Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2024. gada 22. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Antoņina Ņenaševa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labdien, kolēģi! Sāksim 22. februāra atbilžu sniegšanas uz deputātu jautājumiem sesiju.

Darba kārtībā ir divi deputātu jautājumi. Vienu no tiem ir uzdevuši deputāti Ramona Petraviča, Vilis Krištopans, Ričards Šlesers, Linda Liepiņa un Kristaps Krištopans izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai – “Par skolu tīkla optimizāciju”.

Uz jautājumu atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir sniegta rakstveida atbilde, bet deputāti vēlas uzdot ministrei papildu jautājumus.

Vai ministre papildus sniegtajai rakstveida atbildei pirms jautājumu uzdošanas vēlas ko teikt? Nē.

Jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus ministrei.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ramonai Petravičai.

Jautājuma uzdošanai jums ir viena minūte.

R. Petraviča (LPV).

Jā, tad es varu sākt uzdot...?

Es biju iesniegusi ministrijai jautājumu, cik skolas būtu jāreformē vai jāslēdz bez pašvaldības atbalsta, un atbildē man tika norādīts, ka pašvaldības ir tās, kas dibina, reorganizē vai likvidē izglītības iestādes. Es tādu jautājumu nebiju uzdevusi. Es gribēju zināt, konkrēti cik skolas?

Un arī otrs jautājums bija... es lūdzu uzskaitīt skolas, kurās pēc jūsu izstrādātajiem kritērijiem nav pietiekams skolēnu skaits, un atbilde ir šāda: “Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts.”

Es šādu atbildi uzskatu par ņirgāšanos, ņirgāšanos par sevi, jo es uzdodu jautājumu un lūdzu uzskaitīt skolas. Kas ir “viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts”? Vai tas sagaidāmais rezultāts ir lauku likvidēšana?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājuma uzdošanu.

Atbildes sniegšanai ir divas minūtes.

A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).

Paldies.

Vispirms man ir jāatvainojas, ja atbilde ir radījusi sajūtu, ka mēs necienīgi izturamies, tas nevienā brīdī tā nav bijis domāts. Atbildot uzreiz teikšu, ka, jā, tiešām pašvaldības ir tās, kas ir skolu dibinātājas un attiecīgi arī veic pārmaiņas savās skolu ekosistēmās. Tas, ko dara ministrija, šobrīd gan gatavojot likuma grozījumus, gan veidojot jauno finansēšanas modeli, kas būtu atbalstošs skolotāju atalgojuma pieaugumam, kā arī lai bērni ar vienādām iespējām saņemtu kvalitatīvu izglītību visā Latvijā, kritērijus, kas nosaka, kā efektīvāk varam izmantot resursu un kādā veidā dot atbalstu pašvaldībām, lai viņi savu skolu ekosistēmas var izveidot... un sarunās ar pašvaldībām mēs diskutējam par to, kā viņi šo rezultātu var sasniegt.

Sēdes vadītāja. Paldies par atbildi.

Tātad ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča.

Vai tiešām, izstrādājot šo reformu, šos kritērijus, jums nebija zināms, cik skolas varētu tikt skartas, kurām varētu būt nepieciešamas reformas vai kuras varētu tikt slēgtas? Mēs šeit nerunājam par pašvaldībām, jo pašvaldības ir iedzītas stūrī, tām nauda netiek dota, un tām ir jāizvēlas, ko nu darīt, – bankrotēt vai tās skolas slēgt.

Bet es domāju, ka tā ir tāda dziļa nolaidība, ja Izglītības un zinātnes ministrija nezina, veicot reformu, par cik skolām mēs vispār runājam šīs reformas rezultātā, cik skolas tiks skartas, cik skolotāju, cik skolēnu... Kaut kādi aprēķini jums taču bija, vai pilnīgi ne?

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Laiks atbildei.

A. Čakša. Ja mēs runājam par šo reformu, stāsts nav par skolu skaitu, bet par to, kādā kvalitātē mēs piedāvāsim izglītību, un, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, labai skolai ir savi noteikti kritēriji. Viens no tiem ir optimālais bērnu skaits klasē, balstoties uz ko mēs arī veidojam piedāvājumu pašvaldībām, ieliekot iekšā vienu būtisku lietu, kas ir... kur ir runa par sasniedzamību.

Tātad divām vecuma grupām ir divi dažādi sasniedzamības rādītāji: viens – kas ir... 40 minūtēs aizbraucams ar sabiedrisko transportu vai 50 kilometru attālumā no skolas līdz skolai. Tātad lai vidējais punkts no mājām līdz skolai būtu 25 kilometri. Tas ir tas kritērijs, kādā veidā pašvaldība nosaka, vai visiem bērniem būs sasniedzama skola... un tālāk, strādājot pie tā, lai izglītība, ko šajā skolā sniedz, ir atbilstoša, kvalitatīva. Lai nav tā, ka vecākiem tā ir laimes spēle, ja mēs runājam, ka tuvākā skola ir arī laba skola... lai nav tā, ka vecāks aiziet... un pēc tam viņam ir jāmaina skola, jo piedāvājums nav atbilstošs.

Līdz ar to mērķis nav kaut ko slēpt, mērķis ir veidot jaunu, kvalitatīvu skolu, un pašvaldības uzdevums ir savu resursu kontekstā skatīties, kas ir šīs bāzes skolas, kur viņi redz, ka tālāk investēsies, lai šo kvalitatīvo izglītību bērniem varētu piedāvāt.

Sēdes vadītāja. Paldies ministrei par atbildēm.

Tātad šobrīd, kad iesniedzēji papildu jautājumus ir uzdevuši, ir iespēja arī citiem deputātiem, kas nav iesniedzēji, uzdot jautājumus.

Vai kāds vēlas uzdot jautājumu? Redzu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Labvakar, cienījamā ministres kundze! Man ir sekojošs jautājums – par sabiedrības un arī pašvaldību iesaisti šīs reformas izstrādē.

Es domāju, daudzi jums un Ministru kabinetam nepamatoti pārmet, ka nav bijušas konsultācijas ar pašvaldībām un ka nav bijis, teiksim tā, redzējums uz vietas. Es gribētu jums jautāt, kur jūs esat bijusi šajā... iepriekšējā... laikā, runājot par izglītību, par skolu tīklu, par kvalitāti, jo, cik es esmu manījis, jūs esat ne tikai... citi pārmet – Rīgas... Vecrīgas bruģī, bet esat bijusi ļoti plaši... lai runātu ar pašvaldībām, tā teikt, pa taisno, tai skaitā ar skolotājiem, skolēniem. Varbūt varētu iezīmēt, kur jūs esat uz vietas šo situāciju apskatījusi?

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Laiks atbildei – divas minūtes.

A. Čakša. Paldies.

Jā, man laikam vieglāk būtu atbildēt, kur es neesmu bijusi, jo šobrīd tiešām, saprotot, cik tas ir ļoti sarežģīts un komplekss process, kad mēs virzāmies uz kvalitatīvas izglītības sasniegšanu visā Latvijā, lai sajustu katras pašvaldības vajadzību un redzētu, kādas ir tās problēmas, ar ko šobrīd pašvaldības saskaras, pārejot uz tādu jaunu ekosistēmu savās pašvaldībās... man jāsaka tā, ka, sākot ar Latgali, kur es esmu bijusi vairākkārt... un paldies premjerministrei, kura ir organizējusi pārresoru sanāksmes ar visiem plānošanas reģioniem... tātad bija gan Latgale, gan Kurzeme, gan Zemgale, gan Rīga un Pierīgas pašvaldības, arī Vidzeme.

Tiešām, ar visām izrunājot, ir atsevišķi... īpaši, teikšu tā, pirmajā aplī, kad mēs izbraukājām visas pašvaldības, vairāk pat runājot par ceļu infrastruktūru un infrastruktūru, kas ir pašām ēkām... vairāk nekā par izglītības kvalitāti... man jāsaka, ar respektu varu teikt, ka trešajā raundā mēs jau daudz vairāk runājām par kvalitāti, kas ir nepieciešama pedagogu sagatavošanā. Šobrīd kopā ar Latvijas Universitāti un pašvaldībām ir tapis memorands, kā uzlabot pedagogu sagatavošanas kvalitāti, lai mēs varētu nodrošināt kvalitatīvu izglītību, un kā sagatavot papildu atbalsta personālu skolās, kas ir bijis viens no tādiem būtiskiem trūkumiem, redzot, cik būtiski mainās mūsu bērnu prasības un vajadzības pēc atbalsta personāla.

Esmu bijusi visos reģionos, es teiktu, ka visās pašvaldībās esmu tikusies ar mēriem vai izglītības pārvaldēm un piedalījusies pat finanšu komitejās, kur tiek pieņemti lēmumi par to, kādi tad būs... lēmumi un kāds atbalsts vēl nepieciešams, lai virzītos tālāk uz priekšu un bērni tiktu nodrošināti ar kvalitatīvu izglītību.

Sēdes vadītāja. Paldies par atbildi.

Vai vēl kādam no deputātiem būtu papildu jautājumi?

Tātad uz visiem papildu jautājumiem attiecībā uz šo deputātu jautājumu ir atbildēts.

Līdz ar to atbildes uz jautājumu ir sniegtas... šajā sadaļā.

___

Pārejam pie darba kārtības otrā punkta – deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Aināra Šlesera un Edmunda Zivtiņa jautājuma izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu tīkla optimizāciju”.

Uz jautājumu atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir sniegta rakstveida atbilde, bet deputāti vēlas uzdot ministrei papildu jautājumus.

Vai ministre papildus sniegtajai rakstveida atbildei pirms jautājumu uzdošanas vēlas ko teikt? (Starpsauciens.)

A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).

Nē, nevēlos.

Sēdes vadītāja. Tad mēs pāriesim pie papildu jautājumu uzdošanas.

Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus ministrei?

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Tātad es otrreiz uzdevu jautājumu, jo tik tiešām gribēju uzzināt šo skolu skaitu un konkrētos skolu nosaukumus, un man atkal atbildēja, ka ministrijai nav tādas informācijas un datu, lai izpildītu manu lūgumu. Vēl tika norādīts, ka šāda saraksta veidošana nebūtu korekta, jo tā pārkāptu pašvaldību autonomijas principu. Bet es tomēr gribētu zināt, kādā veidā tiktu pārkāpta pašvaldību autonomija, ja Izglītības un zinātnes ministrija zinātu, cik ir skolu katrā pašvaldībā, cik ir skolēnu katrā klasē un cik skolas varētu būt reformējamas.

Es pati biju Mērsragā, un viņi teica, ka jūs pie viņiem neesat bijusi, un pie mums bija arī pārstāve no Līvāniem, viņa teica, ka jūs ar viņiem arī neesat runājusi.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Laiks atbildei.

A. Čakša. Ja mēs runājam par skolām, tad man nākas atkārtoties, bet izglītības iestādes ir pašvaldību dibinātas, un tā ir pašvaldību autonomā funkcija, kādā veidā veidot savu skolu ekosistēmu vai skolu tīkla karti. Tas, par ko mēs runājam ar izglītības pārvaldēm un pašvaldībām, – kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību, balstoties uz datiem, kas rāda, ka šobrīd mums... mūsu sasniedzamie rezultāti (ja mēs skatāmies lasītprasmi vai rēķinātpratību) ir mainījušies, pēdējos divus ciklus, kur katrus četrus gadus PISA tiek mērīti mūsu rādījumi... pasliktinās.

Otra sadaļa, kas ir saistīta ar demogrāfijas izmaiņām. Visā Latvijas teritorijā mums ir tikai četras pašvaldības, kas ir ar pieaugošu demogrāfisko situāciju, un ir jautājums, kā pašvaldībām palīdzēt saprast, kā vislabāk... tā kā fokusēt resursus, lai pietiktu skolotāju, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu izglītību un lai varētu nodrošināt pietiekami plašu programmu klāstu skolēniem. Un līdz ar to pašvaldības, redzot savus resursus, tos izmantos skolēniem vislabākajā veidā, līdz ar to tā ir viņu autonomija – salikt to karti, kādā viņi šos savus resursus izmantotu.

Sēdes vadītāja. Paldies par atbildi.

Vai deputāte Ramona Petraviča vēlas uzdot vēl vienu papildu jautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu.

R. Petraviča. Jūs daudz runājat par izglītības kvalitātes kritērijiem, un te es atkal gribētu pieminēt Mērsraga skolu, kur viņiem tiešām ir labi rezultāti, bet, kā zināms, arī lauku skolās ir bērni, kam nepadodas mācības vai ir arī uzvedības problēmas, un dažkārt skolas arī norāda, ka bērns nav piemērots lielām klasēm. Kur tad likt šos bērnus, kas mācās ne tik labi un kas reāli to skolas reitingu var pazemināt? Pirmā valsts ģimnāzija taču neņems tādus bērnus, viņiem tādus nevajag. Vai jūs nedomājat, ka tas palielinās to bērnu skaitu, kas nemācās, klaiņo pa ielām, un pēc tam mums nāksies cīnīties ar sekām, ja bērns nebūs saņēmis nepieciešamo atbalstu un izglītību?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Laiks atbildei.

A. Čakša. Paldies par šo jautājumu, jo patiesībā jūs skarat ļoti svarīgu lietu. Tas ir saistīts ar to, ko es jau iepriekš minēju, – par atbalsta personāla nepieciešamību dažādās skolās, un veids, kā nodrošināt iekļaujošo izglītību, lielā mērā nav saistīts ar to, kur atrodas skola. Diemžēl tā tendence, ko mēs vērojam, ka... pilsētās, kur mēs vērojam, ka bērnus izgrūž... ne izgrūž, bet tomēr ar tendenci novirzīt uz ārpus pilsētas teritorijām bieži vien šīs atbalsta komandas nepietiekamības dēļ... Tādēļ arī jaunajā finansēšanas modelī “Programma skolā” ir ļoti precīzi definēts, kādā veidā palīdzēt skolām veidot iekļaušanas komandas, lai visi bērni tiktu iekļauti. Ja mēs runājam par “koda” bērniem – nosakot konkrētu skaitu, cik var būt vienā klasē, kad ir nepieciešams kāds atbalsta personāls, lai šie bērni saņemtu izglītību atbilstoši savām vajadzībām.

Otra lieta, ko es noteikti gribu minēt. Mans uzstādījums ir, ka bērniem līdz 18 gadiem ir jāmācās atbilstoši tiem talantiem... ko viņi var sasniegt. Ne vienmēr tas ir ceļš uz augstāko izglītību, tā var būt arī profesionālās izglītības ievirze. Redzot pagājušā gada 9. klašu izlaiduma... rezultātus vai centralizēto eksāmenu rezultātus... mēs strādājam arī pie arodprogrammām vai zemākām kvalifikācijām, lai visiem bērniem tiktu dota izglītība un mums būtu nevis jaunieši, kuriem nav kvalifikāciju, bet jaunieši, kuri ir uzreiz gatavi darba tirgum.

Es teiktu, ka par šo ir ļoti domāts – lai mēs nepazaudētu bērnus, kuriem ir iekļaujošas vajadzības, neaizmirstot, ka mums ir bērni ar talantiem. Atbilstošajā programmā ir arī atbalsts pedagogiem – kā strādāt ne tikai ar bērniem, kam ir iekļaujošas vajadzības, bet arī bērniem, kam ir talanti (kas ir viena no grupām, par ko mēs maz esam domājuši).

Sēdes vadītāja. Paldies ministres kundzei par atbildi.

Vai citiem deputātiem, kas nav jautājuma uzdevēji, ir vēl papildu jautājumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā Čakšas kundze! Mēs jautājām, vai četrās klašu grupās... cik ir tādu skolu, kuras neatbilst jūsu izvirzītajiem kritērijiem. Jūs atbildējāt, ka mums pašiem jāmeklē atbilde Valsts izglītības informācijas sistēmā. Mēs nepaslinkojām, paskatījāmies – ja tā precīzi saskaita, mums sanāca ap 200 skolām.

Jautājums ir tāds: vai jūs zināt, cik skolu autobusu būs vajadzīgi, cik tas izmaksās un vai tas atrisinās trūkstošo skolotāju problēmu, kas ir milzīga visā valstī, jo skaidrs, ka no tām 200 skolām kaut kādu daļu pašvaldības slēgs vienkārši finansiālo problēmu dēļ?

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Laiks ministres kundzes atbildei.

A. Čakša. Vispirms – tad, kad mēs runājam par skolu ekosistēmām, jāsaprot, ka akcents ir uz divām daļām: mēs runājam par vecuma grupu līdz 9. klasei un vidusskolas posmu. Lielā daļā skolu, kur ir nepieciešamas pārmaiņas, pašvaldība skatās uz vidējās izglītības posmu. Un tas nav par skolu slēgšanu. Es vēlreiz gribu atkārtot – stāsts ir par skolu tipoloģijas izmaiņām.

Es visu laiku esmu teikusi, ka skolai ir jābūt pēc iespējas tuvāk mājām. Mēs te runājam par 40 minūšu aizbraukšanu, kas reģionos ir labs rādītājs atbilstoši arī OECD datiem... bet tai skolai ir jābūt labai. Mēs nerunājam, ka vienkārši ir kaut kāda skola, bet – skola nodrošina to, lai bērns var doties arī nākamajā izglītības pakāpē. Vidējās izglītības posms sagatavo bērnu augstākajai izglītībai.

Ja mēs šobrīd raugāmies uz dažādām skolām, mēs redzam, cik bērnu no kuras skolas tālāk startē uz augstākās izglītības iestādēm un cik no viņiem arī nokļūst un mācās budžeta vietās, un tas ļoti precīzi iezīmē atšķirības. Bet, uzreiz (sasaistot arī ar iepriekšējo jautājumu) jāsaka, mūsu mērķis nav reitings, jo katra bērna izaugsme... te ir tas skolotāja maģiskais uzdevums – katram bērnam palīdzēt sasniegt labāko.

Atbildot uz jautājuma otro daļu – par nepieciešamajiem autobusiem –, es vēlreiz atkārtošu... paldies premjerministrei, kas ir organizējusi pārresoriskās sarunas – gan ar VARAM, gan ar Satiksmes ministriju –, kur kopā šīs investīciju programmas tiek aprēķinātas, lai nodrošinātu gan autobusus, gan ceļu infrastruktūru pašvaldībām, lai nogādātu bērnus uz tuvāko skolu.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu, un paldies par atbildi.

Ir iespējams uzdot vēl vienu jautājumu.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans. Ja mēs paskatāmies uz šiem kritērijiem, Līvānu novada Rudzātu vidusskola bieži vien ir bijusi starp 20 labākajām Latvijas vidusskolām, kuru ir vairāki simti, – pēc izglītības kvalitātes (skolēni ir piedalījušies Latvijas olimpiādēs, pat uzvarējuši). Iznāk tā: šī skola pēc jūsu kritērijiem, visticamāk, tiks slēgta, jo Līvānu pašvaldība pateikusi – viņiem nav tādas naudas, lai turpinātu uzturēt.

Tad ir jautājums: vai jūs tiešām uzskatāt, ka jūsu kritēriji ir pareizi?

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Laiks ministres kundzes atbildei.

A. Čakša. Kā jau es minēju, nevienu skolu neslēdz Izglītības un zinātnes ministrija un arī neplāno slēgt. Iepazīstinot ar kritērijiem (vakar tieši bija saruna ar Līvānu pašvaldību)... katrai skolai... ja mēs runājam par Rudzātu vidusskolu... ir diezgan liels attālināto skolēnu skaits. Mēs šobrīd skatāmies, kādā veidā finansēšanas modelī ar koeficientu ielikt šīs attālinātās mācības, bet nevar nodrošināt tikpat kvalitatīvu mācību procesu. Tā ir viena sadaļa.

Pašvaldība, vērojot savu ekosistēmu vai raugoties uz to, kādu programmu piedāvājumu viņi var sagatavot... Ir svarīgi, ka tika izvērtēts arī programmu piedāvājums, jo diemžēl, ja mēs apskatītos, vai tas uzstādījums, ko valsts sagaida... un Ekonomikas ministrija jautā pēc STEM priekšmetu zinātājiem... diemžēl mēs redzam, ka lielākajā daļā reģionu ir tieši STEM priekšmetu skolotāju trūkums. Tāda neefektīvi sakārtota skolu ekosistēma nenodrošina bērniem pienācīgu piedāvājumu, lai viņi pēc tam var startēt uz profesijām, kur ir nepieciešamas STEM zināšanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Ministres kundze, vai jūs piekristu tādam apgalvojumam, ka mēs gribam dzīvot kā igauņi, bet neesam gatavi rīkoties kā igauņi? Vai pārmaiņas, ko jūs piedāvājat, pēc būtības nav tās pašas un līdzīgas, ko Igaunija ir izdarījusi pirms 5... 10 gadiem, lai celtu viņu skolēnu... pieeju izglītībai... izglītības kvalitāti?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Laiks atbildei.

A. Čakša. Man jāsaka, šis ir ļoti sarežģīts jautājums, jo šobrīd, raugoties uz Igaunijas izglītības sistēmu, kur arī notiek pārmaiņas un ir uzstādīti kritēriji pašvaldību skolu ekosistēmai vai skolu tīklam (ja runa ir par vidējās izglītības posmu)... un kritēriji krietni stingrāki nekā tie, kas šobrīd ir definēti pie mums. Tur optimālā klase tiek definēta... vai vidējās izglītības posms... simts bērnu apjomā. Un attālums nav kā mums – 50, bet 60 kilometru. Protams, pirmo etapu viņi veica krietni ātrāk, investējot arī valsts ģimnāziju būvniecībā, un tas ir ļāvis viņiem aizsteigties uz priekšu tieši zināšanu jomā.

Jāsaka, šobrīd otrais etaps, protams, ir vairāk saistīts ar finansējuma apjomu, kas tiek investēts no IKP izglītībā. Mērķis ir, lai finansējums... arī mūsu jaunā finansēšanas sistēma nav lētāka, tā ir dārgāka... bet mērķis ir, lai mēs to investējam bērnos un skolotājos, kas padara bērnus gudrākus, nevis tik daudz infrastruktūrā... un izklājam to ļoti plānā kārtā... bet fokusēti strādājam, lai tiešām pēc tam paši varam priecāties par izaugsmi.

Sēdes vadītāja. Paldies par atbildi.

Paldies deputātiem par jautājumiem.

Paldies izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai par atbildēm.

Līdz ar to atbildes uz deputātu jautājumiem ir sniegtas.

___

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Sēdes video translācija

22.02.2024.

17.00