Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas sešpadsmitā sēde
2023. gada 22. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pulkstenis ir 9.00, lūdzu, sēdieties savās darba vietās! Tūliņ sāksim Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdi.

Cienījamie kolēģi, es lūgšu jūs piecelties – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Cienījamie kolēģi, sāksim Saeimas 2023. gada 22. jūnija sēdi.

Sāksim ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts darba kārtībā tiek iekļauts.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija aicina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 2023. gada un 2024. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība tiek grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 208/Lm14). Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība tiek grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 209/Lm14). Vai kāds deputāts iebilst, ka tiek grozīta darba kārtība? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība tiek grozīta.

Visbeidzot – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 210/Lm14). Vai kolēģiem ir kādi iebildumi, ka darba kārtība tiek grozīta? Iebildumus nedzirdu. Lēmuma projekts darba kārtībā tiek iekļauts.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

___

Pirmā sadaļa – “Uzrunas”.

Viņa Ekselence Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

E. Levits (Valsts prezidents).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Savā prezidentūrā esmu iedibinājis jaunu tradīciju – Valsts prezidenta uzrunu Saeimas darba gada sākumā un nobeigumā. Šī būs astotā un pēdējā reize.

Es šodien runāšu par trim Latvijas nākotnei svarīgām jomām: drošību, latviskumu un mūsu reformspēju.

Vispirms – par drošību.

NATO Madrides samita jaunā stratēģiskā koncepcija nozīmē, ka ienaidnieks tiks apturēts uz robežas. Tātad, iespējams, uz mūsu austrumu robežas.

Pēc Krievijas noziegumiem Ukrainā NATO Austrumu flanga valstīm vairs nebija pieņemama līdzšinējā NATO stratēģija – teritoriju atkarot jau pēc tam, kad ienaidnieks ir ienācis. Tomēr gribu uzsvērt – šī nozīmīgā NATO stratēģijas maiņa mums nenācās nedz viegli, nedz pašsaprotami. Mēs esam blakus Ukrainai, netālu no mums notiek karš. Valstīm, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no šī kara, citas rūpes varbūt ir svarīgākas.

Jaunu drošības līmeni Latvijai pēdējā pusotrā gadā ir izdevies panākt, cieši sadarbojoties Valsts prezidentam, ārlietu un aizsardzības ministriem, Saeimas vadībai un Ārlietu komisijai.

Tālāk mūsu kopīgo pozīciju es nostiprināju NATO Austrumu flanga valstu prezidentu formātā, un mūsu nostāja NATO tika respektēta.

Atgādināšu, ka Latvija kā vienīgā Baltijas valsts no Madrides aizbrauca ar parakstītu līgumu – saprašanās memorandu par NATO brigādes izvietošanu tās teritorijā.

Mūsu lielais uzdevums tagad ir Sēlijas poligons. Tāpat mūsu mājasdarbs ir Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju un skaitliskā sastāva palielināšana.

Valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam ir pieteikušies pusotras reizes vairāk jauniešu, nekā to sagaidījām. Tā ir laba atbilde visiem tiem skeptiķiem un vaimanātājiem, kas iebilda pret obligāto dienestu. Esmu pārliecināts, ka jau pēc pāris gadiem jaunieši dienestu armijā uzskatīs par goda lietu, tāpat kā mūsu ziemeļu kaimiņi. To veicinās arī jaunieviestā valsts aizsardzības mācība skolās.

Vienlaikus vēlos atgādināt, ka mums beidzot ir jāizbūvē valsts robeža. Gadiem ilgā nespēja izdarīt šo vienkāršo lietu ir nožēlojama. Šī nespēja diskreditē valsts varu – pirmām kārtām jau pašas Latvijas sabiedrības acīs.

Tāpat nākamo gadu prioritātei ir jābūt iekšlietu sistēmas nostiprināšanai. Tas nav godīgi, ka iekšlietu darbinieki par tikpat atbildīgu darbu kā viņu kolēģi armijā saņem ievērojami zemāku atalgojumu.

Godātie deputāti! Pēc divām nedēļām sāksies NATO Viļņas samits. Samitā jāpanāk Madrides lēmumu īstenošana, it sevišķi integrēta Baltijas gaisa un raķešu aizsardzības sistēmas izveide.

Viļņas samita “karstais” jautājums, protams, būs Ukrainas nākotne NATO. Es uzskatu, ka Ukraina ir jāuzņem NATO jau drīz pēc kara beigām. Šo pozīciju paudu, tiekoties ar NATO Austrumu flanga valstu prezidentiem pirms dažām nedēļām, un tā ir kopīga šo valstu grupas pozīcija. Mums ar labiem argumentiem ir jāspēj pārliecināt pārējos NATO partnerus, jo tas ir nepieciešams, lai novērstu nākamo karu. Ja Krievijai ļaus atgūties un sakopot spēkus, nākamais karš būs neizbēgams.

Pasaule ir iegājusi jaunas nestabilitātes un neparedzamības laikmetā. Tas apdraud starptautiski tiesisko pasaules kārtību, kura tika iedibināta pēc Otrā pasaules kara un līdz šim – 70 gadus – lielākā vai mazākā mērā tomēr pasaulē ir nodrošinājusi mieru.

Starptautisko tiesību pastāvēšana un šīs tiesiskās kārtības ievērošana ir pamats mieram pasaulē un Latvijas drošībai, tādēļ mums ir jāstiprina institūcijas, kas šo kārtību uztur. Mums jādara viss iespējamais, lai apturētu un sodītu tos, kas šo kārtību grauj. Tāpēc nozīmīgs tuvākā laika ārpolitikas mērķis ir atbalsta panākšana Latvijas ievēlēšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē.

Latvijai ir jāturpina darbs, lai izveidotu starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai un sodīšanai. Blakus principā pārvaramiem juridiskajiem šķēršļiem šeit galvenais ir starptautiskās sabiedrības politiskās gribas jautājums.

Par starptautisko tiesību nostiprināšanu un Krievijas tribunāla izveidi es esmu aktīvi iestājies jau no paša kara sākuma. Kā jurists ar starptautisku pieredzi turpināšu to darīt arī turpmāk.

Krievija netika sodīta nedz par Baltijas valstu okupāciju, nedz par citiem starptautiskajiem noziegumiem. Šoreiz Krievijai sods būs jāsaņem. Agrāk vai vēlāk.

Godātie kolēģi! Šodien “dzelzs priekškars” ir nolaidies uz robežas pie Zilupes. Tas nedrīkst būt caurlaidīgs nedz militāri, nedz biznesa darījumiem, nedz Latvijas cilvēku apziņā. Šis “dzelzs priekškars” nošķir nesavienojamu vērtību pasaules. Tāpēc mums pacietīgi, bet neatlaidīgi ir jāturpina veidot tādu sabiedrību, kura ir imūna pret “krievu pasauli” visās tās izpausmēs.

Saliedēta sabiedrība nav par katru cenu kaut kādā veidā salipināta sabiedrība. Saliedēta sabiedrība var būt tikai tā, kuras pamatā ir kopīgas vērtības – latviskums, demokrātija, eiropeiskā piederība. Vērtības, kuras cilvēks pats uzskata par savējām. Par demokrātiju un piederību Eiropai Latvijā valda pietiekami liela vienprātība, par latviskumu tāda vēl ir jāpanāk.

Lielai daļai sabiedrības latviskums ir pašsaprotams, tomēr ir arī tādi, kas vēl joprojām sapņo par sev ērto “krievu pasauli” šeit pie mums, Latvijā. Savukārt citi krievu un padomju koloniālisma un rusifikācijas paliekas vienkārši neredz, pie tām ir pieraduši vai samierinās ar tām.

Latviskuma centrā ir latviešu valoda kā valsts valoda. Taču latviskums ir daudz kas vairāk. Tas ir arī redzējums uz pasauli tieši no mūsu skatpunkta. Tā ir mūsu kultūra, mūsu vēstures izpratne. Pārliecība par to, ka Latvijas okupācija bija noziegums, ka neatkarīga valsts ir vērtība, ka Latvija pieder Rietumu, nevis Austrumu pasaulei.

Latviskums ir stingrs pamats mūsu pilsoniskajai sabiedrībai. Latviskums aicina visus tajā iekļauties. Un tas nekādi nemazina mazākumtautību tiesības savā vidū kopt savu nacionāli kulturālo identitāti.

Lai nostiprinātu Latvijas valsts latvisko raksturu, es izstrādāju Latviešu vēsturisko zemju likumu, kuru pieņēma 13. Saeima. Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Sēlija pārstāv latviskuma daudzveidību un vēsturisko dziļumu.

Ir izveidota vēsturisko zemju padome, jābūt obligātam ikgadējam valsts finansējumam, programmām un pilnvērtīgam saturam.

Esmu vienmēr konsekventi iestājies par vienotu skolu latviešu valodā. 13. Saeima beidzot šo lēmumu pieņēma. Lai gan daudz par vēlu, bet tomēr – vēsturiski ar to tiek pielikts punkts mūsu tautas sašķeltības turpinājumam, bezgalīgam turpinājumam nākotnē.

Pēc manas uzstājīgas prasības veselām trim izglītības ministrēm pēc kārtas no 2026./2027. mācību gada skolās kā otro svešvalodu beidzot mācīs kādu no Eiropas valodām. Tas, ka otrā svešvaloda vairs nebūs krievu valoda, ir konsekvents solis, lai turpinātu atbrīvoties no mūsu koloniālās pagātnes.

Latvija pēdējā gada laikā ir atbrīvota no daudziem okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Šis darbs vēl ir jāpabeidz. Taču Latvijas publiskajā telpā joprojām ir virkne ielu nosaukumu, zīmju, kas simbolizē Latvijas piederību Krievijas telpai. Ņemot vērā Krievijas agresīvo imperiālismu, ir pēdējais laiks to mainīt. Latvijas publiskajai telpai ir jāapliecina mūsu latviskās, demokrātiskās, eiropeiskās vērtības, nevis padomju okupantu un cariskās Krievijas vērtības.

Tādēļ es šo pirmdien iesniedzu Saeimā attiecīgu likumdošanas iniciatīvu. Tai pievienots Publiskās atmiņas centra apkopots saraksts ar ielu nosaukumiem, kas saistīti ar okupācijas varu un būtu pārdēvējami. Par to jūs varēsiet diskutēt – par katru nosaukumu atsevišķi.

Bet es gribētu pajautāt – kādu vēstījumu mums nes Pionieru, Gagarina vai Puškina ielas? Vai to, ka Latvija kaut kādā veidā tomēr joprojām ir piederīga Krievijas telpai? Arī vēl šodien, kad Krievijas agresīvais imperiālisms uzsver, ka tā saucamās krievu pasaules telpa ir daudz plašāka nekā Krievijas robežas?

Mums pašiem ir daudz godājamu cilvēku, kuru vārdos varam nosaukt mūsu pilsētu ielas. Minēšu kaut vai trīs Latvijas vēsturē ļoti nozīmīgas sievietes – Klāru Kalniņu, Valeriju Seili (Valerija Seile, starp citu, laikam ir bijusi pirmā valdības locekle pasaulē) un Bertu Pīpiņu. Berta Pīpiņa bija jūsu kolēģe kā Saeimas deputāte. 1941. gadā padomju okupanti viņu aizveda uz Sibīriju, un tur viņas liktenis nav zināms.

Ja ne visām pašvaldībām ir griba un spēja pašām atbrīvoties no šī brīvajai Latvijai nepiedienīgā, es teiktu, nepieklājīgā, mantojuma, tad valstij ir jārīkojas.

Savukārt veselības nozarē nepieņemamu situāciju atklāj nesen publicēta jaunas ārstes vēstule. Pacientu tiesību likuma regulējums, ka informācija pacientam ir jāsniedz viņam saprotamā formā, tiek vienpusīgi interpretēts kā pienākums ārstam runāt krieviski. Bet kāpēc ne poļu, kāpēc ne somu, kāpēc ne lietuviešu valodā? Te nav loģikas. Tas nozīmē, ka steidzīgi ir jāpieņem likuma regulējums, kas praksē nepieļauj latviešu ārstu un citu veselības darbinieku diskrimināciju.

Vēl joprojām mūsu valstī ir daudz uzņēmumu, kas prasa saviem darbiniekiem runāt krieviski. Kādēļ? Vai tādēļ, ka Latvija kādreiz atradās cariskās Krievijas impērijas sastāvā un 50 gadus Latviju bija okupējusi Padomju Savienība?

Es domāju, ka mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu jaunā un izglītotā paaudze tiek izspiesta no Latvijas darba tirgus, izspiesta no Latvijas. Viņiem krievu valoda nav jāmāk.

Es pateicos pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši Liānai Langai un viņas domubiedriem, par konsekvento un efektīvo kampaņu latviešu valodas nostiprināšanā.

Es aicinu šo kampaņu turpināt un paplašināt. Tieši sabiedrības pilsoniskā aktivitāte ir patiešām panākusi, ka krievu valoda latviešiem daudzās situācijās jau vairs netiek uzspiesta. Bet, ja nepietiek ar sabiedrības spiedienu, ir jāiejaucas likumdevējam. Ja nepieciešams, ir jāmaina likums, nevis ar likumu jāgarantē cariskās Krievijas un Padomju Savienības koloniālās un rusifikācijas politikas seku turpināšana brīvajā un neatkarīgajā Latvijas valstī.

Kolēģi! Nešaubīgi – Latvija šajos četros gados ir kļuvusi latviskāka, un es esmu lepns, ka varēju kā Valsts prezidents šeit dot arī savu pienesumu. Latvijas valsts pamati ir kļuvuši stiprāki.

Un tagad par mūsu reformspēju. Kādēļ tā mums ir tik zema? Jau 2021. gada rudenī no Saeimas tribīnes es norādīju uz valsts strukturālo atpalicību. “Latvija atpaliek,” es katrā runā atkārtoti aicināju Saeimu beidzot rīkoties. Beidzot šī problēma ir nonākusi politiskajā dienaskārtībā, šodien par to runā.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt mūsu strukturālo atpalicību, pie tam tas ir vienīgais veids. Īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, ilgtermiņā – kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Es gribu uzsvērt, ka tieši ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai. Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka nekā vidēji Eiropā.

Taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam nekā Baltijas kaimiņvalstīs un straujākam nekā Eiropā vidēji.

Tas ir iespējams tikai un vienīgi, rūpīgi piestrādājot pie katra no tiem elementiem un to sazobes, kurus jau daudzkārt esmu minējis un kuriem bija veltītas arī virkne konferenču un sanāksmju Rīgas pilī.

Un šie elementi ir: pirmais – skolas izglītība, otrais – augstākā izglītība, trešais – zinātne, ceturtais – pētniecība, piektais – inovācijas, sestais – ražošana un septītais – eksports. Un tieši šādā kārtībā, šādā secībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts. Piezīmēšu – kamēr šie elementi nebūs sakārtoti katrs par sevi un to savstarpējā sazobe nebūs nodrošināta, nekāda attīstība labklājības virzienā nebūs iespējama. Un arī imigrācija būs tikai pseidorisinājums. Tas varbūt atrisinās dažu konkrētu uzņēmumu problēmas, bet radīs jaunas, un tās būs daudz, daudz kompleksākas.

Mēs visi varam konstatēt, ka mūsu ekonomikas “vezums” kust uz priekšu pārāk lēni un relatīvi mēs slīdam atpakaļ. Kādēļ tas tā ir? Es minēšu sešus šķēršļus, kuri kopumā veido mūsu atpalicības “kultūru”.

Pirmais – laika faktors. Mēs reformām ķeramies klāt, kad ilgstošas bezdarbības dēļ ūdens jau smeļas mutē. Tas redzams gan attiecībā uz skolu tīkla sakārtošanu, gan slimnīcu līmeņiem, gan daudzām citām reformām, kuras mēs te visu laiku darbinām. Kolēģi, šīs reformas jau sen ir ar sūnām apaugušas!

Tas pats attiecas uz nodarbinātības politiku, kur pastāvīgi aug nesakritība starp darba tirgus pieprasījumu un darbaspēka piedāvājumu. Finanšu sistēmas “kapitālo remontu” veicām, kad jau riskējām iekļūt pelēkajā sarakstā. Atjaunojamie energoresursi tikai tagad strauji attīstās, pateicoties sankcijām pret Krieviju, kamēr citās valstīs šī attīstība ir gājusi jau daudz tālāk.

Par abiem pēdējiem gadījumiem tomēr man ir pozitīvi jāatzīmē – kad esam patiešām lielās nepatikšanās, kad ūdens jau smeļas mutē, mūsu reformspēja var būt pat diezgan laba. Bet kur tā izplēn mierīgākos laikos?

Otrais – kompleksitātes izpratne. Nopietnas reformas vienmēr ir kompleksas. Eiropas zaļais kurss, nacionālais attīstības plāns 2030 vai jebkura ilgtermiņa programma prasa vienotā, mērķtiecīgā ķēdē saslēgt dažādas reformas un dažādu ministriju pūliņus. Viens piemērs. Nupat ir izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome, un tas ir ļoti apsveicami. Taču, ja mēs izlasām tās uzdevumus, mēs varam konstatēt, ka darbaspēka politika tagad ir jāsāk bezmaz vai tukšā vietā. Ko valdība vai valdības līdz šim ir darījušas šajā jomā? Acīmredzot nav bijusi ne politika, ne rīcība, ka tagad ir jāsāk no jauna.

Esmu daudz runājis par finansējuma palielinājumu zinātnei, pētniecībai un inovācijām. Un patiešām paldies – valdība ir apņēmusies četros gados to dubultot no 0,7 līdz 1,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, tātad četros gados, un tad, kad mēs to būsim sasnieguši, Eiropas vidējais rādītājs jau tuvosies trim procentiem. Mums ir virkne labu zinātnieku un zinātnisko institūtu, bet inovāciju radīšana un to pārnese tautsaimniecībā buksē. Dažkārt izrādās, ka mums ir ļoti izcili, pat ģeniāli konkrēti risinājumi, taču mūsu spējas risināt kompleksas strukturālas problēmas ir nepiedodami vājas. Tā ir mūsu valsts negatīvā iezīme uz Ziemeļeiropas fona.

Trešais šķērslis – mērķtiecība. Reformas nevar būt sekmīgas, ja nav skaidri mērķi un pēctecīgi ceļi uz tām. Valdības apstiprinātais nacionālās attīstības plāns paredz, ka 2030. gadā Latvija būs krietni attīstītāka valsts nekā šodien, ka tā būs jau stipri pietuvojusies un virknē rādītāju arī pārsniegusi Eiropas Savienības vidējo līmeni. Savukārt decembrī apstiprinātajā Valdības rīcības plānā ir vairāk nekā 700 punkti, un mēs patiesi dzīvosim daudz labāk, ja šie mērķi tiks sasniegti, taču ir skaidrs, ka ar mūsu ierobežotajiem finansiālajiem un cilvēkresursiem šos visus labos mērķus vienlaicīgi sasniegt nevarēsim.

Vai valstij ir skaidra ceļa karte, kuri mērķi un cik tālu tie ir prioritizējami, kuri mērķi ir jāsamazina, kuri jāatliek un kuri varbūt vispār jāsvītro? Iespējams, būs kā vienmēr, un vienmēr ir tā – kurš vairāk izplēš no finanšu ministra, tas arī tiek uz priekšu. Un tā nav mērķtiecīga attīstība.

Ceturtais – novecojusi valsts pārvaldības struktūra. Valsts pārvaldība ir fragmentēta, tā nespēj turēt līdzi pastāvīgi pieaugošai sabiedrības un tautsaimniecības sarežģītībai.

Pēc mana neatlaidīga spiediena 14. Saeima ir veikusi soli pareizā virzienā, paldies jums par to – ir izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Es domāju, tā ir viena no beidzamajām valstīm, kur šāda ministrija, kur šāda atbildīgā amatpersona par šo centrālo mūsdienu politikas sektoru ir iedibināta.

Tāpat ir iedibināti, bet nav pielietoti ministra biedra posteņi. Ir izveidotas arī vairākas Ministru kabineta komitejas un nevis nolūkā palielināt ierēdniecību, kā populistiski kādreiz tiek uzskatīts, bet gan veidot un īstenot politiku tieši tajās modernai sabiedrībai nepieciešamajās jomās, kur šādas politikas patlaban faktiski nav. Un – neaizmirsīsim! – nodrošināt par tām arī politisko atbildību.

Valsts pārvaldes ielaistais sklerotisms, kad nozaru politikas joprojām dzīvo savas viena no otras neatkarīgas, izolētas dzīves, joprojām nav pārvarēts.

Valdības struktūrai un valsts pārvaldes uzbūvei ir jāatspoguļo attiecīgās valdības politikas prioritātes. Strukturāli tas tagad – pēc jūsu pieņemtajiem grozījumiem – būs iespējams, bet es tiešām aicinu to pielietot arī praksē, jo neticu, ka būtisku attīstību tādās jomās kā demogrāfija, nodarbinātība, digitalizācija, zinātne un inovācijas ir iespējams sasniegt, ja dažādās ministrijās izkaisītās atbildības nesavelk kopā un nepārrauga politiski atbildīga amatpersona. Ilgtermiņa mērķus var sasniegt tikai tad, ja uz tiem iet vienoti, nevis katrs par sevi.

Piektais – birokratizācija. Birokrātija ir nepieciešama. Tas ir nepopulāri, bet tā ir noteikumu un procedūru kopums, kas nodrošina paredzamību, tiesiskumu – kolēģi, tiesiskumu! –, stabilitāti un skaidrību par to, kā valsts funkcionē. Bet birokrātijas iedzimtais grēks ir vēlme izplesties un aiz burta gan paslēpties, gan pazaudēt jēgu. Mēs kavējam laiku un zaudējam naudu, piemēram, nespējot savlaicīgi ieplūdināt tautsaimniecībā Eiropas struktūrfondu vai Atveseļošanas fonda naudu.

Birokrātijas “aizcietējumi” kavē inovāciju pārnesi. Jau traģiski neefektīva ir iepirkumu procedūra. Un tā es varētu turpināt vēl ilgi. Tāpēc esmu aicinājis ieviest valsts pārvaldē anti- vai atbirokratizēšanas vienību, kas nepārtraukti caurskatītu un likvidētu nevajadzīgās birokrātiskās procedūras. Tas būtu pretsvars birokrātijas dabiskajai vēlmei izplesties. Ja neviens to netraucē, tādā gadījumā tā netraucēti arī izplešas. Un šodien es atkārtoju šo aicinājumu. Esmu drošs, ka darba šai vienībai netrūks un tas tik drīz nebeigsies.

Un sestais, pēdējais, šķērslis – reformu prasmes trūkums. Varbūt dažus tas pārsteigs, bet reformas veikt ir jāprot, – kolēģi, jāprot! Reformas bieži vien ir sāpīgas, un, ja tās nav sāpīgas, tad tās parasti nav reformas, bet tā ir lāpīšanās. Lai veiktu reformas, nepieciešamas ne tikai labas un pareizas idejas, bet arī prasmes un zināšanas, kā tās īstenot, jāspēj prognozēt nākotnes vajadzības un problēmas. Reformās ir jāieprogrammē fleksibilitāte, jāspēj piesaistīt atbalstītājus un paredzēt pretestību, jāspēj nomierināt tos, kuri būs zaudētāji, jādod viņiem iespējas nebūt tik lieliem zaudētājiem.

Jāspēj visus reformas posmus salikt loģiskā sakarībā, nezaudējot ilgtermiņa mērķi. Konkrētajai reformai ir jāiekļaujas valsts kopējās attīstības plānā – un tā tālāk, un tā tālāk.

Reformu veikt ir jāprot. Tipisks piemērs reformai ar labu mērķi un diletantisku risinājumu ir “Skola 2030”. Slikti veikta reforma labo mērķi diskreditē.

Reformu veiktspēja, kolēģi, pati par sevi ir zinātne. Somijā jau kopš sešdesmitajiem gadiem darbojas neatkarīga reformu veicināšanas institūcija SITRA, kuras mērķis ir palīdzēt valstij veikt reformas. Tā gan iesaka nepieciešamās reformas, gan arī tad, ja valsts ir nolēmusi to darīt, sniedz konsultācijas, palīdzību, parāda, kādā veidā valsts var sasniegt šo mērķi, ko valsts ir nolēmusi. Es uzskatu, ka arī Latvijai šāda institūcija ir nepieciešama.

Kopā ņemti, šie seši šķēršļi rada Latvijā reformu mazspēju, veido mūsu atpalicības “kultūru”. Un jūsu, Saeimas deputātu, iespējas un atbildība ir šos šķēršļus novākt. Jums tam ir tagad trīs gadi laika, un mēs visi gaidīsim rezultātus.

Godātie deputāti! Stājoties amatā, es solīju būt visas tautas prezidents. Manā prezidentūrā tas nozīmēja strādāt Latvijas ilgtspējas, Latvijas drošības un latviskas Latvijas labā. Tātad – visas tautas labā. Esmu to darījis atbildīgi un pēc labākās sirdsapziņas.

Es novēlu prezidentam Rinkēvičam sekmes nākamo četru gadu ceļā.

Paldies jums, godātie deputāti, par kopīgi paveikto!

Mīlēsim Latviju ar sirdi un pilnveidosim – ar gudru ziņu un prātu!

Lai saules mūžs Latvijai!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Augsti godātais Levita kungs! Jūsu prezidentūra iekrita pasaulei un arī Latvijai ļoti turbulentā un dramatiskā laikā, un tieši Krievijas iebrukums Ukrainā prasīja visu demokrātisko valstu vienotu nostāju. Un jūsu balss, tieši jūsu balss, atbalstot Ukrainu un nosodot Krievijas agresiju, bija dzirdama visā pasaulē – skaisti, skaļi un skaidri. Jūsu nostāja bija tēraudcieta un konsekventa, stiprinot sabiedroto apņēmību un neatlaidību.

Savā darbā esat konsekventi iestājies par Satversmē un tās preambulā paustajām vērtībām, esat aktīvi iestājies par latviešu valodas lomas pieaugumu un mūsu nacionālās pašapziņas stiprināšanu. Labs piemērs, protams, ir pēdējais jūsu iesniegtais likumprojekts – par totalitārisma un rusifikācijas radīto vietvārdu pārdēvēšanu.

Prezidenta kungs! Latvijas Republikas Saeimas vārdā vēlos pateikties par parlamenta un prezidenta institūcijas konstruktīvo un cieņpilno sadarbību un gribu jums novēlēt sekmes turpmākajās gaitās.

Esmu pārliecināts: lai kādus – profesionālus vai akadēmiskus – izaicinājumus jūs pieņemtu un uzņemtos, jūsu auglīgā un apņēmīgā kalpošana Latvijai turpināsies.

Līdz ar to Latvijas Republikas Saeimā es gribu pateikt jums paldies. (Aplausi.)

___

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtības nākamā sadaļa – “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Paziņojums par Edmunda Jurēvica 14. Saeimas deputāta pastāvīgā mandāta iegūšanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā esmu pilnvarots sniegt paziņojumu ar šādu tekstu:

“2022. gada 15. decembra sēdē Saeima apstiprināja Edmunda Jurēvica deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas “Jaunā Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Edgara Rinkēviča iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 6. panta trešo daļu Edmunds Jurēvics ir uzaicināts iestāties Saeimas sastāvā pastāvīgi, un viņš tam ir piekritis.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, izskatījusi Edgara Rinkēviča un Edmunda Jurēvica iesniegumus, paziņo, ka Edmunds Jurēvics ir 14. Saeimas sastāvā nevis uz laiku, bet pastāvīgi.”

Apsveicam! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam Jurēvica kungu.

___

Darba kārtības nākamā sadaļa – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Kiršteina, Edvīna Šnores, Igora Rajeva, Raimonda Bergmaņa, Viktora Valaiņa, Augusta Brigmaņa un Riharda Kozlovska iesniegto likumprojektu “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Prezidents Levits tikko jautāja – vai Latvija pieder krieviskajai telpai? Un atbilde ir – jā, Latvija joprojām pieder krieviskajai – gan tiesiskajai, gan valodas, gan saimnieciskajai  – telpai, jo Latvijā joprojām ir spēkā 1926. gada Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas kriminālkodekss, pēc kura ir notiesāti gan par Krievijas... dzimtenes nodevību... gan pēc tiem pantiem, gan pēc citiem pantiem bija notiesāti apmēram trīs tūkstoši Latvijas pilsoņu, tātad – vairāki tūkstoši Latvijas pilsoņu, kas ir zināmie.

1990. gada pavasarī, kad Latvija pieņēma spēkā esošo likumu par reabilitāciju, Latvijā vēl bija dažāda veida PSRS karaspēki – te bija gan Valsts drošības komitejas karaspēks, gan iekšlietu karaspēks, kas pakļauts Iekšlietu ministrijai, gan rinda citu, ar kuru tribunāliem tika represēti – nelikumīgi, bez tiesas – Latvijas pilsoņi.

Trīsdesmit trīs gados tā arī nav reabilitēti nacionālie partizāni, nav reabilitēti leģionāri, nav reabilitēti psihiatriskajās slimnīcās ieslodzītie, reliģisko organizāciju pārstāvji, kas savulaik drukāja reliģisko literatūru.

Mēs zinām, piemēram, Līgatnē... lietu par baptistiem, kuri izplatīja reliģisko literatūru. Tātad, izmantojot to, ka it kā politisko ieslodzīto vairs nebija tajos laikos, viņi tika ieslodzīti psihiatriskajās nometnēs, respektīvi, psihiatriskajās slimnīcās. Nekāda reabilitācija nav notikusi. Tajos gadījumos, kad Latvijas pilsoņus nerepresēja kara tribunāli, viņus tiesāja pēc fiktīvām liecībām. Un man šeit ir... es sēdēju arhīvā, izrakstīju veselu rindu dokumentu, bet laika trūkuma dēļ, protams, es visu te necitēšu.

Piemēram, 1973. gadā notika prāva pret 21. policijas bataljona dalībniekiem. Prokurors Skrastiņš 1998. gadā lika pārbaudīt šīs lietas materiālus. Arhīvā atrodas prokurores Leičenko ziņojums par šo pārbaudi. Viņa, izpētījusi uz nāvi notiesāto – atbilstoši šim tiesas spriedumam – pilsoņu Smilktes, Ķepara, Vintera, Kopes un citu pilsoņu lietas, pēc pārbaudes konstatēja, ka visas šīs lietas ir iztiesātas uz viltotiem pierādījumiem.

Daži piemēri. Piemēram, 1998. gadā nopratinātais liecinieks Jēkabs Pagrabs paskaidroja, ka iepriekš izmeklēšana viņu piespieda parakstīt liecības par dienesta biedru piedalīšanos cilvēku iznīcināšanas akcijās, piedraudot, ka viņu arestēs un nošaus, ja viņš neparakstīs izmeklēšanas tiesnešu jau sastādītos protokolus. Liecinieks Jēkabs Pagrabs paziņoja, ka viņš nekad nav piedalījies nekādās represijās un ka visa šī lieta un pret viņu vērstie apvainojumi neatbilst patiesībai.

Kārlis Bibis 1998. gada 15. jūnijā paskaidroja, ka Latvijas PSR VDK izmeklētāja sacerēts... un ar draudiem piespriest nāvessodu piespieduši viņu parakstīt nepatiesas liecības. Un tā tālāk.

Prokurore Leičenko slēdziena beigās saka, ka visas šīs lietas ir nepatiesas (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Atvainojos, Kiršteina kungs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu kārtību zālē! Un respektējiet, ka runātājs cenšas sasniegt jūs, auditoriju, lai uzrunātu!

A. Kiršteins. Pagariniet, lūdzu, uz divām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet.

A. Kiršteins. Tātad, ja mēs zinām, ka... Maijā bija Latvijas vēsturnieku sanāksme Rendas nacionālo partizānu muzejā, un tur vēsturnieki konstatēja, ka

mums ir desmitiem, ja ne simtiem (jo visas lietas jau mēs nezinām) nereabilitētu nacionālo partizānu, kuri nav saņēmuši reabilitāciju.

Piemēram, nav reabilitēta Kurzemes nacionālā partizāna Jaunpētera grupa. Viņam piesprieda nāvessodu nošaujot, un arī viņa grupas locekļiem Eglītim un Lagzdiņam tika piespriests nāvessods nošaujot, pamatojoties uz to, ka viņi it kā esot cīnījušies pret nekombatantiem. Nekombatanti – šī likuma izpratnē – nozīmē civilpersonas.

Nav reabilitēts Jūlijs Kalnozols, mežabrāļu grupas vadītājs Talsu apriņķa Strazdes, Laucienes, Lībagu pagastā. Aizturēšanas brīdī viņš ievainojis Valsts drošības ministrijas majoru un nošāvis divus čekas aģentus. Miris 1950. gadā Dubrovlagā. Un tā tālāk. Tātad mums būtu jāprecizē, ka nekombatanti nevar būt iznīcinātāji, nevar būt VDK aģenti, nevar būt partorgi, kas visi bija bruņoti.

Tātad, ja šajos četrdesmitajos gados – 1946., 1947., 1948.... Nu mēs zinām, ka partizānu kustība bija līdz 1956. gadam...

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, es jums varēju iedot 20 sekundes kompensācijas laika, ko es jums atņēmu diemžēl.

A. Kiršteins. Jā, es beidzu.

Tāpēc es domāju, ka mums šis ir jāatbalsta.

Un tikai pēdējais. Tiekoties ar prokuratūru un pārrunājot, jo šie cilvēki ir miruši, faktiski jāpasaka, ka... Tas būs politisks paziņojums. Mums būtu jāanulē visi spriedumi, kas ir piespriesti pēc Krievijas Federācijas kriminālkodeksa pantiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Vai kāds pieprasa balsojumu? Nepieprasa balsojumu neviens, ja? Tātad likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Riharda Kola, Jāņa Dombravas, Artūra Butāna, Normunda Dzintara, Arnolda Jātnieka, Aleksandra Kiršteina, Jurģa Klotiņa, Ģirta Lapiņa, Uģa Mitrevica, Edvīna Šnores un Edmunda Teirumnieka iesniegtā likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” nodošanu Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Šo jautājumu mēs esam mantojuši no iepriekšējās Saeimas, tā aktualitāte nav mainījusies, kopš iepriekšējā Saeimas sasaukumā Ārlietu komisija šo jautājumu izskatīja.

Sekojot līdzi Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, protams, mēs arī sekojam līdzi tam, kādus vēl mehānismus mēs varam piemērot, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, lai pārtrauktu šo agresijas aktu.

Tajā skaitā iepriekšējā sasaukumā Latvijas parlaments izvērtēja visus divpusējos līgumus ar Krievijas Federāciju un lēma virkni līgumu apturēt vai denonsēt.

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās stājās spēkā 1995. gada 28. martā. Tiesiskā palīdzība sevī ietver veselu virkni procesuālo darbību, piemēram, pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu un jebkāda veida ciešāku sadarbību šajās jomās.

Laikā, kad Krievija turpina agresijas karu pret Ukrainu, tur pastrādājot kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, nav pieļaujama sadarbības turpināšana vai veicināšana, kā šajā līgumā ir definēts, it īpaši – jau tiesiskuma jomā. Nevienam nav ilūziju par to, cik “tiesiski” darbojas Krievijas tiesas un citas varas iestādes. Nozīmīgs faktors, kas parāda arī vērtību orientāciju: Latvija tiesu varas neatkarības indeksā ir 24. vietā pasaulē, turpretī Krievija ir 107. vietā.

Paļauties uz šīs valsts tiesu varas instanču godaprātu būtu, maigi izsakoties, vieglprātība. Latvijai atbalstot palīdzības sniegšanu šādās beztiesiskas valsts darbībās, arī tos... tā ir pret Latvijas Republiku, pret Latvijas Republikas pilsoņiem un citu valstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijas Republikā... ir nepieņemami. Es minēšu piemērus.

Piemēram, mēs redzam, kādu agresīvu karadarbību izvērš Krievijas Federācija pret Ukrainu, īsteno noziegumus, kuri ir līdzvērtīgi komunistu pastrādātajiem noziegumiem pret ukraiņu tautu, tai pašā laikā atbilstoši Krievijas krimināllikumam cenšas saukt pie atbildības Ukrainas neatkarības cīnītājus.

Es arī atgādināšu, ka Krievija ir uzsākusi izmeklēšanas pret veselu virkni bijušajiem un esošajiem Saeimas deputātiem, pašvaldības deputātiem un citiem cilvēkiem, kuri, Valsts prezidenta vārdiem runājot, ir darījuši daudz, lai izskaustu padomju koloniālisma sekas Latvijā. Un šī palīdzības sniegšana faktiski nozīmē sniegt informāciju Krievijas Federācijai attiecībā uz Latviju, uz Latvijas pilsoņiem, tai skaitā absolūti safabricētās lietās.

Šobrīd gan Eiropas Savienība, gan Latvijas Republika, gan citas starptautiskas organizācijas un demokrātiskas valstis ir atzinušas Krievijas Federāciju par terorismu atbalstošu valsti.

Vērsīšu uzmanību, ka šis divpusējais līgums tā denonsēšanas gadījumā neatcels tiesības Krievijas Federācijai vai Latvijai pieprasīt tiesisko palīdzību, jo abas valstis ir 1959. gada 20. aprīļa Eiropas padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās un Hāgas konvencijas, kas regulē tiesisko sadarbību civillietās gan jautājumos par dokumentu izsniegšanu, pierādījumu iegūšanu, gan bērnu aizsardzības jautājumos un citās jomās, ratificētājvalstis. Bet ir jāņem vērā tas, ka mēs ļoti labi zinām, ka Krievija var un mēdz ignorēt jebkuru konvenciju, jebkuru regulējumu, jebkuru vienošanos.

Protams, lēmums par to, ko darīt ar konkrēto starptautisko līgumu, pirmām kārtām ir politisks lēmums. Svarīgi ņemt vērā arī morālos aspektus, kas ietverti līguma preambulā. Tajā teikts, ka, piešķirot lielu nozīmi sadarbības attīstībai, tiek noslēgts šis līgums.

Tātad turpinot sadarbību ar agresorvalsti, ar valsti, kura rosina procesu pret Eiropas Krimināltiesas tiesnešiem, pret prokuratūru, mēs turpinām sadarboties faktiski ar terorismu atbalstošu valsti. Un jautājums – vai tas ir jādara?

Aicinu atbalstīt šī līguma denonsēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad “pret” pieteicies nav neviens.

Vai kāds deputāts iebilst pret šī likumprojekta nodošanu Ārlietu komisijai? Iebildumus nedzirdu. (Starpsaucieni: “Balsojam.”) Pieprasa balsojumu tomēr.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” nodošanu Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti iebildumus neizsaka. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti iebildumus nav izteikuši. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Visbeidzot Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Atgriežamies, kolēģi, vēl pie sadaļas “Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā”.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā”. Deputāti iebilst? Neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Administratīvā procesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā kā pirmo punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā”. Vai jums ir iebildumi? Nav iebildumu. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Nākamā sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 11 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valdības atkāpšanās streika vienošanās neizpildes gadījumā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti nav izteikuši iebildumus. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Leilai Rasimai 2023. gada 22. jūnijā. Informējam, ka atvaļinājums ir piešķirts un par to Saeimas sēdē nav jābalso. Par to jau lēmumu ir pieņēmis Saeimas Prezidijs.

___

Kolēģi, nākamā sadaļa – “Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.

Lēmuma projekts “Par 2023. gada rudens sesijas sākšanu un slēgšanu”. Tātad rudens sesiju mēs sāksim 4. septembrī un slēgsim 22. decembrī. Par to mums būtu jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2023. gada rudens sesijas sākšanu un slēgšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā sadaļa –“Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Dinas Bondares atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā par to referēs deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šodien Saeimas sēdē tiek izskatīts lēmuma projekts par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Dinas Bondares atbrīvošanu no amata veselības stāvokļa dēļ.

Juridiskā komisija 13. jūnija sēdē uzklausīja Tiesu administrācijas ziņojumu, iepazinās ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un vienbalsīgi atbalstīja lūgumu par tiesneses Dinas Bondares atbrīvošanu no amata.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot par tiesneses Dinas Bondares atbrīvošanu no amata veselības stāvokļa dēļ. Ja Saeima atbalstīs, tad šodien ir tiesneses pēdējā darbadiena. Un vēl – informācijai – Dina Bondare par tiesnesi strādā kopš 1996. gada.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Dinas Bondares atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamā sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais darba kārtības jautājums šajā sadaļā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums. Komisija rosina to atzīt par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referēs deputāte Līga Kļaviņa – šodien visskaistāk tērptā Saeimas deputāte.

L. Kļaviņa (ZZS).

Paldies. (Starpsauciens: “Ļoti skaista!”)

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, un tas ir saistīts ar to, lai studenti sociālo stipendiju saņemtu arī šajā mācību gadā.

Aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms būtu jābalso par steidzamību.

L. Kļaviņa. Tad lūdzu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Vai komisijas vārdā jūs aicināt to atbalstīt pirmajā lasījumā?

L. Kļaviņa. Jā, aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtos grozījumus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lai sekotu komisijas aicinājumam, mums būtu jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Kļaviņas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī dienu, kad mēs skatīsim šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē.

L. Kļaviņa. Komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu lūdz par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūdaļ pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka mēs skatām uzreiz arī otrajā lasījumā? Iebildumus nedzirdu. Līdz ar to mēs to varam darīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

L. Kļaviņa. Paldies, kolēģi. Priecīgus Līgosvētkus!

___

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Komisija izskatīja visus astoņus iesniegtos priekšlikumus.

Atgādinu, ka šis likumprojekts un arī nākamais – par Valsts robežsardzes likuma izmaiņām – ir saistīti ar to, ka uz mūsu robežas ilgstoši ir ārkārtas situācija un tam bija nepieciešams tiesisks regulējums, izmaiņas. Tāpēc ir šie iesniegtie priekšlikumi. Un šis dos iespēju turpmāk mūsu robežas pārraudzīt un nosargāt – ar šo likumu palīdzību –, iespējams, daudz kvalitatīvāk un ātrāk.

Tātad sāksim ar iesniegtajiem priekšlikumiem.

1. – iekšlietu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Priekšlikums nosaka augstāku personu tiesību aizsardzību, salīdzinot ar pirmā lasījuma redakciju. Priekšlikums... atdala dzīvojamās telpas no nedzīvojamā īpašuma un nosaka gadījumus, kad pieļaujams iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās. Tas pieļaujams pamatotu aizdomu gadījumā. Priekšlikums arī sašaurina personu loku, kam dotas tiesības iekļūt, un nosaka vadlīnijas, kādos apstākļos pieļaujama iekļūšana nedzīvojamās telpās. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 2. – iekšlietu ministra Kučinska kunga priekšlikums. Arī šis priekšlikums nosaka augstāku personu tiesību aizsardzības līmeni un detalizēti regulē tiesības iekļūt dzīvojamās telpās. Tas atļauts tikai attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītajām amatpersonām, lai pamatotu aizdomu gadījumā notvertu personu, kas valsts robežu šķērsojusi nelikumīgi, vai novērstu apdraudējumu personu dzīvībai. Kopumā priekšlikums sašaurina iestādes... un paredz, ka dzīvojamās telpās atļauts iekļūt augstāku... iemeslu dēļ nekā nedzīvojamās telpās un zemes gabalu robežās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 3. – iekšlietu ministra Māra Kučinska tehniska rakstura priekšlikums. Atbilstoši iepriekšējam priekšlikumam... nav punktu skaitu papildinošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 4. – iekšlietu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Priekšlikums paredz izslēgt no teksta par informēšanas nosacījumu atbildīgo iestādi, tas ir, Ministru kabinetu un Valsts kanceleju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz žurnālistu tiesības informācijas vākšanai pierobežas joslā, lai nodrošinātu sabiedrības informētību un sekmētu drošības sajūtu, novēršot pārpratumus un nevajadzīgu spriedzi.

Komisijā tika konstatēts, ka prese tiek pilnībā respektēta. Šādas tiesības jau pastāv – tiesības iesniegt lūgumu un saņemt atļauju uzturēties pierobežas joslā, arī atteikums piešķirt caurlaides ir pārsūdzams vispārējā kārtībā. Uz atļaujas pamata personas var pārvietoties pierobežā, līdz ar to nav nepieciešams atsevišķs regulējums attiecībā uz žurnālistiem. Tāpat arī nevalstiskās organizācijas var darboties uz šiem pamatiem. Satversmes 100. pants tiek garantēts kopsakarā ar Informācijas atklātības likumu, un šādas tiesības ir gan žurnālistiem, gan nevalstiskajām organizācijām. Jebkurai personai ir tiesības pieprasīt caurlaidi.

Izvērtējot visus argumentus, priekšlikums komisijā neguva atbalstu. Tas arī radītu atšķirīgu attieksmi pret vienu personu kategoriju.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi un kolēģes! Mēs apzināmies, ka šis likums ir ļoti nozīmīgs, un mēs apzināmies, kādos laikos mēs dzīvojam. PROGRESĪVIE kā vienu no savām prioritātēm vienmēr ir minējuši Latvijas drošību un rūpes par tiesisko ietvaru, lai Latvijas drošība tiktu nodrošināta.

Tajā pašā laikā šis ir viens no sarežģītiem likumiem, kas liek izsvērt un varbūt mazu brīdi apstāties un aizdomāties, kā mēs varam salāgot drošības apstākļus ar cilvēktiesību nodrošināšanu, ar sabiedrības informētību... tas ir, gan ar žurnālistu un mediju piekļuvi, gan ar nevalstisko organizāciju iesaisti. Tāpēc mēs vēlējāmies sniegt priekšlikumus, lai uzlabotu šo likumu. Tie galvenie mērķi bija, lai žurnālistiem būtu pieeja... tas palīdzētu arī robežsardzei, informētība būtu lielāka, tas palīdzētu veidot lielāku sabiedrības uzticamību, tāpat arī nevalstiskajām organizācijām būtu piekļuve un sadarbība.

Komisijas priekšsēdētājs minēja, ka komisijas sēdes laikā tika minēts gan Satversmes 100. pants, gan atsevišķi citi panti, kas it kā raksturo, ka šis viss tiek nodrošināts. Bet mums radās bažas, jo, no vienas puses, mēs varam lasīt, ka šīs iespējas žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām ir nodrošinātas, tajā pašā laikā Valsts drošības dienests savā atzinumā un vēstulē skaidri norāda, ka nebūtu vēlama nedz žurnālistu, nedz nevalstisko organizāciju klātbūtne un iesaiste.

Jā, mēs vēlējāmies atsevišķi uzsvērt šīs kategorijas, kas ir mediji un nevalstiskās organizācijas... ko citstarp varētu lasīt, ka it kā ir iespējams. Mums ir arī satraukums par to, ka pēdējās dienās Eiropas institūcijas ir vērsušas uzmanību uz atsevišķiem aspektiem, kas var radīt tiesiskas problēmas Latvijai un Latvijas starptautiskajām saistībām, ko mēs esam pieņēmuši pret Eiropas Savienību.

Mēs esam Eiropas Savienības valsts uz Rietumu demokrātijā balstītām vērtībām. Mēs gribam vērst uzmanību uz šiem aspektiem un radīt kvalitatīvu likumu, tāpēc nācām ar saviem priekšlikumiem. Komisija tos neatbalstīja, bet varbūt Saeimas sēdē varētu tomēr apstāties un vēlreiz šo pārskatīt.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumus, lai uzlabotu esošo likumu. Šis likums ir nepieciešams, tas ir nepieciešams tāpēc, ka nevar mūžīgi būt ārkārtas situācija. Un mēs, PROGRESĪVIE, pēc būtības atbalstītu, bet šādā redakcijā mēs nevaram to atbalstīt, tāpēc mēs atturēsimies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! PROGRESĪVO priekšlikums nav slikts – nav slikts –, bet jāatzīst, ka tas nav īsti laikā. Izlasot un iedziļinoties Valsts drošības dienesta un Iekšlietu ministrijas kopumā sniegtajā redzējumā par to, šis konkrētais likuma grozījums uzliktu vēl papildu slogu mūsu šībrīža dienestiem, kas strādā dienu un nakti, lai nosargātu mūsu ārējo robežu, jo, kā zināms, Baltkrievija šobrīd robežu nesargā, vienīgie, kas sargā, tā teikt, šinī rajonā... tā ir Latvijas robežsardze.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tad, kad beigsies karš Ukrainā, kad nomainīsies režīms Baltkrievijā, visticamāk, pie šī grozījuma būs jāatgriežas, bet diemžēl šobrīd aicinu atbalstīt komisijas lēmumu un šo noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Bergmaņa kungam būtu kas piebilstams?

R. Bergmanis. Jā, man ir nedaudz piebilstams. Un šeit minēto no PROGRESĪVO puses... Mēģināšu citēt to, kas vakar tika izplatīts arī LETA ar starptautiskās cilvēktiesību aizstāvju organizācijas Amnesty International Eiropas nodaļas direktora Nila Muižnieka paziņojumu... un es citēju, es tiešām citēju: “Šis mēģinājums normalizēt praksi...” – tas attiecas uz mūsu parlamentu! – “... kas ir atklātā pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesībām...” – un tagad ieklausieties! – “... ir pretīgs un ir jānoraida.” Tie ir vārdi par mūsu parlamentu.

Vēl es nocitēšu, ko ir teicis Latvijas ārlietu ministrs: “Likumprojekts jāpieņem, lai efektīvi vērstos pret hibrīddraudiem uz Eiropas Savienības ārējās robežas.” Es domāju, ar to arī pietiks skaidrojumam par to, kāda ir šībrīža situācija uz mūsu robežas.

Kā jau es minēju, šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 52, atturas – 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R. Bergmanis. Nākamais arī ir frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tas paredz nevalstisko organizāciju, kas ir biedrības un nodibinājumi, tiesības sadarbībai ar robežsardzi. Tomēr šāds sadarbības modelis arī šobrīd tiek respektēts, un priekšlikums, komisijas vērtējumā, nav nepieciešams. Ministru kabinets arī nevarētu regulēt privāto tiesību subjektu preču izsniegšanas kārtību. Izvērtējot visus tiesiskos aspektus, priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tātad (Starpsaucieni: “Sestais!”)... Jā, cienījamais Bergmaņa kungs, vēl pa vidu bija 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. (Starpsauciens: “Tas ir atbalstīts!”) Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

R. Bergmanis. Šis ir sestais. Tad man ir kaut kāda cita tabula? Es atvainojos. Labi, tad es ļoti atvainojos.

6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tātad tas tiešām bija ļoti izsvērts, un to mēs arī pieņēmām, un tas bija ļoti nozīmīgi. Es nolasīšu precīzi, lai mēs zinām, ko tad mēs gribam ielikt likumā: “Par katru gadījumu, kad attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītā amatpersona izmantojusi šā panta otrās daļas 7. vai 8. punktā minētās tiesības, attiecīgā iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē prokuratūru.” Tas bija ļoti būtiski. To mēs ieklausījāmies, arī visas citas institūcijas, kas piedalījās sēdē, tāpēc tika izveidots komisijas priekšlikums, un šis komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu arī parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti atbalsta.

Septītais.

R. Bergmanis. 7. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums, par kuru jau es jūs informēju. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija PROGRESĪVIE pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – 10. Priekšlikums nav guvis Saeimas atbalstu.

R. Bergmanis. Un noslēdzošais – 8. – arī frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējiem PROGRESĪVO priekšlikumiem. Tā kā tie netika atbalstīti, arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Mums jābalso par likumprojektu kopumā, tā atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 8. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Kā jau es minēju, šie abi likumprojekti ir vienā paketē un nodrošinās jauno, pastiprināto robežapsardzības režīmu.

Tātad likumprojektam “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tas paredz piešķirt tiesības robežsardzei sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas cilvēktiesību aizsardzības jomā. Nevalstiskā organizācija, kā biedrība un nodibinājums, pēc likuma jau ir privātpersona, kas šobrīd likumā ir noteikta kā sadarbības partneris. Līdz ar to esošā panta redakcija ir stingrāka, un šāds, maigāks, dublējošais regulējums, komisijas ieskatā, nav nepieciešams.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija Progresīvie pieprasa balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas Progresīvie iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 55, atturas – 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 2. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Paredz papildus Patvēruma likuma regulējumam izņēmumu atbilstoši jaunākajām tiesību atziņām, jo esošās redakcijas, tiesībsarga vērtējumā, neatbilst Eiropas Savienības tiesību normām. Ne vienmēr šīs normas precīzi pārklājas, tādēļ, skatoties plašāk, tapis šis tiesībsarga priekšlikums.

Komisija ņēma vērā to, ka likumprojekta redakcija runā par personām, kuras neatrodas Latvijas teritorijā, ka humānie apsvērumi tiek piemēroti visnotaļ līdzsvaroti, līdz ar to pamatoti pieteikumi tiek apmierināti, un tas atbilst Eiropas Savienības tiesībām. Nelikumīga robežšķērsošana atšķiras no patvēruma procedūras. Likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija pat pieļauj noteikt labvēlīgāku izņēmumu no tās, jo pastāv objektīvi pamatoti apstākļi par tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību. Līdz ar to priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 3. – frakcijas Progresīvie priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta tekstu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību.

Šāds priekšlikums, komisijas vērtējumā, nav nepieciešams, jo situācijas ir atšķirīgas. Iespēja piemērot humānos apsvērumus ir gana elastīga, tādēļ kazuistisks regulējums radītu tikai problēmas. Šobrīd likums paredz robežsargam tiesības vērtēt. Jautājums – vai tas ir jāpaceļ Ministru kabineta līmenī – ir lietderības jautājums. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi, kolēģes! Vispirms es mazliet reflektēšu par komisijas priekšsēdētāja atsauci uz vienu no replikām par mūsu parlamentu un šo likumu.

Man personīgi nav pieņemama necieņpilna attieksme. Un šis ir arī iemesls, kāpēc Progresīvie izrāda interesi un visu spēku velta, lai likumi tiktu veidoti kvalitatīvi, tiesiski un mēs būtu izdebatējuši... un arī šis likums būtu maksimāli kvalitatīvs. Es gribu teikt, ka ne tikai šī viena institūcija komentēja. Komentēja arī Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais komisārs bēgļu jautājumos, kas vērsa uzmanību uz riskiem šajā likumā, un arī Eiropas Padome.

Tāpēc šis konkrētais priekšlikums, mūsuprāt, būtu radījis tiesiskākus apstākļus. Šeit ir runa par individualizētu pieeju katrā gadījumā, ko varētu likumā paredzēt. Šobrīd mēs redzam statistiku. Mēs redzam, ka vienā vai otrā gadījumā tāpat bēgļi tiek uzņemti, bet vadlīnijas nosaka rīkojumus un pavēles, ko pieņem robežsardze. Mūsu priekšlikums tomēr gāja tādu demokrātijas ceļu, ka mēs šo jautājumu vēlējāmies deleģēt Ministru kabinetam.

Šeit pēc būtības nekas nemainās, mēs tikai paceļam... caurspīdīgāku, demokrātiskāku procesu, ko arī, es pieņemu, mūsu starptautiskie partneri novērtētu.

Šis ir ļoti būtisks priekšlikums. Es tomēr aicinātu kolēģus deputātus to atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Bergmaņa kungs, jums ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Jā, man liekas, mums bija pietiekami garas, plašas un labas debates komisijā, kad debatējām par šiem jautājumiem, ka izskanēja arī pietiekami nopietni argumenti, kāpēc tā un ne šādi.

No Švinkas kunga teiktā... es saprotu to vēlmi, bet tad tas, ko es teicu komisijā, – man liekas, mēs daļēji tad neuzticamies robežsargiem, kuri pieņem šos lēmumus. Jūs paši zināt (un tas ir izskanējis arī publiski), cik ir šo filtru, kad līdz pašam robežsardzes priekšniekam gandrīz tas nonāk. Tātad četri iespējamie pārraudzības procesi notiek, kad tiek pieņemts lēmums par cilvēku uzņemšanu mūsu valstī. Es domāju, ka tie ir pietiekami kvalitatīvi sagatavoti, apmācīti cilvēki, kas var šos lēmumus pieņemt, un tas, man liekas, dod arī lēmuma pieņemšanas ātrumu.

Kā jau minēju, komisijā šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Attiecīgi mums būtu jābalso.

R. Bergmanis. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 57, atturas – 12. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 4. – arī ir frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu, kurš nav atbalstīts. Līdz ar to priekšlikums komisijā bija noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti nepieprasa balsojumu, līdz ar to deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”.

Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 8. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāte Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi. Abus ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tie ir redakcionāla rakstura un precizē likumprojekta tekstu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Brakovska. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Brakovska. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies par ziņojumu.

A. Brakovska. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 289/Lp14), otrais, galīgais, lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un izskatījusi.

Atgādinu, ka tas ir paredzēts arī, lai nebūtu jāizsludina ārkārtējā situācija gadījumā, ja Latvijas mežos savairojas kaitēkļi.

Tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 2. – zemkopības ministra Šmita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 4. – zemkopības ministra Šmita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 289/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamā, kolēģi, mums ir likumprojektu pakete. Sāksim ar pirmo no nozīmīgajiem likumprojektiem.

Darba kārtībā likumprojekts – “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums”, otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Tiešām tā ir ļoti apjomīga likumprojektu pakete, kur ir izdarīts milzu darbs ļoti ilgā laikā, bet tai pašā laikā tika pieņemts arī alternatīvais variants, un tas prasīja milzu piespiešanos, darba apjomu un laiku. Es gribu pateikt milzīgu paldies ikvienam, kas iesaistījās, jo sevišķi – Juridiskajam birojam, jo šos labojumus tika turpināts veikt pat šodien no rīta pirms šīs plenārsēdes, tāpēc milzīgs paldies ikvienai institūcijai, kas iesaistījās, tajā skaitā arī deputātiem komisijā.

Sāksim ar pirmo likumprojektu – “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums”. Es gribētu atgādināt, cik būtiski ir šobrīd un šodien mums pieņemt lēmumus par šiem likumprojektiem, jo uz tiem gaida mūsu sabiedrotie un attiecībā pret sabiedrotajiem tie ir mūsu pienākumi, ko uzņēmāmies saistībās Madrides samita laikā.

Likumprojektam “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums” (Nr. 297/Lp14) komisija saņēma 21 priekšlikumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Detalizētāk izvērš likumprojekta mērķi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Rosļikova kungs, vai jums pietiks ar trīs minūtēm? Vai jūs...? (Starpsauciens.) Jūs nevarat par likumprojektu... Rosļikova kungs, šis ir otrais lasījums. Tātad jūs nedrīkstat par to kopumā, jūs tikai un ekskluzīvi par konkrēto priekšlikumu drīkstat runāt. (Starpsauciens.) Jūs atsaucat.

Tātad debates slēdzu.

R. Bergmanis. Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz militārā poligona teritorijā iekļaut arī tos nekustamos īpašumus, ar kuriem tiek nodibināts servitūts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. – deputāta Alekseja Rosļikova kunga priekšlikums. Būtībā paredz atkāpties no speciālā likuma piemērošanas jautājumos par rīcību ar nekustamo īpašumu, atstājot Civillikuma un tiesas ieskatā. Tas paredz, ka zeme tiek atsavināta, slēdzot vienošanos par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu vai pēc strīda izlemšanas vispārējā civiltiesiskajā kārtībā, tiesas spriedumam stājoties spēkā.

Tāpat arī gadījumā, ja labprātīga vienošanās nav panākta, atlīdzības apmēru un veidu, pamatojoties uz eksperta atzinumu, nosaka tiesa, kā arī priekšlikums nosaka, ka zaudējumi atlīdzināmi nekustamā īpašuma īpašniekam atbilstoši Civillikuma noteiktajai kārtībai.

Ņemot vērā, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi par atlīdzības noteikšanu paredz sertificētu vērtētāju piesaisti, tirgus vērtības noteikšanu, zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī dažādas vienošanās iespējas un likumprojekts “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums” paredz speciālo likumu piemērošanu attiecībā uz īpašuma atsavināšanu, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates, bet tās sāksim pēc pārtraukuma, jo palikusi faktiski tikai viena minūte.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Reģistrējušies 90 deputāti, nav reģistrējušies 10: Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Ieva Brante, Edmunds Cepurītis, Normunds Dzintars, Rihards Kols, Daiga Mieriņa, Leila Rasima, Ričards Šlesers un Edgars Tavars... ir.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00, tad arī turpināsim Saeimas sēdi.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Lūdzu, sēdieties savās darba vietās!

Šobrīd skatām likumprojektu “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums”. Strādājam ar 5. priekšlikumu.

Esam sākuši debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

Lūdzu, vārds jums. (Pauze. Zālē troksnis. Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, sēdes pārtraukums ir beidzies.

A. Rosļikovs (ST!).

Paldies, kolēģi! Pirmais un pats svarīgākais moments, ko es gribēju šodien pateikt, – mums likumprojektā “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums” ir divas kļūdas.

Pirmā un pati svarīgākā – neviens, absolūti neviens no varas bloka vispār nav jautājis Latvijas iedzīvotājiem viedokli. Tas ir ārkārtīgi svarīgi – informēt, runāt, izskaidrot, pārliecināt. Tas ir jūsu, mūsu darbs. Ja mēs to neesam izdarījuši un uz doto momentu sabiedrības viedoklis dalās, tas nozīmē, ka mēs šeit esam kaut ko izdarījuši nepareizi, nu, galīgi nepareizi.

Otrā ļoti svarīgā kļūda. Neviens īsti šo likumprojektu nav pētījis. Un to pierādīja vakardienas komisijas sēde. Piedošanu, Bergmaņa kungs. Tur visi sēdēja un mēģināja pārliecināt mūs, ka mūsu priekšlikums – palīdzēt zemniekiem, kas negrib saņemt naudu par savu zemes īpašumu, bet palīdzēt viņiem mainīt to viens pret vienu – jau sen ir iestrādāts likumprojektā. Aleksej, “Stabilitātei!”, jau sen viss ir likumā, ko jūs te piedāvājat vēl kaut ko papildus? Pēc tam izrādījās – nē! Un gandrīz vai nakts vidū te ir aicinājums salasīt jaunu komisiju, lai no rīta pielemtu papildus, lai tiešām cilvēkiem, kam pieder zeme, cilvēkiem, kam pieder mežs vairāk nekā, atvainojiet, piedodiet, simt gadus, visa ģimene tur ir izaugusi, tā teikt... un viņi negrib nekādu naudu... Mēs šodien beidzot viņiem devām iespēju šādu maiņu saņemt.

Par ko tas liecina? Tas liecina tikai par vienu – nevis par kompetences trūkumu, nē, bet par to, ka ir dots uzdevums vienkārši izbīdīt cauri šo likumu. Un pilnīgi neviens to nav lasījis, un vienkārši šķīstām sejām visi sēž un cenšas pārliecināt, ka tas ir ideāls.

Aizsardzības ministrija man saka: “Aleksej, jūsu priekšlikumi vispār garām, tāpēc ka katram cilvēkam, kurš tur dzīvo, ir iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā.” Jā, bet ar vienu labojumu. Tas neaptur Aizsardzības ministrijas darbības, kā rezultātā mana māja jau sen būs nojaukta, bet es turpināšu tiesāties. Kad es mēģinu pierādīt, ka varbūt ir vajadzīgs priekšlikums, ka mēs mēģinām vispirms vienoties ar īpašniekiem, bet pēc tam tikai pārejam uz māju nojaukšanu... Nē, šādi neder. Kāpēc?

Uz doto momentu sanāk... Aizsardzības ministrija deva mums sarakstu ar īpašniekiem: 13 personas, juridiskas un fiziskas. Mans kolēģis no opozīcijas, vakardien runādams ar aizsardzības ministri, ir saņēmis ciparu 80+. Es īsti pat nevaru saprast, cik tur ir to īpašnieku, kas tur iekšā ir, ar kuriem ir jārunā. Cik viņu patiesībā tur ir.

Mēs vakardienas komisijas laikā prasījām tikai normālu attieksmi pret sabiedrību – informēt par poligonu, stāstīt un mēģināt izprast sabiedrības attieksmi, nevis izrādīt tai varu, ka mēs varam lemt jebko, jūs varat domāt jebko, tāpat mēs darīsim, kā gribam. Jā, viss ir nonācis līdz rezultātam, kad neko vairs nav iespējams apturēt. Un tad vismaz godīgi, ar pareizu attieksmi... Kā var, atvainojiet, piedodiet... paldies komisijas priekšsēdētājam par vakardienas balsojumu... kā var, atvainojiet, piedodiet, atbrīvot poligonu no vides risku novērtējuma? A ko – tur apkārt cilvēki nedzīvo? Vai tad nevienam no jums nav interesanti, kas viņiem ir jāelpo un kādi vides riski viņiem būs sakarā ar to, ka tur būs diezgan nopietna saimnieciskā un militārās tehnikas aktivitāte? Mums ir absolūti skaidrs, ka tur ir riski. Vērtējums nav vajadzīgs! Mežu var cirst, jaunu stādīt nevajag! Visus dzīvnieciņus, kas tur dzīvo, arī saudzēt nevajag!

Nu, kolēģi, es vēlreiz saku – mēs uz doto momentu pieņēmām kustību, kura nav saskaņota ar Latvijas iedzīvotājiem, viedoklis nav izzināts. Un tas ir jūsu mīnuss, tas ir jūsu darba trūkums.

Es šaubos, ka mūsu sabiedrotie ir lūguši darīt tā, kā jūs to izdarījāt. Vienkārši parādīt, ka mums ir vara, un mēs to izdarīsim... Nav cita varianta.

Piedodiet, ka es jums traucēju, Putras kungs, runāt pa telefonu. Piedošanu, goda vārds, es pagaidīšu.

Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, nesarunājieties ar zāli, lūdzu.

A. Rosļikovs. Jā, paldies.

Sēdes vadītājs. Jums ir jāsaka jūsu uzruna.

A. Rosļikovs. Konkrētais likums arī ir nolicis konkrētas partijas uz izšķiršanās robežas, jo, atvainojiet, piedodiet, mums ir partijas, kurām zaļā tēma, kurām tautsaimniecība ir ārkārtīgi svarīga. Un konkrētajā jautājumā tam visam ir pārvilkts pāri – absolūti visam.

Un šodienas rītā, komisijas sapulcē pulksten 8.30, uz kuru mēs... lemjam tur dažus labojumus... Tas liecina par to, ka nedz komisija, nedz cilvēki, kas ziņoja mūsu augsti godātajam Bergmaņa kungam, nav līdz galam viņam izstāstījuši, kas tur ir patiesībā, jo reāli šis likums ir pilns ar “caurumiem”. Un arī steidzamība šeit nav vajadzīga.

Es ļoti augstu vērtēju Bergmaņa kunga lojalitāti mūsu valstij un spēju pildīt savu pienākumu, tā ka... tikai paraugs, bet atklāti... Bergmaņa kungs, vakardienas ziņotāju jūs maldinājāt, tāpēc mēs pulksten 8.30 šodien vēl lēmām par to.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

R. Bergmanis. Es tikai varu piebilst, ka komisija... Paldies komisijai – un ne tikai komisijai, bet arī Juridiskajam birojam un visiem –, ka mēs spējām tik operatīvi izdarīt tās lietas, par kurām minēja Rosļikova kungs, un labot tā, lai šī... ņemt vērā visas tās ierosmes, ko vakar... un šaubas un bažas. Tās tika izlabotas, un, es domāju, to ļoti novērtēs. Un to šodien atzīmēja arī rīta komisijas sēdē Zemkopības ministrija un arī Latvijas Meža īpašnieku asociācijas vadītājs.

Attiecībā uz Rosļikova kunga priekšlikumu – tas netika atbalstīts, jo... Visu argumentāciju es jau minēju pirms pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Alekseja Rosļikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 51, atturas – 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura – precīzāk pasaka, ka servitūts tiks nodibināts attiecībā uz nepieciešamajiem īpašumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura – precizē likuma ietvaros lietotā jēdziena “nekustamais īpašums” saturu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz darbībām nekustamajā īpašumā vai tā daļā, izslēdzot vārdus “vai tā daļā”. Visas darbības tiek attiecinātas uz nekustamo īpašumu – pilnībā.

Arī šis – 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 10. – deputāta Rosļikova priekšlikums. Attiecas uz nekustamā īpašuma vērtēšanu – zaudējumu atlīdzībai –, procesā iesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju un pašu īpašnieku.

Jāakcentē, ka spēkā esošie normatīvie akti – Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu”... 17., 18., 19. un 20. punkts un visa piektā nodaļa jau regulē šo situāciju.

Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Alekseja Rosļikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 49, atturas – 20. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 11. – tiesībsarga Jansona priekšlikums. Paredz atlīdzību, sākot jau no paziņojuma atsūtīšanas, nevis reālas darba uzsākšanas, kas regulēta panta trešajā daļā. Tomēr komisijā priekšlikums netika atbalstīts, ņemot vērā, ka sistēmiski šāda pieeja nav iespējama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – deputāta Rosļikova priekšlikums. Paredz kompensācijas veidu par atsavināto nekustamo īpašumu, piešķirot atsavināmā nekustamā īpašuma vietā citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, un konkrētāk – arī pret citas publiskas personas nekustamo īpašumu.

Atkal jau jāatgādina, ka esošais tiesiskais regulējums – Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. pants – jau piedāvā iespēju vienoties par citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Ja šāda vienošanās nenotiek, darbojas piespiedu atsavināšanas kārtība uz atsevišķa likuma pamata, kā, piemēram, 13. Saeimas pilnvaru laikā pieņemtajos 22 likumos.

Arī šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Alekseja Rosļikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 51, atturas – 20. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 13. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Paredz šādu maiņas piedāvājumu (atšķirībā no iepriekšējā priekšlikuma) –Aizsardzības ministrijas pienākumu piedāvāt atsavināmā nekustamā īpašuma vietā līdzvērtīgu nekustamo īpašumu vietējās pašvaldības vai citas pašvaldības teritorijā. Pamatojoties uz iepriekšējiem argumentiem, arī šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Pēc tam, kad 2022. gada 24. februārī tika uzsākta karadarbība Ukrainā, Latvijai ir jābūt gatavai aizsargāt savu teritoriju. Mums ir jābūt gataviem kopā ar mūsu sabiedrotajiem – NATO dalībvalstīm – darīt visu, lai mēs būtu gatavi aizsargāt savu zemi, – mums ir jāgatavojas karam un jādara viss, lai būtu miers. Tā ir pozīcija, ko atbalsta partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Mēs pirmajā lasījumā nobalsojām “par” šo konkrēto likumprojektu, un arī šodien mēs balsosim “par”, bet gribu informēt klātesošos deputātus, ka tas, kas notiek pašreiz valstī saistībā ar sabiedrības informēšanu, ir vairāk nekā nepieņemams.

Vakar mums frakcijā bija tikšanās ar aizsardzības ministri Mūrnieci un arī citiem Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, un mēs izteicām bažas, kāpēc Aizsardzības ministrija pēdējās nedēļas laikā neinformē sabiedrību par konkrēto likumprojektu. Soctīkli ir pārpildīti ar informāciju, kas neatbilst patiesībai, bet diemžēl Aizsardzības ministrija ir klusējusi. Ir cilvēki, kas izplata informāciju, ka it kā divi tūkstoši cilvēku pazaudēs mājvietas; tas notiek vēl joprojām, lai gan vakar, tiekoties ar aizsardzības ministri, mēs saņēmām apliecinājumu, ka šajā teritorijā nedzīvo neviena ģimene. Ir atsevišķi medību klubi, bet uz šiem 1000 hektāriem, par ko pašreiz ir runa, dzīvošana nenotiek.

Un tad ir otrs jautājums – ja reiz tur nav cilvēku, tad kāpēc atbildīgās iestādes nerīkojas un to dezinformāciju nemazina? Tāda sajūta, ka kāds ir ieinteresēts, lai tiešām šī melu kampaņa turpinātos. Godīgi sakot, arī es biju pārsteigts... tad, kad pie manis atnāk cilvēki vai sūta soctīklos jautājumus, – kā tad tā, ka divus tūkstošus cilvēku mēs tūlīt izmetīsim no viņu mājvietām? Es arī biju pārsteigts, jo tādas informācijas manā rīcībā nebija. Pēc tam parādījās informācija, ka tur ir tikai 12 īpašumi, kuri jāatsavina. Vakar mēs tikām informēti no Mūrnieces kundzes puses, ka tas ir 81 īpašums. Nu tad, lūdzu, Aizsardzības ministrija, valdības pārstāvji, informējiet sabiedrību precīzi, par ko pašreiz tiek runāts.

Tālāk. Par šo atsavināšanu. Ir jāsaka, ka izskatās, ka aizsardzības ministre ir ieklausījusies mūsu argumentos. Šodien tika sasaukta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ārkārtas sēde, kurā... Meža likumā tika veikti attiecīgi... nevis grozījumi, bet... ir iestrādāts priekšlikums, kas paredz: ja nav iespējams vienoties ar zemes īpašnieku par zemes atsavināšanu uz pieņemamiem nosacījumiem, tad valsts garantē iespēju samainīt zemi, tātad vienu zemes gabalu, meža teritoriju pret citu.

Un šis konkrētais priekšlikums, par kuru tagad notiek debates... man būtu lūgums atbalstīt arī šajā likumā.

Mēs zinām to, ka Meža likumā... šodien tika panākta vienošanās, ka tas tiks iestrādāts, bet – apstiprinām arī šo konkrēto priekšlikumu, lai tiem meža īpašniekiem, kuri nāca arī uz komisiju, būtu simtprocentīga pārliecība, ka viņiem neko neatņems; ka neatgriežas padomju laiki, kad vienkārši atņēma. Ka vienkārši ņems un nacionalizēs un atņems – tā nevar rīkoties.

Tieši tāpēc mēs esam šo priekšlikumu iesnieguši. Es vakar arī saņēmu apliecinājumu no Mūrnieces kundzes partijas puses, ka viņi ir gatavi to korekciju veikt. Paldies, Dzintara kungs, paldies! Tas bija ļoti ātri un operatīvi.

Bet mans pārmetums ir tāds: kāpēc notiek šī dezinformācija, kāpēc sabiedrība tiek tādā veidā ignorēta, un kāpēc Aizsardzības ministrija nevar ierasties Latvijas Televīzijā (no rīta vai vakarā) un skaidri pateikt, par ko ir runa, – ka cilvēki nedzīvo tur, tajā poligonā?

Tā kā mēs esam NATO dalībvalsts, skaidrs, mums ir jādomā par drošību. Šis lēmums ir pieņemts kopā ar mūsu partneriem. Tā ka – mēs atbalstīsim. Bet, lūdzu, atbalstiet arī šo priekšlikumu šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti un cienītās deputātes! Kā jau es minēju, ir trīs lietas, par kurām es vienmēr nākšu runāt, – mežsaimniecība, ceļu satiksme un iekšējā drošība (un arī ārējā drošība, protams).

Bet – ko es gribētu par šo konkrēto pantu teikt, vadoties no principa, ka dubults neplīst? Dubults neplīst – juristi jau parasti saka tā, kad divi vienādi likumi... Tas jau būs atrunāts tur, bet – dubults neplīst. Un šī būtu tā reize, kad varētu skaļi pateikt, no Saeimas tribīnes dot skaidru signālu, ka valstij var uzticēties. Jo šobrīd diemžēl ir ļoti mazs tas uzticības kredīts, ko mums ir devusi sabiedrība.

Un viens piemērs. Es mēģināju arī savā feisbuka profilā izskaidrot to situāciju ar Sēlijas poligonu un likt pretī visai dezinformācijai patiesu informāciju – no pirmavotiem, tā teikt –, kura mums komisijā ir un kuru mēs zinām. Un, raugoties uz to, kas tur notiek... Tur ir 679... gandrīz 700 komentāru, taču ļoti maz ir tādu, kuros kāds kaut ko pozitīvu pasaka par to visu. Un tas tā ir, manā skatījumā, tikai un vienīgi tāpēc, ka nav bijusi komunikācija – nav bijusi komunikācija starp tiem, kuri grib šo poligonu, un... Ne tāpēc, ka mēs gribam savas gribēšanas pēc. Gribam tāpēc, ka tas ir nepieciešams mūsu valsts ārējai drošībai.

Tā ka šinī gadījumā ļoti svarīgas ir pāris lietas. Pirmā – lai tas būtu taisnīgi; lai viss process būtu taisnīgs. Otrā – lai tiktu ņemts vērā ne tikai finansiālais, bet arī morāli ētiskais princips.

Bija pie mums uz komisiju atnācis īpašnieks, kurš tiešām saimnieko tur, šajās zemēs, 101 gadu. Visa ģimene tur saimnieko, un viņš saka, ka viņš grib turpināt tur saimniekot, tikai... nu īsti viņam tā nauda nav vajadzīga, viņš arī negrib to mežu zāģēt.

Un šis... to es runāšu arī Meža likuma sakarā... ir tas labais piemērs – tāds parlamentārās sadarbības labais piemērs. Tiešām Šlesera kungam bija šī iniciatīva – tikties ar aizsardzības ministri. Aizsardzības ministre izprata lietas būtību, un radās... Un tas, ka mēs šorīt no rīta sanācām kopā un lēmām... Juridiskajam birojam paldies... un visiem.

Nu tātad es uzskatu... man jau tādas pieredzes nav, bet, re, Bergmaņa kungs teica, ka tas ir pirmo reizi tāds... un man liekas, ka tas ir tas pareizais. Ja mēs varam, izdarām to, ko mēs varam, lai kopā vairotu šo uzticību.

Tā ka – izvēlieties paši. Par ļaunu nenāks, ja iebalsos likumā arī šo.

Vēlreiz gribu pateikt paldies Bergmaņa kungam un visiem, kas piedalījās šajā procesā, par to, ka ieklausījās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Es vēlētos nedaudz papildināt Zivtiņa kunga pozīciju, nostiprināt to pēc Putras kunga uzbudinošā kliedziena, ka viņš te kaut ko nesaprotot.

Pirmais un pats svarīgākais moments: šodienas rītā pieņemtie grozījumi Meža likumā dod iespēju, nevis uzliek pienākumu valstij to darīt – mainīt viens pret vienu.

Konkrētais priekšlikums (konkrētās frakcijas) uzliek pienākumu, un tas ir svarīgs moments. Jā, un šajā ziņā es piekritīšu Zivtiņa kungam – tas vairos uzticēšanos valstij, jo, no vienas puses, mēs šodien pieņēmām visu to pasākumu, bet, no otras puses, tā ir tikai iespēja, nevis pienākums.

Mēs, frakcija “Stabilitātei!”, vēlamies, lai valstij būtu pienākums atlīdzināt cilvēkiem. Tas ir ļoti svarīgi.

Paldies, Zivtiņa kungs. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Glorijai Grevcovai.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es tā no malas paskatījos, papētīju, paklausījos – izrādās, ka nu neviens arī netaisās to iedzīvotāju un īpašnieku pusē nostāties. Par cieņpilnu attieksmi mēs vispār nevaram runāt. Sabiedrība netika informēta, lai gan jau no 2022. gada bija tāda iespēja.

Viss sasteigts, viss ātri. Mēs arī ļoti ātri būrāmies cauri šim likumam. Daudz kas interesants...

Un mans viedoklis – ja ir pārkāptas kaut viena cilvēka, kurš arī ir sabiedrības daļa, intereses un tiesības, tad es neredzu iespēju balsot “par”. Neredzu, tāpēc es personīgi balsošu “pret”.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Patiešām interesants jautājums. Un tās debates, kas šobrīd ir dzirdamas... Es domāju, ir pamatots daudz kas, ko LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ kolēģi minēja par šo dezinformācijas kampaņu.

Es domāju, no tādiem lieliem infrastruktūras objektiem šis ir viens no retajiem, ja ne pat... manā atmiņā – vienīgais, par kuru ir šāda dezinformācijas kampaņa.

Ikviens, kas kaut sekundi ir darbojies Satiksmes ministrijā, zina, ka tā ir pastāvīga lieta – īpašumu atpirkšana, atsavināšana. Neviens liels ceļu būves infrastruktūras objekts – Rail Baltica, Ķekavas apvedceļš... nekas vispār... lidostas attīstība... nekas nav iedomājams bez šādām darbībām. Un pat jautājumā par koncertzāles attīstību, par kuru runājam bieži vien... arī attiecībā uz to, izskatot dažādus variantus, ir paredzētas kaut kāda veida atsavināšanas darbības.

Un tas, kas mums, likumdevējiem, būtu jāpanāk, – pilnīga skaidrība. Un arī no šīs tribīnes, manuprāt, ir vērts pateikt to, ka tas ir pozitīvi, ka tiek norādīts uz kaut kādām likumdošanas aktu problēmām, kuras varētu novest pie tā, ka šā taisnīguma nebūtu.

Bet, ka Latvijā varētu izveidoties situācija, ka kādam kaut ko atsavina bez taisnīgas atmaksas... tāda situācija sen jau vairs nav iespējama. Mums ir entie Satversmes tiesas spriedumi, mums ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi par šādiem gadījumiem, un likumdošanas process jau ir gājis milzīgiem soļiem uz priekšu, lai nepieļautu nevienu gadījumu, ka valsts drošības vai attīstības vārdā tiek kādam kaut kas atsavināts un pretī nekas netiek par to dots vai netiek dots pienācīgā apjomā. Un arī šajā gadījumā es esmu pārliecināts par to, ka visi zemes, meža īpašnieki un citi saņems... Es domāju, mums jādara viss iespējamais, lai viņi saņemtu pienācīgu atlīdzību par šiem īpašumiem.

Un ir jāsaprot, ka tas nav nekas ekstrēms, tas nav nekas ārkārtējs, ka tiek atsavināti īpašumi. Tas notiek pastāvīgi. Un – arī šajā Saeimā. Esmu pārliecināts, ka mēs te ne vienu reizi vien balsosim par kaut kādiem atsavinājumiem.

Bet es aicinu visus uzdot sev to vienu vienīgo jautājumu – vai jums pašiem nešķiet interesanti, kāpēc tieši ap šo jautājumu ir tik milzīga, kampaņveidīga... dezinformācijas kampaņa? Es uzskatu, ka tas ir arī ārēji ietekmēts process; es nekādā citādā veidā izskaidrot to nevaru.

Es domāju, mums, vismaz man, ir pārliecība, ka ikviens īpašnieks – ikviens zemes, meža īpašnieks! – saņems pienācīgu atlīdzību. Un, ja mums, likumdevējiem, kaut kas būs jāizdara, lai to uzlabotu, tad, es domāju, mēs visi kopīgi to izdarīsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītie kolēģi! Jā, gribu runāt vēlreiz. Ļoti īsi. Gribu runāt par to uzticēšanos Saeimai un atgādināt, kāpēc ir tāda neuzticēšanās.

Tikai viens piemērs, kas raksturo visu un no kā faktiski sākās šī neuzticība, – kad lidostas teritorijā faktiski atņēma (es gribu šo vārdu pieminēt – atņēma!) īpašniekiem zemi un par to samaksāja vienu santīmu par kvadrātmetru. Vienu santīmu par kvadrātmetru! (Starpsauciens: “Kurā gadā?”) Nu, santīmu! Man grūti teikt, kurā gadā tas bija. Tas bija otrās... Latvijas laikā... brīvās Latvijas laikā...

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, jūs nedrīkstat sarunāties ar zāli.

E. Zivtiņš.... bet samaksāja vienu santīmu par kvadrātmetru! Tad kā ar šādiem lēmumiem un šādām darbībām var vairot uzticību parlamentam vai valstij? Cilvēki netic. Tāpēc šis ir tas labais piemērs, par ko mums visiem ir jārunā un jāstāsta cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Es gribētu pateikt vienu – ja mēs gribam mieru, mums jāgatavojas karam. Tas nozīmē, ka arī šie zemju īpašnieki ir ieinteresēti, lai Latvijā būtu miers. Viņiem šie zemes īpašumi tiks kompensēti. Un es domāju, ka viņi nebūtu priecīgi, ja sāktos karš un mēs nebūtu nostiprinājuši savu iekšējo un arī visas Eiropas Savienības drošību. Tāpēc, man liekas, nevajag šeit runāt par to, ka mēs kādam vienam cilvēkam iedosim adekvātu darījumu ar zemes īpašnieka maiņu, jo tas ir mērķis katram no mums – saglabāt mūsu iekšējo drošību. Diemžēl bez šādas zemes maiņas mēs nevaram to nodrošināt. Tas ir visu mūsu interesēs – dzīvot mierā.

Un arī poligona “Sēlija” izveide ir tikai mūsu drošībai. Viennozīmīgi – šis poligona “Sēlija” projekts, tā izveidošana, jāatbalsta, un šajā gadījumā ir jāatbalsta arī tas, ka mēs iedzīvotājiem kompensējam ar līdzvērtīgu zemes īpašumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Kolēģi, es tikai gribētu pie šīs diskusijas varbūt kaut kādus akcentus.

Paldies par labajiem vārdiem par komisijas darbu, bet komisijā visi, visas frakcijas, strādā kopā, tāpēc mēs droši vien varam nonākt līdz tādam lēmumam, kāds šodien no rīta tika pieņemts, kad visi 11 komisijas deputāti nobalsoja “par” izmaiņām Meža likumā. Un man ir grūti saprast dažu opozīcijas pārstāvju kritiku: tad viņi aicina, lai mēs kaut ko darām; ja mēs kaut ko darām, tad atkal nav labi, kā mēs darām. Tas atgādina vienu filmu, kurā teica: kad man ir nauda, tad es nedrīkstu to darīt, un, kad man nav naudas, tad es nevaru to darīt. Tad ir grūti saprast tos labos nodomus, ko mēs cenšamies...

Un jūsu pieminētais... pilnīgi viennozīmīgi piekrītu. No manas iepriekšējās darba pieredzes tas liecina par to, ka... Kādreiz ar aizsardzības nozari es biju saistīts daudz ciešāk, un tad, kad mēs veicām kādu iepirkumu vai kaut ko darījām mūsu valsts drošības labā, tad bija tūkstošiem komentāru, kas visi bija... ka tas ir slikti, un tad es zināju, ka daru pareizi. Un šinī gadījumā ir precīzi tas pats.

Tad man ir jautājums: kā šiem cilvēkiem, kuri Sēlijas poligonam nav bijuši tuvumā, var būt šie komentāri, šis viedoklis? Tas ir slavenais teiciens: “Grāmatu es neesmu lasījis, bet man ir viedoklis.” Cik tālu mēs šādi... ja uzticēsimies šādām lietām? Tāpēc es aicinu parlamentu saprast, cik tas ir nozīmīgi pirms Viļņas samita. Tās ir mūsu saistības mūsu sabiedroto priekšā, kuri pieņem ļoti nozīmīgus lēmumus, un, ja mums nav šī juridiskā pamatojuma, tad mēs neko nevarēsim realizēt.

Šinī gadījumā – par šo priekšlikumu runājot – es tiešām piekrītu tam, ko mēs vakar komisijā sajutām no šiem īpašniekiem, un šodien mēs to kļūdu esam labojuši. Paldies visiem, kas bija iesaistīti tajā. Es nemēģināšu šeit nosaukt visus tos, kam tos ordeņus varbūt vajag, kas te tiek minēts, nav būtiski. (Dep. E. Zivtiņš: “Pasaki, kam ir ordenis!”; starpsaucieni.) Man nav tādu tiesību piešķirt ordeni, Zivtiņa kungs (Starpsauciens: “Nerunā ar zāli!”)... bet šinī gadījumā es tiešām vēlētos, lai jūs saprotat, ka ne tikai sausi, juridiski lēmumi, bet arī tas, kā tauta attiecas pret to, cik mēs godprātīgi pildām šeit... un tad – saistībā ar šo lēmumu... un balsojam par šo priekšlikumu... un tas, kas ir ielikts Meža likumā, – tas atkal var radīt sajūtu, ka mēs mēģinām kaut kā savādāk to visu izdarīt, nevis tā, kā mūs ir aicinājuši... un mēs vēlamies izdarīt ļoti godprātīgi un pareizi. Tāpēc, manā skatījumā, šis priekšlikums būtu jānoraida un Meža likumā ieliktais arī ļautu to darīt, – par ko mēs visi šajās debatēs runājām.

Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atbalstīt Meža likumā ielikto labojumu, kas dod tiesības ne tikai attiecībā... Es uzsveru, ka ļoti svarīga nianse – ļoti svarīga nianse! – ir šis poligona “Sēlija” izveides likums, kas attieksies uz šo poligonu, bet vienlaicīgi ar nākamajiem pavadošajiem likumiem mēs sakārtosim mūsu valstī visu sistēmu, kas attiecas uz militārajiem poligoniem. Un šis labojums, kas ir Meža likumā, neattieksies tikai uz Sēlijas poligonu, tas attieksies uz jebkuru darbību, ko veiks Aizsardzības ministrija. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.) Tas ir ļoti būtiski.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram debatēs otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Bergmaņa kungs! Nebiju plānojis runāt, bet diemžēl esmu spiests. Visu cieņu jums, bet ir dažas lietas, kas tomēr deputātiem ir jāzina.

Ja vakar nebūtu notikusi tikšanās ar aizsardzības ministri, tad šodien nebūtu bijusi jūsu sēde par konkrēto jautājumu, jo es skaidri pateicu: ja šis jautājums netiks iekļauts dienaskārtībā un nobalsots, mēs prasīsim aizsardzības ministres demisiju. Bija skaidri pateikts. Tā ka tas, ka jūs pusdeviņos no rīta nākat un labojat savu brāķi, lai tikai cilvēkiem pateiktu, ka viņi netiks kaut kādā veidā apčakarēti un viņiem nekas netiks atņemts, – tas nav normāls darbs.

Vakar es pat pārteicos. Priekšā sēdēja viens vīrietis, kuru es dzīvē nekad nebiju redzējis, es teicu – “Zītara kungs”. Zināt tādu? Kā sauc Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru? (Starpsauciens.) Jā, viņam ir cits uzvārds, bet es nosaucu viņu nepareizi.

Stāsts ir ļoti vienkāršs. Aizsardzības ministrijai pēdējā laikā ar visiem projektiem, kas ir saistīti ar karavīru ēdināšanu, 220 miljoniem... kur Kariņš teica, ka tūlīt atlaidīs visus... dažus tehniskos cilvēkus atlaida, Garisons (“Zītara kungs”) turpina sēdēt savā amatā. Par to jau ir tas stāsts. Nav uzticības. Mēs šodien nevaram tā – ja es esmu pret Garisonu jeb “Zītaru”, tad es esmu pret NATO.

Mēs balsosim “par” šo konkrēto likumprojektu, bet tas, ka jūs pusdeviņos no rīta nākat un labojat, tas tikai parāda, ka Aizsardzības ministrija strādā slikti.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labdien, kolēģi! Aicinu atbalstīt mūsu, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, priekšlikumu, lai gan, kā mēs dzirdējām, Meža likumā, par ko mēs vēl balsosim, būs šī atruna, ka atsavināto meža īpašumu vietā varēs saņemt līdzvērtīgus īpašumus kaut kur citur.

Bet ne par to. Mani patiešām pārsteidza... Runājot par valsts drošību, mani pārsteidz tas, ka Aizsardzības ministrija nekādā veidā nereaģēja uz šo lielo dezinformācijas vilni, kas gāzās pār sociālajiem tīkliem un ne tikai. Saprotiet, aizsardzība – tas jau nav tikai stāsts par ārējo drošību, tas ir stāsts arī par iekšējo drošību. Un tad ir jāuzdod jautājums: kā interesēs ir tas, ka šādiem dezinformatoriem mērķtiecīgi tiek atļauts darboties un runāt par neeksistējošu cilvēku skaitu (tūkstošos), kuriem kaut kas tiek atņemts, ka cilvēki tiek izdzīti no mājām... un tā tālāk. Tas ir zem katras kritikas, ņemot vērā to, cik lielus resursus no valsts budžeta mēs tērējam valsts aizsardzībai, kuri tiek doti Aizsardzības ministrijai. Un Aizsardzības ministrijas komunikācijas departamentā, manuprāt, strādā vairāk nekā 10 darbinieku, vakar es dzirdēju skaitli 13.

Es gan tagad neņemos apgalvot, ka tas atbilst patiesībai, bet ik pa laikam Aizsardzības ministrija piesaista arī dažādas aģentūras no ārienes, kas palīdz komunicēt par dažādiem svarīgiem jautājumiem. Vai tiešām poligona jautājums nav tik svarīgs, lai sabiedrībai skaidrotu to, ka tur netiks izcirsti visi meži, ka tur vēl joprojām būs ceļš, pa kuru cilvēki varēs braukt cauri šim poligonam, ka tur netiks izdzīti ārā dzīvnieki un putni, ka joprojām tur tiks aizsargāti augi? Taču nāciet un stāstiet! Kāpēc tas netiek darīts?

Un es ļoti ceru – es tiešām ļoti ceru! –, ka valsts drošības vārdā tie cilvēki, kas šo dezinformāciju apzināti vai neapzināti ir izplatījuši, tiks identificēti un saukti pie atbildības. Arī mūsu vakardienas tikšanās laikā ar aizsardzības ministri mēs viņai uzrādījām konkrētus cilvēkus, kas ar šo dezinformāciju nodarbojas. Tā ka šis jautājums ir ļoti nopietns.

Un, ziniet, bija tāda... un vēl joprojām ir tāda veca, veca anekdote: kādu viesību laikā īpašniekam liekas, ka viņam ir nozagta zelta karotīte, un, protams, viņš vaino savu viesi, ka tas ir paņēmis šo zelta karotīti. Skaidrs, pēc laika šī zelta karotīte atrodas, bet mājas saimnieks saka: vienalga, viņam ir palicis tāds rūgtums. Situācija it kā ir atrisinājusies, bet rūgtums palicis. Ar šo poligona jautājumu ir tieši tāpat. Mēs varam atrisināt situāciju, bet rūgtums tiem cilvēkiem paliek. Un kāpēc paliek? Tāpēc, ka mūsu ierēdņi vēl joprojām nav iemācījušies normāli komunicēt ar sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Es negribēju runāt, bet tā nu dzīvē ir sagadījies, ka mana lauku māja atrodas 14 kilometrus no “jaunizceptā” Sēlijas poligona. Es pats esmu meža īpašnieks. Es zinu, ka zālē ir daži meža īpašnieki, un tikai viņi acīmredzot sapratīs šī stāsta būtību.

Pirms gada Zalvē bija ieradies valsts sekretārs Garisons, sasauca visus meža īpašniekus, uzņēmējus un stāstīja, cik viss būs skaisti – jums tur būs darbavietas, viss pārējais. Ļoti labi. Un tad, kad meža īpašnieki pirms gada – pirms gada – viņam jautāja: vai tiešām jūs nevarat mūsu mežu vietā mums iedot līdzvērtīgus mežus ārpus teritorijas (tepat blakus manai lauku mājai, es pats personīgi vairākus no viņiem pazīstu), Garisona atbilde bija apmēram tāda: ziniet, tas prasa gadiem ilgu, birokrātisku procesu, mēs to tā nevarēsim. To viņš pateica pirms gada. Mēs veselu gadu gaidījām. Un kas tad notiks?

Šorīt tika sasaukta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde, lai šo jautājumu daļēji nomuļļātu... daļēji, jo mūsu priekšlikums ir ļoti konkrēts, tas dod garantiju meža īpašniekiem, ka viņiem tiks piešķirts līdzvērtīgs mežs ārpus poligona teritorijas. Vienkāršs priekšlikums, un te runa nav ne par aizsardzību, ne par drošību, ne par to, ka kāds ir pret vai par. Mēs esam par poligonu, mēs esam par aizsardzību. Bet izturieties ar cieņu pret meža īpašnieku, kurš kopj, stāda, cērt, atjauno un nodarbojas ar mežu – kā viņa tēvs un arī vectēvs. Diemžēl šis ir kārtējais piemērs, ka zaldātiem iedod tiesības rīkoties ar saimniecību un ar īpašumiem.

Tā ka lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams par 13. priekšlikumu?

R. Bergmanis. Jā, kā jau es minēju, būtu ļoti labi, ja mēs tomēr pieietu sistēmiski, un šis priekšlikums, kā es teicu, attiecas tikai uz šo poligonu, bet tie labojumi, ko mēs šodien veicām Meža likumā, attiecas sistēmiski uz visiem militārajiem poligoniem, un tie ļaus, lai šādas iespējas cilvēkiem būtu radītas, – ka viņu īpašumus, par kuriem šeit tika minēts, būtu iespēja samainīt pret citām teritorijām un citām meža zemēm.

Tāpēc lūdzu šo priekšlikumu noraidīt un atbalstīt Meža likumā pieņemtos labojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 28, atturas – 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 14. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Tā kā visi likumprojekti ir tikai par Sēlijas poligonu, tad komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 15. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Saistīts ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas nepieciešams, lai būtu atbilstība Civillikuma terminoloģijai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura priekšlikums – vieglākai tiesību normu uztverei. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz atstāt divu mēnešu termiņu ar konkrētu datumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumu 3. punkta izslēgšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 20. – deputāta Rosļikova priekšlikums. Paredz noteikt spēkā stāšanās nosacījumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Alekseja Rosļikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 59, atturas – 15. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 21. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Konkrēti nosaka veicamās darbības un uzlabo normu uztveramību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 11, atturas – nav. Militārā poligona “Sēlija” izveides likums ir pieņemts. Sēlijas poligons būs.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Arī likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” tika skatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vakardienas sēdē.

Šim likumprojektam netika iesniegts neviens priekšlikums.

Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Meža likumā” (Nr. 299/Lp14), otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Vakar komisijas sēdē mēs vērtējām šo grozījumu Meža likumā un bija dažādas debates, un sanāca tā, ka tomēr, lai viss būtu taisnīgi, kā minēja Zivtiņa kungs un daudzi citi, un saprotot to, ka šobrīd varbūt vēl nepieciešami dažādi labojumi, šorīt tika sasaukta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, un tā iesniedza šo vienu priekšlikumu. Tas skan šādi – “ja valsts meža zeme tiek izmantota kā atlīdzības kompensācijas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Tas ir tas, par ko mēs runājam. Svarīgākais no visa šī – ka tā ir sistēmiska pieeja un ļaus šādas maiņas veikt, arī būvējot un nodarbojoties ar pārmaiņām jebkurā militārajā poligonā Latvijas teritorijā. Tāpēc tas ir ļoti būtiski, ka mēs izveidojam šo sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, vēlreiz paldies arī komisijas vadītājam. Tas jau laikam arī ir tas parlamenta darbs, ka mums ir jāseko, pēc iespējas ātrāk jāreaģē, pēc iespējas vairāk jālasa un pašiem jāmācās. Šeit likumā bija būtisks robs, jo līdz šim, lai arī kā būtu, bija paredzēts, ka ir iespējams mainīt nekustamo īpašumu, bet, runājot konkrēti par mežu, ja mežu uztveram ne tikai kā zemi, bet arī kā kaut kādu masas kubatūru, tad tāda nebija. Šis vienreiz ir tas, ko mēs iegrozīsim likumā sistēmiski, lai tas attiektos uz visiem nākotnē veicamajiem darījumiem. Manā skatījumā, tas ir pareizi un taisnīgi. Tāpēc vēlreiz paldies visiem.

Protams, ir jāsaprot arī tas, ka... ja mēs vakardien un Ainārs nebūtu uzstājis... Nu, laikam jau tas ir tas parlamenta darbs tad arī... Bet atzinības vārdi arī Nacionālās apvienības ministrei par to, ka mēs tiešām tikām uzklausīti. Viņa saprata šo problēmu un iedarbināja mehānismu.

Tā ka paldies.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

R. Bergmanis. Nē, nu, es tiešām varu tikai piekrist... un tas, ko arī pats minēju, ka visi nākamie likumprojekti, par kuriem runāsim un balsosim, tiešām izveido šo sistēmisko pieeju visiem poligoniem, kas ir mūsu valsts teritorijā. Tāpēc tā ir ļoti, ļoti pareiza pieeja.

Es tiešām pateicos visiem, kas bija iesaistīti komisijas šīsdienas rīta sēdē, lai sagatavotu šo priekšlikumu, gan arī ierodoties... Un tiešām uzsveru – visi 11 Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti nobalsoja “par” šo likumprojektu. Tas, man liekas, dod tādu nelielu cerību, ka mēs esam nedaudz savu reputāciju tautas acīs uzlabojuši.

Tātad, kā es minēju, priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem pieprasa balsojumu? Nepieprasa? Tātad deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam priekšlikumu izskatījuši.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Meža likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” (Nr. 299/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Vakardien komisijas sēdē tika skatīts arī likumprojekts “Grozījumi Medību likumā” (Nr. 300/Lp14).

Uz otro lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums.

Aicinu parlamentu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Komisijas šī gada 21. jūnija sēdē tika skatīts arī likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 301/Lp14).

Arī šajā likumprojektā netika saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Arī šis likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 302/Lp14) tika skatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vakardienas sēdē.

Arī šajā likumprojektā netika saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Tai pašā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vakardienas sēdē tika skatīts likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 303/Lp14).

Šajā likumprojektā tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprindžuka kunga priekšlikums. Būtībā tas būtu jāskata kopsakarībā ar 2. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikumu. Neviens – ne šis, ne otrs – priekšlikums netika atbalstīts. Būtība ir tāda, ka ir saglabājama tā kārtība, ko jau mēs esam pieņēmuši šajos likumos, un tas attieksies... tā būs tā sistēmiskā pieeja uz visiem poligoniem. Līdz ar to ir ļoti, ļoti būtiski, ka mēs nelaužam sistēmu, bet tiešām izbūvējam tā, lai tā ļautu darboties arī turpmāk un pieiet sistēmiski jebkura militārā poligona izbūves laikā.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Tas bija šāds – “militāro poligonu infrastruktūras izbūvei nepiemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, izņemot Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000)”. Bet, kā jau minēju, uzklausot visus argumentus, komisija nolēma neatbalstīt arī šo priekšlikumu, jo mēs jau esam pieņēmuši... un tas, ko mēs esam labojuši šobrīd jeb pirmajā lasījumā šajā likumprojektā, dod šo sistēmisko pieeju mūsu poligonu izveidē. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši abus iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Vēlos pateikties ne tikai komisijas vadītājam, bet arī komisijas deputātiem un Juridiskajam birojam, visiem, kas strādāja pie šī, – ļoti daudz darba ieguldīts. Šis ir nozīmīgs solis mūsu drošības stiprināšanā.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Šis likumprojekts izraisīja garas debates un diskusijas ne īpaši pēc būtības, bet vairāk pēc juridiskā jautājuma. Gribētu nedaudz paskaidrot, lai ir skaidrība, par ko ir runa.

Problēma ir tanī, ka būvsezona šobrīd sākas... ir aktīvā būvsezona, un tikai tagad ir iespējami izpētes darbi.

Jautājums ir par to, ka kopējais Rail Baltica garums Latvijā ir 265 kilometri un problēmas projektēšanas procesam ir 16 kilometros. Ir nepieciešamas atļaujas no īpašniekiem, lai piekļūtu zemes gabaliem, un šīs piekļuves nav 16 kilometriem. Tie ir 15 līdz 16 īpašnieki, ar kuriem ir problēmas. Kopumā tie ir 2000 objektu, bet problēmas ir ar 100 objektiem, un šo 100 objektu dēļ nav iespējams pat sākt projektēšanas darbus, kur nu vēl būvniecību un visu pārējo. Šie projektēšanas darbi ir nepieciešami, lai varētu vispār saprast, cik daudz, kur konkrēti vajadzēs atsavināt īpašumus un kādā, teiksim, metrāžā – 100 metru turp vai šurp – vispār šī trase ies. Tas nozīmē, tur varbūt pat nebūs atsavināšanas, kā šobrīd paredzēts, vai būs klāt kādas citas.

Vēl gribētu pieminēt, ka visi īpašnieki zina šo jautājumu kopš 2018. gada. Tas nav svaigs, no nulles, nokritis no gaisa, tas ir jau zināms. Tie īpašnieki jau sen zina šo faktu, bet viņi nelaiž konkrēti projektēšanas nepieciešamībai paņemt zemes paraugus. Fiziski vienkārši jāpaņem zemes paraugi.

Lai to veiktu, ir nepieciešams pieņemt šo likumprojektu. Šinī gadījumā – tieši par juridisko formu, kādā veidā piekļūt šiem zemes gabaliem. Mēs redzēsim konkrēti vienā no likumprojekta pantiem, kuru komisija vairākas reizes skatīja un tika izvēlēts maigākais priekšlikums, kas būtu gan no Satversmes tiesas, gan no juridiskā fakta... gan arī aizsargātu tieši īpašnieku intereses.

Vēlreiz atkārtoju: šis likumprojekts nekādā gadījumā neskar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu. Tas ir atsevišķs likums, kas paredz tieši kārtību, kādā veidā Latvijā šīs zemes atsavina. Mēs balstījāmies (no komisijas viedokļa) tieši uz Militāro poligonu likumu, kur arī ir šī juridiskā pieredze, kādā veidā šīs zemes atsavināmas. Tātad mēs un Juridiskais birojs sasinhronizējām šo likumprojektu ar to likumu.

Tātad šis ir nacionālas nozīmes objekts, un mēs nevaram kavēties. Šis jautājums ir jākustina uz priekšu. Tāpēc – konkrēti runājot pa punktiem.

1. – satiksmes ministra Vitenberga kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 2. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo atsavināšanu jau paredz cits likums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātais priekšsēdētāj! Labdien, godātie kolēģi! Es paskaidrošu būtību un savu attieksmi pret šo likumprojektu... un ko mēs darījām vakar un aizvakar.

Vislielākie Saeimas lēmumi... vissliktākie Saeimas lēmumi, visnepārdomātākie, visneprofesionālākie pret cilvēkiem... Tie lēmumi un likumi bija pieņemti steigā vai naktī... vai steigā naktī un zoodārzā.

Likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” ir viens no tiem. Kāpēc? Paskaidrošu. Frakcija “Stabilitātei!” pirmajā lasījumā nobalsoja “pret” šo likumprojektu. (Starpsauciens.) Mēs bijām vienīgie, kuri sapratām, ka likumprojekts bija pret cilvēkiem, tikai 11 deputāti saprata, ka likums ir prettiesisks.

Pārejot uz tādu maigāku... mēs piedāvājām maigāku priekšlikumu, kā runāt ar cilvēkiem, kā strādāt ar cilvēkiem. Uz otro lasījumu Satiksmes ministrija iesniedza alternatīvu likumprojektu, kas drusku mīkstināja iepriekšējo redakciju, bet, no kā var saprast un secināt, ka Nacionālās apvienības vadītā ministrija ir vērsta uz spēka pielietošanu. Kā šodien teica jūsu prezidents, ka – ja sāpīgāk, tad ir labāk. Ja cilvēkam atņems vai atsavinās ar spēku – tas ir labāk.

Juridiskais birojs arī bija pret pirmo redakciju. Tāpēc mēs iesniedzām savu redzējumu, kā var strādāt ar cilvēkiem. Frakcija “Stabilitātei!” iesniedza priekšlikumu, kurš izņēma ārā fizisko spēku un mainīja attieksmi pret cilvēku likumīgajām tiesībām uz nekustamo īpašumu.

Satiksmes ministrija nespēja pierādīt, ka ministrija ir spējīga strādāt ar nekustamo īpašumu turētājiem, paskaidrojot projekta būtību un nepieciešamību Latvijai. Satiksmes ministrija un Nacionālā apvienība neprot un negrib uzklausīt cilvēkus un uzskata, ka var cilvēkam atņemt...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Pleškānes kundze!

Cienījamie kolēģi Bergmaņa, Rajeva un Zivtiņa kungs! Izklausās, ka jums jau ir komisijas sēde tur sākusies. (Starpsauciens.) Lūdzu, lūdzu, nedaudz klusāk, lai var saklausīt runātāju!

V. Pleškāne. Mēs piedāvājam miera un sarunu ceļā veikt Rail Baltica būvniecības procesu. Radās iespaids, ka Nacionālās apvienības vadītā ministrija nespēj tikt galā ar saviem iedzīvotājiem... ar mūsu iedzīvotājiem, paskaidrot, cik būtiska Latvijai ir tāda infrastruktūra, cik tas būtiski ietekmēs Latvijas attīstību. Satiksmes ministrija un Nacionālā apvienība to nevar, neprot darīt. Viņi stājas tādā pozīcijā, spēka pozīcijā, ka – ja jūs negribat runāt un pielaist pie saviem īpašumiem, tad mēs ar spēku mainīsim likumu un vienalga paņemsim to īpašumu. Tas nav pareizi, manā uzskatā un mūsu frakcijas uzskatā.

Komisijai bija iesniegts alternatīvais projekts un dienas laikā pielāgots pirmajā lasījumā apstiprinātajam, jūsu apstiprinātajam. Likumprojekta būtība un cēlonis ir tas, ka zemes īpašnieki nelaiž... un visur, kur ir jaunā anotācija pie tā, bet mēs viņu nevaram pielikt klāt, jo likums neatļauj, ka zemes īpašnieki nelaiž... Un tajā visā garumā... tajā anotācijā... ka mums ir problēmas ar to, ka īpašnieki nelaiž... Bet prezentācijā, kas mums bija iesniegta, ir – ka atsavināmi kopumā 2000, bet atsavināti uz šo momentu ir tikai 200. Tad pārējie pretojas.

Nacionālā apvienība, Satiksmes ministrija, jūs neprotat strādāt. Un tiešām es gribu pateikt arī to, ka jūs pieņēmāt pagājušo reizi pirmajā lasījumā tādu ekstremālu likumprojektu. Jūs jāatlaiž, 11 deputāti tikai jāatstāj, kuri bija “pret”, bet pārējie jāatlaiž (Starpsaucieni.) sakarā ar to, ka jūs ekstremālu likumprojektu pieņēmāt.

Runājot par mūsu priekšlikumu, mēs pamainījām (Starpsaucieni.)... mēs pamainījām to, ka ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku, ir pienākums rakstveidā... un 60 dienas ir jāpaziņo pirms...

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates... neslēdzu.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

Kulberga kungs, vēl Rosļikova kungs pieteicies debatēs. Viņš paspēja.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi, absolūti vienkāršā valodā – Rail Baltica ir ekonomisku interešu objekts, punkts. Viss, tas ir punkts. Nu nevar te kaut kādā veidā anotācijā uzrakstīt atkal kaut ko saistītu ar globālo situāciju valstī un šādā veidā pielietot kārtību, ka mēs varam piespiedu kārtā atkal likt cilvēkiem darīt to, ko viņi negrib darīt. Nu nevar! Tad sanāk, ka jebkurš nākamais gaļas kombināts jebkurā rajonā, ja ir sakari parlamentā, arī var kļūt par tādu objektu un ne ar vienu neko nenāksies saskaņot, arī vides riski un visas pārējās lietas būs garām.

Mēs ar šādiem lēmumiem, piedošanu par tādu salīdzinājumu, bet, tā teikt, lutinām ministrijas. Viņiem neko nevajag darīt. Viņi ļoti labi saprot, ka viņiem ir dots gads, lai sarunātos ar īpašniekiem. Šajā gadījumā, izejot no ministrijas prezentācijas, 2000 objektu ir šajā konkrētajā procesā, un tas jau ir fakts. Tā nav nekāda dezinformācija, to viņi ir atnesuši paši. Sanāk, ka mēs uz doto momentu (Starpsauciens: “Ko jūs piedāvājat šajā priekšlikumā?”)... Tu tāds nesaturīgs esi. Kas ar tevi?

Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, no zāles var būt izsaucieni. Jūs nedrīkstat sarunāties dialogā ar zāli.

A. Rosļikovs. Balansējies, lūdzu, tas ir ļoti svarīgi, balansējies. (Starpsaucieni.)

Kolēģi! Un šeit ir ļoti svarīgi, lai ministrija saprastu: ja tai ir dots gads, lai atrisinātu šo jautājumu, tad tai gada laikā ir jāstrādā, nevis jāpagaida deviņi mēneši un, kad paliek trīs mēneši, jānāk uz parlamentu ar vienīgo lūgumu – mēs nevaram paspēt, lūdzu, izstrādājiet īpašu punktu, kas ļauj mums kaut ko nedarīt, bet piespiedu kārtā iegūt, kas mums ir vajadzīgs.

Tas nav godīgi, tas nav pareizi. Ministrijas tā nevar strādāt. Tāpēc mūsu priekšlikums – par to, lai neļautu viņiem izmantot šo pozīciju un punktu un neļautu parlamentam viņus atbalstīt šajā jautājumā. Viņiem tika dots laiks visu atrisināt, bet viņi to neizdarīja.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu, Kulberga kungs, vai jums ir kas piebilstams?

A. Kulbergs. Jā. Es gribu vēlreiz atkārtot, ka juridiski ir problēma 15 īpašnieku dēļ, kas, kā šobrīd sanāk, bloķē jebkādu iespēju uzsākt... sākt pat projektēšanu. Nevar viņu dēļ pat neko no 265 kilometriem... 16 kilometru dēļ nevar visus 265 projektēt vispār. Un tieši šinī faktā ir problēma. Rīgā ir seši no tiem īpašniekiem, tātad tie ir pieci līdz 10 procenti no kopējā skaita.

Un tieši šī apstākļa dēļ tiek bloķēts nacionālas nozīmes objekts, kuram ir drošības loma. (Drošības jautājums ir pirmajā vietā mums visiem, katram no latviešiem.) Tāpēc ir vajadzīgs juridisks konstrukts, kas atļauj aiziet un paņemt zemes paraugu. Neko vairāk šinī gadījumā.

Tātad komisija šo priekšlikumu noraidīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 59, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Tagad – 3. priekšlikums. Un šis ir tas, par ko bija vislielākā diskusija. Un, lai jums būtu skaidrība, es konkrēti nolasīšu, kas ir domāts šeit.

“10. pants. Servitūta nodibināšana un paziņošanas kārtība

Par labu valstij Satiksmes ministrijas personā uz šā likuma pamata tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas Rail Baltica projekta īstenošanas teritorijā un tas nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona paziņo, ka citas personas īpašums vairāk nav nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai, un tas tiek nodots atpakaļ īpašniekam. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju), ka ir noteikts servitūts uz tam piederošo

nekustamo īpašumu un uz tā tiks uzsākti Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie priekšizpētes darbi, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms priekšizpētes darbu uzsākšanas.”

Lūdzu – tieši šis ir tas galvenais punkts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 4. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 59, atturas – 6. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Nākamais – 5....

A. Kulbergs. 5. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Tas ir par rīcību ar servitūtu aprobežotā teritorijā un zaudējumu atlīdzināšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Gribu vēlreiz atgādināt to, ka piecus gadus Satiksmes ministrija neko, gandrīz neko nedarīja – nevarēja pierunāt, nevarēja paskaidrot iedzīvotājiem, cik būtiski mums ir attīstīt un uzbūvēt Rail Baltica objektu, projektu.

Un pēc šī likuma, piedāvātā likuma, par ko... es arī aicinu balsot “pret”... Tagad ar šo likumu un ar šiem priekšlikumiem viņi cenšas panākt to, ko nepanāca pa sešiem gadiem, ar spēku.

Un jūs runājat par iekšējo drošību. Cilvēks, kuram nāksies atdot savu zemi (nu labi, par atlīdzību – atsavināšanas procesā), – šis cilvēks neticēs valstij; viņš arī varbūt graus valsts drošību, iekšējo drošību, jo cilvēka neuzticēšanās valstij – tas arī ir Latvijas iekšējās drošības apdraudējums.

Ja Satiksmes ministrija neprot runāt... Ja Vitenberga kungs var tikai lepoties ar to, ka viņš var noņemt burtiņus no stacijas termināļa, vai šļūkstēt (Nav skaidri saklausāms.) lidostā, tas ir slikti. Ja viņš publiski nevar paskaidrot cilvēkiem, iedzīvotājiem, par būtību, par to, ka nepieciešams attīstīt Rail Baltica projektu, bet grib tikai ar varu, piespiedu kārtā, atņemt, atsavināt īpašumu, tas ir ļoti nekompetenti. Lai nāk... Tāpat kā viņš rādīja, kā viņš šļūkst (Nav skaidri saklausāms.) lidostā vai kā viņš noņem burtiņus, lai nāk arī publiskajā telpā un skaidro, kāpēc Latvijai ir nepieciešams šis projekts. Es viņu... ar tādiem izteicieniem... vai ar to meitenīti, kura viņam strādā... es viņu neredzēju...

Tāpēc šo likumprojektu lūdzu neatbalstīt. Un šo priekšlikumu arī – neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kaut ko vēlaties piebilst?

A. Kulbergs. Jā. Konkrēti šis priekšlikums paredz: “Satiksmesministrijai [..] ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku [..] veikt priekšizpētes darbus. Par priekšizpētes darbu veidu, laiku, izmeklējamo teritoriju un kontaktinformāciju nekustamā īpašuma īpašnieks [..] tiek informēts 10. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.”

Un arī panta nākamā daļa ir svarīga: pēc tam, kad to zemes paraugu paņem, “pilnvarotā persona nodrošina nekustamā īpašuma sakārtošanu, atjaunojot attiecīgās zemes vienības iepriekšējo stāvokli”.

Tātad – lūk! (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – satiksmes ministra Jāņa Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 11, atturas – 8. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 6. priekšlikums. Atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 7. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Netika atbalstīts, jo tajā bija prasīts, lai likums stātos spēkā 2024. gada 1. augustā. Tad jau mūsu balsojums par steidzamību būtu bezjēdzīgs.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien! Jā, šis likumprojekts ir steidzams un pretcilvēcisks.

Tas, ka cilvēki pretojas, – tas ir akmens Satiksmes ministrijas dārzā un Nacionālās apvienības dārzā, jo tie cilvēki ir jūsu vēlētāji, bet jūs nespējat ar viņiem komunicēt, nevarat viņiem paskaidrot, kāpēc tik nepieciešams ir šis projekts.

Kāpēc tiek piedāvāts dot cilvēkiem gadu... Jūsu anotācijā ir rakstīts: nekustamā īpašuma īpašnieks būtu informēts un varētu veikt attiecīgos nepieciešamos sagatavošanas darbus, darbības sev piederošajā nekustamajā īpašumā. Dodiet cilvēkam gadu, dodiet viņam laiku sagatavoties, dodiet viņam laiku izdomāt, ko viņš vēlas darīt ar savu īpašumu! Bet jūs steidzīgā kārtā – pa divām dienām... labi, trīs nedēļām... Izdomājāt jaunu likumprojektu un neļāvāt cilvēkiem pat plānot savu dzīvi.

Es jau iepriekš teicu, ka likumi, kas tiek pieņemti steidzamības kārtībā, nav tik labi... un netiek tik labi izdiskutēti.

Ļaujiet cilvēkiem savā īpašumā darīt to, ko viņi vēlas! Bet, ja jūs neprotat viņiem paskaidrot būtību, tad tā ir Satiksmes ministrijas problēma, ne mūsu problēma.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jūs vēlaties ko piebilst?

A. Kulbergs. Šis bija pēdējais priekšlikums. Netika atbalstīts, jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 63, atturas – 7. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Līdz ar to...

A. Kulbergs. Līdz ar to...

Sēdes vadītājs.... visi priekšlikumi ir izskatīti.

A. Kulbergs.... visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 11, atturas – 6. Likums ir pieņemts.

A. Kulbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

Paldies arī visiem iesaistītajiem. Šis ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai ekonomikā, bet arī drošībā.

___

Nākamais – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ruandas Republikas valdības divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā referēs deputāte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ruandas Republikas valdības divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Atgādināšu, ka likumprojekts paredz Latvijas Republikas un Ruandas Republikas aviokompāniju tiesības, regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi būs jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulārus pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latvijas Republiku un Ruandas Republiku.

Nolīgums paredzēs arī nodokļu un nodevu piemērošanu, licenču un sertifikātu abpusēju atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.

Uz likumprojekta otro lasījumu Ārlietu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Ārlietu komisijas sēdē likumprojekts ir vienbalsīgi atbalstīts otrajam lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Ruandas Republikas valdības divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Irma Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Zanda KalniņaLukaševica.

Z. KalniņaLukaševica (JV).

Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saeimas Ārlietu komisija likumprojektu “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” izskatīja savā sēdē un nolēma to virzīt izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas šodienas sēdē.

Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas un Vācijas spēkā esošā nodokļu līguma atbilstību OECD minimālajām prasībām par nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanu. Un, lai nodrošinātu to, mēs ar Vācijas pusi esam panākuši vienošanos par esošā nodokļu līguma grozīšanu ar attiecīgu protokolu.

Ārlietu komisija uz likumprojekta otro lasījumu nevienu priekšlikumu nav saņēmusi.

Komisijas vārdā aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Segto obligāciju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 6. jūnijā skatīja likumprojektu “Grozījumi Segto obligāciju likumā” pirms trešā lasījuma.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisija atbalstīja likumprojektu pieņemšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Segto obligāciju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Pirms izskatām priekšlikumus, gribu atgādināt likumprojekta būtību.

Likumprojekta būtība ir gaužām vienkārša: noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija – apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija – Latvijas valstī tiek veikta valsts valodā, respektīvi, latviešu valodā. Tas ir ļoti svarīgi.

Pirms trešā lasījuma mēs vēlreiz rūpīgi uzklausījām Tieslietu ministriju, Valsts valodas centru, tiesībsargu, nevalstiskās organizācijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai uzlabotu likumprojektu vēl vairāk. Tāpēc, pirms izskatām priekšlikumus, vēlos izteikt dziļu pateicību komisijas locekļiem un iesaistītajām institūcijām par iesaisti un priekšlikumiem, kas ir uzlabojuši likumprojektu, lai stiprinātu valsts valodas lomu Latvijā.

Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien vēlreiz! Skatot šo likumprojektu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā piedalījās arī vairāki eksperti, kas pauda daudzveidīgas bažas un neizpratni par piedāvāto likumprojekta redakciju.

Un tas raisa virkni neskaidrību. Piemēram, kā tiks ietekmēta informācijas pieejamība? Un vai tas vēl vairāk neiespaidos politisko aktivitāti? Politiķi taču uz katra stūra skandina par vēlētāju zemo aktivitāti un sabiedrības nelielo iesaisti un mazo interesi par politiskajiem procesiem Latvijā.

Komisijas sēdes gaitā Saeimas Juridiskais birojs vairākkārt atgādināja, ka nekāds totāls valodas aizliegums nevar pastāvēt, jo pastāv Satversmes tiesas... tiesāšanas riski. Arī KNAB ir neliela neizpratne par likuma īstenojamību. Arī Tiesībsarga biroja ieskatā, ir svarīgi ņemt vērā Eiropas tiesu praksi.

Bulgārijas nesenais gadījums Eiropas Cilvēktiesību tiesā, 2023. gada 2. maija lēmums par valodas jautājumiem Bulgārijā... Tur tika atzīts, ka aizliegums runāt citu... mazākumtautību valodās ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Savukārt Valsts valodas centram būs liels papildu darbs, kuram tas šobrīd ir absolūti nesagatavots.

Tādēļ es iesniedzu priekšlikumu grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā... ar mērķi attiecināt grozījumus par valsts valodas izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā... tikai ar tādiem materiāliem, kas apmaksāti no partijām piešķirtā valsts finansējuma.

Kolēģi! Latvijā ir arī mazākumtautības, un tās aizsargā Satversmes 114. pants. Latvijas kontekstā ir svarīgi atcerēties arī to, ka Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Mēs nevaram vienkārši pievērt acis uz to, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 150 tautību, un lielākās etniskās grupas ir krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi, ebreji, lietuvieši, azerbaidžāņi un romi. Viņu kultūra ir neatņemama un svarīga Latvijas sabiedrības un kultūrtelpas sastāvdaļa.

Kolēģi, ar šāda veida aizliegumiem mēs vēl vairāk ietekmējam vēlētāju līdzdalību politiskajos procesos, tādēļ – pretēji komisijas lēmumam – lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Gaidīšu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (Starpsauciens: “Balsot!”)

E. Jurēvics. Jā. Ņemot vērā to, ka izskanēja atsauce arī uz komisijas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pausto, vēlos precizēt Pleškānes kundzes teikto, –lai novērstu dezinformāciju. Šeit runa nav par totālu aizliegumu, šeit mēs runājam par apmaksātu aģitāciju, tas neskar cilvēka privāto komunikāciju ar vēlētāju – viens pret vienu –, kas nav apmaksāta.

Otra lieta, kas arī izskanēja komisijas sēdē, – vairākas reizes tika apliecināts, ka Latvijas Republikas pilsoņu absolūts vairākums pārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī un to zināt ir jebkura pilsoņa pienākums.

Komisijas sēdē no Tieslietu ministrijas puses tika arī pausts, ka šo Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu pret Bulgāriju nevar skatīt un piemērot šim gadījumam, jo tie nav vienādi. Tieslietu ministrijas pārstāve skaidri un gaiši minēja, ka Satversme latviešu valodai nosaka valsts valodas statusu un piešķir konstitucionālo vērtību un (citēju) “sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas, tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums”.

Vēl ir būtiski uzsvērt to, ko arī daudzi Satversmes tiesas spriedumi ir secinājuši, – valstij ir pienākums ar visiem līdzekļiem gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām pildītu savu valsts valodas lomas funkciju būt par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Latviešu valoda ir Latvijas vienotā demokrātiskā sabiedrības diskursa valoda. Šo, kas tika izskatīts komisijā, es gribēju atgādināt, lai novērstu dezinformāciju.

Komisijas vārdā aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Jurēvics. 2. – frakcijas Progresīvie priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Iebilst? Piesakās debatēs. Lūdzu, reaģējiet laicīgāk, kolēģi! Šoreiz akceptēsim, bet debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Ābramas kundze, vai jums pietiks ar vienu minūti? (Starpsaucieni: “Pietiks!”; “Nepietiks!”) Nepietiks ar vienu minūti, tātad debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu, palieciet savās vietās! Ir arī paziņojums.

Cienījamie kolēģi, sveiksim mūsu kolēģus – Līgas un Jāņus. Aicinām deputātes Līgas un deputātus Jāņus iznākt zāles priekšā (Aplausi.): Līga Kļaviņa, Līga Kozlovska, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Jānis Patmalnieks, Jānis Reirs, Jānis Skrastiņš un Jānis Vucāns. Sveicam! (Aplausi. Starpsaucieni: “Līgo! Līgo!”) Šajā – 14. – Saeimā mums ir veseli seši Jāņi un divas Līgas. Apsveicam! (Aplausi. Starpsauciens: “Alu, alu, Jāņa tēvs!”)

Cienījamie kolēģi, tūlīt būs arī reģistrācijas rezultāti, bet uzreiz pēc tam es aicinu visus uz Sarkano zāli. Arī nedaudz (Starpsaucieni.)... Bet tas būs noslēpums – tad, kad jūs atnāksiet...

Tātad – lūdzu reģistrācijas rezultātus!

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 88 deputāti, nav reģistrējušies 12: Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Ieva Brante, Edmunds Cepurītis, Normunds Dzintars, Rihards Kols, Kristaps Krištopans... ir, Nataļja Marčenko-Jodko... ir, Daiga Mieriņa, Leila Rasima, Aleksejs Rosļikovs... ir... un Ričards Šlesers.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, un tiekamies Sarkanajā zālē! Tātad pārtraukums viena stunda – līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Sveicināti, kolēģi! Atsākam sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, trešais lasījums.

Sākam debates par otro priekšlikumu.

Debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģes un kolēģi! Iedomājieties tādu situāciju – pēc dažiem gadiem tāpat kā, var teikt, šodien Jāņi jau ir nosvinēti, ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, un pie kādas telts, es nezinu, kurā Latvijas pilsētā vai vietā... Jurēvica kunga nav (Starpsaucieni: “Ir, ir!”)... ā, ir – drīkst uz jums atsaukties? Jā. Pie telts, kur stāv Jurēvica kungs un ir uzraksts “Jaunā VIENOTĪBA”, pienāk viens pilsonis, potenciālais vēlētājs, un saka: “Pastāstiet man par jūsu programmu.” Viņš saka: “Es tikko sāku mācīties latviešu valodu, es jau esmu pilsonis, bet man vēl ir tā... runājiet lēnām un saprotami.” Nu, es nezinu, kādā valodā Jurēvica kungs viņam stāsta. (Starpsaucieni.) Lūdzu, nerunājiet ar cilvēku, kas ir pie mikrofona!

Sēdes vadītājs. Ābramas kundze! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli izsaucieni no zāles ir atļauti.

S. Ābrama. Beigās viņš saka: “Bet jūs varat man iedot kaut kādu lapiņu, kur jūsu programma ir vai nu ukraiņu, vai krievu valodā, nu, mazu lapiņu? Es saprotu, jums nav garās programmas, bet iedodiet man vismaz īso programmu.” Es nezinu, ko Jurēvica kungs dara, vai viņš pasaka, ka viņš ir bijis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un mēs esam lēmuši tā, ka nekāda apmaksāta reklāma nedrīkst būt nevienā citā valodā, tikai latviešu valodā. Situācija droši vien var būt arī mazliet citāda, bet es neminēšu visādus piemērus.

Ko es gribu pateikt? Protams, runa nav par to, ka PROGRESĪVIE un liela daļa no tiem, kas snieguši savus priekšlikumus, iestātos pret latviešu valodas lietošanu. Punkts. Tas mums visiem ir jāsaprot, un ar šiem argumentiem, lūdzu, neoperēsim! Mēs visi esam par latviešu valodas lietošanu. Un arī tad, ja valsts piešķir finansējumu partiju uzturēšanai, tai skaitā priekšvēlēšanu aģitācijai, valstij ir absolūtas tiesības noteikt, ka par to finansējumu, ko valsts ir piešķīrusi, priekšvēlēšanu aģitācija drīkst būt tikai valsts valodā – latviešu valodā. Par to šaubu un strīdu nav. Bet par ko ir strīds?

Jāatsaucas uz neseno Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu –“Mestans pret Bulgāriju”. Tur ir pateikts (un droši vien jebkurš jurists zina), ka jāpamato jebkura ierobežojuma samērīgums un atbilstība legālajam, leģitīmajam mērķim. Un tagad mēs nonākam pie tā punkta, kur jāsaprot, vai šis ierobežojums attiecas uz absolūti jebko – ne tikai uz valsts finansēto priekšvēlēšanu aģitācijas veidoto materiālu vai cita veida aģitāciju, bet jebko, kas ir nācis no privātajiem ziedojumiem, – arī tas ir jāaizliedz kādā citā valodā – mazākumtautību valodā, citā svešvalodā? Tas ir tas būtiskākais jautājums. Vai šis ierobežojums ir samērīgs? Es uzskatu, ka absolūti nesamērīgs, ņemot vērā, ka ir tiesas spriedumi, kas to pamato, – Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi.

Droši vien šī norma tādā veidā, kādā tagad tā ir tapusi, var izraisīt ļoti lielus tiesvedības riskus nākotnē. Jau šobrīd tiesām – gan Satversmes tiesai... pat ja aizies kaut kur... uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu – būs pamats atsaukties uz Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu, kas noteic, ka jums ir jāgarantē tiesības arī mazākumtautībām iegūt informāciju par vēlēšanu procesu tām saprotamā valodā. Kaut kādā apjomā, kaut nelielā apjomā, bet dosim iespēju! Tas ir viens.

Jā, arī eksperti uz to norādīja, kā jau bija minēts, un tiesībsargs (es saprotu, ka tiesībsargs tomēr mūsu valstī ir autoritāte, kas runā par cilvēktiesībām) pateica, ka šajā normā ir lieli satversmības riski. Tam mēs tā ar vairākuma atbalstu pārrullējam pāri – nekas, ejam tik uz priekšu, labosim pēc tam. Princips – ejam ātri uz priekšu, labosim pēc tam. Es domāju, ka tas ir ļoti slikts princips, ko likumdevējs kādreiz var atļauties piemērot, un tas nav atbalstāms princips.

Otrs jautājums ir par šīs normas... Es nezinu, vai jūs esat izlasījuši šajā tabulā, cik tā norma ir saprotama, uztverama un piemērojama. Atkal jāatsaucas uz ekspertiem, ja mūsu argumenti, deputātu argumenti, neatbilda. Eksperti pateica: šī norma ir ļoti grūti saprotama un piemērojama. KNAB, NEPLP, Valsts valodas centrs, kas būs iesaistīts šīs normas izpildes uzraudzībā, – viņi nespēj pamatot, viņi saka: jūs radiet normu, pēc tam mēs skatīsimies, ko un kā mēs darīsim. Visticamāk, viņi neko nespēs skatīties un saprast, jo, kamēr normāls cilvēks, potenciālais vai esošais vēlētājs, izlasa, – viņš vispār nesaprot, kas ir atļauts, kas aizliegts, un tāpat arī potenciālais kandidāts. Tā ir otra problēma. Un, ja neviens nesaprot, kā to normu piemērot, tad kāda jēga ir tai normai? Kāda jēga ir tai normai?

Ko es gribu pateikt... jā, 10 minūtēs? Milzīgs satversmības risks, tiesvedību risks. Norma ir nesaprotama, nav saprotams, kā tiks piemērota... no attiecīgām iestādēm. Līdz ar to man jāsaka – mēs esam radījuši brāķi.

Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt PROGRESĪVO priekšlikumu, kas iesaka nodalīt: par valsts naudu – valsts valodā...

Sēdes vadītājs. Ābramas kundze, vai jūs vēlaties apvienot debašu laikus?

S. Ābrama. Jā, lūdzu, apvienojiet.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu.

Jums ir vēl divas minūtes laika.

S. Ābrama. Es ļoti ātri beigšu, es neizmantošu otro laiku pilnībā.

Tātad es aicinu atbalstīt PROGRESĪVO priekšlikumu, kas paredz nošķirt: valsts finansējums – latviešu valodā; tie, kas ir kaut kādi privātie ziedojumi, – tas iespējams arī mazākumtautību valodās.

Man ļoti žēl, ka uz otro lasījumu tika noraidīts mūsu 20 procentu ierobežojums, lai privātie ziedotāji nesamet tādas naudas jaunām partijām, ka beigās tur viss sanāk svešvalodās. Diemžēl tā acīmredzot bija KNAB nepareizi veidota komunikācija. Bet noteikti es aicinu deputātus izvairīties no riska, pie kā var novest šī norma, un aicinu atbalstīt PROGRESĪVO priekšlikumu. Mēs nedrīkstam radīt normas, kas nepamatoti ierobežo mazākumtautību tiesības – iespēju saņemt kaut kādu informāciju savā valodā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Es gribētu sākt ar Satversmes preambulu, kur pirmais teikums ir šāds: “1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu [..].”

Cienījamie kolēģi, dodot zvērestu, jūs kā deputāti visi akcentējāt – stiprināt latviešu valodu. Satversmes 4. pants – valsts valoda ir latviešu valoda. (Starpsauciens.)

Un tagad man jums ir jautājums: vai mazākumtautībām vai cittautu cilvēkiem, kuri ir ieguvuši Latvijas pilsonību, nav jāzina valsts valoda? (Dep. L. Liepiņa: “Kurš to teica?”) Jūsu priekšlikums... Nesarunājieties ar zāli! (Starpsaucieni.)... Jūsu priekšlikums paredz sekojošo: jūs tātad varat aģitēt latviešu valodā konkrētos momentos par valsts finansējumu. Vai tā nav lišķēšana? Par valsts finansējumu es runāšu latviešu valodā, bet par privāto finansējumu es runāšu angļu, krievu valodā... vai kādā Eiropas valodā. Vai tiešām jūs tādā veidā gribat stiprināt latviešu valodu? Jebkuram Latvijas pilsonim ir jāzina latviešu valoda un jāsaprot – jāsaprot!– latviešu valodā.

Līdz ar to es viennozīmīgi aicinu neatbalstīt priekšlikumu un stiprināt latviešu valodu (kā mēs zvērestu esam devuši), un arī pirmsvēlēšanu aģitācijā izmantot latviešu valodu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es tomēr gribētu aizstāvēt šo priekšlikumu.

Par valodu runājot – jums ir brīnišķīgas spējas uzrakstīt arī latviešu valodā tādus dokumentus, kurus pat latviešiem ir grūti saprast, tajā skaitā valdības deklarāciju. Tā ka, es domāju, ja mēs patiešām vēlamies cilvēkiem kaut ko paskaidrot, tiem cilvēkiem, kuri finansē tajā skaitā arī jūsu politiskās partijas, tad (Starpsauciens.)... es nedomāju, ka tas ir ļoti liels grēks – uzrakstīt viņiem saprotamā valodā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Jurēvica kungs, vai komisijas vārdā būtu kaut kas piebilstams?

E. Jurēvics. Komisijas vārdā diemžēl nevarēšu komentēt manas darbības vai “nedarbības” pie teltīm, bet komisijā arī bija diskusija. Un vēlreiz atkārtoju, ka šis likumprojekts paredz stiprināt valsts valodas lomu apmaksātajā aģitācijā – apmaksātajā aģitācijā. Ja Saeimas deputāta kandidāte Skaidrīte Ābrama uz ielas vēlēsies runāt ar Latvijas Republikas pilsoni, piemēram, krievu valodā, tad neviens viņai to neaizliegs. (Starpsauciens: “Balsojumu!”; dep. S. Ābramas starpsauciens.)

Atvainojos, ka es aizkavēšu, kolēģi, bet, ņemot vērā, ka tika runāts arī par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, – komisijā mēs šo jautājumu būtiski izskatījām un diskutējām. Vēlos informēt, ka šis spriedums par Bulgārijas likumu... par piemēru ir ņemts 2013. gada likums, tādēļ jāņem vērā konteksts.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienmēr savos spriedumos ir norādījusi, ka jāņem vērā esošā brīža konteksts. Numur viens – 2013. gadā Krievija vēl nebija iebrukusi Ukrainā, numur divi – Eiropas Cilvēktiesību tiesa šajā spriedumā konstatēja (Starpsaucieni.)...

Komisijā šis jautājums tika izskatīts, un es varu atsaukties uz komisijā diskutēto. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šajā spriedumā konstatēja, ka valodu politiku valstīs ir ietekmējuši ļoti daudzi aspekti – vēsturiski, lingvistiski, reliģiski un kulturāli. Līdz ar to ir ārkārtīgi sarežģīti, pat neiespējami noteikt vienādus principus visām valstīm un katras individuālas valsts noteikumi ir jāskata atsevišķi. Šis Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir konstatējis, ka valstīm ir diezgan plaša rīcības brīvība gan savā valodas politikā, gan priekšvēlēšanu aģitācijā.

Vēl, kolēģi, atgādinu, ka Bulgārijas gadījums ir citāds, jo tur ir totāls aizliegums attiecībā uz neapmaksātu aģitāciju. Mums šeit nav totāla aizlieguma, šeit ir runa par apmaksātu aģitāciju un valsts valodas lomas stiprināšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komisijas vārdā aicinu noraidīt frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, tā kā debatēs izskanēja dažādi viedokļi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

E. Jurēvics. 3. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Grib balsojumu. Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 50, atturas – 16. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

E. Jurēvics. 4. – deputātu Svilāna un Viļuma priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7. –atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 8. – deputātu Svilāna un Viļuma priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 10, atturas – 23. Likums ir pieņemts.

E. Jurēvics. Paldies par atbalstu un valsts valodas stiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros, lai mazinātu ēnu ekonomikas risku, nodokļu nemaksāšanas risku, nodokļu parāda uzkrāšanas risku un uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi četrus priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S. Čulkova. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot pantu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S. Čulkova. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot pantu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S. Čulkova. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S. Čulkova. Aicinu atbalstīt komisijas ierosināto un balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Likumprojekta būtība ir par to, ka ir jāpārņem Eiropas Savienības regula krīzes mehānisma augsto cenu apstākļos no 2022. gada decembra līdz šī gada jūnija beigām. Tas nozīmē, ka visi, kam būs virs 180 eiro par megavatu... tātad tiek noteikti griesti un visa peļņa virs tā tiks novirzīta energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu attīstībai. Tas ir tas pamats šim likumprojektam.

Tika iesniegti 14 priekšlikumi.

1. – klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 2. – klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 3. – klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 7. – klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Precizējums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 8. – deputāta Kaspara Meļņa priekšlikums. Būtisks jautājums, un ir nepieciešams skaidrojums par šo.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 8. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kaspara Meļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Tā, numur...

Sēdes vadītājs.... 10.

A. Kulbergs. 9. – klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un novirzīts uz 10., bet ir jābalso par 9. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – klimata un enerģētikas ministra Raimonda Čudara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kulbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Vēlējos ātri pateikt par šo, tas ir būtiski. Tātad komisijā 8. priekšlikumā... tika apstiprināts Meļņa kunga piedāvājums, bet vēlāk, aprunājoties ar Klimata un enerģētikas ministriju, sanāca juridiska problēma, tas nozīmē – ja šo priekšlikumu pieņemtu, tad notiktu tā, ka 500 kilovatu elektrostacija... ģenerācijas stacija varētu pievienot 300 kilovatus vieglākā formā un tādā veidā nonākt pie 800 kilovatiem, savukārt, ja gribēs jau uzstādīt 800 kilovatus – no nulles –, tad praktiski būtu jāiet garais juridiskais process. Tas nozīmē, ka mēs ar šo regulējumu mākslīgi radītu šmaukšanās iespēju.

Tāpēc loģiski būtu noteikt, ka līdz 1000 kilovatiem atļauju vispār nevajadzētu; kārtot vieglākā kārtā, un tas atrisinātu šo jautājumu. Klimata un enerģētikas ministrija apsolīja, ka iesniegs grozījumus un atrisinās šo jautājumu, pārceļot no 500 uz 1000 kilovatiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai referentam ir kas piebilstams pēc debatēm?

A. Kulbergs. Tātad 10. priekšlikumu komisija atbalstīja, bet, ņemot vērā šo informāciju, ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 11. – klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tātad 11. un 12. priekšlikums ir iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kulberga kungs, vēl palika 12. priekšlikums.

A. Kulbergs. 11. un 12. priekšlikums ir apvienoti.

Sēdes vadītājs. Par katru priekšlikumu jāziņo atsevišķi, Kulberga kungs.

12. – deputāta Kaspara Meļņa priekšlikums.

A. Kulbergs. 12. – deputāta Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji iekļauts 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.... Kaspara Meļņa priekšlikums – daļēji atbalstīts...

Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 14. – klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Tas bija noslēdzošais.

Lūgums balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

A. Kulbergs. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Saņemti veseli 85 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā atkal referēs deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Tūlīt... Slavenais Ceļu satiksmes likums.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atgādinu, ka ir arī maiņas lapa – 980A dokuments.

A. Kulbergs. Ņemiet vērā, ka ir jauna lapa no komisijas. Kad mēs skatīsim 7. priekšlikumu, lūdzu, ņemiet vērā šo lapu. Lūdzu, izlasiet to.

Sēdes vadītājs. Sākam priekšlikumu izskatīšanu.

A. Kulbergs. Šis ir trešais (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītājs. 1. priekšlikums. Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

A. Kulbergs. Es gribu teikt, ka šis ir trešais lasījums un tika iesniegti 85 priekšlikumi, divas trešdaļas no tiem ir pilnībā jauni, iepriekš neskatīti.

Man ir komentārs. Lūdzu, uz priekšu... tas nav juridiski diez cik korekti – iesniegt tik kardinālus priekšlikumus, kurus ir grūti izvērtēt, labot un sakārtot. Ņemam vērā, ka šie ir būtiski ceļu satiksmes jautājumi un arī drošības jautājumi, tāpēc katram punktam jāpieiet skrupulozi.

Tātad sāksim.

1. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Dota koplietošanas transportlīdzekļa definīcija. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 2. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Velorikšu definīcijas koriģējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 3. – atbildīgās komisijas no 1. priekšlikuma veidotais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 5. – Briškena kunga priekšlikums. Par datu analīzi attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 6. – Vitenberga kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 8. – Putras kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 9. – Pleškānes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, dārgie kolēģi! Es pamatošu savu priekšlikumu, bet abi divi ir saistīti – 9. un 10. –, jo esošajai redakcijai vajag izslēgt... un tad 10. priekšlikums papildina to.

Sakarā ar esošo redakciju... mēs ļāvām māju īpašniekiem pārdalīt lomu – maksāt par tehnisko projektu izstrādi uz to organizāciju, kura uztur inženierbūves, kas ļauj braukt tramvajiem un pārējiem... tad sagatavotajiem tehniskajiem noteikumiem... veic (Nav skaidri saklausāms.) par inženierbūves vai satiksmes organizācijas līdzekļiem, jo organizācija pelna, viņiem ir līdzekļi, bet privātmāja nepelna, tāpēc ļaujam cilvēkiem arī drusku “pakrāmēt” savus līdzekļus, uzturēt savus līdzekļus pie sevis, bet organizācija, kura pelna, tad maksā par to tehnisko izstrādi, lai pārnestu inženiertehnisko būvizstrādi un sistēmu.

Paldies, un lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Tātad mums jābalso par 9. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 74, atturas – nav. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 10. – Pleškānes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 72, atturas – 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 12. – Pleškānes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Paskaidrošu vēlreiz: uzņēmums pelna, viņiem ir nauda tam, lai sagatavotu gan projektu, gan arī apmaksātu visus darbus, kas ir saistīti ar inženierbūvju pārvietošanu no privātmājas uz neitrālo zonu. Tad jūs ar šo likumu grasāties no mājas īpašniekiem paņemt līdzekļus, 50 procentus, par to, ka viņi no sava īpašuma pārnesīs inženierbūvi uz citu vietu, un par to apmaksāt mājas turētājiem, īpašniekiem. Tas nav loģiski un nav tiesiski. Jūs uzlikāt kaut kādas ierīces uz mājas un tagad vēl pieprasāt cilvēkiem apmaksāt to, ja viņi noņems – pamatoti noņems – to iekārtu vai ierīci no savas mājas.

Lūdzu, atbalstiet!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 73, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 13. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 76, atturas – nav. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 14. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 15. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē deleģējumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 17. – Liepiņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 18. – deputātes Pleškānes priekšlikums. (Starpsauciens: “17. priekšlikums bija?”)

Sēdes vadītājs. 17. bija, jā.

A. Kulbergs. Šeit ir jautājums par skrejriteņu reģistrāciju. Deputātes Pleškānes priekšlikums bija tos reģistrēt tikai valstspilsētās. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Tā, kolēģi, pagājušo reizi mēs nobalsojām, ka elektroskrejriteņiem nevajadzēs kopīgo reģistrācijas numuru, bet tur bija pieļauta tāda kļūda, ka mēs atļaujam piedalīties satiksmē reģistrētajām velorikšām un skrejriteņiem, tāpēc ar šo priekšlikumu es izlaboju to kļūdu un piedāvāju: velorikšu reģistrācija ir obligāta, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētām velorikšām.

Lūdzu atbalstu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 73, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 19. – Dombravas kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Tāds ļoti tehnisks priekšlikums. Izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs ar lielu sajūsmu atbalstījām (un, es domāju, arī pareizi), ka šī reģistrācija ir jāveic un tā jāveic pusgada laikā, tikai jautājums ir par samērīgumu un loģiku. Es pilnībā atbalstu, ka, piemēram, Rīgā, kur ir augsta satiksmes intensitāte, šai reģistrācijai ir jābūt, sākot jau no nākamā gada, bet jautājums ir par lauku reģioniem, par mazpilsētām – vai tur uzreiz ir nepieciešams noteikt šo reģistrāciju, ja, piemēram, persona pārvietojas neliela ciemata robežās, piemēram, braukā pa Kazdangas ciematu ar elektroskūteri. Vienā gadījumā viņš to varētu darīt, ja tiktu atbalstīts šis priekšlikums, otrā gadījumā viņš tiktu sodīts par to, ka pārvietojas ar nereģistrētu elektroskūteri, kur ir ļoti maza satiksmes intensitāte un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Tāpēc es aicinātu, ka varbūt ar laiku var ieviest šo reģistrāciju kā obligātu visiem elektroskūteriem, sākotnēji šo obligātumu nosakot tikai attiecībā uz valstspilsētu teritorijām kā pirmo soli, lai sakārtotu šo jomu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Tātad – vai tiek pieprasīts balsojums par šo? Tiek pieprasīts, ja?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 61, atturas – 12. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par to, ka reģistrācijas numurzīmei ir jābūt pielīmējamai tieši elektroskūteriem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 21. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra E. Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 22. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra E. Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 23. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra E. Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – komisijas priekšlikumā.

24. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 25. – satiksmes ministra J. Vitenberga kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 26. – tieslietu ministres I. Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 27. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra E. Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 28. – deputātes Ābramas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 29. – deputāta Zivtiņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Tātad pie 30., ja?

A. Kulbergs. Jā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Priekšsēdētāja kungs un deputāti! Es vienkārši šeit gribēju norādīt uz būtisku faktu, ko arī atspoguļoja televīzijā “Aizliegtais paņēmiens”. Šeit bija ļoti skaists, spilgts piemērs par to, ka Konkurences padome jau 2018. gadā ziņoja, ka Latvija bija pēdējā valsts, kas atvēra... un ko lika Eiropas Komisija... atvēra tehniskās apskates veikšanas tirgu, ka tas nedrīkst būt slēgts. Un tika jau no 2018. gada veidots konkurss tehniskās apskates veikšanai.

Šeit ir ziņojums Satiksmes ministrijā, kuru Linkaita kungs vadīja tajā laikā... infoziņojums 2020. gada 11. augustā. Ziņojums skan: “Publisko iepirkumu principu piemērošana padarīs iespējamu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tehniskās kontroles pakalpojumu tirgū un veicinās privāto komersantu iesaisti saimnieciskajā darbībā, kā arī novērsīs bažas par nepamatotām barjerām iekļaušanai tirgū, kas paustas Konkurences padomes ziņojumā.” Nopietni? Tiešām šāds bija teksts?

Un tagad paskatāmies, kāds ir rezultāts. Šeit ir rezultāts konkrētajam tenderim, kurš ir noslēdzies. Šobrīd šis konkurss ir noslēdzies ar to, ka ir 33 reģioni iezīmēti, kur katrā drīkst atrasties viens tehniskās apskates veikšanas kantoris.

“Aizliegtajā paņēmienā” mēs redzējām skaidri un gaiši: kopš deviņdesmitajiem gadiem četri komersanti, privātie komersanti, veic šo monopola biznesu. Patiesībā tie nav četri, bet īpašnieki ir divi. Tie divi uzņēmumi – viens ir Vācijas uzņēmums, un otrs ir Zviedrijas uzņēmums, kur līdzdalībnieks ir Latvijas uzņēmums... mazākuma daļas.

Nu, un šinī gadījumā tika stāstīts un turpina būt stāstīts par to, ka konkurss bija atvērts, jebkurš varēja pieteikties. Tiešām kāds varētu pieteikties tur, kur jau ir spēlētājs? Es varu norādīt uz to, ka tieši šobrīd gāzes balonu sertifikāciju, kas ir līdzvērtīga, identiska sertifikācija kā tehniskā apskate, veic LATAK. Aizņēma 1,5 gadus. Šeit konkursā bija minēts laiks, kur varēja sertifikāciju veikt sešu mēnešu līdz divu gadu laikā. Tātad bija jāuzbūvē gan stacija, neatkarīga būve, gan pievadceļš, gan jāiziet sertifikācija, jāiegādājas specaprīkojums, jāinvestē miljoni, lai pretendētu uz konkursu, kurā varbūt vinnēsiet. Kurš ir gatavs veikt šādas darbības? Atrodiet man tādu investoru!

Rezultāts ir likumsakarīgs – ir vinnējuši atkal četri uzņēmumi, vieni un tie paši divi īpašnieki, un nekas jauns, neviens nav... pat viens nav nācis klāt šinī gadījumā. Rezultāts nozīmē to, ka turpmākos 10 gadus – līdz 2033. gadam – mēs turpināsim barot šos praktiski monopoluzņēmumus, kur konkurence nav ienākusi, tā ir ienākusi tikai uz papīra.

Šis ir piemērs par to, ka ziņojums bija pilnīgi maldinošs, nepamatots, jo reāli dzīvē nav nekas mainījies. Mēs maksāsim 236 miljonus. Kā Konkurences padome toreiz skaidri izpētīja, mums ir dārgākā apskate Baltijā, jo mums biežums... Kā mēs redzam, maldīgi ir skatīties, jo Igaunijā un Lietuvā... nevarēja salīdzināt šos maksājumus, jo tur biežums bija daudz mazāks nekā pie mums. Rezultātā mēs par to pārmaksājam. Un, jā, kvalitāte neapšaubāmi ir laba.

Šis priekšlikums tieši konkrēti ļaus to, ka... 2033. gadam... izstrādāt Ministru kabineta noteikumus un sagatavot konkurencei atvērtu vidi, kur var piedalīties ne tikai šie uzņēmumi, bet arī papildu uzņēmumi, tādā veidā vairojot vietas, kur var iziet apskati, lai komersantiem un iedzīvotājiem šis process būtu vieglāks un vienkāršāks.

Tāpēc ir noteikts, ka 2026. gadā ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas paredz patiesībā jau 2033. gadā atvērt šo tirgu. Tātad es gribēju teikt, ka, lūk, ir piemērs, ka ne vienmēr vajag skatīties... Un es jau toreiz, 2018. gadā, teicu, ka tā būs, un tā arī diemžēl ir noticis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

A. Kulbergs. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 31. – Kulberga kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā. Tas ir par tehnisko apskati pasažieru auto piekabēm līdz trīsarpus tonnām. Veikt apskati nevis reizi gadā, bet reizi divos gados.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 32. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Tehnisko apskati veikt trīs plus divi, plus viens. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Man te bija par katru punktu, ko teikt, bet zināmu apsvērumu dēļ (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, jums ir iespēja runāt tikai par priekšlikumu.

E. Zivtiņš.... tātad ierobežošos ar kādiem pāris tikai... Bet šis ir ļoti būtisks. Tāpēc es lūdzu visu uzmanību, tiešām visu uzmanību. Un pirmām kārtām – Nacionālās apvienības uzmanību, tāpēc ka jūsu ministrs ir satiksmes ministrs... un nerīkojaties... Tad man būtu izdevīgāk rīkoties kā opozīcijā. Jūs esat pozīcijā, jums ir jāklausa, ko saka Satiksmes ministrija, ko saka nozares speciālisti. Un ko viņi saka? Viņi saka to, ka nākamais priekšlikums, ko ieviesa, ir neadekvāts šībrīža situācijā.

Tāpēc šis mans priekšlikums... Tas ir izvērtēts, to atbalsta Satiksmes ministrija, to atbalsta speciālisti. Par ko ir runa? Runa ir par to, ka mums no sākuma, kolēģi, ir jāsakārto satiksmes drošība, lai mēs liberalizētu šo tehniskās kontroles un pārbaudes režīmu. Protams, tas visiem ir patīkams un populārs lēmums, bet šis ir tas, ko Šlesers teica, – mums ir jāpieņem nepopulāri lēmumi. Kaut gan šis mans priekšlikums vienalga liberalizē to pasākumu. Šobrīd ir: pirmajai – divi, otrajai – divi, un pēc tam pa vienam. Tātad šeit ir: pirmajai – trīs, otrajai – divi, un pēc tam pa vienam.

Atgriezīšos atpakaļ pie tā, ko jau teicu, – 10 procenti no smagiem negadījumiem ir automašīnas tehniskā stāvokļa dēļ. Punkts. 40 procenti automašīnu ar pirmo reizi neiziet tehnisko kontroli. Un, pārlecot jau vienu soli uz priekšu, tagad – uzmanību! – tātad 2027. gadā, ja pieņems to nākamo... 2027. gadā uz ceļiem izies trīs tūkstoši automašīnu ar tādiem bojājumiem, ar kādiem nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē.

Tāpēc šis ir tiešām ļoti būtiski, šī ir izšķiršanās – šī ir izšķiršanās! Jums ir jāsaprot, ka te apakšā nav vienkārši liberalizācija, šeit ir nopietni, pamatoti pētījumi par to, kā mēs varam liberalizēt šo procesu. Un tas iet kopā ar visu to, ka no 2025. gada tiks... nu, tur vēl viss kaut kas – tiks tās uzlīmes ņemtas nost un vēl kaut kas.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu, šis būs nopietns balsojums. Es saprotu, ka 2027. gadā liela daļa te vairs nebūs no šiem, kas te ir, bet šis ir ļoti nopietns jautājums, un lūdzu to atbalstīt, jo šeit apakšā ir mūsu pašu drošība.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģis Zivtiņa kungs tikko teica – Satiksmes ministrija... Satiksmes ministrijai, lai tā dara tā. Es varu pateikt no savas pieredzes Konkurences padomē – Satiksmes ministrija vienmēr darīja to, ko teica CSDD. Un CSDD bija orientēts uz milzīgu peļņas gūšanu un katrā ziņā ienākumu palielināšanu. Satiksmes ministrija nekad nav iebildusi pret to, ko dara CSDD. Mūsu valstī līdz pat 2018. gadam, kamēr Konkurences padome neveica šo pētījumu, par ko Andris Kulbergs tikko stāstīja, bija visintensīvākais tehnisko apskašu skaits.

Iedomājieties – jauna mašīna, un tad pēc diviem gadiem pirmā apskate, un tad ik pēc gada apskate. Intensīvākais Eiropas Savienībā, intensīvākais, protams, Baltijā... Mēs gājām... Un kāpēc tik bieži? Tas maksā. Arī maksas mums ir daudz augstākas vienmēr bijušas. Beidzot CSDD saprata, ka ilgi tā vairs nevar turpināt, Eiropas direktīva nāca palīgā un pateica, ka tehniskajām apskatēm ieteicamais periodiskums ir divi... četri gadi, un tad – ik pēc diviem gadiem.

Šis priekšlikums, kas ir nācis no manis un arī no deputātu grupas un apvienots kā komisijas priekšlikums (kas ir atbalstīts), paredz 10 gadu laikā piecas tehniskās apskates. Respektīvi, pirmā apskate pēc trim gadiem, tad – pēc diviem, diviem, diviem, un tad, sākot ar devīto gadu, jūs ejat katru gadu tehnisko apskati. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.) Zivtiņa kungs vienu divnieku izmet ārā. Zivtiņa kungs – tātad trīs gadi, divi, divi, un tad katru gadu. Pēc septiņiem gadiem (Starpsauciens: “... divniekus.”)... Kā, lūdzu? (Dep. E. Zivtiņš: “Divus divniekus!”) Nu bet es tā arī teicu tikko – divus divniekus! Mums ir trīs divnieki! (Starpsauciens: “Nesarunājieties ar zāli!”) Lūdzu klausīties!

Jā, ko es gribu pateikt? Te runāja par drošību. Mēs esam veikuši pamatīgu izpēti, dažādus materiālus pētījuši, lai saprastu, kāda ir korelācija starp tehnisko apskašu biežumu un drošību. Pasaules pētījumi apliecina – nav nekāda kopsakara. Viens ļoti praktisks piemērs. Ja jau tur būtu tiešs kopsakars – un Latvijā līdz pat 2018. gadam mums bija visintensīvākais tehnisko apskašu skaits –, kāpēc mums ir tik daudz to ceļu satiksmes negadījumu? Kāpēc mums to ir tik daudz? Vai visu vajag norakstīt uz tehniskajām apskatēm? Vai tur nav arī citu iemeslu, kuru dēļ cilvēki iet bojā uz ceļiem un kuru dēļ ir avārijas? Mēs varam tā ļoti vienkāršoti teikt – jā, viss ir drošības aspekts –, varam katru gadu iet tehnisko apskati, un vienalga drošības aspekts nebūs ievērots, visticamāk, jo tāpat ceļu satiksmes negadījumu skaits nesamazinās.

Es gribu teikt, ka arī tas, ka jūs esat izgājuši tehnisko apskati, nav nekāda garantija, ka jūsu mašīna ir droša uz ceļa. Un cik daudz ir gadījumu, kad mašīna izbrauc pa tehniskās apskates vārtiem un ļoti drīz notiek ceļu satiksmes negadījums.

Tāpēc es klātesošos noteikti aicinu neatbalstīt Zivtiņa kunga priekšlikumu un atbalstīt komisijas atbalstīto priekšlikumu par tehniskajām apskatēm pēc principa – trīs gadi, divi, divi, divi un viens –, kas nozīmē, ka Latvijā 10 gadu periodā būs piecas apskates. Igaunijā un Lietuvā joprojām ir mazāks apskašu skaits, tās ir četras. Mēs esam Baltijas tirgus, un tomēr jāsaprot, ka mums apstākļi ir diezgan līdzīgi.

Aicinu atbalstīt komisijas atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Es ļoti īsi. Vienkārši gribēju teikt – Zivtiņa kungs, mēs jau otrajā lasījumā skaidri izgājām šo riņķa danci, izrunājām, nobalsojām par priekšlikumu. Un, atceramies, paprasījām faktus arī CSDD. Šādi fakti un dati netika iesniegti. Ņemiet vērā to, ka šis priekšlikums aizskar tikai 7,8 procentus no autoparka. Tur nav šo smago, teiksim, tehnisko pārkāpumu, kas radītu drošības riskus ceļu satiksmes negadījumā. Tad, piemēram, Lietuvā un Igaunijā jau sen vajadzētu būt daudz sliktākam stāvoklim, jo tur šīs apskates vienmēr bijušas daudz retākas. Tāda korelācija starp to nav pierādīta un parādīta, un tā ir viltus informācija diemžēl, jo šie dati, ko jūs minat, – 42 procenti – ir par stipri vecāku autoparku. Tur notiek negadījumi un neiziet tehnisko apskati drošības parametru dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Jā, kolēģi (Smejas.)... nu, ne jau man to vajag, jūs to saprotat. Nu, to man nevajag, to man nevajag! (Zālē troksnis.) Paga, būsim godīgi. Kulberga kungs netika ievēlēts CSDD par valdes priekšsēdētāju, un viņš viņiem tagad špiļkas liek iekšā. (Starpsaucieni.) Nu, kā... nu, tā bija. Nu, bet tā bija!

Kungi, dāmas! Nu, tiešām! Jūs saprotat, ar ko mēs riskējam, ar ko mēs spēlējamies? Jūs sakāt – nav pētījumu, nav šitas... Kādas muļķības! Visur apakšā ir pētījumi. Mēs šobrīd nezinām to, kas būs, ja mēs četrus gadus neiziesim šo tehnisko... Tātad no 2027. gada satiksmē piedalīsies trīs tūkstoši automašīnu, kurām ir tādi bojājumi, ar kuriem nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē. Par ko mēs runājam?

Kur ir garantijas? Šis kungs garantēs to, ka neies bojā cilvēki, vai kas? Vai kas mums atbild valstī? Kas mums atbild valstī par satiksmes drošību? Satiksmes ministrija atbild. Ko Satiksmes ministrija saka? Satiksmes ministrija saka, ka ir jāatbalsta Zivtiņa priekšlikums. Man (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)... es taču tur nestrādāju, es tur nestrādāju, un mani tas neinteresē. Tā ir pozīcija. Man vajadzētu būt pret, man vajadzētu atbalstīt viņu, bet es atbalstu to, ko saka Satiksmes ministrija, jo tur apakšā ir pētījumi. Un tas, ka nav viņiem, tie ir meli, tie ir tīri meli. Tā ir ieinteresētība. Kulbergs grib par CSDD valdes priekšsēdētāju (Smiekli.), vienīgais, ko viņš grib.

Cienījamie, godātie deputāti! Es jums nopietni saku – šeit nav nekādu pētījumu! Mūsu valstī ir vissliktākā ceļu satiksmes drošība no visa reģiona, un mēs šobrīd vēl pasliktinām to.

Noteikti balsojiet “par”! It sevišķi Nacionālā apvienība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

S. Ābrama (PRO).

Nu, es teikšu, tādu dezinformāciju es vēl neesmu dzirdējusi, Zivtiņa kungs! Kā tas ir (Aplausi.)... kā tas ir – mašīna četrus gadus neizies tehnisko apskati? Kā to saprast? Jums aritmētika klibo kaut kādā veidā?

Tātad nopērkat jaunu mašīnu... Es jau nerunāšu par to, ka jūs varētu... iziet. (Dep. E. Zivtiņš: “... gaļas mašīnu.”) Kādu vajag, tādu pats pērc, jā. (Smiekli.) Tātad jūs nopērkat jaunu mašīnu, normāli būtu vispār sākt iziet tehnisko skati pēc četriem gadiem, jo jums ir garantija, jums ir papildu garantija līdz pat septiņiem gadiem. Jūsu mašīna ir jāuztur labā... bet mēs pasakām (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)... Tad remontējiet ceļus, bet nevis visu laiku CSDD...

Sēdes vadītājs. Ābramas kundze, Zivtiņa kungs apzināti jūs provocē un izmanto Saeimas kārtības rullī noteikto, ka viņš drīkst veikt izsaucienus no zāles, bet jūs nedrīkstat atbildēt.

S. Ābrama. Tieši tā! Tātad tuvāk lietai – Zivtiņa kungs dezinformē, viņš pasaka, ka četrus gadus neizies tehnisko apskati. (Dep. E. Zivtiņa starpsaucieni.) Pēc mūsu algoritma, kas ir ļoti intensīvs, joprojām intensīvākais Baltijā, mēs iziesim...

Zivtiņa kungs, ļaujiet man runāt!

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu klusumu! Zivtiņa kungs!

S. Ābrama. Jūs varat viņu apklusināt?

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, izlasiet Saeimas kārtības rulli! Tas vairs nav izsauciens, bet monologs no zāles. Ir atļauti tikai izsaucieni. (Starpsaucieni.)

Lūdzu klusumu zālē, citādi es nedzirdu Skaidrīti Ābramas kundzi. Es arī gribu paklausīties, ko viņa grib teikt.

Lūdzu, Ābramas kundze.

S. Ābrama. Tātad...

Sēdes vadītājs. Es jums kompensēšu 30 sekundes laika. (Starpsaucieni.)

S. Ābrama. Tātad pirmām kārtām dezinformācija. Jūs iegādājaties automašīnu, pirmreizēji reģistrējat, pirmā apskate ir pēc trim gadiem (Starpsauciens.)... Es nevaru saprast, cik ilgi tas turpināsies... Pēc tam – pēc diviem gadiem, pēc tam – vēl pēc diviem gadiem jūs ejat, pēc tam – pēc diviem, tad – katru gadu ejat. Nekādi četri gadi bez tehniskās apskates nav paredzēti.

Nākamais jautājums. Mums ir ļoti slikta drošība uz ceļiem. Vēlreiz es atkārtoju: līdz 2018. gadam tikpat kā katru gadu mēs gājām apskati. Kāpēc tad tajā laikā tāpat bija tā sliktā drošība uz ceļiem? Vai tehniskās apskates ir tas, kas vispār uzlabo drošību uz ceļiem?

Es jums nolasīšu tūlīt, ko jūs saņemat protokolā, kad izejat tehnisko apskati. “Tehniskās apskates protokolā CSDD norāda, ka atļauja piedalīties ceļu satiksmē nav garantijas apliecinājums par transportlīdzekļa stāvokļa atbilstību satiksmes drošības prasībām līdz termiņam, kas norādīts atļaujā.”

Kur te ir drošība, ko jums dod ceļu satiksmes... šīs garantijas apskates iziešana? Tas viss ir blefs. Tas viss ir blefs. Un CSDD izmantoja maksimāli iespēju papildus (Starpsauciens: “Laiks!”)...

Sēdes vadītājs. 30 sekundes kompensēju.

S. Ābrama.... intensīvas apskates... pelnīt uz tā rēķina kā jau monopolists, un monopolisti katrā ziņā izmanto savu tirgus varu, jo nav neviena cita, kas uz viņiem izdarītu spiedienu.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad, Kulberga kungs, vai jums ir kas piebilstams?

A. Kulbergs. Jā, izrādās, man ir ļoti lielas spējas pārliecināt katru no jums – simts deputātiem.

Sēdes vadītājs. Nepametiet, lūdzu, Saeimu, Kulberga kungs! (Smiekli.)

A. Kulbergs. Es nezināju, ka man tādas spējas. Bet labi. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Balsojam.

A. Kulbergs. Balsojam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – deputāta Edmunda Zivtiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 68, atturas – 4. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 33. – Patmalnieka, Felsa un Labuča kunga priekšlikums. Kurus es arī esmu ietekmējis vēl vairāk. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 34. – Ābramas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas nozīmē apskašu biežumu: trīs plus divi, plus divi, plus divi, plus viens gads. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti, cienītās deputātes! Vispār nav saprotami... reizēm es saprotu, kas te notiek Saeimā, bet reizēm man tas nav saprotami. Pieņemsim, tas, kas notika vakardien un šorīt no rīta, man ir saprotams, kad mēs balsojām par grozījumiem Meža likumā, – tas man viss ir skaidrs. Šeit? Kas te notiek? Es nesaprotu!

Iedomājieties, tātad šis, kas ir komisijā atbalstīts, ir: nopērk jaunu automašīnu, pēc trīs gadiem ir pirmā tehniskā apskate, nu, labi, atbalstāms. Normāli, ja? Jauna mašīna. Nākamā apskate – pēc diviem gadiem. (Starpsauciens: “Nenormāli!”) Nu, piekrītu. Trešā – vēl pēc diviem gadiem, ceturtā – vēl pēc diviem gadiem, un tikai pēc tam ir pa vienam gadam. (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad sanāk, ka 10 gadu periodā – piecas reizes. (Starpsauciens: “Ideāli!”) Ja? Un ko tas saka? Tas mums, draugi, saka to... Ko sakāt? Jūs sakāt to, ka no 2027. gada uz ceļiem parādīsies trīs tūkstoši automašīnu ar tādiem tehniskajiem bojājumiem, ar kuriem nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē. Tas ir normāli? Jā, jā, jaunās automašīnas.

Jaunās automašīnas ir arī bulkvedēji, smagie un tā tālāk, un tā joprojām... baļķvedēji, ko lobē daži labi. Ko jūs domājat, ka tie ir joki? Tā ir ceļu satiksmes drošība. Stūres iekārtas, bremžu iekārtas... Nav runa par to, ka lampiņa ir izdegusi un dabū divnieku vai vēl kaut ko. Runa ir par nopietniem bojājumiem – par stūres iekārtas bojājumiem, par balstiekārtas bojājumiem, ar to saskaras Ceļu satiksmes drošības direkcija ikdienā. Un no 2027. gada šādu automašīnu, ja mēs paņemam to, kā šobrīd ir, būs trīs tūkstoši, pēc idejas to būs vēl vairāk.

Kolēģi, manā skatījumā, pie šībrīža ceļu satiksmes drošības Latvijā šis ir, goda vārds, neadekvāts lēmums. Nu, goda vārds! Es saprotu, ka tas ir populārs, cilvēki saprot, bet cilvēki uzdod arī jautājumus: kāpēc jūs... jaunās automašīnas tikai? Kāpēc jaunās automašīnas? Tad taisām to priekšlikumu, kā bija, – vispār pa diviem gadiem. Tad arī tie cilvēki, kas laukos dzīvo un kam nav tās naudiņas tik daudz... Visiem būs vienādi noteikumi. Šobrīd tikai, rekur, Šleseram jauns auto ir, tikai viņš būs privileģēts. (Starpsaucieni: “Oi, oi!”) A visi pārējie, visi pārējie, kam nav jauna auto, nebūs.

Jā, tātad atkal – kur ir konsekvence? Es nesaprotu, kas te notiek. Nacionālā apvienība, Nacionālā apvienība (Aizsmok, nokrekšķina. Zālē troksnis. Starpsauciens: “Nesiet aliņu!”)... Ir alus, nav? (Starpsaucieni. Padzeras ūdeni.)

Nē, kolēģi, nu, nav jau (Krekšķina.)...

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, lūdzu, turpiniet uzstāšanos!

E. Zivtiņš. Varam jau te cirku taisīt, varam jau te kumēdiņus paspēlēt, bet nopietni – manā skatījumā, mēs šobrīd tiešām spēlējamies ar satiksmes drošību. Kurš var garantēt, ka viss būs kārtībā? Nu kurš var garantēt? Tiešām – kurš var garantēt? Nevar garantēt. Kāda būs tā visa padarīšana, nu, goda vārds, es nezinu.

Tāpēc es tiešām saku – nevajag paļauties uz to, ka, pieņemsim, mēs kaut ko gribam un tas ir populārs lēmums. (Starpsauciens: “2025. gads.”) Tātad, jā... 2025. gads plus divi gadi – 2027. gadā būs tas, ka izbrauks ielās trīs tūkstoši automašīnu ar tādiem bojājumiem, kuri nav pieļaujami ceļu satiksmē. Jā, tieši tā arī būs. Man šķiet, ka tas, kas šorīt notika, ir būtiski arī šajā jautājumā, kolēģi.

Tā ka es jūs cilvēcīgi lūdzu neatbalstīt šo, un vismaz lai paliek tāds, kāds ir.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms es dodu vārdu nākamajam, Zivtiņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu. Citēju Saeimas kārtības ruļļa pielikuma – Saeimas deputātu ētikas kodeksa – 7. punktu, ka “deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju”.

Šo sēdi skatās tiešraidē cilvēki, arī vēro, un stenogrammā paliek tas, ko lēmusi Latvijas Republikas Saeima, kāds ir bijis ratio legis vai šīs Saeimas griba, pieņemot noteiktus normatīvos aktus.

Jūs minējāt, ka tiek lobētas smagās automašīnas un baļķvedēji. Es lasu konkrēto priekšlikumu: “Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam” – uzsveru – “vieglajam automobilim”... un tālāk aiziet konkrētā priekšlikuma saturs. Tātad jūs esat izplatījis nepatiesības no Saeimas tribīnes.

Turklāt 19. punkts paredz: “Deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.” Un visbeidzot 6. punkts paredz: “Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.”

Vārds Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Tātad daži punkti par šo priekšlikumu. Tas ir balstīts uz kolēģu un manu priekšlikumu.

Kāpēc mēs to iesniedzām? Viens – mums kopumā Eiropas Savienībā ir izstrādātas vadlīnijas, kā šīs tehniskās apskates ir jāveic, un ieteiktais intervāls ir 4–2–2... un ik pēc diviem gadiem turpināt. Kāpēc tas tā ir? Acīmredzot visi autoražotāji Eiropas Savienībā un tehnisko apskašu veicēji, tai skaitā arī Latvijā darbojošais vācu uzņēmums TUV, ir atzinuši, ka divu gadu intervāls lietotām mašīnām ir pietiekami labs, lai tās uzturētu tehniskajā kārtībā.

Tātad mēs nevirzāmies tomēr šajā priekšlikumā tik tālu, mēs ejam uz modeli, ka no devītā gada ir jāveic katru gadu tehniskās apskates. Tāds modelis pastāv arī Igaunijā. Jūtot to noskaņojumu, ka varbūt mēs 4–2–2 intervāliem neesam gatavi, mēs arī piedāvājam šo Igaunijas modeli, ka no devītā gada katru gadu ir jāveic tehniskā apskate.

Tad viens punkts var būt vēl par to, ka ievērojami pasliktināsies automašīnu tehniskais stāvoklis, kas izraisīs negadījumus. Nu, jānorāda, ka Lietuvā ir šis 4–2–2 intervāls un viņi satiksmes negadījumu statistikas ziņā ir... augstāk nekā Latvija. Tas norāda to, ka ir citi apstākļi, kāpēc ceļu satiksmes negadījumi notiek, tie nenotiek mašīnu tehniskā stāvokļa dēļ, bet gan vairumā gadījumu infrastruktūras un pašu autovadītāju uzvedības dēļ.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un ļaut Latvijas iedzīvotājiem pašiem pieņemt lēmumu par to, kad viņiem ir jāved mašīnas uz remontu, un uzņemties atbildību par savas automašīnas tehnisko stāvokli, ne tikai likt viņiem katru gadu braukt uz vienu valsts kontroles punktu, kur tad pateiks, vai viņiem tā automašīna ir tehniskajā kārtībā vai nav.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es gribētu teikt, ka mums ir jākustas uz priekšu un jābūt moderniem. Mēs nevaram būt, kā mēs labi redzējām... dzīvot monopola situācijā, kur praktiski katrs transporta lietotājs ir bijis nepatiesi... No viņa kabatām ir izvilkta nauda... un neatbilstoši tam, kā tas bija mūsu kaimiņzemēs – Lietuvā un Igaunijā. Mēs redzam, ka tas neietekmē drošību, jo jaunas un mazlietotas automašīnas mūsdienās uztur kārtībā ražotājs. Garantija, vidējās garantijas jau vairs nav viens divi gadi, bet ir pieci līdz septiņi gadi, un šo mašīnu kārtībā uztur ražotājs. Tā ka par kaut kādiem bojājumiem, kas ir saistīti ar drošību, nevar būt pat runas.

Otrs ir, ka šādā veidā mēs piedāvājam tikai pasažieru mašīnu... Tas nav komerctransports. Komerctransports ir atsevišķs, un tas šeit nebija iekļauts.

Mēs redzam, ka visu laiku bija šī ietekme, un CSDD ir bijis tas, kas ir lielu naudas plūsmu nodrošinājis jau no deviņdesmitajiem gadiem un turpinās to darīt līdz 2033. gadam.

Šis atvieglos cilvēkiem... Mums jāsaprot, ka mums jāiet uz modernāku autoparku. Tas nenozīmē jaunas mašīnas, mēs ļausim cilvēkiem pārkāpt uz... un būtu motivācija pārkāpt uz svaigākiem transportlīdzekļiem, jo mums ir jāpilda jautājums par drošību. Kā Zivtiņa kungs teica, drošība slēpjas svaigākā transportlīdzeklī. Arī manā gadījumā es būtu paglābies, ja man būtu svaigāka automašīna... ja es nonāktu tieši negadījumā.

Otrs – mums ir jārisina jautājums arī par klimatu. Jaunākas mašīnas ir daudzkārt ekoloģiskākas un ekonomiskākas, kas dos labumu. Tāpēc ir jābūt motivācijai pārkāpt uz svaigāku automašīnu, tas ir, līdz deviņus gadus vecu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ģirtam Lapiņam.

Ģ. Lapiņš (NA).

Dārgie kolēģi! Nebiju plānojis runāt, bet Zivtiņa kungs mani burtiski satricināja. Nu, es vienkārši aicinātu nenodarboties ar tik milzīgu, nežēlīgu demagoģiju. Nu, tas nav korekti, Zivtiņa kungs! Es pirms tam domāju: kādā veidā, kā izskatās... es nezinu, kā izskatās, kad tiek lobētas lietas, nu, tad man šobrīd sāk nojausma rasties, kā izskatās cilvēks, kurš, iespējams, ir lobēts, es nezinu, no CSDD, jo tādu emociju izvirdumu un katru reizi... otro – otro! – sēdi pēc kārtas... Vienkārši par šiem jautājumiem nepārtraukti nāk tā kā... burtiski dzīvības un nāves jautājums ir. Nu, piedodiet, tas nav okay!

Mēs šobrīd runājam par monopolu, mēs principā runājam par monopolu, kurš tai skaitā nosaka, cik bieži nāk... Jūs sakāt, 42 procenti cilvēku nenoliek eksāmenus. Es saku... Es visu laiku eju apskates, man sanāk arī atkārtoti tās iet. Izdegusi lampiņa, vēl kaut kas – tas ir pārkāpums, un tev jānāk atkārtoti, pat ja vienkārši lampiņa ir ne tajā īstajā slīpumā un tā tālāk. Bet būtiskā lieta... Nu, jūs runājāt, kad būs mašīnas... iziet tehnisko, tad nebūs... Nu, tad iedodiet pilnu ainu, izstāstiet visu!

Ceļu stāvoklis – cik daudz? Cik daudz ir avāriju ceļu stāvokļa dēļ? Es dzirdu, kā riepas, riteņus pārsit, nokrīt ritenis, cilvēki iebrauc bedrē. Tas ir tas, kas izskan publiskajā telpā. Brauc dzērumā. Mēs zinām letālos gadījumus, kur cilvēki sadzērušies vai nu paši iet bojā, vai nogalina citus. Agresīva braukšana, kas iet jau gadu desmitiem, kas noved pie avārijām, kad brauc pie sarkanā un tā tālāk. Avārijas veselības problēmu dēļ – kad cilvēks vienkārši brauc un, tādēļ ka viņam ir veselības problēmas, uztaisa avāriju, kurā pats vai vēl citi iet bojā. Un šo iemeslu ir... un tā tālāk, un tā tālāk.

Jūs izraujat... Cik ir...? 10 procenti ir tas... Bet, nu, pastāstiet, cik tad ir jaunām mašīnām, cik pa gadiem...? Tad visu kopējo struktūru! Jūs vienkārši atnākat, pasakāt – 10 procenti. 10 procentu avāriju iemesls ir mašīnu... Bet šeit mēs runājam par jaunām mašīnām. Tiek vienkārši kaut kādi fakti pasniegti... un tā tālāk. Pretī tam ir milzīgas rindas. Soctīklos atkal bija milzīgas rindas. Cilvēki tiek dzīti pirmo reizi, tiek dzīti atkārtoti uz turieni. Nedeg lampiņa – ej atkārto, stāvi rindās cik tur tās stundas.

Un priekšlikumā mēs runājam par jaunām mašīnām, kas ir no rūpnīcas nākušas, kam ir garantija, kas ir domātas, lai piecus gadus brauktu vispār bez jebkādiem remontiem. Nu, vienkārši nevajag tik drūmu demagoģiju!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Es pieņemu pārmetumus un atzīstu savu vainu, bet tikai par diviem... ne par izrādīšanos.

Ceļu satiksme ir ļoti nopietns jautājums, un, ja jūs gribētu, lai es jums izstāstu visu to politiku un visu statistiku, tad mums būtu šeit kā budžeta laikā jāsēž.

Šis ir izrauts no konteksta, un tāpēc varbūt jums arī liekas, ka te kaut kas īsti nav kārtībā. Nu, atbalstīsim to komisijas priekšlikumu. Jūs saprotiet, ceļu satiksmes drošība – tas ir milzīgs, komplekss risinājums, kurā ir iesaistīta medicīna, izglītība... Finanšu ministrija ar savu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju un visiem pārējiem, Satiksmes ministrija un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir milzīgs, dzīvs mehānisms, kurš strādā.

Šobrīd mēs skatām tikai vienu mazu jautājumiņu, kurš ir pilnībā izrauts no konteksta. Tāpēc arī jums liekas, ka īsti varbūt kaut kas nesaskan kopā, bet es esmu redzējis un zinu, kādi uz ceļa ir... kad aptur un kad viņam stūre tūlīt, tūlīt atkratīsies vaļā vai vēl kaut kas tamlīdzīgs. Tāpēc tiešām vēlreiz un vēlreiz...

Ā, par Eiropas Savienības vidējo... par Lietuvu, par Igauniju un tā tālāk... Kolēģi, īsti neiet kopā, tāpēc ka mums ceļu satiksmes drošība ir pavisam citā līmenī, nekā tas ir Eiropā vidēji, it sevišķi Lietuvā un Igaunijā, ceļu stāvoklis un tā tālāk.

Tāpēc joprojām lūdzu jūs: pirms pieņemat galīgo lēmumu, kārtīgi padomājiet, jo, manā skatījumā, šis ir dzīvības un veselības jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zivtiņa kungs. Visu cieņu.

Nākamais – Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Par šo priekšlikumu runājot, vēlos iesākt ar atgādinājumu, ka mums vajadzētu šodien līdz pulksten 12, tas ir, pusnaktij, pabeigt, jo šī ir mūsu pavasara sesijas pēdējā diena.

Bet attiecībā uz priekšlikumu – es nepiekrītu Zivtiņa kungam. Es domāju – pavisam vienkārši. Tajā brīdī, kad es dzirdu, ko jūs un jūsu kolēģi runā par birokrātiju, par slogu un par funkciju mazināšanu, par to, ka mēs esam dārga, neefektīva valsts, kur ir valsts pārvalde... Tad šis ir klasisks piemērs, kā mēs ar savu institucionālo atmiņu... Jo Zivtiņa kungs ir bijis policists, un es nezinu, vai te vēl kāds ir... bet mēs pārsvarā neesam policisti, un jūs ar savu atmiņu tagad cenšaties, nu, tā teikt, strādāt ierēdniecības un policijas labā.

Es domāju, ka mums kā deputātiem ir jādomā savādāk un tiešām ir jāmazina birokrātija un funkcijas. Šinī piemērā es arī redzu, ka mēs to varam izdarīt. Te nav runa par satiksmes drošību, jo satiksmes drošība... Jūs noteikti, ja jums būtu iespēja nākt runāt... Tur pirmajā vietā ir agresīva braukšana, alkohols un viss pārējais, kas ir, un nevajag stāstīt, ka tehniskā apskate ir tā, kas atrisina drošību.

Es aizbraucu... Man ir mašīna, tai nedeg viens miglas lukturis. Es aizbraucu, viņi pasaka – jūs varat ielikt lampiņu vai izņemt otru. Nedegs abas – viss būs kārtībā. Apskati mašīna iziet. Nu, pagaidiet – kas tā par bezjēdzību? Nu, es jau varu visas lampiņas izņemt tad ārā! Redziet nu – tā ir kārtējā birokrātija, kur no mums noplēš naudu. Tāpēc es ieteiktu Zivtiņa kungam ieklausīties absolūtajā vairākumā, kas nav bijuši policisti un kuri arī brauc uz apskatēm, un kuri savas automašīnas ir, tā teikt, arī veduši... un arī izkrituši mēs esam.

Tā ka, Zivtiņa kungs, izkāpiet no policijas mundiera ārā un padomājiet kā vienkāršā tauta!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, jums ir kas piebilstams vai – varam balsot? (Starpsauciens: “Nevaram!”) Varam balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kulbergs. 36. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz, ka mazajām piekabēm ar pilnu masu līdz trīsarpus tonnām tehniskā apskate būs reizi divos gados. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 37. – Ābramas kundzes priekšlikums. Par akreditācijas prasībām Ministru kabineta noteikumos. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 38. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 39. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Nav atbalstīts, jo vadītāja tiesības uz 185 dienām ir noteiktas pēc Eiropas Komisijas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 40. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 41. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 42. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 43. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 44. – deputātu Patmalnieka, Felsa un Labuča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 46. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 47. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 48. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 49. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Gramatisks labojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 50. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 51. – deputāta Briškena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 52. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 54. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 55. – Juridiskā biroja labojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 56. – deputāta Briškena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Šis ir vienīgais no 85 priekšlikumiem, par ko man ļoti svarīgajā tēmā es šodien vēlos tomēr izteikties.

Mums komisijā balsojums sadalījās uz pusēm un nevis pa koalīcijas–opozīcijas līniju, bet dažādi. Priekšlikuma būtība ir tā, ka pašlaik ātruma pārkāpumiem “plus 10” tiek piemērots tikai brīdinājums.

Ja mēs paskatāmies, ka radars fiksē pārkāpumu un piemēro zemāko sodu... radars nevar piemērot brīdinājumu. Brīdinājums arī ir sods, bet ar vājāku preventīvu spēku nekā soda nauda, tāpēc tas priekšlikums, par ko mēs runājam, – šajā diapazonā “plus 10” papildus brīdinājumam pielikt klāt arī divas soda vienības – attiecīgi vai nu brīdinājums, vai 10 eiro. Šobrīd, ja radars noķer auto, kas brauc ar 63 (ņemot vērā, ka pirmie 10 kilometri ir tikai brīdinājums, plus trīs kilometri stundā ir radara kļūda), tad faktiski radars jūs nesoda.

Mēs saprotam (to parāda Pasaules Veselības organizācijas dati, dažādas citādas izpētes), ka ātrums ir slepkava un katram kilometram ir nozīme. (Starpsauciens.)

Es redzu, ka šeit veidojas debates. Neskatāmies uz šo jautājumu politiski, skatāmies uz to pēc būtības! Mēs esam viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur netiek piemērots naudas sods no pirmā kilometra pārkāpuma.

Latvijā uz ceļiem mirst četrreiz vairāk cilvēku nekā Norvēģijā un Zviedrijā; un ātrums ir viens no galvenajiem kontributējošajiem faktoriem. Es pilnīgi piekrītu iepriekšējiem runātājiem par iepriekšējiem priekšlikumiem, ka ceļu satiksmes drošība ir ļoti sarežģīta, mijiedarbīga sistēma, kur nekad pie smagiem gadījumiem, pie smagiem pārkāpumiem, pie letāliem iznākumiem nav izšķirošs tikai viens faktors. Tā ir apstākļu sakritība, tie ir dažādi savstarpēji mijiedarbīgi faktori, bet viens no dominējošajiem faktoriem vienmēr ir ātrums, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir tik “nāvējoša” statistika ceļu drošībā, – jo mēs nesodām pat no pirmā kilometra.

Viena no galvenajām sekām tam ir arī šī izpratne, ka netiks sodīti. Faktiski jau “plus 13” pārkāpumi netiek sodīti. Tas galvenais sistēmiskais efekts ir, ka kopumā palielinās sistēmas vidējais ātrums gan pilsētvidē, kur tas ir īpaši bīstami, gan arī ārpus pilsētas, tai skaitā pie apdzīšanas. Un, ja mēs vēlamies tomēr radikāli iestāties pret šo milzīgo problēmu Latvijā, tad ir jāsāk ar šo ļoti elementāro lietu – pieliekam nelielu (divas soda vienības), bet tomēr monetāru sodu, lai arī radars var sākt sodīt no 54 kilometriem stundā.

Lūdzu, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi, kolēģes! Man jums ir jautājums: ar kādu ātrumu jūs braucat pilsētā? (Starpsaucieni.) Es varu pateikt godīgi – tad, kad brīžiem es braucu ar 50 kilometriem stundā, aiz manis pīpina un apdzen. Tā ir realitāte. Diemžēl. Un tāpēc ir svarīga šī priekšlikuma būtība, ka nevis brīdinājums, bet faktiski sods ir no pirmā kilometra. Ja mēs ņemam vērā mērījuma kļūdu, tas nozīmē – plus trīs kilometri.

Kāpēc tas ir tik ļoti svarīgi? Ja mēs atļaujam brīdinājumu – kas notiek realitātē? Cilvēki izrēķina: ja mēs braucam par 10 kilometriem ātrāk, mēs saņemsim tikai brīdinājumu. Vēl mēs pieliekam klāt trīs kilometru mērījuma kļūdu. Mēs braucam par 10–13 kilometriem ātrāk. Tā diemžēl ir realitāte. Un cilvēki – tie, kas būtu gatavi braukt ar pareizo ātrumu, – ir spiesti piemēroties, lai iekļautos plūsmā.

It īpaši parunājiet ar jaunajiem braucējiem, viņi apgalvos to pašu. Tad, kad viņiem blakus sēž instruktors un viņi brauc ar pareizo ātrumu (kā to prasa), viņi neiekļaujas plūsmā. Tieši tāpēc mums ir svarīgi panākt to, ka cilvēki brauc ar 50 kilometriem stundā. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka paātrinājums jau par 10–15 kilometriem ir ļoti, ļoti svarīgs no drošības viedokļa. Briškena kungs jau teica – diemžēl mēs esam līderi bojāgājušo skaita ziņā.

Man patīk braukt ar velosipēdu. Es ar bērniem ik pa brīdim braucu ar velosipēdu. Ziniet, tad, kad mēs esam uz ceļa, katra mašīna, kas pabrauc mums garām... man ir tāda sajūta, ka man iet bojā kādas nervu šūnas, tāpēc ka viņi neievēro drošu attālumu. Un atkal – tajā brīdī šie 10–15 kilometri man kā gājējam vai velobraucējam ir ārkārtīgi, ārkārtīgi svarīgi.

Vēl viena problēma ir tā, ka cilvēkam šķiet – braucot ātrāk, viņš iegūs daudz laika. Nu parēķiniet! Tas laika ieguvums tiešām nav liels. Tai pašā laikā no piesārņojuma viedokļa... Ja mēs runājam par ļoti lieliem ātrumiem – pāri par 90 kilometriem stundā –, ar katru kilometru piesārņojums (pret veikto kilometru) palielinās, līdz ar to ir pat pilsētas, valstis, kas mēģina tomēr samazināt ātrumu tieši tāpēc, lai samazinātu piesārņojumu.

Lūk, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs disciplinējam autobraucējus un braucam ar 50 kilometriem stundā. Tas ir svarīgi gan gājējiem, gan velobraucējiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

Judina kungs, jums pietiks ar trim minūtēm?

A. Judins (JV).

Kolēģi, es nešaubos, ka Briškena kungs domā par drošību, tas ir tiešām no sirds, un arī Simanovskas kundze mums min piemērus. Jā, un tas ir ārprāts. Bet padomāsim par drošību no visām pusēm.

Trešais lasījums – ir piedāvāts nobalsot, ka par katru kilometru būs jāatbild. Pienāk 1. augusts... vai kaut kāds jūlijs, un mēs redzam – brauc mašīnas, atļauts 90, nu, viņi uztraucas – viņi lasīja, dzirdēja, ka būs par katru kilometru jāatbild. Labi, braucam lēnāk – 85 vai 80, kas, ņemot vērā spidometru, var būt vēl mazāk. Un kas notiks tālāk? Tālāk notiks tas, ka mēģinās kāds apdzīt, jo viņam ir jāskrien, viņam nav laika. Vai nebūs tā, ka uz ceļiem nogalināto skaits mums palielināsies tieši augustā? Es ļoti baidos par to. Es domāju, ka pats par sevi priekšlikums ir normāls. Par to var runāt, bet ne uz trešo lasījumu un ne ar domu, ka pēc mēneša sāksim jaunu dzīvi.

Kā būtu pareizi rīkoties? Sagatavoties, apspriest. Un, ja mēs iedzīvināsim šo kārtību, es pat atrunātu pārejas noteikumos, ka pirmo pusgadu cilvēki saņem informāciju, ka viņi ir pārkāpēji, bet soda nav. Nu, vajadzētu mainīt attieksmi. Šeit vienkārši ir pieeja – sāksim jaunu dzīvi, par katru kilometru sodīsim. Tas nav pareizi, tas ir ļoti riskanti.

Runājot par ātrumu. Es atvainojos, atļaušos vienu salīdzinājumu. Mēs tagad dzīvojam pēc vasaras laika; faktiski laiks ir viens, bet mums tā ir rakstīts. Var teikt – kam tas ir vajadzīgs, var vienkārši agrāk iet gulēt, agrāk var pamosties. Es domāju – ja ir kāda vieta, kur nevajadzētu braukt ar ātrumu vairāk kā 70, var uzlikt atbilstošu zīmi, zinot, ka tur varbūt brauc arī līdz 80. Arī tā var risināt.

Es aicinu neizmest ārā šo priekšlikumu, diskutēt, domāt par to, runāt par to, bet ne uz trešo lasījumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, ņemot vērā kopējo darba kārtības jautājumu skaitu, esam pusē, un ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Ar to, ka pusē, kolēģi, es domāju – no visiem darba kārtības jautājumiem, nevis šajā konkrētajā likumprojektā. Mums vēl palikuši apmēram 30 darba kārtības jautājumi.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 88 deputāti, nav reģistrējušies 12: Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Ieva Brante, Artūrs Butāns... ir, Edmunds Cepurītis, Normunds Dzintars, Rihards Kols, Daiga Mieriņa, Leila Rasima, Jānis Reirs... ir, Ričards Šlesers un Viktors Valainis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, Saeimas sēdi atsāksim pēc pārtraukuma – pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā lasījumā, konkrēti ar 56. priekšlikumu.

Turpinām debates.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Bet varbūt jums būs interesanti dzirdēt arī nedaudz priekšvēsturi. Es tagad (lai nekristu kaunā) teikšu, ka tas bija kaut kāds 2010. gads, varētu būt 2009., bet lai būtu apmēram skaidrs, kas par laiku. Visu laiku nebija tāda brīdinājuma, bija brīdinājums plus naudas sods par nelieliem ātruma pārkāpumiem. Un tanī laikā ļoti aktīvi (Kozlovska kungs zina, jo bija ministrs tanī laikā) notika process, lai samazinātu policistu darbu, tā teikt, šo “roku darbu”, ieviešot visādus tehniskos līdzekļus.

Toreiz Iekšlietu ministrijai pilnā nopietnībā pārmeta to, ka tā ir tīrākā naudas pelnīšana. Kam jūs te vispār esat? Judins bija pirmais, kurš to visu laiku teica, būdams Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Vienvārdsakot, es saku: ko jūs man pārmetat, jūs taču esat deputāti, pieņemiet lēmumus, likumus, kādus jūs gribat, jūs taču varat. Bet šobrīd ir tā, ka no pirmā kilometra ir paredzēts naudas sods. Bija brīdinājums un naudas sods, bet tehniskie līdzekļi neskatās uz brīdinājumu, tie uzreiz piemēro naudas sodu.

Toreiz tika veikts pētījums. Rīgas Tehniskajai universitātei tika paprasīts viedoklis par šiem pirmajiem 10 kilometriem stundā, pie jebkuriem... Tika izanalizēts, pieņemsim, 30 kilometri stundā plus 10; 50 plus 10; 70 plus 10; 100, 110 un tā tālāk. Tika izanalizēts. Toreiz Rīgas Tehniskā universitāte pateica: jā, tiešām tā ir, ka pie nelieliem ātrumiem, piemēram, 50 kilometriem stundā plus 10 vai pat plus 20 – dzīvībai nav bīstami. Protams, traumas var būt smagas, bet dzīvībai bīstami nav. Nu un tad pieņēma to lēmumu, kādu pieņēma.

Bet tur bija arī “bet”. Tātad tas nav bīstami pie nelieliem ātrumiem, bet ir bīstami pie lieliem ātrumiem un dod tendenci. Kādu tendenci? Ka palielinās kopējais vidējais ātrums. Tātad cilvēki pierod pie tā, ka fotoradaram var braukt garām pie... pieņemsim, uz Salu tilta ir 70, tātad, ja brauksiet ar 84 (elektroniskajā tablo būs), tad jūs nesodīs. Līdz ar to cilvēki to zina un pie atļautajiem 70 visi brauc ar 80. Manā skatījumā, tas nav īsti pareizi. It kā jau baigi forši, daudzus tas apmierina, bet ir viena ļoti maza daļa, kuri nespēj izsekot tam līdzi un cieš no tā. Un tad rodas visādas avārijas situācijas, ceļu satiksmes negadījumi un tā tālāk.

Šeit ir runa tieši par to, ka tas palielina kopējo... tas nav tikai pie šiem 50, tas arī pie 100 palielina – uz 110 un 120. Pieņemsim, Vidzemes šoseja – atļautais ir 110, bet tur reti kurš brauc ar 110. Brauc ar 120, 130, pirms fotoradariem sabremzē.

Manā skatījumā, ja mēs skatāmies no tāda satiksmes drošības viedokļa, šis priekšlikums ir atbalstāms, bet tas, ko Judina kungs teica, ir ļoti vērā ņemams, jo, ja mēs to tagad pieņemam un rītdien tas stājas spēkā, nu tad tā ir katastrofa. Tur es piekrītu, par to vispār nevar runāt. Var pieņemt ar atrunu, ka nākamos sešus mēnešus nofotografējot saņem šo... Nezinu, uzdod Ministru kabinetam vai vēl kaut kam, ka nofotografē un sešus mēnešus tev nāk – rekur, tu biji sodīts, bet pagaidām mēs tevi brīdinām – esi uzmanīgs! Kolosāla prevencija! Super! Cepuri nost! Cepuri nost! Tiešām! Tā ir tā sadarbība starp satiksmes drošību... starp cilvēku un indivīdu, kas pārvietojas pa ceļu... kopā.

Līdz ar to šis priekšlikums šobrīd ir vērsts – uz ko? Mums ir apmēram 200 bojāgājušo gadā. Ātrums – kolēģi, lai jūs saprastu! – ir galvenais slepkava, neraugoties uz agresīvo braukšanu, dzērājiem vai vēl kaut ko! Dzērāju ir tikai septiņi vai astoņi procenti, kas izraisa smagus negadījumus... un tā tālāk. Galvenais slepkava uz mūsu ceļiem ir ātrums.

Es domāju, ja šis nebūtu pieņemts kaut kādā, es neatceros, 2010., 2011. gadā... tiešām es neatceros vairs (Starpsauciens.)... nu jā, vecums, jā... kad brīdinājumam to naudas sodu izņēma ārā, palika tikai brīdinājums... Pēc savas pieredzes es jums varu teikt, ka... negribu te atkal... apmēram 20 cilvēku dzīvības gadā. Godīgi. Ja pieņemsim (Starpsauciens: “Laiks.”)...

Drīkst apvienot?

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, vai jūs neiebilstat, ka debašu laiki tiek apvienoti? (Starpsaucieni.) Kolēģi neiebilst.

Jums ir vēl divas minūtes.

E. Zivtiņš. Paldies.

Es varu teikt, 20–40 cilvēku dzīvības gadā... tā būs īsta spekulācija, bet, ziniet, ja kaut vai vienu cilvēku mēs varētu tā izglābt – kaut vai vienu! – (un es esmu pārliecināts, ka to varētu izdarīt), tad principā šis priekšlikums ir atbalstāms, kaut arī tas ir nepopulārs. Tas ir ļoti nepopulārs, bet faktiski no ceļu satiksmes drošības viedokļa... Tā, kā šobrīd tas šeit tiek pasniegts, tas ir izrauts no konteksta. Bet tur ir vesela virkne jautājumu, kurus vajadzētu, tā teikt... par to pašu informēšanu, kampaņu... No sākuma, pieņemsim, Satiksmes ministrija uztaisītu visaptverošu kampaņu, kurā par to runātu, jo mums ir tāda situācija valstī... Mums tomēr ir jāsabremzējas ar to ātrumu, ar to vidējā ātruma samazināšanu. Pēc tam mēs sūtītu tos paziņojumus. Tā ka šis ir ļoti labs. Tā ir jūsu izvēle, bet principā (Starpsauciens.) šis ir ļoti labs priekšlikums.

Paldies, kolēģi, ka uzklausījāt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram. (Starpsaucieni.)

A. Šlesers (LPV).

Alus nav? Priekšsēdētāja kungs, kaut kā alus beidzās ātri Līgo dienā.

Sēdes vadītājs. Pirmais bija kvass, Šlesera kungs!

A. Šlesers. Man varējāt kādu kvasiņu atnest vismaz.

Par lietas būtību. Godājamie kolēģi! Šis ir tas jautājums, kurā es nerunāšu kā politiķis, bet kā autobraucējs. Tie, kas brauc ar automašīnu... nevajag no šīs tribīnes tagad tēlot, ka mēs tūlīt kā Valainis uz riteņa pārsēdīsimies. Nu, es piedāvāju... Starp citu, Valainis varētu nākt ar tādu priekšlikumu, un tad mēs redzētu, kā jūs balsotu. Runa jau nav par tiem pieciem desmit kilometriem, runa pirmām kārtām ir par mūsu ceļiem, un tā ir galvenā problēma. Kad notiek kaut kādas nelaimes? Nakts laikā redzamība, un arī apdzīšana. Tad, kad notiek apdzīšana... Es teikšu tā, ka tad, kad ziemā brauc pa reģioniem Latgales virzienā, it sevišķi, kur tie tranzīta baļķvedēji braukā, tur ir tā kā tāda rulete. Šad tad, ja tu gribi apdzīt, tad saki: nē, labāk tu brauc aiz tā baļķvedēja un neapdzen. Nu, tā bīstamība. Visu laiku kāds brauc pretī. Tā jau ir tā problēma.

Es domāju, ka mēs te varam jebkādus likumus pieņemt, bet, ja tu brauc naktī... Es vienmēr esmu teicis: labāk lēnāk, labāk aiz tā baļķvedēja, bet apdzīt nevajag, it sevišķi, ja laikapstākļi ir slikti. Tā kā mēs nedzīvojam dienvidos, tad ziemā, kad ir sniegs, lietus, slapjdraņķis, ir bīstami braukt, un tad tiešām ir jāsamazina... Man liekas, ka te ir tas loģiskais saprāts, ka visi saprātīgie braucēji samazina ātrumu, brauc pat lēnāk. Piemēram, uz Jūrmalu braucot, tad, kad uzsnieg pirmais sniegs vai kad sākas ļoti slikts laiks, vējš pūš, ļoti daudzi brauc ar 70 kilometriem stundā. Tur taču nav tādas zīmes, ka jābrauc ar 70, cilvēki vienkārši brauc. Nu, labi, kāds pa ārējo joslu, kreiso, brauc ātrāk. Man liekas, ka daudz... ir nepieciešama propaganda vai kaut kāda informēšanas kampaņa.

Es atceros, kādreiz bija tie asiņainie Jāņi vai Līgo, kad ļoti daudz cilvēku gāja bojā. Jā, tā bija, vienkārši cilvēki dzēra un brauca, un policija no rītiem ķēra. Nu, tur var ierobežot ātrumu, bet attieksme... ar promilēm, cik tu tur... drīkst braukt vai nedrīkst braukt – tās ir tās problēmas.

Bet tagad par ātrumu, par ko ir runa. Mēs jau varam teikt: tad brauks vēl lēnāk, nu, tad ko mēs tur... Tiešām, rekur, Valaiņa kungs, dodiet priekšlikumu – visi uz riteņiem! Progresīvie, brauciet, būsiet ļoti progresīvi! Visi, kas ir progresīvi, brauc ar riteņiem, tie, kas nav progresīvi, turpina braukt ar mašīnām. Vismaz elektorāts uzreiz var redzēt, vai ne? (Starpsauciens.)

Nē, nu, mēs varam aiziet līdz dažādiem progresīviem priekšlikumiem, bet es teikšu tā – kur ir tā bīstamība? Neviens, braucot ar mašīnu, precīzi nebrauc tajā ātrumā. Tu vari... plus mīnus tie pieci kilometri, tā ir tā kļūda, kur braucot, piemēram, manevru veicot, ja tu brauc pa šoseju, viens stāsts, bet, ja tu brauc un tevi jāapdzen... Es uzdošu jautājumu: kurš apdzen otru mašīnu, piemēram, piecus vai 10 kilometrus ātrāk braucot, tātad izbraucot pretējā joslā naktī, nu, tā lēnā garā vizinās. Nu, tad mēs redzam YouTube, kā tās avārijas notiek.

Mani vienreiz noķēra, es gandrīz tiesības pazaudēju, jo apdzenot... Jā, es labāk braucu ātrāk, ja apdzenu, nekā vizinos pa to ārējo joslu. Tāda ir realitāte.

Es domāju, ka lielā mērā vajag investēt kampaņā, lai autobraucēji ir atbildīgāki, bet tie pieci desmit kilometri – tie neko nemainīs. Un realitāte jau ir tāda – vidējais ātrums ir viena lieta, bet lielākās nelaimes notiek tad, kad ir kāds, kas brauc krietni ātrāk vai dzērumā vai veic kaut kādus manevrus, vai notiek sadursmes.

Tā ka es teiktu tā: informēšanas kampaņa, attieksmes maiņa – tas ir daudz pareizāk. Bet pateikt, ka, ja tu vienu kilometru ātrāk brauc, tad cilvēks brauks, skatīsies visu laiku, lai vienu kilometru ātrāk nebrauktu, jo būs sods... Pensionārs... nu, viņš iebrauks kokā. Labāk lai viņš brauc tos 10 kilometrus ātrāk, kaut kur aizskatās, nekā viņš iebrauc kokā.

Paldies, godājamie kolēģi! Es jau praktiski iztērēju savu laiku. Es teiktu tā – nebūsim populisti! (Starpsauciens: “Jā!”)

Šajā jautājumā ar Judina kungu daļēji esam vienās kamanās. Noraidām šo priekšlikumu! Paies Līgo svētki, paies vēl kādi svētki, tad varbūt par kaut ko vienosimies. Bet par citu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, esiet ļoti uzmanīgi debatēs. Šī grāmatiņa stāsta to, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību. (Dep. A. Šlesers: “Ko, ko es pateicu?”) Es tāpēc teicu – esiet uzmanīgi izteikumos!

Tātad debates slēdzam, ja? Vai šīs debates...?

Tātad nākamajam vārds Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es gribēju pieminēt – Zivtiņa kungs ļoti precīzi norādīja uz to, ka šis ir trešais lasījums. Trešajā lasījumā izvērtēt šādus fundamentālus soda mērus nav labākā prakse. Lūdzu, to nedarām un neveicinām. Tāpēc tas ir numur viens.

Numur divi. Mums ir problēma, ka mums trūkst policistu uz ceļa, kas to kontrolētu. Tātad to kontrolēs fotoradari. Fotoradari, mēs labi zinām, radīs apstākli, ka tas būs vienkārši slēptais nodoklis, ko katrs no kabatas vienkārši samaksās. Mums Brīvības ielā ir fotoradars rekordists, tad tas vienkārši kļūs par zelta fotoradaru.

Kā pareizi minēja, liels ātrums nogalina. Nevis mazs ātrums, bet liels ātrums. Mums ir jākontrolē tie pārkāpēji, kas tiešām būtiski pārkāpj noteikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Kasparam Briškenam otro reizi.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Noslēdzot šīs debates, mazliet reflektēšu uz izskanējušajiem pretargumentiem.

Sākšu ar Kulberga kungu. Nē, es tomēr uzskatu, ka trešais lasījums ir ļoti korekts brīdis, kad izteikt šādu priekšlikumu, tāpēc ka mēs otrajā lasījumā skatījām ļoti apjomīgu ātruma... paketi. Mēs secinājām, ka Iekšlietu ministrija gatavo visaptverošu analīzi, bet konstatējām, ka starp 10 un 20 procentiem, plus 10, plus 20 ietvarā, šie jaunie priekšlikumi neskar, un tāpēc šis ir mēģinājums ietvert vismaz šo priekšlikumu, ko neiesniegs Iekšlietu ministrija. Tas ir viens.

Otrs. Judina kungs, respektējot jūsu argumentu par ieviešanas kārtību, ko mēs varam mēģināt reglamentēt ar Ministru kabineta noteikumiem... Baigais troksnis ir. Mēs neieviešam sodu no pirmā kilometra, tāpēc ka šis sods jau ir.

Atceramies, ka mēs Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā pirms otrā lasījuma diskutējām par to, ka brīdinājums arī ir sods, un jūsu arguments par to, ka to neņem vērā (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, toni klusāk.

Turpiniet, Briškena kungs.

K. Briškens. Sanāk, ka jūsu argumentācija, ko jūs Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā izmantojāt, ka brīdinājums arī ir sods ar noteiktu prevencijas slodzi... Nu, šeit jūs nonākat pretrunā ar sevi. Tātad ir acīm redzams, ka šobrīd sods pastāv – tas ir brīdinājums, ne monetārs sods – un cilvēki to ignorē. Tāpēc ir tās jūsu minētās problēmas, kuras mēģinātu risināt ar ieviešanas grafiku.

Visbeidzot, Šlesera kungs, es pilnīgi piekrītu, ka ceļu infrastruktūras sakārtošana ir kritiska dimensija. Jūs 2007. gadā atklājāt Saulkrastu apvedceļu ar slavenajām pusjoslām. Diemžēl tas ir viens no bīstamākajiem ceļiem Latvijā. Tas ir ļoti labs piemērs, kur infrastruktūras izvēle ietekmē satiksmes drošību.

Bet mēs droši vien kā nobriedusi valsts varam kompleksas problēmas risināt dažādos vektoros vienlaicīgi – mēs varam runāt par sodu politiku, par ieviešanu, tai skaitā izmantojot jaunākās tehnoloģijas, mēs varam runāt par ceļu infrastruktūru, un mēs varam runāt arī par ceļu satiksmes drošības kampaņām. (Starpsauciens: “Laiks.”) Darām visu vienlaicīgi. Šī ir valsts prioritāte.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, braucot ar velosipēdu, atsevišķās Rīgas ielās arī ik pa laikam rodas jautājums, ar kādu ātrumu pārvietojamies, vai tuvojas tai robežai vai ne.

Bet mēs arī šo konkrēto priekšlikumu nevaram atbalstīt. Gluži vienkārši – tā normālā situācija tomēr... Šlesera kungs, manuprāt, jau ļoti labi izskaidroja, ka tās situācijas, kad vajag apdzīt un šo ātrumu minimāli palielina... Mēs jau nevaram kļūt arī par tādu policejisku valsti. Ir visam arī veselais saprāts. Nu, izbraucam Vācijā uz autobāņiem, kur, es domāju, daudzi ir bijuši. Jūs redzat, tur vispār nav nekādu ierobežojumu – brauc, cik tu ātri gribi. Nu, pamēģināt jau... Citam varbūt ir bijusi vēlme pamēģināt, nu, pamēģini, bet tu taču neskriesi kā aptracis, vai ne? Tāpat ir normālais darba ātrums, ar kuru cilvēki brauc, kustās.

Arī Latvijā uz ceļiem, es domāju, ir jau sen ieviesies normāls... Tie laiki bija pirms 10 vai vēl vairāk gadiem, kad to neprātīgo braucēju īpatsvars bija ļoti liels. Šobrīd, es domāju, mēs daudz saprātīgāk pārvietojamies, novērtējam tos attālumus, ceļu infrastruktūra uzlabojas. Protams, mums vēl tāls ceļš, kur iet, bet ar tādām policejiskas valsts metodēm... Es nedomāju, ka mēs kaut ko panāksim, drīzāk otrādi – mēs raisīsim nepatiku pret valsts pārvaldi, nepatiku pret policistiem, nepatiku...

Vismaz pēdējā laikā ikreiz, kad mani ir apturējusi policija, man tas ir bijis pozitīvs piedzīvojums. (Starpsauciens.) Bet iedomājieties, kāda attieksme pret policiju radīsies tad, ja jūs no 91. vai 92. kilometra stādinās pie zīmes “90”. Es domāju, tā tolerance stipri mainīsies un mēs dabūsim absolūti pretēju efektu. Tāpēc saglabāsim to, kur komisija ir šobrīd.

Bet par velosipēdiem es domāju: jā, nu, esiet uzmanīgi (Starpsauciens.), kolēģi, varbūt radīsies doma – 20 kilometri stundā pa Skolas ielu, braucot uz Ziepniekkalnu – ne vairāk kā 25. Labi, tas pirmssvētku... Līgo joks.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, vai jums kas piebilstams pie 56. priekšlikuma?

A. Kulbergs. Atbalstām komisijas lēmumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Precīzi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – deputāta Kaspara Briškena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 66, atturas – 3. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 57. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, runāšu saistībā ar šo un nākamajiem priekšlikumiem. Lai atrautu kolēģus no mobilajiem tālruņiem, izstāstīšu pieredzes stāstu saistībā ar šiem priekšlikumiem.

Ne pārāk sen, pirms dažām nedēļām, braucu pa šoseju un redzu, ka grāvmalā ir ritenis un guļ cilvēks. Apstājos, dodos skatīties, kas ir noticis, mazums, kāda mašīna aizķērusi šo cilvēku. Pieejot tuvāk, redzu, ka tur blakus velosipēdam guļ vēl viens cilvēks. Viens nekustas, otrs knapi kustas. Pieeju tuvāk. Tomēr abi divi atjēdzas, ir ļoti smagā alkoholisko vielu reibumā. Kad apvaicājos, vai nevajag paaicināt policiju pie viņiem, viņi saka, ka tūlīt atpūtīsies un viņiem tepat, pāri pļavai, atrodas māja, līdz kurai viņi tūlīt nonāks.

Smieklīgs stāsts, bet īstenībā tam varēja būt ļoti traģiskas sekas, ja šie braucēji būtu gāzušies nevis grāvī iekšā, bet uz šosejas, kur brauc automašīnas. Tajā brīdī, kad šāda situācija veidotos, tad, visticamāk, autobraucējam būtu jāmetas vai nu pretējā joslā, vai ciniski jābrauc pāri šiem velobraucējiem, jo ātrums ir pietiekami liels, lai strauji noreaģētu uz šādu situāciju.

Šobrīd likumos, Ceļu satiksmes likumā, ir kaut kāda īpaša tolerance – ja cilvēks brauc ar mopēdu smagā alkohola reibumā vai narkotisko vielu reibumā, soda nauda līdz vienai promilei ir 600 eiro, līdz pusotrai promilei – 1400 eiro, virs pusotras promiles un narkotisko vielu reibumā – 2000 eiro. Tomēr, ja persona nebrauc ar mopēdu, bet brauc ar velosipēdu, elektrovelosipēdu vai elektroskūteri, tad soda nauda šobrīd ir... Tātad par to, ka brauc nepilnas promiles reibumā – 40 eiro, līdz pusotrai promilei – 120 eiro, ja narkotisko vielu reibumā – līdz 170 eiro.

Manuprāt, sodi ir neadekvāti zemi iepretim riskam, ko šādi braucēji var radīt gājējiem, citiem velosipēdistiem un autobraucējiem. Tāpēc es rosinu šajos priekšlikumos nevis pilnībā pielīdzināt – lai gan uz to būtu jāiet, ka mēs pilnībā pielīdzinām, ka neatkarīgi, vai brauc ar mopēdu, velosipēdu vai elektroskrejriteni alkoholisko vielu reibumā –, bet šos sodus trīskāršot, tikai trīskāršot. Ka turpmāk, ja persona brauc promiles reibumā, tad šī soda nauda tiktu celta no 40 eiro uz 120 eiro, ja brauc reibumā līdz pusotrai promilei – tātad no 120 eiro uz 360 eiro, savukārt, ja brauc pusotras promiles reibumā vai narkotisko vielu reibumā, celt šo sodu no 170 eiro uz 510 eiro.

Es domāju, ka mums nevajadzētu būt tolerancei pret dzērājšoferiem neatkarīgi, vai viņi brauc ar vieglo automašīnu, smago automašīnu vai velosipēdiem, vai elektroskrejriteņiem.

Es aicinu atbalstīt šo un turpmākos priekšlikumus, lai tiktu palielinātas soda naudas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

A. Kulbergs. Gribēju pieminēt, ka komisijā šis tika noraidīts tikai viena iemesla pēc – tas ir ārpus konteksta. Un mēs balstāmies uz to, ka kopējā sodu pārskatīšanas politikā tas viss tiks ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs pieprasāt balsojumu, Dombravas kungs? (Dep. J. Dombrava: “Jā.”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 29, atturas – 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. Es gribētu minēt, ka nākamie priekšlikumi ir saistīti, vienkārši pakārtojas šim priekšlikumam. Tātad 58., 59. un 60. ir pakārtoti tieši šim, kas vienkārši kārtu pēc kārtas pārskata dzēruma pakāpi un soda mēru.

Tātad 58. arī nebija atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 29, atturas – 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 59. – tieši tāds pats jautājums. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 28, atturas – 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 60. – tieši tas pats. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 29, atturas – 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 61. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 62. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 62. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 63. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 64. – deputātu Patmalnieka, Felsa un Labuča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 65. – deputātu Patmalnieka, Felsa un Labuča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 66. – deputāta Briškena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 67. – deputāta Briškena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 68. – deputāta Briškena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 69. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 70. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 70. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 71. – deputāta Briškena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 72. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Kulbergs. 73. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 74. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 75. – deputātu Patmalnieka, Felsa un Labuča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 76. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 76. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 77. – deputātu Patmalnieka, Felsa un Labuča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 78. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 78. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 79. – deputāta Briškena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 80. – deputātes Ābramas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 81. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 76. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 76. – tas bija jau iepriekš.

82. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 83. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 84. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 84. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 85. – deputāta Briškena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Tas bija pēdējais.

Lūgums balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija aicina atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. (Dep. A. Kulbergs: “Apsveicu visus!” Aplausi.) Likums ir pieņemts.

A. Kulbergs. Par drošu ceļu satiksmi un drošiem Jāņiem – bez starpgadījumiem un bojāgājušajiem!

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu, Kulberga kungs.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 204/Lp14).

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Tas paredz precizēt apmaksas kārtību zemessargiem, kuri ir iesaistījušies ātrās reaģēšanas spēkos. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Dombrava. 2. – Saeimas Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Tas saistīts ar likuma ieviešanas termiņu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Dombrava. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Dombrava. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas.

Sēdes vadītājs. Piecas dienas – tas būtu...?

J. Dombrava. 29....

Sēdes vadītājs. 29.... Nē, sanāk...

J. Dombrava. 30., jā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, priekšlikums – 30. jūnijs.

Vai kādam ir citi priekšlikumi attiecībā uz termiņu? Ja nav, tad priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzami līdz 30. jūnijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāte Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Juridiskā komisija savā 6. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Nepieciešamība veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī ir aktuāla jau vairākus pēdējos gadus. Jau 12. Saeimā tika izstrādāts likumprojekts, kuru tad pārņēma 13. Saeima, turpinot darbu pie tā. Tomēr 14. Saeima šo iepriekš sagatavoto likumprojektu nepārņēma, jo atzina, ka lietderīgāk būtu izstrādāt jaunu likumprojektu.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” ir sagatavots, balstoties uz Juridiskā biroja izstrādāto likumprojektu un no tā izslēdzot strīdīgos jautājumus, par kuriem būtu nepieciešama papildu diskusija.

Kā vienu no daudziem būtiskiem grozījumiem varu minēt grozījumu sadaļā par budžetu, jo šobrīd Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka Saeimā tiek iesniegts viens, vienots budžeta likuma projekts: gan gadskārtējā budžeta, gan vidēja termiņa budžeta likuma projekts tiek apvienots vienā likumprojektā, vienā tekstā, nevis tiek iesniegts katrs atsevišķi, kā tas bija agrāk. Un šī kārtība tagad būs atspoguļota arī Saeimas kārtības rullī.

Kā vēl vienu no būtiskiem grozījumiem varu minēt grozījumu 17. pantā. Grozījums paredz, ka tikai apcietinājuma gadījumā deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi. Pašlaik esošā redakcija noteic, ka tiesības piedalīties Saeimas darbā deputāts zaudē jau uzreiz, tiklīdz ir uzsākta kriminālvajāšana, bet šī norma nav juridiski piemērojama, jo ir stājies spēkā attiecīgs Satversmes tiesas spriedums.

Grozījumu mērķis ir sakārtot iekšējās procedūras Saeimas kārtības rullī.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Šā gada 2. oktobris.

Sēdes vadītājs. 2. oktobris – ļoti garš termiņš. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 2. oktobrim.

Paldies par ziņojumu.

Inese Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāj! Kolēģes un kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pirms otrā lasījuma esam skatījuši likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” un esam sagatavojuši virkni grozījumu.

Uzreiz jāteic, ka šķietami vienkāršā lieta beigās izvērtās visai sarežģīta. Mēs bijām pat noorganizējuši darba grupu, kurai bija divas sēdes; uzklausījām valsts un pašvaldību pārstāvjus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas, apkopojām ļoti daudz viedokļu. Ceram, ka tagad, uz otro lasījumu, esam zināmā mērā jau tikuši skaidrībā, bet, protams, darbs vēl turpināsies.

Vispirms – kāds ir mērķis šim likumprojektam? Tātad – ko mēs ar to saprotam? Principā likumprojekts ir tapis, lai kapitālsabiedrības pavērtētu un arī pilnveidotu dāvināšanas, ziedošanas procesu.

Jāteic, ka kapitālsabiedrības (Nav saklausāms.)... īpaši pieskatāmais, jo tur ir tie lielākie apgrozījumi Latvijā. Un kā viņi tērē to naudu – cik pamatoti, cik nepamatoti? Mūsu mērķis, sākot darbu ar šo likumprojektu, bija šo dāvināšanas, ziedošanas procesu ielikt kādos saprāta rāmjos, padarīt caurskatāmāku, sabiedrībai saprotamu un, protams, mazināt birokrātiju un iesaistīto saskaņotāju skaitu visā tajā ķēdē – no izpildinstitūcijas valdes līdz pat Finanšu ministrijai –, jo tur bija ļoti daudz iesaistīto un tā atbildība bija ļoti fragmentēta, sadalīta.

Dāvinājums, ziedojums – tas nozīmē, ka publiska persona vai kapitālsabiedrība savus finanšu līdzekļus vai mantu atdod bezatlīdzības lietošanā privātpersonām vai citām kapitālsabiedrībām, tātad – arī īpašumā.

Pirms balsošanas par konkrētajiem deviņiem priekšlikumiem es gribu ieskicēt dažus būtiskākos grozījumus, kuru izstrāde, kā es jau teicu, bija diezgan sarežģīta, – lai jūs saprastu, par ko ir stāsts.

Tātad – kas ir bijis līdz šim, kas joprojām ir spēkā no esošajām normām? Ko mēs esam lēmuši komisijā?

Pirmkārt, kas ir būtiski? Ziedojumu apmērs. Esošajā likuma redakcijā bija paredzēts, ka kapitālsabiedrība dāvināšanai vai ziedošanai drīkst atvēlēt līdz pat 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas. Nu milzīgs skaitlis!

Jāteic, ka mēs paskatījāmies arī bijušā Pārresoru koordinācijas centra apkopotos datus un konstatējām, ka ļoti nedaudzos gadījumos kaut kas ļoti tuvu tam tika sasniegts; pamatā kapitālsabiedrības dāvina vai ziedo apmēram viena procenta robežās. Bet nu, protams, ir bijuši gadījumi, kas lika mums īpašu uzmanību vērst uz šo procentuālo apmēru. Zināma ir uzņēmuma “Latvijas valsts meži” ziedojumu politika – tur kādreiz tādas naudas summas noziedotas nesaprotamiem mērķiem. Un tāpēc deputāti ļoti rūpīgi vērtēja šo procentuālo apmēru.

Komisijas atbalstītais priekšlikums būtiski samazina šo 20 procentu apjomu, maksimālo, – uz 1,5 procentiem... tātad mūsu priekšlikumā... no iepriekšējā gada peļņas. Tā ir viena būtiska lieta.

Otrkārt, par šo saskaņošanas procesu – no izpildinstitūcijas līdz pat Finanšu ministrijai, finanšu ministram –, kur pa vidu ir ļoti daudz iesaistīto.

Pirmām kārtām bija tāds kā slieksnis, no kura tad sāka visa šī ķēde darboties, – tas bija 1500 eiro. Līdz 1500 eiro. Pati kapitālsabiedrības izpildinstitūcija jeb valde saskaņoja ziedojumu. Tālāk. Virs 1500 eiro. Tur nāca ļoti daudzas institūcijas: Pārresoru koordinācijas centrs, nozaru ministrijas kā kapitāla daļu turētājas – Finanšu ministrija un tā tālāk. Finanšu ministrijai, it sevišķi finanšu ministram, gada beigās radīja milzīgu slogu šis saskaņojums – virs 1500 eiro.

Komisijas sagatavotajā priekšlikumā mēs esam atteikušies no 1500 eiro sliekšņa, no kā sākas šis garais saskaņošanas process, kurā saņem atļauju veikt šo ziedojumu, – tas ir atcelts, un tā vietā... tātad liela atbildība tagad gulstas uz kapitālsabiedrības valdi un arī uz kapitālsabiedrības padomi vai dalībnieku sapulci, kuriem tātad jāsaprot šī ziedojuma pamatotība, atbilstība iekšējai stratēģijai, kurai noteikti ir jābūt kapitālsabiedrībā, un kapitālsabiedrības budžeta plānojumam.

Trešais. Ļoti karstas diskusijas raisīja jautājums par to, kādiem mērķiem vispār drīkst ziedot vai dāvināt – atvēlēt šos kapitālsabiedrības finanšu resursus vai mantu. Vai to vispār atļaut vai aprobežoties ar to, kas ir noteikts esošajā likuma pantā (proti, kapitālsabiedrības drīkst dāvināt vai ziedot kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides un veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai)? Domas dalījās, vieni uzskatīja, ka neko nevajag. Un cik... Nu ne visi to zina (Zālē troksnis.)...

Labi, es beidzu. Ja jūs neinteresē, tad es pāreju pie balsošanas. (Dep. J. Reira starpsauciens.) Labi, man liels prieks, Reira kungs...

Sēdes vadītājs. Latkovska kungs, man nav iespējas ierobežot ziņotāju, lai rūpīgi izstāstītu par attiecīgo likumprojektu.

S. Ābrama. Nē, nu, ja nav intereses, tad es, protams, neturpinu. Kaut gan, es domāju, vajadzētu zināt par to, kā notiek... kāda ir kapitālsabiedrībām dāvināšanas politika.

Labi, tātad pārejam tagad pie priekšlikumu izvērtēšanas. Attiecībā uz to, vai mēs balsojam, ņemot vērā deputātu viedokli...

1. (Pauze.)...

Sēdes vadītājs. Turpiniet, Ābramas kundze.

S. Ābrama. 1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S. Ābrama. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 4. – deputāta Rokpeļņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S. Ābrama. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojekta izskatīšanu...

Sēdes vadītājs.... atbalstīšanu otrajā lasījumā.

S. Ābrama. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts atbalstīts.

Ābramas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S. Ābrama. Uz trešo lasījumu gatavojam priekšlikumus līdz 1. septembrim.

Sēdes vadītājs. 1. septembris. Sesija gan sākas 4. septembrī, bet priekšlikumi drīkst tapt iesniegti 1. septembrī. Vai kādam ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad 1. septembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam.

Paldies par izsmeļošo ziņojumu.

S. Ābrama. Paldies par uzmanību. Un piedodiet, ja pārāk ilgu laiku aizkavēju jūs.

___

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Virkne deputātu ir vērsušies Saeimas Prezidijā ar iesniegumu.

Deputāti Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Ainārs Šlesers, Kaspars Briškens un Aleksejs Rosļikovs lūdz Saeimas šā gada 22. jūnija sēdē turpmāk noteikt pārtraukumus 15 minūšu garumā.

Vai kolēģiem ir kādi iebildumi? (Starpsauciens.) Minētie deputāti lūdz saīsināt pārtraukumu no 30 minūtēm uz 15 minūtēm. Nav iebildumu. Tātad turpmāk strādāsim šādā režīmā.

Nākamais pārtraukums būs pulksten 17.00.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” otrajā lasījumā.

Ir iesniegti deviņi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I. Circene. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I. Circene. 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 4. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Glorijai Grevcovai.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es runāšu par abiem priekšlikumiem – gan par šo, gan arī par nākamo, jo tie ir savstarpēji saistīti. Šie priekšlikumi ir par to, lai atjaunotu veco kārtību, kāda bija, pēc kuras aprēķināja Uzturlīdzekļu garantiju fonda apmēru, – tas ir, balstoties uz Civillikuma 179. pantu, piesaistīt Uzturlīdzekļu garantiju fonda apmēru valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai.

Līdz 2019. gadam tāda prakse mūsu valstī bija. Taču 2019. gadā, pieņemot budžetu, pie varas esošie nobalsoja... atsaistīja, balstoties uz to, ka mums ir jāekonomē līdzekļi. Nu, protams, līdzekļus mēs ekonomēsim uz bērnu rēķina.

Ar vārdu “uzturlīdzekļi” mēs paredzam to, ka tas ir viss bērnam primāri nepieciešamais – tas ir ēdiens, tā ir dzīvesvieta, tas ir apģērbs. Šādus bērnus mēs varam uzskatīt par grūtībās nonākušiem bērniem, jo, ja kāds no vecākiem nepilda savas saistības attiecībā pret bērnu, tad viņš ir grūtībās un smagā situācijā nonācis. Un kuram par viņu ir jārūpējas? Protams, vecākiem ir jārūpējas par saviem bērniem, tas ir viņu pienākums. Taču, ja kāds no vecākiem to nedara, tad valstij ir jāuzņemas pienākums un jāpilda šī funkcija. Ne tikai jāiekasē nodokļi no cilvēkiem, bet arī jārūpējas par saviem pilsoņiem. Un tie ir bērni.

Kas notiks ar tiem bērniem, par kuriem nerūpēsies? Tās ģimenes... Nav tā, ka viņi nestrādā, nav tā, ka viņi negrib rūpēties, bet viņiem ir smagi, un viņi izvēlēsies vieglāko ceļu – viņi pametīs valsti. Lai tagad mēs pieliktu tādu mazumiņu (tie, kā mēs izrēķinājām komisijā, ir aptuveni 50–60 eiro)... Mēs pēc tam iztērēsim kosmiskus līdzekļus, lai tās ģimenes atgrieztu atpakaļ Latvijā, lai viņiem iestāstītu, ka šeit viņi ir gaidīti.

Vēl mēs komisijā apspriedām tādu ļoti interesantu praksi, ka daudzi vecāki izvēlas, lai valsts maksā uzturlīdzekļus viņu vietā, jo tie pašlaik būs zemāki nekā tas, kas būs jāmaksā vecākam. Prioritātes.

Tāpēc es aicinu atbalstīt gan šo, gan nākamo priekšlikumu un pieprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas būtu piebilstams, Circenes kundze? Nav piebilstams. Bet balsojums tiek prasīts, Grevcovas kundze, ja?

I. Circene. “Pret”. Neatbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Glorijas Grevcovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 46, atturas – 6. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I. Circene. 5. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I. Circene. 6. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 7. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Circene. 8. – frakcijas Progresīvie priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Vispirms sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Tātad, kolēģi, nu jau gandrīz – labvakar! Bet paturpināsim tēmu, ko esam sākuši jau pirms kāda laika... ilgstoši. Jūs tagad dzirdējāt arī no ziņotājas, ka šis progresīvo priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Bet es šobrīd dzirdu pieprasījumu pēc balsojuma. Ko tas nozīmē? Visdrīzāk tas nozīmē, ka jūs negribat, lai mūsu bērni, Latvijas bērni, kam ir paveicies vismazāk tādā ziņā, ka viņiem ne tikai nav tas otrs vecāks, kas var samaksāt uzturlīdzekļus, bet viņiem arī valsts maksā mazāk. Tātad jautājums: kāpēc 45 tūkstošiem bērnu ir mazāki uzturlīdzekļi par citiem? Tas nav loģiski un, protams, nav taisnīgi.

Ja kāds no vecākiem nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus, to dara valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tas bija pareizais lēmums – izveidot šādu drošības spilvenu mazāk aizsargātiem bērniem. Vēlreiz paskaidrošu, kas tur nav kārtībā. Vecāku pienākums ir nodrošināt šobrīd 186 eiro uzturlīdzekļu apmēru. Ja vecāks dažādu iemeslu dēļ to nedara, tad valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksā par 57 eiro mazāk.

Šobrīd, kolēģi, tie, kas plāno balsot “pret” šo priekšlikumu, vēlreiz padomājam, vai tas ir tā vērts. Es pieņemu, ka tūlīt jūs piesauksiet to, ka nav Finanšu ministrijas atzinuma vai vēl kāda, bet – 57 eiro katram bērnam mazāk. Un šeit jau runātāji minēja, ka 2019. gadā tā bija ierastā prakse, ka maksā vienlīdzīgi.

Kāpēc 45 tūkstošiem bērnu nodrošina par 50 eiro mazāk katru mēnesi – katru mēnesi! –, kolēģi, nekā pati valsts noteikusi par minimumu?

Progresīvie ir ļoti pateicīgi komisijai par to, ka tā tomēr mēģināja novērst netaisnību un atbalstīja šo priekšlikumu. Tas ir tikai loģiski, ka mēs, Latvijas Saeimas deputāti, saprotam, ka tie 45 tūkstoši bērnu ir tikpat svarīgi Latvijai kā tie bērni, kuru vecāki pilda savu pienākumu. Tas ir tikai loģiski, ka mēs, Latvijas Saeimas deputāti, saprotam, ka tie 45 tūkstoši bērnu ir pelnījuši saņemt tādus pašus uzturlīdzekļus kā tie bērni, kuru vecāki pilda savus pienākumus. Un tas ir tikai loģiski, ka mēs, Latvijas Saeimas deputāti, saprotam, ka šo 45 tūkstošu bērnu ikmēneša uzturlīdzekļi nav mazāk svarīgi, piemēram, par veselības aprūpes finansējumu.

Līdz ar to, kolēģi, es lūdzu jūs atbalstīt PROGRESĪVO priekšlikumu. Mēs apzināmies, ka šis ir otrais lasījums. Līdz ar to, ja mums vēl vajag Finanšu ministrijas atzinumu par to, ka šogad mēs jau varam novērst šo netaisnību, tad to ir iespējams saņemt. Iespējams, arī grozīt termiņu, bet galvenais, pēc būtības, mēs nedrīkstam pieļaut, ka šobrīd 45 tūkstoši bērnu saņem mazāk – netaisnīgi, neloģiski un nepamatoti. Ja ies runāt kolēģi no pozīcijas, lai viņi paskaidro, kāpēc tad ir taisnīgi tiem bērniem saņemt mazāk.

Paldies, un aicinu nobalsot “par” šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I. Circene (JV).

Man ir jāpiebilst divas lietas. Pirmā ir Finanšu ministrijas vēstule, kurā... atbilstoši Satversmes 66. pantam... šeit nav norādīti finanšu avoti.

Un otra lieta, ko es gribu pieminēt. Mēs tikko kā atbalstījām 6. – Tieslietu ministrijas priekšlikumu, kas paredz minimālo uzturlīdzekļu, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, regulāru pārskatīšanu. Līdz ar to šis priekšlikums ir pretrunā ar iepriekšējo. (Starpsaucieni.)

Jā, 6. – komisijas priekšlikums ir pretrunā ar 8.

Sēdes vadītājs. Circenes kundze, nedrīkst sarunāties ar zāli!

Tātad – vai jūs debates noslēdzat? Mums vēl ir debatētāji. Circenes kundze, mums vēl debatēs pieteikušies debatētāji.

I. Circene. Nē, es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Nav vairāk... Ir.

Tātad vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Es principiāli uzskatu, ka tas, ko Antoņina teica, – viss ir taisnība. Nav solīdi, ka daļa bērnu – 45 tūkstoši vai 41 tūkstotis saņem mazāk. Bet vai situācija nav tāda, ka mēs kārtējo problemātiku, ko valstiski nevaram sakārtot ar piedziņu no šiem negodprātīgajiem vecākiem, pārliekam uz valsts pleciem?

Pieņemsim, situācija iz dzīves. Jā, cilvēks saņem minimālo algu, viņam ir divi bērni, viņš nemaksā alimentus, bet viņš braukā ar diezgan jaunu – piecgadīgu – BMW mašīnu, dzīvo jaunajā projektā. Nu, principā pelēkā zona, saņem lielāku atalgojumu. Tad varbūt uztaisām mehānismu, ka nodokļu... nu, teiksim, pārbaudām, ko viņš iegūst, kā viņš dzīvo, un tādā gadījumā piedzenam no viņa šos līdzekļus, nevis kārtējo reizi uzliekam šos pienākumus uz valsti. Manuprāt, tas būtu tikai solīdi.

Manuprāt, katrā ģimenē ir kaut kādas objektīvas lietas, kāpēc maksā, kāpēc nemaksā. Ir sociāli nelabvēlīgas ģimenes, kurām varbūt nav iespēju maksāt, bet ir liela daļa, kas būtu spējīgi maksāt, bet izvairās. Un šiem vecākiem, kas nemaksā uzturlīdzekļus, manuprāt, jāpiemēro kaut kādi kriminālie vai administratīvie sodi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Batņas kungs, es pilnīgi piekrītu – par šiem cilvēkiem, kas ļaunprātīgi nemaksā vai izvairās un dzīvo ēnā. Bet es joprojām nesaprotu, kāpēc bērni ir vainīgi tajā? Vai viņi ir vainīgi un atbildīgi par savu vecāku neizdarību? Jo šobrīd tas, kas sanāk, – tad ir jāmaksā mazāk. Valsts jau nosaka to minimumu un attiecīgi nosaka minimumu vecākam, no kura mēģina izdabūt tos līdzekļus. Savukārt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, kas ir brīnišķīgs veids vismaz kaut kā šo situāciju uzlabot bērniem, kam arī nav paveicies... Bērni nav vainīgi. Un tas pilnīgi netraucē mums kā valstij – kas ir obligāti jādara! – meklēt visdažādākos veidus, kā iekasēt labāk.

Man liekas, viens no šo grozījumu... galvenais fokuss bija arī tieši uz iekasējamību, kā labāk iekasēt, kuras ir tās vietas, ko var pārbaudīt un kā izmeklēt tos ļaunprātīgos nemaksātājus. Tas ir ļoti atbalstāms.

Tas, ko es šeit aicinu darīt, ir novērst netaisnību un negodīgo attieksmi pret bērniem, kuriem nav paveicies. Viņi – vēlreiz uzsvēršu – nav vainīgi un atbildīgi par to, ka viņu vecāki vai viens no vecākiem izvairās no atbildības un maksāšanas, un mūsu kā valsts loma un atbildība ir par to parūpēties.

Par Finanšu ministrijas atzinumiem un vajadzīgajiem aprēķiniem varbūt Andris pakomentēs. Bet tas, ko es gribu teikt, – mēs šeit, parlamentā, esam deputāti, mēs esam augstākā lēmējvara, nevis mēs gaidām no Finanšu ministrijas: “Var!” – un tad sākam lemt.

Kolēģi, otrais lasījums, lemjam pēc būtības. Ja vajadzēs pēc tam sakārtot atrastos līdzekļus... Ticiet man, tie atradīsies, ja tikai jums būtu politiskā griba šos bērnus no netaisnības pasargāt.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Reaģējot uz to, kas izskanēja no Circenes kundzes par nepieciešamo Finanšu ministrijas atzinumu, arī no Batņas kunga – par mūsu finanšu segumu šim priekšlikumam.

Pēc manas izpratnes: tā kā komisijā tika atbalstīts šis priekšlikums, komisija varētu lūgt Finanšu ministrijai attiecīgu atzinumu par to, vai šis ir iespējams, vai tas ir ticis darīts. Pirmkārt.

Otrkārt. Mēs labi zinām – ja koalīcija vēlētos atbalstīt, tas arī tiktu izdarīts. Mēs vēlāk Saeimas sēdē skatīsim 140 miljonu lielu apropriāciju par labu veselības aprūpes budžetam. Arī šajā gadījumā šo nepieciešamo finansējumu būtu iespējams atrast, būtu iespējams realizēt.

Tāpēc, lūdzu, nevajag tagad pārlikt uz opozīcijas pleciem šāda veida retoriku par to, ka, redz, mēs tagad esam atbildīgi par darbiem, kurus jūs paši neesat spējīgi izdarīt.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

I. Circene. Komisijas vārdā varu piebilst, ka Finanšu ministrija deva negatīvu atzinumu.

Sēdes vadītājs. Tātad jautājums izšķirams balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 38, atturas – 12. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I. Circene. Pēdējais – 9. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I. Circene. Aicinu balsot otrajā lasījumā par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Circene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 27. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 27. jūnijs, ja?

I. Circene. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. jūnijs.

I. Circene. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu, Circenes kundze.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā.

Tika saņemti 14 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 10. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 13. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 14. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Patmalnieks. 15. augusts.

Sēdes vadītājs. 15. augusts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15. augusts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Edgars Zelderis. (Starpsauciens: “Nav Zeldera.”) Nav Zeldera kunga.

Tādā gadījumā mums referēs Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Atgādināšu, ka likumprojekts paredz direktīvas par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Un tas ir saistīts ar nupat izskatīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Komisija izskatīja likumprojektu šī gada 6. jūnijā.

Uz otro lasījumu bija saņemts viens priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. Komisija atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 27. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 27. jūnijs. Vai, kolēģi, jums ir kādi citi priekšlikumi? Ja tādu nav, tad 27. jūnijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Sprūds.

A. Sprūds (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ārlietu komisijā izskatīts un šobrīd tiek nodots pirmajam lasījumam likumprojekts, kas izstrādāts ar mērķi apstiprināt Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses.

Nolīgums aizstās esošo tiesisko regulējumu, kas noteikts 1980. gada sadarbības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm.

Nolīguma pamatā ir tas, ka arī Eiropas Savienības interesēs ir stiprināt partnerību ar Malaiziju un šāda pamatnolīguma noslēgšana veicinātu ietvaru tālākai sadarbībai.

Nolīguma pamatā ir sadarbības principi, kopīgas vērtības, tostarp arī cilvēktiesību jomā, un sadarbības iespēju iezīmēšana reģionālā un starptautiskā mērogā drošības, tirdzniecības, tiesiskuma un noziedzības apkarošanas jomā. Nolīgums ir nozīmīgs uzņēmējiem, jo sekmēs pārredzamākus tirgus piekļuves nosacījumus saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas principiem un noteikumiem.

Šis nolīgums satur jautājumus, kas ir kā Eiropas Savienības, tā arī dalībvalstu kompetencē, tāpēc ir nepieciešama apstiprināšana nacionālajā līmenī.

Ārlietu komisija atbalstīja minēto likumprojektu pirmajam lasījumam Saeimas sēdē.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Sprūda kungs, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Sprūds. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 2. jūlijs.

Sēdes vadītājs. Šī gada 2. jūlijs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2. jūlijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā referēs Andris Sprūds.

A. Sprūds (PRO).

Kolēģes un kolēģi! Šis ir identisks pamatnolīgums. Ārlietu komisijā jau ir izskatīts. Šobrīd tiek nodots pirmajam lasījumam.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi apstiprināt Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses. Šis nolīgums aizstās esošo tiesisko regulējumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Asean dalībvalstīm. Šeit noteikti mēs varam pieminēt to, ka Eiropas Savienības interesēs ir stiprināt sadarbību ar Taizemi, arī šeit ir līdzīgi principi par demokrātiju, tiesiskumu, ilgtspējīgu attīstību, labu pārvaldību, arī kopīgas vērtības un, protams, sadarbība reģionālās un starptautiskās drošības jomā, tāpat arī ekonomiski ieguvumi.

Vēlreiz – nolīgums satur jautājumus, kas ir gan Eiropas Savienības, gan arī dalībvalstu kompetencē, un tāpēc ir nepieciešamība apstiprināt to nacionālajā līmenī.

Ārlietu komisija sēdē atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Sprūds. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tāpat kā iepriekšējam nolīgumam, ir 2. jūlijs.

Sēdes vadītājs. 2. jūlijs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2. jūlijam.

A. Sprūds. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Ģirts Lapiņš.

Ģ. Lapiņš (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītās dāmas, godātie kungi! Likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatām pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir Eiropas Savienības direktīvas pārņemšana. Ar likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Regulējuma mērķis ir novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas pārrobežu e-komercijas darījumos. Dalībvalstīm tiek sniegti instrumenti, kas palīdzētu atklāt un kontrolēt uzņēmumus, kas nepilda savas PVN saistības galamērķa valstīm, un, ņemot vērā, ka lielākajā daļā tiešsaistes pirkumu maksājumi tiek veikti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, tiek noteikts pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējam veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, ja izpildās noteikti nosacījumi.

Likumprojektā ir noteikts pilnvarojums arī Ministru kabinetam izstrādāt detalizētākus noteikumus par iesniedzamajiem datiem, informācijas saturu, kārtību attiecībā uz maksājumu skaita aprēķināšanu un informācijas sniegšanu.

Par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Šobrīd nav iespējams precīzi noteikt, kādi būs papildus PVN ieņēmumi, jo sistēmas darbības sākums ir 2024. gads, tomēr ilgtermiņā plānots, ka ieņēmumi ievērojami pārsniegs risinājuma kopējās ieviešanas izmaksas, savukārt VID veikto darbību rezultātā papildus ienākumu iekasēšana var tikt īstenota 2025. gadā. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2023. gada 14. jūnija sēdē izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ģ. Lapiņš. Termiņš ir viens mēnesis... jeb 2023. gada 20. jūlijs.

Sēdes vadītājs. 20. jūlijs, ja?

Ģ. Lapiņš. Paldies kolēģiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz 20. jūlijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Komisija 14. jūnijā pirmajā lasījumā skatīja likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Piebildīšu, ka tas ir izstrādāts, lai precizētu atsevišķas Finanšu instrumentu tirgus likuma normas un nodrošinātu to atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6. jūlijs.

Sēdes vadītājs. 6. jūlijs. Vai ir citi priekšlikumu? Nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 6. jūlijam.

A. Šuvajevs. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums. Atgādinu, ka komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts pārņem direktīvas – Eiropas Savienības direktīvas, kurās ir noteikts, ka apdrošināšanas kompāniju kapitāls ir jāindeksē atbilstoši inflācijai, sakrājot piecu procentu summu piecos gados. Praktiski šis laiks ir pienācis, un atkarībā no apdrošināšanas kompānijas izmēriem tiek noteikts jauns kapitāla pieaugums.

Mēs esam konsultējušies ar regulatoru, un regulators apstiprināja, ka šīs izmaiņas neattieksies uz mūsu apdrošināšanas sabiedrībām, jo šīm apdrošināšanas sabiedrībām kapitāls jau ir sasniedzis tādu apjomu, kāds noteikts (minimālais kapitāls) Eiropas direktīvās.

Komisija izskatīja šo likumprojektu (tas ir tehnisks likumprojekts) un lūdz noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vispirms jābalso par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” noteikšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J. Reirs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Reira kungs, nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad skatīsim šo likumprojektu Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

J. Reirs. Kolēģi, ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir tehnisks, komisija lūdz atbalstīt to bez atkārtotas izskatīšanas otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, vai kāds iebilst, ka mēs skatām otrajā lasījumā uzreiz? Šobrīd, nē, nav iebildumu, tātad mēs to drīkstam darīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Reirs. Paldies par vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums”, pirmais lasījums. Atgādinu, ka komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 14. jūnija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums” (Nr. 283/Lp14). Likumprojektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 2021/2101.

Likumprojekta mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļa informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātessabiedrības reģistrācijas vietas.

Direktīvas 2021/2101 normas ir jāpārņem līdz šī gada 22. jūnijam. Šā likuma noteikumus piemēro, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas ar 2024. gada 22. jūniju vai vēlāk. Tāpēc Ministru kabinets ir lūdzis atzīt likumprojektu par steidzamu. Komisija šo ierosinājumu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un dienu, kad skatīsim Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 30. augusts.

Sēdes vadītājs. 30., ja?

A. Vīksna. Jā. Un izskatīšana... Likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē šī gada 14. septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citus priekšlikumus nedzirdu. Priekšlikumi iesniedzami līdz 30. augustam, un likumprojektu skatīsim Saeimas sēdē 14. septembrī.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Šis likumprojekts saistīts ar iepriekšējo, ko mēs tikko vienbalsīgi atbalstījām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 14. jūnija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”. Likumprojekts tiek skatīts (un likums stājas spēkā) vienlaikus ar likumprojektu “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums”.

Likumprojekta pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīva 2021/2101, ar ko groza Eiropas Savienības direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. Likumprojekts ir izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2021/2101. Direktīvas 2021/2101 normas ir jāpārņem līdz šī gada 22. jūnijam, un likums stājas spēkā 2023. gada 22. jūnijā, tāpēc Ministru kabinets lūdzis atzīt likumprojektu par steidzamu. Komisija šo ierosinājumu ir atbalstījusi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Komisija noteikti rosina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un dienu, kad likumprojektu skatīsim Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 30. augusts, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas sēdē šī gada 14. septembrī.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz 30. augustam, un likumprojektu otrajā lasījumā skatīsim Saeimas sēdē 14. septembrī.

___

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Likumprojekts skar ārstniecības jomu, cilvēkresursu jomu, izglītību un farmācijas nozari. Likumprojekta mērķis ir precizēt esošās normas un papildināt ar jaunām.

Grozījumi paredz jaunā redakcijā izteikt punktu, kas ir klīniskās vadlīnijas, tajos tiek definēts, kas ir klīniskais algoritms un kas ir pacienta ceļš. Likumprojektā tiek definētas arī metodiskās vadības institūcijas, plānojot pie lielajām universitātes slimnīcām izveidot metodiskās vadības centru kā virtuālas vienības, nevis jaunas ēkas, kas nosaka jomas attīstību valstī, gradē pakalpojumus pa līmeņiem, veic auditus, zināšanu pārnesi, apmācības, analizē nāves gadījumus. Sākotnēji ir plānoti deviņi šādi metodiskie centri prioritārajās jomās: onkoloģija, kardioloģija, pediatrija, dzemdniecība, ginekoloģija, rehabilitācija, radioloģija, traumatoloģija un psihiatrija.

Līdztekus likumprojekts paredz palielināt farmaceita lomu veselības aprūpē, un likumprojekts ietver arī likuma grozījumus saistībā ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem tiem pacientiem, kuri gan psihiatriskās ekspertīzes veikšanai, gan ārstēšanai tiek ievietoti ārstniecības iestādē bez viņu piekrišanas un gribas.

Sociālo un darba lietu komisija, uzklausījusi Veselības ministriju, kā arī Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Slimnīcu biedrību un Juridisko biroju, atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Bērziņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1. septembris.

Sēdes vadītājs. 1. septembris. Vai ir iebildumi? Iebildumus nedzird. Priekšlikumi iesniedzami līdz 1. septembrim.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, otrais lasījums. Saņemti veseli astoņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāte Viktorija Baire.

V. Baire (JV).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatīšanā ir astoņi priekšlikumi. Priekšlikumi saistīti ar papildinājumiem un grozījumiem, precizējumiem Vēlētāju reģistra likumā... un saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību referendumu rīkošanu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V. Baire. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V. Baire. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V. Baire. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V. Baire. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V. Baire. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V. Baire. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V. Baire. 8. – iekšlietu ministra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V. Baire. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V. Baire. Šī gada 15. septembris.

Sēdes vadītājs. 15. septembris. Vai kāds vēlas citu termiņu? (Starpsauciens: “Nē!”) Nevēlas. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 15. septembrim.

V. Baire. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

___

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kolēģi, atgādinu, paši lēmāt, ka pārtraukums būs nevis 30 minūtes, bet 15 minūtes, līdz ar to pulksten 17.15 atsāksim Saeimas sēdi.

Lūdzu, vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 88 deputāti, nav reģistrējušies 12: Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Ieva Brante, Edmunds Cepurītis, Normunds Dzintars, Rihards Kols, Daiga Mieriņa, Uģis Mitrevics, Leila Rasima, Ričards Šlesers, Edgars Tavars (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukums sākas tikai pēc tam, kad Ņenaševas kundze ir nolasījusi pēdējo uzvārdu.

A. Ņenaševa.... un Viktors Valainis. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Ir Viktors Valainis.

A. Ņenaševa. Tavars un Valainis. Okay, abi ir.

___

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tiekamies pēc 15 minūtēm.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, ziņošu par šo un diviem nākamajiem likumprojektiem, proti, par likumprojektiem “Grozījums Kriminālprocesa likumā” un “Grozījums Administratīvā procesa likumā”, jo tie ir savstarpēji saistīti.

Juridiskā komisija šī gada 13. jūnija sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas, kas skar elektroniskās lietas ieviešanu procesos elektroniskajā vidē un paredz likumos noteikto termiņu pārejai uz darbu e-lietas vidē pagarināt līdz 2026. gada 31. maijam. Arī E-lietas uzraudzības padome, novērtējot apstākļus, atzinusi par nepieciešamu virzīt šādus grozījumus.

Tiesu administrācija informēja Juridisko komisiju, ka tiesneši jau šobrīd aktīvi strādā e-lietas vidē, tomēr vēl arvien turpinās aktīvs izstrādes darbs, lai padarītu tiesu informatīvo sistēmu maksimāli funkcionālu un ērti lietojamu gan procesa īstenotājiem, gan lietas dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka e-lietas platformas pielāgojumi attiecas uz visiem procesiem elektroniskajā vidē, tiek radīts viens risinājums, tādējādi taupot gan finanšu, gan tehniskā risinājuma izstrādes laika resursus. Tāpat e-lietas pilnvērtīgai darbībai būtiska sasaiste ir ar Iekšlietu ministrijas pārziņā esošajām informācijas sistēmām, kuru integrāciju ar e-lietas platformu plānots īstenot līdz 2026. gada 31. maijam.

Lai nodrošinātu vienotu pārejas periodu visos procesa veidos – gan Civilprocesa likumā, gan Kriminālprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā –, tiek rosināts grozīt pārejas periodu līdz 2026. gada 31. maijam. Termiņa pagarinājums ir vērsts gan uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu, gan uz normālas darba vides nodrošināšanu lietotājiem, kas strādā šajās sistēmās.

Juridiskā komisija atbalstīja gan likumprojekta virzību Saeimā, gan tā izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Krastas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Krasta. Komisija noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam piecas dienas, tas ir šī gada 27. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 27., ja?

Kolēģi, visi gatavojas Dziesmu svētkiem... ir tādi jēdzieni forte un piano. Ja sarunājaties, tad, lūdzu, piano režīmā.

Tātad – vai ir citi priekšlikumi? Ja nav, tad priekšlikumi iesniedzami līdz 27. jūnijam.

Paldies.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kā jau minēju, arī šis likumprojekts ir saistīts ar termiņa pagarinājumu, proti, grozījumi paredz aizstāt likuma pārejas noteikumu 78. punktā skaitļus un vārdus “2023. gada 30. novembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2026. gada 31. maijam”.

Juridiskā komisija likumprojektu atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Krasta. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 27. jūnijs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šī likumprojekta otrajam lasījumam –27. jūnijs.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Administratīvā procesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Līdzīgi kā iepriekšējos divos, arī šajā likumprojektā tiek rosināts termiņu pārejai uz darbu e-lietas vidē pagarināt līdz 2026. gada 31. maijam.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvā procesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Krasta. 27. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 27. jūnijs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Neviens neizsaka citus priekšlikumus. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šī likumprojekta otrajam lasījumam – 27. jūnijs.

___

Nākamais (un pēdējais) likumprojektu sadaļā – likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”, pirmais lasījums. Komisija lūdz atzīt to par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā referēs pats komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, pirmajā lasījumā izskatām Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā”.

Par likumprojekta būtību. Mēs piedāvājam noteikt kārtību, ka gadījumā, ja, kārtojot mantošanas lietu, notārs var iegūt informāciju no Fizisko personu reģistra, viņš šo informāciju ņem un cilvēkam nevajadzētu uzrādīt tos pašus dokumentus.

Šis priekšlikums ne tikai atvieglos cilvēkiem dzīvi, bet daļēji atrisinās problēmu, par kuru pagājušajā gadā arī jūs, iespējams, bijāt informēti. Proti, situācijā, kad cilvēks, kuram ir dokuments, kas ir izsniegts Krievijā, mēģināja kārtot mantošanas lietu, viņam lūdza uzrādīt to dokumentu, lūdza, lai dokumentam būtu veikta legalizācija, bet tas nav iespējams, jo Krievija nesadarbojas attiecīgajā jautājumā. Bet cilvēks norādīja, ka informācija jau ir reģistrā, ka informāciju var iegūt no reģistra, un tā legalizācija konkrētajā gadījumā faktiski nav vajadzīga.

Mēs nevaram pilnīgi atrisināt visas šīs problēmas, jo mēs negribam radīt situāciju, ka daži cilvēki, uzrādot kaut kādu papīru – ar zīmogu –, kas ir izsniegts kaut kur ārzemēs, nelegalizējot šo dokumentu, varēs kaut ko izkrāpt.

Šis ierosinājums bija, Tieslietu ministrijas darba grupa to izvērtēja, bet bija norādīts uz lielajiem riskiem. Bet mēs varam izdarīt ļoti vienkāršu un saprotamu darbību, proti, ja informācija jau ir pieejama notāram, nevajag prasīt no cilvēka, lai viņš vēlreiz uzrādītu to pašu dokumentu papīra formātā.

Juridiskā komisija izvērtēja šo ierosinājumu un sagatavoja likumprojektu.

Lūdzu izskatīt to steidzamības kārtībā, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu šo problēmu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Judina kungs, jums būtu jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, kā arī diena, kad mēs skatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

A. Judins. Priekšlikumus mēs gaidīsim līdz 7. jūlijam, un izskatīt Saeimas sēdē plānojam 7. septembrī.

Sēdes vadītājs. 7. septembrī, ja? Vai kādam ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. jūlijs un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 7. septembrī.

___

Sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts valodas statusa nodrošināšana” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

2023. gada 2. maijā Saeima saņēma 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Valsts valodas statusa nodrošināšana”.

Šī gada 7. jūnijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāves, kuras iesniedzēju vārdā pauda viedokli, ka, neraugoties uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu publiskajā un darba vidē, valsts valodas loma nav pietiekami nostiprināta. Iesniedzēji īpaši uzsvēra no tā izrietošo problēmu ar lingvistisko diskrimināciju darba tirgū, ko visasāk izjūt gados jauni darba ņēmēji, kuri nevēlas pārvaldīt vai nepārvalda krievu valodu.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Valsts valodas centra pārstāvji informēja, ka iniciatīvā paustā ideja konceptuāli ir atbalstāma, vienlaikus vairāki eksperti skaidroja, ka kolektīvajā iesniegumā un tajā rosinātajā likumprojektā norādītā problemātika būtu vērtējama kontekstā ar iespējamiem grozījumiem Valsts valodas likumā.

Tieslietu ministrijas pārstāvis norādīja, ka iniciatīvas ieviešana ir politiskās izšķiršanās jautājums un ministrija neiebilst pret valsts valodas lomas stiprināšanu. Ekonomikas ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka iniciatīvas īstenošanas gadījumā nebūtu saskatāmi riski uzņēmējdarbības videi, savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis pauda viedokli, ka iniciatīvā ietvertā ideja tomēr varētu būt apgrūtinājums komersantiem.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai padziļinātai izvērtēšanai un regulējuma, kas stiprinātu valsts valodas lietojumu, sagatavošanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5  panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts valodas statusa nodrošināšana” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu šo lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

Nē, tomēr sākam debates. Tik ātri nebeigsim šo sēdi.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es neatbalstīšu šo iniciatīvu vairāku iemeslu dēļ. Minēšu dažus no tiem.

Pirmkārt, es neatbalstu vienu no šīs iniciatīvas galvenajām autorēm Liānu Langu ar viņas realizēto kampaņu “Atkrievisko Latviju!”, jo, manuprāt, tā ir ļoti agresīva un naidu kurinoša. Nolasīšu... nē, nelasīšu, es negribu, negribu šitās šausmas lasīt, ko tas cilvēks raksta. Un es esmu savā ziņā ļoti priecīga, ka pret šo cilvēku ir uzsākta resoriskā pārbaude policijā un ka kāds ir vērsies par to, ka tiešām šī kundze ilgākā laika posmā kurina naidu.

Otrkārt, šī iniciatīva paredz virkni ierobežojumu komersantiem. Tie, kas kaut brīdi ir strādājuši kaut vai pakalpojumu sfērā, mani ļoti labi sapratīs, par ko es runāju. Neviens nedrīkst aizliegt komersantam komunicēt ar saviem klientiem tādā valodā, kādā komersants uzskata par vajadzīgu. Var piekrist, protams, viennozīmīgi var piekrist tam, ka nedrīkst būt obligāta prasība zināt vēl kādu valodu bez valsts valodas, bet piekritīsiet, ka nereti ir tādi gadījumi, kad biznesa specifikā tomēr ir jāzina vēl kāda cita valoda bez latviešu valodas, un ne vienmēr tai ir jābūt krievu valodai, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šādas iniciatīvas vēršas pret krievu valodu.

Jā, kaut ko vēl gribēju teikt... piemirsu, bet nu tās ir tās... Jā, starp citu, tā lieta, ko es vēlējos vēl piebilst, ir par to, kādu ceļu mēs esam izvēlējušies iet –valsts un pašvaldību iestādes – komunikācijā. Šis ceļš ļoti būtiski atšķiras no Igaunijas ceļa, kur igauņi izvēlas komunicēt arī krievu valodā, tajā skaitā valsts institūcijas, pašvaldību institūcijas, piemēram, policija, valsts ieņēmumu dienests, dažādas citas struktūras. Kamēr mēs te sēžam, es vēl paskatījos dažas no Igaunijas oficiālajām mājaslapām – tur tiek komunicēts arī krievu valodā. Igaunijas prezidenta lapa ir krievu valodā, valsts ieņēmumu dienesta lapa ir krievu valodā, policijas lapa ir krievu valodā.

Es izvēlētos iet šo ceļu, jo galvenais mums ir sniegt kvalitatīvu pakalpojumu un kvalitatīvu informāciju cilvēkiem, neaizmirstot to, ka mūsu mērķis ir, lai Latvijā iedzīvotāji, kas šeit dzīvo pastāvīgi, runātu latviešu valodā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I. Vergina (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Klausoties šodien kaislīgās debates, arī par grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, vēlos vērst uzmanību uz šīs iniciatīvas, manuprāt, vienojošo būtību.

Valsts valodas politikas galvenais mērķis ir vērsts uz to, lai stiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas un statusu sabiedrībā. Valsts valodas politikas pamatnostādnēs mēs lasām, ka valsts valoda ir būtisks resurss indivīda un valsts kopējai attīstībai. Un, ja par to, ka latviešu valoda ir Latvijas vertikāle – un šeit visu cieņu mūsu Imantam Ziedonim –, tad par to, kā valodu grib un spēj iemācīties ukraiņu cilvēki, kara atvesti uz Latviju, varam teikt tikai vienu: ja ciena valsti, kurā dzīvo un mācās, runā valsts valodā.

Jūs piekritīsiet, ka šodienas debates ir par labāku Latviju. Visas. Mūsu katra deputāta izpratnē. Tad vertikāle godājami un cieņpilni pret Latvijas valsts valodu būtu tās pratējiem šeit, Saeimā, savstarpēji sarunāties valsts valodā. Vertikāle ir arī pagājušā gada septembrī pieņemtie grozījumi par pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās.

Aicinu atbalstīt Latvijas pilsoņu iniciatīvas un iesnieguma “Valsts valodas statusa nodrošināšana” tālāko virzību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Pagājušajā reizē es stāvēju jūsu priekšā un izteicu bažas par konkrēto personu, kas stāv aiz šīs iniciatīvas. Es minēju, ka viņa padomju laikā dzīvoja ārpus Latvijas teritorijas. Jūs teicāt, ka daudzi ir dzīvojuši ārpus Latvijas. Tagad mēs redzam to, ka arī policija ir aicinājusi Liānu Langu uz nopratināšanu vai interviju tieši par provocēšanu. Mēs nezinām, kādus jautājumus viņai uzdeva, bet tad, kad ir kaut kāda laba iniciatīva, vienmēr ir jāuzdod jautājumi: kas aiz tās stāv, un kāds ir patiesais mērķis.

Ja patiesais mērķis ir virzīt kaut ko labu, tad tā ir laba lieta. Bet arī tūkstoš cilvēkiem ir savs iniciators, jo cilvēki pēc būtības vienmēr ir gatavi kaut ko atbalstīt. Un tagad jautājums ir tāds: kas tad ir Liāna Langa? Tad jūs noskaidrojāt?

Un es teikšu, kā saka, dzejnieces vārdiem: es te paņēmu un iegūglēju. Un, ārprāts, ko es tik šeit – tajā Google – neieraudzīju par Liānu Langu! Ir tādas ziņas un šādas ziņas. Un, ziniet, mēs plānojam griezties Valsts drošības dienestā, mēs to darīsim pēc Līgo svētkiem. Lai viņi atpūšas, pēc tam, lai drošības dienests sāk veikt savu pārbaudi.

Bet es gribu jūs informēt par to, ko es atradu tajā Google. Un ko tad es atradu tādu interesantu? Es atradu to, ka Liāna Langa, kura virza šo iniciatīvu, cēlo iniciatīvu, nav tāds vienkāršs cilvēks. Izrādās, viņai ir politiskas saiknes, un tās nav ar partiju “Konservatīvie”, kuras biedre viņa ir bijusi, tur jāparok drusku dziļāk. Viņas ģimenes loceklis – brālis – ir bijis domubiedrs vienam citam politiķim – Aleksandram Mirskim. Viņš ir startējis vēlēšanās no partijas “Alternative”. Nu ko, mēs taču zinām... Šajā gadījumā es nesaku, ka Aleksandrs Mirskis ir saistīts ar to, bet es vienkārši informēju jūs, lai jūs zinātu, ka šajā gadījumā – varbūt tas tā ir, varbūt nav – Liāna Langa ir saistīta ar Aleksandru Mirski, viņa ir saistīta ar partiju “Alternative”. Iegūglējiet, kamēr es runāju (man ir 11 minūtes), – jūs atradīsiet to.

Tātad stāsts ir tāds, ka ļoti bieži tad, kad valstij tiešām ir problēmas, valdība nevar atrisināt ekonomiskās problēmas (par tām mēs šodien runāsim nedaudz vēlāk), ir ļoti vienkārši atrisināt to jautājumu, radot kādu citu problēmu, nu, kādu citu problēmu. Skaidrs, ka tagad atkal jācīnās pret atkrievošanu vai atkrieviskošanu, kā tur īsti pareizi tas būtu sakāms. Jautājums ir tikai – vai no tā rudenī cilvēkiem būs mazāki rēķini, vai cilvēki dzīvos labāk?

Bet principā varbūt vajadzētu tomēr ļaut drošības dienestam sniegt informāciju par Liānu Langu, kas viņa ir? Nu apskatieties, viņa tiešām ir saistīta ar partiju “Alternative”. Tātad ne tikai ar Bordānu, Jurašu, bet arī ar Aleksandru Mirski. Ja jūs tagad gribat atbalstīt Aleksandra Mirska partijas biedrus, domubiedrus, tad tā jau būtu laba lieta. Tas, ka cilvēki šo iniciatīvu atbalsta, tā ir laba lieta, bet, kā es vēlreiz saku, runa ir par Liānu Langu, un līdz ar to jūs, protams, šodien balsojiet, kā jūs gribat, bet, ņemot vērā, ka te ir partijas, kas pārstāv valdošo koalīciju, Nacionālā apvienība... tieciet skaidrībā, kādi cilvēki, jo mēs zinām, ka ļoti bieži cēlu mērķu labā Latvijā notiek daudzas provokācijas, es negribu tās uzskaitīt, bet tādas ir. Nu un tad, kad notiek lielāka provokācija, tad mazākās tiek aizmirstas.

Tā ka, godājamie kolēģi, iegūglējiet, un jūs sapratīsiet, pirms drošības dienests ziņo, kas ir Langa. Tas, ka cilvēki, protams, grib saliedēt sabiedrību, par to man nav bažu, bažas ir tikai par to, kas stāv aiz šīm iniciatīvām un kas ir šīs iniciatīvas autori. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Maza replika, kolēģi, arī jums varbūt būs interesanti uzzināt nosaukumus: Līgo svētki īsti nav pareizi, būtu jālieto latviski – Jāņi.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Drīkst, ja?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns. Godātie kolēģi, mani turpina izbrīnīt, ka mēs par šādiem jautājumiem diskutējam, un izskatās, ka pret jebkuriem centieniem nostiprināt valsts valodas statusu vieni un tie paši deputāti kaismīgi kāpj tribīnē. Mums jau faktiski izkristalizējas tie, kuri ar putām uz lūpām ir gatavi aizstāvēt jebko, kas aizstāv krievu valodas vai divvalodības de facto statusu, un viņiem faktiski ir paniskas bailes no jebkā, kas nostiprina valsts valodas statusu.

Man liekas, šādas runas un vēršanās pret demokrātiskā ceļā iesniegtu iniciatīvu ir lielāka naida kurināšana nekā viss iepriekš pieminētais. Un tā faktiski ir novēršanās no būtiskākā – runāt un sākt preparēt konkrētas iniciatīvas autoru un biogrāfiju, nevis runāt par priekšlikuma būtību, jo tas, ko jūs gribat, – jūs negribat runāt par būtību, bet runāt par vienu personu. Tad varbūt jūs sagaidāt arī tādu attieksmi pret jums – ka mēs neklausīsimies Šlesera kunga priekšlikumos, ko viņš piedāvā, bet sāksim preparēt viņu.

Kāpēc, piemēram, KNAB veic pārbaudi par iespējamiem Putina maksājumiem Šleseram, kādas ir Šlesera attiecības ar Krievijas specdienestiem? Mēs varētu sākt preparēt, kāpēc Šlesers klanījās Krievijas vēstniekam 2014. gadā, jau pēc Krimas okupācijas. Kas tās bija par dzīrēm, par ko viņi tur saskandināja?

Tāpēc tad, ja jūs vienmēr sākat ar to skaisto atrunu, ka jūs jau esat par valsts valodu un, jūsuprāt, šis ir tik kritizējams, tad iesniedziet un virziet savus alternatīvos priekšlikumus, kā stiprināt valsts valodu, citādi šobrīd veidojas tāda dīvaina tendence: jums krievu valodas aizstāvībā ir vesels vezums ar kaismīgām runām un priekšlikumiem, bet par valsts valodas nostiprināšanu – tukšums.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Mums katram ir sava ideoloģija, mums katram ir savs dzīves stils, mums ir arī darba pienākumi. Un, ja mēs skatāmies to, ka ir kaut kāda ideoloģija un ir praktiskas lietas... Man nedos samelot, mēs vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatījām tādu lietu, ka mums drīz jāattaisa savas robežas tam, lai mums būtu darbaspēks, kurš strādātu mūsu valstī, jo līdz 2030. gadam mums nebūs, kas šeit strādā, it īpaši Latgalē.

Cilvēki mums brauc prom, un mums jāsauc cilvēki šeit, kuri strādās. Mums tiešām ir problēma. Bet tagad mums bija liktas priekšā tabulas, kur var redzēt, ka pie mums brauc uzbeki. Pasakiet man kā bijušajam darba speciālistam, vai man jāmācās uzbeku vai kāda cita valoda, jāpaskaidro instrukcijas, kā strādāt pareizi? Kādā valodā man jārunā ar uzbekiem kā darba aizsardzības speciālistam? (Starpsauciens.) Nu jūs saprotat, bet viņi, tie cilvēki postkrievu pasaulē, kur runā ne angļu valodā, viņi runā citā valodā un nesapratīs. Jūs tad slikti pārzināt Darba likumu, Darba aizsardzības likumu, kurš nosaka runāt ar darbiniekiem viņiem saprotamā valodā.

Un, lūdzu, pasakiet man, kā cilvēki komunicēs savā starpā darbā un ko darīt darba devējiem, kuri pieaicinās tos cilvēkus, kuri saprot tikai tajā valodā, kura nav Eiropas Savienības valstu valoda. Es saprotu mūsu ideoloģiju, bet mums jābūt praktiski pielietojamiem likumiem, lai pēc tam nedomātu, kā apiet. Tāpēc bizness vai arī pakalpojumu sniegšanas sfēra – tas ir drusku savādāk un atšķiras no tā, kā jūs šeit domājat un kā cilvēki strādā, kā cilvēki izgrozās, lai pelnītu naudu, lai maksātu mums un jums nodokļus.

Otrais. Jūsu ideoloģija aizies līdz tam, ka mums būs vēl sliktākas problēmas, nekā mums ir tagad. Man tagad raksta vecāki un rāda dienasgrāmatas, kur ir ierakstīts, ka skolotāji atļaujas rakstīt bērnam dienasgrāmatā, ka viņš ar savu klases biedru runā citā valodā. Tas nav normāli. Tāpēc mums ir Valsts valodas likums, mums ir Satversme, kur viss ir noskaidrots, kur viss ir pateikts, kādā valodā un kur runāt. Lieciet mierā cilvēkus un dodiet viņiem strādāt, pelnīt naudu!

Neatbalstīsim!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem – par procedūru.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Es jūs aicinu apskatīties – mēs šobrīd balsosim par Saeimas lēmuma projektu nodot šo kolektīvo iesniegumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai turpmākai izvērtēšanai. Līdz ar to debates ir par to – nodot vai nenodot komisijai, nevis par šī kolektīvā iesnieguma būtību.

Es domāju, ka visas lietas, ko mēs dzirdējām līdz šim, neatbilst Kārtības rullim, jo nav par tēmu. Es tomēr aicinu kolēģus cienīt vienam otru un cienīt Kārtības rulli, kuram mēs nupat atzīmējām simts gadus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par ieteikumu.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Ģirtam Lapiņam.

Ģ. Lapiņš (NA).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Nebiju plānojis runāt (Zālē troksnis.), bet pavisam īsi. (Starpsaucieni.) Pēc tam, kad Šlesera kungam tika dots vārds, un, manuprāt, viņš nodarbojas ar demagoģiju, tāpēc pāris lietas. Ja mēs runājam par būtību, tad Šlesers runā par Liānas Langas brāli. Kādā sakarā šī likumprojekta ietvaros tiek runāts par Liānas Langas brāli, kurš ir kaut kādā partijā, un tā tālāk? Tas ir par šo likumprojektu, ja. Liānas Langas brālis ir – par šo likumprojektu. (Zālē troksnis.)

Otrkārt, mēs runājam par šo pantu, kas ir pilsoņu iesniegums. Tiek runāts par kaut kādu atsauci uz ekonomiku, tas ir, ekonomika ir saistībā ar šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu Sēžu zālē un lūdzu pieturēties pie konkrētā lēmuma projekta!

Ģ. Lapiņš. Punkts trīs. Konkrēti par šo – šis nav Liānas Langas priekšlikums, vēl kaut kas... Par šo ir balsojuši 10 326 Latvijas pilsoņi, ko norādīja arī Daudzes kungs. Šeit nav sakara ar Liānu Langu, šeit ir runa par to, ka cilvēki, 10 326 Latvijas pilsoņi, ir atdevuši savas balsis un nobalsojuši par to, lai šo projektu virzītu tālāk. Atbilstoši arī es to, protams, atbalstu – ka tas ir jādiskutē.

Par ko ir šis projekts? Tikai viena lieta – ceturtais pants. Par ko tad tas ir? Tas nav par Liānas Langas brāli, par partiju “Alternative”. Tas ir, piemēram, par saziņu ar klientiem tirdzniecības vietās, par to, ka netiek prasīts, ja mēs papētām dziļāk, no pārdevējiem zināt un komunicēt Krievijas valsts valodā. Tai skaitā par to ir šis likumprojekts, jo pārdevējs var nezināt Krievijas valsts valodu. Bet tajā brīdī, kad viņš nezina, tad uz viņu tiek radīts spiediens, tiek radīta agresija līdz pat tam, ka cilvēku var atlaist no darba.

Un vēlreiz, Judina kungs... tas ir atgādinājums arī Šlesera kungam – Latvijas Republikas deputāta zvērestā teikts: būt uzticīgam Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tātad šobrīd mērķis ir stiprināt latviešu valodu, stiprināt katrā veidā (Starpsaucieni.), kā mēs to varam.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šī likumprojekta virzību tālāk, lai diskutētu par to komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Es saprotu, ka tagad bija laba motivācija, kāpēc jānodod komisijai. Es gribētu papildināt šo komisiju... Godājamā maksātnespējas administratoru mafijas pārstāvnieciskā partija (Starpsaucieni.), jūs esat nodarbojušies ar uzņēmumu izlaupīšanu caur maksātnespējas administratoriem...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs...

A. Šlesers.... un kāda ir realitāte? Un, ja jūs pārmetīsiet, tad man būtu lūgums... Butāna kungs, redz kur, jums partijā ir pārstāvis, kas vada Nacionālās drošības komisiju...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, kāds sakars ar šo konkrēto lēmuma projektu?

A. Šlesers.... noskaidrojiet, kāpēc prokuratūra, KNAB, SAB (Zālē troksnis.) nav ierosinājuši krimināllietu par manis apmelošanu pirms vēlēšanām. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, mirklīti! Kāds sakars tam, ko jūs sakāt, ar konkrēto lēmuma projektu?

A. Šlesers. Tāds pats sakars kā iepriekšējam runātājam. Tāds pats sakars. Ja jūs nesitāt ar āmuru viņam, kāpēc jūs man visu laiku sitat ar āmuru?

Sēdes vadītājs. Es visu laiku nesitu, tikai tad, kad nepieciešams. (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.) Pēc vajadzības.

A. Šlesers. Man ir lūgums – ja jums ir bažas, Butāna kungs, rekur, ir kolēģis Dombrava. Ierosiniet lietu un noskaidrojiet, kuri mani apmeloja. Kāpēc neviena no iestādēm nav ierosinājusi krimināllietu? Četrās iestādēs es esmu griezies ar iesniegumu ierosināt krimināllietu par manis apmelošanu par Putina naudām. Pajautājiet! Izskatās, ka jūs...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs...

A. Šlesers.... to visu piesedzat. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, šis nav lēmuma projekts par jums, šis ir lēmuma projekts par pilsoņu kolektīvo iesniegumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Līgovakars tuvojas – izskatās, ka varētu arī mēs visi kopīgi sagaidīt to, ja mēs šādi turpināsim. (Starpsaucieni.)

Bet nu – par šo lēmuma projektu. Nu, ja tā bišķīt nopietni... “Valsts valodas statusa nodrošināšana”... Es domāju, ja iedziļinās saturā... Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija to daļēji arī izdarīja, vismaz mēs frakcijā to izdarījām... Esmu pilnīgi drošs, ka šajā Saeimā simtprocentīga atbalsta visam saturam, kas tur rakstīts vārds vārdā, nav. Varbūt ir no vienas frakcijas, bet... nav. Bet ir daļas, kurām varētu būt pat pilns atbalsts no visas Saeimas; ir jautājumi, kuri ir iekļauti šajā lēmuma projektā un par kuriem nevajadzētu būt diskusijām.

Un tāpēc ir pilnīgi loģisks lēmums – nodot tālākai izvērtēšanai atbildīgajai komisijai, kur ir... nu, es domāju, nav šaubu nevienam par tiem izglītības speciālistiem, kas tur ir. Tāpēc aicinu nodot šo jautājumu komisijai.

Un emocijas... Emocijām būs īstā vieta tad, kad pēc būtības jau lems par kaut kādiem risinājumiem, ko tad... komisija darīs. Šeit pagaidām tādu vienkārši nav. Tas ir vienkārši – izvērtēt speciālistiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Nu jau laikam jāsaka – labvakar, kolēģi! Es domāju, ka liela daļa šīs diskusijas nebūtu, ja jūs ļoti uzmanīgi būtu klausījušies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņotāju, kura ļoti precīzi pateica, kādā kontekstā šī iniciatīva tiek rosināta... nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Nevienā brīdī komisijā nebija runa par to, ka tas likumprojekts, kas ir apakšā šai iniciatīvai... ka to virzītu uz apstiprināšanu 14. Saeimā. Šāds likumprojekts jau ir bijis iesniegts 13. Saeimā. Tas ir Juridiskā biroja nokritizēts, pamatoti nokritizēts, jo tas ir pretrunā ar vairākām likumdošanas aktu normām, kuras ir spēkā.

Bet – runa ir tikai par to, ka Valsts valodas likumā tiešām ir iespējams izdarīt atsevišķus pilnveidojumus, un tieši ar šādu mērķi šī iniciatīva tiks nodota Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, ja jūs to atbalstīsiet.

Lūdzu to izdarīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai Krastas kundzei ir kas piebilstams? Nav.

Tagad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts valodas statusa nodrošināšana” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 11 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valdības atkāpšanās streika vienošanās neizpildes gadījumā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labvakar, kolēģi! Aicinu uzmanīgi klausīties, par ko ir šī iniciatīva un ko piedāvā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Šā gada 14. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 11 240 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Valdības atkāpšanās streika vienošanās neizpildes gadījumā” un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura norādīja, ka nav pieņemams, ka valdība nepilda tās noslēgto streika vienošanos.

Lai to nepieļautu, kolektīvā iesnieguma iesniedzēji lūdz, lai Saeima tiktu noteikta par to institūciju, kura izvērtētu, vai panāktā vienošanās ir izpildīta. Un, ja vienošanās netiktu izpildīta nesamērīgi ilgā laika periodā, tad, kā iniciatīvas parakstītāji uzskata, valdībai būtu jāatkāpjas.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie pārstāvji no Valsts kancelejas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Valsts darba inspekcijas iniciatīvas tālāko virzību neatbalstīja, uzskatot, ka pašreizējais normatīvais regulējums streiku jomā ir pietiekams.

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji un konstitucionālo tiesību eksperti neatbalstīja iniciatīvas tālāko virzību, vērsdami uzmanību uz jau pastāvošajām Saeimas tiesībām izteikt neuzticību Ministru kabinetam.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis norādīja, ka normatīvajos aktos būtu jānoregulē kārtība, kā tieši panākt streika vienošanās izpildi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti piekrita, ka valdības atkāpšanās streika vienošanās neizpildes gadījumā būtu nesamērīgs risinājums, tomēr komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāko virzību un tās nodošanu tieši Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, lai tiktu izvērtēts un, ja nepieciešams, uzlabots pašreizējais streika vienošanās izpildes kontroles regulējums.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 11 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valdības atkāpšanās streika vienošanās neizpildes gadījumā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Neviens debatēt nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valdības atkāpšanās streika vienošanās neizpildes gadījumā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamā sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Kaspara Meļņa, Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Harija Rokpeļņa, Daigas Mieriņas, Armanda Krauzes, Līgas Kļaviņas, Jāņa Vucāna, Anitas Brakovskas, Andreja Vilka pieprasījums zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijas piensaimniecības nozarē”.

Pieprasījumu komisijas vārdā referēs deputāts Hosams Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Labvakar, kolēģi! Komisija izskatīja pieprasījumu 7. jūnijā, un Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās arī zemkopības ministrs Didzis Šmits. Viņš ar deputātiem diskutēja par to, vai ir iespējams izsludināt ārkārtas stāvokli.

Ministrs ir pret, un viņš paskaidroja, ka tas varētu ietekmēt nozari, uzņēmējus, dažādus projektus; ka tas nepalīdzēs nozarei.

Arī no finanšu sektora, no bankas bija pārstāvji, kuri arī neatbalsta ārkārtas stāvokļa izsludināšanu.

Un ministrs informēja deputātus, ka ir noticis nopietns kontakts ar Eiropas Komisiju un ar lauksaimniecības komisāru par papildu atbalstu no Eiropas naudas gan Latvijas, gan Lietuvas piensaimniecības nozares uzņēmējiem.

Tāpēc komisijas balsojuma rezultāts bija šāds: deputāti noraidīja pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Kaspars Melnis.

K. Melnis (ZZS).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jāsaka paldies ministram, ka atnāca uz Pieprasījumu komisiju un izvērsa debates. Tomēr gribētos pateikt, ka, man liekas, tā situācija ir drūmāka un smagāka, nekā mēs sākotnēji domājām.

Un sākšu ar to: piena lopkopības saimniecības ir jauktā tipa, ļoti daudzas nodarbojas ar dažādām nozarēm zem viena jumta. Un te vajadzētu... man liekas, vajag iet pēc kārtas, secīgi.

Šis gads vispār izskatās – uz šo brīdi – pēc liela bada gada. Kāpēc? Gads iesākās drausmīgi augļu un dārzeņu nozarei – salnās cieta ļoti daudz augļu koku un stādījumu. Un pārmest tiem cilvēkiem kaut ko būtu nevietā, jo viņi, lai cīnītos pret salnām, uzstādīja smidzināšanas iekārtas, kuras strādā līdz mīnus četriem grādiem, taču aukstums bija līdz mīnus septiņiem, un nekas nevarēja palīdzēt. Tāpēc tur ir ražas zaudējumi – uz šo brīdi varētu būt no 30 līdz 50 procentiem kritums; tas ir ļoti būtiski.

Pēc tam sekoja lielais sausums. Graudiem... Ar graudkopību arī nodarbojas piena lopkopības saimniecības... ļoti daudziem tur kritums. Uz šo brīdi izskatās – jau vienu trešdaļu ražas mēs esam pazaudējuši... no pagājušā gada... Turklāt graudu cenas un rapša cenas ir kritušās ļoti spēcīgi.

Un tagad, protams, pāriešu pie tā lielā jautājuma. Par to es jau runāju visu laiku – par to lielo cenas kritumu tieši pienam. Uz šo brīdi tas līmenis vēl joprojām ir kritiski zems, un, pēc prognozēm, nekas... netiek solīts, ka kaut kas uzlabosies. Situācija joprojām ir kritiska. Piena cenas kritums decembrī – salīdzinājumā ar janvāri un februāri – ir apmēram 30 procentu no cenas. Uz šo brīdi tā turas ap 34 procentiem. Decembrī vēl bija 48 procenti.

Un tad – papildus tam – sekoja lielais sausums, kas iecirta pa lopbarības sagatavošanu un pa ganībām. Vienkārši nav, ar ko... nav lopiem... Mēs to visu redzam. Redzam savus mauriņus – sausuma dēļ viss ir izdedzis. Taču lopkopjiem tā situācija ir vēl trakāka, tāpēc ka govīm vienkārši nav, ko ēst. Turklāt arī savākt lopbarību ir ļoti... smagnēji.

Un te var pieminēt kaut vai pagājušo mēnesi, kas bija rekordsauss, pārspēja jebkurus karstuma rekordus. Tas bija pats sausākais mēnesis, kāds reģistrēts, kopš vispār novērojumi tiek veikti (no 1924. gada), un tas pārspēja iepriekšējo – 1941. gada – rekordu.

Un tajā momentā, kad liekas, ka viss jau ir slikti, – tad parādās vēl mūsu... vienotais tirgus... un parādās mūs konkurējoši... jo mēs tirgojam vienotā tirgū... Parādās poļi, kuri jau tagad ir gatavi atbraukt, nopļaut rudzus, satīt lopbarībā un aizvest pie sevis. Un tad rodas jautājums – kā tas var tā sanākt, ka poļi ir spējīgi atbraukt, nopļaut, savākt un aizvest, un samaksāt? Nu tad paskatāmies.

Enerģijas inflācija: Eiropā – vidēji 4,4, Latvijā – 23,2. Lopkopībai tas veido ļoti lielas izmaksas. Tiešmaksājumi: Eiropā – vidēji 269, Latvijā – 202.

Parunāsim par piena cenu, kas ir pēc būtības lielākie ienākumi. Salīdzināsim ar to pašu Poliju. Pēdējo sešu mēnešu griezumā starpība starp Latviju un Poliju veidotu apmēram 46 miljonus. 46 miljoni! Latvijas lauksaimnieki, ja pārdotu pienu Polijā, nopelnītu vairāk. Un tā ir tā starpība, un to mēs ļoti labi redzam.

Tad arī veidojas tā... kaut kā vienlīdzīgā tirgus konkurence līdz galam nestrādā – tas jāatzīst, jo mēs nespējam konkurēt. Tagad mēs to visu ļoti labi redzam – redzam veikalos poļu pienu, leišu pienu, redzam olu iepirkumos... un – arī slimnīcās... Un pēc tam brīnāmies – kāpēc. Tāpēc, ka ražotāji nespēj vienādi konkurēt, tāpēc, ka tās sākotnējās pozīcijas ir citādākas.

Un te, protams, jautājums par izšķiršanos – vai mēs atbalstām, cīnāmies par katru ražotāju. Katrs šeit ir vajadzīgs, jo mēs tā kā gribam ēst latviešu produkciju – produkciju, ražotu Latvijā. Lauksaimniecību mēs gribam redzēt, bet darbi par to īsti nerunā.

Un, runājot par visu to situāciju, jāteic – jā, bija taisnība par banku sektoru... Banku sektors teica, ka problēmu tajā neesot, bet... Es gribētu runāt... Es runāju pēc tam ar daudzām lauku saimniecībām, un ir tāda nianse, ka mazām saimniecībām vispār ir bail iet runāt ar bankām. Tā ir realitāte, tāpēc ka tām bail, ka tās ieliks melnajā sarakstā, tām pārskatīs kredītprocentus, un tās pat neiet uz bankām runāt, jo saprot, ka tas cirtiens būs liels. Jā, lielās saimniecības pašas var runāt ar banku, jo tām ir citi nosacījumi, bet mazajām tā situācija ir pavisam citāda.

Arī mazie ražotāji mums ir ļoti svarīgi, jo tie tagad, tieši šinī momentā, ir vieni no lielākajiem cietējiem.

Un, runājot par kopējo situāciju, mums pašiem ir jāsaprot, vai mums vispār ir vajadzīga šāda saimniekošana vai nav, jo situācija neuzlabosies. Mēs paši redzam, kas notiek aiz loga, – ir sausums. Un sausums diemžēl nesola neko labu.

Tāpēc pie šī jautājuma noteikti mēs vēl atgriezīsimies. Noteikti vēl kāpšu šajā tribīnē un runāšu, jo, man liekas, katrs lauksaimnieks, kas ražo, mums ir svarīgs. Katrs lauksaimnieks, kas nodarbina kādu, vismaz sevi laukos pabaro, neiet pēc pabalstiem, neprasa, ir liela vērtība, mūsu visu vērtība, un par katru no viņiem mums ir jācīnās. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Nosaukums pieprasījumam ir šāds: “Par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijas piensaimniecības nozarē”. Bet... kā jau teica Kaspars Melnis... es domāju, ka to vajadzētu paplašināt.

Taču, ja runā par piensaimniecību, tad jāatceras, ka šī problēma sākās jau gada sākumā un tobrīd tās cēlonis nebija nedz laika apstākļi, nedz kaut kādi citi faktori, bet gan piena cena. Proti, piena cena nokritās tik zemu, ka piensaimniekiem tas jau bija zem pašizmaksas. Atcerieties – mēs kādu brīdi veikalos maksājām vēl milzīgi lielu piena cenu, lai gan lauksaimnieki saņēma ļoti maz. Tikai pēc kāda laika lielveikali samazināja piena cenu.

Bet kāpēc piena cena nokritās? Jāņem vērā, ka Latvijā piena nozare un arī citas lauksaimniecības nozares ir eksporta nozares un ka vietējā tirgū mēs salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm pārdodam samērā maz no mūsu saražotā. Latvija izved svaigpienu. Latvijā ieved dažādus produktus.

Vācijas, Nīderlandes un citu Eiropas valstu lielveikalos ir pārsvarā pašu produkcija, pašu valstī no govīm iegūtā un saražotā produkcija, – 80, pat 90 procenti. Turpretim Latvijā, ja jūs paskaitīsiet, tie ir tikai 30 procenti. Ļoti daudz tiek aizvests, eksportēts. Tiek ievesti dažādi brendi, kas ir Lietuvā, Igaunijā un citur. Un līdz ar to... tad jau bija tas sākums piena nozares problēmai. Pēc tam, protams, nāca... pavasarī nāca sals, sausums.

Un te es gribētu pateikt, par ko mums – un tieši lauksaimniekiem – šobrīd vajag būt visvairāk neapmierinātiem. Un ļoti labi, ka te ir pieteicies runāt parlamentārais sekretārs Edgars Putra, viņš ir zemnieks. Kolēģis Jānis Grasbergs – piena ražotājs, zemnieks. Re, vēl arī Jātnieka kungs... Es teiktu, ka mēs varam pastāstīt, kā tagad ir nozarē.

Bet tajā pašā laikā... Tas, ko pirms kāda laika, 15. jūnijā, teica zemkopības ministrs Šmits, kurš nav lauksaimnieks un kurš laikam tomēr nesaprot visu par lauksaimniecību... Viņš sacīja: “Diemžēl neesam tālu no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā.” Un viņš skaidroja, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir jāsaprot, ko tā dos, – ka jāskatās, ko tā dos, ko nedos. Lai nav tā, ka tiek kliegts: “Vilks aitās, vilks aitās!” Lai nav tā, ka, parādoties jau pirmajām indikācijām, ka ir slikti, izsludinām ārkārtas situāciju, paši līdz galam nesaprotot, ko tā dos.

Es atvainojos – ārkārtas (vai – ārkārtējā) situācija lauksaimniecībā ir izsludināta daudzas reizes. Ministrijas ierēdņi, valdības ierēdņi ļoti labi zina. Bija 2017., bija 2018. gads... Kā var ministrs pateikt, ka viņš nezina, ko tā dos?! Vai nu zina, vai nezina. Tas ir likumdošanas aktos ierakstīts, tas ir pavisam skaidri zināms. Es domāju, ka tā ir ministra absolūta nekompetence.

Un es šeit varētu arī pat uzskaitīt, kurās reizēs ārkārtējā situācija ir izsludināta. Piemēram, Krīzes vadības padome 2017. gadā izsludināja... bija gan sausums, gan mitrums. Ir arī 2014. gadā izsludināta...

Tā ka es uzskatu, ka šāda ministra rīcība ir pavisam nepamatota.

Otrkārt. Ministrs to pirms nu jau divām nedēļām... nesanāk divas... pirms bišķi mazāk nedēļām sacīja, taču es pirms kādām divām nedēļām braucu uz Kurzemi, uz Talsiem, un, pat garām braucot, no mašīnas varēja redzēt, kādi izskatās tie lauki, kur lietus nebija lijis ilgu laiku. Tur nebija sadīguši graudaugi. Laukā, kurā vajadzētu būt desmit siena ruļļiem, bija divi siena ruļļi. Tur bija lauki, kuros graudaugi pavisam īsi – sprīdi gari. Taču ministrs saka: nē, vēl viss ir kārtībā, nav ko izsludināt.

Es varu arī nosaukt faktus. Smiltenes pusē, netālu no Smiltenes, ir meteostacija, un laika posmā no 23. aprīļa līdz šodienai tur nolijuši 1,75 milimetri. Jūsu zināšanai: jūnijā Latvijā jānolīst 70, maijā – 50 milimetriem; tā ir vidējā norma. Tātad – apmēram 120. Taču nolijis tur ir 1,75. Es skatos – šodien tur kādi astoņi nolija.

Bet jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē konkrētam lauksaimniekam, ka pavasarī, tad, kad visam ir jāaug... Tad, kad jūs Jāņos izejat ārā pļavā, viss zied, viss smaržo. Tagad jūs aiziesiet uz pļavu – tur būs sprīdi, varbūt divus sprīžus gara zālīte; pīpenes neatradīsiet, jo tās visas jau būs nokaltušas. Un tas, ko es gribu pateikt, – ka tas ir tas, ko mēs redzam.

Bet ko vēl saka lauksaimnieki? Piemēram, zemeņu audzētāji Rūjienas pusē saka, ka viņi izjūt katastrofālu ietekmi uz ražu; ka būs tikai 5–10 procenti no iespējamās ražas – 5–10 procenti! Būs zudums – 95 procenti.

Un, to visu zinot, pateikt, ka vēl ir jāskatās...

Atšķirībā no izglītības un zinātnes ministres Čakšas, kura ir atnākusi uz viņai adresētā deputātu pieprasījuma izskatīšanu, zemkopības ministrs Šmits nav ieradies uz viņam iesniegtā deputātu pieprasījuma izskatīšanu. Jā, tas tāpēc, ka laikam Šmita kungs baidās, jo, kā jau es teicu, viņš nav lauksaimnieks. Un tad viņš atsūta savu parlamentāro sekretāru Edgaru Putru, kurš ir zinošs un vismaz ar pieredzi... graudu audzētājs. Tā ka – lai viņš arī izstāsta, kā ir viņa saimniecībā.

Bet skaidrs ir tas, ka tiešām šis ārkārtas stāvoklis ir jāizsludina, jo te ir... Te nav runa tikai par naudu, cik valsts var samaksāt (un – vai vispār valsts var samaksāt); te ir veicama vesela virkne dažādu pasākumu, jo vajag nākt pretī, palīdzēt.

Tikai šodien – tad, kad es runāju ar Edgaru Putru, – ministrija ielika savā mājaslapā relīzi par to, kas būs, un Edgars atsūtīja man. Līdz šim es pārbaudīju gan saimniecības e-pastus, gan EPS, gan no organizācijām sūtītos e-pastus – absolūta nulle informācijas ziņā! Ārā ir krīze jau divus mēnešus, bet ministrija neinformē lauksaimniekus, tur stresā lauksaimniekus un tikai nākošnedēļ plāno šos jautājumus pārrunāt ar lauksaimnieku organizācijām konsultatīvajā padomē.

Tāpēc man liekas, ka šis pieprasījums ir vietā. Es domāju, ka šis pieprasījums ir iekustinājis ministriju, pamudinājis to rīkoties, un tāds arī ir mūsu mērķis.

Ja ministrs nerīkojas un ja ministrs pats nav lauksaimnieks un, izejot ārpus Rīgas, nesajēdz, vai tur ir graudaugi vai kāds zālājs, un neatšķir kviešus no rudziem, tad tiešām ministram ir jāļauj strādāt lauksaimniekiem un ir jāklausa lauksaimnieku organizācijām, un ir jāizsludina ārkārtas situācija, un ir jāpalīdz.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamie kolēģi! Ārkārtas situācija lauksaimniecībā – kā statuss – nav nekad bijusi.

Ir bijusi valsts mēroga dabas katastrofa 2017. gadā, kad bija šausmīgi nokrišņi Latgalē, un 2018. gadā, kad bija ļoti liels sausums (apmēram tikpat liels kā tagad visā Latvijā, bet Kurzemē vairāk – izteikti). Un abās reizēs ministrs Dūklavs, iepriekš runājušo kolēģu priekštecis vai bijušais kolēģis (grūti nosaukt šobrīd statusu), izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu. Jo ārkārtas situācijai ir savi blakusefekti, un, kā norādīja arī pašā komisijā, tā nedod nekādas priekšrocības... tam, kas ir šobrīd. Protams, skaidrs, – ir pavasara salnas; ir sauss, ir augstas temperatūras, zems nokrišņu daudzums; ir arī krusa (kā zināms, pirms pāris dienām Zemgalē). Šogad ir vesela buķete visādu problēmu, un lauksaimniekiem diemžēl šis gads nebūs ļoti veiksmīgs, es teikšu tā.

Šobrīd, it sevišķi tajās augsnēs, kurās ir ļoti vieglas smiltiņas, tie augi visi ir, var teikt, izkaltuši vai nav sadīguši, tas arī skaidrs. Un ir pat arī tādas saimniecības, kurām ziemāji izsala, tās pārsēja, kaut kas sadīga, bet nesadīga pilnvērtīgi, jo bija sauss. Tas, kas sadīga, nosala, un tad lauksaimnieks pārsēja vēlreiz – ar griķiem. Tādas situācijas arī ir. Šogad ir, piekrītu.

Tomēr gribu teikt to, ka ministram ne vienmēr ir jābūt no nozares. Ministram ir jābūt labiem padomniekiem, kas dod vajadzīgo padomu īstajā brīdī, un tādā ziņā es varu tikai... es varu salīdzināt. Par savu pašreizējo priekšnieku, ministru Didzi Šmitu, es nevaru neko sliktu teikt.

Un ir visai amizanti, ka Meļņa kungs beidzot ir sācis interesēties arī par pārējām nozarēm; viņu līdz šim interesēja tikai piena lauksaimniecība. Tā ka tas ir ļoti apsveicami. Kopīgiem spēkiem jau droši vien tiksim galā.

Runājot no ministrijas pozīcijām, jāteic, ka nav tā, ka mēs esam sēdējuši visu laiku un gaidījuši, ka kāds mums kādu elektrošoku iedos, bet esam intensīvi strādājuši. Šeit ir runa gan par priekšlikumiem, kas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju... tas nenotiek tik ātri, jo tā ir kopējā lauksaimniecības politika un stratēģiskais plāns, un viss kaut kas cits. Un ir arī tādi priekšlikumi, ko mēs varam nacionālā līmenī risināt.

Piemēram, šobrīd Zemkopības ministrija paredzējusi virkni... atkāpes, lai veicinātu lopbarības pieejamību; tās ir gan zaļās papuves, zaļās joslas, gan... bioloģiski vērtīgos zālājus varēs vairākas reizes nopļaut, lai iegūtu vajadzīgo lopbarību. Saistītais atbalsts, fleksibla pieeja sējumiem. Respektīvi, tur, kur ir iesēts un ir skaidri redzams, ka iesēts un nav sadīdzis, šis saistītais atbalsts netiks noņemts. Minimālās ražības... gan govīm, gan pienam... minimālās ražības netiks vērtētas arī šiem sēklas ražotājiem.

Projektos atkāpes attiecībā uz sasniedzamajiem rādītājiem – tās tiks pārskatītas vai atliktas uz gadu. Tāpat arī projektu uzsākšanai... 20 procentu vietā... tiks samazināts uz 10 procentiem.

Dīzeļdegvielas limits. Nākamgad lauksaimnieki nāks un sniegs iekšā jau 2023. gada pieteikumu, pieteikumā šis skaitlis tiks vērtēts. Apgrozījums tiks ņemts... varēs iesniegt gan 2022., gan 2023. gada apgrozījuma datus. Respektīvi, tiks ņemts vērā labākais. Tādējādi tas limitu neiespaidos.

Bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir paredzēta atkāpe attiecībā uz minimālajiem ienākumiem, būtiski samazinot... Latvija... maksājuma avanss jau šobrīd ir pieejams. Tas tiks palielināts no 40 eiro uz 60 eiro. Respektīvi, šobrīd jau vietā...

Tālāk. Infoziņojumā ir iesniegts... tas ir iesniegts valdībā. Ir pieprasīti papildus 10 miljoni. Un 10 miljoni – kredītprocentiem nākamajam gadam, pieci miljoni – apdrošināšanai. Apdrošināšanai sausumam – paredzēts celt šī atbalsta likmi no 50 uz 70 procentiem, jo šī apdrošināšanas sadaļa – par sausumu – ir ļoti dārga. Kredītprocentiem likmi no 4 procentiem ir paredzēts celt uz 5 procentiem, un tas – ne tikai sausuma dēļ, bet arī tāpēc, ka Euribor ir stipri... piekāpis.

Tā ir virkne pasākumu, kas ir nacionālajā līmenī. Eiropas līmenī: ministrs brauc tagad uz Padomi – nākamajā nedēļā, pirmdienā, – un Padomē arī... viņš lūgs pārskatīt virkni... šīs atkāpes, kas šobrīd ir... ar kopējo lauksaimniecības politiku. Tās ir gan... 2024. gadā, līdzīgi kā 2022. un 2023. gadā, varēs ražot pārtiku... Īpatsvara rādītājs attiecībā uz ilggadīgiem zālājiem... lai netiktu ņemti vērā nākamajā gadā un netiktu pieprasīts atgriezt tās zemes, kas varbūt ir izartas.

Tā ka ir daudz dažādu pasākumu, un varbūt no ministrijas puses tā kļūda ir bijusi, ka publiski tas nav izskanējis tik dzirdami šobrīd. 30. jūnijā ir komisijas... nevis komisijas, bet Konsultatīvās padomes sēde, kur virkne šo priekšlikumu, ko ministrija ir sagatavojusi un gatavojas virzīt... Protams, viņi gaida arī no visām deviņām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām vēl priekšlikumus, ko papildus ir jāliek iekšā. Tā ka ir visas iespējas, Meļņa kungs, iesniegt vēl papildu priekšlikumus.

Iepriekš... par šo lūgumu Lauku atbalsta dienestam būt fleksiblam attiecībā uz projektiem, es lūdzu jūs no tribīnes: nāciet un iedodiet informāciju, līdzēšu, es darīšu. Nesaņēmu neko. Protams, parunāt (un – no tribīnes) vajag, bet tas arī... tālāk par runāšanu nekas netiek darīts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien! Reaģējot uz šo iesniegumu, kas parādījās jau maijā, mēs nolēmām sasaukt deputātu grupas lauksaimniecības attīstībai sapulci, lai diskutētu par šo jautājumu un saprastu, vai ārkārtas stāvoklis ir risinājums šai problēmai, kuru mēs arī apzināmies un redzam un kura nav mazinājusies. Jo principā šajā – piensaimniecības – sektorā ir problēmas, un tās ir jau ilgstošas, jo šī iepirkuma cena svaigpienam neatbilst esošajiem tirgus apstākļiem.

Un sēdes laikā pielikām klāt arī augļkopības nozari, kas šajās salnās arī bija cietusi. Mēs diezgan ilgi, vairāk nekā stundu, diskutējām par šīm lietām, taču šajā sanāksmē nenonācām pie secinājuma. Bet mēs uzdevām Zemkopības ministrijai veikt šo izvērtējumu, sanākt kopā ar organizācijām, sanākt kopā arī ar finanšu sektoru un veikt tādu kā domu apmaiņu par to, vai ārkārtas stāvoklis ir vai nav risinājums. Un principā šai darba grupai... atzinums bija tas, ka... jo katrai lietai ir savi plusi un savi mīnusi. Un tas, ko mēs arī uzsvērām, – lai saskaita plusus vienā pusē un mīnusus otrā un skatās, kāds tad ir rezultāts. Un rezultāts bija tāds: ārkārtas stāvoklis nodarīs vairāk ļaunuma nekā labuma. Un tātad tas neatrisinās esošo problēmu.

Līdzīgi kā Putras kungs pirms tam minēja šos risinājumus, kas ir tīri naudas palīdzība gan kredītprocentu dzēšanai, gan... droši vien vajadzētu padomāt arī par apdrošināšanas polišu... šīm atmaksām un visām tām lietām, kas labāk to risinātu.

Vislielākais mīnuss ārkārtas stāvoklim ir tieši no finanšu sektora viedokļa, jo Finanšu nozares asociācija arī ir norādījusi, ka ārkārtējās situācijas esamība bremzētu investīciju piesaisti un kreditēšanas attīstību. Un tas arī bija tas, ko mēs šajā deputātu grupā lauksaimniecības attīstībai... arī jau apspriedām to, jo saimniecībām situācijas ir dažādas. Dažas arī barības ir jau gatavojušas, teiksim, uz priekšu... par 150 procentiem... iepriekšējā gadā, tāpēc tām saimniecībām šī situācija nav tik kritiska. Un ir uzņēmušās jaunas saistības – teiksim, jaunas būvniecības un modernizācijas lietas. Līdz ar to tām bremzētos šīs... piesaistes, jo bankām būtu jāvērtē daudz kritiskāk šīs lietas.

Bet katrā ziņā tas lielākais atbalsts, ko gaida nozare un kas dotu vislielāko pienesumu, būtu tieši šis – krīzes fonds... no lauksaimniecības komisijas... no Eiropas.

Un jāatceras arī tas, ka katram Eiropas atbalstam valsts ir tiesīga pievienot līdz pat 20 procentiem... šo atbalstu, kas būtu... līdz 200 procentiem, atvainojos, jā, līdz 200 procentiem... un droši vien šādā veidā risināt problēmu, nevis – ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu.

Tādēļ, kolēģi, es aicinu noraidīt šo pieprasījumu un iet citus ceļus, kā atbalstīt nozari.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kasparam Melnim.

K. Melnis (ZZS).

Atbildu uz Putras kunga komentāru... nedaudz. Tā ir tā viena lieta – komunikācija. Tās arī trūkst, jo uz šo brīdi... sausums jau ir vairākus mēnešus; lauksaimnieki gaida atbildi, bet tās nav. Un tā jau ir tā problēma – cilvēki ir neziņā. (Starpsauciens.) Jā, šodien. Šodien ielikts. Un tas stāsts par to pantu un par to saimniecību, kuru es minēju, – nu tur atkal ir tā komunikācijas problēma. Tāpēc arī minēju to piemēru, lai izstāsta visiem, ka lauksaimniekiem ir tāda iespēja – vērsties... Nu ne jau katram lauksaimniekam, Putra, ir jūsu telefona numurs. Varat piezvanīt, nosaukt savu numuru.

Un es atklāšu pat vēl vairāk: ne katrs arī vēlas – ne katrs vēlas, lai viņa saimniecība publiski pasaka, ka viņam nesanāca realizēt projektu; ka varbūt viņam neveicās. Nu tādi mēs esam – latvieši.

Tāpēc ir svarīgi, ka zina to, ka tāda iespēja ir. Un par to vajag nokomunicēt līdz lauksaimniekiem, lai viņi to saprot. Tas ir ļoti svarīgi un būtiski – komunikācija.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Manuprāt, šodien diskutēt par ārkārtas stāvokli, dabas katastrofu vai... sauksim to, vienalga, kā... jūs piekritīsiet – tam nav ne mazākās nozīmes. Nozīme ir palīdzības sniegšanai pēc būtības. Zem kāda lietussarga mēs to visu paliekam – tam nav nekādas jēgas.

Putras kungs minēja 2014. gadu, 2017. gadu... Savulaik LZS pārstāvis ministrs Jānis Dūklavs gāja ar piedāvājumiem risināt problēmas, un katram šim risinājumam līdzi nāca konkrēta nauda – konkrēts palīdzības veids. Konkrēts veids, kādā cilvēkiem tika palīdzēts.

Tas, ko mēs redzam šobrīd... Tikko Putras kungs runāja par dažādiem atbalsta veidiem. Bet, piedodiet, Putras kungs, tas ir uz fona, ka Latvijā ir 20 procentu inflācija gada garumā. Tas, ko jūs runājāt... tie procentiņi, ko jūs tur nosaucāt, pat inflāciju nenosedz. Mēs šeit runājam par būtisku palīdzību konkrētā brīdī, kad ir izveidojusies krīze.

Piena lopkopībā mēs redzējām to, ka tiek izkauti lopi. Jūs bļāvāt – nē, nē, nekas netiek izkauts. Tika izkauts, un par to nevienam nav šaubu, ka tas tā bija. Tas bija fakts. Arī šobrīd virknei saimniecību tas jautājums vēl nav atrisinājies līdz galam.

Uz tā fona mēs redzam arī plašāku problēmu atvērumu. Un ko mēs redzam politiskajā līmenī? Politiskajā līmenī mēs redzam, ka mums ir zemkopības ministrs, kurš nedeg par savu nozari, – zemkopības ministrs, kas nespēj komunicēt, stāstīt lauksaimniekiem par to, kādi būs risinājumi, kā viņš palīdzēs, ko viņš darīs. Mēs redzam to, ka viņam vajag iepazīties, kas ir ārkārtas stāvoklis (tikko jau mans kolēģis Krauzes kungs minēja). Nu ko nozīmē – iepazīties?

Mēs dzirdam fonā stāstus par to, ka ir ministri, kas sēž uz čemodāniem. Nu, ja viņš sēž uz čemodāniem, tad lai paņem tos čemodānus, nāk atpakaļ uz Saeimu un strādā – strādā šeit! Ejiet, Putras kungs, viņa vietā un strādājiet! Ticiet man, būs labāk, nekā ir tagad. Šobrīd Zemkopības ministriju vada cilvēks, kurš nedeg par savu nozari. Mēs neredzam viņu šodien šeit, Saeimā; mēs neredzam viņu ar konkrētiem risinājumiem. Viņš pirms dažiem mēnešiem bija, kad mēs pacēlām jautājumu par piena nozari jau pirmo reizi. Kāds bija risinājums? Strādās ar lielveikaliem, lai svētdienās lielveikali nestrādātu.

Kur ir risinājums? Pagājuši vairāki mēneši – nav risinājuma. Kolēģi, piekritīsiet? Mēs neredzam ne likumprojektu, neko. Mēs redzam kaut kādas sīkas pārdales, dažus miljonus pārdalītus ar piena lopkopjiem. Kolēģi, tie nav risinājumi.

Mēs redzam APVIENOTĀ SARAKSTA rindās neatkarīgo ministri Meņģelsones kundzi. Lūk, deg par nozari – 140 miljoni! Pēc dažām stundām mēs to lēmumu pieņemsim, un nozarei būs reāls atbalsts.

Bet attiecībā uz zemkopības jomu? Kur ir ministra kaut kāda cīņa par lauksaimnieku nozarēm? Mēs redzējām pašu pirmo ministra reakciju uz brīdi, kad bija problēmas. Kāda bija ministra reakcija? “Nu, kolēģi, tas taču ir prasts bizness! Ja viņi netiek galā, lai cīnās!”

Mēs redzam Lietuvā... mēs redzam lietuviešus: lietuviešu ministrs cīnās par saviem lauksaimniekiem, iesaistās. Ko mēs redzam? Latvijas ministrs brauc ciemos pie lietuviešu ministra. Nu aizbrauca ekskursijā, aizbrauca uz Briseli. A kāds labums no tā visa ir? Pabraukā ekskursijās. Un ko tālāk? Kur tālāk? Kur ir rezultāts? Mēs gribam reālu rezultātu – tādu, kas ikkatram lauksaimniekam iedotu kaut kādu skaidrību par to, kas būs nākotnē.

Šodien jūs stāstāt, ka jūs šodien esat sākuši kaut kā komunicēt. Sen jau vajadzēja komunicēt, sen jau vajadzēja rīkoties, darboties, nākt ar kaut kādiem piedāvājumiem.

Un te jāskatās arī kopā... Nu, kolēģi, ja jau mēs sākām runāt par ministru Šmita kungu, kuram šodien nebija iespēju šeit atnākt... Nu es dzirdu APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģus... par to, ka Latvija briesmās, NATO samits tuvojas. Kolēģi, a kā tas izskatās, ka mums ir valdībā ministrs, kuram nav pielaides valsts noslēpumam? (Starpsaucieni: “O!”) Tas – NATO samita priekšvakarā... Kolēģi, kā tas izskatās? Kā tas izskatās? Tas ir tā kā normāli, vai tas ir tomēr jautājums par vērtībām, par drošību, par briesmām, kas tuvojas?

Tā ka, godātie kolēģi, paskatieties un pavērtējiet sava ministra darbību! Varbūt tomēr pašiem ir jānāk ar savu iniciatīvu – ministru vienkārši atsaukt, lai viņš nāk Saeimā? Viņam šeit ļoti laba vieta būtu, labā vietā sēdētu, varbūt kādu komisiju vadītu. Un lai iet, pieņemsim, Putras kungs... Redziet, viņš nāk, godīgi kāpj tribīnē, varbūt kaut ko vairāk izcīnīs. Un lai nāk un strādā! Mēs, Zemnieku savienība, agrāk Putru augstu vērtējām, jūs – tā ne pārāk; mēs augstāk būtu vērtējuši. Bet nu labi.

Kolēģi, es domāju, ka tas jautājums ir vietā. Es domāju, šie pieprasījumi ir jau sasnieguši zināmu mērķi – jūs beidzot esat sākuši kustēties. Un, es ceru, pēc šīs runas arī ministrs sāks mazliet vairāk degt par savu nozari, nevis vienkārši noskatīsies, sēdēs... nezinu, kur, bet... rezultātus mēs neredzam.

Pietiek braukāt ekskursijās, vajag sākt strādāt šeit! Brisele, Vašingtona... Nu brauciet tur, bet lai tam ir kaut kāds rezultāts.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edgaram Putram otro reizi.

E. Putra (AS).

Jā, Viktor, kad pienāks laiks, es arī kļūšu par lauksaimniecības ministru. Bet var būt, ka tas laiks būs drīz; es nezinu, to neviens nezina.

Atbildot uz jautājumu par Dūklava kunga dāsnajiem atbalstiem 2017. gadā lauksaimniekiem, atgādināšu: jā, mēs visi atceramies analītiskos raidījumus svētdienās – par slavenajiem kukurūzas pakaišiem, par slavenajiem atbalstiem miljonāriem, kuri novāca ražu un saņēma lielas, lielas tur... man tā liekas, ka lielākā kompensācija bija 250 tūkstoši, tur vairāki tādi bija. Nu jā, protams, jautājums ir par to, cik tas viss bija godīgi.

Es teikšu tā: ministrs šobrīd ir izcīnījis atbalstu Eiropā. Tas ir šobrīd. Es neteikšu konkrētu summu, bet summa ir faktiski trīs reizes lielāka par to, ko sadalīja Eiropa sākumā. Eiropa sākumā sadalīja visu to summu konkrēti uz visu lauksaimniecības zemes platību, mums tur sanāca 2,2 miljoni. Tā summa ir vairākas reizes lielāka, ko viņš pēc tam izcīnīja kopā ar Lietuvas kolēģiem Latvijai un Lietuvai. Tā summa ir lielāka. Šobrīd top regula, un tas atbalsts no Eiropas būs. Mums pašiem ir iespēja pielikt klāt vēl 200 procentus. Mēs arī iesim uz valdību un lūgsim šo atbalstu.

Bet tas, ko es gribu teikt... Šis atbalsts... jebkurā gadījumā būs jādomā, kā mēs to izlietosim, jo, ja mēs to atbalstu sadalām, kaut vai pieliekot klāt no Latvijas budžeta papildu naudiņu, izdevumi uz kopējo... uz hektāriem – tie tāpat būs 10–15 eiro uz hektāru. Nekas, tas nav nekas! Piemēram, mēs esam parēķinājuši graudu infoziņojumā: ja mēs gribam segt tos zaudējumus, kas potenciāli graudkopībā varētu būt, tie ir 300 miljoni, kas ir prātam neaptverams un faktiski mūsu budžetam, nacionālajam budžetam, netverams skaitlis. Tāpēc šinī brīdī lepoties ar to, ka kaut kad sen tas ir izdarīts... Nu, paskatieties, pavērtējiet, kas tur tajā... sižetos... kas tur bija, nu, nebija nekas tur labs. Tiešām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai referentam būtu kas piebilstams? Nevēlas neko piebilst Abu Meri kungs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaspara Meļņa, Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Harija Rokpeļņa, Daigas Mieriņas, Armanda Krauzes, Līgas Kļaviņas, Jāņa Vucāna, Anitas Brakovskas, Andreja Vilka pieprasījumu zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijas piensaimniecības nozarē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 4. Pieprasījums nav atbalstīts.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Alekseja Rosļikova, Igora Judina, Nataļjas Marčenko-Jodko, Svetlanas Čulkovas, Viktora Pučkas, Jekaterinas Dorošķevičas, Viktorijas Pleškānes, Iļjas Ivanova, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko pieprasījums kultūras ministram Naurim Puntulim “Par NEPLP soda piemērošanu saistībā ar vārda “deportācija” lietošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā referēs Hosams Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Kolēģi, tātad vēl viens pieprasījums. Patīkami, ka deputāti pamodās. Uz komisijas sēdi 7. jūnijā bija ieradies arī Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, paskaidroja deputātiem, ka Kultūras ministrijai nav nekādas ietekmes uz NEPLP, jo NEPLP ir neatkarīga iestāde, ir ievēlēti locekļi, tāpēc no ministra puses kā politikas cilvēka nav nekādas ietekmes uz NEPLP lēmumiem. Mēs visi zinām, ka tas lēmums, kas bija pret TVNET... nu, sabiedrībai ir dažādi viedokļi.

Un pieprasījumam balsojums... Pieprasījumu komisijas balsojuma rezultāti bija: par – 2, pret – 6, un 4 deputāti nebalsoja. Tāpēc pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Ritvaram Jansonam. (Starpsauciens: “Parlamentārajam sekretāram.”) Parlamentārajam sekretāram Kultūras ministrijā.

R. Jansons (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Kultūras ministrija iestājas par demokrātijas principiem un to, ka vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu neatkarības ievērošana mūsu sabiedrībā ir ārkārtīgi svarīga. Šo demokrātijas principu un brīvību nodrošināšanā liela nozīme ir neatkarīgām, tiesiskām institūcijām. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators, sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētājs...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. (Zālē troksnis. Noklaudzina ar āmuru.) Rotberga kungs, Bergmaņa kungs, mēs taču vienojāmies par forte un piano pirmīt. Paldies.

Turpiniet!

R. Jansons. Tātad sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs un ombuds ir tās neatkarīgās institūcijas (līdzīgi kā, piemēram, Valsts kontrole un Tiesībsarga birojs), kuras Latvijas Republikas likumdevējs ar likuma spēku ir nostiprinājis kā pilnīgi neatkarīgas, neļaujot citām institūcijām, arī valsts izpildvarai, iejaukties to darbībā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57. panta pirmā daļa nosaka, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti.

Līdz ar to NEPLP bija tiesīga vērtēt to, vai SIA “TVNET GRUPA” ievēro Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta ceturtajā daļā noteikto: “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.”

NEPLP bija tiesīga arī vērtēt, vai atbilstoši šā likuma 80. panta pirmajai daļai piemērojams paredzētais administratīvais sods. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. panta piektā daļa nosaka: “Pildot savus uzdevumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome neprasa un nesaņem norādījumus ne no vienas citas iestādes.” NEPLP kā neatkarīga iestāde nav nedz Kultūras ministrijas padotībā, nedz pārraudzībā. Kultūras ministrijai nav nekādu tiesību iejaukties neatkarīgu mediju regulatoru darbībās, arī izsakot viedokli par NEPLP lēmumu pareizumu vai nepareizumu.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 166. panta pirmo un otro daļu, kā arī 168. panta pirmo daļu, persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, šo lēmumu 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. NEPLP lēmums ir pārsūdzēts un tiks izskatīts tiesā. Kultūras ministra izteikumi par NEPLP lēmumu iespaidotu tiesas procesu.

Ņemot vērā, ka NEPLP ir neatkarīga institūcija, vairākums Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātu piekrita, ka šī pieprasījuma adresāts nav kultūras ministrs un pieprasījums noraidāms.

Aicinu deputātus noraidīt pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, vai jums pietiktu ar četrām minūtēm? (Dep. A. Kiršteins: “Nē!”) Mums paredzēts pārtraukums. (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.) Jūs ilgāk par četrām minūtēm?

Tātad, kolēģi...

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kolēģi, mums ir Saeimas lēmums, ar kuru ir pielemts, ka mums pārtraukums būtu 15 minūtes. Zālē izskanēja, ka ir vēlme saīsināt. (Dep. A. Ņenaševa: “Nē!”) Vajag 15, ja? (Starpsauciens: “Jā! Lai paliek!”) Vajag 15, kolēģi! Tad paliekam pie 15, tā kā Saeima jau lēmusi.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre.)

Kolēģi! Ir reģistrējušies (Zālē troksnis. Ieklepojas.)... Kolēģi! Reģistrējušies 87 deputāti, nav reģistrējušies 13: Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Ieva Brante, Edmunds Cepurītis, Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks, Andrejs Judins (Starpsaucieni: “Tepat bija!”; “Nav, nav!”)... neredzu, Rihards Kols... rekur, Jātnieks, redzu, sorry... Rihards Kols, Daiga Mieriņa, Uģis Mitrevics... nav, Leila Rasima, Jana Simanovska un Ričards Šlesers.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tiekamies pulksten 19.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Atgādinu, ka strādājam ar 50. darba kārtības punktu – pieprasījumu “Par NEPLP soda piemērošanu saistībā ar vārda “deportācija” lietošanu”.

Esam sākuši debates.

Debatēs nākamajam vārds – deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Starpsauciens: “Viņa nav.”) Kiršteina kunga šobrīd nav zālē.

Līdz ar to vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi deputāti! Es aicināšu atbalstīt šo pieprasījumu.

Lai gan NEPLP nav piekritīga nevienam, tomēr šajā pieprasījumā aktualizētā problēma ir tā vērta, lai mēs pievērstu tai uzmanību, ņemot vērā arī to faktu, ka... un ne tikai saistībā ar šo lēmumu par TVNET, bet vēl ar dažiem citiem NEPLP izgājieniem. Cik tur bija? Manuprāt, kādas deviņas mediju organizācijas ir prasījušas... ir griezušās pie Saeimas deputātiem ar lūgumu izskatīt iespējamo NEPLP locekļu atbrīvošanu no amata.

Tātad pirmais, ko es vēlos pateikt, – ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pienākums nodrošināt mediju plurālismu, tas ir, atspoguļot sabiedrības politisko uzskatu un viedokļu daudzveidību, radot priekšnoteikumus, lai varētu apspriest un diskutēt par dažādām tēmām, tajā skaitā sensitīvām, sabiedrībai un varai neērtām, nepatīkamām, dažkārt šokējošām, kamēr tādējādi netiek kaitēts demokrātijai. Vārda brīvība ir fundamentāls demokrātijas pastāvēšanas pamats, un tā ietver tiesības runāt par jebkādām tēmām, kas satrauc vai rezonē kādā sabiedrības daļā.

Ko tad saka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta ceturtā daļa, par kuras it kā pārkāpšanu NEPLP soda TVNET?

Šis regulējums nav garš, un es jums to nolasīšu. “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.” (Citāta beigas.)

Un šī panta daļa ir vērsta konkrēti uz dezinformācijas mazināšanu, nevis kā cenzūras instruments, kā to piemēro NEPLP. Mans uzskats ir, ka NEPLP locekļi subjektīvi interpretē tiem ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu uzliktos pienākumus un tiesības.

Atgādināšu, ka NEPLP ir regulators. Bet diemžēl padomes locekļiem iztrūkst fundamentālas izpratnes, vai arī šī izpratne ir veidojusies postpadomju ietekmē – izpratne par mediju lomu, uzdevumiem un mediju brīvību. Un problēma ir tāda, ka padomes locekļi neizprot brīvības un mediju brīvības jēdzienu un to, cik svarīgi ir demokrātijai un mums visiem, katram sabiedrības loceklim, ieskaitot deputātus, brīvi mediji.

Tieši padomes locekļu nekompetence ir galvenais iemesls, kāpēc tie būtu jāatsauc, un es domāju, ka mēs pie šī jautājuma tad, kad sāksies mūsu nākamā sesija, varēsim atgriezties, jo padomes rīcība dzen medijus pašcenzūrā un apdraud mediju vides funkcionēšanu. Lai vai kā būtu, tur nav tālu no totalitārisma. No sākuma aizliegsim vienu vārdu minēt kādā kontekstā, pēc tam – citus, un beigās mēs būsim... kur? Tur, kur bijām Padomju Savienības laikā.

Paldies par uzmanību.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Tātad pieprasījums ir ļoti vienkāršs. Jautājums būtībā, kas nez kāpēc tika uzdots kultūras ministram, – kāpēc neatkarīga iestāde uzliek sodu, ja vārds “deportācija” ir absolūti nevainīgs un nozīmē faktiski to pašu, ko – “izraidīšana”? It kā divi nevainīgi un līdzvērtīgi vārdi, vai ne?

Jo Eiropas Savienībā, kā mēs dabūjām... izlasījām vēstulē, ko arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai bija atsūtījuši žurnālisti un arī dažas... kur bija citētas dažas Eiropas žurnālistu organizācijas, uzskata, ka Eiropas Savienībā arī taču notiek izraidīšana, kas ir tas pats, kas deportācija. No tā izejot, tiek uzkonstruēts tas jautājums, ka “izraidīšana” un “deportācija” ir viens un tas pats.

Tātad pieņemsim, kolēģi, ka Marokas izceļotājs vai kāds cits no Āfrikas, kas ir nelegāli ieradies Eiropas Savienībā, ir iesniedzis kaut kādus dokumentus un gadiem tirgo viltotās Gucci somas Tenerifē vai, teiksim, Palma de Maļorkā, un ir sakrājis lielu kapitālu, beigās tiek izraidīts. Viņam ir pietiekami daudz naudas, lai viņš varētu biznesa klasē, sūcot kokteiļus, aizlidot, pieņemsim, uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem vai uz kādu citu valsti, kur atzīst, teiksim, Marokas pasi. Tad tas ir tas pats, kas deportācija lopu vagonā 1941. gadā un izsūtīšana uz Vorkutu, kur mirstība pirms Otrā pasaules kara bija lielāka nekā Būhenvaldē un Osvencimā – aizgāja bojā vairāk nekā 80 procentu no ieslodzītajiem. Šeit tas tiek salikts kopā, un redziet, cik nevainīgi... Mūsu žurnālisti diemžēl nav izskaidrojuši Eiropas Savienības žurnālistiem, ka tomēr ir neliela atšķirība, vai jūs braucat lopu vagonā uz Sibīriju vai biznesa klasē lidojat uz Kaliforniju atpūsties.

Līdz ar to es domāju, ka pieprasījumam varētu sevišķi nepievērst uzmanību, bet, cienījamie kolēģi, mums ir tāda lieta kā Krimināllikuma 74.1 pants. Un, ja Saeimas deputātam Latvijas Republikas Satversmes 28. pants atļauj runāt visu ko atbilstoši viņa, teiksim, uzskatiem un saistībā ar darbu, nu, arī jebkādas intervijas var uzskatīt, ka tās ir daļa no Saeimas deputāta darba, jo deputātam, protams, ir jākontaktē ar mediju pārstāvjiem, žurnālistiem, tad masu medija pārstāvis, mediators vai raidījuma vadītājs neatkarīgi no tā, vai viņš saņem, teiksim, no Mediju atbalsta fonda, naudu vai nesaņem naudu, viņam ir jāievēro Latvijas likumi.

Un ir tāds Krimināllikuma 74.1 pants, kurā ir rakstīts: “Par [..] nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem [..].” Nu labi, nebaidīsim cilvēkus – tātad uz laiku līdz pieciem gadiem vai sabiedriskajiem darbiem, vai arī naudas sodu. Šinī gadījumā pilnīgi neatkarīga no Kultūras ministrijas iestāde ir izvēlējusies vismaigāko sodu. Cik tur...? Astoņi tūkstoši eiro vai cik ir uzlikta soda nauda, tur nav iejaukusies prokuratūra ar pieciem gadiem un visu pārējo.

Tātad noziegums, kas ir ārkārtīgi smags, – genocīda trivializācija. Ko nozīmē trivializācija? Deportāciju stilizācija, Latvijas pilsoņu slepkavību trivializācija. Vārds “trivializācija” nozīmē kādas lietas vērtības samazināšanu, noniecināšanu, padarīšanu par nenozīmīgu. Tātad var trivializēt holokaustu, var trivializēt slepkavības, var trivializēt pedofiliju, var trivializēt izvarošanas – nu, visu, ko grib.

Un man ir vislielākais izbrīns par to, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valdes locekļi, ne tikai žurnālisti (žurnālisti arī ir padomju izglītības produkti un daudzi nezina vēsturi, un sevišķi jaunie žurnālisti varbūt vispār nezina, ka tādas deportācijas Latvijā notikušas)... Bet, ja, piemēram, Dombura raidījumā sēž ombuds no sabiedriskā medija vai Ivonna Plaude, Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja, un saka: bet mums taču ir vārda brīvība, varam runāt, ko mēs gribam! –, nu tad, mīļie cilvēki, atceļam Krimināllikumu vai vismaz šo pantu, pielīdzinām... ka mēs varam taisīt karikatūru izstādi, teiksim, par holokaustu! Tā taču ir vārda brīvība, vai ne? Trivializējam visus šos noziegumus, ko Padomju Savienība ir darījusi, un pūšam Krievijas impērijas stabulē!

Tā nav nevainīga politika, un tā nav nejaušība, tāpēc ka Krievijas impērijas politika vienmēr ir taisnoties, iznīcinot 100 dažādas tautas. Es jau nerunāju, teiksim, tikai par 1937. gadu. Bet ja jūs esat pirms aizliegšanas tagad skatījušies Krievijas, teiksim, TV Planeta vai kaut kādas citas televīzijas... tur vienmēr tika pievērsts... gadu pirms iebrukuma Ukrainā... bija dažādas diskusijas par Ukrainu, tur tika izsmiets golodomors, jo tas taču esot izdomājums, jo, saprotiet, nebija pārtikas Krievijā, visa padomju tauta taču cieta, nu kāpēc tie ukraiņi visu laiku tur stāsta, ka viņiem tur kaut kādi miljoni ir aizgājuši bojā, vai ne? Un visa šī politika...

Teiksim, 1937. gadā 70 tūkstošu latviešu nošaušana... tur bija tāds Centrālkomitejas lēmums (es to te vienreiz citēju) par 15 vai 17 neuzticamām tautībām; tur bija latvieši, lietuvieši, igauņi, ebreji, vācieši, poļi... kas tur vēl bija... kurus vajadzēja fiziski likvidēt. Tas, ko mums vienmēr teica Kremļa pārstāvji, propagandas kanālu pārstāvji: “Saprotiet, visa padomju tauta taču cieta, nu ko jūs tur... kaut kādi latvieši... nu, ak tu dieviņ, tur 70 tūkstoši vai vairāk... Tā taču normāla lieta, tā visā pasaulē notiek.”

Kolēģi, es domāju, ka šeit ļoti ir paveicies TVNET. Faktiski tur bija jāiejaucas prokuratūrai. Es nedomāju, ka pieci gadi, es domāju, ka varbūt divi gadi būtu derējuši šinī gadījumā, bet nu... tā kā pirmajā reizē... Es domāju, ka brīdinājums... 8000 eiro – tas ir ļoti minimāls sods, un tā ir mācība visiem šiem muļķiem, kas grib trivializēt tādus noziegumus, un Latvijā vairs tas nenotiks.

Aicinu noraidīt pieprasījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tagad mēs skatām pieprasījumu, kurš attiecas uz interviju, kuru sniedza Rosļikova kungs TVNET un kurā viņš un žurnālists, kuram viņš to sniedz, – Radionova kungs... kurā tika runāts par to, ka Latvijas valsts grasās veikt vardarbīgu deportāciju.

Tātad vardarbība pēc definīcijas – tas jau ir nelikumīgi. Tātad runa bija par to, ka vēstījums, kas tur izskanēja, bija pilnīgi skaidrs – ka Latvijas valsts grasās veikt nelikumīgu darbību. Un, ja šodien mēs runājam par to, ka NEPLP ir pieņēmusi šo lēmumu, ko mēs te apspriežam, tad ir pilnīgi skaidrs, ka NEPLP nemaz nevarēja nereaģēt. NEPLP nevarēja pieņemt to lēmumu, ko viņi pieņēma.

Īsāk sakot, šī jau nav pirmā reize, kad mēs dzirdam kritiku NEPLP sakarā, un to mēs dzirdējām arī gan vakar televīzijas raidījumā, tātad Dombura raidījumā, gan arī šodien... Liepiņas kundze minēja un atsaucās uz šo vēstuli, kuru ir parakstījušas šīs mediju organizācijas. Tikai toreiz, kad sabiedriskajos medijos no “Panorāmas” studijas, piemēram, tika raidīts teletilts Russia Today, – toreiz šīs organizācijas un tie, kas šodien iebilst pret NEPLP lēmumiem, absolūti neiebilda. Tieši tāpat, kad NEPLP 2018. gadā vērsās ar aicinājumu pie sabiedriskajiem medijiem neizmantot Sputnik materiālus savos raidījumos; toreiz arī nebija absolūti nekāda sašutuma, tieši otrādi – sašutums bija par to, ka NEPLP ar šādu aicinājumu toreiz nāca. Tie, kas šodien parakstījuši ir šo vēstuli un atbalsta aicinājumus atlaist NEPLP, iebilda pret to, ka NEPLP aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas, aizliedza šīs te... Krievijas lapas un pavisam nesen tātad atņēma atļauju Doždj, kurš atbalstīja faktiski Krievijas armiju.

Šajā situācijā es domāju, ka nekādā gadījumā, protams, šādu pieprasījumu nevar atbalstīt. Jāuzsver arī tas, ka Šlesera kungs šeit stāstīja, ka vajag skatīties gūglē un meklēt informāciju. Tagad es aicinu tiešām gan Šlesera kungu, gan jūsu partiju, gan Rosļikova kungu paskatīties gūglē... un arī visus pārējos... attiecībā uz šo žurnālistu, ar kuru notika šī saruna, ar Rodionova kungu, un jūs atradīsiet, ka šis žurnālists ir ļoti labi zināms Latvijas dienestiem. Šis žurnālists ir bijis Krievijas prezidenta administrācijas slepenas nodaļas... tātad sarakstos par noderīgiem žurnālistiem, un viņa darbība iepriekš ir ļoti labi zināma.

Tā ka es domāju, ka noteikti ir jāatbalsta NEPLP lēmums un jānoraida šis pieprasījums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Par Babakovu pastāstīt kaut ko? Ir zināms, kas viņš ir? Nākamreiz. (Starpsauciens.) Aleksandrs Babakovs. Iegūglējiet – Nacionālā apvienība, Babakovs –, jūs visu sapratīsiet.

Kolēģi, es vienu lietu tikai vēlos pateikt par vārdu “deportācija” jeb “izsūtīšana”. Ja kāds tiešām Latvijai nelojāls cilvēks, žurnālists apmelo Latviju, tad mūsu drošības struktūrām jārīkojas ātri un nekavējoties. Tāpēc es vēlreiz varu pateikt – mani pārsteidz tas, ka nedēļas garumā dezinformācija, piemēram, saistībā ar to tēmu, par ko mēs runājam jau šodien (tātad – Sēlijas poligonu), tika izplatīta un neviens neko nedarīja. Tāda sajūta, ka kāds bija ieinteresēts, lai šāda ažiotāža notiek.

Bet par deportāciju – nu es varu atkārtot tikai to, ko es esmu teicis. Mēs kopā ar citiem kolēģiem no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, kuru vada Līdakas kungs, šo jautājumu izskatījām, un tur tiešām bija arī dažādu iestāžu pārstāvji, robežsardzes pārstāvis; attālināti bija ar policijas pārstāvjiem saruna, un tika pacelts jautājums – ko darīt ar tiem pensionāriem, ja viņi nenokārtos šos valodas eksāmenus? Ko darīt? Un tur mēs runājām par deportācijām jeb izsūtīšanām. Bija tāda saruna.

To es esmu teicis un esmu gatavs apliecināt vēlreiz, ka mēs komisijā... paņemiet stenogrammas! Ja kāds uzskata, ka es runāju kaut ko nepareizi... Es gribētu lūgt Līdakas kungu, kas vadīja šo komisiju, – atnāciet un izstāstiet. Mēs par to runājām, jo komisijā jautājums jau bija tīri praktisks – ko darīt ar tiem cilvēkiem? Un bija jautājums robežsardzei – vai viņi ir gatavi rīkoties un izsūtīt šos cilvēkus? Un viņi teica, ka vieni paši viņi to nevarēs izdarīt, viņiem būs vajadzīgs atbalsts no policijas. Un tad tika uzdots jautājums – a kā tas fiziski notiks? Un tā tālāk. Saprotiet, tas bija!

Un tas, ka NEPLP tagad soda kādu par lietu, ko runāja atklāti komisijā... Tā nebija slēgta komisijas sēde.

Godājamie kolēģi! Man tiešām ir lūgums: Līdakas kungs, atnāciet un pasakiet, ka es nemeloju un ka mēs par to esam runājuši! Jo... vienkārši sanāk tā, ka es biju vienīgais komisijas sēdē. Ja ne, tad man nāksies lūgt to stenogrammu, kurā... Varēs visi iepazīties ar šo tekstu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Mēs te visu dienu runājam par to, ka ir jācīnās ar dezinformāciju, un Smiltēna kungs vienmēr mums atgādināja – ļoti vietā –, ka deputātiem no šīs tribīnes jārunā tikai pilnīga patiesība vai, teiksim, tādi fakti, kurus var pierādīt.

Šnores kungs, jūtu lielu cieņu pret jūsu uzstāšanos, bet... “vardarbīga deportācija” – šāds vārdu savienojums tur nebija lietots, absolūti nē. Bet es saprotu, ka, lai uztaisītu šito jūsu uzstāšanos krāšņāku, jūs šito pielikāt klāt, lai izskatās daudz smukāk un solīdāk.

Tā nav patiesība, un tas ir absolūts fakts.

Mēs ļoti labi saprotam, ka notiek varas demonstrācija starp diviem spēkiem. Skaidra lieta, ka koalīcijas jeb varas blokam šī situācija nepatīk. Tā ir galīgi nesmuka. Neatkarīgi no tā, kā jūs nosauksiet to, kas var notikt 2. septembrī, tā ir nesmuka. Ir pilnīgi skaidrs, ka varas bloks vienkāršā veidā cenšas bišķiņ pieslāpēt to sabiedrības informēšanu, jo tie cilvēki, kas nostājas tagad varas bloka pusē, – tie ir vai nu politiskie konkurenti, vai cilvēki, kuriem nepatīk konkrētais politiskais spēks. Sabiedrība neatbalsta šādu darbību – neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi runā mājās.

Tāpēc šodien mēs runājam par to, ka mēs ministram vienkārši uzprasījām viņa viedokli – ko viņš par to domā. Mēs nelūdzam viņu nosodīt, mēs nelūdzam viņu atcelt, mēs nelūdzam ar viņu kaut kādā savādākā veidā rīkoties, vienkārši – viedoklis. Nu kultūras ministram no Nacionālās apvienības ir jāparāda, teiksim, tā nostāja un tas redzējums – ko viņš vispār domā par šādiem gadījumiem mūsu valstī. Manā skatījumā, absolūti normāla lieta – skaidrot...

Bet, piemēram, ja APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalstīs šo pieprasījumu... Bet nu viņu izvirzītais prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns šo vārdu ir lietojis četras reizes vienā raidījumā. (Tur var vēl patīt atpakaļ un paskatīties.) Viņš nebaidās no šī vārda, un tad attiecīgi arī jums nav jābaidās. Bet kāpēc jūsu prezidenta kandidāts drīkst tā runāt, a žurnālists nedrīkst?

Un tas arī... Sanāk kaut kādi dubultie standarti. Sanāk, ka, ja cilvēkam ir kaut kāda politiska, teiksim tā, aizsardzība... Nu viņam ir sava partija, kura ienāk varas blokā, viņš pats ir diezgan bagāts un turīgs cilvēks, viņš var runāt da jebko, pareizi? Un viņš nav arī Saeimas deputāts; Satversmes pants, kas aizsargā, uz viņu neattiecas. Kāpēc tad netika pielietots slavenais Šnores kunga kriminālpants... piedošanu, Šnores kungs! Aleksandra Kiršteina piesauktais kriminālpants. Nē, nē, jo tas ir tāds ļoti ietekmīgs cilvēks, viņu nedrīkst aiztikt. A šito nabaga žurnālistu ar šito mediju var tur pilnīgi... da kā gribi, jo viņi nav aizsargāti.

Mēs ļoti labi saprotam, ka nebūtu pareizi APVIENOTAJAM SARAKSTAM uzdot... un neatbalstīt šo pieprasījumu, jo jūsu cilvēks to ir teicis arī. Nu nav solīdi.

Kolēģi, vēlreiz – runāsim atklāti! Notiek cīņa starp varas bloku un opozīciju. Un jūs mēģināt vienkārši bišku pieslāpēt informācijas nonākšanu līdz sabiedrībai, un viss.

Un vēlreiz par Kultūras ministriju un augsti godāto sekretāru. Mēs lūdzām jūsu viedokli. Viedokli. Viss. Vairāk mēs neko neesam prasījuši no jums. Vienkārši, lai saprastu pēc tam, kā rīkoties tālāk.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem otro reizi.

E. Šnore (NA).

Labdien! Pavisam īsi.

Es nezinu, vai Rosļikova kungs pats ir izlasījis to NEPLP lēmumu vai nav. Katrā ziņā NEPLP... tur ir skaidri rakstīts, tur pat ir atreferēts, kas tur tika runāts. Es pats to raidījumu noskatījos.

Jā, pilnīgi pareizi. Jūs jau to neminējāt, bet lēmums jau nav par jums, tas ir runāts par... Tātad – TVNET sods par to, kas tur izskanēja, ko izteica šajā gadījumā TVNET žurnālists. Un tāpēc (Dep. A. Rosļikova starpsaucieni.), ka attiecīgais žurnālists skaidri pauda, ka tā ir vardarbīga darbība, par to NEPLP ir pieņēmusi lēmumu.

Es domāju, nemaldināsim klātesošos. Tā tas arī bija, un par to ir adekvāts sods šajā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Alekseja Rosļikova, Igora Judina, Nataļjas Marčenko-Jodko, Svetlanas Čulkovas, Viktora Pučkas, Jekaterinas Dorošķevičas, Viktorijas Pleškānes, Iļjas Ivanova, Jefimija Klementjeva un Dmitrija Kovaļenko pieprasījumu kultūras ministram Naurim Puntulim “Par NEPLP soda piemērošanu saistībā ar vārda “deportācija” lietošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 50, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

___

Nākamais darba kārtībā – deputātu Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Svetlanas Čulkovas, Dmitrija Kovaļenko, Viktora Pučkas, Igora Judina, Jefimija Klementjeva, Viktorijas Pleškānes, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Dorošķevičas pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības programmas īstenošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā referēs deputāts Hosams Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Kolēģi, labdien vēlreiz! Es gribētu nedaudz pastāstīt par Pieprasījumu komisiju vispār. Pieprasījumu komisija izskata pieprasījumus – deputātu pieprasījumus ministriem. Tas nozīmē – ja pieprasījumi ir atbalstīti, tad ministriem ir jāuzņemas atbildība. Atbildība – tā varētu būt arī ministra amata zaudēšana konkrētas lietas dēļ.

Un, kad mēs runājam par pieprasījumu, tad mēs runājam par pieprasījuma jautājumu, tas nozīmē – par būtisko.

Mēs nesākām analizēt vārdu “deportācija” vai vārdus “izglītības programmas īstenošana”. Mēs runāsim (Starpsauciens.)... Jā... Nē (Starpsauciens.), bet...

Jūs visu laiku šeit runājāt par visu. Lūdzu, šodien – par pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Abu Meri kungs, lūdzu, turpiniet savu uzstāšanos. Nesarunājieties ar zāli.

H. Abu Meri. Lūdzu, kolēģi, runāsim par pieprasījumu.

Es tagad arī... Darīšu kā visi deputāti – šodien runā. Es arī gribu tagad runāt, ko es gribu. (Dep. A. Šlesers: “Šodien var!”) Beidzam jau! Kolēģi, jau ir pulksten septiņi. Strādāsim pēc Kārtības ruļļa! (Starpsauciens.)

Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu pieprasījumu “Par izglītības programmas īstenošanu”. Ko tas nozīmē? Nozīmē – tāda diskusija... Ministre bija pie mums, Čaklā kundze, kas tagad ir šeit. Čaklā kundze (Starpsauciens: “Čakša!”)... un Čakša arī (Smiekli.). Un Čaklā, viņa ir šeit, minēja šeit... un viņa pēc tam jūs informēs, ko viņa atbildēja viedokļa pieprasītājiem.

Bet ļoti vienkārši – bija saruna un diskusija par to, ka bērniem ar īpašām vajadzībām... vai var mācīties latviešu valodā, valsts valodā, pirmsskolas izglītības iestādē. Par to bija saruna, diskusija visā sēdē. Lielajā diskusijā piedalījās vēl arī viena mammīte ar diviem bērniem, kuri ir bērni ar īpašām vajadzībām. Viņa stāstīja savu stāstu, ka bērni... un ka ir ārsta atzinums, ka bērniem vajadzētu mācīties ne latviešu valodā; jāmācās savā dzimtajā valodā, šajā gadījumā – krievu valodā.

Un ministre atbildēja, stāstīja par vairākiem pētījumiem... Ministre pati pēc tam runās.

Visticamāk, ka tomēr, ja mēs gribēsim, lai visi mācītos un būtu saliedēta sabiedrība, jāsāk runāt latviešu valodā un mācīties latviešu valodā arī bērnudārzos.

Un tāpēc... Pēc diskusijas bija balsojums, un balsojuma rezultāts bija šāds: 9 – pret pieprasījumu un 2 – par. Un pieprasījums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Nataļja Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tādēļ, ka no 2023. gada 1. septembra izglītības process tiks īstenots tikai valsts valodā, tātad – arī speciālās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, redzes, dzirdes, valodas, autiskā spektra traucējumiem un citiem, es lūdzu jūs rūpīgi izvērtēt situāciju jautājumā par pilnu pāreju uz valsts valodas apmācību speciālās... pirmsskolas izglītībā – speciālās...

Šobrīd ir saņemtas ziņas no izglītojamo vecākiem un speciālajiem pedagogiem par to, ka tiem bērniem, kuriem jau šobrīd sākas apmācības tikai valsts valodā, pasliktinās saskarsme ar speciālo pedagogu. Viņiem parādās trauksmes sajūta, zūd koncentrēšanās spējas, bērni atsakās piedalīties izglītības procesā. Un viņi var visu dienu spēlēties ar mašīnu, ne uz ko nereaģējot.

Čakšas kundze apgalvo, ka šiem bērniem vajag īpašu atbalstu. Labi, tad kāpēc šodien viņiem šāda atbalsta nav? Kas mainīsies no 1. septembra? Vai katram tādam bērnam būs piešķirts pedagoga palīgs vai kā...? Kā tas notiks?

Es ļoti labi saprotu to vecāku bažas, jo man pašai ir trīs bērni. Un zinu – nav nekā sliktāka vecākiem, kad bērni slimo; tad viss pārējais kļūst mazsvarīgāks.

Es pati iepazinos ar Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu. Izglītojamo veselības stāvoklim, spēju un attīstības līmenim piemērotākā izglītības programma ir speciālās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem. Jūs saprotat? Komisijas atzinums, ka viņiem ir piemērotāka mazākumtautību programma, nevis valsts valodā...

Ar to komisija apliecina, ka šiem bērniem ir būtiski, kādā valodā viņi mācās. Un es nevaru piekrist tam, ko pateica Čakšas kundze, ka šiem bērniem tas ir tikai labāk, ka viņi uzsāk mācības valsts valodā jo ātrāk, jo labāk. Ja mēs runājam par veseliem bērniem, tā varētu būt, bet ne šiem bērniem. Es saprotu, ka ir sistēma, bet katrai sistēmai ir jābūt izņēmumiem, un īpašie bērni ar attīstības traucējumiem – tie ir tāds izņēmums.

Vai mēs esam gatavi riskēt ar viņu veselību un attīstību un kādēļ? Es jūs lūdzu, atbildiet sev personīgi uz vienu jautājumu: ja jums būtu tāds bērns, vai jūs gatavi... es atvainojos (Pauze.)... es pazaudēju...

Sēdes vadītājs. Marčenko-Jodko kundze, viss kārtībā?

N. Marčenko-Jodko. Labi, viss kārtībā... ja jums būtu tāds bērns, vai jūs vēlētos, lai viņam būtu vēl viens izaicinājums vairāk? Protams, spriežot pēc surdopedagoga un logopēda atzinumiem, ar kuriem es iepazinos, vienīgais ceļš uz šo bērnu normālu attīstību un kvalitatīvu izglītību – tā ir apmācība dzimtajā valodā vai bilingvālās stundas. Šiem bērniem ir ārkārtīgi svarīgi, kādā valodā ar viņiem runā. Viņiem vajag, lai ar viņiem runātu saprotamā valodā. Savādāk dažiem bērniem varētu vispār apstāties attīstība uz nenoteiktu laiku.

Līdz ar to, lai nekaitētu šo bērnu attīstībai, lūdzu rūpīgi izvērtēt šo jautājumu kopā ar speciālajiem pedagogiem. Varbūt piemērotāks veids šiem bērniem ir bilingvālā sistēma un sistēma, kas nodrošina katram šādam bērnam īpašu atbalstu. Būsim godīgi, šie mazie, īpašie bērni nav nekāds apdraudējums valsts valodas statusam, tie ir mūsu mazie Latvijas pilsoņi, kuri nonākuši sarežģītā situācijā un kuri gaida no mums tikai izpratni un atbalstu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Man ir 15 minūtes laika jūs pierunāt... parunāt par šo problēmu. Mums Rēzeknē ir logopēdiskais bērnudārzs un logopēdiskā skola. Runājot ar pedagogiem logopēdiem – jā, tiešām ir problēma, ka bērni nāk no mazākumtautību ģimenēm un, runājot savā dzimtajā valodā, viņiem ir grūti pāriet uz citu valodu. Ir bijusi tāda sistēma, ka vispirms bērns jāiemāca runāt vispār – vispār runāt! Ģimenē viņiem ir krievu vai cita valoda. Tāpēc, lai cilvēks būtu lietderīgs sabiedrībai, lai viņš varētu nākotnē attīstīties un būt ar kaut ko lietderīgs arī valstij, kopumā viņam jāiemācās runāt, tad pirmos trīs, četrus vai piecus gadus – atkarīgs no katra cilvēka... vai bērna uztveres – viņam kopumā jāiemācās vispār runāt. Un, ja mēs lauzīsim viņa psihi šajos gados, mēs nesaņemsim pilnvērtīgu cilvēku, kurš pēc tam var pilnvērtīgi uztvert apmācības programmu tālāk.

Runājot ar pedagogiem un logopēdiem, pirmais, kas ir vajadzīgs, – apgūt to valodu, kurā viņš runā ģimenē. Es saprotu, ka Pieprasījumu komisijā izglītības un zinātnes ministre pauda savu viedokli, bet es gribu teikt to, ka mēs kā teorētiķi nevaram iedziļināties un šis mūsu pieprasījums jāvērš tālāk, lai ar to strādā praktiķi. Es saprotu, ka Čakšas kundze iepriekš bija veselības ministre, tagad ir izglītības un zinātnes ministre, bet lēkāt no vienas ministrijas uz otru un paust savu viedokli – es nedomāju, ka tas ir profesionāli, jo mēs visi šeit esam teorētiķi un mums jāļauj praktiķiem ar to strādāt.

Jūs varat pasaukt arī uz komisiju logopēdus, kuri jums pateiks tieši to, ko es jums saku, jo šajā laikā es biju runājusi arī ar saviem Rēzeknes pedagogiem, kuri apliecina to pašu – pirms bērns sāk iet bērnudārzā, ja viņam ir problēmas, pirmais, kas ir jāmāca, ir jāmāca vispār runāt. Tāpēc, lūdzu, ļaujiet kompetentiem cilvēkiem dot mums redzējumu par to, ko darīt šajā situācijā. Problēma ir, un tā ir jārisina, bet ne tik kardināli, kā jūs piedāvājat vai kā piedāvā Čakšas kundze.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Nākamajai vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Sēdes vadītāja! Kolēģi! Jūs esat pieauguši cilvēki, un jums šķiet smieklīgi tas, par ko mēs šeit tagad runājam, tas ir, par īpašiem bērniem. Jums tiešām ir pilnīgi vienalga, kas ar viņiem būs tālāk? Nacionālā apvienība, jums ir vienalga? (Dep. J. Reirs: “Bezatbildība!”)

Tas, ko mums uzrakstīja ministre (paldies, ka jūs atnācāt uz komisiju), – tur bija pētījums, un tur bija minēts, ka šiem bērniem – īpašajiem bērniem – jāmācās bilingvāli. Mēs nerunājam par skolu, mēs runājam par bērnudārzu. (Dep. J. Reira starpsauciens.) Viņiem ir grūti, viņiem tāpat jau dzīvē ne viss ir kārtībā. Es saprotu, Reira kungs, jums viss ir kārtībā, bet tiem bērniem...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli.

S. Čulkova.... priekš viņiem ir jābūt īpašiem nosacījumiem. Ministres kundze, es ļoti ceru, ka jūs mūs dzirdat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Godātie kolēģi! Es saprotu, Reira kungs, jūs savā arogancē varat izbaudīt to vakaru, ja, un stāstīt par bezatbildīgumu un visām pārējām lietām. Dievs ir sūtījis šim bērnam reālu pārbaudījumu, viņš nespēj (Starpsaucieni.)... nespēj līdzīgi saviem vienaudžiem attīstīties vienā ātrumā, nespēj diemžēl. Dievs viņu šādi pārbauda. Un, kad tas bērns visu dienu savā grupiņā stāv stūrītī ar mašīnīti rokās un negrib pat iziet no turienes, lielais onkulis Reirs ēd savu steiku Vecrīgā. Jums tā dzīve ir bišķiņ savādāka nekā viņam. Tāpēc es jūs aicinu, Reira kungs, vismaz izrādiet cieņu tiem vecākiem (paldies Čakšas kundzei, ka viņa bija komisijas laikā), kas bija atnākuši uz komisiju un mēģināja stāstīt savu sāpi.

Viņi nespēj sarunāties ar savu bērnu viņa dzimtajā valodā, jo viņš ir... grūts, viņš nedzird. Viņu vajag izvilkt no tās tumsības, kur viņš dzīvo, kur kaut kāda iemesla dēļ pagaidām dievs viņu ir ielicis. Viņu vajag izvilkt no turienes, nevis mēģināt viņu tur iedzīt vēl dziļāk. Ja jūs, Reira kungs, būtu interesējies par kaut ko vairāk nekā tikai jūsu mīļie cipari, jūs zinātu, ka angļu valoda, franču valoda un latviešu valoda... latviešu valoda diemžēl mūsu skolās ir vispēdējākā vietā. Kāpēc? (Starpsaucieni.) Mēģiniet pievērsties šim jautājumam, nevis vajāt bērnus, kuriem ir grūtības ar attīstību. Vienkāršā valodā – jā, viņiem nav konstatēta invaliditāte, viņus var izvilkt no turienes, bet jūs tagad vajājat vēl invalīdus. Es nerunāju jau par citām lietām.

Augsti godātie kolēģi! Šiem bērniem nepaveicās kā jums – sēdēt šeit, saņemt milzu algu, garšīgi ēst, normāli runāt un pārzināt valodas. Diemžēl.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, vārds izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai. (Dep. J. Reira starpsauciens. Dep. A. Rosļikovs: “Kāds sakars ar krieviem! Tie ir mūsu, Latvijas, bērni, bet viņi ir īpaši. Padomājiet par viņiem! Padomājiet...”) Rosļikova kungs! (Noklaudzina ar āmuru.) Mierā! (Zālē troksnis. Aplausi.)

A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).

Kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums izraisa ļoti daudz emociju, un paldies, ka jūs esat uzdevuši šo jautājumu un runājat patiesībā par prioritāti, kas šobrīd skolu sistēmā ir numur viens, tas ir, par vienotas skolas veidošanu.

Kāpēc vienota skola ir tik svarīga, un kāpēc tas mums nav izdevies, es teiktu, daudzu gadu garumā? Šī segregējošā skolu prakse patiesībā mūs ir novedusi līdz situācijai, ka šobrīd mēs emocionāli viens uz otru kliedzam, nevis runājam par būtību. Mums ir jāveido vienota skola, kur mācības valsts valodā dod iespējas pilnīgi visiem bērniem, un tas mums ir nepieciešams gan sabiedrības drošībai, gan visu cilvēku iekļaušanai Latvijas sabiedrībā. Un šis ir divpusējs process, kur ļoti lielu lomu spēlē latviešu valodas nesēji, iekļaujot visus bērnus latviešu valodas prasmēs.

Ejot specifiski jau pie speciālās pirmsskolas izglītības programmām, man ir ļoti precīzi jādefinē, ka nosacījumi nosaka, ka speciālās pirmsskolas izglītības programmai ir jāatbilst bērna attīstības līmenim, veselības stāvoklim, interesēm, individuālajai pieredzei, vajadzībām un esošajai situācijai, un pedagogiem individuāli ir jāredz bērna iespējas attīstīties. Vienlaikus ir jāsaprot (un to uzrāda ļoti daudzi pētījumi), ka, ja mēs gribam bērnam ar attīstības grūtībām nodrošināt pēc tam iespēju funkcionēt sabiedrībā, kur valsts valoda ir latviešu valoda, mēs, mācot viņam uzreiz latviešu valodu, dodam daudz lielākas iespējas iekļauties sabiedrībā.

Tāpat šie pētījumi skaidri rāda, ka bilingvālā situācija neapgrūtina viņu attīstību, tieši otrādi – palīdz tai. Tas, kas ir ļoti būtiski un kas šobrīd izskanēja arī komisijā, kur mēs par to runājām, – svarīgs ir atbalsts vajadzīgā līmenī visiem bērniem, bet tas nekādā veidā neaptur to, ka mums ir jāievieš vienota skola valsts valodā ar pilnu atbalstu gan vecākiem, gan pedagogiem un galvenokārt tieši bērniem.

Tādēļ es aicinu ap šo jautājumu nevis vērst emocijas, bet atbildīgi palīdzēt nodrošināt šo atbalstu visos līmeņos un saprast, cik ļoti mēs to esam nokavējuši un cik šobrīd ir svarīgi, ka mēs ieviešam vienotas skolas principu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministres kundzei.

Nākamajai vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, man liekas, ka ministres kundze jau daudz pateica par pierādījumos balstītām lietām.

Es īpaši gribu vērsties pie frakcijas “Stabilitātei!” – par šo iesniegumu. Tas tiešām, deputāti, manuprāt, nav cienīgi izmantot šobrīd bērnus ar īpašām vajadzībām, it īpaši bērnus, kuriem ir dažādi traucējumi, mācību traucējumi, savā politiskajā kampaņā. Tas tiešām nav cienīgi. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Un es paskaidrošu. Zinātniski (Starpsauciens.) pierādīts, ka bērni ar attīstības traucējumiem neatkarīgi no diagnozes (jūs savā pieprasījumā sametāt visus kopā) var kļūt bilingvāli un šiem bērniem ir labums un priekšrocības (Dep. A. Rosļikovs: “A kas būs no 1. septembra?”) no mācībām citās valodās. (Dep. A. Rosļikovs: “Būs bilingvāli no 1. septembra!”) Tas veicina viņu kognitīvo attīstību (Starpsauciens.), īpaši sociālo integrāciju un iespējas mācīties. (Starpsauciens.) Vēlreiz – tas ir zinātniski pierādīts.

Tālāk. Tātad bērnam, runājot ģimenē vienā valodā, vienlaikus mācoties otrā valodā, var būt pluss, nevis mīnuss. Šveices Neišateles Universitātes pētījumā par lingvistikas jautājumiem ļoti konkrēti atspēkoti vairāki mīti, kas ir minēti jūsu pieprasījumā, piemēram, tas, ka bērnam ar attīstības traucējumiem it kā neviena valoda netiks labi iemācīta, tieši pretēji – bilingvāli runājošam bērnam ar attīstības traucējumiem spējas katrā valodā neatšķiras no vienā valodā runājoša bērna spējām.

Un es vēlreiz atkārtošu to, ar ko es sāku. Šo situāciju izmantot tad, kad mēs visi labi saprotam, ka mēs pārejam uz izglītību latviešu valodā un, īpaši svarīgi, uz vienotu skolu, uz vienu skolu kā vienu vidi, sākot no pusotra gada vecuma – šis ir ļoti, es nezinu, zemiski... deputātam izmantot (Starpsaucieni.) bērnus no pusotra gada vecuma. Bērnam tiešām ir vērtīgi būt vienotā vidē un iemācīties... un būt valodas vidē daudz ātrāk... daudz labāk ir tieši bērnam.

Tas, ko jūs šobrīd darāt, – jūs ne tikai maldināt ar savu pieprasījumu, zinātniski nepamatotu, bet – ko jūs vēl darāt? Jūs maldināt (man tiešām žēl) arī vecākus, kuriem ir rūpes, un ļoti pamatotas, par viņu bērnu spējām. Viņiem ir grūtības, īpaši logopēdijā, ir grūtības vispār sākt runāt, tur es pilnīgi piekrītu, bet jūs maldināt vecākus par to, ka vainīga ir pāreja uz vienotu skolu un ka tur būs vēl grūtāk.

Tas, kas jums ir jādara un kas mums visiem jādara – te gan es vēršos pie visiem kolēģiem un arī pie ministres, – bērni ar attīstības traucējumiem ir jāatbalsta ar labāku un plašāku, daudz plašāku, atbalsta personālu skolās un ar skolas vidi, nevis liedzot mācīties viņiem valsts valodā.

Latviešu valoda nav šķērslis, bet tieši otrādi – iespēja! Un lūdzu noraidīt šos savus maldinošos pieprasījuma datus, kas nav balstīti zinātnē, un cīnieties, tiešām cīnieties! Un es atbalstīšu to, ka mēs atbalstām bērnus ar īpašām vajadzībām ar vēl plašāku atbalsta sistēmu, atbalsta personālu un iekļaujošu vidi vienotā izglītības sistēmā. Tam vajadzīgs finansējums, un mēs vienmēr atbalstīsim izglītības nozari... par to, ka tam vajag pievērst lielāku uzmanību.

Aicinu noraidīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Iekļaujošā izglītība Latvijā ir izaicinājums. Mums ir ļoti laba pieredze no dažādām Eiropas valstīm un ne tikai Eiropas valstīm. Es uzskatu, ka mums ir jāpamācās arī no Moldovas, kā viņi veicina iekļaujošo izglītību, ļoti laba pieredze ir Islandē – ļoti laba pieredze. Tam visam apakšā ir diezgan liels finansējums. Bet divas lietas, ko es gribēju pateikt.

Pirmā lieta. Faktoloģija. Nevienā Eiropas valstī... arī Reira kunga pieminētajā Krievijā ir krievu valoda, un – es minēšu no personīgo paziņu loka pieredzes – arī Anglijā, kur valsts valoda ir angļu valoda, aizbraucot uz turieni dzīvot, nevienā izglītības... skolā, izņemot starptautiskās skolas, nemāca otrā valodā. Tātad Anglijā tā ir angļu valoda, Krievijā tā ir krievu valoda, līdz ar to Latvijā tā ir latviešu valoda.

Otra nianse. Tā ir tikai faktoloģija. Jūs teicāt, ka jāieklausās praktiķos. Es izstāstīšu praktisku piemēru. Mūsu skolā bija meitene no eksotiskas valsts ar garīgās atpalicības traucējumiem, kura divus gadus vispār Latvijā negāja skolā. Gada laikā mēs, atbalsta komanda, ar viņu sākām intensīvi strādāt – latviešu valodas apmācība, matemātika, angļu valoda. Gada laikā viņa (tiešām ar smagiem garīgās atpalicības traucējumiem) sāka runāt, viņai jau varēja lēni uzdot jautājumu, viņa runāja.

Līdz ar to es domāju, ka katrā iestādē – progresīvā iestādē, kura apzinās problēmu, – ir mehānisms, kā šo problēmu atrisināt. Neapšaubāmi, tas perspektīvā... nākotnē šiem bērniem ļaus vieglāk integrēties sabiedrībā, un šī apmācība, tā jau dabīgā procesā... arī šeit, konkrēti ar šo meiteni... bija tā, ka viņai runāja angļu valodā un skaidroja latviešu valodā, nu, tā bilingvālā... Lai gan likumā ir rakstīts savādāk, bet bez bilingvālās apmācības nevarēs iztikt. Tāpēc, es domāju, nesaasinām problēmas. Mēs ar ministri runājām, iespējams, vajadzīgas kaut kādas vadlīnijas, kā to procesu iesākt, bet šī nav neiespējamā misija.

Un, kas būtiski īstenībā... es vēl gribētu akcentēt vecāku faktoru. Vecāki paši ar meiteni sāka runāt mājās, kā viņi akcentēja, vismaz stundu pusotru pie brokastīm, pie vakariņām, pie pusdienām latviešu valodā. Šis ir pasākumu komplekss, kas bērnam ļauj iemācīties valodu. Ja mēs ejam tikai uz to, ka tā ir skolas problēma, ministrijas problēma, tas nestrādā. Šeit visiem iesaistītajiem jāsadodas rokās, un, es domāju, vajag tikai gribēšanu, viss izdosies.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamā ministres kundze! Šis jautājums tiešām ir jāskata nevis politiski, bet (Pauze.) ir jāieklausās sirdī, lai saprastu, kā jūtas tās ģimenes, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām. Ir saprotams: ja ģimenē ar bērniem viss ir labi, tad, protams, ģimenes nezina tās problēmas, ar kurām saskaras citas ģimenes. Ļoti bieži mēs runājam par lietām, par kurām esam kaut kur dzirdējuši, kaut ko esam redzējuši, kāds mums kaut ko ir stāstījis, bet pavisam citādi ir tad, ja kaut ko līdzīgu piedzīvojam savā ģimenē.

Es nebiju plānojis runāt par šo jautājumu, bet, redzot, cik politizēts tas ir, es gribu padalīties ar savu pieredzi, caur ko mēs esam gājuši cauri. Mans vecākais dēls, kuram tagad jau 29 gadi, Edvards, tad, kad viņš bija mazs... Viņš attīstījās, viņam viss bija labi, bet tad, kad viņa vecuma bērni sāka runāt, viņš nerunāja. Sieva aizveda viņu uz kādu Jūrmalas dārziņu, viņš gāja, un tad radās problēma, ka pārējie bērni runāja, bet mans dēls nerunāja. Pēc kāda laika bērnudārza vadība, skolotāji teica, ka tur ir problēmas ar komunikāciju, ka ļoti grūti... Un es pateikšu godīgi, tā rekomendācija bija tāda, ka viņš jāved uz specializēto skolu vai bērnudārzu. Tāda bija attieksme no Latvijas izglītības sistēmas pārstāvjiem, kas strādāja. Tie bija deviņdesmitie gadi. Bet tad, kad tu redzi, ka bērnam viss labi, vienkārši viņam ir kaut kādas problēmas sākt runāt, tu tā negribi uzreiz viņu vest uz specializēto skolu vai bērnudārzu, kurā ir bērni, kas piedzimuši ar tiešām smagām problēmām.

Tad mēs nonācām līdz starptautiskajai skolai jeb bērnudārzam, kur viņi teica – bet tas ir normāli, ir bērni, kas ātrāk sāk runāt, un ir bērni, kas vēlāk sāk runāt. Tas pirmais... Mēs atradām vietu, kur saprata šo problēmu, lai gan pirmā attieksme ir tāda – lieciet viņu kādā specializētā...

Es domāju, ka tas, kas mums ir jāsaprot, ir – nedrīkst bērnus uzreiz šķirot un... pilnīgi šajās specializētajās skolās. Tikai tad, ja tiešām ir kaut kas, nu, ka neko nevar mainīt.

Un notika tas, ka burtiski pēc kāda... Dēlam bija tad jau trīs gadi, pāri... tad, kad viņam bija kādi trīsarpus gadi, viņš pēkšņi vienā dienā sāka runāt tik ātri, strauji, un viss – vienkārši tā valoda atvērās. Bet, ja mēs būtu ieklausījušies speciālistos, ko piedāvāja tas bērnudārzs, kur viņš gāja sākumā, tad tas piedāvājums ir tāds – nu, ja bērnam ir problēmas, tad vediet kaut kur.

Līdz ar to šodien tāda viena mēraukla, ka vajag visus bērnus kaut kur ielikt kādā specializētā skolā, nav pareiza. Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi dot šiem bērniem iespēju būt kopā ar pārējiem bērniem. Jā, tas prasīs iecietību, prasīs īpašu uzmanību no audzinātājiem, arī iecietību no tiem bērniem, ar ko spēlējas. Tas viss ir jāpanāk.

Un jautājums... tas, ko es tagad lasīju anotācijā, par ko runāja arī Aleksejs Rosļikovs, – tur jau runa ir par autismu. Runa ir par to, ka bērnam ir problēmas, un te nav runa par kaut kādu bērnu grupu, ka viņiem dzimtā valoda ir krievu, bet ka tiem... nu, kam ir tās problēmas.

Es teiktu tā: es šodien nevaru jums pateikt, kā tas ir jārisina. Es personīgi gribētu lūgt izglītības un zinātnes ministri (jo es zinu, ka koalīcija šā vai tā nobalsos “pret”, tā teikt, partijas “Stabilitātei!” priekšlikumu) iedziļināties šajā lietā. Principā ir nepieciešams radīt sistēmu, kur ir cilvēciska attieksme pret visiem bērniem bērnudārzos, skolās atkarībā no vecuma, kad bērns sāk apmeklēt vienu vai otru mācību iestādi. Individuāla attieksme ir vajadzīga, un, ja gadījumā ir nepieciešams tam bērnam... ja viņš nesaprot tiešām, viņš nerunā, tad, protams, jārunā ar viņu kaut vai dzimtajā valodā, lai viņš saprot, lai ar viņu varētu komunicēt. Tas jāskatās ļoti individuāli.

No otras puses, es gribu teikt, ka man tā pieredze beidzās tā, ka vecākais dēls sāka runāt vēlāk. Bet par tām valodu mācībām es teiktu: jo ātrāk bērns mācās jebkuru valodu, svešvalodu, jo labāk. Tie eksperimenti, ko es esmu veicis ar saviem jaunākajiem bērniem, kuriem tagad jau ir 10, 12, 17, jā, es viņus laidu dažādos bērnudārzos. Jau bija nepilni divi gadi... un viss, arī nerunāja valodās, bet viņi tās valodas ķer, un par to nav jāuztraucas.

Es domāju, ka visiem bērniem latviešu valoda jāiemācās jo ātrāk, jo labāk. Tas, kas mani satrauc, – lai mēs nesaliktu visus bērnus kopā. Tie, kam tiešām ir problēmas, – viņi, kā tas izskanēja, vienkārši baidās no svešiem cilvēkiem, un viss. Bet to likumā ielikt nevar.

Tāpēc es aicinu, neskatoties uz to, kā šodien balsos koalīcija, tieši, Čakšas kundze, jūs padomājiet, kā to jautājumu var risināt individuāli, jo individuāla attieksme – tas ir vienīgais... Un nevar visus salikt... jo, ja tu ieliec kādu, kas nevar kustēties... vienam ir autisms, vienam... Ja viņi ir salikti tādā vidē, tad viņi automātiski jūtas, ka ar viņiem kaut kas īsti labi nav, un likšana specializētā skolā – tas ir pēdējais, kas jādara. Labāk, pat ja viņam ir problēmas, lai viņš iet parastajā skolā ar parastiem bērniem, lai viņš var normāli spēlēties.

Bet, kā jau teicu, es neesmu speciālists, es neesmu tas, kurš šodien kaut ko rekomendē. Tas, ko es vēlos teikt: lūdzu, tiešām izdariet visu iespējamo un neiespējamo, jo tie vecāki, kuriem ir problēmas ar bērniem, kuriem tiešām varbūt no dzimšanas ir kaut kādas smagas kaites... Ir jāmeklē šī individuālā attieksme, un ir svarīgi, lai tas bērns saprot, lai ar viņu var runāt.

Tā ka es vēlreiz saku – šeit nav runa par to, ka vajag tagad visus krievu vidē vai kā, bet par individuālo attieksmi. Tas ir visā Latvijā, tā nav viena skola, kur aizsūtīs; tas var būt Rīgā, tas var būt Ludzā, Krāslavā, Liepājā, Ventspilī, Varakļānos – jebkur. Mums jābūt gataviem šīs problēmas risināt.

Tā ka, godājamā ministres kundze, godājamie kolēģi, šis ir smags jautājums, kurā mums ir nepieciešama individuāla attieksme un pirmām kārtām cilvēciska attieksme.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Mēs te uzsēdāmies uz kaut kādu nepareizu vilni.

Ņenaševas kundze, es saprotu, ka galvenais mērķis ir labot to konstruktīvo daļu visam. Pirmais un svarīgākais – pie mums vēršas vecāki, otrais un svarīgākais – jūs diemžēl nebijāt komisijā, bet kaut kādā veidā jums, izrādās, ir spējas redzēt, saprast, kas tur ir bijis un kas tur ir noticis. Vecāki piedalījās šajā komisijā.

Trešais. Komisijā (paldies Čakšas kundzei, kura arī piedalījās) mēs pieaicinājām speciālistus (viņi arī tur ir bijuši), kuri parādīja, ka visas Eiropas tvērumā nav pārejas konkrēti uz konkrētu valodu. Ir bilingvālā izglītība, pilnīgi pareizi Batņas kungs no APVIENOTĀ SARAKSTA ir teicis.

Bet mēs šeit neskatām jautājumu par bilingvālo, mēs skatām par konkrētu pāreju. Līdz ar to šeit ir ļoti svarīgi, Ņenaševas kundze, saprast – ir lieta, kura patīkami skan topošajai koalīcijai, bet ir konstruktīva lieta: vecāki lūdza palīdzību. Ir notikusi komisijas sēde. Tās laikā gan vecāki, gan speciālisti runāja par šo tēmu, mēs viņiem nodrošinājām platformu, un tas šajā jautājumā ir ārkārtīgi svarīgi. Tāpēc es domāju, ka politiku – malā un runājam tikai konkrēti par faktiem!

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Tātad atbildot. Mums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kur viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas šobrīd ir darba kārtībā (man neļaus vadītāja samelot un jūsu kolēģi, kas tur ir), ir iekļaujošā izglītība. Un precīzi tie jautājumi, kurus jūs nosaucāt par problemātiskiem, arī ir tas, par ko mums visiem jārūpējas, tiešām, īpaši – trīs vienlaicīgu reformu kontekstā. Tas ir svarīgs aspekts.

Bet tas, pret ko es iebilstu, ka jūs... Es pilnīgi piekrītu – vecāki nāk, vecākiem rūpes, arī profesionāļiem, arī skolotājiem ir rūpes. Bet tas sliktākais, kas notiek, ka jūs šobrīd maldināt, ka tas iemesls un problēma ir latviešu valoda. Tā problēma ir tā, ka mēs pārejam pie tām trīs reformām, ieskaitot iekļaujošu izglītību, ieskaitot vienotu skolu, ieskaitot pāreju uz jaunu saturu. Tas viss ir viens no lielajiem mērķiem – tur ir iekļaujoša izglītība un vide.

Tas, par ko runāja Šlesera kungs, pilnīgi visas tās problēmas, un tas, kur mēs esam joprojām – tādā vecā izglītības izpratnē, vidē, kur viss, kas neiederas, teiksim, labākajā standartā, piemēram, bērnu mācību sasniegumos, uzreiz ir norakstāms. Mēs tajā noteikti negribam iet. Visa izglītības sistēma iet uz iekļaujošu vidi, un tāpēc bērnam, īpaši ar vairākiem mācību traucējumiem, ar dažāda spektra traucējumiem, ir tieši labāk būt ātrāk, pēc iespējas ātrāk, tādā iekļaujošā vidē un tādā valodu mācību vidē, kura pēc tam ir vajadzīga, lai iekļautos arī tālāk sabiedrībā.

Tas, ko es jūs aicinu nedarīt, – nemaldināt arī tos vecākus, kuri pamatoti satraukušies par saviem bērniem, nemaldināt viņus, ka tā problēma ir pāreja uz valsts valodu. Tā nav.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Svetlanas Čulkovas, Dmitrija Kovaļenko, Viktora Pučkas, Igora Judina, Jefimija Klementjeva, Viktorijas Pleškānes, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Dorošķevičas pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības programmas īstenošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 58, atturas – 4. Pieprasījums noraidīts.

___

Kolēģi, esmu saņēmis nākamo iesniegumu no Saeimas deputātiem. Deputāti Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Aleksejs Rosļikovs, Kaspars Briškens un Kristaps Krištopans lūdz turpināt Saeimas šā gada 22. jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz pilnīgi un absolūti visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai kādam ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Nav iebildumu arī Zivtiņa kungam. Burvīgi, strādāsim līdz galam! (Aplausi.)

___

Deputātu Kaspara Meļņa, Viktora Valaiņa, Augusta Brigmaņa, Armanda Krauzes, Daigas Mieriņas, Harija Rokpeļņa, Līgas Kļaviņas, Gundara Daudzes, Andra Bērziņa, Jāņa Vucāna pieprasījums ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par elektroenerģijas tarifu būtiskā kāpuma ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju, uzņēmumu konkurētspēju un inflācijas pieaugumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā kā allaž deputāts Hosams Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Kolēģi, pēdējais pieprasījums. Tātad 14. jūnijā komisija izskatīja šo jautājumu. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone piedalījās komisijā un paskaidroja deputātiem, ka tomēr tas elektroenerģijas tarifu būtiskais kāpums, ietekme uz juridiskajām personām nav liela un ka daudzas juridiskās personas ir noslēgušas elektroenerģijas tarifu... vai līgumus līdz gada beigām vai līdz nākamā gada... Un daži arī palika ar biržas cenu. Tāpēc situācija ir dažāda. Ja ir nepieciešams atbalsts uzņēmējiem, tad jābūt visiem.

Balsojot par pieprasījumu komisijā: par – 5, pret – 6, tāpēc deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Labvakar! (Smiekli.) Spēja paredzēt nākotni esot liels lāsts, jo tu zini, kas notiks, bet nekādi nespēj to novērst. Tas – šīvakara kontekstā. Laba sajūta, vai ne? Tomēr tā labā ziņa – Saeimai ir spēja mainīt nākotni.

Šodien, ja mēs neko nemainīsim, kādu nākotni es redzu – augustā, kad ģimenes būs saņēmušas jaunos rēķinus par elektrību, kur būs iekļauti jaunie paaugstinātie sadales tarifu maksājumi, daļa nevarēs apģērbt bērnus uz skolu, daļai būs jāsavelk vēl ciešāk jau tā cieši savilktās jostas. Un kas tad? Nu tad, iespējams, partijas “Stabilitātei!” un partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ mērķis kļūs jau mazliet sasniedzamāks. Bet es aicinu tomēr mainīt šo nākotni.

Par elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi uz maksātspēju un konkurētspēju. Mēs nosūtījām četrus jautājumus Ekonomikas ministrijai. Saprotu, ka atbildīgā tagad ir Klimata un enerģētikas ministrija. Jebkurā gadījumā pieprasījumu aicinu atbalstīt, jo šie ir nopietni jautājumi, kas ir jārisina tagad.

Par būtību. Kāda būs kopējā ietekme uz ekonomiku? Ministrija atbildēja, ka būs aptuveni 1,1 procents inflācijas pieauguma. Latvijā, kas ir valsts ar vienu no augstākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienībā šobrīd... nu, tā gan ir – 1 procents uz priekšu, atpakaļ, kas tad tur...

Tarifu pieaugums dažādām pakalpojumu saņēmēju grupām – kāds tad tas izskatīsies? Ir labā ziņa, un ir sliktā ziņa. Es sākšu ar labo. Labā ziņa ir, ka rādās tomēr, ka uzņēmējiem, it sevišķi tiem ar lielo patēriņu, šis piedāvājums būs diezgan pieņemams. Sliktā ziņa: aplēses rāda, ka vairākumam elektrības patērētāju (tas ir, mājsaimniecībām, dzīvokļiem, mazajiem uzņēmējiem) tarifs par elektrības sadali un piegādi palielināsies divas reizes, nevis 30... vidēji 32 procenti, kā ziņās raksta. Ko tas nozīmē?

Gribu atsaukties uz aizejošā prezidenta šorīt teiktajiem vārdiem, kur viņš “cepināja” valdību, man liekas, vēl stingrāk, nekā pirms pāris nedēļām komiķi – Petravičas kundzi “Lampā”. Un viena no tēmām, ko viņš aizskāra, bija nevienlīdzība. Nevienlīdzība pieaug, bet nekas netiek darīts lietas labā.

Un arī šeit... ko nozīmē jaunie tarifi? Tas nozīmē, ka mazāk aizsargātās grupas, mazākie patērētāji, ģimenes... viņu rēķini pieaugs dubultā, lielo patērētāju situācija uzlabosies. Tātad nevienlīdzības plaisa ar šo lēmumu tiks padarīta vēl lielāka.

Vēl stāsts, skatoties, kā ir Igaunijā un Lietuvā. Tad, kad salīdzina jaunos tarifus, kas stāsies spēkā no jūlija, ar līdzvērtīgu elektrības patēriņu mājsaimniecībai Lietuvā un Igaunijā, Latvijas ģimenes maksās par 40 procentiem vairāk par elektrības piegādi nekā Lietuvā un par aptuveni 23 procentiem vairāk nekā Igaunijā.

Šī ir tāda izteikta politikas maiņa. Es bieži piesaucu reģionālo politiku un vēl kaut ko, domājot par nevienlīdzību. Jā, šī ir politikas maiņa, kur mēs atkal sitam mazo un nekas netiek darīts lietas labā.

Bet kāpēc tad notikusi šāda politikas maiņa? Un tā ir politikas maiņa, jo arī Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā “Sadales tīkla” pārstāvji norādīja, ka tie ir bijuši signāli no Ministru kabineta, – ka šāds projekts ir jāvirza tālāk. Kāpēc Ministru kabinets kaut ko tādu virzītu? Jo būs papildu ienākumi. “Sadales tīkla” peļņa pēc jaunajiem tarifiem paredzēta no 20 līdz 25 miljoniem gadā, papildus PVN ieņēmumi (jo šis tiek aplikts ar PVN) – vēl 17 līdz 18 miljoni. Nu skaidrs, kaut kā tie robi budžetā jāaizpilda.

Beigās, tad, kad ir retorika “nav jau tik traki, būs taču atbalsts, mums taču ir aizsargātie lietotāji”... Jā, ir tāds termins “aizsargātais lietotājs” – tie ir trūcīgie, maznodrošinātie, vientuļie seniori un daudzbērnu ģimenes, un principā jau krietnu laiku ir tāds aizsargātā lietotāja statuss, kad rēķinam automātiski tiek piemērota atlaide. Un labā ziņa – šis aizsargātā lietotāja statuss darbosies līdz šī gada beigām, bet atbalsta apjoms aizsargātajiem lietotājiem nemainīsies, tātad, ja vakar atbalsts trūcīgajiem bija 15 eiro, tad tāds tas būs arī augustā, un rēķins šiem cilvēkiem pieaugs šā vai tā.

Vēl viena problēma. 30. aprīlī ir beidzies energoatbalsts. Tas bija vēl viens atbalsta veids energokrīzē, kur pirmie 100 kilovati aizsargātajiem lietotājiem tika kompensēti no valsts, tāpēc mēs jau šodien dzirdam cilvēku sašutumu, ka viņi ir saņēmuši augstākus elektrības rēķinus. Jā, viena atbalsta pakete jau ir beigusies, un ceļā ir tas, ka arī nākamā atbalsta pakete beigsies, un elektrības rēķinu sadārdzinājums ir šodien, nākamais elektrības rēķinu sadārdzinājums vēl būs augustā. Un ko mēs darām, ko mēs gaidām? Mums nevajag palīdzēt šiem cilvēkiem?

Lai gan, nē, ir risinājums – Klimata un enerģētikas ministrija izstrādāse-rīku par 2,45 miljoniem, kur varēs spriest par to, kā un kādā formā kaut kādu atbalstu piešķirt. Bet tie šobrīd ir tikai plāni, projekti un solījumi, tā nav reāla rīcība, un tas nav reāls garants iedzīvotājiem, ka šī problēma tiks risināta.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, ļoti nopietni aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo šai valdībai, nu, kamēr tā vēl strādā, pareizāk, kamēr tā vēl ir, būtu arī jāsāk strādāt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Slēdzam debates.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaspara Meļņa, Viktora Valaiņa, Augusta Brigmaņa, Armanda Krauzes, Daigas Mieriņas, Harija Rokpeļņa, Līgas Kļaviņas, Gundara Daudzes, Andra Bērziņa, Jāņa Vucāna pieprasījumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par elektroenerģijas tarifu būtiskā kāpuma ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju, uzņēmumu konkurētspēju un inflācijas pieaugumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Visi pareizi nobalsoja? (Starpsauciens: “Pareizi!” Smiekli.) Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 1. Pieprasījums ir noraidīts.

___

Pārejam pie pēdējās sadaļas – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Četri lēmumu projekti atlikuši šajā sesiju noslēdzošajā Saeimas sēdē.

Pirmais lēmuma projekts – “Par 2023. gada un 2024. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā referēs deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 45. panta pirmajā daļā noteikto, Publisko izdevumu un revīzijas komisija izveidoja darba grupu, kurā kopā ar Saeimas Administrācijas Publisko iepirkumu nodaļu sagatavoja nepieciešamo dokumentāciju un veica dokumentētu tirgus izpēti Valsts kontroles 2023. un 2024. gada finanšu pārskata revīzijas pakalpojumu iegādei. Atbildīgā komisija vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par līguma slēgšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “REVIDENTS UN GRĀMATVEDIS”.

Komisijas vārdā lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2023. gada un 2024. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 208/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Ģirts Lapiņš.

Ģ. Lapiņš (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītās dāmas, godātie kungi! Šis ir komplekss priekšlikums un lēmuma projekts, tāpēc gribēju sākt ar tādu nestandarta... Gribu pateikt lielu paldies visiem, kas ir piedalījušies šī lēmuma tapšanā, tas ir, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, visiem ministriem, kas cīnījās par to, lai mēs vispār nonāktu tik tālu, cik tālu mēs šodien esam nonākuši.

Tātad lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Nolasīšu precīzi, ko mēs nolemjam, tie ir divi punkti:

“Saeima nolemj piekrist likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei 2023. gadā 57 036 910 eiro apmērā no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta programmām un apakšprogrammām uz budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 20.00.00 “Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023. gadā”, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023. gadā [..].”

Otrs punkts: “Atbalstīt Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā “Par finansējuma pārdali 2023. gadā veselības nozarei” ietverto risinājumu, ka finansējuma pārdalei Veselības ministrijai no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 20.00.00 “Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023. gadā” tiek veikta, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret to.”

Tagad īsi par finansējuma avotiem. Es nelasīšu visu finansējumu, kā ir no visām ministrijām, tas viss ir pieejams pievienotajos dokumentos, minēšu lielākos finansējuma avotus šiem 57 036 910 eiro.

Pirmajā vietā ir Ekonomikas ministrija – sameklējusi 12 miljonus, atradusi rezerves, ko pārvirzīt uz veselības aprūpi.

Otrajā vietā ir no budžeta programmas “Finansējums energoresursu un ēdināšanas izdevumu pieauguma kompensēšanai” – 11 miljoni. Šis finansējums tiktu pārdalīts uz Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammu 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”, lai stacionārajām ārstniecības iestādēm nodrošinātu daļēju energoresursu sadārdzinājumu segšanu.

Trešā lielākā ir Satiksmes ministrija – 10,7 miljoni eiro.

Ceturtā ir Izglītības un zinātnes ministrija – 7,75 miljoni.

Piektā ir Iekšlietu ministrija – 2,9 miljoni.

Un sestā ir Kultūras ministrija – 2,3 miljoni.

Tālāk jau ir zem diviem miljoniem citas ministrijas, un tur ir ne tikai ministrijas, bet arī iestādes.

Kur tā nauda tiks izlietota?

Ministres kundze iedeva pārskatu. Tātad 57 miljoni... ir pilnīgi precīzi skaidrs, kur šie 57 miljoni, kas ir daļa no šiem kopēji piesauktajiem 140 miljoniem...

Tātad bērnu zobārstniecība – 4 337 897 eiro, kas ir papildus apmeklējumi – 89 344 eiro.

Otrā pozīcija – ambulatoro pakalpojumu deficīta segšanai – izmeklējumu speciālists, dienas stacionārs – 17,3 miljoni eiro.

Trešā pozīcija – stacionāriem ēdināšana un energoresursu sadārdzinājums – 15,7 miljoni eiro.

Kompensējamie medikamenti un ierīces pacientiem – 17 456 000 eiro.

Un pēdējā pozīcija – ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas izmaksas – 2,2 miljoni eiro.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto lēmuma projektu vakardien, 21. jūnija sēdē, un atbalstīja to.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds veselības ministrei Līgai Meņģelsonei.

L. Meņģelsone (veselības ministre).

Kolēģi, labvakar! Šis lēmums ir ļoti gaidīts ne tikai mediķu sabiedrībā, bet tas ir ļoti gaidīts visā sabiedrībā. Visai Latvijas sabiedrībai ārkārtīgi svarīga ir drošības sajūta. Kā zināms, mēs jau kopš janvāra signalizējām par situāciju veselības nozarē, par tās veiktspēju un noturību, tāpēc esam gandarīti, ka esam sadzirdēti un ka šis lēmums ir pieņemts.

Šobrīd es gribu pateikt paldies ikvienam – gan ministram, gan ministrijas darbiniekiem, gan iestādēm, kuras bija gatavas atrast šo finansējumu, kas ir vajadzīgs ja ne, kā es saku, kalna uzbēršanai, tad vismaz bedres nolīdzināšanai. Protams, šobrīd mēs nevaram teikt, ka ar to mēs rindas saīsināsim, bet mēs nepagarināsim rindas.

Kolēģi, situācija ir tāda, kāda tā ir, līdz ar to šī nauda ir vitāli nepieciešama. Paldies kolēģiem, kas jau šos 57 miljonus, pirmo piešķīrumu, sadalījumu, arī izklāstīja. Tātad, jā, pirmām kārtām tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu iedzīvotāji tiek pie ambulatorajiem pakalpojumiem. Tātad tie ir izmeklējumu speciālisti; un tie ir 17 miljoni. Kā zināms, gan onkoloģijas, gan sirds, gan vaskulārie, gan diabēta pacienti ļoti gaida kompensējamos medikamentus, un kompensējamiem medikamentiem šeit paredzēti 17 miljoni. Tāpat bērnu zobārstniecība, stacionāru veiktspēja. Mēs vakardien ar stacionāru vadītājiem trīs stundas kalkulējām, domājām par to, lai varētu noturēt stacionāru darbību. Un, protams, stiprināt arī primāro veselības aprūpi.

Kolēģi, lai arī summas liekas lielas, mēs pēc Nacionālā veselības dienesta informācijas esam nofiksējuši unikālos pacientus pagājušajā gadā – 1,78 miljoni. Mūsu iedzīvotāju skaits ir 1,8 miljoni, tas nozīmē, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar zīdaini, beidzot ar sirmgalvi, ir saņēmis kādu no veselības aprūpes pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka šī nauda ir precīzi nomērīta un aiziet tikai un vienīgi mūsu pacientiem.

Es pateicos arī mediķiem, kas saprot, ka šī apropriācija ir domāta mūsu pacientiem, nevis veselības nozares sistēmai kā tādai. Tāpēc vēlreiz – paldies. Saulgriežos šī ir iespēja izdarīt lielu un svarīgu darbu Latvijas tautai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, vēlējos arī izteikties par šo jautājumu. Es redzu, ka JAUNĀS VIENOTĪBAS, koalīcijas deputāti izklaidējas, piesakoties debatēs. Ceru, ka jūs arī atnāksiet, ne tikai pieteiksieties.

Es vēlos atgādināt iemeslu, kāpēc šāda veida lēmuma projekts šobrīd šeit ir nonācis. Mums ir divi galvenie iemesli. Viens no tiem ir tas, ka šā gada 4. janvārī valdība un koalīcijas deputāti sanāca, lai spriestu par šogad prioritāri finansējamiem pasākumiem, un 10 dienu garumā konsekventi pieņēma kļūdainus lēmumus. Otrs iemesls ir tas, ka Latvijas valstij diemžēl ir novecojusi izpratne par mūsdienīgu finanšu politiku. Šī bija paredzama kļūda, mēs par to runājām jau janvārī, divus mēnešus pirms vēl pieņēmām šī gada budžetu. Šī bija kļūda, kas bija paredzama, un iemesls, kāpēc mēs šeit esam, ir tas, ka valdība nespēj skaidri noteikt savas prioritātes.

Skatoties šo lēmuma projektu un apropriācijas, kas tiek veiktas, – tā tiešām ir ļoti interesanta lasāmviela. Mēs redzam, ka ir samazināts finansējums 23 prioritārajiem pasākumiem, par kuriem mēs lēmām šajā ziemā, – 23 prioritārajiem pasākumiem! –, kas man liecina tikai un vienīgi par to, ka šīs prioritātes nebija skaidri izsvērtas janvārī, februārī un martā, jo izrādās, ka veselība (tieši tā, kā mēs argumentējām) ir prioritārāka par daudzām citām lietām, kam tika piešķirts finansējums.

Ir vērts pievērst uzmanību dažiem no šiem prioritārajiem pasākumiem. Divi no tiem saistās ar ekonomikas transformāciju. 10 miljoni ir noņemti nost finanšu instrumentu investīciju projektiem. Divi miljoni ir noņemti nost Inovāciju fondam.

Viens miljons ir noņemts nost vienīgajam prioritārajam pasākumam, kas tika atbalstīts, – Klimata un enerģētikas ministrijai par valsts pētījumiem.

4,4 miljoni ir noņemti nost zinātnei un nevis tāpēc, ka mums nebūtu zinātnieku, kas būtu gatavi, spējīgi un griboši realizēt zinātniskus projektus, bet tikai tāpēc, ka viņi vēl nebija paspējuši uzsākt šos projektus, jo tie bija paredzēti šī gada otrajā pusē.

Ir noņemti nost aptuveni 700 tūkstoši stipendijām jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, tāpēc ka ir paredzēts mazāks pieprasījums pēc tā, vadoties pēc iepriekšējā gada budžeta, kas man liek uzdot jautājumu, kāpēc jau sākotnēji nevarēja budžetēt atbilstoši provizoriskajam pieprasījumam.

Ir noņemts nost aptuveni miljons sociālo darbinieku atalgojumam, jo šie mērķi, kas bija noteikti laika posmā no 2020. gada līdz 2022. gadam, ir sasniegti. Par miljonu ir samazināts atalgojums šajā grupā. Šī man liekas ļoti interesanta kategorija. Kā tas var būt, ka vieni no vismazāk apmaksātajiem darbiniekiem Latvijā šobrīd ir vēl par miljonu nabagāki?

Ļoti interesants piemērs ir Kultūras ministrijā, un es vēlos aicināt un vēlos pievērst jūsu visu uzmanību faktam, ka mēs ar šo lēmumu pieņemsim pirmo lēmumu par 2024. gada budžetu, jo Kultūras ministrija ir spējusi sarunāt, ka 890 tūkstošu eiro maksājumi tiks veikti diviem filmu projektiem nākamā gada sākumā. Šis nav ietaupījums, šī vienkārši ir grāmatvedības akrobātika. Šis ir pirmais lēmums 2024. gada budžetam.

Ir skaidrs, ka šajā pašā ziņojumā Finanšu ministrija cenšas pamatot, kāpēc mēs nevarējām, piemēram, šāda veida izdevumus tomēr palielināt uz deficīta rēķina, jo tiek pieņemts, ka tie būtu regulāri un tātad tie palielinātu parādu. Tā ir kļūdaina izpratne, tā balstās pieņēmumā tikai un vienīgi uz to, ka šāda veida izdevumi neveicinātu izaugsmi, kas, manuprāt, ir kļūdaini. Tiek minēts arī jautājums par inflāciju, ka stimulējoša fiskālā politika šajā brīdī nav korekta, bet mēs šeit vispār nerunājam par stimulējošu fiskālo politiku, mēs šeit runājam par neatliekamām veselības aprūpes sektora vajadzībām. Daudz reižu es šeit esmu nācis un mēģinājis pastāstīt, ka šeit inflācija nav pieprasījuma problēma, bet šajā brīdī tā ir piedāvājuma problēma un šāda veida arguments vienkārši nestrādā.

Mēs redzējām, ka jau pagājušajā gadā bija iespēja, mēs redzējām, cik labi pildījās nodokļi, mēs varējām šādā veidā prognozēt arī šī gada nodokļus, bet Finanšu ministrija konsekventi to dara ļoti konservatīvā veidā. Mums nebija nepieciešams veikt šāda veida pārdales no citiem sektoriem, mēs varējām nepieciešamos līdzekļus atrast, neatņemot tos, piemēram, zinātnei.

Ir ļoti liela vēlme runāt par veselības sektora finanšu vadību, man ir tikpat lieli jautājumi par to, kā finanšu vadība notiek valsts līmenī. Un šāda veida lēmuma projekts apliecina to, ka tā nenotiek labā līmenī.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Man nevajadzēja gūglēt, es šo vienkārši izdrukāju. Tas ir tas, kas visiem ir pieejams. Un zināt, par ko liecina šie dokumenti? Šī valdība ir bankrotējusi. Tāpēc ka tā nakts... kad 24 stundas mēs debatējām par budžetu, kur daudz kas tika noraidīts...

Par to, kas attiecas uz atbalstu veselībai, jautājumu nav, runa ir par to, kur tiek ņemta nauda. Izskatās, ka tā nauda, kas tika piešķirta, vai nu nebija vajadzīga jau pirmsākumos, vai arī... mēs pasakām, ka valstij attīstība nav vajadzīga.

Tātad... Nesen šeit skolotāji piedalījās streikā, teica: “Kariņam jāatkāpjas!” Nu kā... veselības aprūpei mēs atņemam 7,7 miljonus. Es neesmu pret veselības jomu; es runāju par to, ka mēs ņemam nost.

Tālāk. Ir nozare, kura jāattīsta, – bizness, ekonomika. Mēs ņemam 12 miljonus tieši ekonomiskajām programmām... tātad samazinājums no prioritārā pasākuma... Finanšu instruments investīciju projektiem. Tātad, ja nav investīciju, tas... Tā kā sēklas nauda tiek iztērēta, noēsta, ekonomika netiek stimulēta. Tātad te skaidri tiek pateikts, ka mēs strādājam, lai aizņemtos vairāk naudas.

Tālāk. Samazinājums no prioritārā pasākuma “Inovāciju fonds”, vēl divi miljoni, tātad kopā 12 miljoni. Tātad ekonomiku attīstīt nevajag.

Tālāk. Pozīcija (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Patmalnieka kungs! Kolēģi, sekundi ieklausāmies! Tūlīt jau sēde noslēgsies.

A. Šlesers. Tālāk. Ir tāda interesanta pozīcija “Valsts pētījumu programmas īstenošana”. Četri miljoni 400 – nevajag neko pētīt. Nu to varbūt tiešām nevajag pētīt, tur... es nezinu, kas aiz tā slēpjas, bet nu tāda pozīcija tiek likvidēta.

Ja mēs skatāmies tālāk – nu zemkopību it kā mazāk skar, bet satiksme... Nu mēs runājam par tiem modernajiem vilcieniem. Pozīcija “Finansējums jauno elektrovilcienu projektam” – 10 154 662, tā ļoti precīzi. Nevajag. Tātad vilcienus nevajag.

Tālāk skatāmies. No Labklājības ministrijas daudz nav paņemts, bet arī – atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošās sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcijās. Tas, ko mēs runājām. Tātad viens miljons 289 tūkstoši tiek noņemti no šīs programmas. Tātad mēs nevis liekam klāt, bet ņemam nost.

Tieslietu ministrijā... Nu tur ir... tā teikt, varētu daudz ko skaitīt. Bet runa jau nav par to, ka veselībai nevajag, runa ir par to, ka ir pozīcijas, kuras skaidri parāda, ka, apstiprinot šī gada budžetu, tas tika pieņemts tā vienkārši – nu varbūt vajag naudu, varbūt nevajag naudu.

Piemēram, pozīcija “Finansējums energoresursu un ēdināšanas izdevumu pieauguma kompensēšanai” – 11 miljoni. Tas varbūt ir saistīts ar to, ka tagad ir apstādināts tas darījums... ar armijas apgādi; varbūt tāpēc tur uzreiz tiek ietaupīti 11 miljoni.

Godājamie kolēģi, tas ir tas, kas tiek piedāvāts. Es saprotu, ka nav viegli. Tikai – kāpēc šo jautājumu izskatīšanā šeit nav ekonomikas ministres? Kāpēc nav satiksmes ministra? Es gribētu dzirdēt viņu diskusiju. Mēs te tikko runājām, ka par ārlietām mēs varam debatēt visu dienu.

Ja mēs runājam tagad par naudas atņemšanu, es gribētu, lai atnāk ekonomikas ministre un pasaka: “Aleluja, jūs taču aplaudējāt, APVIENOTAIS SARAKST, Nacionālā apvienība, VIENOTĪBA, jūs taču aplaudējāt – nevajag ieguldīt naudu attīstībā.” A kāpēc to ministru nav šeit? Es teikšu tā – tā lielākā jūsu problēma...

Divas minūtītes klāt vēl...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai jūs neiebilstat, ka Šlesera kungs apvieno debašu laikus? (Starpsaucieni: “Nē!”) Neiebilst.

A. Šlesers. Redziet, tā lielākā problēma šeit... Es negribu pārmest, ka nauda tiek novirzīta veselībai. Problēma ir tā, ka ir pagājis vairāk nekā pusgads un nav ekonomiskās attīstības vīzijas.

Visu laiku tiek runāts par “ekonomikas transformāciju”; cilvēki nesaprot, kas aiz tiem vārdiem slēpjas. “Viedā ražošana”. Nu nosauciet, vot, vienu viedo rūpnīcu, kura ir uzbūvēta vai kura tiks uzbūvēta šī gada vai nākamā gada laikā! Mētāties ar vārdiem – to mēs varam.

Ir ļoti lielas problēmas, tāpēc ka mēs neredzam, kā palielināt ieņēmumus. Tas, ko es redzu, – šis dokuments apliecina vienkāršo patiesību, ka valdības vienīgais plāns ir aizņemties. Un es saprotu, ka tur jau ir iemīta taciņa. Protams, nauda būs dārgāka, un atkal būs divi miljardi jāaizņemas. Vot, tā ir vienīgā iespēja, kā šī valsts var pastāvēt.

Tātad šī valdība reāli... tiešām dzen valsti parādos, jo ņem nost naudu no attīstības projektiem, tur, kur jāiegulda. Un, piemēram, izglītība... Nu te jau bija ziņa, ka tūlīt izglītības darbinieki atkal nāks un streikos, atkal kaut kas notiks.

Es teiktu tā – man žēl... Man jau negribas pat vairs kritizēt valdību, man vienkārši žēl, ka šī valdība... ir tukša – nav ideju. Un ka ministri ir gļēvi – tādi, kas nevar atnākt un pateikt, kāpēc viņiem nav vajadzīga šī nauda.

Tas, ka veselībai mēs dodam, – tas ir labi, tikai... no tādām programmām, kurām ir jāražo, jāģenerē ienākumi. A ja nav ideju, kā pelnīt, tad valsts ir nolemta iznīcībai.

Godājamie kolēģi! Godājamā VIENOTĪBA, nu jūs esat dabūjuši savu prezidentu. Nu palūdziet Kariņu atkāpties, palīdziet. Viss! Viņš ir izsmēlis... Kariņš sevi ir izsmēlis. Viņš braukā pa pasauli, viņam ir ļoti laba angļu valoda. Lai viņš braukā, lai iet strādāt par ārlietu ministru! Ielieciet normālu premjeru un sāciet strādāt!

Re, ZZS, re, PROGRESĪVIE – tie ir tie, kuriem ir ideja, vēlme!

Mēs valdībā nebūsim, mēs esam gatavi no opozīcijas puses kādus padomus dot.

Nu šī valdība jau sevi ir izsmēlusi. Pieņemiet drosmīgu lēmumu, pasakiet: “Kariņ, brauc prom!” (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Ļoti cienītā ministre! Protams, prieks klausīties šodien: paldies tam ministram, paldies tam ministram, paldies tam ministram. Un visi tā kā sakasījuši kopā to naudiņu, un it kā jau viss baigi skaisti.

Protams, mums šodien ir jāievēro procedūra – mēs varam balsot vai nu “par”, vai “pret” (un tā iespēja mums bija dota arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā). Tāda nu tā procedūra ir – mēs nevaram runāt par to, kam būtu pareizi ņemt naudu nost vai kam būtu nepareizi ņemt naudu nost.

Taču, runājot par šiem avotiem (to mani kolēģi jau izstāstīja), es domāju, būtu vērts arī pašiem ministriem pievērst uzmanību jautājumam par to, kāpēc tā nauda tiek ņemta nost. Atsevišķās jomās tā ir tīrākā ministru neizdarība, jo to naudu... viņi vienkārši nespēj vadīt ministriju tā, lai to naudu pēc būtības investētu tur, kur tā nauda bija paredzēta. Un tas, ka tā tiek noņemta nost, – tas ir pat labi, jo viņi paši nav spējuši izdarīt visus priekšdarbus, lai tā nauda tiktu investēta. Izglītības joma – tas ir viens no tādiem spilgtākajiem piemēriem.

Bet, kolēģi, par ko ir šie prieki, man īsti nav saprotams, jo šodien mēs balsojam par tiem aptuveni 50 plus miljoniem... Fonā... Mums jāsaprot, ka tā vajadzība ir 140 miljoni šogad – minimālā vajadzība, par ko arī it kā valdība ir lēmusi. Tajā pašā laikā valdība nav lēmusi tikai par to...

Ir ļoti skaidri Finanšu ministrijas uzdevumi veselības ministrijai – parādīt reformas gan slimnīcu tīklā... laboratoriju izmeklējumiem... Sakārtot to, kā mēs tērējam bāzes finansējumu.

Un šodien – tā vietā, lai teiktu paldies tam, tam un tam, – mēs labprāt gribētu redzēt un dzirdēt jau pirmās iezīmes... par to, kā to veselības kopējo... pusotru miljardu – vai vairāk – finansējuma... kā mēs to izlietojam, cik efektīvi mēs izlietojam jau esošo.

Un šobrīd ir skaidri redzams, ka Finanšu ministrija sagaidīs reformas, lai dabūtu to kopējo... 140 miljonu... finansējumu.

Tajā pašā laikā... Kolēģi, nu nevar – nevar! – nepieminēt to, ka nākamajā gadā būs nepieciešami – plus vai mīnus – vēl 310 miljoni. Nu dažādi tādi skaitļi ir, bet – aptuveni 310 miljoni būs vēl klāt tam, kas jau tiek iedots. Un, ja mēs šādā veidā – ar šādu ātrumu, ar šādiem tempiem – virzīsimies uz priekšu, kolēģi, nu tad tak nebūs nekādu 310 miljonu! Kā var fantāzija būt kaut kāda... Mēs kādā filmā dzīvojam, ja kāds iedomājas, ka nākamajā gadā kaut kur atradīsies 310 miljoni, ko piešķirt veselības aprūpes jomai?

Šobrīd šī summa ir nevis tādēļ, lai uzlabotu kaut ko... Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skaidri to pateica: neceriet, nemazināsies rindas, nekas neuzlabosies! Tas ir, lai vienkārši saglabātu status quo. Un, lai saglabātu šo status quo arī nākamajā gadā, ir nepieciešami vairāki simti miljonu vēl klāt. Tas nozīmē, ka ir jābūt daudz ambiciozākiem risinājumiem bāzes finansējuma palielinājumam.

Tas ir tas, par ko mēs runājām šeit veselu nakti – “budžeta nakti”. Un ir pagājuši jau vairāki mēneši kopš tās “budžeta nakts”. Kas ir piepildījies? Ir piepildījies tas, par ko mēs jau brīdinājām (te jau Šuvajeva kungs labi pastāstīja, minēja to). Tas ir piepildījies, tas ir fakts. Bet pa šiem mēnešiem mēs neesam dzirdējuši neko, tiešām skaidru redzējumu par to, kā mēs celsim to bāzes finansējumu.

Ja mēs nestrādāsim visu vasaru un ja ministrija nestrādās pie paša būtiskākā jautājuma – bāzes finansējuma palielinājuma –, mēs nākamajā gadā... Šā gada novembrī, balsodami par budžetu, mēs balsosim uz veselības aprūpes darbinieku fona: ārā pie Saeimas nama būs tūkstošiem cilvēku – veselības jomas darbinieki, kas piketēs. Viņi to darīs ne jau pirmo reizi, viņiem jau pieredze ir, kā to darīt. Viņi cīnīsies par algām, cīnīsies par to, lai būtu normāli apstākļi. Tas būs tas, ko sagaidīsim.

Un tāpēc, kolēģi, es domāju, šeit nav vietas priekam. Ir jāapzinās, ka šī naudiņa, kas te ir, – tas pēc būtības neko neatrisina. Ļoti lieli izaicinājumi gaida veselības jomu. Un es aicinu ikvienu – gan pozīciju, gan opozīciju – veltīt laiku... un tiešām būt gataviem arī uz nepopulāriem lēmumiem, jo šī ir tā joma, kur tādi lēmumi būs vajadzīgi, lai nozari sakārtotu gan iekšēji, gan... lai sakārtotu bāzes finansējumu.

Kolēģi un ministres kundze, lai jums priecīgi Līgo svētki! Bet uzreiz pēc Līgo svētkiem pirmā lieta – ķeramies klāt veselības aprūpes sistēmas jautājumu sakārtošanai!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 208/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 209/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja apropriācijas pārdali un lūdz pārdalīt 485 175 eiro no Centrālās vēlēšanu komisijas budžeta uz divām programmām. Viena: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 127 650 eiro. Un otra: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – 356 525 eiro.

Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās iespēju, ka katrs vēlētājs var balsot tajā iecirknī, kurš viņam ir tuvāk, nevis veidotu vēlētāju reģistrus. Un ar šiem līdzekļiem tiks sakārtots gan reģistrs, gan datubāzes.

Komisijā bija vienbalsīgs atbalsts šim lēmuma projektam.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 209/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā (un arī pēdējais šajā sesijā) – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 210/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz apstiprināt apropriācijas pārdali 600 tūkstošu eiro apmērā no radio un televīzijas budžeta... Radio un televīzijas regulators apstiprināt šos līdzekļus... uz Sabiedrības integrācijas fondu.

Tātad šie līdzekļi tika piešķirti, “lai stiprinātu komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tehnoloģisko bāzi un infrastruktūru, veicinātu to digitalizāciju un personāla izaugsmi, kā arī atbilstoši mūsdienu prasībām nodrošinātu mediju kapacitātes celšanu”.

Sākotnēji šie līdzekļi tika piešķirti regulatoram. Lai piešķirtu šos līdzekļus tālāk – neatkarīgiem medijiem –, ir nepieciešams konkurss, un tika nolemts, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir labākā vieta – ar infrastruktūru –, kur šādus konkursus var rīkot.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo apropriācijas pārdali.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 210/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Cienījamie kolēģi! Mēs esam izskatījuši visu Saeimas pavasara sesijas pēdējās sēdes darba kārtību, bet man jūs ir jāinformē par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Kā te rakstīts, tā paredzēta 2023. gada 22. jūnijā pulksten 17.00.

Deputāti Jana Simanovska, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Andris Šuvajevs ir uzdevuši jautājumu zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par iepirkumu par individuālu konsultāciju sniegšanu mežu īpašniekiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus uzdot nevēlas.

Deputāti Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Edgars Zelderis, Leila Rasima un Antoņina Ņenaševa ir uzdevuši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam un zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par Eiropas Komisijas vēršanos tiesā pret Latviju, jo nav novērsta Eiropas dabai kaitīgo invazīvo svešzemju sugu ieviešanās”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus uzdot nevēlas.

Tātad šovakar jautājumu un atbilžu sesija nenotiks.

___

Bet, kolēģi, ir iesniegts jauns deputātu jautājums. Deputāti Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans un Ramona Petraviča ir uzdevuši jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par SIA “Latvijas vēja parki” projektu nodrošinājumu un īstenošanu”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

___

Un tagad – reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti...

Abu Meri kungs, lūdzu, uz mirkli apsēdieties!

Es zinu, ka visi mēs rīt sēdēsim pie ugunskuriem mūsu draugu un tuvinieku lokā. Un, iespējams, pie ugunskura draugi vai radinieki jums jautās: “Ko jūs tur, Saeimā, darāt?” Tāpēc es vēlētos nedaudz... iedot jums versijas, ko pastāstīt par darbu Saeimā, par šīm sesijām, par šo sesiju.

Tātad – kopš 14. Saeima ir sākusi strādāt, mēs esam kopā izskatījuši vairāk nekā 300 likumprojektus, vairāk nekā 200 Saeimas lēmumu projektus.

Līdz šim Saeimas sasaukuma darbības laikā deputāti ir iesnieguši 15 pieprasījumus un aptuveni 70 jautājumus.

Esam diskutējuši un izskatījuši vairāk nekā 1600 priekšlikumu.

Daudzās no šīm kategorijām esam pārspējuši 13. Saeimu attiecīgajā periodā.

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Prezidija vārdā – visu piecu Prezidija locekļu vārdā! – es vēlos jums pateikties par darbu. Novēlu jums spēka un līdzsvara, tradīciju, dziesmu un kopības pilnu šo saulgriežu laiku, lustīgu līgodienu un priecīgu Jāņudienu!

Un ar šo Saeimas pavasara sesija tiek slēgta.

Ļoti ticams, ka vasarā būs kādas ārkārtas sēdes. Taču rudens sesijā mēs noteikti tiksimies 4. septembrī.

Un tagad – noslēguma vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai. (Aplausi.)

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 87 deputāti, nav reģistrējušies 13: Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Ieva Brante, Edmunds Cepurītis, Normunds Dzintars, Glorija Grevcova, Aleksandrs Kiršteins... ir, Rihards Kols – līgo, Daiga Mieriņa – līgo (Smejas.), Uģis Mitrevics, Viktorija Pleškāne, Leila Rasima un Ričards Šlesers – līgo. (Aplausi.)

___

Sēdes vadītājs. Priecīgus svētkus!

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas pavasara sesijas 16.sēde
2023. gada 22. jūnijā

Balsojumi

Datums: 22.06.23 09:50 Balsojums 1
Par - 51, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu (305/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.06.23 09:54 Balsojums 2
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2023. gada rudens sesijas sākšanu un slēgšanu (204/Lm14)

Datums: 22.06.23 09:56 Balsojums 3
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Dinas Bondares atbrīvošanu no tiesneša amata (203/Lm14)

Datums: 22.06.23 09:57 Balsojums 4
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (308/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 09:58 Balsojums 5
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (308/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 09:59 Balsojums 6
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (308/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:10 Balsojums 7
Par - 22, pret - 52, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (277/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:12 Balsojums 8
Par - 19, pret - 56, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (277/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:13 Balsojums 9
Par - 19, pret - 58, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (277/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:13 Balsojums 10
Par - 82, pret - 0, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (277/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:15 Balsojums 11
Par - 20, pret - 55, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts robežsardzes likumā (278/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:20 Balsojums 12
Par - 19, pret - 57, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts robežsardzes likumā (278/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:21 Balsojums 13
Par - 81, pret - 0, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts robežsardzes likumā (278/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:23 Balsojums 14
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (281/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:24 Balsojums 15
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (289/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 10:29 Balsojums 16
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.06.23 11:08 Balsojums 17
Par - 11, pret - 51, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Militārā poligona “Sēlija” izveides likums (297/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:10 Balsojums 18
Par - 12, pret - 49, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Militārā poligona “Sēlija” izveides likums (297/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:11 Balsojums 19
Par - 11, pret - 51, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Militārā poligona “Sēlija” izveides likums (297/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:41 Balsojums 20
Par - 18, pret - 28, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Militārā poligona “Sēlija” izveides likums (297/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:43 Balsojums 21
Par - 11, pret - 59, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Militārā poligona “Sēlija” izveides likums (297/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:44 Balsojums 22
Par - 78, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Militārā poligona “Sēlija” izveides likums (297/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:45 Balsojums 23
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (298/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:49 Balsojums 24
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (299/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:50 Balsojums 25
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (300/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:51 Balsojums 26
Par - 79, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (301/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:52 Balsojums 27
Par - 79, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (302/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 11:54 Balsojums 28
Par - 76, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (303/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 12:07 Balsojums 29
Par - 11, pret - 59, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (296/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 12:09 Balsojums 30
Par - 11, pret - 59, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (296/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 12:12 Balsojums 31
Par - 62, pret - 11, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (296/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 12:15 Balsojums 32
Par - 11, pret - 63, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (296/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 12:15 Balsojums 33
Par - 70, pret - 11, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (296/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 12:18 Balsojums 34
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Ruandas Republikas valdības divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi (200/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 12:20 Balsojums 35
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (233/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 12:21 Balsojums 36
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Segto obligāciju likumā (203/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 12:28 Balsojums 37
Par - 18, pret - 59, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 12:29 Balsojums 38
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.06.23 13:46 Balsojums 39
Par - 34, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 13:46 Balsojums 40
Par - 17, pret - 50, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 13:47 Balsojums 41
Par - 53, pret - 10, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 13:49 Balsojums 42
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (118/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 13:51 Balsojums 43
Par - 26, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (226/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 13:52 Balsojums 44
Par - 78, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (226/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 13:54 Balsojums 45
Par - 26, pret - 61, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (226/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 13:56 Balsojums 46
Par - 78, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (226/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 14:01 Balsojums 47
Par - 12, pret - 74, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 14:02 Balsojums 48
Par - 10, pret - 72, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 14:03 Balsojums 49
Par - 10, pret - 73, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 14:04 Balsojums 50
Par - 10, pret - 76, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 14:06 Balsojums 51
Par - 9, pret - 73, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 14:08 Balsojums 52
Par - 10, pret - 61, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 14:29 Balsojums 53
Par - 8, pret - 68, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 14:47 Balsojums 54
Par - 84, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 14:59 Balsojums 55
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.06.23 15:50 Balsojums 56
Par - 9, pret - 66, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 15:55 Balsojums 57
Par - 13, pret - 29, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 15:56 Balsojums 58
Par - 13, pret - 29, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 15:57 Balsojums 59
Par - 13, pret - 28, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 15:57 Balsojums 60
Par - 13, pret - 29, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 16:00 Balsojums 61
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.06.23 16:02 Balsojums 62
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (204/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 16:05 Balsojums 63
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (267/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:13 Balsojums 64
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (33/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 16:19 Balsojums 65
Par - 30, pret - 46, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (176/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 16:30 Balsojums 66
Par - 37, pret - 38, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (176/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 16:31 Balsojums 67
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (176/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 16:33 Balsojums 68
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (218/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 16:35 Balsojums 69
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (219/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 16:38 Balsojums 70
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses (265/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:40 Balsojums 71
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses (266/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:42 Balsojums 72
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (286/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:43 Balsojums 73
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (276/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:45 Balsojums 74
Par - 73, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (270/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:46 Balsojums 75
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (270/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:47 Balsojums 76
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (270/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.06.23 16:49 Balsojums 77
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums (283/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:50 Balsojums 78
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums (283/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:53 Balsojums 79
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (282/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:53 Balsojums 80
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (282/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:56 Balsojums 81
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (268/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 16:58 Balsojums 82
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (7/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.06.23 16:59 Balsojums 83
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.06.23 17:19 Balsojums 84
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilprocesa likumā (293/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 17:21 Balsojums 85
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (294/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 17:22 Balsojums 86
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvā procesa likumā (295/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 17:25 Balsojums 87
Par - 59, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Notariāta likumā (309/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 17:26 Balsojums 88
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Notariāta likumā (309/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.06.23 17:56 Balsojums 89
Par - 70, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts valodas statusa nodrošināšana” turpmāko virzību (201/Lm14)

Datums: 22.06.23 17:59 Balsojums 90
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 240 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valdības atkāpšanās streika vienošanās neizpildes gadījumā” turpmāko virzību (206/Lm14)

Datums: 22.06.23 18:35 Balsojums 91
Par - 36, pret - 49, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijas piensaimniecības nozarē (12/P14)

Datums: 22.06.23 18:42 Balsojums 92
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.06.23 19:26 Balsojums 93
Par - 26, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par NEPLP soda piemērošanu saistībā ar vārda “deportācija” lietošanu (13/P14)

Datums: 22.06.23 20:04 Balsojums 94
Par - 10, pret - 58, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par izglītības programmas īstenošanu (14/P14)

Datums: 22.06.23 20:15 Balsojums 95
Par - 38, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par elektroenerģijas tarifu būtiskā kāpuma ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju, uzņēmumu konkurētspēju un inflācijas pieaugumu (15/P14)

Datums: 22.06.23 20:17 Balsojums 96
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2023.gada un 2024.gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē (207/Lm14)

Datums: 22.06.23 20:43 Balsojums 97
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (208/Lm14)

Datums: 22.06.23 20:45 Balsojums 98
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (209/Lm14)

Datums: 22.06.23 20:47 Balsojums 99
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (210/Lm14)

Datums: 22.06.23 20:50 Balsojums 100
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

22.06.2023.

9.00

11.00

13.30

15.30

17.15

19.00