Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas sešpadsmitā sēde
2023. gada 16. martā
(2023. gada 9. marta darba kārtība)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir jau pulksten 9.01. Lūdzu, sagatavojieties darbam! Šodien mums ir divas Saeimas sēdes – viena pēc otras. (Pauze.) Kolēģi, labrīt! Sākam skatīt...

Cienījamie kolēģi (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.), lūdzu uzmanību! Sākam skatīt Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 9. marta kārtējās sēdes darba kārtību. Tātad tā ir sēde, kas pārcelta uz šodienu no 9. marta – no pagājušās ceturtdienas.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Kolēģi (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.), ir sākusies sēde, es par to jūs jau informēju. Paldies.

Tātad: ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt (līdz turpmākam komisijas lēmumam) no 9. marta sēdes darba kārtības 8. punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” (Nr. 145 /Lp14). Tas būtu bijis skatāms otrajā lasījumā un būtu bijis steidzams. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad šis punkts tiek izslēgts no darba kārtības.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt (līdz turpmākam komisijas lēmumam) no 9. marta sēdes darba kārtības 1. punktu - likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 186/Lp14). Kolēģi, vai ir iebildumi pret to, ka izslēdzam šo punktu? Iebildumu nav. Tātad šis punkts tiek izslēgts no darba kārtības.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14), nosakot, ka atbildīgā komisija ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Kolēģi, vai jums ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14)” iekļaut sēdes darba kārtībā pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 199/Lp14). Vai, kolēģi, jums ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Deksnis, Batņa, Viļums, Līdaka un Tavars lūdz pārcelt sēdes darba kārtības trešo sadaļu - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana” - pirms darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Tātad abi pieprasījumi tiktu skatīti pirmajā sadaļā - kā pirmie darba kārtības jautājumi. Vai, kolēģi, jums ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad pieprasījumus skatīsim kā pirmos. Darba kārtība grozīta.

Sākam skatīt apstiprināto darba kārtību.

Sākam skatīt sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Tātad - Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Alekseja Rosļikova, Aināra Šlesera, Nataļjas Marčenko-Jodko, Glorijas Grevcovas, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Svetlanas Čulkovas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri. (Starpsauciens: “Kiršteins!”) Es atvainojos - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija saņēma deputātu Alekseja Rosļikova, Aināra Šlesera, Nataļjas Marčenko-Jodko, Glorijas Grevcovas, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Svetlanas Čulkovas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera un Mārča Jencīša pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē”.

Komisija saņēma pietiekami plašas atbildes par tādiem jautājumiem - kā risināt skolotāju trūkumu, algu palielinājumu, pāreju uz valsts valodu... un virkni citu jautājumu. Pārsvarā šīs atbildes komisiju apmierināja, un pieprasījums tika noraidīts ar deviņām balsīm pret septiņām.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Ministre! Kolēģi! Es jums pastāstīšu par to, kas jums visiem ir priekšā. Tas ir paraugs no vienas Rīgas skolas - stundu saraksts... par to, kā nenotiek stundas klasēm.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, piemēram, tur vienā... 8. klasei nenotiek pirmās sešas stundas, pēc tam notiek tikai 7., 8., 9. klasei... Tas nozīmē, ka nav dabaszinību, ķīmijas, fizikas un visu pārējo stundu.

Es gribu pateikt paldies ministrei par to, ka mēs ar jums sadarbojamies attiecībā uz šo jautājumu.

Tagad mani kolēģi pastāstīs sīkāk par visu šo pieprasījumu.

Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Šodien skatām deputātu pieprasījumu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē”.

Uzreiz par būtisko. Mēs, frakcija “Stabilitātei!”, lūdzam Izglītības un zinātnes ministriju atbildēt uz vitāli svarīgiem jautājumiem: kāda pašreiz ir reālā aina ar cilvēkresursu, pedagogu trūkumu izglītības nozarē, kā ministrija risinās pedagogu vakanču jautājumu? Jo jau tagad, kā zināms, augstākajās izglītības iestādēs netiek sagatavots tik liels daudzums pedagogu, kāds ir nepieciešams. Jau tagad ! Kā tiek motivēti un gatavoti jaunie pedagogi? Kā tiks palielināts pedagogu atalgojums vienlaikus ar darba slodžu saglabāšanu? Un cik daudzas tieši no mazajām lauku skolām ir plānots optimizēt jeb slēgt?

Pagaidām nav nekādas informācijas pat par to, cik skolu paliks tajā pašā Latgales reģionā un cik... Tad kā - mēs apvienosim skolas vai... Ko mēs vispār darīsim?

Cik man ir zināms, budžets, kuru mēs pieņēmām, neparedz jaunu autobusu iegādi. Ja mēs apvienojam skolas, kā mēs pārvadāsim skolniekus un kā vispār cilvēki sapratīs, ko viņiem darīt, kāda papildu nauda būs nepieciešama, lai saglabātu to pašu līmeni bērniem.

Pieprasījumu komisijas sēdē izglītības un zinātnes ministre atzina, ka problēmas ir gan ar cilvēkresursiem, gan ar konkurētspējīgu atalgojumu. Šīs problēmas ir, un tās uzplaukst vairāk un vairāk. Pirms mēneša pedagogu arodbiedrība pieprasīja valdībai līdz šī gada 15. martam izpildīt streika vienošanos un paredzēt konkrētu finansējumu valsts budžetā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikam un darba slodzes saglabāšanai visām pedagogu grupām, taču tas netika izdarīts. Mums priekšā, cik saprotu, vēl būs streiks.

Tagad mēs redzam, ka valdības ilgstošā nevēlēšanās rēķināties ar nozarē strādājošo un sabiedrības viedokļiem ir novedusi pie LIZDA organizēta pedagogu streika trīs dienu garumā. Pedagogi kategoriski noraida un nosoda premjera publisko retoriku, ka streiks neko nemainīs, jo naudas vairāk nebūs. Pedagogu arodbiedrība norāda, ka šāda veida izteikumi grauj profesijas prestižu.

Pedagogu algu palielināšana ir neapstrīdama, nepieciešama un prioritāra, ja vēlamies kvalitatīvu un pieejamu izglītību saviem bērniem. Šādos apstākļos, kādi mums ir tagad, bērniem, protams... viņi nevar saņemt to izglītību, ko mēs viņiem garantējam pēc Satversmes. Diskusija ar ministriju par to, kas ir cieņpilna alga, tieši kāds formulējums ir atrodams... ministrijas atbilde uz pieprasījumu, protams, ir apsveicama, bet, ja mēs kā deputāti neatrodam naudu pedagogu algu celšanai, visas skaistās runas par to, ka mēs tagad veidosim radošāku, izglītotāku nāciju, nestrādās, jo nebūs skolotāju.

Mums ir vajadzīgi skolotāji, kuriem deg acis, kuri iedvesmos mūsu bērnus un ienesīs interesi par mācību priekšmetiem. Mums tagad nav tādu cilvēku. Pedagogi ir tik... ielaisti, ka viņi negrib strādāt ar to slodzi, kas tagad ir. Koalīcija atrada naudu algu pielikumam Ministru prezidentam, ministriem, pat izveidoja jaunu ministriju, arī parlamentārajiem sekretāriem algu palielināja, protams, arī mums, Saeimas deputātiem, budžetā nauda atradās, arī partijām nauda atradās, toties budžetā pienācīgu naudu neatrada pedagogiem, mediķiem, pensionāriem un invalīdiem.

Un nobeidzot - Satversme garantē tiesības uz izglītību un strādājošo tiesības uz streiku. Kā uzsvērusi arī Satversmes tiesa - Satversme ir vienots veselums, tajā noteiktās pamattiesības nav pretstatāmas. Bet... gan bērnu tiesībām uz izglītību, gan izglītības darbinieku tiesībām streikot jāīstenojas, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp iesaistīto personu interesēm. Šajā gadījumā var rasties situācija, ka taisnīgs līdzsvars netiek panākts, tāpēc mums kā deputātiem ir jārīkojas. Šajā gadījumā ir jāaizmirst sadalījums koalīcijā un opozīcijā, nav jāsargā partiju intereses, bet mums visiem jāsaprot, ka izglītība stāv pāri partiju vai koalīcijas... attiecībām un ka tas ir valsts pastāvēšanas, kā arī mūsu bērnu dzīves kvalitātes un nākotnes jautājums.

Tāpēc, lūdzu, padomājiet par to, ka mums priekšā... jābūt izglītotiem cilvēkiem, jābūt cilvēkiem, kuri pacels mūsu Latviju, un nākotne ir ļoti atkarīga no tā, ko mēs tagad ieguldīsim savos bērnos. Ieguldīt viņos mēs varam tikai ar pedagogu, labu pedagogu... bet mums ir tāda situācija, ka nākotne ir... nu, es nezinu. Tas ir ļoti svarīgi, bet es jums lūdzu - padomājiet par saviem bērniem, par maniem bērniem... padomājiet, lūdzu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Jekaterinai Dorošķevičai.

J. Dorošķeviča (ST!).

Labdien, godātais priekšsēdētāja kungs un kolēģi! Jā, bija iesniegts pieprasījums, un mēs uzdevām vairākus jautājumus, lūdzām sniegt detalizētu informāciju par pedagogu pašreizējo trūkumu - kuros reģionos, skolās, kādu priekšmetu skolotāju trūkst. Lūdzām sniegt detalizētu informāciju par jauno pedagogu sagatavošanu, kādi rīcības soļi un termiņi ieplānoti.

Mums ir godīgi jāatzīst, ka izglītības sistēmā ir slikti jau labu laiku... slīkst jau labu laiku... problēmas nozarē šobrīd ir samilzušas, šobrīd tās jau ir radušās bērniem un arī pedagogiem. Pedagogiem nav mācību līdzekļu, vērtēšanas sistēma ir izveidota daļēji, skolas grāmatas ir atjaunotas daļēji, un kompetenču pieejai vairāk atbilst vecās grāmatas nekā jaunās.

Manuprāt, visi saprot, ka galvenā problēma izglītības nozarē ir atalgojums. Tas ir visa sāls, tikai šādā veidā var piesaistīt jaunus pedagogus. Būs konkurētspējīgs atalgojums, būs arī cilvēkresursi. Ministrija atbildes vēstulē min jēdzienu “cieņpilna alga”. Bet ko īsti nozīmē šis termins? Cik tas ir eiro apmērā? Kāds ir šis cipars?

Paralēli atalgojuma problemātikai notiek arī pedagogu atstādināšana no darba. Tiek atstādināti speciālie pedagogi, kuriem nav iespēju atrast alternatīvu. Latgalē skolā mācās 59. koda bērni, tur tika atstādināti divi pedagogi, viens no tiem ir surdopedagogs. Tā rezultātā cieš arī bērni. Gribu atzīmēt, ka Latgalē pedagogu apdrošināšana tiks nodrošināta tikai līdz maija beigām. Tātad cieš arī pedagogi, arī apdrošināšanas pedagogiem vairs nav.

Un pie risinājumiem. 2022. un 2023. gadā par valsts budžeta līdzekļiem studē 33 procenti izglītojamo. Ierosinu pēc studiju beigšanas budžeta vietā pēc līguma profesijā nostrādāt divus līdz trīs gadus, lai valsts nezaudētu iztērēto naudu par pedagogu izglītošanu, kā arī ierosinu ietaupīt naudu un 1,8 miljonus iztērēt nevis STEM kabinetu aprīkošanai, bet pirmsskolas pedagogu algu paaugstināšanai.

Vakar medijos izskanēja mūsu premjera Krišjāņa Kariņa attieksme pret pedagogu atalgojuma jautājumu. Citēju: “[..] Skolotāju arodbiedrības ir tajā nostājušās pozā - nekādas pārmaiņas, tik dodiet vairāk naudas. Viņu pieeja ir mazauglīga.” Tā sacīja premjers... Arī Izglītības un zinātnes ministrija turpinās meklēt risinājumus pedagogu atalgojuma palielināšanai. Ja pedagogi izvēlas streikot, premjers neredz, ka tas kaut ko mainīs. Nauda vairs neradīsies, sacīja Kariņš.

Kolēģi, es ceru, ka mēs visi apzināmies, ka skolotāja profesijas prestižs Latvijā nav augsts un, kamēr tas netiek vairots, paaugstinot skolotāju darba finansiālo vērtējumu, samazinot skolotāju darba slodzes, paaugstinot sociālās garantijas un sakārtojot izglītības sistēmu, cilvēkresursu problēmas atrisināt nebūs iespējams.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Nataļjai Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministre Čakšas kundze esošo problēmu ar pedagogiem plāno atrisināt tuvāko četru līdz piecu gadu laikā. Es ļoti ceru, ka viņai tas izdosies. Vēlos piebilst, ka jaunā ministre ir atvērta dialogam, kā arī uzklausa speciālistu viedokļus, kas noteikti vieš jebkāda veida cerības. Vai izdosies sasniegt izvirzītos mērķus, uz doto brīdi nav zināms.

Šobrīd situācija ir sekojoša. Veicot aptauju skolēnu vidū, konstatēts, ka no 12. klases skolēniem tikai viens vai divi plāno kļūt par pedagogu. Uz jautājumu, kāpēc nevēlas apgūt pedagoga profesiju, viņi vienbalsīgi atbildēja, ka skolotāji ļoti smagi strādā, ļoti nogurst un maz pelna. Attieksmi pret pedagogiem no jauniešiem nenoslēpt. Svarīgi piebilst, ka plāns, ka šo problēmu mēs atrisināsim tuvāko piecu gadu laikā, ir diezgan optimistisks.

Šobrīd audzinām bērnu paaudzi, kas pandēmijas dēļ divus gadus mācījās attālināti un, atgriežoties skolā, saskaras ar akūtu skolotāju trūkumu, piemēram, tādos sarežģītos priekšmetos kā fizika vai matemātika stundas notiek attālināti, kad priekšmetu pasniedz viens pedagogs un vienlaicīgi ir pieslēgti vairāku skolu skolēni. Tāda ir mūsu šodienas realitāte.

Daudzās skolās bērniem ir tikai četras piecas stundas dienā un pārējās stundas ir atceltas pedagogu trūkuma dēļ. Ir jāsaprot, ka tas it īpaši nav pieņemami klasēs, kuras šogad kārtos valsts pārbaudījumus.

Šī brīža apstākļos Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāturas pie katra pedagoga, lai nodrošinātu bērniem kvalitatīvu izglītības procesu. Ministrijas iecerētā skolu reorganizācija var radīt pretēju efektu - skolu samazināšana un klašu apvienošana var novest pie izglītības nepieejamības un tās kvalitātes pasliktināšanās.

Ir jāsaprot, ka reformu var veikt tikai tad, ja ir visi nepieciešamie resursi tās īstenošanai. Nepieciešams prātīgi izvērtēt situāciju un visus ar šo reformu saistītos iespējamos riskus. Ja nav pietiekamu nepieciešamo resursu, par kādām reformām mēs varam runāt? Ar vēlmi pēc reformām vien noteikti ir par maz.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamā ministre! Godājamie kolēģi! Es skatos, ka pozīcija neplāno debatēt par šo jautājumu, jo uzskata, ka viss valstī ir labi, bet tas, ko šodien katrs ir saņēmis, informācija par to, kāda situācija ir skolās... Diemžēl fakti ir diezgan bēdīgi, jo pašreiz trūkst apmēram 1300 skolotāju. Un šis nav jautājums, kur opozīcijai jāmēģina vienkārši pateikt, ka pozīcija strādā slikti, šeit ir nepieciešams risinājums, un tas ir jāmeklē pēc iespējas ātrāk.

Mēs apzināmies, ka šodien trūkst cilvēku visdažādākajās profesijās, bet atšķirība ir tāda: ja kādā rūpnīcā trūkst cilvēku, uzņēmuma īpašnieks var mēģināt kaut kādā veidā autsorsēt biznesu, piesaistīt cilvēkus no ārpuses, bet skolotājus mēs šādi piesaistīt nevaram. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai šis jautājums būtu prioritārs. Diemžēl tas, ko mēs redzam...

Es apzinos, ka situācija valstī nav vienkārša, ir daudz un dažādu prioritāšu, bet mēs zinām to, ka ļoti bieži pirms vēlēšanām, kā tas arī noticis iepriekšējās vēlēšanās... pensionāriem tika veiktas piemaksas saistībā ar inflāciju, līdz ar to pensionāri saņēma kaut kādu labās gribas žestu no iepriekšējās valdības. Kāpēc tas parasti notiek pirms vēlēšanām? Tāpēc, ka pensionāri ir vieni no aktīvākajiem vēlētājiem. Diemžēl bērni līdz 18 gadu vecumam nepiedalās vēlēšanās, un tieši tāpēc bērnu problēmas pirms vēlēšanām parasti netiek risinātas.

Ja mēs skatāmies šodien uz konkrēto situāciju un ja tiešām statistika ir tāda, ka trūkst 1300 skolotāju, tad, protams, lēmumi - pāreja uz latviešu valodu... tas viss ir pieņemts, tas viss ir jādara, bet ir svarīgi, lai izglītības kvalitāte nepasliktinātos. Ja mēs redzam, ka, piemēram, konkrētajā dienā, te ir runa par 28. februāri, 6.c klasei no sešām stundām, piemēram, trīs nenotiek... Tas pats ir arī 3.b klasei - ir sešas mācību stundas, trīs notiek, trīs nenotiek. 8.c klasei konkrētajā dienā piecas stundas nenotiek un trīs notiek. Tā ir realitāte, un līdz ar to tai ir vajadzīgs risinājums.

Tas ir tas, ko mēs esam dzirdējuši. Un tas, ko jūs labi zināt, ir, ka skolotāji un mediķi ir sagatavojušies kopā streikot, organizēt sava veida protesta akcijas, lai pievērstu uzmanību savām problēmām. Un šajā gadījumā es vēlos skaidri teikt, ka partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs šos streikus. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī ar citām opozīcijas partijām mēs vienosimies koordinēt šo procesu. Mēs apzināmies, ka ar streiku visu atrisināt nevar, bet, lai izdarītu spiedienu uz koalīciju, lai jūs ātrāk sāktu strādāt, ātrāk ieviestu reformas, ātrāk piedāvātu konkrētus risinājumus, mums nāksies izvest ārā cilvēkus ielās kopā ar skolotājiem un mediķiem.

Šodien es oficiāli pasaku, lai pozīcija gatavojas, ka cilvēki sāks iet šajos streikos, un jums ir jādomā, ko piedāvāt šo nozaru cilvēkiem līdz konkrētajam streikam un protestam, kurš notiks aprīļa beigās. Tā ka, godājamā koalīcija...

Godājamā izglītības un zinātnes ministre, šis nav sava veida pārmetums jums personīgi. Zināmā mērā tas ir pat opozīcijas atbalsts, lai jūsos ieklausās, lai jūsu priekšlikumi tiek ņemti vērā, jo, neskatoties uz to, kura partija šodien pozīcijā vai opozīcijā, izglītības un zinātnes ministre nevar būt opozīcijā skolotājiem, tiem, kas plāno streikot.

Tā ka mēs jūs atbalstīsim un mēs atbalstīsim skolotājus. Meklējiet risinājumus!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Normundam Dzintaram.

N. Dzintars (NA).

Labdien, kolēģi! Labdien, ministre! Labdien, priekšsēdētāj! Jā, protams, šī ir aktuāla problēma skolās... kas izglītības sistēmā kā tādā notiek, jo skolotāju trūkums ir aktuāla tendence jau ilgāku laiku, tas nav tikai tagad vai pēdējos četrus gadus. Šī lejupejošā... lejupkrītošā tendence skolotāju sagatavošanā faktiski ilgst jau ilgāku laika periodu, un šeit droši vien ir vairāki iemesli.

Viens no iemesliem ir arī tas, ka ir bijušas neskaidrības par darba samaksu, slodžu jautājumu, kas visur bijis tīri objektīvi un kas varētu arī samazināt studējošo skaitu pedagoģijā. Tā, protams, ir problēma. Piemēram, kad es savā laikā stājos Liepājas Universitātē mācīties filoloģiju, mums bija divas grupas pa 30 cilvēkiem latviešu valodas skolotāju, tagad diemžēl visā valstī bija 17. Tur jau to nevar Izglītības un zinātnes ministrija... tā to, protams, neregulē, to regulē paši jaunieši, kuri stājas augstskolā, un Izglītības un zinātnes ministrija nevarēs paņemt jaunos studentus kā burkānus un iedēstīt vagā. Diemžēl, lai tos burkānus iedēstītu vagā, vajag tiem labvēlīgu augsni, labu aplejamo materiālu. Vajag, lai viņi veiksmīgi izaug, tad arī mums droši vien būs daudz skolotāju.

Bet, jā, kas mums ir vēl lielākie trūkumi skolā? Tā, protams, ir dabaszinātņu joma, kur trūkst gan fizikā, gan matemātikā, gan bioloģijā... bet nu jau sāk trūkt skolotāju arī vēl citos priekšmetos.

Tāpēc tas skatījums, ko mēs arī runājām, spriežot, kā varētu labot situāciju... Jo domāts jau ir - varētu piedāvāt dažādus risinājumus atbalstam pedagoģijas studentiem, piemēram, vairāk budžeta vietu vai lielākas stipendijas skolotāju programmās studējošajiem. Un, ja viņš strādās skolā, tad viņam stipendija nav jāatmaksā... kredīts, kas nav pēc tam jāatdod, jo kādreiz arī tā bija. Es pats personīgi to esmu izmantojis, es strādāju skolā, man vairs nebija jāatdod valsts aizdevums, kas man tika kā papildu stipendija maksāta. Varbūt šādus priekšlikumus arī mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, varam skatīties un situāciju labot.

Skatoties par stundu izmaiņām otrdienā. Jā, protams, šeit ir jautājumi, kas notiek 3. klasē un 1., kāpēc 1. klasē nevar sakārtot stundu sarakstu, lai notiek pirmā stunda, bet, protams, aktuāli, nopietni runājot, cerams, ka mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā kopīgi ar ministriju priekšlikumus izstrādāsim un šo situāciju mēģināsim kopīgi arī atrisināt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Ministre! Kolēģi! Reflektējot uz mana kolēģa Normunda teikto, es varu apgalvot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisija strādā pie šī jautājuma. Mums jau ir bijušas divas sēdes saistībā ar vakanču problemātiku, tai skaitā viena reģionālā sēde. Un mēs no savas puses  aprīlī iesniegsim piedāvājumu, ko izskatīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un tad droši vien šos priekšlikumus virzīsim tālāk uz Izglītības un zinātnes ministriju.

Es aicinu visus kolēģus, kas arī iesniedza šos pieprasījumus, aktīvi darboties apakškomisijas darbā un iesniegt savus risinājumus. Bet konkrēti šo pieprasījumu es neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai.

A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Deputāti! Ja jūs man šodien jautātu, kura būs tā profesija, kas būs svarīga arī pēc daudziem gadiem (jo mēs daudz runājam par to, ka profesijas mainīsies, būs citas vajadzības), tad mana atbilde ir: skolotājs. Bez skolotājiem mēs nevaram šodien un nevarēsim rīt, nevarēsim arī pēc daudziem gadiem. Būtībā tā ir viena no nākotnes profesijām. Profesija mainīsies, tā būs citādāka, un arī pieeja tiem, kas kļūs par skolotājiem, iespējams, būs cita. Iespējams, skolotājs kļūs par vienu no profesijām, kas ir viena cikla profesija, kur, esot kādā no jūsu pamatspecialitātēm, jūs izvēlēsieties kādu laiku būt skolotājs, un tam, protams, ir nepieciešama speciāla sagatavošana. Bet tā svarīgākā lieta - ka skolotājs būs svarīgs visu laiku.

Jautājums par vakanču plānu, protams, ir aktuāls, tādēļ paldies kolēģiem, kas šo ļoti aktuālo jautājumu ir uzdevuši un, es teiktu, tur karstu politiskajā dienaskārtībā, - gan kolēģiem no pozīcijas, gan no opozīcijas, kas, aktīvi jautājot, palīdz virzīt uz priekšu to, lai mēs mazinātu skolotāju trūkumu Latvijā.

Ja mēs skatāmies skaitļus, tad kopumā šobrīd trūkst 795 slodžu aizpildījuma. Kāpēc es saku tieši “slodzes”? Realitāte ir tāda, ka mums ir jāsaprot, ka daļā skolu skolotāji nevar piepildīt savu slodzi pilnā apjomā un ir spiesti strādāt tikai 0,3, 0,4, 0,75, 0,57... ļoti dažādos apjomos, bet kopumā nevar piepildīt savu pilna laika ekvivalentu, lai par to saņemtu arī adekvātu samaksu.

Katru gadu studijas beidz ļoti daudz jauno pedagogu. 2022./2023. studiju gadā programmā “Izglītība” pašlaik studē 4825 studējošie. Jautājums: vai visi šie jaunie cilvēki, kas izmācījušies par skolotājiem, paliks pedagoģijā? Tā mana skumjā atbilde ir: šobrīd mēs redzam, ka diemžēl nē, nepaliks. Kāpēc?

Pirmkārt, jāapzinās, ka 60 procenti šo jauniešu studē par maksu, jo gandrīz no 1. kursa viņi jau ir paņemti strādāt tieši skolotāju trūkuma dēļ. Tādēļ pretī mēs esam veidojuši atbalsta mehānismu, kā apmaksāt studijas jauniešiem, kas izvēlas kļūt par skolotājiem.

Otrkārt, jāsaprot, ka darbs skolā emocionāli ir ļoti saspringts un, jaunajam cilvēkam ieejot skolā, nesaņemot atbalsta sistēmu no kolēģiem, no speciālistiem, kas palīdz pārvarēt pirmās krīzes, un ja praksē nav bijusi veikta apmācība, skolotājs ilgi neiztur. Tādēļ ļoti svarīgs ir atbalsta mehānisms, ko mēs saucam par indukcijas gadu, kur ir gan mentoru palīdzība, gan atbalsts no kolēģiem, lai skolotājs pēc diviem trim gadiem neaiziet no šīs profesijas. Protams, paliek arī konkurence, jo daudzus fizikas, matemātikas, dabaszinātņu skolotājus paņem bizness un paņem ne jau tādēļ, ka viņi negribētu strādāt skolā, bet tādēļ, ka atalgojums nav konkurētspējīgs.

Šobrīd skolotājus sagatavo piecas augstākās izglītības iestādes Latvijā: Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Tas ir daudz, un tomēr skolotāju mums pietrūkst.

Kopumā jāskatās, kas vēl slēpjas aiz šī jautājuma. Vai tas tiešām ir tikai par algu, vai mēs sagatavojam par maz, vai skolotāji vienkārši aiziet? Kāpēc šāda situācija veidojas? Jāatzīst, ka, raugoties kopumā uz finanšu situāciju izglītības sistēmā... Ja mēs skatāmies uz IKP, kāds ir Vācijā, Japānā, Lietuvā, mēs varam salīdzināt savu izglītības sistēmu ar šo naudas apjomu, tomēr, ja mēs skatāmies pa dažādām izglītības pakāpēm, jāatzīst, ka tas ir atšķirīgs, un lielākais finanšu trūkums šobrīd mums ir zinātnē un augstākajā izglītībā. Salīdzinot kaut vai ar Igauniju, Latvijā tas ir piecas reizes zemāks... trīs reizes zemāks, es atvainojos, un, salīdzinot ar Eiropas Savienību, tas ir piecas reizes zemāks. Šobrīd budžetā ir jau ļoti skaidri iezīmēts finansējums, lai mainītu šo situāciju. Tomēr, ja mēs skatāmies vispārējo izglītību, situācija ir mazliet citādāka.

Ir jābūt reāliem un jāsaprot, ka pēdējos 28 gados bērnu un jauniešu skaits reģionos ir samazinājies līdz pat 50 procentiem, bet skolu tīkls ir veidots lielam skaitam bērnu. Diemžēl šobrīd šis tīkls ir spiests sevi uzturēt bez šiem bērniem, tādēļ mums ir ļoti daudz skolu, kur pedagogu un administrācijas skaits ir lielāks par bērnu skaitu. Tas ir jautājums par to, kā sakārtot pašvaldību skolu tīklu, lai pretī mēs efektīvi izmantotu tos finanšu resursus, kādi mums šobrīd ir.

Viens piemērs no kādas Vidzemes pašvaldības. Liela skola, kurā ir 928 bērni: skolotāja stundas likme - 10,68, attiecība “skolotāji pret bērniem” - viens pret 13,4. Un turpat skola, kurā ir 55 bērni: skolotāja stundas likme - 7,50, attiecība “skolotāji pret bērniem” - viens pret četri.

Tas nozīmē, ka resursu, kuru varētu samaksāt skolotāju algās un piesaistīt vairāk skolotāju, mēs fiziski atdodam telpām, atdodam ēkām, nevis atbalstām skolotājus. Un tas grauj arī izglītības kvalitāti, jo 55 skolās joprojām ir apvienotās klases, un tas nav pieļaujams. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi, ka mēs virzāmies uz priekšu ar skolu tīkla sakārtošanu. Manā skatījumā, šī reforma ir nenovēršama un mēs nevaram šobrīd apstāties.

Ko darīt ar algām? Šobrīd koalīcijā... un paldies koalīcijas partneriem par zaļās gaismas došanu, ka mēs turpinām algu grafika ieviešanu un ka no 1. septembra minimālā stundas likme būs 8,50... Tālāk ir darbs pie skolu tīkla sakārtošanas, tālāk ir darbs pie budžeta audzēšanas, lai nonāktu pie tā, ka mūsu skolotāji var saņemt algas no 2500 līdz 3000 eiro, kas ir tirgus novērtējums, kādam ir jābūt skolotāju atalgojumam. Es ceru, ka pavisam tuvā nākotnē tas notiks.

Es tiešām ceru, ka jūs visi atbalstīsiet ne tikai vārdos, bet arī darbos, jo skolotājs ir ne tikai šodienas, bet arī rītdienas profesija un kādā brīdī katrs no mums ir skolotājs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītā ministres kundze! Paldies par jūsu skaidrojumu, tomēr dažām lietām negribētu piekrist. Mēģināšu paskaidrot pieprasījuma būtību, kāpēc mēs uzskatām, ka šis pieprasījums šodien tomēr ir pamatots.

Pirmām kārtām pieprasījuma iesniedzēji vērsa uzmanību uz akūto skolotāju trūkumu, uz visām svarīgajām lietām, par ko daudzi no mums šeit runā. Tomēr tie risinājumi... mūsu ieskatā, risinājumiem bija jābūt, jāatspoguļojas valsts budžetā, nevis bija jāturpina par tiem runāt nākotnes formā un... ka kaut kad atkal mēs turpināsim sarunas. Tas arī lielā mērā atspoguļojas jūsu atbildēs, ko mēs redzam pie uzdotajiem jautājumiem, - ka par to mēs runāsim, tas ir darba kārtībā.

Jā, mēs piekrītam, ka tas ir aktuāli un ir tiešām ļoti daudz izaicinājumu, un, manā ieskatā, darbs, piemēram, ar trijām pilsētām, trijām valstspilsētām... Ir īpatnēji, ka viena no tām ir Rīga kā galvaspilsēta attiecībā uz pāreju uz mācībām latviešu valodā. Tas darbs ir stipri... jātaisa daudz, daudz intensīvāks.

Šobrīd attieksme pret šo jautājumu, es teiktu, ir pārāk vienkārša, un tas attiecas ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Daugavpili un Rēzekni, kur mēs redzam, ka tās problēmas ir visasākās un būtu jābūt proaktīvākai rīcībai. Esmu pārliecināts, ka ar klasiskām metodēm šajās trīs pilsētās mēs ne tuvu nepietuvosimies normālai pārejai uz mācībām valsts valodā. Tur ir jābūt arī inovatīvākām lietām, jādomā, kādā veidā strādāt ne tikai ar bērniem, bet arī ar viņu vecākiem - atsevišķās vietās arī tas būs svarīgi! -, un jādomā par metodēm.

Jautājums ir par pedagogiem, pedagogu trūkumu. Nu, atbilde ir ļoti vienkārša - tam jābūt ir... Tas atspoguļojas skaitļos, ko mēs novirzām tam, lai sagatavotu jaunos pedagogus. Ne tikai pie budžeta mēs par to runājām, arī tagad es varu vēlreiz, kolēģi, jums atgādināt. Mums ir pilsētas, kas šo situāciju mēģina risināt savā pilnīgi īpatnējā veidā, darot valsts darbu pilsētu līmenī - organizējot stipendijas, organizējot mācību maksas apmaksu skolēniem -, un atsaucība ir milzīga.

Jautājums tikai - vai mēs to darām valsts līmenī? Ja es redzu, ka pilsētā, piemēram, Jelgavā, apmaksā stipendijas, mācību maksu skolēniem, kas pēc 12. klases grib iet pedagoģijā, ar vienošanos, ka viņi pēc tam paliek un darbosies pedagoģijā, lai palīdzētu risināt problēmu... Pieņemsim, Jelgavā šobrīd trūkst 25 likmju. Viņi ir vairākus desmitus jauniešu tā uzrunājuši, jaunieši ir piekrituši, parakstījuši vienošanos... viņi 18 gadu vecumā apzinās, ka viņu vieta ir skola. Un viņi ies. Pilsēta viņiem apmaksā mācības, palīdz ar dzīves apstākļiem, un viņi pēc tam atgriezīsies. Tagad brauc uz Liepāju, pabeigs skolu, atgriezīsies pilsētā un būs pedagoģijā.

Bet šādā veidā mēs nevaram risināt kopējo valsts problēmu. Mums jābūt kopējam valsts risinājumam, un šis risinājums viennozīmīgi atspoguļojas budžetā. Bet šodien no tribīnes izglītības un zinātnes ministre mums stāsta par to, ka... šo savu vīziju, kā tad tam visam būtu jāsakārtojas.

Man atkal šodien no rīta ir atnākusi atgādinājuma vēstule no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, un tā vēstule ir atnākusi ne tikai man, bet arī virknei kolēģu. Paskatieties e-pastos, ieraudzīsiet to, ka LIZDA atgādina vēlreiz to, ko viņi prasa.

Viņi prasa: “Godātie kolēģi, izpildiet to vienošanos, ko jūs apsolījāt mums divas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām!” Un tas jau ir attieksmes jautājums. Divas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām viņiem tika apsolīta virkne lietu, lai viņi pārtrauc streiku, un viņi no savas puses to izdarīja, viņi piekāpās, neskatoties uz attieksmi par šo vienošanos pašu skolotāju vidū. Arī tur nebija vienprātības. Virkne skolotāju uzskatīja, ka vienošanās ir pārāk vāja, ka jābūt vēl stingrākām prasībām. Tāda bija skolotāju attieksme. Skolotāji piekāpās tajā brīdī, nebija tā, ka pašai arodbiedrībai tā bija vienkārša situācija. Valdība piekāpās. Un šodien mums ir atgādinājums par to, ka vesela virkne no šīm prasībām nav izpildītas. Un kā atbildība tā ir? Kā to var savādāk nosaukt, ja ne - ka tā ir pašas valdības atbildība?

Izglītības un zinātnes ministre ar premjeru ir no viena politiskā spēka. LIZDA aicina mūs pievērst uzmanību vairākām lietām, kas ir, tā teikt, labas pārvaldības prakses jautājumi. Tātad lietu nepārtrauktība - ka Ministru kabineta vai atsevišķu Ministru kabineta locekļu nomaiņa nevar pati par sevi... nepārtrauc tiesību akta projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē attīstības plānošanas dokumentu spēkā esību.

Šobrīd mums ir Kariņa valdība, pāratjaunota Kariņa valdība, ministrs... no viena politiskā spēka, un ko mēs redzam? Virkne būtiskāko jautājumu tiek pārtraukti, un tiek stāstīts par to, ka tiek meklēti citi risinājumi.

Godātie kolēģi, šajā ziņā LIZDA ir pilnīga taisnība. Vesela virkne vienošanās punktu tika pārtraukti, tie netiek pildīti. Un tas, ko mēs dzirdam, - it kā valdība kaut kādu risinājumu atradusi... Tas viss ir finansējuma jautājums, budžeta jautājums, - budžetā netika ņemts vērā. Šobrīd pedagogiem atkal tiek mālētas acis ciet, un mēs redzam, ka virkne pašvaldību pedagogu šos pieaugumus nesaņems.

Un kā jums liekas - vai LIZDA prasība ir pamatota? Manuprāt, tā ir ļoti pamatota, absolūti pamatota. Un šim streikam, protesta akcijai ir vieta, jo - kā gan savādāk pievērst uzmanību, ja tas normālā veidā, normālā sociālā dialoga veidā neizdodas? Jo tā bija ļoti, ļoti rupja rīcība no politiķu puses tajā brīdī, kad viņi pirms vēlēšanām apsolīja vienu un nākamajā dienā pēc vēlēšanām aizmirsa izteiktos solījumus. Un pie tam vēl ļoti lielos apjomos.

Tas, ko šobrīd piedāvā izglītības un zinātnes ministre, godātie kolēģi, ir risināt šo problēmu uz skolu tīkla optimizācijas rēķina. Vai jums tiešām liekas, ka tas ir risinājums? Ja mēs skatāmies aprēķinus... Var jau piekrist vienam otram aprēķinam, ar ko izglītības un zinātnes ministre nāk klajā, bet mēs visu laiku aizmirstam to, ka tās būves, nu, tās ir... visticamāk, ka tās... Nu, katru gadu mēs tās nepārdosim, vienu gadu var pārdot, nākamajā gadā... pastāvīgi tā nauda jau tajā sistēmā nebūs. Nu, vienu gadu būs tie ienākumi, nākamajā gadā - kas? Nebūs to ienākumu, bet bērni uz tām vietām būs kaut kādā veidā jāved, jānogādā, jātransportē. Tās ir pat vairākas stundas, kas tam bērnam katru dienu būs jāpavada no rīta, vakarā... lai nonāktu līdz izglītības iestādei.

Un ne velti es te minu piemēru - pašas Jaunās VIENOTĪBAS pārraudzībā esošu pašvaldību, kur šobrīd situācija ir ļoti saspīlēta, - attiecībā, pieņemsim, uz situāciju Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā, kāda ir situācija ar skolu attīstības tīklu, ko Izglītības un zinātnes ministrija dara šobrīd, mēģinot uzspiest slēgt šīs skolas. Pati Jaunā VIENOTĪBA reāli saprot to, ka tā ir absolūti muļķīga iniciatīva kaut ko tādu darīt, un pati šobrīd meklē iespēju no šīs situācijas iziet ārā.

Tas, ko runā izglītības un zinātnes ministre no tribīnes tad, kad mēs nonākam līdz tām vietām, līdz tām skolām... Tās ir absolūtas muļķības, ko šodien teica ministre. Pietiek melot! Tas nav skolu vairākums, kur izveidojusies situācija, ka pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, tās ir atsevišķas vietas - atsevišķas vietas Latvijā! -, kur tā ir. Tās ir... nu, saskaitiet - cik to ir? 50, gribat teikt? Es domāju, ka ne tuvu nav 50 skolu, kurās tāda situācija ir. Un izvērtēsim katru to skolu atsevišķi, kāpēc tā situācija tāda ir, un tad jau mēs varēsim parunāt atklātāk par šo situāciju.

Jūs minat, ka bērnu skaits samazinājies par 50 procentiem. Vai skolu skaits nav samazinājies? Tās skolas, par kurām mēs runājam, tā pati Jaunpiebalga - tās ir ap 50 bērnu skolas, tās nav skolas, kurās ir 10 vai 15 bērnu. Es piekrītu, ir skolas, kurās ir padsmit bērnu, un par šo skolu nākotni mums ir jādomā, bet par to skolu nākotni jādomā nevis ar vardarbīgām metodēm, apturot finansējumu citu skolu attīstībai, bet jādomā ir, kādā veidā... tieši no bērnu viedokļa, lai šiem bērniem vispār tā izglītības pieejamība būtu.

Šobrīd jūsu pieeja ir ārkārtīgi agresīva. Un ar šādu agresīvu pieeju nav jābrīnās, ka cilvēki, kas dzīvo reģionos, uz to izglītības profesiju... Nu, kādu perspektīvu tu vari ieraudzīt - ja tu dzīvo ārpus attīstības centra, tad tev vienīgā perspektīva ir: nu, tad pārvācies uz attīstības centru dzīvot, pārvācies prom no laukiem... prom no lauku teritorijas... visām ģimenēm, vācamies lielākās kopienās - vai tā ir tā nākotne, uz kuru jūs mūs mēģināt šobrīd virzīt? Manuprāt, tas nav pareizi.

Es esmu dzirdējis, ka dažādi politiskie padomdevēji šajā jautājumā publiski izsakās tā: ziniet, dzīve laukos - tā ir tāda ekskluzīva lieta, tev tā kā pašam jāspēj par to samaksāt. Manuprāt, tas tā galīgi nav. Mums, politiķiem, jārūpējas par to, lai dzīve laukos būtu iespējama un lai tās izglītības iespējas tur būtu, un jādomā, kādā veidā tām skolām palīdzēt. Ja tā skola ir maziņa, tad - kādus signālus cilvēki šodien saņem no ministrijas? “Mēs jūs aizklapēsim ciet tuvākajā laikā, tuvākajos divos gados, - šīs skolas tur vairs nebūs, jūs vāksieties prom, kur 20, 30, 40 kilometru līdz tuvākajai skolai.” Tas ir okay?! Nesprēgājiet, tā tas būs! Tāda šobrīd ir attieksme no valsts puses attiecībā pret mazajām
skolām - tā vietā, lai domātu, kādā veidā tiešām runāt par lietām, kā celt kvalitāti izglītības iestādēs, kādā veidā mums uzlabot kvalitāti - par to vispār netiek runāts. Visu tikai optimizēsim, optimizēsim, optimizēsim.

Čakšas kundze, es tiešām aicinu jūs pārdomāt savu retoriku attiecībā uz šo jautājumu. Jūsu agresīvā retorika nedod perspektīvu izglītības nozares attīstībai tajās vietās, kur tā nonāk tādā izaicinājuma situācijā.

Mēs jau vairākkārt esam dzirdējuši jūsu viedokļus, kurus esat izteikusi arī no šīs tribīnes. Es biju pārsteigts par jūsu viedokli attiecībā uz Veselības aprūpes finansēšanas likumu, ko savulaik jūs pati pieņēmāt. Pēc četriem gadiem atnākat pasakāt: ziniet, toreiz tā bija kļūda un mēs tā kā... nē, nu kaut ko pārpratām... toreiz tas bija pareizi, tagad ir jauni laiki, jauna situācija, domāsim citu. Nu mēs gaidām un ceram, ka šajā Saeimā kaut ko sagaidīsim, kādu risinājumu.

Bet, piemēram, par to pašu sportistu jautājumu... Pirms divām nedēļām jūs teicāt, ka tas ir pareizi - vajag noņemt nost visu “sportistu naudu” tiem sportistiem. Šodien jūs pasakāt, ka tā bija kļūda, ka tomēr kaut kas nebija pareizi, kāds kaut ko nesaprata.

Un šeit - jautājums par skolu tīkla optimizāciju. Es aicinu jūs jau laikus saprast, ka šī retorika ir kļūdaina.

Un jums, APVIENOTAIS SARAKST, mēs ļoti, ļoti palīdzēsim likt saprast jūsu kolēģei, ka tā ir kļūdaina politika attiecībā uz skolu tīklu masveida slēgšanu. Jo tas, kas šobrīd tiek piedāvāts, - tas ir spiediens... par masveida slēgšanu. Četrdesmit bērnu skolā - tas ir par daudz? Par maz? Idejas par skaitli “200” - minimālo bērnu skaitu, 150, 180 - tas viss, kas ir izskanējis...

Jūs pamēģiniet ielikt to matemātikā - ko tas nozīmē, kā izskatīsies skolu tīkla kartējums. Parunājiet uz vietām, aizbrauciet uz citām skolām. Aicinu arī ministri braukt uz tām skolām, saprast situāciju uz vietas. Parunājiet ar jūsu kolēģi Rozenberga kungu par šo situāciju. Nu parunājiet ar viņu par Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas skolu nākotni, kāds ir viņa viedoklis, un varbūt tad jūs sapratīsiet, par ko mēs šobrīd šeit pārdzīvojam. Jo tā dzīve laukos un uz vietas... tomēr ir jārespektē tie cilvēki, kas tur dzīvo.

Ja mēs vadāmies tikai pēc matemātiskām ekseļa tabulām, tad, ticiet man, mūsu vietā varētu sēdēt simts mērkaķi un balsot pēc matemātiskām tabulām, un viņi, ticiet man, mazāk kļūdītos nekā mēs, un tad no mums jēgas šeit parlamentā nav absolūti nekādas. (Starpsauciens.) Mums ir kaut kāda politika jāveido, nevis vienkārši jāpieiet pēc ekseļa. Ja pēc ekseļa, tad visu sametam Rīgā un būs forši - viena liela skola! Daugavas stadionā visi, viens skolotājs - superefektīvi būs!

Mums tomēr jādomā, jāveido kaut kāda politika. Un dzīve laukos nav ekskluzīva lieta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es piekritīšu Valaiņa kungam, gribu tikai papildināt par to pašu Latgali.

Cilvēki, kuri sazinās ar mani, nezina un nesaprot, kas notiks tagad un turpmāk. Lielākā daļa mūsu iedzīvotāju ir sašutumā un neziņā - ko viņiem tālāk darīt. Ja mums nav redzējuma, kuras skolas slēgsim vai kuras apvienosim, viņi arī nezina, ko darīt.

Tiešām tā tas būs atkal: ja Latgalē slēgsim vai reorganizēsim skolas, tad atkal cilvēki brauks prom no Latgales. Mani tas ļoti uztrauc, jo - cik maz cilvēku tur ir jau tagad! Ja aizslēgsim skolas, vēl mazāk cilvēku būs. Paliks tikai... es nezinu, kas.

Protams, vajadzētu attīstīt, nevis slēgt. Bet mēs slēgsim. Pārveidojam kaut kā sistēmu.

Čakšas kundze, jūs tagad sakāt, ka mums jāpiedāvā jums... Mums bija priekšlikumi par budžeta projektu - piedāvājām 200 priekšlikumus. Kā jūs tos priekšlikumus... ko jūs ar tiem izdarījāt? Nu jā, mēs atnāksim ar saviem piedāvājumiem. Ko jūs izdarīsiet? Noraidīsiet?

Mums ir piedāvājumi, kā to visu darīt. Bet... Labi, padomājam par to, kā mums saglabāt skolas, to kvalitāti saglabāt. Ja jūs pārvadāsiet bērnus, kur šajā budžetā, ko jūs pieņēmāt, ir nauda autobusiem? Pašvaldības atkal pirks autobusus? Kas to pirks? Nu, mums vispār šeit ir arī cilvēki, viņiem ir taisnība - viņi nezina, ko mēs darīsim un kā viņiem darīt. Tie ir arī papildu izdevumi bērniem, vecākiem. Kā viņi brauks? Laiku sadalījums - ko viņiem darīt.

Nav redzējuma, kā mēs to darīsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāj! Deputāti! Es gribētu runāt par divām lietām.

Pirmā. Protams, skolu tīkla samazināšana, optimizēšana, - tā ir milzu kļūda. Un tā kļūda ir, lūk, tāpēc: kā es esmu jau teicis budžeta debatēs, kad Kariņa kungs salīdzināja Igauniju ar Latviju, Igaunijā skolotāju algas ir gandrīz divreiz lielākas nekā Latvijā ne jau tāpēc, ka tur ir mazāk skolu, bet tāpēc, ka tur ekonomika ir daudz lielāka.

Un nu šeit jūs faktiski plūcat Kariņa pirmās valdības darba augļus - četrus gadus nekas netika darīts, lai palielinātu ekonomiku. Ekonomika ir maza. (Starpsauciens: “Par tēmu varbūt...” Zālē troksnis.) Žēl, ka nedrīkst ar zāli runāt, es jums pateiktu, ko es domāju.

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, nedrīkst sarunāties ar zāli, un ir nepieciešams pieturēties ļoti cieši pie konkrētā pieprasījuma.

V. Krištopans. Tad nosauciet man, lūdzu, tēmu. Kura ir tā tēma, pie kuras man jāpieturas?

Sēdes vadītājs. Par... tātad - name=mainRow>“Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē”.

V. Krištopans. Jā. Es to plānu izlasīju. Tur, tanī plānā, ir tik daudz tēmu, ka var runāt divas stundas par to. (Starpsauciens: “Tad nerakstiet pieprasījumu par to!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet.

V. Krištopans. Vēlreiz mēģināšu jums pateikt to domu: milzīga kļūda ir skolu tīkla samazināšana.

Man ir tā laime dzīvot laukos - leišmalē. Es redzu, kas tur notiek. Ir vesela virkne jaunu ģimeņu, kuras sakarā ar kovidu, enerģijas dārdzību un visu pārējo tagad pārvācās uz dzīvi laukos. Un kas viņus tur sagaida? Piemēram, tanī pašā Vallē, pēc jūsu plāna, tagad tā skola... tā jau tagad no vidusskolas ir pārvērsta par deviņgadīgo skolu. Tūlīt tā būs, pēc jūsu plāna, jāver ciet. Nu ko tad tā jaunā ģimene tur darīs ar saviem mazajiem bērniem?

Atrodiet naudu. Neoptimizējiet skolas!

Un pēdējais, kas nav par tēmu. Par sportistiem. Tas vienkārši ir ārprāts! Divi piemēri. Toms Skujiņš Tour de France nevarēs braukt tāpēc, ka tur kāds krievs brauks? Un Ostapenko (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, šis jautājums nav kontekstā, nekādā veidā nav ierāmējams kontekstā ar konkrēto pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei - par rīcības plāna sagatavošanu (Starpsaucieni.) “vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē”. (Zālē troksnis.) Par vakancēm.

V. Krištopans. Labi, es beidzu.

Un Ostapenko Vimbldonā nevarēs spēlēt tāpēc, ka tur kādi krievi, krievietes spēlēs. Absurds! Absurds! (Starpsaucieni.)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Pirms balsojam, kolēģi, es jums atgādinu: tātad ir arī sagatavots Pieprasījumu komisijas atzinums par šo, bet balsojums notiek par deputātu iesniegto pieprasījumu, nevis Pieprasījumu komisijas atzinumu. Tas ir būtiski.

Kiršteina kungs, vai jūs vēlaties ko piebilst? (Dep. A. Kiršteins: “Jā!”) Lūdzu!

A. Kiršteins. Godājamais priekšsēdētāj! Ministres kundze! Deputāti! Viss, kas bija šajā pieprasījumā iesniegts, tie jautājumi - tie jau ir pamatoti, un komisija tos arī izskatīja kā tādus. Tas būtu ļoti naivi - domāt, ka pēc trīs mēnešu darba tie visi tiks atrisināti.

Bet galvenā problēma - mums trūkst skolotāju... un arī komisija to skatīja, tātad jautājums ir prestižā un atalgojumā. Tie, kas vakar skatījās ziņas, redzēja, ka Rēzeknes pašvaldība finansē krievu valodas skolotājus, tātad parādās nauda arī pašvaldībām. Tātad jautājums ir arī (tas nav šodienas vai trīs mēnešu jautājums) par pašvaldību lomu šajā sadarbībā, un arī pašvaldības risinās šo jautājumu, kuras skolas saglabāt un kuras nesaglabāt, kopā ar ministriju, kopā ar Saeimu un kopā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tas nebūs tā, ka ministre pateiks: šo skolu mēs aiztaisīsim, otru - ne.

Es vienkārši stāstu, ko mēs komisijā spriedām. Un viena problēma šeit tika aizmirsta - otrās svešvalodas problēma. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Viņš ziņo par komisijā lemto...

Kiršteina kungs, ļoti aicinu pieturēties pie ļoti īsa, kompakta ziņojuma par komisijā lemto un komisijas lēmumu.

A. Kiršteins. Tātad komisijas lēmums arī bija, kas... komisija nobalsoja, bet aicināja pievērst uzmanību otrajai svešvalodai. Ja mums trūkst naudas skolotājiem, tad, piemēram, krievu valodas skolotāju Latvijā ir trīsreiz vairāk nekā vācu valodas skolotāju. Tā ka tā nauda ir, un tas ir pārdales jautājums.

Un šajā sakarībā komisija noraidīja pieprasījumu, kā jau es teicu, ar deviņām balsīm pret divām...

Tāpēc es aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mums lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Alekseja Rosļikova, Aināra Šlesera, Nataļjas Marčenko-Jodko, Glorijas Grevcovas, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Svetlanas Čulkovas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera un Mārča Jencīša iesniegto pieprasījumu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 49, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtībā - deputātu Viktora Valaiņa, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Armanda Krauzes, Gunāra Kūtra, Andra Bērziņa, Gundara Daudzes, Harija Rokpeļņa, Jāņa Vucāna, Daigas Mieriņas pieprasījums zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Ministra kungs! Deputāti! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Armanda Krauzes, Gunāra Kūtra, Andra Bērziņa, Gundara Daudzes, Harija Rokpeļņa, Jāņa Vucāna un Daigas Mieriņas pieprasījumu zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai”.

Interesanti, ka šis pieprasījums zināmā mērā sasaucas ar iepriekšējo pieprasījumu, jo gadsimta sākumā mums bija 30 tūkstoši piensaimniecību, bet tagad ir palikuši 10 tūkstoši, un loģiski, ka, 20 tūkstošiem saimniecību samazinoties, attiecīgi arī desmitiem tūkstošu cilvēku aizbrauc prom no šīm lauku apdzīvotajām vietām.

Saņemot visas atbildes no ministra un skaidrojumu, ka ir veikti atbalsta pasākumi, ka piena cena nav pietuvojusies... nu, tā bija tā kā pietuvojusies 25 santīmiem litrā, bet kaut kur vidēji ap 30 santīmiem, un pašreiz tā ir nostabilizējusies... iespējams, pēc dažādiem aprēķiniem, jūlijā varētu sākties iepirkuma cenas pieaugums, kā arī, saņemot (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Uz kurieni jūs ceļojat... pa zāli? Šobrīd notiek Saeimas sēde. Aicinu izmantot iespēju atrasties savās darba vietās un rūpīgi klausīties pieprasījumu zemkopības ministram Didzim Šmitam.

A. Kiršteins. Tātad, saņemot sīku skaidrojumu par veiktajiem atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai palīdzētu tām saimniecībām, kas nonākušas grūtībās, vai tām, kas paplašina savu ražošanu, komisija pieņēma lēmumu ar sešām balsīm pret piecām pieprasījumu noraidīt.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Kaspars Melnis.

K. Melnis (ZZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ministra kungs! Kolēģi deputāti! Par šo nozari varētu runāt ļoti daudz - cik ļoti nozīmīga tā ir tautsaimniecībā, kāda tai ir nozīme lauksaimniecībā un kāds ir tās lielais nozīmīgums lauku apdzīvotībā tieši mērķu, kas mums ir izvirzīti ar zaļo kursu... bet es mēģināšu būt īss un korekts un minēšu tikai galvenos, man liekas, virzienus, kam būtu jāpievērš uzmanība.

Pirmais. Mēs runājam par nozari, kas pagājušogad, tikai eksportējot svaigpienu, Latvijai atnesa atpakaļ 166 miljonus. Tā pamatā ir nauda, kas palika laukos, tā ir pamatalga, ko lopkopēji samaksāja darba algās. Un tie ir tie cilvēki, kas dzīvo laukos. Tas ir viens no būtiskiem aspektiem. Tie ir cilvēki, kas veido lauku vidi, lauku apdzīvotību un lauku ainavu. Braukājot pa Latviju, mēs ļoti bieži redzam apstrādātus laukus, mēs redzam govis ganībās, mums mūsu ainava patīk. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs vispār skatāmies un braukājam. Un mēs ļoti labi redzam, kā tas notiek... diemžēl ir pamestas mājas, un viens no iemesliem ir situācija nozarē.

Es pilnībā piekrītu tam, ka... viens no pārmetumiem bija izteikts, ka vidējais procentuālais nodarbināto īpatsvars laukos Eiropā ir stipri mazāks nekā pie mums, Latvijā. Un es teiktu, ka tā ir mūsu lielā vērtība uz doto brīdi, tā ir mūsu lielā vērtība, ko mums jāmēģina saglabāt. Un tieši tāpēc momentos, kad ir krīzes situācijas, mums vajag atbalstu, lai arī nozare saprot un jūt, ka aiz tās stāv, ka tā kādam rūp, tā rūp arī politikas veidotājiem... un tas ir galvenais, kādēļ cilvēki vēl turpina strādāt nozarē, kur ir ļoti smagi. Tas ir darbs 24/7, cilvēki no tās nozares iet projām, pietiek ar to, ka tas tiešām ir smags darbs. Tur nav brīvdienu, tu nevari pateikt: nē, šodien es aizgulēšos, nē, šodien es uz darbu neiešu. Es tiešām zinu, cik tas ir smagi, kad kāds darbā lopkopībā pasaka: “Es šodien uz naktsmaiņu nenākšu - dari, ko gribi.” Un cilvēkam jārisina problēmas. Ar tām mēs tiekam galā, bet diemžēl ir lietas, ar kurām lopkopība netiek... kā šinī momentā, kad piena cena nokrīt ļoti strauji, ko mēs nespējam ietekmēt.

Šodien ar lielu ziņkāri klausījos rīta interviju ar ministru, un jāsaka tiešām liels paldies par iesaisti un risinājumu meklēšanu. Liels paldies. Es ļoti ceru, ka sanāks atrast, bet ir pāris lietas, ko mēs varētu darīt jau tagad. Kaut vai mēs runājam par “Ieguldījumiem materiālajos aktīvos” (IMA), ka varētu pagarināt termiņu lopkopības saimniecībām, tām, kas vēl nav uzsākušas projektus, lai varētu izdomāt, var vai nevar darīt. Nu jau ir pagājuši... mēs runājam... no februāra, diemžēl tas nav apstiprināts. Lauku atbalsta dienests (LAD) neatļauj pagarināt termiņu. Uz doto brīdi vēl saimniecības, kas rakstīja iesniegumu... LAD tām neļāva pagarināt termiņu, ņemot vērā kaut vai situāciju lopkopībā, un mēs zinām, ka tas būtu pamatojums, jo šinī momentā saimniecībai daudz jādomā, vai ir jēga ņemt kredītu, investēt un riskēt vai tomēr pagaidīt, kad situācija nostabilizēsies. Diemžēl tādas mazās lietas mēs vēl neesam spējuši izdarīt, un es nespēju saprast, godīgi sakot, kāpēc, jo tie ir tikai tādi sīkumi, bet tie ir būtiski daudzām saimniecībām.

Vienai lietai gan es nevaru piekrist un oponēšu ministra teiktajam rīta intervijā par to, ka piena cenas martā varētu kāpt. Es apšaubu, kaut vai paņemot tādus datus: janvārī prognozētā piena cena bija 45,8 centi, bet bija 42,8 centi, februārī prognozētā cena bija 37,38 centi, bet bija 34 centi, un martā prognozētā cena ir 34,13 centi. Prognozētā cena, pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, ir 34 centi, un es neticu, ka tā būs, ņemot vērā, ka divos iepriekšējos mēnešos bija kļūda par diviem trim centiem, un tad pēkšņi martā būs tāda, kā būs. Man ticības nav, bet es ceru, ka tā būs, es tiešām ceru, ka es būšu kļūdījies.

Ņemot vērā arī pēdējos datus un informāciju no kolēģiem, runājot Eiropā, problēmas rodas arī dziļāk, arī Polija sāk buksēt, un tai sāk rasties problēmas. Es neredzu, ka tā situācija ātri atrisināsies. Es arī pats nedomāju, ka tā situācija ieilgs... tik ilgi, bet izskatās, ka tā ieilgst. Mēs runājam, ka... varētu uzlaboties līdz jūlijam, bet līdz jūlijam ir jāizdzīvo, un tagad saimniecības katru dienu strādā zem pašizmaksas. Un tur, loģiski, vajag kaut ko, ja mēs neko nedarīsim... mēs varam atstāt to gaitā, kā ir, bet tad jāskatās plašāk, ko tad mēs zaudējam. Mēs zaudējam ne tikai ekonomiski - nodokļus, ko nomaksā laukos -, bet tā būs lauku apdzīvotība, tie būs... tie paši cilvēki, kas meklēs darbu un no laukiem pārcelsies uz pilsētu. Mēs uzliekam vēl lielāku slogu tām pašām lauku skolām, kuras mēs gribam saglabāt.

Kas tad būs, kas tajās mācīsies, ja mēs paši ar otru roku palīdzam laukiem vairāk iznīkt? Šeit tiešām jāsaka paldies par sadarbību ministra kungam. Es tiešām ceru, ka mēs varēsim atrast... bet ir lietas, kuras ir jādara straujāk un ātrāk, un jābūt lielākam atbalstam nozarei, un nozarei atbalsts ir jājūt - ka aiz viņiem kāds stāv, ka aiz viņiem stāv ministrija un ka tā palīdzēs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi, cienījamie ministri! Viennozīmīgi esmu par nekavējošu rīcību piena nozares atbalstam, un šajā jautājumā ir vietā tautā populārs... sabiedrībā teiciens: “No kurienes piens?”, kas tiek uzdots tādā gadījumā, kad cilvēki nezina avotu, no kurienes viņi saņem labas lietas.

Piena ražošana ir otrā lielākā nozare lauksaimniecībā, kas gadā ienes apmēram miljonu tonnu produktu un ienes naudu caur nodokļiem budžetā. Vakar mēs šeit apspriedām aizsardzības jautājumu, kas ir tiešā veidā saistīts ar finansēm. Tad, nu, lūk, piena ražošana ienes miljonus valsts budžetā, un tas arī paskaidro, no kurienes ir piens gan valsts aizsardzībai, gan izglītībai, gan medicīnai, gan pabalstiem un tā tālāk, un tā joprojām. Pagājušajā gadā darbību izbeidza aptuveni 400 piena lopkopības saimniecību, un šī tendence turpināsies, ja mēs nesniegsim atbilstošu atbalstu.

Garākajā budžeta pieņemšanas naktī jeb vispār Saeimas vēsturē garākajā Saeimas sēdē izskanēja daži viedokļi, kas ir tieši saistīti ar piena ražošanas, kā arī citu mazo, lielo un vidējo uzņēmumu problēmām. Proti, Krišjānis Kariņš nakts budžetā divas reizes pieminēja interesantu lietu, un viena no tām... tad, kad bija runa par iepriekšējo jautājumu, kas bija arī šodien, - par skolu tīkla optimizēšanu jeb skolu slēgšanu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš teica, ka agri vai vēlu Saeima par to balsos. Tāpat arī ministre Čakša teica - agri vai vēlu šīs reformas būs. Un viņu balsī izskanēja pārliecība, tāda kā neizbēgamība. Bet vēl arī trešais, ko teica premjerministrs. Kaut kādā vienā brīdī, nu, tā it kā... tā kā atzinās, tā kā nedaudz attaisnojās, tas bija - nu, viss jau nav tikai no manis atkarīgs, bet mums ir arī norādījumi no augšas. Bet norādījumiem no augšas, raugi, ir jābūt tomēr saskaņotiem ar mūsu nacionālajām interesēm, saprotot, ka mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam, ka mums ir savas nacionālās intereses un ka mums ir jāsaprot, no kurienes nāk piens. Vai mēs gatavojamies likvidēt piena nozari un ieviest kukaiņu audzēšanas fabrikas, un pārtikā lietot kukaiņus?

Vēl šajās budžeta nakts debatēs no šeit klātesošajiem deputātiem izskanēja tas, kāpēc tika noraidīti visi opozīcijas priekšlikumi un kāpēc steidzīgi šis budžets tika pieņemts. Un viens no iemesliem bija tas, ka Saeimas klātesošie deputāti jeb koalīcijas partneri savā starpā bija vienojušies, ka uzreiz, nākamajā dienā, tiks strādāts pie tā, lai pielāgotu nodokļus. Nu, lūk, tad es turu jūs pie vārda. Šajā gadījumā patiešām var sākt pielāgot nodokļus. Piemēram, no pašiem piensaimniekiem jau pagājušajā gadā ir nācis priekšlikums samazināt PVN likmes tieši pienam līdz pieciem procentiem, kas būtiski atvieglotu viņiem nodokļus un ļautu elpot.

Tāpat šeit izskanēja, ka šī nodokļu optimizācija ļaus vietējiem uzņēmējiem elpot, un šādā veidā tad mēs arī saprotam, no kurienes nāk piens. Mēs varam papildināt arī budžetu, un ilgtermiņā valsts var turpināt attīstīties. Un es esmu par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai.

Nobeigšu uzrunu ar mūsu prezidenta Egila Levita vārdiem, kas jau ir iegājuši folklorā, - ka tiem, kas ir nomiruši no kovida, Ziemassvētku nebūs. Un es gribu teikt tā, ka tās mājsaimniecības un tās piena ražotnes, kas bankrotēs, mūsu valsts budžetā ienākumus nenesīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģes, kolēģi, ministri! Visu cieņu Meļņa kungam, visu cieņu piena lopkopībā strādājošajiem. Es domāju, mums visiem jānovērtē tas lielais, smagais darbs, ko cilvēki laukos strādā un dara.

Esošā situācija parāda tikai to lielo ievainojamību, kāda šai nozare ir. Vienu gadu notiek vieni notikumi, šobrīd ir citi, un, es domāju, cilvēkiem ir ārkārtīgi grūti strādāt šajā nozarē. Domāju, arī ministrs piekritīs - kādreiz ir arī cūkkopības gadi, šobrīd ir piena lopkopība. Šeit būtu jāmeklē risinājumi, bet jautājums - kādi tie būtu? Jo cilvēki grib stabilitāti, drošību, cilvēki nav gatavi nodarboties ar kaut ko, ja nezina, kas būs rītdien vai šogad, vai nākamgad.

Mans un mūsu, PROGRESĪVO, redzējums ir kooperācija, kas ir pierādījusi sevi Ziemeļvalstīs. Arī Latvijā ir kooperatīvi, es pat šeit vairāk domāju kooperatīvu pilnu ciklu - no piena ražošanas līdz produktiem, ne tikai piena savākšanas kooperatīvi, kas tādā veidā pasargā... un nav tik ļoti atkarīgi no iepirkumiem, no... Mēs zinām, liela, liela daļa piena, svaigpiena, aiziet uz Lietuvu.

Otrs būtu, ka jāstimulē arī inovatīvu piena produktu ražošana. Latvijā nav pārāk daudz veiksmes stāstu, kaut gan tādi ir - ir attiecīgi piemēri, kur tiek radīti pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības produkti... piena produkti.

Tie būtu tie divi virzieni, kam es aicinātu ministru pievērst uzmanību, palīdzēt, investēt... redzēt, ka cilvēki, kas strādā piena lopkopībā, apvienotos kooperatīvos... palīdzēt, nezinu, grantu veidā, aizdevumu veidā, ka būtu iespēja radīt inovatīvos augstas pievienotās vērtības produktus, kas tādā veidā neradītu tik lielu atkarību tieši no paša piena cenas.

Un tajā ziņā mēs šobrīd atturētos, jo es gribētu redzēt tieši ministra redzējumu.

Šobrīd ir jāpalīdz, bet mēs nevaram katru dienu dzēst ugunsgrēku, mums ir jārada šiem cilvēkiem drošības sajūta, konkrēts redzējums, kā turpmāk strādāt ne tikai šogad, bet arī nākamgad, jo cilvēkiem ir jāinvestē. Tāpēc mēs vēlētos dzirdēt ministra redzējumu, lai dotu drošību cilvēkiem, kas strādā piena lopkopībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Augustam Brigmanim. Brigmaņa kungs, jums pietiks... līdz pārtraukumam?

A. Brigmanis (ZZS).

Kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība šo jautājumu aktualizēja ne jau ar domu vērsties pret ministru. Ministrs ir tikko sācis strādāt, manuprāt, diezgan enerģiski. Lai viņam veicas šajā darbā! Bet jautājums ir vairāk par to, lai šajā augstākajā, nu... valsts likumdošanas institūcijā aktualizētu šo jautājumu par piensaimnieku... piensaimnieki aktualizētu jautājumu par lauksaimniekiem.

Bieži vien izskan tāds viedoklis - nu, ko mēs tur atbalstām lauksaimniekus, viņi tādi paši ražotāji vien ir -, bet es gribētu teikt, ka visā pasaulē, visur, lauksaimniekus, lauksaimniecību kā tādu subsidē, palīdz, jo tā ir viena no riskam visvairāk pakļautajām nozarēm: vai tie būtu graudkopji, vai tie būtu lopkopji. Un tas nav tā, kā sēdēt kabinetos un rakstīt papīrus, bet tas ir tieši būt atkarīgiem no klimatiskajiem apstākļiem, no dažādām politiskajām svārstībām. Un, jāteic, tāpēc šodien šis jautājums tiešām ir vietā un laikā, lai mēs parunātu par piensaimniecību kā vienu no svarīgākajām Latvijas nozarēm. Piena produkti ir atrodami ne tikai mūsu, Latvijas, veikalos, tie atrodami arī citur Eiropā, un tāpēc... ne jau velti savā laikā, Ulmaņa laikā, mēs runājām par to, ka piensaimniecības produkti bija viena no mūsu eksporta precēm un bija viens no mūsu tādiem, nu, zīmoliem.

Viena lieta gan man, kolēģi, šķiet... vai mēs bišķīt tomēr neesam, nu, tā kā iesūnojuši, vai mēs bišķīt neesam tā kā liekuļi, jo šeit nesen ar pompu tika dibināta deputātu grupa lauksaimniecības attīstībai. Es tur neiestājos, es gribēju paskatīties, kā tad šī lauksaimnieku grupa strādās, ko viņi reāli darīs. Es vēl paprasīju savam kolēģim Kasparam, cik tad cilvēku tur ir. Tai grupā ir padsmit cilvēku. Un vai šis aktuālais jautājums, kuru taisni Saeimas deputātiem būtu laiks un vieta pārrunāt, pirms tas Saeimas tribīnē nonācis, ir izskatīts? Izrādās, ka nē. Nu ar ko tad šī lauksaimnieku grupa nodarbosies? Viņi nodarbosies vai ne... es nezinu, ar kādiem... Varbūt laiks vēl par īsu bijis, lai iešūpotos, bet, ja tas tā ir, nu tad ir pēdējais laiks par šiem jautājumiem runāt.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, lai šo kļūdu, kā saka... šo varbūt tādu mazo misēkli kaut kā zināmā mērā nodzēstu, aicinu visus tos lauksaimniekus, kas ir šajā grupā, neatkarīgi no viņu politiskās piederības atbalstīt šo pieprasījumu ar domu, ka mēs kopā palīdzēsim nozarei, ka mēs kopā palīdzam ministram, un tas būtu lauksaimnieku solidārais žests un solidārā palīdzība mūsu piensaimniekiem.

Kolēģi, atbalstiet šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Pirms mēs turpinām debates, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu - pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 49. pantu, deputāti Raivis Dzintars, Jurģis Klotiņš, Artūrs Butāns, Normunds Dzintars un Edvīns Šnore lūdz izsludināt Saeimas 9. marta sēdē, kura pārcelta uz 16. martu, pārtraukumu no pulksten 10.30 līdz pulksten 12.00.

Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret šādu piecu deputātu priekšlikumu? (Starpsaucieni: “Ir!”) Ir iebildumi. Nu tad lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Raivja Dzintara, Jurģa Klotiņa, Artūra Butāna, Normunda Dzintara un Edvīna Šnores priekšlikumu - pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 49. pantu, izsludināt 9. marta sēdē, kura pārcelta uz šodienu, 16. martu, pārtraukumu no pulksten 10.30 līdz pulksten 12.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 25, atturas - 2. Deputātu iesniegtais priekšlikums ir nobalsots un atbalstīts.

Tātad mums būs pārtraukums no pulksten 10.30 līdz pulksten 12.00 šajā 9. marta sēdē, kuras dienaskārtību mēs skatām šodien.

Šmita kungs, es pieņemu, ka septiņas minūtes jums būs par maz, lai izteiktos, līdz ar to sāksim pārtraukumu jau šobrīd. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, lūdzu, palieciet savās darba vietās. Ir vairāki ļoti būtiski jautājumi, kas ir jāizrunā, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti.

Godātie kolēģi, 9. martā apritēja 100 gadi, kopš pirmā Saeima pieņēma Saeimas kārtības ruļļa... Dombravas kungs, Dombravas kungs - drīkst, ja? Tātad 9. martā apritēja 100 gadi, kopš pirmā Saeima pieņēma Saeimas kārtības ruļļa pirmo redakciju, un kopš tā laika Saeimas darba organizācija ir būtiski mainījusies, taču Saeimas kārtības ruļļa sūtība (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)... Sēdes pārtraukums, kolēģi, nav sācies! Tātad... kopš tā laika Saeimas darba kārtības organizācija ir būtiski mainījusies, taču Saeimas kārtības ruļļa sūtība ir saglabājusies cauri laikiem. Šis likums nosaka pamatprincipus, lai visiem deputātiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties parlamenta darbā un lai tas darbotos kā labi ieeļļots mehānisms.

Tādēļ aicinu visus tūlīt, pulksten 10.35, ar savu klātbūtni pagodināt izstādes “Saeimas kārtības rullim - 100” atklāšanu Lielajā vestibilā.

Otrkārt, kolēģi, arī svarīgs jautājums, nozīmīgs. Šodien 51 gada jubileju svin mūsu kolēģis deputāts Uldis Augulis. (Starpsauciens: “Wow!”) Daudz laimes! (Aplausi. Dep. U. Augulis: “Visi nāciet uz kafiju!” Smiekli.) Arī Prezidijs šo ielūgumu dzirdēja.

Un tagad vārds (Starpsauciens.) Saeimas Prezidija sekretāram Armandam Krauzem reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Krauze (14. Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Hosams Abu Meri, Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Andrejs Judins, Gunārs Kūtris, Lauris Lizbovskis, Antoņina Ņenaševa, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Andris Sprūds, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītājs. Un tā, kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pulkstenis jau ir 12.00, un es aicinu jūs atgriezties savās darba vietās. Turpināsim 2023. gada 9. marta kārtējās sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Atgādinu, ka darba kārtībā ir deputātu Valaiņa, Brigmaņa, Vilka, Krauzes, Kūtra, Bērziņa, Daudzes, Rokpeļņa, Vucāna un Mieriņas pieprasījums zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai”.

Mums šobrīd norit debates, mēs turpinām debates, un debatēs pieteicies... es aicinu samainīt vietām - ministra kungs vēlējās runāt pēdējais.

Tātad nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, priekšsēdētāja kungs! Klausoties iepriekšējo runātāju Brigmaņa kungu, es domāju, - par cik mani ievēlēja par deputātu grupas lauksaimniecības attīstībai vadītāju, kāds vārds jāpiebilst... pretī. Mēs sanācām kopā šajā grupā, arī par šo jautājumu tikāmies ar Polijas vēstnieci, bet diemžēl no jūsu frakcijas nepiedalījās neviens deputāts... ņemot vērā arī to, ka Meļņa kungs ir vietnieks šajā grupā... Bet lielākās debates mums bija tieši ar Polijas vēstnieci par to, kā mēs šādas situācijas varam skatīties plašākā mērogā, saprotot to, ka piena krīze jeb šis cenu samazinājums neskar tikai Latviju. Principā tas skar Austrumeiropu, un lielākais spēlētājs Austrumeiropā ir Polija. Līdz ar to mums ir jārunā par kooperāciju vairs ne tikai Latvijas mērogā vai Latvijas un Igaunijas mērogā, kur, kā mēs zinām, top kopprojekts zemniekiem... vai Lietuvas... bet mums ir jāiesaista arī Polija. Un tas bija šis mērķis, kāpēc mēs tikāmies.

Bet varbūt nedaudz paskaidrojot... no tādas vēstures. Par cik visu laiku esmu bijis šajā piena sektorā... jomā, es gribu teikt, ka piena krīze jeb... izaugsme mums apstājās 2014. gadā, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā... pirmajā reizē... un kad... Tur sakrita vairākas lietas kopā.

Krievija noteica embargo mūsu piena produktiem, Eiropa pacēla kvotu sistēmu, kas bija jau plānota, bet tās visas lietas notika reizē.

Īstenībā, ja mēs paskatāmies no tā laika tādā garākā grafikā, tad mēs visu laiku par šiem 15-20 procentiem esam atpalikuši no Eiropas vidējās cenas. Un, ja mēs skatāmies tādā kontekstā, kas ir tie instrumenti, kā mēs varam būt ar Eiropu vienā līmenī, un kas mums kā valstij būtu darāms, tad ir šī kooperācijas attīstība, un tas ir jāskatās daudz plašāk un uz priekšu.

2014., 2015. gadā, kad bija piena kooperatīvs “Trikāta”, tas bija ticis līdz savai pārstrādei, un tad šīs lietas sakrita kopā, un tad bija politiskā izšķiršanās viņus pabalstīt vai nepabalstīt, un izšķiršanās bija par nepabalstīšanu. Un diemžēl mums tā kooperācijas attīstības līkne atkal nokrita lejā. Un, ja tajā laikā tie bija 15 miljoni, kas bija jāiegulda savas pārstrādes uzbūvēšanai, tad šodien, lai to pašu izdarītu, tie jau ir 200 miljoni.

Un tas, kas šobrīd notiek, - paralēli visam šim Latvijas zemnieki ir apvienojušies ar Igaunijas zemniekiem (diemžēl Igaunijas teritorijā) un būvē piena pārstrādes uzņēmumu, kurš būs, varētu teikt, modernākais, efektīvākais Austrumeiropā vai pat visā Eiropā, un es ceru, ka tas ieviesīs kaut kādas izmaiņas.

Un katrs var apskatīties, kas ap 2015. gadu bija ministrs, kas tajā laikā vadīja šo nozari un droši vien šo kļūdu arī pieļāva, kāpēc mēs neturpinājām šo attīstības ceļu. Un, ja mēs vēl skatāmies uz šo nozari kā tādu, tad viss iesākās pagājušā gada decembrī, kad uz remontu un uz pārstrukturēšanos aizvērās divas lielas pārstrādes kompānijas Lietuvā. Līdz ar to iesākās piena tā kā... uz leju solīšanas tirgus, kad šie zemnieki, kooperatīvi - visi, kas ražo pienu, - viens otram zvanīja un sākās tielēšanās... uz leju: “Par cik tu mani vedīsi...” Un nosauca cenas, kuras tad atstās, - citam pie 25 centiem, citam pie 30. Šādā veidā.

Ja mēs skatāmies vēsturi, tad pirms 20 gadiem tieši tas pats notika arī graudu sektorā. Un graudu sektorā tas bija kā tāds liels grūdiens, lai izveidotu kooperatīvus, kurus mēs šobrīd pazīstam kā tādus lielus flagmaņus, - “Latraps” “VAKS”, “Durbes grauds”. Un viņi mainīja šo tirgu.

Tas bija tas moments, tas lūzuma punkts... kas mums būtu jāizdara arī ar pienu... kurš pirms tam izskatījās, ka notiks 2014. gadā, bet tagad es ceru, ka tas būs 2023., varbūt 2024. gadā. Graudu sektorā zemnieki par graudu tonnu principā saņem tieši tikpat, cik Dānijas vai Nīderlandes zemnieki. Bet piena sektorā mēs atpaliekam vismaz par 10-20 procentiem.

Šobrīd ir tā, ka, ja pagājušajā gadā mēs uz diviem trim mēnešiem pietuvojāmies šai Eiropas vidējai cenai, tad jau uz gada otro pusi, uz augustu, septembri, mēs atkal aizgājām regresā jeb atpalicībā no Eiropas vidējās cenas. Bet visām izejvielām, kas mums ir, ir vienāda cena, tādēļ ļoti svarīgi, ka mēs esam vienā līmenī ar Eiropas cenu.

Klausoties kādas intervijas, kur mūsu zemkopības ministrs Šmita kungs runā, arī par šiem cenu koridoriem, katrā ziņā es noteikti iesaku skatīties uz Eiropas vidējām vērtībām, uz kurām mums ir jātur šī tendence. Un es ceru, ka kādā dienā mēs, piena ražotāji... kas ir kooperatīvi, varēsim sanākt kopā arī ar pārstrādi un uztaisīt kaut ko līdzīgu, kā Igaunijā ir šis projekts. 2015. gadā arī Lietuvas valdība nolēma atbalstīt savu kooperatīvu, un šobrīd viņiem ir strādājošs “Pienas LT”, bet tam jauda ir par mazu, lai paņemtu arī mūsu pienu un tā kā nostabilizētu tirgu, visā sektorā kopumā.

Katrā ziņā, ja mēs skatāmies arī no deputātu iesaistes puses, noteikti mums ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, kā mēs varam nozari izvest no tā, kur tā ir, no tā, ka tiklīdz ir kaut kāds mazākais satricinājums, tā piena cenas strauji nokrīt un ļoti, ļoti lēnām kāpj augšā. Tas pamatrisinājums ir tāda Baltijas... un, piesaistot arī Poliju... risinājums tirgū uz attīstību, lai mums šeit būtu 1000 plus... tonnu pārstrāde un mēs varētu kotēties kādās pasaules biržās.

Ja skatāmies uz atbalstu, tad, protams, ir jāmonitorē situācija, kurā brīdī valstij ir jāiesaistās ar kādu injekciju. Bet tā diskusija jau ir vairāk par tā brīža atrašanu, un tas jau ir Ministru kabineta balsojums par to, kurā brīdī to darīt.

Tāpēc es arī noteikti aicinu deputātus iesaistīties šajā mūsu lauksaimniecības attīstības grupā un skatīties tādus ilgtermiņa risinājumus. Un tā, ka mēs no malas vienkārši lēktu iekšā un koriģētu Zemkopības ministriju, sāktu raustīt pa labi, pa kreisi tādā krīzes situācijā, es domāju, nebūtu pareizi. Tāpēc aicinu šo pieprasījumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds zemkopības ministram Didzim Šmitam.

Kolēģi, vai jūs neiebilstat, ka tiek apvienoti debašu laiki? Iebildumu nav.

Šmita kungs, jums ir 20 minūtes.

D. Šmits (zemkopības ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi! Pirms es ķeros klāt pienam, es gribu pateikt dažus ievadvārdus.

Vispirms paldies Latvijas Zemnieku savienībai par šo pieprasījumu, kas dod iespēju man būt šeit tribīnē. Es domāju, ka mūsu piena lopkopība ir pelnījusi to, ka ne tikai krīzē, bet vispār - kā otra lielākā lauksaimniecības nozare... par to diskutētu Saeimā. Ne tikai lauksaimniecības nozare to ir pelnījusi, arī zivsaimniecība, arī mežsaimniecība, kas ir manas ministrijas, kā saka, paspārnē. Es domāju, ka kopumā, tā kā mums ārlietu debates ir reizi gadā, mēs varētu katrā tautsaimniecības nozarē rīkot debates varbūt pat ne reizi gadā, varbūt divas reizes gadā. Katrā ziņā es būtu ļoti priecīgs šeit būt biežāk. Tas ir viens.

Otrs. Varbūt tāds ierosinājums Prezidijam - padomāt par to, ka varbūt mēs varam kādu grozījumu Kārtības rullī ieviest arī par to, kā debates notiek. Šobrīd ir tā, ka es kā ministrs varu nākt debatēt, varu nenākt, varu atbildēt uz jautājumu, varu neatbildēt. Bet, ja mēs izdarītu tā kā Igaunijā un citās valstīs, kur ministrs, kad ir izsaukts uz Saeimu, stāv tribīnē un deputāti no zāles uzdod tiešus jautājumus, un ministrs nekāpj nost, kamēr viņš uz tiem nav atbildējis... Tas, manuprāt, ļoti veicinātu saturīgu diskusiju un noteikti būtu dzinulis tieksmē pēc kompetences arī valdības locekļiem.

Un tagad gan pie piena. Sadalīšu trijās daļās, jo pēc tās sasaistes risinājumi... ne problēmas, ne risinājumi varbūt nav īsti saliekami kopā, proti, piena ražošana jeb... zemnieks, kas rada... pienu, un piena pārstrāde un tirdzniecība... gan iekšēji, gan ārēji. Tie visi ir ļoti kopā sasaistāmi posmi, viens bez otra nevar pastāvēt, un risinājumam jābūt visos trijos posmos, katram specifiskam.

Sākot ar piena ražošanu un ar aktuālo situāciju, ar šo piena cenu krīzi - pāris vārdos, kā tas mums veidojās. Mēs zinām, ka šie piena “kalniņi” Eiropas Savienībā ir vidēji reizi septiņos gados, vismaz trīs jau mēs esam piedzīvojuši. Šoreiz tajā ir zināma specifika - ja pusotru gadu mums piena cena auga no mēneša uz mēnesi, katru mēnesi sasniedzot Latvijas absolūto rekordu, un pirmo reizi vēsturē mēs uz pusgadu “sadzinām” Eiropas vidējo piena cenu, vienu mēnesi pat nedaudz pārkāpām pāri tai... taču tas apstājās decembrī... bija augstas cenas, un Eiropas cenu līmenis turpināja augt vismaz līdz janvārim un tagad ir apstājies. Mēs apstājāmies pusotru divus mēnešus ātrāk. Un tad, janvārī un februārī, ir ļoti straujš kritums. Es neatkārtošu, ko Grasberga kungs jau teica. Tas ir saistībā ar piena pārstrādes rūpniecību Lietuvā, uz kuru mēs eksportējam trešo daļu mūsu jēlpiena. Attiecīgi ķēdītē tas nonāca arī pie kopējās piena cenas ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā.

Esmu jau ne vienu reizi vien teicis: ja ir pāris mēnešu kritums, jo īpaši, pēc liela kāpuma, vēl nav jāzvana globālas krīzes zvani, bet zemnieki pareizi dara, ka viņi pievērš tam uzmanību, jo, ja nepievērš savlaicīgi tam uzmanību, tad kādā brīdī var būt par vēlu. Līdz ar to mēs esam izstrādājuši... Ministru kabinetā ir pieņemts informatīvais ziņojums: soli pa solim - īstermiņā, vidējā un ilgākā termiņā.

Attiecībā uz īstermiņu un krīzi - tas pat nav Ministru kabineta ziņojumā, to mēs izdarījām pirms tam. To atbalstu, kas šajā budžetā bija paredzēts piena lopkopībai, tieši ciltsdarbam un... citādāk... ap 10 miljoniem visa gada griezumā - mēs tagad pārliekam uz šo brīdi. Izmaksāsim, tikko papīri būs kārtībā, un tie gandrīz ir kārtībā.

Otrs finanšu avots, ja krīze turpinās vēl kādus mēnešus, ir iekšējās subsīdijas Zemkopības ministrijas budžetā, kas ir par 20 miljoniem lielākas nekā pagājušajā gadā. Protams, tas nav vienkāršs jautājums, jo daudzas citas lauksaimniecības organizācijas un vienības redz to kā atbalstu arī sev, bet diskusiju mēs sāksim un, ja būs tāda nepieciešamība, arī pārdalīsim.

Trešais solis - īstermiņā... nu, tādā finanšu ziņā. Valdība arī pieņēma... Ja krīze turpināsies ilgāk, tad valdība lems par atsevišķu papildu atbalstu, proti, šis valdības papildu atbalsts ir izšķirošs brīdī... Jebkurā krīzē kāds vājāks aiziet no tirgus, kāds nostiprinās, kāds varbūt pienāk klāt, bet tas, kas mums ir vitāli svarīgi, - lai tajā brīdī, kad šī krīze pāries (un  kaut kad tā pāries, tagad ir dažādas versijas, vai tas būs pēc pāris mēnešiem vai jūlijā, vai varbūt tikai septembrī), mūsu konkurētspējīgā piena ražošanas sadaļa, kas normālos tirgus apstākļos konkurē un cīnās, un spēj izkonkurēt citus konkurentus... lai tā ir vesela, integrēta un spēj mūsu piena ražošanas apjomu nodrošināt esošajā līmenī. Tas ir tas, ko es varu pateikt par piena ražošanu īstermiņā un par valdības informatīvajā ziņojumā sniegto.

Otra lieta - par piena ražošanu ilgtermiņā. Tas, ko mēs varam izdarīt (un šobrīd ministrija pie tā strādā), - apkopojam pieredzi, kā tas ir pārējās valstīs, proti, kopš 2013. gada, vēl pirms diviem “piena kalniņiem”, Eiropas Komisija deva dalībvalstīm tiesības izstrādāt nacionālo... likumdošanu attiecībā uz ilgtermiņa... nosakot obligātu ilgtermiņa līgumu sistēmu. Trīspadsmit dalībvalstis to jau ir ieviesušas, pārējās vēl nav, proti, ilgtermiņa līgumi kā prasība ar noteiktu... tagad to sauc par cenu koridoru. Tādā izpratnē, ka nepieļaut situāciju, ka piena cena var nokrist zem pašizmaksas, un arī “neuzraut kosmosā” tajā brīdī, kad tirgus ir labs. Ir labi piemēri, ir varbūt arī sliktāki piemēri, kur tas strādā. Mēs apkopojam šo pieredzi un drīz nāksim ar likumdošanas iniciatīvu.

Ja agrāk... šos pēdējos 10 gadus, kad tas bija iespējams, piena ražotāji un piena pārstrādātāji nebija īsti ieinteresēti šajā sistēmā, tad tagad šī krīze abas puses ir nosēdinājusi pie sarunu galda. Un gatavi sarunām ir gan piena ražotāji, gan arī, kā šodien man apstiprināja, piena pārstrādātāji. Protams, ir detaļas, pie kurām jāstrādā.

Tas nav vienkāršs jautājums. Un šis ir tāds ilgtermiņa risinājums. Katrā ziņā, ja tā krīze ieilgst - nedod dievs, ka tā krīze ieilgst! - un mums ir jāiet pēc ārkārtēja atbalsta ārpus subsīdiju budžeta, tad es redzu iespēju iet pēc tāda atbalsta tikai komplektā ar šādu risinājumu vai kādu citu ilgtermiņa risinājumu, lai nākotnē mēs nenonāktu tādā pašā situācijā vēlreiz. Tas ir par piena ražošanu.

Tagad par piena pārstrādi. Salīdzināsim sevi ar Lietuvu: Lietuvā ir pieci lieli uzņēmumi, mums - 28 vidēji un mazi. Es negribu tagad neko pārmest piena pārstrādei. Patiesībā pēdējos piecos sešos gados ir veikts ļoti nopietns darbs (arī izmantojot Eiropas fondu līdzekļus). Eksports ir kāpināts, bet, protams, tas vēl ir galīgi nepietiekami, lai mēs varētu to piena ražošanas potenciālu, kas mums Latvijā ir (to trešdaļu piena, kas iet uz Lietuvu), pārstrādāt šeit, pievienojot šeit vērtību un būt konkurētspējīgiem Eiropas tirgū.

Attiecībā uz Ata Švinkas komentāru man ir viens komentārs par kooperāciju un piena ražotāju pārstrādes grantiem... un savādāk. Es noteikti atbalstu jebkuru piena ražotāju vai kooperatīvu, kas spēj pievienot vērtību caur pārstrādi, bet te ir jābūt arī nedaudz uzmanīgiem, jo bieži vien ir tā, ka tas, kurš ir labākais piena ražotājs, ne vienmēr ir labākais piena pārstrādātājs, kur nu vēl piena tirgotājs starptautiskajos tirgos. Tās tomēr ir trīs dažādas kompetences, reti kad tās ir apvienotas vienās rokās.

Tur ir risinājumi, bet es saku: salīdzinām saistībā ar graudiem - mums ir izcili graudu kooperatīvi, izcils graudu eksports (graudi kā izejviela), bet efektīvākais pārstrādātājs un eksportētājs ir “Dobeles dzirnavnieks”, kas neizriet no graudu kooperatīva, bet kas ir atsevišķs uzņēmums un paraugs citiem. Tas pats varētu būt sakāms par zivsaimniecību - mums ir izcili zvejnieki, bet pārstrādāt un eksportēt uz 56 valstīm māk citi, nevis zvejnieki.

Šo visu var integrēt, tikai ir jautājums: no kuras puses šī integrācija var sākties? Ja runājam par pārstrādes sektoru, - kas tur ir darāms? Tas nav ātri darāms, bet tas ir jāsāk. Kā saka: ābele jāstāda jau šodien. Jāsniedz viss iespējamais atbalsts, un to es esmu nolēmis darīt. Un šogad jau vienu miljonu mēs pārdalījām prom no, kā saka, krīzes dzēšanas uz nākotni, proti, eksporta tirgu meklējumiem, dalībai starptautiskās izstādēs... un citiem mehānismiem, kā mēs atrodam klientus un tirgus... kas attiecīgi veido visu ķēdi uz leju. Ja būs eksportspējīgs pārstrādātājs, viņam būs vajadzīgs kvalitatīvs, labi apmaksāts piens. Tā ir lieta, ko es grozīšu arī jau šajā budžetā, bet noteikti pavisam nopietni liekam akcentu uz nākamā gada budžetu. Kā saka (un kā mums tagad jau populāri ir teikt) - mūsu ekonomikas dievs ir eksports, eksports, eksports! Tas ir galvenais risinājums šajā.

Trešā sadaļa - par tirdzniecību. Vispirms - par iekšējo tirgu. (Par ārējo tirgu faktiski es jau pateicu, runājot par pārstrādi, tas ir, meklēt klientus, meklēt tirgus. Tas nav ātri. Es pats nāku no zivsaimniecības nozares un zinu. Esmu bijis kādās simt izstādēs, un es redzu, kāds ir posms no brīža, kad radusies iecere, līdz brīdim, kad tu atrod klientu.) Tātad par iekšējo tirgu. Skaidrs, ka tik mazā tirgū, kāds ir Latvija, lielie mazumtirgotāji dominē situāciju - dominē cenu, dominē visu, ko var dominēt pārtikas tirdzniecībā.

Patiesībā ideja, ko tagad pateikšu, nav jauna, tā ir vismaz desmit gadus veca. Savulaik, kad es biju privātajā sfērā, pie manis vērsās daudzi Latvijas mazie ražotāji ar lūgumu aizstāvēt viņus pret lielveikalu vai mazumtirgotāju diktātu, proti, viņus nelaida plauktos, viņiem lika milzīgus uzcenojumus, piespieda piedalīties akcijās, kurās viņi nevēlējās piedalīties. Toreiz, domājot par risinājumiem un pētot, kā mēs varam šo... “taisnot”, kā varam diversificēt tirdzniecību, mēs nonācām pie viena secinājuma - patiesībā nekādas citas zāles nav tik efektīvas kā šo tirgu diversificēt, nosakot zināmus tirdzniecības laika ierobežojumus lielajiem mazumtirgotājiem. Tas nav nekas unikāls. Tā tas ir Francijā, tā tas ir Vācijā. Polija to ieviesa pagājušogad. Arī šo pieredzi mēs apkopojam, un ar šādu rosinājumu es nākšu - sākumā valdībā, un tad jau Saeimā.

Dažreiz pārprot šo ideju, pārprot tādā ziņā: vai tad mazā veikalā, kurš atvērsies brīvajā laikā... Kāpēc Parīze ir kā Parīze, kāpēc tur ir mazi veikali? Tieši tāpēc, ka ir lielo tirdzniecības centru darbalaika ierobežojums un ir vieta mazajiem tirgotājiem. Man dažreiz pārmet, sakot: jā, bet vai tad cena mazā veikalā būs lētāka nekā lielā tirdzniecības tīklā? (Starpsauciens.) Es saku: nē, tā, viennozīmīgi, būs augstāka, tāpēc ka viņiem no tā mazā apgrozījuma ir vairāk jānopelna, bet, ja lielveikalu tīkls vēlēsies, lai klients paliek pie viņiem un iegādājas pienu, tai skaitā piektdienā, viņi būs spiesti nolaist cenu tā, lai pircējs ietu pie viņiem, nevis sestdien aiz stūra pirktu pie vietējā tirgotāja. Tā ir ne tikai ekonomiska politika, tā ir arī sociāla politika, tā ir vides politika - tās ir ļoti daudzas politikas kopā.

Toreiz, kad mēs šo priekšlikumu nevalstiski apspriedām, veicot SVID analīzi, - kurš to atbalsta, kurš ne -, atbalsts, viennozīmīgi, pārsvērās šīs politikas virzienā, sākot ar visām trijām Baznīcām un beidzot ar Žagarkalna ēdinātājiem, kafejnīcām, teātriem, atpūtas parkiem, nemaz nerunājot par mazajiem tirgotājiem. Arī benzīntanki būs vaļā, arī tie ir atbalstītāji. Tā ka šo es virzīšu.

Tur, protams, atkal ir jautājums... Tas nav tik vienkārši, tur ir jautājums par detaļām un to, cik tālu mēs ejam. Bet šis ir... Kad pagājušo reizi šī diskusija tika pacelta, bija viens rezultāts... bez likumiem... viens liels tirgotājs ielaida savos lielajos centros iekšā “SENO KLĒTI”, faktiski plauktu vietu mazajiem Latvijas ražotājiem. Tā ka tas viss savā ziņā dzīvē ir pierādījies.

Jā, varbūt man nevajadzēja apvienot debašu laikus, es skatos, ka varbūt būs jādebatē pēc tam, bet man vairs nebūs iespējas. Bet, kā es solīju, bez Kārtības ruļļa grozījuma... es atbildēšu uz tiem dažiem jautājumiem. Švinkas kunga es jau nokomentēju, bet Kaspara Meļņa, nu, tas pat nebija jautājums, tas bija komentārs. Viens ir par šo LAD politiku attiecībā uz projektiem piena ražošanā. Labi, ka bija garais starpbrīdis, man bija iespēja ar LAD izrunāties. Kāda man ir informācija? Neviens projekts šobrīd nav noraidīts, viņi apzinās, ka ir mainījies cenu kalkulators attiecībā uz projektu. Es saprotu, ka notiek pārrunas, prasīta vēl informācija. Katrā ziņā nav nekādas vēlmes kādu projektu noraidīt, gluži otrādi - ir vēlme tos apstiprināt un atbalstīt. Mana iepriekšējā pieredze ar LAD atbalstu uzņēmējiem, tai skaitā piena ražotājiem, - manuprāt, ļoti labs piemērs Latvijā kopumā.

Otra lieta (tāda varbūt tehniska) - par piena cenu. Kaspar, tu teici, ka marta cena ir... prognozētajai cenai, salīdzinot ar citām prognozēm, arī droši vien ir kaut kas jāņem nost. Es teorētiski tev varētu piekrist, tikai te varbūt ir viena nianse. Marta cenas prognoze jau izriet no pesimistiska noskaņojuma tirgū. Ja mēs salīdzinām janvāra prognozes pret decembri, tur bija optimistiskais kalkulators, šeit jau ir pesimistiskais. Es gribu cerēt, ka tā cena nebūs zemāka, kā šobrīd prognozēts. Katrā ziņā ir skaidrs, ka kritums uz šo brīdi ir apstājies, bet pilnīgi noteikti nav... Kā es teicu tad, kad krīze sākās, - pāris mēneši nav indikators, lai zvanītu globālas krīzes zvanus, bet arī viena mēneša stabilizācija, kaut vai pie zemas cenas, absolūti... noteikti nav pamats optimismam, un ir skaidrs, ka tā cena ir nostabilizējusies pie zema līmeņa, tā nav nostabilizējusies pie normāla līmeņa.

Tā ka mēs, kā saka, turam roku uz pulsa un sniegsim atbalstu, kāds būs nepieciešams noteiktā brīdī. Bet atkal - nedrīkst mest naudu uzreiz, tāpēc ka tas nekādā veidā neveicina pārstrādes cenas celšanu... ja viņi zina, ka pie pirmā cenu krituma piena ražotāji būs subsidēti.

Vēl viena lieta, ko es nepieminēju, runājot par piena ražošanu. Šobrīd mēs diezgan intensīvi strādājam kopā ar Lietuvas kolēģi, Lietuvas ministru, - gan Briselē esam runājuši, gan es biju pagājušonedēļ Lietuvā. Tikāmies ne jau mēs divi vien, līdzi bija nozaru cilvēki gan no Lietuvas puses, gan no Latvijas puses. Sākumā samērījām dotos lielumus, un tad runājām par risinājumiem. Jau pirmdien Briselē notiks Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksme, kur mums abiem ir paredzēta tikšanās gan ar komisāru, gan arī diskusija - padomes ietvaros - tieši par piena situāciju Baltijā, un aicināsim piešķirt no Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda... ārkārtas fonda, kur ir 450 miljoni, daļu šim krīzes risinājumam. Protams, es nesaku, ka tur būs ātri rezultāti. Parasti Eiropas Komisija rīkojas tad, kad krīze ir skārusi plašu skaitu Eiropas valstu. Bet, kā saka, kāju durvīs esam ielikuši un ārā vienkārši neņemsim.

Tas no manas puses šobrīd viss. Ja mums situācija piena nozarē - nedod dievs! - pasliktināsies, droši sauciet mani vēlreiz. (Starpsaucieni.) Droši sauciet mani vēlreiz!

Es aicinu tiešām padomāt par to, kā mēs varam uzlabot... Biežāk runājam par tautsaimniecības nozarēm un arī uzlabojam diskusiju kvalitāti!

Paldies jums liels. Un veiksmi tālākā darbā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debatēs nākamais runās deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Šmita kungs... godātais ministra kungs! Šīs tomēr ir Saeimas debates, un tāpēc arī mēs piedalāmies debašu formātā, un mums, protams, ir pienākums tieši aiz cieņas pret jums arī atbildēt uz to, ko jūs teicāt.

Savā ziņā tas tiešām ir drosmīgi... ka ministrs... visu cieņu, ka ministrs ierodas uz pieprasījuma izskatīšanu. Un tā ir tāda laba tradīcija, kā mēs redzam, - visos gadījumos persona, pret ko ir pieprasījums, arī ierodas.

Un es aicinu arī turpmāk veicināt šādu tradīciju. Mēģināsim cieņpilni izturēties gan pret iesniedzējiem, gan pret atbildētājiem.

Šodien tika daudz kas minēts. Mēs dzirdējām par situāciju Lietuvā, par situāciju Polijā, arī Grasberga kungs kāpa tribīnē un... nu, savā ziņā aicināja “neraustīt” ministriju... ka tā nebūtu pareiza rīcība. Bet mums bija savi iemesli, kāpēc mēs to darījām, un tie iemesli bija visnotaļ saprotami.

Un es tiešām... Visu cieņu ministram, ka ministrs ir diezgan stingri mainījis pozīciju - no tā brīža, kad sākās šī piena nozares krīze, un ko mēs dzirdējām šodien šeit, no tribīnes. Man ir jāatgādina: ja sākumā ikviens piena nozares dalībnieks, ražotājs ar patiešām lielām cerībām skatījās uz valdību, tad atbildīgais ministrs diemžēl tās cerības nespēja dot tādas, kādas viņš dod šodien, jo tajā brīdī, tā teikt, gaismu tuneļa galā bija ļoti grūti ieraudzīt. Mēs dzirdējām, ka ministrs publiski teica, ka šīs lauksaimniecības jomas jāuztver kā parasts bizness un ka ir savi riski, ar ko jārēķinās. Tā tomēr tas nav, tam jūs piekritīsiet. Un tas arī mūs pamudināja... mēs saņēmām pirmos signālus.

Protams, mēs zinām - mūsu frakcijā ir cilvēks, kas... viens no diviem šajā Saeimā, kas, manuprāt, vislabāk pārzina piena nozari, detalizēti pārzina piena nozari, un viņa viedoklī ir vērts ieklausīties. Šajā ziņā, es domāju, ka situācija un tas fons, kas bija februāra sākumā... piemēram, Lēdurgā, kur saimniecībā ar 950 govīm tika izkautas vienā dienā 60 govis, pārdotas 40 un 300 jau stāvēja rindā, respektīvi, puse saimniecības tika likvidēta... zaudējumi no šīs krīzes - 45 tūkstoši eiro ik mēnesi. Tie ir pietiekami skaļi signāli. Un tā ir tikai viena saimniecība, bija vēl daudzas citas, kurās tā situācija bija vēl trakāka.

Kad es no šīs tribīnes motivēju... es sapratu to, ka arī šajā Saeimā nav vienotas izpratnes par to, ka tā problēma ir, jo, kad mēs runājām par to, ka govis tiek izkautas, mēs jutām tādu nievājošu attieksmi. Šobrīd, es domāju, visi saprot to, ka tā lieta vēl joprojām ir gana nopietna.

Ir labi dzirdēt no ministra to, ka šie risinājumi ir plānoti arī mums. Arī mūsu kolēģis Kaspars Melnis jau tuvākajā laikā dosies uz Lietuvu, lai runātu ar Lietuvas kolēģiem par šo situāciju gan profesionālā, gan politiskā līmenī. Un, taisnība, mums ir jādomā, kā nākotnē abām valstīm sadarboties arī plašākā mērogā, tai skaitā ar Poliju. Bet tajā pašā laikā gribu teikt, ka, runājot par nākotnes risinājumiem, mums ir jāatceras, ka tā krīze ir vēl joprojām un ka tie risinājumi... varbūt mums būtu... pie šīm skaistajām runām par skaisto nākotni... jāpadomā par ātrāk pieņemtiem lēmumiem, tūlītējiem risinājumiem.

Situācija Lietuvā ir tieši tāda pati kā pie mums, mēs arī ar lietuviešiem runājām. Lietuvā 23. martā būs akcija, un tur pie parlamenta... Mums Liepājas pusē pienu dalīja, Lietuvā 23. martā pienu dalīs pie parlamenta, jo tā problēma vēl joprojām nav atrisināta, īstermiņa problēma nav atrisināta nedz Lietuvā, nedz arī Latvijā. Ir jābūt kaut kādam stimulējošam pasākumam arī šobrīd, lai apturētu šo satricinājumu, - ne jau tikai ar pozitīviem politiskiem signāliem, bet ar tūlītēju rīcību, kas būtu pietiekami efektīva rīcība. Un, mūsu ieskatā, valdība līdz šim brīdim to nav paveikusi.

Ja mēs runājam par nākotnes risinājumiem, tad šis ministra kunga pieminētais lielveikalu darbības ierobežojums.... Es piekrītu tam, ka lielveikalu darbība būtu jāierobežo, bet man būtu cits redzējums, un es... Protams, ja ministrs nāk ar šādu iniciatīvu, tad mēs noteikti rosinām šādu diskusiju. Tas ir mans personīgais viedoklis. Es uzskatu, ka lielveikaliem būtu jāliedz darbība tieši svētdienās, attīstot tirgus un attīstot vietējos tirdziņus un tādas lietas. Svētdienās lielveikalu darbība būtu ierobežojama, un, ja ministrs būtu līdzīgās pozīcijās un gatavs to apspriest, es būtu ļoti, ļoti atbalstošs šādai pieejai, un tas tikai to veicinātu. Tas būtu atbalstāmi.

Protams, mēs arī aicinātu valdības vadītāju ieklausīties un saprast, ka nozarē ir jābūt skaidrai vīzijai par nākotni, jo valdības vadītāja, manuprāt, diezgan augstprātīgā attieksme tajā brīdī, kad šo jautājumu neiekļāva darba kārtībā, bija nepieņemama. Neiekļaušana informatīvajā ziņojumā... jo tur bija ierakstīts - ja nu kas, tad būs jākompensē zaudējumi lopkopjiem. Manuprāt, tā bija ļoti augstprātīga attieksme. Tas bija pareizs ziņojums no Zemkopības ministrijas, bet valdības vadītāja iebildumi pret šo tēmu bija pilnīgi nevietā.

Tāpēc, godātie kolēģi, darīsim visu, lai ekonomiskā transformācija nenozīmētu govju izkaušanu Latvijā, darīsim visu, lai šī tautsaimniecības joma attiecībā uz govju piena ražošanu tomēr Latvijā turpinātu darbu, lai tā zeltu, plauktu, lai tai palīdzētu iziet ārā no šiem satricinājumiem! Kopīgi strādāsim pie tā, lai risinājumi būtu pēc iespējas ātrāki un pēc būtības... nevis solot skaistu nākotni, bet... domāsim par risinājumiem tagad.

Un, ministra kungs, es respektēju jūsu vēlmi nākt uz Saeimu, bet būtu labāk, ja mēs tiktos retāk un panāktu tos lēmumus, lai tie tiešām tiek pieņemti. Un aicinājums tikties šeit, Saeimā, retāk, lai mums nebūtu pamatojuma nākt ar šiem pieprasījumiem (Starpsauciens.), bet, ja mēs neredzēsim situācijas uzlabošanos, tad mums būs jātiekas biežāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs - deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamais ministra kungs! Godājamie kolēģi! Kas attiecas uz to, ka uz Saeimu šad tad atnāk kāds ministrs, tas nav slikti, bet pieprasījums - tā jau ir kaut kāda galēja situācija, kurā problēmas ir gana lielas, un tad mēs lūdzam nākt ministru un skaidrot.

Tas, ko es esmu teicis arī vairākkārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, - būtu nepieciešams, lai visi ministri biežāk ierodas uz Saeimas komisijām, lai izveidojas labāks kontakts ar deputātiem, it sevišķi ar tiem, kas strādā konkrētā komisijā, jo tādā veidā mēs varbūt varam jautājumus, kas ir saistīti ar pieprasījumiem, risināt šajās komisijās. Un tad tie Saeimas deputāti, kas pārstāv konkrēto frakciju, varētu izklāstīt saviem pārējiem kolēģiem, kas īsti notiek vienā vai otrā jomā, jo ļoti bieži ir tā tradīcija, ka ministri ir pieraduši vienkārši dzīvot ārpus, kā teikt, parlamenta, uz parlamentu atnāk parlamentārais sekretārs, varbūt kādi ministriju ierēdņi.

Bet problēma jau ir tāda, ka tad, kad ir jārisina būtisks jautājums, politisks jautājums - vai tas ir atbalsts, vai tas ir kaut kāds īpašs lēmums -, tomēr ir svarīga ministra pozīcija. Tā ka ir ļoti labi, ka mēs šodien ar Šmita kungu šeit varam tikties. Tās tādas manas pārdomas attiecībā uz to, ka ministriem tomēr jābūt ciešākā saiknē ar Saeimu tieši caur komisijām, caur tām komisijām, ar kurām konkrētā ministrija ir saistīta.

Tagad par lietas būtību. Šajā konkrētajā problēmā ir vairākas puses. Viena puse ir tā, ko darīt un kā atbalstīt nozari. Lopkopība. Skaidrs ir tas - ja šodien izkaus ganāmpulkus, rīt, parīt, pēc mēneša to vienkārši nebūs. Mums ir jāskatās, ka mēs nedrīkstam pieņemt lēmumus, kur varam radīt problēmas nozarei. Te es gribētu teikt, ka mums ir pietiekami daudz cienījamu uzņēmēju un ka ar viņiem ir jātiekas.

Es domāju, ka ministra kungam, kurš savā laikā ir daudz runājis par nacionālajām interesēm (bija tāds raidījums “Nacionālo interešu klubs”), vajadzētu vienkārši ļoti skaidri definēt... tā, lai no nozares nāktu tāds... tas ir kompromiss, tas ir viedoklis, tas, kas ir vajadzīgs. Un tam jābūt pietiekami godīgam, lai nebūtu tā, ka tiek prasīts vairāk, nekā principā vajadzētu saņemt to atbalstu, lai tas viss būtu samērojams un salīdzināms ar to, kas notiek vismaz kaimiņvalstīs.

Tā ka es domāju - nozare ir jāatbalsta, nedrīkst pieļaut to, ka pēkšņi mēs pēc krīzes sapratīsim, ka vēl viena nozare ir cietusi un to atjaunot principā... Nu, izkaut jau lopus var ātri, bet atjaunot to visu... Ko tad? Cilvēki izkaus lopus un sēdēs? Nē, daudzi aizbrauks prom - viņi kaut kādu atlikušo naudiņu dabūs un būs prom. Tas nav risinājums.

Bet tagad par tiem veikaliem. 1996. gadā kopā ar Norvēģijas partneriem es izveidoju “Rimi” veikalus, kuri joprojām darbojas šeit, Latvijā. Mums ir vairākas lielo veikalu ķēdes - gan “Rimi”, gan “Maxima”, gan “Lidl”, gan “Mego” - un dažas citas mazākas. Skaidrs ir tas: ja, piemēram, kāds ārvalstu uzņēmums vēlas ienākt citā valstī ar savu produkciju, tas ir ļoti grūti.

Ir tie lielie pasaules brendi - Coca-Cola, Pepsi-Cola, šokolādes, visi tie Snickers, Mars un vēl tādi. Protams, tie ir ļoti lieli, tie nāk un pērk sev vietu konkrētajā tirgū, tie par to maksā. Lai nebūtu nekādu ilūziju.

Lielveikalos, lai tu dabūtu preci, piemēram, plauktā, kas ir cilvēka, kā saka, acu tuvumā, nevis pašā apakšā, par to ir jāmaksā bonuss. Tas ir gluži tāpat, kā, aizejot uz operu vai teātri, - ir dārgākas biļetes, ir lētākas. Pašreiz lielveikalā... Kādreiz bija tā, ka ražotāji kontrolēja tirgu, tagad daudz ko nosaka tieši veikali. Un es domāju, ka šeit būtu nepieciešams tomēr uzlabot situāciju vietējiem ražotājiem.

Viens ir tas, ko var izdarīt ar likumu, bet man šķiet, ka tas, ko vajadzētu izdarīt visdrīzāk, būtu valdības kopīgais lēmums un pozīcija, kur uz... sākumā zemkopības ministram noteikti vajadzētu tikties ar vietējo ķēžu vadītājiem (pa vienam vai visiem kopā - to jūs lemiet paši), tad šis jautājums būtu jāizskata valdībā ar visām uzaicinātajām personām.

Tas, ko es gribētu rekomendēt, - pirmām kārtām vajadzētu pieņemt lēmumu, cik procentu vietējo preču ir jābūt šajos veikalos. Ar likumu jūs to nevarat noteikt, jo tad mēs pārkāpjam Eiropas regulas. Tā tas nevar būt. Bet mēs zinām, kā tas ir tirgos Skandināvijā - jūs nevarat tikt ar Latvijas preci tur iekšā, varat kaut kādu atsevišķu preci ielikt, bet, piemēram, piena produkti, viss pārējais, ja tie nav tie brendi, kas maksā lielu naudu par to, lai būtu tajā tirgū, - tu tā nevari iekļūt. Nu, ir atsevišķi mazāki gadījumi.

Es domāju, ka šeit pirmām kārtām ar tiem veikaliem, veikalu ķēdēm būtu skaidri jāvienojas, ka mēs gribam, lai Latvijas preces būtu vairāk pārstāvētas, lai tām būtu labāki plaukti šajos veikalos. Tā ir nerakstīta vienošanās un... lai neviens Eiropā nesāktu teikt, ka mēs te kādu gribam kaut kādā veidā... nu, pretlikumīgi piespiest viņu kaut ko darīt.

Ja nevar vienoties draudzīgi... Jo vietējā tirgū ir jābūt vietējām tradīcijām, mēs gribam, lai vietējo preču būtu vairāk. Nevar būt tā, ka “Maxima” piegāž pilnus veikalus ar lietuviešu precēm. Mēs zinām, kāds ir eksports no Lietuvas uz Latviju. Ministra kungs, tieciet ar to galā! Definējiet, cik daudz mēs gribam, izrunājiet... un jūs vienosieties. Viņi ir biznesmeņi, viņi saprot, ka viņiem nāksies plauktus pārdalīt par labu Latvijas precēm.

Tad ir svarīgi, kur ir tās Latvijas preces šajos plauktos. Tas ir normāli. Ja kāds uzskata, ka es stāstu kaut ko pretlikumīgu, - tas ir normāli.

Ja Vācijā pēkšņi mūsu ražotāji teiks: “Mēs gribam centrālajos plauktos Latvijas preci!”, tur atradīs simts un vienu argumentu, kāpēc nevar, nu, nevar un tā tālāk... vai liks jums maksāt milzīgu naudu. Teiksiet: “Pagaidi, vai tad vietējie vācieši maksā?” Viņi teiks: “Maksā. Mums tur līgumi noslēgti pirms 20 gadiem.” Jums taču neviens tos līgumus nerādīs.

Tā ka pirmām kārtām ir jāaizstāv vietējais tirgus, un tur jābūt stingrai pozīcijai. Ja gadījumā nevar vienoties, tad mēs ejam uz kaut kādām represīvām izmaiņām un pieņemam likumus.

Es varu vienkārši pateikt priekšā. Viens priekšlikums, un jūs atrisināsiet visu. Pašreiz katrs veikals maksā novēloti, ir pēcapmaksa. Es nezinu precīzi, cik dienas, savā laikā tās bija 60 dienas. Tad bija runa, ka samazināt varbūt līdz 30. Viens likums. Mēs palīdzēsim šeit. Opozīcija nobalsos. (Starpsauciens: “Jā.”) Nekādas pēcapmaksas. Preci veikals paņem - samaksā! Visi viņi uz ceļiem stāvēs jums pie Zemkopības ministrijas un lūgsies, lai tāds likums netiktu pieņemts. Viņiem bankrots ir. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem viss bizness ir uzbūvēts uz pēcapmaksu. Viņi ir kā banka. Viņi paņem to naudu, ģenerē, lai to biznesu... vērtu jaunus veikalus. Ieviesiet vienu izmaiņu, ka jāmaksā uzreiz vietējiem... visiem. Cauri. Viņi piekritīs visam.

Es esmu bijis otrā pusē. Es vienkārši saku jums priekšā, kas ir jāizdara. Viens likums, un mēs atrisināsim virkni problēmu, un mūsu piena ražotāji palielinās apgrozījumu Latvijā. Viens likuma grozījums, un neviens nevarēs aizliegt. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka tas ir godīgi, vot i viss. Bet sākumā pamēģiniet izrunāties, varbūt jūs varat arī bez šī konkrētā grozījuma atrisināt...

Godājamie kolēģi, Latvijas nacionālās intereses, tas, par ko jūs daudzu gadu garumā esat runājuši, ir jārealizē. Ļoti bieži mēs sakām: viss ir slikti, jāaizstāv mazie veikaliņi, vēl kaut kas. Viens likums, un situācija visiem mūsu, tā teikt, vietējiem ražotājiem būs simts reizes labāka nekā šodien, jo viņi nebūs vairs atkarīgi no bankām. Jo mūsējiem problēma ir - viņi iedod preces, viņiem visu laiku ir pēcapmaksa, viņi visu laiku nevar tikt galā ar savu likviditāti. Tā ka šis ir konkrēts risinājums, ko mēs varam izdarīt, lai palīdzētu praktiski visiem mūsu ražotājiem, visiem, kas mums Latvijā ir.

Bet, kas attiecas uz tiem mazajiem veikaliem, es teikšu tā, ka šeit tā pieredze... arī nevajag no viena grāvja otrā grāvī. Šodien benzīntanki ir uz katra stūra, nu, tā tautas valodā sakot, tur var nopirkt visu kaut ko, bet cenas ir krietni augstākas. Ja mēs ejam uz daudziem maziem veikaliem... Diemžēl bieži ir tā, ka tā cena, kas ir mazajā veikalā, ir krietni augstāka nekā lielveikalā.

Es teikšu, ka principā vajag skatīties, kā atbalstīt vietējos veikalus, bet nevar būt apmēram tā, kā padomju laikā - bija točkas. Pa dienu šņabi varēja nopirkt par vienu cenu, vakarā nevarēja, nu, tad gāja naktī uz tām točkām un maksāja divas trīs reizes vairāk. Nevar būt tā, ka beigās mēs, palīdzot mazajiem veikaliem... Tie sapratīs, ka lielais ir ciet, un cenas būs augšā. Nu, kas tad būs?

Šeit es negribu piedāvāt galīgu risinājumu, bet tas, ko es zinu - arī man savā laikā bija iespēja dzīvot Norvēģijā -, daudzi veikali piesaista klientus ar to, ka cep svaigu maizīti, tiem ir kaut kādas svaigas precītes, vēl kaut kas... nu, īpaša attieksme. Un tā viņi dzīvo tikai tāpēc, ka tam cilvēkam patīk iet uz to veikalu. Bet, ja būs tādas vienkārši bodītes, kurās būs tas pats, kas lielveikalā, tikai maksās krietni dārgāk... Vai tad mūsu cilvēki šodien ir tik bagāti, lai ietu pārmaksāt?

Par tirgiem piekrītu, bet te ir jāsāk ar to, ka pašvaldībām vajag realizēt politiku - svētdienās organizēt tirdziņus, jo latviešiem jau patīk braukt uz tiem gadatirgiem. Mēs zinām, ka Kalnciema kvartālā regulāri tas viss notiek.

Tā ka tādas lietas tiešām vajag attīstīt, bet ir jāskatās, vai tas ir jānosaka likumā vai vienkārši vairāk ir jāaicina pašvaldības to darīt. Ir jāmeklē risinājumi. Bet padomājiet, ja jūs nevarēsiet vienoties ar lielveikaliem par labākiem nosacījumiem mūsu vietējiem ražotājiem, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ būs gatava nobalsot par likuma grozījumiem, kur visiem lielveikaliem vajadzēs maksāt uzreiz, bez pēcapmaksas.

Lai jums veicas!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kasparam Melnim otro reizi.

K. Melnis (ZZS).

Paldies, ministr, par atbildēm. Paldies par iespēju debatēt. Es gribēju precizēt pāris lietas. Lietuvieši mūs jau atkal ir apsteiguši. Man starpbrīdī bija iespēja sazvanīties ar lietuviešu kolēģiem, un viņi jau ir izrunājuši to, ka viņiem būs papildu astoņi miljoni, ko izmaksās uz... jau ir izrunāts, ka izmaksās uz (Nav saklausāms.)... kamēr mēs vēl par to domājam, runājam. Līdz ar to tiešām mums vajag sekot līdzi lietuviešiem, jo lietuvieši nez kāpēc parasti mūs pārsteidz un apsteidz.

Un te gan es vienu lietu... Atklāti sakot, man gribētos pajautāt, kāda ir vidējā piena cena martā? Tāda, kas minēta Lauksaimniecības datu centrā? Tie ir 34,13 centi. Vai tāda, ko minēja Putras kungs, - 36 centi. Varētu būt vismaz, ka mēs 16. martā varam pateikt no publicētiem datiem, pie kuriem mēs pieturamies un kur arī vienkāršais lauksaimnieks var zināt, kāda tad ir vidējā piena cena martā, jo sanāk - es personīgi apjuku - Lauksaimniecības datu centrā viens cipars, Putras kungs saka otru ciparu, tad jau te vidējais ir 35, nu (Nav saklausāms.)... cena... Jo tomēr tā informācija nāk no Zemkopības ministrijas, nav jau izdomāta, un tas tiešām dažkārt liekas ļoti nesaprotami.

Runājot par Lauku atbalsta dienestu. Runa ir tieši par projektiem, kas ir apstiprināti iepriekšējā kārtā un kuriem nāk termiņš, kad ir jāsāk būvniecība. Tas termiņš ir tagad, šomēnes. Un viņi arī prasa to termiņa pagarināšanu, atlikšanu uz diviem mēnešiem, iespējams, lai saprastu, kāda ir situācija, vai viņi vispār var ekonomiski sākt... vai ir jēga tagad sākt būvniecību. (Starpsauciens.) Kas? (Starpsauciens.) Nav norādīts, bet ir termiņš, līdz kuram ir jāsāk būvniecība, un, ja viņi šomēnes nesāk būvniecību, tad tā nauda viņiem tiek atņemta, un viss, viņi vairs nevar realizēt projektu, un tā nauda tiek pārdalīta. Lūk, par ko ir runa! Precizējums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Meļņa kungs! Ja jūs laikus runājat par atbalsta izmaksu, tad mēs pie tā strādājam. Šobrīd tiek gatavoti Ministru kabineta noteikumi ciltsdarbam, tie ir 8,8 miljoni, kas tuvākajā laikā tiks izmaksāti. Tas ir nākamā mēneša jautājums. Plus 3,2 miljoni ir paredzēti, un tie jau tiks izmaksāti tuvākajā laikā, tā ir kredītprocentu daļēja dzēšana. Un 3,2 miljoni... lielākais īpatsvars, skatot saimniecības, ir tieši piena lauksaimniecības... saimniecības, tas ir, kas ir veikušas investīcijas.

Un šis atbalsts nozīmē, ka vairāk nekā 11, gandrīz 12 miljoni jau tuvākajā laikā ieripos arī piena lauksaimniecību... saimniecību kontos. Plus nerunājam vēl arī par to, ka tūlīt maijā būs pieejams arī avanss par platību maksājumu, respektīvi, varēs saņemt vismaz 40 eiro par hektāru, par katru deklarēto lauksaimniecības zemes hektāru. Plus 26,6 miljoni, kas ir saistītais atbalsts... par katru govi. Tie ir tādi pasākumi, kas ir tieši vērsti uz piena lauksaimniecību.

Runājot par cenu. Cenas ir dažādas. Esmu dzirdējis par 22,5 centiem, bet esmu dzirdējis arī, jā, vēl pagājušajā nedēļā par 46 centiem. Konkrēts Grasberga kunga pieminētais kooperatīvs vēl maksā 46 centus, ir saimniecības, kas tā saņem. Tāpēc vidējo temperatūru slimnīcā diemžēl nevarēs noteikt. Arī šinī gadījumā, runājot par piena cenu kā tādu.

Ja mēs runājam vēl par pasākumiem, tad ministra kungs vakar tikās ar Komercbanku asociāciju. Komercbanku asociācija ir gatava šos jautājumus skatīt. Ja būs nepieciešama saistību restrukturizācija, viņi to darīs, bet no Komercbanku asociācijas tika saņemts signāls, ka neviena saimniecība šobrīd nav vērsusies pie bankām, lai restrukturizētu savas saistības. Tas nozīmē, ka par šo situāciju, protams, ir jādomā, jārunā, bet mēs krīzei vēl tikai gatavojamies, jo cena šobrīd ir zema, tā ir samērā stabila. Tāpēc turam roku uz pulsa. No Zemkopības ministrijas puses arī bija informatīvais ziņojums - ja šī zemā cena vēl kritīsies, iesim uz valdību, prasīsim papildu naudu, bet nav tā, ka šobrīd mēs neko nedarītu. Un, Meļņa kungs, vajag paskatīties arī citas nozares, arī citās nozarēs situācija nav tik rožaina, kā jums varbūt liekas.

Par projektiem runājot - es neesmu redzējis nevienu projektu. Pats savā dzīvē esmu uzrakstījis apmēram 70 lauksaimniecības projektus - sev un arī citiem - un nevienu reizi nav bijis tā, ka Lauku atbalsta dienests nav skatījis situāciju objektīvi un nācis pretī, vienmēr ir atrasts risinājums. Arī šinī gadījumā mēs atradīsim risinājumus šiem projektiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Putras kungs, ļoti liels paldies jums par jūsu nosauktajiem miljoniem piensaimniecības nozarei, tomēr mums jāsaka: ar jums vai bez jums - visi tie miljoni tāpat tiktu piešķirti, un tur pilnīgi nav nekāda nopelna jūsu politikai vai kaut kādiem risinājumiem piena nozarē. Tās ir pašsaprotamas lietas, kas jau iepriekš ir tikušas saplānotas, un jūs varētu kustēties ātrāk un vienkārši pieņemt tos lēmumus straujāk, tas būtu tāds īstens pienesums.

Tas, ko Kaspars Meļņa kungs minēja attiecībā uz Lietuvu, - mums tomēr ir informācija, ka tur ir tiešs atbalsta palielinājums, nevis tā kā mums - kaut kas jau iepriekš ieplānots -, un šobrīd vienīgais no tā, ko jūs nosaucāt... vienīgās izmaiņas ir par ciltsdarba maksājumiem, kur nāk klāt divi miljoni, bet viss pārējais jau ir iepriekš plānots. Un no mūsu saņemtās informācijas arī par šiem projektiem, ko jūs minējāt, ka visi visu saprot, tad tieši no LAD ir atnākusi informācija par to, ka nekādu projektu pagarinājumu nebūs. Šāda informācija saņemta vakardien - ka nebūs šo pagarinājumu.

Tā ka, es domāju, jums pašiem “savās mājās” vēl ir daudz darāmā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds Edgaram Putram otro reizi.

E. Putra (AS).

Valaiņa kungs, jautājums par to operativitāti vai, teiksim, funkcionalitāti. Ja šis budžets nebūtu pieņemts tā, kā mēs to pieņēmām, bet tā, kā jūs gribējāt, - vilkt trīs, četras vai cik tur tās dienas -, mēs vēl runātu, kad izmaksāt atbalstu šiem lauksaimniekiem, jo konkrēti šis atbalsts bija (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītājs. Putras kungs, turpiniet debates.

E. Putra. Budžets ir pieņemts, mēs strādājam, un arī Lauku atbalsta dienests strādā. Dodiet konkrētus piemērus, atrisināsim! (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Uldim Augulim. (Smiekli. Starpsauciens: “Stundu, stundu!”)

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi, Putras kungs, strādājot Finanšu ministrijā par parlamentāro sekretāru, jau ir iemācījies labi runāt un manipulēt ar cipariem.

Kā jau Valaiņa kungs minēja, reālais pieaugums, tas, kas varētu būt, ja ātrāk strādās (neskatoties uz to, cik ātri budžets tiks apstiprināts, jo budžeta apstiprināšana šo nekādā veidā nekavēja), - tie būs reālie divi miljoni. (Daži deputāti aplaudē.)

Tā ka, cienītie kolēģi, skatāmies... un labāk sadarbojamies kā Meļņa kungs ar mūsu kaimiņiem lietuviešiem, lai tas viss notiktu ātrāk un lai piensaimnieki šobrīd, šinī brīdī, krīzes brīdī, saņemtu gan atbalstu, gan arī LAD būtu skaidri norādījumi attiecībā uz piensaimniecības nozari - ka šiem projektiem būvniecības uzsākšanas termiņus ir iespējams pagarināt. Vienkārši pasakiet viņiem to. (Starpsauciens: “Labs piemērs!”)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kiršteina kungs, vai jums kā referentam Pieprasījumu komisijas vārdā būtu kas bilstams?

A. Kiršteins. Godājamais priekšsēdētāj! Deputāti! Mēģināšu pateikt vienā teikumā, lai neteiktu, ka es debatēju.

Tātad viens no iemesliem, kāpēc komisija nolēma neatbalstīt šo pieprasījumu, ir tas, ka Latvija patērē tikai 30 procentus no tā, ko saražo, bet tie 70 procenti, no kuriem liela daļa iet uz Lietuvu, nekur vairs neaiziet, jo Ķīna Lietuvu izdzēsa no savas muitas sistēmas. (Starpsauciens.) Līdz ar to nekāda eksporta nebūs un šo pieprasījumu tikpat labi varēs sūtīt arī uz Ārlietu ministriju, jo ir jāatjauno, kaut kādā veidā jāpanāk, lai Lietuva var turpināt eksportēt savus piena produktus, un, kamēr tas netiks atrisināts, mēs varam runāt visu ko.

Tā ka ar sešām pret piecām balsīm komisija noraidīja šo pieprasījumu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atgādinu vēlreiz, ka pieprasījums ir īpaša forma. Neskatoties uz to, ka ir Pieprasījumu komisijas atzinums, mēs nebalsojam par Pieprasījumu komisijas atzinumu, bet par pašu pieprasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Armanda Krauzes, Gunāra Kūtra, Andra Bērziņa, Gundara Daudzes, Harija Rokpeļņa, Jāņa Vucāna un Daigas Mieriņas iesniegto pieprasījumu “Par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 6. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamā darbā kārtībā - sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi?  Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Kaspara Meļņa, Līgas Kļaviņas, Daigas Mieriņas un Jura Jakovina iesniegto likumprojektu “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Kaspara Meļņa, Līgas Kļaviņas, Daigas Mieriņas un Jura Jakovina iesniegtā likumprojekta “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 30, atturas - 14. Tātad “pret” un “atturas” sadaļās kopā ir 44 balsis. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunāra Kūtra, Augusta Brigmaņa, Anitas Brakovskas, Daigas Mieriņas, Andreja Vilka, Viktora Valaiņa un Armanda Krauzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Saeimas kārtības rullis paredz, ka viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi, noteikti būsiet pamanījuši, ka mēs diezgan strauji tuvojamies brīdim, kad mums, visiem Saeimas deputātiem, būs jāvēlē jauns Latvijas Valsts prezidents. Jaunu vai esošo - to lems deputāti, to nelems tauta, bet tautai būtu jādod iespēja arī iepazīt prezidenta kandidātus, prezidenta kandidātu redzējumu un nevis kaut kādus teorētiskus kandidātus, bet ļoti konkrētus - tos prezidenta amata kandidātus, kurus Saeimas deputāti būs nominējuši augstākajam amatam Latvijā.

Mēs, vērtējot šībrīža ievēlēšanas kārtību, nonācām pie secinājuma, ka ideālā gadījumā būtu jādod iespēja Latvijas tautai vēlēt Valsts prezidentu, bet, ja tāda iespēja netiek dota un šī Saeima šādu iniciatīvu ir noraidījusi, tad, mūsu ieskatā, mums šis process jāpadara daudz caurspīdīgāks, jo šobrīd prezidenta atlases process notiek tādā zoodārza līmenī. Diemžēl tas tā ir arī pašlaik, un es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai šajā Saeimā šis process būtu atklātāks, caurspīdīgāks un lai arī Latvijas sabiedrība, ne tikai Saeimas deputāti, varētu iepazīties ar to, kādi tad ir prezidenta amata kandidāti, par kuriem vēlē deputāti.

Kāpēc šāds grozījums? Mēs visi atceramies esošā prezidenta ievēlēšanas kārtību, ko pavadīja dažādas intrigas. Diemžēl... es gribu teikt, tiešām diemžēl - bija tāda situācija, ka prezidenta kandidāts varēja būt arī izvēlīgs - izvēlēties, ar kuriem politiķiem tikties, ar kuriem politiķiem netikties. Mūsu ieskatā, prezidenta amata kandidātam - ikvienam prezidenta amata kandidātam - būtu jāatsaucas uz jebkuras frakcijas aicinājumu satikties. Ja JAUNĀ VIENOTĪBA izvirzīs savu prezidenta kandidātu, tad, mūsu ieskatā, šim kandidātam būtu jāatsaucas uz ikvienas frakcijas, pat APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas aicinājumu ar viņu satikties. Uz ikvienas. Un tā mēs varam iet pa jebkurām frakcijām.

Ja mēs runājam par to, vai sabiedrībai būtu pienākums un iespēja iepazīties ar kandidātiem, - tam būtu jānotiek caur sabiedrisko mediju. Ja tas ir viens kandidāts, tad gan televīzijā, gan radio būtu jārīko šī kandidāta iztaujāšana. Ja tie ir vairāki kandidāti, tad pēdējā nedēļā būtu jārīko kandidātu debates. Vai mēs esam redzējuši šādas debates? Jā, mēs esam redzējuši šādas debates. (Starpsaucieni.) Mums ir bijušas šādas debates. Un ne vienu reizi vien. Bet vai tādas debates bija pagājušajā vēlēšanu ciklā? Vai jūs redzējāt plašas debates ar iepriekšējiem prezidenta kandidātiem?

Es gribu teikt, ka tādu nebija, mēs esam redzējuši iepriekš, bet pagājušajā... nebija. Ja jūs, kolēģi, šobrīd atbalstāt šo pieeju - to, ka vajag būt situācijai, ka kandidāti var gan piedalīties šajās debatēs, gan viņiem ir pienākums iet un tikties ar Saeimā pārstāvētajām frakcijām, tiem, kas ir ievēlēti -, tad es aicinu nodot šo likumprojektu izskatīšanai Juridiskajai komisijai, lai Juridiskā komisija vērtē šo jautājumu, nāk ar saviem uzlabojumiem. Bet pats princips, ka prezidenta kandidātam jāatsaucas uz ikvienas frakcijas aicinājumu un ka šim kandidātam ir jābūt iztaujātam un viņam ir jāpiedalās debatēs sabiedriskajos medijos, mūsuprāt, ir pareizs.

Tāpēc, godātie kolēģi, mēs aicinām nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Viens deputāts runājis “par”, “pret” neviens nav pieteicies. Lēmums izlemjams balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Gunāra Kūtra, Augusta Brigmaņa, Anitas Brakovskas, Daigas Mieriņas, Andreja Vilka, Viktora Valaiņa un Armanda Krauzes iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 30, atturas - 16. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 199/Lp14) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 119 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “3. grupas invalīdiem - bezmaksas sabiedrisko transportu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Jautājums darba kārtībā iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14)”, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14)”, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14)”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas sēdes apstiprinātajā darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rosina iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 199/Lp14). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Atgriežamies pie apstiprinātās darba kārtības un sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Trešajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz saglabāt lielāku rīcības brīvību attiecībā uz periodu, kurā prasīt samērīguma novērtējumu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Petraviča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Juridiskā komisija šī gada 1. marta sēdē izskatīja likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Uz trešo lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. - tieslietu ministres Ineses Lībiņas‑Egneres priekšlikums. Paredz novērst normas pārprotamību, proti, no normas būtu skaidri jānolasa, kāds finansējums ir aizsargājams tiesiskās aizsardzības procesā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 2. - tieslietu ministres priekšlikums. Papildina regulējumu ar nosacījumu, kādā veidā tiek segts depozīts gadījumos, kad tiesa atbrīvo no depozīta parādnieku, ja parādnieks vienlaikus ir gan fiziskā persona, gan individuālais komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 3. - tieslietu ministres priekšlikums. Arī papildina regulējumu attiecībā uz to, kādas darbības veicamas ar neatmaksājamo depozītu, proti, ieskaitot to Valsts kasē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 172. panta ceturtās daļas 6. punktu, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešās izmaksas ir tāda “sprieduma izpildes izdevumi, kas rodas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, ciktāl tie nav segti saskaņā ar Civilprocesa likumu”. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. - tieslietu ministres priekšlikums. Paredz no pārejas noteikumiem izslēgt atsauci uz Komerclikuma 195. pantu, kas jau ir spēkā un neprasa atliekošo spēkā stāšanās brīdi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskā komisija šī gada 1. marta sēdē izskatīja šo likumprojektu pirms trešā lasījuma. Komisijā uz trešo lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi.

1. - tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Saistībā ar jau atbalstītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā paredz, ka tiesa pēc tam, kad ir noraidīts maksātnespējas procesa pieteikums, nosūta spriedumu Maksātnespējas kontroles dienestam lēmuma pieņemšanai attiecībā uz rīcību ar depozītu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. - tieslietu ministres priekšlikums. Arī ir saistīts ar Komerclikuma 195. panta izslēgšanu no pārejas noteikumu teksta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi un kolēģes! Tātad šo likumprojektu ir sagatavojusi Valsts policija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, ņemot vērā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” pirmā posma rekomendācijas. Tajā tika strikti vērtētas Valsts policijas veiktās funkcijas sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai publiskos pasākumos, kas vērstas uz peļņas gūšanu, un attiecīgi tika sniegta rekomendācija apsvērt šo funkciju nodošanu privātam komersantam.

Pašreiz Valsts policija kā kārtības uzturētāji publiskā pasākumā nereti tiek iesaistīti tikai satiksmes regulēšanai, jo citiem likumā noteiktajiem kārtības uzturētājiem normatīvajos aktos nav noteiktas šādas pilnvaras, tāpēc Valsts policija, izvērtējot likumā “Par policiju” Valsts policijai noteiktās pamatfunkcijas un uzdevumus, kā arī ņemot vērā iepriekš minētās rekomendācijas, arī Valsts policijas ierobežotos personāla resursus un tādēļ palielināto slodzi, pildot kārtības uzturētāju funkciju publiskajos pasākumos, saskatīja nepieciešamību veikt grozījumus likumā, paredzot tiesības publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem regulēt ceļu satiksmi.

Līdz ar to ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, kas paredz 1. panta 5. punktā noteiktajiem kārtības uzturētājiem tiesības publiska pasākuma laikā regulēt ceļu satiksmi un, regulējot ceļu satiksmi, nēsāt jebkurā diennakts laikā labi saredzamu apģērbu ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem, kā arī noteikt pienākumu publiska pasākuma organizatoriem norādīt iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu ziņas par plānotajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem.

Valsts policija kārtības uzturētāju funkciju publiskajos pasākumos turpmāk nodrošinās tikai tajos gadījumos, kad pēc pieteiktā publiskā pasākuma iesnieguma izvērtēšanas tiks secināts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja un ceļu satiksmes regulētāja klātbūtnes.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 1. marta sēdē, uzklausot Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un pasākumu organizatoru pārstāvju viedokļus, likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies, tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L. Rasima. 22. marts.

Sēdes vadītājs. 22. marts, ja? Labi. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Šim likumprojektam priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22. martam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referēs Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Tātad mēs izskatām likumprojektu “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēma divus brīnišķīgus tehniska rakstura priekšlikumus, abi divi ir Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi.

1. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

N. Dzintars. Un 2. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā tikpat brīnišķīgi tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti brīnišķīgi atbalsta.

N. Dzintars. Paldies.

Komisija visdaiļi lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

N. Dzintars. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma, ka 21. marts būtu vislabākais datums, līdz kuram iesūtīt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 22. marts?

N. Dzintars. 21.

Sēdes vadītājs. 21. marts. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ja 21. marts būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš? (Starpsaucieni.) Tātad... nav piecas dienas.

N. Dzintars. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintara kungs? (Dep. N. Dzintars: “Jā?!” Starpsaucieni.) Ir? 21. ir otrdiena, tātad viss kārtībā, atvainojamies. (Dep. N. Dzintars: “Paldies.”) Jā, tātad citu priekšlikumu nav. 21. marts tiek noteikts kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Brīnišķīgi!

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Cienījamie kolēģi, izskatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 20 priekšlikumi.

1. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 2 - arī labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 4. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums.  Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 5. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Circene. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 8. - labklājības ministres priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 7. Skatām varbūt pa vienam, Circenes kundze! 7. priekšlikums.

I. Circene. Labi.

7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 8. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 9. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 10. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 11. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums.  Atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I. Circene. 12. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 13. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 14. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums.  Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 15. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums.  Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 16. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 17. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 18. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 19. - labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I. Circene. 20. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Circenes kundze, lūdzu, nosakiet, priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Circene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23. marts.

Sēdes vadītājs. 23. marts. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Priekšlikumi iesniedzami līdz 23. martam.

I. Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Circenes kundze.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Ieva Brante.

I. Brante (AS).

Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” pirmajā lasījumā. Likumprojektu ir sagatavojusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai, ar to saprotot VSIA “Latvijas Radio” un VSIA “Latvijas Televīzija” apvienošanu vienā sabiedrisko mediju uzņēmumā, tas ir, valsts kapitālsabiedrībā, kas ļaus efektīvāk izmantot sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētos valsts līdzekļus, tai skaitā apvienojot satura veidošanas atbalsta funkciju resursus.

Ar vienotu sabiedrisko pasūtījumu, ar vienotu digitālo un attīstības stratēģiju tiks labāk nodrošināta lineārā satura pielāgošana digitālo platformu vajadzībām, būtiski palielinot auditorijas sasniedzamību, iespēju veltīt vairāk resursu jauniešu, pusaudžu un bērnu satura attīstībai un vienotas informatīvās telpas stiprināšanai, kā arī nodrošināt ziņu un informatīvi analītiskā satura daudzveidības saglabāšanu atbilstoši Latvijas sabiedriskā medija misijai.

Ilgtermiņā apvienotā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidei un darbībai... būs jānodrošina satura daudzveidība, viedokļu dažādība, izcila kvalitāte, plašas auditorijas aptvērums, satura izplatības platformu dažādošana, demokrātiskās iekārtas, nacionālās kultūras un informatīvās telpas stiprināšana, efektīva valsts budžeta līdzekļu izmantošana un atbildīgums sabiedrības priekšā.

Iecerēto pārmaiņu mērķu izpilde būs novērtējama pēc rezultatīvajiem rādītājiem, kas noteikti dažādos plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un tiek mērīti ar noteiktu regularitāti, veicot sabiedriskā pasūtījuma izpildes, sabiedriskā labuma testu un citus pētījumus.

Vienlaikus, apvienojot divus sabiedriskos medijus, likumprojekts neliedz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, ievērojot likuma 4. panta trešajā daļā noteikto, nepieciešamības gadījumā, piemēram, nodrošināt jaunu tehnoloģisko...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

I. Brante. Nē, lūdzu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos.

I. Brante. Kolēģi tik skaļi čušinās viens ar otru, ka tas tiešām traucē.

Paldies.

 ... risinājumu apguvi, dibināt arī citus sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Likumprojekts paredz, ka šā likuma vispārējie noteikumi par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem un to pārraudzību attiecināmi uz Latvijas sabiedrisko mediju un citiem sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ja tādi tiks izveidoti.

Tāpat likumprojekts, stiprinot Eiropas kultūrtelpu, paredz: ja apvienotais sabiedriskais medijs veido vairākas televīzijas programmas, tad plašsaziņas līdzekļu vienu programmu pilnībā vai daļēji var atvēlēt raidījumiem Eiropas Savienības oficiālajās valodās vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajās valsts valodās, vai Eiropas Savienības kandidātvalstu oficiālajās valodās, taču citās valodās - tikai programmas daļu.

Protams, šāda sabiedrisko mediju apvienošana ir saistīta ar papildu finanšu līdzekļiem vai... no valsts budžeta... grāmatvedības un lietvedības programmu un datu pārnešanai, personāla izdevumiem, reorganizācijas sagatavošanai un īstenošanai, tāpēc komisija kā likumprojekta iesniedzēja piekrīt, ka finanšu līdzekļi tiek pārdalīti no valsts budžeta 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 87. panta 2. punktu, kas noteic, ka nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja “tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme”, komisija šādu atsauksmi ir izprasījusi, un tā ir pievienota minētajam likumprojektam. Atsauksmē ir norādīti trūkumi, kas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei sadarbībā ar Kultūras ministriju jānovērš.

Komisija apņemas sekot līdzi finanšu ministra norādīto trūkumu novēršanai, kā arī uzdot SEPLP virzīt koncepciju par apvienotā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību izskatīšanai Ministru kabinetā, lai tiktu pieņemts lēmums par atbalstāmo koncepcijas risinājuma variantu. Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 324. punkts paredz atbalstīt apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam.

Ņemot vērā, ka likumprojekts... jā, tas ir... es atvainojos.

Paldies. (Starpsauciens: “Vēl...!” Smiekli.) Viss paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Tātad jūs komisijas vārdā aicināt atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

I. Brante. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu, un, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz to, ka apvienotais sabiedriskais medijs darbu varētu sākt jau šī gada beigās, tas ir, no nākamā gada 1. janvāra, un līdz tam vēl ir jāpaspēj veikt dažādas juridiskās un grāmatvedības darbības, tad komisijas vārdā lūdzu likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms būtu jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Komisija aicināja to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Brantes kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam.

I. Brante. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam, galīgajam, lasījumam - 24. marts. Arī brīnišķīga diena.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nosakiet izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

I. Brante. Izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 30. marta sēdē.

Sēdes vadītājs. 30. marts. Kolēģi, vai jums ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 24. martam, un likumprojektu otrajā lasījumā skatīsim Saeimas sēdē šā gada 30. martā.

Paldies, Brantes kundze, par ziņojumu.

Nākamais darba kārtībā... Mēs esam pie sadaļas “Par Saeimas deputātu administratīvo sodīšanu”. “Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā [..]” (Starpsaucieni.)...

Tā, kolēģi, taisnība, iebildumi vietā. (Smiekli.) Tātad man būtu lūgums, konstruktīvs priekšlikums. Mums ir atlikuši tikai un vienīgi divi darba kārtības jautājumi. Varbūt, ja jums nav iebildumu, mēs pabeigsim tos skatīt un tad pēc pusstundas sāksim jau nākamo Saeimas sēdi? Nav iebildumu? (Starpsaucieni: “Nav.”) Nav, visi piekrīt. Tātad turpinām Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 8. janvārim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - referente Agnese Krasta.

Atgādinu vienu procesuālu niansi - šajā jautājumā debates nav iespējamas un arī balsojums nenotiks. Tikai ziņojums.

Lūdzu! (Starpsauciens: “Komisijas vārdā...”)

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 8. janvārim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti:

Inga Bērziņa. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Pirmajā nodaļā 2022. gada 23. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 35. panta pirmās daļas (par šajā likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu). Piemērots naudas sods. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Otrajā atsevišķajā nodaļā 2022. gada 14. novembrī pieņemts lēmums par soda mēra grozīšanu. Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 2. decembrī.

Artūrs Butāns. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas “Rīga” iecirkņa Kārtības policijas grupā 2022. gada 5. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 71. panta pirmo daļu (par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 24. novembrī.

Glorija Grevcova. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirkņa Kārtības policijas nodaļā 2022. gada 24. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 25. pantu (par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 10. novembrī.

Linda Matisone. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2022. gada 13. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 71. panta pirmo daļu (par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 1. novembrī.

Linda Liepiņa. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļā 2021. gada 18. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmo daļu (par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu, kā arī tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 6. decembrī.

Uģis Rotbergs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā 2022. gada 4. martā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta ceturto daļu (par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 16. novembrī.

Jānis Skrastiņš. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā 2022. gada 8. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta otro daļu (par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā attiecībā uz valsts amatpersonas mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 23. decembrī.

Ainārs Šlesers. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kārtības policijas nodaļā 2021. gada 3. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 25. pantu (par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 8. decembrī.

Tāpat attiecībā uz Aināru Šleseru Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļā 2021. gada 18. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmo daļu (par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu, kā arī tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 6. decembrī.

Edgars Tavars. Valsts policijas Rīgas (Starpsauciens: “Tavars arī!”) reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (Starpsauciens.) Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 1. rotā 2022. gada (Starpsauciens.) 10. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 (Starpsauciens: “Par ātru tu esi!” Smiekli.) kilometriem stundā, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”). Piemērots naudas sods. (Starpsauciens.) Lēmums stājies spēkā 2022. gada 24. decembrī.

Paziņojumā nav ietvertas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem sodi piemēroti saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Paldies Krastas kundzei par izsmeļošo ziņojumu.

Kolēģi, esam nonākuši pie darba kārtības pēdējā jautājuma.

Sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 119 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “3. grupas invalīdiem - bezmaksas sabiedrisko transportu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saeima 2023. gada 8. februārī saņēma 10 119 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par bezmaksas sabiedrisko transportu III grupas invalīdiem.

Šā gada 1. martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura norādīja, ka bezmaksas sabiedriskais transports personām ar III grupas invaliditāti veicinātu šo personu mobilitāti, ārstniecības pakalpojumu pieejamību, kā arī veiksmīgu iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū.

Komisijas sēdē tika aicināti piedalīties Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvji. Komisijas sēdē piedalījās arī Autotransporta direkcijas, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, kā arī Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes pārstāvji.

Vairāki uz komisijas sēdi uzaicinātie eksperti norādīja, ka kolektīvajā iesniegumā paustā ideja konceptuāli ir atbalstāma, tomēr būtu jāņem vērā valsts budžeta iespējas.

Autotransporta direkcija aprēķinājusi, ka iniciatīvas ieviešanai nepieciešamais finansējums varētu būt apmēram septiņi miljoni eiro gadā.

Labklājības ministrijas ieskatā, valstij primāri būtu jāatbalsta personas ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvis lūdza arī risināt personu ar invaliditāti izmantotā komerctransporta finansējuma jautājumu, kas šobrīd netiek dotēts no valsts budžeta.

Personu ar invaliditāti pārstāvošo biedrību pārstāvis norādīja, ka iniciatīva ir atbalstāma daļēji... daļējā apmērā, jo tās ieviešana veicinātu dažādu pakalpojumu pieejamību personām ar III grupas invaliditāti.

Gribu nedaudz paskaidrot, ko nozīmē - daļēji. Tas nozīmē, ka jautājums tiek risināts, ka persona, pieņemsim, vienreiz dienā vai divreiz dienā drīkst izmantot sabiedrisko transportu. Tur ir runa par konkrētiem laikiem, tas nav būtiski, bet galvenais, ka to jautājumu risina.

Uzklausījusi uzaicinātos ekspertus, komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un to nodot Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 119 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “3. grupas invalīdiem - bezmaksas sabiedrisko transportu” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 119 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “3. grupas invalīdiem - bezmaksas sabiedrisko transportu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Paldies Zivtiņa kungam par izsmeļošo ziņojumu.

Kolēģi, esam izskatījuši visu darba kārtību. Tātad Saeimas 9. marta sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātei Ingrīdai Circenei - paziņojumam.

I. Circene (JV).

Cienītie kolēģi! Aicinu blakus, Dzeltenajā zālē, starpbrīdī dibināt deputātu grupu sadarbībai ar Šveici.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāram Armandam Krauzem reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Krauze (14. Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 16 deputāti: Hosams Abu Meri, Skaidrīte Ābrama, Andris Bērziņš, Artūrs Butāns, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Gunārs Kūtris, Lauris Lizbovskis, Antoņina Ņenaševa, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Andris Sprūds, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ir vēl kāda informācija. Tūlīt, pārtraukumā, norisināsies Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde. Tātad pēc piecām minūtēm... nu, noapaļosim... pulksten 13.55 Sarkanajā zālē notiks Frakciju padomes sēde.

Un pārtraukums tātad (Dep. R. Kols: “Nav pārtraukuma! Sēde beidzās!”)... Es atvainojos, nav pārtraukuma. Jā, nākamā sēde. Nākamā sēde. Paldies, Kola kungs. Nākamā Saeimas sēde... Priekšlikums - pulksten 14.30? (Starpsaucieni: “Jā!”) Pulksten 14.30, piekrītat, ja? Tātad nākamā sēde sāksies pulksten 14.30.

Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas ziemas sesijas 16. sēde
2023. gada 16. martā
(2013. gada 9. marta darba kārtības izskatīšana)

Par darba kārtību
Deputātu Alekseja Rosļikova, Aināra Šlesera, Nataļjas Marčenko-Jodko, Glorijas Grevcovas, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Svetlanas Čulkovas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē” (Nr.  2/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 452, 452A, 575C)
- Ziņo	- dep. A. Kiršteins
- Debates	- dep. S. Čulkova
	- dep. V. Pleškāne
	- dep. J. Dorošķeviča
	- dep. N. Marčenko-Jodko
	- dep. A. Šlesers
	- dep. N. Dzintars
	- dep. Č. Batņa
	- izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Pleškāne
	- dep. V. Krištopans
Deputātu Viktora Valaiņa, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Armanda Krauzes, Gunāra Kūtra, Andra Bērziņa, Gundara Daudzes, Harija Rokpeļņa, Jāņa Vucāna, Daigas Mieriņas pieprasījums zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai” (Nr.  3/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 476, 476A, 575C)
- Ziņo	- dep. A. Kiršteins
- Debates	- dep. K. Melnis
	- dep. M. Jencītis
	- dep. A. Švinka
	- dep. A. Brigmanis
Par procedūru
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Krauze
- Debašu turpinājums	- dep. J. Grasbergs
	- zemkopības ministrs D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Šlesers
	- dep. K. Melnis
	- dep. E. Putra
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Putra
	- dep. U. Augulis
Par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 194/Lp14) (Dok. Nr. 553, 553A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 195/Lp14) (Dok. Nr. 557, 557A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 196/Lp14) (Dok. Nr. 558, 558A)
Par likumprojektu “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”” (Nr. 197/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 568, 568A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (Nr. 198/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 569, 569A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 199/Lp14) (Dok. Nr. 588, 588A, 588B)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14)”, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija” (Nr. 162/Lm14) (Dok. Nr. 584)
Lēmuma projekts “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14)” (Nr. 163/Lm14) (Dok. Nr. 585)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 3/Lp14) (3.lasījums) (Dok. Nr. 562)
- Ziņo	- dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 25/Lp14) (3.lasījums) (Dok. Nr. 563)
- Ziņo	- dep. A. Krasta
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 26/Lp14) (3.lasījums) (Dok. Nr. 564)
- Ziņo	- dep. A. Krasta
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 134/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 395, 559)
- Ziņo	- dep. L. Rasima
Likumprojekts “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā” (Nr. 85/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 560)
- Ziņo	- dep. N. Dzintars
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 95/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 570)
- Ziņo	- dep. I. Circene
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 199/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 588, 588A, 588B)
- Ziņo	- dep. I. Brante
Par procedūru
Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 8. janvārim (Dok. Nr. 572)
- Ziņo	- dep. A. Krasta
Lēmuma projekts “Par 10 119 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “3. grupas invalīdiem – bezmaksas sabiedrisko transportu” turpmāko virzību” (Nr. 156/Lm14) (Dok. Nr. 571)
- Ziņo	- dep. E. Zivtiņš
Paziņojums
	- dep. I. Circene
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Krauze
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns

Balsojumi

Datums: 16.03.2023 10:02:19 bal001
Par - 37, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē (2/P14)

Datums: 16.03.2023 10:23:20 bal002
Par - 53, pret - 25, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 16.03.2023 10:24:14 bal003
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.03.2023 13:00:46 bal004
Par - 30, pret - 45, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai (3/P14)

Datums: 16.03.2023 13:02:32 bal005
Par - 36, pret - 30, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” (197/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.03.2023 13:07:50 bal006
Par - 36, pret - 30, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (198/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.03.2023 13:09:31 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14)”, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (162/Lm14)

Datums: 16.03.2023 13:10:03 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 123/Lp14) (163/Lm14)

Datums: 16.03.2023 13:12:27 bal009
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (3/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.03.2023 13:15:14 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (25/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.03.2023 13:16:36 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (26/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.03.2023 13:20:14 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (134/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.03.2023 13:21:46 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā (85/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.03.2023 13:25:56 bal014
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (95/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.03.2023 13:32:18 bal015
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (199/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.03.2023 13:32:43 bal016
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (199/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.03.2023 13:46:42 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 119 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “3. grupas invalīdiem – bezmaksas sabiedrisko transportu” turpmāko virzību (156/Lm14)

Datums: 16.03.2023 13:47:13 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

16.03.2023.

9.00

12.00