Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas astoņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 24. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Šis rīts ir atnesis satraucošu ziņu – Krievija un Baltkrievija ir iebrukušas Ukrainā. Un mēs nosodām agresoru par šādu rīcību un apliecinām savu visstingrāko atbalstu Ukrainai šajā karā, aizstāvot savu valsti. Saeimas Ārlietu komisija gatavos speciālu Saeimas paziņojumu, un mēs to pieņemsim atsevišķā Saeimas sēdē.

Godātie kolēģi! Veltīsim šo darbu šodien Ukrainas uzvarai.

Sākam Saeimas 2022. gada 24. februāra attālināto ārkārtas sēdi.

Ir iesniegti priekšlikumi par sēdes darba kārtības izmaiņām.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izņemt no darba kārtības 6. punktu – likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt vēl vienu izmaiņu – izņemt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raivja Dzintara, Krišjāņa Feldmana, Jura Pūces, Evitas Zālītes-Grosas, Andra Skrides, Edmunda Teirumnieka un Ilzes Indriksones iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Droši vien uzrunāt jūs ar “Labrīt!” šodien nebūtu pareizi. Tas ir ļauns rīts. Lai Dievs stāv klāt Ukrainai, Eiropai un pasaulei!

Bet tagad - par likumprojektu. Šis likumprojekts paredz, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un arī bērna kopšanas pabalstu, tiek veiktas sociālās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašreiz šīs iemaksas tiek veiktas tikai no bērna kopšanas pabalsta apmēra, proti, 171 eiro. Iesniegtais priekšlikums savukārt paredz, ka turpmāk tās veicamas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta kopsummas.

Esošā situācija, kolēģi, ir klaji netaisnīga pret vecākiem. Cilvēki, kuri izvēlējušies laist pasaulē bērnu, faktiski ir nolemti mazākai pensijai nākotnē - salīdzinājumā ar tiem, kuri šādu izvēli nav izdarījuši. Šobrīd vienam no vecākiem (un visbiežāk tā ir jaunā māmiņa, kas pēc bērna piedzimšanas dodas apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā) iemaksas pensiju kapitālā ir krietni mazākas nekā pirms šī atvaļinājuma. Ik mēnesi jaunā māmiņa zaudē noteiktu sociālo iemaksu apjomu. Tad, kad viņa pensionēsies, viņas pensija visu atlikušo mūžu būs mazāka, jo viņa izvēlējās laist pasaulē bērniņu. Aprēķini liecina, ka ar vidējo algu (apmēram 1000 eiro) pensija ik mēnesi būtu par 14 eiro mazāka. Turklāt - jo vairāk bērnu, jo lielāka kļūst šī diskriminācija. Ja cilvēks ar šādu algu ir izaudzinājis trīs bērnus, tad būs jau 42 eiro zaudējums no pensijas ik mēnesi. Katru mēnesi 42 eiro tiks zaudēti - par izvēli laist pasaulē trīs bērnus!

Tā ir viena no vislielākajām netaisnībām attiecībā pret cilvēkiem, kuri audzina bērnus. Mēs nedrīkstam sodīt vecākus par viņu izvēli un likt viņiem vecumdienās par to maksāt. Turklāt sanāk, ka finansējumu nākotnes pensijām nodrošinās viņu bērni, turpretī viņiem pašiem pensija būs mazāka.

Jau minēju, ka visbiežāk ar bērnu mājās paliek mamma, tāpēc tieši viņa vēlāk saņems mazāku pensiju. Kā ir norādījusi Eiropas Komisija, Eiropas Savienībā sieviešu saņemtā vidējā pensija ir par 39 procentiem mazāka nekā vīriešu saņemtā. Mātes pienākumi palielina pensiju atšķirību pēc dzimuma un rada nevienlīdzību.

Vecāku sociālajai apdrošināšanai ir būtiska loma ģimeņu atbalstā. Esmu gandarīts par to, ka vairākkārt mums ir izdevies pilnveidot vecāku sociālo nodrošinājumu, gan pagarinot vecāku pabalsta saņemšanas periodu līdz pusotram gadam, gan palielinot bērna kopšanas pabalstu un uzlabojot kvalificēšanās noteikumus vecāku pabalstam.

Sociālo iemaksu veikšana bērna kopšanas periodā ir vēl viens ļoti būtisks veicams solis. Ar to mēs varam mazināt netaisnību un uzlabot sociālo atbalstu. Turklāt tas kā viens no darāmiem darbiem ir noteikts esošās valdības rīcības plānā, par ko vismaz vienošanās brīdī vienisprātis bija visas koalīcijas partijas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”.

Deputāti balsojumu nav lūguši. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Krišāna un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Krišāna kungs, jūs runāsiet “par”?

J. Krišāns (SASKAŅA).

Jā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Krišānam. Lūdzu!

J. Krišāns. Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Straujo cenu kāpumu 2021. gadā galvenokārt ietekmēja trīs galvenās pozīcijas - mājokļa izdevumi, transporta pakalpojumi un pārtikas preču sadārdzināšanās.

Tātad pieauga pamatvajadzību izmaksas, kas ir būtiskākās pensionāriem, kuriem pensijas lielākoties ir nelielas.

Mazākas par 200 eiro ir 9,5 procentiem pensionāru.

No 200 līdz 300 eiro - 12, 9 procentiem pensionāru.

Un 300-500 eiro apmērā - 54,7 procentiem pensionāru.

Kopumā tātad 77,1 procents jeb 339 045 pensionāri saņēma pensijas, kas ir mazākas par 500 eiro.

Līdz ar to šie pensionāri cenu kāpumu izjutīs īpaši smagi un liela daļa nespēs segt komunālos pakalpojumus un savas primārās pamatvajadzības. Īpaši straujo maksas par komunālajiem pakalpojumiem kāpumu šajā ziemā izjutīs vientuļie vai atsevišķi dzīvojošie pensionāri.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirtās pensijas aizsardzību pret pirktspējas krišanos, kas novērojama straujā cenu kāpuma dēļ. Pensiju indeksācija likuma “Par valsts pensijām” 26. pantā noteikta vienu reizi gadā, tas ir, 1. oktobrī. Šis likumprojekts paredz noteikt pensiju indeksāciju divas reizes gadā - 1. oktobrī un 1. aprīlī, ja vidējais patēriņa cenu līmenis laika periodā no iepriekšējā gada 1. augusta līdz kārtējā gada 31. janvārim ir vienāds vai lielāks par pieciem procentiem.

Ja 2022. gadā atbilstoši šī likuma 26. panta 1.¹ daļas noteikumiem pensijas vai tās daļas pārskata divas reizes gadā, pensiju pārskatīšanu tad veic līdz 2022. gada 31. maijam un 2022. gada 1. oktobrim.

Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, palielinājies par 7,5 procentiem, liecina janvārī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Banku ekonomisti jau ir prognozējuši, ka patēriņa cenas decembrī vēl turpinās augt, inflācijas pīķi sasniedzot 2022. gada sākumā. Līdz ar to 2022. gadā cenu kāpums turpināsies un pensionāru pirktspēja tikai samazināsies.

Dažādu patēriņa grupu ietekme uz kopējo patēriņa cenu indeksu. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,6 procentiem. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem - 11,1 procents, kartupeļiem - 50,2 procenti. Dārgāks bija siers, biezpiens un citi piena produkti.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājies par 15 procentiem. Būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, elektroenerģijai un dabasgāzei. Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par trīs procentiem.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cena gada laikā palielinājās par 18,7 procentiem; to noteica degvielas cenu pieaugums par 39,1 procentu, dīzeļdegvielas sadārdzinājums par 41,2 procentiem, benzīna - par 35,5 procentiem, bet autogāzes - par 44,6 procentiem.

Ievērojot iepriekš minēto, ir izstrādāts šis likumprojekts, kas paredz papildu indeksāciju līdz 2022. gada 31. maijam. Tas uzlabotu pensionāru pirktspēju un spēju nomaksāt komunālos rēķinus.

Pensionāriem šī indeksācija 2022. gada jūnijā, kas paredzēta ar šo likumprojektu... līdz šā gada 31. maijam būs atbalsts, lai samaksātu neapmaksātos komunālo pakalpojumu rēķinus, kuri būs iekrājušies apkures sezonas laikā.

Valsts šobrīd sniegtais 4 × 20 eiro pabalsts pensionāriem nesegs straujo pieaugumu maksai par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī cenu pieaugumu pārtikas precēm, kas ir pirmās nepieciešamības preces.

Šis atbalsts pensionāriem un personām ar invaliditāti Covid‑19 krīzes laikā (krīzi vēl vairāk pasliktina augstā inflācija, kas novērojama šobrīd Latvijā un vēl izteiktāk būs novērojama visu 2022. gadu) veicinās pensionāru uzticēšanos valstij un nodrošinās aizsardzību cilvēkiem ar invaliditāti.

Mūsu valsts pensionāri visu savu aktīvo darba dzīvi ir veltījuši mūsu valsts labklājības un materiālo vērtību radīšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies, laiks. Paldies, Krišāna kungs.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Evita Zālīte‑Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Es vēlos teikt dažus apsvērumus par šo likumprojektu.

Saskaņā ar likumprojektu, lai pārskatītu pensijas šā gada aprīlī, inflācijai periodā no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. janvārim būtu jābūt vienādai vai lielākai par pieciem procentiem.

Vēlos norādīt, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šajā periodā inflācija ir četri procenti, respektīvi, šie grozījumi likumā... un likumprojektā neattiektos uz 2022. gada pensiju inflāciju.

Otrkārt, jā, tiešām enerģijas resursu cenu kāpums Latvijā ir liels izaicinājums šobrīd, šajā apkures periodā, gan energoresursu tirgotājiem, gan to patērētājiem. Tieši tādēļ ir ieviesta virkne atbalsta pasākumu iedzīvotājiem, tai skaitā pensiju saņēmējiem, cenu pieauguma apstākļos.

Un, treškārt, kas ir ļoti svarīgi (es to lasu arī likumprojektā), - indeksējot pensijas divreiz gadā, jārēķinās, ka tas negatīvi ietekmēs fiskālo telpu un būs nepieciešami lieli papildu līdzekļi gan speciālajā budžetā, gan valsts pamatbudžetā.

Noslēdzot vēl tikai vēlos pieminēt, ka šobrīd Labklājības ministrijā notiek darbs pie tā, lai šī gada pensijas būtu iespēja indeksēt ātrāk. Tādēļ aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Klementjeva, Orlova, Urbanoviča, Krišāna un Agešina iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 46, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas lūgumu par darba kārtības grozījumu. Iesniegumā teikts: “Lūdzu izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegumu izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 14, atturas - 1. Darba kārtība grozīta, šis likumprojekts izņemts no darba kārtības.

Turpinām skatīt darba kārtību - likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam skatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Sveicināti, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 1353/Lp13) un nolēmusi virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam, novērst taksometru nelikumīgu pakalpojumu sniegšanu starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā, kā arī precizēt atsevišķas likuma normas atbilstoši aktuālajai situācijai. Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Ņemot vērā, ka termiņš, līdz kuram jānodrošina nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ir jau beidzies, komisijas vārdā aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3. marts, izskatīšana - Saeimas šā gada 10. marta sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada... 10. marts.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam skatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītājas kundze! Labrīt, kolēģi! Labrīt, sēdes skatītāji un klausītāji! Arī es vēlu spēku un izturību Ukrainai un tās atbalstītājiem cīņā pret Krievijas agresiju. Lai miers uzvar!

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”.

Grozījums paredz papildināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu ar 37.⁵ pantu šādā redakcijā: “Valsts kustamo mantu - vakcīnas pret Covid-19 infekciju - var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets. Vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.”

Kādēļ likums vajadzīgs? Latvijas valsts iegādājas vakcīnas pret Covid‑19 infekciju, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu pamata. Veselības ministrija regulāri iesniedz Ministru kabinetā informatīvos ziņojumus par valstī esošo vakcīnu pret Covid-19 portfeli, informējot par vakcīnu krājumiem un to izlietojumu, vakcīnu piegāžu nākotnes plāniem, kā arī par iedzīvotāju vakcinācijas aptveri un nepieciešamajiem vakcīnu daudzumiem Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas nodrošināšanai. Lai efektīvi pārvaldītu valstī esošos vakcīnu krājumus, regulāri tiek veikta vakcīnu krājumu inventarizācija un sekots līdzi vakcīnu derīguma termiņiem.

Veselības ministrijai sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru, izvērtējot valstī esošos vakcīnu krājumus un to derīguma termiņus, kā arī prognozēto vakcinācijas aptveri, lai nodrošinātu efektīvu vakcīnu krājumu pārvaldības procesu, ir jāsniedz priekšlikumi Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai par vakcīnu atsavināšanas jautājumiem, lai nerastos situācija, ka valstī esošajām vakcīnām beidzas derīguma termiņi, bet ir valstis, kurām tajā brīdī vakcīnas ir vajadzīgas. Līdz ar to, savstarpēji solidarizējoties ar citām valstīm cīņā ar Covid-19 pandēmiju, Ārlietu ministrija regulāri iesaistās sarunās ar citām valstīm par vakcīnu atsavināšanas jautājumiem.

Valsts finanšu līdzekļu efektīvas pārvaldības nolūkos Veselības ministrija ar informatīvajiem ziņojumiem par vakcīnu portfeļa pārvaldību ierosina Ministru kabinetam kā prioritāti noteikt vakcīnu pārdošanas iespēju, taču, ja pārdošanas partneru nav, tad ziedot tās valstīm, kuras Ārlietu ministrija piedāvā kā saņēmējvalstis.

Regulējuma izmaiņas vajadzības, lai sakārtotu vakcīnu pret Covid-19 ziedošanas un atsavināšanas procesus, kā arī - Veselības ministrija norāda - galvenokārt paredzēts atsavināt tās vakcīnu devas, kam ir risks palikt neizmantotām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komisija nolēma likumprojektu atzīt par steidzamu un lūdz arī Saeimu atzīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1355/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Balstoties uz Saeimas kārtības rullī minēto, ja Saeimai nav iebildumu, komisija lūdz nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdz izskatīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojektu izskatām otrajā, galīgajā, lasījumā šajā sēdē? Lūdzu pieteikties. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Precizēju: likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīsim 10. marta sēdē, bet termiņš priekšlikumiem - 3. marts. Tātad termiņš priekšlikumiem - 3. marts un izskatīšana Saeimas sēdē - 10. martā.

Turpinām darba kārtības izskatīšanu ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Māris Možvillo, Ieva Krapāne, Kaspars Ģirģens, Ralfs Nemiro, Inguna Rībena, Karina Sprūde, Ēriks Pucens un Aldis Gobzems ir iesnieguši lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā”. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret to, ka šo patstāvīgo priekšlikumu mēs izskatām šajā sēdē? Lūdzu pieteikties. Tātad deputātiem ir iebildumi. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamajā Saeimas sēdē?

iekļaušanu nākamajā Saeimas sēdē?

 

Ir pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu, jums vārds.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valdības nemitīgā vilcināšanās klajas neizlēmības dēļ nostāda uzņēmējus un nevakcinēto sabiedrības daļu absurdā situācijā, kurā tiem ir jāpielāgojas neloģiskiem un diskriminējošiem ierobežojumiem.

Jau iepriekšējās runās esmu ilustrējusi fundamentālas problēmas valdības Covid‑19 pandēmijas apkarošanas plānā, tomēr tas kolēģus nepārliecināja, tāpēc ļaujiet man ilustrēt vēl trīs.

Pirmkārt. Slovēnija 21. februārī atcēla lielāko daļu Covid‑19 ierobežojumu, tai skaitā sertifikātu lietošanu. Apvienotā Karaliste no 1. aprīļa atcels pilnīgi visus ierobežojumus, kā arī ar Covid‑19 saslimušajiem vairs nebūs jāizolējas, tāpēc ka saslimstība absolūtā vairākumā gadījumu ir viegla un vakcinācija no tās nepasargā. Līdzīgi lēmumi pieņemti arī Dānijā, Norvēģijā, Lietuvā un - no 1. marta - pat Austrijā. Neskatoties uz mūsu pašu un citu valstu piemēriem, valdība nepamatoti maldina cilvēkus veikt balstvakcināciju un vēlas turpināt nu jau zinātnē nepamatotu pieeju.

Otrkārt. Pašreiz ir aizliegts nevakcinētajiem tikt nodarbinātiem kā laukstrādniekiem, apkopējiem vai pat sētniekiem. Tas, visticamāk, nemainīsies arī pēc 1. marta, jo visi šie darbi būs jāveic klātienē, kur tāpat ir saskarsme ar citiem, lai gan, visticamāk, mazāk nekā mājās. Man nav skaidrs, kam... kolēģu izpratnē... bija vajadzīgs sertifikāts, piemēram, apkopjot govis vai arot zemi, ja šādos gadījumos neviens no vakcinācijas ieganstiem neizpildās? Šādos gadījumos tā ir tikai klaja diskriminācija.

Un treškārt. Pilnīgi nevajadzīgi sarežģītās politikas dēļ uzņēmumiem, mākslas un izklaides tūrismam vai pat skaistumkopšanas nozarei arī pēc ierobežojumu atvieglošanas nāksies strādāt ar ne vairāk kā 40 procentu kapacitāti. Tūrisma un izklaides nozares nevar atgūties ne dienas, ne nedēļas, ne mēneša laikā. Ir nepieciešami iepriekš skaidri nosacījumi, lai sagatavotos, dotu nepārprotamus signālus ārvalstu tūristiem, ka pie mums var braukt. Pretējā gadījumā lielai daļai tūristu Latvija tāpat šķitīs nepieejama. Ir naivi uzskatīt, ka citu valstu lēmumi atcelt sertifikātu lietošanu nav zinātniski vai pamatoti. Minēšu divus iemeslus, kas ir izmantoti citās valstīs.

Pirmkārt, sertifikātu radītie tiesību ierobežojumi vairs neatsver ieguvumus sabiedrības drošībai. Visplašāk izplatītais Covid‑19 variants - omikrons - ir viegli pārnesams, bet mazāk bīstams veselībai. Un papildus tam - vakcinācija no saslimstības ar to nepasargā. Citu atvieglojumu esamība vakcinētajiem rada drošības sajūtu, lai neievērotu atlikušos epidemioloģiskās drošības pasākumus, un tas nostāda vakcinētos tādā pašā riska līmenī kā nevakcinētos. Tāpēc ierobežojumu atstāšana tikai vienai no grupām ir diskriminējoša un raida skaidru ziņu no valdības, ka šie cilvēki Latvijai nav vajadzīgi.

Otrkārt, tie neatsver negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Jau iepriekš esmu minējusi, ka Latvijas ekonomika sertifikātu ierobežojumu dēļ katru nedēļu zaudē piecus līdz sešus miljonus eiro. Un ne tikai sertifikātu. Arī kaimiņvalsts karoga noplēšana ir atstājusi ietekmi uz ekonomiku. Nav pamata uzskatīt, ka šie zaudējumi krasi samazināsies, jo ekonomiskā aktivitāte, atļaujot nevakcinētiem cilvēkiem strādāt tikai attālināti, nepieaugs pietiekami. Valdības... sertifikātu sistēma aplaupa uzņēmējus un vismazāk nodrošinātos.

Visas šajā un iepriekšējās runās minētās problēmas iespējams risināt, tikai tūlīt atceļot vakcinācijas sertifikātu lietošanu. Un valdībai ir jāatbild par uzstādījumiem - “balstīts zinātnē” vai “ātri - ciet, ātri - vaļā”. Tāpēc lūdzu atbalstīt priekšlikumu atcelt sertifikātu lietošanu tūlīt un nekavējoties, negaidot ne 1. martu, ne 1. aprīli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Petravičas, Stepaņenko, Švecovas, Možvillo, Krapānes, Ģirģena, Nemiro, Rībenas, Sprūdes, Pucena un Gobzema iesniegtā lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” izskatīšanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 48, atturas - 2. Tātad šis lēmuma projekts nav izskatāms nākamajā sēdē.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām?

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Es lūdzu to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šī lēmuma projekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 47, atturas - 2. Deputātu iesniegtais patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu! (Pauze.)

Kiršteina kungs, mēs jūs nedzirdam un neredzam. (Pauze.)

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs var aizstāt šo ziņotāju?

M. Bondars (AP!).

Jā. Kopumā, kolēģi, ir saņemti... Labrīt, sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Kopumā ir saņemti 24 priekšlikumi. Un izskatīti komisijā. Likumprojekts atbalstīts.

1. - mūsu kolēģa Māra Možvillo priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labrīt, sēdes vadītāja! Labrīt, kolēģi! Labrīt, klausītāji un sekotāji! Arī es izsaku līdzjūtību Ukrainas tautai, ka mūsu kaimiņi... kaimiņvalstu - Krievijas un Baltkrievijas - vadoņi ir nolēmuši sākt karu Eiropā. Tas ir nepieņemami 21. gadsimtā.

Atgriežoties pie šī likumprojekta 1. - mana priekšlikuma... mēs ikdienā saskaramies ar dažādām situācijām ar valsts institūcijām. Šajā konkrētajā gadījumā mans priekšlikums saistās taisni ar valsts institūciju spēju izpildīt savas funkcijas, spēju būt profesionāļiem.

Manuprāt, šobrīd šī finansējuma sakarā ir radusies pārliecība, ka KNAB nespēj pildīt savus pienākumus tāpēc, ka KNAB rindās nav atbilstošu speciālistu. Par to es esmu vairākkārt pārliecinājies, par to pārliecinājās mana partija, par to ir pārliecinājušies arī citi, kam iznāk saskarties ar KNAB.

Man nav nekas pret šo cilvēku, kas šobrīd strādā KNAB, spējām un zināšanām, taču man ir pamatotas aizdomas, ka šie cilvēki nestrādā pareizos amatos, jo pārmetumi, kas nāk no šīs iestādes, ir nepamatoti un šobrīd izraisa ļoti negatīvas sekas politisko partiju vidē. Ir nepieņemami, ka iestāde, kura ir premjera pakļautībā, faktiski var nolemt likteni politiskajām partijām, kurās ir vairāki simti biedru, kuras šobrīd atrodas uz politiskās skatuves un vēlas kaut ko paveikt savas valsts labā.

Politisko organizāciju finansējums šajā brīdī ir ierobežots no divām pusēm: viens - no iestāžu neprofesionalitātes, un otrs - no likuma stingrajām normām, kas neļauj piesaistīt finansējumu partijām ne no citām pusēm, ne no valsts.

Es aicinu kolēģus aizdomāties, vai nebūtu pareizi tomēr izvēlēties, ka šādas naudas... un likteņus par politiskajām partijām uzticēt tomēr organizācijai, kurai ir daudz lielāka sapratne, kurai ir daudz lielāka sajēga gan par grāmatvedību, gan par naudas apriti, gan par kopējiem procesiem valstī.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, ka politisko organizāciju finansēšanu vajadzētu uzticēt Valsts kontrolei. Es esmu pārliecinājies, ka Valsts kontrole šobrīd ir ļoti augusi un ir kļuvusi ļoti profesionāla.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka Kiršteina kungs man tikko zvanīja un teica, ka ir atpakaļ ierindā, tā ka no 2. priekšlikuma varēs Kiršteina kungs... bet 1. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies, Bondara kungs!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Māra Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, Kiršteina kungs, 2. priekšlikums.

A. Kiršteins (NA).

Labdien, kolēģi!

2. - deputāta Možvillo priekšlikums. Paredz nomainīt vārdus “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs” ar vārdiem “Valsts kontrole”. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kiršteins. 3. - deputātes Petravičas priekšlikums. Būtisks. Priekšlikums ir nomainīt vārdus... “4,50 eiro” ar “2,00 eiro”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Es uzskatu, ka esošajā situācijā, kas ir ekonomiski ļoti sarežģīta un paredz ļoti strauju cenu kāpumu sabiedrībai, budžeta un nodokļu maksātāju līdzekļus varētu izmantot krietni efektīvāk.

Es neuzskatu, ka esošajā situācijā, kad sabiedrības uzticība politiķiem... ir nepieciešams saglabāt paaugstinātu likmi politisko partiju apmaksai. Ir pareizi atcerēties, ar kādu mērķi bija pieņemts Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Un diemžēl Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums... jāatzīmē, ka saskaņā ar prezentāciju, ko prezentēja eksperti, lemjot par lobisma likuma jeb pārstāvniecības likuma pieņemšanu... parāda, ka ļoti liela sabiedrības daļa neuzticas politiķiem un pietiekami zemu vērtē to kvalitāti, kā strādā politiķi un kā realizē programmu.

Es uzskatu, ka kolēģes Ramonas Petravičas priekšlikums ir pamatots, atbilstošs ekonomiskajai situācijai un ir atbalstāms. Es to atbalstīšu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Partiju finansējuma apjoms nav pamatots pat nekādos aprēķinos, tā ir tikai un vienīgi politiska vienošanās. Partijas, manā ieskatā, tiek pārfinansētas, un nav pat īsti nevienam skaidrs, kam un kā tiek izlietots finansējums.

Vēl jo vairāk - ir absolūti nepieņemami lemt par partiju finansējuma piesaisti minimālajai algai, jo ir skaidri zināms, ka minimālā alga pieaugs, visticamāk, jau no nākamā gada. Un tā strauji pieaugs, ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos par adekvātu minimālo algu. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem tā varētu pieaugt līdz pat 600-650 eiro, un tas būtiski paaugstinās partiju finansējumu.

Minimālā pensija 10 gadus - vairāk! - netika pārskatīta. Neskatoties uz to, ka pieauga minimālā alga un mājsaimniecības ieņēmumi, minimālā pensija netika celta. Tas ir absolūti nekrietns solis - zinot, ka minimālā alga augs, mēģināt tādā veidā palielināt partijām finansējumu.

Līdz ar to mans priekšlikums ir absolūti pretējs. Tas paredz partijām finansējumu samazināt nedaudz vairāk kā uz pusi.

Lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Ramonas Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 4. - deputāta Zariņa priekšlikums. Tas skar budžeta sadalījumu, naudas piešķiršanu par iegūto deputāta vietu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Ja vien šāda uzruna šorīt ir vietā.

Mans priekšlikums ir šāds. Izmantojot iespēju, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums ir atvērts, es aicinu izveidot tādu mehānismu, kas padarīs partiju finansējuma apjomu atkarīgu no sabiedrības labklājības līmeņa, proti, ja sabiedrības labklājības līmenis aug, partiju finansējums aug. Ja sabiedrības labklājības līmenis krītas, tad arī finansējuma līmenim partijām, kuras ir atbildīgas par notiekošo valstī, arī vajadzētu kristies.

Tāpēc es piedāvāju sasiet šo partiju finansējumu ar vidējo darba samaksu valstī pēc nodokļu nomaksas, proti, ja sabiedrība vairāk pelna, ja cilvēkiem ir vairāk naudas, arī partijas būs tiesīgas saņemt šo finansējumu lielākā apmērā. Ja partijas to nespēj nodrošināt, ja sabiedrības labklājība krītas, arī partijām finansējums krītas. Visuzskatāmākais parametrs, kas par to liecina, ir vidējā darba samaksa pēc nodokļiem.

Kāpēc pēc nodokļiem? Tāpēc, ka tā būtu vēl viena papildu finanšu motivācija politiskajām partijām beidzot atrisināt šo absurdo nodokļu situāciju, kāda ir mūsu valstī, ka vislielākais nodokļu slogs ir tieši uz strādājošo pleciem. Darbaspēka nodokļi ir jāsamazina. Iespējams, tā varētu būt viena papildu motivācija, kāpēc to politiskajām partijām beidzot izdarīt.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Piedodiet, pateikt “labrīt” kaut kā mēle neceļas šodien, šajā diezgan briesmīgajā dienā, jo īpaši uz visu šo notikumu fona un ņemot vērā to, kāds ir bijis šā likumprojekta autoru sākotnējais mērķis.

Sākotnējais mērķis tomēr ir bijis samazināt valsts finansējumu sabrukušajām partijām. Man ir īsts un milzīgs pārsteigums, kolēģi, ka daži no mums to izmanto, lai mēģinātu dabūt vēl lielāku finansējumu politiskajām partijām. Gan šis priekšlikums, gan priekšlikums piesaistīt valsts finansējumu politiskajām partijām pie minimālās algas, kas vispār ir ciniski, ir nekas cits kā mēģinājums panākt, lai politisko partiju finansējums celtos automātiski gandrīz katru gadu.

Es nezinu, kas, kolēģi, ar jums noticis, ja jūs iesniedzat šādus priekšlikumus, faktiski pilnībā izkropļojot šā likumprojekta sākotnējo mērķi. Es pat teiktu, tas ir kaut kā necienīgi pret šā likumprojekta autoru, kas tomēr ir Valsts prezidents.

Tāpēc es jūsu vietā, kolēģi, atsauktu gan šo priekšlikumu, gan nākamos.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Nu, principā labiem nodomiem ceļš ir bruģēts uz elli. Šeit to var spilgti redzēt.

Nākamais priekšlikums tiešām, kā jau iepriekšējie kolēģi minēja, runā par naudas piesaisti minimālajai algai. Ja mēs paskatāmies uz minimālās algas apmēru Eiropas Savienībā kopumā, tad, neapšaubāmi, mums ir viens no zemākajiem minimālās algas apmēriem. Tas nozīmē to, ka vienā brīdī tas tāpat augs.

Faktiski Valsts prezidenta iniciatīva sodīt kādu jau sen izjukušu partiju un samazinājušos frakciju... objektīvi, protams, ir tikai aizsegs tam, lai par šādu tēmu sāktu runāt un, iespējams, pat nevis lai sakārtotu šo jautājumu likumdošanas ziņā, bet vienkārši paceltu... papildus ienākumus atsevišķām partijām.

Tomēr ļoti būtiski ir runāt par pavisam citu principu. Šis likumprojekts absolūti nerisina pašu galveno, un tas ir partiju neatkarības jautājums. Šis likumprojekts ir piesaistīts Saeimas vēlēšanām.

Cienījamie kolēģi, piemēram, Eiropas Parlamentā mums ir deputāte Tatjana Ždanoka. Nepārtraukti no viņas puses dzirdami, manuprāt, pretvalstiski apgalvojumi, kas nesaskan ar mūsu nacionālajām drošības interesēm, nesaskan ar mūsu kopējām interesēm, bet neviens neliedz viņai šādus apgalvojumus izplatīt un pēc tam vēl saņemt attiecīgi finansējumu partijai, no kuras viņa turpmāk virzās.

Likumprojekts ir sasaistīts tikai ar vienu vēlēšanu ciklu, tas ir, ar Saeimas vēlēšanām, ne ar pašvaldību vēlēšanām, ne arī ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kur mūsu pārstāvji pārstāv Latviju ārpus mūsu valsts robežām, kur tieši būtu ļoti būtiski, lai deputāti pārstāvētu mūsu nacionālās intereses. Tas praktiski nenotiek.

Šis likumprojekts absolūti nerisina tos jautājumus, kas būtu jāskata partijām kopumā. Tāpat jautājums par partijas finansējumu bieži vien ir cieši jāsasaista ar partijas faktiski tādu operatīvo darbību, partijas administratīvo uzturēšanu, varbūt pat paplašināšanos ar mērķi informēt pēc iespējas vairāk dažādus vēlētājus, ne tikai šīs partijas vēlētājus, bet jebkuras partijas vēlētājus, ar iespēju iepazīties gan ar tiem cilvēkiem, kas partiju pārstāv, gan ar tām idejām, kuras tiks pārstāvētas dažādos vēlēšanu ciklos.

Šis likumprojekts pēc būtības ir tāds nabadzīgs piedāvājums šo problēmu risināt. Ir sasaiste tikai un vienīgi ar frakciju, un frakcija, kā mēs zinām, ir deputātu pulcēšanās vieta. Frakciju veidot deputātiem nav pienākums, to var izveidot, var neizveidot, to var izveidot daļēji. Un sasaistīt šo ar partijas darbību un vēlēšanu rezultātiem tikai un vienīgi Saeimā ir pilnīgi nepamatoti.

Ja mēs skatāmies uz konkrēto priekšlikumu, un es mazliet... runāju plašāk, bet konkrētais deputātu priekšlikums piedāvā piesaistīt apmaksas jeb maksas apmēru kopsakarā ar labklājības līmeni, un tas ir ļoti pareizi. Tātad: labklājība aug - var runāt par kādiem lielākiem apmēriem, labklājība krītas - mēs runājam par mazāku apmēru.

Savukārt nākamais priekšlikums, protams, jau runā konkrēti par apmēru, kas ir saistīts ar minimālo algu. Un mēs jau zinām, ka tā tāpat būs jāceļ, jo mēs esam pagaidām ļoti nabadzīgi uz Eiropas kopējā fona.

Tā ka, es domāju, šis priekšlikums, protams, ir racionāls, bet arī... neuzskatu, ka tas ir jāatbalsta, jo jebkurā gadījumā šis apmērs ir jāatstāj nemainīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, mani kolēģi! Man jums ir lūgums. Lūgums ir šāds - pārtraukt diskutēt par triviāliem jautājumiem, kas saistīti ar partiju finansēšanu. Ir sācies karš Eiropā.

Es aicinu pārskatīt Saeimas darba kārtību. Pārskatīt visus jautājumus, kas saistīti ar valsts finansējumu. Pārskatīt visu darba kārtību ne tikai šajā Saeimas sēdē, bet vispār valstī.

Šis nav laiks, lai vienkārši runātu par to, par ko mēs ikdienā diskutējam un savstarpēji strīdamies. Šis karš var parīt vai rīt diemžēl skart arī mūs tiešā veidā. Es lūdzu savus Saeimas kolēģus un visu sabiedrību šodien saprast un nolikt malā mūsu savstarpējos ikdienišķos politiskos strīdus, pārstāt būt pozīcijai un opozīcijai, pārstāt runāt par nebūtisko, pārstāt būt čemberleniem. Lēmumi ir jāpieņem tagad, šodien, mūsu bērnu dēļ, mūsu pašu dēļ.

Šobrīd mēs izskatāmies komiski, tviterī bļaustoties par karu, bet Saeimā lemjot par to, kas nav svarīgs. Es lūdzu pārtraukt šo sēdi un Saeimas Prezidiju - šodien pārskatīt darba kārtību, runāt par to, par ko uztraucas katrs Latvijas iedzīvotājs - katrs Latvijas iedzīvotājs! - gan ar pilsonību, gan bez pilsonības. Es lūdzu beigt sēt savstarpējus strīdus mūsu sabiedrībā, jo vienīgais, kas mums palīdzēs šajā laikā, - ja mēs spēsim apvienoties, arī tie, kas ikdienā šķietami vai pa īstam šeit, iekšienē, mūsu valstī, ir bijuši naidnieki, pret ārēju ienaidnieku. Un pret ārēju apdraudējumu mēs spēsim nostāvēt tikai tad, ja pārkāpsim pāri savstarpējiem strīdiem par nebūtisko.

No šodienas - no šī rīta! - viss Latvijā un pasaulē ir mainījies. Lūdzu, vienreiz pa četriem gadiem ieklausieties tajā, ko es saku, jo to es saku kā cilvēks, kurš mīl savu valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs pulksten 11.00 sniegsim Saeimas paziņojumu. Mēs to nedarām katrs atsevišķi, mēs to darām kolektīvi. Pabeidzam debates un strādājam, jo šos jautājumus lemj mūsu izpildvara arīdzan. Saeima dos savu paziņojumu pulksten 11.00 īpašā sēdē.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu, es šeit... es vēlētos norādīt: ja kāds vēlas nākt ar paziņojumiem ārpus darba kārtības, ir Saeimas kārtības rullis, kas nosaka, kādā veidā to var darīt. Savukārt sēdes vadītāju es aicinātu vadīt sēdi un sekot līdzi, lai darba kārtība tiek ievērota, jo savādāk mēs šeit pārvērtīsim šo sēdi par tādu pašapliecināšanās šovu, kur katrs mēģinās uz notiekošā fona kaut ko pateikt.

Ja mēs atgriežamies pie mana priekšlikuma, tad es vēlētos norādīt, ka debatētāji debatēja vairāk par citu priekšlikumu, nevis manējo. Proti, mans priekšlikums nav “piesiet” partiju finansējumu pie minimālās algas, kura ir politiski nosakāma. Mans priekšlikums ir “sasiet” partiju finansējumu ar vidējo darba samaksu valstī pēc nodokļu nomaksas. Tātad - jo vairāk saņem sabiedrība, jo vairāk ir tiesīgas saņemt politiskās partijas. Ja sabiedrības labklājība krītas, šis vidējais samaksas līmenis krītas, jo partijas arī saņem mazāk. Tā ir tieša motivācija partijām padomāt par to, ko tās dara, un sajust pašiem uz savas... sava maciņa savu lēmumu, savas rīcības rezultātus.

Manuprāt, tas ir ļoti loģisks un pamatots priekšlikums, un es aicinātu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Kiršteina kungs...?

A. Kiršteins. Komisija nav atbalstījusi deputāta Zariņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 5. - deputātu Pūces, Juraša un Dzintara piekšlikums. Tas paredz nomainīt konkrētus skaitļus ar procentuālo piesaisti Ministru kabineta noteiktajai minimālajai algai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir cinisks - it īpaši cinisks kontekstā ar to, ka burtiski dažas minūtes iepriekš gan Jauno konservatīvo frakcija, gan “Attīstībai/Par!”, gan Nacionālā apvienība neatbalstīja iespēju indeksēt pensijas pensionāriem.

Ja mēs neindeksējam pedagogu atalgojumu un nepiesaistām to arī pie attiecīgi tik straujas inflācijas pieauguma, kāds tagad ir novērojams un vēl tiks novērots, un ja mēs nepasakām... un neatbalstām materiāli... tajā skaitā arī ar indeksāciju mediķu atalgojumiem, un ja mēs neparedzam arī pietiekoši nopietnus instrumentus, lai glābtu ekonomiku no strauja cenu pieauguma, kas turpināsies, tad piesaistīt politisko partiju finansējumu pie minimālās mēnešalgas, kas arī, visticamāk, pietiekoši strauji pieaugs, ir vienkārši amorāli, neētiski un man personīgi nav pieņemami.

Es balsošu gan “pret” šo priekšlikumu, gan arī “pret” pārējiem priekšlikumiem, kuri no koalīcijas politiķu puses parāda cinismu, ignorēšanu, nevērību pret vēlētāju un Latvijas iedzīvotāju interesēm, un lūdzu domājošus kolēģus arī balsot tāpat.

Es uzskatu, ka jau pašlaik esošais četru miljonu eiro finansējums politiskajām partijām ik gadu ir pietiekoši liels slogs un nasta Latvijas nodokļu maksātājiem. Un nav pieļaujams, lai tas turpinātos un lai tas vēl turpinātos kontekstā ar piesaisti pie minimālās algas.

Esam tādā gadījumā atbildīgi vēlētāju priekšā un sākam aktīvāk investēt un indeksēt... tajā skaitā - atalgojumu mediķiem, pedagogiem, pirmsskolas pedagogiem, kuri saņem attiecīgo minimālo algu Eiropas Savienības līmenī... pirmsskolas pedagogiem... un pārējās iedzīvotāju kategorijas, kas visvairāk cieš no esošās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas.

Es aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Protams, šobrīd es arī solidarizējos ar ukraiņu tautu un īpaši aicinu koalīciju un arī šī priekšlikuma iesniedzējus tiešām atsaukt šo priekšlikumu, ja tas nav saistīts ar to, ka līdzīgi priekšlikumi nāks tuvākajā Saeimas darba kārtībā un tiks attiecināti nevis uz politiskajām partijām, bet uz mediķu algām un skolotāju algām, un pedagogu algām.

Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, mēs varam turpināt savu ikdienas darbu, taču mūsu lēmumi var būt par labu mūsu cilvēkiem. Tas veicinās arī mūsu kopējo solidaritāti un izpratni par notiekošo šobrīd un arī par notiekošo Latvijas cilvēku sirdīs un prātos. Mums visiem jāapzinās, ka skolotāji un mediķi arī kovida situācijā ir bijuši tie, kas ir bijuši izcili lojāli koalīcijas politikai... gan kovida situācijā, gan arī šobrīd... skatoties uz kovida seku novēršanu.

Līdz ar to šādu priekšlikumu būtu tikai politiski profesionāli atsaukt, jo tas rādītu jūsu kā koalīcijas politiķu vismaz izpratni par situāciju... un - ko īsti nozīmē solidarizēties ar tautu.

Aicinu atsaukt šo priekšlikumu. Un to var izdarīt, arī balsojot “pret”. Un turpmāk - tiešām iesniegt priekšlikumus, kas atbalstītu divas nozares... kā tās, kas ir iznesušas vissmagāko... kovida ierobežojumos. Arī skatoties uz kovida seku novēršanu un, protams, uz kopējo kontekstu.

Tātad šādus priekšlikumus, koalīcija... jo tad tas garantētu arī jūsu balsojumu “par”... es aicinātu iesniegt attiecībā uz mediķu algām un attiecībā uz skolotāju algām. Un tāda pieredze ir bijusi. Un, visticamāk, šāds risinājums būtu vislielākais uzticības garants jums kā koalīcijai šajā brīdī, pieņemot lēmumus, skatoties uz mūsu tautu un solidarizējoties ar Latvijas tautu.

Es piekrītu tam, ka šajā gadījumā šo priekšlikumu atbalstītu visi deputāti, jo tas ir politiskā brieduma rādītājs.

Aicinu šo neatbalstīt, ja nevarat atsaukt, un turpmākajās sēdēs iesniegt tādus priekšlikumus, kas atbalstītu ne tikai vārdos, bet arī darbos tos cilvēkus, kuri šobrīd strādā un no kuriem ir atkarīgs, cik mēs daudz varam solidarizēties... tai skaitā - Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Paldies, kolēģi, pirmām kārtām, ka jūs neatbalstījāt iepriekšējo priekšlikumu, kur deputāts Zariņš, pārstāvot visdāsnāk finansēto politisko partiju... šobrīd Saeimā esošo, vēlējās būt vēl dāsnāk finansēts.

Manuprāt, ir pilnīgi nepamatota aizrāde vai norāde uz kāda deputāta izteikumu; to var darīt Saeimas sēdes vadītāja. Un, manuprāt, Saeimas sēdes vadītāja pietiekoši objektīvi vada šo sēdi, jo satraukums deputātiem par to, kas ir noticis šodien, ir pietiekoši pamatots, lai runātu arī nedaudz plašāk.

Atgriežoties pie šī konkrētā priekšlikuma. Neapšaubāmi atkal - kāds vispār sakars partiju finansējumam ir tikai ar vienu un konkrētu vēlēšanu ciklu?

Es pirmām kārtām aicinu šo priekšlikumu arī neatbalstīt. Diez vai deputāti, kuri šo ir iesnieguši, kuri lemj šobrīd un aicina finansēt viņu pašu organizācijas... to pašu, protams, neizdarīs. Bet es aicinu kolēģus līdz ar to neatbalstīt šo priekšlikumu.

Ir acīmredzami noslēpts juridiski ļoti vienkāršs aspekts, kas ir saistīts tieši un vienīgi ar Ministru kabineta noteikto minimālo algu, tas ir skaidri saprotams, ka nākotnē celsies... kaut vai ņemot vērā to, kāda šobrīd ir inflācija. Minimālā alga acīmredzot arī tiks celta. Šobrīd esošā minimālā alga jau sen ir par mazu, to mēs ļoti labi saprotam.

Līdz ar to šis priekšlikums... un vispār jau, godīgi sakot, šī likumprojekta skatīšana šobrīd ir amorāla.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Kiršteina kungs...?

A. Kiršteins. Komisija 5. priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Jura Pūces, Jura Juraša un Raivja Dzintara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 16, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. 6. - deputātu Pūces, Juraša un Dzintara priekšlikums. Tas paredz nomainīt tām partijām, kas pārsniegušas esošos piecus procentus... papildus 100 tūkstošus... ar 200 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēnešalgām. 6. priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, nedaudz palabojot gramatiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Pūces, Juraša un Dzintara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 6, pret - 38, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 7. priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kiršteins. 8. - deputāta Zariņa priekšlikums. Ierosina izslēgt 7.¹ panta sesto daļu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad - kāda ir priekšlikuma būtība? Es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un paskaidrošu - kāpēc. Tas ir ļoti svarīgs, jo šie grozījumi ir nepieciešami, lai novērstu satversmības riskus, ko rada esošais likums. Proti, Satversme ļoti skaidri nosaka, ka Saeima tiek ievēlēta vienlīdzīgās, proporcionālās vēlēšanās. Tas nozīmē, ka katrai vēlētāja balsij par katru politisko spēku ir vienāds svars.

Savukārt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums pēkšņi nez kāpēc ir paredzējis citu lietu kārtību, proti, tas paredz, ka attiecībā uz partijām var būt tā, ka šis svars ir dažāds, proti, vienu vēlētāju balsis par vienām partijām var būt svarīgākas, vērtīgākas nekā par citu politisko spēku.

Tas tiek īstenots ar šo nosacījumu, kas pašlaik ir uzlikts, - ka neskatoties, cik daudz par tevi... būs novēlējuši par kādu konkrēto politisko spēku, šis politiskais spēks nav tiesīgs saņemt vairāk kā 800 tūkstošus.

Proti, tas ir... no vienas puses, tā ir Satversmes principu pārkāpšana, kad šis vienlīdzības princips, ja mēs skatāmies uz partijas finansējumu, kas ir domāts partijas darbībai, tam, lai partija varētu pārstāvēt savus vēlētājus... tad tas tiek pārkāpts. Šeit tātad tas... nav vienlīdzīgs.

Un otrs ir tas, ka tādā veidā tiek diskriminēti tie politiskie spēki, kuri iemanto lielāku politisko atbalstu sabiedrībā.

Un pretēji tam, kā teica Nemiro kungs... ar “Saskaņu” ir tieši pretēji - “Saskaņas” vēlētājs pašlaik ir tas... saskaņā ar šo likumu... kura balss tiek vērtēta... mazāk vērtīga... nekā, teiksim, tas, kas būs balsojis par kādu citu politisko spēku.

Un tas ir acīmredzams satversmības risks, un es aicinātu to novērst, lai nedotu iespēju kādam politiskajam spēkam, kurš tādā veidā... redz, ka tiek īstenota šī diskriminācija, pamatoti apstrīdēta... un iegūtu šo finansējumu citādākā veidā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mums būtu viss tiesiski un patiesi demokrātiski, un atbilstoši Satversmei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. 8. priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 9. - deputātu Pūces, Juraša un Dzintara priekšlikums. Tas paredz nomainīt esošos 800 tūkstošus - kā maksimālo finansējumu - ar 1600 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēnešalgām. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Paldies, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Nu, lai mēs varētu tā kompetentāk balsot un debatēt par šo priekšlikumu... es domāju, ka būtu ļoti solīdi, ja šobrīd mūsu debatēs piedalītos Ministru prezidents vai vismaz finanšu ministrs, kurš tad ieskicētu valdības plānus attiecībā uz minimālās mēnešalgas nākotni. Un tad, ja mēs skatāmies šobrīd, ka... Likums bija noteicis maksimālo apmēru, kas var būt nofinansēts partijai, tie bija 800 tūkstoši, taču šobrīd mēs jau redzam skaitli “1600”... minimālās mēnešalgas... kas, protams, šobrīd sastāda tos pašus 800 tūkstošus. Bet, ja mēs skatāmies uz nākotni, tad... minimālā mēnešalga ir piesaistīta pie ļoti daudziem dažādiem raksturojošiem lielumiem un līdz ar to var tikt mainīta citā sakarā, kas... vienlaicīgi, ceļot minimālo mēnešalgu, cels arī partiju finansiālās iespējas... un milzīgos apmērus.

Līdz ar to šodien, skatoties dalībniekos, mēs neredzam ne finanšu ministru, ne premjerministru, kas varētu mums ieskicēt šos plānus.

Manuprāt, šis priekšlikums līdz ar to nav atbalstāms, jo nākotnē paredz ļoti plašu traktējumu un milzīgas iespējas partijām kļūt par vienu no bagātākajām sabiedrības daļām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Tā kā es jau minēju, tas ir pavisam droši zināms, ka minimālā alga celsies. Un, ja pieņemam, ka nākamajā gadā tā varētu celties līdz 600 eiro sakarā ar Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos par adekvātu minimālo atalgojumu, tad partiju finansējums līdzšinējo 800 tūkstošu vietā pieaugs līdz 960 tūkstošiem. Attiecīgi, ja minimālā alga būs lielāka par 600 eiro, tad vēl jo vairāk.

Tā ka šajā likumā ir pamanīts... salikt iekšā visu to, lai partijas sev nodrošinātu jau no nākamā gada krietni lielāku finansējumu. Un, neapšaubāmi, šī nauda būtu izlietojama citiem, daudz cēlākiem, mērķiem, kaut vai tam, lai smagi slimo bērnu vecākiem nebūtu jālūdz ziedojumi, tad tas miljons... vai vairāk par miljonu, kas nākamgad tiks novirzīts partijām, varētu tikt novirzīts kaut vai tam, lai izglābtu kāda bērna dzīvību.

Tas tiešām ir ļoti zemiski un nekrietni - šādā veidā izmantot šo brīdi, kad prezidents ir atvēris likumu, lai šeit ieliktu iekšā visu to labumu, ko tik vien var salasīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Kiršteina kungs...?

A. Kiršteins. Komisija par šo ir debatējusi, un šis nav... gribu tikai atgādināt, ka šis nav minimālais maksājums, bet maksimālais, mazāk var būt. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Pūces, Juraša un Dzintara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 19, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. 10. - deputāta Zariņa priekšlikums. Paredz budžeta finansējumu politiskai organizācijai saistīt... atbilstoši sabiedrības atbalsta mērījumu vidējai vērtībai. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Manuprāt, šis ir ļoti svarīgs priekšlikums, kurš varētu izglābt šo prezidenta virzīto likumprojektu, kuram... Diemžēl šim likumprojektam nav nekāda sakara ar to, kā publiski tas tiek pasniegts.

Proti, šis likumprojekts esot ticis virzīts ar mērķi, lai partijas atbildību savu vēlētāju priekšā... lai stiprinātu partijas atbildību vēlētāju priekšā. Taču tam mehānismam, kāds ir piedāvāts, nav nekāda sakara ar partijas atbildību savu vēlētāju priekšā. Vēl vairāk: tas ir uztaisīts... Pašlaik tas, ko ir piedāvājis prezidents, - tas nevis veicina partiju atbildību savu vēlētāju priekšā, bet - tieši otrādi - veicina partiju politisko karteļu veidošanos un turēšanos kopā, ignorējot vēlētāju intereses. Proti, partijas izmērs... tas ir, frakcijas izmērs nekādā veidā nav saistīts ar to, vai partija vai politiskais spēks, par kuru ir balsojuši, kurš ir nokļuvis Saeimā, pilda savus vēlētājiem dotos solījumus.

Kā mēs redzam, šis gadījums, speciāli kuram tika izveidots šis likumprojekts, parāda tieši pretējo, proti, politiskā partija, kura saviem vēlētājiem solīja ļoti daudz ko - kā tā cīnīsies ar esošo varu, kā tā izmainīs lietu kārtību valstī... tā ienāca parlamentā un uzreiz nodeva savus vēlētājus, tieši pretēji solītajam... ar šo varu, ar kuru bija solījusi cīnīties un visu mainīt... vienkārši nogūlās zem tās un tādā veidā saglabāja savas frakcijas vienotību. Savukārt tad, kad šis politiskais spēks tomēr izdomāja sākt pildīt vēlētājiem dotos solījumus, šī frakcija sašķēlās, un saskaņā ar šo Valsts prezidenta piedāvāto likumprojektu sanāk, ka šinī gadījumā... kad šis politiskais spēks sāka pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus... tas par to tiks sodīts, tam finansējums nepienāksies. Tā ir absurda lietu kārtība.

Es piedāvāju loģisku lietu kārtību, proti, kā tik tiešām “sasiet” politisko spēku atbildību savu vēlētāju priekšā, - noteikt, ka politiskā spēka finansējums ir atkarīgs no reālā sabiedrības atbalsta, proti, ja tu pirms vēlēšanām daudz ko esi sasolījis, ienāc parlamentā un to nepildi, tad, loģiski, tas, ko mēs redzam, - šiem politiskajiem spēkiem atbalsts būtiski krītas. Tas ir tas, ko es piedāvāju, - mēs skatāmies, kāds ir politiskais atbalsts. Ja politiskais spēks pilda savus solījumus, tad vēlētājs ir ar to gandarīts un viņš ir gatavs atkal par to balsot. Tas nozīmē, ka šis politiskais spēks saņem finansējumu tādā apjomā, kādu tas reāli ir pelnījis, - vai tas pilda savus solījumus vai nepilda.

Lai novērstu to, ka tās būtu tādas mirkļa svārstības, mans priekšlikums, ņemot vērā to, ka finansējums politiskajiem spēkiem tiek izmaksāts... tiek noteikts reizi pusgadā, ir mērīt šo atbalstu visa pusgada garumā. Tas nozīmē - ja būtu kaut kāds atsevišķs lēmums, uz kura... tiek nopelnītas vai zaudētas vēlētāju balsis, tad tas būtiski neietekmētu šī finansējuma apmēru, jo tas tiktu mērīts pusgada garumā. Pusgads būtu pietiekami objektīvs periods, lai spriestu, ko dara partija un kādā apmērā tā ir pelnījusi finansējumu, kuru nodrošina Latvijas sabiedrība, katra vēlētāja balss.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tikai tādā veidā... šis priekšlikums pēc būtības atbildīs tam, kā tas tika solīts Latvijas sabiedrībai. Pretējā gadījumā tā vienkārši ir kārtējā mānīšana. Šis likumprojekts ir nevis rūpēties par to, lai partijas būtu atbildīgas savu vēlētāju priekšā, bet lai politiskās varas kartelis varētu ērtāk manipulēt ar politiskajiem spēkiem Saeimā, turēt tos kopā un īstenot savas intereses pretēji vēlētāju gribai un interesēm.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Kiršteina kungs...?

A. Kiršteins. Sabiedrības mērījumi, pat vidējie, diemžēl bieži vien atšķiras no iegūtajiem rezultātiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 11. - deputāta Možvillo priekšlikums. Paredz deputāta mandāta zaudēšanu, ja viņš izstājas no politiskās organizācijas (partijas). Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies par doto vārdu. Sākšu ar to, ka vēlos norādīt vairākām atbildīgām politiskajām personām, kas atļaujas izplatīt nepatiesu informāciju par to, ka partija, kura iepriekš bija zināma ar nosaukumu “KPV LV”, ir izjukusi. Ar pilnu pārliecību un atbildības sajūtu varu apgalvot, ka partija nav izjukusi, partija turpina darboties, partija pārstāv savus vēlētājus un partija turpina pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus. Šobrīd partijas nosaukums ir “Par cilvēcīgu Latviju”, un nekas nav mainījies no tā brīža, kad nomainījās nosaukums.

Līdz ar to jebkuri apgalvojumi, ka partija ir izjukusi, ir meli un nepatiesa informācija.

Atgriežoties pie šī priekšlikuma. Jā, es apzinos, ka šis priekšlikums nav ieliekams šī likuma ietvaros, taču vēlējos paust savu nostāju šī likuma sakarā, jo retorika jau no pagājušā gada pavasara bija un pamatojās uz tā, ka frakcija, šīs partijas frakcija, Saeimā ir izjukusi.

Es vēlos kolēģiem atgādināt, ka likums paredz finansējumu partijām, nevis frakcijām, līdz ar to ir nepieņemami atbildīgu politisko personu paziņojumi, ka finansējums ir atkarīgs no frakcijas lieluma vai frakcijas esamības Saeimā. Mani kolēģi jau vairākkārt atgādināja to, ka deputātiem ir tiesības apvienoties frakcijās un ir tiesības arī to nedarīt, līdz ar to ir nožēlojami skatīties uz Valsts prezidenta paziņojumiem, kuri nav balstīti juridiskos faktos.

Atgriežoties pie šī mana priekšlikuma par to, ka, deputātam pametot partiju, viņš būtu izslēdzams no Saeimas sastāva. Tas ir pamatots ar to, ka mēs piedzīvojām šo situāciju, - partija intensīvi darbojās, izmantoja partijas resursus, apvienoja cilvēkus, solīja saviem vēlētājiem padarīt tos vai citus darbus. Šobrīd ko mēs redzam? No partijas ir aizgājuši cilvēki uz galēji pretēju viedokļu paudēju partijām, pārstāv citas organizācijas, pārstāv citus viedokļus un ir aizmirsuši par saviem vēlētājiem. Es un mani partijas biedri uzskatām šos aizgājējus par nodevējiem, jo viņi reāli ir nodevuši gan partiju, gan savus vēlētājus.

Es saprotu, ka šis mans priekšlikums nevar būt atbalstīts šajā likumā, taču katrā ziņā mēģināšu runāt ar kolēģiem, lai labotu šo Saeimas deputātu... staigāšanu un politisko bezatbildību, izdarītu izmaiņas Saeimas kārtības rullī. Varbūt beidzot politiskā atbildība kļūs materiāli redzama. Ko es ar to domāju? Ja deputāts būs atbildīgs ar savu mandātu par sniegtajiem priekšlikumiem, par solīto saviem vēlētājiem, tad nāksies vairākkārt pārdomāt, pirms mainīt savu politisko piederību, mainīt savus politiskos uzskatus un sākt klaiņotāja... darbus Saeimā.

Es aicinu šajā gadījumā kolēģus ieklausīties. To, ka šis neatbilst likumam šī likuma izpratnē, es apzinos. Aicinu kolēģus balsot, kā viņi uzskata par pareizu, taču vēlos vēlreiz atgādināt, ka ir iespējams politisko atbildību beidzot pārvērst taustāmā rezultātā. Šajā gadījumā tā ir deputāta darbības sasaistīšana ar viņa mandātu un atrašanos partijā, no kuras viņš ir ievēlēts Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisija neatbalstīja deputāta Možvillo priekšlikumu, jo ievēlēti var būt arī deputāti, kuri nav nevienā partijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Možvillo priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 1, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, mēs dodamies pārtraukumā.

Tiekamies pulksten 11.05. Lūdzu, atgriežamies pulksten 11.05.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Tiekamies pulksten 11.05.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs esam piemērs, ka valsts saglabā miera sajūtu, lai arī mūsu draudzīgajā kaimiņzemē šobrīd ir karš. Es aicinu Saeimu ļoti lietišķi un apdomīgi turpināt darbu.

Turpinām darbu pie likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. 12. priekšlikums.

Komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins. 12. - deputāta Zariņa priekšlikums. Noteic, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs samazina finansējumu par vienu trešdaļu, ja sabiedrības atbalsts ir samazinājies vairāk nekā par vienu trešdaļu. Tas ir līdzīgs iepriekšējam deputāta Zariņa priekšlikumam - saistīt politiskās organizācijas finansējumu ar sabiedriskās domas viedokli par partijas nozīmīgumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es piedāvāju konkrētu risinājumu, kādā veidā mēs varētu īstenot to, kas ar šo likumprojektu publiski tika solīts Latvijas sabiedrībai, proti, kā ar šo partiju finansējumu padarīt partijas atbildīgas sabiedrības priekšā, paredzot, ka partijas finansējums būs tieši atkarīgs no tā, cik lielā mērā tās vēlētāji tai uzticas un ir gatavi atbalstīt šo partiju. Šis mehānisms tādā veidā, kādā tas tiek piedāvāts, nodrošinātu, pirmkārt, iespēju, ka finansējuma svārstības nebūtu atkarīgas no kaut kādiem gadījuma faktoriem, jo tiek mērīts... laika periods - pusgads... pusgada periodā un tiek vērtēts, lai šīs svārstības būtu pietiekami lielas. Tas nozīmē, ka mēs tādā veidā novērstu arī iespējamās mērījumu svārstības. Tātad, veicot šos mērījumus, arī var būt neprecizitātes... tad šādas neprecizitātes nonivelētos, jo mēs to varētu darīt lielākā laika periodā... tādas svārstības, kuras jau būtu nevis kļūdas robežās, bet būtu jau acīmredzami norāde uz to, ka partija pamatoti zaudē savu vēlētāju atbalstu un šāds atbalsts -tik lielā mērā, kāds tai tika dots - šai partijai nepienākas.

Manuprāt, ļoti loģisks un pamatots priekšlikums. Ja tik tiešām šī likumprojekta mērķis nebija mānīt sabiedrību un uztaisīt kaut ko priekš valdošās koalīcijas... izdevīgu, tad aicinu to atbalstīt un šādu principu ieviest.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Sakarā ar to, ka neesam atbalstījuši 10. priekšlikumu, šis priekšlikums bija debatējams, bet nav balsojams.

Lūdzu, tālāk - 13. priekšlikums.

 

A. Kiršteins. 13. - deputāta Nemiro priekšlikums. Saista finansējumu ar kriminālas apsūdzības ierosināšanu pret kādu no deputātiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Priekšlikums neattiecas uz šo sasaukumu. Lūdzu, kolēģi, neņemt vērā to, ka tas... varētu būt attiecināms uz kādu personīgi, taču, ja mēs daudzos likumprojektos esam runājuši par augstas reputācijas, teiksim, etaloniem un to, ka mums vajadzētu rādīt piemēru sabiedrībai, neapšaubāmi, partijas finansējums, īpaši gadījumos, kad notiek pārbaudes, ir aizdomas kādām tiesībsargājošām institūcijām... būtu arī ļoti loģiski, ka šādā gadījumā tiktu apturēts finansējums tai partijai, par kuras deputātu ir runa... tieši tā deputāta daļa. Ja ir ievēlēti, piemēram, 10 deputāti un vienam ir šāds process, tad viena desmitā daļa tiek apturēta.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka šis likumprojekts ir absolūti absurds, tas runā par sasaisti starp frakciju un partiju, starp deputātiem, kas ir pulcējušies kādā grupā, un juridisko personu, tāpēc turpināsim to, protams, skatīt... šis priekšlikums latiņu ceļ augstāk brīdī, kad kāds deputāts varbūt ir krāpies vai nav norādījis kādus apstākļus savā kandidāta anketā un ir uzsākts process, līdz ar to finansējums būtu uz brīdi apturams, nevis pilnā mērā atņemams.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, atsaucoties uz nevainības prezumpciju, - kamēr nav bijis tiesas spriedums... un mūsu pieredze rāda, ka bieži vien šīs kriminālās apsūdzības beidzas ne ar ko. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 2, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 14. - Nemiro kunga priekšlikums. Saistīts ar deputātu, kurš ilgstoši nepiedalās Saeimas sēdēs (vismaz vienu sesiju), - viņš zaudē mandātu, un tad attiecīgi te ir arī saistība ar finansējumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ar deputāta tiešajiem pienākumiem. Ja deputāts nepiedalās ne komisijas sēdēs, ne Saeimas sēdēs, kāda no šāda deputāta vispār ir jēga? Šāds deputāts nedz izsaka attieksmi balsojot, nedz dod priekšlikumus, faktiski atrodas tikai tādā bezmaksas maizītē.

Līdz ar to ir jābūt kādiem instrumentiem, kas šādus deputātus no Saeimas sastāva izslēdz. Vai tas ir sasaistāms tai skaitā arī ar partijas finansējumu? Es uzskatu, ka - jā, jo partijai vienmēr ir iespēja diskutēt ar šādu deputātu, aģitēt viņu piedalīties Saeimas sēdēs, būt aktīvam, paust attieksmi balsojot un - pats galvenais - izmantot mandātu, ko sabiedrība viņam ir devusi. No deputāta, kurš neko no manis pieminētā nedara, nav nekādas jēgas, līdz ar to viņa atrašanās mūsu rindās ir absolūti nevajadzīga.

Partijām ir iespējas par šo diskutēt savā... iekšienē, būt aktīvām, aģitēt deputātu, lai deputāts vai nu ir aktīvs, vai noliek deputāta mandātu. Ja tas nenotiek, tad, protams, šis spiediens no iekšēja pārvēršas par ārēju un šim deputātam būtu pienākums savu deputāta mandātu zaudēt.

Tātad šī priekšlikuma būtība ir šāda veida. Tas ir vairāk saistīts ar tautas dotā mandāta sasaisti ar deputāta darbu caur instrumentu, kas šobrīd ir saistīts ar partijas finansējumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ko komentēsiet?

A. Kiršteins. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 15. - arī deputāta Nemiro priekšlikums. Ja kāds izstājas no Saeimas frakcijas, viņš zaudē mandātu, attiecīgi tiek mainīts finansējums. Komisija arī neatbalstīja, jo nekur jau nav... Satversme neparedz, ka obligāti ir jābūt kādā frakcijā vai kaut kur. Līdz ar to komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Paldies. Šajā gadījumā daļēji var pievienoties ziņotāja teiktajam, tas ir bijis samērā precīzi. Nevienam deputāta kandidātam nav pienākuma piedalīties vēlēšanās, startējot no partijas. Mēs zinām, ka faktiski jebkurš deputāta kandidāts, startējot no saraksta, var būt partijas biedrs, var arī tāds nebūt, tomēr ir viens ļoti būtisks aspekts, par kuru daudzi (it īpaši tie, kuri ir izstājušies no partijām vai - vēl vairāk - izstājušies no partijas un ieskrējuši kādā citā partijā) laikam jau ir aizmirsuši - par tiem solījumiem, par tiem programmatiskajiem uzstādījumiem, kurus šie deputāti iepriekš ir skandinājuši... deputātu kandidāti ir skandinājuši.

Tajā brīdī, kad šie deputāti iekļūst Saeimā, protams, notiek sarunas par valdības veidošanu un kāds sevi sajūt labāk pozīcijā, nevis domājot ilgtermiņā... tad, protams, šī situācija mums ir novērojama. Tas nav attiecināms tikai uz šo sasaukumu, tas, manuprāt, ir bijis pilnīgi visos sasaukumos - kurā vairāk, kurā mazāk; bet, ja mēs runājam par viedokļu dažādību, tad šie jautājumi ir spriežami frakcijās. Frakcijās var būt vienāds balsojums, var arī būt dažāds balsojums, cilvēki tomēr lemj pēc savas labākās apziņas, bet, ja tiek nodots vēlētājs, tad ir jābūt kaut kādām konstantām sekām attiecībā uz to, kas tādā gadījumā notiek.

Jautājums nav par tiem deputātiem, kas brīdī, kad tiek ievēlēti Saeimā, neveido frakcijas, kļūst par ārpusfrakciju deputātiem, šajā gadījumā tas vairāk ir saistīts ar pāriešanu no vienas partijas uz citu partiju viena sasaukuma laikā, tādējādi absolūti nododot visus savus iepriekšējos principus un šajā gadījumā principā pilnīgi atejot nost no tā, kas ir teikts iepriekš. Tas faktiski reducējas uz vēlētāju zemo aktivitāti, jo liela daļa cilvēku, redzot savu deputātu šādi rīkojamies, zaudē cerības un uzticību nākotnē... par kādu no deputātu kandidātiem balsot, saprotot, ka šāda rīcība var arī atkārtoties.

Līdz ar to šis priekšlikums risina šo jautājumu un risina to kontekstā tieši ar deputātu, kurš ievēlēts no politiskās organizācijas un kurš sastāv frakcijā. Un gadījumā, ja šādu rīcību kāds no deputātiem... izpilda, tad viņam nekavējoties ir jānoliek mandāts. Tas ir pietiekami motivējošs apstāklis nākotnē... šādu rīcību neizpildīt. Tas nav jautājums par to, ka cilvēks varētu būt mainījis uzskatus; tas ir jautājums par to, kādu attieksmi šis cilvēks pauž brīdī, kad viņš redz iespēju kļūt par Saeimas deputātu un saņemt mandātu no sabiedrības, pretstatā tam, kā viņš rīkojas brīdī, kad šis mandāts viņam jau ir iekritis kabatiņā. Līdz ar to tas ir sasaistāms jautājums.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo ir jābūt kādam mehānismam, lai beidzot šāda situācija tiktu vismaz... mazināta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā komentāru...!

A. Kiršteins. Komisija nav atbalstījusi 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 16. - deputātes Stepaņenko un deputātes Švecovas priekšlikums. Par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vienu reizi pusgadā saņem finansiālā izlietojuma dokumentus no politiskajām organizācijām. Tātad divas reizes gadā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! 16 miljoni četru gadu garumā! Katru gadu četri miljoni politisko partiju uzturēšanai: birojiem, reklāmai, informācijas kampaņām, izglītošanai. Katru gadu četri miljoni!

Komisijas sēdē diskusijas laikā izskanēja pārmetumi, tajā skaitā arī no esošās koalīcijas politisko spēku sadarbības partneriem, par nepietiekamu caurspīdīgumu. Es arī sadzirdēju tajā skaitā problēmas... saprast, kā tiek izlietots finansiālais atbalsts, ko sniedz nodokļu maksātāji politiskajām partijām, it īpaši, ja politiskās partijas ir apvienības. Tas norāda uz necaurspīdīgu un, iespējams, arī korumpētu politisko vidi.

Diemžēl no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nav dzirdēts par skaidriem, skaļiem un pietiekami saprotamiem korupcijas gadījumu... atklājumiem politiskajā vidē Latvijā atšķirībā no Igaunijas, kur šādi procesi ir, neskatoties uz to, ka lobēšanas regulējums Igaunijā nepastāv... bet procesi pastāv, dienesti darbojas un politiskā korupcija tiek apkarota. Latvijā ir klusums.

Es esmu iepazinusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atskaiti par iepriekšējo periodu. Diemžēl... man neliekas, ka ar to finansējumu, kas tiek piešķirts šai iestādei, patiešām tiek nodrošināta caurspīdīga un saprotama nodokļu maksātāju naudas tērēšana... paralēli arī publiskajā telpā izskanot plašiem paziņojumiem. Kaut vai ņemsim par piemēru gadījumu, kad Attīstībai/Par! partijas biedrs Mičerevska kungs ziņoja par iespējamiem korupcijas gadījumiem. Reakcija nesekoja. Sabiedrības uzticība politiķiem kritās, sabiedrības uzticība varas elitei kritās. Es uzskatu, ka caurspīdīga un savlaicīga iespēja sniegt atskaites un informēt sabiedrību par finanšu līdzekļu izlietošanu ir tas instruments, kas varētu kaut daļēji, kaut minimāli atgriezt uzticēšanos politikas veidotājiem.

Kolēģi, atcerēsimies, ka četri miljoni, ko katru gadu samaksā nodokļu maksātāji jūsu uzturēšanai, jūsu reklāmas kampaņām, ir nauda, ko citi nopelna, bet jūs tikai tērējat! Un par tēriņiem ir jāatskaitās. Un jāatskaitās nevis vienu reizi gadā, bet divas reizes gadā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un nodrošināt, ka politiskie spēki par naudu, ko tie saņem no nodokļu maksātājiem, atskaitās nevis vienu reizi, bet divas reizes gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas palielina tikai birokrātiju, neko būtisku tas nedod.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātes Stepaņenko un deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. Arī 17. - deputātes Stepaņenko un deputātes Švecovas priekšlikums. Tas paredz vienu reizi gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam iesniegt ziņojumu par ietekmi uz tautsaimniecību un politisko organizāciju (partiju) programmu izpildi. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs šodien - nākamajā sēdē - izskatīsim grozījumus... viltus ziņu izplatīšanā un izdomājumu izplatīšanā. Kādā kontekstā es vēršu jūsu uzmanību? Es vēršu uzmanību kontekstā ar to, ka politisko partiju pirmsvēlēšanu solījumi un programmas arī varētu tikt interpretētas kā viltus ziņas un nepatiesas informācijas izplatīšana sabiedrībā. Lai būtu skaidri saprotams instruments, ar kura palīdzību varētu salīdzināt, kas ir meli vai kas ir izdomājumu izplatīšana, būtu tikai korekti, ja tiktu paredzēts mehānisms... ka politiskie spēki, kuri gan saņem nodokļu maksātāju atbalstu, gan šo finansējumu izlieto savām reklāmas kampaņām un biroju uzturēšanai, arī atskaitās, ko konkrēti no savas programmas punktiem, no saviem solījumiem vēlētājiem viņi ir izpildījuši un kā tas ietekmē tautsaimniecību.

Latvija Eiropas Savienības mērogā diemžēl ieņem vienu no pēdējām vietām attiecībā uz iedzīvotāju labklājības līmeni - pēc pirktspējas paritātes principa. Mēs esam iepriekšpēdējā vietā šajā sarakstā... rādītāju ziņā. Mums ir ļoti liela plaisa starp turīgo iedzīvotāju slāni, kas ir ļoti mazskaitlīgs, un procentuāli apmēram 30... 32 līdz 35 procenti ir iedzīvotāju skaits, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa.

Ņemot visu šo... jebkurā gadījumā Latvijas politiķi izvēlējās finansēt un krasi palielināt finansējumu politiskajiem spēkiem, apgalvojot, ka šādi tiek nodrošināta cīņa ar korupciju. Bet pēc finansējuma piešķiršanas skandāla sekoja vairāki, iespējams, koruptīvi darījumi un paziņojumi, par kuriem sabiedrībā tika diskutēts un sabiedrībā izraisīja negatīvu attieksmi, tajā skaitā arī pret parlamentāriešiem. Arī pētījumi, ko veic aģentūras, parāda, ka 85 procenti no aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka lēmumi, kas tiek pieņemti Saeimā un politiķu vidū, tiek pieņemti šauru grupu interešu pārstāvniecības dēļ. Un šādā veidā... tieši statistika atspoguļo noskaņojumu un attieksmi pret politikas veidotājiem. Caurspīdīgums savukārt nodrošina, ka vēlētāji savādāk izteiksies un savādāk arī izturēsies pret politiku un politikas veidotājiem.

Mums vēlēšanās piedalās procentuāli ļoti maz iedzīvotāju, vēlētāju, un viennozīmīgi tas ir saistīts ar to, ka esošās politikas veidotāji nespēj vai nevēlas realizēt politiku atbilstoši savu vēlētāju interesēm. Atskaites paredzēšana likumdošanā būtu instruments, kas nodrošinātu caurspīdīgumu un attiecīgi arī iespēju vēlētājiem saņemt objektīvu informāciju.

Tāpēc lūdzu atbalstīt kolēģus šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. 17. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Stepaņenko un deputātes Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 18. - deputātes Stepaņenko un deputātes Švecovas priekšlikums. Tas paredz katru ceturksni samazināt finansējumu proporcionāli no frakcijas izslēgto vai aizgājušo deputātu skaitam. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi jau iepriekš teiktā iemesla dēļ - ka deputātam nav obligāti jābūt frakcijas biedram.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Ziņotājs ļoti korekti norādīja, ka šī likumprojekta tvērums... patiesībā šī nav īstā vieta, kurā risināt jautājumu par deputātu pievienošanos vai nepievienošanos frakcijai un līdz ar to arī - finansējuma aprēķināšanu. Taču Valsts prezidents, iesniedzot šo likumprojektu... tieši ar šo mērķi to iesniedza. Nosauksim to vienkāršiem vārdiem - tiek mēģināts legalizēt piespiedu laulību ar naudas līdzekļiem, lai deputāti neizstātos no frakcijas.

Mūsu priekšlikums paredz tajā skaitā arī iespēju un atbildību frakcijas vadītājam... no patvaļas... un ar maciņu arī tajā skaitā... likt aizdomāties frakcijas vadībai par iespējamo attieksmi gan pret priekšvēlēšanu laikā dotiem solījumiem un programmu, gan arī pret pasludinātiem īstiem vai fiktīviem iemesliem un mērķiem, kas tiek sludināti pirms vēlēšanām.

Uzskatu, ka šāda veida instruments arī spētu motivēt būt caurspīdīgai, atklātākai un uz vēlētāju interešu pārstāvību vērstai frakcijas darbībai un frakcijas vadītāja darbībai.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātes Stepaņenko un deputātes Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 19. - deputāta Zariņa priekšlikums. Zināmā mērā tas saistīts ar to priekšlikumu, ko mēs noraidījām, - finansējumu saistīt ar sabiedriskās domas pētījumiem. Proti, 19. priekšlikumā deputāts Zariņš ierosina, ka KNAB sešos mēnešos ir jāizstrādā metodika, kā sabiedrības atbalsta vērtējums tiek noteikts. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. 20. - deputāta Možvillo priekšlikums. Tas ir saistīts ar KNAB funkciju nodošanu Valsts kontrolei. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. Arī 21. priekšlikums ir ar šo saistīts, ieviešot attiecīgus grozījumus Valsts kontroles likumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. 22. - deputāta Možvillo priekšlikums, kas paredz attiecīgus grozījumus iestrādāt Kārtības rullī.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. 23. - deputātes Stepaņenko un deputātes Švecovas priekšlikums. Tas paredz, ka Ministru kabinets, uzaicinot visas Latvijas politiskās organizācijas uz sabiedrisko apspriešanu un konsultējoties ar nevalstisko sektoru, izstrādā jaunu politisko partiju finansēšanas modeli. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Ja jau mēs esam ieviesuši un krasi palielinājām finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem politiskajiem spēkiem, tad jābūt arī atgriezeniskam mehānismam, kā nodokļu maksātāji var ar savu maciņu pateikt, vai viņi piekrīt, ka viņu, nodokļu maksātāju, nauda tiek tērēta tieši šī politiskā spēka attiecīgo vajadzību, reklāmas kampaņu un menedžmenta, ofisu uzturēšanai... vai nav nepieciešams.

Proti, šis priekšlikums paredz noteiktā laika periodā izstrādāt - pēc konsultācijas ar iesaistītajām pusēm un organizācijām - tādu modeli, ka nodokļu maksātājs ir tiesīgs lemt par to, kurš politiskais spēks saņem to daļu no nodokļu maksātāju naudas, kas tiek paredzēta politisko partiju finansēšanai.

Uzskatu, ka šāds instruments varētu kaut nedaudz atjaunot vēlētāju uzticēšanos politiķiem un politikas veidošanai, kā arī noteikti nodrošinās politisko spēku un politisko pārstāvju, partiju pārstāvju ieinteresētību ieklausīties vēlētāju vajadzībās, iedzīvotāju vajadzībās un realizēt politiku apzinīgi un ņemot vērā tieši vēlētāju intereses, nevis iekš partijai pietuvināto politisko un ekonomisko... finanšu elites, interešu grupiņas intereses.

Tāpēc es lūdzu kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt un nodrošināt, lai politika par nodokļu maksātāju naudu kļūtu caurspīdīgāka un arī atbildīgāka vēlētāju priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Šo, 23., priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 24. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem un paredz, ka jebkuras normas, kas palielina finansējumu, var tikt pielietotas tikai tām partijām, kuras piedalās nākamajās vēlēšanās. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, 13. Saeima piešķīra papildu finansējumu pati sev. Pašiem sev! Ļoti krasi uz nodokļu maksātāju rēķina tika palielināts finansējums.

Šis priekšlikums ir paredzēts tieši ar mērķi nodrošināt, lai politiskā korupcija... tāda līmeņa... nenotiktu un lai nākotnē par finansējumu, ko piešķirt vai nepiešķirt politiskajiem spēkiem... un tā piešķiršana attiektos tikai uz nākamajā Saeimā ievēlētiem deputātiem.

Sanāk tā, ka nodokļu maksātāji, pirms ievēlēja 13. Saeimu, nezināja par to, ka politiķi palielinās finansējumu sev, bet vēlētājiem tika solīts, ka tiks samazināta valsts pārvalde, tiks atviegloti birokrātiskie šķēršļi, tiks paaugstinātas pensijas un ienākumu līmenis, tiks nodrošināta drošība un labklājība. Diemžēl, vērtējot esošo situāciju šo četru gadu garumā, mēs redzam, ka situācija nav uzlabojusies un tie ienākumu palielinājumi, ko saņem iedzīvotāji, patiesībā sedz tikai un vienīgi inflācijas pieaugumu un primārās vajadzības vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Vai mums samazinājies valsts pārvaldes aparāts, un vai kaut kas šajā jomā tiek darīts no politiķu puses? Ā, jā, pareizi, Privatizācijas aģentūra ir pārdēvēta un tagad saucas Possessor - ļoti mūsdienīgi. Vai šo nosaukuma maiņu varētu nosaukt par valsts pārvaldes reformu? Manā skatījumā, nē.

Vai valsts pārvaldes reforma, kur skaļi bija definēta... un tika paziņots par valsts pārvaldē strādājošo skaitu, ir veiksmīgi realizējusies? Mēs saņēmām Valsts kontroles atzinumu, kurš pasaka, ka ne. Skaitliski valsts pārvalde nav mainījusies, neskatoties uz to, ka mēs miljonus ieguldām IT tehnoloģijās un digitalizācijā, neskatoties uz to, ka mums samazinājies iedzīvotāju skaits, ka samazinājusies dzimstība, ka attiecīgi samazinājies arī vismazāk aizsargāto iedzīvotāju ienākumu līmenis un paaugstinājies uz nabadzības sliekšņa atrodošos cilvēku skaits.

Vai tas vistiešākajā veidā skar politiķus? Jā, jo politiķi veido gan to likumdošanas ietvaru, gan arī to administratīvo ietvaru, kas nosaka, kā dzīvo biznesa vide, kā dzīvo pensionāri, kā dzīvo jaunās māmiņas.

Vai kaut kas šo četru gadu laikā ir mainījies - turklāt krasi mainījies - uz labo pusi? Es to nejūtu. Es redzu spriedzi, es redzu savstarpējos ķīviņus, es redzu plašus paziņojumus par politiskās korupcijas gadījumiem, bet es neredzu rezultātus KNAB darbībā šajā jomā.

Diemžēl mums tiek privatizētas ostas, mums tiek pārdalīti Eiropas Savienības naudas līdzekļi, mums tiek ziņots par viedo reindustrializāciju, bet dzīves līmenis, dzīves kvalitātes līmenis, medicīnas pakalpojumu pieejamība, labklājības līmenis, bērnu dzimstība nepaaugstinās, un par to visu ir atbildīgi politiķi. Par to visu nes atbildību politiskā elite un koalīcija.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un balsojot pateikt “par”. Taču kopumā es balsošu “pret” šo likumprojektu, jo tas nerisinās politiskās problēmas, tas nepadarīs politiku caurspīdīgāku, caurskatāmāku un nenovērsīs politisko korupciju visaugstākajā līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tā kā šis likums stājas spēkā ar 14. Saeimas sanākšanu, tad jau praktiski būs tas, kas šeit ir ierosināts pārejas noteikumu... 24. ... pantā. Un interesanti, ka, ja likums stātos spēkā tagad, tad finansējums partijām tiktu samazināts, jo tās normas, kas ir iestrādātas, atbilst apmēram 500 eiro minimālajai algai, kura būs spēkā tikai otrajā pusgadā.

Līdz ar to tas princips, ka mēs nelemjam par esošo deputātu politisko partiju finansējumu, atbilst šim iesniegtajam priekšlikumam, un līdz ar to nav nekādas vajadzības par to balsot.

Šajā situācijā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Mēs tomēr par to nobalsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. Paldies visiem.

Es gribu izteikt arī pateicību sabiedriskajām organizācijām, kas piedalījās šī likumprojekta kritizēšanā vai atbalstīšanā.

Komisijā debates bija ļoti plašas, un, kā jau es teicu, tā kā šis likums stāsies spēkā tikai nākamajā Saeimas sasaukumā, tad deputāti varēs... ja viņiem nepatīk kaut kāda metodoloģija, kā tiek aprēķināts šis finansējums, vai ja kādam liekas, ka šis finansējums ir par lielu, viņi, protams, bez kādiem ierobežojumiem varēs pieņemt grozījumus un attiecīgi samazināt šo finansējumu.

Es domāju, ka pret to neviens neiebildīs.

Tā ka kopumā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 20, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1119/Lp13), trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1119/Lp13).

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1119/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” ir izstrādāts ar mērķi noteikt fondu vispārējos vadības principus Latvijas Republikā un nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ES fondu īstenošanu, ieviešanu. Likumprojekts paredz, ka tiek saglabāta līdzšinējā ieviešanas shēma ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru kā vienīgo sadarbības iestādi.

Un likumprojekts ir izstrādāts... tiesiskā regulējuma bāze ir ņemta no 2014.-2020. gada plānošanas perioda, taču tajā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, kas galvenokārt balstīti uz fondu vadībā iesaistīto institūciju pieredzes bāzes un kopumā vērsti uz to, lai fondu projekta iesniegšana un īstenošana būtu vēl ērtāka un atbalstošāka tieši fondu finansējuma saņēmējiem.

Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Indriksone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas - līdz 10. martam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. marts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1336/Lp13) un sagatavojusi pirmajam lasījumam.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai ieviestu regulas Nr. 2021/1237 prasības, kas skar kapitālsabiedrības, kuras Covid-19 pandēmijas dēļ kļuvušas par grūtībās nonākušām kapitālsabiedrībām. Grozījumi nepieciešami arī tādēļ, lai precizētu tiešo nodokļu atlaižu procentuālo apmēru lielajām, vidējām un mazajām kapitālsabiedrībām no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas, kas ir saskaņā ar reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam.

Esošā likuma 8. panta “Ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai” un 8.¹ panta “Nodokļu atlaižu piemērošana lieliem ieguldījumu projektiem” normas bija spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim. Tā kā līdz 2021. gada 31. decembrim bija jāsaņem no Eiropas Komisijas saskaņojums par Ministru kabinetā pieņemto jauno reģionālā atbalsta karti, kas piemērojama no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, tad arī attiecīgajiem grozījumiem likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālās ekonomiskajās zonās” jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, līdz ar to likumprojekts ir skatāms steidzamības kārtā, lai nebūtu pārāk ilgs atbalsta regulējuma pārrāvums.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Cielēns. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēt par šo likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 25. februāra pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 3. marta sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem ir šā gada 25. februāra pulksten 17.00 un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 3. martā.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija savā 2022. gada 15. februāra sēdē konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1323/Lp13), kurš tika izstrādāts, lai pilnveidotu kriminālprocesuālo regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai, nosakot procesuālo sankciju veidu, kā arī veiktu citus nepieciešamos grozījumus, lai izpildītu Valsts kontroles revīzijā ietverto priekšlikumu ieviešanas plānu attiecībā uz nepieciešamajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā.

Juridiskajā komisijā tika uzklausīti gan Tieslietu ministrijas pastāvīgās Kriminālprocesa likuma darba grupas pārstāvji, gan Augstākās tiesas, prokuratūras un Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kuri atzina likumprojektu par nepieciešamu un atbalstāmu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. marts.

Likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks. Lūdzu!

J. Iesalnieks (NA).

Kolēģi! Šajā likumprojektā uz otro lasījumu tika saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Pantā, kas nosaka administratīvo atbildību par sīko huligānismu, ministre vēlējās precizēt, ka šis sīkais huligānisms var būt vērsts nevis vienkārši pret personu mieru, bet pret vienas vai vairāku personu mieru, lai skaidrāk izteiktu normas domu. Taču komisija vienojās atbalstīt 2. priekšlikumu, kas vēl precīzāk izsaka šo precizējumu, proti, 2. priekšlikumā tiek noteikts, ka ar sīko huligānismu... var traucēt “personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu”. Lai policijai būtu vieglāk piemērot... un nebūtu dažādu interpretāciju, ko nozīmē “personu miers”. Līdz ar to 1. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt 1. priekšlikumam.

J. Iesalnieks. Tātad 2. - komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 3. - arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Šo pašu sīkā huligānisma... gribēja veidot trešo daļu jau par kārtības traucēšanu, izmantojot automatizētās datu apstrādes sistēmas, proti, internetu. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu, jo jau esošā redakcija visaptveroši ietver arī šo miera traucēšanu, tai skaitā dažādu veidu elektroniskajās sistēmās. Līdz ar to sistēmiski komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams to izdalīt speciāli trešajā daļā. 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - iekšlietu ministres Golubevas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 41, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. 4. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Citā redakcijā mēģināja izteikt šo pirmā lasījuma redakciju. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī par šo priekšlikumu deputāti nav pieteikušies debatēt, bet ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Likumprojekta pirmā lasījuma redakciju par agresīvu uzvedību attiecībā pret personu sadala divos atsevišķos pantos, proti, viens pants būtu par draudiem, un otrs pants būtu par vajāšanu.

Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā šāds priekšlikums netika atbalstīts, jo tika uzskatīts, ka šis priekšlikums nenorāda kritērijus un līdz ar to būtu pārāk plaši interpretējams, ka faktiski jebkurā ģimenes strīdā varētu cilvēki vērsties, piemēram, par nevēlamu vajāšanu... kas ir šajā vajāšanas pantā.

Taču komisijas locekļu vairākums Juridiskajā komisijā uzskatīja, ka šis pants ir jāsadala divās daļās bez kvalitatīvajiem kritērijiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Man gribētos atgādināt, ka šo likumprojektu mēs izstrādājam, lai aizsargātu indivīda mieru. Krimināltiesību politikas apakškomisijā mums notika trīs sēdes pirms otrā lasījuma, kad mēs diskutējām par priekšlikumiem. Tieslietu ministra priekšlikumu, par kuru mēs faktiski tagad runājam, apakškomisija neatbalstīja. Viens cilvēks bija “par”, visi pārējie, kā arī eksperti bija “pret”. Juridiskā komisija pilnveidoja un tagad jau savā vārdā šo priekšlikumu virza.

Es vēlos jūs informēt, kur ir problēma ar šo priekšlikumu. Tātad pirmajā lasījumā mēs atbalstījām normu, kas paredz atbildību par draudiem radīt cilvēkam kaitējumu, proti, kaitējumu veselībai, mantiskajām interesēm, dzimumneaizskaramībai, ja cilvēkam ir pamats domāt, ka draudi var tikt īstenoti.

Tagad priekšlikumā, par kuru mēs runājam, ir piedāvāts atteikties no kritērijiem un būtiski paplašināt šo normu. Runa vairs nav par draudiem radīt kaitējumu veselībai, mantiskajām interesēm, dzimumneaizskaramībai, bet ir piedāvāts aizsargāt ikvienas tiesiskas intereses. Varbūt izklausās ļoti labi, bet pēc būtības - ko tas nozīmē? Es varu jums ilustrēt ar piemēriem.

Pieņemsim, viens kaimiņš otram pateiks, ka viņš mainīs atslēgas kāpņu telpā, jo otrreiz tas tur kaut ko piecūko, kaut ko izdara ne tā, kā vajag. Viss, pārkāpums ir izdarīts, jo draudi mainīt, teiksim, slēdzeni, atslēgas jau ir pietiekami, lai sauktu pie atbildības. Nu, vai, piemēram, kāds viens kaimiņš pateiks otram - tā ir mana vieta, ko es izmantošu savai automašīnai kā stāvvietu, un tas ir viss. Būtībā nekas cits nav vajadzīgs, jo nevajag draudēt ne veselībai, ne mantiskajām interesēm, pietiek ar to, ka cilvēks pateica, ka viņš kaut kādā veidā ierobežos otra cilvēka tiesības.

Nu, ja gribat, ja jūs vēlaties, es varu piedāvāt vēl vienu piemēru. Ja viens makšķernieks pateiks otram, ka tā ir viņa vieta, viņš šeit agrāk makšķerēja un neļaus kādam citam makšķerēt, - administratīvais pārkāpums, atbildība, sods līdz 2000 eiro.

Tas ir nesamērīgi, tas nav pareizi, tas nemaz nav vajadzīgs. Ir svarīgi aizsargāt ikviena cilvēka tiesības dzīvot mierā, un gadījumā, ja ir draudi radīt kaitējumu veselībai, mantiskajām interesēm, tad var būt arī atbildība, bet paplašināt nedrīkst.

Es vēlos arī vērst jūsu uzmanību uz vēl vienu aspektu. Patlaban likumprojektā ir paredzēts... pirmajā lasījumā bija paredzēts noteikt, ka atbildība ir iespējama, ja cilvēkam ir pamats uztraukties, ka draudi var tikt realizēti, proti, cietušais uzskata, ka tas viss ir nopietni. Arī šo kritēriju ir piedāvāts izņemt.

Problēma nav tikai ar to, ka policijai būs ļoti, ļoti daudz iesniegumu. Problēma ir ar to, ka policijai būs pienākums sodīt cilvēkus pēc katra tāda iesnieguma. To nedrīkst pieļaut.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Vēlos atgādināt, ka pirmajā lasījumā piedāvātā redakcija tika atbalstīta ar nosacījumu, ka tā tiks pilnveidota. Lai sākotnējo redakciju pilnveidotu, lielu darbu tiešām ir paveikusi Tieslietu ministrija. Juridiskajā komisijā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika atbalstīta tieši Tieslietu ministrijas piedāvātā likumprojekta redakcija.

Es jums pateikšu, kāpēc, manuprāt, sākotnējā redakcija nav atbalstāma, un tam ir vismaz trīs iemesli.

Pirmkārt. Sākotnējā redakcija būtiski ierobežo personu aizsargāto interešu loku. Tātad sākotnējais piedāvājums aizsardzību pret draudiem paredz tikai gadījumos, ja apdraudēta ir personas vai viņas tuvinieku veselība, dzimumneaizskaramība, manta. Tieslietu ministrija Juridiskās komisijas sēdē argumentēti norādīja, ka pirmajā lasījumā atbalstītais apdraudējumu uzskaitījums neaptver visus iespējamos apdraudējuma veidus un nav saskatāms racionāls pamatojums īpaši aizsargāt tikai atsevišķas intereses.

Otrkārt. Ir saredzama pārklāšanās ar kriminālatbildību, jo par draudiem veselībai, proti, draudiem nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 132. pantā.

Treškārt. Sākotnējais piedāvājums ne vien ierobežo aizsardzību pret dažādiem draudiem, pret dažādu draudu veidiem, bet papildus izvirza obligātu nosacījumu bailēm, proti, tām obligāti jāpamatojas ar to, ka izteiktie draudi var tikt īstenoti. Šis nosacījums ir krimināltiesisks kritērijs kriminālatbildībai - piemēram, par draudiem izdarīt slepkavību vai smagu miesas bojājumu. Administratīvajai atbildībai, kas paredz sankcijas, sākot no brīdinājuma, šāds nosacījums ir nesamērīgs, tai skaitā nesamērīgs no pierādīšanas aspekta.

Tāpēc, lai norobežotos no kriminālatbildības, nav saglabājama pazīme - ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti. Ja ir bijuši izteikti draudi noslepkavot vai izvarot, tad persona ar savu iesniegumu policijā ir devusi novērtējumu šiem draudiem kā tādiem, kas pietiekami nopietni aizskāruši šīs personas intereses un tiesības uz mieru.

Tātad jāņem vērā, ka draudi radīt kaitējumu var būt ļoti dažādi: personas veselībai, piemēram, nodarīti viegli vai vidēji smagi miesas bojājumi; pamattiesībām, piemēram, mājokļa neaizskaramība, personas dati, brīvība, gods un cieņa; tikumībai, piemēram, draudi par personu izplatīt intīma rakstura materiālu bez tās piekrišanas un tamlīdzīgi.

Var būt situācijas, kad draudi nogalināt ir pārprasti, bet draudi iekļūt mājoklī, celt neslavu, iesniegt ziņojumu par neizdarītu noziegumu, draudi sniegt apzināti nepatiesu liecību vai nogalināt mājdzīvnieku var izrādīties pavisam reāli. Tāpēc nav pareizi censties uzskaitīt visas tās intereses, tiesības un brīvības, kuras tiks aizsargātas pret draudiem, un kādas citas uzskatīt par mazāk aizsargājamām.

Tāpēc atbalstāma ir Tieslietu ministrijas pieeja, jo tā dod iespēju nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu visos gadījumos, ko nevar garantēt kazuistisks regulējums. Soda mērs var būt līdzeklis, ar ko tiek mērīta draudu nopietnība atkarībā no apdraudēto interešu veida, draudu rakstura un draudētāja personības. Normas piemērotājiem būs iespēja noteikt sodu, sākot no brīdinājuma, kad interešu apdraudējums būs bijis neliels, līdz pat 2000 eiro ļoti nopietnos gadījumos, kas faktiski sava kaitīguma ziņā var robežoties ar noziedzīgu nodarījumu.

Argumenti, ka būs daudz iesniegumu, nav pamats, lai nerisinātu problēmu. Policija ir pietiekami profesionāla, lai atšķirtu gadījumus, kad persona nepamatoti vērsusies policijā. Un es vēlos norādīt, ka Juridiskajā komisijā bija diskusijas par to, vai šo piedāvāto un komisijā atbalstīto redakciju nebūtu nepieciešams pilnveidot. Secinājums: jā, tā ir pilnveidojama, iespējams, kritēriji ir sašaurināmi, bet katrā gadījumā šis piedāvājums, manuprāt, ir atbalstāms un tāds, ar kuru var strādāt uz trešo lasījumu.

Tāpēc aicinu visus kolēģus atbalstīt tieši šo piedāvāto pieeju un par šo priekšlikumu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Iesalnieka kungs...?

J. Iesalnieks. Jā, komisija šo priekšlikumu atbalstīja pretēji apakškomisijai, kas neatbalstīja līdzīgu pieeju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 22, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Iesalnieks. 6. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Papildinātu likumu ar jaunu pantu, proti, administratīvo atbildību par diskriminācijas aizliegumu pārkāpšanu. Dažādu iemeslu dēļ šī diskriminācija var būt, bet komisijā tas netika atbalstīts, jo tika uzskatīts, ka šis diskriminācijas aizlieguma pārkāpums šajā redakcijā nesatur nekādas sekas un līdz ar to tas būtu tik plaši interpretējams, ka jebkāda atšķirīga attieksme varētu būt diskriminācijas aizlieguma pārkāpums un persona varētu vērsties policijā, un policijai būtu grūti radīt kaut kādas vadlīnijas, kā reaģēt uz šādiem iesniegumiem. Līdz ar to priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 38, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. 7. - līdzīgs iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kas paredzētu administratīvo atbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Ar līdzīgu argumentāciju Juridiskajā komisijā priekšlikums tika noraidīts, jo panta piedāvājums nesatur nekādas prasītās sekas, lai... Līdz ar to arī jebkurš izteikums, kas kādam liekas kā sociālā naida vai nesaticības izraisīšana... faktiski ar tādu varētu vērsties policijā, un policijai būtu grūti nošķirt, jo likumdevējs nebūtu parādījis nekādas vadlīnijas, kā vērtēt sociālo naidu vai nesaticību. Līdz ar to komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 5. - atbalstīto komisijas priekšlikumu un nosaka Valsts policiju kā atbildīgo iestādi, kas izmeklētu draudus vai vajāšanu kā administratīvu pārkāpumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 9. - arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka virknē ar valsts valodas lietošanas jomu saistītu pārkāpumu arī Valsts valodas centrs ir kā līdzatbildīgā iestāde, kas izmeklē, jo likuma pieņemšanas gaitā tas bija vienkārši aizmirsts. Tā ka šis ir kļūdas labošanas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Līdz ar to visi deviņi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam būtu viena nedēļa jeb... 3. marts sanāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

Es atvainojos, vārds deputātei... Piedodiet, esmu pārlēkusi vienu likumprojektu uz priekšu. Atvainojiet!

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte‑Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte‑Grosa (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirms otrā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā”.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes‑Grosas priekšlikums. Paredz to, ka surdotulka... piešķiršanas kārtību, apjomu un izpildes nosacījumus nosaka Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte‑Grosa. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes‑Grosas priekšlikums. Paredz izslēgt 12. panta piektajā daļā skaitli un vārdus “6. punktā minēto surdotulka pakalpojumu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte‑Grosa. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes‑Grosas priekšlikums. Izslēgt 13. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte‑Grosa. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes‑Grosas priekšlikums. Papildināt 13. panta trešo daļu pēc vārdiem “pakalpojuma sniegšanu” ar vārdiem “atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte‑Grosa. Un 5. - arī Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes‑Grosas priekšlikums. Paredz papildināt 13. panta piekto daļu pēc vārdiem “surdotulka pakalpojuma” ar vārdu “apjomu”.

Esam izskatījuši visus...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 5. priekšlikumu.

E. Zālīte‑Grosa. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Zālīte‑Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 10. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Cienītie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uz pirmo lasījumu esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 1337/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir paātrināt efektīvas saziņas metodes ieviešanu aizsardzības resorā un paplašināt Oficiālās elektroniskās adreses likumā minēto subjektu loku, kam e-adreses izmantošana ir obligāta. Vienkārši runājot, šis likumprojekts dos iespēju komunikācijā ar zemessargiem izmantot e-adresi, lai paātrinātu un atvieglotu Aizsardzības ministrijas iespēju ar tiem sazināties. Domāju, ka esošās situācijas kontekstā man nav jāpamato šo grozījumu nepieciešamība un aktualitāte.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G. Zamurs. Paldies.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10. marts, izskatīšana Saeimas sēdē - 17. martā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - 10. marts un izskatīšana Saeimas sēdē - 17. martā.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir ar mērķi ieviest skaidru, speciālu regulējumu, kas ļaus zemes īpašniekiem vienkāršā tiesvedības procesā apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas (būves) ar nenoskaidrotu piederību, uzsveru - ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas padomju laikā vai laikā līdz 1993. gada 5. aprīlim (līdz ar Zemesgrāmatu likuma stāšanās spēkā brīdi).

Šis likumprojekts, šie grozījumi, paredz vienkāršotā, skaidrā rakstveida tiesvedības procesā sakārtot jautājumu par nenoskaidrotas piederības ēkām, tās apvienojot vienotā, kopīgā īpašumā.

Pēc Juridiskajā komisijā iesniegtās informācijas un arī Saeimas deputātiem pieejamās informācijas, ar šādu statusu šobrīd valstī ir vairāk nekā 191 tūkstotis ēku. Līdz ar to problēma ir aktuāla jau gadiem. Šis likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kuru iesniegusi Tieslietu ministrija un kurš ir atbalstīts Juridiskajā komisijā, paredz šo lietu sakārtot kopīgi ar pavadošo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis jeb līdz šī gada 24. martam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirmajam lasījumam ir izskatījusi grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā.

Ar šiem grozījumiem tiek paredzēts papildināt vairākus pantus šajā likumā un arī papildināt tātad 11. pantu ar sabiedriskā labuma organizāciju... ka sabiedriskā labuma organizācijai ir tiesības Sociālā uzņēmuma likuma noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un tātad bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu un finanšu līdzekļus.

Komisija ir atbalstījusi šos grozījumus.

Un komisijas vārdā aicinu arī kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. marts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja. Kā jau iepriekš minēju, mēs nule kā pirmajā lasījumā pieņēmām grozījumus Civilprocesa likumā par šo nenoskaidroto īpašumtiesību... būvju, kas ir celtas līdz 1993. gada 5. aprīlim, apvienošanu vienā īpašumā. Juridiskajā komisijā Tieslietu ministrija ir iesniegusi faktiski pavadošo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, kura mērķis ir faktiski radīt tiesisku pamatu likuma “Par atjaunojamā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”... Un faktiski šajā likumprojektā arī ir aprakstīta kārtība, kā uz 14. panta ceturtās daļas... noteikto ēku, būvju, kas uzceltas līdz 1993. gada 5. aprīlim... notiek apvienošana vienā īpašumā.

Paredzēts, ka šis likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar nule kā pirmajā lasījumā apstiprinātajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, līdz ar to, godātie kolēģi, Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis jeb līdz šī gada 24. martam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. marts.

Likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 300/Lp13).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu komisija saņēma vienu priekšlikumu - tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas principā redakcionāli precizē redakciju ar vārdiem “kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji”. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, un aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Deputāti nav pieteikušies debatēs. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Paldies. Priekšlikums otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu ir šā gada 7. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. marts.

Likumprojekts “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Nr. 1233/Lp13).

Uz otro lasījumu ir saņemti 32 priekšlikumi. Lielākā daļa no tiem ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi... noformēti kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi. Patiesībā tie ir nākuši no Finanšu ministrijas, kura vienkārši ir nokavējusi priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija attiecīgi ir piekritusi tos noformēt kā komisijas priekšlikumus.

Tātad 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas redakcionāli precizē normatīvos aktus ar šādiem vārdiem “Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti”. Tātad attiecīgajā locījumā tiek precizēts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma mērķi. Komisijā arī šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas redakcionāli precizē tekstu ar vārdiem “darbības atļauju izsniegšanas un” un izslēdz vārdu “piemērojamo”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt 2. punktu pēc vārda “kompetentās” ar vārdu “uzraudzības”. Arī šis ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas izteic likumprojekta 4. panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā: “[..] Kompetentā uzraudzības iestāde Latvijā, kas noteikta saskaņā ar Regulas Nr. 2020/1503 29. panta 1. punktu, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija [..].” Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas arī precizē tekstu, precizējot vārdu... saturu un to iesniegšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. - tātad arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas arī redakcionāli precizē tekstu ar vārdiem... “saskaņā ar šā likuma, Regulas Nr. 2020/1503 un citu”... tātad šādā locījumā... Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas arī, tieši tāpat kā iepriekšējie, precizē tekstu, nosaucot minēto regulu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Arī 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas precizē tekstu, nosaucot šo pašu minēto regulu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas arī precizē tekstu, minot šo regulu, un aizstāj vārdus “izdoto noteikumu” ar vārdiem “izdoto normatīvo noteikumu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Likumprojekta 10. pantu arī papildināt ar šīs ieviešamās regulas nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 12. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls un precizē vārdus “revidenti un vadītāji”... aizstāj ar vārdiem “zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības un pārraudzības institūcija vai izpildinstitūcija”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas papildina pirmās daļas 5. punktu pēc vārda “iesniegt” ar vārdu “darbības”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas aizstāj otrās daļas ievaddaļā vārdus “pārkāptas Regulas Nr. 2020/1503, šā likuma un citu” ar vārdiem “pārkāptas šā likuma, Regulas Nr. 2020/1503 un citu”. Tātad redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz izslēgt otrās daļas 1., 2. un 3. punktā vārdus “jebkurā atsevišķā gadījumā”. Būtiski nemaina tekstu, precizē to. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tātad arī precizē tekstu, minot... “izpildītu šā likuma, Regulas Nr. 2020/1503 un citos”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 12. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 13. panta 8. punktā vārdus “vai prasības par klientiem sniedzamo informāciju”. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tātad izsaka 12. punktu šādā redakcijā: “Regulas Nr. 2020/1503 15. panta 2. un 3. punktā noteiktās informēšanas prasības Komisijai par visām būtiskajām izmaiņām atļaujas piešķiršanas noteikumos, kā arī, ja nav sniegta pēc pieprasījuma iesniedzamā informācija.” Redakcionāli principā precizē. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Aizstāt 13. punktā vārdus “uzraudzības iestādei” ar vārdu “Komisijai”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 19. un 20. punktā vārdus “un nodrošināšanas”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Likumprojekta 14. pantā paredz izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdu “publisku” un izslēgt 4. punkta pirmajā un otrajā teikumā vārdus “vadības struktūras apstiprināto”. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz aizstāt likumprojekta 14. panta pirmās daļas 3. punktā skaitļus un vārdus “4. un 5. punktā” ar skaitļiem un vārdiem “4. vai 5. punktā” un 4. punktā vārdus “kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati” - ar vārdiem “kas sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā: “publisku paziņojumu, norādot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju vai trešo personu, kas izraudzīta pildīt funkcijas saistībā ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, un pārkāpuma būtību”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizē tekstu, minot šo regulu, kas tiek ieviesta. Un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “VI nodaļa. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju maksājumi Komisijai.” Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Izsaka panta nosaukumu šādā redakcijā: “16. pants. Maksājumi Komisijai.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas aizstāj otrajā daļā vārdus “Komisijas darbības finansēšanai” ar vārdu “Komisijai”. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 16. panta trešo un ceturto daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš 30. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu - 17. - pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Tātad ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Arī 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 17. pantu šādā redakcijā, principā mainot, drusciņ pārkārtojot pantus: “18. pants. Komisijas kompetencē esošo iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtība [..]”, redakcionāli precizējot tekstu un papildinot to ar minēto regulu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Visbeidzot 32. priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar 18. pantu šādā redakcijā: “19. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē esošo iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtība [..]”. Un šeit arī tiek precizētas dažas redakcijas un pants tiek papildināts ar šo regulas nosaukumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Paldies, kolēģi. Līdz ar to visus priekšlikumus esam šajā likumprojektā izskatījuši.

Un komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. marts.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā - sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 84 un 2022. gada 11. februāra rīkojumu Nr. 85, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Lēmuma projekta mērķis ir noteikt kontaktpersonu atgriešanos izglītības procesā, neievērojot īpašos mājas karantīnas nosacījumus, kā arī saglabāt līdz ārkārtas situācijas beigām vakcinācijas vai pārslimošanas izpildes noteikumus, kas attiecas uz studiju procesa īstenošanu klātienē.

Lēmumā paredzēts: lai piedalītos klātienes izglītības procesā pamata un vidējās izglītības pakāpē, izglītojamais, kurš noteikts par kontaktpersonu, var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, ja tiek veikta izglītojamo rutīnas skrīninga testēšana. Proti, vairs netiek piemērota prasība 10 dienas ievērot mājas karantīnu.

Komisijas vārdā es aicinu šo lēmumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Deputāti nav pieteikušies debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 84 un 2022. gada 11. februāra rīkojumu Nr. 85, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 1, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši 24. februāra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Turpināsim darbu pēc 15 minūtēm.

Deputātu reģistrācija ir noslēgusies.

Turpināsim darbu pulksten 15.00 - tātad pēc 15 minūtēm.

24. februāra attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 18. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 24. februārī

Paziņojums par notikumiem Ukrainā
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1352/Lp13) (Dok. Nr. 5482, 5482A)
- Priekšlikums	- dep. R. Dzintars (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1354/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5497, 5497A)
- Priekšlikumi	- dep. J. Krišāns (par)
	- dep. E. Zālīte-Grosa (pret)
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 1353/Lp13) (Dok. Nr. 5493, 5493A)
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 1353/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5493)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1355/Lp13) (Dok. Nr. 5498, 5498A)
Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1355/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1355/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” (Nr. 856/Lm13) Noraidīts (Dok. Nr. 5499)
Priekšlikums	- dep. R. Petraviča (par)
Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 1302/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5319B)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
- Debates	- dep. M. Možvillo
- Ziņo	- dep. A. Kiršteins
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. R. Petraviča
	- dep. I. Zariņš
-	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Nemiro
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
	- dep. R. Nemiro
	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Nemiro
	- dep. R. Petraviča
	- dep. I. Zariņš
	- dep. M. Možvillo
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Nemiro
	- dep. R. Nemiro
	- dep. R. Nemiro
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1119/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5481)
- Ziņo	- dep. E. Šnore
Likumprojekts “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums” (1Nr. 325/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5381, 5468)
- Ziņo	- dep. I. Indriksone
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1336/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5413, 5469)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1323/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5379, 5471)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 1238/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5472)
- Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
- Debates	- dep. A. Judins
	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 1228/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5473)
- Ziņo	- dep. I. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 1337/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5414, 5476)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1338/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5415, 5478)
- Ziņo	- dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 1310/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5334, 5483)
- Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1311/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5335, 5477)
- Ziņo	- dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 300/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5495)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Nr. 1233/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5496)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 84 un 2022. gada 11. februāra rīkojumu Nr. 85, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 855/Lm13) (Dok. Nr. 5479)
- Ziņo	- dep. E. Šnore
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 24.02.2022 09:17:38 bal001
Par - 32, pret - 46, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1354/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 24.02.2022 09:19:09 bal002
Par - 60, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" (1335/Lp13), 1.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 24.02.2022 09:21:37 bal003
Par - 76, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā (1353/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 24.02.2022 09:22:29 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (1353/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.02.2022 09:27:37 bal005
Par - 70, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1355/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 24.02.2022 09:28:26 bal006
Par - 72, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1355/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.02.2022 09:29:40 bal007
Par - 75, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1355/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 09:37:12 bal008
Par - 37, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā" (856/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 24.02.2022 09:38:14 bal009
Par - 35, pret - 47, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā" (856/Lm13) nodošanu Budžeta, finanšu un nodokļu komisijai

Datums: 24.02.2022 09:44:30 bal010
Par - 17, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 09:49:19 bal011
Par - 9, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 10:05:22 bal012
Par - 20, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 10:14:03 bal013
Par - 60, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 10:15:24 bal014
Par - 6, pret - 38, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 10:19:03 bal015
Par - 18, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 10:23:52 bal016
Par - 55, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 10:29:08 bal017
Par - 16, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 10:35:19 bal018
Par - 1, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 10:35:50 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 24.02.2022 13:09:41 bal020
Par - 2, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:12:54 bal021
Par - 4, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:18:23 bal022
Par - 3, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:23:05 bal023
Par - 4, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:28:00 bal024
Par - 3, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:30:57 bal025
Par - 3, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:35:31 bal026
Par - 4, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:42:03 bal027
Par - 4, pret - 64, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 24. priekšlikums. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:43:41 bal028
Par - 62, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1302/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:45:00 bal029
Par - 77, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1119/Lp13), 3.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:47:13 bal030
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda vadības likums (1325/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:50:11 bal031
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1336/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 24.02.2022 13:51:11 bal032
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1336/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:53:39 bal033
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1323/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:57:11 bal034
Par - 12, pret - 41, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1238/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 13:58:20 bal035
Par - 13, pret - 51, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1238/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:09:00 bal036
Par - 37, pret - 22, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1238/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:10:52 bal037
Par - 23, pret - 38, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1238/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:12:39 bal038
Par - 13, pret - 50, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1238/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:14:38 bal039
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1238/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:18:01 bal040
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (1228/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:19:56 bal041
Par - 76, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (1337/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 24.02.2022 14:20:45 bal042
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (1337/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:23:29 bal043
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1338/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:25:35 bal044
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (1310/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:28:11 bal045
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (1311/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:30:08 bal046
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (300/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:42:29 bal047
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums (1233/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2022 14:45:07 bal048
Par - 52, pret - 1, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2022.gada 10.februāra rīkojumu Nr.84 un 2022.gada 11.februāra rīkojumu Nr.85, ar kuriem grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (855/Lm13)

Datums: 24.02.2022 14:45:34 bal049
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

24.02.2022.

9.00

11.25

13.00

15.00

18.30