Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas astotā sēde
2023. gada 5. oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)
Kolēģi, sākam šī gada 5. oktobra Saeimas sēdi.
Pirms sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus, es gribu izstāstīt par procedūru. Vēlos viest skaidrību mums visiem svarīgajā procedūras jautājumā, proti, par runātāju tiesībām pagarināt debašu runas laiku. Atgādinu, ka iepriekšējā Saeimas sēdē vairāki runātāji lūdza pagarināt runas laiku.
Lai šajā jautājumā nerastos pārpratumi, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Saeimas kārtības ruļļa 64. panta trešā daļa, kurā noteikts, ka runātājs var pagarināt debašu laiku... bet pēc likuma burta un gara... ir šādi izskaidrojumi. Tātad katram deputātam ir tiesības runāt un debatēt. Maksimālais debašu skaits ir divas reizes. Tad, kad debatētājs uzstājas pirmo reizi debatēs, viņam ir piecas vai 15 minūtes, otro reizi – papildu piecas vai divas minūtes. Un tad, ja deputātam pietrūkst debašu laika... vēl papildus pietrūkst... lai pabeigtu savu domu... tad tiek iedarbināta 64. panta trešā daļa – ka deputātam ar atsevišķu Saeimas lēmumu ir iespēja pagarināt savu debašu laiku, lai pabeigtu domu līdz galam. Vai visiem ir skaidrs?
Paldies, cienījamie kolēģi. Es ceru, ka mēs to esam izpratuši un tā arī turpināsim.
___
Kolēģi, sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Mums ir astoņas izmaiņas.
Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans un Ričards Šlesers lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi.
Runāt “par” pieteicies deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu!
A. Šlesers (LPV).
Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums ir ļoti svarīgs, lai Latvijā demokrātija nepazustu. Tā ir sanācis, ka pirms kāda laika tika mainīti nosacījumi, ar kādiem sabiedrība varētu atsaukt Saeimu. Mēs zinām to, ka ļoti daudzi cilvēki ir neapmierināti... visādos jautājumos. Mēs ik pa brīdim saņemam sabiedrības priekšlikumus, vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies caur “ManaBalss.lv”... un tad attiecīgi Saeima lemj.
Jautājums ir tāds: ar kādiem nosacījumiem šodien ir iespējams atsaukt Saeimu? Tas ir rakstīts Satversmē... tātad Saeimas atsaukšanas procedūra. Un es domāju, ka tā norma, kuru pirms kāda laika valdošās partijas ir iestrādājušas, nav visai korekta, jo principā šodien, lai savāktu 155 tūkstošus parakstu, vienu desmito daļu visu pilsoņu... tā ir praktiski neiespējamā misija.
Es zinu, ka 1. novembrī partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nāks ar iniciatīvu un mēs rosināsim priekšlikumu par Saeimas atlaišanu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie 155 tūkstoši parakstu tiks savākti, lai varētu notikt referendums.
Bet, ja mēs gribam sakārtot šo sistēmu, tad vajadzētu atrast kompromisu, lai būtu godīgi pret valdošajām partijām un vienlaicīgi nediskriminētu opozīcijas partijas. Ja mēs norobežojamies no partijām, tad runa ir par sabiedrību... jo, ja Saeimu ievēlē uz četriem gadiem, tad tas, ko mēs esam redzējuši šajā pirmajā darbības gadā, kā to teica arī prezidents... diemžēl šis gads nav izmantots pietiekami produktīvi. Tā ir realitāte.
Ja deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem, viņi var teikt: “Nu, mēs četrus gadus pastrādāsim... Ja mūs nepārvēlēs, mēs būsim tāpat jau četrus gadus bijuši deputāti ar labu atalgojumu. Mēs esam laimīgi cilvēki.” Bet vienmēr ir jābūt iespējai – lai deputāti zinātu –, ka viņus var atsaukt.
Tas, ko mēs piedāvājam šajā priekšlikumā, nav populisms. Es domāju, ka tas ir ļoti pārdomāts risinājums, pie kā strādā arī profesors Ringolds Balodis. Un tā doma ir tāda, ka šodien ir nepieciešami 155 tūkstoši parakstu, kas izriet no šiem 10 procentiem visu vēlētāju, bet mēs zinām, ka ļoti daudzi vēlētāji ir aizbraukuši prom no Latvijas, ir tādi, kas vispār nebalso.
Mēs piedāvājam jaunu redakciju, kur mēs atstājam šos 10 procentus... mēs vienkārši precizējam, ka tie nav 10 procenti no visiem pilsoņiem, bet no tiem, kuri ir piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās. Tātad, ja iepriekšējās vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 900 tūkstoši pilsoņu, runa būtu par 90 tūkstošiem. Ieklausieties – 90 tūkstošus ir grūti savākt. Tad, kad bija Latvijas vīru biedrības iniciatīva vākt parakstus par atbalstu dabiskai ģimenei, tika savākti apmēram 58 tūkstoši parakstu. 90 tūkstošus nav tik viegli savākt.
Līdz ar to es piedāvātu atbalstīt šādu iniciatīvu, jo tad arī politiķiem būtu bažas: ja viņi strādā slikti, viņus var atsaukt sabiedrība. Mēs dodam iespēju. Bet 90 tūkstošus tā vienkārši uz sitiena nevar savākt neviena partija. Tas nav populisms, tur ir jābūt tiešām sabiedrībā kaut kādam sašutumam, lai to izdarītu.
Un otra lieta – ja šis slieksnis tiek samazināts, tad nākamais, ko mēs piedāvājam: ja nobalso vairāk nekā puse no tiem, kas ir piedalījušies vēlēšanās. Tas nozīmē, ka būtu jānobalso vismaz 450 plus tūkstošiem vēlētāju.
Es domāju, ka tas būtu ļoti labs stimuls politiķiem strādāt, nevis vienkārši vienu gadu neko nedarīt.
Tā ka aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Ir!”) Ir iebildumi? Nav iebildumu? Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 49, atturas – 1. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.
Nākamais – deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans un Ričards Šlesers lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
Runāt “par” pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.
A. Šlesers (LPV).
Godājamie kolēģi, šis jautājums ir principā turpinājums tam, par ko es jau runāju manā pirmajā debašu runā. Es saprotu, ka šodien jums šķiet vieglāk nobalsot “pret”. Bet iedomājieties, kā jūtas tie cilvēki, kas tiešām nav apmierināti ar to, kas notiek Saeimā. Un, ja mēs aizietu, piemēram, līdz robežas, lai atlaistu Saeimu, samazināšanai tur... nu līdz ļoti zemai... tad, protams, tas nebūtu labi.
Es šodien nepiedāvāju šo risinājumu, balstoties uz to, ka mūsu partija atrodas opozīcijā, es izeju no tā, lai šis princips būtu godīgs pret partijām un politiķiem neatkarīgi no tā, kur partija atrodas – pozīcijā vai opozīcijā. Un, kā jau es teicu, šie konkrētie griesti – 10 procenti – paliek, vienkārši tiek precizēts, vai tie ir visi pilsoņi vai tie, kuri ir piedalījušies vēlēšanās.
Es domāju, ka, ja tiek savākti 90 tūkstoši parakstu, lai tikai notiktu attiecīgā balsošana, – tas ir ļoti smags uzdevums. Un, ja 90 tūkstoši cilvēku pasaka, ka viņi uzskata, ka kaut kas valstī nav kārtībā, nu tad ir jāsaprot, ka Saeimai ir jāreaģē. Ja šodien 90 tūkstoši cilvēku izietu ielās... krastmala būtu pārpildīta gluži kā Atmodas laikā. Jūs ieklausieties – tie nav 9 tūkstoši, tie nav 10, tie nav 20, tie nav 30... runa ir par 90 tūkstošiem!
Un tad attiecīgi ir... ja gadījumā vairāk nekā puse cilvēku, kas ir balsojuši par visām partijām (tām, kas ir iekļuvušas Saeimā, tām, kas nav iekļuvušas Saeimā), pasaka, ka Saeima strādā slikti, nu tad es teikšu tā: Saeimai visdrīzāk nav pamata turpināt darbu. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka partijām tagad aģitēt par to, lai partijas tiek padzītas, atlaistas, jo Saeimā nevar atlaist sliktos, labos... Ja notiek Saeimas... attiecīgi tautas nobalsošana, atlaisti tiek visi, arī tie, kas iniciē.
Šajā gadījumā, pēc manas pārliecības, šī norma zināmā mērā būtu kā sava veida pātaga. No vienas puses, politiķiem tiek dots burkāns – kaut kāds amats, iespēja kaut ko izdarīt, no otras puses – pātaga, ka tas vēlētājs pieskata to sevis ievēlēto politiķi. Mēs taču redzam: kad politiķi tiek ievēlēti, viņi nodod savus vēlētājus, viņi aizmirst savu ideoloģiju, viņi principā nebalso par to, par ko ir balsojuši, būdami opozīcijā, jo ļoti viegli opozīcijā nākt ar vieniem priekšlikumiem... un tad, kad tu esi pozīcijā, – tad tu principā balso pilnīgi “pret”. Sanāk tāds kā teātris. Bet tas paceltu šo atbildības latiņu.
Protams, ja jūs atkal nobalsosiet “pret” tikai tāpēc, ka Šlesers vai partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nāk ar šādu iniciatīvu, zināmā mērā jūs arī pateiksiet, ka jūs negribat dot iespēju cilvēkiem kontrolēt Saeimas darbu. Bet par kādu kontroli ir runa? Tā teikt: labi, Šleser, bet ko tu gribi; kas tevi neapmierina?
Es teikšu tā: vienmēr ir bijis tāds nerakstīts likums politikā (Ģirts Valdis Kristovskis to zina, jo viņš politikā ir bijis sen, un arī Aleksandrs Kiršteins to zina) – visām lielām reformām ir jānotiek pirmajā gadā pēc vēlēšanām. Pats svarīgākais ir, lai pirmā valdība pirmajās simts dienās var reformēt visu, kas ir solīts pirms vēlēšanām, jo tad ir šis garākais laiks līdz nākamajām vēlēšanām, kad politiķi var strādāt un tiešām realizēt... Ikviena reforma ir kā tāds ķirurga skalpelis, kas rada sāpes daudziem... bet pēc kāda laika (mēs zinām) cilvēks, kuram ir kaut kas izoperēts, saka: “Paldies, dakter, jūs mani izglābāt!” Un tāpēc reformām ir jānotiek uzreiz.
Tagad ir apstiprināta jauna valdība, bet tūlīt jau būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un skaidrs, ka koalīcijai ir daudz grūtāk reformēt valsti... pārvaldi, piemēram, atlaist ierēdņus. Atlaist vienu trešdaļu ierēdņu, kuri ir pārāk... tas ierēdņu aparāts ir pārāk liels salīdzinājumā ar to pašu Igauniju.
Tieši tāpēc es vēlreiz saku: šī pātaga ir vajadzīga, un, ja politiķi par to nobalsotu, vēlētāji... iespējams, viņi neizmantotu šo pātagu, bet viņi zinātu, ka viņiem ir reāla iespēja Saeimu atlaist.
Tā ka aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.
Nākamais – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Ārlietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Ināra Mūrniece, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore un Edmunds Teirumnieks lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 361/Lp14).
Runāt “par” pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.
J. Vitenbergs (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šie grozījumi ir izstrādāti, lai nepieļautu valdības plānu no nākamā gada 1. janvāra palielināt PVN likmi Latvijā raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem.
Atgādinu, ka šī likme ir spēkā no 2018. gada 1. janvāra un tā ir ieviesusi virkni dažādu uzlabojumu. Arī pati nozare atzīst, ka tas ir ievērojami palīdzējis tai attīrīties, samazināt ēnu ekonomiku, arī veicināt konkurētspēju, ir palielinājušies apjomi, kuros ražo Latvijā... audzē augļus un dārzeņus. Un arī Zemkopības ministrija vairākkārt ir veikusi izpēti, analīzi, kā šī samazinātā PVN likme ir palīdzējusi nozarei, un ir virkne pozitīvu atziņu: ir samazinājusies augļu un dārzeņu cena, pieaudzis svaigu augļu, dārzeņu, ogu patēriņš, palielinājies nozarē strādājošo nodokļu maksātāju skaits, arī cilvēku daudzums, kas strādā nozarē, un pats galvenais – šiem cilvēkiem ir palielinājusies alga.
Ja tiks mainīta šī sistēma un no 1. janvāra, kā esošā koalīcija... valdība ir vienojusies, likme tiks paaugstināta, tad ir skaidrs, ka no 1. janvāra šīm preču grupām, produktiem, ko ikdienā lieto katrs no mums, liela sabiedrības daļa, cenas veikalu plauktos pieaugs vismaz par 16 procentiem. To ir atzinuši arī tirgotāji. Ko tas nozīmē? Tās ir grupas... piemēram, gurķi, tomāti... ja šobrīd veikala plauktā šie produkti maksā ap diviem eiro kilogramā, tad pēc 1. janvāra maksās divi eiro 30 centi. Tā ka ievērojams lēciens. Es domāju, ka tas atstās iespaidu arī uz atbalsta programmām, ar kurām tiek nodrošināti svaigi augļi mūsu bērniem gan skolās, gan bērnudārzos, tas pašvaldībām izmaksās ievērojami dārgāk, un es domāju, ka šī aktivitāte un atbalsts noteikti samazināsies.
Kā atzīst nozare, noteikti arī negodīgie spēlētāji jau ir aktivizējušies un gaida 1. janvāri, lai varētu nodarboties ar to, ar ko nodarbojās pirms 2018. gada. Es teiktu, virkne “labu” lietu. Un īpaši apstākļos, kad šīm preču grupām inflācija, salīdzinot šī gada augustu ar iepriekšējā gada augustu, ir pieaugusi par 10 procentiem. Tad iedomājieties – 16 procenti veikala plauktā plus vēl inflācija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu... ievērojams cenu lēciens.
Un, ja man prasītu vēl pirms mēneša, es teiktu, ka šai iniciatīvai Saeimā balsu pietiek. Labi, mēs nerēķināmies ar jauno Vienotību (jūs īsti nekad šo iniciatīvu neesat atbalstījuši), un, kā arī atzina vakar sarunās nozare, jūs esat vienīgā frakcija, kura ar nozari nav tikusies, pat izvairījusies un nav meklējusi iespēju to uzklausīt, kas liekas absolūti dīvaini.
Bet jājautā jums: ko jūs esat izdarījuši ar ZZS deputātiem, ar jauno zemkopības ministru Krauzes kungu, jo viņš ir mainījis savu pozīciju, es teiktu, ļoti radikāli? Iepriekš viņš bija diezgan liels šīs iniciatīvas atbalstītājs, bet šobrīd liekas, ka viņš ir bijis kaut kur sasiets, spīdzināts vai ir izmantoti kādi citi līdzekļi, lai viņš savu pozīciju mainītu.
Es labprāt jums nolasītu Krauzes kunga viedokli, kuru viņš pauda pirms neilga laika, un tas nebija sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, to viņš tā kā no sevis... viņš aicina piemērot... PVN likmi vietējiem augļiem un dārzeņiem, jo ir vairāki argumenti – palīdzēt vietējiem ražotājiem, samazināt ēnu ekonomiku, lai uz šīs PVN starpības nenotiktu krāpniecība, ievedot no valstīm, kur ir zemāks PVN. Rezultāts bija, un tas parādīja, ka nozarē strādājošajiem ir pieaudzis apgrozījums, nozarē strādājošajiem ir pieaugušas algas, kopumā nodokļi valsts kasē ir iekasēti vairāk.
“Mums ir jāiestājas par saviem ražotājiem,” saka Krauzes kungs. “Ar šādām metodēm valsts to var veicināt. Skolas ir tās vietas, kur mūsu bērniem ir jāsaņem labi, svaigi, veselīgi Latvijas augļi un dārzeņi un, protams, arī Latvijas produkti, un tāpēc šī PVN likmes samazināšana būtu arī jāpaplašina uz pārējām produktu grupām.” Ne tikai augļiem un dārzeņiem, bet arī visam citam. Un viņš saka: “Protams, mūsu esošā koalīcija” – tā ir iepriekšējā – “negrib to dzirdēt, un viņi negrib palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc es vēlreiz aicinu – šai valdībai ir jābeidz strādāt un jāiet mājās. Jānāk citiem, kuri palīdz skolēniem, iedzīvotājiem, lai Latvija varētu zelt un plaukt!” (Aplausi. Ovācijas.)
Un, kā jau teicu, Krauzes kungs pēkšņi ir mainījies, tas ir cits Krauze, kopš viņš ir kļuvis par zemkopības ministru.
Arī PROGRESĪVO deputāti pirms vēlēšanām teica: “Tas ir viens no mūsu galvenajiem mērķiem – tiksim Saeimā, tiksim valdībā – samazināsim PVN Latvijā raksturīgiem produktiem.” Tas ir mainījies.
Tā ka ne ZZS, ne PROGRESĪVIE vairs šo neatbalsta. Viņi saka: vajadzētu mērķēt, vērtēt, analizēt.
Šo likumprojektu, kolēģi, aicinu atbalstīt, iekļaut dienaskārtībā, tālāk nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai...
Sēdes vadītāja. Laiks.
J. Vitenbergs.... jo tā būs iespēja diskutēt. Pretējā gadījumā, kolēģi, ja jūs neatbalstāt, īpaši ZZS un PROGRESĪVIE, jums jāiet mājās.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.
Vai deputātiem ir iebildumi pret iekļaušanu darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Nav!”) Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.
Deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Māris Sprindžuks, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Lauris Lizbovskis, Česlavs Batņa, Aiva Vīksna un Juris Viļums lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Runāt “par” pieteicies deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Šis jautājums jau bijis ļoti aktīvs publiskajā telpā, gandrīz katrs no jums ir to komentējis. Bet tam ir vajadzīga steidzama rīcība, un šobrīd nekādi priekšlikumi nav nekur iesniegti, tāpēc es ķēros vērsim pie ragiem, un šos priekšlikumus mēs sagatavojām.
Esmu sagatavojis konkrētus grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas nekavējoties risinās jautājumu par automašīnām ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm. Premjere Siliņa, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija paudušas viedokli par Krievijas auto ierobežošanu, bet nekāda reāla rīcība vēl nav sekojusi. Laiks iet, bet risinājumi ir nepieciešami jau šodien.
Pēc Eiropas Komisijas atzinuma ir ieviesta skaidrība, ka Krievijas un Baltkrievijas auto ir liegta iebraukšana Eiropas Savienībā. Latvija to pieņēma 12. septembrī. Robežu vairs automašīnas nešķērso, bet Latvijā un Eiropas Savienībā ir desmitiem tūkstošu Krievijas un Baltkrievijas auto, kuri turpina braukt pa Latvijas ceļiem. Latvijā Ceļu satiksmes likums ir spēkā jau sen... ka
ārvalstu auto, kas uzturas Latvijā ilgāk par trīs mēnešiem, ir jāreģistrē pēc Latvijas likumdošanas kārtības – nodokļi nomaksāti, izņemta numurzīme un... uzskaite.
Reālajā dzīvē tas nenotiek, un patiesībā ceļu policija, robežsargi... tai skaitā policija... gaida skaidrus norādījumus, ko viņiem darīt, kādai ir jābūt viņu reakcijai, ja viņi aptur šādas automašīnas. Norādījumu pašlaik nav, par to atbildēs katrs policists... Krievijas un Baltkrievijas auto turpina nelegāli braukt pa Latvijas ceļiem, veikt sistemātiskus (es atkārtošu – sistemātiskus!) pārkāpumus noteikumos un būt nesodīti. Tie ir jau 22 tūkstoši gadījumu Latvijā... 22 tūkstoši gadījumu, kuru rekordists ir viens ar 230 pārkāpumiem – viens pats vien!
Mēs pagājušajā nedēļā nobalsojām “par” – atcerieties, kolēģi, “par” – Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu. Skaidri tika lemts par to, ka Baltkrievija ir pielīdzināma Krievijai – tieši atbalstot karu Ukrainā un... būtiska sastāvdaļa teroristisko darbību izvēršanai.
Mums ir nekavējoties jāievieš regulējums, kas pārtrauc šo tiesisko nihilismu. Tāpēc esam sagatavojuši konkrētus likuma grozījumus, kas risinātu šo situāciju tūlīt.
Tātad trīs mēnešu braukšanas periods jau sen eksistē likumā, bet beidzot mēs varēsim noteikt konkrētu datumu... tas konkrētais datums ir jau mums ieviests – 12. septembris, kad mēs liedzām šo mašīnu ieceļošanu pāri robežai. Tātad ir sācies atskaites punkts, tas ir visiem zināms. Un beigu termiņš trīs mēnešiem sanāk tieši pēc 12. decembra, tātad – 13. decembris.
Šie konkrētie grozījumi paredz, ka tiem iebraucējiem, kuri negrib reģistrēt auto pēc Latvijas kārtības, ir jāatgriežas atpakaļ Krievijā vai Baltkrievijā. Tie, kam savukārt ir leģitīma uzturēšanās atļauja un tiesības uzturēties Latvijā ilgāk, reģistrē savu auto noteiktajā kārtībā CSDD, kā tas ir šodien paredzēts. Tie, kas nevēlas pildīt šīs likuma normas... Grozījumi paredzētu skaidrus norādījumus pēc 13. decembra, policijai un ceļu policijai dodot tiesības konfiscēt auto. Un tālāk tie, tāpat kā (kā mēs labi zinām) dzērājšoferu auto, ja būtu derīgi, tiktu nosūtīti uz Ukrainu vai, ja ne, nodoti izsolei.
Lūgums atbalstīt likumprojektu un... komisijā... piešķirt tam steidzamību, jo mēs nevaram vilcināties, jo 13. decembris jau ir tepat aiz stūra. Kamēr likumprojekts izies visus papildinājumus, jūsu balsojumus – tas jau būs... 13. decembris pienāks ļoti drīz. Pietiek mums mazohistiski noraudzīties uz savu nespēju risināt šo jautājumu. Neļausim turpmāk ņirgāties par mūsu valstī noteikto kārtību!
Lūdzu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, lai jūs paši varētu to izskatīt, papildināt komisijā.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. “Pret” nav pieteicies neviens runātājs. Deputāti atbalsta minētā likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā.
Nākamais. Deputāti Leila Rasima, Edgars Zelderis, Ervins Labanovskis, Andris Šuvajevs, Edmunds Jurēvics un Harijs Rokpelnis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt lēmuma projekta “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” izskatīšanu kā pirmo jautājumu pēc sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
___
Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.
Pirmā sadaļa – “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”. Lēmuma projekts “Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.
J. Vucāns (ZZS).
Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 29. septembrī saņēma 14. Saeimas deputāta Ata Dekšņa nāvi apliecinošus dokumentus. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no politiskās partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Edgars Putra. Viņš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.
Mandātu komisija šā gada 4. oktobra sēdē vienbalsīgi atbalstīja Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Vēlos piebilst, ka runa ir par pastāvīgo mandātu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Aicinu Edgaru Putru dot svinīgo solījumu.
E. Putra.
Es, Edgars Putra, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam deputātu! Lūdzu, ieņemiet savu vietu! (Aplausi.)
___
Nākamā sadaļa – “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Mairitas Lūses, Janas Simanovskas, Ata Labuča, Jāņa Patmalnieka, Raimonda Čudara, Harija Rokpeļņa, Augusta Brigmaņa un Didža Zemmera iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Runāt “par” pieteikusies deputāte Jana Simanovska.
J. Simanovska (PRO).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir iespēja novērst jaunu OIK, nododot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai šo likumprojektu, kas atceltu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” un atzītu to par spēku zaudējušu. Likums “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” tapa pavisam citā, lielas neziņas situācijā – Krievijas sāktais karš, nepieciešamība pārtraukt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, augošās gāzes cenas, piegādes alternatīvu trūkums...
Šobrīd “Latvenergo” ir noslēdzis līgumu ar Klaipēdas termināli uz 10 gadiem par gāzes piegādi, kas nodrošinātu vismaz divas trešdaļas Latvijas gāzes patēriņa. Pārējo varam iegādāties Baltijas un Somijas kopīgajā gāzes tirgū. Pretēji prognozēm šī gada gāzes patēriņš ir vēl zemāks nekā iepriekšējā gadā. Somijā ir atvērts terminālis, Igaunijā plāno tādu atvērt tuvākajā laikā.
Esam saņēmuši Valsts drošības dienesta ziņojumu, kur ir skaidri pateikts, ka šim projektam vairs nav valsts drošības pamatojuma. Un drošības dienests pat apšauba projekta ekonomisko pamatojumu.
Mums kā valstij nav fosilo energoresursu, un tāpēc mums ir tikai izdevīgi atteikties no fosilās enerģijas importa. Mums ir jābūvē jauni saules un vēja parki un jāveido labas, apmaksātas darbavietas saviem iedzīvotājiem, apgūstot vietējos resursus.
Ja mēs šo projektu īstenotu, mēs apmainītu savu atkarību no Krievijas gāzes uz atkarību no citu valstu gāzes. Un mēs pat īsti nezinām, no kurienes šī gāze nāktu, jo, kā ziņo mediji, Eiropas Savienībā sašķidrinātās gāzes imports no Krievijas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieaudzis par 40 procentiem. Jaunas, it sevišķi valsts garantētas, investīcijas fosilajos resursos ir bezatbildība pret nākotnes paaudzēm.
Mums ir tikai seši gadi, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 procentiem, mēs esam apņēmušies kļūt par klimatneitrālu valsti līdz 2050. gadam. Kāpēc būvēt Skultes termināli piekrastē ar neskartu un aizsargājamu dabu, nevis ostās vai industriālajās zonās, kā tas ir citur pasaulē? Mums vēl joprojām nav atbilžu par šī projekta tehnisko izpildījumu, tādēļ nevaram pat minēt, kādi būtu bijuši riski dabai un vietējiem iedzīvotājiem un arī patiesās izmaksas, kas jau tagad, pēc attīstītāju aplēsēm, ir augošas.
Diemžēl publiskajās diskusijās ir arī manāms, ka šo likumu Skultes termināļa attīstītājs izmanto, lai pieprasītu valsts garantijas, bet tam nav ne drošības, ne ekonomiskā pamatojuma. Tāpēc, kolēģi, mums nav nepieciešams vēl viens OIK!
Es vēlos pateikties arī pilsoniskajiem aktīvistiem, kas vērsa uzmanību uz šo projektu, it īpaši Martai Timrotai un Dacei Dancei, un arī biedrībai “Zaļā brīvība” un jaunatnes organizācijai “Protests”, jo jūsu domas mums ir svarīgas. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nepieļaut to, ka uz iedzīvotāju pleciem uzliekam vēl vienu OIK.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Mums ir... es atvainojos, jābūt balsojumam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir nodots.
Vārds Kulberga kungam – ziņojumam par balsošanas motīviem.
A. Kulbergs (AS).
Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirms nepilna gada, veidojot Kariņa valdību, tapa īpašs koalīcijas memorands, nozīmīgāko valdības darbu un uzdevumu apkopojums, svarīgāks pat par valdības deklarāciju un rīcības plānu – faktiski nosacījumi, ar kādiem tapa Kariņa valdība. Skultes terminālis ir šī memoranda būtiska sastāvdaļa... daļa. Tā kā jau tad bija skaidrs, ka šim projektam nav ekonomiskas jēgas, mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, bijām ļoti skeptiski par tā turpināšanu. Taču memorandā tas tika iekļauts tikai pēc Jaunās VIENOTĪBAS kategoriskas un, es pat teiktu, emocionālas prasības. Neiztika bez paceltām balsīm un slavenās krēslu mētāšanas.
Kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS, man jautājums: kas tad atkal tāds ir noticis, ka tik radikāli maināt viedokli? Kad jūsu vārdiem ir jelkāda nozīme? Kā lai politiskie partneri, ārzemju partneri, investori var jums uzticēties? Mēs nekad neesam atbalstījuši šo dīvaino, ar lobisma smaku apvīto Skultes LNG termināļa projektu. Tāpēc mēs noteikti balsojam “par”. LNG terminālim bija jābūt Latvijā jau sen, tāpat kā vēja parkiem, tāpat kā “Gaso” infrastruktūrai “Sadales tīkla” pārvaldībā.
Šī mētāšanās, neskaidrība, novēlota rīcība ir precīzs piemērs tam, ka Latvijai trūkst ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas, kurā būtu skaidri definēts enerģētiskais portfelis, gāzes un TEC loma, elektrības patēriņa stiprināšana, tīkla attīstība un noslodze, skaidrs ilgtermiņa tarifu plāns, jaudu rezervācijas plāns, patēriņa prognozes, transporta sektora integrācija enerģētikas plānā, starpvalstu savienojuma attīstība. Konkrētas ilgtermiņa stratēģijas trūkuma dēļ arī rodas šādi – no kopējās bildes atrauti – projekti, novēlota rīcība un mētāšanās no viena grāvja otrā. Tad Jaunā VIENOTĪBA ar putām uz lūpām uzstāj, piecērtot kāju, par obligātu Skultes LNG termināļa realizēšanu un tagad to viegli, bez acu mirkšķināšanas izmet miskastē. Kādu investīciju piesaistes vidi jūs vēlaties veidot, kādu uzticību valstij jūs veidojat?
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Ainara Latkovska, Edmunda Jurēvica, Agitas ZariņasStūres un Gata Liepiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “par” pieteicies deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis.
D. M. Daugavietis (JV).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! 361 – 361! – Ukrainas sportists ir nogalināts kopš brīža, kad sākās pilna mēra Krievijas iebrukums Ukrainas teritorijā. Mūsu visu uzdevums ir neļaut normalizēt šīs Krievijas darbības Ukrainā, pat ja dažas starptautiskas sporta organizācijas domā savādāk.
Šie grozījumi Sporta likumā paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas nacionālās un jauniešu izlases nevarēs piedalīties... komandu sporta spēļu izlases nevarēs piedalīties sacensībās Latvijas teritorijā.
Starptautiskā organizācija, kas šajā gadījumā ir UEFA, apgalvo to, ka jaunieši – tie jau nav vainīgi pie tā, kas šobrīd notiek Krievijā... es atvainojos, kas šobrīd notiek Ukrainā, un nav vainīgi pie tā, ka Krievijas armija nogalina nevainīgus cilvēkus. Tad nu intereses pēc es papētīju. Krievijas U-17 izlasē ir vairāk nekā pieci spēlētāji, kas pārstāv “Maskavas CSKA” klubu, kas ir piesaistīts armijas struktūrām, un ir vairāk nekā trīs spēlētāji, kas pārstāv “Maskavas Dinamo” klubu, kas ir piesaistīts iekšlietu struktūrām. Nu, piedodiet, bet es nenoticu argumentam, ka šie jaunieši nav saistīti ar Putina režīmu, ar Krievijas teroru un to, kas šobrīd notiek Ukrainā.
Mūsu visu pienākums ir gan atgādināt par mūsu solidaritāti Ukrainas tautai, gan atgādināt pārējai Eiropai un pasaulei to, ka Ukrainā vēl aizvien tiek nogalināti nevainīgi cilvēki un sports nav tas instruments, caur ko to normalizēt.
Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Nākamais – deputātu Nataļjas Marčenko-Jodko... es atvainojos... ierosina deputātu Viļa Krištopana, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 357/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “par” pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.
A. Šlesers (LPV).
Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Pašreiz dažādi cilvēki dažādās pārraidēs ir izteikušies par jautājumiem, kas skar pievienotās vērtības nodokli. Un, kā jūs visi zināt, piemēram, ogām un dārzeņiem šis samazinātais nodoklis bija noteikts uz pieciem gadiem un šis termiņš beigsies tieši 2023. gada 31. decembrī.
Ņemot vērā, ka samazinātais nodoklis ir veicinājis iespēju cilvēkiem vairāk iegādāties tieši augļus un dārzeņus, es domāju, ka tas būtu jāsaglabā. Priekšlikums, kuru mēs tagad piedāvājam, ir principā diezgan līdzīgs tam, ko savā laikā piedāvāja ZZS, būdama opozīcijas partija. Un es domāju... šeit arī pirms kāda brīža Vitenberga kungs runāja, bija aplausi zālē... bet tā ir tā problēma: tad, kad partija ir opozīcijā, viņi balso par nodokļu samazināšanu, tad, kad partija nokļūst pozīcijā, viņi balso par palielināšanu. Un šodien mēs droši vien atkal redzēsim kaut ko līdzīgu.
Bet par ko ir stāsts? Par nulles likmi tām precēm, kuras ir pirmās nepieciešamības un kuras... būtu simtprocentīgi pamatotas. Es apzinos, ka Finanšu ministrijā daudzi ierēdņi, sēžot pie datoriem... ekseļa tabulās, uzreiz runās par zaudējumiem. Bet to ekseļa tabulu saistībā ar PVN likmēm vajadzētu salīdzināt ar ekseļa tabulu... kur cilvēki brauc projām. Un, ja viens cilvēks aizbrauc prom no Latvijas, tad tie ir reāli zaudējumi visai ekonomikai. Aizbrauc cilvēks, viņš vairs nestrādā šeit, viņš vairs nedzīvo... viņš nerada pievienoto vērtību kopumā.
Līdz ar to mūsu priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs piedāvājam PVN nulles likmi malkai apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu un tamlīdzīgā veidā –tas ir tas, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu apkuri daudziem cilvēkiem Latvijā, – un koksnei, šķeldai vai skaidām, zāģskaidām, koksnes atlikumiem un tā tālāk.
Mēs runājam arī par pārtikas precēm, bet nevis par visām... pirmām kārtām mēs runājam par vietējām precēm un pirmās nepieciešamības precēm. Tātad runa ir par... piens bez piedevām, tai skaitā cukura un citiem saldinātājiem, ar derīguma termiņu līdz 10 dienām. Mēs runājam arī par piena produktiem bez piedevām, tai skaitā cukura un saldinātājiem, tātad – skābais krējums, saldais krējums, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, rjaženka, pilnpiena biezpiens, biezpiens, vājpiena biezpiens, jogurts. Nu, tas ir tas, ko cilvēki ikdienā lieto visvairāk un kas ir svarīgs it sevišķi bērniem.
Tālāk. Mēs nerunājam par visu veidu maizi, bet maizi bez piedevām. Tātad atkal tas, man šķiet, būtu ļoti labs signāls iedzīvotājiem, ka mēs gribam... nu, mazturīgajiem vismaz palīdzēt šajā laikā iegādāties preces par zemāku cenu.
Mēs runājam arī par svaigu un atdzesētu gaļu, tātad – cūkgaļa, liellopa gaļa, kazas un aitas gaļa, mājputnu gaļa, truša gaļa. Mēs runājam par svaigām un atdzesētām zivīm, par vistu un paipalu olām.
Principā šī pakete ir ļoti maza. Šī pakete ir ļoti maza. Te nav runa par kaut kādām tortēm, kūkām, par importa precēm. Nē, tam visam paliek... Mēs tiešām negribam nodarboties ar populismu, bet šī pakete, man šķiet, būtu ļoti adekvāta tam. Es domāju: ja Finanšu ministrijas cilvēki... speciālisti veiktu aprēķinu, viņi saprastu, ka, no vienas puses, tas it kā kaut ko mazina, bet, no otras puses... Runāsim atklāti, cilvēki, kuru rocība atļauj viņiem iegādāties kaut kādas drusku dārgākas preces, neiet veikalā un speciāli nemeklē to vislētāko, bet tie cilvēki, kuri atnāk un kuriem maciņā ir, pieņemsim, 10 eiro, staigā pa lielveikalu un meklē tās preces, kuras galarezultātā tomēr varēs atļauties.
Tā ka es aicinu atbalstīt. Izskatīsim kopā visus šos priekšlikumus un meklēsim risinājumu.
Sēdes vadītāja. Laiks.
A. Šlesers. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis. (Starpsauciens: “Nu!?”)
H. Rokpelnis (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šis un pārējie priekšlikumi, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām, ir ļoti labi. Tiešām – no visas sirds! (Starpsauciens: “Nu, bet...”; starpsaucieni.)
Tajā pašā laikā ir jāsaprot (Starpsauciens. Smiekli.), ka mēs nonācām (Starpsauciens.)... mēs nonācām valdībā, kur apvienotais saraksts izvirzīja un apstiprināja astronomiskus sadales tarifus. Mēs nonācām valdībā, kur (Starpsaucieni.) absolūti – absolūti! – necīnījās pret banku patvaļu un ļāva finanšu sektoram (Starpsaucieni.) plosīt mūsu ģimenes. Mēs nonācām valdībā, kur pedagogi streiko, kur ārsti gatavojas streikot (Starpsaucieni. Zālē troksnis.), kur ir nepabeigts žogs uz Baltkrievijas robežas...
Sēdes vadītāja. Deputāti, drusciņ klusāk! (Starpsaucieni.) Kolēģi, drusku, drusku klusāk!
H. Rokpelnis. Uzdodiet to (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Starpsauciens: “Vo!”)...
H. Rokpelnis. Paldies.
Mēs nonācām valdībā, kur iepriekšējā nodokļu izpētes un pilnveides komisija (Starpsaucieni.), kā baumo, bija plānojusi ne tikai samazināt PVN atsevišķām grupām, bet to kopumā palielināt. (Starpsaucieni.)
Kāpēc es to stāstu? Ja notiek nelaime, cilvēks nokļūst nelaimes gadījumā, pirmais, kas ir jādara, – jāaptur asiņošana (Starpsauciens: “Jā!”), pēc tam mēs varam ārstēt un rehabilitēt. (Starpsaucieni.) Tas ir tas, kas šobrīd tiek darīts, – tiek novērsta asiņošana. (Starpsauciens.)
PVN samazinājums būtiskajām... kritiskajām precēm un produktu grupām noteikti vēl būs dienaskārtībā, par to runāsim, svērsim, diskutēsim, bet šobrīd – šobrīd! – ir jāglābj tas, ko var saglābt. Un par šīm lietām, kā arī jūs te daudzi, kolēģi, minējāt, lemsim vienu reizi četros gados. (Starpsaucieni.)
Pieturamies pie kaut kādas struktūras, pie sistēmas, un tad (Starpsaucieni.)... un tad varbūt mums palaimēsies un arī sabiedrības uzticība parlamentam pieaugs. (Starpsaucieni.)
Aicinu noraidīt.
Paldies. (Starpsaucieni: “Ūūūū!” Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 357/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 35, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Deputāta Kristapa Krištopana ziņojums par balsošanas motīviem (par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu komisijai).
K. Krištopans (LPV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, dārgie kolēģi! Ir dažādi iemesli, kuru dēļ es balsoju, lai šo likumprojektu nodotu komisijai, taču primārais iemesls ir jāmeklē astoņus mēnešus senā pagātnē – februāra sākumā, kad ZZS frakcija trīs plenārsēdes pēc kārtas dedzīgi debatēja no šīs pašas tribīnes par faktiski identisku PVN samazināšanas likumu paketes nodošanu komisijai. Trīs nedēļas pēc kārtas bez žēlastības tika kaunināts APVIENOTAIS SARAKSTS par viņu neizlēmību un nevēlēšanos tūlītēji rīkoties. ZZS to darīja mērķtiecīgi, profesionāli un ar lielu dedzību. Arī mani viņi pārliecināja.
Un te es gribētu paturpināt Česlava Batņas iesākto sarkastisko žanru: kurš to ir teicis? Lūk, daži ZZS deputātu citāti. “Ir svarīgi runāt par šīm lietām ne tikai reizi četros gados [..], bet ir svarīgi par tām runāt laikā un vietā.” (Citāta beigas.) “Nevajag runāt vienu lietu pirms vēlēšanām un citu lietu pēc vēlēšanām.” (Smiekli. Aplausi.)
Šodien mēs to spilgti redzējām. Es aicinu tomēr kolēģus būt konsekventiem. Pretējā gadījumā jūs graujat uzticību parlamentam. (Smiekli. Aplausi.)
Es aicinātu ieklausīties APVIENOTĀ SARAKSTA politiķus, jo jūs ļoti degsmīgi, ļoti kareivīgi aizstāvējāt tieši šādu pozīciju. Un es aicinu to darīt arī tagad, kad esat nonākuši koalīcijā. (Smiekli.)
Šodien turpināsim jūs iepazīstināt ar ZZS dzīves dārdzības mazināšanas likumprojektiem. Šajā ekonomiskajā situācijā, kas ir ļoti sarežģīta, mums ir jādomā par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Atkārtošana – zināšanu māte. Mēs jau trešo nedēļu runājam par šo priekšlikumu paketi. Es saprotu, ka šeit vismaz klātesošie deputāti ir nesen saņēmuši algas pielikumu. Tāda viegla pacilātība. Un pavisam viegli ir aizmirst to, kas patiesībā notiek Latvijā un ar ko šobrīd saskaras mūsu sabiedrība, un ko nozīmē savilkt galus kopā.
Nobeigumā es gribu uzteikt JAUNĀS VIENOTĪBAS gadiem noslīpētās politisko spēļu prasmes: jūs izcili pieprotat ietekmēt savus koalīcijas partnerus, pat mainīt viņu uzskatus līdz nepazīšanai. Mīļie kolēģi, tā realitāte ir tāda, ka krēsls formē viedokli. Mainās krēsls – mainās viedoklis.
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Nākamais – Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Nataļjas Marčenko-Jodko, Igora Judina, Viktora Pučkas, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Jefimija Klementjeva, Viktorijas Pleškānes, Alekseja Rosļikova un Svetlanas Čulkovas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 358/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “par” pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.
A. Rosļikovs (ST!).
Augsti godātie kolēģi! Mieriņas kundze! Man ir milzīgs prieks par to, ka mūsu kolēģi ir uzņēmušies... un pieņem mūsu aicinājumu tādam mazam flešmobam – parādīt zaļzemniekiem, kā viņi ir strādājuši līdz šim veselu gadu, ko viņi ir solījuši, ko viņi ir sarakstījuši, jo Viktors ir ļoti ražīgs, un viņš izveidoja tik daudz visādu labu priekšlikumu, kurus vienkārši šobrīd... mēs jau sagatavojām, starp citu, diviem mēnešiem uz priekšu un mēģināsim pakāpeniski gūt jūsu atbalstu. Manā skatījumā, savādāk nu... savādāk jau nu nevajadzētu jums balsot.
Mēs, starp citu, gājām bišķiņ tālāk un jūsu priekšlikumā integrējām savu fiskālo novērtējumu tā, lai tas būtu superpamatoti. Un principā tur ļoti labi var redzēt, kā vissliktākajā scenārijā, Rokpeļņa kungs, valsts tīri hipotētiski var zaudēt septiņus astoņus miljonus, bet ieguvums ir milzīgs no tās puses, ka iedzīvotāji iegūst zemākas cenas un rezultātā patērētāju pirktspēja viennozīmīgi palielinās. Tāpēc jau mēs runājam un strīdamies par matemātiku. Matemātika tur ļoti laba!
Tāpēc es pirmo reizi pateikšu, ka APVIENOTAIS SARAKSTS ne pie kā nav vainīgs (Daži deputāti aplaudē.), tas jau ir absolūtais fakts, viņi ir malači! Tā ka, ZZS, es ļoti lūdzu – atbalstiet! Nacionālā apvienība – malači, APVIENOTAIS SARAKSTS – malači, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ – malači! Ja jūs pievienosieties, tad mums sanāks vienkārši superīga komanda, un šodien, starp citu (Smiekli.)... nu, vismaz neoficiālā variantā (Smejas.)... un mēs tad varēsim šodien, nu, vismaz kaut vienu reizīti pieņemt kaut ko cilvēkiem par labu. Un, ticiet man, no tā mūsu valsts nabadzīgāka nepaliks. Viennozīmīgi. Es vēlreiz pasvītrošu, fiskālā ietekme sliktākajā gadījumā ir astoņi miljoni. Tas nav nekāds trakums... nu Abu Meri varbūt atteiksies no kārtējā pētījuma par 4,7 miljoniem, vēl kaut ko tur bišķiņ pameklēsim, un – hopā! – jau varēsim nosegt to visu.
Balsojam “par”!
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 358/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 36, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Vitenberga, Jāņa Grasberga, Ināras Mūrnieces, Artūra Butāna, Jāņa Dombravas, Riharda Kola, Uģa Mitrevica, Naura Puntuļa, Edvīna Šnores un Edmunda Teirumnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 361/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “par” pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.
J. Vitenbergs (NA).
Kolēģi, atgādinu vēlreiz, ka šis mūsu priekšlikums nav par kādas PVN likmes samazināšanu, mēs aicinām nepaaugstināt likmi. Tas ir aicinājums jaunajai koalīcijai, un es jūtu varbūt no ZZS puses... Arī publiskajā telpā jaunais ministrs runā un jaušama tāda nolemtība – nu, ko tad mēs varam izdarīt, ja mēs tagad esam koalīcijā? Gluži pretēji, strādājot koalīcijā, jūs varat ietekmēt, virzīt savas iniciatīvas tālāk, arī panākt pozitīvu lēmumu, jo Nacionālā apvienība... Un es varu teikt ar lielu lepnumu par to darbu, kāds bija koalīcijā... nu, mēs panācām šī nodokļa, šīs samazinātās likmes turpināšanu. Viegli nenācās, tur Jaunā VIENOTĪBA – viņi bija kategoriski pret.
Un tas, kas ir noticis ar ZZS, – jūs esat iegājuši šai koalīcijā, un jums nav bijis pietiekami liels spēks, lai pretotos JAUNAJAI VIENOTĪBAI un šo likmi saglabātu. Tā ka nevajadzētu būt tik, kā saka, bezspēcīgiem... Vajadzētu nākt ar savām iniciatīvām.
Un es arī dzirdu no PROGRESĪVAJIEM... Pirms vēlēšanām tika solīts samazināt... un cīnīties par likmes samazināšanu. Nu, tad būtībā pirmais balsojums Saeimā, un jūs šos savus principus nododat. Es teiktu, ka šis būtu labs priekšlikums, ko jūs tomēr varētu atbalstīt, jo izskan arī tā vēlme, ka tas viss, ko mēs iepriekš teicām, varbūt nebija īsti korekti, vajadzētu pamērķēt, atkal tēmēt, izvērtēt, diskutēt, runāt par šīm normām... Nu, darām to komisijā! Tā ka atbalstiet, kolēģi!
Un ar to, ka jūs no tribīnes nobļaujaties, ka tagad jūs esat kreisi centriska koalīcija, nekas nebūs darīts, ir jābūt konkrētām iniciatīvām, ar tām jāiet uz budžeta sarunām... Un Jaunā VIENOTĪBA – viņi zina, kā darīt, viņi paši neko neatbalstīs... Tikai jums ir jābūt spēkam, tas jāparāda. Jo mēs esam koalīcijā pierādījuši, ka pārapstiprinājām šo likmi un tā turpina strādāt. Un šajos apstākļos, kad ir milzīgas problēmas ar pirktspēju, arī zemnieki norāda: ja viņu produkcija maksās stipri dārgāk, neviens to nepirks. Tā viņi aizies atpakaļ pie graudu ražošanas vai pie graudu audzēšanas, vai pie kaut kā cita.
Tā ka atbalstām un diskutējam, mērķējam, šaujam... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.
S. Ābrama (PRO).
Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, kolēģes! Īpaši skatījos uz Didzi Šmitu, cik vētraini viņš aplaudē. Un ziniet, kāpēc? Droši vien daļa jau redzēja, ka es vakar biju pie Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, un (Starpsauciens: “Ooo!”)... bet ne par to ir stāsts, ne par to ir stāsts. Un, protams, kā... es esmu pieradusi iet uz tādiem pasākumiem, es sagatavojos, bruņojos ar datiem un faktiem.
Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem es atradu, ka Zemkopības ministrija pa vasaru, kaut kad uz vasaras beigām, kad ministrs vēl bija Šmita kungs, bija sagatavojusi tādu skaistu pārskatu, kur beigās bija atstāts secinājums – saglabāt piecu procentu PVN likmi. Runājot par šo pārskatu (es tam mazliet vēlāk pievērsīšos) – tur gan tie dati, fakti tabulās, grafikos dzīvoja pilnīgi atšķirīgu dzīvi no secinājumiem, ko bija likusi Zemkopības ministrija pie atsevišķiem grafikiem un ko Finanšu ministrija, teiksim, teica – nu, tas nav īsti korekti.
Bet kāpēc es to sāku? Mani pārsteidz, ka Šmita kungs, būdams koalīcijā, zemkopības ministra amatā... kuram tas jau bija nolikts uz galda... savas, kā saka, ministrēšanas laikā nebija nemaz pavirzījis šo... Jūs bijāt lasījis, Šmita kungs, šo ziņojumu? Droši vien nepietika laika vai arī nebija politiskās gribas toreiz izlasīt, bet toties tagad var vētraini aplaudēt. Un tas, ko jūs teicāt – kad jūs esat koalīcijā, tad darāt vienu, kad esat opozīcijā – citu... Nu, par mani droši vien... pamatā es tomēr balstos uz skaitļiem un faktiem. Un tāpēc es arī... otra daļa manai runai būs... ka tātad šeit izskanēja...
Pirmām kārtām es pateikšu tā: es arī ļoti gribētu samazinātās PVN likmes absolūti visam, visā laukā. Pārtika, un to es vakar teicu... Arī 2017. gadā, kad tika lemts par to... nu, es redzēju, ka bija ļoti spēcīgs lobijs, bija arī argumenti, bet teicu: jā, patērētāju ieguvums būs zemāka PVN likme, visi vairāk ēdīs veselīgos augļus un dārzeņus, veselība uzlabosies, ēnu ekonomika beigsies, ražotāji atkopsies, viss notiks.
Es paskatījos to daļu, kur ir tie grafiki un tabulas bez secinājumiem. Vitenberga kungs, nu, nav palielinājies tas noiets. Acīmredzot šis augļu un dārzeņu segments ir, kā saka, pie zemāko cenu produktu segmenta. Un es vakar tieši tāpēc teicu: bet kāpēc augļi un dārzeņi? Bet kāpēc ne piena produkti? Jūs redzat, šīs krīzes laikā neviens nepirka sieru, tas bija par dārgu. Visi tie pievienotās vērtības... kas ir krējums, biezpiens, saldējums... tāpat pirka minimāli. Bet, jā, ir samazinājies patēriņš uz vienu iedzīvotāju, ir dramatiski samazinājies... un to es vēl atceros. Ja 2017. gadā bija kāds 81 kilograms gadā no dārzeņiem, tad jau 2022. gadā ir tikai 61 kilograms.
Tālāk – vai palielinājies apgrozījums no tā, ka patērētāji vairāk ēd... un tas nozīmē, ka ir izgājuši no ēnu ekonomikas? No šīm tabulām, grafikiem mēs neko neredzam. Vai te ir nepareizi, Šmita kungs, jūsu ministrijā kaut kas veikts un aprēķināts? (Zālē troksnis.)
Vēl kas ir interesanti – ir milzīgi palielinājies imports, un tas nozīmē, ka mēs šobrīd esam uzlikuši importa pieaugumam piecus procentus...
Sēdes vadītāja. Es aicinu deputātus drusciņ klusāk...
S. Ābrama.... un tagad runājam par vietējo ražotāju atbalstu. Tad varbūt domāsim, kā vietējos ražotājus atbalstīt citādā veidā! (Starpsauciens.) Šmita kungam sen jau vajadzēja par to domāt, nevis tagad no vietas bļaut, kad ir nonācis opozīcijā. Jums bija iespējas.
Tā ka, kolēģi, es domāju, mums jāpieiet šim jautājumam (Zālē troksnis.)...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, drusciņ klusāk!
S. Ābrama.... kaut kādā sistēmā, izvērtējot, kas ir iegūts, kas ir zaudēts, un jāpieņem faktos izsvērts lēmums, nevis atkarībā no tā, vai tu esi opozīcijā vai koalīcijā un pieņem politiski pamatotu lēmumu.
Bet es atkārtoju vēlreiz – es esmu par to, lai mūsu ražotājiem kapacitāte stiprinātos, lai mēs aizvien vairāk ražotu, mūsu patērētāji patērētu gan vietējos augļus, gan dārzeņus, nevis būtu importa pieaugums un lai šeit būtu izsvērti lēmumi par to, kam samazinām un kam nesamazinām... Pretējā gadījumā mēs nonāksim... ka mēs gribēsim visur nulles PVN.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 361/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 33, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Laura Lizbovska, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas un Jura Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “par” pieteicies Andris Kulbergs.
A. Kulbergs (AS).
Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vienkārši pateikšu vēlreiz, par ko ir likumprojekts. Šis likumprojekts paredz skaidri un gaiši sniegt atbildi – tūlīt, nekavējoties risināt problēmu ar Krievijas un Baltkrievijas automašīnām uz mūsu Latvijas ceļiem.
Problēma jau nav tikai policijā, ceļu policijā, bet rodas arī mūsu pašvaldībām. Šīs mašīnas... parkojas, nihilistiski izturas pret noteikumiem, parkinga sodus neapmaksā. Tie ir sistemātiski pārkāpumi. Rīgas pašvaldība skaidri un gaiši pateica, ka viņiem nav risinājuma, kā tikt ar šīm mašīnām galā. Sodus viņi neapmaksā un rada haosu, un skaidri demonstrē savu attieksmi. Un policijai, ceļu policijai un pašvaldības policijai, reāli nav risinājumu, nav ko teikt, ja viņi aptur šādu automašīnu, viņiem nav rīcības... kā tālāk rīkoties.
Tāpēc numur viens. Šis beidzot ieviesīs šo trīs mēnešu atskaites punktu... kad sākās atskaite – 12. septembris, un trīs mēneši iztecēs 12. decembrī. Un tie, kas ignorē šo trīs mēnešu moratoriju – pārreģistrēt automašīnu, kā tas šobrīd notiek jau gadiem... tad tās automašīnas tiks nodotas vai nu uz Ukrainu, vai izsolē.
Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens runātājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 100, pret un atturas – nav. (Starpsaucieni: “Ooo!” Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots.
___
Paldies, laikam tiešām pirmo reizi tik lielas ovācijas.
Kolēģi, mazu uzmanību! Turpinām Saeimas sēdes darba kārtību.
Nākamā sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 15 878 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts.
___
Ārlietu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu...
Runāt pieteicies ir deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
“Par” vai “pret”? Tātad – “par”.
R. Kols (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Ārlietu komisijas sagatavotā Saeimas lēmuma projekta iekļaušanu nākamajā kārtējā Saeimas sēdē. Atgādināšu, ka šis jautājums ir saistīts ar “ManaBalss.lv” iniciatīvu, kuru Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šī gada augustā un par kuru Saeima balsoja septembra sākumā, nododot Ārlietu komisijai strādāt ar to turpmākai virzībai. Ārlietu komisija ir izskatījusi šo kolektīvo iesniegumu, ir pieņēmusi lēmumu un sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu, un aicina Saeimu iekļaut to šīsdienas darba kārtībā.
Jā, varētu būt iebildumi. Protams, labprāt dzirdētu arī, kas vispār iebilst, jo tiešām, kolēģi, es nevarēju sadzirdēt, kurš konkrēti deputāts... jo tiešām arī viesu sektorā, mēs redzam, ir daudz cilvēku, un šajā skaļumā nevar identificēt, kurš tieši to ir darījis.
Es aicinu šo lēmuma projektu iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā. Kolēģi, jautājums ir jānoved līdz galam, to Saeima ir uzticējusi Ārlietu komisijai, Ārlietu komisija savu darbu ir izdarījusi, lēmusi un aicina Saeimu pieņemt galalēmumu saistībā ar virzīto Saeimas lēmuma projektu.
Tā ka es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Runāt “pret” nav pieteicies neviens.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 48, atturas – 5. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā.
Kolēģi, ja neiekļauj nākamās sēdes darba kārtībā... Vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Jā, ir!”)
Tā... “par” pieteicies... runāt “par” vai “pret” pieteicies Rihards Kols? (Starpsaucieni.) Par procedūru? (Starpsaucieni.)
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Es aicinu sagatavoto Saeimas lēmuma projektu nodot atpakaļ Ārlietu komisijai. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību” nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 52, atturas – 1. Tātad lēmuma projekts komisijai nav nodots.
___
Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ervinam Labanovskim 2023. gada 12. oktobrī. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Ervina Labanovska iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu 2023. gada 12. oktobrī.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ervinam Labanovskim 2023. gada 12. oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Čerņavskas atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks. Lūdzu.
E. Teirumnieks (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija šī gada 27. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Čerņavskas atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskā komisija uzklausīja Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja Normunda Salenieka ziņojumu, iepazinās ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un vienbalsīgi atbalstīja lūgumu par tiesneses Anitas Čerņavskas atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos pensijā.
Čerņavskas kundze bijusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese un kopš 2014. gada līdz šim brīdim – Senāta Civillietu departamenta tiesnese.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Čerņavskas atbrīvošanu no tiesneša amata”... ar šī gada 30. novembri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Čerņavskas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Nākamais – lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Aivara Keiša atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.
E. Teirumnieks (NA).
Juridiskā komisija šī gada 27. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Aivara Keiša atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskā komisija uzklausīja Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja Normunda Salenieka ziņojumu, iepazinās ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un vienbalsīgi atbalstīja lūgumu par tiesneša Aivara Keiša atbrīvošanu no amata sakarā ar došanos pensijā.
Keiša kungs ir bijis Jēkabpils rajona tiesas tiesnesis, Zemgales apgabaltiesas tiesnesis, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesis un kopš 2014. gada līdz šim brīdim – Senāta Civillietu departamenta tiesnesis.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Aivara Keiša atbrīvošanu no tiesneša amata”... ar šī gada 31. decembri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Aivara Keiša atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 98, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Nākamais – lēmuma projekts “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.
E. Teirumnieks (NA).
Juridiskā komisija šī gada 27. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskā komisija uzklausīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša ziņojumu, iepazinās ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un, balsojot četriem – “par”, trim – “pret”, atbalstīja Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.
Osipovas kundze Latvijas Universitātē ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs, kā arī aizstāvējusi disertāciju, iegūstot tiesību doktora zinātnisko grādu, bijusi Satversmes tiesas tiesnese un priekšsēdētāja, šobrīd – profesore Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Sanitu Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi ar 2024. gada 2. janvāri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Kā pirmais debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.
M. Jencītis (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sanita Osipova, esot Satversmes tiesas tiesneses amatā, vadot Satversmes tiesu, ir jau sevi pierādījusi ar to, kā interpretē Satversmes 110. pantu – politiski, ideoloģiski, pēc sava prāta. Un tāpēc nav pieļaujams, lai Latvijas valsts suverēnā vara... lai tā varētu piederēt Latvijas tautai... tad politizēts tiesnesis – tas ir kategoriski “pret”. Bēdas tādai demokrātijai, bēdas tādai valstij, kur Augstākajā tiesā strādā politizēti tiesneši.
110. pants tika interpretēts... ar komatiem... neņemot vērā to, ka šie Satversmes grozījumi 2005. gadā tika panākti... Inese Šlesere, Ainars Baštiks... un anotācijā ir skaidri pateikts, ka ir nepieciešams Satversmē iekļaut laulības definīciju, lai saglabātu tradicionālo uzskatu par laulību un ģimeni.
Ja neizprot komatus un nemāk ielikt pareizi komatus, tad nav jāiet strādāt Augstākajā tiesā, bet gan... zemākajā izglītības iestādē. Un precīzāk nevar pateikt... pirms nepilna gada, februārī, arī bija debates šeit, Saeimā, par Sanitas Osipovas iecelšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā, un divi kolēģi – viens ir Viktors Valainis, kurš nu jau ir ministrijā, otrs ir Armands Krauze, kurš arī ir ministrijā... un precīzāk, kā viņi ir teikuši debatēs, faktiski pateikt nevar.
Viktora Valaiņa teiktais 2022. gada februārī Saeimas sēdē (es citēšu): Augstākajai tiesai nevar virzīt uz Civillietu departamentu Sanitu Osipovu, jo viņa civillietās, kas balstās uz Civillikumu, piemēram, ģimenes tiesībās, lems pēc saviem ideoloģiskajiem uzskatiem, nevis pēc sabiedrības un Saeimas vairākuma viedokļa. To, ka Saeimas viedoklis var atšķirties no sabiedrības viedokļa, mēs jau pieredzējām – varam ievēlēt vienu, bet politiskā tirgus rezultātā tomēr konservatīvā tautas vairākuma viedoklis tiek ignorēts. Taču Valainis, pārstāvot zaļzemniekus, pagājušā gada februārī norādīja, ka nevar pieļaut iespēju Osipovas kundzei interpretēt laulības institūtu... Augstākajā tiesā.
Un Armands Krauze jau izsakās interesantāk, viņš saka tā: Saeima nevar būt simts deputātu aunu bars. Tad nu šodien arī var pierādīt to, ka simts deputāti nav aunu bars, īpaši tie, kas paši ir ierosinājuši... šo izteicienu... tad Armanda Krauzes vārdi... viņš saka: kas tikai atbalsta visus kandidātus, kurus tiesu vara piedāvā. Tātad mēs nevaram būt tādi simts deputāti – aunu bars.
Un visi tie, kas kādreiz balsoja (es citēju Armanda Krauzes vārdus)... visi tie, kas kādreiz balsoja par Jauno konservatīvo partiju kā par konservatīvu spēku, saprot, ka tas nav konservatīvs spēks. Nu šeit, protams, tās lomas ir nedaudz mainījušās. Un Krauze noslēdza ar vārdiem: “Un tāpēc es aicinu visus konservatīvi domājošos deputātus šodien neatbalstīt Sanitu Osipovu un viņas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā.”
Tātad neesiet aunu bars un neatbalstiet ideoloģiski politizētu tiesnesi Sanitu Osipovu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mums te pirms vairākiem mēnešiem bija strīds par Satversmes 110. pantu, un es gribētu atzīmēt, ka domuzīme 110. pantā... kā rakstīts latviešu gramatikā... to lieto ar vienotājzīmes funkciju, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu – divu līdzīgu jēdzienu! Tātad, ja Satversmē ir rakstīts, ka valsts atbalsta laulību, domuzīme, ģimeni, bērnus un tā tālāk, tad viss, kas ir aiz domuzīmes, attiecas uz laulību. Un tad ir jautājums: ja uz tik atbildīgu amatu kā Augstākās tiesas tiesnesis kandidē cilvēks, kurš nezina latviešu gramatiku un kurš publiski ir vairākas reizes teicis, ka, redziet, Satversmē taču rakstīts: valsts atbalsta laulību un dažādas ģimenes, visvisādas...
Un tad ir nākamais jautājums. Es domāju, ka mums valstī tieslietu sistēmā ir zināma krīze. Strupiša kungs vairākas reizes ir izteicies, ka Saeima nebalso tā, kā viņiem it kā esot teikuši tiesneši, ka deputāti neklausa tiesnešus... Tātad mums Augstākajā tiesā ir cilvēks, kurš absolūti nezina, ka tiesu vara ir atdalīta no likumdošanas varas, ka deputāti šeit nav atnākuši, lai balsotu tā, kā viņiem pasaka kāda tiesnešu kolēģija vai kāda cita iestāde.
Nākamais jautājums. Latvijā vairāk nekā 50 tiesnešu administratīvajā tiesā ir atzinuši par ģimeni cilvēkus, kas nav radinieki, teiksim, divus vīriešus... ka tā esot ģimene. Uz kāda pamata, pēc kāda Civillikuma panta tas ir darīts, ja Satversmē skaidri un gaiši ir teikts, ka ģimene... valsts atbalsta tikai to, kas ir saistīts ar laulību?
Un pēdējais. Tā ir absolūta necieņa, ja Saeima vienreiz noraida kandidātu kā nepiemērotu... kuram vajadzētu pamācīties latviešu valodas gramatiku vidusskolā vai pamatskolas 9. klasē... un šis kandidāts tiek izvirzīts vēlreiz. Tā ir absolūta necieņa pret likumdošanas iestādi.
Es aicinu noraidīt. Juridiskajai komisijai tomēr vajadzētu sākt skatīt šo situāciju ar vairāk nekā 50 gadījumiem tiesā... kas ir atzinuši dažādas... gadījuma... personas par ģimeni.
Aicinu noraidīt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.
Krištopana kungs, vai jums pietiks ar trīs minūtēm? (Dep. V. Krištopans: “Pietiks.”) Paldies.
V. Krištopans (LPV).
Priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Juridiskās komisijas sēdē Judina kungs diezgan uzstājīgā formā pieprasīja manu viedokli, kāpēc es balsoju “pret”, uz ko es atbildēju, ka to es paudīšu no Saeimas tribīnes.
Es pat negribu runāt par Satversmes tiesas lēmumu, kurš, manā uztverē, bija politisks, nevis tiesisks... par šo ģimeņu jautājumu... bet es gribu atbildēt tiem juristiem, kas mani presēja un teica, ka tā... atbilst tur biogrāfija, un viss... Jūs palasiet Osipovas kundzes biogrāfiju! Doktora disertācijas nosaukums – “Lībekas pilsētas tiesības un to ietekme Hanzas savienības pilsētās”. Darbs – Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un politikas zinātnes katedrā. Visu apzinīgo dzīvi.
Es nedomāju, ka kāds no jums, pat nebūdami juristi, nepiekritīs man, ka cilvēks, kurš nevienu dienu nav nostrādājis par tiesnesi... Satversmes tiesa nav tā tiesa, par kuru mēs domājam... un tagad lemsim par Augstāko tiesu. Un šī prakse nav vienīgā... es redzu, nokļuvis Juridiskajā komisijā... Man pat interesē, cik dienu par tiesnesi ir strādājis Strupiša kungs, tas vēl ir labs jautājums.
Es nevaru piekrist tiem, kas teic, ka Osipovas kundze atbilst Augstākās tiesas tiesneša statusam... nenostrādājusi nevienu dienu parastā tiesā par tiesnesi. Tāpēc es aicinu padomāt arī par viņas profesionālo atbilstību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mēs esam pietuvojušies pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Deputāts Mārtiņš Daģis – par deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu sēdes sasaukšanu. Lūdzu!
Mārtiņš Daģis (JV).
Kolēģi, atgādinu, pulksten 10.35 notiks deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu darba sanāksme Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam – par Moldovas grupu. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Kolēģi! Tieši piecas minūtes pirms Kazahstānas... tātad tagad – pulksten 10.30. Vispirms lemsim par to, kas tālāk vadīs deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Moldovas parlamentu... tepat Dzeltenajā zālē. Aicinājums visiem Moldovas grupas dalībniekiem sanākt uz īsu brītiņu.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, vēl neizklīstiet!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Lūdzu!
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, kolēģi! Reģistrējušies 98 deputāti, nav reģistrējušies divi: Rihards Kols un Nauris Puntulis. Rihardu redzu, Nauris... labi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām mūsu Saeimas sēdi. Un turpinām ar debatēm.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Agnese Krasta. Lūdzu!
A. Krasta (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Es saprotu un respektēju, ka visi šeit ievēlētie kolēģi ir politiķi un aizstāv vienu vai otru ideoloģiju un politiskos uzskatus, bet neaizmirsīsim, ka tiesiskumam ideoloģijas nav. Un Latvija ir tiesiska valsts, kura aizstāv demokrātiju un cilvēktiesības, un mēs apzināmies, ka tās veido mūsu vislielāko vērtību kopumu.
Mūsu valstī pastāvošais tiesnešu apstiprināšanas regulējums, protams, paredz to, ka Saeima pieņem politiskus lēmumus un varas dalīšanas ietvaros likumdevējam ir tiesības nepiekrist tiesu varas viedoklim, tomēr mums jau iepriekš ir ticis atgādināts, ka likumdevējam ir pienākums argumentēt tiesu varas priekšlikuma noraidīšanu ar saprotamiem un tiesiskiem apsvērumiem. Nepatika pret tiesiski taisītiem spriedumiem nav un nevar būt par pamatu liegt kādam tiesnesim turpināt karjeru.
Ir jāsaprot, ka arī starptautiski mēs tiekam vērtēti šajā aspektā. Ļoti negribētos, lai attiecībā uz tiesiskumu Latvija tiktu pieminēta kā valsts, kur tiesu varas neatkarība atsevišķos gadījumos netiek respektēta, ja politiski kādam tas nav izdevīgi.
Sanita Osipova ir augstas raudzes profesionāle tieslietu jomā, viņai ir neatsverama pieredze, un viņas kandidatūra Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoru kopsapulcē ir atbalstīta ar pārliecinošu balsu vairākumu, kandidātes profesionālā atbilstība amatam nav apšaubāma.
Aicinu respektēt tiesiskumu un atbalstīt Sanitu Osipovu apstiprināšanai par Augstākās tiesas tiesnesi.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.
G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Saeimas Prezidij! Kolēģi! Neviens neapšauba Osipovas kundzes profesionālismu – par to nav runa. Runa ir par... bija teikts par argumentiem. Un tātad – kādi argumenti ir, piemēram, no mūsu puses?
Es pirmām kārtām gribu izteikt pateicību Osipovas kundzei par to, ka viņa piedalījās diskusijā par bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumiem. Tas bija interesanti.
Taču mums ir jautājumi. Vai ir pieļaujams, ka Civillietu departamentā par tiesnesi strādās kāds, kurš nievājoši izteicies par cilvēkiem obligātās vakcinācijas laikā? Kā jau šodien laikam pieņemts... šodien ir citātu diena. Citēju: “Vai jums obligāti ir jāiet uz teātri? Vai jums obligāti ir jāstrādā Valsts policijā?” Vai ir pieļaujams, ka par tiesnesi strādās cilvēks, kurš, esot Satversmes tiesā, pārkāpa savu kompetenci, iejaucoties Saeimas darbā ar norādījumiem, kuri neatbilst ne tā laika parlamenta vairākuma, ne sabiedrības viedoklim, pārmetot, ka Saeima nepilda savu pienākumu attiecībā uz viendzimuma laulībām?
Tieši šo iemeslu dēļ 13. Saeimā Osipovas kundzes kandidatūra netika atbalstīta. “Pret” balsoja ZZS, “pret” balsoja Nacionālā apvienība un neatkarīgo deputātu frakcija. “Par” balsoja Konservatīvie, “Attīstībai/Par!” un, jā, JAUNĀ VIENOTĪBA.
Starp citu, būs interesanti pavērot, kā šodien par to pašu balsos ZZS, kuras pārstāvji Valainis un Krauze vairākas reizes no Saeimas tribīnes norādīja, ka “Osipova pārstāv visiem ļoti labi zināmos liberālos uzskatus, un viņa varēs viegli ietekmēt atsevišķas sabiedrības daļas” (citāta beigas).
Un mēs šeit runājam par tiesneša amata kandidāti Latvijas augstākajā tiesu varā, kur par ideoloģiskiem uzskatiem nevar būt nekādas runas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Gunārs Kūtris.
G. Kūtris (ZZS).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā man gribētos uzsvērt trīs nelielus punktus.
Pirmais punkts, kas daudzus no jums varbūt īpaši neuzrunās, ir jautājums par to, cik tālu politiķiem ir tiesības lemt par tiesneša karjeru. Mēs šodien balsojam par tiesneša darbības izbeigšanu, tāpēc ka viņš aiziet pensijā. Mēs varētu pajokot: kāpēc mums jābalso, ja viņš grib aiziet pensijā... un tā tālāk.
Satversme paredz, ka tiesneša iecelšana un apstiprināšana ir Saeimas rokās, bet Eiropas Padomes eksperti, kas ir vērtējuši tālāko tiesnešu karjeru, ir pārmetuši Latvijai, ka likumdevējs iejaucas tiesnešu karjerā... kur jau būtu jālemj profesionāļiem. Un šeit ir tas jautājums – tiesneša atsevišķs spriedums kādā lietā, kurš ir taisnīgs un atbilstošs likumam, nepatīk politiķiem... un tas nozīmē, ka šādā gadījumā tā ir jau politiska izrēķināšanās par taisnīgu tiesas spriedumu. Bet tas ir, kā saka, kā pīlei ūdens. Tas pārāk neaizrauj.
Otrs jautājums, kas šodien arī vairākkārt izskanēja, – ka tas ir tiesneses Sanitas Osipovas paustais konkrētais viedoklis jeb spriedums Satversmes tiesā saistībā ar viendzimuma laulībām. Tad varbūt es nedaudz no savas pieredzes izstāstīšu.
Sanita Osipova bija Satversmes tiesas priekšsēdētāja, un Satversmes tiesas priekšsēdētājam ir jāparaksta spriedums, ko pieņem septiņi tiesneši, un arī publiskajā telpā šis spriedums ir jāaizstāv, jo tas ir tiesiskās stabilitātes... valsts interesēs, lai gan arī tiesnesim, kurš ir priekšsēdētājs, ir tiesības paust savas atsevišķās domas. Arī manā pieredzē tā ir bijis, ka gatavoju lietu... bet divās lietās man bija jāraksta atsevišķās domas, jo es nepiekritu vairākuma viedoklim.
Ja kāds rūpīgi izlasīs Sanitas Osipovas atsevišķās domas pie šī sprieduma, uz ko visi atsaucas, tad redzēs, kas šajās atsevišķajās domās precīzi ir rakstīts: “Tomēr nevaru piekrist tam, ka [..] norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.” Proti, Sanita Osipova uzskatīja, ka šajā spriedumā bija jābūt atbilstošai... ka viss ir kārtībā, ka šis pabalsts pienākas bioloģiskajam tēvam, lai viņš atbalstītu... viņam būtu kontakts ar bērnu.
No šī sprieduma... sprieduma motīvu daļā bija nedaudz rakstīts arī par ģimenes jēdzienu, un Sanita Osipova savās atsevišķajās domās norādīja tikai uz to, ko mēs visi apzināmies, – ka ir tiesiski fiksētas jeb juridiski pastāvošas ģimenes un faktiski reālajā dzīvē pastāvošas ģimenes. Nenoliegsim, ka mēs katrs savā ciemā, novadā, pat mājā, zinām, kur pastāv faktiskas ģimeniskās attiecības, kur varbūt ir arī bērni, un valstij ir jādomā, kā nodrošināt šīm ģimenēm cieņpilnu dzīvi. Valstij ir jādomā. Un Osipova uzsvēra, ka ne tiesa noteiks, kā darīt, bet likumdevējam ir jāizšķiras. Tāpēc tas ir mūsu uzdevums – par šo ģimeni domāt. Tās ir Osipovas domas, un tāpēc, manuprāt, mēs šeit lieki pārmetam tiesas priekšsēdētājai par viņas publiski pausto viedokli.
Un visbeidzot trešā lieta – par profesionālismu. Mēs sakām, ka mums liekas – viņa tur nederēs, viņai ir cita izglītība vai cits doktora darbs... vai viņa ir pētījusi tiesību vēsturi. Bet, cilvēki mīļie, tas ir Senāts. Senāts izskata lietas kasācijas kārtībā, nevērtē pierādījumus par konkrētajām lietām, Senāts skatās uz tiesību normas saturu un tās interpretāciju nevis šauri, bet sistēmiski, un to iemāca Satversmes tiesā. Arī civiltiesībās var būt norma, kuru lasot kādam šķiet – es domāju tā. Bet tā ir gramatiskā lasīšana. Norma ir jālasa plašākā izpratnē, un to Sanita Osipova prot ļoti labi, un to mēs esam redzējuši gan dažādās lekcijās, gan arī viņas pētījumā par latviešu valodas nostiprināšanu Latvijas valstī.
Tāpēc es aicinātu, cienījamie kolēģi, atbalstīt Augstākās tiesas 14 senatoru pieņemto lēmumu, ka viņa atbilst Civillietu departamenta tiesneša statusam Augstākajā tiesā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Ir diezgan grūti runāt pēc Kūtra kunga argumentiem, jo viņš tiešām visu ļoti labi pamatoja.
Bet, ziniet, ir divas lietas, ko es gribu pateikt. Pirmā lieta: kāpēc vispār tiesās... un tiesnešiem vai policistiem uzticas? Kāpēc? Kāpēc policists ir tiesīgs pieņemt lēmumu, un tas ir uzskatāms par pareizu? Tāpēc, ka viņam nav ieinteresētības šajā lietā. Tas ir ļoti būtiski.
Un neviens jau... es tiešām neapšaubu Osipovas kundzes profesionalitāti, taču šeit runa ir nevis par profesionalitāti, bet par vērtībām, ko mēs pārstāvam. Un, ja šobrīd Satversmes tiesa pasaka to, ka mums Latvijā var būt dažādas ģimenes, tad es pasaku no šīs tribīnes, ka mums tāda Satversmes tiesa nav vajadzīga.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.
Č. Batņa (AS).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribēju tikai reflektēt uz kolēģu teikto, ka mēs kā Saeimas deputāti nevaram paust viedokli savādāk... nekā ir mūsu, teiksim, godaprāts, mūsu apziņa.
Mums Latvijas tauta ir devusi iespēju balsot vai nebalsot par kādu konkrētu kandidātu, un līdz ar to es lūdzu atturēties pamācīt mums, kā būtu pareizi balsot un kā mēs respektējam vai nerespektējam tiesu varu. Ja jūs uzskatāt, ka šis balsojums nav Saeimas balsojums, ka ir tikai pareizais balsojums un tie, kas balsos “pret” šo kandidātu, ir nepareizie balsotāji, nu tad varbūt nelieciet šos jautājumus vispār uz balsošanu un neizvirziet tādus kandidātus, lai mēs balsotu “pret”.
Un mazai ironijai: iespējams, Saeimā var izglābt kāda tiesneša, arī Augstākās tiesas... nu, tiesas priekšsēdētāja vai tiesneša karjeru, jo... es atgādināšu, ka viens no Jaunās VIENOTĪBAS kolēģiem kādreiz tika virzīts uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai tiesneša... neatceros... viņam nesanāca, Saeima viņu noraidīja, bet viņš šobrīd ir viens no politiķiem un taisa spilgtu karjeru, tādu degunradža karjeru tieši Juridiskajā komisijā.
Iespējams, mēs ar savu balsojumu izglābsim Sanitu Osipovu un viņai būs cita karjera.
Aicinu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Vilks.
A. Vilks (ZZS).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godājamie kolēgas! Es gribu atzīmēt, ka Sanita Osipova ir visaugstākās kvalifikācijas... varētu teikt, izcila Latvijas juriste. Viņa ir daudzu zinātnisko pētījumu autore, veikusi unikālus pētījumus, kas Latvijā principā ir maz sastopami, tai skaitā tiesību socioloģijā, kur ir bijis vienīgais izdevums (vairāk tādu izdevumu nav) tiesību vēsturē. Jāteic, ka šie pētījumi ir par pamatu, lai metodoloģiski pareizi izvērtētu kasācijas sūdzības, šo sūdzību būtību, interpretāciju un tā tālāk.
Viņa ir profesore Latvijas Universitātē, piedalās jauno juristu, tai skaitā tiesību zinātņu doktoru, sagatavošanā, droši vien desmitiem... ir sagatavoti. Viņa ir ar savu viedokli, ar saviem principiem, ar savu nostāju. Es pieļauju, ka daudzus tas baida, bet tas ir principiāli svarīgi, ka šai tiesneša amatā, senatores amatā viņa būs pietiekami principiāla.
Gribu atzīmēt to, kas netika atzīmēts, – viņa ir izdevusi unikālu monogrāfiju “Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu”... Latvijas valstiskuma, nācijas veidošanā. Es ļoti iesaku visiem tiem, kas aizstāv nacionālās vērtības, tiesiskumu, iepazīties ar šo plašo monogrāfiju, kas virzīta uz nācijas atjaunošanu, valstiskuma stiprināšanu... un tā tālāk, un tā tālāk.
Tiesiskums ir viens no taisnības aspektiem. Rainis ir teicis, ka likums ir taisnības mūžīgais precinieks. Un šeit daudzos gadījumos taisnīgums nav ietverts tikai likuma ietvarā kā tādā.
13. Saeimā es nebalotējos, nebiju deputāts un, dabīgi, es nebalsoju par Sanitu Osipovu, bet šeit, pašreiz esot 14. Saeimā, es stingri iestājos par to, ka mums būtu jābalso “par” Sanitu Osipovu kā Augstākās tiesas senatori.
Aicinu balsot.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 41, atturas – 2. (Aplausi.) Par Augstākās tiesas tiesnesi ievēlēta Sanita Osipova. Apsveicam!
___
Kolēģi, esam saņēmuši divus iesniegumus pie izmaiņām darba kārtībā.
Deputāti Edgars Tavars, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Māris Sprindžuks, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Andris Kulbergs un Edgars Putra lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Edgars Tavars, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Māris Sprindžuks, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Andris Kulbergs un Edgars Putra lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
___
Turpinām tālāk darba kārtību... ar amatpersonu ievēlēšanu.
Nākamais lēmuma projekts – “Par Edgara Grīvnieka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Teirumnieks.
E. Teirumnieks (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Juridiskā komisija šī gada 27. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Edgara Grīvnieka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisija uzklausīja Tiesu administrācijas direktora vietnieces komunikācijas un juridiskajos jautājumos Ineses Kalniņas ziņojumu, iepazinās ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un vienbalsīgi atbalstīja Edgara Grīvnieka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Grīvnieka kungs Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnēs, kā arī maģistra grādu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju, bijis tiesas sēžu sekretārs Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, tiesneša palīgs Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, tiesneša palīgs Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, šobrīd – rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis Rīgas pilsētas tiesā.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Edgaru Grīvnieku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edgara Grīvnieka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam Edgaru Grīvnieku.
___
Deputāti Valdis Maslovskis, Gundars Daudze, Didzis Zemmers, Līga Kļaviņa, Andris Bērziņš, Anita Brakovska, Gunārs Kūtris, Andrejs Vilks, Harijs Rokpelnis un Ligita Gintere iesnieguši lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja apstiprināšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Deputāti Edgars Tavars, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Māris Sprindžuks, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Andris Kulbergs un Edgars Putra iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Deputāti Edgars Tavars, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Māris Sprindžuks, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Andris Kulbergs un Edgars Putra iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Līdz ar to šī sadaļa izskatīta.
Nākamais ir... “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –referents Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 27. septembra sēdē ir izskatījusi šī Saeimas sasaukuma Valsts aizsardzības koncepciju. Tas ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko izstrādā, balstoties uz militāro draudu analīzi.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai tiek īstenota valsts aizsardzības politika, plānoti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi un tam nepieciešamie resursi. Valsts aizsardzības koncepcija ir pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kā arī valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu rīcībai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Caur koncepciju tiek realizēts arī Satversmes 67. pants, kurš nosaka: “Saeima lemj par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā.” Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina parlaments katra sasaukuma otrajā gadā. Taču šoreiz, reaģējot uz ģeopolitiskās situācijas izaicinājumiem, šī koncepcija ir izstrādāta paātrinātā kārtībā. Lai arī tiek nodrošināta iepriekšējās koncepcijas pārmantojamība, ir veiktas arī būtiskas izmaiņas. Tās ir ļoti nozīmīgas, lai varētu attīstīt un stiprināt mūsu valsts drošību.
Koncepcija izstrādāta laikā, kad Krievija izvērš pilna mēroga karu Ukrainā, un kara iznākums noteiks turpmāko Eiropas drošības arhitektūru. Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir izraisījis fundamentālu militāro pieņēmumu maiņu un ietekmē aizsardzības plānošanu. Latvijas valsts aizsardzības pamatuzdevums ir teritorijas un visas valsts iedzīvotāju aizsardzība. Karš Ukrainā pierāda, ka pat īslaicīga teritorijas zaudēšana uzbrukuma gadījumā noved pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem, civilās un kritiskās infrastruktūras iznīcības.
Atturēšanas un aizsardzības pamats ir NATO kolektīvās aizsardzības sistēma. Tās funkcionēšanai un attīstībai ir svarīga NBS militāro spēju un kaujas gatavības stiprināšana, kas ietver militāro spēju attīstību, augstu kaujas gatavību, skaitliski lielāku personālsastāvu, savietojamību un integrāciju ar NATO sabiedroto spēkiem.
Koncepcijā jaunā līmenī ieviesta robežapsardzība – Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem, atbilstoša pretinieka potenciālajiem apdraudējumiem. NBS uzdevums ir nodrošināt valsts teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra, liedzot ienaidnieku iespējas virzīties un nostiprināties Latvijas teritorijā, – izmantojot visus nepieciešamos un pieejamos līdzekļus.
Attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku... Koncepcija turpina jau iepriekš iesāktos definētos uzdevumus, vienlaikus attīstot Nacionālo bruņoto spēku jaunās spējas. Nacionālie bruņotie spēki turpina attīstīt pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzību un tālās darbības raķešu artilērijas un arī bezpilota lidaparātu spējas, kā arī ieviest bruņojumā kājnieku kaujas platformas. Vēl NBS attīstības... kaujas nodrošinājuma un atbilstošas funkcijas, veidojot krājumus un attīstot medicīnas spēju un loģistikas funkcijas.
Valsts aizsardzībā ir svarīgi attīstīt ne tikai militārās spējas, bet arī stiprināt Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu, koncepcijā ieviest tālejošus mērķus attiecībā uz NBS skaitlisko sastāvu – palielināt Nacionālo bruņoto spēku aktīvo un rezerves personālu līdz aptuveni 31 tūkstotim miera laikā un 61 tūkstotim kara laikā. Pēc koncepcijas apstiprināšanas tiks detalizēti izstrādāta NBS struktūra un tai nepieciešamo vienību štati, kuros tiks noteikts precīzs sadalījums personāla kategorijās.
Koncepcijā tiek definētas Latvijas intereses NATO, kuras ir ietekmētas arī no izmaiņām NATO aizsardzības plānos un no NATO Viļņas samitā panāktajiem lēmumiem. Dokumentā uzsvērta liela NATO militārā klātbūtne, ilgtermiņā panākot, ka Latvijā funkcionē pilnvērtīga sabiedroto kaujas brigāde, kas ir spējīga bez iepriekšēja brīdinājuma iesaistīties mūsu valsts aizsardzībā kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Koncepcijā izcelta arī aizsardzības industrijas noturība, attīstība un spēja funkcionēt krīzes un kara laikā kā viens no veiksmīgas valsts aizsardzības priekšnoteikumiem. Un konkrēti – nacionālās industrijas atbalsta politika stratēģisko rezervju veidošanai.
Tāpat svarīgi, ka būtiska loma ir iedzīvotāju iesaistei, tostarp Valsts aizsardzības dienestā, Zemessardzē un rezerves karavīru apmācības praktiskās sadarbības veidošanā ar Nacionālo bruņoto spēku vienībām, pretošanās agresoram plānošanā un īstenošanā, kā arī civilās pretošanās, nepakļaušanās un nevardarbīgas pretošanās kultūras veicināšanā, pārbaudītas informācijas izplatīšanā par valsts drošību un aizsardzību. Kopējā atbildība tiek īstenota ar visaptverošas valsts aizsardzības modeļa palīdzību, kas ietver plašu pasākumu kopumu Latvijas atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai un sabiedrības noturības veicināšanai.
Visaptveroša valsts aizsardzība ir visas sabiedrības uzdevums, veiksme ir atkarīga no visas sabiedrības gatavības.
Koncepcijā arī norādīts, ka no 2024./2025. mācību gada par daļu no obligāti apgūstamā satura vidējā izglītībā kļūst valsts aizsardzības mācība, nodrošinot izglītojamos ar minimālu prasmju kopumu rīcībai krīzes situācijā un kara laikā, savukārt Valsts aizsardzības dienesta ieviešana nodrošinās personālsastāvu Nacionālo bruņoto spēku prioritāro spēju attīstībai, personālsastāva pieaugumu, kā arī apmācīs rezerves karavīrus augstas un vispārējas gatavības rezerves vienībām, ilgtermiņā veicinot Nacionālo bruņoto spēku strukturālu transformāciju.
Šajā politikas plānošanas dokumentā nostiprināta arī finanšu apņemšanās. Lai sasniegtu noteiktus mērķus, tostarp ieviestu valsts aizsardzības dienestu, attīstītu Nacionālo bruņoto spēku rezervi, kā arī nodrošinātu visas aizsardzības resoru struktūras ar tām nepieciešamajiem ieročiem un citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem, tiek palielināts finansējums valsts aizsardzībai. 2024. gadā valsts aizsardzības finansējumam tiks atvēlēti 2,4 procenti, bet, sākot ar 2025. gadu, – 2,5 procenti no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma. Paredzēts, ka 2027. gadā aizsardzības finansējums sasniegs 3 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Būtiski, ka uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto principu pamata tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, tādēļ ir ļoti svarīgi nekavēties ar šī stratēģiskā dokumenta apstiprināšanu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir vērtējusi un atbalsta Valsts aizsardzības koncepciju un aicina arī Saeimu to atbalstīt. Varu tikai piebilst, ka visi 11 komisijas deputāti šo lēmumu atbalstīja.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Pirmajam vārds debatēs – aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.
A. Sprūds (aizsardzības ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šodien tiešām man ir prieks un pagodinājums runāt par jauno Valsts aizsardzības koncepciju.
Valsts aizsardzības koncepcija atbilstoši Nacionālās drošības likumam tiek apstiprināta ne retāk kā reizi sasaukumā, pamatā parasti otrajā darbības gadā. Bet, ņemot vērā Krievijas iebrukumu, koncepcija tika apstiprināta... izstrādāta visupirms, es cerēšu arī, ka apstiprināta... paātrināti, operatīvā režīmā.
Es gribētu teikt paldies visiem iesaistītajiem – gan iepriekšējai aizsardzības ministrei, gan komisijai – par vērtīgajām diskusijām, par to, ka tiešām šis darbs ir veiksmīgi izdarīts. Un šeit arī, neskatoties uz politiskajām atšķirībām aizsardzības jomā, mēs redzam konceptuālo pēctecību un arī vienprātību svarīgākajos jautājumos.
Koncepcijas izstrādē ir ņemtas vērā tās mācības, kas tika iegūtas no Krievijas izvērstā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Karš Ukrainā pierāda to, ka pat īslaicīga teritorijas zaudēšana iebrukuma gadījumā noved pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem, civilās un kritiskās infrastruktūras iznīcības. Mēs varam pamatoti prognozēt, ka Krievija turpinās būt nedemokrātiska, naidīgi noskaņota un oportūnistiska valsts. Krievija ir un saglabāsies kā galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds Latvijas drošībai.
Un jaunajā koncepcijā valsts aizsardzība tiek uzlūkota caur visaptverošas valsts aizsardzības pieeju, kas iedalās divos galvenajos pīlāros: atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana – pirmais pīlārs, un otrs – noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana. Ja mēs runājam par pirmo – atturēšanu un aizsardzību –, tad skaidrs (kas jau šeit tika pieminēts): NATO kolektīvā aizsardzība un tās mehānisms un arī NBS spējas un aizsardzības plāni ir atturēšanas un aizsardzības pamats. Tā ka Latvijai, protams, kopā ar sabiedrotajiem, ir jāattīsta kaujas spējas un tās arī veiksmīgi jāuztur.
Koncepcijā noteiktās NBS spēju attīstības prioritātes ir ugunsjauda un distanču palielināšana, tāpēc arī NBS turpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības, tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī ieviest bruņojumā kājnieku kaujas platformas.
Karš Ukrainā skaidri apliecina nepieciešamību investēt... attīstīt skaitliski ievērojami lielāku kaujas spējīgu armiju. Tāpēc arī koncepcijā ir runāts par konkrētiem skaitļiem, ka NBS personāla apjomam jāsasniedz 61 tūkstotis karavīru. No tā 31 tūkstotis karavīru veido miera laiku struktūru, un 30 tūkstoši ir vispārējie rezerves karavīri.
Vienlaikus sabiedrības gatavība rīkoties krīzes un kara gadījumā, spēja turpināt nodrošināt kritisko funkciju un pakalpojumu darbību, kā arī sniegt atbalstu bruņoto spēku īstenotajām aizsardzības operācijām tiks un tiek attīstīta jau šobrīd, bet tiks arī pastiprināta attīstība caur iesaisti Zemessardzē, rezervistu apmācībā, Jaunsardzē, kā arī valsts aizsardzības mācības apguvē skolās. Tātad arī kolektīvajā līmenī valsts aizsardzība tiks nodrošināta caur mācībām, izspēlējot dažādas krīzes situācijas un pārdomājot potenciālos rīcības scenārijus.
Jaunā koncepcija paredz Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra. Šajā kontekstā ir svarīga ne tikai lielāka NATO militārā klātbūtne Latvijā, bet arī... strauji un neatliekami jāveic Latvijas austrumu robežas sakārtošana, tai skaitā jāveic nopietns darbs militārās pretmobilitātes pasākumu īstenošanā.
Protams, runājot par pieaugošu digitalizāciju sabiedrībā, īpaša nozīme ir arī kiberdrošības un kiberaizsardzības pasākumiem.
Karš Ukrainā ir pierādījis aizsardzības uzņēmumu un industrijas būtisko lomu karadarbībā un atbalsta sniegšanā Ukrainai ilgtermiņā. Un tāpēc arī mums šīs mācības noteikti ir jāizdara – ka piegāžu drošība, lai NBS veiksmīgi izpildītu savus uzdevumus, ir nozīmīgs... uzdevums.
Līdz ar Latvijas teritorijas un valstiskās neatkarības aizsardzību aizstāvam demokrātiju, vienotu vērtību sistēmu, Latvijas kultūras mantojumu. Tā ka šeit, protams, mēs runājam par to, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība. Ir jāattīsta rīcības gatavības kultūra, kas arī lielā mērā izriet no pašiniciatīvas un pašorganizēšanās prasmju un spēju attīstīšanas.
Lai sasniegtu šos noteiktos mērķus, tostarp ieviestu valsts aizsardzības dienestu, attīstītu NBS rezerves un kaujas spējas, kā arī nodrošinātu nepieciešamās ieroču sistēmas, ir jāpalielina finansējums valsts aizsardzībai. Atbilstoši Valsts aizsardzības nozares finansēšanas likumam ir plānots, ka 2027. gadā tiks sasniegti 3 procenti no IKP.
Tādējādi noslēdzot – Valsts aizsardzības koncepcija skaidri identificē apdraudējumu un norāda uz aizsardzības nozares mērķiem un rīcībpolitiku.
Aicinājums apstiprināt Valsts aizsardzības koncepciju.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.
I. Mūrniece (NA).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nepārstāstīšu jums, kas ir rakstīts koncepcijā, to jūs paši izlasīsiet. Un ar to iepazīsieties – tie, kas vēl nav paguvuši to izdarīt ļoti detalizēti.
Paldies aizsardzības ministram, kurš par šo koncepciju sniedza, nu, tādu būtisku pārskatu, un es tiešām paļaujos un ceru, ka nekas, kas šajā koncepcijā ir iekļauts un izstrādāts, netiks grozīts.
Godātie kolēģi, šajās dienās mūs ir sasniegusi kara elpa no Ukrainas. Uzzinājām, ka ir krituši divi brīvprātīgie – viens no Latvijas, otrs no Igaunijas. Un nelaimīgas apstākļu sakritības rezultātā gandrīz vai blakus. Te nu mēs redzam, cik svarīgs ir Latvijas, Igaunijas, visas civilizētās pasaules atbalsts Ukrainai.
Arī Latvija dara visu, kas vien ir iespējams. Mēs apņēmāmies kā valsts, ka mūsu bruņotie spēki šogad sagatavos trīs tūkstošus Ukrainas karavīru. Šis process rit ārkārtīgi veiksmīgi – paldies Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Izskatās, ka sagatavotais Ukrainas karavīru skaits līdz gada beigām varētu sasniegt pat četrus tūkstošus. Tas ir ievērojams atbalsts Ukrainai, un par to mēs varam būt patiesi lepni.
Bet mums ir jādomā par Latvijas aizsardzību. Es aicinātu nākamo aizsardzības ministru nezaudēt ambīcijas – darīt visu iespējamo infrastruktūras sakārtošanai, lai valsts aizsardzības dienesta nākamie iesaukumi jau būtu divi un četri tūkstoši gadā. Mēs nedrīkstam zaudēt šīs ambīcijas.
Ir vēl ambīcijas. Ukrainai kritiski trūkst munīcijas, jo sevišķi 155. kalibra munīcijas. Par to mēs esam informēti. Lai atbalstītu Ukrainu, daudz dara gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan tā sauktais Ramšteinas formāts.
Brīnišķīgs projekts ir... tiek virzīts uz priekšu arī aizsardzības sektorā. Aizsardzības ministrijā ir izstrādāta dokumentācija valsts kapitālsabiedrības veidošanai, lai ar tās palīdzību attīstītu militāro ražošanu – kolēģi, ražošanu! – Latvijā. Tas izklausās kā no pasakas mūsdienu Latvijā! Bet labi, ka šeit ir aizsardzības ministrs. Sprūda kungs, sniegsiet ieskatu, kā veicas ar šī projekta virzību? Ja mums ir valsts kapitālsabiedrība, tad militārās industrijas attīstība varētu iegūt jaunu elpu un jaunu, pamatīgu virzību.
Kad vadīju Aizsardzības ministriju, šis projekts tika sagatavots, tika apspriests ar toreizējo valdības vadītāju Krišjāni Kariņu, par to lieliski bija informēts arī finanšu ministrs. Nu finanšu ministrs mums ir tas pats. Par projektu lieliski zina arī tagadējā valdības vadītāja. Tas ir svarīgs Latvijas ekonomikas attīstībai, tas ir svarīgs mums, lai Latvija arī varētu attīstīt ne tikai militāro... bet tas būtu arī milzīgs ekonomiskais pienesums, jo šī valsts kapitālsabiedrība ražotu šaujampulveri. Tā būtu šaujampulvera rūpnīca, pēc tam attīstot pilna cikla ražošanu un uzsākot arī 155. kalibra munīcijas ražošanu. Un nav jau palicis daudz laika, lai šo projektu iesniegtu Eiropas Komisijai un varētu saņemt Eiropas finansējumu projekta atbalstam. Tas nozīmē, ka mēs piesaistītu arī Eiropas naudu. Nedrīkstam kavēties un neļausim, lai citas valstis aiziet mums priekšā.
Otra lieta – par austrumu robežas labiekārtošanu. Jā, biju lūgusi, lai Nacionālie bruņotie spēki izstrādā šo projektu kopā ar robežsargiem. Esmu gandarīta, ka tas iet uz priekšu. Militārās pretmobilitātes pasākumi – nu, tā ir ārkārtīgi vajadzīga lieta.
Es ceru, ka varbūt vēl sakrāsies jautājumi un mēs gūsim ieskatu par valsts kapitālsabiedrības projektu...
Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, laiks.
I. Mūrniece. Tas tika izvērtēts ārkārtīgi detalizēti. Valsts kancelejā bija viena vērtēšana...
Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties apvienot debašu... ?
I. Mūrniece.... ceru, ka virzīsies uz priekšu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.
J. Viļums (AS).
Dāmas un kungi! Pirmkārt, patiešām paldies iepriekšējai aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei, kuras vadībā šī koncepcija acīmredzot ir tapusi.
Pēdējā laikā man šeit gana bieži nākas runāt par drošību, aizsardzību, arī citām lietām. Bet, ja runājam par aizsardzības koncepciju, es uz šo dokumentu, līdzīgi kā uz citiem, skatos no savas dzīvesvietas perspektīvas, proti, manas mājas atrodas 20 kilometrus no Krievijas Federācijas robežas un Baltkrievijas robežas. Līdz ar to, protams, 20 kilometri... Kolēģi, lai jums būtu izpratne, cik tālu tas ir no šejienes, salīdzinājumam: 20 kilometri no mūsu Jēkaba ielas 11 – tā ir Salaspils, tie ir Ādaži, tā ir Olaine, tas ir Jūrmalas pilsētas centrs, tas ir tik tuvu. Līdz ar to viss šis dokuments un citi ar drošību saistītie man ir īpaši svarīgi.
Tātad es gribu jums nolasīt citātu no Ludzas iedzīvotājas, kura intervijā žurnālam “A12” uzsvēra tieši šīs malas svarīgumu. Citstarp mēs to ļoti spilgti redzējām Ukrainā, arī šobrīd redzam – cik stipra ir mala, tik stipra ir arī visa valsts. Un Marika Čerņavska to salīdzina ar villaini.
Tātad citāts: “Tu esi mala, kas vislabāk parāda vietas identitāti. Kad šuj tērpu, ir ļoti svarīgi, lai mala ir izturīga, to vajag kārtīgi nostiprināt. Lai tā ir ne vien skaista, bet ir arī stipra. Ornamentu sāk veidot, lai stiprinātu malu, jo tā pirmā nodilst. Tā ir vairāk pakļauta riskam. Tu izrotā malu, reizē stiprinot centru. Ja Latgali uztver līdzīgi kā tautas tērpa ornamentālo malu, ir skaidrs, ka mums jābūt stiprākiem par centru.”
Kolēģi, citstarp arī, kad arheoloģiskajos izrakumos atrod tos senos tērpus, tad villainēm parasti tas centrs ir sapuvis, vairs nav saglabājies, bet tā ar ornamentu nostiprinātā maliņa, it sevišķi, ja tā ir metāla rotājumā, saglabājas. Tāpēc ir ļoti svarīgi mums patiešām stiprināt, kā arī aizsardzības ministrs uzsvēra, drošību nevis no pirmās jūdzes, nevis no pirmajiem 20 kilometriem, bet patiešām... un nevis... un ne tikai pie Aiviekstes, bet no pirmā centimetra.
Līdz ar to es vēlreiz gribu uzsvērt, cik būtiski mums visiem, arī šeit, Saeimā, visām frakcijām, ir saprast, ka Krievijas Federācija – tas ir ilgtermiņa risks. Arī koncepcijā par Krievijas autoritāro režīmu, kas ir transformējies totalitārā sistēmā, tas ir skaidri uzsvērts. Tāpat arī, kā jau teicu, koncepcijā ir norādīts: karš Ukrainā pierāda, ka pat īslaicīga teritorijas zaudēšana uzbrukuma gadījumā noved pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem, civilās un kritiskās infrastruktūras iznīcības. Tātad vēlreiz un vēlreiz tas tiek uzsvērts.
Otrkārt, tas, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību, – šajā dokumentā vairākkārt ir uzsvērta pašvaldību loma... gan indivīda (kā ministrs pieminēja, spēja pašorganizēties un nevalstisko organizāciju spēja pašorganizēties, ko mēs atkal spilgti redzējām arī Ukrainā), gan pašvaldību. Dokumentā ir norādīts, ka... sākas gan ar indivīda spēju, gan arī rīcības gatavības kultūru. Ļoti būtiska ir arī pašvaldību spēja pašorganizēties un aktīvi rīkoties, kā arī pašvaldību pienākums ir veicināt sabiedrības rīcības gatavības kultūru. Svarīga ir pašvaldību aktīva, pastāvīga iesaiste savu iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes un rīcības gatavības kultūras attīstībā. Kāpēc, kolēģi, es to minu? Es vienkārši vēlreiz atgādinu un atgādināšu, ka, manuprāt, Rēzeknes pilsētā jau 14 gadus tomēr mēs redzam, ka... atbilstoši šim dokumentam... mēs nevaram uzticēties pašvaldības vadītājam.
Līdz ar to valdībai, atbildīgajām ministrijām un, ja būs nepieciešams, arī Saeimai ir patiešām šim jautājumam jāpievērš uzmanība un vajadzības gadījumā aktīvi jārīkojas. Gluži tāpat, kā savulaik to darījušas senās latgaļu ciltis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds debatēs deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Kolēģi, es vēlētos izteikt atzinību par aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces sagatavoto Valsts aizsardzības koncepciju, jo šī ir faktiski pirmā koncepcija, kurā iekļauti tik ambiciozi mērķi, ka tuvākajā laikā Nacionālo bruņoto spēku spējas būtu jāpalielina līdz aptuveni 60 tūkstošiem NBS personālā esošajiem un rezerves personālā esošajiem karavīriem, kas faktiski ir tāds milzīgs solis uz priekšu mūsu Nacionālo bruņoto spēku nostiprināšanā. Daudzi citi iepriekšējie aizsardzības ministri neapņēmās spert tik ambiciozus soļus, lai nodrošinātu mūsu valsts aizsardzību.
Protams, šo mērķi nebūs viegli sasniegt, izaicinājumu būs ļoti daudz, un tur ir jāmeklē gan dažādas “burkānu” metodes, kā atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus, gan arī varbūt kā pienākumu nosakot, ka mēs kā obligātu esam noteikuši ne tikai valsts aizsardzības dienestu attiecībā uz jauniešiem, bet arī, piemēram, ka rezerves karavīru apmācība būtu jāiziet valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem, visiem, kuri ir attiecīgā fiziskā veselībā, kad kļūst par rezervistiem Nacionālo bruņoto spēku izpratnē, lai stiprinātu kopējās valsts aizsardzības spējas.
Tāpat arī šajā Valsts aizsardzības koncepcijā viena ne mazāk būtiska nianse ir minēta ne tikai attiecībā uz personāla palielināšanu, kas, protams, ir būtiska, bet, es teiktu, uz dzīvības saglabāšanu, uz Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību, kas ļauj mums attālināti un ar dažādām citādām metodēm cīnīties pret pretinieku, lai nav jāpiedzīvo tādas traģēdijas, kā Latvija piedzīvoja, piemēram, Pirmajā pasaules karā, kad ar durkļiem skrēja virsū ložmetējiem. Tieši pretēji – radīt tehniskos risinājumus, ar kuriem Nacionālie bruņotie spēki var attālināti cīnīties ar pretinieku, maksimāli saglabājot mūsu cilvēku dzīvības. Tā ir arī konceptuāli ļoti būtiska nianse.
Es domāju, mums nebūs lielu pretrunu. Saeima, es ceru, šodien atbalstīs Valsts aizsardzības koncepciju, un nebūs tik lielu pretrunu, kā bija ar Nacionālo drošības koncepciju, kur iebildes bija krietni aktīvākas. Šis ir pareizais virziens, kuru iet, un es arī ceru, ka tuvākajā laikā mēs redzēsim konkrētus soļus, kā viens, otrs, trešs pasākums tiks praktiski izpildīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.
V. Krištopans (LPV).
Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es gribētu runāt par to, kas nav šajā koncepcijā, nevis par to, kas ir. Par to es esmu vairākas reizes runājis publiski. Nacionālā koncepcija ir pieņemta gadu iepriekš, tāpēc ka karš Ukrainā. Mums jābūt gataviem, kā ļoti pareizi uzrakstīts, aizsargāt teritoriju un iedzīvotājus no pirmās sekundes un – katru kvadrātcentimetru. Bet es neatradu ne privātā sektora sadaļā, ne nevalstisko organizāciju... un baznīca ir turpat pieminēta...
Bet es, piemēram, 27 gadus esmu neliela bruņota formējuma prezidents. Tas ir mednieku klubs “Sudrabkalni”, un tādi medību kolektīvi Latvijā ir simtiem. Latvijā ir dažādu tipu mednieki, ir tādi, kas tikai reģistrēti, bet mežā jau vairs neiet, ir tādi, kas aktīvi medī, un lielākā daļa no viņiem ir ārpus iesaucamā vecuma – vecāki. Un es ar skaudību skatījos uz Dombravas kungu, kurš vienu vakaru uz Nacionālās drošības komisijas sēdi atskrēja no mācībām “Namejs” formā ar uzrakstu “Dombrava”. Super!
Bet neviens medību kluba prezidents, neviena asociācija nekad nav uzaicināti, uzrunāti... Un neviens vēl nav paanalizējis, kas notika Ukrainā 24. februārī pirmajās 72 stundās..., kad masveidā pāri robežai brauca tanku kolonnas. Mednieki haotiski kļuva par partizāniem pašdarbības ceļā. Tieši tas pats, ja rīt kaut kas notiek Latvijā, notiks pie mums. Mēs sapulcēsimies, kā nu mācēsim, ņemsim plintes un kaut ko darīsim. Normāli būtu bijis kā – vismaz vienā teikumā jāieraksta, ka medību klubi, kuri noklāj visu teritoriju, kuriem ir skaidri zināmas robežas... Tā kā mūsu klubā – divi biedri dzīvo teritorijā, četri dzīvo 10 minūšu braucienā... 10 tūkstoši hektāru.
Kas aizsargās tos iedzīvotājus no marodieriem pirmajās trijās diennaktīs, ja jau tagad miera laikā tās mājas apzog – jūs katrs to zināt – ik pa brīdim? Normāli būtu tā, ka man seifā būtu divas aploksnes. Viena situācijai, kad mūsu teritorija ir okupēta, un otra – situācijai, kad mēs atrodamies Latvijas pārvaldībā, kur šis medību kolektīvs var nodrošināt to, ko nenodrošina neviens – tur nav neviena policista, nav neviena zemessarga šajā... bet dzīvo civiliedzīvotāji, kurus neapsargā neviens. Un šis viss nav paredzēts nacionālajā aizsardzības koncepcijā.
Es ceru, ka tajā plānā, ko jūs domājat sacerēt, kaut kas tāds parādīsies. Vēl trakāk – gadus atpakaļ... un es domāju, ka Aizsardzības ministrijā... pie Sprūda kunga... droši vien joprojām klejo tā ideja – noņemt ieročus medniekiem, ja sākas karš. Tāda ideja viņiem pat ir! Tiem, kuriem ir gan nakts, gan dienas redzamības optikas, kuri ir apbruņoti, apmācīti, māk apieties ar ieročiem, kuri... Kas tad to zemi sāks aizsargāt? Tie 300 jauniesauktie? Tā mūsu regulārā armija, kas sastāv no 300 cilvēkiem? Vai – vismaz 10 tūkstoši vīru, gatavi valsts aizsardzībai? Un šis viss... par to jau runā mednieki gadiem. Jūs, Sprūda kungs, par viņiem pat nezināt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka.
A. Švinka (PRO).
Saeimas priekšsēdētāja, ministra kungs, kolēģi, kolēģes! Man ir liels gandarījums, ka šo svarīgo dokumentu ir atnācis aizstāvēt ministra kungs un ka arī tik daudzi deputāti ir pieteikušies debatēt. Tas vēlreiz un vēlreiz apliecina Valsts aizsardzības koncepcijas nozīmīgumu.
Es gribētu akcentēt atsevišķus punktus no Valsts aizsardzības koncepcijas... Latvijas aizsardzības plānošanā tiek integrēta Ukrainas cīņā pret Krieviju gūtā pieredze, un kā vienu no... es gribētu pieminēt, ka mācības no Krievijas brutālā kara Ukrainā parāda, ka aizsargājas tauta, ne tikai armija, ka dronu un tehnoloģiju izmantošana ir... mūsdienu laikmets un ka gaisa telpas kontroles nozīmīgums arī ir svarīgs. Un mobilitātes nozīmīgums, kas izšķir dzīvības...
Kā otro es gribētu minēt 14. Saeimas darbu, ka tika pieņemts Valsts aizsardzības dienesta likums. Šī bija liela izšķiršanās – radīt kvalitatīvu, motivējošu valsts aizsardzības dienestu, un absolūti lielākā daļa mūsu deputātu daudz strādāja un atbalstīja to. Un mēs redzam – jau otrais iesaukums parāda to, ka jauniešiem ir augsta motivācija un pirmie divi iesaukumi pilnībā ir nokomplektēti no brīvprātīgajiem.
Kā trešo es gribētu akcentēt Zemessardzes izšķirošo lomu Latvijas valsts teritoriālajā aizsardzībā. Dienests Zemessardzē ir goda lieta, kam jākļūst par sabiedrības ikdienas pašsaprotamu sastāvdaļu. Un, kā jau iepriekšējie runātāji daudz pieminēja, viens no galvenajiem vēstījumiem ir, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku uzdevums ir nodrošināt valsts teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra.
Aicinu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Koncepcija ir laba, un, protams, mēs to atbalstīsim, bet ļaujiet izteikt dažas šaubas par mūsu tagadējās Aizsardzības ministrijas un Satiksmes ministrijas vadības gatavību šīs koncepcijas īstenošanā.
Kāpēc? Ir sadaļa, ja jūs palasīsiet... “NATO kolektīvā aizsardzība” un sadaļa “Stratēģiskā partnerība”. Un kas tad ir mūsu lielākais stratēģiskais partneris šajā reģionā, ja kaut kas notiek? Tā ir Somija. Un somi ir šajā koncepcijā. Es paskatījos Somijas aizsardzības spēkus... pašreiz aktīvajā dienestā ir 24–25 tūkstoši, kara gadījumā uzreiz var mobilizēt 280–300 tūkstošus. Latviešu – 2,9 reizes mazāk. Tas nozīmē, ka iebrukuma gadījumā mums būtu jāmobilizē 90–100 tūkstoši un rezervē mums būtu jābūt... ja somiem ir 870–900 tūkstoši, mums būtu... nu, dalot ar trīs – 300 tūkstošiem jābūt, bet mums nav. Dažādu apstākļu dēļ mēs tik ātri to nevaram pagūt. Tātad šinī gadījumā tuvākais un spēcīgākais partneris ir Somija.
Un tagad iedomāsimies, ka somu militarizētais transports dodas palīgā Latvijai. Viņi sūta vairākas brigādes, varbūt kādus pārdesmit tūkstošus, varbūt 100 tūkstošus, un no Pērnavas līdz Ainažiem igauņi jau būvē četrjoslu šoseju, kā jūs esat redzējuši. Nu, es ceru, ka nekas nenotiks un neviens mums neuzbruks, bet, ja arī uzbruks, šī šoseja būs gatava. Tātad somi brauc un atduras Salacgrīvā pret luksoforu, jo tur tiltam ir tikai viena brauktuve.
Satiksmes ministra Briškena kunga plānos... kas ir no šīs pašas partijas, kas ir labā ziņa... kopā ar Aizsardzības ministriju... nav nekas tāds pateikts, ka Via Baltica ir stratēģisks ceļš un ka būtu jāpārsviež, teiksim, tuvākā stratēģiskā partnera bruņutransporta vienības uz Latviju.
Arī Rail Baltica mums nav un laikam tuvākajā laikā nebūs. Savā laikā... es atceros 2003., 2004. gadu, kad Eiropas Savienībā tika nodibināta baltiešu grupa, mēs tur bijām kā novērotāji. Vienu gadu pirms iestāšanās baltieši izveidoja Rail Baltica atbalsta grupu, kur galvenais jautājums bija stratēģiskā drošība. Tagad mēs redzam, ka tur ir kaut kādas milzīgas tāmes un tik drīz, cik es saprotu, nebūs... bet es ceru, ka Sprūda kungs un Briškena kungs tomēr mainīs arī šo transporta attīstības un ceļu būves koncepciju un šis tilts kā pirmais objekts ārkārtas situācijā tiks pabeigts ļoti ātri, un, protams, pēc tam arī tiks izbūvēta attiecīga šoseja.
Tā ka aicinu atbalstīt.
Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.
Ģ. V. Kristovskis (JV).
Ļoti cienījamās valstssievas un valstsvīri! Pirms nedēļas mēs apskatījām dokumentu, kas saucas “Nacionālās drošības koncepcija”. Tad par tā saturu, struktūru, sabalansētību es izteicu diezgan lielu kritiku. Kaut gan man nemaz negribējās balsot, es nobalsoju un atbalstīju to... tādā kvalitātē, kādā tas bija... nu, manuprāt, neapmierinošā.
Šodien ir jāsāk ar diezgan labiem vārdiem. Jāteic, ka dokuments tiešām no struktūras un satura kvalitātes viedokļa ir sabalansēts un patiesībā visaptverošs. Un ar to arī es varētu savu uzstāšanos beigt un aicināt atbalstīt.
Bet es tomēr gribu izteikt atzinības vārdus esošajam aizsardzības ministram un bijušajai aizsardzības ministrei, jo esošais aizsardzības ministrs ir atnācis uz Saeimu un piedalās šī dokumenta apspriešanas un vērtēšanas procesā šeit, Augstajā namā. Tas ir liels progress, salīdzinot ar iepriekšējo reizi. Un, protams, es gribu teikt paldies arī Mūrnieces kundzei par viņas vadīto... gadu, kad šāds dokuments ir tapis.
Te gan izskanēja, ka šis pirmo reizi varbūt ir tik labs. Man jāsaka, ka visas vēlmes, kas ir dokumentā, jau bija zināmas un varbūt arī pietiekami labi formulētas aizsardzības koncepcijā pirms 20 gadiem, 10 gadiem... un varbūt arī pirms tikai dažiem gadiem, jo katram laikam ir savi vēsturiskie apstākļi un iespējas.
Nu, mēs šeit arī redzam, ka viens no svarīgākajiem mērķiem ir 3 procentu no iekšzemes kopprodukta atvēlēšana valsts aizsardzības mērķu sasniegšanai, bruņoto spēku spēju celšanai, kolektīvās... NATO drošības sistēmas ietvaros vai Eiropas Savienības ietvaros... nu, kā mēs to gribam vērtēt. Tas ir labs izaicinājums, bet, no otras puses, tātad trīs gadu laikā jums visiem, arī deputātiem, kas pieņems... ir jābūt gataviem atbalstīt... un pat nākamajai Saeimai laikam vēl būs jāatbalsta, lai šos 3 procentus sasniegtu. Un tas nemaz nebūs viegli un vienkārši, jo valsts aizsardzība bez atbilstoša finansējuma, nu, nekas nav.
Trīs procenti – tas ir daudz Latvijai. Tad, kad es biju aizsardzības ministrs, bija 0,67 procenti, un manā laikā, nu, tā... fiktīvi tika līdz 2 procentiem piecu gadu laikā. Un katru reizi tās bija milzīgas zobu sāpes – līdz tam tikt. Bet arī 3 procenti valsts aizsardzībai nav daudz.
Taivāna, lai stāvētu pretī Ķīnai, piecdesmitajos, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados veltīja valsts aizsardzībai 40 procentus. Protams, protams (Starpsauciens.)... ja nepatīk Taivāna, es varētu teikt zemniekiem kādu labu vārdu. Viņiem bija slavens, tā teikt, nedemokrātisks vadītājs Kārlis Ulmanis, bet arī viņa laikā, jāsaka, valsts aizsardzībai, manuprāt, ap 30 vai 40 procentiem... toreiz... tika veltīti valsts aizsardzībai. Bet tas jau neizglāba no padošanās bez karošanas.
Savu uzrunu es pabeigšu ar to, ka šim dokumentam ir arī trūkums, un tas trūkums ir saistīts ar sabalansētību. Protams, drošības raksturojums, noturība, rīcībspēja, atturēšana, aizsardzība – tas viss ir labi, un 30 tūkstošu rezervistu apjoma saglabāšana – nu ārkārtīgi skaists mērķis. Bet tas svarīgākais ir – vai ir noliktavas, vai ir nodrošinājuma sistēma, vai ir mūsdienīgs, moderns ekipējums.
Es gribu runāt par dažādiem bruņoto spēku veidiem, sākot ar gaisa aizsardzību, beidzot ar kājniekiem, jūras spēkiem, krasta apsardzi. Ir pieminētas visas šīs lietas, un valsts izvirzīja mērķi – iesaukt obligātajā dienestā, atjaunot to, veidot rezerves, bet – vai viņiem būs bruņojums? Lūk, tas man nav skaidrs. Un šajā aizsardzības koncepcijā par to tiešām īsti nekas nav runāts.
Es drīkstu palūgt vēl divas minūtes?
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst apvienot debašu laiku?
Ģ. V. Kristovskis. Paldies. Tātad par to... par to īsti nav runāts. Es negribētu teikt, ka par to nav domāts. Droši vien atbildes ir jāmeklē Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā, droši vien kaut ko no tā mēs varēsim redzēt Aizsardzības ministrijas sagatavotajā budžeta projektā, kas ir veltīts tieši šiem mērķiem un uzdevumiem. Bet tomēr šis ir stratēģisks dokuments, un tajā tas būtu precīzi jāparedz.
Savā laikā viens no iemesliem, kāpēc obligāto militāro dienestu pārtrauca un apturēja, bija tas, ka bruņotie spēki paredzēja – katru gadu aizies rezervē viens vai divi bataljoni... uz papīra, viņi aiziet rezervē... zīmē skaistas shēmas. Un es teicu tā: “Vai jums ir bruņojums? Vai jūs redzat mūsu iespējas šo bruņojumu iegādāties esošā budžeta ietvaros?” Lūk, un, tā kā neviens nevarēja atbildēt, tad līdz ar to visi prieki par rezerves spēkiem diezgan ātri beidzās.
Tāpēc, manuprāt, sabalansēta bruņoto spēku un valsts aizsardzības attīstība būs tas pamats – tikai sabalansēta. Tas nozīmē, ka, ja mēs gribam sasniegt 30 tūkstošus (un to tiešām var sasniegt, varbūt kaut ko citu neizdarīs bruņoto spēku attīstībā), bet viņiem nebūs bruņojuma, visi šie mobilizētie cilvēki kaut kādā brīdī aizies un teiks: a kur ir tas... kur man ir formastērps, kur man ir ekipējums. Un tad viņiem būs jāiet cīņā, kā Vilis Krištopans teica, ar medību ieročiem.
Nu, šodien nav medību ieroči, šodien ir svarīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, šodien ir svarīgas prettanku sistēmas “Javelin”. Lai mums būtu tūkstošiem “Javelin”, lai mums būtu pretgaisa aizsardzība, tad mēs arī varēsim domāt par daudzām citām lietām, bet tās ir prioritāte.
Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (AS).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Jā, es... pirmā uzstāšanās bija kā komisijas pārstāvim un par komisijā spriesto. Šobrīd es pāreju citā kategorijā... jau kā deputāts... un savs redzējums.
Tad laikam viena lieta, kuras nav šai koncepcijā, kas ir stratēģisks dokuments... lai mēs iegūtu un būtu tikpat lepni kā nu jau NATO valsts Somija... ka ikkatrs lepotos ar savu valsti, būtu gatavs to aizstāvēt.
Somijā ir nacionālās drošības kurss, šo apmācību iziet ikviens valsts pārvaldē strādājošs cilvēks, lai viņam rastos skaidrība, ko nozīmē un kā var palīdzēt savas valsts drošībai. Visi Somijas parlamenta deputāti iziet šo kursu, un droši vien tad viņi, strādājot dažādās komisijās... un kur viņiem droši vien ir daudz lielākas un profesionālākas zināšanas nekā citiem deputātiem... arī vadās no tā.
Mēs nupat, pagājušajā nedēļā, apstiprinājām Nacionālās drošības koncepciju. Šodien mēs apstiprinām Valsts aizsardzības koncepciju, tā balstīta uz visaptverošu valsts aizsardzības konceptu, un, kā jau es minēju uzstājoties, šī pārmantojamība ir tas būtiskākais, kas būtu vēlams. Ja jau mēs ejam – un tas ir stratēģisks dokuments –, tad mēs virzāmies uz stratēģisko mērķu sasniegšanu. Šajā gadījumā... ne vienmēr mums izdodas.
Es ceru, ka šoreiz mēs būsim veiksmīgāki un spēsim sasniegt to, ko mēs esam ierakstījuši... un varbūt nepazaudēsim to, kad nāks kāda cita prioritāte un par šo aizmirsīsim, jo mēs tiešām esam balstījušies... un atsaucamies gan Nacionālās drošības koncepcijā, gan Valsts aizsardzības koncepcijā uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izbūvi mūsu valstī. Somijā to kādreiz sauca drusku citādāk – totāla aizsardzības sistēma, kas bija vairāk mērķēta uz militāro aizstāvību. Tad šobrīd arī viņi ir izveidojuši (laikam nevar teikt... latviski jārunā) visaptverošu valsts aizsardzību, tulkojumā no angļu valodas... izveidotā sistēma – dažādām krīzēm sagatavota valsts.
Un tad nu man arī gribas kādu kritiskāku vārdu pateikt... ka mēs pazaudējam. Un arī šobrīd, apskatoties Aizsardzības ministrijas mājaslapu, es vairs neredzu visaptverošas valsts aizsardzības logo, kur būtu aprakstīts viss, kas tajā ir. Jā, ir visas tās sadaļas – civilā aizsardzība, Nacionālo bruņoto spēku spējas, noturība, valsts sadarbība un tā tālāk, un tā tālāk. Bet nav vairs šī stratēģiskā nosaukuma. Es ceru, ka tas būs, ka mēs pēc būtības to darīsim un veidosim šo sistēmu.
Mums neveicas ar valsts aizsardzības mācības ieviešanu. Jā, neveicas. 2018. gadā pieņemts lēmums. Šobrīd esmu saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā vēstuli, ka diemžēl infrastruktūru varēs sagatavot šīm lietām 2026. gadā, bet jābūt jau nākamgad, kad mēs sākam apmācības procesu. Vēl mēs šobrīd neesam tikuši galā – kur mēs atradīsim tās nepieciešamās stundas. Tad ir jautājums: kāpēc mēs vēl neesam to spējuši panākt? 2018. gadā pieņemts lēmums. Ir 2023. gads, un mēs nespējam pieņemt politiskus lēmumus, kā mēs to sasniegsim. Un tas, man liekas, būtu tāda cieņa...
Es lūgšu vēl tās divas minūtes – lai man apvieno laiku.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst apvienot laikus.
R. Bergmanis. Arī šajā Valsts aizsardzības koncepcijā... vēlētos... par ko es runāju, uzstājoties iepriekš... kas šeit neparādās, kas ir viens no būtiskākajiem, manā skatījumā, laikam pat pats būtiskākais mūsu valsts drošības jautājums, – tā ir demogrāfija un depopulācija. Ja mēs šajā jautājumā nemēģināsim meklēt kaut kādus risinājumus, mūs sagaida lieli, lieli izaicinājumi.
Noslēgumā es gribu atgādināt... ar ko es arī sāku, ka, pirms mēs uzstājamies, vajag tiešām painteresēties, vai kaut kas šajā lietā notiek vai ne. 2017. gadā ir noslēgts Aizsardzības ministrijas līgums ar Latvijas Mednieku savienību, kas ir lielākā organizācija... ar deviņiem tūkstošiem cilvēku... viņi ir iesaistījušies pasākumos, viņi iet apmācību kopā ar zemessargiem, viņi piedalās šaušanas sacensībās “Vienoti Valstij!”, kurās piedalās gan militārpersonas, gan mednieki. Un nupat lielākajās aizsardzības mācībās “Namejs” (Starpsauciens.)... es tur drusku tālāk skatos, drusku tālāk... aizsardzības (Starpsauciens.)... paga, paga...
Sēdes vadītāja. Nesarunāties...
R. Bergmanis.... Liepājā mednieku kolektīvs – mednieku kolektīvs! – piedalījās mācībās kopā ar bruņoto spēku, pat ar lietuviešu bruņoto spēku, karavīriem ar visu savu personīgo (Nav saklausāms.)... Tas nav izņēmums, tā ir sistēmas būvēšana.
Un tāpēc es tiešām gribētu atgādināt – pirms mēs darām... vai mēs gribam izdarīt savai valstij labu, vai mēs vēlamies kaut kādā veidā parādīt, ka mēs kaut ko nespējam.
Mēs darām. Jā, nepietiekami, piekrītu. Jā, nepietiekama sadarbība ar mednieku kolektīviem, bet nav tā, ka tās nav. Tā ir, un ir šie soļi veikti. Un es ceru, ka arī jaunais aizsardzības ministrs turpinās šo virzienu, jo vienkāršs mednieku kolektīvs piedalījās stratēģiskajās mācībās “Namejs” kopā ar citu valstu bruņoto spēku karavīriem un... viņu vadīto procesu. Tā ir izaugsme no nulles, kā jūs minējāt, līdz šādam līmenim, bet tas ir jāstiprina, par to ir jārūpējas – par to ir jārūpējas.
Tāpēc es novēlu... un aicinu atbalstīt šo Valsts aizsardzības koncepciju. Darīsim kopā un neaizmirsīsim: ja atnāk viens... jauna koncepcija... tad aizmirstam to, par ko ir bijis varbūt iepriekšējā, varbūt pat iepriekš iepriekšējā... Nē! Virzāmies uz šiem stratēģiskajiem mērķiem, darām visi kopā mūsu valsti stiprāku un drošāku!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātei Inārai Mūrniecei otro reizi.
I. Mūrniece (NA).
Godātie kolēģi, es pieteicos debatēs otro reizi, lai arī skaidrotu šo sadarbību ar mednieku klubiem, bet pirms manis jau Bergmaņa kungs ir paguvis.
Es gribu akcentēt... jā, varbūt koncepcijā, kas ir tāds programmatisks, plašs dokuments, nav noslīpētas detaļas, jo tad jau koncepcija būtu vairākas reizes plašāka un garāka. Bet tas ir visaptverošs valsts aizsardzības princips, un otrs ir teritoriālās aizsardzības princips, kas tiek īstenots sadarbībā ar mednieku klubiem.
Mēs atceramies, ka Kijiva tika nosargāta, pateicoties teritoriālās aizsardzības principam, pateicoties tiem medniekiem, kas bija gatavi paņemt savus ieročus un nostāties Bučā, Irpiņā... un šīs priekšpilsētas kļuva par milzīgu valni Kijivas nosargāšanai un faktiski arī Ukrainas noturēšanai kara laikā.
Es gribu uzsvērt arī Baltijas valstu sadarbību. Jā, ir lietas, kur mūsu kaimiņvalstis ir apsteigušas mūs un pasteigušās uz priekšu, bet ir jautājumi, kur mēs esam tas virzošais spēks un kur mēs mudinām kaimiņus – Lietuvu un Igauniju – virzīties uz priekšu, un viens no tiem ir austrumu robežas aprīkošana no militārās pretmobilitātes viedokļa.
Godātie kolēģi, vēl gribu teikt tā... jā, mēs varam vilkt ar pirkstu cauri un runāt par to, kas ir rakstīts koncepcijā, bet pats galvenais ir – kāda ir izpratne par to, kā tieši šī koncepcija ir jāīsteno.
Nu labi, vēl dosim jaunajam aizsardzības ministram laiku iestrādāties un... tādai dziļākai situācijas izpratnei, bet tad, es ceru, mums būs patiešām tāda pilnvērtīga diskusija arī ar...
Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, laiks.
I. Mūrniece.... ministru par to, kādā veidā šos konceptuālos uzstādījumus mēs kā valsts un kā bruņotie spēki varam pildīt. Bet es tiešām ceru saņemt atbildi (Starpsauciens: “Laiks!”)...
Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, laiks.
I. Mūrniece.... uz jautājumu – es tūlīt beigšu – par kapitālsabiedrību.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds debatēs deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Katrs no mums šo konceptuālo dokumentu droši vien lasa un izprot atbilstoši savai iesaistītībai valsts aizsardzības... un ne tikai mūsu valsts aizsardzības, bet visa reģiona aizsardzības jautājumu risināšanā.
Un es šo dokumentu mēģināju paskatīties no Baltijas Asamblejas skatpunkta. Mūrnieces kundze jau pieskārās šim jautājumam. Tātad koncepcijā zem nosaukuma “Stratēģiskās partnerības” ir veseli 10 punkti, kur ir runa par NATO, par Kanādas spēkiem, lai veidotu šeit operatīvās brigādes līmeņa vienību, par komandcentru, par divīziju “Ziemeļi” un par Dānijas iesaistītību arī Latvijas teritorijā šīs divīzijas darbībā. Šajā koncepcijā ir 100. un 101. punkts, kuros ir runa gan par triju Baltijas valstu sadarbību, gan par visu Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību. Un tā ir uzrakstīta ļoti lakoniski... sadaļa... ka notiek sadarbība daudz dažādos virzienos. Bet, kā es jau teicu, katrs no mums to lasa caur savu iesaistītību.
Tā kā Baltijas Asamblejā arī ir Drošības un aizsardzības komiteja, kas darbojas pietiekami aktīvi un kuras deputāti tiekas vismaz divreiz gadā, tad man ir jāsaka, ka šie jautājumi ir diezgan detalizēti – daudz detalizētāk, nekā tas ir aprakstīts šajā koncepcijā, – diskutēti triju Baltijas valstu deputātu starpā... un ne tikai Baltijas valstu deputātu starpā, bet arī triju Baltijas valstu un Ziemeļu padomes valstu starpā.
Pavisam nesen, divas nedēļas atpakaļ, Tallinā bija Baltijas Asamblejas un Ziemeļu padomes samits, kura ietvaros gan Baltijas deputāti, gan Ziemeļvalstu deputāti apmeklēja NATO Kiberdrošības centru, kas atrodas Tallinā. Mēs redzējām tās plašās iespējas, ko arī Latvija savai kiberdrošībai var gūt no informācijas, no rekomendācijām, kas nāk no šī Tallinas centra. Tai skaitā šis centrs ir izstrādājis rekomendāciju, kā vispār būtu jārīkojas deputātiem – ne tikai Igaunijas deputātiem, bet jebkuriem deputātiem – attiecībā uz kiberdraudiem un to novēršanu gan preventīvi, gan tad, kad tie iestājušies. Tas būtu tas, ko mēs varētu mācīties. Protams, jāņem arī vērā, ka Latvijā ir NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, ka Viļņā ir NATO Enerģētiskās drošības izcilības centrs un ka starp šiem centriem notiek sadarbība, bet mēs kā deputāti, manuprāt, diezgan maz zinām, ar ko tie nodarbojas, ko mēs no tā visa varam gūt un ko mums vajadzētu varbūt arī sarunās ar sabiedrību mācēt izstāstīt.
Es gribētu izmantot iespēju, ka Sprūda kungs ir klāt. Es paskatījos tuvāko Ziemeļu padomes sesijas programmu. Sesija notiks 31. oktobrī un 1. novembrī Oslo. Un Ziemeļu padomei ir tāda interesanta pieeja, ka deputātiem ir iespēja iztaujāt ministrus. Šogad iztaujājamie ministri ir aizsardzības ministri. Tas nozīmē, ka katrs no tiem deputātiem, kas no Ziemeļvalstīm piedalīsies Ziemeļu padomes sēdē, varēs uzdot jautājumus par aizsardzību jebkuram no pieciem Ziemeļvalstu aizsardzības ministriem.
Baltijas Asamblejas ietvaros mēs arī reizēm mēģinām, it sevišķi sesiju ietvaros, šo iespēju izmantot, un droši vien arī šajā gadā, tā kā šie jautājumi – aizsardzības un drošības – ir gan Ziemeļu padomes, gan Baltijas Asamblejas darba kārtībā un sadarbības darba kārtībā arī, tas būs viens no jautājumiem, kas būs uzmanības lokā, pastiprinātas uzmanības lokā.
Ja runā par pašu šo konceptuālo dokumentu... jā, praktiski tas ir atbalstāms, un aicinu balsot “par” tā apstiprināšanu, paturot prātā, ka tas tiešām ir uzrakstīts ļoti konceptuāli, ļoti saspiesti un zem katra no tiem punktiem apakšā ir ļoti daudz lietu, kuras varētu izvērst.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (AS).
Tātad šeit jau tika runāts par to, ka ir jābūt kaut kādam mehānismam, un par mehānismu es runāju saistībā ar medniekiem, kuri mums ir reģistrēti apmēram 25 tūkstoši. Nu, ja Bergmaņa kungs saka, ka deviņi jau iziet apmācības, tad es neesmu starp tiem. (Dep. R. Bergmanis: “Melo!”) Tad man ir jautājums – kāpēc es to nezinu? Kur man ar saviem 10 ieročiem ir jāstājas tādā gadījumā? Kur? Kur man jāstājas? Līdz ar to es domāju, ka tam ir jābūt diezgan ātri ierakstītam šajā te... es nezinu, kaut vai ar labojumiem vai ar vēl kaut ko, bet saistībā ar medniekiem ir jāuzsver tā lieta, ka mednieki ir ļoti svarīgi valsts aizsardzības mehānismam. Tam ir jābūt ierakstītam šajā dokumentā. Man ir jautājums: kāpēc es nezinu, kur man ir jābūt kritiskā situācijā? (Starpsauciens.)
Tā ka, kolēģi, vēlreiz un vēlreiz atgādināšu šo jautājumu, ko pacēla Krištopana kungs: mednieki – tās ir mūsu stratēģiskās rezerves. Gods un slava viņiem!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.
M. Sprindžuks (AS).
Godātie kolēģi! Es arī ar interesi lasīju šo koncepciju, un jāsaka, tas ir tāds katalogs par darbībām un virzieniem, kuros mums ir jādomā, organizējot valsts aizsardzību. Bet, kā lai saka, papīrs pacieš visu. Jautājums – kāds ir saturs? Cik mēs kā sabiedrība esam integrēti aizsardzības mērķos? Kādi mums ir izveidoti sadarbības mehānismi, jo aizsardzība sākas ar katru no mums, katra mājsaimniecība... katram ir jāzina, kā rīkoties kritiskajā stundā, ko dara māte ar bērniem, ko dara vīrs, kur slēpties, ko darīt, kurš iet aizstāvēt valsti un kurš ved bērnus uz laukiem. Kā arī pašvaldības civilā aizsardzība. Beigu beigās tās ir tieši pašvaldības, kuras strādā ar cilvēkiem, viņus mobilizē, meklē patvērumu, risinājumus.
Tas, kā to šobrīd dara Ukraina, ir liela, liela paraugstunda. Mēs redzam, cik integrēta var būt sadarbība starp militāro pusi un civilo pusi. Katrs dara savu lietu, un kopā sistēma strādā. Manuprāt, tas ir tieši tas, ko mēs šobrīd neesam izdarījuši, kaut vai runājot par pašvaldību sistēmu. Civilā aizsardzība joprojām ir 43 novados – 43 civilās aizsardzības komisijas. Tas ir sīki, fragmentēti, neefektīvi. Pat tādā situācijā kā Jēkabpils plūdi mēs sapratām, ka plūdi ir upes abos krastos, augšpusē, lejtecē un skar vairākas pašvaldības. Ir jāveido lielāka, plašāka mēroga civilās aizsardzības plānošana, darba dalīšana, apziņošana.
Tikko bija vētra ar krusu, tās trajektorija mūsu radaros bija ļoti labi redzama Kurzemē – kur tā vētra sāksies, kur beigsies. Mēs kādu apziņojām? Mēs pateicām tai pašvaldībai – jums pēc pusstundas būs slikti, jo mums jau te viss ārdās? Mums bija visa informācija... mūsu dienestiem. Vienkārši nestrādā apziņošana.
Arī šobrīd, starp citu, šūnu apziņošana tiek būvēta. Šogad tā taps... nākamgad tā taps, bet tā nekādā veidā nav integrēta ar civilo aizsardzību – ar to, par ko es runāju, kas būtu jādara pašvaldībām: kas būtu mērogs, ko pilda lielās pilsētas, un ko darīt novada pašvaldībām, kurām ir nepieciešama mazāka funkcionalitāte. Tā visa ir valsts aizsardzība. Manuprāt, mums ir daudz vairāk jādomā par šo ieviešanu, jo nu, piedodiet, papīrs pacieš visu, mēs varam uzrakstīt jebkādus gudrus vārdus – “virzieni”, “sadarbība”, “kiberdrošība” –, bet mēs kā sabiedrība neesam pietiekami organizēti, tāpēc ka, piedodiet, katrs strādā savā, es teiktu, mucā. Pašvaldības – par sevi, iekšlietu sistēma – par sevi, aizsardzības sistēma – par sevi, valdība – par sevi, Saeima – par sevi. Mums ir jāspēj skatīties starpsektorāli, jo šie mērķi nav sasniedzami vecajā lietu kārtībā. Ukraina to ļoti labi rāda.
Es novēlu jaunajam ministram pacensties un tiešām strādāt, lai dokuments sakristu ar darbībām. Un tas prasa starpministriju... starpdisciplināru sadarbību gan starp ministrijām, gan pašvaldībām. Aicinu...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 99, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Kolēģi, esam pietuvojušies pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Kamēr mēs reģistrējamies... ir divi paziņojumi.
Tātad pirmais. Irma Kalniņa. Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kanādas parlamentu vadītāja vietnieka vēlēšanas. Lūdzu!
Irma Kalniņa (JV).
Labdien, kolēģi! Lūdzu uz ļoti, ļoti īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē – mums ir jāievēlē deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kanādas parlamentu vadītāja vietnieks.
Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins. Paziņojums par sadarbības grupu ar Azerbaidžānas parlamentu.
A. Kiršteins (NA).
Godājamie kolēģi, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Azerbaidžānas parlamentu dalībnieki, – uz piecām minūtēm arī lūdzu Dzeltenajā zālē.
___
Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. Lūdzu!
Kolēģi, mazu uzmanību!
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi, reģistrējušies 100 deputāti. Paldies jums. (Aplausi. Ovācijas.)
___
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdes darba kārtību.
Esam palikuši pie deputātu pieprasījumu izskatīšanas.
Nākamais darba kārtības jautājums. Deputāti Jānis Dombrava, Edvards Smiltēns, Edvīns Šnore, Juris Viļums, Artūrs Butāns, Ināra Mūrniece (Zālē troksnis.)... Cienījamie kolēģi, mazu uzmanību!... Edmunds Teirumnieks, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs un Nauris Puntulis ir iesnieguši pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023””.
Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.
Lūdzu, vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Kolēģi, tātad 2023. gada 19. septembrī valdība Ministru kabineta sēdē apstiprināja Iekšlietu ministrijas, drošības iestāžu un citu institūciju kopīgi izstrādāto Nacionālās drošības koncepciju. Šī gada 27. septembrī to izskatīja un apstiprināja Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome, tai pašā dienā Nacionālās drošības koncepciju izskatīja un apstiprināja Saeimas Nacionālās drošības komisija, 28. septembrī, aizvadītajā nedēļā, arī Saeima ar balsu vairākumu apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju.
Intervijās PROGRESĪVO kultūras ministre Agnese Logina publiski ir izteikusies, ka faktiski nepildīs Nacionālās drošības koncepciju. Man ir jautājums: kas tā par attieksmi? Nedz “Saskaņa”, nedz sarkanā “PCTVL” neuzdrošinājās paust šādu attieksmi pret stratēģiskajiem drošības dokumentiem, bet sarkanie PROGRESĪVIE pārspēj minētos priekšgājējus.
Kas būs tālāk? Šodien Saeima apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju. Vai arī attiecībā uz aizsardzības koncepciju sarkanie prasīs to nepildīt? Diemžēl arī šajos jautājumos Siliņas kundze lec līdzi ar identiskiem publiskiem izteikumiem, un tas, manuprāt, sūta ļoti negatīvus signālus ne tikai par mūsu valsts drošību, bet arī par tiesiskuma principa ievērošanu. Ja viena kultūras ministre var pateikt, ka nepildīs Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas kopīgi apstiprinātu konceptuālu dokumentu...
Tāpēc arī tiek virzīts šis pieprasījums, lai Loginas kundze nāk un skaidrojas. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
___
Nākamais darba kārtībā ir deputātu Česlava Batņas, Laura Lizbovska, Ata Dekšņa, Ingmāra Līdakas, Andreja Svilāna, Igora Rajeva, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Ievas Brantes, Edgara Tavara, Raimonda Bergmaņa, Andra Kulberga pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Valsts izglītības un satura centra metodiskā materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” sagatavošanu un publicēšanu lietošanai izglītības iestādēs”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Raimonds Čudars.
R. Čudars (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Šī gada 27. septembrī Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Valsts izglītības un satura centra metodiskā materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” sagatavošanu un publicēšanu lietošanai izglītības iestādēs”. Pirms tam izglītības un zinātnes ministre ir sniegusi atbildes rakstveidā uz septiņiem uzdotajiem jautājumiem, kā arī pati piedalījusies Pieprasījumu komisijas sēdē, lai paskaidrotu deputātus interesējošos apstākļus.
Pēc uzklausīšanas un iedziļināšanās situācijā Pieprasījumu komisija nolēma atzīt pieprasījumu par noraidāmu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Česlavam Batņam.
Č. Batņa (AS).
Saeimas Prezidij, kolēģi! Es domāju, ka par šo tēmu mēs jau diezgan daudz esam diskutējuši, runājuši. Ir viena pozitīva nianse, un ir viena negatīva nianse.
Pozitīvā nianse – izglītības un zinātnes ministre atzina, ka šāda prakse, kā tika izveidots un publicēts šis metodiskais materiāls, nav pareiza un ka būs diskusijas par šo jautājumu. Un kā jūs domājat – šodien notiek... no pulksten 10.00 līdz 13.00 notika konference, kurā ministre (Pieprasījumu komisijā) aicināja mūs piedalīties. Es saprotu, ka mēs neesam iemācījušies deputātus klonēt, lai pildītu savus darba pienākumus un aizstāvētu vēl citas lietas. Līdz ar to šī ir tā negatīvā lieta, un es pēc būtības uzskatu, ka mūsu kā deputātu un kā lēmējvaras viedoklis par šo visu Izglītības un zinātnes ministriju neinteresē.
Un es šodien sēdēju un klausījos to konferenci. Es jums visiem iesaku noklausīties šo konferenci, saprast... un atbildēt uz jautājumu: vai tā bija konference, vai tas bija Veselības ministrijas kaut kāds atzinums par seksualitāti? Un pēc tam paši uzrakstiet sev, ko jūs no šīs konferences guvāt. Kāda atgriezeniskā saite? Neviena pārstāvja no pedagogu puses. Pilnīgi neviena! Neviena pārstāvja no izglītības vadības puses. Piedodiet, šī konference bija ķeksītis, lai parādītu sabiedrībai, ka mēs esam apsprieduši šos jautājumus. Kāds būs iegūstamais rezultāts? Es gribu dzirdēt un redzēt, vai būs labojumi šajā materiālā, tiešām gribu redzēt izvērtējumu pēc šīs konferences.
Līdz ar to es... pēc būtības, manuprāt... paldies visiem, kas atbalstīja šo pieprasījumu, bet ar šādu darbošanos mēs nespējam tomēr nodot sabiedrībai to ziņu, ka mēs domājam... lai tās lietas notiktu pareizi. Šobrīd tās notiek ačgārni.
Un vēl viena lieta, ko es pieminēšu: mēs esam atraduši vainīgo, mēs esam atraduši vainīgo – VISC vadītāju Lieni Voroņenko. Ja kāds viņu personīgi pazītu, jūs noteikti zinātu, ka Liene ir godaprāta cilvēks un pilda savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Un šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā ir tāda paradoksāla situācija. Visus cilvēkus, kas kaut ko saprot un sajēdz, – departamentu vadītājus, iestāžu vadītājus, struktūrvienību vadītājus – ņem nost no amatiem, palielina šiem amatiem algas un pieņem cilvēkus arī bez konkursa. Tā ir labā prakse, Jaunā vienotība? Bezkompromisa cīņa ar tiesiskumu, dinamisms? Vai jūs domājat par valsti vai par savējiem un par savām kabatām?
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.
___
Nākamais – likumprojektu izskatīšana.
Pirmais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.
Tā, mums nav Kulberga kunga, tad – komisijas vadītāja. (Starpsauciens: “Jābūt gatavai!”)
S. Ābrama (PRO).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Un tas ir steidzams likumprojekts.
Šajā likumprojektā kā priekšlikums otrajam lasījumam ir iekļauts arī likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 310/Lp14).
Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti seši priekšlikumi.
1. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S. Ābrama. 1. priekšlikums... būves ekspertīzes pakalpojums, kas pasūtīts, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām. Attiecas uz iepirkuma procedūras piemērošanas noteikumiem. Zināmā mērā tehnisks labojums. (Zālē ierodas dep. A. Kulbergs.)
Tā, Kulberga kungs, jūs nepildāt savus pienākumus, ko apņēmāties. (Smejas. Aplausi.)
Tā, turpinām. 2. priekšlikums. Ja Kulberga kungs grib turpināt, tad man nav iebildumu, protams.
2. – deputāta Šlesera priekšlikums. Tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Ābrama. 3. – deputāšu Simanovskas un Ābramas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Ābrama. Principā priekšlikumi bija apmēram par vienu un to pašu, tā ka tas ir redakcionāls apvienojums.
4. – Šlesera kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Ābrama. 5. – deputāšu Simanovskas un Ābramas priekšlikums. Arī ļoti līdzīgs. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Ābrama. Tā... kas te mums bija... 6. vēl pašās beigās...
6. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Bērziņas kundzes priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Ābrama. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti.
Un likums stājas spēkā 2023. gada 25. oktobrī.
Jābalso, ja?
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, otrais lasījums, atzīts kā steidzams.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.
A. Kulbergs (AS).
Saeimas priekšsēdētāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatījām... un šis jautājums ir saistīts ar nepieciešamajiem grozījumiem pārejas uz digitālā risinājuma... digitalizācijas dēļ... Likumprojekts izstrādāts Finanšu ministrijā, atzīts par steidzamu un izskatāms kopā ar likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” un “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”... tātad skatīt kopīgi paketē. Galvenais likumprojekts ir “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.
Vienbalsīgi atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.
Un lūgums...
Sēdes vadītāja. Viens priekšlikums...
A. Kulbergs. Jā.
Sēdes vadītāja.... atbalstīts. Deputāti neiebilst.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Mums tātad ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, otrais lasījums, steidzams.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.
A. Kulbergs (AS).
Priekšlikumu nebija, tātad viss vienbalsīgi atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, otrais lasījums, steidzams.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.
A. Kulbergs (AS).
Tieši tāpat kā iepriekšējam – nav neviena priekšlikuma. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Farmācijas likumā”, otrais lasījums, steidzams.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.
Z. Skujiņa-Rubene (JV).
Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Tas ir Zemkopības ministrijas sagatavots likumprojekts, lai pilnveidotu veterināro zāļu lietošanu.
Priekšlikumu nav.
Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums, steidzams.
Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.
A. Krasta (JV).
Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu šī gada 3. oktobra sēdē.
Tika saņemti pieci priekšlikumi.
1. – tieslietu ministres Ineses LībiņasEgneres priekšlikums. Precizē Latvijas Bankas noteikumu nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krasta. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizē 4.2 panta piekto daļu, lai izvairītos no nepareizas vai maldinošas šīs normas interpretācijas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krasta. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura precizējums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krasta. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu, nosakot termiņu, kādā tiek izstrādāts tehniskais risinājums likumā paredzēto ziņu publicēšanai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krasta. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Papildina likumu ar spēkā stāšanās norādi, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu likuma piemērošanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krasta. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums, steidzams.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Cienījamie kolēģi, otrajā, galīgajā, lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 352/Lp14). Tas ir saistīts ar soda pastiprināšanu gadījumos, ja cilvēki ir snieguši atbalstu nelikumīgai personu pārvietošanai pāri robežai.
Mēs saņēmām trīs priekšlikumus.
1. – tieslietu ministres LībiņasEgneres kundzes priekšlikums. Tas ir izstrādāts, ņemot vērā komisijā pausto viedokli, ka ir svarīgi veidot kvalificētu sastāvu ne tikai gadījumos, kad minētās darbības veiktas pastiprinātas robežu aizsardzības sistēmas darbības režīma laikā, bet arī gadījumā, ja ir izsludināta ārkārtējā situācija. Mums robežsargi norādīja, ka gadījumā, ja situācija kļūst sarežģītāka un ir jau cita situācija un cits tiesiskais stāvoklis, nevajadzētu būt tā, ka atbildība tiek mīkstināta. Līdz ar to bija izstrādāta attiecīgā norma.
Komisija priekšlikumu izskatīja un atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Judins. 2. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Saistīts ar iespēju piemērot tādu sodu kā probācijas uzraudzība. Mums šī soda ieviešana notiek pakāpeniski, un, lai nebūtu nekādu pārpratumu, likumā skaidri norādīts, ka šo sodu varēs piemērot, ja likumpārkāpumi tiks izdarīti pēc 2023. gada 19. oktobra. Priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Judins. 3. – tieslietu ministres priekšlikums, kas paredz noteikt, ka likums stājas spēkā 2023. gada 20. oktobrī. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens.)
Uzsākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Kolēģi! Es noteikti atbalstu šo priekšlikumu, bet es nevaru kā ziņotājs sniegt jums svarīgu informāciju, varbūt svarīgu ne tikai jums, bet piemērotājiem, līdz ar to man ir jāizmanto iespēja debatēt, un es vēlos vērst jūsu uzmanību...
Pirmām kārtām informācija mūsu tiesnešiem... Mēs sākām grozīt likumu tādēļ, ka sankcijas, sodi bija ļoti viegli, ļoti... mīksti. Un, ja pirmdien redzējāt “Aizliegto paņēmienu”, jūs varat saprast, kādas darbības veic cilvēki un kādus sodus pārkāpējiem piemēro.
Ir svarīgi ņemt vērā, ka arī patlaban mums ir paredzētas sankcijas un nav tā, ka atbildības nav. Mūsu problēma – ka tiesneši izvēlas ļoti vieglus sodus. Ļoti saudzīga ir attieksme pret pārkāpējiem. Es aicinu arī tiesnešus noskatīties raidījumu “Aizliegtais paņēmiens” un, piespriežot sodu cilvēkiem, kuri jau izdarījuši šīs darbības vai izdarīs līdz 20. datumam, lūdzu ņemt vērā – kā sankcija ir paredzēta brīvības atņemšana, ne tikai alternatīvie sodi.
Un otra lieta, kas, manuprāt, arī ļoti būtiska. Jau pēc sēdes mēs saņēmām vēstuli no organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem”, un tā aicina komisijas deputātus vērst uzmanību, ka ir cilvēki, kas sniedz humāno palīdzību. Un tad jautājums: vai nebūs tā, ka viņus sauks pie kriminālatbildības? Tas bija nosūtīts visiem deputātiem, bet, ņemot vērā, ka komisijas sēdē jautājums nebija apspriests, es nevaru skaidrot komisijas vārdā. Es izmantoju iespēju runāt savā vārdā. Un es gribu uzsvērt: gadījumā, ja kāds pie robežas ieraudzījis cilvēku, kurš var nomirt, kuram vajadzētu... kurš grib dzert... ja viņam pasniegs ūdeni, nu, protams, par to nesauks pie kriminālatbildības. Tā ir galēja nepieciešamība, un, glābjot dzīvību, palīdzot cilvēkam, atbildības nebūs.
Bet mēs saprotam, ka notiek pilnīgi citas darbības. Atsaucīgi cilvēki gatavi ar savām mašīnām braukt, pārvietot, piedāvā iespēju dzīvot kaut kur, apgādā ar visu nepieciešamo. Tātad viņiem ir jārēķinās, ka viņus mēs varam saukt pie kriminālatbildības, un, ja agrāk maksimālais sods bija četri gadi, tad atkarībā no izdarītā sods var būt arī brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem un desmit gadiem.
Atgriežoties pie paša priekšlikuma. Žēl, ka likums stāsies spēkā tikai 20. datumā, ka mēs nevaram nolemt, ka likums stājas spēkā nekavējoties, bet ir ļoti labi, ka likumprojekts ir izskatīts un ka mēs šodien varēsim pielikt punktu.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.
E. Smiltēns (AS).
Sveicināti, kolēģi! Priekšlikums ir par šo grozījumu spēkā stāšanos 20. oktobrī, un es atbalstu to, ka tie stājas spēkā pēc iespējas ātrāk. Bet ir viens svarīgs atgādinājums – jau šobrīd... pirms vispār mēs iesniedzām šos grozījumus... Krimināllikuma konkrētajā pantā ir spēkā reāla cietumsoda piemērošanas iespēja, ko tiesu sistēma neīsteno.
Kas ir svarīgi – žurnālisti jau tagad ļoti uzskatāmā veidā ir pierādījuši to, ka šie noziedzīgo nodarījumu veicēji, organizatori, koordinatori atklāti pasaka to, ka Latvija ir Baltijas valstu vājākais posms. Žurnālisti pierādīja, ka Lietuvā nav jēgas to darīt, daudz vieglāk to izdarīt Latvijā, jo, redz, Lietuvā ir gan sakārtota robeža, gan arī pilnīgi cita attieksme pret pārkāpējiem.
Tāpēc ir svarīgi – un paldies arī, Judina kungs, ka jūs to uzsvērāt, – tiesnešiem paust pilnīgi skaidru likumdevēja gribu, kā interpretēt un piemērot konkrētos Krimināllikuma pantus. Tiesu sistēmai ir jānodrošina nevis vienkārši spriedumu taisīšana un sodīšana, bet sodīšana, ņemot vērā mūsu nacionālās drošības riskus, konkrēto situāciju un... tā, lai sods būtu pietiekams – novērstu turpmāku pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu atkārtošanos.
Kāpēc? Tāpēc, ka tie spēki un resursi, kas tiek iesaistīti šobrīd robežā... zemessargi... mēs speciāli grozījām likumu par Zemessardzi, ļaujot arī tiem, kas studē un strādā, tur doties un... ir vieglākas iespējas to visu nodrošināt. Mēs uz turieni sūtām papildus robežsargus. Tas ir ekipējums, tās ir algas, tās ir izmaksas, automašīnas un tā tālāk.Tie ir miljoniem eiro mērāmi zaudējumi, ko ir izraisījis tas, ka kopš 2015. gada spēkā esošie grozījumi ar reālo sankciju – cietumsods – netika piemēroti un sodi neatturēja no pārkāpuma izdarīšanas.
Es ceru (un tā pagaidām ir tikai cerība, pēc tam tiesas spriedumus arī pētīsim un analizēsim), ka tiesu sistēmai šodien ir skaidrs, absolūti skaidrs signāls no likumdevēja, kā ir jāskatās uz šo problemātiku.
Paldies. Un es šos grozījumus pilnā mērā atbalstu... arī kā iesniedzējs. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
A. Judins. Kā es jau informēju, komisija atbalstīja 3. priekšlikumu.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 98, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.
A. Krasta (JV).
Šis likumprojekts un turpmākie divi likumprojekti ir saistīti, jo paredz procesuālajos likumos noteiktos termiņus pārejai uz darbu e-lietas vidē pagarināt līdz 2026. gada 31. maijam.
Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā” šī gada 27. septembrī.
Uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.
A. Krasta (JV).
Arī šeit netika saņemts neviens priekšlikums uz trešo lasījumu.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums Administratīvā procesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.
A. Krasta (JV).
Arī šeit netika saņemts neviens priekšlikums.
Komisija likumprojektu atbalstīja.
Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvā procesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Viktorija Baire.
V. Baire (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Uz trešo, galīgo, lasījumu komisija ir izskatījusi četrus priekšlikumus un atbalstījusi tos.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniskas dabas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V. Baire. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Balsojam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 10, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
V. Baire. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – 12. Priekšlikums atbalstīts.
V. Baire. 4. – komisijas priekšlikums. Attiecas uz spēkā stāšanās termiņu. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V. Baire. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 12. Likums pieņemts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.
K. Krištopans (LPV).
26. septembrī komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā. Komisijā uzklausījām kolēģus no Juridiskā biroja un Latvijas Bankas un vienbalsīgi nolēmām virzīt tālāk uz pirmo lasījumu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K. Krištopans. 26. oktobris.
Sēdes vadītāja. 26. oktobris. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Vitenbergs.
J. Vitenbergs (NA).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Šo grozījumu būtība paredz pārņemt Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas regulējumu, vienlaikus nosakot nepieciešamos atbrīvojumus no šīs regulas noteikumu piemērošanas attiecībā uz dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumiem. Galvenais mērķis ir stiprināt dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību.
Komisija izskatīja šo projektu un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J. Vitenbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 2023. gada 12. oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts – 12. oktobris.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.
A. Kulbergs (AS).
Kolēģi, šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, kas ir saistīts ar mikroģenerācijas saules paneļiem mājsaimniecībām un arīdzan juridiskām vienībām. Šeit tika skatīts nepieciešamais regulējums, lai tālāk varētu ieviest pirmām kārtām neto pāreju... no neto uzskaites uz neto norēķinu sistēmu, kas ir būtiski, un tiktu ieviests arī aktīvā lietotāja statuss. Ja šo likumprojektu nepieņem, tad nevarētu ieviest tālākos soļus.
Šeit galvenais mērķis tātad – noteikt elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu. Šobrīd ir noteikts, ka var pieteikties mikroģenerācijas... Mēs Latvijā jau pusgadu esam 15 tūkstoši mājsaimniecības, kas ir uzstādījuši... un ir paredzams, ka uz gada beigām tas var sasniegt 20... 18, maksimums, 20 tūkstošus pēc prognozēm. Tas ir ļoti būtisks mājsaimniecību apjoms, un rodas problēma tieši kropļojumā saistībā ar to kilovatu nodošanu vasarā un kilovatu ņemšanu ziemā, par ko starpību nākas maksāt visiem lietotājiem, kas nav mikroģenerācijas paneļu īpašnieki.
Šinī likumprojektā noteikts, ka kilovatu uzskaites sistēma... pieteikšanās iespēja beigsies šī gada beigās, 31. decembrī.
Tātad, ja jums ir paneļi, varēsiet uzstādīt šogad. Lietotāji, kas jau ir uzstādījuši vai uzstādīs līdz gada beigām kilovatu uzskaites sistēmu, varēs to ekspluatēt līdz 2029. gada 28. februārim. Tajā mirklī automātiski beigsies šis kilovatu uzskaites statuss jebkuram un pāries automātiski uz neto norēķinu. Savukārt tie, kas uzstādīs pēc nākamā gada 1. janvāra, jau būs automātiski neto norēķinu sistēmā, kas tiks izstrādāta, balstoties uz šo likumprojektu. Un attiecīgi tā starpība ir tāda, ka šobrīd uzskaiti veic kilovatos. Cenu starpība rada izmaksas citiem tīkla lietotājiem, ko es tikko minēju. Maksimālā jauda, ko var uzstādīt, šobrīd ir 11,1 kilovats, un iespējams pieteikties līdz šī gada beigām. Tie, kas jau ir sistēmā, es jau minēju, līdz 2029. gadam varēs to izmantot, un tātad investīciju atmaksas periods netiek ietekmēts. Tas ir tikai mājsaimniecībām pieejams, šobrīd tas nav juridiskajām personām... un saražoto enerģiju var lietot tikai vienā objektā.
Tātad šinī neto norēķinu sistēmā savukārt būs būtiski uzlaboti šie kritēriji, kas radīja problēmas, un būs norēķini eiro, un varēs izmantot gan mājsaimniecības, gan juridiskās personas, un saražoto enerģiju varēs attiecināt uz vairākiem objektiem. Tas ir būtiski, jo šobrīd ir ierobežojums. Tātad šobrīd dzīvokļu īpašnieki nevar īpaši piedalīties esošajās sistēmās, bet neto norēķinu sistēma to atļaus. Un tad aktīvais lietotājs, kas tiks ieviests... Ir jauna definīcija, kas nošķir ražotājus, tātad saimnieciskās darbības veicējus, un pašpatērētājus un atrisina šo problēmu. Bet te ir ierobežojums, un tas ir loģiski, ka tas ir esošajiem... Tie, kuri šobrīd ir saņēmuši atbalstu un mikroģenerāciju uzstādījuši, jau ir saņēmuši šo nosacījumu – 20 procenti. 80 procentiem jābūt pašpatēriņam, un gada griezumā tikai 20 procentus, ko nepatērē, var nodot tīklā. Tātad šis nosacījums arī turpināsies šinī aktīvo lietotāju... bet atšķirība ir tāda – tas nebūs vienam objektam, bet objektu kopumam, kas nozīmē, ka tādu gadījumu, ka šie 20 procenti pārsniegtu... būtu vienkārši ļaunprātīga sistēmas izmantošana, nevis loģiska, teiksim, mājsaimniecība...
Nu, lūk, šī ir likumprojekta būtība, un lūgums to... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs to apstiprinājām, virzījām tālāk.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.
J. Vitenbergs (NA).
Paldies Kulberga kungam, kurš centās skaidrot šī likumprojekta būtību, jo, jāatzīst, ka atbildīgā ministrija to ir darījusi diezgan vāji, un sabiedrība ir satricināta.
Atgādināšu, ka laikā, kad Jaunā VIENOTĪBA nāca klajā ar ideju – veidot jaunu ministriju, kura atbildētu par enerģētiku un klimatu, es šai idejai biju atbalstošs, ko nevarētu teikt par esošo klimata un enerģētikas ministru, kurš bija “pret” un to arī ir paudis publiski. Bet tas galvenais mērķis šai ministrijai (kuru es pats redzēju, ka tā varētu būt terminēta ministrija, kura uz laiku ir izveidota) – risināt galvenās problēmas: palielināt saražoto apjomu mūsu valstī, lai mūsu valsts būtu energoneatkarīga, nostabilizēt arī cenu, lai neciestu mājsaimniecības un uzņēmēji; arī visi šie izaicinājumi, kas saistīti ar zaļo kursu... Tā ka virkne darbu, kurus šī ministrija varētu veikt... Kad tie būtu paveikti, tad šo ministriju, es domāju, varētu likvidēt.
Bet tas, kas ir noticis šobrīd, ka šī ministrija ir izveidota, strādā jau gandrīz gadu, uz šo ministriju ir pārvirzīti dažādi eksperti, arī atbildīgie enerģētiķi... Bet – kas ir izpalicis? Tas ir rezultāts. Šobrīd īsti nekādu sasniegumu no šīs ministrijas nav. Īpaši patīk šis vārds “dinamisms”, bet nekāda dinamika te tiešām nav novērota. Atgādināšu, ka varbūt tas vienīgais rezultāts ir jaunā sadales tarifu politika, kuru šī ministrija ir ieviesusi un virzījusi... Bet, jāsaka, kolēģi, ka mums šajā Saeimā pie sadales tarifu politikas noteikti būs jāatgriežas un tā jālabo.
Atgādinu, ka iepriekšējā Saeimā jau “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” tika skatīti, toreiz es no šīs tribīnes kolēģus aicināju lemt nekavējoties, steidzamības kārtā, un pieņemt šos grozījumus, jo tie paredzēja dažādas mūsdienīgas pieejas. Es varu uzskaitīt pāris svarīgas lietas, teiksim, izvietot saules paneļus laukos, kur vairāk zemes platība, un saražoto elektroenerģiju patērēt pilsētā. Piemēram, ja ģimenē ir izauguši divi bērni, ja tie dzīvo kaut kur Rīgā vai citā pilsētā dzīvokļos, viņi varētu patērēt šo saražoto apjomu. Otra svarīga lieta, kura arī palīdzētu tām mūsu mājsaimniecībām, kuras dzīvo daudzdzīvokļu namos (un tādu ir vairāk nekā 60 procentu), – kopīgi izvietot uz māju jumtiem saules paneļus un tad proporcionāli katrā dzīvoklī patērēt.
Gods kam gods, Saeima atbalstīja... tā bija iepriekšējā Saeima... iepriekšējā gada beigas... Viņi atbalstīja, un šie grozījumi tika pieņemti, bet, nu, kā jau teicu, diemžēl tālāk nekas nesekoja. Šie Ministru kabineta noteikumi, par kuriem ir atbildīga jaunā ministrija, nav izstrādāti, tā vietā viņi ir nākuši ar šo jauno Elektroenerģijas tirgus likuma regulējuma priekšlikumu, tā ka šie nav noteikumi, bet atkal kārtējās izmaiņas, un tie noteikumi tad varētu būt kaut kad pēc tam. Nu, ir skaidrs, ka šī jaunā sistēma, par kuru es runāju, un tie labumi, kas šeit varētu būt, nu, netiks iedarbināti no nākamā gada 1. janvāra, veidosies pārrāvums, jo jaunajā... esošajā sistēmā pieteikties vairs nevarēs, un, nu, tiešām... Situācija tām mājsaimniecībām, kuras varētu izvēlēties spert šādu soli, būs stipri neskaidra.
Jāsaka, ka esošajā neto uzskaites sistēmā... jau tuvojas 20 tūkstošiem mājsaimniecību, kuras ir izvēlējušās spert šo soli. Tas ir apsveicami, bet ir arī zināmi mīnusi, tādēļ šī jaunā sistēma ir nepieciešama. Bet tas temps, kādā šobrīd strādā Klimata un enerģētikas ministrija, nav pietiekams, lai spētu izveidot šos Ministru kabineta noteikumus.
Un te ir tāda norma, jaunums šajā regulējumā – tikai mājsaimniecība 20 procentus no saražotā gada apjoma varēs nodot elektroenerģijas tirgotājam, tā ka 80 procenti pat pietiek pašpatēriņam, 20 procenti ir tas, ko tu varēsi pārdot. Bet kas ir interesanti, ka atbildīgā ministrija komisijā nevarēja izskaidrot, kā tiks uzraudzīta šī norma, kā tā tiks kontrolēta, kas notiks, ja būs saražots vairāk nekā 20 procenti? To mājsaimniecību sodīs vai... kas tālāk paņems šo apjomu, kas ir virs 20 procentiem?
Uz uzdoto jautājumu, kad beidzot būs tie noteikumi, lai manis nosauktie svarīgie aspekti varētu sākt strādāt, atbildīgā ministrija atbildēt nevarēja, un arī uz jautājumu, kas kontrolēs šo jauno sistēmu, šos 20 procentus, ministrija atbildēt nevarēja. Tur bija tāda stostīšanās, un beigās pateica, ka tas varētu būt “Sadales tīkls”. Tajā brīdī “Sadales tīkla” pārstāvji palika bāli, tā viņiem bija pirmā dzirdēšana, un viņi sāka skaidrot, ka īsti tas nav iespējams, ka vajadzēs radīt papildu datu apmaiņas sistēmas, tās būs jaunas papildu izmaksas, nez vai to varēs administrēt. Tā ka es teiktu, ka šeit tiek radīts jauns birokrātisks šķērslis, un pat atbildīgā ministrija nezina, cik liels šis šķērslis būs, kas to administrēs, kā to tālāk ieviesīs. Tā ka es teiktu, ka pietiekami daudz neskaidrību.
Šis ir pirmais lasījums. Es aicināšu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet ir skaidrs, ka Saeimai vajadzēs diezgan daudz iesaistīties, arī atbildīgajai ministrijai vajadzēs saņemties un nākt ar skaidrību, kā tālāk tas viss funkcionēs, jo par nākotni skaidrības nav.
Bet te ir viena pozitīva lieta, kur tiek nodrošināta skaidrība, – ka iepriekšējā programma, iepriekšējā neto uzskaites sistēma strādās līdz 2029. gada februārim. Tā ka tiem, kuri šobrīd ir uzstādījuši saules paneļus, nekas nemainās, jo... sabiedrība bija tiešām satricināta... domāju, ka izmainās situācija arī tām mājsaimniecībām, kuras jau to ir izdarījušas, uzstādījušas paneļus.
Tā ka aicinu jauno ministriju aktīvāk skaidrot pozīciju un nekavēties ar šiem Ministru kabineta noteikumiem, lai dažādi mūsdienīgi risinājumi būtu pieejami plašākai sabiedrības daļai, lielākam skaitam mājsaimniecību.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai Kulberga kungam vēl ir kas piebilstams? Lūdzu!
A. Kulbergs. Jā, es gribēju piebilst... no komisijas. Taisnība. Taisnība ir tanī, ka šobrīd mums ir atlicis ļoti maz laika līdz 1. janvārim, līdz kuram būtu jāzina tiem, kas uzstāda paneļus vai šobrīd ir procesā to izdarīt, bet nepaspēs līdz gada beigām, ko tas nozīmēs viņiem.
Tā ir problēma, jo Klimata un enerģētikas ministrija bija solījusi ar šo nākt klajā jau maijā... tad, kad mēs spriedām februārī... bet diemžēl ir nokavēšanās, un mēs redzam, ka šī nokavēšanās var tomēr ietekmēt galarezultātu. Tas ietekmēs, noteikti ietekmēs kādu, tāpēc komisijā ļoti jāuzrauga šis jautājums, ka tiek reāli atrisināta šī neto norēķinu sistēma. Tā ir skaidra, saprotama, un risinājums jau ir tirgū, jo tam ir jāpiekrīt arī visiem tirgotājiem. Tāpēc tā ir problēma.
Bet, ja ir runa par uzskaiti, tad tiem 20 procentiem... te ir vienkārši piemērs – 2,5 kilovatu panelis ar augstu noslodzi... 15 procentiem... gadā saražo aptuveni 3,3 megavatstundas. Un tas nozīmē to, ka tie 20 procenti ir aptuveni 0,66 megavatstundas gadā. Rezultātā... ne gadā, es atvainojos... Un gada griezumā tās būtu 2,7 megavatstundas, un mēnesī tie ir aptuveni 225 kilovati. Tātad 225 kilovati – tie ir 80 procenti, cik jūs pašpatēriņam patērējat. Ja ir vairāk, tad pārsniedz...
Tas, ko atbildēja ministrija, – ka tiks vērtēts divu gadu griezumā. Ja divu gadu griezumā pārsniegs 20 procentus... mājsaimniecībai, tad pret to vērsīsies. Uzdodot jautājumu, cik tādu ir... potenciāli tas skaits ir ļoti, ļoti niecīgs, tie ir praktiski... esošie cilvēki, kas ir uzstādījuši lauku mājā vai vasarnīcā, kurā vienkārši neuzturas ikdienā un tur patērē ļoti maz. Nu tad... tie ir potenciāli tikai tie, kam varētu būt problēmas. Ar jauno risinājumu viņi varēs patērēt divos trijos objektos vienlaicīgi, un rezultātā nebūs šādu gadījumu.
Tāpēc skaita ziņā tas ir ļoti, ļoti maz, un mazs ir potenciāls, ka tāda problēma radīsies. Jā, uzskaites sistēmai jābūt – pilnībā pareizi teikts. Un risinājumam ir jābūt. Tā ka būs saspringts darbs ministrijai... nākt tiešām ar konkrētiem priekšlikumiem un laicīgi, jo laika ir palicis pārāk maz.
Tāpēc – jā, ir jāvirzās šinī virzienā. Aicinu tātad virzīt šo likumprojektu tālāk... steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 19. oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad – 19. oktobris.
___
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 319/Lp14). Likumprojekts paredz palielināt atbildību transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārsniedz atļauto ātrumu vairāk nekā par 60 kilometriem stundā: 60, 70, 80 un vairāk.
Likumprojekta būtība ir saistīta ar naudas soda apmēra palielināšanu. Tātad runa ir par maksimāli pieļaujamā naudas soda apmēra piemērošanu attiecīgos gadījumos, kā arī paredzētā soda – vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma – aizstāšanu ar tiesību atņemšanu.
Atšķirība starp sodiem ir ļoti vienkārša. Aizliegums izmantot tiesības nozīmē, ka noteiktā laikā nedrīkst vadīt... un pēc tā notecējuma var atkal sēdēt un stūrēt, savukārt tiesību atņemšana nozīmē, ka cilvēkam aizliegts vadīt transportlīdzekli un pēc tam tiesības vajadzētu iegūt no jauna.
Likumprojekts tika izskatīts gan Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā, un visi uzaicinātie eksperti, institūciju pārstāvji konceptuāli atbalstīja šo ierosinājumu, vienlaikus norādot, ka ir iespējams pilnveidot, piemēram, bija norādīts, ka vajadzētu nodrošināt atšķirīgu pieeju gadījumos, kad šis pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā vai ārpus tās.
Tāpat viens no ierosinājumiem bija paredzēt soda diferenciāciju un noteikt minimālo un maksimālo, lai būtu iespēja piemērot dažādus sodus, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Bet, kā es jau teicu, konceptuāli visi ir atbalstījuši.
Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Kolēģi, vēlreiz visiem labdien! Kurš te ir kaut ko aizmirsis? Skaidrīte Ābrama.
Kolēģi, runājot par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Likumprojekta mērķis ir palielināt sodu. Judina kungs, dodiet man šurp ieskaišu grāmatiņu – neieskaitīts! Tā nevar būt, tas nevar būt likumprojekta mērķis – palielināt sodu. Mērķis var būt – samazināt bojāgājušo skaitu uz mūsu ceļiem, disciplinēt vadītājus un tā tālāk, un tā joprojām. Izlasiet anotācijā – pirmā rinda. Pēc tam, protams, ir paskaidrojums (Starpsauciens.)... jā, jā, bet pirmie vārdi tātad ir tie, kas norāda uz to, ko mēs gribam sasniegt. Reorganizācijas struktūrās nav plānotas. (Starpsaucieni.) Skaidrs, ka, ja tās ir jau izdarītas, tad vairāk nav plānotas.
Konsultācijas nav veiktas. Jūs tikko teicāt, ka ir veiktas konsultācijas. A kāpēc tad tur rakstīts, ka konsultācijas nav veiktas? Ietekme uz budžetu – nekāda. Vai tad nav? (Starpsaucieni.) Labi, kolēģi, stāsts ne par to.
Es šinī gadījumā pats arī atbalstīšu šo likumprojektu, jo ātrums ir tas, kas tiešām visvairāk nogalina cilvēkus uz mūsu ceļiem. Bet šis ir pirmais lasījums, un tāpēc es visiem, arī Juridiskās komisijas dalībniekiem, ieteiktu tātad šos punktus par budžetu, par konsultācijām, par reorganizācijām un par likumprojekta mērķi vēlreiz pārskatīt un paskatīties, kas tiešām ir būtiski. Lēciens starp beidzamajiem pantiem ir... no 880 uz divi tūkstoši. Tas ir tas, par ko jūs runājat.
Tātad nav problēmas par tiem diviem tūkstošiem, ir problēma par to, ka nav nekādas variācijas iespējas. To es no prakses varu pateikt, tas ir ļoti būtiski. Tā ka likumprojekts ir atbalstāms, uz otro lasījumu būtu labi... nē, vienkārši te nevar izsekot līdzi visam, tas tik ātri notiek... bet galu galā uz otro lasījumu, jācer, tiks sagatavoti kaut kādi priekšlikumi.
Un, kolēģi, vēl noslēdzot... uzmanību nedaudz visiem! (Starpsaucieni.) Ir sācies tumšais laiks, tumšais laiks uz ceļiem. Bērni bez atstarotājiem, velosipēdi... Katrs deputāts nopērk vienu atstarotāju... vai uztaisiet no savas partijas... ar savas partijas logo un izdaliet katram, kas nāk jums pretī bez atstarotāja tumšā laikā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Judins. (Starpsaucieni.)
Lūdzu, nedaudz klusāk!
A. Judins (JV).
Es pieteicos runāt, lai nejauši nesanāktu, ka es runāju jau savā vārdā, bet faktiski man ir jārunā komisijas vārdā.
Pirmām kārtām – attiecībā uz anotāciju. Mans ieteikums – lasīt visu anotāciju, ne tikai pirmo teikumu. Tas var palīdzēt labāk izprast likumprojekta būtību.
Par konsultācijām. Ko nozīmē konsultācija? Konsultācija, par kuru raksta anotācijā, notiek, pirms likumprojekts iesniegts. Ziņotājs šeit stāsta par procesiem, kas notika komisijas sēdē. Uz apakškomisiju un komisiju mēs uzaicinājām gan ceļu policijas pārstāvjus, gan CSDD pārstāvjus. Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Juridiskais birojs pauda viedokli, un konceptuāli, tāpat kā Zivtiņa kungs, šo projektu visi atbalstīja, un es arī savā vārdā aicinu to atbalstīt.
Protams, ka, runājot par soda diferenciāciju, kāds grib, lai būtu varbūt kaut kādas atlaides, lai būtu mazāki sodi, bet, kolēģi, mēs runājam par, piedodiet, cilvēkiem, kas rīkojas vairāk nekā pārgalvīgi. Ja viņš brauc ar ātrumu 170 kilometri... jūs tiešām gribat teikt, ka vajadzētu tur vēl padomāt, kāpēc viņš to izdarīja? Varbūt uz bērnudārzu skrien, varbūt vēl kaut kas... Domājiet par tādām lietām, analizējiet!
Bet kas ir svarīgi? Mums ir svarīgi atturēt cilvēkus no tādas rīcības. Un no vairākiem cilvēkiem es dzirdēju tādu jautājumu: a kāpēc tikai divi tūkstoši, kāpēc tik maz?
Es nedomāju, ka par šādiem pārkāpumiem ir jāparedz kriminālatbildība, bet ir svarīgi, lai likums būtu maksimāli bargs, lai atturētu no pārgalvības. Ja pašiem cilvēkiem trūkst izpratnes, mums ir jāpalīdz ar likuma starpniecību un jāattur viņi no tādām darbībām.
Lūdzu, kolēģi, atbalstiet pirmajā lasījumā. Un otrajā lasījumā strādāsim ar jūsu priekšlikumiem.
Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš otro reizi.
E. Zivtiņš (LPV).
Kolēģi, kolēģi, tiešām ir jāiet uz... Manā skatījumā, šobrīd mēs ejam tikai – sodīt, sodīt, sodīt; par sekām mēs nedomājam. Arī atbildīgās komisijas vadītājam... viss, ko mēs darām, ir ļoti labi... bet mums nākotnē ir jāskatās uz citu lietu.
Piemēram, tagad daudz kur ārzemēs skatās dzērājšoferus... kas var būt vēl traģiskāks? Tagad sāk piemērot tādas opcijas... un tas skar arī šos lielos ātrumus. Varbūt ir jāpadomā par to, ka nav jau tagad mērķis iesēdināt visus cietumā, mērķis ir samazināt bojāgājušo skaitu. Un ārzemēs tagad sāk domāt par to, kā tos dzērājšoferus nosūtīt uz kaut kādiem medicīniskiem kursiem... viņi iziet kaut kādu rehabilitāciju... Viņiem, pieņemsim, atņem vadītāja tiesības uz pieciem gadiem, viņi iziet rehabilitāciju, un daktere pasaka, ka viņš vairāk ir nu... tātad viņš ir savu kļūdu atzinis, viņš ir labojies, viņš vairāk nedzer, viņš ir iekodējies... es nezinu.
Tātad tā doma ir tāda: nevis pēc katra... bargāk, bargāk, bargāk sodīt... beigās mēs aiziesim līdz nošaušanai... bet jēgas jau no tā nebūs, jo ceļu policijas jau nav, kas to visu skatās. Tātad mums ir jāskatās, kā izlabot to... cilvēku... un kā viņam ieskaidrot, lai viņš vairs neizdarītu pārkāpumu. Man šķiet, ka uz šo mums ir jāiet.
Paldies, kolēģi. Es atvainojos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu...
A. Judins. Komisijas vārdā... Vai drīkst?
Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!
A. Judins. Komisijas vārdā es vēlos atgādināt, ka mēs tagad runājam par likumprojektu, kas neattiecas uz dzērājšoferiem, par dzērājšoferiem mums diskusija būs 19. oktobrī. Šodien mēs balsojam par gadījumiem, kad cilvēki skaidrā pārsniedz ātrumu un pārsniedz vairāk nekā par 60 kilometriem.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
A. Judins. 1. novembris.
Sēdes vadītāja. 1. novembris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paliek 1. novembris. Paldies. (Starpsauciens.)
___
Nākamais – likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.
A. Labucis (JV).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.
Grozījuma mērķis ir skaidri noteikt informācijas, kas saistīta ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, statusu. Problēma šobrīd veidojas, ka nevienā nacionālajā normatīvajā aktā nav skaidri noteikts šādas informācijas statuss. Šis grozījums paredz, ka šai informācijai jābūt ar ierobežotu pieejamību.
Komisijā likumprojekts guva vienbalsīgu atbalstu.
Lūdzam arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A. Labucis. Termiņš – 12. oktobris.
Sēdes vadītāja. 12. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Atbalstīts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.
M. Felss (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja pirmajā lasījumā šī gada 27. septembra sēdē.
Likumprojekta mērķi: 1) stiprināt kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības un veicināt biedru dalību kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulcēs; 2) novērst atšķirīgu tiesību normas interpretāciju saistībā ar valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu kooperatīvajām sabiedrībām, kas ieguvušas atbilstības statusu.
Īsumā par likumprojekta pirmo mērķi. Kooperatīvajām sabiedrībām Covid-19 pandēmijas laikā tika ļauts organizēt daļēji vai pilnīgi attālinātas biedru kopsapulces, taču, atceļot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, šī iespēja zudīs, ja vien kooperatīvā sabiedrība savos statūtos nebūs paredzējusi biedriem tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.
Ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ietvertais regulējums par kooperatīvo sabiedrību attālinātajām biedru kopsapulcēm ir veiksmīgi darbojies divus gadus, nav konstatētas būtiskas grūtības šī regulējuma piemērošanā, kā arī tā interpretācija ļauj šo regulējumu piemērot dažāda veida kooperatīvajām sabiedrībām. Būtu nepieciešams attālināto sapulču regulējumu ietvert Kooperatīvo sabiedrību likumā kā patstāvīgu regulējumu, kas atbilstu mūsdienu sabiedrības prasībām.
Savukārt attiecībā uz atbalsta saņemšanu esošā likuma redakciju nepieciešams precizēt, lai novērstu atšķirīgu tiesību normas interpretāciju saistībā ar valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu, konkrēti norādot, ka kooperatīvā sabiedrība var saņemt valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, ja tā ir ieguvusi atbilstības statusu un ja tas noteikts attiecīgā atbalsta piešķiršanas jomu regulējošā normatīvajā aktā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 19. oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. 19. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. oktobris.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Sakarā ar nelegālās migrācijas spiedienu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas Ministru kabinets ir lēmis par pastiprinātas robežapsardzības sistēmas izsludināšanu. Pieņemot šo lēmumu, tika konstatēts, ka nepieciešams noteikt arī ilgāku darba laiku attiecīgā apdraudējuma novēršanā iesaistītajiem nodarbinātajiem, nekā tas paredzēts standarta situācijās Darba likumā un citos likumos. Tādēļ likumprojekts paredz, ievērojot darba raksturu un intensitāti, dot iespēju noteikt paaugstinātu darba režīmu un noteikt maksimālo virsstundu darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā.
Tāpat likumprojektā paredzēts dot Ministru kabinetam tiesības ar pastiprinātu robežapsardzību saistītos gadījumos uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām atbilstoši to kompetencei.
Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
E. Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.
E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9. oktobra pulksten 14.00, izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – 12. oktobris.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Līdz ar to likumprojektu sadaļu esam izskatījuši.
Nākamā ir patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par 15 878 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Tavars.
E. Tavars (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Atgādinu, ka šī gada 30. augustā Saeimā tika saņemts 15 878 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums ar aicinājumu bankām nepaaugstināt Euribor likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem.
Attiecīgi 27. septembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus. Saņēmām informāciju, ka Euribor procentu likmes paaugstināšana skārusi indikatīvi 140 tūkstošus mājsaimniecību Latvijā. Pārstāvju ieskatā, nav pieļaujams, ka kredītņēmēju finansiālais slogs aizvien palielinās, bet komercbankas tajā pašā laikā gūst ļoti ievērojamu peļņu uz šo mājsaimniecību rēķina.
Uz komisijas sēdi tika uzaicināti arī pārstāvji no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas, kuri skaidroja, ka valsts sniegtajam atbalstam jābūt mērķētam, proti, atbalsts būtu jāsniedz tikai tiem kredītņēmējiem, kuriem tas patiesi ir nepieciešams, tai pašā laikā atbalstam būtu jābūt tādam, lai izvairītos no tiesvedības riska un starptautiskās reputācijas apdraudējuma riska, lai negatīvi netiktu ietekmēta Latvijas ekonomiskā attīstība un tamlīdzīgi.
Vienlaikus, uzklausot iesniedzējus, iedziļinoties šai problēmā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tomēr nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāko virzību un tās nodošanu tālākai izvērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura citastarp jau sākusi šo jautājumu veiksmīgi risināt, un tāpat komisija nolēma nodot iniciatīvu arī Ministru kabinetam, lai izstrādātu priekšlikumu, kas veicinātu kredītņēmēju interešu aizstāvību. Priekšlikums Saeimā Ministru kabinetam ir jāiesniedz līdz šī gada 10. novembrim.
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 15 878 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” turpmāko virzību”.
Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 15 878 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Lēmums atbalstīts.
___
Kolēģi, esam saņēmuši... Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Harija Rokpeļņa, Kristapa Krištopana, Andra Šuvajeva un Alekseja Rosļikova iesniegumu: “Lūdzam turpināt Saeimas šā gada 5. oktobra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.” (Starpsauciens. Smiekli.) Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
___
Nākamais – lēmuma projekts “Par 29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.
L. Rasima (PRO).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi un kolēģes! 2023. gada 11. septembrī Saeima saņēma 29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām”. Šā gada 27. septembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura informēja, ka šobrīd visbiežāk piemērotais sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir sabiedriskais darbs. Viņa norādīja, ka šis soda veids nesasniedz soda mērķi, jo personas turpina izdarīt tāda paša veida noziegumus arī pēc tam. Pārstāve skaidroja: ja netiek apstādināta vardarbība pret dzīvniekiem, tādā gadījumā persona nākotnē ar ļoti lielu varbūtību veiks vardarbību arī pret cilvēkiem.
Uz komisijas sēdi uzaicinātais Tieslietu ministrijas pārstāvis informēja, ka 2022. gadā par noziegumu – cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem – ir palielināta piemērojamā soda – brīvības atņemšana – maksimālā robeža līdz pieciem gadiem. Eksperts arī piekrita, ka sabiedrisko darbu piemērošana nav adekvāts sods par pastrādātu vardarbību pret dzīvniekiem tajos gadījumos, kad tā veikta smagā formā.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iniciatīvas turpmāko virzību un tās nodošanu turpmākai izvērtēšanai Juridiskajai komisijai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām” turpmāko virzību”.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo iniciatīvu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.
Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!
J. Simanovska (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es centīšos būt... īsa, jo es saprotu, ka šis ir beidzamais jautājums. Tomēr es vēlētos uzsvērt – šis jautājums ir svarīgs ne tikai tāpēc, ka to ir parakstījuši 30 tūkstoši cilvēku, kas ir ļoti daudz, bet ir vēl kāds nopietns iemesls, kāpēc mums šis ir ļoti svarīgs jautājums. Lūdzu uzmanību, kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, drusciņ klusāk!
J. Simanovska. Mēs zinām, ka Latvijā ir ilgstoša problēma ar vardarbību. Mums ir novērota ļoti augsta vardarbība ģimenēs, mums ir ļoti augsts sieviešu slepkavību līmenis... sievietes, kas iet bojā slepkavībās... kā arī mēs atceramies, nupat bija kliedzošs gadījums Ķekavā par vardarbību skolēnu vidū. Trešā daļa Latvijas bērnu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, tūlīt beigsim. Vēl mazliet uzmanības!
J. Simanovska. Trešā daļa Latvijas bērnu sūdzas, ka viņi skolā saskārušies ar vardarbību. Kāpēc es to saistu kopā? (Starpsauciens.) Tieši tā! Kāpēc es to saistu kopā ar vardarbību pret dzīvniekiem? Dati (Starpsaucieni.)... dati liecina, ka vardarbībai pret dzīvniekiem ir ļoti liela saistība ar vardarbību pret cilvēkiem. Un tie ir dati no Amerikas. Tātad ģimenēs, kur ir novērota vardarbība pret dzīvniekiem, 11 reizes biežāk būs arī novērota vardarbība pret cilvēku, pret ģimenes locekli. Mēs esam dzirdējuši: Amerikā skolās ik pa brīdim ir incidenti ar skolēniem šāvējiem. Tātad 43 procentos gadījumu šādiem šāvējiem viņu pagātnē ir bijuši incidenti ar nežēlību pret dzīvniekiem.
Lai novērstu nežēlību pret dzīvniekiem, tas nav tikai jautājums par sodu, tas ir arī jautājums par vardarbības prevenciju un problēmu identificēšanu laikus. Tāpēc mums ir svarīgi skatīties uz šo jautājumu ne tikai sodu kontekstā, bet arī tīri vardarbības pret cilvēkiem prevencijas kontekstā. Un to, ko mēs nodarām dzīvniekiem, diemžēl sabiedrība turpina darīt arī cilvēkiem, tāpēc es aicinu pievērst ļoti lielu vērību šim jautājumam un skatīties plašāk nekā tikai uz sodiem.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.
G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es saprotu, ka lielākajai daļai deputātu tas nav interesanti, visi noguruši no sēdēšanas, bet nāksies klausīties. Runa ir par dzīvniekiem, tiešām par dzīvniekiem, un šeit runa nav tikai par to, ka cilvēks ir tas, kurš dara pāri tam nabaga dzīvniekam. Vakar mēs ar pāris deputātiem bijām konferencē, kur visu to dzirdējām un saklausījāmies. Cilvēki ir jāsauc pie atbildības par to, kā viņi rīkojas pret dzīvniekiem – ne tikai pret tiem, kas ir izmesti uz ielas, bet arī pret pavairotājiem, jo dzīvnieku turēšana tādos apstākļos, kādos tie tiek turēti, arī ir vardarbība. Tikai mūsdienās... realitāte ir tāda, ka soda centrus, kas cenšas palīdzēt tiem dzīvniekiem, un ierobežo viņus, nevis pavairotājus. Par to ir šis...!
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Judins. (Zālē troksnis.)
A. Judins (JV).
Kolēģi, nu, kas par reakciju! Ir atbalstīts, ka bez pārtraukuma strādājam, – strādājam! Tātad es nedebatētu, ja neizskanētu tas, ko es tikko dzirdēju. Jautājums... Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicina Juridisko komisiju strādāt un tieši rīkoties, lai nodrošinātu grozījumus Krimināllikumā – bargāku atbildību.
Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un aicinu visus, kam ir interese, apmeklēt sēdi, kur runāsim par to, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas rīkojas cietsirdīgi.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies (Smiekli.)...
Debates slēdzu. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Kolēģi, mazu uzmanību!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl divus pieprasījumus – deputātu jautājumus.
Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Kolēģi, mazu uzmanību! Es centīšos ātri nolasīt.
Tātad Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans un Ričards Šlesers ir iesnieguši deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par mūžizglītības pieejamību un mūžizglītības ietvaros realizēto pasākumu efektivitāti”. Nododam ministrei atbildes sniegšanai.
___
Deputāti Edgars Tavars, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edvards Smiltēns un Māris Kučinskis ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par atbalsta pasākumiem 2023./2024. gada apkures sezonā”. Nododam jautājumu Ministru prezidentei atbildes sagatavošanai.
___
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. Lūdzu!
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi, reģistrējušies 99 deputāti, nav reģistrējies 1 – Ainārs Šlesers. (Starpsaucieni.)
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.
Līdz ar to Saeimas 2023. gada 5. oktobra sēde ir slēgta.
Paldies visiem par darbu un izturību.
Satura rādītājs
14. Saeimas rudens sesijas 8. sēde
2023. gada 5. oktobrī
- Priekšlikumi - dep. A. Šlesers (par)
Lēmuma projekts “Par Edgara Putras 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 345/Lm14) (Dok. Nr. 1263)
- Ziņo - dep. J. Vucāns
- E. Putra
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 353/Lp14) (Dok. Nr. 1234, 1234A)
Par likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 355/Lp14) (Dok. Nr. 1248, 1248A)
- Priekšlikums - dep. J. Simanovska (par)
- Par balsošanas motīviem - dep. A. Kulbergs
Par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 356/Lp14) (Dok. Nr. 1249, 1249A)
- Priekšlikums - dep. D. M. Daugavietis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 357/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1251, 1251A)
- Priekšlikumi - dep. A. Šlesers (par)
- Par balsošanas motīviem - dep. K. Krištopans
Par likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 358/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1253, 1253A)
- Priekšlikumi - dep. A. Rosļikovs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 361/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1265)
- Priekšlikumi - dep. J. Vitenbergs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 362/Lp14) (Dok. Nr. 1266)
- Priekšlikums - dep. A. Kulbergs (par)
Par lēmuma projektu “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību” (Nr. 346/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1264)
- Priekšlikums - dep. R. Kols (par)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ervinam Labanovskim 2023. gada 12. oktobrī (Dok. Nr. 1252., 611.1.8/6-22-14/23)
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Čerņavskas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 332/Lm14) (Dok. Nr. 1224)
- Ziņo - dep. E. Teirumnieks
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Aivara Keiša atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 333/Lm14) (Dok. Nr. 1225)
- Ziņo - dep. E. Teirumnieks
Lēmuma projekts “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 334/Lm14) (Dok. Nr. 1226)
- dep. M. Daģis
- dep. J. Viļums
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
- Debašu turpinājums - dep. A. Krasta
Lēmuma projekts “Par Edgara Grīvnieka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 335/Lm14) (Dok. Nr. 1227)
- Ziņo - dep. E. Teirumnieks
Lēmuma projekts “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja apstiprināšanu” (Nr. 344/Lm14) (Dok. Nr. 1247)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 347/Lm14) (Dok. Nr. 1272)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 348/Lm14) (Dok. Nr. 1273)
Lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” (Nr. 338/Lm14) (Dok. Nr. 1238, 1254A)
- Ziņo - dep. R. Bergmanis
- Debates - aizsardzības ministrs A. Sprūds
- dep. Irma Kalniņa
- dep. A. Kiršteins
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
Par pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023”” (Nr. 19/P14) (Dok. Nr. 1267)
- Motivācija - dep. J. Dombrava
Deputātu Česlava Batņas, Laura Lizbovska, Ata Dekšņa, Ingmāra Līdakas, Andreja Svilāna, Igora Rajeva, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Ievas Brantes, Edgara Tavara, Raimonda Bergmaņa, Andra Kulberga pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Valsts izglītības un satura centra metodiskā materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” sagatavošanu un publicēšanu lietošanai izglītības iestādēs” (Nr. 16/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1080, 1080A)
- Ziņo - dep. R. Čudars
- Debates - dep. Č. Batņa
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 324/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1031)
- Ziņo - dep. S. Ābrama
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 325/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1032)
- Ziņo - dep. A. Kulbergs
Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 326/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1033)
- Ziņo - dep. A. Kulbergs
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 327/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1034)
- Ziņo - dep. A. Kulbergs
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 307/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 982B)
- Ziņo - dep. Z. Skujiņa-Rubene
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 306/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 981B)
- Ziņo - dep. A. Krasta
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 352/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1139B)
Likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 293/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1231)
- Ziņo - dep. A. Krasta
Likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 294/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1232)
- Ziņo - dep. A. Krasta
Likumprojekts “Grozījums Administratīvā procesa likumā” (Nr. 295/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1233)
- Ziņo - dep. A. Krasta
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 33/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1250)
- Ziņo - dep. V. Baire
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” (Nr. 350/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1094, 1219)
- Ziņo - dep. K. Krištopans
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (Nr. 311/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1009, 1220)
- Ziņo - dep. J. Vitenbergs
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 321/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1028, 1221)
- Ziņo - dep. A. Kulbergs
- Debates - dep. J. Vitenbergs
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 319/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1024, 1230)
Likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 328/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1035, 1239)
- Ziņo - dep. A. Labucis
Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 315/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1017, 1240)
- Ziņo - dep. M. Felss
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 347/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1088, 1258)
- Ziņo - dep. E. Šnore
Lēmuma projekts “Par 15 878 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” turpmāko virzību” (Nr. 336/Lm14) (Dok. Nr. 1235)
- Ziņo - dep. E. Tavars
Lēmuma projekts “Par 29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām” turpmāko virzību” (Nr. 337/Lm14) (Dok. Nr. 1236)
Informācija par deputātu A. Šlesera, R. Petravičas, K. Krištopana, V. Krištopana un R. Šlesera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par mūžizglītības pieejamību un mūžizglītības ietvaros realizēto pasākumu efektivitāti” (Nr. 73/J14)
Informācija par deputātu E. Tavara, Č. Batņas, J. Viļuma, E. Smiltēna un M. Kučinska jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par atbalsta pasākumiem 2023./2024. gada apkures sezonā” (Nr. 74/J14)
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
Balsojumi
Datums: 05.10.23 09:09 Balsojums 1
Par - 44, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (359/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 05.10.23 09:15 Balsojums 2
Par - 43, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (360/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 05.10.23 09:31 Balsojums 3
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Edgara Putras 14.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (345/Lm14)
Datums: 05.10.23 09:36 Balsojums 4
Par - 88, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu (355/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 05.10.23 09:42 Balsojums 5
Par - 81, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (356/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 05.10.23 09:50 Balsojums 6
Par - 44, pret - 35, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (357/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 05.10.23 09:57 Balsojums 7
Par - 43, pret - 36, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (358/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 05.10.23 10:05 Balsojums 8
Par - 47, pret - 33, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (361/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 05.10.23 10:08 Balsojums 9
Par - 100, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (362/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 05.10.23 10:13 Balsojums 10
Par - 46, pret - 48, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību (346/Lm14)
Datums: 05.10.23 10:14 Balsojums 11
Par - 47, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Ārlietu komisijai . Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību (346/Lm14)
Datums: 05.10.23 10:15 Balsojums 12
Par - 97, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ervinam Labanovskim 2023. gada 12. oktobrī
Datums: 05.10.23 10:17 Balsojums 13
Par - 97, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Čerņavskas atbrīvošanu no tiesneša amata (332/Lm14)
Datums: 05.10.23 10:19 Balsojums 14
Par - 98, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneša Aivara Keiša atbrīvošanu no tiesneša amata (333/Lm14)
Datums: 05.10.23 10:30 Balsojums 15
Reģistrējušies - 98.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 05.10.23 11:18 Balsojums 16
Par - 51, pret - 41, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (334/Lm14)
Datums: 05.10.23 11:21 Balsojums 17
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Edgara Grīvnieka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (335/Lm14)
Datums: 05.10.23 11:22 Balsojums 18
Par - 85, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja apstiprināšanu (344/Lm14)
Datums: 05.10.23 11:23 Balsojums 19
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (347/Lm14)
Datums: 05.10.23 11:23 Balsojums 20
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (348/Lm14)
Datums: 05.10.23 12:30 Balsojums 21
Par - 99, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu (338/Lm14)
Datums: 05.10.23 12:30 Balsojums 22
Reģistrējušies - 100.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 05.10.23 13:40 Balsojums 23
Par - 39, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Valsts izglītības un satura centra metodiskā materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” sagatavošanu un publicēšanu lietošanai izglītības iestādēs (16/P14)
Datums: 05.10.23 13:44 Balsojums 24
Par - 92, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (324/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 05.10.23 13:46 Balsojums 25
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (325/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 05.10.23 13:46 Balsojums 26
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (326/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 05.10.23 13:47 Balsojums 27
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (327/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 05.10.23 13:48 Balsojums 28
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (307/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 05.10.23 13:50 Balsojums 29
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (306/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 05.10.23 13:59 Balsojums 30
Par - 98, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (352/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 05.10.23 14:01 Balsojums 31
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilprocesa likumā (293/Lp14), 3.lasījums
Datums: 05.10.23 14:01 Balsojums 32
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (294/Lp14), 3.lasījums
Datums: 05.10.23 14:02 Balsojums 33
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvā procesa likumā (295/Lp14), 3.lasījums
Datums: 05.10.23 14:03 Balsojums 34
Par - 84, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (33/Lp14), 3.lasījums
Datums: 05.10.23 14:04 Balsojums 35
Par - 73, pret - 10, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (33/Lp14), 3.lasījums
Datums: 05.10.23 14:05 Balsojums 36
Par - 86, pret - 0, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (33/Lp14), 3.lasījums
Datums: 05.10.23 14:06 Balsojums 37
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā (350/Lp14), 1.lasījums
Datums: 05.10.23 14:07 Balsojums 38
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (311/Lp14), 1.lasījums
Datums: 05.10.23 14:22 Balsojums 39
Par - 96, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (321/Lp14), 1.lasījums
Datums: 05.10.23 14:32 Balsojums 40
Par - 93, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (319/Lp14), 1.lasījums
Datums: 05.10.23 14:34 Balsojums 41
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (328/Lp14), 1.lasījums
Datums: 05.10.23 14:37 Balsojums 42
Par - 97, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (315/Lp14), 1.lasījums
Datums: 05.10.23 14:39 Balsojums 43
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (347/Lp14), 1.lasījums
Datums: 05.10.23 14:39 Balsojums 44
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (347/Lp14), 1.lasījums
Datums: 05.10.23 14:43 Balsojums 45
Par - 97, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 15 878 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” turpmāko virzību (336/Lm14)
Datums: 05.10.23 14:51 Balsojums 46
Par - 96, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām” turpmāko virzību (337/Lm14)
Datums: 05.10.23 14:53 Balsojums 47
Reģistrējušies - 99.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes video translācija
| 05.10.2023. | 09.00 | 11.00 | 13.30 |