Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas desmitā (ārkārtas) sēde
2023. gada 31. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, sēdieties savās vietās!

Šodien mums Saeimā un arī Latvijas valstī ir nozīmīga diena – Valsts prezidenta vēlēšanas. Tādēļ sāksim Saeimas 2023. gada 31. maija ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Valsts prezidenta vēlēšanas.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā ziņos komisijas vadītājs deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Labdien šajā valstij nozīmīgajā dienā! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā varu jūs informēt par to, ka atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija visām kompetentajām valsts iestādēm, kurām varētu būt informācija par to, vai Valsts prezidenta amata kandidāti atbilst vai neatbilst šī amata prasībām, kuras ir noteiktas likumā, šādu informāciju bija pieprasījusi un ne no vienas no kompetentajām institūcijām netika saņemta informācija, ka kāds no trim Valsts prezidenta amata kandidātiem neatbilstu kādai no prasībām, kuras ir izvirzītas likumā.

Līdz ar to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā varu apstiprināt, ka šī pārbaude ir veikta un Saeima drīkst balsot par visiem trim Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pirmais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vadītājs Ainars Latkovskis – frakcijas vārdā.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Šodien mums visiem ir jāpieņem ļoti nozīmīgs lēmums – jāievēlē nākamais Latvijas Republikas Valsts prezidents.

Vēlēšanās ir pieteikti trīs ļoti spēcīgi pretendenti, par kuriem mums katram būs iespēja atklāti balsot. Tas mums ir liels pagodinājums un reizē arī liela atbildība – būt to cilvēku vidū, kuriem Latvijas tauta ir uzticējusi nākamā Latvijas Valsts prezidenta izvēli, jo balsojums nozīmē ne tikai izvēli par labu prezidentam nākamajiem četriem gadiem, bet arī vīzijai par Latvijas valsts un sabiedrības nākotni.

Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka Latvijas Valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam, kurš jau no pirmās dienas spēj efektīvi pildīt savus pienākumus; kuram pirmie gadi vai pat viss amata termiņš nepaiet, mācoties būt par Valsts prezidentu. Izsakoties nedaudz tēlaināk, – kuram amata kurpes der uzreiz, nevis kurš tajās cer ieaugt, bet varbūt arī neieaug.

Latvijas Valsts prezidentam jābūt cilvēkam ar Eiropas un pasaules skatījumu, ar skatījumu, kas piemīt citiem Eiropas valstu līderiem. Prezidentam ir jābūt cilvēkam, kurš runā gan svešvalodās, gan diplomātijas valodā un dara to pārliecinoši un ar pašcieņu.

No visiem aktīvajiem politiķiem mūsu valstī Edgars Rinkēvičs, manuprāt, ir kvalificētākais Valsts prezidenta amatam. Viņam ir ne tikai vislielākā pieredze un kompetence, bet arī gatavība šim amatam. Edgars Rinkēvičs ir strādājis Aizsardzības ministrijā tieši tajā laikā, kad Latvija iestājās NATO – militārajā aliansē. Edgaram Rinkēvičam ir arī ilggadēja pieredze, vadot Valsts prezidenta kanceleju, viņš ļoti labi zina, kas ir Valsts prezidenta darbs, jo vairākus gadus organizēja prezidenta Zatlera darbu. To darbu līdz sīkumiem zina tikai retais mūsu valstī.

Tāpat Edgars Rinkēvičs ir spilgti sevi pierādījis, darbodamies politikā. Viņš ir mūsu ārlietu ministrs vairāk nekā 10 gadus un ir palīdzējis nostiprināt mūsu pozīcijas ne tikai militārās alianses, drošības ziņā, bet arī Eiropas Savienībā un starp OECD partneriem.

Vienlaikus nebūt ne maznozīmīgs ir fakts, ka mūsu Valsts prezidenta amata kandidāts pazīst personīgi citu valstu līderus un politiskos spēlētājus. Vadot Ārlietu ministriju, Edgars Rinkēvičs ir ieguvis visplašāko kontaktu bāzi, kāda vispār būtu iedomājama. Tas ļoti noderētu darbā, ja Saeima šodien viņu apstiprinātu Valsts prezidenta amatā.

Godājamie kolēģi! Prezidenta institūcijas latiņa ir augsta – varbūt bez lielas formālās varas, taču ar milzīgu simbolisku autoritāti. Spēt ar savu iniciatīvu, pārliecību, stāju un vārdiem vienot valsti un tautu un nest tās vārdu pasaulē – tas ir uzdevums, ar kuru jātiek galā Valsts prezidentam.

Mūsuprāt, Edgara Rinkēviča līdzšinējais ieguldījums Latvijas reputācijas, starptautiskā tēla un valsts drošības stiprināšanā, esot ārlietu ministra amatā, viņa nelokāmā stāja pret Krievijas agresiju, sniegtā palīdzība un diplomātiskais atbalsts Ukrainai – tie ir ļoti augstu vērtējami faktori.

Esam pārliecināti, ka Edgars Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā sekmēs Latvijas valsts drošību un tās iedzīvotāju labklājību, būs taisnīgs un savus pienākumus pildīs “pēc labākās apziņas”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vārdā – frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šodien Saeima balsos par Latvijas prezidentu.

Man ir jāizsaka nožēla, ka esošā Saeima negribēja atbalstīt likuma grozījumus, lai tautai būtu iespēja ievēlēt savu prezidentu.

Mēs redzam, ka pēdējo mēnešu, pēdējo nedēļu laikā bija daudz intrigu, balsu zvejošana, un, kā teica profesore Kreituse, šīs nav vēlēšanas, tas ir tirgus. Tā ir tirgošanās par to, kura partija ietirgos citai partijai kaut ko tādu, lai nobalsotu... par savu prezidenta amata kandidātu.

Mēs jau iepriekš esam publiski pauduši, ka, dibinot partiju, skaidri esam definējuši: partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iestājas par dabiskās ģimenes vērtībām. Un tieši tāpēc mēs šodien balsosim par Uldi Pīlēnu kā cilvēku, kas skaidri ir definējis, ka tās ir arī viņa vērtības, – kā cilvēks, kā veiksmīgs uzņēmējs, kā kristietis.

Vienlaicīgi man ir jāizsaka nožēla, ka tajā laikā, kad bija nepieciešams atbalsts Uldim Pīlēnam, tieši viņa partija – APVIENOTAIS SARAKSTS – izdarīja visu, lai Uldis Pīlēns šodien nekļūtu par prezidentu. Tā vietā, lai ietu un pārliecinātu citas Saeimas partijas, APVIENOTAIS SARAKSTS nodarbojās ar citām prioritātēm. Naktī sasauca ārkārtas sēdi, lai lemtu par hokejistiem. Saeimas spīkers dalīja autogrāfus, tēlodams hokeja zvaigzni un aizmirsdams par to, ka viņam ir nevis autogrāfi jādala, bet ir nepieciešams domāt par to, kā atbalstīt savu līderi.

Uldis Pīlēns ir tas, kurš sapulcināja APVIENOTO SARAKSTU, bet sanāca tā, ka tieši APVIENOTAIS SARAKSTS viņu ir nodevis – ar savu bezdarbību, ar to, ka nav reformu. Un tā ir realitāte. Bet mēs balsosim par Uldi Pīlēnu – neatkarīgi no tā, kāds būs kopīgais balsojums.

Teikšu tā: gribu apsveikt VIENOTĪBU ar to, ka diezgan profesionāli darbojāties šajā laikā, arī Rinkēviča kungu, kas nenobijās tikties ar tām opozīcijas partijām, kuras bija gatavas ar viņu tikties.

Un skaidrs – visa tā runāšana: šī ir labākā iespējamā valdība... Diemžēl šīs valdības drīz jau nebūs, un skaidrs ir tas, ka šodienas balsojums iezīmēs arī jaunas koalīcijas izveidi. Un, es domāju, mēs tuvojamies tam Amerikas modelim, kad principā būs divi spārni... nevis divas partijas, bet divi spārni: būs liberālais spārns, kā tas ir Amerikā, – Demokrātu partija; un konservatīvais spārns – tāds kā tā saucamā Republikāņu partija Amerikā. Un šeit principā visām partijām būs jāizdara izvēle, kurā pusē cilvēkiem būt.

Un es teikšu, ka šodien ir ārkārtīgi svarīgi, lai tad, kad tiks ievēlēts jaunais prezidents – un izskatās, ka tas būs Edgars Rinkēvičs –, mēs tiešām dotu cilvēkiem iespēju pateikt, ko viņi domā par to, ko Saeima šodien būs ievēlējusi par prezidentu, un par to politiku, kas tika realizēta.

Pagājušajā nedēļā, tad, kad daudzi tūkstoši cilvēku pulcējās pie Brīvības pieminekļa un protestēja pret Kariņa valdību, realizēto politiku un teica: “Kariņ, atkāpies!”, un tika skandēti vārdi “Atlaist Saeimu!”, diemžēl korumpētā “Panorāma” nemaz nefilmēja to visu, nerādīja; parādīja 15 sekunžu sižetu, kurā nekas tāds netika atspoguļots (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, šīs ir Valsts prezidenta vēlēšanas.

A. Šlesers. Man vēl...

Sēdes vadītājs. Darba kārtībā – jautājums...

A. Šlesers. Motivēju...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, kad es runāju, lūdzu, paklausieties. Man ir tādas tiesības – kā Saeimas priekšsēdētājam.

Šīs ir Valsts prezidenta vēlēšanas, un šī nav jūsu politiskās partijas reklāma. Lūdzu, respektējiet šodienas nozīmīgumu.

A. Šlesers. Divas minūtes pievienojiet, lūdzu, man klāt... Varat, ja? Paldies.

Godājamie kolēģi! Līdz ar to es, kā partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšsēdētājs, vēlos pateikt, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta, kāds būs šodien, mēs gribam dot sabiedrībai iespēju izteikt viedokli par to, kā tā vērtē mūsu Saeimu. Un mēs aicinām visas tās Saeimas partijas, kuras atbalsta šo iniciatīvu, apvienoties, lai tiešām Latvijas iedzīvotāji varētu paust attieksmi – ja ne pret prezidentu, tad pret Saeimu. Un es domāju, ka iniciatīva par Saeimas atlaišanu tiks iniciēta no mūsu puses; ceru, ka arī citas partijas to atbalstīs. Un es domāju, ka Latvijas tauta tiešām... ja tā atbalstīs šo politiku, tad tā būs tautas izvēle. Nebaidīsimies no iespējamā referenduma! Kā jau es teicu, šīs prezidenta vēlēšanas mēs gribam vistiešākajā veidā saistīt ar to, ka tautai ir jādod iespēja balsot – ja ne par prezidentu, tad par šo Saeimu.

Un visbeidzot es gribu izmantot iespēju, kamēr vēl nav sākusies amatu pārdale, palūgt Smiltēna kungam (jo viņš bieži dauza ar āmuru, neļauj man runāt), autogrāfu, ņemot vērā, ka jūs tagad hokeja ierindās esat populārs. Es vēlāk atnākšu.

Paldies jums, Smiltēna kungs. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Frakcijas PROGRESĪVIE vārdā – frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Cienījamie Valsts prezidenta amata kandidāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Pirmdien visa pasaule ar apbrīnu noskatījās, cik vienots un dzīvs ir Latvijas gars. Mūsu hokejistu vēsturiskais panākums spēj iedvesmot un pulcēt desmitiem tūkstošus pie Brīvības pieminekļa un aiz televizoru ekrāniem. Uz īsu brīdi mēs aizmirsām par to, kas mūs atšķir, un ļāvāmies tam, kas mūs vieno, – mūsu lepnumam par mazo, bet brīvo Latviju, kas ar izcilību spēj pierādīt sevi uz pasaules skatuves.

Šis ir tieši tas, ko sabiedrība gaida no Valsts prezidentes, – nevis medaļas, bet prasmi iedvesmot cilvēkus ar skaidru vīziju par Latviju un Latvijas spēju pierādīt sevi. Sabiedrība no Valsts prezidentes cer sagaidīt cilvēcību, skaidru vīziju, drosmi iestāties par pārmaiņām politikā un sabiedrībā.

Man ir gandarījums redzēt, ka pēdējo gadu laikā Valsts prezidenta vēlēšanu process ir kļuvis caurskatāmāks un pieejamāks sabiedrībai. Pirms astoņiem gadiem viss, par ko mēs varējām runāt, bija vēlēšanu “melnā kaste” un aklas matemātiskas spekulācijas. Pirms četriem gadiem neviens deputāts vairs nevarēja slēpt savu izvēli, un savukārt šogad mēs pieredzam līdz šim viskonkurētspējīgākās Valsts prezidenta vēlēšanas.

Laikā, kad mēs arvien biežāk redzam Eiropas valstu salīdzinājuma tabulas, kurās Latvija nereti ir lejasgalā, es vēlos atgriezties pie tā, ko savulaik ir teikusi prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: “Būsim lepni par to, kas jau sasniegts, būsim godīgi, izvērtējot to, kas vēl sasniedzams! Bet nekad neslīgsim negatīvismā un bezcerībā, jo, to darot, mēs noliegtu gan paši sevi, gan savu valsti.”

Valsts prezidentei ir jāspēj noturēt cerība par Latviju un tās nākotni.

Šodien mums ir jāizvēlas starp trim spēcīgiem kandidātiem. Pīlēna kungs, jums ir bijusi veiksmīga karjera uzņēmējdarbībā. Es piekrītu jūsu vīzijai par labklājības celšanu Latvijā, par investīcijām nākotnes tehnoloģijās un par Latvijas lomu starptautiskajā darba dalīšanā.

Rinkēviča kungs, reti kura Rietumvalsts varētu lepoties ar ārlietu ministru, kam ir tik ilga un bagātīga pieredze. Jūsu telefona zvanu... pacels gan NATO ģenerālsekretārs, gan Eiropas Komisijas prezidente. Man nav šaubu par jūsu spējām šajā ģeopolitiskajā situācijā iestāties par Latvijas interesēm, rietumniecisku vērtību orientāciju un nerimstošu atbalstu Ukrainai.

Tomēr šodien es aicinu Saeimas deputātus balsot par, mūsuprāt, labāko kandidāti – par Elīnu Pinto. Šajā laikā es esmu arī personīgi iepazinis Elīnu, un, ja man būtu viņa jāraksturo trīs vārdos, tie būtu: empātiska, enerģiska un eiropeiska. Es redzēju patiesu empātiju, kad Elīna tikās ar cilvēkiem šīs kampaņas laikā – Jelgavā, Talsos, Rēzeknē, Daugavpilī, Jaunpiebalgā, Smiltenē, Rīgā. Elīna sev kā pašmērķi uzstādīja autentisku kontaktu ar cilvēkiem, biedrībām, uzņēmējiem, labi zinot, ka mediju kameras viņai šajās vizītēs nesekos. Es zinu arī Elīnas enerģiju, tai skaitā pārstāvot Latvijas intereses Eiropas Savienībā un OECD.

Tas nav noslēpums, ka Elīnai Pinto ir ambiciozs skatījums par Latvijas nākotni, par Ziemeļvalstu labklājības līmeni un brīvībām. Lai mēs to sasniegtu, mums ir nepieciešama prasīga prezidente, tāda, kas nekautrēsies runāt un virzīt jautājumus par investīcijām cilvēkos, izglītībā, veselībā, konkurētspējā, klimata un ilgtspējas jautājumus, modernas pārvaldības un korupcijas apkarošanas jautājumus, sociālekonomiskās nevienlīdzības jautājumus un augstāko cilvēktiesību standartu jautājumus.

Visbeidzot – jebkurš cilvēks, kas 10 minūtes aprunājies ar Elīnu, sajutīs viņas eiropeiskumu. Tā ir nelokāma pārliecība par Latvijas dalību Eiropas Savienības un NATO kodolā, par nesatricināmu atbalstu Ukrainai. Laikā, kad Krievija iebruka Gruzijā, Elīna Pinto bija daļa no komandas, kas koordinēja Eiropas Savienības pretreakciju. Elīna ir bijusi pasaules karstākajos punktos – no Kosovas līdz Afganistānai.

Tomēr šis nav jautājums tikai par ārējo drošību. Mēs nedrīkstam noskatīties, kā Latviju plosa vardarbība pret sievietēm. Mums ir vajadzīga drosmīga politika, kas var skaidri pateikt: ir jautājumi, kurus nedrīkst padarīt par ideoloģisku sadursmju arēnu, jo tie ir mūsu un civilizētās sabiedrības pamatvērtību jautājumi. Mūsdienu izaicinājumiem ir nepieciešama mūsdienīga domāšana, un mums ir nepieciešama mūsdienīga prezidente.

Noslēgumā es vēlos frakcijas PROGRESĪVIE vārdā veltīt atzinīgus vārdus arī esošajam prezidentam Levita kungam. Jūs bez vilcināšanās parādījāt pasaulei, ka Ukraina nestāv viena šajā agresijas karā, ka Latvija ne tikai vēlas dzīvot brīvā valstī, bet arī iestājas par citu valstu tiesībām dzīvot brīvi. Es esmu pārliecināts, ka jūsu ideja par starptautisko tribunālu par Krievijas noziegumiem tiks īstenota. Par to es esmu jums pateicīgs.

Mēs, Saeimas deputāti, šodien varam likt pamatu tam, lai atgrieztos tradīcija par prezidentu, kuram ir divi kalpošanas termiņi. Darīsim to – balsosim par spēcīgāko kandidātu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” vārdā – frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamās dāmas un godātie kungi! Kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS no tā izveidošanas brīža solīja virzīt savu Valsts prezidenta amata kandidātu. Mēs kā solījām to pirms vēlēšanām, tā no šī solījuma neatkāpāmies arī pēc vēlēšanām. APVIENOTĀ SARAKSTA Saeimas frakcija ir bijusi konsekventa un atklāta, virzot Uldi Pīlēnu par Valsts prezidenta amata kandidātu.

Protams, koalīcijas vienošanās par vienu kandidātu padarītu šo procesu nesalīdzināmi vienkāršāku, taču tas nedrīkst būt mūsu pašmērķis. Tādas šauras vienošanās rezultātā ievēlētam prezidentam ir liels risks kļūt tikai par koalīcijas prezidentu. Esam redzējuši – diemžēl tā notiek. Bezierunu atbalsts koalīcijas partijām mazina sabiedrības uzticību un vājina prezidenta institūtu. Tas aizēno un padara gandrīz neredzamus arī tos labos darbus, kas, neapšaubāmi, ir darīti.

Gribu teikt, ka šodien mēs visi esam ieguvēji, jo notiek īsts demokrātisks process. Gan mēs, gan visa Latvija varēja sekot kandidātu diskusijām un intervijām, vērtēt, salīdzināt un spriest. Arī šeit, Saeimas namā, katrs no mums – kā koalīcijas, tā opozīcijas deputāts – var novērtēt savu vēsturisko nozīmi šī prezidenta vēlēšanu procesā, katra balss var mainīt mūsu valsts attīstības dinamiku.

Vērtējot debates, esmu ļoti gandarīts, ka jautājumos par Latvijas drošību un aizsardzības spēju stiprināšanu, sadarbību un integrāciju ar mūsu NATO un Eiropas partneriem, mūsu stratēģiskajiem partneriem, par atbalstu Ukrainai valda pilnīga vienprātība visu kandidātu starpā. Tā ir spēcīga zīme gan sabiedrības, gan parlamenta briedumam kopumā. Vienlaikus ir arī atšķirīgais gan redzējumā par prezidenta institūcijas spēju ietekmēt procesus, gan, jāsaka godīgi, apņēmība ko tādu darīt.

Uldis Pīlēns kā savas galvenās prioritātes ir nosaucis Latvijas drošību, jaunu dinamiku tautsaimniecībā un visu Latvijas reģionu attīstību. Un tas nav nejauši, jo vispirms Uldis Pīlēns ir uzņēmējs un arhitekts, kurš izveidojis un vadījis divtūkstoš darbinieku lielu eksportējošu uzņēmumu grupu, kas rada pārliecību, ka valsts vadītājam ir izpratne, kā panākt Igauniju un Lietuvu. Bez visa tā Uldis Pīlēns ir arī tēvs un mīlošs vīrs; izvedis Liepāju no krīzes, piesaistījis investīcijas, projektējis daudzus izcilus arhitektūras šedevrus – no dzīvojamām mājām līdz augstas drošības industriāliem objektiem Latvijā un ārvalstīs; cilvēks ar vīziju, mērķi un raksturu.

Uldis Pīlēns būs prezidents, kurš nominēs premjeru un kuram būs plāns Latvijas sasniegumiem, prezidents, kurš prasīs atbildību, nevis skaidrošanos par nespēju radīt valsts izrāvienu, prezidents, kurš nevis transformēs neveiksmes, bet veidos veiksmes; kuģa kapteinis, iedvesmotājs, stingrs, prasīgs un reizē taisnīgs. Mūsuprāt, Uldis Pīlēns var būt šim laikam un šī laika lielajiem izaicinājumiem un to uzdevumiem labākais Valsts prezidents, prezidents, kurš ļaus mums atkal lepoties pašiem ar sevi un mūsu zemi – Latviju.

Kolēģi, mums ir izvēle. Es aicinu jūs atbalstīt Uldi Pīlēnu kā zinošu, nosvērtu un atbildīgu mūsu valsts patriotu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Frakcijas “Stabilitātei!” vārdā – frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! Latvijas Republikas parlamenta augsti godātie viesi! Prezidenta amata kandidāti! Latvijas Republikas prezidents ir dižais tēls, cilvēks, kurš mūs visus vieno, cilvēks, kurš ar saviem vārdiem un konkrētiem darbiem parāda virzienu, kur Latvijai ir strauji jāattīstās, cilvēks, kurš spēj aizsargāt katru no mums neatkarīgi no valodas, izcelsmes, ādas krāsas, reliģijas vai redzējuma, cilvēks, kurš jebkurā momentā būs gatavs stāvēt un krist par mūsu Latvijas neatkarību, kurš nekādā gadījumā neatvērs vaļā mūsu durvis mūsu ienaidniekiem, bet kopā ar mums aizsargās mūsu valsti. Tā ir svarīgākā persona, vismaz manā skatījumā.

Bet diemžēl... mēs skaisti šodien esam ģērbti, visi ir atnākuši ar labu garīgo, bet jau kuro reizi dižā tēla – Latvijas Republikas prezidenta – ievēlēšana ir saistīta ar viltīgumu, ar ietekmi, un tas uz doto momentu sagurdina. Nedrīkst turpināt vēlēt prezidentu, izejot no ietekmes, no spējas nopirkt vai kārdināt.

Man ļoti žēl, ka mums nebija nekādas iespējas visām frakcijām vienkārši satikties, izrunāties, jo tiešām – mums visiem vajadzēja virzīt vienu pretendentu, vienu kandidātu, kurš būtu atbalstāms absolūti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pilnīgi. Un mums šāda iespēja bija, mēs vienkārši to neizmantojām. Jau kuro reizi esmu spiests atkārtot: Latvijas Republika un Latvijas Republikas tauta ir gatava vēlēt prezidentu pati. Nevajag tai palīdzēt, jo uz doto momentu mēs ievēlēsim kārtējo Latvijas Republikas prezidentu, kura pienākums būs tikaiviens – aizsargāt koalīciju. Tas nav godīgi, un tas nav taisnīgi. Latvijas Republikas prezidentam jābūt maksimāli neatkarīgam.

Bet mēs ļoti labi saprotam, ka šodien būs vilšanās diena vienai koalīcijai. Tā vairs nebūs dzīvotspējīga. Tāpēc arī Smiltēna kungs, šodien aicinot APVIENOTĀ SARAKSTA priekšsēdētāju... ir sadalījis to uz četrām partijām, jau laicīgi parādot, ka (Iesvilpjas.) – nav viss tik vienots, kā izskatās.

Man ļoti žēl, ka uz doto momentu tik dižs saraksts ar tik nopietnu Valsts prezidenta kandidātu būs apdraudēts. Man žēl, ka cilvēks ar tik nopietnu pagātni, kurš tiešām daudz ko ir izdarījis mūsu Latvijas Republikai, būs spiests zaudēt ne dēļ tā, ka viņš nav atbilstošs, bet dēļ tā, ka viņa komandai pietrūka drosmes, ietekmes un spējas. Es pat teikšu absolūti godīgi – par Pīlēna kungu viņa komanda pat īsti nav cīnījusies, vienkārši formalitātes dēļ izgāja vienu apli, lai viņam parādītu, ka viņi kaut ko dara, kaut patiesībā nekas netika izdarīts. Pīlēna kungs, absolūti nekas! Jau pašā sākumā viss bija izlemts.

Es ļoti ceru, ka pēc šodienas balsojuma, kad Latvijas Republika iegūs jaunu prezidentu, mēs viņu apsveiksim, virzīsimies tālāk, bet jums ir jāsaprot, ka esošā situācija ir jāaptur, tāpēc referendums par parlamenta atlaišanu būs tikai pareizais solis uzreiz pēc prezidenta vēlēšanām. Es ļoti ceru, ka tas viss mums būs mācība, ka nākošreiz ļausim prezidentu vēlēt tautai un ļausim Latvijai attīstīties brīvi, neatkarīgi – neatkarīgi no mūsu personīgā viedokļa, neatkarīgi no mūsu personīgā redzējuma, kas absolūti nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ko domā cilvēki.

Augsti godātie kolēģi, šodien būs gan svētki VIENOTĪBAI, gan liela vilšanās pārējiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Godātie prezidenta amata kandidāti! Visi klātesošie un visi, kas dzird mani šajā brīdī! Šodien ir eksistenciālas dabas jautājums ne tikai Latvijai kopumā, bet katrai partijai, kas dēvē sevi par konservatīvu, un katram deputātam, kas uzskata sevi par konservatīvu.

Kādam ir jābūt Latvijas tautas prezidentam?

Pirmkārt, viņam ir jābūt ar vīziju, viņam ir jābūt motivētam un tādam, kurš spēj motivēt, un viņam ir jāpārstāv tradicionālas vērtības. Un es kā mācītājs gribu teikt – kristīgas vērtības... ja kādam nepatīk šis vārds... Jebkurā gadījumā Satversmes tēvi ir balstījuši Satversmi Bībeles 10 baušļos. Un šodien balsojums nav par konkrētu cilvēku – pamatā –, bet gan par vērtībām. Un man ir vīzija par Dieva svētītu Latviju, uz kurieni cilvēki brauc, nevis no kurienes bēg, par garīgi, sociāli un ekonomiski svētītu valsti.

No trīs prezidenta kandidātiem divi ir liberāli un viens ir konservatīvs. Un arī vakar, skatoties debates, man nebija grūti novērtēt, par ko man ir jāatdod sava balss. Es redzēju – kaut nedaudz, bet... Pīlēna kungā vizionāra motivāciju. Pīlēna kungs – viņš ir uzcēlis biznesu un devis darbu tūkstoš cilvēkiem... kā arī ir miljoniem liels apgrozījums viņa veidotajā biznesā.

Tāpat arī par sevi... es varu savilkt līdzību nevis baznīcas ruļļos vai sarakstos... bet katru nedēļu no nulles manis sākto draudzi apmeklē tūkstotis cilvēku. Viņu dzīves mainās – atnākot bomzis... viņš kļūst par veiksmīgu uzņēmēju; ar sagrautām dzīvēm... veido ģimenes. Es gandrīz katru otro svētdienu bezmaz vai turu rokās bērnus, kurus svētī, reizēm pat divus bērnus, kad piedzimst dvīņi. Šeit ir runa par motivāciju – tas nozīmē, ka esmu spējis motivēt cilvēkus uz vērtībām, uz sasniegumiem. Tāpat arī Pīlēna kungs. Es sadzirdēju viņā, ka viņš ir motivēts un arī spēj motivēt.

Un tradicionālās vērtības... Mani priecē, ka Pīlēna kungs ir precēts ar sievieti, kā rezultātā dzimst bērni. Mūsu demogrāfiskajā situācijā, neņemot vērā vēl visus morāli ētiskos aspektus, izvēle ir skaidra.

Arī tad, kad es tieši uzdevu jautājumu par Stambulas konvenciju, viņš skaidri un kategoriski atbildēja, ka, jā, Stambulas konvencijā ir sociālās dzimtes jēdziens, viņš ir kategoriski pret.

Un, starp citu, vakar noslēdzošajās debatēs tieši konservatīvaispārstāvis – Pīlēna kungs – vienīgais pateica vārdus: “Dievs, svētī Latviju!”

Tāpēc šodien Latvijai, katrai partijai, katram konservatīvam deputātam... Šajā gadījumā – cepuri nost PROGRESĪVO priekšā, cepuri nost JAUNĀS VIENOTĪBAS priekšā, kas stāv par savām vērtībām... Bet konservatīvo vērtību pārstāvji – draugi, šī ir jūsu stunda!

Eksistenciālas dabas jautājums starp diviem ierēdnieciski domājošiem vairāk... pamatā... kandidātiem – liberālo vērtību pārstāvjiem vai arī konservatīvo vērtību pārstāvjiem... Un es gribu brīdināt. Es ticu, ka tā arī notiks: tie deputāti, kuri nodos savu sirdsapziņu un balsos pretēji savām vērtībām, – jūs iesiet to pašu ceļu, ko aizgāja Jaunā konservatīvā partija, jūs iesiet to pašu ceļu, ko aizgāja Pavļuts un Levits, un šo ceļu es noteikti palīdzēšu nobruģēt. Nenovērtējiet to par zemu – aiz manis stāv masa kristīgās tautas Latvijā.

Un hokejā... Tikko noslēdzās hokeja čempionāts ar lielisku uzvaru. Ziniet, uzvara izšķīrās pēdējās sekundēs, un pēdējais metiens, draugi, ilgtermiņā ir tiem cilvēkiem, kas stāv par vērtībām, ir motivēti, spēj motivēt un pārstāv tradicionālās vērtības.

Šodien, draugi, atklāsies arī tie, kas ir vilki avju ādās. Un tie, kuru sirdsapziņa kļuvusi iededzināta ar kauna zīmi, ko jūs nekad neatmazgāsiet.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Frakcijas “Nacionālā apvienība” vārdā – frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ministri! Kolēģi! Diezgan droši varu teikt, ka šodien mēs neuzzināsim, ko esam ievēlējuši, jo to, kas būs nākamais prezidents un... kāds būs nākamais prezidents, mēs redzēsim tikai laika gaitā, vērojot prezidentu darbībā. Es domāju, ka mēs neviens – neatkarīgi no tā, vai mūsu cerības ir pozitīvas vai negatīvas šobrīd, – nezinām, kā būs. Darbs dara darītāju, un īstās atbildes nāks ar laiku.

Frakcija “Nacionālā apvienība” ir lēmusi, un šodien vienots mūsu lēmums ir, ka mēs neesam gatavi dot savu uzticības kredītu nevienam no pašlaik izvirzītajiem kandidātiem. Vienlaikus paužam cerību, ka šo uzticību mēs nākotnē iegūsim un, kas vēl būtiskāk, ka šo uzticību iegūs pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju.

Varbūt šie novēlējumi skanēs mazliet naivi Latvijas politikai, bet es novēlētu visiem mums, klātesošajiem, neatkarīgi no balsojuma pēc prezidenta ievēlēšanas pēc iespējas ātrāk aizmirst, kā mēs esam balsojuši par prezidentu, un atcerēties, ka Valsts prezidents ir valsts simbols, kas ir jārespektē un jāciena.

Savukārt jauno Valsts prezidentu es aicinātu pēc iespējas ātrāk aizmirst, kas viņu ir izvirzījuši, un atcerēties to, kā vārdā ir dibināta Latvijas valsts un kas ir tā unikālā misija, kas ir tieši Latvijas valstij un nevienai citai.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Cienījamie prezidenta kandidāti! Visi klātesošie! Man ļoti patīk... un mani tiešām iedvesmo, ka mēs šajā, var nosaukt, prezidenta vēlēšanu kampaņā daudz esam runājuši par to, kādu mēs vēlamies redzēt Valsts prezidentu.

Un kādu mēs vēlamies redzēt Valsts prezidenti? Mēs vēlamies prezidenti, kura uzdrošinās mest skatu nākotnē. Mēs vēlamies prezidenti, kura spēj vienot politiskus spēkus, lai mēs izraujamies no zemas uzticēšanās purva, zemas pārliecības purva un zemas līdzdalības purva. Mēs vēlamies prezidenti, kura var uzrunāt ne tikai Latviju, bet arī visu pasauli vairākās valodās. Mēs vēlamies tādu prezidenti, kas spēj izvirzīt Latvijai lielus, ambiciozus mērķus, uz kuriem mēs ejam, uz kuriem visi varam apvienoties, un... nedaudz naivi, varbūt nedaudz, kā saka arī, ar lieliem sapņiem... Bet noticēt, strādājot visiem kopā, iet, jo tam ir vajadzīga drosme. Un es vēlos prezidenti, kurai ir vai kuram ir drosme nospraust mērķus un rīkoties.

Es gribu vēlreiz pateikt, cik patīkami ir šodien, neskatoties uz dažādiem viedokļiem, kas skan no tribīnes, sajust to īsto demokrātiju, ka šeit, parlamentā, mums tiešām demokrātiski notiek prezidenta vēlēšanas, kur katrs debatē par vērtībām, nevis kalkulācijām, kur mēs runājam par to, kādam ir jābūt prezidentam.

Mēs visi vērojām ļoti pacilājošo notikumu par rezultātu mūsu sapņu komandai. Ja mēs paskatāmies, kādas ir mūsu sapņu komandas panākumu atslēgas, – viena no tām visnotaļ ir darbs, neatlaidīgs darbs soli pa solim, bet ir atslēga, kur daudz ir arī komandas... hokeja komandas... izlases... gan treneri, gan kapteinis vienmēr pateiks, ka tā ir arī ticība – tā ticība un tas atbalsts, ko sniedz visa sabiedrība, ticot, ka mēs varam. Tāpēc tieši tā – ar ticību, bet racionāli, soli pa solim – mēs varam panākt vislielākos un vislabākos rezultātus Latvijai.

Un tāda ir Elīna Pinto. Elīna Pinto ienes Latvijai jaunu formulu Latvijas vecajā politikas kalkulatorā. Elīna Pinto sniedz cerību tiem cilvēkiem, kas līdz šim neticēja Valsts prezidenta jēgai. Elīna Pinto apliecina drosmi aizstāvēt tos cilvēkus, kas līdz šim nav sadzirdēti. Elīna Pinto uzliek tik augstu latiņu, ka arī nākamajās vēlēšanās mēs jutīsim šīs izmaiņas. Elīna Pinto iemieso empātisku līderi, kas spēj minūtes laikā improvizēt izcilu lielo dziesmu un deju svētku uzrunu visai Latvijas sabiedrībai un izdara to tā, ka skudriņas skrien.

Es gribētu šodien nocitēt Elīnas vakardienas vārdus: “Mēs visi esam kā viena skaņa un viena dvēsele. Atsevišķi mēs visi esam viens vārds, bet kopā mēs esam Latvija!”

Uzdrošināsimies mest skatu nākotnē. Atbalstām Elīnu Pinto.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Klātesošie! Nesen mēs bijām liecinieki nebijušam un ļoti saviļņojošam notikumam. Desmitiem tūkstošu cilvēku pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai sveiktu mūsu hokeja izlasi ar medaļām. Kāpēc bija sanācis tik neparasti daudz cilvēku? Cilvēki grib lepoties ar savu valsti. Cilvēki grib lepoties ar Latviju. Tauta grib tādu prezidentu, ar kuru tā var lepoties.

Pēc Satversmes mēs neievēlējam mūsu prezidentu visas tautas vēlēšanās, bet cilvēki grib tautas vēlētu prezidentu. Tātad pirmā atbilde uz jautājumu, kādam ir jābūt prezidentam, ir: viņam ir jābūt tautas prezidentam. Valsts prezidentam ir jābūt tādam, kuru tauta ciena. Valsts prezidentam ir jābūt tādam, kuru tauta var asociēt ar sevi, par kuru tauta var teikt: “Viņš ir mūsējais.” Nav obligāti, lai viņu mīl, jo valstsvīram ir jābūt spējīgam pieņemt arī grūtus lēmumus, bet Valsts prezidentam ir jābūt tādam, kuru tauta ciena. Valsts prezidentam ir jābūt līderim. Līderim ar vīziju. Viņam ir jābūt ar sapratni un ar interesi, lai viņa tauta dzīvotu labāk, lai valsts attīstās, lai valstij ir nākotne.

To cilvēkam palīdz bērni, jo bērni ir mūsu nākotne. Ja ir interese par bērniem, tad ir interese par nākotni. Valsts prezidentam ir jābūt līderim ar interesi par nākotni viņa tautai, kurā dzīvos viņa bērni, un tālāk viņa bērni veidos ģimeni, kur augs bērnubērni. Tāds līderis ir atbildīgs līderis savas tautas priekšā.

Valsts prezidentam ir jābūt līderim ar saimnieka domāšanu, ar biznesa domāšanu, kā tagad saka, ar izpratni par to, kā attīstās ekonomika un bizness, kā veidojas vide, kā tiek attīstīta infrastruktūra, kā uzņēmumi sadarbojas ar pašvaldībām un valsti. Valsts saimniekam, kurš skatās, kā valsti var attīstīt, un redz, kas traucē valstij attīstīties. Valsts prezidentam, kurš spēj ne tikai paspiest citas valsts prezidenta roku un pacelt šampanieša glāzi uz sarkanā paklāja, bet Valsts prezidentam, kurš spēj runāt ar pasaules biznesa līderiem, kurš spēj radīt interesi par naudas ieguldīšanu tieši Latvijā, radot uzplaukumu un labklājību visā valstī.

Valsts prezidentam ir jābūt kā uzņēmuma saimniekam, kurš spēj pats nostāties sava kolektīva priekšā grūtā brīdī, nevis sūta otrā vai trešā posma menedžerus. Tāds prezidents nebaidīsies uzrunāt tautu pat tad, ja jautājumi būs neērti un tauta būs sapulcējusies pie viņa pils. Arī tā var būt, ka tauta sanāk pie prezidenta pils, jo mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur tautai ir tādas tiesības. Bet tad Valsts prezidents iznāk un uzrunā savu tautu, nevis slapstās pa laukiem vai aizmūk uz ārzemēm. Ja Valsts prezidents nespēj uzrunāt savu tautu, viņš nav savas tautas cieņas vērts.

Valsts prezidentam, protams, ir jābūt ne tikai runātājam, bet arī darītājam, neskatoties uz to, ka aktīvi valsti vada Ministru prezidents. Bet Valsts prezidentam ir jābūt ar sapratni par valsts darbu, lai cieši sadarbotos ar premjeru, Saeimu un pašvaldībām, varētu reāli pozitīvi ietekmēt valsts dzīvi, iedvesmot, virzīt, turēt roku uz pulsa, nepieļaut kļūdas. Šāds Valsts prezidents – saimnieks – ir vajadzīgs. Padomdevējs un partneris premjeram, nevis no reālās dzīves atrauts filozofētājs, kurš pat nesaprot, kur īsti atrodas un kā dzīvo viņa pilsoņi.

Var, lūdzu, apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka laiki tiek apvienoti? Nav iebildumu.

Lūdzu, jums ir vēl divas minūtes.

R. Petraviča. Visi pilsoņi, nevis pirmās šķiras pilsoņi un otrās šķiras pilsoņi. Valsts prezidents, kurš izturas taisni pret visiem, kā to sola Valsts prezidenta zvērestā. Kas tiešām reāli stāv pāri politiskajām partijām un vienlaikus ar cieņu izturas pret tām pat tad, ja uzskati atšķiras, jo katru Saeimas deputātu ir ievēlējuši pilsoņi un aiz katras partijas stāv daļa Latvijas tautas.

Šajos sarežģītajos laikos, kad tepat netālu trako karš, cilvēkus vajag vienot, nevis šķelt, karstgalvjus mierināt, nevis uzkurināt, jo miers ceļ, bet nemiers posta.

Ir vajadzīgs Valsts prezidents – miera nesējs. Prezidents, kas sabiedrībā rada saticību un mieru, nevis ir radikāls un ekstrēms. Latvijas cilvēki jau nealkst pēc galējībām, Latvijas cilvēki grib dzīvot normāli. Vai mums ir šāds līderis?

Domāju, ka šodien es savu balsi varu atdot par Uldi Pīlēnu, kurš vistuvāk atbilst tiem kritērijiem, par kuriem es tikko runāju, novēlot milzīgu izturību ne tikai, lai izceltu Latvijas valsti no atpalicības un krīzes, bet arī – lai atjaunotu cilvēku uzticību savas valsts varai un tās līderim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Vispirms es vēlos pateikt paldies par cienījamo demokrātijas sacensību, ko šomēnes esam redzējuši. Šis darbs ir devis trīs spēcīgus kandidātus Valsts prezidenta amatam. Es, protams, šodien balsošu par mūsu izvirzīto kandidāti Elīnu Pinto, jo šīs nedēļas ir parādījušas, ka iedvesma ir kvalitāte, ko mēs nevaram novērtēt par zemu. Un Elīna mani iedvesmo gan ar savu redzējumu, gan līdzšinējo pieredzi. Atjaunotās brīvvalsts kandidāte ar neapšaubāmu reputāciju.

Man ir prieks, ka šogad prezidenta vēlēšanās mēs varam izvēlēties starp trim cilvēkiem, kas bez grūtībām varēs citās valodās sazināties ar Eiropas un pasaules kolēģiem. Un, lai gan Elīna pārzina septiņas no tām, prezidentam ir svarīgākā tā, kas CV ne vienmēr parādās, un tā ir spēja ar līdzcilvēkiem runāt cilvēcīgi, ne no amata augstumiem, bet kā līdzīgs ar līdzīgu.

Prezidente, kuru mēs atbalstām, parāda, kādi jautājumi mums ir svarīgi šajā sabiedrību vienojošajā funkcijā. Jā, tas ir nepārprotams atbalsts Eiropas Savienībai, NATO un Ukrainas uzvarai. Elīnu atbalstot, tas ir atbalsts arī Latvijas sievietēm un jauniešiem, mūsu pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesībām, ne tikai mūsu reģioniem, bet arī tai novada izmēra sabiedrības daļai, kas pārstāv mūsu diasporu.

Prezidente, kas atbilst mūsu frakcijas izvirzītajiem pieciem kritērijiem un kas bez ieskriešanās posma var sākt pienākumu izpildi. Koordinējusi gan Eiropas līmeņa atbildi Krievijas iebrukumam Gruzijā, gan vistiešākajā veidā darbojusies ar Eiropas Savienības militārā štāba izveidi, konflikta noregulējuma sarunām, ārpolitikas stratēģijām, sadarbojoties ar Eiropas Savienību, OECD, NATO. Šīs organizācijas parāda gan to, kādas vērtības pārstāv mūsu kandidāte, gan pieredzi, kas ļautu sekmīgi pildīt prezidenta pienākumus.

Šo nedēļu laikā, sekojot līdzi prezidenta kandidātu debatēm, personiski man ir radies skaidrāks priekšstats par sabiedrības gaidām attiecībā uz valsts augstāko amatpersonu. Mans secinājums, iespējams, kā daudziem jums, ir, ka šīs gaidas ir ļoti dažādas. Katrs no mums nes savu jautājumu, savu sāpi un redzējumu par šo amatu. Jo Valsts prezidents ir jautājums ne tikai par varu, kas ir noteikta Satversmē, bet arī par simbolu, ko šī persona iemieso, un simboli mums katram ir savi. No šī cilvēka tiek prasīts viss – gan objektīvi nepieciešamais, gan spēja atspoguļot katra sabiedrības locekļa individuālos uzskatus.

Manuprāt, prezidentam ir jāatspoguļo nākotne. Un nākotne, kurā vēlos dzīvot es, ir tāda, kurā Latvijas sabiedrība jūtas droši – gan starptautiski, gan ģimeniski. Šī ir nākotne, kas svin – kas svin! – sabiedrības dažādību, nevis baidās no tās. Tā ir nākotne, kurā nevienam mūsu līdzcilvēkam nav jāuztraucas par siltu mājokli sev un saviem bērniem un ikvienam cilvēkam ir pārliecība, ka sabiedrība un valsts stāvēs līdzās grūtā brīdī. Šī ir nākotne, ko simbolizē Elīna Pinto.

Savas partijas vārdā es vēlos pateikt paldies Elīnai par viņas ieguldīto ticību un laiku šajās trīs nedēļās, un es zinu, ka neatkarīgi no rezultāta PROGRESĪVIE turpinās simbolizēt nākotni, ko iemieso Elīna.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Godājamie Valsts prezidenta amata kandidāti! Es uzskatu, ka Valsts prezidenta darbs ir viens no augstākajiem uzticības apliecinājumiem savai valstij, tādēļ es balsošu par Uldi Pīlēnu.

Kā savulaik runājis Vinstons Čērčils: “Valstsvīrs no politiķa atšķiras ar to, ka politiķis orientējas uz nākošām vēlēšanām, bet valstsvīrs – uz nākošām paaudzēm.” Prezidenta amats sevī iemieso vērtībās bagātinātus mērķus. Prezidents ir harizmātisks līderis, vizionārs, viedokļa veidotājs un saliedētājs. Būs jāpūlas, lai jēdziens “prezidents” mums Latvijā būtu valsts prestiža un goda lieta.

Pēc Konfūcija: “Tas, kurš, vēršoties pagātnē, spēj atrast jauno, ir cienīgs būt par skolotāju.” Uldis Pīlēns nekad – un vēl joprojām – nav apstājies savā personības izaugsmē, un viņš spēj dzīvē ieraudzīt tādus procesus, ko citi vēl nesaredz.

Šodien patiesi ir jāuzdod jautājums: kā lai tiekam galā tādā pasaulē, kas apdraud pati sevi? Prioritātes dalās divās daļās: ārējās un iekšējās politikas prioritātes, un tām abām ir kopīga pamatideja – valsts drošība; otra prioritāte ir mūsu tautas labklājības līmenis. Latvijas nespēja jau tagad pilnvērtīgi piedalīties Eiropas tālākajā attīstībā mūs šodien ļoti pamatoti satrauc. Atgriešanās modernajā pasaulē ir mērķis, kura sasniegšanai mums nepieciešams milzīgs darbs, kas arīdzan ir Valsts prezidenta inspirēts.

“Visaugstākais un vislielākais ir, ja tauta var saglabāt vareno un pirmatnējo dzīvotgribu, apvienotu ar spriešanas spējas pamatīgumu,” tā teica Edvarts Virza.

Es vēlos izteikt atzinību Uldim Pīlēnam un aicinu kolēģus deputātus atbalstīt Ulda Pīlēna kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Godātie prezidenta amata kandidāti! Dāmas un kungi! Pirmām kārtām es vēlētos izteikt pateicību un apliecināt savu uzticību tiem cilvēkiem, kuri mani ievēlēja, lai es šodien atrastos šeit un piedalītos valstij tik ļoti nozīmīgā brīdī un vēlētu mūsu Valsts prezidentu.

Šis ir brīdis, kas veido mūsu valsts nākotni, tāpēc ir svarīgi apzināties mūsu lomu un atbildību pret Latvijas iedzīvotājiem. Mēs dzīvojam interesantos laikos, kad valsts vadītājam ir būtiska nozīme mūsu sabiedrības attīstībā un izaugsmē. Es uzskatu, ka mums ir jāizvēlas prezidents, kas spēj apvienot Latvijas tautu, pārstāvēt mūsu tautas intereses un rīkoties tā, lai veicinātu mūsu valsts labklājību, progresu un drošību.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz dažiem galvenajiem kritērijiem, kas, manuprāt, ir svarīgi, lai mūsu nākamais Valsts prezidents spētu veiksmīgi pildīt savas funkcijas.

Pirmkārt, mums ir nepieciešams prezidents ar stingriem morāles principiem un neaizskaramu ētikas kodolu. Viņam jābūt piemēram visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu godīgumu un uzticēšanos mūsu valstij.

Otrkārt, prezidentam ir jābūt atbildīgam vadītājam un, es gribētu teikt, līderim, kas spēj efektīvi sadarboties ar valdību, parlamentu un citām iestādēm. Tā kā mūsu valsts ir maza, mums ir nepieciešams prezidents, kas prot veidot labas starptautiskās attiecības un efektīvi aizstāvēt mūsu intereses ārpolitikā un ekonomikā, turklāt mums ir jāizvēlas prezidents, kurš ir gatavs sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem. Viņam ir jābūt atvērtam dialogam ar iedzīvotājiem, jāuzklausa viņu viedokļi un bažas, lai veidotu vienotu un drošu sabiedrību.

Visbeidzot – es aicinu mūs visus pārvarēt politiskās partijas un ideoloģijas barjeras un izvēlēties prezidentu, kurš pārstāv nevis konkrētu politisko spēku, nevis koalīciju, bet visu tautu.

Kolēģi, par Latviju, par uzvaru, par Uldi Pīlēnu!

Dievs, svētī Latviju! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Man šodien būtu daudz, ko teikt, bet tā pa īstam man nav, ko teikt, jo (Starpsauciens.)... Mēs nācām uz vēlēšanām, pie saviem vēlētājiem ar programmu...

Es gribu parunāt par vērtībām. Vismaz trīs es varētu nosaukt. Tās ir: ģimenes vērtības, valsts ekonomiskā attīstība un tautas vēlēts prezidents. Vai tiešām kāds šeit varētu oponēt, ja es teiktu, ka, ja šodien tauta vēlētu prezidentu, vismazākās šanses būtu Elīnai Pinto un Edgaram Rinkēvičam? Manuprāt, nē. Vienīgais, kurš varbūt varētu kvalificēties tajā sacensībā, kurā piedalītos noteikti vairāk nekā 10 harismātiski līderi, – tur varbūt varētu kvalificēties Pīlēna kungs. Tas vēlreiz ir arguments tam, ka mums jāsāk domāt par tautas vēlētu prezidentu.

Dziļi simboliski, ka šeit ir tikai divas Jaunās VIENOTĪBAS ministres, nav neviena APVIENOTĀ SARAKSTA ministra. Tas nozīmē, ka Pīlēna kungs jau ir norakstīts diezgan sen, un to mēs visi zinām, tikai negribam par to runāt.

Tāpat arī par ekonomisko attīstību. Ja jau šī ir pati labākā koalīcija, kāpēc viņi negrib balsot par Uldi Pīlēnu? Un kur tad ir tās reformas? Septiņi... Astotais mēnesis jau iet valdības darbam. Mēs grimstam aizvien dziļāk.

Ja mēs runātu par ģimenes vērtībām – jebkura socioloģiskā aptauja parāda, ka, piemēram, Latgalē divi procenti cilvēku balso par viendzimuma attiecībām, valstī vidēji... apmēram 80 procenti ir par tradicionālo ģimeni, par tradicionālajām vērtībām.

Neskatoties uz to, ka vakar debatēs Pīlēna kungs kārtējo reizi mani “nozīmēja” par prokremlisko spēku, es tomēr balsošu par Uldi Pīlēnu, jo viņš šajā vērtību skalā ir numur viens – man personīgi.

Un tomēr, manuprāt, ir pienācis laiks pajautāt tautai. Ja vairākums, lielākais vairākums, tautas ir par tradicionālajām un konservatīvajām vērtībām un tajā pašā laikā vairākums Saeimā ir par pretējām vērtībām, tad ir pienācis laiks referendumam un pajautāt tautai, vai tauta atbalsta šādu Saeimu vai ne. Mēs to organizēsim, un, ticiet man, mēs to arī panāksim.

Vēlu veiksmi Uldim Pīlēnam!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāj! Ministri! Deputāti! Viesi! Šodien var būt Latvijas pavērsiena punkts, lai uzliktu Latviju uz pareizā kursa. Valdība ir solidāri lēmusi (un ierakstījusi arī deklarācijā) finansēt drošību trīs procentu apmērā no IKP, investēt divus miljardus enerģētikas neatkarībā, apjomīgi finansēt veselības aprūpi, ieviest vispārējo militāro dienestu, indeksēt pensijas (un mēs labi zinām, ka pensionāru skaits strauji kāpj) un investēt arī pretgaisa aizsardzībā un bruņojumā. Mums priekšā ir izaicinājumi demogrāfijas bedres risināšanā, darbaspēka pieejamības jautājumā (kas ir kritiski uzņēmējiem), konkurētspējā eksportā un investīciju piesaistīšanā.

Vakar publiskotais Arņa Saukas trīspadsmitais ēnu ekonomikas pētījums parāda, ka Latvija turpina būt pēdējā – vai pirmajā – vietā Baltijā ar 26,5 procentu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Vienlaikus tas mums parāda, ka mums īstenībā ir arī potenciāls, mums ir iespēja, mums ir milzu resurss, ar kuru varam vairot savu budžetu un audzēt savu tautsaimniecību.

Ārlietu jautājumā mēs esam uz pareizā kursa un globāli esam sevi profesionāli pozicionējuši, drošības un NATO jautājumā esam vienoti un maksimālā gatavībā. Tikai mūsu lielākais izaicinājums tam visam ir rast finansējumu. Un mūsu drošība ir tieši atkarīga no mūsu tautsaimniecības attīstības, no mūsu eksportspējas. Valsts prioritāte turpmākos četrus līdz astoņus gadus ir tautsaimniecības attīstība caur konkurētspējīgu, zaļu enerģētiku, caur reģionu attīstību, ēnu ekonomikas apkarošanu un darbaspēka pieejamību.

Lai mēs neturpinātu būt par Baltijas vājāko posmu, nākamajam prezidentam būs nozīmīga loma Latviju uzlikt uz pareizā kursa, salikt prioritātes... un būt par arbitru, lai mēs tās neaizmirstu un virzītos uz mērķi.

Uldis Pīlēns ir prezidenta amata kandidāts, kam ir skaidra vīzija par drošību, par uz Rietumiem vērstu kursu – Latvijai –, par reģionu stiprināšanu un attīstību, par Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas atjaunošanu. Latvija vairs nevar atļauties turpināt atpalikt no pārējām Baltijas valstīm. Mūsu drošība ir Latvijas tautsaimniecības attīstības rokās.

Visi kandidāti ir stipri, katrs savā jomā profesionālis, bet šoreiz Latvijai ir vajadzīgs prezidents, kas nav dakteris, jurists, tiesnesis vai ierēdnis, bet gan tāds, kas domās par tautsaimniecības attīstību Tas ir vienīgais ceļš uz drošību un labklājību, un vienotu nāciju kopīgam mērķim.

Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, balsosim par Uldi Pīlēnu. Šī ir mūsu iespēja, izmantosim to!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Vispirms es runāšu par to, kas prezidents nav. Prezidents nav laimes lācis, kas iecels mūs saulītē. Un tālāk es runāšu par to, kas prezidents... prezidente ir: atbalsts izšķirīgā brīdī, ass prāts un skats no malas, paturot sirdī vissvarīgāko – valsts ir cilvēkam; empātija, nenoslīcināt cilvēcību birokrātijas džungļos; atbildīga rīcība izšķirīgā brīdī – nevis aicināt palikt savās vietās, bet celties un iet aizstāvēt valsti un aizstāvēt tautu; spēja sarunāties, spēja pārliecinoši pārstāvēt mūs, savu tautu un savu valsti, tiekoties ar citiem pasaules līderiem, runāt un sadzirdēt; spēja tikties ar cilvēkiem Latvijā – ikvienānovadā – un sarunāties, sadzirdēt; spēja vienot, spēja pateikt – Mātei Latvijai visi bērni ir mīļi, un pārliecināt – ja Māte apskauj vienu bērnu, tas nenozīmē, ka kādu citu atstums; spēja pamanīt – pamanīt tos, kas cieš, pamanīt to, kas nav izdarīts, pamanīt tos, kas nav sadzirdēti; sadzirdēt tos, kam nav balss, un uzrunāt tos, kas nav uzrunāti; spēja saredzēt ne tikai šodienu un vakardienu, bet arī rītdienu; spēja atgādināt, ka mums jādomā par bērniem un mēs nedrīkstam dzīvot uz viņu rēķina; spēja domāt un rīkoties ilgtspējīgi.

Es aicinu atbalstīt Elīnu Pinto. Viņa spēj pamanīt un sadzirdēt, pārstāvēt un iedvesmot, domāt par nākotni. Latvija un mēs esam pelnījuši sev tādu prezidenti kā Elīna Pinto.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie Valsts prezidenta amata kandidāti! Cienītās kolēģes! Cienītie kolēģi! Šodien mums visiem ir jāpieņem ļoti nozīmīgs lēmums – mēs, Saeimas deputāti, balsosim par vienu no trim izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem. Kārtējo reizi koalīcijai ir savi prezidenta amata kandidāti, šoreiz – veseli divi.

Redziet, ja tauta vēlētu prezidentu, viss fokusētos par un ap prezidenta kandidātiem, bet stāsts, kamēr Valsts prezidentu vēlē Saeima, joprojām ir par koalīciju, par intrigām, par amatu sadalījumiem, jaunām valdībām... kamēr kandidāti paliek ēnā.

Šonedēļ visi trīs Valsts prezidenta amata kandidāti bieži viesojās gan Saeimas frakcijās, gan dažādās diskusijās... un nevalstiskajās organizācijās. Bet ko gan tas dod, ja balsojuma iznākums tiek izlemts koalīcijas partiju vadītāju sanāksmēs?

Godātie kolēģi un cilvēki, kuri skatās tiešraidi! No koalīcijas viedokļa – jo tālāk Latvijas Republikas prezidents ir atrauts no Latvijas tautas interesēm, jo labāk. No koalīcijas viedokļa, vislabākais iespējamais Valsts prezidents ir tāds, kurš patiešām izprot noteikto (Nav skaidri saklausāms.) mūsu valstī un saprot Latvijas tautu... un nesaprot gandrīz. Vēl sliktāks kandidāts varētu būt tāds, kurš saprot mazākumtautību iedzīvotāju daļas sāpi. No koalīcijas viedokļa, prezidenta galvenā funkcija ir kalpot tikai un vienīgi koalīcijai un lieki nejaukties politiskajos procesos.

Bet kādam tad jābūt Valsts prezidentam? Latvijai vajadzīgs prezidents, kurš iestāsies par visiem Latvijas iedzīvotājiem, cienīs visus un pieņems arī atšķirīgus viedokļus, kurš spēs iedvest lepnumu par savu valsti ikvienam un saliedēt sabiedrību uz kopīgu vērtību pamata, prezidents, kurš uzskatīs, ka kultūras dzīves vērtības ir valsts bagātība, kā arī spēs runāt par koalīcijas trūkumiem un nepilnībām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamā Saeima! Cienījamie klātesošie! Ar dziļu cieņu pret visiem trim prezidenta amata kandidātiem, kuri, šķiet, visi varētu darīt tikai godu Latvijai, es tomēr atzīstu, ka mans kandidāts ir Uldis Pīlēns.

Raugiet, priekšvēlēšanu laikā mēs viesojāmies Liepājā, un bija tas gods paviesoties Ulda Pīlēna uzņēmumā, kur es uzdevu jautājumu, kāds ir viens no galvenajiem uzņēmuma attīstības kritērijiem. Uldis atbildēja: “Gada laikā piedzimušo bērnu skaits uzņēmuma darbiniekiem.” Darbinieki tic uzņēmuma nākotnei, viņi tic arī savas ģimenes nākotnei, tātad – arī valsts nākotnei.

Tagad par manu motivāciju šim balsojumam. Latvija šodien, ne mirkli nešauboties un nevilcinoties, iet pa demokrātijas un Ukrainas atbalsta ceļu, pa kolektīvās aizsardzības un Eiropas Savienības ceļu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ikviens jaunais prezidents pa šo ceļu ies mūsu priekšgalā. Bet kādi mēs ejam pa šo ceļu? Nokārtu galvu, ieburzītām biksēm un tādu mapīti padusē, un tai mapītē ir mūsu valsts ekonomikas rādītāji.

Tad mums šodien ir izvēle starp prezidentu, kurš lieliski zina, kā pareizi tērēt, un prezidentu, kurš zina, kā veiksmīgi vērtības radīt, un bauda vairuma uzņēmēju uzticību. Mums pietiek šobrīd cilvēku, kuri runā pareizus vārdus un lieliski zina, kas ir pareizi un kas nav pareizi. Tā, pareizi runājot, mēs bieži vien apjaušam, cik tomēr nepareizi brīžam dzīvojam. Prezidentam jāvada nevis valsts, bet gan tauta.

Savulaik, 1991. gadā, tautas manifestācijā krastmalā es klausījos Eduarda Pāvula uzrunu. Ziniet, viņš nerunāja par to, kā mums nav, viņš runāja tikai par to, kas mums ir, – mums ir spēks un griba. Un visi viņu sadzirdēja. Arī prezidents visiem ir jāsadzird.

Tad nu arī šodien, kad mums bieži vien galva ir nolaista, man šķiet, mums vajag tādu prezidentu, kurš var nokāpt no tribīnes, iztaisnot muguru, ieskatīties visiem acīs un teikt: “Latvija, nenoniecini sevi! Mums ir viss, lai mēs spētu un lai mēs izdarītu. Mums tikai jāpaceļ acis no tām tabulām, mums tikai jāiemācās skatīties droši nākotnē, mums tikai jāiemācās noticēt sev, saviem spēkiem un savai valstij, jo tikai tā – tikai tā! – mēs varēsim sasniegt saules mūžu Latvijai.”

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Cienījamie kolēģi! Jūs zināt, par ko es balsošu, un jūs esat daudz dzirdējuši arī motivāciju, ko jau pastāstīja mani kolēģi. Es Elīnu Pinto pazīstu ilgu laiku, līdz ar to šeit, pamatojot savu motivāciju, es varētu pārāk ilgi aizkavēt jūsu laiku.

Es gribēju pievērsties tam, kas ir noticis šajā maijā, jo, manuprāt, mums ir bijušas ļoti vērtīgas diskusijas, tai skaitā par to, kas prezidenta amatā būtu vai nebūtu jādara, vai prezidenta amata kandidātu diskusijās ir jārunā par tautsaimniecību, par ekonomikas transformāciju, par veselību vai citiem jautājumiem. Ir izskanējusi kritika, ka varbūt to nevajadzētu, skatoties uz to, kā prezidenta amats ir definēts.

Man personīgi liekas, ka tādu pieeju es neatbalstu, līdzīgi kā es nedomāju, ka, piemēram, skolotājiem vai mediķiem nav būtiskas nozīmes ekonomikas transformācijā, man liekas, ka katram amatam, izpildot to labi, ir ļoti liela nozīme tajā, cik labklājīgi mēs dzīvojam. Bet, neskatoties uz to, ko es domāju, man liekas, visvērtīgākais – ka šogad maijā mums varēja būt diskusija, ko nozīmē prezidenta amats Latvijā, un tur bija vieta arī dažādiem viedokļiem, kas tas varētu būt un kā tas labāk varētu kalpot Latvijai.

Līdzīgi mums maijā bija iespēja plašam vēlētāju lokam – Latvijas pilsoņiem, arī ārvalstu interesentiem – sekot līdzi, kas tieši ir mūsu kandidāti. Es pieminēju vēlētājus, ņemot vērā, ka vēlētājiem, iepazīstot kandidātus šajā kampaņā, ir iespēja pēc tam skatīties, vai partijas atspoguļo viņu izvēles, sekot līdzi, lai šis process notiek kvalitatīvi.

Šajā kontekstā es vienkārši gribēju pateikt paldies visiem trīs prezidenta amata kandidātiem. Jūs izgājāt cauri rūpīgākajai vērtēšanai, kāda, manuprāt, Latvijā šajās sacensībās ir bijusi, un jūs noteikti labi zināt, ka tas nav viegli. Tas ir jauns standarts, kuru mēs ienesam, jums jāatbild gan uz korektiem, gan nekorektiem jautājumiem. Jums ir jāspēj iegūt mandātu tādā procesā, kāds Latvijā politikā ir. Tādēļ tiešām liels paldies jums visiem, ka jūs to uzņēmāties, jo tieši tas, ka jūs to darījāt, arī padarīja šīs sacensības, manuprāt, par labākajām. Līdz balsošanas brīdim noteikti to var teikt – šis process ir bijis viens no labākajiem Latvijas vēsturē.

Visiem pārējiem es vienkārši gribēju novēlēt: neskatoties uz to, ka, manuprāt, mēs esam būtiski uzlabojuši prezidenta vēlēšanu standartu salīdzinājumā ar to, kādu es to atceros (kur prezidenta vēlēšanu diena nebija tāda, kas nāca ar tādu, nu, drīzāk pozitīvu noskaņu un vairāk nāca ar bažām), mēs joprojām varam uzlabot šo procesu vēl tālāk.

Mana partija izvirzīja dažādus kritērijus, pēc kuriem vēlētāji arī papildus var sekot līdzi, kādā veidā mēs izdarām izvēles. Es aicinu visus līdzīgi strādāt pie tā, lai prezidenta vēlēšanas notiktu arvien cilvēkus iesaistošākā veidā, arvien tādā, kas papildus uzlabo uzticību šim amatam, un galu galā tas arī visiem tiem, līdzīgi kā man, kas atbalsta esošo prezidenta ievēlēšanas kārtību, var parādīt, ka princips var darboties arvien labāk.

Paldies visiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šodien... pasaulē ir ģeopolitiski saspringtākais laiks, iespējams, pēdējo simts gadu laikā. Šie izaicinājumiem bagātie laiki ir būtiski mainījuši to, kā mums jāstrādā ārpolitikā, kā arī kārtējo reizi parāda, cik daudz reformu un uzlabojumu mums jāveic iekšpolitiski. Tāpēc mums visiem ir jārīkojas valstiski, atbildīgi un jāizvēlas profesionāli labākais prezidents neatkarīgi no partejiskas piederības vai kādiem citiem subjektīviem apstākļiem.

Vēsture mums rāda, ka šādos laikos ir jārīkojas izlēmīgi, aktīvi un neatlaidīgi, lai netiktu apdraudēta mūsu valsts neatkarība. Tāpēc mums visiem ar prezidentu priekšgalā ir jāturpina eiroatlantiskais kurss, jāveicina ciešāka darbība NATO, jādara viss iespējamais, lai pārējā pasaule turpinātu atbalstīt Ukrainu, kamēr ir gūta uzvara pār agresoru. Šajos jautājumos nedrīkst būt ne mazāko šaubu.

Tāpēc mums ir nepieciešams prezidents, kurš ir gatavs aktīvam darbam no pirmās dienas gan ārpolitiski, gan, sevišķi, iekšpolitiski, par ko mums visiem spilgti signalizē tikko kā piedzīvotais pedagogu streiks, mediķu pikets pie Saeimas durvīm, problēmas iekšlietu struktūrās un mūsu arvien pieaugošā valsts ekonomisko rādītāju atpalicība no kaimiņvalstīm, reģiona pirktspējas plaisa starp Rīgu un pārējo Latviju, mūsu finanšu sektora vājie kreditēšanas rādītāji un vietējā kapitāla aizplūšana prom no valsts. Mums ir nepieciešamas reformas un uzlabojumi daudzās nozarēs, lai stiprinātu ekonomiku, drošību un celtu iedzīvotāju labklājību. Prezidentam ir jāuztur šie neērtie jautājumi politiķu dienaskārtībā, nevis jāizvairās no tiem vai pat vēl trakāk – jāpiesedz neizdarītais. Prezidentam ir jābūt tam, kurš palīdz aizstāvēt mūsu iedzīvotāju intereses.

Zaļo un Zemnieku savienība ir bijusi klāt un balsojusi par virkni svarīgu lēmumu – iestāšanos NATO, Eiropas Savienībā. Šodien mēs balsojam par Valsts prezidentu laikā, kad ir satricināta visa ierastā pasaules kārtība. Nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā mums liek raudzīties uz šīm vēlēšanām ārkārtīgi atbildīgi, ko mēs esam arī demonstrējuši visā šajā prezidenta vēlēšanu ciklā. Šajā laikā mums kā valstij jābūt maksimāli vienotai, un šajā brīdī ikkatram no mums, visiem Saeimas deputātiem, ir jāspēj nostāties pāri politiskajām ambīcijām un jābūt vienotiem.

Atgādināšu – mēs mēģinājām panākt likumprojekta pieņemšanu, kas liktu kandidātiem, prezidenta amata kandidātiem, savākt vairāk nekā 51 balsi, lai kļūtu par prezidentu. Tas būtu mūs tikai vienojis kā kopīgu komandu, un, mūsuprāt, šajā brīdī tas ir ļoti nozīmīgi. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, lai pieņemtu šo lēmumu, nerunājām tikai ar deputātu korpusu vien, mēs iesaistījām visus Zaļo un Zemnieku savienības pašvaldību deputātus, pašvaldību mērus, lai pieņemtu šo lēmumu.

Es ļoti ceru, ka mēs šodien balsojumā demonstrēsim to saliedētību, ko demonstrēja mūsu hokeja komanda un, pats galvenais, arī fani visa čempionāta laikā. Tas ir tas, kas mūsu valstij šobrīd ir vajadzīgs, – saliedēts un rīcībspējīgs parlaments, īpaši balsojumā par Valsts prezidentu.

Godātie kolēģi, mēs esam izdarījuši savu izvēli un šodien balsosim par, mūsuprāt, atbilstošāko kandidātu šajā amatā. Mēs šo izvēli izdarījām kopā ar mūsu pašvaldību vadītājiem, un mēs esam vienoti šajā izvēlē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Klātesošie! Man te ir sarakstītas dažas tēzes, bet es gribu runāt no sirds. Šobrīd, šeit stāvot, es nezinu vēl, ko es jums teikšu.

Tā pirmā lieta, ko es gribu teikt, – Pīlēna kungs, es noteikti balsošu par jums. Tā ir bijusi mana izvēle no pirmās dienas, kad jūs tapāt izvirzīts, jo skaidrs, ka mūsu partijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nav tik daudz balsu parlamentā, lai lolotu ilūzijas, ka mūsu virzītais kandidāts varētu tikt ievēlēts. Paldies, Pīlēna kungs, ka jūs piedalījāties un vēl joprojām piedalāties, un es līdz pēdējam brīdim cerēšu, ka jūs kļūsiet par nākamo Latvijas Valsts prezidentu.

APVIENOTAIS SARAKST, nākamie vārdi būs veltīti jums. Es nezinu, kādi bija jūsu apsvērumi, kādēļ jūs virzījāt Pīlēna kungu, un vai pietiek tikai ar sākotnēji dotu solījumu, ka jūs virzīsiet savu kandidātu, ja jūs tik ļoti nevēlējāties un tik ļoti nepiestrādājāt pie tā, lai Pīlēna kungs šodien kļūtu par Latvijas Valsts prezidentu. Man žēl par to. Tavara kungs, piedodiet, ka es tā saku (varbūt nav īstā reize, nav īstā vieta), bet es teikšu: tas, ko jūs teicāt šodien par Pīlēna kungu, daudz vairāk izklausījās pēc atvadu runas nekā pēc motivācijas runas. Tas ir mans subjektīvais viedoklis. Diemžēl.

Man ir skumji, tādēļ ka, es domāju, lielākajam vairākumam šeit ir skaidrs, ka šodien par Latvijas Valsts prezidentu kļūs Rinkēviča kungs. Un man ir skumji, tādēļ ka, nu, viņš nebūs kandidāts, par kuru es balsoju. Diemžēl Rinkēviča kungs nebūs arī tas Latvijas Valsts prezidents, kurš vienos Latvijas tautu. Bet, pirms es kaut ko vairāk teikšu Rinkēviča kungam, es vēlos pateikt milzīgu paldies JAUNAJAI VIENOTĪBAI. Tādai ir jābūt komandai, jūs izdarījāt visu, lai jūsu virzītais kandidāts, iespējams, šodien kļūtu par Latvijas Valsts prezidentu.

Es gribu uzteikt arī PROGRESĪVO komandu, kas virzīja Elīnu Pinto par savu kandidāti. Iespējams, pienāks tā diena Latvijā, kad arī es balsošu par sievieti kā nākamo Latvijas prezidenti. Bet, es atvainojos, Pinto kundze, tā nebūs šī reize. Tas ir saistīts ar to, ka pēdējā laikā jūs esat diezgan maz laika pavadījusi Latvijā. Es domāju, ka Latvijas prezidentam līdz pašiem sirds dziļumiem ir jāzina, kā dzīvo Latvijas tauta šeit – gan bērni, gan sirmgalvji, gan latvieši, krievi, poļi, ebreji. Piedodiet, Elīna, bet mana sirds sajūta ir, ka jūs īsti vēl nezināt. Varbūt kādreiz. Iespējams, šī ir tikai pirmā reize, kad jūs kandidējat...

Un ZZS. Es iepriekšējā Saeimas sasaukumā vienā brīdī, pirms noliku deputātes mandātu, sāku lepoties ar jums. Man likās, kaut kāda stāja parādījusies un kaut kā tā. Jā, nu, izlaižam varbūt to starpposmu, kad jums bija šķiršanās ar dažiem jūsu iepriekšējiem sadarbības partneriem, bet – vai tiešām šodien būs tā diena, kad jūs šo stāju pazaudēsiet?

Es lūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka laiki tiek apvienoti? (Starpsaucieni.) Iebildumu nav.

Paldies, Bērziņa kungs, par viedokli.

Jums ir divas minūtes.

L. Liepiņa. Vai tiešām šodien jūs nobalsosiet par vecās Jaunās VIENOTĪBAS virzītu prezidenta amata kandidātu? Un, ja tā, tad es ļoti gribētu zināt – es domāju, arī jūsu vēlētājs gribētu zināt –, kas ir tā valūta, kas būs maksāta par jūsu balsīm? Vai tie būs tikai krēsli? Tiešām? Vai tas ir stāsts par to? Vai par to, kāpēc jūs šeit esat? Vai jūs šeit vienkārši esat darbā? Ja jūsu balsis nebūs par Edgaru Rinkēviču, es katram jums atvainošos par to, ko es šeit šobrīd saku. Tā ir mana iekšējā sajūta, ka jūs balsis atdosiet par Rinkēviča kungu.

Visbeidzot, Rinkēviča kungs, visu cieņu jums par to – 2014. gadā jūs iznācāt ārā no skapja (un es runāšu ļoti atklātu valodu) – tiešām visu cieņu! Bet, Rinkēviča kungs, vēl joprojām tagad, 2023. gadā, Latvijas sabiedrība nav gatava... manuprāt, liela daļa Latvijas sabiedrības un it sevišķi tie vēlētāji, kurus es pārstāvu, nav gatavi Latvijas prezidentam, kurš nenesīs pasaulē mūsu tradicionālās ģimenes vērtības.

Bija viens ļoti emocionāls brīdis jums pirms pāris gadiem, kad jūs, iespējams, emociju uzplūdā kopā ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi norāvāt kaut kādu karogu, es teikšu tā. Es nevēlos, lai emociju vai jūsu pārliecības iespaidā drīzumā virs Latvijas prezidenta pils plīvotu vēl kāds cits karogs bez Latvijas karoga.

Dievs, svētī Latviju!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Es esmu saņēmis iesniegumu no deputātiem Ainara Latkovska, Raivja Dzintara, Riharda Kola, Edgara Tavara un Viktora Valaiņa ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 31. maija ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz turpmākajam Saeimas lēmumam.

Kolēģi, vai jums ir iebildumi? (Starpsauciens.) Iebildumi? Vai jūs vēlaties šobrīd izsludināt pārtraukumu, vai tomēr mēs turpinām debates? (Starpsauciens: “Strādājam bez pārtraukuma!”)

Zivtiņa kungs, vai jums ir iebildumi? Ir jābalso par šo? (Starpsauciens: “Ir jābalso!”) Ir jābalso. Tātad balsosim, kolēģi. Demokrātijā viss jānoskaidro ar balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ainara Latkovska, Raivja Dzintara, Riharda Kola, Edgara Tavara un Viktora Valaiņa iesniegumu par lūgumu turpināt Saeimas šā gada 31. maija ārkārtas sēdi bez pārtraukuma – līdz turpmākam Saeimas lēmumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 2, atturas – 4. Zivtiņa kungs, piedodiet, – mēs turpinām sēdi.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētāja biedre).

Kolēģi, debatēs vārds Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Šeit, Saeimas Sēžu zālē, ir sienas plāksne, uz kuras stāv rakstīts: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”

Mēs, šodien šeit pieņemot šo atbildīgo lēmumu, esam faktiski vienīgie, kas ir saņēmuši pilnu tautas uzticību – ievēlēt Latvijas Valsts prezidentu Latvijas sabiedrības vārdā. Un tāpēc es gribu akcentēt, ka šī ir ļoti liela atbildība. Tas tā ir. Šādas tiesības ir Saeimai, un tas ir pareizi, jo tā tam ir jābūt parlamentārā demokrātijā – ir tautas vēlētas Saeimas izvēle. Un tas ir mūsu pienākums. Taču mums šis modelis un šī izvēle ir jāattaisno. Un šī modeļa vērtība ir jāattaisno arī sabiedrības priekšā.

Tādēļ, lai nebūtu spekulāciju par to, ka parlamentārās demokrātijas modelis būtu jāmaina, Valsts prezidenta ievēlēšanā būtu jābūt vairākiem ļoti nozīmīgiem faktoriem.

Un pirmais no tiem – spēcīgi kandidāti, īsta konkurence un īstas, cienījamas vēlēšanas. Un tiešām ar gandarījumu es varu atzīt, ka šogad ir īstas vēlēšanas. Visi trīs ir cienījami kandidāti, balstīti tajās vērtībās un nostādnēs, kas Latvijai ir tik ļoti svarīgas. Un jebkurš, kas šodien tiks ievēlēts, ir cienīgs pildīt šo pienākumu. Tas ir labs sasniegums.

Otrs. Tīrs, skaidrs ievēlēšanas ceļš un vēlēšanu process. Lai saglabātu šo Saeimas pienākumu ar sabiedrības doto mandātu, vēlēšanām jābūt tīrām, skaidrām, saprotamām. Tāpēc ir absolūti loģiski, ka par Latvijas Valsts prezidentu nedrīkst būt nekāds politiskais tirgus, kurā pretī varētu tikt kaut kas mainīts, pirkts, pārdots, iemainīts kāds labums, kādas indulgences vai vietas pie galda. Tā tas nedrīkst notikt, tāpēc ka prezidents ir pāri partijām stāvošs, ārpus politiskā tirgus, – tāds, kam pēc ievēlēšanas jāreprezentē visa Latvijas sabiedrība, visa Latvijas Republikas Saeima, kas viņu ir ievēlējusi, un arī tie, kas nav viņu ievēlējuši, un jāstrādā sabiedrības labumam.

Varbūt tieši tāpēc daži tribīnē šodien kāpj un saka to, ka kāds kandidāts ir nodots; ka kāds kandidāts, redziet, nav savācis balsis. Piedāvā parakstus likt uz papīra – zaļa. (Starpsauciens.) Bet varbūt patiesībā ir tā, ka kāds ir absolūti dzelžaini pieturējies pie tiem principiem, kurus es nupat nosaucu, – lai sargātu šī nama godu un lai sargātu parlamentārās demokrātijas lomu. Un to mēs redzēsim jau tūlīt.

Jau pirms pieciem gadiem... es redzu šeit daudzas sejas man priekšā... Mēs kopā pirms pieciem gadiem balsojām par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē – par atklātu prezidenta ievēlēšanu. Un šoreiz viss ir skaidrs. Šis process būs arī atklāts, būs zināmi vārdi un uzvārdi... kā viņi ir rīkojušies, kā viņi ir balsojuši, un tad arī būs redzams, vai kāds ir tirgojies, kaut ko mainījis, pircis, pārdevis vai ne. Lai sargātu godu parlamentārajā demokrātijā... tautas vēlētas Saeimas izvēlē ievēlētu prezidentu... un demokrātijai kopumā.

Paldies. (Aplausi.)

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Un nākamajai vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un kolēģi! Visi klātesošie! Šodien šķiram jaunu lappusi Latvijas valsts grāmatā, kuras nākamās nodaļas rakstīšanā līdzautore vai līdzautors būs kāds no trim prezidenta amata kandidātiem.

Es vēlos uzsvērt to, ka esmu pateicīga Elīnai Pinto par to, ka viņa kandidē prezidenta vēlēšanās. Kandidējot tu iedvesmo sievietes visā Latvijā. Tevi vēro un iepazīst skolnieces, studentes, jaunās profesionāles, vadītājas. Nešaubies – tu esi iedvesmas un spēka avots. Tu esi stipra un pašpārliecināta sieviete un spēcīga līdere. Tu ļauj arī citām sievietēm noticēt sev un uzstādīt sev augstu latiņu un mērķus – kļūt par līderēm.

Es uzskatu, ka Latvija patiesi ir pelnījusi tādu prezidenti kā Elīna Pinto. Latvija ir pelnījusi prezidenti, kurai patiesi rūp nevienlīdzības un vardarbības apkarošana. Latvija ir pelnījusi prezidenti, kura ir gatava cīnīties par modernu izglītību mūsu bērniem. Latvija ir pelnījusi prezidenti, kura ir gatava iestāties par ikvienu ģimeni Latvijā un panākt, ka cilvēktiesību ievērošana ir nevis tukšs vārdu salikums, bet gan realitāte.

Es atbalstu un balsošu par Elīnu Pinto, jo ticu, ka Latvija viņas prezidentūras laikā kļūs par cilvēcīgāku, iekļaujošāku un modernāku valsti – visiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Balsu skaitītāju vārdā... lūdzu nākt tribīnē Saeimas deputātu Rihardu Kolu. Kola kungs jums, cerams, detalizēti izstāstīs (Starpsauciens.) par balsošanas kārtību jeb procedūru.

R. Kols (NA).

Jā... Es ļoti atvainojos, man nav lielāka formāta biļetena...

Bet, kolēģi, jā, šī nebūs pirmā reize šajā sasaukumā, kad jūs balsosiet ar vēlēšanu biļeteniem. Šim procesam mēs gājām cauri, kad ievēlējām Prezidiju. Bet, kā saka, atkārtošana ir visu zināšanu māte, tātad par sliktu tas nenāks – vēlreiz atkārtot.

Tātad, balsu skaitīšanas komisijas pārstāvji, pēc manas uzstāšanās mēs dosimies un tepat aizmugurē, kuluāru zālē, sagatavosim visus vēlēšanu biļetenus un vēlēšanu telpas. Būs piecas vietas, kurās varēs, nu, nosacīti aizklātā... lai neviens cits netraucē apdomāties, par kuru no kandidātiem balsot vai nebalsot, – veikt savu izvēli. Pēc tam attiecīgi savu biļetenu ievietojot slēgtā kastē... Un pēc tam jau, protams, balsu skaitītāji apkopos informāciju.

Protams, nebūs tā, ka balsu skaitīšanas komisija gaidīs līdz pat pēdējam deputātam, kurš ieradīsies. Noteikti kādā brīdī mēs izziņosim arī no tribīnes, ka ir atlikušas 10 minūtes, aicināsim nekavēties un veikt savu balsojumu.

Tad nu – par pašu balsošanas kārtību. Kā jau es minēju, tā ir pirmā kārta. Mums ir trīs prezidenta amata kandidāti, attiecīgi vēlēšanu zīmē... tur būs norādīts arī vēlēšanu zīmes numurs, un tur būs arī īsa instrukcija, ja nu kādam vēl ir kādas šaubas, kā pareizi aizpildīt... vēlreiz izlasām, drukā ir aprakstīts...

Tātad ir trīs kandidāti. Kandidātu vārdiem pretī ir divi rombiņi. Pirmais rombiņš – balsojums ir atbalstošs: “par”. Un blakus ir rombiņš “pret”. Tātad rombiņā nevelkam nekādus smiley face vai ķeksīšus – ar krustiņu (Starpsauciens.)... smaidošās sejiņas (Smejas.)... tikai krustiņu – un tiešām rombiņa ietvaros. Ne apkārt apvilkt, ne ķeksīti ievilkt. Tas diemžēl, kolēģi, tiks uzskatīts kā nederīgs biļetens. Par balsošanas kārtību. Tātad izvēlamies – var balsot tikai “par” vienu no trim kandidātiem, bet drīkst balsot “pret” visiem kandidātiem. Un, protams, neatzīmējot ne pret vienu kandidātu izvēli... tas nozīmēs – biļetens ir nederīgs.

Tātad atgādinu: ir jāatzīmē, nevis svītrojot ārā kandidātus, kurus jūs neatbalstāt, bet atzīmējot “pret” rombiņā atzīmi, tādā veidā paužot balsojumā savu attieksmi.

Es ļoti ceru, ka neradīsies šaubas, bet jebkurā gadījumā balsu skaitīšanas komisijas pārstāvji ir gatavi konsultēt arī balsošanas brīdī. Ja kāds, aizpildot biļetenu, ir nokļūdījies, neceļam paniku. Var nomainīt biļetenu pret jaunu, veikt atzīmi. Protams, tas biļetens tiks atzīmēts kā nederīgs, bojāts biļetens.

Atminamies – jā, ja kaut kas... ja ir, nezinu, notrīcējusi roka vai piepeši ir domas mainījušās, attiecīgi varat vērsties pie balsu skaitīšanas komisijas pārstāvjiem – palūdzot jaunu biļetenu, un vecais attiecīgi tiks atzīmēts kā bojāts un nederīgs.

Tas, es domāju, tādos lielos vilcienos ir viss.

Kolēģi, aicinu sekot līdzi skaņas signālam, vienalga, vai jūs atrodaties Saeimas telpā vai Saeimas ēkās, – tas nozīmēs, ka mēs sākam balsošanu. Balsošana – šeit, pa labi no manis, pa kreisi no jūsu skatpunkta, rindas kārtībā: kurš pirmais nāk, tas pirmais tiek apkalpots.

Un sāksim balsošanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Un vēlēšanas var sākties, kolēģi!

(Notiek balsošana.)

R. Kols. Hallo! Jā, tas strādā. Lai arī tik daudz kolēģu šeit nav... Kolēģi, vēl piecas minūtes ir iespēja nobalsot. Pēc piecām minūtēm balsošana tiks slēgta.

Paldies.

(Notiek balsošana.)

R. Kols. Godātie kolēģi! Balsošana ir noslēgusies.

Lūdzu, gaidiet skaņas signālu – balsošanas skaņas signālu, kas būs indikators tam, ka rezultāti ir zināmi un tiks paziņoti no Saeimas tribīnes.

Paldies.

(Notiek balsu skaitīšana.)

R. Kols. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Vēlēšanu rezultāti ir apkopoti, ieprotokolēti. (Pauze.)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Mediju pārstāvji un viesi! Balsu skaitītāju vārdā – Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie deputāti! Klātesošie! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr. 8 – par balsošanas rezultātiem, ievēlējot Valsts prezidentu 2023. gada 31. maijā Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr. 6.

Kopumā izgatavotas 109 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 87 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu nav.

Dzēstas atlikušās 22 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 87 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 87 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītu nav.

Pret visiem kandidātiem balsots 10 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Uldis Pīlēns: par – 25, pret – 62;

Edgars Rinkēvičs: par – 42, pret – 45;

Elīna Pinto: par – 10, pret – 77.

Balsošanas rezultāts: pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no Valsts prezidenta amata kandidātiem nav ievēlēts.

Sēdes vadītājs. Otrā kārta, Kola kungs.

R. Kols. Jā, kolēģi, būs maziņš pārtraukums, lai mēs ievirzītos jau otrajā kārtā. Līdzīga procedūra kā iepriekš. Arī no tribīnes paziņošu, kad sāksim balsošanu... kad sāksies balsošana, un tad aicinu, tāpat kā pirmajā kārtā, noteiktā secībā veikt savu balsojumu.

Paldies. (Pauze.)

Balsu skaitītāji, lūdzu, neizklīstam! Pēc piecām minūtēm virzāmies atpakaļ Balsošanas zālē, lai sagatavotos otrajai kārtai.

Paldies. (Pauze.)

(Notiek balsošana.)

R. Kols. Cienījamie, godātie kolēģi! Pulksten 12.20 noslēgsies balsošana. Tos, kas vēl nav nobalsojuši, lūdzu to izdarīt līdz pulksten 12.19 un 59 sekundēm.

Paldies.

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītājs. Cienījamie Saeimas deputāti! Lūdzu, sagatavojieties rezultātu paziņošanai. (Pauze.) Cienījamie kolēģi! Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Klātesošie! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr. 9, aizvadot vēlēšanu otro kārtu. Par Valsts prezidenta ievēlēšanu 2023. gada 31. maijā Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr. 7.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 87 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu nav.

Dzēstas atlikušās 23 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 87 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 87 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītu nav.

Pret visiem kandidātiem balsots 10 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Uldis Pīlēns: par – 25, pret – 62;

Edgars Rinkēvičs: par – 42, pret – 45;

Elīna Pinto: par – 10, pret – 77.

Balsošanas rezultāts: otrajā vēlēšanu kārtā neviens no Valsts prezidenta amata kandidātiem nav ievēlēts.

Tātad ir rīkojama vēlēšanu trešā kārta.

Kolēģi, arī par trešās kārtas sagatavošanas laiku un par gatavību balsot informēsim no Saeimas tribīnes.

Paldies. (Pauze.)

Hallo, hallo! Cienījamie, godātie kolēģi! Burtiski pēc kādas minūtes mēs sāksim trešās kārtas balsošanu.

Atgādinājums: trešajā kārtā ir tikai divi prezidenta amata kandidāti, nav trīs. Tātad ir jābalso vai nu “par” vienu, vai “pret” otru, vai “pret” abiem, nevis “par” abiem kandidātiem. Attiecīgi tāpat arī ievelkam rombiņā krustiņu, nevelkam apkārt. Tas pats – nosacījumi kā iepriekšējās kārtās. Bet ņemiet vērā, ka ir divi kandidāti!

Lūdzu, sākam balsošanu!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi deputāti! Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Klātesošie! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr. 10 – par balsošanas rezultātiem, ievēlējot Valsts prezidentu 2023. gada 31. maijā Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr. 8.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 87 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu nav.

Dzēstas atlikušās 23 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 87 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 87 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītu nav.

Pret visiem kandidātiem balsots 10 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Uldis Pīlēns: par – 25, pret – 62;

Edgars Rinkēvičs: par – 52, pret – 35. (Aplausi.)

Balsošanas rezultāts: par vienpadsmito Latvijas Republikas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Apsveicu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam Edgaru Rinkēviču ar ievēlēšanu Latvijas Valsts prezidenta amatā!

Un tagad vārds jaunievēlētajam Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

E. Rinkēvičs (jaunievēlētais Valsts prezidents).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mīļie draugi! Vispirms es gribu teikt lielu paldies visiem Saeimas deputātiem par dāvāto uzticību. Es gribu teikt paldies tiem, kas mani atbalstīja, un paldies arī tiem, kas neatbalstīja.

Es domāju, ka šis process, šīs debates, arī diskusijas ar maniem sāncenšiem parādīja, ka Latvijas demokrātija ir ļoti augstā līmenī. Es gribu no savas puses solīt to, ka es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, lai tā būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka, un pilnīgi noteikti esmu gatavs ciešai sadarbībai gan ar Saeimu, gan ar valdību.

Es gribu teikt arī lielu paldies līdzšinējam Valsts prezidentam Egilam Levitam par darbu. Un es gribu teikt arī lielu paldies saviem diviem sāncenšiem – Uldim Pīlēnam un Elīnai Pinto. Man jāteic, ka mūsu diskusijās pēdējo divu trīs nedēļu laikā mēs atradām varbūt pat vairāk kopīgā nekā atšķirīgā, un tas ir tas, kas mums visiem būtu jādara, – vairāk meklēt kopīgo, vairāk vienoties, vairāk strādāt kopā nekā vairāk strīdēties.

Visbeidzot... ņemot vērā to, ka man vēl būs tas gods jūs uzrunāt, es šodien negribētu daudz runāt, bet gribu teikt, ka mēs esam tādā brīdī, kad, no vienas puses, Latvija ir ļoti sarežģītos apstākļos, no otras puses, šīs vēlēšanas notika tādā gaisotnē, kad tikko mūsu hokeja komanda atnāca mājās ar bronzu. Un pavisam drīz mēs visi – neatkarīgi no politiskās pārliecības, neatkarīgi no saviem uzskatiem – vienosimies dziesmā un dejā dziesmu un deju svētkos. Izmantosim to pacēlumu, kas ir, arī šeit – ikdienas darbā –, lai mūsu valsts attīstītos, lai tā būtu drošāka.

Un pēdējais. Es domāju, ka tiem mazajiem zēniem un meitenēm, kas šodien varbūt sapņo kļūt par hokejistiem vai prezidentiem, kam varbūt liekas, ka tas ir nesasniedzams sapnis... tiem jauniešiem, tiem pusaudžiem, tiem cilvēkiem es gribētu teikt: ja jūs no sapņiem pārejat pie darbiem, ja jūs tiešām esat gatavi dažreiz “sadauzīt stikla griestus”, pat ja kādreiz jums liekas, ka jūs nesaprot, –pamēģiniet, un jums izdosies! Tieši tāpat kā mums – visai valstij. Mēģinām, darām, un mums izdosies!

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumu – Latvijas Valsts prezidents šodien ir ievēlēts.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Nesatraucieties, kamēr es neesmu palūdzis rezultātu, vēl varat reģistrēties. Visi paspēja? Ir. Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 96 deputāti. Nav reģistrējušies četri: Glorija Grevcova, Irma Kalniņa... ir, Vilis Krištopans un Juris Viļums.

Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, kolēģi, šodien darbu esam paveikuši, un sēdi slēdzu.

Tiekamies rīt pulksten 9.00... Pulksten 8.45, kolēģi, būs ārkārtas sēde. Prezidijs vēl nav lēmis, bet lems. Rīt pulksten 8.45! (Starpsauciens: “Par brīvdienu?”) Nebūs par brīvdienu. Kozlovska kungs, pietiks brīvdienu šoreiz.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas pavasara sesijas 10. (ārkārtas) sēde
2023. gada 31. maijā

Balsojumi

Datums: 31.05.23 10:30 Balsojums 1
Par - 89, pret - 2, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 31.05.23 11:10 Balsojums 2
Reģistrējušies - .
Balsošanas motīvs: Valsts prezidenta vēlēšanas

Datums: 31.05.23 12:31 Balsojums 3
Reģistrējušies - .
Balsošanas motīvs: Valsts prezidenta vēlēšanas

Datums: 31.05.23 13:50 Balsojums 4
Reģistrējušies - .
Balsošanas motīvs: Valsts prezidenta vēlēšanas

Datums: 31.05.23 14:11 Balsojums 5
Reģistrējušies - 96.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

31.05.2023.

9.00