Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas pirmā sēde
2022. gada 21. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas. Labrīt! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 21. aprīļa sēdi.
Par iesniegtajām sēdes darba kārtības izmaiņām.
Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darbā kārtībā ir iesniegtas šādas izmaiņas.
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta izskatīšanu, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ir deputātu Jura Pūces, Mārtiņa Šteina, Viestura Liepkalna, Daces Rukšānes-Ščipčinskas un Gata Zamura iesniegums par darba kārtības 23. punkta – likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” - izskatīšanu pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu, pret šīm darba kārtības izmaiņām? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret tā iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs informē, ka Ārlietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā”; tas ir kā patstāvīgais priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta - izskatīšanu šajā sēdē? Iebildumu nav.
Sākam izskatīt šo iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.
Saeimas Prezidijs ziņo, ka Ārlietu komisija papildus ir iesniegusi paskaidrojumu. Ārlietu komisija lūdz izskatīt lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā” pirms darba kārtības 2. punkta, ja Saeima, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 117. pantā noteikto, nav cēlusi iebildumus pret attiecīgā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šā gada 21. aprīļa sēdē. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Augsti godātais ministra kungs! Skatām Ārlietu komisijas sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu - lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā”.
Rit 57. diena kopš Krievijas uzsāktā visaptverošā militārā uzbrukuma Ukrainai. Krievijas bruņotie spēki, nespēdami ieņemt nozīmīgas pilsētas, apšauda tās ar smago artilēriju, raķetēm, kasešu bumbām un termobāriskajiem lādiņiem, kas aizliegti ar Ženēvas konvenciju.
Uzbrukumi tiek vērsti arī pret slimnīcām, skolām, dzīvojamām mājām, dzemdību namiem, teātriem un citiem civiliem objektiem. Tiek uzbrukts neaizsargātākajām sabiedrības daļām - sievietēm, bērniem.
Ukrainai atbrīvojot apgabalus uz ziemeļiem no Kijivas, atklājas arvien vairāk šokējošu foto un video liecību, kā tās nedēļas, kas pavadītas Krievijas okupācijas apstākļos, ir pārvērtušas Ukrainas galvaspilsētas kādreiz mierīgās priekšpilsētas par milzīgu slepkavību un zvērību lauku.
Uz ielām ir izkaisīti līķi, daudziem no tiem ir sasietas rokas. Nonāvēti ar šāvienu pakausī. Upuri ir apglabāti masu kapos vai sakrauti pagrabos. Autoceļi ir pilni ar nodegušām automašīnām un apdegušām cilvēku mirstīgajām atliekām.
Kijivas tuvumā atklātās zvērības rada ļoti drūmas priekšnojautas par to, kas, iespējams, notiek citviet Ukrainā, vietās, kurās bijuši vai vēl joprojām atrodas Krievijas okupantu spēki.
Krievijas armija ir vērsusies pret civiliedzīvotājiem, veicot neselektīvas artilērijas un gaisa bombardēšanas kampaņas, kuru rezultātā veselas pilsētas ir pārvērstas drupās un tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā. Tiem, kas izdzīvoja pēc uzbrukuma, draud piespiedu deportācija uz Krievijas Tālajiem Austrumiem un neskaidra nākotne izsūtījumā. Tikmēr ziņojumi par seksuālu vardarbību un spīdzināšanu okupētajās Ukrainas daļās ir kļuvuši par nomācoši ikdienišķu parādību.
Esam liecinieki tam, ko gadu gaitā spējusi panākt neatlaidīgā Kremļa propagandas, atvainojos, zombēšana. Apstiprinās Voltēra savulaik paustais brīdinājums, ka tie, kas var kādam likt noticēt absurdam, var arī tiem pašiem likt izdarīt zvērības.
Tie nav atsevišķi gadījumi vai nejauši nežēlības akti; tieši pretēji - tie atklāj šī Krievijas uzsāktā kara pamatā esošo genocidālo nolūku.
Lietas ir jāsauc īstajos vārdos, īpaši tad, ja ir runa par vissmagākajiem noziegumiem, ko esam jebkad kodificējuši. Tāpēc Saeimas Ārlietu komisija jau pagājušajā nedēļā pieņēma... atbalstīja šo paziņojuma projektu vienbalsīgi, un aicinu Saeimu šo paziņojuma projektu vērtēt tāpat.
Ir plašas liecības un pierādījumi par Krievijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem. Vienlaikus Kremlis mēģina tos noliegt, pasniegt kā Ukrainas radikālo spēku provokāciju un inscenējumu.
Šausminošas ir arī paralēles ar padomju okupācijas varas noziegumiem pret tās okupētajām zemēm un cilvēkiem. Šobaltdien Krievijas Federācija nolaupa Ukrainas pilsoņus, lai tos deportētu uz attāliem Krievijas apgabaliem Tālajos Austrumos. Pēc ANO sūtņa Ukrainā aplēsēm, jau vairāk nekā 500 tūkstoši ukraiņu - pusmiljons! - deportēti uz Krieviju; starp tiem 121 tūkstotis ir bērni.
Krievijas armija ir mērķtiecīgi izraisījusi humāno katastrofu Mariupolē un citviet, liedzot civiliedzīvotājiem pamest pilsētu vai nogalinot viņus bēgšanas laikā, iznīcinot pilsētas infrastruktūru, noliktavas ar labības un pārtikas krājumiem, kā arī bloķējot pārtikas, medikamentu un ūdens piegādes, tādēļ no bada, slāpēm vai Krievijas armijas ieročiem miruši tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju.
Līdz šim parlamentā esam galvenokārt skatījuši Krievijas kā valsts veikto pārkāpumu - agresijas karu -, bet paralēli valsts atbildībai starptautiskās krimināltiesības paredz arī indivīdu atbildību par starptautiskajiem noziegumiem. Šo būtiskāko noziegumu kategorijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija.
Tas, ko šobrīd Krievija dara Ukrainā, ir genocīds. Tas ir genocīds, kuru pazīstam kaulos - mūsu vēsturiskajā DNS. Tas ir tāds pats genocīds, kādu pret latviešu tautu īstenoja padomju režīms.
Krievija kā agresors ir jāsauc pie atbildības, un, lai arī kara noziegumiem, genocīdam un noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, ir vitāli svarīgi jau tagad vākt un dokumentēt pierādījumus, lai stiprinātu soda neizbēgamības principu.
To visu mēs paužam ar šo Saeimas paziņojumu, kā arī dodam skaidru mandātu mūsu pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās rīkoties un nepārprotamu pozīciju par tūlītēju nepieciešamību reformēt ANO.
Lai gan ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs ir paziņojis: karš Ukrainā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem pasaules mieram kopš ANO dibināšanas pēc Otrā pasaules kara, pašas organizācijas spējas rīkoties ir vājas. Tas tāpēc, ka lielā mērā noteikumus diktē pats agresors - Krievija, jo tā, atrodoties ANO Drošības padomē, ir apveltīta ar veto tiesībām. Situācija ir kā farss... absurda un nopietni diskreditē ANO un tās pamatos nostiprinātās vērtības un principus.
Un, lai gan runas par Krievijas saukšanu pie juridiskas atbildības ir svarīgas, mēs nedrīkstam aizmirst arī galveno pašreizējo prioritāti - aizsargāt Ukrainas iedzīvotājus no turpmākiem noziegumiem pret cilvēci un palīdzēt Ukrainai atbrīvot savu zemi no okupantiem. To var panākt tikai tad, ja steidzami un krasi paplašina ieroču piegādes Ukrainai un Eiropas Savienība nekavējoties pārtrauc fosilo energoresursu importu no Krievijas. Šodien šāda rīcība - šāds imports - faktiski ir līdzvērtīga tirdzniecībai ar nacistisko Vāciju pēc tam, kad Hitlera spēki iebruka kaimiņvalstīs.
Turpināt Krievijas kara mašīnas finansēšanu ir morāli neattaisnojama un stratēģiska tuvredzība. Lai atteiktos no tā, rietumvalstu līderiem būs vajadzīga ievērojama politiskā drosme. Mēnešiem ilgi bijusi vilcināšanās ar ieroču piegādēm Ukrainai, baidoties izprovocēt Putinu, bet, pieaugot zvērībām no Krievijas puses, šī piesardzība vairs nav ne attaisnojums, ne pamatojums... un tā neattaisno genocīda izvēršanas pieļaušanu pašā Eiropas sirdī - Ukrainā.
Latvija un tās sabiedrība ir parādījusi savu nelokāmo lojalitāti un solidaritāti Ukrainai un tās tautai. Turpināsim to darīt, atbalstot šo Saeimas paziņojuma projektu.
Kolēģi! Es nolasīšu Ārlietu komisijas sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu.
“Latvijas Republikas Saeimas
paziņojums
“Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā”
Latvijas Republikas Saeima,
pamatojoties uz plašām liecībām un pierādījumiem par Krievijas Federācijas armijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem - Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, slepkavībām, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un apgānīšanu Bučā, Irpiņā, Mariupolē un citviet;
nosodot Krievijas Federācijas varas iestāžu centienus noliegt Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, nepatiesi pasniedzot šos noziegumus kā Ukrainas radikālo spēku provokāciju vai inscenējumu;
atzīmējot, ka kopš Krievijas Federācijas militārā iebrukuma sākuma desmit miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā četriem miljoniem nācies pamest savu valsti;
pieminot visus Krievijas Federācijas agresijas upurus Ukrainā - tūkstošiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju;
godinot Ukrainas aizstāvju un iedzīvotāju drosmi un varonību;
konstatējot, ka Krievijas Federācijas taktikā Ukrainā, kad Krievijas bruņoto spēku karavīri bombardē pilsētu dzīvojamos rajonus, sabiedriskos centrus, pasažieru stacijas un civilo infrastruktūru, kā arī nogalina civiliedzīvotājus, acīmredzamas ir kara noziegumu un pat noziegumu pret cilvēci pazīmes;
uzsverot, ka Krievijas Federācija Ukrainas pilsoņus arī nolaupa un deportē uz Krievijas Federācijas teritoriju;
norādot uz Krievijas Federācijas izraisīto humāno katastrofu Mariupolē, kur Krievijas armija liedz civiliedzīvotājiem pamest pilsētu vai nogalina viņus bēgšanas laikā, iznīcina pilsētas infrastruktūru, noliktavas ar labības un pārtikas krājumiem, kā arī bloķē pārtikas, medikamentu un ūdens piegādes, kā dēļ no bada, slāpēm vai Krievijas armijas ieročiem miruši tūkstošiem Mariupoles iedzīvotāju;
atgādinot, ka Ukrainā jau 1932.-1933. gadā, kad iedzīvotājiem Padomju Savienības plānotās un īstenotās politikas rezultātā tika konfiscēta labība un pārtika, tika mākslīgi izraisīts bads - golodomors -, kurā gāja bojā piektā daļa Ukrainas iedzīvotāju un kuru Latvija ir atzinusi par staļiniskā režīma apzināti īstenotu genocīdu pret Ukrainas tautu;
uzsverot, ka Latvijai kā ANO, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij, kas aizstāv demokrātiskās vērtības, nav pieņemama Krievijas Federācijas rīcība, īstenojot Ukrainas iedzīvotāju masveida iznīcināšanu;
konsekventi ievērojot ANO, Eiropas Savienības un demokrātiskās pasaules, tostarp Latvijas, vērtības un ideālus, kas balstās uz brīvības un cilvēktiesību aizsardzību, tautu pašnoteikšanās, valstu suverenitātes un teritorialitātes nedalāmības, kā arī etniskās līdztiesības, kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu;
uzsverot, ka Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci un genocīdu un apzinās savu pienākumu atzīt, novērst un pieminēt šos noziegumus, lai nodrošinātu to neatkārtošanos,
novērtē Starptautiskās Krimināltiesas sākto izmeklēšanu par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem un pauž pārliecību, ka visi, kas pastrādājuši noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī ir atbildīgi par to veikšanu vai neapturēšanu, tiks saukti pie atbildības;
atzīst, ka Krievijas Federācija šobrīd veic genocīdu pret ukraiņu tautu;
kategoriski nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti;
uzsver, ka Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvām starptautisko tiesību normām, kā arī no tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti;
aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami noteikt visaptverošas sankcijas pret Krievijas Federāciju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt militāro agresiju Ukrainā, palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai, vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un izolē Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju;
aicina Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu;
atbalsta demokrātisko valstu iniciatīvas apvienot centienus, vācot un izmeklējot pierādījumus par kara noziegumiem, kurus visā Ukrainas teritorijā ir veikusi Krievijas Federācija;
nosoda Krievijas Federācijas ļaunprātīgu veto tiesību izmantošanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē un aicina paātrināt ANO reformu īstenošanu;
pauž solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu.”
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Kola kungam.
Sākam debates.
Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!
R. Jansons (NA).
Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, cienījamās dāmas un godājamie kungi! Katru gadu 25. martā un 14. jūnijā mums ir ar likuma spēku atzītas Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas, bet decembra pirmajā svētdienā - Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena.
Ir saprotams, ka tauta, kura totalitāro režīmu dažādu represiju un PSRS veiktās koloniālās migrācijas politikas rezultātā 1989. gadā savā zemē bija palikusi tikai 52 procenti no iedzīvotājiem, šo tautas nīcināšanas kopumu sauc par genocīdu. Ir saprotams, ka mūsu valsts pilsoņi, kuri Otrā pasaules kara rezultātā cieta genocīdā, noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos, labi izprot citas valsts pilsoņus, kurus iznīcina agresors. To ļoti labi izjūt arī tautas jaunākās paaudzes, lai gan tās noziegumus nepiedzīvoja vai arī piedzīvoja maigākā formā.
Ukrainā mēs šodien redzam to, ko Latvijā tagadējās Krievijas juridiskā priekštece PSRS veica 1944., 1945. gadā: civiliedzīvotāju nošaušanas bez tiesas sprieduma, aresti, deportācijas, izsūtot uz Sibīriju, militārpersonu veiktās izvarošanas, laupīšanas, zagšanas, īpašumu sagrābšanas, Rēzeknes bezjēdzīgā nobombardēšana, kuras upuri bija arī civiliedzīvotāji. To visu Krievija šobrīd veic Ukrainā. Salīdzinot ar Otrā pasaules kara pēdējo gadu Latvijā, diemžēl daudz sistemātiskāk un intensīvāk. Katrs atceras Otrā pasaules kara gados PSRS veiktos noziegumus Latvijā, kvalificējamus kā noziegumus pret cilvēci vai kara noziegumus. Saliekot kopā sistemātiskumu, sākot no laika, kad 1930. gadu beigās Krievijā latviešus iznīcināja pēc pazīmes “latvietis”, un beidzot ar represijām līdz pat Latvijas valsts pilnīgas neatkarības iegūšanai, tas vērtējams kā genocīds.
PSRS Ukrainā genocīdu sāka 1932., 1933. gadā, izraisot mākslīgu badu un cilvēku bojāeju. Sekoja deportācijas no Rietumukrainas, nacionālo partizānu iznīcināšana. Arī šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāji, tādēļ ka Krievija pārkāpj visas iespējamās kara vešanas tiesības, tiek nogalināti, deportēti, spīdzināti, izvaroti un mirst badā. Bērni tiek deportēti no okupētās teritorijas uz Krieviju, šķirti no ģimenēm ar mērķi pārkrievot - tā ir tipiska genocīda pazīme.
Krievija pret ukraiņiem un Ukrainas pilsoņiem noziegumus turpina sistemātiski. Un nav svarīgi, ka Latvijā genocīds nenotika un šodien Ukrainā genocīds nenotiek vienīgi uz visiem zināmu Maskavas pavēļu, dokumentu pamata. Pirmkārt, šos dokumentus Krievijas slepenības dēļ, iespējams, ieraudzīs tikai nākamās paaudzes. Otrkārt, domājams, ka Krievijas represīvajā un militārajā pavēlniecībā nekas nav mainījies no PSRS laikiem, piemēram, 1941. gada 14. jūnija deportācija Baltijā notika uz lēmuma projekta pamata, bet 1945. gada deportācija Latvijā - vienīgi uz mutiskas pavēles pamata. Militārpersonu veiktajām civiliedzīvotāju nošaušanām bez tiesas sprieduma pietika ar komandiera pavēli. Domājams, šobrīd tā tas notiek arī Ukrainā. Mēs neaizmirstam savas ciešanas, tādēļ mēs nevaram klusēt par citu ciešanām.
Mūsu parlamenta pienākums ir pasaulei vēstīt, ka Krievija Ukrainā šobrīd veic genocīdu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ārlietu komisijas iesniegto lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Turpinām skatīt darba kārtību. Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde. Lūdzu!
K. Sprūde (Neatkarīgie).
Labrīt, godājamie kolēģi! Labrīt, sēdes vadītāja! Man ļoti patika iepriekšējā runa un pēdējie vārdi, kas tiešām aizkustināja, - jūs teicāt, ka mēs nevaram klusēt, ja kādam sāp vai ja viņam tiek darīts pāri.
Es domāju, ka mums šodien jābeidz arī mūsu vietējais, iekšējais, genocīds un jābeidz dot kādam darba devējam ekskluzīvas tiesības prasīt darbspējīgo sertifikātu. Mēs jau saprotam, ka tā pandēmija beidzās. Kādā veidā tā beidzās, es nekomentēšu, bet man liekas, ka mums jāturpina dzīve, jāturpina tā, kā bija iepriekš, - nešķirojot cilvēkus un nepieprasot kaut kādus sertifikātus. Mums jāpieliek tam punkts.
Es īsi - negribu daudz runāt un atgādināt, kādas kļūdas mēs esam... izdarījuši un cik cilvēku ir pazaudējuši darbu, bet es domāju, ka darba devējam tomēr nedrīkst dot ekskluzīvas tiesības joprojām pieprasīt saviem darbiniekiem sertifikātu.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”.
Tātad deputāti pieprasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Stepaņenko, Švecovas, Možvillo, Sprūdes un Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara un Gundara Daudzes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Iebildumi (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsojam?
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Auguļa, Valaiņa, Krauzes, Tavara un Daudzes iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48,
atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara un Gundara Daudzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Arī šis jautājums, ko mēs aktualizējam, tāpat kā iepriekšējais, nav pirmo reizi. Mēs to esam darījuši arī iepriekš.
Attiecībā uz senioriem šis likumprojekts paredz to, ka valdībai, Saeimai... būtu jāizmaksā senioriem - tieši tiem, kuriem ir mazākās pensijas, senioriem ar invaliditāti - vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā. Mūsu ieskatā, neskatoties uz to, ka no 1. jūlija stāsies spēkā 500 eiro neapliekamais minimums, šobrīd tas būtu solis pareizā virzienā. Mums tomēr ir vairāk nekā 100 tūkstoši senioru, kurus šīs izmaiņas neskars.
Šī divciparu inflācija, kas ir šobrīd, pārtikas cenu kāpums, kas ir jau šodien, nemaz nerunājot par gaidāmo pārtikas cenu kāpumu... pāris procentu pielikums pensijai, ko šobrīd valdība pateikusi - ka būs šī ātrākā indeksācija -, tas ir pareizs virziens, bet tas galīgi neglābs situāciju, kurā ir nonākusi vesela virkne mūsu senioru. Kolēģi, ar šo aicinājumu pie mums visiem - Saeimas deputātiem, visām frakcijām, Ministru prezidenta, pie labklājības ministra - vērsās Latvijas Pensionāru federācija jau janvārī. Vēl joprojām viņi nav saklausīti.
Kolēģi, šī valdība četru gadu laikā diemžēl ar jaunām iniciatīvām, atskaitot tās, kuras bija izstrādājusi jau iepriekšējā valdība un tā laika Saeimas sastāvs, kurā bija Aija Barča, līdzšinējā Pensionāru federācijas vadītāja... šīs iniciatīvas šobrīd tiek īstenotas. Nekas jauns nav nācis klāt. Tajā pašā laikā mums visiem jāpiekrīt, ka situācija ir ļoti būtiski mainījusies tieši attiecībā uz inflāciju. Valdības šībrīža publiski paziņotie... soļi ir absolūti nepietiekami, un šis Pensionāru federācijas uzstādījums ir jāizpilda.
Kolēģi, cenu šoks, kas bija janvārī, decembra rēķini par elektrību... visi pieņemtie lēmumi, kas pēc tam tika pieņemti, ietekmēja tekošos rēķinus, bet neietekmēja tos rēķinus, kas bija uzkrājušies. Virkne senioru šobrīd... Arī pārrunājot ar Pensionāru federāciju, mums norāda to, ka šie parādi vēl joprojām nekur nav pazuduši.
Pārtikas cenas ceļas. Zāļu pieejamība arī ir apgrūtināta, veselības pakalpojumu izmaksas ir pieaugušas. Uz visa tā fona arī senioriem ir jāgatavojas nākamajai sezonai, arī senioriem ir jāmaksā rēķini, parādi, kas izveidojušies janvārī, arī februārī. Šie parādi eksistē, tie ir reāli, un tie kaut kādā veidā ir jāsamaksā. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Diemžēl šībrīža valdības piedāvājums nedod nekādu risinājumu tai sabiedrības daļai, kas ir vismazāk aizsargātā. Diemžēl no valdības mēs neesam sadzirdējuši risinājumus. Mēs esam dzirdējuši to, ka labklājības ministrs nāk ar līdzīgu piedāvājumu - 200 eiro izmaksu. Diemžēl valdība nespēja rast risinājumu. Te ir jautājums - vai negrib vai tiešām neprot rast šos līdzekļus. Mūsu ieskatā, tie ir ļoti nepieciešami šobrīd, un mēs aicinām atbalstīt likumprojekta nodošanu tālāk izskatīšanai komisijā.
Tad jau varbūt... ja ministrs pats nespēj, godātā Konservatīvo frakcija, nu tad varbūt mēs visi kopā varam palīdzēt. (Starpsaucieni.) Visi kopā varbūt viņam varam palīdzēt, savādāk viņš savās domās ir vientuļš diemžēl. Diemžēl tas tā ir. Mēs redzam tikai preses paziņojumus, bet mēs neredzam reālu darbību. Reāla darbība ir tas, ka šobrīd senioriem ir nepieciešams šis vienreizējais pabalsts. Pensiju indeksācija te nepalīdzēs. Visi šie pabalstu maksājumi pa 20 eiro - tie tūlīt jau būs beigušies; un citu risinājumu valdība nepiedāvā.
Kolēģi, mums jāparūpējas par vismazāk aizsargāto Latvijas iedzīvotāju daļu. Un tie ir seniori, kas ir šajā likumprojektā atbalstīti.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir.”; “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Auguļa, Krauzes, Tavara un Daudzes iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36,
pret - 48, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!
M. Bondars (AP!).
Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Klātesošie! Mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.
Šobrīd ir situācija, ka valsts aizsardzības finansējums likumā ir paredzēts divi procenti no iekšzemes kopprodukta, bet mēs kā, teiksim, likumdevējs... valdība kā ierosinātājs šobrīd ierosina palielināt šo finansējumu jau 2025. gadā līdz divarpus procentiem. Kā jūs, kolēģi, zināt, tas ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju jeb karu Ukrainā, jeb saspīlējumiem mūsu reģionā; un mums ir nepieciešams uzlabot tās kapacitātes, ja tā varētu teikt, jeb to, ko mēs darām ar savu pretgaisa aizsardzību, ar savu jūras aizsardzību. Lai to visu darītu, mums ir nepieciešama naudiņa, un, lai šo naudiņu mēs dabūtu, mums jāieliek likumā ļoti skaidri un nepārprotami, ka mēs esam gatavi to darīt - jau 2025. gadā - 2,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2023. gadā - 2,25 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2024. gadā - 2,4 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tāda ir tā Valsts aizsardzības finansēšanas likuma grozījumu būtība.
Protams, ņemot vērā situāciju, mēs komisijā atbalstījām arī šī likumprojekta steidzamību, un mēs arī lūgsim jūs atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
M. Bondars. Paldies, kolēģi, par to, ka atzināt šo likumprojektu par steidzamu.
Gribu tikai teikt to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Nevienam nebija šaubu, ka Latvijai ir nepieciešams palielināt budžeta finansējumu aizsardzībai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Sākam debates.
Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Lūdzu!
A. Pabriks (aizsardzības ministrs).
Godātie deputāti, pozīcija, opozīcija, Beitneres-Le Gallas kundze! Ir pienākuši laiki, kad Eiropā plosās karš. Krievija ir uzbrukusi mums draudzīgajai Ukrainai, un rit jau šī kara otrā mēneša pēdējās dienas. Krievijas uzbrukums Ukrainai ir noticis pilnīgi bez jebkāda iemesla, vienkārši attaisnojot savas impēriskās ambīcijas, no kurām acīmredzot mūsu lielā kaimiņvalsts nekad nav atteikusies.
Tas maina visu drošības situāciju gan Eiropā, gan pasaulē. Mēs redzam, ka, protams, ir ļoti daudz valstu, kas steidz Ukrainai palīgā. Mēs redzam, ka Krievija ar šo uzbrukumu un ar analīzi pirms tam par šo uzbrukumu ir pārrēķinājusies vairākos aspektos.
Pirmkārt, Krievija iedomājās, ka tas spēs sašķelt Rietumu vienotību, spēs sašķelt Eiropas Savienību, spēs sašķelt NATO. Tas neizdevās. Tieši otrādi - šis karš pret Ukrainu konsolidēja daudzus sabiedrotos un vienlaikus, protams, parādīja to, kas ir Ukrainas patiesie atbalstītāji un kas ir varbūt nedaudz vājāki atbalstītāji, kuri minstinās.
Otrkārt, Krievija kļūdījās arī, vērtējot situāciju Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā, jo, ja mēs Jaungada runā Somijā dzirdējām, ka gan prezidents, gan premjers vienlaikus atgādina (abi divi) Krievijai, ka ne jau kāds cits, izņemot Somiju, lems par to, vai iestāties šai valstij NATO vai neiestāties, tad tas arī nozīmē ļoti daudz, jo mēs zinām, ka pēc Ziemas kara, pēc Otrā pasaules kara Somijas pozīcija parasti ir bijusi ļoti ieturēta attiecībā uz visu, kas notiek lielajā kaimiņvalstī. Pašlaik šis vadzis Somijā un, man jāsaka, arī Zviedrijā ir lūzis.
Es varu droši paredzēt, tāpat kā daudzi no jums, kas seko starptautiskajām attiecībām, ka tuvākajā laikā abas šīs valstis lūgs tās uzņemt transatlantiskajā aliansē. Tas, protams, mainīs situāciju Baltijas jūras reģionā, arī pie mums, jo mums pavērsies jaunas iespējas sadarboties gan ar Somiju, gan Zviedriju vēl padziļinātākā veidā un papildus veidot drošību mūsu valstī.
Pēdējās nedēļas ir bijušas ļoti smagas arī mums šeit, Latvijā, ne tikai pārdzīvojot kopā ar Ukrainas tautu un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ar Ukrainas aizstāvjiem Kijivā, Harkivā, Mariupolē, kur jau 57. dienu pret iebrucēju cīnās gan Azovas pulks, gan Ukrainas robežsargi un Ukrainas jūras kājnieki, un daudzi, daudzi citi brīvprātīgie, bet arī... tas ir bijis smags laiks, jo mēs esam darījuši maksimālo, lai atbalstītu mums draudzīgo Ukrainu tās svētajā un godīgajā cīņā pret iebrucēju.
Mēs esam ukraiņiem piegādājuši ieročus. Mēs paspējām piegādāt lielu daļu no tās nepieciešamības, militārās nepieciešamības, aptuveni 10 stundas pirms kara sākuma. Mēs turpinājām piegādāt Ukrainai militāro palīdzību arī pēc uzbrukuma, un mēs turpinām piegādāt un palīdzēt Ukrainai militāri un humāni arī šodien un šajā laikā. Latvija ir starp līdervalstīm Eiropā saistībā ar palīdzības sniegšanu Ukrainai, protams, proporcionāli ņemot vērā visas mūsu iespējas, to, kas mums ir dots, un ņemot vērā arī mūsu izmērus un mūsu bruņoto spēku iespējas šo palīdzību sniegt.
Es gribēju pateikt paldies visai Latvijas sabiedrībai par to, kā tā sniedz humāno palīdzību, kā tiek ziedoti līdzekļi Ukrainai šajā cīņā, kā tiek uzņemti ukraiņu bēgļi, kā mēs sniedzam palīdzību. Un mums būs jāturpina sniegt šo palīdzību, jo Ukraina ir mūsu sabiedrotā valsts, lai arī tā nav NATO. Bet es varu droši paredzēt, ka šis karš beigsies ar Ukrainas uzvaru. Mēs būsim, un mums ir jābūt tai valstij, kura atbalstīs pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tas mainīs kopumā arī ģeopolitisko situāciju tālāk Eiropā un padarīs mūs gan drošākus, gan bagātākus.
Bet tas viss attiecas uz nākotni. Šodien ir šodienas uzdevumi. Un šodienas uzdevumus lielā mērā diktē tas, kas notiek Ukrainā, un tā attieksme, kas joprojām dominē Krievijā. Krievija ir autoritāra, totalitāra, iespējams, valsts, liela agresorvalsts mums kaimiņos. Mums ir jādara viss. Un ar “mums” es saprotu ne tikai Latviju, bet visu Rietumu sabiedrību, visu liberāli demokrātisko sabiedrību, transatlantisko aliansi, Eiropas Savienību. Mums ir jādara viss, lai Ukraina šo karu vinnētu, jo Ukraina pašlaik karo mūsu karu par mūsu brīvību un mūsu nākotni.
Ja mēs gribam novērst nākotnes karus, tad šis karš Ukrainai ir jāuzvar. Tas ir vienīgais veids, kā saglabāt mūsu drošību. Vienlaikus mums ir arī jāsaprot, ka mums ir maksimāli straujā tempā jāiegulda Latvijas aizsardzībā un Latvijas drošībā.
Jā, mēs esam daudz darījuši pēdējos gadus. Jā, mūsu aizsardzībā ir ieguldīti jau vairāk nekā divi procenti ik gadus... vairākus gadus pēc kārtas no mūsu iekšzemes kopprodukta. Tas nav maz. Tas ir vairāk, nekā daudzas citas Eiropas valstis, kurām nav robežas ar Krieviju, nav robežas ar Ukrainu, ir darījušas. Dažas no tām joprojām dzīvo ilūzijās, ka, sasniedzot pamieru vai uguns pārtraukšanu, jautājums tiks atrisināts.
Šeit es gribētu arī jums pateikt to, ko es saku visiem mūsu sabiedrotajiem, ar viņiem tiekoties. Jā, pastāv tāda iespēja, ka Krievija pēc zināma panākuma (varbūt uzbrukumā Donbasā, tuvojoties 9. maijam), kurš mājās, protams, Krievijas līderiem ir jāpārdod kā uzvara, nāks ar piedāvājumu pārtraukt uguni. Un būs tādi, arī mūsu sabiedrotie tālāk Rietumos, kas teiks: “Vai cik labi! Beidzot mēs nešaujam! Vai cik labi, beidzot cilvēki nemirst! Sāksim sarunas.” Es gribētu teikt, ka uguns pārtraukšana bez priekšnosacījuma, kur Krievija izved savu karaspēku vismaz uz 24. februāra robežām, ir vienkārši Putina, Kremļa un Krievijas lamatas mums visiem. Uguns pārtraukšana nav risinājums šim karam. Vienīgais risinājums šim karam ir Ukrainas uzvara.
Lai Ukraina uzvarētu, arī mums jābūt spēcīgiem. Mēs nedrīkstam dzīvot ilūzijās, lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kādā mēs varam nonākt un kādā mēs nonācām arī kovida krīzes laikā, kad pēkšņi mums nebija masku, mums nebija vakcīnu, mums nebija nekā, jo mēs paļāvāmies uz globālo tirgu. Mēs paļāvāmies, ka kaut kur tālumā kāds kaut ko saražos, atvedīs un iedos mums.
Ja mēs nonāksim krīzē, ja, nedod dievs, mūsu robežas kāds pārkāps, nedod dievs, sāksies karš, būs problēmas ar piegādēm, būs problēmas ar palīdzību. Būs nepieciešams laiks, lai šo palīdzību saņemtu.
Jā, mēs esam NATO dalībvalsts, jā, mēs varam uzticēties mūsu sabiedrotajiem. Arī 24. februārī, kad daudzus no mums no rīta četros pamodināja ar teikumu “Ir sācies karš!”... jau četras stundas vēlāk pie mums Latvijā nolaidās Amerikas Savienoto Valstu karavīri ar savām lidmašīnām, lai šeit pastiprinātu aizsardzību.
Bet ir valstis, kuras nevar šādas lidmašīnas piedāvāt, ir valstis, kuras nav bruņojušās, ir valstis, kurām nav, ko dot arī Ukrainai. Mēs dzirdējām arī no vakardienas vizītes Latvijā... no Vācijas ārlietu ministres, kura saka: “Ziniet, mēs jau nevaram neko vairāk pašlaik iedot... mums “it kā” nav.” Jautājums, protams, vienmēr paliek - vai tiešām nav? Vai tā ir vēlme varbūt ne līdz galam dot to, kas mums ir. Bet lai tas paliek uz pārējo sirdsapziņas. Mūsu sirdsapziņa ir tīra, un mūsu uzdevums ir gādāt par Latvijas drošību.
Šajā sakarā es tiešām aicinu Latvijas Saeimu... un jūs atbalstīt Latvijas armijas aizsardzības budžeta pieaugumu tuvākajos trijos gados līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Kur tad mēs tos gribam ieguldīt, un kāpēc mums tie ir vajadzīgi? Mums tie ir vajadzīgi tāpēc, ka, pat ja Ukraina uzvar šo karu, agresijas draudi no Krievijas puses saglabāsies jebkurā gadījumā.
Mūsu uzdevums un tas, ko mēs aizstāvēsim arī Madrides samitā jau pēc mēneša vai diviem, ir panākt, lai mēs spētu ne tikai šo agresoru izdzīt ārā no valsts, ja tas pie mums būs ieradies, bet lai tas netiktu mūsu zemē un nespētu šeit nostiprināties. Līdz ar to mums ir vajadzīgas pavisam citas uguns jaudas, mums ir vajadzīgi cita tipa ieroči.
Jūs esat dzirdējuši, ka mūsu galvenās vēlmes - kā mums pašlaik nav - ir pretgaisa aizsardzība, lai sargātu Rīgu, lai sargātu Latvijas debesis, lai svešas lidmašīnas šeit nespētu lidot nesodītas.
Mums ir jābūt krasta aizsardzības raķetēm, lai šeit, Latvijas smilšainajās pludmalēs, nevarētu izsēdināt nekādu desantu, lai Kurzeme būtu droša un lai nekādi kuģi neparādītos mūsu tuvumā, bet, ja tie parādītos, lai tos sagaidītu tāds pats liktenis, kāds sagaidīja “Maskavu”.
Treškārt, mums ir vajadzīga raķešu artilērija, ar kuru mēs varam atvairīt sauszemes spēku tuvošanos mūsu robežām un pateikt: ja jūs pārkāpsiet šīs robežas, mēs zinām, ko ar jums darīt.
Protams, mums ir jānostiprina Latvijas militārā industrija. Šajā sakarā mums ir jāņem piemērs arī no tādām valstīm kā Somija, kura ļoti daudz ir ieguldījusi savā militārajā industrijā, savā ražošanā. Mums ir bijusi virkne panākumu šeit, tai skaitā arī koplīgums ar Somijas valsti par bruņumašīnu “Patria” ražošanu, kas ir modernas bruņumašīnas. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mēs ne tikai ražosim autotransportu, bet ražosim bruņumašīnas - pilnībā mūsu valstī, sākot ar 2023. gadu.
Ar to tas viss nebeigsies, mums ir daudz citu plānu - ražot gan dronus, gan munīciju, gan raķetes, gan pārējās lietas, kuras mums būs vajadzīgas un kuras mēs nevaram gaidīt no citiem, ja gadījumā krīze pienāks. Mums jābūt gataviem pašiem sevi nodrošināt. Un tas attiecas ne tikai uz bruņotajiem spēkiem. Tas attiecas uz Latvijas ekonomiku, Latvijas reģionu attīstību, jo lielākā daļa šo uzņēmumu būs Latvijas reģionos - darba vietu radīšanai un arī eksportam.
Mēs esam gatavi ekonomiski attīstīt Latvijas valsti, skatoties arī no aizsardzības nozares puses, un šajā sakarā tuvākajā laikā mēs plānojam dibināt komercsabiedrību ar valsts iesaistīšanos, kas tieši varētu kontrolēt un organizēt militāro ražošanu un militāro uzņēmumu darbību, jo līdzīga citu valstu pieredze - gan Ziemeļvalstīs, gan citur - ir parādījusi, ka tieši ar valsts iesaisti un valsts atbalstu militārajā industrijā visvairāk un visātrāk var panākt vajadzīgo efektu.
Tas viss ir nepieciešams, lai pie Latvijas robežām nebūtu kara. Tas viss ir nepieciešams, lai Krievija zinātu, ka tā nespēs nesodīti aiztikt vairs nevienu kaimiņu. Šis karš Ukrainā ir spilgts pierādījums tam, ka mēs nedrīkstam gulēt uz lauriem un, kā latviešu sakāmvārdā teikts, kamanas ir jātaisa vasarā. Vasara tuvojas, līdz šai vasarai mums ir jāpieņem lēmums par budžeta pieaugumu, lai Latvijas karavīri būtu droši un lai Latvijas karavīri varētu garantēt drošību Latvijas tautai un Latvijas valstij pret jebkuru agresoru, kas ir mūsu tuvumā.
Aicinu atbalstīt šo lēmumu.
Paldies visiem - gan pozīcijai, gan opozīcijai, jo šī ir mūsu kopīgā lieta. Tas nav pozīcijas vai valdības lēmums, tā ir mūsu kopīgā lieta - mūsu valsts drošība, jo, ja nebūs Latvijas valsts, ja nebūs drošas Latvijas robežas, tad visas pārējās investīcijas un visi pārējie plāni būs tikai sapņi.
Es paļaujos uz jūsu godaprātu, jūsu patriotismu un, protams, arī uz jūsu atbalstu.
Paldies jums. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies aizsardzības ministram par dalību debatēs.
Bondara kungs, lūdzu, komisijas vārdā...?
M. Bondars. Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Grūti ko piebilst, vai ne? Pēc šī varu tikai pateikt, ka pirmajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” tika atbalstīts vienbalsīgi, un es ceru, ka arī jūs atbalstīsiet šo likumprojektu.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
M. Bondars. Kolēģes, kolēģi, milzīgs paldies par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15 minūtes, un otrajā lasījumā skatīsim šodien... jā, cerams, ka šodien skatīsim, šodienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - 15 minūtes, un izskatīsim šo likumprojektu Saeimas šīsdienas sēdē. Paldies.
Godātie kolēģi, vēlos jūs iepazīstināt ar Prezidijā saņemto deputātu Krišjāņa Feldmana, Jura Pūces, Alda Adamoviča, Līvas Kreituses un Lindas Mednes iesniegumu ar lūgumu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1436/Lp13) pirmajā lasījumā uzreiz pēc likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” izskatīšanas.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav. Tātad sākam izskatīt iesniegto likumprojektu.
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!
K. Feldmans (Konservatīvie).
Cienījamā sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ņemot vērā Ministru kabinetā jau pieņemto lēmumu par šāda likumprojekta virzību uz Saeimu, laika ekonomijas nolūkā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1436/Lp13) virza kā savu likumprojektu.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka tiek izveidotas energoapgādes drošuma rezerves, kas tiks uzglabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai nodrošinātu dabasgāzes nepārtrauktu apgādi. Nedaudz pieskaršos... kāpēc tas ir nepieciešams.
Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un tā rezultātā Krievijai, Baltkrievijai un to fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas, sankciju ietekme var apdraudēt Latvijas un Baltijas energosistēmas paralēlu darbu ar Krievijas energosistēmu un potenciāli novest pie priekšlaicīgas atvienošanās no tā saucamā BRELL elektrotīkla pirms 2025. gada, kad ir paredzēta plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Šāda scenārija gadījumā tiktu ietekmēta Baltijas energosistēmas darbības stabilitāte un energosistēmu drošums. Desinhronizācijas no BRELL gadījumā būtu nepieciešama papildu elektroenerģijas ražošana TEC-2 koģenerācijas stacijā, kas nozīmē, ka būtu nepieciešama papildu dabasgāze, lai ražotu šo elektroenerģiju.
Līdz ar to energoapgādes drošuma rezerves 2023. gadā ir nodrošināmas aptuveni divu teravatstundu apjomā - atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma. Energoapgādes drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē valsts vārdā organizēs akciju sabiedrība “Latvenergo” un nodrošinās to iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz 2023. gada 1. janvārim.
Attiecīgi akciju sabiedrība “Latvenergo” energoapgādes drošuma rezervju iegādi veiks 2022. gada ceturtajā ceturksnī no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, jo Latvijai sava termināļa nav.
Šajā sakarā aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
K. Feldmans. Paldies.
Aicinu arī atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
K. Feldmans. Komisija primāri vēlējās izskatīt šo likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, bet tika saņemta informācija no Juridiskā biroja, ka tomēr ir plānots sniegt priekšlikumus, līdz ar to...
Man arī pašam - kā deputātam - ir iebildumi pret izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā otrajā lasījumā. Ierosinu noteikt komisijas sekundāro izvēlēto opciju: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas minūtes.
Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - piecas minūtes. Nav citu priekšlikumu.
Un izskatīšana šodien Saeimas sēdē?
K. Feldmans. Izskatīšana paredzēta šodien Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Jā, paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - piecas minūtes un izskatīšana - Saeimas 21. aprīļa sēdē.
Godātie kolēģi! Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Deputāti Ēriks Pucens, Kaspars Ģirģens, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Edgars Tavars un Viktors Valainis ir iesnieguši lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt grozījumus 2021. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, nosakot visu profesiju pārstāvjiem vienādas prasības attiecībā uz vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu nepieciešamību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī (Starpsauciens: “Ir!”) iesniegtā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi. Vai deputātiem ir iebildumi pret izskatīšanu nākamajā sēdē? (Starpsaucieni: “Protams!”; “Jā!”; dep. Ē. Pucena starpsauciens.)
Lūdzu, Pucena kungs, vārds jums iesniedzēju vārdā.
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs vairākkārt esam runājuši par vienlīdzību. Mēs runājam par vienlīdzību Latvijā, mēs runājam par vienlīdzību Ukrainā. Bet mēs redzam, ka vienlīdzība Latvijā ir tikai lozungos. Tad, kad mēs runājam par darbu, par darbu katram Latvijas iedzīvotājam, mēs redzam, ka pirms kāda laika Saeimas deputāti paslepus sev ir atcēluši ierobežojumu par obligāto vakcināciju. Bet ko mēs esam atstājuši Ministru kabineta noteikumos - ka skolotājiem, mediķiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem joprojām būs jābūt vakcinētiem. Kur tad paliek vienlīdzība?
Mēs redzam medijos, cik daudz pašlaik trūkst skolotāju un cik daudz skolotāju trūks jaunajā mācību gadā. (Dep. S. Riekstiņš: “Cik?”) Es aicinu varbūt parlamentāro sekretāru Riekstiņa kungu kāpt šeit tribīnē un stāstīt, kāpēc skolotājiem ir jābūt obligāti vakcinētiem. Riekstiņa kungs, nekliedziet no zāles, bet nāciet un aizstāviet, jo vairāk jau varbūt jūs neko nemākat.
Tāpēc, mīļie kolēģi (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.), aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu - lai visiem Latvijas valsts iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgas tiesības uz darbu un kādam nebūtu jāatstāj šis darbs.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 1. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Vai deputātiem ir priekšlikumi par lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav...
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ērikam Pucenam.
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Sociālo un darba lietu komisijai. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Par šo priekšlikumu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 43, atturas - 1. Lēmuma projekts ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Darba kārtībā - Saeimas Prezidija informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aigaram Bikšem šā gada 7. aprīlī. Mēs par to informējam Saeimas sēdē.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!
J. Rancāns (Konservatīvie).
Labdien, godātie kolēģi! Šim likumprojektam uz otro lasījumu tika saņemti astoņi priekšlikumi.
Lielākās debates komisijā un lielākais strīdus ābols attiecībā uz šo likumprojektu bija par to, kurš pieņem lēmumu - vai tā ir iestāde... Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vai tiesa - par pārsūdzēšanas kārtību un par to, vai lēmums stājas spēkā nekavējoties un apstrīdēšana aptur vai neaptur izpildi. Galu galā komisija tomēr nonāca pie sava priekšlikuma, kurā visas šīs mūsu lietas tika atrisinātas.
Es iešu pēc kārtas, par visiem priekšlikumiem īsi pastāstīšu, un tad attiecīgi arī lemjam.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas bija par to, ka papildināt šo Pilsonības likuma 24. panta pirmo daļu ar 5. punktu. Bet atšķirībā no komisijā pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas šis priekšlikums neiekļāva normu par to, ka lēmumu pieņem tiesa. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Rancāns. 2. - deputāta Ainara Bašķa priekšlikums. Arī šeit ļoti līdzīgi, bet šeit bija tā, ka... precizējām, ka lēmumu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tas pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Komisijā šis priekšlikums arī netika atbalstīts, jo vēlāk tika atbalstīts komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Rancāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizēja iepriekš minēto normu. Komisijā nebija atbalstīts, jo tika veidots komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Rancāns. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Attiecīgi šeit komisijas kompromisa variants, kurā lēmumu, tāpat kā visos pārējos gadījumos, par pilsonības atņemšanu pieņemtu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju, un savukārt lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Komisijā, protams, šis komisijas priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. Tālāk 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz Latvijas pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas procesa norisi un ziņu reģistrāciju. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts precizētajā 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Rancāns. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī par tikko minēto Latvijas pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas norises procesa ziņu reģistrāciju jebšu uzskaiti. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumiem un par likumprojekta 26.1 panta stāšanos spēkā 2023. gada 1. aprīlī. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. Pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 14. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!
J. Butāns (Konservatīvie).
Sveicināti, kolēģi! Otrajā, galīgajā, lasījumā skatām Juridiskajā komisijā izskatīto un atbalstīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 1418/Lp13), kuru Saeimā iesniedza Konservatīvo frakcijas deputāti, lai saskaņotu ar 2022. gada 31. martā Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, kurš nosaka aizliegumu izmantot publiskos pasākumos militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums nosaka publisku pasākumu norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā. Savukārt likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” nosaka sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas nosacījumus, tiesiskos pamatus, organizatoriskos pienākumus un personu tiesības un pienākumus sapulču, gājienu un piketu rīkošanai.
Lai salāgotu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma normas ar likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteikto regulējumu, ir nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Likumprojekta mērķis, nosakot tādus pašus ierobežojumus kā Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā attiecībā uz sapulču, gājienu un piketu organizēšanu, ir nepieciešamība aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un ierobežot tādas ideoloģiskās izpausmes, kas ir uzskatāmas par draudu Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai iekārtai un drošībai.
Ņemot vērā Krievijas ekspansiju Ukrainā un īstenoto totalitāro ideoloģiju attiecībā uz bijušajām PSRS republikām, Latvijai ir pamats saskatīt pietiekoši reālu apdraudējumu tās demokrātiskajai iekārtai un drošībai, turklāt šādā veidā Latvija pauž savu solidāro attieksmi attiecībā uz Ukrainu, parādot savu nostāju pret Krievijas īstenoto agresiju, aizstāv Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību un vēršas pret kara propagandu, vardarbību, nacisma un komunisma ideoloģiju, neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju un šādu faktu un procesu slavināšanu.
Uz otro lasījumu Juridiskajā komisijā saņemti un izskatīti četri priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura, saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 3. - deputātes Līvas Kreituses priekšlikums. Paredz noteikt termiņu, kad likums stājas spēkā. Komisijā atbalstīts, iekļauts 4. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 4. - deputāta Artusa Kaimiņa priekšlikums. Paredz noteikt termiņu, kad likums stājas spēkā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. Juridiskā komisija likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstījusi.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 16, atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir pieņēmis steidzamu lēmumu par ļoti garu pārtraukumu, jo mūsu darba kārtībā ir Latvijas Republikas tiesībsarga 2021. gada ziņojums. Saeimas Prezidijs ierosina tagad doties pārtraukumā un atsākt darbu pulksten 11.00. (Starpsaucieni.)
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nē!”; “Nav!”) Iebildumu nav.
Tādā gadījumā lūdzu uzklausīt paziņojumus.
Vārdu paziņojumam lūdz Krišjānis Feldmans. Lūdzu!
K. Feldmans (Konservatīvie).
Dārgie kolēģi! Tātad, ņemot vērā, ka nebija zināms par Saeimas Prezidija steidzamo lēmumu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tiek sasaukta šodien pulksten 10.35. Tiekamies klātienē, ir laiks līdz pulksten 10.35 izdarīt, kas nu pārtraukumā jādara.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!
J. Rancāns (Konservatīvie).
Kolēģi, tieši tāpat tiek sasaukta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde pulksten 10.30, par ko jau esam informēti arī čatā. Lūdzu, tiekamies pulksten 10.30.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!
M. Bondars (AP!).
Ņemot vērā to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai bija labākas prognozēšanas spējas, mēs esam sasaukuši komisijas sēdi pulksten 10.30.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu!
Vārds deputātu klātbūtnes rezultātu nolasīšanai Inesei Voikai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Jānis Cielēns, Raivis Dzintars, Aldis Gobzems, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Ainars Latkovskis... Ainars Latkovskis ir, Ināra Mūrniece, Ralfs Nemiro... arī ir, Vitālijs Orlovs, Dace Rukšāne-Ščipčinska... arī ir... un Jānis Vucāns.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Lūdzu visus ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā sadaļa - “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.
Darba kārtībā iekļauts ziņojums - Latvijas Republikas tiesībsarga 2021. gada ziņojums.
Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam. Lūdzu!
J. Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).
Cienījamā sēdes vadītāja! Deputātes, deputāti! Dāmas, kungi un, protams, mani izcilie kolēģi no Tiesībsarga biroja!
Novērtēju, ka aizvadītā gada sākumā man tika uzticēts vadīt Tiesībsarga biroja komandu jau trešo termiņu pēc kārtas. Aizvadītajos desmit gados daudz ir paveikts, lai ievērojami uzlabotu cilvēktiesību nozīmi un lomu Latvijā - ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā dimensijā. Bet darāmā vēl ir daudz.
Aizvadītā gada ziņojumā ietverti svarīgākie notikumi un informācija par paveikto tādās jomās kā pilsoniskās un politiskās tiesības, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, bērnu tiesības, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā.
Pagājušā gada ziņojums ir veidots tā, lai būtu saprotams pilnīgi visiem, ikvienam sabiedrības indivīdam, turklāt ar ļoti daudzām atsaucēm, ļoti daudz faktiem un faktūras, turklāt interaktīvā veidā, kur var pārliecināties gan no praktiskā viedokļa, respektīvi, no empīriskā, gan no zinātnes, gan no judikatūras viedokļa un tiesību principu viedokļa, tātad - uz kādiem pamatiem, uz kādiem apsvērumiem mēs balstām to, kas ir iekļauts gada ziņojumā.
2021. gads ir bijis ražīgs. Paralēli daudzām biroja pārraudzībā esošajām lietām biroja speciālistu ikdienas darba kārtību un uzdevumus joprojām noteica ar Covid-19 pandēmiju saistīto jautājumu risināšana teju pilnīgi visos līmeņos. Ar to es domāju - faktiski visa Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļa bija mūsu dienaskārtības jautājums, bet - skatoties un raugoties jau tieši caur kovidpandēmijas fokusu vai prizmu.
Šajā kontekstā tieši kvalitatīvas un viegli saprotamas informācijas trūkums ir tas, kas aizvadītajā gadā daļā sabiedrības radīja maldīgu iespaidu par to, kas vispār ir cilvēktiesības, cik tālu tās sniedzas un vai tās var ierobežot.
Cilvēktiesību loma mūsu ikdienā gūst arvien lielāku nozīmi. Par to mēs pārliecinājāmies ne tikai kovidierobežojumu sakarā, bet redzam arī to traģisko notikumu sakarā, ko piedzīvojam Eiropā šodien. Turpināsim strādāt, lai izglītotu, izgaismotu problēmas un piedāvātu risinājumus to novēršanai.
Mazliet par statistiku un gadu skaitļos.
Kopumā no sniegtajām rekomendācijām 2021. gadā ir ievēroti jeb izpildīti 76 procenti. Salīdzinājumam: 2020. gadā - 82,9 procenti, 2019. gadā - 89 procenti. Protams, tam ir savs skaidrojums, racionālais izskaidrojums, kādēļ šo mūsu rekomendāciju ieviešana, ievērošana procentuāli ir samazinājusies, bet tas ir lielā mērā saistīts ar valdības un parlamenta ierobežojumiem attiecībā uz kovida izplatību un pandēmijas mazināšanu.
Kopumā saņemti 1945 cilvēku iesniegumi, visvairāk pilsonisko, politisko tiesību jomā - 987. Esam ierosinājuši 65 pārbaudes lietas, visvairāk bērnu tiesību jomā - 25 pārbaudes lietas. Sniegtas 1523 atbildes saistībā ar iesniegumiem, visvairāk sociāli ekonomisko tiesību jomā - 639. Protams, tas ir saistīts ar dažādiem sociālās drošības elementiem - tiesībām uz darbu, tiesībām uz atalgojumu, veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti.
Saņemti 3952 dokumenti, esam atbildējuši uz šiem dokumentiem jeb nosūtījuši 3431 dokumentu. Sniegtas 6109 konsultācijas, no tām 4331 konsultācija telefoniski un 1778 konsultācijas e-pastā. Visvairāk konsultēts par informācijas sniegšanu, proti, sniegta informācija par noteiktajiem... par tiesībām uz taisnīgu tiesu, sociālo nodrošinājumu, veselības aizsardzību, bērnu tiesībām, izglītību un tiesībām uz darbu.
Mājaslapā www.tiesibsargs.lv publicētas 217 ziņas un preses relīzes, noticis 181 tiesībsarga organizēts seminārs, diskusijas, pasākumi. Kopumā sabiedrības informēšanai veltītas 6717 publikācijas.
Covid-19 pandēmijas ierobežojumi.
Covid-19 krīze radīja sabiedrības šķelšanos un daļā iedzīvotāju - arī šaubas par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā. Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās valstī kopumā un veselības aprūpes sistēmas pārslodze 2021. gada rudenī atspoguļoja sekas, ko radīja valdības ilgstoši nogaidošā nostāja, izvairoties pielāgot epidemioloģiskos drošības pasākumus pieaugošajam apdraudējuma līmenim un epidemiologu prognozēm.
Valstij ir pienākums nekavējoties rīkoties apdraudējuma novēršanai un situācijas normalizēšanai, tomēr ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem, tie nedrīkst tikt piemēroti ilgāk, nekā tas objektīvi ir nepieciešams.
2021. gadā birojā saņemti 258 rakstveida iesniegumi, kā arī vēl 596 e‑pasta vēstules par Covid-19 jautājumiem.
Veselības aizsardzības jomā iedzīvotāji visvairāk sūdzējušies par valsts īstenoto politiku Covid-19 pandēmijas apkarošanā, apšaubot gan vakcīnu pret Covid-19, gan sejas masku kvalitāti un efektivitāti, līdz pat argumentācijai, ka vakcīna ir kaitīga cilvēka veselībai.
Jautājumā par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu un iespējamu nepamatotu atšķirīgu attieksmi iedzīvotāji visvairāk sūdzējušies par Covid-19 pandēmijas ietekmē noteiktiem valdības ierobežojumiem tiesību uz darbu, izglītību, pieeju precēm un pakalpojumiem kontekstā.
Tiesības uz sociālo drošību.
Aizvien liels skaits iesniegumu ir saistīts ar pašvaldību sniegto sociālo palīdzību un pakalpojumiem. Mēs visbiežāk esam konstatējuši neskaidru komunikāciju, pašvaldībai pietiekami neizskaidrojot klientam pašvaldības rīcību vai pieņemtos lēmumus.
Tāpat iedzīvotāji joprojām sūdzas par nepietiekamiem ienākumiem pamatvajadzību nodrošināšanai. Lai gan, sākot ar 2021. gadu, Satversmes tiesas nolēmumu rezultātā valdība ievērojami palielināja minimālo ienākumu līmeņus, arvien no cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem tik un tā tiek saņemti iesniegumi, ka nepietiekamie ienākumi joprojām tiem liedz saņemt pilnvērtīgu uzturu, iegādāties medikamentus un nepieciešamās preces.
Attiecībā uz minimālo ienākumu apmēru esmu jau iepriekš norādījis, ka likumdevējs, bez objektīva pamatojuma likumā ierakstot konkrētu pabalsta (pensijas) skaitlisko apmēru ar apsolījumu to pārskatīt ne retāk kā reizi trijos gados, nav izpildījis Satversmes tiesas nolēmumos ietvertās ziņas.
Uzskatu, ka līdz šim nevienā no Satversmes tiesas spriedumiem... pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesā un attiecīgiem Satversmes tiesas spriedumiem ne valdība, ne parlaments pilnībā nav ievērojis Satversmes tiesas spriedumos norādīto. Proti, tur ļoti konkrēti ir pateikts, kas valdībai un parlamentam ir jāņem vērā, kādam ir jābūt algoritmam, lai noteiktu attiecīgi minimālos ienākumus, vai, citiem vārdiem sakot, kādas pamatvajadzības cilvēkam ir jābūt spējīgam nosegt ar attiecīgi... pie minimālajiem ienākumiem, ko ir noteikusi valdība vai parlaments.
Tiesības uz veselības aizsardzību.
Iedzīvotāji visvairāk sūdzējušies par valsts īstenoto politiku Covid-19 pandēmijas apkarošanā. Samērā maz sūdzību saņemts par to, ka Covid-19 pandēmijas sakarā noteikto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji nav varējuši piekļūt citiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Iedzīvotāji arvien sūdzējušies par, viņuprāt, pieļautām kļūdām ārstēšanas procesā un ārstniecības personu attieksmi. Atsevišķos gadījumos iedzīvotāji aizvien norādījuši arī uz tādām sistēmiskām problēmām kā ārstniecības pakalpojumu nepieejamība, medikamentu kompensācijas atteikums vai augstie līdzmaksājumi (īpaši onkoloģisko saslimšanu gadījumos).
Cilvēku ar invaliditāti tiesības.
No cilvēkiem ar invaliditāti tiek arvien saņemti iesniegumi saistībā ar ienākumu apmēru, kurš liedz tiem saņemt pilnvērtīgu uzturu, iegādāties medikamentus, nepieciešamās preces, algot aprūpētāju. Nemainīgi esam saņēmuši no cilvēkiem ar invaliditāti sūdzības par attieksmi darba vidē, par vides un mājokļa pielāgojumiem, par nepietiekamiem ienākumiem.
Attiecībā uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem esam arvien uzsvēruši nepieciešamību pievērst atbildīgo institūciju lielāku uzmanību aizgādnības jautājumiem, ikviena cilvēka tiesībām dzīvot sabiedrībā, mērķtiecīgi mazināt institucionālo aprūpi un veicināt sabiedrībā balstītu pakalpojumu daudzveidību un attīstību.
Pārskata periodā norisinājās aktīva diskusija par jaunā... asistenta pakalpojuma modeli, kurā ir gan plusi, gan mīnusi. Kopumā vērtējam izmaiņas pozitīvi, tomēr pakalpojums ir pilnveidojams, lai to pienācīgā apmērā saņemtu cilvēki, kas nav iesaistīti valdības noteiktajās regulārajās aktivitātēs, tomēr vēlas saglabāt aktīvu dzīvesveidu savu spēju robežās.
Atzinīgi vērtēju arī likumdevēja pieņemtos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kuri novērš situāciju, kurā personas brīvas pārvietošanās iespējas bija atkarīgas no kaimiņu labvēlības.
2021. gadā jau septīto reizi pēc kārtas mēs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku rīkojām konkursu “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam”. Kopumā konkursā tika saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi. Šoreiz īpaši aicinājām izcelt aktivitātes, kas palīdzējušas cilvēkiem ar invaliditāti Covid-19 pandēmijas laikā.
Kultūras tiesības.
Kultūras tiesību jomā pārskata gadā mūsu uzmanības lokā nonāca mākslinieka Kristiana Brektes uz Rīgas 40. vidusskolas ēkas veidotais murālis “Veltījums Džemmai Skulmei”, kas izraisīja asas diskusijas.
Brektes darbā kopumā, kā arī atsevišķos tā elementos mēs nesaskatījām draudus bērnu garīgajai attīstībai. Konkrētajā mākslas darbā, mūsu ieskatā, nav propagandēts neviens no aspektiem, kas uzskaitīti Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Bērnu neizpratne par zīmējumu kopumā, atsevišķiem tā elementiem vai nespēja uztvert tā izveides motivāciju un izpildījuma asociatīvo sakarību nav pietiekams iemesls, lai šo murāli uz skolas sienas aizkrāsotu.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par mākslinieciskās izpausmes brīvību, Starptautiskajā cilvēktiesību dienā mēs rīkojām diskusiju, kas bija veltīta šai tēmai - mākslai kopumā. Jo, ja mēs runājam par mākslu, it īpaši glezniecību, tad mēs varam runāt - patīk, nepatīk, bet tie, kas saprot no mākslas... it īpaši, ja mēs runājam par glezniecību vai kādu citu šo veidu, tad tikpat labi varam atvērt diskusiju par impresionistiem, naivistiem, sirreālistiem un tā tālāk, un tā tālāk.
Bet mēs uz to nefokusējāmies. Mēs fokusējāmies uz to, vai bērnu tiesības ir aizskartas vai nav. Mēs nevērtējām procedūru, vai varēja... vai pareizi tika pieņemti lēmumi par to, kas uz tās sienas un kādā veidā... tiek atļauts, tā teikt, krāsot, zīmēt vai uzlikt. Mēs vērtējām no sistēmas viedokļa, no bērnu tiesību aizsardzības viedokļa.
Tiesības uz īpašumu.
Saistībā ar tiesībām uz īpašumu iedzīvotāji lielākoties vērsušies pie tiesībsarga individuālu aizskārumu gadījumos, piemēram, par īpašuma robežām; par vēsturisku netaisnību īpašuma atgūšanā; par būvvaldes, Valsts zemes dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta rīcību; par nodokļu jautājumiem, īpaši par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu un piemērošanu.
Neskatoties uz vairākiem iepriekš sniegtajiem atzinumiem, mēs atkārtoti esam konstatējuši valsts pārvaldes nespēju sadarboties valstij piekritīgās bezmantinieka mantas pārņemšanā un ar to saistīto uzturēšanas izdevumu segšanā (ir skartas privātpersonu, visbiežāk - citu daudzdzīvokļu māju īpašnieku, tiesības).
Mēs atzinīgi vērtējam, ka pēc vairāk nekā desmit gadu laikā izteiktiem iebildumiem likumdevējs ir spējis pieņemt likumu par piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanu. Tas ir milzīgs solis virzienā uz tiesībām uz īpašumu, ko arī garantē Satversme.
Tiesības uz mājokli.
Mājokļa jautājumos daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji visvairāk sūdzējušies par apsaimniekotāju/pārvaldnieku rīcību, kuri nesniedz pietiekamu un izvērstu skaidrojumu par savu darbību; sūdzējušies par neskaidriem un nesaprotamiem rēķiniem, uzspiestiem renovācijas izdevumiem, ūdens zuduma starpību un citiem. Šādos gadījumos tiesībsargs var tikai sniegt skaidrojumu par iespējamo rīcību, bet tam nav tiesību pēc būtības iejaukties dzīvokļa īpašnieka un apsaimniekotāja/pārvaldnieka attiecībās, jo tās vērtējamas kā privāttiesiskas.
Tāpat iedzīvotāji ir sūdzējušies par pašvaldības atteiktu palīdzību mājokļa jautājumā vai palīdzības ietvaros saņemtā mājokļa kvalitāti.
Tiesības uz labvēlīgu vidi.
Pārskata gadā iedzīvotāji vērsušies Tiesībsarga birojā par traucējošu troksni, norādot gan uz kaimiņu radītu sadzīvisku troksni, gan rūpniecisku troksni no būvdarbiem, kā arī troksni no autoceļa un automoto trasēm.
Jā, kādus gadus iepriekš mēs trokšņu sakarā bijām spiesti vērsties arī Satversmes tiesā. Un, jāsaka, arī Satversmes tiesa bija vienisprātis, ka pieteikums ir pamatots, un tie trūkumi normatīvajos aktos bija novēršami.
Mēs atzinīgi vērtējam to, ka cilvēki ziņo par pārkāpumiem vides jomā, ja tas skar ne tikai paša iedzīvotāja, bet arī plašākas sabiedrības intereses, jo, kā mēs visi labi zinām, Latvijas Republikas Satversme garantē ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Tiesības uz taisnīgu tiesu.
Par taisnīgas tiesas nodrošināšanas aspektiem kopumā saņemti vairāk nekā 240 iesniegumi (tas gan, jāsaka, ir mazāk nekā iepriekšējā, 2020., gadā - 328 iesniegumi). Pieaudzis iesniegumu skaits jautājumos par pirmstiesas procesa virzītāju un arī tiesnešu neētisku rīcību.
Saņemtas arī vairākas sūdzības par valsts nodrošināto advokātu attieksmi tiesvedības procesos un to sniegto juridisko palīdzību. Iedzīvotāji tiesībsargam joprojām pauž arī neapmierinātību par izmeklēšanas darbību veikšanu un nepamatotiem procesuāliem lēmumiem, lietu novilcināšanu gan pirmstiesas procesā, gan tiesā, tādējādi nenodrošinot lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Samērā daudz bijis sūdzību par nolēmumu izpildes jautājumiem, kā arī par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību un pieņemtajiem lēmumiem nolēmumu izpildē, lai gan, jāsaka, attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu ir virkne... un ir ne mazums Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu, kas ļoti konkrēti ir secinājuši vai nosprieduši, ka Latvija ne vienmēr, tā teikt, ir bijusi uzdevumu augstumos attiecībā uz tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu. Vienkārši ir jāņem vērā, kas ir ierakstīts spriedumos, un tas ir jāievieš dzīvē, neizgudrojot kaut kādus jaunus modeļus vai jaunas procedūras.
Diskriminācija, tiesiskā vienlīdzība.
Nemainīgi saņemam sūdzības no cilvēkiem ar invaliditāti par attieksmi darba vidē, par vides vai mājokļa pielāgojumiem. Tāpat tiek saņemtas sūdzības par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi darba vidē - saistībā ar iespējamu mobingu vai bosingu.
Pozitīvi vērtēju, ka uzlabojas darbinieku izpratne par savām tiesībām.
Dzimumu līdztiesība.
Tiesībsarga biroja juristi turpināja piedalīties gan nacionāla, gan starptautiska mēroga darba grupās dzimumu līdztiesības jautājumos. Mēs esam rīkojuši tiešsaistes diskusiju par dzimumu stereotipiem un seksismu reklāmās un esam skaidrojuši, kur vērsties, ja tiek pamanītas šādas reklāmas vai esošais tiesiskais regulējums ļauj uz tām reaģēt.
Esam piedalījušies diskusijās ar Labklājības ministriju, lai pārrunātu atsevišķus Latvijas pozīcijas aspektus plānotajam priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba samaksas pārredzamību. Priekšlikums direktīvā nostiprinātu principu, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.
Tiesības uz brīvību un drošību.
Atkārtoti aktualizējās jautājums par to, ka tiesas saīsinātais notiesājošais spriedums var būt pamats apcietinājuma piemērošanai. Gadījumos, kad dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā objektīvu un attaisnojamu iemeslu dēļ, ilgstoši kavējas pilna sprieduma sastādīšana, var izveidoties situācija, ka persona ir ilgstošā neziņā par tai piemērotā apcietinājuma iemesliem; tas, manā ieskatā, nav pieļaujams un rada personai pamattiesību nepamatotu aizskārumu. Citiem vārdiem sakot, to varētu salīdzināt ar situāciju, kad uz ielas kāds tiek arestēts, aizturēts un aizvests uz ieslodzījuma vietu, nepamatojot, kāpēc un cik ilgi būs spiests uzturēties apcietinājumā.
Tāpat pārskata periodā mēs turpinājām saņemt iesniegumus par termiņiem, kādos tiesai ir jānodrošina apcietinājuma periodiskā kontrole pēc Kriminālprocesa likuma 281. panta ceturtajā daļā paredzētā divu mēnešu termiņa. Tomēr sistēmiskas problēmas vai pārkāpumus mēs nekonstatējām.
Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība.
Saistībā ar Covid-19 izplatību esam skaidrojuši datu apstrādes mērķus Covid-19 vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un pārbaudei, kā arī esam novērsuši iedzīvotāju bažas par vakcinācijas reģistru publisku pieejamību.
Tāpat pārskata periodā esam saņēmuši personu sūdzības par Valsts policijas darbinieku rīcību, kuri, iesniedzēju ieskatā, nepamatoti vai nesamērīgi ierobežo personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Vardarbības izskaušana.
Esam saņēmuši iesniegumus gan no cilvēkiem, kuri ir cietuši no vardarbības, gan no personām, kuru tiesības ir tikušas ierobežotas, pamatojoties uz tiesas pieņemtu lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šādos gadījumos esam informējuši arī personas par pieejamām tiesību aizsardzības iespējām, kā arī iespējām vardarbībā cietušajiem saņemt psiholoģisko atbalstu un juridisko palīdzību.
Vārda brīvība, naida runa.
2021. gadā saņemti arī 28 iesniegumi attiecībā uz dažādiem ar vārda brīvību saistītiem jautājumiem: tiesības brīvi paust uzskatus, saņemt un izplatīt informāciju, preses brīvība, naida runa. Naida runa tika pausta pret cilvēkiem ar citādu ādas krāsu un etnisko izcelsmi, kā arī seksuālajām minoritātēm. Ar naida runu, kā arī dezinformāciju saistīti jautājumi tika pārrunāti vairākās Saeimas komisiju sēdēs. Aktualitāti saglabāja arī jautājums par personu atbildību par dezinformācijas izplatīšanu, jo sevišķi Covid-19 kontekstā.
Piekļuve pakalpojumiem.
Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos īpaši pievērsām uzmanību tam, vai iedzīvotāji spēj piekļūt valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Šajā kontekstā arī svarīgi, ka 2021. gadā stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā tika izveidotas 43 jaunas pašvaldības, un tām bija jākonsolidē vai jāizdod jauni saistošie noteikumi, jāveido jaunas iestādes vai arī jāreorganizē esošās.
Piekļuve pakalpojumiem.
Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos īpašu uzmanību pievēršam tam, vai iedzīvotāji spēj piekļūt valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Šajā kontekstā arī svarīgi, ka 2021. gadā stājās spēkā teritoriālā reforma, kuras gaitā tika izveidotas 43 jaunas pašvaldības. Lai arī pašvaldībām ir tiesības autonomi noteikt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apjomu savā administratīvajā teritorijā, šai palīdzībai prioritāri jābūt vērstai uz bērniem. Pašvaldībām jānodrošina, ka to apvienošanās gadījumā ģimenēm ar bērniem netiek samazināts atbalsts, kas bija pieejams pirms teritoriālās reformas, jo nebūs lieki atgādināt, ka bērni ir tā sabiedrības grupa, kas ir visneaizsargātākā no cilvēktiesību viedokļa.
Ieslodzīto tiesības.
2021. gadā turpinājām saņemt sūdzības par neatbilstošiem apstākļiem ieslodzījuma vietās, par darbinieku rīcību, par cietuma administrācijai adresēto iesniegumu nozaudēšanu/iznīcināšanu, par ierobežotām iespējām tikt uz konsultāciju pie speciālista ārpus ieslodzījuma vietas, par liegtu iespēju iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju un citas.
2021. gadā ir veiktas piecas pārbaudes vizītes ieslodzījuma vietās - Rīgas Centrālcietumā, Iļģuciema cietumā, Jelgavas cietumā, Jēkabpils cietumā un Daugavgrīvas cietumā. Vizīšu laikā tiesībsargs uzsāka izpēti jautājumā par drug free zonās ievietoto notiesāto tiesību realizēšanu pēc Atkarīgo centra programmas pabeigšanas. Pamatojoties uz 2020. gadā apzināto, ka ieslodzītie var tikt pakļauti sociālās atstumtības riskam, un lai sniegtu šīm personām nepieciešamo īpašo atbalstu un palīdzību, ir uzsākta izpēte par pieejamo sociālo atbalstu ieslodzītajam uzreiz pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma.
Viena neliela piezīme, ko es gribu minēt. Bieži vien es savā ziņojumā minu - tiesībsargs vērtējis, tiesībsargs darījis, tiesībsargs rīkojies. Te ir runa par institūciju. Tiesībsargs kā institūts - ne tikai kā amatpersona, bet kā institūts. Tātad - faktiski kopā ar biroja kolēģiem. Jo esmu dzirdējis... nu, mulsinājušas tādas pārdomas: nu ko tad tu trešajā personā... tā kā tāds Erkils Puaro, viņš vienmēr tādā veidā... Tā ka tas bija svarīgi - jums to minēt, lai kliedētu bažas, ja tādas ir.
Latvijas-Baltkrievijas robežjautājums.
Lai gan 2021. gads vēsturē paliks ar Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu un no tā izrietošo bēgļu un migrācijas krīzi, kuras dēļ Latvijas-Baltkrievijas pierobežā pat tika izsludināta ārkārtas situācija, mēs birojā saņemto iesniegumu skaitu no ārzemniekiem un personām bez tiesiskā statusa pārskata periodā... nu, teiksim, neesam konstatējuši, ka iesniegumu skaits ir pieaudzis vai saturiski ir kādas būtiskas izmaiņas, ja mēs salīdzinām ar līdzīgām situācijām citā periodā.
Vienlaikus mēs esam vairākkārt Saeimai, Ministru kabinetam un Iekšlietu ministrijai snieguši savu vērtējumu par dažādiem šīs krīzes situācijas tiesiskajiem aspektiem, akcentējot, ka ir jānodrošina valsts drošība, to samērojot ar nepieciešamību ievērot cilvēktiesības, un spēka pielietošanai ir jābūt tikai kā galējam līdzeklim. Un te ir jāuzsver tas, ka valsts drošība, ikviena Latvijas iedzīvotāja, Latvijas pilsoņa drošība valstī ir pamattiesība. Un tam ir jābūt līdzsvarotam attiecībā... ja mēs runājam par citu cilvēku tiesībām... it īpaši, ja mēs runājam par bēgļiem vai nelikumīgiem robežšķērsotājiem un humāniem apsvērumiem: valsts drošība versus humānie apsvērumi. Tātad katrs gadījums ir jāvērtē individuāli. Un, ja nepieciešams, tad, protams, ir jāsniedz palīdzība - līdz pat starptautiskajai aizsardzībai. Bet tā jau ir attiecīgi institūciju un struktūru... vērtēšana.
Cilvēktirdzniecība.
Cilvēktirdzniecības jomā 2021. gads noteikti jāatzīmē kā sabiedrības izglītošanas gads. Pārskata periodā biroja kolēģi turpināja aktīvi piedalīties skolu programmā “Dzīvei gatavs”, kuras ietvaros skolēniem novadīja 32 vieslekcijas, tostarp par cilvēktirdzniecības jautājumiem.
Biroja darbinieki atsaucās arī Latvijas Pašvaldību mācību centra aicinājumam vadīt lekcijas Valsts policijas darbiniekiem, prokuroriem, tiesnešiem, zvērinātiem advokātiem par tēmu “Bērni - cilvēku tirdzniecības upuri”.
2021. gadā kopumā tika novadītas 23 nodarbības, būtiski uzlabojot tiesu sektora un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku spēju savlaicīgi atpazīt cilvēku tirdzniecības gadījumus, lai vainīgās personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības, bet upuri saņemtu nepieciešamo palīdzību un atbalstu no valsts.
Šajās dienās mēs esam arī publicējuši īpašu ziņojumu, īpašu pētījumu, par cilvēku tirdzniecības tēmu, cilvēku tirdzniecības jomu, kurā mums ir bijusi ļoti cieša sadarbība arī ar nevalstiskajām organizācijām un, protams, arī ar valsts struktūrām un attiecīgajiem dienestiem. Ar to ir iespējams iepazīties mūsu mājaslapā elektroniskā veidā.
Politikas dokumentu izstrāde.
2021. gadā aktīvi iesaistījāmies arī dažādu politikas dokumentu izstrādē, veicot pētījumus, kā arī sniedzot savu viedokli un rekomendācijas daudzās jomās. Piemēram, pārskata periodā aktīvi iesaistījāmies likumdevēja darbā saistībā ar trūkumiem labticīgā ieguvēja aizsardzības mehānismā kriminālprocesā, sniedzot arī savus priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem.
Sniedzām arī vairākus priekšlikumus nozares ministrijām un likumdevējam tiesību uz taisnīgu tiesu aspektā. Vienlaikus, neskatoties uz vairākiem iepriekš sniegtajiem atzinumiem, atkārtoti konstatējām valsts pārvaldes nespēju sadarboties valstij piekritīgas bezmantinieka mantas pārņemšanā un ar to saistīto uzturēšanas izdevumu segšanā.
Turpretim atzinīgi vērtēju, ka likumdevējs beidzot ir spējis noteikt tiesisko risinājumu problēmai, kas ilgus gadus pastāv attiecībā uz piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās.
Laba pārvaldība.
Labas pārvaldības aspektā sūdzības lielākoties tiek saņemtas par iestāžu pieņemtajiem lēmumiem, konkrētas rīcības nepareizību vai tiesiskumu, atbildes vai informācijas nesniegšanu. Atsevišķos gadījumos redzam, ka iestādes nav pietiekami komunicējušas vai izskaidrojušas iedzīvotājiem savu rīcību vai lēmumus. Vairākos gadījumos esam konstatējuši pilnvaru pārsniegšanu iestāžu darbā, iestāžu bezdarbību vai novēlotu rīcību, kas radījusi iedzīvotājiem nelabvēlīgas sekas.
Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos īpašu uzmanību pievēršam tam, vai iedzīvotāji spēj piekļūt valsts un pašvaldību pakalpojumiem.
Preventīvais mehānisms.
2021. gada pavasarī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas valstī atsākās klātienes pārbaudes vizītes iestādēs, kurās ir vai varētu tikt ierobežota personu brīvība. Īstenojot preventīvā mehānisma funkciju, 2021. gadā kopumā ir veiktas 32 vizītes.
Neraugoties uz pārbaudes vizīšu veikšanas īslaicīgu apturēšanu, mēs ar īpašu vērību turpinājām sekot līdzi Covid-19 ierobežošanas pasākumu ietekmei uz mazaizsargātāko personu grupām, gan pieprasot informāciju no atbildīgajām iestādēm, gan arī sniedzot ieteikumus cilvēktiesību nodrošināšanai.
2021. gada 11. novembrī Saeima pieņēma likumu, kas stājās spēkā 2021. gada 8. decembrī, par pievienošanos ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvajam protokolam vai tā saucamajam OPCAT. Ar šādu rīcību Latvijas valsts gan starptautiski, gan nacionāli ir atkārtoti apstiprinājusi, ka spīdzināšana un citi nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidi ir aizliegti un ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Kā jau zināms, kopš 2018. gada preventīvā mehānisma funkciju kopumā veic viss Tiesībsarga birojs, tomēr visvairāk šī funkcija ir koncentrēta tieši Tiesībsarga biroja Prevencijas daļā.
Bērnu tiesības.
Bērnu un jauniešu tiesību jomā aizvadītajā gadā iesniegumu skaits ir pieaudzis. Tiesa, arī šo iesniegumu skaita pieaugums galvenokārt saistīts ar Covid-19 izplatībai noteiktajiem ierobežojumiem. Bez Covid-19 tematikas iesniedzēji, tāpat kā iepriekš, visbiežāk vērsušies par tādām tēmām kā saskarsmes tiesību īstenošana, aizgādības tiesību pārtraukšana, atjaunošana un tiesības uz izglītību.
Vislielākais iesniegumu skaits bērnu tiesību jomā ir par grūtībām īstenot saskarsmi un izpildīt tiesas nolēmumus saskarsmes lietās. Faktiski te jārunā par to, ka attiecīgais tiesas nolēmums ir neizpildāms. Kādēļ? Tādēļ, ka tiesas nolēmums par saskarsmi nav saistošs bērnam, bet tas ir saistošs vecākiem un piesaistes personām. Ja bērns negrib tikties dažādu iemeslu dēļ ar vienu no vecākiem, tad viņam ir tiesības netikties. Jautājums, vai bērns nav ietekmēts ideoloģiski, emocionāli un tādējādi ir emocionāls pāridarījums bērnam, lai nevēlētos tikties ar tēvu vai māti.
Ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā tika konkretizēts bērnu tiesību aizsardzības princips un noteikti kritēriji bērna labāko interešu noteikšanai. Tas veicinās bērna labāko interešu izvērtēšanu un samazinās to gadījumu skaitu, kad ikviens lēmums bez izvērtēšanas tika pamatots ar bērna interesēm, jo bieži vien bija ļoti vienkārši minēt tēzi “bērna labākajās interesēs” faktiski bez pietiekamas argumentācijas un pamatojuma, kāpēc tieši tā un ne citādāk.
Ar 2021. gada 16. jūnija grozījumiem Bāriņtiesu likumā ir noteiktas augstākas kvalifikācijas prasības bāriņtiesas sastāvam, tā pilnveidojot to darba kvalitāti.
No 2021. gada 1. jūlija tika ieviests jauns asistenta pakalpojuma piešķiršanas un administrēšanas modelis, kas skar arī bērnu tiesības un intereses. Pārskata periodā norisinājās aktīva diskusija par šo jauno modeli, kuram ir gan savi plusi, gan mīnusi.
2021. gadā esmu rosinājis pārbaudes lietu par sistēmiskām problēmām saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kas vērsti pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību. Atzinumā vēršu uzmanību uz to, ka dzimumnoziegumu pret bērniem izmeklēšana ir komplicēts bērnu tiesību jautājums, kas prasa nepārtrauktu sistēmas uzlabošanu un resursu piesaisti, un sniedzu savas rekomendācijas institūcijām.
Mēs rīkojām arī preses konferenci, kur bija piesaistīta gan policijas vadība, gan ģenerālprokurors. Jāsaka tā, ka no policijas vadības puses vislielākās bažas bija par to, ka viņi nespēj pienācīgi, savlaicīgi nodrošināt nepieciešamās ekspertīzes - kompleksās ekspertīzes, kur šo noziegumu gadījumā ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, nekavējoties iegūt un nostiprināt pierādījumus, turklāt atkārtoti nenodarot pāri bērniem, kuri ir cietuši dzimumnoziegumos.
Dalība starptautiskajās organizācijās.
2021. gada nogalē Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkla ikgadējā sanāksmē mēs esam ievēlēti Pasaules Nacionālo cilvēktiesību institūciju (tā saucamais GANHRI - The Global Alliance of National Human Rights Institutions) Cilvēku ar invaliditāti tiesību darba grupas sastāvā.
Esam snieguši ziņojumu ANO Cilvēktiesību padomei par cilvēktiesību situāciju Latvijā ANO Universālā periodiskā pārskata 3. cikla ietvaros, kā arī biroja kolēģi piedalījušies Cilvēktiesību padomes 48. sesijā, kurā tika izskatīts Latvijas Republikas ziņojums.
No 27. septembra līdz 29. septembrim biroja pārstāvji Atēnās piedalījās Eiropas Bērnu ombudu tīkla ikgadējā konferencē, kuras tēma bija “Covid-19 un bērnu tiesības: mācība nākotnei”.
Birojs ir pārstāvēts vēl dažādās starptautiskajās darba grupās, piemēram, Eiropas Bērnu ombudu tīkla darba grupās par vienotu standartu un vērtību regulējumu izveidošanu visām tīkla organizācijām; Eiropas tiesiskās vienlīdzības aizsardzības organizāciju tīkla Equinet Dzimumu līdztiesības darba grupā; Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkla ENNHRI Patvēruma un migrācijas darba grupā un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām darba grupā.
Esam arī turpinājuši dalību Starptautiskās Migrācijas politikas attīstības centra īstenotajā projektā par vienotas piespiedu izraidīšanas sistēmas izveidi Eiropas Savienībā (tā saucamais FReM III), kura mērķis ir veidot Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem atbilstošu atgriešanas sistēmu, kā arī nodrošināt nacionālo speciālistu dalību Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) piespiedu izraidīšanas operāciju novērotāju rezervei.
Sabiedrības informēšana.
Mājaslapā www.tiesibsargs.lv publicētas 217 ziņas un preses relīzes, noticis 181 tiesībsarga organizēts seminārs, diskusija, pasākums.
Attālinātā formātā ikviens varēja sekot līdzi diskusijām par jauno asistenta pakalpojuma modeli cilvēkiem ar invaliditāti, dzimumu stereotipiem reklāmās, tiesībsarga lomu politiķu un ierēdņu attiecībās, digitālo prasmju nozīmi cilvēku ar invaliditāti ikdienā, tiesu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, mākslas lomu tiesību kontekstā un citām. Šādā veidā lēmumu pieņēmējiem, sociālajiem partneriem un plašākai sabiedrībai vēlreiz izgaismojām aktuālās tēmas cilvēktiesību kontekstā un norādījām uz jomām, kurās nepieciešams vēl pa kādam rūpīgam mājasdarbam.
2021. gadā liela loma sabiedrības informēšanā ir bijusi arī 2020. gada nogalē izveidotajai Tiesībsarga biroja Facebook lapai, sasniedzot 2200 sekotāju un 435 407 lietotāju lielu auditoriju. 2021. gada pavasarī rīkotā zīmējumu konkursa “Uzzīmē savu tiesībsargu” mērķis bija veicināt bērnu un jauniešu izpratni par tiesībsarga pienākumiem un uzdevumiem. Konkursā piedalījās 1.-8. klašu skolēni, un tam tika iesūtīti 97 zīmējumi no 25 Latvijas skolām.
2021. gada rīkotā tiesas izspēle cilvēktiesībās tika veltīta jautājumam par personu tiesībām uz pulcēšanās brīvību pandēmijas apstākļos, kā arī darba tiesību jautājumiem saistībā ar obligātu vakcināciju noteiktām amatu grupām. Izspēles piecu gadu jubilejā mutvārdu sacīkstēs tiešraides režīmā piedalījās 12 komandas no Latvijas Universitātes, Rīgas Juridiskās augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes, Biznesa vadības koledžas un Biznesa augstskolas Turība.
2021. gadā biroja pārstāvji turpināja dalību skolu programmā “Dzīvei gatavs”, lasot pamācošas lekcijas Latvijas skolu bērniem un jauniešiem par datu aizsardzības aktualitātēm, cilvēku tirdzniecību un tās novēršanu, juridisko tekstu lasīšanu un vēlēšanu pratību.
Man ir sagatavotas vēl pāris lapas ar rezultatīvajiem rādītājiem, bet es pieļauju domu, ka tas viss jums ir elektroniski pieejams, un, tā teikt, procesuālās ekonomijas dēļ es statistiku neminēšu, jo tā ir pieejama gan relīzē, gan ziņojumā.
Un - paldies. Ar šo es savu uzrunu beidzu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates par tiesībsarga 2021. gada ziņojumu.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Tiesībsarga ikgadējā uzruna un ziņojums - tam ir jābūt vienam no svarīgākajiem pasākumiem Saeimas dzīvē, un tiesībsargam ir jābūt vienam no stingrākajiem kritiķiem, kurš pauž savu viedokli par valdības darbu un par Saeimas darbu, jo šis kritiķis ir apveltīts ar ļoti lielām pilnvarām. Tiesībsarga ziņojumos ieklausās gan tiesībsargājošās iestādes, gan citas valsts institūcijas, kas tostarp arī nodrošina tiesībsarga pieminēto demokrātijas attīstību.
Man ir dažas lietas, par kurām es gribētu piebilst un kuras uzteikt tiesībsarga ziņojumā, protams, arī dažas lietas, kurām es vēlētos pievērst uzmanību. Man šķiet, ka ļoti pareizi ir tas, ka tiesībsargs ir pievērsies arī tādiem svarīgiem jautājumiem kā... tātad turpina pievērsties, ja mēs runājam par bērniem invalīdiem, par kuru nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem cīnījās arī Saeimas deputāti. Mēs novēlam, lai šī cīņa tomēr noslēgtos pozitīvi, jo šeit jāsaka - liels kauns Finanšu ministrijai, kura joprojām turas pretī tādiem tiešām absolūti nebūtiskiem tēriņiem no valsts budžeta, lai nodrošinātu bērnu ar invaliditāti drošībai tehniskos palīglīdzekļus (autokrēsliņus), par kuriem mums Saeimā bija lielas debates.
Ļoti svarīgi, protams, ievērot labas likumdošanas principu, ko atzīmēja arī tiesībsargs. Es nezinu, vai Saeimas kārtības ruļļa grozījums šeit, šajā Saeimā, palīdzēs, bet mēs zinām, ka ir atsevišķas Saeimas komisijas, kuras dažādu iemeslu dēļ marinē likumprojektus, ko ir iesniegusi opozīcija, un tiesībsargs absolūti taisnīgi pievērsis uzmanību tam, ka Saeimā ir vairāk par 40 likumprojektiem, kuri vienkārši ir iestrēguši Saeimas komisijās bez tālākās virzības.
No savas puses es gribētu piebilst, ka mēs ļoti, ļoti gaidām no Skrides kunga virzību tādiem likumprojektiem kā... atbalsts adoptētājiem, grozījumi Darba likumā, maternitātes pabalsta likumā un arī atbalsts tiem vecākiem, kuri ir priekšlaikus dzimušo bērnu vecāki. Vairāk nekā gadu nav nekādas atbildes. Tieši tāpat kā jau vairāk nekā divus gadus mēs nevaram sagaidīt nekādu atbildi attiecībā uz daudzbērnu ģimeņu atbalstu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, jo otrajā lasījumā mums ir iestrēdzis viens likumprojekts par transportlīdzekļa nodevas samazināšanu... atcelšanu attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm un ģimeņu auto. Vai tas ir tāpēc, ka tie ir opozīcijas rosinātie likumprojekti? Jā, jā, tieši tāpēc - ne tāpēc, ka vienkārši pārāk daudz darba komisijām.
Bet ko mēs gribētu piebilst... arī ar vairākiem kolēģiem runājot... par tiesībsarga ziņojumu. Man jāsaka tā, ka tiesībsargs bija ļoti liela cerība daudziem, daudziem cilvēkiem šī gada laikā, jo, kā jau teicu, šis ir ļoti, ļoti spēcīgs... tā tam būtu jābūt. Viņam ir jābūt spēcīgam valdības un parlamenta kritiķim, kurš ir apveltīts ar lielām pilnvarām. Mēs redzam, ka tiesībsarga ziņojumā ir arī vairāki pozitīvi iznākumi, kur tiesībsargs ir panācis taisnību. Taču man jāsaka tā, ka tiesībsargs ir sagādājis ļoti lielu vilšanos daudziem cilvēkiem, kuri cerēja uz tiesībsargu, uz viņa aizstāvību jautājumos par darba tiesiskām attiecībām, kas ir...
Drīkst apvienot laikus?
Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti.
J. Stepaņenko. Paldies.
Darba tiesiskajās attiecībās tiesībsargs diemžēl parādīja pavisam citu seju, nekā no viņa būtu gaidījuši Latvijas iedzīvotāji, jo ir skaidrs, ka tiesības uz veselību ir jāaizstāv, un tiesībsargs šajā gadījumā, protams, šim argumentam mēģināja turēties cieši klāt, bet tas, kas sanāca beigās, - tiesībsargs vairāk aizstāvēja Satversmes 116. pantu jeb valsts tiesības ierobežot citu personu tiesības, vairāk aizstāvēja arī valdības pilnvaras nodrošināt ierobežojumus cilvēkiem nekā cilvēku pamattiesības, aizmirstot to, ka tiesības uz darbu ir ne tikai iegūt sev nepieciešamo iztiku, bet arī saglabāt savu darbu, kuru daudziem cilvēkiem, ļoti daudziem, šis gads ir atņēmis. Nevis gads, bet konkrētas personas, konkrēti lēmumu pieņēmēji.
Diemžēl tiesībsargs bija starp tiem viedokļa paudējiem, kuri pilnīgi droši atbalstīja likuma grozījumus kovida likumā, par kuriem mums joprojām notiek cīņa, ar savu viedokli atbalstot to, ka, jā, ir pilnīgi normāli un atbalstāmi cilvēkiem atņemt darbu, nevērtējot - pat nevērtējot! - to, cik ļoti tas būtu nepieciešams. Kā vienu no piemēriem es varu minēt to, ka tiesībsargs nav iedziļinājies šajās detaļās... jo tiesībsargs nav iedziļinājies tajā, ka arī attālinātais darbs valsts un pašvaldību institūcijās ļoti daudziem bija ļoti svarīgs. Mēs runājam, piemēram, par neredzīgo pansionātu, kur vairāki neredzīgie cilvēki zaudēja iespējas saņemt atbalstu no attālināto pakalpojumu sniedzošiem darbiniekiem. Vai tās ir cilvēka pamattiesības? Un vai tas ir tas, ko tiesībsargs atbalsta?
Es novēlu tiesībsargam vairāk iedziļināties lietu būtībā, vairāk klausīties cilvēkos, jo viņš nav valdības atbalsta persona, viņš nav parlamenta atbalsta persona. Viņam ir jāstrādā cilvēku labā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labdien, kolēģi! Labdien, sēdes vadītāja! Mazliet vēstures. 2012. gadā tiesībsargs ar bargu seju vērsās pie sabiedrības ar stāstu par to, ka Latvijā nepastāv bezmaksas izglītība. Tajā laikā es biju pašvaldības deputāts un mēs šo bargo seju uztvērām, ka varbūt beidzot Izglītības un zinātnes ministrija sakārtos šo sistēmu un skolās pārtrauks praksi pieprasīt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Tad pienāk 2020. gads un dokumentā, kas redzams tiesībsarga mājaslapā, ir rakstīts, ka pēc ilgāka pārtraukuma 2019. gadā tiesībsarga redzeslokā nonācis šis jautājums vēlreiz. Man gribētos tehniskā valodā pajautāt - vai tiesībsargam aizdedze par vēlu, pielēca lēni? Vajadzēja astoņus gadus, lai šis jautājums atkal nonāktu redzeslokā. Nekas jau nav mainījies, skolas joprojām pieprasa mācību līdzekļus... arī šobrīd. Īpaši tas smagi ir laukos dzīvojošajiem vecākiem.
Es cerēju, ka tiesībsargs šo lietu novedīs līdz kaut kādam risinājumam. Diemžēl nekas nav noticis. Turpinās muļļāšanās, turpinās mācību līdzekļu pieprasīšana. Un es neesmu dzirdējis, ka tiesībsargs būtu kādu reizi uzstājies budžeta debatēs ar jautājumu - kas notiek ar šiem mācību materiāliem, vai naudas pietiks. Tādus jautājumus es neesmu dzirdējis un joprojām gaidu, ka tiesībsargs paziņos: šo 2012. gadā pacelto problēmu beidzot esam atrisinājuši, Izglītības un zinātnes ministrija savu kļūdu ir sapratusi, Finanšu ministrija piešķīrusi attiecīgu daudzumu naudiņas, un nākamais mācību gads visiem sāksies, kā bezmaksas izglītība paredz, ar visiem nepieciešamajiem mācību materiāliem.
Tā ka, kolēģi, es uzskatu, ka šobrīd tiesībsargs šo jautājumu nav atrisinājis. Finanšu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija nav ieklausījusies tiesībsarga ziņojumā. Šobrīd mēs nevaram pateikt priecīgas ziņas nākamā gada... ka mācību gada sākumā skolas tiešām sniegs bezmaksas izglītību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātei Ramonai Petravičai.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Covid‑19 sliktās pārvaldības dēļ nevakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem bija liegts tikt nodarbinātiem, tādējādi gūt ienākumus, saņemt pakalpojumus un pat ievērojamā veidā pārvietoties.
Valdības lēmumi radīja absurdas situācijas, kurās nevakcinētie darbinieki tika atstādināti no darba trīs mēnešus un pat uz ilgāku laiku. Testēšanai tiem bija jātērē ievērojama daļa savu ienākumu, un studentiem tika liegts studēt tikai cilvēka brīvas izvēles nevakcinēties rezultātā.
Intuitīvi visas iepriekš minētās ilustrācijas norāda uz labvēlīgāku attieksmi pret kādu (šajā gadījumā vakcinēto) sabiedrības daļu jeb diskrimināciju.
Ļoti daudzi cilvēki meklēja palīdzību, kā jau tiesībsargs norādīja, gan Tiesībsarga birojā, gan arī pie deputātiem. Diemžēl tiesībsarga šī gada ziņojumā, kā arī atbildē uz manis uzdoto jautājumu par personu grupu nostādīšanu nelabvēlīgākā situācijā norādes uz valdības rīcības nelikumību nebija. Vienīgais šī lēmuma pamatojums bija klasiskās diskriminācijas definīcija, kas iekļauj mazāk labvēlīgu ietekmi uz tādas pazīmes pamata, kas cilvēkam piemīt un ko tas nevar mainīt.
Tomēr ņemiet vērā, ka lielākā daļa cilvēku, kas izvēlējās nevakcinēties, to darīja uz baiļu par veselības apdraudējumu vai nepietiekamas informācijas par vakcīnu ilgtermiņa sekām pamata. Šādā gadījumā veselības stāvokļa maiņa vakcinējoties nav pazīme, ko cilvēks brīvprātīgi vai relatīvi viegli varētu mainīt. Tāpēc tā jāuzskata par vienu no pazīmēm, kam piemērojama diskriminācija. Nesaņemot palīdzību no tiesībsarga, cilvēki izjuta vilšanos. Papildus tam - Satversmes 106. pants paredz ikvienam tiesības izvēlēties darbavietu, 111. pants aizsargā cilvēku veselību un 112. pants paredz ikvienam tiesības uz izglītību.
Ņemot vērā, ka nevakcinētajiem bija praktiski liegts strādāt vakcinācijas blakņu... Ilgtermiņa efekti vakcinācijas sākumā netika pilnīgi apzināti, un nevakcinētajiem studentiem tika liegts studēt augstākās izglītības iestādēs. Un tad man nav skaidrs, kāpēc diskriminācijas definīcijas citēšana ir pietiekams pamatojums vismaz trīs Satversmes pantu pārkāpumiem.
Visbeidzot jāatzīmē arī, ka visi iepriekš minētie piemēri valdības neveiksmīgajai pandēmijas pārvaldībai ir ne tikai diskriminējoši, bet arī sabiedrības grupas polarizējoši - tie atšķir vakcinētos no nevakcinētajiem, radot savstarpēju naidu par tiesību esību vai neesību kādai no grupām. Piemēram, tas lika nevakcinētajām ģimenēm ar lielāku izdevumu slogu un mazākiem ienākumiem justies valstij nevajadzīgām, jo vakcinētajiem vecākiem darbs netika atņemts. Šis nekādā mērā nav uzskatāms par labas likumdošanas praksi, tāpēc ir nosodāms.
Vēlos atgādināt, ka valdības un parlamenta pienākums ir nest atbildību par sociālekonomiska vai cita rakstura grūtībām, ko izjūt Latvijas iedzīvotāji. Par spīti tam, valdības lēmumi ir bijuši diskriminējoši, nesamērīgi un nelikumīgi. Lai arī tiesībsargs norādīja, ka visiem ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem, bet tai pašā laikā pat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ierobežojumi attiecībā uz tirdzniecības centru darbību pārkāpa Satversmi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tiesībsarg! Dāmas! Kungi! Vispirms vēlos pateikties tiesībsargam par šo ziņojumu - apjomīgo darbu - 174 lapaspusēm ar pielikumiem. Tiešām - vismaz es vērtēju mūsu tiesībsarga ziņojumu kā objektīvu un vēlos atgādināt, ka tiesībsargs nav opozīcijas pārstāvis. Vēlos atgādināt, ka tiesībsargs nav arī valdības pārstāvis un tiesībsargam nav izpildvaras funkcijas.
Tiesībsargs savā ziņojumā norādīja uz lietām, par kurām mēs esam runājuši, par kurām runājuši arī valdības pārstāvji. Jā, man gribētos Tiesībsarga biroja ziņojumu dzirdēt daudz asāku attiecībā uz valdību, uz valdības pieņemtajiem lēmumiem. Iespējams, valdības pārstāvjiem, koalīcijas pārstāvjiem gribētos dzirdēt daudz maigāku vai glaimojošāku ziņojumu, bet tas, manuprāt, ir objektīvs.
Kolēģi, atgādinu to, ka mēs esam likumdevējs. Mēs esam noteikuši... noteicām, kā pagājušajā gadā cilvēki varēja strādāt un kam bija tiesības uz darbu, kam nebija tiesības uz darbu. Manuprāt, tur bija ļoti daudz - ļoti daudz! - nopietnu kļūdu, un sekas mēs redzam. Mēs redzam sekas mūsu veselības aprūpē un, kolēģi arī minēja, izglītībā - īpaši jaunākajiem... sākumskolu bērniem... skolēniem tās ir ļoti nopietnas sekas. Mēs šīs sekas redzēsim vēl ilgi un dikti... pēc daudziem gadiem, tās nenoliedzami atstās ietekmi uz Latvijas sabiedrību.
Mēs esam redzējuši izmaiņas nodokļu politikā 2019. gadā un faktiski 2020. gadā, 2021. gadā... tīri pašā krīzes laikā tās stājās spēkā. Ļoti daudziem cilvēkiem bija grūtības nomaksāt nodokli, jo viņi nevarēja strādāt, bija objektīvs liegums tiesībām uz darbu.
Tieši tas pats... Kolēģi, es vēlos atgādināt šo Satversmes tiesas lēmumu... ko atsevišķi tirgotāji iesniedza. Jā, šis Satversmes tiesas pieteikums bija ļoti augstvērtīgi sagatavots, un Satversmes tiesa skaidri pateica savu pozīciju, bet šādu pieteikumu mums trūkst attiecībā uz cilvēkiem, kuri zaudē darbu - gan izglītībā, gan daudzos, daudzos sektoros.
Objektīvi trūkst arī Satversmes tiesas nolēmuma par tiesībām vēlētām amatpersonām pārstāvēt savus vēlētājus pašvaldībās un Saeimā. Mēs bijām pirmrindnieki, kas, aizbildinoties ar to, ka, ja nav vakcinācijas sertifikāta, tad cilvēks nevar strādāt attālināti... Attālināti nevarēja strādāt pašvaldības darbā, attālināti nevarēja strādāt gan Saeimas, gan komisiju darbā. Vai tas ir tiesiski? Nē, kolēģi, tas nav tiesiski!
Visbeidzot vēlos atgādināt, ka Latvijas pašvaldības ir galvenie pakalpojumu sniedzēji mūsu iedzīvotājiem valstī. Galvenie pakalpojumu sniedzēji! Mums būtu jāpārskata arī likumprojekts “Pašvaldību likums”, kurš ir pirmskara likumprojekts. Šobrīd situācija pašvaldībās ir mainījusies, un arī tie solījumi, kas tika doti administratīvi teritoriālās reformas ietvarā, nav izpildīti, jo mēs zinām, ka šīs tiesības saņemt vienādu pakalpojumu arī pēc reformas... šiem cilvēkiem fiziski nebūs tādu tiesību. Mēs ar to saskarsimies, visticamāk, nākamajos tiesībsarga ziņojumos - ka šie solījumi nebūs izpildīti, tāpēc ka pēc apvienošanas un šobrīd... vēl jo vairāk, kad valdība un koalīcija noņēmusi finansējumu pašvaldībām, gluži vienkārši tam nebūs naudas.
Ja par naudu runājam, tad mēs nule kā faktiski vienbalsīgi atbalstījām, ka valsts aizsardzības budžets ir jāpalielina. Domāju, par to šaubu šeit tiešām nav nevienam. 2,5 procenti tuvākajos gados kā minimums. Nedod dievs, kaut kas ar mūsu valsti būs ne tā! Bet, kolēģi, kā jau tiesībsargs minēja, pamattiesības uz valsts drošību - tās ir mūsu pamattiesības. Un valsts visaptverošās aizsardzības sistēma skaidri pasaka, kas ir jādara gan civilajā aizsardzībā, gan tautsaimniecības noturībā, ka tas ir viens no pīlāriem. Tautsaimniecības noturība, ekonomika... Savukārt mūsu valdība un koalīcija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tur šāviena attālumā ar viņu plāniem un priekšlikumiem. Mums par to visu būs jāmaksā. Mūsu drošība ir ekonomika, tautsaimniecība, lai cilvēki jūtas droši, jo īpaši šajos kara laikos, kad karš notiek faktiski blakus mūsu valstij.
Es vēlos apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.
E. Tavars. Tāpēc, kolēģi, viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem šajā brīdī ir nevis ķīvēties opozīcijai ar pozīciju, bet visiem mums ir jāstrādā, lai tautsaimniecības noturība pirmām kārtām būtu ļoti, ļoti stabila; lai cilvēkiem būtu finansējums samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem; lai cilvēki zina, īpaši attālākajos reģionos ārpus Rīgas, ka viņi varēs samaksāt apkures rēķinu nākamajā ziemā, ka viņi spēs nopirkt pārtiku saviem bērniem. Tas ir ļoti, ļoti nopietni.
Mums pārtikas industrijā šobrīd zvana visi iespējamie trauksmes zvani uz rudeni. Tas nav tikai sauklis, ka būs 50 procentu sadārdzinājums pārtikai. Ļoti daudz pārtikas precēm trūks izejvielu, mums trūks pārtikas. Ko mēs darām, kolēģi? Mēs nepietiekoši darām. Mums šajā sektorā ir jāizsludina tiešām ārkārtējā situācija, ja šeit zvana visi trauksmes zvani šobrīd. Cilvēkiem ir tiesības uz ēdienu galu galā! Uz pieejamību! Uz drošību, uz visaptverošu valsts aizsardzību!
Kolēģi, tāpēc mūsu uzdevums ir vēl šajā Saeimā izdarīt maksimāli daudz, lai tiesībsargam nākamgad, sniedzot savu ziņojumu jau jaunajam parlamentam, būtu mazāk, ko aizrādīt par nepilnībām. Lai mums būtu kopā padarīts... Mēs vēl varam paspēt šajā sasaukumā izdarīt daudzas lietas. Šie daži mēneši ir ļoti, ļoti svarīgi. Kolēģi, būsim vienoti!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamais tiesībsarga kungs, Jansona kungs! Labdien! Labdien, cienījamie deputāti! Šis jau ir astotais ziņojums, kas ietilpst manos darba pienākumos... kurš man ir jāizlasa. Šīs tēmas katrreiz tiesībsargs akcentē jaunas, citas, bet ļoti bieži (arī šajās laikam 176, Jansona kungs, lapās) ir tēmas, kas atkārtojas un ir ielaistas vai kaut kādā veidā nedarītas. Šeit es gribu pirmām kārtām pateikt paldies Tiesībsarga birojam.
Attiecīgajai Saeimas komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ir, manuprāt, es nemelošu, Jansona kungs, ļoti laba sadarbība ar jūsu vadīto biroju. Un man ļoti patīk arī tas, ka šajā birojā kadru nomaiņa ir 0,02 procenti, 0,02 - jums laikam tā tur bija? Respektīvi, šis kolektīvs, kurš sastāv no 46 sievietēm un 7 vīriešiem, Jansona kungs, ir tik saliedēts, ka, teiksim... Es domāju, ka daudzās ministrijās... Pavļuta kungs, pārstāvot Veselības ministriju, šeit ir klāt un noteikti varētu zināt informāciju par to, kāda kadru nomaiņa ir Veselības ministrijā.
Nu lūk! Komisijā, kad Jansona kungs stāstīja par savu ziņojumu, viņš pievērsa uzmanību vienam būtiskam aspektam, kurš mums visā šajā lielajā notikumu kaleidoskopā paskrēja garām. Atceramies, ka “bēgļi” (pēdiņās) ar lidmašīnām nolaidās Baltkrievijā un tad dažnedažādi cilvēktiesību biroji, cilvēktiesību aizstāvji, instances Eiropā, pasaulē kratīja mums ar pirkstu un teica, ka mums visi ir jālaiž iekšā, tie ir bēgļi, cilvēktiesības un tā tālāk. Un es dzirdēju komisijā no Jansona kunga mutes tieši šo aspektu par fake news - viltus ziņām, jo mēs šeit, runāsim atklātu valodu, arī zinājām, kas šie ir par bēgļiem - vīrieši spēka gados, bez īpaši daudz mantām, tā teikt. Paskatieties īstos bēgļus, kādi ir no Ukrainas šobrīd.
Bet ne par to ir runa. Katrā ziņā šīs fake news... Arī tiesībsargs ir šo ziņu akcentējis, bet tajā visā ziņu gūzmā tā kaut kur pazuda. Tiesībsarga kungs, es lūdzu šādas ziņas jums kaut kādā veidā padarīt skaļākas. Ir ļoti svarīgi - cilvēkiem ir tiesības zināt savas tiesības.
Mēs esam darījuši komisijā... un es domāju, ka daudzi komisiju vadītāji, kas ir šeit klāt, saņem vēstules no iedzīvotājiem ar dažādiem jautājumiem. Ļoti bieži ir tā, ka pašiem komisiju vadītājiem nav šīs atbildes un arī konsultanti nevar atbildēt. Tad pārsvarā mēs neko nezinām, šī nav mūsu sfēra, mēs par to neatbildam, paldies! Un sākas tāds “futbols.lv” - tā es to saucu.
Mēs komisijā, Jansona kungs, pat nedrīkstētu apvainoties. Mēs ļoti daudz vēstules pārsūtām tieši jūsu birojam, un tāpēc arī tā statistika, es uzskatu, ir augusi, jo Tiesībsarga birojs izpilda arī diezgan lielu informatīvo funkciju par tiesībām, kas ir jāzina cilvēkam... ka viņam ir tiesības zināt tiesības. Jūs to arī izpildāt.
Tā ka dariet to vairāk, dariet to biežāk, runājiet par tiesībām skaļāk, skaidrojiet cilvēkiem to visu! Tas ir ļoti svarīgi.
Savukārt, ja komisiju vadītāji dažkārt saņem vēstules, uz kurām jums pašiem, iespējams, nav zināmas atbildes, izmantojiet www.tiesibsargs.lv, nosūtiet vēstules, lai tiesībsargs visā problēmu spektrā rada atbildi. Viņam ir liels birojs, kurš nemainās, kadru mainības nav, un šajā ziņā tas tikai un vienīgi iepriecina.
Neteikšu nekādas īpašas atzīmes tagad par to, ka ir tādas problēmas, šādas problēmas, tas nav, manuprāt, šodienas mērķis. Vienīgais lūgums man ir Saeimas Prezidijam nākamreiz. Cienījamais Saeimas Prezidij, jūs sastādāt darba kārtību, un, manuprāt, cilvēktiesību jomā... Nu, padomājiet paši... Es atceros, ka pirms diviem gadiem Jansona kungs sēdēja šeit līdz četriem vakarā. Sēdēja, kamēr būs izskatīta dažnedažādu atvaļinājumu piešķiršana deputātiem un tā tālāk.
Nu, mazliet... Iedodiet man mazliet laika!
Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti.
A. Kaimiņš. Paldies.
Lai nav tā, ka Jansona kungam vai tiesībsargam, vienalga, tas nav par Jansona kungu, ir jāgaida viņa... darba kārtībā. Vienkārši darba kārtībā ielieciet to kā pirmo jautājumu. Tāpat kā tad, kad Kariņa kungs nāk un stāsta vai ārlietu ministrs nāk un stāsta - viņi taču arī nesēž četras, piecas, sešas stundas! Labi, šodien vēl mēs esam laicīgi, tā teikt... Bet šis ir darba kārtības tāds... nu, man liekas, sīkums, ko ļoti viegli var izpildīt... Un tad arī nav šīs lielās gaidīšanas.
Tā ka - paldies, paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Jansona kungs, vai vēlaties ko piebilst?
Lūdzu! Vārds tiesībsargam - pēc debatēm.
J. Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).
Jā, paldies. Mēs, cilvēktiesību fanātiķi, sauksim tā, un cilvēktiesību aizsardzības pārstāvji, izmantojam katru iespēju paust savu viedokli, atbildēt uz jautājumiem un varbūt arī sniegt kādu repliku uz izteikto kritiku.
Man ir jāatgādina par to, ka nereti ir tādas situācijas, ka ne visi cilvēki - arī politiskajā dimensijā - līdz galam vai precīzi saprot tiesībsarga funkciju. Un, izmantojot iespēju, es ļoti īsi... mazliet komentēšu.
Tātad tiesībsarga galvenā funkcija ir konstatēt sistēmiskus pārkāpumus, sistēmisku problemātiku. Un te man jāteic, ka mēs esam ļoti aktīvi un ļoti daudz darbojušies, tā teikt, publiski neredzamajā, sauksim tā, frontē.
Un, ja mēs atskatāmies uz pagājušo un aizpagājušo gadu, tad redzam - gandrīz katru nedēļu ir bijušas nosūtītas vairākas vēstules uz valdību un ministrijām (arī kovida sakarā - un it īpaši kovida sakarā), bet ne visas šīs vēstules, ne visa šī informācija tika publiskota. Kādēļ? Tādēļ, ka gan ministrijas, gan valdība... daudzās tēmās, daudzu jautājumu aspektā... atbilstoši mūsu rekomendācijām laboja gan attiecīgos valdības rīkojumus, gan noteikumus.
Un it īpaši es gribu uzsvērt to, ka arī sadarbība ar attiecīgajām Saeimas komisijām ir bijusi ļoti kvalitatīva; mēs esam piedalījušies pilnīgi visās Saeimas komisijās, kurās tika skatīti jautājumi saistībā ar kovidu. Un te ir jāuzsver: mani kolēģi piedalījās katrā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Un ne tikai. Mēs runājam par Saeimas dimensiju.
Runājot par tiesībām uz izglītību - vakar bija ļoti interesanta diskusija Juridiskajā koledžā (akadēmiķis Jundzis organizēja); bija, tā teikt, pārstāvji arī no akadēmiskās vides un profesionāļi. Tika skarts arī jautājums par Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu... un par to, kā mēs toreiz, pirms vairākiem gadiem... kā jūs minējāt, pirms astoņiem gadiem... panācām, ka Izglītības un zinātnes ministrija - tā laika Izglītības un zinātnes ministrija - beidzot izlasīja, kas ir ierakstīts likumā. Bet ar to, protams, nepietika; mums nācās vērsties Satversmes tiesā, jo ne izpildvara, ne likumdevējs... nebija gatavi realizēt to, kas ir ierakstīts - vēl joprojām ir ierakstīts! - Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā. Proti, tas ir par tiesībām uz izglītību - pamatizglītība ir obligāta, vidējā izglītība ir bez maksas jeb, citiem vārdiem sakot, apmaksāta no valsts un pašvaldību budžetiem.
Satversmes tiesa ir spērusi šajā sakarā soli vēl tālāk - arī augstākās izglītības pieejamība ir noteikta; ir noteikts, ka tā skatāma caur Latvijas Republikas Satversmes 112. panta prizmu. Bet es šaubos, vai visi parlamenta pārstāvji par to ir informēti un zina. Ļoti ceru, ka attiecīgās komisijas par to ir informētas un saprot.
Ja runājam par ilgtspēju, tad jāteic, ka izglītība - sākot jau no tās pirmā soļa, pirmā posma, proti, tā saucamais bērnudārzs, no pusotra gada vecuma, - ir nevis ekstra, bet gan nepieciešamība valsts ilgtspējai, jo tikai izglītots, vesels, motivēts, pienācīgi, taisnīgi atalgots, nodarbināts cilvēks, kas var paļauties uz valsts sociālo drošību, būs motivēts rūpēties par sevi, par savu ģimeni un valsti.
Diemžēl jāteic, ka, lai gan ir pat vairāki Satversmes tiesas spriedumi sociālo tiesību jomā, tie vēl joprojām netiek ievēroti. Tad ir jautājums - vai mums vēl ir nepieciešama kāda superspeciāla pārraudzības institūcija, kas analizē, vērtē, vai valdība, pašvaldības un parlaments ir ievērojis Satversmes tiesas spriedumā noteikto? Es domāju, tas lielā mērā atkarīgs no politiskā profesionālisma un no tā, cik ļoti attiecīgie lēmumu pieņēmēji visos lēmumu pieņemšanas līmeņos ir ieinteresēti fokusēties uz valsti un uz to, kas ir ierakstīts mūsu pamatlikumā - Latvijas Republikas Satversmē.
Mūsu, Latvijas Republikas, Satversme - tā ir kolosāla, tas ir izcils pamatlikums, kas ir mūsdienīgs, kas ir fundamentāls, kas ir ceļamaize tam, kā mums būs dzīvot, kā mums patiesībā ir jādzīvo - laimīgiem, veseliem, izglītotiem, mīlošiem. Jo pamattiesības - īsā versija, īsā definīcija - ir ikviena tiesības uz laimi. Un Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļā katrs un ikviens var atrast šo savu laimes elementu. Bet valdības un parlamenta uzdevums, pat neskatoties uz dažādām politiskām ideoloģijām, platformām vai valdības deklarācijā noteikto, ir šāds: jābūt fokusētam uz to, kas ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē.
Un, ja jūs nevarat atrast kādu konkrētu normu nodaļā “Cilvēka pamattiesības”, tad mēs, juristi, it īpaši konstitucionālo tiesību juristi, uzsmaidot, bet nopietni uzsverot, sakām: ja jūs kaut ko nevarat atrast Satversmes tajos vai citos pantos, skatiet to Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā. Tur ir viss: par tiesiskumu, par labu pārvaldību, par sociālo taisnīgumu un tā tālāk, un tā tālāk.
Runājot par tiesībsarga institūciju un tās stiprināšanu, es esmu vairākkārt vērsies arī... gan toreiz pie Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas, gan arī... toreiz bija pie Juridiskās komisijas izveidota darba grupa... ar prezidenta institūtu... nu, tā teikt, par funkciju, pienākumu un tiesību paplašināšanu. Mēs nācām ar priekšlikumu, ka Latvijas Republikas Satversme ir jāpapildina ar tiesībsarga institūciju. Proti, mēs piedāvājām, lai Latvijas Republikas Satversme tiktu papildināta ar 117. un 118. pantu. 117. pantā tiktu noteikta tiesībsarga institūcija, un 118. pantā, kā mēs piedāvājām, noteiktu to procedūru un kārtību, kādā tiek ievēlēts tiesībsargs.
Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tas būtu nopietns signāls arī Eiropas un starptautiskajai sabiedrībai - parādīt pēc būtības, ka cilvēka pamattiesības Latvijā ir pāri visam. Jo šobrīd mēs redzam to, ka lēmumu pieņēmēji - valsts varas veidolā - ir ļoti atrāvušies... nu, teiksim, veidojas milzīga plaisa to attiecībās ar sabiedrību. Ja mēs lasām, kas ir ierakstīts Latvijas Republikas Satversmes 2. pantā... “Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai.” Bet vai tauta saprot, ka tauta ir suverēns? Vēlēšanu rezultāti liecina par pretējo.
Cienījamie deputāti! Man ir milzīgs aicinājums raudzīties uz Latvijas Republikas Satversmi, raudzīties uz suverēnu, raudzīties uz Latvijas tautu kā ļoti nozīmīgu elementu, kā dēļ mēs visi esam tajos amatos, tajos darbos, kuros mēs esam. Mūsu mērķi ir vienādi, bet metodoloģija, kā mēs sasniedzam tos mērķus, ir atšķirīga.
Mans kā tiesībsarga uzdevums ir būt lielā mērā kā jūsu sabiedrotajam, sniegt jums atbalstu ar savām rekomendācijām un, jā, nereti ar kritiku, jo es teikšu - un tas nebūs pārspīlēti -, ka mani kolēģi, Tiesībsarga biroja kolēģi, ir vieni no izcilākajiem cilvēktiesību jomā, Eiropā - pilnīgi noteikti. Un to mēs redzam arī no starptautiskajām tīkla organizācijām, kurās mēs tiekam citēti, mēs tiekam aicināti, mūsos ieklausās, jo... te jāsaka, ka Latvija ir unikāla - pozitīvā nozīmē! - tajā ziņā, ka tiesībsarga institūcija nodarbojas ar pilnīgi visu pamattiesību spektru. Citās valstīs ir mazliet citādāk - ir līdztiesības organizācijas, ir vairāki parlamentārie ombudi, ir bērnu ombudi... un tā tālāk, un tā tālāk.
Bet Latvija... Es teikšu tā: mēs esam ļoti progresīva un efektīva valsts šajā jomā. Un man ir ļoti liels aicinājums jums - lūdzu, ņemiet vērā mūsu rekomendācijas. Ja jūs neņemat vērā mūsu rekomendācijas un tas ir, pieņemsim, kaut kāds fundamentāli izšķirošs jautājums, mums ir jāvēršas Satversmes tiesā. Bet jebkura tiesa, un it īpaši konstitucionālā tiesa, - tā ir kā galējais līdzeklis. Un tas arī ir tāds ne pārāk skaists signāls starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām, ka, redziet, lēmuma pieņēmēji neieklausījās.
Tomēr Satversmes tiesa savā spriedumā nosaka: jā, ziniet, tiesībsargam bija taisnība. Un valsts kārtējo reizi bija zaudētāja.
Esam gudrāki, esam perspektīvāki, esam efektīvāki un it īpaši domājam par ilgtspēju!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Latvijas Republikas Saeima ir uzklausījusi Latvijas Republikas tiesībsarga 2021. gada ziņojumu. Paldies tiesībsargam Jurim Jansonam par ziņojumu un dalību Saeimas sēdē.
Pirms turpinām izskatīt jau apstiprinātās darba kārtības jautājumus, vēlos jūs informēt par saņemtajiem priekšlikumiem darba kārtības grozīšanai.
Deputāti Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko un Kaspars Ģirģens lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 21. aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.
“Par” vai “pret” ir...
“Par” darba kārtības grozīšanu ir pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde. Lūdzu, jums vārds!
K. Sprūde (Neatkarīgie).
Godājamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka pirms trim gadiem jūs parakstījāt Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kur sadaļā “Lauksaimniecības politika” ir 70. punkts: “Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.”
Un izvērtējums šķietami ir noticis: Vienotības pārstāvja Reira vadītā Finanšu ministrija ne tikai nepieļauj samazināt PVN papildu produktiem, bet arī skaļi iebilst pret jau samazināto PVN svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Un kāds ir iemesls? Finanšu ministrija uzskata, ka samazināt PVN likmi - tas nav labākais fiskālais instruments, jo zaudē valsts budžets un būtībā ieguvējs ir tikai uzņēmējs. Nu, es atvainojos, man gan īsti nav skaidrs, kā tas, ka uzņēmējs - ražotājs, zemnieks - ir ieguvējs, var tikt uzskatīts par trūkumu.
Turklāt Kariņš no tās pašas Vienotības lepni visiem stāstīja, ka naudas ir tik daudz kā nekad. Kur palika tik daudz naudas? (Starpsauciens.) Kāpēc to daudzo naudu nevarēja novirzīt tam, lai tiešām mūsu pašu, Latvijas, uzņēmējiem būtu kāds labums?
Kā uzņēmēja ieguvums, kurš tālāk iegulda savā uzņēmumā, maksā algas darbiniekiem un arī pats pabaro savu ģimeni, var tikt uzskatīts par trūkumu?! Vai es būtu kaut ko palaidusi garām (Starpsauciens: “Jā!”) un zemnieki būtu kļuvuši par mūsu valsts bagātākajiem... par miljonāriem?
Līdzšinējā pieredze rāda, ka PVN likmes samazināšana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, kas tika ieviesta 2018. gadā, ir devusi lielu pienesumu - gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Statistika rāda, ka nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir palielinājies par 9,4 procentiem, vienlaikus arī vidējam atalgojumam nozarē pieaugot par 9-10 procentiem.
Kā liecina tirgus uzraudzība, Baltijas valstu veikalu tīklos, pateicoties 5 procentu PVN pilotprojektiem, Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem cenas ir samazinājušās par 11,7 procentiem. Ko nozīmē 11,7 procenti? Tas nozīmē: katrs astotais pirkums - dārzeņi un ogas - nu ir par brīvu cilvēkiem. Mēs to negribam pieļaut. Mēs taču esam turīgi!
Tālāk. Es jums atgādināšu: Beļģijā PVN likme pārtikai ir 6 procenti, Čehijā - 10, Francijā - 5,5, Grieķijā - 13, Horvātijā - 5, Īrijā pārtikai ir 13,5, Itālijā (Starpsauciens.) - 4 procenti, Kiprā - 5, Luksemburgā pārtikai - 3 procenti, Nīderlandē - 9, Norvēģijā - 11,1 procents. Polijā - nulle!
Kā es atceros, Mārtiņš mums teica: nu mums taču ir direktīvas... Nu, es atvainojos, Polija var - mēs nevaram. Mēs esam tik turīgi kā nekad.
Portugāle var - 6 procenti. Rumānijā - 9 procenti, Slovākijā - 10 procenti, Slovēnijā - 9,5, Somijā - 14, Spānijā - 4, Ungārijā - 18, Vācijā - 7, Zviedrijā - 12 procenti.
Jāatzīst, ka dažas valstis gan tiešām nepiemēros samazinātas PVN likmes pārtikai. Mūsu kaimiņi - Igaunija un Lietuva. Malta un arī Dānija, taču vienlaikus Dānija sociālajai aizsardzībai tērē daudz lielākus līdzekļus nekā Latvija. Dānija ir izvēlējusies citu pieeju, ieviešot ievērojamus sociālās aizsardzības pabalstus. Lai kā mēs gribētu sevi salīdzināt ar Ziemeļvalstīm, Latvijas un Dānijas sociālie modeļi nav salīdzināmi.
Un skaidrs ir arī tas, ka mēs nevēlamies līdzināties mazāk attīstītai Eiropas valstij Bulgārijai, kurā gan standarta PVN likme tik un tā ir mazāka nekā Latvijā.
Kā zināms, Latvijā samazinātā PVN likme tiek piemērota ļoti nelielai pārtikas pamatproduktu grupai; Latvijas klimatiskajiem apstākļiem raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem tā ir 5 procentu apmērā.
Dati runā paši par sevi. Samazinātā PVN likme būtu jāpiemēro vairāk, biežāk. Par likmes apmēru, protams, var diskutēt, bet politiskā izšķiršanās pašlaik būtu šāda: vai ir jārod iespēja palielināt sociālos pabalstus 10 reizes, vai jārod iespēja samazināt PVN paplašinātam produktu klāstam. Tas nozīmētu iet Dānijas virzienā vai iet vispār attīstītas Eiropas valsts virzienā.
Bulgārija mums nevar būt piemērs. Un jābeidz arī runāt par Dāniju kā piemēru, kad citi aspekti ir absolūti nesalīdzināmi.
Savu runu es gribētu pabeigt ar to, ka šodien no rīta bija ziņa, ka olas tiks... cena olām tiks palielināta par 30 procentiem (Starpsauciens.), bet vistu gaļas cena būs seši eiro par kilogramu; ka ražotāji jau uzskata, ka tā būs delikatese.
Sēdes vadītāja. Sprūdes kundze, laiks.
K. Sprūde. Es vienkārši aicinu atbalstīt, lai cilvēkiem tomēr būtu tās delikateses - olas un vistu gaļa.
Lūdzu un aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Sprūdes, Gobzema, Možvillo, Stepaņenko un Ģirģena lūgumu izdarīt sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - nav. Darba kārtība nav grozīta. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt Saeimas 21. aprīļa sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1432/Lp13) izskatīšanu pirmajā lasījumā un komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1438/Lp13) izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šteina, Rancāna, Latkovska, Zakatistova un Šnores lūgumu pārcelt Saeimas 21. aprīļa sēdes darba kārtības punktu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” un alternatīvo likumprojektu pēc Latvijas Republikas tiesībsarga 2021. gada ziņojuma. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Turpinām izskatīt jau grozīto darba kārtību.
Darba kārtības nākamā sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekta iesniedzējs - Ministru kabinets.
Un alternatīvais likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kuru ir iesniegusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Informācijai: ziņojums ir par abiem likumprojektiem un debates par abiem likumprojektiem kopumā, taču vispirms balsojums par likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets, tad - par alternatīvo likumprojektu.
Komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!
M. Šteins (AP!).
Labdien, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Izskatām šodien komisijas izskatīto likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.
Ar grozījumiem paredzēts sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājām, nosakot viņām tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanas pakalpojumu un ar tā sniegšanu saistītos veselības aprūpes pakalpojumus, vienlaikus nosakot izņēmumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteikto nosacījumu piemērošanā un paredzot vienādas tiesības saņemt šo pakalpojumu neatkarīgi no personas vecuma.
Kā jau sēdes vadītāja minēja, komisija noraidīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un aicina atbalstīt alternatīvo likumprojektu. (Starpsauciens: “Šobrīd ir jābalso.”) Šobrīd ir jādebatē. (Starpsauciens.) Šobrīd ir jādebatē.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, vispirms tātad mēs uzsākam debates, bet ir pienācis laiks pārtraukumam.
Debatēs pirmais ir pieteicies veselības ministrs Daniels Pavļuts. Viņš arī teica, ka sagaidīsim pārtraukumu un darbu pie šī likumprojekta turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu ieslēgt deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai deputātu reģistrācijas rezultātu paziņošanai. (Dep. S. Riekstiņš: “Jums te šodien PR diena, ja, trešais jau...”; dep. I. Voika: “Un būs vēl.”)
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Jānis Cielēns, Raivis Dzintars, Aldis Gobzems, Ilze Indriksone, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Viesturs Liepkalns, Ināra Mūrniece un Vitālijs Orlovs.
Paldies.
Jauku pārtraukumu!
Sēdes vadītāja. Tātad pārtraukums līdz pulksten 12.30. Uz tikšanos! (Starpsaucieni: “13. ...!”; “Cik ilgi?”) Pulksten 13.30. Viena stunda.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Lūdzu, turpinām darbu! Turpinām darbu ar debatēm par šo iesniegto likumprojektu.
Vārds veselības ministram Danielam Pavļutam. Lūdzu!
D. Pavļuts (veselības ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sveicu jūs, priecājos būt šeit kopā ar jums klātienē Saeimas tribīnē. Šodien vēlos īsumā iezīmēt to, kādēļ Veselības ministrija ir virzījusi un Ministru kabinets ir atbalstījis priekšlikumu par vienkāršotu un paātrinātu kārtību valsts apmaksātai grūtniecības pārtraukšanai tām Ukrainas sievietēm, kuras savā dzimtenē Krievijas izraisītā un īstenotā iebrukuma apstākļos kļuvušas par seksuālās vardarbības upuriem, kā rezultātā iestājusies grūtniecība.
Vispirms es vēlos pateikties gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājam Rancāna kungam, gan komisijas deputātiem par raito darbu, kas ļāva mums šodien šo jautājumu jau skatīt pirmajā lasījumā. Es ļoti ceru, ka pēc cieņpilnām diskusijām šis jautājums varētu tikt šodien izskatīts līdz galam, jo laiks ir ļoti būtisks, ņemot vērā to, ka grūtniecības pārtraukšana ir iespējama līdz 12. nedēļai.
Par likumprojekta... grozījumu būtību vēlos teikt sekojošo. Kolēģi, mēs, Rietumu sabiedrība, arī mēs kopumā, neesam spējuši novērst šo karu, šo Krievijas iebrukumu Ukrainā, mēs neesam spējuši novērst to varmācību un tās sekas, ar kādām Ukrainas iedzīvotāji saskaras. Ko mēs varam izdarīt - mēs varam palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem, bēgļiem, kas nonāk Latvijā, mēs varam palīdzēt Ukrainas sievietēm, kuras ir cietušas no seksuālās vardarbības.
Tā būtība, kolēģi, ir ļoti, ļoti vienkārša. Tas ir mūsu pienākums - neturpināt vardarbību pret sievietēm, pret kurām vīrieši... Krievijas Federācijas armijas karavīri ir vērsušies... seksuāli, kā rezultātā ir iestājušās sekas un var turpināties sekas, kuras daļai no mums droši vien ir grūti pat iztēloties, kādas tās ir, mēs tās nespējam pat aptvert, un te, es domāju, es runāju tieši vīriešu vārdā.
Sievietēm pašām ir tiesības lemt par savu ķermeni. Viņas ir vienīgās, kuras šajā situācijā var pieņemt lēmumu, kā rīkoties. Savukārt mūsu pienākums ir viņu lēmumu atbalstīt un palīdzēt tādā veidā, kas rada pēc iespējas mazākas emocionālas un fiziskas ciešanas. Mūsu pienākums šajā gadījumā ir nodrošināt aprūpi, kas ir kvalitatīva, likumīga un pieejama... ja vajadzīgs - atšķirībā no citām valstīm, kas tā nerīkojas.
Tātad tas, ko mēs piedāvājam darīt, - noteikt šajā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā izņēmumu, kurš nozīmētu, ka atšķirībā no Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktajiem nosacījumiem valsts apmaksātas grūtniecības pārtraukšanas veikšanai netiktu piemēroti... proti, nebūs nepieciešama izziņa no tiesībsargājošajām institūcijām, jo grūti iztēloties, kā Ukrainas sieviete varētu vērsties mūsu izmeklēšanas iestādēs un saņemt apliecinājumu par izvarošanas faktu. Tāpat arī nebūs nepieciešams ārstu konsīlija apstiprinājums, lai varētu ātrāk saņemt pakalpojumu, paredzēts, ka vienuviet būs pieejama gan ginekologa konsultācija un lēmums par... pārtraukšanu, gan arī pati manipulācija, pati darbība. Nevajadzēs nogaidīt 72 stundas, kas šobrīd ir paredzētas standarta likumdošanā, starp vienu un otru soli.
Kolēģi, lūdzu ņemt vērā, ka šie piedāvātie grozījumi nav jauns regulējums, mēs neradām jaunu regulējumu, mēs piemērojam izņēmumu esošās kārtības ietvaros. Jau šobrīd Latvijā valsts apmaksā grūtniecības pārtraukšanu, ja tā ir iestājusies vardarbības rezultātā. Mūsu uzdevums ir noņemt objektīvus šķēršļus, jo Ukrainas sievietes nevar mūsu tiesībsargājošās iestādēs un citur veikt nepieciešamās likumā paredzētās darbības. Tas ir mūsu cilvēcības un izpratnes jautājums.
Es aicinu Saeimas deputātus šodien atbalstīt šo jautājumu.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Paldies ministram par dalību debatēs.
Šteina kungs, lūdzu, komisijas vārdā...?
M. Šteins. Paldies. Saskaņā ar procedūru tagad būtu jābalso par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.
Komisija aicina to noraidīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1432/Lp13), ko iesniedzis Ministru kabinets! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 64, atturas - 1. Likumprojekts ir noraidīts.
M. Šteins. Komisija vienprātīgi lēma (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) atbalstīt steidzamību komisijas - alternatīvajam - likumprojektam.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas iesniegtā - alternatīvā - likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1438/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
M. Šteins. Komisija vienprātīgi atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.
Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
M. Šteins. Aicinu Saeimu atbilstoši Saeimas kārtības rullim atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.
M. Šteins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!
K. Feldmans (Konservatīvie).
Labdien vēlreiz! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1436/Lp13).
Uz otro, galīgo, lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride. Lūdzu!
A. Skride (AP!).
Kolēģi! Tātad likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Galīgajā lasījumā pieņemam “defibrilatora likumu” faktiski, kā es to saucu. Šis ir Saeimas (Starpsauciens: “Nodemonstrē!”)... Saeimas inventārs (Ieslēdz defibrilatoru, atskan: “Esiet mierīgs un ievērojiet instrukcijas!”)... Tiešām ļoti vienkārša ierīce, un Saeimā pie apsardzes šāda atrodas, respektīvi, no 2024. gada būs obligāta tajās vietās, ko noteiks Ministru kabinets, - publiskās pulcēšanās vietās, kinoteātros, teātros, lidmašīnās...
Mēs zinām - ja pie sirdsdarbības apstāšanās trīs minūšu laikā - trīs minūšu laikā! - netiek pielietots automātiskais ārējais defibrilators, tad faktiski atdzīvināšanas iespējas tuvojas nullei. Mēs zinām, ka bieži vien neatliekamā palīdzība pie mums ierodas 7 līdz 10 minūšu laikā... mēs jau zinām, ka ir vēl... tālāk.
Daudzās ārvalstīs šie defibrilatori tiek piegādāti ar droniem un tādējādi tiek izglābtas daudzas dzīvības. Tā ka mēs nemitīgi sekosim līdzi jaunumiem un, ja vajadzēs, ieviesīsim arī tos.
Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.
Un (Starpsaucieni: “Atstāj to pie tribīnes!”; “Bet tas viens paliks pie tribīnes?”)... Tas ir pie apsardzes, un var atnest vienas minūtes laikā.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!
A. Adamovičs (JV).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 1310/Lp13).
Atgādināšu, ka grozījumi paredz sabiedriskā labuma organizācijām tiesības Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus.
Komisija likumprojektu trešajam lasījumam ir atbalstījusi.
Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Bašķis. Lūdzu!
A. Bašķis (Konservatīvie).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr. 1229/Lp13).
Uz trešo lasījumu esam saņēmuši sešus priekšlikumus.
1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāls labojums šādā redakcijā: “Izslēgt 9. panta 19. punkta “i” un “k” apakšpunktu, attiecīgi precizējot likumprojekta 7. pantā ietverto grozījumu tekstu.” Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bašķis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Iesaka izslēgt 9. panta 20. punkta papildināšanu ar “f” apakšpunktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bašķis. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 9. panta 20.1 punkta “f” apakšpunktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bašķis. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 19. panta pirmās daļas 6. punkta “a” un “b” apakšpunktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bašķis. Arī 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt 19. panta 2.1 daļas 9. punktā vārdus “pazīmi, ja” ar vārdiem “norādi, ka”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bašķis. Un 6. - pēdējais - tieši tāpat Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt 19. panta 2.2 daļā vārdu “Pazīmi” ar vārdu “Norādi”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bašķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr. 1229/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!
R. Bergmanis (ZZS).
Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 7. aprīļa sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1178/Lp13) trešajā lasījumā.
Uz trešo lasījumu tika iesniegti septiņi priekšlikumi.
Nedaudz atgādināšu, par ko bija šis likumprojekts. Pirmām kārtām šī likumprojekta mērķis bija piešķirt karavīriem tiesības pielietot dienesta šaujamieročus, tostarp bez brīdinājuma, ja tas ir pamatots ar attiecīgas operācijas konceptu, un speciālos līdzekļus, veicot speciālas operācijas; precizēts karavīra atstādināšanas no amata priekšnoteikums; noteiktas Nacionālo bruņoto spēku komandierim tiesības uz laiku piešķirt citām personām tiesības valkāt karavīra formas tērpu un precizēts zaudējumu apzīmējošu terminu lietojums.
Bet tagad pie priekšlikumiem.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aicina izslēgt likumprojekta 3. pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Aicina izteikt 60.1 panta trešo daļu šādā redakcijā: “Militārajam darbiniekam darba dienas ilgumu nosaka un atvaļinājumu piešķir tādā pašā kārtībā kā karavīram.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 60.1 panta sestajā daļā vārdus “vai darba tērpu” un astotajā daļā vārdus “darba tērpu vai”. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt vārdu “ieskaita” ar vārdu “iesauc”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas runā par militārajiem darbiniekiem pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ja viņi sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, devuši karavīra zvērestu un nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Un šis 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas - priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. Un 7. - Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Bļodnieces kundzes priekšlikums. Izvērsās nelielas ilgstošākas debates attiecībā uz šo priekšlikumu, bet pati Aizsardzības ministrija norādīja, ka nav būtiski tiešām šādas izmaiņas ieviest, ka attiecīgi grozījumi stājas spēkā līdz ar Nacionālo bruņoto spēku likumu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Līdz ar to komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus septiņus priekšlikumus.
Aicinu Saeimu atbalstīt grozījumus Militārā dienesta likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda. Lūdzu!
V. A. Tērauda (AP!).
Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums”.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Eiropas Sociālā fonda Plus programmas ieviešanu Latvijā. Programma domāta, lai mazinātu materiālo nenodrošinātību un sociālo atstumtību personām zemu ienākumu mājsaimniecībās, sniedzot pārtikas un pamata materiālo palīdzību, kā arī nodrošinot sociālās iekļaušanas pasākumus. Likumprojekts nosaka programmas vadībā un ieviešanā iesaistīto institūciju pienākumus un tiesības, tās ieviešanā iesaistīto partnerorganizāciju atlases un citus nosacījumus.
Latvija jau iepriekšējā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas Atbalsta fonda ietvaros ir sniegusi atbalstu vistrūcīgākajām personām. Ar 2021. gada janvāri ir stājies spēkā jauns plānošanas periods un jaunas regulas. Tās apvieno vairākus Eiropas atbalsta instrumentus un piedāvā iespēju vienkāršot pārvaldību. Tamdēļ nepieciešams jauns likums.
Likumprojekts vērsts uz atbalsta programmas ieviešanas vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu. Tas skaidri nodala atbildību starp vadošo iestādi - Labklājības ministriju -, sadarbības iestādi - Sabiedrības integrācijas fondu - un revīzijas iestādi - Finanšu ministriju.
Programmas īstenošanā piedalīsies atklātajā atlasē izvēlētas partnerorganizācijas. Uz šo partneru lomu varēs pretendēt gan nevalstiskās organizācijas, gan reliģiskās organizācijas, gan pašvaldības un to iestādes.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir aicinājusi atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
V. A. Tērauda. Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
V. A. Tērauda. Termiņš priekšlikumiem - viena nedēļa - 28. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu termiņš - 28. aprīlis. Un izskatīšana?
V. A. Tērauda. 5. maija sēdē.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana - 5. maija sēdē. Paldies.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Līva Kreituse. Lūdzu!
L. Kreituse (Konservatīvie).
Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1392/Lp13).
Likumprojekta mērķis ir novērst dalīta īpašuma turpmāku pastāvēšanu bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas gadījumā starp valsti un pašvaldību, stiprinot Civillikumā nostiprināto zemes un būves vienotības principu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
L. Kreituse. Termiņš priekšlikumiem - viens mēnesis, tātad 21. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem šā gada 21. maijs.
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele. Lūdzu!
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Sākam darbu pie likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1384/Lp13). Ar Ministru kabineta lēmumu Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju ir sagatavojusi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā grozījumu, lai noteiktu, ka nekustamā īpašuma atsavināšanai (pārdošanai) nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja un lēmumu par tā atsavināšanu var pieņemt attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs. Arī gadījumā, kad to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 364, proti, tad, kad zvērināts tiesu izpildītājs pieņems lēmumu nekustamā īpašuma izsoli nerīkot, kā arī gadījumā, kad zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts lūgums rīkot attiecīgi trešo izsoli un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī trešajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu. Ar likumprojektu tiek precizēts gadījumu uzskaitījums, kur šāda lēmuma pieņemšanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja.
Paredzētais stāšanās spēkā termiņš šim grozījumam ir šī gada 1. jūnijs.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Ločmele. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, komisijas ieskatā, ir piecas dienas, proti, līdz šī gada 26. aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. aprīlis.
R. Ločmele. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Krista Baumane. Lūdzu!
K. Baumane (AP!).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar... tūliņ, tūliņ, tūliņ, atvainojiet. Tā. Mēs strādājam ar likumprojektu Nr. 1393/Lp13.
Likumprojekta mērķis ir ratificēt Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu. Papildprotokolā ietvertās normas neparedz Latvijai jaunas saistības, bet atvieglo procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumam savienības dokumentos.
Ārlietu komisija savā 6. aprīļa sēdē likumprojektu ir atbalstījusi.
Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
K. Baumane. Ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 10 dienas, tātad - līdz šā gada 1. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!
J. Butāns (Konservatīvie).
Tātad Juridiskās komisijas šā gada 6. aprīļa sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 1273/Lp13) pirms otrā lasījuma.
Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas paredz pienākumu akciju sabiedrībām, kuras emitējušas vārda akcijas, iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā, bet akciju sabiedrībām, kuras ir emitējušas uzrādītāja akcijas, iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par lielākajiem sabiedrības akcionāriem.
Likumprojekts noteic, kādā veidā informācija par akcionāriem ir ņemama vērā un izmantojama Uzņēmumu reģistra funkciju veikšanai.
Juridiskajā komisijā uz otro lasījumu saņemti un izskatīti seši priekšlikumi.
1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Šis un pārējie priekšlikumi saistīti ar likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13), ar kuru paredzēts izveidot līgumu reģistru, kurā tiktu atspoguļota informācija par līgumiem, kas noslēgti atbilstoši Publiskās un privātās partnerības likumam. Lai nedublētu šo informāciju divos reģistros, ņemot vērā, ka šobrīd Uzņēmumu reģistrs ved šo Publiskās un privātās partnerības līgumu reģistru, tiek izteikts priekšlikums salāgot šos likumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem, paredzot izslēgt pārejas noteikumus. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Butāns. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Butāns. Un 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. Juridiskā komisija otrajam lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi.
Aicinu arī kolēģus atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Butāns. Likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas jeb šā gada 5. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 5. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1275/Lp13), otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!
A. Adamovičs (JV).
Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1275/Lp13).
Likumprojekts tika izstrādāts, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. pantā noteiktajiem pabalstu izmaksas nosacījumiem ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā.
Likumprojekta otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus. Praktiski visi priekšlikumi, izņemot 5. priekšlikumu, paredz dažādas papildu sociālās garantijas karavīriem.
1. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 2. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 3. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 4. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 5. - veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Paredz nodrošināt psiholoģisko atbalstu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Un 6. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Paredz papildu atvaļinājumus karavīriem, kuru ģimenēs aug nepilngadīgi bērni vai arī bērni ar invaliditāti. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Līdz ar to esam izskatījuši visus sešus priekšlikumus. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1275/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Adamovičs. Termiņš priekšlikumiem trešajam lasījumam - piecas dienas, šī gada 26. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību...”(Starpsauciens.) Atvainojiet... jā, vēl viens.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1395/Lp13), pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!
A. Adamovičs (JV).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1395/Lp13).
Likumprojekta mērķis ir precizēt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, nosakot, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm par dienesta pienākumu pildīšanu svētku dienās saņem piemaksu 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes; tādējādi tiktu izpildīts Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra spriedums lietā Nr. 2021-07-01.
Komisija likumprojektu ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā un ir lūgusi arī noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1395/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A. Adamovičs. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Adamovičs. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam ir piecas dienas - 26. aprīlis. Un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā - 5. maijā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. aprīlis. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 5. maijā.
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte. Lūdzu!
J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un pirmajam lasījumam sagatavoja likumprojektu Nr. 1339/Lp13 - “Grozījumi Enerģētikas likumā”.
Likumprojekts tika izstrādāts, tāpēc ka šobrīd izcelsmes apliecinājumu sistēma pastāv no atjaunojamiem energoresursiem ražotajai elektroenerģijai, bet ne gāzei un siltumenerģijai. Lai varētu apliecināt gāzes izcelsmi no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī tādēļ, lai tās aprite būtu izsekojama, ir nepieciešama izcelsmes apliecinājumu sistēma.
Likumprojekta mērķis ir izveidot izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas, aprites un kontroles sistēmu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtai gāzei.
Ar šāda likuma pieņemšanu tiktu pārņemti direktīvas nosacījumi par gāzes izcelsmes apliecinājumiem un tiktu noteikta atbildīgā institūcija par gāzes izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu, kā arī tiktu noteikta kārtība, kādā šos apliecinājumus izsniedz.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1339/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikti termiņu priekšlikumiem.
J. Kursīte. Šā gada 5. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 5. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!
J. Rancāns (Konservatīvie).
Godātie kolēģi, labdien vēlreiz! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir par apcietinātajiem adresēto dokumentu un korespondences izsniegšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Par apcietināto personu lietām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz, ka apcietināto sarakste tiek finansēta no valsts līdzekļiem, bet - kā vienkāršs sūtījums. Tāds regulējums tiktu piemērots gadījumos, kad apcietinātajam pašam nav līdzekļu, par ko veikt sūtījumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz izslēgt no likuma vārdus “un telegrammas”. Vārds “telegramma” praksē vairs netiek lietots. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. Jā. Kad pēdējo reizi telegrammu sūtījāt kādam?
5. - tieši tāds pats priekšlikums. Paredz izslēgt no likuma 28. panta vārdus “un telegrammas”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5. maijs.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 5. maijs. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilga Šuplinska. Lūdzu!
I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1036/Lp13).
Uz otro lasījumu ir saņemti 24 priekšlikumi.
Tikai divas piebildes... Šajā likumprojektā ir ļoti būtiskas divas lietas.
Pirmā lieta ir iestrādāta saistībā ar izglītības iestādes akreditāciju, tātad tā saukto ciklisko akreditāciju...
Otrā lieta - ir pievērsta uzmanība izglītības programmas kvalitātei jau licencēšanas procesā.
Un varbūt trešais - tieši augstākajā izglītībā nozīmīgais faktors... Tas ir saistīts ar to, ka, ja pielīdzināšanu šajā brīdī dokumentiem ir veicis tikai akadēmiskais centrs, tad noteiktā kārtībā varēs arī veikt pašas augstskolas. Tas noteikti ir grozījums, ko augstskolas ļoti ilgi gaida.
1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas paredz 1. pantā skaidrot jēdzienu “izglītības iestādes akreditācija”, nosakot, ka ar to tiek apzīmēts “regulārs izglītības iestādes darbības kvalitātes izvērtējums, piešķirot tiesības izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt no Izglītības likuma skaidrojumu par izglītības procesa akreditācijas procesu, jo tam ir definēts jauns saturs. Tā ir šī cikliskā iestādes akreditācija. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paplašināts skaidrojums... Likuma 1. panta 11. punktā ietvertie vārdi “izglītības programmas licencēšana”... Un arī šeit ir ielikts jauns saturs, proti, iekļauts ir kvalitātes izvērtējums. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 4. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Tas paredz izteikt 8. panta otrās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā: “Pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās pamatizglītības programmas no 1. līdz 6. klasei īsteno klātienes formā. Vispārējās pamatizglītības programmas no 7. līdz 9. klasei un vispārējās vidējās izglītības programmas īsteno neklātienes un tālmācības formā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos vispārējās izglītības programmas īstenošanas kritērijus un kārtību.” Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 40, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Šuplinska. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 11. panta, kas regulē izglītības dokumentus, otro daļu šādā redakcijā: “Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniedz izglītojamam, kas akreditētā izglītības iestādē ir ieguvis licencētai izglītības programmai atbilstošu izglītību.” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstīto 11.1 panta pirmo daļu, nosakot, ka pamatbūtība, veicot šo dokumentu pielīdzināšanu... to var veikt augstskola, kura ir norādīta un ieguvusi šīs tiesības Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Zālē troksnis.)
Es lūdzu klusumu zālē! Mēs šeit nedzirdam ziņotāju tā trokšņa dēļ! Lūdzu klusumu zālē!
I. Šuplinska. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 11.1 panta “Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana Latvijā” trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Ja ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai piešķirtais akadēmiskais grāds neatbilst neviena Latvijā izsniedzama izglītības dokumenta vai Latvijā piešķirama akadēmiskā grāda prasībām, iesnieguma iesniedzējam tiek izsniegta izziņa par to, kādi papildu nosacījumi izpildāmi, lai ārvalstī izsniegto izglītības dokumentu vai ārvalstī piešķirto akadēmisko grādu varētu pielīdzināt kādam no Latvijā izsniedzamiem izglītības dokumentiem [..].” Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 11.1 panta “Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana Latvijā” desmito daļu šādā redakcijā... Un tas atkal attiecas tieši uz dokumentu pielīdzināšanu. Bet - kas ir ļoti svarīgi? Ka Akadēmiskās informācijas centra mājaslapā internetā publisko to augstskolu sarakstu, kuras Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā ieguvušas tiesības veikt izglītības dokumentu ekspertīzi. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 11.2 panta pirmo daļu, nosakot, ka Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu reģistrā ieraksta ziņas par katru ārvalstī izsniegto izglītības dokumentu (izņemot neformālo izglītību apliecinošus dokumentus) un Akadēmiskās informācijas centrs vai augstskola, pamatojoties uz šā likuma 11.1 pantu, veic tā ekspertīzi un izsniedz izziņu par to, kādam Latvijas izglītības dokumentam vai akadēmiskajam grādam tas atbilst vai ir pielīdzināms. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 11.2 panta otro daļu, nosakot, ka Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa un to kārto un augstskolas ierakstīto ziņu pārbaudi veic Akadēmiskās informācijas centrs. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 11.2 panta (likumprojekta 2. pants) redakcijā pirmajā lasījumā ietverto atsauci panta ceturtajā daļā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 14. panta 8. punktā vārdus “un citu šajā likumā noteiktu institūciju”.
Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam tiek piešķirts deleģējums noteikt tikai izglītības iestāžu, nevis arī citu šajā likumā noteiktu institūciju, kā bijis līdz šim, reģistrācijas un akreditācijas, tai skaitā ārkārtas akreditācijas un akreditācijas anulēšanas, kārtību. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Uzreiz pateikšu, ka es neaicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es gribu runāt par vienu problēmu, kas ir izgaismojusies, plašākā kontekstā skatoties uz tiem grozījumiem, kuri ir šajā likumā.
Tātad, kā ziņotāja jau teica, pēc būtības mēs cenšamies aizstāt izglītības programmu akreditāciju ar izglītības institūciju akreditāciju. Un šis, 12., priekšlikums ir par Ministru kabineta tiesībām un pienākumu noteikt visu šo akreditācijas kārtību šīm institūcijām.
Vienlaikus aiz šī likuma grozījumu... 2. punkts, kas šobrīd jau ir apstiprināts... Tas paredzēja to, ka mēs atsakāmies no programmu akreditācijas kā tādas. Termins “programmas akreditācija” tiek izņemts ārā no likuma.
Šonedēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, skatot jautājumu par koledžām, mums izgaismojās viena tāda problēmsituācija, kas ir saistīta ar vienu konkrētu izglītības institūciju, bet, es pieļauju, varētu būt līdzīga veida izņēmumi arī attiecībā uz citām. Runa ir par Sociālās integrācijas valsts aģentūru un tās pakļautībā esošo koledžu, kur praktiski zem viena jumta ir koncentrēts tas viss, kas ir vajadzīgs cilvēkiem ar dažādu veidu traucējumiem. Tātad tur ir gan rehabilitācijas pasākumi, gan medicīniskie pasākumi, gan koledžas līmeņa izglītība, gan Jūrmalas profesionālā vidusskola, kas arī nodrošina profesionālo izglītību cilvēkiem ar šiem traucējumiem. Un tur šī jumta uzbūve, šī integrācijas aģentūra ir, teiksim, tik masīva, ka akreditēt visu aģentūru kā tādu tikai tāpēc, ka zem tās ir koledža, nav īsti racionāli.
Iespējams, ka šādās situācijās vajadzētu paturēt vaļā kaut kādu izņēmuma gadījumu, kad var akreditēt programmu vai kādu šaurāku struktūrvienību... apakšā... zem šīs masīvās virsbūves.
Šī Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir labs piemērs - kā ir, un, manuprāt, nebūtu jēgas, nebūtu tāda racionāla kodola šobrīd mēģināt šo labi uzbūvēto sistēmu jaukt nost - to, kas tur, šajā sektorā, ir.
Bet tad šis punkts, par ko... šī lieta, par ko tagad ir runa šajā 12. priekšlikumā... Pēc būtības es ceru, ka Ministru kabinets, kad tas veidos šo akreditēšanas kārtību, atstās šīs durtiņas vaļā, ja viņi to varēs darīt atbilstoši likumam. Ja ne, tad uz trešo lasījumu mums ir jāpadomā, kā atstāt vaļā durvis, lai arī šāda veida institūcijas varētu akreditēt un lai tās programmas, kuras tur ir pietiekami kvalitatīvas... jo kvalitātes kritēriju neviens netaisās ņemt nost... lai tās varētu turpināt eksistēt.
Tā ir tā problēma, uz kuru es vēlējos vērst, kolēģi, jūsu uzmanību. Uz trešo lasījumu, manuprāt, tur ir jāatrod risinājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Šuplinska. Komisijas vārdā vēlos tikai atgādināt, ka priekšlikums bija atbalstīts, un, reflektējot uz Vucāna kunga teikto, patiešām tā ir diskusija, un noteikti tā ir turpināma, izskatot arī šos likuma grozījumus.
Manā ieskatā, ir drusku cita pozīcija. Es teikšu uzreiz, ka, skatoties uz to, kā Latvijā ir uzbūvēta koledžu sistēma (Starpsauciens.)... Man neko nesaka (Starpsauciens: “... nedzird.”)... Nu, ja nedzird, tad es saku... Es pateikšu tikai to, ka gan Iekšlietu ministrijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijā šī struktūra ir cita un tādas nav Labklājības ministrijā.
Un turpinot priekšlikumus.
13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 14. panta 11. punktu šādā redakcijā: “nosaka izglītības programmu licencēšanas un anulēšanas kārtību”. Tādējādi tiek izslēgts līdzšinējais regulējums par izglītības programmu akreditāciju. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 14. panta 33. punktu šādā redakcijā: “nosaka kārtību, kādā notiek valsts pārbaudījumi akreditēto izglītības iestāžu īstenotajās izglītības programmās”. Redakcija ir precizēta. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 15. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Likuma 20. panta trešās daļas 7. punktā tiek precizēta Izglītības kvalitātes dienesta kompetence, nosakot, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:
“a) akreditē vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes (izņemot augstskolas un koledžas),
b) novērtē izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) vadītāju profesionālo darbību, izvērtējot izglītības iestādes pārvaldības kvalitāti”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ievērojot to, ka vairs netiek paredzēta izglītības programmu akreditācija, priekšlikums paredz izteikt 33. panta, kas nosaka izglītības programmas, trešo daļu šādā redakcijā: “Akreditējot izglītības iestādi, tiek izvērtēta tās darbības, tajā skaitā izglītības programmu īstenošanas, kvalitāte. [..].” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 17. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ievērojot, ka vairs netiek paredzēta izglītības programmu akreditācija, priekšlikums paredz izteikt 35. panta, kas nosaka izglītības kvalitātes vērtēšanu, otro daļu šādā redakcijā: “Akreditēto izglītības iestāžu licencētām izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguve noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem.” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 18. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 36. pantu ar ceturto daļu: “Izglītības programmu licencēšanu organizē saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu maksas pakalpojumu cenrādi.” Komisijā par šo ir bijušas diskusijas, tomēr arī balsojumā... šis priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 13. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Šuplinska. 19. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ievērojot to, ka vairs netiek paredzēta izglītības programmu akreditācija, priekšlikums paredz izslēgt 39. pantā, kas nosaka izglītības programmu reģistru, vārdus “un akreditētajām”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 20. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 47. pantu, kas nosaka interešu izglītības programmas, ar piekto daļu šādā redakcijā: “Izglītības iestāde var piedāvāt attālināti apgūt tās izstrādātu interešu izglītības programmu latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei arī ārpus Latvijas dzīvojošām personām.” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 21. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ievērojot to, ka vairs netiek paredzēta izglītības programmu akreditācija, priekšlikums paredz izteikt 49. panta - par pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi un profesionālās kompetences pilnveidi - pirmo daļu šādā redakcijā: “Pedagoga darbam nepieciešamo izglītību iegūst akreditētās izglītības iestādēs [..].” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 22. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ievērojot to, ka vairs netiek paredzēta izglītības programmu akreditācija, paredz izteikt 59. panta, kas nosaka izglītības sistēmas finansēšanas avotus, otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā... proti, valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja visas šīs iestādes programmas ir izgājušas licencēšanas procesu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu - pārejas noteikumu punktu -, kas likumprojekta kontekstā ir zaudējis aktualitāti. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 24. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 98. punktu. Tas ir saistīts ar iepriekš komisijā neatbalstīto ierobežojumu, kas attiektos uz 1.-6. klasi, - ka tajās nav iespējas atsevišķus mācību priekšmetus pasniegt arī attālināti. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Un nav balsojams.
I. Šuplinska. Esam izskatījuši visus 24 priekšlikumus.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Šuplinska. Atbilstoši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nolemtajam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10 darba dienas, proti, līdz 6. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 6. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilga Šuplinska. Lūdzu!
I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1037/Lp13) otrajam lasījumam.
Uz otro lasījumu ir saņemti 13 priekšlikumi.
1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 43. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus “un rektora biroja vadītāju”, kā arī trešo teikumu. Kopumā tas ir likuma grozījums, kas principā nosaka rektoru kompetenci. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 55. panta otro daļu. Tiek izslēgta regulējuma daļa, kas paredzēja akadēmiskajās studiju programmās (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās) ne mazāk kā 250 pilna laika studējošo. Tā principā ir bijusi formāla norma, kas gadu no gada tika papildināta ar birokrātisku procedūru, un šobrīd mēs beidzot to izslēdzam no likuma. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz virkni izslēgšanu 55.1 panta otrajā daļā: 2., 3., 4., 5., 6. punkts... 8. punktā - vienu konkrētu vārdu. Ko tas praktiski nozīmē? Tas nozīmē, ka kopīgajām studiju programmām mainās atbilstības nosacījumi un virkne nosacījumu, kas bijuši līdz šim, ir vienkāršoti. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
I. Šuplinska. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 55.1 panta otrās daļas 7. punktu ar regulējumu šādā redakcijā: “Ja kopīgā studiju programma ir veidota ar ārvalstu partnerinstitūciju, studijās iegūstamo grādu vai profesionālo kvalifikāciju nosaka, ievērojot Eiropas augstākās izglītības telpai kopīgos principus, tostarp nodrošinot atbilstību Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai.” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 55.1 panta trešās daļas otro un trešo teikumu, kas nozīmē, ka kopīgās programmas īstenošanai ir jāsaņem licence, bet tiek svītrots regulējums, kas paredzēja, ka licencēšanas izsniegšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. Ir vienkāršota licencēšanas kārtība. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt 55.1 panta ceturtajā daļā vārdus “kopīgās studiju programmas daļu” ar vārdiem “kopīgo studiju programmu”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 55.1 panta “Kopīgā studiju programma” piekto daļu šādā redakcijā... Ja Latvijas augstskolas partnerinstitūcija Latvijā vai ārvalstīs ir veikusi kopīgās studiju programmas akreditāciju un novērtēšanu, tad principā tas tiek respektēts arī Latvijā, iesniedzot šīs ziņas Akadēmiskās informācijas centram. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz 55.1 panta septītās daļas 1. punktu papildināt aiz vārda “partnerinstitūciju” ar vārdiem “kā arī augstskolu konsorcija”, izslēgt 1. punkta otro teikumu un papildināt daļu ar 3. punktu šādā redakcijā: “dubulto diplomu par iegūto augstāko izglītību”. Tas principā paredz to, ka šāda diploma ieguve ir iespējama arī augstskolu konsorcijā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz 55.1 panta “Kopīgā studiju programma” astoto daļu izteikt jaunā redakcijā, proti, kopīgo studiju programmu izveidošanas un īstenošanas nodrošināšanai Ministru kabinets nosaka noteiktas prasības, kas ir saistītas ar licencēšanas noteikumu kārtību: partnerinstitūciju īstenojamo studiju programmas apjomu, prasības studiju rezultātiem, kopīgajam diplomam, kā arī studiju programmu nodrošināšanai nepieciešamos nosacījumus. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz 55.1 pantu “Kopīgā studiju programma” papildināt ar devīto daļu, nosakot dubultā diploma skaidrojuma definīciju, proti, dubultais diploms ir par kopīgas studiju programmas apguvi izsniegts diploms, ko izsniedz katra no partnerinstitūcijām. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 58. panta “Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi” trešo daļu ar teikumu, nosakot, ka aizstāvētā kvalifikācijas darba, bakalaura, maģistra un promocijas darba oriģinālu augstskola uzglabā ne mazāk kā 10 gadus, bet tā elektronisko versiju - pastāvīgi. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums, kas precizē pirmajā lasījumā atbalstītās pārejas noteikumu normas numerāciju. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka jaunu pārejas noteikumu, kas paredz, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 55.1 pantā minētos noteikumus, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. Ir izskatīti visi 13 iesniegtie priekšlikumi.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Šuplinska. 10 darba dienas, tas ir 6. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 6. maijs.
Godātie kolēģi! Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!
M. Bondars (AP!).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Kā jau no rīta minēju, šodien skatīsim arī otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to izskatīja otrajā lasījumā.
Ir saņemti pieci priekšlikumi. Patiesībā bija trīs, bet mēs izveidojām divus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumus, precizējot to, kas bija ienācis, un daļēji atbalstījām to, kas bija ienācis, iekļaujot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumos. Bet tie patiešām ir precizējošie jautājumi.
1. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Daļēji atbalstījām un iekļāvām 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Bondars. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Bondars. 3. - tas, par ko es minēju, - slavenais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā, protams, tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Baibai Bļodniecei. Lūdzu!
B. Bļodniece (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).
Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Kolēģi! Iesniegtais priekšlikums precizē un izskaidro iemeslus, kāpēc šis likums ir šeit, jūsu darba kārtībā, kāpēc tas ir steidzams, kas ir mainījies ģeopolitiskajā situācijā, jo pēdējos gados aizsardzībai ir bijuši atvēlēti divi procenti no iekšzemes kopprodukta... un kāpēc mums ir nepieciešams bruņoto spēku attīstību paredzēt daudz ātrāk.
Vispirms es vēlos izmantot izdevību un no šīs tribīnes pateikt paldies visām tām drošajām Latvijas sievietēm, kuras vakar pulcējās pie Krievijas vēstniecības Rīgā, lai protestētu pret Krievijas armijas kara noziegumiem Ukrainā, pret Ukrainas sieviešu izvarošanu un visām tām zvērībām, kuras Krievijas armija īsteno okupētajās teritorijās. Protesta akcija pie Krievijas vēstniecības acīmredzami ir bijusi iedarbīga, jo Krievijas vēstniecība Rīgā šodien izplatījusi viedokli, paužot lielu satraukumu, ka šāda akcija varot traumēt mazus bērnus, kurus mātes ir izvedušas pastaigāties parkā.
Es ļoti gribētu lūgt Krievijas vēstniecību un Krievijas valdību, kuru tā pārstāv, vispirms novērst to, ka Ukrainā mazi bērni iet bojā Krievijas armijas uzlidojumos, un nekavējoties izvest karaspēku no visām okupētajām Ukrainas teritorijām, lai arī ukraiņu mātes varētu savus bērnus izvest pastaigāties Ukrainā parkā, uztraucoties vienīgi par kādu radošu protesta akciju, nevis par to, ka krievu karavīri viņas izvaros bērnu acu priekšā.
Kad Krievija pārstās nogalināt civiliedzīvotājus Ukrainā, pārstās izvarot, slepkavot un laupīt Ukrainā, izvedīs savu karaspēku, tad varbūt būs arī iespējams parunāt par protesta akciju formām Rīgā un - vai tās nodara vai nenodara traumu maziem bērniem.
Paldies vēlreiz drošsirdīgajām Latvijas sievietēm, bet karš un tās šausmas, kuras mēs vērojam Ukrainā, ir izmainījušas mūsu pasauli un dažādos veidos ietekmēs mūs arī Latvijā un Eiropā daudzus... tuvākos gadus.
Arī militārajā sfērā mums ir nācies būtiski pārskatīt to, kā mēs saprotam militāros riskus. Daudzus gadus mēs esam gatavojušies “zaļo cilvēciņu” un hibrīdkara scenārijiem, taču tagad, lai arī iepriekš apzinātie riski nav pilnībā izzuduši, mēs saduramies ar realitāti, kuru retais varēja iedomāties vēl pirms pāris mēnešiem. Mēs saduramies ar karadarbību, kas mūsdienu pasaulē šķita neiespējama. Tā karo šīs valstis. Otrā pasaules kara šausmas ir atdzīvojušās un kļuvušas par realitāti arī Latvijā, Latvijas ģeopolitiskajā situācijā.
Tieši par to ir arī priekšlikums. Tas liek mums būtiski pārskatīt to, kā mēs domājam par valsts aizsardzību. Tas liek būtiski pārskatīt to, kāpēc mums ir nepieciešams palielināt finansējumu valsts aizsardzībai.
Mēs saprotam, ka šis ir karš, kurš ienāk katrā mājā un katrā ģimenē, un tieši tādam karam mums ir arī jāgatavojas. Mēs nedrīkstam domāt, ka karš ir kaut kas tāds, ar ko nodarbosies tikai profesionāļi, kamēr mēs visi pārējie varēsim mierīgi noskatīties, kā profesionāļi un NATO spēki visu nokārtos. Diemžēl viss ir daudz sarežģītāk, un militāra apdraudējuma risks attiecas uz katru Latvijas ģimeni un katru Latvijas iedzīvotāju. Mums tas ir jāsaprot un attiecīgi arī jāgatavojas karam.
Mums visiem kopā priekšā ir liels darbs gan saistībā ar civilās aizsardzības sistēmu kardinālu maiņu, uzlabošanu, gan arī militāro spēju paaugstināšanu.
Ukrainas tauta un bruņotie spēki šobrīd varonīgi cīnās pret Krievijas okupantiem, un viņu cīņa dod mums laiku un iespēju sagatavoties tam, lai nekas līdzīgs nevarētu notikt uz Latvijas zemes.
Ukraina šobrīd mums dod laiku un iespēju daudzkārt uzlabot un nostiprināt mūsu aizsardzības un militārās spējas, parādīt Krievijai un mūsu partneriem NATO un kaimiņvalstīs, ka latviešu apņēmība ir tikpat stipra kā ukraiņu. Latvieši pretosies tikpat sīvi, tikpat varonīgi, un latvieši nekad uz savas zemes nepieļaus tās zvērības, ko Krievijas armija īsteno Ukrainā. Tā ir mūsu dzelžaina apņēmība.
Šodienas balsojums un arī iesniegtais priekšlikums, kurš precīzi atspoguļo ģeopolitisko situāciju, ir tas, ko mēs aicinām atbalstīt, un pateicamies visiem tiem, kas ir kopā un par Latviju.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
M. Bondars. Paldies, Baiba, par plašo skaidrojumu par 3. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Bondars. 4. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Bondars. 4. priekšlikums ir tapis no 5. priekšlikuma, kurš nāk no Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra daktera Arta Pabrika... Dr. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens. Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Bondars. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Bondars. Paldies.
Līdz ar to esam izskatījuši visus piecus komisijā izskatītos priekšlikumus, un mums būs jābalso par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Komisijā šo likumprojektu atbalstīja.
Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.
Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Didža Šmita, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Cik efektīvi un savlaicīgi Latvija pilda Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret V. Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!
I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Didža Šmita, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Cik efektīvi un savlaicīgi Latvija pilda Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret V. Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem” (Nr. 78/P13). Balsojot diviem “par”, astoņiem - “pret”, vienam atturoties un trīs deputātiem nebalsojot, komisija atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo arī tikko pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā ir atbilde un motivācija šim pieņemtajam lēmumam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Lai arī ir visādi lēmumi pieņemti, tomēr šis konkrētais pieprasījums tika... Man ir jāizstāsta arī par to fonu, kādā pieprasījums tika sagatavots.
Uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika pieņemta virkne sankciju. Virkne sankciju! Un visiem jāsaprot, ka no sankcijām jēga ir tikai tad, ja tās kāds ievēro. Īpaši tās vienotās sankcijas mēs redzējām. Virkne valstu automātiski zināja, ko darīt. Latvijā marta sākumā mēs varējām novērot to, ka žurnālisti... Kolēģi, tie nebijāt jūs, tie bija žurnālisti, kas vērsa uzmanību uz to, ka virkne īpašumu vēl joprojām nav sankcionēti. Tie bija žurnālisti, kas norādīja uz to, ka Latvija nepietiekami aktīvi nodarbojas ar sankciju ieviešanu.
Kas notika pēc tam? Pēc tam labākajās Latvijas tradīcijās notika publiska politiķu apspriede tviterī par to, kurš ir atbildīgs par sankciju ieviešanu. Viens vērsa uzmanību vienā virzienā, otrs vērsa uzmanību otrā virzienā, viņš par to atbild, cits par to neatbild. Beigu beigās sankcijas bija noteiktas, bet mūsu politiķi, vadošie politiķi, strīdējās par to, kurš ar to nodarbosies. Tāda bija situācija laikā, kad mēs sagatavojām šo pieprasījumu.
Pieprasījumu mēs apzināti sagatavojām Ministru prezidentam, lai Ministru prezidents tad arī norāda, kurš ir tas atbildīgais ministrs, kuram būtu jāuzņemas atbildība par sankciju kontroli. Izejot no tā, nonācām pie tā, ka tieslietu ministrs Bordāns ir tas atbildīgais cilvēks Latvijā, kurš atbild par sankciju ieviešanu un kontroli pār to izpildi.
Kolēģi, ja mēs skatāmies, kā šis process ir norisinājies arī Pieprasījumu komisijā, mēs dzirdējām arī Ārlietu ministrijas... uzstāšanos, ka vieni ir koordinējošie, otri ir īstenotāji. Nu, savdabīga man tā sajūta vēl joprojām tomēr ir par to, ka tāda viena konkrēta atbildīgā īsti nav. Mums gadās situācijas, ka atkal tiek rādīts... viens otram rāda ar pirkstu, kurš tad īsti ir galvenais atbildīgais par sankcijām. Viens ir iet ar publiskiem paziņojumiem, bet galvenais, lai tie efektīvi tiktu īstenoti.
Tas, kas, kolēģi, mani satrauc un arī manus... citus kolēģus, pārrunājot šo jautājumu frakcijā pēc komisijas sēdes, - ka it kā mēs visi esam par sankciju ieviešanu vienisprātis, bet, ja paskatāmies, kas notiek mūsu ostās... Šie publiskie paziņojumi par to... Starptautiski mediji... Bloomberg paziņo par degvielas maisījumiem, kas tiek iejaukti... Latvijas maisījums.
Pirmā reakcija no mūsu ministriem liecināja par to, ka viņiem nav ne jausmas par to, kas notiek viņu kontrolētajās teritorijās, par kurām viņi ir pilnu atbildību uzņēmušies. Pirmajās dienās visi skatījās, raustīja plecus, kas tā par publikāciju. Viens ministrs teica vienu, otrs - otru. Īsti nebija nekādas sajēgas par to, kas tur notiek. Ar divu dienu nobīdi tikai mums paziņoja, ka tā, izrādās, esot ierasta prakse. Vai tas ir normāli?
Kolēģi, šobrīd virkne politiķu runā par to, kā atbalstīt Ukrainu. Tai pašā laikā tas, ko prasa ukraiņi... Ukraiņi prasa tai skaitā pārtraukt pirkt Krievijas degvielu, bet tas, ko mēs redzam... Latvijas ostās šo degvielu mierīgi jauc kuģos, sauc to par Latvijas maisījumu, un tirdzniecība notiek. Un tas notiek mūsu ostās!
Kolēģi, pēc šīs Pieprasījumu komisijas... Es tikai runāju par vienu, bet ir arī citi notikumi. Nu, piemēram, caur mūsu ostām mierīgi tiek pārvadāta dažāda produkcija ne tikai virzienā no Krievijas uz Eiropu vai uz pārējo pasauli, bet arī no pārējās pasaules uz Krieviju, piemēram, ir tāds alumīnija oksīds. Mierīgi tiek pārvadāts. Paskatīsimies, kur izmanto alumīnija oksīdu.
Alumīnija oksīdu izmanto bruņuvestu ražošanā, kā arī transportlīdzekļu un kaujas lidmašīnu bruņās, tāpat šo oksīdu izmanto ložu necaurlaidīgo stiklu ražošanā un nevadāmo raķešu bumbu un šāviņu ražošanā. Šo vielu Latvijā ieved, iekrauj Krievijas vagonos un ved uz Krieviju. Un tas notiek šodien Latvijā, kolēģi! Tas šodien notiek. Un, kas vēl svarīgāk, ejam tālāk, - skatāmies, no kurienes to alumīnija oksīdu atved. Alumīnija oksīdu atved no rūpnīcas Rusal. Kas ir šīs rūpnīcas īpašnieks? Šobrīd noteikti kāds cēls pilsonis, bet pavisam pirms neilga laika bija tāds pilsonis Oļegs Deripaska, kas ir visiem zināms uzņēmējs, oligarhs, reāli sankcionētā persona, kurš vienkārši ir šo uzņēmumu pārrakstījis... un šobrīd no Īrijā bāzēta uzņēmuma mierīgi produkciju caur Latvijas ostu pārved tālāk uz Krieviju. Tās ir militārajā ražošanā nepieciešamās izejvielas, kas tiek caur mūsu ostām mierīgi pārvadātas. Ja mēs skatāmies uz apjomiem - tie jau nesamazinās, tas viss notiek.
Mēs runājam par palīdzību Ukrainai. Ja šādā veidā mēs palīdzam Ukrainai, tad, kolēģi, piedodiet, manuprāt, mēs galīgi nepalīdzam. Ja mēs skatāmies uz naudas apjomu - vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā tikai Ventspilī vien degvielas darījumi notikuši martā. Tas nav par februāri vai vēl kaut ko, tas ir par martu, jau pēc kara sākuma. Kravas, kas palīdz Krievijai bruņoties, arī tiek pārvadātas caur mūsu ostām.
Kolēģi, es aicinātu vismaz tos, kas nodarbojas, tā teikt, ar sankciju kontroli, kas nāk ar dažādām iniciatīvām par to, ka vajag kādam ierobežot... kā jau te komisijas vadītājs minēja - pasi vajadzētu atņemt... Varam jau to darīt, bet ekonomiskie skaitļi un reālā preču kravu kustība rāda to, ka mēs esam diemžēl tikai vārdos, nevis darbos par šo sankciju ievērošanu. Kolēģi, manuprāt, tieši notikumi, kas bija pēc komisijas sēdes, jau parāda to, ka mēs neesam izdarījuši līdz galam savu mājasdarbu. (Starpsauciens.) Un pats sliktākais ir tas, ka mūsu politiķi diemžēl nezina, kas notiek Latvijā, kas notiek viņu pašu kontrolētajā saimniecībā. Tā ir tā lielākā problēma. Ikviena no publikācijām (es runāju par publiski pieejamajām ziņām)... ikvienai no šīm publikācijām... Vajadzēja vairāku dienu nobīdi, kamēr ministri vispār saprata, par ko ir runa, kamēr iedziļinājās, sniedza kaut kādas jēgpilnas atbildes par to, kas notiek viņu saimniecībā. Jautājums... es šodien runāju par lietām, kas ir izskanējušas, bet - cik lietu ir tādas, kas vēl nav izskanējušas? Vai tiešām mums ir pārliecība, ka visi zina visu par to, kas notiek Latvijas ekonomikā, mūsu tautsaimniecībā, un kā tas ietekmē situāciju Ukrainā? Manuprāt - ne, tāpēc šis pieprasījums ir atbalstāms.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Lūdzu, Pugas kungs, komisijas vārdā...?
I. Puga. Komisijas vārdā atgādinu, ka šis pieprasījums tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Didža Šmita, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Cik efektīvi un savlaicīgi Latvija pilda Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret V. Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Pūces, Alda Adamoviča, Krišjāņa Feldmana, Riharda Kola un Janīnas Kursītes iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 21. aprīļa sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav iebildumu!”) Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Ir!”)
Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Balsosim par deputātu iesniegumu turpināt Saeimas sēdi (Starpsaucieni.) bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni: “Nākamā sēde...”) Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 17, atturas - 1. Tātad turpinām darba kārtības izskatīšanu ar deputātu Viktora Valaiņa (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Lūdzu uzmanību! Ir palikuši divi jautājumi darba kārtībā.
Skatām deputātu Viktora Valaiņa, Māra Kučinska, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Vucāna, Didža Šmita, Edgara Tavara, Māra Možvillo pieprasījumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par maldinošas informācijas paušanu sabiedrībai attiecībā uz ražošanai nepieciešamo izejvielu pieejamību”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!
I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Pieprasījumu komisija ir izskatījusi deputātu Viktora Valaiņa, Māra Kučinska, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Vucāna, Didža Šmita, Edgara Tavara un Māra Možvillo pieprasījumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par maldinošas informācijas paušanu sabiedrībai attiecībā uz ražošanai nepieciešamo izejvielu pieejamību” (Nr. 79/P13). Balsojot vienam “par”, astoņiem - “pret”, vienam atturoties un trīs deputātiem nebalsojot, komisija ir atzinusi, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo, atbildot uz jautājumu, vai Zemkopības ministrija ir apzinājusi situāciju saistībā ar ražošanai vajadzīgajām izejvielām lauksaimniecības nozarē, ministrs Kaspars Gerhards, kurš komisijas sēdē skaidroja situāciju, pārliecināja komisiju, ka situācija tiek kontrolēta un nozarei vajadzīgās izejvielas ir un būs.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītie kolēģi! Es šeit nevarēju nekāpt... šodien nerunāt, jo mūsu godātais ministrs Pieprasījumu komisijā informēja ļoti detalizēti par to, kāda ir situācija ar minerālmēsliem, ar augu aizsardzības līdzekļiem, un arī par to, cik daudz Zemkopības ministrija ir darījusi, lai atbalstītu mūsu zemniekus.
Šis pieprasījums tapa kā reakcija uz zemkopības ministra Gerharda kunga izteikumiem publiskajā telpā par to, ka Latvijas zemnieki ir apgādāti pilnībā ar visām nepieciešamajām izejvielām, nav absolūti nekāda krīzes situācija un satraukumam nav nekāda pamata. (Starpsauciens: “Nevajag...”) Tomēr, godātie kolēģi, pēc ministra Gerharda paziņojuma mēs sastapāmies ar gana daudzu zemnieku (un ne tikai individuāli zemnieku, bet arī zemnieku organizāciju) stingru sašutumu par šo jautājumu. Es ļoti cerēju, ka ministrs atnāks uz komisiju un spēs nomierināt zemniekus un lauksaimniekus, kuriem šis jautājums ir visnotaļ svarīgs.
Tomēr pēc ministra paustās informācijas... Ko es arī godīgi pateicu komisijas sēdē: ja ministrs tā saka, man tam ir jātic (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), bet es atļaušos pajautāt arī nozares ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām, arī zemniekiem, vai tiešām tas tā ir, kā ministrs stāsta.
Tas, ko ministrs stāstīja, piemēram, par fosforu un kāliju saturošo mēslojumu pieejamību rudens sējai augustā un septembrī... Šobrīd tie nav pieejami nevienā no ministra nosauktajām kompānijām - nevienā! “LATRAPS” gadījumā runa bija par Marokā iegūtu fosforu saturošu mēslojumu, taču ražotājs nespēja uzrādīt atbilstošu kvalitātes sertifikātu, un mēslojuma sastāvā ir smagie metāli, kas ir kaitīgi cilvēka veselībai. Turklāt liela daļa Eiropas Savienības minerālmēslu rūpnīcu ir sankcionētas, jo to īpašnieki ir gluži vienkārši krievi. Arī mums šeit Latvijā tādi ir.
Attiecībā uz kredītprocentu likmēm - to daļējā dzēšanas programma lauksaimniekiem parasti tiek izmaksāta katru gadu decembrī ar pieteikšanos tikai septembrī. Tas nekādi nerisina naudas plūsmas problēmas tieši uz sējas laiku augustā. Turklāt daļā šīs programmas nauda ir ņemta no Eiropas Savienības, nevis no nacionālā budžeta un tādējādi samazina jau tā samazināto Eiropas Savienības naudu lauksaimniecības attīstības aploksnēm, kas šajā plānošanas periodā ir par 30 procentiem mazāk nekā iepriekšējā periodā. To ministrs diemžēl nepieminēja.
Pieprasījums pēc attīstības naudas ir milzīgs, un pēdējā kārtā... jau šobrīd trūkst vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Kolēģi, šeit jāpiemin tas, ka Eiropas Savienībā bāzētās rūpnīcas pirms katra... pirmām kārtām ražo minerālmēslus savam iekšējam tirgum un tad tikai pārpalikumus nelielos daudzumos pārdod citām Eiropas Savienības valstīm.
Ja mēs skatāmies uz šo situāciju... Protams, ir virkne zemnieku, kuri jau pirms kara, pirms sankcijām, visu bija sagādājuši un kuriem šobrīd nav nekādu problēmu, bet ir arī vesela virkne tādu, kas to nebija izdarījuši. Un šiem zemniekiem šobrīd šī situācija nav vienkārša.
Ja mēs skatāmies uz šiem atbalsta instrumentiem, arī šeit es atļaušos būt gana kritisks, jo mēs veicām nelielu kalkulāciju par to, ko... arī ministrs pauda, nosauca ļoti lielus naudas apjomus, kas tiek ieguldīti zemnieku atbalstam. Tomēr zemnieki savu produkciju pārdod ne tikai Latvijā; tā ir starptautiska prece, biržas produkti, un mums nākas konkurēt arī ar Vāciju, arī ar Poliju un citām valstīm, kur ražo tos pašus pārtikas produktus.
Mēs skatāmies: Polijā lauksaimniecības nozarei šobrīd - šobrīd! -plānotais krīzes atbalsts ir 53 līdz 107 eiro par vienu hektāru, turpetim Latvijā tie ir 4,2 miljoni... plus astoņi miljoni - valsts budžeta nauda, un tas kopā veidos tieši... ne vairāk, ne mazāk kā pieci eiro uz vienu hektāru. Es nevarētu teikt, ka šādu valdības paredzēto atbalstu varētu saukt par varenu atbalstu.
Kolēģi, jā, es uzskatu, ka komisijas sēdē ministra paustā informācija nebija korekta. Varbūt ministrs nebija informēts par to, kāda ir reālā situācija tirgū, bet... Situācija tirgū nav uzlabojusies, un kopš Pieprasījumu komisijas sēdes tā ir kļuvusi arvien sarežģītāka.
Atbalsta instrumenti Latvijas zemniekiem šobrīd ir vitāli svarīgi.
Mēs redzam - jau šobrīd lielveikalos samazinās pārdoto preču apjoms... preču pārdošanas apjoms un cilvēki arvien vairāk izvēlas lētāko preci.
Un tajā brīdī, kad tiek saņemti šie valsts atbalsti, kas ir valsts budžeta dotācijas zemniekiem, ražotājiem (ārpus fondiem), kas ir milzīgos apjomos Vācijā, Polijā... Mūsu veikalos arī nonāk šī Vācijā, Polijā saražotā produkcija, izstumjot ārā mūsu zemnieku saražoto produkciju. Tas notiek jau šodien. Un kā tas viss izskatīsies rudenī? Tam visam diemžēl sekas būs daudz smagākas, nekā tās jau ir šodien.
Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, šo pieprasījumu atbalstīt un tādējādi veicināt ministru aktīvāku iesaisti šīs problēmas risināšanā.
Šobrīd mēs redzam, tāpat kā iepriekšējā... daudz labu vārdu, bet diemžēl neredzam rezultātu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Nu jā, ministram sanāca ne tā gluži izteikties. Tā sanāk, ja padomnieki ir no lielām saimniecībām un no Zemkopības ministrijas augstajiem torņiem - tādi, kuri neredz, kas notiek Latvijas laukos.
Pavisam drīz mēs redzēsim, kā mazo un vidējo saimniecību paliks arvien mazāk.
Mēs redzam, ka trauksmi ceļ ne tikai piensaimnieki, bet arī putnkopji, jo visas izejvielas ir kļuvušas katastrofāli dārgākas.
Kad runājām ar lauksaimniekiem, bija pat tādi lauksaimnieki, kuri, runājot par minerālu cenām, teica: “Mums pat ir gandrīz izdevīgāk tos pārdot, nevis audzēt (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) šogad graudus, jo tās cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās.”
Nu varbūt ministram vajadzētu daudz vairāk iedziļināties mazo un vidējo lauksaimnieku atbalsta programmā, nevis tikai runāt ar lozungiem.
Es ceru, ka tuvākajā laikā valdība to sapratīs un nāks ar priekšlikumiem, lai nebūtu tā, ka Latvijas lauki ir kā tuksnesis, kurš tiek izslaucīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, Pugas kungs, komisijas vārdā...?
I. Puga. Komisijas vārdā - šis konkrētais pieprasījums tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Kučinska, Auguļa, Jalinskas, Daudzes, Bergmaņa, Vucāna, Šmita, Tavara, Možvillo pieprasījumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par maldinošas informācijas paušanu sabiedrībai attiecībā uz ražošanai nepieciešamo izejvielu pieejamību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 46, atturas - nav. Deputātu pieprasījums ir noraidīts.
Deputātu Ralfa Nemiro, Māra Mičerevska, Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Didža Šmita, Jāņa Dūklava pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu” .
Pieprasījumu komisijas vārdā ziņo deputāts Ivars Puga. Lūdzu!
I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ralfa Nemiro, Māra Mičerevska, Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Didža Šmita un Jāņa Dūklava pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu” (Nr. 80/P13).
Balsojot (četri - par, astoņi - pret, un viens deputāts nebalsoja) komisija ir atzinusi, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo, kā ministrs komisijas sēdē skaidroja, pieņemtā lēmuma mērķis nav apturēt Rīgas pilsētas attīstību uz nenoteiktu laiku, bet gan novērst prettiesisku un normatīvajiem aktiem neatbilstošu situāciju.
Savukārt Rīgas dome gatavojas izmantot savas likumā dotās tiesības un vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Sākam debates.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Paldies Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam deputātam Ivaram Pugam par to, ka ieskicēja izskatīšanas gaitu, kāda bija komisijā.
Pieprasījumu komisijā faktiski notika divas lietas: viena - juridiskās argumentācijas pārskats, un otra - tika skarti jautājumi, kuri faktiski bija politiski.
Mēs nonācām pie ļoti būtiska jautājuma, un tas ir šāds.
Pieprasījumu komisijā tika argumentēts... no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses tika argumentēts, ka teritorijas plānojums tika apturēts arī tā iemesla dēļ, ka azartspēles tika ierobežotas reversā veidā, respektīvi, tika noteiktas teritorijas, kurās azartspēles ir atļautas, nevis teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas.
Piemērojot ļoti vienkāršu matemātiku, par kuru arī runāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, ir ļoti vienkārši izrēķināt, kuras teritorijas ir tās, kurās drīkst azartspēles būt (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ierobežotas, un teritorijas, kurās tās nav atļautas.
Šobrīd azartspēles Rīgā nav paredzēts aizliegt pilnībā, ir paredzēts tās ierobežot atsevišķās teritorijās, kā arī četrzvaigžņu, pieczvaigžņu viesnīcās.
Ļoti būtiski, ka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks arī atminējās, kādus politiskus solījumus partijas, kas gāja uz Rīgas domes vēlēšanām, bija apņēmušās izpildīt.
Bez politiskās greizsirdības es gribu teikt to, ka Rīgas domes koalīcija, kas šobrīd strādā, ir centusies šos solījumus pildīt. Un tajā skaitā - apstiprinot teritorijas plānojumu, ierobežot azartspēles.
Brīdī, kad nāk ministrs un runā par juridiskiem argumentiem, es gribu atgriezties pie paša galvenā aspekta, kas ir, - mēs esam šobrīd lēmējvarā. Proti, tas ir politisks orgāns, kur mēs pieņemam politiskus lēmumus. Tajā skaitā Pieprasījumu komisija tiek pārstāvēta... no Saeimas deputātiem, faktiski - no politiķiem. Politiķi šajā gadījumā šos juridiskos argumentus var vērtēt, bet - vai tiem ir augstāka vara pār šo jautājumu gadījumā, ja mēs runājam par konceptuāliem lēmumiem attiecībā uz azartspēļu ierobežošanu?
Kāpēc teritorijas plānojums tika apturēts kopumā? Atbilde ir ārkārtīgi vienkārša. Gadījumā ja tas tiktu apturēts daļā, tad šī daļa būtu jānorāda. Un ko gan VARAM varētu norādīt šajā daļā? Kāpēc teritorijas plānojums tiek apturēts? Es domāju, ka tas ministram būtu diezgan grūti - sniegt paskaidrojumu, jo faktiski tur āža kāja izlīda ārā. Proti, tās ir azartspēles.
Un šajā gadījumā likt uz kārts visas Rīgas teritorijas attīstību (pretstatā tam, ko Rīgas dome ir ieplānojusi kontekstā ar investīciju ieplūšanu - gan privāto investīciju ieplūšanu, gan arī Eiropas Savienības līdzekļu ieplūšanu) - tā ir pārāk augsta likme.
Tāpēc brīdī, kad notiek... Tik radikāls un drastisks lēmums, kas Rīgas domē ir ar deputātu vairākumu pieņemts, respektīvi, vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ministra pieņemto lēmumu... ir tomēr jāvērtē ļoti kritiski.
Kolēģi! Ja Rīgas domes koalīcija, kas šobrīd ir pie varas, tiešām ir bijusi pietiekoši aktīva un pietiekoši skaļa, lai paustu savu argumentāciju, lai norādītu uz to, kādu kaitējumu var nodarīt šāds lēmums... Un Pieprasījumu komisijā mēs dzirdējām ministra atrunāšanos ar juridiskiem argumentiem. Taču tas, manuprāt, kolēģi, tomēr nav pieņemams, un mums noteikti ir jādomā plašāk.
Bija izskanējis arī viens ļoti būtisks arguments, kas acīmredzot arī tiks vērtēts Satversmes tiesā: vai šāds lēmums - apturēt visu kopējo Rīgas teritorijas attīstību - ir samērīgs? Tiesa noteikti vērtēs šo jautājumu - vai šis lēmums ir bijis samērīgs. Varēja apturēt teritorijas plānojumu daļā, bet ne pilnībā.
Tāpat teritorijas plānojums tika veikts, šo jautājumu saskaņojot ar iedzīvotāju apvienībām; tas ir jaunums, ļoti pozitīvs jaunums, jo šajā gadījumā... ļoti bieži iedzīvotāji var izteikt (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) lokālu vēlmi - savas intereses ietvert arī teritorijas plānojumā kopumā. Ar šādu ministra lēmumu tas vienkārši tiek svītrots un visi iedzīvotāji tiek pastumti malā.
Otra lieta - Spilves pļavas. Teritorija, kurā varētu būt rūpnieciska zona, parka zona, industriāla zona, apbūves zona, cits zonējums. To var izdarīt tikai tajā brīdī, ja attiecīgas izmaiņas... arī ar šo pašu dokumentu... tiek pieņemtas. Tas tiek ņemts nost no dienaskārtības.
Neaizmirsīsim, ka Ziemeļu pārvads ir ar sarkanajām līnijām iezīmējis diezgan plašas teritorijas, kurās nevar notikt nekāda būvniecība, nekāda attīstība. Līdz ar to arī šis jautājums... ar šo teritorijas plānojumu tiek skarts un ierobežots.
Tātad faktiski mēs rezumējot nonākam pie trim būtiskiem aspektiem, par kuriem Pieprasījumu komisijā runāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ķirša kungs, kurš norādīja, ka darbs ir bijis pietiekoši plašs, ambiciozs.
Un brīdī, kad Rīgas domi vadīja pagaidu administrācija... Tobrīd viens no pagaidu administrācijas pārstāvjiem bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs, kurš varēja jau tajā brīdī pieskarties teritorijas plānojuma detaļām, kuras acīmredzami... piemēram, būtu juridiski nekorektas. Vai tas notika? Nē, tas nenotika.
Līdz ar to pārmetums par to, ka šeit ir juridiski argumenti, fināla stadijā arī neiztur kritiku.
Ja mēs skatāmies uz sadarbību starp VARAM un Rīgas domi, tad redzam, ka tā ir acīmredzami bijusi neveiksmīga, samērā nesekmīga, jo līdz šādam solim, kas ir jau radikāls, galējs solis, varēja arī nenonākt.
VARAM varēja sadarboties ar domi, veikt korekcijas un virzīties uz priekšu, bet... es jau jums, kolēģi, pašā sākumā minēju, kāpēc tas nenotiek. Tāpēc, ka āža kāja izlien ārā! Jo brīdī, kad ir jāmin pamatojums... tad parādītos tieši daļa, kurā ir politiski lēmumi, kā dēļ nepieņemt šādu teritorijas plānojumu.
Kolēģi! Ja mēs skatāmies uz šādu praksi, kuru ministrs ir iedibinājis, tad redzam, ka tā jau nav pirmā reize. Ķekava arī ir pieņēmusi lēmumu par savas teritorijas attīstību, un arī tur parādās būtisks jautājums, kuram... ministrs atkal ir iebildis. Atkal - azartspēles.
Nu tad ir jautājums - vai šis lobijs nav pārāk intensīvs kontekstā ar to, kādas likmes tiek liktas? Un tās ir iedzīvotāju intereses (lokālās pārvaldes, mūsu pašvaldības, vēlas pieņemt savas teritorijas iedzīvotāju interesēm visatbilstošākos lēmumus).
Tas ir faktiski virziens, kas nav pieņemams. Ja nākotnē dažas citas pašvaldības līdzīgi rīkosies un šobrīd mēs neatbalstīsim šo pieprasījumu, tad - kas notiks tālāk? Katru reizi būs līdzīga situācija, pie kuras mums būs jāatgriežas, un... es ceru uz kolēģu atbalstu... mēs atkal rakstīsim pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, un šis jautājums būs atkal, kārtējo reizi, jāskata Pieprasījumu komisijā, un mums atkal būs par to jādebatē šeit, Saeimā, Saeimas sēdē. Tātad vēlreiz - ļoti būtisks aspekts, kas ir saistīts ar politiskiem lēmumiem.
Vairākas šajā parlamentā pārstāvētās partijas ir pārstāvētas arī Rīgas domes koalīcijā, un solījumi, kas bija nacionālajā līmenī, bija līdzīgi tiem, kādus bija izteikuši šie politiķi, amata kandidāti, kandidējot Rīgas domes vēlēšanās. Tātad liekas aizdomīgi... Vai azartspēļu lobijs nav iefiltrējies arī citos prātos (jau šeit, parlamentā), ja šie fundamentālie solījumi tiek mainīti?
Kolēģi! Juridisku argumentāciju mēs vienmēr varam atrast, likumu var traktēt vienā vai otrā virzienā. Bet, ja mēs skatāmies uz to institūciju, kurā mēs atrodamies, te ir tomēr jāpieņem politiskas izšķiršanās.
Manuprāt, ministri, kas ir ietekmējami, nav sava amata cienīgi. Un, ja mēs nonākam pie tādiem gadījumiem, kuros netiek ņemtas vērā iedzīvotāju intereses, tas ir satraucoši.
Rīga ir vislielākā pašvaldība. Rīgā koncentrējas ekonomiski vislielākā aktivitāte. Rīgā atrodas osta, kuras attīstība ir saistīta ar teritorijas plānojumu, un, ja teritorijas plānojums netiek ņemts vērā un netiek apstiprināts, ārkārtīgi lielas investīcijas var iet garām arī tranzīta nozarei.
Kolēģi! Galējais solis, lēmums, kas ir šobrīd pieņemts, ir ļoti, ļoti būtisks; kontekstā ar samērīgumu tas noteikti tiks vērtēts. Ja mēs skatāmies uz šādu praksi, tad es tiešām aicinu to pārtraukt, jo pretējā gadījumā mēs radīsim pavisam nepieņemamus precedentus.
Ir Salaspils pašvaldība, kas arī ir veikusi šāda veida teritorijas pārskatīšanu, kaut kādu vietu iezīmēšanu, kas varētu būt atļautas azartspēlēm. Bet, ja mēs runājam par Rīgu, tad tie ir bijuši politiski solījumi. Es domāju, katra politiķa godaprāts ir tos turēt līdz galam un attiecīgi par tiem lemt.
Šobrīd es aicinu atbalstīt pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs esam lasījuši, cik rīdziniekiem būs jāpiemaksā par katru bērnu par pusdienām skolā - no viena līdz diviem eiro dienā... par vienu bērnu. (Starpsauciens: “Bet pagaidi, tas nav par šo tēmu!”) Tas ir par šo tēmu, cienījamā VIENOTĪBA! Tā ir vistiešākā jūsu atbildība. Darbos jūs esat vienā pusē, vārdos - pilnīgi citā pusē.
Mēs redzam citstarp arī VIENOTĪBAS vadībā, ne tikai Attīstībai/Par! sākotnējā, restarta vadībā, ka šobrīd Rīgā paliek aizvien sliktāk, vēl sliktāk nekā iepriekšējos laikos. Mēs lasām šobrīd ziņas... jā. (Smiekli.) Mēs lasām (Aplausi.)... Mēs varam lasīt šobrīd ziņās (Starpsauciens: “Stulbs esi, vai?”)... Mēs varam lasīt šobrīd ziņās, ka tūdaļ Viļņa apsteigs Rīgu. Kolēģi, pavisam nopietni! Latkovska kungs, ieskatieties spogulī, kad jūs uzdodat šo jautājumu otro reizi, un tad jūs sapratīsiet, par ko mēs šeit, no šīs tribīnes, entās reizes runājam.
Ja mēs runājam par mūsu galvaspilsētas attīstības plānu - tas ir galvenais dokuments, kolēģi. Ja mēs nedomāsim, kā Rīgai attīstīties, kā sākt pelnīt, tad tie nebūs viens līdz divi eiro, tie būs visi četri eiro dienā, kas vecākiem būs jāmaksā par bērna ēdināšanu. Viennozīmīgi - Viļņa mūs tūdaļ apsteigs. Jau tagad daudzi no Saldus, Liepājas, Kuldīgas, Ventspils... no daudziem novadiem vairāk lepojas ar piederību savam novadam, nevis ar piederību galvaspilsētai.
Manuprāt, šis pieprasījums ir tieši vietā, tas ir otrais solis. Pirmais, kas bija nepieciešams, - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram bija jāatstāj savs amats, jo tiek uzskatīts, ka tā vietā, lai ministrija palīdzētu galvaspilsētai, visai valstij... kā vilcējam, kā lokomotīvei... tiek lobētas tikai un vienīgi vienas nozares intereses - vienas nozares intereses! -, nevis tiek domāts par visu valsti kopumā un par mūsu galvaspilsētu, par pilsētniekiem kopumā. (Starpsauciens: “Pieprasījums nav...”) Tā, lūk, kolēģi!
Tā ka es viennozīmīgi aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (Starpsauciens.) Es aicinu atbalstīt to, lai mēs domātu par mūsu galvaspilsētu, lai galvaspilsētā notiktu attīstība, lai notiktu plānošana, lai notiktu tas, ar ko ir rēķinājušies un plānojuši uzņēmēji, investori.
Tāpēc, lūdzu, kolēģi, padomāsim tālāk, ne tikai par savām politiskajām... koalīcijas rīvēšanos vai to, kas ir noticis vai kā ir izjukusi Rīgā koalīcija, bet padomāsim par mūsu galvaspilsētu un par rīdziniekiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Viktors...”) Vēl? Ā, Viktors Valainis.
Atvainojiet, vārds deputātam Viktoram Valainim. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), es aicinu visiem būt tomēr savaldīgiem (Zālē smiekli.) un saprast - man šodien vēl būs iespēja reizes divsimt kāpt šajā tribīnē. Varam arī pārliecināties par to. Bet es par šo pieprasījumu pavisam nopietni gribētu pateikt paldies Nemiro kungam - par šo iniciatīvu vispār iesniegt šādu pieprasījumu.
Ir ļoti būtiski atgādināt to, kas neizskanēja iepriekšējā Saeimas sēdē, kad tika skatīts arī demisijas pieprasījums Pleša kungam. Jau otro reizi skatot līdzīga rakstura pieprasījumu ministra kungam, ir viena ļoti būtiska nianse, ko visu laiku akcentē pats ministrs, un šeit tā paliek tā kā līdz galam neizcelta.
Ministrs ir rīkojies kaut kādu interešu vadīts, bet šāda lēmuma pamatā jābūt ir atzinumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (neskatoties uz to, ka ministram, es varu kļūdīties, ir kādi 10 padomnieki) neviens nav kompetents šajos jautājumos. Neviens! Lai šādu lēmumu pieņemtu, ir jābūt kompetentas institūcijas atzinumam. Un šī kompetentā institūcija ir Finanšu ministrija. Visos šajos gadījumos, tā teikt, Attīstībai/Par! nav vientuļa, ar viņiem kopā ir Jaunā VIENOTĪBA, un tā ir Finanšu ministrija, kura pēc būtības deva zaļo gaismu, lai varētu apturēt ne tikai šo plānojumu, bet arī Ķekavas plānojumu. Tā ir tieši Finanšu ministrija, kuras kompetencē ir šie jautājumi. Es redzu Zakatistova kungu - it kā uz jums tas neattiektos, bet patiesībā attiecas visvairāk, jo tieši Finanšu ministrija, Jaunā VIENOTĪBA ir līdzatbildīga lēmuma, ko pieņēma Pleša kungs, pieņemšanā, apturot šo plānojumu.
Tāpēc liekas diezgan kuriozi, ka Ministru prezidents tiekas ar Pleša kungu un mēģina viņu pārliecināt par to, ka tas nebija pareizi. Mēs visu to varējām lasīt publiskajā telpā. Ministru prezidents ir pikts par azartspēļu lobija ietekmi uz ministru, viņam ir aizdomas... bet pamatu pamatā šis lēmums ir pieņemts uz pašas Jaunās VIENOTĪBAS izdota atzinuma pamata. Un diemžēl neviens neuzskata, ka par to būtu svarīgi runāt, tāpēc ir ļoti labi, ka šāds pieprasījums ir iesniegts, ir iespēja vēlreiz no šīs tribīnes to visiem atgādināt, lai visi saprot, - Attīstībai/Par! nav vientuļa šajā stāstā, viņiem ir lieliski sabiedrotie, tikai tie sabiedrotie slēpjas - slēpjas aiz jaunā ministra muguras. Un tā ir Jaunā VIENOTĪBA, kas iedeva pamatu šī plāna apturēšanai.
Lai ko teiktu politiķi, kuri no Jaunās VIENOTĪBAS ir gan Rīgas domē, gan citur, viņiem būtu arī jāpaskatās, kas īsti notiek savā mājā. Galveno atzinumu iedeva Reira kunga vadītā ministrija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Puga. Kolēģi, kā jau iepriekš minēju, šis deputātu pieprasījums komisijas sēdē tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Nemiro, Mičerevska, Pucena, Ģirģena, Petravičas, Možvillo, Tavara, Auguļa, Šmita, Dūklava pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 46, atturas - 1. Deputātu pieprasījums ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši Saeimas 21. aprīļa sēdes darba kārtību. Pēc 10 minūtēm mēs turpināsim darbu ar 7. aprīļa sēdes darba kārtību. Tātad 10 minūtes.
Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu.
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Aldis Blumbergs, Jānis Cielēns, Raivis Dzintars, Aldis Gobzems, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Atis Lejiņš Dep. A. Lejiņa starpsauciens.)... Atis Lejiņš ir, Ināra Mūrniece, Vitālijs Orlovs un Karina Sprūde.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Saeimas 2022. gada 21. aprīļa sēde ir slēgta.
Tiekamies pēc 10 minūtēm.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 1. sēde
2022. gada 21. aprīlī
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts “Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā” (Nr. 907/Lm13) (Dok. Nr. 5798, 5798A) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Kols |
| - Debates | - dep. R. Jansons |
| Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1420/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5781, 5781A) |
|
| - Priekšlikums | - dep. K. Sprūde (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1421/Lp13) (Dok. Nr. 5791, 5791A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 1422/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5799, 5799A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1423/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5800, 5800A) |
|
| - Priekšlikums | - dep. V. Valainis (par) |
| Par likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1432/Lp13) (Dok. Nr. 5821) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1436/Lp13) (Dok. Nr. 5830) |
|
| Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr. 1399/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5718, 5785, 5812A) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Bondars |
| - Debates | - aizsardzības ministrs A. Pabriks |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1436/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5830) |
|
| - Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt grozījumus 2021. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, nosakot visu profesiju pārstāvjiem vienādas prasības attiecībā uz vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu nepieciešamību” (Nr. 906/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5784) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. Ē. Pucens (par) |
| - dep. Ē. Pucens | |
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aigaram Bikšem šā gada 7. aprīlī (Dok. Nr. 5788., 611.1.8/4-15-13/22) |
|
| Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 1414/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5769B) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Rancāns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 1418/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5777B) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Par procedūru | |
| Paziņojumi | |
| - dep. K. Feldmans | |
| - dep. J. Rancāns | |
| - dep. M. Bondars | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
| Latvijas Republikas tiesībsarga 2021. gada ziņojums (Dok. Nr. 5727) |
|
| - Ziņo | - Latvijas Republikas tiesībsargs J. Jansons |
| - Debates | - dep. J. Stepaņenko |
| - dep. M. Možvillo | |
| - dep. R. Petraviča | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. A. Kaimiņš | |
| - Latvijas Republikas tiesībsargs J. Jansons | |
| Par darba kārtību | |
| - Priekšlikums | - dep. K. Sprūde (par) |
| Likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1432/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5821, 5834) un Alternatīvais Likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1438/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5834) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Šteins |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
| - Debates | - veselības ministrs D. Pavļuts |
| Likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1438/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5834) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Šteins |
| Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1436/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5830) |
|
| - Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1285/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5767) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Skride |
| Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 1310/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5768) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Adamovičs |
| Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr. 1229/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5789) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Bašķis |
| Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1178/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5792) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Bergmanis |
| Likumprojekts “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1390/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5676, 5764) |
|
| - Ziņo | - dep. V. A. Tērauda |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1392/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5678, 5765) |
|
| - Ziņo | - dep. L. Kreituse |
| Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1384/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5625, 5766) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Ločmele |
| Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu” (Nr. 1393/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5679, 5770) |
|
| - Ziņo | - dep. K. Baumane |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 1273/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5775) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1275/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5778) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Adamovičs |
| Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1395/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5685, 5779) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Adamovičs |
| Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1339/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5416, 5782) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Kursīte |
| Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1312/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5793) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Rancāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1036/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5794, 5794A) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Šuplinska |
| - Debates | - dep. J. Vucāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1037/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5795) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Šuplinska |
| Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr. 1399/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5718, 5785, 5812A) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Bondars |
| - Debates | - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre B. Bļodniece |
| Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Didža Šmita, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Cik efektīvi un savlaicīgi Latvija pilda Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret V.Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem” (Nr. 78/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5639, 5639A) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Puga |
| - Debates | -dep. V. Valainis |
| Par procedūru | |
| Deputātu Viktora Valaiņa, Māra Kučinska, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Vucāna, Didža Šmita, Edgara Tavara, Māra Možvillo pieprasījums zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par maldinošas informācijas paušanu sabiedrībai attiecībā uz ražošanai nepieciešamo izejvielu pieejamību” (Nr. 79/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5681, 5681A, 5681B) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Puga |
| - Debates | - dep. V. Valainis |
| - dep. Ē. Pucens | |
| Deputātu Ralfa Nemiro, Māra Mičerevska, Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Didža Šmita, Jāņa Dūklava pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu” (Nr. 80/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5705, 5705A) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Puga |
| - Debates | - dep. R. Nemiro |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. V. Valainis | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
Datums: 21.04.2022 09:23:16 bal001
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā (907/Lm13)
Datums: 21.04.2022 09:25:49 bal002
Par - 32, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1420/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 21.04.2022 09:27:06 bal003
Par - 31, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1422/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 21.04.2022 09:32:54 bal004
Par - 36, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1423/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 21.04.2022 09:36:29 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (1399/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 09:53:21 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (1399/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 09:57:46 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Enerģētikas likumā (1436/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 09:58:15 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1436/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 10:02:54 bal009
Par - 31, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt grozījumus 2021.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, ... (906/Lm13)
Datums: 21.04.2022 10:03:54 bal010
Par - 33, pret - 43, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam veikt grozījumus 2021.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ... (906/Lm13)
Datums: 21.04.2022 10:09:27 bal011
Par - 62, pret - 1, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (1414/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2022 10:13:53 bal012
Par - 63, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1418/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2022 10:15:50 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 21.04.2022 12:26:57 bal014
Par - 35, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1437/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 21.04.2022 12:30:47 bal015
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 21.04.2022 13:38:49 bal016
Par - 1, pret - 64, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1432/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 13:39:31 bal017
Par - 68, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1438/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 13:40:02 bal018
Par - 68, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1438/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 13:40:49 bal019
Par - 68, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1438/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2022 13:42:06 bal020
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1436/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2022 13:44:28 bal021
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1285/Lp13), 3.lasījums
Datums: 21.04.2022 13:45:51 bal022
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (1310/Lp13), 3.lasījums
Datums: 21.04.2022 13:48:44 bal023
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sodu reģistra likumā (1229/Lp13), 3.lasījums
Datums: 21.04.2022 13:52:50 bal024
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1178/Lp13), 3.lasījums
Datums: 21.04.2022 13:56:03 bal025
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums (1390/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 13:56:34 bal026
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums (1390/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 13:58:34 bal027
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (1392/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:01:13 bal028
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (1384/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:03:30 bal029
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu (1393/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:07:08 bal030
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1273/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:10:24 bal031
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1275/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:12:25 bal032
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1395/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:12:51 bal033
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1395/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:15:26 bal034
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1339/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:18:00 bal035
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1312/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:21:33 bal036
Par - 21, pret - 40, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (1036/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:32:01 bal037
Par - 46, pret - 4, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Izglītības likumā (1036/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:34:56 bal038
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1036/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:41:55 bal039
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1037/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 14:50:11 bal040
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (1399/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 21.04.2022 15:00:58 bal041
Par - 19, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Cik efektīvi un savlaicīgi Latvija pilda Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret V.Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem (78/P13)
Datums: 21.04.2022 15:01:57 bal042
Par - 60, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 21.04.2022 15:12:33 bal043
Par - 18, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par maldinošas informācijas paušanu sabiedrībai attiecībā uz ražošanai nepieciešamo izejvielu pieejamību (79/P13)
Datums: 21.04.2022 15:35:35 bal044
Par - 20, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu (80/P13)
Datums: 21.04.2022 15:36:22 bal045
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 21.04.2022. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
15.45 |