Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2023. gada 19. janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt darba vietas Sēžu zālē. Reira kungs! Bērziņas kundze! Lūdzu, pārbaudiet savas balsošanas kartes!
Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 19. janvāra sēdi.
Pirms izskatām apstiprināto darba kārtību, skatīsim iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Latvijas Studentu apvienības deleģētas pārstāves Justīnes Širinas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Armands Krauze, Daiga Mieriņa, Uldis Augulis, Gundars Daudze un Harijs Rokpelnis rosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību... tātad par 10. darba kārtības punkta - likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu” (otrajā lasījumā) - izslēgšanu no 19. janvāra sēdes darba kārtības.
Tā pat arī... tātad deputāti... Kur tas bija? (Pauze.) Kur tas ir? Tātad, jā... Tātad arī deputāti... Tāpēc ka ir divi vienādi...
Tātad deputāti Edgars Tavars, Aiva Vīksna, Atis Deksnis, Igors Rajevs un Česlavs Batņa... par 10. darba kārtības punkta - likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu” (otrajā lasījumā) - izslēgšanu no 19. janvāra sēdes darba kārtības.
“Par” pieteicies runāt deputāts Armands Krauze.
A. Krauze (ZZS).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Šādus likumprojektus mēs parasti daudz neapspriežam un atbalstām, bet šoreiz situācija ir atšķirīga ar to, ka notiek tiesvedība starptautiskajā arbitrāžas tiesā ICSID starp Latvijas uzņēmēju un Norvēģijas valsti, un stāsts noteikti ir visiem zināms.
Es atgādināšu: tā ir tā sauktā krabju lieta, ka Latvijas uzņēmums atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai, Eiropas Savienības starptautiskajām vienošanām zvejoja Norvēģijas ūdeņos, bet norvēģi izdomāja citādi, traktēja to citādi - aizliedza šim Latvijas uzņēmumam... Tas radīja zaudējumus. Protams, Eiropas Komisija uzskata, ka tai bijusi taisnība un Eiropas Savienības dalībvalstis tur varēja zvejot krabjus. Šis stāsts ir ļoti sens - saistīts ar divi tūkstoši, man liekas, sešpadsmito gadu... piecpadsmito... Tātad sens, sens.
Ir pienācis tas brīdis... tātad pagājušajā gadā norvēģi piedāvāja izbeigt šo investīciju līgumu, kas noslēgts deviņdesmitajos gados, un pāriet uz (kā tagad) Eiropas Savienības līgumiem, nevis individuāliem starp dalībvalstīm. Tas, kas gan uzņēmējam, gan arī vēl jo vairāk... Svarīgi, ka to ir uzrakstījusi gan Latvijas Darba devēju konfederācija, uzņēmējus pārstāvoša organizācija, gan arī zivsaimniekus pārstāvošas organizācijas. Viņi aicināja tomēr saglabāt 10 gadu klauzulu, ka tiesvedība var turpināties, jo, izbeidzot līgumu tā, kā mēs tagad esam nolēmuši (ar likumu apstiprināsim šo vienošanos starp Latviju un Norvēģiju), šī 10 gadu klauzula, ka var turpināt un sākt jaunas tiesvedības, vairs nebūs spēkā.
Es zinu arī ministrijas argumentus, ka investīciju no Latvijas Norvēģijā ir samērā maz - apmēram 20 miljoni -, no Norvēģijas Latvijā esot 400 miljoni. Bet tad man ir jautājums: vai tad Latvijas valsts taisās pārkāpt likumus - tādus, kas kaut kādā veidā iegrožotu norvēģu investorus Latvijā vai neļautu viņiem darboties?
Tāpēc es tomēr aicinu - vēl mums laiks ir, mēs arī, starp citu, varam paspēt līdz martam šo likumu pieņemt - pagaidīt, apspriesties ar uzņēmēju organizācijām un izņemt no darba kārtības, nevirzīt šo likumprojektu šajā Saeimas sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! C ienījamie, godātie deputāti! Jā, protams, var arī respektēt deputāta lūgumu izslēgt likumprojektu no šīsdienas darba kārtības, bet es vērsīšu uzmanību, ka aizvadītajā nedēļā Ārlietu komisija iekšēji, savstarpēji aptaujājot deputātus, jau lēma pārcelt šī likumprojekta izskatīšanu. To bija paredzēts skatīt jau iepriekšējā nedēļā, tas būtu tātad šodien jāskata. Nedēļu jau bija iespēja... ja tur bija kaut kādas vēl līdz galam neizrunātas lietas, kā iesniedzēji ir pauduši... Bet es vēlētos mazas pretrunas... vismaz - ko norādīja iesniedzēji, autori...
Šis likumprojekts nav par nozvejas kvotām - absolūti nekāda sakara ar nozvejas kvotām! -, šis ir par investīciju aizsardzību. Nozvejas kvotas ir pilnīgi cits jautājums, kas regulējams pilnīgi citās formās.
Vērsīšu uzmanību, ka šis jautājums... mēs esam šajā Saeimā balsojuši par likumprojektu pārņemšanu no iepriekšējās Saeimas... un es atvainojos, ka šajā periodā, kopš šī Saeima ir pārņēmusi šo likumprojektu, ir publiski izskanējusi dažāda informācija, ka Ārlietu komisija steidzamības kārtā kaut ko virza cauri. Ikviens deputāts pēc saviem ieskatiem ir balsojis par šo likumprojektu, komisijā likumprojekts tika atbalstīts otrajā lasījumā, izskatot piecus priekšlikumus, un sagatavots izskatīšanai Saeimā.
Argumentācija, ka likumprojekts nav pietiekami izdiskutēts, neiztur kritiku. Likumprojekts parlamentā atrodas kopš pagājušā gada septembra. Likumprojekts nav virzīts kā iniciatīva deputātu grupas vārdā vai kādas politiskas frakcijas vārdā, tas ir nācis no valdības. Valdībā tas ir izskatīts aizvadītā gada vasarā - bez jebkādām iebildēm no nozaru ministrijām. Un iepriekšējā sasaukumā, vienā no pēdējām sēdēm skatot šo likumprojektu, tika atrasti arī kompromisi starp nozaru ministrijām - starp Zemkopības ministriju un Ārlietu ministriju -, un uz trešo lasījumu tika iesniegti... nevis uz trešo, bet uz otro lasījumu tika iesniegti attiecīgi priekšlikumi. Protams, tagad, kad 14. Saeima ir pārņēmusi šo likumprojektu, šie priekšlikumi ir jāiesniedz no jauna. Tas arī tika darīts.
Tātad diskusijas Ārlietu komisijā ir bijušas plašas. Jaunatklātu apstākļu nav bijis. Īstenībā bija deputāti, kas vērsa uzmanību... Pirms šajā sasaukumā virzīt tālāk šo likumprojektu, mēs vēlētos uzzināt, kāda ir mūsu dienvidu un ziemeļu kaimiņu kolēģu pozīcija šajā jautājumā, jo Norvēģija izbeidz šo līgumu arī ar Lietuvu un Igauniju. Un mēs saņēmām sēdē apstiprinājumu, ka īstenībā jau šajā procesā mēs iepaliekam, jo Lietuvā jau prezidents tūlīt izsludinās... un Igaunija arī jau ir apstiprinājusi un virza tālāk.
Līdz ar to... Kolēģi! Protams, tādas tiesības - atlikt uz nedēļu... var prasīt, bet es vēršu uzmanību uz to, ka tam nav pamata un tā ir savā ziņā šī jautājuma mākslīga novilcināšana.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies Kola kungam.
Tātad, ņemot vērā to, ka ir divi identiski ierosinājumi veikt izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā, mēs šos abus apvienojam vienā balsojumā, jo citādi veidojas pretruna - nevar faktiski izslēgt divas reizes vienu un to pašu darba kārtības punktu. Tādēļ balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības 10. punkta - likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu” (otrajā lasījumā) - izslēgšanu no 19. janvāra sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 9, atturas - 1. Tātad likumprojekts ir izslēgts no sēdes darba kārtības.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Ričards Šlesers, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča, Dmitrijs Kovaļenko, Iļja Ivanovs, Kristaps Krištopans un Oļegs Burovs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu” izskatīšanas atlikšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums būs jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu” izskatīšanas atlikšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 59, atturas - 1. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.
Tātad sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.
R. Petraviča (LPV).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Daudzas šā likuma normas jau sen ir zaudējušas savu jēgu un būtību, bet vēl joprojām ir spēkā 7.2 un 7.3 pants - panti, kuri darba devējam dod tiesības noteikt darbinieku amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvo aktu prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību. Darbiniekam vai amatpersonām ir pienākums informēt darba devēju par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību, uzrādīt to, un pretējā gadījumā... tas var būt par iemeslu, lai atbrīvotu no darba.
Vakcinācija tika sākta 2020. gada nogalē, decembrī, un tad, attiecīgi sadalot cilvēkus pa kategorijām, vakcinācija turpinājās 2021. gadā.
Sākotnēji tika solīts, ka vakcinācija...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Petravičas kundze. Vienu mirklīti! (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)
Latkovska kungs, lūdzu, mēģiniet sarunas veikt klusāk! Paldies.
Turpiniet, Petravičas kundze.
R. Petraviča. Sākotnēji tika solīts, ka vakcinācija pasargāšot no saslimšanas, nomiršanas, slimības transmisijas. Taču, kā izrādījās, ar tām divām vakcīnām nepietika: cilvēki tik un tā slimoja, aplipināja cits citu, mira. Un tad tika aicināti vakcinēties pat trešo un ceturto reizi. Un arī pat tad cilvēki vēl joprojām aplipināja cits citu, saslima, nonāca slimnīcās!
Daļa cilvēku gan vakcinējās tikai vienu reizi - izmantoja vakcīnu “Johnson & Johnson” - vai saņēma tikai tās divas vakcīnas... Kopš tā laika jau ir pagājuši... jau tūlīt būs pagājuši divi gadi.
Tagad nu pasakiet - ar ko tas cilvēks, kurš vakcinējās pirms diviem gadiem, ir labāks par to, kurš nav vakcinējies vispār? Vai - kāpēc tas cilvēks, kurš izslimojis kovidu, ir labāks un vērtējams augstāk par to, kurš nav slimojis? Vai šī nav diskriminācija?!
Ja grib kādu pieņemt darbā un ievieto darba sludinājumu, nu nevar norādīt dzimumu, matu, acu krāsu un... nezinu, ko tur vēl, bet var norādīt vakcinācijas sertifikāta esības nepieciešamību. Manā uztverē, tā tik tiešām ir diskriminācija. Ja jūs to tā nedomājat, tad nāciet skaidrot, kādā ziņā tas sertifikāts, kurš ir iegūts pirms diviem gadiem, šobrīd vēl būtu attiecināms, lai kādās noteiktās profesijās vai amatos neļautu strādāt.
Infektoloģe profesore Zavadska pirms gada teica, ka ar laiku kovids varētu kļūt par sezonālu infekciju. Un septembrī Zavadskas kundze teica: ir pienācis laiks pret kovidu sākt izturēties kā pret gripu. Bet pret cilvēkiem, kuri nav vakcinēti pret gripu, taču netiek vērsti nekādi ierobežojumi, viņi netiek atbrīvoti no darba. Savukārt, ja nav kovidsertifikāta, tad gan tiek atbrīvoti! Un vēl vakar pie manis vērsās sieviete, kurai ir liegts strādāt mājas aprūpē, jo viņai pieprasa šo sertifikātu.
Amerikas prezidents Baidens arī ir paziņojis, ka kovida pandēmijai ir pienācis gals; viņš neplāno iedalīt nekādus papildu līdzekļus, lai cīnītos pret pandēmiju un to apkarotu.
Tāpēc aicinām šo likumu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, jo šai komisijai tas tika arī 13. Saeimā (lai gan, gribētos piebilst, nebija skaidrs ne pēc loģikas, ne pēc komisijas specifikas, kāpēc šis likums atradās šajā komisijā).
Bet tas bija instruments, kas ļāva valdībai, piesedzoties ar tādiem formulējumiem kā cilvēktiesību ierobežošanas minimalizēšana, sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšana... Vai arī valsts īpaši izvērtē ierobežojumu vai aizliegumu samērīgumu un nepieciešamību nodarboties ar reālu cilvēktiesību ierobežošanu?
Šis likums ir jāatceļ. Jāizbeidz ņirgāties un biedēt tautu!
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Runāt “pret” neviens nav pieteicies.
Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas un Ramonas Petravičas iesniegtā likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 61, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Kolēģi, informēju, ka ir saņemts iesniegums par ziņojumu par balsošanas motivāciju.
Vārds Glorijai Grevcovai ziņojuma nolasīšanai.
G. Grevcova (ST!).
Kolēģi! Cienījamā Latvijas tauta! Ir skaidrs, ka koalīcija un PROGRESĪVIE nekad neļaus izmeklēt nedz absurdos Covid-19 laika ierobežojumus, nedz Kariņa “daudzās naudas” tērēšanu, kā arī atcelt kaut vai šos Covid-19 pārvaldīšanas un seku pārvarēšanas likumus, neskatoties uz to, ka kopš pagājušā gada februāra mēs praktiski neko nedzirdam par Covid-19 un šie likumi ir zaudējuši savu aktualitāti. Kaut kur pazudis ir arī Trojanskis, kurš laikam vēl turpina atklepot Nacionālās apvienības bukletu.
Vakcinācijas kampaņas ietvaros iepriekšējai koalīcijai ļoti patika apsaukāt tos, kuri neatbalsta obligāto vakcināciju, par antivakseriem. Kas ir interesanti - toreiz opozīcijā pret obligāto vakcināciju iestājās Zaļo un Zemnieku savienības antivakseris Tavara kungs. Tagad Tavara kungs sēž koalīcijā no APVIENOTĀ SARAKSTA, un to, kāda ir viņa attieksme, mēs redzējām balsojumā. Taču tā laikam, runājot Ingrīdas Circenes vārdiem par Covid-19 deklarāciju, ir tikai pagātne, gluži kā visi pārējie viņas pārstāvētās partijas sastrādātie nedarbi kopš Repšes laikiem.
Pagātne ir arī liegums iegādāties atsevišķas preču grupas... grāmatas... vai žogi starp veikala ejām, pagātne ir 62 tūkstoši no darba atstādināto, pagātne ir vakcīnu trūkums un pēc tam arī lielās rezerves, vēl arī Pavļuta “dimanta” matrači, kā arī... Ja kāds man pirms kovida laika stāstītu par to, kas mūs sagaida, es smietos un neticētu, pat ņemot vērā to faktu, ka valdību vada Jaunā VIENOTĪBA, - pat tad es neticētu.
Piedot un saprast. Taču tauta nepiedeva, un divas no pagājušās Saeimas koalīcijas partijām, tajā skaitā arī Veselības ministriju vadījusī partija, Saeimā neiekļuva. Cilvēki to atcerējās, un tieši tāpēc es turpināšu tikpat neatlaidīgi atsvaidzināt viņu atmiņu un darīt visu, lai šī netaisnība tiktu izmeklēta.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms mēs turpinām izskatīt iesniegto likumprojektu sadaļu, informēju, ka ir saņemtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Gunārs Kūtris, Anita Brakovska, Daiga Mieriņa, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Līga Kļaviņa, Kaspars Melnis, Harijs Rokpelnis, Juris Jakovins un Andris Bērziņš lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu””.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.
G. Kūtris (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Kas ir patriotisms, kas ir lojalitāte, kas ir dzimtenes mīlestība? Liekas, tie ir vārdi, ko visi prot piesaukt. Pēdējā laikā mēs par tiem esam īpaši runājuši un dažkārt tos izmantojuši ar pretējo nozīmi - tiem cilvēkiem, kam ir savādāks politiskais uzskats vai kas ir pateikuši kaut ko nedaudz savādāku. Bet, manuprāt, visi piekritīs, ka īsto patriotismu cilvēki tomēr pierāda savos darbos - tā, kā viņi uzvedas konkrētajā dzīves situācijā.
Lielākā daļa no klātesošajiem noteikti atceras notikumus Latvijā pirms 32 gadiem, kad tika atjaunota valsts neatkarība. Tikko bija izveidots valsts mehānisms, savas robežas, bija izveidotas pases. Tajā pašā laikā PSRS gatavojās ārkārtas stāvokļa izsludināšanai Latvijā, lai visus neatkarības centienus atkal iedzītu pagrabos, lai pēc noteiktiem sarakstiem cilvēkus aizsūtītu uz Tālajiem Austrumiem, uzdarbojās OMON specvienības. Un toreiz tauta pašmobilizējās bez valsts obligātās mobilizācijas, cilvēki nodeva ziņu viens otram un brauca aizstāvēt savu valsti. Jā, gāja uz šo sava veida fronti bez ieročiem, ar traktoriem, mašīnām, jā, daži gāja ar tēju un sviestmaizītēm, proti, kā kurš varēja, tā atbalstīja šo cīņu. Latvijas iedzīvotāji devās uz saviem ierakumiem aizsargāt valsti. Tās bija 1991. gada janvāra barikādes. Protams, toreiz barikāžu aizstāvji nedomāja par apbalvojumiem un pateicībām vai samaksu. Cilvēks, kad dodas karā, nedomā par to. Pēc tam - kad notikums jau aizgājis vēsturē - parasti cenšas izvērtēt to ieguldījumu, ko devuši konkrētie cilvēki, un cenšas atcerēties un pateikties.
1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība 2016. gadā rosināja un 2017. gadā Saeima arī pieņēma likumu “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”. Apsveicami - ļoti labs likums, ļoti labs solis. Tikai no tiem pieciem pantiem, kur bija paredzēts valsts atbalsts, palika viens, kas paredz pašvaldību atbalstu. Valsts atbalsta - nekāda. Daži, protams, saka: varbūt mēs pēc gadiem 5, 10, 20 varēsim padomāt par valsts atbalstu. Tikai šķiet, ka no tiem apmēram 35 tūkstošiem barikāžu aizstāvju (iespējams, viņu bija vairāk)... ka liela daļa no tiem, kas šodien vairs nav dzīvi... pēc gadiem 5, 10 un 20 viņu būs vēl mazāk.
Rīt ir 20. janvāris - 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Varbūt šī ir īstā reize, kad ne tikai sildīties pie atmiņu ugunskuriem un teikt skaistas politiskas runas, un pateikt paldies par to, ka viņi bija... un nākamgad atkal satiksimies un paldies pateiksim... Varbūt mums derētu iekļaut darba kārtībā šo nelielo likumprojektu, apspriest šo nelielo priekšlikumu, kas ir paredzēts, lai nedaudz atbalstītu barikāžu dalībniekus, barikāžu aizstāvjus. Atcerēsimies, ka tie nav gados jauni puiši un meitenes, kas toreiz devās... dažiem no viņiem vēl ir jāsagaida pensija, un iespēja to saņemt nedaudz ātrāk, protams, būtu pozitīva. Lielākajai daļai no viņiem noteikti ir nepieciešams kaut vai simbolisks valsts atbalsts veselības stiprināšanā - par to, ka mēs šodien esam šajā valstī, par šo cilvēku patriotismu un arī dzimtenes mīlestību.
Aicinu kolēģus atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā un pēc tam arī nodošanu komisijām.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Gunāra Kūtra, Anitas Brakovskas, Daigas Mieriņas, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Līgas Kļaviņas, Kaspara Meļņa, Harija Rokpeļņa, Jura Jakovina un Andra Bērziņa priekšlikumu iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”” Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 7, atturas - 41. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.
Tātad atgriežamies pie sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Deputāti Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa un Ramona Petraviča aicina nodot likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Mārcis Jencītis.
M. Jencītis (LPV).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Saeima! Tauta! Pandēmija ir beigusies. Mēs visi atceramies - kādu laiku atpakaļ Lielbritānijas parlaments pieņēma lēmumu, ka viņi izbeidz ierobežojumus sakarā ar Covid-19 pandēmiju, un tajā brīdī, kad es izdzirdēju šo jaunumu, priekš manis un priekš lielas Latvijas tautas daļas, kura seko jaunumiem, tā bija kā zīme, kā uzvara karā, jo mēs visi sapratām, ka šīs vēsmas atnāks arī līdz Latvijai. Kaut arī lēni, bet šīs vēsmas ir atnākušas arī līdz mums.
Draugi, pandēmija ir beigusies, un to apliecina lielākā daļa pasaules. Mums arī ir jāizbeidz šis likums, kurš vairs nav aktuāls, tāpēc Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, tāpat arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums ir jāatzīst par spēku zaudējušu.
Kopš manas pēdējās uzstāšanās šeit par šo tēmu ir jau jauni precedenti pasaulē, un tie turpina pieaugt. Kanādas Albertas province pagājušajā nedēļā ir pateikusi skaidru “nē” jauniem ierobežojumiem, un tās veselības dienesta pārstāvis Stīvs Buiks ir sacījis ļoti labus vārdus: “Province nevar pastāvīgi dzīvot ārkārtas stāvoklī ikreiz, kad tiek novērots elpceļu vīrusa pieaugums.” ASV Floridas Augstākā tiesa ar gubernatora Desantisa atbalstu decembra vidū izveidoja komisiju vakcīnu ražotāju izmeklēšanai. Ilinoisas štatā par darbinieku atlaišanu un piespiešanu potēties tiesa atzina... 10 miljonu kompensāciju izlīguma lietā. Itālija ir nolēmusi atcelt atlikušos pandēmijas ierobežojumus vietējiem iedzīvotājiem.
Šie ir cilvēktiesību un arī ekonomiska rakstura jautājumi - vai mums vēl aizvien vajag likumus, kas paredz cilvēku atlaišanu un sertifikātu pieprasīšanu. Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad esam līderi inflācijā un ekonomiskajā pagrimumā Eiropas Savienībā, mums vajag sekot šo valstu piemēram un izbeigt dažāda rakstura ierobežojumus un noteikumus, kas kaitē mūsu ekonomikai.
Par bailēm. Iepriekš mūs baidīja ar alfa, beta un delta variantu, tad pārgāja pie omikrona un deltakrona, bet tagad ir jaunais kovida paveids ar nosaukumu “Krakens” (personāžs no populārās filmas ar Džoniju Depu - “Karību jūras pirāti”). Paši vīrusa paveidu nosaukumi liecina, ka par mums kāds vienkārši ņirgājas un viss šis kovida pasākums ir pārvērties par īstu cirku.
No kādām Marvel vai Disneja filmām izvēlēsimies nākamos nosaukumus? Sarons, Golums, Ultrons? Medijos redzēju virsrakstu “Sasalumā iesprostotā nāve”. Mums ir jābīstas - nākamā pandēmija var izlauzties no kūstošajiem ledājiem. Ījaba grāmatā (3:25) ir rakstīts: “Šausmas, kuras es bijos, ir mani aizsniegušas, tas, no kā es vairījos, ir mani sagrābis.” Un tā ir patiesība. Vai mēs turpināsim baidīties no nāves, kas iesprostota ledājos un ir mums visapkārt visdažādākajos veidos? Kaut vai no netīrītiem jumtiem kāda lāsteka... Vienīgais mierinājums, ka potētajiem sola vieglāku galu. Vai mūžīgā sasaluma kušana ir iemesls ieslēgties mūžīgajā karantīnā? Vai varbūt sāksim risināt citas akūtas problēmas un parūpēsimies par pozitīvākiem ziņu virsrakstiem, un sāksim normāli strādāt un dzīvot?
Piekrītu Dānijas veselības aģentūras vadītājas decembra sākumā teiktajiem vārdiem, ka pret kovida infekciju ir jāizturas tāpat kā pret citām infekcijām. Dānijā, jāpiebilst, ir atcelta pat pašizolācijas prasība pēc inficēšanās ar šo populāro vīrusu.
Atzīstam, ka īpašās attieksmes laiks pret šo elpceļu slimību ir beidzies! Pietiek gaidīt iedomātu apokalipsi! Un atzīstam Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu par spēku zaudējušu!
Dievs, svētī Latviju!
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Runāt “pret” nav pieteicies neviens deputāts, līdz ar to mums jāpieņem lēmums balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas un Ramonas Petravičas iesniegtā likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 61, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Deputāti Rihards Kols, Edgars Tavars, Jānis Dombrava, Ainars Latkovskis, Edvīns Šnore, Hosams Abu Meri, Uģis Mitrevics, Andris Kulbergs, Viktors Valainis un Daiga Mieriņa aicina likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “ pret” pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.
A. Rosļikovs (ST!).
Godātais priekšsēdētāja kungs! K olēģi! Jautājumu par valodu nav. Es domāju, ka jums arī nav šaubu par to, ka mēs latviešu valodu cienām kā vienīgo valsts valodu, un te jautājumu nav. Bet attiecībā uz konkrēto priekšlikumu es gribu vērst jūsu uzmanību: šeit ir rakstīts, ka priekšvēlēšanu aģitāciju latviešu valodā, Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā, var pārtulkot, bet - saglabājot proporcionalitāti. Jautājumu nav. Bet pie mums, Latvijā, dzīvo dažādas diasporas, piemēram, ebreju kopiena, čigānu kopiena. Tie ir vairāki tūkstoši cilvēki, kuri (Starpsaucieni.)... Atvainojiet! Nē, nē, nē, nē, jautājums ir cits. Jautājums...
Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, var būt izsaucieni no zāles, bet sarunāties ar zāli nevar.
A. Rosļikovs. Atsaucoties uz Satversmes 114. pantu... Šīs kopienas, ieskaitot arī ukraiņu kopienu, kurā ir vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku Latvijā, izdod savu iekšējo avīzi, žurnālu, jo viņiem, atsaucoties uz Satversmes 114. pantu, ir atļauts un atrunāts, ka viņi var saglabāt savu valodu un kultūru. Kas tur slikts, ja konkrētajā avīzē vai žurnālā, piemēram, konkrēts politiķis, uzrunā šos cilvēkus viņu dzimtajā valodā, viņu mammas valodā? (Starpsauciens.) Es domāju, ka tur... nē, nē. Paldies, jā, okay. (Smiekli.) Gribu atkal pārkāpt, nu atkal...
Līdz ar to es domāju, ka ebreju kopiena... nu, diez vai kaut kādā veidā ir diskreditējusi sevi mūsu valstī. Un mēs mēģinām viņus (Starpsauciens: “... latviešu valodu.”)... Nē, nē, to jautājumu... Vēlreiz - es runāju par iekšējiem, teiksim tā, izdevumiem, kuri arī ir preses izdevumi. Priekšvēlēšanu aģitācijas laikā jebkurš vārds no politiķu puses, teiksim tā, ne latviešu valodā tiks uzskatīts par pārkāpumu. Līdz ar to, manā skatījumā, vienkārši nebūs smuki, ja atstumsim visus šos cilvēkus. Viņiem ir dzimtā valoda. Un uzrunāt viņus periodiski arī viņu dzimtajā valodā ir pilnīgi normāla lieta.
Mēs ejam uz LTV, runājam latviešu valodā, kas ir absolūti pareizi, un tā ir jābūt. Mēs runājam latviešu valodā radio, mēs runājam avīzēs, žurnālos... Visur latviešu valoda tiek izmantota, bet pavērsties pret cilvēkiem, kas arī dzīvo Latvijā un kam ir, teiksim tā, cita dzimtene, bet viņi šeit ir pilsoņi (šeit es speciāli paņēmu izdruku - viņi visi ir pilsoņi)... Tas ir absolūti tā, nu... pareizi - pievērst viņus politikai, pateikt un parādīt - jūs arī šeit esat vajadzīgi. Absolūti nav nekā šeit noziedzīga.
Tāpēc es aicinu tomēr kolēģus padomāt... Viennozīmīgi uz komisiju tas ies, bet es aicinu neatbalstīt šādus likumprojektus, kuri parāda, ka ir izredzētā daļa un ir cita daļa, teiksim, kura nav vajadzīga.
Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Runāt “par” pieteicies deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie, godātie kolēģi! Par šiem grozījumiem... Es vērsīšu frakcijas “Stabilitātei!” uzmanību uz to, ka šis Saeimas sasaukums jau lēma pārņemt likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” izskatīšanu šajā sasaukumā. Likumprojekts ir nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tieši ar šo pamatbūtību var... nostiprinot Saeimas vēlēšanās... ka priekšvēlēšanu aģitācija (kas ir 120 dienas pirms vēlēšanām), uz kuru tiek attiecināti priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu griesti, var notikt tikai un vienīgi valsts valodā.
Protams, iepriekšējā Saeima šo likumprojektu... Nu, tas diezgan ilgi vilkās, vairāk nekā divarpus gadus (Starpsauciens: “Strādāja!”), bet strādāja, strādāja, bet, nu, es domāju, ka simboliski (Starpsauciens: “Nesarunājieties ar zāli!”)... Es nereaģēju nemaz uz nevienu no paustajiem komentāriem, es turpinu savu uzrunu. (Starpsauciens: “Atkal jūs sarunājaties...”) Un šajā ziņā es varētu pateikt to, ka uz trešo lasījumu tika sagatavota kompromisa redakcija, kuru diemžēl iepriekšējais sasaukums nespēja līdz galam izskatīt. Pārņemot šai Saeimai šo likumprojektu, protams, tas sākas ar otro lasījumu un mums ir priekšlikumi jāiesniedz no jauna. Un tad ir neveselīga diskusija, jo atzīstu - arī iepriekšējā Saeimā iesniegtie grozījumi pirmajā lasījumā nebija līdz galam precīzi. Līdz ar to trešajā lasījumā bija iesniegti precizējumi, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pašvaldību vēlēšanām, kur ir pieļaujama priekšvēlēšanu aģitācija Eiropas Savienības oficiālajās valodās, bet vienlaikus arī nosakot, ka ir jābūt ekvivalentam, absolūti līdzvērtīgam tulkojumam valsts valodā.
Kas attiecas uz Saeimas vēlēšanām, tomēr atgādināšu, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai un vienīgi Latvijas Republikas pilsoņi. Un paģērēt, ka Latvijas Republikas pilsoņi vismaz tādā apjomā pārvalda valsts valodu, lai saprastu, ko politiķi viņiem saka, būtu pašsaprotami. Tajā pašā laikā šie grozījumi nepaģēr aizliegt politiskajām partijām, deputātu kandidātiem sadzīvē, ikdienā, uz ielas vai uzrunājot auditorijas runāt vienalga kādā viņam pieņemamā valodā - vai tā būtu ķīniešu, vai tā būtu katalāņu, vai tā būtu bolīviešu valoda -, to var brīvi darīt. Bet, kas attiecas uz priekšvēlēšanu aģitāciju, uz kuru attiecas tēriņu ierobežojumi, tātad tā ir vides reklāma, tā ir televīzija, radio, - tā var notikt tikai un vienīgi valsts valodā.
Līdz ar to, kolēģi, protams, priekšā vēl ir pirmais lasījums (konceptuāli), un šeit es vēršos pie Mieriņas kundzes, kas vada Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, - es saprotu, ka priekšlikumiem uz otro lasījumu šim likumprojektam, kas pie jums jau atrodas... ir noteikts februāris, es ļoti ceru, ka šo mēs nodosim jūsu komisijai un attiecīgi jau pirmajā lasījumā varēsim atbalstīt un virzīties strauji uz priekšu, atbalstot kvalitatīvu likumprojektu visos lasījumos, un to, kas pašlaik atrodas jūsu komisijā, atstāt bez turpmākas virzības.
Kolēģi, aicinu atbalstīt un nodot likumprojektu komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Tātad likumprojekta iesniedzējiem, kā arī oponentiem bija iespēja skaidrot savu pozīciju sabiedrībai - gan “par”, gan “pret” -, līdz ar to lēmums jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Riharda Kola, Edgara Tavara, Jāņa Dombravas, Ainara Latkovska, Edvīna Šnores, Hosama Abu Meri, Uģa Mitrevica, Andra Kulberga, Viktora Valaiņa un Daigas Mieriņas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 10, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “ Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Sākam izskatīt sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.
Deputāti Nataļja Marčenko-Jodko, Aleksejs Rosļikovs, Jekaterina Dorošķeviča, Jefimijs Klementjevs, Glorija Grevcova, Igors Judins, Iļja Ivanovs, Svetlana Čulkova, Viktorija Pleškāne un Dmitrijs Kovaļenko ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par tūlītēju valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens deputāts var runāt “pret”.
“Par” runāt pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.
A. Rosļikovs (ST!).
Godātie kolēģi! Ar jums, priekšsēdētāja kungs, jau paspēju sasveicināties... Godātie kolēģi!
Uzreiz - mēs piedāvājam tikai vienu svarīgu pozīciju: uzdot Ministru kabinetam 30 dienu laikā izstrādāt vienkāršu, aizvietojamu plānu. Uz doto momentu mēs katru dienu saņemam zvanus un vēstules no vecākiem. Ir skolas, kur atstādināti 12 līdz 15 cilvēki - skolotāji. Tagad neiet runa par to, ka mēs gribam sodīt cilvēkus par to, ka viņi nezina latviešu valodu pietiekoši augstā līmenī, tā, lai tas, kas pārbauda, sāktu raudāt, kad dzird tos vārdus. Nē, te ir jautājums par to, ka mēs uz doto momentu, cīnoties ar šiem pedagogiem, sodām bērnus. (Starpsauciens.)
Vairāki tūkstoši bērnu uz doto momentu pa visu Latviju, sākot no Salaspils, paliek bez pasniedzējiem, viņiem atceļ mācību stundas, viņi sēž skolā bez pasniedzējiem un vienkārši neko nedara. It īpaši šī sāpe ir liela no 1. līdz 4. klasei. Jūs varat iedomāties situāciju, ka bērni maksā par to, ka pieaugušie cilvēki kaut ko nav izdarījuši līdz galam! Es saprotu, ka reforma ir bijusi vajadzīga jau sen, bet lielākais jautājums ir - kāpēc par šo reformu uz doto momentu maksās bērni? Kādam ir jābūt cilvēkam, lai tagad normāli spiestu pogu “par” to, lai bērniem nebūtu iespējas iegūt zināšanas, izglītību? Viņi ir vainīgi par to, ka viņu skolotājs neatbilst kaut kādām prasībām? (Ņenaševas kundze, piedošanu, ka es jums traucēju. Piedošanu. Es jums netraucēju? Ļoti labi. Piedošanu.) Bērni nav vainīgi par to, ka viņu skolotājs neatbilst kaut kādām prasībām. Līdz ar to viss, ko mēs uz doto momentu prasām no jums, - lūdzu, dodiet kaut kādu alternatīvu! Paņēmāt jūs to pasniedzēju, jo viņš neatbilst, - dodiet kaut ko pretim.
Nu kā cilvēks... Salaspilī... vai tagad 74. vidusskolā - mīnus 12 pasniedzēji, bērni vienkārši sēž, neko nedara. Es saprotu, ka tie pārsvarā nav jūsu bērni, tie ir tā saucamie, kā jūs sakāt, mazākumtautību bērni, tie, kas mājās runā krieviski. Jā, tie ir viņi, piedodiet, kā ir, tā ir. Bet tie ir vairāki tūkstoši.
Tie cilvēki, kas uz doto momentu spiež pogu “pret”, spiež pogu pret bērniem, nevis pret tiem pieaugušajiem, kuri, pēc jūsu domām, nav izpildījuši kaut kādas prasības. Es vēlreiz saku - pret cilvēciskumu, augsti godātie pieaugušie cilvēki, kuriem ir bērni, mazbērni, - pret cilvēciskumu!
Atstājiet, lūdzu, krievu valodā runājošajiem bērniem iespēju iegūt zināšanas skolās! Viss! Paņēmāt pasniedzēju - dodiet kaut ko pretī! Nekas vairāk taču nav prasīts. Jā, to pasniedzēju, kurš perfekti pārzina latviešu valodu. Jā, nu dodiet pretī. Nav? Tad kāpēc jūs tā darāt ar maziem bērniem, no 1. līdz 4. klasei it īpaši? Kāpēc? Es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību - viņi nav vainīgi, viņi ir piedzimuši brīvā, neatkarīgā Latvijā, viņi ir piedzimuši šeit pēc 2000. gada. Kāda ir viņu vaina par to, kas notiek?
Ja mēs runājam par konkrētām skolām, daži reģioni un rajoni... vienkārši nav tur alternatīvas, kur iet. Uz doto momentu - pēc nelaimīgas sakritības - cilvēks, vienkārši mazais bērniņš, izrādās, pat nespēj pamainīt skolu, jo cita varianta nav, a tur, kur viņam jāiet, lai iegūtu zināšanas, nav pasniedzēja, jo viņš ir atstādināts par to, ka nezina latviešu valodu. Tad ko, Circenes kundze, tam mazajam bērniņam darīt? Ko viņam darīt... 1. līdz 4. klasei? Viņam rajonā nav citas skolas, uz kuru braukt.
Es saprotu, ka jums tas izraisa smieklus - smieklus par maziem bērniem, jo tie, pēc jūsu domām, nav jūsu bērni, tā ir kaut kāda nelaimīgā daļa, kura nesaprotamā veidā šeit ir nonākusi, kaut kādā veidā šeit dzīvo, un viņi vēl te kaut ko prasa. Nu tiešām, dodiet... Valsts pienākums ir bērnam nodrošināt izglītību. Valsts pienākums! Tieši tā! Tad kāpēc mums 1. līdz 4. klases bērni sēž bez skolotājiem? Kāpēc? Tad dodiet tos pasniedzējus! Jūs maksājat viņiem grašus, un viņi negrib pat strādāt... Šeit sev - trīs četrus tūkstošus, tur - 800 eiro. Nu nebūs tur rezultāta!
Vēlreiz, kolēģi, lūdzu! Tas, kurš tagad nospiež pogu “pret”, balso pret maziem bērniem, pret bērnību, pret izglītību un pret iespēju visiem bērniem iegūt izglītību un zināšanas Latvijā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Viss, ko mēs prasām, - uzdodam Ministru kabinetam 30 dienu laikā piedāvāt alternatīvu: mīnus viens pasniedzējs - re, kur jums cits. Viss, mēs vairāk neko neprasām. Turpiniet savas pārbaudes, vienīgais - dodiet iespēju bērniem mācīties. Tas ir svarīgi.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Normunds Dzintars.
Butāna kungs, šeit var izteikties tikai “par” vai “pret”. Šīs nav debates.
Lūdzu, Dzintara kungs!
N. Dzintars (NA).
Labdien, cienījamais Prezidij! Kolēģi! Šobrīd... tas ir, nevis dotajā brīdī, bet iepazīstoties ar partijas “Stabilitātei!” iesniegto lēmuma projektu, pārņem divējādas sajūtas.
No vienas puses, var pilnīgi piekrist apgalvojumam, ka skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ir akūts pedagogu trūkums. Šajā ziņā - uzslava un labi vārdi par problēmas aktualizēšanu. Un problēma ar pedagogu trūkumu noteikti būs jārisina, lai gan to vajadzēja sākt jau aizvakar, un par vakanču problēmu lemsim Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē... kur tiks izstrādāts pedagogu vakanču mazināšanas plāns. Tā ka mēģināsim ar šo vakanču problēmu cīnīties, jo tā tiešām ir ļoti (Starpsauciens.)... tā ir aktuāla problēma, kuru mēs atrisināsim. (Starpsauciens: “Kad?”)
No otras puses, lēmuma projektam klāt ir pievienota vēl cita ideja, ko nedrīkst atbalstīt. Tā ir ideja, ka Valsts valodas centrs pārtrauc atstādināt no darba pedagogus par nepietiekamām valodas zināšanām. Lēmuma projekts nav atbalstāms no Izglītības likuma viedokļa un mācību kvalitātes apsvērumiem.
Izglītības likuma 48. panta piektā daļa paredz, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kura prot un lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Un tā paša panta septītā daļa paredz Valsts valodas centra funkcijas. “Ja Valsts valodas centrs konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim”, tad attiecīgais pedagogs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.
Kas mums notiek šajā sakarā? Vai šī kārtība ir sena? Valsts valodas likums ir spēkā kopš 2000. gada 1. septembra. Ja ieskatāmies 2009. gada Ministru kabineta noteikumos Nr. 733, kas nu jau ir zaudējuši spēku (tagad ir spēkā jau citi noteikumi), tad šī prasība... C1... ir jau sasniegusi pusaudža gadus, tas ir, 14 gadu vecumu.
Jaunākie noteikumi ir kopš 2022. gada, bet Valsts valodas likums... Tātad no 2000. gada ir jau 21 gads pagājis. Un kas tagad tiek prasīts? Prasīts tiek tieši šis valsts valodas prasmes līmenis - C1.
Mēs varētu skatīties, ko darīt, ja skolotājs nezina valodu. Protams, viņš nedrīkst strādāt, jo - ko tas nozīmē? Mēs runājam par izglītības kvalitāti. Izglītības kvalitāte pēc standarta tiek prasīta ļoti augstā līmenī. Ja mēs šo latiņu nolaidīsim zemāk, tas nozīmēs tikai to, ka cietīs izglītības kvalitāte. Un to, ka ciestu izglītības stabilitāte, mēs taču nevēlamies, vai ne? Mums taču ir jābūt izglītībai ļoti kvalitatīvai, un latviešu valoda, protams, ir izglītības pamats.
Ir minēts arguments par lielu skaitu gados vecāku pedagogu, kas pārtrauc darba attiecības, jo pietiekamā līmenī nezina latviešu valodu. Jāteic, ka prasība pēc valsts valodas zināšanām labā līmenī ir vēl senāka - tai jau ir vismaz 20 gadu. Un skolu direktoriem ir arī jāpārliecinās, vai pedagogs drīkst strādāt mācību iestādē. Respektīvi, rodas jautājums: kā tad šie pedagogi, kuri nezina pietiekamā līmenī latviešu valodu, vispār tur strādā? Kā tad viņi tur tika iekšā? Un rodas likumsakarīgs jautājums: kā tad bez šīs atbilstošās valodas prasmes pedagogs ir ticis darbā, un kā tad viņš tur ir strādājis visu laiku?
Protams, mēs saprotam, ka tas var izraisīt kādas problēmas, bet nu 30 gadi ir pietiekams laiks, lai tomēr valodu apgūtu. Arī tad, ja viņam tagad ir 60 gadu... Pirms 30 gadiem viņš vēl bija visai jauns un sprauns un varēja valodu apgūt pietiekami labā līmenī. Un tas nozīmē, ka runa jau nav par varēšanu vai nevarēšanu, runa jau ir par attieksmi.
Protams, ir pilsētas un pašvaldības, kurās skolotāji pastiprina, izkopj valodas prasmes. Piemēram, Liepājā notiek kursi arī pirmsskolas pedagogiem. Jā, ir problēma, bet tā tiek risināta - protams, ja skolotāji paši to vēlas.
Un, piemēram, bija gadījums, kad tika samazinātas valsts valodas prasmes prasības... Tas bija 2019. gada 29. oktobrī - ar Ministru kabineta lēmumu valsts valodas prasmes prasības vilcienu konduktoriem tika samazinātas no C1 uz B1. Es domāju, ka skolotāji... Konduktors, protams, ir godājama profesija, bet - konduktori nestrādā skolā. Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam pazemināt prasības pēc valodas kvalitātes skolā.
Es domāju, ka mums ir jābalso “pret” šo lēmuma projektu.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir bijusi iespēja skaidrot sabiedrībai pozīciju - gan “par”, gan “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par tūlītēju valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 76, atturas - nav. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.
Tātad, ja nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā... Vai deputātiem ir priekšlikums par šā lēmuma projekta, šā patstāvīgā priekšlikuma, nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens.) Ir priekšlikums nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai ir vēl kādi priekšlikumi?
Tātad ir priekšlikums par lēmuma projekta nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par tūlītēju valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 76, atturas - nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.
Kolēģi, es jūs informēju, ka ir saņemti trīs ziņojumi par balsošanas motīviem.
Pirmajai vārdu dodu deputātei Nataļjai Marčenko-Jodko ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai.
N. Marčenko-Jodko (ST!).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā pedagogu lielo trūkumu skolās un bērnudārzos, mēs pieprasījām apturēt pedagogu atstādināšanu no darba izglītības iestādēs pēc valsts valodas zināšanu pārbaudes - pieprasījām tāpēc, ka valstī trūkst kvalificētu pedagogu, ar ko aizstāt atstādinātos pedagogus. Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija nevar piedāvāt risinājumu, turpmāka pedagogu atstādināšana nav pamatota un būtiski ietekmē Latvijas izglītības kvalitāti. Nevar atstādināt pedagogus, ja nav, ar ko viņus aizvietot, jo cieš bērni. Neatkarīgi no tā, kāda ir dzimtā valoda bērna ģimenē, bērna ierobežošana izglītības iegūšanai pēc valodas principa nav pieņemama.
Izglītības procesa traucēšana mazākumtautību skolās, kvalitatīvas bērnu aprūpes trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs ir kļuvis par katastrofālu problēmu. Nevar pieļaut, ka bērni cieš ieilgušo lēmumu neīstenošanas un politisku intrigu dēļ. Tas viss ir neapdomātu politisku lēmumu un risināšanas metožu trūkuma rezultāts.
Tāpēc mēs gribējām atkārtoti pievērst deputātu un ministru uzmanību tūlītējas reakcijas nepieciešamībai un nepieciešamībai pārtraukt pedagogu atstādināšanu no izglītības procesa.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Glorijai Grevcovai ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai.
G. Grevcova (ST!).
Cienījamā Latvijas tauta! Izglītības jomā Latvija atpaliek. Un tā atpaliek ne tikai no mūsu kaimiņvalstīm, bet arī visā Eiropā.
Ir tāds dokuments - valdības deklarācija. Un valdības deklarācijā ir teikts: ikvienam ir jānodrošina iespēja iegūt kvalitatīvu, iekļaujošu izglītību neatkarīgi no dzīvesvietas, nozarē strādājošajiem - konkurētspējīgu atalgojumu, samērīgu darba slodzi un iespēju izaugsmei.
Taču - ko mēs redzam praksē? Pagājušajā gadā katrs devītais Valsts valodas centra pārbaudītais skolotājs tika brīdināts vai sodīts - līdz pat 700 eiro - par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. (Laikam tā izskatās tā deklarācijā minētā iekļaujošā izglītība.) Un tas viss - it kā ar mērķi stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Stājoties deputāta amatā, mēs visi devām zvērestu (citēju): “[..] stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu [..].” Varbūt pie tā tad arī pieturēsimies un stiprināsim valsts valodu, nevis domāsim par to, kā šoreiz aizliegt... par to, ko šoreiz aizliegt! Jo, tādā garā turpinot, tuvākā vai tālākā nākotnē mums nāksies aizliegt arī angļu valodas lietošanu (ņemot vērā anglicismu straujo izplatību mūsu valodā). Aizliegsim visas valodas, skolotājus, bērnudārzu audzinātājus, tādējādi padarot mūs “konkurētspējīgākus”.
Ar šiem lēmumiem mēs kaitējam mūsu valsts izglītības attīstībai, radot nesabalansētu darba slodzi, saraustītu mācību grafiku skolēniem.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai.
V. Pleškāne (ST!).
Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kas ir skolotājs? Tā ir persona, kuru mēs katrs atceramies - vai tas ir bijis pirmais skolotājs, vai tas ir pēdējais augstskolā. Skolotājs jeb pedagogs ir persona, kas sniedz skolēnam profesionālas iemaņas, sagatavo tālākai dzīvei, attīsta personību, kā arī iemāca vienkāršas dzīves iemaņas.
Šobrīd Latvijas skolas nav gatavas zaudēt pedagogus noteikto prasību dēļ, jo nav citu, kas varēs aizstāt. Ja nebūs pedagogu, skolēni netiks sagatavoti tālākajai dzīvei, pusaudžu personības degradēsies. Un Latvija kārtējo reizi zaudēs paaudzi.
Līdz šim iegūtās zināšanas ir pierādījušas, ka labāk ir, ka iedzīvotāji valstī ir izglītoti, nevis dzīvo kā neizglītoti vai muļķi... cilvēki. Izglītota tauta spēj sevi saglabāt, attīstīt, pilnveidot un būt konkurētspējīga. Neizglītots cilvēks vai muļķis ar neattīstītu prātu vai nepietiekamām zināšanām ir vientiesīgs cilvēks, kuru viegli vadīt, piemānīt un pār to valdīt. Vai mēs gribam neizglītotu tautu? Ceru, ka ne.
Šķērslis, kas neļauj turpināt izglītot skolēnus, ir zināms - likumdošanas akts, uz kura pamata pedagogi tiek atstādināti no darba pienākumiem. Skolēni netiek sagatavoti eksāmeniem, līdz ar to tiks ietekmēta skolēnu konkurētspēja un aizskartas cilvēktiesības, piemēram, uz valsts nodrošināto pamatizglītību. Nedrīkst atbalstīt tādas likumdošanas normas, kuru īstenošanas procesā tiek pārkāptas pamattiesības.
Vai pirms pedagogu atstādināšanas tika izvērtēts arī B plāns, kad skolotājs tiks aizstāts ar citu... un skolā tiks novērots katastrofāls pedagogu trūkums? Kas un kad šīs vakances spēs aizvietot? Vai jūs zināt, cik studentu vēlas studēt pedagoģiju un cik no tiem pēc augstskolas pabeigšanas nonāk šajā profesijā? Cik šī profesija ir konkurētspējīga, salīdzinot ar citām?
Kad spēsim atbildēt uz šiem jautājumiem, tad atbildēsim... kas apmierinās visas puses - tas ir, skolēnus, valdību, ministriju, vecākus, pedagogus, darba devējus, skolas vadību. Tad arī varēs turpināt piemērot iesākto praksi par pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas pēc Valsts valodas centra pārbaudēm.
Kas ir galvenais pedagoga darba devējs? Tie ir vecāki. Ja vecāki ir apmierināti, tad nedrīkst aizskart procesus, kuri darbojas un kuriem ir labi un pat izcili rezultāti. Rezultāts ir tur, kur bērni spēj iestāties augstskolās un atrast sev piemērotu... piemērojamību darba tirgū. Galvenais ir tas, ka ir labs rezultāts un valstij ir izglītoti, darbspējīgi cilvēki.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Tātad sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu.
Deputāti Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktorija Pleškāne, Aleksejs Rosļikovs, Glorija Grevcova, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Jekaterina Dorošķeviča, Igors Judins un Dmitrijs Kovaļenko iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par nekavējošu deklaratīvo tiesību normu novēršanu un pārdomātu Imigrācijas likuma grozījumu izstrādi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir iebildumi.”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Tātad atbilstoši Saeimas kārtības rullim par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par” un otrs deputāts var runāt “pret”.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.
S. Čulkova (ST!).
Kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Mums nekavējoties vajag rīkoties, lai atrisinātu situāciju ar nespēju ievērot pieņemto likuma normu par eksāmenu kārtošanu. Pamatojoties uz Valsts izglītības satura centra darbinieku un resursu trūkumu, publiski tika norādīta informācija par papildu finansējumu. Centrā kritiski trūkst darbinieku, kuri nodrošina valsts valodas eksāmena pieņemšanu un kārtošanu.
Papildus būtiskas problēmas ir valsts valodas kursu piedāvājuma trūkums, lai persona spētu apgūt nepieciešamās prasmes un sagatavoties eksāmenam.
Pieņemtā likumdošanas norma neparedzēja pārejas periodu, kad atbildīgajām iestādēm sagatavoties lielām cilvēku, kuriem jākārto valsts valodas zināšanas eksāmeni, plūsmām. Budžetā nebija iekļauti papildu līdzekļi, lai algotu papildu darbiniekus obligātā valsts valodas eksāmena kārtošanai.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda, ka līdz 1. septembrim nav iespējams pieņemt 25 tūkstošus cilvēku, lai viņi varētu nokārtot eksāmenu un nokārtot visus dokumentus. Konkrētā likuma norma nevar apturēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ikdienas darbu, kas ietver ne tikai Krievijas Federācijas pilsoņu dokumentu noformēšanu, bet arī standarta darbu - ikdienas imigrācijas noformēšanas dokumentus.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, atbildīgā institūcija eksāmena kārtošanai un dokumentu noformēšanai nav gatava un nav iespējams izdarīt to līdz 1. septembrim. Nepieciešams veikt grozījumus Imigrācijas likumā, balstoties uz individuāliem termiņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, noteikt jaunu dokumentu iesniegšanas un eksāmena kārtošanas termiņu, atceļot uz šo brīdi aktuālo termiņu - 1. septembris.
Paldies.
Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ģirts Lapiņš.
Ģ. Lapiņš (NA).
Godātie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Latvijai atgūstot neatkarību, daļa Latvijas iedzīvotāju apzināti izvēlējās distancēties no Latvijas un kļuva par nepilsoņiem. Nepilsoņu skaits gadu gaitā ir būtiski samazinājies, un 2022. gada vidū jau bija 191 tūkstotis nepilsoņu, tomēr daļa Latvijas iedzīvotāju gāja vēl tālāk un apzināti izvēlējās atteikties no Latvijas nepilsoņa vai pilsoņa pases un ieguva Krievijas pilsonību, tomēr paliekot dzīvot Latvijā un iegūstot pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Latvijā patlaban ir 28 tūkstoši šādu Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Tomēr ne visiem viņiem ir nepieciešama valsts valodas pārbaude. Cilvēkiem līdz 15 gadiem un virs 75 gadiem, kam ir medicīniskās indikācijas, un tiem, kas ir ieguvuši izglītību latviešu valodā, - tiem nevajag. Ja mēs tos izslēdzam, tad valodas pārbaude ir nepieciešama 17 865 cilvēkiem. Un mēs šobrīd runājam par cilvēkiem, kas Latvijā ir dzīvojuši ilgstoši, vairums šeit ir nodzīvojuši visu savu dzīvi. Varam tikai retoriski jautāt: kas bija tas, kas šiem cilvēkiem traucēja iemācīties valsts valodu, piemēram, 60 gadu laikā? 60 gadi! Atbilde var būt tikai viena - tā ir attieksme pret latviešu valodu un valsti.
Par Valsts izglītības satura centra kapacitāti savlaicīgi nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaužu norisi. Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra vadītājas Lienes Voroņenko teikto vakardien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā Valsts izglītības satura centrs ir sagatavojies un ir spējīgs tehniski novadīt visu procesu. Maksa par pārbaudi ir plānota 52 eiro, no kā arī tiks finansēta papildu darbinieku apmaksa un papildu izmaksas.
Centrs plāno piesaistīt papildus 8 reģistratorus un 24 darbiniekus, kas pārraudzīs eksaminācijas procesu. Potenciālie darbinieki jau ir apzināti, tātad papildu finansējums nav nepieciešams. Plānotais pārbaudes ilgums ir pusotra stunda. Centrs ir ieplānojis dienā pārbaudīt 300 cilvēku, trīs mēnešu periodā - 18 tūkstošus. Skaidrs, ka ne visi 17 865 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas īpašnieki ieradīsies, kas dod mums vēl papildu rezervi. Pārbaudes ir plānots veikt no šī gada 11. aprīļa līdz 31. jūlijam. Tiem, kas nenokārto, - atkārtoti, sākot ar 1. augustu.
Ja Valsts izglītības satura centrs var spēt nodrošināt šo pastāvīgo uzturēšanās atļauju īpašnieku pārbaudi trīs mēnešu laikā, lai gan viņiem pārbaudījums ilgst pusotru stundu, tad nav ne mazāko šaubu, ka arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde to spēs. Viņiem patērējamais laiks uz vienu pretendentu ir - cik? 15 minūtes? Aktuālais jautājums šobrīd ir tikai viens - vai PMLP ir pieejams finansējums šim papildu darbam. Ja nav, tad to mums vajadzētu steidzami nodrošināt.
Likumdošanas ziņā viss smagais darbs jau ir izdarīts. Saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktu Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja šīs personas vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, tām līdz 1. septembrim PMLP ir jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši Imigrācijas likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam. Atgādināšu, ka tas jau bija kompromisa risinājums, jo iepriekšējā Saeima vēlējās noteikt īsāku termiņu.
Noteikumus šobrīd nevar mainīt. Tas pilnībā dezorganizēs un demotivēs cilvēkus vispār šo pārbaudījumu kārtot, demotivēs beidzot iemācīties latviešu valodu. (Starpsauciens.) Ja pateiksim, ka varēs mēnesi vai gadu vēlāk, tas radīs viņiem maldinošu iespaidu, ka varbūt viņi atkal izspruks, varēs nopirkt vajadzīgos papīrus, ka Latvijā latviešu valoda nav nepieciešama. Savukārt, saņemot skaidru un nepārprotamu signālu, ka auklēšanās ir beigusies, cilvēki to arī izdarīs.
Pārbaudījuma maksas lielumu nebūtu korekti akcentēt, jo šī maksa nav liela, savukārt attiecībā uz bezmaksas kursu nodrošināšanu - valsts un pašvaldības gadiem ir investējušas bezmaksas latviešu valodas kursos. Visi, kas ir gribējuši, tos ir apmeklējuši. Jautājums joprojām ir par motivāciju tos apmeklēt.
Un vēl - var taču šie cilvēki beidzot iziet no sava burbuļa un iemācīties valodu, sarunājoties ar latviešiem sev apkārt. Tik vienkārši. (Starpsauciens.) To varēja darīt jau šos nosacītos 60 gadus - vēlreiz - 60 gadus!
Vēlreiz uzsvēršu - mēs šobrīd runājam par Krievijas Federācijas pilsoņiem (Starpsauciens: “Ūūū!”; starpsaucieni.), kuru liela daļa ir atbalstījuši Putinu prezidenta vēlēšanās un ir ar naidīgu attieksmi pret Latviju. Nu, nevaram mēs šādiem svešas valsts pilsoņiem kara laikā izdabāt! Šobrīd prokrieviskie elementi mēģina uzvarēt mūsu Latviju, parādīt, ka atkal viņiem piekāpsimies. Neļausim viņiem to izdarīt!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem - tie, kas “par” vai “pret” šo, - ir bijusi iespēja izteikties. Līdz ar to mums jāpieņem lēmums balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nekavējošu deklaratīvo tiesību normu novēršanu un pārdomātu Imigrācijas likuma grozījumu izstrādi” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 80, atturas - nav. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim - ja neiekļauj nākamajā kārtējā sēdē - vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumus nedzirdu. Tātad lēmuma projekts ir noraidīts.
Kolēģi, es informēju, ka ir saņemti trīs ziņojumi par balsošanas motīviem.
Pirmajai es dodu vārdu deputātei Glorijai Grevcovai ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai.
G. Grevcova (ST!).
Cienījamā Latvijas tauta! Kolēģi! Kā vējš skrien, kā miets atduras - laikam tā varētu vislabāk raksturot 13. Saeimas laikā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā. Pret šo mietu atdūrās partijas, kuru politiskie mērķi sastāv tikai un vienīgi no ideoloģijas, nevis spējas racionāli izvērtēt situāciju un iespējas. Tieši tāpēc arī neizbrīna, ka šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pamatoti rausta plecus un norāda uz to, ka situāciju līdz galam neatrisinās pat papildu finansējums, jo uzstādītie termiņi... līdz ar to arī darba apjoms ir pārāk liels.
Šķiet, nav problēmu piešķirt papildu finansējumu, radīt papildu štata vienības, taču ir viens “bet” - tajā bardakā, kuru jūs radījāt iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā, dzenoties pēc papildu slavas ar populistiskiem lēmumiem, negrib neviens strādāt.
Šobrīd sanāk tā, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei īstermiņā būs jāpaspēj izskatīt ap 25 tūkstošiem iesniegumu. Un ar to jau šis process nebeidzas. Vēl jau arī jānoliek valodas eksāmens, kur arī Valsts izglītības satura centram neiet tik raiti (Starpsauciens: “Var arī nenolikt...”)... papildus pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vēl ir jātiek galā arī ar vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī ID karšu izsniegšanu. Un viss vienā laikā.
To, ka šie grozījumi ir maksimāli nepārdomāti un tos ir neiespējami izpildīt tik īsā termiņā, mēs, partija “Stabilitātei!”, sapratām jau likuma pieņemšanas brīdī, kad cilvēku masas gāza riņķī mūsu palīdzības centrus. Tādēļ beigsim nodarboties ar populismu un ideoloģiskiem lēmumiem, bet skatīsimies uz visu objektīvi!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai.
V. Pleškāne (ST!).
Cienījamie 14. Saeimas deputāti, personas, kuru pienākums ir pārstāvēt vēlētāju intereses... Arī manos pienākumos ir pārstāvēt savu vēlētāju intereses.
Kas ir tauta? Tauta ir daudznozīmīgs jēdziens, ar ko visbiežāk saprot kādas valsts iedzīvotāju kopumu vai etnisko grupu, kurai ir kopīga valoda, kultūra, teritorija, reliģija un vēsture. Daudzi Latvijas valsts iedzīvotāji, kuriem tika liegta iespēja būt par Latvijas Republikas pilsoņiem, šobrīd tiek pakļauti dubultai sodīšanai par savu piederību etniskajai grupai, kā arī par to, ka komunicē savā valodā. Šie Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir tiesības uz uzturēšanos šajā valstī, kuriem šeit ir ģimenes, bērni, mazbērni un pat mazmazbērni, šodien ir atkārtoti spiesti pierādīt savas tiesības būt piederīgiem Latvijai.
Bija milzīga kļūda no valdības nepiešķirt pienācīgas pensijas un atdot cilvēkus citai valstij, kura piedāvāja lielākas naudas summas cilvēkiem, kuriem bija nepieciešams izdzīvot, barot, apģērbt un apmācīt savus bērnus. Jūs paši iemetāt šos cilvēkus, mūsu cilvēkus, svešās rokās un tagad... šogad... sodāt viņus par jūsu kļūdām.
Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kur valsts suverēnā vara pieder tautai. Tātad tikai tauta var lemt jautājumu par tai nevajadzīgu personu izstumšanu no sabiedrības. Taču, ja jau reiz Saeima kā likumdevējs orgāns ir veicis grozījumus Imigrācijas likumā, tai bija jāpārliecinās par valsts spēju nodrošināt likumdošanas prasību īstenošanas kapacitāti.
Mēs, Saeimas locekļi, nevaram paļauties, ka, nu, gan jau kaut kā izpildīsim. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka, piemērojot šādus grozījumus Imigrācijas likumā, personām, pret kurām tiek izvirzītas jaunas prasības, netiks ierobežotas cilvēktiesības un tiks radīti iespējami maksimāli labvēlīgi nosacījumi jaunās likuma normas izpildei.
Šobrīd personas, kas tiek pakļautas jaunajai tiesību normai, tiek dubultā sodītas ar to, ka bija jau nepilsoņi Latvijas Republikā, ar to, ka šīm personām ir terminēta uzturēšanās, ar to, ka pirms mūža norieta ir jākārto eksāmeni, ar to, ka viņu ienākumi ir niecīgi. Kā jau minēju, daudzi no šiem nepilsoņiem bija spiesti saņemt citu pilsonību, lai nodrošinātu izdzīvošanu Latvijā (Starpsaucieni.), izdzīvošanu, nevis dzīvošanu, jo tieši citas valsts piešķirtās pensijas palīdzēja segt komunālos izdevumus, iegādāties pārtiku.
Ar šausmām tiek novērota dzīvu cilvēku mērķtiecīga iznīcināšana, vēlēšanās izdzīt viņus no mājām, vēlēšanās šķirt ģimenes. Turklāt iepriekšējās tiesību normas šīm personām ļāva nodibināt ģimenes, izveidot piemērotu dzīvesvietu, audzināt bērnus, mazbērnus un mazmazbērnus. Man ir bail par savu nākotni. Vai nebūs kaut kad laiks vai likums, kurš man, Latvijas Republikas pilsonei, uzliks par pienākumu izpildīt kaut ko, kas nebūs iespējams, zaudējot māju un ģimeni. (Starpsauciens: “... par ko jūs runājat!”)
Kā dubulto standartu piemērošanu Latvijā gribu minēt arī to, ka airBaltic izpilddirektors strādā Latvijā no 2011. gada un līdz šim nerunā latviešu valodā, un Valsts valodas centrs neuzskata... pārkāpums. Martina Gausa ģimene, kā arī viņš pats neizvēlējās Latviju kā valsti, kur var dzīvot viņa ģimene, bērni un mazbērni. Piederību Latvijai nedrīkst vērtēt ar to, kāda ir pilsonība, jo pat milzīgi ienākumi, brīnišķīgi darba apstākļi, varas patronāža un piesegšana jau 12 gadu garumā neļauj airBaltic izpilddirektoram sajust piederību Latvijai un Latvijas tautai. (Starpsauciens.) Un to nevar salīdzināt ar tiem cilvēkiem, kuri izvērtē Latviju kā savas mājas, bet pēkšņi nepopulāru palikušo pilsonību... kuru bija spiesti pamest... paņemt izdzīvošanas iemeslu dēļ citu pilsonību.
Nekompetentu lēmumu dēļ Latvija jau pazaudēja 300 tūkstošus savu iedzīvotāju. Un tie rādītāji turpina augt. Cik vēl vajag pazaudēt, lai jūs sāktu domāt par Latviju un Latvijas tautu, tiem cilvēkiem, kuri izvēlējās Latviju kā savas mājas?
Nobeigumā vēlos atgādināt vienu senu, senu anekdoti, kas tika stāstīta pirms (Starpsaucieni: “Laiks!”) 30 gadiem. Vai jums ir vajadzīga Latvija ar iedzīvotājiem vai bez? (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Ja ir palikusi viena maza teikuma daļa, tad, pat ja aiziet pāris sekundes pāri, es atļauju arī pārkāpt.
Kolēģi, lūdzu, ievērot klusumu!
Nākamajai vārds deputātei Svetlanai Čulkovai ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai.
S. Čulkova (ST!).
Kolēģi, vēlreiz labdien! Nav lietderīgi pārbaudīt valsts valodas prasmes, ja šiem cilvēkiem jau ir sertifikāti par valsts valodas zināšanām, kuri viņiem dod tiesības pildīt savus darba pienākumus.
Mūsu pienākums ir apturēt finanšu līdzekļu tērēšanu nesvarīgiem projektiem. (Starpsauciens.) Ņemot vērā, ka likumam nav... atļaut (Nav skaidri saklausāms.)... esošā spēkā... visiem, kam ir spēkā uzturēšanās atļaujas, tām jābūt derīgām. Valsts izglītības satura centrs visu laiku saka, ka viņiem nav resursu, bet vakar no rīta pamodās - viņi izdomāja, ka var. Tā ir pozīcija, kura ir iegūta no politiskā spiediena. Šeit ir vienkārša matemātika - pa dienu nav iespējams pieņemt 300 cilvēku.
Paldies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei: viņi godīgi pateica, ka tas nav iespējams - nav iespējams. Tā ir tikai viena desmitā daļa no iesniegumiem tiesā.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Tātad sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu.
Nē, pirms mēs skatām šo jautājumu (tas var aizņemt vairāk nekā deviņas minūtes), kolēģi, es jūs informēju, ka ir saņemts Edgara Tavara, Jāņa Dombravas, Ainara Latkovska, Andra Kulberga un Jura Viļuma iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 19. janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Kolēģi, vai jums ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Nav!”) Ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Tātad vēlreiz - vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Iebildumu nav, tātad turpinām Saeimas sēdi. Turpinām!
Kā, lūdzu? (Starpsauciens: “Nesarunājieties ar zāli!”) Es drīkstu sarunāties ar zāli, vienīgais. (Smiekli.)
Tātad, kolēģi, turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 13 165 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dmitrijam Kovaļenko no 2023. gada 18. janvāra līdz 19. janvārim.
Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Dmitrija Kovaļenko iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 18. un 19. janvārī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Latvijas Studentu apvienības deleģētas pārstāves Justīnes Širinas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Agita Zariņa-Stūre.
A. Zariņa-Stūre (JV).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Augstskolu likuma 66. panta pirmā daļa nosaka to, ka Augstākās izglītības padomes sastāvā ir viens deleģēts pārstāvis no Latvijas Studentu apvienības. Saskaņā ar Augstskolu likuma 68. pantu studējošo pārstāvja pilnvaru termiņš - atšķirībā no pārējiem padomes locekļiem - ir divi gadi.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Studentu apvienības pārstāves Katrīnas Sproģes pilnvaru termiņš 2021. gada 21. janvārī apstiprinātās Augstākās izglītības padomes sastāvā beigsies šā gada 21. janvārī, Latvijas Studentu apvienība ar savu 2022. gada 21. decembra vēstuli darbam Augstākās izglītības padomē ir deleģējusi Justīni Širinu.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša šo kandidatūru ir izvirzījusi apstiprināšanai Saeimā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo kandidatūru ir izskatījusi un apstiprinājusi tās virzīšanu balsošanai Saeimā. Ievērojot iepriekšējā Latvijas Studentu apvienības pārstāvja pilnvaru termiņu, paredzēts, ka šis lēmums stāsies spēkā 2023. gada 21. janvārī.
Komisijas vārdā aicinu apstiprināt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Studentu apvienības deleģētas pārstāves Justīnes Širinas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J. Reirs (JV).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādā ļoti ātri un strādā jau ar esošās ministres iesniegtajiem dokumentiem. Diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbildēs tikai uz iepriekšējā finanšu ministra vēstuli.
Tātad esam saņēmuši iepriekšējā finanšu ministra vēstuli ar lūgumu deleģēt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē pārstāvi no Saeimas, tas atbilst Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 11. pantā noteiktajai kārtībai. Komisija izskatīja šo lūgumu un lēma par pārstāvi deleģēt deputātu Rihardu Kozlovski.
Lūgums atbalstīt šo komisijas lēmumu.
Sēdes vadītājs. Paldies ziņotājam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Uģis Rotbergs.
U. Rotbergs (JV).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 10. janvāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”.
Komisijā otrajam lasījumam tika iesniegti divi priekšlikumi. Tie abi ir tehniskas dabas, saistīti ar pārejas noteikumiem.
1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprindžuka priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 2. pantu, kas paredz... stāšanos spēkā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
U. Rotbergs. 2. - arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprindžuka priekšlikums. Precizē datumu, kad šis likums stājas spēkā, un redakcija ir šāda: “Likums stājas spēkā 2023. gada 1. martā.” Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
U. Rotbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - līdz šī gada 24. janvārim.
Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz šā gada 24. janvārim.
U. Rotbergs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”. Atgādinu, ka strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Anita Brakovska.
A. Brakovska (ZZS).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, paredzot grozījumus likumā, lai ļautu valsts mantas, tas ir, nekustamā īpašuma, atsavināšanā iegūtos līdzekļus izmantot ne vien atsavināšanas izdevumu segšanai, bet arī valsts īpašumā un atsavināšanu veicošās institūcijas pārvaldīšanā esošo būvju sakārtošanas, konservācijas vai nojaukšanas izdevumu segšanai.
Vienlaikus tiek paredzēts, ka būvju sakārtošanā izmantojamo līdzekļu apmēra noteikšanas kārtība tiks detalizēti noteikta Ministru kabineta noteikumos.
Papildus likumprojektā ietverti grozījumi, kas salāgo likuma normas ar citos normatīvajos aktos veiktajām izmaiņām, kā arī risina likuma piemērošanā identificētās problēmas.
Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts izskatīšanai Saeimas sēdē.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies ziņotājam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 2. februāris.
Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi, cienījamie deputāti? Citu priekšlikumu nav, līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 2. februārim.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - referents deputāts Edmunds Jurēvics.
E. Jurēvics (JV).
Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā””.
Likumprojekts izstrādāts, lai mainīgajos drošības situācijas apstākļos ierobežotu informācijas pieejamību attiecībā uz personām, kas pilda dienestu Zemessardzē. Likumprojekta būtība ir tāda, lai valsts amatpersonu deklarācijās neparādītos informācija par dienestu Zemessardzē un ar visu to saistīto, jo šajos ģeopolitiskajos apstākļos mums šī informācija nav jāpadara publiska.
Komisija vienbalsīgi šo likumprojektu ir atbalstījusi.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies ziņotājam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E. Jurēvics. Komisijas vārdā lūdzu noteikt šā gada 26. janvāri.
Sēdes vadītājs. Šā gada 26. janvāris.
Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 26. janvārim.
Paldies, Jurēvica kungs.
E. Jurēvics. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - referents deputāts Česlavs Batņa.
Č. Batņa (AS).
Labdien, augsti godājamais Prezidij! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 10. janvārī izskatīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kuru iesniedzis Ministru kabinets.
Likumprojekta mērķis ir ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši grozīt Augstskolu likumu, tostarp pilnveidot terminoloģiju.
Ar šo likumprojektu vienlaikus veicami attiecīgi grozījumi arī Zinātniskās darbības likumā. Augstskolas, izstrādājot un ieviešot savas procedūras saskaņā ar projektā noteikto, īstenos labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.
Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu.
Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Vilks.
A. Vilks (ZZS).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Grozījumi Augstskolu likumā ir saistīti ar jauno regulējumu promocijas procesam un arī doktorantūras skolas izveidei.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojumam “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” tika veikti grozījumi, kuri bija jāiesniedz Ministru kabinetam par doktorantūras skolas izveidi līdz 2021. gada 31. decembrim. Tie tika iesniegti pēc būtības gadu vēlāk un akceptēti Ministru kabinetā 2022. gada 13. decembrī. Šādas izmaiņas jeb kavēšanās pēc būtības ir loģiskas. Tās ir balstītas uz Zalcburgas seminārā (2005. gada 3.-5. februārī) definētajiem doktorantūras studiju 10 pamatprincipiem.
2005. gada 10. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijā tika akceptēti šie principi, par tiem tika runāts. Pagājuši 17 gadi, iekams šie Zalcburgas pamatprincipi tiek akceptēti un pieņemti. Līdz ar to šī kavēšanās nosaka to, ka pašreiz personu skaits, kas aizstāv doktora disertācijas, ir ļoti zems. Zemākais Eiropā, kur tiek aizstāvēts... Latvijā - 0,6 doktoranti uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju.
Nedaudz pieskaroties šiem grozījumiem... 1. pants paredz, ka doktorantūra ir akreditētas augstskolas vai augstskolu konsorcija izveidota doktorantūras skola, kur tiek īstenota sistēma, sagatavojot doktorantus. Bet ko nozīmē “akreditēta”? Vai tā ir doktorantūras skola, vai tā ir iestāde, vai tā ir studiju programma, vai tas ir stratēģiskās specializācijas virziens? Nav skaidra tieši tāpat “stratēģiskā specializācija”, kura tiek īstenota augstskolās. Tātad šajā gadījumā, bez šaubām, ir nepieciešams noteikt stratēģiskās specializācijas virzienus.
8. panta otrās daļas... 1. punkts nosaka to, ka ir nepieciešams augstskolām iedibināt politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, ievērojot Eiropas augstākās izglītības telpā pastāvošos kopīgos principus, standartus un rekomendācijas, bet šo standartu un rekomendāciju pamatprincipu, tai skaitā, kuri tika akceptēti Zalcburgā 2005. gadā, nav. Tie, bez šaubām, būtu ietverami.
43.1 pants. Doktorantu nodarbinātība. Paredzēts, ka ir nepieciešams doktorantus nodarbināt ne mazāk kā 12 stundas no normālā nedēļas darba laika. Bet ir jāsaka atklāti, ka studiju procesa organizēšana mācību iestādēs ir plānota. Ir noteikti, teiksim, studiju kursi, kurus vada docētājs. Kāda viņam ir slodze, un kādā veidā mēs šos doktorantus varēsim piesaistīt? Bez šaubām, tas ir pietiekami smagi.
Jautājums, kas saistīts ar Ministru kabineta noteikumiem. Paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. septembrim Ministru kabinetam ir jāizstrādā noteikumi par pamatprasībām doktorantu promocijas darbiem, par doktorantu promocijas darba vadītājiem, studiju saturu, zinātniskās darbības obligātajiem rezultātiem. Bez šaubām, tas ir ļoti ietilpīgi, un būs pietiekami grūti to izstrādāt. Nepieciešams izstrādāt arī noteikumus par promocijas padomes locekļu kvalifikāciju, un tas ir pietiekami atbildīgs pasākums.
Bet kopumā es aicinu atbalstīt šos grozījumus un, laika gaitā piestrādājot, arī pieņemt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Teikšu uzreiz, ka es atbalstu šo grozījumu tālāku virzīšanu, bet ir dažas lietas, par kurām es tomēr gribētu runāt, ņemot vērā to, ka tas, par ko ir runa likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā”, ir turpinājums tam gandrīz divus gadus ilgajam darbam, kas tika veikts iepriekšējā Saeimā un skāra gan zinātniskās darbības, gan augstskolu darbības regulējumu Latvijas likumos. Es runāšu galvenokārt par jautājumu - augstskolas stratēģiskā specializācija. Un šis jautājums atkal ir aktualizējies pēdējo divu nedēļu laikā - saistībā ar Liepājas Universitātes integrāciju Latvijas zinātņu... “zinātnes universitāšu ekosistēmā” (oficiāli tie vārdi skan tā).
Un par ko ir runa? Tad, kad pavisam nesen Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā mēs klausījāmies šos ziņojumus, kādā veidā ir plānota Liepājas Universitātes integrācija šajā Latvijas “zinātnes universitāšu ekosistēmā”, tad tur vairākkārt... argumentu līmenī... bija vārdi par to, ka Liepājas Universitāte ir svarīga reģiona attīstībai, pilsētas attīstībai. Un tas, ka tai ir jāpaliek iespējami patstāvīgai struktūrvienībai, ja to integrē kādā citā augstskolā, vai arī ka tai ir jāpaliek vispār patstāvīgai, tika galvenokārt argumentēts ar šo reģiona... ar nozīmi reģiona attīstībā.
Tad, kad mēs 13. Saeimā diskutējām par šiem jautājumiem, no šīs pašas tribīnes es vairākkārt uzsvēru, ka agri vai vēlu mēs atgriezīsimies pie reģionos izvietoto augstskolu lomas un pie jautājuma, vai stratēģiskā specializācija kādai no augstskolām var būt arī tātad kā viens no balstiem reģiona attīstībai. Kā es jau prognozēju, šobrīd pie tā mēs esam atgriezušies.
Tā kā šajos grozījumos... 1. panta 17. punktā ir paredzēts mainīt formulējumu jēdzienam “stratēģiskā specializācija”, bet tur tās korekcijas ir visai kosmētiskas, jo vārdi “zinātņu jomas” tiek nomainīti ar vārdiem “zinātņu nozares”. Jāsaka, šis grozījums ir pamatots, jo zinātņu nozares ir noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem. Mums ir tikai sešas zinātņu nozares. Tas nozīmē, ka tām augstskolām, kuras vēlēsies kļūt par universitātēm, ir jārespektē to, kas ir paredzēts šajos Ministru kabineta noteikumos.
Tur, protams, ir diskutējamas lietas, jo šajos kabineta noteikumos, teiksim, humanitārās zinātnes un mākslas ir viena kopīga nozare. Un tas nozīmē, ka, ja kāda no augstskolām vēlas kļūt par universitāti, tā nevar atsevišķi nodalīt humanitārās zinātnes un teikt - tā ir viena joma, tālāk otru - mākslas... un tad trešo piemeklē vēl... Tas nozīmē, ka mazlietiņ tiek sašaurināta tā iespēja, kuru pieļāva iepriekšējais formulējums. Bet, ja likuma grozījumu veicējs... un tā ir Izglītības un zinātnes ministrija... ja viņi tā redz, tad, es pieļauju, ar Kultūras ministriju šie jautājumi acīmredzot ir saskaņoti, un tur man iebildumu nebūtu.
Bet tiešām es aicinu deputātus, it sevišķi tos deputātus, kas strādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā: tad, kad jūs otrajā lasījumā skatīsiet jautājumu par stratēģisko specializāciju, par grozījumiem šajā pantā, šī panta apakšdaļā, atcerieties to, ko es teicu. Un pat tad, ja nebūs iesniegti atsevišķi priekšlikumi, mēģiniet tomēr pārdomāt to, vai tas stratēģiskās specializācijas jautājums vismaz kaut kādai no augstskolu grupām nav uztverams mazlietiņ plašāk.
Bet, kā jau teicu savas runas sākumā, es atbalstu šo grozījumu tālāku virzīšanu un pievienojos arī visam tam, ko teica mans kolēģis no... tātad - par to, kā tas skar izmaiņas doktora studiju procesa organizēšanā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Batņas kungs, jums kā referentam būtu vēl kas piebilstams?
Č. Batņa. Iesniegšanas termiņš, ja?
Sēdes vadītājs. Nē, nē, nē... Vai jums ir kas piebilstams pirms balsojuma?
Č. Batņa. Balsojam!
Sēdes vadītājs. Tātad komisijas vārdā jūs aicināt balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Batņas kungs, lūdzu, komisijas vārdā nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Č. Batņa. Plānotais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 9. februāris.
Sēdes vadītājs. 9. februāris.
Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to šim likumprojektam priekšlikumus komisija gaidīs līdz šī gada 9. februārim.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - referents deputāts Česlavs Batņa.
Č. Batņa (AS).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, kas ir cieši saistīts ar grozījumiem Augstskolu likumā.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu, izslēdzot no Zinātniskās darbības likuma normas par promocijas tiesību deleģēšanu augstskolām, promocijas padomēm, zinātnes grāda pretendentiem, zinātnes doktora grāda iegūšanu, Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem un ekspertu komisijām, jo jaunais doktorantūras modelis minēto regulējumu vairs neparedz, bet ievieš regulējumu, kas atbilst... labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.
Komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Vilks.
A. Vilks (ZZS).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Par grozījumiem Zinātniskās darbības likumā gribētos izteikt atsevišķus viedokļus, kā arī skaidrojumus.
Grozījumu 5. pantā ir minēts, ka zinātnieka statuss ir fiziskajai personai, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirts zinātnes doktora grāds vai ārvalstī izsniegts izglītības dokuments vai kurai ārvalstī piešķirtais akadēmiskais grāds atbilst vai ir pielīdzināms Latvijā piešķiramam zinātnes doktora grādam un kura veic zinātnisku darbību. Divi kritēriji: pirmais - doktora grāds iegūts Latvijā vai ārvalstīs vai pielīdzināts... un otrs - zinātniskā darbība.
Problēma ir šāda. Ko nozīmē “zinātniskā darbība”? Iespējams, teiksim, es knibelējos ar kādu rakstu veselu gadu, monogrāfiju rakstu piecus gadus. Tā ir zinātniskā darbība, bez šaubām. Šeit būtība ir tāda, ka nav noteikti kritēriji, kas attiecināmi uz zinātnisko darbību, ko veic zinātnes doktors.
Nākamais. Arī 10. panta pirmā daļa paredz to, ka personas zinātnisko kvalifikāciju apliecina zinātnes doktora grāds, ko piešķir promocijas padome Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, un šīs personas zinātniskā darbība.
Analoģiski - zinātniskā darbība ir ļoti izplests jēdziens. Pieņemsim, šeit uzstājoties ar zinātnisku referātu... Iespējams, tas varētu būt kaut kādā veidā arī pielīdzināms... Kritēriju tam nav.
Ļoti būtisks ir sekojošais. Pārejas noteikumu 42. punktā ir minēts: “Persona, kurai ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības, šīs tiesības zaudē 2023. gada 31. augustā.” Tātad principā tā zinātniskā kvalifikācija, kura ir noteikta ar atbilstošu tiesisko regulējumu, - tas viss tiek iznīcināts.
Tātad - kas ir Latvijas Zinātnes padomes eksperts? Zinātnieks, kurš ir sasniedzis noteiktus zinātniskās darbības rezultātus zinātnes nozarē atbilstoši izvirzītajiem eksperta kvalifikācijas kritērijiem un kuram Latvijas Zinātnes padome ir piešķīrusi eksperta tiesības konkrētā zinātnes nozarē.
Pēc būtības zinātnes eksperti, kam ir atbilstoša kvalifikācija, kā šķira tiek likvidēti... šī šķira kā tāda.
Eksperta tiesības tiek noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 320. Tātad - kas var būt par ekspertu? Tas, kurš konkrētā zinātnes nozarē pēdējo trīs gadu laikā ir veicis vismaz trīs publikācijas... anonīmi recenzētas zinātniskās publikācijas izdevumos... kas ir publicētas Scopus vai Web of Science , vai ERIH PLUS datubāzē. Tātad tie ir tie kritēriji. Tās ir atzītās zinātniskās datubāzes, kurās eksperta darbam būtu jābūt publicētam, lai viņš iegūtu atbilstošu statusu.
Turklāt tiek likvidētas arī Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas, tātad tās komisijas, kuras izvērtē, kurš cilvēks var būt par ekspertu, un kuras arī šīs tiesības pēc būtības piešķirtu.
Šeit ir viena šāda lieta. Šeit ir zināmā mērā pretruna arī ar šo konceptuālo ziņojumu par doktorantūras studiju izveidi, kur ir minēts, ka doktorantūras studiju izveidē piedalās arī eksperti.
42. pantā ir minēts, ka no nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas tiek izslēgta Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāze, tad - arī personas, kuras ieguvušas atbilstoši šīs tiesības.
Nav šeit tāda kritērija kā zinātniskās darbības rādītāji. Mēs šajā gadījumā diemžēl virzāmies nevis uz kvalitātes paaugstināšanu, bet uz kvalitātes pazemināšanu.
Gribētos minēt to, ka pēc būtības Izglītības un zinātnes ministrijai un Ministru kabinetam būtu jāveido vienots tiesiskais akts, tas būtu Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums. Kāpēc, kādēļ? Pirmkārt, zinātniskā darbība tiek tiešā veidā piesaistīta pie augstskolām. Otrkārt, doktorantu skola - bez šaubām, tā ir augstskolas sastāvdaļa. Zinātnisko darbību veic mācībspēki, viņi vienlīdz vada arī doktorantus.
Nākamais. Zinātniskajai darbībai viens no kritērijiem ir zinātniskās darbības kvalitāte, zinātniskās publikācijas un tā tālāk. Un, bez šaubām, tātad šī zinātniskā darbība un arī doktorantūras studijas notiek uz augstskolu infrastruktūras bāzes.
Kopumā, bez šaubām, šos grozījumus Zinātniskās darbības likumā var atbalstīt, taču tie ir zināmā mērā labojami, koriģējami attiecībā uz tām pozīcijām, kuras es minēju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies runāt deputāts Česlavs Batņa.
Č. Batņa (AS).
Jā, kolēģi, - protams, šajā likumprojektā ir dažas nianses, ko uz otro lasījumu vēl var paspēt pielabot, bet es gribētu arī pateikt, ka šis likumprojekts ir saskaņots starp visām iesaistītajām pusēm un tam... ir tiešām divas lietas.
Pirmais - finansiālais aspekts. Ja mēs šobrīd redzam, ka doktoranti saņem stipendiju - 120 eiro mēnesī -, tad pēc būtības šis jaunais modelis... Ir tieksme uz jauno augstskolu finansēšanas modeli, jauno zinātnes finansēšanas modeli, un šeit doktorantam būs jāslēdz līgums ar augstskolām, un viņš saņems atalgojumu - 1000 eiro mēnesī, turklāt vēl būs pieejams finansējums - astoņarpus tūkstoši - zinātniskajai bāzei un citiem izdevumiem.
Un otrais. Es tomēr teiktu, ka šis jaunais doktorantūras modelis ir vērsts uz kvalitāti, jo arī zinātniski pētnieciskajiem darbiem ir jāizstrādā ekonomiskais pamatojums, lai tie nestu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē.
Tāpēc es rosinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo tas paredz jaunu kvalitātes standartu doktorantūrā studējošajiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Batņas kungs, vai jums būtu kas piebilstams komisijas vārdā? Nav nekas piebilstams.
Batņas kungs aicina balsot par likumprojektu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Č. Batņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. februāris.
Sēdes vadītājs. Šā gada 9. februāris.
Kolēģi, vai kādam ir kādi citi priekšlikumi attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad uz otro lasījumu priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 9. februārim.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, otrais lasījums.
Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referents ir deputāts Jānis Patmalnieks.
J. Patmalnieks (JV).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi to pirms otrā lasījuma un ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J. Patmalnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J. Patmalnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un mums būtu jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Patmalnieka kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J. Patmalnieks. 26. janvāris.
Sēdes vadītājs. 26. janvāris.
Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 26. janvārim.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Viktorija Pleškāne.
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā”.
Likumā tiek veikti divi grozījumi.
Likumprojektā ir ietverts regulējums E-lietas uzraudzības padomes locekļiem - savā vietā norīkot citu pārstāvi dalībai padomes sēdē, lai neradītu risku E-lietas uzraudzības padomes sēžu norisei nepietiekama kvoruma dēļ.
Un otrais - pagarināt termiņu iestādēm, piemērojot E-lietas platformas likuma 3. panta sestās daļas noteikto prasību par kvalificēta elektroniskā zīmoga lietošanu dokumentu apliecināšanai. Tas ir saistīts ar laiku, kas ir nepieciešams, lai veiktu tehniskos pielāgojumus Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārraudzībā esošajās informācijas sistēmās, nodrošinot sistēmas savstarpējo integrācijas procesu. Tas nozīmē, ka... Iepriekš likums noteica, ka šī norma ir jāpielāgo līdz 2022. gada 31. decembrim, bet tagad to pagarina līdz 2023. gada 31. decembrim.
Un sakarā ar to - lai ātrāk ieviestu minētās normas - komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mums būtu jābalso par steidzamību.
V. Pleškāne. Jā.
Sēdes vadītājs. Viļuma kungs, vai jūs esat pieteicies runāt par steidzamību vai arī par pašu likumprojektu?
Tātad, kolēģi, vispirms jābalso par steidzamības noteikšanu likumprojektam.
V. Pleškāne. Lūdzu balsot “par”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā” noteikšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
V. Pleškāne. Jā, paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada...
Sēdes vadītājs. Pleškānes kundze, mums būtu jābalso par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.
V. Pleškāne. Jā. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi...
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
V. Pleškāne. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 26. janvāris, un likumprojekta otrais lasījums - Saeimas šī gada 2. februāra sēdē.
Un paldies komisijas locekļiem un arī kolēģiem par darbu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 26. janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē - 2. februārī.
Paldies, Pleškānes kundze.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par 13 165 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs deputāts Edgars Tavars.
E. Tavars (AS).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas, godātie kolēģi! Saeima 2022. gada 16. decembrī saņēma 13 165 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”.
Šā gada 11. janvārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri pauda viedokli, ka Latvijas valsts budžeta līdzekļi nebūtu tērējami tādu personu nodarbināšanai, kuras ir prokremliski noskaņotas vai nav lojālas Latvijas valstij. Uz komisijas sēdi tika uzaicināti Valsts drošības dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts kancelejas pārstāvji, kā arī konstitucionālo tiesību eksperti, kuri konceptuāli atbalsta iniciatīvas tālāku virzību, iespējami paplašinot tās tvērumu. Vienlaikus komisijas sēdē sākās diskusija, kurai iestādei būtu jāvērtē attiecīgās personas paustie uzskati.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Juridiskajai komisijai, Nacionālās drošības komisijai, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 13 165 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām” turpmāko virzību”.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi, es... ar tādu nelielu aicinājumu. Es domāju: ja nebūtu Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas ar saviem izteicieniem no Eiropas Parlamenta tribīnes, mums nemaz nebūtu šāda sabiedrības iniciatīva šodien šeit, Saeimā, jāskata.
Es aicinu visas tās komisijas, kurām ir uzticēts šo jautājumu tālāk skatīt, darīt to maksimāli ātri un tik tiešām rast risinājumu, kas būtu nepieciešams, lai mēs varētu izvairīties jau pašā saknē no tādu amatpersonu kandidēšanas vispār vēlēšanās, kuri pēc vēlēšanām pļauj... runā, pauž klaji pretvalstiskus uzskatus, tādējādi reprezentējot arī Latvijas valsti. Tas būtu izdarāms maksimāli ātrā laikā.
Aicinu komisijas strādāt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamajam debatēs vārds deputātam Andrim Kulbergam.
A. Kulbergs (AS).
Cienījamais priekšsēdētāj, deputāti! (Atstutē kruķus pret tribīni.) Atvainojos, nav tik ērti. Es gribētu teikt, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un izraisītā kara es biju viens no tiem organizatoriem, kas saprata, ka jāiet palīgā arī mums Daugavpilī, kur mēs organizējām kopīgu gājienu par atbalstu Ukrainai, kad vēl vispār nemaz nebija pat aizdomas, ka es būšu šeit kā deputāts. Es redzēju to, ka mums ir problēmas arī Latvijā... to pašu, ko Ukrainā.
Ukraina īstenībā pazaudēja daudzas pilsētas, cilvēkus, karavīrus, infrastruktūru tikai tāpēc, ka viņiem amatpersonu rindās valsts pašvaldībās un valsts organizācijās bija prokremliski domājoši cilvēki, aģenti, kas praktiski palīdzēja Krievijai īstenot šos terora aktus un vardarbību. Un Ukraina daudz zaudēja.
Es gribētu teikt, ka Saeima (jau iepriekšējā) ir atzinusi, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts. Ko tas nozīmē? Ka katrs prokremliski noskaņots un šādu politiku atbalstošs ierēdnis ir terorismu atbalstoša persona, tātad arī krimināli sodāma. Un es gribētu teikt, ka tādi cilvēki diemžēl ir arī pie mums gan Saeimā, gan pašvaldībās, gan Eiropas Parlamentā.
Es gribētu nocitēt fragmentu no Visvalža Lāča referāta 2003. gada 23. maijā: “1984. gadā ANO Cilvēktiesību komisija Sirakūzās noskaidroja jēdzienu “nacionālā drošība”, uzsverot, ka katra valsts pamatnācija, kuras pastāvēšana ir apdraudēta, var pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērstu. Eiropas valstis piekrita šādam jēdziena izskaidrojumam. Eiropā nav otras tādas valsts, kurā pamatiedzīvotāji sastādītu tikai 54,7 procentus no visiem valsts iedzīvotājiem un kuriem blakus būtu uz kaimiņvalsts valodu, kultūru, politiku, pasaules uztveri orientētu sveštautiešu masa.”
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es domāju, ka šī iniciatīva radās un tika īstenota tieši tāpēc, ka bija Krievijas iebrukums Ukrainā. Es pilnīgi piekrītu iepriekšējiem runātājiem, taču es aicinātu padomāt vēl par dažām lietām. Tieši vērojot, kā krievi bruka iekšā - Krievijas armija - un kā ukraiņi neuzspridzināja atsevišķus tiltus, piemēram, Hersonā, kur viņi varēja tiltu uzspridzināt, un neiegāja... kur notika daudzas sabotāžas... Tas, starp citu, notika tāpēc, ka daudzu līmeņu, nu, kā jau minēja, pašvaldību darbinieki, valsts iestāžu darbinieki sadarbojās ar Krieviju, un viņi faktiski panāca to, ka Krievijas karaspēks tika tik tālu iekšā.
Es domāju, ka, skatoties uz to, kas notika Ukrainā, mums arī ir jāņem vērā un jādomā par to Latvijā. Es uzskatu, ka, piemēram, pašvaldību vadītājiem, kuri atrodas pierobežā, 100 kilometru, 50 kilometru attālumā, faktiski vajadzētu atbilst prasībām par pielaidi valsts noslēpumam un viņiem būtu jābūt pielaidei valsts noslēpumam. Kā viņi var piedalīties dažādos civilās aizsardzības un valsts aizsardzības pasākumos (par ko mēs runājām, ka tam visam jābūt vienotai visaptverošai valsts aizsardzībai), ja mēs nezinām, vai viņi ir lojāli Latvijai vai tai pašā laikā ziņo Krievijai.
Šeit, starp citu, es gribētu vēl vienai lietai pievērst uzmanību. Mums nevajadzētu runāt tikai par Krieviju un... prokremliski, arī Baltkrievijā ir režīms, kurš nav lojāls. Es domāju, ka vajadzētu paplašināt to jēdzienu, jo mēs atzinām Krieviju par teroristisku valsti, bet... Vai, piemēram, Ziemeļkoreja ir demokrātiska? Tā arī ir teroristiska valsts. Tātad faktiski, strādājot pie šī jautājuma, vajadzētu apspriest un tiešām izvērtēt to no visām pusēm. Es teiktu, noteikti te ir jāskatās uz visām teroristiskajām valstīm. Te jāskatās uz visu līmeņu valsts un pašvaldību darbiniekiem. Tāpēc es aicinu ļoti nopietni tam pieiet, un es atbalstu šo lēmuma projektu.
Tajā pašā laikā jāsaprot, ka jābūt ļoti skaidriem kritērijiem, kurš to pateiks un pēc kādiem kritērijiem mēs izvērtēsim, lai nesāktos raganu medības. Es atgādināšu, ka arī vēsturiski ir bijuši ļoti slikti piemēri, kaut vai, piemēram, Otrā pasaules kara laikā Amerikas Savienotajās Valstīs - visi tie pilsoņi un iedzīvotāji, kuri bija japāņi, faktiski tika ieskaitīti otrās kategorijas pilsoņos. Jūs varat palasīt vēstures grāmatas. Ja viņi gribēja kandidēt valsts pārvaldē vai kaut kur citur, uz viņiem skatījās ar ļoti lielām aizdomām tikai tāpēc, ka Japāna bija iesaistījusies karā ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Lai tādas lietas neatkārtotos, mums tas ir jāņem vērā un pēc skaidriem kritērijiem šie prokremliskie, teroristiskajām valstīm lojālie cilvēki, kas mums ir valsts pārvaldē... arī viņi ir... jāpanāk, lai viņu tur nebūtu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirmkārt, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Otrkārt, es gribu atgādināt, ka mēs rīkojamies nevis kā valsts, bet kā kāda sabiedriska organizācija. Man bija strīds ar iepriekšējo... bet arī ar tagadējo tieslietu ministri. Faktiski ir daudz efektīvāks līdzeklis, kas saucas “pilsonības atņemšana”.
Ja jūs paskatīsieties Pilsonības likumā, tur ir teikts, ka pilsonība ir jāatņem cilvēkiem, kas karo ienaidnieka armijā vai propagandiski aicina atbalstīt kādu agresorvalsti, kas ir iebrukusi mums draudzīgā valstī... un ne tikai sadarbojoties militāri vai spiegojot, bet arī sniedzot attiecīgi propagandisku atbalstu. Pamatojums bija, ko man arī teica, ka tas Latvijā nav iespējams, jo savukārt starptautiskā Konvencija par bezvalstniecības samazināšanu... Tur ir rakstīts, ka pilsonību nevar atņemt cilvēkam, kas kļuvis par bezvalstnieku. Es palūdzu dažus juristus izpētīt šo jautājumu. Izrādās, ka Latvijas gadījumā var šo pilsonību atņemt, jo viņi nekļūst par bezvalstniekiem, bet kļūst par Latvijas piederīgajiem jeb nepilsoņiem tādā gadījumā. Tāpēc, kad mēs skatāmies, kas ir nepilsonis... attiecīgais gadu skaits, nav pārkāpis tur tādus un citādus likumus, uz ko ir atsauce šajā likumā...
Līdz ar to daudz smagāk un nopietnāk būtu bijis, ja dažam labam šī iebrukuma slavinātājam, Krievijas armijas slavinātājam, būtu atņemta pilsonība. Cilvēks var mierīgi braukt uz to valsti, ko viņš pielūdz, - nav nekādu problēmu! Un tad nebūtu tādi gadījumi, kad mums drošības dienesti apcietina, piemēram, kādu Krievijas propagandistu un Latvijas pilsoni, kurš dzīvoja Lietuvā, un viņš uzreiz izvelk no kabatas Krievijas pasi un saka: “Ziniet, bet es gribu, lai man nāk palīgā no Krievijas konsulāta, un es vēl pieprasu tulku, lai man krieviski iztulko, es vairs neko nesaprotu.” Viņam ir Latvijas pilsoņa pase, un, izrādās, viņam ir Krievijas pilsoņa pase.
Arī iepriekš mēs runājām... Esam aizmirsuši, ka vesela rinda cilvēku nopirka šīs valodas apliecības, kā jau es minēju, Limbažos. Tāpēc es domāju, ka tiem likumiem jābūt daudz stingrākiem un ar to varētu nodarboties Juridiskā komisija.
Bet šo es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ievai Brantei.
I. Brante (AS).
Labdien, kolēģi! Nav noslēpums, arī es esmu parakstījusies pie šīs iniciatīvas un lepojos ar to. Man ir ļoti žēl, ka karš Ukrainā... Tieši tas ir mūs modinājis, atmodinājis un atgādinājis, ka ļoti daudz kas nav izdarīts, ko mēs esam parādā sev un ko mēs esam parādā mūsu vecākiem, mūsu cilvēkiem, kas nodrošināja to, ka mēs šodien esam brīvā un neatkarīgā Latvijā.
Es lepojos ar to, ka Rīgā ir nojaukts okupeklis, un es lepošos vēl vairāk, ja mūsu valstī tādas personas, kas attiecināmas kā homo putinus, homo soveticus vai homo gulagus, netiktu nekādā veidā klāt ne Saeimā, ne tai tuvumā, ne pašvaldībās, nekādā veidā... Latvijas pastāvēšanas vēsturē.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Godātie Saeimas deputāti! Pēc neatkarības atjaunošanas valsts pieņēma lēmumu no pašvaldību un valsts amatiem turēt pa gabalu Komunistiskās partijas funkcionārus, VDK darbiniekus, vismaz tos, par kuriem bija informācija. Diemžēl ļoti daudz prokrieviski noskaņotu cilvēku palika ārpus šī loka un mēģināja Latviju vest Krievijas apskāvienos.
Mums pat bija premjers, kurš atdeva daļu Latvijas teritorijas Krievijai, mums bija Satversmes tiesas tiesneši (atsevišķi), kas legalizēja šo faktu. Mums bija personas, kas cītīgi dalīja uzturēšanās atļaujas un Krievijas naudu, šo nelegālo Krievijas naudu, plūdināja iekšā Latvijā, kas izsauca pēc tam vairāku banku krahu un sekas mūsu ekonomikai.
Skaidrs, ka šādas normas vajadzēja ieviest jau agrāk, bet vismaz šobrīd ir jāmeklē ceļš, kā to izdarīt. Juridiski to būs pietiekami sarežģīti formulēt, bet ne neiespējami. Atbildīgajām komisijām sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir jāatrod juridiskais formulējums, kā šo normu ietvert, bet - tas ir jāizdara, jo, ja gadījumā veidosies sarežģītāka situācija mūsu valstī, tad mēs ļoti novērtēsim, ka no valsts un pašvaldību amatiem šīs prokrieviski noskaņotās personas ir turētas pa gabalu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.
A. Šlesers (LPV).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Protams, situācija pēc 24. februāra pasaulē ir mainījusies, mainījās arī Latvijā.
Jā, daudz kas sāka mainīties jau 2014. gadā, bet pasaule diemžēl uz to skatījās citādāk nekā tad, kad tie notikumi sākās, jo nebija pietiekošas informācijas par visu notiekošo. Bet 24. februārī, kad sākās karš un Krievija iebruka Ukrainā, pasaule mainījās.
Mums ir kopīga robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, un tāpēc situācija, kurā atrodas Latvija, ir gana sarežģīta. Bet vienlaikus mēs zinām to, ka Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.
Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu es teikšu, ka pēc būtības priekšlikums ir atbalstāms. Ja kāds cilvēks tiešām šodien sadarbojas un realizē savu darbību tādā veidā, atbalstot agresoru Krieviju, tad šāds cilvēks, protams, valsts pārvaldē nevar strādāt.
Bet par situāciju valstī... tikko te jau uzstājās Dombravas kungs, kurš salika visus kopā vienā maisā, vienā grozā... es teikšu tā: Latvija ir daudznacionāla valsts, Latvijā dzīvo latvieši, krievi, ukraiņi, baltkrievi, ebreji, lietuvieši, igauņi un daudzu citu nacionalitāšu pārstāvji. Protams, dažādās proporcijās. Krievi - jā, tā ir otra lielākā etniskā grupa Latvijā, tā ir.
Bet vēsturiski, kā mēs zinām, Latvija, kura 1918. gadā ieguva savu neatkarību, ir bijusi 50 gadus zem Padomju Savienības. Līdz ar to arī šeit, zālē, atrodas daudz cilvēku, kas dzimuši Padomju Savienībā. Tāda ir realitāte, Dombravas kungs! Mēs neesam valsts, kura atrodas kaut kur tālu projām, teiksim, Ziemeļamerikā, un kura, tā teikt, vēsturiski ir bijusi kolonija kaut kur, kā tas ir bijis ar citām kolonijām... Mēs atrodamies tiešās kaimiņattiecībās ar blakus esošām valstīm.
Tas, ko es vēlos šodien teikt no šīs tribīnes, - ka, pieņemot šo lēmuma projektu... un partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsos par šo konkrēto lēmuma projektu (Zālē troksnis.)...
Saeimas priekšsēdētāj, jūs varat nodrošināt kārtību zālē?
Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, izsaucieni no zāles ir pieļaujami, bet jūsu sarunāšanās ar zāli nav pieļaujama. Tāpēc pagaidām ir izsaucieni no zāles. (Starpsaucieni: “Malacis, malacis!”; “Tā ir, ja...”)
A. Šlesers. Kolēģi! Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs tomēr darītu visu, lai objektīvi tiktu vērtēti tie kritēriji, pēc kuriem tagad kāds mēģinās noteikt, kurš ir valstij lojāls vai nav lojāls.
Dombravas kungs! Es uzskatu, ka ne jau pēc politiskās pārliecības mēs tūlīt sāksim vērtēt cilvēkus, ja kādam patīk vai nepatīk. Mēs esam tiesiska valsts, un, ja tiesa atzīst, ka attiecīgi kāds sadarbojas un ir pretvalstisks elements, tad šāds cilvēks ir sodāms. Bet to nevar darīt pēc politiskās pārliecības, tāpat kā tas tika darīts Staļina laikā, kad bija tā sauktās troikas, - bez tiesas varēja cilvēku notiesāt, atzīt par vainīgu un piespriest nāvessodu. Tas nav pieļaujams.
Mums jādara viss, lai Latvija varētu attīstīties kā daudznacionāla valsts, lai visi Latvijai lojālie cittautieši (Starpsauciens.) zina, ka Latvija ir viņu dzimtene, ka tā ir valsts, kurā dzimst viņu bērni, tā ir valsts, ar kuru viņi grib saistīt savu nākotni.
Mēs pašreiz izmirstam. Un tieši Nacionālā apvienība, kas visvairāk runā par demogrāfiju... Šodien redz konkrētos faktus. Pagājušajā gadā ir sasniegts antirekords - nomira 34 tūkstoši cilvēku. Un tikai 17 tūkstoši bērnu piedzima 2021. gadā. Un tikai 16 tūkstoši bērnu piedzima pagājušajā gadā.
Mēs varam runāt par demogrāfiju un tās atbalstīšanu, bet cilvēku Latvijā kļūst aizvien mazāk. Uz vienu strādājošo privātajā sektorā ir divi nestrādājošie, ieskaitot valsts ierēdņus, kas strādā... izejot no nodokļos samaksātās naudas.
Un tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs nekādā gadījumā cittautiešiem nepateiktu, ka tūlīt sāksies kaut kādas vajāšanas un ka cilvēkiem ir jāatstāj šī valsts. Mēs to nevaram pieļaut. Latvijai ir jābūt demokrātiskai valstij; visi Latvijas pilsoņi ir vienādi; ja kāds ir noziedzies, tad viņam ir jāatbild par savu noziegumu, bet kopumā ir ārkārtīgi svarīgi, lai Latvijas pilsoņi būtu kā vienota nācija.
Līdz ar to partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skaidri saka - jā, mums jāaizstāv Latvijas drošība, mums jācīnās par katru Latvijas pilsoni, bet šajā gadījumā mēs nevaram izmantot situāciju - to, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā un sākusi tur karu -, lai Latvijas iedzīvotāji justos vainīgi un atbildīgi par šo karu. Mēs nevaram šajā gadījumā radīt tādu viedokli! Un tieši tāpēc mūsu - kā politiķu - uzdevums ir šeit, Saeimā, raidīt tādus signālus, ka Latvijas nācija ir vienota nācija, ka ikvienam cilvēkam ir vieta zem Latvijas saules un ka mēs negribam, lai šie cilvēki brauc projām.
Šī tendence šodien sākas - ir vēlme, lai cilvēki brauc prom. Bet realitāte jau ir tāda: arī pirms šī kara, kurš tika sākts 2022. gada 24. februārī, cilvēki brauca prom - gan latvieši, gan krievi, gan ukraiņi, kuri šeit dzīvo. Kāpēc? Tikai tāpēc, ka... Viņi brauca ekonomisku apsvērumu pēc dzīvot citās valstīs.
Tā ka, vēlreiz atkārtoju, šodien mēs pieņemsim šo konkrēto lēmuma projektu, tātad virzīsim uz priekšu. (Zālē troksnis.) Bet man ir lūgums, it sevišķi koalīcijas pārstāvjiem, tiem, kas šodien zālē vārās un grib taisīt šovu ar špagatiem un dažādiem citiem trikiem, ar sunīšiem un visu pārējo (Aplausi.)... Vajadzētu paklusēt drusku (Starpsauciens.), izrādīt cieņu... izrādīt cieņu tad, kad tiek runāts par ļoti nopietniem jautājumiem. Un špagatu jūs varat uztaisīt šeit... atnākt... un, ticiet man, no tā Latvijai nebūs ne labāk, ne sliktāk.
Un visbeidzot, godājamā koalīcija (Zālē troksnis.), virzīsimies uz priekšu!
Bet - Latvija ir daudznacionāla valsts. Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Aizstāvēsim visus Latvijas pilsoņus!
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Kolēģi, es aicinu atturēties no personīgiem aizskārumiem vienam pret otru.
Un, otrkārt, ir atļauti izsaucieni no zāles, bet es aicinu izsaucienus no zāles neveikt reizē ar kādu citu no deputātiem un tos veikt ļoti īsi, vienkāršā, īsā teikumā, jo Saeimas darbiniekiem tie ir jāpieraksta un jāiekļauj Saeimas stenogrammā. Un tā ir būtiska vēstures liecība. Ja tas ir garš un ļoti paplašināts teikums, tad ir ļoti grūti to izdarīt. Ievērosim, lūdzu, to un palīdzēsim Saeimas darbiniekiem kvalitatīvi izpildīt savu darbu! (Starpsauciens.)
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Gunārs Kūtris.
G. Kūtris (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, par šo it kā vienkāršo lēmuma projektu un par tā atbalstīšanu nemaz nebiju domājis runāt, tāpēc ka visus viedokļus jau izteicām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur norādījām, kam ir jāpievērš uzmanība komisijās, un tas tika fiksēts arī protokolā.
Es domāju, kolēģi no atbildīgajām komisijām to uzmanīgi vērtēs, to skatīs. Un šajā komisijā... Es īpaši uzsveru: lai drošības dienesti un arī tie, kuri tālāk, nākotnē, izstrādās šo projektu, uzmanību pievērš šiem kritērijiem! Ticiet vai ne, tas ir ļoti riskants moments.
Varbūt vajag paskatīties, kā citās demokrātiskās valstīs izturas pret dažādiem citādi noskaņotiem cilvēkiem. Pamēģiniet parunāt ar zviedriem, viņi pasmiesies par šādu rīcību.
Es saprotu - šobrīd ir kara situācija, mums ir aktuāls jautājums, to vajag atrisināt, bet man ļoti gribētos, lai šeit būtu skaidri kritēriji. Ja šādu kritēriju nav, tad nav tālu no tā brīža, kad katram tiek piekārta birka.
Un šodien es viena deputāta runā šeit dzirdēju mājienus, ka mums Latvijas valstī, neatkarīgā valstī... ka Latvijas valdība, kas izveidota krietnu laiku pēc neatkarības atjaunošanas, gandrīz vai izskatās kā prokremliska, ziniet. Ka Satversmes tiesa Latvijā ir prokremliska un ka tas Saeimas sastāvs, kas apstiprināja to līgumu, ir prokremlisks...
Es ļoti aicinātu deputātus, kas mēģina kādreiz izteikt kritiku un mēģina teikt, ka Satversmes tiesa ir vērtējusi kaut kā ne tā, kā politiski būtu vajadzējis lemt, izlasīt uzmanīgi Satversmes tiesas spriedumu. Izlasiet, kur ir rakstīts par politisko un vēsturisko pusi!
Ja kāds deputāts vai partija vēlas, lai tiesa spriestu politiski, tad, atvainojiet, tā vairs nebūs tiesiska valsts. Un, ja mēs būtu toreiz piekrituši tam, ko nejauši spieda daži politiskie spēki, - ka jātaisa spriedums... politiskais, tad Latvijā šobrīd nebūtu spēkā arī robežlīgums ar Lietuvu un Igauniju, jo tie līgumi tika parakstīti 1927. gadā, bet Satversme tika pieņemta krietni agrāk.
Līdz ar to 3. panta saturs ir jāinterpretē atbilstoši juridiskajām, nevis dažādām politiskajām spekulācijām.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu šo priekšlikumu.
Es domāju, ka balsojot mēs visi redzēsim, ka principā, neraugoties uz garām diskusijām, debatēm... tad visi nobalso “par”.
Bet es vadu komisiju, kurai būs jāstrādā, kurai ir paredzēts nodot šo lēmuma projektu, līdz ar to man būs jādomā kopā ar kolēģiem par praktiskiem risinājumiem.
Es domāju, ka visi saprot, ka ideja kā tāda ir absolūti pareiza. Bet - kas mani mulsina? Tie, kas tagad... nu, vairāki, man tā šķiet... kas aicina turpināt darbu, uzskata, ka, ja viņi šeit no tribīnes norunāja, viņi savu darbu jau ir izpildījuši.
Man gribētos aicināt kolēģus, visus kolēģus, kas tiešām no sirds atbalsta šo ierosinājumu, pastrādāt vēl drusciņ un padomāt, kā praktiski to var izdarīt. Jo, redziet, kur ir... manuprāt, var būt problēma. Mēs varētu paņemt to tekstu un ierakstīt pantā. Un, es domāju, attiecībā uz tām amatpersonām, kuras mēs apstiprinām Saeimā, vispār problēmu nav, jo skaidrs... Es nevaru iedomāties, ka kādu prokremlisko cilvēku mēs šeit varam atbalstīt. Lielākā problēma ir ar citām amatpersonām.
Un ko nevajadzētu pieļaut? J a mēs rakstām, piemēram, ka kādu personu... nu, ar tādu vispārīgu formulējumu... nedrīkst apstiprināt amatā, mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka cilvēks aizies uz tiesu un tiesa būs viņa pusē.
Tāpēc man ir lūgums visiem, kuriem tiešām gribētos, lai risinājums būtu atrasts, strādāt un palīdzēt, to skaitā - Juridiskajai komisijai, iestrādāt regulējumu. Juristi ir visās frakcijās. Un atruna: “Es neesmu jurists”... Nu to es bieži dzirdu no kolēģiem: “Mēs neesam juristi; mums ir gaišas idejas; jūs, juristi, varat izdomāt, kā realizēt.”
Juristi ir visiem - draugi, paziņas, kolēģi. Strādāsim kopā!
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Cienītās dāmas un godātie kungi! Ko mēs šeit dzirdam? Mēs dzirdam to, ka atdot Abreni esot bijis pareizi un ka pārmetumi esot nevietā. Mēs dzirdam, ka visiem esot vieta zem Latvijas saules - neatkarīgi no tā, kā viņi uzvedas, kā viņi rīkojas un ko viņi saka publiskajā telpā. Vai tiešām?
Man, teiksim, iedzīvotāji raksta un zvana, un prasa: kā tas var būt, ka Rēzeknes vai Daugavpils mēri pēc saviem izteikumiem, klaji un atklāti atbalstot, teiksim, Krievijas okupāciju Krimā... Krievijas veikto Krimas okupāciju un citas lietas...
Klaji atbalsta, nespēj nosodīt... Un valsts nekādi nespēj pret viņiem vērsties? Vai ir par maz pierādījumu? Vai tiešām nevar juridiski pierādīt, ja cilvēks atklāti pasaka, ka kaut ko atbalsta vai neatbalsta? Vai ar to ir par maz, lai pierādītu prokremlisku nostāju? Es domāju, ka ar to ir pietiekami un atliek izstrādāt konkrētus priekšlikumus (protams, tā, lai nebūtu subjektivitātes momenta). To visu var izstrādāt.
Šeit rakstīts - valsts un pašvaldību institūcijas. Es domāju, tas nozīmē ne tikai deputātus, jo arī pierobežā un valstī kopumā, arī izglītības sistēmā, augstskolās... visur būtu jāskatās, lai šādas prokremliski noskaņotas personas tur nevarētu atrasties, un, ja tādas ir, tad mūsu valsts interesēs, visu kopējās interesēs ir pēc iespējas ātrāk novērst viņu atrašanos šādos amatos.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.
A. Rosļikovs (ST!).
Godātie kolēģi! Aizsargāt mūsu valsti no cilvēkiem, kuri tagad atrodas valstī iekšā un domā pret valsti, pret tautu, pret mūsu neatkarību, pret mūsu karogu un himnu, - tas ir mūsu kopīgais pienākums. Un, es domāju, Latvijas iedzīvotāji, kuri šo iniciatīvu rosinājuši, visdrīzāk ir domājuši par to, ko es tik tikko pateicu: aizsargāt Latviju - ļoti svarīgi.
Bet cilvēki, kas nāk uz šejieni, ieskaitot arī mīkstā mandāta ieguvēju... Pateica ļoti konkrēti: “Mēs to izmantosim pret jums, mēs to pārtaisīsim par politisku instrumentu, mēs to izmantosim tā, kā gribam, tāpēc ka mums iedzīvotāji palūdza.” Viņi jūs nelūdza vajāt jūsu politiskos pretiniekus, viņi jūs nelūdza uz šo momentu meklēt pa visu Latviju, kurš ir lojāls, kurš nelojāls... tikai dēļ tā, ka viņš kaut ko ir pateicis. Viņiem ir citas domas, tādas pašas kā man, - aizsargāt Latviju no visiem.
Un, augsti godātā Nacionālā apvienība, ja iestāsies tāds moments, tad mana frakcija un mūsu partija stāvēs plecu pie pleca kopā ar jums un būs pagodināta, ja būs nepieciešamība aizsargāt mūsu valsti.
Bet es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka iedzīvotāji negribēja jums dot iespēju un zaļo gaismu politiska instrumenta veidošanai. Un uz konkrēto momentu vismaz daļa no deputātiem, kas izgāja... runāja tieši par to, ka, pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, mēs veidosim politisku instrumentu cīņai ar konkurentiem.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ievai Brantei otro reizi.
I. Brante (AS).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja es jau šodien varu apliecināt, ka, saņemot šo uzdevumu un to iekļaujot dienaskārtībā, mēs noteikti meklēsim divu veidu risinājumus.
Pirmkārt - kā veidot tādu instrumentu, kas varētu tikt pielietots. Tātad - noteikt šādu regulējumu, jo šobrīd šāda regulējuma vispār nav.
Otrkārt - kā pielietot šo instrumentu tā, lai atturētu prokremliski noskaņotus cilvēkus, turētu viņus pa gabalu prom no valsts amatpersonas statusa un nedotu viņiem iespēju iesaistīties valstij nozīmīgajos procesos.
Paldies. (Starpsauciens: “Vai tad šobrīd nav tāda instrumenta?”)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 13 165 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 8, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Kolēģi, es jūs informēju, ka ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jānis Grasbergs, Linda Matisone, Atis Deksnis, Česlavs Batņa un Edgars Putra lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Linda Matisone, Atis Deksnis, Česlavs Batņa, Jānis Grasbergs un Edgars Putra lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Linda Matisone, Atis Deksnis, Česlavs Batņa, Jānis Grasbergs un Edgars Putra lūdz veikt izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Un deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Linda Matisone, Atis Deksnis, Česlavs Batņa, Jānis Grasbergs un Edgars Putra lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Turpinām izskatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.
Lēmums būtu jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Un pēdējais mums ir lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Kolēģi! Es jūs informēju, ka deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktorija Pleškāne un Igors Judins bija iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par Iekšlietu ministrijas papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Politisko partiju likuma interpretāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.
Deputāti Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis, Linda Liepiņa un Kristaps Krištopans bija nosūtījuši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Par likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Ir arī deputātu Ričarda Šlesera, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša un Aināra Šlesera jautājums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Tātad, kolēģi, atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks. (Starpsauciens: “Vai, cik žēl!”)
Tāpat es vēlos jūs informēt, ka deputāti Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Oļegs Burovs, Linda Liepiņa un Ramona Petraviča ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Taisnīgas pārkārtošanās fondu”. Tātad šo jautājumu nododam Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam atbildes sniegšanai.
Tāpat arī vēlos jūs informēt, ka deputāti Harijs Rokpelnis, Kaspars Melnis, Andris Bērziņš, Gundars Daudze un Daiga Mieriņa ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministrei Indriksones kundzei “Par vienāda valsts atbalsta sniegšanas nosacījumiem jaunajiem un jau esošajiem privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai dalībniekiem”. Šis jautājums tiek nodots ekonomikas ministrei Indriksones kundzei atbildes sniegšanai.
Tātad esam izskatījuši visus šīs sēdes darba kārtības jautājumus.
Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti...
Godātie kolēģi, decembra beigās mēs vienojāmies labdarības akcijā, ziedojot nepieciešamās lietas un Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainā. Un es no sirds vēlos pateikties ikkatram, kas šīs dāvanas sarūpēja. Mūsu sūtījums ir veiksmīgi sasniedzis galamērķi - Udaicu izglītības un rehabilitācijas centru Čerņihivas apgabalā. Bērni ļoti priecājas un sirsnīgi pateicas par saņemtajām dāvanām, un savas emocijas bērni ir izteikuši zīmējumos.
Diemžēl mums, Saeimas delegācijai (mēs bijām ļoti tuvu šai vietai), tomēr neizdevās tur paviesoties, jo ļoti strauji mainījās drošības apstākļi. Taču mūsu vizītes laikā Ukrainā mums šos zīmējumus - līdz ar vissirsnīgākajiem vēlējumiem atsaucīgajiem Saeimas deputātiem un darbiniekiem - nodeva Čerņihivas apgabala gubernators. Un šos zīmējumus ikviens var aplūkot arī šobrīd - tepat, Balsošanas zālē.
Paldies, ka piedalījāties šajā akcijā! (Aplausi.)
Šodien nozīmīga diena ir deputātei Janai Simanovskai. Mēs sveicam deputāti Janu Simanovsku dzimšanas dienā! (Aplausi.)
Vārds deputātam Uģim Rotbergam paziņojumam.
U. Rotbergs (JV).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pēc Saeimas sēdes beigām Dzeltenajā zālē tiks dibināta deputātu grupa sadarbības uzlabošanai vai nodrošināšanai ar Īrijas Republikas parlamentu. Lūdzu interesentus, gan tos, kas jau agrāk izteica interesi, gan arī jaunos deputātus, tikties Dzeltenajā zālē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai paziņojumam.
A. Ņenaševa (PRO).
Vēl nav reģistrācija...
Cienījamie kolēģi! Tagad, tūlīt pēc Saeimas sēdes, Dzeltenajā zālē tiks dibināta arī deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Somijas parlamentu. Visi, kas vēlas iesaistīties, droši pievienojieties!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Un nu vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).
Un tagad - deputātu klātbūtnes reģistrācijas rezultāti.
Kolēģi, ir reģistrējušies 95 deputāti. Nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Augusts Brigmanis, Jekaterina Dorošķeviča, Raivis Dzintars un Dmitrijs Kovaļenko.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, paldies par darbu!
Saeimas šā gada 19. janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
14. ziemas sesijas 2. sēde
2023. gada 19. janvārī
Datums: 19.01.2023 09:12:24 bal001
Par - 80, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10.darba kārtības punkta likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma ... izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 19.01.2023 09:13:52 bal002
Par - 33, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par ... (108/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.01.2023 09:20:19 bal003
Par - 31, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (91/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 19.01.2023 09:28:48 bal004
Par - 44, pret - 7, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” (98/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.01.2023 09:34:20 bal005
Par - 31, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (92/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 19.01.2023 09:42:05 bal006
Par - 83, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 19.01.2023 09:54:25 bal007
Par - 9, pret - 76, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par tūlītēju valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē (95/Lm14) iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.01.2023 09:55:28 bal008
Par - 9, pret - 76, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Izglītības,kultūras un zinātnes komisijai. Par tūlītēju valdības rīcību, pārtraucot pedagogu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, un rīcības plāna izstrādi vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē (95/Lm14)
Datums: 19.01.2023 10:11:48 bal009
Par - 9, pret - 80, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par nekavējošu deklaratīvo tiesību normu novēršanu un pārdomātu Imigrācijas likuma grozījumu izstrādi" (96/Lm14) iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.01.2023 10:25:43 bal010
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Studentu apvienības deleģētas pārstāves Justīnes Širinas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā (106/Lm14)
Datums: 19.01.2023 10:27:19 bal011
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē (107/Lm14)
Datums: 19.01.2023 10:29:21 bal012
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (60/Lp14), 2.lasījums
Datums: 19.01.2023 10:31:31 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (53/Lp14), 1.lasījums
Datums: 19.01.2023 10:33:13 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (20/Lp14), 1.lasījums
Datums: 19.01.2023 10:44:47 bal015
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (81/Lp14), 1.lasījums
Datums: 19.01.2023 10:53:28 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (82/Lp14), 1.lasījums
Datums: 19.01.2023 10:55:03 bal017
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (44/Lp14), 2.lasījums
Datums: 19.01.2023 10:57:33 bal018
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā (87/Lp14), 1.lasījums
Datums: 19.01.2023 10:58:09 bal019
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā (87/Lp14), 1.lasījums
Datums: 19.01.2023 11:34:01 bal020
Par - 86, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 13 165 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām” turpmāko virzību (104/Lm14)
Datums: 19.01.2023 11:36:35 bal021
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas
Datums: 19.01.2023 11:37:04 bal022
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas
Datums: 19.01.2023 11:37:32 bal023
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Nacionālajā drošības komisijā
Datums: 19.01.2023 11:37:57 bal024
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā
Datums: 19.01.2023 11:40:52 bal025
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 19.01.2023. | 9.00 |