Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas sestā (ārkārtas) sēde
2022. gada 24. novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Es aicinu ieņemt jūsu darba vietas Saeimas Sēžu zālē. Labrīt, kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 24. novembra ārkārtas sēdi.
Saeimas Prezidijs ierosina Artura Krišjāņa Kariņa, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Māra Kučinska un Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Pieteikušies runāt ir divi.
Lūdzu, vārds “pret” deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Diemžēl šodien mēs redzam savdabīgu situāciju, kad varam runāt vienu, bet praktiskajās darbībās izpildīt kaut ko pilnīgi citu. Es šeit pirmām kārtām runāšu par Saeimas priekšsēdētāja divām uzrunām. Saeimas priekšsēdētājs, uzrunājot jauno Saeimu svinīgajās sēdēs, nepārprotami lika saprast, ka šī ir parlamentāra valsts un parlaments ir galvenais noteicējs pār to, kā šī valsts tiek pārvaldīta. Parlaments.
Un ko es redzu šodien? Mums tiek piedāvāts šo principu apiet, un es paskaidrošu, kāpēc.
Parlamentārā valstī, kolēģi, ministriem mandātu dod parlaments un parlaments arī šos ministrus kontrolē ar dažādām parlamentārām metodēm, tai skaitā tie ir deputātu jautājumi, pieprasījumi, demisijas. Parlaments viņus ieceļ, parlaments viņus var arī atcelt. Šajā gadījumā tiek piedāvāts izveidot jaunu pozīciju – ministra biedrs... ministra draugs, kaut kāds jauns funkcionārs, kas Latvijas valstij izmaksās... Kolēģi, jūs esat pakautrējušies ierakstīt šo skaitli, tas ir visiem zināms – 93 000 eiro ik gadu. Ja mēs pieņemam to, kas notiek politiskajos kuluāros, šis ministra draugs izmaksās vairāk nekā vienu miljonu eiro. Vairāk nekā vienu miljonu eiro! Amatpersona, kuras funkciju apraksts ir tik plašs, ka ir nekāds, atstājot brīvu vaļu valdībai gan iecelt šos cilvēkus, gan arī pašiem noteikt šo cilvēku kompetenci. Ja mēs skatāmies... Piemēram, izskanēja variants... Piemērs, viens piemērs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – par IT lietām.
Kolēģi, parlamentārā valstī šādus jautājumus nolemj parlaments, nevis valdība vai atsevišķs ministrs. Mēs ministru deleģējam darbam, un ministrs tālāk nevar to darbu deleģēt kādam citam, kā tiek piedāvāts šajā ministrijā ar visiem tiem birokrātiskajiem aparātiem, kas šeit tiek piedāvāti. Godātie kolēģi, šī pieeja pārkāpj parlamentāro procesu.
Tai pašā laikā mums jau ir parlamentārs process, kurā mēs varam izvēlēties īpašos ministrus, definēt, ar ko viņi nodarbosies, un strādāt. Tā darbojas parlamentāra demokrātija! Ne jau valdības vadītājam uzticēt atbildēt par kaut kādām jomām. Nu, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tagad par IT lietām atbildēs ministra... jaunais postenis... ministra biedrs. Kam viņš atbildēs? Tad jau tikpat labi var būt tā, ka ministrs atbildēs par IT un šis jaunais ministra biedrs atbildēs par pārējo ministriju. Šis likumprojekts to neizslēdz, tas dod arī tik plašas manevra iespējas. Godātie kolēģi, šis uzreiz ir pirmais parlamentārā principa pārkāpums. Tas mums visiem izmaksās vairāk nekā vienu miljonu.
Godātie kolēģi, īpaši interesanti ir lasīt anotāciju. Atsauce uz 1928. gadu. Godātie kolēģi, tajā laikā bija arī daudzas citas jaukas iniciatīvas, piemēram, iespēja, ka ministri paši izdod Ministru kabineta noteikumus. Tā saucās ministra instrukcija. Kolēģi, mums ir lieliska iespēja palasīt 1928. gada Latvijas Zemnieku savienības vēstures grāmatas. Arī mēs tur bijām tādā pašā sastāvā, bet tai pašā laikā tur bija 27 – 27! – saraksti. (Starpsaucieni.) Kolēģi, tur bija 27 saraksti, tai skaitā Latvijas Zemnieku savienība! Kolēģi, 27 saraksti – tas bija kā zirgu tirgus, kur, lai izveidotu valdību, ministru posteņu pietrūka, tāpēc veidoja šos ministru biedrus.
Ar ko jūs nodarbojaties? Jūs atgriežaties... Runājat par modernu valsts pārvaldi, bet veidojat vienkārši zirgu tirgu – ieviešat gadsimtu vecus principus mūsdienu demokrātijā! Mūsdienu demokrātija jau sen ir aizgājusi citā līmenī, mums jau sen ir pilnīgi citi principi, bet jūs piedāvājat iztērēt vienu miljonu, lai atgrieztos gadsimtu vecā pagātnē. Kam tas ir vajadzīgs, kolēģi? Tam ir tikai divi iemesli.
Pirmais iespējamais iemesls – jūs neizprotat un neizpildāt jau šobrīd dotos Valsts pārvaldes iekārtas likuma instrumentus. Tie ir gana ietekmīgi un gana spēcīgi, bet nav tikuši izmantoti Kariņa vadībā.
Otrais iemesls – vajag amatus. Tāpat kā pirms gadsimta – zirgu tirgus, 27 saraksti Saeimā, katram vajag kaut kādu amatu. Vajag amatus!
Diemžēl, manuprāt, iemesli ir abi divi.
Kolēģi, es aicinu neatbalstīt jau saknē šo priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies (un es uzsveru – “par”) runāt deputāts Ainārs Šlesers.
A. Šlesers (LPV).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Pirmajā Saeimas sēdē no šīs tribīnes runāja mūsu Valsts prezidents Egils Levits. Viņš deva norādījumu, ka šādiem ministriem ir jābūt. Tātad ministru biedriem ir jābūt.
Ņemot vērā, ka Egils Levits ir izcili pildījis savus pienākumus pēdējo gadu laikā, es domāju, ka neklausīt prezidentu būtu nepareizi. (Aplausi.) Prezidenta viedoklis šajā grūtajā brīdī būtu ļoti svarīgs.
Vienlaikus es gribu teikt, ka, šodien no rīta klausoties... skatoties Latvijas Televīziju, kurā bija uzaicināts un runāja Uldis Pīlēns... Mani gan šis tas pārsteidza viņa teiktajā, jo Uldis Pīlēns teica, ka vēl nav zināmi ministri, vispār nav zināmi ministri. Ja nav zināmi ministri, tad principā ir jābalso par biedriem. Nu, ja ministri nav zināmi, tad visa cerība ir uz biedriem, par kuriem šodien ir jābalso.
Ir pagājis jau diezgan ilgs laiks, bet ministru uzvārdi nav zināmi, un es domāju, ka šodien visa sabiedrība zina, ka vienīgie, kas var glābt Latviju un Latvijas ekonomiku, ir ministru biedri. Tikai jautājums ir tāds, ka, protams, būtu ļoti labi, ja mēs tiešām zinātu, kuri ir šie ministru biedri, kuri varētu izglābt valsti, tad noteikti būtu pilnīgā vienprātībā iespējams nobalsot par šo konkrēto priekšlikumu.
Savā laikā... Es atceros, kad man bija 22 gadi, es dzīvoju Norvēģijā un izveidoju Latvijas Informācijas un tirdzniecības centru. Tā bija nevalstiska organizācija, kurai nebija valsts finansējuma un kuru morāli atbalstīja Latvijas Ārlietu ministrija, bet – par ko ir stāsts? Šajā Latvijas Informācijas un tirdzniecības centrā strādāja divi cilvēki: tas biju es, un tas bija mans partneris no Norvēģijas. Principā tai laikā sanāca tā, ka tieši deviņdesmitajos gados Norvēģija kļuva par vienu no lielākajiem investoriem Latvijā, un tas bija konkrēts sasniegtais rezultāts. Ne tāpēc, ka mūsu bija daudz, bet tāpēc, ka mēs strādājām ļoti mērķtiecīgi.
Un es uzskatu, ka tiešām, ja gadījumā mums nebūs...
Sēdes vadītājs. Es aicinu pieturēties pie...
A. Šlesers. Jā, jā, bet es gribēju...
Sēdes vadītājs. ... jautājuma par nodošanu komisijai.
A. Šlesers. Jā, jā, godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, es skatos, ka man vēl palikusi pusotra minūte. Es vienkārši cenšos motivēt Saeimu balsot attiecīgi “par” šo konkrēto priekšlikumu.
Tātad, ja tiešām mēs neticam tam, ka Latvijā būs profesionāli ministri, tad es uzskatu, ka vienīgā iespēja ir balsot par to, lai būtu spēcīgi ministru biedri, bet arī šos uzvārdus mēs šodien nezinām. Tāpēc es gribu aicināt katru pēc savas sirdsapziņas izvērtēt šo konkrēto priekšlikumu un uzskatīt... ja mums nav ticības tam, ka būs spēcīgi, profesionāli ministri, tad es aicinu šodien visus balsot “par” to un likt cerību uz ministru biedriem.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies, Šlesera kungs.
Neliela atkāpe par to, kā mēs strādāsim turpmākos četrus gadus. Kolēģi, sadaļa ““Par” un “Pret”” ir domāta nevis vienkārši tāpat mūsu Saeimas kārtības rullī, bet tās ir sabiedrības tiesības uzzināt abu pušu argumentus un viedokļus. Tas nozīmē, ka es aicinu ievērot šādu politisko kultūru un tradīciju: ja iesniedzēji ir iesnieguši kādu likumprojektu vai lēmuma projektu un ir iespēja runāt tikai “par” vai “pret”, tad oponenti dod iesniedzējiem tiesības, iespēju nākt un argumentēt sabiedrībai, kāpēc šis jānodod, un arī otrādāk – iesniedzēji vai savukārt pozīcija dod iespēju opozīcijai nākt un kritizēt... šajā sadaļā. Un es lūdzu četrus gadus pie šī pieturēties.
Un vēl viena lieta: ja nāk runāt “par” vai “pret”, es ceru, ka arī balsojums būs līdzīgs tam, kā ir pieteikts, runājot “par” vai “pret”.
Paldies.
Par procedūru lūdzu ieslēgt mikrofonu Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Es arī gribētu pieturēties pie tradīcijām un, ja mēs balsojam, aicinu balsot par to, lai šo likumprojektu nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Sēdes vadītājs. Tātad ir arī izteikts lūgums likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem.
G. Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi, es lūdzu atbalstīt deputāta Valaiņa priekšlikumu, bet es gribēju konkretizēt to un nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai, jo tieši tāpēc šī komisija ir izveidota, un šis ir absolūts pierādījums jau likumprojekta nosaukumā – “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, tā ka šis likumprojekts ir piekritīgs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nevis Juridiskajai komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi. Tātad ir saņemts priekšlikums nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Kolēģi, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 7, pret - 82, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts.
Kolēģi, mums ir jābalso par šī likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 54, pret - 43, atturas - nav. Tātad likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Lūdzu, vērsieties pie Tehnikas nodaļas ar aicinājumu pārbaudīt jūsu balsošanas ierīces.
Ir pieteikusies deputāte Linda Liepiņa, lai ziņotu par balsošanas motīviem.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai nolasīt ziņojumu par balsošanas motīviem, uzsveru – nolasīt!
L. Liepiņa (LPV).
Es balsoju pret šo likumprojektu. Savu Latviju es redzu kā mazu un bagātu valsti, kurā tās iedzīvotāji dzīvo labklājībā, pārticībā, mierā un ir laimīgi. Savu Latviju es redzu kā valsti, kuru vada valstsvīri un valstssievas, kuri ir spējīgi apvienoties mazā, darbīgā, radošā komandā un kuri strādā tikai vienam mērķim – Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem. Maza valsts pārvalde, gudri lēmumi, ātri un elastīgi risinājumi. Visi mani balsojumi, ieņemot Saeimas deputāta amatu, būs, tikai caur šādu prizmu raugoties.
Es nebalsošu “par” biedriem, biedru biedriem, krēslu, amatu tīkotājiem un bikšu deldētājiem. Šis ir kārtējais likumprojekts, kuru bīda nespējnieku komanda, kuras vienīgā motivācija un iemesls kopā būšanai ir jauni amati un krēsli. Es, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa, balsoju pret un balsošu pret šo likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums.
Saeimas Prezidijs ierosina Artura Krišjāņa Kariņa, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Māra Kučinska un Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Daiga Mieriņa. Lūdzu!
D. Mieriņa (ZZS).
Labdien, kolēģi... augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs un cienījamie deputāti! Šī ir mana pirmā uzstāšanās, tāpēc uzreiz atvainojos, ja kaut kas misēsies.
Kolēģi, šis likumprojekts ir par Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu. It kā jau skan loģiski – mums ir nepieciešama šāda ministrija, tāpēc ka prioritāte mums ir enerģētika. Bet es tiešām aicinu neatbalstīt šo. Un kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam, kādā laikā mēs dzīvojam. Es neatkārtošos, bet mēs redzam, – karš ir ietekmējis mūsu iedzīvotājus un, protams, arī mūs.
Cilvēki šobrīd dzīvo bailēs, vai viņi spēs samaksāt kārtējos rēķinus. Cilvēki ir spiesti ņemt kredītus, lai tikai samaksātu šos rēķinus. Un mūsu jaunās – jaunās, daudzsološās – valdības prioritāte, viena no prioritātēm, ir jaunas ministrijas veidošana – jaunas ministrijas veidošana!
Es paskatījos, kādi tad ir tie argumenti. Viens no argumentiem ir tāds, ka mums ir vajadzīgs viens atbildīgais. It kā jau labi, bet mēs redzam, ka viens nav karotājs un ka viens atbildīgais neko nedos. Mēs redzam šos piemērus, tie mums nav tālu jāmeklē. Kaut vai tā pati veselības nozare un viss, kas bija saistīts ar kovida krīzi. Jā, mēs ielikām vienu atbildīgo, kas bija atbildīgs par vakcināciju, un rezultātā mēs šo biroju likvidējām, bet bija jau iztērēta nauda, un cilvēkiem bija vilšanās par šo lēmumu.
Es neticu, ka jūs neesat runājuši ar saviem kolēģiem, ar saviem partijas biedriem, ar saviem vēlētājiem, vai viņi atbalsta šo ministrijas izveidošanu. Es varu likt roku uz sirds, ka lielākā daļa neatbalsta, tāpēc ka šai ministrijai būs vajadzīgi budžeta līdzekļi. Mēs jau šobrīd zinām, ka to nav, ka iekšzemes kopprodukts mums ir ar... lejupslīdošu ekonomiku un ka situācija mums nav vienkārša, bet mēs sniedzam sabiedrībai... ka mēs veidosim ministriju, ka mēs atkal veidosim štatus. Jā, no vienas puses, mēs sakām, ka tie štati būs tikai departamenti, kas pāries uz jauno ministriju, bet mēs, kolēģi, zinām, ka administratīvais resurss – ministra birojs, visi juristi, lietveži – tas viss prasīs līdzekļus.
Es neminēšu piemērus, kur var... bet varbūt vienu mēs zinām – mēs nevaram nodrošināt pat reto slimību pacientiem visas nepieciešamās finanses, lai viņi varētu iegūt nepieciešamās zāles. Mēs jau varam teikt, ka tas ir populistiski, kāpēc es piesaucu šo piemēru, bet mēs sniegsim priekšlikumus budžetā tieši par šo. Es saprotu, ka ir nepieciešams no valdības veidošanā... veidot stabilitāti, bet jautājums ir – par kādu cenu? Vai jūs gribat, mīļie kolēģi, lai nākamajā dienā, kad tas tiks pieņemts, jums jau pārmestu par šo nepopulāro lēmumu?
Es skatos uz APVIENOTO SARAKSTU. Viņi nāca ar ierosinājumu, ka būs jāpārskata... ka vajadzīga kompakta, ļoti mobila, tiešām moderna valsts pārvalde, kura var risināt jautājumus ļoti ātri un operatīvi. Bet, ja jūs paskatāties šajā anotācijā, tad dokumentu paketi tiek paredzēts sagatavot pusgada laikā. Vai tiešām... vai tiešām tik ilgi?
Kolēģi, es aicinu nepieņemt šo likumprojektu tā iemesla dēļ, ka šī ir pirmā lielā stratēģiskā kļūda, un jūs to paši zināt. Var ministrijas efektivizēt daudz savādāk un daudz efektīvāk.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Arturam Krišjānim Kariņam.
A. K. Kariņš (JV).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Mums Latvijā ir visādu veidu izaicinājumi, nenoliedzami. Viens no lielākajiem – mums jāsamazina energoatkarība no Krievijas, faktiski mums ir jāatbrīvojas no jebkāda veida atkarības, vienlaikus mums kā valstij ir jābūt plānam, kā mēs sasniegsim savus klimata mērķus, kas ir saistoši visai Eiropas Savienībai.
Es to varu teikt no pieredzes četru gadu garumā. Skaidrojumam: mums visa klimata politika atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, un visa energopolitika atrodas Ekonomikas ministrijas atbildībā. Un, neskatoties uz to, ka varbūt politiķi, abi ministri, gribētu meklēt, kā sadarboties, mēs faktiski četru gadu garumā esam redzējuši, ka viņi nespēj vienoties, lai līdz galam izstrādātu pilnīgi saprotamu plānu... kas visai sabiedrībai ir saprotams un izpildāms.
Un ko dara šādos gadījumos? Mūsu valstī paredzēts, ka Ministru prezidents izveido īpašu padomi. Tāda padome ir izveidota. Vairāki Saeimas deputāti, kas ievēlēti, agrāk ir piedalījušies padomē kā privātā sektora pārstāvji. Sanāk daudz cilvēku, lielas runas, atdeves diemžēl nav, jo nav īsta atbildīgā.
Mans ierosinājums un manu kolēģu ierosinājums ir paņemt departamentus, kas ir Ekonomikas ministrijā un kas atbild par enerģētiku, un departamentus, kas ir VARAM un kas atbild par klimatu... Varbūt arī kaut kas cits no vides varētu nākt... Nevis pieņemt jaunus štatus, bet apvienot vienā vadībā... vienā politiskā atbildīgā personā, ministrā, kurš atbildētu par klimata un enerģētikas jautājumiem un kuram būtu jāspiež šie divi, varētu teikt, departamenti, kuri ļoti pretrunīgi uzskata šīs lietas, nonākt pie kopsaucēja.
Tas mūsu valsts attīstībai ir vitāli svarīgi un atšķiras no tādiem jautājumiem, kurus, es teiktu, ir nosacīti grūti... Bet tikai politiski lēmumi... piemēram, skolu tīklu sakārtošana – tas ir elementārs politisks lēmums, kur mūždien ir pretojušās visādas pašvaldības, jo tie skaitās nepopulāri vai grūti lēmumi. Tāpat politisks lēmums būs nākamajai valdībai pieņemt slimnīcu tīkla sakārtošanu. Veselības ministrija visu ir sagatavojusi, tas ir tikai politisks lēmums – teikt “jā” vai “nē” –, tur nav pretrunas, sagatavojot dokumentus, bet ir dažādi politiskie viedokļi – teikt “jā” vai “nē”. Bet attiecībā uz klimatu un enerģētiku mums kā Saeimai pat vēl nav, par ko balsot, jo nespēj sagatavot arī visus dokumentus un izstrādāt ceļu. Tas ir iemesls, kāpēc es ierosinu, ka nākamajā valdībā ir šis papildu ministrs, ņemot departamentus no vienas ministrijas, departamentus no otras ministrijas un saliekot tos vienā politiskajā vadībā.
Aicinu balsot “par”. Aicinu balsot par to, ka mēs kļūstam neatkarīgi no Krievijas energoresursiem un ka mēs, Latvija, sasniedzam savus klimata mērķus saprotamā un paredzamā veidā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 62, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Deputāte Linda Liepiņa ir pieteikusies... Tātad mēs esam saņēmuši ziņojumu par balsošanas motīviem.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai nolasīt ziņojumu par balsošanas motīviem.
L. Liepiņa (LPV).
Es balsoju “pret” šo likumprojektu, jo uzskatu, ka jaunā klimata un enerģētikas ministra portfeļa pievienošana pie valdībā esošajiem ir kārtējā augstākā līmeņa neģēlība, kuru šobrīd ir gatavas realizēt jau trīs tā saucamās valstiskās partijas, izsakoties 13. Saeimas koalīcijas prezidenta Egila Levita vārdiem.
Jūs, Krišjāni Kariņ, slēpjaties aiz aizbildinājumiem par nepieciešamību risināt ar enerģētiku saistītas problēmas, veidojot šo posteni. Problēmas jūs kā Ministru prezidents ar visām savā rīcībā esošajām pilnvarām varat risināt jau šodien, tāpat kā vakar un tāpat kā aizvakar. Lai kaut ko atrisinātu, nav nepieciešams jauns ministrs, tam ir vajadzīgas jūsu kā valdības vadītāja smadzenes, komunikācijas spējas un prasme pieņemt lēmumus – pieņemt lēmumus vispār un arī sarežģītās situācijās.
Gan šībrīža valdība Krišjāņa Kariņa vadībā ar savu nespēju pieņemt lēmumus, gan nākotnes koalīcija ar savu vilcināšanos valdības veidošanas procesā visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus tur par situācijas ķīlniekiem enerģētikas krīzes apstākļos.
Vienīgais šī ministra posteņa izveidošanas mērķis ir vienās rokās koncentrēt milzu resursus, kurus pēc tam apgūs Latvijas amatpersonas un augsta ranga ierēdņi savās labākajās tradīcijās.
Pēc publiski izskanējušajām aplēsēm, aptuveni 60 procenti no visām pieejamām investīcijām koncentrēsies tieši šajā jaunajā portfelī. Ņemot vērā resursu apjomu, mūs atkal sagaidīs “zelta gultu” stāsti, tikai šoreiz tie būs vēja parku un saules paneļu izskatā. Kurš tad nesīs šo jauno portfeli? Nu, protams, – JAUNĀ VIENOTĪBA. Nu jau 30 gadu VIENOTĪBA visdažādākajos politiskajos veidojumos ved mūsu Latviju uz nekurieni. Nu šiem vedējiem pievienosies vēl viens – ar portfeli, ar balsstiesībām, ar milzu finanšu resursiem.
“Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, ļoti daudz,” sacīja Krišjānis Kariņš 2019. gada 3. septembrī. Bija nepieciešami trīs gadi, lai to visu palaistu vējā. Krišjānis Kariņš nu ir gatavs savam otrajam smēlienam. Un tikai no jums, 99 deputāti, ir atkarīgs tas, vai to pieļausiet.
Es, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa, balsoju “pret” un balsošu “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums – Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.
Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Augusts Brigmanis, Daiga Mieriņa, Gundars Daudze, Līga Kļaviņa, Harijs Rokpelnis, Armands Krauze, Gunārs Kūtris un Līga Kozlovska iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par nekavējošu un adekvātu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai”. Kolēģi, vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu (Starpsauciens.)... lūdzu, ieslēdziet mikrofonu... Diemžēl, Valaiņa kungs, šeit var tikai izteikt iebildumus. Iebildumi ir izteikti, un atbilstoši Saeimas kārtības rullim citas iespējas šeit nav paredzētas.
Tātad deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nekavējošu un adekvātu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 45, pret - 53, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts. Tātad lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.
Vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Jā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Sēdes vadītājs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tātad, kolēģi, priekšlikums ir lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nekavējošu un adekvātu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.
Tā, kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumus.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, dodu vārdu deputātam Andrejam Judinam paziņojumam. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Cienījamie kolēģi, Juridiskās komisijas deputāti aicināti uz sēdi pulksten 9.50. Sēde notiks Jēkaba ielā 6/8, 306. telpā, piektajā stāvā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies, Judina kungs.
Arī no savas puses man ir paziņojums. Kolēģi, es aicinu visus pulksten 10.35 pagodināt ar savu klātbūtni izstādes “Satversme un tās veidotāji. Brīvība. Neatkarība. Demokrātija” svinīgo atklāšanu. Tiešām ir ļoti centušies tie, kas gatavojuši šo izstādi. Tas ir par godu Satversmes simtgadei. Es aicinu arī jūs nākt un aplūkot to visu.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).
24. novembrī reģistrējušies 99 deputāti. Nav reģistrējies Uldis Augulis. Viss.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas sēdi slēdzu.
Paldies, kolēģi, par darbu.
SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas rudens sesijas 6. (ārkārtas) sēde
2022. gada 24. novembrī
|
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 10/Lp14) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. V. Valainis (pret) |
| - dep. A. Šlesers (par) | |
| - Par procedūru | - dep. V. Valainis |
| - dep. G. Daudze | |
| - Par balsošanas motīviem | - dep. L. Liepiņa |
| Par likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 11/Lp14) (Dok. Nr. 34, 34A) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. D. Mieriņa (pret) |
| - dep. A. K. Kariņš (par) | |
| - Par balsošanas motīviem | - dep. L. Liepiņa |
| Par darba kārtību | |
| Par lēmuma projektu “Par nekavējošu un adekvātu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai” (Nr. 14/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 32) |
|
| - Priekšlikums | - dep. V. Valainis |
| Paziņojums | |
| - dep. A. Judins | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa |
Datums: 24.11.2022 09:13:40 bal001
Par - 7, pret - 82, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 24.11.2022 09:14:21 bal002
Par - 54, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 24.11.2022 09:25:19 bal003
Par - 62, pret - 35, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 24.11.2022 09:30:12 bal004
Par - 45, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par nekavējošu un adekvātu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai (14/Lm14)" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā
Datums: 24.11.2022 09:31:20 bal005
Par - 44, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai . Par nekavējošu un adekvātu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai (14/Lm14)
Datums: 24.11.2022 09:31:54 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 24.11.2022. | 9.00 | 13.30 | 15.30 |