Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2023. gada 9. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Labrīt! Cienījamie kolēģi, jau ir pulksten 9.00. Lūdzu, visi pārbaudiet balsošanas kartes!

Kamēr vēl pāris deputāti gatavojas darbam, kolēģi, gribu jūs informēt, ka Latvijas Republikas 14. Saeima ir nostrādājusi savas pirmās 100 dienas. (Aplausi.)

Nedaudz ieskicējot... ja kāds uzdod jautājumus. Saeima sanākusi uz 17 sēdēm. Saeimas sēžu kopējais ilgums pārsniedz 56 stundas.

Mums ir apstiprināts Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets. Parlamenta darba kārtībā nonākuši 145 likumprojekti, no kuriem galīgajā lasījumā... jau pieņemti 19 likumi. Deputāti ir iesnieguši 28 jautājumus Ministru kabineta locekļiem saistībā ar izpildvaras darbu.

Izveidotas arī Saeimas kārtības rullī paredzētās 16 pastāvīgās un 13 apakškomisijas, kā arī komisijās un apakškomisijās notikušas vairāk nekā 250 sēdes. Izveidotas attiecīgās delegācijas, tāpat arī izveidotas 22 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem un 7 deputātu interešu grupas.

Tāpat mums ir bijušas jau 65 tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem, amatpersonām, tai skaitā arī man bija gods pārstāvēt Saeimu Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā.

Tādas, kolēģi, izskatās mūsu pirmās 100 dienas. Ar to arī mūs visus apsveicu.

Kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību.

Ir iesniegti grozījumi apstiprinātajā darba kārtībā.

Juridiskā komisija... Bērziņas kundze! Paldies.

Tātad Juridiskā komisija ierosina grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Evijas Ofkantes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Dana Dibaņina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Kristapa Breša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina grozīt darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no 9. februāra sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam 13. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kas bija otrajā lasījumā un steidzams. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 89/Lp14) (Steidzams) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 10. februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Raivis Dzintars, Agnese Krasta, Viktors Valainis, Ainārs Šlesers, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Linda Matisone un Juris Viļums aicina grozīt Saeimas apstiprināto darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat arī... Tā, es neredzu datorā...

Tātad sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ģirts Lapiņš.

Ģ. Lapiņš (NA).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu balsot “pret” Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”.

Papildināt 4. pantu ar piekto daļu – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma virzīt kā komisijas priekšlikumu, un tas ir iekļauts Saeimas sēdes šodienas darba kārtības 14. punktā. Lūdzu skatīt darba kārtības 14. punkta likumprojekta tabulas 1. priekšlikumu.

Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šādu risinājumu saskaņojām ar Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvjiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi lēma neatbalstīt piedāvātā likumprojekta nodošanu komisijai.

Komisijas vārdā lūdzu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Tātad “par” nav pieteicies neviens.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 90, atturas - nav. Likumprojekts noraidīts.

Nākamais - Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 135/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šodien turpinām jūs iepazīstināt ar Zaļo un Zemnieku savienības dzīves dārdzības mazināšanas likumprojektiem. Mēs arī turpmāk to darīsim.

Šis konkrētais priekšlikums ir par malku, šķeldu, tātad kurināmo koksni. Šīs nedēļas laikā esmu dzirdējis dažādus secinājumus par to, cik tas ir pareizi vai nepareizi, tāpēc paskatījos, ko piedāvā mūsu, Latvijas, universitātes, kuras padziļināti ir pētījušas šo jautājumu.

Viens no secinājumiem. Pievienotās vērtības nodoklis pēc savas būtības ir regresīvs, jo, piemērojot vienādu procentu likmi dažādām precēm un pakalpojumiem, nabadzīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāko daļu no saviem ienākumiem, tātad samaksā daudz vairāk nekā turīgās mājsaimniecības. Tas ir viens secinājums.

Otrs secinājums. Iestājoties pret PVN likmes samazināšanu, pārsvarā tiek izmantoti divi argumenti. Pirmais - samazinoties PVN likmēm, cenas veikalos nesamazināsies. Un ir bijis pētījums par vienu šo samazināto PVN... pieeju, kad Latvijā mēs samazinājām PVN atsevišķiem dārzeņiem, augļiem, ogām... Un mēs nonācām pie secinājuma, ka pēc kāda laika tomēr notika šo pārtikas cenu samazinājums, kas bija tieši proporcionāli ļoti tuvs tam PVN samazinājumam, ko bija noteikusi valdība. Tā ka reālā dzīve parāda pavisam citu ainu attiecībā uz šiem... atsevišķiem nodokļiem.

Es vēlreiz un vēlreiz gribu uzstāt uz to, ka mēs piedāvājam izmantot dalīto, tātad divu veidu, atbalsta sistēmu, kas ir, - lai iedzīvotājiem palīdzētu mazināt dzīves dārdzību un veicinātu ekonomisko aktivitāti. Tātad pirmais ir nodokļu instrumenti, otrais - atbalsta veidā.

Šobrīd valdība ir izvēlējusies tikai vienu no šiem atbalsta instrumentiem, tātad - pabalstu politiku. Mēs piedāvājam izmantot arī otru, kas neapšaubāmi veicinātu ekonomisko aktivitāti.

Kā pētījumi rāda, samazinot nodokli, mēs uzreiz redzam tūlītēju efektu arī uz gala cenām. Var būt ar kādu nelielu nobīdi, bet - ir, un cilvēkiem šī nauda paliek, viņi kļūst rosīgāki, viņi var atļauties nopirkt vairāk, viņi veido... palielinās ekonomiskā aktivitāte. Un tas ir arī tas, kas, kā mēs uzskatām, šobrīd Latvijai ir vajadzīgs. Latvijai vajadzīga ekonomiskās aktivitātes paātrināšana. Šajā gadījumā tas būtu vistiešākais atbalsts tieši tiem cilvēkiem, kuriem ir vismazākie ienākumi.

Ja mēs skatāmies... piemēram, šis malkas pabalsts... ir mums malkas pabalsts. Neko - nu ir malkas pabalsts... Bet šis malkas pabalsts tik un tā veido situāciju, ka cilvēki maksā par malku divtik lielu cenu - lielāku, nekā viņi bija maksājuši iepriekšējā sezonā.

Bet, kolēģi, uzdodiet paši sev jautājumu - kuras tad ir tās mājsaimniecības, kuras ikdienā kurina savu māju, piemēram, ar malku? Vai tās ir pašas turīgākās mājsaimniecības, vai tās tomēr ir tās mājsaimniecības, kurām ienākumi varbūt nav tie visaugstākie, kuras nav spējušas izvēlēties... piemēram, uzlikt tur siltumsūkni ar saules baterijām un vēl visādas inovatīvas lietas, lai viņiem pat pirkstiņš nav jāpakustina. T ās ir mājsaimniecības, kas kurina malku, jā, un beigās tām tik un tā jāmaksā divreiz vairāk... ar visiem šiem valsts atbalstiem.

Mēs piedāvājam šādā veidā dot viņiem lielāku atslogu viņu finanšu spējām un ļaut, lai viņi šo savu finanšu rosību daudz plašāk izmanto.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt un nodot komisijām, lai mēs... pēc Saeimas kārtības ruļļa... varētu arī pieprasīt... visiem tik interesējošo jautājumu...

Mēs varētu paprasīt Finanšu ministrijai, cik lielas tad ir šī priekšlikuma faktiskās cenas, lai mēs varētu salīdzināt šos datus. Un mēs varētu domāt, veikt šīs politiskās izšķiršanās, jo šobrīd diemžēl jūs bloķējat pat šo likumprojektu tālāku analīzi.

Mēs aicinām vismaz nodot komisijām, lai mēs varam veikt šo likumprojektu analīzi pēc būtības.

Lūdzu, nenoraidiet.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums būtu jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 135/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa... nē, es atvainojos...

Mums bija iesniegts ziņojums par balsošanas motīviem... pie likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”...numurs... Tātad - pie tā, par kuru mēs tikko nobalsojām. Ziņojumu iesniedza deputāts Mārcis Jencītis.

Vārds ziņojuma nolasīšanai deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atzinīgi novērtēju Ministru kabineta likumprojektu, tāpat atbalstu ZZS piedāvāto PVN samazināšanas paketi.

Šajos likumprojektos ir... starp tiem ir būtiska atšķirība. (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jūsu sarunas ir ļoti skaļas. Jencīša kungam ir jāpaceļ balss.

M. Jencītis. Klimata un enerģētikas ministrija piedāvā iesaldēt konkrētās pozīcijas elektroenerģijas izmaksās.

ZZS priekšlikums paredz sniegt nekavējoties palīdzību un, pēc maniem aprēķiniem, īstermiņā samazinās cenas par aptuveni 10 procentiem, bet ilgtermiņā sniegs vēl lielāku atbalstu, jo, samazinot energoresursu cenas visās jomās, cenas iespējams samazināt.

Ministru kabineta priekšlikums nevis samazina esošās cenas, bet nepalielina kāpumu. ZZS priekšlikumu pakete samazina esošās izmaksas, un lielākie ieguvēji būs mazturīgie iedzīvotāji.

Mūsu inflācijas rādītāji ir graujoši. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mājokļa izdevumiem inflācija decembrī bija 42,8 procenti... salīdzinot ar pagājušo gadu...  pārtikai - 29 procenti...

Šis ir fakts, kas nozīmē, ka steidzami jāsniedz atbalsts iedzīvotājiem... ne tikai ar pozīcijas piedāvāto atbalstu, bet arī ar opozīcijas priekšlikumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpinām skatīt iesniegtos likumprojektus.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 136/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pieteicos runāt par šo likumprojektu, kas skar gāzi.

Mēs piedāvājam pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu gāzei kā daļu no dzīves dārdzības samazināšanas plāna.

Kolēģi, šajā ekonomiskajā situācijā, kas ir ļoti sarežģīta, mums ir jādomā par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Noteikti var jau teikt, ka tiem, kas ir trūcīgāki un maznodrošināti, mēs jau šobrīd daudz ko nodrošinām. Tāpēc, ka viņi stāv rindā pēc dažādiem pabalstiem, viņiem caur sociālo dienestu tiek sniegts dažādu veidu atbalsts. Un tomēr - tomēr! - liela daļa iedzīvotāju šos pabalstus nesaņem un faktiski ir neaizsargāti. Kāpēc?

Tāpēc, ka... Mēs redzam, ka katru gadu kopš 2021. gada par trūcīgiem tiek atzīti vismaz 10 tūkstoši iedzīvotāju. Un tā tas ir katru gadu. Latvijā 2021. gadā bija apmēram 54 tūkstoši personu, kas bija atzītas par trūcīgām, taču jau 2023. gadā, kā tiek prognozēts, to skaits varētu pieaugt līdz 64 tūkstošiem personu. Tiek prognozēts, ka trūcīgo personu skaits gadu no gada pieaugs. Un tie ir statistikas dati, kurus mums sniedz Labklājības ministrija.

Cienījamie kolēģi, kādu mēs zīmējam sev nākotni? Mēs jau... mēs skaidri apzināmies... Labklājības ministrija skaidri apzinās, ka trūcīgo personu skaits katru gadu pieaugs. Bet es jums teikšu, kāda ir patiesā situācija. Tā kā strādāju ilgus gadus pašvaldībā, es varu pateikt, ka tā situācija ir daudz traģiskāka, jo ir vesela virkne cilvēku, kas vienkārši nenāk uz sociālo dienestu un neprasa šo pabalstu - neprasa tā iemesla dēļ, ka viņi negrib būt lūdzēju lomā, un arī citu iemeslu dēļ. Arī tāpēc, ka ir aizvainojums par to, ka par viņiem gadu gadiem neviens nav domājis.

Kolēģi, es negribu te dramatizēt situāciju, bet es redzu, patiešām redzu, ka PVN samazinājums gāzei varētu mazināt šo nabadzību, jo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kuras pārsvarā tiek apkurinātas ar gāzi, un rēķinu saņem katrs, un, ja šo naudu tagad, kad inflācija jau tuvu pie 20 procentiem vai pāri, ģimenes varētu novirzīt dažādām citām vajadzībām, kaut vai pārtikas produktu iegādei, - tas būtu viens no plāniem nabadzības mazināšanai.

Mēs daudz runājam par ģimenēm, bet, ja paskatāmies uz ģimenēm kā mūsu lielāko vērtību, 2021. gada sākumā Latvijā bija 503 tūkstoši ģimeņu - pēc datiem - kā ģimenes kodoli. Lielākā ģimeņu grupa, kas ir mazāk aizsargātas, ir vientuļie vecāki - 24 procenti. Pārsvarā tās ir sievietes, kas vienas pašas audzina bērnus, un šis risks - nabadzības risks - šīs ģimenes skar visvairāk. Latvijā ir ap 12 tūkstošiem trīs bērnu ģimeņu, 2300 četru bērnu ģimeņu, apmēram 700 piecu bērnu ģimeņu un 400 ģimeņu, kurās ir seši un vairāk bērni. Tātad kopā tās veido apmēram 15 500 daudzbērnu ģimeņu, kurās ir bērni vecumā līdz 18 gadiem. Tas tiešām ir ļoti liels skaits. Un mums ir jādomā, kā šiem cilvēkiem palīdzēt.

Arī seniori ir mazāk aizsargāti. Latvijā ir apmēram 400 tūkstoši senioru vecumā virs 65 gadiem. Tas nozīmē, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (20,8 procenti no visiem iedzīvotājiem) ir senioru vecumā. Vidējā pensija, jūs paši varat paskatīties, bija 400 eiro. Ko cilvēks, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, par šādu naudu daudz var atļauties? Katrs desmitais seniors saņem tikai 200 eiro. Un, ja mēs paskatāmies dzimumu griezumā - es tiešām to gribu šodien uzsvērt -, divas trešdaļas senioru (66,7 procenti) ir sievietes un tikai trešdaļa iedzīvotāju šajā vecumā (33,3 procenti) ir vīrieši. Uz ko es vedinu... secināt? Es vedinu secināt, ka visievainojamākā sabiedrības grupa, kurai tiešām ir vajadzīgs atbalsts, ir sievietes.

Bet, kolēģi, ne tikai par ģimenēm, bērniem un senioriem. Ja mēs samazināsim PVN gāzei, mēs visi labi zinām, ka samazināsies arī ražošanas izmaksas.

Sēdes vadītājs. Mieriņas kundze (Starpsauciens: “Lai runā, lai runā!”), diemžēl pagarināt runas laiku “par” un “pret” sadaļā nav iespējams, to var izdarīt tikai un vienīgi debašu sadaļā.

D. Mieriņa. Kolēģi, aicinu atbalstīt un sākt par to diskutēt un skatīt komisijās.

Liels paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 136/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 47. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 137/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis ir nākamais punkts ZZS dzīves dārdzības samazināšanas plānā. Un mēs šim jautājumam pieejam tiešām nopietni, jo mums, mūsu valstij, bija grūti laiki, ir grūti laiki un acīmredzot grūti laiki vēl ir priekšā.

Konkrētais priekšlikums runā par PVN samazināšanu primārajiem pārtikas produktiem. Šāds, līdzīgs, solis jau tika veikts 2018. gadā, kad PVN likme tika samazināta Latvijā audzētajiem augļiem un dārzeņiem. Kāpēc ir svarīgi samazināt PVN pārtikai? Eiropas Savienībā Latvijā ir viens no augstākajiem procentiem patēriņa grozā pārtikai, tas nozīmē, ka mūsu iedzīvotāji relatīvi vairāk tērē ēdienam un pārtikai nekā mūsu Eiropas partneri. No tā var izdarīt vienu būtisku secinājumu - mums līdz labklājības līmenim vēl ir krietni jāaug.

Lietuvā šobrīd PVN likme pārtikai ir deviņi procenti, Polijā - nulle līdz pieci procenti. Ar ko poļi vai lietuvieši ir muļķāki par mums, ja viņi samazina PVN pārtikai? PVN samazināšana pārtikai samazina cenas.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir veikusi pētījumu par datiem, kas attiecas uz Latvijā ražoto... augļu un dārzeņu samazināto likmi, un tur perfekti parādās, ka tā būs tieša ietekme, nekavējoša ietekme uz pārtikas cenu samazinājumu. Tāpat PVN samazinājums pārtikai samazina ēnu ekonomiku.

Otrdien bija saruna ar lielu kartupeļu audzētāju, kurš apgalvoja, ka šobrīd, kad jau ir pagājuši teju četri gadi, kopš ir piemērota samazinātā PVN likme viņa audzētajam dārzenim, praktiski ēnu ekonomikas šajā sektorā vairs nav. Un to apliecina ne tikai viens kartupeļu audzētājs. To apliecina visa asociācija, un to apliecina dati. Ja mēs gribam izskaust ne tikai nabadzību, bet arī ēnu ekonomiku, tad šis ir tas ceļš, kas ir ejams. PVN samazināšana pārtikai, gribat vai ne, samazinās arī inflāciju.

Tieši tas, ka tik liela izdevumu proporcija no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem ir pārtikai, arī rada to, ka šobrīd mūsu valsts ir viena no vadošajām... inflācijā... Eiropā. Būtiski, ka no PVN samazināšanas pārtikai lielākie ieguvēji būs tieši trūcīgie. Te viens otrs bijušais ministrs izteicās, ka - nē, gluži pretēji - ieguvēji būs bagātākie, jo bagātais pērk ikrus par 20 eiro, un viņam tas PVN attiecīgi būs divi eiro vai četri eiro, bet nabags pērk baltmaizi par vienu eiro, un viņa ieguvums būs tikai 20 centi. Bet, ja mēs skatāmies relatīvi no kopējiem mājsaimniecības ieņēmumiem, skaidrs, ka trūcīgākās mājsaimniecības krietni lielāku daļu no saviem kopējiem izdevumiem tērē tieši pārtikai.

Šobrīd no pašreizējās valdības ir tāds uzstādījums, ka nodokļu politikai neķeramies klāt, ir jābūt stabilitātei nodokļu politikā. Nē, nē, protams, tas ir loģiski, un uzņēmēji to prasa. Bet, ja mēs samazinātu PVN pārtikai, manuprāt, vienīgie, kas pret to iebilstu, būtu PVN shēmotāji, jo tajā brīdī, ja tev “jāizgriež cauri” 20 procenti, var daudz labāk... iegūt labumu no Valsts ieņēmumu dienesta, nekā tad, ja tev ir “jāizgriež cauri” pieci procenti. Un otra grupa, manuprāt, kas ir vienīgie, kas iebilst pret PVN samazināšanu pārtikai, ir JAUNĀS VIENOTĪBAS vadība.

Cienījamie kolēģi (Starpsauciens.), aicinu nodot šo likumprojektu skatīšanai komisijās. Ja jūs nepārliecina mani vārdi, uzklausiet ekspertus, palasiet pētījumus, un nonākam pie tā, lai atbalstītu Latvijas trūcīgāko daļu.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 137/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 47. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 138/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Nevienam nav noslēpums, ka veselības aprūpe saistībā ar mūsu šī gada, 2023. gada, budžetu tiešām ir kritiskā stāvoklī. Tas, ko mana kolēģe Daiga Mieriņa runāja saistībā ar visām maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām, nabadzības palielināšanos... bet īpaši tas skars veselības aprūpes jomu.

Pēc Sociālo un darba lietu komisijas vakardienas sēdes, kura notika Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, mēs - Veselības ministrija kopā ar kolēģiem no Ilgtspējīgas attīstības komisijas - ļoti aktīvi diskutējām par veselības aprūpes stāvokli šogad, nākamgad un aiznākamgad. Situācija būs katastrofāla. Pirmām kārtām mēs ne tikai lēnām, mēs strauji ejam uz maksas medicīnu - tas nozīmē, ka ne tikai maznodrošinātie, bet arī vidējās šķiras iedzīvotāji būs apdraudēti valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.

Kolēģi, es domāju, nav noslēpums, ka Latvijā šis budžets ir viens no viszemākajiem ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī Eiropas Savienībā. Un es gribu teikt, ka tajā pašā laikā mums ir vienas no visdārgākajām zālēm. Pie šādas lietu kārtības, dzīves dārdzībai nemitīgi palielinoties, tiek apdraudēta iedzīvotāju iespēja iegādāties ārstu nozīmētās zāles un saņemt atbilstošu valsts ārstēšanu. Kā jau minēju, visvairāk tas attiecas uz sociāli neaizsargātajām grupām, uz senioriem, uz cilvēkiem ar hroniskām slimībām, kam ikdienā nepieciešams regulāri lietot daudz zāļu. Un to, ka (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, respektēsim runātāju tribīnē!

L. Kozlovska. Un to, ka īpaši pēdējā laikā šī situācija saasinās, es redzu ik dienu arī ģimenes ārsta praksē. Praktiski katrs otrais pacients nāk pie manis un prasa: “Dakter, jūs izrakstījāt man zāles. Cik tas maksās? Vai es varēšu to atļauties?”

Godātie kolēģi, ja valsts nespēj nodrošināt saviem iedzīvotājiem pietiekami pieejamu veselības aprūpi (mēs gan par to cīnīsimies, pieņemot arī budžetu), tad tai ir jāspēj palīdzēt iegādāties zāles. Lai arī medikamentiem mūsu valstī pašlaik tiek piemērota nedaudz samazināta PVN likme - 12 procenti -, tomēr tā ir visaugstākā Baltijas valstīs. Igaunijā šī likme ir deviņi procenti, Lietuvā - pieci procenti. Šajā ziņā mums būtu jāņem piemērs no mūsu kaimiņiem lietuviešiem, lai piemērotu zālēm samazinātu - piecu procentu - PVN likmi. Šī doma nav jauna, tā tika apspriesta un analizēta arī iepriekšējā valdībā.

No 2022. gada sākuma, pēc Nacionālā veselības dienesta apkopotajiem datiem par valsts kompensējamo medikamentu patēriņu, redzams, ka gadījumā, ja PVN kompensējamiem medikamentiem būtu pieci procenti tagadējo 12 procentu vietā, galvenās ieguvējas no samazinātā PVN būtu tieši maznodrošinātās, apdraudētās iedzīvotāju grupas. Piemēram, iedzīvotāji vecuma grupā no 56 līdz 60 gadiem 2021. gadā būtu varējuši ietaupīt 1,1 miljonu eiro, iedzīvotāji vecuma grupā no 61 līdz 65, no 65 līdz 70, no 71 līdz 75 gadiem ietaupītu 1,4 miljonus. Tas nozīmē, ka 2021. gadā, cenās rēķinot, pensionāru maciņos paliktu 4,2 miljoni eiro pārtikai un dzīvošanai. Un pagājušā gada inflācija šo skaitli jau ir palielinājusi līdz pieciem miljoniem. Bet tā ir tikai viena medikamentu grupa; ir arī bezrecepšu zāles un recepšu zāles, kas nav kompensējamo zāļu sarakstā.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt ZZS priekšlikumu. Aicinu atbalstīt mūsu valsts iedzīvotājus un iekļaut šo PVN likmes samazinājumu darba kārtībā mūsu komisijās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 138/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 47. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 139/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Melnis.

K. Melnis (ZZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vēl pagājušonedēļ mēs runājām... un veicām grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, un anotācijā viens no pamatojumiem, kāpēc mēs to darījām, - lai būtiski samazinātu rēķinus galapatērētājiem.

Es varbūt nedaudz atgādināšu kaut vai to manis paša minēto piemēru, par cik tad mēs būtiski samazināsim ar tiem grozījumiem. Ja ņemsim mājsaimniecību, kas decembrī par 328 kilovatiem saņēma rēķinu 95 eiro 72 centus, tad samazinājums būs 58 centi - mazāk nekā viens procents. Tāpēc ir loģiski - ja mēs gribam samazināt rēķinus, mums ir jāsper radikālāki soļi un jāiet uz priekšu. Tāpēc mēs aicinām samazināt PVN, kas atstās tiešām būtisku un ilgtermiņa... jāskatās arī... kopējo ieguvumu valstij.

Ir tikai loģiski, ka lielākie peļņas guvēji, kas bija pagājušogad no šīs augstās elektroenerģijas cenas, bija valsts un “Latvenergo”. Ja mēs paskatāmies, ienākumi pagājušā gada deviņos mēnešos viņiem bija 226,1 miljons - peļņa, kas ir par 78 procentiem lielāka nekā 2021. gadā. Un tad liekas, ka ir pašsaprotami - kad ir labi laiki, valsts atbalsta... valsti un maksā augstos rēķinus, bet tajā momentā, kad sabiedrībai ir grūti laiki, valsts nāk pretī un atbalsta... tikai atpakaļ... jo tā, man liekas, vajadzētu būt šajā valstī, kur mēs visi dzīvojam.

Protams, var skatīties arī, kādu kopumā tas atstās ietekmi. Mēs ļoti labi saprotam, ka pie šīm augstajām cenām katrs iedzīvotājs cenšas samazināt savu elektroenerģijas patēriņu. Un tad mēs atgriežamies pie nākamā - kas tad ir ar sadales un pārvades tīkliem, jo to izmaksas jau paliek, un, jo mazāk lietotāju un mazāks patēriņš, jo dārgāk jāmaksā atlikušajiem, kas paliek un lieto. Tas arī ietekmē kopējās izmaksas. Tas arī atstāj milzīgu iespaidu uz inflāciju, kas jau ir milzīgi liela un lielai daļai sabiedrības nepanesama.

Līdz ar to es aicinu šo jautājumu noteikti virzīt uz komisiju, kur mēs jau varam runāt un apspriest, kādi ir argumenti, kādi ir speciālistu viedokļi un kāds ir pienesums gan sabiedrībai, gan arī valstij kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 139/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 46. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Šis ir vēl viens likumprojekts no dzīves dārdzības samazināšanas paketes, ko mēs esam sagatavojuši, lai jau šodien, nevis pēc budžeta un nodokļu sistēmas pārskatīšanas, ātrākais 2025. gadā, lemtu par kādu svarīgu nodokļu samazināšanu vai dzīves dārdzības samazināšanu kopumā sabiedrībai, jo akcīzes nodoklis degvielai - benzīnam, dīzeļdegvielai - skar faktiski visus: gan ražotājus, gan piegādātājus, gan pārvadātājus, skolēnu pārvadātājus, faktiski visus. Šī akcīzes nodokļa samazināšana dotu iespēju mazināt kopējo dārdzību.

Saeimas priekšsēdētājs šodien ir saņēmis budžetu, kas ir nosaukts par ekonomikas transformācijas budžetu. Valsts prezidents teica, ka mums ir jāmazina atpalicība no Igaunijas un Lietuvas, bet, ja mēs skatāmies akcīzes nodokli, tad akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai mums ir visaugstākais starp Baltijas valstīm. Un ar šādu pieeju, negrozot likumu “Par akcīzes nodokli”, mēs šo atpalicību no Lietuvas un Igaunijas nemazinām, tieši otrādi - mēs to palielinām, mēs neesam tik konkurētspējīgi kā, iespējams, mūsu kaimiņi.

Līdz ar to aicinu šo likumprojektu nodot Saeimas komisijai izvērtēt, vismaz mēģināt izlīdzināties ar mūsu kaimiņvalstīm, lai mēs tomēr būtu vairāk konkurētspējīgi. Šinī Saeimā ir ienākuši daudz uzņēmēju, pašvaldību vadītāju, kas (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jūs atkal esat aizrāvušies ar sarunām.

U. Augulis. ... tiešā veidā zina, ko tas nozīmē, kā tas skar uzņēmējdarbību. Skatos arī uz tiem, kas līdz šai Saeimai bija strādājuši lauksaimniecībā. Protams, lauksaimniecībā ir arī bezakcīzes degviela, bet - vai tās pietiek? Nepietiek tādā apjomā, kā būtu nepieciešams, it sevišķi, ja ņemam lopkopības nozari.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt, skatīt komisijā un tomēr strādāt ātrāk, lai mēs jau šodien mazinātu dzīves dārdzību iedzīvotājiem un nesagaidītu... Lai šīs labās idejas par ekonomikas transformācijas budžetu būtu izaugsmes virzienā, nevis ekonomiskā transformācija radītu vēl lielāku atpalicību no mūsu kaimiņvalstīm.

Cienītie kolēģi, es aicinu būt saprātīgiem un atbalstīt... sākt skatīt šo jautājumu komisijā, lai mēs tiešām neatpaliktu vēl vairāk no mūsu kaimiņvalstīm.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 47. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Pārejam, kolēģi, uz nākamo sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 171 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Personu ar invaliditāti asistentu atalgojumu samērot ar minimālās algas pieaugumu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 13 060 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Armands Krauze, Augusts Brigmanis, Daiga Mieriņa, Gunārs Kūtris, Uldis Augulis, Andrejs Vilks, Kaspars Melnis, Anita Brakovska, Viktors Valainis, Gundars Daudze un Jānis Vucāns iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Ir iebildumi. Mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Atgādinu, ka par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par” un viens - “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labrīt, kolēģi! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Piedāvātais lēmuma projekts “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību” piedāvā uzdot Ministru kabinetam noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un publiskot sašķidrinātā... termināļa stratēģiskā investora iesniegtos priekšlikumus un citus dokumentus, kas saistīti ar šo jautājumu.

Kas tad ir ierobežotas pieejamības informācija? Saskaņā ar likumu tā ir informācija, kuras izpaušana šīs informācijas rakstura dēļ var apgrūtināt iestādes darbu. Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma arī komercinformācija.

Pašlaik Ministru kabinetā notiek darbs pie Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta realizācijas iespēju apzināšanas. Kā publiski pausts, ir saņemts piedāvājums no projekta attīstītājiem. Piedāvājums ir iesniegts... kopā ar stratēģisko investoru. Ministru kabinets vērtē iesniegto piedāvājumu. Iesniegtajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss pēc šī komersanta lūguma. Komersantam ir šādas tiesības saskaņā ar Latvijas likumdošanu, lai aizsargātu savas intereses un iespējas iesaistīties šajā projektā.

Manuprāt, arī mūsu kopējās interesēs ir ļaut norisināties darbam, kas saistīts ar piedāvājuma izvērtēšanu. Tas ir darbs, kurā iesaistīti dažādu jomu lietpratēji, lai varētu pēc iespējas vispusīgāk atbildēt uz mūs visus interesējošajiem jautājumiem par šāda projekta lietderību un finansiālo pamatojumu. Informācijas izpaušana šobrīd ievērojami apgrūtinātu iestāžu darbu un līdz ar to kaitētu mūsu visu kopējai interesei saņemt skaidras un nepārprotamas atbildes par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu.

Kolēģi, Latvija ir vienīgā valsts, kura reģionā ir bez savas piekļuves pasaules dabasgāzes tirgiem. Tās vietā mums pašlaik ir truba uz Krieviju... pa kuru tehniski joprojām ir iespējams iesūknēt dabasgāzi. Nešaubieties ne mirkli - pie pirmās iespējas atsāksies runas par to, ka vajadzētu atjaunot Krievijas dabasgāzes importu. Šobrīd mums ir vienreizēja iespēja uz visiem laikiem izveidot pašiem savus tiltus ar pasauli, kuri ļautu atbrīvoties no šīs importa atkarības.

Ļausim komersantiem gatavot piedāvājumus un Ministru kabinetam veikt savus mājasdarbus, sagaidīsim atbildes un tad diskutēsim par tām. Apspriežamais ierosinājums tikai apliecina augsto sabiedrības interesi par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Paldies kolēģiem par šī jautājuma aktualizāciju.

Aicinu lēmuma projektu neiekļaut sēdes darba kārtībā un neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi, ir milzīgs slepenības plīvurs ap šo projektu, bet ir lietas, kas ir visai sabiedrībai ļoti labi zināmas, un ar tām var publiski iepazīties. Piemēram, tas, ka iniciatore ir biedrība. Divi cilvēki - Skultes biedrība - sanākuši kopā un izdomājuši, ka viņi palīdzēs Latvijai risināt energoatkarības problēmas.

Tālāk, protams, tiek dibināta akciju sabiedrība, un, kas ir interesanti, šī akciju sabiedrība ir ļoti, ļoti tiešām... Nu, reputācija - augsta, un finansējums arī - veseli 35 tūkstoši, pēc tam 10 tūkstoši. Te pievērsiet uzmanību, kolēģi! Skaidrā naudā tiek nopirktas kapitāldaļas - skaidrā naudā! - 10 tūkstošu vērtībā. Tas liecina... tas, protams, liecina par uzņēmēja ļoti plašo vērienu.

Ja mēs paskatāmies uz šī stratēģiskā partnera, ar ko valdība šobrīd strādā, finanšu rādītājiem, tad, kolēģi, piedodiet man, - lielāka uzticība ir Saeimas ēdnīcai, jo Saeimas ēdnīcai ir vēl labāki finanšu rādītāji nekā šim stratēģiskajam investoram. (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)

Kolēģi, es piecus gadus esmu klausījies stratēģiskā investora veiksmes stāstus un to, kā viņu vētīs... Strādās, un nu tik būs, nu tik būs mums savs terminālis, un viss notiks. Šajā laikā mēs esam pieredzējuši dažādas lietas. Protams, daudzi politiķi tur... Protams, vienas konkrētas politiskās partijas sponsors... Tā bija konkrēta politiskā partija, bet viņu šeit vairs nav, un tas man liek uzdot jautājumu: kāpēc mēs vēl muļļājamies ar šo tiešām apšaubāmo uzņēmēju?

Es esmu strādājis ar investoriem Latvijā, kuri tiešām investē desmitiem miljonu investīcijas. Piemēram, “Fortum Jelgava” attīstībā tie bija 80 miljoni investīciju, un viņi veica vides pētījumus, tiešām nopietni piegāja tai lietai. Kad projekts bija gatavs, tad, kad viņi jau bija gatavi to būvēt, tikai tajā brīdī viņi nāca pie valdības un sāka runāt par to, kādi atbalsta instrumenti būtu nepieciešami un kas būtu jādara, lai šo projektu veiksmīgi īstenotu. Tur nav nevienam šaubu par līdzekļu izcelsmi un to, ka šis projekts tiešām tiks īstenots, un neviens neslēpjas aiz četrām sienām, aiz slepenības plīvuriem... par to, kā nu būs, ka mēs te kaut kur...

Tas, ko mēs redzam, - ka ir uzņēmēji, kas vienkārši grib dabūt valsts garantijas, ka tie ir uzņēmēji, kas grib dabūt valsts garantijas un pēc tam vienkārši pārdot šo projektu. Es neredzu nekāda sakara ar visiem stāstiem par stratēģiskajiem investoriem mūsu energoneatkarības tapšanā. Arī šobrīd man ir bijušas sarunas ar investoriem, 50 miljonu investīcijas veic atjaunojamā enerģijā. Nevienā brīdī viņi nenāk ar šādām muļķībām, ko šis uzņēmējs piecu gadu garumā izpilda. Tās ir muļķības, tā ir acu mālēšana mums.

Ja mēs tiešām gribam šo termināli, pašai valstij tas ir jābūvē. Mēs jau vairākkārt esam to pauduši, un ZZS jau pirms 12 gadiem piedāvāja reālu plānu, kā valstī uzbūvēt savu LNG termināli. Tagad mēs muļļājamies ar stratēģisko investoru. Šis slepenības plīvurs, ko jūs turat... ja mēs paskatāmies, varētu jau tam ticēt...

Bija, manā ieskatā, ļoti formāls pētījums, kur tika aicināti pieteikties gribētāji. Es aprunājos ar dažu labu gribētāju, kas tiešām bija iepriekš jau izteicis tādu vēlmi, ka varētu attīstīt... pašvaldību līmenī varētu attīstīt... Un, protams, visi pasmaidīja un pateica: “Nu kāda jēga pieteikties, ja mēs jau zinām rezultātu, ar ko tas beigsies?!” Un ar ko tas beidzās? Pētījums vēl nebija gatavs, kad valdība jau pieņēma lēmumu, balstoties uz negatavu pētījumu. Atcerieties šos datumus! Pētījums vēl nebija nodots valdībai, kad valdība jau pieņēma lēmumu: jā, šis ir īstais...

Nu ko jūs te mēģināt apmānīt? Es domāju, šis jautājums nonāks līdz izmeklēšanas komisijai, ja tas šādā veidā turpināsies, un tad vairs nebūs iespējams nevienam parādīt kaut kādu ierobežotas pieejamības statusu vai citas kaut kāda veida atrunas, kāpēc šis ir jātur tādā slepenībā.

Mēs redzam aizvien vēlmi dabūt valsts garantijas, lai šo produktu pēc tam varētu notirgot kādam citam. Ja tas tiešām ir tik svarīgi, tad valstij pašai jāuzņemas atbildība. Šajā gadījumā, es domāju, šeit tiek vazāta aiz deguna visa Latvijas sabiedrība un tiek stāstīts par kaut kādām aplamām lietām. Mēs skaidri redzam. Piecu gadu laikā jau nu varēja parādīt kaut kādu rīcību, un ikviens nopietns uzņēmējs - ikviens nopietns uzņēmējs! -, kas Latvijā ar to tiešām nodarbojas, jau sen to parāda darbos, nevis tikai vārdos kā šitie...

Sēdes vadītājs. Valaiņa kungs!

V. Valainis. ... pieci gadi - pļāpāt... Nekas vairāk. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Diemžēl “par” un ”pret” sadaļā nevar pagarināt runas laiku.

Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”. Jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 41, atturas - 7. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Ja jau ir pieņemts lēmums neiekļaut nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Divām komisijām - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums ir lēmuma projektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un vienlaikus arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Pareizi? Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Būtu jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 46, atturas - 3. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Kolēģi, pārejam uz sadaļu “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs informē par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram šā gada 2. februārī. Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu šo atvaļinājumu piešķirt un par to informē Saeimu.

Pārejam uz sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Evijas Ofkantes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē ir sagatavoti un iesniegti trīs lēmumu projekti par rajona (pilsētas) tiesas jauno tiesnešu apstiprināšanu.

Vakar Juridiskajā komisijā komisijas locekļi uzklausīja Tiesu administrācijas pārstāvju ziņojumu un rekomendācijas par visiem trim tiesneša amata kandidātiem. Komisijai bija iespējams arī klātienē uzklausīt visus trīs tiesneša amata kandidātus, iepazīties ar viņu līdzšinējo darba pieredzi un uzdot interesējošos jautājumus.

Juridiskā komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt visus trīs tiesneša amata kandidātus un virzīt uz Saeimas sēdi apstiprināšanai.

Un tādēļ Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un iecelt Eviju Ofkanti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar 2023. gada 20. februāri.

Evija Ofkante tiesu sistēmā strādā jau vairāk nekā 10 gadus un līdz šim ir bijusi tiesneša palīdze.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Evijas Ofkantes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dana Dibaņina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Jā, līdzīgi... Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un iecelt Danu Dibaņinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar 2023. gada 20. februāri.

Līdz šim Dans Dibaņins ir vairāk nekā piecus gadus strādājis par prokuroru gan Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, gan Nodokļu un muitas lietu prokuratūrā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dana Dibaņina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Kristapa Breša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Jā, līdzīgi... Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un iecelt Kristapu Bresi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar 2023. gada 1. martu.

Un arī Kristaps Bresis kopš 2016. gada ir strādājis par prokuroru gan Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, gan Nodokļu un muitas lietu prokuratūrā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristapa Breša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, pārejam uz sadaļu, ko 14. Saeima skata pirmo reizi savā vēsturē, proti - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Un attiecīgi - “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Janas Simanovskas, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Leilas Rasimas, Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Edmunda Cepurīša, Edgara Zeldera, Skaidrītes Ābramas un Andra Sprūda pieprasījumu klimata un enerģētikas ministram Raimondam Čudaram “Par informācijas sniegšanu saistībā ar Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ekonomisko pamatojumu”.

Pieprasījuma teksts, kolēģi deputāti, visiem jums ir pieejams likumdošanas aktu datubāzē; tas reģistrēts ar numuru 1/P14.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Dakotas pamatiedzīvotāju teiciens vēsta: “Ja tu atklāj, ka tu jāj ar beigtu zirgu, kāp no tā nost!” Kā mēs varam uzzināt par to, ka zirgs ir beigts? Mēs to apskatām, vai ne? Vai ideja par Skultes LNG termināli ir beigts zirgs vai nav?

Es labprāt to apskatītu, bet es to nevaru, jo man nav pieejas datiem. Kā tas var būt, ka deputātiem nav pieejas datiem, lai noskaidrotu, vai projekts, kurā prasa sabiedrības naudu, ir dzīvotspējīgs?

Likumu par Skultes termināli iepriekšējās Saeimas dienās pieņēma ļoti lielā steigā. Toreiz apstākļi bija citi, jo mums vajadzēja ļoti strauji atteikties no Krievijas asiņainās gāzes, bija jāmeklē citi risinājumi. Šobrīd reģionā ir pietiekoši daudz gāzes, to uzsver arī “Latvenergo” un Conexus pārstāvji.

Medijos ir pretrunīgas ziņas par valsts atbalstu šim projektam. Attīstītāji it kā neesot devuši nekādus skaitļus, bet, ja projekts ir tik labs, saimnieciski izdevīgs, kā attīstītāji saka, kāpēc mums vispār vajag valsts atbalstu vai valsts garantijas šim projektam? Kāpēc “Latvenergo” nepiedalās Skultes projektā un noslēdza līgumu, ilgtermiņa līgumu, par vajadzīgajām piegādēm no Klaipēdas termināļa 50 procentu apjomā no tā, kas Latvijai vispār vajadzīgs? Kāpēc tieši Skulte? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz ko valdība nav atbildējusi.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka likums tika pieņemts ļoti lielā steigā un slepenībā. Tomēr es nosaukšu vairākus faktus, kas liek man domāt, ka mēs esam nokavējuši jēgu būvēt šo termināli.

Pirmkārt, Klaipēdas un Somijas jaunie termināļi var nosegt lielākas sašķidrinātās gāzes piegādes, nekā Baltijas valstis un Somija patērēja pirms kara. Kopš kara sākuma Baltijas valstu patēriņš ir samazinājies par 30 procentiem, Somijas patēriņš ir samazinājies par 50 procentiem. Kur mēs liksim gāzi, kuru mēs it kā varam uzņemt Skultē? Uzņēmuma Conexus vadītājs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē skaidri un gaiši pateica, ka šobrīd mēs esam drošībā ar Klaipēdas un Somijas termināļiem, mums nav vajadzīgs jauns savējais terminālis tikai drošības dēļ. Tas ir tikai un vienīgi saimniecisks projekts, un to arī neslēpj Patmalnieka kungs - ka tas ir saimniecisks projekts.

Sēdes vadītājs. Simanovskas kundze, man jums ir viena slikta ziņa.

J. Simanovska. Jā, jums man ir...

Sēdes vadītājs. Ir beidzies jūsu uzstāšanās laiks, un diemžēl šo uzstāšanās laiku šajā etapā nav iespējams pagarināt. (Starpsauciens: “Paldies!”)

J. Simanovska. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Ņemot vērā to, ka par pieprasījumiem nav iespējamas debates un nav arī balsojuma, tad atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Strādājam ar likumprojektu otrajā lasījumā, likumprojekts ir steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - referents Ģirts Lapiņš.

Ģ. Lapiņš (NA).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu, ko mēs jau pirms nedēļas izskatījām, steidzamības kārtā.

Kopumā ir iesniegti 13 priekšlikumi.

1. priekšlikums - par tarifu aprēķiniem, kas stājas spēkā 2023. gadā. Šis ir tas likumprojekts, ko mēs pirmajā punktā balsojām “pret”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika vienbalsīgi atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ģ. Lapiņš. 2. priekšlikums - par atbalsta periodu...

Sēdes vadītājs. Vai kāds deputāts pieprasa balsojumu par 1. priekšlikumu? (Starpsaucieni: “Nē!”) Lapiņa kungs, vai jūs pieprasījāt balsojumu par 1. priekšlikumu?

 Ģ. Lapiņš. Nē, neprasīju.

 

Sēdes vadītājs. Nē. Tātad deputāti atbalsta komisijas pozīciju. Lūdzu, ziņojiet tālāk.

Ģ. Lapiņš. 2. priekšlikums - par atbalsta periodu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalsta iesniegto priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Labdien! Apsveicu mūs visus ar dienu, kad budžets ir atnācis uz Saeimu!

Mēs šajā brīdī patiesībā arī vēlamies pievienoties ZZS frakcijas uzsāktajai sarunai par dzīves dārdzības pasākumiem un šajā kontekstā vēlamies izmantot šo likumprojektu, lai piedāvātu pagarināt termiņu atbalsta paketei, kas saistās ar energomaksājumiem.

Es vēlos ātri mazliet iezīmēt tos iemeslus, kas mūs motivē piedāvāt šī termiņa pagarinājumu.

Mēs zinām, ka mūsu ekonomiskā situācija šajā brīdī ir nepatīkama. Ņemot vērā 20 procentu inflāciju, ņemot vērā to, ka šobrīd tiek prognozēta vai plānota recesija (vismaz pēdējos divus ceturkšņus tāda ir bijusi), tiek piedzīvots reālās algas kritums, un, protams, apkures izmaksas un kopumā inflācija lielākoties patēriņa grozā ļoti negatīvi ietekmē ļoti daudzu iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to dzīves kvalitāti.

Politiskā līmenī mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi jau šobrīd sūtīt signālu sabiedrībai, ka atbalsts, ja tas būs nepieciešams (un es uzsveru - ja tas tiešām būs nepieciešams), tiks nodrošināts arī nākamajā sezonā. Ir ļoti svarīgi šādus signālus sūtīt jau šobrīd, nevis atlikt šo lēmumu uz pavasari, vasaru vai - sliktākajā gadījumā - uz rudeni.

Šāda veida politisks signāls jau šajā brīdī ietekmēs to, kā iedzīvotāji domās par saviem ienākumiem, vai viņi veiks papildu uzkrājumus vai ne. Ekonomikai vai tautsaimniecībai ir ļoti svarīgi šajā brīdī pārliecināties, ka iedzīvotāji jūtas pietiekami komfortabli, lai varētu tērēt savus līdzekļus. Tas ir nepieciešams ekonomiskajai apritei. Ja nākamajā apkures sezonā nesaglabāsies augstas cenas, tad viss būs kārtībā, jo likumā ir noteikti sliekšņi, pie kuriem sāk iestāties atbalsta sniegšana.

Es vēlos arī iezīmēt un tomēr norādīt, ka viena lieta, kas, manuprāt, ir īpaši pārsteidzoša, ir tā, ka politiskā un arī ierēdniecības līmenī šobrīd nenotiek esošās atbalsta paketes efektivitātes efektīvs monitorings vai izvērtēšana. Mēs nezinām, mums nav pārliecinošu datu, vai esošais atbalsts sasniedz savus mērķus. Mēs visu laiku runājam par mērķtiecīgu atbalstu, bet mēs šobrīd nezinām... līdz ar to viss, ko mēs varam darīt, - mēs varam pievērst uzmanību noteiktiem rādītājiem, noteiktiem signāliem.

Viens no šādiem signāliem ir privātā patēriņa līmenis, un tas krīt. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji samazina savus pirkumus. Tas negatīvi ietekmē arī uzņēmumus, jo līdz ar to tie zina, ka varēs mazāk realizēt savu produkciju, preces un pakalpojumus. Mēs zinām, ka arī nebanku pakalpojumi pieaug, un tā, protams, ir negatīva zīme. Manuprāt, mēs visi saņēmām e‑pastu no 4finance jeb lielākā nebanku pakalpojumu sniedzēja Latvijā, kur priecīgi paziņo par to, ka viņu kreditēšanas aktivitāte atjaunojas. Tās ir labas ziņas viņiem, bet tās ir sliktas ziņas sabiedrībai.

Es atgādinu - viena no problēmām līdzšinējā atbalsta paketē bija tāda, ka mums pat īsti nebija noteikts mērķis, kāpēc mēs šādu atbalstu sniedzam. Šāds atbalsts ir ne tikai politisks, tam ir jābūt arī ekonomiski pamatotam, un tas galvenais iemesls ir novērst privātā patēriņa kritumu, lai tajā brīdī, kad apkures sezona beidzas, iedzīvotājiem ir pietiekami daudz ienākumu viņu maciņos, viņu bankas kontos, lai viņi nav nodedzinājuši savus uzkrājumus, lai viņi varētu atgriezties tautsaimniecībā un arī izaugsme varētu atjaunoties. Ja mēs redzam, ka privātais patēriņš krīt, tātad mērķis nav sasniegts.

Es vēlos arī uzsvērt, ka tas neliedz turpmākajos mēnešos izvērtēt esošās atbalsta paketes efektivitāti un pilnveidot to, bet tas nenozīmē, ka šajā brīdī mēs vienkārši varam aizvērt acis un gaidīt, kā tad tagad īsti būs, un sagaidīt vasaru, sagaidīt rudeni, un tad atkal atgriezties pie šī jautājuma.

Lūdzu, sāksim šajā brīdī domāt tālredzīgi, it īpaši šī budžeta kontekstā, par kuru mēs sāksim spriest - vismaz komisijā - jau nākamnedēļ. Šī ir brīnišķīga iespēja mums domāt ne tikai par šo gadu, par tuvākajiem mēnešiem, bet arī par nākamajiem.

Liels paldies jums.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Cienījamie kolēģi! Vēlos vienkārši pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis priekšlikums, manuprāt, ļoti saistās ar citu priekšlikumu, ko valdību veidojošās partijas saņēma no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vēl kādu laiku iepriekš, tas ir - risināt ēku atjaunošanas jautājumus. Un priekšlikums konkrēti bija - sniegt papildu atbalstu zemāko ienākumu mājsaimniecībām ēku atjaunošanai, jo šobrīd tieši tas ir šķērslis tam, lai tiktu pieņemti atbilstošie lēmumi daudzdzīvokļu ēkām... daudzi cilvēki, kam ir zemāki ienākumi, baidās balsot par ēku atjaunošanu, viņi baidās no papildu izdevumiem, kas ar to radīsies. Un bieži vien šīs ir tās mājsaimniecības, kas ir vēl vairāk skartas... un vēl vairāk baidās uzņemties papildu saistības.

Šajā gadījumā, kā mēs redzam, budžeta projektā tāda priekšlikuma nav. Tas ir arī priekšlikums, ko jūs varat izlasīt jebkurā Eiropas Komisijas rekomendācijā, kā stiprināt energoneatkarību, kā stiprināt ēku energoefektivitāti. Paskatieties uz tām iedzīvotāju grupām, kas nevar atļauties investēt, un atbalstiet tās īpaši.

Šis ir arī atbalsts, kuru principā jebkurš, kurš ir analizējis, kāpēc pašvaldībās netiek pieņemti lēmumi, varētu nosaukt kā svarīgu, lai ēku atjaunošana notiktu. Un, man liekas, ir ļoti bēdīgi, ka mēs esam pateikuši - vismaz no komisijas puses, no valdības... šī priekšlikuma puses tādu dubultu “nē”: nē, mums nebūs papildu atbalsta tam, lai ēkas tiktu renovētas, mums nebūs papildu atbalsta tiem ātrajiem darbiem, ko var veikt ēku siltuma sistēmās, lai jau nākamajā gadā samazinātu patēriņu, un vienlaikus mums nebūs nekādu solījumu par to, ka atbalsts turpināsies.

Man liekas, šī nav pieņemama ziņa, ko sūtīt šobrīd, pie enerģētikas apdraudējuma, iedzīvotājiem, tāpēc, ja ir pateikts šis viens “nē” - mēs neatbalstīsim soļus, kas veicinātu ēku atjaunošanu -, tad ir jāpasaka vismaz “jā” tam, lai iedzīvotāji varētu justies droši: nu tad valdība acīmredzot rūpēsies par to, lai izmaksas varētu nosegt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Arī mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, komisijā atbalstījām šo PROGRESĪVO priekšlikumu un uzskatām, ka savā ziņā tas ir loģisks - šis priekšlikums un arī citi PROGRESĪVO priekšlikumi, kas runā par to, ka termiņi valsts noteiktajiem atbalsta instrumentiem ir jāpagarina.

Viņi jau nepiedāvā neko jaunu. Viņi piedāvā tieši to pašu, ko valdība, tikai pagarinātā termiņā, un lai šis atbalsts cilvēkiem būtu skaidrs... ka atbalsts būs arī 2024. gada apkures sezonā vai... par šīm pirmajām 100 kilovatstundām, kas ir šajā konkrētajā priekšlikumā, - ka šie atbalsta instrumenti darbosies ilgāk.

Ne viens vien ekonomists ir jau skaidri pateicis, ka šī krīze, visticamāk, nebeigsies šogad. Šī ziema nebūs, iespējams, vieglākā ziema... visi jau skatās to perspektīvu uz nākamo ziemu, kāda būs nākamā ziema. Un mēs no valdības dzirdam it kā pretējus viedokļus. No vienas puses, valdība saka: neuztraucieties, viss būs kārtībā, būs situācija - mēs domāsim, lemsim, un būs atbalsta instrumenti; bet, no otras puses, mēs dzirdam finanšu ministru, kurš stāsta par to, ka atbalsta pakete ir pārāk dāsna un ka tā ir jāsamazina.

Manuprāt, būtu tikai normāli, ja mēs varbūt piedāvātu iet citu ceļu. Mēs piedāvājam to, ka valdība ar saviem... Saeima ar savu pozīciju skaidro to, ka šie atbalsta instrumenti būs spēkā arī 2024. gadā, kas ir PROGRESĪVO priekšlikumā. Un, ja gadījumā šie atbalsta instrumenti vairs nav vajadzīgi, tad vienkārši atceļam tos, un tas jau būs visiem pašsaprotami: ja ir jāatceļ, tad ir jāatceļ.

Es aicinu varbūt pamainīt šo pieeju un atbalstīt šajā ziņā mūsu kolēģu - PROGRESĪVO - iesniegto priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Paldies Valaiņa kungam par atbalstu. Patiešām šim nevajadzētu būt politiskam jautājumam, šis ir makroekonomisks jautājums.

Mūsu ekonomisti jau gana savlaicīgi brīdināja par recesiju, tagad tā ir pienākusi, un jautājums ir: vai mēs darām pietiekami daudz, lai novērstu šo recesiju vai mīkstinātu to, vai mēs tomēr ejam tādā 2008. gada kļūdainajā scenārijā? Dažbrīd izskatās - koalīcija nav informēta, ka divām trešdaļām Latvijas mājsaimniecību nav tādu iekrājumu, lai tās varētu izdzīvot trīs mēnešus bez algas. Vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekādu iekrājumu.

Un, iespējams, tāpēc koalīcijai nav līdz galam izpratnes, ka šie rekordaugstie apkures un elektrības rēķini ir trieciens pirktspējai un tādējādi arī mūsu spējai ātrāk izkļūt no recesijas. Katrs eiro, ko mūsu mājsaimniecības rēķinos pārmaksā... tas nekādā mērā nesekmēs mūsu iziešanu no recesijas, tieši otrādi - tas mūs ilgāk turēs recesijā. Līdz ar to valstij makroekonomiski tas izmaksās dārgāk nekā šīs atbalsta paketes pagarināšana.

Gudras valstis - mūsu kaimiņi Ziemeļvalstīs, Rietumeiropas attīstītās valstis - uz izmaksām skatās ilgtermiņā, nevis īstermiņā, līdz ar to, ja mēs ļausim mūsu mājsaimniecībām šobrīd nokurināt tos iekrājumus (ja tām vispār tādi ir), mēs atkal paplašināsim gan nevienlīdzības, gan netaisnības plaisas, kas vienlaikus neļauj arī Latvijā veidoties spēcīgam vidusslānim. Un es ceru, ka visi šajā zālē piekritīs, ka tā ir viena no mūsu ilgtspējas un ekonomiskās noturības prioritātēm. Vienlaikus tas, protams, spiež cilvēkus arī pamest Latviju.

Ir svarīgs arī taisnīguma aspekts. Mūsu iedzīvotāji nav vainīgi pie tā, ka iepriekšējās valdības neizpildīja savu mājasdarbu gan energopašpietiekamības nodrošināšanā, gan pārtikas pašpietiekamības stiprināšanā. Līdz ar to šis ir tas brīdis, kad arī koalīcijai beidzot ir jāsāk demonstrēt krīzes menedžmenta spējas uzņemties atbildību, nevis atstāt to kārtējo reizi uz iedzīvotāju pleciem, jo beigu beigās šis nav par tādu populistisku naudas dalīšanu, šis ir par izpratni par fundamentālām makroekonomiskām cēloņsakarībām, jo augstas nenoteiktības apstākļos valsts pienākums un arī gudra saimniekošanas pazīme ir darīt visu, lai gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem būtu pārliecība par rītdienu.

Tā būs tuvredzība, ja koalīcija, balsojot “pret” šo priekšlikumu, atteiksies no iespējas signalizēt par atbalsta pieejamību nākamajā apkures sezonā, tādējādi vismaz daļēji kliedējot nenoteiktību sabiedrībā. Līdz ar to tā vietā, lai veicinātu patēriņu, lai veicinātu investīcijas, šīs bezdarbības rezultātā mēs vienkārši veicināsim uzkrājumu veidošanos vasarā, cilvēki, kam ir šāda iespēja, krās nākamās sezonas apkures rēķiniem, lai sagatavotos rēķiniem rudenī. Un tas, kā jau es vairākkārt uzsvēru, eventuāli padziļinās un paildzinās ekonomisko lejupslīdi, tāpēc es aicinu mūs būt gudriem, tālredzīgiem, makroekonomiski kompetentiem un balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Divas lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka mēs šodien budžeta nodošanas procedūras laikā pārrunājām ar finanšu ministru, ka līdzekļi nākamās sezonas apkures sadārdzinājuma garantēšanai ir paredzēti. Bet, ņemot vērā likumdošanas normas, kādas mums ir, kā mēs varam izskatīt 2024. gada budžetu, ņemot vērā nenoteiktību ar cenām, praktiski šis piedāvājums attiecas tikai uz šo sezonu, un tā tas bija arī iepriekšējās sezonās, ka mēs attiecinājām tikai uz sezonu. Tas ir viens.

Otrs. Par ticību vai neticību valdībai, par signāliem. Gribu pateikt, ka no krīžu sākuma, kas bija 2020. gadā (kovids, enerģija, karš un tā tālāk), Latvija bija viena no pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kura sniedza atbalstu. Mēs jau trešajā nedēļā, ieviešot ierobežojumus, sākām sniegt atbalstu gan uzņēmējiem, gan privātpersonām, gan iestādēm. Daudzas valstis to nedarīja, un es domāju, ka mūsu garantija - gan Saeimas, gan valdības garantija - sabiedrībai ir tā, ka šo atbalstu Latvija ir sniegusi un arī sniegs, bet ir nepieciešams izvērtēt gan cenas, gan prognozes, gan tendences.

Tā ka lūgums šo priekšlikumu neatbalstīt, sekot komisijas balsojumam un debatēt par šīm lietām budžeta izskatīšanas procesa laikā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Lūdzu referentam paust komisijas viedokli. Vai jums būtu kaut kas piebilstams par pašu priekšlikumu?

Ģ. Liepiņš. Nekā papildus piebilstama nav. Kā jau arī Reira kungs teica, komisija vakardien neatbalstīja šo priekšlikumu, un, līdzīgi kā Reira kungs, aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Tātad jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Liepiņš. Tātad ejam tālāk.

3. priekšlikums - līdzīgs, no tās pašas sērijas - par atbalsta periodu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja iesniegto priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Jūs aicināt balsot. Vai jūs paužat komisijas viedokli, kāds bija komisijas lēmums? (Starpsauciens.) Deputāti neiebilst.

Nākamais...

Ģ. Lapiņš. 4. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Par atbalsta periodu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Lapiņš. Ejam tālāk. 5. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Mazliet savādāks - par atbalsta intensitāti. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, par priekšlikuma būtību. Mainot atbalsta intensitāti šajā vidējā daļā - tarifiem no 50 līdz 80 procentiem -, principā atkarībā no katras pašvaldības siltumenerģijas tarifa mēs panāktu samazinājumu par apmēram 20 procentiem.

Es tikai gribēju pievērst uzmanību tam, ar kādu izmaksu pieaugumu šobrīd jāsaskaras iedzīvotājiem. Jau ilgu laiku ir jāsaskaras ar augstākām pārtikas produktu cenām, un, ņemot vērā to, ka, piemēram, salīdzinot ar Lietuvu, valdības atbalsts energocenu pieauguma kompensēšanai ir bijis daudz zemāks, jau iepriekš ir bijis daudz vairāk līdzekļu jānovirza par apkuri un elektroenerģiju. Pēdējos mēnešos lielai iedzīvotāju daļai papildus jāsaskaras ar procentu likmju pieaugumu, ja viņi atmaksā aizdevumu par savu mājokli.

Visi tie ir bijuši papildu izmaksu šoki, kuriem ir negatīva ietekme ne tikai uz cilvēku labklājību, bet, kā jau Kaspars Briškens minēja, arī mūsu ekonomiku. Ja cilvēkiem nauda jānovirza visiem neplānotajiem izmaksu pieaugumiem, tad tā nenonāk vairākās ekonomikas jomās.

Ko nozīmētu šis priekšlikums? To, ka vairāk naudas paliktu tiem, kam šobrīd klājas visgrūtāk. Centralizētā siltumapgāde pārsvarā ir pēc platības mazākiem mājokļiem, kuros nedzīvo augstāko ienākumu... mājsaimniecības. Vidēji. Protams, ir atšķirības.

Kā jau minēju, papildu atbalsts, kas nodrošina zemākas izmaksas par apkuri, var veicināt to, ka mājām mazāk veidojas parādi. Tas pēc tam būs būtisks nosacījums, lai bankas vēlētos kreditēt atjaunošanas programmas. Tas būs būtisks nosacījums, lai iedzīvotāji būtu gatavi pieņemt lēmumus par ēku siltināšanu. Ja mēs nepiešķiram ne šāda veida atbalstu, ne arī mums ir papildu atbalsts zemāko ienākumu mājsaimniecībām... par atjaunošanas papildu grantiem, tas nozīmē, ka cilvēki ir ieslēgti tādā augsto rēķinu ciklā arī uz nākamo ziemu un nevar ne atļauties atjaunot mājas, ne samaksāt rēķinus. Tādā pašvaldībā kā Rīga jāvar šos rēķinus kavēt, nebūs soda nauda, bet tas nav standarts visur, un šie papildu parādi mājām pēc tam kavē vairākus rēķinus.

Tā kā mēs pēdējā laikā daudz runājam par drošību, es domāju, ka šis būtu viens no tiem soļiem, kas stiprinātu drošību cilvēkiem, ka pat tad, ja uznāks vēsāks laiks februārī, nebūs tā, ka pēdējie uzkrājumi vai... iespējams, tad, kad uzkrājumu vairs nav, ņemot ātros kredītus, šīs summas būs jānovirza par apkuri.

Šis nav būtisks atbalsta pieaugums, tas samazinātu rēķinus tikai par 20 procentiem. Es domāju, ka tas šobrīd ir labs ieguldījums.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs - deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Ja nepietiek ar empātijas un makroekonomikas argumentiem, tad es gribu pastiprināt Cepurīša kunga akcentu uz cēloņsakarību ar energoefektivitāti.

Dažbrīd ir sajūta, ka ne vienmēr tiek domāts ilgtermiņā un tiek saskatīta saikne starp mājsaimniecību pirktspēju un gatavību investēt energoefektivitātē, kas (es ceru, ka šajā zālē mēs esam vienisprātis) ir viena no valsts prioritātēm siltumapgādē, īpaši centralizētajā. Izmaksu līmenis ar valdības atbalstu ir jāsaglabā tāds, lai iedzīvotājiem nebūtu jāiztērē iekrājumi un pēc tam jālūdz pabalsts (daudzi jau to šobrīd dara). Citādi mēs nonāksim situācijā, kad vēl vairāk demotivēsim mājsaimniecības veikt investīcijas energoefektivitātē, jo šie iekrājumi būs pazuduši, būs zudusi pārliecība par rītdienas ienākumiem un vienlaikus, protams, gatavība ieguldīt ēku energoefektivitātes pasākumos.

To mēs īpaši labi redzam tieši daudzstāvu dzīvojamās mājās, kur šie lielie siltuma rēķini pilnīgi noteikti liedz iedzīvotāju biedrībām, mājsaimniecībām ātrāk domāt par zaļāku, efektīvāku centralizēto apkures sistēmu. Tā nav tikai mājokļu siltināšana, tā, protams, ir arī pāreja uz efektīvākām siltumtehnoloģijām.

Rīgas piemērs mums ļoti labi parāda, ka ietaupījums no siltinātām ēkām samazina apkures izmaksas līdz pat divām trim reizēm vienlaikus, protams, arī ar visiem vides pozitīvajiem efektiem. “Rīgas enerģētikas aģentūra” šobrīd jau dara to, ko vajadzētu darīt visas valsts mērogā, konsultējot un atbalstot tieši daudzdzīvokļu ēku īpašniekus energoefektivitātes iniciatīvās. Rīgas piemērs ir pierādījums tam, ka taupīt vajag gudri, nevis tikai taupīšanas pēc vai tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka tā signalizē. Ļaujot mājokļu īpašniekiem novirzīt līdzekļus energoefektivitātes pasākumiem, ne tikai samazināsies enerģijas rēķini ilgtermiņā, bet radīsies iespēja Latvijā attīstīt plašāku ēku siltināšanas materiālu ražošanu, vienlaikus radot jaunas darba vietas. Mums ir iespējams šo vērtīgo cēloņsakarību saitīti šobrīd ievadīt, atbalstot šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Balsosim... Lapiņa kungs, vai jums būtu kas piebilstams komisijas vārdā?

Ģ. Lapiņš. Jā. Kā jau teicu, komisija neatbalstīja iesniegto priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Lapiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ģ. Lapiņš. 7. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Par atbalsta periodu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Lapiņš. 8. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Līdzīgs - par atbalsta periodu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Lapiņš. 9. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Līdzīgs - par atbalsta periodu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Lapiņš. 10. - klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Precizē termiņu. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ģ. Lapiņš. 11. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Atkal par atbalsta periodu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Lapiņš. 12. - klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Redakcionāls precizējums, lai pret visiem atbalsta veidiem būtu vienota attieksme. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ģ. Lapiņš. 13. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Par nokavējuma procentiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debates sāksim pēc pārtraukuma, kolēģi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādinu, ka pārtraukums vēl nav sācies. Lūdzu, palieciet savās vietās!

Paziņojumi.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I. Circene (JV).

Cienītie kolēģi, tūlīt blakus, Dzeltenajā zālē, aicinu dibināt Latvijas un Taivānas parlamentārās sadraudzības grupu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Kolēģi, šajā pārtraukumā Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Islandes parlamentu dibināšana. Lūdzu, aicināti Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. No manas puses paziņojums frakciju vadītājiem. Atgādinājums: tūlīt Sarkanajā zālē ir Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde.

Lūdzu, vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 93 deputāti, nav reģistrējušies 7: Jekaterina Dorošķeviča, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Jurģis Klotiņš (Starpsauciens: “Ir!”), Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko un Edgars Tavars.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad ar šo brīdi sākas pārtraukums. Tiekamies zālē pulksten 11.00 uz sēdes turpinājumu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet darba vietas Sēžu zālē. Atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. (Zālē troksnis. Saeimas priekšsēdētājs noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, Saeimas sēde ir atsākta. Lūdzu, ieņemiet darba vietas Sēžu zālē!

Atgādinu, ka strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”, otrais lasījums, steidzams.

Šobrīd izskatām priekšlikumus. Esam nonākuši līdz 13. priekšlikuma izskatīšanai.

Sākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies runāt deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Reira kungs mums šonedēļ jautāja - no kurienes ņemt finansējumu mūsu priekšlikumiem. Man ir līdzīgs jautājums Reira kungam - no kurienes jūs ņemsiet finansējumu, lai nosegtu tās ilgtermiņa sekas Latvijas ekonomikā, ko radīs nabadzības pieaugums, lielāka ēnu ekonomika, augstāks ātro kredītu patēriņš iedzīvotāju vidū.

Tas nav noslēpums, ka Eiropas augstākajā energoinflācijā tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību nevar laikus samaksāt komunālos rēķinus. 2008. gada krīze un tās pieredze mums parādīja, ka, izstumjot cilvēkus no ekonomikas, zaudējumi valstij ir lielāki nekā jebkurš īslaicīgs atbalsts. Tas lielā mērā izskaidro to attīstības šķēri, kas šobrīd ir izveidojusies pat starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tā ir tuvredzīga domāšana, kas tiek maskēta kā apzinīga taupīšana.

Šī valdība ļoti daudz runā par riskiem aizņemties, bet tajā pašā laikā nesaredz sekas, ko rada patiešām reāls mājsaimniecību līmeņa bankrots. Mēs nerunājam šeit par bezmaksas komunālajiem pakalpojumiem, mēs runājam par īslaicīgu, mērķtiecīgu pretimnākšanu krīzes un recesijas laikā. Nav pieļaujams, ka šajos apstākļos mūsu ģimeņu labklājību apdraud arī maksājumu kavējuma sodi un procenti. Komunālie pakalpojumi ir dzīves pamatnepieciešamība. Nevienai ģimenei un nevienam senioram nevajadzētu nokavējuma procentu dēļ atteikties no siltuma vai citām pamatvajadzībām. Esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un mums ir jāatrod veids, kā nodrošināt cilvēkiem šīs pamatnepieciešamības atbilstošā dzīves kvalitātē.

Kā mēs zinām, valdības deklarācijā ir 328 punkti un tur daudz runāts par dzīves kvalitāti. Tomēr piedāvātais kompromisa budžets, kas šodien iesniegts Saeimā, to nekādā veidā neatspoguļo. Dzīves kvalitāte vienlaikus ir biežākais iemesls, kāpēc mūsu iedzīvotāji emigrē vai arī aiziet ēnu ekonomikā. Mums ir skumji apzināties, ka vairāki Latvijas iedzīvotāji patiešām varētu izvēlēties nākamo ziemu pārlaist ārpus Latvijas tieši valdības taupības politikas dēļ.

Šis ir pēdējais no 13 PROGRESĪVO priekšlikumiem, ko esam sagatavojuši, lai stiprinātu energoatbalstu mūsu sabiedrībai. Priekšlikums paredz, ka energomaksājumu sodi, nokavējuma procenti nevar būt lielāki par likumiski noteiktajiem. Kas var būt saprātīgāks un vienkāršāks par šo priekšlikumu? Tāpēc mēs lūdzam visus deputātus domāt ilgtermiņā, menedžēt šo energokrīzi.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es aicinu jūs nopietni padomāt par 13. priekšlikumu. Liekot malā pārējās... tādas runas... Jā, mēs šodien redzējām gan pie ZZS priekšlikumiem, gan pie mūsu, frakcijas PROGRESĪVIE, priekšlikumiem... Ir skaidra tāda noraidoša, es pat teikšu - klusējoša, noraidoša pieeja vai tāda nedaudz kautrīga atturēšanās, tāpēc ka droši vien nepietiek, tā teikt, dūšas un apņēmības nobalsot “pret” sakarīgiem... tiešām atbalsta priekšlikumiem.

Ieklausieties 13. priekšlikumā, kolēģi! Tas ir stāsts par nokavējuma procentiem, par to, ka brīdī, kad mūsu iedzīvotāji, mājsaimniecības saņem rēķinus, kādus viņi nebija plānojuši saņemt, tādus neparedzami lielus, kur vienā mēnesī viņiem ir 100 eiro par dzīvokli, bet nākamajā, it īpaši pēdējie rēķini par apkures periodu, ir 300 vai pat 400 eiro. Skaidrs, ka mājsaimniecības nevar... Ļoti liels procents mājsaimniecību tādus rēķinus nevar uzreiz samaksāt.

Kā mēs ļoti labi zinām, cilvēki, kuri ir ļoti sarežģītos ekonomiskajos apstākļos, īpaši vientuļi pensionāri, ļoti atbildīgi izturas pret rēķiniem, īpaši rēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem. Pirmais, ko viņi parasti izdara, - atdod visu savu pensiju, samaksājot komunālos rēķinus, jo ļoti uztraucas, ka viņiem vai nu atslēgs kādu no pakalpojumiem, vai būs nokavējuma procenti.

Labi, mēs saprotam, ka citos laikos ir ļoti svarīgi nomaksāt rēķinus laikā, mēs ļoti labi apzināmies, ka tagad, krīzes laikā, tie ir neparedzami lieli rēķini. Vienkārši fiziski cilvēkiem nav tādu uzkrājumu, un viņiem iestājas zināms uztraukums, es pat teiktu - panika un bailes, ka viņi šos rēķinus laikus nesamaksās.

Priekšlikums paredz nokavējuma procentu nepiemērošanu tikai tagad, šajā krīzes laikā. Mēs zinām, ka Rīgas kapitālsabiedrības šādu praksi ir izmantojušas, un, manuprāt, nekas netraucē arī valsts kapitālsabiedrībām šādu praksi pielietot, nomierinot iedzīvotājus, ka viņiem nav jāņem ātrie kredīti, lai samaksātu apkures rēķinu, un ka viņi nesaņems tos drausmīgos procentus katru mēnesi... kas uzkrājas.

Mēs zinām, ka diemžēl arī finanšu pratība mums nav augstākajā līmenī, it īpaši vismazāk aizsargātām un nabadzīgām mājsaimniecībām, tāpēc ļoti bieži tā arī varētu notikt. Cilvēki neapdomīgi paņem ātro kredītu, lai ātri samaksātu rēķinu, lai neveidojas nokavējuma procenti un lai varētu... Kas pēc tam paliek, mēs zinām - paliek atkarība no... paliek parādā ātriem kreditoriem, un attiecīgi vēlāk mēs redzam pieaugumu ēnu ekonomikai.

Kolēģi, vēlreiz ieklausāmies šajā priekšlikumā - tikai uz šo krīzes laiku nepiemērot nokavējuma procentus, lai iedzīvotāji, it īpaši nabadzīgas mājsaimniecības, varētu mierīgi atļauties samaksāt pakāpeniski šo rēķinu un neuztraukties, ka viņi pēc tam nevarēs izdzīvot vai, tajā pašā mēnesī samaksājot visu rēķinu, viņiem nebūs naudas ne pārtikai, ne medikamentiem, ne pārējām vajadzībām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāj! Deputāti! Es vēlos tikai mazliet papildināt manu frakcijas kolēģu teikto attiecībā uz parādiem un ēnu ekonomiku. Mēs valstī bieži... uztraucamies par ēnu ekonomiku, ja es nemaldos, jau pēdējos četrus piecus gadus.

Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka par ēnu ekonomiku mēs tomēr domājam mazliet vienpusēji - mēs pārsvarā par to domājam tikai no darba devēju puses. Mēs uztraucamies par to, ka darba devēji, kuriem varbūt pastāv motivācija rīkoties negodīgi... iespējams, viņi ir nokļuvuši situācijās, kur viņi ir spiesti izvēlēties nemaksāt nodokļus. Un mēs meklējam veidus, kā varētu šīs problēmas atrisināt, bet, kā jau es minēju, pārsvarā uz to visu skatāmies diezgan vienpusēji - no darba devēja perspektīvas. Mēs retāk skatāmies no darba ņēmēja perspektīvas.

Es domāju, ka tas nav noslēpums, it īpaši cilvēkiem, kas ir strādājuši pašvaldībās un pārzina sociālo dienestu specifiku, ka pastāv cilvēki, kas vēršas sociālajos dienestos un norāda uz to, ka viņiem ir - tik tiešām viņiem ir! - šāda veida parādu grūtības. Viņiem līdz ar to pastāv motivācija tik tiešām pieņemt algu aploksnē, jo citādākā kārtā kreditori piekļūs viņu ienākumiem. Un arī šī situācija, protams, nav vēlama no valsts attīstības perspektīvas.

Šī ir vēsturiska saikne, kas pastāv, - jo lielāks ienākumu avots, kas aizies privātos parādos, it īpaši, ja tie būs kopumā nesamaksājami, jo mazāka būs tā naudas summa, kas aizies nodokļu nomaksai.

Tāpēc ir šis priekšlikums, kurš aicina arī no ēnu ekonomikas perspektīvas aktualizēt šo jautājumu par nenomaksātajiem parādiem. Un atkal - it īpaši kontekstā, kur mēs saskaramies ar (kā jau vairākkārt ir izskanējis) ļoti lielu inflāciju, kopumā - ar privātā patēriņa kritumu...

No valsts attīstības un no ekonomiskās attīstības perspektīvas raugoties, mēs vēlamies novērst situāciju, kurā cilvēki ir spiesti aizņemties, lai nomaksātu savus rēķinus. Tāpēc šajā gadījumā, kad nebanku kredītu pakalpojumu sniedzēji, iespējams, ir vieni no tiem, kas patiesībā ir ieguvēji šajā situācijā, kad šāda veida nokavējuma nauda tiek aprēķināta šajos grūtajos apstākļos, arī es domāju, ka no morālā viedokļa tas vienkārši nav pieņemami.

Tāpēc, pat ja jūs galu galā nobalsosiet “pret” (visticamāk, tā tas arī izskatās šobrīd), es aicinu vismaz nākotnē pievērsties šim jautājumam vairāk, aktīvāk un mēģināt domāt par parāda situāciju arī no ēnu ekonomikas mazināšanas perspektīvas. Šī ir strukturāla problēma. Pārstāsim vainot cilvēkus par to, ka viņiem ir pārāk zema finanšu pratība! Mana pieredze ir, ka cilvēkiem finanšu pratība ir pietiekami laba, diemžēl tie apstākļi, kuros viņi dzīvo, viņiem liedz iespējas rīkoties ar savām finansēm tālredzīgāk.

Kaspars Briškens, mans kolēģis, jau arī minēja to, ka vairumam iedzīvotāju uzkrājumi ir ļoti mazi. Tas nav tāpēc, ka viņi tērē pa labi, pa kreisi; tas ir tāpēc, ka Latvijas tautsaimniecība kopumā nav vēl pietiekami turīga un līdz ar to šo cilvēku individuālie stāsti arī diemžēl ir bēdīgi.

Tāpēc ceru, ka tomēr apsvērsiet vēlreiz šo priekšlikumu. Ja nu nē, tad es tiešām ceru sagaidīt no koalīcijas skaidrus soļus šajā virzienā. Es arī zinu, ka jūsu valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka jūs spersiet soļus attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu tieši šo parādu kontekstā. Es ar lielu prieku esmu gatavs - un PROGRESĪVIE kopumā ir gatavi - palīdzēt šo priekšlikumu izstrādē. Bet, lūdzu, sāksim rīkoties tagad! Šis ir krīzes epicentrs! Mēs skatāmies uz šo budžetu, kurš, manuprāt, izliekas, ka šīs krīzes nav.

Tāpēc lūdzu - ķersimies klāt šim jautājumam tikpat aktīvi, kā (visticamāk, diemžēl no koalīcijas puses) noraidīsim šo priekšlikumu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Kā jūs rīkosieties tad, kad ziemas laikā... tad, kad ir slidena ietve un kāds cilvēks (liela varbūtība, ka tas ir pensionārs) ir nokritis? Jūs paiesiet garām vai pasniegsiet palīdzīgu roku un palīdzēsiet piecelties? Kā jūs rīkosieties? Tas ir jautājums katram no jums, kas sēž šeit, zālē.

Es ceru, jūs... vēl neesat pārvērtušies par balsojamo mašīnu? Balsojat par to, ko valdība nolemj. Jūs vienkārši šeit tupi spiežat tās pogas.

Šis ir konkrēts priekšlikums, kā palīdzēt tam cilvēkam, kas ir nonācis kādās problēmās.

Pavisam nesen bija televīzijā sižets, ka Bolderājā par kādu 80 kvadrātmetru lielu (jeb - mazu) dzīvokli ir jāmaksā apmēram 1000 eiro par komunālajiem maksājumiem. Skaidrs, ka cilvēki nevar samaksāt.

Un par ko ir šis konkrētais priekšlikums? Ka gadījumā, ja kāds nevar samaksāt... Viena lieta - iespēja palīdzēt, atlikt šo maksājumu vai kaut kā restrukturizēt, jo cilvēks nevar samaksāt, nav viņam tādas naudas. A jūs sakāt: nē, vēl mēs uzliksim lielo sodu pa virsu! Nu, tā jau principā ir ne tikai rokas nepasniegšana, tas - vēl ar kāju pastumt tā, lai grāvī iekrīt iekšā. Nu, tādu politiku taču nevar realizēt.

Te ir runa par to, ka, ja kāds nevar samaksāt komunālos maksājumus, jūs ne tikai negribat palīdzēt, bet gribat nogremdēt šo cilvēku. Un kādi ir rezultāti? Cilvēki turpina braukt prom tikai tāpēc, ka viņi ir parādu jūgā. Bankas viņiem nepalīdz, negrib izsniegt kredītu, un tad viņi iet uz tām nebanku kredītiestādēm, kuras sākumā iedod naudu, bet pēc tam aplaupa viņus. Nu par ko mēs šeit runājam?

Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu: šo konkrēto priekšlikumu, neskatoties uz to, ka koalīcijā jūs esat vienojušies neatbalstīt nevienu opozīcijas priekšlikumu, atbalstiet, jo te ir runa tiešām par palīdzību tiem, kuri šodien ir pakrituši. Pastiepiet palīdzīgu roku, esiet cilvēki!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienītais priekšsēdētāj! Prezidij! Kolēģi un kolēģes! Paskatīsimies uz to, kāda bija inflācija pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gadu. Tā bija 20 procenti. Un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās vidēji pat par 42,8 procentiem.

Es saprotu, ka ar vairākus tūkstošus lielām algām tas var nešķist tik būtiski, bet cilvēkiem Latgalē, no kurienes es nāku, un arī visā Latvijā ir patiešām grūti savilkt kopā galus.

Šis konkrētais mūsu priekšlikums ir ierobežot komunālo rēķinu kavējuma naudu. Krīze nav sākusies pagājušogad, tā sākās jau 2019. gadā, kad kovida dēļ daudzi zaudēja darbu vai krasi samazinājās ienākumi, un šodien patiešām daudziem katrs eiro ir no svara.

Atbalstot kavējuma naudas maksājumu maksimālo ierobežojumu, vienlaikus mēs pasakām, ka Saeima saprot un ka mēs esam gatavi sniegt šo palīdzīgo roku. Mums ir jāpalīdz mūsu mazāk aizsargātajiem līdzcilvēkiem, jo pašlaik valsts atbalsts rēķinu nomaksai ne tuvu nav pietiekams. Ar visu valsts atbalstu daudzām iedzīvotāju grupām nākas maksāt pat divkārt vai trīskārt vairāk dzīvokļu rēķinos, nekā tas ir bijis iepriekš.

Būtiski ir tas, ka mēs šobrīd veidojam situāciju, ka iedzīvotāji ir spiesti ņemt ātros kredītus, lai tiktu galā ar rēķiniem un saviem ikdienas tēriņiem. Atgādināšu, ka enerģētikas politika un dzīves dārdzība ir tie jautājumi, kuriem risinājumu iedzīvotāji cer sagaidīt tieši no valsts. Ir svarīgi atzīmēt, ka inflācijas dēļ valsts ieņēmumi ir auguši un valsts var atļauties... un tai ir jābūt solidārai ar saviem iedzīvotājiem.

Mēs bieži vien domājam, kā veicināt reģionu apdzīvotību, un es atbildēšu: sāksim ar pietiekamu atbalstu krīzes laikā! Ja cilvēki nevar savilkt galus kopā - viņi brauc prom, tas ir fakts.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Jau kopš Covid‑19 krīzes pirmajām izraisītajām sekām Zaļo un Zemnieku savienība ir iestājusies par šo priekšlikumu. Un arī šodien mēs, protams, atbalstīsim šo priekšlikumu, jo tas ir pašsaprotams, tas šajos apstākļos ir vairāk kā nepieciešams.

Tomēr es gribētu no citas šķautnes paskatīties. Piekrītu visam, ko iepriekšējie runātāji jau teikuši, tomēr... Iedomāsimies, piemēram, Rīgu - galvaspilsētu. Galvaspilsēta Rīga... apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” pieņem lēmumu nepiemērot soda procentus. Tur darbojas vēl 10 privātie uzņēmēji, “Rīgas namu pārvaldnieks” noliek viņus nevienlīdzīgā konkurencē, jo tirgus principi saka, ka pēc būtības šie soda procenti ir jāpiemēro, un tas arī notiek. Tas notiek - virkne uzņēmumu turpina šos soda procentus piemērot un pēc tam arī vēršas pret šiem iedzīvotājiem.

Šāds priekšlikums palīdzētu tieši no konkurences viedokļa, tas noliktu vienādos apstākļos pilnīgi visus - pilnīgi visus!  - komunālo pakalpojumu sniedzējus Latvijā neatkarīgi no tā, vai tas ir privāts vai pašvaldības kapitālsabiedrība. Tas noliktu visus vienlīdzīgā konkurencē un vairs neliktu uzdot jautājumus, kāpēc varbūt viens pašvaldības uzņēmums kā komersants darbojas ārpus normālas komercprakses, un tad arī privātais varētu mierīgi iziet ārpus šīs normālās komercprakses rāmjiem, jo man būs grūti atrast, nosaukt vairākus privātos uzņēmējus, kas šodien pateiktu: “Mēs atsakāmies no soda procentiem.”

Nu ņemsim par piemēru jebkuru lielo privāto uzņēmēju, kas darbojas šajā jomā. Nu viņi visi tomēr darbojas pēc šiem komercprincipiem, un tieši tāpēc ir nepieciešams šāds grozījums, lai visus noliktu uz vienas līnijas, lai visiem būtu saprotams tas, ka viņi atkāpjas no šiem normālajiem komercprakses principiem, jo valstī ir vienots regulējums - šobrīd, krīzes laikā, soda procentus nepiestāda -, un tas būtu normāli, tas būtu tikai un vienīgi normāli. Citādāk šī situācija ir ļoti, ļoti nevienlīdzīga. Un, es domāju, šiem pašvaldību uzņēmumiem arī bez šādas te normas mierīgi varētu uzdot jautājumu: uz kāda pamata... ja jūs darbojaties brīvajā tirgū, brīvās konkurences apstākļos, uz kāda pamata jūs šodien pieņemat šādus lēmumus? Es domāju, no komercprincipiem... šiem uzņēmumu vadītājiem būtu ļoti grūti atbildēt, uz kā pamata viņi ir pieņēmuši šādu lēmumu.

Uz kā pamata “Rīgas namu pārvaldnieks” tagad... uz kaut kādām vadlīnijām...? Kādas vadlīnijas viņiem ir? Viņi ir SIA. Viņi ir SIA - darbojas brīvajā tirgū. Kādas vadlīnijas viņiem var noteikt? Ar likuma spēku ir jānosaka tas, ka visiem ir vienlīdzīga pieeja, un tad arī šie jautājumi atrisinātos.

Nu tas būtu diezgan interesants tests, ja kāds izdomātu pajautāt kādam no šiem pašvaldību uzņēmumiem, uz kāda pamata viņi, darbojoties ar sabiedrības mantu kā gādīgi saimnieki, ir piešķīruši šīs atlaides, šādu atvieglotu kārtību. Visiem kārtībai ir jābūt vienotai, un tai kārtībai ir jābūt noteiktai ar likumu.

Es atbalstu šo priekšlikumu. Aicinu arī jūs tā darīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lapiņa kungs, vai jūs komisijas vārdā vēlētos vēl ko bilst par komisijas lēmumiem saistībā ar priekšlikumiem?

Ģ. Lapiņš. Jā, paldies.

Komisijas vārdā tikai papildus piebildīšu, ka šie priekšlikumi tika (nu, loģiski, kā pārējie)... tika iesniegti komisijā. Komisijas sēdē Saeimas juridiskais dienests... departaments... sniedza negatīvu atzinumu šajā brīdī, norādīja uz riskiem.

Konceptuāli var piekrist, ka ideja nav slikta, bet tā ir precīzi jāizstrādā. Iespējams, ka šis nav īstais likumprojekts, kurā iestrādāt iekšā šo normu... nu, tādā ziņā, ka mēs atveram vienu likumu un tad uzreiz grūžam iekšā izmaiņas. Tas varbūt šajā brīdī nav... bet konceptuāli komisija redz loģiku tajā. Un, es domāju, izstrādās priekšlikumu, lai šo normu iestrādātu, bet citā brīdī, citā likumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tātad neatbalsta iesniegto priekšlikumu. Komisijas vārdā šobrīd aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka bijušas debates, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 33, atturas - 17. Priekšlikums netika atbalstīts.

Lapiņa kungs (Pauze.)...

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Ģ. Lapiņš. Tātad aicinu kopumā atbalstīt likumprojektu, kas tika atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti, un mums ir jābalso par likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Paldies, Lapiņa kungs, par ziņojumu.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Uģis Rotbergs.

U. Rotbergs (JV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 1. februārī izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”. Minētie grozījumi paredzēti, lai noteiktu jaunu valsts nodevu zemes dzīļu izmantošanas jomā.

Komisijā netika saņemti priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam.

Komisija savā 1. februāra sēdē likumprojektu atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

U. Rotbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā” (Nr. 65/Lp14).

Informēju, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā netika iesniegti priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam.

Minētais likumprojekts komisijas sēdē tika izskatīts un kopumā atbalstīts virzīšanai uz Saeimas sēdi izskatīšanai trešajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču zīmju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti 17 priekšlikumi, kurus ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs un kuri ir redakcionāla rakstura vai saistīti ar kodifikāciju.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 2. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 3. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 4. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A. Zariņa-Stūre. 5. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 6. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 7. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 8. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 9. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A. Zariņa-Stūre. 10. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 11. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 12. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 13. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 14. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 15. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 16. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Un 17. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas pozīciju.

A. Zariņa-Stūre. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Strādājam ar likumprojektu otrajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijas vairākums to ir atbalstījis.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Eglīts. (Starpsaucieni.) Atvainojos, Jānis Eglīts - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J. Eglīts (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir krasi mainījis ģeopolitisko situāciju Eiropā un dramatiski ietekmējis arī drošības situāciju Latvijā. Reaģējot uz to, Aizsardzības ministrija veica valsts aizsardzības sistēmas darbības izvērtējumu, tai skaitā tika analizēti arī individuālie aizsardzības pasākumi attiecībā uz noteiktām personu grupām, kas iesaistās valsts aizsardzības uzdevumu izpildē.

Aizsardzības ministrijas ieskatā, viens no aspektiem, kas pie šobrīd novērotajām drošības situācijas tendencēm prasa izmaiņas, ir saistīts ar neierobežotu piekļuvi informācijai, kas atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam ir iekļaujama valsts amatpersonu deklarācijā saistībā ar dienesta izpildi Zemessardzē.

Lai šos riskus mazinātu, Aizsardzības ministrija ierosināja... pirmkārt, attiecībā uz zemessargiem un viņu ģimenes locekļu interesēm un, otrkārt, attiecībā uz valsts drošības interesēm tika piedāvāts atzīt par publiski nepieejamu deklarācijas daļu šādu informāciju: par amatu, kuru amatpersona ieņem kā zemessargs, un par ienākumiem, kurus valsts amatpersona guvusi, pildot dienestu Zemessardzē vai NBS regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam Zemessardzē.

Cienījamie deputāti, lai arī sākotnēji varētu šķist, ka deputāta Ceļapītera priekšlikums pēc būtības varētu būt atbalstāms, tomēr, izvērtējot to detalizēti, redzam, ka tas ne tikai nesasniegs savu mērķi, bet arī satricinās pastāvošo sistēmu un radīs neplānotas papildu izmaksas valsts budžetā. Nosakot, ka valsts amatpersona, vienlaikus zemessargs, deklarācijā nenorāda informāciju par amatu, kā arī nenorāda ienākumus, kurus tā guvusi, pildot šo dienestu, tiek radīts bīstams izņēmums un faktiski jauns precedents, kas noteiktai personu grupai ļauj nedeklarēt savus ienākumus. Tādējādi ar šo tiek izjaukta esošā kārtība, kas paredz vienotu pieeju attiecībā uz deklarāciju aizpildīšanas pienākumu valsts amatpersonām. Pamatprincips - valsts amatpersonas deklarē visus savus ienākumus.

No Valsts ieņēmumu dienesta saņemtā informācija tāpat norāda uz sagaidāmiem jauniem izaicinājumiem šajā sakarā - iespējams, pieaugs administratīvais slogs, tā kā informācija par amatpersonu datiem būs jāpārvalda no dažādiem informācijas avotiem, kas gan palielinās darba slodzi, gan apgrūtinās šīs sistēmas.

Papildus tam neformāli saņemtie aprēķini liecina, ka Ceļapītera kunga priekšlikuma izmaksas vairāk nekā divarpus reizes pārsniegs sākotnēji plānotās un piedāvātās Aizsardzības ministrijas izmaksas - 33 tūkstošu vietā tās būtu 80 tūkstoši.

Gribu uzsvērt, ka Aizsardzības ministrijas virzītie priekšlikumi neparedz izmaiņas attiecībā uz deklarācijas iesniegšanas kārtību un deklarācijā norādāmo informāciju. Uzskatām, ka ir būtiski no kontrolējošo dienestu viedokļa, vēl jo vairāk - no sabiedrības interešu viedokļa saglabāt principu, ka valsts amatpersonas deklarē visus savus ienākumus, nevis tā, kā to piedāvā deputāts Ceļapīters, - tikai daļu.

Lai sasniegtu šo izvirzīto mērķi - neatklāt datus par valsts amatpersonu saikni ar Zemessardzi, tādējādi samazinot drošības riskus, par kuriem jau iepriekš minēju -, ir pietiekami noteikt ierobežojumus publiskai piekļuvei noteiktai informācijai, nevis nedeklarēt ienākumus. Tādējādi netiktu mainīti valsts amatpersonu pienākumi attiecībā uz noteikta veida ienākumu deklarēšanu, bet tiktu veiktas tikai izmaiņas VID pārvaldītajās informācijas sistēmās.

Cienījamie deputāti, lemjot par šo komisijas virzīto priekšlikumu, kuru iniciējis deputāts Ceļapīters, aicinu vēlreiz rūpīgi izvērtēt, vai izņēmumu noteikšana attiecībā uz ienākumu deklarēšanas pienākumu ir pietiekami izsvērts, pamatots un samērīgs risinājums, ja likumprojektā paredzēto mērķi iespējams sasniegt lētāk ar citiem līdzekļiem.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Daiga Mieriņa. (Starpsaucieni.)

Ceļapītera kungs, jūs debatēs - pēc Daigas Mieriņas. (Starpsauciens: “Lūdzu!”) Dāmām priekšroka.

D. Mieriņa (ZZS).

Kolēģi, es teikšu tā, ka mums bieži vien gribas sarežģīt ļoti vienkāršas lietas un apvīt tās ar tādu nevarības plīvuru, ka mēs patiesībā neko nevaram izdarīt.

Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija skatīja šos priekšlikumus, patiešām domājot un vērtējot, kā mazināt birokrātiju, kā mazināt valsts pārvaldes dažādos normatīvus, kuri uzliek par pienākumu pēc tam kaut ko kontrolēt un tā tālāk.

Šis priekšlikums arī tika diskutēts komisijā, un komisija to atbalstīja, tiesa, ne vienbalsīgi. Bet, kolēģi, par ko ir lieta? Būtība ir ļoti vienkārša. Mums ir apmēram 10 tūkstoši cilvēku, kas piedalās Zemessardzes darbībās, aktīvāk vai mazāk aktīvi, no tiem varētu būt 500 līdz 600 cilvēku, kuri paši par sevi ir amatpersonas. Un priekšlikums izskanēja no ministrijas par to, ka tas ir tikai loģiski, ka mēs, pasargājot savus iedzīvotājus, it sevišķi šajos apstākļos, to ienākumu daļu, kas patiesībā ir ļoti maza (jo pamatā šie cilvēki ar Zemessardzes lietām nodarbojas tikai un vienīgi brīvajā laikā, viņiem visiem ir pamatdarbi), pārceļam uz nepubliskojamo daļu.

Un tad radās Ceļapītera priekšlikums, kas komisijai šķita ļoti, ļoti atbilstošs, - kāpēc to vispār uzrādīt? Tie pamatā ir 10, 20, varbūt 30 eiro mēnesī, gadā tie ir vairāki simti. Kā nu kuram, protams, kā nu kuram. Es nestrīdos, ir varbūt arī lielāki, bet vismaz tiem brīvprātīgajiem zemessargiem, kas iet brīvdienās, nav lielu ienākumu. Šis priekšlikums guva mūsu atzinību, vienīgie, kas iebilda pret to, bija Valsts ieņēmumu dienests - ka viņiem būs lielāka birokrātija.

Bet, kolēģi, jau šobrīd mēs redzam, ka Valsts ieņēmumu dienestam faktiski ir algoritms, pēc kā viņi pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, un nav noslēpums, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir pilnīgi visi ieņēmumi, pilnīgi visa informācija par katru cilvēku, par katru amatpersonu, kādi ienākumi ir... samaksāti. Tātad runa būtu par to, vai šim algoritmam budžetā atrastos līdzekļi šogad, lai mainītu šo algoritmu, lai, aizpildot deklarāciju jau pašā sākotnējā... šīs summas, kas ir par darbu Zemessardzē, vienkārši neielasītos. Kolēģi lēma, ka tas vairs nav mūsu kompetences jautājums, tas ir tehniskas dabas jautājums, kas, mūsuprāt, nenes lielu birokrātisko slogu.

Es neņemos spriest par summām, kas te izskanēja, manuprāt, tās vēl joprojām nav aprēķinātas.

Līdz ar to mēs nesaskatījām riskus šim vienkāršotajam variantam. Šajā gadā tad, kad cilvēks aizpilda deklarāciju, viņš var nenorādīt un neielasīt tieši šo sadaļu par dienestā saņemto atalgojumu Zemessardzē. Nākamajos gados Valsts ieņēmumu dienests uztaisa algoritmu un tad tas notiek automātiski. Kādi riski vēl varētu būt? Nu padomājiet paši - kādi? Manuprāt, nekādi.

Jā, vēl piesauca, ka bankās var parādīties ieņēmumi, kuri pēc tam salīdzinot netiks konstatēti amatpersonu deklarācijā, bet tāpēc jau Valsts ieņēmumu dienestā ir, lūk, visa pieejamā informācija, un arī tiesībsargājošajām iestādēm, kurām tas būs nepieciešams, nav problēmu iegūt datus no VID uz attiecīga pilnvarojuma pamata. Kolēģi, padomājiet par to.

Komisija atbalstīja Ceļapītera priekšlikumu. Man liekas, tas ir loģisks un lielu pretrunu tur nav.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Ceļapītera kungs, tagad vārds jums. Deputāts Andrejs Ceļapīters.

A. Ceļapīters (JV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Priekšlikums, kas ir nācis no Aizsardzības ministrijas, ir loģisks un saprotams. Un es domāju, ka tas ir tikai sākums, lai mēs šos sensitīvos un valsts drošībai svarīgos datus padarītu nepieejamus ne jau mūsu iedzīvotājiem, bet galvenokārt mūsu nedraudzīgo valstu specdienestiem. Mums ir jāaizsargā sensitīvie dati par mūsu aizstāvjiem - par zemessargiem, par karavīriem.

Mans apsvērums, kāpēc es rakstīju šo priekšlikumu, ir sekojošs: jebkura datubāze ir drošības risks, un ne tik tālā pagātnē mēs bijām liecinieki, ka Poikāna kungs parādīja, cik nedroša ir VID datubāze. Droši vien tā ir uzlabota, bet nav tādu datu nesēju, kurus labi speciālisti nevar dabūt... zināmus. Katra datubāze ir drošības risks. Jautājums: cik liels risks ir interešu konfliktam zemessargam, kurš reizē ir amatpersona? Ja jūs man pateiktu kaut vai vienu piemēru, mēs varētu to apspriest, jo dienasnauda un sociālās garantijas, ko saņem amatpersona, esot zemessargam, ir tieši tādas pašas kā visiem zemessargiem.

Zemessargiem netiek piemērota norma, ka viņiem savi ienākumi būtu jādeklarē, līdz ar to vienīgā problēma, kas varētu rasties, ko es iedomājos, no interešu konflikta viedokļa, zemessargam aizpildot deklarāciju, - viņš var nokļūdīties, kā bieži amatpersonām sanāk. Citus riskus es neredzu, jo dati par ienākumiem ir gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Zemessardzē. Un tās četras izziņas iestādes, kurām varētu būt interese par amatpersonas ienākumiem, no šīm institūcijām var gūt sev nepieciešamo informāciju.

Mēs, nākot uz Saeimu... priekšvēlēšanu laikā visi solījām, ka samazināsim birokrātiju un administratīvo slogu. Šī ir brīnišķīga iespēja sākt to darīt. Neapgrūtināsim tos cilvēkus, kuri ziedo savu brīvo laiku, brīvdienās mācās, lai aizstāvētu mūsu valsti, un neliksim viņiem vēl pildīt nevajadzīgus formulārus. Tas nevienam nav vajadzīgs.

Piedodiet, Aizsardzības ministrijas pārstāvji, jūsu priekšlikums nesniedz pilnu garantiju, ka šī informācija, kura mums ir jāslēpj no nedraudzīgajām valstīm, tiks noslēpta. Katra datubāze ir apdraudējums.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Mums kovida laikā bija tāda tendence, ka cilvēki masveidā kļuva par epidemiologiem, par lieliem ekspertiem, pēc tam - enerģētiskās krīzes laikā - virkne kļuva par enerģētiķiem. Tagad laikam ir tas brīdis pienācis, kad visi ir militārie speciālisti un zina labāk nekā nozares ministrija.

Es apskatījos - spriežot pēc amatpersonu deklarācijām, ne Mieriņas kundze, ne Ceļapītera kungs nav saistīti ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un nav... kā es secinu, viņi nav saistīti ar Zemessardzi, tāpēc arī tā ievadreplika tāda. Tātad, es domāju, šeit jau izpratne par to, ka zemessargs saņem 30 eiro mēnesī... tā jau ir kaut kāda pamatlieta, man liekas, kas... Jūs īsti neesat iedziļinājušies jautājumā, ja šādi skaitļi skan no Saeimas tribīnes.

Ceļapītera kungs minēja, ka nevajagot apgrūtināt, nevajagot atbalstīt Aizsardzības ministriju, jo... lai šie cilvēki tātad varētu koncentrēties uz aizsardzību, nevis pildītu deklarācijas. Es atgādinu, ka runa ir par tām personām, kas ir amatpersonas. Viņi jau šobrīd pilda deklarācijas neatkarīgi no tā, vai viņi ir zemessargi vai nav. Līdz ar to mēs jau papildus netaisāmies... Aizsardzības ministrija netaisās viņus apgrūtināt ne ar ko.

Tas, kas vēl izskanēja, - tātad dati ir jāpasargā no ārvalstu dienestiem. Eglīta kungs jau tieši arī minēja, ka dati netiks publicēti. Zemessargs amatpersona publicēs, bet tie nebūs pieejami publiski. Tātad mēs nedodam izņēmumus amatpersonām, bet mēs pasargājam tos, kas sargā mūsu drošību, kā Eglīta kungu, kā mani... ceru, arī jūs, Ceļapītera kungs, iestāsieties Zemessardzē... lai šie dati nebūtu publiski pieejami.

Ja jums ir aizdomas par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta datubāze nav droša, aicinu vērsties pie saviem kolēģiem no partijas un stiprināt Finanšu ministrijā un Valsts ieņēmumu dienestā datubāzi. Ja ir tādas bažas. Es neesmu dzirdējis, ka būtu kaut kāds pamatojums tam, ka mums par to būtu jāuztraucas.

Tāpēc aicinu uzticēties Aizsardzības ministrijai. Un jautājumos, kas skar mūsu Zemessardzi un nacionālo drošību, nepieļaut šādas subjektīvas interpretācijas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad debates slēdzu. Vai Jurēvica kungam būtu kas bilstams komisijas vārdā?

E. Jurēvics. Komisija uzklausīja argumentus gan “par”, gan “pret”. Komisijas vairākums atbalstīja priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo Ceļapītera priekšlikumu. (Starpsaucieni: “Priekšsēdētāja kungs, balsojums ir nepieciešams!”; “Jā, jā, jā!”)

Sēdes vadītājs. Protams, bez šaubām, Klotiņa kungs, ja ir debates, tad parasti ir balsojums. Tātad mums jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Ceļapītera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 11, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

E. Jurēvics. Paldies.

2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks, lai pēc būtības īstenotu 1. priekšlikumu, ko atbalstījām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Tātad deputāti iebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 10, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E. Jurēvics. Paldies.

3. - deputātu Patmalnieka, Krastas un Liepiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Bet kā ideja tika atbalstīts gan šis priekšlikums, gan nākamais - Aizsardzības ministrijas priekšlikums. Ideja ir šo iekļaut trešajā lasījumā, jo, ņemot vērā, ka ir atbalstīts 1. priekšlikums, šobrīd arī tehniski nav iespējams gan 3., gan 4. priekšlikumu atbalstīt šādā redakcijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Patmalnieka, Krastas un Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 85, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Jurēvics. 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Komisijā arī nav atbalstīts, kā iepriekš skaidroju, bet idejiski uz trešo lasījumu gaidām līdzīgu priekšlikumu, lai varam atbalstīt.

Komisijas vairākuma vārdā aicinu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Lūdzu balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 81, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Jurēvics. Visi priekšlikumi ir atbalstīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Jurēvica kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E. Jurēvics. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš romantisks - 14. februāris.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. 14. februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14. februārim.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, un paredz precizēt un papildināt likumu ar jauniem noteikumiem attiecībā uz patērētāju tiesisko aizsardzību, īpaši digitālo pakalpojumu gadījumos, komercpraksi tiešsaistes tirdzniecības vietās, soda naudas piemērošanu negodīgas komercprakses īstenotājiem.

Komisija ir saņēmusi 14 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. Komisija pilnvērtīgi un diezgan gari diskutēja par 9. un arī par nākamajiem - 10. un 11. - priekšlikumiem. Pamatoti argumenti ir abu pušu rīcībā. Komisijai bija jāizdara grūta izvēle un jāizsver gan priekšlikuma ietekme uz patērētāju tiesībām, gan uz tautsaimniecības vidi un tās konkurētspēju. Komisijas balsojums arī atspoguļo šo sarežģīto izšķiršanos. Rezultātā komisija 9. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pirmā pieteikusies Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.

L. Paegļkalna (Tieslietu ministrijas parlamentā sekretāre).

Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Paldies par doto vārdu. Godīga konkurence ir veselīgas ekonomikas un ilgtspējīgas tautsaimniecības atslēga. Zinošs patērētājs veicina konkurenci, iedrošinot uzņēmējus piedāvāt vēl labāku pakalpojumu un atbilstošas kvalitātes preci, vienlaikus sekmējot to, ka no tirgus tiek izslēgti negodīgi spēlētāji. Patērētāji - tie esam arī mēs, visa sabiedrība.

Izskatāmais Juridiskā biroja priekšlikums konceptuāli atbilst Tieslietu ministrijas redzējumam par to, kā ir nodrošināmas gan patērētāju intereses, gan vienlaikus sekmējama godīga konkurence. Vispirms gribu atspēkot argumentu, ka konkrētais priekšlikums paredz tādu naudas soda apmēru, kas ir neierobežots un kas varētu radīt piemērotāju patvaļas risku. Konkrētais priekšlikums paredz noteiktus griestus procentuālā izteiksmē, augšējā robeža ir piemērojama smagiem pārkāpumiem, kad ir konstatētas arī atbildību pastiprinošas pazīmes. Taču sods par vieglu pārkāpumu tiklab var tikt piemērots arī pavisam nelielā, piemēram, 0,1 vai vēl mazākā apmērā no apgrozījuma. Būtiski, lai tas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.

Tālāk izcelšu galvenos aspektus, kas jums, godātie deputāti, būs ceļa karte, lemjot par šo priekšlikumu.

Pirmā tēze. Vienlīdzīga attieksme pret patērētājiem neatkarīgi no tā, kuras Eiropas Savienības dalībvalsts patērētājs tas ir. Ilustrēšu šo tēzi ar vienkāršu piemēru. Iedomājieties situāciju, kurā ražotājs piedāvā saldējumu, reklamējot to kā vegānu produktu, taču tā ir maldinoša informācija, jo patiesībā produktā ir arī piena cukurs, kas cilvēkiem ar laktozes nepanesamību var radīt veselības traucējumus. Ja netiks atbalstīts konkrētais priekšlikums, tirgotājam, kura rīcības dēļ cieš patērētājs un kurš darbojas tikai Latvijas tirgū, būs mazāks sods nekā tirgotājam, kurš savu produkciju piedāvā ne tikai Latvijas tirgū, bet arī ārpus tā. Tātad Latvijas patērētājs tiek nostādīts nevienlīdzīgā situācijā.

Otrā tēze. Latvijas tautsaimniecībai un valsts ilgtspējai ir būtisks katrs uzņēmējs. Gan ārvalstu, gan vietējo investīciju piesaistē jebkuram uzņēmējam ir būtiski, cik paredzams un skaidrs ir normatīvais regulējums, un tas, cik valsts iestādes ir efektīvas un vai nekavē godīgu uzņēmējdarbību.

Diskusijās izskanēja tēze, ka ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto tiesību normu mēs aizstāvam vietējos uzņēmumus pret uzņēmumiem, kas darbojas globāli. No šādas perspektīvas šķietami it kā pareiza pieeja, tomēr ne gluži faktiem atbilstoša. Jāņem vērā, ka likumprojekts aizstāv vietējos uzņēmumus, kas darbojas tikai vietējā tirgū, bet neaizstāv tos vietējos uzņēmumus, kas preces vai pakalpojumus eksportē, jo pārkāpuma gadījumā tiem paredzētais sods ir lielāks. Valsts politikai eksportējošais uzņēmums ar filiālēm vai tirgiem citur Eiropas Savienībā būtu jāaizstāv, bet likumprojekts paredz tieši pretējo, ja šis uzņēmums vēlas strādāt arī vietējā tirgū, jo konkurents - tikai vietējais - pārkāpuma gadījumā būs privileģēts.

Ja vēlamies investīcijas Latvijā, konkurenci vietējā tirgū, Ekonomikas ministrijas piedāvātā tiesību norma raida pilnīgi pretēju signālu. Vietējiem ir priekšrocības soda politikā. Likumprojekta prioritāte ar šiem soda griestiem ir nevis ārvalstu investīcijas vai Latvijas eksportējošie uzņēmumi, bet gan tikai vietēji strādājošie uzņēmumi. Prioritāte ir nevis patērētāju aizsardzība, bet gan daži lielie Latvijas uzņēmumi, kas neeksportē.

Lielāko daļu Latvijas uzņēmumu četru procentu slieksnis praktiski neskars, jo tiem nav tik liels apgrozījums, bet soda robežas noteikšana darbībai Latvijā nāks par labu tikai dažiem uzņēmumiem, kas neeksportē, kā jau es vēlreiz to uzsveru, bet nostādīs sliktākā situācijā tos lielos, kas eksportē, kā arī mazos un vidējos.

Izstāstīšu vēl pavisam īsu piemēru, lai situācija būtu labāk saprotama, ko tad šī norma paredz.

Diviem uzņēmumiem tirgus ir tikai Latvijā. Pirmajam ir mērķis vidējā termiņā eksportēt, tas investē savu produktu drošībā un kvalitātē. Otrs uzņēmējs to nedara. Pirmais uzņēmums ir spiests pacelt cenu savam produktam, lai mazinātu iespējamo soda risku, nākotnē arī eksportējot. Otrajam soda risks ir pieņemams, jo neplāno eksportēt. Pirmais uzņēmums noteikti nonāk sliktākā situācijā par otro, jo otrajam paliek vairāk naudas un tas var nolaist cenu. Tādējādi netiek veicināta eksportspējīga uzņēmējdarbība, valsts netieši dod priekšroku uzņēmējdarbībai, kas neinvestēs patērētājiem draudzīgos produktos. Latvijas konkurētspēja nebūtu jāstiprina ar negodīgas komercprakses tolerēšanu.

Apkopojot minēto, aicinu deputātus uz šo problēmjautājumu lūkoties ilgtspējīgi un atbalstīt priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrim Čudam.

A. Čuda (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Cienījamie deputāti! Iepriekšējais debatētājs ļoti plaši ar piemēriem centās jums izskaidrot šo grozījumu nepieciešamību. Teiksim tā, Ekonomikas ministrijas... savā ziņā es nevēlētos izmantot vārdu “alošanās”, bet laikam jāizmanto tas ir. Ir skaidrs, ka Ekonomikas ministrijas galvenā prioritāte ir nacionālā kapitāla uzņēmumi un uzņēmējdarbības vide - prognozējama un skaidra.

Mums ir jāpārņem šī regula. Citas dalībvalstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija, šo regulu ir pārņēmušas. Mēs kā ministrija uzskatām, ka optimāls ir Saeimai Ministru kabineta iesniegtais variants, par kuru tika panākts kompromiss ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, proti, maksimālais naudas sods, slieksnis, par pārkāpumiem ir četri procenti no apgrozījuma. Kā jau minēju, šāda apgrozījuma nav lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu... un ar limitiem, ka pārrobežu pārkāpumiem ir 2 miljoni, bet pārkāpumiem nacionālajā līmenī ir slieksnis - ne vairāk kā 300 tūkstošu.

Vēlos atgādināt, ka iepriekšējā likuma redakcijā šis slieksnis bija 100 tūkstošu; un tas šobrīd tiek būtiski palielināts līdz 300 tūkstošiem. Iespējamība, ka šāds sods būtu piemērojams, vēl praksē nav bijusi un, cerams, arī nebūs. Līdz ar to nav samērīgi noteikt soda naudu līdz 2 miljoniem. Tas varētu radīt neizpratni arī uzņēmējdarbības organizācijās.

Es vēlos vēl minēt, ka ļoti bieži mēs salīdzinām Latviju ar pārējām Baltijas valstīm - Lietuvu un Igauniju - daudz un dažādos aspektos, formās, neformās... un jo interesantāk mums ir salīdzināt tieši ekonomiskajos rādītājos un uzņēmējdarbības vides principos. Un šeit es jums vēlos norādīt to, ka Lietuvā šis pats regulējums ir noteikts ar soda naudas griestiem: 100 tūkstošiem pirmajiem pārkāpumiem nacionālajā līmenī un pēc tam ar progresiju, ja pārkāpumi atkārtojas. Turpretī Igaunijā ir vienots sods gan pārrobežu, gan nacionālajiem darījumiem - 400 tūkstošu.

Līdz ar to mēs jau šobrīd būsim uzlikuši maksimālo iespējamo soda naudu un raidījuši signālu, ka mēs esam (Starpsaucieni.)... nu... es... Mani pašu kā uzņēmēju ļoti pārsteidz tas viedoklis, ka svarīgāk ir sodīt, ka visi uzņēmēji plāno krāpties un ieceno potenciālās soda naudas. Tam es noteikti nevaru piekrist, un arī kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs aizstāvēšu visu uzņēmēju viedokli - ka mēs vēlamies strādāt drošā, skaidrā un prognozējamā darba vidē. Tas, ka tiek radīti maksimālie soda sliekšņi, noteikti nav labs signāls uzņēmējdarbībai.

Tādēļ, lūdzu, neatbalstiet priekšlikumu, kas bija izskanējis no Tieslietu ministrijas, bet atbalstiet komisijas sagatavotos grozījumus.

Paldies, deputāti. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Es noteikti pievienojos Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Paegļkalnas kundzes analīzei, bet vēlos salikt papildu akcentus.

Atgādināsim sev, kas notika 2016. gadā, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēroja sodus ātro kredītu uzņēmējiem. Šīs parazītiskās nozares uzņēmumi apkrāpa Latvijas patērētājus 5 miljonu apmērā, pārkāpjot vairākus ātro kredītu aizdošanas ierobežojumus. Sods, ko šie ātro kredītu magnāti samaksāja (kopumā astoņi uzņēmumi), bija no 3 līdz 80 tūkstošiem, līdz ar to šos sodus viņi atpelnīja vienas dienas laikā.

Pārņemot tā saucamo Eiropas Savienības Omnibus direktīvu, Latvijai beidzot ir iespēja šo jomu sakārtot, ieviešot adekvātus un caurspīdīgus soda mērus. Bet diemžēl (un es par to esmu ļoti pārsteigts) izskan argumenti, ka, paaugstinot sodus par negodīgu komercpraksi, vājināsies Latvijas starptautiskā konkurētspēja. Šis manā ļoti īsajā Saeimas deputāta karjerā, kurai šodien aprit 100 dienas, ir viens no absurdākajiem apgalvojumiem, kas līdz šim dzirdēts no atsevišķu lobiju organizāciju puses.

Ja soda naudas dempings ārvalstu investoriem ir būtisks parametrs, lemjot, vai investēt Latvijā, tad varbūt šādam potenciāli negodprātīgam uzņēmējam labāk meklēt investīciju iespējas citur. Savukārt mēs Latvijā tikmēr godināsim... pirmām kārtām nodrošināsim augstāku aizsardzības līmeni mūsu patērētājiem un vienlaikus godināsim tos pašmāju un starptautiskos uzņēmējus, kas strādā godīgi un tāpēc no sodiem nebaidās.

Ja negodīgs uzņēmums sabiedrībai rada desmitiem miljonu lielus zaudējumus un riskē ar maksimāli noteikto soda naudu par 300 tūkstošiem, tad izdevīgāk ir krāpties. Bet, ja soda naudas apmērs būs tomēr procenti no apgrozījuma - četri procenti, kā ir noteikts Eiropas Savienības direktīvā un kā tiek pārņemts gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs -, tad, protams, šādas soda naudas risks kļūst lielāks par krāpniecībā iegūstamo peļņu.

Šeit ir jāsaprot, ka šādi sodi neskartu absolūti lielāko daļu uzņēmumu. Šādus sodus, kā mums apgalvo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piemēro tikai par acīmredzamiem, vairākkārtējiem, rupjiem, pēc atkārtotiem brīdinājumiem un izmeklēšanām veiktiem pārkāpumiem. Godīgie uzņēmēji šādus pārkāpumus neizdara, bet vienlaikus šie godīgie uzņēmēji cieš no konkurentu krāpniecības. Patērētāju apkrāpšana, protams, kropļo arī godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, ienes mazāk naudas mūsu tirgū.

Tad, kad mēs runājam par soda naudas apmēru, mums ir pienākums nepieļaut, lai šauras intereses un to lobiji ietekmē mūsu lēmumus. Šis konkrētais Tieslietu ministrijas un Juridiskā biroja priekšlikums... šis un nākamie divi ir kritiski svarīgi šajā likumprojektā. Tā ir mūsu iespēja ne tikai novērst šo absurdo un, es teiktu, šauri izlobēto, necaurspīdīgo un vāji pamatoto nevienlīdzības elementu... Mums par to bija plašas diskusijas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un es neguvu pārliecību par šīs puses argumentiem, kas nostādīs Latvijas iedzīvotājus tiesiski mazāk aizsargātā stāvoklī nekā ārvalstu iedzīvotājus, un vienlaikus, atbalstot šo ļoti saprātīgo priekšlikumu, mums ir iespējas demonstrēt likumdevējam atbilstošu juridisko kompetenci, nepieļaujot šādu prettiesisku diskrimināciju ar visām no tā izrietošajām iespējamām juridiskajām sekām.

Attīstīto valstu piemēri rāda, ka augsti standarti patērētāju aizsardzībā rada neatsveramu pievienoto vērtību. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mums ir jāseko Rietumu labajai praksei un jāatsakās no padomju domāšanas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāj! Kolēģes, kolēģi! Nevarēju nenākt runāt, ja tiek pieminētas konkurences tiesības, patērētāju aizsardzība. Godīgi sakot, es esmu zināmā mērā pat šokēta, ka kaut ko tādu dzirdu no Ekonomikas ministrijas augstas amatpersonas. Pieļauju, ka liela daļa no jums nav iedziļinājusies šajā, tā sakot, keisā... runājot latviski.

Iedomājieties, kāds finanšu... nu, tāda situācija: finanšu pakalpojumu sniedzējs ir saviem klientiem noteicis kaut kādus nesamērīgus noteikumus, teiksim, izsūta atgādinājumus par kredītu nomaksas termiņu un tā tālāk, un iekasē par to naudu. Latvijā. Šķietami.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, sekojot šim Ekonomikas ministrijas priekšlikumam, skatās - ahā, gada apgrozījums ir 75 miljoni, tātad mēs varam uzlikt vai nu četrus procentus, vai maksimālos griestus - 3 tūkstošus. No 75 miljoniem maksimālā soda nauda būtu... cik? Galvas smadzeņu vingrinājums... 3 miljoni. Bet mēs esam ierobežoti, mēs uzliekam 300 tūkstošus.

Tai pašā laikā atklājas, ka šis pats finanšu pakalpojumu sniedzējs ir sācis savu darbību arī kaut kur Bulgārijā, Rumānijā, kā tas bieži notiek ar nebanku kreditētājiem, un tur arī izsūtīti tādi paši atgādinājumi klientiem par naudu, ko iekasē no klienta. Pēc tam jau tiem klientiem diezgan lielas summas veidojas. Tātad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs spiests paplašināt šo tvērumu. Tur ir Bulgārija, Rumānija. Tātad no 75 miljoniem jau tur parādās 3 miljonu soda nauda. Kur ir loģika, kur ir samērīgums? Latvijā no tā paša apgrozījuma ir 300 tūkstoši. Tikko ir kaut viens klients kaut kur Bulgārijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, uzreiz tie ir 3 miljoni.

Absolūti absurds priekšlikums, man jāsaka. Mani pārsteidz, ka Ekonomikas ministrija, kurai rokas tvēruma attālumā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Konkurences padome, kaut ko tādu spējusi izdomāt un pēc tam pamatot, ka mēs aizstāvam nacionālos uzņēmējus. Nacionālos uzņēmējus, kas darbojas negodprātīgi, aizstāv Ekonomikas ministrija? Vai tomēr Ekonomikas ministrijai nav jāaizstāv arī Latvijas patērētāji? Jo, kā lai saka, sods tiesībsargājošās iestādēs... Patērētāju tiesību aizsardzības centram tas nav pašmērķis - noķert vainīgo un uzreiz uzlikt sodu.

Strādājot iestādē, kura ļoti daudz saskārusies ar pārkāpumiem (šāda veida vieglākiem, smagākiem pārkāpumiem)... Iestādes mūsdienās nedara visu, lai tikai varētu sodīt. Vispirms notiek pārrunas, brīdinājumi, aizrādījumi. Ļoti daudz uzņēmēju, kas varbūt arī nav sapratuši, ka tā ir ļaunprātīga prakse, piekrīt, apņemas izbeigt šo negodprātīgo darbību, paraksta rakstveida apņemšanos, ka nekas tāds nenotiks. Sods nav pašmērķis. Sods (kas iestrādāts likumprojektā... vai šie četri procenti bez kaut kādiem griestiem) ir preventīvs līdzeklis, lai uzņēmēji - arī Latvijas uzņēmēji - darbotos godīgi gan Latvijā, gan citās valstīs.

Es domāju, ka jebkurš uzņēmējs pirmām kārtām ir arī patērētājs, tāpēc lūdzu Ekonomikas ministriju - domāsim arī patērētāja kategorijās, jo jebkurš uzņēmums, kas savā jomā ir veicis negodprātīgu darbību, var kaut kādā citā jomā ciest no citiem uzņēmumiem.

Kāpēc es izvēlējos finanšu pakalpojumu tirgus piemēru? Tas ir ļoti hipotētisks, bet kaut kas ļoti līdzīgs ir bijis Lietuvā, kur tiešām patērētāji tika tādā veidā maldināti un tika iekasēta nauda. Bet jāsaka tā - finanšu pakalpojumu tirgus ir daudziem ļoti nesaprotams. Palasiet Eiropas Komisijas iekšējā tirgus pētījumu par finanšu tirgiem - kā cieš patērētāji. Patērētāji daudzos gadījumos pat nesaprot, kā viņi tiek maldināti un izmantoti. Tur ir ļoti daudz arī informatīva darba Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Es domāju, nerunāsim par tādu primitīvo protekcionismu, ka mēs aizsargājam savus uzņēmumus, jo mūsu uzņēmumi... mēs esam ieinteresēti, lai tie būtu arī eksportējoši uzņēmumi, un noteikumiem vienotajā telpā jābūt visiem vienādiem. Latvijas patērētājs nav mazāk vērtīgs kā patērētājs jau minētajā piemērā - Bulgārijā vai Rumānijā -, ka viņam nodarītais pārkāpums tam uzņēmumam izmaksātu lētāk, līdz ar to varētu Latvijā darīt visu ko, ko neatļausies darīt citās valstīs.

Tā ka es aicinu deputātus ļoti saprātīgi izturēties pret šādiem gadījumiem un nelemt politiski populāri protekcionistiski, jo protekcionisms šajā gadījumā ir absolūti nevietā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es, tāpat kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, varu teikt - es arī esmu uzņēmējs un šobrīd runāšu no uzņēmēja puses. Gribu sadalīt šo jautājumu divās daļās - tiesiskajā daļā un par pašu likumprojektu pēc būtības.

Lasot šo priekšlikumu, ka uzņēmēji tiks sadalīti tā kā divos grozos, divās daļās... Man tas liekas kaut kas diezgan ārprātīgs un no pagājušā gadsimta, kad, es atceros, postpadomju valstīs ceļojot, vienas biļetes bija vietējiem, otras - ārzemniekiem. Bet droši vien šis nav salīdzināms, bet vienalga ir nepieļaujami, ka uzņēmēji tiek dalīti. Tas viens.

Otrs. Es nesapratu, kad tiek rakstīts, ka negodīga komercprakse, kas īstenota tikai Latvijas Republikā... Vai tiešām Patērētāju tiesību aizsardzības centram būs jābūt izmeklētājiem un jāsadabū pierādījumi, ka šāda pati negodīga komercprakse ir īstenota arī citur, un tikai tad varēs piemērot... vai arī kā tie uzņēmumi tiks šķiroti? Tas līdz galam nav saprotams. Man liekas, tiesiski šis formulējums un šķirošana nav korekta un varētu būt nepatīkamas konsekvences.

Pēc būtības. Nākot politikā kā uzņēmējam, man viena no lietām bija, ka uzņēmējdarbības videi jābūt godīgai, vienlīdzīgai, saprotamai un dažādas parazītiskas, toksiskas komercprakses būtu jāiznīdē. Mēs paši pirms pāris nedēļām redzējām, ka caur reverso nomu veciem cilvēkiem tiek faktiski izkrāpti dzīvokļi, noformējot kā aizdevumu. Cilvēki nesaprot: ir ātrie kredīti, kur dažādi slēpti maksājumi parādās, ir primitīvāki veidi... Reizēm mūsu bērni, kaut kādās aplikācijās kaut ko ne tā saspiežot, ir pasūtījuši... abonentus. Agrāk bija - aizpildot kādu anketu, esi automātiski parakstījies uz katalogu.

Es varētu desmitiem dažādas šādas negodīgas, toksiskas uzņēmējdarbības formas... ne formas, bet komercprakses... minēt, un tās patiešām nav atbalstāmas, un es brīnos, ka uzņēmēji, organizācijas dara visu... un Ekonomikas ministrija apvienojas, un - hei, atbalstīsim!

Ja runā par sodiem (un kļūdīties var katrs - arī es esmu uzņēmējdarbībā un esmu kļūdījies), normāli ir izlabot kļūdu tūlīt. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir minējis četrus soļus, un tikai ceturtajā solī tiek piemērota soda nauda. Vispirms ir iespēja labprātīgi novērst pārkāpumus pēc aicinājuma, iespēja veikt noteiktas darbības pārkāpumu novēršanai, iespēja atlīdzināt patērētājiem. Četras reizes nereaģēt... kam jānotiek? Es saprotu: vienreiz atnāk vēstule, var nepamanīt, kaut kur tā noklīst, otro reizi - nezinu, pavasara kaut kāds dullums ir, kaut ko neizdara, bet - ar ceturto reizi! Ko tad mēs aizstāvam?

Es patiešām gribētu, ja ne šinī likumprojektā... skatīties, kā mēs varam iznīdēt no Latvijas negodīgu komercpraksi. Vai patiešām mēs runājam par investoriem, kas grib ienākt Latvijā un veikt negodīgu komercpraksi, un viņus aizstāvēsim? Par ko mēs šeit runājam?

Tāpēc lūgtu tomēr balsojot pārdomāt šīs lietas, par ko mēs izdarām savas izvēles.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie deputāti! Es uzskatu, ka ideālā pasaulē, protams, mēs nevarētu nekādā veidā dalīt uzņēmumus pēc izcelsmes valsts, pēc tā, ar ko viņi nodarbojas un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Nu, tur gan PROGRESĪVIE varbūt nonāca pretrunā, vienu nozari nosaucot par parazītisku, bet es uzskatu, ka nevajadzētu dalīt ideālā pasaulē.

Bet es raugos, piemēram, uz digitālajiem uzņēmumiem, kur iespējamība īstenot negodīgu komercpraksi ir ļoti liela - gan apzināti rīkojoties, gan neapzināti, vienkārši ieviešoties kļūdai kodā, piemēram, interneta veikaliem. Un tad ir jautājums: vai Latvijas internetveikals, kuram apgrozījums ir, piemēram, miljons - un tas ir jau liels internetveikals Latvijas standartiem -, ir ar vienu latiņu mērāms  ar Amazon vai Alibaba? Atgādināšu, ka, piemēram, uzņēmumam Alibaba apgrozījums ir teju triljons dolāru, kas daudzkārt, daudzkārt pārsniedz Latvijas kopējo budžetu, un tad ir jautājums par to iespēju vērsties... samaksāt sodus.

Viena situācija ir šim pašmāju uzņēmumam, kur... noteikti mēs neatbalstām negodīgu komercpraksi, bet, kā es teicu, ja te ir runa par digitāliem uzņēmumiem, tur var būt arī kodu problēmas, kuras ir radījušas arī finansiālas sekas patērētājiem. Un, ja tieši tāds pats pārkāpums ir, piemēram, Amazon, pret Amazon Latvija varētu mēģināt īstenot tiesvedības. Neticu, ka izdotos uzvarēt šajās tiesvedībās, ņemot vērā milzīgo naudu, kas ir šai firmai, bet varbūt izdotos... varbūt izdotos, jo tomēr Amazon spēlē pēc kaut kādiem rietumvalstu godīgiem noteikumiem. Cita lieta ir, ja šis milzīgais uzņēmums ir reģistrēts vispār trešajā pasaules valstī, kur pat nevar vērst nekādu piedziņu normāli. Ko tad tajā situācijā darīsim? Protams, ideāli, ja valstij izdodas piespriest sodu un arī iekasēt, bet tur tas var būt apgrūtināti, un uz to es vēlos norādīt.

Manuprāt, šobrīd, ja Ekonomikas ministrija kopā ar nozari nāk ar šādu priekšlikumu, kas jau būtiski palielina sodus, tad tas ir labs virziens, kurā virzīties uz priekšu. Pieļauju, ka ar laiku mēs nonāksim pie vēl lielākām soda naudām, un tas ir tikai pareizi, bet nemēģinām pielīdzināt visus uzņēmumus - ka Latvijas vietējā kapitāla uzņēmums būtu līdzvērtīgs ārvalstu kapitāla uzņēmumam, kuram apgrozījums varbūt pat ir 100 reižu lielāks nekā Latvijas lielākajam uzņēmumam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Par šiem jautājumiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mums patiešām bija ļoti ilgstošas diskusijas, un mēs pat balsojām divreiz. Šeit patiešām saskaras ļoti spēcīgas intereses, jo būtība ir tāda: ja mēs, nosakot sodu uzņēmumiem, vadāmies pēc apgrozījuma četru procentu apmērā un nosakām griestus 300 tūkstošu apmērā, un piemērojam šos griestus tikai tad, ja uzņēmums strādā tikai Latvijā, šie griesti piemērojami tikai tad, ja pievilti tikai Latvijas iedzīvotāji. Savukārt, ja ir pievilti arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, šādu griestu nav - viņi ir aizsargāti labāk.

Problēma šajā gadījumā ir, ka šis priekšlikums vēlas aizsargāt dažus Latvijas uzņēmumus un mazāk pasargātu Latvijas patērētājus, jo paskatieties: ja mēs uzliekam šos griestus - 300 tūkstošus -, tādos gadījumos, ja tas ir vairāk nekā četri procenti no uzņēmuma apgrozījuma, tad tas ir liels uzņēmums. Mēs runājam par uzņēmumu, kura apgrozījums ir vairāk nekā 7 miljoni, mēs nerunājam par maziem uzņēmumiem.

Turklāt šādā gadījumā mēs mazāk aizstāvam mazos uzņēmumus, kuru apgrozījums nesasniedz šo summu. Tas nozīmē, ka mēs faktiski veicinām negodīgu komercpraksi... atbalstām, pie tam lieli uzņēmumi ar lielu apgrozījumu var ļoti labi aizstāvēt savas intereses, un viņu balsis - aizstāvjus - mēs dzirdējām arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Kā jau iepriekš no runātājiem dzirdējām, sabiedrībai, patērētājiem, nav tik labas iespējas pārstāvēt savas intereses, viņiem parasti nav šo miljonu, un viņi līdz ar to nevar ierasties komisijās un par sevi runāt. Tāpēc liels paldies Juridiskajam birojam un Tieslietu ministrijai, kas ņem vērā šo interešu atšķirību un tiešām iestājas plašākas sabiedrības aizstāvībā.

Vēl gribu vērst uzmanību arī uz Ekonomikas ministriju. Tā ne tikai pārstāv uzņēmēju intereses, bet arī aizstāv Latvijas patērētājus, un līdz ar to mums ir jāskatās un jāvadās pēc Latvijas patērētāju interesēm.

Es ļoti aicinu atbalstīt Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas priekšlikumus, kas būs visi trīs secīgi, jo mums ir jāaizstāv Latvijas patērētāji, jāaizstāv arī bizness un godīga komercprakse, mums ir jāaizstāv arī mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums nesasniedz miljonus.

Visu šo iemeslu pēc es tiešām aicinu atbalstīt tos priekšlikumus, ko iesaka Tieslietu ministrija un Juridiskais birojs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, apzinos, ka aiz šī priekšlikuma, pareizāk sakot, priekšlikuma noraidīšanas, stāv lielas ekonomiskās intereses, bet mani pārsteidz tie argumenti, ko es dzirdu, kad kolēģi, kas uzskata, ka tāda diferenciāla pieeja ir iespējama, stāsta par mazo, gandrīz nabago Latvijas uzņēmumu un lielo kaut kādu ārvalstu, teiksim, strādājošo korporāciju - šis ir nekorekts salīdzinājums! - un piemin vēl miljonus, kurus var piemērot.

Ir jāņem vērā, ka priekšlikums paredz piemērot procentus no apgrozījuma, un tie miljoni var būt tikai tad, kad arī apgrozījums ir vairāku simtu miljonu apmērā, tātad nav nekāda maza Latvijas uzņēmuma, kas konkurē ar kādu lielu ārvalstīs strādājošu uzņēmumu. Tas ir viens.

Otrs - aizstāvot komercpraksi, aizstāvēsim komercpraksi, bet mūsu jautājums ir par negodīgu komercpraksi, par krāpšanu un viltību. Aizstāvot tā saucamo... jūsu minēto komercpraksi, faktiski jūs esat noziedznieku, likumpārkāpēju pusē. Un, kā jau vairākkārt izskanēja, kolēģi, mūsu uzdevums ir aizstāvēt patērētājus. Un jautājums... es nesaprotu tādu diferenciālu pieeju - ja ir Latvijas patērētājs, tad par viņu var nerūpēties. Vai jums tiešām nerūp Latvijas patērētājs? Kā jūs varat runāt par to, ka Latvijas cilvēkam aizsardzība var būt mazāka? Tas nav godīgi!

Es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Priekšsēdētāja kungs! Klātesošie! Mums komisijā bija ļoti aktīvas diskusijas par šo. Es šeit vairāk gribētu paskatīties no situācijas, kad... Mēs, protams, neaizstāvam, un es arī neizstāvu negodīgu komercpraksi. Tai nekur nav vietas. Es ļoti saprastu, ka mēs tik aktīvi par šo jautājumu diskutējam, ja mums tiešām būtu nopietnas problēmas, ja būtu rinda ar pārkāpumiem, ja būtu tiesvedības process par šādu lielu, negodīgu komercpraksi, bet PTAC mums teica, ka viņiem šobrīd nav šādas prakses, nestāv rindā, nav šo pieteikumu tādā apjomā, un nav arī piemēroti sodi tādos apmēros.

Bet (Starpsauciens: “Par ko uztraukums?”)... uztraukums ir par to, ka (Starpsauciens.) šobrīd ir situācija, ka mēs Baltijas valstīs... Mums jāskatās, kā mēs izskatāmies reģionā - kā mēs izskatāmies reģionā no komerciālā viedokļa. Lietuva un Igaunija ir nolikusi šādi. Ja jūs skatāties... Mums jāskatās ne tikai no nodokļu viedokļa, mums jāskatās no slimības lapu viedokļa, no procedūru ātruma, no tiesvedības ātruma, un, protams, mums ir jāskatās arī sodu samērība, kāda ir reģionā. Pareizi Ekonomikas ministrija teica, ka Lietuva pirmo sodu piemēro no 100 tūkstošiem, atkārtotais - 200 tūkstoši. Tas ir Lietuvā. Igaunijā maksimālā robeža ir 400 tūkstoši.

Mēs uzliksim... Mēs šobrīd gribam būt priekšzīmīgi un uzliksim maksimālo. Vai tas ir pareizi reģionālā griezumā? Domāju, ka mums ir jāskatās, kā mēs kopumā izskatāmies Baltijas valstīs, jo mēs neesam atrauti, mums ir kopēja telpa. Uzņēmēji un investori skatās uz to, kur viņiem ir izdevīgāk to darīt un kur ir lielāki riski.

Mēs redzam, ka bieži vien ir problēma - valsts institūcijas arī mēdz izmantot šo iespēju un ietekmēt uzņēmējdarbību, tāpēc, manuprāt, ir jāskatās reģionāli, un, ja šāda problēma pastāvētu, ja šāda problēma būtu, mēs labprāt... tad varam šo slieksni arī palielināt. Paskatāmies, kā tas notiek šobrīd. Tikpat vienkārši mēs varam komisijā arī izvērtēt: jā mums ir problēma, ceļam šo slieksni tālāk. Es neuzskatu, ka mums ir jāuzstājas tik principiāli. Ja mēs tikpat principiāli kā šobrīd uzstātos par vienotu un konkurētspējīgu nodokļu politiku Baltijā, tad es teiktu, ka ar mums viss ir kārtībā, bet mēs skatāmies uz šīm lietām kaut kā ačgārni. Mēs visi gribam sodīt, bet neskatīties, cik mēs esam konkurētspējīgi no nodokļu politikas viedokļa.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka debatēs pieteikušies vēl trīs deputāti...

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paziņojumi.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Uldim Augulim.

Kolēģi, paliekam savās vietās, pārtraukums vēl nav sācies! Reira kungs, arī, lūdzu, apsēdieties!

Auguļa kungs, lūdzu, jums vārds.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi, tūlīt, pārtraukumā, notiks deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu dibināšanas sanāksme. Visi, kas vēlas darboties šajā sadarbības grupā, laipni aicināti Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Kolēģi, Dzeltenajā zālē šajā pārtraukumā dibināsim arī sadarbības grupu ar Saūda Arābiju. Ja gribat darboties, lūdzu, nāciet.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Kolēģi, lūdzu vēl mirkli uzmanības, mirkli pacietības.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, ir reģistrējušies 94 deputāti. Nav reģistrējušies 6 deputāti: Jekaterina Dorošķeviča, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko un Edgars Tavars.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, pārtraukums - viena stunda, atsākam darbu pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, stundas pārtraukums ir beidzies, bet, pirms mēs atsākam skatīt... mirkli uzmanības! Pirms mēs atsākam skatīt likumprojektu, gribu jūs informēt, ka tieši šodien 67 gadu jubileja ir mūsu kolēģim Jānim Vucānam. Daudz laimes, Jāni! (Zālē aplausi. Starpsaucieni: “Apsveicam!”)

Atsākam skatīt Saeimas sēdes darba kārtību pēc pārtraukuma. Atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”.

Šobrīd esam pie 9. priekšlikuma, turpinās debates.

Debatēs vārds deputātam Ģirtam Lapiņam.

Ģ. Lapiņš (NA).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Nebiju plānojis runāt, bet šeit kolēģi, kas pa kreisi... Redziet, ir demagoģija, ir liela demagoģija, un ir progresīvā demagoģija. Progresīvā demagoģija ir vienkārši (Daži deputāti aplaudē.)... viens pēc otra iet, un tad aiziet apvainojumi pret visiem un par visu.

Par negodprātīgu komercpraksi... Piedodiet, es ļoti šaubos, ka šeit zālē atrodas kaut viens, kurš atbalstītu negodprātīgu komercpraksi.

Nākamais - tiek izrauts ārā no konteksta... par patērētāju aizsardzību. Tātad mēs runājam nevis par soda apmēru, mēs runājam nevis par uzņēmējiem, bet mēs runājam par patērētājiem. Tātad, ja mēs uzliekam... ja mēs sodām uzņēmēju, tas nav patērētāju interesēs. Manuprāt, ir viņu interesēs. Es arī nedomāju, ka šeit atrodas kāds, kurš neiestātos par patērētāju aizsardzību, tāpēc ir šis likumprojekts un ir šis sods.

Un tagad vēl viena replika par ātrajiem kredītiem. Atkal izraujam kaut ko no konteksta. Cienītie PROGRESĪVIE, tad gatavojam priekšlikumus! Tas nav šis likumprojekts, kur mums kaut kā jāizceļ viena nozare. Piemēram, četri procenti. Tad mēs bankām arī varētu bez griestiem likt virsū un uzlikt, nezinu, sodu miljardu eiro. Tad raujam vaļā pa pilnu perimetru. Par ātrajiem kredītiem mēs gaidām priekšlikumus tieši no PROGRESĪVAJIEM. Es arī nedomāju, ka šeit kāds ir ļoti ieinteresēts aizstāvēt ātros kredītus, bet risinājumi ir jāmeklē citos veidos - kā ierobežot ātro kredītu visatļautību. It kā bija kaut kādi ierobežojumi reklāmām, bet tie visu laiku man kaut kā ir priekšā - tajā pašā internetā, YouTube visu laiku lec virsū tikai ātrie kredīti. Lūdzu, meklējam risinājumus, kādā veidā ierobežot ātros kredītus, nevis visu samest vienā maisā un kaut ko raut ārā tādā stipri demagoģiskā veidā.

Un tad mēs nonākam pie svarīgākā - pie samērojamības. Manuprāt, ekonomikas ministre izstrādāja ļoti konstruktīvu un labu priekšlikumu - sods 300 tūkstoši uzņēmējiem, kas strādā tikai Latvijā. Ja jūs iedomājaties, ka uzņēmējam, kurš strādā tikai Latvijā, tā ir atpūta - 300 tūkstoši, viņš saka: “Hei, jūs man uzlikāt 300 tūkstošus. Rekur, es samaksāšu to sodu!”, un viņam tas nav sods, viņam tā ir, nu, tā kā pastaiga - ai, nākamreiz atkal 300 tūkstoši... jūs kaut kādā ilūziju pasaulē... es nezinu, ar ko jūs... ar oligarhiem dzīvojat, kuriem 300 tūkstoši nav nauda? 300 tūkstoši uzņēmumiem Latvijā ir nauda!

Un tad mēs nonākam pie nākamā - pie šīs samērojamības. Tātad jūs sakāt kā īsti regulu kalpi, jūs sakāt: visiem divi miljoni, visiem liekam virsū divus miljonus. Un tad tas, ko Jānis Dombrava jau teica, - atnāk gigantisks Ķīnas ražotājs, kuram divi miljoni ir kapeikas. Bankas, ātrie kredīti - viņiem tās ir kapeikas, bet vietējiem uzņēmējiem tā ir nauda. Nu tad samērojam. Tiem, kuri strādā Latvijas tirgū, kuri ir nelieli, uzliekam sodu 300 tūkstoši, nākamo sodu uzliekam varbūt jau otrajā reizē, trešajā reizē. Nu uzņēmējam paslīd kāja, tad sodām, palielinām sodu, bet nevis ar pašmērķi vienkārši iznīcināt. Ir kaut kur neliels uzņēmējs vai vidējais uzņēmējs - vienkārši divi miljoni. Nu, kā jūs domājat - pēc diviem miljoniem...? Pēc diviem miljoniem, manuprāt, jebkurš uzņēmums aiztaisās ciet. Tā ir jūsu patērētāju aizsardzība - ka mēs iznīcinām vietējos uzņēmējus, un pēc tam patērētājiem nav izvēles iespēju, un tad mēs nonākam tikai pie, nezinu, ārzemju (Starpsaucieni.)... ārzemju uzņēmumiem?

Tā ka es aicinu visus atbalstīt konstruktīvo priekšlikumu un šo PROGRESĪVO demagoģiju atstāt varbūt uz nākamo reizi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Es noklausījos Judina kunga teikto, ka nav lielu un mazu uzņēmumu. Man radās doma - varbūt mums vajadzētu visiem kopā... pieņemam šodien šos grozījumus, bet pēc tam visi kopā - PROGRESĪVIE, JAUNĀ VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība - iesniedzam grozījumus (Starpsauciens: “ZZS arī!”)... ZZS arī... kur kā soda naudu mēs atstājam četrus procentus no apgrozījuma. Ko tas nozīmētu, ka noņemam nost to limitu - divus miljonus -, visiem uzņēmumiem vienādi - četri procenti? Ko tas nozīmē?

Piemēram, Swedbank, kurai gada apgrozījums ir 4,5 miljardi. Ja viņi krāpjas Latvijā, tad viņiem nebūtu jāmaksā nieka divi miljoni, bet būtu jāmaksā sods 90 miljoni eiro. (Starpsaucieni.) Ja Google krāpsies Latvijā, tad viņiem nebūs jāmaksā nieka divi miljoni, bet būs jāmaksā 11 miljardi. (Starpsauciens: “Super!”) Es domāju, ka mēs tādu priekšlikumu būtu gatavi atbalstīt, un - sniedzam iekšā! Aicinu JAUNO VIENOTĪBU uz šādām sarunām!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Nu ko, koalīcija ir sašķēlusies, man nāksies atbalstīt nacionāļus (Starpsauciens: “Vajag, vajag...”), bet, ja valdība tik ātri jau sašķēlusies, tad mēs kā opozīcija neesam pie tā vainīgi.

Tagad pie lietas būtības. Pirms pāris dienām Latvijas Televīzijā uzstājās Jaunzemes kundze, kura tikko kā ir atjaunota amatā. Žurnāliste Jaunzemes kundzei uzdeva jautājumu par kādu sievieti, kura bija spiesta pārdot dzīvokli, pēc tam tas dzīvoklis tā kā atgriezās atpakaļ īpašumā un viņa pārdeva vēlreiz. Pilnīgi normāls, kā saka, sadzīvisks gadījums - viens darījums nenotiek, notiek otrs. Bet stāsts ir par citu - tai sievietei uztaisīja uzrēķinu un viņai bija jāsamaksā Valsts kasē četri tūkstoši eiro, un, ziniet, ko teica Jaunzemes kundze? Viņa teica: “Viss ir kārtībā, mēs atgriezīsim šo naudu.” Tas nozīmē - gribu aicināt visus Latvijas iedzīvotājus! - ja jums ir kādi nepareizi uzrēķini, zvaniet Jaunzemes kundzei un viņa visu atrisinās.

Bet, ja mēs runājam godīgi, - par šiem 300 tūkstošiem... Es uzskatu, ka priekš Latvijas tas ir pietiekami liels sods. Bet tas, kas izskanēja arī no Dombravas kunga - šis viedoklis par Swedbank vai skandināvu bankām -, gribu vēlreiz atgādināt, ka SEB un Swedbank ir sodītas par naudas atmazgāšanu Baltijas reģionā aptuveni 600 miljonu eiro apmērā. Tikai diemžēl šī nauda ir samaksāta Amerikas Savienoto Valstu finanšu uzraugiem, nevis Latvijas uzraugiem. FKTK ir uzlicis rēķinu - nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi baidās... vai ir nopirkti, vai ietekmēti, nezinu. Izmeklēšanas komisija to noskaidros, nopratinās FKTK vadību un visus pārējos.

Kas attiecas uz 300 tūkstošiem vai četriem procentiem no apgrozījuma. Paskatieties statistiku - Rīga izmirst, Viļņa kļūst aizvien lielāka. Nākamgad cilvēku skaita ziņā Viļņa kļūs par lielāko pilsētu Baltijā. Pat Igaunijas galvaspilsēta Tallina pēdējo 20 gadu laikā ir kļuvusi lielāka, bet Rīgā kādi 150 tūkstoši cilvēku pazuduši. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu politika ir provinciāla. Mūs neinteresē, lai starptautiskais bizness nāktu un strādātu Latvijā, mēs gribam, lai visi brauc prom no Latvijas. Tik tikko, šodien, Saeimas vairākums jau nobalsoja. Tantiņu, kura nevar samaksāt komunālos maksājumus, - mēs viņu liksim grāvī iekšā tikai tāpēc, ka, redzi, viņai būs jāmaksā vēl lielāks sods. Nevis palīdzība, bet grāvis - tas ir tas, ko piedāvā esošā vara.

Bet, kas attiecas uz šo vīziju, tad stāsts ir ļoti vienkāršs. Mums jāstrādā tā, lai uz Latviju - uz Rīgu, Daugavpili, Rēzekni, Liepāju, vienalga, uz kuru no pilsētām, - brauktu starptautiskais bizness, lai viņi atvērtu savus uzņēmumus šeit, Latvijā, lai viņi gribētu, ka starptautiskās operācijas notiek no Latvijas, nevis tikai strādātu Latvijā, bet lai viņi strādātu globāli, bet beigās nodokļi nāktu mūsu kasē - Valsts kasē. Ja mēs šodien radīsim konkurences apstākļus, kas ir sliktāki nekā Lietuvā vai Igaunijā, tad mēs piedzīvosim to, ka uz šejieni cilvēki nebrauks.

Apskatieties, kā Viļņa attīstās, kādas starptautiskās kompānijas tur ir ienākušas pēdējo gadu laikā, bet Rīgā nekā tāda nav. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neesam draudzīga valsts starptautiskajam biznesam. Un teikšu sekojošo: jo vairāk šeit būs naudas valstij, jo vairāk būs starptautiskā biznesa, kas strādās no Latvijas, jo vairāk pelnīs mūsu uzņēmēji - restorāni, viesnīcas, kafejnīcas, taksometru vadītāji, visi mazie uzņēmēji, frizieri, kosmetologi un tā tālāk. Jo vairāk šeit būs šādu cilvēku, jo labāk mēs dzīvosim.

Vakar izgāju caur Vecrīgu. Aicinu visus vakarā pastaigāties pa Vecrīgu. Nevis puse, bet divas trešdaļas Vecrīgas ir aizvērta - visi restorāni, visas kafejnīcas ir aizvērtas. Par ko mēs runājam? Staķa kungs saka - tur būs viens projekts, kas atdzīvinās Rīgu. Nu nesmīdiniet mūs! Šodien ir jādomā, kā piesaistīt starptautisko biznesu.

Tāpēc aicinu balsot “pret” Juridiskā biroja priekšlikumu. Un - tomēr darīt tā, lai mēs vismaz nebūtu sliktāki par kaimiņiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāj! Kolēģi! Ārkārtīgi interesanti bija klausīties Dombravas kungu un Lapiņa kungu... par to demagoģiju, kas nākot no PROGRESĪVAJIEM.

Nu, man bišķiņ ir tāda audzināšana bijusi, ka šajā gadījumā es neteikšu: paši tādi. Bet, viņos klausoties, man bija ārkārtīgi liela vēlme tā pateikt.

Taču man ir šāds priekšlikums. Ja tiks pieņemts šis Ekonomikas ministrijas iniciētais grozījums (runa ir par divkāršu attieksmi, vienu - pret Latvijā uzņēmumu izdarītiem negodīgas komercprakses pārkāpumiem un otru - ārvalstīs), es ierosinu uz Eiropas Savienības Tiesu noteikti sūtīt Dombravas kungu un Lapiņa kungu, lai viņi paskaidro, kāpēc šāda diskriminācija ir iespējama. Kāpēc šāda konkurence, zināmā mērā  - pat pārkāpums... par uzņēmējdarbības veidiem, kas tiek veikti tikai Latvijā... vai arī - ārvalstīs... kas ir pieļauti...

Tā ka es domāju, ka tā būtu jums arī ļoti laba mācība, lai jūs saprastu, kā tiesvedībā notiek tādu lietu skatīšana un kas tad tālāk notiek. Un - vai demagoģija ir iespējama vai nav iespējama, jo tur ir tikai sausi fakti un likuma normas.

Mazlietiņ par sodu piemērošanas aspektu. Es pieļauju, ka daudzi to nezina un daudzus tas atbaida. Es zinu, ka vienmēr bijušas ārkārtīgi lielas diskusijas, ārkārtīga pretestība, arī tad, kad Konkurences likumā mēs rosinājām sodu palielināšanu... arī atbilstoši Eiropas Komisijas priekšlikumiem un Eiropas Savienībā vienotai telpai, kā tas ir... Vienmēr bija ārkārtīga pretestība no uzņēmēju apvienībām, jo viņiem likās, ka uzreiz tie maksimālie sodi tiks noteikti, bet tā tas dzīvē nenotiek. Lietu izmeklēšanā tas tā nenotiek.

Viens piemērs. Par aizliegtu vienošanos jeb karteli (jūs visi labi lietojat šo vārdu) ir noteikts maksimālais sods: 10 procenti - 10 procenti! Bet 10 procenti... var teikt, nekad nav noteikts. Sodi tiek noteikti kaut kādās robežās, sākot no 0,5... un uz augšu, bet tur tiek vērtēti vainu pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi, ilgums, sadarbība, nesadarbība. Šajā pēdējā - autobusu karteļa lietā, es saprotu, bija sodi - kādi pieci seši procenti. Maksimālie sodi... Tas ir ārkārtīgi... recidīvs- pasākums, kas atkārtojas, kas atkārtoti tiek izdarīts.

Sēdes vadītājs. Ābramas kundze, jums divas minūtes diemžēl ir beigušās.

S. Ābrama. Jā, paldies. Un, lūdzu, par sodiem nedomājiet tikai maksimālās kategorijās - ka tas ir obligātais...

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kasparam Briškenam otro reizi.

K. Briškens (PRO).

Priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es sākšu ar patīkamo daļu. Piekritīšu savam tuvam kolēģim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Andrim Kulbergam jautājumā par to, ka mums ir nepieciešama tikpat karsta diskusija par nodokļu politiku. PROGRESĪVIE atbalstītu dienā un naktī šādu diskusiju, ja koalīcija nebūtu aizslēgusi nodokļu politiku un par to nebūtu gatava šobrīd diskutēt.

Bet tagad - pie interesantās sadaļas. Nabadziņi no ātro kredītu nozares tikko atviegloti nopūtās, jo deputāts Lapiņš stāvēs sardzē, goda sardzē, lai iestātos par to, ka mēs viņiem nevarēsim uzlikt adekvātus sodus, tā kā mēs to nevarējām izdarīt 2016. gadā, kad viņi Latvijas patērētājus apkrāpa par 6 miljoniem... un saņēma 3 līdz 80 tūkstošus... sodus.

Bet, pirms jūs izdomājāt daiļrunīgi saukt PROGRESĪVOS par demagogiem, jūs aizmirsāt pārbaudīt faktus. Ekonomikas ministrija neatnāca ar šo priekšlikumu - noteikt 300 tūkstošu slieksni tikai Latvijā veiktiem pārkāpumiem. Jūsu ziņotājs... Ekonomikas ministrijas... Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir vingrojis tā kā akrobāts, lai mēģinātu atrast līdzsvaru starp savu personīgo uzskatu un to spiedienu, ko viņš saņem no politiskajām amatpersonām. Šo 300 tūkstošu ierobežojumu izlobēja LDDK un LTRK.

Pie tā mēs vēl atgriezīsimies, jo te mēs nonākam pie Dombravas kunga komentāra: “Ekonomikas ministrija nāk kopā ar nozari.” Ļoti interesants formulējums. Ļoti bieži tiek izmantots arī koalīcijas retorikā šis abstraktais formulējums - “nāca kopā ar nozari”. Ko tad tas īsti nozīmē?

LDDK un LTRK kuluāros runā, ka tas ir viens Latvijā strādājošs lieluzņēmums, kas ir nolobējis šo lēmumu, un te pēkšņi - “mēs nākam kopā ar nozari”...

Ja paskatāmies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šo dinamiku, tad redzam - “par” šo priekšlikumu iestājās Tieslietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija un - tas ir ļoti interesanti! - Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Latvijas finanšu nozare...

Sēdes vadītājs. Briškena kungs, jūsu divas minūtes arī diemžēl ir beigušās.

K. Briškens. Ja jūs minat nozari, tad runāsim par visu nozari.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Reizēm ir tādi brīži, ka gribas piedalīties debatēs un šur tur atbildēt. Man tas brīdis bija tad, kad Nacionālās apvienības kolēģi minēja, ka šajā zālē nav neviena, kas atbalstītu negodīgu komercpraksi. Man liekas, ka šīs debates nedaudz parāda pretējo, jo jautājums, manuprāt, te ir ļoti vienkāršs - vai negodīgai komercpraksei būtu jābūt lētai vai dārgai?

Esošajā versijā, tātad bez Tieslietu ministrijas priekšlikuma, - salīdzinoši lētai. Un tas ir izmantots, kā jau mēs minējām, kā precedents, lai vienkārši to ierēķinātu izmaksās un iegūtu lielāku peļņu, un samaksātu sodus. Un to var risināt ar priekšlikumu, ka tā kļūst dārgāka.

Es tiešām nezinu, kas te sašķobījis to morālo kompasu Nacionālajai apvienībai (varbūt - jūsu biedru sarunas ar Kremļa oligarhiem?), bet es domāju, ka jautājums te ir ļoti vienkāršs - vai negodīgai komercpraksei jābūt lētai vai dārgai?

Ja atbalstāt negodīgu komercpraksi un domājat, ka tai būtu jābūt lētai, var šo priekšlikumu neatbalstīt. Ja neatbalstāt negodīgu komercpraksi un domājat, ka tai jābūt dārgai, loģiski būtu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, dāmas un kungi! Ir izvērsušās garas un diezgan asas debates par šo jautājumu. Es vēlos pateikt, kā es uz to raugos.

Es uzskatu, ka, veidojot normatīvos aktus, mums ir jāvadās no pieņēmuma, kas, es domāju, ir patiess, - ka cilvēkam ir iespējas būt labam, rīkoties godprātīgi un rīkoties pēc labas sirdsapziņas, īstenot savu labo gribu un vadīties pēc... varbūt pēc Imanuela Kanta morālā imperatīva.

Ja mēs sāksim taisīt normatīvos aktus no pretējā pieņēmuma - ka cilvēki noteikti kaut ko izgudros, kaut kā blēdīsies, kaut ko apkrāps -, tad mēs nekad neuztaisīsim pietiekami labus normatīvos aktus... un arī nodokļu politikā nespēsim atrast labākos risinājumus.

Un, kolēģi, es aicinu atcerēties, ko pirms pārtraukuma teica deputāts Andris Kulbergs par Lietuvu un Igauniju. Es tiešām neredzu pamatojumu, kāpēc mums būtu jānosaka divkārt, pat vairākkārt augstāks soda slieksnis par līdzvērtīgiem iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Kāpēc mēs nevaram palikt pie šiem 300 tūkstošiem?

Tā ka es aicinu atbalstīt Ekonomikas ministrijas sagatavoto un neatbalstīt Tieslietu ministrijas sagatavoto.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Matisones kundze, jums būtu kas piebilstams komisijas vārdā?

L. Matisone. Godātie kolēģi, paldies par debatēm. Līdzīgi mums gāja arī komisijā, bet atgādināšu, ka 9. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 52, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Matisone. 10. - tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti, sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! 10. - tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iesniegtais priekšlikums - īstenībā dod mums iespēju vēlreiz paskatīties uz tikko notikušo balsojumu. (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ievērojiet cieņu pret runātāju!

Z. Kalniņa-Lukaševica. 10. priekšlikums vienlaikus... aicina dot iespēju... dot aktuālu informāciju par uzņēmuma apgrozījumu attiecīgajā gadā, bet vienlaikus tas arī piedāvā izslēgt 15. panta 1.¹ daļu. Un tas nozīmē, ka mums ir iespēja vēlreiz ar balsojumu labot tikko... es domāju, tiešām neprātīgo noraidījumu Juridiskā biroja priekšlikumam.

Es klausījos ļoti rūpīgi kolēģu debates, un man šķiet, ka šeit ir kāds slikts... pārpratums. Mēs dzirdam, ka ir bijusi vēlme kaut kā īpaši aizsargāt Latvijas uzņēmumus, latviešu uzņēmumus, bet uzrakstīts jau tas nav. Un šis, man šķiet, ir tas gadījums, kad labi nodomi ir bruģējuši ceļu uz elli, jo... ir aicinājums tiešām visiem, kas kaislīgi iestājas pret Juridiskā biroja priekšlikumu un līdz ar to, visticamāk, arī plāno balsot pret tieslietu ministres priekšlikumu...

Kas tad ir tā redakcija, kas ir bijusi atbalstīta līdz šim - iepriekšējā lasījumā? Tur nav runa, ka zemāks sods ir uzņēmumiem, kas strādā tikai Latvijā. Tur nav runa, ka zemāks sods ir uzņēmumiem, kas ir dibināti Latvijā. Tas, ko jūs vēlaties atstāt spēkā, ir... un es citēju: “par negodīgu komercpraksi, kas īstenota tikai Latvijas Republikas teritorijā,” tiek piemērots naudas sods “ne vairāk kā 300 000 euro”.

Tas nozīmē - kāds liels starptautisks uzņēmums varēs, teiksim, Igaunijā īstenot godīgu komercpraksi, Lietuvā - godīgu komercpraksi, bet atvest un, piemēram, tikai Latvijā zem tā paša zīmola pārdot, piemēram, nekvalitatīvu pārtikas produktu, preci par saskrūvētu cenu un tad saņemt samazinātu sodu. Jo tas, kas ir ierakstīts šeit (vēlreiz paskatieties!), - nevis Latvijas uzņēmums, nevis uzņēmums, kas strādā tikai Latvijā, bet... negodīga komercprakse, kas tiek īstenota tikai Latvijā, arī tad, ja to dara liels starptautisks koncerns.

Kolēģi, nav pieļaujams, ka mēs tādā veidā ļautu negatīvi ietekmēt Latvijas patērētāju tiesības. Šis likums ir par Latvijas patērētāju tiesībām, un mūsu pienākums ir aizstāvēt mūsu valsts, Latvijas, iedzīvotājus, Latvijas patērētājus, pret negodīgu komercpraksi, ko šāda redakcija ļautu īstenot lielajiem, milzīgajiem starptautiskajiem koncerniem. Un tāds noteikti nevar būt labticīga deputāta un arī prātīga, Ekonomikas ministrijas izstrādāta priekšlikuma nodoms.

Taču, dzirdot šīs debates, es vēl un vēlreiz sadzirdu, ka tiek domāts viens, bet, iespējams, tiek palaists garām tas, kas faktiski ir rakstīts.

Tādēļ es aicinu atbalstīt tieslietu ministres priekšlikumu un nepieļaut, ka par negodīgu komercpraksi, kas tiek īstenota tikai Latvijā, arī tad, ja to dara lielie starptautiskie koncerni, tiek paredzētas kādas īpašas atlaides un tādējādi tiek būtiski apdraudētas Latvijas patērētāju tiesības.

Lūdzu atbalstīt tieslietu ministres priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Nu negribējās man otrreiz runāt par šo lietu, bet iepriekšējie runātāji diemžēl maldina Latvijas tautu.

Redziet, izskatās, ka te ir sastapušās filozofijas. Viena filozofija ir tāda, ka - lai Latvija pārtiek no sodiem, lai Latvija pārtiek no tā, ka mēs aizņemamies naudu.

Nu kāds tad ir tas budžets, kurš tagad tika atnests uz Saeimu? Kāds tas ir? Apmēram divus miljardus mēs aizņemsimies vēl. Protams, var piesaukt dažādus argumentus, kāpēc mēs aizņemamies šo naudu, bet...

Skaidrs ir viens (tas, ko es teicu arī iepriekšējā reizē). Lietuvas pilsēta Viļņa kļūst arvien lielāka, tāpēc ka cilvēki grib dzīvot Viļņā, cilvēki negrib braukt no Viļņas prom, ārvalstu kompānijas turpina braukt turp, neskatoties uz ģeopolitiku. Turpretim no Rīgas brauc projām, starptautiskais bizness neatver savus birojus šeit. Mums ir jāskatās globāli.

Šajā jautājumā minēšu vēl vienu konkrētu piemēru. Kāpēc mēs nevarētu, lai starptautiskajam biznesam radītu labvēlīgu vidi, lai viņi veidotu savu biznesu Latvijā, maksātu Latvijā nodokļus par uzņēmējdarbību, kuru viņi veic un veiks citās pasaules valstīs, piemēram, noteikt, ka angļu valoda, kas ir viena no oficiālajām Eiropas Savienības valodām, varētu būt par starptautiskā biznesa valodu atskaišu sniegšanā Valsts ieņēmumu dienestam un citām iestādēm, lai nav jātulko? Nav runa par biznesu Latvijā, runa ir par starptautisko.

Tātad ir virkne lietu, kuras mēs varam uzlabot, lai Latvija būtu pievilcīga.

Šodien izskatās, ka mēs skatāmies tikai tā: vot, ir Latvija, un mēs visu kontrolējam. Bet tad es uzdošu jautājumus. A kā tas varēja būt, ka pirms kara Ukrainā ukraiņi nevarēja dabūt darba atļaujas Latvijā? Kāpēc ukraiņi brauca uz Latviju strādāt ar Polijas darba atļaujām? Atbildēšu: tāpēc, ka mēs teicām, ka mums nevajag šādus cilvēkus... pirms kara. Tagad visi ir Ukrainas draugi, a pirms kara negribēja Latvijā ukraiņus un tie ukraiņi, kas strādāja šeit rūpnīcās un dažādos uzņēmumos, dabūja darba atļauju Polijā un kā poļi brauca strādāt uz Latviju. Tikai - kur ir tā atšķirība? Poļi dabūja peļņu, a pie mums viņi, ukraiņi, strādāja. No tā darba biznesa, kas notiek Latvijā, poļi guva peļņu kā starpnieki. Poļi ir labi tirgotāji, tā tas vēsturiski ir bijis. Bet - mums jāmaina sava filozofija.

Un tas, ko šodien es nevēlos, - runāt par juridiskām lietām. Un patiesībā man nav, ko pārmest Tieslietu ministrijai, tieslietu ministrei; viņa skatās, kā juridiski būtu pareizi, jo šis ir biznesa jautājums - kā mēs aizstāvēsim Latvijas nacionālā biznesa intereses, kā mēs aizstāvēsim Latvijas ekonomiku, kā mēs palielināsim Latvijas ekonomiku, kā mēs palielināsim apgrozījumu. Nu runāsim atklāti - kur tad būs tās reformas, kuras jūs budžetā būsiet mums parādījuši?

Igaunijā cilvēku ir mazāk, bet ieņēmumu ir vairāk nekā mūsu valstī. Un pārvaldes aparāts - proporcionāli cilvēku skaitam - ir par trešdaļu mazāks.

Godājamie kolēģi, šīs ir tās lietas, kas ir jāņem vērā. Tad, kad mēs skatām šo konkrēto jautājumu, mēs nevaram to skatīt juridiski, jo šis nav juridisks jautājums. Protams, visam ir jābūt juridiski korekti, bet šī ir politiska izšķiršanās - vai mēs gribam, lai no Latvijas brauc projām cilvēki, vai - lai uz Latviju brauc cilvēki strādāt; lai atgriežas tie simti, tūkstoši, kuri ir aizbraukuši, kuri nevar atgriezties tikai tāpēc, ka Latvijas ekonomiskā vide nav labvēlīga viņiem.

Un, ja šo četru gadu laikā mēs visi kopā - pozīcija un opozīcija, visi simt deputāti, - neradīsim kaut kādu konsensu, tad mēs būsim līdzatbildīgi par to, ka simtiem, tūkstošiem cilvēku nekad neatgriezīsies Latvijā. Tagad viņi vēl skatās, bet, ja tāpat paies vēl pieci, desmit gadi, viņi teiks: “Nu mūsu bērni ir izauguši Īrijā, Anglijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Amerikā, nu mēs vairs nebrauksim atpakaļ.”

Godājamie kolēģi, es saprotu, ka šis budžets nebūs reformbudžets, bet aicinu: visus nākamos priekšlikumus skatīsim, vadoties no tā, kā mēs varam palīdzēt Latvijai ne tikai izdzīvot, bet kļūt par bagātu un attīstītu valsti!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Klausoties runās, kuras šajās debatēs izskan gan no vienas, gan no otras puses, rodas sajūta, ka mums Latvijā (Starpsauciens.)... Nav laiks dots... Runāšu tā, kā Šlesera kungs saka, ļoti ilgi.

Mēs saprotam, ka mums Latvijā ir virzība uz divām politikām: viena no tām ir sodu politika (respektīvi, par jebkuru pārkāpumu sodīt), un otra politika ir prevencija jeb... nu, kaut kāda atbalsta politika, lai nenotiktu šie... sodi.

Un šeit es varētu salīdzinājuma labad minēt Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Pirms aptuveni 15 gadiem tas bija tāds sodu politikas piekritējs, ka skolas vienkārši baidījās no tā (tiklīdz parādījās kvalitātes dienests, bija skaidrs - kāds lidos, kādam būs sods), bet tagad viņi, šajā dienestā strādājošie, ir mainījuši savu piegājienu - viņi brauc uz izglītības iestādēm, ja konstatē kādus pārkāpumus... ar prevenciju...

Un šajā gadījumā vēl kas nav pateikts - ka jau šobrīd ir sods... Sods ir 100 tūkstoši. Nu pasakiet man kaut vienu uzņēmumu, kam 100 tūkstoši nav nekas, kas vienkārši var atļauties šos 100 tūkstošus samaksāt un dzīvot tālāk.

Tāpēc es rosināšu tomēr balsot “pret”, jo mums jāatceras viens - uzņēmēji ir tie, kas nodrošina, tai skaitā, iespējams, arī mūsu, algas. Ja mēs izvēlēsimies uzņēmējus tikai sodīt, tā nav laba uzņēmējdarbības vide Latvijā. Tāpēc, es domāju, diskusija ir atvērta, bet pašreizējais piedāvājums vienkārši... jāatbalsta komisijas viedoklis un šis jānoraida.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Laumai Paegļkalnai.

L. Paegļkalna (Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es centīšos runāt pavisam īsi un mazliet pareflektēšu par Šlesera kunga teikto. Jūs savulaik pats aicinājāt investēt Latvijā, tas bija arī viens no jūsu mērķiem. Kāpēc šobrīd jūs darāt visu, lai tās investīcijas aizbiedētu?

Tas, par ko mēs runājam, - ir jānošķir vietējais uzņēmējs, kas eksportē, no vietējā uzņēmēja, kas strādā tikai Latvijas teritorijā, un arī tāds ārvalstu uzņēmējs, kas strādā dažādās teritorijās. Aicinu to paturēt prātā visus kolēģus, domājot par šo priekšlikumu. Nebiedējam ar šiem četriem procentiem, nav runa par četriem procentiem, runa ir par godīgu, līdzvērtīgu principu attiecībā uz dažādu veidu tirgus spēlētājiem - gan tiem, kas eksportē, gan tiem, kas nāk ar ārvalstu investīcijām.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, pavisam nebiju plānojusi par šo jautājumu runāt. Neesmu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. (Starpsaucieni.) Bet tas, ko jūs šeit teicāt par... un tas ko mēs īsti lasām šajā priekšlikumu tabulā, kas nāk no komisijas, pilnīgi nesaskan ar to, kā jūs argumentējat to, lai šo priekšlikumu neatbalstītu.

Es saprotu Šlesera kungu, viņam ir interesanti vienkārši skaldīt koalīciju un priecāties par to. Tas ir skaidrs pamatojums, bet es nesaprotu jūs, partijas no koalīcijas, kas... Izlasot šo konkrēto formulējumu, kas šobrīd šeit arī pamatoti nolasīts, par to, ka stāsts ir nevis par sodīšanu vai nesodīšanu (Batņas kungs, tas nav par to, var jau arī vienādi sodīt), bet stāsts ir par to, kāpēc mēs mazāk sodīsim tos, kas nodarbojas ar negodīgu komercpraksi tieši Latvijas teritorijā... Tas tikpat labi varētu būt jebkurš uzņēmums, kas atnāktu ar miljoniem apgrozījumu, kā apgalvo Dombravas kungs, un izdomā, ka pret Latvijas patērētājiem tas var krāpties, tāpēc ka šeit ir pazemināti sodi, attiecīgi tas nekrāpsies Lietuvā un Igaunijā, bet tas ar to komercpraksi nodarbosies Latvijas teritorijā. Tā šobrīd tur ir rakstīts. Un, ja Šlesera kungs saka - nevajag mums tagad likumiski skatīties, bet vajag politiski -, tad es gribu atgādināt, ka mēs šeit esam likumdošanas iestāde, mums ir jāskatās likumiski.

Bet, kolēģi, vēlreiz - izlasiet konkrēto tekstu! Mēs tiešām gribam, lai Latvijā var krāpties, bet, piemēram, ja tās ir vairākas valstis, tad attiecīgi - ne. Droši piedāvājat uzlikt tos sodu, tā teikt, griestus, bet tad piedāvājam tos ar vienādiem nosacījumiem, lai tas attiecas gan uz tiem, kas darbojas starptautiski, gan uz tiem, kas darbojas tieši Latvijā. Vēlreiz - uzmanīgi izlasiet un apdomājiet, vai mēs to gribam.

Un, kad mēs sakām, ka gribam vairāk investīciju, tiešām - ar ko mēs konkurējam? Ar to, ka pie mums - pret Latvijas patērētājiem - var krāpties, bet Lietuvā viņi nevarēs krāpties, un tad mēs pateiksim: redziet... pie mums nāciet droši, tāpēc ka mums ir zemāki sodi. Tā mēs dabūsim tās brīnišķīgās investīcijas un uzņēmumus. Ieklausieties tajā, ko jūs paši argumentējat!

Aicinu atbalstīt Tieslietu ministrijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Godātie kolēģi! Absolūti piekrītu abām pusēm. Ir milzīgs prieks par to, ka koalīcijā tomēr ir skaidri domājoši cilvēki, kas ir gatavi pievienoties veselajam saprātam, tas arī ir ļoti pozitīvi.

Bet kas šeit ir ārkārtīgi svarīgi - cēlonis. Nu nav nevienam uzņēmējam īsti mērķis krāpties. Krāpties ir slikti, par to ir jāatbild. (Starpsauciens: “... ir slikti, un par to ir jāatbild.”)... bet (Dep. A. Šlesers: “Ļaujiet runāt!”)... Lai viņi izrunājas... nesaturība... tā gadās.

Bet mēs nedomājam par to, ka valsts un likumdevēji, starp citu, un arī PROGRESĪVIE, veido tādus apstākļus, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot. Viņi negrib atteikties no biznesiem, kurus viņi ir būvējuši gadiem ilgi, viņi negrib atteikties no savām investīcijām, bet viņi dažreiz ir spiesti dēļ tā, ka valsts veido šādus apstākļus.

Man ļoti patika ministrijas pārstāvja teiktais par pienu, par saldējumu. Ja pie mums izejvielu iepirkšana ir trīs reizes dārgāka nekā Lietuvā (es neattaisnoju uzņēmēju), ko viņam darīt? Viņš tur mēģina grozīties... kā gribi. Līdz ar to šeit uz jautājumu ir jāskatās kompleksi. Mums ir jāpalīdz uzņēmējiem. Šādi mēs palīdzēsim patērētājam un izslēgsim jebkādu iespēju manipulēt ar cenām un ar patērētāju vēlmēm. Šeit tas ir ļoti svarīgi.

Atgriežoties pie valsts. Daudzi uzņēmēji 60 līdz 70 procentu no sava apgrozījuma gūst valsts iepirkumos, un tikai 30 procenti ir privātajā sektorā. Bet valsts ir izveidojusi tādu iepirkumu sistēmu, ka dominē konkrēti uzņēmēji, citiem ārvalstu uzņēmējiem, Ņenaševas kundze, tikt pie valsts iepirkuma nav iespējams. Rezultātā valsts ar šādu savu politiku ļoti labi veicina šādu attieksmi, ļoti labi veicina tiešām negodīgu uzņēmējdarbību, tāpēc šeit nav vaina tikai uzņēmējiem, patērētājiem vai likumdevējam. Te ir jāskatās kompleksi uz jautājumu.

Mēs paši ar jums 30 gadu laikā izveidojām sistēmu, kur krāpties ir vienīgā iespēja, kā izdzīvot, kas nav labi. Bet, nu, uz doto momentu mēs nevaram atļauties ģenerēt kārtējo likumu, kurš mūsu valstī uz pusi tikšot izmantots, lai vienkārši kaut kādā veidā “apgrieztu” konkurentus. Tas, kurš būs pie konkrēta soda... pie varas, viņš medīs savus konkurentus, tas arī ir absolūtais fakts. Tāpēc es domāju, ka katram šādam solim ir jābūt ļoti labi izsvērtam.

Lūdzu, kolēģi, bez steigas! Uz doto momentu konkrētajā jautājumā steidzamība nav vajadzīga.

Diemžēl nevarēsim atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Matisones kundze, jums būtu kas piebilstams komisijas vārdā?

L. Matisone. Tikai viena replika - par sodiem Baltijā. Tātad minētie likuma grozījumi paredz palielināt esošos sodu griestus no 100 tūkstošiem uz 300 tūkstošiem, un šis sods nebūs mazākais Baltijā.

Atgādinu vēlreiz - komisija 10. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 52, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Matisone. Nākamais - 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 11. priekšlikums nav balsojams, tāpēc mēs uzreiz pārejam pie 12. priekšlikuma.

Tātad 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. Kolēģi, neskatoties uz to, ka bija diezgan plašas un garas diskusijas, iespējams, jā, šis likumprojekts nav pilnīgs, bet jebkurā gadījumā aicinu to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā. Un vienmēr esam gatavi atgriezties, ja ir kādi priekšlikumi likuma uzlabošanai.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 110/Lp14), kuru iesnieguši deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Raivis Dzintars, Agnese Krasta, Viktors Valainis, Ainārs Šlesers, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Linda Matisone un Juris Viļums.

Un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 147/Lp14), kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Kolēģi, vēlos jūs informēt par abu likumprojektu izskatīšanas kārtību. Komisijas vārdā referents ziņos par abiem likumprojektiem, tad būs iespējamas debates par abiem likumprojektiem kopā, un pēc tam balsosim: vispirms par likumprojektu, kuru komisija lūdz noraidīt, tad par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu un atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā - deputāte Agita Zariņa‑Stūre.

A. Zariņa‑Stūre (JV).

Paldies, priekšsēdētāja kungs. Kā jau priekšsēdētāja kungs minēja, vēlos ziņot par abiem likumprojektiem.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 110/Lp14), kas paredz atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām noteikt pārejas regulējumu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma spēkā esamībai līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim.

Komisija, izskatot minēto likumprojektu, secināja, ka likumprojekta normā ietvertais nosacījums var radīt maldinošu priekšstatu par spēkā esošajiem Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un nesasniegs plānoto likumprojekta mērķi - sakārtot Rīgas valstspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju. Līdz ar to komisija nolēma neatbalstīt minēto likumprojektu.

Ņemot vērā situācijas aktualitāti, komisija vienojās par nepieciešamību izstrādāt alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 147/Lp14), kas noteiks Rīgas valstspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu piemērošanu attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju.

Ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra īpašo statusu, likumprojekts pilnveido esošo tiesību normu sistēmu, skaidri nosakot, ka uz Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonas teritoriju attiecināms speciālais regulējums, kas ir kā izņēmums no Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktā vispārējā regulējuma, tai skaitā paredzot, ka šīs valstspilsētas teritorijai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi. Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu veida maiņu ir noteikts, ka ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim ir izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra plānojums.

Likumprojekts komisijā izstrādāts sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, un visas iesaistītās puses to ir akceptējušas.

Īpašu paldies komisijas vārdā gribu teikt Juridiskajam birojam par sadarbību likumprojekta veidošanā.

Komisijā alternatīvais likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu noraidīt likumprojektu Nr. 110/Lp14 - “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” - un atbalstīt komisijas alternatīvo likumprojektu Nr. 147/Lp14.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Kā jau iepriekš minēju, debatēs deputātiem ir iespēja uzstāties, par abiem likumprojektiem runājot kopā.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Tuvojas vienpadsmitais mēnesis, kopš Rīga zaudējusi vairāk nekā 100 miljonu investīcijas. Zaudētāji ir visi rīdzinieki, kuriem nebūs jaunu mājokļu vai labi apmaksātu darba vietu. Cerams, ka mēs to šodien mainīsim, jo man ir pārliecība, ka šodien uzvarēs veselais saprāts.

Attiecībā uz bijušā ministra Pleša pretrunīgo lēmumu ir skaidri redzamas divas viedokļu frontes. Vienā frontē ir Rīgas dome, Tieslietu ministrija, Latvijas un ārvalstu investori, uzņēmēji, rīdzinieki, Latvijas pašvaldības, asociācijas, jaunā VARAM politiskā vadība un teju visu Saeimas frakciju... paraksti. Otrā frontē ir juridiskais eksperts Pleša kungs, viņa pārstāvētā partija “Latvijas attīstībai”, tās pelēkie kardināli un Latvijas Spēļu biznesa asociācija.

Ar šodienas balsojumu Rīgā beidzot varēs ieplūst investoru nauda, “Grindeks” beidzot varēs uzsākt savas jaunās rūpnīcas būvniecību, kas ir apmēram 100 miljonu vērta investīcija. Nekustamo īpašumu attīstītāji beidzot varēs realizēt projektus vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā, un Rīga beidzot varēs īstenot savu iedzīvotāju gribu, aizslēdzot lielāko daļu spēļu zāļu.

Rīga ir mūsu valsts ekonomikas dzinējspēks, katra investīcija un radītā darba vieta nes labumu visai Latvijai. Un patiesība ir tāda, ka, ja Rīga atpaliek no Viļņas un Tallinas (par to mēs šodien daudz esam runājuši), tad arī visa Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Mums jāsauc lietas īstajos vārdos - bijušā ministra Pleša lēmums ir bijis šauru interešu labā, nevis valsts interešu labā. Es ceru, ka arī Ķekavas un mana - Ādažu novada - pašvaldība spēs bez liekiem šķēršļiem ierobežot azartspēles un vēlāk tam sekos arī daudzas citas pašvaldības Latvijā.

Šī nozare degradē cilvēcību, azartspēles rada depresiju un citas smagas garīgas saslimšanas, azartspēles veicina alkohola un citas atkarības, tās graujoši ietekmē motivāciju, darbaspējas, ievilina mūsu cilvēkus ātro kredītu un neatmaksājamu parādu slazdos. Pēc Veselības ministrijas 2019. gada pētījuma, Latvijā ir apmēram 80 tūkstoši cilvēku, kas varētu ciest no azartspēlēm, īpaši, ja mēs turpināsim neko nedarīt šajā jomā.

Un visbeidzot - sabiedrība ir pelnījusi uzzināt pilnu stāstu par šo pretrunīgo lēmumu, tāpēc frakcija PROGRESĪVIE rosinās vērtēt iesaistīto amatpersonu atbildību par Rīgas attīstības plāna apturēšanu, un lai šis kalpo kā piemērs šauro lobiju aprindām, ka viņu ietekmes ēra ir beigusies un viņu līdzšinējie ietekmes aģenti tiks saukti pie atbildības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Situācija ir bijusi smaga, un, kā teica iepriekšējais runātājs Kaspars Briškens, kazino biznesa pārstāvji tiešām bija radījuši apstākļus tam, lai Rīga neattīstītos. Tā dēļ, lai neaizvērtu mazos kazino jeb spēļu elles zāles, tika bremzēta visa attīstība, un partijai, kas ar to nodarbojās, bija tāds nosaukums - Attīstībai/Par!. Patiesībā viņi bija Attīstībai/Pret!. Tāda ir realitāte, kuru mēs esam piedzīvojuši.

Ja mēs runājam par kazino biznesu, es saprotu, ka šodien Rīgas dome ir skaidri definējusi, ka jaunas spēļu elles zāles vairs netiks atvērtas, tās varēs būt tikai četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās, un tas, man liekas, ir ļoti saprātīgs lēmums, jo, ja jūs gribat atvērt vienu kazino, lūdzu, uzbūvējiet viesnīcu. Ja jūs uzbūvējat viesnīcu, jūs esat ieguldījuši naudu Latvijas ekonomikā, jūs attiecīgi arī apkalpojat tūristus.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka viesnīcās neiet nepilngadīgie, bērni spēlēt, neiet tie cilvēki, kuri ir visā šajā atkarībā. Viesnīcās lielākā daļa ir ārzemnieki, kas nāk un spēlē. Lai viņi nāk un nospēlē. Vai viņi to naudu iztērē restorānā, vai viņi aiziet uz operu, vai aiziet uz kazino, lai tikai tērē, bet vietējiem ir jāierobežo iespēja iet un spēlēt. Bērniem vispār būtu jāaizliedz... nevis līdz 18 gadiem, bet līdz 21 gadam. Un es domāju, ka šajā Saeimā mums vajadzēs šos priekšlikumus padarīt vēl striktākus, vienlaicīgi pasakot, ka šis bizness ir priekš ārzemniekiem, mums maksimāli jāierobežo vietējie.

Tagad skatāmies, kādi ir cipari šai industrijai Latvijā: ieņēmumi - 290 miljoni. Skaidrs. Tātad ir lobisti, kas lobēs, lai šie 290 miljoni kādam ieiet privātā kabatā. Bet, ļoti atvainojos, kad savulaik bija šaudīšanās Jēkabpilī, kur mazajā Jēkabpilī bija vairākas spēļu zāles, tāpat arī braucot ar mašīnu kaut kur redzam - kaut kāda neliela spēļu zāle vēl joprojām atrodas... Priekš kam tā tur atrodas? Tā ir jāver ciet, tāpēc ka tieši tādās mazās zālēs arī iet bērni. Viņi nozog naudu, kādu kaut kur aplaupa, iet un mēģina tur nodubultot naudu. Protams, viņi visu pazaudē. Un tāda bija šī Attīstībai/Pret! politika pēdējos gadus. Es ceru, ka šajā jautājumā mēs Saeimā nedalīsimies pozīcijā un opozīcijā, bet virzīsimies uz priekšu.

Un, ja mēs runājam par pārējām lietām, kuru pietrūkst Rīgai, es teikšu tā: viena slikta prakse valstī ir tā, kas ir pie varas pašvaldībā - pozīcijas politiķi vai opozīcijas politiķi. Un tad sākas rīvēšanās un vēlme kādam ieriebt. Bet cilvēki, tie iedzīvotāji konkrētajā pašvaldībā, jau nav vainīgi.

Šajā gadījumā es īsti nesaprotu, kas Rīgā ir pie varas, jo PROGRESĪVIE it kā ir opozīcijā, Staķa kungs ir bezpartejiskais. Bet aizmirstam partijas, vēlēšanas ir beigušās! Sākam domāt, kā strādāt un sakārtot situāciju Rīgā! Nav normāli, ja tādi uzņēmumi kā “Grindeks” grib ieguldīt 100 miljonus eiro, uzbūvēt jaunu rūpnīcu, bet viņiem neļauj to darīt. Kāpēc? Tikai tāpēc, ka kaut kādi kazino biznesa pārstāvji bremzē attīstību. Ja kāds grib uzbūvēt citu objektu, viņam ir problēmas. Viss tiek sabremzēts.

Patiesībā šeit vajadzētu ne tikai vienkārši politiski kādu nobārt, bet ierosināt kārtīgu krimināllietu un saprast, kas aiz tā visa stāv. Kādi zaudējumi Latvijai un Rīgai radīti pēdējo gadu laikā. Tā ir realitāte, ko mēs turpinām piedzīvot. Protams, ir svarīgi virzīties juridiski korekti, bet juridiski korekti - tas nozīmē arī to, ka ir jāspēj ātri pieņemt politiskus lēmumus, nevar muļļāties, ka runā, runā, runā, runā... un beigās viss paliek pa vecam.

Es domāju, ka šajā jautājumā mums pēc iespējas ātrāk jādod zaļā gaisma tam, lai Rīgā visi investori - vietējie vai ārvalstu - varētu normāli strādāt. Lai Rīgas dome to visu atbalstītu. Vēlreiz saku - vakar man bija šoks. Es kādu laiku nebiju pastaigājies pa Vecrīgu vakarā. Pa dienu ļoti bieži, bet vakarā... Speciāli teicu - iziešu un pastaigāšos. Jūs atceraties, bija “Lido” sēta, atvērta 1988. gadā tepat, Doma laukumā? Ciet. Visi šie restorāni, pat “Double Coffee”, viss, kas ir... Viss ir ciet pilnībā.

Problēma jau ir tāda, ka mums ir jādomā, kā glābt Rīgu, kā glābt Latvijas ekonomiku. Tas, ka Latvijas ekonomikai palīdz tie uzņēmumi, kas nodrošina kaut kādu eksportu... Bet ir jāsaprot - tas parastais frizieris, tas parastais strādnieks kādā kafejnīcā... Jūs zināt, kas notiek, ja restorānu aizver ciet. Šie cilvēki ilgi bez darba nepaliek. Viņi brauc projām. Man nesen pastāstīja konkrētu piemēru. Tad, kad kovida laikā bija aizvērts restorāns, kurš strādāja ļoti labi, - tur bija ļoti profesionāla komanda, viņi saprata, ka viņiem neļauj šeit strādāt un nekā laba nebūs, un visa komanda pārcēlās ar visām ģimenēm dzīvot un strādāt uz Norvēģiju. Visi aizbrauca, viss restorāns praktiski. Visi, kas strādāja, ar ģimenēm aizbrauca projām, tāpēc ka tie cilvēki negrib dzīvot no pabalstiem. Viņi grib normāli strādāt. Viņi grib nodrošināt normālu dzīvi saviem bērniem, mazbērniem un tā tālāk.

Šeit es teikšu tā - visai Saeimai jādara viss iespējamais. Arī Staķim kā Rīgas mēram ir jāsadzird, ka šī Saeima centīsies atbalstīt visus priekšlikumus, kas ir vērsti uz ekonomikas attīstību, nevis stagnāciju. Tā ir mūsu misija, tas nav vienkārši pienākums tur nobalsot par vienu vai otru likumprojektu. Es teikšu tā, kā teicu pirms vēlēšanām, - mums vajag runāt ar investoriem visos līmeņos.

Es aicinu valdošo koalīciju padomāt, varbūt vajadzētu vienreiz nedēļā organizēt atsevišķu valdības sēdi ar uzņēmējiem. Tātad - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija... Visi, kuri grib nākt ar konkrētiem priekšlikumiem (un viņi jūt, ka ir kaut kāda problēma), nāk un ziņo. Protams, nevar būt tā, ka kāds nāk pa Brīvības ielu, ieiet Ministru kabinetā... Kaut kādam sietam ir jābūt. Bet, ja mēs redzam, ka nopietns investors nāk un grib kaut ko darīt Latvijā un viņam kāds traucē, valdībai uzreiz ir jāiesaistās.

Es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī var būt viena no tām institūcijām, kurai vajag skaidri dot signālu Latvijas biznesam - ja ir kādas problēmas, nāciet, runājiet, nāciet ar priekšlikumiem! Tas, ko es pašreiz stāstu, nav viena jautājuma atrisināšana, par ko mēs runājam, jo šis jautājums, kas tagad... tas jau nebremzē tikai vienu būvi - “Grindeks” rūpnīcu -, tas bremzē praktiski visu. Visiem ir problēmas saņemt saskaņojumus.

Tā ka, godājamie kolēģi, šādos jautājumos, kur mēs varam palīdzēt Latvijas ekonomikai, kur varam veicināt ieņēmumus, nevis aizņēmumu ņemšanu, strādāsim kopā un palīdzēsim. Šodien mēs lemjam, lai palīdzētu Rīgai, bet, ja nāks kāda cita pašvaldība, kura ir saskārusies ar kādām problēmām, tad palīdzēsim jebkurai pašvaldībai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, šis droši vien ir tāds tehniski sarežģīts jautājums, bet ar vairākiem svarīgiem punktiem, kurus es gribēju uzsvērt. Ir tāda viena lieta, kas visbiežāk izskan no šīs tribīnes... priekšvēlēšanu reklāmās un saziņā (Nav saklausāms.)... droši vien par nepieciešamību stiprināt investīcijas, piesaistīt investīcijas, veidot atbilstošu vidi un visu pārējo.

Tā ir pilnīga taisnība. Mums Latvijā ir nepieciešamas investīcijas kvalitatīvos mājokļos, birojos, ražotnēs. Tieši tāpēc ir tik nepieņemami tas, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Attīstībai/Par! vadībā izdarīja 2022. gadā, jo lēmums apturēt Rīgas teritorijas plānojumu apturēja vairākus simtus miljonu investīciju, aizkavējot gan mājokļu, gan biroju, gan ražotņu būvniecību un ietekmējot mūsu visu dzīves kvalitāti gan Rīgā, gan Latvijā.

Viens fakts no manas pieredzes Rīgas pašvaldībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses konferencē apmēram pirms gada tika melots, ka it kā par to, ka Rīgas vēsturiskais centrs paliks bez plānojuma, brīdināts jau divus gadus, ka Rīgas pašvaldība to neesot ņēmusi vērā. Tā gluži vienkārši nav taisnība, to ļoti viegli var atrast visās iegrāmatotajās saziņās starp ministriju un pašvaldību. Pirmās ziņas par šādu pavērsienu - tieši par Rīgas vēsturisko centru - Rīgas pašvaldībā mēs saņēmām iepriekšējā vakarā pirms preses konferences, kad arī tika saņemta oficiālā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstule jau krietni pēc darba laika.

Es saprotu, ka tādi teritorijas plānošanas jautājumi ir pietiekami sarežģīti, tāpēc varu mēģināt nodot to, ko esmu dzirdējis vairākās sarunās ar uzņēmējiem. Un tas tiešām ir šoks, ka kaut kas tāds ir iespējams, ka šāds lēmums ir bijis iespējams. Šoks, ka jebkādas konstatētās problēmas (vienalga, juridiskas vai citas) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nevarēja risināt citādā veidā - kaut vai šādi, izvirzot grozījumus likumā, apstiprinot kaut vai nedēļas laikā.

Es esmu dzirdējis arī... šoku, ka korupcija un šauras intereses var tādā līmenī bremzēt sabiedrības intereses joprojām. Beidzot šis šokējošais lēmums tiks atcelts... kā mēs to sagaidām.

Atsaucoties uz Tieslietu ministriju un Juridisko biroju, lēmuma atcelšanai gan nav nepieciešams šis likumprojekts, bet šobrīd svarīgākais ir tas, ka šķēršļi tiks noņemti, lēmumi tiks pieņemti un Rīgā ieplūdīs investīcijas un palīdzēs mums visiem dzīvot labāk.

Vienlaikus ar teritorijas plāna apstiprināšanu Rīgā tiks aizliegta spēļu zāļu ierīkošana ārpus četrzvaigžņu viesnīcām. Un es ceru, ka šī izcīnītā cīņa vairāku gadu garumā iedvesmos arī citas pašvaldības rīkoties līdzīgi, nosakot daudz stingrākus ierobežojumus spēļu zāļu atvēršanai. Tik tālu par priecīgo.

Tas, kas nemazināsies... tas, kas neatrisināsies, būs nodarītais kaitējums Latvijas tēlam, jo tiešām daudzu acīs Latvija Artūra Toma Pleša lēmuma dēļ kļūs par valsti, kurā jebkura godprātīga uzņēmēja plānus nākotnē, investīciju plānus, var izjaukt kāds, kurš korumpētiem politiķiem pavicina naudas žūksni. Un tas diemžēl ir tas tēls, kas šī lēmuma dēļ ir izskanējis.

Es domāju, ka šis ir tēls, kuru mums visiem ir uzdevums mainīt ar lēmumiem, kas seko labai pārvaldībai, atklātai lēmumu pieņemšanai un iestājas pret šauru grupu interesēm.

Tā ka ir gan labās ziņas, gan darbs, kas jāturpina.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Tiešām dažas lietas. Gribētos vēl pievienoties kolēģu teiktajam un vēlreiz uzsvērt to, ko mēs esam teikuši nu jau gadu. Tātad šobrīd Rīgas domes aplēses liecina, ka kopējie potenciāli zaudētie ieņēmumi Rīgas pašvaldības budžetā no teritorijas plānojuma apturēšanas un investīciju projektu neīstenošanas veido no aptuveni 240 tūkstošiem līdz pat 4 miljoniem eiro gadā. Tātad katru dienu Rīga un arī Latvija zaudē tūkstošus eiro. Nepieņemot Rīgas teritoriālplānojumu, tika iedragāta investoru uzticība, par ko šeit daudz runā. Lai arī, es ļoti ceru, šodien mēs pieņemsim pozitīvu lēmumu, diemžēl paies vēl laiks, lai atgūtu uzticību un Rīgu redzētu kā tiešām drošu vietu ieguldījumiem. Kaut gan pēc likuma grozījumu iesniegšanas, sarunas ar Juridisko biroju un diskusijām komisijā ar visām pārstāvošajām pusēm nākas secināt, ka šie sākotnēji piedāvātie grozījumi īpaši neietekmē to, vai jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var vai nevar atcelt iepriekšējā ministra lēmumu. Bet labā ziņa ir tāda, ka tas, cerams, palīdzēs vismaz politiski, un mēs ļoti gaidām šī lēmuma atcelšanu pēc iespējas ātrāk.

Protams, labā ziņa ir tā, ka komisijā - un te ir jāsaka tiešām paldies gan Juridiskajam birojam, gan Rīgas domei, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai... sadarbībā ir izstrādāts alternatīvais likumprojekts. Tajā ir atrisināti citi juridiski izaicinājumi, un tas ir ļoti labi. Bet mēs varam, teiksim, runāt par tām juridiskajām niansēm - par tieši teritoriālplānojuma atbilstību vai neatbilstību, tā teikt, jauniem likumiem vai tieši vēsturiskā centra plāna neesību vai esību, vai termiņa noteikšanu. Šobrīd tajā alternatīvajā likumprojektā ir noteikts galīgais termiņš, līdz kuram Rīgas domei jāizstrādā jaunais plānojums.

Bet skaidrs, ka šeit runa nav par to. Šeit runa vienmēr ir bijusi un ir par šauru lobiju interesēm, par to (kā mēs visi redzējām), ka tas ir tik acīmredzami iespējams. Tas lielākais risks (un ko es jau minēju iepriekš) ir, ka uzticība ir iedragāta. Tas, ko mēs dzirdam arī no, piemēram, nekustamo īpašumu attīstītājiem, - kā mēs varam turpmāk paļauties uz to, ka šādi lēmumi atkal netiks pieņemti? Neskatoties uz astoņiem un vairāk gadiem rūpīga darba un saskaņotiem un izdiskutētiem teritoriālplānojuma risinājumiem... pēkšņi nevar būt tāds viens politisks, šauru interešu lobēts lēmums, kas apstādina visu attīstību.

Mums visiem kopā ir jāstrādā un jāpārliecina investori arī par to, ka mūsu lēmumi ir paredzami, caurspīdīgi un skaidri. Mums ir ļoti svarīgi, lai pēc šī negodīgā, šauru lobiju ietekmētā lēmuma atcelšanas Rīgas teritoriālais plānojums stātos spēkā. Bet mēs nevaram aizmirst par atbildību un atbildības izvērtēšanu, lai investoriem dotu skaidru signālu - tas nebija normāli un tas vairs neatkārtosies. Mums ir jāsaprot, kāpēc tā notika un kas par to ir atbildīgs - vai tikai viens konkrēts ministrs, politiskā partija, viņu sponsori, vai tomēr šeit ir iesaistīts vairāk cilvēku, un neviens viņus nav apstādinājis, tā teikt, nav ierobežojis to nesamērīgo lēmumu, kas rezultējies miljonu, miljonu zaudējumā pilsētas un visas valsts attīstībā. Tāpēc aicinu neaizmirst arī to, ka mums ir jāizvērtē atbildība.

Aicinu šodien atbalstīt likumprojekta steidzamību, komisijas vienbalsīgi atbalstīto alternatīvo likumprojektu un pēc iespējas ātrāk iet uz priekšu. Un ļoti sagaidu arī ātru ministra lēmumu pēc šodienas balsojuma.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Dāmas un kungi! Man prieks, ka par šo jautājumu mums ir vienprātība un visas frakcijas atbalsta šī jautājuma risināšanu.

Es negribu sacensties cīniņā, kurš skaistāk iespers iepriekšējam ministram. Es domāju, ka mums ir jāiet tālāk. Mēs esam konstatējuši kļūdu, ko pieļāva iepriekšējā valdība.

Paldies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un konkrēti ministram, kurš nāca ar iniciatīvu, ka šis iepriekš saveidotais kalambūrs beidzot ir jānogludina. Vairāku frakciju... gandrīz visu frakciju pārstāvji bija iesnieguši kopīgo priekšlikumu... likumprojektu Saeimā. Šobrīd tas ir, kā saka, juridiski labāk noformulēts, un līdz ar to pirmo likumprojektu mēs noraidīsim, bet aicinu tiešām otro likumprojektu atbalstīt un iet tālāk. Šis būs laikam precedents, kur mēs parādīsim, ka iepriekšējās valdības kļūdas var izlabot. Labosim tās ne tikai Rīgā, bet arī pārējā Latvijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Protams, ir liels gandarījums, ka beidzot pieņemam šādu lēmumu. Gandarījums, es esmu pārliecināts, ir mums visiem, īpaši tiem astoņiem bijušajiem Rīgas domes deputātiem, kas šobrīd darbojas Saeimā.

Es gribu tagad norobežoties no kritikas par to partiju, kura nav pārstāvēta Saeimā, un vairāk runāt par konkrēto jautājumu. Protams, no diviem likumprojektiem atbalstāms ir otrais - alternatīvais. Ļoti labi būtu, ja tas pēc iespējas ātrāk stātos spēkā.

Tai pašā laikā gribu teikt, ka, nu, nedomājam par to... Pirmām kārtām, es domāju, tie 100 miljoni, Briškena kungs, ir ļoti pārspīlēti. Tāpat kā savā laikā (pirms vēlēšanām) ļoti pārspīlēta bija jūsu frāze, ka, pateicoties jums, divas reizes mazāka ir rinda uz bērnudārziem. Ja 2025. gadā tās nebūs (to mēs arī zinām pēc aprēķiniem), tad tikai tāpēc, ka rīdzinieki aizbrauc prom uz Pierīgu. Tādi aprēķini arī ir - nav neviena jauna bērnudārza, kas būtu atvērts. (Starpsauciens: “Divi!”) Tie divi bērnudārzi, kas ir atvērti... Jūs paši iniciējāt šo lietu... tad es gribu pateikt - remontdarbi divos bērnudārzos ir pabeigti pagājušā gada janvārī un gadu tie nostāvēja tukši - gadu! Šiem bērnudārziem Rīgas pašvaldība maksāja par apsardzi, maksāja par elektroenerģiju, bet tie nostāvēja tukši, tāpēc ka tā saucamā pārmaiņu koalīcija nevarēja tos reģistrēt un atvērt. Un rinda - tā paliek, man liekas, līdz šodienai.

Bet stāsts nav par to. Stāsts ir par esošo attīstības plānu. Jā, protams, var runāt par to, ka var izdarīt, un daži gaida... Kaut gan nedomāju, ka (tas, ko stāsta iepriekšējais Mājokļu un vides komitejas vadītājs) pa diviem gadiem nevarēja īstenot mājokļu programmu Rīgā. Bija visas iespējas, bet līdz šim nekas nav izdarīts. Ne esošais, ne jaunais attīstības plāns neko šajā gadījumā nemaina. Kas mainās? Kad tu, Ainār, kas ir Šlesers, stāsti par stividoriem un ostu (“Grozījumi Ostu likumā”, ko mēs apspriedām iepriekšējās sēdēs), un to, kā mēs atpaliekam no Klaipēdas, to, kāda ir situācija Ventspilī un Liepājā - tur nav rekreācijas zonas... A mums, es skatos uz Aināru, jaunajā attīstības plānā ir ļoti liela rekreācijas zona brīvostas teritorijā.

Mums jaunajā attīstības plānā - samazināts stāvu augstums, nevar būt vairāk kā 12 stāvu. Pie tā visa, kā mēs zinām, ka aug būvniecības izmaksas par kvadrātmetru ne tikai sakarā ar inflāciju, ne tikai sakarā ar komunālajiem maksājumiem, energoresursiem, bet arī sakarā ar prasībām, kas ir absolūti pamatotas, - tas ir stāvvietu skaits, zaļā zona... Kādi šeit ir risinājumi, lai mēs ar kvadrātmetra izmaksām neaizietu kaut kādā kosmosā? Tikai lielāks stāvu augstums uz esošā apbūves laukuma!

Šobrīd tas ir samazināts. Ir vairākas tādas lietas, par ko... tā saucamais juridiskais brāķis. Vai tas ir slikti? Tas ir pašsaprotami, ņemot vērā, ka tā saucamo jauno plānu sāka izstrādāt pirms vairāk nekā 10 gadiem, tāpēc absolūti loģiski, ka bija kļūdas.

Un pēdējais, ko gribu teikt. Jā, nekādā gadījumā neviens šobrīd šeit neplāno runāt par spēļu zālēm. Protams, tas ir ļoti slikti. Tai pašā laikā pirms vēlēšanām solījumi par to, ka Staķa kungam ir pieci punkti, kā ierobežot darbību... To pašvaldība varēja izdarīt elementāri, kaut aizliedzot spēļu zāļu reklāmu, lai nebūtu tā spilgtā reklāma, ar ko šobrīd ir pilna Rīga. Tas vēl līdz šai dienai nav izdarīts. Pamats noraidīšanai bija arī tas, ka nevar darboties (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Ja ir kādas ārkārtīgi neatliekamas sarunas, tad var vai nu iet klusiņām viesu sektorā, vai arī ir vienas un otras durvis...

O. Burovs. Paldies, Smiltēna kungs.

Sēdes vadītājs. Turpiniet, Burova kungs.

O. Burovs. Paldies. (Starpsauciens.)

Līdz šodienai mums bija aizliegts, ka būtu divi attīstības plāni, un tas bija pats galvenais pamats noraidīšanai, tāpēc... divi attīstības plāni, kas nevarēja būt, ja. Tas bija zināms gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, gan Rīgas domei. Šobrīd ar šo alternatīvo likumprojektu divi attīstības plāni ir atļauti.

Tāpēc es aicinu (Starpsauciens.)... es aicinu, protams, atbalstīt. Tas, ko es gribu teikt... Pēdējais, ko es aizmirsu pateikt vēl par vienu... Es skatos uz Briškena kungu ar iniciatīvu par 100 miljoniem. Šobrīd Rīgas domē ir jauna iniciatīva. Zemes gabals - 16 hektāri Ziepniekkalnā - ir rezervēts Olimpiskajam sporta centram, jau ir noskatīts, lai pārdotu investoriem, lai tur veidotu loģistikas centru. Jā, kā esošajā, tā jaunajā attīstības plānā tas nav paredzēts, bet, nu, kam negadās, - lokālplānojumu var izstrādāt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi, vēl nesen es biju Rīgas domes deputāts, un tādēļ pavisam īsi... Man ir liels gandarījums, ka īsā laikā mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā varējām šo likumprojektu kvalitatīvi izskatīt un rezultātā tapa alternatīvais likumprojekts, ko es aicinu šodien atbalstīt.

Liels paldies Juridiskajam birojam, it īpaši Lilitai Vilsonei, arī Jurim Dambim - mūsu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ilggadējam vadītājam un Rīgas vēsturiskā centra, kas ir UNESCO mantojuma sarakstā, vislabākajiem uzraugam, teiksim tā. Paldies arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Šo likumprojektu mēs pieņemsim, un beidzot būs sakārtota tā tiesību normu hierarhija, kas regulēs Rīgas plānojumus, un Rīgas vēsturiskā centra plānojums būs hierarhiski augstāks attiecībā uz vēsturisko centru... kas ir ļoti labi.

Bet, kolēģi, es aicinu, ka mēs turpmāk Saeimas darbā esam ļoti atsaucīgi uz Rīgas pašvaldībai nozīmīgiem lēmumiem. Tas attiecas arī uz Rīgas metropoles areāla vienotas attīstības veicināšanu. Rīgas metropoles areāla lietas mums būs jāņem vērā, kad būs debates par pašvaldību izlīdzināšanas fondu un varbūt jauno nodokļu pieeju.

Visvairāk jau Rīgā ir nepieciešams, lai tiešām pilsētai būtu vairāk finansējuma visām tām lielajām vajadzībām, un es vēlos arī uzsvērt, ka vēl viens virziens, ar ko mēs Rīgai varam palīdzēt, ir atbalstīt ģimenes... pirmsskolas izglītības reformu, ko Demogrāfijas lietu centrs jau sagatavoja un kas ir iekļauta tautas ataudzes stratēģijā. Rīgā ir nepieciešama elastīgāka pieeja bērnu pirmsskolas izglītībā un aprūpē, un to šī tautas ataudzes stratēģijas piedāvātā pieeja arī varētu dot.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Tātad deputāti ir izteikušies debatēs.

Vai komisijas vārdā kaut kas būtu piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Paldies par viedokļiem, un ceram uz atbalstu kļūdu labojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 110/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! (Es atgādinu, ka komisija šo likumprojektu aicina noraidīt.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 90, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts.

Komisija lūdz... Lūdzu, ziņotājam vārds.

A. Zariņa-Stūre. Lai iespējami ātri novērstu neskaidrības un radītu apstākļus Rīgas attīstībai, komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 147/Lp14) atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija lūdz alternatīvo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 147/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Alternatīvai likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Zariņa-Stūre. Likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 147/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Zariņa-Stūre. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu komisija aicina likumprojektam “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet pieņemt likumprojektu tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Komisija lūdz izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 147/Lp14) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

 

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārejam uz sadaļu “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 89/Lp14) (Steidzams) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 10. februārim”.

Ir iespējamas debates, bet debatēs neviens nav pieteicies. Līdz ar to mums ir jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 89/Lp14) (Steidzams) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 10. februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, sākam izskatīt sadaļu “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 171 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Personu ar invaliditāti asistentu atalgojumu samērot ar minimālās algas pieaugumu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, 2023. gada 5. janvārī Saeima saņēma 10 171 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Personu ar invaliditāti asistentu atalgojumu samērot ar minimālās algas pieaugumu”.

Šā gada 1. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura skaidroja, ka šobrīd asistenta pakalpojumu sniedz personas ar invaliditāti ģimenes locekļi, jo asistentu darba zemā atalgojuma dēļ ir grūtības atrast attiecīgā pakalpojuma sniedzējus.

Pārstāve arī skaidroja, ka šis pakalpojums ir ļoti nozīmīgs, jo personas ar invaliditāti bez atbilstošas palīdzības nevar saņemt tām nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, mācīties, strādāt vai īstenot savas tiesības. Tādēļ, lai veicinātu atalgojuma par asistenta pakalpojumu konkurētspēju, asistentu atalgojums būtu jāsaista ar valstī noteiktās minimālās algas pieauguma apmēru.

Savukārt uz komisijas sēdi uzaicinātie pārstāvji no Labklājības ministrijas informēja komisiju, ka no šā gada 1. aprīļa ir paredzēts palielināt asistenta atalgojuma stundas likmi līdz pieciem eiro un 11 centiem. Tātad mēnesī atalgojums sasniegtu 690 eiro apmēru.

Neskatoties uz šo Labklājības ministrijas soli, tomēr... Iniciatīvā izteiktais aicinājums bija par lielāku atalgojumu... un savukārt... arī tieši par iniciatīvu... lai to piesaistītu valstī noteiktās minimālās algas pieaugumam.

Tāpēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šo iniciatīvu un tās tālāku virzību, tās nodošanu divām attiecīgām Saeimas komisijām - Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 171 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Personu ar invaliditāti asistentu atalgojumu samērot ar minimālās algas pieaugumu” turpmāko virzību”.  

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 171 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Personu ar invaliditāti asistentu atalgojumu samērot ar minimālās algas pieaugumu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi! Ņemot vērā to, ka ļoti strauji tuvojas pulksten 15.00, es gribu jūs informēt, ka esmu saņēmis deputātu Jura Viļuma, Ainara Latkovska, Augusta Brigmaņa, Kristapa Krištopana, Kaspara Briškena, Alekseja Rosļikova un Jurģa Klotiņa parakstītu iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 9. februāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai jūs neiebilstu, ja mēs tomēr turpinātu sēdi bez pārtraukuma - atbilstoši deputātu lūgumam? Deputāti neiebilst. Tātad sēde tiks turpināta līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 13 060 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Priekšsēdētāj! Prezidij! Kolēģi! Saeima 2023. gada 13. janvārī saņēma 13 060 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem”.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 1. februārī izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura norādīja, ka ir jāpaaugstina deputāta amata prestižs un valsts ir jāvada visspējīgākajiem cilvēkiem. Pārstāve uzskata, ka vēlēšanās nevarētu ļaut kandidēt personām, kurām nav augstākās izglītības.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā konstitucionālo tiesību eksperte skaidroja, ka ir problemātiski saskatīt piedāvātā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Eksperte uzskata: pat tad, ja leģitīmais mērķis būtu saskatāms, piedāvātais ierobežojums nebūtu uzskatāms par samērīgu, jo to varētu aizstāt, piemēram, ar ievēlēto deputātu apmācību.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja uzaicinātās personas un nonāca pie secinājuma, ka Saeimas un nevalstisko organizāciju ikgadējā forumā būtu diskutējams par to, kā uzlabot Saeimā pieņemto lēmumu kvalitāti, taču iniciatīvas tālākā virzība ir apturama.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 13 060 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt. Proti, balsojot “par”, jūs atbalstīsiet komisijas lēmumu par iniciatīvas turpmākās virzības apturēšanu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Trīs iemesli, kāpēc augstākā izglītība deputātam nevar būt obligāta prasība.

Pirmais - tāpēc, ka to nosaka Satversme. Satversmes 9. pants nosaka, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu. Pieņemot prasību par obligātu augstāko izglītību, būtu nepieciešams grozīt Satversmi, jo parastos apstākļos nepastāv iespēja iegūt augstāko izglītību līdz 21 gada vecumam.

Otrais - tāpēc, ka to nosaka demokrātijas pamatprincipi. Iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību... no darbspējīgo vecuma... ir mazāks par 30 procentiem (pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada datiem), tātad vairāk nekā divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju tiktu liegta iespēja kandidēt Saeimas vēlēšanās.

Un trešais iemesls - tāpēc, ka augstākās izglītības trūkums nenozīmē vajadzīgo zināšanu neesamību, lai veiksmīgi vadītu uzņēmumu, organizāciju vai valsti. Izglītība ir noteicošais faktors valsts nākotnei, taču tikai tādā gadījumā, ja tā savienota ar iegūto zināšanu pielietošanu un pielāgota individuāla cilvēka spējām un viņa sapņiem.

Daudzi bezpajumtnieki ir ar augstāko izglītību. Vēl vairāk cilvēku ar augstāko izglītību nestrādā savā jomā. Lai izglītība nestu reāli pozitīvu ieguldījumu valsts attīstībā, tai jābūt balstītai uz vērtībām, un tiem, kas mācās, jābūt motivētiem uz sasniegumiem konkrētā jomā. Tātad izšķiroša nozīme ir nevis formālai izglītībai, bet vērtībām, vīzijai un motivācijai. Tie, kam šīs trīs lietas ir, atradīs arī zināšanas, pašizglītosies vai pievilks izglītību konkrētam mērķim atbilstošās skolās.

Lūk, tikai daži cilvēki no bezgalīgā saraksta, kas pierāda manus apgalvojumus.

Bils Geitss - Microsoft dibinātājs - pametis savas studijas Hārvarda universitātē, lai izveidotu savu uzņēmumu, kura vērtība šodien ir vairāk nekā 100 miljardi dolāru.

Stīvs Džobss uzdāvināja pasaulei Apple un kļuva miljonārs 25 gadu vecumā. Viņš nenomācījās universitātē pat gadu, kaut gan viņa izglītībai vecāki bija sakrājuši naudu. Turklāt Stīvs Džobss kritizēja izglītības sistēmas formālismu.

Marks Zakerbergs - Facebook dibinātājs - pēc diviem gadiem Hārvarda universitātē pameta to un 2010. gadā 25 gadu vecumā kļuva par jaunāko miljardieri pasaulē. Viņa kompānija ir vairāk nekā 500 miljardu dolāru vērta.

Džeks Dorsijs - runa ir par Twitter dibinātāju - pirms Ņujorkas universitātes pabeigšanas to pameta, lai 2007. gadā dibinātu Twitter.

Teds Tērners - CNN, masu medija, dibinātājs (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atkal esat aizrāvušies. Lūdzu, cienīsim runātāju!

M. Jencītis. ... kurš izveidoja pirmo diennakts TV kanālu Amerikas Savienotajās Valstīs, - tika izmests no universitātes.

Džeimss Kamerons - režisors, kurš ir izveidojis tādu filmu kā “Titāniks”, - pameta Fultonas universitāti Kalifornijā.

Amansio Ortega - kompānijas Zara dibinātājs un viens no bagātākajiem pasaules cilvēkiem - pat necentās iestāties universitātē. Viņa izveidotā kompānija apvieno tādus brendus kā Zara, Pull & Bear, Bershka, Stradivarius, Massimo Dutti un tā tālāk.

Ričards Brensons pat negatavojās iegūt augstāko izglītību un slikti mācījās skolā. Viņa izveidotajam zīmolam Virgin pieder milzīgs skaits uzņēmumu, aviokompānijas, dzelzceļu bizness, mobilie sakari un, protams, kosmosa tūrisma uzņēmums Virgin Galactic. Tiek lēsts, ka Brensona “tīrā vērtība” ir 4,7 miljardi dolāru.

Un visbeidzot - Harijs Trūmens, kurš bija Amerikas Savienoto Valstu prezidents pēc Otrā pasaules kara un kurš izveidoja Eiropas atjaunošanas programmu. Viņš nav mācījies augstskolā, nav ieguvis augstāko izglītību, taču viņa vārdā ir nosaukta universitāte Misūri štatā Amerikas Savienotajās Valstīs.

Visiem šiem veiksmīgajiem cilvēkiem bija vīzija un motivācija jeb vēlme doties konkrētā virzienā - tas, ko formālā izglītība parasti nespēj dot. Ja vīzija balstīta konstruktīvās vērtībās, tad valsts kļūs labāka un progresu nekas neapturēs.

Noslēgumā vēlreiz atgādināšu trīs iemeslus, kā dēļ augstākā izglītība nevar būt obligāta prasība, lai persona kļūtu par deputātu: pirmkārt, to nosaka Satversme; otrkārt, - demokrātijas pamatprincipi; un, treškārt, augstākās izglītības trūkums nenozīmē, ka cilvēkam trūkst vajadzīgo zināšanu, lai veiksmīgi vadītu uzņēmumu, organizāciju un valsti.

Par izglītību var teikt, ka tā tiek pielāgota vērtībā vīzijai un sapņiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Jencīša kungs, es ceru, ka tas nebija slavinājums augstākās izglītības neiegūšanai (Dep. M. Jencīša starpsauciens: “Nē!”) un aicinājums jauniešiem neiegūt augstāko izglītību. (Smejas.)

Kolēģi, lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 13 060 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 12. Tātad lēmums ir pieņemts.

Tā... Kolēģi, arī cienījamā frakcija PROGRESĪVIE, sēde vēl nav beigusies, bet tūlīt beigsies. Lūdzu ievērot klusumu.

Esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus. Tagad mums jāveic reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es jūs, kolēģi, informēšu...

Deputāti Petraviča, Zivtiņš, Krištopans, Liepiņa un Jencītis uzdeva jautājumus izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par valsts pārbaudījumiem skolēniem ar bēgļa statusu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierināja. Ministre informēja, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi sakarā ar iepriekš plānotiem darbiem.

Deputāti Petraviča, Zivtiņš, Krištopans, Liepiņa un Jencītis uzdeva jautājumu labklājības ministrei Evikai Siliņai “Par vecuma un invaliditātes pensijām”. Saņemtā raksta rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputāti Valainis, Brigmanis, Augulis, Melnis un Kļaviņa uzdeva steidzamu jautājumu iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par nepieļaujamu risku ar cilvēku dzīvībām, slēdzot ugunsdzēsības posteņus”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputāti Simanovska, Rasima, Šuvajevs, Ņenaševa un Švinka uzdeva jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Kādas sankcijas paredzētas Latvijas Republikas pašvaldības amatpersonai par sazināšanos ar Eiropas Savienības sankcijām pakļautu fizisku personu un darbībām, kas vērstas uz šai personai piederošu mākslas darbu publiskas izstādīšanas organizēšanu Latvijas teritorijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ārlietu ministrs informēja, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš saplānotās darba kārtības dēļ. Arī iekšlietu ministrs informēja, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Tādēļ jautājumu un atbilžu sesija pulksten 17.00 nenotiks.

Savukārt deputāti Andris Šuvajevs, Skaidrīte Ābrama, Atis Švinka, Leila Rasima un Antoņina Ņenaševa ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par prioritāro pasākumu diskusijām valsts budžeta likumprojekta ietvaros”. Jautājums tiek pārsūtīts finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

Un tagad - vārds Saeimas priekšsēdētāja biedrei (Dep. A. Ņenaševa: “Nē!”)... Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Mums šodien trūkst Saeimas priekšsēdētāja biedra...

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 90 deputāti. Nav reģistrējušies (un izskatās, ka aizgulējušies): Jekaterina Dorošķeviča, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Vilis Krištopans...

Sēdes vadītājs. Ir.

A. Ņenaševa. ... Jānis Reirs, Edgars Tavars, Viktors Valainis un Jānis Vucāns. Viss.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, paldies par šodienas darbu.

Un uz tikšanos pirmdien... iespējams, pirmdien... pulksten 12.00!

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas ziemas sesijas 6. sēde
2023. gada 9. februārī

Informācija par Saeimas paveikto pirmajās simts dienās
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr.  120/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 375 , 375A )
- Priekšlikums	- dep. Ģ. Lapiņš (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr.  134/Lp14) (Dok. Nr. 395 , 395A )
Par likumprojektu Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā ( 135/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 399 , 399A )
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
- Par balsošanas motīviem	- dep. M. Jencītis
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr.  136/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 400 , 400A )
- Priekšlikums	- dep. D. Mieriņa (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” ( 137/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 401 , 401A )
- Priekšlikums	- dep. H. Rokpelnis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr.  138/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 402 , 402A )
- Priekšlikums	- dep. L. Kozlovska (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr.  139/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 403 , 403A )
- Priekšlikums	- dep. K. Melnis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.  140/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 404 , 404A )
- Priekšlikums	- dep.U. Augulis (par)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību” (Nr.  131/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 398 )
- Priekšlikumi	- dep. J. Patmalnieks (pret)
	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. V. Valainis
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram šā gada 2. februārī (Dok. Nr. 407., 611.1.8/1-1-14/23 )
Lēmuma projekts “Par Evijas Ofkantes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr.  132/Lm14) (Dok. Nr. 420 )
- Ziņo	- dep. A. Deksnis
Lēmuma projekts  “Par Dana Dibaņina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” ( Nr.  133/Lm14) (Dok. Nr. 421)
- Ziņo	- dep. A. Deksnis
Lēmuma projekts “Par Kristapa Breša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr.  134/Lm14) (Dok. Nr. 422 )
- Ziņo	- dep. A. Deksnis
Par pieprasījumu klimata un enerģētikas ministram Raimondam Čudaram “Par informācijas sniegšanu saistībā ar Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ekonomisko pamatojumu” (Nr.  1/P14) (Dok. Nr. 418 )
- Motivācija	- dep. J. Simanovska
Likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr.  99/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 321B )
- Ziņo	- dep. Ģ. Lapiņš
- Debates	- dep. A. Šuvajevs
	- dep. E. Cepurītis
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Briškens
	- dep. J. Reirs
	- dep. E. Cepurītis
	- dep. K. Briškens
Paziņojumi
	- dep. I. Circene
	- dep. A. Švinka
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
- Debašu turpinājums	- dep. K. Briškens
	- dep. A. Ņenaševa
	- dep. A. Šuvajevs
	- dep. A. Šlesers
	- dep. L. Rasima
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” (Nr.  60/Lp14) (3.lasījums) (Dok. Nr. 396 )
- Ziņo	- dep. U. Rotbergs
Likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā” (Nr.  65/Lp14) (3.lasījums) (Dok. Nr. 405 )
- Ziņo	- dep. A. Zariņa-Stūre
Likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” (Nr.  66/Lp14) (3.lasījums) (Dok. Nr. 406 )
- Ziņo	- dep. A. Zariņa-Stūre
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.  20/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 397 )
- Ziņo	- dep. E. Jurēvics
- Debates	- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs J. Eglīts
	- dep. D. Mieriņa
	- dep. A. Ceļapīters
	- dep. A. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” (Nr.  43/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 423 )
- Ziņo	- dep. L. Matisone
- Debates	- Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāre L. Paegļkalna
	- Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A. Čuda
	- dep. K. Briškens
	- dep. S. Ābrama
	- dep. A. Švinka
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Simanovska
	- dep. A. Judins
	- dep. A. Kulbergs
Paziņojumi
	- dep. U. Augulis
	- dep. H. Abu Meri
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
- Debašu turpinājums	- dep. Ģ. Lapiņš
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Šlesers
	- dep. S. Ābrama
	- dep. K. Briškens
	- dep. E. Cepurītis
	- dep. J. Klotiņš
	- dep. Z. Kalniņa-Lukaševica
	- dep. A. Šlesers
	- dep. Č. Batņa
	- Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāre L. Paegļkalna
	- dep. A. Ņenaševa
	- dep. A. Rosļikovs
Likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr.  110/Lp14) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 345 , 427 ) un Alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr.  147/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 427 )
- Ziņo	- dep. A. Zariņa-Stūre
- Debates	- dep. K. Briškens
	- dep. A. Šlesers
	- dep. E. Cepurītis
	- dep. A. Ņenaševa
	- dep. J. Viļums
	- dep. O. Burovs
	- dep. J. Klotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr.  147/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 427 )
- Ziņo	- dep. A. Zariņa-Stūre
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 89/Lp14) (Steidzams) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 10. februārim” (Nr.  135/Lm14) (Dok. Nr. 424 )
Lēmuma projekts “Par 10 171 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Personu ar invaliditāti asistentu atalgojumu samērot ar minimālās algas pieaugumu” turpmāko virzību” (Nr.  123/Lm14) (Dok. Nr. 373 )
- Ziņo	- dep. A. Ņenaševa
Lēmuma projekts “Par 13 060 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem” turpmāko virzību” (Nr.  124/Lm14) (Dok. Nr. 374 )
- Ziņo	- dep. L. Rasima
- Debates	- dep. M. Jencītis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A. Šuvajeva, S. Ābramas, A. Švinkas, L. Rasimas un A. Ņenaševas jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par prioritāro pasākumu diskusijām valsts budžeta likumprojekta ietvaros” (Nr. 28/J14)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
Informācija par Saeimas ārkārtas sēdi

Balsojumi

Datums: 09.02.2023 09:08:40 bal001
Par - 2, pret - 90, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (120/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.02.2023 09:14:46 bal002
Par - 43, pret - 3, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (135/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.02.2023 09:23:22 bal003
Par - 43, pret - 2, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (136/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.02.2023 09:28:44 bal004
Par - 43, pret - 2, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (137/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.02.2023 09:34:28 bal005
Par - 42, pret - 2, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (138/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.02.2023 09:37:46 bal006
Par - 42, pret - 4, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (139/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.02.2023 09:41:48 bal007
Par - 42, pret - 2, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (140/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.02.2023 09:52:17 bal008
Par - 43, pret - 41, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību” (131/Lm14) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 09.02.2023 09:53:27 bal009
Par - 44, pret - 46, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību” (131/Lm14) nodošanu komisijai

Datums: 09.02.2023 09:56:00 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Evijas Ofkantes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (132/Lm14)

Datums: 09.02.2023 09:56:54 bal011
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Dana Dibaņina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (133/Lm14)

Datums: 09.02.2023 09:57:44 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kristapa Breša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (134/Lm14)

Datums: 09.02.2023 10:19:43 bal013
Par - 44, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 10:20:40 bal014
Par - 44, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 10:27:27 bal015
Par - 43, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 10:28:04 bal016
Par - 42, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 10:28:33 bal017
Par - 44, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 10:29:00 bal018
Par - 44, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 10:29:37 bal019
Par - 44, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 10:30:34 bal020
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.02.2023 11:24:14 bal021
Par - 42, pret - 33, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 11:25:06 bal022
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (99/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 11:26:42 bal023
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (60/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.02.2023 11:27:54 bal024
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču zīmju likumā (65/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.02.2023 11:30:22 bal025
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā (66/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.02.2023 11:48:58 bal026
Par - 77, pret - 11, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (20/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.02.2023 11:49:34 bal027
Par - 81, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (20/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.02.2023 11:50:23 bal028
Par - 3, pret - 85, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (20/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.02.2023 11:51:01 bal029
Par - 10, pret - 81, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (20/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.02.2023 11:51:27 bal030
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (20/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.02.2023 12:28:47 bal031
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.02.2023 13:54:02 bal032
Par - 37, pret - 52, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (43/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 14:13:03 bal033
Par - 36, pret - 52, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (43/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 14:14:21 bal034
Par - 89, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (43/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 14:50:40 bal035
Par - 0, pret - 90, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (110/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.02.2023 14:51:30 bal036
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (147/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.02.2023 14:52:10 bal037
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (147/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.02.2023 14:53:05 bal038
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (147/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2023 14:54:08 bal039
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.89/Lp14) (Steidzams) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 10. februārim (135/Lm14)

Datums: 09.02.2023 14:57:38 bal040
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 171 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Personu ar invaliditāti asistentu atalgojumu samērot ar minimālās algas pieaugumu” turpmāko virzību (123/Lm14)

Datums: 09.02.2023 15:06:53 bal041
Par - 71, pret - 1, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par 13 060 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem” turpmāko virzību (124/Lm14)

Datums: 09.02.2023 15:07:44 bal042
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

09.02.2023.

9.00

11.00

13.30