Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit sestā sēde
2022. gada 7. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 7. aprīļa sēdi.

Godātie kolēģi! Šodien ar mums kopā Saeimas Sēžu zālē atrodas Viņa Ekselence Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko un Ukrainas vēstniecības kolēģi.

Rit 43. diena Ukrainas neatkarības karā pret Krievijas agresiju. Ukrainas bruņotie spēki ir padzinuši okupantus no Kijevas priekšpilsētām. Ukrainas atbrīvotajās teritorijās ir atklājušies sirdi plosoši skati – zvēriski nogalināti, izvaroti bērni un sievietes, bezjēdzīgas mierīgo iedzīvotāju slepkavības. Godināsim mūsu laikmeta līdzgaitnieku – Ukrainas iedzīvotāju - piemiņu ar klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.)

Godātie kolēģi! Ukrainas parlaments strādā un sanāk arī šajās dienās, kara laika apstākļos, Kijevā pulcējas uz parlamenta sēdēm, pieņem visnepieciešamākos lēmumus, likumu grozījumus, un tas ir apbrīnojami, ka parlaments spēj strādāt arī šādos apstākļos. Es izsaku visdziļāko apbrīnu Ukrainas parlamentam - Augstākajai Radai.

Godātie kolēģi! Mūs šodien ir piekritis uzrunāt Ukrainas parlamenta - Augstākās Radas - spīkers Ruslans Stefančuks. Tas ir viens no Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem, bet, lai mēs ievērotu procedūru pilnībā, tad sāksim ar izmaiņām Prezidija iesniegtajā sēdes darba kārtībā.

Godātie kolēģi! Deputāti Ināra Mūrniece, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Inese Lībiņa-Egnere, Andrejs Klementjevs un Inese Voika lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Viņa Ekselences Ukrainas parlamenta - Augstākās Radas - priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka uzrunu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Vārds Viņa Ekselencei Ukrainas parlamenta - Augstākās Radas - priekšsēdētājam Ruslanam Stefančukam.

R. Stefančuks (Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs).

Cienījamā Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrnieces kundze! Vispirms gribu jums pateikties par nemainīgu atbalstu Ukrainai šajā briesmīgajā brīdī - Krievijas karā pret Ukrainu. Es priecājos par to, ka jūs nesen apmeklējāt Kijivu un atbalstījāt mūs šajā grūtajā brīdī kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētājiem.

Gribu atzīmēt, ka tieši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji bija pirmie, kuri atbrauca uz Ukrainu šajā grūtajā laikā. Šis piemērs ir apbrīnojams.

Es jūtu Latvijas atbalstu šo briesmīgo notikumu priekšā, ar ko saskaras Ukraina. Krievijas okupanti, Krievijas varmākas - cik briesmīgas lietas viņi ir izdarījuši Kijivas apgabalā!

Mēs strādājam pie tā, lai pārtrauktu draudzības līgumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju. Nav pieņemami atbalstīt un uzturēt jebkādas attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju.

Mēs arī neatbalstām un aizliedzam simbolikas lietošanu - tādas simbolikas lietošanu, kas atspoguļo vardarbību un karu, Krievijas karu pret Ukrainu. Es priecājos par to, ka Latvijā ir pieņemts lēmums par to, lai aizliegtu Krievijas agresijas simboliku... un lai netiktu atbalstīta Krievijas agresija.

Šajā kontekstā es nevaru nepieminēt ļoti svarīgu Latvijas atbalstu attiecībā uz Krievijas saukšanu pie atbildības starptautiskās institūcijās, piemēram, Latvija Starptautiskajā tiesā atbalstīja lietu, ko tiesa izskata saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.

Gribu atzīmēt un uzsvērt to, ka jūs veicat arī citus soļus, lai demonstrētu solidaritāti ar Ukrainu, piemēram, sadarbības līgumu laušanu starp Latvijas un Baltkrievijas pilsētām. Piemēram, Tukums, Jelgava un daudzas citas pilsētas lauza šādus līgumus, kā arī tika pārdēvēta iela Rīgā, kur atrodas Krievijas vēstniecība.

Gribētu pateikties Latvijai arī par to, ka Latvija atbalstīja lidojumu aizliegšanu virs Ukrainas. Latvija atbalstīja šo lēmumu.

Latvijā dara ļoti daudz saistībā ar humāno palīdzību Ukrainai.

Mēs esam pateicīgi arī par ieroču, munīcijas un citu svarīgu kravu piegādi Ukrainai. Katra šāda piegāde nozīmē ne tikai to, ka mēs spējam labāk pretoties Krievijas agresijai, bet arī to, ka tiek glābtas dzīvības Ukrainā.

Vēlos uzsvērt Latvijas lēmuma nozīmi attiecībā uz to, ka Latvijas pilsoņi, kuri vēlas, var piedalīties Krievijas un Ukrainas karā Ukrainas pusē.

Vēlos pateikties un uzsvērt to, ka Latvija daudz dara Ukrainas bēgļu uzņemšanā, jo daudzi ukraiņu cilvēki meklē patvērumu citās valstīs, un Latvija ir ļoti labs piemērs, kā uzņem šos bēgļus. Mēs ļoti augstu vērtējam Latvijas centienus attiecībā uz sankciju pastiprināšanu pret Krievijas Federāciju, tas nozīmē, ka Krievijai būs mazākas iespējas veikt agresīvus soļus pret citām valstīm. Šīm sankcijām ir jābūt vēl skarbākām, vēl stingrākām, kamēr mērķi nav sasniegti.

Ukraina ir pateicīga par to, ka Latvija atbalsta iniciatīvu saistībā ar tirdzniecības pārtraukšanu ar Krieviju. Atsevišķs jautājums ir Krievijas naftas un gāzes piegādes Eiropas valstīm. Es saku paldies Latvijai un citām Baltijas valstīm par to, ka Krievijas gāze un nafta nevar nokļūt Eiropas tirgū. Mēs arī atbalstām to, ka Latvija pieņem lēmumus attiecībā uz to, lai Krievijas gāze netiktu piegādāta Eiropas valstīs. Mēs atbalstām Latvijas iniciatīvu attiecībā uz to, ka Latvija atbalsta Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti svarīgi.

Godātie kolēģi! Dārgā Ināra! Esmu pateicīgs par katru jūsu lēmumu, par katru palīdzību, par katru eiro. Tikai kopā mēs varam uzveikt ienaidnieku. Mēs esam kopā, mēs esam solidāri! Patiesība ir mūsu pusē!

Slava Ukrainai! Slava Latvijai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies! Paldies, kolēģi! Ruslan, jūs redzat - Latvijas parlaments ir kopā ar Ukrainu. Kopā mēs uzvarēsim. Slava Ukrainai! Slava varoņiem!

Paldies, kolēģi!

Ir grūti pēc tik emocionāla brīža turpināt Saeimas sēdi ar ierasto dienas kārtību, tomēr atgriezīsimies pie tās.

Tātad iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Jānis Butāns un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”” (Nr. 456/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti (Starpsauciens.)... Es ļoti atvainojos! Pārlēcu tablo...

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns un Jānis Butāns lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Līva Kreituse un Linda Medne lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi. Tātad deputātiem ir iebildumi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Sāksim izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šodien mums ir iespēja rīkoties gudri un atbildīgi, lemjot par to, vai nākamajos gados pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības finansējumu, lai 2025. gadā tas sasniegtu 2,5 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Šībrīža karš Ukrainā ir Eiropas un visas brīvās pasaules karš pret Krieviju. Ukraina karo ar Rietumu pasaules militāro atbalstu un karo par Rietumu pasaules vērtībām. Varonīgā ukraiņu tauta cīnās pret skaitliski daudz lielāku ienaidnieku, izmantojot ieročus, ko tai piegādā arī Latvija... Baltijas valstis un šobrīd - teju visa Rietumu pasaule.

Šis karš ir neatgriezeniski mainījis pasauli. Mēs nedrīkstam būt un nebūsim tie, kas nenovērtē šī mirkļa vēsturisko svarīgumu. Sajūta, kas mūs nepametīs vēl ilgi arī pēc kara beigām, būs neticība visam, ko teiks mūsu kaimiņvalsts Krievija; mēs neticēsim Krievijas vārdiem, mēs skatīsimies uz tās darbiem.

No šoka, ko piedzīvojam jau vairāk nekā mēnesi, Latvijas sabiedrība atgūsies tikai tad, ja šeit, Latvijā, valstī, kas robežojas ar Krieviju, jutīsimies droši. Diemžēl Krievija paliks kā drauds Latvijai arī nākotnē.

Diemžēl mēs esam liecinieki tam, ka Krievijā varai ir nepieciešams ārējais ienaidnieks, lai tā gūtu tautas atbalstu. Baltijas valstis šo “ārējā ienaidnieka” funkciju ir pildījušas vairāk nekā 30 gadu, un nekas neliecina, ka Krievijā mūsu tēls un statuss pārredzamā nākotnē varētu mainīties.

Mūsu gudrība būs kompetenta un pārliecināta rīcība. Ieguldījums valsts aizsardzībā ir konkrēts solis, tas demonstrē arī mūsu zināšanas par vēsturi un tās sakarībām, pārliecību par saviem mērķiem, idejām un izvēlēm, kā arī rāda, ka spējam uzņemties atbildību nākotnes paaudžu priekšā.

Ministru kabinets un aizsardzības ministrs Artis Pabriks šajā Saeimas sasaukumā ir panācis, ka pēdējos gados valsts aizsardzības finansējums jau būtiski pārsniedz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Pateicoties Ministru kabineta un aizsardzības ministra darbam un tālredzībai, šobrīd varam justies droši savā valstī. Mūsu sabiedrotie redz un novērtē, ka atbildīgi attiecamies pret savām saistībām Eiropas Savienības un NATO robežu drošības nodrošināšanai, tomēr vienmēr jāatceras - jā, mēs esam NATO, bet nevienam Latvijas aizsardzība nav lielāka prioritāte kā mums pašiem.

Ministrs ir ļoti precīzi norādījis, kam tieši tiks izlietoti (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nepieciešamie līdzekļi - militārās industrijas attīstībai, papildu ieročiem un aprīkojumam, personālsastāva palielināšanai. Kopā ar mūsu partneru atbalstu tas nozīmēs spēku gan uz zemes, gan gaisā, gan Baltijas jūrā.

Es aicinu kolēģus šodien atbalstīt grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vekseļu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu... “Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. (Starpsauciens.)

V. Valainis (ZZS).

Ļoti godātie kolēģi! Šī jau būs vismaz ceturtā... piektā reize, kad par šo jautājumu tiek runāts no šīs tribīnes, bet šodien situācija ir mainījusies. Pirms tam es, jūs uzrunājot, aicināju darīt visu iespējamo, lai nepieļautu cenu kāpumu, taču šodien es jau pilnīgi droši varu teikt, ka es aicinu jūs, kolēģi, spert soļus, lai panāktu cenas samazinājumu.

Šis piedāvājums paredz šo normu attiecināt nevis ar 1. aprīli, kā tas bija sākotnējos mēģinājumos, bet ar 1. jūniju. Mēs aicinām ar 1. jūniju noteikt to, ko jau gadu mēs atliekam, - šos piemaisījumus.

Tas, ko šobrīd mēs redzam, - valdošo partiju piedāvājumi attiecībā uz degvielas cenu samazinājumu ir, teiksim tā, visnotaļ ģeniāli. Tātad akcīzi samazināt mēs nevaram. Citas valstis to var, mēs to nevaram. Arī risinājumus, kuriem nav fiskālās ietekmes, mēs nevaram, balstoties uz iespējamībām...

Vēstule, ko Ekonomikas ministrija nosūtīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, balstījās uz iespējamību - nevis uz kaut kādiem faktiem, bet uz teorētisku iespējamību! -, ka varētu būt kaut kādas papildu izmaksas uzņēmējiem.

Man ir pārliecība, ka degvielas tirgotāji nav vienprātībā par to, vai vajag šos piemaisījumus... šodien obligāti ar likumu noteikt, ka tie ir vajadzīgi vai nav. Es esmu pārliecināts par to, ka konkurence un tirgus apstākļi šīs lietas saliks savās vietās. Un arī atsevišķi degvielas tirgotāji ir atzinuši, ka, ja šādu piemaisījumu nebūtu, viņi ar 1. jūniju pilnīgi noteikti varētu pieņemt šos risinājumus.

Kolēģi, vakardien vienā no komisijām Zemkopības ministrijas valsts sekretārs minēja to, ka pārtikas cenas provizoriski varētu pieaugt par 50 procentiem.

Mēs šodien dzirdam no valdības idejas par mērķētiem atbalstiem, bet, no otras puses, mēs dzirdam zemniekus, kuri lūdz kaut ko darīt, lai nebūtu šīs augstās izmaksas dīzeļdegvielai. Taču no valdības nekādus risinājumus mēs tā arī neesam sagaidījuši.

Arī šis risinājums, manuprāt, nav pēc būtības pietiekami izvērtēts. Tas ir vispārīgi apskatīts, un tas arī parāda savā ziņā valdības augstprātību un neizpratni par to, kādā situācijā šobrīd ir nonākusi ļoti liela daļa Latvijas sabiedrības.

Es domāju, ikviens, kas šobrīd iepilda degvielu benzīntankā, uzdod vienkāršu jautājumu - kāpēc pret mums tā izturas? Kāpēc Polija... kāpēc citas valstis var pieņemt lēmumus, kas ir vērsti uz cenas samazinājumu, bet mēs varam tikai runāt par mērķētajiem atbalstiem? Un, ticiet man, šie mērķētie atbalsti ar tādu novēlošanos, kā jūs šobrīd to virzāt, diez vai palīdzēs novērst tos cenu kāpumus, kas tagad jūsu neizdarības dēļ būs radušies mūsu ražotājiem, zemniekiem, rūpējoties par nākamās sezonas produkcijas sagādi.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti vēlējās balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 38, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Administratīvi teritoriālās reformas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mārtiņa Šteina, Andas Čakšas, Riharda Kola, Reiņa Znotiņa, Jura Pūces, Daces Rukšānes‑Ščipčinskas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Cienījamie sēdes skatītāji un klausītāji! Šodien kopā ar kolēģiem rosinām nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”.

Pēdējos gados notikušas plašas diskusijas par nepieciešamajiem grozījumiem Jaunatnes likumā. Šīs diskusijas notikušas gan Saeimas līmenī, gan arī ministrijās un valsts pārvaldes līmenī; ir bijušas arī pašvaldību diskusijas, kā arī diskusijas jaunatnes organizāciju un, protams, jauniešu vidū (arī pats esmu bijis aktīvs diskusiju dalībnieks gan kā jaunatnes organizāciju pārstāvis, gan kā lēmumu pieņēmējs).

Pēc šīm diskusijām un nevalstisko organizāciju iniciatīvām ir sagatavoti grozījumi Jaunatnes likumā, kuri paredz vairākas lietas:

izmainīt vecuma cenzu, nosakot, ka Latvijā jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 30 gadiem (salāgojot to ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem);

precizēt Jaunatnes konsultatīvās padomes lomu un principus, kā arī stiprināt Latvijas Jaunatnes padomes lomu jaunatnes politikā Latvijā;

stiprināt pašvaldību lomu un atbildību darbā ar jaunatni, veidojot institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni, un veicināt sadarbību ar jaunatnes jomā iesaistītajiem.

Tāpat paredzēts deleģējums Ministru kabinetam - sakārtot neformālās izglītības atzīšanas procesu. To, iespējams, jau laikā starp lasījumiem redzēsim, jo Izglītības un zinātnes ministrija jau aktīvi strādā... darba grupa strādā, lai šo regulējumu ieviestu.

Tāpat likumprojekts paredz darbā ar jaunatni iesaistīto galveno speciālistu uzskaitījumu un paredz noteikt, ka arī nodibinājumi varētu kļūt par jaunatnes organizācijām.

Paredzētas arī jaunatnes organizāciju iedalījuma izmaiņas, un noteikta nepieciešamība izstrādāt vairākus Ministru kabineta noteikumus, lai noteiktu kritērijus un citas lietas.

Es gribu teikt milzu paldies visiem, kas iesaistījušies grozījumu izstrādē, un arī deputātiem, kas parakstīja... Aicinu turpināt diskusiju Saeimas komisijā, lai mums top uzlabots Jaunatnes likums.

Aicinu nodot komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Raimonda Bergmaņa, Armanda Krauzes un Janīnas Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Ir iebildumi.

Bet “par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šobrīd pārtikas cenas būtiski jau ir palielinājušās, un tās turpinās palielināties. Kā jau pirms brīža teicu, pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, tās paaugstināsies par 50 procentiem šī gada laikā. Esot šādiem apstākļiem, ir jābūt kaut kādiem risinājumiem.

Tiekoties un runājot ar lauksaimnieku organizācijām, ļoti plaši par šo tēmu diskutējot - gan par to, kā atbalstīt konkrētas nozares, gan arī par to, kā atbalstīt lauksaimniekus... un kopumā -, mēs secinājām vienu svarīgu niansi, ko varbūt kolēģi vēl nav pamanījuši, bet mūsu lauksaimnieki - ražotāji - to ir ne tikai pamanījuši, bet pat sajutuši, respektīvi, mūsu lielveikalu plauktus arvien vairāk un vairāk aizpilda ārvalstīs ražota pārtikas produkcija. Tā izkonkurē mūsu vietējo ražotāju produktus. Un diez kāpēc tas tā notiek?

Viens no galvenajiem iemesliem ir nodokļu politika un atbalsta instrumenti, kurus citas valstis (Polija, Vācija, Francija) šobrīd piemēro saviem lauksaimniekiem un ražotājiem. Mēs tai pašā laikā tikai noskatāmies, kā mūsu ražotāji arvien vairāk un vairāk izkrīt no starptautiskās konkurences. Protams, tas noved pie tā, ka arī mūsu iedzīvotājiem pirktspēja būtiski neuzlabojas. Šajos apstākļos arī iedzīvotājiem pārtika kļūst dārgāka un ir jābūt kaut kādiem risinājumiem.

Diemžēl šodien no valdības mēs šos risinājumus neredzam. Mēs redzējām novēlotu risinājumu energocenu pieauguma brīdī. Es, kolēģi, jums gribētu atgādināt, ka rēķini, kas izveidojās decembrī un janvārī... Iedzīvotājiem izveidojās ļoti nozīmīgi parādi. Vai tas ir mazā biznesa pārstāvis, kuram atnāca 5000... rēķins par gāzi, vai tas ir dzīvoklī par siltumu... šie milzīgie rēķini, kas atnāca. Atbalsta instrumenti, kas sekoja pēc tam, bija novēloti, un parādi turpina kāpt. Šie parādi ir turpat arī palikuši. Un tam visam pa virsu šobrīd nāk pārtikas cenu pieaugums.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt un sākt diskusiju parlamentā, ja valdība šobrīd no savas puses ir nodemonstrējusi, ka tā vai nu nespēj, vai negrib piedāvāt nekādus risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 45, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krišjāņa Feldmana, Sanda Riekstiņa, Ulda Budriķa, Jāņa Cielēna, Jāņa Butāna un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dārgie kolēģi! Visi citi skatītāji un klausītāji! Ņemot vērā, ka šī sēde būs viena no tām Saeimas sēdēm, kur azartspēļu lieta tiks locīta ļoti daudz, un ka opozīcija ir pieprasījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša demisiju tieši jautājumā, kas ir skāris azartspēļu izplatību Rīgas pilsētā, tad mums, konservatīvajiem, bija pamats domāt, ka, iespējams, Saeimā varētu būt mainījies arī to deputātu skaits, kuri iestājas par azartspēļu stingru ierobežošanu.

Šajā sakarā mēs ļoti strauji izstrādājām likumprojektu (līdzīgs jau ir bijis iesniegts Saeimā; šķiet, tika noraidīts, toreiz acīmredzot azartspēles nešķita nevienam tik būtiska problēma), kas paredz būtiski ierobežot azartspēļu izplatību Latvijā.

Būtībā likumprojektā iekļautas divas lietas. Viena lieta - palielināt minimālo spēļu automātu skaitu, ar kuru vispār drīkst spēļu zāle operēt, tādējādi samazinot mazo spēļu zāļu likviditāti... nu, rentabilitāti šai gadījumā.

Otra pozīcija, protams, daudz būtiskāka - noteikt, ka spēļu zāles nevar atrasties dzīvojamās ēkās (man tas šķiet pilnīgi loģiski, bet diemžēl Saeimas vairākumam līdz šim tas nav licies loģiski), tātad dzīvojamās ēkās un četri kilometri ap tām.

Ņemot vērā, ka šodien mums... jā, starp citu, ir vēl arī... iesniedzām lēmuma projektu, ir arī mums tas demisijas pieprasījums un tā... Nu, man šķiet, ka Saeimai būtu jāparāda labā griba šajā jautājumā.

Starp citu, ietekme uz tautsaimniecību tikai pozitīva, arī uz sabiedrības veselību. Un jānodod šis likumprojekts tieši Juridiskajai komisijai... kas arī ierosināts, Prezidijs tādu lietu ir ierosinājis. Kāpēc Juridiskajai komisijai? Tāpēc, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir ļoti aizņemta komisija. Nu, neizdodas izskatīt likumprojektus, kas saistīti ar azartspēļu ierobežošanu. Es saprotu. Es saprotu.

Tāpēc mēs ierosinājām - un Prezidijs arī to tagad ir ierosinājis - nodot Juridiskajai komisijai, kur strādā jauns vadītājs Jānis Butāns, kurš gatavs nekavējoties izpildīt Saeimas gribu un ķerties klāt šī likumprojekta izskatīšanai.

Es zinu, ka tūlīt varbūt kāds nāks un teiks - nē, vajag šito atkal nodot, un azartspēles ir okay, tas ļoti vajadzīgs Latvijas valsts ekonomikai, un tas tikai visu to labāko dod, un māksla jāsponsorē un tā tālāk, un jānodod Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Bet mēs labi zinām, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neizdodas izskatīt šos likumprojektus.

Tāpēc es aicinu, deputāti, kas domā saprātīgi, atbalstīt to, ko Prezidijs ir ierosinājis. Mēs taču paši ievēlējām - ievēlējām! - Prezidiju, un viņi ierosina Juridiskajai komisijai tagad nodot. Paskatieties darba kārtībā!

Aicinu atbalstīt nodošanu Juridiskajai komisijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Tad jau gan būtu skaisti, ja bez ierunām atbalstītu visus Prezidija priekšlikumus. Vai tā būtu demokrātija? Saeimai būs jālemj.

Godātie kolēģi! “Pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai nav pieteicies runāt neviens deputāts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstu šī likumprojekta nodošanu komisijai. Bet es aicinātu šo likumprojektu nodot atbildīgajai komisijai, kas (Nav saklausāms.)... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi. Ir priekšlikums no zāles nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo priekšlikumu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 33, atturas - 1. Tātad likumprojekts ir nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. (Zālē troksnis.)

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krišjāņa Feldmana, Sanda Riekstiņa, Ulda Budriķa, Līvas Kreituses un Lindas Mednes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Paldies. Tātad otrais mēģinājums kaut ko nodot komisijai no Konservatīvo puses. Jūs jau atceraties, ka šā gada 31. martā Saeima nobalsoja, starp citu, diezgan lielā vienprātībā, izņemot SASKAŅU, protams, par likumu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, ar kuru tika aizliegts publiskos pasākumos izmantot militāro agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā... simbolus dažādus, izņemot gadījumus, kad nav mērķis attaisnot šos kara noziegumus.

Šis likumprojekts, ko mēs esam iesnieguši, ir... ko varētu nosaukt par tādu, nu, pamatlikumu sapulču, gājienu un piketu jomā valstī. Ņemot vērā, ka drošības... saucamais drošības likums, kas ir saistīts, protams, ar šo likumprojektu, tika pieņemts, mūsu uzskatā, ir nepieciešams salāgot normas, lai pilnīgi droši... salāgot starp šiem diviem likumiem, kuri, neapšaubāmi, ir saistīti, lai varētu pilnībā nodrošināties pret kaut kādiem mēģinājumiem tajā likumā, par kuru mēs nobalsojām 31. martā, apiet šos ierobežojumus, kas varētu būt saistīti ar kaut kādu, nezinu, pikniku rīkošanu, kaut kādiem gājieniem ar aizdomīgiem maršrutiem - gar pieminekļiem un tā tālāk.

Šo likumprojektu, ņemot vērā, ka tas ir diezgan būtisks un tas ir... tā konstrukcija likumā vispār ir nedaudz citādāka... aicinām nodot Juridiskajai komisijai. Juridiskās komisijas vadītājs ir izteicis gatavību dinamiski ķerties pie darba. Es nedomāju, ka... Redzēs, kā ies Juridiskajā komisijā, es saprotu, ka šodien varētu arī tikt sasaukta sēde tieši šim nolūkam, kur vairāk varētu iepazīties arī ar Rīgas domes un citu juristu viedokli, kāpēc šāds likumprojekts ir vajadzīgs.

Neslēpšu, ka šī likumprojekta sagatavošanā lielu ieguldījumu devusi tieši Rīgas dome, kur “sagadīšanās pēc” Konservatīvie ir atbildīgi ne tikai par cīņu pret korupciju, bet arī par drošības jautājumiem. Un Kremļa aģentu marša caur Rīgu nepieļaušana, es uzskatu, ir diezgan svarīgs drošības jautājums.

Šajā sakarā aicinu nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, apspriežot iepriekšējo - līdzīgu - grozījumu, es jau pievērsu jūsu uzmanību faktam, ka runa ir par fundamentālu tiesību, tātad pulcēšanās brīvības, ierobežojumiem. Šādi ierobežojumi ir pieļaujami un dažreiz pat vajadzīgi, bet tikai gadījumos, ja tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi un vajadzīgi mērķa sasniegšanai.

Es uzdevu konkrētus jautājumus iepriekšējā likumprojekta autoriem. Nekādas atbildes debašu laikā es nedzirdēju. Tagad es lasu anotāciju un - atkal - es neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc ir nepieciešams ierobežot Latvijas pilsoņu fundamentālas tiesības. Gluži otrādi - šajā anotācijā es redzu, teiksim tā, vismaz apšaubāmus apgalvojumus: tiesību piemērošanas praksē ir pierādījies, ka pasākumu organizēšana pie Latvijas teritorijā esošajiem padomju armijai... un tā tālāk... pieminekļiem faktiski ir paaugstināta riska sabiedriskās drošības pasākumi. Nekādas statistikas, nekādu pierādījumu šim apgalvojumam nav.

Feldmana kungs, jūs varat pamatot šo apgalvojumu... vai tie ir vienkārši meli? Cik es varu atcerēties, 9. maijā pārkāpumu skaits ir bijis vismaz tāds pats, bet parasti zemāks nekā citos masu pasākumos. Vai tiešām jūs pieļaujat, ka anotācijā var minēt tādus apšaubāmus apgalvojumus - bez jebkādiem pierādījumiem?

Un otrs. Par samērīgumu. Tas ir pats galvenais. Ko līdzēs tie ierobežojumi - 200 metri? Jūs tikko savā uzrunā minējāt, ka nedrīkst pieļaut maršus un tā tālāk. Ja nevar rīkot pasākumus pie pieminekļa, tad marši nav aizliegti ar šo pasākumu?

Feldmana kungs, sauksim lietas īstajos vārdos. Jūsu uzstāšanās reizē es nedzirdēju nevienu juridisku argumentu (Starpsaucieni.), bet es dzirdēju vairākkārt pieminēto Konservatīvo partiju. Jūs nodarbojaties ar priekšvēlēšanu PR un neko citu. Jūs mēģināt paaugstināt savas partijas reitingus. Es jums vēlu veiksmi šajā gadījumā, bet, piedodiet, tas nav darba veids, kāds ir piemērots atbildīgiem deputātiem.

Tātad es neredzu šeit nekādu pamatojumu ierobežot fundamentālas pamattiesības. Drošība ir jānodrošina, un, protams, tā likumprojekta daļa, kur ir runa par agresiju slavinošo simbolu izmantošanu, ir visnotaļ atbalstāma, mēs noteikti to atbalstām, bet šie 200 metri ir ņemti pilnīgi no gaisa un nav pamatoti, tie ir vienkārši jūsu priekšvēlēšanu PR sastāvdaļa.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Ir saņemtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Mārtiņš Šteins, Juris Pūce, Ainars Latkovskis, Krišjānis Feldmans un Raivis Dzintars lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Administratīvi teritoriālās reformas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sadaļa - Prezidija ziņojumi.

Vai ir paspēts ievietot elektroniskajā tablo visu, kas...? Tātad - nodošana komisijai. Prezidija ziņojumi par likumprojektu nodošanu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mārtiņa Šteina, Jura Pūces, Ainara Latkovska, Krišjāņa Feldmana un Raivja Dzintara iesniegto likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti vēlreiz! Kopā ar kolēģiem esam iesnieguši likumprojektu, kas ir sagatavots Iekšlietu ministrijā, - “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”.

Kā jau anotācijā minēts, Krievijas Federācija ir PSRS tiesību un saistību mantiniece. 9. maijs ir datums, kad sabrukušās Padomju Savienības telpā pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizēta PSRS Sarkanās armijas uzvaras pār nacistisko Vāciju atzīmēšana. Joprojām arī Latvijā daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt 9. maijā tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr šis datums jau izsenis Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā, tai skaitā miermīlīgo iedzīvotāju izsūtīšanu un represijām.

Līdz ar to, ievērojot to, ka Latvijas Republikai 9. maijs simbolizē okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā, kā arī ievērojot to, ka Krievijas Federācija ir PSRS, kuras sastāvā darbojās Sarkanā armija, tiesību saistību mantiniece, 9. maijs ir atbilstošākais datums, kad būtu izsludināma piemiņas diena Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu upuru piemiņai.

Aicinu nodot šo likumprojektu izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un pieņemt to Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? Ir? (Starpsauciens.) Vai ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. (Starpsaucieni.)

Godātie kolēģi, sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vairāku stundu garumā pirms otrā, galīgā, lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem un paredz dažus izņēmumus, kas tiks stingri kontrolēti.

Kopumā saņemti 32 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 2. - iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 3. - deputāta Šnores priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ņemot vērā iepriekš minētos priekšlikumus, saistīts ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu vai reģistrēšanas atteikumu, ja kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 6. - iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 7. - deputāta Šnores priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz līdzīgu saturu kā iepriekšējā priekšlikumā, tikai šoreiz to attiecinātu uz termiņuzturēšanās termiņu anulēšanu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 9. - iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. - deputāta Šnores priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 13. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Saistīts ar pamatojumu uzturēšanās atļauju anulēšanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 14. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie Saeimas deputāti! Kopumā esmu gandarīts par Saeimas un Ministru kabineta darbu. Tiek pieņemts daudz lēmumu, kurus bija nepieciešams pieņemt jau sen. Arī šis likumprojekts ir labs un nepieciešams.

Ar šī likumprojekta pieņemšanu mēs atvieglosim procedūru, lai atceltu uzturēšanās atļauju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, un apturēsim jaunu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu, precīzāk, pirkšanu par ieguldījumiem. Šajā ziņā es saku - paldies par kopdarba rezultātu! Tomēr, ja mēs neko nemainām, tad likumā vēl saglabājas pietiekami plašas iespējas izsniegt uzturēšanās atļaujas agresorvalsts pilsoņiem. Piemēram, uz Latviju varēs braukt agresorvalsts darbinieki, studenti, mācībspēki.

Šī priekšlikuma atbalstīšana dotu iespēju mums pieņemt vēl stingrākus grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot, ka jaunas uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tiktu izsniegtas tikai gadījumos, kuri ir saistīti ar valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Ko tas nozīmētu? Ģimenes varēs apvienoties. Ja valsts gribēs, tad tā varēs uzņemt atsevišķus Krievijas uzņēmumu darbiniekus vai gaišus prātus, kuri vēlas studēt Latvijas augstskolās. Bet to mēs varēsim darīt izlases kārtā, mums nebūs pienākuma rūpīgi izskatīt visus pieteikumus.

Šajā gadījumā, protams, var izveidoties situācija, ka Eiropas Komisijai kaut kas varētu nepatikt, bet es ļoti, ļoti apšaubu šāda scenārija iespējamību. Ja Eiropas Komisija pat uzsāks kaut kādas... aizrādījumus, pārkāpuma procedūras pret Latviju, tad mums būs iespēja aptuveni gada ietvaros novērst šīs nesakritības.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai šo likumu padarītu vēl stingrāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es arī, šo, 14., priekšlikumu izlasot, secināju, ka tas ir labs.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, kaut arī Krievijā šobrīd valda fašistiskais režīms un liela daļa oligarhu, uzņēmēju atbalsta šo režīmu, Krievijā tomēr ir arī ļoti daudz cilvēku, kuri cīnās pret šo režīmu, kuri tagad brauc prom no Krievijas, uz kaut kurieni pārceļas. Un tie ir gan humanitāri apsvērumi, kā dēļ viņiem dod patvērumu citur, gan arī... protams, daudzos gadījumos tas atbilst valsts interesēm.

Šeit es gribētu vērst uzmanību uz to, vai, piemēram, uzņēmumu īpašnieki, IT jomas uzņēmumu īpašnieki, ar visiem saviem darbiniekiem, kuri ir izrādījuši pretestību Krievijas fašistiskajam režīmam un vēlas pārcelties uz kādu kaimiņvalsti un turpināt cīnīties pret šo agresoru... vai viņus arī tomēr nevajadzētu atbalstīt.

Tajā pašā laikā es piekrītu Jānim Dombravam kā šī priekšlikuma autoram, ka ir ļoti stingri jāskatās, lai šeit tādā veidā neienāk tie, kas par naudu kaut ko vēlas nopirkt un kas faktiski ir Putina režīma atbalstītāji.

Bet kā piemēru es gribētu minēt kaut vai stārtapus, kas arī... tātad mums tiek atbalstīti un visādā ziņā daudzās valstīs... Un šiem jaunajiem cilvēkiem, kuri uzsākuši kādu stārtapu, jau naudas nav, viņi vispār arī līdz šim nevarēja šo uzturēšanās atļauju nopirkt par simtiem tūkstošu... Līdz ar to man liekas, ka šos gaišos prātus un arī tādus cilvēkus, kuri tiešām pēc tam ir gatavi cīnīties pret Putina režīmu un tajā pašā laikā arī atbilstoši mūsu valsts interesēm šeit uzturēties, maksāt nodokļus, tomēr vajag atbalstīt.

Un te es vērsīšu uzmanību... Man liekas, vakar publiskajā telpā parādījās ziņa, ka Maskavas Google ofiss... tas gan nav stārtaps... pārcēlās - uz kurieni? Uz Viļņu. Lai gan viņi... nu, pēc neoficiālas informācijas... arī bija vēlējušies pārcelties uz Rīgu, viņi pārcēlās uz Viļņu, tāpēc ka tur varēja visus papīrus un dokumentus sakārtot ļoti ātri - nedēļas laikā.

Ir vēl vairākas IT firmas, programmēšanas firmas, kuras šobrīd plāno pārcelties prom. Rodas jautājums - uz kurieni tās pārcelsies? Ja tās pārcelsies uz Igauniju un Lietuvu... Es domāju, ka tas neatbilst Latvijas valsts interesēm, jo tad faktiski šis bizness jeb šī aktivitāte būs kaimiņvalstīs, nevis Latvijā.

Un mums ir jādara viss... Tāpēc es, godīgi sakot, tā pozitīvi skatos uz šo priekšlikumu, kur... tiešām var vērtēt Latvijas valsts intereses un humanitāros apsvērumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Lūdzu!

M. Šteins. Komisija plaši debatēja par šo un arī par nākamo priekšlikumu. Un nolēma... vairākums atbalstīja sākotnējo likumprojekta versiju - nesašaurināt izņēmumus. Līdz ar to 14. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 15. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 17. - deputāta Znotiņa priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus, kas saistīti ar atļauju izsniegšanu nodarbinātības jomā. Daļēji atbalstīts un ir uzlabots, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, uzlabojot iepriekš minēto.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 21. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 54. panta 9. apakšpunktu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, es izstāstīšu šī priekšlikuma būtību.

Tātad šis ir viens no robiem, kas ir palikuši Imigrācijas likumā, kas... paredz tiesības trīs gadus pēc uzturēšanās atļaujas izbeigšanās Latvijā to atjaunot.

Ko tas praktiski nozīmētu? Piemēram, Krievijas Federācija šobrīd ir uzsākusi kampaņu par krievvalodīgo iedzīvotāju pilsoņu atgriešanos atpakaļ uz tēvzemi. Ja no Latvijas izceļotu ārā kāda daļa no šiem 50 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuriem ir uzturēšanās atļaujas Latvijā, un pēc pusgada, padzīvojot Putina “paradīzē”, viņi saprastu, ka, ziniet, tur nav laba dzīve, labāk doties atpakaļ uz to “ļauno” Latviju, no kuras viņi tā ir bēguši projām, tad saskaņā ar šo Imigrācijas likuma normu viņiem būs tiesības iegūt... atgriezties atpakaļ... iegūt uzturēšanās atļaujas.

Es domāju, ka tas nav pareizi. Es domāju, ka šis robs ir jāaizver ciet. Tas nav pareizi, ka mēs atstājam iespēju vēl trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas atgriezties atpakaļ un saņemt uzturēšanās atļauju.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, aizverot vienu no robiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vairākums 21. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 23. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, par vēl vienu robu, kas ir atstāts Imigrācijas likumā.

Saskaņā ar šo, 10., apakšpunktu iznāk tā, ka persona, kura ir saņēmusi uzturēšanās atļauju citā Eiropas Savienības dalībvalstī... piemēram, Krievijas pilsonis Kiprā vai tie Krievijas pilsoņi, kuri... noteikti jūs redzējāt tos video... kuri ar PSRS un Krievijas karogiem braukāja pa Vācijas pilsētas ielām... Tad viņiem saskaņā ar šo Imigrācijas likuma normu ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Es uzskatu, ka tā tam nevajadzētu būt.

Ja mēs skaidri pasakām, ka mēs nevēlamies redzēt agresorvalsts pilsoņus šeit uz vietas (izņēmums būtu tie, kuri šeit ierodas humānu apsvērumu dēļ), tad... Es uzskatu, ka mums nav pienākuma uzņemt tos, kas tagad kaut kādā brīdī potenciāli pārcelsies no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm uz Latviju. Starp tiem arī var būt ļoti agresīvi noskaņoti indivīdi, kuri atklātā veidā pauž ne tikai atbalstu Krievijai, bet pat Padomju Savienībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vairākums neatbalstīja 23. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 25. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 27. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumu izslēgšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 28. - deputāta Znotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... tātad vēlas piedalīties debatēs, bet priekšlikums nav balsojams.

Tātad deputāti nevēlas debatēt...

M. Šteins. Jā, 28. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. ... un neiebilst. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 28. priekšlikumu.

M. Šteins. Paldies.

29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 30. - deputāta Znotiņa priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Daļēji atbalstīts, es atvainojos.

31. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, ar ko tiek pastiprināta Valsts drošības dienesta loma un pārbaudes pirms termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Un 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā vakardienas sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”.

Gribu teikt, ka likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā aktuālo situāciju Ukrainā, neizprovocēto Krievijas Federācijas uzbrukumu, šobrīd notiekošo karu, tajā notiekošos kara noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus, genocīdu.

Likumprojekts ir tapis, tāpēc ka pašlaik Latvijas pilsonības atņemšanas pamatu nosaka Pilsonības likuma 24. panta pirmā daļa, kurā ir uzskaitīti četri Latvijas pilsonības atņemšanas pamati. Visi šie pilsonības atņemšanas pamati ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret Latvijas valsti un tādējādi grauj tieši Latvijas valsts un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu. Līdz šim Pilsonības likumā nebija paredzēts tāds Latvijas pilsonības atņemšanas pamats, kas saistītos ar vispāratzīto starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti, kas vienlaicīgi radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām.

Likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka Latvijas pilsonis, kas būtiski atbalstījis kādas valsts veiktu militāru agresiju un starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti, tādējādi veicinādams Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu, ir pārkāpis valsts un pilsoņu savstarpējās lojalitātes pienākumu. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt līdzšinējo Pilsonības likuma 24. panta pirmo daļu ar jaunu, 5., punktu, kurš nosaka iespēju atņemt Latvijas pilsonību tādai personai, kura ir “sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā, un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku”.

Likumprojekts arī nosaka: “Minētā atbalsta sniegšana, piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā ir konstatējama ar valsts drošības iestādes atzinumu. Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņem Administratīvā rajona tiesa. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā, kuras nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams.” Tāda šobrīd ir redakcija.

Bez tam likumprojekts paredz arī papildināt likumu ar jaunu, 26.¹, pantu, kurā tiek paredzēts: “Ziņas par personām, par kurām tiek lemts par Latvijas pilsonības iegūšanu un zaudēšanu, kā arī Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas gaitu reģistrē informācijas sistēmā.”

Likumprojekts paredz arī deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. martam izstrādāt noteikumus par šādā informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Komisija, ņemot vērā situāciju Ukrainā un ļoti mainīgo un straujo... situāciju, lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. (Starpsauciens.)

J. Rancāns. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Rancāns. Attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu lūdz nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un nebija noteikusi šajā likumprojektā, un vienojās lūgt to izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā uzreiz pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatīt...

J. Rancāns. Otrajā lasījumā bez izskatīšanas...

Sēdes vadītāja. ... bez izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Tātad - tagad uzreiz. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi, tad jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J. Rancāns. Komisija vienojās, ka gadījumā, ja būs iebildumi, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas minūtes. Un izskatīšana (Starpsauciens.)... Vai arī, ja ir kādi citi priekšlikumi, var iesniegt citus (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi par termiņu priekšlikumu iesniegšanai? (Starpsaucieni.)

Lūdzu mikrofonu deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

(Nerunā mikrofonā.) Kolēģi, mēs nenorunājām par Pilsonības likumu... Es saprotu, ka steidzamība... bet vēlme dzīt zirgus... un sarežģītas politiskas diskusijas komisijā... Mēs esam runājuši, ka Pilsonības likums...

Un ir ierosinājums iesniegt priekšlikumus līdz šodienas darbadienas beigām, līdz pulksten pieciem, un izskatīšana - nākamajā Saeimas sēdē 21. aprīlī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad ir divi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Vispirms par... Tātad mums ir jābalso par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 7. aprīlis līdz pulksten 17.00. (Starpsauciens: “Balsojumu...!”; dep. J. Rancāns: “Balsošanas režīmu!”; starpsauciens: “Es tūliņ trīs minūtēs...”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Pilsonības likumā” - šā gada 7. aprīļa pulksten 17.00! (Starpsauciens.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - 7. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 7. aprīļa pulksten 17.00.

Tagad par izskatīšanas laiku Saeimas sēdē. Rancāna kungs...?

J. Rancāns. Jā, izskatīšanas laiks otrajā lasījumā bija plānots pēc piecu minūšu termiņa - 7. aprīlis jeb šodiena, bet tad šobrīd... Nu tad sanāk pēc sesijas pārtraukuma, un tas ir tas datums, kas būs...

Sēdes vadītāja. Saeima var vienoties un lemt arī par komisijas lemto termiņu.

J. Rancāns. Ja Saeima ir gatava, mēs varam arī izskatīt šodien, 7. aprīlī. Ja Saeima vienosies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums no zāles: izskatīšana šim likumprojektam - šā gada 21. aprīlis. Par to mēs arī balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par (Dep. J. Rancāns: “Nē, nē, nē, es gribu šodien... Viss labi!”)... Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā šā gada 21. aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 27, atturas - 1. Tātad ir pieņemts lēmums likumprojektu galīgajā lasījumā izskatīt šā gada 21. aprīlī.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Cienījamie kolēģi, labdien vēlvienreiz! Daudz mazāk emocionāls likums nekā daudzi citi šodien izskatītie.

Tātad Administratīvi teritoriālās reformas komisija saņēma 2022. gada 2. februāra vēstuli no Latgales plānošanas reģiona, kas lūdza izvērtēt iespēju pagarināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktā noteikto termiņu, kādā zaudē spēku apvienoto pašvaldību saistošie noteikumi, aizstājot vārdus “1. jūnijs” ar “31. decembris”.

Komisija savā 8. februāra sēdē konceptuāli šo pieeju atbalstīja un aicināja atbildīgo ministriju kopā ar pašvaldību organizācijām novērtēt, vai šis termiņš ir pietiekams un kāda būtu optimālā redakcija. Atbildīgā ministrija kopā ar pašvaldību organizācijām veica visu pašvaldību aptauju un ir iesniegusi šos materiālus arī komisijā. Faktiski sagatavoti grafiki katrai pašvaldībai, kā tajā plāno saistošos noteikumus pieņemt, un tas ļāva komisijai pārliecināties, ka minētais termiņa pagarinājums līdz 31. decembrim būtu atbilstošs un dotu iespēju visām pašvaldībām tajā iekļauties.

Un, balstoties uz šo, komisija sagatavoja likumprojektu savā 31. marta sēdē un atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas jeb 12. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. aprīlis.

Godātie kolēģi, tālāk - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 11 351 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 13 627 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Samazināt akcīzes nodokli degvielai” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Ralfs Nemiro, Māris Možvillo, Ramona Petraviča, Viktors Valainis, Edgars Tavars, Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze un Ēriks Pucens ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt pasākumus valsts ārējā parāda mazināšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi. Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Tātad par to viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Nemiro kungs, runāsiet... “par”.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir uzdevums Ministru kabinetam veikt pasākumus ārējā parāda samazināšanai. Ņemot vērā to, ka kopš Krišjāņa Kariņa valdības starta, tas ir, kopš 23. janvāra, ārējais parāds no 11 miljardiem ir nu jau kāpis līdz 17 miljardiem, tas faktiski ir palielinājies par 50 procentiem no iepriekšējā parāda apmēra, ļoti būtiski ir tomēr neatstāt nākamajām paaudzēm šos riskus. Ļoti daudz iespējams aizņemties līdzekļus ir tajā brīdī, kad valsts ārējais parāds ir mazs. Un, kas ir ļoti svarīgi, apstākļi var būt dažādi: kovidkrīze, citas epidemioloģiskās krīzes, diemžēl šis briesmīgais karš Ukrainā un citi neprognozējami apstākļi nākotnē var ietekmēt mūsu aizņemšanās iespējas.

Otra ļoti būtiska lieta (un par to jau ir runājusi gan Fiskālās disciplīnas padome, gan Latvijas Banka) ir tas, ka valsts ārējā parāda apkalpošanas izdevumi var tikt pacelti. Tas noteikti notiks, jo šobrīd procentu likmes ir aptuveni tuvu nullei vai pat negatīvas, lai gan šobrīd Latvijas Banka jau ir brīdinājusi, ka procentu likmes ir kāpušas apmēram par vienu procentu. Līdz ar to parāda apkalpošanas maksa var fiskāli ietekmēt mūsu valsts budžetu.

Parādu pieaugums tāpat ietekmē arī inflācijas kāpuma tempu. Šajā gadījumā, kad mēs skatāmies uz inflācijas skaitļiem, dažādi statistikas rādītāji tiek ņemti vērā, bet Igaunijā un Lietuvā tas ir sasniedzis jau divciparu skaitli. Latvijā šim divciparu skaitlim mēs tuvojamies. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, diemžēl mēs to arī sasniegsim, visticamākais, tuvākajā laikā.

Šis jautājums ir saistīts, kā es jau iepriekš minēju, ar drošības spilvenu. Brīdī, kad valsts ārējais parāds ir salīdzinoši neliels, aizņemšanās iespējas brīdī, kad tas tiešām vitāli ir nepieciešams, ļauj izdarīt to par salīdzinoši zemiem procentiem. Savukārt šobrīd, tuvinot mūsu ārējo parādu jau 17 miljardiem, tas ir pilnīgi pretēji.

Šobrīd budžeta deficīts, kolēģi, mūsu valstī, pret IKP rēķinot, ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Šobrīd tie jau ir 4,8 procenti. Tāpēc brīdī, kad mēs runājam par uzdevumu Ministru kabinetam veikt pasākumus valsts ārējā parāda mazināšanai, šo apstākļu kopums ir stimulējošs... par šiem pasākumiem runāt. Kad mēs pēdējo reizi esam te redzējuši finanšu ministru, kurš nāktu un stāstītu, kā šis valsts ārējais parāds ietekmē valsts budžetu, kādu ietekmi tas atstās uz nākamajām paaudzēm un kādi lēmumi būs jāpieņem nākamajām valdībām? Sen mēs neesam redzējuši te finanšu ministru.

Vēl viena būtiska lieta. Ministru prezidents ir paziņojis, ka neiesaistīsies degvielas cenu kāpuma ietekmēšanā. Manuprāt, tas ir pilnīgi pretēji tam, ko tai skaitā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija lēmusi... un nodot šo jautājumu Ministru prezidentam ar uzdevumu steidzami to risināt. Tas ietekmē absolūti visas tautsaimniecības nozares.

Tieši tāpēc, kolēģi, es aicinu uzdot Ministru kabinetam veikt šos pasākumus, informēt par to parlamentu, atbildīgās komisijas, un tad mēs būsim informēti un zināsim, ka valdība rīkojas ne tikai ar mērķi aizņemties naudu un dot to pilnīgi visiem, kas to prasa, bet arī domāt par nākamajām paaudzēm un nākamo valdību, kurai būs ar šo jautājumu jāsaskaras.

Kolēģi, neatstāsim lielu parādu slogu nākamajām paaudzēm! Es aicinu šo uzdevumu Ministru kabinetam - mazināt... vai vismaz veikt pasākumus, mazināt ārējo parādu... uzdot Ministru kabinetam.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi. Balsosim par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt pasākumus valsts ārējā parāda samazināšanai” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 49, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai ir priekšlikums nodot kādai no komisijām?

Lūdzu mikrofonu deputātam Ralfam Nemiro. (Pauze.) Mikrofonu Ralfam Nemiro. (Starpsauciens: “Viņš negrib runāt.”).

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi! Es aicinu nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt pasākumus valsts ārējā parāda mazināšanai” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - 2. Tātad priekšlikums nav nodots arī komisijai. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrēšanās režīmu! (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram paziņojumam. (Zālē troksnis.)

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Klātesošie! Šajā jautrības mirklī es vēlētos paziņot, ka pēc piecām minūtēm sāksies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.

Paldies. (Starpsauciens: “Reģistrācija!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jāreģistrējas vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Starpsaucieni.)

Labi, kolēģi, reģistrēsimies pēc pārtraukuma. (Starpsauciens.)

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāj
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pārtraukumā beigusi darbu pie likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Dokuments šobrīd tiek dalīts deputātiem.

Godātie kolēģi, mums neizdevās reģistrēties pirms pārtraukuma. Reģistrēsimies tagad.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis (Starpsauciens: “Nav!”)... nav, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Anda Čakša... ir, Vjačeslavs Dombrovskis... ir, Aldis Gobzems (Starpsauciens: “Nav!”)... nav, Andrejs Klementjevs... arī nav, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte... ir, Ralfs Nemiro, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs... ir, Andris Skride un Ļubova Švecova.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām ar Prezidija ziņojumiem.

Lēmuma projekts “Par Saeimas 2022. gada ziemas sesijas slēgšanu un 2022. gada pavasara sesijas sākšanu”.

Godātie kolēģi! Lēmuma projekts paredz slēgt ziemas sesiju 2022. gada 11. aprīlī un sākt pavasara sesiju 2022. gada 19. aprīlī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2022. gada ziemas sesijas slēgšanu un 2022. gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 19. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

Līdz ar to sākam izskatīt likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Esiet sveicināti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Grozījumi paredz papildināt likumu ar atbalsta mehānismiem uzturēšanās, darba un izglītības jomā.

Grozījumi likumā paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzraudzīs pašvaldību spēju atbalsta sniegšanā un nepieciešamības gadījumā novirzīs Ukrainas bēgļus uz tām pašvaldībām, kuru iespējas ļauj sniegt nepieciešamo atbalstu. VUGD uzturēs informāciju par pašvaldībās izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu un aktualizēs to vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai.

Lai Ukrainas civiliedzīvotājiem mazinātu administratīvo slogu, grozījumi likumā paredz, ka dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotāji varēs iesniegt arī valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, no kurienes tos nosūtīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Konstatētas situācijas, kad Ukrainas bēgļiem ir jāiesniedz dokumenti, kurus nepieciešams saņemt no Ukrainas, bet Krievijas Federācijas izraisītā kara dēļ tas nav iespējams. Šajos gadījumos dokumenti tiks pieņemti bez apliecinājuma un atbildīgās institūcijas, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, varēs pieļaut izņēmumus un neuzstāt uz šādu dokumentu izsniegšanu vai uzrādīšanu. Ja personas rīcībā būs PSRS laikā saņemti dokumenti, tiks pieļauta iespēja izmantot arī šos dokumentus. Ja radīsies pamatotas šaubas par iesniegtā vai uzrādītā dokumenta autentiskumu, institūcijai būs tiesības atteikt šādu dokumentu pieņemšanu.

Nodarbinātības jomā grozījumi likumā paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieguvuši pedagoģisko izglītību, būs iespēja strādāt profesionālās un interešu izglītības, kā arī svešvalodu apguves jomās. Tas risinās pedagogu trūkumu izglītības iestādēs, un pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi un izglītības ieguvi arī privātās izglītības iestādēs.

Tāpat likumprojekts paplašina nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības turpināt iegūt izglītību arī pašvaldību profesionālās ievirzes izglītības iestādēs pašvaldības budžeta līdzekļu ietvaros, tādējādi dodot tiesības nezaudēt profesionālās zināšanas un iemaņas.

Grozījumi likumā paredz, ka darba devējs būs tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Šis izņēmums neattieksies uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbos, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai.

Tāpat minētie noteikumi paredz minimāla apjoma veselības pārbaudi uz tuberkulozi, lai profilaktiski atklātu tuberkulozes gadījumus personām, kas strādā ar bērniem.

Lai Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinātu nozīmēto zāļu terapijas nepārtrauktību, pamatojoties uz Latvijas ārstu sniegtajām rekomendācijām, grozījumi likumā paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, sešus mēnešus, sākot no 2022. gada 24. februāra, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus segs pilnā apmērā tāpat kā patvēruma meklētājiem un trūcīgām personām.

Grozījumi arī paredz Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas un ar tām saistīto dokumentu kopijas, un, ja vajadzīgs, šo izziņu tulkojumus krievu valodā.

Komisijā vienprātīgi atbalstīja steidzamību šim likumprojektam, ko lūdzu atbalstīt arī Saeimai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Komisija vienprātīgi atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Komisija vienprātīgi lēma noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 15 minūtes un izskatīšanu - šodienas, 7. aprīļa, sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, kolēģi! Es ierosinu drusciņ garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu - vismaz pusstundu. Šeit ir daži jautājumi, kas vienkārši netika ņemti vērā, piemēram, attiecībā uz dzīvokļu izīrēšanu Ukrainas bēgļiem. Dzīvokļu īpašniekiem, kas izīrē dzīvokli par pašizmaksu, jāmaksā nodoklis...

Sēdes vadītāja. Jā, paldies, paldies. Mēs sapratām.

Tātad ir priekšlikums - 30 minūtes. Vai komisijas ziņotājam ir kaut kas skaidrojams? Sapratu, ka likums būs vaļā... likums būs atvērts.

M. Šteins. Komisijā mēs runājām... un arī uzklausījām Juridisko biroju. Protams, ir priekšlikumi un arī jauni atbalsta pasākumi, kas būs nākotnē. Pēc Lieldienām likums būs atkal vaļā, un, iespējams, šo jautājumu var rosināt ar priekšlikumiem tajā periodā. Šobrīd būtu svarīgi šo likumprojektu esošajā redakcijā pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Labi, ir priekšlikums - termiņš 30 minūtes. Balsosim par 30 minūtēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par termiņu likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” priekšlikumu iesniegšanai - 30 minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 58, atturas - 2. Līdz ar to termiņš - 30 minūtes - tiek noraidīts. Tātad spēkā paliek termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 15 minūtes - līdz šā gada 7. aprīļa pulksten 11.35 un izskatīšana galīgajā lasījumā - Saeimas sēdē šā gada 7. aprīlī. Paldies.

Sēdes darba kārtības nākamā sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais ministra kungs! Godātie kolēģi! Šodien mūsu izlemšanai ir jautājums par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša atbilstību amatam.

Zaļo un Zemnieku savienība, rosinot lemt par neuzticības izteikšanu šim ministram, ir pārliecināta, ka beidzot jādara gals neizdarībai un nekompetencei, kas pēdējos gados ir apvijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju godātā ministra vadībā.

Pēdējais ministra lēmums par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu nākamajiem gadiem ir kā pēdējais piliens mūsu pacietības mērā. Mēs uzskatām, ka Pleša partijai un koalīcijai kopumā ir beidzot jāparaugās patiesībai acīs un jāatzīst, ka viņš nav piemērots ministra amatam, ka viņa darbība tikai traucē un pat grauj pārraugāmās jomas. Mūsu ieskatā, tam ir jāpieliek punkts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir noteikti skaidri uzdevumi, kuri, mūsuprāt, ir būtiski valsts attīstībai, - veidot un īstenot politiku vides un dabas aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, pašvaldību sistēmas attīstībā, teritorijas attīstībā, plānošanā un sabiedrības informēšanā. Raugoties uz pēdējo gadu laikā paveikto, nākas secināt, ka būtiski sasniegumi jeb izrāviens nav vērojams nevienā no šīm jomām.

Neapšaubāmi, Plešs lepojas ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Un ko mums solīja pirms reformas? Ka tā palīdzēs mazināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām, ka tā nepieciešama, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām un lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespēja saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Ka iedzīvotāju galvenais ieguvums no reformas būs dzīves kvalitātes uzlabošana neatkarīgi no dzīvesvietas.

Vai šie mērķi ir sasniegti? Vai ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas, un cilvēki reģionos šodien dzīvo labāk? Uzklausot pašvaldību ekspertus, kurus godātais ministrs parasti ignorē, viedoklis nav iepriecinošs.

Atgādināšu, ka reforma tika plānota nevis plašās konsultācijās ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem, bet... notika, ja tā var izteikties, jaunā Latvijas kartes zīmēšana Vecrīgas kabinetos. Arī deklarētie reformas mērķi nekad nav bijuši dienaskārtībā. Lai gan tika stāstīts, ka ir nepieciešams attīstīt spējīgu lielāku administratīvo teritoriju veidošanu, tomēr par attīstību netika domāts ne toreiz, ne arī tagad.

Satversmes tiesa, kurā bija vērsusies virkne pašvaldību, atklāj, ka reformas pamatā esot attīstības centru modelis, taču nav nekādu pazīmju, ka valsts pēc reformas palīdzētu attīstības centriem. Nav arī vērojamas rūpes par nomalēm jeb attālākajiem jauno novadu pagastiem. Visas šīs problēmas ir atstātas pašu pašvaldību ziņā. Jāsecina, ka reforma tika pakārtota nevis iedzīvotāju interesēm, bet politiskajām ambīcijām un interesēm.

Lai novadu attīstības centri un valstspilsētas kļūtu par līdzsvarotu attīstības dzinējspēku, tam nepieciešama apjomīga un mērķtiecīga valsts atbalsta programma. Ne mazāk svarīga ir izvērsta nomaļu atbalsta programma, lai veicinātu investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu. Ne vienā, ne otrā lietā ministram plāna nav.

Jau esmu uzsvēris, ka demokrātiskā, tiesiskā valstī Saeimai un valdībai bez vietējo pašvaldību līdzdalības nav nedz iespējams pilnvērtīgi pārvaldīt valsts teritoriju... Lokālā identitāte, vietējo vērtību un tradīciju saglabāšana... Pašvaldība - tā ir vara, kas ir vistuvāk ikkatra iedzīvotāja ikdienai, vara, kas kalpo konkrētas teritorijas iedzīvotājiem savas kompetences ietvaros... un visai sabiedrībai kopumā.

Reformas gaitā tika pārkāptas teritoriālās kopienas pamattiesības; tika likvidēta iespēja ievēlēt deputātus no vēlētāju apvienībām, samazinot iespējas aizstāvēt vietējās intereses tam piemērotajā varas līmenī. Reformas bīdītāji necentās uzklausīt pašvaldību viedokļus, ignorēja iedzīvotāju balsojumus, ja tie bija pretēji ministrijas piedāvātajam (bija gan atsevišķi izņēmuma gadījumi, bet tādu bija ļoti, ļoti maz).

Arī ekspertu un zinātnieku viedokļi palika nesadzirdēti. Neatkarīgi (uzsvēršu - neatkarīgi!) universitāšu pētnieki, profesori savā analīzē secināja, ka pozitīvām pārmaiņām nepieciešama nevis novadu apvienošana, bet reģionālā reforma, par attīstību atbildīgu reģionālu pašvaldību izveidošana. Kopā ar lielajām pilsētām šādas pašvaldības kļūtu par dzinējspēku visas Latvijas, ne tikai metropoles Rīgas areāla izaugsmei.

Tomēr, kā jau minēju, ne jau attīstība un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana bija reformas pamatā. Tā bija politiski motivēta, un tas bija politisks aprēķins, nekas vairāk. Diskusija, kas valdības līmenī bija par reģionālo pašvaldību izveidi, bija nekas vairāk kā politiska sabiedrības muļķošana, arī koalīcijas frakciju muļķošana. Mērķis bija pieņemt administratīvi teritoriālo reformu un pēc tam... sak, pēc tam jau kaut kā pamuļļāsim to jautājumu.

Tikai pēc tiešas ZZS iniciatīvas šī sabiedrības muļķošana tika pārtraukta, jo tas maksā arī naudu. Ierēdņu un citu iesaistīto darbs tukšgaitā - tas nav tas, kas mums ir vajadzīgs. Ja politiķi to dara tikai tādēļ, lai muļķotu viens otra partiju, tas, mūsu ieskatā, nav pieņemami, tāpēc mēs rosinājām to pārtraukt.

Jāuzsver arī tas, ka reforma ir vērsta uz pašvaldību finanšu vājināšanu. Vietvarām radušies papildu izdevumi - gan struktūru pārveidošanai, gan nomales efekta mazināšanai.

Paralēli reformai tika samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija par sliktu pašvaldībām, un darbaspēka nodokļa progresivitāte tiek nodrošināta tieši uz pašvaldību ieņēmumu rēķina. Eksperti arī norāda, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pamati ir sagrauti, būtiski palielinot ieņēmumu nevienlīdzību starp pašvaldībām. Jo tālāk no Rīgas, jo lielāka ir šī nevienlīdzība.

Krasi samazinājās pašvaldību atkarība pašu teritorijā... no saviem iedzīvotājiem... no gūtajiem nodokļu ieņēmumiem... Tas nestimulē produktīvas uzņēmējdarbības veicināšanu un tātad arī teritorijas attīstību.

Arī jaunajā Pašvaldību likuma projektā... vietvarām tiek pievienotas arvien jaunas autonomas funkcijas, bet līdz galam netiek domāts par to, lai būtu atbilstošs ieņēmumu palielinājums. Visu laiku šo jautājumu atliek uz vēlāku laiku.

Reālas, demokrātiskā pieprasījumā balstītas reģionālās politikas trūkums raksturo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un ministra vājumu vienā no ministrijas atbildībā esošajām pamatnozarēm. Tādējādi, Pleša kungs, jūsu amata nosaukumā iekļautie vārdi “reģionālās attīstības” tiek aizmirsti vai vienkārši ignorēti. Ministrs sava amata nosaukumu diemžēl neattaisno ar darbiem.

Gūtie labumi nav salīdzināmi ar zaudējumiem, ekonomiskajiem triecieniem, kurus ir saņēmušas pašvaldības kopumā, un nevar to aizstāt ar vienu otru smuku politprojektu kādā no pašvaldībām.

Ja lūkojas uz to kā uz pārmaiņu... pagaidām reģionos aina nav iepriecinoša. Reformas gaitā ir... līdz otrajam lasījumam... Pašvaldību likuma projektā pazaudētais risinājums, kas nodrošinātu vietējo kopienu aktīvu iesaistīšanu pēc būtības...

Tas nozīmē, ka lielākajā daļā pašvaldību, kas nostādītas pastāvīga finansējuma trūkuma apstākļos, investīcijas un institūcijas koncentrēs novadu centros. Šādos apstākļos krasi kritīsies darba vietu, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība... pirmām kārtām jau - novadu nomalēs. Novadu nomalēs zudīs teritorijas pievilcība izglītotam un prasmīgam darbaspēkam.

“Nomales efekta” rezultāts būs šāds: reforma veicinās emigrāciju, Latvijas teritorijā resursi tiks izmantoti neproduktīvā veidā.

Atbildīgās ministrijas un valdības pasākumi kopumā nav vērsti uz pašvaldību ceļu, uz pašvaldību slimnīcu, skolu racionāla izvietojuma veidošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir jābūt pašvaldību pārstāvim. Tam jābūt valdības loceklim, kas aktīvi aizstāv un pārstāv vietvaras un to iedzīvotāju intereses. Ja ne visai valdībai būtu jāstrādā roku rokā ar pašvaldībām, tad vismaz šim ministram - noteikti. Jāatzīst, ka daudzus gadus tas tā arī ir bijis.

Kolēģi! Šodien, runājot par Pleša demisiju, es atļaušos paslavēt citu partiju ministrus, kas kopā ar pašvaldībām ir strādājuši to attīstībai. Tāds bija Gerhards, tāds bija Cilinskis, un tāds bija arī Naudiņš. Tie bija gadi, kad pašvaldības kopīgi ar valdību pēc būtības risināja valsts un reģionālos izaicinājumus, kad ministri par tām iestājās. Diemžēl šodien es to nevaru teikt nedz par Pleša kungu, nedz arī par iepriekšējo ministru Pūces kungu. Jūsu laikā katrs strādāja savās nometnēs. Tā nav iespējams izaugsmi nodrošināt.

Piemērs. Vai šis ministrs valsts budžeta izskatīšanas procesā uzstāja un aizstāvēja pašvaldību intereses? Mūsu priekšlikums paredzēja, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem 2022., 2023. un 2024. gadā pašvaldību budžets saņem 80 procentus... no valsts budžeta. Nē, šis priekšlikums tika noraidīts, neskatoties uz to, ka pēdējo apmēram piecu gadu laikā ir palielinājušies pašvaldību izdevumi - minimālā alga pieaugusi par 32 procentiem, bijusi nozīmīga inflācija, un atalgojums pieaudzis arī pašvaldību finansētajiem pedagogiem. Šādā situācijā, pašvaldībām noņemot 300 miljonu eiro ienākumu, teritoriālā attīstība, tātad arī uzņēmējdarbības attīstība, efektīvā veidā nav iespējama.

Jāsecina, ka administratīvi teritoriālās reformas veikšanā... ka pašvaldības nevis tiek atbalstītas pēc šīs reformas, bet tiek dzītas vēl lielākā izmisumā. Un beigu beigās tie jau ir cilvēki, kas no tā cieš, ne jau pats ministrs.

Vai ministrs šobrīd uztur aktīvu dialogu ar pašvaldībām, skaidrojot izaicinājumus, piemēram, saistībā ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu, kas prasīs papildu izdevumus no vietvaru budžetiem, nesaņemot atbilstošu kompensāciju no valsts?

Vai šobrīd Pleša kungs ir iedziļinājies situācijās, kādās ir nonākušas pašvaldības, sniedzot tik nepieciešamo palīdzību kara bēgļiem no Ukrainas? Man ir jautājums - vai ministrs vispār zina, kā vietvaras tiek galā ar šo uzdevumu? Kāds atbalsts no valsts puses būtu nepieciešams? Nevis - kāds ir piešķirts, bet kāds būtu nepieciešams, lai mēs kā valsts izrādītu savu gatavību palīdzēt Ukrainu pametušajiem civiliedzīvotājiem?

Cik pašvaldībām reāli izmaksā palīdzības sniegšana? Ir pašvaldības, kas jau tagad pārskata budžetus, jau šodien pārskata budžetus, jo ar valsts atbalstu ir nepietiekami palīdzības sniegšanai. Sākumā tie bija 40 eiro, tad tie kļuva par 20 eiro. Taču reālās izmaksas atsevišķām pašvaldībām, kā vēl šonedēļ Saeimas komisijā norādīja, ir 50 eiro dienā. Tas ir divreiz vairāk nekā izmaksas, ko sedz valsts. Lūk, to uzņemas pašvaldība! Bet vai ministru tas interesē?

Es neesmu dzirdējis par šādām ministra Artūra Toma Pleša aktivitātēm. Tāpat nav skaidras ministra Pleša prioritātes vides un dabas aizsardzībā.

Nereti dzirdam ministru izsakāmies par virzību uz zaļo kursu. Te tagad jāsaka, ka politikas spogulis ir valsts budžets. Viens ir runāt par zaļo kursu, otrs - reāli kaut ko darīt. Mēs neredzam... valsts budžetā mēs neredzam šādas prioritātes un ailes ar konkrētu finansējumu.

Un sekas šādai politikai Latvijas iedzīvotāji sapratīs tad, kad ne jau valdība, bet finanšu sektors būs tas, kas pirmais iesaistīsies, paaugstinot procentu likmes mūsu uzņēmējiem. Un arī valsts kopumā var ciest tieši no finanšu sektora izraisītajām darbībām šajā jomā.

Ikviens šīs jomas eksperts jums pateiks, ka tikai ar fondu līdzekļiem mēs... būsim tālu no Eiropas Savienības kopējo mērķu sasniegšanas. Un daudzviet Eiropas Savienības valstīs tas atspoguļojas ne tikai ministru frāzēs, bet arī budžetos - nacionālajos budžetos.

Šajā budžetā, kur tika sadalīti 700-800 miljoni...  cik no tā bija vides jautājumiem? Necik!

Viens pētījums Zemkopības ministrijā - par to, kā ieviest zaļo kursu. Nekas vairāk. Tāda ir attieksme pret zaļo kursu! Bet vārdos... Mēs dzirdam skaļas, plašas ambīcijas, kas balstās ārējā finansējumā, fondu līdzekļos, - bez jebkādas nacionālā budžeta iesaistes.

2020. gada 17. decembrī, kad Saeima balsoja par Pleša kunga apstiprināšanu ministra amatā, viņš solīja ne tikai jaudīgu izaugsmi visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet arī pārmaiņas, lai mēs neatstātu aiz sevis izmešu un piesārņojuma jūru. Tātad solīja risināt arī nolietoto riepu jautājumu, tās pārstrādājot, nevis krājot nebeidzamās kaudzēs.

“Jaudīgo” izaugsmi mēs esam sasnieguši. Acīmredzami. Vēl neesam ieraudzījuši to, ko ministrs ir solījis, bet redzam to, ka auto riepu kalni nesarūk un turpina “greznot” gan galvaspilsētu, gan citas vietas. Kā piemineklis ministram, kurš prot skaisti runāt, bet reāla rīcība neseko.

Tagad sabiedriskajā televīzijā dzirdējām, ka Rīgas ostā un Ventspils ostā krājas vairāku Eiropas Savienības sankcijām pakļauto uzņēmumu bīstamās kravas - amonija nitrātu saturoši minerālmēsli un amonjaks. Vai abu šo pilsētu iedzīvotāji var būt droši, ka neatkārtosies traģēdija, kas pirms neilga laika notika Beirūtas ostā, un visas tās smagās sekas, kas sekoja šim notikumam? Vai Pleša kungs, atbildīgais ministrs, ir uzdevis Valsts vides dienestam pievērst pastiprinātu uzmanību šai situācijai?

Šie uzņēmumi šobrīd gaida kaut kādu rīcību no ministra puses. Un arī es gaidu no ministra puses skaidru piedāvājumu. Manuprāt, šie sankcijām pakļautie uzņēmumi būtu jāpārņem valsts kontrolē - bez jebkādām atkāpēm -, lai mēs kā valsts uzņemtos kontroli pār tiem. Tas nav normāli, ka šajos apstākļos mēs tikai noskatāmies, kā šeit stāv iesaldētas bīstamās kravas tik milzīgos apjomos.

Vācija šādus soļus jau ir spērusi. Jautājums - ko mēs gaidām?

Es gaidu aktīvu rīcību pirmām kārtām no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra.

Turpināšu. Par depozīta sistēmu. Depozīta sistēma - tas ir vēl viens jautājums, kurš apliecina Pleša kunga nespēju adekvāti risināt problēmas vides jomā.

Neviens neiebilst pret nepieciešamību mazināt atkritumu apjomu, īpaši to atkritumu apjomu, kuri nonāk vidē, taču šā gada februārī darbu uzsākusī dzērienu iepakojuma depozīta sistēma tomēr nevar tikt uzskatīta par labāko iespējamo risinājumu.

Jāuzsver: sistēmas ietvaros nododamais iepakojuma apjoms uz kopējā fona ir niecīgs - tie ir aptuveni divi procenti -, bet sistēmas izveidošanas un uzturēšanas izmaksas ir mērāmas miljonos. Par to maksās Latvijas iedzīvotāji - maksās tieši vai pastarpināti. Par to maksās Latvijas iedzīvotāji!

Pats Pleša kungs depozīta sistēmas ieviešanu slavējis kā vienu no līdz šim vērienīgākajiem notikumiem vides aizsardzības jomā, kā milzu lēcienu virzībā uz ilgtspējīgāku, zaļāku un atbildīgāku patēriņu, pie kura ministrs esot strādājis kopš pirmās dienas ministrijā un par ko jūtas īpaši gandarīts.

Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs depozīta sistēmu vērtē kā klibu un dārgu. Tā rada nevajadzīgas problēmas jau tā uz izdzīvošanas robežas esošajiem mazajiem veikaliņiem, īpaši reģionos. Proti, tirgotājiem jādod veikalos vieta taromātiem, kas var aizņemt reizēm pat pusi no mazās tirgotavas platības. Turklāt veikaliņā būtu jāatvēl vieta arī dzērienu iepakojuma kastēm un maisiem, jo tukšā tara ir jāpieņem, jāšķiro un jāsaglabā, kamēr sakrājas pietiekams daudzums.

Nedomāju, ka šo var uzskatīt par labu risinājumu, par tādu, kas atbalsta uzņēmējdarbību. Mazajiem veikalniekiem reģionos, kas jau tā cīnās par izdzīvošanu, šis ir pilnīgi nevajadzīgs slogs, kas rada nopietnas neērtības. Bet apelēšana pie vides apstākļiem... kolēģi, es domāju, skaitļi un fakti parādīs to, ka vides uzlabojumu pēc būtības nebūs.

Arī Lielās talkas vadītāja - Lielās talkas vadītāja! - Vita Jaunzeme ir izteikusies, ka Latvija ir izvēlējusies dārgu un vecmodīgu pieeju, kur vides piesārņojuma problēmu nemazinās. Ievērojot to, ka depozīts paredzēts nelielam skaitam PET pudeļu, daļēji stiklam un alumīnijam, Vita Jaunzeme atzīst, ka šādas sistēmas ieviešana ir ne tikai bezatbildīga, bet arī, globāli vērtējot, videi nedraudzīga. Pastāv citi - efektīvāki un mūsdienīgāki - risinājumi, bet te atkal, līdzīgi kā pašvaldību reformas īstenošanā, skaidri redzama nozares ministra nevēlēšanās un nespēja ieklausīties ekspertos vai arī vienkārši neizdevīgu viedokļu ignorēšana, lai turpinātu bīdīt jautājumus, neskatoties ne uz ko un nedomājot par sabiedrības un valsts interesēm plašākā mērogā.

Jau Saeimā balsojot par depozīta sistēmu, klīda baumas, ka kādam basketbola klubam būs jauni sponsori, bet Latvija izvēlēsies vecu sistēmu, ko citur jau ir atzinuši par neefektīvu. Visas modernās pieejas, ko mēs redzējām Doma laukumā un citur, visi start-up piedāvājumi, respektīvi, šie jaunuzņēmumi, - kur tas viss palika? Tā teikt - baumas piepildījās.

Tāpēc es šodien pilnīgi noteikti nenožēloju, ka nebalsoju par šo depozītsistēmas ieviešanu. Tas, ar ko tas beigsies, jau bija skaidrs vēl likumprojekta izskatīšanas laikā, kad daudzi no mūsu kolēģiem runāja par konkursiem, caurspīdīgumu un piesauca visas šīs lietas. Bet paskatieties, ar ko tas beidzās. (Starpsauciens: “Ar ko?”) Tie ir miljoni, ko iedzīvotāji samaksās jaunajiem oikistiem par šīs sistēmas uzturēšanu, pērkot pudeles tiešā veidā. (Starpsauciens.)

Vēl viens uzskatāms šauras domāšanas piemērs ir 10 miljonu eiro atbalsts jaunu vai lietotu elektromobiļu un spraudņu hibrīdauto iegādei. 4500 eiro vienam elektromobilim un 2250 eiro viena hibrīdauto iegādei. Ja elektroauto izmaksā 25, 30, 40 tūkstošus eiro, tad cilvēkam, kas var atļauties nopirkt šādu automobili, kā to paredz valdībā noteiktais, ienākumu līmenim jābūt gana augstam. Tādējādi atbalsts sniegts ļoti šauram iedzīvotāju lokam, kas arī tāpat varētu iegādāties šo elektromobili, ja vien to vēlētos.

Es esmu runājis ar pilsētplānotājiem. Arī viņi uzsver, ka šāds atbalsts ir pilnīgi lieks un nekādi nerisinās problēmu... mazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu apjomu, tieši otrādi, ir jādomā, kādā veidā samazināt auto plūsmu pilsētā, nevis jādod atbalsts tiem, kuriem tas nemaz nav vajadzīgs.

Arī ministrs Pleša kungs, atbildot uz Saeimas deputātu pieprasījumu par šī atbalsta lietderību, atzina, ka apzinās, ka atbalsts kopumā tiks sniegts neliela automobiļu skaita iegādei, salīdzinot ar kopējo reģistrēto transportlīdzekļu skaitu. Tajā pašā laikā ministrs cer uz kādu... multiplikatīvo efektu iedzīvotāju vidū popularizēt elektrotransportlīdzekļu iegādi, lietošanu, mazinot mītus un stereotipus par neērtībām to lietošanā. Tātad nevis vides aizsardzība un tīra gaisa jautājumi ir bijuši pamatā, bet 10 miljonu eiro tērēšana. Tā ir PR kampaņa. Ļoti dārga kampaņa, ko, manuprāt, valsts nevar atļauties.

Tā vietā, lai izvēlētos risinājumus, par kuriem runājām no šīs tribīnes, par veidiem, kā sniegt daudzkārt lielāku rezultātu gan vides mērķu sasniegšanā, gan sabiedrības pieejai šādiem transportlīdzekļiem, valdībā tas tika ignorēts. Tika ignorēts tas, lai skolotājs, lai mediķis, lai students... arī viņi ir pelnījuši braukt ar šādiem elektroauto, nevis tikai noskatīties uz tiem no ielas.

Citstarp uz nesamērīgumu šajā jautājumā norādīja arī Latvijas Banka. Bet kuru gan tas interesē. Mums tak ir naudas vairāk nekā jebkad agrāk. Savā ziņā tas arī simbolizē visus šīs valdības tēriņus: vienkārši tērējam, metam “daudzo” naudu pa labi, pa kreisi, neskatāmies, kā tos pašus līdzekļus varētu ieguldīt mērķtiecīgi un tādējādi sasniegt kādu redzamu, sabiedrības vajadzībām atbilstošu efektu.

Pirms pāris nedēļām publiskajā telpā izskanēja vēl viena ministra Pleša iniciatīva, ko nekādi nevarētu saistīt nedz ar sabiedrības, nedz uzņēmēju, investoru... Vairāk tā ir uzņēmēju - investoru - klaja interešu lobēšana. Un paskaidrošu mazliet sīkāk. Aizbildinājumos mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs plāno paātrināt lielo vēja parku izbūvi, ietekmes uz vides novērtējumu it kā aizstājot ar tehniskajiem noteikumiem. Tādējādi it kā nepieciešamo procedūru ilgums varētu būtiski samazināties. Investīcijas enerģētikā, pēc ministra domām, enerģētikas sektorā, tādējādi varētu ieplūst straujāk, bet tas notiks uz iedzīvotāju interešu rēķina. To cilvēku vēlmes un tiesības dzīvot labvēlīgākā vidē ne tikai tiks ignorētas, kolēģi, šajā gadījumā tās pat netiks vērtētas.

Kā zināms, ietekmes uz vidi novērtējums var būt arī negatīvs. Arī būvatļaujas izsniegšana, objekta pieņemšana ekspluatācijā un būvniecības kontrolē būs nevis pašvaldību, bet Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā. Līdz ar to pašvaldībām un tās iedzīvotājiem nebūs teikšanas par lielo vēja parku izveidošanu to apkārtnē. Šādu risinājumu, lai gan ar apsveicamu nolūku - vairot enerģētisko neatkarību... mērķis ir labs, bet izvēlētie risinājumi - es neuzskatu tos par atbilstošiem un atbalstāmiem šajā situācijā.

Šī valdība kopumā, manā ieskatā, ir unikāla ar saviem ministriem. Tieslietu ministrs mums atbild par baznīcām, bet nāk un virza caur Saeimu, tā teikt, jaunu laulības institūtu; vides ministrs saka, ka nevajag ietekmes uz vidi novērtējumu, īstenojot apjomīgus ar vidi saistītus projektus. Kolēģi, tas ir unikāli. Cilvēks, kam pēc būtības vajadzētu visvairāk iebilst, šodien virza... jautājumus, kas skar vidi. Diez kā interesēs tas notiek - sabiedrības interesēs vai energokrīzes mazināšanas interesēs, vai gluži vienkārši tas ir prasts lobijs, un es šeit atļaušos teikt, pat ne nozares, bet dažu (ne vairāk kā divu) uzņēmēju interesēs.

Ikdienā strādājot ar pašvaldībām, varu teikt, ka vietas pietiek un ir tikai dažas vietas, kur patiešām ir nesamērīgi kaut ko tādu būvēt. Tukumā, Dobelē, iepazīstoties ar šiem projektiem... Ir pilnīgi skaidrs, ka būvēt šādus projektus ciemos un pilsētu tiešā tuvumā (tiek plānoti milzu torņi) - tas ir nesamērīgi, no jebkāda aspekta skatoties. Ministrs piedāvā līdzīgu risinājumu kā administratīvi teritoriālajā reformā. Jūs runājat, mēs izlemsim, kā jums būt, neatkarīgi no tā, ko jūs domājat. Kolēģi, šāda pieeja nebeigsies labi. Šie ciema iedzīvotāji... Un tie nebūs simti, tie būs tūkstoši, kas jums to vienā brīdī atgādinās. Es ceru, ka tas nenotiks šeit, pie Saeimas ēkas.

Esam kopš 2020. gada noraudzījušies uz Pleša kunga nemākulīgo saimniekošanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Esam pieļāvuši pašvaldību sistēmas nepārdomātas reformas un citus eksperimentus vides jomā. Tomēr šobrīd tam ir jāpieliek punkts, tāpat kā 23. martā augsti godātais ministrs pielika punktu Rīgas attīstībai. Rīgas teritorijas plānojums nav tapis vienas dienas, pat ne gada laikā.

Kolēģi, es jums atļaušos paskaidrot mazliet vairāk, par kāda līmeņa dokumentu šobrīd ir runa. Tie ir bijuši deviņi gadi, lai plānotu, diskutētu, vērtētu, kā īstenot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto. Mērķis ir veicināt monocentriskas pilsētas attīstību un sekot prognozētajām pilsētas izaugsmes tendencēm. Īpašu attieksmi plānojuma risinājumā paredz kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanai. Ieklausoties apkaimju biedrību teiktajā un iedzīvotājos, daudzi uzlabojumi tika iestrādāti plānā, radot vairāk vietas zaļas publiskās telpas labiekārtojumiem nākotnē.

Jauns, uz nākotni vērsts Rīgas teritorijas plānojums paredz skaidrus spēles noteikumus teritorijas izmantošanai un apbūvei, lai nodrošinātu maksimālu plānošanas procesa caurskatāmību un skaidrotu Rīgas teritorijas plānojuma mērķus un uzdevumus. Ir bijusi plaša sabiedrības iesaiste, organizējot pasākumus galvaspilsētas iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām, apkaimju biedrībām, uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem. Kopumā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes laikā tika izvērtēti vairāk nekā 15 tūkstoši priekšlikumu un komentāru Rīgas attīstībai.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tai skaitā funkcionālais zonējums publiskajā infrastruktūrā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas teritorijā. Plānojuma risinājumi attiecas uz galvaspilsētas teritoriju ārpus vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kuriem ir savi īpaši detalizēti noteikumi. Rīgas teritorijas plānojumam veikts arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts vides pārskats, apzinot nelabvēlīgās ietekmes riskus un paredzot to novēršanas risinājumus.

Kā tapis šis Rīgas attīstībai un līdz ar to visas valsts izaugsmei būtiskais dokuments? 2012. gadā tika pieņemts lēmums uzsākt darbu pie Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes, lai īstenotu galvaspilsētas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, ko detalizē - detalizē! - pētījumos. Kolēģi, pētījumos balstīti 11 tematiskie plānojumi.

No 2012. līdz 2013. gadam notika apkaimju aptauja, kurā piedalījās 8000 iedzīvotāju no 58 apkaimēm. 2013. gadā apkaimēs tika organizētas 22 sanāksmes, lai iedzīvotājus pirmām kārtām jau iepazīstinātu ar jaunā plānojuma izstrādes metodiku. Tāpat notika 18 sanāksmes 58 apkaimju iedzīvotājiem, kopumā aptuveni 1000 dalībniekiem, pēc tam tika saņemti arī 700 priekšlikumu.

Šis darbs turpinājās 2014. gadā. Rīgā norisinājās starptautiskais pilsētplānotāju seminārs, kurā 10 Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvji no 28 pilsētām meklēja trīs projektu risinājumus Kīleveina grāvim, Zunda kanālam un Zaķusalai. Tāpat 2014. gadā notika četri tematiskie semināri (mājoklis, transports, darbs, vide), kuros piedalījās 194 dalībnieki.

2015. gadā tika organizēts apkaimju gids jeb apsekotas 19 apkaimes. Šajā iniciatīvā iesaistījās 450 dalībnieki un tika saņemti ap 800 priekšlikumu. Arī Rīgas skolēni tika aicināti piedalīties eseju un zīmējumu konkursā “Mana apkaime. Manas apkaimes stāsts”, saņemti 286 darbi un rīkota ceļojošā izstāde apkaimēs.

2016. gadā, turpinot darbu pie Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes, notika diskusijas par tematisko plānojumu risinājumiem kopumā 10 paplašinātās darba grupās. Tāpat tika organizēta sabiedrības iepazīstināšana ar 11 tematisko plānojumu projektiem, projektu izstrādi, vizuāli skaidrojošiem materiāliem.

2017. gadā sabiedrība varēja iepazīties ar 11 tematisko plānojumu galaredakcijām (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), un paralēli tam 2016.-2017. gadā notika Rīgas teritorijas plānojuma redakcijas izstrāde, institūciju nosacījumu izvērtēšana, saņemto priekšlikumu izvērtēšana, tematisko plānojumu risinājumu izstrādāšana.

Arī 2018. gadā tika organizētas Rīgas teritorijas plānojuma redakcijas un stratēģijas ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata publiskā apspriešana. Saņemti tika 769 iesniegumi, ap 1500 priekšlikumu no 50... un 51 institūcijas atzinums. 2018. gadā bija arī domnīca par Rīgas teritorijas plānojuma izmantošanu un apbūves noteikumu risinājumiem - kopumā ap 20 konsultācijām.

2019. gadā varēja notikt Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana. Tajā tika saņemti vēl 875 iesniegumi un ap 1200 priekšlikumiem, kā arī 43 institūcijas bija sniegušas savus atzinumus.

2021. gadā, tuvojoties Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes noslēgumam, tika organizēts sarunu cikls apkaimju organizācijās par Rīgas teritorijas plānojuma redakciju... galaredakciju. Divdesmit pasākumos iesaistījās 26 apkaimju biedrības, sniedzot 44 priekšlikumus.

Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata publiskajā apspriešanā tika saņemti un izvērtēti 277 iesniegumi un ap 400 priekšlikumiem, un vēl 43 institūciju atzinumi. Un tad nu beidzot deviņu gadu plānošanas cikls nobeidzās. Tas nobeidzās 2021. gada 15. decembrī.

Kolēģi, par šo dokumentu pēc būtības izteicās rīdzinieki, startējot pašvaldības vēlēšanās. Un nav starpības, vai tā bija Nacionālā apvienība, vai tas bija “Saskaņas Centrs”, vai tā bija Jaunā VIENOTĪBA, vai Attīstībai/Par!, vai JKP. Pilnīgi visi - visi! - politiskie spēki pateica to, ka viņi šo dokumentu atbalstīs. Visi ar to bija iepazinušies, ar to bija iepazinušies arī cilvēki, iedzīvotāji, deviņu gadu garumā piedalījušies tā izstrādē. Un visam šim apjomīgajam darbam ar vienu Pleša parakstu tika pārvilkta trekna svītra.

Kolēģi, Rīgas mērs, ne jau kāds ZZS mērs, bet tieši Rīgas mērs, kas vēl kādu laiku bija Attīstībai/Par! pārstāvis, atzinis, ka Rīgas attīstība līdz ar ministra lēmumu apturēta uz vairākiem gadiem. Galvaspilsētā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā. Un tas, kolēģi, notiek laikā, kad valstī kopumā tiek novērots ekonomiskās aktivitātes kritums un centrālā banka divkārt samazinājusi... tautsaimniecības izaugsmes prognozi. Uz šāda fona ministrs pieņem šādus lēmumus.

Uz to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmums neapstiprināt Rīgas teritorijas jauno plānojumu atstās negatīvas sekas uz investoru uzticību secīgam teritorijas plānošanas un attīstības procesam Rīgā, norādīja arī Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāvji.

Nav noslēpums, ka nekustamā īpašuma attīstītāji, plānojot nākotnes projektus, rēķinās ar jauna plānojuma spēkā stāšanos un tajā ietvertajām attīstības iespējām. Tā vietā šobrīd ar atbildīgā ministra lēmumu samazinās Rīgas pievilcība investoru acīs. Kavēsies turpmākā projektu attīstība, un vēl vairāk palielināsies atpalicība no abām pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām.  Šī atpalicība palielināsies ne tikai attiecībā uz galvaspilsētām, bet arī valsts attīstības rādītājiem.

Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā akcentējusi, ka viedokļu atšķirības par attīstības plāna detaļām nav pamats to pilnībā atcelt. Investori norāda, ka teritorijas plānojums mazina nenoteiktību, korupciju, veicina godīgu konkurenci, kā arī veido pārskatāmu, caurspīdīgu pilsētas attīstību.

Izskatās, ka šādi ieguvumi ministru Plešu diemžēl neinteresē. Ir neizprotams, kāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izšķīrās par stopkrāna noraušanu visam Rīgas plānojumam, nevis atsevišķām problemātiskajām daļām. Tāpat nav saprotams, kāpēc ministrija un ministrs savlaicīgi nenorādīja uz iespējamām problēmām teritorijas plāna izstrādes procesā, lai pašvaldība tās varētu labot.

Kolēģi, tā vietā izskanēja informācija, ka iepriekšējā dienā - iepriekšējā dienā! - Pleša kungs ir sūtījis īsziņas Staķa kungam (Starpsauciens: “Nedēļu iepriekš...”)... Kaut nedēļu iepriekš! Zvanījis, aicinājis, tā teikt, sakārtot lietas. Valdībā gados jaunākais ministrs nevis iet tiesisku un atklātu ceļu un, piemēram, sasauc Rīgas domes sēdi šādā jautājumā, kādas tiesības viņam paredz likums, bet deviņdesmito gadu stilā mēģina ar partijas biedru kaut ko sarunāt. Pirtī varējāt satikties, runāt par Rīgas attīstību. Tur deviņus gadus cilvēki bija strādājuši! Es tikko 15 minūtes stāstīju, kāds darbs tajā dokumentā ir ieguldīts (Starpsauciens.), un jūs vienkārši piedāvājat ministram satikties, parunāt par šiem jautājumiem.

Kolēģi! Jelgavas novadā, kad, ministra ieskatā, bija problēmas, pašizdomātas problēmas, Plešs - ministrs Plešs - šādas tiesības izmantoja un domes sēdi nekavējās sasaukt, pēc būtības iejaucoties un izdarot spiedienu uz domi un tajā pārstāvētajiem politiķiem iekšējo domes politisko intrigu kārtošanā. Nekas vairāk. Vairāku mēnešu garumā tukšas preses relīzes savā ziņā degradēja ministra institūciju, un pārdod... Šobrīd, manā ieskatā, ministrs Jelgavas novadā ļaunprātīgi izmantojis savas ar likumu dotās pilnvaras.

Tātad šis instruments viņam nav svešs. Rīgas teritorijas plānojums acīmredzami nav bijis pietiekami svarīgs iemesls, lai ministrs šādi rīkotos, bet Jelgavas novada politiskās intrigas bija pietiekami svarīgas, lai ministrs izmantotu šo instrumentu. Rīgas attīstības plānošanas dokuments - ne.

Sūti īsziņu ministram... Nedēļa, vienalga, cik... sen viņš to sūtīja. Viņam ir visas pilnvaras sasaukt domes sēdi, pašam tajā uzstāties un visai domei norādīt, kas nav kārtībā. Tā vietā viņš aptur Rīgas attīstību uz gadiem. Un kā vārdā tas notiek? Kas ir galvenais pārmetums Rīgas domei? Teritorijas plānojumā Rīgas domei esot iespēja tiesiski pareizi atrisināt jūtīgo jautājumu par azartspēļu aizliegumu, norādot vietas, kur spēļu zāles ir aizliegtas. Visā Rīgas valstspilsētas teritorijā to dome nevarot darīt, tas esot pretlikumīgi.

Neapšaubāmi, ministra Pleša lēmumu nekavējoties apsveica Latvijas Spēļu biznesa asociācija, norādot, ka pašvaldības izvēlētais risinājums atļaut azartspēles tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās esot neizpildāms. Neapšaubāmi, viņi izteica atzinību.

Līdzīgi kā Rīgas, arī Ķekavas novada pašvaldība izbaudīja ministra aizliegumu lemt par azartspēļu organizēšanu savā teritorijā. Ķekavas novada dome pērn, 8. septembrī, nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles Ķekavas novada administratīvajā teritorijā un bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmantoja Azartspēļu un izložu likuma pašvaldībām doto pilnvarojumu, ko 2020. gadā...

Vēl pirms šī regulējuma šādu lēmumu citstarp, kolēģi, bija pieņēmusi Ventspils pašvaldība. Un kā jūs domājat, kāda bija VARAM rīcība? Protams, arī šie noteikumi tika atcelti, bet jau pēc normatīvā regulējuma izmaiņām. Šobrīd mēs redzam, ka Ķekavas pašvaldība rīkojās, balstoties uz 80,4... iedzīvotāju aptaujas rezultātā... dalībnieku atbalstu. Atbalstīja vienīgās novadā esošās spēļu zāles slēgšanu pēc būtības.

Pēc Ķekavas novada domes pieteikuma par Pleša rīkojumu lietu ierosinājusi arī Satversmes tiesa. Līdzīgu ceļu šobrīd, mēs redzam, iet arī Rīgas dome. Citstarp arī šajā gadījumā ministrs turpina interpretēt to, par ko šīs Saeimas deputāti... par to, ko jūs, Saeimas deputāti, balsojāt. Jūs balsojāt par šīm normām ar ļoti konkrētu argumentāciju, bet tas ir ministrs, kas šobrīd šo argumentāciju stāsta, ka, nē, jūs, Feldmana kungs, tā nebijāt domājis. Jūs, Adamoviča kungs, arī tā nebijāt domājis. Jūs domājāt, ka pašvaldībām ir citas pilnvaras šīs normas izpratnē.

Citstarp, kolēģi, man šodien no šīs tribīnes ir jāpiemin sen aizmirsta lieta, ka Satversmes tiesa šos azartspēļu jautājumus jau līdzīgā kontekstā ir vērtējusi. Šī judikatūra rāda to, ka Satversmes tiesa ir to vērtējusi par labu pašvaldībai, un tas bija Rīgas gadījums jau kādu laiku iepriekš, un arī šajā gadījumā, es domāju, šis lēmums būs par labu gan vienai, gan otrai pašvaldībai. Un ko var secināt, nolūkojoties Pleša kunga pārlieku cītīgajā vēlmē liegt pašvaldībām lemt par azartspēļu organizēšanu šajā teritorijā? Vienīgais, kas nāk prātā, - ka šis tiešām talantīgais jauneklis ir nonācis azartspēļu oligarhu apskāvienos vai lamatās - to jūs varat izvēlēties katrs pēc savas intereses.

Noliekot svaru kausā ekonomisko attīstību galvaspilsētā, vietā, kur koncentrējas lielākā daļa valsts ekonomikas, sociālo attīstību, vispār attīstības, pilsētas pašu pamatu - cilvēku (kolēģi, darbs deviņu gadu garumā!) - un otrā kausā - azartspēļu oligarhus... Droši viņus var saukt par oligarhiem, jo viņi atbilst pilnīgi visām pazīmēm. Viņu intereses... Ministrs izvēlējās par labu azartspēļu oligarhiem. (Starpsaucieni.)

Es centos saprast (Starpsaucieni.), kāpēc tā rīkoties, kāpēc tā vajag darīt. Un man ir pārliecība, ka nedz ministrs, nedz lielākā daļa sabiedrības, tai skaitā... Es arī, kolēģi, godīgi atklāšu savas personīgās pārdomas. Es domāju, ka liela daļa Saeimas deputātu nemaz nesaprot, kādu ļaunumu un postu ministrs ir izdarījis, neatbalstot, noraidot šo Rīgas attīstībai galveno dokumentu, kādu ietekmi tas atstās uz Latvijas sabiedrību kopumā. Nedz ministrs, nedz liela daļa Saeimas deputātu, nedz sabiedrība šo ļaunumu šobrīd vēl līdz galam nav sapratusi. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Tas ne tikai noveda līdz tam, ka viņa paša partijas biedrs izstājās no partijas, es domāju, tas ir zīmīgs signāls, kas parāda, ka Rīgas mērs saprot, kādu ļaunumu tas nodarīs Rīgai. Un ne tikai viņš, arī virkne Rīgas domes politiķu, kas atbild par attīstības jautājumiem un kuriem tiešām ikdienā ir darbs darāms, nevis tikai tukša runāšana.

Ja ministrs nesaprot un neapzinās sava lēmuma sekas un spēj iekrist azartspēļu oligarhu lamatās, tad šāds ministrs ne tikai Latvijai nav vajadzīgs, bet mēs nevaram tādu atļauties. (Starpsaucieni.) Tas ir bezatbildīgi ne tikai no paša ministra partijas, bet arī no koalīcijas partneriem, kas izliekas. Tieši koalīcijas partneri ir tie, kas izliekas to neredzam vai vēl trakāk - uzskata to par normālu situāciju.

Tas, kolēģi... Citstarp gribēju tikai piezīmēt Latvijas Televīzijas gada sākumā vēstīto, ka no visiem valdības ministriem pērn lielākās izmaksas bijušas tieši ministra Pleša birojam. Viņam darbā strādā 13 cilvēku, tajā skaitā trīs ārštata padomnieki bez atalgojuma. Tas mums, visiem nodokļu maksātājiem, gadā izmaksā vienus nieka 350 tūkstošus eiro. Dārgais ministrs ar pieticīgu veikumu, ar paveiktiem darbiem, kas labāk būtu palikuši nedarīti, jo nesuši un turpina nest lielāku postu nekā labumu. Padomnieku korpuss 350 tūkstošu eiro apmērā nav spējis izskaidrot ministram viņa lēmuma sekas.

Aicinu jūs, kolēģi, īpaši valdības partiju deputātus, būt godīgiem balsojumā par neuzticības izteikšanu Artūram Tomam Plešam. Beidziet piesegt viens otru, lai tikai noturētos savos amatos! Vismaz izslēdziet no valdības sastāva tos, kas nespēj... vai kaitē. Kārtējā tiesa Ķekavā, tagad Rīgā. Ko mēs vēl gaidīsim? Tagad ikkatrai pašvaldībai, kas šobrīd ir saņēmusi skaidru ziņu... Un tieši Saeimas deputāti būs tie, kas viņiem tūlīt to vai nu pārapstiprinās, vai noraidīs.

Katra pašvaldība šobrīd skaidri apzinās: ja tā ies ceļu ierobežot azartspēles, aizvākt tās no savām pilsētām, novadiem, Plešs ierobežos viņu bērnudārzu attīstību, īres namu attīstību, industriālo teritoriju attīstību un visādi citādi ietekmēs šīs pašvaldības attīstību. Un nekas nebūs svētāks par azartspēļu oligarhu interesēm.

Kolēģi, īpaši vēlos atgādināt jūsu izteikumus par Pleša kunga lēmumu apturēt Ķekavas novada domes izdotos saistošos noteikumus par azartspēļu liegumu. Ko tik mēs nedzirdējām, kādi tik nebija pārmetumi un politiskie paziņojumi. Un tie jau nebija tikai Saeimas kolēģi, tie bija arī... Pēc 22. decembra šo situāciju pēc Ķekavas vērtēja arī citi valdības ministri, nodēvējot to par skandalozu, šokējošu, akcentēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevums ir rūpēties par iedzīvotājiem, nevis sponsoriem. To teicu nevis es, bet valdības ministri. Valdības ministri ir tie, kas to norādīja 22. decembrī - jau tad, kad bija pirmais šāds solis par labu azartspēļu oligarhiem. Šobrīd... šajā nedēļā es klausījos, kā Ministru prezidents raisa pārdomas par to, ka azartspēļu... ka ministrs ir kritis azartspēļu oligarhu apskāvienos. To saka Ministru prezidents.

Citstarp JAUNĀ VIENOTĪBA, ja reiz jūs esat pret azartspēļu lobistiem, kur tad ir jūsu rīcība? Jūsu valdības ministrs jau reiz slikti strādājošu ministru atlaida no darba. Šajā gadījumā jūsu balsojums arī savā ziņā parādīs to, vai jūs esat politiķi tikai vārdos, vai esat politiķi arī darbos un spējat runāt ne tikai publiskajā ēterā, ne tikai pie ieslēgtām kamerām, stāstot, cik viens labs un otrs slikts, bet arī pieņemt lēmumus tajā brīdī, kad šie lēmumi tiek nolikti uz galda un par tiem tiek piedāvāts balsot.

Kolēģi! Nepieļausim arī turpmāk sponsoriem noteikt ministra rīcību. Kolēģi, paldies jums par uzmanību, un esmu gatavs arī aizstāvēt šo Zaļo un Zemnieku savienības pozīciju ministra demisijas jautājumā.

Paldies. (Starpsauciens: “A ko tik maz...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Kolēģi! Tiesiskā valstī nav augstāka spēka par likumu, un ikvienai pašvaldībai, ikvienam dokumentam ir jāatbilst mūsu valstī pieņemtajiem likumiem, ko jūs, godātie deputāti, esat pieņēmuši.

Ja grozījumi ir nepieciešami, tie ir jāveic, taču, kamēr tas nav noticis, ikvienas amatpersonas un katra iedzīvotāja pienākums ir ne vien ievērot Latvijas Republikas likumus, bet arī tos aizstāvēt. Tādēļ mani nepatīkami pārsteidz fakts, ka atsevišķi politiskie spēki, šaudoties ar politiskiem saukļiem, ir gatavi pievērt acis uz likumpārkāpumiem... kas acīmredzami viņiem ir ierasta prakse.

Mans kā pašvaldības pārraugošās ministrijas vadītāja pienākums ir pārliecināties par pašvaldību darba tiesiskumu un atbilstību valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Rīgas dome apstiprināja nepilnīgu teritorijas plānu, un domes teiktais arī skaidri apliecināja, ka tā savu neizdarību un arī, iespējams, kompetences trūkumu slēpj aiz skaļiem paziņojumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau četru gadu garumā pašvaldībai norādīja uz problēmām, kas ir ielaistas toreiz vēl topošajā teritorijas plānojumā. 2018. gada vēstulē ministrija norādīja uz nepieciešamību Rīgas teritorijas plānu izstrādāt tādā detalizācijas pakāpē, lai vēsturiskā centra teritorijai varētu izstrādāt lokālplānojumu. 2021. gada vēstulē ministrija atkārtoti vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt šo juridisko normu ievērošanu.

Kļūdas, kas jālabo Rīgai, jau bija un ir labi zināmas. Arī iepriekš esmu norādījis: lai Rīgas attīstība netiktu kavēta, kā Valaiņa kungs arī minēja, nepilnību novēršanai ir jābūt pašvaldības prioritātei numur viens. Ņemot vērā to, ka likums nepieļauj situāciju, ka valstspilsētā var būt spēkā divi teritorijas plānojumi, turklāt teritorijas plānojuma dokumentiem ir jāatbilst augstāka spēka normatīvajiem aktiem, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, pilsētā faktiski izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs paliktu bez tiesiskam regulējumam atbilstoša teritorijas plāna. Kā baranka ar caurumu vidū.

Teritorijas attīstības plānošanas likumā ir noteikts: ja tiek konstatēti teritorijas plānojuma... vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums.

Kā savā praksē vairākkārt ir norādījusi un atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, ir jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam.

Līdz ar to kā par teritorijas atbilstības attīstības plānošanu atbildīgajam ministram, konstatējot šāda veida juridiskas nepilnības un teritorijas plānojuma neatbilstību normatīvo aktu prasībām, ir nevis tiesības, bet gan pienākums apturēt saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums, un šiem labojumiem ir jāķeras klāt nekavējoties, lai tos varētu novērst.

Arī, protams, par šo politiski jūtīgo jautājumu attiecībā uz azartspēlēm ir skaidrs, ka pašvaldībai ir tiesības un, ja pašvaldība to redz par labu esam, vislielākā rīcības brīvība ierobežot azartspēles savas pašvaldības teritorijā. Par to nav nekādu diskusiju. Tas, kas ir jādara, - šie lēmumi ir jāpieņem, jāpieņem tiesiski, jo šeit ir gan Augstākās tiesas atzinumi, gan arī ministrijas eksperti gan šajā gadījumā, gan citos, konsultējoties ar atbildīgās nozares ministriju, kas ir Finanšu ministrija... šajā gadījumā saņēma nepārprotamu atbildi un nepārprotamu skaidrojumu, ka šī rīcība pārsniedz pašvaldības pilnvaras konkrētajā likuma izpratnē.

Līdz ar to, kā Valaiņa kungs arī jautāja... Viņš īsti nesaprot, ko tad šādā gadījumā darīt un kā likuma priekšā rīkoties. Es varu pateikt, ka likumā ir skaidri un gaiši pateikts, melns uz balta uzrakstīts, ka, ekspertiem konstatējot juridiska rakstura pārkāpumus, mans kā ministra pienākums ir rīkoties un tos novērst.

Pēc būtības šobrīd sanāk tā, ka Zaļo un Zemnieku savienība man pārmet to, ka es esmu aizstāvējis Saeimas izdotu likumu. Šis politiskais spiediens pievērt acis uz likumpārkāpumiem tiesiskā valstī nav pieņemams. Likums nav politisks. Likums ir juridisks.

Jebkuras pilsētas, jebkura novada attīstību traucē politiskas ķildas, prettiesiski lēmumi un kompetences trūkums. Ministrija vairākkārt ir sniegusi ieteikumus un norādījumus, kā nevis kaitēt, bet paātrināt galvaspilsētas attīstību, izlabojot teritorijas plānā pieļauto juridisko brāķi.

Stājoties šajā amatā un uzrunājot jūs no šīs pašas tribīnes, es norādīju, ka vienmēr esmu gatavs cieņpilnam dialogam, uzskatu dažādībai un arī konstruktīvai kritikai. Risinājumi ir jāmeklē sarunu ceļā, un šobrīd ministrija, kā to ir paudusi arī vienmēr, ir gatava sarunām, kas ļautu Rīgas domei nonākt pie tiesiska un juridiski korekta risinājuma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzienā pēdējā laikā raidīta virkne pārmetumu. Tas nav pārsteigums man un, es domāju, daudziem.

VARAM šīs valdības laikā ir ieviesusi lielmēroga reformas straujākas, ilgtspējīgākas un arī mūsdienīgākas attīstības vārdā. Mēs esam izkustinājuši tos darbus un tās reformas, kas bija ierūsējušas desmit un vairāk gadu garumā. Un šīs vecās sistēmas, kuras ir izjauktas un nostādītas uz attīstības ceļa... atsevišķiem politiskiem spēkiem acīmredzami nav pieņemami... un šīs jaunās paaudzes politikas virziens nešķiet saprotams.

Šis ir pārmaiņu virziens, kas Latviju redz kā valsti ar izaugsmes potenciālu visiem, nevis dažiem.

Administratīvi teritoriālā reforma, šķiet, papildu komentārus neprasa. Nav šaubu, ka šī reforma, kas stājās spēkā pagājušā gada vasarā, ir viena no nozīmīgākajām reformām Latvijas brīvvalsts laikā. To šī valdība kopīgiem spēkiem ir paveikusi. Tā jau šobrīd dod iespējas pašvaldībām, kurām iepriekš bija grūtības piesaistīt investīcijas vai Eiropas Savienības fondu līdzekļus, to darīt ar daudz lielāku vērienu un daudz straujāk.

Ja, piemēram, salīdzinām ar iepriekš veikto reformu 2009. gadā, kad pašvaldībām tika doti solījumi - mēs sakārtosim ceļus, tos noasfaltēsim... Tie solījumi palika turpat uz papīra. Mēs esam devuši solījumu sakārtot ceļu tīklu visā Latvijā, un jau trešo gadu administratīvi teritoriālās reformas ceļu tīkls, kas tika arī apstiprināts valdībā, tiek sakārtots, un jau vairāk nekā 200 miljoni ir iezīmēti tam, lai šo ceļu tīklu sakārtotu, kas iepriekšējos gados acīmredzami iepriekšējām valdībām nav bijusi tik augsta prioritāte, kā tas ir šobrīd.

Tāpat arī šajā laikā ir dots nepieciešamais atbalsts pašvaldībām, lai tās varētu daudz straujāk attīstīties un pārvarēt grūtības, ar kurām tās ir saskārušās Covid-19 krīzes laikā un citās. Covid-19 dažādu veidu programmu aizdevumi, prioritāri atbalsta projekti, arī grantu projekti pašvaldībām, kas nekad iepriekš nav bijuši, bet pašvaldības tos šobrīd ļoti augstu novērtē. Bērnudārzu atbalsta programmas jaunu bērnudārzu izveidei, atjaunošanai, infrastruktūras programmas uzņēmējdarbības attīstībai. Šo sarakstu varētu turpināt.

Bet, protams, var saprast Valaiņa kunga ilgas pēc pagātnes, jo pēc novadu apvienošanas ZZS zaudēja virkni ērtu krēslu pašvaldību vietvarās un, iespējams, tādēļ arī tāda retorika pret mani, maniem kolēģiem un mūsu kopīgi īstenoto politiku, kas acīmredzot iet pavisam citu ceļu, nekā tas bija iestaigāts iepriekš.

Tāpat šodien jūs, godājamie deputāti, otrajā lasījumā skatīsiet Pašvaldību likumu, kas, cerams, aizvietos tā 30 gadu veco priekšgājēju. Tas iezīmē domāšanas un laikmeta maiņu, un lielākais akcents ir likts tieši uz sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, lai tādējādi veicinātu demokratizāciju, tuvinātu iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas procesam un stiprinātu pilsonisko sabiedrību reģionos.

Tāpat arī viena no mūsu atbildības sfērām, ar ko ministrija diendienā strādā, ir digitālā politika. Arī šis jautājums ir bijis ļoti akūts un aktuāls ministrijas dienaskārtībā, tādēļ kā vienu darbu, kas ir izdarīts, varu atzīmēt Digitālās transformācijas pamatnostādņu apstiprināšanu, kas bija ļoti intensīvs darbs ar nozarēm, ar ministrijām, ar nevalstisko sektoru, lai panāktu kopīgu redzējumu, kādā veidā mēs patiesi virzāmies uz daudz digitālāku un attīstītāku nāciju.

Ja runājam par vides aizsardzību, tad, protams, arī šeit darbs ir bijis ļoti, ļoti intensīvs un ļoti aktīvs. Diemžēl tās neizdarības, kas bijušas iepriekšējās valdības laikā, kad vides institūcijas un vides aizsardzības iestādes ir bijušas novestas līdz kliņķim un būtībā nabadzībai... visa šī putra mums bija jāstrebj ārā šīs valdības laikā. Lai spertu soli pretī arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, ministrija, jā, ir izstrādājusi atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto iegādei, par ko šodien arī plašāk informēsim.

Tāpat rekordlielā ātrumā esam izstrādājuši un palaiduši tik ļoti nepieciešamo atbalsta programmu iedzīvotājiem pārejai no fosilā kurināmā apkures uz ilgtspējīgiem apkures veidiem, kā arī elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Šis ir nozīmīgs un svarīgs solis uz priekšu mūsu enerģētiskās neatkarības veicināšanā, kas ir īpaši svarīgi, reaģējot uz Putina režīma izvērsto nežēlīgo un asiņaino karadarbību Ukrainā.

Šim klāt arī, protams, nozīmīgs redzējums, kādā veidā mēs kopumā attīstīsim enerģētikas nozari Latvijā. Arī šeit mēs redzam, ka diemžēl gadu desmitiem nav domāts par to, kādā veidā stiprināt mūsu enerģētisko neatkarību un līdz ar to arī drošību, kas būtībā mūs nostāda tādā situācijā, ka pāris mēnešu laikā mums ir jāpieņem lēmumi, ko nav bijis iespējams pieņemt vairāku desmitu gadu garumā. Tādēļ, lai ievērojami mazinātu mūsu enerģētisko atkarību no Krievijas, no Krievijas gāzes, no Krievijas fosilajiem resursiem, mēs esam nākuši klajā ar risinājumu, kā ievērojami paātrināt vēja parku izveidi Latvijas teritorijā, kas mums ļaus nozīmīgi kāpināt atjaunojamo energoresursu jaudas, sniegs iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu, lai samazinātu rēķinus par elektrības un siltumapgādes patēriņu, kā arī ļaus mums iet prom no tā, ka mēs maksājam par Krievijas karu Ukrainā.

Protams, arī par depozīta sistēmu ir jārunā, jo tas patiesi ir vērā ņemams notikums un nozīmīgs darbs, ko patiesībā šī valdība un šī Saeima ir paveikusi, kad 2019. gada 24. oktobrī Saeima vienbalsīgi lēma par depozīta sistēmas ieviešanu visā Latvijā. Man jāsaka paldies arī ZZS, kuri balsoja “par” depozīta sistēmas ieviešanu šeit, Latvijas teritorijā, ko Latvijas iedzīvotāji jau ļoti ilgu laiku gaidīja. Šogad, 1. februārī, kad darbu uzsāka depozīta sistēma, tas ir viens no vērienīgākajiem notikumiem vides aizsardzības un dabas aizsardzībā kopumā, kā arī aprites ekonomikas iedzīvināšanā. Jā, sen bija laiks. Sistēmā uz šo brīdi jau nodoti vairāk nekā 2,5 miljoni iepakojuma vienību, un ar katru dienu sistēmā nodoto iepakojuma vienību skaits aug, un ar katru dienu arī iedzīvotāju skaits, kuri iesaistās sistēmā, pieaug. Un tas priecē, jo tas vistiešākajā mērā iesaistījis ikkatru Latvijas iedzīvotāju rūpēs par mūsu apkārtējo vidi un rūpēs par to, lai Latvija būtu zaļa arī turpmāk.

Un nobeigumā, kolēģi. Es neesmu ne pirmais, ne pēdējais ministrs, kura demisija ir prasīta, taču, šķiet, esmu pirmais, kuram jātaisnojas par parlamenta izdotu likumu aizstāvēšanu. Par likumu ievērošanu Saeimā nevar būt tirgošanās. Ja par likumu ievērošanu Saeimā tiek virzīti balsojumi, tad acīmredzot tādi droši vien ir nepieciešami un par to ir jābalso. Acīmredzot brīdis, kad šķita, ka Latvijā mēs esam vienoti un kopīgi risinām jautājumus, lai arī šeit palīdzētu Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemt nepieciešamo atbalstu, ir ātri pagājis un atkal dienaskārtībā priekšplānā ir nonākusi politiskās kampaņas un vēlēšanu gaisotne. Bet labi, ka šis balsojums, atšķirībā no parakstu vākšanas par Ostu likumu, neizmaksās 800 tūkstošus eiro.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi, esam uzklausījuši VARAM ministru.

Pirms pārtraukuma vēl ir daži paziņojumi.

Vārds deputātam Jānim Butānam - paziņojumam.

J. Butāns (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Informēju, ka Juridiskās komisijas sēde - piecas minūtes pēc šīs sēdes beigām. Tātad sākam pulksten 12.35.

Materiāli pieejami gan e-pastā, gan WhatsApp sarakstē. Lūdzu pieslēgties vai nu attālināti, vai klātienē - komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, pulksten 12.40 mums ir sēde Zoom platformā. Linki jums ir nosūtīti.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, centīsimies reģistrēties.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātiem. (Dep. M. Mičerevskis: “Man neizdevās piereģistrēties, bet es tepat vien esmu!”; dep. I. Voika: “Ļoti labi, varēsi... man tevi būs jāizsauc. Tā ir procedūra.”)

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Raimonds Bergmanis, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Aldis Gobzems, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Māris Mičerevskis... ir, Kiršteins... arī ir, Vitālijs Orlovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Andris Skride un Ilga Šuplinska (Starpsauciens: “Kaut kur ir!”)... ir (Starpsauciens: “Evija ir!”)... Evija... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam”.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Valaiņa kungs ļoti plaši ieskicēja ministra darbu, kopš ministrs ir stājies amatā, skarot vairākas nozares, runājot par to, vai darbs ir bijis veiksmīgs vai ne. Savukārt mēs, kolēģi, esam uzrakstījuši pieprasījumu. Pieprasījums ir konkrēts - attiecībā uz jautājumu, kas ir saistīts ar Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Un tur parādās viens ļoti būtisks jautājums, kas ir saistīts ar azartspēļu ierobežošanu Rīgas teritorijā.

Skatoties uz šo teritorijas plānojumu, azartspēles nav aizliegtas, azartspēles ir ierobežotas, un azartspēles ir ierobežotas tādā veidā, ka tās ir atļautas pieczvaigžņu viesnīcās un atsevišķās teritorijās. Šis jautājums ir ārkārtīgi būtisks, jo runā par teritorijas plānojumu un ir cieši saistīts ar teritorijas attīstību.

Rīga neapšaubāmi ir lielākā Latvijas pašvaldība, un teritorijas plānojums faktiski ir saistīts ar diviem investīciju veidiem.

Viens investīciju veids ir saistīts ar privātām investīcijām, un teritorijas plānojums var noteikt, kur ir industriālā zona, parka zona, apbūves zona, rūpnieciskā zona un citas zonas, kas ir ļoti būtiski, lai investors zinātu, kur var investēt, kādus projektus nākotnē attīstīt.

Otrs veids neapšaubāmi ir saistīts ar to, ka faktiski Eiropas Savienības naudas līdzekļi arī varētu būt ieguldīti Rīgā, un līdz brīdim, kamēr nav teritorijas plānojuma, protams, tas ir samērā apgrūtināti.

Pārējiem jautājumiem, kas ir saistīti ar ministra darbu, šoreiz es nepieskaršos, jo pieprasījums, ko mēs, kolēģi, esam kopīgi atbalstījuši... un komisijas priekšsēdētājs Pugas kungs tajā skaitā jau ir sasaucis trešdien komisijas sēdi, - mēs par tiem runāsim. Uzklausīsim gan Rīgas domes pārstāvjus, gan arī ministru pašu.

Šobrīd... no Saeimas tribīnes ministra kungs ļoti daudz pieskārās dažādai juridiskajai argumentācijai. Manuprāt, mēs, kolēģi, atrodamies lēmējvaras centrā, un šajā gadījumā tas ir politisks orgāns. Mums būtu jārunā ne tik daudz par juridiskajiem argumentiem, bet vairāk par politisko nostāju attiecībā uz to, vai mēs vēlamies azartspēles ierobežot vai ne. Ir arī no šejienes, no šīs tribīnes, izskanējis viedoklis attiecībā uz “apskāvieniem” ar azartspēļu oligarhiem. Vai tā ir taisnība vai ne, to mēs arī noskaidrosim Pieprasījumu komisijā. Līdz ar to, manuprāt, šis jautājums primāri ir jāskata caur Pieprasījumu komisiju.

Otrs jautājums ir pati situācija, kurā mēs šobrīd atrodamies. Ministra kungs ir viens pats atnācis aizstāvēties. Kur ir Ministru prezidents? Kur ir kuģa kapteinis, kurš nāktu un arī atbalstītu pašu ministru? Viņa šeit nav. Šeit jau izskanēja viedoklis, ka viņš būs pēdējais, kas nāks atbalstīt savu komandas biedru. Tajā brīdī, kad ir jārunā par valdības izdarīto un iecerēm nākotnē, nāk ministri, nāk stāstīt par savām nozarēm; šodien viņa nav, un acīmredzot kuģa kapteinis savu matrozīti ir pametis vienu pašu. Tāpēc šobrīd, ja mēs skatāmies uz pašu būtību, tad skatāmies tomēr sekojoši: azartspēļu kategorijā runājot, ministrs Rīgas teritorijas plānojumu ir uzlicis uz kārts kontekstā ar to, kas varētu būt attīstības virziens.

Manuprāt, tas, protams, nav pareizi, teritorijas plānojuma pieņemšana ir ļoti būtisks dokuments, lai vispār Rīga varētu attīstīties daudz straujāk, bet es vēlreiz saku, kolēģi, mēs šo jautājumu varam skatīt Pieprasījumu komisijā un pieņemt gan politiskos, gan juridiskos argumentus. Šobrīd šis demisijas pieprasījums ir daudz, daudz plašāks. Un Valaiņa kungs par tiem jau iepriekš ir runājis.

Tā ka, ministra kungs, trešdien būs sēde, kurā mēs jūs uzklausīsim. Tāpat uzklausīsim arī Rīgu, un tajā gadījumā... mēs runāsim tai skaitā arī par politiskajām nostādnēm, ne tik daudz par juridiskajiem argumentiem, kas šobrīd tiek izmantoti, lai šo teritorijas plānojumu nepieņemtu un lai runātu par to, ka Rīga nav izdarījusi savu darbu. Es uzskatu, ka Rīga ir pietiekami pragmatiski strādājusi. Neliksim uz vienas kārts visu Rīgas teritorijas attīstību, teritorijas plānojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man būtu jājautā, kā ir justies kā lellei šajā sistēmā, kā ir, kad kāds kustina tavas rokas, tavu galvu... un visu, ko tu domā un dari, - kāds to visu tavā vietā izdara. Šis jautājums varbūt nebūs tikai Artūra Toma Pleša virzienā, bet arī... daudziem deputātiem, kuri ir šajā zālē, kuri automātiski spaida podziņas, nenāk debatēt un neuzskata par nepieciešamu aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses.

Daudzi no jums šajā, 13., Saeimā, ir jauni deputāti, katram ir sava galva, un katram ir jāmēģina cīnīties, kā vien var, pret sistēmu, kas ir izveidojusies. Man ir ļoti žēl, ka deputāti, kuri vēl nesen ienāca šajā Saeimas ēkā, automātiski spaida podziņas un nespēj sniegt detalizētu informāciju, kāpēc viņi balso šādi un kāpēc viņi runā pavisam savādāk nekā iepriekš.

Es aicinu deputātus izvērtēt to, kā jūs balsojat, kā jūsu rociņas... vai tiešām ir nepieciešams kādam kustināt, jo acīmredzami... ir redzams, ka šeit notiek procesi, un sakarā ar šo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra demisijas pieprasījumu mēs redzam, ka tas nav tā vienkārši, nepamatoti. No malas mēs visi redzam, ka šeit ir iesaistītas azartspēles un, iespējams, šeit tiek pārstāvētas šaura cilvēku loka intereses.

Tāpēc es aicinu arī deputātus no Jaunās konservatīvās partijas: es ceru, jūs saprotat, ka šis jautājums ir par azartspēlēm, un jūs varat saukties, kā gribat, tagad - Konservatīvie... jūsu programma ir uzrakstīta, un tajā programmā minēts, ka jūs esat pret azartspēlēm, jūs esat par ģimeni, kurā ir tēvs un māte... bet tie procesi kaut kā mainās ik pa laikam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Ministra kungs! Iespējams, ministrs Plešs tiešām ir viens jauks, jauns, patīkams, runātspējīgs ministrs. Šaubu nav. Ministrs, kurš māk runāt, aprunāt, izrunāt, strīdēties, tai skaitā ar savu Ministru prezidentu Kariņu, kā tieši azartspēles palīdzēs attīstīties Rīgai. Bet tās nav galvenās īpašības, kurām būtu jāatbilst... kurām būtu jāpiemīt ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Šo ministra posteni ieņemošai personai, nenoliedzami, būtu jābūt savas jomas profesionālim, cilvēkam, kurš “pazīst drēbi”.

Kolēģi, šeit es vēlos atgādināt (vismaz tādā apmērā, kā rakstīts VARAM dokumentā, nolikumā) - par ko tad atbild vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Atgādināšu, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atbild: pirmais - par vides aizsardzību; otrais - par reģionālās attīstības plānošanu un koordināciju; trešais - par pašvaldību attīstību un pārraudzību; ceturtais - par teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību; piektais - par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā; un sestais - par informācijas sabiedrību, elektronisko pārvaldi un valsts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību.

Šajā sakarā rodas loģisks jautājums: kura no nosauktajām jomām ir ministra Pleša profesionāli pārvaldītā joma? Kurā no šīm iepriekš minētajām jomām ministrs Plešs ir profesionālis? Es nevaru nosaukt nevienu.

Tāpēc, kolēģi, pirms šī demisijas... šī darba kārtības punkta... Analizējot ministra Pleša uzstāšanos un publiski pausto Latvijas sabiedriskajā medijā (tomēr - sabiedriskais medijs!), aplūkošu... un faktiski arī nosaukšu ministra Pleša... pieejamo informāciju par pēdējiem trim mēnešiem. Un šajā sakarā... Latvijas sabiedriskais medijs (Latvijas sabiedriskais medijs!)... Ministrs Plešs ir pieminēts 15 reizes - 15 reizes! Piecas jeb trešdaļu no šīm reizēm ministrs Plešs ir runājis par cīņu ar pašvaldībām, par to nevēlēšanos savās teritorijās atļaut azartspēles.

Divās publikācijās ir par (Starpsauciens.) ministra Pleša politisko darbību partijā Attīstībai/Par!, kura... kuri šobrīd ir viņa advokāti un izsmej katru, kurš uzstājās pret šo. Tas ir divās reizēs.

Viena publikācija ir par to, ka ministram Plešam starp visiem ministriem ir visvairāk padomnieku.

Vienā publikācijā ministrs Plešs skaidro savu viedokli par kažokzvēru audzētavām.

Vairākas publikācijas ir par ministra Pleša viedokli cīņā ar Covid-19.

Apmēram trīs publikācijas, kurās ir pieminēts ministrs Plešs, ir par VARAM darbības sfērām, ja, protams, to var nosaukt... tai skaitā - par gāzes katlu nomaiņu galvaspilsētā; par vēja parka būvniecību, kur tiek izņemts ārā ietekmes uz vidi novērtējums.

Un viena - Latvijas Zemnieku savienības... novada domes priekšsēdētāja, mēra, apkarošana... sistemātiska apkarošana, kā rezultātā ministra Pleša partijas biedrs nonāca šajā konkrētajā amatā. Iespējams, tas ir sasniegums, bet, kolēģi, to jums vērtēt - vai tas ir sasniegums, ar ko tiešām mums lepoties. (Starpsauciens.)

Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka kopš 24. februāra nav pieminēts nekas, kas liecinātu, piemēram, par pašvaldības darbību... par pašvaldību un ministra Pleša kopdarbību, lai risinātu Ukrainas bēgļu krīzi, itin nekas.

Kolēģi, mēs zinām, ar ko šobrīd nodarbojas pašvaldības. Gan Rīgas pilsēta, Jūrmalas pilsēta... praktiski visas Latvijas pašvaldības šobrīd ir darbu pārņemtas saistībā ar to, ka mēs izmitinām, mēs mācām... ka mēs palīdzam Ukrainas bēgļiem. Jautājumu ir ļoti daudz. Pašvaldības, starp citu, šobrīd zināmā mērā pilda arī ārpolitikas... jomu, atbalstot... un ziedojot gan līdzekļus, gan sūtot humanitāro un visu veidu palīdzību Ukrainas sabiedrībai. Bet ministrs par to nerunā.

Jūs teiksiet - iespējams, ka šie pēdējie trīs mēneši ir pārāk īss laiks, lai vērtētu. Labi, paskatīsimies vēl sešus mēnešus atpakaļ, lai par to varētu spriest objektīvi.

Pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos ministrs Plešs ir pieminēts 10 reizes, kad... šajā pašā Latvijas sabiedriskā medija portālā, kas attiecas gan uz radio, gan uz televīziju raksta, ka ministrs Plešs cīnās ar “nesaprātīgajiem” Ķekavas iedzīvotājiem par to, ka viņi nevēlas savā pašvaldībā spēlēt azartspēles.

Kā jau iepriekš minēju, ministrs Plešs arī pirms tam runāja par vienas konkrētas pašvaldības... novada domes priekšsēdētāju, kuru... kā jau es teicu, tā rezultāts bija tas, ka šajā amatā nonāca viņa partijas biedrs.

Ministrs Plešs runā par to, ka Ķīnai jāsamaksā Latvijai par zemes globālo sasilšanu...

Savukārt no jūlija līdz septembrim ministrs Plešs portālā nav pieminēts nevienu reizi; šķiet, ka tajā laikā viņš ir bijis atvaļinājumā vai vienkārši nav strādājis.

Lielos vilcienos, kolēģi, tas arī ir viss, kas ir zināms, Latvijas sabiedriskajā medijā lasāms par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Plešu.

Droši es varu teikt un pievienoties tiem argumentiem, ka ministra Pleša darba laiks tiek veltīts cīņai... ar atbalstu azartspēļu ellēm. To vienkārši nevar noliegt, kolēģi, tas ir acīmredzami.

Katrā gadījumā... arī jaunais pašvaldību likumprojekts, par kuru mēs šodien sāksim runāt otrajā lasījumā, nav bijis ministra Pleša ievērības cienīgs, jo uz atbildīgās komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, sēdēm viņš nav ne reizi ieradies, lai skaidrotu savu pozīciju par kādu no šiem 299 priekšlikumiem, kuri ir iekļauti... darba kārtībā.

Pašvaldības, kuras šobrīd cīnās ar bēgļu krīzi...

Kolēģi! Protams, punktu, arī man tā šķiet, pielika tas, ka Rīgas galvenais attīstības plānošanas dokuments netiek apstiprināts, aizbildinoties ar kādām juridiskām kļūdām.

Atgādināšu: ministrs ir ar likumdevēja funkciju, viņam ir tiesības nākt ar likumdošanas iniciatīvām, sniegt savus priekšlikumus - gan kā atsevišķam ministram, gan caur Ministru kabinetu, ievērojot Ministru kabineta iekārtas likumu.

Kolēģi, mēs zinām... Paanalizējiet - jebkuras pašvaldības vēsturiskais attīstības plāns ir bijis ar lielākām vai mazākām kļūdām. Ir bijuši visādi tādi gadījumi.

Es atceros arī laiku, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja ministrs Vējonis. Tad Garkalnes pašvaldība bija apstiprinājusi savu attīstības plānu, bet vienu sadaļu, kas tiešām bija būtiska, - ka purvā mēs nevaram veikt apbūvi... šajā sadaļā mēs to neapstiprinājām, bet neapturam visas pašvaldības attīstību.

Šajā gadījumā Rīgas, Latvijas galvaspilsētas, attīstība ir apturēta, jo nepatīk kāds viens divi punkti.

Konsultējamies ar atbilstošajiem pašvaldību lietu ekspertiem, augstākās klases ekspertiem, kādi bija iespējamie risinājumi. Arī juridiski bija iespējams apstiprināt šo attīstības plānu. Ja tajā nepatīk kāda daļa, mēs varam šo konkrēto daļu taisīt kā izņēmumu un to pārstrādāt, bet - neapturēt visas galvaspilsētas plānojumu!

Tāpat, kad mēs skatījām Likumu par ostām - prasības attiecībā uz vidi, trokšņiem, piesārņojumu... ko, starp citu, šodien arī Valaiņa kungs minēja no Saeimas tribīnes, kādi riski mums šobrīd draud. (Starpsaucieni.) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ne reizi neatnāca un nepauda savu viedokli par vides prasību ievērošanu ostās.

Par depozītu. Par depozītu jūs, kolēģi... Jā, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsoja un atbalstīja depozīta sistēmas principa ieviešanu Latvijā... ar vienu mērķi - lai panāktu to, ka atkritumi neatrodas grāvmalās vai pār sētu netiek mesti; lai cilvēkiem būtu motivācija; lai, es atvainojos, varbūt sabiedrības vismazāk veiksmīgajai sadaļai... daļai cilvēku, kuri ikdienā lieto alkoholu daudz un lielos apmēros... lai viņiem nebūtu motivācijas šo savu izdzerto pudeli, šo taru, izmest turpat pie veikala krūmos, bet lai viņi to aiznestu nodot taromātā.

Latvijas uzņēmēji izstrādāja sistēmu, lai mēs varētu pieņemt visas saplacinātās pudeles, ļoti daudz un efektīvi atkritumus savākt tādā veidā depozītā. (Starpsaucieni.) Kolēģi, jūs to labi zināt. Bet - nē, mums bija jāizvēlas šāds risinājums... Apzināti!

Mēs zinām, ka šeit, Sēžu zālē, lielākā daļa cilvēku zina, kāds bija lobijs, lai izlobētu vienu konkrēto iekārtu ražotāju. Tur būs kļūdas, un šīs kļūdas ļoti nopietni būs jālabo, kolēģi.

Es atgādinu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (abreviatūra - VARAM) ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nevis “azartspēļu visur atļaušanas ministrija”.

Kolēģi, domāsim par Latvijas valsti - par attīstību, par reģioniem, par Latvijas dabu - kaut mazlietiņ!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Mičerevskim.

M. Mičerevskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Tik daudz tādu garu un diezgan negatīvu runu par Artūru, ka gandrīz vai gribētos kaut ko labu pateikt. Viņš tomēr ir diezgan foršs džeks no Bauskas.

Bet es domāju, ka šeit visiem klātesošajiem viss ir skaidrs un acīmredzams; gan sabiedrībai, gan šeit jums, kolēģi, ir skaidrs, ka šeit, šajā telpā, kopā ar ministru atrodas zilonis, un tas zilonis būtu jānosauc vārdā. Nē, tas nav Juris Pūce (viņš gan arī kaut kur ir izgājis). Tās ir azartspēles!

Ja jums nešķiet normāli, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem Rīgas un valsts attīstībai izšķirīgus lēmumus azartspēļu lobiju interesēs, tad aicinu atbalstīt ministra demisiju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu šis viss ir tikai un vienīgi par azartspēlēm. Par azartspēlēm.  Ir daži, kas grib aizliegt, un ir daži, kas negrib aizliegt. Un, tā tēlaini runājot, var teikt: skolas direktors jau savu skolnieku Pleša kungu bija izsaucis uz pārrunām, tas varbūt dabūja kādu piezīmi dienasgrāmatā, bet... Viņam tas bija pavisam vienkārši - šo jautājumu atrisināt. (Starpsauciens: “Kurā skolā viņš mācījās?”)

Kā redzam... kas mums ir Rīgas domē... un ko ir izteikusi Rīgas dome...  Rīgas domē ir visas valdībā pārstāvētās partijas.

Linda Ozola ir tik negatīvi izteikusies par šo Pleša rīkojumu - apturēt... Bet mēs šodien neredzam, ka Lindas Ozolas partijas biedri nāk un aizstāv partijas nostāju. Šis jautājums jau sen ir izlemts. Nekur Plešs netiks padzīts, jo visdrīzāk Jaunā konservatīvā partija atkal laipos un valdības partijas, vadošās partijas, runās pretrunā ar savām... partijām Rīgas domē.

Šis ir teātris, ko mēs atkal te spēlējam, un neredzam patiesību. Gan jau iedzīvotāji to ieraudzīs.

Aicinu atbalstīt ministra demisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam. (Starpsaucieni. Pauze.)

Kolēģi, ja kāds nedzirdēja, - vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Kad Artūrs Toms Plešs stājās ministra amatā, viņa kolēģis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs teica... es neatceros, teica vai rakstīja tviterī... aptuveni šādus vārdus: šis ir vēsturisks notikums - pirmais gadījums, kad brīvajā Latvijas valstī dzimis jaunietis ir kļuvis par Ministru kabineta valdības locekli. Un to atkārtoja vēl arī daudzi citi kolēģi un patiesi priecājās.

Es domāju, ka šodien mēs redzam, ka piedzimt brīvā valstī - tas nav obligāts priekšnosacījums būt brīvam cilvēkam, brīvi domāt, kritiski domāt, rīkoties tā, kā būtu pareizāk un labāk tavai valstij, tavas valsts galvaspilsētai, tās iedzīvotājiem. Piedzimšana brīvā valstī - tā nav garantija, ka tu tā rīkosies. Varbūt dažreiz pat ir otrādi - ka tie, kuri zina, kas ir nebrīva valsts, un vismaz kādu laiku savas dzīves ir pavadījuši tajā, ļoti novērtē brīvas valsts vērtību kā tādu un spēj, kā saka, to likt augstu savās prioritātēs.

Vēl vairāk. Es domāju, ka patiesībā... Es atļaušos teikt, ka viņš ir jauns cilvēks; ka šis jaunais cilvēks, kurš ir nokļuvis ministra amatā, diezgan labi simbolizē... kā saka, ir kā tāds marķieris tām problēmām, kuras mums ir jaunatnes izglītībā, audzināšanā un citur. Un simbolizē arī to, kādiem riskiem ir pakļauta mūsu jaunatne un ar ko tā mēdz “sasirgt”. Arī to, ar kādām atkarībām mēs sastopamies un par ko mēs... uztraucamies par mūsu jaunatni.

Konkrētajā gadījumā ir runa par atkarību no azartspēlēm. Labā ziņa ir, ka atkarību no azartspēlēm var ārstēt. Var ārstēt, tas nav viegli; tā ir ļoti nopietna atkarība, bet tā ir ārstējama. Un, tāpat kā ar jebkuru atkarību, pirmais solis uz ārstēšanos ir atzīt savu atkarību un tad patiesi vēlēties ar to tikt galā.

Es redzu, ka Artūrs Toms Plešs nav vēl sapratis... Jauns cilvēks... Protams, labāk ātrāk nekā pēc divdesmit gadiem, bet... Mūsu, visu pārējo, kuri to saprot, pienākums ir neklusēt. Pienākums ir palīdzēt jauniem cilvēkiem tikt galā ar atkarībām. Mums šodien ir iespēja Artūru Tomu Plešu palaist rehabilitācijā, brīvdienās - pārdomāt un sākt tikt ar sevi galā. Ja mēs to nedarām, mēs esam līdzatbildīgi, mēs it kā iedodam vēl vienu devu - tā vietā, lai no tās atturētu. Tā ir milzīga mūsu atbildība.

Labi, pietiks par jauniešiem un Artūru Tomu Plešu. Par mums pašiem. Lai cik traģiska būtu atkarība no azartspēlēm, tā, manuprāt, ir mazāk nopietna nekā atkarība no varas, jo tie, kas šodien balsos par Artūra Toma Pleša palikšanu amatā un tātad balsos pret Rīgas attīstību, patiesībā ir atkarīgi no varas, no varas azartspēles, - tās koalīcijas vai kādas citas azartspēles, ja kāds ne no koalīcijas to atbalstīs. Varas azartspēles, kur ir drošas likmes.

Tā ka - nu padomāsim par to! - tā pat nav atkarība no varas, tā ir atkarība no beņķa. Atkarība no beņķa, kurā koalīcija ir iesēdusies un pie kura turas ar visiem spēkiem. Jūs visi ļoti skaidri to redzat un saprotat; šodien daudzas runas par to ir bijušas. Jūs ļoti labi saprotat, ka ne jau pat azartspēles bija galvenais Rīgas plāna apturēšanā. Galvenais - viss cits, ko es šeit teicu...

Starp citu, tajā brīdī, kad varonīgi te tika atlaista Rīgas dome (nākamā - vēlēta uz pieciem gadiem), es teicu, ka basketbolā... Mārtiņš varbūt atceras, ko es teicu, - ka ir tāda situācija basketbolā, ka tu tik daudz spēka ieguldi caurgājienā, ka metienam nesanāk. Un tas ir tieši tas, kas notika: Attīstībai/Par! ieguldīja domes atlaišanā tik daudz spēka, ka neizbēgami viņus... pazaudēja (Starpsauciens.)... pat ne... tehniski - uzvarēja. Vēl viena Pirra uzvara.

Un tagad tā ir atriebība Mārtiņam Staķim par to, kas būs tiem, kas neklausa Edgaram Jaunupam. Tas ir tieši tas. Azartspēļu sadaļa tur ir liela, bet tā nav vienīgā. Mēs to visu skaidri saprotam.

Tā ka padomāsim (ja šobrīd zālē kāds vēl domā), kā balsot - vai par beņķi vai par varu, vai par Edgaru Jaunupu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Klausītāji, skatītāji! Es esmu viens no tiem, kuri šajā Saeimā ienāca ne no sākuma. Saeimā es nonācu no... pašvaldībām.

Vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā cienījamā Aivara Geidāna virsvadībā mēs izskatījām jautājumu, kas attiecas uz pašvaldībām un pašvaldību pārraudzību dažādās jomās.

Un pirmais aspekts, kam es gribētu pieskarties, ir tas, ka Pleša kungs ir jauns cilvēks, kuram elektroniskās lietas un tēls elektroniskajā vidē ir ļoti svarīgs. Es uzdevu vienkāršu jautājumu: kas notiek ar Latvijas tēlu elektroniskajā vidē, ko mēs saucam par Latvija.lv? No atbildīgajiem cilvēkiem es saņēmu atbildi, ka “virpas griežas, skursteņi kūp - mēs joprojām strādājam”. Šo tekstu es dzirdēju jau pirms pāris gadiem, tikko biju ienācis Saeimā.

Ko mēs varam domāt un kā varam lepoties par valsti, kuras digitālā seja atgādina citu ķermeņa daļu? Ja cilvēks šajā digitālajā “ķermeņa daļā” grib atrast, noskaidrot, pieņemsim, savas pensijas apmēru, tad ir jābūt vismaz vidējām zināšanām IT jomā, šajās tehnoloģijās.

Un tā mēs varam teikt ne tikai par pensijas apmēra atrašanu. Attiecībā uz visiem šiem pakalpojumiem, kuri, kā mēs esam deklarējuši, būtu jāsniedz iedzīvotājiem pēc iespējas... maksimāli elektroniski, nekas nav gājis uz priekšu.

Bija obligāts noteikums visām pašvaldībām pieslēgties pie elektroniskajām oficiālajām e-adresēm. Tas nav izdarīts. Arī uzņēmēji ļoti vāji izmanto, jo funkcionalitāte, kā izrādījās vakar arī komisijas atbildē, ir stipri dīvaina un nav izstrādāta līdz galam. Šādi mēs gribam pārliecināt iedzīvotājus, ka digitālā vidē mēs visu varam sasniegt, mēs ar visu varam tikt galā. Diemžēl tā nav. Joprojām, arī pēc izslavētās administratīvi teritoriālās reformas, kur mums pat cienījamais Pūces kungs pirms tās ieviešanas braukāja riņķī pa pašvaldībām un stāstīja pasaku pasakas, kas tik viss nebūs. Tā arī ir. Nekā nav.

Solīja, ka būs administratīvo resursu samazinājums. Nesanāca. Kantoris kā pilns, tā pilns. Solīja, ka būs vienlīdzīgi apstākļi gan centriem, gan reģioniem. Atkal garām. Šobrīd reģionu bijušajās mazajās pašvaldībās vienādas slodzes darbiniekiem algas atšķiras. Kur te ir tā vienādība?

Te gribas domāt, ka pie šī galvenā plāna izstrādes ir bijis klāt viens no cilvēkiem, kas šobrīd pārtiek no šo cilvēku atnestās... no reģionu cilvēku atnestās naudiņas, un tas ir cienījamais Rungaiņa kungs (pārvalda arī “Depo” veikalu tīklu), kurš vienmēr ir uzskatījis, ka laukos, kas nav pilsētas robežās, būtu jāaug zaļai zālei, kokiem un jādzīvo zvēriem un ka cilvēkiem šajās vietās nav jādzīvo, jo cilvēkiem jādzīvo pilsētās, jābauda pilsētas labumi. Tur būs viss, šokolāde, viss būs kārtībā, sabiedriskais transports tad, kad gribas. Bet latviešu tauta diemžēl ir spītīga. Un tā negrib nākt uz pilsētu un izbaudīt Rungaiņa kunga uzzīmēto.

Tomēr ir lietas, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā. Un, ja tā joprojām turpina ignorēt iedzīvotāju vēlmes un neredz, ka jau šobrīd tiek nodarīts pāri ar to, ka nav normāli pieejama elektroniskā saskare ar valsts pārvaldi - tā attālinās, jo administratīvie resursi tiek koncentrēti lielākajos centros. Netiek domāts par to, ka valsts ar saviem pakalpojumiem piebrauc pie katra cilvēka, bet katram cilvēkam arvien tālāk jābrauc pēc pakalpojuma kaut kur pie centra tuvāk. Šīs problēmas diemžēl no ministrijas puses netiek risinātas.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, ka matrozis vai... Matrozis šajā gadījumā viņš ir valdībā, bet viņš ir kuģa kapteinis savā ministrijā. Domāju, ka laiks ir nomainīt kapteini ministrijai. Es piekrītu kolēģiem, ka varbūt Pleša kungam jāiet kādā rehabilitācijā, jāatpūšas no smagā darba, jārestartējas un varbūt uz nākamajām vēlēšanām jāstartē ar jauniem spēkiem.

Es aicinu neatbalstīt Pleša kunga turpmāko atrašanos amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Sveicināti, ministra kungs! Kāpēc es šodien balsošu “pret”? Pieci mēneši un 23 dienas līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pieci mēneši un 23 dienas... Ir viens, kolēģi, piekrist amatam, aiziet, atstāt aiz sevis mēslus, un to izdarīt nav tik grūti. Grūti ir aiz sevis saslaucīt. Grūti ir izlabot savas kļūdas un izdarīt tā, kā vajadzētu izdarīt. Mūsu Satversmē Valsts prezidentam gadu līdz sava termiņa beigām nav dotas tiesības atlaist Saeimu. Piecos mēnešos un 23 dienās, ministra kungs, ir iespēja izdarīt ļoti daudz svarīgu lietu, ko vēl vajag izdarīt.

Pirmkārt, bērnudārzi. Kad es vēl biju Izglītības un zinātnes ministrijā, ministra kungs, mēs 2019. gadā vienojāmies par tādu būtisku lietu - bērnudārzu rindas... uztaisīt vienoto reģistru, kur mēs redzam bērnudārzu rindas, lai nebūtu pārklāšanās vairākos reģionos. Ir tūlīt jau 2022. gads pusē, šīs bērnudārzu rindas nav savestas... šis vienotais reģistrs nav, citās pašvaldībās mums ir pierakstīts vairāk bērnu, nekā ir patiesībā, citos bērnudārzos rindas ir piecas reizes garākas, nekā tās ir patiesībā. Šobrīd tas ir īpaši svarīgi, tāpēc ka arī ukraiņu bērniem nav, kur mācīties. Viena lieta, ko tiešām vajag saslaucīt, ko vajag paveikt - sakārtot bērnudārzu rindas, jūsu atbildības jomu.

Otrkārt, administratīvi teritoriālā reforma. Nevar nenovērtēt to, kas ir izdarīts. Par to “Attīstībai/Par!” kolēģiem es saku - paldies, administratīvi teritoriālā reforma ir pieņemta. Tomēr darbs pie tās turpinās, un darbam pie tās ir jāturpinās. Mēs arī esam runājuši, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijā vēl par to runāsim, bet viens no būtiskākajiem administratīvi teritoriālās reformas principiem un mērķiem bija mazināt administratīvo aparātu.

No dažādām pašvaldībām nāk ziņas, ka administratīvais aparāts paliek lielāks, nevis samazinās. Tātad to ir iespējams izlabot. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu svarīgi pasekot līdzi (un maijā mēs noteikti runāsim komisijā), lai pašvaldībās šis administratīvais aparāts... ar lielākām pašvaldībām... tiek mazināts.

Treškārt, kolēģi un ministra kungs! IT centralizācija. Te mēs esam runājuši ļoti daudz atjaunošanās un noturības mehānisma kontekstā. Atjaunošanās un noturības mehānismā, protams, bija sīvas cīņas, teiksim tā. Kur šo naudu, šos divus miljardus, kas, tā teikt, Latvijai nokrita no debesīm, vajadzētu ieguldīt. Viena no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm bija ieguldīt to valsts sistēmu digitalizācijā. Ap 200 miljoniem eiro no šīs divu miljardu paketes tika piešķirts valsts sistēmu digitalizācijai. Tie kolēģi, kuri ir skatījušies DESI indeksu, tātad indeksu, kurš parāda dažādu digitalizācijas jomu spēcīgumu valstī, droši vien labi zina, ka Latvijā viena joma, kur mēs esam reāli spēcīgi, ir valsts sistēmu digitalizācija. Mēs esam Top 5 Eiropā - kā viena no vislabāk digitalizētajām valsts pārvaldēm, kamēr tādās lietās kā cilvēkresursu digitālās prasmes mēs esam pirmspēdējie. Iespēja šeit Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resursus... pārdomāt un pārcelt.

Rīgas attīstības plāns. Ministrs to nav apstiprinājis. Te izskan dažādas domas un spekulācijas, kāpēc nav apstiprināts. Ministra kungs, jums ir iespēja izlabot to, kam jūs nepiekrītat, un apstiprināt šo plānu tuvākajos mēnešos. Es domāju, ka mēs arī kā koalīcija to sagaidām un ceram tiešām to redzēt.

Un visbeidzot. Opozīcija! Par azartspēlēm te runājat un peļat ministru. Kur jūs bijāt, kad bija jāatbalsta Konservatīvo likumprojekts, kas samazina azartspēļu ietekmi? SASKAŅA, kur jūs bijāt? Balsojāt “pret”? (Starpsauciens.) Kāpēc jūs tagad pārmetat ministram, ja jūs paši neatbalstāt azartspēļu samazināšanu? (Dep. J. Urbanoviča starpsauciens.) Kas notiek? Jābūt kaut kādai konsekvencei, kaut kādai konsekvencei jābūt! Urbanoviča kungs, prieks, ka jūs beidzot esat ieradies uz sēdi. Tas arī ir patīkami - redzēt kādreiz dzīvē. (Starpsaucieni.)

Tātad noslēdzot man jāsaka - dosim ministram vēl vienu iespēju! Arī es, tāpat kā ministrs, esmu jauns cilvēks, arī es esmu pieļāvis kļūdas. Dosim ministram iespēju piecus mēnešus un 23 dienas minētās kļūdas uzlabot... šīs kļūdas mainīt un izcili pabeigt savu amatu.

Paldies. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es ļoti respektēju Saeimas opozīcijas vietu un lomu - kontrolēt valdības darbu, piedāvāt alternatīvas rīcībai. Demokrātija funkcionē, ja pastāv viedokļu plurālisms un ideju konkurence, tāpēc es arī respektēju tiesības rosināt ministra demisiju.

Taču šajā reizē vismaz man ir skaidrs, ka kolēģu no ZZS motīvs demisijas pieprasījumam nav saistīts ne ar valdības darba kontroli, ne ar alternatīvu piedāvāšanu. Tas ir primāri politiski motivēts. Kā saka, pārbaudīt valdību veidojošo koalīciju uz noturību. Normāls politisks gājiens miera laikos. Vai šis brīdis tam ir piemērots, man gan par to ir lielas šaubas, bet tas lai paliek uz demisijas ierosinātāju sirdsapziņas.

Šodienas debates parāda to, ka daži likumi Saeimas darbā paliek nemainīgi. Tas, ka kādam īstenībā nav, ko teikt, nekad nav kavējis uzkāpt tribīnē un runāt. (Smiekli. Aplausi.) Šī iemesla pēc es plānoju izteikties ļoti īsi.

Artūrs Toms Plešs strādā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru jau apmēram pusotru gadu, nedaudz mazāk kā pusotru gadu. Ministrs par paveikto šajā periodā jau ir detalizēti vairākkārt informējis publiskajā telpā, arī šodien no Saeimas tribīnes.

Es ar to, ko Pleša kungs ir paveicis, lepojos. Es esmu pārliecināts, ka ministrs Plešs arī turpmāk savā darbā valdībā būs lietderīgs, valsts interesēm un vajadzībām atbilstošs, tiesisks un demokrātisks.

Aicinu demisiju noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man tik viena neliela replika, Reini, uz tevis teikto. Tu par konsekvenci kādam teici. Kurš par azartspēlēm mums šeit visskaļāk runā un šodien atbalstīs galveno lobiju? Tieši tā, bet no šīs dienas pieci mēneši un 23 dienas, Reini, ir uz jūsu pleciem, jūsu atbildība, vairs ne Artūra Toma Pleša.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim iesniedzēju vārdā otro reizi. (Starpsaucieni.)

V. Valainis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šīs bija ļoti plašas debates. Un paldies ministram, ka ieradās un - visu cieņu - aizstāvēja savu ministriju, savu viedokli. Tomēr dažas lietas, ko es vēlētos pieminēt, ko ministrs savā ziņā neizprata no mums kā demisijas iesniedzējiem.

Ministrs ļoti precīzi minēja to, ka viņš aizstāv likumu un ka tā ir viņa galvenā principa lieta, un ka viņš nesaprot, kāpēc viņam to pārmet. Es ministram pārmetu nevis to, ka viņš ievēro likumu, bet to, ka viņš neievēro likumu, viņam dotos mandātus, kas viņam ir, lai novērstu preventīvi šādu rīcību. Tā vietā mēs redzējām (un šodienas debates arī parāda to, ka ne mēs vienīgie to redzam), ka šeit tomēr ir bijusi ļoti šauras nišas interešu pārstāvniecība, nevis domas par attīstību.

Pūces kungs tikko kā minēja, vai tiešām ir īstā vieta un īstais laiks šodien demisijai, bet es Pūces kungam jautāšu pretī - vai tiešām šodien un tieši tagad bija īstā vieta apturēt Rīgas attīstības galveno plānošanas dokumentu, iesaldēt Rīgas attīstību uz vairākiem gadiem? Vai tiešām šodien bija tas brīdis, kad tas ir jādara? Vai tiešām šodien jāpienāk tai dienai, kad mums būs jāvēro, vai Satversmes tiesa ieviesīs korekcijas šajā jautājumā vai ne? Neizbēgami tas tiks skatīts, tam būs konsekvences jebkurā gadījumā.

JKP politiķi šodien minēja... jā, pieci mēneši un 23 dienas. Es jums teikšu tā - vai jūs man šodien prasāt, kāda ir alternatīva? Es jums varu piedāvāt alternatīvu - pieci mēneši un 23 dienas ir tieši tik ilgs laiks, kad šī ministrija varētu perfekti, izcili strādāt bez ministra.

Šīs valdības laikā... šīs valdības laikā vispareizākie lēmumi un vispragmatiskākais darbs no šīs ministrijas bija tieši tajā laikā, kad Pūce bija demisionējis un Pleša kungs vēl nebija stājies amatā. Tie bija laiki, kad tiešām šī ministrija strādāja saprotami, bez kaut kādiem aplamiem politiskiem uzstādījumiem, bez azartspēļu lobistu interešu pārstāvniecības. Viņi strādāja tā, kā ministrijai būtu jāstrādā.

Šodien no šīs tribīnes mēs dzirdējām Pleša kunga aizstāvībā arī to, ka, ja es pareizi sapratu, tad Jaunā VIENOTĪBA un Finanšu ministrija arī ir līdzatbildīgas pie tā, ka Rīgā netika apstiprināts teritorijas attīstības plānošanas dokuments, jo, redz, no Finanšu ministrijas esot bijis galvenais atzinums, kāpēc šo dokumentu nedrīkst apstiprināt.

Kolēģi, visas šīs debates un arī ministra aizstāvības runa parāda tikai to, ka tik tiešām viņš nāk no liberālas partijas, viņš aizstāv liberālas intereses, cīnīsies par katru darbavietu neatkarīgi, kādu postu tā nodara. Viņš cīnīsies par principu, kāds arī ir...  Šobrīd es vēroju, ka šajā liberālajā politikā princips viens - izdzīvo stiprākais, koncentrēsim visu centrā, apvienosim, taisīsim lielākus... Jūs jau sakāt - administratīvi teritoriālajā reformā būs baigi plašie ieguvumi, bet jūs diemžēl neredzat to, ko es redzu.

Es redzu novados cilvēkus, kuri pēc šīs reformas neredz ieguvumus. Viņi redz lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Viņi redz to, ka viņiem vairs nav brīvpusdienu, ka samazinās sociālie pabalsti. Ka pašvaldībās neatkarīgi no tā, kas tās pārvalda, vai tā ir Jaunā VIENOTĪBA, vai tā ir Nacionālā apvienība, vienalga, kurā pašvaldībā, vai tā ir “Saskaņa” vai ZZS - nav starpības -, visās pieaug administratīvie izdevumi. Tas ir tikai tāpēc, ka tā reforma tika dzīta cauri Saeimai, tikai tāpēc!

Netika nedz pārdomāts, nedz izdomāts, kādā veidā risināt iedzīvotāju pārstāvniecības jautājumus, un šodien mēs brīnāmies par to, ka pieaug administratīvās izmaksas. Tās pieaugs vēl vairāk, jo nav, nav ministram risinājuma, kā šo jautājumu risināt. Tas ir tas, kā es redzu šo administratīvi teritoriālo reformu ar visiem tiem mīnusiem, kas tai seko līdzi.

Arī par depozīta sistēmu. Var jau priecāties... un, jā, ir vesela industrija, kas šobrīd sit plaukstas un saka - jā, pareizi, paldies! Bet tai pašā laikā ministrs nereaģēja uz to, ko mēs norādījām, ka ir vesela virkne, kas no tā cieš... no tā cieš vesela virkne. Tie ir mazie, vismazāk aizsargātie veikalnieki (reģionos), kas cīnās par savu pastāvēšanu, cīnās, lai viņiem būtu iespēja strādāt vēl, un katrs administratīvais slogs, ko mēs viņiem uzliekam... Un šis ir administratīvais slogs, tas viņiem ir uzlikts ar likumu, patīk jums tas vai ne. Parunājiet ar viņiem, parunājiet ar šiem veikalniekiem, ko viņi jums stāsta. (Starpsauciens.) Acīmredzot tā augstprātība, kas ir Saeimā šobrīd, kad it kā cilvēki ir runājuši, uzklausījuši, bet tam neseko nekāda rīcība (Starpsauciens.)...

Kolēģi! Manuprāt, ministra demisija ir vietā, laikā. Un lai šī ministrija līdz vēlēšanām strādā bez ministra! Pieci mēneši paies ātri. Tādā veidā mēs nodrošināsim to, ka tiek izdarīts mazāk ļaunuma Latvijas sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi. (Starpsauciens.)

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jaunā konservatīvā partija nevar nereaģēt uz jūsu teikto. (Starpsauciens.) Ne jaunā, labi - vecā, ja jums tā labāk patīk.

Kolēģi, es atceros, kā, šim parlamentam sākoties, jūs šeit runājāt par čempioniem no šīs tribīnes. Ne reizi vien jūs pieminējāt vārdu “čempioni”. Kolēģi, es jums iesaku - ieskatieties spogulī, azartspēļu pretinieki, aizstāvji, un uzdodiet sev jautājumu: vai jūs azartspēļu lobijā neesat nu jau pārspējuši Artūru Tomu Plešu un viņa pārstāvēto partiju Attīstībai/Par!, runājot vienu, bet darot pilnīgi ko citu?

Pūces kungs! Par sirdsapziņu. Tiešām, lai sirdsapziņa paliek pie jums, mēs labi zinām (Dep. J. Pūce: “Viņa ir laba.”) jūsu sirdsapziņu - laba sirdsapziņa.

Un visbeidzot es arī gribētu izteikt līdzjūtību. Es gribētu izteikt līdzjūtību vides nevalstiskajām organizācijām. Es gribētu izteikt līdzjūtību rīdziniekiem. Es gribētu izteikt līdzjūtību tiem, kas plānoja attīstību mūsu galvaspilsētā. Es gribu izteikt līdzjūtību tām ģimenēm, kuras posta azartspēļu elle. Tie ir vēl nepilni seši mēneši, kas ir jāpacieš, mēs nevaram atbrīvot šodien, jo mēs redzam, ka šodien šeit nekas šajā jomā nemainīsies.

Kolēģi, es aicinu - šis ir pēdējais brīdis, kad mēs varam saprast, mēs varam mainīt šo. Mēs varam gan padarīt dzīvi labāku rīdziniekiem, gan pieļaut ļoti augstu varbūtību, ka būs mazāk izpostītu ģimeņu, nelaimīgu ģimeņu, kuras cieš no azartspēļu atkarības.

Kolēģi! Mūsu reģiona attīstība ir pilnīgi apstājusies. Ir nevis attīstība, bet regress. Mums ir iespēja šeit šodien, faktiski tūdaļ, šo kļūdu labot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai iesniedzēji vēlas vēl ko teikt pirms balsojuma? (Starpsauciens: “Nē.”) Paldies. Daudz jau arī tika teikts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 49, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir noraidīts. (Aplausi.)

Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ilgas Neimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 30. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ilgas Neimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 1. maiju atbrīvot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Ilgu Neimani no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ilgas Neimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Māris Možvillo, Karina Sprūde un Ramona Petraviča lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, nodošana komisijām.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. (Starpsauciens.)

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! (Zālē troksnis. Pauze.) Izpriecājāties, ja, visi? Labi. Jūs esat atgriezuši atpakaļ Saeimā deputātus, mani - visbīstamāko deputātu acīmredzot... un arī atgriezuši trīs pašvaldības deputātus atpakaļ darbā. Grūti pateikt, vai tā bija vienkārši jūsu pašu vēlme izvairīties no kaut kādas balstvakcinācijas vai vēl kā cita, vai arī jūs tomēr sapratāt, ka tik ilgi pārkāpt Satversmi jūs nespējat.

To, ka pārkāpums, protams, ir noticis, mēs pierādīsim, bet jautājums ir par to, kas notiek šobrīd. Šobrīd, kad visiem Saeimas deputātiem ir tiesības neatkarīgi no sertifikāta esamības turpināt savu darbu, tieši tāpat kā pašvaldības deputātiem, joprojām ir tādi cilvēki, kuri pat šajās dienās, kad pats veselības ministrs saka, ka pandēmija ir uzvarēta, turpina tikt atstādināti, piemēram, pēc ilgas slimošanas vai turpina tikt atlaisti no darba. Viņi saņem uzteikumus, pamatojoties uz kovida likumu, uz tiem pašiem pantiem, par kuriem jūs esat noteikti aizmirsuši. Un šie panti ir tie paši, kas ieviesa milzīgu haosu darba tiesiskajās attiecībās, ar kurām man bija tas gods strādāt visu šo laiku, kamēr jūs mani atstādinājāt, jo man bija ļoti daudz cilvēku, kuri lūdza palīdzību un kuriem mēs palīdzējām visi kopā - liela juristu komanda.

Šis haoss, kuru jūs esat radījuši ar šiem likuma pantiem, lielai neskaidrībai ir pakļāvis gan darba devējus, gan darbiniekus. Darba devējs šajā gadījumā bija starp diviem... joprojām atrodas starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses ir darba tiesiskās attiecības, Darba likums, kas ir jāievēro, no otras puses ir šis valdības spiediens, kur nav saprotams, vai tas ir jau beidzies vai joprojām darba devējam ir vai nav jāievēro noteikumi par sertifikāta esamību vai neesamību. Šis juceklis joprojām turpina iejaukties darba tiesiskajās attiecībās, un daži darba devēji īsti nesaprot, vai viņiem ir jāatstāj tas cilvēks darbā vai jāatlaiž. Tas, kādā veidā tiek sastādīti visi šie uzteikumi, kādā veidā tiek sastādīti rīkojumi par atstādināšanu, pēc tam atsauksies ļoti ilgās tiesvedībās, un cietīs gan darba devējs, kurš būs spiests maksāt kompensāciju, gan darbinieki, kuri joprojām cīnās par to, lai saņemtu kompensāciju par nelikumīgu atstādināšanu un arī uzteikumiem.

Kolēģi, tiešām ir pienācis laiks izbeigt cilvēku dalīšanu un izbeigt šo jucekli darba tiesiskajās attiecībās, laiks atteikties no šiem diviem pantiem, kuri joprojām turpina dalīt cilvēkus. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un atteikties no šī piespiedu mehānisma, kurš darba devējiem joprojām, daudziem darba devējiem, tostarp arī skolotājiem, tostarp arī mediķiem, tostarp arī ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem... kuri turpina saņemt šos rīkojumus.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsaucieni: “Balsojam!”) likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi deputātu Mārtiņa Šteina, Jura Pūces, Ainara Latkovska, Krišjāņa Feldmana un Raivja Dzintara parakstīto likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”.

Likuma mērķis ir vērst Latvijas sabiedrības uzmanību uz Krievijas Federācijas uzsākto militāro agresiju Ukrainas teritorijā un solidarizēties ar Ukrainas tautu cīņā par Ukrainas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. Ar šo likumu 2022. gada 9. maijs visā Latvijas teritorijā tiek noteikts par Ukrainas upuru piemiņas dienu, godinot pret Ukrainu uzsāktās Krievijas Federācijas militārajā agresijā cietušos un bojā gājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas.

Šobrīd runa ir tikai par šī gada maiju. Paredzēts, ka piemiņas dienā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) vai personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto Latvijas valsts karogs sēru noformējumā, bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas līdzās Latvijas valsts karogam sēru noformējumā jānovieto Ukrainas karogs.

Tāpat paredzēts, ka piemiņas dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskas izklaides un svētku pasākumus nerīko. Pašvaldības neizsniedz atļauju publisku pasākumu rīkošanai tās administratīvajā teritorijā piemiņas dienā. Pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumu, ja attiecīgās sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst piemiņas dienas raksturam.

Paredzēts, ka šis likums zaudē spēku 2022. gada 11. maijā.

Likumprojekts šā gada 7. aprīlī tika izskatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un komisija atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā divos lasījumos.

Līdz ar to aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir lūgts atzīt likumprojektu par steidzamu. Deputāti ir pieteikušies runāt par steidzamību? (Starpsauciens: “Nē!”) Nē, neviens nevēlas runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Domāju, ka mēs neviens neapšaubām tos labos nodomus un gribu, kas autoriem bija, iesniedzot šo likumprojektu. Tai pašā laikā - iesniedzēji, vai jūs padomājāt arī no otras puses par to dienu? Tā otra puse - vai Ukrainas tauta ir pelnījusi, ka dienā, kas visā Latvijā asociējas... un ko mēs pilnīgi noteikti ne tikai vēlamies, bet mēs arī... tas ir aizgājis uz neatgriešanos - častuškas, šņabis, svētki... Vai ukraiņu tauta...? Un visa tā emocionālā runa, ar ko mēs šodien sākām šo sēdi... Viņiem kāds ir prasījis, vai viņi grib šādā dienā...?

Es esmu pārliecināts un pat nevis pārliecināts, bet zinu, ka mēs tiekam galā arī ar esošajiem instrumentiem... un nebūs šogad tur častuškas un kaut kas vairāk, tur būs nodrošināta drošība. Vai viņi ir gatavi, ka šajā dienā mēs pieminēsim tos, kas atdevuši savas dzīvības, pieminēsim tos, kuri krituši? Un karš - tam vēl gals un beigas nav redzamas. Tāpēc es jau komisijā teicu... bet es saprotu vienu - jūs esat iesnieguši un šobrīd vairs nevar “nokāpt nost” no tā. Mans aicinājums - noteikt citu dienu, jo tas nemaz nebūtu slikti; un nevis vienu gadu, bet pastāvīgi, lai kritušie tiktu pieminēti, Ukrainas svētajā karā kritušie tiktu pieminēti. Bet ne šajā dienā un ne šogad tādā veidā - tikai tāpēc, lai... jo kāds ir atradis vēl kādu papildu instrumentu.

Tā ka - Dievs, svētī Ukrainu! Bet apdomāsim, ko mēs darām. Un atdodam komisijai atpakaļ, pasakām normālu dienu, kurā tad arī pieminēsim, nevis tagad nomainīsim tās izrīcības, kas tur notika, ar ukraiņu kritušo karavīru pieminēšanu. Mēs citādi tiksim galā ar šo pieminekli. Un tam nav vairs atlicis ilgs mūžs, bet ne šādā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mums noteikti vajadzētu noteikt īpašu dienu Ukrainas upuru piemiņai, bet ne šādā veidā. Tik tālu es piekrītu Kučinska kungam, kaut gan citiem viņa argumentiem es piekrist nevaru. Man ir trīs galvenie apsvērumi, kāpēc es nevaru atbalstīt šo likumprojektu tieši šādā veidā, bez grozījumiem.

Pirmkārt, ja jūs gribat aizliegt 9. maija atzīmēšanu, dariet to tieši. Ja jūs esat pārliecināti, ka jūs varat aizstāvēt šādu pulcēšanās brīvības ierobežošanu Satversmes tiesā, starptautiskajās tiesās, dariet to. Bet šajā situācijā, man šķiet, Ukrainas cilvēku traģēdija vienkārši tiek ciniski izmantota, lai panāktu kaut kādus iekšpolitiskus mērķus. Un tur karš vēl turpinās un cilvēki joprojām iet bojā. Nesaistīsim šo lielo, milzīgo traģēdiju ar mūsu iekšējām politiskajām kaislībām un tā tālāk.

Otrkārt. Man galīgi nepatīk, ka šis likumprojekts faktiski pilnībā atspoguļo Putina naratīvu vai vēstījumu (kā tagad ieteikts teikt latviski) - tās ir mūsdienu Krievijas idejas, ka šībrīža agresija pret Ukrainu ir slavenas uzvaras pret nacismu turpinājums, ka šie divi notikumi ir pilnīgi saistīti. Un šī likumprojekta iesniedzēji atbalsta to pašu vēstījumu.

Piedodiet, kolēģi, es tam galīgi nevaru piekrist, jo uzvara pret nacismu ir pilnīgi atsevišķs notikums, kas ir vērtējams pilnīgi savādāk. Tā bija ne tikai Staļina PSRS uzvara, bet arī visu sabiedroto, pasaules demokrātijas uzvara pār nacisma ļaunumu. Tas, ka mūsdienu Krievija pilnīgi izkropļo šo jēdzienu un pārvērš to kaut kādās pilnīgi pretējās idejās, nekādā gadījumā neattaisno iespēju, ka mēs darīsim to pašu. Mums jānodala šīsdienas agresija pret Ukrainu no uzvaras pret nacismu.

Un trešais. Tīri praktiski. Gods kam gods, līdz šim “Par!” nekad neizcēlās ar kādām provokācijām, bet šādu priekšlikumu nekā savādāk kā par apzinātu provokāciju nosaukt nevaru. Piedodiet. Padomājiet, kā cilvēki, kas grib godināt savu senču uzvaru, kas patiešām uzvarēja nacismu, tie cilvēki, kas nekādā gadījumā neatbalsta agresiju pret Ukrainu, kas tagad piedalās protestos un palīdz Ukrainas bēgļiem, - kā viņi uztvers aizliegumu atcerēties savus senčus, kas uzvarēja nacismu, tādu pašu nacismu, ko šobrīd demonstrē Krievija Ukrainā.

Es domāju, ka tas... Labi, mēs esam parlamentā, es izvēlēšos diplomātisku izteikumu - tas nav gudri, kolēģi.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu, ja šis datums netiks mainīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es ļoti piekrītu tam, ko šajā sakarā teica Māris Kučinskis, es tikai gribēju mazu piebildi. Mēs visi zinām... teikšu tā - mums ir problēmas ar 9. maiju mūsu valstī un sabiedrībā, kas dzīvo mūsu valstī.

Neapsedzam savas problēmas ar Ukrainas karogu, bet risinām tās, lai cik sarežģīti tas būtu! Ukraina neapsedzas ar citas valsts karogu šobrīd, viņi risina savas lietas.

Nopietni. Es uzskatu, ka tā ir vājuma pazīme, nevis kaut kas vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ievai Akuraterei.

I. Akuratere (Konservatīvie).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Ja atveram mūsu latvisko internetu un uzliekam meklētājprogrammā datumu “9. maijs”, mēs lasām: 9. maijs ir Eiropas diena - diena, kurā svinam mieru un vienotību Eiropā.

Mēs esam Eiropas valsts, un mēs vēlamies 9. maijā svinēt savas Latvijas svarīgu notikumu, kad mēs vienojamies ar ukraiņu tautu cīņā pret neokomunismu; mēs esam pret svētkiem, kuri šeit mums ir uzspiesti; mums nav nekāda pienākuma šeit, brīvā Latvijā, svinēt citas valsts - un turklāt naidīgas valsts - svētkus.

Tātad - 9. maijs ir Eiropas diena, miera, vienotības, līdzjūtības un atbalsta diena, un pie tā mēs arī paliekam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai, lūdzu, komisijas vārdā ir kas piebilstams?

D. Rukšāne-Ščipčinska. Jā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Komisija aicina nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdz minēto likumprojektu izskatīt un pieņemt Saeimā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi...? Tātad... ir? Ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? (Starpsauciens: “Jā.”) Ir iebildumi. (Starpsaucieni.)

Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15 minūtes. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 7. aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums - 15 minūtes.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Edgaram Tavaram. Ieslēdziet mikrofonu Edgaram Tavaram!

E. Tavars (ZZS). Mums ir priekšlikums - 30 minūtes.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums - 30 minūtes.

Vispirms balsosim par ilgāko termiņu - 30 minūtes.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu, ka termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” - 30 minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

Tātad spēkā paliek, ka 15 minūtes - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 7. aprīļa pulksten 15.05. (Starpsauciens: “… 03!”) Līdz pulksten 15.05. Un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 7. aprīlī. (Starpsauciens.)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Informēju, ka šodien Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 1418/Lp13) pirms pirmā lasījuma.

Likumprojektu Saeimā iesniedza Jauno konservatīvo frakcijas deputāti, lai likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” saskaņotu ar 2022. gada 31. martā Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kuri nosaka aizliegumu izmantot publiskos pasākumos militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums nosaka publisku pasākumu norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā.

Savukārt likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” nosaka sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas nosacījumus, tiesiskos pamatus, organizatoriskos pienākumus un personu tiesības un pienākumus sapulču, gājienu un piketu rīkošanai.

Lai salāgotu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma normas ar likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteikto regulējumu, ir nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

Likumprojekta mērķis, nosakot likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” tādus pašus ierobežojumus, kādi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikti attiecībā uz sapulču, gājienu un piketu organizēšanu, ir nepieciešamība aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un ierobežot tādas ideoloģijas izpausmes, kas ir uzskatāmas par draudu Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai iekārtai un drošībai. Ņemot vērā Krievijas ekspansiju Ukrainā un Krievijas īstenoto totalitāro ideoloģiju attiecībā uz bijušajām PSRS republikām, Latvijai ir pamats saskatīt reālu apdraudējumu tās demokrātiskajai iekārtai un drošībai.

Turklāt šādā veidā Latvija pauž savu solidāro attieksmi attiecībā uz Ukrainu, parāda savu nostāju pret Krievijas īstenoto agresiju, aizstāv Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību un vēršas pret kara propagandu, vardarbību, nacisma un komunisma ideoloģiju, neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju un šādu faktu un procesu slavināšanu.

Juridiskā komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Butāns. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šodiena, divas stundas (tas ir no šī brīža), - tas ir pulksten 16.53.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

J. Butāns. Likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - Saeimas 21. aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Labi. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 7. aprīlis, līdz pulksten 16.55. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 21. aprīlī. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - deputātu Znotiņa un Mednes priekšlikums. Priekšlikums paredz ieviest pantu “Atlīdzība Ukrainas civiliedzīvotājus uzņemošajām Latvijas mājsaimniecībām”.

Kā komisijā izskanēja, risinājumi vēl ir jāizvērtē un jāuzlabo. Tāpēc, kā komisijā izskanēja, jau pirmdien sanāks iekšlietu ministres sasaukta attīstības grupa, lai vienotos un tad nākamajos grozījumos iekļautu...

Šodien komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Mednei.

L. Medne (Konservatīvie).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mans un Reiņa Znotiņa priekšlikums paredz tiesības katrai Latvijas mājsaimniecībai, kura uz noteiktu laiku uzņem Ukrainas iedzīvotājus, saņemt atlīdzību 150 eiro apmērā par pirmo vai vienīgo mājsaimniecībā izmitināto personu un 50 eiro mēnesī - par katru nākamo personu.

Priekšlikumā paredzētās atlīdzības mērķis ir samazināt šķēršļus pilnvērtīgai Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanai ģimenēs Latvijā.

Atlīdzības regulējuma centrā ir atsaucības pamudināšana Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanai Latvijas mājsaimniecībās un atbalsta sniegšana, nevis profesionālu pakalpojumu nodrošināšana vai uzņēmējdarbība. Tas ir iemesls, kā dēļ Ministru kabineta 2022. gada 12. marta noteikumos Nr. 168 “Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” paredzētās atlīdzības atšķirīgums... ir šajā finansējumā, kā arī iemesls tam, ka nav noteikts stingrs raksturs... un saturs un pienākumi, kādas konkrētas lietas vajadzētu finansēt.

Vienlaikus Ukrainas iedzīvotājiem ir jābūt informētiem arī par citām iespējām uzturēties Latvijā.

Un par vienu un to pašu mājokli... un viena un tā pati persona var saņemt tikai vienu no minētajiem pakalpojumiem.

Lai novērstu pārapdzīvotības risku un mazinātu negodīgu attieksmi, priekšlikums paredz, ka tiek noteikta finansējuma maksimālā robeža vienam mājoklim, proti, 400 eiro mēnesī par vienu mājokli. Turklāt, lai saņemtu finansējumu, uzņemošajai mājsaimniecībai jānoslēdz vienošanās ar pašvaldību, norādot Ukrainas iedzīvotāju datus un aizņemto platību, kā arī izmitināšanas laiku. Pienākums piecu darbadienu laikā ziņot pašvaldībai par izmitināšanas pārtraukšanu.

Lūdzu atbalstīt manis un deputāta Reiņa Znotiņa sniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ģirģena kungs, jums ar četrām minūtēm pietiktu?

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens. Kolēģi! Šī informācija par šo priekšlikumu man ļoti labi atgādināja to, ko man teica ukraiņu... teiksim tā, cilvēks, kurš ir ieradies Latvijā un šobrīd šeit dzīvo.

Viņa teica: “Jūs, latvieši, mēģiniet ieklausīties sevī, ko jūs visu laiku sakāt! Jums raksturīgs ir tas, ka jūs nevis tagad darāt, pieņemat un izpildāt, bet vienmēr sakāt: vēlāk, vēlāk, pārcelsim... vēlāk. Kad jūs kaut kādu jautājumu gribat risināt, jūs vienmēr sakāt - vēlāk to izdarīsim, rīt, parīt vai aizparīt izdarīsim -, bet nedarāt tagad un tūlīt.”

Un viņa, Ukrainas iedzīvotāja, sacīja: “Mums, ukraiņiem, raksturīgs ir tas, ka, ja mēs izlemjam, mēs tagad un tūlīt to izdarām.”

Un šis jautājums arī... Ja nāk no koalīcijas šāds priekšlikums, tad, es uzskatu, tas jau varētu būt izdiskutēts. Jo tas taču nebūtu pieņemami - nākt ar cipariem, kas ir budžeta ietekmē, un tagad mums vajadzētu par to visu balsot, ja tas nav izdiskutēts. Tātad tam ir jābūt izdiskutētam.

Un es šeit varu atsaukties... Par šo priekšlikumu. Pirms divām nedēļām, ja nemaldos, nācu ar piedāvājumu par PVN samazināšanu tieši mājsaimniecībām, kuras izmitinātu Ukrainas iedzīvotājus. Jūs noraidījāt to visu. Un komisijā nāca arī pārstāvji no valdības, tāpat arī no Saeimas, un runāja par to, ka tāds piedāvājums - ar pabalstiem vai citiem mehānismiem - jau tūlīt, tūlīt, tūlīt būs un būs pieejams mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem. Ir pagājušas vairākas nedēļas, bet nekas nav noticis.

Es pilnībā piekrītu Ukrainas iedzīvotājas teiktajam, ka mēs, latvieši, atliekam arvien tālāk un tālāk savu rīcību.

Un tādēļ es, protams, šobrīd aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un kāpēc mums ir jāgaida nākamā nedēļa? Es šaubos, ka nākamnedēļ tas tiks pieņemts. Nu atbalstīsim tagad!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 1. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Znotiņa un Mednes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam - paziņojumam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ar smaidu sejā... Pulksten 15.10 - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde ZOOM platformā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Inesei Voikai - reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs (Dep. B. Cileviča starpsauciens.), Vjačeslavs Dombrovskis (Dep. J. Pūce: “Cilevičs - rekur!”; dep. B. Cileviča starpsauciens.)... Boriss Cilevičs ir, Vjačeslavs Dombrovskis, Aldis Gobzems, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Andris Skride, Ļubova Švecova un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Palikām pie 2. priekšlikuma.

2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Iekļauj regulējumu par pašvaldību kapitālsabiedrību tiesībām ziedot mantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. - deputātu Znotiņa un Mednes priekšlikums. Ja laikposmā no 2022. gada 1. marta līdz 2022. gada 30. jūnijam bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbinieks, kurš iesaistīts atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir veicis virsstundu darbu vai papildu darbu, tad pašvaldības faktiskos izdevumus, kas saistīti ar virsstundu darbu vai piemaksu par papildu darbu, pilnā apmērā sedz no valsts budžeta programmas līdzekļiem, kā arī paredzētas citas ar šo regulējumu saistītas izmaiņas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Mednei.

L. Medne (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi! Lai nodrošinātu iespējami ātrāku Ukrainas civiliedzīvotāju apkalpošanu pašvaldību sociālajos dienestos, īpaši Rīgas Sociālajā dienestā, un visās bāriņtiesās, pašvaldību sociālie dienesti un bāriņtiesas ir mobilizējušas visus pieejamos resursus.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir ieradušies vairāk nekā 17 tūkstoši personu, situācija nozarē ir kļuvusi kritiska. Pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu darbinieki ir nodarbināti dubultā noslodzē, jo, pirmkārt, ir jāturpina darbs ar jau esošo klientu loku, otrkārt, kā jau minēts, jāapkalpo ļoti liels skaits Ukrainas civiliedzīvotāju.

Pašvaldību sociālie dienesti un bāriņtiesas informē, ka darbinieki, kuri iesaistīti Ukrainas civiliedzīvotāju jautājumu risināšanā, darba dienā strādā vidēji 12 stundas. Darbu sarežģītu padara gan valodas barjera, gan atšķirīgā mentalitāte, tāpat arī dažādās problēmsituācijas, kurās ir jāiedziļinās mūsu darbiniekiem. Līdz ar to konsultācijas laiks var aizņemt no 40 minūtēm līdz pat pusotrai, divām stundām.

Lai motivētu sociālo dienestu un bāriņtiesu darbiniekus turpmāk strādāt nozarē, virsstundu darba apmaksa var būt kā laba papildu motivācija. Tādēļ mans un Reiņa Znotiņa priekšlikums paredz samaksu par virsstundu darbu vai piemaksu par darba intensitāti. Atkarībā no darba apjoma pašvaldības varētu noteikt virsstundu skaitu iesaistītajiem darbiniekiem vai piemaksu par darba intensitāti līdz 50 procentiem no mēnešalgas.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas veikto aprēķinu paredzams, ka kopsummā piemaksām virsstundu darba apmaksai pašvaldību sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem, bāriņtiesu darbiniekiem nepieciešami divi miljoni 348 076 eiro.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - arī deputātu Znotiņa un Mednes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. ...

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums.

M. Šteins. 5. ... Tā, sekundīti. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pabalstu nepavadīta bērna uzturam mēnesī - par šo regulējumu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu Saeimu lemt par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1230/Lp13), kas ir izstrādāts, lai: precizētu netieši noziedzīgi iegūtas mantas skaidrojumu; noteiktu kriminālatbildību par diskrimināciju rases, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu; starpniecību kukuļošanā izslēgtu kā pastāvīgu noziedzīgu nodarījumu; pārskatītu kvalificējošās pazīmes “būtisks kaitējums” tvērumu Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu dispozīcijās.

Juridiskajā komisijā saņemti un izskatīti deviņi priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē Krimināllikuma 230. panta nosaukumu. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina Krimināllikuma 230. panta sankciju ar obligāti piemērojamu sodu. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Pastiprina atbildību situācijās, kad dzīvnieks tiek spīdzināts un tā rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz noteikt papildu sankcijas apmēru Krimināllikuma 230. pantā. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1231/Lp13), kurš izstrādāts ar mērķi skaidrot vienu no kukuļošanas ar starpniecību veidiem.

Juridiskajā komisijā saņemts un izskatīts viens - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz precizēt tiešā nodoma izpratni ne tikai uz kukuļošanu, bet arī uz komerciālo uzpirkšanu un prettiesiska labuma došanu. Juridiskajā komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Priekšlikumi šim likumprojektam uz trešo lasījumu netika saņemti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Juridiskajā komisijā šim likumprojektam uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Arī šim likumprojektam Juridiskajā komisijā netika iesniegti priekšlikumi uz trešo lasījumu.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu Nr. 1315/Lp13 - “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajā lasījumā.

Atgādinu, ka likumprojekts paredz NEPLP tiesības noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu pakalpojumam pēc pieprasījuma. Es detalizēti par šo esmu stāstījusi pirmajā lasījumā, kopš tā laika nekas konceptuāli netika mainīts. Otrajam lasījumam komisijā nekādi priekšlikumi netika saņemti.

Savukārt uz trešo lasījumu komisija pati ir izstrādājusi trīs priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likuma 2. panta pirmo daļu pēc vārda “esošo” ar vārdiem “(komerciālo, nekomerciālo un sabiedrisko)”, proti, likums reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo komerciālo, nekomerciālo un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likuma... trešās daļas otro teikumu pēc vārda “vidē” ar vārdiem “ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” trešajā lasījumā.

Ir saņemts viens - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas mazina liekvārdību. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. Komisija kopumā likumprojektu trešajam lasījumam atbalstīja.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi, likumprojektam “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Par informācijas pieprasīšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Attiecīgi redakcionāli precizē 17. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāli precizē, aizstājot vārdu “ieguldītāju” ar vārdu “klientu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: “Komisija atbilstoši savai kompetencei ir tiesīga pieprasīt no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja un kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēja klienta administratīvās lietas vai sūdzības izskatīšanai nepieciešamo informāciju, kas izmantojama tikai administratīvās lietas vai sūdzības izskatīšanai, kā arī noteikt informācijas iesniegšanas termiņu.” Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Redakcionāli precizē 18. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz noteikt tiesības un pienākumus Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Znotiņš. Paldies, kolēģi.

Esam izskatījuši visus sešus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Kolēģi, strādājam ar saistītu likumprojektu - “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”.

Uz trešo lasījumu esam saņēmuši tikai vienu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas precizē likuma stāšanos spēkā. Tātad likums stājas spēkā vienlaikus ar Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš. Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1383/Lp13) pirmajā lasījumā.

Šo likumprojektu ir izstrādājusi Labklājības ministrija. Un kāds tad ir šī likumprojekta mērķis?

Pirmām kārtām veicināt valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku informācijas pieejamību par 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensijas uzkrājumu veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu plānu ienesīgumu, vecumam atbilstošu ieguldījumu plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabot dalībnieku finanšu pratību, saņemot personalizētas konsultācijas.

2020. gada beigās valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem bija pieejams 31 ieguldījumu plāns, ko pārvaldīja septiņi līdzekļu pārvaldītāji. Lai uzlabotu un pilnveidotu komunikāciju starp līdzekļu pārvaldītājiem un valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekiem, jāveicina ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām... tātad konkrētas lietas.

Pirmā lieta. Nodrošināt savlaicīgu, kvalitatīvu, iespējami personalizētu konsultāciju par pensijas uzkrājumu veidošanās pamatjautājumiem, uzlabojot klienta finanšu pratību.

Otrais. Noskaidrot klientu vajadzības, riska toleranci, finanšu pratības līmeni.

Trešais. Atbilstoši identificētajām vajadzībām un vecumam izteikt tām atbilstošu ieguldījumu plānu.

Ceturtais. Sniegt konsultācijas par citiem risinājumiem vai produktiem atbilstoši dalībnieka finansiālajai situācijai un interesēm.

Nodrošinot ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ar savlaicīgu informāciju par kumulatīvo uzkrājuma apjomu sadalījumā pa gadiem, tiks veicināta ieguldījumu portfeļa pārvaldības efektivitāte un uzlabota ieguldījumu plānu likviditāte, nosakot atbilstošus ieguldījuma termiņus, pielāgojot ieguldījumu plānu riskam un aktīvu klases izvēli atbilstoši dalībnieka vecumam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un atbalstīja to.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 20. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 20. aprīlis.

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Evija Papule.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1360/Lp13).

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” izstrādāts, lai faktiski pasargātu... un sabiedrība saprastu un aizsargātu skolotājus tajā gadījumā, kad viņi ir pakļauti emocionālai un fiziskai vardarbībai no vecāku un arī skolēnu puses. Pēc būtības šobrīd jautājums nav jauns, jautājums ir diezgan sens un vēsturisks, un tomēr skaidrs, ka arī ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” tiktu izveidota sistēma, kā darboties izglītības iestādē, kā aizstāvēt pedagogus vardarbības situācijā. Zināmā mērā tas veidotu arī valsts attieksmi un, iespējams, atjaunotu skolotāju prestižu.

Atkārtošu, ka grozījumi stiprina pedagogu iespējas iestāties par savām tiesībām, vardarbības gadījumā uzliek pienākumu pedagogu tiesību aizsardzībā iesaistīties izglītības iestādes dibinātājiem un vadītājiem, kā arī palielina izglītojamo un izglītojamo vecāku pienākumu pret izglītības procesā iesaistītajām personām izturēties ar godu un cieņu, tādējādi ilgtermiņā stiprinot pedagoga profesijas prestižu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Līdz ar to lūdzam Saeimu to izdarīt šodien - atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Papule. Atbilstoši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nolemtajam lūdzam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10 dienas jeb līdz 19. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 19. aprīlis.

Likumprojekts “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne‑Ščipčinska.

D. Rukšāne‑Ščipčinska (AP!).

Sveiki, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”.

Uz otro, galīgo, lasījumu saņemti pieci priekšlikumi.

1. - deputāta Kabanova priekšlikums. Aizstāt skaitļus... “9. maijs” ar skaitli un vārdu “24. februāris”. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Vispirms, lai būtu pareizi saprasts, es vēlos pasvītrot, ka mans priekšlikums nekādā ziņā nenoliedz un nenovilē, teiksim tā (Starpsauciens: “Ko?”)... nevar, teiksim tā, trivializēt noziegumus, kas sastrādāti Ukrainā kopš 24. februāra.

Krievijas Federācija īstenoja bruņotu agresiju, Krievijas Federācija ar tās vadītāju Vladimiru Putinu priekšgalā iznīcināja starptautisko un humanitāro tiesību... un par to mums ir konsenss. Bet šis likumprojekts attiecas arī uz 9. maiju, kas ir zināma Latvijā kā Eiropas diena. Mēs nevaram vienā un tajā pašā dienā svinēt Eiropu kā vienotu ideju... vienojošu ideju un tajā pašā laikā izteikt savas sēras par Ukrainu. Manuprāt, prātīgākais lēmums būtu atzīmēt šo datumu kā sēru dienu 24. februārī, kad bija uzsākts šis karš.

Kāpēc es nedomāju... šis karš... šis karš, manuprāt, turpināsies diemžēl vēl ilgi, un mums nevajag šogad steigties ar 9. maiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā...?

D. Rukšāne‑Ščipčinska. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī līdzīgs 1., iesaka šo datumu atzīmēt 24. februārī. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? (Starpsauciens.) Neiebilst.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. 3. - deputāta Kabanova priekšlikums. Izslēgt 4. panta trešo daļu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. 4. - deputāta Mārtiņa Šteina priekšlikums. 6. pants “Pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums”... Un tas noteic, ka 2022. gada 9. un 10. maijā ir aizliegta pirotehnisko līdzekļu izmantošana. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. 5. - deputāta Kabanova priekšlikums. Izslēgt pārejas noteikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Elektronisko sakaru likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” (Nr. 1216/Lp13).

Uz otro lasījumu tika iesniegti 56 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz papildināt Satiksmes ministrijas kompetenci attiecībā uz interneta un lokālo tīklu reģistru ieviešanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz noteikt “neatkarīgas interneta protokola sestās versijas adreses pieteikšanās un saņemšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijām un lokālā interneta reģistra darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz noteikt “neatkarīgas interneta protokola sestās versijas adreses pieteikšanās un saņemšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijām un lokālā interneta reģistra darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību”. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 5. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz paplašināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetenci. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt regulatora kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt pienākumu komersantam ziņot regulatoram par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Arī 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz precizēt elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt elektronisko sakaru tīklu... ar ierīkošanas un būvniecības kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lingvistiski precizējošs. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasības un lietošanas tiesību aprobežojumus par labu elektronisko sakaru komersantam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 18. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz precizēt tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvietošanas un izmantošanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt noteikumus par informācijas salīdzināšanas rīku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē noteikumus par pakalpojumu kvalitāti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 23. - deputāta Feldmana priekšlikums. Precizē komersanta tiesības nodot ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka kārtību, kādā nododamas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 25. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Precizē nacionālo radiofrekvenču plānu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Arī 26. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Precizē nacionālo numerācijas plānu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lingvistiski precizējošs priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē numerācijas lietošanas tiesības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē numerācijas lietošanas tiesības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 31. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Precizē noteikumus par kabeļu kanalizācijas izbūvi. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē izņēmumus noteikumos kabeļu kanalizācijas izbūvei valsts atbalsta programmu ietvaros īstenojamos projektos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē universālā pakalpojuma pieejamības noteikumus. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē universālā pakalpojuma pieejamības noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt termiņus universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu noteikšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē kārtību, kādā regulators iegūst tirgus analīzei nepieciešamo informāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē kārtību, kādā regulators nosaka publiskojamo informāciju, tās publiskošanas prasības, termiņus, veidu un detalizācijas līmeni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē kārtību, kādā regulators nosaka pamata piedāvājumā iekļaujamo informāciju, tās publiskošanas prasības, termiņus, veidu un detalizācijas līmeni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 39. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 40. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta XVII nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkta pirmo teikumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz pārejas noteikumos precizēt likumprojekta piemērojamību. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz pārejas noteikumos precizēt likumprojekta piemērojamību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 45. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktu ar jaunu apakšpunktu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 46. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu trešo punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 5. punkta pirmo teikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt termiņus pārejas noteikumos. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt termiņus pārejas noteikumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 7. punkta pirmo teikumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt termiņus pārejas noteikumos. Priekšlikums komisijā atbalstīts daļēji, iekļaujot 52. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt termiņus pārejas noteikumos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 8. punkta pirmo teikumu. Komisijā atbalstīts daļēji, iekļaujot 55. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt termiņus pārejas noteikumos. Komisijā atbalstīts daļēji, iekļaujot 55. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt termiņus pārejas noteikumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 56. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 11. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. aprīlis.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Esiet sveicināti vēlreiz! (Starpsaucieni.) Bet tagad es jūs sveicinu pēcpusdienā. Šajā pēcpusdienā mēs skatām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrajā lasījumā.

Saņemti septiņi priekšlikumi. (Starpsauciens.)

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - deputātu Judina, Latkovska, Dombravas, Feldmana un Pūces priekšlikums. Nav atbalstīts, jo normas pārceltas un mēs jau esam pieņēmuši šī rīta likumprojektā - uzlabotā versijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 3. - deputātu Judina, Latkovska, Dombravas, Feldmana un Pūces priekšlikums. Nav atbalstīts, jo pārcelts un uzlabotā versijā jau pieņemts citā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 4. - līdzīgs deputātu Judina, Latkovska, Dombravas, Feldmana un Pūces priekšlikums. Atbalstīts citā likumprojektā, šajā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. Arī 5. - deputātu Judina, Latkovska, Dombravas, Feldmana un Pūces priekšlikums.  Nav atbalstīts, jo ir pārcelts un uzlabots citā likumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 6. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 7. - deputāta Znotiņa priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka šis Imigrācijas likuma atvērums ir saistīts ar attālinātā darba vīzu. Līdz ar to arī šis mans priekšlikums paredz uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 1. septembrim izstrādāt regulējumu, kas dotu iespēju cilvēkiem, kas ir saņēmuši attālinātā darba vīzu, dzīvot Latvijā... nevis strādāt, nevis saņemt sociālās garantijas šeit, bet gan strādāt citas valsts kompānijā ārpus Eiropas Savienības... šiem cilvēkiem dotu iespēju ne tikai dzīvot Latvijā un tērēt šeit savu naudu, bet arī pārcelt nodokļu rezidenci, saņemot pretī zināmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi.

No kurienes nāk šāds priekšlikums? Šāds priekšlikums nāk no daudzu Eiropas valstu pieredzes. Konkrēti es gribu nosaukt Igauniju, Horvātiju, Portugāli, kas šādā veidā piesaista pārsvarā jaunus cilvēkus, kuri strādā attālināti IT kompānijās un tā tālāk, bet dzīvo dažādās pasaules valstīs, brauc un braukā... piesaista šādus cilvēkus... un ar šo piedāvājumu pārcelt nodokļu rezidenci, principā panākt to, ka šie cilvēki maksātu naudu nevis, piemēram, Apvienotās Karalistes vai Amerikas Savienoto Valstu budžetā, bet šajā gadījumā maksātu naudu Latvijas valsts budžetā. Mums tas neizmaksātu neko, jo sociālās garantijas mums nebūtu šiem cilvēkiem jāmaksā, pensijas mums nebūtu jāmaksā. Šis principā ir veids, kā papildināt valsts budžetu. Un šo veidu ļoti veiksmīgi izmanto mūsu kaimiņi igauņi. The New York Times raksts - daļa no jums jau ir izlasījuši, citiem es iesaku iepazīties. Pēc The New York Times datiem, Igaunijas premjerministre norāda, ka šādā veidā Igaunija valsts budžetā papildus ir iekasējusi ap 50 miljoniem eiro.

Domājot - atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu... Komisijā tas nav atbalstīts, bet es uzņemos atbildību, tā bija mana komunikācijas vaina - es acīmredzot nebiju visiem pilnībā izskaidrojis šī priekšlikuma jēgu un būtību. Līdz ar to, runājot arī ar daudziem kolēģiem, es ceru, ka šoreiz tomēr atbalstīsiet, jo šis paredz Finanšu ministrijai principā izstrādāt arī šādu regulējumu, ņemot vērā visus aspektus, konsultējoties ar citām valstīm, ja nepieciešams, un tā tālāk.

Mēs arī par šo rīkojām... Nevalstiskās organizācijas par šo rīkoja atsevišķu konferenci, kur vairāki no jums - deputāti - arī piedalījās. Un tur, piemēram, kolēģi no Horvātijas dalījās ar viņu valsts pieredzi, kā šāds regulējums veiksmīgi strādā.

Šobrīd mums ir dažādi izaicinājumi, mūsu valsts budžets nepildās tik labi, kā gribētos, Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, arī kovida seku dēļ un tā tālāk. Līdz ar to šis ir lielisks veids, kā papildināt valsts budžeta ienākumus. Jūsu rokās šobrīd ir divas opcijas - izvēlēties šādu iespēju un piedāvāt attālinātā darba vīzas lietotājiem arī Latviju kā vienu no iespējām, kur var dzīvot un maksāt Latvijas valsts budžetā savus nodokļus, vai atstāt visu šo “pīrāgu” igauņiem un teikt, ka mums šādi ienākumi valsts budžetā nav nepieciešami.

Līdz ar to, kolēģi, es domāju - pildīsim valsts budžetu, dosim šādu iespēju un atbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts, es aicinu kolēģus tomēr to atbalstīt un pilnībā pievienojos tam, ko teica Znotiņa kungs.

Arī man bija iespēja piedalīties dažādās sarunās ar nevalstiskajām organizācijām. Tā ir nākotnes tēma, kur Igaunija diemžēl mums ir soli priekšā un šos attālināto vīzu režīmus piedāvā daudz konkurētspējīgākus un interesantākus, tai skaitā budžetus papildinošākus.

Vienā no sarunām piedalījās iekšlietu ministre, kur (mums bija attālināti, publiski debates par šo tēmu) arī viņa pauda skaidru atbalstu šādām inovatīvām lietām. Es aicinu kolēģus nenoraidīt, uzdot uzdevumu... valdībā, manuprāt, par šo diskutēja pārāk maz. Būtu jāizdara spiediens no Saeimas, lai šīs iniciatīvas ātrāk atspoguļotos likumprojekta formā, lai šīs lietas tiktu sakārtotas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...? (Starpsauciens: “Mārtiņ, sveiks!”; starpsaucieni.)

M. Šteins. Paldies par debatēm. Komisija neatbalstīja, bet jābalso.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Znotiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni; dep. M. Šteins: “Atbalstīsim.”) Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. (Starpsaucieni.) Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas jeb 12. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. aprīlis.

M. Šteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu” (Nr. 1389/Lp13) ir izstrādāts ar mērķi apstiprināt vienošanos starp Latviju un Austriju, kas tika panākta pagājušā gada 25. novembrī.

Šis likumprojekts izriet no Eiropas Savienības valstu kopējās apņemšanās izbeigt līgumus par investīciju aizsardzību. Ar šo likumprojektu Latvija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstis, pilda uzņemto apņemšanos. Šī divpusējā līguma vietā ar Austriju Eiropas Savienība virzīs uz vienotu daudzpusējo nolīgumu, kas tika izstrādāts Eiropas Komisijas koordinētā procesā.

Šodien aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un sekmēt Eiropas Savienības vienota daudzpusējā nolīguma izveidi.

Tas nebija tik viegli... bet es ceru, ka jūs sapratāt.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens; dep. A. Lejiņš: “Jā!”) Lūdzu rezultātu!

A. Lejiņš. (Dep. M. Šteins izņem savu balsošanas karti no tribīnes balsošanas iekārtas.) Paldies, ka bija kartiņa! (Smiekli.) Bet es jūs nevarēšu (Nav saklausāms.)... Priekšlikumu iesniegšanas...

Sēdes vadītāja. Paga, paga, kolēģi, saņemamies vēl! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (Zālē troksnis.)

A. Lejiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. aprīlis. (Starpsauciens.)

Kolēģi, lūdzu, izslēdziet šīs lampas, jo citiem kolēģiem tās ļoti traucē. Protams, ja tas ir iespējams. (Starpsauciens.) Tas ir vienkārši lūgums no kolēģiem, kuri sēž zālē un kuriem ir ļoti jutīga redze. Ja tas ir iespējams. (Starpsauciens.) Nē.

Kolēģi, turpināsim darbu. Lūdzu, esiet korekti cits pret citu, mums katram rūp savs veselības stāvoklis un var būt jutīga redze. Ja ir iespējams, lūdzu, izslēdziet lampas abās pusēs. (Dep. A. Kaimiņam ir ieslēgtas spilgtas lampas; dep. A. Kaimiņa starpsauciens.) Redziet, šeit tika izslēgtas. Džentlmeņi, kungi, nāciet pretī dāmām. (Starpsauciens.) Nav iespējams. (Dep. S. Riekstiņš: “Viņš jau pagrieza.”) Vai pagrieziet pret sevi. (Starpsauciens.) Lampas (Starpsauciens.)... Labi... acīmredzot šeit nekāda korekta rīcība nav iespējama. (Starpsaucieni.)

Turpināsim darbu.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”. (Starpsauciens.)

Paldies. (Aplausi.) Paldies. Brīnišķīgi! Redziet - kompromisi arī ir atrodami. (Dep. S. Riekstiņš: “Kompromisi!”)

Tātad likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13).

Uz otro lasījumu tika iesniegti 35 priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt koncesijas procedūras komisijas darbības pamatprincipus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz noteikt veicamo darbu vai pakalpojumu vērtības slieksni, no kura pretendentam jānorāda visi apakšuzņēmēji, koncesijas procedūras komisijai. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz likumprojekta 5. pantā paredzēto likuma 33.¹ panta trešās daļas izslēgšanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - deputāta Zariņa priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 12. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 15. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 16. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 18. - deputāta Zariņa priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot?

S. Riekstiņš. Pamodās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 20. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 21. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tas ir redakcionāls un precizē numerāciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 22. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 24. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tas ir redakcionāls un precizē numerāciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 25. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 26. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 27. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt noteikumus par koncesijas līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēja nomaiņu un jauna personāla un apakšuzņēmēja piesaisti. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 31. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt noteikumus par koncesijas līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēja nomaiņu un jauna personāla un apakšuzņēmēja piesaisti. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt kārtību, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu ieņemt amatus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 33. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz pārejas noteikumos precizēt likuma piemērojamību laikā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 34. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz pārejas noteikumos precizēt termiņus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 35. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz labot likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12. aprīlis.

Sēdes vadītāja. 20., ja? Vai 12.?

S. Riekstiņš. 12. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. aprīlis.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1029/Lp13).

Uz otro lasījumu tika iesniegti 34 priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz papildināt, kādas personas nedrīkst pārstāvēt kandidātu vai pretendentu, vai iepirkuma komisiju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - deputāta Zariņa priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts daļēji, iekļaujot 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 12. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts daļēji, iekļaujot 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 15. - deputāta Zariņa priekšlikums, kas paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 18. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumu numerāciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 19. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts daļēji, iekļaujot 20. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 20. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt kandidāta un pretendenta izslēgšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 21. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 22. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt uzticamības nodrošināšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt uzticamības nodrošināšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 24. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt uzticamības nodrošināšanas noteikumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 25. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt noteikumus par Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 26. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt noteikumus par iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēja nomaiņu un jauna personāla un apakšuzņēmēja piesaisti. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 27. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt noteikumus par iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēja nomaiņu un jauna personāla un apakšuzņēmēja piesaisti. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt noteikumus par apakšuzņēmējiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 31. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt kārtību, kādā izpildāms lēmums par tiesību izmantošanas... aizliegumu ieņemt amatus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumos likuma piemērojamību laikā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 33. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumos likuma piemērojamību laikā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 34. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. aprīlis.

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar nepieciešamību paātrināt atjaunīgo energoresursu ieviešanu. Tā mērķis ir veicināt atjaunīgo energoresursu attīstību elektroenerģijas sektorā, tātad arī veicināt sabiedrības un vietējo pašvaldību atbalsta palielināšanos atjaunīgo energoresursu projektu attīstībai.

Likumprojektā ietverti risinājumi, lai, pirmkārt, novērstu situācijas, kur potenciālie elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēji rezervē ilgstoši tīkla jaudas bez faktiska pieslēguma izbūves; otrkārt, mazinātu administratīvos šķēršļus mazo atjaunīgo energoresursu projektu, kas vērsti uz elektroenerģijas pašpatēriņa nodrošināšanu īstenošanai. Un, treškārt, likumprojekts paredz ieviest vēja elektrostaciju vietējai sabiedrībai radītā diskomforta kompensācijas maksājumu par jaunas uzstādītās elektroiekārtas darbību.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jalinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 21. aprīlis.

Godātie kolēģi! Deputāti Iveta Benhena-Bēkena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Ivars Puga, Ieva Akuratere un Janīna Kursīte lūdz izsludināt Saeimas šā gada 7. aprīļa sēdē pārtraukumu (pēc darba kārtības 49. punkta izskatīšanas) līdz šā gada 21. aprīļa pulksten 9.00. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 21. aprīļa pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Man jūs jāinformē saistībā ar šodien pulksten piecos paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi.

Par deputātu Sprūdes, Pucena, Ģirģena, Možvillo un Gobzema jautājumu aizsardzības ministram “Par civilo aizsardzības spēju stiprināšanu militārā konflikta draudu gadījumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Petravičas, Možvillo, Krapānes, Nemiro, Ģirģena un Gobzema jautājumu veselības ministram “Par Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Petravičas, Sprūdes, Možvillo, Stepaņenko, Gobzema un Nemiro jautājumu veselības ministram “Par pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Petravičas, Možvillo, Ģirģena, Nemiro, Gobzema un Pucena jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) “Par iegādāto Covid-19 un gripas vakcīnu skaitu un to izlietojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Auguļa, Dūklava, Krauzes, Jalinskas un Šmita jautājumu zemkopības ministram “Par Valsts meža dienesta plānotās reformas ekonomisko pamatojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Tātad šodien pulksen 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Atbildes uz jautājumiem sniegs veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Petraviča, Sprūde, Možvillo, Gobzems un Nemiro iesnieguši jautājumu “Par pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai”, un to nododam iekšlietu ministrei - atbildes sniegšanai.

Deputāti Rubiks, Tutins, Agešins, Ribakovs un Dolgopolovs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas īstenotajiem pasākumiem, lai sagatavotu Latviju ekonomisko sankciju karam”, un to nododam ekonomikas ministram - atbildes sniegšanai.

Deputāti Rubiks, Tutins, Dolgopolovs, Agešins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par valdības rīcības pamatotību un īstenoto sankciju patieso efektivitāti”. To nododam Ministru prezidentam.

Deputāti Rubiks, Tutins, Dolgopolovs, Agešins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Zemkopības ministrijas īstenotajiem pasākumiem, lai sagatavotu Latviju ekonomisko sankciju karam”. To nododam zemkopības ministram.

Deputāti Rubiks, Ribakovs, Tretjaka, Klementjevs un Krišāns iesnieguši jautājumu “Par lieguma Latvijai iegādāties Krievijas izcelsmes dabasgāzi pamatotību un patieso ekonomisko ietekmi uz Krievijas un Latvijas valsts ekonomiku”. To nododam ekonomikas ministram - atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Sveicināti, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis... nav, Aigars Bikše... nav, Aldis Blumbergs... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... neredzu, Aldis Gobzems... nav, Ilze Indriksone... neredzu, Rihards Kols... nav, Ieva Krapāne... nav, Ralfs Nemiro... neredzu, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Andris Skride, Ļubova Švecova, Inese Voika un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priecīgas Lieldienas visiem, ar kuriem neredzamies!

Pārtraukums līdz šā gada 21. aprīļa pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 26. sēde
2022. gada 7. aprīlī

Klusuma brīdis, godinot bojāgājušos Ukrainas iedzīvotājus
Par darba kārtību
V.E. Ukrainas parlamenta – Augstākās Radas – priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka (Ruslan Stefanchuk) uzruna (Dok. Nr. 611.1.6/55-1-13/22)
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr. 1399/Lp13) (Dok. Nr. 5718, 5718A)
- Priekšlikums	- dep. J. Pūce (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 1401/Lp13) (Dok. Nr. 5733, 5733A)
Par likumprojektu “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” (Nr. 1402/Lp13) (Dok. Nr. 5734, 5734A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1403/Lp13) (Dok. Nr. 5735, 5735A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1404/Lp13) (Dok. Nr. 5736, 5736A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 1405/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5738, 5738A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1406/Lp13) (Dok. Nr. 5741, 5741A)
Par likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 1407/Lp13) (Dok. Nr. 5745, 5745A)
- Priekšlikums	- dep. M. Šteins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1408/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5746, 5746A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1409/Lp13) (Dok. Nr. 5756, 5756A)
Par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1410/Lp13) (Dok. Nr. 5757, 5757A)
Par likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 1411/Lp13) (Dok. Nr. 5758, 5758A)
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1412/Lp13) (Dok. Nr. 5759, 5759A)
Par likumprojektu “Grozījums Civillikumā” (Nr. 1413/Lp13) (Dok. Nr. 5760, 5760A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 1414/Lp13) (Dok. Nr. 5769)
Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1415/Lp13) (Dok. Nr. 5771)
Par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1416/Lp13) (Dok. Nr. 5773)
- Priekšlikumi	- dep. K. Feldmans (par)
	- dep. J. Pūce
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1417/Lp13) (Dok. Nr. 5774)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 1418/Lp13) (Dok. Nr. 5777)
- Priekšlikumi	- dep. K. Feldmans (par)
	- dep. B. Cilevičs (pret)
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” (Nr. 1419/Lp13) (Dok. Nr. 5780)
- Priekšlikumi	- dep. M. Šteins (par)
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1400/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5732B)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Krauze
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 1414/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5769)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Priekšlikums	- dep. J. Pūce
Likumprojekts “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1406/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 5741, 5741A)
- Ziņo	- dep. J. Pūce
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt pasākumus valsts ārējā parāda mazināšanai” (Nr. 904/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5750)
- Priekšlikumi	- dep. R. Nemiro (par)
	- dep. R. Nemiro
Paziņojums
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2022. gada ziemas sesijas slēgšanu un 2022. gada pavasara sesijas sākšanu” (Nr. 903/Lm13) (Dok. Nr. 5743, 5744)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1415/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5771, 5783)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Priekšlikums	- dep. B. Cilevičs
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam” (Nr. 898/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5716, 5716A)
- Debates	- dep. V. Valainis
	- VARAM ministrs A. T. Plešs
Paziņojumi
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Kaimiņš
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
- Debašu turpinājums	- dep. R. Nemiro
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. E. Tavars
	- dep. M. Mičerevskis
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. D. Šmits
	- dep. M. Možvillo
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. J. Pūce
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ilgas Neimanes atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 899/Lm13) (Dok. Nr. 5722)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Par darba kārtību
- Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
Likumprojekts “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” (Nr. 1419/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5780, 5786)
- Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
- Debates	- dep. M. Kučinskis
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Akurātere
- Priekšlikums	- dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 1418/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5777, 5787)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1415/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5771B)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. L. Medne
	- dep. K. Ģirģens
Paziņojums
	- dep. A. Kaimiņš
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
- Debašu turpinājums	- dep. L. Medne
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1230/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5720)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1231/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5721)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 1276/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5726)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1343/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5728)
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1344/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5729)
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1315/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5740)
- Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
Likumprojekts “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1325/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5742)
- Ziņo	- dep. I. Indriksone
Likumprojekts “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Nr. 1233/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5754)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 300/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5755)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1383/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 5624, 5723)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1360/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 5534, 5534B, 5725)
- Ziņo	- dep. E. Papule
Likumprojekts “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu” (Nr. 1419/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5780B)
- Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
- Debates	- dep. N. Kabanovs
Likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” (Nr. 1216/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 5747)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1335/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 5748)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. R. Znotiņš
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu” (Nr. 1389/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 5672, 5751)
- Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 5752)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1029/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 5753)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1417/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 5774)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Par procedūru
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu R. Petravičas, K. Sprūdes, M. Možvillo, A. Gobzema un R. Nemiro jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai” (Nr. 386/J13)
Informācija par deputātu A. Rubika, J. Tutina, S. Dolgopolova, V. Agešina un I. Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotajiem pasākumiem, lai sagatavotu Latviju ekonomisko sankciju karam” (Nr. 387/J13)
Informācija par deputātu A. Rubika, J. Tutina, S. Dolgopolova, V. Agešina un I. Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības rīcības pamatotību un īstenoto sankciju patieso efektivitāti” (Nr. 388/J13)
Informācija par deputātu A. Rubika, J. Tutina, S. Dolgopolova, V. Agešina un I. Ribakova jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par Zemkopības ministrijas īstenotajiem pasākumiem, lai sagatavotu Latviju ekonomisko sankciju karam” (Nr. 389/J13)
Informācija par deputātu A. Rubika, I. Ribakova, Z. Tretjakas, I. Klementjeva un J. Krišāna jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par lieguma Latvijai iegādāties Krievijas izcelsmes dabasgāzi pamatotību un patieso ekonomisko ietekmi uz Krievijas un Latvijas valsts ekonomiku” (Nr. 390/J13)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs

Balsojumi

Datums: 07.04.2022 09:16:59 bal001
Par - 64, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1418/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.04.2022 09:27:35 bal002
Par - 36, pret - 38, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1405/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 07.04.2022 09:34:50 bal003
Par - 38, pret - 45, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1408/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 07.04.2022 09:43:02 bal004
Par - 47, pret - 33, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1416/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 07.04.2022 09:51:06 bal005
Par - 64, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1418/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 07.04.2022 09:55:43 bal006
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu (1419/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 07.04.2022 10:05:28 bal007
Par - 17, pret - 66, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Imigrācijas likumā (1400/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 10:08:33 bal008
Par - 33, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Imigrācijas likumā (1400/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 10:10:46 bal009
Par - 33, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Imigrācijas likumā (1400/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 10:12:53 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1400/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 10:17:59 bal011
Par - 65, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pilsonības likumā (1414/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 10:18:32 bal012
Par - 70, pret - 0, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (1414/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 10:21:12 bal013
Par - 45, pret - 30, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 7.aprīļa plkst. 17:00. Grozījumi Pilsonības likumā (1414/Lp13), 1.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 10:22:32 bal014
Par - 52, pret - 27, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta izskatīšanu 21.aprīļa sēdē

Datums: 07.04.2022 10:24:50 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1406/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 10:32:44 bal016
Par - 37, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt pasākumus valsts ārējā parāda mazināšanai" (904/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 07.04.2022 10:33:44 bal017
Par - 38, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt pasākumus valsts ārējā parāda mazināšanai (904/Lm13)

Datums: 07.04.2022 10:35:20 bal018
Par - 41, pret - 10, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.04.2022 11:09:50 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.04.2022 11:12:00 bal020
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2022.gada ziemas sesijas slēgšanu un 2022.gada pavasara sesijas sākšanu (903/Lm13)

Datums: 07.04.2022 11:17:02 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1415/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 11:17:29 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1415/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 11:19:17 bal023
Par - 25, pret - 58, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /30 minūtes/. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1415/Lp13), 1.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 12:27:32 bal024
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.04.2022 14:25:42 bal025
Par - 19, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (898/Lm13)

Datums: 07.04.2022 14:27:06 bal026
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ilgas Neimanes atbrīvošanu no tiesneša amata (899/Lm13)

Datums: 07.04.2022 14:32:12 bal027
Par - 31, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1420/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.04.2022 14:36:24 bal028
Par - 61, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu (1419/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 14:45:36 bal029
Par - 58, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu (1419/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 14:47:10 bal030
Par - 30, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /30 minūtes/. Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu (1419/Lp13), 1.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 14:51:37 bal031
Par - 61, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1418/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 14:52:10 bal032
Par - 64, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1418/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 14:59:05 bal033
Par - 24, pret - 38, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1415/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 14:59:32 bal034
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.04.2022 15:36:28 bal035
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1415/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 15:39:32 bal036
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1230/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:40:52 bal037
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1231/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:41:41 bal038
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1276/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:42:51 bal039
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (1343/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:43:57 bal040
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (1344/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:46:08 bal041
Par - 63, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1315/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:47:19 bal042
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda vadības likums (1325/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:50:09 bal043
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums (1233/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:51:21 bal044
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (300/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:54:16 bal045
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1383/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 15:56:43 bal046
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1360/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:00:32 bal047
Par - 18, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu (1419/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 16:01:21 bal048
Par - 17, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu (1419/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 16:02:28 bal049
Par - 61, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu (1419/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.04.2022 16:13:20 bal050
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Elektronisko sakaru likums (1216/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:21:25 bal051
Par - 74, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Imigrācijas likumā (1335/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:21:53 bal052
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1335/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:24:40 bal053
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu (1389/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:30:12 bal054
Par - 22, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (1015/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:33:35 bal055
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (1015/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:35:07 bal056
Par - 24, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (1029/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:37:33 bal057
Par - 20, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (1029/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:41:07 bal058
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (1029/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:43:26 bal059
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1417/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.04.2022 16:44:28 bal060
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu līdz 21.aprīlim plkst.9.00

Datums: 07.04.2022 16:48:30 bal061
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

07.04.2022.

9.00

11.00

13.30

15.30

17.00