gar tavu māju vazājas Valsts drošības dienesta šitie... faktiski noziedznieki un...
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šodien tiešām ir diezgan smagas debates.
Es neesmu starp tiem, kuri parakstīja šo pieprasījumu, bet, godīgi sakot, ne tikai no debatēm, bet no visa tā, kas notiek pēdējā laikā, rodas ļoti daudz jautājumu un ļoti daudz neizpratnes.
Pirmais. Droši vien daudziem nepatīk deputāts Gobzems; ir tādi cilvēki, kuriem viņš patīk, bet jautājums nav par Gobzemu šinī lietā. Ir jautājums par uzticības izteikšanu vai neizteikšanu iekšlietu ministrei - kāpēc tas būtu jāizdara? Un tagad man tā pārliecība ir nostiprinājusies.
Pirmām kārtām. Pat tad, ja Gobzems nebūtu deputāts... Šis precedents parādīja dažādu atbildīgo amatpersonu rīcības metodes un veidus, rīcību kā tādu, kas apvienota tikai ar vienu - ka viņi pildīja pavēli no augšas. To var manīt no oficiāliem kadriem, no neoficiāliem kadriem.
Līdz ar to pirmais jautājums, kas būtu jāuzdod iekšlietu ministrei pašai sev, - vai šis precedents ir tā vērts, lai to izmeklētu un izmeklētu rūpīgi, ne no tā, cik profesionāli darbojas policija, bet kā tā tiek pārvaldīta un vadīta: efektīvi vai neefektīvi, likumīgi vai nelikumīgi un tā tālāk. Precedents to prasa.
Otrs. Ka šo precedentu izmeklēt nevar paši policijas darbinieki. Šeit ir jābūt neatkarīgai izmeklēšanai, neitrālai izmeklēšanai.
Un te rodas vēl viena problēma, par kuru būtu jādomā, runājot par dažāda veida reformām. Proti, sabiedrības kontrole pār drošības iestādēm ir ārkārtīgi nepieciešama, un tai ir jābūt profesionālai un neatkarīgai; tai ir jābūt obligātai komponentei visā šajā darbībā.
Otrs jautājums no šīs sērijas ir tomēr - “attieksme pret deputātiem”. Un tas arī ir izmeklēšanas jautājums, un tas būtu jāiniciē iekšlietu ministrei, jo tie jautājumi... Gobzema jautājums - tas nav pirmais jautājums. Es ļoti labi atceros - iepriekšējās Saeimas norieta periodā... kvēls opozicionārs, kvēls tālaika opozicionārs, Artuss Kaimiņš bija kameru priekšā aizturēts Saeimas namā, uz Sēžu zāles sliekšņa, un ievietots izolatorā, pasēdēja tur, izolatorā, tika izlaists. Es nezinu līdz šai baltai dienai, vai kāds atvainojās Kaimiņa kunga priekšā par to aizturēšanu, par to cirku, kas bija izveidots. Kaimiņa kungs bija Saeimas deputāts tanī laikā, ir Saeimas deputāts arī šodien.
Man tagad vairāk un vairāk parādās šaubas Ādamsona lietā, jo šeit slepenības migla... Man liekas, šeit arī var uzdot vairākus jautājumus.
Nu, pirmais jautājums... teiksim, tas, ka kopš aizturēšanas ir pagājis pusgads, kamēr tā lieta sagatavota nodošanai prokuratūrā. Lieta, kur nevienam nebija jautājumu par to, vai tā apsūdzība spiegošanā ir vietā vai nav vietā. Vai ir tur kaut kāds pamatojums... izņemot 40 vai cik tur epizodes... vai kā citādāk...? Tur parādījās klāt vēl divas apsūdzības. Lai to saprastu, vajadzēja pusgadu...
Jautājums - a vai tiešām Ādamsona kungs, kura politiskā biogrāfija varbūt arī nebūtu ļoti patīkama daudziem esošajiem un bijušajiem politiķiem (un viņa darbības arī, starp citu)... Viņš ir virsnieks, viņš ir bijušais iekšlietu ministrs. Viņš ir cilvēks, kas savulaik bija pārbaudīts tūkstoš reižu, bet tiešām - opozicionārs pēc saviem uzskatiem. Vai tiešām tā apsūdzība ir ļoti nopietna un pamatota? Būtu jābūt kaut kādai sabiedrības kontrolei arī pār to, kā tika virzīta šī apsūdzība un uz kā pamata tas ir darīts.
Tāpēc... rezumējot visu to lietu, šeit ir runa nevis par to, ka Golubevas kundzei būtu jāvada policija... nē, viņas politiskā atbildība ir par to, lai šis mehānisms strādātu tieši tā, kā to prasa likums. Un ka tā prasība attiecas tiešām uz visiem deputātiem, ieskaitot Gobzema kungu, ieskaitot Golubevas kundzi, ieskaitot Rancāna kungu.
Es domāju, ka šinī gadījumā ļoti daudz kas būtu mums visiem jāpārdomā - un ne tikai jāpārdomā, bet arī jārīkojas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai”! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 52, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Pulksten 18.25 sāksim šodienas trešo attālināto ārkārtas sēdi. Tātad darbu turpināsim pulksten 18.25.
Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.
16. decembra otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 33. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 16. decembrī
Datums: 16.12.2021 09:10:48 bal001
Par - 34, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums “Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (1256/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 16.12.2021 09:18:44 bal002
Par - 37, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1257/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 16.12.2021 09:23:05 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1260/Lp13), 1.lasījums
Datums: 16.12.2021 09:24:49 bal004
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Daugavpils tiesas tiesneša Arvīda Ozerska atbrīvošanu no tiesneša amata (799/Lm13)
Datums: 16.12.2021 09:26:06 bal005
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Agneses Adgeres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (800/Lm13)
Datums: 16.12.2021 09:27:15 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Kucenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (801/Lm13)
Datums: 16.12.2021 09:28:25 bal007
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Guntras Kuples iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (802/Lm13)
Datums: 16.12.2021 09:29:35 bal008
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ingas Pētersones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (803/Lm13)
Datums: 16.12.2021 09:30:46 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Madaras Štorhas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (804/Lm13)
Datums: 16.12.2021 09:31:56 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vadima Terentjeva iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (805/Lm13)
Datums: 16.12.2021 09:33:13 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Alises Trukšānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (806/Lm13)
Datums: 16.12.2021 09:38:05 bal012
Par - 26, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1255/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 09:44:20 bal013
Par - 62, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1255/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 09:45:30 bal014
Par - 66, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1255/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 09:49:47 bal015
Par - 12, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1255/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 09:51:02 bal016
Par - 72, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1255/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 09:56:52 bal017
Par - 67, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (736/Lp13), 3.lasījums
Datums: 16.12.2021 09:58:49 bal018
Par - 13, pret - 44, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (736/Lp13), 3.lasījums
Datums: 16.12.2021 10:21:53 bal019
Par - 53, pret - 23, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (736/Lp13), 3.lasījums
Datums: 16.12.2021 10:27:31 bal020
Par - 20, pret - 39, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (736/Lp13), 3.lasījums
Datums: 16.12.2021 10:29:42 bal021
Par - 18, pret - 42, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (736/Lp13), 3.lasījums
Datums: 16.12.2021 10:31:22 bal022
Par - 59, pret - 18, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (736/Lp13), 3.lasījums
Datums: 16.12.2021 10:31:54 bal023
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 16.12.2021 11:02:56 bal024
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1214/Lp13), 1.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:05:17 bal025
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1220/Lp13), 1.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:07:21 bal026
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Trauksmes celšanas likums (1167/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:09:03 bal027
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par policiju” (1120/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:11:24 bal028
Par - 19, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par policiju” (1134/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:12:15 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1134/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:14:13 bal030
Par - 80, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1110/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:25:15 bal031
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Imigrācijas likums (1176/Lp13), 1.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:27:06 bal032
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1111/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:31:22 bal033
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1179/Lp13), 2.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:33:55 bal034
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (1177/Lp13), 1.lasījums
Datums: 16.12.2021 11:58:03 bal035
Par - 51, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 1.decembra rīkojumu Nr.909, ar kuru grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (809/Lm13)
Datums: 16.12.2021 12:00:43 bal036
Par - 47, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 16.12.2021. sēdē uz 15 minūtēm
Datums: 16.12.2021 12:01:47 bal037
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 16.12.2021 18:08:08 bal038
Par - 20, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (798/Lm13)
Datums: 16.12.2021 18:08:42 bal039
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 16.12.2021. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
15.05 |
15.40 |
18.25 |