Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas trešās sēdes turpinājums
2024. gada 1. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Ir pienācis laiks sākt Saeimas sēdi. Aicinu visus ieņemt savas darba vietas. (Pauze.)

Godātie kolēģi, šodien mums ir izskatāmas divas Saeimas sēžu darba kārtības, tādēļ centīsimies būt raiti savā darbā un vispirms turpināsim Latvijas Republikas Saeimas 2024. gada 25. janvāra sēdi.

Bet ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām arī šīs Saeimas sēdes darba kārtībā, tādēļ jau tradicionāli vispirms izskatīsim tos.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums”. Kolēģiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Ģirts Valdis Kristovskis un Dāvis Mārtiņš Daugavietis lūdz grozīt sēdes darba kārtību – izslēgt no tās pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim, klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par valsts elektroapgādes sistēmas drošību” un iekļaut to Saeimas 2024. gada 8. februāra kārtējā sēdē. Tas saistīts ar to, ka ministrs šodien nevar būt klāt, bet labprāt būs klāt un atbildēs uz deputātu jautājumiem nākamajā ceturtdienā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sāksim izskatīt darba kārtību – sadaļu par deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktors Pučka, Igors Judins, Iļja Ivanovs, Jekaterina Drelinga, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Česlavs Batņa un Māris Kučinskis ir iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par valsts AS “Latvijas Pasts” nodaļu slēgšanu ārpus Latvijas valsts lielākajām pilsētām”.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam pieprasījuma motivācijai.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi, labs rīts! Kolēģi, ir jāatrod kaut kāds cilvēks, kuram būs drosme no šīs tribīnes uzjautāt, varbūt pēc tam arī apgalvot, varbūt tiešām pārliecināt, ka tā nav taisnība. Nu ir valsts bankrots vai nav? Mēs uz doto momentu neesam spējīgi nodrošināt nevienu funkciju, kuru mums ir pienākums nodrošināt. Tad lai Briškena kungs... es ļoti lūdzu PROGRESĪVOS nākt uz šejieni un pārliecināt, ka nav valsts bankrots. Iekšējā drošība – totāli izjaukta, mēs nespējam atrast divus miljonus, lai kaut kādā veidā palīdzētu “Latvijas Pastam” palikt tur, kur tas ir. Tas ir smieklīgi, kolēģi! Jūs ļoti labi... redzējāt, kāda alga ir valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājai – valdes priekšsēdētāja mēnesī saņem gandrīz 12 tūkstošus. Par ko? Un viņa iznāk sabiedriskajos medijos un paziņo: “Piedodiet, mums nav divu miljonu, tāpēc mēs lielāko daļu no “Latvijas Pasta” nodaļām slēgsim ciet.” Divi miljoni? Viņiem apgrozījums – 100! Jūs vienkārši salīdziniet: tik tikko nopirkuši jaunas automašīnas, piecus miljonus ir samaksājuši. Tik tikko! Divi miljoni! Kolēģi, ja mēs paņemsim visas valdes algu – valdes locekļiem līdz 10 tūkstošiem, 12 tūkstoši valdes priekšsēdētājai –, te jau ir miljons. Vēl vienu miljonu mēs neatradīsim? Mans piedāvājums PROGRESĪVAJIEM: varbūt lai Briškena kungs... bet labāk kāda sieviešu dzimtes pārstāve lai aizbrauc uz laukiem un uzprasa iedzīvotājiem, ko viņi domā par to, ka jūs grasāties piekrist tam, ka “Latvijas Pasts” pārstās eksistēt?

Pēc tam mēs skatāmies Briškena kunga interviju, kurā viņš saka: “Es pats esmu izbrīnīts, ka tas notiek, es pats esmu izbrīnīts, ka vispār šādas lietas var notikt. Ar mani neviens nekonsultējās.” Ministrs nezina, kas notiek struktūrā, kas ir zem viņa, un viņš to absolūti godīgi un šķīsti kā bērns atzīst: “Jā, es nezinu, kas tur notiek.” Patiesībā valsti vada ierēdņi, un ministrs ir formāla figūra, kas atnāk pasēdēt, saņemt algu, pabraukāties pa Dubaiju un pastāstīt kaut ko par zaļo enerģiju. Viss. Kolēģi, tas nav normāli!

PROGRESĪVIE, es vēršos pie jums: jūs taču reāli esat jaudīga komanda, jūs nevarat pieļaut tik milzīgu kļūdu, nevarat! Divi miljoni... simts miljonu apgrozījums! Kolēģi, kur tad visas tās omes saņems savu pensiju? Es saprotu, ka ir turīgas omes pie mums te, zālē, kurām ar kontiem viss ir kārtībā, un viņas dzīvo centrā, un bankomāts viņām ir blakus, bet reģionos “Latvijas Pastam” ir vismilzīgākā nozīme, sociāla nozīme.

Ja mēs tagad runāsim juridiski – varbūt tas nekur nav pateikts, bet tas ir fakts –, “Latvijas Pastam” ir sociālā loma, un tas ir absolūts fakts. Pašlaik ir svarīgi... pareizi, Kiršteina kungs... pašlaik ir svarīgi atrast risinājumu un divus miljonus, lai “Latvijas Pasts” reģionos varētu eksistēt.

Kolēģi, paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, trešais, galīgais, lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirms trešā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”. Atgādinu, ka šie grozījumi paredz to, ka Latvijas nacionālās komandas sporta spēļu izlases nevarēs aizvadīt savstarpējas spēles pret agresorvalstu komandām, kas startē zem sava karoga vai neitrālā statusā.

Priekšlikumi netika saņemti, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ņemot vērā, ka uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti, varam uzreiz balsot par šī likuma pieņemšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 11, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts paredz noteikt kārtību, kā dažādas institūcijas rīkosies ar valstij piekritīgo kustamo mantu. Tātad ar to ir domāti pēc iespējas... varbūt arī kādi konfiscētie dzīvnieki vai kas cits.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par koncentrēto ziņojumu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Līdaka. 23. februāris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šā gada 23. februārim.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Esam saņēmuši 46 priekšlikumus, un par tiem Juridiskās komisijas vārdā ziņos komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 319/Lp14 – “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Mēs saņēmām ļoti daudz priekšlikumu. Tabulā ir 46 priekšlikumi, bet bija daudz vairāk. Mums bija vairākas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdes, un arī Juridiskajā komisijā bija vairākas sēdes, kurās diskutējām par priekšlikumiem. Daļa no priekšlikumiem ir atsaukti, daļa – noraidīti. Es gribu atgādināt, ka likumprojekts ir iesniegts, lai pastiprinātu atbildību tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri brauc ar ātrumu 70 plus kilometri stundā, kuri riskē ar savu dzīvību, ar savu pasažieru dzīvībām un ar citu cilvēku dzīvībām.

Diemžēl mēs saņēmām priekšlikumus par dažādiem jautājumiem, un tie ir iesniegti... un visi šie priekšlikumi mums ir jāizskata, tāpēc mēs nedaudz novirzījāmies no mūsu mērķa, bet ar katru priekšlikumu ir jāstrādā.

Tātad 1. priekšlikums.

1., 2. un 3. priekšlikums ir saistīti, to mērķis ir precizēt elektroskrejriteņa definīciju, kā arī regulēt jautājumu saistībā ar velorikšām – saistībā ar to reģistrāciju.

Tātad 1. – satiksmes ministra priekšlikums. Precizē elektroskrejriteņa definīciju. Izstrādāts, ņemot vērā regulas Nr. 168/2013 prasības. Priekšlikumu mēs atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 2. – arī satiksmes ministra priekšlikums. Saistīts ar to pašu jautājumu un izslēdz norādījumu uz elektroskrejriteni kā transportlīdzekli, kuram nav jābūt reģistrācijai, lai 3. priekšlikumā paredzētu tādu iespēju. Līdz ar to priekšlikums arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – satiksmes ministra priekšlikums. Paredz papildināt likuma 9. panta pirmo daļu ar 3. punktu, kas skaidri norāda, ka velorikšām un elektroskrejriteņiem ir jābūt reģistrētiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – satiksmes ministra priekšlikums. Par informācijas nepieejamību par tādiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto tiesībaizsardzības institūcijas. Mums likumā ir tāds pants, un arī šeit idejiski mums nebija iebildumu, bet priekšlikuma izpildījums bija juridiski nekorekts, mums par pārsteigumu, Satiksmes ministrija pieteica nekorektu priekšlikumu. Mēs norādījām, ka tā nedrīkst būt, bet viņi negribēja precizēt, negribēja labot, negribēja aizstāvēt. Nav tādu institūciju (kā rakstīts priekšlikumā) kā izmeklēšanas institūcijas... atvainojos, kriminālprocesa virzītājas institūcijas... nav tādu institūciju. Līdz ar to mēs ceram, ka ministrs, ja viņš pieteica priekšlikumu, būs arī gatavs precizēt to, un tad mēs varēsim pieņemt lēmumu. Bet redakcija, kas bija piedāvāta... 4. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 5. – satiksmes ministra priekšlikums. Piedāvā izslēgt no likuma normu, kas paredz CSDD pienākumu paziņot transportlīdzekļa īpašniekam, ka transportlīdzekļa lietotājam nav vadīšanas tiesību. Mēs uzskatām, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai tāda informācija būtu sniegta. Ministrijas pārstāvji norādīja, ka informācija tiks nodota, bet citā veidā, bet, ja tagad likums paredz, ka informācija ir nododama, mēs neredzējām pamatu šo normu izslēgt. Arī Juridiskais birojs norādīja, ka nav pamata tādu grozījumu veikt. Tātad 5. – satiksmes ministra priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – satiksmes ministra priekšlikums. Lai pastāvīgi kontrolētu to transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, kuri piedalās ceļu satiksmē un kurus izmanto komercpārvadājumiem, patlaban likumā ir paredzēts, ka tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļiem. Priekšlikums paredz paplašināt iespēju kontrolēt transportlīdzekļu tehnisko stāvokli arī citos gadījumos, ne tikai tad, kad tiek veikti komercpārvadājumi. Izvērtējot priekšlikumu, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. – satiksmes ministra priekšlikums. Attiecas uz jautājumu par mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja... paredz, ka jābūt klāt attiecīgiem dokumentiem, kas pēc policijas darbinieku, robežsargu, pašvaldības transporta kontroles dienesta vai muitas amatpersonu pieprasījuma jāiedod pārbaudei. Un ir piedāvāts izslēgt vārdu “mehāniskā”. Principā tas nozīmē, ka turpmāk arī riteņbraucējiem... vadītājiem... ir jābūt klāt dokumentiem. Tātad šo priekšlikumu mēs atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. priekšlikums. Attiecas uz likuma 43.1 pantu – uz pārkāpumu uzskaites punktiem. Patlaban likumā ir rakstīts, ka “šos punktus piemēro”. Mēs tā īsti nesapratām, bet ministrs piedāvāja ierakstīt “var piemērot”. Ko nozīmē “var piemērot”? Var piemērot, var nepiemērot – tas īsti neder. Mēs uzskatām, ka ar punktiem ir jābūt skaidrībai: ja ir pārkāpums, par to pienākas punkti, tos piemēro. Mēs izdiskutējām šo priekšlikumu, un šo satiksmes ministra priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – satiksmes ministra priekšlikums. Paredz iespēju evakuēt transportlīdzekli, kas novietots stāvēšanai uz ātrgaitas ceļa. Iepriekš mums nebija tādu ceļu, tagad ir, līdz ar to priekšlikums ir loģisks, saprotams. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 10. priekšlikums. Paredz piemērot transportlīdzekļa evakuēšanu gadījumā, ja transportlīdzeklis novietots nepareizi, tas izdarīts atkārtoti un naudas sods nav samaksāts. Visi klātesošie eksperti (izņemot Satiksmes ministrijas pārstāvjus) norādīja, ka šis priekšlikums nav korekts. Tā nedrīkst būt, jo mēs evakuāciju piemērojam gadījumos, kad transportlīdzeklis traucē, bet tas nav sods, tas nav mudinājums samaksāt naudas sodu. Tātad problēma ir. Mēs saņemam informāciju par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuri nemaksā naudas sodu, kuri pārkāpj Ceļu satiksmes likumu. Risinājums ir jāmeklē, bet tam ir jābūt juridiski korektam. Evakuāciju nevar pārtaisīt par sodu. Līdz ar to 9. – satiksmes ministra... es atvainojos, 10. – satiksmes ministra priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. Tā, tālāk. 11. – arī satiksmes ministra priekšlikums. Tātad iekļaut norādījumu, ka uz nereģistrētiem transportlīdzekļiem neattiecas regulējums, kas paredzēts pantā. Šo priekšlikumu mēs atbalstījām. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 12. priekšlikums (arī 13., 14. un 15. priekšlikums) saistīts ar jautājumu, ar kuru mēs sākām strādāt pagājušā gada februārī, mēģinājām risināt, labot to situāciju.

Runa ir par OCTA (obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu). Mēs saņēmām informāciju no institūcijām, ka ir nopietna problēma. Šaubu nav, ir svarīgi, lai cilvēki, kuri izmanto tādus transportlīdzekļus, būtu sodīti. Jautājums, cik reižu viņus vajadzētu sodīt? Mēs saņēmām informāciju par gadījumiem, kad cilvēks nebija apdrošinājis transportlīdzekli (varbūt aizmirsa, varbūt kādu citu iemeslu dēļ, varbūt cita persona izmanto) un trīs četras reizes dienā tiek fiksēts tāds pārkāpums, un pēc tam prasa, lai viņš par šo vienu dienu samaksātu trīs vai četrus sodus. Tā ir tā reālā Latvijas situācija.

Problēma ir saistīta ar apstākli, ka informāciju par pārkāpumu persona saņem brīdī, kad jau ir pieņemts lēmums par sodīšanu. Tas nozīmē, ka šodien radars fiksē vairākas reizes, pēc tam nedēļas laikā turpina fiksēt... viņš turpina braukt un pēc pusotras nedēļas saņem informāciju, ka viņš izdarījis piecus sešus pārkāpumus. Maksimālais sods ir 350 eiro par katru pārkāpumu.

Tā ir problēma, un priekšlikumi, par kuriem mēs runājam, piedāvā problēmu risināt, proti, runa ir par to, ka ir svarīgi, lai cilvēks pēc iespējas ātrāk saņemtu informāciju. Negaidīsim brīdi, kad būs piemērots sods, bet, ja radars ir fiksējis, tātad cilvēkam ir jāsaņem informācija.

Pagājušā gada februārī Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija lūdza CSDD izstrādāt regulējumu, tātad paziņošanas sistēmu. Nekas netika izdarīts.

Atgriežoties pie jautājuma. Tagad mēs mēģinām iestrādāt normas. Un tad 12. priekšlikums, ko es iesniedzu, paredz deleģējumu CSDD sniegt informāciju, jo tieši juridiski ir svarīgi, lai viņiem būtu pamats ziņot īpašniekam, viņiem jābūt tam deleģējumam.

Tātad 12. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 13. – mans priekšlikums. Paredz, ka, ja ir fiksēts šis pārkāpums, neapturot transportlīdzekli, proti, ar radaru, tad personu nekavējoties par to informē, negaidot lēmumu par sodu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 14. – satiksmes ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, bet mēs būtībā veicam tur precizējošo... lai būtu juridiski korekti... precizējumu, un runa ir par to, ka gadījumā, ja fiksē vairākus pārkāpumus vienā dienā, nepiemēro vairākus sodus, pietiek ar vienu.

Tātad mēs precizējām un izveidojām 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas paredz, ka sodu par šādiem pārkāpumiem piemēro vienu reizi 24 stundu laikā. Tā ir tā ideja. Satiksmes ministrs iesniedza tādu pašu priekšlikumu, ar citiem vārdiem formulētu.

Tātad 14. – satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Man ir, nu, kā saka... šis priekšlikums, protams, ir atbalstāms. Uzreiz pasaku. Bet es gribēju norādīt uz vairākām lietām, proti, uz divām lietām, ko vajadzētu ņemt vērā arī turpmāk, skatot, pieņemsim, šos pašus “Grozījumus Ceļu satiksmes likumā” vai sodus par... tiem.

Tātad nedrīkst būt tā, ka... Judina kungs, jūs varbūt kļūdījāties – droši vien –, teicāt, ka tas mērķis ir palielināt sodu. Tātad mērķis ir nevis palielināt sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē, bet uzlabot ceļu satiksmes drošību. Droši vien pārteicāties.

Un otra lieta, ko es gribu pateikt. Šis, protams, ir adekvāts priekšlikums, tas ir, tā teikt, atbilstošs un regulē to būtību. Kur ir nepareizība? Tā nepareizība ir pašā saknē, ka par šiem diviem pārkāpumiem – ka nav civiltiesiskās apdrošināšanas un automašīnas tehniskās apskates – piemēro sodu, bet autovadītājs vienalga turpina piedalīties ceļu satiksmē. Mums ir skaidri noteikts, ka par šīm divām lietām – tātad, ja nav izieta valsts tehniskā apskate vai nav apdrošināts transportlīdzeklis – nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē. Šeit ir tā būtiskā kļūda, jo... kā tas izskatās no malas... Tas izskatās tikai un vienīgi tā, ka mums ir vienalga, ar kādu lūzni viņš brauc un vai apdraud ceļu satiksmes drošību vai ne, galvenais, ka mēs viņam uzliekam sodu un iekasējam valsts kasē naudiņu.

Vēl arī pie nākamajiem punktiem es par to runāšu. Protams, šis ir atbalstāms, bet es vēršu uzmanību uz to, ka ar šiem diviem pārkāpumiem nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē. Līdz ar to te neiet kopā doma, mēs tikai liekam sodus, bet neatrisinām problēmu.

Problēmas atrisināšana būtu (kā es to redzu; savulaik es jau sniedzu šādu priekšlikumu, tam jau ir kādi gadi 15 droši vien) – ka ir nepieciešama uzraudzība. Un ir nepareizi pat tanī gadījumā... ka inspektors vai policijas darbinieks uz ceļa aptur šo vadītāju, kura transportlīdzeklim nav OCTA vai izieta tehniskā apskate, uzliek sodu, un viņš var turpināt ceļu. Tas jau ir nepareizi. Šis transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst turpināt ceļu un piedalīties ceļu satiksmē.

Tātad izeja ir tikai viena. Ja nav tehniskās apskates, vadītājam turpat uz vietas ir jānopērk vienas dienas atļauja... es nezinu, kādā izskatā... un jādodas uz tehnisko apskati, vai, ja viņš to nevēlas darīt, tad automašīna ir jāizņem no ceļu satiksmes un jānovieto maksas stāvvietā. Un tieši tas pats ir arī par OCTA. Ja aptur autovadītāju un automašīnai nav veikta šī civiltiesiskā apdrošināšana, tātad automašīna tālāk piedalīties ceļu satiksmē nevar. Ir tikai divi varianti – vai nu viņš uzreiz uz vietas apdrošināšanu iegādājas, es nezinu, par palielinātu cenu vai kā citādi, vai automašīna tiek izņemta no ceļu satiksmes un novietota maksas stāvvietā līdz brīdim, kad šis pārkāpums tiek... tā teikt, kad tiek iegādāta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.

Tā ka es gribēju norādīt uz to, ka te pašā būtībā, manā skatījumā, mēs ejam nepareizu ceļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam ir kas piebilstams?

A. Judins. Kolēģi, es gribu informēt, ka visi Juridiskās komisijas deputāti saprot, ka nedrīkst braukt bez OCTA. Mēs runājam par problēmu. Tieši sodi ir paredzēti tādēļ, ka šāda darbība nav pieļaujama, bet mēs runājam par problēmu.

Problēmas būtība ir šāda: ir tehniskie līdzekļi, kas reģistrē pārkāpumus, un problēma ir saistīta ar faktu, ka ir gadījumi, kad šo reģistrēto pārkāpumu skaits ir ļoti liels, bet tas ir viens cilvēks, viens transportlīdzeklis un viena neizdarība – nedēļas laikā viņam nav polises un ir pieci sodi. Mēs tieši gribam skaidri pateikt, ka gadījumā, ja šis pārkāpums izdarīts vairākkārt... tādas darbības, tad saskaņā ar priekšlikumu būs jāatbild katru dienu ne vairāk kā vienu reizi. Tāds ir priekšlikums. Tā ir priekšlikuma būtība.

Šo – 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumu mēs atbalstījām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 16. – satiksmes ministra priekšlikums. Principā tā ideja atkārtojas arī vairākos citos priekšlikumos. Mēs to neatbalstījām. Proti, blakus vārdam “velosipēds” satiksmes ministrs piedāvā vairākos pantos pielikt klāt vārdu “velorikša”. Jā, šis ir jauns vārds, mēs to lietojam, bet mums ir vispārējā definīcija likumā, kas pasaka, ka velorikša ir velosipēds. Līdz ar to, ja velosipēds ir minēts, tas jau ir iekšā, tad nevajag atkārtot, ka te ir veselums un blakus ir daļa no tā veseluma. Tas nav loģiski, tas nav pareizi. 16. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 17. – satiksmes ministra priekšlikums. Arī paredzēts norādīt uz velorikšām. Arī nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 18. – satiksmes ministra priekšlikums. Attiecas uz 51. pantu, kas paredz atbildību par vispārīgo Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu – nepieciešamo dokumentu klāt neesību. Patlaban velosipēdistiem atbildības nav, un satiksmes ministrs piedāvā paredzēt par to atbildību.

Mēs varam par to runāt, bet atkal jābūt juridiski korektiem. Latvijā patlaban minimālais administratīvais naudas sods – 10 eiro, divas naudas soda vienības – ir nostiprināts citā likumā. Nedrīkst būt mazāk par 10 eiro, tas ir minimums. Priekšlikums paredz piecus eiro. Tā nedrīkst būt, tas nav juridiski korekti.

Tātad jautājums ir par to – vajag vai nevajag velosipēdistu sodīt par to, ka viņam nav līdzi dokumenta. Mēs varam par to runāt, bet priekšlikumam jābūt juridiski korektam. Tātad 18. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 19. – satiksmes ministra priekšlikums. Mēs izrunājām un konceptuāli atbalstījām, bet bija saņemti divi priekšlikumi – gan no satiksmes ministra, gan no iekšlietu ministra –, kas paredzēja... kas būtībā ir ar vienu un to pašu mērķi. Ņemot vērā, ka divi priekšlikumi bija iesniegti un arī Satiksmes ministrija norādīja, ka iekšlietu ministra priekšlikums ir precīzāks, 19. priekšlikumu mēs atbalstījām daļēji un faktiski atbalstījām 20. – iekšlietu ministra priekšlikumu. Tātad 19. priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 20. – iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 21. – satiksmes ministra priekšlikums. Par šo mums arī bija ļoti garas debates, un, jā, es saprotu, ka tas izraisīja rezonansi un droši vien tagad mēs diskutēsim. Proti, patlaban, ja persona pārsniedz ātrumu līdz 10 kilometriem stundā, tai piemēro brīdinājumu. Es gribu vērst uzmanību... un mēs komisijā to vairākkārt atkārtojām, visa Juridiskā komisija to labi saprot, bet varbūt ne visiem klātesošajiem tas ir skaidrs un saprotams. Brīdinājums – tas nav tāds aizrādījums vairs tā nedarīt. Brīdinājums ir administratīvais sods. Tātad to fiksē, ievada datubāzē, ņem vērā – persona skaitās administratīvi sodīta. Patlaban attiecīgajos gadījumos piemēro brīdinājumu.

Satiksmes ministrs piedāvā piemērot brīdinājumu par ātruma pārsniegšanu līdz pieciem kilometriem stundā, bet, ja seši un vairāk, tad sākt piemērot naudas sodu. Protams, tas viss pamatots ar ceļu satiksmes drošības nodrošināšanu, norādīts, ka tāda ātruma pārsniegšana rada problēmu. Mēs to visu vērtējām un ņēmām vērā, pieprasījām statistiku. Un ko mēs redzam?

Satiksmes ministrs pamatoja to ar pētījumiem, kas veikti Zviedrijā un Beļģijā un kas ir ļoti labi un svarīgi. Juridiskā komisija lūdza informāciju no mūsu reģistriem, un mēs konstatējām... tieši tad sākām vērtēt situāciju. Un ko mēs redzam? Kādi ir Latvijas avāriju iemesli, un kādas ir problēmas? Numur viens ir alkohols, reibums, reibumā izdara pārkāpumus, un tādēļ mēs pastiprinām atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā. Ir pieprasīta informācija par cilvēkiem, kuri gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos, un mēs redzam, ka ar ātruma pārsniegšanu tas ir ap 10 procentiem, mazāk nekā 10 procentu. Principā iemesli ir citi.

Nav tā, ka Juridiskā komisija būtu kategoriski “pret” šādu priekšlikumu, mēs gribam pamatojumu, mēs gribam argumentus, mēs gribam faktus. Tā vietā mums stāsta... nu, principā ļoti vispārīgi: jo lēnāk braucam, jo drošāk. Tad varbūt vispār nevajag braukt, būs vēl drošāk?

Un ir liela problēma. Protams, ir svarīgi audzināt vadītājus, bet mēs komisijā norādījām – un es atkārtošu – ir ļoti labi, ja ar jaunajiem sodiem mēs mainīsim trīs vai četru vadītāju attieksmi un viņi brauks lēnāk: tur, kur atļauts 50, uztraucoties par sodīšanas iespēju, viņi brauks ar ātrumu 45, veidosies neliela rinda – trīs četras mašīnas, kas brauc ar tādu ātrumu. Mēs runājām – kas būs, ja tas, kas ir piektais, sāks apdzīšanu? Vai ceļu satiksmes drošība būs garantēta šajos gadījumos?

Līdz ar to mēs uzskatām, ka patlaban, kamēr nav iegūta informācija, kamēr ministrija atsaucas uz ārvalstu pieredzi, uz vispārīgām normām, bet nevēlas tieši pētīt Latvijas situāciju, šo priekšlikumu nevar atbalstīt. Bet mēs esam gatavi atgriezties pie tā un runāt. Tātad patlaban šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debates, es saprotu, ir paredzētas ar vadmotīvu “Lēnām pār tiltu, draugi!”, tajās pieteikušies visi Saeimas deputāti Edmundi.

Uzsākam debates.

Pirmajam vārds – Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Jā, kolēģi, prieks par interesi pieteikties šajās debatēs. Laikam skaidrojumi jau dažus pieteikumus atcēluši. Bet man liekas, ka šeit ienestais jautājums – vai šis priekšlikums saistās ar samazinātiem negadījumiem, ar bojāgājušo skaita samazinājumu – ir ļoti svarīgs. Diemžēl es nevarēju piedalīties šajās Juridiskās komisijas diskusijās. Droši vien var pievienot vēl datus, bet, tīri sagatavojoties šai sēdei, man liekas, diezgan viennozīmīgi ir pierādījumi no citām valstīm.

Ātrums kopumā ir viens no galvenajiem negadījumu cēloņiem, un tur arī, apskatot ārpus statistikas, ir skaidra cēloņsakarība – jo lielāks ātrums, jo mazākas iespējas vadītājiem reaģēt situācijās tā, kā tas būtu atbilstoši, lai tās novērstu. Un tas ir svarīgi gan tajās vietās, kur atļautais ātrums ir 90 kilometru stundā, gan pilsētās, gan arī tuvumā, piemēram, skolām, kur tas varētu būt 30 kilometru stundā. Priekšlikums to risina, samazinot regulāro un ierasto ātruma pārsniegšanu. Ja atļautais ātrums ir 30 kilometru stundā, mēs redzam realitātē – 40, ja ir 50, tad realitātē – 60 vai vairāk, ja 90 – nu tad tie, kas ik pa laikam ir uz ceļiem Latvijā, droši vien redz to situāciju.

Te tika pieminēts, ka reibums ir viens no biežākajiem satiksmes negadījumu cēloņiem, ko es nu nekādi nevaru apšaubīt, bet tas vienkārši ir nedaudz citas sarunas temats. Tas, kas ir pierādījies, tiešām plaši pētot tādās respektablās organizācijās kā Pasaules Veselības organizācija, kas sniedz rekomendācijas, kā valstīm veidot savu rīcībpolitiku, balstoties citu valstu piemēros... Tas, kas pierādījies vairākos citos pētījumos, – vidējais ātrums ir cieši saistīts ar negadījumiem, un vidējais ātrums ir cieši saistīts ar bojāgājušajiem. Samazinot vidējo ātrumu visās situācijās, kā es minēju, – pilsētās, ārpus pilsētām, apdzīvotās vietās –, samazinās negadījumu skaits, samazinās bojāgājušo skaits. Un man pat kopumā liekas... Tiešām žēl, ka nevarēju piedalīties šajā Juridiskās komisijas diskusijā, bet man tiešām liekas, ka šī sakarība starp vidējo ātrumu un negadījumu skaitu, – tas nav debatēs izlemjams jautājums. Tas pietiekami plaši vispārīgos pētījumos ir pierādījies, lai varētu pat teikt, ka vēlreiz to pierādīt Latvijas situācijā ir pārmērīgi un varbūt saistās ar līdzekļu izšķērdēšanu, jo tā saistība ir, kā es minēju, ļoti, ļoti skaidra.

Tāpēc, man liekas, šeit diskusija jau novirzās no tā, vai mēs atrisināsim to, kas neskaitāmos pētījumos jau risināts, uz to, kādu izvēli mēs izdarām vai ne, kāds ir pieļaujamais bojāgājušo skaits, lai mēs varētu saglabāt situāciju tādu, kā ir. Protams, ka tā atbilde ir nulle, un tā arī ir tā atbilde par to, vai mēs saplūdinām kopā autovadītāju, kas reibumā vada transportlīdzekļus, radītos negadījumus ar citiem.

Jā, ar šo priekšlikumu mēs neatrisināsim visu. Šī priekšlikuma būtība vienkārši ir, ka tas vidējais ātrums uz Latvijas ceļiem samazinās, minot to, ka varētu rādīties ātruma atšķirības, tās ātruma atšķirības rodas arī esošajā situācijā. Daži cilvēki seko reālajam atļautajam ātrumam, daži pārkāpj par 10, daži pārkāpj par 15... Šeit ir arī labi argumenti, ka šis patiesībā vairāk vienādotu autobraucēju rīcību, un tāpēc man liekas, ka tā izvēle, kas mums jāizdara, ir: cik tādu traģēdiju, kas nākotnē varētu notikt, mēs pieļaujam. Dati skaidri rāda, ka tā ir tā izvēle.

Un mans piedāvājums ir, ka šajā priekšlikumā, kas samazina brīdinājumu slieksni, un saistītajā, nākamajā, priekšlikumā... es te aicinu nepiekrist komisijas viedoklim. Es aicinu šos priekšlikumus atbalstīt, jo vidējo ātrumu tādā veidā ir iespējams samazināt. Un pētījumi dažādās pasaules valstīs ļoti pārliecinoši rāda – tad, kad samazinās vidējais ātrums, samazinās arī šie negadījumi.

Tāpēc aicinu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds – deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Nedaudz no vēstures. Tātad atgādināšu, ka tāda norma agrāk nebija, tā tika ieviesta kādus gadus 12 atpakaļ, varbūt 13. Varu tagad saaloties, bet, nu, apmēram, lai jūs saprastu. Kāpēc tas tika izdarīts? Tāpēc, ka tanī brīdī, kad ieviesa tehniskos līdzekļus, valsts ļoti aktīvi strādāja pie tā, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Komisijās tādi paši deputāti kā jūs šobrīd... liela daļa no viņiem arī diezgan bieži grēkoja ar šiem... ātruma pārsniegšanu, un viņi nebija mierā un uzjundīja to sabiedrības domu tādu, ka tas ir tikai un vienīgi nepieciešams, lai ienestu valsts kasē naudu, un nav nekāda runa par ceļu satiksmes drošību.

Tanī brīdī, tā teikt, lai radītu kaut kādu kompromisu, pieņēma šo plus 10 nosacīti. Tātad pareizi jau Judina kungs teica, ka tur ir paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums. Tas ir tiešām administratīvais sods, bet dzīvē tas netiek piemērots, jo, fiksējot ar tehniskajiem līdzekļiem, tātad šie plus 10... netiek nekādā mērā cilvēks ne informēts, ne kas... nu, netiek nekas ar viņu darīts. Faktiski tagad jebkurš zina: ja atļautais ātrums ir 50, tad faktiski vadītājs saņem sodu tikai tad, ja uz spidometra būs apmēram... plus mīnus 64. Tātad mēs šo vidējo ātrumu valstī kopumā palielinājām ne tikai pie 50, bet arī pie 90, pie 70 un pie 110, jo visi zina, ka šis vidējais... tātad neviens tehniskais līdzeklis nesodīs šo 10 kilometru stundā ietvarā.

Manā skatījumā, tas bija nepareizi jau saknē, jo tas tiešām pavilka aiz sevis līdzi šo vidējo ātrumu, kas pacēlās mūsu valstī. Un tagad mēs skatāmies... redzam sekas, kas pamazām notiek. Policijas mums nav... Policija ir... teiksim tā, nevis nav, bet ļoti maz ir uz ceļiem, kas kontrolē šo situāciju. Un par 30 procentiem ir pieaudzis bojāgājušo skaits salīdzinājumā ar 2022. un 2023. gadu. Tas ir rezultāts, tas ir asiņains rezultāts, kas šinī gadījumā ir atkarīgs tieši no vidējā braukšanas ātruma. Par argumentiem un faktiem absolūti piekrītu. Tātad šeit nevar būt nekāda runa... ir vajadzīgi tikai un vienīgi argumenti un fakti.

Mani izbrīna tas, ka nav nekādas informācijas. Kā var būt, ka nav informācijas? Detalizēta informācija bija. Kur tā ir pazudusi? Ir jāprasa Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, kas noticis ar Ceļu policijas reģistru, kur bija visa šī informācija.

Ko vēl es gribu minēt. Gribu minēt par to, ka, manā skatījumā... es no sākuma arī sliecos neatbalstīt šo priekšlikumu, bet es to atbalstīšu. Pastāstīšu, kāpēc. Tāpēc, ka tiešām šis ir jautājums, kas mazina vidējo ātrumu mūsu valstī.

Bet es gribu arī teikt, ka šis ir nepareizi. Šis ir arī nepareizi, ka šie pieci kilometri stundā... atkal mēs dodam kaut kādas pielaides. Mums jau ir divas pielaides, kas ir, tā teikt, pašā sākumā. Pirmā ir automašīnas odometrs... spidometrs vienmēr rāda apmēram par trīs četriem kilometriem stundā vairāk, un šiem tehniskajiem līdzekļiem ir pieļaujama kļūda, ka rāda vairāk.

Ir jāsaprot viena lieta – nedrīkst regulēt vidējo braukšanas ātrumu valstī ar sodiem. Tas ir jāregulē ar ceļa zīmēm, ar infrastruktūru, ar policijas klātbūtni, preventīviem darbiem un tādām lietām. Tā ka šis ir ļoti būtisks jautājums.

Es ceru, ka, ja šobrīd to noraidīs, tad nākamais, kas nāks no Satiksmes ministrijas, būs: mums ir jābrauc tā, kā ir paredzēts ceļa zīmēs un kā tas ir paredzēts ceļu satiksmes noteikumos. Ja ir noteikti 50 kilometri stundā, tad ir jābrauc ar 50, ja tanī ceļa posmā drīkst braukt ar 60, tad lai “Latvijas Valsts ceļi” vai pašvaldība uzliek ceļa zīmi, ka tur drīkst piedalīties satiksmē ar 60 kilometriem stundā. Nevar būt tā, ka ir ceļa zīme, bet mēs brauksim ar citu ātrumu, jo zinām, ka tur jau varēs braukt.

Tātad šis ir jau būtībā... un es ceru, ka satiksmes ministrs nāks ar priekšlikumu (var arī uz trešo lasījumu) – ir jābūt atbildībai no pirmā kilometra.

Kolēģi! Lūdzu atbalstīt šo, vismaz šo, jo ceļu satiksmes noteikumi ir rakstīti ar asinīm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šī tomēr nebūs tikai Edmundu diskusija.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi, kolēģes! Iepriekšējie runātāji minēja daudz argumentu, pētījumu. Es gribu vērst uzmanību uz sabiedrības kultūru un tradīcijām.

Ilgstoši mūsu sabiedrība ir pieņēmusi redzēt vienu un darīt citu. Mēs redzam ceļa zīmi – 50 kilometri stundā, bet braucam ar 63, 64, 66... Iepriekšējais runātājs minēja šos divus argumentus – katrā automašīnā iebūvēto atkāpi, ka spidometrs rāda vienu, bet patiesībā ir par trim kilometriem stundā mazāk, plus vēl ir radara kļūda – trīs kilometri stundā, un vēl ir tolerances līmenis – 10 kilometri stundā.

Šī kultūra un tradīcijas... man patiesībā ir bijis grūti izskaidrot jauniešiem, kuri tikko nokārtojuši tiesības un prasa, kāpēc ceļa zīme ir 30 vai 50 kilometri stundā, bet visa sabiedrība pārvietojas par 15–16 kilometriem stundā ātrāk. Tad jāskaidro mūsu sabiedrības pieņemtās tradīcijas, kultūra – ka mēs redzam vienu, bet darām absolūti kaut ko citu. Ir grūti.

Arī ārzemju kolēģi novēro tieši to pašu – ka mums Latvijā ir tradīcijas, kultūra redzēt vienu, bet darīt citu. Un ir jautājums, vai nebūtu kaut kādā brīdī... arī mums, Saeimai, jārāda, ka tomēr – nē, ir pienācis laiks... kas ir bijis pagātnē, ir pagātnē, ka mēs, sabiedrība, tomēr gribam pieturēties pie tā, kas ir rakstīts vai ceļa zīmē norādīts.

Šis satiksmes ministra priekšlikums tieši par to runā – vai mēs gribam šīs tradīcijas, kultūru turpināt... tā ir greiza, ačgārna... vai tomēr mēs gribam pieturēties pie tā, kas ir rakstīts, kas ceļa zīmē teikts... Pieturamies pie tā. Tolerance var būt. Judina kunga minētais, ka tūlīt visi brauks par pieciem kilometriem stundā lēnāk, – tas neiztur kritiku.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Jāsāk ar to, ka tā ir patiesība – samazinot vidējo ātrumu, samazinās negadījumu skaits, un vismazākais negadījumu skaits būtu, ja vidējais ātrums būtu nulle, cilvēki nebrauktu vispār. (Zālē troksnis.) Bet būsim godīgi – tas nav reāli, cilvēki brauca un brauks.

Ja PROGRESĪVO deputāti paskatītos, kuros ceļu posmos, uz kuriem ceļiem Latvijā notiek visvairāk negadījumu, kur notiek smagākie negadījumi, tie ir ceļu posmi ar vislielāko intensitāti – ceļu posmi uz Valmieru, Liepāju, Ventspili. Iemesls ir tāds, ka nav uzbūvēta atbilstoša infrastruktūra. Agri vai vēlu mums kā valstij tas būs jāizdara. Ja mēs to neizdarīsim un šie lielie ceļu tīkli netiks sakārtoti – izbūvētas divas joslas katrā virzienā –, agri vai vēlu Eiropas Savienība sāks pārkāpuma procedūru, jo tas ir mūsu pienākums.

Šajā gadījumā mēs te cīnāmies... Par vienu, diviem, varbūt trīs kilometriem stundā notiek diskusija, bet šajos apstākļos, ja ir jau bijuši sagatavoti projekti, tie ir iesniegti, ir veltīts liels laika un cilvēku resurss... šobrīd ministrs Briškens un “PROGRESĪVIE” tos būtībā norok.

Netiek virzīts tālāk Bauskas apvedceļa projekts, sagatavots publiskajai un privātajai partnerībai, kas būtu likumsakarīgs solis – nākamais šāda veida projekts pēc Ķekavas apvedceļa. “Latvijas Valsts ceļiem” ir atbilstoši speciālisti, kuri ir pierādījuši, ka šādus projektus var sagatavot. Šis valdībai bija iesniegts jau pirms pusgada, šobrīd stāv atvilktnē, tālāk netiek virzīts.

Nākamais projekts – valsts intensīvākais ceļš – Rīgas apvedceļš. 70 procenti (Zālē troksnis.) un vairāk Latvijas iedzīvotāju pārvietojoties izmanto šo ceļa posmu. Arī te lēmums ir jau bijis. Eiropas finansējums, fondu līdzekļi tam ir tikuši piešķirti. Šobrīd parādās informācija, ka “PROGRESĪVIE” arī šo projektu nezināmu iemeslu dēļ tālāk nevirzīs. Es nezinu, kur tad tā nauda, kas tam bija paredzēta, tiks pārvirzīta.

Dienvidu tilta ceturtā kārta... visi lielie projekti, kuri tikuši sagatavoti, tālāk netiks virzīti, bet ir bijusi tāda naska vēlme piedalīties esošo, jau pabeigto projektu atklāšanā, griezt lentes, bet (Dep. A. Ņenaševa: “Nav saistīts ar tēmu! Par tēmu...”)... Es teiktu: koncentrējamies, draugi, uz to, lai pabeigtu un nenoraktu šos projektus. To novērtēs katrs iedzīvotājs, un, ticiet man, tas samazinās arī negadījumu skaitu uz ceļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

Godātie kolēģi, fona šņākoņa ir mazliet par daudz pieaugusi. Man šķiet, ka runātājam jau ir grūti. Paldies.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, es gribu šoreiz... šeit mums ir diezgan daudz bijušo pašvaldības vadītāju... nedaudz padalīties pieredzē. Attiecībā uz satiksmi šis virziens – sodīt... vai sodīt par ātruma pārsniegšanu par pieciem kilometriem stundā – ir totāli nepareizs, tā ir greiza ideja. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka mēs mēģinām panākt lietu kārtību valstī ar sodiem. Patiesībā daudz efektīvāks risinājums ir veidot labu satiksmes infrastruktūru, ceļus.

Minēšu tikai dažus piemērus. Jebkuru ceļu, ielu padarot šaurāku... mašīnas brauc lēnāk. Pašvaldības, projektējot ceļus, var veidot dažādu veidu barjeras, līkumus, pacēlumus, zebras, kas ir piepaceltas, un tā tālāk. Ja mēs veidojam vidi atbilstoši cilvēku asociācijām, tas audzina sabiedrību daudz labāk. Bet dzīšanās pēc maksimālā soda vai spēkošanās, kurš kuram kaut ko pierādīs, nav pareiza. Tā mēs nekad neko nepanāksim.

Es ļoti labi atceros, ka Sigulda bija pirmā pašvaldība, kas veidoja veloceļus, un jau toreiz tika identificēta pretruna: ja tu veido veloceļu, tas šķērso ielas... padomju sistēmā, kas joprojām dominē mūsu satiksmes noteikumos, priekšroka vienmēr ir automašīnai. Pie katra krustojuma ir jāliek zīme, kurā velosipēdistam ir jāgaida.

Piedodiet, ir pilnīgi otrādi. Eiropā ir pretējs princips – veloceļš ir galvenais, un mašīnas palaiž velosipēdistus. Tāpēc arī bija gadījums, ka Latvijas mašīna Holandē notrieca velosipēdistu. Mums ir izveidojusies nepareiza kultūra – pretēji tam, kā ir Eiropā.

Kolēģi, tieši veidojot infrastruktūru, asociatīvi uztveramus krustojumus – riņķveida krustojumus, nevis T veida krustojumus –, mēs audzinām cilvēkus, mēs iemācām viņiem cienīt citam citu. Sodi – tā ir vakardiena, tā ir Padomju Savienība. Mums no tā ir jāiet prom.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tiešām prieks, ka ir saturiska un argumentēta diskusija.

Es gribu atbildēt iepriekšējam runātājam. Viens otru neizslēdz, kolēģi. Tas, ka mēs sakām, ka infrastruktūra veicina drošību, ir taisnība. Piekrītu, infrastruktūra tiešām veicina drošību, un tāpēc, kā Sprindžuka kungs minēja, visādas barjeras – stabiņi arī ir barjera! – veicina drošību, to mēs arī dzirdējām.

Bet tajā brīdī, kad pilsētas veicina drošību ar infrastruktūru, šaurinot un norobežojot ielas, tas tiek uztverts arī kā ļoti ačgārns, neērts veids. Tāpēc ka vienmēr ir neērti, ja netiek ļauts braukt ātrāk, nekā gribētos.

Ja es šobrīd būtu, piemēram, klasē ar skolēniem, es droši vien pajautātu: cik no jums, kolēģi, brauc nevis ar 50 kilometriem stundā, bet 60? Bet es nedrīkstu sarunāties ar zāli, tāpēc jūs rokas necelsiet. Es ļoti labi apzinos, jau vairāk nekā 15 gadus pati braucu pie stūres, zinu, kā mums ir. Tiešām tā braukšanas kultūra un vidējais ātrums diemžēl ir iesakņojies, un tas ir tāpēc, ka ir nesodāmība, kaut gan mēs redzam, ka ir sods – brīdinājums. Brīdinājums arī jau labi izskaidrots – tas ir sods. Bet mēs brīdinājumu nepiemērojam... vairāk par pieciem kilometriem... tāpēc ka tehniski vienkārši neviens radars... nesūtīs jums brīdinājumus. Kāpēc šis ir svarīgi, kolēģi?

Neviens nepiedāvā, ka mēs visi tūlīt brauksim precīzi ar ātrumu 50 kilometri stundā un ne centimetru, tā teikt... ne kilometru ātrāk. Stāsts ir par to, ka šobrīd tā kultūra, ka mēs, kur zīme rāda 50, visi braucam ar 63... un, ja kāds pēkšņi brauc ar 50, visi sāk nervozēt, apdzīt viņu. Kā pareizi jau minēja komisijas vadītājs – veidojas nedrošība. Vai nedrošība veidojas tiešām no tā, ka mēs visi gribam braukt ar 60 kilometriem stundā tur, kur vajag ar 50, vai tomēr no tā, ka mēs neievērojam vidējo ātrumu?

Šobrīd ministra piedāvātajā priekšlikumā stāsts ir tikai par minimālo sodu. Kolēģi, stāsts ir ļoti simbolisks – par to, ka no sestā kilometra, kas reāli ir plus vēl trīs kilometru kļūda, kā kolēģi minēja... mēs runājam par to, ka 50 kilometru stundā vietā nesodīti var braukt ar 58, 59 – atkarībā arī no tehniskajiem rādītājiem, ko jums rāda navigācija, pati mašīna. Bet tomēr nedomāsim, ka mēs visi varam braukt... plus 13 kilometri stundā.

Neminēšu pētījumus, uz kuriem jau atsaucās kolēģi... bet vidējais ātrums ir svarīgs faktors, lai tā samazināšana ietekmētu drošību uz ceļiem un arī to, ka mazāk iet bojā cilvēki. Šeit jums arī pieredzējušas kolēģes stāsts no pieredzes, kā tas īsti ir bijis un kāpēc mēs to esam pamainījuši... vai citi deputāti... un kāpēc mēs to nevaram pamainīt atpakaļ, redzēt, ka mums tā braukšanas ātruma kultūra samazinās.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu domāt gan par infrastruktūru, gan, protams, par sodu politiku, ja tas palīdz mazināt ceļu satiksmes negadījumus, glābt dzīvības un arī bērnus blakus skolām, īpaši, ja mēs runājam par 30 plus kilometriem stundā... 30 vietā braukt ar 44... Tas tiešām ietekmē un glābj dzīvības.

Aicinu tomēr atbalstīt, nevis gaidīt kaut kādus brīnumainus pētījumus, kuri parādīs jums to pašu, ko mēs jau zinām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Protams, infrastruktūra... runājam par infrastruktūru. Šogad ir pirmais gads, kad ceļu remontēšanas fondam ir samazinājums. Tātad tas neiet kopā ar to, ko mums teica Ņenaševas kundze. Tā politika – šobrīd tas sevišķi izpaužas no Satiksmes ministrijas puses – un “PROGRESĪVO” politika ir kreisa... Sodīt – tā ir pamatdoma. Sodīt ar naudas sodiem.

Man ir tikai viens jautājums. Ceļu satiksmes drošības direkcijā ir izveidota soda punktu sistēma. Šajā likumprojektā, šajos grozījumos, nav neviena Briškena kunga priekšlikuma, kas paredzētu nevis atcelt kaut kādu brīdinājumu, ja cilvēks varbūt ir kļūdījies, kaut ko pārpratis... jo zīmes un stabiņi tai pašā Rīgā ir salikti tik haotiski, ka brīžiem acis žilbst no tā visa... bet padomāt par to, kā šī punktu sistēma veicinātu satiksmes drošību.

Tas, ko mēs Juridiskajā komisijā saņēmām, ko teica arī Judina kungs... Ceļu policija bija atsūtījusi mums vēstuli, kurā norādīja vairākus gadījumus... kas ir avāriju cēloņi. Vairāk nekā 800 gadījumos tas bija dzērums vai apreibinošās vielas, un tikai padsmit gadījumos – ātrums. Tātad patiesais avāriju cēlonis nav ātrums, bet tik tiešām daudzi citi faktori, ar kuriem mēs diemžēl joprojām netiekam galā. Bet sodīt uzreiz un visus... tā ir māksla šinī gadījumā.

Es ceru, ka varbūt... nav laba juridiskā prakse... bet varbūt uz citu likumprojekta atvērumu mēs tiešām varam padomāt par šiem soda punktiem. Un tas ir arī motivējoši, jo katru dienu atgādina, ka tev, redz, ir tie seši, septiņi vai astoņi... Un tā kārtība ir diezgan smuka... kad jau ir jāiet mācīties, jāiet apgūt autotrasē savas iemaņas atkārtoti. Es domāju, tas ir mērķtiecīgāk nekā sodīt, jo cilvēki no tās sodīšanas... katru reizi, kad mēs kaut ko pielemjam ar jaunu sodu, mēs tikai veicinām neizpratni, neuzticību, un visādi citādi tas neko labāku nerada.

Neatbalstīsim šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Vēlreiz gribu norādīt, ka ir jautājumi, kas ir pāri partejiskām interesēm. Ārējā drošība, iekšējā drošība... un ceļu satiksmes drošība ir viens no tiem jautājumiem, kur es negribu un lūdzu arī jūs neskatīties caur partejisko prizmu. Tas ir punkts viens.

Otrs, ko es gribu pateikt. Bieži vien mums Latvijā patīk sevi salīdzināt ar mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Tad sakiet: kā tas nākas, ka brīdī, kad mēs pārbraucam pāri Latvijas–Igaunijas robežai, Igaunijas pusē visi uzreiz tādi likumpaklausīgi, uzreiz tik smuki ievērojam ceļa zīmes? Kāpēc? Tāpēc, ka Igaunijā ir no pirmā kilometra... Ja atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā... būs radara kļūda... no 54 vai no 55 tiks uzlikts sodiņš. Par vienu kilometru – trīs eiro. Trīs kilometrus pārsniegsiet – būs deviņi eiro, un tā tālāk, un tā joprojām.

Šī ir pārbaudīta vērtība, un šinī ziņā mūsu kaimiņi attīstās. Visi cilvēki, piedaloties ceļu satiksmē, tā teikt, ir toleranti un viens otram palīdz un uzmundrina, bet mēs šeit taisām kaut kādas mistiskas lietas. Faktiski mēs drīkstam braukt ar ātrumu 50 kilometri stundā, bet mēs zinām, ka tomēr drīkstam braukt ar 64. Tas nav pareizi, tas ir galīgi aplam, tas tiešām ir pilnīgi aplam!

Vienīgais, ko es varu lūgt, – lai Satiksmes ministrija ieslēdz savus resursus un kārtīgi paskaidro deputātiem, atnāk ar kārtīgu analīzi un izskaidro šo problēmu. Putras kungs, jūs kļūdījāties – nevar būt 80 procenti smago negadījumu reibuma dēļ. Apmēram 80 procenti ir ātruma dēļ, un 0,8 – reibuma dēļ.

Tā ka vēlreiz lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds ziņotājam.

A. Judins. Paldies, kolēģi, par debatēm. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka mums bija septiņas vai astoņas sēdes, kad mēs diskutējām par šiem jautājumiem. Un viena būtiska lieta, par ko nevienam nebija šaubu, – atbildība mums paredzēta no 51. kilometra, ja zīme ir 50. Tā mums ir, un tad, kad kolēģi apgalvo, ka mums ir kaut kāda iespēja pārkāpt... ka mēs gribam mainīt... Tā nav taisnība. Ja zīme ir 50, tad vairāk nekā ar 50 braukt nedrīkst. Un es lūdzu arī komisijas vārdā, kolēģi, neizplatīt informāciju, kas neatbilst patiesībai. Tas ir viens. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)

Otra lieta. Kad mēs runājam tieši par šiem jautājumiem, gribam, lai cilvēkiem būtu lielāka drošība. Arī komisijas sēdes laikā mēs dzirdējām par to... vidējā ātrumā... Mīļie cilvēki, es gribu atgādināt, ko mēs runājām komisijā, proti, ka bojā iet nevis vidējais cilvēks, bet konkrēts cilvēks. Runājam par to un domāsim, kā glābt konkrētu cilvēku dzīvības! Kultūru mainīt var dažādos veidos, un to norādīja arī komisija, ka... Infrastruktūra, radari, labāki ceļi, izglītošana – to var darīt, nevis... ar sodiem sodīsim. Un mums nav informācijas, ka ātrums – 56 vai 57 kilometri – ir tas, kas nogalina cilvēkus. Būs informācija, būs grozījumi.

Paldies, kolēģi.

Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – satiksmes ministra priekšlikumu, kas komisijā nav atbalstīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 71, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 22. – satiksmes ministra priekšlikums. Ir saistīts ar iepriekšējo. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – satiksmes ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 72, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Kolēģi, 23.–34. priekšlikums ir iekšlietu ministra priekšlikumi, un mēs no iekšlietu ministra esam saņēmuši vēstuli, ka viņš atsauc šos priekšlikumus. Varu informēt, ka mēs debatējām par tiem. Ideja bija paredzēt tiesību atņemšanu gadījumos, kad tas nav paredzēts tagad, bet mēs, izvērtējot šos priekšlikumus, tomēr uzskatījām, ka risinājums nav pamatots, un arī pats ministrs mainīja viedokli un priekšlikumus atsauca.

Tātad 23.–34. ir atsaukti priekšlikumi, lūdzu neatbalstīt tos.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad vairāki priekšlikumi ir atsaukti, balsot par tiem nebūs iespējams. Ja deputāti uzstāj, debates ir iespējamas.

Zivtiņa kungs vēlas izteikties. (Starpsaucieni.)

Tātad uzsākam debates par 23. priekšlikumu.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Man īsti nav skaidra situācija, kā tas ir tagad. Priekšlikumi vēl ir, bet tie ir atsaukti. Un tad nevar saprast (Starpsaucieni.)...

Labi, kolēģi, tātad tie ir atsaukti. Es arī neko... Es pastāstīšu, lai vēsture būtu skaidra arī tiem cilvēkiem, kas atrodas Juridiskajā komisijā.

Kādreiz par ātruma pārsniegšanu par 31 kilometru bija paredzēta tiesību atņemšana. Kā tas notika uz ceļa – bija naudas sods vai tiesību atņemšana, pieņemsim, uz trīs mēnešiem vai trīs līdz sešiem mēnešiem. Apturēja vadītāju, vadītājs... pirmoreiz apturēja, uzlika viņam naudas sodu, bet viņam nevarēja likt naudas sodu vienkārši tāpat, viņam atņēma... izņēma vadītāja apliecību, iedeva pagaidu vadītāja apliecību. Tad viņam bija jāiet uz kabinetu pie priekšnieka runāties, un priekšnieks teica: “Nu, kā tu gribi – gribi par velti vai naudas sodu?” Viņš saka: “Gribu par velti.” – “Nu, tad tev atņemam uz trīs mēnešiem. Ja gribi naudas sodu, tad uzliks naudas sodu.” Vienvārdsakot – pēc būtības nepareiza sistēma – aiztur cilvēku, cilvēkam jāiet, jātērē savs laiks, lai vienkārši... Ar maisiņiem un šokolādēm tur gāja... un puķēm, un vēl nezin ar ko. Vienvārdsakot – korupcija tur... ne visai laba visa tā aura bija.

Bet kas bija pozitīvi – tanī brīdī... Jo – kāpēc tas viss arī ir? Lai šo... kā zināms, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu... kāpēc bija diference starp naudas sodu un tiesību atņemšanu? Tāpēc, ka, droši apdzenot, ir iespējams arī pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Bet tas ir, lai atslēgtu šos... izmestu ārā šos gadījumus, kas ir ļaunprātīgi gadījumi... no nejaušiem gadījumiem.

2004. gadā ieviesa kolosālu sistēmu – soda punktu sistēmu –, un tanī brīdī šo tiesību atņemšanu likvidēja, jo soda punktu sistēma konkrēti nosaka: vienreiz pārsniegsi, tev būs divi punktiņi, pēc tam – vēl divi punktiņi, līdz tev tiks atņemta vadītāja apliecība un tiesības piedalīties ceļu satiksmē.

Tāpēc šis pēc būtības... es nezinu, kas tur bija un ko pamatoja tieši Juridiskajā komisijā, bet tas pilnīgi... nekādā mērā neatbilst, un, ja tas arī būtu, tā teikt, komisijā atbalstīts, es vienalga lūgtu jūs to neatbalstīt, jo jūs jau sapratāt būtību, tas ir novecojis likums, kurš kādreiz bija un šobrīd nav vajadzīgs... kurš atrisina jautājumu ar soda punktiem.

Tā ka liels paldies, ka uzklausījāt mazu lekciju par satiksmi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Kolēģi, tātad atgādinu, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir atsaucis 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33. un 34. priekšlikumu un šie priekšlikumi nav balsojami.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Nākamais – 35. priekšlikums. Juridiskā komisija to izveidoja pēc Juridiskā biroja ierosinājuma, un mērķis ir skaidrāk izteikt normu.

Šis priekšlikums, šī norma ir saistīta ar sākotnēji iesniegto likumprojektu un attiecas uz pārkāpumiem – ātruma pārsniegšanu vairāk nekā par 60 kilometriem. Norma ir ļoti komplicēta, jo mēs atsevišķi runājam par apdzīvotām vietām, neapdzīvotām vietām, mēs runājam par vieglajām automašīnām, mēs runājam par kravas automašīnām, bet ir ļoti svarīgi veidot sistēmu, veidot tādu loģiku. Es tagad nelasīšu, kādu sodu var piemērot par katru... priekšlikumu, tas būs diezgan ilgi, bet priekšlikumu sagatavoja Juridiskais birojs, piedāvāja, un mēs to izvērtējām un atbalstījām.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Pēc būtības šis ir atbalstāms... atbalstot normu. Bet es gribu paskaidrot, kur ir dubultmorāle šobrīd un kas notiek šeit, uz vietas. Ko mēs faktiski atbalstām? No 61 līdz 70... lielie sodi, bet faktiski jau mēs atbalstām no 71, no 73 varbūt pat... Tas ir saistīts ar to, ka visi jau zina – tehniskie līdzekļi šo jautājumu nerisina no 61... Tātad mēs rakstām “61”, bet domājam “73”, tātad tur ir tā visa lielā nepareizība. Un (Starpsauciens.)... Jā... ko es gribēju teikt, es aizmirsu.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, jūs noslēdzāt debates?

E. Zivtiņš. Izsita mani no sliedēm ārā. Tā, vienu mirklīti!

Sēdes vadītāja. Nevajag sarunāties ar zāli.

E. Zivtiņš. Es ar sevi sarunājos. Tātad tā būtība... ā, jā, ko es gribēju teikt. Šis ir jāskatās kontekstā. Un JAUNAJAI VIENOTĪBAI – ļoti nopietni. Tātad: ja nebūs prevencijas, ja nebūs inspektoru uz ceļa, tad šīm normām jēga ir pilnīga nulle, absolūta nulle. Tāpēc ka neviens to nekontrolēs un visi paļausies tikai uz fotoradariem. Šeit ir jābūt milzīgai mijiedarbībai tieši ar policiju uz ceļa. Tieši viņi, tā teikt, visu to uzrauga, seko tam visam līdzi.

Tāpēc, lūdzu, dodiet ministram informāciju, ka vajag attīstīt kontroli uz ceļa. Tas bija tas, ko es gribēju pateikt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai, Zivtiņa kungs, jūs prasāt balsojumu? (Dep. E. Zivtiņš: “Nē, nē, nē!”) Tātad deputāti atbalsta Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu.

A. Judins. Paldies.

36. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Paredz palielināt naudas sodu par traucējumu radīšanu apdzenoša transportlīdzekļa vadītājam, palielinot ātrumu. Patlaban paredzēts sods astoņas naudas soda vienības, proti, 40 eiro, priekšlikums paredz to palielināt līdz 55 eiro. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 37. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 38. – Juridiskās komisijas priekšlikumā. Saistīts ar to pašu jautājumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 38. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 39. – satiksmes ministra priekšlikums. Paredz noteikt atbildību par transportlīdzekļu stāvēšanu vietās, kur nav iespējams piebraukt, nepārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu prasības, un paredzēts naudas sods – 40 eiro. Loģika ir vienkārša. Ir gadījumi, kad cilvēki noliedz... nu, teiksim tā, policija konstatē, ka mašīna atrodas tur, kur tā nevarēja būt, nepārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, bet persona stāsta, ka... Kurš redzēja? Kur ir pierādījumi, ka es te iebraucu? Kaut gan ir skaidrs, ka viņš ir pārkāpis. Arī šajos gadījumos ir ierosināts saukt pie atbildības. Juridiskā komisija izvērtēja un atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 40. – satiksmes ministra priekšlikums. Atkal jautājums par velorikšām. Kā es jau jums stāstīju iepriekš, ja mēs lietojam vārdu “velosipēds”, tad velorikšas arī jau ir iekšā, līdz ar to papildus norādīt uz velorikšām nav nepieciešams. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Nākamais. 41. – satiksmes ministra priekšlikums. Līdzīgs. Arī to mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un tālāk četri priekšlikumi, kas atkal saistīti ar obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Saskaņā ar likumu pie atbildības saucams gan transportlīdzekļa īpašnieks, gan transportlīdzekļa vadītājs, un ir situācijas, kad īpašnieks sēž blakus, vadītājs ir cita persona. Tad katru sauc pie atbildības. Pagājušā gada februārī, diskutējot par šo jautājumu, mēs norādījām, ka... apšaubījām, vai tas ir pareizi, ka ģimenes locekļi saņem divus sodus. Bet mēs arī saņēmām atbildi, kurai nevaram iebilst, proti, Ceļu policija... es atvainojos, policijas pārstāvji norādīja, ka ir Ceļu satiksmes likuma 25. pants, kas paredz, ka, uzsākot braukšanu, katram ir jāpārliecinās... ir vai nav OCTA, savukārt īpašnieks ir atbildīgs par to, ka viņa transportlīdzeklis bez OCTA nepiedalās ceļu satiksmē. Tātad katram ir savs pārkāpums: viens pieļauj, ka transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē, otrs vada, bet problēma ir tajā, ka tas ir salikts vienā pantā – gan īpašnieks, gan vadītājs. Un mums policija norādīja, ka ir gadījumi, kad sauc pie atbildības gan vienu, gan otru, ir gadījumi, kad to nepamana.

Ir jābūt lielākai skaidrībai, un paldies satiksmes ministram, kurš iesniedza priekšlikumu, kas piedāvā to atbildību nodalīt un vienā daļā pateikt, ka atbildīgs ir transportlīdzekļa vadītājs, atsevišķā daļā – ka atbildīgs īpašnieks. Mēs atbalstījām satiksmes ministra priekšlikumu. Mēs veicām nelielus precizējumus.

42. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 43. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas uzsākt debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Vēlreiz gribu atgādināt – ļoti īsi. Tātad pēc būtības nepareizi jau sākotnēji ir ielikts... šajā likumprojektā. Jo nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē ne bez OCTA, ne tehniskās apskates.

Vēršu uzmanību uz nākotni, ka ir jāatrisina šis jautājums... kā to risināt uz vietas. Mēs nedrīkstam pieļaut tiesisko nihilismu tiešā mērā, ka – samaksā tikai sodu un piedalies ceļu satiksmē! Ir jābūt atrisinātam jautājumam, ja cilvēks ir aizmirsis... vai pieļāvis kādu kļūdiņu vai vēl kaut ko un piedalās ceļu satiksmē bez OCTA vai tehniskās... viņš tālāk nedrīkst turpināt ceļu ne metru, viņš apdraud satiksmes drošību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Kolēģi! Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, ja nav OCTA, un par aizlieguma pārkāpšanu atbildība ir paredzēta. Līdz ar to mēs tagad runājam par to, kādiem sodiem ir jābūt. Tas nav pretrunā ar to, ko Zivtiņa kungs mums stāstīja. Bet, runājot par priekšlikumiem, 43. – Juridiskās komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 44. – satiksmes ministra priekšlikums. Kā jau stāstīju, tas ir saistīts... un veido 71. panta 2.1 daļu, kas paredz atbildību īpašniekam par to, ka transportlīdzeklim nav ceļu satiksmē obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Un atbildība ir nodalīta. Mēs izveidojām 45. priekšlikumu, kas precizē 44. Tātad 44. priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 45. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un pēdējais – 46. – priekšlikums. Atkal par velorikšām. Nebija atsaukts, līdz ar to mēs balsojām... pieņēmām lēmumu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 15. februārim.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad priekšlikumu iesniegšana trešajam lasījumam – līdz 15. februārim.

___

Likumprojekts “Grozījums Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” otrajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu.

1. – deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikums. Tas komisijā tika noraidīts, jo, komisijas ieskatā, šis priekšlikums sašaurina to iesniedzēju loku, kas var iesniegt sūdzību par bāriņtiesas amatpersonu vai darbinieku ētikas pārkāpumiem, jo likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija pieļauj, ka sūdzību var iesniegt kā fiziskā, tā arī juridiskā persona. Savukārt deputātes priekšlikumā ir paredzēts, ka sūdzību var iesniegt tikai fiziskā persona.

Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Runāt pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, mans priekšlikums ir pavisam praktisks. Jā, tas ierobežos to personu skaitu, kas var iesniegt sūdzības par iespējamiem bāriņtiesas ētikas kodeksa pārkāpumiem. Taču būsim korekti un būsim reālistiski! Pietiek dzīvot rozā mākoņos! Cik tad bieži iestādes vai bāriņtiesas darbinieki, vai pašvaldības sūdzas paši par sevi? Nu, būsim korekti! Tie, kas strādā ar bāriņtiesām un redz ikdienā...

Bāriņtiesu tiešais pienākums ir rūpēties par bērnu labākajām interesēm, taču realitātē viss notiek savādāk. Tad, kad var saredzēt iespējamu bāriņtiesas ētikas kodeksa pārkāpumu, kāda ir rīcība? Parasts, vienkāršs cilvēks raksta sūdzību uz Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju, no kuras viņam atnāk atteikums, balstoties uz ētikas kodeksa piektās daļas 17. punktu, kur... sūdzēties par bāriņtiesas ētikas kodeksa pārkāpumiem var tikai pašvaldība, kurā atrodas bāriņtiesa, vai pats bāriņtiesas darbinieks. Nu ko jūs – nopietni? Paši par sevi sūdzēsies? Un cik tādi gadījumi ir bijuši? Mēs redzam oficiālo statistiku, viss ir ļoti labi ar bāriņtiesu Latvijā!

Var redzēt, ka reti kurš no jums saskaras ar reālu bāriņtiesas darbu, kur viņi vairāk nodarbojas ar to, ka nodarbojas ar kaitniecību. Un tieši šo es gribēju sadzirdēt no Saeimas tribīnes. Kārtējo reizi no Bērnu aizsardzības centra atnāks atteikums cilvēkam, un tad mēs balstīsimies uz šeit, Saeimā, teikto, ka Saeimas deputāti uzņemas atbildību par to, ka cilvēkam atnāca atteikums, balstoties tieši uz šo punktu. Tas bija tas, ko es vēlējos sadzirdēt no šīs tribīnes.

Aicinu atbalstīt un pieprasu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums ir noraidīts.

A. Rancāne. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Rancāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 6. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 6. februāris.

Nākamais – likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā” ir daļa no likumprojektu pakotnes, kas izstrādāti, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar hipotēku, tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā. Grozījumi Notariāta likumā paredz, ka arī kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas speciālo licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, var iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā, tādējādi arī šādas kapitālsabiedrības pārstāvis varēs savu gribu paust notāram attālināti, un tā kalpos kā pamats nostiprinājumam zemesgrāmatā.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” un lēma lūgt Saeimu noteikt likumprojektam steidzamību.

Aicinu Saeimu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 8. februāris, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā – 15. februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. februāris, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā – šā gada 15. februārī.

___

Pēdējais šīs sēdes darba kārtības jautājums – likumprojekts “Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Piedāvājam likumprojektu par nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22, nodošanas un izmantošanas kārtību.

Likumprojekta mērķis ir nodot šo īpašumu Laikmetīgās mākslas centram – sabiedriskā labuma organizācijai biedrībai “KIM?”. Biedrība ir dibināta 2009. gadā, un tai regulāri ir deleģētas gan valsts funkcijas, gan arī uzdevumi laikmetīgās mākslas jomā. Kopš 2015. gada šis nekustamais īpašums ir tukšs, vēsturiski tas ir izmantots izglītības funkcijai, tajā ilgstoši ir atradies Rīgas pārtikas rūpniecības tehnikums un Rīgas Uzņēmējdarbības koledža. Biedrība “KIM?” ir iecerējusi – par saviem līdzekļiem, kolēģi! – veikt atjaunošanas darbus, izvietojot gan studijas māksliniekiem, starptautiskās mākslinieku rezidences, izstāžu telpas, gan izglītības un publiskās programmu telpas, tādējādi nodrošinot ilgtermiņā valsts deleģēto funkciju īstenošanu.

Likumprojektā tiek paredzēts, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma atjaunošana netiktu uzsākta vai tas nebūtu pieejams publikai likumā noteiktajā termiņā, šis nekustamais īpašums būtu nododams atpakaļ valstij.

Aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L. Kļaviņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2024. gada 15. februāris.

Sēdes vadītāja. Piecpadsmitais?

L. Kļaviņa. Piecpadsmitais.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to otrajam lasījumam priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15. februārim.

___

Godātie kolēģi, esam izskatījuši visus Saeimas 25. janvāra sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir divi paziņojumi.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Vēršos pie Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem. Tepat, Sarkanajā zālē, – tiklīdz noziņo, kuri deputāti ir uz vietas un kuri nav, – mums ir tikšanās ar NATO Eiropas štāba komandieri admirāli Joahimu Rīles kungu. Tā ka lūdzu nekavēties un doties uz Sarkano zāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti, Marokas sadarbības grupai uzreiz pēc sēdes lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē, lai mēs varētu atrisināt vienu ļoti svarīgu jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Česlavs Batņa, Artūrs Butāns, Mārtiņš Daģis, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Līga Kļaviņa, Māris Kučinskis (Starpsauciens: “Līga Kļaviņa ir!”)...

Sēdes vadītāja. Līga Kļaviņa ir. (Starpsauciens: “Ir, ir, te, pa kreisi, sēž! Ir, rekur, te!”) Kučinska kungs arī ir.

J. Grasbergs. Jā, atzīmēju... Andris Kulbergs, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Edvards Smiltēns, Ainārs Šlesers, Edgars Tavars un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 25. janvāra sēdi, kuru turpinājām izskatīt šodien, pasludinu par slēgtu.

Pārtraukums 30 minūtes. Šā gada 1. februāra sēdi sāksim pulksten 11.00.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 01.02.24 09:09 Balsojums 1
Par - 74, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (356/Lp14), 3.lasījums

Datums: 01.02.24 09:11 Balsojums 2
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (467/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 10:03 Balsojums 3
Par - 10, pret - 71, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (319/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 10:03 Balsojums 4
Par - 9, pret - 72, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (319/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 10:16 Balsojums 5
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (319/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 10:17 Balsojums 6
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (319/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 10:22 Balsojums 7
Par - 11, pret - 71, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Bāriņtiesu likumā (483/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 10:22 Balsojums 8
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Bāriņtiesu likumā (483/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 10:24 Balsojums 9
Par - 78, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Notariāta likumā (478/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 10:24 Balsojums 10
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Notariāta likumā (478/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 10:27 Balsojums 11
Par - 84, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums (494/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 10:28 Balsojums 12
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

01.02.2024.

09.00