Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas deviņpadsmitā sēde
2023. gada 30. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, sēdieties savās darba vietās! Pārbaudiet balsošanas ierīces!
Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 30. marta kārtējo sēdi. (Noklaudzina ar āmuru.) Valaiņa kungs, sēde ir sākusies!
Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Kiršteina kungs, lūdzu, sēdieties savā darba vietā!
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam darba kārtības
11. punktu - likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 199/Lp14)”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”.
Par darba kārtības grozīšanu viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.
A. Šlesers (LPV).
Labdien, godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Pirms pāris nedēļām šeit Saeimā uzstājās zemkopības ministrs Šmits un daudz tika runāts par to, kas notiek zemkopības nozarē, vienlaicīgi arī par piensaimniecību, par visu to, kur pašreiz ir problēmas saistībā ar cenām, preču noieta tirgiem un tā tālāk.
Tas, ko es no šīs tribīnes izteicu kā konkrētu priekšlikumu, - ka ir viens konkrēts risinājums, kādā veidā mēs varētu palīdzēt Latvijas ražotājiem uzlabot viņu situāciju. Man tiešām gribētos, lai šodien koalīcijas pārstāvji atbalsta šo priekšlikumu, jo jebkurā gadījumā mēs jau to tikai nodosim komisijai un tad varētu arī profesionāli debatēt.
Tātad runa ir par lielveikaliem. Viens konkrēts priekšlikums. Latvijā ir apmēram četri pieci uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 100 miljoniem un kuri varētu iekļauties šajā kategorijā. Runa ir tikai par uzņēmumiem “Maxima”, “Rimi”, “Mego”, “Lidl”, un vēl viens uzņēmums varētu atbilst šai kategorijai.
Doma ir ļoti vienkārša. Pašreiz likumā ir noteikts, ka viņiem 60 dienu laikā ir jāveic apmaksa par precēm, kurām ir ilgāks derīguma termiņš, un 30 dienu laikā - par precēm, kurām ir īss derīguma termiņš. Tātad par pienu, maizi, kas tiek piegādāti šiem lielveikaliem, norēķins notiek 30 dienu laikā. Jūs saprotat - produkts ir pārdots, bet nauda ražotājam netiek atdota. Lielveikali ir uzurpējuši esošo situāciju tirgū, viņi to naudu izmanto savām vajadzībām, bet ražotāji ir nolikti uz ceļiem. Nav jau tā, ka starp tiem piegādātājiem ir tikai lielie piegādātāji, ir arī mazie uzņēmumi, bet viņiem nauda netiek atgriezta, viņiem rodas problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem.
Līdz ar to doma ir ļoti vienkārša. Manā priekšlikumā ir sekojošas izmaiņas: mēs nosakām, ka par precēm, kas ir ar ilgāku derīguma termiņu, nauda ir jāatgriež 30 dienu laikā (nevis 60, bet 30 dienu laikā), bet par pienu, maizi, gaļu, zivīm, ko piegādā veikaliem, - piecu dienu laikā. Ļoti vienkārši, principā mēs dodam piecas dienas.
Ar vienu šo lēmumu mēs uzlabosim visu Latvijas ražotāju ekonomisko situāciju, it sevišķi tagad, kad kredītresursi maksā piecus un vairāk procentus. Tas nozīmē, ka viņiem nebūs vajadzīgi kredīti, viņi varēs saņemt šos līdzekļus piecu dienu laikā.
Kas attiecas uz lielveikaliem, tad es pateikšu pilnīgi atklāti: viņi ir tik stipri, ka gan jau viņi vienosies ar bankām par labākiem kredīta nosacījumiem - par diviem trim procentiem -, jo viņiem tas apgrozījums ir milzīgs. Bet ražotāji iegūs.
Aicinu koalīcijas pārstāvjus atbalstīt šo priekšlikumu un nodot konkrēto ierosinājumu komisijai, un tad mēs varam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā padebatēt, ko vēl mēs varam pievienot, bet šis p riekšlikums varētu palīdzēt visiem tiem, kas šodien ražo un apgādā lielveikalus.
Godājamie kolēģi, aicinu atbalstīt, un tad komisijās to redakciju varam pieslīpēt, bet tas būs reāls atbalsts. Un es domāju, ka Saeima šodien varētu vienbalsīgi nodemonstrēt to, ka mēs esam par to, lai atbalstītu vietējos ražotājus, nevis lielveikalus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nav pieteicies saistībā ar darba kārtības grozījumu.
Jautājums ir jāizlemj balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.
Šlesera kungs, šī nav pirmā reize, kad tiek atbalstīts opozīcijas priekšlikums. (Aplausi.)
Deputāti Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks, Igors Rajevs, Jānis Dombrava un Dāvis Mārtiņš Daugavietis lūdz grozīt darba kārtību un izslēgt no tās 6. punktu - likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.
Deputāti var runāt “par” un “pret” darba kārtības grozījumiem.
Valaiņa kungs, jūs esat pieteicies sadaļā “Par”.
Lūdzu, jums vārds.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es pieteicos runāt “par”, jo es domāju, ka deputātu iniciatīva ir ne līdz galam pareiza. Pareizāk būtu bijis vispār noraidīt šo likumprojektu un atdot atpakaļ valdībai, jo šis valdības iesniegtais likumprojekts - “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” - ļoti, ļoti spilgti parāda to, ka valdība bez nozares uzklausīšanas, bez iesaistīto institūciju uzklausīšanas ir izveidojusi kārtējo ļoti būtisko jautājumu (šajā gadījumā - kā tas ietekmēs mūsu izglītības sistēmu), bez nepieciešamajām diskusijām šo likumprojektu izlaidusi caur valdības koridoriem un iesniegusi Saeimā.
Šobrīd skatīšanai Saeimā tiek piedāvāts likumprojekts, kuram absolūti nav nozares atbalsta, un nozares organizācijas ir lūgušas to neskatīt. Vispareizāk būtu, ja šādā situācijā Saeima parādītu pašcieņu un atdotu vispār šo likumprojektu atpakaļ valdībai.
Es ceru, kolēģi, ka jūs šodien nobalsosiet “par” šā likumprojekta izņemšanu no darba kārtības un ne tikai Koalīcijas padomē vēlreiz diskutēsiet par šiem jautājumiem, bet arī uzdosiet valdībai pārstrādāt šo likumprojektu - ar nozari izdiskutēt šos jautājumus un uz Saeimu nest jau izdiskutētu likumprojektu, nevis kaut kādu sagrābstījumu ar domu: lai Saeima pēc tam tiek ar to visu galā. Tā nav normāla prakse, taču valdība jau gadiem ir tā strādājusi.
Saeimai ir jāparāda pašcieņa - ir jādod atpakaļ ministrijai, valdībai šādi slikti, nekvalitatīvi sagatavoti likumprojekti. Beidzot tas jāsāk darīt, citādi valdība vienkārši ņirgājas par parlamentu: “Visus diskusiju jautājumus - prom no valdības! Mēs, labā valdība, to visu atdodam Saeimai, lai tā sliktā Saeima domā.” Tā nav pareiza attieksme.
Kolēģi, es domāju, jādod atpakaļ valdībai, un viss.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Runāt “pret” neviens nav pieteicies.
Jautājums izlemjams balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara, Jātnieka, Rajeva, Dombravas un Daugavieša lūgumu izslēgt no Saeimas 30. marta sēdes darba kārtības 6. punktu - likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts tiek izslēgts no darba kārtības.
Kolēģi, sākam skatīt apstiprināto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Ģirta Lapiņa, Raivja Dzintara, Artūra Butāna un Aleksandra Kiršteina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts valodas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.
A. Šlesers (LPV).
Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs esam ieinteresēti, lai cilvēki, kuri nezina latviešu valodu vai angļu valodu, varētu saprast labāk šīs valodas. Un šoreiz nav runa par sabiedriskajiem medijiem, kurus apmaksā nodokļu maksātāji; runa ir par privāto biznesu - par kinoindustriju, kurā tiek rādītas filmas.
Mēs zinām, ka lielākā daļa filmu, kuras tiek rādītas kinoteātros, tiek demonstrētas angļu valodā; ir arī franču valodā (tagad aizvien biežāk); nu varbūt ir arī kāda filma vācu valodā. Latviešu valodā arī ir filmas, bet to ir krietni mazāk, jo tas tomēr maksā milzīgu naudu - izveidot šādas filmas.
Pašreiz, es saprotu, frakcija “Nacionālā apvienība” nāk ar priekšlikumu aizliegt subtitrus krievu valodā.
Godājamie kolēģi, par ko ir stāsts? Par to, ka šis ir privāts bizness. Un mūsu mērķis - lai cilvēki mācās svešvalodas.
Es savulaik... Kad man bija 20 gadu, es nokļuvu Norvēģijā; es nesapratu norvēģu valodu un zināju tikai angļu valodu sarunvalodas līmenī, un man bija ļoti grūti iemācīties valodu, jo nebija pat vārdnīcas - latviešu-norvēģu vārdnīcas. Man bija jāizmanto latviešu- angļu un tad no angļu jātulko uz norvēģu... lai saprastu, ko nozīmē norvēģu vārds.
Pašreiz doma ir vienkārša: lai tie cilvēki, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda un kuri nepārzina pietiekoši labi angļu valodu, mācās angļu valodu.
Es teikšu - tagad ir arī daudz filmu, kurās ļoti grūti saprast to dialektu, kurā cilvēki runā, un pat daudzi, kuri labi runā angļu valodā, uzliek subtitrus angļu valodā, lai vienkārši paskatītos, vai viņi nav pārpratuši kaut ko. Tas ir pilnīgi normāli. Tā ka nevajag pārmest, ka kāds nepārzina angļu valodu kā dzimto valodu.
Pašreiz, es uzskatu, tas nebūtu pareizi, ka mēs liegtu cilvēkiem, krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, mācīties angļu valodu. Nu lai viņi lasa tos subtitrus un mācās angļu valodu! Jo principā tā jau nebūs vēršanās pret krievu valodu, ja tur nebūs subtitru; tas būs liegums tiem cilvēkiem, kuri grib uzlabot angļu valodas zināšanas un iet uz tām filmām. Nu, labi, viņi neies uz tām filmām. Nu tad man ir jautājums Nacionālajai apvienībai - ko tad viņi skatīsies? Nu tad viņi ies YouTube un meklēs tur krievu filmas, kuras ir ar citu ideoloģiju un citu izpratni, un nu viņi skatīsies tās.
Labāk lai Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji mācās angļu valodu - tāda ir mana attieksme šodien. Un, it sevišķi, ja tas ir privātais bizness, nevajag iejaukties tajā. Es esmu par to, lai angļu valodu visi varētu iemācīties. Ja kādam tas palīdzēs iemācīties arī franču vai vācu valodu - to valodu, kurā filma tiek rādīta -, tad es būšu tikai un vienīgi priecīgs.
Tā ka, godājamie koalīcijas pārstāvji, es saprotu - Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi strikta šajos jautājumos, tāpēc es viņiem nepārmetu. Man vairāk gribētos aicināt tieši APVIENOTO SARAKSTU un JAUNO VIENOTĪBU šoreiz neatbalstīt šo priekšlikumu, ko piedāvā Nacionālā apvienība, vai kaut vai atturēties no tā atbalstīšanas - tikai tāpēc, ka konkrētais priekšlikums pasliktinās iespēju Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem mācīties svešvalodas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojekta tālāku virzību - nodošanu komisijai.
Šis likumprojekts (es paskaidrošu vēlreiz) paredz to, ka Latvijas kinoteātros ārzemju filmas tiktu titrētas latviešu valodā un paralēli, ja ir nepieciešamība, arī kādā no Eiropas Savienības valodām (piemēram, angļu valodā). Ar to mēs atsakāmies no prakses, kura pastāvēja līdz šim, - ka visas ārzemju filmas tika titrētas divās valodās, respektīvi, vienlaicīgi latviešu un krievu valodā. Šī prakse Latvijā tika ieviesta PSRS okupācijas laikā, lai būtu ērtāk tiem ieceļotājiem, kuri iebrauca Latvijā, un viņiem tāpēc nevajadzēja mācīties vietējo valodu. Šāda prakse bija visās tā saucamajās brālīgajās republikās, un tā radīja situāciju, ka cilvēki nemācījās vietējo valodu, šajā gadījumā - latviešu valodu.
Tas ir novedis pie situācijas, ka daudziem ir radusies pārliecība, ka šajā teritorijā viss pienākas arī krievu valodā papildus vietējai valodai un līdz ar to vietējo valodu var nemācīties.
Šodien mēs skatīsim arī likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, un tajā ir runa tieši par to, ka cilvēki, kuri šeit ir nodzīvojuši 20, 30, 40 vai 50 gadus (atsevišķi cilvēki - pat 60 gadus!), pat tik daudz nevar - pateikt kaut trīs vārdus latviešu valodā.
Šis likumprojekts - “Grozījumi Valsts valodas likumā” - paredz stiprināt latviešu valodas pozīcijas Latvijā un iedzīvināt to, ko Latvijas pilsoņi pieņēma referendumā 2012. gadā, - ka Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda -, pārliecinoši noraidīdami tēzi jeb ideju, ka vajagot ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu.
Tā ka es aicinu atbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Tātad ir dažādi viedokļi.
Lēmums jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Edvīna Šnores, Ģirta Lapiņa, Raivja Dzintara, Artūra Butāna, Aleksandra Kiršteina iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts valodas likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Segto obligāciju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš lūdz likumprojektu “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Ir pieteikušies runāt deputāti gan “par”, gan “pret”.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.
L. Liepiņa (LPV).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es aicināšu atbalstīt šo mūsu frakcijas iesniegto likumprojektu. Kādēļ? Līdz iepriekšējām prezidenta vēlēšanām, kurās par prezidentu tika ievēlēts Egils Levits, Saeimas deputāti balsoja aizklātos balsojumos, un ar to nebija nekādas problēmas. Bija labāki prezidenti, bija sliktāki prezidenti. Un tad neievēlēja Levitu - ak dievs, kādas šausmas! Un Levita kunga lobētājiem - nu, tas tāds mans skats no malas - bija jāsāk domāt, ko darīt. Levita kungu acīmredzot tik ļoti vajadzēja šajā postenī, ka bija vēlēšanas jāpadara par atklātām.
Bet es gribētu teikt tā - viss, kas ir atklāts, ne vienmēr ir patiess, it sevišķi balsojumos, kas notiek Saeimā. Un viss, kas ir aizklāts, ne vienmēr ir pērkams. Un to mēs paši arī ļoti labi redzam Saeimā - kā mums iet ar brīvajiem balsojumiem. Man liekas, interesantāki un patiesāki balsojumi... par brīvajiem balsojumiem, kur nav frakcijas vai koalīcijas uzspiestais balsojums... ne retu reizi... pārāk reti, bet parāda, kā deputāti attiecas pret vienu vai otru jautājumu.
Un prezidenta vēlēšanas ir ļoti nopietns jautājums, ņemot vērā, manuprāt, to zemo aktivitāti, kā Latvijas sabiedrība iesaistās politikā. Mums ir viszemāk vērtētā valdība, vissliktāk vērtētais parlaments Latvijas vēsturē un, par nožēlu, arī visnepopulārākais prezidents. Tiem, kas vēlas balsot šajās vēlēšanās par Egilu Levitu, patiesībā būtu jāpriecājas, ka mēs nākam ar šādu piedāvājumu, jo jums būs iespēja aizklāti nobalsot par visnepopulārāko prezidentu Latvijas vēsturē līdz šim. Tas tā - jokam.
Bet, manuprāt, tas bēdīgākais, kas noticis Levita kunga prezidēšanas laikā, ir tas, ka viņš ļoti spilgti un acīmredzami ir parādījis, ka viņš ir koalīcijas prezidents un ka viņš kalpo koalīcijai, pat ne Saeimai, kur nu vēl runājot par Latvijas tautu. Levita kungs bija tik ļoti koalīcijas prezidents, ka viņš pat pamanījās savam kvēlam atbalstītājam Kaimiņam pasniegt ordeni, ja. Nu, kur vēl tālāk un kur vēl trakāk?
Aicināšu atbalstīt aizklāto balsojumu arī tādēļ, ka es uzskatu: nav nekāds negods prezidentam tikt ievēlētam arī ar opozīcijas balsīm. Un vakar es dzirdēju, ko Saeimas priekšsēdētājs domā par dziļi opozīcijā sēdošām partijām, kas balsos par prezidentu. Man jums ir jāatgādina, ka parlamentu ievēlē Latvijas tauta, nevis citplanētieši, arī opozīciju neievēlē citplanētieši, un arī mēs esam spējīgi pieņemt gudrus un izsvērtus lēmumus. Un es katrā ziņā redzu šobrīd daudz vairāk ieguvumu tam, ka prezidents tiek ievēlēts... līdz kamēr prezidentu ievēlē Saeima un nevis tauta... jo es esmu par tautas vēlētu prezidentu. Šādām vēlēšanām ir jābūt aizklātām.
Paldies par sapratni, un es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, un tad tālāk mēs varam diskutēt komisijās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.
E. Jurēvics (JV).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Mums gan pagājušajā nedēļā, gan šajā nedēļā mēģina ieskaidrot, ka aizklātie balsojumi ir kaut kāda jauna demokrātijas forma, inovācija. Kolēģi, tā tas nav. Tas ir mēģinājums atgriezties pagātnē. Tas ir mēģinājums atgriezties pagātnē, kur darbi nesaskan ar vārdiem.
Atcerēsimies, kāpēc ar konstitucionālo vairākumu iepriekšējās Saeimas izbeidza šo praksi, ka lēmumi tiek pieņemti aizklāti. (Starpsauciens.) Tāpēc, ka deputāti balsoja vienā veidā un sabiedrībai teica, ka balsoja savādāk. Jebkuram deputātam ir tiesības izdarīt savu lēmumu par amatpersonām brīvi, bet viņam ir pienākums to skaidrot sabiedrībai.
Kolēģi, es vakar pārlasīju “oligarhu sarunas” un domāju, ka varbūt šodien būtu vērts citēt pāris fragmentu, kāpēc šie aizklātie balsojumi dažiem labiem cilvēkiem tik ļoti patīk, bet, pārlasot šīs sarunas, es sapratu: ja es tās citēšu no šīs tribīnes, tad Saeimas priekšsēdētājs pilnīgi pamatoti man atslēgs mikrofonu, jo katrs trešais vārds bija necenzēts.
Sēdes vadītājs. Tā būs. (Smiekli.)
E. Jurēvics. Bet es aicinu visus vēl vienu reizi izlasīt “oligarhu sarunas”, kur par prezidentu un citiem amatiem tirgojās un domāja, kā saskaitīt balsis, kā pēc tam sabiedrībai... mānīties.
Kolēģi, mums ikvienam ir iespēja un tiesības brīvi lemt, brīvi izvirzīt kandidātus, bet mums katram ir pienākums par savu izvēli atskaitīties saviem vēlētājiem, un, ja ir atklāts balsojums, tad vēlētāji varēs salīdzināt, vai mūsu vārdi atbilst mūsu darbiem.
Es aicinu noraidīt šo likumprojektu un lēmumus pieņemt šeit, nevis viesnīcā “Rīdzene”, Puzē, “Taureņu” pirtī vai Monako.
Aicinu balsot “pret” un nebaidīties no sabiedrības. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, otrs - “pret”.
Tātad dažādi viedokļi, un, lai to izšķirtu, mums ir nepieciešams balsojums.
Lūdzu zvanu! Atklāts balsojums. Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 73, atturas - 6. Atklātā balsojumā likumprojekts komisijai netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, kā arī Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Labrīt, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Ko mēs te mēģinām kādam ieskaidrot? Jā, varbūt tiešām ir pienācis laiks kādam kaut ko ieskaidrot, un tas, ko mēs gribam ieskaidrot, - ka 51 balss, kas tiek atdota par prezidentu, nekādā mērā nevar apvienot mūsu tautu.
Tāpēc es domāju, ka šobrīd mums ir ļoti nopietni jāskatās tajā virzienā, lai pārskatītu to principu, pēc kāda tiek ievēlēts Valsts prezidents... un vai šī 51 balss ir tas, kas mums šobrīd ir nepieciešams. Manā skatījumā, tas būtu stipri vairāk un tieši opozīcijas balsis ir tās, kas dod stabilitāti un mandātu Valsts prezidentam runāt visas tautas vārdā.
Tāpēc, cienītie kolēģi, godātie kolēģi, es būšu pietiekami lakonisks, neaizņemšu jūsu laiku, bet lūdzu jums pārdomāt un balsot pēc sirdsapziņas. Es domāju, ka mēs esam jau pienākuši pie tā sliekšņa, kad mums ir jāizvērtē, domājot par nākotni, kas būtu labāk, kā būtu labāk rīkoties un kādu mēs gribam redzēt Valsts prezidentu.
Ierosinu atbalstīt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nebija pieteicies.
Lēmums jāizšķir balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, kā arī Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 72, atturas - 6. Likumprojekts komisijām netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.
Rosļikova kungs, jūs esat pieteicies runāt sadaļā “Pret”.
Tātad vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.
A. Rosļikovs (ST!).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es šodien atnācu, lai vienkārši jūs lūgtu tiešām ieskatīties likumprojektā un konkrēto grozījumu būtībā.
Es jūs ļoti lūdzu atstāt uz doto momentu kaut kādu mēģinājumu analizēt, kāpēc viņi var, kāpēc nevar. Skatāmies vienkārši situāciju. Pēc pētījuma un pēc PMLP datiem, 90 procenti no cilvēkiem, kas 1. septembrī būs spiesti piespiedu kārtā pamest mūsu valsti, ir pensionāri, cilvēki, kuri, kā es jau esmu teicis Nacionālajai apvienībai, ir vājināti ar veselību un hroniskām slimībām.
Es rādīju mūsu komisijā (šeit noteikti es to nedarīšu) arī šo cilvēku bildes, īpaši tā cilvēka, kuram ir vēzis ceturtajā stadijā. Uz doto momentu viņš guļ slimnīcā un viņam noteikti nav nekādas iespējas pieteikties eksāmenam un arī aiziet uz to, bet viņš būs spiests vai nu aiziet ātrāk aizsaulē, vai 2. septembrī ar šo gultu viņu izstums pāri Latvijas robežai.
Augsti godātie kolēģi, man ir ļoti liels lūgums ņemt vērā konkrētajā jautājumā arī juridisko sastāvdaļu. Viņiem visiem, pilnīgi visiem, ir valsts valodas prasmes apliecības, apliecinoši dokumenti. Līdz 2001. gadam visi dokumenti, konkrēti, uzturēšanās atļauja, tika atcelti. Ar tiem drīkst strādāt, tas pilnīgi atbilst, bet ar tiem nedrīkst pagarināt uzturēšanās atļauju.
Godātie kolēģi, uz doto momentu ir ļoti svarīgi saprast, ka jauniem cilvēkiem vai tām personām, kuras grib dzīvot Latvijā un atbrauc uz šejieni, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, latviešu valoda ir primāra prasība. Šeit nav pilnīgi nekādu šaubu. Bet vai tiešām jauniem, spēcīgiem un nacionāli noskaņotiem politiķiem - gods no manis! - ir vērts mēģināt atriebties bērniem un sirmgalvjiem? Viņi ir parasti cilvēki, kuri ir atkarīgi no parlamenta. Viņi tur ārā...
Desmit gadus atpakaļ no šejienes tika translēta absolūti savādāka ārpolitika. Mūsu premjerministri ir braukuši tikties ar mūsu kaimiņvalsts vadītājiem, sazvanījušies, sarakstījušies. Arī šī sasaukuma, iepriekšējā sasaukuma Ministru kabineta vadītājs ir bijis pie mūsu kaimiņiem ļoti draudzīgās vizītēs, mainoties ar T-krekliem. Un tie parastie cilvēki tur ārā - viņi dzīvo un kustas kopā ar mums. Ja šeit viņiem nesaka to, ka vajag kaut ko mainīt, viņi neko savā dzīvē arī nemaina.
Uz doto momentu, ņemot vērā, ka visā pasaulē situācija ir mainījusies, mēs mēģināsim uz viņiem atriebties. 9200 pensionāru, kuri 2. septembrī būs deportēti uz turieni, kur viņiem nav ne radinieku, ne nekustamo īpašumu, neviena cilvēka. Pieci tūkstoši no viņiem ir vientuļi. Vientuļi pensionāri - pieci tūkstoši cilvēku! Viņiem pat šeit nav neviena. Tāpēc Dombravas kunga jociņš komisijas sēdes laikā, ka mēs viņiem palīdzēsim arī ar nekustamo īpašumu, skanēja absolūti ārprātīgi. Ko tas nozīmē? Mēs viņus izsūtīsim un viņu dzīvokli atdosim labākiem vai savādākiem?
Augsti godātie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu... mēs noteikti sniegsim priekšlikumus... pasargāsim pensionārus, kuriem te, šai saulē, atlicis nedaudz, kuriem neviena vairs nav! Tā ir viņu dzimtene. Jā, viņi ir paņēmuši Krievijas pilsonību, bet tikai vienīgā iemesla pēc - jo viņiem savā dzīvē nesanāca pietiekami sakrāt pensijas līmenī, tas ir, ekonomisko apsvērumu dēļ.
Jebkura manipulācija ar to, ka viņi ļoti spilgti atbalsta mūsu kaimiņvalsts prezidentu, - no kurienes ir šī informācija? Es šaubos, ka mūsu CVK veic kaut kādu aptauju. Es šaubos, ka CVK kontrolē vēlēšanas un mēs varam reāli redzēt, kā šie cilvēki balso. Bet tā vai citādi tie ir pensionāri.
Man ir ļoti svarīgi uz doto momentu lūgt arī APVIENOTO SARAKSTU. Augsti godātie kungi, dāmas, es jūs ļoti lūdzu - jūs nevarat būt neatkarīgās Latvijas vēsturē tā pirmā partija, kura vadīs Iekšlietu ministriju, kura atjaunos cilvēku pirmo deportāciju no Latvijas. Tas pat skan šausmīgi. Es ļoti ceru, ka jums pietiks iekšējā stipruma, atbildīguma, lai to nepieļautu.
Uz doto momentu nav nekādas iespējas, ka “Stabilitātei!” atbalstītu... nevienu no prezidenta kandidātiem, kuri atbalsta cilvēku deportāciju. Mēs diemžēl frakcijā esam nolēmuši, ka neatbalstīsim nevienu cilvēku, kurš atbalstīs cilvēku deportāciju no Latvijas.
Augsti godātie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu... komisijai būs priekšlikumi... mēģināsim pasargāt pensionārus! Cilvēkus, kuri neapdraud mūsu Latviju. Mēs viņiem esam vienīgā cerība.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.
J. Dombrava (NA).
Man tikko bija sajūta, ka es klausījos tādu iežēlinošu Krievijas propagandu, kas skanēja no Saeimas tribīnes. Šeit mēs runājam par Krievijas pilsoņiem, kuri deviņdesmito gadu sākumā bija tik veci kā es šobrīd, un liela daļa no viņiem neuzskatīja par vajadzīgu, dzīvojot Latvijā, iemācīties valsts valodu (Starpsauciens: “Viņiem ir apliecība!”)... kuri neuzskatīja par vajadzīgu integrēties Latvijas sabiedrībā (Starpsauciens.), kuri kvēli atbalstīja Krievijas prezidentu Putinu, to skaidri apliecinot prezidenta vēlēšanās (Starpsauciens.), kuras notika... kur 95 procenti no Krievijas pilsoņiem aizgāja un nobalsoja par slepkavu, teroristu Vladimiru Putinu, kurš ir uzsācis asiņainu karu pret Ukrainu. 95 procenti - tāds rezultāts bija tikai Sīrijas karabāzē! (Dep. A. Rosļikovs: “Mūsu pensionāri tur bija?”)
Vēl šobrīd - vēl šobrīd! - pietiekami liela daļa no viņiem atbalsta Krievijas kara noziegumus Ukrainā, viņi nav nožēlojuši Padomju Savienības veiktos noziegumus pret Latviju. (Starpsauciens.) Šai gadījumā viņiem ir jāuzņemas kolektīvā atbildība. No Latvijas puses mēs jau tā esam parādījuši laipnību. Viņiem tiek piedāvāta iespēja nokārtot valodas pārbaudījumu, pierādīt, ka viņi nerada draudus nacionālajai drošībai, - tad viņi arī turpmāk var uzturēties Latvijas Republikā. Ja viņi rada draudus nacionālajai drošībai vai nespēj primitīvā līmenī iemācīties valsts valodu, tad viņiem uzturēšanās atļauja netiks izsniegta, līdzīgi kā jebkuram ārzemniekam, kurš uzturas Latvijas Republikā.
Tajā brīdī, kad uzturēšanās atļaujas termiņš būs beidzies, viņiem ir pienākums atstāt Latviju. Viņi nav ne ar ko īpašāki un svarīgāki kā Irākas vai Afganistānas pilsoņi, kuriem beidzas uzturēšanās atļaujas Latvijā, viņi ir pilnīgi tādi paši ārvalstnieki, uz kuriem attiecas Latvijas Republikas likumi.
Šai gadījumā grozījumi Imigrācijas likumā paredz precizēt kārtību, nodrošinot pat vēl lielāku labvēlību, - tiem, kas vēlēsies kārtot valodas eksāmenu, būs iespēja nevis vienu reizi, bet divas reizes kārtot valodas eksāmenu... paredzot arī nodevu samazinājumu, kas jau ir tāda pretimnākšana, kuru nebauda citi ārzemnieki. Bet - nē, viņiem vēl nav pietiekami labi, viņi ir titulnācija kopš Padomju Savienības! Viņi ir īpašas privilēģijas pelnījuši? Nē, viņi ir tādi paši ārzemnieki kā jebkurš trešās valsts pilsonis! (Starpsauciens.)
Aicinu atbalstīt šos grozījumus Imigrācijas likumā, un virzāmies uz priekšu!
Sēdes vadītājs. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.
Lēmums izšķirams balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai tiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.
Sākam izskatīt likumprojektu sadaļu.
Pirmais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Edvīns Šnore.
E. Šnore (NA).
Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kuru Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā.
Komisija saņēma septiņus priekšlikumus.
1. - veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
E. Šnore. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
E. Šnore. 3. - veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
E. Šnore. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
E. Šnore. 5. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
E. Šnore. 6. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
E. Šnore. Un 7. - arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas lēmumu.
E. Šnore. Tātad visi priekšlikumi ir atbalstīti.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs (PRO).
Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Tātad atgādinu, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu, uzskaitītu un ārējos normatīvajos aktos nostiprinātu VID informācijas sistēmu tiesisko ietvaru atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumam un Vispārīgajai datu aizsardzības regulai. Komisija likumprojektu trešajā lasījumā skatīja 21. martā.
Komisija saņēma un izskatīja divus priekšlikumus.
1. - Finanšu ministrijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A. Šuvajevs. 2. - Finanšu ministrijas priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. Izskatīti abi priekšlikumi.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
A. Šuvajevs. Paldies visiem.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums”, pirmais lasījums.
Par šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Rihards Kozlovskis.
R. Kozlovskis (JV).
Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 21. martā izskatīja likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums” un to pavadošo likumprojektu paketi, kas sastāv no četriem likumprojektiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīga par diviem no tiem - par likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums” un likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Kopumā vērtspapīrošanas mērķis ir radīt Latvijā kopēju tiesisko ietvaru, lai varētu aktīvi īstenot Eiropā esošos vērtspapīrošanas darījumus, un būtība faktiski ir tā, ka aizdevējam ir iespējas, apvienojot vienotā paketē aizdevuma portfeļus, tos piedāvāt investoriem, investoriem pretī saņemot vērtspapīru, tādējādi iegūstot papildu līdzekļus, kas var tikt novirzīti Latvijas ekonomikai.
Tātad kopumā runa ir arī par Eiropas Savienības regulu, kas varētu tikt pārņemta... nevis - kas varētu, bet - kurai ir jādarbojas, protams, bez papildu nacionālās likumdošanas, taču ir nepieciešams radīt šo kopējo tiesisko ietvaru, un ir virkne jautājumu, kas jānoregulē arī nacionālajā likumdošanā.
Skatot likumprojektu komisijā, kā viens no pirmajiem jautājumiem tika skatīts šī likumprojekta nosaukums. Deputātiem bija jautājumi par tā atbilstību terminoloģijai, taču, uzklausot Valsts valodas centra ekspertus, deputāti nolēma saglabāt esošo likumprojekta nosaukumu.
Diskutējot, uzklausot ekspertus, arī Juridisko biroju, deputāti nolēma atbalstīt likumprojekta virzību pirmajam lasījumam Saeimā. Tāpat ir zināms, ka līdzatbildīgā komisija - Juridiskā komisija - ir nosūtījusi mūsu komisijai vēstuli par likumprojekta 14. panta redakciju. Savukārt, diskutējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, uzklausot arī Juridisko biroju, bija skaidrs, ka likumprojektā būs nepieciešami precizējumi, līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noteica pietiekami ilgu termiņu, lai šādus priekšlikumus varētu iesniegt, proti, trīs nedēļas.
Komisija atbalstīja. Un es aicinu arī kolēģus atbalstīt konkrēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Kozlovska kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
R. Kozlovskis. Šā gada 20. aprīlis.
Sēdes vadītājs. Šā gada 20. aprīlis. Vai ir iebildumi pret šādu priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Iebildumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20. aprīlim.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Rihards Kozlovskis.
R. Kozlovskis (JV).
Kā jau es minēju, tas ir viens no pavadošajiem likumprojektiem likumprojektam “Vērtspapīrošanas likums”. Komisija skatīja to un atbalstīja.
Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Kozlovska kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
R. Kozlovskis. Šā gada 20. aprīlis.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 20. aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20. aprīlis.
Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trešajā daļā noteikto Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 30. marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Turpinām izskatīt likumprojektu sadaļu.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā referēs deputāte Ramona Petraviča.
Atgādinu, ka komisija ir lūgusi šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
R. Petraviča (LPV).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”.
Likumprojekts ir izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu reglamentāciju zāļu klīnisko pētījumu jomā saistībā ar pētāmām zālēm, klīnisko pētījumu pieteikumu iesniegšanu, novērtēšanu un procesa uzraudzību un pētījuma personu tiesisko aizsardzības nodrošināšanu, - lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas piemērošanu.
Likumprojekts precizē Farmācijas likumā ietvertās esošās normas un papildina to ar jaunām normām, tai skaitā paredzot vairākus deleģējumus Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Uzklausot Veselības ministrijas pārstāvjus, Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja aicinājumu likumprojektam noteikt steidzamību, lai iespējami ātrāk nodrošinātu drošu klīnisko pētījumu veikšanu, kā arī uzlabotu ar zāļu klīnisko pētījumu veikšanu saistīto procesu, tai skaitā klīniskajās pārbaudēs iesaistīto personu pamattiesību aizsardzību.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektam noteikt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Tātad vispirms jābalso par steidzamības noteikšanu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” noteiktu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
R. Petraviča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.
Ņemot vērā to, ka tas ir steidzams, Petravičas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī datumu, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
R. Petraviča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 6. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šī gada 20. aprīlī.
Sēdes vadītājs. 20. aprīlis. Vai ir iebildumi, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 6. aprīlim un izskatīšana notiek 20. aprīlī? Iebildumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6. aprīlis. Un Saeimas sēdē likumprojektu skatīsim 20. aprīlī.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. marta sēdē pirmajam lasījumam tika skatīts likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.
Likumprojektā tiek salāgots regulējums ar Aizsargjoslu likumu, paredzot gadījumus, kad veicams ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Grozījums paredz izslēgt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 14.2 pantu vienlaikus ar likumu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, lai ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā tiktu noteikti vienā likumā.
Likuma spēkā stāšanās termiņš noteikts 2023. gada 1. maijs, un tas stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.
A. Šlesers (LPV).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Tāda dīvaina situācija. It kā tas priekšlikums ir loģisks, tikai kāds tam sakars ar konkrēto likumu? Tātad - Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums. Mēs esam piedāvājuši šo konkrēto likumu atcelt vispār, jo pandēmija taču ir beigusies. Nu, diemžēl ne priekš visiem, arī ne priekš manis. Joprojām tieku vajāts, tiesāts par to, ka esmu pārkāpis kādus ierobežojumus kovida pandēmijas laikā. Esmu tūkstošus jau samaksājis sodos. Un tādu cilvēku ir ļoti daudz. Daudzi, kuri nespēj samaksāt šos sodus, vispār aizbrauc prom no Latvijas.
Šodien šī likuma pastāvēšana ir izskaidrojama tikai ar vienu vienīgu iemeslu. Esošajai koalīcijai, nu, pirmām kārtām Kariņa valdībai-2 un personīgi Kariņam, bail atzīt tās kļūdas, kuras tika pieļautas pandēmijas laikā, represējot cilvēkus, atstādinot no amatiem tos, kas nebija vakcinējušies.
Un ko tad mēs redzam šodien? Mēs redzam to, ka aizvien vairāk un vairāk parādās informācija, ka vakcinācija nav palīdzējusi cilvēkiem nesaslimt. Jā, ir dažādas ietekmes, bet tas, kas tika sludināts... ka tas, kurš nav vakcinēts, ir noziedznieks. Šodien par to vairs skaļi neviens nerunā, bet likums ir palicis spēkā.
Godājamie kolēģi, kāpēc mēs šo likumu vispār neatceļam, ja jau pandēmija ir beigusies? Vai tas gadījumā nav saistīts ar šiem slavenajiem
63 miljoniem, par kuriem ir nopirktas vakcīnas un kuri šogad ir jāmaksā? Tā ir nauda, kura ir ielikta budžetā, - 63 miljoni! Godājamie kolēģi, bija “zelta gultas”, par kurām joprojām sabiedrībai nav skaidrības, kāpēc šīs gultas tika pirktas par tādu naudu. Ir bijuši daudzi citi dīvainie pirkumi. Un es ceru, ka tas, kas pašreiz notiek saistībā ar Aizsardzības ministriju... ka mēs uzzināsim patiesību par to, kādi iepirkumi ir bijuši un cik miljoni pa labi pa kreisi maksāti kreisajām kompānijām un kādi procenti tika novirzīti. (Starpsaucieni.) Godājamie kolēģi, man ir palikušas 12 minūtes un 2 sekundes.
Kas attiecas uz konkrēto likumprojektu, tad likumprojekts ir jāatceļ vispār, nevis kaut kas jāgroza. Jūs saprotiet... Vēlreiz: tas absurds ir par to, ka labs priekšlikums par aizsargjoslām... mēs to ieliekam likumā, kuram vispār vairs nevajadzētu būt, bet izskatās, ka šī likuma atstāšana un tagad pat izmantošana šādiem grozījumiem ir vajadzīga tiem, kuri negrib nonākt uz apsūdzēto sola par nelikumīgiem vakcīnu iepirkumiem. Vot, par ko ir stāsts, kāpēc likums reāli joprojām ir palicis spēkā. Cita izskaidrojuma tam nav, jo šos grozījumus vajadzētu likt citā likumā, un mēs visu būtu atrisinājuši.
Un šeit es atkal vēršos pie APVIENOTĀ SARAKSTA. Jūs neesat bijuši iepriekšējā Saeimā, un jūs neesat atbildīgi par to, kas ir noticis saistībā ar pēdējo gadu visiem šiem ierobežojumiem. Varbūt tiešām izdiskutējiet neatkarīgi no tā, kā jūs šodien balsosiet par konkrēto priekšlikumu, kam šis likums ir vajadzīgs, ja kovida pandēmija ir beigusies? Ja nav beigusies, tad, lūdzu, paskaidrojiet, kādi ierobežojumi Latvijā notiks tuvākā vai tālākā laikā, jo likums nav saistīts ar vispārīgo situāciju Latvijā, kāda ir un būs pēc 10-20 gadiem, tas ir saistīts ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanu.
Ja jūs atbalstāt šīs zādzības Aizsardzības ministrijā, ja jūs atbalstāt šos vakcīnu iepirkumus par 63 miljoniem, kurus varētu novirzīt vēža slimniekiem un bērniem, un izglītībai - visām tām vajadzībām, kurām naudas nepietika... Kāpēc jūs gribat piesegt neizdarības, kuras bija pēdējo gadu laikā?
Tā ka, godājamie kolēģi, lai arī šīs ir izmaiņas, kuras uzņēmējdarbībai ir vajadzīgas, tas ir nepareizais likums. Un tāpēc es aicinu noraidīt, neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu un šos priekšlikumus iestrādāt citā likumā... un pieņemt. Ja jūs tagad mēģināsiet likumu apkarināt tā kā Ziemassvētku eglīti ar visādām mantiņām, tad beigās teiks: “Nu jā, mēs jau nevaram šo likumu slēgt, jo, redziet, tur ir ļoti daudz labu punktu iestrādāts.”
Es aicinu APVIENOTO SARAKSTU - balsojam “pret” un tūlīt pat šos grozījumus iestrādājam pareizajā likumā. Šis nav pareizais likums.
Tāpēc LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien neatbalstīs šos priekšlikumus, bet mēs esam gatavi tos atbalstīt citā likumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.
M. Jencītis (LPV).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es visas savas 15 minūtes neizmantošu. Ļoti īsi.
Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” ir kopā ar likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas būtībā it kā samazina administratīvo slogu komersantiem, tātad uzņēmējiem, ēdinātājiem, kuri vēlas ēdināt cilvēkus arī ārpus savām telpām.
Būtībā atbalstāms, taču es piekrītu arī iepriekšējam runātājam. Un es gribu atgādināt, ka administratīvais slogs - tas nozīmē arī šī paša likuma esību vispār vēl dienaskārtībā, ka šis likums nav atcelts, jo arī tas ir slogs. Jo kovids beidzās tajā dienā, kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tajā pašā dienā tūkstošiem cilvēku izgāja ielās visā Latvijā un ar to parādīja, ka kovids ir beidzies. Ja kovids ir beidzies, tad arī šis likums, kuram vairs nav nekādas jēgas, ir beidzies.
Šodien ir modē nojaukt pieminekļus, un es runāju pēc būtības tieši par šo likumu - nojaukt pieminekļus. Kāpēc pieminekļi tiek celti, un kāpēc tie tiek nojaukti? Tāpēc, ka šajā gadījumā padomju mantojums cilvēkiem jeb iedzīvotājiem Latvijā atgādina par padomiju, arī attiecīgu noskaņojumu rada tautā un cilvēkos. Tieši tāpat arī šis likums - tas ir kā piemineklis. Un
piemineklis - kam? Notrallinātiem 500 miljoniem, kā šeit teica veselības ministre Līga Meņģelsone? Viņa šeit teica, ka tieši tie 500 miljoni, kurus kovida laikā piešķīra kovida apkarošanai... tieši šo 500 miljonu arī pietrūkst pilnvērtīgai veselības aprūpei.
Un tāpēc piemineklis - kam? Šai veselības aprūpes sagraušanai kovida vārdā? Vai arī piemineklis tam, kā izmest miskastē 63 miljonus, lai iegādātos vēl 1,7 miljonus pošu... piedevām tam, ka 2,8 miljoni joprojām ir glabāšanā? 2,8 miljoni, un vēl jāiepērk ir 1,7 miljoni pošu par 63 miljoniem... Ņemot vērā, ka 2,4 miljoni pošu ir ziedotas un ap miljonu pošu arī vēl norakstītas. Vai varbūt piemineklis sasniegumiem par to, ka vienīgi Latvijā bija zinātnisks sasniegums (bez maz vai varētu teikt), ka pa kabeļiem izplatās vīruss, jo paši smagākie ierobežojumi tiesībām strādāt Eiropas Savienībā bija tieši Latvijā - tie ir pašmāju censoņi! Un cilvēki nevarēja pat attālināti strādāt pašvaldībās un arī reliģiskajās iestādēs. Vienīgais izskaidrojums tam varētu būt - nu, vīruss izplatās pa kabeļiem.
Draugi, es aicinu: kovids ir beidzies, un arī šī likuma būtība ir beigusies. Aicinu likumu atcelt un šo pieminekli nojaukt saskaņā ar pēdējām modes tendencēm.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Vai referentei būtu kas piebilstams par attiecīgo likumprojektu?
A. Vīksna. Nē, man nebūs nekas piebilstams. Vienkārši es aicināšu - tomēr, kolēģi, cienīsim viens otra laiku un iepazīsimies, par ko ir būtība, un nediskutēsim vispārīgi par visiem pārējiem jautājumiem.
Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Tātad jautājums izlemjams balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Vīksnas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 13. aprīlis.
Sēdes vadītājs. 13. aprīlis, ja? Kolēģi, vai ir iebildumi, ja termiņš ir 13. aprīlis? Iebildumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 13. aprīlim.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Gunārs Kūtris.
G. Kūtris (ZZS).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no likumprojektiem, kas ir kopīgajā paketē ar likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums”. Un grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka likumprojekts paredz noteikt, ka pienākums saņemt licenci nav attiecināms uz parādus apkalpojošo sabiedrību, ja parādus apkalpojošā sabiedrība ir iniciators, uz kuru pirms aktīvu atsavināšanas vērtspapīrošanas sabiedrībai jau bija likumā paredzēts noteiktais izņēmums par speciālās atļaujas jeb licences parādu atgūšanai saņemšanu.
Tāpēc, lai saskaņotu Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu ar likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums” un saglabātu šīm personām... kā saka, veicinātu Latvijā šī tirgus attīstību, arī aicinu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.
Kūtra kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G. Kūtris. Komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20. aprīli.
Sēdes vadītājs. 20. aprīlis. Kolēģi, vai ir iebildumi pret 20. aprīli? Iebildumus nedzirdu. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 20. aprīlim.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā par to mums referēs deputāts Gunārs Kūtris.
G. Kūtris (ZZS).
Kolēģi! Šodien jau akceptētais likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” paredz atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma jautājumā par vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību. Īsumā sakot, šeit nav jāskatās uz Maksātnespējas likumā iestrādāto kreditoru vienlīdzību, bet uz šo līgumiski noregulēto, kādā veidā pastāvējušie dalībnieki iesaistījušies vērtspapīrošanas darījumos.
Līdz ar to maksātnespējas procedūra šajā situācijā atšķirsies no parastā maksātnespējas procesa, tāpēc arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai saskaņotu to ar likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Kūtra kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
G. Kūtris. Arī šeit lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 20. aprīlim.
Sēdes vadītājs. Līdz 20. aprīlim. Kolēģi, vai ir iebildumi? Iebildumu vai citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 20. aprīlim.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāte Svetlana Čulkova.
S. Čulkova (ST!).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir izstrādāts, lai nodrošinātu publisku pieeju Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reitinga kopējam novērtējumam, kas noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem; atteiktos no Padziļinātās sadarbības programmas darbības; atliktu muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim; paplašinātu esošo regulējumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, izslēdzot līguma summu slieksni.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektā iesniegtos priekšlikumus.
1. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S. Čulkova. 2. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S. Čulkova. 3. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S. Čulkova. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
5. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
S. Čulkova. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vēl 5. ... atbalstīts, ja? Tātad 5. priekšlikums komisijā atbalstīts, un deputāti piekrīt.
Un jūs lūdzat atbalstīt likumprojektu kopumā. (Dep. S. Čulkova: “Jā.”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Čulkovas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S. Čulkova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 12. aprīlis.
Sēdes vadītājs. 12. aprīlis. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 12. aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Grasbergs.
J. Grasbergs (NA).
Priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! 22. martā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, kas palīdz izveidot likuma ietvaru un regulējumu šai nozarei.
Tika saņemti četri priekšlikumi, visi arī tika atbalstīti.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Un 1. priekšlikums...
Sēdes vadītājs. Tātad deputāti neiebilst pret 1. priekšlikumu.
J. Grasbergs. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Tāpat arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J. Grasbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J. Grasbergs. 4. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Līdz ar to būtu jābalso par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Grasberga kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J. Grasbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 13. aprīlis.
Sēdes vadītājs. 13. aprīlis. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? (Starpsauciens: “Nav.”) Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 13. aprīlim.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāte Anita Brakovska. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)
Kolēģi kreisajā pusē, vai, lūdzu, varētu veltīt uzmanību referentam par likumprojektu? Diezgan skaļi jums sanāk sarunāties.
A. Brakovska (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”.
Šis likumprojekts paredz grozījumus likumā, lai ļautu valsts mantas - nekustamā īpašuma - atsavināšanā iegūtos līdzekļus izmantot ne vien atsavināšanas izdevumu segšanai, bet arī valsts īpašumā un atsavināšanu veicošās institūcijas pārvaldīšanā esošo būvju sakārtošanas, konservācijas vai nojaukšanas izdevumu segšanai.
Strādājam ar šo likumprojektu otrajā lasījumā. Uz otro lasījumu tika iesniegti seši priekšlikumi.
1. - Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet, analizējot šo priekšlikumu, secinājām, ka... to jau reglamentē spēkā esošā likuma 4. panta ceturtās daļas 3. punkts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
A. Brakovska. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A. Brakovska. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A. Brakovska. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A. Brakovska. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A. Brakovska. Un arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī 6. priekšlikumu deputāti atbalsta.
A. Brakovska. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Brakovskas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.
A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 12. maijs.
Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 12. maijam.
Paldies par ziņojumu.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā mums referēs deputāts Jānis Patmalnieks.
J. Patmalnieks (JV).
Labdien, kolēģi! Labdien, priekšsēdētāja kungs! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” otrajā lasījumā.
Likumprojektu pirms izskatīšanas Saeimas sēdē izskatīja gan Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām sešus saņemtos priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstīja un iekļāva 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J. Patmalnieks. 2. - deputāta Kūtra priekšlikums. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J. Patmalnieks. 3. - atbildīgās komisijas (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...
Sēdes vadītājs. Kolēģi! Man ir ļoti grūti saklausīt ziņotāja teikto par priekšlikumiem, tāpēc ka jūs visu laiku murmināt zālē. (Starpsaucieni.) Lūdzu, lūdzu, koncentrējamies uz sēdi un ieklausāmies! Ļoti svarīgs likumprojekts - “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”.
Turpiniet, lūdzu, Patmalnieka kungs.
J. Patmalnieks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 3. priekšlikumu.
Deputāti neiebilst arī pret komisijas atzinumu par 4. priekšlikumu.
J. Patmalnieks. 5. - deputāta Kūtra priekšlikums. Komisija daļēji atbalstīja, iekļāva 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J. Patmalnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J. Patmalnieks. Komisija likumprojektu atbalstīja otrajam lasījumam.
Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Patmalnieka kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 13. aprīlis.
Sēdes vadītājs. 13. aprīlis. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 13. aprīlim.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Mārtiņš Felss.
M. Felss (JV).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums”, kura normas nepieciešams saskaņot ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām.
Vērtspapīrošanas likuma 7. panta pirmajā daļā paredzēts noteikt, ka vērtspapīrošanas sabiedrībai nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā speciālā atļauja jeb licence patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai.
Ar grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļā ir paredzēts noteikt izņēmumu, ka prasības par specializētās atļaujas saņemšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai nav attiecināmas uz vērtspapīrošanas sabiedrību.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu pieņemšanai pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Felsa kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M. Felss. Šī gada 20. aprīlis.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Citus priekšlikumus nedzirdu. Tātad priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam iesniedzami līdz 20. aprīlim.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.
Atgādinu, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosinājusi likumprojektu atzīt par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Igors Rajevs.
I. Rajevs (AS).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi un kolēģes! Šodien mēs runājam par grozījumiem Imigrācijas likumā.
Atgādināšu jums par lietas būtību. Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktā ietvertā norma paredz, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim.
Tātad - kādēļ ir nepieciešami šie grozījumi likumā? Tie dos mums divas iespējas.
Pirmkārt, tie dos iespēju mūsu dienestiem veikt visas nepieciešamās darbības saskaņā ar esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem un dos pietiekoši daudz laika, lai viņi to visu varētu iztaisīt pareizi un atbilstoši likumam.
Otrkārt, tie dos iespējas un saglabās visas tiesības tām personām, uz ko šī likuma norma attiecas, - visas tiesības, kuras viņiem tagad ir saskaņā ar... tai skaitā sociālo, veselības, ekonomisko un visu pārējo... sākot ar 1. septembri un līdz brīdim, kamēr viņu... katra cilvēka lieta tiks izskatīta.
Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu. (Starpsauciens.) Piedošanu... Jā, kā jau mēs runājām, vispirms nepieciešams atbalstīt likumprojekta steidzamību.
Lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamības statusu.
Sēdes vadītājs. Švinkas kungs, vai jūs gribētu runāt par steidzamību?
Vārds deputātam Atim Švinkam. Par steidzamību, ja? (Pauze.) Švinkas kungs, lūdzu... Rekur, ir iesniegums...
Pirms mēs dodam jums vārdu, Švinkas kungs, lūdzu, momentiņu uzgaidiet.
Deputāti Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis un Kristaps Krištopans lūdz turpināt Saeimas šā gada 30. marta sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.
Kolēģi, vai jums ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Jums ir iebildumi. Vai jūs pieprasāt balsojumu? (Starpsauciens: “Pieprasām balsojumu!”) Jūs pieprasāt balsojumu? (Starpsaucieni.) Ir iebildumi, tātad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu (Zālē troksnis.)...
Kolēģi, lūdzu, klusāk, lai jūs varat sadzirdēt, par ko vispār ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas šā gada 30. marta sēdi turpinātu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 7, atturas - 3. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma līdz pilnīgi visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Starpsauciens.)
Lūdzu, vārds deputātam Atim Švinkam.
A. Švinka (PRO).
Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītājs. Kārtību zālē, lūdzu! Un ieklausieties, ko jums vēstīs deputāts Švinka!
A. Švinka. Runājot par steidzamību Imigrācijas likuma pantu grozījumiem, es, līdzīgi kā komisijas sēdē, vērsu uzmanību vispār uz šī likuma grozījumu kvalitāti. Protams, daļa vainas jāuzņemas iepriekšējā sasaukuma Saeimai, bet tie, kas šeit bija tad... tomēr jāsaprot, ka radīja ļoti nekvalitatīvu likumu.
Šie grozījumi paši par sevi būtu nepieciešami, jo kaut kādu skaidrību tas rada, bet es pievērstu uzmanību šim aspektam - tiesiskumam. Un es citēšu arī, ko budžeta naktī... Mēs visi pieņēmām budžetu, un pie PMLP administratīvajiem izdevumiem ir šāda sadaļa: tulkojumu administratīvā nodrošināšana tiesvedībām. Viens labs tulkojums no krievu valodas: 2023. gadā - 2006 gadījumi, 2024. gadā - 7500 gadījumi, 2025. gadā - 3900 gadījumi.
Tas nozīmē, ka koalīcija jau nākamajā mēnesī pēc šāda likuma pieņemšanas saprata, cik nekvalitatīvs tas ir, un gatavojās tiesvedībām. Pārprasot Rozes kundzei, vai šis konkrētais 2230. punkts, sadaļas punkts... budžetā attiecas uz Imigrācijas likumu, es saņēmu apstiprinošu atbildi: jā. Protams, viņa skaidroja, ka 7500 gadījumi var būt ar vairākām pārsūdzībām. Pieņemu. Es pieņemu arī to, ka ne visām tiesvedībām būs nepieciešams tulkojums krievu valodā.
Tā ka mēs varam pieņemt - šeit ir runa par 7500, 14 tūkstošiem, 20 tūkstošiem tiesvedības gadījumu. Tad jājautā - kādus likumus mēs, Saeima, sagatavojam, lai pēc tam mēs gatavotos tiesvedībām?
Es saprotu arī retoriku, ko Dombravas kungs runā, un šī pati retorika izskan arī komisijā, - ka Dombravas kungs būtu gatavs visus krievus izvest pēc iespējas ātrāk līdz robežai un varbūt ne tikai izvest. Bet es gribu vērst uzmanību, ka tieši Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi koalīcijā un vienmēr bijusi atbildīga par Kultūras ministriju, kas ir atbildīga par integrāciju, par latviešu valodu. Jūs minējāt, ka ir cilvēki, kas, daudzus gadus šeit dzīvodami, nezina latviešu valodu. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Tā ir jūsu atbildība, ka šo valodu nezina.
Sēdes vadītājs. Švinkas kungs!
A. Švinka. Par steidzamību...
Sēdes vadītājs. Švinkas kungs, sekundīti! Kola kunga iebildumi ir vietā, jo šis ir tikai un vienīgi jautājums par steidzamības piešķiršanu. (Starpsaucieni.)
A. Švinka. Par steidzamību runājot (Starpsaucieni.), - deputātiem būtu tiesības tomēr iedziļināties šajos grozījumos un būtu tiesības arī nākt ar saviem priekšlikumiem. Steidzamība tomēr neļauj pilnvērtīgi izskatīt šo. Un tāpēc man bija grūti arī komisijā. Es komisijā norādīju, ka labprāt vēlētos mazliet garākus termiņus, lai būtu pilnvērtīga iespēja sagatavoties.
Un tāpēc mēs neatbalstītu steidzamību un tomēr gribētu kvalitatīvu likumu. Ja kāds ir radījis nekvalitatīvu likumu, tad ļaujiet vismaz kaut kādā mērā šo visu izlabot.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Tātad sadaļā “Par” neviens nav pieteicies.
Jautājums par steidzamību izlemjams balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Lūdzu, Rajeva kungs, turpiniet.
I. Rajevs. Jā, turpināšu. Es lūgšu atbalstīt šos grozījumus Imigrācijas likumā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.
A. Šlesers (LPV).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Kā jau tikko iepriekšējais runātājs teica, šis likums nav kvalitatīvi izstrādāts. Un es šeit tiešām neko negribu pārmest Nacionālajai apvienībai, jo Nacionālā apvienība vienmēr skaidri ir paudusi savu viedokli, bet vairāk vēršos pie APVIENOTĀ SARAKSTA un arī JAUNĀS VIENOTĪBAS saistībā ar šo konkrēto likumprojektu un izmaiņām.
Tātad - par ko ir stāsts? Proti, pašā sākumā tika pieņemts likums, kur bija paredzēts, ka līdz 1. septembrim principā ir jānodrošina viss, lai cilvēki varētu nokārtot eksāmenu un lai viss būtu ātri un strauji. Pēc tam iekšlietu ministrs Kučinskis nāca ar paziņojumu, ka tas nav iespējams, ka vajag vairāk laika.
Un tad, kad man bija iespēja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā vairāk iepazīties ar faktiem, kas skar konkrēto jautājumu... skaidrība ir tāda, ka nav iespējams noeksaminēt visus cilvēkus, pat ja eksāmenu visi pēkšņi pieteiktos kārtot vienlaicīgi. Un, kā jau praksē ir pieņemts, ka ir iespējams kārtot vienreiz (Zālē troksnis.)...
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, nodrošiniet kārtību zālē!
Kas attiecas uz šo konkrēto jautājumu, tad es gribu uz to skatīties pat ne no juridiskās puses, gribu skatīties no cilvēciskās puses. Jautājums: vai pēdējo 30 gadu laikā Latvijā viss attīstījās pareizi? Noteikti, ka nē. Ir bijušas kļūdas, bet pēdējo 10 gadu laikā pie varas pamatā ir bijuši vieni un tie paši politiķi, un tas ir pietiekami garš laiks, lai šis jautājums būtu sakārtots tā, kā Nacionālajai apvienībai un JAUNAJAI VIENOTĪBAI vajag. Bet, nu, nekas netika sakārtots, un tāpēc mēs šodien par šo jautājumu debatējam atkal.
Vakar komisijas sēdē, kad mēs izskatījām šo jautājumu, es uzdevu vienu pretjautājumu. Es jautāju: cik tad ir to cilvēku, kurus teorētiski plāno izsūtīt, kāds ir viņu vecums? Un tas, ko referents apstiprināja, - ka vairāk nekā 80 procenti ir pensionāri. Ja jau mēs Latvijā ļāvām viņiem dzīvot ar Krievijas pasi, saņemot šo uzturēšanās atļauju, tātad tāda politika tika realizēta.
Protams, pēc pagājušā gada 24. februāra, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, daudz kas ir mainījies, bet tagad es gribu runāt par būtību. Mēs gribam nodrošināt Latvijai drošību, mēs gribam, lai Latvija būtu pasargāta, lai nekādi nelojāli spēki šeit nevarētu neko izmainīt, lai Latvijas pilsoņi justos droši. Tad uzdošu jums vienu retorisku jautājumu: vai jūs ticat, ka šie pensionāri ir tie, kas apdraud Latvijas neatkarību? Runa ir par pensionāriem. Jā, tā ir sanācis. Daudzi dzīvojuši Latgalē. Ir daudz tādu vietu, kur viņi runā krievu valodā, tāda ir realitāte. Latgalē ir latviskā puse un ir krieviskā puse. Tā tas ir bijis.
Bet par ko es gribu tagad runāt no šīs tribīnes. Ir tāds teiciens: nepacel roku pret bērnu, pret sievieti un pensionāru. Ja gribi kauties, ja esi vīrs, ej kauties ar kādu, kas ir stiprāks par tevi, kāp ringā un kārtīgi kaujies. Mēs tagad gribam pensionārus vest ārā ar vagoniem vai kā... pāri robežai, to vakar teica. Aviosakaru nav, vilcieni nebrauc, tagad vedīsim līdz robežai. Nu, iedomāsimies teatralizēti, kā tas izskatīsies. Pirmām kārtām tā nav viena vieta, kur atbrauc un visus ieliek, kā teikt, slēgtās fūrēs un aizved kaut kur projām. Tie cilvēki dzīvo dažādās vietās.
Vakar Līdakas kungs uzdeva jautājumu - vai robežsardze varēs nodrošināt šo cilvēku izsūtīšanu? (Starpsauciens.) Viņi teica: nu, mēs paši tā kā nevarēsim, bet policija palīdzēs, tad mēs kaut kā kopā pildīsim likumu. Netika pausta nekāda pārliecība, kā tas viss notiks. Tie cilvēki dzīvo dažādās vietās. Pieņemsim, ka daļu (es tagad nezinu, cik būs to cilvēku, cik tūkstoši - viens, divi, trīs vai četri, par ko ir runa)... viņus tagad pa vienam sāks trenkāt un vākt, un vest uz to robežu. Tātad viņiem būs jāsavāc savas mantiņas, tāpēc ka viņi to valodu nav iemācījušies vai nav nokārtojuši eksāmenu, vai tāpēc, ka kāds no viņiem tagad ir saslimis ar kaut kādu slimību. Viņu vedīs līdz robežai. Un es varu iedomāties, kā tas izskatīsies, - atved to pensionāru un pie robežas stumj pāri, pensionārs saka: bet man jau tai Krievijā nav... jā, es visu mūžu šeit esmu dzīvojis, te man ir ģimene, mani bērni, mani kapi šeit... man vīrs vai sieva te ir nomiruši. Un viņš kritīs gar zemi un nekur neies. Nu ko mēs darīsim? To visu nofilmēs, un mani neuztrauc tas, ko Krievijas propagandisti - Solovjovs vai kāds cits - rādīs, bet to rādīs CNN, BBC un tā tālāk.
Tātad runa ir par to, kā Latvija izturas pret veciem cilvēkiem. Tā ir problēma, tā jārisina, bet tas nav veids, kā šodien Nacionālā apvienība varonīgi gatavojas cīņai, lai pensionārus vestu ārā un izstumtu aiz robežas. Un tad mēs jutīsimies daudz drošāk.
Raivja kungs vai Osipova kungs jūs tur ir nokonsultējis, kā jārīkojas? Jums jau reitingi krīt uz leju, jums ir vajadzīgs šovs, un to es labi saprotu. Bet es uzskatu, ka pensionāru izmešana ārā - tas ir apkaunojums Latvijai! (Daži deputāti aplaudē.) Risinām to jautājumu civilizēti, izskatām katru gadījumu atsevišķi! Ja tur ir kāds recidīvists, kas ir pret Latvijas neatkarību, lai tad tiesa pieņem lēmumu, ka viņš ir nelojāls, ka viņš ir bīstams elements, un to tad mēs “iepakojam” un izsūtām.
Es neesmu pret to, ka kaut kādi Latvijai nelojāli elementi tiek izsūtīti, esmu pret to, ka tiek izsūtīti pensionāri tikai tāpēc, ka tā ir sanācis, ka viņi nevar nokārtot valodas eksāmenu. Mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuri ir pensijas vecumā. Un es teikšu tā - jā, ir tādi večukiņi un vecenītes, kas 80 gados vēl skraida pa mežu, ogo, bet ir arī tādi, kam pāri 60 gadiem, un viņš ir slims, jo strādājis kaut kādā nepareizā darbā, bijusi smaga dzīve vai piemeklējusi kāda slimība. Cilvēki mirst no dažādām slimībām arī jaunībā, nevajag būt pensionāram. Un es teikšu tā, ka šeit ārkārtīgi svarīgs ir nevis koalīcijas uzspiestais viedoklis, bet cilvēciskais faktors.
Es aicinu APVIENOTO SARAKSTU un VIENOTĪBU, es neaicinu Nacionālo apvienību, viņu pozīcija man ir skaidra: šodien ir balsošana par to, lai pārliktu šos termiņus. Jūs nobalsosiet, bet tad, kad šis jautājums tiks skatīts tālāk, ir jāpamaina tas vecums. Nu nevajag pensionārus sūtīt ārā, tikai tos, kas tiešām ir nelojāli, bīstami Latvijai. Ja cilvēks grib nodzīvot un nomirt šeit, lai viņu apgulda blakus sievai vai vīram, kas guļ jau kādos kapiņos, ļaujam viņam nomirt šeit, ja viņam ģimenes kaps ir Latvijā.
Mēs taču zinām, kāpēc ļoti daudzi palika par šiem pilsoņiem, - tikai tāpēc, ka viņi saņēma kaut kādas pensijas no Krievijas un tas viņiem garantēja (Starpsauciens.)... Tā tas ir bijis, bet es vēlreiz saku - es šodien negribu izmeklēt, es nenostājos neviena konkrēta pensionāra pusē, es nostājos Latvijas pusē, lai mēs šādus jautājumus risinātu civilizēti. Tas ir tāpat kā ir pieņemts, ka, ja kara laikā pasaulē notiek kādi skandāli, ir arī kara laika likumi, kā izturēties pret gūstekņiem, - tu nevari viņus spīdzināt, tu nevari viņiem neko sliktu darīt, ja reiz viņi ir kļuvuši par gūstekņiem. Ir likumi pat pret tādiem cilvēkiem, kas Ukrainā cīnās pret ukraiņiem, nogalina ukraiņus, bet tad, kad viņš kļūst par gūstekni, viņu nevar spīdzināt, iznīcināt, nošaut, viņam ir jāgaida tiesa. Tādi ir tie civilizētās pasaules likumi.
Un, kā es saku, ja Nacionālā apvienība grib ar šo akciju, ar kuru tiks sūtīti šie pensionāri ārā, pacelt reitingu, nu tad neuzķerieties uz šī āķa. Atrodam civilizētāku formu, ļaujam šiem cilvēkiem nodzīvot līdz... un nomirt šeit Latvijā, ja viņi grib tikt apglabāti pie savas ģimenes. Par to ir šis stāsts - par cilvēcisko attieksmi, nevis par to, ka Latvija būs drošāka.
Visas šīs runas: sodīsim, sodīsim, sodīsim! Ko jūs esat izdarījuši, Nacionālā apvienība? 30 gadus visu laiku jūs esat cilājuši šos karogus. Ja Putins nebūtu uzbrucis Ukrainai, tad jūs vispār būtu kritienā uz leju, jūs visu laiku esat bijuši “pret”, “pret”, “pret”. Kur ir jūsu piedāvājumi “par”? Izzagšana Aizsardzības ministrijā - jūsu partijas biedrs ir atbildīgs par šo zagšanu Aizsardzības ministrijā, 220... 230 miljoni. Jūs nevarat nākt un uzņemties atbildību? Ministre joprojām televīzijā stāsta, kā viņa cīnās par patiesību.
Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”.
A. Šlesers. Godājamie kolēģi, šis jautājums, jā, tas ir emocionāls, tāpēc es arī runāju emocionāli. Ja jūs izsūtot gribat kļūt par varoņiem, tad man ir jāsaprot tas, ka laikam... tā vēsturiskā bilde, kur Raivis Dzintars stāv kopā ar Osipovu... ka tādi jums ir padomnieki. Jums ir vajadzīgi skandāli, nevis drošība un pārticība Latvijā.
Godājamie kolēģi, aicinu šo jautājumu izskatīt cilvēciski un neapkaunot Latviju. Kad visa pasaule ieraudzīs, kā mēs šos vecos cilvēkus metam pāri robežai, tas būs kauns Latvijai.
Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi, mēs atbalstām šos grozījumus, un paskaidrošu, kāpēc. Mēs bijām arī vieni no tiem, kas savulaik, iepriekšējā Saeimā, vienprātībā atbalstījām šīs pamatnormas tapšanu, un, protams, savdabīgi notika... tas notika tuvu vēlēšanām. Un fakts ir tāds, ka tajā laikā Saeimas deputātiem tika melots. Tika melots visiem Saeimas deputātiem par iestāžu kapacitāti un spēju izpildīt šīs likuma normas. Mēs uzdevām jautājumus par to, vai būs iespēja pārbaudīt un veikt pārbaudes likumā noteiktajos termiņos, uz ko mēs saņēmām apstiprinošas atbildes.
Šodien mēs redzam, ka PMLP netiek galā pat ar saviem pamatpienākumiem - likumā noteiktajā kārtībā nespēj izsniegt cilvēkiem pasi vai eID karti, cilvēki stāv milzīgās rindās. Un par šiem jautājumiem vispār nerunājot, par šiem kontroles mehānismiem, par kuriem, pieņemot likuma normu, visiem skaidri pateica - jā, tas viss būs iespējams. Šodien mēs redzam, ka tas ne tuvu nav iespējams un tā kapacitāte ir absolūti nepietiekama. Tad ir jādomā par diviem iespējamiem risinājumiem - vai nu celt kapacitāti, vai arī pārskatīt termiņus un tomēr veikt kaut kādus labojumus.
Vērtējot šo situāciju, esmu diezgan pārliecināts, kāda šodien ir realitāte... un kā mums tika pasniegts, kad mēs pieņēmām šo normu, Saeimai būs jāatgriežas pie šī likuma vēlreiz. Mums ir jāsaprot tas, ka mēs nedzīvojam kaut kādā mucā, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, esam ratificējuši virkni konvenciju, un šodien ir diezgan skarbi klausīties, ka no šīs tribīnes lieto tādu vārdu kā “deportācija”. Esmu pārliecināts, ka Latvijā nebūs kaut kādu masveida deportāciju, tas vienkārši nav iespējams. Vajag izņemt ārā šādu leksiku no retorikas. Mēs neesam tāda valsts, kura nodarbosies ar kaut kādu deportāciju vai izsūtīšanu. Tas ir bijis mūsu vēsturē, tie ir bijuši traģiski notikumi, un, es domāju - mums par šādām lietām nepienāktos runāt.
Mēs respektējam to tiesisko sistēmu, kur mēs esam, un šeit tādas lietas netiks pieļautas, vienalga, vai cilvēks būs vai nebūs nokārtojis vienu vai otru eksāmenu. Atveriet acis, paskatieties! Satversmes tiesā ir vismaz seši iesniegumi, kuriem pievienojušies... es domāju, drīz vien tiks sasniegts ļoti liels cilvēku skaits, kas pievienosies šiem iesniegumiem. Un, vērtējot notikumu attīstību, mēs varam nonākt ļoti absurdā situācijā.
Es aicinu šo normu pieņemt, bet es teiktu, ka arī Juridiskajai komisijai laikam būtu jāuzņemas kaut kāda līdzatbildība par šo jautājumu, jo tas ir ļoti, ļoti tāds tiesisks jautājums un varbūt mazāk saistīts ar tām komisijām, kuras šobrīd vērtē šo likumprojektu. Tas drīzāk būtu jāvērtē Juridiskajai komisijai - no tiesiskās paļāvības principiem -, lai šo jautājumu sakārtotu šeit Saeimā, jo, ja mēs šeit Saeimā nesakārtosim to, tas notiks kaunpilnā veidā caur Satversmes tiesu. Esmu pārliecināts, ka šis jautājums, ja mēs paši netiksim ar to galā... tiks izdarīts Satversmes tiesā.
Šodien mums nav citu iespēju, kā atbalstīt šo likumprojektu. Situācija nav patīkama, bet pamats, kāpēc tā ir radusies, - tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka Saeimas deputātiem tika melots tajā brīdī, kad pieņēma šo normu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I. Līdaka (AS).
Cienījamie kolēģi! Šie likuma grozījumi ir jāpieņem steidzami, tiešām steidzami, lai viestu cilvēkiem kaut kādu skaidrību, lai noņemtu to spriedzi, kas varbūt ir sabiedrībā. Ja būs nepieciešami vēl citi grozījumi (ja mēs tā lemsim), mēs pie šī likuma atgriezīsimies.
Un atbildot Šlesera kungam... Raugiet, Šlesera kungs, es tiešām, godīgi saku, nevēlos nevienu izsūtīt no šīs valsts, es tikai vēlos, lai cilvēki ar Krievijas pasi kabatā, kuri vēlas dzīvot Latvijā, apliecina cieņu šai valstij un arī man kā tās pilsonim, kaut vai mēģinot nokārtot valodas eksāmenu, kaut vai mēģinot komunicēt ar valsti un izrādot patiesu cieņu šai valstij.
Es ceru, ka likuma grozījumi atļaus viņiem to darīt, jo tam būs atvēlēts ilgāks laiks un būs atvēlēts ilgāks laiks arī komunikācijai ar cilvēkiem, kuri ir mūsu Latvijas sastāvdaļa un, es ceru, tāda arī paliks.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Godātie kolēģi! Reflektējot uz to, kas šeit izskanēja. Šlesera kungs aicināja, ka esot jāiet ringā ar līdzvērtīgiem pretiniekiem un neesot jāaiztiek bērni un pensionāri. Gribu atgādināt (to mums arī komisijā skaidroja), ka uz bērniem un pensionāriem virs 75 gadu vecuma šie grozījumi (Starpsauciens.)... neattiecas. Un arī bērniem ir atsevišķi izņēmumi (Starpsauciens.), tāpat arī tiem, kas ir ieguvuši augstāko izglītību. Tāpēc es aicinu iepazīties ar redakciju, tur visi izņēmumi ir rakstīti.
Šeit tika minēts, ka mēs vēlamies kādus deportēt un ka viņi jau otrajā dienā tiks deportēti. Atkal atgādinu: iepazīstieties ar likumprojektu, nekas neparedz, ka otrajā dienā kāds tiks deportēts. Un kāpēc vispār kāds varētu tikt deportēts? Ja jūs runājat, ka viņi tiks deportēti, tātad sanāk, ka jūs uzskatāt, ka viņi ir likumnepaklausīgi. Jūs pieņemat kā aksiomu, ka viņi nepildīs likumu; vai arī jūs uzskatāt, ka neviens no viņiem nezina valodu. Ja mēs skatāmies Latviešu valodas aģentūras datus, tad lielākā daļa zina valodu.
Otrkārt, A2 līmenis ir (kā mums komisijā stāstīja), ka tu spēj pateikt, kur atrodies, cik ir pulkstenis, kādā virzienā doties, un tamlīdzīgi. Tas droši vien nevarētu būt šķērslis, ko nevarētu... vēl pagūt līdz 1. septembrim iemācīties.
Un trešais arguments, ko jūs šeit kaismīgi teicāt, - ka viņiem taču visiem ir valodas prasmju apliecības. Bet par ko tad ir uztraukums? (Starpsauciens.) Tātad viņi zina valodu. Nu tad par ko jūs uztraucaties?
Vēlreiz par deportāciju. Nekādas deportēšanas nebūs. Es paredzu un uzskatu, ka visi iedzīvotāji ir likumpaklausīgi neatkarīgi no pilsonības un pildīs to, ko likums no viņiem prasa, un, ja kāds... mēs nevaram izslēgt, ka kāds gribēs tiesāties vai kāds būs jāizraida, bet lietojam tad arī pareizu vārdu, nevis piesaucam kaut kādas deportācijas un kaismīgas emocijas.
Vēl tika minēts, ka Rietumi mūs nesapratīs. Nu tad es aicinu papētīt, kāda ir Rietumvalstu pieredze. Te tika pieminēta Anglija. Paskatieties, kāda imigrācijas politika ir Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, citās Rietumvalstīs, kuras jūs mēģināt piesaukt. Es savulaik dzīvoju Austrālijā, un tad, kad tuvojās manas uzturēšanās atļaujas beigu termiņš (saistībā ar studiju beigām), arī man atnāca ziņa: atgādinām, ka pēc mēneša beidzas jūsu uzturēšanās atļaujas termiņš un, ja jūs nepildīsiet likumā noteikto, jūs tiksiet izraidīts. Tieši tāda ir Rietumvalstu pieredze. Tāpēc nevajag sabiezināt krāsas un raisīt kaut kādas liekas emocijas šajā jautājumā.
Vēl tika minēts, ka šis neesot cilvēcīgi un ka vainīga esot Nacionālā apvienība un tamlīdzīgi. Es gribu teikt, ka Nacionālā apvienība (un daudzi tam ir liecinieki, viņi neļaus samelot) konsekventi ir aicinājusi veikt stingrākus integrācijas pasākumus, un tieši citu partiju nevēlēšanās ir novedusi pie politikas, kas ir šī rezultāts.
Kāpēc šobrīd ir grūti tikt pie valodas kursiem? Tāpēc, ka ļoti daudzus gadus tie kursi stāvēja tukši, un šobrīd, kad ir vajadzība, kad ir stingra prasība no valsts, kurai vajadzēja būt jau sen... Tieši tāpēc veidojas rindas, rezultātā, piemēram, Ukrainas bēgļi tagad ir spiesti gaidīt rindā... tikai šo cilvēku dēļ, kuri 30 gadus to nedarīja. Viņu dēļ Ukrainas bēgļi šobrīd gaida rindā. (Starpsauciens.)
Un kas ir vainīgs pie šī? Vainīga ir lienošā politika, kas nav atbalstījusi Nacionālās apvienības priekšlikumus šo 30 gadu laikā veikt kārtīgu integrāciju. Jūs jau arī sakāt, ka neesot citu priekšlikumu, bet - kur ir jūsu priekšlikumi? Mēs redzam, ka imigrācijas jautājumos, valodas jautājumos... kas ir cēlonis? Šīs ir sekas, par kurām mēs debatējam, bet cēlonim... jūs nepiedāvājāt. Jūs jau turpināt pat šobrīd, kad daļai ir atvērušās acis pēc Ukrainas notikumiem, bet daļai nav atvērušās acis, arī tajos jautājumos... Iepriekš skatījām valodas jautājumu, arī tur jūs turpināt būt pret. Tātad jūs gribat turpināt šīs problēmas uzturēt arī nākotnē. Es domāju, ka šis ir nacionālās drošības jautājums. Man personīgi liekas, ka tur būtu jābūt ietvertiem arī Baltkrievijas pilsoņiem, tas šobrīd tur nav.
Jebkurā gadījumā es aicinu to atbalstīt, un es aicinu tikpat kaismīgi un ar putām uz lūpām, kā jūs aizstāvat Krievijas pilsoņus šeit, no Latvijas Republikas Saeimas tribīnes, padomāt - vai kāds Krievijas parlamentā tikpat kaismīgi aizstāv Latvijas pilsoņu intereses? Cik absurda ir tā situācija, ka Šlesera kungs var uzkāpt te un faktiski par Krievijas pilsoņiem uztraukties vairāk nekā par savas valsts pilsoņiem. (Dep. A. Šlesers: “Par cilvēcisko pusi...”)
Aicinu atbalstīt un rūpēties par valsts drošību un saviem pilsoņiem.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Butāna kungs jau diezgan tā pragmatiski, faktoloģiski atspēkoja daudzas puspatiesības, kas izskanēja debatēs no tribīnes par šo likumu un konkrētiem grozījumiem.
Prioritāri ar šiem grozījumiem tiek novērsts atšķirīgas attieksmes piemērošanas princips, jo attiecībā uz jebkuru trešvalstnieku par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanu vai... pagarināšanas posmā ir jābūt valsts valodas pārbaudījuma eksāmenam.
Un šeit ir sabiedrības daļa, kas uzturas Latvijā tiesiski (ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju) un kurai izņēmuma kārtā ir piešķirta šāda uzturēšanās atļauja bez valodas pārbaudījumiem. Es vienkārši brīnos, ka kāds trešvalstnieks nav iesūdzējis Latvijas valsti Satversmes tiesā. Nezinu, vai tas būtu arī kāds trešvalstnieks, kam ir šāda PUA... atļauja un kam ir bijis jākārto valsts valodas eksāmens, jātērē līdzekļi droši vien arī valsts valodas apgūšanai.
Šeit es vienkārši vēršu uzmanību, ka tas minētais, ka daudziem ir apliecības... Šīs apliecības droši vien arī savulaik... un te bija pārmetumi Kultūras ministrijai vai Izglītības un zinātnes ministrijai par valsts valodas kursiem. Es pieļauju, ka lielākā daļa šo personu apliecības ieguva, balstoties uz valsts apmaksātajiem valsts valodas kursiem, kurus nokārtojot viņi savulaik kaut kādas apliecības ir ieguvuši. Līdz ar to šeit pārmest, ka valsts nav pietiekami darījusi, arī ir absolūti nevietā. Tā ir cilvēku attieksme.
Tā ir, nu, pieļauju, vairumā gadījumu pieaugušu cilvēku izvēle pieņemt citas valsts pilsonību, lai gan vienmēr ir pastāvējusi iespēja - un naturalizācijas process mums ir uz nenoteiktu termiņu - kļūt par pilntiesīgu Latvijas pilsoni, bet tāda izvēle nav bijusi. Tā ir jebkura pieauguša cilvēka izvēle. Bet, ja izvēlas būt citas valsts pilsonis un Latvijas valsts acīs kļūst par trešvalstnieku, tad, lai tiesiski uzturētos valstī, ir noteiktā apjomā jāzina valsts valoda, un tāds eksāmens ir jānokārto.
Jā, šeit es absolūti piekrītu, ka tāda leksika kā “deportācijas” vai “izsūtīšana” ir absolūti nevietā. Latvija ir demokrātiska valsts. Mēs varam runāt saistībā ar izraidīšanu - tad, kad personai nav nekāda tiesiska pamata Latvijas valstī uzturēties. Un šādas izraidīšanas, kolēģi, notiek ik gadu, ik mēnesi, un arī šobrīd ir personas, kas no Latvijas valsts tiek izraidītas, jo tām nav nekāda tiesiska pamata Latvijā uzturēties. Līdz ar to šeit pateikt, ka būs kaut kādas masveida deportācijas, ir pirmšķietami; neviens vēl uz šī likuma bāzes (likums vēl arī nav pieņemts) netiek izraidīts. Ikvienai personai ir tiesības apgūt valsts valodu, noteiktajā termiņā arī nokārtot...
Kas attiecas uz komentāriem par brāķi, par juridiski nekorektu likumprojektu, es saprotu, no PROGRESĪVO frakcijas... Es saprotu, ka no Juridiskā biroja nekas nav izskanējis par to, cik ļoti nekvalitatīvs šis likumprojekts būtu. Nu, ja PROGRESĪVIE tiešām savā juridiskajā kapacitātē ir jaudīgāki (jo es zinu, ka jums patīk vārds “jaudīgi”) par Juridisko biroju, labi, pieņemu zināšanai. Bet es neapšaubītu Juridiskā biroja kompetenci konkrētajā jautājumā.
Vēl pāris lietas, uz ko vēlos vērst uzmanību. Arī aizvadītajā parlamentā Ārlietu komisija izvērtēja visus divpusējos līgumus, kas ir Latvijas Republikai ar Krievijas Federāciju, un vienu līgumu mēs atstājām spēkā. Bija virkne līgumu, ko mēs lēmām denonsēt, apturēt to darbību, bet viens līgums, ko mēs atstājām spēkā (tas ir savā ziņā arī saistīts ar šo likumu), ir pārceļošanas līgums, kas īstenībā ir spēkā jau no deviņdesmitajiem gadiem, kas abpusējā kārtā palīdz cilvēkiem pārcelties uz pastāvīgu dzīvi vienā vai otrā valstī.
Un arī šajā gadījumā... nu, mēs zinām Krievijas Federāciju. Tās prezidents Vladimirs Putins nu jau gada griezumā ir masveidīgi pat kampaņu īstenojis, aicinot savus pilsoņus atgriezties savā valstī. Nu, līdz ar to šeit ir arī divpusējs līgums, kas gadījumā, ja kādam ir sarežģījumi (kādu iemeslu dēļ nevar nokārtot valsts valodas zināšanu līmeņa eksāmenu, un ir pienācis brīdis, kad viņam ir jāpamet Latvijas valsts), arī palīdzēs šai personai pārcelties. Un, es saprotu, arī divpusējā līguma ietvaros... arī Krievijas pusei ir plaša programma, kas Krievijas pilsoņiem palīdz atgriezties... vai nu tā ir dzimtene, vai izcelsmes valsts.
Vēl viena lieta, uz ko es vēlos vērst uzmanību. Arī tiem, kas kārto šo valsts valodas eksāmenu, ja arī nenokārto... Skaidrs, ka ne visi ir vientuļi cilvēki, noteikti ir ģimenes, arī gados veci pensionāri... Bet, ja arī viens no viņiem nokārto šo valodas eksāmenu un viņam ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir ģimenes apvienošanas tiesības, kas attiecīgi... otram laulātajam varbūt nav jāiet tam cauri, un tas var saņemt šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tā ka šeit ir pastāvīgās uzturēšanās... termiņuzturēšanās atļauja, ja jūs nezinājāt.
Līdz ar to, es domāju, šis ir pragmatisks, pareizs grozījums Imigrācijas likumā, kas novērš diskrimināciju. Vienā vai citā veidā varbūt likumdevējam vai valdībai šāds priekšlikums paslīdējis garām pēdējos gados, bet šeit mēs novēršam nevienlīdzīgas attieksmes piemērošanu attiecībā uz trešvalstniekiem.
Aicinu atbalstīt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.
A. Šlesers (LPV).
Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ir meli, un ir puspatiesības. Vakar es piedalījos Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kurā mēs runājām par cilvēku izsūtīšanu. Un šeit, no šīs tribīnes, jūs nākat tā kā tādi psihologi un stāstāt, ka nekas tāds nav plānots.
Vakar tika pacelts jautājums. Līdakas kungs prasīja konkrēti robežsargu pārstāvim - vai mēs esam gatavi izsūtīt šos cilvēkus? Vārds “izsūtīšana” jeb “deportācija” - tas ir viens un tas pats. Ja kāds var paskaidrot atšķirību, tad nāciet un paskaidrojiet! Vakar tika runāts par izsūtīšanām, par tiem cilvēkiem, kuri būs jāizsūta. Un tad skaidri tika pateikts, ka robežsardze viena pati nevarēs tikt ar to galā, būs vajadzīga policijas, tā teikt, palīdzība. To vakar apsprieda tie, kas bija šajā komisijā, tie visu to dzirdēja. Izlasiet stenogrammas!
Godājamie kolēģi, jūs zināt, ka es ne pārāk bieži mēģinu emocionāli kaut kādā veidā runāt par lietām, bet šodien es varu teikt: es dzirdēju vārdu “deportācija”. Un es to neatbalstu. Es neiestājos... un neaizstāvu nevienu Krievijas pilsoni, kas dzīvo Latvijā. Katrs ir atbildīgs likuma priekšā. Ja viņš ir noziedzies, viņš ir noziedznieks, viņš ir jātiesā. Bet es esmu pret to, ka mēs šādi rīkotos tikai tāpēc, ka Nacionālajai apvienībai jāpaceļ savs reitings, lai noslēptu visas šīs zādzības Aizsardzības ministrijā, daudz kur citur.
No šīs tribīnes būtu jārunā par to, kā attīstīt ekonomiku, kādā veidā attīstīt, lai Latvija būtu labklājīga valsts, lai cilvēki nebrauktu prom no Latvijas, lai jaunieši, kas ir aizbraukuši, atgrieztos. Nē, mēs no šīs tribīnes runājam par cilvēku deportācijām. Un man ir liels prieks un cerība, ka cilvēki saprot, ko es saku, jo tad, kad tika runāts par, piemēram, Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, daudzi latvieši uzskatīja: “Jā, tas ir okupācijas piemineklis, mēs to atbalstām.” Bet tad, kad tika pacelts jautājums par Puškina pieminekļa demontāžu, tad daudzi latviešu inteliģences pārstāvji teica: “Pagaidiet, pagaidiet, nu jau ir par daudz, nu jau ir par daudz.”
Un tieši tāpēc runa ir par attieksmi pret grozījumiem. (Zālē troksnis.) Un jūs klausieties to, ko es saku! Man vēl ir divas minūtes atlikušas. Netaisiet man muti ciet vienreiz, godājamā pozīcija, es varu argumentēt savu viedokli, kā es gribu. Ja jums ir kas sakāms, tad nāciet šeit, nevis bļaustieties, pēdējā rindā sēžot.
Sēdes vadītājs. Šlesera kungs...
A. Šlesers. Nāciet un runājiet. Pasakiet, kāda ir jūsu attieksme...
Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, sekundīti! Saeimas kārtības rullis atļauj izsaucienus no zāles. Tie ir pieļaujami, jūs to pats izmantojat no savas vietas, tāpēc arī cieniet, ka deputāti jūsu priekšā izmanto to, kas ir atļauts Saeimas kārtības rullī.
A. Šlesers. Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Es izmantoju likumā paredzētās tiesības debatēt no šīs tribīnes, un es aicinu tos, kas zālē sēž (Starpsaucieni.) un baidās nākt un paust viedokli vienā vai otrā jautājumā... Tad, kad bija runa par Mūrnieces demisiju, neviens negāja viņu aizstāvēt, tāpēc ka jūs visi zināt, kāda zagšana notiek Aizsardzības ministrijā.
Tā ka, godājamie kolēģi, šo jautājumu izšķirs APVIENOTAIS SARAKSTS un JAUNĀ VIENOTĪBA, nevis Nacionālā apvienība.
Es esmu par to, lai viņi mācās valodu, bet... Es pateikšu godīgi, man ir 53, astoņdesmitajos gados Padomju Savienībā es kā students vasarā gāju un strādāju, piemēram, rūpnīcā VEF, un es redzēju tos cilvēkus, kas tur strādā. Jā, mēs bijām Padomju Savienībā, un šodien lielākā daļa cilvēku, kuriem ir vairāk par 60 gadu, nerunā angļu valodā, jā, un viņi nav iemācījušies arī kārtīgi latviešu valodu. Tā ir viņu problēma, un es par to nevienu neaizstāvu. Bet runa ir par to... pieļaut tagad, 2023. gadā, deportācijas tikai tāpēc, ka Nacionālajai apvienībai reitings krīt, - tas ir nožēlojami.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Glorijai Grevcovai.
G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mēs tomēr apspriežam likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Tieši tā, un jebkurš no mūsu kolēģiem var iesniegt priekšlikumus, kuri tiks noteikti izskatīti un pieņemti vai noraidīti.
Tālāk... Ko es gribētu pateikt no sevis. Es pievienotos šim... Ja mēs ņemam vērā, ka tikai Krievijas pilsoņi jāpakļauj valodas eksāmenam... Varētu pievienot arī Baltkrievijas un trešo valstu pilsoņus. (Starpsauciens.) Tālāk. Es tiešām ceru, ka Latvija nenonāks līdz tādam līmenim, ka mums nāksies tos cilvēkus izsūtīt, es tiešām tam ticu, jo, nu, tas nebūtu cilvēcīgi, un, lai tiešām nonāktu līdz tam vārdam, kā tika minēts, “deportācija”, jāiziet milzīgs ceļš, un es nedomāju, ka izsūtīšanas notiks.
Tālāk. Katram no mums ir iespēja palīdzēt šiem cilvēkiem. Ne visi no viņiem var pieteikties uz valodas eksāmenu, viņiem trūkst līdzekļu. Bet, kolēģi, mēs taču visi ļoti labi pārvaldām valsts valodu, mēs varam paņemt savā apgādībā pa diviem, pa trim cilvēkiem, kuriem palīdzēsim sagatavoties A2 līmenim. Tas ir elementāri, un šie cilvēki aizies uz eksāmenu, un mēs varēsim lepoties, ka esam piedalījušies. Loģiski? Loģiski.
Un es gribētu atbildēt Butāna kungam par to, ka mēs kā Krievijas Federācijas deputāti nerūpētos par Latvijas pilsoņiem, piekrītu - nerūpētos, taču mēs neesam Krievijas Federācijas deputāti, mēs esam Latvijas Saeima, mēs esam labāki, mēs rūpējamies par visiem valsts iedzīvotājiem, un es tam gribu ticēt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.
V. Pleškāne (ST!).
Godātie kolēģi! Paldies par to, ka mēs atklājam šīs debates. Šis likums un grozījumi ir ļoti svarīgi mūsu iedzīvotājiem - gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, citas... piederības pilsoņiem. Bet es gribu vērst uzmanību vēl uz dažiem jautājumiem, kas skar šos cilvēkus.
Un es arī lūdzu ģimenes ārstus... jo, runājot ar šiem cilvēkiem, ir konstatēta tāda problēma, ka ģimenes ārsti negrib atbalstīt... teiksim, palīdzēt tiem cilvēkiem, tiem pensionāriem - 60 plus... ka neizsniedz nosūtījumus pie rehabilitologa.
Tiešām tie vecie cilvēki ar virkni veselības problēmu nevar saņemt izziņu par to, lai atbrīvotu no valsts valodas zināšanas... Nu, ir tā problēma, ka viņiem ar atmiņu pavisam ir slikti. Viņi sūdzas par to, ka... viņš apmeklē kursus, viņš runā ar apkārtējiem, bet ir tā problēma, ka šodien viņš bija kursos, no rīta vēl atkārtoja to valodu... to vārdiņu, bet jau vakarā viņš neatceras to vārdiņu. Un viņiem ir liels uztraukums... no eksāmeniem. Tas nenozīmē, ka viņi negrib. Viņi grib, bet viņiem ir uztraukums par to, ka viņiem ir milzīga atbildība par to, ka viņi šeit uzturas, ka viņi šeit dzīvo un eksāmena dēļ būs spiesti braukt... vai izstumti no valsts. Tāpēc viena problēma - tie ir ģimenes ārsti, kuri nedod nosūtījumu pie rehabilitologa. Tas ir pirmais.
Otrais. Rehabilitologa rindas ir ārkārtīgi garas, gandrīz līdz gadam, tāpēc šajā likumā arī jāparedz termiņi, lai cilvēki varētu apmeklēt veselības iestādes un sagaidīt rindu pie ārstiem, kuri palīdzēs viņiem ar to.
Valsts valodas likums... un valsts valodas kursi - arī ir rindas. Pie valsts valodas... lai nodotu eksāmenus - arī ir rindas. Un man nav saprotams... es nepiedalījos komisijā, bet man nav saprotams, kāpēc valsts valodas iestādes liedz pierakstīties uz eksāmenu, viņiem kapacitātes pietrūkst vai kā? Es nevaru saprast, kāpēc cilvēks nevar piezvanīt un pierakstīties uz to pašu eksāmenu... jo viņiem ir kaut kādas iekšējās kārtības, kuras liedz to darīt. Tikai 1. augustā nākamais vilnis var pierakstīties uz eksāmenu.
Ja mēs izstrādājam kaut kādas normas, mums tās ir jāpilda, un ne mums, bet tām atbildīgajām iestādēm ir kaut kā jāpielāgojas tam, lai cilvēki varētu to izdarīt. Tad sanāk, ka šis likums nedod iespējas to izdarīt.
Un, es atvainojos, Nacionālā apvienība, tiešām vēsturiski tā sanāca, ka tie cilvēki plus mīnus... jā, viņi ir citas pilsonības cilvēki, bet viņi bija nepilsoņi. Jūsu politikas dēļ viņi bija spiesti paņemt to pilsonību, kuru viņi paņēma, jo gan pensijas līmenis, gan arī vecuma līmenis... nu, nācās tā, ka viņiem lielāko daļu pensijas maksāja tā valsts, ne mūsu valsts. Bet tas ir jūsu neizdarības dēļ, un tā es uzskatu.
Paldies, bet, lūdzu, vēlreiz pievērsiet uzmanību arī tam, ka šie cilvēki nevar tikt pie rehabilitologa, lai saņemtu izziņu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Igoram Rajevam.
I. Rajevs (AS).
Diemžēl šeit es apzīmēts kā APVIENOTĀ SARAKSTA pārstāvis, bet es gribētu runāt kā Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Un gribētu atgādināt, par ko mēs tagad diskutējam. Mēs tagad diskutējam par to, lai piešķirtu steidzamību šo grozījumu izskatīšanai.
Kāpēc tie ir nepieciešami? Tādēļ, lai cilvēkiem un dienestiem, kuri nodarbosies ar šiem jautājumiem, pēc iespējas ātrāk būtu pilna skaidrība par to, kādas darbības kādos termiņos ir jāveic, lai noņemtu jebkādas divdomības un jebkādas diskusijas par 1. septembri un par deportācijām.
Valaiņa kungs, diemžēl es nebiju 13. Saeimā, es nezinu, kādā veidā tika diskutēts par šo likumu, kādā veidā tas lēmums tika pieņemts un vai kāds ir vai nav kādam melojis. Tas, ko es varu apliecināt, - tagad šie grozījumi ir radušies tieši tādēļ, ka Iekšlietu ministrija nopietni uztver to, kas ir rakstīts likumā, un ar visu atbildību pieiet šo jautājumu risināšanai. Tai skaitā tā ir atbilde arī Švinkas kungam. Jā, mēs patiešām paredzam, ka šāda likuma rezultātā varētu rasties tiesvedība, tāpēc mēs jau laicīgi tam gatavojamies, gatavojas mūsu dienesti, lai tie varētu darboties.
Un vēl viens... trešā piezīme šinī gadījumā. Atcerieties, ka šie ir grozījumi, par kuriem mēs diskutējam tagad. Atcerieties, ko mēs darām šeit Saeimā. Mēs esam likumdevēji, un jebkuram deputātam ir tiesības nākt ar jauniem grozījumiem, tai skaitā arī šim likumam. Mēs atnāksim, mēs vēlreiz par tiem diskutēsim, un, ja varēsim par tiem vienoties, tad mēs tos arī pieņemsim.
Tāpēc, lūdzu, tagad atgriežamies atpakaļ pie steidzamības jautājuma un pēc iespējas ātrāk... steidzīgi nonākam pie balsošanas, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Par steidzamību jau esam nobalsojuši. Tagad ir debašu sadaļa. (Zālē troksnis.)
I. Rajevs. Man vēl ir sekunde...? Nē, nav.
Sēdes vadītājs. Jūs varat pieteikties otro reizi debatēs. (Starpsauciens: “Lai runā, lai runā!”)
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.
M. Jencītis (LPV).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj... godājamais, godājamais...! Un godājamie kolēģi! Tā kā Edmunda Zivtiņa pulks vairojas, izrādījās taisnība tomēr par to pārtraukumiņu.
Es gribu tādu punktu uz “i” uzlikt, jo šeit gan labajā spārnā, gan kreisajā spārnā, abās pusēs... būtībā var piekrist. Piemēram, arī mani radi netika izsūtīti, bet viņi laicīgi pārvācās dzīvot uz Austrāliju, kur dzīvo līdz šim brīdim. Tā ka šeit daudzi klātesošie cilvēki ir cietuši no deportācijām.
Un arī šodien šeit izskanēja vārds “deportācija”, tāpēc es gribētu aicināt (es varu saprast gan vienu, gan otru pusi)... es gribētu aicināt šeit tiešām... es atceros savu pirmo uzstāšanos šeit, es citēju Bībeles pantiņu, bet šeit es varētu (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...
Sēdes vadītājs. Kolēģi, es tikai atgādinu: jūs paši iesniedzāt un nobalsojāt, ka strādājam bez pārtraukuma, tāpēc, lūdzu, koncentrējamies uz debatētāju, kas mēģina jums nodot savu vēstījumu.
Lūdzu, turpiniet Jencīša kungs.
M. Jencītis. Tāpēc pēdējais, ko vēlos pateikt, - šodien varu izmantot savas otrās profesijas jeb pamatprofesijas patiešām svarīgāko principu - aicināt mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Un Jēzus vārdi... saka Bībelē, ka mīli arī savu ienaidnieku. Tāpēc grozījumu Imigrācijas likumā tālākajā virzībā aicinu ņemt vērā gan nacionālās drošības intereses, gan arī tuvākā mīlestības principu, jo mums nav jānolaižas līdz tam līmenim, kādā bija komunisti un viņu kolaboranti, kuri tiešām izvērsa genocīdu pret mūsu tautu.
Dievs, svētī Latviju!
Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Ieva Brante.
Es jau redzēju, kā Brantes kundzei stiepās roka, Hosam.
I. Brante (AS).
Tā arī bija, kā jūs redzējāt, - es vairākas reizes pieteicos. Un, ziniet... patiesību sakot, mums visiem ir telefoni. Es iegāju Google un ierakstīju divus vārdus: “Šlesers” un “Krievija”. Un neticēsiet (Starpsaucieni: “Ooo! Uuu!”)... un neticēsiet - pirmie trīs virsraksti... Pirmais - Latvija neizmanto iespēju uz simtgadi aicināt ciemos Putinu (Zālē troksnis. Dep. A. Šlesers: “Vai varētu... uztaisīt?”)... otrais - Krievijas kampaņas algoto ārvalstu politiķu sarakstā (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...
Sēdes vadītājs. Kolēģi! Kolēģi! Kolēģi! (Starpsauciens: “Kāds sakars...?”) Mēs esam vienojušies... Liepiņas kundze, tad, kad es runāju, lūdzu, ieklausieties. Mēs esam vienojušies, ka drīkst būt izsaucieni no zāles, bet nedrīkst traucēt runātāju paust savu vēstījumu, jo arī stenogrammu nodaļai ir jāfiksē, ko jūs esat izsaucienos pateikuši. Respektēsim... lai kā jūs gribētu to darīt... respektēsim viens otru, lai arī tad, kad jūs runāsiet, nebūtu tieši tas pats... otrā galā.
Brantes kundze, lūdzu, turpiniet. (Starpsauciens: “... nerunā par likumprojektu.”) Tūlīt mēs sapratīsim, vai viņa runā par likumprojektu vai ne.
I. Brante. Otrais - Krievijas kampaņas algoto ārvalstu politiķu sarakstā ir arī Šlesers, un Putins esot maksājis Šleseram no pusotra līdz diviem miljoniem. (Starpsauciens: “Kāds sakars?!”)
Trešais (Starpsaucieni.)... Un trešais... Arī vairākās citās diskusijās esmu paudusi, ka Šlesera pārstāvētā partija... veidotā partija grauj valsts pamatus. Interesanti arī vērot. Šeit ir izvilkums, kas atrodams Google: “Latvijas krieviem šodien ir vajadzīgs atbalsts kā nekad.” Vairāk par mums pašiem. Un šeit ir fakts, ka Latvijas krievvalodīgo balsis faktiski šodien “mētājas pie kājām”, ko arī neviltoti un diezgan atklāti Šlesera kungs... acīmredzot, kas neizdevās sadarbībā ar Ušakovu... mēģina sadarboties ar Rosļikova kungu un vākt... un strādāt uz šīm balsīm.
Šeit nav stāsts par deportācijām. Jums var patikt vai nepatikt Nacionālā apvienība, bet, piedodiet, ja viņiem būtu iespēja, viņi jau sen to izdarītu. Bet mēs esam demokrātiskā valstī. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)
Apšaubot to, ka jūs (Starpsauciens.)... apšaubot to, ka jūs dzīvojat demokrātiskā valstī, jūs faktiski runājat par deportācijām. Es nedomāju, ka tā ir pareizā taktika - biedēt cilvēkus ar deportācijām un lepoties ar to (Dep. A. Šlesers: “... jūs varētu vienreiz tad stāstīt to komisijā! Nerunājiet... uztaisiet labāk špagatu!”), ka jūs esat dzīvojuši PSRS, iespējams, varētu teikt, ka izdzīvojuši. Taču es vēlreiz atkārtoju - jūsu partija grauj mūsu valsts pamatus, un, nē, mani nemaz neizbrīna jūsu biedēšanas taktika.
Taču katrā gadījumā es varu jums pateikt - ne es, ne mani partijas kolēģi no jums nebaidās. Mēs atbalstīsim šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, es jums (Starpsauciens.)... es jums aizrādīšu: vai nu jūs aicināt Brantes kundzi “veikt špagatu” aiz skaudības, ka jūs to nevarat, vai arī jūs to darāt (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)... vai arī jūs to darāt, mēģinot iegūt ievērību, bet pazaudējot pašcieņu. (Dep. L. Liepiņa: “Ārprāts, Smiltēna kungs, ārprāts!”)
Debatēs nākamais pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.
A. Rosļikovs (ST!).
Man ar špagatu noteikti nesanāks. Kolēģi, es tīri konstruktīvi par tiesiskumu un par tiesisko paļāvību mūsu valstī. Tas ir ļoti svarīgi. Augsti godātie kolēģi, kuriem uz doto momentu ir... lēmums “par” vai “pret”, pirmais un pats svarīgākais - uzturēšanās atļaujas konkrētiem pensionāriem beidzas 2026. gadā. Mēs viņiem mākslīgi samazinājām šo termiņu. Un galvenais jautājums - pagarinot pēc noteiktā termiņa, kas viņiem apliecībā ir, droši... jebkuras prasības... mēs mākslīgi nogriezām viņiem divus trīs gadus. Atpakaļejošs spēks likumam - tas ir dīvaini, tas var būt tikai, ja nosacījumi būs labāki, nekā ir bijuši. Pasliktināt nosacījumus ar atpakaļejošu spēku - tas nav tiesiski. Mēs šajā ziņā esam izdarījuši lielu brāķi. Un es te piekritīšu zaļzemnieku frakcijai. (Starpsauciens.) Labi, okay.
Otrais jautājums, kas arī ir ļoti svarīgs. Likumā nav ne vārda par termiņu, kas ierobežo viņu pieteikšanos valsts valodas eksāmenam. Valsts valodas centrs mākslīgi to ir ierobežojis līdz 24. martam - viss. Jebkurš cilvēks, kurš šodien grib pieteikties valsts valodas eksāmenam, nevar to izdarīt, viņš tāpat otrajā datumā būs spiests pamest šo valsti. Valsts valodas centrs to attaisno ar kapacitātes trūkumu, bet, kolēģi, likumā šāda ierobežojuma nav. Līdz ar to viņiem ir jābūt iespējai pieteikties arī šodien.
Trešais. Kola kungs, tieši tā - viņiem ir valsts valodas apliecība. Tieši tā - ja viņi zina valodu, lai viņi to pierāda, bet 70 gados ar demenci to grūti izdarīt. 70 gados, kad tu neatceries, kā tevi sauc, tu nevari atkārtoti pierādīt savas zināšanas. Viņai ir 70 gadi (es tagad runāju tikai par pensionāriem), viņa nolika to eksāmenu 1998. gadā. Tas ir bijis. (Starpsauciens.) Tas ir bijis. Atbrīvoti no 75 gadiem. Lasiet... lasiet labāk! Jebkurā... okay, jebkurā... Labi, lai tā paliek.
Otrais - ārkārtīgi... Trešais - ārkārtīgi svarīgs tiesiskais punkts. Kolēģi, Latgalē ir 5300 pensionāru, kuri būs spiesti otrajā datumā pamest Latviju, viņiem variantu nebūs nekādu. Un šeit... es redzēju, kas jau notiek tviterī, - cilvēki absolūti atklāti runā par to, ka tas ir vismilzīgākais valsts drošības apdraudējums, jo aiz šiem cilvēkiem taču ir citi Latvijā dzīvojoši pilsoņi, kuri uz šo situāciju raugās, absolūti neatbalstot. Vai tas satuvinās vai saliedēs mūsu sabiedrību?
Nē, kolēģi, tas nav iespējams. Padzīt prom no valsts pensionārus! Mēs varam runāt nevis par deportācijām... kā saucas... kad otrajā datumā viņiem visi finanšu instrumenti valstī būs atslēgti, par elektrību nevarēs samaksāt. Tā ir tā otrā kategorija, kurai uz šodienas dienu Valsts valodas centrs mākslīgi ir noslēdzis pieteikšanos eksāmenam. Ko viņi darīs bez kapeikas? Viņi būs spiesti paši ar savām kājām iziet cauri robežai... noteikti baigi smuki... ietaupīsiet robežsargiem degvielu! Viņi ar kājām uz turieni paši aizies.
Kolēģi, ļoti svarīgi, atgādināšu arī APVIENOTAJAM SARAKSTAM un tieši Līdakas kungam, kurš droši vien izgājis uz pīpētavu, - Māris Kučinskis man personīgi teica: “Nedod dievs, ja kaut viens vecs cilvēks pensijas vecumā būs spiests pamest šo valsti pats vai caur deportāciju, es demisionēšu.” Un es šo solījumu dzirdēju divas reizes no viņa - ka viņš demisionēs gadījumā, ja kaut viens vecs cilvēks būs spiests pamest šo valsti. “Es vecus cilvēkus nedeportēšu,” tā viņš ir teicis gan LTV, gan man personīgi.
Tāpēc es APVIENOTAJAM SARAKSTAM varu garantēt, ka jūsu partijas zīme, logo, būs melnā krāsā... un pret deportāciju - tā būs zīme absolūti visai Latvijai, lai katrs cilvēks zinātu, kurš iestājas pret veciem cilvēkiem un kurš atbalsta vecu cilvēku deportāciju no Latvijas.
Runājot par tiesiskumu - vēlreiz atgriežoties - es nosaucu trīs konkrētus punktus. Mākslīgi atņēmām derīguma termiņu apliecībai - valsts dokumentam, mākslīgi ierobežojumi... pieteikšanās valsts valodas eksāmenam. Mēs izdarījām virkni darbību, kas ir absolūti prettiesiskas, tikai dēļ tā, lai labotu Nacionālās apvienības reitingus ar APVIENOTĀ SARAKSTA rokām, kas ir absolūts murgs. Jūs, augsti godātais APVIENOTAIS SARAKST, izmanto no abām pusēm - pa kreisi un pa labi. Vēl vajadzētu no aizmugures, un tad vispār būs pilna bilde. (Aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.
Č. Batņa (AS).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Man kā mūziķim gribētos uzkāpt šeit un sakarā ar šo projektu nodziedāt Alfrēda Kalniņa dziesmu “Brīnos es”. Man saistībā ar šo likumprojektu ir dziļas pārdomas - vai tiešām 95 procentiem Saeimas deputātu ir augstākā izglītība? Gan koalīcijā, gan opozīcijā, vienalga, man liekas, mēs kaut ko bišķiņ nesaprotam. Es centīšos kā pedagogs jums izskaidrot.
Šobrīd mēs atbalstīsim grozījumus Imigrācijas likumā - iespējams, atbalstīsim - ar konkrēto numerāciju pirmajā lasījumā. Mums būs dots termiņš iesniegt precizējumus uz otro lasījumu. Un tas, ko, Rosļikova kungs, jūs šobrīd šeit mēģināt pateikt - APVIENOTAIS SARAKSTS darīs šitā, darīs tā... kādā fantāziju pasaulē jūs dzīvojat? Mēs neapstiprinām otrajā lasījumā steidzamībā šo likumprojektu. Par ko jūs runājat? (Starpsaucieni.)
Līdz ar to tas, ko es jums gribu pateikt, - kolēģi, varbūt beidzam šo demagoģiju no šīs tribīnes, vienkārši sākam normāli strādāt!
. Es atbalstīšu šos grozījumus.
Paldies (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (LPV).
Kolēģi, šī ir tā diena, kad man tiešām jāsaka: Smiltēna kungs, mani ļoti pārsteidz, kā jūs vadāt šo konkrēto sēdi. Es ceru, ka jūs arī man ļausiet runāt tieši tāpat kā savai partijas kolēģei Ievai Brantei.
Vēl vairāk mani pārsteidz, ko no šīs tribīnes teica Ieva Brante, ņemot vērā, ka viņa ir arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja. Tad man jāsaka tā, es iegūglēju: Ieva Brante un vīrieši. (Smiekli. Aplausi. Starpsaucieni.) Nē, nu, kāpēc? Es teikšu tā: Ieva teica - Šleseru iegūglēja, jo Šlesers bija debatējis. Brante ir debatējusi, es arī varu iegūglēt: Brante. Ieva Brante teica par Krieviju, jo kaut kādā ziņā likumprojekts skar Krieviju. Bet šis likumprojekts skar arī vīriešus, vai ne?
Nu tad es iegūglēju, ļaujiet man nolasīt: ““Mans vīrietis!” Ieva Brante pēc šķiršanās no vīra sākusi jaunas attiecības.” (Starpsauciens: “Kāds tam sakars?”) Kāds tam bija sakars?! (Starpsaucieni.) Tieši tāds pats sakars! Tieši tāds pats sakars! (Starpsaucieni.) Tieši tāds! Mēs runājam par kontekstu.
Es nezinu, kāds sakars bija runāt par Krieviju un Šleseru. Kāds sakars! Es jums tikko pastāstīju. Kāds sakars? Tāds sakars, ka Smiltēna kungs šo sēdi vada kā partijas biedrs, nevis kā cilvēks, kuram vajadzētu turēties prom no politikas. Un tas ir nožēlojami, ko jūs šeit darāt.
Konkrēti Ievai Brantei - es uzskatīju, Ieva... ir lietas, ko tu labi dari kā komisijas vadītāja, bet ir lietas, zem kurām arī tev... jums, Ieva Brante, nevajadzētu nolaisties.
Man droši vien tūlīt pārmetīs, ka es sarunājos ar zāli, bet, ja jau jūs esat tik gudri, tad jums vajadzēja zināt, ka Šlesera kungs par šiem izteicieniem ir vērsies visās tiesībaizsardzības instancēs, lai rosinātu krimināllietu. Neviena nav ierosinājusi krimināllietu par šiem jūsu minētajiem gadījumiem. Brantes kundze! Smiltēna kungs! Tas ir ārprāts! Un vēl tur ir - “Juriste Ieva Brante satuvinājusies ar gados jaunāku vīrieti”; “Deputātes vīrs šokā par politiķes Brantes plikumiem”. Ko tik mēs nevaram atrast Google. Šitā mums tagad notiks Saeimas sēdes! Ārprāts, Smiltēna kungs! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Tātad skaidrojums Liepiņas kundzei. Saeimas kārtības rullī ir Saeimas deputātu ētikas kodekss. “Deputāts respektē...” (Starpsauciens.)
Krištopana kungs, ļausiet runāt un vadīt sēdi? Paldies.
“Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.”
Tas, ko es gribu teikt, - ja jūs, kolēģi, izmantotu savas tiesības tajā brīdī, kad runāja Brantes kundze, un veiktu izteikumus no zāles, nevis kolektīvi bļautu, tad es varbūt būtu sadzirdējis, ko Brantes kundze saka, lai izvērtētu, vai viņa runā par tēmu. Tas ir viens.
Otrs... Man ir jāpaskaidro, pēc kādiem kritērijiem es vadu sēdi. Otrs - Brantes kundze runāja par iepriekšējā runātāja sasaisti ar Krieviju kontekstā ar imigrāciju un cilvēkiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi. Jūs, Liepiņas kundze, runājāt par Brantes sasaisti ar vīriešiem. Es neredzu tur saistību. Tas ir mans skaidrojums par to, kāpēc šodien es šādi arī pieņemu lēmumu pārtraukt vai nepārtraukt kādu, un, Liepiņas kundze, es jūs šoreiz arī nepārtraucu, lai būtu balanss.
Tā. Daudzes kungs debatēs prasa vārdu... par procedūru? Labi, tātad jūs neprasāt vārdu par procedūru? (Dep. G. Daudzes starpsauciens.) Labi.
Dombravas kungs, lūdzu, vārds jums.
J. Dombrava (NA).
Kolēģi! Ņemot vērā, ka noteikti atradīsies kāds, kas mēģinās apstrīdēt šo likumu par vienu, otru, trešo lietu, kas jau izskanēja... daudzas nepatiesības te izskanēja par to, ka nav iespējams iegūt kaut kādas izziņas, atvieglojumus un tamlīdzīgi. Daudzas no tām ir nepatiesības, ar to var iepazīties Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēžu protokolos.
Uz jautājumu, kur bija... tātad attiecībā uz to, ka šie grozījumi pasliktina indivīda apstākļus un tāpēc nav pieņemami. Te es vēlos norādīt, ka šis nav jautājums par sabiedrības integrāciju, šis nav jautājums par kaut kādu indivīda labākas vai sliktākas dzīves veidošanu, šis ir jautājums par mūsu nacionālo drošību, un šie grozījumi tika veidoti, pamatojoties uz notikumiem Ukrainā 2014. gadā.
Es te varu atskaņot kolēģiem: Doņeckas apgabals, 2014. gads, prokrieviskas demonstrācijas, kuras rīkoja Krievijas Federācija sadarbībā ar saviem Krievijas pilsoņiem, kas dzīvoja Ukrainas teritorijā. Cits moments: CNN, fiksēts Krimā pie militārajām bāzēm, “zaļie cilvēciņi” (Starpsauciens.)... “zaļie cilvēciņi”, kuri (Dep. A. Šlesers: “Kāds sakars ar pensionāriem?”)... “Zaļie cilvēciņi” (Dep. A. Šlesers: “Kāds sakars ar pensionāriem?”)... Šlesera kungs, rekur ir atbilde: “zaļie cilvēciņi”, kurus pavada Krievijas pensionāri, kuri palīdz šiem “zaļajiem cilvēciņiem” aplenkt militārās bāzes (Dep. A. Šlesers: “Vai tad tiesā...”), lai būtu sarežģītāk īstenot pretestību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai iežēlinātu, lai mēģinātu radīt Ukrainas bruņoto spēku diskreditāciju.
Un es minēšu, ka tas nav tikai stāsts par Ukrainu, diemžēl tas ir stāsts arī par mūsu pašu valsti. 2022. gada 10. maijs. Latvijas Televīzijas žurnālistei Pārdaugavā pasaka: “Mēs iznīcināsim šo valsti! Mēs, antifašisti, iznīcināsim...!” (Atskaņo video.)
Šis ir iemesls, kāpēc šādi grozījumi ir veidoti, - lai mēs varētu visiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri ir uzskatāmi par agresorvalsts pilsoņiem, veikt pārbaudes, vai viņi nerada draudus mūsu nacionālajai drošībai. Un tiem cilvēkiem, kuri nerada draudus nacionālajai drošībai, būs iespēja pagarināt uzturēšanās atļaujas.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim... Es atvainojos, vai referentam kaut kas būtu vēl piebilstams? Rajeva kungs, nav nekas piebilstams?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas dienu Saeimas sēdē.
I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31. marts (līdz darbadienas beigām), un izskatīšana - nākamajā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Vai jūs varat nosaukt, lūdzu, datumu nākamajai... tuvākajai...?
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31. marts, ja nav iebildumu. Ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā.”)
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kasparam Briškenam.
K. Briškens (PRO).
Mēs piedāvājam 14. aprīli.
Sēdes vadītājs. 14. aprīlis. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? (Starpsauciens: “Pēc Lieldienām...”) Tātad citu priekšlikumu nav. Mums jābalso, sākot no tālākā...
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 14. marts likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrajam lasījumam! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni: “Aprīlis.”) Es atvainojos, 14. aprīlis. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 49, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts.
Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30. marts līdz pulksten 17.00! (Starpsaucieni: “31. marts!”) 31. marts...
Ņemot vērā to, ka mēs esam nobalsojuši par pirmo, paliek komisijas piedāvātais priekšlikums. (Starpsauciens: “Kulberga.”) Tātad 31. marta pulksten 17.00 - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana - tuvākajā Saeimas sēdē.
Labi, kolēģi, dodamies tālāk. Nākamā sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 199/Lp14)”.
Sākam debates.
Debatēs pieteikusies deputāte Leila Rasima.
L. Rasima (PRO).
Es runāšu par steidzamības atcelšanu. Kolēģi, šādai vēstulei nevajadzēja būt. Tā ir pierādījums tam, ka koalīcija nav izdarījusi savu obligāto mājasdarbu. Un īpaši jāuzsver tas, ka nav piepildītas arī Latvijas Radio darbinieku un arī valdes gaidas, ka šī mediju apvienošana nāks kopā ar finansējuma modeli. Un kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka tādā veidā mēs neapdraudam sabiedrisko mediju. Ja nebūtu pietiekama finansējuma, tad mēs to apdraudētu.
Un ko vēl mēs redzam? Nacionālā apvienība un Kultūras ministrija izmanto situāciju, lai steigā, bez apspriešanas, censtos iebīdīt likumā savas intereses, par ko nezināja pat SEPLP vadība. Kāpēc tas ir nepieņemami tik svarīgos jautājumos? Tāpēc, ka par politiku atbildīgā Kultūras ministrija - ar Nacionālo apvienību priekšgalā - izvairās no speciālistu iesaistes.
Kad kara laikā mēs risinām būtiskus jautājumus par stratēģisko infrastruktūru, sabiedrisko mediju, kam ir ļoti liela nozīme, es aicinu ieklausīties drošības un stratēģiskās komunikācijas speciālista Sārta paustajā viedoklī; viņš ir paudis skaļu kritiku šiem pēkšņajiem grozījumiem. Nedrīkst būt šāda līmeņa bezatbildība kara un informatīvā kara laikā. Nedrīkst neuzklausīt speciālistu un mūsu drošības ekspertu viedokļus.
Latvijas Radio darbinieku vēstule parāda, ka tas, par ko mēs domājām, balsojot par steidzamību, nav patiesība. Nav panākta vienošanās. Tehniskajam likumprojektam ir virzīti būtiski priekšlikumi - politiski jautājumi - bez speciālistu diskusijas.
Vienīgais pareizais lēmums šobrīd ir atcelt steidzamību. PROGRESĪVIE balsos “par”.
Un turpmāk, lūdzu, nepieļausim šādas kļūdas. (Starpsauciens: “Paldies.”)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (LPV).
Cienījamie kolēģi! Arī mēs balsosim “par” steidzamības atcelšanu, jo atstāt to esošajos apstākļos nebūtu saprātīgi.
Bet ko es vēlos teikt? Nacionālā apvienība ir ļoti aktīva vienos jautājumos, bet jautājumos, kuri tiešā veidā attiektos uz viņu darbu, viņi nemaz tik aktīvi nav.
Es konkrēti gribu runāt par Kultūras ministriju. Kultūras ministrija ir Nacionālās apvienības pakļautībā, un kultūras ministrs ar visu savu komandu, kādu nu viņš to tur ir uztaisījis tagad, ir atbildīgs par tādu lietu kā mediju politikas pamatnostādnes. Es nezinu, vai jūs esat informēti (droši vien neesat), ka mediju politikas pamatnostādnes 2013. gadam nemaz nav izstrādātas. Nav. Un šodien ir 2013. gada 30. marts (Starpsauciens.), es atvainojos, 2023. gada... jaucu... Tātad 2023.-2027. gadam šo nostādņu nav.
Vakar mums komisijā bija diskusijas par to, ka mums ir jāatceļ steidzamība šim sabiedrisko mediju pārvaldības likuma projektam. Mums ir atkal jāgaida uz kaut ko. Kāds kaut ko nav izdarījis, kāds kaut ko nav pārraudzījis... Un, protams, es atļāvos arī pacelt šo jautājumu par mediju politikas pamatnostādnēm, uzdot jautājumu Kultūras ministrijas atbildīgajām personām. Un viņi pilnīgi mierīgi saka: “Nē, kaut kad šī gada beigās būs. Varbūt. Jo tagad kaut ko dara. Un tagad mēs vadāmies pēc tām nostādnēm, kas ir izstrādātas iepriekšējam periodam.”
Un tad man ir jautājums Nacionālajai apvienībai: vai jūs paši uzskatāt, ka tas ir normāli? Jo - par ko ir šīs pamatnostādnes? Ko tās nosaka? Šādas pamatnostādnes nosaka mediju darbību esošajā situācijā.
Jūs esat tik ļoti uztraukti par drošību valstī, par to, ka mums ir jāizraida no valsts ārā - nevis jādeportē, kā jūs sakāt, bet jāizraida ārā - cilvēki, kuri kaut kādu apsvērumu dēļ nerunā pietiekami labi latviešu valodā (viņi ir baigais drauds - jā, varbūt, nezinu, jums noteikti vairāk informācijas), taču tajā pašā laikā tādu atbildīgu nozari kā mediju nozari jūs... esat palaiduši garām, ka tur jābūt bija pamatnostādnēm - kādai ir jābūt mediju politikai mūsu valstī brīdī, kad ir izmainījušies ļoti daudzi apstākļi, pirmām kārtām ģeopolitiskie un politiskie.
A kā būs ar valodu medijos? Mediju pamatnostādņu nav, bet jūs jau uz komisijas sēdi (kur mēs esam vienojušies, ka mēs runājam tikai par tehniskiem jautājumiem) stiepjat labojumus par to, kādā valodā varēs vai nevarēs runāt Latvijas sabiedriskajos medijos. Normāli? (Starpsauciens: “Jā!”) Nu tad nāciet un pastāstiet, kas tur ir normāls!
Izmantojot izdevību, no šīs tribīnes es gribu aicināt gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju, gan arī deputātus, kuri Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā darbojas, un kultūras ministru pievērst uzmanību šo mediju politikas pamatnostādņu 2023. gadam izstrādei un veikt to ātrā tempā, steidzami, ar turbosteidzamību.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Lūdzu apvienot abus laikus.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir iebildumi pret to, ka tiek apvienoti abi debašu laiki? (Starpsauciens: “Nē!”) Iebildumu nav.
Kiršteina kungs, jums ir...
A. Kiršteins. Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti!
Sēdes vadītājs. ... septiņas minūtes.
A. Kiršteins. Gribu pateikt dažas lietas.
Pirmkārt, notiek maldināšana kā tāda. Galvenais iemesls, kur ir problēma... un Latvijas Radio vēstule ir saistībā ar to, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija nespēj savā starpā vienoties par naudas sadali - iekšējo sadali, nevis ārējo sadali. Gribu teikt, ka naudas ir pietiekami. Un tas, kādā veidā tur tiek dalīts, un tas, vai būvēt kaut ko vai nebūvēt, remontēt telpas vai neremontēt, - tas ir cits jautājums.
Mani nepatīkami pārsteidza vakardienas raidījums pie Dombura “Kas notiek Latvijā?”, kur komisijas priekšsēdētāja atļāvās klaji stāstīt, ka dažu deputātu priekšlikumi esot pilnībā sagrāvuši apvienošanos. Es gribu pateikt, ka tā nav taisnība un ka tādu priekšlikumu... un tāpēc es pateikšu dažus piemērus.
Un, es domāju, mēs tikpat mierīgi varētu jebkuru priekšlikumu nobalsot šeit, Saeimā, - nebūtu nekādu problēmu. Un pat varētu palikt šī steidzamība, arī tā nebūtu nekāda problēma, jo par to, kā tērēt naudu būvniecībai, varētu lemt darba gaitā.
Man, piemēram, ir jautājums: kādā veidā valodas lietošanas priekšlikums - par to, vai vajag, teiksim, vienu raidstaciju Latvijas Radio 4 krieviski vai nevajag, - varētu sagraut šo likumu? To varētu atrisināt vienā minūtē - ar balsošanu. Ja Saeima to atbalstītu, tad priekšlikums būtu spēkā; ja to neatbalstītu, tad tas nebūtu spēkā.
Nākamais. Kādā veidā Saeimas deputātu priekšlikums - papildināt vispārējo stratēģisko mērķi ar vārdiem “īstenot latviešu tautas nacionālo interešu aizstāvību” - varētu kara laikā graut Latvijas neatkarību vai kaut kādā veidā kavēt apvienošanos?
Ja kādam nepatīk vārdi “latviešu tautas nacionālo interešu aizstāvība”, tad ir nākamais priekšlikums, kur ir pieminēta nacionālā pašapziņa, - ka viens no likuma stratēģiskajiem uzdevumiem būtu Latvijas sabiedrisko mediju uzdevums stiprināt latviešu nacionālo pašapziņu. Nacionālo. Nācija - tas ir drusku plašāks jēdziens nekā tauta (varbūt ir kāds, kas to nezina). Tātad kādā veidā šāds priekšlikums traucē apvienoties radio un televīzijai? Tie ir visskaidrākie meli.
Nākamais. Kādā veidā priekšlikums par trīs padomes locekļiem, ko ievēlē Saeima, traucē apvienoties radio un televīzijai, ja iepriekšējais priekšlikums arī bija paredzējis trīs? Vienu ievēlētu prezidents, vienu - Saeima, un vienu kandidātu ievēlētu Ministru kabinets kopā ar nevalstiskajām organizācijām.
Jūs zināt, kolēģi, cik mums ir nevalstisko organizāciju? Es paskatījos 2016. gada datus - 24 tūkstoši. Nu tas taču ir vienkārši smieklīgi - jūs tiešām ticat, ka visas šīs nevalstiskās organizācijas, kuru ir 24 tūkstoši, izvirza kaut kādu kandidātu kopā ar Ministru kabinetu? Tas taču ir blefs!
Saeimas uzdevums ir regulēt un kontrolēt, kā tiek sadalīta nodokļu maksātāju nauda, un tāpēc ir loģiski, ka šos trīs kandidātus izvirza Saeimas deputāti. Prezidents nekontrolē ne finansiālos līdzekļus, ne naudu - kāda jēga viņam būtu izvirzīt kaut kādu kandidātu? Viņš taču neizvirza arī, teiksim, administratīvās tiesas tiesnešus vai vēl kaut ko.
Tātad - kādā veidā šis priekšlikums... Tie ir meli, ka šie priekšlikumi kaut kādā veidā būtu saistīti un traucētu apvienoties radio un televīzijai. (Starpsauciens: “... tikai par steidzamību, Kiršteina kungs!”) Tā ir steidzamība, es varbūt gribu, lai to nemaina šo iemeslu dēļ, jo visi jautājumi ir atrisināti. Un, ja kādam nav skaidrs, kāpēc es te runāju, tad vajag izlasīt Kārtības rulli.
Tagad - nākamā problēma. Jā, šie priekšlikumi radīja histēriju, bet pavisam citu histēriju. Ja mēs runājam par to, ka nav izstrādāta koncepcija, - piedodiet, Sorosa fonda valdes locekle un priekšsēdētāja savulaik vadīja Mediju politikas apakškomisiju četrus gadus; vai tiešām jūs apšaubāt, ka tik lieliska nevalstiskā organizācija nav godam strādājusi pie šīs koncepcijas, ko?
Un tagad, kad mēs iesakām reāli sakārtot redakcionālo darbību un atjaunot to, lai redakcijas galvenajai redaktorei būtu padome, jo savulaik... Atcerēsimies, ka Zigmunda Skujiņa laikā padomē bija vairāk nekā 20 cilvēku un bija pārstāvēti dažādi cilvēki - bija pārstāvji gan no reliģiskajām aprindām, gan no uzņēmējdarbības aprindām, gan no kultūras aprindām. Turpretim tagad... esošie likumi ir smieklīgi, un nevienam netraucē tas, ka galvenā redaktore pati ieceļ savu redakcionālo padomi un pati regulē, kā pieņemt šos likumus.
Un, ja pirms Saeimas vēlēšanām nebūtu bijusi vienpusēja... Ja kandidāts no vienas partijas uzstājas desmit reizes, bet no otras - vienu reizi... vai ja, piemēram, redaktors atļaujas atbildēt, ka “mēs šeit izlemsim, kuras partijas ministru kandidātu mēs laidīsim un kuras partijas ministra kandidātu mēs nelaidīsim debatēs”, tad jūs uzskatāt, ka tas ir normāli?
Un pēdējais. Tiek izplatītas baumas. Iedomājieties, mums ir priekšlikums... esošajā likumā... kas nevienu neuztrauc, - ka valdē nedrīkst ievēlēt cilvēku, kas pēdējos 24 mēnešos ir bijis kādas partijas vadībā. Tātad, ja cilvēks ir bijis kādā Latvijas partijā un ir izstājies no tās pirms 23 mēnešiem, viņš nevar būt valdē, bet nevalstiskas organizācijas pārstāvis, kurš saņem naudu no ārzemēm, drīkst būt. Un tad tiek teiks: “Jūs taču zināt, kas Krievijā notiek. Kur tad tur tāds... vai ne... Latvijā šādi priekšlikumi!” Nē, mīļie cilvēki!
Es jums parādīšu... Amerikas Savienotajās Valstīs ir Ārvalstu aģentu reģistrācijas akts (Foreign Agents Registration Act), un tā izpildi īsteno un vada ASV Tieslietu ministrijas Tieslietu departamenta vadītāja vietnieks (tagad tas ir Metjū Olsens). Un ārkārtīgi kontrolē... Galvenais uzdevums tātad šai organizācijai - FARA - ir kontrolēt tieši to, kā strādā, piemēram, Russia Today.
Un kas notiek Latvijā? Latvijas partiju deputāti nevar būt valdē, bet, piemēram, tāds Kodis, kas ir saņēmis balvu Krievijas vēstniecības organizētajā pasākumā “Dzintara spalva”, var būt - kā žurnālists. Un, piemēram, Donbasā pie separātistiem strādājošā Svetlana Gintere drīkst strādāt televīzijā, jo viņa, lūk, esot saņēmusi no Latvijas Radio rājienu, viņa - labs cilvēks. Bet Latvijas partiju pārstāvji tur nevar būt, tie, kas ir bijuši administrācijā...
Tātad šie priekšlikumi ir sacēluši histērisku rosmi. Es būtu vispār atbalstījis, ka nevajag... ka mēs mierīgi varējām šodien nobalsot...
Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs...
A. Kiršteins. ... par šo likumprojektu. Es beidzu. Pateikšu vēl pēdējo teikumu. Bet, ja jau visi uzstāj, - labi, lai būtu trešais lasījums!
Bet nemelosim - vienīgā problēma ir histēriskas bailes no redakcionālās politikas sakārtošanas.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es piekrītu tam, ka ir jāatceļ steidzamība, un paskaidrošu, kāpēc.
Pirmām kārtām jau tas, ka šis likumprojekts ir nolikts, tā teikt, uz pauzi, apliecina tikai un vienīgi to, ka Krišjānim Kariņam pietrūkst drosmes ātri virzīt izlēmīgas reformas. Tās reformas, kas attiecas uz viņu pašu. Jo - var runāt skaisti par to, kā mēs ārstēsim cilvēkus Alūksnē un kāda būs veselības pieejamība, izglītības pieejamība attālākos novados, tālākās vietās... Skaisti runā par to, kas neattiecas uz viņiem pašiem, bet tajā brīdī, kad sākas saruna par viņiem pašiem, tad uzreiz, tā teikt, aste kājstarpē un vairs nav gatavi runāt pēc būtības.
Šajā gadījumā, es domāju, ir pirmām kārtām jau politiskā redzējuma trūkums. Un, lai vai kā būtu, es teiktu, ka Nacionālajai apvienībai vienīgajiem šeit ir tāds skaidrs politisks redzējums, ko viņi grib panākt ar šo. Un citiem diemžēl ir tikai plūšana pa straumi, nekā citādāk to nevar nosaukt, - bez absolūti jebkāda politiska redzējuma.
Man šajā ziņā... Tas, ko es gribētu redzēt uz trešo lasījumu un kuriem jautājumiem vajadzētu pieskarties, - protams, tas, ko jau Kiršteina kungs pieminēja. Vai tā ir normāla situācija, ka mūsu sabiedriskajos medijos, kur būtu jābūt daudzpusīgam viedokļu atspoguļojumam, pozīcija tiek aicināta 10 reizes vairāk nekā opozīcija? (Tādi ir vēl joprojām šie dati.) Vai tas ir, kolēģi, vispār kaut cik jēgpilni... vispār loģiski saprotams? Kā to var izskaidrot? Tā ir redakcionālā neatkarība, kolēģi?!
Vai tas ir normāli, ka sabiedriskais medijs, rīkodams politiskās diskusijas, sagaida brīdi, kad politiskās partijas iesniedz deputāta amata kandidātu sarakstus, un pēc tam pieņem “izlēmīgu” lēmumu - neļauj APVIENOTĀ SARAKSTA izvirzītajam premjera amata kandidātam piedalīties fināla debatēs? Vai tā ir normāla pieeja, normāls veids, kādā sabiedriskais medijs organizē savu darbu? Vai tas nav mērķis - piesegt pašu valdības vadītāju, ļaujot valdības vadītājam izvairīties no neērtām diskusijām un nenonākt tiešā konfrontācijā ar opozīcijas līderiem? Tas ir tas veids, kā sabiedriskais medijs piesedzis - ir diemžēl piesedzis, ir! - valdības vadītāju.
Un šajā brīdī, kad valdības vadītājs redz to, ka viņa paša uzraudzītie mediji šobrīd jūt kaut kādu diskomfortu... Protams, Nacionālā apvienība ar savu skaidro redzējumu uzreiz ieslēdz atpakaļgaitu... Un tā diemžēl ir noticis, kolēģi. Tā ka, es domāju, mums vēl te ir ļoti, ļoti daudz darāmā, lai uzlabotu un panāktu to, lai demokrātijas principi tiktu ievēroti arī sabiedriskajā medijā.
Es varu teikt - ir ziņu raidījumi, kuros tiešām, cepuri nost, mēģina ievērot šo proporciju, vienmēr tas tiek ievērots. Bet tur, kur kaut kādi diskusiju raidījumi, kaut vai Latvijas Radio... Mēs laiku pa laikam elementāri uztaisām aptaujas, lai paskatītos, kas tad tur ir nācis. Nav starpība, vai tur nāk Valainis vai Šlesers, vai Briškens, vai Rosļikovs, - jebkurš no opozīcijas ir viens pret 10. Un - vai tiešām sabiedrību neinteresē opozīcijas viedoklis?
Mums regulāri pārmet: opozīciju nedzird. Kā opozīciju var dzirdēt, ja viņus neņem nekur un vispār nevienu neinteresē viņu viedoklis?! (Daži deputāti aplaudē.) Kā viņus var dzirdēt? Nevienu neinteresē. Un tie ir mūsu sabiedriskie mediji!
Kolēģi, mums ir jāievieš kaut kāda reforma, lai šos demokrātijas principus, šo sadalījumu kaut kādā veidā atjaunotu.
Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.
A. Šlesers (LPV).
Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Televīzijas vadība un Latvijas Radio vadība ir korumpēti. Kāpēc? Tas, ko teica Valaiņa kungs, - kādā veidā tiek skalotas smadzenes Latvijas sabiedrībai, kādā veidā opozīcijai nedod iespēju izteikties, kādā veidā tiek aicināti eksperti pirms vēlēšanām...
JAUNĀ VIENOTĪBA, nesmaidiet! Nāca eksperti un stāstīja, cik laba ir JAUNĀ VIENOTĪBA, cik labs Kariņš. Zināt, kas tie par ekspertiem? Zināt, kas? Iristi. Kas ir iristi? Sorosieši. A kas ir sorosists? Tā ir Sarmīte Ēlerte, kas ilgstoši vadīja Sorosa fondu Latvijā. Stipendiāti. Paskatieties, kuri ir bijuši Sorosa fonda stipendiāti.
Kāpēc nenotiek izmeklēšana, kādā veidā tiek skalotas smadzenes? Pašreiz mēs izliekamies par muļķīšiem. Redziet, pozīcija tur īsti nevar vienoties, kuri cilvēki ko vadīs pēc apvienošanas.
Tagad steidzamā kārtā tas viss neiet uz priekšu, te vajag kaut kā mierīgāk virzīties uz priekšu. Protams, steidzamība šeit nav vajadzīga, bet tas, kas ir jāpanāk, ir tas, ko teica Ēlerte deviņdesmitajos gados. Ir svarīgs pozīcijas viedoklis, un ir svarīgs opozīcijas viedoklis, lai cilvēki var izdarīt izvēli, kāds viedoklis ir pareizais. Sabiedriskais medijs - tas nozīmē, ka viņi pārstāv visu sabiedrību.
Tad, kad bija jāvāc paraksti par atbalstu dabiskai ģimenei, Latvijas Televīzija vispār atteicās šo alternatīvo viedokli paust. Praktiski netika aicināti cilvēki no Latvijas vīru biedrības, no asociācijas “Ģimene”. Viņi netika aicināti, tāpēc ka šis viedoklis nebija vajadzīgs. Latvijas Televīzija taisīja žalūzijas ciet, lai neviens cilvēks nevarētu alternatīvo viedokli paust. Žurnālisti nenāca un neatspoguļoja šos viedokļus. Tāda ir realitāte.
Tas, kas ir jāpanāk neatkarīgi no tā, ka šeit ir septiņas partijas, ir arī citi viedokļi ārpus šī nama... Mums ir jāpanāk, lai visi viedokļi sabiedriskajos medijos tiktu respektēti un uzklausīti. Nevar būt tā, ka nāk tikai eksperti tiem, kam ir, tā teikt, Sorosa stipendiāta kartiņa kabatā. Kādreiz komunistus aicināja, tagad - sorosistus. Nu, nāk... ir visi tie pārstāvji. Uzvārdus šodien speciāli nesaukšu. Vienkārši paskatieties, cik bieži viņi nāk. Viņiem ir iedots raidlaiks, viņi sēž un pauž viedokli katru nedēļu. Tā ir realitāte.
Kāpēc mani neviens neaicināja pirms vēlēšanām paust viedokli? Kāpēc citus opozīcijas pārstāvjus neaicināja? Tāpēc, ka mūsu Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība ir korumpēta. Sēž Ēlerte Rīgas pilī pie labās rokas Levitam, dala ordeņus, žurnālisti nāk un klanās, saka: “Paldies, prezidenta kungs! Mēs esam tagad laimīgi, būsim lojāli līdz mūža galam!” Nu bet tā taču ir! Tāda ir realitāte, kurā mēs dzīvojam.
Un tāpēc tagad būtu nepieciešams... Es teikšu tā, ka tas, ko teica Kiršteina kungs, - tur ir divas lietas: viena ir ideoloģiskā, viena ir praktiskā. Šeit ir jāatrod... tā, lai Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā skan visi viedokļi, kas ir pārstāvēti Saeimā un ārpusē, un lai cilvēki tad pieņem lēmumu, kurš viedoklis ir tuvāks, bet nevar būt tā, ka tur sēž pārstāvji, kuri saka: “Nē, šito mēs neaicinām, tas ir sliktais!” Principā prezidents mums ir koalīcijas prezidents.
Latvijas Radio, Latvijas Televīzija ir noprivatizēta. Tur strādā daudzi labi žurnālisti, es esmu ar viņiem runājis, viņi nav korumpēti, viņi normāli veido šo darbu, bet tad, kad producents saņem nofilmēto materiālu, tad beigās tur brīnumi notiek. Tur ieliek pusteikumu no viena, pusteikumu no otra, un galarezultātā tu pat nesaproti, vai tu to teici vai neteici. Tāda ir realitāte.
Tā ka, godājamie kolēģi, šodien mēs balsosim un atbalstīsim steidzamības atcelšanu. Mierīgi apsēžamies, jo šis jautājums... Piemēram, Latvijas Radio 4 pirms pāris dienām mani uzaicināja pirmo reizi pēc ievēlēšanas -
pirmo reizi! -, un viņi teica, ka Latvijas Radio - tas ir mazākumtautību radio, tur ir krievu valoda, ukraiņu, poļu. Viss, viņus grib aizvērt ciet. Nu, tā taču nevar, johaidī!
Tā ka, godājamie kolēģi, balsojam un mēģinām sakārtot, jo, ja jūs šeit mēģināsiet aizvērt muti...
Pagariniet (Smiekli.)...
Sēdes vadītājs. Nevis pagariniet, Šlesera kungs, bet jums jājautā... ka jūs gribat pagarināt debašu laiku, un man jājautā, vai kolēģi neiebilst, ka debašu laiks tiek apvienots (Starpsaucieni.), jo patiesībā Saeimas kārtības rullī viens un otrs vārds nozīmē pilnīgi kaut ko citu. Tātad - vai jūs vēlaties apvienot debašu laikus?
A. Šlesers. Jā.
Sēdes vadītājs. Vai kolēģi iebilst? (Starpsaucieni.) Neiebilst?
Jums ir vēl divas minūtes.
A. Šlesers. Rezumējot manis teikto, man ir priekšlikums - mēģinām ātri, bet vienlaicīgi neatliekot un nemēģinot torpedēt šo reformu, vienoties par skaidriem spēles noteikumiem. Tas, kas vakar izskanēja Dombura raidījumā Latvijas Televīzijā, - es teikšu tā, mani pārsteidza. Viņi saka: mums 200 tūkstošus vajag - un tā ir visa reforma! -, pēc tam kaut ko darīsim.
Premjers vakar aiziet un saka Latvijas Televīzijā: “Nu, mēs sākumā apvienosim un pēc tam domāsim, cik naudas... vai ko darīsim.” Kā? Nu, kas tā par reformu? Tas ir tā kā apmēram - sāksim būvēt māju un beigās sapratīsim, vai tā ir viesnīca, dzīvojamā māja, noliktava... Nu, tā netaisa reformas!
Līdz ar to mēģinām šo jautājumu virzīt tomēr uz priekšu nesasteidzot, bet galarezultātā būtu jāpanāk tas, ka sabiedriskie mediji nav sorosistu mediji. Konservatīvie viedokļi, liberālie viedokļi tiek atspoguļoti, un cilvēki paši izdara izvēli, kas viņiem ir tuvāks, kam viņi piekrīt, nepiekrīt. Bet izdarām to... Nu, nevar kontrolēt viena sorosistu organizācija nacionālos... sabiedriskos medijus.
Un tas ir mūsu kopīgais uzdevums, un es ceru, ka varbūt šajā jautājumā ne tikai pozīcija, bet arī kopā ar opozīciju mēs varētu atrast risinājumu, jo - kas ir svarīgi? Nu, svarīga beigās ir pārvalde. Tas, ko saka Kiršteina kungs. Mēs te varam noreformēt, runāt par kaut kādu māju, kur tur viņi atradīsies, bet, ja beigās būs tie paši sorosisti, nekas nemainīsies. Un es domāju, ka visi labi saprot, par ko es runāju.
Tā ka mēģinām meklēt risinājumu, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka daudzi cilvēki, kas šodien neatrodas šajā zālē, tie, kas sēž arī Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā, arī nāk un izsaka savu neapmierinātību. Un es ceru, ka tādu cilvēku būs vairāk un ka mēs varēsim tiešām caur šo reformu panākt labāku rezultātu. Jo tā, kā tas ir pašreiz, turpināties nevar.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Daigai Mieriņai.
D. Mieriņa (ZZS).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man bija tas gods piedalīties pirms vēlēšanām debatēs par to, ko un kā darīt ar sabiedriskajiem medijiem... un arī kultūras debatēs. Un tad visi - visas partijas, kas piedalījās šajās debatēs, - runāja par vairākām būtiskām lietām, un viena no tām ir finansējums. Un visi teica, ka, jā, mēs atbalstām, ka plašsaziņas līdzekļi tiek finansēti neatkarīgi no deputātu vēlmēm un ka tajā gadā, kad ir vēlēšanas, nav tikai medijiem papildu līdzekļi.
Kolēģi, man šī reforma atgādina zināmas līdzības ar pašvaldību reformu, kur arī, no vienas puses, tika veikta administratīvi teritoriālā reforma, apvienotas divas trūcīgas pašvaldības ar domu, ka nu būs viena turīga, bagāta pašvaldība. Bet ko mēs redzam? Mēs redzam, ka tā dzīvē nestrādā. Ja nav skaidra finansējuma, nav skaidra finansēšanas plāna, kā mēs savus sabiedriskos medijus finansēsim, mēs nevaram gaidīt no viņiem, lai būtu atbilstoša kvalitāte.
Kolēģi, man liekas, šis ir jautājums numur viens, kas komisijā būtu jāizskata, un beidzot jāpieņem labā griba, ka mēs savus medijus finansējam neatkarīgi no deputātu vēlmēm un ailītes budžetā: tad, kad pašvaldību
vēlēšanas - viena summa, kad Saeimas vēlēšanas - otra summa. Un tad, kad tā nav, tad - kā gribat, tā iztiekat.
Kolēģi, jūs paskatieties, kādas izskatās abas ēkas. Par to vakar arī nedaudz runāja Dombura raidījumā. Tad, kad mēs ieejam Latvijas Radio mājā vai ieejam Latvijas Televīzijā... tur ir kā Padomju Savienības laikos, 30 gadu laikā neviens no Saeimas sasaukumiem nav atradis līdzekļus, lai sakārtotu šīs abas ēkas.
Un trešā lieta. Vai tiešām mums vajag apvienot abus šos medijus? Es neesmu dzirdējusi pamatotu atbildi, ka tiešām to vajag darīt. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam, ka tas labums no neapvienošanas ir tieši tajā, ka ir divi dažādi mediji, kuriem ir savi uzstādījumi, kuriem ir savs redzējums. Un tā veiksme varbūt ir dažādībā, ka katrs medijs uz lietām var paskatīties atsevišķi. Ja mums būs viens medijs, viena pārvaldība, mēs varam pazaudēt to unikālo, kas šobrīd katram no medijiem ir, un to arī nevajag aizmirst, kolēģi.
Un vēl es gribu teikt - es tiešām ļoti ceru, ka atgriežoties (es arī esmu par to, ka šo steidzamību noņemam) mums būs iespēja tomēr izdiskutēt un nelaist šo apvienošanu bez skaidra plāna,bez skaidra finansējuma, ko tad mēs patiešām vēlamies sasniegt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Leilai Rasimai otro reizi.
L. Rasima (PRO).
Kiršteina kungs, vai jūs klausījāties to, ko es runāju un ko es teicu? Jūs tagad runājāt septiņas minūtes, pat vairāk, un teicāt, ka vienas minūtes laikā varēja šos priekšlikumus izskatīt un nobalsot par likumprojektu, kāds tas bija iepriekš. Un patiesībā šis arī parāda tos centienus, ko es minēju... Jūs cenšaties steigā, ātri, bez plašākām diskusijām, bez speciālistu un nozaru iesaistes, tiešām dažādu drošības speciālistu (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.)... Jā.
Un vēl viena lieta. Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Latvijas Radio darbinieki tieši arī teica, ka šie priekšlikumi pamatā bija iemesls šīs vēstules tapšanai, tāpēc šeit es to gribu visiem pateikt. (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.)
Un vēl viena lieta, ko es dzirdēju no tribīnes kārtējo reizi, bet šodien tas izskanēja īpaši skaļi - ka mēs runājam tādā tipiskā sabiedrisko mediju nomelnošanas kampaņas leksikā. Es pati esmu strādājusi Latvijas Radio, un jebkādas runas par korumpantiem vai jebko šādu - tās ir absolūtas muļķības un būtībā ir instruments demokrātijas graušanai. Šādas lietas ir runājis Tramps.
Lūdzu, nepieļaujam šādu runu atkārtošanos nepārtraukti sēdē, risinām šo. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J. Viļums (AS).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Šodien mēs dzirdējām daudz pārmetumu, ka šis konkrētais likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtā, bet, dārgie kolēģi, es jums gribu atgādināt - 16. martā jūs visi, tai skaitā Šlesera kungs un visi pārējie, nobalsojāt par steidzamību šim likumprojektam un atbalstījāt to pirmajā lasījumā.
Sākotnēji tas patiešām bija paredzēts kā... tehniski grozījumi un mēs visi to atbalstījām. Uz otro lasījumu tika iesniegts ļoti daudz priekšlikumu, kas skāra ne tikai tehnisko mediju apvienošanu, bet arī visu to, kam Kiršteina kungs jau nedaudz pieskārās, - dažādus saturiskos jautājumus. Un skaidrs, ka to tik īsā laikā nevar kvalitatīvi izskatīt, argumentēti atbildēt katram priekšlikuma iesniedzējam un dot atbildi, lai mēs patiešām tiekam pie stiprākiem medijiem gan vizuālajā (tātad televīzijā), gan audio (radio) telpā.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt steidzamības atcelšanu un turpināt strādāt, kā jau pieminēja arī Mieriņas kundze, pie finansējuma modeļa skaidras formulēšanas, jo tas medijus uztrauc īpaši un tas viestu arī skaidrību par daudzām citām lietām.
Aicinu balsot “par”. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai.
J. Simanovska (PRO).
Godātais Prezidij! Priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribētu teikt, ka sabiedriskie mediji ir mūsu demokrātijas garants, un it īpaši šobrīd, skatoties arī, kas notiek ar karu... Krievijā, un redzot milzīgo dezinformācijas apjomu, mēs saprotam arī to, ka nav spēcīgāku ieroču pret dezinformāciju kā sabiedriskie mediji. Un steiga šeit neder.
Paskatāmies, ko mēs izdarījām pirms pusotras stundas, - mēs teicām: sarausim piecās minūtēs. Cilvēki, nodokļu maksātāji, mums maksā par darbu, nevis saraušanu. Ir jāatvēl laiks labiem lēmumiem, un, lūdzu, ievērosim laiku. Un arī tāpēc, runājot par medijiem, mēs teicām: ātri izskriesim cauri. Mēs tik ilgi jau debatējam šeit tribīnē (Zālē troksnis.)... Lūdzu! Tāpēc es aicinu atcelt steidzamību.
Un otrs, ko es gribētu piezīmēt, ko es arī šodien dzirdēju, - es dzirdēju mediju nomelnošanu. Tas ir ļoti bīstami demokrātijai. Ar mediju nomelnošanu tieši sākas demokrātijas novākšana.Tāpēc, lūdzu, cienīsim mūsu sabiedriskos medijus!
Es piekrītu tam, ko teica Daiga Mieriņa par to, ka mums ir svarīgi sabiedriskie mediji, kas ir neatkarīgi no deputātu iegribām. Esam par mūsu mediju neatkarību (Dep. A. Šlesers: “No sorosistiem.”), par to stiprināšanu. Un šos lēmumus nevaram pieņemt steigā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.
J. Klotiņš (NA).
Lūdzu, apvienojiet laikus.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai jūs neiebilstat, ka tiek apvienoti debašu laiki? (Starpsauciens: “Protams!”) Precizēšu jautājumu - vai kādam ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav.”) Nav. Klotiņa kungs, jums ir septiņas minūtes.
J. Klotiņš.Cienītās dāmas un kungi! Priekšsēdētāja kungs! Prezidij! (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītājs. Kolēģi, ja paši piekritāt apvienot debašu laikus, lūdzu, arī visas septiņas minūtes cītīgi klausieties!
J. Klotiņš. Lūdzu nedaudz jūsu uzmanības, jo vakardien diemžēl man komisijas sēdē nedeva vārdu, kaut arī es to lūdzu, tādēļ šodien es pieteicos. Gan nedomāju, ka man mans pieteikums izraisīs vēl tādu pieteikumu birumu.
Bet, kolēģi, es domāju... Daži komentāri par jēdzieniem, kas te tiek lietoti. “Tehniskie grozījumi” - ko šis vispār pasaka? Vai parlaments, Latvijas Republikas Saeima, ir kaut kāda tehniska iestāde? Nekādā gadījumā. Parlaments ir augstākais likumdevējs, galvenais no konstitucionālajiem orgāniem. Un, kolēģi, mums nevajadzētu ne uz vienu likumprojektu skatīties ar pieņēmumu, ka to kaut kādā tehniskā veidā var ātri pieņemt, bīdīt cauri un neklausīties pat iebildumos un priekšlikumos.
Latvijas Radio darbinieku vēstule. Es vēlos arī no šejienes pateikties gan vadošajiem, gan radošajiem Latvijas Radio darbiniekiem, tāpat arī Latvijas Televīzijas darbiniekiem. Latvijas Radio darbiniekiem īpaši par viņu drosmi un viedokļu paušanu.
Es atbildēšu kolēģiem, kuri vakar izteica aizdomas par kaut kādu koordinācijas centru, kas esot sakoordinējis priekšlikumus un Kultūras ministriju, un varbūt pat vēl Latvijas Radio darbinieku vēstuli. Kolēģi, nekā tamlīdzīga. Ja varat pierādīt pretējo, pierādiet! Vienkārši mums ir jāsecina, ka mediju apvienošana šobrīd ir kaut kādā ziņā diskutabls jautājums. Ir vēlēšanās to ātri virzīt cauri, atkal - pašā sabiedrisko mediju vidē ir vismaz 200 cilvēku pretestība ātrai virzībai cauri.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt, ka mēs noņemam steidzamību un tomēr veltām laiku kvalitatīvām diskusijām, tai skaitā par priekšlikumiem.
Atļaujiet norādīt uz tādu dokumentu kā “Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību
2023.-2027. gadam”. Šajā dokumentā, kas nesen Ministru kabinetā pieņemts, skaidri un gaiši ir uzsvērts, ka nevajadzētu palielināt satura radīšanu mazākumtautību valodās par valsts budžeta līdzekļiem un ka vidējā termiņā un ilgtermiņā ir jāveicina sabiedrības grupas, kas šobrīd lieto krievu valodā raidīto saturu, iekļaušanās Eiropas mediju informatīvajā telpā, palielinot saturu latviešu valodā, tādējādi veicinot Latvijas sabiedrības saliedēšanu uz valsts valodas pamata. Dokumenta sākumā arī autori uzsver, ka Latvija ir nacionāla valsts, kurā demokrātiskās līdzdalības un valstiskās identitātes pamatā ir latviešu valoda.
Jēdziens “krievvalodīgie”, kas ļoti bieži izskan no šīs tribīnes... Kolēģi, ko mēs ar to pasakām? Varbūt mums labāk vajadzētu lietot jēdzienu “mazākumtautības”, tāpēc ka mēs zinām, ka Latvijā dzīvo poļi, ukraiņi, baltkrievi, armēņi, gruzīni, azerbaidžāņi, lietuvieši, igauņi, romi un citas mazākumtautības.
Arī manu kolēģu iesniegtie priekšlikumi taču bija par to, ka mēs samazinām krievu valodas saturu sabiedriskajā medijā, bet mēs vairāk atļaujam veidot saturu mazākumtautību valodās, tai skaitā arī Eiropas Savienības kandidātvalstu valodās, tātad ukraiņu valodā. Vai tad to varētu neatbalstīt? Tas taču būtu tieši saskanīgi ar Latvijas Satversmi, kas skaidri pasaka, ka Latvija ir nacionāla valsts, kas ciena mazākumtautības. (Starpsauciens.) Tad arī sāksim cienīt mazākumtautības un beigsim tās apzīmēt ar jēdzienu “krievvalodīgie”.
Kolēģi! Es aicinu tiešām apzināties arī to, ka katram no mums, deputātiem, ir tiesības iesniegt priekšlikumus; katrs mēs ne tikai pārstāvam savas partijas vai frakcijas viedokli, bet esam arī domājoša un izglītota personība, kurai ir savs viedoklis. Un es tiešām aicinu to cienīt arī turpmāk - citu likumprojektu apspriešanā.
Un veltīsim arī laiku šim likumprojektam un apspriedīsim to kvalitatīvi. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Es nešaubos, ka lielā vienprātībā šo steidzamību mēs atcelsim, bet jautājums jau ir par to, kas notiek pēc tam. (Starpsaucieni.)
Jautājums par vienotā medija izveidi nav jauns jautājums, kā jūs zināt. Arī šīs Saeimas deputāti vēl pirms šī sasaukuma sākuma jau bija iesaistīti jautājuma risināšanā. Es atceros, ka mēs kopā ar Annu Rancāni piedalījāmies SEPLP organizētā konferencē īsi pirms šīs Saeimas sākuma un tie jautājumi, par kuriem šodien te daudzi runāja, jau toreiz bija darba kārtībā.
Tas, ko es gribu pateikt, - ka ir iznācis tā, ka pēc būtības šī problēma, ar pārmaiņu vadību saistītā tā saucamā vistas olas problēma (kas ir vispirms un
kas - pēc tam)... mums bija cerība, ka tas tiks atrisināts bez parlamenta starpniecības, ka to atrisinās atbildīgā ministrija kopā ar SEPLP, bet ir iznācis tā, ka bez parlamenta iejaukšanās diemžēl, kā es to redzu, nekas nesanāks.
Protams, šeit ir arī tā politiskā griba... vai mēs vispār apzināmies, vai mums tāds vienotais medijs ir vajadzīgs vai nav, jo patiesībā tie integrēšanās procesi jau notiek neatkarīgi no tā, ko mēs šeit lemjam. Mēs redzam, ka televīzija un radio, ka redakcijas sadarbojas, ka notiek... teiksim, Aidi Tomsonu mēs redzam šad tad televīzijā... un līdzīgi procesi notiek.
Kur ir tā lielākā problēma, ko es redzu, runājot par tālāko virzību? Ka šobrīd organizatorisko un finanšu jautājumu risināšana atkal ir salikta kopā. Vienubrīd šķita, ka tiešām SEPLP ir saskaņojusi šo rīcību ar valdību, ka ir panākta vienošanās, ka, ja viņi veiks to organizatorisko reformu, tādā gadījumā viņi arī saņems finansējumu. Pēc tā, ko rādīja pieņemtais budžets, - ka no prasītā finansējuma saņēma, kā mēs vakar dzirdējām komisijas sēdē, apmēram 40 procentus... tas parādīja, ka šī uzticēšanās ir zudusi. Un to saprot arī mediju darbinieki. Viņi saprot, ka tas makšķeres āķis ir tukšs. Un, manuprāt, tāpēc šī vēstule, šī reakcija bija varbūt nedaudz novēlota.
Tas, ko mēs vakar komisijā izrunājām... vai aizvakar...? Nē, vakar tas bija... ko mēs izrunājām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Jautājums ir par to, ka mēs šobrīd pagaidām līdz tam brīdim, kamēr izveidotā darba grupa jautājumā par finansējuma modeli beidz savu darbu, un tikai tajā brīdī lemjam, kā tālāk darīt.
Un mums visiem vajag paturēt prātā to, ka mēs šobrīd tiešām
iepauzējam, - izbeidzam šīs nevajadzīgās diskusijas, iepauzējam, sagaidām un skatāmies, vai tas finansēšanas modelis ir tāds, kas ir pieņemams. Taču akceptēt to modeli vajadzēs Saeimai. Tāds ir mans redzējums, jo pretējā gadījumā nekas tur neiznāks.
Kā jau es teicu, man nav šaubu par to, ka steidzamība tiks atcelta. Un - uz balsošanu!
Paldies. (Aplausi. Ovācijas.)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 199/Lp14)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 98, pret un atturas - nav. Steidzamība likumprojektam ir atcelta.
Kolēģi, es jūs informēšu: jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.
Man jūs jānoinformē arī par attiecīgajiem deputātu jautājumiem.
Deputātu Petravičas, Šlesera, Jencīša, Zivtiņa un Burova jautājums veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Precizējoši jautājumi par līdz šim veikto un šogad plānoto Covid-19 vakcīnu iepirkumu”. Ir saņemta rakstveida atbilde, bet iesniedzējus tā neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atradīsies reģionālajā vizītē.
Deputātu Petravičas, Šlesera, Jencīša, Zivtiņa un Burova jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Par iespējamu sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Finanšu ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ. Un arī veselības ministre nevar ierasties - tā paša argumenta dēļ, kādu jau minēju attiecībā uz iepriekšējo jautājumu, - reģionālās vizītes dēļ.
Deputātu Liepiņas, Zivtiņa, Šlesera, Krištopana un Petravičas jautājums aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei “Par pārtikas produktu iegādi Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Šuvajeva, Švinkas, Briškena, Rasimas un Ņenaševas jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par neievērotiem normatīvajiem aktiem, pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot iesniedzēji nevēlas.
Deputātu Ābramas, Švinkas, Briškena, Simanovskas un Šuvajeva jautājums aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei “Par Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra iepirkumu veikšanas kārtību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Un pēdējais - deputātu Krauzes, Šlesera, Kūtra, Vucāna un Krištopana jautājums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par atklātību Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma sadalē”. Jautājums pāradresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Tātad, kā jau es iepriekš minēju, jautājumu un atbilžu sesija šodien nenotiks.
Kolēģi! Informēju, ka deputāti Armands Krauze, Andris Bērziņš, Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis un Ainārs Šlesers ir iesnieguši Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam jautājumu “Par Latvijas uzņemtajām saistībām un paredzētajiem pasākumiem Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma sakarā”. Jautājums tiek nosūtīts Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam atbildes sniegšanai.
Tātad esam izskatījuši visus sēdes darba kārtības jautājumus un reģistrēsimies - klātbūtnes reģistrācija.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti - paziņojumi.
Vārds paziņojumam deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Kolēģi! Tepat, Dzeltenajā zālē, uzreiz pēc sēdes notiks deputātu grupas dibināšana sadarbībai ar Ķīnu. Tie, kuri vēlas...
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Šuvajevam.
A. Šuvajevs (PRO).
Kolēģi! Uzreiz pēc sēdes beigām dibināsim grupu sadarbībai ar Norvēģiju. Tā ka aicinu jūs Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, paliekam savās vietās! Mums ir vēl divas patīkamas ziņas.
Cienījamie kolēģi, mirkli uzmanības! Mums šodien zālē ir divi īpaši cilvēki - ar ļoti apaļām, skaistām jubilejām.
Sāksim ar jaunāko. Četrdesmit gadu jubilejā sveicam deputātu Kristapu Krištopanu! (Aplausi.) Kristapam 27. martā - jubileja.
Un 50 gadu jubilejā šodien sveicam deputātu Ati Švinku! (Aplausi.) Apsveicam, vēlam daudz laimes, veselības un izturības!
Un tagad vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas se
A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).
Kā tomēr vajadzēja to pārtraukumu! Nu, tiem, kas nobalsoja “pret”... Tomēr izmantošu iespēju vēl...
Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, nepametiet zāli, apsēdieties vietās! Sēde nav beigusies.
A. Ņenaševa. Reģistrējušies 98 deputāti. (Starpsauciens: “Ūūū!”) Nav reģistrējušies tikai divi: Andrejs Judins un Jānis Reirs.
Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pirms es saku “Sēdi slēdzu”, ir vēl viens būtisks paziņojums.
Kā jūs redzat, šodien mūs ar klātbūtni ir pagodinājuši divi mūsu draugi un kaimiņi - arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un bīskaps Andris Kravalis. (Aplausi.) Paldies viņiem par izturību, jo mums bija plānots kopīgs pasākums pulksten 10.30 (Smiekli.), bet mēs nolēmām pagarināt sēdes norisi.
Tāpēc es jūs visus aicinu tepat blakus, zālē, kur kopīgā sadarbībā ir sarūpēts pārsteigums ar kādu ļoti vēsturisku, nozīmīgu priekšmetu, kas ir atgriezies Saeimas ēkā. Tepat blakus, burtiski pēc pāris minūtēm. (Starpsaucieni.)
Ar to arī paziņoju, ka sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas ziemas sesijas 19. sēde
2023. gada 30. martā
| Par darba kārtību | |
| - Priekšlikumi | - dep. A. Šlesers (par) |
| - dep. V. Valainis (par) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Valsts valodas likumā” (Nr. 202/Lp14) (Dok. Nr. 613, 613A) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. A. Šlesers (pret) |
| - dep. E. Šnore (par) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Segto obligāciju likumā” (203/Lp14) (Dok. Nr. 614, 614A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 204/Lp14) (Dok. Nr. 615, 615A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (Nr. 206/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 630, 630A) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. L. Liepiņa (par) |
| - dep. E. Jurēvics (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 207/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 631, 631A) |
|
| - Priekšlikums | - dep. E. Zivtiņš (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 209/Lp14) (Dok. Nr. 637, 637A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 210/Lp14) (Dok. Nr. 645, 645A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr. 211/Lp14) (Dok. Nr. 646, 646A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 212/Lp14) (Dok. Nr. 647, 647A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 215/Lp14) (Dok. Nr. 660) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. A. Rosļikovs (pret) |
| - dep. J. Dombrava (par) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā” (Nr. 216/Lp14) (Dok. Nr. 666) |
|
| Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 195/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 557B) |
|
| - Ziņo | - dep. E. Šnore |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 17/Lp14) (3.lasījums) (Dok. Nr. 620) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Šuvajevs |
| Likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” (Nr. 100/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 326, 616) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Kozlovskis |
| Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 103/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 329, 617) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Kozlovskis |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 194/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 553, 618) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Petraviča |
| Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 178/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 502, 622) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Vīksna |
| - Debates | - dep. A. Šlesers |
| - dep. M. Jencītis | |
| Likumprojekts “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 102/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 328, 623) |
|
| - Ziņo | - dep. G. Kūtris |
| Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 104/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 330, 624) |
|
| - Ziņo | - dep. G. Kūtris |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 46/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 632) |
|
| - Ziņo | - dep. S. Čulkova |
| Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” (Nr. 150/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 641) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Grasbergs |
| Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 53/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 642) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Brakovska |
| Likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 24/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 644) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Patmalnieks |
| Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 101/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 327, 664) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Felss |
| Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 215/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 660, 660B) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Rajevs |
| Par procedūru | |
| - Priekšlikums (par steidzamību) | - dep. A. Švinka (pret) |
| - Debates | - dep. A. Šlesers |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. I. Līdaka | |
| - dep. A. Butāns | |
| - dep. R. Kols | |
| - dep. A. Šlesers | |
| - dep. G. Grevcova | |
| - dep. V. Pleškāne | |
| - dep. I. Rajevs | |
| - dep. M. Jencītis | |
| - dep. I. Brante | |
| - dep. A. Rosļikovs | |
| - dep. Č. Batņa | |
| - dep. L. Liepiņa | |
| - dep. J. Dombrava | |
| - Priekšlikums | - dep. K. Briškens |
| Lēmuma projekts “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 199/Lp14)” (Nr. 169/Lm14) (Dok. Nr. 663) |
|
| - Debates | - dep. L. Rasima |
| - dep. L. Liepiņa | |
| - dep. A. Kiršteins | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. A. Šlesers | |
| - dep. D. Mieriņa | |
| - dep. L. Rasima | |
| - dep. J. Viļums | |
| - dep. J. Simanovska | |
| - dep. J. Klotiņš | |
| - dep. J. Vucāns | |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu A. Krauzes, A. Bērziņa, E. Zivtiņa, M. Jencīša un A. Šlesera jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas uzņemtajām saistībām un paredzētajiem pasākumiem Taisnīgās pārkārtošanās fonda finansējuma sakar” (Nr. 45/J14) | |
| Paziņojumi | |
| - dep. A. Krauze | |
| - dep. A. Šuvajevs | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa |
Datums: 30.03.2023 09:09:25 bal001
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (216/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 30.03.2023 09:12:39 bal002
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (208/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 30.03.2023 09:20:06 bal003
Par - 63, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts valodas likumā (202/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 30.03.2023 09:29:17 bal004
Par - 12, pret - 73, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (206/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 30.03.2023 09:32:12 bal005
Par - 13, pret - 72, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (207/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 30.03.2023 09:43:13 bal006
Par - 74, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 30.03.2023 09:45:55 bal007
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (195/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.03.2023 09:47:14 bal008
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (17/Lp14), 3.lasījums
Datums: 30.03.2023 09:51:08 bal009
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Vērtspapīrošanas likums (100/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 09:52:14 bal010
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (103/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 09:55:46 bal011
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Farmācijas likumā (194/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 09:56:16 bal012
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (194/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 10:09:32 bal013
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (178/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 10:11:29 bal014
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (102/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 10:13:05 bal015
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (104/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 10:15:34 bal016
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (46/Lp14), 2.lasījums
Datums: 30.03.2023 10:17:52 bal017
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā (150/Lp14), 2.lasījums
Datums: 30.03.2023 10:20:46 bal018
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (53/Lp14), 2.lasījums
Datums: 30.03.2023 10:23:14 bal019
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (24/Lp14), 2.lasījums
Datums: 30.03.2023 10:25:20 bal020
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (101/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 10:29:45 bal021
Par - 79, pret - 7, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 30.03.2023 10:34:14 bal022
Par - 60, pret - 29, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 11:38:17 bal023
Par - 69, pret - 12, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 1.lasījums
Datums: 30.03.2023 11:40:07 bal024
Par - 46, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.04.2023./ . Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 1.lasījums, steidzams
Datums: 30.03.2023 12:25:38 bal025
Par - 98, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr.199/Lp14) (169/Lm14)
Datums: 30.03.2023 12:29:21 bal026
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 30.03.2023. | 9.00 |