Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2022. gada 17. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

 

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu ar Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 10. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Pūces, Krišjāņa Feldmana, Jura Juraša, Jāņa Dombravas, Ilzes Indriksones, Kārļa Šadurska, Andas Čakšas, Gata Zamura, Viestura Liepkalna un Andra Skrides parakstītu iesniegumu, ar kuru deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. pantu lūdz atzīt likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” par steidzamu.

Nemiro kungs, vai vēlaties runāt par steidzamības noteikšanu?

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Jā, es gribētu te iebilst.

Sēdes vadītāja. Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro. Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šis likumprojekts, kuru mums ir iesniedzis Valsts prezidents, tika skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un jau tajā brīdī tas raisīja dažādas diskusijas un ir ar acīmredzamām, nu, kolīzijām.

Plepa kungs, kas pārstāvēja Valsts prezidenta kanceleju, bieži arī pat terminoloģiski jauca pie frakcijām nepiederošus deputātus ar neatkarīgajiem deputātiem, tādā gadījumā pagodinot frakciju “Neatkarīgie”. Bet juridiski tas tomēr nav precīzi.

Runājot par šo likumprojektu... ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā attiecībā uz 14. Saeimu. Un, runājot šobrīd tieši par steidzamību, ne par saturu, nav nekāda pamata šo likumprojektu atzīt par steidzamu, jo normālā likumprojekta gaitā mēs varam paspēt to pieņemt līdz 14. Saeimas sasaukumam.

Par šo likumprojektu ir daudz diskusiju nepieciešams, jo pirmais... tātad pirms pirmā lasījuma komisijā notikušās diskusijas bija plašas un pretrunīgas un daudzi jautājumi nebija atbildēti. Tāpēc tajā brīdī, ja mēs atkal ievērojam šo ne īpaši labo likumdošanas praksi, kas mums parasti notiek, piemēram, budžeta pieņemšanas laikā mēs pievienojam klāt arī dažādas nodokļu izmaiņas, kuras pēc tam uzņēmēji ne pārāk augstu novērtē... šajā gadījumā mēs varētu no tādas prakses izvairīties.

Tas katrā ziņā ļautu šo likumprojektu izdiskutēt pietiekami kvalitatīvi un iesniegt arī attiecīgus priekšlikumus gadījumā, ja tādi būs nepieciešami. Šobrīd likumprojekts faktiski paredz diezgan maz šo tēžu, bet jautājumi, kuri rodas gadījumā, kad mēs sākam tomēr iztirzāt, uz ko tās attieksies, un sākam skatīt pašu saturu, tad, protams, tēzes parādās ļoti daudz, jautājumu ļoti daudz, diskusijas nepieciešamas plašākas. Nav nekāda pamata šobrīd steigties un to likumprojektu atkal padarīt par tādu ne pārāk veiksmīgu.

Līdz ar to tā saucamā parastā likumdošanas kārtība, kas mums ir paredzēta - trijos lasījumos izskatīt likumprojektu -, varētu nodrošināt tieši šīs iespējas, šīs diskusijas... gan deputātiem iesniegt priekšlikumus, tos svarīgi savukārt arī izrunāt un izdiskutēt, kā arī pieaicināt visas tās puses, arī nevalstiskās organizācijas, kas pie šī likumprojekta apspriešanas būtu jāpieaicina... Tieši tāpēc arī pašā komisijā, ja mani atmiņa neviļ, ar vienas balss pārsvaru tomēr šis steidzamības aspekts tika noraidīts. Manuprāt, tas bija pilnīgi pamatoti, jo tiešām tur bija ļoti daudz jautājumu, kas vēl tomēr parādījās.

Tā kā likumprojekts varētu iet savu parasto likumdošanas ceļu, mēs varētu izvairīties no tādām nepareizām likuma interpretācijām, iespējams, pat kļūdām, jo šis likumprojekts attiecas ne tikai uz finansēm, bet arī uz demokrātisku procesu nodrošināšanas iespējām. Un, tā kā pagaidām, manuprāt, šis likumprojekts ir rakstīts vienas frakcijas kontekstā, tad vēl jo vairāk šis arguments tomēr ir svarīgs. Rakstot likumus vienam cilvēkam, vienai situācijai, kas ir notikusi ar vienu frakciju, var rasties pietiekami daudz kļūdu, kuras pēc tam nevajadzētu... arī nākotnē labot, līdz ar to, paplašinot šo jautājumu kontekstā ar dažādiem politiskiem procesiem, kas var rasties 14. Saeimas ietvarā, tomēr būtu pietiekami godīgi, solīdi šo jautājumu izrunāt plašākā kontekstā.

Tāpēc, kolēģi, es ļoti lūdzu, ņemiet šo vērā balsojot, un aicinu, protams, steidzamību šajā gadījumā neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 48, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Skatām dokumentu Nr. 1302/Lp13. Tātad Valsts prezidenta iesniegtā likumprojekta ideja ir tāda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņem no Saeimas informāciju un pārtrauc partijas finansēšanu no budžeta divos gadījumos: ja politiskā organizācija jeb partija ir zaudējusi jeb samazinājusi savas frakcijas biedru skaitu par divām trešdaļām vai arī ja politiskā organizācija jeb partija izbeidz savu darbību.

Komisijā notika diezgan karstas debates par tādiem jautājumiem kā - vai tikai Saeimas frakcija ir svarīga, vai nav būtiskas arī pašvaldības; ko darīt, ja partija, piemēram, vispār neveido frakciju Saeimā, jo viņi var deleģēt savus ievēlētos biedrus, teiksim, citu - radniecīgu, ideoloģiski radniecīgu, - partiju frakcijās. Tad bija arī dažādi priekšlikumi par fiksētu likmi - vai nenoteikt visām partijām vienādi, vai nav par daudz naudas un tā tālāk.

Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas laiks ir rītdien pulksten 17.00, tas ir, 18. februārī pulksten 17.00, es domāju, ka ir pietiekami laika, lai iesniegtu savus priekšlikumus. Un man liekas arī, ka nākamajai Saeimai būs tiesības, teiksim, šo likumu grozīt, ja kaut kas nepatiks, piemēram, par piešķirtajām naudas summām vai kaut kādā citā veidā vēl kaut kādu papildinājumu.

Tā ka - viedoklis tāds. Komisija atbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kādēļ Valsts prezidents politiskās sistēmas kapitālā remonta vietā piedāvā vieglas kosmetoloģiskas procedūras? Valsts prezidenta piedāvātos grozījumus neatbalstīja Saeimas Juridiskais birojs, uzstājoties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, uzsverot, ka deputātu apvienošanās frakcijās ir brīvprātīga un saskaņā ar pastāvošo regulējumu tās ir deputātu tiesības, nevis pienākums. Sanāk tā, ka Valsts prezidents piedāvā legalizēt deputātu piespiedu laulību.

Likumprojekta anotācijā aprakstīto problēmu risinājumi ir meklējami citos likumos, nevis partiju finansēšanas likumā. Arī “Delna”, kas pārsvarā ir sabiedrotais politiskajai pozīcijai, ir iebildusi pret šī likumprojekta steidzamas izskatīšanas kārtību, kā arī ir formulējusi būtiskus iebildumus pēc tā būtības un satura.

13. Saeima pieņēma grozījumus partiju finansēšanas likumā, palielinot tām atvēlēto summu līdz četriem miljoniem eiro ik gadu. Kopā pa četriem gadiem vidēja termiņa budžeta ietvarā politiķu vajadzību finansēšanai tika iztērēti 16 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas. Cinisms slēpjas apstāklī, ka politiķi piešķīra naudu paši sev, un tas ir politiskas korupcijas augstākā līmeņa visspilgtākais piemērs.

Par šo naudu apmaksā biroja uzturēšanu, pētījumus un citas aktivitātes, tai skaitā arī reklāmas pasākumus. Citiem vārdiem sakot, politiķi piešķīra naudu paši sev, lai par šo naudu sabiedrībai stāstītu, cik ļoti viņi rūpējas par Latvijas iedzīvotājiem un kādēļ tieši viņi ir jāievēlē arī 14. Saeimā.

Valsts prezidents savā iniciatīvā balstās uz frakcijas sašķelšanos un faktu, ka tad, ja frakcijā vairs nav vismaz piecu Saeimas deputātu, līdz ar to arī zūd partijas spēja adekvātā apjomā īstenot savu priekšvēlēšanu programmu un vēlētāju pausto gribu. Savukārt Saeimas frakcijas darbības izbeigšana vai sabrukums klaji liecina par situāciju, kad ir zudis pamatojums politiskajai partijai turpmāk piešķirt attiecīgo valsts budžeta finansējumu, jo Saeimā tā vairs nespēj adekvātā apjomā īstenot to politiku, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās iegūts noteikts vēlētāju balsu skaits.

Valsts budžeta finansējuma palielinājums politiskajām organizācijām, vienlaikus būtiski samazinot iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, ir bijis vajadzīgs un ir Latvijas demokrātisko valsts iekārtu ilgtermiņā stiprinošs 13. Saeimas lēmums. Nopietni? Paskatīsimies, kā vēlētāji novērtē politiķu darbu un veikumu.

Ja 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 54,56 procenti vēlētāju, tad jau 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 34,01 procents no balsstiesīgajiem. Socioloģiskās aptaujas uzrāda kritisku iedzīvotāju vērtējumu politiķu veiktajam. Patiesība ir tāda, ka politiķi nedzird vēlētājus un nevēlas ieklausīties viņos, vēl jo vairāk - politiķi ignorē vēlētāju vairākuma intereses.

Politiķi patiesībā izvēlas stratēģiju maksimāli mobilizēt sev pietuvinātu segmentu un ar minimālām pūlēm, aizmirstot par politikā nozīmīgiem pamatiem, ideoloģiju un idejām, turpina realizēt tik ļoti ierasto un ērto birokrātisko politiku, kas vērsta uz Briseles regulu un direktīvu paklausīgu ieviešanu, kā arī veiksmīgu Eiropas Savienības fondu naudas apguvi, kas gadu gadiem gājusi no rokas. Priekšvēlēšanu solījumi izplēn kā dūmi jau nākamajā nedēļā pēc ievēlēšanas, sākot dalīt amatus Saeimas komisijās un veidojot valdību, nozīmējot atslēgas figūras, pietuvinātos cilvēkus dienestos - prokuratūrā, KNAB, Konkurences padomē, Valsts kontrolē, VID. Partiju biroji pārtop par šauru lobētāju interešu pārstāvniecības klubiņiem, kas ap sevi pulcē radu, tuvu draugu un amatos ielikto pateicīgo ierēdņu svītu, kura ir ieinteresēta, lai tā sauktā partijas valde noturētos pie varas, arī turpmāk nodrošinātu ja ne pārticīgu, tad vismaz labklājīgu dzīvi turpmākajiem četriem gadiem.

13. Saeimas vēlēšanas pierādīja, ka cilvēki politikā vēlas jaunas asinis un jaunas sejas. Un tādēļ ir gluži loģiski, ka lielākā daļa no ievēlētajiem deputātiem bija jaunpienācēji. Tāda bija arī “KPV LV” - viena no lielākajām Saeimā ievēlētajām partijām. Taču ļoti ātri viņu priekšvēlēšanu apņēmība sabruka pret tā saucamajiem Jaunās VIENOTĪBAS, kurā filigrāni darbojas slīpēti politikas veterāni, “zem paklāja” spēles meistariem.

Un šodien mēs redzam Valsts prezidenta piedāvāto likumprojektu, kas patiesībā ir tapis kā speciāls vēstījums “KPV LV”. Vai šis likumprojekts risina fundamentālas problēmas valsts politiskajā sistēmā? Vai tas dos iespēju tautai atgūt uzticību politikai un politiķiem? Saeimai kopumā? Atļaušos pateikt, ka ne.

Vai šis likumprojekts arī attiecīgi risina vai piedāvā mainīt politisko sistēmu, ieviešot iespēju tikt ievēlētam Saeimā ne no partijas sarakstiem? Nē, tas to nepiedāvā, tas tiek darīts Lietuvā, pie mums ne.

Valsts prezidents turpina atbalstīt un cementēt parlamentā ievēlēto partiju monopola sistēmu Latvijā un politiskās varas uzurpāciju šauras politiskās elites interesēs, turklāt nekautrējas saukt šo procesu par demokrātiju. Es atturēšos piedalīties šajā izrādē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Arī man ir grūti nostāvēt malā, redzot šo, manuprāt... atļaušos teikt, ļoti tādu vienkāršu, prastu, populistisku gājienu, kas drīzāk piestāvētu kādam no parlamenta politiskajiem spēkiem, bet tas, manuprāt, nepiestāv Valsts prezidenta iniciatīvai. Un šajā gadījumā šis virziens, kas šobrīd... šī, teiksim tā, izrēķināšanās ar “KPV LV” (kas nu ir palicis pāri no “KPV LV”) šādā veidā, manuprāt, ir tāds prasts mēģinājums novērst uzmanību no galvenā.

Un galvenais partiju finansēšanas sakarā ir tas, ka politiskās partijas piešķīra naudu pašas sev. Valdošā koalīcija un valdība piešķīra naudu pati sev, un tā bija viena no pirmajām lietām, ko izdarīja uzreiz, izveidojot valdību. Nevis nodrošināja mediķiem to, ko dažus mēnešus iepriekš bija apsolījuši, bet nodrošināja sev - politiskajām partijām - ārkārtīgi lielu finansējuma pieaugumu.

Un šī neapmierinātība par to šodien vēl joprojām ir saglabājusies. Tas nekur nav pazudis. Un tas, ka šobrīd tiek veikti... piedāvāti šādi kosmētiski uzlabojumi, tas ir, manuprāt, ļoti bērnišķīgi un neatbilst tai politiskajai realitātei, kas parlamentā šobrīd ir, un tam, kādā veidā veidojas frakcijas, un arī pašam, teiksim tā, likuma garam, kāpēc tad vispār šis finansējums tika piešķirts...

Ja mēs šādi virzīsimies tālāk, tad nākamais solis jau būs... nu tad maksājam partijām pēc to politiskajiem reitingiem ik gadu, un tad SKDS un “Latvijas Fakti” uztaisīs 1. janvārī politisko partiju reitingus, izvilksim vidējo reitingu un pēc tā atbilstoši partijas saņems finansējumu. Tas būtu tikpat... tas ir tieši tas pats, kas šobrīd tiek piedāvāts.

Kolēģi, partijas spēja aizstāvēt vai neaizstāvēt kaut kāda veida iniciatīvas nekādā veidā nav sasaistāma ar frakcijas izmēru vai frakcijas samazināšanos. Iespējamības potenciālām izmaiņām frakcijā ir ārkārtīgi lielas, un frakcijas mainās arī šī sasaukuma laikā. Kolēģi, manuprāt, īsti nav nevienas frakcijas, kas nav piedzīvojusi kaut kāda veida izmaiņas, - nevienas! Visas frakcijas ir piedzīvojušas izmaiņas, un lielākā frakcija mums, kā mēs varam skatīt Saeimas mājaslapā, ir frakcija... “Pie frakcijām nepiederošie deputāti”. Tur ir šobrīd 20 deputāti. Tāda ir. Un katra frakcija... ir gan tādas, kas ir ieguvušas, ir gan tādas, kas ir zaudējušas kādu mandātu. Un tikai no tā spriest par frakcijas stiprumu ir ļoti tuvredzīgi, jo šodien zaudētais rīt var būt iegūts.

Un, ja mēs skatāmies kaut vai uz to “KPV LV”... frakciju, nu konkrēti runāsim, par ko tad ir viss šis stāsts... es te redzu tādu sava veida izrēķināšanos ar šo politisko partiju, frakciju, vienalga, kas ar viņiem... vienalga, kāda ir šī situācija, bet nu citādāk to nosaukt nevar attiecībā uz to, kā pret šo politisko partiju šobrīd... kādas sankcijas pret viņiem tiek veiktas. Un arī šis likumprojekts ir savdabīga daļa no tā visa.

Kas varēja iedomāties, kolēģi, kas varēja iedomāties to... kad šī frakcija Saeimā tika izveidota, mēs redzējām, kā viņi tur bruka pa vīlēm - kāds devās prom, vienu brīdi bija premjera kandidāts, pēc tam bija atkal prom... un kas varēja iedomāties, ka šodien “KPV LV”... frakciju atkal vadīs Aldis Gobzems. Kas zina, varbūt pēc pāris mēnešiem mēs ieraudzīsim, ka Artuss Kaimiņš atkal apvienosies ar Gobzema kungu. Viss ir iespējams. Šajā Saeimā mēs to esam redzējuši, un tas, ka kaut kas ir neiespējami... Šī Saeima pierāda to, ka viss ir iespējams. Tāpēc arī šādu iespējamību mēs izslēgt nevaram.

Un arī Saeimas kārtības rullis šādu iespējamību pilnībā pieļauj. Visi, kas šobrīd ir izstājušies, var šodien brīvi iestāties atpakaļ. Un šī frakcija atkal kļūs spēcīga. Un ko tad mēs darīsim? Un kā tad mēs to vērtēsim? Un varbūt arī piecu cilvēku frakcija ir stiprāka par 20 cilvēku frakciju. Arī tādi gadījumi ir bijuši, kad mazās frakcijas iegūst augstus amatus. Šobrīd valdību vada Saeimā vismazākā pārstāvētā frakcija. Un vai tas, cik frakcijā ir deputātu - daudz vai maz -, ir tas, kas parāda to, cik šī politiskā partija ir spējīga vai nespējīga īstenot savas politiskās iniciatīvas?

Kā mēs to vērtējam, un kā šis priekšlikums dod mums iespējas to vērtēt? Manuprāt, šis priekšlikums ir, maigi sakot, tāds populistisks, bet no sistēmas viedokļa tas nekādu pienesumu nenesīs. Lai mēs... piemēram, ja mēs skatāmies uz politisko partiju programmām... piemēram, JKP solīja uzreiz ar nākamā gada 1. janvāri visādus brīnumus - viņi to neizpildīja, neskatoties uz to, ka viņiem ir liela frakcija. Tas parāda uzreiz kaut kādu viņu stiprību vai vājību? Manuprāt, ne.

Tāpat arī Jaunā VIENOTĪBA. Nu dabūja dažādus politiskus amatus, bet vai tas uzreiz arī apliecina to, ka viņi nodrošina politiskās programmas izpildi? Īsti arī te tā saikne automātiski to nenozīmē, jo varbūt arī ir tā, ka politiskā partija tikai apmierināti sēž šajos politiskajos amatos.

Manuprāt, šajā valdībā tā ir izteikta slimība - sēdēšana politiskajos amatos. Un tas neliecina ne par kādu vēlmi pildīt tās apņemšanās, ko vēlētājiem politiskie spēki ir devuši. Un arī šajā gadījumā šī sasaiste ar frakcijas lielumu, manuprāt, īsti nav atbalstāma, un es no savas puses šādu pieeju atbalstīt nevaru un, godīgi sakot, no Valsts prezidenta biju gaidījis tādu nopietnāku pieeju likumdošanas iniciatīvām. Šis, maigi sakot, izskatās pēc populisma, uzlabojums vienai konkrētai partijai, pie tam diezgan ačgārns, ka pat nevalstiskās organizācijas, kas šajos jautājumos, visu cieņu, specializējas, mums arī... ikvienam no mums, Saeimas deputātiem, ir e-pastos atsūtījuši argumentētus viedokļus, kāpēc viņi šādu pieeju neatbalsta. Nu varēja jau pacensties vairāk...

Manuprāt, galvenā problēma ir tā, ka pati Saeima nobalsoja par šī finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām - pašām sev. Tas bija viens no pirmajiem šīs valdības darbiem. Un šīs kosmētiskās izmaiņas nelabos to ļaunumu, ko jūs nodarījāt tajā brīdī, un ticību attiecībā pret parlamentu un pret politiku kā tādu... ļoti lielai sabiedrības daļai... pieņemot tieši šos grozījumus, palielinot šo partiju finansējumu... šie mikroskopiskie labojumi to nemainīs.

Pareizā pieeja būtu tāda: ja šis jautājums būtu izgājis caur vēlēšanu ciklu... Saeima varēja pieņemt šo likumu par partiju finansēšanu, par apjomiem un visu pārējo, bet lēmumi būtu jāpieņem caur vēlēšanu prizmu, izejot cauri vēlēšanu ciklam, un tad jau... lai tad arī iedzīvotāji novērtē to. Šobrīd šī ir tāda izvairīšanās.

Tā ka, kolēģi, es šajā jautājumā nebalsošu un aicinu arī citus neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja. Nu tad tiešām iziesim cauri šim saturiskajam... Te ir ļoti daudz to jautājumu, kuri rodas, jau vienkārši izlasot pašu likumprojektu, kurā ir faktiski tikai divas rindiņas. Pati galvenā tēze: ja frakcija ir samazinājusies par divām trešdaļām...

Likumprojekts absolūti neatbild uz šādu jautājumu: kas notiek tādā gadījumā, ja frakcija vispār netiek nodibināta? Piemēram, kādas partijas programmā ir tāda tēze, ka viņi, nākot pie varas, neveidos frakciju, strādās kā deputāti, kas balsos pēc savas “labākās apziņas”, kā mēs visi savā zvērestā esam to svinīgi solījuši. Kas tad notiek? Tādā gadījumā Valsts prezidents... tā vietā, lai risinātu varbūt daudz dziļākas problēmas, kuras, protams, prasa līdz ar to arī plašas diskusijas (piemēram, ļoti zemā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanu, Eiroparlamenta un, iespējams, arī nākamās Saeimas vēlēšanu kontekstā)... nemaz nerisina, tā vietā vienkārši frakcijas apmērs tiek sasaistīts ar finansējumu.

Paskatīsim varbūt arī nedaudz dziļāk šo jautājumu - ar ko nodarbojas partija, kādas ir partijas galvenās funkcijas. Partiju galvenās funkcijas, protams, ir vēlētājiem piedāvāt vēlēšanu programmas, piedāvāt tos cilvēkus, kas šīs vēlēšanu programmas izpildīs Eiroparlamenta vēlēšanās, Saeimas vēlēšanās, pašvaldību vēlēšanās. Papildus tam partijām parasti ir biroji, kuri tiek uzturēti, notiek dažādas kampaņas, kuru laikā tieši šīs idejas tiek piedāvātas, un tas ir partijas darbības kopums. Kādā sakarā šis finansējums tiek sasaistīts ar tikai vienu no šīm piecām manis nosauktajām lietām - Saeimas vēlēšanām?

Jā, protams, Saeima, parlaments, - tā ir lēmējvara. Ļoti būtisks aspekts, tāpēc ka veidojas pēc tam attiecīgi arī valdība. Taču - valsts tiek pārstāvēta, ja vara tiek pārstāvēta dažādos līmeņos. Piemēram, valsti Eiroparlamentā pārstāv mūsu deputāti. Ja varu pārstāv deputāti arī pašvaldībās, kuras ir daudz tuvāk savam iedzīvotājam, tad kāpēc tajā ziņā nekāds piedāvājums nav bijis?

Šīs divas rindiņas likumprojektā, kuras tiek piedāvāts izmainīt, ir, protams, ļoti seklas - tajā kontekstā, ka liek uzdot vairāk jautājumu nekā saņemt atbilžu.

Principā, protams, šeit vajadzētu vēl padomāt arī par tādu aspektu - kas notiek ar tiem deputātiem, kuri nodod savu vēlētāju? Proti, startē no vienas partijas, solot vienu, bet, ienākot parlamentā, ātri izstājas no frakcijas, dodas pie kādas citas partijas. Un kas tad notiek ar tiem solījumiem, kuri vēlētājiem ir doti? Vai šādus cilvēkus nevajadzētu atlaist no Saeimas? Vai šādiem cilvēkiem nebūtu automātiski jāzaudē savs mandāts? Varbūt šādu jautājumu mums tagad vajadzētu uzdot un arī risināt - kontekstā ar to, cik tad deputāts ir godīgs pret saviem vēlētājiem, kas viņam ir devuši šo mandātu. Arī tas jautājums šeit absolūti netiek risināts.

Tātad tie būtu paši galvenie jautājumi, kuri būtu jāuzdod un ar kuriem būtu šeit jāstrādā. Un, protams, autoritatīva institūcija - Valsts prezidents, kas ir augstākā mūsu valsts amatpersona... nu, nākot ar šādu iniciatīvu, iespējams, ir vēlējies raisīt diskusiju.

Man pat ir šajā ziņā ļoti žēl, ka Saeimas vairākums tomēr atbalstīja steidzamību, jo prezidents varbūt ir centies iniciēt diskusiju par daudziem dažādiem jautājumiem, kuri deputātiem un iesaistītajām pusēm varētu rasties, lai trijos lasījumos tos izdiskutētu. Bet - nē! Steidzamība tomēr ir akceptēta. Nu, kā ir, tā ir.

Tāpēc tie jautājumi, kas ir saistīti ar pašu galveno, šeit absolūti netiek risināti šobrīd. Iespējams, ka tie deputāti, kas aktīvi piedalīsies šī likumprojekta turpmākajā gaitā, sniegs arī priekšlikumus un par tiem mēs vēl diskutēsim. Es noteikti sniegšu priekšlikumus. Varbūt arī citi kolēģi sniegs. Redzēsim, kā to vērtēs sabiedriskās organizācijas un ko par to teiks Juridiskais birojs.

Kad likumprojektu skatījām komisijā, Juridiskais birojs tiešām sasaistīja šobrīd esošo regulējumu ar Saeimas kārtības rulli, kas ir tas dokuments, pēc kura mēs, kolēģi, strādājam. Un tur parādījās viena tiešām ļoti būtiska lieta, par ko es jau esmu minējis, proti, šī frakcijas dibināšanas tiesība, kuru deputāti var izmantot un var arī neizmantot. Un - finansējums, kas ir sasaistīts ar juridisku personu.

Tā ir politiska organizācija, kas tiek reģistrēta attiecīgā reģistrā. Tāpēc pēc savas būtības šis ir arī nedaudz... tāds juridisks anahronisms, jo, sasaistot kopā pulcēšanās vietu, ko sauc par frakciju, kur pulcējas deputāti, kuri no viena saraksta ievēlēti, ar juridisko personu, kas tiek reģistrēta atsevišķā reģistrā... nu, šeit, liekas, ir diezgan daudz kolīziju.

Taču pats galvenais jautājums šeit nav izrunāts. Tas ir šāds: kāpēc mūsu vēlētāji, mūsu, Latvijas, pilsoņi, nevēlas doties pie vēlēšanu urnām? Kāpēc vēlētāju aktivitāte nepārtraukti krītas? Kāpēc ir tik zema uzticēšanās Saeimai? Kāpēc ir tik zema uzticēšanās valdībai? Kāpēc ir tik zema uzticēšanās varai kopumā? Tas būtu jautājums, ko es cerētu sagaidīt no prezidenta, - visu cieņu pret mūsu prezidenta autoritāti un līdz ar to arī, cerams, politisko neitralitāti.

Tie būtu tie jautājumi, kurus mēs varētu izskatīt. Un tie, manuprāt, būtu svarīgāki nekā vienkārša partijas finansējuma sasaiste ar attiecīgu frakcijas deputātu skaitu.

Turklāt - kāds ir pamatojums, runājot par šīm divām trešdaļām? Pilnīgi nekā nav pamatots. Kāpēc divas trešdaļas? Kāpēc ne viena piektdaļa, piemēram? Kāpēc ne puse no frakcijas? Kāpēc vispār nav... ja aiziet kaut vai viens deputāts prom? Kāpēc tāds šis jautājums? Vienkārši te nav nekādas loģikas, kas liktu saprast, kāpēc ir tieši tādi skaitļi, kāpēc tāds likumprojekts vispār šeit piedāvāts.

Otra lieta. Kā jau es iepriekš teicu - ja raksta likumprojektus konkrētiem cilvēkiem un konkrētām organizācijām, tas diemžēl var ļoti atspēlēties arī pēc tam... nākotnē tiem pašiem, kas šo likumprojektu atbalstīs un iekļūs nākamajā Saeimas sasaukumā.

Šobrīd šis jautājums neapšaubāmi (pilnīgi objektīvi un godīgi mēs varam atzīt) ir saistīts ar vienu frakciju, savukārt, ja nākamajā Saeimā tiks ievēlēti, piemēram, seši septiņi... ja pēc reitingiem mēs nedaudz... ieskatoties, mēs redzam, ka tur varētu būt pat astoņi deviņi politiskie spēki, un tur sāksies staigāšana, tad, iespējams, šī pati pamatideja padarīt politiskos spēkus par neatkarīgiem no lielajiem partiju sponsoriem, kā tas ir bijis iepriekš ilgus gadus, būs pilnībā sagrauta, jo tie cilvēki, kas izstāsies no partijas (varbūt viņi būs izstājušies cēlu mērķu labad, varbūt - ne tik cēlu mērķu labad), var izjaukt visas šīs frakcijas, visām partijām šis finansējums attiecīgi tiks atņemts, un pati pamatdoma - nodrošināt politisko neitralitāti - vienkārši zaudēs jēgu.

Tāpēc, kolēģi, es tomēr aicinu šajā gadījumā, ja šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu, to noraidīt, neatbalstīt. Ja mēs runājam par partiju finansējumu, te gan vajadzētu domāt par to, kāda apmēra finansējums šobrīd tiek piešķirts, un tad šo jautājumu debatēt un diskutēt, iespējams, šo partijas finansējumu mazināt pat uz pusi. Bieži vien tas naudas apmērs, kas partijai tiek piešķirts, ir ārkārtīgi liels pretstatā tam, cik tad ir vajadzīgi līdzekļi, lai tos varētu izlietot partijas darbības nodrošināšanai, tātad partijas birojam, iespējams, kādām reģionālajām nodaļām un priekšvēlēšanu kampaņai, kur mēs skaidri saprotam, ka priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmērs ir skaidri ierobežots. Līdz ar to paliek pietiekami lieli līdzekļi, kas netiek izmantoti, visticamāk, tiek pat atmaksāti valsts budžetā, jo partijas nevar šos līdzekļus tērēt pa labi un pa kreisi, atskaitoties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, šie jautājumi pietiekami objektīvi arī parādīsies.

Tāpēc vēlreiz... gribu rezumēt. Šis likumprojekts absolūti nerisina pašas galvenās problēmas, kas mūsu valstī ir saistītas ar politisko nihilismu jeb varbūt... cilvēki no politikas ir jau pavisam attālinājušies. Diemžēl. Un tas ir ļoti, ļoti būtisks demokrātijas apdraudējums, jo, ja vēlēšanās piedalās 30 procenti no cilvēkiem... no vēlētājiem, šie 30 procenti pēc tam veido, piemēram, Saeimu vai pašvaldības domi, tad faktiski puse plus viens deputāts veido koalīciju un beigu beigās tiek pārstāvēti apmēram plus mīnus 15 procenti. Es tā, ļoti rupji rēķinot, bet tomēr abstraktam aprēķinam. 15 procenti ir tikai tie, kas atsevišķās pašvaldībās izveido... 15 procenti no pārstāvētajiem iedzīvotājiem tātad izveido pārvaldi pašvaldībā. Un tas ir ļoti nepareizi pretstatā tam, ka liela daļa cilvēku vispār netiek pārstāvēti.

Vēlētāju aktivitāte ir tas jautājums, pie kā prezidentam vajadzētu... virzīties. Iespējams, mums šeit, Saeimā, - tieši otrādi - vajadzētu sākt diskusiju par mažoritāru, varbūt pat daļēji mažoritāru sistēmu... mažoritāras sistēmas ieviešanu, lai deputāti tiktu ievēlēti no atsevišķiem apgabaliem, kur tad vēlētājs, protams, prasītu no sava deputāta atbildi par to, kas ir izdarīts, kā viņam veicas, kādi priekšlikumi ir iesniegti, vai kāds atbalsts ir saņemts un tā tālāk. Tas būtu īpaši pozitīvi, ņemot vērā to, ka vairākos reģionos ir mazāka ekonomiskā aktivitāte, citos ir krietni lielāka. Tāpēc tas būtiskākais jautājums - kas notiek ar vēlēšanu norisi - šeit netiek risināts.

Šeit netiek risināts jautājums par to, kas notiek ar tiem deputātiem, kuri piekrāpj savus vēlētājus un dodas kaut kur citur. Šeit netiek risināts jautājums par to, cik daudz no vēlēšanu programmām beigu beigās tiek izpildīts no tā, kas ir solīts iepriekš, vēlēšanu laikā, - lai deputāts tiktu pietiekami objektīvi novērtēts. Absolūti nav risināti jautājumi par pašvaldībām, absolūti - par pašvaldību vēlēšanām un tur veidotajām frakcijām, ja kāds tādas tur veido, par Eiropas Parlamenta jautājumiem... kā arī kontekstā ar reģionālo nodaļu un partijas biroju sasaisti.

Tātad faktiski te ir divas ļoti būtiskas atšķirības: pirmām kārtām nauda tiek piešķirta juridiskajai personai, politiskajai organizācijai, kas tiek reģistrēta attiecīgā reģistrā, un tad ir frakcija, kas apkopo deputātus šeit, Saeimā. Tas, manuprāt, ir pārāk sekls risinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, runājot par konkrēto likumprojektu, šodien runās par visu. Man ir dažas pārdomas par to.

Šodien mēs runājam par partiju finansēšanas likumu. Visu nosaka politiskā uzbūve. Visa struktūra ir uzbūvēta, pamatojoties un balstoties uz politiskajām partijām. Tas ir pamats, uz kura ir uzbūvēta visa pārējā... valsts pārvalde un viss pārējais. Līdz ar to... ar lielām grūtībām savā laikā, kad ieviesa partiju finansēšanu no valsts budžeta... toreiz tam bija divi mērķi. Pirmais mērķis bija palīdzēt partijām izvairīties no atkarības no oligarhiem. Tas bija pirmais un galvenais mērķis. Otrais mērķis bija sakārtot politisko sistēmu, mēģinot - mēģinot! - panākt tādu situāciju, teiksim, kā Lielbritānijā, kur pamatā ir divas partijas, kā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pamatā ir divas partijas. Tā ideja bija ļoti laba, bet nereāla, jo Latvijas neatkarības vēsture neliecina par to, ka šāda sistēma tuvākajā nākotnē varētu tikt ieviesta dzīvē.

Mēs runājam par partiju finansēšanu. Ļoti lielā steigā pavisam nesen, arī pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, valdošā koalīcija jeb Saeimas vairākums atbalstīja partiju finansēšanas palielinājumu. Jau tanī brīdī vajadzēja padomāt arī par to, lai šie līdzekļi tiktu racionāli izmantoti - racionāli, ne tikai lietderīgi un bez korupcijas elementiem, bez visa pārējā, bet - lai tie veicinātu to mērķi, kura dēļ finansējums tika ieviests. Tanī laikā par to netika domāts, un tagad mēs pēkšņi izdomājam, ka tiešām vajadzētu šīs lietas sakārtot, un Valsts prezidents nāk ar jaunu iniciatīvu, ka, lūk, vajadzētu padomāt, cik lietderīgi un pragmatiski mēs izmantojam šo finansējumu, realizējot... es jau nosaucu tos galvenos mērķus. Vajadzēja šo steidzamību? Domāju, ka nē. Vajadzēja šo pieeju realizēt? Domāju, ka jā.

Tāpēc šinī gadījumā es neatbalstīju steidzamības piešķiršanu, bet es atbalstīšu šo likumprojektu esošajā stadijā, jo tāda nepieciešamība tiešām ir.

Dabīgi, šis likumprojekts ir nepilnīgs, jo runa ir par partiju finansēšanu, nevis par frakciju finansēšanu. Tie ir saistīti jautājumi, bet tie nav tieši saistīti. Lielā mērā tie ir saistīti ar to, cik aktīvi strādā partija, cik tā ir saliedēta, cik liels tai ir atbalsts un cik operatīvi tā atsaucas uz iedzīvotāju... uz cilvēku, uz sabiedrības prasībām, vajadzībām, cik operatīvi rīkojas. Kad bija runa, teiksim, par solījumu pildīšanu, jūs man piedodiet, bet Latvijas vēsturē nav bijusi neviena partija, kas būtu spējīga no A līdz Z izpildīt visus savus priekšvēlēšanu solījumus. Es domāju, ka arī pasaulē nav tādu valstu, kur kāda partija varētu ar to lepoties. Ir zināmi sasniegumi katrai partijai, neapšaubāmi, bet, runājot par tādu vispārēju attieksmi, tas, man liekas, nav īpaši tālredzīgi.

Tāpēc, secinot... no tā visa, dabīgi, šis jautājums ir jāapspriež, bet šis jautājums ir jāapspriež bez steidzamības. Galalēmums, es domāju, tiks pieņemts pēc tam, kad pēc priekšlikumu izskatīšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā parādīsies jauna versija. Un es ļoti ceru, ka tā izskatīšana notiks varbūt ne stundas laikā, ne tā, kā tas bija, kad mēs palielinājām... ne mēs, bet Saeimas vairākums palielināja partiju finansēšanu, kad pat debašu laiks bija, kā jūs atceraties, saīsināts līdz vienai minūtei, - tā, lai ātrāk panāktu to rezultātu.

Es domāju, ka mums kādreiz būtu jāsāk domāt vispār par parlamenta darbības normālu ritmu, normālu kārtību un normālu pieeju tai. Šodien tas, ar ko mēs nodarbojamies, jūs man piedodiet, ir liels haoss. Man nepatīk vārds “bardaks”, bet tā elementi lielā mērā pastāv arī mūsu darbā, kaut vai, teiksim, mūsu sēžu sasaukšanas kārtībā, norises kārtībā. Es jau nerunāju par to, ka mēs esam pārgājuši pāri... visām strīpām, piešķirot likumprojektiem steidzamību tā vietā, lai sijātu likumprojektu skaitu un mēģinātu izvairīties no tiem likumprojektiem, kuru aktualitāte varbūt nav tik būtiska krīzes situācijās.

Tāpēc, secinot... to visu teikto... gribu teikt, ka es personīgi atbalstīšu šā likumprojekta pirmo lasījumu, cerot, ka tas, par ko jau teica un teiks arī tālāk, tomēr tiks ņemts vērā. Katrā gadījumā, ja tā redakcija nederēs nevienam, tad, dabīgi, man paliek, tāpat kā jebkuram deputātam, iespēja balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien vēlreiz! Paldies par doto vārdu. Man būs... vairākas sadaļas. Pirmā no tām. Jau 2021. gada vasaras sākumā mēs vērsāmies pie Valsts prezidenta ar ierosinājumu par šo finansējumu. Un ierosinājums saturēja ļoti konkrētas lietas.

Pirmā lieta - šis finansējums ir jāpārskata. To mēs nenoliedzami arī uzskatījām - ka tās summas varbūt ir jāpārskata, bet kā blakus noteikums... godīgi sakot, kā galvenais noteikums, ko jau mans kolēģis Ralfs Nemiro pieminēja, ir deputāta atbildība, ko viņš ir uzņēmies, piedaloties partijas darbā, piedaloties sarakstā, piedaloties priekšvēlēšanu kampaņā, stāstot par programmu, kuru visi partijas biedri un arī saraksta cilvēki tā kā ir vienojušies atbalstīt arī Saeimā... un, nonākot Saeimā, sāk pēkšņi parādīties individuālas vajadzības, individuāla ieinteresētība, sāk bēgt prom no partijām un pat pieslieties tādām partijām, kuru ideoloģija ir burtiski pretēja tam, ko pirms tam pats ir paudis.

Mēs uzskatījām, ka tas jāsasaista kopā - šis finansējums ar biedra un Saeimas deputāta mandātu. Ja Saeimas deputāts aiziet no partijas un līdz ar to arī no frakcijas, tad viņam mandāts būtu jānoliek.

Tā kā es pats Saeimā... iestājos 2020. gada oktobrī, es netiku lēmis ne par šo finansējumu, ne arī piedalījos debatēs, bet, no malas vērojot šo darbību, es varu piekrist arī Dolgopolova kungam, ka galvenais uzstādījums bija cīņa pret oligarhu naudu.

Kas ir sasniegts? Nekas jau nav mainījies, oligarhu nauda ir pārvērtusies... savādāk. Pie varas esošās partijas saliek amatos savus cilvēkus, savu partiju biedrus, un tādā veidā caur valsts budžetu savām partijām panāk vēl papildu finansējumu. Līdz ar to šis valsts finansējums, godīgi sakot, varas partijām diez vai pat ir vajadzīgs, jo ir iespējas piesaistīt papildu naudiņu, izmantojot varas stāvokli.

Nākošais un svarīgākais visā šajā procesā ir tas, ka Latvijā ir unikāla situācija - KNAB, kas ir premjera padotības iestāde, faktiski ar vienu premjera rezolūciju var nolemt politiskā spēka likteni. Nav noslēpums, ka mēs kā partija šobrīd izjūtam šo zināmā mērā “pasūtījumu galda”... nu, upura lomu, jo sāksim ar to, ka deputāti, ministri, ierēdņi, kas it kā ieņem svarīgus amatus, ieguvuši augstu izglītību, lielās ar to, ka māk darboties ar informāciju, māk tā kā šķirot un saprast informāciju, pilnām mutēm apgalvo, ka partija ir mirusi.

Jā, pats nosaukums partijai, ar ko tā ienāca Saeimā... jā, šāda nosaukuma partijai vairs nav, taču partija turpina dzīvot un attīstīties, un partijas biedriem, godīgi sakot, ir ļoti sāpīgi dzirdēt, ka manis minētie augsti godājamie un augsti izglītotie cilvēki mēģina ar pilnu nopietnību, ar nopietnu seju stāstīt, ka partija ir čaula, ka no partijas nekas nav palicis pāri, visādas muļķības, ko vien var sadomāt, lai pierādītu kaut kādu savu pārākumu šajā jomā.

Es vēlreiz gribu pateikt: nē, tās visas ir nepatiesības, partija nav mirusi, partija darbojas, partijā stājas iekšā jauni cilvēki, kas grib realizēt šo ideju un savu politiku, kas ir vērsta uz visu iedzīvotāju kopumu, nevis uz atsevišķām daļām vai atsevišķām interešu grupām.

Atgriežoties pie šīm Valsts prezidenta iniciatīvām. Ir vairāk nekā nožēlojami skatīties, ka labi apmaksāts valsts pārvaldes institūts, kas ir Valsts prezidents, spēj ražot tik nožēlojamas kvalitātes dokumentus, kas šobrīd nonāk mūsu rokās. Juridiskais birojs pamatoti iebilst pret šiem labojumiem vai ierosinājumiem, jo tiešām, godīgi sakot, tie ir sliktāki pat par atsevišķu deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem. Ne visiem deputātiem ir pieejams tāds aparāts un tādi konsultanti, kādi ir pieejami Valsts prezidentam. Tāpēc ir vairāk nekā nožēlojami skatīties, ka šādi priekšlikumi tiek atnesti uz Saeimu.

Par šo sistēmu, ko es jau minēju, - ka premjera padotībā esošā iestāde KNAB šobrīd, cik man ir nācies saskarties, ir kļuvusi par “pasūtījumu galdu”... un es tā varu apgalvot pilnīgi nopietni, jo es esmu bijis... un arī savas partijas ietvaros sniedzis skaidrojumus cilvēkiem, kurus es uzskatu par neprofesionāļiem savā jomā. Man bija ļoti liela... teiksim, padziļināta saskare ar šiem cilvēkiem par atsevišķiem jautājumiem, kas saistās ar kaut kādām lietām, kas šobrīd tiek pārmestas partijai. Šie ir vairāk vai mazāk tādi grāmatvediskas dabas jautājumi, kur es saredzu pilnīgu - pilnīgu! - nesaprašanu par grāmatvedības jautājumiem, vispārpieņemto grāmatvedības praksi un vispār kaut kādiem darījumu veidiem, jo šobrīd tas lielākais noziegums, ko mums piesien arī finansējuma apturēšanas sakarā, ir tas, ka partijai bija jākontrolē, kā ar partijas samaksāto naudu savam sadarbības partnerim rīkojas sadarbības partnera... trešā persona, ar kuru partijai nebija nekāda sakara.

Līdz ar to veidojas pamatotas aizdomas par “pasūtījumu galdu”, jo pats interesantākais ir tas, ka partiju finansēšana un dažādu akciju pārbaudes KNAB ir jāveic zināmā laika periodā. Tam paejot, KNAB ziņo par rezultātiem - ir vai nav atrasti kaut kādi pārkāpumi. Tad pēc viena šāda perioda, par ko šobrīd mums pārmet, pārbaude bija beigusies bez jebkādas iebildes... ne par to, ka kaut kas par dārgu, kaut kas nepareizi... Tā pārbaude beidzās, kamēr mēs vēl bijām valdības sastāvā.

Tikko mūs palūdza iziet no valdības, tā pārsteigumi nāca viens pēc otra. Pēkšņi izrādījās, ka ir jāatjauno pārbaude, pēkšņi sāka meklēt visādus zemūdens akmeņus. Pēkšņi sāka piekasīties, godīgi sakot, pie lietām, kas... normālajā praksē neviens pat... normāli domājoši cilvēki pat uzskata par pilnīgām muļķībām. Un tā strādā iestāde, kas atbildīga par partiju sistēmas un vispār politikas veidošanu.

Līdz ar to, pirmkārt, noteikti mans priekšlikums būtu, ka KNAB savu profesionalitāti ir zaudējis, un partiju finansēšana būtu jāuztic Valsts kontrolei, kur tomēr strādā zinoši grāmatveži... vismaz... kas saprot, ko nozīmē grāmatvedība un kaut kādas attiecības grāmatvediskā izteiksmē.

Otrkārt, noteikti būs priekšlikums par to, ka finansējums jāsasaista ar deputāta mandātu, bet es saprotu, ka tas nav šī likumprojekta ietvaros, bet būs noteikti priekšlikumi atvērt Saeimas kārtības rulli, kurā izklāstīt šo un salikt kopā.

Līdz ar to, manā skatījumā, šobrīd šis prezidenta ierosinājums ir vairāk kā... nezinu, mēģinājums pacelt savu prestižu uz kaut kā rēķina, tai skaitā arī nomelnojot partiju, kura šobrīd darbojas, jo es uzskatu, ka tā ir nomelnošanas kampaņa, ko veic gan dažādi politiskie spēki, gan dažādas amatpersonas, kas uzskata, ka partija ir mirusi, ka frakcija ir mirusi. Nē, mēs strādājam un darbojamies arī frakcijā pie tā, lai izpildītu uzņemto programmu, apsolīto programmu pirms 13. Saeimas.

Kā jau Kiršteina kungs... kā Dolgopolova kungs teica, tad arī ne visiem veicas ar programmas izpildi pilnā mērā. Ir skaidrs, ka šobrīd šī sistēma piedzīvo tomēr kaut kādu pārmaiņu... sistēma ir pārmaiņu priekšā.

Nobeigumā gribētu teikt to, ka šobrīd es neredzu tālāku virzību tādam priekšlikumam, ko prezidents ir izteicis. Aicinu arī visas iesaistītās puses, tai skaitā neatkarīgos... nevalstiskās organizācijas vērot procesus, kas notiek, kaut vai salīdzinot faktus, ka, teiksim, manis pārstāvētajai partijai finansējums tiek apturēts, savukārt partija, kurā pat biedri ir pateikuši, ka viņi nesuši biedra naudu skaidrā naudā, kuru viņiem iedevuši kādi partijas biedri, uz savu kasi un maksājuši iekšā (tas šobrīd būtu uzskatāms zināmā mērā pat par kriminālnoziegumu), joprojām saņem finansējumu. Atšķirība varbūt ir tikai tāpēc, ka viņi ir valdībā un ir svētās govis, kuras neaiztiek.

Nobeigumā gribētos pateikt to, ka es neesmu par to... par finansējumu kā tādu, es vairāk esmu par vienlīdzīgiem spēles noteikumiem. Ja vieniem spēles noteikumi ir tādi, bet, ja tu esi valdībā, ir citi, tad tā nav, pirmkārt, godīga politika. Otrkārt, ja bija izsludināta cīņa pret oligarhu naudu, tad tās politiskās partijas, kas šobrīd tiek dažādi spārdītas... nu, tās būs spiestas piesaistīt finansējumu no malas. Godīgi sakot, ja tu neesi pie varas, ja tu nesaņem valsts finansējumu un ja tev nav iespējas piesaistīt naudu no malas, tad faktiski nevar pastāvēt arī politiskā partija, jo, kā zināms, lai uzturētu organizāciju pie dzīvības, ir nepieciešama pārvaldības struktūra - vismaz birojs, vismaz kaut kāds administratīvais aparāts. Nepietiek ar to vien, ka ir izkārtne un smuks nosaukums.

Mēs sakām - jā, mēs gribam lielas partijas un nezin ko, bet tai pašā laikā liela partija var pastāvēt tikai tad, ja tai ir zināms finansējums un finansējuma avots. Arī pašreizējais Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums uzliek tik ļoti daudz ierobežojumu - ko tu drīksti un ko nedrīksti -, ka faktiski izveidot lielu partiju pat fiziski nav iespējams, jo piesaistīt finansējumu nevar no malas, valsts finansējums netiek dots. Teiksim, biedru un atbalstītāju ziedojumi ir tikai ļoti šauram lokam pieejami, un arī summas ir minimālas. Un visādas dullības, kas tur ir saliktas iekšā šais likumos, neļauj tiešām reāli partijai attīstīties.

Manā uzskatā, šobrīd Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums būtu jāpārskata, jo arī, lai cik es esmu sliktās domās par KNAB darbiniekiem, bet arī viņi atzina, ka šobrīd šis likums ir tā sapīts un ar tik neskaidriem nosacījumiem, ka pat viņiem ir grūti orientēties un motivācija vai mēģinājums saskatīt kaut kādus pārkāpumus - tam reizēm ir ļoti, ļoti dažāds traktējums.

Iespējams, arī cilvēki kļūdās, pieņem kļūdainus lēmumus. Savukārt šie kļūdainie lēmumi aiz sevis nes zināmā mērā problēmas politiskajai partijai, kurā... nu, vismaz mūsu gadījumā ir vairāk nekā 600 biedru. Līdz ar to ir dažādas pārdomas par šo sistēmu.

Protams, būs priekšlikumi no mūsu puses un darbosimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam, Tavara kungs!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es šo uzstāšanos vēlētos sadalīt divās daļās, ja mēs runājam par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Pirmā daļa faktiski ir argumenti, ko nule kā mēs dzirdējām no visiem iepriekš debatējušajiem kolēģiem deputātiem, kuri uzskaitīja gan nejēdzības pašreizējā regulējumā, gan arī to, uz ko faktiski aicinājis ar šiem priekšlikumiem mūsu Valsts prezidents.

Tā ka, respektīvi, pirmajā daļā noteikti es aicinātu balsot “par” likumprojektu pirmajā lasījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka faktiski ir arī otrā daļa.

Un otrā daļa pasaka to, ka ir jālabo ne tikai - ne tikai! - šis Valsts prezidenta iesniegtais - es teiktu, atļaušos lietot vārdus “neloģiskais, aplamais un, iespējams, pat murgainais” - priekšlikums saistībā ar frakcijas mazināšanu, bet arī tas... galu galā - ko tad šis priekšlikums paredz? Šis priekšlikums paredz vienai politiskai partijai, kura jau tā šobrīd nepiedzīvo vieglākos laikus, faktiski noņemt finansējumu. Tas skaidri ir pateikts arī anotācijā. Piedzīvojot līdzīgas situācijas nākotnē, bet... balstoties uz vienas politiskās partijas pašreizējo stāvokli...

Bet tai pašā laikā mēs aizmirstam, ka šis finansējums tika piešķirts, vadoties no vairākiem motīviem - gan sasniedzot minimālo procentu barjeru, gan pārsniedzot piecu procentu barjeru. Par katru nodoto balsi parlamentā - viena summa, par katru nodoto balsi Eiropas Parlamentā - jau cita summa, pašvaldību vēlēšanās - jau cita summa. Tas viss kopumā summējas, lai politiskās partijas varētu veicināt sava darba kvalitāti un lai būtu mazāk atkarīgas no kādiem, iespējams (lieku uzsvaru uz “iespējams”), negodprātīgiem ziedotājiem.

Bet pati lielākā nelietība šai sakarā bija tā, ka šis Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums tika izmainīts ar atpakaļejošu datumu un tika paaugstināta - vairākkārtīgi! - politiskajām partijām, faktiski pašiem sev, koalīcijai... un līdz ar to visām Saeimā ievēlētajām un ne tikai Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām... un tas nav taisnīgi. Tas nav arī godīgi.

Šis ir mans arguments, viens no argumentiem, kāpēc es balsošu “par” likumprojektu, lai gan labotu šīs kļūdas, gan iesniegtu alternatīvus priekšlikumus tam, ko Levita kungs ir iesniedzis kā Valsts prezidents. Tas, manuprāt, ir absolūti neloģiski. Arī kopumā par šo priekšlikumu, kas tika nobalsots jau labu laiku atpakaļ, ar atpakaļejošu datumu, ka politiskās partijas, koalīcija, piešķīra pašas sev finansējumu, - tas nav taisnīgi.

Šajā laikā, kad mūsu sabiedrība... ļoti liela sabiedrības daļa ir ārpus saviem darba pienākumiem, viņi nevar pildīt, nevar strādāt, daudzi uzņēmēji, daudzas nozares aizvien vēl nav pilnībā atvērušās... ir ļoti smags laiks, es domāju, ka tas būtu ļoti korekts žests no politisko partiju puses. Vismaz attiecībā uz šī gada un atlikušo maksājumu mēs varētu veikt zināmas izmaiņas un veikt arī zināmus labojumus.

Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kolēģi, kāpēc es aicinu balsot “par” likumprojektu pirmajā lasījumā, lai jau tuvākajā laikā priekšlikumu iesniegšanas noteiktajā termiņā mēs varētu iesniegt priekšlikumus un visas šīs kļūdas labot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar visiem! Nezinu, kas ir rakstījis Valsts prezidentam šo likumprojektu, bet šis likumprojekts ir sanācis tāds... kā lai to pareizi saka, paviegls. Proti, šim likumprojektam ir visai maz sakara, lai neteiktu vairāk, ar to, kā tas publiski tiek pasniegts, ka it kā šī likumprojekta mērķis ir panākt politisko partiju atbildību savu vēlētāju priekšā - ar loģiku, ka, ja viņi nepilda to, ko ir solījuši, viņi zaudē vēlētāju atbalstu un viņiem šis finansējums nepienākas vai tiek būtiski samazināts.

Pareiza loģika, bet šinī likumprojektā mēs neko tamlīdzīgu neatrodam. Patiesībā šis likumprojekts - un šeit es aicinātu visus ieklausīties un padomāt par to - strādā tieši pretēji. Tas, kas šinī likumprojektā tiek piedāvāts... Šo loģiku par sasaisti ar frakcijas izmēru, cik tas ir neloģiski un absurdi, kolēģi jau ir iztirzājuši, es pie tā nepieskaršos.

Bet - kas ir amizanti šinī visā stāstā? Vai jūs paši varat iedomāties, kuros gadījumos, cik bieži varētu notikt tas, par ko tiek publiski stāstīts? Šis mehānisms, atbildības mehānisms, tiek iedarbināts, sasiets ar finansēm, ar šo reālo priekšlikumu, proti, tas varētu notikt tikai tad, ja politiķi ir pašaizliedzīgi, godīgi un situācijā, kad frakcija nepilda to, ko solījusi saviem vēlētājiem, viņi aiziet prom no šīs frakcijas. Es šādus gadījumus Latvijas politikā īpaši neatceros.

Parasti ir tieši otrādi. Parasti frakcijas izmērs tiek saglabāts, tieši nododot savus vēlētājus. Tas arī bija stāsts, kurš it kā ir izprovocējis šo likumprojektu, proti, saistībā ar vienu no partijām, kura saviem vēlētājiem solīja vienu, bet, tiklīdz tika ievēlēta Saeimā, pilnīgi pārmeta kažoku uz otru pusi un nodeva savus vēlētājus. Tieši pateicoties tam, saglabāja savas frakcijas skaitu. Saskaņā ar šo likumprojektu skaitīsies, ka šāda frakcija ir tiesīga saņemt finansējumu, lai gan visa frakcija kolektīvi nodeva savus vēlētājus. Un sanāk paradokss. Tieši tad, kad parādās cilvēki, atsevišķi cilvēki, kuri ir gatavi cīnīties par to, ko viņi bija solījuši (un tādu ir mazākums), - tad šiem cilvēkiem finansējums nepienāksies. Tā ir tā loģika, kāda ir izveidojusies.

Bet pats galvenais - tas, kāpēc šodien šim likumprojektam varas partijas atbalstīja steidzamību, es domāju, ir citā faktā. Viens ir tas, ka viņi labi saprot, ka šis priekšlikums ir jēls, neloģisks, absurds. Bet pats galvenais - kāpēc šodien varas frakcijas atbalstīja šī likumprojekta steidzamību, kas ir absolūti neloģiski, jo šis likumprojekts reāli sāks darboties tikai ar nākamo Saeimas sasaukumu, tātad nekādas vajadzības pēc steidzamības nebija. Tā ir tāpēc, ka šīs varas partijas apzinās, ka šie grozījumi strādās to labā. Šie grozījumi, ko sagatavojis Valsts prezidents, strādās politiskā varas karteļa labā, proti, tās partijas, kuras atrodas pie varas, vai frakcijas, kuras nodrošina varas kartelim nepieciešamo balsi Saeimā, turēsies kopā, saprotot to, ka gadījumā, ja tās izvēlēsies iziet ārpus šī varas karteļa, nodot šo varas karteli, nekalpot šim varas kartelim, - viennozīmīgi tām draudēs sabrukums. Daļa frakcijas noteikti nevēlēsies to darīt, un frakcija sabruks.

Tātad pēc būtības šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai nosargātu varas karteli, un vērsts pret opozīcijas partijām, jo principā šī sašķelšanās ir iespējama tikai partijai, kurai draud nokļūšana opozīcijā vai kura atrodas opozīcijā, lai varas kartelis, tādējādi šķeļot, varētu izrēķināties ar saviem politiskajiem oponentiem vai arī turēt viņus pakļautībā.

Pēc būtības šis likumprojekts... Nu, ar šo likumprojektu rodas tāda sajūta, ka Valsts prezidents vienkārši atstrādā saviem vēlētājiem. Ja tas tā nav... un es aicinātu tiešām uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus, kas būtu loģiski, lai šis princips, kas tiek publiski deklarēts, bet kas patiesībā tiek nodots... lai būtu šī sasaiste ar vēlētāju atbalstu un politiskā spēka finansējumu... Tad grozām to, ieliekam iekšā, ka mēs rēķinām, pārrēķinām šo atbalstu politiskajām partijām pēc viņu reālajiem reitingiem, reālā atbalsta. Nosakām, ka tā būs, teiksim, kaut kāda metodoloģija, kura tiek Saeimā apstiprināta, pēc kuras tālāk tiek vērtēts - regulāri vērtēts! - atbalsts un regulāri koriģēts finansējums politiskajam spēkam. Tad ir kaut kāda loģika.

Pretējā gadījumā tas, kas tagad notiek, - vienkārši uz ātru roku politiskais kartelis atradis vēl vienu instrumentu, lai sev varētu nodrošināt ērtāku pastāvēšanu savā varas tronī. Citu loģisku iemeslu, kāpēc mums steidzamības kārtībā jādzen šis likumprojekts, es neredzu.

Tāpēc aicinu uz otro lasījumu sniegt priekšlikumus. Parādīsim, kāda ir patiesā seja šim visam pasākumam, kāpēc tas tiek virzīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Es atļaušos varbūt nedaudz oponēt savam opozīcijas kolēģim Zariņa kungam par to, ka būtu jāpiesaista pie reitingiem. Tādējādi arī Valsts prezidenta atalgojums būtu jāpiesaista pie reitingiem, un, ņemot vērā viņa pašreizējo reitingu, katru mēnesi Valsts prezidenta kungam būtu jāpiemaksā par atrašanos amatā.

Bet viens papildu arguments, ka Valsts prezidenta kunga priekšlikumi būtu labojami. Ja mēs runājam vēlreiz par konkrēto redakciju, par šo priekšlikumu samazināt... ja frakcijas... ja vairāk nekā par divām trešdaļām samazinās politiskās organizācijas Saeimas frakcijas deputātu skaits. Kolēģi, tādējādi mēs paliekam bez finansējuma... pārtraukšana.

Bet kas notiek ar politiskajām partijām, kuras nav ievēlētas Saeimā? Mēs redzam arī pēc KNAB ziņojuma - partija “Progresīvie”, kas šobrīd faktiski ir haosā ieveduši daļu Rīgas, mierīgi saņem 107 tūkstošus. Viņi nav... viņiem frakcijas vispār Saeimā nav, viņi nav iekļuvuši. “Latvijas Krievu savienībai” ar visu no tā izrietošo piešķirtais, oficiāli aprēķinātais valsts finansējums ir 143 tūkstoši gadā. Nu, kolēģi, “Latvijas Reģionu apvienība” arī nav iekļuvusi - 169 tūkstoši.

Tad faktiski tie, kas nav iekļuvuši, saglabā valsts finansējumu, bet savukārt tie, kas ir iekļuvuši, bet, iespējams, ir veikuši... ir notikušas kādas pārmaiņas... Mēs zinām arī no varas partijām, no Kariņa partijas ir gadījumi... šajā Saeimā ir bijuši acīmredzami gadījumi, kad ir ar kādiem nezināmiem vai, iespējams, zināmiem labumiem kāds deputāts no opozīcijas pārvilināts uz koalīcijas partiju. Līdz ar to tāpēc ir jāsoda kāds politiskais spēks? Mēs nezinām, kolēģi, kurā brīdī kas kuram mainīsies, un līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām galīgi vairs nav tālu.

Tāpēc es uzskatu, ka šis likums ir jāver vaļā, par likumprojektu ir jābalso pirmajā lasījumā un citstarp jādod arī alternatīvi priekšlikumi, nekā ir iesniedzis mūsu Valsts prezidents Levita kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kā jau teicu, šajā Saeimā nekādas izmaiņas nenotiks, nauda partijām, politiskajām organizācijām, paliks tāda pati, kā ir. Tā ka nākamā Saeima varēs gan līdzsvarot, kā mēs komisijā spriedām, gan izlīdzsvarot, teiksim, varbūt proporcijas starp pašvaldībām un Saeimu vai pārskatīt summas. Uz mazāko pusi vienmēr var samazināt, tā nav nekāda problēma.

Tāpēc aicinu atbalstīt, jo komisija atbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Kiršteins. Tātad, kā jau nobalsojām... Priekšlikumi jāiesniedz līdz rītdienas - 18. februāra - pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē...

A. Kiršteins. Izskatīšanas laiks Saeimas sēdē... Tātad mēs skatām attiecīgi nākamajā trešdienā vai, ja pagūsim... jā, es domāju, tad uz... varam likt uz 24. februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz šā gada 18. februāra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 24. februārī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labvakar, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Likumprojekts paredz... un ir izstrādāts, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. pantā noteiktajiem pabalstu izmaksas nosacījumiem ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā.

Tāpat paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. pantā minētos pabalstus, kuri attiecas uz amatpersonām un valsts drošības iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, attiecināt arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām.

Komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 1. marts.

Godātie kolēģi! Deputāti Raivis Dzintars, Ritvars Jansons, Ivars Puga, Edvīns Šnore un Edmunds Teirumnieks lūdz izsludināt pārtraukumu šajā Saeimas sēdē līdz šā gada 24. februāra pulksten 9.00. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu Saeimas šā gada 17. februāra sēdē līdz šā gada 24. februāra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - 7, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, man jūs vēl jāinformē par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Sprūde, Gobzems, Možvillo, Nemiro, Petraviča un Stepaņenko ir iesnieguši jautājumu “Par sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem Saeimas darbā”, ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Stepaņenko, Možvillo, Švecova, Petraviča un Sprūde ir iesnieguši jautājumu “Papildjautājumi par atbildi uz deputātu jautājumiem Nr. 357”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Švecova, Stepaņenko, Petraviča, Možvillo un Sprūde iesnieguši jautājumu “Par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas izstrādāta tipveida projekta piemērošanu tautsaimniecībā”, ko nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Švecova, Možvillo un Petraviča iesnieguši jautājumu “Par ministrijas veikto epidemioloģisko izpēti” , ko nododam veselības ministram.

Deputāti Stepaņenko, Švecova, Petraviča, Sprūde un Možvillo iesnieguši jautājumu “Par ministra rīcību, uzņemoties saistības Latvijas vārdā piekrist naida runas atzīšanai par ES mēroga noziegumu”, ko nododam tieslietu ministram atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi, vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz šā gada 24. februāra pulksten 9.00.

Arlabvakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 13. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 10. februārī turpinājums 2022. gada 17. februārī

Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 1302/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5319, 5390, 5390A)
   
- Priekšlikums (par steidzamību) - dep. R. Nemiro (pret)
   
- Ziņo - dep. A. Kiršteins
   
- Debates - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Nemiro
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. M. Možvillo
  - dep. E. Tavars
  - dep. I. Zariņš
  - dep. E. Tavars
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1275/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5199, 5391)
   
- Ziņo - dep. A. Adamovičs
   
Informācija par deputātu K. Sprūdes, A. Gobzema, M. Možvillo, R. Nemiro, R. Petravičas un J. Stepaņenko jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem Saeimas darbā” (Nr. 367/J13)
   
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, M. Možvillo, Ļ. Švecovas, R. Petravičas un K. Sprūdes jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Papildjautājumi par atbildi uz deputātu jautājumiem Nr.357” (Nr. 368/J13)
   
Informācija par deputātu Ļ. Švecovas, J. Stepaņenko, R. Petravičas, M. Možvillo un K. Sprūdes jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas izstrādāta tipveida projekta piemērošanu tautsaimniecībā” (Nr. 369/J13)
   
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, Ļ. Švecovas, M. Možvillo un R. Petravičas jautājumu veselības ministram Danielam PavļutamPar ministrijas veikto epidemioloģisko izpēti” (Nr. 370/J13)
   
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, R. Petravičas, K. Sprūdes un M. Možvillo jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par ministra rīcību, uzņemoties saistības Latvijas vārdā piekrist naida runas atzīšanai par ES mēroga noziegumu” (Nr. 371/J13)
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 17.02.2022 16:58:57 bal001
Par - 48, pret - 32, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 17.02.2022 18:06:13 bal002
Par - 72, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 18:09:09 bal003
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1275/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 18:10:28 bal004
Par - 74, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu sēdē pēc 23.darba kārtības punkta līdz 2022.gada 24.februārim pulksten 9.00

Sēdes videotranslācija

17.02.2022. 9.00
9.20
11.00
13.30
14.00
15.30
16.30
16.50



Sestdien, 23.novembrī