Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas septiņpadsmitā sēde
2023. gada 23. novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Tehnisku iemeslu dēļ un pateicoties ārkārtīgi skaistajam sniegam, kas mūs šodien lutina, daudzi kolēģi vēl ir ceļā, līdz ar to Saeimas sēdi sāksim pēc 10 minūtēm – aptuveni pulksten 9.10. (Pauze.)
Labrīt, godātie deputāti, deputātes! Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Pulkstenis ir jau deviņi un 10 minūtes, sāksim Saeimas 2023. gada 23. novembra sēdi.
Kā jau ierasts, vispirms izskatīsim iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Uz šo brīdi ir iesniegtas jau astoņas izmaiņas.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” otrajam lasījumam līdz 2024. gada 29. februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Eiropas lietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par atbalstu sākt Eiropas Savienības pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu”. Ārlietu komisija lūdz šo jautājumu izskatīt kā darba kārtības pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 28. punktu – likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 321/Lp14). Vai deputāti piekrīt šādam darba kārtības grozījumam? Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Ainārs Šlesers, Aleksejs Rosļikovs, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Vilis Krištopans, Iļja Ivanovs, Viktors Pučka, Kristaps Krištopans un Ričards Šlesers lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Kristīnes Saulītes atbrīvošanu no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu, Šlesera kungs!
A. Šlesers (LPV).
Labrīt, godājamā sēdes vadītāja, godājamie kolēģi! Pēdējā laikā par Centrālo vēlēšanu komisiju mēs esam dzirdējuši diezgan daudz, bet pamatā tas ir saistīts ar problēmām, kas saistītas ar organizāciju. Pirms kāda laika mūsu partija iesniedza iniciatīvu saistībā ar Saeimas atlaišanu. Centrālajai vēlēšanu komisijai bija pietiekams laiks sagatavoties, lai parakstu vākšana varētu sākties atbilstoši tam, kā to nosaka likums, – parakstu vākšana sākas pulksten 24.00, tātad pusnaktī. Diemžēl cilvēki nevar parakstīties ne Latvijā, ne ārzemēs. Līdz nākamās dienas pulksten 12.00 mēs saņemam ļoti daudz sūdzību no visas pasaules. Cilvēki saka: mēs nevaram parakstīties, lapa ir slēgta, un ir cita veida problēmas. Jautājums ir tāds: ko dara Centrālā vēlēšanu komisija? Kā tā var izsludināt parakstu vākšanu, ja parakstīties nedrīkst? Tas ir viens.
Tālāk. Lai parakstītos, ir iespējams izmantot internetbanku. Atkal – nez kāpēc caur “Swedbank” un citām bankām nevar parakstīties. Jautājums ir tāds: kāds tad ir Centrālās vēlēšanu komisijas uzdevums – formāli skaitīties, ka viņi ir atbildīgi par parakstu vākšanu, vai arī uzraudzīt, lai parakstu vākšana notiktu? Kad kāda sabiedrības grupa nāk ar iniciatīvu un saka: “Mēs iniciējam šo jautājumu, un mēs vēlamies dot iespēju cilvēkiem parakstīties,” tad Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, vai cilvēki varēs konkrētajā laikā sākt parakstīties. Diemžēl CVK vadītāja to nav nodrošinājusi.
Tālāk. Ja mēs runājam par pašvaldībām, lielākā daļa pašvaldību šodien nenodrošina iespēju parakstīties. Tad ko mums darīt – katrā pašvaldībā veikt pārbaudes, vai tomēr CVK ir jāpārbauda tas, lai pašvaldībās varētu parakstīties? Par ko es runāju? Atnāk cilvēks, pensionārs, viņš prasa, kur var parakstīties par vienu vai otru iniciatīvu. Pašvaldībā neviens neko nezina. Viņi staigā pa pašvaldības gaiteņiem, klauvē pie dažādām durvīm, viņiem saka: mēs neko nezinām. Tas notiek praktiski visās pašvaldībās ar atsevišķiem izņēmumiem. Vai tā nav CVK atbildība? Likumā noteikts – var parakstīties ar elektronisko parakstu vai arī pašvaldībās. Ja viņi neuzrauga, tad priekš kam mums tāda institūcija kā CVK ir vajadzīga?
Ejam tālāk. Trīsdesmit četri deputāti savāca parakstus par to, lai prezidents neizsludina likumu saistībā ar notariāliem jautājumiem – runa ir par viendzimuma partnerattiecībām. Centrālā vēlēšanu komisija, zinot, ka varēs parakstīties tikai vienu mēnesi... viņi varēja izsludināt parakstu vākšanu no 21. novembra, lai līdz 21. decembrim varētu parakstīties. Ko dara Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Saulīte? Viņa iniciē sākt parakstu vākšanu tikai 7. decembrī. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka viņa apzināti mēģina traucēt cilvēkiem parakstīties, zinot, ka ļoti daudzi Latvijas pilsoņi starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu izmanto iespēju kopā ar bērniem doties bērnu brīvdienās. Kāpēc mākslīgi tiek atlikta parakstu vākšana līdz 7. decembrim, ja parakstu vākšana būtu jāuzsāk 21. novembrī? Tagad sanāk tā, ka parakstīties varēs it kā līdz 5. janvārim, bet mēs apzināmies, ka ļoti daudziem cilvēkiem būs grūtības parakstīties.
Es uzskatu, ka visa šī rīcība, neizdarība liecina par to, ka Saulītes kundze vai nu nav profesionāla, vai viņa pilda esošās varas uzdevumu – bremzēt Latvijas iedzīvotājiem iespēju parakstīties. Saulītes kundze vai nu nav profesionāla, vai viņa ir ietekmējama, viņa nevar atrasties Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājas amatā.
Tāpēc aicinu atbalstīt mūsu iniciatīvu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt “pret” nav pieteicies neviens deputāts.
Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā”. Vai deputāti piekrīt darba kārtības grozījumiem? Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.
Šlesera kungs, jūs esat pieteicies par šo likumprojektu (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)... Jā, es tātad... atvainojos.
Vārds deputātam Aināram Šleseram – “pret”.
A. Šlesers (LPV).
Godājamie kolēģi, es saprotu, ka šis ir jautājums, kas saistīts ar Rēzeknes domi, bet tad vajadzētu par šo jautājumu arī runāt kā par Bartaševiča... likumu, ka Bartaševiču vienkārši vajag... viņš ir atstādināts, attiecīgi tad vajag pieņemt lēmumu ar uzvārdiem, ar personu kodiem... kurus cilvēkus vajag atstādināt, kuri nebūtu tiesīgi ieņemt konkrētos amatus.
Kas pašreiz notiek? Es gribu salīdzināt situāciju Rēzeknē pašreiz un Rīgā pirms kāda laika – tad, kad situācija bija diezgan līdzīga. Valdošā partija bija pieņēmusi lēmumu, ka vajadzētu pārņemt varu Rīgā. Tajā brīdī Rīgas domē bija dažādas pretrunas, problēmas, un tad tā laika atbildīgais – vides un reģionālās attīstības ministrs –, diezgan labi veda pārrunas, un sanāca tā, ka dome, kuru tajā laikā vadīja Burova kungs, trīs reizes nesanāca uz sēdi. Un nolēma atlaist Rīgas domi ar visiem deputātiem, visu... nolēma atlaist. Kāpēc mēs nevaram atlaist Rēzeknes domi, ja reiz viņi nenāk un nestrādā? Kāda atšķirība? Atbilde ir ļoti vienkārša: tāpēc, ka Rīgā bija izpratne par to, kā pārņemt varu, lai esošo varu nomainītu. Iecēla administratoru, notika domes ārkārtas vēlēšanas, un rezultātā vara nomainījās.
Pašreiz izskatās, ka varas partijas nav gatavas ārkārtas vēlēšanām Rēzeknes pašvaldībā, tāpēc vajag pieņemt likumu, kādā veidā tur ierobežot bijušā mēra darbību, bet vienlaicīgi gatavoties kārtējām vēlēšanām, parādot situāciju, ka viss ir ļoti slikti, un tā tālāk. Es nevienu negribu šodien aizstāvēt. Jautājums ir tikai tāds: kāpēc Rīgas gadījumā... Rīgas pašvaldība tika atlaista, un kāpēc Rēzeknē netiek atlaista?
Un tagad par tiem priekšlikumiem (ko es dzirdēju arī masu medijos), par ko izsakās cilvēki. Tātad jāieliek priekšlikums – ja deputāti trīs reizes neatnāk uz sēdi, tad CVK dodam tiesības atlaist. CVK Saulītei, kas ir esošās varas, kā saka, uzdevumu izpildītāja, – viņai dodam tās tiesības? Tātad domei neuzticamies, bet Saulītei, kas nevar nodrošināt savlaicīgi uzsākt parakstu vākšanu, Saulītei, kas pārliek parakstīšanos uz septīto datumu, lai cilvēki nevar parakstīties Ziemassvētku laikā, – viņai mēs dosim iespēju atlaist domi jeb ietekmēt domes darbību.
Bet tad es uzdošu jautājumu... piemēram, bijušais mērs Bartaševičs nāks uz sēdēm, viņš skaidri pateiks: mēs uzskatām, ir izveidojusies pata situācija... jā, tur bija visas šīs problēmas ar tūrismu, karš Ukrainā, tūristi nebrauc. Tur ir problēmas par dažiem miljoniem, bet tad, kad ir afēra par 220 miljoniem iepirkumam armijas vajadzībām, nekas nemainās, neviens netiek atstādināts, valsts sekretārs Garisons turpina strādāt Aizsardzības ministrijā. Bet šeit vajag atlaist. Ko darīs Bartaševičs? Viņš atnāks uz sēdi, izskatīs vienu jautājumu, aizvērs sēdi. Ko tad mēs... atkal pulcēsimies un teiksim: ja gadījumā domes bijušais vadītājs vai kas... atnāks, atvērs sēdi un izskatīs vienu jautājumu, tad arī viņš jāatlaiž?
Finālā – tad runāsim atklāti! Ja ir nepieciešamas izmaiņas, taisām Rēzeknes... speciālo likumu, kā pārvaldīt Rēzekni, ieceļam tur gubernatoru no Rīgas – lai drošības dienesti ieceļ. Nevajag šoreiz sačakarēt lietas valstī kopumā, jo daudzi pašvaldību vadītāji ir izteikušies pret. Būs cits uzvārds citā pašvaldībā, tad ko – mēs visu laiku grozīsim? Tikai tāpēc bija likums pret Lembergu, lai Lembergs nevarētu iekļūt Saeimā, neskatoties uz to, ka... viņš savā laikā balsoja “par” Latvijas neatkarību – viņam ir garantēta ieeja Saeimā. Gribēja grozīt, neizdevās grozīt. Tagad pret Bartaševiču, pēc tam būs pret Helmani, tāpēc ka kaut kas nepatiks, pēc tam – pret Baiku, vēl kādu.
Beidzam māžošanos, pieturamies tomēr pie tā, ka jābūt vienam likumam un vienai taisnībai!
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt “par” nav pieteicies neviens deputāts.
Tā kā ir izskanējuši iebildumi, lūdzu zvanu (Starpsaucieni. Dep. O. Burova starpsauciens.)... Es atvainojos, sistēma šodien gluži kā satiksme.
Vārds deputātam Oļegam Burovam – “par”.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies. Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es gribu runāt “par” un lūdzu atbalstīt gan šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā, gan, ja būs iebildumi, arī nākamā likumprojekta – “Grozījumi Pašvaldību likumā”.
Es gribu pateikt, ka... Ir reāla situācija. Noņemam visas emocijas un, es atvainojos, liriku. Šobrīd... esošajā likumā ir rakstīts... Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 4. panta pirmā daļa paredz: “Dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē.” Domes kārtējā sēdē.
Šobrīd šo normu nevar piemērot Rēzeknes gadījumā, tāpēc ka šobrīd domes sēdes kvoruma dēļ... nenotiek. Kam vajadzētu būt papildus? Šī norma likumā paliek. Pēc vakardienas apspriedes pēc VARAM juristu iniciatīvas... priekšlikuma šeit ir ierakstīta CVK. Un šeit, Šlesera kungs, nav rakstīts – “jūsu Saulīte”, jums tur ir jūsu Ringolds Balodis. Katram no mums ir “jūsu” cilvēki, ja mēs tā runājam, – kā pašvaldību komisijās, tā Centrālajā vēlēšanu komisijā. Un šo procesu, protams, mēs skatām visi kopā.
Ja runājat par “slikto” Saulīti, es jums gribu pateikt: beidzot izlasiet likumu un saprotiet – par iepriekšējo jautājumu –, ka ir divi mēneši, kad CVK vajadzētu sagatavoties parakstu vākšanai. Un nevar notikt tā – uzreiz pēc svētkiem, 21. datumā, sākas parakstu vākšana. Tas ir sagatavošanās process. Es varu pateikt: otrādi – Saulītes kundze izdarīja visu, lai referendums sāktos pēc iespējas ātrāk. (Starpsauciens. Dep. A. Šlesers: “A par ko debates, Oļeg? Par ko debates? Runā par jautājumu!”) Šlesera kungs...
Sēdes vadītāja. Burova kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli.
O. Burovs. Es atbildu uz jūsu, Šlesera kungs...
Sēdes vadītāja. Burova kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!
O. Burovs. Es nesarunājos, sēdes vadītāja, es nesarunājos, es atbildu Šlesera kungam uz vārdiem par “mūsu” Saulīti... par “mūsu” Saulīti. (Zālē troksnis.) Jā, Saulīte ir mūsu... CVK komisijas vadītāja.
Tāpēc es aicinu iekļaut šo jautājumu... un atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā”.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu!
A. Šlesers (LPV).
Godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Tātad – ja trīs sēdes pēc kārtas neattaisnoti neierodas. A kas būs, ja divas neierodas un vienu ierodas? Tad nekas nebūs, pareizi? Tad kā mēs tagad mēģināsim izdomāt? Varbūt pēc tam, pēc kāda laika, nāks... ja divas sēdes neattaisnoti neierodas... būs jauna iniciatīva, ja šī nedarbosies... nevarēs atlaist! Tālāk būs... pēc tam – vienu neattaisnoti... Beigās vispār – nepatīk cilvēks, uzreiz dodam CVK tiesības rīkoties, vai ne?
Bet stāsts ir par to – likumu nedrīkst piemērot konkrētam gadījumam, bet situācijai kopumā. Un tad ir jautājums: ja visi runā, ka jāglābj Rēzekne, ka tur ir problēmas, tad ieceliet administratoru uzreiz! Kur ir problēmas? Likums par domes atlaišanu, Saeima nobalso, ieceļ pārstāvi, kas to visu nodrošina, un viss, vai ne? Tā iespēja pārvaldīt konkrēto pašvaldību jau nepazūd.
Es vēlreiz saku – es negribu aizstāvēt un rakņāties lietās, kas skar konkrēto pašvaldību, par ko ir runa, tātad par Rēzekni, es runāju par to, ka ir jābūt vienam likumam, ko mēs piemērojam visām pašvaldībām un visiem gadījumiem. Vienīgais arguments, kāpēc šodien mēs runājam par šo konkrēto likumu, ir saistīts ar to, ka varas partijas nav gatavas startam ārkārtas vēlēšanās tajā pašā Rēzeknē, viņi zina, ka lielā mērā tās atkal var palikt mazākumā. Tātad mērķis ir veikt visas šīs lietas, lai pārņemtu varu.
Bet, lūdzu, organizējiet ārkārtas vēlēšanas, nāciet ar priekšlikumu, kā jūs varat palīdzēt Latgalei, un arī uzvariet godīgās vēlēšanās, nevis mēģiniet ar administratīvām metodēm ietekmēt.
Es vēlreiz saku – neatkarīgi no tā, kādu likumu pieņems... es vēlreiz saku – ja gadījumā gribēs to likumu kaut kādā veidā apiet, to apies, jo tas šodien tiek taisīts konkrētai pašvaldībai – Rēzeknei. Tā ka padomājiet par to!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Šlesera kungs, par viedokli.
Vārds deputātam Mārim Sprindžukam, izsakoties “par” šiem piedāvātajiem grozījumiem.
M. Sprindžuks (AS).
Godātie kolēģi! Jā, šie ir pretrunīgi grozījumi. Bet es aicinu tomēr atbalstīt, jo – apzināmies vienu lietu, ka Rēzekne nevar tādā bankrota stadijā palikt bez jebkādas pārvaldības, bez deputātiem, bez cilvēkiem, kas skaidro iedzīvotājiem, kas notiek, ko darīt, kā vārdā mums kaut kas būtu jādara. Līdz ar to nevar pieļaut destrukciju, ka deputāti vienkārši spītīgi neiet uz sēdēm, norauj kvorumu un pilsēta paliek tādā haosā. Tātad mums ir jāatrod risinājums, kas der Rēzeknei šajos specifiskajos apstākļos un nesabojā normālu demokrātiju citās pašvaldībās, kurās nav, piedodiet, tāda nekārtība.
Bet, protams, man ir arī savi apsvērumi kā ministram, kurš uzsāka šo atstādināšanas procesu.
Pirmais, ko es vēlos teikt, – pašvaldību pārraudzība valstī ir nepareizi organizēta, tā ir sadalīta starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas pārbauda tiesiskumu, un Finanšu ministriju, kas pārbauda pašvaldību finanses. Patiesībā šo divu ministriju vājā komunikācija (pa vidu vēl valdības maiņa) ir izraisījusi to situāciju, ka Bartaševiča atlaišana, kur jau bija skaidri... kura vaina bija redzama jau augustā, ir ieilgusi. Mēs atlaidām viņu pirms pāris nedēļām.
Un otrā lieta. Tātad pa šo laiku viņi jau ir izfunktierējuši: “Okay, lai atlaiž. Nogāžam domi, ejam uz vēlēšanām, un tad mūs pūkainus, baltus savēlēs atpakaļ. Sodāmības mums vairs nav, mums ir jauns deputāta mandāts, un mums ir pieci gadi. Gāzi grīdā – Rēzekne mūsu!”
Kolēģi, te ir jautājums arī par pašcieņu un godīgumu. Tātad, ja jūs, draugi, esat Rēzeknē sastrādājuši... izputinājuši paši savu pilsētu, sataisījuši tur kaut kādas pirtis, SPA un velns viņu zina ko un cilvēki šobrīd nesaņem sociālos pabalstus, brīvpusdienas, es nezinu... skolotāju algas netiek izmaksātas pilnā apmērā, tiek pārkāpts likums... Pagaidiet, cilvēkiem Rēzeknē ir jācieš tāpēc, ka kāds traks mērs tur gāzē un grib visiem parādīt, ka te būs kaut kāds SPA centrs, nezinu, Eiropā lielākais? Tas ir apkaunojums mūsu valstij!
Un šajā gadījumā mums, deputātiem, ir, piedodiet, jāstrebj putra, jāatrod unikāls risinājums, kas, kā saka, der Rēzeknei šajā situācijā un tomēr nesagrauj demokrātiju pašvaldībās, jo tas nav normāli, ka ceturtā vai piektā, vai trešā daļa pašvaldību (mēs par to lemsim uz otro lasījumu) var vienkārši purināt un sasaukt sēdes bez pamata. Protams, tas rada caurumu pašvaldību sistēmā, ko noteikti kādi arī izmantos, opozīcijas to izmantos. Jā, demokrātija, nav nekas traks, bet... tas, protams, neveicina darbu.
Es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Mums ir jāatrod risinājums. Un man nav pārliecības, ka Rēzeknes dome šādi ilgi nostrādās, bet situācija ir jāstabilizē. Pirmām kārtām ir jāiestājas finanšu stabilizācijas procesam. Finanšu ministrijai ir jāieliek savs pārvaldnieks jeb pārstāvis, kurš tad arī nosaka autonomijas līmeņa... ko dome Rēzeknē, lai kāda tā ir... kur ir tās brīvības, ciktāl tā var lemt un kur nevar lemt, kur viņiem ir jāsaskaņo katrs rēķins ar Finanšu ministriju. Šobrīd šāda sistēma nav palaista. Mēs nevaram vienkārši palaist domi, jo trīs sēdes, redz, ir izgāztas, un ļaut iestāties vakuumam.
Tātad mums ir jārīkojas atbildīgi, jo iedzīvotāji Rēzeknē ne pie kā nav vainīgi, ja nu vienīgi par savu balsojumu, ievēlot šo politisko spēku un šo priekšstāvi, kurš, kā mēs redzam, ir pilnīgi nenopietns un bezatbildīgs.
Tāpēc es aicinu atbalstīt. Meklēsim risinājumus. Šeit ir ļoti daudz jautājumu, arī – kurš lems par šo deputātu pārbaudi, vai tie ir attaisnoti vai neattaisnoti iemesli. Vai tā būs vietējā vēlēšanu komisija, kuru ir iecēluši tie paši deputāti (kuri tagad pašvaldību vēlēšanu komisijai būs jāvērtē, vai viņus atlaist vai ne), vai tomēr Centrālā vēlēšanu komisija, kurai, piedodiet, arī ir ierobežota kapacitāte. Tie ir tikai 18 cilvēki ar visiem tehniskajiem darbiniekiem, un viņi nevar vienlaikus organizēt Šlesera referendumus, plus kauties tur, Rēzeknē, ar deputātu slimības lapām, kas ir sazīmētas. Būsim reāli! Tas arī nav risinājums, ka Centrālā vēlēšanu komisija tagad apkalpos pašvaldību cirkus. Mums ir jāatrod zelta vidusceļš. Izdarīsim to!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Sprindžuka kungs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 6, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Jānis Vitenbergs, Jānis Patmalnieks, Atis Labucis, Juris Jakovins un Jānis Grasbergs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 24. punktu – likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”. Vai deputāti piekrīt darba kārtības grozījumam? Darba kārtība grozīta. Likumprojekts no tās izslēgts.
___
Sāksim izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Pirmais ir Eiropas lietu komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par atbalstu sākt Eiropas Savienības pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu”. Vai ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu tagad? Iebildumu nav.
Balstoties uz Ārlietu komisijas lūgumu, sākam izskatīt šo patstāvīgo priekšlikumu.
Vārds ziņotājam – Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam Edmundam Cepurītim.
E. Cepurītis (PRO).
Kolēģi, īsi par lēmuma projektu. 8. novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar ziņojumu par Eiropas Savienības paplašināšanās politiku, kurā sniedz rekomendācijas sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Šīs rekomendācijas balstās būtiskajā progresā, kas abās valstīs ir sasniegts un kas joprojām turpinās, neskatoties uz Krievijas agresiju, uz pastāvīgiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai Ukrainā, centieniem radīt politisko nestabilitāti, īstenot hibrīdkara metodes Moldovā, un šo sarakstu varētu ilgi turpināt. Neskatoties uz to visu, abas valstis ir paveikušas pietiekami, lai Eiropas Savienība varētu apstiprināt sarunu atvēršanu, un katru dienu turpina pierādīt gatavību iestāties par Eiropas Savienības vērtībām.
Pirms pusotra gada, kad šeit bija cits Saeimas sastāvs, Saeima pieņēma paziņojumu “Par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai”. Mūsu sastāvs ir mainījies, bet mūsu atbalsts un mūsu atbildība ir palikusi nemainīga. Es domāju, ka šādā situācijā Latvijas atbildība ir atgādināt, cik nozīmīgi ir pieņemt atbilstošus lēmumus arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Tāpēc aicinu Saeimu pieņemt paziņojumu “Par atbalstu sākt Eiropas Savienības pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu”.
“Latvijas Republikas Saeima:
ievērojot Ukrainas un Moldovas pieteikumu pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā;
atzīstot, ka Ukrainai un Moldovai ir nelokāma apņemšanās pievienoties Eiropas Savienībai, to apliecinot ar centīgu darbu, īstenojot virkni politisko un institucionālo reformu, par spīti Krievijas agresijas daudzpusīgajām izpausmēm un ar to saistītajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem;
ņemot vērā 2023. gada 8. novembra Eiropas Komisijas ziņojumu par Eiropas Savienības paplašināšanās politiku un tās ietvaros Eiropas Komisijas sniegtās rekomendācijas sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu,
atbalsta pievienošanās Eiropas Savienībai sarunu ar Ukrainu un Moldovu sākšanu;
aicina visas pārējās dalībvalstis Eiropas Savienības Padomē un Eiropadomē atbalstīt Eiropas Komisijas sniegtās rekomendācijas un līdz 2023. gada beigām apstiprināt pievienošanās Eiropas Savienībai sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu;
aicina Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomi bez kavēšanās sagatavot un apstiprināt sarunu ietvaru ar Ukrainu un Moldovu;
aicina Ukrainu un Moldovu turpināt īstenot nepieciešamās reformas, kas sekmēs šo valstu atbilstību Eiropas Savienības kopīgajām vērtībām, ciešāku to integrāciju Eiropas Savienībā un veicinās lielāku stabilitāti, drošību un labklājību reģionā;
apliecina, ka Latvija ir gatava sniegt Ukrainai un Moldovai nepieciešamo atbalstu reformu īstenošanā šo valstu ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.”
Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies Cepurīša kungam.
Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Rihardam Kolam.
Godātie kolēģi, lūgums – ieklausīsimies debatētājos un nedaudz pieklusināsim savas sarunas. (Starpsauciens: “Tā jau vien neklausīs!”) Kolēģi!
R. Kols (NA).
Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze, cienījamie, godātie kolēģi! Nākamgad apritēs 20 gadi, kopš mēs esam pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Un vēl pirms pāris dienām mēs atzīmējām gan Eiropā, bet vēl jo vairāk Ukrainā, 10 gadus kopš Pašcieņas revolūcijas – Eiromaidana. Eiropas Savienība vienmēr ir bijusi kā miera bāka agresīva ekspansionisma draudu jūrā.
Šodien mēs pievēršamies Ukrainai un Moldovai, kas ir neatņemamas Eiropas daļas un cenšas stiprināt savas saites ar Eiropas Savienību. Paverot ceļu Ukrainas un Moldovas uzņemšanai Eiropas Savienībā, mēs ne tikai nostiprinām šo valstu pozīcijas, bet arī veicinām visas Eiropas drošību.
Jaunā ģeopolitiskā realitāte pēc Krievijas iebrukuma radīja vēl nebijušu impulsu paplašināšanās procesam un izvirzīja šo tematu Eiropas darba kārtības augšgalā kā visefektīvāko līdzekli, lai nodrošinātu ģeopolitisko stabilitāti Eiropas kontinentā.
Jau vairāk nekā 20 mēnešus Ukraina pašaizliedzīgi un drosmīgi cīnās par visu, ko mēs Eiropas Savienībā vērtējam par svarīgu. Ukraina ir izvēlējusies savu nākotni, un mums būtu jābūt gandarītiem, ka esam pavirzījušies soli tuvāk nākotnei, kurā visi esam daļa no Eiropas Savienības. Tagad, kad darba kārtībā ir jauna paplašināšanās, Eiropas Savienībai ir jābūt konsekventai. Konsekventai un drosmīgai attieksmē pret pašreizējām dalībvalstīm un pēc tam arī pret jaunajām dalībvalstīm.
Runa ir par miera projekta aizstāvēšanu burtiskā nozīmē un demokrātijas saglabāšanu bloka iekšienē. Tieši par to ukraiņi Maidana laukumā demonstrēja pirms 10 gadiem, un par to viņi cīnās arī šodien. Neskaidrība un neizlēmība par Ukrainas un citu partnervalstu Eiropas Savienības perspektīvām ir labvēlīgas tiem, kas cenšas sagraut mūsu kopīgo vērtību telpu un drošību.
Virzot uz priekšu Ukrainas dalību Eiropas Savienībā, agresoriem, jo īpaši Putinam, tiek nepārprotami dots signāls, ka viņa stratēģija ir izgāzusies. Ukrainas iedzīvotāji – vairāk nekā 90 procenti atbalsta pievienošanos Eiropas Savienībai – konsekventi apliecina savu uzticību Eiropas vērtībām. Viņi drosmīgi iestājas par brīvu Ukrainu demokrātiskajā Eiropas saimē. Šo nelokāmo apņēmību apliecina arī Eiropas Savienības pilsoņi, atverot savas mājas Ukrainas bēgļiem, tā ar darbiem demonstrējot tās kopīgās vērtības, kas mūs saista.
Aptauja liecina, ka 66 procenti eiropiešu kopumā atbalsta Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, kad pienāks īstais laiks. Eiropas Savienības paplašināšanās, iekļaujot Ukrainu un Moldovu, neapšaubāmi mainīs Eiropas Savienību. Tomēr tā vietā, lai mūs atturētu, šai perspektīvai vajadzētu mudināt mūs pievērsties nepieciešamām reformām Eiropas Savienības iekšienē.
Eiropas projekta vēsture ir evolūcijas vēsture, un katra paplašināšanās kārta padziļina un uzlabo Eiropas sadarbību. Eiropa ir guvusi ievērojamu labumu no ikkatras paplašināšanās. Un tāpat būs ar Ukrainu un Moldovu. Sarunu uzsākšana ar Moldovu un Ukrainu nav kāds žēlsirdības akts, bet gan abpusēji izdevīgs solis, kas bagātinās gan Latviju, gan Eiropas Savienību.
Politiskā griba virzīties uz priekšu kopā ar Ukrainu un Moldovu ir acīmredzama. Sarunu uzsākšana ar Ukrainu un Moldovu ir spēcīgs signāls. Pievienošanās Eiropas Savienībai ir ne tikai vēlama, bet arī sasniedzama.
Kolēģi, aicinu atbalstīt Eiropas lietu komisijas sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu un darīt visu, kas ir jūsu spēkos, lai pārliecinātu arī tos kolēģus Eiropas Savienībā, kas vēl minstinās, kas liek mākslīgus šķēršļus. Mums šī pretestība ir jāpārlauž. Cerams, mēs to izdarīsim līdz šī gada beigām.
Aicinu atbalstīt.
Liels paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Kola kungs.
Nākamajai vārds debatēs deputātei Inārai Mūrniecei.
I. Mūrniece (NA).
Saeimas Prezidij, godātie kolēģi! Domāju, ka mums visiem ir sapratne, ka Ukraina šobrīd ir viena no svarīgākajām valstīm mūsu pasaules daļā, jo tieši Ukrainā izšķiras, kāda būs Eiropas Savienības, kāda būs NATO, kāda būs arī Latvijas nākotne, un tik daudz kas ir uz šī svaru kausa – vai Ukraina uzvarēs, vai Ukraina spēs aizstāvēt demokrātiju.
2004. gads – mēs atceramies oranžo revolūciju, atceramies prezidentu Juščenko un viņa solījumus. Ukraiņi sāka pamosties. 2013.–2014. gads – Maidans, ukraiņu Pašcieņas revolūcija, pēc tam – “Nebesna sotņa”. Ukraiņi aizstāvēja savu pašcieņu, un ukraiņi aizstāvēja savu nākotni ar asinīm, un viņi to konsekventi dara joprojām. Ukraiņi parādīja, ka demokrātija nozīmē ļoti daudz.
Kolēģi, man bija iespēja apmeklēt Ukrainas parlamentu Verhovna Radu mēnesi pēc Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā. Un iedomājieties: pavisam netālu... Kijiva ir aplenkta, stāv Krievijas karaspēks, uz visiem ceļiem, uz visiem kontrolpunktiem izvietota tehnika, izvietotas militārpersonas, tiek kontrolēta pārvietošanās, bet ukraiņi ir sanākuši savā parlamentā – Verhovna Radā. Dažs labs ir ieradies tieši no frontes, dažam labam ir formastērps, un dažs labs ir braucis no mājām, kuru nav, kuras jau ir sagrautas. Viņi ir ieradušies, lai demokrātiskā veidā, lai tādā veidā, ko viņi izvēlējās 2004. un pēc tam 2013. un 2014. gadā, stiprinātu demokrātiju un stiprinātu savu valsti.
Ukraiņu pašcieņa un cieņa ir jāatbalsta, bet tas prasīs arī ļoti daudz no mums. Kā teica mans kolēģis Rihards Kols, tas prasīs pārliecināt Eiropas Savienības dalībvalstis. Un mēs redzam, ka Eiropas Savienībā šī vienprātība sāk grīļoties. Tie ir ļoti bīstami signāli. Godātie kolēģi, darīsim visu, lai pārliecinātu tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kur šī vienprātība ir jau sagrīļojusies pavisam nopietni. Un domāju, ka Ukraina ir pelnījusi mūsu atbalstu, blakus minot – tāpat kā Moldova, blakus minot – tāpat kā Izraēla. Arī šajā valstī šobrīd izšķiras ārkārtīgi daudz.
Atbalstīsim lēmuma projektu!
Slava Ukrainai!
Sēdes vadītāja. Paldies Mūrnieces kundzei.
Vārds debatēs deputātam Mārim Sprindžukam.
M. Sprindžuks (AS).
Godātie kolēģi, jā, vakar Eiropas lietu komisijā mēs skatījām šo iestāšanās uzaicinājumu, kas ir Ukrainai un Moldovai, un es aicinu to atbalstīt.
Bet es vēlos, lai mēs saprotam vienu lietu – pulkstenis tikšķ, atskaite ir sākusies, jo Eiropas Savienībā pie durvīm klauvē Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, ir gan pārtrauktas iestāšanās sarunas ar Turciju, klauvē arī Bosnija un Hercegovina un Gruzija, tātad Eiropas paplašināšanās notiks. Protams, mums šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir jāatbalsta tas, ka visām valstīm, kuras vieno līdzīga vērtību sistēma, ir jābūt klubā, mums ir jābūt kopā. Un tas ir mūsu drošības jautājums.
Bet paskatīsimies arī uz otru pusi. Mēs esam pieraduši... kopš 2004. gada jau 20 gadus dzīvot, pierodot pie Eiropas Savienības naudas piešprices: 7–10 miljardiem katrus septiņus gadus. Mēs esam izveidojuši zināmā mērā deformētu demokrātisko sistēmu, mēs jau zinām, ka mūsu nodokļu sistēmā ieplūdīs šī nauda, ka tā radīs PVN, ka tā sildīs mūsu... kļūdas.
Atskatīsimies tikai dažus gadus atpakaļ, cik nopietni mēs izdalījām kaut vai šīs Atveseļošanas fonda naudas – pašvaldību projekti, nezinu, rodeļu trase Ventspilī... Tā mēs rīkojamies ar Eiropas naudu.
Ko es gribu teikt. Paplašināšanās neizbēgami nozīmēs, ka mēs daudz mazākā apmērā pretendēsim uz struktūrfondu līdzekļiem, jo šīm valstīm būs vajadzīgs daudz lielāks atbalsts, īpaši Ukrainai, jo tā ir izpostīta un visai Eiropai būs jāpalīdz.
Ko tas nozīmē mums? Mums ir pēdējais brīdis nostāties uz savām kājām, sākt dialogu ar saviem uzņēmējiem, pārkārtot savu ekonomiku tā, lai mēs dzīvojam no tās naudas, ko mēs nopelnām. Nebūvējam pirtis par dāvinātām naudām, neveidojam paralēlas pakalpojumu sistēmas, kādas mums joprojām ir. Mēs dzīvojam pāri līdzekļiem gadu no gada, mums ir budžeta deficīts, mums ir negatīva ārējās tirdzniecības bilance. Pulkstenis tikšķ, mums ir jāsakārto sava māja.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Sprindžuka kungs.
Vārds debatēs deputātam Aināram Šleseram.
A. Šlesers (LPV).
Godājamie kolēģi! Partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalsta šo iniciatīvu. Bet mums visiem ir jāapzinās, ka šis lēmums – tas ir vienkārši tāds labās gribas žests, ar ko mēs apliecinām, ka mēs atbalstām Ukrainas un Moldovas vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai. Vienlaicīgi mēs apzināmies, ka pievienošanās var notikt tikai tad, ja ir vienprātīgs lēmums Eiropā un Ukrainā ir beidzies karš. Tā ir tā galvenā lieta.
Man šķiet, ka šodien tā karadarbība, kas notiek Ukrainā, ir ieilgusi. Pašreiz tie eksperti, kas ir bijuši ļoti pozitīvi noskaņoti, ka karš varētu beigties jau diezgan drīz... Diemžēl nekas nav piepildījies. Kā tas viss attīstīsies, mēs nezinām. Bet es apzinos to, ka mūsu šodienas lēmums – tas ir pozitīvs signāls gan Ukrainas, gan Moldovas iedzīvotājiem.
Ja mēs runājam par Moldovu, tad mēs zinām arī Piedņestras jautājumu. Arī tur viss nav tik vienkārši. Ir skaidrs, ka valstij, kurai ir problēmas ar savas teritorijas kontroli, ir ļoti grūti pievienoties Eiropas Savienībai. Jūs atceraties, kādreiz arī mums bija jautājums saistībā ar nenoslēgto robežlīgumu ar Krieviju, un tur bija runa tikai un vienīgi par Abreni. Tā ir vēsturiskā Latvijas teritorija, kura ir palikusi Krievijas pusē pēc Otrā pasaules kara, un Eiropas Savienība arī skaidri teica, ka, nevienojoties par šo konkrēto jautājumu, nenoslēdzot robežlīgumu ar Krieviju, būs grūti pievienoties.
Es domāju, ka šodien mums ir jāatbalsta šī iniciatīva. Mums ir jāpasaka skaidrs jāvārds tam, ka mēs gribam, lai Ukrainā iestājas miers, lai beidzas karš, lai Moldovai ir kontrole pār savu teritoriju. Kā tur viss notiks, to tikai laiks parādīs, bet mums, protams, ir izdevīgi, lai šajās valstīs būtu miers un lai beigtos karš.
Tas, ko teica iepriekšējais runātājs Sprindžuka kungs... jā, katras jaunas valsts pievienošanās Eiropas Savienībai mazinās atbalstu esošajām valstīm, tai skaitā Latvijai. Un es domāju, ka mums šodien, it sevišķi laikā, kad notiek darbs pie nākamā gada budžeta, ir jāapzinās, ka mēs nevarēsim ilgi aizņemties katru gadu naudu un tādā veidā dzīvot.
Redziet, mēs bieži runājam par budžeta deficītu, bet mēs nerunājam par to, no kā veidojas budžeta ienākumi. Viena daļa no budžeta ienākumiem ir nenopelnītā nauda, kura nenonāk caur nodokļiem, – tie ir granti, dāvinājumi no Eiropas. Ja mēs noņemam šo daļu, tad Latvijas budžeta deficīts ir krietni lielāks. Un tāpēc es diezgan skarbi izsakos par jautājumu, kas skar stabilitātes budžetu.
Nevaram runāt par stabilitātes budžetu, ja mēs esam visos rādītājos pēdējā vietā. Un, ja tagad pienāks vēl jaunas valstis – Albānija un citas –, tad ir jāapzinās, ka agri vai vēlu Latvija būs izmirstoša valsts, kura ir uzstādījusi pēdējo simts gadu laika dzimstības “rekordu” (piedzima tikai 15 tūkstoši bērnu un vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku nomira), plus vēl aizbrauc prom... mums būs ļoti grūti. Bet es uzskatu, ka šoreiz mēs nevaram tirgoties par to, ka mēs balsosim pret jaunu valstu piesaisti tikai tāpēc, ka mums būs varbūt drusku vairāk naudas. Nu neviens nav palicis bagāts no tā, ka viņš dzīvo no dāvinājumiem, neviens nav kļuvis par miljonāru, saņemot vienkārši dāvinājumus no radiniekiem dzimšanas dienā, jo tas tiek notērēts.
Mēs dzīvojam jau ļoti ilgu laiku, saņemdami naudu kā dāvinājumu, un domājam, ka tas būs mūžīgi. Bet mēs nonāksim līdz tam, ka kaut kādā brīdī Eiropa pateiks: dārgie draugi, jūs esat izmirstoša valsts, jūs nespējat vairāk apkalpot savu ekonomiku, un tieši tāpēc jums ir jāpieņem bēgļi. Mēs nonāksim līdz tam, ka Latvijā ieplūdīs bēgļi no tām valstīm, kur notiek karš, no tām valstīm, kuru bēgļi ieplūst Eiropā, jo Eiropa pateiks: vienīgie nosacījumi, ar kuriem mēs esam gatavi uzturēt Latvijas ekonomiku, – jums ir jāpalielina iedzīvotāju skaits. Un dzimstību nav iespējams dubultot gada griezumā, jo to sieviešu skaits, kuras ir reproduktīvajā vecumā, kuras varētu dzemdēt vairāk bērnu, vienkārši būs pārāk maz. Tā ir tā lieta.
Šodien es teikšu tā: mums ir jāatbalsta šī iniciatīva, bet vienlaicīgi, atbalstot to, mums ir jāapzinās, ka mums ir jāsāk nopietni strādāt pie Latvijas ekonomiskās izaugsmes, mums jāsāk domāt, ka mēs būsim valsts, kura nevis saņems fondu naudu, bet kura nākotnē varēs varbūt pati sniegt atbalstu nabadzīgajām valstīm. Daudz patīkamāk ir sniegt dāvanu, nevis saņemt dāvanu. Jo tie ubagi, kuri daudzās pasaules valstīs dzīvo uz ielas un ir pieraduši saņemt visu laiku kādu naudiņu, ko viņiem iemet, ļoti bieži nav tādi cilvēki, kuriem nekā nav, biežāk viņi ir narkomāni, dzērāji, viņi vienkārši ir nonākuši... un viņi negrib neko citu darīt. Tāda ir realitāte. Es negribu, ka mēs šodien kaut kādā veidā skatītos uz šo jautājumu no šāda aspekta.
Tā ka šodien aicinu balsot un atbalstīt Ukrainas un Moldovas iespējamo dalību Eiropas Savienībā, bet... zinot to, ka tādēļ nākotnē mēs saņemsim mazāk dotāciju un atbalstu no Eiropas Savienības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Rihardam Kolam otro reizi.
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Mana izpratne par Eiropas Savienību – vispirms tā ir vērtību savienība, nevis aprēķina savienība. Protams, tās iespējas, ko mēs esam baudījuši, kopš mums ir pieejami Eiropas fondu līdzekļi, tātad donorvalstu piešprices un viss pārējais... protams, ir papildu analīze nepieciešama, cik mēs veiksmīgi esam to īstenojuši. Katru gadu mums ir projekti, kuros ir neattiecināmās izmaksas, ir jāatskaita nauda Eiropas Savienības budžetā. Bet šis, protams, nav šīsdienas jautājums.
Kas attiecas uz retoriku, ka Ukrainā plosās karš un ir jāiestājas mieram, tāpat arī retoriku par Moldovu un Piedņestru... tur tomēr vajadzētu saprast, ka šis process ar iestāšanās sarunām... Kad mēs, Baltijas valstis, kopīgi uzsākām šo ceļu (kolēģi, atminamies, cik gadu tas aizņēma), mēs savā ziņā uzstādījām tādu kā iestāšanās rekordu – septiņi gadi kopš pieteikuma, kļūstot par pilnvērtīgām dalībvalstīm, – septiņi gadi!
Attiecībā uz Ukrainu un Moldovu... nu, mēs šeit nedzīvojam ilūzijās, tas būs smags ceļš, bet ir jāuzsāk sarunas. Tie ir papildu stimuli un mehānismi, kā var tuvināt gan Ukrainu, gan Moldovu Eiropas Savienībai... integrācijas procesos, salāgojot un harmonizējot normatīvos aktus. Tāpat arī es uzskatu, ka ne jau Ukraina un Moldova kā valstiski veidojumi, bet Ukraina un Moldova kā cilvēki, kā iedzīvotāji – tā ir tā vērtība, ko mēs deklarējam arī no Saeimas tribīnes. Latvijas galvenā vērtība ir cilvēki, un arī Moldovā, Ukrainā cilvēki ir pelnījuši no mūsu puses pozitīvu lēmumu... un nebremzēt šo procesu, kas saistās ar integrāciju Eiropas Savienībā.
Un tas, ko es varu novēlēt no šīs tribīnes... par to, ko mēs runājam... ka ir jābūt gataviem, ka Eiropas Savienības paplašināšanās gadījumā mums samazināsies līdzekļi, jau ar 2027. gadu būtiski – būtiski! – finansējums tiek samazināts, kā saka, tā piešprice, tā adata tiek lēnām vilkta ārā, un varbūt mums būs tāda šoka terapija, iespējams, ne tikai valsts pārvaldē, bet arī uzņēmumiem. Uz to ir jāgatavojas.
Es novēlu strādāt tādā virzienā, ka ļoti pārskatāmā nākotnē mēs kļūstam par donorvalsti jaunajām dalībvalstīm, iesaistāmies viņu labklājības celšanā, palīdzam tā, kā to ir darījusi virkne Eiropas Savienības dalībvalstu attiecībā uz mums.
Aicinu atbalstīt un fokusēties uz Moldovas un Ukrainas integrāciju.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tagad debatēs vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.
Ģ. V. Kristovskis (JV).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Gribu dažus vārdus teikt šajā, manuprāt, ārkārtīgi svarīgajā jautājumā. Eiropas Savienība, kā zināms, ir vērtību savienība, līdz ar to, dodot Moldovai un Ukrainai iespēju, mēs paveram vārtus šīm valstīm – Ukrainai un Moldovai –, to sabiedrībai orientēties uz šīm vērtībām un tiekties tās piepildīt.
Kā mēs zinām, tad Ukraina un Moldova ir valstis, kurām ir diezgan lielas problēmas ar korupciju, ar jautājumiem, kas Eiropas Savienības iekšienē ir sakārtoti, pašsaprotami. Nu, sabiedrība vismaz cenšas pie šīm vērtībām turēties un uz tām orientēties savā ikdienas darbā. Tas, ka Ukraina līdz šim nav varējusi pievienoties, arī liecina par to, cik liela problēma šajā zemē ir pēcpadomju mantojums un cik sarežģīti ir no korupcijas atbrīvoties.
No otras puses, šis ir drošības jautājums. Manuprāt, drošības jautājums pašlaik ir izvirzījies priekšplānā. Eiropas Savienība neuzņemtu šīs valstis vai nedotu tādu iespēju, ja tas tiešām nebūtu arī drošības jautājums. Cik atceros laikus, kad mums bija jāiestājas Eiropas Savienībā, tad bija tāda vērtību sistēma, pasākumu plāns, ko sauc par acquis communautaire, un tajā laikā gan parlamentā, gan valdībā tas bija gandrīz vai galvenais atslēgas vārds visiem pasākumiem, lai Latvija varētu pievienoties, un toreiz bija ļoti skrupuloza Latvijas un citu valstu vērtēšana.
Kolēģis Ainārs Šlesers pieminēja jautājumu par Abreni. Abrenes jautājums bija viens no aspektiem, kāpēc mums bija izvirzīta prasība atrisināt šo jautājumu par katru cenu, varbūt ne pārāk taisnīgi, bet par katru cenu atrisināt, lai iestātos Eiropas Savienībā. Un tā laika valdība un ārlietu sektors izlēma par šīs vēsturiskās teritorijas – Abrenes – atdošanu, kura bija brīvības cīņās izcīnīta vai... robežšķirtne novilkta. Tātad nācās no tās toreiz šķirties.
Es gribu teikt, ka tas nebija galvenais, bet tā toreiz Latvijas valdība un cilvēki, kuri toreiz bija pie lemšanas, – tieši tā viņi arī to izprata. Vienlaicīgi, mēs redzam, arī Igaunija tika uzņemta, kaut gan Igaunija neatrisināja līdzīgu jautājumu. Igaunijai, manuprāt, joprojām ir neatrisināts... robežteritorijas vai prasības pret zemi, kas atrodas Krievijas teritorijā... kuras Igaunijas sabiedrība uzskata par savām vēsturiskajām zemēm.
Tas liecina, ka, protams, Eiropas Savienības vērtētāji, kuri beigu beigās izšķirsies par to un virzīs jautājumus par uzņemšanu Eiropas Savienībā... šie jautājumi dažkārt ir arī diezgan filozofiski un diezgan brīvi tiek interpretēti. Tāpēc situācijās, kad drošība izvirzās priekšplānā, šiem jautājumiem ir jādod prioritāte, un es domāju, ka Eiropas Savienība to ir pareizi sapratusi.
Bet tas nenozīmē, ka no tādām prasībām, kuras ir katrai sabiedrībai ārkārtīgi svarīgas... korupcija... Laba pārvaldība, vērtību sistēma – šīm prasībām ir jāpaliek spēkā, un ikvienam, kurš nonāk saziņā ar Ukrainas politiķiem, Ukrainas sabiedrību, par šīm lietām un vērtībām ir jārunā, jo tā vai citādi, uzņemot Moldovu un Ukrainu Eiropas Savienībā, viņu problēmas kļūs arī par mūsu problēmām. Karš Ukrainā, mēs zinām, ir arī mūsu problēma, un daudzi no mums... mūsu sabiedrība cenšas palīdzēt Ukrainai pārspēka priekšā izturēt un tikt ar problēmām galā.
Tāpēc Ukrainai un Moldovai (to pašu varētu teikt arī par Moldovu)... šīm valstīm ir ārkārtīgi grūts ceļš priekšā – savas sabiedrības pārveides ceļš kara apstākļos. Ticēsim, ka šīm valstīm tas izdosies, un atbalstīsim tās, cik varēsim, lai šīm valstīm izdotos virzība uz priekšu un to sabiedrība sekmīgi un atbilstoši vērtībām iekļautos Eiropas Savienības kopējā drošības un vērtību telpā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Mans aicinājums ir izbeigt kult tukšus salmus par dalību Eiropas Savienībā. Es atbalstu, protams, Ukrainas un Moldovas sarunu sākšanu no drošības viedokļa, bet es domāju, ka mums vajadzētu izmantot šo sēdi, lai beigās pateiktu, ko Latvija ir sasniegusi Eiropas Savienībā.
Mēs zinām par pēdējiem vēlēšanu rezultātiem Nīderlandē, un partija, kas ir uzvarējusi... ar 35 vietām, kuras ieguvusi, 36 vietām... tur vēl tiek precizēts... tā ir paziņojusi, ka viens no galvenajiem uzdevumiem būs Eiropas Savienības... respektīvi, Nīderlandes referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Somijā valdībā ir “īsto somu” jeb (tagad saucas) Somu partija, kura ir paziņojusi, ka 10 gadu laikā viņi izstāsies no Eiropas Savienības, pareizāk sakot, organizēs aptauju par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Kāpēc tik lieliska organizācija kā Eiropas Savienība ir nonākusi tādā situācijā, ka turīgas valstis sāk diskutēt par to, vai ir vērts sekot Lielbritānijas piemēram? Mums Latvijā būtu jāizanalizē divas lietas.
Kāpēc pievienošanās Šengenai bija tik katastrofāla – Latvija zaudēja 200 tūkstošus cilvēku, kas ir vairāk nekā visās deportācijās? Protams, mēs varam attaisnot, ka tā ir cilvēku individuālā brīvība. Cik lieliski panākumi! Cik mēs šausmīgi cietām tad, kad mums nebija šī bezvīzu režīma!
Es atceros, ka 1990. gadā pēc Augstākās Padomes vēlēšanām nebija nekādu problēmu aiziet uz Rīgas dzelzceļa staciju un par simts krievu rubļiem nopirkt vilciena biļeti Rīga–Londona, ko nevar izdarīt šodien. Tur bija jāpārsēžas Varšavā, jābrauc līdz Berlīnei un tad jāpārsēžas. Un ar šo biļeti varēja braukt ar visiem transportlīdzekļiem, kas gāja Londonas virzienā.
Tātad Šengena – tas ir viens no ļoti nesvarīgiem jautājumiem, bet pievienošanās Šengenai notika apstākļos, kad nebija izlīdzināti dzīves līmeņi starp valstīm.
Un otrs jautājums: mums ir jāizvērtē, ko mēs esam sasnieguši, salīdzinot ar Poliju, pievienojoties eirozonai. Es gribu pateikt tikai vienu faktu. Tad, kad itāļiem bija lira, viņi nebija pievienojušies eirozonai, Itālija sasniedza 97 procentus... no Vācijas un Francijas iekšzemes kopprodukta. Šobrīd tie ir apmēram pāri 70 procentiem.
Tāpēc, ja mēs runājam par Ukrainas un Moldovas pievienošanos, protams, būs jāskatās, kam tad viņi īsti pievienosies. Vai viņi arī ļoti ātri pievienosies Šengenai, lai tiktu nosūkts kvalificēts darbaspēks? Vai viņi pievienosies eirozonai, vai viņi saglabās savu valūtu? Tie ir jautājumi, kurus... te pareizi pateica, ka tās sarunas jau var ilgt varbūt 7 gadus, varbūt 10 gadus.
Es domāju, ka Latvijai daudz kas jāpārvērtē. Te bija daži runātāji, kas teica – caur puķēm –, ka mēs varam zaudēt daudz naudas, bet, es domāju, Latvija zināmā mērā ir pārvērtusies par diedelnieku tautu. Atceramies, ka no 1935. gada līdz 1938. gadam Latvija bez kaut kāda... Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības vienlaikus uzbūvēja gan Ķeguma elektrostaciju, gan modernāko cementa un šīfera kombinātu Eiropā... sāka ražot lidmašīnas, fotoaparātus, VEF sāka ražot darbgaldus, un tas viss notika ar pašu spēkiem, paļaujoties uz savu izglītoto paaudzi, kura neemigrēja masveidā kā tagad. Tātad šīs ir problēmas, kuras mums ir jāapsver jebkurā gadījumā.
Nākamais būtiskais: mums ir jāatzīst, ka Eiropas Savienība katastrofāli atpaliek ekonomiskajā konkurencē. Šogad iekšzemes kopprodukta pieaugumu Indijai plāno 7 procentus, Ķīnai – 5 procentus, Amerikas Savienotajām Valstīm – aptuveni 3,5 procentus, un Eiropai, kā parasti, būs ap 0 vai 1 procents... plus mīnus.
Nākamais jautājums: kāpēc Eiropas Savienība nespēj konkurēt ne ar (Starpsaucieni.) Amerikas Savienotajām Valstīm, ne ar Ķīnu un pārējām... lietām? (Zālē troksnis.) Sāksim ar to, ko teica pagājušā gada Nobela prēmijas laureāts kvantu fizikā Džons Klauzers. (Zālē troksnis.) Džons Klauzers saka tā: Eiropas Savienība ir iešāvusi sev kājā ar klimata politiku, klimata zinātnei jābūt mazāk politiskai, bet politikai ir jābūt zinātniskai. Ogļskābā gāze nav piesārņotājs. Fotosintēze ir svētīga dabai, un, ja mēs kultivējam šādu politiku, kas vērsta pret ogļskābo gāzi, mēs tērējam milzīgu naudu. Klauzers saka: paziņot, ka 2050. gadā mums būs nulle izmešu, – tā ir viena no lielākajām muļķībām, ar to mēs turpinām veicināt Ķīnas ekonomiku.
Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, es atvainojos! Kolēģi, grūti dzirdēt runātāju – lūgums mazliet pieklusināt sarunas.
Kiršteina kungs, atļaujiet arī jums atgādināt, ka mēs runājam par Ukrainas un Moldovas iestāšanās sarunu sākšanu.
A. Kiršteins. Ukrainai un Moldovai acīmredzot būs jāizvērtē, kādai politikai viņi sekos enerģētikā, – vai viņi nodarbosies ar šo utopisko zinātni, vai viņi vispirms attīstīs savu ekonomiku un pacels dzīves līmeni un tad sāks aģitēt par nulles izmešu politiku, veicinot Ķīnas ekonomiku.
Par Ķīnu vienkārši ir smieklīgi. Ja viņi Eiropas Savienībai tirgo saules paneļus un vēja ģeneratorus, tad viņiem pašiem Ķīnā katru nedēļu tiek uzbūvētas divas ogļu elektrostacijas. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, par Ukrainas un Moldovas sarunu sākšanu!
A. Kiršteins. Ukraina un Moldova pievienosies valstīm... Ukraina un Moldova pievienosies tādai savienībai, kurā ir nenormāli dārga elektrība, kurā tiek stāstīts, ka izkliedētā enerģija ir Eiropas Savienības nākotne, un kura atpaliks ar katru gadu arvien vairāk. Pareizi?
Līdz ar to es domāju, ka arī Moldovai un Ukrainai vajadzētu apsvērt Eiropas Savienības dibinātāju Šūmana un Adenauera teikto: vai nu Eiropas Savienība būs vienotas civilizācijas valstu apvienība, kas balstīsies uz kristīgām vērtībām, vai tā nebūs nekāda... kur paliks tikai plikas ekonomikas intereses, kuras viņi nevarēs nekādā veidā ievērot vai īstenot līdz galam.
Līdz ar to es tomēr aicinu Latviju sākt apsvērt ieguvumus un zaudējumus. Es nezinu, vai ir pareiza Rumānijas deputāta Eiropas... iepriekšējā sastāvā... viens Rumānijas deputāts no budžeta komisijas, kurš bija izrēķinājis, cik daudz uz katru Eiropas Savienības saņemto eiro jaunās valstis atmaksā... Un, ja paskatīsieties līdzfinansējumu, aizņēmumu bankās – obligāto nosacījumu, ka jūs varat iepirkt nevis kaut kādus traktorus, ražotus kaut kur Ukrainā, Harkivā, par 10 tūkstošiem eiro, bet jums jāpērk par 50 vai 100 tūkstošiem, tad rumāņu deputāta aprēķins bija, ka uz katru eiro, ko mēs saņemam no Eiropas Savienības, mēs atdodam atpakaļ vidēji četrus eiro. Tas arī parāda mūsu parādu, kas būs 18 miljardi, tad tas būs 20 miljardi... ko mēs aizņemamies. Tātad visi šie maksājumi, kredīti, kredītu procenti un viss pārējais.
Es neesmu pesimists un neaicinu izstāties no Eiropas Savienības, bet es saku: mums ir jāsāk runāt par šiem jautājumiem tad, kad būs ārlietu debates, nevis jāstāsta pasakas par lielisko Eiropas Savienību, kurai, piedodiet, izņemot Stambulas konvenciju un utopisku runāšanu par zaļo kursu, nekas vairs nav palicis.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Jānim Dombravam.
Kolēģi, man ir liels lūgums: mums ir ļoti intensīva darba kārtība – ja mēs vairāk pieturēsimies pie tēmas, mums labāk strādāsies.
Dombravas kungs, lūdzu, vārds jums!
J. Dombrava (NA).
Godātā Saeima! Rumānijas un Moldovas vēsture ir ļoti cieši saistīta ar Baltijas valstu vēsturi, jo 1939. gada 23. augustā attiecībā uz šīm teritorijām, uz šīm valstīm tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, kurš arī mūs atdalīja no Rietumu civilizācijas. Toreiz, 1940. gadā, Padomju Savienība okupēja Moldovas teritoriju, vēlāk, 1944. gadā, atkārtoti to okupēja un iekļāva Padomju Savienībā, un pēc padomju okupācijas tāpat notika masveida kolonizācija attiecībā uz šīm teritorijām, kur – atšķirībā no Latvijas – pēc 1991. gada, kad bruka Padomju Savienība, izdevās atšķelt Piedņestras teritoriju, izmantojot militāru spēku, jo tajā brīdī Moldova nebija gatava šai pretestībai.
Tas ir loģisks solis, ka Moldova integrējas kopā ar kaimiņos esošo Rumāniju. Tas ir neloģiski, ka šīs abas valstis atrodas... atšķeltas viena no otras. Un vienotā ekonomiskā savienībā – tur ir pilnīgi visa loģika, tāpat kā visa loģika būtu bijusi jau 2004. gadā Eiropas Savienībai uzsākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu. Iespējams, tas būtu aiztaupījis Krievijas 2014. gada agresiju, kā rezultātā tika okupētas vairākas teritorijas Krimā, Doneckā un Luhanskā, tāpat arī būtu aiztaupīts Krievijas 2022. gada iebrukums. Un, kas ir vēl ne mazāk svarīgi, iespējams, citādā virzienā būtu vērsusies arī attīstība attiecībā uz Baltkrieviju. Tāpēc Nacionālā apvienība noteikti atbalsta Moldovas un Ukrainas pievienošanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību.
Vienlaikus es vēlos jau šajās debatēs vērst uzmanību uz Ukrainas ceļu pretim Eiropas Savienībai. Ir skaidrs, ka Eiropas Savienība, vismaz atsevišķu lielo valstu izpratnē, nav labdarības organizācija. No otras puses, visa Eiropa saka: Ukraina izcīna cīņu mūsu vietā. Un tad ir jautājums: kā notiks šī pievienošanās Eiropas Savienībai? Vai tajā brīdī, kad, piemēram, būs jāaprēķina deputātu skaits no Ukrainas, kas varēs pārstāvēt Ukrainu Eiropas Savienībā, tiks ņemts vērā tābrīža Ukrainas iedzīvotāju skaits, ko būs smagi ietekmējis karš, nogalinātie civiliedzīvotāji, karavīri, bēgļi, kuri vairāki miljoni atrodas citās pasaules valstīs, vai tiks ņemts vērā pirmskara iedzīvotāju skaits? Kādi regulējošie normatīvi tiks piemēroti attiecībā uz Ukrainas ekonomiku, attiecībā uz industriālo politiku? Vai šie resursi par lētu naudu tiks privatizēti, iztirgoti atsevišķu lielo Rietumvalstu korporācijām, vai Eiropas valstis tomēr atļaus Ukrainai un ukraiņu tautai saglabāt savu industriju un atjaunot to pēc kara ar nosacījumiem, kas nav tik regulējoši, kādus tos pieprasa Eiropas Savienības regulas?
Tie ir būtiski jautājumi, par kuriem, es domāju... pavērsies jautājums, kuri tad ir Ukrainas draugi un kuri ir tie, kas vēlas vienkārši izdevīgi izmantot situāciju. Kā jau es teicu, nav nekādu argumentu, kāpēc 2004. gadā... ja atskaita, piemēram, Vācijas vai Francijas bailes no Ukrainas ekonomikas... kāpēc jau tajā laikā netika uzsāktas sarunas ar Ukrainu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Tolaik ukraiņu tauta gribēja pievienoties Eiropas Savienībai, tā bija gatava to darīt.
Vismaz šobrīd šis ceļš viņiem ir pavērts. Tagad daudz svarīgāk par karogu vicināšanu būs jautājums, ar kādiem nosacījumiem Ukraina pievienosies Eiropas Savienībai. Es uzskatu, ka mūsu, Latvijas, interesēs, ir, lai Ukraina pievienojas kā spēcīga valsts, kuras industrija nenonāk Rietumu korporāciju īpašumā.
Pilnībā atbalstu šo lēmuma projektu. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Un tagad vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.
A. Ņenaševa (PRO).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Daudz ir skanējis no šīs tribīnes, bet ne vienmēr par tēmu. Man ir tikai viens jautājums – viens jautājums Nacionālās apvienības pārstāvjiem... jūs tomēr tieciet skaidrībā par to, vai jūs kopumā atbalstāt vai neatbalstāt Eiropas Savienību, jo tas, kas skan šeit, no tribīnes... nevar līdz galam saprast. No vienas puses, jūs tā kā atbalstāt Ukrainas un Moldovas ceļu uz Eiropas Savienību, no otras puses, visam cauri var dzirdēt visu to eiroskepticismu, kas caurvij jūsu uzstāšanās un kas ļoti atbalstīts no... šeit no ļoti galējā kreisā gala, kas arī... es aicinu jūs aizdomāties, kāpēc (Starpsaucieni.) jūs tik... atbalsta.
Es arī atceros, ka divtūkstošo gadu sākumā, kad mums (Zālē troksnis.) bija sarunas par ceļu uz Eiropas Savienību, Nacionālās apvienības pārstāvji bija viseiroskeptiskākie un bija pret mūsu ceļu uz Eiropas Savienību. Paldies dievam, jūs nebijāt vairākumā, jo arī šodien mēs dzirdētu (Starpsauciens.) šīs neskaidrās pozīcijas. Ļoti atbalstu Ukrainas un Moldovas ceļu (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)... Jūs ļoti atbalsta (Dep. A. Rosļikovs: “... godātā sēdes vadītāja!”)... jūs ļoti atbalsta Rosļikova kungs ar šo retoriku.
Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, atgādināšu – ir atļauti izsaukumi, bet ne monologs.
Lūdzu, vārds runātājai.
A. Ņenaševa. Un es tikai atbalstu (Starpsauciens.) tās kritiskās piezīmes, par kurām mēs runājam, kas šeit skanēja, – gan par korupciju, gan par smago ceļu, kas ir priekšā Ukrainai un Moldovai, –, un mūsu uzdevums, protams, ir viņus atbalstīt. Tas nenoliedz to, ka mums arī savas kļūdas un savas mācības ir jāizanalizē un jādomā par to, kā varam vēl vairāk stiprināt šobrīd, nu jau kā Eiropas pilntiesīga valsts... un neuzskatīt sevi vienmēr par tādiem, kam ir vajadzīgs atbalsts, bet par tādiem, kas var palīdzēt. Es zinu, ka mēs tādi esam, mēs to darām, līdz ar to, lūdzu, beidzam (Starpsauciens.) kritizēt sevi un kritizēt mūsu ceļu Eiropas Savienībā, jo, paldies dievam, mēs esam Eiropas Savienībā un atbalstām gan Ukrainu, gan Moldovu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Edvardam Smiltēnam.
E. Smiltēns (AS).
Cienījamie kolēģi, es domāju, ka šodienas debates šajā tēmā ir aizgājušas daudz plašāk, nekā tām bija jāaiziet, tāpēc ka stāsts ir par Ukrainas un Moldovas potenciālo iestāšanos Eiropas Savienībā. Diskusijas aizgāja mazliet par tālu, tāpēc es mēģināšu apzināti tās sašaurināt... tieši otrādāk – pretējā virzienā. Es gribu teikt, ka šī mūsu paziņojuma, šī atbalsta esence patiesībā slēpjas vienā elementārā lietā.
Katram mums ir zināmi cilvēki Ukrainā, vismaz vairumam no mums. Šo vīru sauc Jevhens Olefirenko. (Rāda fotogrāfiju planšetdatorā.) Viņa dzīve tikai sākās... Viņam ir maza meitiņa, sieva. Viņš tika iesaukts armijā, vēlāk kļuva par vada komandieri. Tas, ko viņš un viņa puiši teica: viņi kaujās neiet sakaut krievus, viņi kaujās iet par to, lai viņu bērniem būtu labāka nākotne, lai viņi dzīvotu tā, kā Latvijā, lai viņi būtu blakus Latvijai Eiropas Savienībā... izraut Ukrainu ārā no Padomju Savienības, jo Putins mēģina to tur šobrīd iebāzt atpakaļ. Jevhena vairs nav starp mums, viņa meitiņa ir palikusi bez tēva. Viņš guva ievainojumu kaklā un noasiņoja, bet viņa doma ir palikusi dzīva.
Šis balsojums ir tieši par to – lai tie cilvēki, kuriem vēl ir ticība, kuri tic, ka viņi uzvarēs... lai viņi šo motivāciju saglabātu, viņiem jābūt skaidrai ceļa kartei un pārliecībai par to, ka tur, ārā, ir kāds, kas viņus atbalsta viņu centienos nostāties blakus mums.
Atbalstām!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inārai Mūrniecei otro reizi.
I. Mūrniece (NA).
Godātie kolēģi, mēs varbūt mazliet esam novirzījušies no tēmas, debatējot par šo jautājumu. Es domāju, šīs ir vērtīgas debates. Mēs runājam par mūsu konceptuālo atbalstu Ukrainas un Moldovas ceļam uz Eiropas Savienību, uz Rietumu vērtību telpu, kurai, Ukraina un Moldova pierāda, tās ir piederīgas.
Es atgādināšu, ka Nacionālā apvienība... mēs bijām pirmie politiķi – pirmie politiķi! –, kas kara laikā no Latvijas aizbrauca uz Ukrainu un apliecināja: mēs jūs atbalstīsim vienmēr, mēs atbalstīsim jūsu ceļu šajā virzienā, kuru esat izvēlējušies. Varbūt kāds neatceras Maidanu – Maidanā ukraiņi skaidri pateica: mūsu ceļš ir Eiropa, Eiropas Savienība, mūsu ceļš ir NATO. Visiem, kuri ir to aizmirsuši, es to šodien gribu skaļi atgādināt.
Nacionālā apvienība vienmēr ir atbalstījusi, atbalsta un atbalstīs Ukrainas un Moldovas ceļu uz Rietumu vērtību telpu. Jā, Eiropas Savienībā ir virkne problēmu, kas ir jārisina, bet problēmas ir visur, problēmas ir arī Latvijā. Nav tā, ka arī šis ceļš būtu rozēm kaisīts, ir pietiekami daudz lietu, kas būs šajā ceļā jāpārvar. Un, ja mēs varam sniegt savu atbalstu, savu palīdzīgu roku un arī savu pieredzi, tad darīsim to!
Aicinu atbalstīt, un balsosim par Eiropas Savienības paplašināšanu, balsosim par mūsu atbalstu Ukrainai un Moldovai. Un tie, kas ir piemirsuši svarīgas vēstures lietas, – pārlasiet, pārlasiet! Tikai pirms 10 gadiem tas viss Ukrainā tika pateikts ļoti skaidri.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājam būtu kaut kas piebilstams? Nav piebilstams.
Man bija prieks dzirdēt, ka deputāti paši sevi sauca pie kārtības – ka nav vērts novirzīties no tēmas, un, es ceru, mēs to atcerēsimies šodien citu debašu laikā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Eiropas lietu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par atbalstu sākt Eiropas Savienības pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.
___
Liels paldies. (Aplausi.)
Turpināsim darbu, izskatot darba kārtības sadaļu “Par iesniegtajiem likumprojektiem”... pēc pārtraukuma. (Smiekli.) Un tādēļ, kolēģi, pirms pārtraukuma...
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Pirms reģistrācijas rezultātu paziņošanas vēl paziņojumi.
Vārds deputātam Oļegam Burovam.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi, lūdzu uz komisijas telpām – uz nelielu komisijas sēdi. Minūtes piecas, ne vairāk.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti, lūdzu, uz Sarkano zāli, kur notiks Juridiskās komisijas sēde.
___
Sēdes vadītāja. Kolēģi, uzgaidiet, lūdzu! Vēl – reģistrācijas rezultāti. Tos mums nolasīs Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs. Pārtraukums nav vēl sācies.
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi, labdien! Reģistrējušies 93 deputāti, nav reģistrējušies 7: Raivis Dzintars, Mārtiņš Felss, Mārcis Jencītis, Dmitrijs Kovaļenko, Daiga Mieriņa, Jana Simanovska un Agita ZariņaStūre.
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim sēdi pēc pārtraukuma.
Izskatīšanā – darba kārtības sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai tiek nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 445/Lp14) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” vai “pret” pieteicies runāt deputāts Raimonds Bergmanis.
Lūdzu, Bergmaņa kungs! Jūs runāsiet “par” vai “pret”, Bergmaņa kungs? (Dep. R. Bergmanis: “Es runāšu “pret”.”)
Lūdzu!
R. Bergmanis (AS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Kolēģi! Minētā likumprojekta izskatīšana un nodošana komisijām nav nepieciešama un lietderīga, jo šis likumprojekts, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija un kuru iesniedzis Ministru kabinets, attiecas uz tiem pašiem jautājumiem, kas tiek risināti komisijas izstrādātajā likumprojektā un kas šodien šajā Saeimas sēdē tiek izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.
Likumprojektā “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 445/Lp14) kā komisijas priekšlikumi ir iekļauti priekšlikumi par skolēnu ēdināšanas kompensāciju tādā pašā apmērā, kā tas ir Latvijas bērniem, proti, 3 eiro 9 centi dienā, kā arī paredzēts pārejas noteikums par datu iesniegšanu finansējuma saņemšanai.
Attiecīgi lūdzu šo jautājumu skatīt otrā likumprojektā, kas ir šodienas darba kārtībā, lai vienā likumā ietvertu visus Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtā atbalsta instrumentu pagarināšanas un pārskatīšanas... instrumentus.
Aicinu balsot “pret”, likumprojektu komisijai nenodot.
Sēdes vadītāja. Paldies, Bergmaņa kungs, par skaidrojumu. Līdz ar to mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 445/Lp14) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 69, atturas – nav. Likumprojekts komisijai netiek nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
___
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Ainārs Šlesers ir pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu, Šlesera kungs!
A. Šlesers (LPV).
Godājamie kolēģi! Principā es visu to, ko gribēju pateikt šodien, jau esmu pateicis. Tā ka aicinu balsot “pret” šo iniciatīvu, jo uzskatu, ka tomēr likumdošana nevar būt veidota konkrētam gadījumam, ir jābūt universālai praksei, kas, ja mēs runājam par pašvaldībām, attiektos uz visām pašvaldībām un būtu šis vienlīdzības princips.
Kā jau teicu, ja Rīgas domi varēja atlaist un nekādas problēmas neradās, kāpēc nevar pieņemt lēmumu par Rēzeknes domes atlaišanu?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt “par” ir pieteicies deputāts Juris Viļums.
Viļuma kungs, lūdzu!
J. Viļums (AS).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo pirmām kārtām šodien jau daudzas reizes piesauktais salīdzinājums ar Rīgas pašvaldību nav gluži korekts, jo Rēzeknes gadījumā vienai partijai ir vairākums. Pēc būtības viena partija (nav svarīgi, kāds ir partijas nosaukums) ir atbildīga par visiem līdzšinējiem lēmumiem, kas pašvaldībā tika pieņemti. Jā, viens konkrēts vārds, uzvārds... šobrīd ir atcelts no priekšsēdētāja amata. Tas nozīmē, ka pēc būtības konkrētā partija var izvirzīt jebkuru citu no sava vidus, no septiņu deputātu vidus... astoņu, piedodiet, astoņu deputātu vidus un viņu apstiprināt. Līdz ar to pašvaldība varētu turpināt strādāt, mēģinot arī izstūrēt to kuģi, kas šobrīd ir ievests pamatīgā strupceļā.
Klāt man jāpiebilst arī tas, ko teica kolēģis Māris Sprindžuks, – ka šis likumprojekts tomēr nedrīkst tikt skatīts kā konkrēti tikai vienas pašvaldības gadījuma risināšana. Jā, tas šobrīd palīdz Rēzeknes gadījumu risināt, bet tajā pašā laikā neizkropļo un nekavē pārējo pašvaldību darbu, ja deputāti pilnvērtīgi un atbildīgi pilda savus pienākumus. Nav tikai domes priekšsēdētāja atbildība par pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībā, visiem deputātiem, kas ir balsojuši par vienu vai otru lēmuma projektu, ir jāatbild.
Es varu pavisam īsi padalīties ar savu pieredzi – kādreiz biju domes deputāts. Par kādu lēmumu Valsts kontrole uzsāka visas pārbaudes, bija tiesas un kas tik vēl ne. Četras tiesas mūs, domes deputātus, kas pieņēma lēmumu, atzina par nevainīgiem, piektajā reizē mūs, tā teikt, atzina par vainīgiem un piesprieda samaksāt 50 eiro pašvaldībai. Mēs to izdarījām, vienkārši apnika tiesāties ar valsts iestādēm.
Rēzeknē un arī citās pašvaldībās katram deputātam ir jāsaprot, ka viņš nes atbildību par to, par ko viņš lemj. Nedrīkst bezatbildīgi neiet uz domes sēdēm, kā šobrīd notiek vienā konkrētā pašvaldībā, fiktīvi piemeklējot kaut kādus attaisnojumus, it kā slimības lapas, lai gan tajā pašā laikā konkrētie deputāti tiek redzēti publiskos pasākumos pilnīgi veseli... spēj darboties un parādīties. (Starpsauciens.)
Līdz ar to es vēlreiz aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā”. Arī nākamo likumprojektu aicinu atbalstīt. Kā jau teicu, tas nav tikai vienas pašvaldības interesēs, tas ir visu pašvaldību interesēs. Ja kādā citā pašvaldībā radīsies līdzīgas problēmas, ka domes vairākums nespēj uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un nav spējīgi uzņemties atbildību par nākamajām rīcībām, tad, manuprāt, patiešām ir jādod iespēja nākamajam deputātam nākt un strādāt... kaut vai no šī paša saraksta. Jo šobrīd mēs tajā pašā Rēzeknē redzam, ka atsevišķi deputāti ir tik ļoti ietekmējušies no viena konkrēta cilvēka viedokļa, ka vienkārši nav spējīgi pieņemt lēmumu, nav spējīgi atbildēt par savu rīcību. Un tas nav pieļaujams.
Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
___
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāte Linda Liepiņa ir pieteikusies runāt “pret”. Lūdzu!
L. Liepiņa (LPV).
Kolēģi, ļoti īsi. Es arī balsošu “pret”, jo redzu, ka šie grozījumi patiesībā tāpat nonāks strupceļā. Jau šobrīd, redzot, kādu stratēģiju, īpaši neiztirzājot, cīņai ir izvēlējusies Rēzeknes novadā ievēlēta (Dep. J. Viļums: “Pilsētā, nevis novadā!”) viena partija... Rēzeknes pilsētā. Nu, atvainojiet, nu šausmas. (Nav skaidri saklausāms.) (Dep. J. Viļums: “Nezina, par ko runā!”) Pabeidzāt, Viļuma kungs?
Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, nesarunājieties ar zāli. Lūdzu, turpiniet izteikt savu viedokli! Un saglabājam savstarpēju pieklājību, lūdzu.
L. Liepiņa. Labi. Patiesībā nav būtiski. Ir runa par to, ka jūs šos grozījumus esat taisījuši konkrēti Rēzeknes pilsētai, pilsētas pašvaldībai. (Starpsauciens. Smiekli.) Un... jā, šeit ir verbālā izeja kādam no deputātiem, bet nu nekas.
Tad kāpēc? Nu, nāks... Viļuma kungs te iepriekš izteicās – kaut vai no tā paša saraksta nākamie deputāti... ievēlētie. Interesanti, no kāda vēl cita saraksta viņi varētu būt? No kāda cita? (Starpsauciens.) Jūs droši vien... jūs droši vien slikti zināt šobrīd esošo Pašvaldības domes vēlēšanu likumu. Tad kā – kā jūs...? Ja šie, arī citi – nākamie – deputāti nenāks, kur jūs nonāksiet ar šiem grozījumiem? Kas notiks tālāk? Cik ilgi (Dep. E. Smiltēna starpsauciens.)... cik ilgi jūs... cik ilgi jūs taisāties vilkt šo situāciju?
Ja šī institūcija nestrādā, atlaidiet to! Ja jau jūs iepriekš no šīs tribīnes teicāt, ka ir tik daudz neapmierināto – algas netiek izmaksātas, pabalsti netiek izmaksāti –, tad kādēļ jūs domājat, ka šādi deputāti, kas situāciju tik tālu ir noveduši, tiks ievēlēti vēlreiz? Par ko jūs baidāties? Atlaidiet! Atlaidiet Rēzeknes valstspilsētas (Starpsauciens. Smiekli.) domi, vai ne, un tad arī jūs redzēsiet, kāds būs rezultāts. Acīmredzot jums ir kaut kādas bažas par to.
Un šis ir kārtējais likumprojekts, kas ir uzrakstīts vienam gadījumam.
Aicinu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotā likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
___
Ir iesniegtas vēl pāris izmaiņas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Jānis Patmalnieks, Jānis Vitenbergs, Valdis Maslovskis, Skaidrīte Ābrama un Atis Labucis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 16., 17. un 18. punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” un likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” – pirms darba kārtības 36. punkta. Vai deputāti piekrīt? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputāti piekrīt? Nav iebildumu. Skatīsim to šodien arī pirmajā lasījumā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.
Tagad izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 12 608 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Ir!”) Ir iebildumi, līdz ar to šodien to nevaram izskatīt, bet mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
___
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 12 608 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 47, atturas – 1. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai komisijai? Priekšlikums neizskan. (Starpsauciens.) Ir priekšlikums.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rosļikovam.
A. Rosļikovs (ST!).
Augsti godātie kolēģi! Aicinu tomēr respektēt vairāk nekā 10 tūkstošu cilvēku iesniegumu. Mums var būt dažādi viedokļi. Tāpēc es aicinu koalīcijas bloku pašiem izvirzīt komisiju, kura var izskatīt ļoti efektīvi, ātri un pareizi. Manā skatījumā – Juridiskā komisija.
Sēdes vadītāja. Jūs piedāvājat nodot Juridiskajai komisijai. Paldies. Citu priekšlikumu nav, tādēļ izšķirsimies balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par 12 608 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 46, atturas – 2. Patstāvīgais priekšlikums komisijai nav nodots. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.
___
Nākamais darba kārtības punkts. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 655 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kopšanas pabalsta paaugstināšanu pēc 18 gadu sasniegšanas 1. grupas invalīdiem no bērnības” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts, un mēs to izskatīsim, kad pienāks sadaļa par patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanu.
___
Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Reiram šā gada 14. decembrī. Par to ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Reiram šā gada 14. decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Atvaļinājums deputātam ir piešķirts. (Starpsauciens: “Vari iet mājās!”; dep. E. Smiltēns: “Viss, aizgāja!” Zālē troksnis. Smiekli.) Kolēģi, lai cik zīmīga būtu šī sakritība, lūdzu, turpināsim sēdi!
___
Un mums ir jāizskata vēl viens iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Irmai Kalniņai šā gada 21. decembrī.
Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Irmas Kalniņas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21. decembrī.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Irmai Kalniņai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Neapmaksāts atvaļinājums Irmai Kalniņai ir vienprātīgi piešķirts.
___
Esam nonākuši pie darba kārtības sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Deputāti Nataļja MarčenkoJodko, Igors Judins, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka, Dmitrijs Kovaļenko, Svetlana Čulkova, Iļja Ivanovs, Jefimijs Klementjevs, Jekaterina Drelinga un Aleksejs Rosļikovs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”.
Ir bijusi pieteikta deputāte Nataļja MarčenkoJodko, bet iesniedzēju vārdā runās Aleksejs Rosļikovs.
Lūdzu, Rosļikova kungs!
A. Rosļikovs (ST!).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Briškena kungs, milzīgs paldies, ka šodien atradāt laiku runāt ar deputātiem un, tā teikt, turēt sitienu. Un to es jums šodien novēlu – turēt sitienu par reāliem darbiem, kas netika padarīti. Tas ir fakts.
Mans lielākais aicinājums šodien Briškena kungam: nenāciet šeit šodien ar datoru, nenāciet šeit šodien ar papīru, no kura jūs lasīsiet jau laicīgi sagatavotu runu! Nevajag nevienā momentā apelēt pie mūsu kaimiņiem, ko viņi ir izdarījuši un ka mēs varam darīt pilnīgi to pašu. Kā vienmēr es saku – Latvija ir unikāla valsts. Un tieši “PROGRESĪVIE”, jūsu politiskais spēks, ir teikuši: “Kad mēs nāksim pie varas Rīgā, viss mainīsies.” Nesanāca.
Es liku uz jums dubultas cerības – kad jūs atnāksiet parlamentā un būsiet koalīcijā, tad Jaunā VIENOTĪBA sāks strādāt absolūti savādāk, tad ierēdņi beidzot sāks respektēt un cienīt latviešus, it īpaši tos, kas atrodas grūtos, dzīvībai bīstamos apstākļos ārzemēs. Bet uz doto momentu es skatos, ka jūs kā “PROGRESĪVO” pārstāvis kļuvāt nevis progresīvs, bet agresīvs. Jūs ar katru momentu vājāk un vājāk spējat aizsargāt mūsu valsti. Jūs uz doto momentu ar vienu (Dep. E. Putras starpsauciens.)... Ko, lūdzu? Putras kungs, es ļoti jūs respektēju, tāpēc, lūdzu, pabeidziet savu...
Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!
A. Rosļikovs. Ar katru dienu jūs spējat vājāk un vājāk aizsargāt mūsu valsti. Ar katru dienu jums sanāk vājāk un vājāk turēties pie jūsu uzliktajiem mērķiem un pie jūsu uzliktajiem uzdevumiem.
Manā skatījumā, uz doto momentu “PROGRESĪVIE” vairs neizskatās, Briškena kungs, kā jauna un spēcīga partija, par kuru es personīgi tīri cilvēciski ļoti fanoju. Es domāju: beidzot Latvijā parādās valdībā partija, kas spēj visu sagriezt, kā vajag – pareizi, visu salikt pēc punktiņiem... pateicoties jums, Briškena kungs, tagad absolūti nevienam latvietim nebūs neviena jautājuma attiecībā uz satiksmes nozari, attiecībā uz aizsardzības nozari.
Tāpēc viennozīmīgi, kolēģi, kad es uzzināju, ka latviešiem vajadzēja maksāt, lai aizbēgtu no kara, priekš manis tas ir bijis šoks. Protams, es uzzināju, ka mūsu kaimiņi jau pirmajās dienās noreaģēja un izveda savus pilsoņus no kara zonas, bet mēs joprojām vilcinājāmies, kaut ko gaidījām, kaut ko saskaņojām, kaut kādus apdrošināšanas pasākumus mēģinājām nokārtot.
Kad Kariņa kungam vajadzēja aizlidot ar privātu “bortu”, jūs to izdarījāt 24 stundu laikā. Kad vajag glābt latviešus, Latvijas bērnus, Latvijas piederīgos, mēs atkal kaut ko... stāvam.
Un man ir vislielākais jautājums: kolēģi, jūs šeit visi esat absolūti gatavi nākt un cīnīties par mūsu kaimiņzemēm, kas ir pareizi, bet tad, kad nonāk... jautājums par Latvijas neatkarību, par latviešiem, par mūsu valsts glābšanu, – uzreiz klusums. Ir nepiedienīgi aizsargāt savējos, vai ne, kolēģi? Labāk aizsargāt tos, kas dzīvo ārzemēs, ārpus Latvijas robežām un nav latvieši. Ja mēs uzskatām, ka mēs esam unikāla – absolūti unikāla! – tauta... un mūsu ir pārāk maz, lai pateiktu, ka mums nav laika, nav naudas, nav spējas, nav kapacitātes aizsargāt citam citu. Mēs esam uz pirkstiem saskaitāmi, kolēģi! Mēs spējam ne tikai nosūtīt katram latvietim, kas ir Izraēlā, personīgu “aviobortu”, bet arī aizvest viņu turp un atpakaļ.
Ja mēs runājam par igauņiem un leišiem, par ko ir apelējis jūsu palīgs pagājušoreiz... ārkārtīgi nepareizi, es ļoti ceru, ka jūs šodien atvainosieties viņa vietā, jo, ja pat Līdakas kungs neizturēja un izgāja no pacietības, tad, manā skatījumā, atvainošanās ir ļoti sagaidāma. Viņš teica, ka arī Igaunija un Lietuva paņēma no saviem iedzīvotājiem naudu. Nevaru jums apgalvot, ka tā arī ir bijis. Bet viņiem nav zelta aviokompānijas, kas saucas “airBaltic”... ar kungu, kuram pēdējo divu gadu laikā alga ir divi miljoni... viņš pat nezina latviešu valodu, neko... Par tādu algu viņam absolūti visas latviešu dziesmas ir jāzina no galvas. Tiklīdz viņam paprasa, viņš nodzied. Par tādu naudu mūsu svētkos viņam ir jāpiedalās... pirmajā rindā. Bet viņš saka: nē, man tā nav vajadzīga. Mēs ar to samierināmies.
Pēdējo trīs gadu laikā pusmiljards Latvijas iedzīvotāju naudas ir aizgājis uz turieni. Tas ir, mūsu latvieši no laukiem un reģioniem... ir nosponsorējuši. To mūsu onkoloģijas slimnieki ir nosponsorējuši. To mūsu bērni, sirmgalvji, cilvēki, kuri uz doto momentu nesaņem valsts aprūpi pietiekamā līmenī, ir nosponsorējuši “airBaltic”. Mazākais, ko viņš varēja izdarīt, – aizlidot un atvest viņus mājās, drošībā, tur, kur viņiem ir jābūt, nevis izlikties, ka nevar saskaņot apdrošināšanu. Kādu apdrošināšanu? Pārējie saskaņojuši, mēs to nevaram izdarīt.
Tāpēc es apelēju... pret satiksmes ministru – jums ir bijis pienākums negaidīt, kamēr mūsu arogantais baigais pipars Krišjānis Kariņš izdomās, ko darīt, bet jums vajadzēja iet pašam, ņemt uz sevi atbildību (tā ir jūsu atbildība) un pateikt: viss, mēs esam “PROGRESĪVIE”, mēs esam par cilvēkiem, par Latviju, tāpēc tā lidmašīna lidos. Un jums tur vajadzēja būt iekšā, lai sagaidītu savus iedzīvotājus un izvestu viņus no turienes, jo nevienam citam nebija tādas iespējas. Nacionālā apvienība nevarēja to izdarīt, viņiem nav lidmašīnas. Kariņam ir, viņiem nav. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nevarēja to izdarīt, diemžēl viņiem nav uz doto momentu tik nopietna spēka, bet es ticu tam, ka viņi to izdarītu. Bet “PROGRESĪVIE”, tie, kas vienmēr ir teikuši, ka būs viss savādāk, būs viss pa jaunam... nu, viss kļuva tikai sliktāk. Nu negrib viņi mainīties, absolūti negrib mainīt savu darba stilu. Pie tam – jūs vēl viņiem palīdzat.
Absolūti nav pieņemami, ka uz doto momentu, Briškena kungs, jūs esat vienīgais, kas tur sitienu. Bet diemžēl tā ir. Un es vēlreiz jūs aicinu nenākt uz šejieni, nerunāt no papīra un no datora. Runājiet no sirds, tā, lai katram šeit būtu pilnīgi skaidrs, ka jūs gribējāt. Paskaidrojiet man šeit cilvēciski, kāpēc mēs neglābām mūsu cilvēkus. Nevis tādēļ, ka pārējie ņēma naudu, tādēļ, ka tie 300 eiro nav pārāk liela summa... priekš jums nav liela.
Mums ir vairāk nekā 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas uz doto momentu sēž uz pensijām un uz pabalstiem, ne tādēļ, ka viņi negrib strādāt, bet tādēļ, ka viņiem veselība to neļauj, vecums to neļauj darīt. Mums ir absolūti savādāka sociālā sistēma. Un ko mēs darīsim šajos gadījumos? Es pagājušoreiz teicu... es atkārtošos, varbūt tas vairs nebūs tik interesanti... ko mēs tālāk darīsim? Bumbu patvertnē pārdosim vietas? Viena diennakts bumbu patvertnē – 50 eiro. Nav 50 eiro – nav bumbu patvertnes. Skraidi te, pa augšu. Minimālās pārtikas pakas – ir? Nav. Par tām arī naudu ņemsim? Uzliksim uz krāna ščotčiku– cik litrus ielēja, par to arī samaksāja, vai ne?
Briškena kungs, tas ir tikai sākums. Un es vienkārši mēģinu jūs uzreiz brīdināt: ja jūs tagad nepalīdzēsiet viņiem nākt pie prāta, tad mēs pazaudēsim Latviju galīgi. Mēs aizsargāsim citus karogus, aizsargāsim citas vērtības, aizsargāsim citu nākotni, bet – kad mēs beidzot sāksim aizsargāt mūsu Latvijas nākotni, mūsu Latvijas vērtības? Jums, “PROGRESĪVAJIEM”, šajā valdībā ir galvenā loma šajā sakarā, jums. Parādīt viņiem, ka vajag strādāt.
Jūs atnācāt Rīgā... mēs jums noticējām. Kas ir noticis ar Rīgu? Viss... Var nojaukt tikai. Vai ar valdību būs tas pats? Bet tā, sanāk, taču ir vislielākā politiskā krāpšana – visu laiku rādīt Excel tabulas, visu laiku rādīt kaut kādus papīrus, ieviešot... un mēģināt pārliecināt sabiedrību, ka mēs tiešām spējam un būsim par jums.
Es skatos tagad Nacionālās apvienības acīs un vismaz ticu tam, ka viņi arī domā tāpat kā es – ka nav labi nodot savus iedzīvotājus. Pat ja mums būtu nepieciešamība katram ar savu mašīnu braukt un izvest viņus no kara zonas... Mēs būtu to darījuši? Man ir jautājums. Kurš to būtu darījis? Kurš? “PROGRESĪVIE”? Manā skatījumā, vajadzētu. Vismaz es domāju, ka man nebūtu tādu jautājumu, ja man pateiktu, ka vajag aizbraukt un izvest... mēs to izdarītu, kaut no kaimiņvalstīm, kaut vēl tālāk...
Mums uz doto momentu... vēlreiz atkārtošos, augsti godātie kungi, dāmas, kolēģi! Mūsu ir pārāk maz – mēs spējam katru zināt pēc vārda, uzvārda, katru atpazīt pēc sejas, un nepieciešamības gadījumā katrs var palīdzēt citam, jo mēs esam pārāk maza tauta. Mēs – kā maza ģimene, kur visu laiku ir jābūt mīlestībai, drošībai, izpratnei par to, kas notiek un kas sāp. Un pats galvenais – momentam, kad es varu uzzvanīt un ministrs saka: es lidoju, es palīdzēšu, es jūs tur neatstāšu, es neattaisnošos ne ar ko.
Jūs vismaz varējāt naudu ņemt no viņiem – pēc atlidošanas, tas būtu progresīvi. Jūs paņēmāt – pirms. Nav naudas – nav lidojuma! Nu kaut tur, Briškena kungs...
Kā jūs varat man izskaidrot to, ka Gausa kungs ar diviem miljoniem algas pēdējo divu gadu laikā ir pielietojis progresīvo likmi biļešu pirkšanai? Cenu kāpums ir bijis atkarīgs no lidmašīnas noslogotības. Nu kas tas ir? Tā taču vispār kaut kāda ņirgāšanās par mums visiem! Es saprotu, ka tas, teiksim, temperatūras līmenis ir kritis, paldies dievam, bet izdariet, lūdzu, secinājumus, kolēģi!
Un šodien man ir lūgums... skaidrs, ka koalīcijas bloks balsos tā, lai noturētu koalīciju... bet man ir lūgums opozīcijas blokam – neatkarīgi no tā, vai Tavara kungs plāno pievienoties atpakaļ koalīcijai vai ne. Ir ārkārtīgi svarīgi saprast vienu lietu: mēs šodien ar savu balsojumu parādām, ka mēs vairāk šādas kļūdas nepieļausim. Tas ir svarīgi.
Es šodien, Briškena kungs, nebalsošu pret jums kā pret cilvēku, es šodien balsošu pret rīcību un ļoti ceru, ka tas vairs nekad neatkārtosies. Nākamreiz jums būs 24 stundas, godīgi... vienkārši novēlējums, nevis prasība. 24 stundas, lai nākamreiz noreaģētu un palīdzētu mūsu latviešiem. 24 stundas! Lūdzu, nāciet šeit un runājiet no sirds, un vairāk nekad nepieļaujiet kļūdas! Mums ir jāaizsargā mūsu tauta. Mēs esam pārāk maza... dzimstība krīt, latviešu valoda pazūd, un tie cilvēki, kas uz šejieni atbrauca, negrib mācīties mūsu valodu. Viņiem tas nav svarīgi.
Ja mēs neizsargāsim cits citu, mēs pazudīsim. Pēc pieciem gadiem puse aizbēgs prom no šejienes, jo viņi politiski ir labi nopelnījuši... uz Spāniju. Bet tie, kas paliks šeit... viss. Latvijas vairs nebūs. Jūs tagad paši to redzat. Tas nav mans novēlējums, tās ir absolūti skaidras prognozes, kuras var redzēt.
No šodienas man ir lūgums: sākam aizsargāt valsti, iedzīvotājus, vērtības, karogu un himnu, mazāk runājam par pārējām valstīm, vairāk runājam par Latviju, par mūsu karogu!
Mēs šodien balsosim “par” Briškena kunga atstādināšanu. Vienkārši kā atgādinājums: jūs rīkojāties nepareizi (kā ministrs, nevis kā cilvēks), un mēs ļoti ceram, ka jūs vairs to nedarīsiet.
Paldies, kolēģi. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.
K. Briškens (satiksmes ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģi deputāti, Rosļikova kungs, frakcija “Stabilitātei!”, pārējie kolēģi! Es ļoti daudz kam, ko Rosļikova kungs minēja savā uzrunā, piekrītu.
Es piekrītu arī tam, ka “progresīvie” šajā koalīcijā un šī koalīcija kopumā strādā bez agresijas, bet ar ļoti pragmatisku pieeju. Es domāju, tās reformas, kuras es arī personīgi esmu pieteicis satiksmes nozarē, nozare nav redzējusi daudzu gadu garumā. Un es jums apsolu, ka pirmo simts dienu laikā, kas šai valdībai iestājas tieši Ziemassvētkos, mēs noteikti sabiedrību informēsim par visām reformām ļoti daudzajos satiksmes nozares apcirkņos, kuros, protams, ir sabriedušas ļoti nozīmīgas problēmas, sākot ar “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūras uzturēšanu – līdz projektam “Rail Baltica”, līdz sabiedriskā transporta pārvadājumiem, līdz izaicinājumiem attiecībā uz “airBaltic” kotāciju starptautiskajā biržā un tamlīdzīgi. Katrā ziņā es esmu apņēmības pilns, lai ar šiem izaicinājumiem... nevis paslaucīt tos zem tepiķa, atstāt skapī, bet ar tiem cīnīties. Es ļoti ceru uz visu deputātu atbalstu arī tām iniciatīvām, kuras mēs virzīsim, tai skaitā iniciatīvām ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā.
Rosļikova kungs, ja atļausiet, es tomēr pieturēšos pie faktoloģiska materiāla, tāpēc nedaudz ieskatīšos savos pierakstos, jo šeit ir ļoti svarīgi, ja mēs pieskaramies šim konkrētajam repatriācijas reisa jautājumam, precīzi salikt visus faktus... Šāda veida lidojumi... aviācijā nekas nenotiek tā vienkārši uz labu vēlējumu, uz maksimālu steigu; aviācijā ir ļoti nopietni ar drošību saistīti nosacījumi, kuri bija jāievēro, lai mūsu līdzcilvēkus dabūtu atpakaļ mājās pie saviem mīļajiem ne tikai pēc iespējas ātrāk, bet arī maksimāli droši un efektīvi.
Neviens nevarēja paredzēt “Hamās” teroristu barbariskos uzbrukumus Izraēlai. Neviens tam nebija gatavs. Tāpēc, tāpat kā visa pārējā pasaule, mēs centāmies pēc iespējas ātrāk situāciju izprast un rīkoties tā, lai mūsu pilsoņi pēc iespējas ātrāk nonāktu drošībā. Tā kļuva, neapšaubāmi, par prioritāti gan man, gan Ārlietu ministrijai, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam, mūsu vēstniecībai Telavivā, visiem cilvēkiem, kas skatījās uz šokējošajiem kadriem televīzijā un zināja, ka viņu mīļie ir tur – krīzes zonā. Nav ne mazāko šaubu, ka tā bija top prioritāte.
Bet mums bija svarīgi rīkoties nevis tikai ātri... arī ātri, bet – ne tikai ātri, bet arī pārdomāti un efektīvi, un tāpēc šādus repatriācijas reisus nav iespējams noorganizēt acumirklī tā, lai tie būtu droši un lai mums būtu iespējams evakuēt pēc iespējas vairāk cilvēku, ja ne visus. Mērķis ir repatriēt pilnīgi visus mūsu līdzcilvēkus. Tāpēc ir vesela virkne priekšdarbu, kas ir jāveic, lai šāda veida reisu izpildītu. Es uzskaitīšu šos priekšdarbus.
Pirmkārt, aviokompānijai ir jāīsteno vesela virkne Latvijas Civilās aviācijas aģentūras un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras, arī citu regulējošo institūciju rekomendāciju un nosacījumu. Nevar tā vienkārši – mēs te tagad lidosim, mēs te tagad repatriēsim; ir jāievēro visas regulējošo iestāžu prasības.
Otrkārt, ir precīzi jāsaplāno pasažieru saraksts jeb manifests, un tas notiek, protams, sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Konsulāro departamentu, sadarbībā ar mūsu vēstniecību Izraēlā.
Tad ir ļoti svarīgi aktīvi informēt cilvēkus, lai visi cilvēki, kas atrodas krīzes zonā, ir informēti, ka šāds repatriācijas reiss tiks plānots. Un, cik man ir zināms, mēs mūsu cilvēkus dabūjām ārā no kara zonas.
Vienlaikus ir jānodrošina, protams, arī zvanu centru darbība, lai vispār cilvēkus varētu informēt par šāda veida reisiem. Un tad, protams, ir jānokārto lidojuma atļaujas saņemšanas jautājums, jāsaskaņo reisa laiki (šajā gadījumā – ar Telavivas lidostu) ārkārtas situācijas laikā, kad jau ir noteikti ierobežojumi gaisa telpai, un tikai tad šo reisu ir iespējams izpildīt.
Ja kāds no manis uzskaitītajiem priekšnosacījumiem netiktu īstenots, tad mēs ne tikai evakuētu mazāk mūsu valstspiederīgo, bet arī riskētu ar viņu drošību. Un šīs divas komponentes ir kritiski svarīgas: pēc iespējas vairāk (ideālā gadījumā – visus) un droši.
Tāpēc es noteikti nepiekrītu nekādiem aicinājumiem, es nekad nesekošu šādiem aicinājumiem – politiskiem vai kādiem citiem – pasteidzināt šo procesu uz drošības pasākumu vai pilnvērtīgas cilvēku apziņošanas rēķina. Tā ir sarkanā līnija, ko es nepārkāpšu, un tas ir saistīts ar mūsu cilvēku drošību.
Ja mēs runājam par biļetes cenu, tā tika veidota, nevis balstoties uz standarta aviācijas praksi, kur notiek kaskāde atbilstoši pieprasījumam, bet tā, lai nosegtu reisa operacionālās izmaksas, un biļetes cena tika saskaņota ar Ārlietu ministriju. Šis nebija standarta komercreiss. Protams, aviokompānijas standarta komercreisos meklē iespējas iegūt ienākumus un gūt peļņu no šiem reisiem. Šis reiss nosedza savas operacionālās izmaksas, un reisa biļetes cena tika saskaņota ar Ārlietu ministriju. Ja mēs savukārt salīdzinām līdzīgu komerclidojumu piedāvājumu šādos repatriācijas reisos ar mūsu kaimiņvalstīm, attiecīgi uz Somiju tas bija divreiz dārgāk, uz Lietuvu – trīsreiz dārgāk un uz Dāniju – četrreiz dārgāk.
Tāpēc es noteikti atvainojos visiem iedzīvotājiem, kuriem šī evakuācija radīja neērtības. Protams, esmu gandarīts, ka mums izdevās visus droši un pietiekami ātri nogādāt mājās, atpakaļ pie saviem mīļajiem. Es atvainojos arī par toni, kas iepriekš, iespējams, izskanēja, argumentējot šos pašus... manā prombūtnē. Un es noteikti šobrīd neapgalvoju, ka viss tika izdarīts perfekti, vienmēr var labāk.
Katrā ziņā mēs tieksimies, lai arī šāda veida rīcības algoritmi tiktu optimizēti, bet, protams, šādās forsmažora situācijās nav viegli pilnīgi precīzi prognozēt, kā šī rīcība attīstīsies, kāda veida nosacījumi tiks uzlikti, lai pēc iespējas ātrāk šāda veida glābšanas reisus varētu izpildīt. Mana prioritāte vienmēr būs panākt to, lai mūsu līdzcilvēki maksimāli ātri, maksimāli droši var atgriezties mājās.
Tāpēc es pateicos par jūsu uzmanību un lūdzu neatbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edgaram Putram.
E. Putra (AS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Mana motivācija atbalstīt šo demisijas pieprasījumu ir pavisam cita. Šodien mans rīts sākās apmēram pulksten 5.30, kad izbraucu no Liepājas. Autoceļš A9. Līdz Rīgai – neviena kaisītāja, neviena ceļu stūmēja. Daudzās vietās satiksme bija 30 līdz 50 kilometri stundā, ar garām automašīnu karavānām, un šī autoceļa izbraukšana bija ļoti, ļoti smaga. Laikam jau teiciens par to, ka “PROGRESĪVIE” ar Rīgu netika galā, ar ielām, kur nu vēl ar valsts autoceļiem... Tik tiešām, draugi, nav labi.
Ja šobrīd, es varu salīdzināt... sestdien braucu mājās no Vācijas caur Poliju. Polijā bija gaidāms... tika prognozēts sniegs. Trīs stundas pirms tam kaisītāji brauca pa maģistrāli un preventīvi kaisīja un gaidīja... gatavojās, šeit, Latvijā, četru stundu laikā es uz autoceļa... nevienu kaisītāju nesatiku pa ceļam, un šie apstākļi patiešām bija ļoti smagi. Tātad jau pirmais punkts, kur pēc būtības ministrs parāda savu nespēju pārņemt stafeti. Man liekas, tas bija Auguļa kunga laikā – kad viņš bija satiksmes ministrs, preventīvā kaisīšana notika, un tas arī radīja zināmu satiksmes drošību.
Briškena kungs nāks stāstīt mums, cik ļoti viņš cīnās ar ātruma ierobežošanu un ka sodīs no pirmā kilometra, tajā pašā laikā viņš nevar nodrošināt elementāru satiksmes drošību ziemā. Briškena kungs, šobrīd ir ziema, šodien ārā ir ziema! Tas ir viens punkts, kur es redzu, ka ir problēmas un būs problēmas, jo mēs redzam, ka vilciens jau iet Rīgai garām un avioreisus savlaicīgi nevar nodrošināt.
Nākamais punkts, kas reģionos ļoti skar iedzīvotājus, ir pasta nodaļas. Pašā sākumā ministrs grieza lentīti un lepojās, ka Salaspilī, redz, mēs esam atklājuši jaunu nodaļu un šķirotavu, un ko tikai ne, bet šobrīd skaidri redzam, ka reģionos, piemēram, Dienvidkurzemes novadā, kas sastāv no astoņiem bijušajiem novadiem, filiāle ir palikusi tikai Grobiņā un tās darba laiks ir no pulksten 9.00 līdz 14.00, ar domu, ka šis darba laiks arī nebūs pateicīgs un nebūs vajadzīgā klientu skaita, aizklapēsim ciet, un visu šo reģionu apkalpos Liepājas 1. nodaļa.
Tad ir jautājums: vai tiešām tas ir novada iedzīvotāju un reģiona iedzīvotāju interesēs, kuriem šis pasta pakalpojums ir vajadzīgs? Un diez vai pieņemtā koncepcija, kura tiek virzīta, ka pastnieks ir mobils... ar visu amortizāciju un algām... būs lētāka par to, ka katrā bijušajā novadā reāli ir vismaz viens punkts, kurā var izmaksāt gan pensijas, gan saņemt visus sūtījumus, gan nosūtīt... visu pārējo. Mēs padarām to dzīvi reģionos... Tūlīt vispār nekā vairs nebūs, jo nākamais punkts būs, kas tūlīt... vēl ar alkohola aprites likumu aizliegsim mēs...
Sēdes vadītāja. Putras kungs, es ļoti atvainojos! Atļaujiet jums atgādināt, ka lēmuma projekts ir ļoti konkrēti sastādīts, un lēmuma projektā šī demisija ir tieši par iedzīvotāju evakuāciju no Izraēlas.
E. Putra. Nē, tas ir par neuzticības izteikšanu ministram Kasparam Briškenam.
Sēdes vadītāja. Saeimas lēmuma projektā ir iekļauts, ka tas ir par iedzīvotāju evakuāciju no Izraēlas. (Starpsaucieni.)
E. Putra. Domāju, es gana daudz esmu izteicies. Šo neizdarību satiksmes ministram ir gana daudz jau pašā sākumā.
Aicinu atbalstīt šo demisijas pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Aināram Šleseram.
A. Šlesers (LPV).
Godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Godājamais ministra kungs! Mūsu frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien nebalsos “par” neuzticību satiksmes ministram Briškenam. Es jau motivēju to iepriekšējā uzrunā, tad, kad runa bija par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Kariņam.
Par konkrēto gadījumu, kas skar Latvijas pilsoņu evakuāciju no ārvalstīm, šajā gadījumā no Izraēlas, atbildīgā bija Ārlietu ministrija. Satiksmes ministrija nodrošina lidojumus, bet viņi nekoordinē evakuāciju, tas ir mūsu Ārlietu ministrijas, mūsu vēstniecību uzdevums un pienākums. Līdz ar to es nevaru šodien balsot un pārnest atbildību uz Satiksmes ministriju, kura nav atbildīga par konkrēto realizēto politiku. Neskatoties uz to, ka man kā opozīcijas pārstāvim būtu jābalso, iespējams, par jebkuru priekšlikumu, kas skar uzticību esošajai valdībai, es kā bijušais satiksmes ministrs zinu, ka Satiksmes ministrija un ministrs neatbild par šo realizēto politiku. Pilsoņu evakuācija no jebkuras pasaules valsts – tā ir Ārlietu ministrijas atbildība.
Bet, ņemot vērā to, ka šis ir jautājums, kas skar neuzticību ministram (arī iepriekšējais runātājs pieskārās citām lietām), es gribu, Briškena kungs, jums novēlēt rast risinājumu “Rail Baltica”. Es nekādā gadījumā nealkstu pēc kāda laika atkal uzstāties no šīs tribīnes un novelt visu atbildību uz jūsu pleciem, jo šis projekts lielā mērā tiek realizēts pēdējo 10 gadu laikā, ir bijušas citas valdības un jūs tajās neesat bijis. Jā, jūs esat ieņēmis kādu amatu struktūrvienībās, kas skar “Rail Baltica”, bet tas nebūtu pareizi – sasiet darbu konkrētā uzņēmumā ar politiskiem lēmumiem, kuri bijuši.
Tas, kas man līdz galam nav skaidrs, – kā var pietrūkt miljardu? Kur ir bijusi kļūda? Tas nav sadārdzinājums, tas ir kaut kas cits. Pietrūkst jau 6–8 miljardu. Un tas, ko mēs nevaram pieļaut... un te es gribu atbalstīt jūsu pozīciju, es nezinu, kā jūs izcīnīsiet to, ka galarezultātā... nu, būs “Rail Baltica” projekts, bet tas neienāks Rīgā. Tad, kā jau teica sociālajos tīklos, iespējams, būs projekts “Tallina–Kauņa” ar pieturu Salaspilī. Vot, to mēs nevaram pieļaut, jo ir jau investēti milzīgi līdzekļi Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvei, Rīgas dome tur jau ir ieguldījusi līdzekļus pievadceļos, kas skar jauno tiltu.
Un galarezultātā šo jautājumu (man ir lūgums, es vienkārši izmantoju šo iespēju)... es negribētu, lai pēc kāda laika jūs uztaisītu par peramo puiku, kurš ir atbildīgs par iepriekšējo valdību un ministru neizdarībām. Būtu lūgums informēt sabiedrību un arī Saeimas pārstāvjus (ne tikai opozīcijas kolēģus, bet arī no pozīcijas), kas īsti ir bijis kļūdas pamatā, kāpēc ir šis lielais iztrūkums, un informēt, ko jūs darīsiet. Tā ka es aicinu tiešām darīt visu iespējamo, jo būtu nepareizi atstāt visu šo pārbūvi pie lidostas, dzelzceļā, centrālajā dzelzceļa stacijā nepabeigtu tikai tāpēc, ka kāds ir pieļāvis kļūdu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Joprojām turpinot debates par demisijas pieprasījumu satiksmes ministram par iedzīvotāju evakuāciju no Izraēlas, vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.
V. Pleškāne (ST!).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Godātais ministra kungs, gribu jums oponēt par to, ka jūs teicāt, ka Latvijas iedzīvotāji bija evakuēti 139 cilvēku skaitā. Ja mēs sareizinām ar biļešu cenu – 300 eiro, mums sanāk 44 tūkstoši. Mūsu Kariņa braucieni (vienam) izmaksā 36... nu, 37 tūkstošus. Vienam cilvēkam privātais lidojums izmaksā 37 tūkstošus, 139 cilvēkiem, kurus vajadzēja evakuēt no bīstamās zonas, – 44 tūkstošus.
Kur ir samērīgums? Nav. Cilvēki palika tajā vietā, kur notika karš, briesmīgs karš. Un katra ministrija... Vot, ko es gribu atzīmēt, lai jūs arī dzirdētu uz nākamo... kad Ukrainā sākās karš, katra ministrija savā mājaslapā ielika tādu “izkrītošu” paziņojumu, kur ziedot naudiņu, upurēt naudiņu... ziedot, samaksāt tiem cilvēkiem... Ukrainai ziedot, bet kāpēc mūsu ministrijas neievēroja vai nepaņēma to praksi... kad cilvēki meklē reisus gan “airBaltic”, gan jūsu ministrijā, gan Ārlietu ministrijā... kāpēc viņiem nebija “izkrītoša” ziņojuma par to, kur griezties tajā momentā? Tas bija svarīgi, jo šeit cilvēki, tie radinieki, kas palika šeit uz vietas, kuri uztraucās par to, kas notiek ar radiniekiem, meklēja arī šeit palīdzību, griezās pie Kariņa, griezās arī pie jums, bet informācijas bija tik maz, tā cilvēkiem nebija pasniegta, kur griezties un ko darīt.
Lūdzu, ja mēs varam atbalstīt citu valstu pilsoņus, kāpēc mēs nevaram atbalstīt savējos? Kāpēc, kad vajadzēja Ukrainai mēs... un vajag Ukrainai... mēs darām to, bet, kad vajag savējiem, mēs nedomājam... tas ir jauns kaut kāds notikums, mums tāda nebija, mums iepriekš nebija tādas pieredzes. Bet domājam par cilvēkiem, un tad nevajag pieredzi! Ja mēs domājam par saviem cilvēkiem, par saviem radiniekiem, uztveram katru savu cilvēku par savu radinieku... tad jums domas mainīsies.
Par reisiem no citām valstīm, vai kā viņi evakuēja savus iedzīvotājus no Izraēlas. Jā, summas bija lielākas, bet, ja mēs apskatām tās ziņas vai kā bija izdarīts citās valstīs, valsts pusi no biļetēm kompensēja. Varat aplūkot vai varat, nezinu, sazināties ar pārējām valstīm, viņi jums pateiks, ka, jā, bija augstas cenas, bet viņi kompensēja pusi; tas ir simtprocentīgi. Citām valstīm nav tādas nacionālas kompānijas kāda mums ir “airBaltic”. Kāpēc, kad “airBaltic” bija grūti laiki, mūsu nodokļu maksātāji varēja palīdzēt, varēja no nodokļiem pārvirzīt naudu “airBaltic”, bet, kad mūsu pilsoņi ir tādā stāvoklī, ka viņiem jāpalīdz, mēs nevaram, tikai par naudu.
Un iedomājieties vēl... tajā lietā, ka cilvēki jau bija samaksājuši par reisu atpakaļ uz mājām, bet reisi bija atcelti sakarā ar to, ka sākās karš un viņiem vajadzēja dubulti samaksāt par tām biļetēm. Bija ģimenes... es jau stāstīju par pieciem cilvēkiem, kuriem pēkšņi vajadzēja samaksāt atkārtoti. Cilvēki, radinieki no Latvijas, pārskaitīja naudu, lai viņiem nopirktu... vai šeit pārskaitīja. Bija cilvēki, kuri aizlidoja par 1000 eiro ar lietuviešu vai citām lidmašīnām, bet tas nav pareizi. Ja mums ir sava nacionālā kompānija, kura var to izdarīt, mēs tikai tērējam mūsu pilsoņu gan nervus, gan līdzekļus un nevaram padomāt par cilvēkiem. Mūsu valstī galvenais ir cilvēks un mūsu zeme.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam debatēs vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim – diskusijā par demisijas pieprasījumu attiecībā uz iedzīvotāju evakuāciju no Izraēlas.
Ģ. V. Kristovskis (JV).
Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Valstsvīri un valstssievas! Šis jautājums ir ļoti nopietns. Es domāju, ka bardzība, ar kādu atsevišķi Saeimas deputāti pašreiz skatās satiksmes ministra virzienā, nav īsti pamatota. Tas nav pārmetums kādam, ka viedoklis par to, vai mūsu valsts pārstāvju vai citu valstu pārstāvju evakuācija no kara zonām ir vienkāršs vai sarežģīts pasākums... tas katram, no mūsu personīgās pieredzes, var atšķirties.
Es esmu pie tiem, kas uzskata, ka tas ir ārkārtīgi sarežģīts pasākums, it sevišķi, ja tas ir ministram, kurš pie savu pienākumu pildīšanas ir stājies tikai pirms dažiem mēnešiem. Šādos procesos ir iesaistīts ārkārtīgi daudz institūciju profesionālo darbinieku, un ne tikai mūsu valstī. Tas nav atkarīgs no tā, vai tikai ministrs, konkrēti, satiksmes ministrs, izvirza mērķi no karadarbības zonas izvest Latvijas civilos iedzīvotājus.
Ainārs Šlesers ļoti precīzi pateica, ka šādās situācijās galavārds bieži vien ir Ārlietu ministrijai. Tas tiešām tā arī ir, jo mums ir vēstniecība Izraēlā, un bieži vien ir tā, ka šai vēstniecībai šādos ārkārtas apstākļos ir ārkārtīgi grūti cilvēkus, kas tur ir nokļuvuši tādā vai citādā situācijā, arī atrast, apkopot, katram izstrādāt maršrutu, kā viņš nokļūs īstajā brīdī īstajā vietā, kad tur mūsu lidmašīna ieradīsies.
Un tas nebūt nav vienkārši, jo vēlreiz – mums ir jāpatur prātā, ka situācija ir karadarbības zonā. Un karadarbības zonā situāciju konkrēti risina kāds vienības komandieris, kāds vietējais policists, kāds ar automātu vai ar prettanku... vai kādu citu bruņojumu, strēlnieku bruņojumu, ekipēts cilvēks, un viņi ir konkrēti tie, kas uz vairākām stundām var slēgt ceļus vai dot kaut kādus uzdevumus. Un beigu beigās, ja mēs skatāmies lidostas kontekstā, arī tur ir cilvēki, kuri vadās pēc saviem priekšrakstiem, instrukcijām, un viņi nevar Latvijas lidmašīnu nosēdināt tad, kad lidmašīna atrodas tur gaisa telpā. Tā ka tie ir ārkārtīgi sarežģīti apstākļi, un civilā lidmašīna no Latvijas nevar patvaļīgi ielidot... un saskarties ar visiem tiem riskiem, kuri ir karadarbības zonā. Lūk!
Es domāju, ka tās instances – Ārlietu ministrija, Satiksmes ministrija – centās darīt to labāko, ko var izdarīt. Bet tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka par šādām operācijām (tās patiesībā ir labi plānotas operācijas, kurās iesaistās daudzi speciālisti) visu var stāstīt un ka tas viss tiek publicēts un izstāstīts.
Bieži vien ir tā, ka starptautiskās organizācijas, arī tās valstis vai to operāciju organizētāji lūdz par viņu veiktajiem pasākumiem, laikiem un detaļām publiski nerunāt, un tad rodas tādas situācijas, ka... ministrs nonāk situācijā, ka viņš labprāt pastāstītu visiem savas valsts iedzīvotājiem, kādi galu galā pasākumi tika veikti, lai operācija izdotos, bet viņš to nemaz nedrīkst darīt, viņam ir pienākums klusēt, uzņemties tādas saistības, kādas uzliek tā valsts, kurā ir konkrētā problēma.
Tāpēc es domāju... Es aicinu atbalstīt ministru... palikt savā amatā, darīt savus pienākumus. Es domāju, ka šī būs ļoti (Starpsauciens.)... Jā, atbalstīt ministru. Un šī pieredze viņu bagātinās. Es domāju, ministrs ir profesionālis, ļausim viņam strādāt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.
A. Rosļikovs (ST!).
Kolēģi, es ļoti īsi. Jūs ļoti mākslīgi... Ģirt Valdi Kristovski, man likās – vismaz pēdējo nedēļu laikā –, ka jums tomēr iekšā ir... taisnība dzīvo... un jūs tā ļoti viltīgi visu izdarījāt, izstāstījāt par termiņu, ja, ka neizdevās Briškena kungam kopā ar jūsu Kariņa kungu iekļauties īsā laikā, tāpēc sanāca nedēļas laikā. Es runāju ne par to.
Viktorija iznāca un jums tikko izstāstīja – 139 cilvēki, un ieguvumi no tā reisa ir 44 tūkstoši eiro. Ne 500, ne 700, bet 44 tūkstoši! Kas ir tikai... Ģirt Valdi Kristovski un augsti godātais Briškena kungs, noapaļosim – par 10 tūkstošiem vairāk, nekā vienu reizi var notrallināt Kariņa kungs, lidojot vienā virzienā. 44 tūkstoši! Nopietni?! Mēs tik miljardu paņēmām kredītā! Mēs spējām uz kaut kādiem tur izmeklējumiem... kā desu pareizi vārīt, nosūtīt pusmiljonu! 44 tūkstoši eiro! Smieklīgi! Kauns! Negods!
Nedod dievs, kaut viens cilvēks Eiropas Savienībā, īpaši NATO līmenī, zinās, ka mēs 44 tūkstošus vienkārši paņēmām pie sevis... kā tādi mazi žurcēni... pie sevis, ne mūsējo naudu... samaksā pirmais... 44 tūkstoši! It īpaši... es te dzirdēju, ka Ārlietu ministrijai, izrādās, ir kaut kāds atbalsta fonds, no kura var segt šādus izdevumus, bet Kariņš neizstāstīja par to nevienam. Pareizi! Mana nauda, es par to lidošu ar privāto “bortu”! Nu, tā sanāk.
Tāpēc es vēlreiz, augsti godātais Ģirt Valdi Kristovski, pasvītroju: nav runa par Briškena kungu, ir runa par ministra amatu, un katrs no simts deputātiem šeit ir atbildīgs. Nē, tas nav mans... es neesmu ministrs! Nē, mans dārgais, tu esi šeit! Un, ja tu neesi valdes blokā, koalīcijas blokā, tu spēj pienākt pie sava ministra un pateikt: “Kariņ, nu, mēs ar tevi taču esam veci politiķi, tev 44 tūkstošu žēl saviem iedzīvotājiem?” Nu, ja kauns, paņem vēl Latkovski līdzi, Reirs ļoti prātīgs cilvēks, ļoti labi saprot un kalkulē naudu. Un viss! Un Kariņš teiks: “Jā, labi, kungi, es to izdarīšu.”
Tā ir arī mana atbildība, jo man arī vajadzēja nākt pie Kariņa kunga, zvanīt viņam, vai nākt pie Briškena kunga un lūgt viņam to izdarīt. Es to arī neizdarīju.
Mēs visi simts esam līdzatbildīgi par to, kas ir noticis. Kauns un negods, ka mēs 44 tūkstošu eiro dēļ pametam savus iedzīvotājus tur... meklējiet izeju, ubagojiet pie citām valstīm, lidojiet ar kara lidmašīnām kravas nodalījumā! Un izliekamies te par kaut kādu vēl konstruktīvu opozīciju.
44 tūkstoši – jūsu cena, kolēģi! PROGRESĪVIE, kauns! Briškena kungs, visu labu!
Balsosim “par”.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.
___
Deputāti Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jānis Vucāns, Igors Rajevs un Zane SkujiņaRubene ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļu apstiprināšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļu apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.
___
Kolēģi, ir saņemts iesniegums par grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Jānis Patmalnieks, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 26. punktu – likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” – pirms darba kārtības 36. punkta. Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.
___
Sāksim izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais, galīgais, lasījums.
Komisijas vārdā – ziņotājs Jānis Patmalnieks. Lūdzu!
J. Patmalnieks (JV).
Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” otrajā, galīgajā, lasījumā. Šis ir viens no trīs likumprojektiem no tā saucamās tarifu pakotnes.
Tātad šajā likumprojektā tika saņemti trīs priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.
J. Patmalnieks. Paldies par atbalstu.
___
Sēdes vadītāja. Izskatīsim nākamo – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto – likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 373/Lp14) otrajā, galīgajā, lasījumā.
Komisijas vārdā – deputāts Jānis Patmalnieks.
J. Patmalnieks (JV).
Paldies par atbalstu iepriekšējā likumprojektā.
Tātad šis ir otrais likumprojekts – “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais, galīgais, lasījums.
Uz otro lasījumu komisija saņēma 17 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 2. – komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Patmalnieks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Patmalnieks. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.
J. Patmalnieks. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Patmalnieks. 9. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (NA).
Ziņotājs laikam nokļūdījās, jo 10. ir Vitenberga priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Mēs esam pie 9. priekšlikuma. Man šķiet, kolēģiem lūgums...
J. Vitenbergs. 9. priekšlikums ir Vitenberga, ja? Nu labi, tad tur numerācija mainījusies.
9. priekšlikums ir par to, lai palīdzētu tām grupām, kuras, izstrādājot šo projektu, šo piedāvājumu, izstrādātāji ir aizmirsuši. Es atceros, arī budžeta debatēs es jautāju, ko tad gada laikā ir izdarījusi šī jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija, un tad premjere no zāles bļāva, ka esot izstrādāts atbalsts... “Sadales tīkla” nesamērīgajam tarifu kāpumam. Jāsaka, šis ir tāds pagaidu risinājums, tāpat pakāpeniski trīs gadu laikā mūsu mājsaimniecības un galapatērētāji nonāks līdz paredzētajam cenu kāpumam, plus vēl ir virkne dažādu pieslēguma veidu, vairāk nekā 40 tūkstoši mājsaimniecību, kurās lēciens no 1. janvāra būs ievērojams.
Arī atbildīgā ministrija komisijas sēdē atzina, ka gribētu palīdzēt visām šīm grupām, bet tam nepietiek līdzekļu, tādēļ arī, domājot soli uz priekšu, budžeta projektā esmu iesniedzis priekšlikumu par papildu līdzekļiem, lai spētu nodrošināt arī šo, es teiktu, nu, pieaugumu, bet pakāpenisku pieaugumu, nevis strauju pieaugumu, no 1. janvāra arī citām mājsaimniecību grupām, par kurām līdz šim ticis aizmirsts. Šajā gadījumā es runāju par vienas fāzes pieslēgumu ar 32 ampēriem, un šādu mājsaimniecību mums ir astoņi tūkstoši. Ja šāda priekšlikuma nebūtu (atgādinu, ka komisijā tas tika atbalstīts), tad pieaugums būtu no 1,24 eiro līdz 12,16 eiro katru mēnesi. Pareizinām ar 12 mēnešiem – vairāk nekā 100 eiro. Un astoņi tūkstoši – tas ir pietiekami liels apjoms.
Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, lai šīm mājsaimniecībām, līdzīgi kā daļai, par kurām atbildīgā ministrija ir padomājusi, šis pieaugums nebūtu tik straujš.
Kolēģi, komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Aicinu atbalstīt to arī šeit, Saeimas sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds debatēs deputātam Andrim Kulbergam.
A. Kulbergs (AS).
Cienījamie deputāti, es tikai gribēju īsi pakomentēt. Šeit ir loģiska lieta saistībā ar vienas fāzes pieslēguma ampēriem. Šobrīd atbalsts ir noteikts līdz 32, bet saruna ir... un pamats ir par 32 un 40 apmēriem.
Vienkārša lieta – šie klienti migrēs uz augšu, un rezultātā... Tas ir tehnisks jautājums, mums tos vajag ietvert šinī atbalstā, jo mēs padarīsim darbu sliktāku pašam “Sadales tīklam”. Šie klienti “Sadales tīklā” nevajadzīgi migrēs uz trīsfāžu, tāpēc ka tur būs atbalsts, un vienkārši šajā – 32 un 40 – mēs neiedosim. Tas nav fiskāli būtisks jautājums, jo viņi tāpat aizies pie nākamā un tur saņems to atbalstu.
Tā rezultātā... to arī skaidri un gaiši “Sadales tīkls” paziņoja, ka tieši tā viņi arī rēķinās, ka diemžēl tā būs migrēšana. Tā ir nevajadzīga migrēšana, atbalsta dēļ mēs liksim pārslēgties no vienas fāzes uz trīsfāžu bez vajadzības, un tas ir... Atstājam šo atbalstu. Komisijā mēs to skatījām, un loģisks risinājums... vienkārši, ja mēs lemsim savādāk, tas tāpat dzīvē notiks. Tāpēc šis priekšlikums vienkārši ir pilnībā loģisks – ietvert šīs divas klientu grupas, kuru nav daudz, tur nav daudz šo mājsaimniecību, tās vienkārši pārmetīsies uz nākamo...
Tā ka lemjam loģiski!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.
S. Ābrama (PRO).
Sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes un kolēģi! Es šo priekšlikumu neatbalstīju. Kāpēc vairāk (Nav saklausāms.)...
Pirmām kārtām mēs zinām, ka uz turpmākajiem diviem gadiem paredzēti tikai 50 miljoni šim atbalstam. “Sadales tīkla”... KEM ar šiem likuma grozījumiem bija paredzējusi, ka patērētāji tomēr optimizē savus pieslēgumus, atsakās no lielākām jaudām, kas, iespējams, tiem nav vajadzīgas, un pāriet uz zemākām jaudām.
Komisijas sēdē Finanšu ministrija mūs aicināja... Nav aprēķināti izdevumi, ko varētu radīt Vitenberga kunga gan šis, 9., priekšlikums, gan 10. priekšlikums, kas paredz vēl papildus noteikt griestus arī 40 ampēru pieslēgumam. Līdz ar to es uzskatu, ka šobrīd šajā fiskālajā telpā tas absolūti nav dibināts, nekādi izdevumi nav aprēķināti, tas principā šobrīd ir bez jebkādiem datiem, faktiem. Kā komisijas sēdē teica KEM pārstāve – nākamā gada sākumā viņi tās lietas izvērtēs, bet šobrīd šis priekšlikums absolūti nav balstīts nekādos datos un faktos.
Tā ka es neatbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī jūs to neatbalstīt. Tas pats attiecas uz 10. priekšlikumu. Nākamā gada sākumā skatīsimies, kādas ir sekas, kāda ir ietekme uz migrāciju, bet šobrīd tas ir tapis, kā saka, ad hoc, bez kaut kādas ietekmes izvērtējuma.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.
J. Vitenbergs (NA).
Jāsaka, ka turpmākie četri priekšlikumi ir par četrām lielākajām grupām, kas veido mājsaimniecību kopējo apjomu, vairāk nekā 40 tūkstoši, kurām būs ievērojams elektrības cenu kāpums. Es par katru grupu izstāstīšu, cik liela ir šī grupa, cik lieli ir plānoti kāpumi, un pretī, lai nodrošinātu šos 40 tūkstošus mājsaimniecību, lai izvairītos no strauja lēciena, ko katrs jutīs katra mēneša maksājumos, ir veikti aprēķini, cik tas konkrēti izmaksā. Šie aprēķini un vajadzīgā summa, kā jau teicu, tiks pieprasīta. Ir iesniegts priekšlikums budžeta likumprojektā, un arī te nav attaisnojuma, ka pretī nav līdzekļu. Par to, kolēģi, mēs varēsim lemt un kopā šai aktivitātei arī novirzīt.
Un kāda izvērtēšana, kāda plānošana, ja runa ir par 1. janvāri? Ja tad, atbalstot šo pakotni, vēl būs iespējams arī palīdzēt šīm grupām, par kurām atbildīgā ministrija, koalīcija ir aizmirsusi. Tā ka ir iespēja šo jautājumu labot.
Aicinu atbalstīt šīs mājsaimniecības un šo manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu, balsosim par... Ā! Ziņotājam vēl ir kas piebilstams. Lūdzu!
J. Patmalnieks. Jā, es varu vēl piebilst, kā jau komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama minēja, – Finanšu ministrija norādīja, ka šīm grupām pašlaik nav paredzēts atbalsts budžeta priekšlikumā, ko Ministru kabinets ir iesniedzis (Starpsauciens.) Saeimā.
Un vēl papildus mēs uzklausījām komisijā to... Kā “Sadales tīkls” informēja, tad 28 tūkstoši lietotāju ir pārskatījuši savus pieslēgumus pēc šo tarifu spēkā stāšanās jūnijā. (Starpsauciens.) Komisijas lēmums bija atbalstīt. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, lūdzu, balsosim par 9. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 15, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 10. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (NA).
Šī ir nākamā grupa, par kuru koalīcija ir aizmirsusi. Un man ir jānāk, jākāpj šeit, tribīnē... un, par spīti tam, ka komisijā šos priekšlikumus atbalstīja, es redzu, ka šeit, Saeimā, deputāti neuzticas tam, kas komisijā ir lemts, tādēļ man jānāk un jāatkārto.
Šis priekšlikums ir ar vēl lielāku ietekmi uz mūsu mājsaimniecību ikmēneša maksājumiem, un šeit sadales tarifu fiksētā daļa no 1. janvāra pieaugs no 1 eiro 24 centiem līdz 15 eiro 20 centiem. Tā ka vēl lielāks lēciens.
Šādu mājsaimniecību ir trīs tūkstoši. Tās ir mājsaimniecības, kuras izmanto šādu intensīvāku, spēcīgāku pieslēgumu ne jau tādēļ, ka tie ir kaut kādi untumi, vienkārši tā ir ikdienas vajadzība. Un ir vai nu nepareizi, vai tam īsti nav izskaidrojuma, kādēļ atbildīgā ministrija un cilvēki, kuri ir strādājuši pie šī atbalsta projekta, par tām ir aizmirsuši.
Arī šeit pretī ir finansējums, kas ir prasīts, iesniegts budžeta kontekstā, budžeta likumprojektā.
Komisijā kolēģi šo priekšlikumu atbalstīja.
Es aicinu atbalstīt jūs arī šeit, Saeimas sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājam ir kas piebilstams? Nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Jāņa Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 10, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 11. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (NA).
Notiek kaut kas neizskaidrojams. Komisijā pēc ilgām diskusijām, debatēm šie priekšlikumi tika atbalstīti, bet šeit, Saeimā, dīvaini, šie priekšlikumi tiek pārbalsoti un atbalstu negūst.
Tātad šis trešais... nākamais priekšlikums ir par, es teiktu, ļoti lielu mājsaimniecību grupu. Lai jūs saprastu: šis priekšlikums ir ar mērķi palīdzēt 21 tūkstotim mājsaimniecību. Tas ir ievērojams skaits. Tās ir viensētas, lauku saimniecības, kurās šāds pieslēguma veids ir nepieciešams, lai nodrošinātu ikdienas dzīvošanu, lai nodrošinātu neatkarību, lai sagatavotu barību lopiem, lai sagatavotu dažādus kokmateriālus, lai spētu sagatavot malku. Tā ka šeit ir milzīgs skaits – tūkstošiem mājsaimniecību, kurām ikdienā šāds pieslēgums ir vajadzīgs.
Taču šī projekta sagatavotāji – atbildīgā ministrija – situāciju varbūt redz citādi un ne līdz galam izprot. Te ir pieaugums katru mēnesi no 6 eiro 40 centiem līdz 30 eiro. Tā ka milzīgs lēciens – gada griezumā tie būs 280 eiro katrai no šīm mājsaimniecībām. Un noteikti – ja šo priekšlikumu, līdzīgi kā iepriekšējos, Saeima šodien sēdē neatbalstīs, kaut komisijā šie priekšlikumi tika atbalstīti, – tas padarīs vēl grūtāku izdzīvošanu mūsu cilvēkiem, kuri dzīvo reģionos, kuri dzīvo laukos un paši ar visu labi tiek galā, audzina bērnus, iztiek, rūpējas par savu saimniecību.
Aicinu par šo mājsaimniecību grupu neaizmirst un atbalstīt šo priekšlikumu. Kolēģi tiešām komisijā to atbalstīja. Varbūt es nepareizi izsakos un jūs nenolasāt to, ka komisijā šie priekšlikumi tika atbalstīti. Tā ka es aicinu arī domāt par to darbu, ja jau mēs ikdienā komisijās tam veltām vairāk laika, nekā mums šodien šeit ir iespējas prezentēt un izstāstīt. Ja reiz deputāti atbalstīja, es domāju, jums tas ir pienākums – šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Ziņotājam – lūdzu, vārds!
J. Patmalnieks. Es varu norādīt tikai to, ka deputāts Vitenbergs savā runā minēja faktiski saimnieciskās darbības veicējus, kuri būtu jāatbalsta. Likumprojektā runa ir par mājsaimniecībām, mājsaimniecību lietotājiem, kuriem šis atbalsts ir mērķēts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Jāņa Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 9, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 12. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (NA).
Ceturtais priekšlikums par grupu... 12 tūkstošiem mājsaimniecību, kurām ir šāds pieslēguma veids. Ja šis priekšlikums netiek atbalstīts, ikmēneša rēķins tām pieaugs no 8 eiro līdz 36 eiro.
Jāsaka to, ka Jaunā VIENOTĪBA, “PROGRESĪVIE”, kas ir tādas izteiktas pilsētas partijas, varbūt neredz to ikdienas saimniekošanu un dzīvesveidu laukos. Tā nav saimnieciskā darbība – pašam parūpēties par ikdienu, gan kopt lopus, gan arī sagatavot visu nepieciešamo ikdienas darbiem, ikdienas, es teiktu, tādai pastāvēšanai. Te kā piemēru (atceros, kad runājām par sadales tarifiem) es minēju savu vectēvu, kurš kā tāds, es teiktu, trūcīgs puika no Latgales ienāca Kurzemē. Jau no jaunības viņa galvenais mērķis bija pašam par visu parūpēties, lai nebūtu jāiet prasīt kaimiņam palīdzību vai kādam citam lūgt palīdzību. Mūža garumā viņš savu saimniecību izveidoja tādu, ka viņš spēja sagatavot malku, sagatavot kokmateriālus, un viņš vēl līdz sirmam vecumam taisīja krēslus, galdus, logu rāmjus, durvis un nodrošināja iztikšanu gan sev, gan arī mums, mazbērniem, palīdzēja gan iegūt izglītību, gan uzsākt savu dzīvi.
Šajā gadījumā viņš nesaprastu, es domāju, arī visi pārējie 12 tūkstoši mājsaimniecību noteikti nesapratīs, kā katru mēnesi var pielikt pie sadales tarifa fiksētās daļas gandrīz 30 eiro, kas pilnībā liktu zaudēt motivāciju pašiem darboties, saimniekot, būt pašpietiekamiem, kas ir mūsu, latviešu, es teiktu, dzīvesziņa – neiet lūgt, bet pašam visu izdarīt.
Tā ka šajā gadījumā, kolēģi... šo priekšlikumu komisijā deputāti neatbalstīja... tad varbūt, ja te ir tāds pretējs efekts, kā bija iepriekšējā priekšlikumā, kad komisija atbalstīja, bet Saeima neatbalstīja... šajā gadījumā, ja jūs balsojat pretēji, tad tiešām aicinu šo atbalstīt, lai... Nu te nav runa par saimniecisko darbību, te ir runa par izdzīvošanu, par dzīvošanu laukos.
Es pieļauju, ka ir ļoti liela daļa, kas sevi pozicionē kā deputātus no reģioniem, tā ka šī ir jūsu iespēja, kā saka, parādīt pilsētniekiem, kuri domā, ka dzīvošana laukos ir kaut kāds bizness un saimnieciska darbība, – tas ir dzīvesveids. Jā, piekrītu, mēs ļoti gribētu, lai valsts ir vienmērīgi apdzīvota un mūsu cilvēki laukos dzīvotu.
Tā ka nenodarām pāri šīm saimniecībām un atbalstām.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Ziņotājs komisijas vārdā... nevēlas neko piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Jāņa Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 14, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 13. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Ņemot vērā, ka nav atbalstīts 12. priekšlikums, tad 13. priekšlikums nav balsojams. (Starpsaucieni.) Bet mēs varam debatēt.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (NA).
Jāsaka, šie priekšlikumi nav saistīti. Un šis priekšlikums ir par vēl vienu grupu, par kuru šajā likumprojekta izstrādē ir aizmirsts un nav padomāts.
Atgādināšu, ka vairāk nekā 60 procenti mūsu mājsaimniecību ir tādas, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās ar vairāk nekā 10 dzīvokļiem, un lielākajai daļai šo māju apsaimniekotājs ir juridiska persona un pats slēdz, ja tā var teikt, pa tiešo līgumus ar “Sadales tīklu”. Un jau iepriekš šajā gadā, kad tika piemērota 60 procentu atlaide mājsaimniecībām sadales tarifu pieauguma segšanai, par šīm mājsaimniecībām aizmirsa, un tad bija virkne dažādu TV sižetu par to, ka šīm mājsaimniecībām arī tarifu pieaugums ir bijis liels, viņiem nevarēja palīdzēt, un tad atbildīgais ministrs un viņa komanda teica, ka noteikti atradīs veidus, kā šīm mājsaimniecībām varētu palīdzēt.
Arī laikā, kad es vadīju Ekonomikas ministriju un bija šie straujie cenu lēcieni, tika izstrādāta virkne atbalsta programmu, lai palīdzētu mājsaimniecībām un arī tādiem, kā saka, maziem, salīdzinoši nelieliem juridiskajiem uzņēmumiem, kuri nodrošina gan siltumu, gan elektrības pieslēgumu konkrētām daudzdzīvokļu māju grupām, tika atrasts veids, kā palīdzēt. Tā ka, es teiktu, te ir tikai darīšanas vaina.
Līdz šim tika piemērotas zināmas atlaides šādām mājsaimniecību grupām, bet no 1. janvāra... jā, arī par tām nav padomāts. Ir vairāk nekā 30 tūkstoši šādu mājsaimniecību. Komisijā bija diskusija, ministrija uzklausīja, atzina, ka tā ir problēma, un neviens nevarēja atbildēt, par cik un kādi cenu lēcieni, cik strauji pieaugumi... būs šīm mūsu iedzīvotāju grupām no 1. janvāra.
Tā ka arī šis nav nekas sarežģīts, šis priekšlikums vienkārši ir uzdevums atbildīgajai ministrijai atrast risinājumu. Var ņemt piemēru no jau esošiem, Ekonomikas ministrijas... laikā izstrādātajiem normatīvajiem aktiem, kur ir ielikts regulējums, kā tas var tiešām palīdzēt. Tā ka uzdevums atbildīgajai ministrijai – atrast veidu, kā palīdzēt šīm mājsaimniecībām, kuras būtībā ir bezpalīdzīgā stāvoklī un situācijas ķīlnieki.
Tā ka, ja reiz domājam par to un arī publiski sakām, ka, redz, ir veids, kā no 1. janvāra palīdzēs cilvēkiem sadales tarifu kāpuma kompensēšanai... kaut tā ir no jūsu puses diezgan liela fikcija un melošana sabiedrībai, jo trīs gadu laikā tāpat sabiedrība nonāks līdz plānotajam cenu pieaugumam un maksās pilno summu, vienkārši jūs to izdarīsiet palēnām, palēnām, katru gadu lipinot klāt sadales tarifu sadaļu.
Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – lai atbildīgā ministrija sāk strādāt un palīdz atrast veidus, kā neaizmirst par šīm mājsaimniecībām.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kolēģi, izšķirsim tomēr jautājumu balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Jāņa Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 40, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 14. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Netika atbalstīts. Šķiet, tas tomēr nav balsojams...
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti nepieprasa balsojumu.
J. Patmalnieks. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 373/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.
___
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Andra Kulberga, Edgara Tavara, Jāņa Vucāna, Harija Rokpeļņa, Aināra Šlesera, Andra Šuvajeva un Alekseja Rosļikova iesniegumu ar lūgumu šā gada 23. novembra Saeimas sēdē neizsludināt pārtraukumu, kamēr nav izskatīti darba kārtības trešās sadaļas likumprojekti: Nr. 372/Lp14, Nr. 373/Lp14, Nr. 374/Lp14 un Nr. 343/Lp14. Tātad – vēl trīs likumprojekti pirms pārtraukuma. Deputāti piekrīt. Turpinām darbu.
___
Attiecīgi – likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kuru ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.
Komisijas vārdā – deputāts Jānis Patmalnieks.
J. Patmalnieks (JV).
Tātad – komisija izskatīja grozījumus Enerģētikas likumā pirms otrā, galīgā, lasījuma.
Saņēma piecus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Patmalnieks. 3. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 4. – deputāta Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Patmalnieks. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Izskatīsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”, trešais lasījums.
Komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.
A. Kulbergs (AS).
Saeimas Prezidij! Kolēģi! Šis ir likumprojekts trešajā lasījumā, un tā galvenais mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.
Galvenā būtība (lai jums atgādinātu) ir pāriet no helikoptera tipa atbalsta uz mērķtiecīgu atbalstu, tātad radīt elektronisko sistēmu, digitālo sistēmu, kas veiktu atbalsta izmaksu automātiski – nevis katrreiz visiem lietotājiem, bet mērķtiecīgi izstrādātu sistēmu.
Trešajam lasījumam saņemti 24 priekšlikumi. Gandrīz visi ir Juridiskā biroja... korekcijas un redakcijas jautājumi. Iesim tiem cauri.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kulbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kulbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kulbergs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kulbergs. 9. – Vitenberga kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (NA).
Jāsaka, arī šis likumprojekts ir spilgts koalīcijas darbības, darba stila piemērs – ka runāt nāk tādos lozungos, bet izdara kaut ko pavisam citu. Un šajā gadījumā konkrētais likumprojekts – “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” – pats par sevi nerisina neko, jo šeit viss deleģējums ir atstāts Ministru kabinetam. Pēc maniem uzskatiem, tas, ko sabiedrība sagaida, – ka šis likumprojekts atbildētu uz trīs galvenajiem jautājumiem: pie kādiem cenu lēcieniem konkrēts atbalsts varētu tikt piemērots; par ko – par siltumu, elektrību, varbūt par kaut ko citu; un kurām mājsaimniecībām, kurām grupām šis atbalsts pienāksies. Es domāju, to uzdod virkne mājsaimniecību, viņus tas tiešām interesē.
Atbilde ir tāda, ka šis likumprojekts neko no tā visa nerisina. Un, ja valdība nelems... un tiešām grūti pateikt, kad varētu kaut kāda lemšana būt – pie cik lieliem cenu lēcieniem; tikpat labi valdība var uzskatīt, ka ir samērīgs cenu pieaugums, nevienam atbalstu nevajag un nevienam atbalsts nepienākas. Tādā gadījumā šis likumprojekts ir pilnīgi tukša vieta, no tā nav nekādas jēgas, jo te ir runa tikai par platformu, kura tad arī noteiks gan mūsu iedzīvotāju ienākumus, gan izdevumus, lai saprastu, cik naudiņas mājsaimniecībai katru mēnesi paliek pāri, vai tā var atļauties nosegt cenu pieaugumu vai nevar.
Viss ir tiešām tā kā slepeni... to lems valdība, un pēc ilgas jautāšanas atbildīgā ministrija uzskaitīja tās pozīcijas, kuras varētu uzskaitīt pie izdevumiem. Un mani pārsteidz tas, ka tur nav iekļauti un netiks iekļauti ikmēneša maksājumi bankām par to, ka ģimene ir ņēmusi hipotekāro kredītu, lai iegādātos savu mājokli. Man tas sasaistījās ar vienu sižetu televīzijā, kur mamma (skolotāja) iegādājusies dzīvokli Baložos, audzina divus bērnus un atzīst, ka pēc šiem banku maksājumiem ir palikusi pāri ļoti maza naudas summa un viņa nevar savilkt galus kopā, nevar izdzīvot. Šai gadījumā šāda mamma ar diviem bērniem, šāda mājsaimniecība, kura maksā bankai pieaugošu ikmēneša summu, nevarēs kvalificēties, jo viņas izdevumi šeit netiks ņemti vērā.
Tādēļ ir iesniegts šis priekšlikums – lai novērstu šo situāciju. Un tas ir aicinājums valdībai tajā brīdī, kad tā skatīsies, kuras izdevumu grupas tad saskaitīt – vai tie ir komunālie maksājumi, tie var būt hipotekāro kredītu procentu maksājumi vai īres maksājumi... iespējas šeit ir dažādas... bet vienkārši neaizmirst par šo cilvēku grupu, lai pašā pamatā jau šis rīks... būtu greizs.
Ir ļoti daudz tādu mājsaimniecību, kuras ņem kredītus un nespēs samaksāt ikmēneša maksājumus, un tieši viņi jau tā būs, es teiktu, pa nullēm, ja ņemam kopā izdevumus un ienākumus, bet gadījumā, ja cenas lēks augšā ļoti strauji, valdība viņiem šo atbalstu nepiešķirs. Ministrija teica, ka šajā gadījumā OECD neparedz šādus risinājumus, bet OECD valstīs banku procentu maksājumi nav tik lieli kā Latvijā, tas nav tik liels īpatsvars no ikmēneša maksājumiem.
Tā ka šajā gadījumā tas nav nekas radikāls. Vienkārši atgādināt valdībai – kad jūs lemsiet par šīm pozīcijām, kuras ņemt un uzskaitīt pie izdevumiem, pielieciet klāt arī banku maksājumus. Un varam pielikt vārdu “vai” – īre vai banku maksājumi, īre vai banku maksājumi par dzīvesvietu, ja esi tur deklarējies.
Komisijā šo priekšlikumu pēc diskusijām atbalstīja, iekļāva tālāk atbildīgās komisijas priekšlikumā. Un arī te, kolēģi, – nespēlējamies un neradām kaut kādu rīku, platformu, kura jau pašā sākumā, mēs zinām, nebūs pilnvērtīga un neatspoguļos patieso ainu. Tā ka šis ir svarīgs priekšlikums.
Kā jau teicu, es iedvesmojos no TV sižeta, bet es zinu, ka šādu mājsaimniecību ir ļoti daudz. Ja neatbalstīsim šodien, tad agri vai vēlu... kad atbalsta rīks tiks iedarbināts, ja šīs mājsaimniecības nespēs galus savilkt kopā, tad arī vajadzēs steigā meklēt risinājumus. Nedarām to steigā, ejam pakāpenisku ceļu un ieliekam jau šobrīd šeit šo sadaļu, lai viņi zina, ka, ja būs atbalsts, tad arī viņiem tas pienāksies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Skaidrītei Ābramai.
S. Ābrama (PRO).
Sēdes vadītāja! Kolēģi, kolēģes! Diemžēl pagājušajā nedēļā es slimoju un nebiju komisijas sēdē, kad laikam notika ļoti saturīgas diskusijas par šo punktu. Bet, gatavojoties šodienas Saeimas sēdei, es lasīju, lasīju un sapratu, ka es nesaprotu, kā tas mums var tikt realizēts. Konsultējos arī ar tiem, kas strādā pie EIKIS un ALDIS... sistēmas, un es saprotu, ka arī viņi nesaprot, kā tas var tikt realizēts. Un tāpēc vairākas lietas, ko es gribu pateikt.
Protams, es... jā, es pirms kāda laika dzirdēju, ka Nacionālās apvienības deputāti kļūst laikam vēl kreisāki nekā tie, kas uzskatīti par kreisajiem. Un šis, manuprāt, ir tāds ļoti spilgts piemērs, ka nu mēs tagad sāksim atbalstīt jebko... arī tos, kam ir kredīti... un (Reira kungs jau šeit vairs neatrodas) tad Reira kunga priekšlikums, ka mēs tos aizņēmumu procentus kompensēsim. Vēl ir ideja paralēli tam paņemt virspeļņas nodokli. Un tagad vēl šajā kritēriju sarakstā, kā tad tiks noteiktas mājsaimniecības... mājsaimniecību locekļi, kuriem ir zemi un vidēji zemi ienākumi... mēs saliksim vēl visu kaut ko.
Vitenberga kungs, visu cieņu jums! Jā, es saprotu, jūs gribat maksimāli visiem palīdzēt, bet Kulberga kungs pirms tam jau minēja, ka mēs gribam atteikties no šīs helikopteriskās pieejas un gribam tomēr iet ļoti mērķtiecīgi. Vēlreiz atgādinu: šī likumprojekta mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir zemi un vidēji zemi ienākumi. Un Ministru kabinets acīmredzot... jā, mēs vēl nezinām, kādi tie noteikumi būs, bet noteikti būs definēts, kas tur ietilpst, kas tiek aprēķināts un kā tiek noteikts, kad ir šie zemie un vidēji zemie ienākumi un kur ir pārmērīgi smags...
Bet, kolēģi, es lasu, ka mēs palielinām, paplašinām kritēriju loku. Ko nozīmē paplašināt kritēriju loku? Mēs vēl kaut ko varam salikt – kultūras pasākumu apmeklēšanu... tas arī cilvēkam ir ļoti svarīgi... kas ir svarīgi mājoklī, vēl kaut kādas citas dzīvei nepieciešamas lietas. Jo vairāk kritēriju mēs ieliekam, jo tās summas iedzīvotājiem ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem samazinās, tās samazinās. Teorētiski es arī varu īrēt mājokli, maksāt mēnesī tūkstoš eiro par mājokļa īri, kā te ir paredzēts, es arī varbūt kvalificēšos šim atbalstam. Es varu sākt būvēt māju... kā te ir rakstīts: “kredītu mājokļa pirkumam, būvniecībai vai remontam”. Ko tas nozīmē – būvniecībai vai remontam? Kurš varēs beigās savilkt galus un saprast, kas tie ir par būvniecības un remonta izdevumiem, cik šie izdevumi ir pamatoti vai... ekonomiski.
Ko es gribu pateikt? Droši vien ideja ir ļoti skaista. Katrā ziņā politiķim piestāv rūpēties un maksimāli mēģināt no valsts finansējuma izspiest visu iespējamo, un dot to atbalstā, bet tomēr mums jāpatur prātā mērķis – iedzīvotāji ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem. Lai tas kritēriju loks netiek tik nepamatoti paplašināts, ka burtiski katrs otrais Latvijas iedzīvotājs varēs pretendēt uz šo atbalstu, jo katram otrajam, izrādīsies, ir kaut kāds mājokļa kredīts, kas pamazina viņa ienākumu līmeni, mājokļa īres izdevumi – tūkstotis vai cik tur mēnesī, un viņš arī iedomājies kaut kādas mēbeles pirkt... remonta izdevumi... un tā tālāk.
Līdz ar to, es domāju, šobrīd salikt šajā likumprojektā visu iespējamo... man ir stipras šaubas, vai valsts varēs tik daudz atbalstīt, ja mēs tomēr paliekam pie mērķtiecīga atbalsta. Manuprāt, tā būtu mūsu mājsaimniecību un iedzīvotāju maldināšana.
Es saprotu, ka komisijā tika iebalsots šis priekšlikums, bet, tā kā komisijas sēdē nepiedalījos, es šobrīd izsaku savu viedokli no ekonomiskā skatpunkta – kā ekonomiste, nevis kā populiste – un gribu pateikt, ka nesaprotu, kā visas šīs izmaksas, izdevumus beigās varēs objektīvi novērtēt un pateikt, ka tā mājsaimniecība ar saviem remonta, būvniecības un mājokļa īres izdevumiem var kvalificēties atbalstam.
Tā ka, piedodiet, Vitenberga kungs, es nevaru atbalstīt jūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.
J. Vitenbergs (NA).
Mani pārsteidz Ābramas kundzes cinisms un nespēja vai nevēlēšanās iedziļināties šajā jautājumā. Es atceros... viena no tādām labākajām “Altum” programmām ir garantiju programma, lai jaunās ģimenes, jaunie speciālisti varētu iegādāties savu pirmo mājokli, un, lai veidotos ģimenes un būtu zināma drošība, mājoklis ir ļoti svarīgs aspekts. (Starpsauciens.) Šīs ģimenes iegādājās... tās nav bagātas vai ļoti turīgas mājsaimniecības, tādu ir tūkstošiem, un tās par šo pirkumu katru mēnesi maksā bankai naudiņu. Ar ko tas ir sliktāk, nekā ja kāda ģimene īrē? Un tie ienākumi... tiešām – tās nav bagātas.
Mans piemērs, ko es arī ilustrēju, par šo māmiņu un diviem bērniem. Viņa, ņemot kredītu, zināja, ka pāri paliks pārsimt eiro, lai izdzīvotu. Tagad banku maksājumi ir pieauguši (tas ir parasts dzīvoklis standarta projekta mājā) un šī ģimene ir pa nullēm, jo banku maksājumi ir pieauguši, viņa nespēj samaksāt šos ikmēneša maksājumus. Ja būs tādi lēcieni, kādi bija gan par siltumu, gan par elektrību, jūs teiksiet, ka šī mājsaimniecība nav tiesīga saņemt atbalstu, jo, redz, viņa ir paņēmusi kredītu.
Kā jūs to nesaprotat! Ir tūkstošiem šādu mājsaimniecību, kuras izkritīs cauri šim jūsu sietam, un, ticiet man, ja būs šie atbalsti, pēc tam mēs steigā nāksim kopā, lai meklētu risinājumus, kā šīm mājsaimniecībām palīdzēt. Tūkstošiem mājsaimniecību – jaunās ģimenes, ģimenes ar bērniem... un te nav runa par kaut kādiem oligarhiem vai superbagātiem cilvēkiem, kuri paņēmuši kredītus vai nopirkuši dārgus ādas dīvānus. Tā ka beidziet manipulēt ar faktiem par šo priekšlikumu.
Tas ir aicinājums ministrijai tad, kad viņi izstrādās šo rīku, iekļaut šo sadaļu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsaucieni.)
Butāna kungs, es jau biju slēgusi debates.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Jāņa Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 39, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ziņotājs...?
A. Kulbergs. Tātad, kolēģi, 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.
A. Kulbergs. Un 11.
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Kulberga kungs, deputāti pieprasa balsojumu par 10. priekšlikumu.
A. Kulbergs. Par 10.?
Sēdes vadītāja. Jūs pieprasāt balsojumu par 10.? (Starpsauciens: “Jā.”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Kulbergs. Kā jau es minēju, tas ir iekļauts atbildīgās komisijas 11. priekšlikumā un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 11. priekšlikumu.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Es aicinu atbalstīt 11. – komisijas priekšlikumu, kurā ir iekļauts jau iepriekš pieminētais jautājums un kurš atbalsta iespējas arī cilvēkiem, kuru mājokļa izdevumos ir vairāk nekā tikai komunālie izdevumi. Arī sociālajos dienestos pašvaldības izmaksā mājokļa atbalstu vai mājokļa pabalstu, kurā ir iekļauti īres izdevumi, jo tie arī ir mājokļa izdevumi, un, manuprāt, šis atbalsts, kas saistās ar energoresursu cenu iespējamu strauju kāpumu, ir tipisks mājokļa izdevumu atbalsta instruments, to nevar norobežot no dzīvokļa vai mājokļa īres izdevumiem un arī tiem izdevumiem, kas nodrošina cilvēkiem pieejamu mājokli.
Ļoti labs piemērs bija kolēģa Jāņa Vitenberga nosauktais piemērs par jauno ģimeni vai daudzbērnu ģimeni, vai vienkārši jauno speciālistu ģimeni, kas tikko ir iegādājusies īpašumu. Viņiem kredītmaksājumi aizstāj īres maksājumus, bet viņi kļūs par sava mājokļa īpašniekiem pēc gadiem 10, varbūt 20, varbūt pat pēc 25 vai 30 gadiem, un tas ir tikai normāls ceļš, kā iegūt savu mājokli, pieejamu mājokli atbilstoši ģimenes vajadzībām.
Tāpēc es domāju, ka... komisija ir uzklausījusi šo priekšlikumu un pamatoti iekļāvusi šajā priekšlikumā mājokļa izdevumus, kas būtu jāvērtē un jāmīnuso nost no kopējiem ienākumiem, lai noteiktu, vai šī mājsaimniecība atbilst energoresursu straujā cenu kāpuma atbalstam. Līdz ar to tas ir tikai pašsaprotami, ka gan īre, gan arī iespējamie kredītmaksājumi, kas nodrošina mājokli ģimenei, mājsaimniecībai, ir mājokļa izdevumi vispareizākajā, visvienkāršākajā izpratnē.
Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (NA).
Es atgādināšu to, ko es teicu jau pirms brīža, – šeit ir runa par platformu, un, ja valdība nelems, ka atbalsts ir jāiedarbina, ka cenu lēciens ir bijis tik liels, ka sabiedrībai to ir grūti nomaksāt, tad no šīs platformas īsti jēgas nebūs. Bet – lai šī platforma būtu un būtu atbilstoša situācijai, un būtu lietojama, šis priekšlikums būtu atbalstāms, un komisija to atbalstīja.
Un es lūgtu arī kolēģiem, kuriem ir atvērta priekšlikumu tabula... tur ir vārds “tostarp”. Šis ir mudinājums, lai valdība, izstrādājot tos kritērijus, kuras izdevumu sadaļas tiks ņemtas vērā, neaizmirstu ņemt vērā arī to, ko mājsaimniecības katru mēnesi maksā bankai.
Ja tas tiks noraidīts, tad, kā jau es teicu, tā platforma var būt greiza, tiks ieguldīts milzīgs darbs, bezjēdzīgs darbs un pēc tam tas nekādu labumu nevienam nedos. Nevajag apgāzt šos priekšlikumus un saukt tos par populistiskiem un vēl sazin kādiem. Es teiktu, ka tas ir palīdzīgs rīks koalīcijai, palīdzīgs rīks ministrijai, lai novērstu kļūdu jau pašā sākumā.
Tā ka, kolēģi, aicinu šo priekšlikumu atbalstīt... un, ja radām rīku, kurš droši vien izmaksās salīdzinoši lielu naudu, tad lai tas būtu jēdzīgs un tāds, ko tiešām varētu arī izmantot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Labdien, godātie kolēģi! Mani pārsteidz retorika, kas šeit izskan no PROGRESĪVO puses. Es nezinu, vai visi ir izlasījuši šo priekšlikumu. Ja jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts, būtībā jūs radāt situāciju, ka energoatbalsts pienāksies tiem, kas īrē par konkrētu summu. Viņi veic īres maksājumu, bet, ja viņi maksā tieši tādu pašu summu bankas kredītu, tad viņiem nepienāksies...
Jūs daudz esat runājuši par sociāli atbildīgu politiku, par taisnīgu politiku, par mērķētu atbalstu – es aicinu šo jūsu retoriku pārvērst darbos un nediskriminēt tos, kuriem ir kredīti, kuri maksā tādu pašu summu... vai par īri, bet pielietot vienotu un taisnīgu pieeju visām ģimenēm, visām mājsaimniecībām neatkarīgi no tā, vai viņi ir izvēlējušies mājokli īrēt vai ņemt hipotekāro kredītu. Un kaut kādi absurdi piemēri par dārgām mēbelēm, kas ir šajos kredītos, vienkārši neiztur kritiku, jo jūs varat atvērt jebkuras kredītbankas mājaslapu un pārliecināties, ka, ņemot hipotekāro kredītu, nevarat tajā iekļaut kaut kādas papildu luksusa mēbeles... vai citus jūsu absurdos piemērus.
Tāpēc nepieļaujiet, lūdzu, šādu netaisnīgu kāzusu un atbalstiet šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājam ir kas piebilstams?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 21, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Kulbergs. Kolēģi, tas bija par 11. priekšlikumu. Tur bija atgādinājums neaizmirst kredītmaksājumus. Nu, labi.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. 13. – Juridiskā biroja koriģējums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. 14. – Juridiskā biroja koriģējums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kulbergs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kulbergs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kulbergs. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kulbergs. 21. – atbildīgās komisijas veidots priekšlikums. Atgādinu, šis bija svarīgs punkts, kurā bija skaidrojums un risinājums, kādā veidā tiks apstrādāti personas dati un kādas ir tiesības dot vai nedot šos datus. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kulbergs. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalstīja, ka pašvaldībām pienākas maksa par iesniegumu apstrādi. Par to bija diskusijas, kuras... mēs atbalstījām.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kulbergs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kulbergs. Un beidzamais – 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kulbergs. Tātad šis ir trešais, galīgais, lasījums.
Lūdzam atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.
___
Godātie kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam. Ir bijuši vairāki ierosinājumi nesludināt apaļu stundu. Es piedāvātu kompromisu – līdz pulksten 13.45, kas būtu (Starpsaucieni.)... 50 minūšu garš pārtraukums. Tātad pārtraukums līdz pulksten 13.45.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).
Kolēģi, pārtraukums vēl nav sācies! (Starpsauciens.)
Nav reģistrējušies deputāti: Raivis Dzintars... neredzu zālē, Mārtiņš Felss (Starpsauciens: “Nav.”)... nav, Jānis Grasbergs... nav, Mārcis Jencītis... neredzu, Andrejs Judins... nav, Līga Kļaviņa... nav, Dmitrijs Kovaļenko... nav, Kristaps Krištopans (Starpsauciens: “Nav.”)... nav, Ervins Labanovskis (Starpsauciens: “Ir.”)... ir? (Starpsauciens: “Tikko bija.”)... neredzu, zālē Ervina Labanovska nav... tāpēc es saku, ka pārtraukums vēl nav sācies... Daiga Mieriņa... nav, Ramona Petraviča... nav, Igors Rajevs... nav, Jānis Reirs... nav, Uģis Rotbergs... nav, Jana Simanovska... nav, Jānis Vucāns... nav... un Agita Zariņa-Stūre... arī nav.
Paldies par uzmanību.
___
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.45.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pienācis laiks atsākt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Aicinu visus deputātus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē.
Esam saņēmuši priekšlikumu par grozījumiem darba kārtībā.
Deputāti Agnese Krasta, Harijs Rokpelnis, Mairita Lūse, Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Edmunds Jurēvics lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 23. novembra kārtējās sēdes darba kārtībā un kā nākamās divas sēdes sadaļas izskatīt sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” un “Lēmumu projektu izskatīšana”. Vai deputāti piekrīt? Nav iebildumu? Līdz ar to (Starpsauciens: “Balsojumu!”)... tiek lūgts balsojums. (Starpsaucieni. Smiekli.)
Kolēģi, kuri tikko ir atgriezušies... balsosim par Saeimas deputātu Agnese Krastas, Harija Rokpeļņa, Mairitas Lūses, Dāvja Mārtiņa Daugavieša un Edmunda Jurēvica iesniegto priekšlikumu – izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 23. novembra kārtējās sēdes darba kārtībā un kā nākamās divas sēdes sadaļas izskatīt sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” un “Lēmumu projektu izskatīšana”, tātad dodot prioritāti šodienas sēdē darbu turpināt vispirms ar likumprojektiem.
Lūdzu zvanu! Balsosim par piedāvātajām izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 19, atturas – 7. Darba kārtība ir grozīta.
___
Tas nozīmē, ka nākamais darba kārtības jautājums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas uz otro lasījumu – kā steidzams – sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”.
Komisijas vārdā – deputāts Jānis Skrastiņš. Lūdzu!
J. Skrastiņš (JV).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” otrajā lasījumā.
Iziesim cauri iesniegtajiem priekšlikumiem.
1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Skrastiņš. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Skrastiņš. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Skrastiņš. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Skrastiņš. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Skrastiņš. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Skrastiņš. Pēdējais – 7. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo tas tiek izskatīts steidzamības kārtībā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 8, atturas – nav. Likums ir pieņemts.
___
Izskatīsim Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 425/Lp14) otrajā, galīgajā, lasījumā.
Ir 13 priekšlikumi.
Komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (AS).
Vēlreiz labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija divas dienas – otrdien un trešdien – skatīja likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.
Saņemti 13 priekšlikumi. Mēs varam tos iztirzāt un atbalstīt.
Būtība ir tāda, ka diemžēl karš turpinās, bēgļi arvien ir mūsu valstī un arī ieplūst. Tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumā, kas daļēji ir tikai redakcionālas, bet daļēji – arī ļoti būtiskas.
1. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Redakcionāls, mainot gada skaitli “2024.” ar “2025.”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Nākamais. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Uzulnieka priekšlikums. Tas ir saistīts ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros sniegtajiem atbalsta pakalpojumiem. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 3. – deputātu Mieriņas, Kalniņas-Lukaševicas, Grasberga, Smiltēna un Ņenaševas priekšlikums. Saistīts ar publiskās personas tiesībām ziedot. Tā būtu ļoti laba lieta, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, jo tādā veidā mēs varētu Saeimas autobāzē esošu transportlīdzekli nodot Ukrainai. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas bija tas, par kuru es runāju šīsdienas pirmajā uzstāšanās reizē, ka mēs jau komisijā, izskatot komisijas grozījumus, esam iekļāvuši Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu attiecībā uz bērnu ēdināšanu, vienādojot šīs summas... aizstāt skaitli un vārdu “2,15 euro” ar skaitli un vārdu “3,09 euro”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. Nākamais. 5. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Tas attiecas uz cilvēkiem no Ukrainas, kuri strādā mūsu veselības sistēmā, un tātad ir nepieciešams... pie sertifikācijas... vārds “diviem” ir aizstāts ar vārdu “pieciem”. Komisijā arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 6. – arī veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Attiecas tieši uz šīm lietām, ko es nupat minēju. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 7. – arī veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Attiecas uz farmaceitiem un farmaceitu palīgiem, līdzīgi kā iepriekš minēju... aizstājot vārdu “diviem” ar vārdu “pieciem”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 8. – arī veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Saistīts ar nupat atbalstīto 7. priekšlikumu. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
R. Bergmanis. 9. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 10. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Uzulnieka priekšlikums. Saistīts ar dažādām lietām – ar invaliditātes piešķiršanu un dažādām administratīvo aktu darbībām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 12. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Saistīts ar to, ko es jau nupat minēju par Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem. Ir noteikti laikposmi, kad ir jāiesniedz informācija, lai varētu samaksāt par ēdināšanu pašvaldībām. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 13. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī 13. priekšlikumu deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.
R. Bergmanis. Liels paldies, Saeima, par atbalstu.
___
Sēdes vadītāja. Izskatīsim Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Komisijas vārdā – deputāts Atis Švinka.
A. Švinka (PRO).
Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi, kolēģes! “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Likumprojekts – steidzams, otrajā lasījumā.
Bija pieci priekšlikumi.
1. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Švinka. 2. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Švinka. 3. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Švinka. 4. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.
I. Mūrniece (NA).
Godātie kolēģi, jēdzīgs priekšlikums, iesaku atbalstīt. Tas paredz gan papildu piemaksas, gan atlīdzību un kompensāciju zemessargiem un bruņoto spēku karavīriem, tiem, kas profesionālajā dienestā, patrulējot gar mūsu austrumu robežu... Šis priekšlikums ir viennozīmīgi jāatbalsta. Aizsardzības ministrija paredz, ka tas no valsts budžeta (piebildīšu – Aizsardzības ministrijas budžeta) gadā varētu prasīt ap 800 tūkstošiem eiro. Bet tas ir nepieciešams mūsu drošībai.
Blakus minot, kāpēc nācu runāt par šo priekšlikumu. Tāpēc ka... kā izskanēja komisijas sēdē... mēs runājam par mūsu bruņoto spēku stiprināšanu, par IKP pieaugumu mūsu aizsardzības spēkiem, bet novārtā paliek iekšlietas, novārtā paliek robežsardze, novārtā paliek Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un policija. Ja iekšlietu ministrs saka to, ka faktiski ir nepieciešami tikai 50 miljoni eiro, lai paaugstinātu nozarē algas – un nebūt ne ļoti būtiski, bet par aptuveni 600 eiro mēnesī –, tad valdībai būtu jāsasparojas un jāatrod papildu finansējums, lai iekšlietu nozares algas un tās algas, ko saņem karavīri, piedošanu, policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji, glābēji, tiktu pielīdzinātas tam atalgojumam, ko saņem bruņoto spēku karavīri.
Jā, šeit aicinu atbalstīt. Greizsirdībai pret mūsu aizsardzības spēkiem no iekšlietu jomas... faktiski tāda pamata nav, bet šī atšķirība steigšus ir jālikvidē. Tātad aicinu atbalstīt, bet vienlaikus aicinu valdību, iekšlietu ministru, parlamentāro sekretāru domāt, kā palielināt atalgojumu iekšlietu sektoram.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā – ir kas piebilstams?
A. Švinka. Nē, piebilstams nav. Komisija 4. priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.
A. Švinka. 5. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Švinka. Līdz ar to visi priekšlikumi tika izskatīti.
Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.
A. Švinka. Paldies, kolēģi.
___
Sēdes vadītāja. Izskatīsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” trešajā lasījumā.
Komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 15. novembra sēdē tika skatīts un trešajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.
Likumprojektā tiek salāgots regulējums ar Aizsargjoslu likumu, paredzot gadījumu, kad veicams ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.
Komisijā... tika izveidoti divi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.
Tātad 1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Un arī 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.
___
Izskatīsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” trešajā lasījumā.
Komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
S. Ābrama (PRO).
Sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai šodienas Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Uz trešo lasījumu esam izvērtējuši septiņus priekšlikumus, un tūdaļ informēšu par šiem priekšlikumiem.
1. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres Geduševas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Ābrama. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S. Ābrama. Trešais ir... Tūdaļ, jā. 3. – deputātes Simanovskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, vai jūs varētu...
S. Ābrama. Vēlreiz? 3. – deputātes Simanovskas priekšlikums par to, ka aizliegts piecus metrus platā joslā apstrādāt augsni un audzēt lauksaimniecības kultūraugus. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S. Ābrama. 4. – deputātes Simanovskas priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S. Ābrama. 5. – deputātes Simanovskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S. Ābrama. 6. – deputātes Simanovskas priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S. Ābrama. Un 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Ābrama. Un tie ir visi priekšlikumi. Izskatīti.
Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.
___
Nākamo izskatīsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” trešajā lasījumā.
Komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
S. Ābrama (PRO).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.
Uz trešo lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls labojums – vārds “labiekārtošanas” nomainīts uz vārdu “labiekārtojuma”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Ābrama. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar normu par likuma spēkā stāšanos: “Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S. Ābrama. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
S. Ābrama. Paldies, kolēģi.
___
Sēdes vadītāja. Izskatīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā lasījumā.
Komisijas vārdā – deputāte Viktorija Baire.
V. Baire (JV).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja un godātie kolēģi! Uz otro lasījumu komisijā tika izskatīti seši priekšlikumi, no kuriem četri ir komisijas priekšlikumi, kas tapuši, pamatojoties uz KNAB ierosinājumiem likuma normu pilnveidošanā. KNAB, piedaloties sēdē, norādīja, ka attiecīgi tiek precizētas likuma normas, papildinot tās ar patiesā labuma guvēja definīciju, kā arī nepārprotami paredzot, ka valsts amatpersonai ir pienākums novērst interešu konflikta situācijas arī gadījumā, ja jāveic kāda amatfunkcija attiecībā uz komercsabiedrību, kurā tā ir patiesais labuma guvējs, tāpat šī likuma 10. panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētajām amatpersonām tiek paredzēti izņēmumi attiecībā uz atklātu konkursu, attiecīgi nosakot papildu kritērijus izņēmumu piemērošanai.
Apskatot priekšlikumus...
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Baire. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Baire. 3. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Grevcovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 72, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Zālē troksnis.)
V. Baire. 4. – arī deputātes Grevcovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V. Baire. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Baire. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Baire. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V. Baire. 30. novembris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30. novembris. Deputāti piekrīt.
Paldies.
V. Baire. Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Izskatīsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā.
Komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Daģis.
M. Daģis (JV).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja, godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 15. novembra sēdē izskatīja un atbalstīja virzīšanai pirmajā lasījumā Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Padomes direktīvas prasību attiecībā uz kopīgu revīziju.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu to atzīt par steidzamu, kā arī atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Tagad mums ir arī jāsniedz atbalsts likumprojektam pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. novembris, izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 30. novembrī.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. novembris, izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 30. novembra sēdē.
Paldies.
___
Izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā.
Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegts 21 priekšlikums.
Komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vēlos atgādināt, ka šo ierosinājumu iesniedza Valsts prezidents ar mērķi pastiprināt atbildību par noziegumiem pret Latvijas Republiku.
Mēs saņēmām 21 priekšlikumu, izvērtējām tos gan Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā.
1. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 2. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Judins. 3. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 4. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 5. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Judins. 6. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 7. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Judins. 8. – tieslietu ministres LībiņasEgneres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 9. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Judins. 10. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ja iepriekšējie priekšlikumi bija... es nevaru teikt, ka redakcionāli, bet tomēr tur bija diskusijas par to, kādiem sodiem ir jābūt paredzētiem, saistībā ar 10. priekšlikumu mēs diskutējām vairāk par tādām saturiskām niansēm, un komisijā secinājām, ka šajā priekšlikumā divas trešdaļas var tikt atbalstītas, bet par vienu trešdaļu mēs vēlamies vēl papildu diskusiju.
Līdz ar to nolēmām priekšlikumu atbalstīt daļēji, veidot komisijas priekšlikumu, bet saistībā ar ierosinājumu 81.1 panta dispozīciju papildināt ar vārdu “personām”, mēs uzskatām, ka vajadzētu vēl diskutēt. Līdz ar to 10. priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 11. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Judins. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Judins. 15. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Judins. 16. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Judins. 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 18. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī šo tieslietu ministres priekšlikumu deputāti atbalsta.
A. Judins. 19. – deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas un Ineses Kalniņas priekšlikums. Paredz grozījumus 231.1 pantā. Gan šis, gan arī nākamais priekšlikums saistīts ar Latvijas aktualitāti – viltus paziņojumiem par sprāgstošām vielām. Ņemot vērā, ka mēs saskaramies ar jaunu realitāti, ka vienā dienā vienlaikus 700 izglītības iestādes saņēma šādus paziņojumus, mēs saprotam, ka tas vairs nav stāsts par to, ka kāds nepilngadīgais negrib rakstīt kontroldarbu un zvana savai skolai, šeit tiešām ir darbība, kas vērsta pret Latviju, mēs iesniedzām šo priekšlikumu, uzklausījām ekspertus, un šis, 19., deputātu priekšlikums tika atbalstīts. Tas paredz, ka gadījumos, ja draudi ir izteikti vairākiem objektiem, atbildība būs lielāka. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. 20. – deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas un Ineses Kalniņas priekšlikums. Saistīts ar to pašu tēmu, ar to pašu pantu. Deputāti Judins, Krasta un Kalniņa norādīja uz to, ka attiecīgajos gadījumos sabiedriskais darbs nevar būt tāds sods, ko vajadzētu piemērot pārkāpējiem, jābūt citiem instrumentiem. Līdz ar to ir piedāvāts to izslēgt. Priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Judins. Un pēdējais – 21. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Papildināt 284. panta 1.1 daļu. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Judins. Paldies, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavotā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A. Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 28. novembrim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. novembris.
Paldies.
___
Izskatīsim Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pirmajā lasījumā.
Komisijas vārdā – deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.
Ieroču aprites likumā ir noteikta vispārējā kārtība ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu apritei Latvijā, bet atsevišķos Ieroču aprites likuma pantos ietverti izņēmumi no vispārējās kārtības un ir uzskaitītas valsts un pašvaldību institūcijas, uz kurām šie izņēmumi attiecas. Likumprojekts paredz attiecināt izņēmumus uz diviem jauniem subjektiem – Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru (VALIC) un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu.
Ar ko tas ir saistīts? Tas ir saistīts ar to, ka vienā gadījumā ar ieročiem, vītņstobra ieročiem, netiek izdarīti kontrolšāvieni un netiek attiecināts pienākums glabāt kontrolkolekciju Valsts policijā, tādējādi atslogojot Valsts policiju no liekiem darbiem, gluži tāpat, kā tas ir ar Nacionālo bruņoto spēku ieročiem. Un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā... tas arī ir saistīts ar to, lai varētu mūsu jauniešus apmācīt, tātad viņiem šie ieroči ir jāiegādājas, jāuztur, jāuzskaita, bet, lai nebūtu šis slogs uz Valsts policiju, viss notiks tieši tāpat, kā tas notiek Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Ņemot vērā, ka likuma stāšanās spēkā paredzēta 2024. gada 1. janvārī, komisija vienojās lūgt likumprojektam piešķirt steidzamību.
Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
E. Zivtiņš. Paldies, kolēģi, par sapratni.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
E. Zivtiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27. novembra pulksten 14.00, izskatīšana Saeimas sēdē – šī gada 30. novembrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumus var iesniegt līdz 27. novembra pulksten 14.00, likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim Saeimas 30. novembra sēdē.
Paldies.
___
Izskatīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” pirmajā lasījumā.
Komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Lūdzu!
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā”.
Likuma grozījumi kā šim, tā arī nākamajam dienaskārtības likumam, kas mums ir Pašvaldību likums, sagatavoti, reaģējot uz situāciju, kas izveidojusies Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā.
Mēs zinām, ka pozīcijas deputāti jau trīs reizes neapmeklēja sēdes, izņemot sēdes vadītāju, un nav kvoruma, tāpēc šobrīd dome nevar pieņemt svarīgus domes lēmumus, tā ir algas celšana pedagogiem (kas izskanēja publiski), tie ir finanšu stabilizācijas pasākumi... un tā tālāk.
Kā es jau teicu no rīta, šobrīd esošais likums regulē to, ka, ja viens deputāts trīs reizes bez attaisnojoša iemesla neapmeklē sēdes, dome var anulēt mandātu. Ko darīt, ja domes sēdes šobrīd nenotiek? Komisija sadarbībā ar VARAM sagatavoja priekšlikumus, kur paredzēts, ka gadījumā, ja domes sēde nenotiek, līdzīgas pilnvaras ir Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Kas ir paredzēts? Centrālā vēlēšanu komisija anulē deputāta pilnvaras, ja deputāts trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis vairāk nekā pusi no domes kārtējām sēdēm. Kā mēs zinām, pašvaldībām obligāta ir prasība sasaukt kārtējo domes sēdi vienu reizi mēnesī, tāpēc mēs ņemam to minimālo variantu: trīs mēneši – trīs sēdes. Protams, varētu būt vairāk sēžu, lielākajā daļā pašvaldību sēdes notiek divas reizes mēnesī.
Šobrīd mēs runājam par to, ka vairāk nekā puse – no divām sēdēm. Uz jautājumu, kāpēc ir tāds risinājums... kā mūs informēja Varam juriste, tas ir ņemts līdzīgi kā Saeimas kārtības rullī. To dara vēlēšanu komisija. Viņi anulē, pēc tam vēlēšanu komisija pašvaldībai piedāvā nākamajam deputātam... nākamajam deputātam vajadzētu stāties amatā. Ja viņš neinformē vai – mēs varam runāt – ignorē, boikotē šo pasākumu, tad ir nākamais.
Un šeit uzreiz es varu pateikt Liepiņas kundzei, kura no rīta izteicās par to – no kāda saraksta... Protams, no viena... kādi varianti? Nē. Esošā likumdošana regulē: ja šis saraksts beidzas un tajā vairs nav deputātu, tad vietas būs nākamajam sarakstam. Tā ir zināma informācija, šobrīd tā jau ir eksistējoša likumdošana. Cik tas ir pareizi, cik tas ir demokrātiski, par to var runāt, bet viss ir pašvaldības deputātu rokās. Tāpēc šobrīd tas ir sagatavots.
Kolēģi, komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vispirms ir izlemjams jautājums par steidzamību.
Rosļikova kungs, vai jūs vēlaties runāt par steidzamību? (Dep. A. Rosļikovs: “Nē, es vēlos...”)
Un, Rasimas kundze, vai jūs vēlaties runāt par steidzamību? Arī ne.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Uzsāksim debates.
Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.
A. Rosļikovs (ST!).
Frakcijai “Stabilitātei!” šajā gadījumā, Burova kungs, viennozīmīgi, ir atbalstošs lēmums, mēs atbalstīsim pirmajā lasījumā, bet... lai pastrādātu arī komisija, paskatītos, kādus priekšlikumus var iesniegt, jo, augsti godātie kolēģi, zināma taisnība šeit ir.
Uz doto momentu Rīgā mēs iegūstam absolūti bēdīgu situāciju tikai tādēļ, ka savulaik mums ir bijis mērs Oļegs Burovs, kurš, vienojoties ar VIENOTĪBU, vienkārši pārdeva pilsētu. Trīs šādas sēdes, un pilsēta tika atdota citam politiskajam spēkam. Es, viennozīmīgi, vairs nekad negribu piedzīvot, lai kaut vienā pilsētā politiskais tirgus kļūtu par priekšmetu, kā rezultātā iedzīvotāji ir spiesti ciest un dzīvot tādos apstākļos, kurus viņiem ir sagatavojuši politiķi.
Līdz ar to Burova kunga piedāvājums, droši vien lai izpirktu grēkus, ir ļoti atbilstošs. Manā skatījumā, ļoti pareizi. Viņš savulaik bija izdarījis nepareizi, šoreiz ir laiks visu labot. Tāpēc pirmo lasījumu, Oļeg, mēs noteikti atbalstīsim. Paldies, ka tu saprati, ka pirmoreiz tev nebija taisnība. Un mēģināsim varbūt likt kaut kādus priekšlikumus, jo es tomēr piekritīšu LATVIJAI PIRMAJĀ VIETĀ par jautājumu, kas tālāk, ja saraksts beidzas, – pierakstīsim ar roku vai kaut kādā savādākā veidā pieštukosim kaut ko klāt?
Un vēl viens lūgums: neaiztieciet, lūdzu, Rēzeknes pilsētu – tie ir iedzīvotāji –, neaiztieciet, lūdzu, tās cieņu! Ja uz doto momentu ir kaut kādas grūtības ar pilsētas vadību, gan jau viņi paši tiks galā. Nevajag tagad uz Rēzeknes piemēra kaut ko darīt, labāk darām uz Rīgas piemēra. It īpaši jūs paši... Oļeg, pārdzīvojāt to kopā ar mūsu rīdziniekiem, viņi tagad ir “pateicīgi” jums par to, ko jūs izdarījāt, tā ka dragājam uz priekšu!
Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Leilai Rasimai.
L. Rasima (PRO).
Labdien, kolēģi un kolēģes! Nāku izteikties, jo vēlos jūs aicināt atbalstīt šo likumprojektu. Es pati esmu no Rēzeknes, un šobrīd notiekošais Rēzeknes domē ir klaji bezatbildīga un absolūti nepieņemama rīcība. Protams, es arī ļoti labi saprotu, ka šis likumprojekts neatrisinās visas problēmas un deputāti atradīs veidus, kā izvairīties no sēdēm, ja to vēlēsies. Rēzeknes domes atstādinātā mēra Bartaševiča un viņa partijas biedru izdarības pēdējā mēneša garumā lieliski parāda, ka viņi nenāk uz sēdēm ar acīmredzamu mērķi – bloķēt domes darbu. Kad uzzināja, ka var zaudēt savus deputāta amatus, ja to darīs bez attaisnojuma, atver fiktīvas slimības lapas un izdomā kādus citus attaisnojošus iemeslus.
Šāda veida izmaiņas likumā ļautu iedzīvotājiem ieraudzīt arī monētas otru pusi – to realitāti, kas ārpus šādiem skandāliem kā Rēzeknē netiek pamanīta, to, ka ir deputāti, kas it kā slimo, nenāk uz darbu kādu citu iemeslu dēļ un turpina saņemt algu, it kā strādātu kā ierasts. Šī divkosība deputātiem varētu atspēlēties, ja viņi ilgstoši turpinātu šādi darīt. Iespējams, tas liktu šiem deputātiem atkārtoti izvērtēt savu rīcību un vai nu atsākt apmeklēt sēdes, vai pašiem nolikt deputāta pilnvaras, ja reiz nav vēlmes jebkādu iemeslu dēļ turpināt strādāt par domes deputātiem.
Otra lieta, kas, manuprāt, ir svarīga, – šādas izmaiņas ir nepieciešamas ne tikai Rēzeknes, bet visu pašvaldību līmenī. Pašlaik mums ir situācija, ka nav iespējams pat fiziski atlaist domes deputātu, kas bez jebkāda attaisnojuma neapmeklē sēdes, jo sēdes vienkārši nenotiek. Pašlaik pēc likuma deputātu par neattaisnotu sēžu kavēšanu var atlaist tikai tā dome, kurā viņš ir ievēlēts. Iedomāsimies citu scenāriju: sēdes notiek, taču deputāts regulāri nenāk uz sēdēm, viņa kolēģi teorētiski viņu var atlaist, taču izvēlas to nedarīt un piesegt savu kolēģi. Arī šāds risks pastāv un ir reāls.
Ir fundamentāli netaisnīgi, ka cilvēki, kas ievēlēti institūcijās un saņem labu atalgojumu, var bez sekām neierasties darbā un viņus nav iespējams par to atlaist. Jebkuram Latvijas darba ņēmējam šāda situācija ir neiedomājama. Ir saprotams, ka deputātam, kā jebkuram cilvēkam, dažkārt var būt attaisnojoši iemesli neierasties uz sēdi, taču pašreizējā situācija rada visatļautību, un deputāti bieži neizjūt pat vajadzību atskaitīties par kavējuma iemesliem. Atkārtošu vēlreiz – nevienā citā darbā šāda situācija nav iedomājama.
Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt to, ka deputāts, kas trīs mēnešu laikā bez attaisnojuma nav apmeklējis vairāk par pusi domes sēžu, zaudē savas deputāta pilnvaras un viņa vietā nāk nākamais deputāts likumā paredzētajā kārtībā.
Lai gan pastāv zināmas iespējas deputātiem jebkurā pašvaldībā rīkoties negodprātīgi un izvairīties no atlaišanas, tomēr svarīgi, ka mēs no valsts puses reaģējam uz to, kas pašlaik notiek Rēzeknē, un neļaujam deputātiem absolūtu patvaļu un nihilistisku attieksmi pret savu darbu.
Gan rēzekniešu, gan jebkuras citas pašvaldības iedzīvotāju vārdā, kuri nekad nevarētu atļauties vienkārši nenākt uz darbu un turpināt par to saņemt algu, aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Aināram Šleseram.
A. Šlesers (LPV).
Godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es klausījos Burova kunga teiktajā un tā īsti nesapratu. Pieņemsim, tagad esošā koalīcija Rēzeknē, arī tie deputāti, kas nav ievēlēti, atsakās kļūt par deputātiem. Tad kas notiek? Uz kurieni aiziet tad? Principā es saprotu tā, ka tas ir vairākums, tad ir jāpārdala balsis starp tiem, kas ir ievēlēti, vai starp tiem, kas nav ievēlēti. Tas nozīmē, ka notiks balsu pārdale starp tām partijām, kuras vispār neviens no vēlētājiem nav atbalstījis, kuras 5 procentus nav dabūjušas. Bet kā? Tieši tā! Tās netiek ievēlētas. Kāpēc šīs balsis aizies tām partijām, kuras sēž opozīcijā? Tad ir jāpārdala viss.
Bet par ko ir stāsts? Šodien likums skaidri pasaka (Rīgas modelis ir labs piemērs): nesanāk trīs reizes nepamatoti – ministrija iniciē, Saeima pieņem konkrēto lēmumu, un viss – ir atlaists. Tas demokrātiskā pasaulē ir vienīgais veids, kā šādu konfliktu atrisināt, – caur vēlēšanām. Un tad vēlētāji, nevis kaut kāda CVK Saulīte pārdalīs, kuram dos mandātu, kuram nedos... kurai vispār neviens no tautas nav devis tādu uzticības mandātu. Deputātus var ievēlēt nevis Saulīte no CVK, bet gan vēlētāji valstī, pašvaldībā. Atkarībā no tā, kādas ir vēlēšanas. Nav cita varianta.
Šodien tā vietā, lai atrisinātu jautājumu – atlaist domi un noorganizēt ārkārtas vēlēšanas –, grib ar Saeimas vairākuma balsīm iedot Saulītei tiesības pārdalīt. Tātad – kam pārdalīt? Kurām partijām? Sanāk tā, ka tajā domē parādīsies partijas, kuras nav ievēlētas un kurām bija varbūt 2 vai 3 procenti – vēlētāji neuzticas. (Starpsaucieni.) Godājamie kolēģi, aicinu nesarunāties savā starpā! (Smiekli.)
Līdz ar to... jūs, protams, varat runāt... bet tas nav normāli. Tā vietā, lai atlaistu domi... ir vajadzīgi vienādi spēles noteikumi. Es vēlreiz saku: vienalga, ko jūs sarakstīsiet šajos konkrētajos likuma grozījumos – tos visus var apiet. Un pēc kāda laika jūs nāksiet un atkal teiksiet: paga, mēs kaut ko palaidām garām, tur tagad citi precedenti, vajag vēl kaut ko pagrozīt. Tas viss var grozīties ilgi un dikti. Jautājums: kā interesēs tas notiek?
Es atbildēšu: tāpēc ka esošā koalīcija šobrīd nav spējīga uzvarēt konkrētajā pašvaldībā. Jūs gribat ilgi mocīt šīs pašvaldības iedzīvotājus, sakot: redziet, esošie varas pārstāvji atstādināti, ir pie visa vainīgi, balsojiet par Jauno VIENOTĪBU, par zaļzemniekiem, par “PROGRESĪVAJIEM”. Bet tā jau nenotiek vēlēšanas, vēlēšanās vajag piedalīties ar idejām, ar priekšlikumiem un tā tālāk, nevis ar to, ka no varas puses notiek represijas pret iedzīvotājiem. Un atlaišana būtu pats vienkāršākais.
Sprindžuka kungs, jūs runājat: “Vai, vai, vai... te kaut kas... pēkšņi būs problēmas.” Nu kā – tiek iecelts administrators, viss. Viņš pilda visas funkcijas, viņam ir visas pilnvaras risināt jautājumus ar Finanšu ministriju, ar valdību un tā tālāk. Par to jau ir tas stāsts, tur nav jāmeklē. Bet tā nespēja šobrīd uzvarēt esošajai koalīcijai Rēzeknes vēlēšanās... Tagad jūs gribat nojaukt visu sistēmu, ja? Tādā cerībā...
Tad jautājums ir viens: kad stāsies spēkā šis konkrētais likums? Vai tas stāsies...? Likums stāsies spēkā tagad, bet kad tas iedarbosies – uzreiz vai uz nākamajām vēlēšanām? Daudzu pašvaldību vadītāji teica: ja jūs veicat kaut kādus grozījumus likumā, tad tiem ir jāstājas spēkā uz nākamajām vēlēšanām.
Es pateikšu, par ko ir stāsts. Pēc iepriekšējām vēlēšanām, kad prezidents bija Levits, varas partijas teica: klau, mums sponsori par maz ziedo naudu, vajadzētu no budžeta paņemt kaut kādus miljonus. Kā to izdarīt likumīgi? Ko attiecīgi izdarīja esošā... iepriekšējā vara – uzcepa likumiņu, kurā paredz, ka par katru vēlētāju atdoto balsi partijai pienākas tik un tik. Un Levits, protams... par to, ka viņš ir ievēlēts... viņš to uzreiz... Gluži tāpat kā tagad notika viens darījums, tad notika cits darījums.
Bet par ko ir stāsts? Nevar pieņemt likumus tad, kad sēž šajos krēslos. Tu nevari piešķirt naudu sev. Neviens nevar pateikt, ka... piemēram, balvā būs diploms un draudzīgs rokasspiediens. Tu uzvari sacensībās, saki: a kur ir miljons? Tad aizej uz banku, saki: atdodiet man miljonu, es uzvarēju sacensībās. Bet neviens jau nav piedāvājis miljonu par šo uzvaru, jo bija paredzēts diploms un draudzīgs rokasspiediens.
Kāpēc es par šo runāju? Es runāju par tēmu. Tēma ir tāda: nevar mainīt spēles noteikumus spēles laikā. Nedrīkst mainīt noteikumus, kas attiecas... politikā... uz nākamajām vēlēšanām. Lūdzu, jūs varat jebkādus likumus... bet tad tie būs saistoši visiem tiem, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās. Protams, kam spēks, tam vara. Bet atcerieties vienu lietu. Šodien jūs sēžat vienā krēslā, nākamreiz jūs sēdēsiet citā krēslā, un jūs nezināt – tie, kas sēž opozīcijā, sēdēs pozīcijā vai otrādāk. Nevar taisīt likumus, tāpēc ka man šodien tas ir izdevīgi. Tas nav pareizi.
Es vienkārši varu pateikt to, ka, protams, ja nebūtu Rīgas domes atlaišanas, kur tiešām notika vienošanās starp tā laika opozīciju un varu valdībā, un attiecīgo pilsētas mēru, tad nekas nebūtu noticis. Trīs sēdes tika mākslīgi nenoturētas, norauts kvorums, un rezultātā Saeima pieņēma lēmumu par Rīgas domes atlaišanu. Toreiz netika meklēti risinājumi, ka, redziet, pēc šīm trim sēdēm pārdalīt mandātus... Neviens te nenāca... tāpēc ka bija darījums noslēgts. Vot, i viss. Ārkārtīgi vienkārši.
Tā ka, godājamie kolēģi, protams, jūs varat balsot, kā jūs gribat, bet šajā gadījumā jums ir jāieklausās pašvaldību vadītājos. Tie, kuriem šodien viss ir labi, saka: tas nav pareizi. Un, ja jūs sāksiet neieklausīties pašvaldību vadītājos, tad agri vai vēlu viss beigsies slikti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam debatēs vārds deputātam Oļegam Burovam.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies, kolēģi. Kur es piekrītu Šlesera kungam – par tiem diviem krēsliem. Jā, man bija iespēja būt divos krēslos. Un jums ir, skatos, ļoti lielas sazvērestības teorijas par to, kas notika 2020. gadā. Es tā nevaru pateikt, tāpēc ka droši vien vislabāk to zinu. Bet es negribu runāt par pagātni, es gribu pateikt tikai vienu: jā, tai laikā, 2019. gada decembrī, tika pieņemts politisks lēmums par atkritumiem... un no tā sekoja domes atstādināšana.
Tajā laikā, kad prezidents parakstīja likumu, lai tas stājas spēkā... man liekas, viņš to parakstīja uzreiz pirmajā darba minūtē, nenovelkot ne cepuri, ne mēteli... es pateikšu godīgi, es pats, būdams pašvaldības deputāts, domes priekšsēdētājs, nezināju to, ka likumā ir vārds “var”, bet tas ir likumā, un šobrīd ir tā iespēja – var atlaist domi un var iecelt administratoru, var to nedarīt.
Un šobrīd, cienījamie deputāti, kas jau sen nav bijuši domē un, nezinu, būsiet vai ne pašvaldībā, pajautājiet esošajiem domes deputātiem, vai tas bija labi, ka no 2020. gada 24. februāra līdz 2020. gada septembrim strādāja administrators un ka visus lēmumus pieņēma trīs cilvēki.
Es varu pateikt, ka administrators Edvīns Balševics, kas ir Varam valsts sekretārs līdz šodienai, strādā izcili, un paldies viņam, ja viņš mūs klausās, bet tā nebija normāla situācija. Tur bija arī ļoti tālu no demokrātijas, un pilsētattīstība pazaudēja ļoti daudz.
Šāda situācija nav pareiza, nav normāla. Mūs, jebkura līmeņa deputātus, ievēlē, lai mēs pildām savu funkciju, lai mēs strādājam iedzīvotāju labā, vēlētāju labā. Ja šobrīd Rēzeknē izveidota zināma shēma un cer uz to, ka varbūt atlaidīs domi un pēc dažiem mēnešiem viņi var iejāt baltā zirgā... un, ja vēlēšanas būs kopā ar Eiroparlamenta (kas ir absolūti loģiski)... tas ir uz pieciem gadiem... es domāju, absolūti likumsakarīgi, ka valstij vajadzētu būt sagatavotai atbildei.
Un, es domāju, nav absolūti normāla situācija ne no juridiskā viedokļa, ne no vēlētāju viedokļa, ka tai pilsētā, kur vairākus gadus vairākumā bija “Saskaņa”, tagad ir Bartaševiča kunga partija, šobrīd ar boikotu no saraksta, kur tikai nosaukums “Saskaņa”... reāli ir Bartaševiča kunga partijas cilvēki... tā būtu pārkrāsota... Nākamais ir ļoti liels apvienotais saraksts... kur papildus Latvijas Zaļajai partijai... apvienotajam sarakstam, Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai... Vai ar tādām metodēm tas ir normāli? Nē. Šeit normāla varianta nav, normāls variants ir viens – apmeklēt domes sēdes un balsot, un strādāt vēlētāju labā. Tāpēc šobrīd tiešām – atbalstām šo dokumentu!
Un pēdējais. Es ļoti aicinu: vajadzētu būt kaut kādam līmenim... nu nepersonalizējam. Tā nav ne Šlesera Saeima, ne Mieriņas Saeima. CVK nav Saulītes CVK, tā ir struktūra. Nevienā likumā (varbūt ieteikums beidzot sākt lasīt likumus) nav rakstīts – “Saulīte”. Tur ir amati un struktūra.
Un vēlreiz tas, ko es teicu šodien no rīta: CVK kā jebkura vēlēšanu komisija sastāv no visām ievēlētajām frakcijām (Starpsauciens.), un varbūt tur dažreiz arī opozīcijai ir vairākums.
Lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J. Viļums (AS).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Mēs daudz runājam par Rīgu, par Rēzekni, bet vispirms patiešām vispārīgi paskatāmies uz šo priekšlikumu, šo likumprojektu.
Ja deputāts neattaisnoti kavē sēdes un pēc būtības nepilda savus pienākumus, manuprāt, visas tiesības ir laist nākamo no šī paša saraksta, lai nāk un strādā. Tas ir analoģiski ar mūsu Saeimas kārtības rulli, kur 18. panta otrās daļas 4. apakšpunktā ir noteikts, ka, ja vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm, viņš ir izslēdzams. Lai nāk nākamais no saraksta! (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Atgriežoties pie Rēzeknes... jo ir skaidrs, ka šis likumprojekts lielā mērā šobrīd Rēzeknes gadījumā visaktuālākais... Atšķirības starp iepriekš tik daudz pieminēto Rīgas gadījumu un Rēzekni: tobrīd Rīga nebija novesta līdz bankrota situācijai, šobrīd Rēzekne pēc būtības kā pašvaldība ir novesta līdz bankrota situācijai, šobrīd pašvaldībai trūkst četru miljonu savu tiešo funkciju izpildei, kolēģi. Par šo situāciju pilnu atbildību nes iepriekšējais domes vadītājs un septiņi viņu atbalstošie deputāti, tātad kopā astoņi deputāti. (Starpsauciens.) Šie deputāti šobrīd nenāk uz sēdēm.
Burova kungs teica, ka nenāk visa dome. Nav taisnība, es viņu pakoriģēšu. Nenāk tieši septiņi no šiem astoņiem. Opozīcija nāk, gatava strādāt. Viņi saprot, ka pašvaldība ir grūtā situācijā, saprot, ka viņi nes atbildību savu vēlētāju priekšā. Rēzeknei šobrīd ne gads, ne divi, ne trīs nebūs viegli, tur būs jāpieņem atbildīgi lēmumi.
Kolēģi, tagad teikt, ka uztaisīsim ātri jaunas vēlēšanas un viss Rēzeknē sakārtosies, – tā tiešām ir bezatbildība. Manuprāt, tie deputāti, kas atbalstīja līdzšinējo priekšsēdētāju, atļaušos teikt, bija viņa pakaļskrējēji. Šobrīd mēs redzam – viņi nav spējīgi patstāvīgi pieņemt lēmumu, bet dara to, ko viņiem pasaka. Viņi nesaprot savu atbildību. Acīmredzot viņi domā, ka viņiem vienkārši ir jādara, kā pasaka viens priekšnieks.
Šis likumprojekts nav tikai pret Bartaševiču. Šlesera kungs teica, ka jāievēro spēles noteikumi. Jā, patiešām – arī Bartaševičam ir jāievēro spēles noteikumi, nevis šobrīd jānodarbojas ar sabotāžu. Tā ir burtiski sabotāža.
Un, ja mēs redzam kopīgo situāciju, par ko mēs runājam gandrīz vai katrā sēdē, – drošības politika... šodien arī pieņēmām likumprojektu par robežas stiprināšanu... Mēs zinām situāciju Somijā, kur tiek slēgti robežšķērsošanas punkti ar Krieviju, droši vien, ka tie tiks slēgti arī Igaunijā. Latvijā arī ir vairāki slēgti. Mums jāsaprot arī kopīgā situācija, kolēģi. Mums patiešām jau vairākus gadus ir vismaz, nu, kiberdrošības draudi.
Līdz ar to, es domāju, mums ir jāpanāk, lai attiecīgajā pašvaldībā deputāti, kas ir ievēlēti, sāk strādāt. Ja viņi nevēlas strādāt, lai laiž nākamos. Un šis likumprojekts lielā mērā parāda to, ka arī valstij, manuprāt, ir jāuzņemas daļa atbildības, jo mēs redzam, ka līdzšinējie mehānismi acīmredzot nav bijuši pietiekami, lai VARAM ar Finanšu ministriju, ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, ar Valsts kontroli nodrošinātu to, lai vienā pašvaldībā mēs nenonāktu līdz tādam, es teikšu, absurdam, līdz, kā jau teicu iepriekš, bankrota situācijai. Līdz ar to mums kā atbildīgam parlamentam ir jārīkojas un jāveic, nu, es neteikšu, izmaiņas spēles noteikumos, bet ir jāveic korekcija, lai Rēzeknes pašvaldībā mēs varam... lai pašvaldība būtu iedzīvotājus pārstāvoša institūcija, kas pieņem lēmumus atbildīgi.
Nākamajiem deputātiem, kas līdz šim domē nav strādājuši un kas acīmredzot varētu nākt šo vietā, kuri neattaisnoti nenāk uz sēdēm un nav gatavi darboties, būs jāparāda, ka viņi tomēr ir gatavi uzņemties atbildību. Un tas arī parādīs sabiedrībai, ka viņu balsošana un piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās nav tikai balsošana par vienu vai otru līderi, par vienu vai otru potenciālo domes vadītāju, tā ir atbildīga balsošana par visu sarakstu. Ja daļa no tā saraksta nav gatava strādāt, lai nāk strādāt nākamie.
Kolēģi, vēl pēdējais – par pārmetumu, ka šis likumprojekts tagad ir speciāli uztaisīts, lai valstī esošā pozīcija varētu kaut kādā veidā nostiprināt savu situāciju Rēzeknē. Nu tas ir pilnīgs absurds, es teikšu. Latvijā ir vairākas pašvaldības, kurās šobrīd strādā un kuras vada to partiju pārstāvji, kas valsts līmenī nav koalīcijā. Un nekādi speciāli viens vai otrs, vai trešais likumprojekts netiek pieņemti.
Vēlreiz uzsveru: šeit ir ārkārtas gadījums, ko ir radījusi līdzšinējā Rēzeknes vadība, un tāpēc mums ir atbildīgi jārīkojas. Ja kādā citā pašvaldībā būs līdzīga situācija, kad deputātu vairākums vienkārši nodarbosies ar sabotāžu, tad viņi saņems tieši tādus pašus spēles noteikumus, kādus mēs šeit apstiprinām.
Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debašu turpinājumā vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.
A. Šlesers (LPV).
Godājamie kolēģi! Negribēju vairs runāt, bet Viļuma kungs kā lielais Latgales patriots... nu tad ejiet un uzvariet vēlēšanās! Nemēģiniet nomainīt vienu deputātu pret otru! Visi tie paziņojumi par novešanu līdz bankrotam... Ko jūs esat darījuši? Jūs bijāt valdībā! Jūs Latgalei kaut ko esat palīdzējis, Viļuma kungs? Ko jūs esat izdarījis? (Starpsauciens.) Jā, palīdzēja, palīdzēja.
Realitāte ir ļoti vienkārša. Uz vēlēšanām ir konkurence. Jā, mēs esam, kā saka, ar daudziem politiķiem, arī klātesošajiem, piemēram, ar Kristovska kungu, vēlēšanās šad tad ļoti asi diskutējuši. Jā, mums ir bijis... bet vienmēr ir bijusi cieņa. Pēc šīm asajām diskusijām mēs neesam pārkāpuši sarkanās līnijas un kaut kā savādāk mēģinājuši viens otru iznīcināt.
Kas attiecas uz to, par ko mēs diskutējam. Ja nebūtu piesaukta novešana līdz bankrotam un tā tālāk... Ja kāds ir apzināti radījis zaudējumus, kur ir KNAB, kur ir prokuratūra? Kur ir ierosinātās lietas? Kur ir apcietinātie cilvēki? Nav pagaidām. Un tā ir, tā (Starpsauciens.)... Būs – ja pasūtīs, būs, viss būs. Ļoti labi. Kam spēks, tam vara. Šodien jūs arestēsiet, pēc kāda laika jūs arestēs. Mēs strādāsim situācijā, ka tas, kam ir vara, arī lems, kuru aizturēt.
Nu kā, pirms vēlēšanām... dienu pirms vēlēšanām, tad, kad bija aizliegta politiskā aģitācija, visi masu saziņas līdzekļi teica: Putins maksā Šleseram naudu... maksāja. Visi! Pēc vēlēšanām es griežos prokuratūrā, KNAB, SAB, drošības dienestā – visi atsakās ierosināt kriminālprocesu. Es saku: vai nu esmu vainīgs, arestējiet mani, vai arestējiet tos, kuri mani nomelnoja, jo tādā veidā tika ietekmētas vēlēšanas. Tie skaļie vārdi, paziņojumi, kriminālprocesu ierosināšana... Nu, ierosina, paiet kāds laiks, un beidzas ne ar ko. Maz mums tādu kriminālprocesu šeit ir bijis? (Starpsaucieni.) Skaļie paziņojumi.
Līdz ar to, godājamie kolēģi (Starpsaucieni.)... godājamie kolēģi, godājamais Judina kungs, klausieties tad, kad es debatēju, nevis mēģiniet mani pārtraukt! (Starpsaucieni.) Man vēl ir divarpus minūtes, tā ka es izteikšos... to, ko es gribu. Jā, jūs tur varat bļaustīties savās komisijās, kuras vadāt. Šī ir mana tribīne tad, kad es šeit stāvu. Kamēr es šeit stāvu un runāju, jūs klusējiet un klausieties, lūdzu!
Līdz ar to, godājamie kolēģi, nerociet citiem bedri, paši tajā iekritīsiet agri vai vēlu. Nevarat uzvarēt parastajās demokrātiskajās vēlēšanās – nemēģiniet tagad taisīt shēmas, kādā veidā kur mainīt varu un visu kaut ko. (Starpsaucieni.) Nāciet, debatējiet, kolēģi! Daudz kas ir sakāms, bet jūs kaut kā nenākat šeit bieži runāt. (Dep. A. Judina starpsauciens.) Judina kungs, paklusējiet!
Sēdes vadītāja. Lūdzu, Šlesera kungs, nesarunājieties ar zāli.
A. Šlesers. Paklusējiet! Paklusējiet! (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Šlesera kungs!
A. Šlesers. Aizveriet Judina kungam muti, kad es runāju.
Sēdes vadītāja. Šlesera kungs! Jūs šobrīd pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, jo jums nav atļauts sarunāties ar zāli. Jums ir (Noklaudzina ar āmuru.) jāļauj runāt sēdes vadītājam, un es arī aicinu jūs ievērot pieklājību pret citiem.
A. Šlesers. Nodrošiniet klusumu zālē!
Godājamie kolēģi! Nobeigumā pateikšu sekojošo – skaidrs, ka situācija Rēzeknē nav vienkārša... nav vienkārša, tāpat arī kaut kur citur tā nav vienkārša. Bet šajā gadījumā ir jāmēģina godīgi skatīties uz lietām. Nedrīkst likumus mainīt tad, kad tie ir izdevīgi vienai vai otrai pusei. Likumiem ir jābūt...
Es gribētu... Labi, jūs nodosiet šo visu procesu... Ja to visu atbalstīs Latvijas Pašvaldību savienība un pateiks, ka viss ir pareizi, ja viņi pateiks – mēs nobalsosim. Bet – lai Latvijas Pašvaldību savienība... jo jūs jau pat neieklausāties Latvijas Pašvaldību savienībā šodien. (Starpsaucieni.) Saskaņojiet šo konkrēto redakciju, saskaņojiet to, kas ir iekšā, un es nobalsošu. Bet tas, ko es esmu dzirdējis fonā... Daudzu pilsētu vadītāji saka: tas, kas notiek, nav labi. Un es šodien kā viens no retajiem cenšos runāt par to, ko saka pašvaldību vadītāji.
Godājamie kolēģi, lūdzu, netaisiet likumus atbilstoši jūsu izdevīgumam šodien.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Leilai Rasimai – arī otro reizi.
L. Rasima (PRO).
Šlesera kungs, es arī negribēju vēlreiz nākt runāt pie šī jautājuma, taču, man jāsaka, tas, ko jūs šeit runājāt, bija slidenā nogāze. Slidenā nogāze ir loģikas kļūda, kad tiek piedāvāts kāds šausmīgs nākotnes scenārijs, kas realitātē nemaz īsti nav iespējams. Jūs zīmējat scenāriju, kurā Rēzeknē būs situācija, ka nebūs, kas strādā, un būs kaut kādi neievēlētie deputāti, kas nav pārvarējuši pat barjeru, lai iekļūtu domē.
Ja mēs tagad paņemam Rēzeknes piemēru, tad šajā konkrētajā gadījumā tas vairs nebūtu nemaz Bartaševiča partijas “Kopā Latvijai” saraksts – tas būtu... nu, kas nāktu nākošie šajā sarakstā? Tie būtu tie deputāti, kas ievēlēti no saraksta, no kura ievēlēti gan Bartaševičs, gan viņa deputāti. Un tā bija “Saskaņa”. Tātad šie deputāti, kas palika aiz strīpas iepriekšējās vēlēšanās... diezin vai viņi tā vienkārši ņemtu un uzreiz atteiktos un nenāktu strādāt.
Tādēļ šeit tiešām ir loģikas kļūda – uzskatīt, ka Rēzeknē sāktos kaut kāds scenārijs, kur nebūs neviena, kas strādā, un būs jāņem deputāti no sarakstiem, kas nemaz nav iekļuvuši domē. Tāds scenārijs faktiski ir neiespējams.
Tāpat jāņem vērā, ka šādā situācijā, kad deputāts var zaudēt amatu... Šobrīd viņi tomēr nevēlas amatus zaudēt, citādi viņi paši noliktu mandātus. Un šis ir... un arī tādā veidā viņi varētu izteikt protestu: viņi noliek mandātu, viņi pasaka – jā, tā kā... sliktā Rīga un tā tālāk... Viņiem mērķi ir pavisam citi – viņi vēlas no sevis novelt atbildību, maksimāli sēt neizpratni iedzīvotājos, lai vai kas tālāk notiktu.
Man ir retorisks jautājums: kolēģi, vai mums šķiet okay, ka deputāti var vienkārši nenākt uz darbu bez attaisnojuma un turpināt saņemt nepavisam ne tik sliktu algu? Latgalei – tā nav slikta alga.
Vēlreiz rosinu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai Burova kungam ir kas piebilstams kā ziņotājam komisijas vārdā?
O. Burovs. Kolēģi, paldies par diskusiju. Es tikai gribu komisijas vārdā pateikt – jā, mēs redzam, ka ir, ko labot, ir, par ko diskutēt. Bet, pirmkārt, mēs, visi komisijas locekļi, par šiem likuma grozījumiem nobalsojām pēc konsensa principa. Otrkārt, kā pirmajā sēdē, tā otrajā sēdē piedalījās Latvijas Pašvaldību savienība. Paraksta un zīmoga, Šlesera kungs, mums nav, bet Kaminska kungs pats piedalījās, un visi saprot šo reālo situāciju Rēzeknē, ka to vajadzētu risināt. Valsts nevar būt ķīlnieka lomā.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” (atzīts par steidzamu) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 28. novembra pulksten 12.00, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – nākamnedēļ, 30. novembrī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 28. novembra pulksten 12.00, un otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu izskatīsim Saeimas sēdē 30. novembrī.
___
Godātie kolēģi, atgādināšu jums, ka mēs atsākām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma pulksten 13.45, tāpēc kārtējais pārtraukums tiek plānots pulksten 15.15.
Tagad izskatīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā” pirmajā lasījumā.
Komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es absolūti piekrītu... es runāju komisijas vārdā... absolūti piekrītu tiem deputātiem, kas runāja par to (un par to ir runāts komisijas sēdē), ka situācija nav ideāla. Kad runājām par iepriekšējo likumprojektu, ko jūs tikko atbalstījāt, mēs runājām par to, ka dažreiz varbūt nebūs vienkārši nofiksēt, ka tā ir nepamatota nepiedalīšanās sēdē, jebkuram kā skolēnam var sāpēt... zobi sāp, vēders un tā tālāk, un tā tālāk. Sēdes laikā – es pateicos deputātam komisijas loceklim Mārim Sprindžukam – izskanēja viņa priekšlikums, ka papildus tiem pasākumiem, kas ir iepriekšējā likumprojektā, vajadzētu grozīt Pašvaldību likumu un paredzēt iespējami mazāko kvorumu.
Kas šobrīd faktiski ir paredzēts: ja viena, tad otra sēde notiek bez kvoruma, pēc tam varētu būt sēde ar tā saucamo mazo kvorumu, kur var piedalīties viena piektā daļa. Uzreiz pateikšu: komisijas sēdē mēs diskutējām par to, ka varbūt vajadzētu mainīt uz vienu trešo daļu, bet atstājām jūsu izlemšanai.
Tāpēc es aicinu tiešām izdiskutēt šo jautājumu frakcijās un sniegt priekšlikumus.
Gribu pateikt, ka, protams, ir paredzēts, kādos gadījumos šis tā saucamais mazais kvorums nedarbojas. Un tas ir: grozījumi pašvaldības nolikumā, tas ir pats galvenais pašvaldības dokuments, attīstības plāna, attīstības stratēģijas apstiprināšana, amatpersonas atbrīvošana vai iecelšana amatā. Tie faktiski ir tie punkti, par ko nevar pieņemt lēmumu ar mazo kvorumu. Pārējie punkti, jā, uzreiz es pateikšu: šeit ir budžets, varbūt pēc tam, uz otro lasījumu, var atrunāt, ka budžetu var, bet obligāti lai paliek finanšu stabilizācijas plāns. Tādā nestandarta situācijā, kritiskā situācijā, kāda šobrīd ir arī Rēzeknē, dod dievs, lai nebūtu nekur, nekad nepieciešams apstiprināt plānu.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un arī tā steidzamību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vispirms tātad ir izlemjams jautājums par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotā likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
O. Burovs. Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates... Nē, debates neuzsākam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotā likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – arī šā gada 28. novembra pulksten 12.00, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas sēdē 30. novembrī.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 28. novembra pulksten 12.00, un otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu izskatīsim Saeimas šā gada 30. novembra sēdē.
Paldies, Burova kungs!
___
Mēs esam izskatījuši visus šodien iesniegtos likumprojektus.
Darba kārtībā nākamā sadaļa – “Lēmuma projekta izskatīšana”.
Juridiskā komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 349/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 29. februārim”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 349/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 29. februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.
___
Nākamā sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Deputāti Ainārs Šlesers, Aleksejs Rosļikovs, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Vilis Krištopans, Iļja Ivanovs, Viktors Pučka, Kristaps Krištopans un Ričards Šlesers ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Kristīnes Saulītes atbrīvošanu no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata”.
Šlesera kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm? (Dep. A. Šlesers: “Nē.” Starpsaucieni.)
Tādā gadījumā, kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Mans priekšlikums ir to slēgt regulārajā laikā, kas būtu pulksten 15.50, atvainojos, pulksten 15.30, ja? Pulksten 15.30.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).
Tātad nav reģistrējušies: Jānis Dombrava... nav uz vietas, Raivis Dzintars... nav uz vietas, Mārtiņš Felss... nav, Jānis Grasbergs... nav, Juris Jakovins... nav, Mārcis Jencītis... nav (Starpsauciens: “Ir Juris!”), tātad Juris Jakovins ir, Mārcis Jencītis... neredzu, Aleksandrs Kiršteins... nav, Līga Kļaviņa... nav, Dmitrijs Kovaļenko... nav, Kristaps Krištopans... nav, Andris Kulbergs... arī nav, Ervins Labanovskis... nav, Daiga Mieriņa... nav, Antoņina Ņenaševa... nav, Ramona Petraviča... nav, Viktorija Pleškāne... neredzu, Jānis Reirs... nav, Uģis Rotbergs... nav, Jana Simanovska... nav, Māris Sprindžuks... nav, Jānis Vucāns... nav, un Agita Zariņa-Stūre... arī nav.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ļoti daudzi ir devušies komandējumā uz Tallinu, lai piedalītos Baltijas Asamblejā.
Tagad tātad pārtraukums, un turpināsim darbu pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa‑Lukaševica.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi. Lūdzu ieņemt vietas Sēžu zālē.
Mums ir jāizskata vairāku deputātu iesniegtais lēmuma projekts “Par Kristīnes Saulītes atbrīvošanu no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata”.
Pirmais debatēs ir pieteicies arī pirmais šī priekšlikuma parakstītājs deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu, Šlesera kungs!
A. Šlesers (LPV).
Godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Esmu jau šodien runājis par šo jautājumu, centīšos paturpināt tā, lai jūs saprastu, cik situācija tomēr ir sarežģīta saistībā ar CVK. Kā jūs zināt, šī gada sākumā tika ievēlēta jauna CVK vadība, un pašreiz tuvojas šī gada beigas. Tagad ir novembra beigas, tūlīt būs decembris, un praktiski būs pagājis gads. Ilgstoši ir bijušas diskusijas par to, zem kā tad īsti jāatrodas CVK – zem Valsts kancelejas, zem Saeimas? Gads ir pagājis, un tā arī nekāds lēmums nav pieņemts.
Ja skatāmies pēc būtības, ja jau reiz ir pagājis šis nepilnais gads... ko vispirms vajadzēja nodrošināt un izdarīt CVK vadībai? Pirmām kārtām, lai CVK būtu gatava nodrošināt jebkuras vēlēšanas un jebkuras sabiedrības iniciatīvas saistībā ar iespējamo parakstu vākšanu. Problēma ir tāda, ka CVK nekontrolē serveri, kur notiek balsošana, parakstīšanās, serveri kontrolē kāds uzņēmums, mums zināms vai nezināms. Un tad, kad ir problēmas ar serveri, tad CVK saka: “Vai! Mēs neko nezinām.”
Tad jautājums ir tāds: vai CVK uzdevums ir vai nav kontrolēt, vai serveris ir kārtībā... tāpat kā automašīnai reizi gadā ir jāiziet tehniskā apkope? Ja ir iniciatīva par Saeimas atlaišanu, kur daudzas partijas ir nākušas un iniciējušas to... Vai pirms parakstu vākšanas izsludināšanas nebija jāpārbauda serveris, vai tas strādā? Vai nebija jāpārbauda tas, vai visi iedzīvotāji var parakstīties ar internetbankas palīdzību? Un tas nedarbojās! Joprojām ik pa brīdim pienāk kaut kādas sūdzības, un tas ir konstatēts vairākkārt. Mēs apkoposim informāciju. Mēs pie tā vēl atgriezīsimies, jo parakstu vākšana notiks vēl ilgu laiku. Bet tā ir atbildība.
Pēc sēdes pirmās daļas mani intervēja “Latvijas Televīzija”. Viņi uzdeva jautājumu: kas notiek saistībā ar parakstu vākšanu? Es atbildēju uz jautājumiem, un tad žurnālists teica: “Nu, jā, bet likumā ir rakstīts, ka CVK ir jānodrošina parakstu vākšana,” un viņš jautā: “Bet kur ir problēma?” Es saku: “Piemēram, pašvaldībām būtu jāinformē iedzīvotāji, kur un kā var parakstīties.” Un tad žurnālists saka: “Bet tas jau nav rakstīts likumā!” Es saku: “Nu kā, likumā ir rakstīts, ka viņiem jānodrošina.”
Ko nozīmē “nodrošināt”? Skaidrs, likumā nav uzrakstīts, ka pie katrām durvīm vai pie ieejas ir jābūt kaut kādam informācijas dēlim vai lapiņai A4, A3, A1 formātā, kur ir uzrakstīts, kurā kabinetā cikos var parakstīties. Vai gada laikā CVK vadība nevarēja ar pašvaldību pārstāvjiem vienoties, ka tad, kad notiek jebkāda iniciatīva – parakstu vākšana par kādu likumprojektu vai, piemēram, par Saeimas atlaišanu –, pašvaldībām... pie durvīm... ir jāinformē sabiedrība, kur var parakstīties?
Tas ir apmēram tā... iedomājieties – jūs ieejat poliklīnikā un meklējat zobārstu. Tur ir normāli... tur ir rakstīts, kurā kabinetā strādā zobārsts, kurā kabinetā strādā kāds cits ārsts, attiecīgi tur ir rakstīts, no cikiem līdz cikiem viņš strādā. Tas ir pilnīgi normāli. Un tad, kad jūs vēl aizejat... pie durvīm ir plāksnīte, kur skaidri pateikts, ka šeit ir zobārsts. Kāpēc pašvaldībā nekā tāda nav?
Godājamie kolēģi, diemžēl nevaru jums veltīt vairāk laika, jo mans laiks šīm debatēm tūlīt beigsies, bet es teikšu tā: bardaks! Ir bardaks, un vienmēr... šajā situācijā pirmais, kas ir atbildīgs par šo bardaku, ir konkrētās iestādes vadītājs.
Tāpēc es aicinu: atbrīvosim Saulīti, piemeklēsim profesionāli un sakārtosim šo lietu pēc iespējas ātrāk, jo diemžēl CVK šodien darbojas vai nu neprofesionāli, vai šo parakstu vākšanu, kas ir uzsākta par Saeimas atlaišanu, torpedē apzināti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.
E. Zivtiņš (LPV).
Augsti cienītā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Es arī, neapšaubāmi, balsošu “par” šīm izmaiņām, bet uz ko es gribēju vērst uzmanību? Uz to, ka, lai nosargātu Satversmē mūsu, latviešu, valodu, tika izdarīti grozījumi par šiem gandrīz 155 tūkstošiem parakstu.
Manā skatījumā, šis būtu viens no tiem jautājumiem, lai mēs varētu... Šobrīd sanāk tā, ka tautai teikšana un vērtēšana attiecībā uz to, kā strādā deputāti sesiju starplaikos... starp vēlēšanām... faktiski ir pilnīgi liegta un tai reāli nav nekādas iespējas izteikt savu viedokli referendumā. Paskatīsimies, kā mums šoreiz ies. Protams, es ceru, ka mēs savāksim šos gandrīz vai 155 tūkstošus parakstu. Bet tā mana doma, ko es gribu teikt, – šo slieksni vajadzētu samazināt. Tas ir diskusijas līmenī, bet par valodu, tieši tāpat kā par budžetu, iekļaut Satversmē, ka tādi jautājumi mūsu valstī vairāk nedrīkst būt. Tas ir nelielai atkāpei.
Kopumā tātad... aicinu jūs visus pārdomāt. Šādas lietas, ka man zvana mūsu vēlētāji no dažādām Latvijas vietām, stāsta, ka ir pagājusi nedēļa, bet joprojām pašvaldībā nezina, kur parakstīties, kā parakstīties, sūta no viena kabineta uz otru kabinetu, piedāvā internetā parakstīties vai iet pie notāra par maksu parakstīties – tas nav īsti normāli. Līdz ar to šis sliekšņa samazinājums, bet kompleksā ar grozījumiem Satversmē, lai par tādu jautājumu kā valoda nedrīkstētu rosināt referendumu... un tad mēs varam arī samazināt šo parakstu vākšanas slieksni.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Alekseja Rosļikova, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Viļa Krištopana, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Kristapa Krištopana un Ričarda Šlesera iesniegto lēmuma projektu “Par Kristīnes Saulītes atbrīvošanu no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 56, atturas – 2. Lēmums nav atbalstīts.
___
Nākamā darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.
Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Ingmārs Līdaka, Lauris Lizbovskis, Didzis Šmits, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna, Māris Sprindžuks, Juris Viļums un Raimonds Bergmanis ir iesnieguši pieprasījumu zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par nekavējošu rīcību 2023. gada 7. augusta dabas katastrofā cietušo lauksaimnieku ārkārtas atbalstam”.
Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.
Iesniedzēju vārdā – deputāts Edgars Putra. Lūdzu!
E. Putra (AS).
Kolēģi, tas laiks, kad “Tiktok” varēja atrisināt visas problēmas un skaisti norunāt, kādus atbalstus mēs piešķiram un ko mēs darām, laikam ir beidzies. 2023. gadā 7. augustā bija dabas katastrofa Dobeles un Tukuma novados, 338 saimniecības, vairāk nekā 19 tūkstoši hektāru cieta tajā brīdī, kad bija vislielākie ieguldījumi, 7 līdz 10 minūtēs daža saimniecība zaudēja 50 procentus no ienākumiem, daļa – pat 95 procentus no ienākumiem. Daļa bija apdrošinājuši, jā, bet puse – mazās un vidējās saimniecības – nebija šo darbu paveikušas un šobrīd faktiski ir nonākušas bankrota priekšā.
Lauku atbalsta dienests ir apkopojis visus zaudējumus. Tie ir apmēram deviņi tūkstoši hektāru, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Un pamatā šīs programmas, kas šobrīd ir Zemkopības ministrijā, daudzām citām nozarēm, tai skaitā augļkopībai, dārzeņkopībai un piena lopkopībai, tās... graudkopības saimniecības šajā sadaļā nekvalificējas. Ministram ir rakstītas vēstules. Ir iniciatīvas grupa, kas ir sanākusi kopā, un – vienā bēdā – viņi ir uzrakstījuši arī šo vēstuli, pieprasījumu, uz ko šobrīd nekas netiek darīts, netiek atbildēts, un faktiski runa ir kopumā par diviem līdz trim miljoniem, kas šiem saimniekiem būtu vitāli svarīgi.
Nav liela summa, bet darīts nekas netiek. Tā vietā ministrs pieņem lēmumu, ka platību maksājumus šiem lauksaimniekiem vēl par trim eiro par hektāru samazināsim, tādējādi šajā jomā situāciju vēl pasliktināsim. Arī esošās atbalsta programmas, kas strādā, šiem lauksaimniekiem nav pieejamas, jo viņiem ir nodokļu parādi un vienai daļai nekas cits vairs neatliek kā striķis un ziepes. Es domāju, ka ministram ir jāreaģē, jānāk uz Pieprasījumu komisiju un jāstāsta, kā viņš šiem lauksaimniekiem palīdzēs, jo iepriekš viņa retorika par iepriekšējo ministru bija līdzīga.
Es pieprasu nekavējošu rīcību šajā jautājumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies par sniegto motivāciju.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
___
Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Viktorija Pleškāne, Dmitrijs Kovaļenko, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Jekaterina Drelinga un Jefimijs Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par anonīmo uzticības tālruni personām, kas izjūt seksuālu interesi pret bērniem”. Iesniedzēji nav lūguši vārdu motivācijai.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
___
Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Viktors Pučka, Jekaterina Drelinga, Igors Judins, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Viktorija Pleškāne, Nataļja Marčenko-Jodko un Jefimijs Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par atbalstu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensācijai”.
Vārds motivācijai netiek lūgts.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
___
Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Māris Sprindžuks, Edgars Putra un Lauris Lizbovskis ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu, kas izriet arī no nepilnīgas informācijas sniegšanas uz Saeimas deputātu pieprasījumu”.
Iesniedzēju vārdā motivāciju mums sniegs deputāts Edvards Smiltēns.
E. Smiltēns (AS).
Cienījamie kolēģi! Normālā gadījumā pietiktu ar vienu pieprasījumu un vienu atbildi no tā, kuram uz šo pieprasījumu ir jāsniedz atbilde. Šajā gadījumā acīmredzami valdības vadītāja, viņas biroja cilvēki un Valsts kancelejas vadība apzināti mēģina uz jautājumiem kaut kādā veidā sniegt daļēju informāciju.
Tātad kāda ir kopējā situācija? Mēs uzdevām 10 vienkāršus jautājumus par tajā laikā vēl premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātajām lidmašīnām. Prasījām arī konkrētu informāciju par konkrētiem lidojumiem, par pasažieriem, kas bijuši šajos reisos, arī par to, kādā veidā tika pamatotas šādas ekstra izmaksas, jo viena lidojuma cena vidēji ir 34 tūkstoši eiro, pat uz Varšavu, pat uz Briseli, tepat pa Eiropu palidot stundu, pusotru – 34 tūkstoši eiro.
Mums iedeva vispārīgu informāciju par kopējo lidojumu skaitu, mums iedeva vispārīgu informāciju, cik aptuveni bija pasažieru (no – līdz) kopā lidojumos, tika ieskicēti aptuvenie galamērķi un aptuvenā summa – vairāk nekā 600 tūkstoši eiro; izdalīja pa gadiem.
Manuprāt, tā ir absolūta necieņa pret parlamentu parlamentārā demokrātijā... arī sabiedrības interesēs, domājot par informācijas atklātību, valdības darba un tēriņu caurskatāmību. Ja parlaments parlamentārā demokrātijā prasa, tad valdībai ir jādod atbilde, un tur nav diskusiju.
Mēs vēlreiz iesniedzam pieprasījumu. Ja tie jautājumi bija vienkārši formulēti, tad šobrīd mēs tos vēl detalizējām, lai nebūtu iespējams interpretēt un lai nevarētu rasties kāds pārpratums. Protams, procesa gaitā arī no tā, kas izskanējis publiskajā telpā un ko medijos žurnālisti sākuši jautāt, rodas papildu jautājumi. Tie ir iekļauti.
Līdz ar to mēs aicinām valdību pēc būtības un detalizēti sniegt atbildi parlamentam par valsts naudas tērēšanu un arī pamatojumu tam.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Arī šis pieprasījums atbilstoši Saeimas kārtības rullim tiek nodots Pieprasījumu komisijai – darbam.
___
Izskatīsim Pieprasījumu komisijas sagatavoto atzinumu par deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Didža Šmita, Raimonda Bergmaņa, Laura Lizbovska, Ingmāra Līdakas, Lindas Matisones, Česlava Batņas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu”. Tātad vēl iepriekšējais pieprasījums.
Pieprasījumu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Raimonds Čudars.
R. Čudars (JV).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šī gada 15. novembrī Pieprasījumu komisija izskatīja minēto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu”.
Pirms tam Ministru prezidente iesniedza rakstveida atbildi, sniedzot informāciju par attiecīgo pieprasījumu, papildu informāciju sniedza arī Valsts kanceleja tās vadītāja Citskovska personā, kur detalizēti izklāstīti apstākļi, kas saistīti ar deputātu pieprasījumā norādītajiem jautājumiem.
Atbilstoši sēdē uzklausītajai informācijai, ko sniedza Valsts kancelejas vadītājs Citskovska kungs un Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Patmalnieka kungs, komisija secināja, ka laikā no 2019. gada janvāra līdz 2023. gada septembrim Ministru prezidenta vadītās delegācijas, dodoties ārvalstu komandējumos, izmantoja regulāros avioreisus 35 pārlidojumos un tā saucamos speciālos lidojumu pakalpojumus – 18 pārlidojumos.
Starp speciālo reisu galamērķiem bija tādas valstis kā Beļģija, Slovēnija, Vācija, Francija, Portugāle, Lielbritānija, Slovākija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Polija un Moldova. Pasažieru skaits šajos reisos ir bijis dažāds – no piecām līdz deviņām personām, tostarp Ministru prezidenta biroja darbinieki, Ārlietu ministrijas darbinieki un Valsts drošības dienesta darbinieki.
Šo speciālo reisu nodrošināšanai pieprasījumā norādītajā laika periodā no valsts budžeta līdzekļiem izlietoti: 2021. gadā – 144 800 eiro, 2022. gadā – 332 717 eiro, 2023. gadā – 136 313 eiro.
Uzklausot informāciju, kā arī iepazīstoties ar rakstveidā sniegto informāciju, Pieprasījumu komisija noraidīja iesniegto pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E. Smiltēns (AS).
Cienījamie kolēģi! “Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, ļoti daudz naudas, tikai apetīte ir lielāka nekā pieejamie līdzekļi.” (Citāta beigas.) Tā sacīja Krišjānis Kariņš 2019. gada 3. septembrī, un te, kolēģi, arī par naudu un pārlieku lielo apetīti šodienas dienaskārtības jautājums – pieprasījums Jaunās VIENOTĪBAS nu jau bijušajam... par Jaunās VIENOTĪBAS nu jau bijušo premjeru – par privāto lidmašīnu izmantošanu.
Un tātad pirmais – vajadzētu parunāt par laiku un kontekstu, kurā ir izmantotas šīs privātās lidmašīnas. Atgādināšu, ka tas ir ļoti liels jaunums, tā ir inovācija – izmantot privātas lidmašīnas savā darbā. Kučinska kungs man apstiprināja, ka laikā, kad viņš bija premjers, neviens pat neiedomājās par šādu iespēju.
Līdz ar to, runājot par laiku un skatoties retrospektīvi, varētu piemērot vēl vienu Krišjāņa Kariņa citātu: “Draugi, nav labi!” Un tiešām nav labi, jo 2022. gada 12. maijā Jānis Reirs, citējot viņu... viņš saka: “Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies.”
Nākamais citāts trešdien, 2022. gada 17. augustā, tātad nedaudz vēlāk nekā pirmais... finanšu ministrs Jānis Reirs uzdevis visām Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām īstenot energotaupības pasākumus, tajā skaitā atteikties no fasāžu dekoratīvās izmantošanas, un finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver (citēju): “Publiskajam sektoram ir jārāda piemērs sabiedrībai, kā taupīt.” Es gribu atgādināt, ka šajā laikā privātās lidmašīnas lidojumiem tepat, Eiropā, izmantotas aptuveni 10 reižu. Paralēli tam, ko runā finanšu ministrs... Ministru prezidents īrē privātās lidmašīnas vismaz 10 reižu.
Mēs varētu to norakstīt uz priekšvēlēšanu retoriku, vismaz tā mēs esam sapratuši jaunās koalīcijas argumentus par to, kas ir stāstīts pirms vēlēšanām... un pēc tā bija tikai priekšvēlēšanu retorika. Bet nē! 2023. gada 21. martā Ministru prezidenta rezolūcija paredz nozaru ministrijām līdz 26. maijam sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju un par uzdevumu izpildi iepriekšējo izdevumu pārskatīšanā, kas rada līdzekļu ekonomiju 2023. gadā un turpmākajos gados. Tātad taupība tiek pieprasīta no pilnīgi visām nozarēm, no pilnīgi visiem resoriem, lai meklētu naudu akūtajām vajadzībām. Un vēl mēs atceramies to laiku. Tas bija brīdis, kad izdevās rast papildu miljonus veselības nozarei. Bet paralēli šogad, 2023. gadā, tika pasūtītas četras privātās lidmašīnas, tātad četri šādi lidojumi, un tie ir veikti vēl šajā gadā.
APVIENOTAIS SARAKSTS uzdeva 10 konkrētus jautājumus, tie bija nepaplašināti, ļoti vienkārši saprotami. Atbildes pēc būtības netika sniegtas – tās bija ļoti aptuvenas, kopā summējot par visiem lidojumiem, neatšifrējot ne cilvēkus, ne konkrētu skaitu, cik katrā lidojumā, ne katra galamērķa pamatojumu, kāpēc bija jāizmanto šādi privātie reisi. Bet ko mēs zinām, ko mēs esam sapratuši no šī: par Jaunās VIENOTĪBAS Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa jauno praksi – privāto lidmašīnu īrēšanu?
Tātad pirmais. Trešā daļa no visiem lidojumiem Krišjāņa Kariņa darbības laikā tikuši veikti, pērkot nevis vietu regulārā avioreisā, bet visu lidmašīnu kopumā, un valsts budžets ir sedzis izdevumus 613 830 eiro apmērā par 18 lidojumiem, kas sastāda 33 procentus no visiem Krišjāņa Kariņa lidojumiem. Vienam lidojumam tērētā vidējā summa... lai pirktu šīs lidmašīnas... tātad viens pārlidojums – Varšava vai Brisele, stunda vai divas – maksājis vidēji 34 tūkstošus eiro... tātad 34 101 eiro. Tas ir, rēķinot... 18 lidojumi, un šī kopējā summa, kas tērēta privātajām lidmašīnām.
Kā jau tika minēts, galamērķi nav attālas, tālas, nomaļas vietas, ne Afganistānas vai Sīrijas kādas vietas, kur ļoti sarežģīti nokļūt, galamērķi ir Polija, Beļģija, Nīderlande, Dānija, Slovēnija, Vācija, Francija, Portugāle, Lielbritānija, Slovākija, Čehija un Moldova. Skatoties pa gadiem (pieprasīts bija tikai par pēdējiem trīs gadiem), 2021. gadā – 144 800 eiro, tātad tie ir četri lidojumi; 2022. gadā tie jau ir 10 lidojumi par kopējo summu 332 717 eiro; un šogad, 2023. gadā, – premjers pats gāza savu valdību un atkāpās – par pusgadu ir bijuši tēriņi 136 tūkstošu eiro apmērā, kas arī varētu būt aptuveni četri lidojumi.
Lieki piebilst, ka starptautiskā lidosta “Rīga” publiski (varat ieiet arī mājaslapā un paskatīties) lepojas ar vairāk nekā 100 tiešajiem galamērķiem visā Eiropā, sakot, ka šobrīd mēs esam lielākā lidosta Baltijā un mūsu reģionā. (Piemēram, Igaunijā tie ir tikai 35 galamērķi ar tiešajiem savienojumiem.) Plus mums vēl ir sava aviokompānija “airBaltic”. Tas kopumā dod mums daudz plašākas iespējas, no kā izvēlēties.
Paskatīsimies, ko likumi pieprasa no valsts amatpersonām.
Valsts amatpersonas pienākums ir strādāt sabiedrības interesēs, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai kopumā – tā pamatprincipu definē likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Bet šis princips caurvij arī citus likumus, kas uzliek par pienākumu... kā rīkoties amatpersonām.
Cits princips: valsts amatpersona kā publiska persona rīkojas ar sabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem likumīgi un lietderīgi, tas ir, tās rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Tas ir Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkts – princips sasniegt mērķi ar pēc iespējas mazākiem finanšu līdzekļiem.
Saeimas pieredze. Saeima nekad nav atļāvusies pat domāt par privātu lidmašīnu īrēšanu, lai Saeimas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja nokļūtu attiecīgajā galamērķī, nerunājot par to, ka arī biznesa klase varētu būt kā izvēle. Saeimas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja pamatā vienmēr lido ekonomiskajā klasē, jo citādāk to nevar pamatot ar manis iepriekš minēto Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantu.
Bijušais premjers iet vēl tālāk. Mēs lasām 2023. gada 16. novembrī: “Kariņš aicina izvērtēt privātās lidmašīnas iegādi Latvijas valdības vajadzībām.” (Tas teikts “Latvijas Televīzijas” tiešraidē.) Diskusija nevis par to, kas būtu izdevīgāk – lietot biznesa klasi vai ekonomisko vai īrēt privāto lidmašīnu... Kariņa kungs vēlas diskusiju aizvirzīt – pirkt vai nepirkt vispār šādu lidmašīnu.
Vēl viens aspekts ir ļoti interesants un ievērības cienīgs – cik daudz CO2 izmešu rada privātās lidmašīnas? Tieši 14 reižu vairāk uz vienu pasažieri nekā komerciālie reisi. Vienas stundas laikā privātā lidmašīna rada divas tonnas CO2 izmešu. Ļoti interesants būtu PROGRESĪVO viedoklis un viņu balsojums par šo pieprasījumu – vai klimata pārmaiņas un zaļā politika bijusi tikai tāda priekšvēlēšanu retorika. Kā tas ir jau ierasts... taisnojoties.
Cienījamie kolēģi, tas ir ļoti nopietns jautājums par demokrātiju un atklātību, valdības darba pārskatāmību, parlamenta lomu, nozīmi un valdības pienākumu pret parlamentu. Parlamentārā demokrātijā Latvijas sabiedrības interesēs valdībai ir pienākums atklāti skaidrot savus tēriņus un to lietderību. Un fakts ir tāds, ka pēc būtības netiek sniegtas atbildes uz jautājumiem, kas bija formulēti pieprasījumā. Komisijas sēdē tas bija acīmredzami. Precīzāk – jautājumi bija konkrēti, atbildes bija vispārīgas. Tādēļ šodien, kolēģi, aicinu pieprasījumu atbalstīt.
Cienījamie kolēģi, mēs ļoti daudz Saeimā dzirdam Ziemeļvalstu demokrātijas un principu piesaukšanu. Tad, lūk, Mona Salina, tolaik Zviedrijas vicepremjere, ar valsts karti, bankas karti, nopirka veikalā šokolādi un salvetes. Viņa bija spiesta demisionēt. Arī Latvijā ministri ir zaudējuši amatus. Zaļo un Zemnieku savienība ļoti labi atceras – zemeņu kūka. Nedeklarētas medicīniskas manipulācijas un sapīšanās melos. Ir daudz citu piemēru, kad ministriem bija jāuzņemas atbildība par valsts naudas iztērēšanu.
Privātu lidmašīnu pakalpojumu pirkšana nelielai valstij kā jauna prakse – tas ir pavisam jauns varas lidojums. Tās nav valsts vadītāju, bet tās ir valsts valdītāju pazīmes, cienījamie kolēģi.
Demokrātijai bīstama ir varas visatļautība, sajūta, ka var darīt jebko, un tas kļūst par jauno normālo. Tas tiks attaisnots un paliks bez sekām. Visatļautība un atraušanās no realitātes sabiedrībā ir bīstama, jo sevišķi apstākļos, kad izšķiroši svarīga Latvijai ir sabiedrības uzticība Saeimai un valdībai.
Tikpat strauji, kā privātā lidmašīna sadedzina degvielas tonnas, Jaunā VIENOTĪBA dedzina cilvēku uzticēšanos valstij. Līdzīgi kā privātā lidmašīna ceļas debesīs, tā Jaunā VIENOTĪBA ir atrāvusies no Latvijas cilvēku ikdienas problēmām, un brīžam liekas, ka tie vairs nav kilometri, bet gaismas gadi. Ar privātas lidmašīnas ātrumu mēs attālināmies no pašas Jaunās VIENOTĪBAS tik daudz piesauktā Ziemeļvalstu modeļa, un drīzāk sāk parādīties koruptīvu un autoritāru austrumvalstu vaibsti.
Cienījamie kolēģi, saprotu, jautājums ir ļoti neērts, bet pēc būtības atbildes uz pieprasījumu nav sniegtas. Tāpēc es sabiedrības vārdā aicinu jūs atbalstīt pieprasījumu, lai sabiedrība atklāti uzzinātu atbildes uz šiem jautājumiem, lai katrs šāds gadījums nākotnē būtu kā piemērs... lai šis būtu kā piemērs katram gadījumam nākotnē, ka ir jādomā par līdzekļu taupīšanu un katru soli ir jāspēj pamatot.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam debatēs vārds deputātam Jānim Patmalniekam.
J. Patmalnieks (JV).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šodien diskutējam par pieprasījumu Ministru prezidentei “Par privātu lidmašīnu izmantošanu”.
Manuprāt, kā es arī komisijas sēdē minēju, šī ir būtiska diskusija par to, kādā veidā tiek nodrošinātas valsts augstāko amatpersonu funkcijas. Šādām debatēm gājušas cauri daudzas valstis, tai skaitā arī mūsu kaimiņvalstis – Lietuva, Igaunija un Somija.
Neapšaubāmi, nodrošinot Ministru prezidenta dalību ārvalstu vizītēs, kurās piedalās Eiropas un pasaules līderi, izmaksām jābūt pamatotām, jāņem vērā kopējie ārvalstu vizīšu organizēšanas principi, kas ietver kritērijus par ceļā pavadīto laiku, sasniedzamību un standarta avioreisu pieejamību. Tāpat būtiski ir vērtēt kontekstā arī citu Eiropas valstu praksi, ieskaitot tuvāko reģionu līdzīga lieluma Eiropas Savienības un NATO valstu pieeju šādu vizīšu organizēšanā.
Jāatzīst, ka faktiski visās Eiropas valstīs valstu un valdību vadītāji, lielākās valstīs – arī valdības locekļi, izmanto speciālu avioreisu pakalpojumus, piemēram, Austrija, Somija, Norvēģija, Igaunija, Islande un citas, vai valdības vajadzībām speciāli iegādātu vai ilgtermiņā nomātu lidmašīnu pakalpojumus, piemēram, Lielbritānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Grieķija, Ungārija, Čehija, arī jau pieminētā Zviedrija, Dānija, Polija, Lietuva, Albānija, Armēnija. Lietuvā valdības vajadzībām tiek izmantota pielāgota militārā lidmašīna, kurā ir iekļauts pasažieru modulis, un prezidents un valdības vadītājs to izmanto. Mēs lasām ziņas, ka Polija nesen valdības vajadzībām ir iegādājusies divas jaunas “Gulfstream” lidmašīnas.
Ministru prezidentam ir būtiski pārstāvēt mūsu valsti starptautiski. Šīs amatpersonas uzdevums ir stiprināt kopējo sadarbību un veicināt starptautisko atbalstu Latvijas interesēm. Vienlaikus jābūt iespējai pēc iespējas ātrāk atgriezties atpakaļ Latvijā un vadīt iekšpolitiskos procesus. Sabiedrībā ir raisījušās diskusijas par to, cik pamatoti ir bijuši šie reisi un kādas ir to sekas. Jāatzīst, ka lidojumi ar speciāliem reisiem deva iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā brīdī, kad šie lēmumi tika pieņemti. Īpaši svarīgi tas ir bijis pēdējo divu gadu laikā, kad kovida pandēmijas dēļ saspīlējās drošības situācija mūsu reģionā.
Izvēršot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, Krievija ir apliecinājusi gatavību izmantot visaugstākā līmeņa militāro spēku pret citām valstīm, pārkāpt starptautiskās tiesības, neņemot vērā humānus apsvērumus. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, kā arī drošības situāciju Eiropā un pasaulē kopumā. Latvijas iesaistei lēmumu pieņemšanā NATO un Eiropas Savienībā šajā sarežģītajā ārpolitiskajā situācijā ir bijis rezultāts. Eiropa atbalsta mūsu robežu politiku... jo mums, līdzīgi kā Somijai, pašlaik... nāk nelegālie imigranti pāri robežai. Un tas nebija pašsaprotami tajā brīdī, kad šie procesi sākās.
Spānija izvietojusi pretgaisa aizsardzību Latvijā. Kanāda pieņēma lēmumu krietni palielināt... klātbūtni Latvijā. Nesen, 10. novembrī, saņēmām ziņas par papildu smagā bruņojuma tanku ierašanos Latvijā, vakardien – jau par to, ka mūsu valsts aizsardzībā Kanāda gatava ieguldīt 1,73 miljardus eiro un palielināt šeit izvietoto karavīru skaitu no 1000 līdz 2200.
Kolēģi, šajā jautājumā mēs esam nonākuši komiskā situācijā, kurā amatpersonām tiek prasīts nevis – kāpēc tās par maz aizstāv Latvijas intereses, bet – kāpēc par daudz dodas tās aizstāvēt. (Starpsauciens: “Nu beidz!”)
Viens no jautājumiem pieprasījumā bija par lidojumu ekonomisko pamatojumu. Atbildi (Starpsauciens.) par drošības ieguvumiem un Kanādas ieguldījumiem jau minēju iepriekš. Bet ar kādu ekonomisko izdevīgumu varam izmērīt Latvijas ietekmi pasaulē? Ietekme prasa dinamisku rīcību, dinamika prasa spēju ātri pieņemt lēmumus, ātri būt tur, kur šie lēmumi tiek pieņemti kopā ar mūsu Eiropas Savienības un NATO partneriem, spēt doties vizītēs uz kādu no vadošo Eiropas valstu galvaspilsētām tad, kad tiek saņemts uzaicinājums, nevis tad, kad ir pieejami lidojumi.
Tikai iesaistoties diskusijās, nevis kautrīgi sēžot malā, mēs spēsim panākt lielāku NATO partneru klātbūtni Latvijā un apņemšanos aizsargāt Latviju. Tieši šis ir jebkura Ministru prezidenta un jebkuras augstākās Latvijas amatpersonas uzdevums.
Aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debašu turpinājumā vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (LPV).
Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Ir viens kadrs valdībā (savādāk es viņu nevaru nosaukt), kuram ir atļauts pilnīgi viss. Viņš runā, ko viņš grib, viņš lido, kur viņš grib, dara, ko grib, tērē, cik grib, viņam ne par ko nav jāatskaitās – ne par saviem vārdiem, ne par saviem darbiem, ne par saviem lidojumiem, ne par saviem tēriņiem, jo viņam ir vesela komanda ar pakalpiņiem un ierēdņiem, kuri viņu sargā. Tikko mēs dzirdējām vienu no viņiem – Patmalnieka kungu, kurš ātri nolasīja sagatavotu tekstu: tas ir jāizdara, jāsargā tur... Kas tik tur nebija sarakstīts!
Tikai nekas no tā, par ko bija šis konkrētais pieprasījums, par ko arī es konkrēti Pieprasījumu komisijas sēdē jautāju – vai tad mums, deputātiem, un sabiedrībai ir liegts uzzināt, kad lidoja, uz kuru lidostu lidoja, kādēļ lidoja, kas tur bija par tik svarīgu pasākumu un ar ko kopā lidoja... Man taču ir tiesības zināt, vai viņš nelidoja varbūt kopā ar Putinu vai kādu citu... ar ko lidoja kopā, vai ne? Sabiedrība drīkst zināt. Kādēļ šī informācija tiek slēpta?
Varbūt tādēļ, ka nebija nekādu svarīgu pasākumu, varbūt tādēļ, ka vienam kadram valdībā ir radusies eiforijas sajūta, ka viņš drīkst atļauties pilnīgi visu, jo uz viņu, iespējams, neattiecas Latvijas likumi. Iespējams, uz viņu attiecas Amerikas likumi vai, velns viņu zina, kādi likumi. Tāda arogance nav vērota vēl nekad. Un tā ir tieši jūsu, Jaunās VIENOTĪBAS arogance, un tā ir jūsu visatļautība. Jums liekas, ka jūs drīkstat visu, jums ne par ko nav jāatskaitās un jūs netiksiet sodīti. Es ļoti vēlos, lai sabiedrība šim konkrētajam gadījumam par kadra Kariņa lidojumiem pievērš īpašu uzmanību, tāpat kā pievērš īpašu uzmanību tam, ka jūsu kadrs Kariņš uz Saeimu nāk tikai tad, kad ir kaut kas jāsvin un jāiedzer šampanietis.
Arī šodien ir tā diena, kad Kariņš nu jau ceturto vai piekto reizi atļausies neierasties uz jautājumu–atbilžu sesiju. Kariņš nav nācis uz pieprasījumu sēdēm, kur viņam būtu bijis jānāk un jāatbild, arī viņa sargsuņi viņu sargā. Un Kariņš arī nenāk, lai atbildētu uz viņam adresētiem demisijas pieprasījumiem. Viņš ir, vai viņa nav? (Starpsauciens: “Lido.”) Jā, un, ja kādam būtu jālido ārā no valdības, tad tas pirmām kārtām būtu jūsu kadrs Kariņš.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamajam debatēs vārds deputātam Aināram Šleseram.
A. Šlesers (LPV).
Godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es pat nezinu – apvienot laikus vai neapvienot, pamodināt šo zāli vai ļaut jums gulēt, it sevišķi centrālo daļu, kuri tā komfortabli ir iekārtojušies.
Ziniet, es uz šo jautājumu paskatīšos... Ir tādi feļetoni... ar tādu humoru... jo tās drūmās sejas, kas šeit ir bijušas šodien... Smiltēna kungs drūmi visu iezīmē melnās krāsās. Es – tādās gaišās krāsās.
Paklausieties, nu ļaujiet cilvēkam lidot, johaidī! Viņam patīk lidot! Nu ļaujiet, lai tas Kariņš lido! Nopērkam lidmašīnu – lai viņš tikai vienā virzienā aizlido. Kariņam taču patīk lidot! Par to jau ir tas stāsts. Ziniet: atrodiet cilvēku – pantu piemeklēsim. Kariņam: piemeklējiet lidmašīnu – virzienu, kur lidot, atradīsim.
Protams, sabiedrībai būtu jāzina, uz kurieni lido, ar ko lido un kāds rezultāts ir sasniegts. Tas nav privātais bizness, kurā cilvēki neatskaitās nevienam... jā, ir biznesa noslēpums. Publiskai amatpersonai ir jāpaskaidro, kur viņš brauc, ar ko viņš tiekas, kāds mērķis. Es pateikšu uzreiz bez izmeklēšanas – puse no šiem braucieniem bija bezjēdzīgi, tāpēc ka nebija sasniegts nekāds rezultāts. Un nevajag te spēlēt... ka Latvija baigi ietekmē globālo politiku. Vācija, Amerika, Francija – lielās valstis, NATO valstis, vienojas, un mēs tikai piekrītam. Nevajag izlikties, ka mēs kaut ko lemjam. Jā, mēs varam izteikties, bet tāpēc jau nodokļu maksātājiem nav jāapmaksā privātās lidmašīnas.
Tagad noliksim malā Kariņu... nu, patīk lidot viņam, viņš tagad cer kļūt par NATO ģenerālsekretāru. Starp citu, CV viņš ierakstīs – ir prakse lidojumiem ar privātām lidmašīnām, kā saka, esmu cienījams. Kādreiz viens žurnālists teica... nesaukšu vārdā, bet bija arī viens tāds politiķis, kuru nominēja premjerministra amatam... žurnālists Jakubāns, kurš jau ir viņsaulē (lai vieglas smiltis viņam), teica: “Klau, bet vai tu esi jau gatavs kļūt par premjeru?” Viņš atbildēja: “Jā, es nopirku jaunu uzvalku, man ir vairāki krekli, kurpes. Esmu gatavs.” Jā, tā bija. Tāds bija kandidāts. Tāpat kā Kariņš. Viņš jau ar lidmašīnām ir daudz lidojis, līdz ar to varam likt par NATO ģenerālsekretāru.
Bet – par lietas būtību. Kādreiz pirms vēlēšanām tautā bija zināms tāds nosaukums – “Kariņa un Levita režīms”. Levita kā prezidenta nav, Kariņa kā premjera nav, bet viss turpinās. Un ko nozīmē vārds “režīms”? Tad, kad tu vari darīt da jebko un viss tiek piesegts. Kas ir interesanti? Mēs runājam par trim gadiem, kad Kariņš lidinājās, – trim gadiem! Trim gadiem! Un tagad pēkšņi mēs uzzinām, ka viņš ir lidojis ar privātām lidmašīnām. Kā jūs domājat – vai tiešām neviens nezināja, ka viņš lido ar privātām lidmašīnām?
Bija tādas partijas, kurās bija politiķi... kā Bordāns, Jurašs, kas savā laikā nodarbojās ar “PNB Bankas” izlaupīšanu, 500 tūkstošu eiro kukuli saņēma. Gribējām viņus izsaukt uz izmeklēšanas komisiju, vairākums neļāva... nopratināt viņus, par ko Jurašs saņēma naudu. Tā bija. Nu, atzīstieties, tā bija. Notiek piesegšana.
Bija arī citi personāži, tādi kā Pavļuts – ar “zelta gultām”. Nu ļoti labi. Kariņš ļauj viņam pirkt “zelta gultas”, par kurām nav jāatskaitās. Bet Kariņš lido. Kur ir rezultāts? Juraša nav, Bordāna nav, Pavļuta nav, visi ir ārā. Pareizi? Tātad viss ir piesegts. Viņu šeit nav, viņi nevar izteikties, nevar liecināt.
Tālāk. Veselu gadu nostrādāja valdība, kurā bija šis flangs pārstāvēts. (Norāda uz zāles labo pusi.) Jūs taču zinājāt, ka Kariņš lidinās, a ko tad jūs klusējāt? (Starpsaucieni.) Ā, nezinājāt? Tā ir cita lieta. Tā ir cita. Redziet, tad jau Kariņš ir malacis. O, malacis, aptina jūs ap pirkstu, vai ne? Jāsaka, kamēr jūs godprātīgi strādājāt, viņš lidinājās. Bet tagad arī jūs opozīcijā...
Nu, jāsaka, vienīgie, kas te tādi balti, pūkaini, ir ZZS. Viņi varēja nezināt, jo viņi pagājušajā Saeimā četrus gadus bija opozīcijā. Simts dienas laikam vēl nav pagājušas, vot, viņiem es ticu, ka viņi nezināja. (Starpsauciens: “Kuri?”) ZZS. (Starpsauciens.) Es tā pieļauju. Nu, jums vienkārši nebija informācijas.
Nezināja arī šis flangs, kas nebija pārstāvēts. (Norāda uz zāles kreiso pusi.) Bet štrunts ar jums, štrunts ar jums! (Starpsauciens.) Es arī nezināju. Štrunts ar jums, ka jūs nezinājāt.
Bet es tagad gribu pieķerties klāt... Kur ir sargsuņi? Kur ir “Providus”, kur ir “Delna”? Kur? Kur viņi ir? Ieņem labus amatus, kontrolē “Latvijas Televīziju”. Kā Tomsons “Krustpunktā” pirms pāris dienām man teica: neaicināsim jūs; vot, reizi gadā uzaicinājām, tad esiet laimīgs, ka mēs jūs uzaicinājām; mēs jūs neaicināsim. Viņš jau tā kā privātā medija magnāts zina, ka jāatnāk uz turieni Ozoliņam, jāatnāk Jembergai, Streipam, kurš aptaisa opozīciju un slavē, kā saka, tos, kas jāslavē. Tāda ir realitāte, draugi mīļie. Ziniet, humors ir humoram, bet realitāte – viņi piesedz...
Atcerieties, bija ministre, kurai nācās demisionēt par vienu kūku. Kas bija par skandālu! Gudele, ja nemaldos. Viņai bija vārda diena vai dzimšanas diena, un nopirka kūku, kas maksāja varbūt pārdesmit latu (man šķiet, lati vēl bija tai laikā). Ar ko beidzās? Bija jāatkāpjas, jo, redziet, viņa darbā apēda kūku par kaut kādiem 30 latiem, pieņemsim.
Lido lidmašīna – nekas nenotiek. Sargsuņi klusē. Viss ir ļoti labi. Kāpēc? Kāpēc klusē mediji? Tāpēc, ka ir nopirkti ar ordeņiem, kas tiek dalīti visu laiku. Cik ordeņu Levits izdalīja? Kādas prēmijas maksāja? Kādreiz teica: pasarg’ dievs, ja kāds kaut kādā veidā par kaut ko vienojās! Tagad žurnālistiem dala prēmijas no valsts budžeta caur dažādiem fondiem. Ja jūs klausāties “Radio Skonto” un citus radio, tur pirms vai pēc ziņām pasaka, ka ziņas tiek gatavotas sadarbībā ar kaut kādu fondu. Tas ir valsts fonds. Tad kā jūs domājat – ir mums neatkarīgi mediji? Privātie mediji – tos apmaksā valsts. A kā tad viņi var kaut ko? Suns jau nevar saimniekam rokā kost. Mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka nav vairs neatkarīgo mediju, visi ir nopirkti. Kovids to veicināja, jo tajā brīdī reklāmas tirgus samazinājās, valdība meta iekšā naudu. Līdz ar to visi visu piesedz.
Un Kariņš lidoja, godājamie kolēģi! “Delnai” taču vajadzēja būt pirmajai un piketēt – lietussargu revolūcija II vai III. Kariņu nost! Viņš lido visur kur. Viņi klusē. Kāpēc? Tāpēc, ka Ēlerte sēdēja pēdējos gadus pilī pie labās rokas Levitam. Pats redzēju, vienreiz biju pilī. Viņa ar drūmu seju skatījās uz mani, teica: “Ārprāts, kā... mēs taču darījām visu, lai tevis nebūtu politikā! Bet, redz, tomēr tu esi!” Un neko nepateica. Bet viņa taču ir galvenā, kas kontrolē medijus, godājamie draugi!
Es to ar tādu sarkasmu šodien stāstu, bet tas ir vairāk nekā nopietni, jo nav neatkarīga medija, kas uzrauga. Tas ir neatkarīgo mediju uzdevums. Un “Panorāma”? Paskatieties, pagājušajā gadā, nē, nevis pagājušā gadā, šopavasar, kad Doma laukumā bija skolotāju streiks, skolotāji teica: “Kariņ, atkāpies!” “Panorāma” taču neko tādu nerādīja! Streiku parādīja, beigās parādīja, ka Kariņš uzaicina arodbiedrības pārstāvjus, kuri ēd bonbongas un uzēd cepumiņus, tēju, kafiju uzdzer, saka: “Redziet, viss labi.” A to, ka parastie skolotāji teica: “Kariņ, atkāpies!”, neparādīja. Vai tie nav nopirkti mediji, godājamie draugi?
Es domāju, ka šī Kariņa lidmašīna ir pamats izrevidēt to, kas notiek mūsu valstī. Godājamie kolēģi, tas nav normāli! Tāds režīms nevar pastāvēt, ka cilvēki baidās kaut ko teikt pretī. Pirms vēlēšanām es biju uz ielas kopā ar tiem, kurus “Latvijas Televīzija” sauca par bomžiem, narkomāniem, dzērājiem, kuri, redziet, tur pulcējas pie Rīgas pils. Es esmu bijis, jā, ar šiem cilvēkiem kopā. Nerādīja neko, atspoguļoja tā, ka vienkārši likās, ka tiešām tur noziedznieki ir sapulcējušies. Tad, kad viņi pulcējās pie “Latvijas Televīzijas”, neviens žurnālists neiznāca ārā un nepajautāja: “Kāpēc jūs esat sapulcējušies? Par ko jūs protestējat?”
Mēs dzīvojam valstī, kurā “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio” apkalpo varu. Tas, ka Vienotība ir bijusi ļoti ilgi, acīmredzami parāda un pierāda to, ka viņi visi ir saauguši kopā, jo katrs turas pie sava amata. Mēs runājam par vienu cilvēku, bet patiesībā jārunā par daudziem.
Es teikšu tā: protams, šodien mēs atbalstām šo konkrēto iniciatīvu, bet mums par to ir jāpadomā. Es aicinu šajā gadījumā tieši opozīciju – Nacionālo apvienību, apvienoto sarakstu, kas tikko vēl bija valdībā, – vienojamies par vienādiem spēles noteikumiem. Jā, protams, opozīcijai savs darbs, opozīcijai ir jāpieskata, ko dara pozīcija, bet vienlaikus, kā es teicu, ja pozīcija dara kaut ko labu, atbalstām to, ja viņi strādā slikti, norādām uz to. Bet nevar būt tā, ka ir visatļautība, kur vieni var darīt jebko, bet citi par kaut kādām kūciņām, tortītēm tiek atstādināti, sodīti un tā tālāk. Tā ir visatļautība, tas viss saucas “visatļautība”.
Protams, es aicinu arī “Stabilitātei!”... Un arī mūsu frakcija darīs visu iespējamo. Tagad ir četras opozīcijas partijas.
Varbūt tiešām skatāmies uz šo jautājumu, mēģinām noskaidrot, ko tur Kariņš darīja, kad lidoja. Bet patiesība jau ir tā – tur nav nozieguma. Nu un kas, ka lidoja? Viņš taču pats nepasūtīja lidmašīnu. Kariņa kungs taču publiski “Rīta Panorāmā” teica – Valsts kanceleja pasūtīja. Kas notiks sliktākajā gadījumā? Nu, kāds Valsts kancelejas darbinieks, kāda sekretāre tiks atlaista no darba, kura sajauca... tā vietā, lai nopirktu ekonomiskās klases biļetes lidojumam. Nu labi, lai Kariņš vismaz biznesa klasē lido, tas ir normāli. Bet tie pārējie darbinieki taču var ekonomiskajā klasē, vai tad viņi nevar tur sēdēt? Vajag “airBaltic” to vienu brīvo vietu, kur somu nolikt. Var taču ekonomiskajā klasē lidot. Visi esam lidojuši ekonomiskajā klasē.
Bet ir jāsaprot tas... Ja Latvija tiešām būtu viena no piecām bagātākajām Eiropas valstīm, es teiktu: “Nu ko jūs tur ķeraties klāt tam Kariņam, nu, valstī viss ir labi!” Problēma ir tā, ka Latvija joprojām ir pēdējā vietā. Un šodien... tiešām mēs esam šeit, Saeimā, mēs esam likumdevēji... apvienojam spēkus un mēģinām šo valsti izvilkt no purva! Tas mums ir jāizdara. Tas, ka mēs mēģināsim šad tad kaut kur profilēties, kaut ko pārmest, ir normāli starp pozīciju un opozīciju, bet ir viena lieta. Galvenais, lai mēs šajās izmeklēšanās neaizmirstu to, ko gaida vēlētāji, kas ir ārā, ārpus šīs ēkas, – viņi gaida dzīves uzlabošanos. Tie, kas ir aizbraukuši no Latvijas, dzīvo, grib atgriezties, gaida, kad būs kaut kādi labi signāli.
Tā ka, godājamie kolēģi, virzāmies uz priekšu! Bet, kā jau teicu, nekāda nozieguma Kariņa darbībā nav, ir izšķērdība, tomēr tas nav noziegums. Bet tad strādājam tā, lai šāda izšķērdība nākotnē neturpinātos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamajam debatēs vārds deputātam Česlavam Batņam.
Č. Batņa (AS).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Īstenībā man ir skumīgi noskatīties uz JAUNO VIENOTĪBU, jūs pat Patmalnieka kungam neaplaudējāt, jo viņa argumenti bija tik greizi, ka jums pašiem bija galvas nokārtas. Un tieši tas pats arī pierādījās vakardien, vakardienas citā pieprasījumā par Kariņa kungu. Piedodiet, bet man tiešām cilvēciski jūsu žēl. Es cienu cilvēkus, kas atzīst savas kļūdas, pasaka: “Mēs kļūdījāmies. Piedodiet! Es tā vairs nedarīšu.” Bet šeit tipiski redzams, ka Kariņa kungs ar savu aroganci pret sabiedrību, kur naudas ir tik ļoti daudz, kļūdījās, bet nespēj atzīt savu kļūdu.
Un man īstenībā ir žēl mūsu jauno Saeimas kolēģu, jauniešu, es uzskatu, ka tie, kam ir 30, 35... jūs īstenībā augat tajā savā burbulī, un jūs skatāties, kā vajag darīt. Jums nav cieņas pašiem pret sevi atzīt kļūdu? Ja Kariņš ir arogants pret visu Latviju un pret visu Latvijas tautu, lido debesīs, kaisa Latvijas naudu – tas ir okay?
Un pats skumīgākais ir tas... Mēs daudzi esam strādājuši vadībā, esam vadījuši iestādes, un pats skumīgākais ir klausīties Kariņa kungu un no viņa dzirdēt to, ka viņš neko nav zinājis. Viņš nezināja. Viņš nezināja, ka uz Briseli arī kovida laikā divreiz... trīsreiz dienā lidoja lidmašīnas – no rīta, pēcpusdienā un vakarā –, viņam droši vien stundu agrāk vajadzēja, viņš aizlidoja. Es piekrītu, steidzamība uz vienu pusi – nu, okay, tu aizlido, samaksā uz pusi mazāk – 17 tūkstošus. Bet atpakaļ – kur steigties? Jāvada valsts? Kā Patmalnieka kungs teica. Kariņš nekad nav vadījis valsti, viņš ir politiski to novirzījis uz saviem politiskajiem oponentiem, kas kaut ko ir darījuši, un pēc tam savācis sev visas slavas dziesmas, ka viņš to ir darījis.
Es teikšu, ka, manuprāt, Kariņa kungu šobrīd raksturo pagājušā gadsimta bijušā angļu premjerministra Deivida Loida Džordža teiciens: “Vislielākā kļūda ir mēģināt pārlēkt bezdibeni.” Viņš šobrīd mēģina pārlēkt bezdibeni.
Nu, esiet taču godīgi pret Latvijas tautu, atzīstiet, ka viņš ir kļūdījies, ka tā ir liela nauda, tās ir aptuveni 10 onkoloģijas operācijas, kas šobrīd mums ir... trūkst naudas, mēs nepiešķiram. Bet jūs pat neklausāties, jums vienalga!
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debašu turpinājumā vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (AS).
Godātie kolēģi, dāmas un kungi! Vismaz tāda maza pieredze par to, cik operatīvi vajadzīgas lidmašīnas, lai mūsu amatpersonas kaut kur dotos. Atcerēšos laiku, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā un NATO, man bija gods strādāt trīs ārlietu ministru birojos un iestāšanās laikā Induļa Emša valdībā kā diplomātam vadīt Riharda Pīka biroju, un tas bija tiešām laiks, kad mūsu amatpersonas šos atlikušos mēnešus bija vairāk ārpusē... ārvalstīs nekā Latvijā. Un toreiz “airBaltic”, vēl SAS pārvaldīts, gandrīz vai visur lidoja caur Kopenhāgenu, kur bieži vien stundām bija jāgaida nākamais savienojums, un kaut kā mēs paspējām nokļūt dažreiz vienas dienas laikā divās valstīs un tikties ar to, ar ko bija jātiekas.
Es zinu, kāpēc netiek sniegtas atbildes uz šo pieprasījumu pēc būtības, detalizēti. Ļoti vienkārši: tajā brīdī, kad mums būs precīzs galamērķis un datums, es diezgan vienkārši pierādīšu, ka nav nevienas vizītes, kur Latvijas premjers dotos un kas nebūtu zināma vismaz divas nedēļas iepriekš. Bet mēs lepni redzam – Beļģijas Karaliste. Tā ir Brisele. Eiropas Savienības vai NATO pasākums, kas zināms pusgadu iepriekš, nevis nedēļu, stundas vai citādi. Tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc mums līdz šai dienai uz šo pieprasījumu nav precīzi atbildēts. Bet, kā saka, likums ir likums, mēs jau atbildi saņemsim... un droši vien saņemsim uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā. Tas arī ir pilnīgi skaidrs. Par to visu būs jāatbild mums un būs jāatbild sabiedrībai.
Otra lieta, ko es gribēju pateikt, proti, 2021., 2022., 2023. gada budžetu un arī nākamā gada budžetu pieņem likumdevējs – Saeima. Vai kāds no Saeimas deputātiem, kas balsoja par šiem iepriekšējiem budžetiem, jebkad ir balsojis par Krišjāņa Kariņa privātu lidmašīnu lietošanu vai vispār bijis informēts līdz šim pieprasījumam, ka šādā veidā tiek tērēta nauda?
Bet trešā, man liekas – būtiskākā, lieta, kāpēc es kāpu tribīnē runāt, bija parlamentārā sekretāra, kā saka, premjera labās rokas... kas par šīm vizītēm pilnībā atbildēja un koordinēja premjera lēmumus ar Valsts kanceleju... Tikai nestāstiet man, lūdzu... Māris Kučinskis varētu pastāstīt, vai veids, kā tiek lidots un kurā brīdī tiek saskaņots ar premjeru vai ne, vai premjers tiek nostādīts pārsteiguma priekšā: “Eu, tiešām privāta lidmašīna atlido, atbraucu uz lidostu ar čemodānu, izrādās – privāts reiss, ko Valsts kanceleja noorganizējusi, jo es ļoti steidzos.” (Daži deputāti aplaudē.) Es domāju, ka mēs visi zinām atbildi.
Bet tas, kas mani patiešām satracināja, bija piebilde, ko Patmalnieka kungs atļāvās pateikt, “komiskā situācija”, šī situācija esot komiska. Es nezinu, varbūt tā ir traģikomiska, varbūt jums nāk smiekli, bet es, piemēram, domāju, ka tiem cilvēkiem, kas izveidoja “Tviterkonvoju” un jau otro gadu ved automašīnas uz Ukrainu, vācot privātus ziedojumus, paskatoties uz šo summu, ko paralēli, kā lai saka, ir tērējis premjers, lidinoties apkārt uz Beļģijas Karalisti, šī situācija nav komiska. Nevienam Latvijā šī situācija nav komiska. Vienīgais veids, kā es spētu attaisnot, – ja ar šādu vienu reisu vai diviem Krišjānis Kariņš būtu atvedis mums no Amerikas Savienotajām Valstīm vai no citurienes “Amazon”, “Google”, “Apple” vai citu investoru un šeit būtu uzbūvēta rūpnīca. Viņš ar viņiem kopā būtu atlidojis ar šo lidmašīnu, un es teiktu: “Jā, super, Krišjāni, lido vēl. Tagad tikai uz Filadelfiju.”
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Pieprasījumu komisijas vārdā – vārds ziņotājam, tās priekšsēdētājam Raimondam Čudaram.
R. Čudars (JV).
Cienījamie kolēģi, pieprasījums ir adresēts Ministru prezidentei Evikai Siliņai kopumā par Ministru prezidenta darba organizāciju saistībā ar aviopārvadājumiem ārvalstu vizīšu sakarā. Ņemot vērā to informāciju, kas tika detalizēti sniegta Pieprasījumu komisijā, kā arī uzklausot Ministru prezidentes pārstāvjus, komisija nonāca pie secinājumiem, ka pieprasījums ir noraidāms.
Paldies. (Ūjināšana. Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Didža Šmita, Raimonda Bergmaņa, Laura Lizbovska, Ingmāra Līdakas, Lindas Matisones, Česlava Batņas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 42, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts. (Zālē troksnis.)
___
Turpināsim izskatīt darba kārtību. Sadaļa “Paziņojumu izskatīšana”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referents Edmunds Zivtiņš mūs informēs par paziņojumu par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2023. gada 3. septembrim. (Starpsaucieni.)
Cienījamie kolēģi, godātā sēdes vadītāja! Kā saka, mēs visi esam mirstīgi (Smiekli.) un visi esam cienīgi kļūdīties, bet, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Sodu reģistra datiem sniedz informāciju par administratīvi sodītajiem deputātiem laika periodā no 2023. gada 14. aprīļa līdz 3. septembrim.
Tātad norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti deputāti:
Mārtiņš Daģis. (Daži deputāti aplaudē.) Nē, aplausus nevajag. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā 2023. gada 18. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”... Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 6. jūnijā.
Dāvis Mārtiņš Daugavietis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešajā pārvaldē 2023. gada 20. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”... Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 13. jūnijā.
Raivis Dzintars. Valsts policija sodījusi par Ceļu satiksmes likuma 55. panta divdesmit septītās daļas pārkāpumu – distancīti, kas šodien arī ļoti aktuāla, kolēģi. Ir izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 29. jūnijā.
Mārtiņš Felss. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešajā pārvaldē šī gada 15. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta ceturto daļu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 1. jūnijā.
Juris Jakovins. Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļā šī gada 3. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ārstniecības likumu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 23. maijā.
Jefimijs Klementjevs. Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļā 2023. gada 26. aprīlī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 20. maijā.
Ingmārs Līdaka. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļā piemērots sods par Ceļu satiksmes likuma 55. panta vienpadsmitās daļas pārkāpumu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 1. septembrī.
Kaspars Melnis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā šī gada 2023. gada 15. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”... Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 5. jūnijā, atvainojos, jūlijā.
Viktors Pučka. Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļā 2023. gada 2. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 21. maijā.
Aleksejs Rosļikovs. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ogres nodaļā 2023. gada 29. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 19. jūlijā.
Ainārs Šlesers. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļā šī gada 10. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. (Starpsauciens.) Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2023. gada 29. augustā.
Un noslēgums. Edgars Tavars. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (Starpsaucieni.) Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļā šī gada 27. martā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 75. panta otro daļu – nu, tur virkne ceļa zīmīšu... Piemērots naudas sods. (Smiekli.) Lēmums stājies spēkā 2023. gada 15. aprīlī.
Kolēģi, ievērojam likumus! (Starpsauciens.)
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
___
Godātie kolēģi, mums ir vēl viena darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par 10 655 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kopšanas pabalsta paaugstināšanu pēc 18 gadu sasniegšanas 1. grupas invalīdiem no bērnības” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Edgars Putra.
E. Putra (AS).
Kolēģi! Komisija šā gada 15. novembrī izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri uzsvēra to, ka šis pabalsts ir cilvēka dzīvei nepietiekams... cienīgai dzīvei un 1. grupas invalīdiem, kas pamatā lielākoties tādi ir no bērnības, šis pabalsts būtu jāpalielina. Pārstāvis uzsvēra arī to, ka personas ar 1. grupas invaliditāti aprūpe ārpus ģimenes speciālā iestādē valstij izmaksā daudz dārgāk, nekā tad, ja to veic ģimenes loceklis. Ģimenes loceklis, protams, veicot šos pienākumus, ir ārpus darba tirgus un negūst ienākumus. Faktiski šie 334 eiro ir gana nepietiekami un pieprasījums ir gana objektīvs.
Komisijas sēdē, protams, uzklausījām arī Labklājības ministrijas pārstāvjus, kuri izstāstīja to, ko viņi ir paveikuši līdz šim un kas ir plānots tuvākajā nākotnē. Uzsvars bija uz to, ka atbalsts jebkurā gadījumā... ir ļoti daudz dažādu grupu, kam atbalsts ir vajadzīgs, un arī šeit ir nepieciešama tāda kā gradācija.
Visi komisijas locekļi bija vienisprātis, ka šis pieprasījums ir jānodod tālāk Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Šobrīd ir budžeta skatīšanas laiks, un naudas pieprasījums nemaz nav tik liels, varbūt ir iespēja kaut ko šajā jautājumā darīt.
Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu – nodot šo pieprasījumu tālāk manis minētajām divām komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par 10 655 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kopšanas pabalsta paaugstināšanu pēc 18 gadu sasniegšanas 1. grupas invalīdiem no bērnības” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Godātie kolēģi! Man jūs jāinformē par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Ir saņemts deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums ārlietu ministram Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ. (Starpsaucieni.)
Tāpat ir saņemts deputātu Ramonas Petravičas, Aināra Šlesera, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par nepieciešamo finansējumu” (Nr. 96/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks.
Jauni deputātu jautājumi šodien nav saņemti.
___
Godātie kolēģi, esam izskatījuši visus Saeimas šā gada 23. novembra sēdes darba kārtības jautājums.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds Saeimas sekretāram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).
Tātad nav reģistrējušies: Raivis Dzintars, Mārtiņš Felss, Jānis Grasbergs, Mārcis Jencītis, Līga Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Kristaps Krištopans, Andris Kulbergs, Ervins Labanovskis, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Jānis Reirs, Uģis Rotbergs, Jana Simanovska, Jānis Vucāns un Agita Zariņa-Stūre. Neviens neatsaucās, tātad nav uz vietas.
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Saeimas šā gada 23. novembra sēdi pasludinu par slēgtu.
Liels paldies visiem par darbu.
Satura rādītājs
Par darba kārtību
- Priekšlikumi - dep. A. Šlesers (par)
Lēmuma projekts “Par atbalstu sākt Eiropas Savienības pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu” (Nr. 385/Lm14) (Dok. Nr. 1510, 1510A)
- Ziņo - dep. E. Cepurītis
- Debates - dep. R. Kols
Paziņojumi
- dep. O. Burovs
- dep. A. Judins
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 443/Lp14) (Dok. Nr. 1484, 1484A)
Par likumprojektu “Grozījums Sodu reģistra likumā” (Nr. 444/Lp14) (Dok. Nr. 1485, 1485A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 445/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1486, 1486A)
- Priekšlikums - dep. R. Bergmanis (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 446/Lp14) (Dok. Nr. 1500, 1500A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” (Nr. 447/Lp14) (Dok. Nr. 1501, 1501A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” (Nr. 450/Lp14) (Dok. Nr. 1520)
- Priekšlikumi - dep. A. Šlesers (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā” (Nr. 451/Lp14) (Dok. Nr. 1521)
- Priekšlikums - dep. L. Liepiņa (pret)
Par darba kārtību
Par lēmuma projektu “Par 12 608 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību” (Nr. 377/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1471)
- Priekšlikums - dep. A. Rosļikovs
Par darba kārtību
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Reiram šā gada 14. decembrī (Dok. Nr. 1502., 611.1.8/1-42-14/23)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Irmai Kalniņai šā gada 21. decembrī (Dok. Nr. 1503., 611.1.8/1-43-14/23)
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam” (Nr. 373/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1459)
Lēmuma projekts “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļu apstiprināšanu” (Nr. 381/Lm14) (Dok. Nr. 1492)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (Nr. 372/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1309B)
- Ziņo - dep. J. Patmalnieks
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 373/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1310B)
- Ziņo - dep. J. Patmalnieks
- Debates - dep. J. Vitenbergs
-Par procedūru
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 374/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1311B)
- Ziņo - dep. J. Patmalnieks
Likumprojekts “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” (Nr. 343/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1499)
- Ziņo - dep. A. Kulbergs
- Debates - dep. J. Vitenbergs
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretārs E. Smiltēns
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 426/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1432B)
- Ziņo - dep. J. Skrastiņš
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 425/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1431B)
- Ziņo - dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 428/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1442B)
- Ziņo - dep. A. Švinka
- Debates - dep. I. Mūrniece
Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 178/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1487)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 177/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1495)
- Ziņo - dep. S. Ābrama
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 179/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1497)
- Ziņo - dep. S. Ābrama
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 284/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1439)
- Ziņo - dep. V. Baire
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 391/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1387, 1488)
- Ziņo - dep. M. Daģis
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 353/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1498)
- Ziņo - dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 442/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1476, 1514)
- Ziņo - dep. E. Zivtiņš
Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” (Nr. 450/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1520)
- Ziņo - dep. O. Burovs
- Debates - dep. A. Rosļikovs
Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldību likumā” (Nr. 451/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1521)
- Ziņo - dep. O. Burovs
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 349/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 29. februārim” (Nr. 384/Lm14) (Dok. Nr. 1508)
Lēmuma projekts “Par Kristīnes Saulītes atbrīvošanu no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata” (Nr. 386/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1519)
Reģistrācijas rezultāti
Par pieprasījumu zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par nekavējošu rīcību 2023. gada 7. augusta dabas katastrofā cietušo lauksaimnieku ārkārtas atbalstam” (Nr. 27/P14) (Dok. Nr. 1480)
- Motivācija - dep. E. Putra
Par pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par anonīmo uzticības tālruni personām, kas izjūt seksuālu interesi pret bērniem” (Nr. 28/P14) (Dok. Nr. 1493)
Par pieprasījumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par atbalstu elektroenerģijas cenu pieauguma kompensācijai” (Nr. 29/P14) (Dok. Nr. 1494)
Par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu, kas izriet arī no nepilnīgas informācijas sniegšanas uz Saeimas deputātu pieprasījumu” (Nr. 30/P14) (Dok. Nr. 1534)
- Motivācija - dep. E. Smiltēns
Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Didža Šmita, Raimonda Bergmaņa, Laura Lizbovska, Ingmāra Līdakas, Lindas Matisones, Česlava Batņas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu” (Nr. 24/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1412, 1412A)
- Ziņo - dep. R. Čudars
- Debates - dep. E. Smiltēns
Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2023. gada 3. septembrim (Dok. Nr. 1490)
- Ziņo - dep. E. Zivtiņš
Lēmuma projekts “Par 10 655 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kopšanas pabalsta paaugstināšanu pēc 18 gadu sasniegšanas 1. grupas invalīdiem no bērnības” turpmāko virzību” (Nr. 380/Lm14) (Dok. Nr. 1491)
- Ziņo - dep. E. Putra
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretārs E. Smiltēns
Balsojumi
Datums: 23.11.23 09:27 Balsojums 1
Par - 80, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā (450/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 23.11.23 09:36 Balsojums 2
Par - 79, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pašvaldību likumā (451/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 23.11.23 10:30 Balsojums 3
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbalstu sākt Eiropas Savienības pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu (385/Lm14)
Datums: 23.11.23 10:30 Balsojums 4
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 23.11.23 11:04 Balsojums 5
Par - 1, pret - 69, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (445/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 23.11.23 11:11 Balsojums 6
Par - 77, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā (450/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 23.11.23 11:14 Balsojums 7
Par - 80, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldību likumā (451/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 23.11.23 11:17 Balsojums 8
Par - 39, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par 12 608 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību (377/Lm14)
Datums: 23.11.23 11:19 Balsojums 9
Par - 39, pret - 46, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Juridiskajai komisijai. Par 12 608 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību (377/Lm14)
Datums: 23.11.23 11:20 Balsojums 10
Par - 84, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Reiram šā gada 14. decembrī
Datums: 23.11.23 11:21 Balsojums 11
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Irmai Kalniņai šā gada 21. decembrī
Datums: 23.11.23 12:02 Balsojums 12
Par - 34, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam (373/Lm14)
Datums: 23.11.23 12:03 Balsojums 13
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļu apstiprināšanu (381/Lm14)
Datums: 23.11.23 12:05 Balsojums 14
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (372/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 12:15 Balsojums 15
Par - 38, pret - 15, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9
Datums: 23.11.23 12:17 Balsojums 16
Par - 38, pret - 10, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (373/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 12:20 Balsojums 17
Par - 39, pret - 9, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (373/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 12:24 Balsojums 18
Par - 23, pret - 14, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (373/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 12:28 Balsojums 19
Par - 27, pret - 40, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (373/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 12:29 Balsojums 20
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (373/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 12:31 Balsojums 21
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (374/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 12:45 Balsojums 22
Par - 38, pret - 39, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Energoapgādes izmaksu atbalsta likums (343/Lp14), 3.lasījums
Datums: 23.11.23 12:46 Balsojums 23
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Energoapgādes izmaksu atbalsta likums (343/Lp14), 3.lasījums
Datums: 23.11.23 12:52 Balsojums 24
Par - 37, pret - 21, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Energoapgādes izmaksu atbalsta likums (343/Lp14), 3.lasījums
Datums: 23.11.23 12:55 Balsojums 25
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Energoapgādes izmaksu atbalsta likums (343/Lp14), 3.lasījums
Datums: 23.11.23 12:56 Balsojums 26
Reģistrējušies - 82.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 23.11.23 13:51 Balsojums 27
Par - 37, pret - 19, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 23.11.23 13:53 Balsojums 28
Par - 57, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (426/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 13:59 Balsojums 29
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (425/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 14:03 Balsojums 30
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (428/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 23.11.23 14:05 Balsojums 31
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (178/Lp14), 3.lasījums
Datums: 23.11.23 14:08 Balsojums 32
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (177/Lp14), 3.lasījums
Datums: 23.11.23 14:10 Balsojums 33
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (179/Lp14), 3.lasījums
Datums: 23.11.23 14:12 Balsojums 34
Par - 2, pret - 72, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (284/Lp14), 2.lasījums
Datums: 23.11.23 14:13 Balsojums 35
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (284/Lp14), 2.lasījums
Datums: 23.11.23 14:14 Balsojums 36
Par - 66, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (391/Lp14), 1.lasījums
Datums: 23.11.23 14:15 Balsojums 37
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (391/Lp14), 1.lasījums
Datums: 23.11.23 14:21 Balsojums 38
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (353/Lp14), 2.lasījums
Datums: 23.11.23 14:24 Balsojums 39
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ieroču aprites likumā (442/Lp14), 1.lasījums
Datums: 23.11.23 14:24 Balsojums 40
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (442/Lp14), 1.lasījums
Datums: 23.11.23 14:29 Balsojums 41
Par - 62, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā (450/Lp14), 1.lasījums
Datums: 23.11.23 15:02 Balsojums 42
Par - 60, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā (450/Lp14), 1.lasījums
Datums: 23.11.23 15:06 Balsojums 43
Par - 59, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pašvaldību likumā (451/Lp14), 1.lasījums
Datums: 23.11.23 15:06 Balsojums 44
Par - 69, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldību likumā (451/Lp14), 1.lasījums
Datums: 23.11.23 15:08 Balsojums 45
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr.349/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024.gada 29.februārim (384/Lm14)
Datums: 23.11.23 15:09 Balsojums 46
Reģistrējušies - 78.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 23.11.23 15:39 Balsojums 47
Par - 13, pret - 56, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Saulītes atbrīvošanu no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata (386/Lm14)
Datums: 23.11.23 16:34 Balsojums 48
Par - 38, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par privātu lidmašīnu izmantošanu (24/P14)
Datums: 23.11.23 16:44 Balsojums 49
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 655 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par kopšanas pabalsta paaugstināšanu pēc 18 gadu sasniegšanas 1. grupas invalīdiem no bērnības” turpmāko virzību (380/Lm14)
Datums: 23.11.23 16:46 Balsojums 50
Reģistrējušies - 82.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes video translācija
| 23.11.2023. | 09.00 | 11.00 | 13.45 | 15.30 |